Teritorijas attīstības ieceres sociālekonomiskais novērtējums · pašvaldības pasūtījuma 2015.gada janvārī. Novērtējums balstīts uz Valmieras pilsētas pašvaldības

Teritorijas attīstības ieceres sociālekonomiskais novērtējums

Rīga, 28.01.2015.


2

Saturs

Ievads ............................................................................................................ 2

1. Teritorijas apraksts ............................................................................... 3

2. Teritorijas robežu un funkciju maiņa .................................................... 4

3. Teritorijas attīstības iecere ................................................................... 6

4. Teritorijas attīstības ieceres īstenošanas sociālekonomiskais

novērtējums.. ................................................................................................ 8

4.1. Darba vietas un tiešie ieņēmumi valsts un pašvaldību budžetos ......... 8

4.1.1. Pieņēmumi ............................................................................... 8

4.1.2. Jauno darba vietu ietekme uz bezdarbu un migrāciju ........... 11

4.1.3. Ieceres ietekme uz nodokļu ieņēmumiem ............................. 14

4.1.4. Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām................................................................................................ 14

4.1.5. Pārējie tiešie ieņēmumi ......................................................... 15

4.1.6. Zaudējumi .............................................................................. 15

4.2. Netiešie ieguvumi un zaudējumi ........................................................ 16

4.2.1. Netiešie ieguvumi .................................................................. 16

4.2.2. Netiešie zaudējumi ................................................................ 16

4.3. Kopsavilkums par ieguvumiem un zaudējumiem Beverīnas

novadam…. ..................................................................................................... 17

5. Ietekme uz vidi ................................................................................... 19

Ievads

Teritorijas attīstības ieceres sociālekonomiskais novērtējumu (turpmāk –

Novērtējums) sagatavoja SIA „AC Konsultācijas” pēc Valmieras pilsētas

pašvaldības pasūtījuma 2015.gada janvārī. Novērtējums balstīts uz Valmieras

pilsētas pašvaldības sniegtajiem datiem par novērtējamo teritoriju, teritorijas

attīstības ieceri, kā arī sociālekonomisko situāciju un tendencēm pilsētā,

Beverīnas novadā un apkārtējās teritorijās. Novērtējums sagatavots saskaņā ar

pakalpojuma tehnisko specifikāciju. Ziņojums sagatavots, pamatojoties uz

informāciju, ko sniedza Valmieras pilsētas pašvaldība. Informācijas sniedzējs ir

atbildīgs par sniegto datu patiesumu. Veicot sniegtās informācijas korekciju, SIA

„AC Konsultācijas” balstījās uz analītiskām procedūrām, ko piemēroja sniegtajai

informācijai. Šajā ziņojumā ietvertā informācija iegūta arī no publiski

pieejamajiem datu avotiem, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes, Pilsonības

un migrācijas lietu pārvaldes, AS „Latvijas Valsts meži”, u.c. publicētajiem

resursiem.

Novērtējuma visaptverošais mērķis ir sniegt lēmumu pieņēmējiem un

ieinteresētajām pusēm visaptverošu ieskatu par iespējamajiem

sociālekonomiskajiem ieguvumiem un zaudējumiem, īstenojot teritorijas

attīstības ieceri. Novērtējuma tiešais mērķis ir sniegt informāciju lēmumu

pieņēmējiem pirms lēmuma pieņemšanas par teritorijas robežu grozīšanu starp

Valmieras pilsētu un Beverīnas novadu.

Teritorijas attīstības iecere (turpmāk – Iecere) ir izveidot Vidzemes industriālo

parku (turpmāk – Industriālais parks) pašreizējā Beverīnas novada teritorijā.

Ieceres turpmākajos plānošanas etapos Novērtējums ir jāaktualizē vai jāsagatavo

jauns novērtējums, pamatojoties uz turpmākajos Ieceres plānošanas etapos


3

precizēto un aktualizēto informāciju un datiem, kā arī aktualizējot Novērtējuma

attiecīgos pieņēmumus.

Novērtējuma ziņojumā nodaļās „Teritorijas apraksts”, „Teritorijas robežu un

funkcijas maiņa”, „Teritorijas attīstības iecere” aprakstīta teritorija, tās pašreizējā

un iecerētā funkcija, kā arī pašreizējai plānošanas stadijai atbilstošā detalizācijā

aprakstīta Iecere saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības sniegto informāciju.

Turpmākajās nodaļās sniegts Ieceres sociālekonomiskais Novērtējums.

1. Teritorijas apraksts

Teritorija, par kuru notiek sarunas par robežas grozīšanu starp Valmieras pilsētu

un Beverīnas novadu, ir 118 ha liela (turpmāk – Teritorija). Salīdzinājumam,

Valmieras teritorija ir 1 818 ha, savukārt Beverīnas novada teritorija sasniedz

30 180 ha. Teritorija atrodas uz dienvidiem no Valmieras pilsētas un piekļaujas

esošajām pilsētas robežām (skatīt 1.attēlu).

1.attēls. Plānotie Valmieras pilsētas un Beverīnas novada teritorijas robežu grozījumi.

Avots: Valmieras pilsētas pašvaldība

Lielākā daļa no Teritorijas pašlaik atrodas Zemkopības ministrijas īpašumā un VAS

„Latvijas Valsts meži” (turpmāk – LVM) pārraudzībā; tajā esošie zemesgabali nav

reģistrēti zemesgrāmatā. Teritoriju aizņem t.s. saimnieciskais mežs. Divi zemes

gabali (kadastra Nr. 9662 002 0598 un 9662 002 0591) zem 330 kV elektrolīnijas

un zem dzelzceļa nav Zemkopības ministrijas īpašumā.

Saskaņā ar LVM sniegto informāciju, kailcirtes attiecīgajā teritorijā paredzētas arī

neveidojot Industriālo parku, t.i. arī gadījumā, ja netiek īstenota Iecere. LVM

savas mežu atjaunošanas stratēģijas ietvaros jau ir veikusi vecā meža izciršanu

Teritorijā 8 ha apmērā, un to pēc mežu apsaimniekošanas plāna ir paredzēts

turpināt (skat. 2. attēlu). Atbilstoši meža apsaimniekošanas ciklam, LVM veic arī

jaunu mežu stādīšanu, un ir sagatavota augsne apmežošanai.

Saskaņā ar Beverīnas novada teritorijas plānojuma 2012.-2024.gadam teritorijas

plānoto (atļauto) izmantošanu, daļā no Teritorijas bija plānots ierīkot kapsētu.


4

2. attēls. Teritorijā plānotās kailcirtes

Avots: LVM, Valmieras pilsētas pašvaldība

No esošās infrastruktūras viedokļa Teritoriju tās dienvidu daļā šķērso 330kV

augstsprieguma elektrolīnija, kura pieder VAS „Latvijas elektriskie tīkli”. Pašlaik

attiecībā uz elektrolīniju ir uzsākta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra par

paredzēto darbību: Latvijas – Igaunijas starpsavienojuma izbūvi. Elektrolīnijas

posms, kas šķērso Teritoriju, iekļaujas vienā no vērtējamajiem variantiem.1

Savukārt virzienā no ziemeļiem uz dienvidiem Teritoriju šķērso 1520mm sliežu

platuma neelektrificēta dzelzceļa līnija Rīga – Valga, kas ir iekļauta TEN-T tīklā (t.s.

Rail Baltica 1 maršruts). Dzelzceļa līnijai ir starptautiska nozīme, un pa to tiek

nodrošināti reģionālie un starptautiskie pasažieru pārvadājumi, kā arī importa,

eksporta un tranzīta kravu pārvadājumi.

Teritorija atrodas potenciāli izdevīgā vietā, ņemot vērā atbilstošas jaudas un citu

atbilstošu tehnisko parametru inženierkomunikāciju (elektroapgāde, ūdensvads,

kanalizācija) un satiksmes infrastruktūras pieslēgumu iespējamību. Teritorijai

iespējams izveidot apstrādes rūpniecībai nepieciešamās jaudas elektroapgādes

pieslēgumu, savukārt centralizētu ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu tuvākā

pieslēguma vieta atrodas aptuveni 1km attālumā no Teritorijas. Vienlaikus

Teritorijai iespējams izveidot dzelzceļa pievedceļa pieslēgumu no Valmieras

dzelzceļa stacijas mezgla. Arī autoceļu pieslēgumu iespējas ir labas, jo Teritorijas

tiešā tuvumā atrodas valsts reģionālie autoceļi.

2. Teritorijas robežu un funkciju maiņa

Valmieras pilsētai Teritorija ir nepieciešama Industriālā parka izveidei. Vairāki

uzņēmumi ir izrādījuši interesi par teritorijām Valmierā uzņēmējdarbības

veikšanai, taču pilsēta šobrīd nevar piedāvāt atbilstošas platības teritorijas

ražošanas uzņēmumu izvietošanai. Vairākas industriālās teritorijas pilsētā atrodas

privātīpašumā, un šo teritoriju zemesgabalu platības pārsvarā ir nelielas, un līdz

1 Skatīt sīkāk: http://www.let.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/LET/LET/latvijas_elektriskie_tikli/Igaunija_Latvija/Projekta_informacija

http://www.let.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/LET/LET/latvijas_elektriskie_tikli/Igaunija_Latvija/Projekta_informacija

http://www.let.latvenergo.lv/portal/page/portal/Latvian/LET/LET/latvijas_elektriskie_tikli/Igaunija_Latvija/Projekta_informacija


5

ar to salīdzinoši maz piemērotas jaunas apstrādes rūpniecības objektu

izvietošanai. Arī Valmieras pilsētas pašvaldības īpašumā ir vairākas teritorijas, kas

ir piemērotas industriālai attīstībai, tomēr arī šīs teritorijas ir nelielas, un arī to

pieslēgšana publiskajai transporta infrastruktūrai, kā arī inženierkomunikāciju

infrastruktūrai var būt apgrūtināta.

Lai Valmieras pilsēta Teritoriju varētu attīstīt, izbūvējot tajā nepieciešamo

publisko infrastruktūru, Teritorijai jāatrodas Valmieras pilsētas administratīvajā

teritorijā. Teritoriju iekļaujot Valmieras pilsētas administratīvajās robežās,

mainīsies Valmieras pilsētas un Beverīnas novada administratīvo teritoriju

platības. Teritorijas robežas grozījumu ietekme atspoguļota 1.tabulā.

1. tabula. Teritorijas robežas grozījumu ietekme

Administratīvā teritorija

Platība pirms robežu grozīšanas,

ha

Platība pēc robežu grozīšanas, ha

Pieaugums (+), samazinājums (-)

Valmiera 1 818 1 936 + 6,5%

Beverīnas novads 30 180 30 062 - 0,4%

Daļu Teritorijas, transformējot šobrīd esošās meža teritorijas, plānots pārveidot

par industriāla rakstura teritoriju. No Teritorijas 118 hektāriem par industriālu

teritoriju pārveidot plānots nedaudz vairāk par pusi – aptuveni 65 hektārus. Daļu

meža paredzēts saglabāt, īpaši aizsargājot dabisko mežu Teritorijas rietumu daļā.

Industriālā parka vajadzībām iecerēts pārveidot teritorijas uz ziemeļiem no

augstsprieguma līnijas, pārējās teritorijas nav paredzēts pārveidot. (skatīt

3.attēlu).

3. attēls. Pārveidojamo un saglabājamo teritoriju karte



6

3. Teritorijas attīstības iecere

Teritorijā plānots izveidot Industriālo parku (Vidzemes Industriālais parks). Lai

realizētu Ieceri, plānots veikt vairākas secīgas darbības.

Pirmkārt, nepieciešams radīt priekšnosacījumus Ieceres realizācijai (zemes

lietošanas veida, teritorijas attīstības plānošanas, vides aizsardzības, tehniskie un

tehnoloģiskie priekšnosacījumi). Priekšnosacījumi Ieceres realizācijai ir jārada

Plānošanas fāzē. Cita starpā Plānošanas fāzē, atbilstoši normatīvajos aktos

noteiktajam, būs nepieciešams veikt procedūras attiecībā uz ietekmes uz vidi

novērtējumu u.c.

Savukārt pēc nepieciešamo priekšnosacījumu izpildes var tikt uzsākta Ieceres

aktīvā fāze – Būvniecības fāze, kas aptver gan publiskās infrastruktūras (autoceļu,

dzelzceļa pieslēgumu, publiskās satiksmes infrastruktūras, publiskās ārtelpas

apgaismojuma, inženierkomunikāciju u.c.), gan privātās infrastruktūras

(ražošanas ēku un būvju, tehnoloģisko iekārtu u.c.) būvprojektēšanu un

būvniecību.

Visbeidzot, lai uzsāktu darbību, jābūt izpildītiem visiem priekšnosacījumiem un

būvēm jābūt pieņemtām ekspluatācijā. Šajā – Ekspluatācijas fāzē – būs

nepieciešams nodrošināt noteiktus priekšnosacījumus (cita starpā arī attiecībā uz

vides aizsardzību) un uzturēt Industriālo parku, tā infrastruktūru, ēkas un būves

normālā tehniskajā stāvoklī. Parasti Ekspluatācijas fāze ilgst vismaz vienu

projekta dzīves ciklu; dzīves cikla beigās ir iespējams lemt par darbības

turpināšanu vai pārtraukšanu.

Pārskats par indikatīvo laika grafiku Plānošanas fāzei un Ekspluatācijas fāzes

uzsākšanai sniegts 2.tabulā.

2. tabula. Indikatīvs Teritorijas attīstības ieceres īstenošanas laika grafiks

Laika periods Darbība

2015 Teritorijas robežu maiņa

2015-2016 Lokālplānojuma vai teritorijas plānojuma grozījumu izstrāde, t.sk. stratēģiskais ietekmi uz vidi novērtējums, ja tāds tiks piemērots

2015-2016 Paredzētās darbības ietekmes uz vidi novērtējums attiecībā uz pirmo uzņēmumu paredzēto darbību

2016 Būvprojektēšana

2016-2018 Publiskās infrastruktūras attīstība (1.kārta)

2016-2018 Apstrādes rūpniecības objektu būvniecība (pirmie objekti)

2018-2020 Publiskās infrastruktūras attīstība (2.kārta)

2018-2025 Apstrādes rūpniecības vai cita profila uzņēmumu būvniecība – nākamie objekti (pirms tam veicot paredzētās darbības ietekmi uz vidi novērtēšanu, ja tāds tiks piemērots)

Paredzētais Industriālā parka darbības profils galvenokārt ir apstrādes

rūpniecības uzņēmumu, kā arī transporta un loģistikas un citu nozaru uzņēmumu

izvietošana.

Kopējās investīcijas Industriālā parka izveidei prognozētas līdz 200 milj. EUR.

Valmieras pilsētas pašvaldība plāno ieguldīt aptuveni 20 milj. EUR (10% no

kopējām investīcijām). Valmieras pilsētas pašvaldības ieguldījumi paredzēti

publiskās infrastruktūras attīstībai – uzņēmējdarbības vietas sagatavošanai.

Tādējādi plānotais publisko investīciju multiplikators sasniegs 10.

Investīcijas iecerēts finansēt no publiskā un privātā finansējuma, kā arī piesaistot

ES fondu līdzekļus, ja tādi būs pieejami.

Šobrīd interesi par ražotņu veidošanu Teritorijā ir izrādījuši divi potenciālie

investori. Viens no tiem plāno nodarboties ar koksnes pārstrādi, otrs – attīstīt

kaņepju šķiedru produkcijas ražošanu. Kopumā, plānotajā aptuveni 65 ha lielajā

Industriālā parka teritorijā varētu izvietot aptuveni sešus ražošanas uzņēmumus


7

un tiem nepieciešamo atbalsta infrastruktūru. Industriālo parku ir plānots pilnībā

piepildīt un investīcijas ieguldīt 10 gadu periodā.

3. tabulā sniegts pārskats par indikatīvajām investīcijām un to investīciju periodu.

3. tabula. Indikatīvais Ieceres investīciju plāns 2016.-2025.gads

Investīcijas Ieguldītājs Investīcijas, miljoni EUR

Īstenošanas periods

autoceļi, dzelzceļa pievedceļi, komunikācijas

Valmieras pašvaldība 15,0 2016-2017

ēkas Valmieras pašvaldība 5,0 2016-2017

ēkas Privāts investors 54,0 2016-2025

iekārtas un aprīkojums

Privāts investors 126,0 2016-2025

Kopā 200,0 2016-2025

Industriālajā parkā plānots izbūvēt visas tā darbībai nepieciešamās komunikācijas

un infrastruktūru (skatīt 4.attēlu).

4. attēls. Pārveidojamo un saglabājamo teritoriju karte



8

4. Teritorijas attīstības ieceres

īstenošanas sociālekonomiskais

novērtējums

4.1. Darba vietas un tiešie ieņēmumi valsts un

pašvaldību budžetos

4.1.1. Pieņēmumi

Industriālā parka izveidošana veicinās jaunu darba vietu radīšanu, kas radīs

papildus ieņēmumus pašvaldību un valsts budžetos.

Zemāk ir aprakstīti pieņēmumi, kas veikti, lai noteiktu, cik jaunas darbavietas tiks

radītas Industriālā parka izveides rezultātā, kā arī, lai aprēķinātu papildus

ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa.

Vidzemes industriālā parka uzņēmumu jaunās darbavietas – tiešie nodarbinātības

efekti

Paredzēts, ka Industriālajā parkā uzņēmējdarbību uzsāks 6 jauni ražošanas

uzņēmumi, kas ilgtermiņā nodrošinās līdz 250 jaunas vidējas un vidēji augstas

kvalifikācijas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu.

Industriālā parka uzņēmumu pakalpojumu sniedzēju jaunās darbavietas –

netiešie nodarbinātības efekti

Industriālā parka uzņēmumu komercdarbība radīs papildus pieprasījumu un

apgrozījumu izejvielu piegādātājiem vai ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem.

Līdz ar to šajos saistītajos biznesos radīsies nepieciešamība pēc papildus

darbavietām. Pieņemot, ka 60% no ražošanas izejmateriāliem, kā arī 60% no

citām izmaksām (pārsvarā pakalpojumiem) tiks iegādāti no vietējiem

uzņēmumiem, tad, īstenojot Ieceri pilnā apmērā un noteiktajā laika posmā,

piegādes ķēdes uzņēmumos tiks ilgtermiņā radītas līdz 300 jaunas vidējas un

vidēji augstas kvalifikācijas darbavietas ar konkurētspējīgu atalgojumu.

Industriālā parka uzturēšana un būvniecība – nodarbinātības efekti būvniecības

un tālākās ekspluatācijas fāzēs

Pieņemot, ka Industriālā parka būvniecības periodā darbaspēka izmaksas

sasniegs 11% no autoceļu un inženiertīklu pieslēgumu (gāze, kanalizācija,

ūdensvadi, dzelzceļa pievedceļi u.c. inženiertehniskā infrastruktūra)

būvizmaksām un 24% no ēku būvizmaksām, būvniecības fāzes pirmajos divos

gados Industriālā parka izveidē tiks nodarbināti aptuveni 300 – 350 darbinieki,

savukārt turpmāko gadu laikā (līdz 2025. gadam) – aptuveni 70-80 darbinieki

gadā.

Pieņemot, ka Industriālā parka publiskās infrastruktūras uzturēšanas izdevumi

gādā sasniegs aptuveni 1% no autoceļu, komunikāciju un ēku investīciju

izmaksām un ka 30% no šīm izmaksām veidos darbaspēka izmaksas, Industriālā

parka uzturēšanai būs nepieciešamas līdz 15 jaunām darbavietām.

Vidējās darba algas pieaugums Valmieras darba tirgus reģionā

Līdz ar jaunu uzņēmumu izveidošanos Valmierā, laika gaitā lielākas konkurences

ietekmē darba tirgū ir paredzams, ka Valmieras un tās tuvāko novadu lielāko

uzņēmumu algu līmenis celsies. Tas nozīmē, ka pieaugs atalgojums arī pārējos

uzņēmumos. Pieņemts, ka četru gadu laikā pēc Ieceres īstenošanas uzsākšanas

algu līmenis uzņēmumos pakāpeniski pieaugs papildus ikgadējām Finanšu

ministrijas makroekonomiskajām prognozēm par darba algas pieaugumu.

Pieņēmumi par darba algas pieaugumu (salīdzināmās cenās) atspoguļoti 4.

tabulā.


9

4. tabula. Pieņēmumi par darba algu pieaugumu pret iepriekšējo periodu, salīdzināmās

cenās

2016 2017 2018 2019 2020 2021 2022 2023-2025

Darba algas (bruto) izmaiņas, salīdzināmās cenās 3,0% 2,1% 2,1% 2,1% 2,1% 2,1% 2,1% 2,1%

Pieprasījuma izraisītais darba algas pieaugums 0% 0% 0% 0% 2,0% 3,0% 4,0% 5,0%

Kopā 3,0% 2,1% 2,1% 2,1% 4,1% 5,1% 6,1% 7,1%

Avots: Finanšu ministrijas makroekonomiskās prognozes2 un Novērtējuma autoru

pieņēmumi

Jaunradītās darba vietas administratīvo teritoriju griezumā

Jaunu darba vietu sadalījuma modelēšanai novadu griezumā kā izejas dati ir

pieņemti dati par Valmieras lielāko uzņēmumu darba ņēmēju deklarētajām

dzīvesvietām3. Dati uzrāda, ka lielākajos Valmieras pilsētas uzņēmumos strādā

68% darbinieku no Valmieras pilsētas, 10% no Burtnieku novada, 8% no Kocēnu

novada, 4% no Beverīnas novada un pārējie darbinieki (10%) – no citiem

Vidzemes novadiem. Tomēr Industriālā parka atrašanās vieta, kā arī atšķirīgais

nodarbinātības līmenis pilsētā un novados modelēšanas veikšanai rada

nepieciešamību koriģēt esošos datus ar atbilstošiem koeficientiem.

Jauno darba vietu sadalījumam pēc darbaspēka dzīvesvietas izdarīti šādi

pieņēmumi:

Tā kā Industriālais parks atradīsies pašreizējā Beverīnas novada

teritorijā, sagaidāms, ka atrašanās vietas faktors ievērojami palielinās

darbinieku, kuri dzīvo Beverīnas un Kocēnu novados, īpatsvaru

2 Finanšu ministrija: Makroekonomisko pieņēmumu un prognožu skaitliskās vērtības (Pieejams: http://www.fm.gov.lv/files/newnode/140703_info_ES%20FEA.pdf) 3 Pēc Valmieras pilsētas pašvaldības sniegtās informācijas.

jaunajos uzņēmumos. Beverīnas novads kļūs arī par pievilcīgāku

dzīvesvietu, pateicoties darbavietu ērtākai sasniedzamībai. Var

uzskatīt, ka darbavietu pieejamība uzlabos iedzīvotāju vēlmi izvēlēties

dzīvesvietu Beverīnas novadā. Pieņemts, ka Beverīnas novada

iedzīvotāju īpatsvars jaunajos uzņēmumos pieaugs trīs reizes, Kocēnu

novadā – 1,5 reizes, savukārt Burtnieku novadā paliks nemainīgs;

Tā kā Valmierā, salīdzinot ar apkārtējiem novadiem, ir ievērojami

zemāks bezdarba līmenis, tiek pieņemts, ka Valmierā dzīvojošā

darbaspēka īpatsvars jaunajos uzņēmumos samazināsies par 30% -

piemērots koeficients 0,7 salīdzinot ar esošo situāciju;

Industriālā parka uzņēmumos un to apsaimniekošanā tiks nodarbināti

Vidzemes reģiona iedzīvotāji;

Industriālā parka uzņēmumu pakalpojumu sniedzēju un piegādātāju

papildus darbinieki (netieši radītās jaunās darba vietas) 70% būs no

Vidzemes, 30% - no pārējiem Latvijas reģioniem;

Industriālā parka būvniecībā tiks iesaistīts darbaspēks, no kuriem 50%

būs no Vidzemes, un 50 % - no pārējiem Latvijas reģioniem.

Zemāk tabulas veidā apkopoti pieņēmumi jaunradīto darba vietu un īstermiņa

nodarbinātības efektu būvdarbu laikā aprēķinam un tā modelēšanai attiecībā uz

nodarbinātā dzīvesvietu (skatīt 5. tabulu).

5. tabula. Pieņēmumi par uzņēmumu izmaksu struktūru darba vietu aprēķinam un

modelēšanai

Uzņēmuma kategorija

Jaunradīto darba vietu efekts

Pieņēmumi par uzņēmumu izmaksu struktūru

Atrodas Industriālajā parkā

Līdz 250 Darbaspēka izmaksas kopējo izmaksu struktūrā – 25% Materiāli kopējo izmaksu struktūrā – 40% Vietējo izejmateriālu īpatsvars – 60%

http://www.fm.gov.lv/files/newnode/140703_info_ES%20FEA.pdf


10

Uzņēmuma kategorija

Jaunradīto darba vietu efekts

Pieņēmumi par uzņēmumu izmaksu struktūru

Vietējo pakalpojumu īpatsvars – 60% Peļņa pirms nodokļiem pret apgrozījumu – 15%

Industriālā parka uzņēmumu piegādātāji vai pakalpojumu sniedzēji

Līdz 300 Darbaspēka izmaksas kopējo izmaksu struktūrā (izejmateriāliem)– 30% Darbaspēka izmaksas kopējo izmaksu struktūrā (pakalpojumiem)– 50% Peļņa pirms nodokļiem pret apgrozījumu – 10%

Industriālā parka uzturēšana

Līdz 15 Darbaspēks – 30% Peļņa pirms nodokļiem pret apgrozījumu – 10%

Industriālā parka būvniecība

Līdz 300-350 (2016- 2017); 70-80 (2018-2025)

Darbaspēks – 11 % no transportbūvju un citu inženierbūvju būvizmaksām Darbaspēks – 24% no ēku būvizmaksām

Savukārt 6.tabulā ir apskatāms jauno darba vietu un īstermiņa nodarbinātības

efektu būvdarbu laikā modelēšanas rezultāts sadalījumā pa gadiem. Tiek plānots,

ka Industriālajā parkā pirmais uzņēmums savu darbību uzsāks 2018.gadā, radot

pirmās 50 jaunās darbavietas. Līdz ar turpmāko jaunu uzņēmumu darbības

uzsākšanu, sagaidāms, ka jauno darbavietu skaits industriālajā parkā pakāpeniski

pieaugs līdz 250. Kopā ar Industriālā parka jauno uzņēmumu pakalpojuma

sniedzēju jaunajām darbavietām, kā arī darbaspēku, kas nodrošinās Industriālā

parka uzturēšanu, tiek paredzēts, ka 2025.gadā tiks radītas 565 jaunas

darbavietas (gan tiešās, gan netiešās).

Papildus, Industriālā parka būvniecības fāzē – aptuveni 10 gadu periodā –

sagaidāmi pozitīvi nodarbinātības efekti – darbavietas būvniecībā.

6. tabula. Jaunu darba vietu un darba vietu būvniecības periodā skaits sadalījumā pa

gadiem

Jaunradīto darba vietu skaits 2016 2020 2025

Industriālā parka uzņēmumi 0 125 250

Industriālā parka uzņēmumu piegādātāji 0 150 300

Industriālā parka uzturēšanā nodarbinātie 5 12 15

Kopā 5 287 565

Īstermiņa nodarbinātības efekts būvniecības periodā 2016 2020 2025

Darba vietas Industriālā parka būvniecības periodā 301 77 69

Darba vietas kopā ar Industriālā parka būvniecību 306 364 635

7.tabulā ir atspoguļots modelēšanas rezultāts – jaunradīto un Industriālā parka

būvniecības procesā iesaistīto darbavietu sadalījums pēc darbinieku dzīvesvietas.

Paredzams, ka 2025. gadā 42% no darbiniekiem jaunradītajās darba vietās būs no

Valmieras (265 darbinieki), 11% (67 darbinieki) - no Beverīnas novada un tikpat

arī no Kocēnu novada, kā arī 9% (56 darbinieki) - no Burtnieku novada.

Sagaidāms, ka 80% no darbiniekiem būs no Vidzemes reģiona.

7.tabula. Darbinieku skaits sadalījumā pēc darbinieku dzīvesvietas: jaunradītās darba

vietas un darba vietas būvniecības periodā

Jaunas darbavietas administratīvo teritoriju griezumā 2016 2020 2025 %

Valmiera 81 146 265 42%

Beverīnas novads 20 37 67 11%

Burtnieku novads 17 31 56 9%

Kocēnu novads 20 37 67 11%

Cits novads (Vidzeme) 17 31 56 9%

Cits reģions 151 83 125 20%

Kopā 306 364 635 100%


11

Zemāk attēlotajā grafikā (skatīt 5. attēlu) ir attēlotas plānotās jaunās darbavietas

Industriālā parka uzņēmumos un ar šiem uzņēmumiem saistītājos uzņēmumos

(piegādātāju uzņēmumi), kā arī darbavietas, kas būs nepieciešamas industriālā

parka uzturēšanai pēc Ieceres realizācijas (pilna pabeigtība 2025.gadā).

5. attēls. Jaunās darbavietas 2025. gadā sadalījumā pēc darbinieku dzīvesvietas

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums

8.tabulā var apskatīt modelēšanas rezultātu attiecībā uz valsts un pašvaldību

budžeta ieņēmumiem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa. Kopumā ieņēmumi 10

gadu periodā sasniegs aptuveni 10,5 milj. EUR. Sagaidāms, ka Beverīnas novada

pašvaldības ieņēmumi šajā periodā palielināsies par aptuveni 740 tūkst. EUR.

Jāpiezīmē, ka modeļa aprēķinos ņemts vērā prognozētais iedzīvotāju ienākuma

nodokļa ieņēmumu samazinājums, kas saistīts ar darbinieku skaita samazinājumu

Industriālā parka būvniecībā tās noslēguma fāzē. Savukārt turpmākajos gados

pēc pirmās kārtas būvniecības pabeigšanas ir sagaidāms pakāpenisks iedzīvotāju

ienākuma nodokļa ieņēmumu pieaugums, kas saistīts ar jauno darba vietu skaita

pakāpenisku pieaugumu.

8. tabula. Ieņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa, tūkst. EUR (2016-2025)

Iedzīvotāju ienākuma nodoklis, EUR 2016 2020 2025

Kopā, 2016-2025 %

Valmieras pašvaldība 152 368 837 4 435 44%

Beverīnas novada pašvaldība 38 63 129 741 7%

Burtnieku novada pašvaldība 32 60 127 706 7%

Kocēnu novada pašvaldība 38 76 163 899 9%

Citas pašvaldības 123 122 231 1 492 12%

Valsts 104 178 383 2 145 20%

Kopā 488 867 1 870 10 418

4.1.2. Jauno darba vietu ietekme uz bezdarbu un migrāciju

Paredzams, ka Ieceres īstenošanas rezultātā jaunradītās darba vietas uzlabos

Valmieras pilsētas, apkārtējo teritoriju, reģiona un valsts bezdarba, migrācijas un

iedzīvotāju skaita izmaiņu rādītājus.

Lai gan pēdējos gados Vidzemē novērojama tendence, ka aizbraukušo skaits bija

lielāks un nodarbinātības situācija bija sliktāka nekā citviet Latvijā, tomēr

bezdarba līmenis Valmierā un tuvākajās pašvaldības saglabājās zemāks nekā

valstī kopumā, galvenokārt tāpēc, ka Valmierā ir labi attīstīta ražošana, un pilsēta

247

62 52

62 52

90

0

50

100

150

200

250

Valmiera Beverīnas novads

Burtnieku novads

Kocēnu novads

Citi novadi (Vidzeme)

Citi reģioni

Industriālā parka uzņēmumi

Ar industriālā parka uzņēmumiem saistītie biznesi

Industriālā parka uzturēšana


12

gan sevi, gan tuvākās pašvaldības var apgādāt ar darba vietām. Bezdarbnieku

skaits laikā no 2009. līdz 2014.gadam Latvijā, Vidzemē, Valmierā un apkārtējos

novados atspoguļots 9.tabulā. Sagaidāms, ka Industriālā parka radītās darba

vietas samazinātu bezdarba līmeni gan Valmieras pilsētā, gan apkārtējās

teritorijās. Modelēšanas rezultāts (skatīt 11. tabulu) uzrāda, ka gadījumā, ja

šobrīd esošie bezdarbnieki pēc kvalifikācijas atbilstu darba tirgus prasībām,

Ieceres realizācija varētu nodrošināt Valmierā un apkārtējās teritorijās

nodarbinātības situāciju, kas būtu tuvu pilnas nodarbinātības līmenim. Tā kā

praksē šādu nodarbinātības līmeni sasniegt ir teju neiespējami, tad sagaidāms, ka

Ieceres realizācija sniegs lielāku pozitīvu ietekmi uz iedzīvotāju migrācijas

rādītājiem nekā uz bezdarba rādītājiem.

9. tabula. Bezdarbnieku skaits uz attiecīgā gada 30. novembri Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra

2009 2010 2011 2012 2013 2014

Latvija 169 236 161 816 130 240 104 414 91 619 79 869

Vidzemes reģions 18 203 175 96 14 201 12 175 10 450 8 883

Valmiera 4 119 nav datu 1 150 923 717 651

Beverīnas novads nav datu nav datu 188 162 150 102

Kocēnu novads nav datu nav datu 431 359 281 216

Burtnieku novads nav datu nav datu 511 425 350 285

10.tabulā atspoguļoti jaunākie pieejamie dati par bezdarbnieku skaitu uz

2014.gada decembra beigām, kas uzrāda nelielu pieaugumu, salīdzinot ar datiem

uz novembra beigām. Savukārt Valmieras pašvaldībai pieejamie jaunākie dati

liecina, ka, pēc Valsts nodarbinātības aģentūras Vidzemes filiāles sniegtās

informācijas, uz 2015.gada 26.janvāri bezdarba radītāji Valmieras pilsētā ir 7,1%

no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem jeb 699 bezdarbnieki.

10. tabula. Bezdarbnieku skaits uz 2014.gada 31. decembri Avots: Nodarbinātības Valsts aģentūra

2014.gada 31.decembris

Latvija 82 027

Vidzemes reģions 9 143

Valmiera 656

Beverīnas novads 131

Kocēnu novads 210

Burtnieku novads 312

11. tabula. Jaunradīto darba vietu ietekme uz bezdarba rādītāju izmaiņām4

Beverīnas novads

Valmiera

Bezdarba līmenis, %, 2014, pret darbspējas vecuma iedzīvotājiem

6,5% 4,5%

Bezdarbnieku skaits, 2014 131 656

Jaunas darba vietas, 2025 62 247

Bezdarba līmeņa prognoze, 2025, % 3% 3%

Novadu griezumā pieejami tikai dati par reģistrēto bezdarbnieku īpatsvaru no

iedzīvotājiem darbspējas vecuma kopskaitā (bezdarba līmenis pēc NVA datiem),

kas ir salīdzinoši mazāks nekā bezdarbnieku īpatsvars no ekonomiski aktīvajiem

iedzīvotājiem (CSP dati). Dati par ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaitu pieejami

tikai par reģioniem un republikas pilsētām. Salīdzināšanai modelēšanā izmantoti

4 Piezīme. Tabula demonstrē Ieceres realizācijas teorētisko ietekmi uz bezdarba līmeni, neņemot vērā citus faktorus.


13

NVA dati par bezdarba līmeni starp darbspējas vecuma iedzīvotājiem, bet jāņem

vērā, ka Valmieras pilsētā bezdarba līmenis starp ekonomiski aktīvajiem

iedzīvotājiem 2014.gada decembra beigās bija 6,7%, savukārt 2015.gada janvārī –

7,1%.

Kā redzams 12.tabulā, iedzīvotāju migrācija Latvijā pēdējos gados ir būtiski

samazinājusies, tomēr situācija joprojām ir slikta. Valmieras pilsētā un Beverīnas

novadā izbraukušo skaits pēdējo piecu gadu laikā nav samazinājies. Valstij un

pašvaldībām ir problēmas noturēt savus iedzīvotājus un novērst to izbraukšanu

uz citiem reģioniem (galvenokārt Pierīgu) vai valstīm. 2015.gada sākumā

izstrādātā pētījuma „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte,

transnacionālās attiecības un diasporas politika”5 secinājumi liecina, ka lielākā

daļa emigrējušo ar dzīvi ir apmierināti, taču vēlētos atgriezties Latvijā. Tuvāko

piecu gadu laikā Latvijā varētu atgriezties 16% no šobrīd emigrācijā esošajiem

Latvijas valsts piederīgajiem (aptuveni 60 tūkst. cilvēku). Galvenie iemesli, kāpēc

emigranti neatgriežas Latvijā, ir labi apmaksātu darba vietu trūkums un sliktā

uzņēmējdarbības vide, kas ierobežo iespējas pašiem veidot savu biznesu.

Sagaidāms, ka jaunās darba vietas Industriālajā parkā atstās pozitīvu ietekmi uz

migrācijas rādītājiem, jo būs potenciāls atgriešanās stimuls šobrīd emigrācijā

esošajiem valsts un īpaši reģiona iedzīvotājiem. Industriālais parks piedāvās labāk

apmaksātas darba vietas.

12. tabula. Iedzīvotāju migrācija (migrācijas saldo) Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2009 2010 2011 2012 2013

Summārā migrācija

% no 2009.gada iedz. skaita

Beverīnas novads

-43 -80 7 33 -48 -131 -4%

5 Pētījums „Latvijas emigrantu kopienas: nacionālā identitāte, transnacionālās attiecības un diasporas politika” (Pieejams: http://www.fsi.lu.lv//userfiles/file/ESF_Latvijas_emigrantu_kopienas/ESF_preses_konf_26_janv.pdf). Skatīt arī www.migracija.lv

2009 2010 2011 2012 2013

Summārā migrācija

% no 2009.gada iedz. skaita

Valmiera -503 -594 -505 -382 -514 -2 498 -9%

Vidzemes reģions

-4 680 -4 847 -2042 -1 589 -2 875 -16 033 -7%

Latvija -34 477 -35 640 -20 077 -11 860 -14 262 -116 316 -5%

Burtnieku novads

-154 -165 -68 -40 -34 -461 -5%

Kocēnu novads

-138 -144 25 -22 -25 -304 -5%

Iedzīvotāji skaita samazinājumu veido negatīvs dabiskais pieaugums un negatīvs

migrācijas saldo. Valmierā un Vidzemes reģionā pēdējos gados novērojams

straujāks iedzīvotāju skaita kritums nekā valstī kopumā, savukārt Valmieras

apkārtējās teritorijās iedzīvotāju skaita samazinājuma temps ir bijis mazāks (skatīt

13.tabulu). Industriālā parka pozitīvie nodarbinātības efekti veicinātu iedzīvotāju

atgriešanos Latvijā.

13. Tabula. Iedzīvotāju skaita izmaiņas

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2009 2010 2011 2012 2013 2014 Izmaiņas

Latvija 2162834 2120504 2074605 2044813 2023825 2001468 -7,5%

Vidzemes reģions

224147 218208 211995 208728 205949 201915 -9,9%

Valmiera 26397 25888 25226 24656 24228 23657 -10,4%

Beverīnas novads

3434 3374 3274 3282 3299 3231 -5,9%

Burtnieku novads

8712 8523 8334 8224 8162 8128 -6,7%

Kocēnu novads

6652 6493 6328 6310 6263 6226 -6,4%

Novērtējumā par pamatu izmantoti Centrālās statistikas pārvaldes dati par

iedzīvotāju skaitu, kas ļauj izdarīt salīdzināmu izvērtējumu un veikt aprēķinus gan

http://www.fsi.lu.lv/userfiles/file/ESF_Latvijas_emigrantu_kopienas/ESF_preses_konf_26_janv.pdf

http://www.migracija.lv/


14

administratīvo teritoriju, gan citu datu griezumā, bet informatīvi sniegti arī

Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati par deklarēto iedzīvotāju

skaitu (kas ir svarīgs rādītājs pašvaldībai, jo deklarēto iedzīvotāju skaits izmantots

par pamatu iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķināšanai, kā arī ir pašvaldību

finanšu izlīdzināšanas sistēmas pamatā). Valmieras pilsētā uz 01.07.2014

deklarēti bija 24 662 iedzīvotāji. Salīdzinot ar 2009.gadu, deklarēto iedzīvotāju

skaits Valmierā samazinājies par 7,3%. Apkārtējos novados deklarēto iedzīvotāju

skaita samazinājuma temps bijis mazāks nekā Valmieras pilsētā – robežās no

3,4% līdz 5,7%.

4.1.3. Ieceres ietekme uz nodokļu ieņēmumiem

Plānots, ka Industriālajā parkā uzņēmējdarbību veiks vismaz seši uzņēmumi, kas

ražos produktus ar augstu pievienoto vērtību. Pieņemts, ka uzņēmumi darbosies

bez zaudējumiem, tiem ir plānota aptuveni 15% peļņa pirms nodokļu nomaksas

(skatīt pieņēmumus iepriekš). Bez tam šo uzņēmumu darbība atstās pozitīvu

ietekmi uz citiem reģiona uzņēmumiem – pieņemts, ka tiks radīts papildus

apgrozījums Industriālā parka uzņēmumu izejvielu piegādātājiem un

pakalpojumu sniedzējiem, kā arī Industriālā parka uzturētājiem. Pieņemts, ka šo

uzņēmumu peļņa pirms nodokļu nomaksas sasniegtu vidēji 10%. Aprēķini parāda,

ka 10 gadu laikā ieņēmumi no uzņēmuma ienākuma nodokļa valstij varētu

sasniegt aptuveni 3 milj. EUR. Lielāko daļu no ieņēmumiem (71%) radīs ražošanas

uzņēmumi, kas darbosies jaunajā Industriālajā parkā (skatīt 14. tabulu).

14. tabula Ieņēmumi no uzņēmuma ienākuma nodokļa

Uzņēmumu ienākuma nodoklis, tūkst. EUR 2016.gads

2020.gads

2025.gads

Kopā

2016.-

2025.

gadā

%

Industriālā parka uzņēmumi 0 204 454 2 194 71%

Uzņēmumu ienākuma nodoklis, tūkst. EUR 2016.gads

2020.gads

2025.gads

Kopā

2016.-

2025.

gadā

%

Industriālā parka uzņēmumu piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji

0 76 170 820 27%

Industriālā parka apsaimniekošanas un uzturēšanas uzņēmumi

3 8 11 80 3%

Kopā 3 289 634 3 095

4.1.4. Ieņēmumi no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām

iemaksām

Pateicoties jaunajām darba vietām, sagaidāms, ka darba devēji iemaksās valsts

budžetā aptuveni 20 milj. EUR kā Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas laika periodā no 2016. līdz 2025. gadam. Pēc spēkā esošās

likumdošanas darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme

ir 23,59 %, bet darba ņēmēja sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likme –

10,5 %. (skatīt 15. tabulu)

15. tabula. Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas

Valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tūkst. EUR

2016. gads

2020. gads

2025. gads

Kopā

2016.-

2025.

gadā

Darba ņēmēja iemaksu daļa 309 505 1 064 6 060

Darba devēja iemaksu daļa 695 1135 2 390 13 615

Kopā 1 004 1 640 3 454 19 675


15

4.1.5. Pārējie tiešie ieņēmumi

Tā kā šobrīd Iecere ir agrīnā plānošanas stadijā, nomas maksas iespējamību un tās

apmēru nav iespējams novērtēt. Tomēr, gadījumā, ja Valmieras pilsētas

pašvaldība būvēs ražošanas telpas, šo telpu nomniekam būs jāpiemēro nomas

maksa atbilstoši normatīvo aktu prasībām, t.sk. ievērojot konkurenci un

komercdarbības atbalstu regulējošos normatīvos aktus.

Vienlaikus, tā kā šobrīd nav iespējams definēt Industriālā parka īpašumtiesību un

pārvaldības modeli, kā arī nav veiktas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības

aplēses pēc Ieceres realizācijas, šo ieņēmumu apmēru naudas izteiksmē nav

iespējams novērtēt šajā plānošanas stadijā.

4.1.6. Zaudējumi

Lai varētu veikt Industriālā parka būvniecību, būs nepieciešams veikt meža

atmežošanu aptuveni 60 ha platībā. Atmežošanas kompensācija būs jāmaksā

personai, kura īstenos atmežošanu. Atmežošanas rezultātā izraisīto negatīvo seku

kompensācijas apmērs, saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto var sasniegt līdz

aptuveni 0,6 milj. EUR6 (aptuvens novērtējums), pieņemot, ka atmežošanu veic

LVM.

6 Aprēķins veikts, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumus Nr.889 „Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību” (Pieejams: http://likumi.lv/doc.php?id=253624)

http://likumi.lv/doc.php?id=253624


16

4.2. Netiešie ieguvumi un zaudējumi

4.2.1. Netiešie ieguvumi

Industriālā parka izveidošana laika gaitā radīs vairākus netiešus ieguvumus

Valmierai un tās tuvākajiem novadiem, Sagaidāms, ka:

Tā kā Industriālajā parkā ir plānots ražot produktus ar augstu pievienoto

vērtību, uzņēmumiem būs nepieciešami atbilstoši kvalificēti darbinieki.

Tādējādi paredzama darbaspēka profesionālās kvalifikācijas celšanās

Valmierā un tuvākajos novados (pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka, kas

radīs esošā darbaspēka pārkvalificēšanu/apmācības). Netiešais efekts būs

pieprasījuma pēc sākotnējās profesionālās izglītības, profesionālās

tālākizglītības un profesionālās pilnveides pakalpojumiem (publiskajiem un

privātajiem pakalpojumiem);

Konkurences darba tirgū rezultātā pieaugs vidējais darba algas līmenis

Valmieras reģionālajā darba tirgū, līdz ar to kopumā uzlabosies Valmieras un

apkārtnes iedzīvotāju dzīves kvalitāte;

Uzņēmējdarbības attīstība labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju labklājību, kas

mazinās iedzīvotāju migrāciju (uz Rīgu, ārpus Latvijas), un laika gaitā

palielinās iedzīvotāju skaitu pilsētā, kā arī apkārtējos novados;

Pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana nākotnē veicinās arvien jaunu

uzņēmumu rašanos (multiplikatīvais efekts), palielinās nodarbinātību

Valmierā un apkārtējos novados;

Beverīnas un Kocēnu novadiem jaunu darbavietu pieejamība un sakārtota

infrastruktūra tuvākajā apkārtnē padarīs novada teritoriju par pievilcīgāku

dzīvesvietu, kas mazinās iedzīvotāju emigrāciju un iedzīvotāju skaita

samazināšanos. Turklāt, apkārtējo novadu uzņēmējiem radīsies papildus

komercdarbības paplašināšanās iespējas, jo pieaugs pieprasījums pēc

vietējām izejvielām un pakalpojumiem;

Eksporta pieaugums, ko nodrošinās jaunie ražošanas uzņēmumi, pozitīvi

sekmēs tautsaimniecību un palielinās valsts IKP. Kā arī eksporta pieaugums

un kopējā saražoto preču apjoma pieaugums veicinās dzelzceļa izmantošanu

autotransporta vietā kravu pārvadājumos. Dzelzceļa izmantošanai (salīdzinot

ar autotransportu) ir labvēlīgāka ietekme uz vidi. Tas nozīmē, ka Valmierā un

tuvākajā apkārtnē, ražošanas apjomiem sasniedzot noteiktu kritisko masu,

pieaugs pieprasījums pēc intermodāliem un multimodāliem pārvadājumiem.

Šobrīd var lēst, ka jau tikai vien Valmieras pilsētā reģistrētie uzņēmumi

nosūta vai saņem kravas aptuveni 1,5 – 2,5 miljonu tonnu apmērā gadā.

Kravas, kuras būtu iespējams notiektos apstākļos novirzīt uz dzelzceļu,

sasniedz aptuveni 0,5 – 0,8 miljoni tonnu gadā. Savukārt Industriālā parka

kravu apjoms potenciāli varētu sasniegt 0,4 - 0,6 miljonus tonnu gadā. Tāpēc

būs iespējams izveidot konkurētspējīgu pārvadājumu piedāvājumu, iekļaujot

dzelzceļa transportu. Pieaugot dzelzceļa pārvadājumu īpatsvaram, sagaidāms

autopārvadājumu apjoma lēnāks pieaugums vai pat samazinājums, tādējādi

labvēlīgi ietekmējot iedzīvotāju dzīves kvalitāti (samazināsies kravas

autotransporta satiksmes intensitāte pa valsts galvenajiem un reģionālajiem

autoceļiem).

Tā kā varētu samazināties zemas pievienotās vērtības uzņēmumu

konkurētspēja, pieaugs pieprasījums pēc pakalpojumiem un investīcijām

komercdarbības procesu uzlabošanā. Tas savukārt uzlabos Vidzemes

Augstskolas iespējas iesaistīties pētniecības un attīstības projektos

uzņēmējdarbības attīstībai.

4.2.2. Netiešie zaudējumi

Industriālā parka izveidošana radīs vairākus netiešus zaudējumus:


17

Vidējās darba algas līmeņa pieaugums un pieprasījuma pieaugums pēc

darbaspēka var radīt peļņas samazinājumu zemas pievienotās vērtības

uzņēmumiem – paredzama darbaspēka aizplūšana uz uzņēmumiem ar

augstāku atalgojumu. Līdz ar to zemas pievienotās vērtības uzņēmumi būs

spiesti investēt procesu racionalizācija un konkurētspējas uzlabošanā, līdz ar

to radot sociālekonomiskos ieguvumus ilgtermiņā.

Atmežotajā teritorijā darbību uzsāks ražošanas uzņēmumi, kuri izmantos

modernas tehnoloģijas un videi draudzīgas iekārtas, lai radītu pēc iespējas

mazāku ietekmi uz vidi. Tomēr ir iespējama neliela negatīva ietekme uz gaisa

kvalitāti, kas saistīta ar jaunu gaisa piesārņojuma avotu rašanos. Tāpat

sagaidāmas trokšņa līmeņa izmaiņas satiksmes intensitātes palielināšanās

dēļ.

4.3. Kopsavilkums par ieguvumiem un

zaudējumiem Beverīnas novadam

Kā būtiskākais ieguvums Beverīnas novada iedzīvotājiem ir bezdarba līmeņa

samazinājums un negatīvo migrācijas tendenču mazināšanās. Beverīnas novadā,

pēc NVA sniegtās informācijas, 2014.gada decembrī trūka aptuveni 100 darba

vietas. Līdz ar Industriālā parka būvniecību, pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka

no tuvākās apkārtnes. Tiek prognozēts, ka Industriālā parka projekta realizēšanas

gadījumā, līdz 2025. gadam tiks nodarbināti aptuveni 70 Beverīnas novada

iedzīvotāji gan Industriālā parka uzņēmumos, gan ar jauno uzņēmējdarbību

saistītos uzņēmums, kā arī Industriālā parka būvniecības un uzturēšanas procesā

(skatīt 15.tabulu).

16. tabula. Jauno darba vietu un būvniecības periodā radīto darba vietu prognoze

Beverīnas novadā

Darbavietas 2016.gads 2020.gads 2025.gads

Industriālā parka uzņēmumi 0 16 33

Industriālā parka uzņēmumu piegādātāji un pakalpojumu sniedzēji 0 14 28

Industriālā parka uzturēšanas uzņēmumi 1 2 2

Darbavietas industriālā parka būvniecības periodā 20 5 5

Kopā 20 37 67

Tomēr jāpiemin, ka jauno darba vietu sadalījums pēc darbaspēka dzīvesvietas ir

tikai provizorisks (modelēšanas rezultāts), jo uzņēmumi izvēlēsies darbiniekus

pēc atbilstošas kvalifikācijas. Pieprasījums pēc kvalificēta darbaspēka reģionā

stimulēs arī Beverīnas novada darbaspēka kvalifikācijas celšanos, veicinot

pārkvalificēšanos un jaunu iemaņu iegūšanu.

Augstāka nodarbinātība un darbaspēka kvalifikācija attiecīgi radīs lielākus

ienākumus un lielākus nodokļu maksājumus valstij un pašvaldībai. Kā jau iepriekš

minēts, laika periodā no 2016. līdz 2025. gadam Beverīnas pašvaldības ieņēmumi

no iedzīvotāju ienākuma nodokļa pieaugs par 741 tūkst. EUR šodienas cenās.

Infrastruktūras uzlabošana un uzņēmējdarbības attīstība tuvākajā apkārtnē

labvēlīgi ietekmēs iedzīvotāju labklājību. Beverīnas novads kļūs par pievilcīgāku

vietu, ko izvēlēties par patstāvīgo dzīvesvietu – piesaistīs darbaspējīga vecuma

iedzīvotājus. Ilgtermiņā būs arī pozitīva tendence – attīstoties Industriālajam

parkam un pateicoties labākām darba iespējām, būs iespēja atgriezties Latvijā

lielākam skaitam emigrācijā esošo cilvēku, kā arī attīstība sniegs ieguldījumu

iedzīvotāju migrācijas samazināšanā uz lielākām pilsētām vai ārzemēm. Papildus,


18

pievilcīgas uzņēmējdarbības vides radīšana nākotnē veicinās arvien jaunu

uzņēmumu rašanos.

Kā zaudējumu Beverīnas novadam, ko radīs industriālā parka būvniecība, var

uzskatīt meža teritoriju samazinājumu, kā arī industriālā parka būvniecības un tā

ekspluatācijas ietekmi uz vidi (detalizētāku analīzi par ietekmi uz vidi skatīt

nodaļu – Ietekme uz vidi).


19

5. Ietekme uz vidi

Attīstot jebkādu industriālu teritoriju, ir jārēķinās ar šīs darbības ietekmi uz vidi.

Attīstot Industriālo parku Teritorijā, jāņem vērā vēl papildus faktors, kas sevī

ietver mežu izciršanas ietekmi un tās kompensēšanu. Šeit ir īsi izklāstīts ietekmju

uz vidi kopsavilkums, dodot ieskatu, ar ko jārēķinās, attīstot Industriālo parku.

Papildus informācijai, lūdzu, skatīt SIA „Estonian, Latvian & Lithuanian

Environment” veikto Vidzemes industriālā parka izveides vispārīgs stratēģiskais

ietekmes uz vidi izvērtējumu.

Gan atmežošana, gan celtniecībā un ražošanā radītie izmeši pasliktinās gaisa

kvalitāti, tomēr, ņemot vērā stingri noteiktās normatīvo aktu prasības, kas

maksimāli ierobežo gaisa piesārņojumu, būtiska negatīva ietekme uz gaisa

kvalitāti nav gaidāma. Tāpat, ievērojot normatīvo aktu prasības, nav gaidāms arī

ūdeņu un augsnes piesārņojums. Trokšņa piesārņojums visvairāk sagaidāms

Industriālā parka infrastruktūras izbūves procesā, vēlāk ekspluatācijas procesā

sagaidāms, ka trokšņi tiks novēroti salīdzinoši mazāk. Bioloģiskā daudzveidība un

kultūrvēsturiskās vērtības netiks būtiski ietekmētas, jo nozīmīgākās teritorijas tiks

saglabātas, taču pats Industriālais parks atradīsies meža ielokā. Ja meža teritorijas

netiks kompensētas Beverīnas novada robežās, tad ekosistēmu pakalpojumu7

zaudējums būs vērtējams 0,44% apmērā no kopējās novada mežu teritorijas.

Palielināsies apsaimniekojamo atkritumu apjoms, bet tas būtisku ietekmi uz vidi

neatstās.

7 Ekosistēmu pakalpojumi aptver visus labumus, ko cilvēki iegūst no ekosistēmām. Var izdalīt vismaz trīs galvenos ekosistēmu pakalpojumu veidus – apgādes (piem., pārtika un ūdens), regulēšanas (piem., ūdens režīma regulēšana) un kultūras ekosistēmu pakalpojumus (piem., dabas sniegtās rekreācijas iespējas). Vairāk skatīt: http://www.unep.org/maweb/documents/document.300.aspx.pdf

http://www.unep.org/maweb/documents/document.300.aspx.pdf

Documents

Teritorijas attīstības ieceres sociālekonomiskais novērtējums · pašvaldības pasūtījuma 2015.gada janvārī. Novērtējums balstīts uz Valmieras pilsētas pašvaldības