~~----~----~~------------------------------«:Daudz laimes dzimsanas diena!>>.- mentala lilma "Paegles iela".I '0 dJ 8' ~~(\,i 70;tas S-k 1 I P Tad sekoja lustTga dziesmi~a Valmie

'" lQ . _ ~j!l '.Q / , , :, cijaums ~o~~inTts un siltinats jumts, atjau- ras skolas absolventes Jolantas Znoti~astad! a'te:efOS. ~'!I . notas jumta konstrukcijas divam ekam Ls izpildljuma. Dejoja ber~iils~fasva~~~~~~~ Dzintra Mieze (1953. gada absolvente)

Skola saku maelties 1941.gada. Pee kara daudz ko biju aizmirsusi, bet visi par mani rOpejas un atri visu dzlvei nepieeiesamo atguvu. Pee skolas pusga.du maeljos suveju kursos, pee tam VISU mOiu stradaju saja darba.

Tagad man ir 73 gadi. Visvairak nozeloju, ka toreiz daudz nemacljamies runat. Runas prasme dzive loti vajadzlga! Apmekleju Valmieras klubu - mums tur daudz interesantu pasakumu, ekskursijas. Esmu piedalljusies visas skolas jubilejas, u_n m~~ sirdl vislabakas atmi~as par skolu, Lldz sal dienai atmi~a palicis mans pirmais teikums, ko maceju pateikt: "Papa pO lauva» (papa nosava lauvu). (Attela - olra no labas).

Evalds Abakoks (1945) Skola saku maelties velu, jo mamma

sakuma nezinaja, kur kurlmemie var skoloties. Tika; 10 gadu veeuma nokluvu Valmieras kurlmemo bernu pirmskola, tad l.klase.

Man patika, ka bija ticlbas macibas stunda. Skolas dibinataja Svedes meita Strausmane bija mana skolotaja. Kad biju uz Valmieras skolas 125 gadu jubileju, visas manas skolotajas jau bija aizsaule. Sie svetki ir loti skaisti, esmu laimlgs tos redzel. Man oktobrl paliek 79 gadi. Ka bOs vel pec 5 gadiem? DZivosim, redzesim! ( Attela - pirmais no kreisas)

leva Rusule (1985) Nu jau 20 gadi pagajusi, bet atmilJas

par skolu noglabatas sirdl - velos laiku atgriezt atpakal, milas skolotajas satikt, izrunaties, jo mM ne vienmer sapratamies... Daudz kas vareja bot citadi, liekas, kada mu!~e biju toreiz... Esmu loti pateiciga skolai, jo ta maclja patstavlbu dzive - tas ir pats galvenais, jo citadi uz prieksu nevari tikI. Tapat vien rokas neviens neko nedos!

Uldis Are (1987) Bieii ateeros skolas laiku, kas man

loti patika. Te iemaeljos galdnieka darbu un ar prieku stradaju saja profesija vel tagad. Skola iemaclja rOplgi stradat un uzticeto darbu padarTt karUgi. Te macljos uzticeties draugiem un pasam bot patstavigam. Esmu loti pateicTgs tstim un mammai kuri mani katru nedelu no JOrmalas ved~ uz Valmieru un atpaka!. Paldies no sirds skolotajam Lidijai Kalni~ai, Kreslai, Papei un Rullei par vi~u pacieUbu.

49000 V9rllba, pec projekta no jauna izbOveta visa skolas siltumsistema LS 64000 verUba;

- Saja macibu gada skola macas 184 skoleni;

- Skola pavisam strada 118 darbinieki - 100 sievietes un 18 vTriesi, no tiem 81 ir pedagogiskais darbinieks, bet 37 tehniskie darbinieki;

- 67 pedagogiem ir augstaka pedagogiska izglltiba, no tiem 7 ir pedagogijas magistri; 22 pedagogi iegOst surdopedagoga kvalifikaciju, macoties Rezeknes Augstskola. Tiek gatavoti dokumenti, lai augstskolas filiali varetu atvert Valmiera;

- skola darbojas 27 arpusklases pulci~i.Popularakie - basketbols, sa~syn dambrete, galda teniss, melodeklamaclja, futbols, Iloristika un tautiskas dejas;

- jubilejas vakara piedalas 130 absolventi;

- tiek veiksmigi realizeti dazadi projekti.

Apsveikumi, ziedi, veltes ... Ka apliecinot skolas vil~aino dZives

gajumu, ar em~)Cionalo melodeklamaciju «SOpoles» prieceja Iveta Lace-MiezTte.

Paslavejot radoso darblgumu un to, ka skolas yards skan ne tikai Latvija, bet ari arpus robezas ar vertIgu davanu sveica Valmieras skolu valde. Netika aizmirsti tie skolotaji, kuri atdevusi skolai visu savu dzivi. Par mOza ieguldljumu izglltibas sistemas veidosana apbalvojumus sa~ema daudzi. BrTti~u velak vi~u rokas gala ziedi ka lielais paldies no nu jau arl sirmajiem skoleniem. Apkampieni, prieka asaras!

Skolotajus neaizmirst! Atzinibas rakstus sanema vairaki energiski skolotaji. Katrs ai~pilda kadu jomu un kopa iznak veselums!

Vestures ietvaros tika paradHa doku-

Skaisti! Un tad jau naca daudzi nepacietTgie sveiceji ...

Skolas krusttevs K.Greiskalna kungs paslaveja direktoru un vi~a vietnieces "miesassardzes», davinot vertIgu davanu.

Draugi un kolegi no Rigas

nedzirdlgo bernu skolas davaja gaismu peldosas svecTtes stikla glaze ar devlzi: "Skala ir mOsu gaismas pi/s!» Draud;Z:lgo kolektIvu sveica arl draugi no Somijas. To, ka kopa var visu, vi~i pieradlja, nodziedot kopa ar latviesu kolegiem tautasdzies~u "Bedu manu, lielu bedu», Milo skolu svelca arl absolventi.

Nobeiguma uzstajas grupa Republic, kopa ar Valmieras berniem izpildot dziesmu "Strelniece». Tas tik bija Iielisks talantu savienojums!

Direktors Tauri~a kungs pateicas visiem apsveicejiem ( sOuto apsveikumu jOrai arl).

Lai Sl jubileja spilgtak saglabatos atmi~as un vesturei, tapa kopiga lotobilde,

Jubilejas balle Lauka bija jau tumss, lija lietus, kad

talak visus aicinaja silta gaismi~a ml!aja skola, kur notika absolventu tiksanas klases un liela svetku balle. «Kopsoll» korespondente satika absolventus pie fotografiju stenda - tik daudz bija ko parrunat un atcereties. Edamzales telpas tika atklata balle ar dejam un IIksmlbu ITdz rTta gaisminai.

, «Veca mliestTba nerOs,» - ta atzina dazlabs, seit deja tiekoties ar savu kadreiz nolOkoto skaistako meiteni vai puisi! Vakara nagla bija skaista ugu~osana! «Kopsoll» korespondenteatstaja skolas sienas, kad pulkstens radlia jau sesto rTta stundu. MOzika bija noklususi, deju zale tuksa. Skola atkal visus gaidls pec 5 gadiem. Ka sava apsveikuma runa teica LNS prezidents Arnolds Pavlins : "Sogad tiesam ir Jpass svetku gads, to vienmer vares atcereties, kas 2005.gada notika. Parasti labos vardus saka tikai dzimsanas diena, bet lai to nepietrOkst arJ darbdienas!»

http:pusga.du

------------------------------------------------------QU

sekmigu sadarbTbu ar skolu un solTja savu atbalstu visa.

Griita teatra maksla .Koncertda!as ievada uzsta

IIze Kopmane Nedzirdfgo pasakums

skola jau kluvusi par tradfciju. ,To sava uzruna nosleguma pasakuma apmekletajiem ap/iecinaja skolas direktors J.Smits.

Tris bagatas dienas - ar izzinosam nodarbTbam par nedzirdfgo dzivi ne tikai Latvija, bet ari arzemes. Pieredze, saITdzinajumi, pasu acfm verotais un vieslektoru stastTtais - tas rosinas jaunas idejas turpmakam darbam arf jauniesu organizaciju «Efraims», atzina SO «Efraims» prezidents Ivars Kalni~s, viens no pasakumu kompleksa organizatoriem.

Salidzinat, padomat, rast idejas

Nedzirdigo dienu ietvaros notika ari nodarbTba - ieskats zTmju valodas «abece», ko vadija ZV skolotaja Alina Bergmane no Zviedrijas. Apmekletaju atsauksmes cildinosas, esot bijis loti interesanti salTdzinat Latvijas un Zviedrijas zimju valodas, pieeju to apguvei utt.

Par uzvedibas kultoru lika padomat G.Krastas lekcija. Prezentacijas par Trijas jauniesiem Latvija, Austrijas nedzirdTgo izglltlbas iespejam un Zviedrija uzzinato sniedza T.Osetrova un K.Beisone.

Skola ka atverta telpa

Vienkop bija dzirdTgie un nedzirdigie audzek~i un viesi - gan uz skatuves, gan zale ... Bet kulminacija izskaneja nosleguma vakars, kur direktors J.Smits ta ievada teica: "Musu skala kopa macas daudz dzirdigu un nedzirdigu jauniesu. Ta ir alverla lelpa, kura iespejams citam cilu redzel, iepaz/t, kopa darbolies un galu gala izjusl, cik mes sava daiadiba tamer esam vienadi ka cilveki, vienas sabiedribas locekli... » Vins noveleja «Efraimam» turpmak

jas zviedru viesrezisore Vineta Luksela (attela), pastastot par savu ilggadfgo pieredzi nedzirdTgo teatra makslas lauka. Turpat trTsdesmit gados ar vi~as

ITdzdalTbu vai vi~as vadTba tapusas vairak neka pussimts izrades. Vienu no tam verojusi pat Zviedrijas karaliene. Dazada bijusi pieeja uzvedumiem un arT autoru attieksme pret vi~u lugu iestudesanu zTmju valoda. Nacies parliecinat, lauzt stereotipus (iesikstejusus uzskatus), meklet arvien spilgtakus un skatTtajiem tuvakus izteiksmes ITdtek!us (no varda un zTmes uz mTmiku un kustTbam).

Rezisore stastTta par savu sadarbTbu ar dzirdTgajiem rezisoriem. Viens piemers - vi~a reizem izrades sedejusi skatuyes griestos un no augsas ar teleteksta palfdzTbu korigejusi darbTbas norisi. Bija loti grOli daudzreiz, atzina Vineta Luksela, macTjas pati raudadama, mocTja citus, nacas apgot daudzas prasmes, pat baleta figOras, To var izdarTt tikai tad, ja teatris - visa dzive...

Dazas dienas Riga Vineta ar jauniesu grupu iestudeja uzvedumu «Turaidas Roze» mOsdienu interpretacija. To vareja verot visi klatesosie.

Jukjukam dzirdigi,nedzirdigi

Program mas norisi temperamentTgi novadTja Ivars KalniQs un viestulks no Valmieras Iveta Laee-Miezlte. ViQu pieteikti kopa dejoja, dziedaja balsis un tulkoja zimes liela grupa jauniesu - ej nu izs~ir, kurs tur dzirdigs, kurs nedzirdigs! Tautas dziesmam sekoja reps (runasana un dziedasana kopa) izradas, arT so tik atri runato tekstu var partulkot zimes, un so kopdarbu bija iestudejis skolas koris ar reperi - dziedataju solistu ArtOru un grupu «Alias» I.lmmures vadiba.

((Mums katram savi sap.,i ... ,.

Un tad naea puisi, kurus redzot meitenem acis iemirdzejas un rokas jau sniedzas pec autografiem, Tie bija Valters un Kaia ar gitaram rokas. Dziedaja viQi atsevis~i, pec tam kopa ar skolas kori savu Eirovizijas dziesmu "Kars nav beidzies» ar piedziedajumu zimju valoda sava izpildijuma. Un ne tikai! Grupa "Alias» visu so dziesmu sniedza ang!u valoda, zimes! Teiksu ta ~ aizkustinoss skats. Ne velti puisus projam laist negribeja. Turpat uz vietas tapa intervijas, autografi, kopTga bildesanas, kontaktu paplasinasana, draudzibas un turpmakas sadarbTbas meklejumi.

Mums katram ir savi sapQi, teiea viQi, un svarigi ir ista brldi pareiza pietura iekapt pareiza trolejbusa, kas ved tiem pretT...

(' "'71. - ) ___'_le_Vi_'B_/j_'Iu_,3_'___

LNS Komunikacijas centrs

darbam Rfga aicina pieteik

ties personas, kuras velas

stradat par nedzirdfgo zfmju

va/odas tulkiem.

Prasibas:

-Iabas latviesu zimju valodas un

latviesu valodas zinasanas;

.:..- velamas svesvalodu zinasanas

un prasme stradat ar datoru.

Piedavajam:

- darbu draudziga un radosa

kolektiva;

- atalgojumu, kas atbilstoss kvali

fikacijai.

Pieteikuma vestuli un autobiografiju (eV) varat sutit - pa pastu: Elviras iela 19, Riga, LV - 1083; faksu: 7815284; e-pastu:kc@lns.lv

Mainits Komunikacijas centradarba laiks

No 1.novembra LNS Komunikaeijas centra tulki Riga strada pirmdienas - piektdienas no pl.9lidz 18,

Atgadinam, ka ar viQiem var sazinaties pa telefonu/teksta telefonu 7471588; faksu 7815284 SMS 6184246 (LMT identifikators: Inskc) ; e-pastu help@lns.lv MSN help@IQs.lv

Aicina visus Austrijas galvaspilseta Vine

notiks Jaungada pasakums slarptautiskaja merogai

JOs varat apskatlt majasJapu: www.visualbrain.net/visualnews/ visualnews,php?artikeU(url=65 Bi/etes: www.gehoerlos.at/ europatone/formular.php

Informe UOzols

Precizejums Alsvi~u profesionalas sko

las direktore Anita Palma piezvanija uz «KS» redakciju un precizeja I.Kalni~a raksta «Janis macas Somija» minetos faktus.

Janis Na!ivaiko nav macijies Alsvi~u arodapmacTbas centra (tagad - Alsvi~u profesionala skola), bet gan Apes arodskola (Alsvi~os nedzirdTgie jauniesi izmantoja tikai kopmitni). Alsvi~u profesionalaja skola nay bijusi arodapma· cibas programma, kura gatavo automehani~u paligus.

http:www.gehoerlos.atwww.visualbrain.net/visualnewsmailto:help@IQs.lvmailto:help@lns.lvmailto:e-pastu:kc@lns.lv

Z.ESF «Mes - sabiedrfbas da

Izaudzinata meita, ir divas mazmeitas..o_Aellal Kopt tradiellas. biit kopA Abi ar Vim palldz tas audzinat. Spodrite

tljas labi , ta ka mOsu dzimtas sievietes ir visu mOzu ir liela aditaja. So skaisto nostipras. Savas dzives 25 gadus velliju su .darbi turpina ari meita un otra mazmeita.le~Jta Drie'duma. .. , . . !f . -. vejas darbam biedribas uZQemuma Riga. «Meita mums laba, parvalda zimju valodu,

Daiga Delle Tads skaists sarlkojums, veltlts dzt

yes gadu jubilariem notika 29.oktobrl KC ccRltausma". Ka atzina viena no pasakuma organizatorem Jautrlte Groma, sis pasakums notiek katru gadu. Idejas autore savulaik bijusi Monika Rublovska. ccKad seit 1966.gada saku stradat, sis pasakums jau bija vecaja kluba. Mums ir stipras tradlcijas. Tie, kas atzlme seit 50, 60 gadu jubileju, tepat atzlme ari 80. SiNUS cilvekus labi pazlstam, tapec varam veidot individualu pieeju katram,» jJastastljaJautrlte Groma.

Pati svetku diena sakas ar jubilaru ievesanu zale tautumeitu pavadfba. LOk, viQi: Hortenzija Kalna (85), ~ina Bula (80), Janis Miezitis (75), Anatolijs Suharevs (75),Anto~ina Ratniece (70), Jadvi· ga Kucinska (70), SpodrIte Beinarte (70), Biruta Briede (65), Jurijs Krotkovs (65), Aivars Klievens (60), Mara Rikena (60), Je!ena Lazdi~a (60), Juris~ivitis(60), Velta Kleina (50). .

Katrs jubilars iededza savu sveciti un veltijuma saQema individualu viQa dZlves raksturojumu ar dzejas rindam. ViQu priekaril dejoja ari jaunie~u deju grupa. .

Neskatoties uz visu, kas ir bijis, jOsesat izturigi, mOsu tauta ir stipra, - ta jubilarus godinaja LNS viceprezidente un KC «Ritausma" direktore Maruta Piterniece, pasniedzot noderigas un veseligas davanas. Sekoja . tosts un sf skaista mirkla iemOzinasana vestures lappuses. Jubilarus sveica ari daudzie radi un draugi.

Pasakums turpinajas IIksma noskaQa dejas ritmos, omullgas sarunas svecu gaisma, atceroties jaunibas trakullbas. Dazus dZlvesstastus jubilari uzticeja ari «KS» korespondentei .

Hortenzija Kalna - 85: Par splti dazadam dzives grOtibam, sodien jOtos . labi. Visu dZlvi biju loti energiska, bet nu gan vairs fiziski netieku savai energijai Ifdzi. Man ir bijis dabisks dzivesveids, tapec laikam tik labi izskatos. Mana mamma nodzivoja IIdz 94 gadu vecumam un izska

.....-

Jaunfba biju audeja, pedeja darbavieta bija vienmer esam bijusas ka draudzenes un apavu fabrika »Rekords». no sirds izrunajusas. Meita pat isu bridi

Mes esam tris masas. Viena - Mirdza stradaja par zimju valodas tulku,» piebilst dzirdiga, otra nedzirdiga - Spodrite. Ikdie gavilnieee. na viQas man loti palldz. Man ir arf drau Mara Rikena - 60, Jelena Lazdina dzenes. Dels, mazdels mirusi. Zaudejuma 60: Abas ir draudzenes ja~ no arodskolas sapes pardzlvot - tas prasija lielu izturibu. laikiem. lei, ka sovakar te nay manas mazmaz- . Je!ena : «NejOtos veea, drizak jaunameitas, kuru loti gaidiju. ka, energiskaka neka agrak. Paslaik savas

Masa Spodrfte: "Hortenzija var justies dienas vadu, kopdama 88 gadus veeo drosa - visi radi un draugi par vir:1U loti mammu. Dels dzivo Daugavpilf. Man ir ari rOpejas, saudzef" draugs. Abi milam stradat darza, dejo!.

Spodrfte Beinarte - 70: Sovakar jotos Mums palik maks~eret. Draugi man nolieliski, nesOdzos. Kopa ar mani ir cilveki, veleja visu labako. Liels paldies par davakas ilgus gadus ir bijusi mani labakie drau nam no organizatoriem, draugiem, man loti gi. Nekad neesmu bijusi mieriga, vienmer ' seit palik, sirdi ir tads siltums." esmu bijusi kusliga, ausiga. DZlve biJusas Mara: «Kad man bija 50 gadu jubileja , daudzas grOlibas, bet visu esmu aizmir jutos labak, tagad ta vairs nekas nepaUk... susi. Uz jautajumu, kur ir tas noslepums - Lai dzive bOtu skaistaka, izbaudu pirts latik labi izskatfties, atbildet pasteidzas bumus, milu kosmetiku, smarzas. Sovakar draudzene esmu loti prieeigi parsteigta par davanam,

Rasma Kurena: ,,$podra bernibu pa par draugiem.» Diemzel nay seit mana vadija laukos, tapec dzive bija tada norO dela, kurs dzfvo Anglija. dita un viena no labakajam sportistem. Bal Biruta Briede - 65:.«Seit esmupirmo tijas republikas sacensibas pieda/ijusies, reizi. JOtos pa

Hkami parsteigta par davanam. Tagad visu savu laiku veltu gimenei, audzinu mazbernu, adu, suju, lasu gramatas. Sovakar esmu kopa ar bernibas draugiem» .

Aivars Klie· yenS - 60: «Labi bOt sabiedrioa svetku reize. Mes sanak~m ar, drau

c..::..:.....::..-...:.~---=:!~~~ giem kopa ' ari . majas, protam

atlika velolimpiade, bet.. .radas s~ersfi". labi pavadit laiku, svinam jubilejas ar 38 gadus nostradajapar suveju kom draugie[n, klasesbiedriem, gimenes drau

binata, tur ari sabiedriska darba veiceja. . gieni. Sovakar seit atkaI esam visi kopa, un Spodra dejoja pirmaja deju kolekliva JaQa ta katru gadu ir kada skaista jubileja.seta. Un ka viQa mileja zirgus, jaja! Kad Mums, nedzirdigiem, sava sabiedrfba ir iebruka vaciesi, mammai sirds pamira bai interesanta dzive, valda jautriba.Paldies les, kad maza , kustTga meitene drosi de Marutai, Jautritei par sagadatajiem svetvas pie vaciesiem un kapa zirgos. kiem.»

Spodrfte tagad ir pensionare, ikdiena ir Anto~ina Ratniece - 70: «Viss ir labi,kopa ar viru 'Viktoru jau 27 gadus. Reiz ar mani ir 2 masas, meita, mazmeita, draupas~irusies, bet tad pardomajusi un sapra gi. Runajam, ka vajag tureties!" tusi, ka kopa tomer labak. Virs ir cilveks ar . Meita Ira: «Mammai novelu izturibu. zelta rokam - restaure dlvan!;Js, liels mak .Kad biju maza, mamma par mani loti rOpes~ernieks. Kopa abi dodas maks~eret. Zivis jas Qema visur IIdzi ciemos, brivo laiku gan lira un cep pats virs. ..

.. ESf

Zelta brieduma Sakums 4. Ipp. vellija man. Tagad viss otradi - vedu mammu ciemos. Mums ir izdevies sadzTvot silti un mT!ii»

Nina Bula - 80: "Man "Rftausma» loti, ' paliki Kopa ar mani ir draugi. Te arT mans klasesbiedrs Ansis Smons. Joprojam rOpejos par sevi, arT sportoju. Vienmer esmu bijusi cenUga, arT macTbas. Atceros, ka skolotaji man pasOUja sOt terpus. Man tas padevas. 23 gadus biju Rigas uZQemuma suveja.

Mans lepnums ir izaudzinatie 3 berni. Tagad viQi veiksmTgi iekartojusies pasi sava dzfve un varu atpOstiesi DzTvoju viena, bet, lai man botu tuvak, viena meita strada Riga un biezi ir pie manis. Berni mani loti atbalsta. Parvalda zTmju valodu, kaut arT ir dzirdTgi. Liels paldies Marutai, Jautrfteii»

Draugi: "Nove/am f:Jinai vese/ibu un daudz, daudz prieka!»

Ansis Smons: ccKopigi japiemin ari f:Jinas virs, kurs jau aizsau/e - bija cilveks ar zelta rokam!»

Velta Kleina - 50: ccNejOtos ta, ka man bOtu jau 50 gadu. ...Atri gan laiks iet. Man ir bijis daudz priecTgu brTzu, pat nevaru izcelt vierlU spilgtu dzfves .notikumu. Daba dava

jusi man labu izskatu, neesmu sevis~i piepOlejusies, lai labi izskatftos. Sev noteikti novelu veseIfbu. Ja ir veselTba, tad arT parejais viss bOs labii»

Jadviga Kucinska 70: "Mani sveica jaunTbas draugi. Jotos paUkami. Vienmer esmu bijusi sportiste - speleju dambreti, esmu bijusi akUva orientieriste. Tagad apmekleju klubu.» a.....;.___....-=;-..:..;....--------..::

Nosleguma KC direktore Maruta Piterniece pateicas saviem palTgiem sT pasakuma organizesana: Vitai Kamarei - viQa realize un noforme piespeletas idejas;

Lienai Cerepko - lieliski ITdzdarbojas telpu noformesana; labi palfgi ir arT Anato lijs StepaQuks un Valdis Krauklis - gan ar aktiermakslu, gan fotografesanu un filmesanu utt.

Vakara gaita korespondente izbaudTja patiesu viesmTlTbu no kultOras centra saimnieces un viQas komandas puses. Paldies visiemi

Pateiciba

KC «RTtausma» nama saimniecei Marutai Piterniecei un viQas kole(lei Jautritei Gromai par skaisto, veiksmTgi organizeto sarTkojumu «ZelIa brieduma» sirsnigs paldies! Jubilaru grupa: Hortenzija Kalna" t:Jina Billa, Anatolijs Suharevs, Spodrite Beinarte, AntoQina Ratniece u.c.

====~======~======~~------~

, re'll lelta• '- f WI .. ' ,

frudenim, .1 , . . . , _. Juris·Ozolins

Pateicoties LNS projektam liMes sabiedrrbas dala», notikusi daiadi interesanti pasakumi Ku/digas biedrrba. Nu, 10k, kadii jauka rudens diena nedzirdrgie laudis devas /auka pie dabas kruts.

Tas bija pargajiens "Pretfzelta rudenim». BrTnis~Tga, saulaina, krasam bagata piektdiena devamies uz Varmes pagastu. Braucam ar autobusuun pa ce!am vere

jam brTnis~Tgo rudens ainavu. Varmes pagasta pargajiena dalfbniekus sagaidTja varmeniece, KuldTgas RB vadftaja Laima Karlstrema. ViQa jau ieprieks bija izplanojusi sT rudens pargajiena marsrutu.

Devamies caur berzu birzi, pari Varmes

dT~a tiltiQam, gar nokoptiem laukiem un darziem, pa taku taciQam, kuras mOs noveda ITdz lauku setai ar saimnieces sarOpetu bagaHgu galdu ar lauku labumiem.

Laiks patiesam mOs lutinaja. AtpOsoties parrunajam dazadus dzTves notikumus. Ta bija patTkama kopTgas atpOtas diena visiem pasakuma dalTbniekiem, kas vel vairak tuvinaja biedrTbas biedrus.

Materiali sagatavoti ar ES un Latvijas va/sts finansia/u atba/stu. Par to saturu pilniba atbi/d Latvijas Nedzirdigo savieniba, un tie nekada ziQa neatspogu!o ES viedokIi. Projektu administre Sabiedribas integracijas fonds.

Lidzjiitibas ~

Izsakam ITdzjOtfbu Arkadijam Kurme!ovam, mati smilsu kaln i ~a pavadot.

Daugavpi/s biedriba ~

Nu ir miers pec lie/as trauksmes,

Nu ir miers pec dzir:1U vetram,

Miers pec ilgam, ceribam,

Nu irmiers.

IAspazija/

Pieminam musu biedri Felicitu Baueri

(1921.12.11 - 2005.1.XI), muZiba aiz

vado!:

Rigas biedriba

~ Oze! skaudra sape mOsu sirdis,

Kad atvadaties siltus vardus sakam.

Bet tu vairs nesadzirdi mOs,

Ir narimis lavs mots.

MLisu Liepajas biedriba nu atkal par vienu

biedru mazak... .

Ar visdzi!ako lidzjLilibu sirdi skumju brTdi

esam kopa ar Mariti, Ainaru, Renaru,

Rolandu un tuviniekiem, mOsu biedru

Romeo Ostvaldu (1948.9.1- 2004.10.XI) .

mLizTba pavadot.

'fr Uepajas biedriba

Aizejol atstajam pedas dzimlene, gimene, !aulu mif)a. Viss Dieva zif)a...

Esam kopa bedas ar savu darba kolegi Ainaru OsMlldu; levu uz muzu zaudejot.

LNS Komunikacijas centrs

Pateiciba Liels paldies visiem, visiem, kas skumju brTdi bija kopa ar mums, pavadot viru, levu, vectevu Nikolaju Filipovu pedeja gaila. .Pateicamies Daugavpils biedrfbas priekssedetajai E.Caikai, lulkam R.Kalakinai. Paldies masai J.U!ianovai par ITdzjOtfbu.

Sieva Domna, de/s Viktors un dels Andris ar gimeni

http:1948.9.1-2004.10.XIhttp:2005.1.XIhttp:1921.12.11

~~------~--~------------------------------------------

l1li....:.=_____-1

LN.,r'F ____ ,'Il: ) valde ITdzek!us pies~ir tikai sporta pasaku(......____~_I____il_____ miem, bet he administratfviem izdevu~ f" P~ , !n)~I.-!'~ln .

'~"/;tJU'" ~~

n)~;/'I70j#nlpIIfl{lift( IJfffJl#;

';.~n.'711 ' •• "'- J;1f~.•liIe,1'&~.UIUff/~; '" IIze Kopmane

- ta uz jautajumu par sporta perspektlliam miisdienu globalaja pasaule atbildeja LNSF prezidents VARIS STRAZDIf;/S, kurs Latvijas nedzirdlgo sporta organizaciju vada jau gandrlz vienpadsmit gadus. Novembrl LNSF atzlme savas pastavesanas 15. gadadienu, Saruna notika jubilejas prieksvakara.

o Padomju laika sports, tapat ka kulWras dzive, atradas vienas nedzirdigo organizacijas - Nedzirdigo savienibas (biedribas) parzi~a. Kad un ka notika sporta jomas atdalisanas?

Pirms 15 gadiem, Atmodas sakuma, man ar domubiedriem radas iecere veidot atsevis~u nedzirdTgo sporta organizaciju, katas ir pasaul€. Tas bija likumsakarTgs process atbilstosi atdzimusas Latvijas brivvalsts parveidosanas principiem.

ArT NedzirdTgo savienTba neiebi/da, lai gan nostajabija apmeram tada: Nu, labi, labi, tad nu radiet, ko spejat.

o Vai nebaidijiHies no atbildTbas, no jaunas situacijas - bUt visada zi~a pastavigiem? . Tam vienkarsi nebija laika. Process bija

sacies, atkapties nevareja. Nomainiju labi apmaksato jumi~a darbu uz materiali absoioti neizdevTgu sporta vadTtaja amatu: alga 7 LVL menesl. Bet drTz vien visu nacas veikt sabiedriska karta un ta lidz pat sai dienai. Jo IzglTtTbas Ministrijas Sporta par

miem. 0 Ka LNSF saka ievirzfties pasaules

nedzirdigo sporta aprite? Sakuma vajadzeja izcTnTt organizacijas

atzTSanu. Tas bija, var teikt, politisks jautajums. Personiski tiekoties, citvalstu sporta

dzives ITderi atzina mOs, bet visi gaidTjaCISS (Starptautiska nedzirdTgo sporta komiteja) oficialc piekrisanu.

1992. gada to arT saQemam. Citadi tas nemaz nevareja bOt, jo visa valstf arT ar citam sporta organizacijam notika tas pats. Kad bija pirma atzTsana, notika it ka ~edes reakcija - visas parejas (Eiropas, saha, Zieme!valstu organizacijas mOs atzina un aicinaja pievienoties.

Pie viena jaatzTme, ka ta nebija pirma latviesu nedzirdTgo sporta saskare ar starptautiskam sporta organizacijam - vesture glaba faktus, ka pirmas brTvvalsts laika Latvijas parstavis pieda/Tjies CISS dibinasana, gan arT startejis pirmajas NedzirdTgo pasaules sporta speles.

o Vai esat apkopojusi Latvijas nedzirdTgo sporta vesturi?

Tas ir milzTgi liels un ilgstoss darbs. Bet zinams sakuma ieskats jau mums veidojas. So petniecibu un datu apkoposanu pasreiz veic sporta veterane Jadviga Bockane. Jo dzi!ak ielOkojamies vesture, jo vairak faktu un tatad arT vel darama atklajas. Darbu bremze ierobezotasfinanses, bet ceru kadreiz varesim palepoties ar so veikumu.

OKada bijusi sporta attistIba sajos 15 LNSF pastavesanas gados?

Organizatoriska un tehniska ziQa daudz kas mainTjies. Vieglak tagad dibinat kontaktus, sazinaties, organizet pasakumus. Labiekartota LNSF biroja strada izglitoti kadri, darba gaita izveidojusies darboties spejTga, pieredzejusi valde.

MainTjusas arT LNSF funkcijas, jo visa Latvija darbojas neatkarTgie nedzirdTgo sporta klubi. Jaunas vesmas, jaunas ide

jas, ari cilveki tagad ienak sporta. Ja videja un vecaka paaudze maksu par piedalisanos sacensTbas dazkart uztver ka «aplaupTSanu», tad jaunie to atkal pieQem daudz vieglak, jo saprot: mOsdienas nekas nay par brivu.

Bet te sak darboties citi rTcTbas izveles prlnclpl: pirmaja vieta

darbs, naudas pelnTsana, primaras dzTves vajadzTbu apmierinasana. Pec tam, cik laika un naudas atliek , va!asprieki - starp tiem arT sports. Un jateic, ka tagad sports no ci/veka prasa naudu, daheiz pat lielu naudu...

o Tatad sportistu skaits samazinas?

Tik burtiski to nevajadzetu uztvert. Kas grib un velas no sirds, tas sportos pie visiem nosacTjumiem. Tomer bOs arT tadi, ko pat par naudu sporta neievilkl. Atkrita arT tie, kuri agrak sportu izmantoja, lai tiktu uz arzemem. Tagad ta vairs nay problema nevienam, ja vien finanses at!auj.

o Ka ieprieks minetais ietekme sportistu rezultatus?

SalTdzinot ar 1992.gadu, tas ir, LNSF darbTbas sakumu - jaatzTst, ka limenis krities. Un te nay lidzejusi nekadi arejie faktori: ne modernas tehnologijas, ne aprTkojumi, terpi vai smalkakas treniQu zales utI. Jo pats galvenais ir cilveks, viQa fiziska varesana un morala gatavTbaatdot sevi sportam. Ja tas trOkst, tad panakumu nebos. Un to skaudri var izjust, parskatot agrako gadu sportistu sasniegtos rezultatus - bez jebkadam «ekstram» ... Nu nay vairs jaunajos tada azarta,aizrautTgas velmes, atdevTbas treniQos un sacerisTbas!

o Ka LNSF sadarbojas ar sporta klubiem?

Oficiali sadarbTbas ITgumi vai citi saistosi noteikumi nepastav. Protams, biezi dazadus sporta jautajumus parrunajam un risinam kopa. Savstarpeji izpalTdzam, kur nepieciesams. Tas attiecas arT uz LNS.

Sporta klubi ir neatkarTgi - gan finansiaJa, gan praktiskas darbTbas ziQa. Katrs daram savu darbu, jo funkcijas nodalTtas. Katrs strada savu iespeju robezas, bet visu cieQu rTdziniekiem - «NedzirdTgo sports» pilnTgi sabiedriska karta spejis noorganizet savu darbu visai piasa apmera, to skaita notiek pat vairakas starptautiskas sacensibas.

Mana vel me bOtu, lai klubi k!Otu vel specTgaki visada ziQa, k!Ostot par bazi vieteja sporta attTstfbai un jaunu sportistu izaugsmei.

o Parunasim par LNSF komandas..

--------------------------------------------------------~

(Sports Ila/fotne neizl.qdj$,~.)>Siikums 6. /pp. cilvekiem!

Bez palTgiem es nebOtu neko izdarTjis. Tos varetu iedaiTt divas dalas. Pirmie bOtu . padomdeveji, nedzirdTgo sporta politikas veidotaji. Ta ir valde, kur katram loceklim ir noteikts says darbTbas "Iauci~s» - sporta veids, par ko vi~s atbild. Valde iestradajusies, un tas locek!i irsava sporta veida pieredzejusi specialisti, tapec uz vi~iem pilna mera varu palauties jebkura brTdT.

Otra dala bOtu manas meitenes, kas strada biroja. Vi~as mani nepievTla, kad gatavojam lielos pasakumus - Eiropas cempionatu orientesanas sporta seit, LatvijaCesTs un piedalTSanos Olimpiskas speles

RSI( Nedzlrdlgo

SP'OftS - 70 Andris Bergmanis, RSK «Nedzirdfgo Sports» priekssedetajs

Vasaras nogale RIga risinajas divdienu starptautiskai$ turnrrs minifutbola nedzirdJgajiem pflr godu RSK «Nedzirdfgo SportS» 70 gadu jubi/ejai. .

SacensTbas risinajas "Daugavas stadiona". 2 minifutbola laukumos 2 dienas. PiedalTjas 11 komandas no 9 klubiem 5val

Australija. Vislielakais prieks man par Lieni Kleinu

- BrOveri. Neskatoties uz gimenes pieaugumu, macTbam, vi~a veic gramatvedTbas darbus ta, ka esmu dross par LNSF finansu lietam.

Iveta Kraze vel macas, un es ceru, ka vi~a klOs par labu specialisti. Par Jadvigu Bockani jau mineju ieprieks. .

o Un nu par to, kada bus LNSF virzlba nakotne! .

Karteja kongresa, tolTt pec jubilejas, pie~emsim programmu turpmako cetru gadu darbam. Neko jaunu neizdomasim, jo mer~is paliek tas pats - nedzirdTgo sporta attTsITba. Konkretas aktivitates jau zinamas sim darba celienam: Latvijas cempionati,

Divas dienas risinajas maGi par 9. 11 .vietu un finalsacensibas par 1. - B.vietu . Tiesaja 2 tiesnesi no Latvijas futbola federacijas.

Gala rezulUiti: 1.vieta Charlton, Angli ja, 2.vieta Stuttgart, Vacija, 3.vieta Mun ster, Irija, 4. NedzirdTgo Sports - 1, 5. Gestas, Lietuva, 6. Nedzirdlgo Sports 2, 7. Sermuksnis, Lietuva, 8. Talavas NS, 9.Croydon, Anglija, 10. Liepava, 11. Ne. dzirdlgo Sports - 3.

Ar kausiem futbolbumbas forma tika apbalvotas 10 labakas komandas, ar figOram - 5 labakie speletaji (\abakais varlsargs, aizsargs, uzbrucejs, vartu guvejs un

ITdzdalTba pasaules, Eiropas, ZiemelVnlRtl1 Baltijas cempionatos. Un protams - neatlaidTgs ikdienas darbs gan mums, sporta organizatoriem, gan pasiem sportistiem.

Sports nakotne neizzudTs, ka tas varbOt notiek ar daudz ko citu. VarbOt pazudTs vai transformesies kads sporta veids, bet vieta naks cits. DzTves IikumsakarTbas dikte ITdzsvaru.

o Ka tu pats redzi savu vietu·sporta saja talakaja cela?

Sportu par svarTgu, bOtisku savas dzTyes sastavdalu esmu izvelejies jau pirms daudziem gadiem un nenozeloju to. No citiem komentariem atturesos, jo svarTgakos jautajumus izlems LNSF augstaka institOcija - gaidamais kongress.

turnTra, ka arT LNSF, LNS, KC "RTtausma», Komunikacijas centram, ZTmju valodas centram un laikrakst.am "KopsoIT».

Par pasakumu organizesanu un sniegtajiem interesantajiem prieksnesumiem svetku vakara pateicamies kultoras centram "RTtausma».

/zsakam pateicibu Rigas domes Izglitibas, jaunatnes un sporta /iet(.J komitejai par finansia/u atba/stu turnira organizesana, AIS "LatFood" par ziedoto produkciju, Adaiu tipsiem, S/A "LIDO" par vakariQam atpOtas centra Krasta ie/a.

KSK ccNedzirdigo sportS)) zil}OsITs.To skaita 5 komandas no

RiGAS NEDZIRDIQo M~IS· Katrs maGS risinajas 2 x

Latvijas. TARSACiKsTES 60ULlNOA

20 minOtes, laukuma no 3.decembri pl. I I Notiek: TOSS boulinga halle,

vartsargs. katras komandas spele 5 + 1

l5engaraga iela 6, Riga. Sacensibas piedalas tikai koSacensTbas notika grumandas. Katra komanda 3 viriesipas. A grupa sacentas 6 un' 1 sieviete.komandas : 1) RSK "NedzirKomandas sastavi japiesakadTgo Sports» 1.komanda; 2) «Nedzirdigo Sports.. valdes loc.ekKroidonas nedzirdTgo futbola lim Vladimiram Mostovam Iidz

kluba (Croydon Deaf F.C.) 13.novembrim.komanda no Londonas, Ang Komandas dalibas maksa: lija; 3) RSK "NedzirdTgo ja piesakas Hdz 13.novembrim SportS» 3.komanda; 4) VNSK - 6 Ls, ja piesakas 14.- 20.no"Talavas NedzirdTgo sports» komanda no Valmieras; 5) "Sermuksnis» komanda no Klaipedas, Lietuva, un 6) Garltonas alletiska nedzirdTgo futbola kluba (Charlton Athletic Deaf F.e.) komanda no Londonas, Anglija.

Bgrupa sacentas 5 komandas: 1) RSK "NedzirdTgo Sports» 2.komanda; 2) "Gestas» komanda no Vi!~as, Lietuva; 3) kluba "GSG Stuttgart» komanda no Stutgartes, Vacija; 4) Minsteres NedzirdTgo futbola (Munster Deaf Football) kluba komanda no Irijas; 5) LNSB "Liepava» kOmanda no Liepajas. MaGUS grupas tiesaja mOsu pasu nedzirdTgie, ka mOsejie, ta viesi.

speletajs). Speletaju vidO ka labakais aizsargs izcelas NedzirdTgo Sports - 1 kapteinis Peteris Logins.

STkak ar rezultatiem var iepazTties majaslapas www.lnsf.lv sada!a: SacensTbu rezultati starptautiskajos pasakumos.

Pateiciba TurnTra starplaika 27.augusta vakara

KC "RTtausma» notika jubilejas svetku vakars.

Par apsveikuma runam, velejumiem un davanam, paldies klubiem "Talavas NS», "Liepava», "Za!as paparde », "SaDa» un arvalstu klubu parstavjiem, kas piedalTjas

vembri - 10 Ls;

Pee 20.novempra pieteikumus

nepier;tem.

Papildus dalibas maksa (no

katra daHbnieka):

.... RSK "NedzirdIgc:> Sportsll bled

riem - nav, .... parejiem, kuri dzivo Riga,

3 Ls, ....parejiem, kuri nedzlvo Riga,

2 Ls, .... berniem un jauniesiem Iidz 16

gadu vecumam - I Ls. DalIbnieki pasi maksa uz vietas par apavu nomu - 0,70 Ls.

http:www.lnsf.lvhttp:14.-20.nohttp:laikrakst.am

~~~-------------------------------------------------- )Iszil)BS _C .........-----~---~+-':.....

·JI1If."'lC'.iiJ.'i" I,~tl/;e' l~tI· '· (f'I1If.(f/.i6!~I!J! (gj ~ r, ' ;,,'1 , _. ~' ,J,' •

zt~JUi '18JDJlia#» - ta saucas LNS Zlmju va/odas cen

tra projekts, kas ieguvis atzinibu Va/sts va/odas agentaras izvertejuma un tiks finansets realizacijai 2006. gada.

ZVC centra direktore Lilita Jansevska informeja, ka projekta paredzetie pasakumi versti uz merki - veicinat un attfstft pareizas latviesu zTmju valodas apguvi gan pasu nedzirdfgo sabiedrfba, gan arf to vidO, kas tieM saskare ar nedzirdigiem cilvekiem.

Uzmanibas centra bOs izglftfbas iestades, kur macas nedzirdfgie jauniesi. To darbiniekiem - skolotajiem, tulkiem tiks organizetas nodarbibas zfmju valodas pamatu apguvei, sfs iestades apgadas ar macfbu IiteratOru.

fares sltll,' SMS Ull , E2:\

Lidz gada beigam, iespejams, tiks izveidota sistema, lai nedzirdigie, nosii

, tot iszif;lU, varetu izsaukt palidzibu nelaimes gadijumos pa 112, zit;lo BNS.

Paslaik nedzirdigajiem nay iespeju tiesi kontakteties ar 112 dienestu. ViQi i~manto vai nu lNS Komunikacijas centra strada

ipasie 5veicieni 0 0 0

ONAI GRIGOROVICAI, · GAIINAI KROT· KOVAl UN MAIRI VIRTIGAI Gaisi vardi dvesele lai staro, Skatiens silts dod sirdij sparu... Sirsnigi sveicam jus visas apalajs jubilejs, kura aprit 2005.gada. Stipru vesel1bu, prieku, laimi jums!

RB Latgales grupa 00 0

ZIGMARAM UNGURAM Darba - aizrautibu, speku, Milestiba - saldu greku, Sirdi mieru, dzive prieku, Veselibu pilnu sieku! Sveicam 50 gadu jubileja! (Neticami, bet fakts! RSK "Nedzirdigo sports»

«Kopsoli" redakcija

joso nedzirdfgo tulku palfdzfbu, lietojot SMS, faksu, e-pastu, vai arf dzirdfgo cilveku palfdzfbu.

Udz sim nedzirdfgie cilveki nay nopietni cietusi sazinasanas grOtfbas de!, tacu problemas un neertfbas bijusas.

G,tezlila;;,a;)ilJlJ/!}ibe!ia .. !J 'l . 'I.'

Arija Medne Rigas Nedzirdigo saha un dambre

tes kluba «5aDa» vadnaja Marina Artjomova un kluba biedrs Andris Kamars ar dzivesbiedri kii /agtie viesi piedaIJjas firmas Joker 10 gadu jubilejas svinibiis.

Svetki RIga, Melngalvju nama risinajusies loti svinigi un grezni. Klubs "SADa" ilgstosi sadarbojas ar firmu Joker, kura vairakkartigi sniegusi finansialu atbalstu nedzirdigajiem sahistiem un dambretistiem lidzdalfbai starptautiskas sacensTbas.

Marina Artjomova sirsnigiem vardiem sveica "SaDa" labdarus un pateicas par atsaucibu un palidzibu, ko no firmas saQem nedzirdigie sportisti. Savukart Joker prezidents ka ga~i!nieka parstavis ar lielisku .zestu (simbolisku, lielu eiro logo) pasniedza vel vienu velti mOsu klubam "SaDa" - apliecinajumu par finansejumu 3000 eiro apmera turpmako ieceru un planu realizesanai.

Savukart man bija tas gods so notikumu tulkot zimju valoda un varu teikt, ka ta bija vel viena vertiga iespeja nedzirdigajiem ka mOsu sabiedribas dalai godam :prezentet sevi dzirdigo publikas prieksa.

000 HELENAI MALI~AI

Gads nakosais par . bijuso lai labaks, ' Lai speks un veseliba dzives darza zied.

Milo mami~, vecmamin un vecvecmaminl Mili sveicam tevi 80 gadu jubilej'a! ' Meita ar viru, mazberni un mazmazberns. Dels ar sievu un mazbetni

c'" Tavs ccKOpSOli)) AR1 NAKAMGAD DIVRBIZ MENBSI BOS KopA AR TBVI TAVAs MAJAs••• ja vien Tu neaizmirsisi to savlaicigi pasutit 2006.gadam,

c'" bet mes, redakcija, parupesimies ari par kadu jauku parsteigumu saviem lasitajiem•••

Mill sveiC8111. . " I, ' L '. " ' _ • • • • Varbi7.t dailaba nosarkusi k/avas lapa

soruden nokrita piejzisu kiijii7l1 neieverota, varbut nepacelts aizrip oja savu ce/u spoi i bnins kastanis un miirti'(lrozes salnii nokiim galvas, jusu nepai e/otas...

Bet nu jums pedijais laiks nolikt malii ikdienu un sevi sapost svetkiem - pieturas bridim pinns tii/aka gaju1lla, parkiipjot savas apa{iis gadskartasslieksni.

Lai nak vel citi bagati gadi ar piedzivojumiem, dasnumu un skaistiem notikumil;lm jOsu dzive!

90 16.XII ALINA GAVRACA, Rigas

80 4.XII MARIJA IVANOVA, Daugavpils 5.XII ANNA ROMANE, Valmieras 20.XII AUSTRA BOG DANE, Rigas 28.XII JANINA GRZIBOVSKA, Daugavpils

70 16.XII MILDA KOVALSKA, Liepajas 26.XII LlDIJA DUPUZA, P!aviQas

65 11 .XII AINA POIKANE, Ventspils 28.XII VALIJA VILDI~A, Rigas 29.XII NATALIJA DUBOVA, Smiltenes 29.XII MARIJA 8VARCA, Rigas

60 4.XII LlLIJA I~JINA, Rigas

55 4.XII S~RGEJS LOMINSKIS, Rigas 6.XII DZINTRA SPRINCE, Rigas 6.XII JANIS SANTARS, Ventspils S.XII.MONIKA SE~KANS' Rezeknes 12.XII STANISLAVS TELISEVSKIS, Rezeknes 13.XII AR"rORS ZACS, Rigas

50 13.12. INTAGROSA, Rigas 13.12. OSKARS KIAVI~S, Rigas

, Iepazisimies? Virietis, 58 gads vecs,.nedzirdigs ar redzes traucejumiem, velas iepazities ar sievieti. Var rakstH vestuli (Iabak krievu valoda) vai drosi doties ciemos uz majam pie Sergeja Zavertailo uz Juglas ielu 12 30, Riga.

G.\~n~ ,_llZE KOPI.IANE . Dala