Valmieras pārgaujas ģimnāzijas

11.d klases skolnieka

Jāņa Cīruļa

Patstāvīgais darbs

8.01.2007

Ieguvumi un zaudējumi no latvijas iestājas NATO.

Latvija kopš 2006. gada ir kļuvusi par pilntiesīgu NATO organizācijas dalībvalsti.

Līdz ar tās iestāšanos šajā organizācijā Latvija ir gan ieguvusi gan zaudējusi dažādas

lietas.

Iestājoties tādā organizācijā kā NATO Latvija ir ieguvusi garantiju tās

suverenitātei, kādas valsts uzbrukumā, jo NATO organizācijas statūta 5.pantā minēts,

ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām dalībvalstīm uzskatīs par uzbrukumu

visām dalībvalstīm un šāda uzbrukuma gadījumā izmantojot savas un kopējās

pašaizsardzības tiesības, sniegs palīdzību pusei vai pusēm kas pakļautas militārajai

ofensīvai.

Latvija līdz ar iestāju aliansē iekļuvusi augstākajā elitē. Tur tā atrodas kā

līdzīgs ar līdzīgu ar pārējām dalībvalstīm. Līdz ar to vairojas atpazīstamība visā

pasaules mērogā, latvijas valstij kļūstot par novērtējamu spēku starptautiskajā

politikā. Valstij ir tiesības iesaistīties apspriedēs, ierosinot ko jaunu izrādīt savu

iniciatīvu. Pārējam dalībvalstīm ir jārespektē tās viedoklis.

Manuprāt, Latvijas iestāja NATO zināmā mērā nozīmēja- 2. pasaules kara

rezultātā izveidojušos netaisnīgo Eiropas sadalījumu, starp rietumu un austrumu

blokiem aizmirstību. Šādi Latvija līdz ar parējām Austrumeiropas valstīm iestājoties

NATO izbeidza šo sadalījumu un ‘’aukstā kara’’ paliekas. Tomēr pašlaik šis

iedalījums ir pavirzījies jaunā skatījumā- Austrumos palikusi Krievija ar tās

sabiedrotajām valstīm un rietumu-austrumu ietekmes sfēras sadale notiek Gruzijā un

Ukrainā, kas vēl mēģina pievērsties vienā noteiktā virzienā. Pozitīvais, ka lielākā vai

mazākā mēra šajos procesos lomu spēlēs Latvija. Tā varēs paust savu nostāju Gruzijas

un Ukrainas sakarā, kā arī piedalīties jautājuma apriešanā par Balkānu valstu(Bosnijas

un Hercegovinas) uzņemšanu aliansē. Latvija tagad pārstāv NATO nospraustos

mērķus un ideālus-brīvību, mieru, demokrātiju un likumību.

Līdz ar ieguvumiem nāk arī pienākumi. Latvijai kā NATO organizācijas

loceklei ir pienākums iesaistīties NATO miera uzturēšanas misijās ar saviem

pieejamiem resursiem. Līdz šim Latvija veiksmīgi pildījusi šo pienākumu piedaloties

miera misijās Kosovā un Afganistānā ar saviem karavīriem un cilvēkresursiem.

Tāpat kā pārējām dalībvalstīm Latvijai ir jāmaksā nauda organizācijas

budžetam dodot ieguldījumu starptautiskā štāba, Starptautiskā militārā štāba un

militārās komitejas aģentūru finansēšanā, kā arī atbalstot kopējo finansējumu miera

atbalsta operācijās un iniciatīvas Partnerattiecības mieram aktivitātes NATO.

Latvijai vēl esot uzņemšanas stadijā esot bija jāveic visa armijas pāreja uz

algotu karaspēku. Tā prasīja papildus finansiālos līdzekļus no valsts kases, bet

rezultātā armijā iestājās cilvēki, kas to patiešām grib, šādi armija ir krietni saliedētāka,

uzticamāka un ar maksimālu pašatdevi.

Es uzskatu, ka Latvija neskatoties uz finansiāla rakstura izdevumiem armijas

restrukturizācijai, nodokļu maksai, militārā aprīkojuma nodrošinājumu miera misijām

ir ieguvusi vairāk kā zaudējusi iekļūstot NATO aliansē, šādi pārvarot ilgo netaisnības

periodu, un iedvešot laimi cīnītājiem un cerību tiem kam tā sāka jau zust cerība. Šis

kalpo kā cieņas apliecinājums tiem kas par to cīnījās un atdeva savu dzīvi , par tos kas

bija tā vērts, šādi iegūstot garantiju valsts patstāvībai arī nākotnē.

Izmantotā literatūra:

http://www.nato.int/

http://www.lato.lv