Latvijas UniversitātesĢeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas1. kursa studentaJāņa Cīruļa, studentu apliecības numurs - jc09083Studiju kurss „Zemes zinātnes”, referāts26.10.2009.

Iežu datēšana ar svina-urāna metodi.

Svina- urāna metode ir viena no metodēm, ko bieži izmanto iežu datēšanā. Šī

datēšanas metode nav vienīgā metode, ko izmanto, lai noteiktu absolūto vecumu, tai

līdzās pazīstamas ap 20 citām metodēm. No tām kā populārākās var izšķirt kālija

argona, rubīdija -stroncija vai radioaktīvā oglekļa. ( Dickin,1997:12-14) Katrai no tām

ir savs pielietojums un katra no tām izmanto savus minerālus, lai noteiktu absolūto

vecumu. Piemēram, rubidija-stroncija metodē iežu vecumu nosaka pēc

piemaisījumiem vizlā un to pielieto, lai noskaidrotu pirms kembrija iezu vecumu

(Willigers,2004:1-3).

Arī pašai svina metodei var izšķirt vairākas metodes no tām viena ir

apskatāmā svina-urāna datēšanas metode, kas ir vienlaikus plašāk izmantotā. Kā citu

atsevišķu metodi var apskatīt svina-svina metodi, kuras pamatā ir četri dabīgie svina

sabrūkošie izotopi, šo metodi pielieto gadījumos, kad nevar izmantot urāna svina

metodi, piemēram, veicot meteorītu iežu datēšanu.( Rashad,2009:95-97). Savukārt

cita metode, svina 210. metode tiek pielietota, lai noteiktu nesenāku iežu absolūto

vecumu(Gale,2009:374).

Skatot tieši svina urāna metodi jāsecina, ka pašos pamatos uz to attiecas tādi

paši pamatlikumu kā uz visām pārējām apzinātajām datēšanas metodēm. Šī datēšanas

jeb radiometrijas metode balstās uz elementu radioaktivitāti. Savukārt radioaktivitāti

raksturo īpatnējā aktivitāte, kopējā aktivitāte, jonizējošā starojuma veids(α, β, γ,

neitronu starojums), enerģija un izotopu pussabrukšanas periods. Radioaktīvie

izotopi sabrūk, veidojot citus radioaktīvus vai stabilus izotopus. Šiem izotopiem

raksturīgs nemainīgs sabrukšanas periods. . Katram izotopam raksturīga sava

sabrukšanas konstante λ = ln2/T1/2 un pussabrukšanas periods T1/2, šī sakarība tiek

ņemta par pamatu veicot absolūto iežu vecuma noteikšanu(Brown,2006:912-914).

Turpinot skatīt tuvāk šo datēšanas metodi tā tiek atzīta pa vienu no populārāk

izmantotākajām uz doto brīdī saskaņā ar to pielietojumu. Šo metodi izmanto

metamorfo un magmatisko iežu vecuma noteikšanā. Šajā metodē iežu vecumu nosaka

pēc cirkona(ZrSiO4), badeleīta (ZrO2), titanīta (CaTiSiO5) un, vai monacīta

(ThPO4). Praktiski, laboratorijas apstākļos, iežu paraugi tiek sabrucināti un cirkona

sastāvdaļas tiek atdalītas no pārējiem minerāliem ar bieza šķidruma vai citas

atdalīšanas tehnikas palīdzību. Pēc atdalīšanas pabeigšanas minerāls var tikt analizēts

izmantojot instrumentus kā SHRIMP, kura koncentrē ļoti šauru jona staru uz cirkona

daļiņām, tādējādi ar masas spektroskopa palīdzību iespējams noteikt attiecību

izotopiem, kas iztvaikojoši mērķa apgabalā. (Mostafa,2002:205-212).

Protams, kā jebkurai metode arī svina metode nav pilnīga un tai ir savi

trūkumi un kritika. Savā rakstā autors Andrejs Snelings(Andrew Snelling) aplūko

vairākas no šīm minētajām kritikām. Kā viena no tām minēta lieta, kas attiecas uz

mērījumiem sabrukšanas periodā. Tiek pieņemts, ka viss svins, kas tiek uzmērīts ir

radies sabrukšanas periodā un ka sākotnējā veidošanās fāzē tā ieža sastāvā nav bijis.

Tomēr autors norāda uz varbūtību, ka kristalizācijas laikā iespējams piesaistījies svins

un arī uz varbūtību par svina zudumiem difūzijas gaitā. (Snelling,2000:1-3)

Kā otra kritika apskatīta iespēja, ka šai metodei, respektīvi, kristāliem

submikroskopiskā līmenī ir vērojami atsevišķi gadījumi, kad atšķiras to vecums

būtiskā līmenī.(Snelling,2000:1-3) Apskatot šo kritiku var secināt, ka šī metode nav

pilnīga un ideāla. Līdz ar to pastāv iespēja pilnveidot to un aizvietot ar radušos labāku

risinājumu, tādējādi nenoliedzot jaunas izpētes iespējas šajā nozarē iesaistītajiem.

Literatūras saraksts:

Alan P. Dickin(1997) Radiogenic isotope geology. Cambridge University Press 12.- lpp.

Brown, Lemay, Bursten(2006) Chemistry 10th edition 910.-914.lpp.

Gale S. J.(2009) Dating the recent past; Quaternary Geochronology 4 (2009) 374–377.lpp

Mostafa Fayek a,, T. Mark Harrison a, Rodney C. Ewing b,1,Marty Grove a, Chris D. Coath (2002) O and Pb isotopic analyses of uranium minerals by ion microprobe and U–Pb ages from the Cigar Lake deposit Chemical Geology 185 (2002) 205– 225

Rashad A.M.,W.A. Ghaly, N.F. Zahran, A.I. Helal(2009) Lead–Lead Method for age dating of granitic sample by LA-ICP-MSInternational Journal of Mass Spectrometry, 286 (2009) 95–97.lpp.

Snelling Andrew, (2000) Dubious radiogenic Pb behaviour places U-Th-Pb mineral dating in doubt, Impact 01 2000, 1-3.lpp.

Willigers B.J.A., K. Mezger, J.A. Baker(2004) Development of high precision Rb–Sr phlogopite and biotite geochronology; an alternative to 40Ar/39Ar tri-octahedral mica dating. Chemical Geology, Volume 213, Issue 4, 30 December , Pages 339-358