-
Ilgtspējīgas attīstības vides,
sociālie un ekonomiskie aspekti
Ligita Melece
[email protected]
Agroresursu un ekonomikas institūts (AREI)
VPP “Inovācija un ilgtspējīga attīstība: Latvijas pēckrīzes
procesi globālā kontekstā”
noslēguma konference
Rīga, 13.06.2018.
-
Uzdevumi AREI īstenotā apakšprojekta ietvaros:
izpētīt Latvijas pārtikas sektora (primārā un sekundārā
ražošana)
eksportspēju, t. sk. konkurētspēju;
novērtēt ‘zaļo’ inovāciju attīstību, tostarp saistībā ar aprites
ekonomikas
uzstādījumiem;
izpētīt lokālo pārtikas ķēžu attīstību Latvijā;
izpētīt inovāciju ieviešanu dažādās bioloģisko saimniecību
grupās.
Projekts Nr. 1
“Ekonomiskā konkurētspēja un inovācija tautsaimniecībā”
-
Uzdevumi AREI īstenotā apakšprojekta ietvaros:
veikt sociālo inovāciju izpēti lauku teritorijās, tostarp
saistībā ar vides un
dabas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu;
novērtēt LEADER programmas ieguldījumu sabiedrības aktivizēšanā
un
izglītošanā;
izvērtēt LEADER programmas ietekmi ekonomiskās izaugsmes
veicināšanā, reģionu attīstībā un sociālo problēmu
risināšanā;
izpētīt nodarbinātības tendences lauku reģionos.
Projekts Nr. 2
“Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”
-
Vadošie pētnieki:
Ligita Melece
Agnese Krieviņa
Pētnieki
Pēteris Lakovskis
Juris Hāzners
Ieva Leimane
Zinātniskie asistenti
Ilze Šēna
Zaiga Miķelsone
Liene Dambiņa
AREI izpildītāji
-
Galvenie rezultāti
Zinātniskie raksti - 31
indeksēti Scopus un WoS – 23;
indeksēti ERIH Plus – 1;
zinātniskajās monogrāfijās – 2;
citi – 5.
Projektu pieteikumi - 8
EK – 5 projektu pieteikumi, 1 akceptēts;
starptautiskie (t.sk., bilaterālie) – 1 projekta pieteikums;
nacionālie (ERAF) – 2 projektu pieteikumi, 1 akceptēts.
Programmas popularizēšana - 11.
Dalība ar referātu zinātniskajās konferencēs - 28
starptautiskajās konferencēs – 21;
starptautiskajos semināros – 2;
nacionālajās konferencēs – 5.
-
Sadarbība
Sadarbība ar citiem projektiem programmas ietvaros
Latvijas pārtikas sektora eksportspējas, zaļo inovāciju un
aprites jeb cirkulārās
ekonomikas un lokālo pārtikas ķēžu izpēte notika cieši
sadarbojoties gan ar SUSTINNO
2. projektu “Ilgtspējas sociālā dimensija un sociālā inovācija”,
gan ar 4. projektu “Vides
daudzveidība un ilgtspējīga izmantošana”. Rezultātā tapa vairāki
zinātniskie raksti un
konferenču referāti, kā arī projekta pieteikumi, piemēram, EK
Lauksaimniecības un
lauku attīstības ģenerāldirektorāta izsludinātajam projektu
konkursam.
Sadarbība ar citām zinātniskajām institūcijām un augstākajām
mācību iestādēm
Starptautiskā sadarbība
Sadarbībā ar Polijas (Warsaw University of Life Sciences),
Igaunijas (Estonian University
of Life Sciences) un Lietuvas (Lithuanian Institute of Agrarian
Economics) pētniekiem
tika veikti pētījumi, kuru rezultātā tapa kopīgas publikācijas
un starptautisko konferenču
referāti.
Projektu pieteikumi sadarbībā ar ES un trešo valstu pētniekiem,
piemēram, LEI
Wageningen UR; Mykolayiv National Agrarian University, ICROF,
u.c.
-
ES ilgtspējīgas stratēģijas sasaiste ar KLP un LAP
stratēģiskajiem un politikas mērķiem
Avots: pēc Melece, 2018
Dzīvotspējīga
pārtikas ražošana
IlgtspējīgaGudra
Ilgtspējīga dabas resursu apsaimniekošana
un rīcība klimata pārmaiņu jomā
Līdzsvarota
teritoriālā attīstība
Kopējā lauksaimniecības
politika (KLP)
IekļaujošaEiropa 2020
KLP galvenie
mērķi
LAP politikas
prioritātes
1. Zināšanu pārnese un inovācijas
2. Lauku saimniecību
dzīvotspēja un
konkurētspēja
3. Pārtikas ķēdes
organizācija un riska
pārvaldība
4. Ekosistēmu
atjaunošana, saglabāšana
un uzlabošana
5. Resursu
efektivitāte un
klimata noturīga
ekonomika
6. Sociālā integrācija,
nabadzības mazināšana
un ekonomiskā
attīstība
-
Inovatīvu Baltijas valstu un ES pārtikas uzņēmumu un
dažāda veida inovāciju īpatsvars
Avots: Melece & Krievina, 2015
-
Avots: pēc Melece, 2016
Baltijas valstu un ES (vidēji) resursu produktivitāte
un tās tendences, 2005.-2014.
-
Avots: pēc Melece, 2016
ES dalībvalstu ekoinovāciju indekss, 2013. gads
-
Sociālās inovācijas – pakalpojums sabiedrībai -
sabiedriskais labums
Avots: pēc Melece, 2018
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un ekosistēmu pakalpojumi,
ir sabiedriskie
labumi, kam nav noteiktas monetārās vērtības jeb cenas.
Tie tiek apmaksāti jeb kompensēti ražotājiem ar sabiedriskā
finansējuma palīdzību.
Ekosistēmu pakalpojumi ir daudzveidīgi un tos var iedalīt četrās
kategorijās:
1) apgādes pakalpojumi vai ekosistēmas, kas nodrošina pārtiku,
koksni,
medikamentus un citus noderīgus produktus;
2) regulējošie pakalpojumi, piemēram, klimata regulēšana,
augsnes erozijas un plūdu
ierobežošana;
3) atbalsta pakalpojumi, piemēram, apputeksnēšana, augsnes
veidošanās un ūdens
attīrīšana;
4) kultūras pakalpojumi, kas ir estētiski, garīgi vai rekreatīvi
un nodrošina gan
nemateriālus, gan materiālus labumus, piemēram, ekotūrisma
objektus.
-
Avots: pēc Melece, 2018
Daudzfunkcionālas lauksaimniecības un ekosistēmu
pakalpojumu mijiedarbība
Lauksaimniecības sistēmas
ražošanas procesu vienotība
(ievade un izvade)
Lauku saimniecības darbību
rezultāti
Kategorijas (sociālās,
ekonomiskās un vides
dimensijas)
Kategorijas (apgādes, regulējošie un
atbalsta, un kultūras ekosistēmu
pakalpojumi)
Lauksaimniecības darbību radīti
ekosistēmu ieguvumi
Ekosistēmu pakalpojumu kaskāde
(biofizikālā struktūra, procesi,
funkcijas, pakalpojumi un ieguvumi)
Apgādes jeb
nodrošinājuma
komponente
Daudzfukcionalitāte
Uz saimniecību vērsta pieeja
Ekosistēmu pakalpojumi
Uz pakalpojumiem vērsta pieeja
Funkcijas/
ekosistēmu
pakalpojumi
-
LIZ īpatsvars ES dalībvalstīs, kurā saņem agrovides
maksājumus, 2013. gadā un mērķis 2020. gadā
Avots: pēc Melece & Shena, 2018
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
FI
LU
EE
AT
SL
SE
CY
CZ
PT IE
UK IT EU
ES
DE
LV
SK
BE
PL
DK
EL
FR
HU
RO
LT
NL
MT
BG
2013 2020
targets
-
Agro-vides pasākumu ieviešanas platību īpatsvars Latvijas
pagastos un nozīmīgākās vides mērķa teritorijas, 2013. gads
Avots: pēc Melece & Lakovskis, 2017
-
LAP 2007-2013 2. ass maksājumi, atbalstāmo platību
un atbalsta saņēmēju skaita izmaiņas 2013./2007.
Avots: pēc Melece & Lakovskis, 2017
-
Lauksaimniecības kultūru un ilggadīgo zālāju platību
izmaiņas, 2007.- 2013.
Avots: Melece & Lakovskis, 2017; pēc Melece & Shena,
2018
y = 23.693x + 206.99***
R² Kvieši= 0.9772
y = 6.6x + 81.129**
R2 Rapsis= 0.7533y = -13.482x + 442.51***
R2 Daudzgadīgie zālāji= 0.9369
y = -14.782x + 376.64**
R2 Pārējās= 0.7851
0
50
100
150
200
250
300
350
400
450
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013
Tū
kst
. h
a
Kvieši Rapsis Daudzgadīgie zālājiPārējās Trends kvieši Trends
rapsisTrends daudzgadīgie zālāji Trends pārējās
-
Slāpekļa minerālmēslu izmantošana graudaugu un rapša
sējumos (100% augu barības vielās), 2007.-2015. gads
Avots: Melece, 2018
Kultūra 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015
Graudaugi 72% 73% 73% 70% 70% 72% 70% 79% 79%
Rapsis 20% 19% 15% 20% 20% 20% 21% 15% 13%
Kopā 92% 92% 88% 90% 90% 92% 91% 94% 92%
-
Poligonos noglabāto mājsaimniecības (sadzīves)
atkritumu īpatsvars ES dalībvalstīs, 2016. gadā
Avots: pēc Melece, Brizga, Ernsteins, 2018 (Eurostat)
11%
25%31%
72%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
SE BE DK NL DE AT FI EE LU FR SI EU IT LT PT CZ HU ES BG SK LV
HR RO CY EL MT
-
Baltijas jūras reģiona valstu poligonos noglabāto
sadzīves atkritumu īpatsvars, 2011. un 2016. gadā
3% 0% 1%
40%
72%
35%
79% 78%
88%
1% 1% 1% 3%
11%
25%31%
36%
72%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
60%
70%
80%
90%
100%
Dānija Vācija Zviedrija Somija Igaunija ES-28 Lietuva Polija
Latvija
2011
2016
Avots: pēc Melece, Brizga, Ernsteins, 2018 (Eurostat)
-
Pārstrādāto mājsaimniecības (sadzīves) atkritumu
īpatsvars ES dalībvalstīs, 2016. gadā
Avots: pēc Melece, Brizga, Ernsteins, 2018 (Eurostat)
17%
26% 28%30%
0%
10%
20%
30%
40%
50%
ROMTEL CY SK LV ES HR BG FR NL LT AT HU CZ EE PT DK LU FI IT EU
SE BE DE SI
-
Baltijas jūras reģiona ES valstu mājsaimniecību (sadzīves)
atkritumu dalījums pa apsaimniekošanas veidiem 2016. gadā
Avots: pēc Melece, Brizga, Ernsteins, 2018 (Eurostat)
Valsts Darbība Noglabāšana Sadedzināšana Pārstrāde
Kompostēšana
ES-28 98% 25% 28% 30% 17%
Dānija 100% 1% 51% 29% 19%
Vācija 100% 1% 31% 48% 18%
Igaunija 91% 11% 53% 28% 3%
Latvija 89% 72% 0% 17% 11%
Lietuva 95% 31% 18% 26% 25%
Polija 100% 36% 20% 28% 16%
Somija 100% 3% 55% 29% 13%
Zviedrija 100% 1% 50% 33% 16%
-
Paldies par uzmanību!
