Dobeles novada pašvaldība - ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS … · 2020-01-15 · Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija 6 2.att. Iedzīvotāju

APSTIPRINĀTS

ar Dobeles novada domes

2013.gada 25.aprīļa

lēmumu Nr. 129/4

DOBELES NOVADA

ILGTSPĒJĪGAS

ATTĪSTĪBAS

STRATĒĢIJA

2013.-2030.GADAM

Izstrādātājs Dobeles novada pašvaldība

DOBELE

2013

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam.

Gala redakcija

2

SATURS

SATURS ................................................................................................................................... 2

IEVADS .................................................................................................................................... 3

1. NOVADA RAKSTUROJUMS ......................................................................................... 4

1.1. Teritorija ..................................................................................................................... 4

1.2. Iedzīvotāji ................................................................................................................... 5

1.3. Apdzīvojums .............................................................................................................. 7

1.4. Sociālā infrastruktūra ................................................................................................. 9

1.5. Inženiertehniskā infrastruktūra ................................................................................. 16

1.6. Uzņēmējdarbība ....................................................................................................... 18

2. ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS UZSTĀDĪJUMI ............................................................. 22

2.1. Novada specializācija ............................................................................................... 22

2.2. Novada nākotnes redzējums un attīstības prioritātes ............................................... 24

2.3. Ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti ............................................................................. 27

3. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA................................................................. 29

3.1. Telpiskā attīstība Latvijas kontekstā ........................................................................ 29

3.2. Telpiskā attīstība Zemgales reģiona kontekstā ......................................................... 31

3.3. Dobeles novada telpiskās attīstības perspektīva....................................................... 31

4. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA ...................................................................................... 38


Gala redakcija

3

IEVADS

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013. – 2030.gadam ir ilgtermiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteikts novada nākotnes redzējums 17 gadu

ilgam laika periodam. Dokuments nodrošinās līdzsvarotu Dobeles novada teritorijas attīstību

ilgtermiņā un būs kā pamats novada domes attīstības plānošanas dokumentu izstrādei, rīcību un

investīciju mērķtiecīgai plānošanai.

Ilgspējīgas attīstības stratēģija ir izstrādāta pamatojoties uz Dobeles novada domes

2012.gada 31.maija lēmumu Nr. 124/5 „Par Dobeles novada ilgspējīgas attīstības stratēģijas

2013. – 2030. gadam izstrādes uzsākšanu”.

Izstrādājot novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju ir ievērots ilgtspējīgas attīstības

princips, t.i., tagadējām un nākamajām paaudzēm nodrošināta kvalitatīva vide un līdzsvarota

ekonomiskā attīstība, racionāli izmantoti dabas, cilvēku un materiālie resursi, saglabāts un

attīstīts dabas un kultūras mantojums. Dobeles novada attīstības stratēģija 2013.-2030. gadam ir

sagatavota, ņemot vērā hierarhiski augstākos plānošanas dokumentus un apkārtējo novadu

plānošanas dokumentus.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas mērķis ir būt par pamatu novada

teritorijas ilgtspējīgai un līdzsvarotai attīstībai.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas uzdevumi:

atspoguļot novada pašreizējās situācijas analīzes kopsavilkumu;

noteikt novada specializāciju;

izvirzīt ilgtermiņa attīstības stratēģiskos mērķus un prioritātes;

izstrādāt novada telpiskās attīstības perspektīvu.


Gala redakcija

4

1. NOVADA RAKSTUROJUMS

Dobeles novads, pamatojoties uz administratīvi teritoriālo reformu, pastāv kopš

2009.gada 1.jūlija. Novads izveidots, apvienojoties Dobeles pilsētai un 10 bijušā Dobeles

rajona pagastiem: Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Naudītes,

Krimūnu, Penkules un Zebrenes pagastam.

1.1. Teritorija

Dobeles novads ietilpst Zemgales reģionā un tā kopējā platība ir 889,79 km2, kas ir

tikai 1,38 % no Latvijas kopējās teritorijas un 8,29 % no Zemgales reģiona teritorijas.

1.att. Dobeles novads Zemgales reģionā un Latvijā

Novada administratīvais centrs ir Dobeles pilsēta, kas ir arī reģiona nozīmes attīstības

centrs. Novadā ir 6 novada nozīmes attīstības centri: Biksti Bikstu pagastā, Jaunbērze

Jaunbērzes pagastā, Kaķenieki Annenieku pagastā, Krimūnas Krimūnu pagastā, Naudīte

Naudītes pagastā un Penkule Penkules pagastā un 12 vietējas nozīmes attīstības centri –

Annenieki Annenieku pagastā, Auri, Ķirpēni un Gardene Auru pagastā, Apgulde Naudītes

pagastā, Bērze, Miltiņi un Šķibe Bērzes pagastā, Aizstrautnieki un Lejasstrazdi Dobeles

pagastā, Akācijas Krimūnu pagastā un Zebrene Zebrenes pagastā.


Gala redakcija

5

1.2. Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits novadā, līdzīgi kā Zemgales reģionā un Latvijā kopumā, ar katru

gadu samazinās. Uz 01.01.2008. novada teritorijā bija 24 598 iedzīvotāji, piecu gadu laikā to

skaits ir samazinājies par 755 un uz 01.01.2012. novadā bija 23 843 iedzīvotāju (PMLP dati).

1.tabula

Iedzīvotāju skaits Dobeles novada teritorijā

Administratīvā

vienība

Iedzīvotāju skaits

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.01.2011. 01.01.2012.

Dobeles pils. 11 161 11 241 11 214 11 066 10895

Annenieku pag. 1 190 1 169 1 135 1 114 1076

Auru pag. 3 256 3 266 3 247 3 385 3354

Bērzes pag. 2 015 1 969 1 956 1 938 1912

Bikstu pag. 1 049 1 056 1 043 1 049 1023

Dobeles pag. 979 954 951 938 916

Jaunbērzes pag. 1 136 1 122 1 102 1 079 1077

Krimūnu pag. 1 241 1 212 1 209 1 201 1196

Naudītes pag. 901 888 865 850 826

Penkules pag. 1 107 1 081 1 063 1 045 1023

Zebrenes pag. 563 561 565 562 545

Dobeles novads 24 598 24 519 24 350 24 227 23 843

Zemgales reģions 284 030 282582 280 494 277 820 273 930

Latvija 2 270 894 2 267 886 2 254 653 2 236 910 2 217 053 Avots:PMLP

Viens no novada iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesliem ir negatīvs dabiskais

pieaugums.


Gala redakcija

6

2.att. Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Dobeles novadā (2007.-2011.gads) Avots: Dobeles novada pašvaldība

Depopulācijas situācija, kad nāves gadījumu skaits pārsniedz dzimušo skaitu un

iedzīvotāju skaits samazinās, būs vērojama arī tuvākajā nākotnē, jo gan valstī kopumā, gan

Dobeles novadā sabiedrība pakāpeniski noveco.

3.att. Iedzīvotāju sadalījuma struktūra pēc vecuma grupām (2009.-2012.gads) Avots:PMLP


Gala redakcija

7

Novadā uz 01.01.2012. dzīvoja 52,5 % sieviešu un 47,5 % vīriešu. No visiem novada

iedzīvotājiem 73 % ir latvieši, 14 % krievu tautības iedzīvotāju, pārējie 13 % ir citu tautību

iedzīvotāji.

1.3. Apdzīvojums

Raksturojums

4.att. Iedzīvotāju skaits Dobeles novada apdzīvotajās vietās

Samazinoties iedzīvotāju skaitam novadā, atbilstoši samazinās arī iedzīvotāju

blīvums. Dobeles novadā uz 2012.gada sākumu iedzīvotāju blīvums bija 26,8 iedzīvotāji uz

1 km2, vidēji Latvijā 34,34 iedzīvotāji uz 1 km

2.

No visiem novada iedzīvotājiem 45,69 % dzīvo pilsētā un 54,31 % - novada lauku

teritorijā, kaut arī pilsēta aizņem tikai 0,90 % no novada teritorijas.


Gala redakcija

8

5.att. Iedzīvotāju sadalījuma struktūra pēc dzīvesvietas (uz 01.01.2012.) Avots: Dobeles novada pašvaldība

Dobeles novadā ir monocentriska apdzīvojuma struktūra, jo liela daļa iedzīvotāju

dzīvo novada centrā – Dobelē, kas ir daudzfunkcionāla pilsēta, ar centra ietekmi uz pārējo

novada teritoriju. Dobelē tiek nodrošināti izglītības, kultūras un sporta, sociālie, ārstniecības

pakalpojumi, valsts iestāžu darbs, kā arī pilsētā ir ražošanas objekti, kas nodrošina darba

vietas daudziem novada iedzīvotājiem.

Problēmas

Iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Demogrāfiskā situācija

Attīstība ilgtermiņā

Visaptverošs visu līmeņu apdzīvojuma centru attīstības atbalsts.

Jaunas apbūves koncentrēšanās pastāvošajos apdzīvojuma centros.

Dobelei piegulošo pagastu ciemu iekļaušana pilsētas teritorijā.

Dobeles pilsētas kā reģionālas nozīmes ekonomiskā un administratīvā centra attīstība,

kur koncentrēti izglītības, kultūras, veselības un valsts iestāžu pakalpojumi un dažādas

ekonomiskās aktivitātes.

Pilsētas – lauku mijiedarbības attīstība, novadā nodrošinot līdzvērtīgas darba iespējas un

radot kvalitatīvus dzīves apstākļus katram iedzīvotājam, nodrošinot pieejamus izglītības,

veselības, kultūras u.c. pakalpojumus, veicinot uzņēmējdarbības aktivitāti un nodrošinot

mobilitātes iespējas visiem novada iedzīvotājiem pilsētā un novada lauku teritorijā.


Gala redakcija

9

1.4. Sociālā infrastruktūra

Izglītība

Raksturojums

6.att. Izglītības iestāžu izvietojums Dobeles novadā

Novadā pirmsskolas izglītību nodrošina 7 pirmsskolas izglītības iestādes un 8

pirmsskolas bērnu grupas pie pamatskolām, pamatizglītības pirmā posma programmu realizē

1 sākumskola un pamatizglītības programmu realizē 11 pašvaldības mācību iestādes, vidējās

izglītības programmas tiek realizētas 3 pašvaldības skolās, 2 skolas novadā piedāvā

profesionālās izglītības programmas un 3 pašvaldības izglītības iestādēs tiek realizētas

profesionālās ievirzes izglītības programmas.


Gala redakcija

10

Dobeles pilsētā darbojas Pieaugušo izglītības un uzņēmējdarbības atbalsta centrs, kas

novada iedzīvotājiem nodrošina mūžizglītības iespējas, nodrošina cilvēkresursu attīstību un

uzņēmējdarbības atbalstu saskaņā ar novada attīstības prioritātēm.

Dobelē atrodas augļkopības nozares valsts vadošā zinātniskā institūcija Latvijas

Valsts Augļkopības institūts, kas izveidojies par Latvijas augļkopības zinātnes centru.

Problēmas

Skolēnu skaita samazināšanās. Ja 2007./2008.mācību gadā skolas gaitas novada skolās

uzsāka 3336 skolēni, tad 2011./2012.mācību gadā tie bija 2647 skolēns (-689).

Augstas viena skolēna uzturēšanas izmaksas mazajās skolās.

Trūkst resursu izglītības iestāžu materiālās un tehniskās bāzes atjaunošanai.


Kā viena no novada perspektīvām attīstības nozarēm ir noteikta izglītība un zinātne,

tādēļ novadā tiks izveidots optimāls izglītības iestāžu tīkls, kurā skolas ir rekonstruētas,

nodrošinātas ar modernu aprīkojumu un mācību līdzekļiem, kas nodrošina kvalitatīvu un

konkurētspējīgu izglītību visās izglītības pakāpēs. Zinātnes attīstība veicina novada

ekonomikas nozaru attīstību, uz pētījumu pamata tiek izstrādātas tehnoloģijas un radītas

inovācijas.

Nodrošināta iespēja iegūt profesionālo izglītību atbilstoši novada specializācijai un

darba tirgus pieprasījumam.

Novadā, apvienojot formālo izglītību ar neformālo mācīšanos, tiek nodrošinātas plašas

mūžizglītības iespējas visiem novada un Zemgales iedzīvotājiem, kas, savukārt, sekmē

pilnvērtīgu personības attīstību un ļauj cilvēkam veiksmīgāk pielāgoties jaunajām

ekonomiskajām un sociālajām pārmaiņām.


Gala redakcija

11

Kultūra un sports

Raksturojums

7.att. Kultūras un sporta infrastruktūra Dobeles novadā

Novadā kultūras tradīcijas kopj ap 40 dažādu veidu tautas un amatiermākslas

kolektīvu, kuros piedalās ap 660 dalībnieku. Interesentiem tiek piedāvātas iespējas gan

dziedāt, gan dejot, gan veidot un attīstīt savas amatniecības prasmes Dobeles Amatu mājā.

Novada centrā Dobelē caurmērā notiek 250 pasākumu gadā, kurus gadā apmeklē vairāk kā

21 000 apmeklētāju, novada pagastos gadā notiek vairāk kā 180 dažādu pasākumu.

Novadā darbojas bibliotēku tīkls ar vienu Centrālo bibliotēku pilsētā un 11

filiālbibliotēkām pagastos.


Gala redakcija

12

Novadā darbojas 3 valsts akreditēti muzeji, no kuriem pašvaldības pārziņā ir Dobeles

Novadpētniecības muzes, Latvijas Zemkopības ministrijas pārziņā ir K.Ulmaņa piemiņas

muzejs „Pikšas” un Latvijas Augļkopības institūta pārziņā – P.Upīša memoriālais muzejs.

Novada iedzīvotāju neatņemama dzīves sastāvdaļa ir sports. Sportošanas iespējas

nodrošina dažāda veida sporta bāzes un laukumi, ir iespēja piedalīties ap 20 dažāda veida

sporta organizācijās un šo iespēju izmanto vairāk kā 500 aktīvo sportistu.

Problēmas

Iedzīvotāju skaita samazināšanās.

Noamortizējusies sporta infrastruktūra, pilsētas stadions neapmierinošā tehniskā

stāvoklī.

Mūsdienīga inventāra un aprīkojuma nepietiekamība kultūras iestādēs, kā arī Dobeles

pilsētas brīvdabas estrāde ir tehniski neatbilstoša mūsdienu prasībām.

Neapmierinošs kultūras pasākumu mārketings.


Uzlabota sporta infrastruktūra novadā un pilsētā izbūvēts moderns, mūsdienu prasībām

atbilstošs, kvalitatīvs sporta komplekss ar stadionu.

Attīstīti aktīvās atpūtas un sporta infrastruktūras pakalpojumi.

Nodrošinātas iespējas publisku pasākumu ar lielu apmeklētāju skaitu rīkošanai.

Kultūras iestādes aprīkotas ar laikmetam atbilstošām tehnoloģijām, attīstīti kultūras

pakalpojumi, kas sekmē iedzīvotāju vēlmi un interesi iesaistīties amatiermākslas

kolektīvu darbībā un kultūras pasākumos.


Gala redakcija

13

Veselība un sociālā joma

Raksturojums

8.att. Veselības un sociālā infrastruktūra Dobeles novadā

Veselības aprūpes pakalpojumus Dobeles novadā nodrošina reģionālas nozīmes

slimnīca – SIA „Dobeles un apkārtnes slimnīca”, kur sniedz nepārtrauktu neatliekamo

medicīnisko, ambulatoro un stacionāro palīdzību, kā arī 1 ambulance, 3 doktorāti un 11

ģimenes ārsta prakses vietas. Novadā darbojas 7 aptiekas, no kurām 6 atrodas pilsētā un

viena Annenieku pagastā.

Novada iedzīvotājiem sociālo palīdzību un pakalpojumus organizē un sniedz novada

pašvaldības izveidota iestāde Dobeles novada Sociālais dienests. Sociālā dienesta pārvaldībā


Gala redakcija

14

ir 4 sociālo pakalpojumu sniedzēju struktūrvienības: Ģimenes atbalsta centrs „Lejasstrazdi”,

Dobeles Sociālo pakalpojumu centrs, grupu dzīvokļi un Aprūpes mājās birojs.

Problēmas

Nepietiekama vides pieejamība personām ar funkcionāliem traucējumiem.

Nepietiekamas mobilās aprūpes iespējas novada lauku teritorijā.

Zobārstniecības pakalpojumi ir pieejami tikai Dobeles pilsētā.

Valsts konsekvences trūkums attiecībā uz medicīniskās aprūpes pakalpojumiem.


Novadā attīstīti un pieejami daudzveidīgi, kvalitatīvi alternatīvi sociālie pakalpojumi

dažādām mērķa grupām.

Primārā veselības aprūpe tiek nodrošināta visā novada teritorijā.

Novadā strādā moderna reģionālā slimnīca, kur medicīnisko palīdzību saņem pacienti arī

no kaimiņu pašvaldībām.

Dabas vide

Raksturojums

Novads ir izteikti lauksaimniecisks novads, kur 59 % ir lauksaimniecībā

izmantojamās zemes, mazāk ir mežu zemes, salīdzinoši maz virszemes ūdens resursu un

derīgo izrakteņu atradņu. Novada teritorijā ir liels Zebrus - Īles mežu masīvs, kuru Latvijas

Valsts meži ir noteikuši kā rekreācijas mežus, un kas ir nozīmīgs dabas kapitāla resurss, kā

arī viens no lielākajiem Zemgales ezeriem – Zebrus ezers, kas ir arī nozīmīgs rekreācijas

resurss. Novadā atrodas 3 īpaši aizsargājamas dabas teritorijas: Zebrus un Svētes ezers,

Līvbērzes liekņa un Skujaines un Svētaines ieleja. Novada dabas vide ir salīdzinoši tīra un

nepiesārņota.

Problēmas

Neizmantoti, daļēji sagruvuši bijušo Padomju armijas karaspēku daļu, nepabeigtu

dzīvojamo ēku, pamesto lauksaimniecības ražošanas ēku objekti, kuru izmantošanai nav

perspektīves.

Nepietiekams velomaršrutu tīkls, kas savieno centru ar lauku teritorijām.


Gala redakcija

15


Sakopts, skaists novads, kurā ir attīstīta tradicionālā un netradicionālā lauksaimniecība,

kur novada iedzīvotāji lepojas ar savas dzīves vietas vidi un kuru apmeklē aktīvā tūrisma

cienītāji.

Pievilcīgs novads aktīvai atpūtai dabā, kurā ir izveidots optimāls veloceliņu tīkls un

attīstīts videi draudzīgs velotūrisms un ekotūrisms, kas sekmē iedzīvotāju un tūristu

vēlmi atpūsties pie dabas un izzināt Dobeles novadu.

Dabas daudzveidība īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kā arī ārpus tām

lauksaimnieciskajā ainavā un mežos nesamazinās, tā ir atbilstoši apsaimniekota un

pieejama iedzīvotājiem un tūristiem. Rekreācijas mežu masīvi tiek atbilstoši

apsaimniekoti un iedzīvotāji un tūristi saņem to piedāvātos ekosistēmu ekoloģiskos

pakalpojumus.


Gala redakcija

16

1.5. Inženiertehniskā infrastruktūra

Transports un sakari

Raksturojums

9.att. Dobeles novada transporta infrastruktūra

Dobeles novads atrodas valsts centrālajā daļā, ar labi sazarotu ceļu tīklu, kas veicina

pieejamību novada apdzīvotām vietām, kā arī nodrošina labu reģiona centra Jelgavas un

galvaspilsētas Rīgas sasniedzamību. Novada transporta tīkls nodrošina iedzīvotāju

pārvietošanās iespējas un veicina novada ekonomisko attīstību.

Novada autoceļu infrastruktūru veido valsts galvenais autoceļš A-9 Rīga-Skulte-

Liepāja, 6 reģionālie autoceļi, 24 vietējie autoceļi, pašvaldības ceļi, māju un uzņēmumu ceļi,

un mežu ceļi.


Gala redakcija

17

Novadu šķērso 3 dzelzceļa līnijas: Tukums II - Jelgava (Jaunbērzes pag.), Jelgava -

Liepāja (Bērzes, Krimūnu, Dobeles, Annenieku, Bikstu pag. un Dobeles pilsētā) un Glūda -

Reņģe (Krimūnu, Auru, Naudītes, Penkules pag.).

Dobeles novadā ir nodrošināti gan fiksētie elektroniskie sakari, gan mobilie sakari.

Problēmas

Nav apvedceļa Dobeles pilsētai.

Atsevišķu reģionālo un vairuma vietējo un pašvaldības autoceļu tehniskais stāvoklis ir

neapmierinošs, kā arī ir zems autoceļu ar asfalta segumu īpatsvars.

Vāji izmantotas dzelzceļa līnijas: līnijā Rīga – Jelgava - Liepāja pasažieru vilciens kursē

tikai 2 reizes nedēļā, līnijā Glūda - Reņģe satiksme ir pārtraukta pilnībā.

Visā novada teritorijā ir nepietiekoša digitālo pakalpojumu pieejamība.


Novadā ir labi sazarots, kvalitatīvs un drošs ceļu tīkls, izbūvēti veloceliņi, kas savieno

pilsētu ar apkārtējiem pagastiem, ir nodrošināta iedzīvotāju mobilitāte, ērta un droša

satiksmes kustība.

Attīstīta uzņēmējdarbības vides infrastruktūra dzelzceļa tuvumā.

Attīstīta dzelzceļa transporta kustība kā perspektīvs sauszemes transporta veids,

nodrošinot iedzīvotājiem ērtāku un ātrāku pārvietošanos uz Jelgavu, Rīgu un Liepāju.

Inženiertīkli

Raksturojums

Dobeles novadā infrastruktūras veidiem ir atšķirīgas valdījuma tiesības – būves

pieder gan valstij, gan pašvaldībai, gan privātām struktūrām, līdz ar to tiek pielietoti atšķirīgi

katras nozares apsaimniekošanas principi un attīstības iespējas.

Novadā kopējais gāzes vadu garums ir 164 466 m, tie šķērso Annenieku, Auru,

Bērzes, Bikstu, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu ar vienu atzares galapunktu Dobeles pilsētā,

Naudītes, Penkules un Zebrenes pagasta teritorijas nav gazificētas.

Dobeles novada teritorijā elektroapgādes līnijas apkalpo AS „Sadales tīkls” Dienvidu

reģions, kura pārziņā ir vidējā sprieguma (20 kV) un zemsprieguma (0,4 kV) elektrolīnijas

un 20/0,4 kV transformatoru apakšstacijas. Novada teritoriju šķērso pārvades tīkla 110 kV un

330 kV gaisvadu elektrolīnijas, izņemot Krimūnu un Naudītes pagastu.


Gala redakcija

18

Dobeles novada centralizētās ūdensapgādes infrastruktūru veido ūdensapgādes tīkls

ar kopējo garumu 91 065 m, 53 artēziskās akas, no kurām 33 ir darba kārtībā 4 rezerves un

16 tamponējamas akas. Ūdensapgādes pakalpojumus saņem 67 % no visiem novada

iedzīvotājiem, kā arī vairāk kā 220 uzņēmumu un 215 iestāžu.

Kopējais novada kanalizācijas tīklu garums – 80 020 m un kanalizācijas

pakalpojumus saņem 64 % novada iedzīvotāju. Lielākā daļa no iedzīvotājiem, kam netiek

nodrošināti centralizēti kanalizācijas pakalpojumi, notekūdeņus uzkrāj izvedamajās krājakās

vai arī, bez attīrīšanas, tos novada vidē.

Centralizēti siltumapgāde tiek nodrošināta Dobeles pilsētā, pārējos pagastos tiek

izmantotas lokālas apkures sistēmas. Pilsētas siltumtrases garums ir 22,7 km un par

kurināmo tiek izmantota dabasgāze.

Problēmas

Nav pilnībā sakārtota novecojusī ūdensapgādes un kanalizācijas infrastruktūra.

Nav pilnībā rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas ietaises.

Degradēta apkārtējā ainava un paaugstināta ugunsbīstamība daudzdzīvokļu ēkās lauku

ciemos, kur izbūvētas lokālās apkures sistēmas.


Nodrošināta visa veida kvalitatīva infrastruktūra un kvalitatīva dzīves vide novada

iedzīvotājiem.

Vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošana.

1.6. Uzņēmējdarbība

Raksturojums

Dobeles novada ekonomiskā attīstība balstīta uz rūpniecisko un lauksaimniecisko

ražošanu, kā arī meklējumiem pēc jauniem attīstības virzieniem un iespējām pakalpojumu

sfērā. Rūpnieciskā ražošana ir koncentrēta Dobeles pilsētā, kur atrodas lielākie novada

uzņēmumi, kas strādā tādās jomās kā ķīmiskā rūpniecība, tekstilrūpniecība, metālapstrāde un

kokapstrāde, sveču ražošana, un būvķīmijas ražošana un pārtikas ražošana.


Gala redakcija

19

10.att. Galvenās uzņēmējdarbības nozares Dobeles novadā 2011.gadā Avots:VID

Dobeles novadā pēc VID datiem 2011.gadā darbojās 449 uzņēmumi, no kuriem,

sadalījumā pa uzņēmējdarbības formām:

sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) – 371;

akciju sabiedrība (A/S) – 4;

zemnieku saimniecības (ZS) – 60;

kooperatīvās sabiedrības (KS) – 12;

paju sabiedrības (PS) – 1;

individuālie uzņēmumi (IU) – 1.

Vislielākais uzņēmumu skaits ir novada centrā Dobelē, savukārt vismazākais –

Dobeles un Zebrenes pagastā.


Gala redakcija

20

11.att. Uzņēmumu skaits Dobeles novadā ATVK griezumā Avots: VID

Perspektīvās uzņēmējdarbības nozares novadā ir tirdzniecība un pakalpojumi,

augkopība un lopkopība, lauksaimniecības produktu pārstrāde un pārtikas ražošana, ķīmiskā

ražošana, metālapstrāde un mašīnbūve.

Pēc nodarbināto skaita novadā dominē mikro uzņēmumi (80,8 %), kam seko mazie

uzņēmumi (15,7 %). Tikai 2,9 % no visiem ir vidējie uzņēmumi un pavisam nedaudz (0,7 %)

ir lielie uzņēmumi, kur darbinieku skaits pārsniedz 250.

Vairāk kā puse (58,6 %) novada teritorijas ir lauksaimniecībā izmantojamā zeme, kas

raksturojas ar augstiem auglības rādītājiem (60-70 balles), līdz ar to lauksaimniecība ir otra

lielākā tautsaimniecības nozare novadā.

Problēmas

Iedzīvotāju emigrācija uz ārvalstīm un kvalificēta darbaspēka trūkums.

Nestabila ekonomiskā situācija valstī.

Mazs ražojošās rūpniecības uzņēmumu skaits.

Attīstīstība ilgtermiņā

Novads veidojas par konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vietu ar sakārtotu infrastruktūru,

ērtu transporta un sakaru sistēmu.

Novadā tiek sekmēta uzņēmējdarbības attīstība un jaunu darbavietu radīšana.


Gala redakcija

21

Novadā tiek atbalstīta un veicināta nelielu ražotņu izveide vietējo pārtikas produktu un

pārtikas piedevu ražošanai (piena produktu, dārzeņu, augļu un ogu), piedāvājot

neizmantotās ēkas pagastu teritorijās.

Tiek atbalstīta mazu, inovatīvu uzņēmumu veidošanās, kuri ir kā „satelīti” novada

lielajiem uzņēmumiem (ražotnes, loģistikas pakalpojumi, uzglabāšana), atbilstoši

novada nozaru prioritātēm.

Novadā īpaši tiks atbalstīti uzņēmējdarbības veidi, kas sevi jau pierādījuši kā Dobeles

novada apstākļos veiksmīgi attīstījušies virzieni un kas ir noteikti kā novada

perspektīvās attīstības nozares. Šie uzņēmējdarbības virzieni ir:

lauksaimnieciskā ražošana;

rūpnieciskā ražošana, jo īpaši:

o ķīmiskā rūpniecība;

o metālapstrāde un mašīnbūve;

o pārtikas rūpniecība;

tūrisms, jo īpaši dabas, kultūras, rekreatīvais un ekotūrisms.


Gala redakcija

22

2. ILGTERMIŅA ATTĪSTĪBAS UZSTĀDĪJUMI

Novada attīstības pamatvirzieni atbilst nacionālajiem un reģionālajiem attīstības

uzstādījumiem un pozicionē novadu Latvijā un Zemgalē.

2.1. Novada specializācija

Dobeles novada devīze:

„Novads iespējām!”

Dobeles novads ietilpst Zemgales plānošanas reģionā un robežojas ar Kurzemes un

Rīgas plānošanas reģionu.

Dobeles novada attīstību sekmējošs faktors ir izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis –

attālums līdz reģiona lielākajai pilsētai Jelgavai ir 28 km un LR galvaspilsētai Rīgai - 78 km.

Novada teritoriju šķērso (A) kategorijas galvenais valsts autoceļš Rīga –Skulte- Liepāja A9

un trīs dzelzceļa līnijas Jelgava - Liepāja, Glūda – Reņģe un Tukums II - Jelgava. Novada

teritorijā ir blīvs autoceļu tīkls. Jelgavas un Rīgas tuvumam ir būtiska ietekme Dobeles

novada attīstībā - tās nodrošina daļu no noieta tirgiem novada uzņēmumu saražotajai

produkcijai, kā arī papildus darba un augstākās izglītības iegūšanas iespējas novada

iedzīvotājiem.

Izveidojot līdzsvarotu un harmonisku dzīves vidi Dobeles novadā, tiktu sekmēta tās

pilsētu iedzīvotāju, kuriem ir darbs lielajās pilsētās, bet, kuri sadzīvē dod priekšroku

mierīgai lauku videi, izvēli iegādāties īpašumus un dzīvot Dobeles novadā.

Dobeles pilsētā ir Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola, kurai

paredzēts pievienot Apguldes arodvidusskolu. Skola nodrošina konkurētspējīgu, darba tirgus

pieprasījumam atbilstošu profesionālās izglītības ieguvi ne tikai Dobeles novada, bet arī

blakus esošo novadu audzēkņiem no Tērvetes, Auces un Jelgavas novadiem, un attālākiem –

Saldus, Bauskas, Tukuma un Talsu novadiem. Skolā tiek piedāvāts plašs izglītības

programmu spektrs.

Dobeles novadā, bez iespējām iegūt vispārējo un arodizglītību, ir nodrošinātas arī

plašas mūžizglītības programmas, kuras realizē Dobeles Pieaugušo izglītības un

uzņēmējdarbības atbalsta centrs (PIUAC). Centrs nodarbojas ar cilvēkresursu attīstību un


Gala redakcija

23

uzņēmējdarbības atbalstu saskaņā ar Dobeles novada attīstības prioritātēm. Tas sniedz

neformālās izglītošanās iespējas visiem novada un Zemgales iedzīvotājiem.

Nosakot novada specializāciju, ņemtas vērā atšķirības starp Dobeles pilsētu un

pagastu teritorijām. Dobele pazīstama kā lielu, spēcīgu, ar ilggadīgu pieredzi bagātu

uzņēmumu pilsēta, kur tiek attīstīta dažādu produkcijas veidu ražošana, galvenokārt -

ķīmiskā rūpniecība, lauksaimniecības produktu pārstrāde un tekstilrūpniecība.

Uzņēmumos jāveicina inovatīvo tehnoloģiju ieviešana un jāattīsta jauni, inovatīvi ražošanas

virzieni, kas nodrošinātu ilgtspējīgu nodarbinātības līmeņa saglabāšanu un konkurētspēju gan

vietējā, gan ārvalstu tirgū.

Dobeles pilsētā novada jaunajiem uzņēmējiem ir iespēja saņemt „JIC biznesa

inkubatora" pakalpojumus, kas dod iespēju uzsākt uzņēmējdarbību vai attīstīt un paplašināt

jau esoša uzņēmuma produkcijas piedāvājumu.

Dobeles novada lauku teritorijā visnozīmīgākā ir stabilā un attīstītā

lauksaimniecības nozare. Novada pagastos ir vienas no augstvērtīgākajām lauksaimniecības

zemēm LR un labvēlīgi apstākļi laukkopībai un lopkopībai, tādēļ ir svarīgi lauksaimniecību

atbalstīt un attīstīt. Domājot par efektivitāti lauksaimiecības nozarē, tiek veicināta zemnieku

saimniecību sadarbība un kooperācija produkcijas ražošanā un pārstrādē, kā arī

netradicionālā lauksaimniecība un bioloģisko saimniecību veidošana. Augļkopības nozares

attīstībā nozīmīga loma ir Latvijas Valsts Augļkopības institūtam, kas savu zinātnisko

pētījumu rezultātus rekomendāciju, jaunu produktu vai inovatīvu tehnoloģiju veidā nodod

Latvijas komercaugļkopjiem un pārtikas ražošanas uzņēmumiem.

Dobeles novadā tūrisms tiek attīstīts, izmantojot iepriekšējos gados veidotās

iestrādes. Caur Dobeles novadu un pilsētu, kur var apskatīt Dobeles pilsdrupas, Pokaiņu

mežu, P.Upīša muzeju un dārzu, iet tūristiem ieteiktais un popularizētais klasiskais Zemgales

maršruts Rīga – Bauska – Rundāles pils – Eleja – Vilce – Tērvete – Dobele – Jelgava –

Valgunde – Rīga. Visvairāk tūristu Dobeli apmeklē maijā, kad P.Upīša dārzā zied ķirši un

ceriņi, tiek rīkoti ķiršu ziedēšanas svētki, tūrisma sezonas atklāšana un klasiskās mūzikas

koncerti.


Gala redakcija

24

2.2. Novada nākotnes redzējums un attīstības prioritātes

Dobeles novada attīstības vīzija un stratēģiskie mērķi ir saskaņā ar

Latvijas mērķi:

„- 2030.gadā Latvija būs plaukstoša aktīvu un atbildīgu pilsoņu valsts. Ikviens varēs

justies drošs un piederīgs Latvijai, šeit katrs varēs īstenot savus mērķus. Nācijas

stiprums sakņosies mantotajās, iepazītajās un jaunradītajās kultūras un garīgajās

vērtībās, latviešu valodas bagātībā un citu valodu zināšanās. Tas vienos sabiedrību

jaunu, daudzveidīgu un neatkārtojamu vērtību radīšanai ekonomikā, zinātnē un

kultūrā, kuras novērtēs, pazīs un cienīs arī ārpus Latvijas.

- Pilsētu un lauku partnerība nodrošinās augstu dzīves kvalitāti visā Latvijas

teritorijā.

- Latvija – mūsu mājas – zaļa un sakopta, radoša un ērti sasniedzama vieta pasaules

telpā, par kuras ilgtspējīgu attīstību mēs esam atbildīgi nākamo paaudžu

priekšā.”1

Zemgales plānošanas reģiona vīziju:

„- Zemgale – labvēlīgas dzīves vides reģions;

- reģions ar Zemgalei raksturīgo kultūrvidi un ainavu, kur saglabāts līdzsvars starp

cilvēku un vidi;

- reģions ar attīstītu zinātņietilpīgu ekonomiku, ražotnēm un pakalpojumiem ar

augstu pievienoto vērtību.”2

1 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030.gadam

2 Zemgales plānošanas reģiona teritorijas plānojums 2006.-2026.gadam. 3.sadaļa Telpiskās attīstības

perspektīva


Gala redakcija

25

Novada nākotnes redzējums

Stratēģiskie mērķi

Ilgtermiņa attīstības prioritātes

Dobeles novadā ir izveidota līdzsvarota un harmoniska dzīves vide, kas veicina

iedzīvotāju vēlmi dzīvot un strādāt novadā. Novada ekonomiskā attīstība balstās uz

vietējo uzņēmumu izaugsmi. Vienlaicīgi tiek veicinātas un atbalstītas jaunas

uzņēmējdarbības formas, kas nostiprina novada saimniecisko patstāvību, piesaista

kvalificētu darbaspēku un sekmē iedzīvotāju labklājības pieaugumu. Uzņēmējdarbība

novadā ir ar stabilu pieaugošu dinamiku, konkurētspējīga Latvijā un ārvalstīs, balstās uz

tradicionālām iestrādnēm. Novada iedzīvotāji attīsta, uztur un saglabā novada tradīcijas

un kultūrvēsturisko mantojumu.

Labklājīga sabiedrība

Attīstīta uzņēmējdarbības vide

Attīstīta un sakārtota dzīves un

atpūtas vide

Pieejami izglītības, sociālie,

kultūras un sporta pakalpojumi

Attīstīta inženiertehniskā

infrastruktūra

Novada konkurētspējas

palielināšana


Gala redakcija

26

Dobeles novada attīstības pamatvirzieni ir izglītība, rūpniecība, lauksaimniecība un

tūrisms.

Zemgales plānošanas reģiona ekonomikas profilā ir definēti deviņi prioritārie reģiona

attīstības virzieni, sešus no tiem Dobeles novads nosaka kā savas perspektīvās attīstības

nozares.

Perspektīvās attīstības

nozares Zemgales

reģionā

Izglītība un zinātne

Lauksaimniecība

Pārtikas rūpniecība

Kokapstrāde

Ieguves rūpniecība un

karjeru izstrāde

Tekstilrūpniecība

Metālapstrāde un mašīnbūve

Ķīmiskā rūpniecība

Tekstilrūpniecība Tūrisms

Perspektīvās attīstības nozares

Dobeles novadā


Gala redakcija

27

2.3. Ilgtermiņā sasniedzamie rezultāti

Lai novērtētu stratēģisko mērķu sasniegšanas iespējas, definēti ilgtermiņā

sasniedzamie rezultāti, kas raksturo mērķu izpildi un ir galvenie uzraudzības sistēmas

elementi. Uzraudzības sistēmas galvenais uzdevums – nodrošināt novada attīstības

novērtēšanas iespējas.

Uzraudzības procesā iegūtā informācija ir pamats ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

uzraudzībai.

2.tabula

Ilgtermiņā sasniedzamie rādītāji

Rādītājs Bāzes gads Pašreizējā

vērtība 2030.gads Avots

Iedzīvotāju skaits 2012. 23 843 PMLP

Dabiskais pieaugums 2011. - 91 PMLP

Demogrāfiskā slodze 2012. 512,69 PMLP

Pašvaldības ceļi un ielas ar

melno segumu, km 2012. 89

Pašvaldības

dati

Energoefektivitātes pasākumi

pašvaldības ēkās 2012. 12

Pašvaldības

dati

Energoefektivitātes pasākumi

daudzdzīvokļu mājās 2012. 8

Pašvaldības

dati

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa

ieņēmumi pašvaldības budžetā

uz 1 iedzīvotāju, Ls

2011. 260

VRAA

Bezdarba līmenis, % 2012.

(01.janvāris) 10,9

NVA

Ekonomiski aktīvo uzņēmumu

skaits 2011. 449

VID

Teritorijas attīstības indekss 2011. 0,058 VRAA

Lai īstenotu Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, Dobeles novada

pašvaldība regulāri, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, izstrādās ilgtspējīgas attīstības

stratēģijai pakārtotu vidēja termiņa plānošanas dokumentu – novada attīstības programmu.

Dobeles novada attīstības programma tiks izstrādāta, ievērojot pašvaldības ilgtspējīgas

attīstības stratēģijā noteiktos stratēģiskos mērķus un ilgtermiņa attīstības prioritātes.

Novērtējot novada attīstības programmas ieviešanu, vienlaikus tiks novērtēta arī ilgtspējīgas


Gala redakcija

28

attīstības stratēģijas ieviešana. Informācija par ilgtspējīgas attīstības stratēģijas

rezultatīvajiem rādītājiem tiks iekļauta attīstības programmas uzraudzības ziņojumos, kas

tiks izstrādāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem.


Gala redakcija

29

3. TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA

3.1. Telpiskā attīstība Latvijas kontekstā

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā ir noteiktas valsts attīstības vadlīnijas un

iezīmēta valsts telpiskās attīstības perspektīva līdz 2030.gadam. Latvijas telpiskās attīstības

mērķi ir:

radīt līdzvērtīgus dzīves un darba apstākļus visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no dzīves

vietas, sekmējot uzņēmējdarbību reģionos, attīstot kvalitatīvu transporta un

komunikāciju infrastruktūru un publiskos pakalpojumus;

stiprināt Latvijas un tās reģionu straptautisko konkurētspēju, palielinot Rīgas kā

Ziemeļeiropas metropoles un citu valsts lielāko pilsētu starptautisko lomu;

saglabāt Latvijas savdabību – daudzveidīgo dabas un kultūras mantojumu, tipiskās un

unikālās ainavas.

12.att. Latvijas nākotnes telpiskā struktūra3



Gala redakcija

30

Latvijas telpiskās attīstības perspektīva iezīmē integrētu skatījumu uz valsts attīstību,

lai tās galvenās vērtības, resursi un priekšrocības tiktu izmantoti visefektīvākajā veidā.

Dažādas nozīmes attīstības centriem savstarpēji mijiedarbojoties un sadarbojoties,

veidojas policentrisks, funkcionāli saistītu attīstības centru tīkls, nodrošinot daudzveidīgu un

savstarpēji papildinošu infrastruktūras tīklu un pakalpojumu klāstu. Katram attīstības

centram, atkarībā no tā izaugsmes potenciāla un specializācijas, ir sava vieta un loma

funkcionālajā tīklā. Attīstības centri vienlaikus var iekļauties vairākos funkcionālajos tīklos,

sadarbojoties un mijiedarbojoties dažādās sfērās.

13.att. Attīstības centri un funkcionālie tīkli4



Gala redakcija

31

Dobeles novads iekļaujas trijos no pieciem attīstības centru funkcionālajiem tīkliem –

Zemgales, Pierīgas un Kurzemes funkcionālajā tīklā.

3.2. Telpiskā attīstība Zemgales reģiona kontekstā

Katrs Zemgales ciems, pilsēta kā vienība veido reģiona policentriskās attīstības

struktūru. Zemgales reģionā ir visu triju līmeņu attīstības centri, kas pēc sava nozīmīguma un

attīstības pakāpes veido funkcionālus attīstības tīklus. Kā viens no svarīgākajiem

uzdevumiem attīstības tīklu izaugsmē ir noteikts stiprināt attīstības centrus, to savstarpējās

saiknes un saiknes ar lauku apvidiem, kas veicinātu nodarbinātību, samazinātu migrāciju un

nodrošinātu vispārēju labklājības līmeņa celšanos.

Dobeles novads ir pieskaitāms pie pilsētnovadiem, kura attīstība ietekmē un veicina

arī kaimiņos esošo Tērvetes un Auces novadu.

Atbilstoši Zemgales plānošanas reģiona telpiskajam plānojumam, Dobele ierindojas

bijušo rajonu centru starpā ar pārvaldes, pakalpojumu, ražošanas, darījumu un dzīvesvietas

funkcijām.

Saskaņā ar reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sadaļu „Pilsētas – Lauku

mijiedarbība” novada centrs Dobele ir noteikts kā reģionālas nozīmes attīstības centrs.

Dobeles novadā ir 6 novada nozīmes attīstības centri: Biksti, Naudīte, Penkule, Krimūnas,

Jaunbērze un Kaķenieki, kā arī 12 vietējas nozīmes attīstības centri: Miltiņi, Šķibe, Bērze,

Zebrene, Apgulde, Akācijas, Ķirpēni, Auri, Gardene, Lejasstrazdi un Aizstrautnieki.5

3.3. Dobeles novada telpiskās attīstības perspektīva

Novadam ir svarīgi saglabāt tās vērtības, kas nodrošina novada ilgtspējīgu attīstību:

1. iedzīvotājus;

2. stabilo un attīstīto lauksaimniecības nozari;

3. spēcīgos, ar ilggadīgu pieredzi bagātos uzņēmumus;

4. izglītību un zinātnisko pētniecību;

5. dabas resursus.

5 Zemgales plānošanas reģiona ilgtspējīgas attīstības stratēģijas sadaļa „Pilsētas – Lauku mijiedarbība”


Gala redakcija

32

Novads veidojas kā konkurētspējīgs novads ar augsta līmeņa dzīves un darba vidi,

pilnvērtīgi izmantotiem dabas resursiem, kā labi sasniedzams novads ar funkcionāli

saistītiem attīstības centriem. Novada teritorijas lielums un ģeogrāfiskais izvietojums ir

labvēlīgs ilgtspējīgai sociālekonomiskajai izaugsmei.

14.att. Dobeles novada attīstības plānotā perspektīva

Būtiska loma novada telpiskajā struktūrā būs administratīvajam centram – Dobeles

pilsētai, kas ir nozīmīgs ražošanas centrs, ar attīstītu kultūras un sociālo infrastruktūru, ar

pieejamiem dažāda veida pakalpojumiem un sabiedriskajā iestādēm.


Gala redakcija

33

Kā novada nozīmes attīstības centri noteikti Jaunbērze, Krimūnas, Penkule, Naudīte,

Kaķenieki un Biksti, kuru apkalpes zonas nozīmīgas plašākā lauku teritorijā.

Kā vietējas nozīmes centri novadā noteikti Bērze, Šķibe, Miltiņi, Akācijas, Ķirpēni,

Auri, Gardene, Apgulde, Annenieki, Zebrene, Lejasstrazdi, Aizstrautnieki, kuri būs nozīmīgs

novada nozīmes attīstības centru un pilsētas partnerības posms.

15.att. Dobeles novada perspektīvais apdzīvojums


Gala redakcija

34

3. tabula

Dobeles novada apdzīvoto centru attīstība

Apdzīvotā

vieta

Perspektīvais

statuss

Centra nākotnes redzējums

Dobele Reģiona nozīmes

attīstības centrs

Novada sociālās un ekonomiskās attīstības virzītājspēks, kurā ir

plaša dažādu resursu koncentrācija.

Plaši pieejami novada pārvaldes administratīvie pakalpojumi,

valsts iestāžu pakalpojumi un darījumi.

Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ielu un inženiertehnisko

infrastruktūru, attīstītu kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūru.

Attīstīta dzelzceļa satiksme ar Jelgavu, Rīgu un Liepāju.

Pievilcīga vide tūristiem.

Pieejama kvalitatīva dažādu līmeņu izglītība.

Pieejami ārstniecības iestāžu pakalpojumi.

Attīstīta zinātniski pētnieciskā infrastruktūra – Latvijas Valsts

Augļkopības institūts, biznesa inkubators.

Attīstīta ķīmiskā un metālapstrādes rūpniecība, lauksaimniecisko

produktu pārstrāde.

Biksti Novada nozīmes

attīstības centrs

Kvalitatīva dzīves vide ar lielu nozīmi apkārtējās teritorijas

apkalpē un ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru,

attīstītu izglītības, kultūras, sporta un atpūtas infrastruktūru.

Administratīvo pakalpojumu saņemšanas vieta.

Lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta.

Attīstīta lauksaimiecības produkcijas ražošana, pārstrāde un

pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību.

Jaunbērze Novada nozīmes

attīstības centrs

Kvalitatīva dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko

infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras, sporta un atpūtas

infrastruktūru.


Lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta.

Attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošana, pārstrāde un


Attīstīta amatniecība, lauku tūrisms, uzņēmējdarbība.

Kaķenieki

Novada nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras, sporta un atpūtas

infrastruktūru.




Zaļais tirdziņš.

Attīstīts lauku tūrisms, uzņēmējdarbība.

Krimūnas Novada nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras un atpūtas infrastruktūru.


Attīstīta intensīvā lauksaimniecības produkcijas ražošana,

pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību.


Atjaunota dzelzceļa satiksme.

Naudīte Novada nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru, attīstītu izglītības, sporta un atpūtas infrastruktūru.




Attīstīts lauku un medību tūrisms.


Gala redakcija

35

Penkule Novada nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru, attīstītu izglītības, kultūras un sporta infrastruktūru.


Attīstīta intensīvā lauksaimniecības produkcijas ražošana,

pārstrāde un pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību.


Annenieki Vietējas nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru.

Speciālās izglītības pieejamība.

Tūrisma pakalpojumu sniegšanas vieta.

Attīstīta lauksaimniecības produkcijas ražošana.

Auri Vietējas nozīmes

attīstības centrs

Dobeles pilsētas tuvums, ērta sasniedzamība un kvalitatīva

dzīves vide ar sakārtotu ceļu un inženiertehnisko infrastruktūru

nosaka teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei.


Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie

pakalpojumi, pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar

lauksaimniecības produktu pārstrādi.

Attīstīta amatniecība un lauku tūrisms.


Ķirpēni Vietējas nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru.

Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimniecības

produktu pārstrāde.

Gardene Vietējas nozīmes

attīstības centrs


dzīves vide ar sakārtotu inženiertehnisko infrastruktūru nosaka

teritorijas pievilcību dzīvesvietas izvēlei.

Sakārtota izglītības infrastruktūra, attīstīta sporta un atpūtas

infrastruktūra.

Attīstīta uzņēmējdarbība.

Apgulde Vietējas nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru, attīstītu sporta un atpūtas infrastruktūru.

Attīstīts profesionālās izglītības centrs saistībā ar

lauksaimnieciskās izglītības iegūšanas iespējām.

Attīstīta intensīvā un netradicionālā lauksaimnieciskā ražošana,

lauksaimnieciskie pakalpojumi, pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti

ar lauksaimniecības produktu pārstrādi.



Bērze Vietējas nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru.




Miltiņi Vietējas nozīmes

attīstības centrs








Veloceliņš Dobele - Nākotne

Šķibe Vietējas nozīmes

attīstības centrs






Gala redakcija

36




Veloceliņš Dobele – Nākotne


Aizstrautnieki Vietējas nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru.

Attīstīta intensīvā un netradicionālā lauksaimnieciskā ražošana,

lauksaimnieciskie pakalpojumi un pārstrāde, pakalpojumi, kas

saistīti ar lauksaimniecības produktu pārstrādi.



Lejasstrazdi Vietējas nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru, attīstītu izglītības infrastruktūru.

Attīstīta lauksaimnieciskā ražošana, lauksaimnieciskie

pakalpojumi un pārstrāde, pakalpojumi, kas saistīti ar


Attīstīts lauku tūrisms.

Attīstīts, moderns ģimenes atbalsta centrs.

Akācijas Vietējas nozīmes

attīstības centrs




Attīstīta intensīvā lauksaimnieciskā ražošana, pārstrāde.

Zebrene Vietējas nozīmes

attīstības centrs


infrastruktūru, sakārtotu sporta un atpūtas infrastruktūru.


pakalpojumi, kas saistīti ar lauksaimniecību, netradicionālā

lauksaimniecība.

Attīstīta amatniecība.

Attīstīts lauku un medību tūrisms.

Viens no novada attīstības priekšnoteikumiem ir laba iekšējā un ārējā sasniedzamība.

Novada esošais autoceļu tīkls ir pietiekami funkcionāls, taču būtiski jāpaaugstina ceļu

kvalitāte, tos rekonstruējot, uzlabojot segumu, veidojot jaunas trases. Tā kā Dobeles pilsētai

cauri iet tikai viena tranzītiela, pa kuru notiek intensīva visa veida transporta kustība, tad ir

plānots izbūvēt pilsētas apvedceļus ziemeļu un dienvidu virzienā, kur tiktu novirzīta smagā

transporta plūsma. Lai veicinātu attīstības centru funkcionālo papildinātību dažādās jomās,

jāuzlabo mobilitāte, sakārtojot un attīstot ceļu infrastruktūru, nodrošinot pieejamu un ērtu

sabiedrisko transportu. Tāpat ir jāveido integrēts un sabalansēts transporta infrastruktūras

tīkls, kurā iekļaujas veloceliņi, autoceļi un dzelzceļš.

Novads attīstās apdzīvojumu un apbūvi koncentrējot esošo apdzīvotības centru

robežās, kas, savukārt nozīmē, ka publiskā un sabiedrisko pakalpojumu infrastruktūra var tikt

izveidota, attīstīta kvalitatīva un uzturēta ar mazākiem līdzekļiem, tādējādi sekmējot novada

ilgtspējīgu attīstību. Plānojot jaunu objektu būvniecību novadā, iespēju robežās tiek


Gala redakcija

37

izmantota jau esošā infrastruktūra un neizmantotās, pamestās apbūves teritorijas, kā arī nav

pieļaujama blīva dzīvojamo māju apbūve ārpus esošo ciemu robežām.

Dobeles pilsētā un ap to tiek koncentrēta rūpnieciskā ražošana, savukārt lielāko daļu

novada lauku telpas aizņem lauksaimniecības zemes un nedaudz arī mežu areāli. Nākotnē

nebūtu pieļaujama lauksaimniecības zemju transformācija par apbūves teritorijām. Ņemot

vērā infrastruktūras pieejamību un tās pievienošanas iespējas, kā arī esošo un perspektīvo

autoceļu un dzelzceļa infrastruktūru, par perspektīvām rūpniecības teritorijām ir uzskatāmas:

attīstības zona Dobelē Lauku ielā (piemērota rūpnieciskai ražošanai);

attīstības zona Dobelē Elektrības ielā (piemērota rūpnieciskai ražošanai);

attīstības zona Auru pag. Gardenē (piemērota rūpnieciskai ražošanai).

Novada teritorijā (Annenieku, Bikstu, Zebrenes un Naudītes pagasts) atrodas valsts

nozīmes zemes dzīļu nogabals „Dobeles struktūra”6, kur perspektīvā varētu tikt izveidots

starptautiskas nozīmes infrastruktūras objekts – Dobeles gāzes krātuve, kas būtu šāda veida

lielākais objekts Eiropā.7

Kā redzams Dobeles novada telpiskās attīstības shēmā, no sešiem novadiem, kas

robežojas ar mūsu novadu, divi (Tukuma un Brocēnu novads) nav iezīmēti kā funkcionālie

ietekmes areāli, jo to ietekme ir salīdzinoši zema. Iespējams tas izskaidrojams ar to, ka šo

novadu centri un ciemi atrodas salīdzinoši tālāk nekā pārējo kaimiņu novadu.

Risinot Dobeles novada pierobežu teritorijas attīstības jautājumus, jāņem vērā un

jāveic kopīgs darbs ar kaimiņu pašvaldībām.

6 2008.gada 7.jūlija MK noteikumi Nr.524 „Valsts nozīmes zemes dzīļu nogabals „Dobeles struktūra””.

7 LIAA 2010.gada pētījums „Ģeoloģiskā un ekonomiskā izpēte par dabasgāzes pazemes krātuves iespējamo

izveidi Latvijā, Dobeles rajonā”


Gala redakcija

38

4. SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA

2009.gada 25.augusta MK noteikumi Nr. 970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība

attīstības plānošanas procesā” nosaka kārtību, kādā sabiedrības līdzdalība var tikt īstenota

pašvaldības attīstības plānošanas procesā, tādējādi paaugstinot plānošanas procesa kvalitāti

un plānošanas rezultātu atbilstību sabiedrības vajadzībām un interesēm.

Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2013. - 2030.gadam projekts ar

2012.gada 25.oktobra Dobeles novada domes lēmumu Nr.268/11 tika nodots publiskai

apspriešanai laikā no 2012.gada 12.novembra līdz 2012.gada 11.decembrim. Vietējā

laikraksta „Zemgale” laikraksta pielikumā „Dobeles novada ziņas” un pašvaldības mājas

lapā tika publicēts paziņojums par sabiedrības iespējām iepazīties ar ilgtspējīgas attīstības

stratēģijas 1.redakciju. Ar stratēģijas 1.redakciju varēja iepazīties pašvaldības mājas lapā,

Attīstības un plānošanas nodaļā, pašvaldības Apmeklētāju un informācijas centrā, kā arī

visās pagastu pārvaldēs.

Publiskās apspriešanas sanāksmes tika rīkotas Bikstu, Penkules un Jaunbērzes

pagasta pārvaldē un Dobelē. Sanāksmēs bija vērojama ļoti zema iedzīvotāju aktivitāte un tika

saņemti tikai daži priekšlikumi un ierosinājumi.

Documents

Dobeles novada pašvaldība - ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS … · 2020-01-15 · Dobeles novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013.-2030.gadam. Gala redakcija 6 2.att. Iedzīvotāju