Informatīvais apskats

INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOŠANA MĀJSAIMNIECĪBĀS 2014.GADĀ

GALVENIE INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU (IT) RĀDĪTĀJI MĀJSAIMNIECĪBĀS 2014.GADĀ

73% no visām mājsaimniecībām lieto platjoslas interneta pieslēgumu.

Vismaz reizi nedēļā internetu lieto visi studenti un skolēni.

Interneta glabātuves vietas (mākoņdatnes) izmanto 14% iedzīvotāju.

35% iedzīvotāju lieto internetu mobilās ierīcēs.

43% iedzīvotāju preces vai pakalpojumus personīgām vajadzībām pasūta internetā tiešsaistē.

1. INTERNETA PIEEJAMĪBA MĀJSAIMNIECĪBĀS

2014.gada apsekojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās notika 2014.gada otrajā ceturksnī. Tā rezultāti rāda, ka 2014.gadā pieeja internetam ir 73% mājsaimniecību, bet 2004.gadā internets bija pieejams tikai 15% mājsaimniecību.

2014.gadā internets vispieejamākais ir mājsaimniecībās, kurās ir pieaugušie ar bērniem - kopumā aptuveni 94% no mājsaimniecībām. No 2012. līdz 2014.gadam pieejamība internetam ir pieaugusi visās mājsaimniecībās, neatkarīgi no to lieluma.

15

42

53 60

69 73

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Chart Title

2004

2006

2008

2010

2012

2014

38

79

61

91 88 93

47

87

66

95 87

94

49

94

67

95 89

94

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

1 pieaugušaisbez bērniem

1 pieaugušaisar bērniem

2 pieaugušiebez bērniem

2 pieaugušiear bērniem

3 un vairākpieaugušie

bez bērniem

3 un vairākpieaugušie ar

bērniem

Interneta pieejamība sadalījumā pēc mājsaimniecības sastāva (% no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)

2012 2013 2014

Saturs

1. INTERNETA PIEEJAMĪBA MĀJSAIMNIECĪBĀS .......................... 1

2. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOŠANA ...................................... 4

2.1. DATORU UN INTERNETA LIETOŠANA ...................................... 4

2.2. MĀKOŅDATOŠANAS PAKALPOJUMU IZMANTOŠANA ............................... 6

2.3. MOBILĀS IERĪCES INTERNETA IZMANTOŠANAI .............................. 8

2.4. INTERNETA LIETOŠANA SADARBĪBAI AR VALSTS UN SABIEDRISKAJĀM IESTĀDĒM ..................................... 10

2.5. PREČU VAI PAKALPOJUMU PIRKŠANA INTERNETĀ .................. 10

METODOLOĢISKIE PASKAIDROJUMI ............................... 12

2014 14-034-000

Interneta pieejamība (% no mājsaimniecību kopskaita)

2

Sadalījumā pa reģioniem, 2014.gadā internets jau ierasti visvairāk ir pieejams Rīgā (80% mājsaimniecību), kā arī Pierīgā (79%), bet vismazāk – Vidzemes reģionā (63%). Joprojām krasi atšķiras interneta pieejamība atkarībā no mājsaimniecību rocības. Internets ir pieejams 95% mājsaimniecību ar augstākajiem ienākumiem (4.kvartile

1), bet mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem (1.kvartile) šis rādītājs ir

gandrīz divas reizes zemāks – tikai 49%.

Mājsaimniecībām ar dažādu ienākumu līmeni, ir atšķirīgi iemesli, kāpēc nav pieejams internets. Mājsaimniecības ar maziem ienākumiem kā galveno iemeslu min to, ka internets nav nepieciešams (47%), kā arī to, ka trūkst iemaņu (40%). Savukārt mājsaimniecības ar augstiem ienākumiem kā galveno iemeslu izceļ to, ka internets tiek izmantots citur (62%).

1 Šeit un turpmāk publikācijā ar kvartilēm ir jāsaprot to, ka pirmā kvartile ietver mājsaimniecības ar zemāko ienākumu līmeni, bet ceturtā kvartile – mājsaimniecības ar augstāko ienākumu līmeni.

72 73

65

76 75

68 68 69 65

39

65

82

97

73 75

65

80 79

63

69 71

66

49

79

91 95

30

40

50

60

70

80

90

100

Interneta pieejamība mājsaimniecībās (% no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)

2013

2014

16

47

35

23

40

1 3 3

21

50

25

12

36

1 3 1

39

48

28

16

24

0 3

0

62

24

0 0

6 5

10 9

0

10

20

30

40

50

60

70

Internets tiekizmantots citur

Internets navvajadzīgs

Pārāk lielasiekārtu

izmaksas

Pārāk lielaspiekļuvesizmaksas

Trūkst iemaņu Risksprivātumam vai

drošībai

Teritorijā, kurāatrodas

mājsaimniecība,nav pieejams

platjoslasinternets

Cits iemesls

Iemesli, kāpēc mājsaimniecībās nav pieejams internets, sadalījumā pēc ienākuma līmeņiem 2014.gadā

(% no mājsaimniecībām, kurās nav pieejams internets)

1.kvartile 2.kvartile 3.kvartile 4.kvartile

3

Gandrīz visās mājsaimniecībās, kurās pieejams internets, ir pieejams platjoslas pieslēgums. 2014.gadā platjoslas interneta pieslēgums ir 73% mājsaimniecību, savukārt 2004.gadā tas bija tikai 5% mājsaimniecību – šo vienpadsmit gadu laikā platjoslas interneta pieslēgumu skaits ir pieaudzis aptuveni 15 reizes. Zīmīgi, ka tieši 2014.gadā, pirmo reizi kopš 2004.gada, ir konstatēts, ka teju visās mājsaimniecībās, kurās ir interneta pieslēgums, ir arī platjoslas pieslēgums.

Lai gan platjoslas interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās Latvijā strauji palielinās, 2013.gadā Latvijā šis rādītājs bija par 6

procentpunktiem zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (turpmāk - ES). ES valstu vidū Latvija dalīja 8.vietu ar Luksemburgu un Slovākiju.

Eurostat. Households – type of connection to the internet (broadband) [tiešsaiste]. Pēdējo reizi atjaunināts 17.09.2014. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/statistics/search_database [isoc_ci_it_h]

15

31

42

51 53

58 60

64

69 72 73

5

14

23

32

40

50 53

59

67 70

73

0

10

20

30

40

50

60

70

80

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Platjoslas internets mājsaimniecībās (% no mājsaimniecību kopskaita)

Interneta pieslēgums Platjoslas internets

88 87 87 87 85

80 79 79 79 78 74

71 70 70 70 69 69 69 68 67 64 64 64 62

56 55 54

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

FI DK NL UK DE AT BE EE MT FR SI HU LV LU SK CZ ES PL IT IE HR CY LT PT RO EL BG

Platjoslas internets ES valstīs 2013.gadā (% no mājsaimniecību kopskaita)

ES-28

4

2. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOŠANA 2.1. Datoru un interneta lietošana

2014.gadā joprojām turpina palielināties gan datoru, gan interneta lietotāju skaits: datoru lieto 80% no visiem iedzīvotājiem, bet internetu - 79%.

Regulāri internetu 2014.gadā visvairāk lieto jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem (97%). Savukārt vecākās paaudzes (55–74 gadi)

respondentu vidū internetu lieto 42% iedzīvotāju. Tomēr jāatzīmē, ka interneta lietotāju skaits senioru vidū viena gada laikā ir palielinājies par 5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gadu, kad tas bija 37%. Regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir tieši proporcionāls iegūtās izglītības līmenim. Diagrammā redzams, ka pilsētās 2014.gadā internetu lieto par 10 procentpunktiem vairāk nekā laukos.

* Vismaz reizi nedēļā.

55 56

60

64

69 70

73 74

77 78

80

44

49

55

61

66

69 71

73

76 78

79

40

45

50

55

60

65

70

75

80

85

2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014

Datoru un interneta lietošana (% no iedzīvotāju kopskaita)

Dators Internets

27

54

30

5

14

23

58

35

20

64

1

71 73

66

98

85

37

55

67

91 86

63

99

31

72 74

64

97

84

42

54

67

91 85

65

100

35

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

Regulāra* interneta lietošana (% no iedzīvotāju kopskaita)

2004 2013 2014

5

2013.gadā regulāro interneta lietotāju īpatsvars Latvijā (71%) gandrīz sasniedza ES līmeni (72%). Baltijas valstu vidū līderis bija Igaunija ar 77% iedzīvotāju, kuri regulāri lietoja internetu. Savukārt Lietuvā internetu regulāri lietoja 65%. ES valstu vidū visaugstākie rādītāji bija Nīderlandē (92%) un Zviedrijā (92%).

Eurostat. Individuals – frequency of internet use (once a week - including every day) [tiešsaiste]. Pēdējo reizi atjaunināts 17.09.2014. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/statistics/search_database [isoc_ci_ifp_fu]

2014.gada datorprasmju novērtējums rāda, ka lielākā daļa no datora lietotājiem (82%) prot kopēt vai pārvietot failus un mapes, 78% no lietotājiem māk izmantot kopēšanas un ievietošanas rīkus, bet 6% no datora lietotājiem prot uzrakstīt datorprogrammu, izmantojot specializētu programmēšanas valodu.

92 92 93 91 89 87

80 80 78 77 77 75 74 71 71 70

66 66

69

65 60

63 62 58 56

51 56

45

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100

NL SE LU DK FI UK BE DE FR AT EE IE SK LV HU CZ MT ES SI LT PL HR CY PT IT BG EL RO

Regulāra interneta lietošana 2013.gadā (% no iedzīvotāju kopskaita)

ES-28

82

78

62

59

51

50

41

19

6

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100

Failu un mapju kopēšana vai pārvietošana

Kopēšanas un ievietošanas rīku izmantošana

Failu pārvietošana no citām ierīcēm uz datoru

Aritmētisko pamatformulu izmantošana rēķintabulā

Jaunu ierīču pieslēgšana un instalēšana

Failu sablīvēšana

Elektronisko prezentāciju izveidošana ar prezentācijuprogrammatūru

Jaunas operētājsistēmas instalēšana vai vecās nomaiņa

Datorprogrammas uzrakstīšana, izmantojot specializētuprogrammēšanas valodu

Datorprasmes 2014.gadā (% no datora lietotājiem)

6

Latvijā 2014.gadā internetu visvairāk izmanto, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes un žurnālus (86%), kā arī, lai lietotu e-pastu (84%) un interneta banku (75%). Taču vismazāk internets tiek izmantots mājaslapu vai blogu izveidošanai (4% no interneta lietotājiem), preču vai pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē (5% no interneta lietotājiem), kā arī, lai pieteiktos pie ārsta ārstniecības iestāžu mājaslapās (6% no interneta lietotājiem).

2.2. Mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana

Viens no jaunākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem ir mākoņdatošanas pakalpojumi (piemēram, Google Drive, Dropbox, iCloud un citi). Tie piedāvā iespēju uzglabāt failus uz attālināta servera datu glabātuvēs (mākoņos), kas ir pieejamas ar interneta starpniecību. 2014.gadā 14% jeb aptuveni viena septītā daļa no visiem iedzīvotājiem (19% no interneta lietotājiem) izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus. Lielākā daļa no tiem ir studenti un skolēni (33%), kā arī personas vecumā no 16 līdz 24 gadiem (31%).

4

5

6

11

25

26

38

52

57

69

70

75

84

86

0 20 40 60 80 100

Mājaslapu vai blogu izveidošana

Preču vai pakalpojumu pārdošana tiešsaistē internetā

Pieteikšanās pie ārsta ārstniecības iestādes mājaslapā

Tīkla spēļu spēlēšana ar citiem

Ar ceļošanu saistītu pakalpojumu izmantošana, apmešanāsvietu rezervēšana

Tīmekļa radio klausīšanās

Pašizveidota satura augšupielādēšana

Spēļu, attēlu, filmu vai mūzikas spēlēšana vai lejupielāde

Telefona sarunas, izmantojot internetu, vai video zvaniinternetā, izmantojot tīkla kameru

Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem

Iesaistīšanās sociālajos tīklos

Interneta bankas lietošana

E-pasta lietošana

Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē

Interneta izmantošanas mērķi 2014.gadā (% no interneta lietotājiem)

14 13 12

31

17

4

12 10

23

33

17

10

4

0

5

10

15

20

25

30

35

40

Interneta glabātuvju vietu izmantošana 2014.gadā (% no iedzīvotāju kopskaita)

7

Svarīgākie iemesli, kāpēc tik liela daļa no interneta lietotājiem (81%) šos pakalpojumus neizmanto, ir failu glabāšana savās ierīcēs vai e-pastā, vai arī izvairīšanās no failu uzglabāšanas internetā (53% no interneta lietotājiem, kas apzināti nelieto glabātuves vietas internetā), citu veidu izmantošana, lai koplietotu failus (42%), kā arī bažas par drošību un privātumu (24%).

Savukārt, ja aplūko tos līdzekļus, kurus izmanto, lai elektroniski koplietotu dokumentus, attēlus vai citus failus, ir redzams, ka glabātuves vietas internetā tiek izmantotas vismazāk (17% no interneta lietotājiem). E-pasta vēstules ar pievienotiem failiem neapšaubāmi ir vispopulārākais elektroniskais datu koplietošanas līdzeklis - 67% no interneta lietotājiem izmanto tieši šo failu koplietošanas līdzekli. Arī citi līdzekļi, kas nav saistīti ar internetu, tiek izmantoti ļoti bieži – 44% no visiem interneta lietotājiem elektroniski koplieto failus, izmantojot tādus līdzekļus kā USB, DVD, Bluetooth un citus.

Visbiežāk interneta lietotāji glabā vai koplieto interneta glabātuves vietās tādus failus kā fotogrāfijas (95%), tekstus, rēķintabulas vai elektroniskās prezentācijas (60%), kā arī mūziku (48%). Taču krietni mazāk interneta glabātuves vietās tiek koplietoti vai glabāti e-žurnāli vai e-grāmatas – tikai 14% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem izmanto šos mākoņdatošanas pakalpojumus.

9

10

24

42

53

0 10 20 30 40 50 60

Bažas par pakalpojumu sniedzēja uzticamību

Zināšanu trūkums par to, kā izmantot šādas glabātuves vietas

Bažas par drošību un privātumu

Izmanto citus veidus kā koplietot failus (e-pasts, sociālie mediji,USB ierīce)

Glabā failus savās ierīcēs, e-pastā vai praktiski neglabā failus

Iemesli, kāpēc netiek izmantotas glabātuves vietas internetā 2014.gadā (% no interneta lietototājiem, kas apzināti nelieto glabātuves vietas internetā)

67

44 42

17

0

10

20

30

40

50

60

70

80

E-pasta vēstules arpievienotiem failiem

Izmantoti citi līdzekļi, kas navsaistīti ar internetu (piem., USB,

DVD, Bluetooth)

Personīgās mājaslapas (piem.,blogi) vai sociālie tīkli (piem.,

Facebook)

Glabātuves vietas internetā

Līdzekļi ar kuriem tiek elektroniski koplietoti dokumenti, attēli vai citi faili 2014.gadā (% no interneta lietotājiem)

12

14

44

48

60

95

0 20 40 60 80 100

Citi faili

E-grāmatas vai e-žurnāli

Video (t.sk. filmas, TV programmas)

Mūzika

Teksti, rēķintabulas vai elektroniskās prezentācijas

Fotogrāfijas

Glabātie vai koplietotie faili interneta glabātuves vietās 2014.gadā (% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem)

8

Glabātuvju vietu lietotāji ir novērtējuši priekšrocības, kuras sniedz mākoņdatošanas pakalpojumi. Kā vissvarīgākā priekšrocība tiek atzīmēta iespēja lietot failus no jebkuras ierīces vai vietas (75% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem), ērta iespēja koplietot failus ar citiem (62%), kā arī iespēja glabāt liela apjoma datus (60%). Taču salīdzinoši neliels skaits no interneta glabātuvju vietu lietotājiem kā iemeslu min piekļuvi lielai mūzikas, TV programmu vai filmu bibliotēkai (28%).

2.3. Mobilās ierīces interneta izmantošanai

2014.gadā kopumā 35% no iedzīvotājiem izmanto mobilo internetu ārpus mājām vai darba, un tas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā. Studenti un skolēni, kā arī kopumā jaunieši 16-24 gadu vecumā, ir visaktīvākie mobilo ierīču lietotāji.

Lai piekļūtu internetam, Latvijas iedzīvotāji visvairāk izmanto mobilo tālruni vai viedtālruni (smartphone). Pie tam, mobilajam tālrunim vai viedtālrunim popularitāte 2014.gadā, kad to lieto 28% iedzīvotāju, salīdzinot ar 2013.gadu (23%), ir pieaugusi par 5 procentpunktiem. Lai arī iedzīvotāju vidū ir iecienīti arī portatīvie datori, 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, tie tiek lietoti tikpat bieži (16%).

75

62 60

44

28

0

20

40

60

80

Iespēja lietot failus nojebkuras ierīces vai vietas

Ērta iespēja koplietotfailus ar citiem

Iespēja glabāt lielaapjoma datus

Aizsardzība pret datuzudumu

Piekļuve lielai mūzikas,TV programmu vai filmu

bibliotēkai

Iemesli, kāpēc tiek glabāti vai koplietoti faili interneta glabātuves vietās 2014.gadā (% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem)

32 31 29

71

37

8

31 27

45

78

38

22

8

35 32 30

75

42

8

34

27

51

82

42

27

8

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Mobilo ierīču interneta lietošana (% no iedzīvotāju kopskaita)

2013

2014

9

Mobilās ierīces interneta lietošanai ārpus mājām vai darba Latvijā 2014.gadā (% no iedzīvotāju kopskaita)

Mobilais tālrunis vai viedtālrunis

(smartphone)

tai skaitā izmantoja šādus tīklus:

Klēpjdators (piem., laptops,

interneta klēpjdators,

planšetdators)

tai skaitā izmantoja šādus tīklus:

Cita mobilā ierīce

Neizmanto mobilās

ierīces, lai piekļūtu

internetam ārpus mājām

vai darba

mobilo tālruņu

tīklu (piem., GPRS, UMTS)

bezvadu tīklu

(piem., Wi-Fi)

mobilo tālruņu

tīklu, lietojot USB modemu vai

SIM karti, vai mobilo tālruni, vai viedtālruni

kā modemu

bezvadu tīklu

(piem., Wi-Fi)

Pavisam 28,3 21,5 22,1 15,7 8,1 13,0 1,4 40,8

Pēc dzimuma:

Vīrieši 31,3 24,3 24,8 18,7 10,2 15,4 1,3 37,0

Sievietes 25,7 19,1 19,8 13,1 6,4 10,9 1,5 43,9

Pēc vecuma grupas:

16 līdz 24 67,1 48,0 56,4 30,7 16,9 23,9 2,3 23,7

25 līdz 34 57,0 44,5 44,2 25,8 13,0 21,4 2,4 32,0

35 līdz 44 31,2 23,9 23,5 19,2 10,0 17,2 1,6 51,1

45 līdz 54 15,0 11,6 11,1 12,5 5,9 10,2 1,4 54,3

55 līdz 64 7,2 6,0 5,0 6,0 3,2 4,8 0,6 45,7

65 līdz 74 1,2 0,8 0,5 2,9 1,5 2,1 0,3 29,3

Pēc izglītības līmeņa:

Pamatizglītība vai bez skolas izglītības

28,9 21,0 23,0 12,8 7,1 9,3 1,0 23,8

Vidējā izglītība 21,9 16,3 16,4 11,5 6,1 9,2 1,2 44,9

Augstākā izglītība 40,4 31,8 32,5 25,3 12,5 22,3 2,1 42,3

Pēc nodarbinātības:

Skolnieki, studenti 73,7 52,4 61,7 33,4 17,8 26,7 2,4 18,3

Strādājošie 33,7 26,3 26,2 19,6 10,0 16,9 1,8 46,7

Darba meklētāji 23,2 17,3 17,1 8,0 4,0 5,9 0,6 45,6

Citādi neaktīvie 4,3 2,8 2,7 4,5 2,5 2,8 0,6 32,1

Pa reģioniem:

Rīgas 37,2 26,1 29,9 20,6 9,5 17,6 0,3 37,0

Pierīgas 33,0 28,1 27,5 14,2 9,4 12,0 0,2 42,6

Vidzemes 21,1 16,0 16,4 16,4 11,9 12,4 0,2 36,2

Kurzemes 22,1 16,6 16,8 13,0 5,2 11,3 1,6 43,1

Zemgales 24,3 19,4 17,7 17,1 8,2 12,4 4,2 41,4

Latgales 15,3 12,2 9,1 6,2 2,6 5,3 3,9 48,2

10

Lai piekļūtu internetam mobilajās ierīcēs, 2014.gadā 36% no interneta lietotājiem izmanto Wi-Fi tīklu. GPRS, UMTS integrētos tīklus mobilajos tālruņos izmanto 28% interneta lietotāji, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā (22%), un tikai 11% mobilā interneta lietotāju portatīvajā datorā izmanto USB modemu, kas ir gandrīz tikpat, cik 2013.gadā (10%).

2.4. Interneta lietošana sadarbībai ar valsts un sabiedriskajām iestādēm

Kopumā 2014.gadā krietni ir pieaugusi interneta lietotāju sadarbība ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm, salīdzinot ar 2008.gadu. Visvairāk pieaugusi ir informācijas iegūšana no mājaslapām – ja 2008.gadā tikai aptuveni katrs ceturtais interneta lietotājs meklēja informāciju valsts un sabiedrisko iestāžu mājaslapās (24%), tad 2014.gadā 7 no 10 interneta lietotājiem (70%) izmanto šo sadarbības veidu. Palielinājies ir arī to interneta lietotāju īpatsvars, kas nosūta aizpildītas veidlapas valsts vai sabiedriskajām iestādēm – 2008.gadā to veica katrs desmitais lietotājs (10%), bet 2014.gadā - jau katrs ceturtais lietotājs (25%).

2.5. Preču vai pakalpojumu pirkšana internetā

2014.gadā 43% iedzīvotāju iepērkas internetā, pasūtot preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām. 2013.gadā šādu pircēju skaits bija 42%, bet 2004.gadā tikai 3% no visiem iedzīvotājiem. Kopumā visaktīvāk 2014.gadā internetā iepērkas sievietes (44%) un 25-34 gadus vecas personas (salīdzinot visas vecuma grupas).

24

12 10

46

15 12

63

26 23

70

25 25

0

10

20

30

40

50

60

70

80

Informācijas iegūšana no mājaslapām Veidlapu lejupielādēšana Aizpildītu veidlapu nosūtīšana

Interneta lietošana sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm (% no interneta lietotājiem pēdējos 3 mēnešos)

2008

2010

2012

2014

3 4 3 6 7

3 2 0 0

36 37 35

52

59

49

27

15

6

42 41 43

58

72

57

39

20

6

43 42 44

61

75

58

37

21

8

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

Pavisam Vīrieši Sievietes 16-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74

Preču vai pakalpojumu pirkšana internetā (% no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)

2004

2012

2013

2014

11

Internetā pirktās preces vai pakalpojumi personīgiem mērķiem (% no iedzīvotājiem, kuri pirka preces vai pakalpojumus internetā)

Pavisam Vīrieši Sievietes

2012 2013 2014 2014 2014

Apģērbi vai sporta preces 38 40 48 18 30

Pasākumu biļetes (piem., koncerts, teātris, kinoteātris u.c.) 34 37 32 13 19

Mājsaimniecības preces (piem., mēbeles, rotaļlietas u.c.) 29 31 29 11 19

Akcijas, apdrošināšanas polises vai citi finanšu pakalpojumi 26 28 28 15 13

Elektronika (tai skaitā foto vai video kameras, mobilie tālruņi, TV, stereo un DVD atskaņotāji)

30 28 30 19 12

Ceļojumu pakalpojumi (piem., transporta biļetes, automašīnu noma u.c.)

27 26 24 11 13

Telekomunikāciju pakalpojumi (piem., televīzijas, platjoslas interneta abonēšana, fiksētā vai mobilā tālruņa abonēšana, konta papildināšana priekšapmaksas telefona kartēs u.c.)

21 23 14 6 8

Brīvdienu naktsmītnes (piem., viesnīcu, kempingu pasūtīšana) 13 15 16 8 9

Datortehnika 12 10 18 11 7

Grāmatas, žurnāli, avīzes (tai skaitā e-grāmatas) 8 7 8 3 6

Pārtikas preces 4 5 4 2 3

Filmas vai mūzika 3 4 7 3 3

E-mācību materiāli 5 2 5 2 3

Medikamenti 2 2 2 0 1

Video spēļu programmatūra vai to jaunākās versijas 2 2 4 3 1

Apsekojuma dati rāda, ka 2014.gadā iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas apģērbus un sporta preces (48% no pircējiem tiešsaistē) un pasākumu biļetes (32%). Lai gan kopumā starp dzimumiem IT lietošanā nav vērojamas lielas atšķirības, tās atklājas, analizējot iepirkšanās paradumus, piemēram, kādas preces vai pakalpojumus vīrieši un sievietes pasūta tiešsaistē. Sievietes internetā iegādājās apģērbus un sporta preces vairāk nekā vīrieši (30% no pircējām jeb par 12 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši). Savukārt vīriešu vidū populārākas ir tādas preces kā elektronika (7 procentpunktu pārsvars) un datortehnika (4 procentpunktu pārsvars).

12

2014.gadā Latvijas iedzīvotāju izvēle iepirkties citu valstu interneta veikalos ir ievērojami palielinājusies, un it īpaši to iedzīvotāju īpatsvarā, kuri iepērkas interneta veikalos ārpus ES (par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā). 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, Latvijas interneta veikalus iedzīvotāji izvēlas par 10 procentpunktiem mazāk, ko galvenokārt ietekmē ārvalstu interneta veikalu popularitātes pieaugums.

Detalizētāka informācija pieejama CSP mājaslapas (www.csb.gov.lv) sadaļā „Datubāzes”, kā arī Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) mājaslapas (http://epp.eurostat.ec.europa.eu) sadaļā „Statistics”.

© Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2014. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.

Sagatavojusi Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa. Atbildīgā par izdevumu Kristīna Bojāre, tālr. 67366725.

81

46

20

2

71

49

28

2

0

20

40

60

80

100

Latvija Pārējās EiropasSavienības valstis

Pārējās pasaules valstis Izcelsmes valsts navzināma

Interneta tirgotāja izcelsmes valsts, kurā iegādātas preces vai pakalpojumi (% no iedzīvotājiem, kas veica pirkumus internetā pēdējos 12 mēnešos)

2013

2014

METODOLOĢISKIE PASKAIDROJUMI

Sākot ar 2004.gadu, CSP ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu katru gadu veic apsekojumu par IT lietošanu mājsaimniecībās

un iedzīvotāju vidū. Apsekojuma mērķis ir nodrošināt datu lietotājus ar kvalitatīvu statistisko informāciju par datoru un interneta

lietošanu. Apsekojumā piedalās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viena persona vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un šo mājsaimniecību

ietvaros aptaujā visas personas minētajā vecumā, tāpēc iegūtie rezultāti ir attiecināmi tieši uz šo mājsaimniecību un iedzīvotāju

grupu.

2014.gada apsekojumā atbildes sniedza 3,0 tūkst. mājsaimniecību un 5,0 tūkst. personu. Iegūtie dati ir vispārināti un raksturo

datoru un interneta izmantošanu visā valstī. Dati par mājsaimniecībām ir sadalīti pēc mājsaimniecību demogrāfiskā tipa, ienākumu

līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Dati par IT lietošanu iedzīvotāju vidū doti sadalījumā pēc nodarbinātības, vecuma grupām,

dzimuma, izglītības līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Lai parādītu IT statistikas rādītāju atšķirības mājsaimniecībās ar dažādu

ienākumu līmeni, tika izmantotas ienākumu kvartiles.