Informatīvais apskats
INFORMĀCIJAS UN KOMUNIKĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOŠANA MĀJSAIMNIECĪBĀS 2014.GADĀ
GALVENIE INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU (IT) RĀDĪTĀJI MĀJSAIMNIECĪBĀS 2014.GADĀ
73% no visām mājsaimniecībām lieto platjoslas interneta pieslēgumu.
Vismaz reizi nedēļā internetu lieto visi studenti un skolēni.
Interneta glabātuves vietas (mākoņdatnes) izmanto 14% iedzīvotāju.
35% iedzīvotāju lieto internetu mobilās ierīcēs.
43% iedzīvotāju preces vai pakalpojumus personīgām vajadzībām pasūta internetā tiešsaistē.
1. INTERNETA PIEEJAMĪBA MĀJSAIMNIECĪBĀS
2014.gada apsekojums par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju lietošanu mājsaimniecībās notika 2014.gada otrajā ceturksnī. Tā rezultāti rāda, ka 2014.gadā pieeja internetam ir 73% mājsaimniecību, bet 2004.gadā internets bija pieejams tikai 15% mājsaimniecību.
2014.gadā internets vispieejamākais ir mājsaimniecībās, kurās ir pieaugušie ar bērniem - kopumā aptuveni 94% no mājsaimniecībām. No 2012. līdz 2014.gadam pieejamība internetam ir pieaugusi visās mājsaimniecībās, neatkarīgi no to lieluma.
15
42
53 60
69 73
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Chart Title
2004
2006
2008
2010
2012
2014
38
79
61
91 88 93
47
87
66
95 87
94
49
94
67
95 89
94
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
1 pieaugušaisbez bērniem
1 pieaugušaisar bērniem
2 pieaugušiebez bērniem
2 pieaugušiear bērniem
3 un vairākpieaugušie
bez bērniem
3 un vairākpieaugušie ar
bērniem
Interneta pieejamība sadalījumā pēc mājsaimniecības sastāva (% no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)
2012 2013 2014
Saturs
1. INTERNETA PIEEJAMĪBA MĀJSAIMNIECĪBĀS .......................... 1
2. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOŠANA ...................................... 4
2.1. DATORU UN INTERNETA LIETOŠANA ...................................... 4
2.2. MĀKOŅDATOŠANAS PAKALPOJUMU IZMANTOŠANA ............................... 6
2.3. MOBILĀS IERĪCES INTERNETA IZMANTOŠANAI .............................. 8
2.4. INTERNETA LIETOŠANA SADARBĪBAI AR VALSTS UN SABIEDRISKAJĀM IESTĀDĒM ..................................... 10
2.5. PREČU VAI PAKALPOJUMU PIRKŠANA INTERNETĀ .................. 10
METODOLOĢISKIE PASKAIDROJUMI ............................... 12
2014 14-034-000
Interneta pieejamība (% no mājsaimniecību kopskaita)
2
Sadalījumā pa reģioniem, 2014.gadā internets jau ierasti visvairāk ir pieejams Rīgā (80% mājsaimniecību), kā arī Pierīgā (79%), bet vismazāk – Vidzemes reģionā (63%). Joprojām krasi atšķiras interneta pieejamība atkarībā no mājsaimniecību rocības. Internets ir pieejams 95% mājsaimniecību ar augstākajiem ienākumiem (4.kvartile
1), bet mājsaimniecībām ar zemākajiem ienākumiem (1.kvartile) šis rādītājs ir
gandrīz divas reizes zemāks – tikai 49%.
Mājsaimniecībām ar dažādu ienākumu līmeni, ir atšķirīgi iemesli, kāpēc nav pieejams internets. Mājsaimniecības ar maziem ienākumiem kā galveno iemeslu min to, ka internets nav nepieciešams (47%), kā arī to, ka trūkst iemaņu (40%). Savukārt mājsaimniecības ar augstiem ienākumiem kā galveno iemeslu izceļ to, ka internets tiek izmantots citur (62%).
1 Šeit un turpmāk publikācijā ar kvartilēm ir jāsaprot to, ka pirmā kvartile ietver mājsaimniecības ar zemāko ienākumu līmeni, bet ceturtā kvartile – mājsaimniecības ar augstāko ienākumu līmeni.
72 73
65
76 75
68 68 69 65
39
65
82
97
73 75
65
80 79
63
69 71
66
49
79
91 95
30
40
50
60
70
80
90
100
Interneta pieejamība mājsaimniecībās (% no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā)
2013
2014
16
47
35
23
40
1 3 3
21
50
25
12
36
1 3 1
39
48
28
16
24
0 3
0
62
24
0 0
6 5
10 9
0
10
20
30
40
50
60
70
Internets tiekizmantots citur
Internets navvajadzīgs
Pārāk lielasiekārtu
izmaksas
Pārāk lielaspiekļuvesizmaksas
Trūkst iemaņu Risksprivātumam vai
drošībai
Teritorijā, kurāatrodas
mājsaimniecība,nav pieejams
platjoslasinternets
Cits iemesls
Iemesli, kāpēc mājsaimniecībās nav pieejams internets, sadalījumā pēc ienākuma līmeņiem 2014.gadā
(% no mājsaimniecībām, kurās nav pieejams internets)
1.kvartile 2.kvartile 3.kvartile 4.kvartile
3
Gandrīz visās mājsaimniecībās, kurās pieejams internets, ir pieejams platjoslas pieslēgums. 2014.gadā platjoslas interneta pieslēgums ir 73% mājsaimniecību, savukārt 2004.gadā tas bija tikai 5% mājsaimniecību – šo vienpadsmit gadu laikā platjoslas interneta pieslēgumu skaits ir pieaudzis aptuveni 15 reizes. Zīmīgi, ka tieši 2014.gadā, pirmo reizi kopš 2004.gada, ir konstatēts, ka teju visās mājsaimniecībās, kurās ir interneta pieslēgums, ir arī platjoslas pieslēgums.
Lai gan platjoslas interneta pieslēgumu skaits mājsaimniecībās Latvijā strauji palielinās, 2013.gadā Latvijā šis rādītājs bija par 6
procentpunktiem zemāks nekā vidēji Eiropas Savienībā (turpmāk - ES). ES valstu vidū Latvija dalīja 8.vietu ar Luksemburgu un Slovākiju.
Eurostat. Households – type of connection to the internet (broadband) [tiešsaiste]. Pēdējo reizi atjaunināts 17.09.2014. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/statistics/search_database [isoc_ci_it_h]
15
31
42
51 53
58 60
64
69 72 73
5
14
23
32
40
50 53
59
67 70
73
0
10
20
30
40
50
60
70
80
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Platjoslas internets mājsaimniecībās (% no mājsaimniecību kopskaita)
Interneta pieslēgums Platjoslas internets
88 87 87 87 85
80 79 79 79 78 74
71 70 70 70 69 69 69 68 67 64 64 64 62
56 55 54
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
FI DK NL UK DE AT BE EE MT FR SI HU LV LU SK CZ ES PL IT IE HR CY LT PT RO EL BG
Platjoslas internets ES valstīs 2013.gadā (% no mājsaimniecību kopskaita)
ES-28
4
2. INFORMĀCIJAS TEHNOLOĢIJU LIETOŠANA 2.1. Datoru un interneta lietošana
2014.gadā joprojām turpina palielināties gan datoru, gan interneta lietotāju skaits: datoru lieto 80% no visiem iedzīvotājiem, bet internetu - 79%.
Regulāri internetu 2014.gadā visvairāk lieto jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem (97%). Savukārt vecākās paaudzes (55–74 gadi)
respondentu vidū internetu lieto 42% iedzīvotāju. Tomēr jāatzīmē, ka interneta lietotāju skaits senioru vidū viena gada laikā ir palielinājies par 5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2013.gadu, kad tas bija 37%. Regulāro interneta lietotāju īpatsvars ir tieši proporcionāls iegūtās izglītības līmenim. Diagrammā redzams, ka pilsētās 2014.gadā internetu lieto par 10 procentpunktiem vairāk nekā laukos.
* Vismaz reizi nedēļā.
55 56
60
64
69 70
73 74
77 78
80
44
49
55
61
66
69 71
73
76 78
79
40
45
50
55
60
65
70
75
80
85
2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014
Datoru un interneta lietošana (% no iedzīvotāju kopskaita)
Dators Internets
27
54
30
5
14
23
58
35
20
64
1
71 73
66
98
85
37
55
67
91 86
63
99
31
72 74
64
97
84
42
54
67
91 85
65
100
35
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
Regulāra* interneta lietošana (% no iedzīvotāju kopskaita)
2004 2013 2014
5
2013.gadā regulāro interneta lietotāju īpatsvars Latvijā (71%) gandrīz sasniedza ES līmeni (72%). Baltijas valstu vidū līderis bija Igaunija ar 77% iedzīvotāju, kuri regulāri lietoja internetu. Savukārt Lietuvā internetu regulāri lietoja 65%. ES valstu vidū visaugstākie rādītāji bija Nīderlandē (92%) un Zviedrijā (92%).
Eurostat. Individuals – frequency of internet use (once a week - including every day) [tiešsaiste]. Pēdējo reizi atjaunināts 17.09.2014. Pieejams: http://epp.eurostat.ec.europa.eu/portal/page/portal/statistics/search_database [isoc_ci_ifp_fu]
2014.gada datorprasmju novērtējums rāda, ka lielākā daļa no datora lietotājiem (82%) prot kopēt vai pārvietot failus un mapes, 78% no lietotājiem māk izmantot kopēšanas un ievietošanas rīkus, bet 6% no datora lietotājiem prot uzrakstīt datorprogrammu, izmantojot specializētu programmēšanas valodu.
92 92 93 91 89 87
80 80 78 77 77 75 74 71 71 70
66 66
69
65 60
63 62 58 56
51 56
45
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
100
NL SE LU DK FI UK BE DE FR AT EE IE SK LV HU CZ MT ES SI LT PL HR CY PT IT BG EL RO
Regulāra interneta lietošana 2013.gadā (% no iedzīvotāju kopskaita)
ES-28
82
78
62
59
51
50
41
19
6
0 10 20 30 40 50 60 70 80 90 100
Failu un mapju kopēšana vai pārvietošana
Kopēšanas un ievietošanas rīku izmantošana
Failu pārvietošana no citām ierīcēm uz datoru
Aritmētisko pamatformulu izmantošana rēķintabulā
Jaunu ierīču pieslēgšana un instalēšana
Failu sablīvēšana
Elektronisko prezentāciju izveidošana ar prezentācijuprogrammatūru
Jaunas operētājsistēmas instalēšana vai vecās nomaiņa
Datorprogrammas uzrakstīšana, izmantojot specializētuprogrammēšanas valodu
Datorprasmes 2014.gadā (% no datora lietotājiem)
6
Latvijā 2014.gadā internetu visvairāk izmanto, lai tiešsaistē lasītu ziņas, avīzes un žurnālus (86%), kā arī, lai lietotu e-pastu (84%) un interneta banku (75%). Taču vismazāk internets tiek izmantots mājaslapu vai blogu izveidošanai (4% no interneta lietotājiem), preču vai pakalpojumu pārdošanai tiešsaistē (5% no interneta lietotājiem), kā arī, lai pieteiktos pie ārsta ārstniecības iestāžu mājaslapās (6% no interneta lietotājiem).
2.2. Mākoņdatošanas pakalpojumu izmantošana
Viens no jaunākajiem informācijas un komunikācijas tehnoloģiju produktiem ir mākoņdatošanas pakalpojumi (piemēram, Google Drive, Dropbox, iCloud un citi). Tie piedāvā iespēju uzglabāt failus uz attālināta servera datu glabātuvēs (mākoņos), kas ir pieejamas ar interneta starpniecību. 2014.gadā 14% jeb aptuveni viena septītā daļa no visiem iedzīvotājiem (19% no interneta lietotājiem) izmanto mākoņdatošanas pakalpojumus. Lielākā daļa no tiem ir studenti un skolēni (33%), kā arī personas vecumā no 16 līdz 24 gadiem (31%).
4
5
6
11
25
26
38
52
57
69
70
75
84
86
0 20 40 60 80 100
Mājaslapu vai blogu izveidošana
Preču vai pakalpojumu pārdošana tiešsaistē internetā
Pieteikšanās pie ārsta ārstniecības iestādes mājaslapā
Tīkla spēļu spēlēšana ar citiem
Ar ceļošanu saistītu pakalpojumu izmantošana, apmešanāsvietu rezervēšana
Tīmekļa radio klausīšanās
Pašizveidota satura augšupielādēšana
Spēļu, attēlu, filmu vai mūzikas spēlēšana vai lejupielāde
Telefona sarunas, izmantojot internetu, vai video zvaniinternetā, izmantojot tīkla kameru
Informācijas meklēšana par precēm un pakalpojumiem
Iesaistīšanās sociālajos tīklos
Interneta bankas lietošana
E-pasta lietošana
Ziņu, avīžu un žurnālu lasīšana tiešsaistē
Interneta izmantošanas mērķi 2014.gadā (% no interneta lietotājiem)
14 13 12
31
17
4
12 10
23
33
17
10
4
0
5
10
15
20
25
30
35
40
Interneta glabātuvju vietu izmantošana 2014.gadā (% no iedzīvotāju kopskaita)
7
Svarīgākie iemesli, kāpēc tik liela daļa no interneta lietotājiem (81%) šos pakalpojumus neizmanto, ir failu glabāšana savās ierīcēs vai e-pastā, vai arī izvairīšanās no failu uzglabāšanas internetā (53% no interneta lietotājiem, kas apzināti nelieto glabātuves vietas internetā), citu veidu izmantošana, lai koplietotu failus (42%), kā arī bažas par drošību un privātumu (24%).
Savukārt, ja aplūko tos līdzekļus, kurus izmanto, lai elektroniski koplietotu dokumentus, attēlus vai citus failus, ir redzams, ka glabātuves vietas internetā tiek izmantotas vismazāk (17% no interneta lietotājiem). E-pasta vēstules ar pievienotiem failiem neapšaubāmi ir vispopulārākais elektroniskais datu koplietošanas līdzeklis - 67% no interneta lietotājiem izmanto tieši šo failu koplietošanas līdzekli. Arī citi līdzekļi, kas nav saistīti ar internetu, tiek izmantoti ļoti bieži – 44% no visiem interneta lietotājiem elektroniski koplieto failus, izmantojot tādus līdzekļus kā USB, DVD, Bluetooth un citus.
Visbiežāk interneta lietotāji glabā vai koplieto interneta glabātuves vietās tādus failus kā fotogrāfijas (95%), tekstus, rēķintabulas vai elektroniskās prezentācijas (60%), kā arī mūziku (48%). Taču krietni mazāk interneta glabātuves vietās tiek koplietoti vai glabāti e-žurnāli vai e-grāmatas – tikai 14% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem izmanto šos mākoņdatošanas pakalpojumus.
9
10
24
42
53
0 10 20 30 40 50 60
Bažas par pakalpojumu sniedzēja uzticamību
Zināšanu trūkums par to, kā izmantot šādas glabātuves vietas
Bažas par drošību un privātumu
Izmanto citus veidus kā koplietot failus (e-pasts, sociālie mediji,USB ierīce)
Glabā failus savās ierīcēs, e-pastā vai praktiski neglabā failus
Iemesli, kāpēc netiek izmantotas glabātuves vietas internetā 2014.gadā (% no interneta lietototājiem, kas apzināti nelieto glabātuves vietas internetā)
67
44 42
17
0
10
20
30
40
50
60
70
80
E-pasta vēstules arpievienotiem failiem
Izmantoti citi līdzekļi, kas navsaistīti ar internetu (piem., USB,
DVD, Bluetooth)
Personīgās mājaslapas (piem.,blogi) vai sociālie tīkli (piem.,
Facebook)
Glabātuves vietas internetā
Līdzekļi ar kuriem tiek elektroniski koplietoti dokumenti, attēli vai citi faili 2014.gadā (% no interneta lietotājiem)
12
14
44
48
60
95
0 20 40 60 80 100
Citi faili
E-grāmatas vai e-žurnāli
Video (t.sk. filmas, TV programmas)
Mūzika
Teksti, rēķintabulas vai elektroniskās prezentācijas
Fotogrāfijas
Glabātie vai koplietotie faili interneta glabātuves vietās 2014.gadā (% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem)
8
Glabātuvju vietu lietotāji ir novērtējuši priekšrocības, kuras sniedz mākoņdatošanas pakalpojumi. Kā vissvarīgākā priekšrocība tiek atzīmēta iespēja lietot failus no jebkuras ierīces vai vietas (75% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem), ērta iespēja koplietot failus ar citiem (62%), kā arī iespēja glabāt liela apjoma datus (60%). Taču salīdzinoši neliels skaits no interneta glabātuvju vietu lietotājiem kā iemeslu min piekļuvi lielai mūzikas, TV programmu vai filmu bibliotēkai (28%).
2.3. Mobilās ierīces interneta izmantošanai
2014.gadā kopumā 35% no iedzīvotājiem izmanto mobilo internetu ārpus mājām vai darba, un tas ir par 3 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā. Studenti un skolēni, kā arī kopumā jaunieši 16-24 gadu vecumā, ir visaktīvākie mobilo ierīču lietotāji.
Lai piekļūtu internetam, Latvijas iedzīvotāji visvairāk izmanto mobilo tālruni vai viedtālruni (smartphone). Pie tam, mobilajam tālrunim vai viedtālrunim popularitāte 2014.gadā, kad to lieto 28% iedzīvotāju, salīdzinot ar 2013.gadu (23%), ir pieaugusi par 5 procentpunktiem. Lai arī iedzīvotāju vidū ir iecienīti arī portatīvie datori, 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, tie tiek lietoti tikpat bieži (16%).
75
62 60
44
28
0
20
40
60
80
Iespēja lietot failus nojebkuras ierīces vai vietas
Ērta iespēja koplietotfailus ar citiem
Iespēja glabāt lielaapjoma datus
Aizsardzība pret datuzudumu
Piekļuve lielai mūzikas,TV programmu vai filmu
bibliotēkai
Iemesli, kāpēc tiek glabāti vai koplietoti faili interneta glabātuves vietās 2014.gadā (% no interneta glabātuvju vietu lietotājiem)
32 31 29
71
37
8
31 27
45
78
38
22
8
35 32 30
75
42
8
34
27
51
82
42
27
8
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Mobilo ierīču interneta lietošana (% no iedzīvotāju kopskaita)
2013
2014
9
Mobilās ierīces interneta lietošanai ārpus mājām vai darba Latvijā 2014.gadā (% no iedzīvotāju kopskaita)
Mobilais tālrunis vai viedtālrunis
(smartphone)
tai skaitā izmantoja šādus tīklus:
Klēpjdators (piem., laptops,
interneta klēpjdators,
planšetdators)
tai skaitā izmantoja šādus tīklus:
Cita mobilā ierīce
Neizmanto mobilās
ierīces, lai piekļūtu
internetam ārpus mājām
vai darba
mobilo tālruņu
tīklu (piem., GPRS, UMTS)
bezvadu tīklu
(piem., Wi-Fi)
mobilo tālruņu
tīklu, lietojot USB modemu vai
SIM karti, vai mobilo tālruni, vai viedtālruni
kā modemu
bezvadu tīklu
(piem., Wi-Fi)
Pavisam 28,3 21,5 22,1 15,7 8,1 13,0 1,4 40,8
Pēc dzimuma:
Vīrieši 31,3 24,3 24,8 18,7 10,2 15,4 1,3 37,0
Sievietes 25,7 19,1 19,8 13,1 6,4 10,9 1,5 43,9
Pēc vecuma grupas:
16 līdz 24 67,1 48,0 56,4 30,7 16,9 23,9 2,3 23,7
25 līdz 34 57,0 44,5 44,2 25,8 13,0 21,4 2,4 32,0
35 līdz 44 31,2 23,9 23,5 19,2 10,0 17,2 1,6 51,1
45 līdz 54 15,0 11,6 11,1 12,5 5,9 10,2 1,4 54,3
55 līdz 64 7,2 6,0 5,0 6,0 3,2 4,8 0,6 45,7
65 līdz 74 1,2 0,8 0,5 2,9 1,5 2,1 0,3 29,3
Pēc izglītības līmeņa:
Pamatizglītība vai bez skolas izglītības
28,9 21,0 23,0 12,8 7,1 9,3 1,0 23,8
Vidējā izglītība 21,9 16,3 16,4 11,5 6,1 9,2 1,2 44,9
Augstākā izglītība 40,4 31,8 32,5 25,3 12,5 22,3 2,1 42,3
Pēc nodarbinātības:
Skolnieki, studenti 73,7 52,4 61,7 33,4 17,8 26,7 2,4 18,3
Strādājošie 33,7 26,3 26,2 19,6 10,0 16,9 1,8 46,7
Darba meklētāji 23,2 17,3 17,1 8,0 4,0 5,9 0,6 45,6
Citādi neaktīvie 4,3 2,8 2,7 4,5 2,5 2,8 0,6 32,1
Pa reģioniem:
Rīgas 37,2 26,1 29,9 20,6 9,5 17,6 0,3 37,0
Pierīgas 33,0 28,1 27,5 14,2 9,4 12,0 0,2 42,6
Vidzemes 21,1 16,0 16,4 16,4 11,9 12,4 0,2 36,2
Kurzemes 22,1 16,6 16,8 13,0 5,2 11,3 1,6 43,1
Zemgales 24,3 19,4 17,7 17,1 8,2 12,4 4,2 41,4
Latgales 15,3 12,2 9,1 6,2 2,6 5,3 3,9 48,2
10
Lai piekļūtu internetam mobilajās ierīcēs, 2014.gadā 36% no interneta lietotājiem izmanto Wi-Fi tīklu. GPRS, UMTS integrētos tīklus mobilajos tālruņos izmanto 28% interneta lietotāji, kas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā (22%), un tikai 11% mobilā interneta lietotāju portatīvajā datorā izmanto USB modemu, kas ir gandrīz tikpat, cik 2013.gadā (10%).
2.4. Interneta lietošana sadarbībai ar valsts un sabiedriskajām iestādēm
Kopumā 2014.gadā krietni ir pieaugusi interneta lietotāju sadarbība ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm, salīdzinot ar 2008.gadu. Visvairāk pieaugusi ir informācijas iegūšana no mājaslapām – ja 2008.gadā tikai aptuveni katrs ceturtais interneta lietotājs meklēja informāciju valsts un sabiedrisko iestāžu mājaslapās (24%), tad 2014.gadā 7 no 10 interneta lietotājiem (70%) izmanto šo sadarbības veidu. Palielinājies ir arī to interneta lietotāju īpatsvars, kas nosūta aizpildītas veidlapas valsts vai sabiedriskajām iestādēm – 2008.gadā to veica katrs desmitais lietotājs (10%), bet 2014.gadā - jau katrs ceturtais lietotājs (25%).
2.5. Preču vai pakalpojumu pirkšana internetā
2014.gadā 43% iedzīvotāju iepērkas internetā, pasūtot preces vai pakalpojumus privātām vajadzībām. 2013.gadā šādu pircēju skaits bija 42%, bet 2004.gadā tikai 3% no visiem iedzīvotājiem. Kopumā visaktīvāk 2014.gadā internetā iepērkas sievietes (44%) un 25-34 gadus vecas personas (salīdzinot visas vecuma grupas).
24
12 10
46
15 12
63
26 23
70
25 25
0
10
20
30
40
50
60
70
80
Informācijas iegūšana no mājaslapām Veidlapu lejupielādēšana Aizpildītu veidlapu nosūtīšana
Interneta lietošana sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm (% no interneta lietotājiem pēdējos 3 mēnešos)
2008
2010
2012
2014
3 4 3 6 7
3 2 0 0
36 37 35
52
59
49
27
15
6
42 41 43
58
72
57
39
20
6
43 42 44
61
75
58
37
21
8
0
10
20
30
40
50
60
70
80
90
Pavisam Vīrieši Sievietes 16-24 25-34 35-44 45-54 55-64 65-74
Preču vai pakalpojumu pirkšana internetā (% no iedzīvotāju kopskaita attiecīgajā grupā)
2004
2012
2013
2014
11
Internetā pirktās preces vai pakalpojumi personīgiem mērķiem (% no iedzīvotājiem, kuri pirka preces vai pakalpojumus internetā)
Pavisam Vīrieši Sievietes
2012 2013 2014 2014 2014
Apģērbi vai sporta preces 38 40 48 18 30
Pasākumu biļetes (piem., koncerts, teātris, kinoteātris u.c.) 34 37 32 13 19
Mājsaimniecības preces (piem., mēbeles, rotaļlietas u.c.) 29 31 29 11 19
Akcijas, apdrošināšanas polises vai citi finanšu pakalpojumi 26 28 28 15 13
Elektronika (tai skaitā foto vai video kameras, mobilie tālruņi, TV, stereo un DVD atskaņotāji)
30 28 30 19 12
Ceļojumu pakalpojumi (piem., transporta biļetes, automašīnu noma u.c.)
27 26 24 11 13
Telekomunikāciju pakalpojumi (piem., televīzijas, platjoslas interneta abonēšana, fiksētā vai mobilā tālruņa abonēšana, konta papildināšana priekšapmaksas telefona kartēs u.c.)
21 23 14 6 8
Brīvdienu naktsmītnes (piem., viesnīcu, kempingu pasūtīšana) 13 15 16 8 9
Datortehnika 12 10 18 11 7
Grāmatas, žurnāli, avīzes (tai skaitā e-grāmatas) 8 7 8 3 6
Pārtikas preces 4 5 4 2 3
Filmas vai mūzika 3 4 7 3 3
E-mācību materiāli 5 2 5 2 3
Medikamenti 2 2 2 0 1
Video spēļu programmatūra vai to jaunākās versijas 2 2 4 3 1
Apsekojuma dati rāda, ka 2014.gadā iedzīvotāji internetā visbiežāk iegādājas apģērbus un sporta preces (48% no pircējiem tiešsaistē) un pasākumu biļetes (32%). Lai gan kopumā starp dzimumiem IT lietošanā nav vērojamas lielas atšķirības, tās atklājas, analizējot iepirkšanās paradumus, piemēram, kādas preces vai pakalpojumus vīrieši un sievietes pasūta tiešsaistē. Sievietes internetā iegādājās apģērbus un sporta preces vairāk nekā vīrieši (30% no pircējām jeb par 12 procentpunktiem vairāk nekā vīrieši). Savukārt vīriešu vidū populārākas ir tādas preces kā elektronika (7 procentpunktu pārsvars) un datortehnika (4 procentpunktu pārsvars).
12
2014.gadā Latvijas iedzīvotāju izvēle iepirkties citu valstu interneta veikalos ir ievērojami palielinājusies, un it īpaši to iedzīvotāju īpatsvarā, kuri iepērkas interneta veikalos ārpus ES (par 8 procentpunktiem vairāk nekā 2013.gadā). 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, Latvijas interneta veikalus iedzīvotāji izvēlas par 10 procentpunktiem mazāk, ko galvenokārt ietekmē ārvalstu interneta veikalu popularitātes pieaugums.
Detalizētāka informācija pieejama CSP mājaslapas (www.csb.gov.lv) sadaļā „Datubāzes”, kā arī Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) mājaslapas (http://epp.eurostat.ec.europa.eu) sadaļā „Statistics”.
© Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde, 2014. Pārpublicēšanas un citēšanas gadījumā atsauce obligāta.
Sagatavojusi Tirdzniecības un pakalpojumu statistikas daļa. Atbildīgā par izdevumu Kristīna Bojāre, tālr. 67366725.
81
46
20
2
71
49
28
2
0
20
40
60
80
100
Latvija Pārējās EiropasSavienības valstis
Pārējās pasaules valstis Izcelsmes valsts navzināma
Interneta tirgotāja izcelsmes valsts, kurā iegādātas preces vai pakalpojumi (% no iedzīvotājiem, kas veica pirkumus internetā pēdējos 12 mēnešos)
2013
2014
METODOLOĢISKIE PASKAIDROJUMI
Sākot ar 2004.gadu, CSP ar Eiropas Komisijas finansiālu atbalstu katru gadu veic apsekojumu par IT lietošanu mājsaimniecībās
un iedzīvotāju vidū. Apsekojuma mērķis ir nodrošināt datu lietotājus ar kvalitatīvu statistisko informāciju par datoru un interneta
lietošanu. Apsekojumā piedalās mājsaimniecības, kurās ir vismaz viena persona vecumā no 16 līdz 74 gadiem, un šo mājsaimniecību
ietvaros aptaujā visas personas minētajā vecumā, tāpēc iegūtie rezultāti ir attiecināmi tieši uz šo mājsaimniecību un iedzīvotāju
grupu.
2014.gada apsekojumā atbildes sniedza 3,0 tūkst. mājsaimniecību un 5,0 tūkst. personu. Iegūtie dati ir vispārināti un raksturo
datoru un interneta izmantošanu visā valstī. Dati par mājsaimniecībām ir sadalīti pēc mājsaimniecību demogrāfiskā tipa, ienākumu
līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Dati par IT lietošanu iedzīvotāju vidū doti sadalījumā pēc nodarbinātības, vecuma grupām,
dzimuma, izglītības līmeņa un pa statistiskajiem reģioniem. Lai parādītu IT statistikas rādītāju atšķirības mājsaimniecībās ar dažādu
ienākumu līmeni, tika izmantotas ienākumu kvartiles.