ISSN 1407—4672Es esmu zadzis ne tikai no citiem, slavenākiem autoriem, bet vārds vārdā arī no saviem draugiem. Taču viņi neko neiebilst, jo laikam izprot, ko nozīmē būt

Pasaules Grāmatu un autortiesību diena ir 23.aprīlis, un šogad tāspriekšvakarā, 22.aprīlī, AKKA/LAA jau otro reizi autoriem pasniedzaikgadējo Autora balvu. Par Autora balvas laureātiem kļuvuši režisors

Pēteris Krilovs — par dokumentālo filmu „Uz spēles Latvija”, komponists Jēkabs Nīmanis — par mūziku Latvijas Nacionālā teātra izrādei „Raiņa sapņi”,rakstnieks Jānis Joņevs — par romānu „Jelgava ’94” un mākslinieks Miķelis Fišers — par izstādi „Netaisnība”.

1

Nr. 41, 2015.gada jūlijs

ISSN 1407—4672

horeogrāfe Olga Žitluhina,scenogrāfs Andris Freibergs unkomponists Vilnis Šmīdbergs.

Autora balvas Latvijā šogad tika pasniegtasotro reizi, savukārt citās Eiropas valstīs,piemēram, Vācijā, šāda radošo cilvēkugodināšana notiek jau ilgstoši. Autora balvu nodrošina AKKA/LAAKultūras un izglītības fonds. q

Ieva Kolmane,AKKA/LAA sabiedrisko attiecību speciāliste

Autora balva 2015 atradusi īpašniekus

Ar Autora balvu paši autori cildina kolēģupārsteidzošus un stiprus darbus, kuri radošiiedvesmojuši vai provocējuši ar novatorismuun profesionalitāti. Autora balvu piešķir biedrības AKKA/LAApārstāvētam Latvijas autoram par vienudarbu, kas publiskots iepriekšējo divu gadulaikā, no marta līdz februārim ieskaitot.Balva dibināta 2014.gadā ar mērķi uzturētLatvijas kultūras radītāju savstarpējāskoleģiālās solidaritātes garu, atzīmēt autoruizcilus sasniegumus, stiprināt intelektuālādarba veicēju pašapziņu un pievērst

uzmanību autoru organizācijai, kasnodrošina autoru mantisko tiesībuīstenošanu Latvijā. Balvu pasniegšana notika Autoru pusdienāsrestorānā „Bibliotēka Nr.1”, laureāti saņēmaJāņa Straupes dizainēto un metālmāksliniekaArvīda Endziņa metālā veidoto skulptūru —laivu vai augošu mēnesi, kurā sākas vaibeidzas kāpnes. Autora pusdienu laikā iklaureāta bankas konts arī papildinājās ar1111 eiro, kas paredzēti kā atbalsts jaunudarbu tapšanai. 2014.gadā Autora balvusaņēma tulkotāja Maima Grīnberga,

Pēteris Krilovs

Jēkabs Nīmanis

Jānis Joņevs Miķelis Fišers

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Ar Autorabalvupaši

autoricildinakolēģustiprusdarbus

Foto

: Ģi

rts R

aģel

is

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

32

bagātu un mīlētu rakstnieku ir ļoti viegli!— Es izvairos pats sev teikt, ka es būtu ļotipanākumiem bagāts un mīlēts rakstnieks. Esizvairos no tāda formulējuma. Bet, jā, nebijagrūti — veiksme nāca palīgā. Laimējās trāpīt — Vai tu vēl atceries, kā aizdomājies līdz tam,ka „Jelgavai ’94” būs būt? Kā grāmata sākās?— To, ka „būs būt”, es sapratu, kad jau labulaiku biju rakstījis. Šo to jau biju mēģinājisiepriekš, bet ne reizi nebija

PĒTERIS KRILOVS, režisors: dokumentālāfilma „Uz spēles Latvija”, pirmizrāde

2014.gada 23.augustā kinoteātrī „SplendidPalace”

Pie filmas strādāts vairāk nekā sešus gadus, un— rets gadījums — tas ir režisora personisksstāsts par tēvu, taču cieši savijies ar pētniekaintereses barotu dokumentālu vēstījumu parpēckara padomju Latvijas čekistu darbību jeb„spēli”, kurā to vai citu iemeslu dēļ izrādījāsierauti dažādi ļaudis. Filma, no kuras dzīvslaiks spiežas pa visām šuvēm. Asprātīgsanimācijas izmantojums, trāpīgi izvēlētamūzika, kas piedalās kā patstāvīga stāstaveidotāja. Filma, no kuras visi žanri varmācīties stāstīt stāstu. Vienā darbā līdzās irdokumentalitāte un izdoma, labs pētījums unlaba izklaide, maksimāli iespējamā vēsturiskāobjektivitāte un ļoti izteikts subjektīvisms.Tātad tas ir iespējams!— Kas ir dokumentālas filmas radītājs —hronists, liecinieks, sacerētājs?— Dokumentālo filmu tapšanu var izraisītgan hronists, ja caur filmu rūpīgi pierakstanotikumus un ir šķietami objektīvs, ganliecinieks, kurš ar zināmu patosu, apņēmībuun virzienu noteikti grib liecināt par to, kasviņam ir svarīgs. Un var būt arī sacerētājs, jaskatītājs tic viņa koncepcijai un drusku jūt,ka skatījums ir subjektīvs. Vispār sacerētājsdokumentālajā kino vienmēr ir figūra, ko varit kā apšaubīt. Tajā pašā laikā es zinu, kapēdējā laikā dokumentālajā kino sacerētājikļūst arvien populārāki.— Vai tev ir atbilde uz jautājumu, kācilvēkam veidot „pareizas” attiecības arvaru?— Es nevaru teikt, ka zinu, kā veidot„pareizas” attiecības ar varu. Taču es zinuvienu — ka ar varu nekad nevajag koķetēt unspēlēties. Varu vajag pieņemt kā esošufenomenu — tā ir dota caur ārējiem spēkiem,ārpus tevis. Tu, protams, vari pretoties, un irbrīži, kad, gluži loģiski, tā arī ir jādara, betkoķetēt, sadarboties, varai iepatikties, tai kautko piedot un vienlaikus izspēlēt kaut kopašam vajadzīgu, jo sevišķi mākslā — tas nubūtu pēdējais, kas jādara. Es gan nedomāju,ka vara ir kaut kāds fetišs, — pret to vajagizturēties kā tev līdzvērtīgu fenomenu. Ja tevnepatīk kaimiņš, pasaki, kas tev viņā nepatīk,tāpēc jau nav jāsit nost vai jāpadzen. Būtatklātam un godīgam pret varu — tas,manuprāt, ir katra pilsoņa pienākums.

JĒKABS NĪMANIS, komponists: mūzikaLatvijas Nacionālā teātra izrādei „Raiņa

sapņi” (režisors Kirils Serebreņņikovs,pirmizrāde 2015.gada 29.janvārī)

Pats Jēkabs radio intervijā Andrim Dzenītim(TV3 „Klasika”) šo darbu nodēvējis par savuautorkoncertu — vairāk nekā 10 atšķirīgudziesmu, kas vienkopus sajūdz ainas, izaugušas

Autora balvas 2015 laureāti darbos un vārdos

Vai jūties arī viņa gara radinieks?— Jā, manas dzimtas radnieciskās saites arRaini ir ne gluži asinsradniecība, bet drīzākkaimiņattiecības, kas pārtapa draudzībā.Runājot par gara radniecību, reti kuram nomums ir spēja tuvoties Raiņa gara diženumam,un es neuzskatu sevi par tādu, kurš varētupubliski atzīties tādā augstprātībā — salīdzinātsevi ar Raiņa gara lielumu. Taču, protams, kanojausma par personīgo pietuvinātību šādamcilvēkam radīja manī zināmu emocionālusaikni, un, strādājot ar šo materiālu, es nespējubūt objektīvs — biju ļoti subjektīvs, pieķēriesšai tēmai. Es lielā mērā strādāju, personīgu jūtuvadīts, nevis tikai veicu darba uzdevumu. Esnevēlos attālināties no šīs izrādes — katru reizi,kad es nonāku ar to kontaktā, man ir patiessprieks un baudījums piedalīties. Un esnenogurstu no tomēr smagā uzdevuma. Jūtossavā vietā.— Vai, tavuprāt, ir kāda māksla, kas pārākapar visām citām?— Ja kāds salīdzina mākslas, kura —piemēram, vizuālā, tēlotājmāksla, mūzika,teātris vai dzeja — būtu vispārākā, tas ir tāpat,kā salīdzināt, kurš bērns mīļāks. Un, protams,tas ir drīzāk mūsu iekšējās pasaulesatspoguļojums, nevis kāda patiesība. Javispārinām, viena no lielākajāmmākslām ir māksla veiksmīgi eksistētun veidot labas attiecības arlīdzcilvēkiem. Vai tas notiek caurmākslu vai kādām citām nozarēm, esneredzu lielu atšķirību — nav tā, kamāksla būtu statusa ziņāaugstvērtīgāka komunikācija. Mākslavarbūt komunikācijai piešķir tādu kāmisticismu vai garīgu dimensiju, kocitos žanros nevaram tik vieglisasniegt. Taču es ticu, ka jebkurasprofesijas pārstāvis var nonākt līdzdziļām un vērtīgām atziņām, patiesiun atvērti interesējoties par pasauli mumsapkārt, tādējādi iedziļinoties gan sevī, ganpasaulē — meklējot.

JĀNIS JOŅEVS, rakstnieks: romāns „Jelgava ’94” (apgāds

„Mansards”, 2013)

Joņeva debijas romāns „Jelgava ’94” nācis klajā2013.gada pavasarī un Autora balvu 2015 saņemnepavisam ne tāpēc, ka jau paguvis sapelnīt virknicitu lielisku balvu: Literatūras Gada balvu 2013par labāko debiju, 2014.gadā LTV1 balvu„Kilograms kultūras”, izpelnījies 3. vietu Bērnužūrijas 15+ gadu veco lasītāju vērtējumā un atzītspar vienu no 100 latviešu lasītāju visu laikumīļākajām grāmatām TV šovā „Lielā lasīšana”,ieguvis arī 2014.gada Eiropas SavienībasLiteratūras balvu jauniem un daudzsološiemprozaiķiem. Galvenais, ka jau kur tas laiks esam

no Raiņa dzejas, dienasgrāmatām un sapņupierakstiem. Nīmaņa mūzika (kora dziesmas,solo romances, dziedājumi, instrumentālaispavadījums) šajā izrādē ir jaunatklājums unjauns solis uz Raiņa dzejas un Raiņa personībasizpratni. Aizrauj autora drosme, smalkjūtība,gaume, mūzikas valodas krāsainība unmūsdienīgums. — Tu esot Raiņa ģimenes drauga radinieks!

ilgojušies pēc „nesadomāta” izaugšanasromāna, kam ir tik pārliecinošastāstītāja balss. Pat nav svarīgi, kamūziku, par ko raksta un ar koaizraujas, ne pārāk pazīsti. Jo ne jaupar to stāsts, bet gan par pasaulesapzināšanu un kļūšanu no pusaudžapar pieaugušo. Intonācija, kurai uzticiesun tici pilnā mērā.— Izskatās, ka kļūt par panākumiem

Salīdzi-nāt

mākslasir tāpat

kāsalīdzināt,

kuršbērns

mīļāks

Autoru pusdienās autoru gvarde — no kreisās Juris Petraškevičs, Vilnis Šmīdbergs, Raimonds Pauls un Ungars Savickis

Mākslinieku Miķeli Fišeru caur puķēm sveic leģendārais scenogrāfs, Autora balvas 2014 laureāts Andris Freibergs Ēriks Hānbergs un brāļu Lingu tandēms — dažādu paaudžu Latvijas autori skatās vienā virzienā ne tikai Autoru pusdienās

Autori „Bibliotēkā Nr.1”

Ü turpinājums 4.lpp

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

54

Šodien šeit ir sanākuši dažādu mākslupārstāvji. Jēkabs pārstāv mūziku —pirmo, dziļāko un mistiskāko no

mākslām. Šeit ir glezniecība —visoriģinālākā, novatoriskākā no mākslām.Un kino — vispilnīgākā no mākslām. Atliekvēl literatūra, kuru šodien raksturo fakts, katai ir jāizsakās.Esmu iemēģinājis spēkus arī mūzikā —Jēkabs piepildīja manu jaunības sapni —uzstāties, spēlējot kādu instrumentu. Reiz,sen, kādā starpdisciplinārā projektā viņš manpiedāvāja spēlēt stilofonu. Tomēr labāklaikam būs turēties pie literatūras. Ja reiz vārda māksla, es turēšos pie vārdiem.Protams, dabiski nāk prātā vārds „autors” unjautājums, kas gan ir autors? Atbilde, kasrodas pirmā, ir — kāds, kas rada. Varbūt —kas rada kaut ko oriģinālu? Barts un Fukojau sen apšaubīja autora radītspēju, vēl jovairāk — oriģinalitāti. “Teksts nekad navoriģināls,” un es labprāt pieņemu šo formulu.Šķiet, tas bija mākslinieks Boriss Bērziņš,kas viegli aizņēmās šo apgalvojumu un tomazliet uzlaboja: “Visi lieli mākslinieki irlieli zagļi.” Es ar prieku to pieņemu, jo tasmani padara līdzīgu lieliem māksliniekiem.Es esmu zadzis ne tikai no citiem,slavenākiem autoriem, bet vārds vārdā arī nosaviem draugiem. Taču viņi neko neiebilst, jolaikam izprot, ko nozīmē būt autoram.Domājot par vārdu „autors”, es atcerējos kādupazīstamu kaķi. Viņu sauc Tors, viņam irsavs Facebook profils, un viņš tur publicēdzejoļus. Piemēram:

Ko darīt ar jūtām?Kā izjust ko īstu?Vai kādu es mīlu,Vai visus es nīstu?Nāk pavasar’s,Man spalvas krīt ārā,Ja būtu es cilvēks,Tad sēdētu bārā.

Bet nespēju sevi izprast vai lietot alkoholu, joesmu kaķis. Spalvains.Ir kāds apstāklis. Tora saimniece ir kādajauna dāma, kas ir režisore, dramaturģe unpubliciste. Protams, rodas nelāgas aizdomas— vai Tors ir šīs dzejas īstais autors? Estomēr turos pie uzskata, ka ir gan. Jo tikai arviņa autorību šī dzeja iegūst jēgu. Autors —tā ir vainas, atbildības un jēgas uzņemšanās.Šajā sakarā — par vārdu „autors” arī no otras,no ‘auto’ puses. Es savā prātiņā iedomājos, katā ir tā pati sakne, kas vārdos “autentisks”,“autonoms”. Respektīvi — pats. Kas ir vieglāpretrunā ar iepriekš teikto. Var ieraudzīt patvēl vērienīgākas līdzības — autoritāte,

autoritārs. Tas, kurš uzņemas varu unlīdz ar to arī atbildību. Kurš izģērbjaspublikas priekšā. Bet tad mans gudrais draugs, klasiskovalodu zinātājs, kliedēja manus maldus.Vārds “autors” nav vis nācis no grieķu“autos” — lai gan šis vārds to, šķiet, ir

ietekmējis. “Autors” nāk nolatīņu vārda “augere”. Arī šimvārdam ir vairākas, dziļas unzīmīgas nozīmes. Viena notām šķiet visvairāk izpatīkamautoru pašapziņai, tas ir —būt autoram nozīmē būt parcēloni, ietekmēt kaut ko. Taču man visatbilstošākā šķietkāda cita vārda “augere”nozīme. Latīņu vārds, izrādās,skan pārsteidzoši latviski.“Augere” nozīmē ‘augt’. Un līdzar to autors ir tas, kas aug.Augošs, dzīvs organisms, kasnav apstājies. Tāpēc tas laikupa laikam ir jāaplaista. Tieši tāes arī uztveru šo balvu. Kānegaidītu, augšanu atbalstošulietutiņu. Tieši negaidītībā iršīs balvas spēks. Jo, ja mēsstrādājam atalgojuma dēļ, tādiiesācēji autori kā es ir pakļautiriskam izpatikt, pielāgoties.Bet šī ir negaidīta un tāpēc vēljo noderīgāka. Paldies —jums, kas palīdz mumsaugt. q

(Eseja nolasīta Autoru pusdienās 2015)

Jānis Joņevs

izdevies darbu novest līdz galam. Šoreiz bijasajūta, ka ir līdz galam un tad jau varbūt kādamarī jāparāda. Impulss bija atmiņu impulss —sajūta, ka, ja tagad nepierakstīsi, aizmirsīsi kautko ļoti būtisku. Pirms tam rakstīšanasmēģinājumos likās, ka pietrūkst struktūras, kurielikt domas. Un tad sapratu, ka jaunība,pieaugšana ir tāda milzīga struktūra, kas vardarboties. Autortiesību sakarā — man ir sajūta,ka grāmatai ir ļoti daudzi autori — visi, kaspiedalījušies. Tik ļoti dažādi cilvēki lasa —nezinu, varbūt vainīga ir pieaugšanas tēma —tas laiks, kad visi jūtamies tik ļoti īpaši, unsajūtas, kas mūsos joprojām ir, kaut arī mēsneatzīstamies.Nu, varbūt lielais iemesls ir arī tāds, ka Latvijāļoti daudzi jūtas kā neirotiski pusaudži?

MIĶELIS FIŠERS, mākslinieks: izstāde„Netaisnība” Paula Stradiņa Medicīnas

vēstures muzejā (28.11.2014.—18.01.2015.)

Patiess māksliniecisks pārsteigums pēc pirmsdiviem gadiem redzētās vērienīgās “Lielvielas”izstāžu zālē “Arsenāls”. Šoreiz mākslinieks radījisgrafiski perfektus, sev raksturīgā savdabīgānopietnībā un ironijā balstītus, kā klavieru vākipulētos dēlīšos grebtus traģikomiskuspseidomītiskus sižetiņus, kurus papildinaasprātīgas anotācijas. Ekspozīciju papildina diviemocionāli video darbi, kuros autors pats ir klāt,mūs pieskatīdams. Kosmiski reptiļi paverdzinacilvēkus, bet ik darbs funkcionē kā izsmalcinātsspogulis, kurā esi spiests vērties, paverdzinātājossaskatot pats sevi. 2015.gada februārī „Netaisnība”godalgota arī ar Purvīša balvu.— Vai mākslinieks spēj darīt galu netaisnībaivai vismaz pasaulē kaut ko vērst uz labu?— Diez vai. Visdrīzāk — var netaisnību vairot.Vai mākslinieks var pasauli darīt labāku? Drošivien kā nu kurš. Es domāju, ka mākslasaugstākais uzdevums ir veicināt cilvēkos iekšējaspārmaiņas.— Kas tev liek darināt mākslasdarbus?— Citēšu Ivaru Heinrihsonu, kam bija tādsteiciens: „Ja vari, neglezno.” Ja runājam nopietni,tā ir nepieciešamība radoši realizēties. Kad esmēģinu neradīt mākslasdarbus, es tiešām jūtosļoti slikti. Iedvesma parasti atnāk pati, darbu esgandrīz 100% gadījumu ar iekšējo redzi ieraugujau gatavu, un tad atliek vien to realizēt pēciespējas tuvu iecerei. Jo precīzāk izdodas, jolabāks darbs. Protams, mākslā mediji atšķiras,glezniecībā ir daudz iespēju aiziet sānceļos,tehnika pati par sevi ir tik bagātīga, ka rodasdaudzi risinājuma varianti. Bet galvenais ir unpaliek — parādīt domu. q


Autors ir tas, kas augKopsavilkums par AKKA/LAA savākto atlīdzību autoriem un citiem tiesību īpašniekiem (bruto) 2014.gadā (EUR)

2013.gads EUR 2014.gads EURMuzikālo darbu tiesības 3 500 978 3 669 165,75Komerciālās radio raidorganizācijas 156 442,42 329 536,57

Sabiedriskā radio raidorganizācija 263 252,9 301 229,41

Komerciālās TV raidorganizācijas 351 100,8 327 015,87

Sabiedriskā TV raidorganizācija 187 819,08 187 860

Kabeļtelevīzijas 233 682,8 235 196,48

Publiskais izpildījums (koncerti, kafejnīcas, veikali u.c.) 2 140 442,66 2 122 105,31

Publiskais izpildījums (filmu mūzika) 74 445,49 71 054

Mehānisko ierakstu tiesības 93 791,85 95 168,11

Dramatisko un muzikāli dram. darbu tiesības 427 877,02 408 948,09Teātris 308 775,22 292 895,89



Reproducēšana 4 822,88 4 358,19

Sabiedriskā TV raidorganizācija 15 839,82 14 231,41

Literāro darbu tiesības 99 454,31 100 556,57Sabiedriskā TV raidorganizācija 1 130,94 1 255,63



Reproducēšana 447,51 50,44

Reproducēšana datu nesējos 0 278,7

Internets 655,1 1 645,92

Izdevniecības 31 086,43 29 967,65

Horeogrāfija (sabiedriskā TV) 508,24 2 383,13

Vizuālo darbu tiesības 70 365,21 69 638,55Sabiedriskā TV raidorganizācija 879,82 2 658,84


Izdevniecības 7 497,15 11 097,05

Vizuālo darbu izstādīšana valsts iestādēs un kultūras org. 1 768,37 2 024,88

Tālākpārdošana 14 489,82 12 587,01

Vizuālo darbu iekļaušana filmās un reklāmās 404,64 0

Internets 9 047,64 7 236,58

Vizuālo darbu reproducēšana 2 213,28 434,69

Audiovizuālo darbu tiesības 226 071,35 242 825,98Reproducēšana datu nesējos 781,41 18 482,13

Sabiedriskā TV raidorganizācija 18 775,76 11 359,73

Komerciālās TV raidorganizācijas 9 839,22 19 535,23


Publiskošana, iekļaujot citā darbā 0 6 659,13

Publiskošana internetā 0 409,79

Filmu demonstrēšana 20 675,07 12 782,57

Atlīdzība autoriem no ārzemēm 156 650,23 175 217,37Publiskais izpildījums (mūzika) 108 358,63 104 461,72

Dramatisko darbu tiesības 31 389,89 40 495,04

Literāro darbu tiesības 0 800

Vizuālo darbu tiesības 4 624,92 11 704,39

Audiovizuālo darbu tiesības 12 276,79 17 756,22

Mērķa rezerves no kabeļtelevīzijām 4 768,67 9 335,02

Tukšie audionesēji — mūzika 60 343,88 72 451,42

Tukšie audiovizuālie nesēji — filmas 42 579,08 51 122,27

Tukšie nesēji — vizuālās tiesības 23 968,36 28 777,44

Tukšie nesēji — literatūras un drāmas tiesības 14 099,04 16 927,9

Kopā atlīdzība autoriem 4 627 155,15 4 844 966,36Ieņēmumi no banku % autoriem 49 500,83 18 986,91Kopējie ieņēmumi autoriem ar banku % 4 676 655,98 4 863 953,27Publiskā patapinājuma atlīdzība autoriem 129 798,49 304 729,66Kopā publiskā patapinājuma atlīdzība autoriem ar banku % 129 798,49 304 729,66Kopā atlīdzība autoriem 4 756 953,64 5 149 696,02Kopā atlīdzība autoriem ar banku % 4 806 454,47 5 168 682,93Atlīdz. mūz.izpildīt. un fonogr. produc.(LaIPA) 180 498,53 210 175,72

Atlīdzība filmu producentiem 25 614,64 29 205,67

Atlīdzība izpildītājiem (aktieru apvienība) 25 614,64 29 205,67

KOPĀ atlīdzība blakustiesību organizācijām 231 727,81 268 587,06Banku % blakustiesību organizācijām 469,93 210

Kopā atlīdzība blakustiesību organizācijām ar banku % 232 197,74 268 797,06

Kopā atlīdzība visiem Latvijas tiesību īpašniekiem 4 988 681,45 5 418 283,08

Kopā atlīdzība visiem Latvijas tiesību īp. ar banku % 5 038 652,21 5 437 479,99

PAVISAM KOPĀ 5 038 652,21 5 437 479,99t.sk. ieņēmumi no bankas uzkrātajiem procentiem un depozītiem 49 970,76 19 196,91

Kas gan ir

autors —kāds kas

rada

Autora balvas 2015 laureāts, rakstnieks Jānis Joņevs uzrunā sarīkojuma viesus

Aiznirušas mūzikā: tulkotājas Silvija Brice, Maima Grīnberga un Dace Meiere

Mūziķim Ingum Ulmanim vienmēr atrodas kāds kolēģiemnepieciešams padoms — uzklausa Guntars Račs un Juris Kulakovs

Ü turpinājums no 3.lpp

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

76

savāktā atlīdzība, 5% no savāktās atlīdzībassaņēma blakustiesību īpašnieki.Kā redzams, lielākās autoratlīdzības summasiekasētas par muzikālo darbu, dramatisko unaudiovizuālo darbu lietojumu, kā arī par Latvijasautoru darbu izmantojumu ārvalstīs.

Par muzikālo, literāro un horeogrāfisko darbuizmantojumu publiskā izpildījumā iekasēti2 122 105 eiro, un te nozīmīgākais segments irdarbu izpildījums koncertos un festivālos. Īpašsnotikums 2014.gadā — Pasaules koruolimpiāde; lielākos autoratlīdzības maksājumusveikuši festivālu rīkotāji — SIA „Positivus grupa”par darbu izmantojumu festivālā „Positivusfestivāls 2014”, SIA „Dzintara disks” parstarptautiskā jauno populārās mūzikasizpildītāju konkursa „Jaunais Vilnis” koncertiemJūrmalā; lielāko autoratlīdzību saņēma SIA„BDG Concerts” organizētajos grupas „DepecheMode”, Pītera Geibriela, Enrikes Iglesiasa,Kailijas Minogas koncertos izpildīto darbu

autori. Otra nozīmīgākā koncertorganizācija —SIA „L Tips Agency”, kura rīkoja SārasBraitmenas koncertu. Samazinājies nacionāloizpildītājmākslinieku koncertu skaits un iekasētāautoratlīdzība. Apmeklētākie koncerti, kurosizpildīts nacionālais repertuārs — Donakoncertu cikls „Varanasi” un grupas „Labvēlīgaistips” koncerti. Samazinājās par autoru darbu izmantojumupašvaldību kultūras/tautas namu rīkotoskoncertos, deju vakaros, diskotēkās iekasētāautoratlīdzība. Kultūras centru skaitā pēdējosgados nav būtisku izmaiņu, to ir 550. Tačucentru iesniegtā informācija par kultūrasnorisēm rāda, ka samazinās pasākumuauditorija. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju skaitabūtisku samazināšanos pēdējos gados valstīkopumā. Autoru mantiskās tiesības attiecībā uzizmantojumu publiskā izpildījumā izklaidesvietās, kafejnīcās, veikalos u.c. tamlīdzīgās vietāstiek administrētas tikai kolektīvi, un to Latvijasteritorijā veic AKKA/LAA. Izklaides sektorā — mūzikas klubos,naktsklubos un diskotēkās — jau vairākus gadusnostiprinājusies prakse atteikties no ieejasmaksas (biļetēm): licencēto objektu skaits irpalicis iepriekšējo gadu līmenī, bet klubi maksātikai autoratlīdzības minimumu par pasākumu.Attiecīgi iekasētās autoratlīdzības lielumam irtendence samazināties. Iepriekšējā gada līmenī ir iekasētā autoratlīdzībapar mūzikas publisko izpildījumu, demonstrējotfilmas, — 71 054 eiro. Kopējais stacionārokinoteātru skaits ir nemainīgs jau vairākusgadus — 17, taču kinorādīšanas jomupapildināja gan regulāro brīvdabas kinoseansuizrādīšanas vietas, gan vienreizējas zibakcijasformā organizēti filmu seansi visas Latvijasteritorijā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 30%palielinājies filmu demonstrētājiem izsniegtolicenču skaits. 2014.gadā restorānu, tirdzniecības zāļu unpakalpojumu sniegšanas nozarē kopējaislicencēto objektu skaits saglabājies iepriekšējogadu līmenī. Tāpat kā iepriekšējos gadosvērojām samērā lielu uzņēmumu mainību — no2014.gadā noslēgtajiem licenču līgumiem 10%darbība ir pārtraukta. Palielinās to līgumuskaits, kuru darbību AKKA/LAA pārtrauc pēcsavas iniciatīvas, kad ir konstatēts, ka ar Valstsieņēmumu dienesta lēmumu ir apturētauzņēmuma saimnieciskā darbība vai pasludinātsmaksātnespējas process.Kopumā Muzikālo darbu nodaļas veiktajālicencēšanā 2014.gadā iezīmējās trīs tendences:palielinās kopējais licencēto stacionāro objektu

Autoru mantisko tiesību kolektīvāpārvaldījuma organizācijaiAKKA/LAA 2014.gads bija divdesmit

pirmais darbības gads un desmitais gadsbiedrības statusā.

Kopš 2004.gada 1.maija stājušies spēkāgrozījumi Autortiesību likumā, saskaņā arkuriem mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījumaveikšanai nepieciešama Kultūras ministrijasizsniegta atļauja. AKKA/LAA pārstāv visužanru mākslas un literatūras darbu autorus,Kultūras ministrija ir izvērtējusi tās darbību unizsniegusi visas nepieciešamās atļaujas mantiskotiesību kolektīvā pārvaldījuma veikšanai.

2014.gadā savāktā atlīdzība.2014.gadā kopējie ieņēmumi sasniedza 5.44miljonus eiro, kas ir par 7.92% vairāk nekā2013.gadā. Tas bijis ceturtais labākais gads mūsubiedrības pastāvēšanas vēsturē.95% no atlīdzības kopējā apjoma veido autoriem

Ü 5000.autors Latvijā parakstīja pārstāvniecības līgumu ar AKKA/LAAÜ 288 jauni Latvijas autori nodeva savu mantisko tiesību īstenošanu

kolektīvā pārvaldījumāÜ 7168 jauni Latvijas autoru muzikālie darbi tika reģistrēti AKKA/LAA datubāzēÜ 5,44 miljonu eiro atlīdzību AKKA/LAA savāca autoriem (95%)

un blakustiesību īpašniekiem (5%)Ü 509 028 muzikālos darbus un 25 880 filmās ietvertos muzikālos darbus

AKKA/LAA no darbu izmantotāju iesniegtajām izmantojuma atskaitēm ievadīja AKKA/LAA sadales programmā un to autoriem par tiem sadalīja atlīdzību

Ü 4,36 miljonus eiro AKKA/LAA izmaksāja tiesību īpašniekiem Latvijā (61%) un ārvalstīs (39%)

Ü 5,79 miljoni eiro 2014.gada 31.decembrī bija vēl sadalāmi un izmaksājamiÜ 2014.gadā AKKA/LAA nodibināja Autora balvu un pasniedza to četriem autoriem

skaits; palielinās pārtraukto licenču līgumuskaits veikaliem, kafejnīcām; sakarā ariedzīvotāju skaita būtisku samazināšanoskultūras norišu apmeklētāju skaitam irlejupslīdes tendence.

Raidorganizāciju nodaļā kopumā tika iekasēti 1miljons 765 tūkstoši eiro — par 194 tūkstošiemeiro vairāk nekā 2013.gadā. Lielākais iekasētās autoratlīdzības pieaugums2014.gadā ir no privātajām komercradiostacijām — par 173 tūkstošiem eiro vairāk nekā2013.gadā. 2014.gada pavasarī AKKA/LAAnoslēdza izlīgumu ar A/s „Radio SWH”,savukārt SIA „Radio Skonto” 2014.gada laikāspēkā stājušās tiesas sprieduma rezultātāsamaksāja autoriem par muzikālo darburaidīšanu bez licences laika periodā no2006.gada līdz 2010.gadam. Par 44 tūkstošiemeiro vairāk autoriem ir samaksājis arī valsts SIA„Latvijas Radio”, tas saistīts ar lielākiem valstsradio gada ieņēmumiem. Savukārt valsts SIA„Latvijas Televīzija” bez noslēgta rakstveidalicences līguma autoriem maksātā daļējāatlīdzība ir tāda pati kā 2013.gadā — 187tūkstoši eiro. Vislielākais 2014.gadā iekasētās autoratlīdzībaskritums ir no komerctelevīzijām, jo lielākajiemLatvijas komerctelevīziju kanāliem (TV3, LNT,3+, TV6, TV5, Kanāls2) nav noslēgts licenceslīgums un tiek maksāta vien daļa no atlīdzības.

Audiovizuālo darbu nodaļā kopumā tikaiekasēti 69 tūkstoši eiro, kas ir par 19 tūkstošiemeiro vairāk nekā 2013.gadā. Tik liels iekasētāsautoratlīdzības pieaugums, salīdzinot ar2013.gadu, ir saistīts ar Nacionālā Kino centrapar godu Latvijas prezidentūrai EiropasSavienības Padomē realizēto projektu, kuraietvaros tika izdota „Latvijas filmu izlase” 25DVD, un Latvijas komerctelevīziju vēlme2014.gada laikā samaksāt autoratlīdzību arī par2014.gada 2.pusgadā demonstrētajām latviešufilmām. Kopumā 2014.gads AKKA/LAApārstāvētajiem latviešu filmu autoriem iekasētāsautoratlīdzības ziņā vērtējams kā vislabākaisgads no visiem biedrības vēsturē.

Par literāriem un dramatiskajiem darbiem:salīdzinot no izdevniecībām un presesizdevējiem savāktās atlīdzības dinamiku pēdējosdivos gados, vērojama iekasētās autoratlīdzībasstabilizēšanās — 2013.gadā iekasēti 31,08tūkstoši eiro, bet 2014.gadā — 29,96 tūkstošieiro, kas gan ir par 3,6% mazāk nekā iepriekšējāgadā. Savukārt izsniegto licenču skaits irpalielinājies — ja 2013.gadā izdevniecībām tikaizsniegtas 157 licences, tad 2014.gadā — 207licences. Literāro darbu izmantošanai internetā izsniegtas52 licences, iekasētās autoratlīdzības pieaugums,

salīdzinot ar 2013.gadu — par 151,25%.Dramatisko darbu jomā pagājušajā gadāAKKA/LAA pārstāvēto autoru darbuizmantošanas apjoms teātros ir samazinājies,tāpēc ir samazinājums arī iekasētās summasapmērā — no 308,77 tūkstoši eiro 2013.gadāuz 292,89 tūkstošiem eiro 2014.gadā. Teātriem2014.gadā izsniegta 541 licence. Turpinājās plašs dramatisko darbu izmantojumstelevīzijā, kas attiecīgi arī atspoguļojas iekasētāsautoratlīdzības apmērā.

Vizuālo mākslu darbu autoriem 2014.gadāsavāktā atlīdzība ir 69 639 eiro, kas ir par1% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Atlīdzība irsamazinājusies vizuālo oriģināldarbutālākpārdošanas jomā par 13% un interneta

jomā — par 20%.Toties citos izmantojuma veidos atlīdzība irpalielinājusies, piemēram, televīzijā rādīts vairākdarbu, un atlīdzība palielinājusies par 200%.Izdevniecības turpina vizuālo darbupublicēšanu, tā notikusi par 48% vairāk nekāiepriekšējā gadā. Arvien vairāk izstādīšanai gantelpās, gan vides noformēšanai izmantoAKKA/LAA pārstāvēto autoru darbus: šajājomā savāktā atlīdzība ir palielinājusies par 14%. Vizuālos darbus izmanto arī reproducēšanai ganplakātos, gan lielākā formātā. Tie autori, kurisaņem atlīdzību par darbu raidīšanu televīzijā, tojoprojām saņem arī no kabeļtelevīzijām unnesēju atlīdzības. Pērn tā bija 2013.gada līmenī.

2014.gadā ieņēmumi no muzikālu

2014.gadā savāktā atlīdzība (eiro)

Tiesību veids Summa %

1. Muzikālo darbu tiesības, ........................................................................................................................................................................... 3 669 165 ..................................... 67.48

tai skaitā publiskais izpildījums ................................................................................................................................................................ 2 122 105...................................... 39.03

2. Dramatisko darbu tiesības .......................................................................................................................................................................... 408 948 ......................................... 7.52

3. Literāro darbu tiesības ..................................................................................................................................................................................... 100 557 ......................................... 1.85

4. Vizuālo darbu tiesības .......................................................................................................................................................................................... 69 639 ......................................... 1.28

5. Audiovizuālo darbu tiesības ...................................................................................................................................................................... 242 826 ......................................... 4.47

6. Atlīdzība autoriem no tukšajiem nesējiem ............................................................................................................................. 169 279 ......................................... 3.12

7. Publiskā patapinājuma atlīdzība .......................................................................................................................................................... 304 730 ......................................... 5.60

8. Autoru atlīdzība no ārvalstu organizācijām ........................................................................................................................... 175 217 ......................................... 3.22

9. Mērķa rezerves no kabeļtelevīzijām ....................................................................................................................................................... 9 335 ......................................... 0.17

10. Ieņēmumi no banku % autoriem ....................................................................................................................................................... 18 987 ......................................... 0.35

Atlīdzība autoriem kopā 5 168 683 95.061. Blakustiesību īpašniekiem Latvijā ....................................................................................................................................................... 268 587 ......................................... 4.94

2. Ieņēmumi no banku % blakustiesību īpašniekiem ................................................................................................................... 210 ......................................... 0.00

Blakustiesību īpašnieku atlīdzība kopā ............................................................................................................................................... 268 797 ......................................... 4.94

Atlīdzība kopā 5 437 480 100.00t.sk. ieņēmumi no banku uzkrātajiem depozītu % ....................................................................................................................... 19 197 ........................................ 0.35

Mūsu biedrības svarīgākie sasniegumi 2014.gadā


9

Kopumā, kā jau teikts, AKKA/LAA autoriem2014. gadā sadalījusi un izmaksājusi vairāk nekā4,36 miljonus eiro. Izmaksātās atlīdzības lielumuik gadu nosaka arī iepriekšējos gados iekasētāsatlīdzības apjoms, jo daļa no iekasētās atlīdzībaskatru gadu pāriet uz nākamo gadu. Saskaņā arnoslēgtajiem līgumiem ar lielākajiem autorudarbu izmantotājiem (radio, TV, kabeļoperatori,koncertorganizācijas u.c.) norēķināšanās pardarbu izmantojumu notiek noteiktos laikaperiodos visa gada laikā, izmantotājiemiesniedzot programmas par autoru darbuizmantojumu līdz nākamā gada martam. Pēctam notiek šo programmu apstrāde, atlīdzības

sadale un izmaksa autoriem. Latvijas autori savuatlīdzību par publisko izpildījumu saņem divreizgadā, no raidorganizācijām - reizi gadā. Ārvalstuautoriem atlīdzības sadale notiek vienu reizigadā, apkopojot visas saņemtās programmas pariepriekšējo gadu. Autoratlīdzības izmaksuaizkavē nekvalitatīvi sagatavotas izmantotodarbu programmas. Tā periodiski veidojas vēlnesadalītā atlīdzība,par kuru nav saņemtasdarbu izmantotāju atskaites. Tāpat uz nākamogadu pāriet summas, ko veido sadalītā, betdažādu iemeslu dēļ tiesību īpašniekiemneizmaksātā atlīdzība. 2014.gada 31.decembrīsadalāmā un vēl neizmaksātā atlīdzība tiesību

īpašniekiem bija 5 790 951 eiro.

Kultūras un izglītības fondsSaskaņā ar AKKA/LAA toreizējās valdeslēmumu 1997.gadā tika izveidots Kultūras,izglītības un sociālais fonds. AKKA/LAAvienīgā dalībnieka kopsapulcē 2003.gada5.februārī fondu pārdēvēja par Kultūras unizglītības (KI) fondu. KI fonda līdzekļus veidoatskaitījumi no atlīdzības ārvalstu autoriem 10%apmērā atbilstoši līgumiem ar ārvalstuautortiesību organizāciju pilnvarojumalīgumiem. Uzkrātos fonda līdzekļus izlietosaskaņā ar KI fonda noteikumiem autoru

interesēs: informācijas izsūtīšanai, biļetena„AKKA/LAA Ziņas” izdošanai un izsūtīšanai,Autoru dienu aktivitātēm, Autortiesību muzejauzturēšanai, Autortiesību bezgalības balvām unto pasniegšanas sarīkojumam. 2014.gadāAKKA/LAA nodibināja un no KI fondalīdzekļiem pasniedza Autora balvas. KI fondalīdzekļu izlietojumu 2014.gadā AKKA/LAApadome apstiprināja savā sēdē 2015.gada29.janvārī. Fonda līdzekļu atlikums 2014.gada31.decembrī bija 211 056 eiro.

KopumāAKKA/LAA 2014.gadu beigusi ar 579 eiro

8

darbu reproducēšanas attiecībā pret 2013.gadalīmeni kritās par 13%. Ieņēmumu kritumunoteica 1) kritums fizisko nesēju (CD) sektorā,kas 2014. gadā samazinājās par 18% pret2013.gada līmeni; 2) ieņēmumu kritums par21% no darbu reproducēšanas DJ profesionālāmvajadzībām; 3) ieņēmumu kritums par 22% parmuzikālu darbu publiskošanu internetā.Angloamerikāņu mūzikas īpašnieki, lielaisčetrinieks (Sony ATV, EMI, Universal unWarner Chappell) sava repertuāra pārrobežulicencēšanu tiešsaistē ir nodevis nedaudzāmekskluzīvām Rietumu aģentūrām, apejot Latviju.Noslēdzoties 2014.gadam, lielākāangloamerikāņu repertuāra daļa jau ir izslēgta nopārrobežu licencēšanas; 4) ieņēmumu kritumselektronisko atmiņas iekārtu sektorā par 83%pret 2013.gada līmeni.Līdztekus ieņēmumu kritumam minētajosčetros sektoros divos citos sektoros tika reģistrētsieņēmumu kāpums: videoierakstu unsinhronizācijas jomā ieņēmumi pieauga par32%, standarta producentu sektorā „Mikrofonaieraksti” 2014.gadā pārskaitīja autoriem par 55%vairāk nekā iepriekšējā gadā. Aktīvākie producenti fizisko nesēju sektorā2014.gadā bija „Mikrofona ieraksti”, „Upe tuviemun tāliem”; tiešsaistes jomā nozīmīgākieproducenti ir draugiem.lv, Music Online (doremi),delfi.lv.

No valsts budžeta par 2013. gada publiskopatapinājumu saņemti EUR 304 644, bet noprivātajām bibliotēkām iekasēti EUR 86.Kopējās iekasētās publiskā patapinājumaatlīdzības pieaugums par EUR 174 931salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ir skaidrojamsar izmaiņām MK noteikumos „Kārtība, kādāaprēķina, izmaksā un sadala atlīdzību parpublisko patapinājumu”, kas palielināja atlīdzībasaprēķināšanas likmi līdz 10%.

Kopš 2002.gada AKKA/LAA veic atlīdzībasiekasēšanu autoriem, izpildītājiem, fonogrammuun filmu producentiem par tukšajiemmateriālajiem nesējiem un reproducēšanaiizmantotajām iekārtām, ja tās paredzētsizmantot personīgām vajadzībām. Šo atlīdzībasveidu maksā lāzeru disku, kompaktdisku,minidisku un visu veidu datoru importētāji unievedēji.2014.gadā, ieskaitot iepriekšējo gadu avansus,iekasēta nesēju atlīdzība par15,95% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

2014.gadā izmaksātā atlīdzībaKopumā 2014.gadā AKKA/LAA visiemtiesību īpašniekiem izmaksājusi par 34% lielākuatlīdzību nekā 2013.gadā.Autoratlīdzības sadalē ārvalstu autoriemAKKA/LAA izmanto Skandināvijas unBaltijas valstu autortiesību organizāciju kopīgo

datu bāzi NORD-DOC. Uz 2014.gada 31.decembri AKKA/LAApārstāvēja 5065 Latvijas tiesību īpašniekus un4,8 miljonus autoru no 112 ārvalstu autortiesībuorganizācijām. 2014. gadā ar AKKA/LAAlīgumus noslēdza 288 jauni Latvijas autori.Latvijas muzikālo darbu autori reģistrēšanaiMuzikālo darbu datu bāzē iesniedza 7168jaunus darbus. No muzikālo darbu izmantotājuiesniegtajām darbu izmantojuma atskaitēm2014. gadā AKKA/LAA Dokumentācijas unsadales nodaļa muzikālo darbu sadalesprogrammā ievadījusi 509028 darbus un 25880filmās ietvertos muzikālos darbus.

Atskaite par Kultūras un izglītības (KI) fonda līdzekļu apgrozījumu 2014.gadā (eiro)Atlikums uz 31.12.2013 1 605 50.63

KI fonda faktiskie ieņēmumi 2014.gadā 130 738.54

tai skaitā:atskaitījumi no ārvalstu autoratlīdzības sadales ..................................................................................................................................................................... 130 346.89procenti par KI fonda depozītu ............................................................................................................................................................................................................................... 391.65KOPĀ 291 289.17

KI fonda faktiskie izdevumi 2014.gadā

1. Finanšu informācijas izsūtīšana autoriem ............................................................................................................................................................................................ 398.352. Biļetena “AKKA/LAA Ziņas” izdošana (2 numuri), informatīvo materiālu veidošana, publicēšana, izsūtīšana ........................ 9 180.773. Autortiesību bezgalības balvas 2014 pasākuma izmaksas ..................................................................................................................................... 41 155.234. Autora balvas 2014 pasākums ........................................................................................................................................................................ 9 461.445. Autoru dienu aktivitātes, Autoru akadēmija .............................................................................................................................................. 216.836. KI fonda projektu vadība ................................................................................................................................................................................. 14 279.387. Autortiesību muzeja uzturēšanas izdevumi .............................................................................................................................................. 637.688. Mājaslapas uzturēšanas izdevumi .................................................................................................................................................................... 618.009. Informatīvo materiālu sagatavošana un izmantošana semināros un lekcijās .................................................................. 1 312.9210. Baltijas valstu autortiesību organizāciju konference ..................................................................................................................... 2 972.81KOPĀ 80 233.41

Atlikums 31.12.2014 . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 211 055.76

lielu ieņēmumu pārsniegumu pār izdevumiem.2014.gadā biedrība sāka strādāt ar jaunu,konsolidētu un apjomīgu licenču uzskaites,autoru atlīdzības uzskaites un sadalesdatorprogrammu. Turpinājās ISO darbakvalitātes vadības sistēmas izstrāde un ieviešanabiedrības darbībā. Biedrības AKKA/LAA pilns 2014.gadapārskats un revidenta ziņojums elektroniski tiekiesniegts VID un saskaņā ar Autortiesībulikumu — LR Kultūras ministrijā. Pārskats parAKKA/LAA savākto un autoriem sadalītoatlīdzību iesniegts Starptautiskās autoru unkomponistu biedrību konfederācijas (CISAC)sekretariātam. Gada pārskats publiskots arīAKKA/LAA mājas lapā www.akka-laa.lv.q

Inese Paklone, AKKA/LAA izpilddirektore

Sadalītā autoratlīdzība 2014.gadā (12 mēneši, EUR)

Izmantojuma veids Darba veids KOPĀ (EUR)

Sadalītās atlīdzības lielums pa tiesību veidiem kopā: 4 625 588,02Publiskais izpildījums muzikālie darbi 2 720 117,99

Publiskais izpildījums horeogrāfiskie darbi 87 884,55

Publiskais izpildījums literārie darbi 23 487,2

Publiskais izpildījums audiovizuālie darbi 34 070,95

Teātri, publiskais izpildījums dramatiskie darbi 286 508,76

Radio raidīšana muzikālie darbi 165 858,34

Radio raidīšana literārie darbi 43 261,73

Reģionālie radio, raidīšana muzikālie darbi 2 266,63

Komercradio, raidīšana muzikālie darbi 84 837,55

Tālākpārdošana vizuālie darbi 10 699

Izdevniecības literārie darbi 24 148,86

No ārzemju organizācijām muzikālie darbi 74 139,69

No ārzemju organizācijām dramatiskie darbi 2 977,46

No ārzemju organizācijām vizuālie darbi 2 693,76

No ārzemju organizācijām audiovizuālie darbi 3 814,71

No ārzemju organizācijām literārie darbi 360

Televīzija, raidīšana muzikālie darbi 150 282,47

Televīzija, raidīšana literārie darbi 954,27

Televīzija, raidīšana horeogrāfiskie darbi 982,93

Televīzija, raidīšana dramatiskie darbi 6 620,45

Televīzija, raidīšana audiovizuālie darbi 12 015,31

Televīzija, raidīšana vizuālie darbi 1 158,88

Reproducēšana dramatiskie darbi 1 690,44

Reproducēšana literārie darbi 191,42

Reproducēšana muzikālie darbi 49 188,66

Reproducēšana vizuālie darbi 17 385,91

Reproducēšana audiovizuālie darbi 21 241,59

Nesēja atlīdzība visi darbi 16 405,34

Nesēja atlīdzība muzikālie darbi 20 923,18

Nesēja atlīdzība literārie darbi 12 956,21

Nesēja atlīdzība vizuālie darbi 11 206,56

Nesēja atlīdzība audiovizuālie darbi 11 040,64

Nesēja atlīdzība dramatiskie darbi 292,68

Retranslēšana muzikālie darbi 201 759,26

Retranslēšana vizuālie darbi 28 211,53

Retranslēšana audiovizuālie darbi 59 288,94

Retranslēšana literārie darbi 68 151,42

Retranslēšana dramatiskie darbi 29 566,33

Internets muzikālie darbi 427,2

Internets literārie darbi 1 444,12

Nepieprasītā atlīdzība 39 394,32

Rezerves fonds 4 371,82

Depozītprocenti 26 809,03

Publiskais patapinājums 264 499,93


11

demonstrētājiem izsniegto licenču skaits. Nozīmīgs segments autoru darbu izmantotājuskaita un iekasētās atlīdzības ziņā irmehāniskajos ierakstos reproducēts darbs jeb tādēvētās „fona” mūzikas atskaņojums publiskāstelpās. 2014.gadā restorānu, tirdzniecības zāļuun pakalpojumu sniegšanas nozarē kopējaislicencēto klientu objektu skaits saglabājiesiepriekšējo gadu līmenī, izsniegto licenču skaitapieaugums ir neliels. Mazumtirdzniecībastirgus ir piesātināts, konkurence starpveikaliem — sīva, arvien vairāk dominē veikalutīkli. Aug lielākajos veikalu tīklos — „RIMI”,„MAXIMA” — ietverto veikalu skaits, sarūkatsevišķajiem mazajiem veikaliem izsniegtolicenču skaits, mazumtirgotāji apvienojasveikalu ķēdēs. 2014.gada otrajā pusēAKKA/LAA uzsāka sarunas ar LatvijasTirgotāju savienību „LaTS” par koplīgumaiespējām, un iznākumā puses noslēgušaslicences līgumu par „LaTS” tiesībām atskaņotmūziku 120 mazos un vidējos pārtikas veikalos.

Vērojamas tendences arī ekonomikā undemogrāfiskajā situācijā Fona mūzikas segmentā tāpat kā iepriekšējosgados joprojām saglabājusies tendence, ka tirgūienāk uzņēmumi „viendienīši”, kas mēģina tiktpie peļņas ātri un vienkārši. Uzņēmumumainība samērā liela — no 2014.gadānoslēgtajiem fona mūzikas licenču līgumiem10% līgumu darbība ir pārtraukta. Pieaudzis tolīgumu skaits, kuru darbību pēc savas iniciatīvaspārtrauca AKKA/LAA, jo tikām konstatējuši,ka uzņēmuma saimnieciskā darbība ar Valstsieņēmumu dienesta lēmumu ir apturēta vaipasludināts maksātnespējas process. Rezumējot Muzikālo darbu nodaļas darbu2014.gadā, mūzikas licencēšanu varu raksturotkā stabilu procesu ar pārredzamu attīstībasgaitu. Pieprasījums pēc mūzikas ir cieši saistītsar procesiem sabiedrībā — iedzīvotāju skaitasamazināšanos, paaudžu maiņu, nodarbinātībasun bezdarba līmeni, strādājošo pirktspēju unēnu ekonomikas īpatsvaru. Statistika liecina, kalaika periodā no 2007.gada līdz 2013.gadamiedzīvotāju skaits samazinājies par 8%, savukārtdemogrāfiskās attīstības tendences liecina, katuvākajos gados būtiski palielināsies gadosvecāko iedzīvotāju īpatsvars. Kas veidoskoncertu auditoriju, kādā virzienā attīstīsiesfona mūzikas pieprasījums — tie ir lielākieizaicinājumi mūzikas licencēšanā gan patlaban,gan turpmākajos gados.q

Ināra Dombrovska,AKKA/LAA Muzikālo darbu nodaļas vadītāja

10

Par muzikālo, literāro unhoreogrāfisko darbu izmantojumupubliskā izpildījumā Muzikālo darbu

nodaļa 2014.gadā iekasējusi autoratlīdzību2 193 159 EUR apmērā, kas ir par 21 728EUR mazāk nekā 2013.gadā. Samazinājums(kopā ar kinomūziku) skaidrojams ar to, ka2013.gadā par darbu izmantojumu ilgstošāperiodā tika saņemts vienreizējs maksājums148,4 tūkstošu EUR apmērā.

Dzīvais izpildījums —visvairāk pieprasītsNozīmīgākais segments publiskā izpildījumajomā ir darbu „dzīvais” izpildījums koncertos,festivālos un publiskos sarīkojumos.2014.gada mūzikas dzīve bijusi intensīva unnotikumiem bagāta — palielinājāsakadēmiskās un populārās mūzikas koncertuskaits, pieauga mūzikas festivālu skaits. Viensno centrālajiem gada notikumiem bijanodibinājuma „Rīga 2014” rīkotā Pasauleskoru olimpiāde, kuras ietvaros par autorudarbu izmantojumu vairāk nekā 100 arkordziedāšanu saistītās norisēs — bezmaksasun maksas pasākumos brīvā dabā unkoncertzālēs desmit dienu garumā — tikasaņemta autoratlīdzība 46 tūkstošu EURapmērā. Arī reģionu koncertdzīve 2014.gadā turpinājapriecēt gan publiku, gan mūzikas autorus.Rēzeknes koncertzāles „GORS” rīkotokoncertu apmeklētības līmenis saglabājāsstabils un noturīgs, savukārt Vidzemē maijamēnesī sāka darboties Vidzemes koncertzāle „Cēsis”.

Lielie koncerti un festivāliFinansiāli veiksmīgākā koncertu rīkotājapozīcijas arī 2014.gadā tradicionāli saglabājaSIA „BDG concerts” — lielākās autoratlīdzībassamaksātas grupas „Depeche Mode”, PīteraGeibriela, Enrikes Iglesiasa, Kailijas Minogaskoncertos atskaņoto darbu autoriem. Otrulielāko autoratlīdzības maksājumu veica SIA„L Tips Agency” Sāras Braitmenas koncertāizpildīto darbu autoriem. Protams, Latvijas autorus visvairāk interesētendences nacionālā repertuāra pieprasījumā.Diemžēl turpina mazināties sabiedrībasinterese par vietējo izpildītājmāksliniekukoncertiem, un attiecīgi sarukusi iekasētāautoratlīdzība. Viskuplāk apmeklētie koncerti,kuros izpildīts nacionālais repertuārs, —Dona koncertu cikls „Varanasi” un grupas„Labvēlīgais tips” koncerti. Mūzikas festivālu piedāvājums visa gadagarumā bijis daudzveidīgs, aptverot dažādusžanrus un klausītāju auditorijas. Festivālu jomānepārspēts līderis ir SIA „Positivus grupa”organizētais „Positivus festivāls 2014” Salacgrīvā.Festivāls Latvijā tiek rīkots kopš 2007.gada unilgst trīs dienas, piedāvājot intensīvu ārvalstuun nacionālā repertuāra programmu. Arī2014.gadā Positivus bija visvairāk apmeklētaisfestivāls Latvijā. Tāpat ik gadu palielinās SIA„Positivus grupa” samaksātā autoratlīdzība. Otrslielākais atlīdzības maksājums saņemts no SIA„Dzintara disks” par starptautiskā jaunopopulārās mūzikas izpildītāju konkursa„Jaunais Vilnis” koncertiem Jūrmalā. 2014.gadā cerīgi debitēja mūzikas un mākslasfestivāls „Zaļais stars”, kura norises Pāvilostāpulcēja vairāk nekā 3000 interesentu.

Sadarbība arkoncertorganizācijāmIzvērtējot koncertu un festivālu rīkotājusadarbību ar AKKA/LAA 2014.gadā,jāsecina, ka veiksmīgi turpina darboties tāskoncertorganizācijas, kuras savuprofesionalitāti ir apliecinājušas jauiepriekšējos gados. Savukārt jaunpienācējibieži vien realizē negodprātīgu komercpraksi,turpina pieaugt koncerta norises dienā atcelto,pārcelto un faktiski tā arī nenotikušo koncertuskaits. Spilgtākais piemērs ir Igaunijāreģistrētās sabiedrības „JK Music Team”izsludinātais un 2014.gada 20.decembrīiecerētais koncerts „The Ultimate Thriller.Maikla Džeksona piemiņas koncerts”. Biļeteskoncerta apmeklējumam varēja iegādāties arīkoncerta dienā, bet ziņu, ka koncerts tomērnenotiks, biļešu izplatītājsabiedrībapotenciālajiem apmeklētājiem nosūtīja e-pastavēstulē dažas stundas pirms koncerta sākuma.Tāpat turpinājusies prakse, kad vieni un tiepaši uzņēmēji dibina jaunu sabiedrību, jaiepriekšējais uzņēmums nav spējisnorēķināties ar kreditoriem.

550 kultūras centruStabili nacionālā repertuāra izmantotāji irpašvaldību kultūras un tautas nami, lai gan2014.gadā iekasētā autoratlīdzība par autorudarbu izmantojumu kultūras namu rīkotoskoncertos, deju vakaros un diskotēkās irsamazinājusies. Kultūras centru skaitā pēdējosgados nav būtisku izmaiņu, un tasnostabilizējies 550 vienību līmenī. Savukārtcentru iesniegtā informācija par kultūrasnorisēm rāda, ka sarūk pasākumu auditorija.Tas skaidrojams ar iedzīvotāju skaita būtiskusamazināšanos pēdējos gados valstī kopumā unīpaši apdzīvotajās vietās ārpus Rīgas.Izklaides sektorā — mūzikas klubos,naktsklubos un diskotēkās — jau vairākusgadus nostiprinājusies prakse atteikties noieejas maksas (biļetēm). Šajā segmentālicencēto objektu skaits ir palicis iepriekšējogadu līmenī, bet klubi par pasākumu maksātikai autoratlīdzības minimumu.

Filmu mūzika un „fona” mūzika Iepriekšējo gadu līmenī iekasēta autoratlīdzībapar mūzikas publisko izpildījumu,demonstrējot filmas. Kopējais stacionārokinoteātru skaits ir nemainīgs jau vairākusgadus — tādu ir 17, bet atskaites periodākinorādīšanas jomu papildināja gan regulārobrīvdabas kinoseansu izrādīšanas vietas, ganvienreizējas zibakcijas formā rīkoti filmu seansivisas Latvijas teritorijā. Salīdzinot ar iepriekšējogadu, par 30% palielinājies filmu

Muzikālo darbu nodaļa 2014.gadā

1312

tālākpārdošanas atlīdzību no Zviedrijas,Norvēģijas un Vācijas izsoļu namiem.

Vizuālie darbi interneta vidēInterneta jomā turpinām apzināt autoru darbulietotājus. Nereti pie darbiem autora vārdavietā parādās paraksts „Publicitātes foto”, kasapgrūtina darba autora identificēšanu, tāpēclūdzu vizuālo darbu autorus man ziņot partādiem gadījumiem. Tikai pats autors varatpazīt savu darbu, un, ja aģentūraiizmantojuma fakts tiek darīts zināms, varamkopīgi rast risinājumu. Kopumā internetajomā ir palielinājies to autordarbu lietotājuskaits, kuri laikus interesējas par apstākļiem,kas saistīti ar aizsargāto darbu izmantojumu.Aktīvi darbojas muzeji un arhīvi, kuri piedāvāar autoru darbiem iepazīties interneta vidē.

Rainis, Aspazija un Vilis Rīdzenieks2015.gads ir pasludināts par Raiņaun Aspazijas gadu, līdz ar to šajāsakarā tiek izmantotas daudzuautoru vēsturiskās fotogrāfijas ganinterneta vidē, gan dažādosiespieddarbos. Te jāteic, ka autors,kura darbus joprojām izmantovisvairāk, ir fotogrāfs VilisRīdzenieks. Vairākas valsts unkultūras iestādes viņa darbusregulāri gan izstāda, gan reproducē.Šogad turpinām strādāt pie autorudarbu izmantotāju izglītošanas, jotas ir ieguldījums nākotnē, laiautoru darbi attiecībā uz autorupersoniskajām un mantiskajāmtiesībām tiek izmantoti saskaņā arlikumu. q

Inga Mūrniece,AKKA/LAA Vizuālo darbu

nodaļas vadītāja

tiek administrētas tikai ar kolektīvāpārvaldījuma organizācijas starpniecību.Tiesības uz tālākpārdošanas atlīdzību irneatsavināmas un ekskluzīvas autora dzīveslaikā un 70 gadu pēc viņa nāves. Tās irtiesības saņemt taisnīgu atlīdzību (Latvijā —5%) no darbu atkārtotas pārdošanas armākslas veikalu, salonu, izsoļu namu,galeriju, interneta veikalu starpniecību.Autoram vai mantiniekam nav obligātijāslēdz līgums ar AKKA/LAA, šī atlīdzībatiek aprēķināta un izmaksāta uz likumapamata. Tomēr iesaku šo līgumu noslēgt arītāpēc, ka autora vārds tiek iekļauts

starptautiskajā datu bāzē, kas irpieejama visām ārzemjumāsorganizācijām un līdz ar to šoatlīdzību saņem arī mākslinieki, kurudarbi tiek pārdoti ārpus Latvijas.Pagājušajā gadā autori saņēma

grāmata „Puķu draugi”, kurā, stāstot parpuķu draugu kustību Latvijā un tāsrīkotajiem saietiem dažādās Latvijas vietās,grāmatas autors iekļāvis arī atbilstošasdažādu autoru dzejas rindas. Licencējām arīlatviešu literatūras tulkojumus citās valodās— Ojāra Vācieša “EXLIBRIS” krievu valodāSergeja Moreino tulkojumā, arī AnnasSakses “Pasakas par ziediem” lietuviešuvalodā (izdevējs „UAB Alma Littera”). Salīdzinot no izdevniecībām un presesizdevējiem iekasētās atlīdzības dinamikupēdējos divos gados, vērojama izteiktastabilizēšanās — 2013.gadā iekasēti 31,08tūkstoši eiro, bet 2014.gadā — 29,96tūkstoši eiro, kas gan ir par 3,6% mazāk nekāiepriekšējā gadā. Savukārt izsniegto licenčuskaits ir palielinājies — ja 2013.gadāizdevniecībām tika izsniegtas 157 licences,tad 2014.gadā — jau 207 licences.

TeātriTeātru jomā AKKA/LAA pārstāvētoautoru darbu izmantošanas apjomspagājušajā gadā ir samazinājies, līdz ar tosamazinājusies arī iekasētā summa — no308,77 tūkstošiem eiro 2013.gadā uz 292,89tūkstošiem eiro 2014.gadā (samazinājumspar 5,14%). Profesionālie teātri turpinājaiestudēt klasiku, turpinājās arī tendence radītjaunus tulkojumus, kurus nereti veica teātruliterāro daļu vadītāji vai iestudējuma režisori,un teātri ar jauno tulkojumu autoriem slēdzatiešos līgumus. Iestudēti arī jaunodramaturgu darbi, kuru autori arīizvēlējušies ar teātriem slēgt tiešos līgumus. Kā katru gadu, arī 2014.gadā AKKA/LAAizsniegusi vairākas licences ārvalstu autorudarbu iestudējumiem — licencēta SergejaProkofjeva mūzika baletam „Romeo unDžuljeta” (Latvijas Nacionālā opera), SergejaKozlova „Ezītis un egle” (Latvijas Leļļuteātrī), Aleksandra Vampilova „Provincesanekdotes” JRT, Borisa Racera libretsiestudējumā „Hanuma” (Mihaila ČehovaRīgas Krievu teātrī), Jaroslavas Pulinovičasluga „Žanna” Liepājas teātrī. Kopumā2014.gadā teātriem izsniegta 541 licence.

TelevīzijaIepriecina, ka, turpinoties veiksmīgaisadarbībai starp Latvijas Televīziju unBorisa un Ināras Teterevu fondu,2014.gadā Latvijas Televīzija sekmīgiīstenojusi jau iepriekš iesākto labāko teātra

Atskatoties uz pagājušā gadafinansiālajiem rādītājiem literāro undramatisko darbu izmantojumā,

varam droši apgalvot, ka AKKA/LAApārstāvēto autoru darbu izmantojumsstabilizējies gan izdevniecību, gan teātrujomā. Iekasētās autoratlīdzības apjomsvairāku pēdējo gadu laikā palielinājiespozīcijās, kur pieaudzis autoru darbuizmantojums, jo sevišķi to var teikt par ļotibūtisko teātra izrāžu ierakstu un topārraidīšanas apjoma pieaugumu Latvijastelevīzijā.

IzdevniecībasKā visus iepriekšējos gadus, izsniegto licenčuun samaksātās autoratlīdzības ziņā joprojāmnepārspēts līderis ir apgāds „Zvaigzne ABC”,kuram aizvadītajā gadā izsniegtas 40 licencesAKKA/LAA pārstāvēto autoru darbupublikācijām. Pirmajā piecniekā izsniegtolicenču skaita ziņā ir arī „Jumava” (izsniegtas20 licences), nošu un dziesmu krājumuizdevējs „Musica Baltica” (16 licences),izdevniecība „J.L.V.” (15 licences), mācībugrāmatu izdevējs „Latviešu valodas aģentūra”(14 licences) un bērnu grāmatu izdevniecība„LIELS UN MAZS” (5 licences). Dziesmuun nošu krājumu izdevēju lokā parādījušiesarī jauni vārdi — līdztekus izdevniecībai„MicRec” pērn izdotajām un licencētajāmgrāmatām „100 Raimonda Paulapopulārākās dziesmas” un „50 labākās grupasLĪVI dziesmas” licencējām arī biedrības „UluMulu” izdoto Jāņa Lūsēna dziesmu krājumubērniem „Manas mājas zvēru dārzs”,biedrības „Rūvēnietis” izdotās Ēvalda Siliņadziesmas bērniem, SIA „Versijas” sagatavotogrupas „Credo” dziesmu izlasi un LatvijasĒrģelnieku ģildes izdevumu — LūcijasGarūtas darba „Meditācija” partitūru. Jauiepriekš iezīmējusies tendence — literārodarbu vienlaikus izdot gan ieraksta, gangrāmatas formātā — turpinājās arī2014.gadā: „Upe tuviem un tāliem” izdevaMāra Čaklā „Stikla saksofonu”, interesantsprojekts bija Ventspils muzejam — gan CD,gan grāmatas formātā tika izdots HerbertaDorbes darbs „Tas notika Kaķpēdiņubulvārī”. Pagājušajā gadā licencējām arīatjaunoto bērnu dzejas gadagrāmatu „Garāpupa” („ASCENDUM”), nopietnoizdevumu „Spāņu dzejas antoloģija.20.gadsimts” („NEPUTNS”). Neparastākielicencētie izdevumi — Aivara Irbes skaistā

Vizuālās mākslas darbu autoriem2014.gadā savākta atlīdzība69 638,55 EUR apmērā, — par 1%

mazāk nekā iepriekšējā gadā. Ieņēmumi irstabili, un autori saņem atlīdzību par viņudarbu izmantojumu. Kā katru gadu,ieņēmumu summas ir svārstījušās atkarībāno izmantojuma veidiem. Pērn lielākaisautoratlīdzības pieaugums bija televīzijasraidīšanas jomā — par 200%. Vizuālie darbitika iekļauti vairākos raidījumos, piemēram,„100g kultūras”, „Ielas garumā”, „LTV — 60,Zelta arhīvs”, „Province” un arīdokumentālajās filmās.

IzdevniecībasIzdevniecības 2014.gadāpalielinājušas autoru darbupublicēšanu par 48% gangrāmatās, gan katalogos, ganpreses izdevumos. Visvairāk tikapublicēti pašmāju autoruvizuālie darbi (gleznas,fotogrāfijas, zīmējumi, grafikasu.c.), bet nezūd interese arī parārzemju māksliniekiem, tādiemkā Marks Šagāls, AlbertoDžakometi, Aleksandrs Kalders, PabloPikaso. Te jāteic, ka interese irabpusēja — ārzemju izdevniecības arīlabprāt vēlas izmantot publikācijāsLatvijas mākslinieku, piemēram,Rituma Ivanova, Skulmju dzimtasmākslinieku u.c. autoru darbus.Augusi interese arī par mākslas darbuizstādīšanu un demonstrēšanudažādos pasākumos un lielformātareprodukciju publicēšanu. Šajā jomāatlīdzība ir palielinājusies par 14%.

TālākpārdošanaVizuālo darbu tālākpārdošanas jomābijis neliels samazinājums — par 13%,bet tas ir vairāk saistīts ar faktu, kagalerijas un izsoļu nami laikusneiesniedz atskaites par aizvadīto gadu.Vēlos atgādināt, ka tikai arAKKA/LAA starpniecībumākslinieki vai viņu mantinieki varsaņemt atlīdzību par vizuālās mākslasdarbu tālākpārdošanu jeb atkārtotupublisku pārdošanu. Tāda kārtība irnoteikta Autortiesību likuma17.pantā — tālākpārdošanas tiesības

Vizuālo darbu nodaļa 2014.gadā

iestudējumu ierakstīšanu un šo ierakstupārraidīšanu, kas atspoguļojas arī iekasētāsautoratlīdzības apmērā — par teātraizrāžu reproducēšanu iekasēti 4,35tūkstoši eiro. Jau stabilu interesi ieguvušaisraidījumu cikls „teātris.zip” skatītājusregulāri iepazīstina ne tikai ar jaunākajiemLatvijas teātru iestudējumiem, bet arī armūsu teātru zelta vēsturi. Tā, piemēram,pērn varējām noskatīties gan nesenākusiestudējumus — Ļeva Tolstoja „AnnaKareņina”, Deivida Hēra „Jūdas skūpsts”,Danskovītes „Latgola.lv” (LatvijasNacionālais teātris), Antona Čehova„Tēvocis Vaņa” (Valmieras Drāmasteātris), ģeniālo un vairāk nekā 10 gadusrepertuārā bijušo Nikolaja Gogoļa„Revidenta” iestudējumu Jaunajā Rīgasteātrī (arī saistošas intervijas ar radošogrupu) —, gan arī senākas izrādes:Gunāra Priedes „Centrifūgu” ( Jaunatnesteātris), Tenesija Viljamsa „Ilgu tramvaju”(toreizējais Akadēmiskais drāmas teātris),Anšlava Eglīša „Homo Novus”(Daugavpils teātris), Maksa Friša „SantaKrusu” (Liepājas teātris). Interesantsprojekts bija Rūdolfa Blaumaņa izrādes„Indrāni” vienlaicīga demonstrēšanalatviešu un krievu valodā LatvijasNacionālā teātra un Mihaila Čehova RīgasKrievu teātra izpildījumā (iestudējumusvarēja vienlaikus noskatīties attiecīgiLTV1 un LTV7). Būtiski, ka labākoLatvijas teātru iestudējumu ieraksti nevisiegulst TV arhīvā, bet tiek rādītiskatītājiem dažreiz pat tad, kad izrāde vēlir teātra repertuārā (piemēram,Danskovītes „Latgola.lv”). Par šoiestudējumu ierakstiem Latvijas Televīzijasaņēma no AKKA/LAA ieraksta atļaujas,maksājot atlīdzību AKKA/LAApārstāvētajiem autoriem. Tāpēc svarīgi, laiautori būtu AKKA/LAA uzticējušiadministrēt savu darbu reproducēšanastiesības, lai varam iekasēt visiem autoriempienākošos atlīdzību par šo izmantojumaveidu. Aicinām autorus pārbaudīt savusnoslēgtos līgumus un — janepieciešams — papildināt uzticētāstiesības arī ar šo izmantojuma veidu —darbu reproducēšanu. Tāpat AKKA/LAAiekasē arī atlīdzību par reproducēto darbupārraidīšanu — pērn par LatvijasTelevīzijā raidītajiem dramatiskajiem unmuzikāli dramatiskajiem darbiem un tofragmentiem autoratlīdzība bijusi 14,23tūkstoši eiro.

Literāro un dramatisko darbu izmantojuma tendences 2014.gadā

Miķelis Fišers: „Darbu es gandrīz 100% gadījumu ar iekšējo redzi ieraugu jau gatavu”

Izdev-niecības

2014.gadāpalielinā-

jušasvizuālodarbu

publicēšanupar 48%


Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

1514

Raidorganizāciju nodaļā 2014.gadā no radio, televīzijām unkabeļtelevīzijām kopumā iekasēti

viens miljons 765 tūkstoši eiro. Tas ir par194 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2013.gadā.Iekasētās autoratlīdzības pieaugums par12% atspoguļo divus pērn veiksmīgipabeigtus tiesvedības procesus.

KomercradioVislielākais iekasētās autoratlīdzības pieaugums2014.gadā nācis no privātajām komercradiostacijām. Salīdzinot ar 2013.gadu, komercradiomuzikālo darbu autoriem kopumā samaksājapar 173 tūkstošiem eiro vairāk. 2014.gadapavasarī AKKA/LAA noslēdza izlīgumu arA/s „Radio SWH”, un līdz ar to tika izbeigtasvairākas gadiem ilgušās tiesas prāvas ar vienu no

lielākajiem Latvijas komercradio. Līdz arnoslēgto izlīgumu ar A/s „Radio SWH”noslēdzām arī jaunus licences līgumus ardarbības termiņu līdz 2018.gada31.decembrim — par autoru muzikālo darburaidīšanu ēterā un vienlaicīgu publiskošanuinterneta tīklā. Otrs no radio iekasētāsautoratlīdzības pieauguma iemesls ir spēkāstājies tiesas spriedums pret „Radio Skonto”, kaspar muzikālo darbu raidīšanu bez licences laikaperiodā no 2006.gada līdz 2010.gadam pērnautoriem kopā samaksāja 97 tūkstošus eiro. Par44 tūkstošiem eiro vairāk 2014.gada autoriem irsamaksājis arī valsts radio „Latvijas Radio”, tassaistīts ar lielākiem valsts radio gadaieņēmumiem. Joprojām turpinās tiesvedība arradio „Star FM”, un esam spiesti jau trešo reizitiesāties ar „Radio Skonto”, kas konsekventi

atsakās slēgt licences līgumu ar AKKA/LAAun maksāt autoratlīdzību atbilstoši autoruapstiprinātajiem tarifiem. Ņemot vērā, kajaunākajos tiesas spriedumos autoratlīdzība tieknoteikta ne mazāka par AKKA/LAA tarifosnoteikto, tas varētu būt arguments, lai „Star FM”un „Radio Skonto” lemtu par labu licenceslīgumu noslēgšanai, jo vairs nav finansiāliizdevīgi apmaksāt visus tiesvedības izdevumus,turklāt pēc vairākiem gadiem vēl pilnā apmērāsamaksāt autoriem pienākošos autoratlīdzību.

KabeļtelevīzijasPēc iekasētās autoratlīdzības lielumaRaidorganizāciju nodaļas nozīmīgākais autorudarbu izmantojuma segments ir palicisnemainīgs — kabeļtelevīzijas. Par autoru darburetranslēšanu kabeļoperatori 2014.gadā

samaksāja 567 tūkstošus eiro, kas ir iepriekšējāgada līmenī. Tā kā lielākais Latvijaskabeļoperators — SIA „Lattelecom” 2013.gadānegaidīti pārstāja maksāt autoriem par viņudarbu izmantojumu Virszemes televīzijā,iekasētās atlīdzības apmēram faktiski vajadzējabūt lielākam, un 2015.gada 27.oktobrī Jelgavastiesā tiks skatīts jautājums par „Lattelecom”pienākumu norēķināties ar autoriem arī parviņu darbu komerciālu izmantošanu Virszemestelevīzijā, tomēr uz drīzu šīs lietas galējurisinājumu nevaram cerēt.Diemžēl arī 2014.gadā nestājās spēkā tiesasspriedums AKKA/LAA 2008.gadā uzsāktajātiesvedībā pret valsts SIA „Latvijas Televīzija”.2014.gada 21.maijā Augstākās tiesas Senātskasācijas kārtībā paplašinātā sastāvā izskatījaAKKA/LAA prasību, tiesneses Zanes

Pētersones spriedums tika daļēji atcelts, un lietasprieduma atceltajā daļā nosūtīta jaunaiizskatīšanai. Apelācijas instancei būs jāizlemjvienīgi jautājums par to, cik daudz mūzikasLTV faktiski izmanto savās programmās.Jāatgādina, ka šajā tiesvedībā Augstākās tiesasCivillietu tiesu palāta ar 2012.gada 2.februāraspriedumu noteica Latvijas Televīzijaipienākumu samaksāt autoriem atlīdzību 354tūkstošu latu jeb 503 tūkstošu eiro apmērā parlaiku no 2005.gada 1.janvāra līdz 2008.gada31.decembrim. Latvijas Televīzijas bez noslēgtarakstveida licences līguma autoriem maksātādaļa atlīdzības ir identiska 2013.gadāmaksātajam — 187 tūkstoši eiro. 2015.gadāturpinām sarunas ar „Latvijas Televīziju”, lainoslēgtu licences līgumu par tiesībām turpmākraidīt autoru muzikālos darbus LTV veidotajāsprogrammās.

Turpinās sarunas arkomerctelevīzijām2014.gadā no komerctelevīzijām kopā iekasēti326 tūkstoši eiro, kas ir nedaudz vairāk nekāiepriekšējā gadā, taču no televīzijām iekasētāsautoratlīdzības apmēram faktiski būtu jābūtlielākam, jo lielākajiem Latvijas komerctelevīzijukanāliem (TV3, LNT, 3+, TV6, TV5,Kanāls2) nav licences līguma un tiek maksātavien daļa no autoriem pienākošās atlīdzības.Diemžēl 2014.gadā autoriem nav samaksāta pattā atlīdzības daļa, kuru starptautiskajamraidorganizāciju koncernam „Modern TimesGroup” (MTG) piederošie komerctelevīzijaskanāli atzīst par pamatotu maksājumu. Pērnesam vairākas reizes tikušies ar TV3/LNTpārstāvjiem, lai vienotos par licences līgumunoslēgšanu, kur autoratlīdzības lielums irnoteikts atbilstoši AKKA/LAA padomestarifos apstiprinātajām likmēm, bet televīzijupārstāvji mums nepārprotami darīja zināmu, kavispirms vēlas sagaidīt, lai stājas spēkāspriedums LTV lietā (kur tiesa noteikusi LTVmaksāt atbilstoši AKKA/LAA tarifiem), untikai pēc tam ir gatavi noslēgt jaunus licenceslīgumus ar attiecīgi lielāku autoratlīdzības likmi,nekā tiesa šiem TV kanāliem bija noteikusi artiesas spriedumu par mūzikas izmantošanulaika periodā līdz 2012.gada 31.decembrim,proti, 1,6%, nevis 2% apmērā no televīzijas gadaieņēmumiem. Ņemot vērā šos apstākļus,domājams, ka 2015.gada laikā jauni licenceslīgumi ar šiem televīzijas kanāliem diemžēlnetiks noslēgti.q

Ance Krastiņa,AKKA/LAA Raidorganizāciju nodaļas vadītāja

InternetsPēdējos gados lielu darbu paveikusi biedrība„Publicētava”, kas strādā e-grāmatu izdošanasjomā un piedāvā literāro darbu lejupielādivietnēs www.lasam.lv un www.publicetava.lv.No 52 licencēm, kas pērn izsniegtas parliterāro darbu izmantošanu internetā, 32saņēmusi biedrība „Publicētava”. AKKA/LAA ir licencējusi mūsu pārstāvētoautoru veiktos klasikas tulkojumus,piemēram, Žila Verna darbus „Žangada”,„Piecas nedēļas gaisa balonā”, „KapteiņaHaterasa piedzīvojumi Ziemeļpolā” MirdzasErsas tulkojumā un Andreja Upīša tulkoto„Astoņdesmit dienās apkārt zemeslodei”,Artura Konana-Doila grāmatas par ŠerlokuHolmsu Annas Baugas tulkojumā, DžeromaK.Džeroma „Trīs vīri laivā” VizmasBelševicas tulkojumā un Marka Tvenaslavenos darbus „Haklberija Finapiedzīvojumi” un „Toma Soijerapiedzīvojumi” Mirdzas Ķempes tulkojumā.Interesants piedāvājums, ko ierosinājatulkotāja Viola Avdoņina, bija LaimasMuktupāvelas „Šampinjonu derība” krievuvalodā. Tāpat esam licencējuši arī„Publicētavas” internetā piedāvātos latviešuliterātu darbus — Gunara Janovska „Sōlu”,„Pār Trentu kāpj migla”, Kārļa Skalbes „Kā esbraucu Ziemeļmeitas lūkoties” un pasakas,Aleksandra Čaka darbus „Mana paradīze” un„Mūžības skartie”, Ojāra Vācieša „Si minoru”,Mārtiņa Zīverta „Varu”, Regīnas Ezeras„Zemdegas”, Aleksandra Grīna „Dvēseļuputeni” un „Tobago”.Par literāro darbu izmantojumu internetālicences izsniegtas arī apgādam „ZvaigzneABC”, Latviešu valodas aģentūrai unprojektam „LMT Audio pasakas iOS unAndroid operētājsistēmu mobilo telefonubezmaksas aplikācija”. Atšķirībā no grāmatu izdošanas licencēm,kad AKKA/LAA autori pienākošosautoratlīdzību saņem uzreiz par visunodrukāto tirāžu, par ko izdevējs ir mūsinformējis, iesniedzot darba publikācijaspieteikumu, grāmatu interneta publikācijugadījumā autoratlīdzība tiek maksātapakāpeniski, izdevējam atskaites iesniedzotpar pārdotajām grāmatām. Lai gan pagaidāmšī joma nav pārāk attīstīta (internetā pārdotoe-grāmatu tirgus nav ļoti plašs), tomēr,salīdzinot ar 2013.gadu, te konstatējamsiekasētās autoratlīdzības pieaugums par151,25%. q

Sandra Millere,AKKA/LAA Literāro un dramatisko darbu

nodaļas vadītāja

Raidorganizācijas un autoratlīdzība 2014.gadā

Kamēr Andris Freibergs neskatās, fotogrāfs Gunārs Binde iesaistās divcīņā ar kolēģi Aivaru Liepiņu


Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

17

Iepriekšējā „AKKA/LAA Ziņu” numurā jaubija provizoriska informācija par2014.gada nogalē notikušo publiskā

patapinājuma atlīdzības sadali. Tagadpienākusi kārta precīziem skaitļiem. Par2013.gadā Latvijas bibliotēkās izsniegtajāmgrāmatām, notīm, audio ierakstiem unfilmām tika sadalīti 267 077,95 EUR. No šīssummas 3 668,67 EUR pārskaitītiblakustiesību īpašniekiem — producentiemun izpildītājiem.

Sadalītās atlīdzības pieaugums par176 304,39 EUR ir spilgts apliecinājumsautoru panāktajām izmaiņām publiskāpatapinājuma atlīdzības aprēķina kārtīburegulējošajos Ministru kabineta noteikumos.Atlīdzība kopumā ir sadalīta 1655 autoriem,no kuriem ierastā kārtā lielākā daļa —1465 — bija grāmatu autori, ieskaitottulkotājus, māksliniekus un sastādītājus.Sadalei izmantoti izsnieguma dati, kasapkopoti 105 bibliotēkās un to filiālēs.Pieteikušos autoru grāmatām tajās uzskaitīti600 104 izsniegumi, kas par gandrīz 20 000pārsniedz iepriekšējā gada rādītājus. Klāt pievienotajā grafikā atainots grāmatuautoru skaits pēc saņemtās atlīdzības lieluma(pirms nodokļu nomaksas). Salīdzinājumāar iepriekšējo sadali ir manāmi pieaudzis toautoru īpatsvars, kuru saņemtā atlīdzībanepārsniedz 10 eiro. Tas izskaidrojams aratlīdzības izmaksas zemākā sliekšņaatcelšanu, kas ir arī galvenais iemesls kopējāatlīdzību saņēmušo autoru skaitapieaugumam.Pieteikumi atlīdzības saņemšanai par2014.gadu tiek gaidīti līdz šā gada31.augustam. Pēc minētā datuma saņemtiepieteikumi kvalificēsies tikai nākamajaisadalei. q

Reinis Norkārkls,AKKA/LAA Publiskā patapinājuma

nodaļas vadītājs

16

Audiovizuālo darbu nodaļā2014.gadā iekasēti 69 tūkstoši eiro,kas ir par 19 tūkstošiem eiro vairāk

nekā 2013.gadā. Tas saistīts ar gada nogalērealizēto Nacionālā Kino centra projektu pargodu Latvijas prezidentūrai EiropasSavienības Padomē — tika izdota „Latvijasfilmu izlase” divdesmit piecos DVD, kurostika iekļautas 53 filmas, par ko NacionālaisKino centrs AKKA/LAA pārstāvētajiem filmuautoriem samaksāja 16 600 EUR.

Filmu demonstrēšanaAtlīdzības pieaugumu devusi arī Latvijaskomerctelevīziju prakse: samaksāt par gadalaikā demonstrētajām latviešu filmām tekošajāgadā, līdz ar to autoriem tika samaksāti 19 535EUR, kas ir par 9696 EUR vairāk nekā pērn.Par AKKA/LAA pārstāvētu autoru veidotufilmu fragmentu izmantošanu jaunās filmās —dokumentālajā filmā „Rīgas Gidons”, „EduardsBerklavs — idejas cilvēks”, „Pie bagātās kundzes.Filmas arheoloģija”, „Ābols upē. Filmasarheoloģija”, dokumentālajā filmā par Latvijasmežu nozares vēsturi un attīstību „Mežs. Cilvēks. Valsts”, divās dokumentālajās filmās parlaikmetīgo mākslu „Those Who Dare” un „Kaste tik laikmetīgs?”, un filmā par Augstāko tiesu„Latvijas Senātam — 95. Vakar un šodien” pērnautoriem samaksāti 6659 EUR. Tautas frontesmuzejs samaksāja autoriem 3400 EUR parfilmu fragmentu demonstrēšanu muzejaekspozīcijā. Laba sadarbība turpinās arī arcitiem Latvijas muzejiem.

Aleksandra Rusteiķa gadsPērnais gads ir pagājis Aleksandra Rusteiķazīmē, jo plaši tika demonstrēta AleksandraRusteiķa 1930.gadā uzņemtā pirmā latviešuspēlfilma „Lāčplēsis” — Latgales vēstniecībā„GORS” 11.novembra Lāčplēša dienaskinokoncertā, kultūras pilī „Ziemeļblāzma”.Filmas “Lāčplēsis” fragmentus ir demonstrējusiLatvijas Televīzija, savukārt Liepājas muzejspasākumā „Suitu kāzu ieražas” demonstrējisRusteiķa filmu „Dzimtene sauc” („KāzasAlsungā”). 2014.gads AKKA/LAA pārstāvētajiemlatviešu filmu autoriem iekasētāsautoratlīdzības ziņā vērtējams kā vislabākaisgads biedrības vēsturē. q

Ance Krastiņa,AKKA/LAA Audiovizuālo darbu nodaļas vadītāja

Audiovizuālo darbu nodaļa 2014.gadā

Publiskāpatapinājuma atlīdzībassadale2014.gadā

Režisoru Pēteri Krilovu sveic kolēģe — kinorežisore Ināra Kolmane pasniedz Autora balvu

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

1918

AKKA/LAA 2014.gadā izrakstījusi 618rēķinus, kas apliecina, ka ir nomaksātaatlīdzība par tukšajiem materiālajiem

nesējiem un reproducēšanai izmantojamāmiekārtām saskaņā ar LR MK noteikumiemNr.321. AKKA/LAA datu bāzē reģistrēts 188maksātājs — tukšo materiālo nesēju unreproducēšanai izmantojamo iekārtu ievedēji,reģistrēti 87 profesionālie lietotāji.

Kopsummā 2014.gadā AKKA/LAA partukšajiem materiāliem nesējiem unreproducēšanai izmantojamām iekārtāmiekasējusi 437 866,09 EUR. Salīdzinot ar2013.gadu, iekasētās nesēju atlīdzības apjomsaudzis par 15,95%.Nesēju atlīdzība organizācijām 2014.gadāsadalīta šādi:AKKA/LAA .................................. 148 887,59 EURLaIPA .......................................... 184 857,85 EURFilmu producentu apvienība ..................................... 25 687,54 EURAktieru apvienība ....................... 25 687,54 EUR

Nesēju atlīdzība tika noguldīta depozītā, kaspapildus iekasētajai atlīdzībai deva 354,70 EUR.

Nelielais depozītu pienesums saistīts arzemajiem banku noguldījumu procentiem.Nesēju atlīdzības iekasēšanas kāpums lielākotiessaistīts ar aktīvu darbu ar uzņēmumiem, kasneievēroja MK noteikumus Nr.321. 2014.gadapirmajā pusē tika konstatēti vairāki uzņēmēji,kas ieveda tukšos materiālos nesējus bez nesējuatlīdzības nomaksas, kopējā nesamaksātāsumma bija vairāk nekā 20 000 EUR. Nesēju atlīdzības iekasēšanu apgrūtina negodīguuzņēmēju nevēlēšanās iesniegt AKKA/LAAinformāciju par ievestajiem vai iegādātajiemtukšajiem nesējiem, trūkst arī mehānisma, kācīnīties ar informācijas nesniedzējiem. Parsituāciju ir informēta Kultūras ministrija, uncerams, ka tiks rasts efektīvs risinājums.Nav manāmas būtiskas ekonomiskas krīzespazīmes, kas varētu iedragāt nesēju unreproducēšanai paredzēto iekārtu tirgu pasauleslīmenī, un tas nozīmē, ka nesēju atlīdzībasiekasēšanas apjomam 2015.gadā vajadzētupārsniegt 440 000 EUR.q

Ivars Mačulis,AKKA/LAA Nesēju atlīdzības nodaļas vadītājs

Atgādinājums autoriem, kuri saņemtikai autoratlīdzību

Fiziskai personai, kuras gūtais ienākums noautoratlīdzības mēnesī ir vismaz 360 eiro

un kura vienlaikus nav darba attiecībās nedz arautoratlīdzības izmaksātāju, nedz ar kādu citudarba devēju, nav I vai II grupas invalīds un navarī pensionārs, līdz nākamā mēneša desmitajamdatumam ir jāreģistrējas VID pašnodarbinātāspersonas statusā. Pašnodarbinātai personai reizi ceturksnī jāveicvalsts sociālās apdrošināšanas obligātāsiemaksas atbilstoši pašnodarbinātajiemnoteiktajai likmei un kārtībai, tāpat arī jāsniedzVID ziņojums par veiktajām obligātajāmiemaksām attiecīgajā ceturksnī.Autoratlīdzības saņēmējs var reģistrētiespašnodarbinātās personas statusā jebkurā VIDklientu apkalpošanas centrā, uzrādot pasi vaiID karti. Izsmeļošākas ziņas meklējietbiedrības AKKA/LAA mājaslapāhttp://www.akka-laa.lv/lat/autoriem2/autoriem_kuri_sanem_tikai_autoratlidzibu/, biedrībā AKKA/LAA([email protected]; 67506131, darba dienās noplkst. 10 līdz 17) vai Valsts ieņēmumudienestā.q

AKKA/LAA—NCB (Nordisk CopyrightBureau) nodaļas galvenais uzdevumsir licencēt AKKA/LAA pārstāvēto

autoru muzikālo darbu izmantojumureproducēšanai mehāniskajā ierakstā(ierakstīšanu vai kopēšanu kompaktdiskosvai jebkādos citos datu nesējos).Nodaļa izsniedz licences autoru darbuizmantotājiem — ierakstu kompānijām,dīdžejiem vai jebkurai citai personai, kasvēlas veikt mūzikas ierakstīšanu.

AKKA/LAA—NCB nodaļa arīlicencē AKKA/LAA pārstāvēto autorudarbu izmantojumu internetā, slēdzotlīgumus ar autoru darbu izmantotājiem —fiziskām un juridiskām personām, kasdažādu veidu (muzikālus, vizuālus,literārus u.c.) autoru darbus ievietointernetā (padara pieejamus sabiedrībai pavadiem vai citādā veidā tā, ka tiem varpiekļūt individuāli izraudzītā vietā unindividuāli izraudzītā laikā) vaiveido/uztur interneta vietni, kurā lietotājivar ievietot autoru darbus.AKKA/LAA—NCB nodaļas ieņēmumi no2010. līdz 2014.gadam ir svārstījušiesaptuveni 8% robežās:

Salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadāieņēmumi no muzikālu darbureproducēšanas kritās par 13%. Ieņēmumukritumu noteica četras galvenās tendences:ieņēmumi fizisko nesēju (CD) sektorā:salīdzinot ar 2013.gadu, 2014.gadāieņēmumi samazinājās par 18%. Tomērfiziskie nesēji joprojām nodrošina gandrīzpusi NCB nodaļas kopējā apgrozījuma;ieņēmumi no darbu reproducēšanas DJprofesionālām vajadzībām: salīdzinot ar2013.gadu, 2014.gadā šajā sektorā irsamazinājums par 21%;ieņēmumi no licencēm par muzikālu darbu

publiskošanu internetā: angloamerikāņumūzikas tiesību īpašnieki jeb „lielā četrotne”(Sony/ATV, EMI, Universal unWarner/Chappell) sava repertuāra pārrobežulicencēšanu tiešsaistē ir nodevusi nedaudzāmekskluzīvām Rietumu aģentūrām, apejotLatviju. Noslēdzoties2014.gadam, lielākāangloamerikāņurepertuāra daļa jau irizslēgta no pārrobežulicencēšanas, tāpēcAKKA/LAA—NCBnodaļa vairs nevarparakstīt jaunastiešsaistes licencespasaules repertuāram.Mūsu ziņā paliek tikainacionāla līmeņa(Latvijas autoru)repertuārs. Salīdzinotar 2013.gadu,ieņēmumi no tiešsaisteslicencēm 2014.gadākritās par 22%;ieņēmumi elektroniskoatmiņas iekārtu sektorā: salīdzinot ar2013.gadu, 2014.gadā šā sektora ieņēmumisamazinājās par 83%.Līdztekus ieņēmumu kritumam minētajosčetros sektoros divos citos sektoros tikareģistrēts ieņēmumu kāpums:salīdzinot ar 2013.gadu, ieņēmumivideoierakstu un sinhronizācijas jomā2014.gadā auguši par 32%;arī standarta producentu sektorā gadagriezumā tika novērots apgrozījuma

pieaugums; „Mikrofona ieraksti” 2014.gadāpārskaitījuši autoriem par 55% vairāklīdzekļu nekā iepriekšējā gadā. Aktīvākie producenti fizisko nesēju sektorā2014.gadā bija „Mikrofona ieraksti”, „Upe tuviem un tāliem”; tiešsaistes jomā

nozīmīgākie producenti ir „Music Online”(doremi.lv), „Delfi”, draugiem.lv.Ieņēmumi no licenču izsniegšanas ir tiešiatkarīgi no tiesību nostiprinājuma valstī untiesībsargājošo institūciju pasākumiempirātisma apkarošanā. q

Aivars Ginters,AKKA/LAA—NCB nodaļas vadītājs

Iekasētā atlīdzība par tukšajiem nesējiem

NCB nodaļa2014.gadā

Attēlā — nevis Autora balvas laureāts, komponistsJēkabs Nīmanis (tobrīd Spānijā), godalgots par mūzikuLatvijas Nacionālā teātra izrādei „Raiņa sapņi”, betlibreta autore Ieva Struka

Trīs dažādi Autora balvas satvērieni, trīs laureāti: no kreisās — Pēteris Krilovs, Jānis Joņevs un Miķelis Fišers,ceturtais neredzams iekavās — Jēkabs Nīmanis

Kļuvusi par Jāņa Joņeva godalgotās grāmatas staigājošureklāmu, kolēģi sveic Autora balvas 2014 laureāteMaima Grīnberga

„Ko zaļai jaunībai lai saka sirmais?” komponists Vilnis Šmīdbergs pārbauda, vai mūziķis Jānis Stībelis ir dzirdējis par Raiņa un Aspazijas gadu

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

21

Nodibināta Autora stipendija

20

Šogad tika pabeigta tiesvedība ilgstošāGuntara Rača prasībā pret Uģi Rūķīti,Kristīni Grodumu, Elvisu Grodumu un

AKKA/LAA par autorības nodalīšanu, autorumantisko tiesību sadalījuma noteikšanu,nesaņemtās autoratlīdzības un likumiskoprocentu piedziņu. Kā redzams nouzskaitītajiem prasījumiem, strīda pamatābija domstarpības jautājumā par to, kā starpdziesmas autoriem sadalāma atlīdzība, kassaņemta par dziesmas „Mana vienīgā ziņģe”izmantošanu.

2000.gadā šo dziesmu reģistrējot,autoratlīdzība Jānim Grodumam kā mūzikasautoram tika noteikta 50% apmērā, savukārtRačam un Rūķītim kā „Manas vienīgāsziņģes” teksta autoriem — katram 25%apmērā, piemērojot standarta procentuālosadali starp darba autoriem. Tiesvedībasietvaros Guntars Račs šādu sadalījumuapstrīdēja, lūdzot tiesu atzīt, kaautoratlīdzība sadalāma citādi: Grodumamkā mūzikas autoram 50% apmērā, Račam —41%, savukārt Rūķītim — 9% apmērā. Saskaņā ar Rīgas apgabaltiesas Civillietutiesas kolēģijas 2013.gada 14.jūnijaspriedumu Guntara Rača prasība tikanoraidīta. Šis spriedums stājās spēkā arAugstākās tiesas Civillietu departamenta2014.gada 5.marta lēmumu, saskaņā ar kurutika atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.Noraidot Guntara Rača prasību, tiesa ņēmavērā, ka dziesma „Mana vienīgā ziņģe” irlīdzautoru darbs, jo tās autori darbojušiesvairāk vai mazāk saskaņoti un vērsuši savuradošo gribu vienā virzienā, viena mērķasasniegšanai — konkrētās dziesmas

radīšanai. Izvērtējot muzikālo darbu kopumā,tiesa atzina, ka Uģa Rūķīša radītā teksta daļair tā, kas akcentē teksta kopējo nozīmikopsakarā ar Guntara Rača radīto tekstadaļu. Tiesa tāpat ņēma vērā, ka konkrētajāgadījumā līdzautoru, tostarp dziesmas tekstaautoru autortiesības tiek īstenotas praktiskitādā pašā veidā kā kopīpašnieku tiesības unSenāts (tagad — Augstākās tiesas Civillietudepartaments) ir piekritis iepriekšējāapelācijas instances tiesas spriedumāpaustajam viedoklim, ka vispārīgi šaubu

gadījumā, janav iespējamsnoteikt katramkopīpašniekamnosakāmokopīpašumadaļu, irpieņemams, kakopīpašumsabiem piederlīdzīgās daļās.Jānorāda, ka,lai gankonkrētajālietā tiesakonstatēja, kataisnīguma unsamērīgumaprincipamatbilstoši ir

saglabāt esošo sadalījuma proporciju, tiesatāpat norādīja, kādi kritēriji nevar kalpot parobjektīvu pamatu izmaiņām autoratlīdzībassadalījumā, proti, par šādu kritēriju nevarkalpot ne dziesmas rindiņu skaits, neizpildījuma veids.Spriedumā cita starpā arī norādīts, ka tiešiautoriem ir jāizrāda iniciatīva darbareģistrācijas kartītes aizpildīšanā, jau laikusvienojoties par atlīdzības sadalījumu. Tas irarī pašsaprotami, jo tieši autoriem ir vislabākzināms, kādos apstākļos dziesma ir radīta,vai, uzticot tekstu komponistam, tekstaautors izvirza kādus nosacījumus un kurš noautoriem ir devis lielāku ieguldījumu darbaradīšanā. Savukārt biedrību AKKA/LAA kāmantisko tiesību kolektīvā pārvaldījumaorganizāciju nevar vainot par to, ka tāpiemēro standarta procentuālo sadali, kādunosaka par muzikālo darbu izmantošanuiekasētās atlīdzības sadales noteikumi. q

Imants Belogrīvs,AKKA/LAA Juridiskās nodaļas vadītājs

Ziņas īsumā

AKKA/LAA jau šogad gatavojasautoriem nodrošināt iespēju

pieslēgties personiskajam profilambiedrības datubāzē — tur varēs ganreģistrēt darbus, gan sekot kontastāvoklim. q

Lai efektīvi izmantotu jaunāsprogrammas priekšrocības, tiks

atjaunota arī AKKA/LAA mājaslapa —būs ērtāk gan autoriem, gan autoru darbulietotājiem. q

Jaunu izskatu ieguvusi Starptautiskāsautoru un komponistu biedrību

konfederācijas CISAC mājaslapahttp://www.cisac.org Bez sadaļām,izstrādātām dažādai mērķauditorijai —autoriem, politiķiem, žurnālistiem,akadēmiskajām aprindām un plašākaisabiedrībai —, lapa papildināta ar„CISAC universitāti”, kur ievietotimateriāli par autortiesībām un tiesībukolektīvo pārvaldījumu. Optimizētasizvēlnes, mājaslapa darīta labākpārskatāma, lietotājam atvieglojot unpaātrinot meklējumus. Vietnē integrēti arīsociālo tīklu un multimediju elementi —sajūdze arkonfederācijas Facebook,YouTube,LinkedIn un Twitter kontiem. Pašlaikmājaslapa pieejama angļu valodā, sekostulkojums franču un spāņu valodā. q

Autoru biedrības AKKA/LAAprezidents Valdis Muktupāvels un

izpilddirektore, valdes locekle InesePaklone 12.februārī tikās ar kultūrasministri Daci Melbārdi, lai sāktusarunas jautājumā par publiskopatapinājumu. Līdz 2007.gadagrozījumiem LR Ministru kabinetanoteikumos publiskā patapinājumaatlīdzība Latvijā tika aprēķināta arī paraizsargātu autoru darbu izsniegumu skolubibliotēkās, tad skolu bibliotēkas nouzskaitē iekļautajām bibliotēkām tikaizslēgtas. Tas nozīmē, ka tieši parvērtīgāko atzītās un daudz izmantotāsliteratūras autori nesaņem samērīguatlīdzību par darbu publiskopatapinājumu. q


B iedrības AKKA/LAA padome 2015.gada 21.maija sēdē nodibināja Autora stipendiju un apstiprināja stipendiju konkursa norises nolikumu. Autora stipendiju finansējumu nodrošinās AKKA/LAA Kultūras un izglītības fonds (KI

fonds). Stipendiju konkurss tiks rīkots divas reizes gadā, tās iecerētas kā atbalsts tiemLatvijas autoriem, kas jau saņem no AKKA/LAA autoratlīdzību un ir gatavi radīt jaunus darbus.Stipendiju piešķirs individuālam autoram konkrēta darba īstenošanai. Pieteikumuiesniegšanas termiņš — katra gada 1.marts un 1.septembris, un pieteikšanās tiksizsludināta, vismaz vienu kalendāro mēnesi pirms iesniegšanas termiņa beigām publicējot paziņojumu AKKA/LAA mājaslapā. Stipendiju skaitu ik gadu noteiks biedrības AKKA/LAA padome; vienas stipendijas apmērs — 700 EUR.Izvērstākas ziņas par stipendiātu pieteikšanās un stipendiju piešķiršanas kārtību,stipendiju skaitu, izmaksu un stipendiāta pārskatu atrodamas Autoru stipendijas konkursa nolikumā.

pārrunām klātienē. Nepieciešamībasgadījumā AKKA/LAA padome ir tiesīgano pretendenta pieprasīt papildusinformāciju par iecerēto darbu.4.4. Neatbalstītie pieteikumi netiekrecenzēti, atteikuma iemesli netiek formulēti.

5. Stipendiju skaits, apmērs un izmaksas kārtība.5.1. Stipendiju skaits katrā kalendārajā gadātiek noteikts ar biedrības AKKA/LAApadomes lēmumu, ņemot vērā AKKA/LAAKultūras un izglītības fonda attiecīgā gadabudžeta iespējas. 5.2. Stipendija ir vienreizēja un tās apmērsvienam stipendiātam ir 700 EUR.5.3. Stipendijas izmaksa tiek veikta,pārskaitot naudu uz stipendiāta norādītokontu 5 darba dienu laikā pēc biedrībasAKKA/LAA padomes lēmuma parstipendijas piešķiršanu pieņemšanas unlīguma noslēgšanas ar stipendiātu.

6. Stipendiāta pārskats parstipendijas izmantojumu.6.1. Stipendiātam ir jāslēdz līgums arAKKA/LAA, kurā tas uzņemas stipendijassaņemšanas faktu minēt visās ar savukonkrēto darbu saistītās publikācijās unreklāmas materiālos.6.2. Stipendiātam pēc trīs mēnešiem nostipendijas piešķiršanas datuma jāiesniedzAKKA/LAA pārskats par stipendijasizmantojumu, pašam novērtējot savu darbu,kura radīšanai saņemta stipendija.

7. Stipendiju finansējuma avots.7.1. Autora stipendiju finansējumunodrošina AKKA/LAA Kultūras unizglītības fonds. 7.2. Izdevumi saistībā ar biedrībasAKKA/LAA stipendiju piešķiršanu tiekatspoguļoti AKKA/LAA Kultūras unizglītības fonda budžetā.

8. Stipendiju konkursanolikuma pieņemšana un grozīšana.8.1. Autora stipendiju konkursanolikumu un tā grozījumus pieņem unapstiprina biedrības AKKA/LAApadome.8.2. Veicot grozījumus Autora stipendijukonkursa nolikumā, pēc to pieņemšanasAutora stipendiju konkursa nolikums tiekiesniegts Latvijas Republikas Finanšuministrijā reģistrēšanai. q

mērķi, auditoriju, īstenošanas gaitu, īpašāskvalitātes. (Aprakstam iespējams pievienotpielikumus.) Pieteikums jāiesniedz arīelektroniski — adrese: [email protected]. Autora stipendiju konkursu projektuiesniegšanas termiņi — katra gada 1. martsun 1. septembris. 3.5. Autora stipendiju konkursam nevar tiktiesniegti iesākti vai jau īstenoti darbi.3.6. Autora stipendiju konkursā nav tiesīgipiedalīties:3.6.1. AKKA/LAA darbinieki;3.6.2. AKKA/LAA padomes locekļi, viņulaulātie, radinieki un svaiņi, skaitotradniecību līdz otrajai pakāpei un svainībulīdz pirmajai pakāpei;3.6.3. autori, kuri saņēmuši stipendijuiepriekšējā kalendārajā gadā.

4. Stipendiju piešķiršanas kārtība.4.1. Autora stipendija tiek piešķirta konkrētadarba īstenošanai.4.2. Biedrības AKKA/LAA padomeiesniegtos stipendiju pieteikumus izskatanākamajā padomes sēdē pēc iesniegšanastermiņa. Stipendiju konkursam iesniegtospieteikumus AKKA/LAA padome izvērtē,atbalstot tos ar vienkāršu balsu vairākumu.AKKA/LAA padome ir tiesīga nepiešķirtnevienu stipendiju.4.3. Biedrības AKKA/LAA padome drīkstuzaicināt stipendiju pretendentus uz

1. Vispārīgie jautājumi.1.1. Autora stipendija nodibināta un Autorastipendiju konkursa norises nolikumsapstiprināts 2015.gada 21.maijā ar biedrībasAutortiesību un komunikācijas konsultācijuaģentūra/Latvijas Autoru apvienība(turpmāk — AKKA/LAA) padomeslēmumu.1.2. Autora stipendiju konkurss atbilstAKKA/LAA Kultūras un izglītības fondamērķiem un uzdevumiem. 1.3. Autora stipendiju konkurss tiek rīkotsdivas reizes gadā.

2. Autora stipendiju mērķis.2.1. Autora stipendiju mērķis ir atbalstītLatvijas autoru jaunu darbu radīšanu.

3. Stipendiātu pieteikšanās kārtība.3.1. Pieteikšanās Autora stipendijai tiekizsludināta, vismaz vienu kalendāro mēnesipirms iesniegšanas termiņa beigāmpubliskojot attiecīgu paziņojumu biedrībasAKKA/LAA mājaslapā.3.2. Stipendiju konkursā var piedalīties tikaiindividuāli Latvijas autori, kuri saņematlīdzību no AKKA/LAA.3.3. Stipendijas pretendentiem jāiesniedzAKKA/LAA padomei pieteikums —iecerētā darba apraksts vienas A4 lapasapjomā (maksimums), norādot arī darba

Foto kā pierādījums, ka mūziķis Kārlis Lācis Jēkaba Nīmaņa balvu uzticējis Latvijas Nacionālā teātra izrādes „Raiņa sapņi” libreta autorei Ievai Strukai

Autora stipendiju konkursa nolikums

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Autoratlīdzības sadalījums viena darba ietvaros

23

C ienījamie autori, lūdzu, neaizmirstietreģistrēt savus muzikālos unhoreogrāfiskos darbus!

Ja darbs netiek reģistrēts,AKKA/LAA sadales darbiniekiemnav zināms, kas ir darba autori, kāda irvienošanās par to, kā sadalāmaatlīdzība, ja, piemēram, autoruieguldītais darbs dziesmas radīšanānav līdzvērtīgs.Ja šādu autora sniegtu un apliecinātuziņu nav, respektīvi, komponists ar savu parakstuvai interneta paroli nav apliecinājis, ka ir darbaautors, ka atlīdzības sadale ir vai nu standarta(50% komponistam, 50% teksta autoram), vaitomēr atlīdzība jāsadala saskaņā ar pašu autorunoslēgtu īpašu vienošanos, AKKA/LAA nevaraprēķināt atlīdzību par nereģistrēto darbu, līdzar to par nereģistrētajiem darbiem autoriatlīdzību nesaņem. Ja autors noslēdzis līgumu ar mūzikas izdevēju,darbu reģistrācija pāriet izdevēja ziņā. Arizdevniecībām darbu reģistrācijas ziņā mumsproblēmu nav, komunikācija ir abpusēja, unreaģēšana ātra.Apstrādājot darbu lietotāju iesniegtās atskaites,mēs identificējam nereģistrētos darbus unizsūtām autoriem atgādinājumus par darbureģistrāciju. Datu analīze rāda, ka 80% autoru,kuri atsaucas mūsu aicinājumam, darbus reģistrēnākamajās 3 dienās pēc vēstules saņemšanas, vēl5% reģistrē nedēļas laikā, un tikai aptuveni 3% toizdara otrajā nedēļā. Ir arī autori, kuri mēnešiem

un pat gadiem tā arī nesniedz nekāduinformāciju par saviem jaunajiem darbiem,tādējādi atlīdzību nesaņem ne viņi paši, ne darba

līdzautori — teksta autori. Noatgādinājuma izsūtīšanas līdzprogrammas apstrādei unpievienošanai sadalei saskaņā arautoru padomes lēmumu gaidāmdivas nedēļas. Ja pēc 2 nedēļām darbsbūs reģistrēts, tad, apstrādājot jaunāsprogrammas, darbs nokļūs sadalē,taču atlīdzība par līdz tam

apstrādātajām un sadalei pievienotajāmprogrammām jau būs nokavēta. Vēlreiz pārskatītvisu dokumentāciju, lai konstatētu, vai jauniedarbi neparādās jau apstrādātajās programmās,nozīmētu veikt atkārtotu programmas apstrādi,kam būtu jātērē gan cilvēku, gan finanšu resursi.Līdz ar to, godājamie autori, ņemiet vērā unrēķiniet līdzi: sadale tiks veikta vai nu ar tajāiekļautajiem Jūsu reģistrētajiem darbiem, vaibez tiem divas nedēļas pēc tam, kad Jumsizsūtīta atgādinājuma vēstule parnepieciešamību reģistrēt darbus.Atgādinu, ka darbus var reģistrēt klātienē,atnākot uz biedrības biroju un aizpildot darbureģistrācijas kartītes; šīs kartītes var aizpildīt arīmājās un atsūtīt pa pastu; tāpat arī, noslēdzotīpašu līgumu un saņemot individuālu paroli,darbus iespējams reģistrēt internetā.q

Anita Sosnovska,AKKA/LAA izpilddirektores vietniece,

Dokumentācijas un sadales nodaļas vadītāja

Atbildot uz Eiropas Parlamentāizskanējušo viedokli, ka pienācis laiks

modernizēt autortiesību likumdošanu,Eiropas Grāmatizdevēju federācija (FEP)marta nogalē, Parīzes grāmatu tirgus laikā,izplatīja paziņojumu presei un sabiedrībai,atgādinot, ka autortiesību sistēma ir ganlabākais ietvars Eiropas kultūrudaudzveidības saglabāšanai, gan rūpīgiizsvērts un akceptēts veids, kā nodrošinātlikumīgu atlīdzību radošo profesijupārstāvjiem.Arī Latvijas Grāmatizdevēju asociācija(LGA) aicina Latvijas likumdevējusnepakļauties mēģinājumiem pretnostatītsabiedrības un radošo nozaru intereses —tieši kultūra un informācija savā valodā irkatras valsts stūrakmens, un tik nelielāmvalstīm kā Latvija tā ir īpaši nozīmīga un vērāņemama. q

FEP paziņojuma teksts:

„Rakstīšana, izdošana, grāmatu pārdošanaun lasīšana — visu šo procesu pamatā irvārda brīvība.Vārda brīvība nenozīmē brīvību kopēt cituradītus darbus — tā nenozīmē plaģiātismu.Vārda brīvība nozīmē brīvību rakstīt, brīvībupublicēt sarakstīto, brīvību būt pargrāmattirgotāju, brīvību izvēlēties, ko teikt unko lasīt.Šo brīvību nodrošina autortiesības.Eiropas Parlamentā vienīgā no "pirātu” videsnākusī deputāte [ Jūlija Reda] grib likt mumsnoticēt, ka autortiesības ir novecojušas, unviņa šīs ļoti būtiskās tiesības grib pārvērstpar tukšu čaulu bez satura.Tomēr mēs neuzskatām par progresu vēlmiatgriezties laikos, kad autoru un māksliniekuiespējas izdzīvot bija atkarīgas no pasaulesvareno labvēlības.Modernā pasaulē cilvēkiem ir tiesībassaņemt atlīdzību par padarīto, izvēlēties, kātiek izplatīti viņu darbi, un būt neatkarīgiemno tiem, kas ir pie varas.Autortiesību pamatu pamats ircilvēktiesības.Mēs visi kopā — autori, izdevēji,grāmattirgotāji, lasītāji ‒ aicinām savusdeputātus atbalstīt autortiesības, šo unikālolikumdošanu, kas garantē mūsu tiesības unveicina kultūras daudzveidību./../” q


Muzikālo un horeogrāfisko darbu reģistrācija

22

Maija sākumā Barselonā pirmo reizinotika apvienotā Informācijasservisa komitejas (ISC) un Biznesa

tehniskās komitejas (BTC) sanāksme. Tajāpiedalījās apmēram 100 autoru organizācijupārstāvji no visas pasaules.

BTC uzdevums ir lemt par autoruorganizāciju informācijas aprites un sadalesmetožu vienotiem principiem, izstrādāt tāmnepieciešamo dokumentāciju. Savukārt ISCizveidotās ekspertu grupas šiem lēmumiempiedāvā nepieciešamos sistēmas vai servisatehniskos risinājumus. Piemēram,iepriekšējās BTC sanāksmēs tika lemts parvienotu sistēmu, kas organizācijām ļaujsavstarpēji ziņot par viņu pārstāvēto autorukoncertiem citas organizācijas teritorijā. ISCdemonstrēja izstrādāto interneta rīku, kastiks izmantots šīs informācijas apritei. Jaautora darbi tiks izpildīti koncertos ārvalstīs,būs jāsniedz detalizēta informācija, norādotpasākuma norises laiku un vietu,organizatoru, atskaņoto dziesmu sarakstu,vai mūziķi ir viesojušies kā “iesildošā grupa”u.tml. ISC un BTC apvienotā sanāksme nodrošināsstraujāku informācijas apmaiņu starp abāmdarba grupām un nepieciešamo rīku izstrādipēc iespējas īsākā laikā.

ES direktīvas ietekmeJoprojām aktuāls ir jautājums, kā visefektīvākieviešama Eiropas Savienības (ES) direktīvapar autortiesību un blakustiesību kolektīvopārvaldījumu. Tā kā Starptautiskā autoruorganizāciju konfederācija CISAC apvienovisas pasaules autortiesību organizācijas, tikanolemts atsevišķus ES direktīvasnosacījumus ieviest kā visām organizācijāmvienotu standartu. Piemēram, visu pasaulesvalstu autoru organizācijām būs vienotsmaksimālais termiņš, kurā jāsadala iekasētāautoratlīdzība.Kvalitatīva autoratlīdzības administrēšana Maija sākumā autoru organizācijas pieņēmasaistošos noteikumus par darbībām kļūdainupārskaitījumu gadījumā. Saņemot šādukļūdainu pārskaitījumu, organizācijaineprecīzā summa pēc iespējas drīzākjāatmaksā, norādot iemeslu, kādēļ summanetiek pieņemta. Apstiprināto noteikumugalvenais nolūks ir nodrošināt, laiautoratlīdzība nokļūst līdz autoram, kuradarbs tika izmantots.Kļūdaini pārskaitījumi var rasties dažādu

iemeslu dēļ — autoram ir beidziesautortiesību aizsardzības termiņšvai organizācija vairs nepārstāvautoru, jo tas, piemēram, noslēdzislīgumu ar citu autoru organizāciju.Neprecizitātes var rasties arīgadījumos, ja darbā norādīts citsautors ar tādu pašu vārdu unuzvārdu, piemēram, Jānis Bērziņšvai Džons Smits (John Smith), vaidarbs aizstāts ar citu šāda pašanosaukuma darbu. AKKA/LAAmuzikālo darbu datu bāzē vien ir94 darbi ar nosaukumu “Sapnis” un89 “Lūgšanas”, savukārtstarptautiskajā darbu datu bāzēviens no visbiežāk reģistrētajiemdarbu nosaukumiem ir “Ave Maria”.

Diskusija par autoru darbuizmantojumu internetāBTC sanāksmes ietvaros notika diskusija parautoru darbu izmantojumu internetā,licencēšanas un sadales problēmām. Pieredzēdalījās gan “mazo”, gan autoru skaita uniekasētās atlīdzības ziņā “lielo” organizācijupārstāvji. Neatkarīgi no organizācijas kalibraun valsts problēmas visiem iezīmējas vienasun tā pašas — ļoti liels apstrādājamo datuapjoms iepretim nelielajām autoratlīdzībassummām. Autoratlīdzība par darbu bieživien ir 0,01 eiro un vēl daudz mazāka.

Pasaulē arvien pieņemas spēkāautoru protesti pret netaisnīgoieņēmumu sadali starpstraumēšanas pakalpojumupiedāvātājiem un pašiemmūziķiem. 21.maijā ar atklātuvēstuli Eiropas Komisijai un ASVAutortiesību birojam nācis klajāStarptautiskais mūzikasmenedžeru forums (IMMF) —atgādinot, ka autoru līgumiem arierakstu kompānijām un mūzikasizdevējiem jābūt daudz„caurspīdīgākiem” un digitālātirgus mērķis ir ne vien patērētāju,bet arī autoru labklājībasveicināšana.

Jautājums, kā sakārtot interneta vidēizmantoto darbu administrēšanu, ir iekļautsarī ISC un BTC turpmākajā dienaskārtībā.Nākamā apvienotā sanāksme plānota2016.gada aprīlī, tikmēr autoru organizācijastai gatavojas, sadarbojoties neklātienē, cauraptaujām, tiekoties regulāros darba grupuvirtuālos semināros jeb „vebināros”(„webinars”). q

Kristīne Šlivka,AKKA/LAA Lietvedības nodaļas vadītāja

Ziņas īsumā

Digitālātirgusmērķis ir ne vien

patērētāju,bet arīautoru

labklājībasveicinā-

šana

Par nere-ģistrētajiem

darbiematlīdzībunesaņem

Pirmo reizi apvienotā ISC un BTC sanāksme

Mūziķis Kārlis Kazāks Autoru pusdienās prasmīgi izliekas par vientuļu salu

Dace Meiere lietišķi tulko vēsti, ko māksliniekam Jurim Petraškevičam nupat sadzejojis Uldis Bērziņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

Foto

: Ai

vars

Liep

iņš

„AKKA/LAA Ziņas” ISSN 1407—4672. Izdevējs: Autortiesību un komunicēšanās konsultāciju aģentūra/Latvijas Autoru apvienība A.Čaka 97, Rīga, LV—1011, Latvija; tālr.: +371 67506131, fakss: +371 67315620, e—pasts: info@akka—laa.lv

Par izdevumu atbild Ieva Kolmane. Datorsalikums: ārtiņš osnovskis.

24

Jura Sosnovska krustvārdu mīkla Pateicamies visiem, kas iesaistījās mīklas minēšanā, un vēlam veiksmi turpmāk!

Atminētajā krustvārdu mīklā saskaitiet „I” un „Ī” burtus un ar norādi „Krustvārdu mīkla” skaitli kopā ar vārdu, uzvārdu un tālruņa numuru līdz2015.gada 30.augustam sūtiet uz [email protected] vai aizpildītukuponu — uz AKKA/LAA, A.Čaka iela 97, Rīga, LV-1011. Vēstules, kurās būsnorādīts pareizs „I” un „Ī” burtu skaits, piedalīsies izlozē, kur trīs nosūtītājiem saņems balvu — vērtīgu grāmatu.

Atbildes kupons Vārds Uzvārds Tālrunis

#

„I” un „Ī” burtu skaits:

Horizontāli.

1. Suitu sievu dziedāšanas žanrs. 5. Grimēšanās priekšmeti. 9. Popmūzikas

grupa, kas uzsāka slavas ceļu, uzvarot Eirovīzijas dziesmu konkursā ar dziesmu

„Waterloo” 10. Lietišķās mākslas meistare, kas gatavo metāla

juvelierizstrādājumus. 11. Zīme skaņas augstuma un ilguma fiksēšanai.

12. Grieķu alfabēta „ξ” burta nosaukums . 13. Seno grieķu herolda zizlis.

16. Latvijas kultūras kanonā iekļautā dzejoļu krājuma „Taureņu uzbrukums”

autors. 20. Jauniestudējums Latvijas Nacionālajā teātrī 2014./2015. gada

sezonā. 24. Vidusamerikāņu cilmes ritmiski spraiga sarīkojumu deja.

25. Vislēnākā tempā. 26. Dramaturga M. Zīverta (1903-1990) luga.

29. Tēls K. Skalbes pasakā, pirtnieks. 32. Sens rokraksts. 36. Komponists un

mūziķis (1980), AKKA/LAA Autora balvas 2015 laureāts. 37. Dzintaru

koncertzāles repertuārā ietverts festivāls “Laima ... Rendez-vous”.

38. Dziesma, ko izdeva Aija Andrejeva, svinot mākslinieciskās darbības

desmit gadu jubileju. 39. Franču komponists un pianists (1866-1925), uzskatīts

par neoklasicisma, konceptuālās mākslas un ambientās mūzikas priekšteci.

Vertikāli.

1. Slavena lelle. 2. Somu episkās tautasdziesmas. 3. Izklaidējoši komēdijisks

skatuves mākslas darbs. 4. Gramatikas nozare, kas pēta teikumu uzbūvi.

5. Viens no Dantes Aligjēri „Dievišķās komēdijas” daļu nosaukumiem.

6. Pilsēta Latvijā, kuras simbols kļuvis piemineklis, uzcelts 1938. gadā par tautas

saziedotiem līdzekļiem. 7. Annas lomas izpildītāja Latvijas Nacionālās operas

jaunajā iestudējumā „Vīlas”. 8. Grieķu tautas deja 4/4 taktsmērā. 13. Kur no jūras

putām piedzima Afrodīte? 14. Tāds, kam raksturīga divējādība. 15. Pilsēta,

kurā 2015.gadā notika Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku koncerts.

17. Hinduismā: pārpasaulīgs, mūžīgs morāles likums. 18. Mirdzums ap dievību

un svēto galvām tēlotājmākslā. 19. Mazākā vienība dramatiskā sacerējumā.

21. I. Kalniņa dziesma ar A. Mielava vārdiem, R. Kaupera izpildījumā.

22. Latviešu gleznotājs (1893-1944), kam Rīgā uzstādīts piemineklis.

23. Trīskārtējs gada balvas „Zelta mikrofons 2014” laureāts. 27. Pilsēta Francijā,

ievērojama ar ikgadējiem starptautiskiem kino festivāliem. 28. Daudzkārtējs,

secīgs divu skaņu, akordu atkārtojums. 30. Tīri intonēt muzikālās skaņas (sar.).

31. Dramaturgs, kurš radījis personāžus: Anitra, Aslaks, Oze, Solveiga.

32. Mūzikas stils, kam raksturīga instrumentu grupa: vijole, mutes harmonikas,

bandžo, mandolīna vai ģitāra, bass. 33. Kādas Eiropas valsts estrādes leģenda,

ko I.Busulis attēloja Krievijas Pirmā kanāla šovā «Точь-в-точь». 34. Latviešu

operdziedātājs tenors Arturs Priednieks- ... (1901-1979). 35. Angļu mūziķa,

dziedātāja, dziesmu autora, aktiera Gordona Metjū Tomasa Samnera (1951)

skatuves vārds.

Iepriekšējā „AKKA/LAA Ziņu”numurā publicētās mīklas

pareizo atminējumu diemžēl naviesūtījis neviens no censoņiem, laigan visi „I” burtus saskaitījušigandrīz pareizi. Vēlam neatlaidībuun veiksmi turpmāk! q

Iepriekšējā biļetena “AKKA/LAA Ziņas Nr.40” krustvārdu mīklas atminējumsHorizontāli. 1. Klaidonis. 4. Jumprava. 10. Tosti. 11. Tondo. 12. Granīts. 13. Ra. 15. Leimaņi. 16. Ķirmji. 17. Zariņa.18. Niagara. 20. Siksna. 22. Ginc. 24. Suns. 26. Harta. 28. Atslēgas. 31. Norunas. 32. Vēdas. 34. Didro. 35. Āmen. 37. Ēnas. 40. Aroms. 42. Oberons. 43. Eristika. 45. Jau. 46. Estētika.

Vertikāli. 1. Kantilēna. 2. Degoša. 3. Indra. 5. Upīts. 6. Aksioma. 7. Abigaila. 8. Fanātiķis. 9. Anniņas. 12. Grizajs.14. Mimi. 19. Apkaunojošs. 21. Nevarauska. 22. Gnu. 23. Citu. 25. Olivers. 26. Hārdroks. 27. Rītdien.29. Tušē. 30. Raja. 33. Ēnot. 39. Maigi. 38. Nāvi. 39. Sena. 41. Mija. 44. Aug.

Pareizā atbilde: “I” burtu skaits atminētajā mīklā — 21

Foto

: Ai

vars

Liep

iņšMelnbaltâs

draudzenes

Autoru pusdienās muzicē Rihards Kolmanis

Documents

ISSN 1407—4672Es esmu zadzis ne tikai no citiem, slavenākiem autoriem, bet vārds vārdā arī no saviem draugiem. Taču viņi neko neiebilst, jo laikam izprot, ko nozīmē būt