IT tehnoloģijas iesācējiem (2.56 MB)

IT TEHNOLOĢIJAS

IESĀCĒJIEM IV 10.12.2014.

Nodarbības saturs

Programmā:

1. Digitālā fotogrāfija, tās apstrāde;

2. Digitālo fotokameru kritēriji;

3. Programmatūra attēlu apstrādei;

3.1. Attēla ielādēšana datorā, tā sākotnējā apstrāde;

3.2. 3D grafika, modelēšana;

3.3. 3D modelēšanas pielietojums, 3D izdruka;

3.4. Programmatūra 3D modelēšanai;

3.5. Rasējumu un modeļu izstrāde pēc fotogrāfijas,

vai ieskenēta attēla.

Nepazīstamo terminu vārdnīciņa

RASTRA GRAFIKA – attēls, sastāvošs no sīkiem

kvadrātiņiem;

VEKTORGRAFIKA – attēls, kas sastāv no ģeometriskām

formām, kas aizpildītas ar vienu krāsu un norobežotas ar

līniju;

DIGITĀLAIS ATTĒLS – attēla datne, datora atmiņā;

PIKSELIS – sīks punktiņš kvadrāta formā ar noteiktu krāsu

un atrašanās vietu;

DATORGRAFIKA – mākslas nozare, kas veido un

apstrādā attēlu ar datora palīdzību;

Mazliet jautrībai!

Ciparu fotoattēlu kopīgošana....

Latviskotā terminoloģija:

Fotogrāfiju drukāšanas vednis....

Slīdrādes izveide....

Videomateriālu tveršanas vednis....

Aizkadra balss laika skalā....

Krāsas regulēšana izmantojot slīdņus....

“Ciparu multivides pamati”

Izdevusi Microsoft Latvija 2005.gadā

Digitālais attēls, jeb fotogrāfija glabājas nevis fotofilmā, bet datora diskā, zibatmiņā, apskatīt to var datora monitorā. Digitālā fotogrāfija- tā ir datne. Pirms digitālā fotogrāfija kļūs ieraugāma datora monitorā, tā ir jāieraksta datora atmiņā, bet tā kā dators var apstrādāt tikai digitālo informāciju, tad šo procesu sauc par digitalizāciju. Šī procesa rezultāts arī ir datne, kas satur informāciju par attēlu. Pēc tam, kad attēls ir digitalizēts, to var apstrādāt grafiskajās programmās - mainīt spilgtumu, krāsas, kontrastu, savietot vairākus attēlus utt.

Digitālais attēls

Lai saprastu digitālo attēlu veidošanas un apstrādes principus, vispirms jāiepazīstas ar datorgrafikas

pamatiem.

Datorgrafika

Datorgrafiku iedala divos tipos: vektorgrafika un rastra grafika.

Vektorgrafika apraksta attēlu ar matemātisku formulu palīdzību. Pēc savas būtības jebkuru attēlu var sadalīt vienkāršos objektos (primitīvos), katrs šāds objekts sastāv no kontūrlīnijas un aizpildījuma (krāsas).

Vektorgrafikas galvenā priekšrocība ir iespēja attēlu neierobežoti palielināt, nezaudējot kvalitāti, palielinot attēlu nemainīsies datnes izmērs.

Ja attēlā būs daudz krāsu nianšu un sīku detaļu, vektoru formā to saglabāt nav reāli, jo datnes izmērs būs milzīgs. Vektoru formā parasti izgatavo logotipus, rasējumus, dažādus uzrakstus.

Datorgrafika

Rastra grafika, tā ir taisnstūra matrica, kas sastāv no daudziem maziem nedalāmiem punktiem- pikseļiem. Katru pikseli raksturo krāsa.

Piemēram, monitors ar izšķirtspēju 1024x768 attēlos matricu, kas sastāv no 786432 pikseļiem, katru no tiem raksturos noteikta krāsa. Lai cilvēks šādā «mozaīkā» saskatītu viengabalainu attēlu pikseļiem nepieciešams būt ļoti maziem. Tāpēc zemas izšķirtspējas attēlu aplūkojot ar „lupu”(zoom) gaidīto sīko detaļu vietā parādās pikseļu mozaīka.

Datorgrafika – rastra grafika

Var, palielināt izšķirtspēju (resemple) kādā grafiskajā redaktorā, bet sīku attēla detaļu kvalitāte no tā neuzlabosies, jo dators starp esošajiem pikseļiem ievieto jaunus, „nokrāsojot” tos „vidējā” krāsā, kā jau esošie pikseļi. Samazinot izšķirtspēju, dators pēc noteikta algoritma izņem esošos pikseļus. Tas arī nosaka galveno rastra grafikas mīnusu- attēla kvalitātes atkarība no izšķirtspējas un netieši no datnes izmēra.

Datnes izmērs atkarīgs no diviem faktoriem. 1.No grafiskās izšķirtspējas. 2.No krāsu dziļuma(jo vairāk krāsu gribam attēlot, jo lielāks datnes izmērs)

Datorgrafika

Attēla grafisko izšķirtspēju nosaka pikseļu blīvums un to mēra pikseļos uz collu vai punktos uz collu. Fotokamerām uzrāda pikseļu skaitu visā attēlā miljonos pikseļu(megapikseļi). Jo augstāka izšķirtspēja, jo vairāk pikseļu ir attēlā un mazāks to izmērs. Jo augstāka izšķirtspēja, jo sīkākas detaļas būs redzamas attēlā un detalizētākas krāsu pārejas. Grafisko izšķirtspēju nosaka digitālā attēla veidošanas procesā, grafiskās rediģēšanas programmā, digitalizējot ar skeneri vai fotografēšanas laikā ar digitālo fotokameru.

Datorgrafika

Krāsu dziļums. Svarīgs faktors rastra attēliem ir krāsu dziļums vai bitu izšķirtspējas lielums, kas nosaka vienu pikseli aprakstošo informācijas daudzumu. Jo lielāks krāsu dziļums, jo plašāks krāsu diapazons un precīzāka krāsu atbilstība oriģinālam.

Piemēram, pikselis ar viena bita izšķirtspēju var būt attēlots tikai ar 2 divām krāsām - baltu un melnu; pikseli ar 8 bitu izšķirtspēju attēlos ar

256 krāsām; ar 24 Biti - 16,7 miljoni krāsu.

Cilvēku uztvere ir atšķirīga, tāpēc šie skaitļi nav absolūti, vienam šādas fotogrāfijas liksies ļoti labas, citam savukārt pārāk „izsmērētas”, neasas.

Datorgrafika – grafisko (rastra) datņu formāti

Datorā jebkura informācija var tikt saglabāta tikai noteiktā formātā. Tekstam ir savi formāti, mūzikas ierakstiem citi, grafiskajai informācijai vēl citi formāti. Grafiskās informācijas formātu nosaka programma ar kuras palīdzību attēls digitalizēts. Arī fotokameras izmanto programmas un tās sauc par mikrokodu (firmware). Ir daudzi grafiskās informācijas glabāšanas formāti. Izplatītākie ir PSD, BMP, TGA, TIF, JPEG, GIF, PNG. Visi šie formāti izstrādāti rastra grafikas glabāšanai. Īpašs rastra grafikas formāts ir RAW.

RAW (angļu val.-neapstrādāts, jēls) formāts ir nepārveidots datu pieraksts no digitālās kameras gaismas jutīgās matricas, tāpēc tas ir individuāls katram matricas

modelim. Šajā formātā attēlu sensors pārraida kameras procesoram visās digitālajās kamerās, ne visās kamerās ir iespēja „aizliegt” procesoram apstrādāt RAW datus.

Dārgākajās fotokamerās šajā formātā saglabāts attēls vēlāk datorā tiek pārveidots citā formātā, vai bez izmaiņām saglabāts arhīvā kā digitālais negatīvs.


PSD (paplašinājums-*.psd) formāts ir Adobe Photoshop - populārākā grafiskā redaktora formāts. Atbalsta visus krāsu modeļus, grafiskās izšķirtspējas vērtības un krāsu dziļumus. Šajā formātā var saglabāt montāžas procesa starpstadijas.

BMP (paplašinājums-*.bmp) formāts izstrādāts operētājsistēmai Windows, tāpēc to atbalsta gandrīz visas šajā OS darbojošās programmas. Formāts atbalsta 1,4,8 un 24 bitu krāsu dziļumu.

JPEG (paplašinājums-*.jpg) (Joint Photographic Experts Group – apvienotā fotogrāfijas ekspertu grupa) kā redzams nosaukumā, formāts izstrādāts kā fotoattēlu glabāšanas standartformāts. Paredzēts attēlu saglabāšanai kompresētā (saspiestā) veidā samazinot datnes izmēru no procenta daļām līdz pat simts reizēm.

PNG (paplašinājums-*.png) (Portable Network Graphics- pārnēsājamā tīkla grafika) atbalsta līdz 48 bitu krāsu dziļumu, izmanto datu saspiešanas algoritmu bez zudumiem. PNG formāts bez informācijas par attēla krāsām saglabā datnē arī informāciju par katra pikseļa caurspīdīgumu alfa kanāla veidā, tā var būt noderīga fotomontāžai kad attēlus savieto tos uzklājot vienu uz otra.


Gandrīz visas digitālās kameras attēlu saglabā JPEG vai TIFF formātā, profesionālās un labākās amatieru kameras arī RAW. Skeneri attēlu uz datoru pārsūta TIFF formātā, un no grafiskās

programmas, kurā skenē, to var saglabāt pēc izvēles citā formātā.

Datorgrafika – programmatūra

Programmatūra ir pieejama gan par maksu, gan bezmaksas. Katra tiek izmantota atbilstošam mērķim

Rastra grafikas

redaktori

Vektoru

grafikas

redaktori

Maketēšanas

programmatūra

Adobe

Photoshop;

Corel Photo

Paint;

GIMP;

Picasa;

602 Photo....

Ms Paint;

Inkscape;

Corel Draw...

Adobe Ilustrator;

Sketchup;

PageMarker...

GIMP – Bezmaksas (gimp.org); Ms Paint – maksas (iekļauta Ms Windows cenā)

Digitālo fotokameru kritēriji

Labas fotokameras nenosaka tikai Megapikseļu skaits. Eskistē vēl daudzi kritēriji, kuri jāņem vērā.

Pikseļi nosaka attēla izmēru. Ja vēlamies izdrukāt fototapeti, vai veidot kolāžu, tad pikseļi skaits ir nozīmīgs. Lai izdrukātu fotogrāfiju 9x13 cm,

pilnīgi pietiek ar 1,2 Mpx.

Ja fotogrāfiju publicējam internetā, tad jo mazāk pikseļu, jo labāk, jo liels pikseļu skaits aizņem daudz vietas un attēls ielādēsies ļoti ilgi.


• Optika - zem šī vārda slēpjas viss, kas saistīts ar objektīvu un citiem optiskajiem parametriem. Ar šo parametru norāda optikas ražotājus. Visbiežāk tā ir tā pati firma, kas ražojusi pašu aparātu, taču mēdz būt arī savādāk. Īpaši šī sadaļa tiek izcelta, ja optiskā lēca ir kāda zīmola ražojums, piemēram, Carl Zeiss. Tāpat kā daudziem datoriem - atsevišķas daļas ražo citas firmas, bet kopā saliek cita. (Starp citu, tieši tāpat ir ar made in Latvia datoriem Gauja utml.)

• Objektīvs - varbūt sākotnēji šķiet, ka objektīvs ir tikai "acs", kas bildi redz, taču tā nebūt nav. No objektīva kvalitātes ir atkarīga arī bildes kvalitāte. Labs objektīvs ir aprīkots ar stikla lēcām. Lētākos aparātos parasti tiek izmantota plastmasas lēcas. Iesācējs lielu atšķirību nejutīs, bet jāatceras, ka parastajiem aparātiem nav maināmi objektīvi.


• Objektīva gaismspēja - šis ir būtisks objektīva kvalitātes rādītājs. Tas raksturo gaismas daudzumu, kas nokļūst uz matricas. Visbiežāk šīs skaitlis svārstās no f/2 līdz f/8. Objektīvam, kam ir zoom, jeb pietuvināšanas funkcija, norāda minimālo un maksimālo robežu. Jo šīs attiecības skaitlis mazāks, jo labāka ir objektīva spēja darboties nepietiekamas gaismas apstākļos. Šim parametram jāpievērš uzmanība tajos gadījumos, ja domā daudz fotografēt krēslā, ballītes tumsā, vai nakts ainavas, vai studijā ar profesionālo fotokameru.


• Optiskais zoom - cik reizes fotoaparāts "pievelk" fotografējamo objektu izmantojot optiku, attālinot, pietuvinot objektīvu. Vidēji šis lielums ir 3x. Jo lielāks šis parametrs, jo lielākas iespējas objektus "pievilkt" neizkropļotus. Taču jāatceras, jo tuvāk objekts pievilkts, jo mazāk drīkst izkustēties fotoaparāts. Līdzīgi kā fotografējot tumsā. Labākai bildei būs nepieciešams statīvs.

• Digitālais zoom - līdzīgi kā ar optisko zoom, attēlus var pietuvināt arī ar digitālo zoom. Vidējais rādītājs no 4 - 6x. Taču šis pietuvināšanas veids parasti fotoattēlu mēdz pasliktināt. Labāk nofotografēt augstākā kvalitātē un pēc tam konkrēto detaļu pietuvināt datorā. Tādēļ fotogrāfi iesaka izvēlēties fotoaparātu ar lielāku optiskā zoom funkciju, nevis digitālā (lai arī otrais variants, iespējams, skan modernāk).


• Jutīgums (ISO) - Tiem, kas vēl atceras fotoflmiņas, šo sadaļu izprast

būs vieglāk, jo arī fotofilmiņas atšķīrās pēc to jutības. Šis parametrs

raksturo matricas jutību pret gaismu. Manuālajā režīmā ISO

iespējams mainīt pašiem, lai, piemēram, fotografējot krēslā, bildes

sanāktu labas. Vairumam neprofesionālo fotoaparātu šī problēma

atrisināta vienkārši - tās lietotājs var izvēlēties programmu, kurā

strādāt, piemēram, vēloties fotografēt tumsā, atrodam izvēlnē

fotografēšana tumsā un visu pārējo izdarīs fotoaparāts. Tāpat ir ar

portretu fotografēšanu, fotografēšanu pret sauli utml. Šādas funkcijas

visnotaļ atvieglos tavu dzīvi, tādēļ izvēlētajam aparātam apskati

fotografēšanas režīmus. Parasti tiek nodrošināts ISO no 100 - 1600.


• Slēdža ātrums - Jo labāks slēdža ātrums, jo lielāks ir ekspozīcijas laika intervāls. Šī ir arī atbilde, kādēļ ar "ziepju traukiem" sanāk tik sliktas bildes tumsā. Tā kā, lai nofotografētu tumsā mēnesnīcu, jārēķinās ar 2-5s ekspozīciju, bet, īpaši vecākiem modeļiem, maksimālais ekspozīcijas laiks ir 4s, tad arī bildes ir miglainas vai izplūdušas. Labs slēdzis spēj nodrošināt intervālu no 1/2000s - 15s. Jo izvēlētajam fotoaparātam šis rādītājs būs augstāks, jo labākas bildes sanāks nepietiekama apgaismojuma apstākļos.

• Autofokuss - Nozīmē fotoaparāta spēju nofokusēt attēlu. Šis parametrs ir neatņemama jebkura digitālā fotoaparāta sastāvdaļa. Autofokusa veidus apzīmē ar simboliem iESP un spot. Nereti tiek pieminēts autofokuss ar kontrastu noteikšanu, kas nozīmē, ka fotoaparāts spēj atšķirt kontrastus, fokusējoties uz izvēlēto objektu.


• Baltās krāsas balanss - Neviens robots nav vēl izdomāts tik gudrs, lai pats uztvertu un saprastu krāsu spilgtumu, nokrāsu utml., nesalīdzinot to ar balto krāsu. Pat profesionālajām videokamerām pirms objekta filmēšanas sākuma ir "jānofilmē" kāda lieta baltā krāsā, jo katrā apgaismojumā baltais izskatās savādāks. Tāpat baltā balansu izteikti var redzēt, kad ar videokameru filmējam iekštelpās un, neizslēdzot kameru, dodamies spilgtā saulē. Nofilmētais uz mirkli kļūst balts, kamēr kamera pielāgojas jaunajam apgaismojumam. Arī fotoaparātiem ir šāds baltās krāsas balanss. Lielākajai daļai balanss notiek automātiski. Šo parametru apzīmē ar pozīciju skaitu.

602photo darba vide

Attēla gaišuma,

asuma,

miglainības

korekcija

Attēla krāsas un

tonalitātes

korekcija

Attēla

uzlabošana

Attēla speciālie efekti,

(litogrāfija, mozaīka utt...)

Padoms Nr.1

Ja neiezīmējiet noteiktu apgabalu, izmaiņas tiek veiktas visā attēlā! Iezīmējiet to daļu, kuru rediģēsiet, ja kas nesanāk (attēls sabojājas),

atcelt tikko veikto darbību var ar kombināciju CTRL + Z.

602photo darba vide (attēla apciršana)

Atveram attēlu 602photo darba vidē. Ja attēlu nav iespējams atvērt, to var pārfotografēt izmantojot print screen funkciju.

Padoms Nr.2

602photo darba vide (attēla apciršana) Iezīmēt izvēlēto apgabalu.

Izvēlamies iezīmēšanas rīku

Apvelkam attēla daļu

602photo darba vide (attēla apciršana) Komandu kartē IMAGE norādam:

Crop to selection – apcirst līdz iezīmējumam

Attēlu var apcirst izmantojot arī karsto taustiņu kombināciju

Shift + R.

Padoms Nr.3

602photo darba vide (attēla apciršana)

Viss liekais pazūd, attēls ir iezīmēts viss automātiski, tagad to var rediģēt, palielināt...:

Neaizmirstiet! Mainot attēla izmēru zudīs tā

kvalitāte.

Padoms Nr.4

Datorgrafika – GIMP ielāde

GIMP – lejupielāde (gimp.org) apjoms (~36 MB)

Datorgrafika – GIMP pamācības

http://www.vpg.edu.lv/uploads/8d_attelu_apstrade_gimp.pdf

Datorgrafika – GIMP ielāde

Ielādēt GIMP, darbojas jau no

windows XP, līdz pat windows 8

Pamācības kā strādāt ar GIMP

dažādās valodās

Datorgrafika – GIMP darba vide

Komandu kartes darbam ar

attēlu

Rīki ar darbam ar attēlu (katram

rīkam ir papildus iespējas)

Datorgrafika – GIMP darba sākšana

Norāda izmēru, mērvienību, izšķirtspēju, krāsu paleti RGB, CMYK....

Red Green Blue – Redz uz monitora; Cian Margent Yellow Key (melns) – izdrukā

printeris, tāpēc krāsas mēdz atšķirties, jo sajauc citas, lai iegūtu toni...


Izveidojas iezīmēta darba lapa

Instrumentu kaste, pārvietojama jebkurā vietā aiz maliņas

Izvēlamies krāsu, ar kādu strādāsim


Izvēlamies krāsu

Izvēlamies instrumentu ar kuru strādāsim (OTIŅA)

Esošā krāsa

Iepriekšējā krāsa

Saglabātās krāsas (ar laiku sakrāsies paletē)

Ja neatveras otiņas parametri rīku kastes apakšdaļā, tad var tos atvērt ar dubultklikšķi uzspiežot uz attiecīgā instrumenta

Datorgrafika – Otiņas parametri

Izmērs

Caurspīdīgums

Otiņas veids

Otiņas dinamika (papildiespējas)

Datorgrafika – Otiņas parametri

Izmērs

Caurspīdīgums

Otiņas veids

Otiņas dinamika (papildiespējas)

Krāsu pārejas

Ierobežots garums


Dzēšgumija

Dzēšgumijai arī ir parametri: kāda būs dzēšgumija – izmērs, veids: apaļa, kantaina, var dzēst ar papriku!


Darba lapas aizliešanai ar pāreju

Zīmulītis

Uzzīmētā darba pludināšanai (it kā ar pirkstu izsmērētu nenožuvušu krāsu) Iespējami dažādi pirksti, arī paprika, lapiņa vai saulītes

Palielināmais stikls, lai tuvinātu vai attālinātu darba lapu

Datorgrafika – GIMP attēla redakcija





3D grafika Google Sketchup

• SketchUp ir 3D modelēšanas programma, kas paredzēta arhitektiem, būvinženieriem, filmu un animāciju, kā arī datorspēļu veidotājiem un citiem radniecīgu profesiju pārstāvjiem. Modelēšana ar to ir daudz vieglāka un ērtāka nekā ar citām 3D CAD programmām. SketchUp piedāvā vienkāršu un efektīgu veidu, kā prezentēt savas idejas 3D formā gan dažādu nozaru speciālistiem, gan vienkāršiem 3D entuziastiem, un ir zināms tā vienkāršā interfeisa un viegli lietojamo konceptuālo rīku dēļ.

• SketchUp nodrošina arī iespēju izvietot radītos 3D modeļus virtuālajā globusā Google Earth un atrast tos Google 3D Warehouse meklētājā. Lietotājs, izmantojot savu Google lietotāja kontu, var augšupielādēt izveidotos modeļus un pārlūkot citus modeļus vai elementus.

3D grafika Google sketchup


SketchUp un SketchUp Pro Google 2006. gada 27. aprīlī paziņoja, ka Google SketchUp ir brīvi lejupielādējama SketchUp versija. Bezmaksas versijai nav tik lielu iespēju kā SketchUp Pro 6, bet tā iekļauj tādus darbarīkus, kas ļauj radīto materiālu augšupielādēt Google Earth un Google 3D Warehouse, kas ir SketchUp vidē radīto modeļu liela glabātuve. Bezmaksas SketchUp versijas nodrošina .dxf, .dwg un .3ds failu tiešu importēšanu SketchUp modelī. Tādā veidā var importēt rasējumus vai citus pamata zīmējumus vai jau 3D modeļus, atvieglojot un paātrinot modelēšanas procesu. Importējot attēlu failus kā .jpg, .tiff un .pdf, tos var izmantot gan kā plakātus, proti, pašus par sevi, vai savienot ar virsmām, radot foto reālistiskus ēku, dizaina objektu un citu priekšmetu modeļus. SketchUp ļauj eksportēt .tiff, .jpeg, .bmp un .png tipa rastra attēlus, kā arī Google Earth .kmz failus.


Profesionālā programmatūras versija, kas tiek saukta par SketchUp Pro, ir maksas programmatūra. SketchUp Pro 6 ir pieejams angļu, franču, itāļu, vācu vai spāņu valodas versijā, un tā cena ir 331 Eiro tāpat kā SketchUp Pro 7, tomēr jaunākā versija pagaidām pieejama tikai angļu valodā. SketchUp Pro var izmantot arī par brīvu 8 stundas, lietojot Google SketchUp mājas lapā piedāvāto izmēģinājuma versiju ar piebildi, ka tā tiek lietota personīgai lietošanai. SketchUp Pro versijas atbalsta .dwg, .dxf failu kā 2D līniju rasējumu vai 3D modeļu eksportēšanu, .pdf un .eps kā modeļa skatu 2D vektora attēlu eksportēšanu un citu 3D formātu eksportēšanu: .3ds, .obj, .xsi, .fbx, .vrml, .dae. SketchUp Pro lietotājiem papildus dažādiem darbarīkiem un augstas izšķirtspējas un 3D eksportēšanas formātu nodrošinājumam, tiek garantēts tehniskais atbalsts, kā arī tas, ka radītais materiāls var tikt izmantots komerciāliem mērķiem.

3D grafika Google sketchup darba vide Darba sākumā varam norādīt kāda būs mūsu darba vide –

paredzēts arhitektonisks plānojums, rasējums utt.

3D grafika Google sketchup darba vide Lai būtu ērtāk strādāt, izvēlamies nepieciešamās darba rīku joslas

un atslēdzam nevajadzīgās, pēc noklusējuma.

Skatu maiņas josla

Paplašinātā darba rīku josla

3D grafika Google sketchup darba vide

Elementu atlases rīks

(iezīmēšanai)

Gatavu formu izveides rīki

Formu maiņas, pārnešanas

un rotācijas rīki

Mērinstrumenti

Darba vides pārvietošanas,

tālummaiņas rīki

Skatu režīmi

Dzēšanas rīks

Komponentu izveides rīks

Līnijas izveides rīki

Objektu transformācijas

3D rīki

Tekstu, uzrakstu, mērvienību

pievienošanas rīki

Pārvietošanās darba vidē

Atgriešanās aktuālajā palielinājumā

3D grafika Google sketchup objekta izstrāde

3D grafika Google sketchup objekta izstrāde

http://www.youtube.com/watch?v=Hgrix3m1l9k

Informācijas avoti

• http://www.sievietespasaule.lv/sadzive/tehnologijas/pamaciba_f

otoaparata_iegade/

• http://profizgl.lu.lv/mod/book/view.php?id=21669&chapterid=60

89

• http://www.vpg.edu.lv/uploads/8d_attelu_apstrade_gimp.pdf

• http://lv.wikipedia.org/wiki/SketchUp

Documents

IT tehnoloģijas iesācējiem (2.56 MB)