Izlîgums Latvijas kriminåltiesîbås · 2015-12-16 · UDK 343.2/.7 Ju 170 Pétîjums sagatavots ar Valsts probåcijas dienesta finansiålu atbalstu Par faktu precizitåti atbild

Andrejs Judins

Izlîgums Latvijas

kriminåltiesîbås

Andrejs Judins

Izlîgums Latvijas

kriminåltiesîbås

2005

UDK 343.2/.7Ju 170

Pétîjums sagatavots ar Valsts probåcijas dienesta finansiålu atbalstu

Par faktu precizitåti atbild autors

Izdevums latvießu valodå ir pieejams internetå: www.politika.lv

Èpaßs paldies par informåcijas våkßanu un materiålu analîzes veikßanu Mårcim Pelcim un I¬jam Gutkinam

Måkslinieks Kristians Íics

Redaktore Ieva Janaite

∂ Andrejs Judins, teksts, 2005

∂ Sabiedriskås politikas centrs PROVIDUS, Valsts probåcijas dienests, 2005

∂ Våka måkslinieciskais noforméjums “Lamatas un slazdi”, 2004

∂ Måkslinieciskais iekårtojums “Nordik”, 2005

VALSTS PROBÅCIJAS DIENESTS

ISBN 9984–751–73–2

Kopsavilkums

Latvijas kriminåltiesîbas raksturo kriminålsodu kå noziedzîga nodarîjuma negatîvås kri-minåltiesiskås sekas – normatîvajos aktos paredzéto represiju attiecîbå pret likum-pårkåpéju. Tomér svarîgi ievérot, ka ikviens noziedzîgs nodarîjums ir ne vien pamatskriminålajai izmekléßanai un vainîgo personu notiesåßanai, bet arî konflikts, kurß jåat-risina.

Attîstot paståvoßo kriminåltiesîbu sistému, jåpievérß uzmanîba alternatîviem risinåju-miem, kas varétu pasargåt sabiedrîbu no noziedzîgiem nodarîjumiem. Pédéjos gadostiesîbu aktos izdarîti vairåki grozîjumi, kas vérsti uz Latvijas kriminålprocesa humanizå-ciju, efektivitåtes paaugstinåßanu un vienkårßoßanu. Turpinot kriminåltiesîbu reformu, irlietderîgi izmantot citu valstu pieredzi un iedzîvinåt Latvijas kriminålproceså atjaunojoßåtaisnîguma principus; tas saprotams kå process, kura gaitå likumpårkåpéjs, cietußais uncitas ieinteresétås puses vienojas, kå likvidét nozieguma sekas.

Iedzîvinot atjaunojoßå taisnîguma idejas, rietumvalstu kriminåltiesîbu jomå aktîvi un sek-mîgi tiek praktizéta mediåcija. Ar to saprot procesu, kura gaitå upuris un likumpårkåpéjstießi un netießi sazinås savå starpå ar treßås neieinteresétas puses – vidutåja – palîdzîbu.Mediåcijas process stimulé komunikåciju, proti, puses ir tießi iesaistîtas konflikta risi-nåßanå, tåm ir aktîva, nevis pasîva vérotåju loma. Treßås neieinteresétås puses – vidutåjapiedalîßanås ir svarîgs priekßnoteikums, lai cietußå un likumpårkåpéja pårrunu processnoritétu veiksmîgi. Ja mediåcijas gaitå likumpårkåpéjam izdodas izlîgt ar cietußo, ßisfakts var büt par iemeslu personas atbildîbas mîkstinåßanai, vieglåka soda piesprießanaiun pat atbrîvoßanai no kriminålatbildîbas. Tomér, lîdztekus kriminåltiesiskåm sekåm,mierizlîgumam ir nozîmîgs sociåls rezultåts, proti, izlîgßana nozîmé, ka konflikts, kururadîjusi likuma pårkåpßana, ir atrisinåts un persona, kurai tika nodarîts kaitéjums, irsañémusi morålu un/vai materiålu kompensåciju.

Latvijas kriminåltiesîbu jomå mediåcija formåli netiek paredzéta un lîdz ar to arî ne-notiek. Tomér pédéjos gados pieñemtie normatîvie akti, kå arî sagatavotie likumprojektinoråda uz atseviß˚u mediåcijas elementu paståvéßanu Latvijas kriminåltiesîbås, proti,kopß 1999. gada Latvijas kriminåltiesîbas pazîst izlîgumu starp cietußo un likumpår-kåpéju, kas ir pamats personas atbrîvoßanai no kriminålatbildîbas; kopß 2004. gada Valstsprobåcijas dienesta likumå ir definéts izlîgums ar starpnieku; izlîguma tiesîbu institüts irdefinéts arî Kriminålprocesa likumprojektå.

Pétîjumå gaitå analizéta izlîguma pieméroßana Latvijas Kriminålproceså – iegüti un anali-zéti statistikas dati no IeM Informåcijas centra, Valsts policijas GKrPP (Galvenås kriminål-policijas pårvaldes), Pirmstiesas izmekléßanas pårvaldes, rajonu policijas pårvaldém un

LR Ìenerålprokuratüras, kå arî analizéti to kriminållietu materiåli, kuras izbeigtas sakaråar izlîgumu starp cietußo un personu.

Lai noskaidrotu kriminållietu virzîtåju viedok¬us par mediåciju un tås pieméroßanas per-spektîvu Latvijas Kriminålproceså, tika organizéta prokuroru un policijas pårvalΩu pirms-tiesas izmekléßanas noda¬u darbinieku aptauja.

Pétîjuma rezultåtå ir formuléti priekßlikumi un rekomendåcijas, kuru îstenoßana varétupalîdzét mediåcijas ievießanai Latvijas Kriminålproceså.

IZLÈGUMS LATVIJAS KRIMINÅLTIESÈBÅS6

Saturs

Kopsavilkums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 5

Atjaunojoßå taisnîguma un mediåcijas bütîba kriminåltiesîbås . . . . . . . . . . . . . . . . 9Atjaunojoßå taisnîguma bütîba . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 9EP rekomendåcija “Par dalîbvalstu kriminålås justîcijas vienkårßoßanu” . . . . . . . . . . 12EP rekomendåcija “Par mediåciju kriminållietås” . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 13Izlîgums Latvijas Kriminålproceså . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 15Mediåcijas procesa dalîbnieki . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17Mediåcijas ilgums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 17Mediåcijas tiesiskås sekas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 18Vidutåjs . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 19Vidutåja vecums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20Vidutåja izglîtîba un kvalifikåcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 20Vidutåja sociålais statuss . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21Vidutåja étika . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21Vidutåja darba atalgojums . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 21Citi kritériji, kuriem jåatbilst vidutåjam . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 22

Izlîgums Latvijas kriminåltiesîbås . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23Izlîguma tiesiskå reglamentåcija . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 23Statistikas dati par izlîguma pieméroßanu Latvijas kriminålproceså . . . . . . . . . . . . . 27

Kriminållietu materiålu analîze, kuras tika izbeigtas sakarå

ar izlîgumu starp cietußo un likumpårkåpéju . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 36LR IeM Informåcijas centra arhîvå esoßo kriminållietu materiålu analîze . . . . . . . . . . 36Rîgas autotransporta prokuratürå esoßo kriminållietu materiålu analîze . . . . . . . . . . 41

Prokuroru/izziñas izdarîtåju aptauja par izlîgumu ar starpnieku . . . . . . . . . . . . . . . 43

Priekßlikumi un rekomendåcijas . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 491. pielikums. Paziñojums par izlîgumu . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 532. pielikums. Apsüdzétå un cietußå izlîgums kriminållietå Nr.1520031103 . . . . . . . . 543. pielikums. Grozîjumu projekts par izmaiñåm normatîvajos aktos . . . . . . . . . . . . . 554. pielikums. Izlîgums starp cietußo un likumpårkåpéju Kanådå . . . . . . . . . . . . . . . . 565. pielikums. Priekßlikumi par izlîguma tiesîbu institüta formuléjumu jaunajå Kriminålprocesa likumå . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 58

Literatüra . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . . 59

Saîsinåjumu saraksts

GKrPP – Galvenå Kriminålpolicijas pårvaldeIeM – Iekßlietu ministrijaIeM IC – Iekßlietu ministrijas Informåcijas centrsKK – KriminålkodekssKL – KriminållikumsKP likumprojekts – Kriminålprocesa likumprojektsPP – policijas pårvaldePRPP – pilsétas un rajona policijas pårvaldeRPP – rajona policijas pårvaldeULSP – upura un likumpårkåpéja samierinåßanas programma

Atjaunojoßå taisnîguma un mediåcijasbütîba kriminåltiesîbås

Atjaunojoßå taisnîguma bütîba

Atbilstoßi tradicionålajåm kriminåltiesîbåm par noziedzîgu nodarîjumu personai ir jåpie-sprieΩ kriminålsods, kuru izcießot tå atmakså par likuma neievéroßanu. Nenoliedzot kri-minåltiesîbu normu preventîvo nozîmi, tomér jåatzîst, ka paståvoßå kriminåltiesîbu sis-téma nevar efektîvi nodroßinåt sabiedrîbas aizsardzîbu pret kaitîgiem nodarîjumiem.Vairåki likumpårkåpéji péc kriminålsoda izcießanas un pat soda izcießanas laikå veicjaunus noziedzîgus nodarîjumus. Valsts vårdå îstenotå represija bieΩi vien attålina jaunusnoziedzîgus nodarîjumus, tomér nepietiekami efektîvi ietekmé cilvékus, lai mainîtu viñuattieksmi pret sabiedrîbu un tiesiskåm prasîbåm.

Vairåki likumpårkåpéji kriminålsodîßanu uztver kå likumsakarîgu viñu dzîves posmu.Cikls “noziedzîgs nodarîjums – tiesa – sods – noziedzîgs nodarîjums” îstenojams vairåk-kårt, un persona nevar vai negrib no tå izrauties. Rezultåtå no kriminålås represijas cießpats likumpårkåpéjs, tas rada kaitéjumu sabiedrîbai un atseviß˚iem cilvékiem, kuri k¬üstpar noziedzîgu nodarîjumu upuriem.

BieΩi kriminålsods tiek raksturots kå noziedzîga nodarîjuma negatîvås kriminåltiesiskåssekas – normatîvajos aktos paredzétå represija attiecîbå pret likumpårkåpéju. Tiek uz-skatîts, ka kriminålsoda piesprießana un izcießana atjauno taisnîgumu, ko apdraudéjisnoziedzîgs nodarîjums, proti:

likumpårkåpéjs

taisnîgumu,

apdraud

tokonsta-téjot,lai atjaunotu taisnîgumu,

piesprieΩ sodu

1.

2.

3. valsts,

Tomér, raugoties uz situåciju no cita redzespunkta, jåatzîst, ka tå nav tik idilliska. Arnoziedzîgu nodarîjumu pirmåm kårtåm ir nodarîts nozîmîgs kaitéjums kådas personasinteresém. Péc tam, noskaidrojot apståk¬us un notiesåjot vainîgo, valsts ierobeΩo pårkå-péja intereses un tiesîbas, tådéjådi mé©inot viñu labot un atturét no jaunu likumpår-kåpumu izdarîßanas. Neraugoties uz ßiem pasåkumiem, ap 40% notiesåto izdara jaunusnoziedzîgus nodarîjumus. Turklåt svarîgi ievérot, ka faktiskais noziedzîgu nodarîjumurecidîva lîmenis ir vél augståks, jo oficiålå statistika atspogu¬o kriminåltiesisko recidîvu,bet, ja persona izdara jaunu noziedzîgu nodarîjumu péc sodåmîbas noñemßanas vaidzéßanas, noziedzîgu nodarîjumu atkårtotîba un kriminåltiesiskais recidîvs neveidojas.Turklåt jåñem vérå, ka ne visi noziedzîgi nodarîjumi tiek re©istréti, bet no re©istrétajiemkriminålnodarîjumiem atklåj mazåk par pusi.

Latvijas un vairåku citu valstu noziedzîbas apkaroßanas probléma ir saistîta ar sabied-rîbas attieksmi pret noziedzîgu nodarîjumu izdarîtåjiem. Lielåkå sabiedrîbas da¬a uztverlikumpårkåpéjus kå citådas, atß˚irîgas bütnes, kuras jåizolé un kuråm jålabojas cietumå.Priekßstats, ka likumpårkåpéjs ir jåizstumj no sabiedrîbas, iesakñojies cilvéku apziñå. Tomérjåsaprot, – kamér sabiedrîba uzskatîs, ka noziedzniekiem nav vietas sabiedrîbå, kanoziedznieks ir policijas–prokuratüras–tiesas–cietuma “klients”, efektîva noziedzîbasapkaroßana un likumpårkåpumu skaita samazinåßana nenotiks.

SABIEDRÈBA NEDRÈKST BËT VIENALDZÈGA PRET LIKUMPÅRKÅP‰JIEM.

CÈÂ AR NOZIEDZÈBU NAV TIKAI SPECIÅLO INSTITËCIJU (POLICIJAS, PROKURATËRAS,TIESAS, CIETUMU) UZDEVUMS, TAJÅ IR JÅIESAISTA ARÈ SABIEDRÈBA.

PALÈDZOT BIJUÍAJIEM LIKUMPÅRKÅP‰JIEM, SABIEDRÈBA PASARGÅ SEVI NO JAUNIEMNOZIEDZÈGIEM NODARÈJUMIEM.

Attîstot paståvoßo kriminåltiesîbu sistému, jåpievérß uzmanîba alternatîviem risinåju-miem, kas varétu pasargåt sabiedrîbu no noziedzîgiem nodarîjumiem. Pédéjos gadostiesîbu aktos izdarîti vairåki grozîjumi, kas vérsti uz Latvijas kriminålprocesa humanizå-ciju, efektivitåtes paaugstinåßanu un vienkårßoßanu. Turpinot kriminåltiesîbu reformu,lietderîgi izmantot citu valstu pieredzi un iedzîvinåt Latvijas kriminålproceså ATJAUNO-JOÍÅ TAISNÈGUMA1 principus.

Ikviens noziedzîgs nodarîjums ir ne vien pamats kriminålajai izmekléßanai un vainîgopersonu notiesåßanai, bet arî konflikts, kurß jåatrisina. Tajå iesaistîti likumpårkåpéjs uncietußais. Müsu kriminåltiesîbu sistéma, veicot kriminålizmekléßanu un kriminålvajåßanu,galvenokårt fokuséjas uz aizdomås turéto/apsüdzéto personu, bet noziedzîga nodarîjumaupurim pårsvarå ir pasîva loma. Cietußais sniedz paskaidrojumus, liecina par notikußo ungaida, kad tiesa valsts vårdå atzîs pårkåpéju par vainîgu un pieméros sodu, kå arî apmieri-nås lietå pieteikto civilprasîbu. Òoti bieΩi tiesas process un vainîgå notiesåßana nenescietußajam gandarîjumu. Cietußais nejüt, ka likumpårkåpéjs no sirds noΩélo izdarîto,bieΩi, neraugoties uz tiesas spriedumu, nav iespéjams no notiesåtå piedzît kompensåcijupar nodarîto kaitéjumu; piespriestais sods neliekas adekvåts pastrådåtåjam noziedzîgajamnodarîjumam.

Atjaunojoßais taisnîgums ir process, kura gaitå likumpårkåpéjs, cietußais un citas ieinte-resétås puses vienojas, kå likvidét nozieguma sekas.

Atjaunojoßå taisnîguma programmas piedåvå likumpårkåpéjam, cietußajam un sabied-rîbai piedalîties nozieguma seku likvidåcijå. Íie cilvéki k¬üst par galvenajiem kriminål-procesa dalîbniekiem, turklåt valsts un likuma pårståvji darbojas kå sasaistoßais posmssistémå, kas virzîta uz to, lai pårkåpéjs apzinåtos savu vainu, atlîdzinåtu zaudéjumus


1 Restorative Justice (ang¬u val.)

cietußajam un lai cietußais, pårkåpéjs un sabiedrîba aktîvi lîdzdarbotos samierinåßanåsproceså. Visu pußu iesaistîßana atjaunoßanas proceså ir pamats atjaunojoßa rezultåta,zaudéjumu atlîdzinåßanas un samierinåßanas sasniegßanai.

Starp atjaunojoßo taisnîgumu un müsdienu kriminåltiesîbåm paståv virkne bütisku atß˚i-rîbu.

Pirmkårt, atjaunojoßais taisnîgums uztver noziegumu ne tikai kå likumpårkåpumu, bet kålikumpårkåpéja nodarîtu kaitéjumu cietußajam, sabiedrîbai un sev paßam.

Otrkårt, tas iesaista atjaunojoßajå darbå vairåk ieintereséto pußu, nevis galveno lomu atvélvalstij un likumpårkåpéjam.

Tradicionålajåm müsdienu kriminåltiesîbåm ir tendence atsavinåt pußu konfliktu un uz-ticét tå risinåßanu profesionåliem juristiem. Savukårt ar atjaunojoßo taisnîgumu konfliktinepastarpinåti nonåk atpaka¬ pie ieinteresétajåm pusém, tas paredz aktîvu cietußå unsabiedrîbas lîdzdalîbu konflikta risinåßanå. Citådi arî tiek izprasts atjaunojoßå taisnîgumarezultåts – tå veiksmes kritérijs ir konflikta radîto seku likvidåcija, nodarîtå kaitéjumaatlîdzinåßana un pußu samierinåßanås, nevis kriminålås represijas bargums.

Iedzîvinot atjaunojoßå taisnîguma idejas, rietumvalstu kriminåltiesîbu jomå aktîvi un sek-mîgi tiek praktizéta mediåcija. Ar to saprot procesu, kura gaitå upuris un likumpårkåpéjstießi un netießi sazinås savå starpå ar treßås neieinteresétas puses – vidutåja – palîdzîbu.Mediåcijas process dod upurim iespéju paust savu attieksmi pret izdarîto un formulétpriekßlikumus, kuru izpilde palîdzétu viñam samierinåties ar likumpårkåpéju, savukårtlikumpårkåpéjam ir iespéja akceptét izvirzîtås prasîbas, piedåvåt un apspriest ar cietußocitas konflikta risinåßanas iespéjas, vienoties par nodarîtå kaitéjuma novérßanu.

Izlîgßanas procedüra ir vérsta uz to, lai personas vienotos par seku novérßanu, kurasradußås ar noziedzîgo nodarîjumu, un nav bütiski, vai ßî vienoßanås ietver materiåla vaimoråla rakstura kompensåcijas. Galvenais ir tas, ka viena no pusém atzîst savu vainu vai,kaut gan neatzîst vainu, piekrît nozieguma faktam2, un abas puses ir gatavas vienoties parkonflikta noreguléßanu.

ATJAUNOJOÍÅ TAISNÈGUMA UN MEDIÅCIJAS BËTÈBA KRIMINÅLTIESÈBÅS 11

cietußais likumpårkåpéjs

vidutåjs

2 Acîmredzot diskutabls ir jautåjums, vai aizdomås turétais, neatzîstot savu vainu, bet atzîstot no-zieguma faktu un piedaloties mediåcijas proceså, faktiski tomér nepasludina sevi par vainîgu nozie-dzîgå nodarîjumå. Teorijå par to nav vienotîbas. Tomér Eiropas Padomes Ministru komitejas reko-mendåcija Nr. R (99) 19 skaidri definé, ka mediåcijai jåbalstås uz to, ka abas puses atzîst lietaspamatfaktus, bet piedalîßanos mediåcijas proceså turpmåkajå tiesas gaitå nevar izmantot kå pierådî-jumu vainas atzîßanai.

Pirmå upura un likumpårkåpéja samierinåßanas programma (ULSP) såkås kå eksperi-ments Kitçenerå, Ontario ßtatå Kanådå, 20. gadsimta 70. gadu såkumå, kad probåci-jas dienesta darbiniekam izdevås pårliecinåt tiesu, ka diviem jaunießiem, kas notie-såti par vandålismu, bütu jåsatiekas ar viñu pastrådåtå noziedzîgå nodarîjuma upuriem.Péc tikßanas tiesnesis lika jaunießiem samaksåt upuriem restitüciju – kå nosacîtas atbrîvo-ßanas nosacîjumu. Tådå veidå ULSP såkås kå uz probåciju balstîta alternatîva péc sodapiesprießanas.3 Íis eksperiments izvértås organizétå upura un likumpårkåpéja samieri-nåßanas programmå, kuru finanséja baznîca, valdîba un daΩådas sabiedrîbas grupas. PécdaΩådåm Kanådas iniciatîvåm, pirmå programma startéja 1978. gadå ASV, Indiånas ßtatå,un péc tam izplatîjås viså ASV un Eiropå. Ir apré˚inåts, ka 400 ULSP programmas darbo-jas ASV, lîdzîgi dati ir sastopami arî Eiropå.4

Mediåcijas process stimulé komunikåciju, proti, puses ir tießi iesaistîtas, tåm ir aktîva, nevispasîva – vérotåju loma. Mediåcijas process piedåvå cietußajam iespéju izteikt savas prasî-bas/pretenzijas un güt ne tikai materiålu, bet arî morålu gandarîjumu, kas ir tikpat svarîgi.

Likumpårkåpéjs mediåcijas proceså uzñemas atbildîbu par notikußo. Íî prasîba veido prak-tisku un nepiecießamu pamatu divu pußu iesaistîßanai. Treßås, neieinteresétås puses –vidutåja – piedalîßanås ir svarîgs priekßnoteikums, lai cietußå un likumpårkåpéja pårrunasnoritétu veiksmîgi.

Ja mediåcijas proceså likumpårkåpéjam izdodas izlîgt ar cietußo, ßis fakts var büt pariemeslu personas atbildîbas mîkstinåßanai, vieglåkå soda piesprießanai un pat atbrîvo-ßanai no kriminålatbildîbas. Tomér lîdztekus kriminåltiesiskåm sekåm mierizlîgums irnozîmîgs sociåls rezultåts, proti, izlîgßana nozîmé, ka konflikts, kuru radîjusi likuma pår-kåpßana, ir atrisinåts un persona, kurai tika nodarîts kaitéjums, sañémusi morålu un/vaimateriålu kompensåciju.

Mediåcijas uzsåkßana, protams, negaranté pozitîvu rezultåtu un samierinåßanos. Ja pro-cesa gaitå neizdodas panåkt izlîgumu, lieta nonåk atpaka¬ pie procesa virzîtåja un tiekatjaunota lietvedîba. Tomér arî ßajå gadîjumå nav pamata uzskatît, ka mediåcija bijusiabsolüti bezjédzîga. Personu tikßanas un sarunas jebkurå gadîjumå ietekmé likumpår-kåpéju. Redzot cietußo citådå situåcijå, kå arî dzirdot viña teikto, likumpårkåpéjs ir spiestsapdomåt savu rîcîbu. Tas nenozîmé, ka cilvéks péc izlîguma mainîsies, tomér palielinåsvarbütîba, ka persona nåkotné neizdarîs jaunus noziedzîgus nodarîjumus.

EP rekomendåcija “Par dalîbvalstu kriminålås justîcijas vienkårßoßanu”

1987. gada 17. septembrî Eiropas Padomes Ministru komiteja ir apstiprinåjusi rekomen-dåciju Nr. R (87)18 “Par dalîbvalstu kriminålås justîcijas vienkårßoßanu”.5 Kaut ganrekomendåcija tika izstrådåta un pieñemta, pirmåm kårtåm domåjot par kriminålås jus-tîcijas darbîbas paåtrinåßanu un vienkårßoßanu, tajå nostiprinåtås normas atbilst arî atjau-nojoßå taisnîguma idejai. Eiropas Padomes Ministru komiteja aicina dalîbvalstis, tajå skaitåLatviju, pårskatît likumus attiecîbå uz årpustiesas izlîgumiem, lai ¬autu kriminållietås


3 Sk. Bright, C. Victim-Offender Mediation. http://www.restorativejustice.org/rj3/Introduction-Definition/Tutorial/Victim_offender_mediation.htm4 Sk. Bright, C. Victim-Offender Mediation. http://www.restorativejustice.org/rj3/IntroductionDefinition/Tutorial/Victim_offender_mediation.htm5 Recommendation No. R (87) 18 of the Committee of Ministers to Member States Concerning theSimplification of Criminal Justice. https://wcm.coe.int/ViewDoc.jsp?id=704801&Lang=en Tulkojumslatvießu valodå http://www.coecidriga.lv/tulkojumi/MKRek/R(87)18.htm

kompetentai iestådei un citåm iestådém, kas ßajå stadijå iesaistås lietå, veicinåt årpustiesasizlîguma iespéju, it îpaßi attiecîbå uz maznozîmîgiem noziedzîgiem nodarîjumiem.

Rekomendåcija paredz, ka varas iestådém jåprecizé apståk¬i, kådos tås var izmantotårpustiesas izlîgumu, jånosaka vadlînijas un jåizveido par årpustiesas izlîgumu makså-jamo naudas summu tabulas, lai péc iespéjas nodroßinåtu principa par vienlîdzîbu ievéro-ßanu likuma priekßå. Lai to sasniegtu, ieteicams ßo apståk¬u sarakstu, vadlînijas un mak-såjamo summu tabulas publicét.

Aizdomås turétajam, kurß nevélas pieñemt priekßlikumu par årpustiesas izlîgumu, vien-mér vajadzétu büt pilnîgåm tiesîbåm ignorét vai noraidît ßådu piedåvåjumu. Ja aizdomåsturétais pieñem årpustiesas izlîgumu un izpilda tå nosacîjumus, atteikßanås no tiesîbåmveikt tiesvedîbu k¬üst neatsaucama.

Varas iestådém vajadzétu publicét ikgadéjus pårskatus par to, kå tås îstenojußas årpus-tiesas izlîguma tiesîbas, tomér neatklåjot aizdomås turéto personîbas. Rekomendåcija ie-saka arî normatîvajos aktos paredzét, ka varas iestådes årpustiesas izlîguma ietvarosdrîkst noteikt likumpårkåpéjam ßådus pienåkumus:

• samaksåt valstij, sabiedriskai vai labdarîbas organizåcijai noteikto naudas summu;

• veikt noziedzîgå ce¬å iegüto mantu un tiesîbu restitüciju;

• kompensét cietußajam ar noziedzîgo nodarîjumu radîto kaitéjumu vai nu pirms izlî-guma, vai kå izlîgßanas saståvda¬u.

EP rekomendåcija “Par mediåciju kriminållietås”

1999. gada 15. septembrî Eiropas Padomes Ministru komiteja pieñéma rekomendåcijuNr. R (99) 19 “Par mediåciju kriminållietås” 6, kas ietver mediåcijas izmantoßanas kriminål-proceså vadlînijas.

Rekomendåcija attiecas uz jebkuru procesu, kas ¬auj cietußajam un likumpår-kåpéjam, ja viñi péc brîvas gribas tam piekrît, aktîvi piedalîties ar noziedzîgu no-darîjumu saistîtu jautåjumu risinåßanå, izmantojot neitrålas treßås puses – vidu-tåja – starpniecîbu.

Rekomendåcija definé pamatprincipus, kuri valstîm jåñem vérå, iniciéjot mediåciju jeb iz-lîgumu ar starpnieka palîdzîbu – kriminålprocesa ietvaros. Rekomendåcija paredz, kanacionålajai likumdoßanai jåveicina mediåcija kriminållietås, jåbüt izstrådåtåm vadlîni-jåm, kas nosaka mediåcijas izmantoßanu. Vadlînijås jåparedz kårtîba, kådå lietas tieknodotas mediåcijas dienestam, kå arî rîcîba ar tåm péc mediåcijas.

Rekomendåcijå ir definéti ßådi mediåcijas pamatprincipi:

• mediåcijas dienestam ir autonoma vieta kriminålås justîcijas sistémå;

• mediåcijai kriminållietås ir jåbüt visiem pieejamai;

• mediåcijai kriminållietås ir jåbüt pieejamai visås kriminålprocesa stadijås;


6 Recommendation No. R (99) 19 of the Committee of Ministers to Member States Concerning MediationIn Penal Matters. https://wcm.coe.int/ViewDoc.jsp?id=420059&Lang=en Tulkojums latvießu valodå –http://www.coecidriga.lv/tulkojumi/MKRek/R(99)19.htm)

• lémums par kriminållietas nodoßanu mediåcijai, kå arî mediåcijas procesa izvértéjums,jåatståj kriminåljustîcijas institüciju ziñå;

• mediåcija ir iespéjama tikai tad, ja puses – cietußais un likumpårkåpéjs – tam piekrîtpéc brîvas gribas un paustå piekrißana nav tikusi atsaukta;

• mediåcijas procesa dalîbnieki jebkurå brîdî var atteikties no tås turpinåßanas;

• pirms puses dod piekrißanu mediåcijai, tås pilnîbå jåinformé par viñu tiesîbåm,mediåcijas procesa raksturu un iespéjamåm viñu lémuma sekåm;

• mediåcija var notikt, ja abas puses atzîst lietas pamatfaktus, respektîvi, nepaståvprincipiålas domstarpîbas par objektîvåm pazîmém attiecîbå uz notikußo;

• piedalîßanos mediåcijas proceså nevar izmantot kå pierådîjumu par vainas atzîßanuturpmåkajå tiesas procesa gaitå.7 Izlîguma sarunas ir konfidenciålas un drîkst turp-måk tikt izmantotas vienîgi ar pußu piekrißanu;

• atbrîvoßanai uz årpustiesas izlîguma pamata ir jåbüt tådam paßam statusam kå tiesulémumiem vai spriedumiem, un tai jåizslédz vajåßana par tiem paßiem faktiem (ne bisin idem);

• ja lieta tiek nodota atpaka¬ kriminåljustîcijas institücijåm bez izlîguma vai tådé¬, ka iz-lîgumu nav bijis iespéjams îstenot, nekavéjoties jåpieñem lémums par turpmåko rîcîbu;

• ir nepiecießamas regulåras kriminåljustîcijas institüciju un mediåcijas dienestu kon-sultåcijas, kas veicina savstarpéju sapratni.

Saistîbå ar mediåcijas procedüru Eiropas Padomes Ministru komiteja iesaka:

• pirms mediåcijas procesa såkuma kompetentai kriminåljustîcijas institücijai jåsniedzstarpniekam informåcija par visiem ar lietu saistîtajiem faktiem un nepiecießamiedokumenti;

• mediåcijai jånotiek aiz slégtåm durvîm;

• neraugoties uz konfidencialitåtes principu, starpniekam jåsniedz attiecîgajåm institü-cijåm vai iesaistîtajåm personåm jebkura informåcija par nopietnu noziegumu drau-diem, kas varétu nåkt gaismå mediåcijas procesa gaitå;

• mediåcijå ir jåpieméro galvenås procesuålås garantijas, îpaßi pußu tiesîbas uz juri-disko palîdzîbu un, ja nepiecießams, uz tulka pakalpojumiem. Nepilngadîgajiem jåpa-redz arî tiesîbas uz vecåku palîdzîbu;

• pirms lieta tiek nodota mediåcijai, jåñem vérå acîmredzamås atß˚irîbas pußu vecumå,briedumå vai intelektuålajås spéjås;

• speciålås normas un tiesiskås garantijas, kas regulé nepilngadîgo piedalîßanos tiesasproceså, attiecinåmas arî uz mediåcijas procedüru kriminållietås;

• mediåcija jåveic efektîvi, tomér tådå tempå, kas pusém pieñemams;

• izlîgums jåpanåk, abåm pusém brîvpråtîgi vienojoties. Tajå ir jåiek¬auj tikai sapråtîgiun samérîgi pienåkumi;

• starpnieka pienåkums ir ziñot kriminåljustîcijas institücijåm par veiktajiem pasåku-miem un mediåcijas procesa iznåkumu. Starpnieka ziñojums nedrîkst atklåt mediåci-jas sarunu saturu, kå arî komentét pußu uzvedîbu mediåcijas procesa laikå.


7 Sk. 2. pielikumu. Apsüdzétå un cietußå izlîgums kriminållietå Nr.1520031103.

Izlîgums Latvijas Kriminålproceså

Latvijas kriminåltiesîbu jomå mediåcija formåli nav paredzéta un lîdz ar to arî nenotiek.Tomér pédéjos gados pieñemtie normatîvie akti, kå arî sagatavotie likumprojekti, norådauz atseviß˚iem mediåcijas elementiem Latvijas kriminåltiesîbås, proti:

• kopß 1999. gada Latvijas kriminåltiesîbås ieviests izlîgums starp cietußo un likum-pårkåpéju, kas ir pamats personas atbrîvoßanai no kriminålatbildîbas;

• kopß 2004. gada Valsts probåcijas dienesta likumå ir definéts izlîgums ar starpniekapalîdzîbu;

• izlîguma tiesîbu institüts ir definéts arî Kriminålprocesa likumprojektå.

Tådéjådi mediåcijas institüts müsu tiesîbu sistémai nav sveßs. Valsts probåcijas dienestalikuma (spékå no 2004. gada 1. janvåra,) 13. pantå noteikts, ka Valsts probåcijas dienestsnodroßina iespéju cietußajam un probåcijas klientam brîvpråtîgi iesaistîties izlîguma pro-ceså ar starpnieka palîdzîbu. Íå likuma 1. pants skaidro izlîguma ar starpniekapalîdzîbu jédzienu kå pårrunu procesu, kurå piedalås cietußais un probåcijas klients unkurå izmanto starpnieka palîdzîbu, lai novérstu noziedzîga nodarîjuma sekas un panåktucietußå un probåcijas klienta izlîgumu.

Likumå arî noteikts, ka, îstenojot izlîgumu ar starpnieka palîdzîbu, Valsts probåcijas die-nestam ir jåpilda ßådas funkcijas:

• jåveic starpnieku apmåcîba;

• jåsniedz procesa virzîtåjam informåcija par iespéjåm îstenot izlîgumu ar starpniekapalîdzîbu un par ßå izlîguma mér˚iem;

• jåîsteno izlîguma process ar starpnieka palîdzîbu;

• jåpaziño procesa virzîtåjam par izlîguma ar starpnieka palîdzîbu rezultåtiem;

• jåsniedz sabiedrîbai, cietußajiem un probåcijas klientiem informåcija par iespéjåmîstenot izlîgumu ar starpnieka palîdzîbu un par ßå izlîguma mér˚iem.

Neraugoties uz likumå izskaidroto izlîguma ar starpnieka palîdzîbu bütîbu, tå pieméro-ßana kriminålprocesa ietvaros nav iespéjama neveiksmîgås probåcijas klienta definîcijasdé¬. Likumå paredzéts, ka probåcijas klients ir persona, kas izcieß sodu brîvîbas atñem-ßanas iestådé vai ir atbrîvota no brîvîbas atñemßanas iestådes péc soda izcießanas unnoslégusi vienoßanos ar Valsts probåcijas dienestu par postpenitenciårås palîdzîbassañemßanu, kå arî persona, kura nosacîti atbrîvota no kriminålatbildîbas, nosacîti notie-såta vai nosacîti pirms termiña atbrîvota no pamatsoda, ja tai noteikti likumå paredzétiepienåkumi. Respektîvi, burtiski interpretéjot Valsts probåcijas dienesta likumå noteikto,izlîgumu ar starpnieka palîdzîbu cietußais var slégt ar personu, kura ar tiesas spriedumuatzîta par vainîgu noziedzîgå nodarîjumå.

Mediåcijas process nepårprotami var notikt péc tam, kad persona ir notiesåta par nozie-dzîgu nodarîjumu. Tomér ir svarîgi, lai iespéja uzsåkt izlîgßanas procesu bütu paredzétaarî pirmstiesas stadijås.

Aplükojot citu valstu praksi mediåcijas organizåcijå, nav atrasta informåcija, ka izlîgßanaar starpnieka palîdzîbu bütu pieejama tikai péc notiesåjoßa sprieduma ståßanås spékå.Tießi otrådi, to mé©ina izmantot péc iespéjas agråk, pat pirms kriminållietas ierosinåßa-nas. Raugoties uz izlîgumu kå uz konflikta, ko radîjis noziedzîgs nodarîjums, noregulé-ßanas mehånismu, vélams, lai pårrunas starp cietußo un likumpårkåpéju bütu pie¬aujamastülît péc noziedzîgå nodarîjuma.


Tießi uz to orienté topoßais Kriminålprocesa likums, kura projekts tuvåkajå laikå tiksizskatîts Saeimå treßajå lasîjumå. Likumprojekta autori uzsvérußi, ka cietußais visås pro-cesa stadijås un visos tå veidos varés izlîgt ar personu, kura nodarîjusi viñam kaitéjumu.Jåpiebilst, ka likumprojektå nekur nav pieminéts starpnieks, kå arî nav norådîtas sekas,kådas varétu büt izlîgumam kriminållietås, kuras nevar tikt izbeigtas ar izlîgumu. Kautgan ir acîmredzams, ka izlîgßanas process var notikt gan ar starpnieka palîdzîbu, gan beztå lîdzdalîbas. Ievérojot Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendåciju Nr. R (99) 19“Par mediåciju kriminållietås”, ir svarîgi Kriminålprocesa likumå skaidri definét, ka izlîg-ßanas gaitå var piedalîties starpnieks.

Valsts probåcijas dienests piedåvå papildinåt Kriminålprocesa likumu ar pantu “Izlîgumaîstenoßana”, nosakot tajå, ka:

• izlîguma procesu îsteno Valsts probåcijas dienesta apmåcîts starpnieks;

• Valsts probåcijas dienests, konstatéjot iespéju veikt izlîgumu, nekavéjoties par toinformé procesa virzîtåju.

Nav ßaubu, ka mediåcija nav iedomåjama bez starpnieka, bet spékå esoßajå Kriminålpro-cesa kodekså un topoßajå Kriminålprocesa likumå nav norådes, ka izlîgßana var notikt arstarpnieka palîdzîbu. Tomér nebütu pareizi krist otrå galéjîbå un noteikt, ka izlîgums vartikt panåkts tikai ar starpnieka piedalîßanos. Ir virkne gadîjumu, kad cietußais un likum-pårkåpéjs var patståvîgi, bez treßås puses lîdzdalîbas, vienoties par samierinåßanos unpaziñot par to lietas virzîtåjam. Mediatora iesaistîßanås tådå izlîgßanas proceså, kurß fak-tiski jau ir pabeigts, nebüs iespéjama vai büs måkslîga. Kriminålprocesa likumå ir vérts pre-cîzi norådît, ka Valsts probåcijas dienesta apmåcîts starpnieks îsteno mediåciju (izlîgumuar starpnieka palîdzîbu). Tådéjådi neizslédzot iespéju izlîgt bez starpnieka palîdzîbas.

Ja izstrådåtie priekßlikumi tiks akceptéti, nav skaidrs, kå Valsts probåcijas dienests varéskonstatét iespéju veikt izlîgumu. Neapßaubåmi, probåcijas dienests var büt iniciatorsizlîguma procedüras uzsåkßanai. Tomér to var arî iniciét gan cietußais, gan likumpår-kåpéjs, gan lietu virzîtåjs. Nedomåju, ka daudzi cietußie un likumpårkåpéji, vismaz pir-majos mediåcijas pieméroßanas gados, ies uz probåcijas dienestu, lai tas ierosinåtumediåcijas procedüru. Drîzåk kriminålprocesa dalîbnieki par savu vélmi uzsåkt izlîgßanuinformés izziñas izdarîtåju vai prokuroru, kurß savukårt varés ziñot par to probåcijasdienestam. Tåpat ir pie¬aujams, ka procesa virzîtåjs péc iepazîßanås ar lietas materiåliem,izvértéjis lietderîgumu konkrétajå kriminållietå piemérot mediåcijas procesu, paziño parto probåcijas dienestam, kurß kå koordinéjoßa institücija, izvélas personu, kas varbüt vidutåjs attiecîgajå lietå. Arî Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendåcijaNr. R (99) 19 “Par mediåciju kriminållietås” noteic, ka lémums par kriminållietas nodoßanumediåcijai atståjams kriminåljustîcijas institüciju ziñå. Lîdz ar to ir apßaubåma nepiecie-ßamîba likumå tik viennozîmîgi definét informåcijas plüsmas virzienu starp Valsts probå-cijas dienestu un lietu virzîtåju.

Valsts probåcijas dienesta likumå ir jåizdara grozîjumi, paredzot, ka par probåcijas klien-tiem atzîstami arî cilvéki, kas tiek turéti aizdomås par noziedzîgu nodarîjumu vai ir ap-südzéti tå izdarîßanå.

Jåapsver arî iespéja un lietderîba par probåcijas dienesta klientu atzît personu, kurai arnoziedzîgo nodarîjumu ticis nodarîts kaitéjums. Mediåcija nav process, kas organizéts vie-nîgi, lai pozitîvi ietekmétu likumpårkåpéju. Palîdzîba nepiecießama arî cietußajam. Tåpéclikumå bütu pareizi atspogu¬ot abu izlîgßanas procesa dalîbnieku statusu. Jåpiebilst, katåda pieeja, pieméram, paståv Çehijas Republikå, kur par probåcijas un mediåcijas klientuatzîstama persona, kas pastrådåjusi darbîbas, par kuråm ir noteikta kriminålatbildîba, kåarî ßo noziedzîgo nodarîjumu upuri.


Mediåcijas procesa dalîbnieki

Mediåcijas procedürå tießi iesaistîtas trîs puses – likumpårkåpéjs, cietußais un neitrålsvidutåjs.

Eiropas Padome iesaka paredzét nacionålajå likumdoßanå iespéju mediåcijå piedalîties arîtulkam, ja kaitéjuma nodarîtåjs vai cietusî persona nevar tießi sazinåties valodas nepras-mes dé¬. Tomér ir acîmredzams, ka tulkam mediåcijas proceså ir gluΩi tehniskas funkcijas.

Eiropas Padome arî noteic, ka mediåcijå ir jånodroßina galvenås procesuålås garantijas,îpaßi pußu tiesîbas uz juridisko palîdzîbu. Juridiskajai palîdzîbai jåtiek sniegtai, lai izskaid-rotu personåm mediåcijas bütîbu, personu tiesîbas mediåcijas proceså, kå arî eventuålåizlîguma tiesiskås sekas. Tomér tas nenozîmé, ka izlîgßanas gaitå jåiesaistås advokåtam.Vairåkås valstîs, kur sekmîgi tiek îstenota izlîgßana ar starpnieku, advokåta iesaistîßanosmediåcijas proceså uzskata par nevélamu, bet daΩås valstîs, pieméram, Norvé©ijå – to pataizliedz. Savukårt Polijå advokåta piedalîßanås mediåcijå ir at¬auta ar likumu, paredzot,ka viñß var piedalîties meditåcijå, bet nevar pårståvét savu klientu. Péc statistikas datiem,mediåcijas procesos Polijå ap 10% gadîjumu viena no pusém (pårsvarå aizdomås turétais)piesaista advokåtu.8

Veiktie pétîjumi råda, ka advokåta lîdzdalîba parasti traucé sekmîgas vienoßanås panåk-ßanu. BieΩi advokåti ir tendéti likt ß˚érß¬us izlîgumam. Tåda attieksme zinåmå mérå irsaistîta ar vélmi saglabåt savu monopolståvokli lietas virzîbå, kå arî nevar ignorét advo-kåtu finansiålås intereses, jo tießi paståvoßais konflikts nodroßina advokåtam ienåkumus,savukårt samierinåßanås rezultåtå züd nepiecießamîba péc jurista palîdzîbas.9

Ievießot mediåciju Latvijas kriminålproceså, nebütu pareizi ierobeΩot cilvéku tiesîbas iz-mantot kvalificéta jurista palîdzîbu. Tomér ir svarîgi precîzi definét advokåta/jurista lomumediåcijas proceså. Viña galvenais uzdevums var büt izlîgßanas novéroßana un klientamnesaprotamo juridisko jautåjumu izskaidroßana, bet jurists nedrîkst büt personas pår-ståvis, proti, jåparedz, ka viñß nav tiesîgs mediåcijas laikå rîkoties klienta vårdå, izvirzîtprasîbas un piedåvåt izlîgßanas nosacîjumus.

Izpildot Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendåciju “Par mediåciju kriminållie-tås”, likumdoßanå jåparedz, ka nepilngadîgajiem mediåcijas procesa dalîbniekiem varsniegt palîdzîbu viñu vecåki, respektîvi, viñi arî fakultatîvi var piedalîties izlîgßanas pro-cedürå. êmot vérå, ka Latvijå paßlaik netiek plånota speciåla likuma izstråde par mediå-ciju, nepilngadîgo bérnu vecåku tiesîbas piedalîties izlîgßanas proceså bütu jåatspogu¬omediåcijas vadlînijås, kuras bütu jåizstrådå Valsts probåcijas dienestam.

Mediåcijas ilgums

Eiropas Padome aicina, organizéjot mediåciju kriminållietås, to veikt efektîvi, tomér tådåtempå, kas ir pusém pieñemams. Nepårprotami mediåcijas procesa uzmanîbas centråir rezultåts – personu samierinåßanås, nevis åtrums, kådå notiek likumpårkåpéja un cie-tußå pårrunas. Tomér, domåjot par kriminålprocesa paåtrinåßanu, nevar pie¬aut nepama-toti ilgu mediåcijas procedüru. Acîmredzot mediåcijai jånotiek sapråtîgå laikå. Pieméram,


8 Czarnecka-Dzialuk, B., Wojcik, D. Victim-Offender mediation in Poland.// Victim-Offender Mediationin Europe. Making Restorative Justice Work. Leuven University Press, 2000, 319. lpp.9 Groenhuijsen, M. Victim-Offender Mediation: Legal and Procedural Safeguards. Experiments andLegislation in Some European Jurisdictions.// Victim-Offender Mediation in Europe. Making Restora-tive Justice Work. Leuven University Press, 2000, 77. lpp.

Norvé©ijå pårrunas jåuzsåk ne vélåk kå divu nedé¬u laikå no materiålu sañemßanas dienas.Íis laiks ir nepiecießams, lai vidutåjs varétu iepazîties ar lietas materiåliem un sagata-voties. Vidéjais mediåcijas procesa ilgums ßajå valstî ir 41 diena.

Arî müsu valstî bütu vérts noteikt mediåcijas procesa termiñus, proti, definét maksimålolaiku, kas ir vidutåja rîcîbå, lai sagatavotos un såktu izlîgßanu, kå arî maksimålo laiku,kurå ir jåpabeidz izlîgßana. Attiecîgå jautåjuma nenoregulétîbas dé¬ ir iespéjams, ka atse-viß˚os gadîjumos kriminålprocess var stipri ieilgt, savukårt mediåcijas mér˚is ir ßo pro-cesu saîsinåt.

Lemjot par maksimålajiem mediåcijas termiñiem, var pie¬aut diferencétu pieeju, nosakotmediåcijas termiñus atß˚irîgåm lietu kategorijåm. Tomér pat vissareΩ©îtåkajås lietåsmediåcijas procesam nevajadzétu büt garåkam par diviem méneßiem.

Mediåcijas tiesiskås sekas

Paßreizéjås Latvijas kriminåltiesîbås paståv viendimensijas izpratne par izlîgumu, proti –izlîgums ir pamats kriminållietas izbeigßanai. Tießi ßådas izlîguma uztveres dé¬ likumsierobeΩo tå pieméroßanu kriminålproceså. Protams, tiesîbu akti nevienam tießi neliedzslégt mierizlîgumu. Tomér normatîvajos aktos tießi noteikts, ka péc kriminålpårkåpumaizdarîßanas izlîgßana ar cietußo var büt pamats kriminållietas izbeigßanai. Par izlîgßanupéc citu noziedzîgu nodarîjumu izdarîßanas likumå nekas nav teikts, un tådé¬ personåmnav pietiekamas motivåcijas izlîgt.

Tomér acîmredzot izlîgßana starp cietußo un likumpårkåpéju var büt nozîmîga arî pécsmagåka noziedzîga nodarîjuma.10 Mediåcija var dot gandarîjumu cietußajam, kurß redz,ka vainîgais patießam noΩélo izdarîto. Pårrunås ir iespéjams vienoties par nodarîtåkaitéjuma kompensåcijas veidiem un kårtîbu. Nav noslépums, ka likumpårkåpéjiem nevienmér ir lîdzek¬i, lai samaksåtu par nodarîto kaitéjumu, un pat civilprasîbas atzîßanapar pamatotu negaranté lîdzek¬u piedzîßanu par labu cietußajam. Turpretim mediåcijaslaikå ir iespéjams vienoties par alternatîviem nodarîtå kaitéjuma atlîdzinåßanas veidiem,pieméram, likumpårkåpéjs var apñemties da¬éji vai pilnîgi kompensét kaitéjumu, veicotkådus darbus cietußå labå. Tåpat cietußais un likumpårkåpéjs var vienoties par kompen-såcijas izmaksu atlikßanu vai sadalîßanu laikå; kå kompensåcija par radîto kaitéjumu vartikt atzîta kådas mantas nodoßana cietußajam, utt.

Paßlaik likumpårkåpéjam, kas izdarîjis noziegumu, trükst motivåcijas, lai meklétu izlîg-ßanu ar cietußo. Situåcija varétu mainîties, ja normatîvajos aktos tießi tiktu paredzéts, kaizlîgums starp personu un vainîgo var notikt ne tikai péc kriminålpårkåpuma izdarîßanas,bet arî tad, ja persona ir izdarîjusi noziegumu. Gadîjumos, kad izlîgums nedod pamatupersonas atbrîvoßanai no kriminålatbildîbas, izlîgßanas fakts bütu jåatzîst par sodu mîk-stinoßu apståkli, bet attiecîbå uz likumpårkåpéju, kurß jau ir notiesåts, izlîgums jåvértékå fakts, kas ñemams vérå, lemjot par personas pirmstermiña nosacîtu atbrîvoßanu nobrîvîbas atñemßanas soda.

Nepårprotami uz to noråda arî spékå esoßais KL 47. pants par apståkli, kas mîkstina atbil-dîbu un ¬auj atzît likumå tießi neparedzéto, t. sk. – arî izlîgumu ar cietußo. Tomér no prak-ses viedok¬a labåk bütu ßajå pantå tießi noteikt, ka izlîgums ir apståklis, kas mîkstinaatbildîbu, jo tådå gadîjumå izlîgßanas fakts vienmér tiks atspogu¬ots spriedumå un tießistimulés mediåcijas pieméroßanu kriminålproceså. Pieméram, Polijå tiesa, izdarot sprie-dumu, ñem vérå meditåcijas pozitîvos rezultåtus, proti – vienoßanås panåkßanu, atzîstot


10 Sk. 2. pielikumu. Apsüdzétå un cietußå izlîgums kriminållietå Nr. 1520031103.

to par apståkli, kas mîkstina atbildîbu, jo Polijas Kriminålkodekså 60. panta 2. § teikts, katiesa var piemérot årkårtéju soda mîkstinåjumu rüpîgi pamatotos gadîjumos, kad patzemåkais paredzétais sods ir nesamérîgs, ja cietußais un vainîgais samierinåjußies, radî-tais kaitéjums atlîdzinåts vai cietußais un vainîgais vienojußies par kaitéjuma atlîdzinå-ßanas veidu.

Vidutåjs

Vai mediåcija konkrétå gadîjumå büs veiksmîga un likumpårkåpéjam izdosies izlîgt arcietußo, tas ir atkarîgs no daΩådiem faktoriem. Vairåki no tiem saistîti ar likumpårkåpéjaun cietußå personîbu, izdarîtå noziedzîgå nodarîjuma veidu, ar tå nodarîto kaitéjumu u. c.faktoriem. Attiecîgie fakti atspogu¬ojas konkrétå lietå un izlîgßanas laikå tie jåievéro,tomér tie nevar ietekmét.

Lîdztekus paståv faktori, kas nav saistîti nedz ar likumpårkåpéju un cietußo, nedz arizdarîto noziedzîgo nodarîjumu, bet tie tießi ietekmé mediåcijas rezultåtu. Rezultåts ¬otilielå mérå atkarîgs no vidutåja spéjåm pareizi organizét likumpårkåpéja un cietußå pår-runas. êmot vérå vidutåja svarîgo lomu izlîgßanas proceså, pareizi jådefiné kritériji,kuriem ßai personai jåatbilst. Acîm redzami, ka izvirzåmås prasîbas var attiekties uz per-sonas vecumu, izglîtîbu, pieredzi un motivåciju.

Pieméram, Polijå, lai k¬ütu par mediatoru, personai jåatbilst ßådiem kritérijiem:

• 26 gadu vecums,

• Polijas pilsonîba,

• nav bijis sodåmîbu,

• pietiekama dzîves pieredze,

• prasme risinåt konfliktus,

• zinåßanås psiholo©ijå, pedago©ijå, sociolo©ijå, resocializåcijå vai tiesîbås11.

Çehijas Republikå, lai k¬ütu par probåcijas un mediåcijas dienesta darbinieku, personai:

• jåbüt bez sodåmîbåm,

• jåbüt ma©istra grådam kådå no sociålajåm zinåtném,

• jånokårto ateståcijas eksåmens péc pamatkursa, kura ilgums ir 12 méneßi un kuråapvienota tiesîbu studéßana ar probåciju un mediåciju saistîtos jautåjumos ar prak-tiskiem treniñiem komunikåcijas tehnolo©ijå.

Par probåcijas un mediåcijas dienesta palîgu var k¬üt persona, kas sasniegusi 21 gada ve-cumu, kurai ir interese par juridisko darbu, augståkå izglîtîba kådå no sociålajåm zinåtnémun nav sodåmîbu. Turklåt personai jåapgüst seßu méneßu kursi un jånokårto eksåmens.12

Jåpiebilst, ka valstîs, kur mediåciju jau praktizé, ir pausti atß˚irîgi viedok¬i par ßiem krité-rijiem, tåpéc, izstrådåjot nacionålos standartus, mums paßiem büs jålemj, kådas prasîbas,sertificéjot mediatorus, jåizvirza Latvijå.


11 Czarnecka-Dzialuk, B., Wojcik, D. Victim-Offender mediation in Poland.// Victim-Offender Mediationin Europe. Making Restorative Justice Work. Leuven University Press, 2000, 313. lpp.12 Kalmthout, A., Roberts, J., Vinding, S. Probation and Probation Services in the EU accession coun-tries, 79. lpp.

Vidutåja vecums

Vidutåjam nevajadzétu büt gados jaunam cilvékam. Èstenojot mediåciju, ir svarîgi, laiabas puses respektétu vidutåju. To vieglåk bütu panåkt, ja izlîgßanas procedüras organi-zéßana tiktu uzticéta personai ar bagåtu dzîves pieredzi. Neapsaubåmi, ka arî gados jau-nam cilvékam var büt dotîbas mediåcijas organizéßanå, tomér vieglåk to veikt cilvékam,kurß sasniedzis vidéjo vecumu. Neraugoties uz atseviß˚as personas dotîbåm, tomér irvisai riskanti uzticét samierinåßanas procedüru cilvékam, kurß pirms påris gadiem pabei-dzis skolu. Neatkarîgi no cilvéka spéjåm, pirmo iespaidu par vidutåju rada viña vecums,un tådå sensitîvå darbîbå kå pårrunu organizéßana starp cietußo un likumpårkåpéju tasjau paßå såkumå var lemt mediåciju neveiksmei.

Pieméram, Polijå minimålais vecums, kuru sasniedzot persona var strådåt par vidutåju, ir26 gadi, Norvé©ijå par mediatoru nevar k¬üt personas, kas jaunåkas par 25 gadiem, kautgan pédéjå laikå ir izskanéjußi priekßlikumi samazinåt ßo vecumu lîdz 18 gadiem.

Nosakot vidutåja minimålo vecumu Latvijå, vajadzétu ievérot 25 – 26 gadu robeΩu.

Izvértéjot vairåku konkrétu personu spéjas veikt mediåciju, nepårprotami jåñem vérå ganvidutåja, gan abu pußu vecums. Jåñem vérå, ka cilvékiem ir vieglåk sarunåties un ieklau-sîties, ja viñi ar vidutåju ir aptuveni vienåda vecuma vai arî vidutåjs ir par viñiem gadosvecåks cilvéks.

Vidutåja izglîtîba un kvalifikåcija

Personas izglîtîba nav noteicoßais faktors, lemjot par piemérotîbu vidutåja lomai. Kautgan grüti iedomåties vidutåju – analfabétu, nav ßaubu, ka par starpnieku izlîgßanas pro-ceså var büt gan cilvéks ar augståko izglîtîbu, gan ar pamatizglîtîbu.

Izglîtîba kådå no sociålajåm zinåtném var palîdzét vidutåjam izlîguma procedüras orga-nizéßanå, jo viña darbs ir tießi saistîts ar cilvékiem, ar komunikåciju; viñam jåprot sniegtpadomus, kå noteiktå situåcijå labåk rîkoties, jåmåk novérst konfliktus, jo tådi pårrunulaikå var rasties, utt. Tomér attiecîgås izglîtîbas trükums nedrîkst büt ß˚érslis, lai uzsåktumediatora darbu.

Lai strådåtu par mediatoru, nav nepiecießama juridiskå izglîtîba. Dominé pat viedoklis, kamediåcijas proceså vidutåja uzdevumus labåk var izpildît nespeciålists – parasts iedzî-votåjs, kuram nav speciålu juridisko zinåßanu, nevis persona, kas ir strådåjusi vai strådåtiesu sistémå. Tas tiek pamatots tådéjådi, ka persona, kas nav strådåjusi par juristu, esotspéjîga paskatîties uz problému objektîvåk (“îstenuma spéks”)13, nepievérßot tik lielu uz-manîbu lietas juridiskajåm niansém, bet gan lietas bütîbai. Íådai personai esot plaßåksredzesloks, to neierobeΩojot ietvari, kas izveidojußies, strådåjot tiesîbu aizsardzîbassistémå.

Pieméram, Polijå personåm, kuras kaut niecîgå mérå saistîtas ar tiesîbu sistému, aizliegtsbüt par mediatoriem, bet ßis aizliegums ir spékå tikai tad, ja persona darbojas savå amatå,bet, tiklîdz ßo amatu pamet, tai paveras iespéjas k¬üt par mediatoru. Citås valstîs, it îpaßitajås, kur probåcijas dienests ir norobeΩots no justîcijas sistémas, probåcijas dienestadarbiniekam at¬auts darboties mediatora postenî.14


13 Peters, T. Victim-Offender Mediation: Reality and Challenges.//Victim-Offender Mediation in Europe.Making Restorative Justice Work. Leuven University Press, 2000, 14. lpp.14 Czarnecka-Dzialuk, B., Wojcik, D. Victim-Offender mediation in Poland.// Victim-Offender Mediationin Europe. Making Restorative Justice Work. Leuven University Press, 2000, 316., 317. lpp.

Vidutåja izglîtîbai var büt nozîme, lemjot par konkrétas personas spéjåm organizét izlîg-ßanas procesu starp noteiktu cietußo un likumpårkåpéju. Tomér tas saistîts tikai ar kon-kréta mediåcijas procesa organizåciju, bet tam nav nozîmes, lemjot vispårîgi par personasspéjåm strådåt par vidutåju.

Vidutåja sociålais statuss

Eiropas Padomes rekomendåcija “Par mediåciju kriminållietås”15 aicina izraudzîties vidu-tåjus no visiem sabiedrîbas slåñiem, lai pårrunås varétu nodroßinåt starpnieku, kurßizprot konkrétå sociålå slåña individuålås îpatnîbas un paraΩas.

Iesaistot mediåcijas procesu organizéßanå brîvpråtîgos vidutåjus, jåñem vérå, ka ßie cil-véki diezin vai varés veltît izlîgßanas organizéßanai daudz laika. Droßi vien lielåkå da¬abrîvpråtîgo mediatoru nevarés strådåt pilnu slodzi kaut vai tå iemesla dé¬, ka viñiem büscits algots darbs. Mekléjot cilvékus, kuri varétu vadît mediåcijas procedüru, ir vérts pievérstuzmanîbu tådai sociålai grupai kå pensionåri. Ío cilvéku vidü noteikti iespéjams atrasttådus, kuriem ir pietiekami daudz brîva laika, dzîves pieredzes un vélmes nesavtîgi pa-lîdzét citiem cilvékiem.

Vidutåja étika

Eiropas Padomes Ministru komiteja iesaka izstrådåt mediåcijas étiskos noteikumus. Eiro-pas valstu lielåkå da¬a ir izveidojußas mediåcijas dienesta étikas kodeksu. Pieméram,Norvé©ijå étikas kodekss tika izstrådåts, pateicoties mediåcijas dienestu koordinatorudarbam 1996. gadå. Nav ßaubu, ka arî Latvijas Valsts probåcijas dienestam jåizstrådå attie-cîgais dokuments vai jåveic tå izstrådes koordinåcija.

Íis dokuments ir nepiecießams, jo, gatavojot mediåcijas procedüru, vidutåjs iepazîstas arkriminållietas materiåliem, kuri ietver konfidenciålu informåciju; pårrunu laikå var bütskarti jautåjumi, kas attiecas uz personas privåto dzîvi un attiecîbåm. Òoti svarîgi, lai mediå-cijas proceså pårrunåtais un noskaidrotais netiktu izpausts personåm, kuras mediåcijånepiedalås. Vidutåja pienåkums ir nodroßinåt mediåcijas procesa konfidencialitåti.

Par vidutåju nekådå ziñå nevar büt persona, kura ir personiski ieintereséta lietas iznå-kumå, jo tas var negatîvi ietekmét mediåcijas procesu.

Vidutåjam ar cieñu jåizturas pret abåm iesaistîtajåm pusém. Attiecîbås ar mediåcijasdalîbniekiem vidutåjam jåievéro neitralitåte – vidutåjs nedrîkst demonstrét nedz savassimpåtijas, nedz antipåtijas.

Vidutåja darba atalgojums

êmot vérå, ka viens no mediåcijas mér˚iem ir sabiedrîbas lîdzdalîba izlîguma proceså,algotu darbinieku iesaiste mediåcijå bieΩi tiek vértéta kritiski, jo tajå gadîjumå cilvéciskåsintereses nomaina komerciålås. Lîdz ar to organizåcijas, kas nodarbojas ar ßå pakalpo-juma sniegßanu, tiek pielîdzinåtas kompånijåm, kuras izmanto tirgus mehånismus, laipårdotu savu preci.


15 Recommendation No. R (99) 19 of the Committee of Ministers to Member States Concerning Media-tion In Penal Matters. https://wcm.coe.int/ViewDoc.jsp?id=420059&Lang=en Tulkojums latvießu va-lodå http://www.coecidriga.lv/tulkojumi/MKRek/R(99)19.htm

Brîvpråtîgo iesaistîßana mediåcijå vislabåk atbilst sabiedrîbas ideåliem. Arî Latvijå visliet-derîgåk bütu mediåcijå iesaistît brîvpråtîgos vidutåjus. Tomér nebütu pareizi arî katego-riski izslégt iespéju nodarbinåt profesionålus mediatorus. Èpaßi tas varétu büt aktuåli mediå-cijas ievießanas laikå, kamér sabiedrîbå attiecîgå procedüra vél nav guvusi plaßu atzinîbu.

Iesaistot mediåcijå brîvpråtîgos vidutåjus, ir svarîgi izveidot profesionå¬u dienestu, kas va-rétu sniegt palîdzîbu, nepiecießamîbas gadîjumå konsultét un atbalstît. Svarîgi arî nodro-ßinåt kontroli pår mediåcijas organizéßanu un paveikto mediåciju kvalitåtes novértéßanu.

Citi kritériji, kuriem jåatbilst vidutåjam

Eiropas Padomes rekomendåcija “Par mediåciju kriminållietås” noteic, ka vidutåjam mediå-cijas proceså:

• labi jåizprot vietéjå kultüra un sabiedrîba;

• jåbüt ar lo©iskåm sprießanas spéjåm;

• jåbüt ar labu saskarsmes kultüru.

Pieméram, Norvé©ijå par mediatoru nevar k¬üt personas, kuras pédéjo piecu gadu laikåbijußas notiesåtas ar nosacîtu brîvîbas atñemßanu, kå arî personas, kuras pédéjo 10 gadulaikå atbrîvotas no ieslodzîjuma pirms termiña.16

êmot véra cilvéku migråciju, kas k¬uvusi par vienu no müsdienu sabiedrîbas raksturîgåmpazîmém, aktualizéjas jautåjums par mediåcijas proceså lietojamo valodu. Protams, izlîg-ßana nav iespéjama, ja cietußais un likumpårkåpéjs valodas nezinåßanas dé¬ nevar sazi-nåties. Eiropas Padome iesaka mediåcijå izmantot tulka pakalpojumus, ja cietußais vailikumpårkåpéjs nepårvalda otras puses valodu. Atß˚irîbå no kriminålprocesa mediåcijavar notikt, lietojot jebkådu valodu, un personu tiesîbas ßajå jomå nedrîkst ierobeΩot. Laisekmétu mediåciju, ir svarîgi, lai starp vidutåjiem bütu cilvéki, kas pårståv nacionålåsminoritåtes, kuras dzîvo valstî, kå arî cilvéki, kas pårvalda sveßvalodas. Protams, ziñojotlietu virzîtåjam par mediåcijas rezultåtiem, vidutåjam jålieto valsts valoda.

Pildot savus pienåkumus, vidutåjam:

• jåbüt neitrålam savå darbîbå, balstoties uz lietas faktiem un pußu vajadzîbåm unvélmém;

• vienmér ar cieñu jåizturas pret pusém un jånodroßina, lai tås izturas ar cieñu vienapret otru;

• smalkjütîgi jåizturas pret pußu neaizsargåtîbu;

• jånodroßina mediåcijå iesaistîtåm personåm droßa un érta sarunu vide.

Eiropas Padome iesaka izstrådåt mediatora kompetences standartus un étiskos noteiku-mus, kå arî definét starpnieku atlases, apmåcîbas un izvértéjuma procedüras.

Pirms vidutåji uzsåk savu pienåkumu pildîßanu, viñiem jånodroßina såkotnéjå apmåcîba,kå arî prakse mediåcijas dienestå. Íîs apmåcîbas uzdevums ir panåkt augstu kompetenceslîmeni, îpaßi pievérßot uzmanîbu prasmei risinåt konfliktus, specifiskajåm prasîbåm, kasnepiecießamas darbam ar cietußajiem un likumpårkåpéjiem, kå arî pamatzinåßanåm parkriminålås justîcijas sistému.


16 Paus, K. K. Victim-Offender mediation in Norway. // Victim-Offender Mediation in Europe. MakingRestorative Justice Work. Leuven University Press, 2000, 281. lpp.

Izlîgums Latvijas kriminåltiesîbås

Izlîguma tiesiskå reglamentåcija

Latvijas Kriminålproceså izlîgums ir saprotams ßauråk nekå civiltiesîbås. Nevienai perso-nai nav liegts izlîgt ar citu cilvéku, tomér ne vienmér tas rada tiesiskas sekas. êmot vérå,ka kriminåltiesîbas ir publisko tiesîbu nozare, samierinåßanås starp cietußo un likumpår-kåpéju dod pamatu kriminållietas izbeigßanai un personas atbrîvoßanai no atbildîbas.Tomér attiecîgå norma nav imperatîva, un izlîgums starp cietußo un likumpårkåpéjunenozîmé automåtisku likumpårkåpéja atbrîvoßanu no kriminålatbildîbas. Ikviens nozie-dzîgs nodarîjums apdraud ne tikai cietußå intereses, bet rada arî zinåmu kaitéjumu sa-biedrîbai. Tießi tåpéc, neraugoties uz panåkto izlîgumu, izziñas virzîtåjs un prokurorsvar turpinåt kriminållietas izmekléßanu un péc pabeigßanas nosütît to uz tiesu, lai apsü-dzétajam piemérotu kriminålsodu.

Kriminållikuma 58. panta 2. da¬å paredzéts, ka personu, kas izdarîjusi kriminålpårkå-pumu, var atbrîvot no kriminålatbildîbas, ja ir izlîgums ar cietußo vai viña likumisko pår-ståvi. Tas nozîmé, ka gadîjumos, ja persona izdarîjusi noziedzîgu nodarîjumu, par kuruKriminållikumå paredzéts sods, kas nav saistîts ar brîvîbas atñemßanu vai arî ir saistîts arbrîvîbas atñemßanu uz laiku, kurß nav ilgåks par diviem gadiem, ir iespéjama likum-pårkåpéja atbrîvoßana no atbildîbas, ja viñß ir samierinåjies ar cietußo.

Kriminålprocesa kodeksa 5. panta 1. da¬as 6. punktå ir noteikts, ka kriminållietu nedrîkstierosinåt, bet ierosinåtå lieta jåizbeidz uz cietußå un apsüdzétå izlîguma pamata tådåslietås, kuras ierosinåmas vienîgi péc cietußo südzîbåm, proti, ja:

• cietußajam nodarîts tîßs viegls miesas bojåjums (KL 130. pants);

• tîßi aizskarts cietußå gods vai pazemota cietußå cieña (KL 156. pants);

• notikusi neslavas celßana (KL 157. pants);

• izdarîta goda aizskarßana vai neslavas celßana masu saziñas lîdzek¬os (KL 158. pants).

Atbilstoßi Latvijas Kriminålprocesa kodeksam pirmstiesas izmekléßanas laikå lémumuspar atteikßanos ierosinåt kriminållietu un par kriminållietas izbeigßanu pieñem prokurorsvai – ar viña piekrißanu – izziñas izdarîtåjs. Prokurors ir galvenå procesuålå persona, kaskriminållietas ierosinåßanas un pirmstiesas izmekléßanas stadijå izlemj par procesa pår-traukßanu sakarå ar izlîgumu – prokurors vai nu pats atbrîvo personu no kriminålatbil-dîbas péc izlîguma ar cietußo, vai sankcioné lémumu par personas atbrîvoßanu, ko pie-ñémis izziñas izdarîtåjs.

Péc pirmstiesas izmekléßanas pabeigßanas un lietas nodoßanas tiesas rîcîbå lémumu partås izbeigßanu un apsüdzétå atbrîvoßanu no kriminålatbildîbas sakarå ar izlîgumu ar cie-tußo pieñem tiesnesis.

No Kriminållikuma panta/pantu da¬ås definétajiem 538 noziedzîgajiem nodarîjumiem145 ir kriminålpårkåpumi, t. i., 27%. Tå kå da¬a no tiem apdraud nevis konkréto personutiesîbas, bet sabiedriskås intereses kopumå, gadîjumu skaits, kad kriminållieta var tiktizbeigta uz izlîguma pamata, ir mazåks par minéto. Pieméram, ja ar noziedzîgu nodarîjumuir apdraudéta sabiedriskå droßîba, tiesvedîbas vai ekolo©iskås intereses un lietå nav per-sonas, kura varétu tikt atzîta par cietußo, izlîgums objektîvi nav iespéjams.17

Normatîvajos aktos ir noteikts, ka izlîgums var büt pamats kriminållietas izbeigßanai unpersonas atbrîvoßanai no kriminålatbildîbas, bet netiek reglamentéta izlîgßanas procedüra.Faktiski Latvijas Kriminålproceså nozîme ir izlîgßanas rezultåtam, nevis izlîgßanas pro-cedürai.

Protams, izlîgums nav panåkts un persona nevar tikt atbrîvota no kriminålatbildîbas, ja tå pie-spiedusi cietußo ar vardarbîbu vai draudiem ziñot par izlîgumu ar pårkåpéju. Tomér iz-lîgßana notiek årpus kriminålprocesa, un lietas virzîtåjam nav svarîgi, kådi ir izlîgßanas no-sacîjumi un kas tießi pamudinåjis cietußo izlîgt ar personu, kura nodarîjusi viñam kaitéjumu.

Normatîvajos aktos nav definéta izlîguma procesuålå noforméßana. Lietas virzîtåjs ßajåsituåcijå rîkojas péc saviem ieskatiem, kå arî ievérojot konkrétajå institücijå pieñemtopraksi. Izlîgßanas fakts parasti tiek atspogu¬ots cietußå un likumpårkåpéja kopéjå pazi-ñojumå par panåkto izlîgumu, kå arî personu pratinåßanås protokolos. Diezgan plaßipraksé tiek lietota veidlapa “Paziñojums par izlîgumu”18, kuru aizpildot lietas virzîtåjs ats-pogu¬o notikußo izlîgumu.

Paziñojumu par izlîgumu aizpilda lietas virzîtåjs cietußå un kriminålpårkåpuma izdarîtåjaklåtbütné. Íis dokuments ir pietiekami formåls un tå aizpildîßanas mér˚i ir, no vienaspuses, fiksét notikußo izlîgßanu, bet no otras – izskaidrot izlîguma tiesiskås sekas. Parak-stot attiecîgo dokumentu, cietußais un likumpårkåpéjs apliecina, ka viñi izlîgußi brîvpråtîgi unneiebilst pret kriminållietas izbeigßanu, kå arî apzinås, ka lémums par personas atbrîvoßanu


cietußais likumpårkåpéjs

prokurors

17 Jåatzîst, ka paståv arî cits viedoklis, proti, ka izlîgums var büt pamats jebkådas kriminållietasizbeigßanai, ja persona ir izdarîjusi kriminålpårkåpumu (sk., pieméram, Strada, K. Par vienoßanoskriminålprocesuålajå likumdoßanå. // “Latvijas Véstnesis”, 24.04.2001.), tomér neatrisinåts paliekjautåjums, kam jåpårståv tå puse, kura izlîgs ar likumpårkåpéju. Ja kriminållietå nav konkrétasjuridiskas vai fiziskas personas, kurai ar noziedzîgu nodarîjumu ticis radîts kaitéjums, bet, péc lietuvirzîtåja viedok¬a, ir lietderîgi atbrîvot kriminålpårkåpumu izdarîjußo personu no kriminålatbildîbas,paståv iespéja izmantot tådu kriminåltiesîbu institütu kå nosacîta atbrîvoßana no kriminålatbildîbas,kuras nosacîjumi ir definéti KL 58.1 un Latvijas KPK 212.1 un 212.2 pantå.18 Sk. 1. pielikumu.

no kriminålatbildîbas büs galîgs un ne cietußajam, ne kriminålpårkåpumu izdarîtåjamnebüs iespéju to apstrîdét.

Attiecîgås veidlapas forma un saturs kopumå tiek vértéts pozitîvi. êmot vérå, ka likumådefinétais izlîgums tiek orientéts uz kriminållietas izbeigßanu un personu atbrîvoßanu nokriminålatbildîbas, veidlapå ir iespiests ßåds teksts: “Paziñojam izziñas izdarîtåjam, proku-roram par to, ka esam izlîgußi, cietußajam pret kriminålpårkåpuma izdarîtåju nekådu pre-tenziju nav.” Faktiski personåm tiek piedåvåts izlîgt bez nosacîjumiem. Nosacîjumu iek¬au-ßana izlîgumå nozîmétu, ka to nepildîßanas gadîjumå bütu jådomå par kriminållietasatjaunoßanu un personas saukßanu pie kriminålatbildîbas. Tomér tåda iespéja likumå navparedzéta. Faktiski lietas péc KL 58. panta 2. da¬as tiek izbeigtas péc tam, kad cietußaisno likumpårkåpéja ir guvis pilnu apmierinåjumu un viñam vairs nav nekådu pretenziju.

Zinåmas iespéjas izlîgt ar nosacîjumiem dod tåds kriminåltiesîbu institüts kå nosacîtaatbrîvoßana no kriminålatbildîbas. Saskañå ar likumu prokurors var nosacîti atbrîvot nokriminålatbildîbas personu, kura izdarîjusi kriminålpårkåpumu vai noziegumu, kas navsmags, ja, ñemot vérå nodarîjuma raksturu un radîto kaitéjumu, apsüdzéto raksturojoßasziñas un citus lietas apståk¬us, iegüta pårliecîba, ka apsüdzétais turpmåk neveiks nozie-dzîgus nodarîjumus. Nosacîti atbrîvojot no kriminålatbildîbas, prokurors nolemj netur-pinåt personas kriminålvajåßanu par ßo nodarîjumu, ja pårbaudes laikå persona izpildîstai noteiktos pienåkumus, pieméram, atvainosies cietußajam, noteiktå termiñå novérsîsradîto kaitéjumu, atturésies no noteiktas rîcîbas vai nodarboßanås veidiem.

Tomér, aprakstot ßo tiesîbu institütu, likumdevéjs nav pieminéjis izlîgumu kå faktoru,kam var büt nozîme, lemjot par nosacîtu atbrîvoßanu no kriminålatbildîbas. Protams, iz-lîgums ßajå gadîjumå nav aizliegts. Tomér, kå labi zinåms, ar likumu pie¬aujamas, betskaidri nedefinétas iespéjas parasti netiek plaßi izmantotas.

Lai stimulétu izlîgßanas proceså panåkto vienoßanos un solîto saistîbu izpildi, KL 58.1 pantåjåparedz, ka tad, ja persona, kas nosacîti atbrîvota no kriminålatbildîbas, pårbaudes laikå ne-pilda saistîbas, kuras uzñémusies, izlîgstot ar cietußo, tås kriminålvajåßana tiek turpinåta.

Definéjot to personu loku, kuru izlîgums var büt par pamatu likumpårkåpéja atbrîvoßanaino kriminålatbildîbas un kriminållietas izbeigßanai, likumdevéjs noteicis ierobeΩojumusattiecîbå pret cietußo, proti, izlîgums iespéjams tikai tad, ja cietußais ir sasniedzis piln-gadîbu. Attiecîgais ierobeΩojums parasti pamatots ar vélmi pasargåt nepilngadîgo nolikumpårkåpéja ietekmes, no kontaktiem ar likumpårkåpéju, kå arî ar to, ka péc bütîbasizlîgums ir darîjums un to var slégt tikai rîcîbspéjîgas personas, proti, tådas, kas sasnie-gußas 18 gadu vecumu. Respektéjot likumdevéja viedokli, tomér nav iespéjams atzît attie-cîgo ierobeΩojumu par pareizu. Tas ir apßaubåms vairåku iemeslu dé¬.

Arî nepilngadîgais cietußais apzinås pret viña izdarîtå noziedzîga nodarîjuma raksturu, ungan viñam, gan viña tuviniekiem var büt svarîgi pårliecinåties, ka vainîgais noΩélo izdarîto.

Iespéja izlîgt ar cietußo un tikt atbrîvotam no kriminålatbildîbas bieΩi ir labs stimuls, laiåtri kompensétu cietußajam radîto kaitéjumu. Gadîjumos, kad izlîgums nav pie¬aujams,vainîgajam var arî nebüt stimula novérst noziedzîga nodarîjuma kaitîgås sekas.

Nepilngadîga cietußå jédziens precîzi nav definéts – Civillikumå minétajos gadîjumos piln-gadîba var ieståties arî pirms 18 gadu vecuma sasniegßanas, bet juristu vidü nav vienprå-tîbas par to, vai civiltiesiskajå kårtîbå par pilngadîgu atzîtå persona, kas saniegusi 16 vai17 gadu vecumu, arî kriminåltiesiskajås attiecîbås jåvérté kå pilngadîga.

Intervétie prokuratüras darbinieki atzina, ka aizliegums izbeigt kriminållietu uz izlîgumapamata, ja cietußais ir nepilngadîgs, nav étisks, jo tajå ir saskatåma neuzticéßanås nepiln-gadîgå likumiskajiem pårståvjiem, kå arî nepamatotas baΩas par to, ka pats nepilngadî-gais spéj apzinåties un saprast izlîguma nozîmi un tiesiskås sekas.

IZLÈGUMS LATVIJAS KRIMINÅLTIESÈBÅS 25

Tå, pieméram, uz izlîguma pamata nedrîkst izbeigt kriminållietu, ja tiek konstatéts, kaautoavårijå, kurai par iemeslu bijusi téva neuzmanîba, ir nodarîti viegli miesas bojåjumi17 gadus vecajam délam, kurß ir bijis automaßînas pasaΩieris. Kaut gan paßam bérnatévam jau ir pietiekami liels moråls pårdzîvojums par notikußo un arî pats cietußaisnevélas, lai viña tévs tiktu sodîts, uz izlîguma pamata kriminållieta nevar tikt izbeigta.Taçu, ja déls bütu sasniedzis 18 gadu vecumu, izlîgumam bütu pavisam cits svars.

Ievérojot izlîguma bütîbu un mér˚us, ir lietderîgi grozît KL 58. panta 2. da¬u, izslédzottekstu:

“No kriminålatbildîbas uz izlîguma pamata nav atbrîvojamas kriminålpårkåpumu izdarî-jußås personas, ja cietußais ir nepilngadîgs.” Teksts bütu papildinåms ar jaunu teikumu:“Ja cietußais ir nepilngadîgs, izlîgßanas proceså viña interesés rîkojas likumiskais pår-ståvis.”

Lielåku uzmanîbu izlîgumam veltîjußi jaunå KP likumprojekta autori. Tajå ir noteikts, kapersonai, kopß viñai ticis paziñots par tås atzîßanu par aizdomås turéto, büs tiesîbasizlîgt ar cietußo (KP likumprojekta 67. pants).

Cietußais visås procesa stadijås un visos tå veidos varés izlîgt ar personu, kura nodarîjusiviñam kaitéjumu. Likumå paredzétajos gadîjumos izlîgums büs arî pamats kriminål-procesa izbeigßanai (KP likumprojekta 99. pants).

Kriminålprocesu nevarés uzsåkt, bet uzsåktais process büs jåizbeidz, ja notiks cietußå unaizdomås turétå vai apsüdzétå izlîgums tådå kriminållietå, kuru var ierosinåt tikai uzcietußås personas pieteikuma pamata (KP likumprojekta 378. pants)..Procesa virzîtåjs varés izbeigt kriminålprocesu, ja persona péc kriminålpårkåpuma vaimazåk smaga nozieguma izdarîßanas izlîgs ar cietußo vai ar viña pårståvi (KP likumpro-jekta 380. pants). Likumprojektå iestrådåtå norma pie¬auj kriminålprocesa izbeigßanu uzizlîguma pamata ne tikai péc kriminålpårkåpuma izdarîßanas, kå tas ir paßlaik, bet arî pécnoziedzîga nodarîjuma, kas nav bijis smags. Tas nepårprotami samazinås notiesåto per-sonu skaitu, arî to cilvéku skaitu, kuri ir notiesåti ar reålu brîvîbas atñemßanu. Navretums, kad noziedzîgs nodarîjums atzîstams par mazåk smagu noziegumu formåluiemeslu dé¬ – proti, tåpéc, ka KL paredzéta iespéja par to piespriest brîvîbas atñemßanuuz laiku, kas ir ilgåks par diviem gadiem, kaut gan faktiski pastrådåtais nodarîjums navradîjis lielu kaitéjumu nedz sabiedrîbai, nedz atseviß˚åm personåm. Tådé¬ to nodarîjumuloka paplaßinåßana, péc kuru izdarîßanas büs iespéjams izbeigt kriminållietas ar izlîgumu,tiek vértéta pozitîvi.

Jaunajå KP likumå atseviß˚å noda¬å tiks definétas tiesvedîbas îpatnîbas cietußå un apsü-dzétå izlîguma gadîjumå. Kaut gan no KP likumprojekta 99. panta formuléjuma izriet, kaizlîgßana ir iespéjama neatkarîgi no noziedzîga nodarîjuma veida, jaunå KP likuma nor-mas pårsvarå attiecas uz izlîgumu, péc kura panåkßanas kriminållieta var tikt izbeigta. KPlikumprojekta 538. pantå (Izlîguma sekas) ir noteikts, ka tad, ja cietußais un apsüdzétaispaziño par izlîgumu lîdz tiesas aizießanai uz apsprieΩu istabu, tiesa, nepårbaudot lietasmateriålus, pieñem lémumu par apsüdzétå atbrîvoßanu no kriminålatbildîbas un krimi-nålprocesa izbeigßanu. Likumprojektå nav noteikts, kådas var büt izlîguma sekas, ja izlî-gums noteiktajå lietå nevar büt par pamatu kriminållietas izbeigßanai.

Likumprojektå paredzéts, ka cietußais un apsüdzétais lîdz tiesas aizießanai uz apsprieΩuistabu KL minétajos gadîjumos varés paziñot par izlîgumu. Ja izlîgumu iesniegs rakstveidå,tas büs jåpievieno lietai.

Izlîgumå jåbüt norådîtam, ka tas noslégts labpråtîgi un ka cietußais saprot izlîguma sekas;iesniedzot to bez cietußå klåtbütnes, ja cietußais ir fiziska persona, izlîgumam jåbüt


notariåli apstiprinåtam. Ja cietußais un apsüdzétais par izlîgumu paziños mutvårdos tie-sas sédes laikå, par izlîgumu büs jåizdara ieraksts tiesas sédes protokolå un tas jåpa-raksta cietußajam un apsüdzétajam.

Statistikas dati par izlîguma pieméroßanu Latvijas kriminålproceså

Lai iegüt plaßåku informåciju par izlîguma nozîmi Latvijas kriminålproceså, pétîjuma gaitåtika pieprasîta informåcija no rajonu policijas pårvaldém par izlîguma pieméroßanas praksi,kå arî statistikas dati par izbeigto kriminållietu skaitu un atteikumiem ierosinåt kriminål-lietas sakarå ar cietußå un personas izlîgumu. Tika sañemtas un analizétas atbildes noAizkraukles, Alüksnes, Balviem, Jékabpils, Kuldîgas, Madonas, Tukuma, Ventspils rajona,kå arî no Jürmalas policijas pårvaldém, Valsts policijas Galvenås kriminålpolicijas pår-valdes, Pirmstiesas izmekléßanas pårvaldes un Ìenerålprokuratüras.

Atbilstoßi Valsts policijas Galvenås kriminålpolicijas pårvaldes Pirmstiesas izmekléßanaspårvaldes datiem, uz izlîguma pamata 2003. gadå tika izbeigtas 354 kriminållietas. Pédéjopiecu gadu laikå maksimålais izbeigto kriminållietu skaits péc cietußå un likumpårkåpéjaizlîguma ir bijis 2001. gadå, kad tika izbeigtas 464 lietas. Viens no faktoriem, kådé¬ sama-zinåjies kriminållietu skaits, kuras izbeigtas sakarå izlîgumu, ir jauna tiesîbu institütaparådîßanås Latvijas kriminålproceså – kriminållietas izbeigßana, nosacîti atbrîvojot nokriminålatbildîbas (KPK 5.4 pants). 2002. gadå uz tå pamata tika izbeigtas 104 lietas un nokriminålatbildîbas nosacîti atbrîvotas 109 personas, savukårt 2003. gadå tika izbeigtas635 kriminållietas un no atbildîbas atbrîvota 751 persona.

Kriminållietu skaits, kuras tika izbeigtas Valsts policijas Pirmstiesas izmekléßanas pårvaldé uz izlîguma pamata (KPK 5.3 panta 1. da¬as 2. punkts) no 1999. lîdz 2003. gadam19

Gads 1999 2000 2001 2002 2003

Lietu skaits 195 387 464 394 354

Kriminållietu skaits, kuras tika izbeigtas uz izlîguma pamata (KPK 5.3 panta 1. da¬as 2. punkts) no 1999. lîdz 2003. gadam20

Gads 1999 2000 2001 2002 2003

Kriminållietu skaits, kuras tika izbeigtas 141 203 189 170 99prokuratürå sakarå ar personas un cietußå izlîgumu

Kriminållietu skaits, kuras tika izbeigtas 195 431 420 396 346izziñas iestådés sakarå ar personas un cietußå izlîgumu

Salîdzinot Galvenås kriminålpolicijas pårvaldes Pirmstiesas izmekléßanas pårvaldes unÌenerålprokuratüras datus, ir redzama neatbilstîba datos par 2001. gadå izbeigtajåmkriminållietåm.


19 Péc Valsts policijas Galvenås kriminålpolicijas pårvaldes Pirmstiesas izmekléßanas pårvaldes datiem.20 Péc Ìenerålprokuratüras darbîbas analîzes un vadîbas departamenta datiem.

Latvijå re©istrétie atteikumi ierosinåt kriminållietas sakarå ar personas un cietußå izlîgumu21

Gads 1999 2000 2001 2002 2003

Valstî kopå 154 231 191 123 101

Rîgå 12 11 6 5 2

Republikas pilsétås kopå 11 10 4 2 7

Daugavpils PRPP 4 3 2 1

Daugavpils pilsétå 2 1

Daugavpils rajonå 2 3 1 1

Jelgavas PRPP 17 16 2 2

Jelgavas pilsétå 8 9 2 2

Jelgavas rajonå 9 7

Jürmalas pilsétå 1

Liepåjas PRPP 1 1

Liepåjas pilsétå

Liepåjas rajonå 1 1

Rézeknes PRPP

Rézeknes pilsétå

Rézeknes rajonå

Ventspils PRPP 2 7 7

Ventspils pilsétå 1 3 5

Ventspils rajonå 1 4 3 2

Lauku rajonos kopå 131 205 181 116 92

Aizkraukles rajona PP

Alüksnes rajona PP 3 9

Balvu rajona PP 2 1 1

Bauskas rajona PP 10 26 24 27 16

Césu rajona PP

Dobeles rajona PP 1 5 17 14 12

Gulbenes rajona PP 3 1 1

Jékabpils rajona PP 21 39 42 36 33

Kråslavas rajona PP 5 5 1

Kuldîgas rajona PP 1

LimbaΩu rajona PP 11 6 5 1 2

Ludzas rajona PP

Madonas rajona PP 10

Ogres rajona PP 3 10 1 8 3

Prei¬u rajona PP 3 8

Rîgas rajona PP 27 49 59 24 19

Saldus rajona PP 1 1 1

Talsu rajona PP 10 6 2 2

Tukuma rajona PP 1 10 9

Valkas rajona PP 8 17 15 1

Valmieras rajona PP 1

Transporta policijas pårvalde 5


21 Péc IeM Informåcijas centra datiem. êmot vérå informåciju, kas sañemta no rajonu policijas pår-valdém, IeM IC dati ir apßaubåmi.

Salîdzinot datus, kuri iegüti no LR IeM IC un rajonu policijas pårvaldém par atteikumiemierosinåt kriminållietas sakarå ar izlîgumu, ir konstatétas krasas neatbilstîbas, pieméram,2003. gadå attiecîgo gadîjumu skaits ir bijis:

Péc LR IeM IC datiem Péc attiecîgå rajonapolicijas pårvaldes datiem

Aizkraukles rajonå 0 38

Alüksnes rajonå 0 39

Bauskas rajonå 16 18

Jékabpils rajonå 33 49

Kråslavas rajonå 1 14

Kuldîgas rajonå 1 27

Ticamåkå informåcija par atteikumiem ierosinåt kriminållietas sakarå ar personas uncietußå izlîgumu ir sañemta no Ìenerålprokuratüras. Atbilstoßi tai 2003. gadå izziñasiestådés tika pieñemti 1022 lémumi par atteikßanos ierosinåt kriminållietu, jo noticisizlîgums starp cietußo un likumpårkåpéju.

Atteikumi ierosinåt kriminållietas sakarå ar personas un cietußå izlîgumu (KPK 53. panta 1. da¬as 2. punkts) no 1999. lîdz 2003. gadam22

Gads 1999 2000 2001 2002 2003

Izziñas iestådés pieñemto lémumu skaits 391 926 1557 1334 1022

par atteikumu ierosinåt kriminållietas

sakarå ar personas un cietußå izlîgumu

Prokuratürå pieñemto lémumu skaits 13 10 17 12 8

par atteikumu ierosinåt kriminållietas


Izbeigtu kriminållietu un atteikumu ierosinåt kriminållietu skaits sakarå ar cietußå un per-sonas izlîgumu atspogu¬ots tabulå.

Gadîjumu skaits, kad rajonu policijas pårvaldés nav tikußas ierosinåtas kriminållietas vai tås izbeigtas sakarå ar personas un cietußå izlîgumu (KPK 53. panta 1. da¬as 2. punkts) no 1999. lîdz 2003. gadam

Gads 1999 2000 2001 2002 2003

Aizkraukles rajons23

Atteikumu skaits, kad kriminållietas 25 54 47 48 38

netika ierosinåtas sakarå ar personas

un cietußå izlîgumu

Kriminållietu skaits, kuras tika izbeigtas 8 16 9 8 4



22 Péc Ìenerålprokuratüras darbîbas analîzes un Vadîbas departamenta datiem.23 Péc Valsts policijas Aizkraukles rajona policijas pårvaldes datiem.

Gads 1999 2000 2001 2002 2003

Alüksnes rajons24

Atteikumu skaits, kad kriminållietas netika 4 22 91 46 39

ierosinåtas sakarå ar personas un cietußå

izlîgumu



Bauskas rajons25



izlîgumu



Jékabpils rajons26



izlîgumu

Kuldîgas rajons27



izlîgumu



Madonas rajons28



izlîgumu



Tukuma rajons29



izlîgumu




24 Péc Valsts policijas Alüksnes rajona policijas pårvaldes datiem.25 Péc Valsts policijas Bauskas rajona policijas pårvaldes datiem.26 Péc Valsts policijas Jékabpils rajona policijas pårvaldes datiem.27 Péc Valsts policijas Kuldîgas rajona policijas pårvaldes datiem.28 Péc Valsts policijas Madonas rajona policijas pårvaldes datiem.29 Péc Valsts policijas Tukuma rajona policijas pårvaldes datiem.

Balvu RPP no 1999. gada lîdz 2004. gada 23. martam sakarå ar personas un cietußå izlî-gumu ir izbeigtas 62 kriminållietas un pieñemti 88 lémumi par atteikßanos ierosinåt kri-minållietu. Cietußie ar kriminålpårkåpumu izdarîtåjiem ir izlîgußi par tådu noziedzîgunodarîjumu izdarîßanu, kuri paredzéti KL 180., 260., 279., 128. un 131. pantå30.

No 1999. lîdz 2004. gadam Ventspils PRPP tika izbeigtas 26 kriminållietas un pieñemti 35lémumi par atteikßanos ierosinåt kriminållietu sakarå ar personas un cietußo izlîgumu31.

Kopumå policijas iestådes pareizi izprot izlîguma bütîbu un pamatoti izbeidz/neierosinakriminållietas sakarå ar cietußå un likumpårkåpéja izlîgßanu. VisbieΩåk uz izlîguma pa-mata izbeidz kriminållietas, kå arî pieñem lémumus atteikt kriminållietu ierosinåßanu,péc ßådu noziedzîgu nodarîjumu izdarîßanas:

• zådzîba, kråpßana, piesavinåßanås nelielå apmérå (KL 180. pants);

• ce¬u satiksmes noteikumu un transportlîdzek¬u ekspluatåcijas noteikumu pårkåpßana(KL 260. pants);

• miesas bojåjums aiz neuzmanîbas (KL 131. pants);

• huligånisms (KL 231. pants);

• mantas iznîcinåßana un bojåßana aiz neuzmanîbas (KL 186. pants);

• darba aizsardzîbas noteikumu pårkåpßana (KL 146. pants).

DaΩådu veidu noziedzîgi nodarîjumi, péc kuru izdarîßanas izziñas iestådes pieñémußas lémumus par atteikßanos ierosinåt kriminållietas sakarå ar personas un cietußå izlîgumu32

Gads 1999 2000 2001 2002 2003

Noziedzîgi nodarîjumi, kas apdraud personas 29 40 73 99 64

veselîbu (viegls miesas bojåjums, sißana,

miesas bojåjumi aiz neuzmanîbas)

Zådzîba, kråpßana, piesavinåßanås nelielos 131 490 980 728 454

apméros

Ce¬u satiksmes noteikumu pårkåpßana 142 242 293 41 285

Darba aizsardzîbas noteikumu pårkåpßana, 7 14 28 19 11

raΩoßanas droßîbas un büvniecîbas noteikumu

pårkåpßana

Citi 82 140 183 447 208

Tomér konstatéts, ka praksé ir visai daudz gadîjumu, kad tiek ignorétas KL 58. panta pra-sîbas, kas noteic, ka uz izlîguma pamata kriminållietu var izbeigt tikai tad, ja persona iz-darîjusi kriminålpårkåpumu. Policijas praksé ir visai daudz gadîjumu, kad kriminållietastiek izbeigtas péc noziedzîgiem nodarîjumiem, kuri atbilstoßi KL ir atzîstami par sma-giem vai mazåk smagiem noziegumiem. Ir vairåki gadîjumi, kad uz izlîguma pamata tiekizbeigtas/netiek ierosinåtas kriminållietas péc tam, kad konstatétas ßådu noziegumupazîmes:


30 Péc Valsts policijas Balvu rajona policijas pårvaldes datiem.31 Péc Valsts policijas Ventspils pilsétas un rajona policijas pårvaldes datiem, uz 26.03.2004.32 Izmantoti Ìenerålprokuratüras darbîbas analîzes un vadîbas departamenta dati.

• mantas tîßa iznîcinåßana vai bojåßana (KL 185. pants – mazåk smags noziegums);

• zådzîba (KL 175. pants – mazåk smags noziegums);

• tîßs vidéja smaguma miesas bojåjums (KL 126. pants – mazåk smags noziegums);

• smags miesas bojåjums (KL 125. pants – smags noziegums).

Negatîvi vértéjot KL prasîbu ignoréßanu, tomér svarîgi ievérot, ka paståvoßå noziedzîgu no-darîjumu klasifikåcija nav pietiekami korekta un likumpårkåpums atzîstams par krimi-nålpårkåpumu vai noziegumu, neievérojot kaitéjumu, kas ar to tiek radîts, bet saistîbå armaksimålo sodu, kuru likumdevéjs var piemérot par attiecîgo noziedzîgo nodarîjumu.Tießi tådé¬ tîßa mantas bojåßana, neatkarîgi no bojåjuma apmériem, ir atzîstama par mazåksmagu noziegumu, un tådé¬ formålu iemeslu dé¬ lietu uz izlîguma pamata izbeigt nedrîkst.

DaΩådu veidu noziedzîgi nodarîjumi, péc kuru izdarîßanas kriminållietas tika izbeigtas sakarå personas un cietußå izlîgumu (KPK 5.3 panta 1. da¬as 2. punkts) no 1999. lîdz 2003. gadam33

125. p. Smags miesas bojåjums 1 1

126. p. Tîßs vidéja smaguma miesas bojåjums 1 2 1

128. p. Tîßs miesas bojåjums, pårkåpjot 3 1 1 2

nepiecießamås aizståvéßanås robeΩas

130. p. Tîßs viegls miesas bojåjums 1 1

131. p. Miesas bojåjums aiz neuzmanîbas 6 3 2 6 1 2

132. p. Draudi izdarît slepkavîbu un nodarît 1

smagu miesas bojåjumu

143. p. Personas dzîvok¬a neaizskaramîbas 2 1

pårkåpßana

144. p. Korespondences, pa telekomunikåciju 1

tîkliem pårraidåmås informåcijas un citas

informåcijas noslépuma pårkåpßana

146. p. Darba aizsardzîbas noteikumu pårkåpßana 2 2

170. p. Izvairîßanås no uzturéßanas 1 2 3 1 1

174. p. Cietsirdîba un vardarbîba pret nepilngadîgo 1

175. p. Zådzîba 1 10 6 2

176. p. Laupîßana 1

177. p. Kråpßana 1 1

179. p. Piesavinåßanås 1

180. p. Zådzîba, kråpßana, piesavinåßanås nelielå 16 56 19 6 8 9 29 9

apmérå

185. p. Mantas tîßa iznîcinåßana un bojåßana 1 1 1


Aiz

kra

uk

les r

ajo

ns

Alü

ksn

es r

ajo

ns

Bau

sk

as r

ajo

ns

Jürm

ala

Ku

ldîg

as r

ajo

ns

Mad

on

as r

ajo

ns

Tu

ku

ma r

ajo

ns

Ven

tsp

ils p

ilséta

u

n r

ajo

ns

Rajons/pilséta

33 Péc Valsts policijas rajonu policijas pårvalΩu datiem.

KL Panta nosaukums

pants

186. p. Mantas iznîcinåßana un bojåßana 2 1 1 2 4

aiz neuzmanîbas

2301. p. Dzîvnieku turéßanas noteikumu pårkåpßana 1

231. p. Huligånisms 1 1 1 1

236. p. Íaujamieroçu un munîcijas nevérîga 1

glabåßana, nésåßana, pårvadåßana un

pårsütîßana

260.p Ce¬u satiksmes noteikumu un 10 1 4 5 1 4 8 14

transportlîdzek¬u ekspluatåcijas

noteikumu pårkåpßana

266. p. Transporta kustîbas noteikumu 1

pårkåpßana

275. p. Dokumenta, zîmoga un spiedoga viltoßana 1

un viltota dokumenta, zîmoga un spiedoga

realizéßana un izmantoßana

279. p. Patvarîba 1 5 2 1

300. p. Apzinåti nepatiesa liecîba, atzinums un 1

tulkojums

312. p. Izvairîßanås no tiesas piespriestå soda 1

izcießanas

Kopå 45 82 26 34 19 23 52 26

DaΩådu veidu noziedzîgi nodarîjumi, péc kuru izdarîßanas kriminållietas netika ierosinåtas sakarå personas un cietußå izlîgumu (KPK 5.3 panta 1. da¬as 2. punkts) no 1999. lîdz 2003. gadam34

128.p. Tîßs miesas bojåjums, pårkåpjot nepiecie- 1 2 2

ßamås aizståvéßanås robeΩas

130.p. Tîßs viegls miesas bojåjums 3 1 2 3 2

131.p. Miesas bojåjums aiz neuzmanîbas 5 3 1 6 8 5


Aiz

kra

uk

les r

ajo

ns

Alü

ksn

es r

ajo

ns

Bau

sk

as r

ajo

ns

Jürm

ala

Ku

ldîg

as r

ajo

ns

Mad

on

as r

ajo

ns

Tu

ku

ma r

ajo

ns

Ven

tsp

ils p

ilséta

u

n r

ajo

ns

Rajons/pilséta

Aiz

kra

uk

les r

ajo

ns

Bau

sk

as r

ajo

ns

Jürm

ala

Ku

ldîg

as r

ajo

ns

Mad

on

as r

ajo

ns

Tu

ku

ma r

ajo

ns

Ven

tsp

ils p

ilséta

u

n r

ajo

ns 3

5

Rajons/pilséta

KL Panta nosaukums

pants

34 Péc Valsts policijas rajonu policijas pårvalΩu datiem.35 No 1999. gada lîdz 2004. gada 26. martam.

KL Panta nosaukums

pants

132.p. Draudi izdarît slepkavîbu un nodarît smagu 1

miesas bojåjumu

143.p. Personas dzîvok¬a neaizskaramîbas pårkåpßana 4

146.p. Darba aizsardzîbas noteikumu pårkåpßana 1 6 1 5 2

149.p. Nelikumîgas darbîbas ar autortiesîbu un blakus- 1

tiesîbu objektiem

170.p. Izvairîßanås no uzturéßanas 4

175.p. Zådzîba 5 1

177.p. Kråpßana 1

179.p. Piesavinåßanås 1 1

180.p. Zådzîba, kråpßana, piesavinåßanås nelielå 109 27 53 82 39 317 11

apmérå

185.p. Mantas tîßa iznîcinåßana un bojåßana 3 6 4 2 3 1 1

186.p. Mantas iznîcinåßana un bojåßana aiz neuzma- 21 3 1 8 11 14

nîbas

197.p. Nolaidîba 1

2301.p. Dzîvnieku turéßanas noteikumu pårkåpßana 2 3 3 1

231.p. Huligånisms 5 2 5 8

260.p Ce¬u satiksmes noteikumu un transportlîdzek¬u 55 51 15 28 37 70 20

ekspluatåcijas noteikumu pårkåpßana

279.p. Patvarîba 6 1 3 5

284.p. Valsts robeΩas nelikumîga ß˚érsoßana 1

Kopå 212 106 94 136 109 424 35

Kaut gan ir pamats diskutét par noziedzîgu nodarîjumu klasifikåcijas korektumu un parlikumå paredzéto soda méru attiecîbå uz atseviß˚iem noziedzîgiem nodarîjumiem, sakaråar izlîguma tiesîbu institüta attîstîbu ir vérts grozît KL 58. panta 2. da¬u, paredzot tajåiespéju izbeigt kriminållietu uz izlîguma pamata, ja persona izdarîjusi ne tikai kriminål-pårkåpumu, bet arî mazåk smagu noziegumu.

Jauna KL 58. panta 2. da¬as pirmå teikuma redakcija varétu büt ßåda:

Personu, kas izdarîjusi kriminålpårkåpumu vai mazåk smagu noziegumu,var atbrîvot no kriminålatbildîbas, ja ir izlîgums ar cietußo vai viña liku-misko pårståvi.

Kaut gan KL 58. panta 2. da¬å ir norådîts, ka uz izlîguma pamata var tikt izbeigta kriminål-lieta, kas ierosinåta péc kriminålpårkåpuma izdarîßanas, svarîgi ievérot, ka ir gadîjumi,kad izlîgums nav iespéjams, jo ar noziedzîgo nodarîjumu radîts kaitéjums sabiedriskåminteresém kopumå un nav konkrétas cietußås personas. Neraugoties uz to, praksé irgadîjumi, kad, atsaucoties uz minéto izlîguma iespéju, tiek izbeigtas kriminållietas par:


Aiz

kra

uk

les r

ajo

ns

Bau

sk

as r

ajo

ns

Jürm

ala

Ku

ldîg

as r

ajo

ns

Mad

on

as r

ajo

ns

Tu

ku

ma r

ajo

ns

Ven

tsp

ils p

ilséta

u

n r

ajo

ns 3

5

Rajons/pilséta

KL Panta nosaukums

pants

• ßaujamieroçu un munîcijas nevérîgu glabåßanu, nésåßanu, pårvadåßanu un pårsütî-ßanu (KL 236. pants);

• valsts robeΩas nelikumîgu ß˚érsoßanu (KL 284. pants);

• apzinåti nepatiesu liecîbu, atzinumu un tulkojumu (KL 300. pants);

• izvairîßanos no tiesas piespriestå soda izcießanas (KL 312. pants).

Attiecîgå prakse ir vértéjama negatîvi, jo ir pretrunå ar izlîguma principiem.


Kriminållietu materiålu analîze, kuras tika izbeigtas sakarå ar izlîgumustarp cietußo un likumpårkåpéju

Latvijas tiesîbu sistéma nepazîst mediåciju kriminåljustîcijas jomå. Tomér kopß 1999. gadalikumå ir paredzéta iespéja atbrîvot personu no kriminålatbildîbas, ja tå péc kriminål-pårkåpuma izdarîßanas ir izlîgusi ar cietußo. Ievérojot zinåmu lîdzîbu starp mediåciju unizlîgumu, kas definéts KL 58. panta 2. da¬å, tika veikts pétîjums, lai noskaidrotu situåcijuar KL 58. panta 2. da¬as pieméroßanu.

LR IeM Informåcijas centra arhîvå esoßo kriminållietu materiålu analîze

Pétîjuma gaitå tika izskatîti un analizéti 49 lietu materiåli, kuras tika izlemtas 2003. un2004. gadå. Attiecîgajås lietås no kriminålatbildîbas péc izlîguma ar cietußo tika atbrîvoti50 cilvéki. 48 kriminållietas tika izbeigtas sakarå ar cietußo un likumpårkåpéju izlîgumu,bet 1 lietå tika pieñemts lémums neierosinåt kriminållietu sakarå ar cietußå un likum-pårkåpéja izlîgumu.

Iepazîßanås ar materiåliem notika IeM IC arhîva telpås.

Analizéjot lietas materiålus, konstatéts, ka tajås vai nu vispår trükst informåcijas parizlîgßanas procesu, vai tå ir ¬oti vispårîga.

Likumpårkåpumi, péc kuriem personas vienojas par izlîgumu, pårsvarå ir zådzîbas vaipiesavinåßanås nelielå apmérå (KL 180. pants), ce¬u satiksmes negadîjumi (KL 260. panta1. da¬a), daΩådi sadzîves strîdi, kuru rezultåtå viena no iesaistîtajåm personåm ievainootru, pårkåpjot nepiecießamås aizståvéßanås robeΩas (KL 128. pants), darba droßîbasnoteikumu neievéroßana (KL 146. panta 1. da¬a), kå arî dzîvnieku turéßanas noteikumupårkåpumi (KL 230.1 pants).

Lémums neierosinåt kriminållietu sakarå ar cietußå un likumpårkåpéja izlîgumu tika pie-ñemts lietå par kausétå siera paciñas nozagßanu veikalå, nodarot zaudéjumu Ls 0,44 ap-mérå.

Uz izlîguma pamata galvenokårt izbeidz kriminållietas, kuras ierosinåtas sakarå ar nelie-låm zådzîbåm no veikaliem un dzîvok¬iem. Tipiska ir situåcija, kad kåda persona veikalå

pañem daΩus pårtikas produktus un dodas projåm, par tiem nenoré˚inåjusies, bet pieveikala izejas apsardze aiztur ßo personu. êmot vérå, ka péc pårkåpéja aizturéßanasnozagtås preces parasti tiek veikalam atdotas vai arî atlîdzinåta to vértîba, cietußajamnav nekådu pretenziju pret vainîgo un viñß ir ar mieru izlîgt ar likumpårkåpéju. Zådzîbasdzîvok¬os notiek pie paziñåm vai radiniekiem péc ciemoßanås vai kopîgas iedzerßanas.Konstatéjußi, ka trükst kådas mantas, cietußie izsauc policiju, bet, kad noskaidrojas,ka vainîgais ir kåds no radiem vai paziñåm, tiek lügts izbeigt kriminållietu sakarå ar iz-lîgumu.

BieΩi izlîgums bijis pamatå kriminållietas izbeigßanai tajos gadîjumos, kad kaitéjums cie-tußajam nodarîts daΩådu sadzîves strîdu laikå. Tipiska ir situåcija, kad péc kopîgås iedzer-ßanas personu vidü izce¬as strîds, tås sakaujas un kådam tiek nodarîti miesas bojåjumi.

Tådi ir arî gadîjumi, kad iedzerßanas laikå vîrs sastrîdas ar sievu, un viena no strîdåiesaistîtajåm pusém nodara otrai miesas bojåjumus, vai nu tîßi uzbrükot, vai arî aiz-ståvoties. Strîda karstumå parasti tiek izsaukta policija, bet, kad emocijas norimußas, bieΩivien arî alkohola reibums izgåjis, un cietußais vérßas pie procesa virzîtåja ar lügumuizbeigt kriminållietu, jo nevélas, lai aizdomås turétais tiktu sodîts.

Sakarå ar izlîgumu izbeigtas kriminållietas, kas ierosinåtas péc autoavårijåm, ko izraisî-jußi automaßînu vadîtåji, neievérojot ce¬u satiksmes noteikumus. Avåriju rezultåtå transport-lîdzek¬u pasaΩieriem tikußi nodarîti miesas bojåjumi. êmot vérå, ka bieΩi vien cietußie irautovadîtåju draugi, paziñas vai radinieki, viñi nevélas, lai pårkåpéjs bütu sodîts parnotikußo ce¬u satiksmes noteikumu pårkåpumu, un tådé¬ izlîgst ar viñu.

Uz izlîguma pamata no kriminålatbildîbas tiek atbrîvoti cilvéki, kas nav ievérojoßi dzîv-nieku turéßanas noteikumus un kuru dzîvnieki, atståti bez uzraudzîbas vai pavirßi pieska-tîti, uzbrük cilvékiem un nodara kaitéjumus to veselîbai. Tipiska ir situåcija, kad personapastaigåjas ar savu suni. Suns, kuram bieΩi vien nav uzpurña, tiek palaists no pavadaspaskraidît un sakoΩ garåmgåjéju. Cietußais piesaka civilprasîbu un lüdz atlîdzinåt zaudé-jumus, kas radußies, veicot årstéßanos. Interesants ir fakts, ka suña saimnieki parasti savuvainu noliedz, bet ir ar mieru atlîdzinåt årstéßanås izdevumus. Péc tam cietußå noprati-nåßanas protokolå parådås informåcija, ka viñam ir atlîdzinåti zaudéjumi un ka lîdz ar to

KRIMINÅLLIETU MATERIÅLU ANALÈZE 37

0

2

4

6

8

10

12

Lietas

185.p.1.d.

260.p.1.d.

180. p. 128. p. 230.prim.1.d.

146.p.1.d.

170. p. 131. p. 279.p.1.d.

175.p.1.d.

231.p.2.d.

210.p.2.d.

126.p.1.d.

186.p.1.d.

271. p. 132.p.1.d.

11 10 5 5 3 2 2 2 2 1 1 1 1 1 1 1

* Ar tumßåku kråsu atzîméti smagi un mazåk smagi noziegumi, péc kuru izdarîßanas personas neat-bilstoßi likumam atbrîvotas no kriminålatbildîbas sakarå ar izlîgumu.

Noziedzîgu nodarîjumu kvalifikåcija*

viñß nevélas, lai vainîgå persona tiktu sodîta. Tiek sastådîts paziñojums par izlîgumu, unkriminållieta tiek izbeigta uz cietußå un aizdomås turétå izlîguma pamata.

No analizétajåm 49 kriminållietåm 6 gadîjumos lémumi par personas atbrîvoßanu no krimi-nålatbildîbas sakarå ar cietußå un likumpårkåpéja izlîgumu tikußi pieñemti, rupji pår-kåpjot KL 58. panta 2. da¬as noteikumus, proti, atbrîvojot no atbildîbas cilvékus, kuripastrådåjußi smagus vai mazåk smagus noziegumus. Nelikumîgi no kriminålatbildîbastikußi atbrîvoti cilvéki, kas izdarîjußi zådzîbas (KL 175. panta 1. da¬a), ¬aunpråtîgu huligå-nismu (KL 231. panta 2. da¬a), negodpråtîgi sañémußi un izmantojußi kredîtu vai cituaizdevumu (KL 210. panta 2. da¬a), nodarîjußi tîßus vidéja smaguma miesas bojåjumus(KL 126. panta 1. da¬a), tîßi sabojåjußi vai iznîcinåjußi sveßu mantu (KL 185. panta 1. da¬a).Íî prakse nepårprotami noråda uz kriminåltiesisko normu nepilnîbåm, atbilstoßi kuråmpar smagiem un mazåk smagiem noziegumiem formålu iemeslu dé¬ atzîstami nodarîjumi,kas, objektîvi vértéjot, nerada lielu kaitéjumu nedz sabiedrîbai, nedz atseviß˚åm personåm.Tomér lietu virzîtåjam nav ¬auts ignorét tiesiskos priekßrakstus un péc saviem ieskatiematbrîvot no atbildîbas cilvékus tajos gadîjumos, kad to nepie¬auj KL.

Analizéjot iemeslus, kuru dé¬ cietußie piekrît izlîgumam, tika konstatéts, ka viens no tiemir saistîts ar attiecîbåm starp cietußajiem un likumpårkåpéjiem pirms noziedzîgå nodarî-juma. Analizétajos gadîjumos 12% likumpårkåpéju bijußi radinieki cietußajiem un vél 47%likumpårkåpéju bijußi pazîstami ar cietußajiem pirms noziedzîgå nodarîjuma.

Otrs faktors, kas bieΩi tiek norådîts kå izlîgßanas iemesls, ir zaudéjumu atlîdzinåßana unnozagtås mantas atdoßana cietußajam. Vienå no lietåm aizdomås turétais un cietußaisparakstîjußi izlîgumu péc tam, kad aizdomås turétais atsaucis izplatîto informåciju, kuråbija apmelojis cietußo, proti, atklåtu véstuli.

Protams, nevar noliegt, ka daudzos gadîjumos par izlîguma motivéjoßu apståkli kalpomateriålå atlîdzîba par nodarîtajiem miesas bojåjumiem un arî årstéßanås izdevumuatlîdzîba, bet ßåds izlîgums galvenokårt dominé lietås, kurås iesaistîtås puses nav pazîs-tamas vai arî ir pazîstamas, bet tås nesaista nekådas draudzîbas saites.

Pétîjuma gaitå konstatéts, ka aizdomås turétås personas pauΩ atß˚irîgu attieksmi pret no-darîjumu, par kuru viñas izlîgst ar cietußajiem. Nav iespéjams viennozîmîgi novértétlikumpårkåpéja attieksmi pret izdarîto noziedzîgo nodarîjumu. Ir konstatéti gan tådi gadî-jumi, kad aizdomås turétie noΩélo savu rîcîbu vai vismaz tå apgalvo, gan arî tådi, kadpersonas kategoriski noliedz savu vainu, tomér piekrît nozieguma faktam. 24% gadîjumukonstatéts, ka kriminållietas izbeigtas sakarå ar cietußå un personas izlîgumu, kaut ganaizdomås turétie noliegußi savu vainu inkriminétajos noziedzîgajos nodarîjumos (sk. ta-bulu).

êmot vérå, ka viens no kriminålås justîcijas mér˚iem ir noziedzîgo nodarîjumu preven-cija, jåatzîst, ka izlîgums ne vienmér sekmé tås sasniegßanu. Acîm redzami, ka tas navpanåkts, ja aizdomås turétais nenoΩélo nodarîto (44% lietu nekas uz to nenoråda), vienîgikompensé ar noziedzîgiem nodarîjumiem radîtos materiålos zaudéjumus. Kaut gan krimi-nållietu materiåli ne vienmér atspogu¬o cietußo personu pårdzîvojumus sakarå ar pretviñiem pastrådåtajiem noziedzîgajiem nodarîjumiem, svarîgi, lai izlîgßanas proceså ßisjautåjums nepaliktu årpus uzmanîbas.

Pavisam pretrunîga no tiesiskå viedok¬a ir cilvéka véléßanås izbeigt lietu ar izlîgumu, javiñß noliedz savu vainu (24% lietu). Paziñojot par to, ka viñß nav vainîgs noziedzîgå no-darîjumå, aizdomås turétais tomér demonstré gatavîbu samierinåties ar personu, kurai,kå viñß apgalvo, nav radîjis kaitéjumu. Neraugoties uz acîmredzamu juridisku pretrunu,kriminållietu virzîtåji akcepté tådas samierinåßanås uz izlîguma pamata un izbeidz krimi-nållietas.


12% gadîjumu lietu materiålos vispår nav informåcijas par aizdomås turétå attieksmi pretizdarîto. Savukårt tikai 26% gadîjumu ir noråde, ka aizdomås turétais noΩélo izdarîto.

No 50 cilvékiem, kuri tika atbrîvoti no kriminålatbildîbas sakarå ar izlîgumu, 12 personasagråk bijußas sodîtas, savukårt 38 personåm sodåmîbu nav bijis. Pret 4 personåm ir ierosi-nåtås kriminållietas sakarå ar vél citiem noziedzîgiem nodarîjumiem.

Iepriekßéjo sodåmîbu skaits personåm, kuras tikußas atbrîvotas no kriminålatbildîbassakarå ar izlîgumu, svårstîjås no vienas lîdz seßåm, proti:

• 1 persona – agråk sodîta vienu reizi;

• 4 personas – agråk sodîtas divas reizes;

• 4 personas – agråk sodîtas trîs reizes;

• 2 personas – agråk sodîtas çetras reizes;

• 1 persona – agråk sodîta seßas reizes.

Fakts, ka likumpårkåpéjs agråk bijis sodîts, nedrîkst büt ß˚érslis personas atbrîvoßanai nokriminålatbildîbas sakarå ar izlîgumu. Tomér likumpårkåpéja kriminålå biogråfija nepår-protami raksturo personu, un lietas virzîtåjam, lemjot par personas atbrîvoßanu, attiecîgaisfakts jånovérté.

Interesanti, ka arî 12% cietußo ir personas, kas agråk tikußas sodîtas par noziedzîgiemnodarîjumiem.

Pétîjuma gaitå tika iegüta informåcija par aizdomås turéto izglîtîbu. Kopumå tås lîmenisir diezgan augsts: 14% – augståkå izglîtîba, 50% – vidéjå izglîtîba, 20% personu ir pamat-izglîtîba, 4% – 6 klaßu izglîtîba. Par seßu personu izglîtîbu kriminållietu materiålos nebijainformåcijas.


24%

6%

12% 14%

44%

Da¬éji atzîst savu vainu un to noΩélo.Noliedz savu vainu.Atzîst savu vainu, bet izdarîto nenoΩélo.Pilnîbå atzîst savu vainu un noΩélo izdarîto.Lietå un paziñojumå par izlîgumu ßîs informåcijas nav.

Aizdomås turéto personu attieksme pret izdarîto (%)

Agråk sodîtaspersonas

76%

Agråk nesodîtaspersonas

24%

Aizdomås turéto personu, kas atbrîvotas no kriminålatbildîbas,iepriekßéjås sodåmîbas (%)

Lémumu par kriminållietas izbeigßanu procesa virzîtåjs pieñem, pamatojoties uz paziño-jumu par izlîgumu. Tikai piecos gadîjumos puses paßrocîgi sastådîjußas paziñojumu parizlîgumu. No ßiem gadîjumiem çetrås lietås par cietußajiem tika atzîtas juridiskas per-sonas. Lietås, kur par cietußajåm tika atzîtas fiziskas personas, konstatéts tikai viensgadîjums, kad puses iesniegußas lietas virzîtåjam jau iepriekß sagatavotu paziñojumu parizlîgumu. Påréjos gadîjumos par izlîgumu lietas materiålos liecina paziñojums, kassastådîts izziñas izdarîtåja vai prokurora klåtbütné, aizpildot un parakstot speciålu veid-lapu (sk. 1. pielikumu). Íajå paziñojumå ietvertå informåcija ir vispårîga, un péc tås naviespéjams noskaidrot, kådu motîvu péc puses noslégußas izlîgumu un kurß bijis tå ini-ciators.

Pußu paßrocîgi sastådîtajos paziñojumos tika iek¬auta papildu informåcija par izlîguma no-slégßanu, tajå skaitå izlîguma noslégßanas pamatojums. Visos gadîjumos puses norådîja,ka cietußajam atlîdzinåti zaudéjumi, kas radußies no noziedzîgå nodarîjuma, un lîdz ar tocietußajam nav nekådu pretenziju pret vainîgo, tådéjådi cietußais tika lügts ar paziñojumuatsaukt apsüdzîbu.

Kriminållietas izbeigßana sakarå ar izlîgumu tiek noforméta ar speciålu lémumu. Lémumipar kriminållietu izbeigßanu sakarå ar panåkto izlîgumu kopumå vértéjami pozitîvi. Tajospietiekami detalizéti sniegta informåcija par kriminållietas apståk¬iem, tås ierosinåßanuun izmekléßanas gaitu. Detalizéti aprakstîta lietas bütîba un fakti. Lémuma rezolutîvajåda¬å norådîts, ka, balstoties uz cietußå un aizdomås turétå izlîguma faktu, kriminållietapret personu tiek izbeigta.

Lietu materiålos atrodamå informåcija ne¬auj secinåt, vai péc izlîgßanas puses ieguvußaskådu gandarîjumu un vai likumpårkåpéjs no sirds noΩélojis izdarîto. 4% gadîjumu cietußienorådîja, ka ir izrunåjußies ar aizdomås turéto, tas ir atvainojies, un cietußais viñam irpiedevis, noslégts mierizlîgums, un kriminållieta tiek izbeigta. Savukårt 6% gadîjumu paßicietußie ir norådîjußi, ka viñi da¬éji bijußi vainîgi noziedzîgajos nodarîjumos, jo iepriekßteikußi vai darîjußi kaut ko tådu, kas da¬éji izprovocéjis noziedzîgo nodarîjumu.

14% aizdomås turéto pilnîbå atzîst savu vainu un noΩélo izdarîto, 44% atzîst savu vainu,bet lietu materiålos nav norådes, ka viñi noΩélotu izdarîto. 24% noliedz savu vainu, 6% da-¬éji atzîst savu vainu un to noΩélo, bet 12% gadîjumos lietu materiålos neparådås informå-cija par vainas atzîßanu un pårkåpéja attieksmi pret izdarîto.

Tådéjådi plaßus secinåjumus gan par cietußå, gan aizdomås turétå morålo attieksmi irgrüti izdarît, jo lietu materiålos trükst informåcijas. Turklåt jåñem vérå, ka noråde parizdarîtå noΩéloßanu lietu materiålos ne vienmér atspogu¬o pårkåpéja îstos pårdzîvojumussakarå ar noziedzîgo nodarîjumu. Un, pat pauΩot noΩélu, pårkåpéjs varbüt vairåk pår-dzîvo to, ka tiek saukts pie kriminålatbildîbas, nevis to, ka otrai personai nodarîts kai-téjums. 1996. gadå Norvé©ijas Tieslietu ministrija veica pétîjumu, kura gaitå mediåcijasproceså iesaistîtajåm personåm tika piedåvåts atbildét uz vairåkiem jautåjumiem, tajå


Vidéjåizglîtîba

20%

Pamatizglîtîba50%

Augståkåizglîtîba

14%

Nav datu12%

6 klaßuizglîtîba

12%

Aizdomås turéto personu, kuras atbrîvotas no kriminålatbildîbas, izglîtîba (%)

skaitå – cik atklåtas puses bijußas procesa gaitå, uz ko tikai 49% (!) aizdomås turétoatbildéja, ka bijußi pilnîbå atklåti (nav melojußi), savukårt arî 20% cietußo atzina, ka viñimediåcijas proceså nav bijußi pilnîgi atklåti savos vårdos un darbos36.

6% gadîjumu pats cietußais ir norådîjis, ka viñß ir da¬éji vainojams noziedzîgå nodarîjumaizdarîßanå, jo iepriekß teicis vai darîjis kaut ko tådu, kas kalpojis par pamatu noziedzîgamnodarîjumam.

Plaßus secinåjumus gan par cietußå, gan aizdomås turétå morålo attieksmi ir grüti izdarît,jo ßådu tekstu faktiski lietås nav. Pårsvarå ir standarta fråzes: “més izrunåjåmies un espiedevu”, “man tika atlîdzinåti materiålie zaudéjumi un man vairs nav pretenziju”.

Pétîjuma gaitå tika konstatétas 6 kriminållietas, kas izbeigtas ar cietußå un likumpårkåpéjaizlîgumu, kaut gan, ñemot vérå izdarîtå noziedzîga nodarîjuma kvalifikåciju, tas bijis aiz-liegts ar kriminållikumu. Trijos gadîjumos veikta noziedzîgu nodarîjumu pårkvalifikå-cija, kaut gan no lietas apståk¬iem skaidri redzams, ka pårkvalifikåcija nav pareiza un parßådu pårkåpumu kriminållietas izbeigßana uz izlîguma pamata nav pie¬aujama. Íåda rîcîbajåvérté kå klaja pavirßîba un nevérîba, uz ko norådîja arî pétîjuma gaitå aptaujåtie procesavirzîtåji. Tomér jåpiebilst, ka noziedzîgie nodarîjumi, péc kuriem ierosinåtås kriminål-lietas tika nepareizi izbeigtas, atsaucoties uz cietußå un pårkåpéja izlîgumu, ir bijußi maz-nozîmîgi un nav radîjußi bütisku kaitéjumu ar likumu aizsargåtåm interesém. Attiecîgiefakti uzskatåmi demonstré Latvijas kriminåltiesîbu bardzîbu, kas neatståj procesa virzî-tåjam iespéjas, izvértéjot lietu apståk¬us, piemérot pareizåko procesuålo rîcîbu. Da¬éjißo problému varétu atrisinåt, paplaßinot to noziedzîgo nodarîjumu izvértéjumu, péckuriem ierosinåtås kriminållietas var tikt izbeigtas sakarå ar cietußå un likumpårkåpéjaizlîgumu.

Rîgas autotransporta prokuratürå esoßo kriminållietu materiålu analîze

Pétîjuma gaitå tika izskatîti 23 kriminållietu (no 2001. lîdz 2004. gadam) materiåli, kurastika izbeigtas sakarå ar likumpårkåpéja un cietußå izlîgumu.

Visas kriminållietas bija ierosinåtas péc KL 260. panta 1. da¬as, kas paredz atbildîbu parce¬u satiksmes noteikumu vai transportlîdzek¬u ekspluatåcijas noteikumu pårkåpßanu, japårkåpumu izdarîjusi persona, kas vada transportlîdzekli un ja tå rezultåtå cietußajamnodarîts viegls miesas bojåjums ar veselîbas traucéjumu vai vidéja smaguma miesasbojåjums.

Par attiecîgo noziedzîgo nodarîjumu persona var tikt sodîta ar brîvîbas atñemßanu uzlaiku lîdz diviem gadiem vai ar arestu, vai ar naudas sodu lîdz seßdesmit minimålajåmméneßalgåm, atñemot transportlîdzek¬a vadîßanas tiesîbas uz laiku lîdz pieciem gadiem,vai bez tå, respektîvi, ßis noziedzîgais nodarîjums tiek atzîts par kriminålpårkåpumu un,atbilstoßi KL 58. panta 2. da¬ai, noziedzîgajå nodarîjumå vainîgå persona var tikt atbrîvotano kriminålatbildîbas, bet kriminållieta izbeigta, ja persona ir izlîgusi ar cietußo.

Izlîgßanu attiecîgo lietu kategorijå veicina tåds fakts, ka KL 260. panta 1. da¬å paredzétonoziedzîgu nodarîjumu var veikt tikai aiz neuzmanîbas. Parasti starp cietußo un likum-pårkåpéju pirms kaitéjuma nodarîßanas vai nu ir bijußas labas attiecîbas (kaitéjums tieknodarîts automaßînas pasaΩierim), vai vispår nav bijis nekådu attiecîbu. Tådéjådi likum-


36 Paus, K. K. Victim-Offender mediation in Norway.//Victim-Offender Mediation in Europe. MakingRestorative Justice Work, Leuven University Press, 2000, 302. lpp.

pårkåpéjam un cietußajam parasti nav grüti uzsåkt savstarpéjo komunikåciju. Cietußaisparasti apzinås, ka viñam nodarîts kaitéjums bez ¬auna nolüka, tådé¬ izlîgßanas procesapamatå ir jautåjums par nodarîtå kaitéjuma atlîdzîbu, proti, naudas summu, kura jåsa-makså cietußajam izlîgstot.

Kå atzina transporta prokuratüras darbinieki, izlîgumu skaits attiecîgajå kriminållietu kate-gorijå varétu büt lielåks. Ne vienmér cietußais un likumpårkåpéjs spéj vienoties par kom-pensåcijas summu. Praksé ir gadîjumi, kad vainîgajam nav lîdzek¬u, lai kompensétucietußajam pat årstéßanås izdevumus, citos gadîjumos vainîgais ir gatavs kompensétvisus reålos cietußå zaudéjumus un izdevumus, bet cietußais vélas sañemt papildu kom-pensåciju kå atlîdzîbu par piekrißanu kriminållietas izbeigßanai. Ir arî gadîjumi, kad iz-lîgums nenotiek nevis tåpéc, ka puses nevar vienoties par kompensåcijas summu, bettåpéc, ka cietußie negrib izlîgt ar vainîgo37. Ir arî gadîjumi, kad cietußie uzskata, ka ir svarî-gi, lai vainîgais tiktu notiesåts par izdarîto un ka tådé¬ nav vérts ar viñu izlîgt.

Péc prokuratüras darbinieku aptuvenåm aplésém, ar izlîgumu tiek izbeigta apméram puseno kriminållietåm, kuras tiek ierosinåtas péc KL 260. panta 1. da¬as. Lietu virzîtåji parastineiejaucas izlîgßanå. Kriminållietu materiålos neparådås informåcija nedz par izlîgßanasprocesu, nedz par kompensåcijas apméru. Kå norådîja prokuratüras darbinieki, atseviß-˚os gadîjumos informåcija par sañemtås kompensåcijas apméru nav izdevîga cietußajiem,kuri bez ßîs naudas sañem arî kompensåciju no apdroßinåßanas sabiedrîbåm.

Parasti tad, ja cietußais un likumpårkåpéjs paziño lietas virzîtåjam par izlîgumu, proku-rors uz tå pamata pieñem lémumu par kriminållietas izbeigßanu un personas atbrîvoßanuno kriminålatbildîbas. Tomér praksé ir arî gadîjumi, kad prokurors nesankcioné izlîgumu.Tas médz notikt, ja vainojamå persona jau agråk ir tikusi atbrîvota no kriminålatbildîbaspar citu noziedzîgu nodarîjumu.

No izskatîtajiem 23 kriminållietu materiåliem tikai divås lietås ir informåcija, kas liecina,ka izlîgumu tießi iniciéjußi incidenta dalîbnieki – apsüdzétais un cietußais. Påréjos gadîju-mos kriminållietås ir tikai aizpildîtås standarta veidlapas – paziñojumi par izlîgumu, tådé¬nav iespéjams spriest par izlîgßanas procesu un izlîguma nosacîjumiem.

Ja prokurors uzskata, ka uz izlîguma pamata apsüdzétais/aizdomås turétais var tiktatbrîvots no kriminålatbildîbas, tiek pieñemts lémums par kriminållietas izbeigßanu.Attiecîgajå dokumentå prokurors sniedz informåciju par kriminållietas ierosinåßanu unizmekléßanas gaitu, apraksta lietas bütîbu un min faktus, kas pieråda personas vainuinkriminétajå noziedzîgajå nodarîjumå. Lémuma rezolutîvajå da¬å, ñemot vérå personasizlîgumu ar cietußo un citus apståk¬us (to, ka nav smagu seku, vainîgå noΩélu par noda-rîto, to, ka nav iepriekßéju sodåmîbu, utt.), tiek noteikts, ka kriminållieta ir izbeigta, betpersonai piemérotais droßîbas lîdzeklis – atcelts.


No lietas materiåliem varredzét, ka izlîgumu

iniciéjußas iesaistîtås puses9%

No lietas materiåliemnevar redzét, ka izlîgumuiniciéjußas iesaistîtås puses

91%

Informåcija par izlîgßanas iniciatoru, kas secinåmano kriminållietu materiåliem

37 Acîmredzot tießi attiecîgajos gadîjumos bütu labi, ja vidutåjs iesaistîtos izlîguma proceså, lai vis-maz izskaidrotu pusém samierinåßanås bütîbu un nozîmi.

Prokuroru/izziñas izdarîtåju aptauja par izlîgumu ar starpnieku

Lai noskaidrotu prokuroru un izziñas izdarîtåju viedok¬us par izlîguma ar starpniekapalîdzîbu ievießanu praksé, 2004. gada pavasarî tika sastådîta un izsütîta aptaujas anketa.Respondentiem tika piedåvåts atbildét uz desmit jautåjumiem, lai tådéjådi viñi paustusavu attieksmi pret izlîgumu ar starpnieka palîdzîbu.

Kopå tika sañemtas atbildes no 93 cilvékiem – 68 prokuroriem un 25 rajonu policijas pår-valΩu Pirmstiesas izmekléßanas noda¬u darbiniekiem.

Atbildot uz jautåjumu, vai viñi ir informéti par Valsts probåcijas dienesta likuma saturu,64 respondenti atbildéja pozitîvi, savukårt 26 respondenti norådîja, ka ir dzirdéjußi parßo likumu, bet nav iepazinußies ar tå saturu, un 3 respondenti norådîja, ka viñiem navnekådas informåcijas par ßo likumu.

92 respondenti norådîja, ka viñu un viñu kolé©u praksé nav bijis gadîjumu, kad noticisizlîgums ar starpnieka palîdzîbu, bet 1 respondents atzina, ka viña praksé ir bijußi gadîju-mi, kad noticis izlîgums ar starpnieka palîdzîbu. Tomér attiecîgajå anketå nebija norådîtsrespondenta vårds un uzvårds, tådé¬ nav iespéjams sañemt papildu informåciju.

0

10

20

30

40

50

60

70

80

5,4%

63,4%

28%

3,2%

Òoti labi informéti par likuma saturuIr informéti par likuma saturu

Dzirdéjußi par ßo likumu, bet nav iepazinußies ar tå saturuNav nekådas informåcijas par ßo likumu

Lietu virzîtåju zinåßanas par Valsts probåcijas dienesta likuma saturu (respondentu paßnovértéjums, %)

Atbildot uz jautåjumu, vai ir svarîgi mé©inåt panåkt izlîgumu starp cietußo unlikumpårkåpéju, 3 respondenti atzina, kas tas vienmér ir svarîgi, 74 respondentiuzskatîja, ka daΩreiz tas ir svarîgi, 13 respondenti norådîja, ka tas varétu büt svarîgi, bettå nav probléma, par kuru jådomå prokuroram un izziñas izdarîtåjam, savukårt 2 respon-denti uzskatîja, ka tam nav nozîmes, jo noziedzîgs nodarîjums jau ir noticis.

Atbildot uz jautåjumu, kådai personai bütu jåinicié starpnieka piedalîßanås izlîguma pro-ceså, katrs respondents tika aicinåts atzîmét visus pie¬aujamos variantus. Atbildes sa-ñemtas no 91 respondenta; 43 no viñiem uzskata, ka mediåcijas iniciators var büt cie-tußais, 69 – likumpårkåpéjs, 16 – prokurors/izziñas izdarîtåjs, 60 – probåcijas dienestadarbinieks, 11 – aizståvis, 6 – personu likumiskais pårståvis.

Uz jautåjumu, kad varétu organizét pårrunas starp personu un cietußo ar starpniekapiedalîßanos, sañemtas atbildes no 91 respondenta. Atbildot uz ßo jautåjumu, katramrespondentam tika piedåvåts atzîmét visus pie¬aujamos variantus. 53 respondenti norå-dîja, ka, viñupråt, mediåcija ir iespéjama, pirms kriminållieta ierosinåta, 55 respondentiuzskatîja, ka mediåcija var notikt tad, ja kriminållietå parådås aizdomås turétå persona,


Lietu virzîtåju viedok¬i par izlîguma nepiecießamîbu/lietderîgumu kriminålproceså (%)

0

20

40

60

80

100

3,3%

80,4%

14,1%2,2%

Tas ir vienmér svarîgiDaΩreiz tas ir svarîgi

Tas var büt svarîgi, bet tå nav probléma, par kuru jådomå prokuroram un izziñas izdarîtåjamTam nav nozîmes, jo noziedzîgs nodarîjums jau ir noticis

Lietu virzîtåju viedok¬i par personu, kurai bütu jåinicié mediåcijas process (%)

0

10

20

30

40

50

60

70

80

47,3%

75,8%

17,6%

65,9%

12,1%6,6%

CietußaisProkurors/

izziñasizdarîtåjs

Probåcijasdienesta

darbinieksAizståvis

Personulikumiskaispårståvis

Likum-pårkåpéjs

tikpat daudz respondentu atzina, ka mediåcija var notikt péc tam, kad persona saukta piekriminålatbildîbas, savukårt 32 respondenti norådîja, ka mediåcija ir pie¬aujama arî péctam, kad pabeigta pirmstiesas izmekléßana.

Respondentiem tiek piedåvåts paust savu viedokli par likumpårkåpéja un cietußå izlî-gumu ar nosacîjumiem, proti, vienoßanos, atbilstoßi kurai likumpårkåpéjam jåveic noteik-tas darbîbas, jåatlîdzina nodarîtais kaitéjums, jåsamakså noteikta naudas summa, utt. Uzjautåjumu atbildéja 91 cilvéks. No tiem 79 respondenti tådu praksi novértéja pozitîvi,savukårt 12 respondenti to vértéja negatîvi. Komentéjot savas atbildes, lietu virzîtåjiuzsvéra, ka vienoßanås ar nosacîjumiem kå izlîguma elements palielina varbütîbu, kacietußais reåli sañems kompensåciju par radîto kaitéjumu. Tomér 3 respondenti paudabaΩas par vienoßanos ar nosacîjumiem, jo, viñupråt, paståv iespéja, ka cietußie varésizmantot situåciju negodîgi, pieprasot no vainîgå nepamatoti lielu naudas summu parizlîgumu, tådéjådi faktiski ßantaΩéjot vainîgo.

Uz jautåjumu par nepiecießamîbu kriminållietu materiålos atspogu¬ot faktu, ka starp iz-lîgußajiem cietußo un likumpårkåpéju ir noslégts lîgums, atbilstoßi kuram likumpårkåpé-jam ir noteiktas saistîbas, atbildes sañemtas no 83 lietu virzîtåjiem. Lielåkå respondentuda¬a uzskata, ka attiecîgå informåcija jåatspogu¬o kriminållietas materiålos.

Atß˚irîgi viedok¬i pausti, atbildot uz jautåjumu, vai izziñas izdarîtåjam un prokuroram irjåpiedalås likumpårkåpéja un cietußå pårrunu gaitå. Uz ßo jautåjumu atbildéjußi 87 lietuvirzîtåji. 53 no viñiem uzskata, ka lietu virzîtåjiem vai nu jåpiedalås cietußo unlikumpårkåpéju pårrunås, vai arî viñi var piedalîties tikai tad, ja viñiem ir vélme to darît.

PROKURORU/IZZIÂS IZDARÈTÅJU APTAUJA PAR IZLÈGUMU AR STARPNIEKU 45

Lietu virzîtåju viedok¬i par to, kad var notikt mediåcijas process (%)

0

10

20

30

40

50

60

Pirmskriminållieta ir

ierosinåta

Péc tam, kadpersona k¬üstpar aizdomås

turéto

Péc tam, kadpabeigta pirms-

tiesas izmekléßana

Péc tam, kadpersonai uzrådîta

apsüdzîba

58% 60% 60%

35%

Lietu virzîtåju viedok¬i par izlîgßanu ar nosacîjumiem (%)

Visdrîzåk pozitîvs14%

Visdrîzåk negatîvs3%

Noteikti negatîvs10%

Noteikti pozitîvs73%

74 respondenti paudußi savu viedokli par vietu, kurå jånotiek pårrunåm starp cietußo unlikumpårkåpéju, ja likumpårkåpéjs ir aizturéts vai apcietinåts. 32 respondenti uzskata, kapårrunas var tikt organizétas likumpårkåpéja atraßanås vietå, proti – cietumå vai îslaicî-gas aizturéßanas izolatorå, 9 respondenti savukårt noråda, ka pårrunas nedrîkst organizétne cietumå, ne aizturéßanas izolatorå, 25 respondenti par piemérotåko vietu noråda poli-cijas vai prokuratüras telpas, 7 – probåcijas dienesta telpas, 1 respondents uzskata, kapårrunas var tikt organizétas jebkurå vietå.


Né, visdrîzåk navnepiecießams

0%Jå, visdrîzåk irnepiecießams

8%Jå, noteikti irnepiecießams

87%

Né, noteikti navnepiecießams

5%

Né, nekådå ziñånav jåpiedalås

7%

Né, visdrîzåk navjåpiedalås

32%

Jå, var piedalîties,ja ir vélme

39%

Jå, noteiktiir jåpiedalås

22%

Prokuratüras vaipolicijas telpås

34%

Tikai necietumå/izolatorå

12%

Cietumå vai izolatorå43%

Probåcijas dienestatelpås10%

Jebkurå piemérotåtelpå1%

Lietu virzîtåju viedok¬i par nepiecießamîbu kriminållietu materiålos atspogu¬otfaktu, ka starp cietußo un likumpårkåpéju ir noslégts lîgums ar nosacîjumiem (%)

Respondentu viedok¬i par nepiecießamîbu izziñas izdarîtåjam un prokuroram piedalîties likumpårkåpéja un cietußå pårrunås (%)

Respondentu viedok¬i par vietu, kurå jånotiek pårrunåm starp cietußo un likum-pårkåpéju, ja likumpårkåpéjs ir aizturéts vai apcietinåts (%)

Vairåki respondenti, nosütot savus komentårus par izlîgßanas procesa organizåciju, iespé-jamajåm problémåm un to risinåjumiem, norådîja uz jautåjumiem, kuriem bütu jåpievérßuzmanîba.

Sakarå ar mediåcijas bütîbu, izziñas izdarîtåji un prokurori paudußi gan atbalstu, gan arîizteikußi baΩas par tås pieméroßanu, proti:

• izlîgums ar starpnieku ir visnota¬ atbalståms process;

• izlîgums ar starpnieku ir nevajadzîgs ievedums. No prakses zinåms – ja vainîgå per-sona vélas samierinåties ar cietußo, tad to arî izdara bez jebkådiem starpniekiem. Janav véléßanås, neviens starpnieks nepanåks samierinåßanos;

• atseviß˚ås situåcijås mediåcija var noderét;

• izlîgums jåveicina, ieguvéji büs gan cietußie, gan arî paßi vainîgie;

• izlîgumå starpnieka lîdzdalîba nav vajadzîga. Vainîgajam personîgi jåatvainojas cietu-ßajam (vismaz tieså) un savu iespéju robeΩås jau lîdz tiesai jånovérß radîtais kai-téjums;

• izlîgßana nedrîkst büt uzspiesta, cietußajam jåbüt iespéjai izvéléties, – izlîgt vai neiz-lîgt;

• izlîgßana ar starpnieka lîdzdalîbu samazinås ierosinåto kriminållietu skaitu, tas irpozitîvi. Izlîgums varétu notikt pirms kriminållietas ierosinåßanas, lai nebütu veltîgijåiegulda laiks lietå, kura vélåk tiks izbeigta;

• péc izlîguma ar starpnieka lîdzdalîbu ievießanas varétu paaugstinåties korupcijaslîmenis valstî;

• mediåcijai ir nozîme pirms kriminålvajåßanas uzsåkßanas;

• izlîgumu varétu izdarît ne tikai péc kriminålpårkåpumiem, bet arî péc mazåk smagiemnoziegumiem, bet atseviß˚os gadîjumos, ñemot vérå cietußå domas, arî péc smagiemnoziegumiem;

• izlîgums ir cietußå interesés, un tas atslogos tiesîbsargåjoßås iestådes. Tas ir labi.Vélams tikai, lai starpnieks neizdarîtu spiedienu uz cietußo un lai vainîgie nepamatotinetiktu atbrîvoti no atbildîbas;

• izlîgums ar starpnieku bütu nepiecießams tikai likumos noteiktajos gadîjumos, piemé-ram, ja izdarîts kriminålpårkåpums vai mazåk smags noziegums, t. i., gadîjumos, kadiespéjams nevirzît lietu uz tiesu, bet izlemt citådi;

• kamér izlîgums ar starpnieku netiks reguléts Kriminålproceså, tam nebüs faktiskasnozîmes;

• katrs gadîjums ir individuåls, un visos gadîjumos starpnieks nav vajadzîgs;

• mediåcijas dé¬ pieaugs korupcijas lîmenis;

• ja likumpårkåpéjs ir apcietinåts, tas nozîmé, ka ticis izdarîts smags noziegums vailikumpårkåpums izdarîts iepriekßéjå soda izcießanas laikå, un tad izlîgums nebütupiemérojams;

• nebütu nepiecießams iesaistît vél kådu personu izlîguma proceså, jo tad ßis izlîgumsvarétu izskatîties péc uzspiesta, nevis péc labpråtîga;

PROKURORU/IZZIÂS IZDARÈTÅJU APTAUJA PAR IZLÈGUMU AR STARPNIEKU 47

• kad izdarîts noziedzîgs nodarîjums, mediåcija varétu büt viens no veidiem, kå atrisi-nåt situåciju, bez kriminålprocesuålas iejaukßanås, vai tad, ja jau ierosinåta kriminål-lieta, to izbeigt pirmstiesas izmekléßanas laikå;

• izlîgumu ar starpnieku vértéju pozitîvi, jo daudzkårt cietußais ar “vainîgo” nevélas tik-ties personîgi.

Vairåki lietu virzîtåju komentåri attiecås uz kritérijiem, kådiem bütu jåatbilst starp-niekam:

• starpniekiem, kas organizés mediåcijas procesu, jåbüt labi apmåcîtiem;

• starpniekam vajadzétu sniegt paskaidrojumus abåm pusém jo bieΩi vien tås nesaprotizlîgßanas bütîbu;

• starpniekam ir ¬oti labi jåzina lietas apståk¬i, kriminållietas materiåli, un bez vaja-dzîbas nedrîkst tos izpaust; jåbüt ¬oti godîgam un neieinteresétam;

• starpnieks – lieka figüra kriminålproceså;

• starpnieks ßådå proceså ir pilnîgi lieks un traucéjoßs elements;

• starpnieks varétu iesaistîties tikai péc procesa virzîtåja iniciatîvas, starpniekiem vaja-dzétu büt personåm, kas izglîtotas psiholo©ijå, jo pretéjå gadîjumå cietußais var tiktatkårtoti trauméts darbinieka neprofesionalitåtes dé¬.

Respondenti norådîja arî uz nepiecießamîbu sakårtot tiesisko båzi, kas reglamenté izlîg-ßanas procesu un tå rezultåtus. Tå, pieméram, lietu virzîtåji norådîja, ka:

• izlîgums ar starpnieku jådefiné kriminålprocesa kodekså;

• Kriminållikumå jåparedz izlîgums ar starpnieku;

• izlîgums ar starpnieka lîdzdalîbu jånorobeΩo no izlîguma, kas paredzéts KL 58. panta2. da¬å;

• jåmaina “probåcijas klienta” definîcija.

Lietu virzîtåju aptauja par mediåcijas pieméroßanu kriminålproceså ir pierådîjusi, ka ko-pumå gan izziñas veicéji, gan prokurori ir gatavi ieviest izlîgßanu ar starpnieka lîdz-dalîbu. Lielåkå aptaujåto da¬a vérté mediåciju pozitîvi, kaut gan tiek paustas arî baΩas parmediåcijas iespéjamu ¬aunpråtîgu izmantoßanu.

Norådot uz mediåcijas pozitîvajiem un negatîvajiem aspektiem, lietu virzîtåji pårsvaråraugås uz to vienîgi kå uz pamatu personas atbrîvoßanai no kriminålatbildîbas. Acîm-redzot tådu mediåcijas uztveri nosacîjusi izlîguma definîcija spékå esoßajå KL un KPkodekså. Kaut gan KP likumprojektå ir noteikts, ka izlîgßana ar cietußo likumå paredzé-tajos gadîjumos var büt pamats kriminållietas izbeigßanai un personas atbrîvoßanai nokriminålatbildîbas, ir svarîgi likumå norådît uz tiesiskåm sekåm, ko rada izlîgums arcietußo, ja nav pamata vai nav lietderîgi atbrîvot likumpårkåpéju no kriminålatbildîbas.Íajos gadîjumos izlîgums varétu büt atzîts par faktu, kas mîkstina personas atbildîbu,bet, ja izlîgums panåkts péc personas notiesåßanas, tas varétu büt arguments personasnosacîtai pirmstermiña atbrîvoßanai no brîvîbas atñemßanas vai pårbaudes laika saîsi-nåßanai, ja persona bijusi notiesåta nosacîti.


Priekßlikumi un rekomendåcijas

Lai radîtu labvélîgu vidi mediåcijas (izlîguma ar starpnieku) ievießanai Latvijas Kriminål-proceså, svarîgi veikt grozîjumus un papildinåjumus atseviß˚os normatîvajos aktos,proti:

• Valsts probåcijas dienesta likumå jåparedz, ka par probåcijas klientiem var büt arî cil-véki, kas turéti aizdomås par noziedzîgiem nodarîjumiem vai ir apsüdzéti noziedzîgunodarîjumu izdarîßanå;

• jåprecizé Valsts probåcijas likuma 13. pantå noteiktais. Paståvoßå panta redakcija navkorekta, jo izlîgumu ar starpnieka palîdzîbu îsteno vidutåjs, nevis probåcijas dienests,un vidutåjam nav jåbüt valsts institücijas – probåcijas dienesta – darbiniekam. Probå-cijas dienesta uzdevumi mediåcijas jomå ir labvélîgas vides radîßana mediåcijas ievie-ßanai Latvijas Kriminålproceså – mediatoru apmåcîba, mediåcijas vadlîniju izstråde,pozitîvas pieredzes apkopoßana u. tml.

• KP likumå jåparedz iespéja veikt mediåciju (izlîgßanu ar starpnieku) un izlîguma tie-siskås sekas. Likumå jånostiprina ßådas normas:

o izlîgums ir cietußå un likumpårkåpéja samierinåßanås;

o izlîgßanas gaitå var piedalîties vidutåjs – Valsts probåcijas dienesta apmåcîtsdarbinieks;

o izlîgßanå iesaistîtås puses – cietußais un likumpårkåpéjs – var brîvi vienoties parsamierinåßanås nosacîjumiem, nostiprinot tos rakstiskå lîgumå;

o izlîgßanas fakts mîkstina personas kriminålatbildîbu, bet gadîjumos, ja personair pastrådåjusi kriminålpårkåpumu vai ne îpaßi smagu noziegumu, lietas vir-zîtåjs uz izlîguma pamata var pieñemt lémumu par personas atbrîvoßanu nokriminålatbildîbas un kriminållietas izbeigßanu vai par personas nosacîtu atbrî-voßanu no kriminålatbildîbas.

• Kriminållikumå jåparedz, ka:

o likumpårkåpéja un cietußå izlîgums var büt pamats personas atbrîvoßanai nokriminålatbildîbas un kriminållietas izbeigßanai, ja persona ir pastrådåjusikriminålpårkåpumu vai mazåk smagu noziegumu;

o izlîgums ir fakts, kas mîkstina personas atbildîbu;

o izlîgums ir pie¬aujams arî tad, kad cietußais ir nepilngadîgs. Íajå gadîjumå pår-runås ar likumpårkåpéju piedalås cietußå likumiskie pårståvji;

o ja persona, kas nosacîti atbrîvota no kriminålatbildîbas, pårbaudes laikå veicjaunu tîßu noziedzîgu nodarîjumu, nepilda noteiktos pienåkumus, nepilda sais-tîbas, kuras uzñémusies, izlîgstot ar cietußo, tås kriminålvajåßana tiek turpinåta.


Lietu virzîtåjiem, novértéjot izlîguma panåkßanu starp cietußo un likumpårkåpéju, kå arîlemjot par turpmåkajåm procesuålajåm darbîbåm, precîzi jåievéro normatîvajos aktosnoteiktais, kå arî kriminålprocesa principi un mér˚i, tajå skaitå:

• izlîgums dod pamatu, nevis nosaka pienåkumu izbeigt kriminållietu un atbrîvot per-sonu no kriminålatbildîbas. Lemjot par iespéju izbeigt kriminållietu uz izlîgumapamata, jåvérté arî likumpårkåpéja personîba, kå arî kaitéjums, ko sabiedriskåminteresém radîjis noziedzîgais nodarîjums;

• jåievéro, ka kriminållietas izbeigßana sakarå ar izlîgumu pie¬aujama tikai tajos gadîju-mos, kad kriminållietå ir cietußais – fiziska vai juridiska persona, kurai ar noziedzîgunodarîjumu radîts moråls, fizisks vai mantisks kaitéjums. Savukårt uz izlîguma pamatanevar büt izbeigta kriminållieta, ja izdarîts noziedzîgs nodarîjums pret jurisdikciju,sabiedrisko droßîbu, pret valsti utt.;

• nav pie¬aujama personas atbrîvoßana no kriminålatbildîbas uz izlîguma pamata, japersona izdarîjusi smagu vai seviß˚i smagu noziegumu, bet lîdz brîdim, kad ståsiesspékå jaunais KP kodekss – arî ja ticis pastrådåts mazåk smags noziegums;

• jåveicina izlîgßanas procesa/mediåcijas plaßåka pieméroßana, tajå skaitå kriminållie-tås, kas ierosinåtas péc smagu un seviß˚i smagu noziegumu izdarîßanas38. Ja personasir izlîgußas, bet nav pamata kriminållietas izbeigßanai, izlîgums jåvérté kå fakts, kasmîkstina personas atbildîbu;

• lietu virzîtåjiem cießå kontaktå jåsadarbojas ar probåcijas dienesta darbiniekiem, sav-starpéji apmainoties ar informåciju par izlîgßanas procedüras uzsåkßanas iespéjåmkonkrétås kriminållietås;

• veicinot izlîgßanas/mediåcijas pieméroßanu kriminålproceså, jåñem vérå, ka nav pie-¬aujams, ka persona jebkådå veidå tiek ietekméta un piespiesta, lai panåktu piekrißanumediåcijas uzsåkßanai.

Tiesai, izskatot kriminållietas, kurås tiesåjamais izlîdzis ar cietußo, jåvérté attiecîgaisfakts kå atbildîbu mîkstinoßs. Ja personas ir izlîgußas ar nosacîjumiem, kuri jåizpilda nå-kotné, tiesai ar savu spriedumu jåsekmé nosacîjumu izpilde. Pieméram, notiesåjot likum-pårkåpéju nosacîti, tiesa no 2005. gada 1. janvåra varés noteikt notiesåtajam pienåkumuzinåmå laikå izpildît ar cietußo noslégtå izlîguma nosacîjumus.

Probåcijas dienestam ir jåizstrådå mediåcijas vadlînijas, paredzot tajås:

• mediåcijas pamatprincipus;

• mediåcijas norisi;

• mediåcijas dalîbnieku tiesîbas un pienåkumus;

• izlîgßanas procesa dalîbnieku tiesîbas izmantot jurista palîdzîbu;

• mediåcijas termiñus;

• mediåcijas gaitå panåkto rezultåtu juridisko nostiprinåßanu u. c. jautåjumus.

Probåcijas dienestam jåizstrådå un jåapstiprina prasîbas, kuråm jåatbilst vidutåjam izlîg-ßanas proceså péc noziedzîga nodarîjuma, un kas attiecas uz vidutåja:

38 Izlîgßana un mediåcija var notikt péc gandrîz jebkura noziedzîga nodarîjuma. Tomér ir noziedzîginodarîjumi, péc kuru izdarîßanas nav iesakåms veikt mediåciju, pieméram, noziegumi, kas apdraudpersonas dzimumneaizskaramîbu.

PRIEKÍLIKUMI UN REKOMENDÅCIJAS 51

• vecumu,

• izglîtîbu,

• sodåmîbu,

• kvalifikåciju u. c.

Jåizlemj, vai kriminålproceså izlîgumus vadîs profesionåli vidutåji, kas strådås uz darbalîguma pamata, vai tie tiks nodarbinåti uz uzñémuma lîguma pamata, vai arî viñi pildîsmediatora pienåkumus, nesañemot par to atlîdzîbu.

Atsaucoties uz Eiropas Padomes Ministru komitejas rekomendåcijåm, jåizstrådå mediåci-jas étiskie noteikumi. Veicot ßo darbu, noderés to Eiropas valstu pieredze, kuras izstrådå-jußas mediåcijas dienesta étikas kodeksus.

Lai izstrådåtu mediåcijas vadlînijas un prasîbas vidutåjam, probåcijas dienests var ierosi-nåt starpnozaru darba grupas izveidoßanu, iesaistot tås saståvå tiesîbu aizsardzîbasinstitüciju darbiniekus un nevalstisko organizåciju pårståvjus.

JåapsprieΩ un jåizlemj par mediåcijas norises vietu. Acîmredzot probléma nepaståv, jalikumpårkåpéjam ir piemérots droßîbas lîdzeklis, kas nav saistîts ar personas brîvîbas iero-beΩoßanu, vai persona izcieß brîvîbas atñemßanai alternatîvu sodu. Tomér nav retums,kad likumpårkåpéjs atrodas ieslodzîjuma vietå. Uzskatu, ka nebütu pareizi ßajos gadîju-mos organizét mediåciju atkarîbå no likumpårkåpéja atraßanås vietas. Íå jautåjuma risi-nåßanå var noderét citu valstu pieredze, – pieméram, Kanådå ßajos gadîjumos mediåcijanotiek tiesu ékås. Ja tiks lemts mediåciju organizét årpus cietuma/izolatora, bütu liet-derîgi KP likumå minét, ka ieslodzîto konvojéßana var notikt arî, lai veiktu mediåciju.

Lai sekmîgi ieviestu mediåcijas institüciju kriminålajå justîcijå, probåcijas dienestam ie-sakåms:

• organizét informatîvas re©ionålås tikßanas ar prokuroriem, lai iepazîstinåtu viñus armediåcijas bütîbu un organizåcijas kårtîbu;

• veidot mediåcijas pilotprojektu, izvéloties par mér˚a grupu nepilngadîgus likum-pårkåpéjus.

Valsts probåcijas likums noteic, ka probåcijas dienesta uzdevums ir sniegt sabiedrîbai,cietußajiem un probåcijas klientiem informåciju par iespéjåm îstenot izlîgumu ar starp-nieka palîdzîbu un ßå izlîguma mér˚iem. Sabiedrîbas izglîtoßana un informåcijas izplatî-ßana par mediåcijas bütîbu un nozîmi ir ¬oti svarîgs un atbildîgs darbs valstî, kur attiecîgaprakse nav zinåma. Tajå paßå laikå ir skaidrs, ka probåcijas dienests nav spéjîgs katramLatvijas iedzîvotåjam paziñot par mediåcijas paståvéßanu Latvijas kriminålproceså. Pie-méram, Norvé©ijå, kur mediåcijas pirmsåkumi mekléjami jau 20. gadsimta 70. gadu bei-gås, iedzîvotåjiem pårsvarå nav pazîstams mediåcijas dienests un tå funkcijas. To paßuvar teikt arî par procesa virzîtåju un policijas darbinieku zinåßanu lîmeni jautåjumos, kassaistîti ar mediåcijas pakalpojumu izmantoßanu; par spilgtu pieméru var kalpot tas, kaPolicijas akadémijas studentu måcîbu plånå tikai divas lappuses veltîtas mediåcijas jautå-jumiem39.

Acîmredzot, lai informétu plaßu sabiedrîbu un tiesîbu aizsardzîbas sistémas darbiniekuspar mediåcijas bütîbu, var tikt izmantoti daΩådi lîdzek¬i un pañémieni. Pieméram, pozi-tîvu rezultåtu var dot:

39 Paus, K. K. Victim-Offender Mediation in Norway.//Victim-Offender Mediation in Europe. Makingrestorative justice work. Leuven University Press, 2000, 290. lpp.

• informatîvas véstules par mediåcijas bütîbu un kårtîbu nosütîßana izziñas izdarî-tåjiem un prokuroriem. Attiecîgas véstules apjoms varétu büt 2 lîdz 3 lappuses, un tovarétu izplatît ar Ìenerålprokuratüras un Valsts policijas starpniecîbu;

• informatîva bukleta (2–4 lappuses) par mediåcijas bütîbu sagatavoßana un izdoßana,kur ar vienkårßiem, ikvienam saprotamiem vårdiem bütu izskaidrota mediåcijas idejaun kårtîba;

• satikßanås ar juridisko augstskolu pårståvjiem, kuri ir atbildîgi par studiju programmuun studiju procesa organizéßanu, mudinot viñus papildinåt studiju programmas, laiaugstskolu studenti varétu sañemt informåciju par mediåcijas bütîbu, nozîmi, organi-zéßanas kårtîbu un tiesiskajåm sekåm.


Pielikumi

1. pielikums Paziñojums par izlîgumu

PAZIÔJUMS PAR IZLÈGUMU

_________________________________________ ________. g. ___. _______________(pilséta, rajons)

Es, ______________________________________________________________________________________ ,(vårds, uzvårds)

Personas kods -

_________________________________________________________________________________________ ,(dzîves vieta)

kuram ar kriminålpårkåpumu nodarîts kaitéjums (cietußå likumiskais pårståvis) un

_________________________________________________________________________________________ ,(vårds, uzvårds)

Personas kods -

_________________________________________________________________________________________ ,(dzîves vieta)

ßå kriminålpårkåpuma izdarîtåjs, paziñojam izziñas izdarîtåjam, prokuroram par to, kaesam izlîgußi; cietußajam pret kriminålpårkåpuma izdarîtåju nekådu pretenziju nav.

Izlîgußi esam pilnîgi brîvpråtîgi, tåpéc neiebilstam pret procesa izbeigßanu par nodarî-jumu, kas paredzéts KL __________ pantå.

Mums ir izskaidrots, ka, ja müsu lügums saskañå ar KL 58. panta 2. da¬as un KPK 5.3 panta2. punktu tiks apmierinåts, lémums par atbrîvoßanu no kriminålatbildîbas ir galîgs, un necietußais, ne kriminålpårkåpuma izdarîtåjs to apstrîdét nevar.

Ío paziñojumu izziñas izdarîtåja, prokurora klåtbütné parakstîja:

Paraksti: __________________________________ __________________________________(cietußais, cietußå likumiskais pårståvis) (kriminålpårkåpuma izdarîtåjs)

Paziñojumu par izlîgumu, kas izziñas izdarîtåja, prokurora klåtbütné parakstîts, pieñémaizziñas izdarîtåjs, prokurors

____________________________________________________________________________(amats, vårds, uzvårds)

Paraksts ___________________________

2. pielikums Apsüdzétå un cietußå izlîgums kriminållietåNr.1520031103

IZLÈGUMS

Rîgå, divi tükstoßi ceturtå gada septiñpadsmitajå martå (17.03.2004).

J. B., p.k. -, Latvijas Republikas paståvîgais iedzîvotåjs, dzîvojoßs Rîgå,_______________________________________ ielå ______, dz. ____, kå apsüdzétais kriminållietåNr. 1520031103 péc Latvijas Republikas Kriminållikuma 260. panta 3. da¬as un 262. panta,no vienas puses, un I. R., p.k. -, Latvijas Republikas paståvîgais iedzî-votåjs, dzîvojoßs Rîgå, ___________________________ ielå _______, dz. _____, kå cietußai krimi-nållietå Nr. 15200311043 J. B. apsüdzîbå péc Latvijas Republikas Kriminållikuma 260. panta3. da¬as un 262. panta, no otras puses, bez viltus, maldîbas vai spaidiem vienojas un no-slédz ßo lîgumu par sekojoßo:

1. J. B. izmakså I. R. Ls 1500 (viens tükstotis pieci simti latu) kå kompensåciju par2003. gada 29. aprîlî ce¬u satiksmes negadîjumå nodarîto kaitéjumu, par kriminål-lietå norådîtajiem miesas bojåjumiem, kas bîstami dzîvîbai: galvas sasitums – arpakaußa kaula lüzumu pa labi no viduslînijas, ar galvas smadzeñu sasitumu, ar ådasnobråzumu un sistu brüci paura rajonå; kreisås plaukstas sasitums ar V delnas kaulalüzumu, kreiså apakßstilba abu kaulu va¬éju lüzumu.

2. J. B. atzîst sevi par vainîgu ce¬u satiksmes negadîjuma izraisîßanå, kas notika 2003.gada 29. aprîlî Rîgå, Brîvîbas un Låçpléßa ielas krustojumå.

3. Norådîto kompensåciju J. B. izmakså I. R. pirms ßå lîguma parakstîßanas 2004. gada17. martå.

4. I. R. pieñem J. B. izmaksåto kompensåciju un turpmåk neizvirza nekådas pretenzi-jas kå cietußais kriminållietas Nr. 1520031103 ietvaros J. B. apsüdzîbå péc LatvijasRepublikas Kriminållikuma 260. panta 1. da¬as un 262. panta.

5. I. R. atzîst, ka viñam nav nekådu pretenziju pret J. B.

6. Lîgumslédzéju pußu paraksti uz ßå lîguma apliecina lîgumslédzéju pußu pilnîgu ungalîgu vienoßanos par zaudéjumiem, kas I. R. nodarîti par veselîbas satricinåjumu.

7. Lîgums sastådîts latvießu valodå trîs eksemplåros, no kuriem viens eksemplårsizsniedzams I. R., otrs eksemplårs – J. B., bet treßais eksemplårs iesniedzams Rîgaspilsétas Vidzemes priekßpilsétas tieså.

8. Íå lîguma eksemplåru Rîgas pilsétas Vidzemes priekßpilsétas tieså iesniedz J. B.

Paraksts ____________________________

Paraksts ____________________________


3. pielikums Grozîjumu projekts par izmaiñåm normatîvajos aktos

Probåcijas dienests var piedåvåt Tieslietu ministrijai vérsties Saeimå ar priekßlikumiemizdarît grozîjumus turpmåk minétajos normatîvajos aktos:

Kriminållikumå

1. Papildinåt 47. panta 1. da¬u ar 11. punktu ßådå redakcijå:

11) persona ir izlîgusi ar cietußo.

2. Izteikt 55. panta 9. da¬u ßådå redakcijå:

Ja nosacîti notiesåtais bez attaisnojoßa iemesla nepilda tiesas uzliktos pienåkumus,atkårtoti izdara administratîvos pårkåpumus, par ko viñam uzlikti administratîviesodi, vai nepilda saistîbas, kuras viñß uzñémås, izlîgstot ar cietußo, tiesa péc Valstsprobåcijas dienesta var pieñemt lémumu par spriedumå noteiktå soda izpildîßanunotiesåtajam vai par pårbaudes termiña pagarinåßanu uz vienu gadu.

3. Izteikt 58. panta 2. da¬u ßådå redakcijå:

(2) Personu, kas izdarîjusi kriminålpårkåpumu vai mazåk smagu noziegumu, var atbrî-vot no kriminålatbildîbas, ja ir izlîgums ar cietußo vai viña likumisko pårståvi. Ja cie-tußais ir nepilngadîgs, izlîgßanas proceså viña interesés rîkojas likumiskais pårståvis.

4. Izteikt 58.1 panta 5. da¬u ßådå redakcijå:

(5) Ja persona, kura nosacîti atbrîvota no kriminålatbildîbas, pårbaudes laikå izdarajaunu tîßu noziedzîgu nodarîjumu, neizpilda uzliktos pienåkumus, nepilda saistîbas,kuras viña uzñémås, izlîgstot ar cietußo, tås kriminålvajåßana tiek turpinåta.

Valsts probåcijas dienesta likumå

1. Izteikt 1. panta 6. punktu ßådå redakcijå:

6) probåcijas klients – persona, kas turéta aizdomås par noziedzîgu nodarîjumu iz-darîßanu vai ir apsüdzéta noziedzîgu nodarîjumu izdarîßanå un kas izcieß sodu brîvî-bas atñemßanas iestådé vai ir atbrîvota no brîvîbas atñemßanas iestådes péc sodaizcießanas un noslégusi vienoßanos ar Valsts probåcijas dienestu par postpenitenciåråspalîdzîbas sañemßanu, kå arî persona, kas nosacîti atbrîvota no kriminålatbildîbas,nosacîti notiesåta vai nosacîti pirms termiña atbrîvota no pamatsoda, ja tai noteiktilikumå paredzétie pienåkumi;

PIELIKUMI 55


4. pielikums Izlîgums starp cietußo un likumpårkåpéju Kanådå(∂ Andrejs Bérziñß. Alternatîvie sodi40)

Mediåcija – likumpårkåpéja izlîgums ar cietußo, izmantojot vidutåja starpniecîbu.

1. stadija – Noziedzîgs nodarîjums.Uz mediåciju novirza policija.Rezultåts: netiek uzsåkta kriminålvajåßana.

2. stadija – Lémums par kriminålvajåßanas uzsåkßanu.Uz mediåciju novirza prokurors.Rezultåts:A – lémums par kriminålvajåßanas izbeigßanu.B – kriminålvajåßana tiek turpinåta, bet izlîgums var tikt atzîts par atbildîbu mîkstinoßu apståkli soda pieméroßanå.

3. stadija – Iztiesåßana. Uz mediåciju novirza tiesa.Rezultåts: vienoßanås par iespéjamo sodu.

4. stadija – Soda pieméroßana. Uz mediåciju novirza probåcijas dienests.Rezultåts:A – noteikums pie nosacîtas notiesåßanas (likumpårkåpéjs un cietußais piekrît tikties).B – brîvpråtîga.

Izlîguma jeb mediåcijas mér˚i:

• nodroßinåt iespéju vidutåja uzraudzîbå cietußajam tikties ar likumpårkåpéju. Pie-méram, cietußais varétu sañemt atbildes uz jautåjumiem, likumpårkåpéjs apzinåtos,kådas sekas viña rîcîba atståjusi uz cietußo, u. tml. Íis process palîdzétu mazinåt no-tikußå ¬aunumu (“atjaunotå taisnîguma ideja”);

• ¬aut pilnîbå izvairîties no tiesvedîbas stadijas vai ieteikt piemérotåko sodu vai da¬u nosoda. Tas palîdzétu åtråk atrisinåt lietu, kas savukårt izmaksåtu létåk un mazinåtutiesu noslogotîbu.

Izlîguma jeb mediåcijas principi:

• abiem – cietußajam un likumpårkåpéjam – jåpiekrît mediåcijas procesam, un tai jåno-tiek sabiedrîbas interesés;

• izlîgums jeb mediåcija var notikt daΩådås kriminålprocesa stadijås, un, ja mediåcijair efektîva, tai var büt daΩådi rezultåti;

• tas, vai mediåcija ir piemérojama attiecîgajå lietå, vai to var izmantot noteiktå krimi-nålprocesa stadijå, atkarîgs no noziedzîga nodarîjuma rakstura, smaguma un paßalikumpårkåpéja.

40 Sk. http://www.sodi.lv/index.php?id=234&sadala=103

Kriminålpårkåpumi – mediåcija piemérota 1., 2., 3. un 4. stadijå.

Smagi noziegumi – mediåcija piemérota 3. un 4. stadijå.

Seviß˚i smagi noziegumi – mediåcija varétu büt piemérota tikai 4. stadijå.

Atkarîbå no tå, kuras iestådes pårziñå atrodas konkrétå lieta, to uz mediåciju var nosütîtvai nu policija vai prokurors, vai tiesnesis, vai probåcijas dienests.

Ja mediåcija notiek 1. un 2. stadijå, tad, lai aizsargåtu likumpårkåpéja tiesîbas, nekas noteiktå nevar tikt izmantots pret viñu, ja lietu nolemj tålåk virzît uz tiesu.

PIELIKUMI 57

5. pielikums Priekßlikumi par izlîguma tiesîbu institüta formuléjumu jaunajå Kriminålprocesa likumå

536. pants. Izlîguma îstenoßana un tiesiskås sekas

(1) Izlîgums starp cietußo un personu brîvi îstenojams visås kriminålprocesa stadijås.

(2) Ja ir ierosinåta izlîgßanas procedüra ar starpnieku (mediåcija), to îsteno Valsts probå-cijas dienesta apmåcîts starpnieks.

(3) Cietußå un personas izlîgßana likumå paredzétajos gadîjumos var büt par pamatu kri-minållietas izbeigßanai un personas atbrîvoßanai no kriminålatbildîbas.

(4) Ja lietu virzîtåjs neatzîst par iespéjamu kriminållietas izbeigßanu uz izlîguma pamata,izlîguma fakts tiek vértéts kå apståklis, kas mîkstina kriminålatbildîbu.

537. Paziñojums par cietußå un personas izlîgumu

(1) Paziñojums par izlîgumu iesniedzams rakstveidå. Paziñojumå par izlîgumu jåbüt no-rådîtam, ka tas noslégts labpråtîgi un ka puses saprot izlîguma sekas, kå arî jåbütatspogu¬otiem personu samierinåßanås nosacîjumiem un personu pienåkumiem. Pazi-ñojumu par izlîgumu pievieno lietai.

(2) Ja cietußais un apsüdzétais par izlîgumu paziño mutvårdos tiesas sédes laikå, par izlî-gumu izdara ierakstu tiesas sédes protokolå un to paraksta cietußais un apsüdzétais.

(3) Pirms izlîguma parakstîßanas vai péc rakstveida izlîguma sañemßanas tiesa pårlieci-nås, vai tas noslégts labpråtîgi un vai cietußais saprot izlîguma sekas.


Literatüra

1. Bérziñß, A. Izlîgums starp cietußo un likumpårkåpéju Kanådå. www.sodi.lv

2. Community Justice. Concept and Strategies, by American Probation and Parole Associa-tion. Lexington, 1998.

3. Kalmthout, Anton M., van, Roberts, J., Vinding, S. Probation and Probation Services inthe EU Accession Countries. Wolf Legal Publisher, 2003.

4. Kriminållikums.

5. Kriminålprocesa likuma projekts.

6. Petterson, G. Restorative Justice and the Role of the Prosecutor. Mediation as anAlternative to Punishment (summary). http://www.spj.cz/cep2003/gordon_aj.doc

7. Recommendation No. R (87) 18 of the Committee of Ministers to Member StatesConcerning the Simplification of Criminal Justice.https://wcm.coe.int/ViewDoc.jsp?id=704801&Lang=en (tulkojums latvießu valodå –http://www.coecidriga.lv/tulkojumi/MKRek/R(87)18.htm)

8. Recommendation No. R (99) 19 of the Committee of Ministers to Member StatesConcerning Mediation in Penal Matters.https://wcm.coe.int/ViewDoc.jsp?id=420059&Lang=en (tulkojums latvießu valodå –http://www.coecidriga.lv/tulkojumi/MKRek/R(99)19.htm)

9. Ser©is, P. Par vienkårßotåm kriminålprocesuålajåm formåm. “Jurista Vårds”, 17.06.2003;01.07.2003.

10. Strada, K. Par vienoßanos kriminålprocesuålajå likumdoßanå. “Jurista Vårds”, 10.04.2001.,24.04.2001.

11. Valsts probåcijas dienesta likums (spékå no 01.01.2004.)

12. Victim-Offender Mediation in Europe. Making Restorative Justice Work. Leuven Univer-sity Press, 2000.

13. Victim-Offender Mediation, prepared by Christopher Bright. http://www.restorativejustice.org/rj3/Introduction-Definition/Tutorial/Victim_offender_mediation.htm

Sagatavota iespießanai SIA “Nordik”. Re©. apl. Nr. 2-0792. Adrese – Daugavgrîvas ielå 36–9, Rîgå, LV-1048, tålr. 7602672.

Documents

Izlîgums Latvijas kriminåltiesîbås · 2015-12-16 · UDK 343.2/.7 Ju 170 Pétîjums sagatavots ar Valsts probåcijas dienesta finansiålu atbalstu Par faktu precizitåti atbild