Izpēte ir veikta ar Eiropas Savienības Eiropas Sociālā fonda finansiālu atbalstu projekta

„NVO līdzdalības kapacitātes stiprināšana ĢMO aprites politikas

jautājumos un inovatīvā publiskā pakalpojuma „Brīvs no ĢMO”attīstīšanā” ietvaros. Par

pētījuma saturu atbild biedrība „Zemes draugi” un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības

centrs .

SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs

Biedrība „Zemes draugi”

Izpēte

Par ģenētiski modificētus organismus

(ĢMO) nesaturošas dzīvnieku barības

ražošanas iespējām un izmaksām

Ozolnieki, 2012

2

Saturs

Termini ________________________________________________________________________ 3

Ievads _________________________________________________________________________ 4

Ģenētiski modificētas (ĢM) kukurūzas un sojas cenas __________________________________ 5

Sojas pupu ražošanas apjomi pasaulē ________________________________________________ 6

Kukurūzas ražošanas apjomi pasaulē ________________________________________________ 8

Ģenētiski modificētās sojas un kukurūzas importa apjomi Latvijā _________________________ 9

Dzīvnieku barības izmaksu salīdzinājums ____________________________________________ 13

Govs piena ražošana _________________________________________________________________ 13

Cūkgaļas ražošana __________________________________________________________________ 15

Vistas gaļas ražošana ________________________________________________________________ 16

Vistu olu ražošana ___________________________________________________________________ 17

SECINĀJUMI _________________________________________________________________ 18

3

Termini

Ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) – augi vai citi dzīvie organismi, kuru gēnos mākslīgi

ievadīti sveši gēni no citiem augiem, baktērijām, vīrusiem un/vai dzīvniekiem. Šādas starpsugu

gēnu sajaukšanās dabā vai izmantojot selekcijas metodes nenotiek.

Ģenētiski modificēta (ĢM) soja – soja ar ģenētiski modificētu izturību pret herbicīdu glifosātu vai

ģenētiski modificētu toksiskumu pret kaitēkļiem.

Ģenētiski modificēta (ĢM) kukurūza – kukurūza ar ģenētiski modificētu izturību pret herbicīdu

glifosātu vai ģenētiski modificētu toksiskumu pret kaitēkļiem.

Ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) saturoša dzīvnieku barība – dzīvnieku barība, kuras

sastāvā ir ģenētiski modificēta (ĢM) soja un/vai ĢM kukurūza.

4

Ievads

Izpētes mērķis: Izpētīt ģenētiski modificētu soju un kukurūzu nesaturošas dzīvnieku barības

pieejamību, ražošanas un izmantošanas iespējas un izmaksas.

Izpētes uzdevumi:

1. Izpētīt to, kā nemodificēta soja un kukurūza pieejama dzīvnieku barības ražotājiem Latvijā;

2. Izpētīt Baltkrievijas, Ukrainas un citu valstu potenciālu nemodificētas sojas un kukurūzas

piegādē;

3. Izpētīt importētās ģenētiski modificētās (ĢM) sojas un kukurūzas cenas un apjomus;

4. Izpētīt proteīna avotu pieejamību lopbarības ražotājiem un to izmantojamību ĢM sojas vai

kukurūzas aizstāšanai:

- Baltic prot – barības līdzeklis,

- Legaprot – kviešu koncentrāts,

- Graudaugi – kvieši, mieži, auzas, tritikāle,

- Rapšu rauši,

- Alus drabiņas, cukurbiešu graizījumi,

- Alternatīvie proteīna avoti - zirņi, pupas, vīķi, griķi, lini u.c. (šobrīd maz pētījumu, lai

noskaidrotu proteīna daudzumu Latvijas apstākļos. Tādēļ pētījumā tika izmantoti

literatūrā publicētie rādītāji par proteīna saturu šajos augos).

5. Salīdzināt nemodificētas sojas vai kukurūzas un vietējo proteīna avotu cenas un lietošanas

izmaksas ar ĢM soju un kukurūzu.

- Sastādīt katrai dzīvnieku sugai sabalansētu barības devu paraugus, kur proteīnus

iespējams aizstāt ar ĢMO nesaturošiem proteīna avotiem. Barības devas tika sastādītas

slaucamajām govīm ar izslaukumu aptuveni 10 000 kg piena gadā, nobarojamajām

cūkām un broileriem.

Lai salīdzinātu un izvērtētu situāciju Latvijā vidēji dzīvnieku ēdināšanas ekonomiskajos aspektos,

par pamatu tiek ņemts LLKC Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībām 2011. gadā.

Barības devas katrai sugai sastādītas šādos variantos:

standarta barības deva;

standarta barības deva, neizmantojot ĢMO saturošus barības līdzekļus;

alternatīva barības deva, izmantojot pirktus alternatīvus, Latvijā ražotus barības

līdzekļus;

alternatīva barības deva, izmantojot alternatīvus, pašā saimniecībā ražotus barības

līdzekļus.

5

Ģenētiski modificētas (ĢM) kukurūzas un sojas cenas

0

50

100

150

200

250

300

350

Aug

.08

Nov

.08

Feb.09

Mai.0

9

Aug

.09

Nov

.09

Feb.10

Mai.1

0

Aug

.10

Nov

.10

Feb.11

Mai.1

1

Aug

.11

Nov

.11

Feb.12

Mai.1

2

Aug

.12

US

D/m

t

1.att. ĢM kukurūzas cenas pa gadiem

1, USD/mt (1mt=1100kg).

Kukurūzas cena pakāpeniski ievērojami augusi. Sākot ar 2008. gadu, bijis īpaši ievērojams

kukurūzas cenu pieaugums. Salīdzinot ar 1998. gadu, 2012. gadā kukurūzas cena palielinājusies par

123 USD/mt.

Kukurūzas sēja Ziemeļu puslodē sākta, tomēr joprojām saglabājas interesantas alternatīvas,

īpaši ASV, kur daļa ražotāju dod priekšroku sojas pupām. ES un NVS sojas platības var

samazināties, turpretī citās nozīmīgās ražotājās valstīs, ieskaitot Ķīnu, tās var palielināties, īpaši

Ķīnā, kur kukurūzas ražošanas rentabilitāti veicina valsts atbalsts. Globālie ražošanas apjomi,

salīdzinājumā ar 2008./2009. gada sezonu, samazināsies par līdz pat 775 miljoniem tonnu.

Kukurūzas cenas martā pēc samazinājuma palielinājās, ko daļēji veicināja akciju un jēlnaftas

cenu kāpums. Cenu palielinājumu izraisīja arī bažas par sējas platību attīstību.2

Kompānijas Oil Word eksperti prognozē, ka 2012./2013.mārketinga gada pirmajā pusē sojas

cenas pasaulē būs augstas. Tās sāks samazināties, kad pasaules tirgū sāks parādīties jaunā raža no

Dienvidamerikas. Kopumā sojas pupiņas nākamajā sezonā kļūs lētākas. Amerikāņu produkcijas

vidējā cena, salīdzinot ar 2011./2012. mārketinga gadu, samazināsies par 5,8% līdz 500 USD/t (CIF

Roterdama). Globālā ekonomikas krīze ietekmē lopbarības pieprasījumu vairākās valstīs, turklāt relatīvi

lielais kviešu un miežu piedāvājums rada ievērojamu konkurenci kukurūzai. Kukurūzas globālais

patēriņš lopbarības razošanā samazināsies par 18 miljoniem tonnu (milj. t) un būs 469 milj. t. Turpretī

industriālais izlietojums (galvenokārt etanolam un cietei) palielināsies par 20 milj. t, sasniedzot

rekordlīmeni – 188 milj. t. Globālie uzkrājumi paaugstināsies par 9 milj. t un būs 139 milj. t. Kukurūzas

starptautiskās tirdzniecības apjomi sasniegs 79 milj. t. Kviešu, miežu un citu lopbarības graudu asās

konkurences dēļ tirgū saruks kukurūzas piegādes uz Āzijas Klusā okeāna reģionu, īpaši Dienvidkoreju.

Argentīnas eksports mazo ražas apjomu dēļ samazināsies divas reizes. Samazinoties konkurencei, augs

Brazīlijas un ASV eksports.3

1 http://www.indexmundi.com/commodities/?commodity=corn&months=60

2 http://www.ltvc.lv/citdatfails.php?id=455&k=fails1

3 http://www.ltvc.lv/citdatfails.php?id=455&k=fails1

6

Samazinoties biodīzeļdegvielas ražošanas tempu pieaugumam pasaulē, var kristies

pieprasījums pēc augu eļļām.

Patlaban tiek prognozēts, ka 17 dažādu augu eļļu un tauku patēriņš pasaulē 2012./2013.

mārketinga gadā (oktobris – septembris) pieaugs par 2,9% līdz 188,1 milj. t. Tas būs mazākais

pieaugums pēdējo 15 gadu laikā. 4

0

100

200

300

400

500

600

700

Aug.0

8

Nov

.08

Feb.0

9

Mai.09

Aug.0

9

Nov

.09

Feb.1

0

Mai.10

Aug.1

0

Nov

.10

Feb.1

1

Mai.11

Aug.1

1

Nov

.11

Feb.1

2

Mai.12

Aug.1

2

US

D/m

t

2. att. Sojas pupiņu cenas

5, USD/mt (1mt=1100kg).

Sojas pupiņu cenu izmaiņas vērojamas janvārī un jūlijā. Lielākoties janvārī cena ir zemāka,

jo iegūtā raža nodrošina pieprasījumu, bet jūlijā vērojams cenu kāpums, jo nav iegūta jaunā raža.

Sojas pupu ražošanas apjomi pasaulē

Vairāk nekā puse no pasaules 2007. gada sojas ražas (58,6%) bija ģenētiski modificēta, –

procentuāli vairāk, nekā jebkura cita kultūra.

2011. gadā pasaulē tika saražoti 277 miljoni tonnu sojas pupu. ASV ir lielākā sojas

audzētāja valsts – 33% no kopējā pasaulē saražotā daudzuma. Piemēram, seko Brazīlija (29%),

Argentīna (19%), Ķīna (5%), citas valstis (14%) (3. att.).6

4 http://www.graudi.info/graudi/news?page=2012-06-14-04&lang=LV

5 http://www.indexmundi.com/commodities/?commodity=soybeans&months=60

6 http://www.soystats.com/2012/Default-frames.htm

7

ASV

33%

Brazīlija

29%

Argentīna

19%

Indija

4%

Kanāda

2%

Paragvaja

3%

Ķīna

5%

Citas valstis

5%

3.att. 2011. gadā izaudzēto sojas pupu apjomu sadalījums pa audzētājvalstīm procentos.

Katru gadu ES dalībvalstis importē aptuveni 40 mlj. t sojas materiāla, kas galvenokārt

paredzēti izmantošanai liellopu, cūku un cāļu barībā. Līdztekus tam sojas pupas izmanto arī dažādu

pārtikas piedevu ražošanā. Pēdējo gadu laikā Argentīnā, Brazīlijā un ASV sojas sējumu platības konstanti pieaug. Starp

citu, tendence pieaugt vērojama ne tikai sojas pupu platībām, bet arī kukurūzai.

Analizējot nemodificētu sojas pupu izplatību, Argentīnā tās audzē vien 2% no kopējām sojas

platībām, ASV – 9%, Brazīlijā – 29%, bet pārējā pasaulē – 23%.

4. att. ĢM sojas pupu audzēšana, procentos no kopējā apjoma

7.

7 http://www.gmo-compass.org/eng/agri_biotechnology/gmo_planting/342.genetically_modified_soybean_global_area_under_cultivation.html

8

5.1

65.8 6961.9

25.221

67

91 90

0

20

40

60

80

100

1997 2008 2009

Gadi

Milj.

ha GMO

nGMO, milj. ha

Pavisam

5. att. Ģenētiski modificētās un nemodificētās sojas sējplatības pasaulē, milj. ha

8.

1997. gadā pasaulē nemodificētās sojas pupas auga 62 milj. ha platībā, bet 2008. gadā šīs

platības samazinājās par 36 miljoniem hektāru, un 2009. gadā nemodificētās sojas pupas tika

audzētas vairs tikai 21 milj. ha platībā, vien 23% no kopējās platības.

Kukurūzas ražošanas apjomi pasaulē

Kukurūza ir lopbarības enerģijas avots. 2010. gadā pasaulē tika izaudzēts 840 mlj. t

kukurūzas graudu. No tiem 316 mlj. t – ASV (32 mlj. ha), 177 – Kīnā (31 mlj. ha), 55 – Brazīlijā.

(14 mlj. ha), 23 mlj. t – Meksikā (6 mlj. ha) un 17 mlj. t Indijā. Šīs valstis audzē aptuveni 70% no

kopējās kukurūzas pasaulē. Nemodificētā kukurūza aizņem aptuveni trešdaļu, bet ģenētiski

modificētā – divas atlikušās.

Ģenētiski modificētā kukurūza pirmo reizi tika izaudzēta ASV un Kanādā 1997. gadā. Kopš

tā laika ĢM kukurūzas ražošana ir paplašināta līdz vairāk nekā 40 miljoniem hektāru visā pasaulē.

6. att. Ģenētiski modificētās kukurūzas sējplatības milj. ha

9,10

.

8 http://www.gmo-compass.org/eng/agri_biotechnology/gmo_planting/342.genetically_modified_soybean_global_area_under_cultivation.html

9Eurofins GeneScan Customer Information, www.transgen.de database, ISAAA Reports on global planting of genetically modified crops, USDA

GAIN Reports 10

http://www.gmo-compass.org/eng/agri_biotechnology/gmo_planting/341.genetically_modified_maize_global_area_under_cultivation.html

http://faostat.fao.org/site/567/DesktopDefault.aspx?PageID=567#ancor

9

Daudzas valstis Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā, Āfrikā un Āzijā lielākoties audzē tieši

ģenētiski modificēto kukurūzu. Pasaulē 2009. gadā visvairāk nemodificēto kukurūzu audzēja ASV

– 5,3 milj. ha (plus 30 mlj. ha ar ĢM kukurūzu), tad Brazīlija – 5 milj. ha (plus 9 mlj. ha ar ĢM

kukurūzu), bet Dienvidāfrika attiecīgi – 1,1 mlj. ha (plus 1,9 mlj. ha ar ĢM kukurūzu). Par

Meksikas, Ķīnas un Indijas nemodificētās kukurūzas apjomiem dati nav pieejami.

29.9

1.9 2.155.3

1.1 0.4

9

35.2

3 2.5

14

0

5

10

15

20

25

30

35

40

ASV D-Āfrika Argentīna Brazīlija

Valstis

Milj.

ha GMO

nGMO

Kopējā platība

7.att. Pasaulē audzētās kukurūzas platības, ģenētiski modificētās un nemodificētās, milj. ha.

Ģenētiski modificētās sojas un kukurūzas importa apjomi Latvijā

Latvijā dzīvnieku audzētāji no importētajiem proteīna avotiem visvairāk izmanto sojas

spraukumus un kukurūzu.

Kopš 2010. gadā importētās sojas (pupas un spraukumi) daudzums nedaudz sarucis no 143

tūkstošiem tonnu uz 110 attiecīgi 2011.gadā, un, vērojot sojas tirgus cenas, šķiet, šogad importa

rādītāji varētu būt pat vēl mazāki. Savukārt importētās kukurūzas apjomi kopš 2010. gada nedaudz

pieauguši. Šī gada rādītāji (no janvāra līdz jūlijam) nav pilnīgi, jo minēto lopbarības sastāvdaļu

imports vēl turpinās. Papildus jāņem vērā tas, ka faktiski visa importētā kukurūza un soja ir

ģenētiski modificēta.

Pētot lopbarības tirgu Latvijā, nākas secināt, ka lopkopjiem aizvien biežāk sojas spraukumu

vietā tiek ieteikts iegādāties lētākos saulespuķu spraukumus, kuru importa apjomi Latvijā pieauguši,

un iepriekšminētā iemesla dēļ, šķiet, šajā jomā šogad tiks sasniegts jauns importa rekords.

10

35182 33425

143094

110760

63236

1426 3605

2435233868

23421

0

20000

40000

60000

80000

100000

120000

140000

160000

2008 2009 2010 2011 2012*

Imp

orta

ap

jom

s,

t/g

ad

ā

Sojas pupas un spraukumi

Citu eļļas augu spraukumi

Kukurūza

8. att. Importētās sojas, citu eļļas augu spraukumu un kukurūzas apjomi Latvijā, 2008. – 2012. gads.

*- no janvāra līdz jūlijam. Avots: CSP dati11

.

Importētā soja Latvijā visvairāk tiek ievesta no Lietuvas, Nīderlandes un Vācijas, taču

kukurūza – lielākoties no Lietuvas, ASV, Ukrainas un Argentīnas. Lietuvā un Nīderlandē soja,

protams, netiek audzēta (Vācijā pavisam nedaudz), tur to ieved no lielajām audzētājām valstīm.

Tieši tas pats attiecas uz Lietuvu, arī kukurūzas sakarā.

Zemie importa apjomi 2008./2009. gadā izskaidrojami ar tajā laikā esošo ekonomisko krīzi

un zemo pirktspēju.

Latvijas tirgū darbojas aptuveni 24 lopbarības tirgotājas firmas, kas tirgo gan vietējo

ražotāju, gan arī jau gatavu ievesto lopbarību. Latvijas lielākie lopbarības ražotāji par izejvielām

izvēlas importētus barības līdzekļus no piegādātājiem par izdevīgāko cenu. Orientējošās tirgus

cenas raksturīgākajiem proteīna avotiem apkopotas 1. tabulā.

1. tabula

Barības līdzekļu – proteīna avotu cenas (uz 18.07.2012.)

Barības līdzeklis Cena Ls/t bez PVN Izcelsme

Rapšu rauši 272 Latvija

Sojas spraukumi 360– 426

Argentīna, Brazīlija, Vācija,

Lietuva

Saulespuķu spraukumi 159–208

Krievija, Ukraina, Polija,

Lietuva

Rapšu spraukumi 210– 253 Krievija, Ukraina, Polija

Kukurūza graudi 182– 215,

malta 225 - 239 Ukraina, Polija, Argentīna

Alternatīvie proteīna avoti

Baltiprot-60 560 Latvija

Legaprot 450 Nesatur ĢMO

Kukurūzas graudi 455 Itālija, sertificēti nemodificēti

Sojas spraukumi 465 Sertificēta nemodificēta

Lopbarības pupas 250–300 Latvija

11 http://data.csb.gov.lv/Dialog/Saveshow.asp

11

Linu rauši, spraukumi 289 Latvija

Audzējot saimniecībā

Pākšaugi 130

Zirņauzu mistrs 20

Zāles skābbarība 15,20

Kukurūzas skābbarība 15,60

Siens 63

Mieži (vasaras) 100,15

Kvieši (ziemas) 103,60

Šobrīd importētā soja un kukurūza ir relatīvi dārga, līdz ar to zemniekiem to būtu

izdevīgi aizstāt ar līdzīgiem (pašražotiem) enerģijas vai proteīnu saturošiem barības

līdzekļiem. Sojas spraukumus dzīvniekiem var aizstāt ar augstu proteīnu saturošus barības

līdzekļiem, piemēram, – Baltiprot-60 (560 Ls/t) vai Legaprot (450 Ls/t) koncentrātiem, kas iegūti

no kviešiem fermentācijas ceļā.

Apkopojot datus par ĢMO nesaturošu barības līdzekļu pieejamību Latvijā, jāsecina, ka

Brazīlija ir viena no tām valstīm, kurā vēl joprojām salīdzinoši lielos apjomos audzē nemodificētas

sojas pupas. Analizējot Brazīlijā izaudzēto sertificēto nemodificēto sojas pupu apjomus, vērojama

tendence ražošanas apjomu pieaugumam no 0,528 miljoniem metrisko tonnu (mt) 2000. gadā līdz 5

miljoniem 2011. gadā. Īpaši aktīvs pieaugums bija vērojams no 2003. līdz 2005. gadam, kad tika

sasniegts līdz šim lielākais saražoto nemodificēto sojas pupu apjoms – 7,1 miljoni mt gadā (9 . att.).

Kopējais Brazīlijas saražotais nemodificētās sojas produkcijas apjoms (pupas plus milti)

2011. gadā bija 7,7 miljoni mt.

9. att. Nemodificētās sojas pupu saražotie apjomi Brazīlijā, mt (1mt=1,1t)

12.

Arī Baltkrievijas dienvidos iespējams izaudzēt soju, bet pagaidām tā tiek audzēta vienīgi

izmēģinājumiem. Kukurūzu no Baltkrievijas neeksportē, jo tā graudus audzē galvenokārt pašu

vajadzībām (sēklai). Pavisam nelielu kukurūzas graudu apjomu izmanto koncentrātu ražošanai,

tomēr lopbarības vajadzībām koncentrātus Baltkrievijā lielākoties iepērk no Moldāvijas un

Ukrainas.

Ukrainai ir liels potenciāls sojas ražošanā, jo tā ir palielinājusi sojas audzēšanas platības, bet

vidējā ražība no hektāra valstī ir salīdzinoši zema – pat 1,5 t/ha, taču Ukrainas selekcionāri veic

jaunu šķirņu veidošanu, kas ļautu sasniegt valsts vidējo ražību 3,5 t/ha, – līdzīgi kā ASV. Tā kā

Ukraina nav ES dalībvalsts, tur nav ierobežojumu, lai audzētu ģenētiski modificētas kultūras. Šis

fakts uztverams kā potenciāls risks radīt plašu ģenētiski modificētu kultūraugu izplatību Ukraina,

izspiež vietējo selekcionāru izveidotās šķirnes tirgū un samazina jau tā nelielo nemodificētās sojas

apjomu. Tomēr pētījumu dati liecina, ka Ukrainas zemnieki labprāt audzētu nemodificētu kukurūzu

un arī soju, ja vien rastos pietiekami liels pasūtījums no ES valstīm.

12

http://www.cert-id.com.br/wp-content/uploads/2011/11/Brazil-Non-GM-Certification-Volume-2011-ENG_5.pdf

12

Patlaban Latvijā 101 no 110 novadiem noteikuši, ka to teritorijas ir no ĢMO brīvas zonas,

tādējādi aizliedzot ģenētiski modificētu kultūraugu audzēšanu savā teritorijā. Savukārt ĢM

kultūraugu audzēšana nav aizliegta Saulkrastu, Mārupes, Babītes, Strenču, Bauskas, Engures,

Garkalnes, Līgatnes un Salaspils novadā.13

Viens no alternatīvajiem proteīna avotiem, ko iespējams sekmīgi izaudzēt saimniecībās, ir

pākšaugi – zirņi, pupas un vīķi. Pēc Valsts statistikas pārvaldes datiem, sākot no 2009. gada,

kopējās pākšaugu platības palielinās (2. tab.).

2. tabula

Pākšaugu sējumu platības un ražība 14

Ja salīdzina 2009. gada kopējo pākšaugu platību ar 2011. gadā iesēto, tā palielinājusies par

1,3 tūkstošiem hektāru. No pākšaugiem visvairāk tiek audzētas lopbarības pupas un zirņi. Pākšaugu

kopējā raža pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājusies par 3,3 tūkstošiem tonnu. Vērojams, ka

lopbarības pupu kopraža ar katru gadu palielinās. Zirņu kopraža 2010./2011. gadā bija 2,9 tūkstošu

tonnu.

Vidējā ražība Latvijā pēdējo trīs gadu laikā zirņiem ir palielinājušās par 3,6 centneriem no

hektāra, savukārt lopbarības pupām 2011. gadā, salīdzinājumā ar 2009. gadu, samazinājusies par

vienu centneru.

Vīķus šobrīd audzē vienīgi Priekuļu Selekcijas un izmēģinājumu stacijā (PSIS), tur arī

nepieciešamības gadījumā iespējams iegādāties kvalitatīvu sēklu.

Latvijas apstākļos arī lini ir viens no alternatīvajiem lopbarības komponentiem, jo no tiem

var iegūt augstas kvalitātes barības līdzekļus ne tikai dzīvniekiem, bet arī cilvēkiem. Linu

audzēšanai Latvijā ir senas tradīcijas, un pēdējo trīs gadu laikā arī vērojama linu platību

palielināšanās (3. tab.).

3. tabula

Eļļas linu platības un ražas 2009 – 2011 gads 15

Gadi 2009 2010 2011

Sējumu platība, ha 221 1054 1406

Sēklai novāktā platība, ha 149 822 1200

Kopraža, t 126 838 1452

Ražība, cnt no 1 ha 8.4 10.2 12.1

Eļļas linu platības palielinājušās no 221 ha 2009. gadā līdz 1406 ha 2011. gadā. Linu ražība,

salīdzinot 2009. gadu ar 2011. gadu, ir palielinājusies par 3,7 cnt no ha. Eļļas rūpniecības

blakusproduktu – linsēklu raušus jeb spraukumu iespējams sekmīgi izmantot lopbarībā.

13

http://www.delfi.lv/bizness/lauksaimnieciba/gandriz-visos-latvijas-novados-aizliegta-gmo-audzesana.d?id=42263594 14

http://data.csb.gov.lv/DATABASE/lauks/Ikgad%C4%93jie%20statistikas%20dati/03Augk/03Augk.asp 15

http://data.csb.gov.lv/DATABASE/atirdz/Detaliz%C4%93ta%20statistika/4%20z%C4%ABmju%20l%C4%ABmen%C4%AB/4%20z%C4%ABmj

u%20l%C4%ABmen%C4%AB.asp

Pākšaugi

Sējumu platība, tūkst. ha Kopraža, tūkst. t Vidējā ražība, cnt no 1 ha

2009 2010 2011 2009 2010 2011 2009 2010 2011

Zirņi 1,3 1,2 1,2 2,6 2,6 2,9 19,9 22,2 23.,

Lopbarības

pupas 1,1 1,3 2,2 2,4 2,5 4,7 22,6 19,3 21,6

Vīķi 0,0 0,0 0,0 0,1 0,1 0,0 20,7 13,9 25,0

Pupiņas 0,1 0,2 0,4 0,0 0,2 0,7 5,2 9,0 19,3

Kopā 2,5 2,7 3,8 5,1 5,4 8,4 20,6 19,8 21,9

13

Kvalitatīvs proteīna avots ir smalcinātas linsēklas, tās ir šķiedrvielām bagātas un lieliski

kalpo vielmaiņas procesu regulēšanai, imunitātes stiprināšanai un gremošanas sistēmas darbības

uzlabošanai, tās satur gļotvielas un polinepiesātinātās taukskābes, Omega3 un Omega6.16

Dzīvnieku barības izmaksu salīdzinājums

Dzīvnieku saražotās produkcijas apjomu nosaka dzīvnieka ģenētiskais potenciāls, labturība

un ēdināšana. Lielāko ietekmi uz produkcijas apjomu un kvalitāti nodrošina dzīvnieku ēdināšana.

Lai spētu sabalansēti paēdināt dzīvnieku, nepieciešams sastādīt barības devu, kas atbilstu vecumam

un fizioloģiskajam stāvoklim. Barības devā jāiekļauj savstarpēji sabalansētas barības vielas un

enerģiju sniedzošie komponenti. Dzīvniekam nepieciešamo barības devu ietekmē barības līdzekļu -

enerģijas, proteīna, vitamīnu, makro un mikroelementu daudzums un sastāvs, kas nodrošina

dzīvnieka fizioloģiskās vajadzības. Veiksmīgi sastādīta barības deva dod iespēju iegūt maksimālo

produkcijas apjomu un kvalitāti.

Veicot aprēķinus, barības devā esošajām sastāvdaļām tika izmantotas šībrīža barības

līdzekļu tirgus cenas.

Tā kā nemodificētas sojas un kukurūzas cenas Latvijā faktiski nav pieejamas, aprēķinos tās

pieņemtas kā cenas attiecīgi Itālijā (kukurūza) un Eiropas ostās (soja) bez transporta un nodokļiem.

Lopbarības izmaksu salīdzināšanai tika sastādītas četras dažādu sastāvu barības devas ar

analogu barotājvērtību:

Klasiskā – pašu ražota skābbarība un graudi (tikai govīm), plus pirktā barība ar

ģenētiski modificētu (ĢM) soju (proteīnavots) un ĢM kukurūzu (enerģijas avots).

Bez ĢMO – analogs Klasiskajai, tikai ĢM soja un ĢM kukurūza aizvietota ar

nemodificēto soju un kukurūzu.

Vietējā – iepirktas visas Latvijā ražotās sastāvdaļas (ĢMO nesaturošas), izņemot

slaucamo govju gadījumu, kad sulīgā barība un siens ir pašu ražoti.

Pašu – izmantotas visas saimniecībā saražojamās barības devas sastāvdaļas, klāt

piepērkot vienīgi to, ko saimniecībā nav iespējams saražot.

Govs piena ražošana

Galvenais proteīna avots atgremotāju dzīvnieku barības devās ir pašražotā barība - ganību

zāle, skābbarība, siens, zaļmasas augi un labību graudi. Tomēr šie barības līdzekļi lielākoties pilnībā nenodrošina proteīna nepieciešamo daudzumu govju barības devās. Papildbarība ar augstu proteīna

saturu ir relatīvi visdārgākā govju barības devu sastāvdaļa. Galvenokārt tiek izmantoti importēti

sojas un saulgriežu spraukumi.17

Tomēr kopējās barības devas izmaksās soja kopā ar kukurūzu

tradicionālajā barības devā sastāda vien 11%, bet „bez ĢMO” variantā – 18% no kopējās

cenas.

Lai sastādītu barības devu, izmantojām šī gada skābbarības analīžu iegūtos rādītājus un

vidējas kvalitātes skābbarību ar proteīna saturu 9,2% (iegūta no sētiem zālājiem). Pārējo barības

līdzekļu kvalitātes rādītāji atspoguļoti 1. pielikumā.

Sastādot barības devu, tika pieņemts, ka slaucamā govs ir trešajā laktācijā ar dzīvmasu 750

kg un dienas izslaukumu 32 litri.

16

http://www.iecavnieks.lv/index.php?p=3941&lang=992 17

http://www.sigra.lv/pdf/TOP_an03_35.pdf

14

0.000

0.006

0.009

-0.009-0.01

-0.01

-0.01

0.00

0.00

0.00

0.00

0.00

0.01

0.01

0.01

Klasiskā Bez GMO Vietējā Pašu

Barības devu varianti

Ba

rīb

as

izm

ak

su s

tarp

ība

uz

kg

pie

na

,

Ls/

kg

10. att. Lopbarības izmaksu salīdzinājums slaucamajām govīm.

Klasiskajā barības devā tika izmantoti pašražotie barības līdzekļi – skābbarība un mieži (ja

mieži būtu jāiepērk, barības devas izmaksas būtu augstākas), iegādājoties ĢM soju (proteīna avots)

un ĢM kukurūzu (enerģijas avots). Papildus pievienotas pirktas drabiņas, rapšu rauši, melase,

proteīna koncentrāts un minerālvielas.

Otrais variants analogs Klasiskajam, izņemot to, ka ĢM soja un ĢM kukurūza aizstāta ar

nemodificētas kukurūzas graudiem no Itālijas – cena 455 Ls/t, plus transporta izmaksas, kā arī

nodokļi (šajā gadījumā netika rēķināti) un nemodificētas sojas spraukumiem – cena Eiropā 465 Ls/t

(transporta izmaksas un nodokļi nav ierēķināti).

Trešajā variantā izmantota pašražotā sulīgā barība un siens, kā arī iepirktas Latvijā ražotas

barības devas sastāvdaļas. Papildus piepērkot sastāvdaļas, kuras neražo Latvijā, – melasi un

minerālvielas.

Ceturtajā variantā tika izmantoti saimniecībā audzēti pākšaugi (lopbarības pupas – proteīna

avots), graudi (enerģijas avots), kā arī siens – kokšķiedras frakciju nodrošināšanai. Papildus

piepērkot sastāvdaļas, kuras neražo saimniecībā – drabiņas, melasi un minerālvielas.

Izmantojot klasisko barības devu slaucamai govij, šī deva izmaksā 2,47 Ls dienā, savukārt,

izmantojot nemodificēto soju un kukurūzu, tā ir dārgāka par 0,20 Ls.

Rēķinot uz vienu kilogramu saražotā piena, barība bez ĢMO saturošām sastāvdaļām

ir tikai par nepilnu santīmu (0,6 s/l) dārgāka, nekā izmantojot klasisko barības devu. Tas pats

attiecas arī uz gadījumu, ja izmanto pirktas Latvijā ražotas barības devas sastāvdaļas (0,9

s/l).

Analizējot ceturto barības devu, redzams, ka lētāku pienu iespējams saražot, barības devā

izmantojot pašu saimniecībā audzētas lopbarības pupas: barības devas izmaksa 2,19 Ls/dienā.

Savukārt, ja pupas jāpērk, tad barības deva ir relatīvi dārga – 2,75 Ls/dienā.

Izmantojot pašražotos barības līdzekļus, rēķinot uz vienu saražoto piena kilogramu,

piens ir par nepilnu santīmu (0,9 s/l) lētāks (10. attēls) nekā klasiskajā variantā ar ĢMO

saturošu lopbarību.

15

Cūkgaļas ražošana

Aprēķinot lopbarības izmaksas nobarojamajām cūkām, tika rēķināts, ka nobarošanu uzsāk,

kad sivēns sasniedzis 6 kg dzīvmasu, to barojot, līdz sasniegta 100 kg dzīvmasa. Barības devas tika

sastādītas sešiem nobarošanas procesa posmiem, aprēķinot kopējā nobarošanas procesā izbarotās

lopbarības daudzumu un izmaksas. Lopbarības izmaksas uz vienu gaļas kilogramu tika iegūtas,

kopējās izmaksas izdalot ar nobarošanas procesā pieaudzēto dzīvmasu (94 kg).

Klasiskajā barības devas izmaksu aprēķinā tika pieņemts, ka visu barību saimniecība iepērk,

tajā skaitā ĢMO sojas spraukumus, saulespuķu spraukumus un lopbarības raugu. Sojas un

kukurūzas īpatsvars nobarojamo cūku barības devas izmaksās sastāda 15% „ĢMO” variantā un

attiecīgi 24% – „nemodificētajā”.

Otrajā variantā ”bez ĢMO”, izmantoti tie paši barības līdzekļi, tikai, izmantojot ĢMO

nesaturošus barības līdzekļus.

Trešajā un ceturtajā variantā sastādītas barības devas, izmantojot barības līdzekļus, kas

nesatur ĢMO un kurus iespējams izaudzēt Latvijas klimatiskajos apstākļos. Trešajā variantā

proteīna avoti tiek iepirkti.

Ceturtajā variantā izmantoti saimniecībā audzēti barības līdzekļi – pākšaugi (lopbarības

pupas), kas dod augstvērtīgu proteīnu, ar ko iespējams sekmīgi aizstāt ĢM soju. Enerģija barības

devā tiek nodrošināta ar graudiem, bet kokšķiedra – ar kviešu klijām. Papildus tiek piepirkti

koncentrāti un minerālvielas, kuras nav iespējams saražot saimniecībā.

Izēdinot otrā varianta barības devu, kur izmanto nemodificētu soju un kukurūzu,

saimniecība uz vienu cūkgaļas dzīvsvara kilogramu zaudē 0,05 Ls (11. att.).

0.00

0.05

0.03

-0.10

-0.12

-0.10

-0.08

-0.06

-0.04

-0.02

0.00

0.02

0.04

0.06

Klasiskā Bez GMO Vietējā Pašu

Barības devu varianti

Ba

rīb

as

izm

ak

su s

tarp

ība

uz k

g g

aļa

s,

Ls/

kg

11.att. Barības izmaksu salīdzinājums nobarojamajām cūkām.

Izēdinot trešā varianta barības devu bez ĢMO saturošām sastāvdaļām, tās aizstājot ar

pirktiem vietējiem barības līdzekļiem, cūkgaļas kilograma sadārdzinājums ir tikai par 0,03 Ls.

Turpretī ceturtā barības deva ar saimniecībā saražotajiem barības līdzekļiem dod 0,10

Ls ietaupījumu uz katru saražotās cūkgaļas kilogramu.

16

Vistas gaļas ražošana

Aprēķinot lopbarības izmaksas broileriem, tika rēķināts, ka nobarošanu sāk no brīža, kad

cālis ir izšķīlies un līdz tas sasniedzis 2,5 kg dzīvmasu. Barības devas tika sastādītas četriem

nobarošanas procesa posmiem, aprēķinot kopējā nobarošanas procesā izbarotās lopbarības

daudzumu un izmaksas. Lopbarības izmaksas uz vienu gaļas kilogramu tika iegūtas kopējās

izmaksas izdalot ar nobarošanas procesā pieaudzēto dzīvmasu (2,5 kg).

Klasiskajā barības devas izmaksu aprēķinā tiek pieņemts, ka saimniecībā visas barības

sastāvdaļas tiek iepirktas, tajā skaitā ĢM sojas spraukumi un ĢM kukurūza, kvieši, mieži, kviešu

klijas, zivju milti, saulespuķes spraukumi, lopbarības raugs un aminoskābju koncentrāti. Aprēķini

liecina, ka sojas un kukurūzas īpatsvars barības izmaksās ir aptuveni trešdaļa – 29% „ĢMO”

variantā, un attiecīgi 36% – „nemodificētajā”.

Otrajā variantā ”bez ĢMO”, lietoti tie paši barības līdzekļi, tikai izmantojot ĢMO

nesaturošus analogus (12. att.).

0.00

0.11

-0.33

-0.07

-0.35

-0.30

-0.25

-0.20

-0.15

-0.10

-0.05

0.00

0.05

0.10

0.15

Klasiskā Bez GMO Vietējā Pašu

Barības devu varianti

Ba

rīb

as

izm

ak

su s

tarp

ība

uz

kg

gaļa

s,

Ls/

kg

12. att. Barības izmaksu salīdzinājums broileru cāļiem.

Trešajā un ceturtajā variantā sastādītas barības devas, izmantojot barības līdzekļus, kas

nesatur ĢMO un kurus iespējams izaudzēt Latvijas klimatiskajos apstākļos. Trešajā variantā barību

pērk, bet ceturtajā tiek pieņemts, ka proteīnu saturošo barību ražo saimniecībā.

Izēdinot otrā varianta barības devu, kurā izmanto ĢMO nesaturošus barības

līdzekļus, saimniecība uz katru vistas dzīvsvara kilogramu zaudē 0,11 Ls.

Izēdinot trešā varianta barības devu bez ĢMO saturošiem barības līdzekļiem un tos

aizstājot ar pirktām vietējām sastāvdaļām, viena vistas dzīvmasas kilograma barības

izmaksas ir par 7 santīmiem lētākas.

Ja barības devā izmanto saimniecībā saražoto barību, katru vistas dzīvmasas

kilogramu iespējams izaudzēt ar 0,33 Ls lielu ietaupījumu.

17

Vistu olu ražošana

Aprēķinot lopbarības izmaksas dējējvistām, tika rēķināts, ka barošanu sāk kopš brīža, kad

cālis ir izšķīlies, līdz brīdim, kad dējējvista izdējusi 165 olas. Barības devas tika sastādītas

septiņiem barošanas procesa posmiem, aprēķinot kopējā barošanas procesā izbarotās lopbarības

daudzumu un izmaksas. Lopbarības izmaksas uz simts olām tika iegūtas, kopējās izmaksas izdalot

ar barošanas procesā izdēto olu skaitu (165) un iznākumu pareizinot ar 100.

Klasiskajā barības devas izmaksu aprēķinā tiek pieņemts, ka saimniecībā visas barības

sastāvdaļas tiek iepirktas, tajā skaitā ĢM sojas spraukumus un ĢM kukurūzu, kviešus, miežus,

kviešu klijas, saulespuķes spraukumus un aminoskābju koncentrātus. Aprēķini liecina, ka sojas un

kukurūzas īpatsvars barības izmaksās ir aptuveni trešdaļa – 29% „ĢMO” variantā un

attiecīgi 37% – „nemodificētajā”.

Otrajā variantā ”bez ĢMO”, izmantoti tie paši barības līdzekļi, tikai, izmantojot ĢMO

nesaturošus analogus (13. att.).

0.00

0.47

0.00

-1.23-1.40

-1.20

-1.00

-0.80

-0.60

-0.40

-0.20

0.00

0.20

0.40

0.60

Klasiskā Bez GMO Vietējā Pašu

Barības devu varianti

Ba

rīb

as

izm

ak

su s

tarp

ība

uz

10

0 o

lām

,

Ls

13. attēls Barības izmaksu salīdzinājums dējējvistām.

Trešajā un ceturtajā variantā sastādītās barības devas, izmantojot barības līdzekļus, kas

nesatur ĢMO un ko iespējams izaudzēt Latvijas klimatiskajos apstākļos. Trešajā variantā barību

pērk, bet ceturtajā tiek pieņemts, ka proteīna barību saražo saimniecībā.

Izēdinot ĢMO nesaturošus barības līdzekļus, salīdzinoši ar „klasisko” ĢMO saturošo

barību, saimniecība uz katrām 100 saražotajām olām zaudē 0,47 Ls. Izēdinot pirktos vietējos

ĢMO nesaturošos barības līdzekļus, 100 vistu olu saražošanas barības izmaksas ir praktiski

analogas ar variantu, kad izbaro pirkto ĢMO saturošo lopbarību. Ja barības devā izmanto

saimniecībā saražoto barību, katras 100 olas iespējams saražot ar 1,23 Ls lielu ietaupījumu.

18

SECINĀJUMI

1. Sojas pupas un kukurūzu pasaulē visvairāk izaudzē ASV, Brazīlijā un Argentīnā. Kukurūzas

tirgus cenas pēdējo trīs gadu laikā palielinājušās no 235 USD/mt (2008. g. augustā) līdz 332

USD/mt (2012. g. augustā). Sojas pupu tirgus cenas pieaugušās attiecīgi no 471 USD/mt

(2008. g. augustā) līdz 623 USD/mt (2012. g. augustā).

2. Nemodificēta soja aug aptuveni ceturtdaļā, bet nemodificēta kukurūza – attiecīgi trešajā daļā

no kopējām sojas un kukurūzas platībām pasaulē.

3. Nemodificētas sojas un kukurūzas cenas Latvijā nav publiski pieejamas, līdz ar to pieņemtas

kā cenas Eiropā (sojai – 490 USD par tonnu) un Itālijā (kukurūzai – EUR 650 par tonnu)

bez transporta izdevumu un nodokļu aprēķina. Publiskā tirgus informācija gan liecina, ka

Ķīnā esot pieejama arī nemodificētā kukurūza par aptuveni USD 200 par tonnu, bet tas šķiet

visai neticami, līdz ar to pētījumā šī cena nav izmantota.

4. Pēdējo gadu laikā vērojams gan sojas, gan kukurūzas importa palielinājums. Tas

izskaidrojams ar piena iepirkuma cenas palielināšanos Latvijā, tomēr jau 2012. gadā par

sojas aizstājēju lopbarībā augstās sojas cenas dēļ lopbarības ražotāji plaši lieto lētākos

saulespuķu spraukumus.

5. No Ukrainas ar zināmiem nosacījumiem (sertificēts sēklas materiāls, sējas un novākšanas

kontrole, atbilstošs pieprasījums ES valstīs) iespējams importēt nemodificētās sojas pupas

un kukurūzu.

6. Izbarojot dzīvniekiem un putniem importēto ģenētiski modificēto (ĢM) soju un kukurūzu,

nevienā no variantiem barība nav izrādījusies lētāka par pašu saimniecībā ražotiem barības

līdzekļiem.

7. Izmantojot nemodificētu soju un kukurūzu, dzīvnieku barība govīm sadārdzinās par 8%,

cūkām un broileriem par 11%, dējējvistām par 13%.

8. Ar Latvijā ražotiem dzīvnieku barības līdzekļiem var pilnībā aizstāt šobrīd importēto ĢM

soju un ĢM kukurūzu. Cūkgaļas un piena ražošanas gadījumā produkcijas sadārdzinājums ir

neliels, olu ražošanas gadījumā izmaksas ir vienādas, bet vistas gaļas ražošanas gadījumā tas

ir pat lētāk. Salīdzinājumā ar importētu ĢMO saturošu barību, lietot vietējos barības

līdzekļus ir valstiski ekonomiski izdevīgāk, jo tādā veidā tiek atbalstīti vietējie ražotāji.

9. Visos gadījumos visizdevīgāk ir izbarot dzīvnieku barību ar pašražotām sastāvdaļām.

Līdztekus tam, ka šādā veidā saimniecība gandrīz nekļūst atkarīga no lopbarības tirgus cenu

svārstībām, tādā veidā iespējams samazināt ražošanas izmaksas, uzlabot augu barības vielu

bilanci saimniecībā, kā arī uzlabot augsnes izmantošanas ilgtspējību.

10. Pašražoto lopbarības pupu cena (Ls 130/t) ir aprēķināta pie maksimālajām tehnikas

pakalpojumu tirgus cenām un salīdzinoši viduvējas ražības (2,5 t/ha). Ja saimniecība strādās

ar savu tehniku, izmaksas jebkurā gadījumā būs zemākas un ietaupījums – vēl lielāks.

11. Pētījuma aprēķinu rezultātā iegūtas sekojošas atziņas:

Govs piena ražošanas gadījumā

Rēķinot uz vienu saražotā piena kilogramu, barība bez ĢMO saturošām sastāvdaļām ir tikai par

nepilnu santīmu (0,6 s/l) dārgāka, nekā izmantojot klasisko barības devu. Tas pats attiecas arī uz

gadījumu, ja izmanto pirktas Latvijā ražotas barības devas sastāvdaļas (0,9 s/l).

19

Lētāku pienu iespējams saražot, barības devā izmantojot pašu saimniecībā audzētas lopbarības

pupas – barības devas izmaksa 2,19 Ls/dienā. Savukārt, ja pupas jāpērk, tad barības deva ir relatīvi

visdārgākā – 2,75 Ls/dienā.

Izmantojot pašražotos barības līdzekļus, barības deva ir par 0,26 Ls lētāka nekā izmantojot klasisko

ēdināšanas metodi, bet, rēķinot uz vienu saražoto piena kilogramu, izmantojot pašražoto barību,

piens ir par nepilnu santīmu (0,9 s/l) lētāks.

Cūkgaļas ražošanas gadījumā

Izēdinot nemodificētu soju un kukurūzu, saimniecība uz vienu cūkgaļas dzīvsvara kilogramu zaudē

0,05 Ls.

Izbarojot barības devu bez ĢMO saturošām sastāvdaļām, un tās aizstājot ar pirktiem vietējiem

barības līdzekļiem, cūkgaļas kilograma sadārdzinājums ir tikai par 0,03 Ls.

Barības deva ar saimniecībā saražotajiem barības līdzekļiem dod 0,10 Ls ietaupījumu uz katru

saražotās cūkgaļas kilogramu.

Vistu gaļas ražošanas gadījumā

Izēdinot barības devu, kurā izmantoti ĢMO nesaturoši Latvijā pirkti ievestie barības līdzekļi,

saimniecība uz katru vistas dzīvsvara kilogramu zaudē 0,11 Ls.

Izbarojot barības devu bez ĢMO saturošiem barības līdzekļiem, tos aizstājot ar pirktām vietējām

sastāvdaļām, viena vistas dzīvmasas kilograma saražošanas izmaksas ir par 0,07 Ls lētākas.

Ja barības devā izmanto saimniecībā saražoto barību, katru vistas dzīvmasas kilogramu iespējams

izaudzēt ar 0,33 Ls lielu ietaupījumu.

Vistu olu ražošanas gadījumā

Izēdinot barības devu, kurā izmantoti ĢMO nesaturoši pirkti Latvijā ievestie barības līdzekļi,

saimniecība uz katrām 100 saražotajām olām zaudē 0,47 Ls.

Izbarojot barības devu bez ĢMO saturošiem barības līdzekļiem, tos aizstājot ar pirktām vietējām

sastāvdaļām, 100 vistu olu saražošanas barības izmaksas ir gandrīz analogas ar variantu, kad izbaro

pirkto ĢMO saturošo lopbarību.

Ja barības devā izmanto saimniecībā saražoto barību, katras 100 olas iespējams saražot ar 1,23 Ls

lielu ietaupījumu.

20

PIELIKUMI

21

1. pielikums

Barības līdzekļu ķīmiskie rādītāji (govīm)

Nosaukums

Sausna,

%

Kopproteī

ns, %

(sausnā)

Saistītais

proteīns,

%

(kopprot

eīnā)

Šķīstošai

s

proteīns,

%

(kopprot

eīnā)

NDF, %

(sausnā)

ADF, %

(sausnā)

Tauki,

%

(sausnā)

NEL,

MJ/kg

(sausnā)

Ca, %

(sausnā)

P, %

(sausnā)

Zāless skābbarība 47.93 9.25 33 67 51.13 28.15 3.5 6.36 0.45 0.21

Kukurūzas

skābbarība 27.52 8.2 67 33 41.15 25.96 4 6.54 0.35 0.3

Drabiņas 25 23 49 51 49 23 10.1 6.77 0.3 0.72

Sojas spraukumi 87.47 49 35 65 18.75 11.51 2.23 7.68 0.27 0.75

Lopbarības pupas 79.53 36.41 46 54 13.5 12.18 2.6 7.64 0.13 0.69

Kukuruzas graudi 88 7.8 60 40 9.2 2.4 4 8.2 0.02 0.31

Rapša rauši 91 38.57 28 72 32.69 25.67 14.4 6.56 0.78 1.24

Vasaras mieži 89.32 13 27 73 23.19 8.48 2 8.05 0.05 0.34

Proteīna

koncentrāts 98 256 0 100 0 0 5 32 0 0

Minerālbarība 98 0 0 0 0 0 0 0 15,5/9,4 2/10,5

Krīts 98 0 0 0 0 0 0 0 34.3 0.01

Sāls 100 0 0 0 0 0 0 0 0 0

Melase 75 10 35 65 0 0 0.4 8.12 0.2 0.02

Zirņi 89 25.3 20 80 15 10 0 8.4 0.15 0.44

Vīķauzas 24.7 12.7 20 80 58.9 42.5 5 5.2 0.85 0.28

Zirņauzas 27.4 12 20 80 56.7 37.3 4.5 5.6 0.85 0.24

Siens 87.49 8.49 37 63 56.56 37.2 0 5.61 0.66 0.2

Lopbarības raugs 88 50 46 54 24 11.42 3.7 7.7 0.11 0.88

22

2. pielikums

Barības deva govīm

Barības līdzekļi

Standarta proteīnavoti Alternatīvie proteīnavoti

Daudzums,

kg

Cena, Ls Daudzums,

kg

Cena, Ls

ĢMO Bez ĢMO Pērkot Pašražots

Zāles skābbarība 15.00 0.23 0.23 11.00 0.17 0.17

Kukurūzas skābbarība 32.00 0.50 0.50 13.00 0.20 0.20

Drabiņas 14.00 0.42 0.42 15.00 0.45 0.45

Sojas spraukumi 0.20 0.08 0.11 0.00 0.00 0.00

Lopbarības pupas 0.00 0.00 0.00 2.00 0.50 0.26

Kukurūzas graudi 0.80 0.19 0.36 0.00 0.00 0.00

Rapša rauši 2.00 0.51 0.51 0.00 0.00 0.00

Mieži (vasaras) 0.50 0.07 0.07 1.50 0.22 0.15

Proteīna koncentrāts 0.16 0.26 0.26 0.00 0.00 0.00

Minerālbarība 0.20 0.13 0.13 0.20 0.13 0.13

Krīts 0.08 0.01 0.01 0.07 0.00 0.00

Sāls 0.05 0.01 0.01 0.05 0.01 0.01

Melase 0.50 0.06 0.06 1.30 0.16 0.16

Zirņi (graudi) 0.00 0.00 0.00 1.50 0.45 0.20

Siens 0.00 0.00 0.00 4.80 0.30 0.30

Lopbarības raugs 0.00 0.00 0.00 0.10 0.16 0.16

Kopā, kg 65.49 50.52

Barības devas dienas

cena, Ls/dienā 2.47 2.67 2.75 2.19

Barības devas cena uz kg

piena, Ls 0.077 0.083 0.086 0.068

Starpība uz kg piena (+/-),

Ls/kg 0.000 0.006 0.009 -0.009

23

3. pielikums

Barības līdzekļu ķīmiskie rādītāji (cūkām un putniem)

Barības

līdzekļi

Sausna,

% Kopproteīns NDF ADF NEL NSC Lys Met Cys Met+Cys Thr trp

Sojas

spraukumi 88 46.9 18.75 11.51 7.68 27.52 2.87 0.63 0.67 1.31 1.83 0.63

Saulspuķu

spraukumi 88 32 32.57 23.56 6.73 21.07 1.12 0.7 0.52 1.22 1.16 0.41

Kviešu

klijas 88 16.1 47.69 14.82 7.43 33.29 0.64 0.24 0.32 0.56 0.51 0.23

Auzas 88 10.6 30 15.45 7.52 51.05 0.43 0.17 0.3 0.47 0.36 0.14

Kvieši 88 11.9 25.7 4.68 8.24 56.69 0.33 0.18 0.26 0.45 0.34 0.15

Mieži 88 10.8 23.19 8.48 7.93 60.05 0.39 0.18 0.23 0.41 0.36 0.13

Lopbarības

pupas 88 25.5 13.5 12.18 7.64 43.87 1.61 0.18 0.3 0.48 0.88 0.22

Barības deva cūkām

Barības līdzekļi

Standarta proteīnavoti Alternatīvie proteīnavoti

Daudzums,

kg

Cena, Ls Daudzums,

kg

Cena, Ls

ĢMO Bez ĢMO Pērkot Pašražots

Mieži 104.46 15.15 15.15 104.46 15.15 10.46

Kvieši 63.67 11.46 11.46 63.67 11.46 6.60

Kukurūza 2.95 0.69 1.34 0.00 0.00 0.00

Kviešu klijas 21.73 2.37 2.37 0.00 0.00 0.00

Sojas spraukumi 23.17 5.45 9.79 0.00 0.00 0.00

Saulespuķu spraukumi 6.52 1.20 1.20 40.00 7.36 7.36

Lopbaribas pupas 0.00 0.00 0.00 27.00 6.75 3.51

Lopbaribas raugs 0.74 1.18 1.18 0.00 0.00 0.00

Cinka oksīds 0.01 0.01 0.01 0.01 0.01 0.01

Sāls 1.37 0.12 0.12 1.38 0.12 0.12

Lizīns 0.64 1.24 1.24 0.64 1.24 1.24

Metionīns 0.04 0.10 0.10 0.04 0.10 0.10

Treonīns 0.13 0.24 0.24 0.13 0.24 0.24

Vitamīns E 0.04 0.31 0.00 0.04 0.31 0.31

Zivju milti 2.66 1.37 1.37 2.66 1.37 1.37

Augu eļļa 1.73 0.21 0.21 1.73 0.21 0.21

Dikalcija fosfāts 1.64 0.55 0.55 1.64 0.55 0.55

Mikroelementi 1.13 0.26 0.26 1.13 0.26 0.26

Piena pulveris 0.04 0.05 0.05 0.04 0.05 0.05

Kaļķu milti 2.86 0.20 0.20 2.86 0.20 0.20

Kopā 235.53 42.16 46.83 247.42 45.38 32.59

Barības devas cena uz

kg gaļas, Ls 0.45 0.50 0.48 0.35

Starpība uz kg gaļas 0.05 0.03 -0.10

24

4.pielikums

Barības deva 100 broileriem

Barības līdzekļi

Standarta proteīnavoti Alternatīvie proteīnavoti

Daudzums, kg

Cena, Ls

Daudzums,

kg

Cena, Ls

ĢMO

Bez

ĢMO Pērkot Pašražots

Mieži 1.165 0.17 0.17 4.000 0.58 0.40

Kvieši 6.062 1.09 1.09 3.400 0.61 0.35

Kukurūza 1.101 0.26 0.50 0 0 0

Kviešu klijas 0.668 0.07 0.07 0 0 0

Sojas spraukumi 1.145 0.45 0.48 0 0 0

Saulespuķu spraukumi 0.232 0.04 0.04 1.500 0.28 0.28

Lopbaribas pupas 0 0 0 1.800 0.45 0.234

Sāls 0.020 0.00 0.00 0.020 0.00 0.00

Lizīns 0.041 0.08 0.08 0.041 0.08 0.08

Metionīns 0.016 0.03 0.03 0.016 0.03 0.03

Treonīns 0.008 0.02 0.02 0.008 0.02 0.02

Zivju milti 0.068 0.03 0.03 0.068 0.03 0.03

Augu eļļa 0.051 0.01 0.01 0.051 0.01 0.01

Kaļķu milti 0.140 0.01 0.01 0.140 0.01 0.01

Proteīna koncentrāti 0.109 0.17 0.17 0.109 0.17 0.17

Soda 0.020 0.01 0.01 0.020 0.01 0.01

Kopā 10.846 2.45 2.72 11.173 2.28 1.63

Barības devas cena uz kg

gaļas, Ls 0.98 1.09 0.91 0.65

Starpība uz kg gaļas, Ls 0.11 -0.07 -0.33

25

5. pielikums

Barības deva dējējvistām

Barības līdzekļi

Standarta proteīnavoti Alternatīvie proteīnavoti

Daudzums,

kg

Cena, Ls

Daudzums,

kg

Cena, Ls

ĢMO

Bez

ĢMO Pērkot Pašražots

Mieži 4.000 0.58 0.58 8.133 1.18 0.81

Kvieši 9.500 1.71 1.71 8.000 1.44 0.83

Kukurūza 3.123 0.73 1.42 0 0 0

Kviešu klijas 8.000 0.87 0.87 3.500 0.38 0.38

Sojas spraukumi 2.500 0.98 1.06 0 0 0

Saulespuķu spraukumi 5.000 0.92 0.92 5.000 0.92 0.92

Lopbaribas pupas 0 0 0 7.500 1.88 0.83

Lizīns 0.040 0.09 0.09 0.020 0.04 0.04

Metionīns 0.035 0.08 0.08 0.050 0.11 0.11

Kaļķu milti 0.200 0.01 0.01 0.250 0.02 0.02

Kopā 32.398 5.97 6.74 32.453 5.97 3.95

Barības devas cena uz 100 olām,

Ls 3.62 4.08 3.62 2.39

Starpība uz 100 olām 0.00 0.47 0.00 -1.22