LATVIJAS BANKAS 2008. GADA PRSKAT S
LATVIJAS BANKAS 2008. GADA PRSKATS
ISSN 14071797
Latvijas Banka, 2009
Prpublicjot obligta avota norde.
Foto: Ainars Meiers un Andris Tenass.
20.04.2009. redakcija.
Grafiskajos attlos ar punktiem atzmts rdtja faktiskais lielums, ar lnijm o rdtju aproksimjo lkne. Rdtja katrasdienas mrjumu aproksimjo lkne ir vairk izcelta nek faktisk lieluma lkne.
Skaitu noapaoanas rezultt komponentu summa var atirties no kopsummas.
attiecgaj period nav darjumu vai nav atlikumu.x dati nav pieejami vai rdtjus nav iespjams aprint.0 rdtjs mazks par 0.5, bet lielks par nulli vai rdtja aprina rezultts ir nulle.
SATURS
Latvijas Bankas prezidenta ievadvrdi 5Latvijas Bankas vzija un misija 8Tautsaimniecbas attstba un monetr politika 9
rj ekonomisk vide 10Inflcija 12Iekzemes kopprodukts 13Darba tirgus 15rj tirdzniecba un maksjumu bilance 16Fiskl politika 18Banku attstba 19Naudas piedvjums 20Kredtu un noguldjumu procentu likmes 24Starpbanku tirgus 26Naudas bze 27Valtas tirgus un Latvijas rjais pards 28Vrtspapru tirgus 30
Centrls bankas darbba 33Latvijas Banka Eiropas Centrlo banku sistm un Eiropas Savienbasinstitcijs 34Stratisk plnoana 34Valtas maias politika un rjs rezerves 35Monetrs politikas instrumenti 36Ekonomisk izpte, analze un prognozana 38Skaidrs naudas apgrozba 39Statistika 43Maksjumu un norinu sistmas 45Maksjumu sistmu prraudzba 46Vrtspapru norinu sistmu prraudzba 47Finanu stabilitte 47Kredtu reistra darbba 48Informcijas tehnoloijas 49Sabiedrbas informana 49Organizatorisk attstba 51Personla attstba 52Risku prvaldana un kvalittes vadba 54Iekjais un rjais audits 54Grmatvedba un budeta vadba 55Sadarbba ar starptautiskajm organizcijm 56Sadarbba ar rvalstu centrlajm bankm un tehnisk paldzba 56
Latvijas Bankas 2008. gada finanu prskati 59Bilance 60Peas un zaudjumu aprins 62Kopjs atzts peas un zaudjumu prskats 64Naudas plsmas prskats 65Finanu prskatu skaidrojumi 66
Neatkargu revidentu ziojums Latvijas Bankas padomei 99Pielikumi 1011. Monetrie rdtji 2008. gad 1022. Latvijas Bankas 2008. gada mneu bilances 1033. Latvijas Bankas 2004.2008. gada bilances 1044. Latvijas Bankas 2004.2008. gada peas un zaudjumu aprini 1055. Latvijas Bankas noteiktie Lielbritnijas sterliu mrcias,
Japnas jenas un ASV dolra kursi 1066. Latvijas Bankas struktrvienbas 2008. gada beigs 1077. Latvijas Bankas struktra 2008. gada beigs 1108. Latvijas Bankas prstvniecba starptautiskajs organizcijs 1119. 2008. gad publictie Latvijas Bankas izdevumi 11310. Latvijas Bankas pamatuzdevumu izpildes 2008. gada normatvs aktualittes 11411. Termini 116
3
LA
TV
IJ
AS
BA
NK
AS
20
08.
GA
DA
P
RS
KA
TS
LA
TV
IJ
AS
BA
NK
AS
20
08.
GA
DA
P
RS
KA
TS
4 SASINJUMI
AS akciju sabiedrbaASV Amerikas Savienots ValstisCEBS Eiropas Banku uzraugu komitejaCFS citi finanu starpnieki, izemot apdroinanas sabiedrbas un pensiju fondusCIF preces vrtba, ietverot transporta un apdroinanas izmaksas ldz
importtjvalsts robeai (cost, insurance and freight at the importer's border)CSP Latvijas Republikas Centrl statistikas prvaldeECB Eiropas Centrl bankaECBS Eiropas Centrlo banku sistmaEFK Ekonomikas un finanu komitejaEK Eiropas KomisijaEKS Latvijas Bankas elektronisk klringa sistmaEMS Ekonomikas un monetr savienbaERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attstbas bankaES Eiropas SavienbaES10 valstis, kuras pievienojs ES 2004. gada 1. maijES12 valstis, kuras pievienojs ES 2004. gada 1. maij un 2007. gada 1. janvrES15 valstis, kuras ietilpa ES pirms 2004. gada 1. maijaEurostat Eiropas Kopienu Statistikas birojsFKTK Finanu un kapitla tirgus komisijaFM Latvijas Republikas Finanu ministrijaFOB preces vrtba, ietverot transporta un apdroinanas izmaksas ldz
eksporttjvalsts robeai (free on board at the exporter's border)FRS ASV Federlo rezervju sistmaIIN iedzvotju ienkuma nodoklisIKP iekzemes kopproduktsISO Starptautisk Standartizcijas organizcija (International Organization for
Standardization)LCD Latvijas Centrlais depozitrijsM0 naudas bzeM1 aurs naudas rdtjsM2 vidjs naudas rdtjsM3 plas naudas rdtjsM2X pla naudaMFI monetr finanu iestdeNACE Ekonomisks darbbas statistisk klasifikcija ES (Nomenclature statistique
des activits conomiques dans la Communaut europenne)NN nekustam pauma nodoklisNVS Neatkargo Valstu SavienbaOECD Ekonomisks sadarbbas un attstbas organizcija (Organisation for
Economic Co-operation and Development)OMXBGI Baltijas akciju cenu indekssOMXR NASDAQ OMX Riga (ldz 2009. gada 12. janvrim Rgas Fondu bira)
indekssOMX Riga kapitalizcijas indekss, kas tiek attiecints pret iepriekjo vrtbu un raksturo
kopjo ieguldjuma atdevi un kur ietvertas visas Rgas Fondu biras Oficilun Otr saraksta sabiedrbu akcijas
PVN pievienots vrtbas nodoklisSAMS Latvijas Bankas starpbanku automatizt maksjumu sistmaSEPA Vienot eiro maksjumu telpa (Single Euro Payments Area)SDR Specils aizmuma tiesbas (Special Drawing Rights)SIA sabiedrba ar ierobeotu atbildbuSNB Starptautisko norinu banka (Bank for International Settlements)SVF Starptautiskais Valtas fondsValsts kase Latvijas Republikas Valsts kaseVAS valsts akciju sabiedrbaVKM II Valtas kursa mehnisms IIVNS Latvijas Bankas vrtspapru norinu sistmaVSAOI valsts socils apdroinanas obligts iemaksas
LA
TV
IJ
AS
BA
NK
AS
20
08.
GA
DA
P
RS
KA
TS
5
LATVIJAS BANKAS PREZIDENTA IEVADVRDI
LA
TV
IJ
AS
BA
NK
AS
20
08.
GA
DA
P
RS
KA
TS
6
Latvijas tautsaimniecbai 2008. gads bija krasu prmaiu laiks no ekonomikasprkaranas seku pakpeniskas izldzinans, kas bija cergi skusies ar IKP izaugsmestempa, inflcijas un teko konta deficta samazinanos, ldz nepiecieambai lgtstarptautisko paldzbu, lai novrstu iespjamu valsts makstnespju un plautautsaimniecbas krzi. T cloi mekljami iekzemes un starptautiskajs noriss unto sakritbs.
Mudinjumi valstij straujas izaugsmes laik saimniekot ar budeta prpalikumu, laikoordinti pretdarbotos ekonomikas prkaranai un veidotu drobas rezervi sliktkiemlaikiem, tika uzklausti novloti. Cerot strauji pankt ES dzves lmeni, kam sprnojadalba ES, ts fondu, tieo investciju, rpus Latvijas strdjoo stto ldzeku, betvisvairk kreditanas ekspansijas radts prsplts optimisms, nesadzirdti palikacentrls bankas un citu ekspertu brdinjumi par ekonomikas prkaranu un ts radtiemriskiem tlkai attstbai. T sekas kuva spgi jtamas, kad Latvijas ekonomisksattstbas cikls nosvrs lejup un strauji saruka IKP un nodoku iemumi. Kop2008. gada otrs puses to pastiprinja ar spji saasinjusies globl finanu krze.
Novembr finanu sistmas stabilittes un tautsaimniecbas raitas funkcionanas ap-svrumi lika valstij premt otru lielko Latvijas komercbanku. Tam nepiecieamieldzeki kuva par iziroo mudinjumu vrsties pie starptautiskajiem aizdevjiem Eiropas Komisijas, Starptautisk Valtas fonda, Pasaules Bankas un Eiropas Rekon-strukcijas un attstbas bankas , decembr vienojoties par kredtlniju 5.3 mljrd. latu(7.5 mljrd. eiro) apjom trim gadiem.
Aizdevuma pamat ir vairki nosacjumi, kuru veiksmga izpilde paldztu stabiliztLatvijas ekonomisko situciju un radtu nosacjumus ilgtspjgai izaugsmei nkotn:atbildga budeta politika, iepriekjos gados darba ragumu apsteiguo algu samazi-njums, banku sistmas stabilizcija un ilgi atliktu strukturlo reformu stenoana ve-selbas aizsardzb, izgltb, valsts prvald. Programmas strakmens ir eiro ieviea-na 2012. gad un nemainga lata kursa piesaistes politika eiro, apzinoties, ka nacion-ls valtas devalvcijas radtie zaudjumi Latvijai btu dziki nek ietamie vairelie eksporta konkurtspjas guvumi.
Sagaidot inflcijas kritumu gada gait, k ar redzot, ka bankas ar lnku kreditanaskpumu mazk ietekm iekzemes pieprasjumu, Latvijas Banka 2008. gad mkstinjastingras monetrs politikas noteiktos ietvarus. Svargkais monetrs politikas instru-ments bija banku obligto rezervju prasbas noteikts procents no to saistbm, kas
LA
TV
IJ
AS
BA
NK
AS
20
08.
GA
DA
P
RS
KA
TS
7noguldms centrlaj bank. Ekonomikas prkaranas period celto rezervju normuLatvijas Banka 2008. gad pakpeniski samazinja no 8% ldz 3% un 5% atkarb nosaistbu termia. da centrls bankas politika atbalstja ar banku sistmu, kuraipasaules finanu krzes saasinjuma laik tdjdi atbrvojs ievrojams likvidittesapjoms. Refinansanas likme, kam fiksta lata kursa apstkos ir vairk signalizjoanek rela ietekme, netika mainta (6.00%), bet noguldjumu iespjas un aizdevumuiespjas uz nakti procentu likme tika izmantota, lai veicintu starpbanku tirgus aktivi-zanos. Savukrt 2009. gada mart refinansanas likme jau samazinta ldz 5%.
Raugoties nkotn, iziroa nozme bs valdbas spjai veidot stabilizcijas program-mai atbilstou fisklo politiku, neprsniedzot noteiktos budeta deficta mrus unstenojot iecerts strukturls reformas. Tas nebs viegli, apzinoties, ka gan iekzemes,gan rjo faktoru ietekm turpinsies ekonomisk lejupslde, tomr vitli nepiecieams,domjot par tautsaimniecbas sabalanstas un ilgtspjgas izaugsmes atskanos. Nemazk svarga ir ar kreditanas veicinana: papildus jau izmantotajiem monetrspolitikas stimuliem t atbalstma ar valsts garantiju shmas starpniecbu, paldzot bankusektoram pieemt lmumus pieaugus nenoteiktbas apstkos.
2008. gad izlaistas seas jubilejas un piemias montas, vairkas no tm veltot Latvijasvalsts 90 gadu jubilejai. Turpinot dadot Latvijas naudas dizainu ar ierobeotas tiras1 lata montm, Latvijas Banka laida apgrozb montu ar densrozes un ar skurste-slaua attlu. Tradicionlaj Latvijas sabiedrbas aptauj par "Latvi
