Upload
lecong
View
297
Download
4
Embed Size (px)
Citation preview
- 1 -
iv.javaxiSvilis sax. Tbilisis saxelmwifo universitetis
ekonomikisa da biznesis fakulteti menejmentisa da
administrirebis mimarTuleba
jayeli irakli vaJas Ze
disertacia
jandacvis menejmentis srulyofis meqanizmebi,
pirveladi jandacvis dawesebulebis momsaxurebis
magaliTze
mosapovebeli xarisxi: biznesis administrirebis doqtori
samecniero xelmZRvanelebi:
oleg ejibaZe, ekonomikis mecnierebaTa doqtori, profesori
oTar gerzmava, medicinis mecnierebaTa doqtori, profesori
Tbilisi
2010 weli
- 2 -
Sinaarsi
Sesavali------------------------------------------------------------------------------------------------------------------3
Tavi I. jandacvis reformis Taviseburebebi zogierT qveynaSi
1.1. janmrTelobis dacvis politikis ganxorcielebis Taviseburebebi
Tanamedrove pirobebSi------------------------------------------------------------------------------------------7
1.2. zogierT qveyanaSi mimdinare pirveladi jandacvis sistemis reformis
Sedegebi-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------31
1.3. jandacvis sistemis reformis ganxorcielebasTan dakavSirebili
problemebi ganviTarebad qveynebSi ------------------------------------------------------------------68
1.4. jandacvis sabazro struqturis reforma --------------------------------------------------89
Tavi II. saqarTvelos pirveladi jandacvis ZiriTadi maxasiaTeblebi
2.1. kvlevis masala da meTodika---------------------------------------------------------------------99
2.2. saqarTvelos pirveladi jandacvis sistemaze
moqmedi ZiriTadi socialur-ekonomikuri determinantebi-----------------------------105
2.3. mosaxleobis sociologiuri kvlevis Sedegebi
pirveladi jandacvis sistemiT dakmayofilebis Sesaxeb ------------------------------130
Tavi III. saqarTvelos pirveladi jandacvis sistemis moqmedebis
efeqturobis sistemuri analizis Sedegebi
3.1.saqarTvelos pirveladi jandacvis sistemis
moqmedebis efeqturobis sistemuri analizis Sedegebi ---------------------------------139
3.2. kvlevis procesSi miRebuli Sedegebis ganxilva -----------------------------------154
daskvnebi da rekomendaciebi ----------------------------------------------------------------------------170
gamoyenebuli literaturis sia ---------------------------------------------------------------------181
danarTi --------------------------------------------------------------------------------------------------------------192
- 3 -
Sesavali
K
Temis aqtualuroba: qveyanaSi mimdinare jandacvis sistemis reforma
iTvaliswinebs mravali cvlilebis gatarebas, romelTa Soris umTavresia
regulireba, dafinanseba, saTanado kadrebis mozidva, maTi momzadeba da
gadamzadebaAaxali moTxovnebis Sesabamisad.
dResdReobiT janmrTeloba da misi dacva ar warmoadgens eqimisa da
pacientis martiv urTierTdamokidebulebas. jandacva _ es aris
sazogadoebrivi dinamiur-funqcionaluri rTuli sistema, romelic
ganviTarebiTa da daxvewis yovel safexurze qmnis da nergavs kompleqsur
RonisZiebebs mimarTuls TiToeuli individisa Tu mTeli sazogadoebis
janmrTelobis SenarCunebisa da mudmivi gaumjobesebisken.
am kuTxiT seriozul problemas warmoadgens qveyanaSi mimdinare
pirveladi jandacvis sistemis reformirebaze mimarTuli RonisZiebebis
daxvewis sakiTxebi. miuxedavad mravali mcdelobisa da sakmarisad didi
finansuri mxardaWerisa rogorc saeraSoriso donorebis, aseve
saqarTvelos mTavrobis mxridan reforma ara marto ver xorcieldeba
sakmarisi tempebiT, aramed qmnis damatebiT, zogjer Znelad gamosasworebel
problemebs. amas adasturebs rogorc mosaxleobis da samedicino
personalis sul ufro mzardi negativizmi pirveladi jandacvis sistemaSi
mosalodneli dadebiTi Zvrebis mimarT, aseve im mravalricxovani
alternatiuli samsaxurebis Seqmna, gansakuTrebiT kerZo seqtorSi
(sadiagnostiko centrebi, saojaxo medicinis centrebi, saswrafo da
gadaudebeli daxmarebis centrebi da sxv), romelnic agreTve ver pasuxoben
iseT moTxovnebs, rogoricaa pirveladi jandacvis sistemis
xelmisawvdomoba, pacientTa dakmayofileba (gaweuli samedicino
momsaxureobis adekvaturobisa da xarisxis gaTvaliswinebiT), pacientTa
saWiroebebze aqcentirebuli daxmarebis uzrunvelyfa da sxv.
iqmneba STabeWdileba, rom verc saxelmwifo, verc ucxoeli donorebi
da verc samedicino sazogadoebrioba, miuxedavad mravali mcdelobebisa,
ver axerxebs im uzarmazari faseulebebis mizanmimarTul da swor
- 4 -
gankargvas (Seexeba es materialur bazas Tu sakadro resursebs), romelic
arsebobs Cvens qveyanaSi.
sakmarisia aRiniSnos, rom mxolod arsebuli monacemebiT
saqarTvelos Sromis, janmrTelobisa da socialuri dacvis saministros
sistemaSi moqmedebs 1400-ze meti sxvadasxva dawesebuleba, romelic
axorcielebs sxvadasxva donis ambulatoriul-poliklinikur daxmarebas.
sistemis struqturul-organizaciuli cvlilebebis erT-erT miznad
SesaZloa yofiliyo pirveladi jandacvis dawesebulebis reformireba
saojaxo medicinis centrebad. am kuTxiT saqarTveloSi ucxouri donorebis
daxmarebiT jer kidev 90-ian wlebSi daiwyo sakmarisad farTo muSaoba.
miuxedavad amisa, mTlianad sistemaSi seriozuli Zvrebi ver moxerxda.
dResdReisobiT saojaxo medicinis centrebSi momuSave gadamzadebuli
ojaxis eqimebi ver axdenen miRebuli kvalifikaciis realizabas. marTalia,
Tbilisis masStabiT municipalurma sadazRvevo socialurma programam
daadastura ojaxis eqimebis upiratesoba ubnis Terapevtsa da
pediatrebTan SedarebiT, magram moqmedi qselisa da kadrebis didi nawilis
muSaoba mainc araefeqturia.
aSkaraa, rom esoden savalalo mdgomareobis ZiriTadi mizezia
mosaxleobis dabali gadamxdelunarianoba saxelmwifo da municipaluri
jandacvis dafinansebis simwiris pirobebSi. amas adasturebs msoflios
jandacvis organizaciis monacemebic, romelTa mixedviT saqarTveloSi
qveynis mosaxleobis myidvelobiTi unaris paritetis gaTvaliswinebiT erTi
pacientis mier gaxarjuli sakuTari saxsrebis wili gacilebiT maRalia
evropis da aziis regionis qveynebis umetesobasTan SedarebiT.
zemoaRniSnulis gaTvaliswinebiT kvlevis mizans warmoadgens pirveladi
jandacvis socialur-ekonomikuri efeqturobis kompleqsuri analizi da
miRebuli Sedegebis safuzvelze mecnierulad dasabuTebuli rekomendaciebis
SemuSaveba.
kvlevis procesSi dasmulia da ganxorcielebuli Semdegi amocanebi:
• saqarTveloSi pirveladi jandacvis sistemis ganviTarebis ZiriTadi
strategiebis Taviseburebebis socialur-ekonomikuri efeqturobis Sefaseba.
- 5 -
• pirveladi jandacvis seqtoris reformirebis ZiriTadi etapebis
analizi, am procesis zegavlena rogorc mTlianad sazogadoebaze, aseve
qveynis mosaxleobis janmrTelobis mdgomareobaze;
• sistemuri analizis meTodebis gamoyenebiT imis gansazRvra, Tu
rogor Seesabameba qveyanaSi mimdinare pirveladi jandacvis seqtoris
reformirebis saerTaSoriso standartebs, ra rols asruleben
saerTaSoriso organizaciebi am strategiuli ganviTarebis saqmeSi;
• imis dadgena, Tu ramdenad axdens zegavlenas pirveladi samedicino
momsaxurebis miRebaze ZiriTadi socialur-ekonomikuri determinantebi;
• sociologiuri kvlevis safuZvelze mosaxleobis damokidebulebis
Sefaseba pirveladi jandacvis seqtorSi mimdinare reformebis
mizanSewonilobis Sesaxeb.
kvlevis obieqti da sagani: kvlevis obieqts warmoadgens saqarTvelos
jandacvis sistema, kvlevis sagania pirveladi jandacvis menejmenti
dawesebulebis momsaxureobis magaliTze.
kvlevis mecnieruli siaxle :
• jandacvis sistemaSi gamoikveTa pirveladi jandacvis momsaxureobis
roli da mniSvneloba;
• ganisazRvra pirveladi jandacvis menejmentis suti mxareebi da
daisaxa maTi gadaWris RonisZiebebi;
• pirveladi jandacvis struqturaSi ganisazRvra zogadi praqtikis
eqimis roli da misi adgili jandacvis momsaxurebis sferoSi;
• gamoikveTa problemebi romlebic wlebis ganmavlobaSi xels
uSlidnen jandacvaSi socialuri programebis Sesrulebas da maT jerovan
dafinansebas.
naSromis aprobacia: naSroma aprobacia gaiara iv.javaxiSvilis sax.
Tbilisis saxelmwifo universitetis ekonomikis da biznesis fakultetis
menejmentisa da administrirebis kaTedraze 16.09.09. naSroms mieca dadebiTi
Sefaseba rac aRniSnulia oqmSi.
disertaciis momzadebis procesSi daiwera da gamoqveynda statiebi:
1) ,, saqarTveloSi pirveladi jandacvis sistemis socialur-ekonomikuri
efeqtianobis amaRlebis Tanamedrove problemebi ,,
- 6 -
Jurnali: ekonomika da biznesi #4, 2009 weli.
2) ,, Проблемы менеджмента в деле повышения качества и эффективности деятельности
системы первичного здравоохранения Грузии ,,
Jurnali: saqarTvelos samedicino siaxleebi #7-8 (172-173), 2009 weli.
3) pirveladi jandacvis socialur-ekonomikuri efeqturobis problemebi
saqarTvelos samedicino Jurnali #2, 2009 weli.
4) ,, pirveladi jandacvis programebis menejmentis arasrulyofileba ,,
Jurnali: ekonomika da biznesi #5, 2009 weli
naSromis struqtura da moculoba: naSromi Sedgeba sami Tavisgan, cxra
paragrafisgan, daskvnebisa da rekomendaciebisagan, gamoyenebuli
literaturisa da danarTisagan. naSromis moculoba kompiuterze nabeWdi
195 gverdia.
- 7 -
Tavi I. jandacvis reformis Taviseburebebi zogierT qveynaSi
1.1. janmrTelobis dacvis politikis ganxorcielebis Taviseburebebi
Tanamedrove pirobebSi
janmrTelobis dacvis politika saxelmwifo politikis erT-erT
ZiriTad mimarTulebas warmoadgens. jansaRi sazogadoeba qveynis
socialur mdgomareobis ganmsazRvrelia da swored amitom, sazogadoebis
janmrTelobis xelSewyoba saxelmwifo interesis sagania.
zogadad, saxelmwifo politikis cneba- aris qveynis mTavrobis mier
winaswar gansazRvruli samomavlo moqmedebis gegma, mkafiod gamoxatuli
mimarTuleba sazogadoebisa da qveynis keTildReobis misaRwevad. rodesac
sazogadoeba irCevs qveynis mTavrobas, is mTavroba aseve iRebs
valdebulebas misi xalxis winaSe, igi valdebulia upasuxos da
daakmayofilos sazogadoebis moTxovnebi, rac demokratiis umTavresi
pirobaa.
dRes-dReobiT saqarTveloSi mravali problemaa, romlebic
erTgvarovnad aqtualuria saxelmwifosTvis, iqneba es qveynis sagareo Tu
saSinao politika. yvela ganviTarebuli qveyana Tavisi istoriuli
warsulis gaTvaliswinebiT gadis ganviTarebis garkveul etapebs, rac arc
Tu ise iolia da sakmaod did dros moiTxovs. msoflios yvela
ganviTarebul qveyanas hqonda gardamavali periodi, rodesac saWiro iyo
mTeli rigi radikaluri cvlilebebis ganxorcieleba, axali sistemebis
Camoyalibeba da axali teqnologiebis danergva. dRes-dReobiT
saqarTveloc imyofeba ganviTarebis iseT gardamaval etapze, rodesac
saWiroa sxvadasxva sistemebis reformireba da inovaciebis danergva,
saxelmwifos ganviTarebisTvis saWiroa arsebuli Zveli stereotipebis
dangreva da axlis Seneba, garda amisa aucilebelia mTeli rigi
reformebis gatareba sxva da sxva seqtorSi; iqneba es ganaTlebis,
sasamarTlo Tu janmrTelobis dacvis sfero. swored sajaro politika
warmoadgens mTavrobaSi arsebuli im brZolis Sedegebs romelSic
ganisazRvreba Tu vis ra ergeba. es aris sazogadoebis is dakveTa,
romelsac mTavroba irCevs Seasrulos Tu ar Seasrulos. ufro martivad
- 8 -
rom vTqvaT, sajaro politika aris mTavrobis moqmedebis sarke, radganac
mas pirdapiri gavlena aqvs qveynis sazogadoebaze.
saqarTvelos saxelmwifo politika iseve rogorc sxva qveynebisa
mimarTulia misi sazogadoebis ukeTesi momavlisken, romelsac garkveuli
prioritetebi gansazRvraven, maT Soris SeiZleba aRvniSnoT siRatakisa da
socialuri uTanasworobis daZleva, cxovrebis donis gaumjobeseba da
Zlieri saSualo fenis Camoyalibebis xelSewyoba, umuSevrobis Semcireba
axali samuSao adglebis Seqmnis xelSewyoba, ganaTlebis xarisxis
gaumjobeseba, saerTaSoriso standartebisa da Sromis bazris
moTxovnebisadmi misi misadageba, pensiebisa da socialuri daxmarebis
programebis miznobriobis uzrunvelyofa, sapensio da sxva davalianebis
dafarvis dasruleba, socialuri dazRvevis efeqtiani sistemis
Camoyalibeba, cxovrebis jansaRi wesis da garemos damkvidrebis
xelSewyoba, socialurad saSiS daavadebaTa (tuberkuliozi, Sidsi,
narkomania) prevencia da amaT Soris erT erTi prioritetuli da
aqtualuri jandacvis sistemis reformireba-xelmisawvdomi da xarisxiani
jandacvis uzrunvelyofa da mravali sxva.
saxelmwifo politikis aseve erT-erTi strategiuli mimarTulebaa
sazogadoebrivi jandacvis ganviTareba, romelic orientacias iRebs ara
marto calkeuli adamianebis janmrTelobis mdgomareobis gaumjobesebaze,
aramed mTlianad sazogadoebisaTvis usafrTxo garemos Seqmnaze.
sazogadoebrivi jandacva cdilobs resursebis moZiebasa da
uzrunvelyofs jandacvis samsaxurebis funqcionirebis, cxovrebis jansaRi
wesis damkvidrebas, daavadebaTa profilaqtikas, diagnostikas, mkurnalobas
da fizikur, socialur Tu profesiul reabilitacias. yovelive es
gansazRvravs aramarto sazogadoebrivi jandacvis zogad ganmartebas,
aramed mis funqciebsa da amocanebs saxelmwifo politikaSi.
saxelmwifo politikis principebi jandacvis sferoSi uSualod
mimarTulia samedicino momsaxurebis Tanasworuflebianobis
uzrunvelyofisaken; mosaxleobis samedicino momsaxurebis sayovelTao da
Tanabari xelmisawvdomobisa da jandacvis sferoSi adamianis uflebaTa da
TavisuflebaTa dacvisaken; pacientis uflebebis aRiarebisa da eqimis
damoukideblobis cnobisaken-(kanoniT daSvebul farglebSi); mosaxleobis
- 9 -
sruli informirebisaken, samedicino momsaxurebis yvela arsebuli formisa
da misi miRebis SesaZleblobisaken, saxelmwifos samedicino momsaxurebis
xarisxze pasuxismgeblobisaken.
msoflioSi qveynebi gansxvavdebian erTmaneTisagan ekonomikuri
ganviTarebis mixedviT. am mxriv saxelmwifoebs yofen dabal, saSualo da
maRalSemosavlian qveynebad, aqedan gamomdinare gansxvavebulia maTi
sistemebi, Sesabamisad maTi marTvis strategiebi da problemebic. qveynis
jandacvis resursebis ganawileba mis ekonomikur SesaZleblobebzea
damokidebuli. rac ufro Semosavliania qveynis mosaxleoba, miT metia
jandacvis resursebi. amasTan, rac ufro metia Semosavlebi da Sesabamisad
jandacvis resursebi, miT ufro mcirdeba daavadebebis gavrceleba da
samedicino daxmarebis saWiroeba. maRalSemosavlian qveynebSi mosaxleobis
janmrTelobis mdgomareobis gaumjobesebis ekonomikurad efeqtur
saSualebas warmoadgens cxovrebis jansaRi wesis danergva da
sazogadoebrivi jandacvis sferoSi mimdinare profilaqtikuri
RonisZiebebi. maRalSemosavlian qveynebSi jansaRi konkurenciis sakiTxi da
ekologiuri Tu sazogadoebis jansaRi cxovrebis wesis gaumjobesebis
problemebia ufro mnSivnelovani da yvelaferi xarisixis
gaumjobesebiskenaa mimarTuli, xolo saSualoSemosavlian qveynebSi
ekonomikurad efeqtur saSualebas warmoadgens garemos dabinZurebis
Semcirebisaken mimarTuli programebi. jandacvis dafinansebis sistemas
politikuri mniSvneloba eniWeba.
miuxedavad ganviTarebis donisa, Tu qveyanaSi ar aris Camoyalibebuli
jandacvis Sesabamisi dafinansebis sistema, mosaxleobis siRaribis ZiriTad
mizezad mZime avadmyofoba da mkurnalobaze gaweuli didi xarjebis
aucilebloba xdeba. jandacvis xarjebi ZiriTadad ganixileba mikro da
makro doneze. mikro done moicavs sazogadoebis
wevrebis (individis) janmrTelobis mdgomareobas. sxvadasxva jandacvis
xarjebi ZiriTadad dakavSirebulia TiToeuli individis janmrTelobis
mdgomareobaze, miuxedavad imisa, avad aris Tu ara es piri, xolo makro
done ganixileba mSp-is erT sul mosaxleze biujetidan danaxarjebis
procentuli maCvenebliT. sxvadasxva qveynebSi TiToeul pirze jandacvis
sxvadasxva xarjebi dakavSirebulia Semosavlebis gansxvavebul doneze.
- 10 -
jandacvis mosalodneli xarjebi mkveTrad gansxvavebulia, individualur
xasiaTs atarebs da damokidebulia sxvadasxva faqtorebze, maSin roca
saxelmwifo doneze (makrodoneze) gadawyvetilebis miReba, Tu biujetidan
ramdeni unda daixarjos jandacvis seqtorze, ufro farTo maStabis
xasiaTs atarebs. (cxrili 1)
cxrili 1.
jandacvis xarjebi mikro da makro doneze
mikrodone janmrTelobis
mdgomareoba
individualur doneze sxvadasxva
jandacvis xarjebi ZiriTadad
dakavSirebulia TiToeuli individis
janmrTelobis mdgomareobaze, miuxedavad
imisa, avad aris Tu ara es piri.
makrodone GDP erT sulze sxvadasxva qveynebSi TiToeul pirze
jandacvis sxvadasxva xarjebi
dakavSirebulia Semosavlebis gansxvavebul
doneze
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
1990-ian wlebSi socialisturi wyobis ngrevis Semdeg moxda mTeli
rigi cvlilebebi rogorc yofili sabWoTa kavSiris qveynebSi, aseve
centralur Tu aRmosavleT evropaSi, iqneba es samTavrobo, sakanonmdeblo
Tu dafinansebis, mflobelobis, politikis da jandacvis sistemaSi.
centralur da aRmosavleT evropaSi saxelmwifo jandacvis politika
prioritetad ayenebs saxelmwifo saxsrebis saTanadod gamoyenebis
aucileblobas. prioritetuloba arsebul jandacvis problematikasTan
ganisazRvreba qveyanaSi arsebuli jandacvis saerTo mdgomareobiT.
ukanasknel wlebSi msoflioSi mimdinare ekonomikurma, demografiulma,
socialur-kulturulma da politikurma cvlilebebma mniSvnelovani
gavlena moaxdines jandacvis sistemebzec. 90-iani wlebis dasasruls
msoflio ekonomika radikalurad gansxvavdeboda 80-iani wlebisagan.
centralur da aRmosavleT evropaSi ganviTarebulma politikurma da
ekonomikurma reformebma adre arsebuli centralizebuli da gegmiuri
ekonomikuri sistemebis seriozuli struqturuli gardaqmnebi gamoiwvia.
- 11 -
gaizarda mSp–is %-uli maCveneblebi erT sul mosaxleze, Seicvala
ekonomikis mimarTulebebi da Sesabamisad qveynebmac ganicades
mniSvnelovani cvlilebebi, rac cxadad aisaxa ama Tu im qveynis ekonomikur
maCveneblebze . mgaliTad mSp-is wliuri zrda, yvelaze maRali maCvenebliT
aRsaniSnavia aRmosavleT aziisa da wynari okeanis qveynebSi, ramac
saSualod 6,2% Seadgina, xolo yvelaze naklebi %-uli maCvenebeli
laTinuri amerikisa da axlo aRmosavleTis qveynebSi dafiqsirda.(cxrili 2)
cxrili 2.
mSp-is saSualo wliuri zrda erT sul mosaxleze % (2000-2007ww.)
regioni mSp-is saS. wliuri zrda
aRm. azia da wynari okeanis qveynebi 6.2
samxreT azia 3.2
Evropa 1.4
laTinuri amerika - 0.4
axlo aRmosavleTi da Crd. afrika - 2.5
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
qveynis mosaxleobis zogadi janmrTelobis mdgomareoba ganisazRveba
am qveynis socialur demografiuli da ekonomikuri mdgomareobiT. mag:
demografiuli mdgomareoba Tavis mxriv - izomeba sikvdilianobisa da
Sobadobis maCvenebliT, rogoria mosaxleobis mateba, misi dabereba
gaaxalgazrdaveba, sqesobrivi Tanafardoba, saSualo sicocxlis
xangrZlivoba da a.S. amis mixedviT qveynebi gansazRvraven jandacis
dafinansebis maStabebs da prioritetebs.
ukanaskneli aTwleulis ganmavlobaSi gamoikiveTa axali tendenciebi
romlebic mkveTrad cvlis qveynis demografiul mdgomareobas. swored es
tendenciebi gaxda msoflio jandacvis organizaciisTvis yuradRebis
sagani. aRniSnulTan dakavSirebiT ganxilul sxva da sxva avtorTa
naSromebSi gamoxatuli azri ZiriTadad emTxveva erTmaneTs, rom:
socioekonomikuri disbalansi, sazogadoebis janmrTelobis saerTo
mdgomareobis gauareseba, arainfeqciuri daavadebebi da maTTan
dakavSirebuli risk-faqtorebi, sikvdilianoba, avadoba da samedicino
- 12 -
momsaxurebis xelmisawvdomobasTan dakavSirebuli problemebi-globaluri
maStabis mwvave realobaa.
miuxedavad imisa, rom ganviTarebul qveynebSi bolo periodSi
mniSvnelovnad Semcirda sikvdilianobisa da avadobis maCvenebeli, dabal
ganviTarebul qveynebSi am mxriv cvlilebebi sapirispirod mimdinareobs.
Seicvala avadobis struqtura, gaizarda qronikul avadmyofTa ricxvi.
xolo ganviTarebuli qveynebis orientacia ZiriTadad daavadebebis
prevenciasa da jansaRi garemoskenaa ufro mimarTuli. maRalganviTarebul
qveynebSi samedicino daxmarebis maRali fasebis kontroli efeqturi
dafinansebis politikis saSualebiT regulirdeba. ase magaliTad, did
britaneTSi, Sveciasa da kanadaSi jandacvis erTi wyarodan dafinansebis
principis SemoRebam jandacvaze xarjebis Semcireba ganapiroba. aSS-Si,
sadac dafinansebis mravali wyaroa (kerZo Tu saxelmwifo seqtori),
jandacvis xarjebis erT doneze SenarCuneba did sirTules warmoadgens.
finansuri politikis ararsebobisas jandacvis xarjebi SeiZleba mZime
tvirTad daawves saxelmwifos biujets. amis magaliTs warmoadgens aSS-is
da samxreT afrikis qveynebis gamocdileba, sadac araefeqturi finansuri
politikis gamo, kerZo sadazRvevo kompaniebi mosaxleobis srul mocvas
ver axorcieleben, ris gamoc umuSevrebi, xandazmulebi da qronikuli
avadmyofebi samedicino dazRvevis gareSe rCebian. mosaxleobis moTxovnisa
da politikuri zewolis Sedegad aSS-is mTavroba uzrunvelyofs
xandazmulTa, umweoTa da invalidTa samedicino daxmarebis dafinansebas.
amave dros, aRsaniSnavia, rom kerZo sadazRvevo kompaniebSi dazRveuli
SedarebiT janmrTeli da SeZlebuli pirebi uaryofiT damokidebulebas
gamoxataven maRali gadasaxadebis gamo da negatiurad aRiqvamen jandacvis
dafinansebis politikaSi saxelmwifos mxridan aqtiur monawileobas.
jandacvis dafinansebis politika gansazRvravs Tu ramdenad
xelmisawvdomia samedicino daxmarebis ZiriTadi saxeebi qveynis mTeli
mosaxleobisaTvis, agreTve samedicino daxmarebis ra saxeebi unda
dafinansdes da.a.S.
ganviTarebul qveynebSi jandacvaze sakmaod didi Tanxebi ixarjeba,
Sesabamisad am qveynebis mosaxleobis janmrTelobis mdgomareoba SedarebiT
- 13 -
maRalia. maRal SemosavlebTan mravali faqtoria dakavSirebuli
magaliTad: ganaTleba, kveba, sanitaruli mdgomareoba.
msoflioSi jandacvaze danaxarjebis saSualo maCvenebeli mTliani
Sida produqtis 8,7 %-s Seadgens. am mxriv, yvelaze ufro maRali
maCvenebeli amerikis regionze modis – 12,8 %, dabali ki - aziis regionze
(3,4%). moyvanil cxrilSi mocemulia danaxarjebi jandacvaze msoflio
regionebis mixedviT, romelic ZiriTadad saxelmwifosa da kerZo seqotrs
Soris nawildeba. msoflioSi jandacvis mTlian xarjebSi saxelmwifo
xarjebis wili Seadgens 57,6 %-s, xolo kerZo wyaroebisa ki 42,4 %-s.
saxelmwifo danaxarjebis yvelaze ufro dabali maCvenebeli aziis
regionSia, sadac igi 33,6 %-s Seadgens. ganviTarebul qveynebSi jandacvaze
saxelmwifo xarjebis wili saSualod 60,7 %-s Seadgens, xolo kerZo
wyaroebis wili 39,3 %-s. (cxrili 3).
cxrili 3. jandacvaze danaxarjebi msoflio regionebis mixedviT 2007 weli
regioni jandacvaze
danaxarjebi
jandacvis xarjebi
wyaroebis mixedviT
(mTlianis %)
jandacvis xarjebi
erT sul
mosaxleze (US$)
erT
sulze
(US$)
mSp % saxelmwifo kerZo saxelmwifo kerZo
afrikis regioni 58 5,5 47,1 52,9 27 31
aziis regioni 31 3,4 33,6 66,4 11 20
Evropis regioni 1756 8,4 75,6 24,4 1350 406
amerikis regioni 2636 12,8 47,7 52,3 1252 1384
ganviTarebadi
qveynebi 412 6,3 55,1 44,9 225 187
ganviTarebuli
qveynebi 4012 11,2 60,7 39,3 2470 1542
saSualo
maCvenebeli
msoflioSi
716 8,7 57,6 42,4 429 287
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
- 14 -
2007 wlis monacemebiT, saerTo Sida produqtis mixedviT jandacvaze
gaweuli xarjebis wili msoflios maStabiT yvelaze didia aSS-Si (15,3 %),
SveicariaSi (10,8 %), germaniaSi (10,6%). (cxrili 4)
cxrili 4. xarjebi jandacvaze- mTliani Sida produqtis (GDP%) mixedviT.
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
Qqveyana 1980 1990 1998 2007
avstralia 7 7,9 8,6 8.7
avstria 7,6 7,1 8 10.2
belgia 6,4 7,4 8,6 9.9
kanada 7,1 9 9,3 10
CexeTi 3,8 5 7,3 6.9
dania 9,1 8,5 8,3 10.8
fineTi 6,4 7,9 6,9 8.2
safrangeTi 7,4 8,6 9,4 11
germania 8,8 8,7 10,3 10.6
saberZneTi 6,5 7,5 8,4 9.5
ungreTi 5.2 6..1 6,8 9.1
islandia 6,1 7,9 8,4 9.1
irlandia 8,4 6,7 6,8 7.5
italia 7 8,1 8,2 9
iaponia 6,5 6,1 7,4 8.1
norvegia 7 7,8 9,4 8.7
poloneTi 5,3 6,4 6.2
portugalia 5,6 6,2 7,7 10.2
espaneTi 5,4 6,6 7 8.4
Svecia 9,1 8,5 7,9 9.2
Sveicaria 7,3 8,3 10,4 10.8
TurqeTi 3,3 3,6 4,8 4.8
didi britaneTi 5,6 6 6,8 8.2
aSS 8,7 11,9 12,9 15.3
- 15 -
jandacvis politika da maTi sistemebi centralur, aRmosavleT da
dasavleT evropaSi mkveTrad gansaxvavdeba erTmaneTisagan. mTel rig
qveynebSi jandacva sazogadoebis interessa da ZiriTad sazrunavs
warmoadgens, magram arseboben iseTi qveynebic, sadac es sfero naklebad
prioritetulia saxelmwifosTvis ganviTarebis garkveul etapze.
saxelmwifos mier gamoyofili Tanxebis procentuli maCveneblebiT kargad
Cans saxelmwifosTvis ama Tu im seqtoris prioritetuloba. Tu
gaviTvaliswinebT dasavleTis ekonomikaSi finansur maCveneblebs
resursebis ganawilebis mixedviT sxva da sxva seqtorze saerTo Sida
produqtis (GDP) saxelmwifo danaxarjebis mixedviT, janmrTelobis sfero
mowinave adgilzea, mTavrobis Tu sazogadoebis prioritetTa CamonaTvalSi,
romelsac mosdevs sxva da sxva seqtorebi.
arsebobs jandacvis sistemis ramodenime saxis modelebi, rogoricaa
“bismarkis”, ”semaSkos”, “beverijis” Tu ”amerikuli” modeli, romlebic
TavianTi maxasiaTeblebiT gamoirCevian. zogi maTgani orientirebulia
saxelmwifo dafinansebaze, zogi sadazRveo sistemaze, zogic kerZo
dafinansebaze, rac saxelmwifos Carevas mniSvnelovnad amcirebs. yvela
ganviTarebuli qveynisTvis sadazRevo sistema da Tanadafinanseba
mniSvnelovan rols TamaSobs, xolo ganviTarebad da zog
dabalSemosavlian qveynebSi aqtualuri jer kidev centralizebuli
saxelmwifo dafinansebis modelia ”semaSko”. (cxrili 5).
cxrili 5. jandacvis sistemebis dafinansebis ZiriTadi modelebi.
modelis tipi ZiriTadi maxaiaTeblebi Qveynebi
bismarkis
socialuri dazRvevis
modeli
1883
Semosavlebidan miRebul
gadasaxadebze dafuZnebuli
socialuri dazRvevis
sistema. saxelmwifos roli
minimaluri
germania, belgia,
safrangeTi,
nidrelandebi
semaSkos modeli
1918
jandacvis centralizebuli
sistema saxelmwifo
dafinansebiT
yofili
sabWoTa kavSiris
qveynebi
- 16 -
beverijis modeli
1947
jandacvis centralizebuli
sistema saxelmwifo
dafinansebiT, kerZo
dazRvevisa da momsaxurebis
meti SesaZlebloba
didi britaneTi,
SvedeTi, norvegia,
fineTi
amerikis modeli
1960-iani wlebi
Sereuli forma, saxelmwifos
roli dafinansebaSi
minimaluria
aSS
yvela zemoTCamoTvlili modelidan TioToeli maTgani Tavisi dadebiTi
Tu uaryofiTui TvisebebiT gamoirCeva. rac ufro ganviTrebuli qveynebis
ricxvs miekuTvneba esa Tu is saxelmwifo, miT ufro naklebia saxelmwifo
dafinanseba am seqtorSi. ganvixiloT TiToeuli sistemis modeli qveynebis
ganviTarebis mixedviT da maTi dadebiTi Tu uaryofiTi maxasiaTeblebiT:
msoflios ganviTarebuli qveynebis (dasavleT da centraluri
evropa) maRalSemosavlian (10000 $-ze meti) mosaxleobis nawils, 850
milioni Seadgens. maT ricxvs agreTve miekuTvneba aSS, kanada, iaponia,
avstralia, axali zelandia da sxv. maRalSemosavlian qveynebSi erT sul
mosaxleze, jandacvis sferoSi saSualod 4012 dol. 2007 w. ixarjeba. am
mxriv, yvelaze didi maCvenebliT xasiaTdeba aSS 6096 dol. 2007w. Sveicaria
4179 dol. 2007 w. safrangeTi 3937 dol. 2007w. sicocxlis saSualo
xangrZlivoba Seadgens 76 wels, perinataluri sikvdilianobis maCvenebeli
Seadgens yovel 1000 axalSobilze 9-s, tuberkuloziT daavadebulTa
maCvenebeli – 1000 mosaxleze 0,2 % (1990 w.) 1000 mosaxleze 2,5 eqimia da 8,3
sawoli. ganviTarebul qveynebSi jandacvaze xarjebi erT sul mosaxleze
gaTvliT saSualod 1675 aSS dolars Seadgens. ganviTarebul,
maRalSemosavlian qveynebSi jandacvis sistemaSi aRiniSneba gansxvavebebi
eqimebis raodenobaSi (1,4-dan 4,3-mde 1000 mosaxleze), sawolTa raodenobaSi
(3,9-dan 16,1-mde 1000 mosaxleze), samedicino momsaxurebis organizaciaSi,
jandacvis mTlian xarjebSi ($383-dan $2763-mde TiTo sulze), magram
miuxedavad amisa, janmrTelobis mdgomareobis maCveneblebi am qveynebSi
TiTqmis Tanabaria sicocxlis saSualo xangrZlivoba 74 wlidan 79 wlamde
meryeobs, axalSobilTa sikvdilianoba – 5-dan 9-mde meryeobs yovel 1000
axalSobilze jandacvis statistikuri monacemebi qveynis SigniT,
- 17 -
regionebSi ufro metad gansxvavdeba, vidre qveynebs Soris am qveynebis
sazogadoebis saerTo socio-ekonomikuri mdgomareobis gaTvaliswinebiT,
Znelia daadgino romeli qveynis jandacvis sistema ufro ukeTesia.
jandacvis problemebi ZiriTadad dakavSirebulia mosaxleobis im
nawilTan, romelzec ar vrceldeba socialuri dazRveva, eTnikur
umciresobebTan, an Rarib ubnebSi mcxovreb mosaxleobasTan. agreTve
yuradRebas iqcevs iseTi problemebi, rogoricaa bavSvTa imunizaciis
sruli mocva, mkurnalobis Semdgomi reabilitacia, damatebiTi
eqsperimentuli mkurnaloba. kvlevebi adastureben, rom iseve rogorc
dabalSemosavlian da saSualoSemosavlian qveynebSi, maRalSemosavlian
qveynebSic aRiniSneba resursebis ganawilebasTan dakavSirebuli
problemebi.
amerikis SeerTebuli Statebis janmrTelobis dacvis sistema Sereuli
tipis modeliT xelmZRvanelobs da saxelmwifosTan erTad ZiriTadad
kerZo sadazRvevo sistemebiT muSaobs. saxelmwifo uzrunvelyofs mxolod
pensionerTa da umuSevarTa janmrTelobis dazRvevas. aSS-s mosaxleobis
zogadi demografiuli suraTi aseTia: erT sul mosaxleze jandacvis
danaxarjebi 6096 dolars Seadgens, rac mTliani Sida produqtis (mSp)
15.4%-ia, maT Soris saxelmwifo danaxarji 2682 dolaria (mTlianad
janmrTelobaze daxarjulis (44,7%). dabadebisas sicocxlis mosalodneli
saSualo xangrZlivoba 78 welia (cxrili 6).
cxrili 6. aSS zogierTi demografiuli da ekonomikuri maCvenebeli 2007 w.
qveynis mosaxleoba (mln) 305.8
mosaxleobis saSualo wliuri mateba 1,1%
sicocxlis mosalodneli saSualo
xangrZlivoba (weli)
sul 78,0
Kkaci 75,1
Qqali 80,9
danaxarjebi jandacvaze % mTliani Sida produqtidan 15,4
saxelmwifo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 44,7
kerZo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 55,3
saerTo danaxarjebi 1 sul mosaxleze janrTelobaze (aSS dolari) 6096
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
- 18 -
miuxedavad imisa, rom qveyana ganviTarebul saxelmwifoTa ricxvs
miekuTvneba, yvelaze did naklovanebad jandacvis sferoSi miCneulia kerZo
dafianasebis modeli, rac garkveul bariers uqmnis sazogadoebis umcires
nawils, romlebzec ukve saxelmwifo iRebs valdebulebas. garda amisa aSS-
s sistema udidesi pozitiuri maxasiaTeblebiT gamoirCeva esenia:
maRalkvalificiuri samedicino daxmareba, socialurad daucveli fenebis
(xanSiSesuli, uZluri da Raribi mosaxleoba) janmrTelobis dacvis
dafinansebis saxelmwifoebrivi sistemis arseboba da mravali sxva rac sxva
saxelmwifoebs naklebad axasiaTebT.
magaliTad did britaneTSi, radikalurad gansxvavebuli (“beverijis”
modeli) sistemaa. did britaneTi jandacvis sistemas saxelmwifo
biujetidan aregulirebs, Tumca arsebobs kerZo sadazRvevo sistemebic. igi
xasiTdeba jandacvis centralizebuli sistemis saxelmwifo dafinansebiT,
kerZo dazRvevisa da momsaxurebis meti SesaZleblobebiT. did britaneTSi
erT sul mosaxleze jandacvis danaxarjebi 2899.7 aSS dolars Seadgens,
rac mTliani Sida produqtis (mSp) 7,6%-ia, maT Soris saxelmwifo
danaxarji 2502 aSS dolaria (mTlianad janmrTelobaze daxarjulis 86,3%).
dabadebisas sicocxlis mosalodneli saSualo xangrZlivoba 77,25 wels
Seadgens (cxrili 7).
cxrili 7.
didi britaneTis zogierTi demografiuli da ekonomikuri maCvenebeli 2007weli.
qveynis mosaxleoba (mln) _ 60,7
mosaxleobis saSualo wliuri mateba 0,2%
sicocxlis mosalodneli
saSualo xangrZlivoba (weli)
sul 77,25
Kkaci 77,0
Qqali 81,0
danaxarjebi jandacvaze % mTliani Sida produqtidan 7,6
saxelmwifo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 86,3
kerZo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 13,7
saerTo danaxarjebi 1 sul mosaxleze (aSS dolari) 2899,7
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
- 19 -
britanuli jandacvis sistemis organizaciisa da dafinansebis
safuZvels pirveladi samedicino momsaxurebis prioritetuloba
warmoadgens.
ojaxis eqimebis roli am qveyanaSi mniSvnelovania da raodenobrivad
50%-s aRwevs. pirveladi jandacva did britaneTSi kargadaa ganviTarebuli
rac ZiriTadad awesrigebs mosaxleobis mniSvnelovan problemebs. didi
britaneTis jandacvis sistemisaTvis damaxasiaTebelia: Zlieri
sakanonmdeblo baza; dafinansebis saxelmwifoebrivi wyaroebi, stabiluri
fasebi da gansakuTrebuli upiratesoba ki is aris rom sxva ekonomikurad
ganviTarebul qveynebTan SedarebiT didi britaneTis saxelmwifo politika
xasiaTdeba jandacvaze saSualo donis danaxarjebiT. miuxedavad amisa, am
qveynisTvis damaxasiaTebelia kargi xarisxobrivi maCveneblebi, rogorc
samedicino kadrebis kvalificiurobaSi, aseve samedicino servisis
miwodebaSi, Tumca didi britaneTis sistemisTvisac albaT arsebobs
garkveuli naklovanebebi, romelTa problemebsac saxelmwifo uaxloes
momavalSi garkveli strategiebis saSualebiT gadaWris.
rac Seexeba safrangeTs, rogorc erT erT ganviTarebul qveyanas aq
samedicino dazRveva erTiani socialuri dazRvevis nawils warmoadgens
(bismarkis modeli). qveyanaSi Seqmnilia Semosavlebidan miRebul
gadasaxadebze dafuZnebuli socialuri dazRvevis sistema, romelic
mosaxleobis 80%-s emsaxureba, xolo saxelmwifos roli minimaluria.
safrangeTSi erT sul mosaxleze jandacvis danaxarjebi 2109 aSS
dolars Seadgens, rac mTliani Sida produqtis (mSp) 9,6%-ia, maT Soris
saxelmwifo danaxarji 1603 aSS dolaria (mTlianad janmrTelobaze
daxarjulis 76%). dabadebisas sicocxlis mosalodneli saSualo
xangrZlivoba am qveyanaSi erT-erTi yvelaze maRali maCvenebelia evropaSi
da 79,7 wels Seadgens. safrangeTSi moqmedebs janmrTelobis dacvis
centralizebuli sistema. dakanonebulia samedicino momsaxurebis
safasuris Tanagadaxda mosaxleobis mxridan. amasTan, momsaxurebis
umetesobaze saxelmwifo atarebs fasebis mkacri regulirebis politikas,
rac zRudavs jandacviTi danaxarjebis zrdas.
ganviTarebul qveynebs Soris saintereso iqneba iaponiis modelis
ganxilvac, radgan iaponiis jandacvis dafinansebis modeli gamoirCeva
- 20 -
mosaxleobis sruli mocviT, romlis sadazRvevo sistema socialuri daz-
Rvevis saerTo erovnuli sistemis nawils warmoadgens. igi gamoirCeva
agreTve sicocxlis yvelaze maRali maCvenebliT, sadac sicocxlis
mosalodneli saSualo xangrZlivoba 81,9 wels Seadgens. iaponiis
jandacvis sistema orientirebulia daavadebaTa profilaqtikaze, rac e.w.
janmrTelobis centrebis meSveobiT xorcieldeba, sadac saqmianoben zogadi
praqtikis eqimebi da saSualo samedicino personali. yovelive es misi
ganviTarebis dones mianiSnebs. garkveul sirTules iaponia hospitalur
seqtorSi awydeba, sadac avadmyofis sawolze dayovneba 37.2 dRes Seadgens,
maSin rodesac aSS-Si igi mxolod 9,2 dRes moicavs. amitom iaponiaSi
saavadmyofoebSi sawolTa ricxvi TiTqmis orjer metia sxva ganviTarebul
qveynebTan SedarebiT.
kanadaSi ki kargadaa ganviTarebuli janmrTelobis dazRvevis
saxelmwifo sistema. igi samedicino momsaxurebis donis amaRlebazea
orientirebuli da mis saxelmwifo politikas mosaxleobis jamrTelobis
mdgomareobis gaumjobeseba warmoadgens. erT sul mosaxleze danaxarjebis
gadanawilebis mixedviT kanadaSi ixarjeba 3173 aSS dolari, rac mTliani
Sida produqtis (mSp) 9,8%-ia, maT Soris saxelmwifo danaxarji 2214 aSS
dolaria (mTlianad janmrTelobaze daxarjulis 69,8%). dabadebisas ki
sicocxlis mosalodneli saSualo xangrZlivoba 79,8 wels Seadgens (cxrili 8)
cxrili 8. kanadis zogierTi demografiuli da ekonomikuri maCvenebeli 2007weli.
qveynis mosaxleoba (mln) 32,876
mosaxleobis saSualo wliuri mateba 0,9%
sicocxlis mosalodneli saSualo
xangrZlivoba
sul 79,8
Kkaci 78,0
Qqali 83,0
danaxarjebi jandacvaze mTliani Sida produqtidan 9,8
saxelmwifo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 69.8
kerZo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 30,2
saerTo danaxarjebi 1sul mosaxleze (aSS dolari) 3173
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
kanadaSi funqciebi gadanawilebulia federalur da adgilobriv
doneze, rac imas niSnavs, rom federaluri xelisufleba strategiuli
- 21 -
xasiaTis sakiTxebis gadawyvetaSi monawileobs, xolo jandacvis obieqtebis
mimdinare saqmianoba municipaluri organoebis kompetenciaSi Sedis. kanadis
jandacvis sistemis prioritetebs ganekuTvneba momsaxurebis xarisxi,
samedicino dazRvevis saxelmwifo sistemis arseboba; Tumca qveyanaSi
gaweuli samedicino daxmarebis Rirebuleba sakmaod maRalia da mudmivi
matebis negatiuri tendenciiT xasiaTdeba
msoflios saSualoSemosavliani mosaxleoba (romelTa Semosavali
saSualod erT sul mosaxleze aris 1000 $-dan 7500 $-mde) Seadgens 1,5
miliards da warmodgenilia laTinuri amerikis, aRmosavleT evropis,
samxreT afrikis qveynebiT, agreTve ruseTi, korea, TurqeTi, saudis arabeTi
da Sua aRmosavleTis navTobiT mdidari sxva qveynebi.
saSualoSemosavliani qveynebi ekonomikuri ganviTarebis process
ganicdian. mosaxleobis garkveuli nawili amjobinebs qalaqad migracias.
ekonomikuri aRmavlobis Sedegad zog qveyanaSi mkveTrad izrdeba
jandacvis xarjebSi saxelmwifo dafinansebis wili. yalibdeba socialuri
dazRvevis saxelmwifo sistemebi. zog qveynebSi, mniSvnelovnad ganviTarda
kerZo sadazRvevo sistema. saSualo Semosavlian qveynebSi samedicino
sadazRvevo sistema gardamaval etapze imyofeba. miuxedavad imisa, rom
kanonis mixedviT dagegmili universaluri mocva, realurad samedicino
daxmarebis xelmisawvdomoba araTanabaria. Sedegad, am qveynebSi ufro
metad iseTi daavadebebia gavrcelebuli, romlebic cxovrebis jansaRi
wesis arasakmaris damkvidrebasTanaa dakavSirebuli (gulsisxlZarRvTa
sistemis daavadebebi, simsivne daaS.).
am qveynebisaTvis damaxasiaTebelia resursebis araTanabari
ganawileba, kerZod qalaqad didi klinikuri saavadmyofoebis arseboba,
maSin roca soflad eqimebis naklebobaa, agreTve, viwro specialistebis
didi raodenoba, maSin rodesac pirveladi jandacvis eqimebis naklebobaa.
aseT qveynebs miekuTvneba magaliTad TurqeTi, sadac moqmedebs
janmrTelobis dacvis sistemis dafinansebis Sereuli tipi, romelic
iTvaliswinebs saxelmwifo da kerZo dafinansebas. amasTan, TurqeTSic 1990-
iani wlebidan mimdinareobs janmrTelobis dacvis sistemaSi fundamenturi
cvlilebebi. didi yuradReba eTmoba sadazRveo sistemis ganviTarebas,
Tumca isic unda aRiniSnos rom saxelmwifo danaxarjebis mixedviT
- 22 -
TurqeTi, iseve rogorc sxva ganviTarebadi qveynebi, erT sul mosaxleze
saxelmwifo danaxarjebis mixedviT maRali maCveneblebiT ar gamoirCeva
da mxolod 324.8 aSS dolars Seadgens, rac mTliani Sida produqtis (mSp)
5%-ia, aqedan saxelmwifo danaxarjebi 234 aSS dolaria (mTlianad
janmrTelobaze daxarjulis 72.3%). sicocxlis mosalodneli saSualo
xangrZlivoba am qveyanaSi ki 71,5 welia (cxrili 9).
cxrili 9.
TurqeTis zogierTi demografiuli da ekonomikuri maCvenebeli 2007 weli.
qveynis mosaxleoba (mln) 74,87
mosaxleobis saSualo wliuri mateba 1,4%
sicocxlis mosalodneli
saSualo xangrZlivoba
sul 71,5
Kkaci 69,0
Qqali 74,0
danaxarjebi jandacvaze mTliani Sida produqtidan 5%
saxelmwifo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 72,3
kerZo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 27.7
saerTo danaxarjebi 1 sul mosaxleze (aSS dolari) 324,8
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
TurqeTis saxelmwifo politika prioritets janmrTelobis sferoSi
aniWebs mosaxleobis janmrTelobis profilaqtikasa da dedaTa da bavSvTa
jamrTelobis dacvas, Sesabamisad qveyanaSi aqtualuria struqturuli
cvlilebebi am sistemaSi, rorgorc sistemis decentralizaciis mizniT
aseve misi dafinansebis kuTxiTac. TurqeTis magaliTi aRebuli iqna
saSualoSemosavliani, ganviTarebadi qveynebis nimuSad. msgavsi viTarebaa
sxva ganviTarebad qveynebSic.
msoflio mosaxleobis naxevarze meti dabalSemosavlianTa ricxvs
ganekuTvneba. aseTi tipis qveynebisaTvis damaxasiaTebelia infeqciur
daavadebaTa meti gavrceleba, arasrulfasovani kveba, soflad mosaxleobis
meti raodenoba da sxva. qalaqSi mcxovreb, samTavrobo seqtorSi
dasaqmebulebs ufro meti Semosavlebi aqvT da Sesabamisad maTi samedicino
daxmarebis xelmisawvdomobis donec ufro maRalia. aRniSnuli mdgomareoba
resursebis araTanabar ganawilebas ganapirobebs, ase magaliTad, aRiniSneba
- 23 -
dedaqalaqSi Tanamedrove donis, ZviradRirebuli samedicino
teqnologiebis mqone saavadmyofoebis arseboba, maSin roca regionebSi
eqimebis naklebebobaa, xolo saavadmyofoebis xarisxobriv doneze saubaric
zedmetia. jandacvis biujetis TiTqmis naxevarze meti dedaqalaqis
samedicino dawesebulebebisaTvis ixarjeba. dabalSemosavlian qveynebSi
janmrTelobis mdgomareobis dabali done umTavresad gamowveulia
marTvisa da organizaciis dabali xarisxiT, arasrulfasovani kvebiT,
politikuri arastabilurobiT, ganaTlebis dabali doniT da a.S.
yofili sabWoTa kavSiris sivrceSi ganxilvisaTvis mniSnvelovania
tajikeTis magaliTi, romelic msoflios uRaribes qveynebs Soris 20
adgilzea. misi mosaxleobis 80 %- siRaribis zRvars qvemoT cxovobs.
msoflio jandacvis organizaciis statistikuri monacemebis mixedviT
1998 wlisTvis erT sul mosaxleze GDP Seadgenda US $215. sabWoTa
kavSirisTvis igi warmoadgenda mineraluri wylebis mimwodebel qveyanas
romlis ekonomikac sabWoTa kavSiris daSlis Semdeg mniSvnelovnad
dazianda. siRaribis zRvari 90-ian wlebSi kidev ufro gamwvavda –ojaxi
Semosavlis 70% sakvebze xarjavda. yvelaze metad dazaraldnen
mcirewlovan bavSviani ojaxebi da zogierTi geografiuli adgilebi anu
qalaqidan daSorebuli teritoriebi, sadac jandacvis servisi miuwvdomeli
iyo. yovelive es miuTiTebs yveyanaSi arsebul siRaribesa da mzard
araTanabaruflebianobaze, romelic dasavleT evropis qveynebTan SedarebiT
srul winaaRmdegobaSia.
1990-ian wlebSi jandacvis sistemis reforma tajikeTis politikis
dRis wesrigSi naklebad mniSvnelovan adgils iWerda. iseve rogorc dsT-s
sxva qveynebma tajikeTmac ganicada mniSvnelovani politikuri ekonomikuri
da socialuri cvlilebebi. 1995 wlidan qveynis danaxarjebi jandacvaze
mSp-s 2% mde daeca, romlis mizezic tajikeTis gaRatakebamde misuli
mosaxleoba iyo, romelic yofil sabWoTa kavSiris qveynebs Soris yvelaze
naklebad ganviTarebul qveyanas warmoadgenda. am qveyanas igive problemebi
udgas win jandacvis seqtorSi, rogorc sxva dsT-s qveynebs reformasTan
dakavSirebiT. saerTo sazogadoebis janmrTeloba gauaresda, romelic aseve
aisaxa qveynis ekonomikur mdgomareobaze. (Hutton, 2002)
- 24 -
resursebis araTanabari ganawilebis garda aseve mniSnvelovania am
sistemis sxva da sxva seqtorebSi investiciebis araTanabari gadanawilebac,
rac uaryofiT gavlenas axdens Tanasworuflebianobasa da
xelmisawvdomobaze. hatoni (Hutton) Tvlis rom 1990-ian wlebidan ufaso
momsaxurebis Sewyvetis Semdeg da mas Semdeg, rac moimata pirdapirma
gadasaxadebma, Raribi mosaxleoba naklebad mimarTavs samedicino
momsaxurebas da ukve mimarTavs sakuTari biujetis Sesabamisad, rac imas
niSnavs rom maT aRar aqvT SesaZlebloba gascdnen pirveladi
janmrTelobis momsaxurebis dones. miuxedavad amisa sxva da sxva qveynebSi
saxelmwifo danaxarjebi ufro meore donis seqtorzea mimarTuli.
magaliTad tajikeTsa da yazaxeTSi sazogadoebriv jandacvaze
saxelmwifo danaxarjebSi minimaluria pirveladi janmrTelobis dacvis
wili da is orientirebulia stacionarul mkurnalobaze razec
sazogadoebrivi jandacvis biujetis 70 %-ia gaTvaliswinebuli.
1999 wels tajikeTSi cxovrebis donis Sesaxeb Catarebul gamokiTxvis
Sedegebs, araformalur gadasaxdebsa da xelmisawvdomobasTan dakavSirebiT
mivyavarT im daskvnamde, rom mdidrebi orjer ufro metad mimarTaven
saavadmyofoebs, vidre Raribebi (7.8% 3.5%-Tan SedarebiT), igive
mdgomareobaa yirgizeTSi da sxva dsT-s qveynebSi, sadac mimarTvianobis
sixSire mdidrebSi aris 9% xolo RaribebSi 5%. yovelive es dafinansebis
regresiulobis maCvnenebelia. (Falkingham 2001) .
Tanamedrove tajikeTis jandacvis sistemis modeli sabWoTa modelis
msgavsia mcire struqturuli gansxvavebebiT. saxelmwifo rCeba jer kidev
ZiriTad damfinanseblad servisis momwodeblad. respublikis doneze
jandacvis saministro marTavs saxelmwifo–donis jandacvis servisebs,
xolo adgilobrivi sammarTveloebi (raionuli) xelmZRvanelobas uweven
adgilobriv samedicino samsaxurs. politikas da maregulirebel organoebs
aseve marTavs saministro. momsaxurebis xarisxsa da saerTo
xelmisawvdomobaze am qveyanaSic saubari albaT uxerxulia.
adamianis uflebebis dacvis SedarebisTvis evropisa da dsT-s qveynebs
Soris TvalsaCino magaliTad SeiZleba dsT-s sxva qveynebTan erTad
tajikeTi aviRoT sadac naTlaT Cans Tu ramdenad daculia adamiani
sazogadoebaSi da ramdenad SesaZlebelia am sazogadoebis yvela
- 25 -
wevrisaTvis srulyofili samedicino momsaxurebis miReba. ramdenad
xelmisawvdomia jandacvis sistema ubralo adamianebisTvis da ramdenad
efeqturia maTi muSaoba.
tajikeTi inarCunebs jandacvis uzrunvelyofis saxelmwifo
dafinansebis da momsaxurebis sistemas. jandacva kvlav hospitalur
momsaxurebazea orientirebuli da saxsrebi pirveladi daxmarebisTvis
arasakmarisi da uxarisxoa. igi danawevrebulia administraciul erTeulebs
Soris, romlebSic didi Seusabamobebia. Seusabamobaa raionebs Soris
biujetis ganawilebaSi, uTanasworobaa da araefeqturia sistemis menejmenti
da personali, romlebsac aranairi stimuli ar gaaCniaT ukeT imuSaon da
ufro efeqturi gaxadon sistemis muSaoba. arsebobs medikamentebisa da
samedicino maragis deficiti da samedicino personalis anazRaurebac
Zalian dabalia, Tumca mosaxleoba sul ufro mets da mets ixdis
janmrTelobis momsaxurebaSi oficialuri Tu araoficialuri gziT, rac
janmrTelobis dacvis sferoSi seriozul uTanasworobas qmnis da
araTanabar xelmisawvsdomobas iwvevs. reforma damokidebulia qveynis
ekonomikis gaumjobesebaze. amJamad arsebuli sabiujeto garRvevis fonze
unda dadgindes damatebiTi dafinansebis wyaroebi aseve socialuri
dazRvevis sakiTxi, romelic grZelvadiani perspeqtivaa da ekonomikur
winsvlas moiTxovas. reformebi damokidebulia resursebis
gadamisamarTebaze, rogoricaa dafinanseba da kadrebi qveynis farglebSi
aseve araformaluri gadasaxadebis daregulireba.
jandacvis momsaxurebis dafinansebisaTvis damatebiT wyaros tajikeTSi
mxolod araformaluri gadaxdebi axorcieleben. 1994 wlis konstitucia
adamianebs uflebamosilebas aniWebs hqondeT xelmisawvdomi ufaso
samedicino momsaxureba, romelsac ixdis saxelmwifo, iqneba es
stacionaruli Tu ambulatoriuli, Tumca praqtikulad, unda aRiniSnos,
rom samedicino maragi da samedicino momsaxurebisadmi xelmisawvdomoba
ukanasknel wlebSi mkveTrad Semcirda, ramac samedicino sferos didi
ziani miayena, aseve Semcirda jandacvis biujeti da gaizarda formaluri
da araformaluri gadasaxadebi. medikamentebi da sxva saWiro saSualebebi
pacientma unda SeiZinos da avadmyofis kvebac TviTon unda uzrunvelhyos.
- 26 -
pacientebs aseT viTarebaSi iseTi maRali fasebis gadaxda uwevT, rom
maTi dabali xelfasebi amas verafriT ver wvdeba. umetesoba saerTod ver
axerxebs, xolo zog maTgans samomavlod gadaaqvs mkurnaloba. rac Seexeba
gacilebiT rTuli saxis daavadebebsa da sxva stacionaruli mkurnalobis
xarjebs, Raribi mosaxleobisTvis danaxarjebis koeficienti maTi
Semosavlis gacilebiT maRal procentul maCvenebels aRwevs. magaliTad
somxeTSi, mxolod saavdamyofoebis pacientebisaTvis danaxarjebi maTi
Semosavlebis 266.6% Seadgenda, xolo tajikeTSi es maCvenebeli Yyvelaze
maRal niSnuls aRwevs 534.53%-amtkicebs luisi (Lewis, 2000: 22). am cifridan
gamomdinare Tavisuflad SeiZleba vimsjeloT, Tu ramdenad xelmisawvdomia
tajikeTSi samedicino momsaxureba maSin, rodesac adamiani stacionalur
mkurnalobisas ixdis misi yovelTviuri Semosavlis 534.53%-s sakuTari
saxsrebiT.
mosaxleobis socio-ekonomikur jgufebad dayofisas aRmoCnda, rom
tajikeTis Raribi mosaxleobidan maT Soris, vinc mimarTa stacionarul
samedicino momsaxurebas danaxarjma Seadgina maTi yovelTviuri
xelfasis 252%, xolo mdidari mosaxleobisTvis danaxarji stacionaruli
mkurnalobisTvis 54 % -aRmoCnda. gansxvaveba arsebiTad didia. am mizeziT
Raribi mosaxleobis umetesi nawili avadobis SemTxvevaSi ver axerxebs
stacionarul mkurnalobas rac xSirad fataluric ki xdeba. (Sari,
Langenbrunner and Lewis 2000] citireba Lewis, 2000: 23).
evropisa da dsT qveynebis Sedarebisas Cans, rom tajikeTi iseve
rogorc aRmosavleT evropis sxva qveynebi gacilebiT naklebs xarjaven
jandacvaze vidre evropis qveynebi. ufro ganzogadebuli SefasebiT
magaliTad dsTs- amJamindeli danaxarji erT sul mosaxleze aris mSp-is
3%, centraluri da aRmosavleT evropa ki xarjavs 5,3 % s xolo evropis
gaerTianeba saSualod 8,5%. tajikeTis magaliTi yvelaze TvalsaCino
suraTia im naklovanebebisa, romelic dabalSemosavliani da ganviTarebadi
qveynebisTvisaa damaxasiaTebeli, sadac admianis uflebebi irRveva
arasaTanado mmarTvelobisa Tu politikis gamo, sadac janmrTelobis
uzrunvelyofa da misi dacva moqalqisTvis arc Tu ise advilad
xelmisawvdomia da sadac siRaribe da socialuri statusi adamianis
janmrTelobis ganmsazRvreli ZiriTadi faqtoria.
- 27 -
1990 –iani wlebidan, iseve rogorc centraluri, aRmosavleT evropisa
da aziis qveynebma, yofili sabWoTa kavSiris qveynebmac, romlebic TiTqmis
msoflios mosaxleobis meoTxeds warmoadgenen daiwyes gadasvla
centraluri dagegmidan sabazro ekonomikaze. vinaidan es qveynebi
gansxvavdebian rogorc geografiuli, istoriuli, kulturuli bunebrivi
resursebisa Tu mosaxleobis mixedviT, isini amasTanave erTmaneTs
upirispirdebian saerTo problemebiTac, rodesac cvlian sazogadoebriv
seqtorebs da cdiloben jandacvis axali politikis adaptirebas axali
ekonomikuri modelis standartebTan.
rac Seexeba ganviTarebad qveynebSi resursebis gadanawilebasa da
saxelmwifo strategiebs isini dasavleTisagan gansxvavebulia. ZiriTadad
gansxvaveba am qveynebs Soris ekonomikur ganviTarebazea damokidebuli.
rac ufro ganviTrebulia qveyana, miT ufro mniSvnelovnad didia
resursebis alokaciac jandacvaSi. resursebis ganawileba aRmosavleT
evropisa da aziis qveynebSi dasavleTisagan gansxvavebulia. am SemTxvevaSi
jandacvis sfero qveynis erovnul interess ar warmoadgens da iseT
qveynebSi sadac jandacva ar aris prioritetuli sazogadoebriv
dafinansebaTa Soris, romelsac saxelmwifo uzrunvelyofs cxadad Cans
negatiuri Sedegebic. yovelive amis Sedegia sikvdilianobis zrda, rac
arasakmarisi dafinansebisa Tu xelmisawvdomobis problemis indikatoria.
T.verulavam (2008 wels) saqarTvelos magaliTze ganixila ori saxis
midgoma saxelmwifosa da sazogadoebis roli jandacvis sistemis
dafinansebaSi, esenia: pirveli, romelic iTvaliswinebs azrs imis Sesaxeb,
rom yovel moqalaqes Tavisi gansazRvruli uflebebi gaaCnia,
janmrTelobis dacva adamianis keTildReobis ganuyofel nawils
warmoadgens da swavlisa da muSaobis SesaZlebloba damokidebulia
janmrTelobis mdgomareobaze. samarTlian da Tanasworuflebian
sazogadoebaSi maRalxarisxiani samedicino daxmareba yoveli
moqalaqisaTvis unda iyos Tanabrad xelmisawvdomi. am SemTxvevaSi,
saxelmwifos umniSvnelovanesi roli ekisreba sazogadoebis TiToeuli
wevris janmrTelobis dacvis uzrunvelsayofad saWiro resursebis
mozidvis efeqturi meqanizmebis Sesaqmnelad.
- 28 -
meore midgoma, romlis mixedviTac, moqalaqeebs ar aqvT sakuTari
janmrTelobis dacvis upirobo ufleba. am filosofiis mimdevrebi
jandacvas ganixilaven misi rolis TvalsazrisiT mosaxleobis
janmrTelobis mdgomareobis gaumjobesebis saqmeSi (T.verulava Grossman,
1972), agreTve im poziciebidan, Tu rogor zemoqmedebs eris janmrTeloba
qveynis saerTo keTildReobaze.
T.verulavas azriT, janmrTeloba warmoadgens socialur
keTildReobas, romelic unda ganixilebodes adamianis moTxovnilebebis da
ara uflebebis konteqstSi, amitom resursebis ganawilebisaTvis
aucilebelia prioritetebis dadgena. saxelmwifo valdebulia
uzrunvelyos jandacvis dafinanseba im zomiT, rac aucilebelia Sromis
nayofierebis efeqturobis gazrdisaTvis, radganac mosaxleobis Sromis
nayofiereba damokidebulia mis janmrTelobaze. dasaqmebuli adamianis
janmrTelobis arasaxarbielo mdgomareoba amcirebs Sromis nayofierebas,
rac uaryofiTad moqmedebs mosaxleobis saerTo keTildReobaze. am
midgomis mixedviT, saxelmwifom Tavis Tavze unda aiRos samedicino
daxmarebis mxolod im saxeTa dafinanseba, romlebic mosaxleobis
janmrTelobis mdgomareobis gaumjobesebis ufro efeqtur Sedegebs
gamoiwveven. amasTan, maTi azriT, saxelmwifos amocanas ar warmoadgens
samedicino daxmarebis Tanabari xelmisawvdomoba da jandacvaze mTliani
mosaxleobis Tanabari uflebebi.
amgvari midgomis mixedviT, jandacva ar warmoadgens qveynis
prioritetul dargs, radganac mecnierulad ar aris dasabuTebuli is
garemoeba, rom samedicino daxmareba warmoadgens mosaxleobis
janmrTelobis mdgomareobis gaumjobesebis ZiriTad faqtors, Tumca albaT
es sadaoc SeiZleba iyos.
magaliTad aRmosavleT evropis SemTxvevaSi vawydebiT jandacvis
sapirispiro sruliad gansxvavebul kanons. “rac ufro meti fuli sWirdeba
adamians janmrTelobisTvis, miT ufro naklebs iRebs.” aseTi paradoqsi ara
mxolod adamians rogorc pirovnebas exeba aramed misi ganxilva globalur
donezec SeiZleba. komunisturi ideologiis periodSi imdenad, ramdenadac
jandacva ar iyo saxelmwifo strategiebs Soris prioritetuli sfero,
resursebic naklebad nawildeboda. avadmyofoba miCneuli iyo rogorc
- 29 -
klasobrivi urTierTobis Sedegi kapitalizmSi. mTliani sabWoTa
samedicino sistema iyo centralizebuli da iyofoda mxolod samedicino
sistemad, romelic muSaobda janmrTelobis saministros daqvemdebarebaSi.
ruseTi komunistur periodSi aRiarebuli iyo, rogorc erT-erTi
uZlieresi potencialis mqone qveyana, misi uzarmazari sakadro Tu
materialuri resursebiT. es Seexeba, rogorc maRali donis profesionalTa
did raodenobas, aseve samedicino dawesebulebaTa kargad ganviTarebul
qsels dsT-s sxva qveynebTan SedarebiT, ruseTSi, struqturuli cvlilebebi
naklebad SeimCneva. Tumca sabazro ekonomikis damkvidrebasTan erTad
izrdeba kerZo seqtoris ganviTarebac da konkurentunariani garemos
Seqmnac gansakuTrebiT msxvil qalaqebSi. miuxedavad amisa, ruseTSi erT
sul mosaxleze jandacvis danaxarjebi sakmaod mcirea da mxolod 582.7 aSS
dolars Seadgens, rac mTliani Sida produqtis (mSp) 6%-ia, maT Soris
saxelmwifo danaxarji 357 aSS dolaria (mTlianad janmrTelobaze
daxarjulis 61..3%). dabadebisas sicocxlis mosalodneli saSualo
xangrZlivoba ki mxolod 64,8 welia mamakacebSi rac 13,8 wliT naklebia,
qalebTan SedarebiT 72.0 (cxrili 10).
cxrili 10.
ruseTis zogierTi demografiuli da ekonomikuri maCvenebeli 2007 weli.
qveynis mosaxleoba (mln) _ 142,5
mosaxleobis saSualo wliuri mateba -0,4%
sicocxlis mosalodneli
saSualo xangrZlivoba
sul 65,5
Kkaci 59,0
Qqali 72,0
danaxarjebi jandacvaze % mTliani Sida produqtidan 6,0
saxelmwifo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 61,3
kerZo danaxarjebis % jandacvis mTlian danaxarjebSi 38,7
saerTo danaxarjebi 1 sul mosaxleze (aSS dolari) 582.7
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
sabWoTa kavSiris daSlis Sedegad ara marto ruseTi aramed mTeli
misi wevri qveynebic moumzadebeli aRmoCnda jandacvis sistemis marTvaSi,
romelic evropis standartebs uTanabrdeba. sazogadoebis janmrTelobis
- 30 -
gaumjobeseba, amavdroulad myari demokratiuli instituciebis
ganviTarebis mxardaWera, gacilebiT rTuli aRmoCnda, vidre ubralod
jandacvis sistemis gaumjobeseba da gafarToeba. msoflio bankis “msoflio
ganviTarebis 1993 wlis moxsenebaSi aRniSnulia: “jandacvis seqtori
uwyveti da rTuli rgolia. verc mTavroba verc Tavisufali bazari
damoukideblad ver gaanawilebs resursebs janmrTelobis efeqturi
sistemis dasamkvidreblad. maTi pasuxismgebloba vinc ayalibebs jandacvis
politikas gardamaval qveynebSi aris is, rom gaiTvaliswinon
alternatiuli modelebis saxelmwifo jandacvis Zlieri da susti mxareebi
da uzrunvelyon mwiri resursebis ganawileba iseT seqtorebSi, romelic
maqsimalur efeqturobas moutans saxlemwifos”. (WHO). am miznebis
misaRwevad msoflio banki ganviTarebad qveynebs sTavazobs jandacvis
politikis sakiTxebis saTanado ganxilvas da dafinansebis koordinirebas,
rogorc kerZo fondebidan aseve samTavrobo struqturebidan agreTve
saerTo globalur sakiTxebSi TanamSromlobas.
- 31 -
1.2. zogierT qveyanaSi mimdinare pirveladi jandacvis sistemis
reformirebis Sedegebi
sxvadasxva dros Catarebulma kvlevebma aCvenes, rom erTerTi
mniSvnelovani faqtori, romelic moqmedebs mosaxleobis jamrTelobis
mdgomareobaze, aris erovnuli keTildReoba da misi gadanawileba.
socialur fenebsa da jamrTelobas Soris urTierTkavSiri, faqtiurad
kargad aris gamokvleuli evropaSi, sadac jamrTeloba da avadoba
araTanabradaa gadanawilebuli. imisaTvis rom naTeli movfinoT
mdgomareobas. Uunda vaRiaroT, rom jandacvis sistemas ar SeuZlia
,,Seqmnas,, janmrTeloba, magram ZaluZs misi gamosworeba an optimizacia da
a) tanjvis b) avadobis g) sikvdilianobis prevencia. jamrTeloba ar aris
,,adamianuri kanoni” ase rom iyos sikvdilianoba da avadoba iqneboda
,,adamianisaTvis uCveulo da arakanonieri”. jamrTelobis ganmsazRvreli,
meore, Zlileri faqtoria genetikuri struqtura (jamrTelobis sxva
ganmsazRvreli faqtorebi gacnobierebulia Llonde-s moxsenebaSi ojaxis
Sesaxeb, romelic gakeTebuli iqna 1976 w. kanadaSi, es faqtebia: socialuri
da fizikuri garemocva, individualuri qceva da jandacvis momsaxureoba,
isini xels uwyoben genetikuri struqturis gamovlinebas) aseve cnobilia,
rom jandacvis momsaxureoba ar aris ,,xelovnuri” struqtura, romelic
SeiZleba survilis mixedviT, advilad mowesrigdes an demonstirdes
politikis Semqmnelebis mier, radgan igi mWidrodaa gadaxlarTuli
sazogadoebriv politikasa da ekonomikasTan. nebismieri erovnuli
jandacvis sistemis fesvebi sakuTari istoriidan modis, romelic Tavis
mxriv dakavSirebulia politikur da kulturul filosofiasa da
rwmenasTan.
faqtiurad evropaSi, pirveladi jandacvisa da zogadi praqtikis
dRevandeli saxe gansazRvravs misi warmoSobisa da ganviTarebis istoria.
Sua saukuneebidan moyolebuli mSromelebs hyavdaT garkveuli saxis
,,zogadi praqtikosebi”, romlebic zrunavdnen mSromelTa jgufebze
(mSromelebsa da maT daqvemdebarebaze), amisaTvis maT uxdidnen
yovelTviurad, yovel erT sul mosaxleze fiqsirebul Tanxas). amave dros
- 32 -
xelfasi exdeboda qalaqis sabWos, romelic organizebuli iyo, asve zogadi
praktikosebis mier, Raribebze zrunvisa da hospitaluri dacvisaTvis (ufro
metad adgilebi gankuTvnili iyo piligrimebisa da terminaluri
pacientebisaTvis, an specipiuri daavadebebis mag. leprozis, mqone
adamianebisaTvis) XIX saukuneSi mSromelebma daiwyes sazogadoebis Seqmna,
da TavianTi liderebis zegavleniT mixvdnen, rom ,,daavadebaTa fondis”
ganviTareba maTive interesebSi iyo. (mogvianebiT misbarki erTerTi
pirvelTagani iyo, vinc daafuZvna erovnuli daavadebaTa fondi). XIX
saukunis bolosa da XX saukunis dasawyisSi evropaSi ukve aTasobiT
daavadebaTa fondi, klubi da mSromelTa jgufi arsebobda, isini
garkveulwilad waagvanan amerikaSi jandavvis xelSemwyob organizaciebs
(HMO). zogadi praktikosebi popularulebi iyvnen da kvlav arian,
politikis Semqmnelebsa da mosaxleobas Soris. mag. 1860 wlidan zogadi
praqtika, germaniis daavadebaTa fondis bunebrivi maxasiaTebeli gaxda, 1908
wlidan espaneTis ,,lnstituto Nacional de prevision”-is, holandiis daavadebaTa
mandatoruli fondebis sistemis, 1942 wlidan britaneTis erovnuli
jandacvis momsaxureobis. pirvelad jandacvas odiTganve mxars uWerdnen
mTavroba, damzRvevebi da specialistebi.
1920 wlis msoflio jandacvis organizaciis, alma atas deklaraciamde
dausonma (didi britaneTi) Tavis moxsenebaSi warmoadgina ,,pirveladi” da
,,meoredi” jandacva, aseve momavali jandavis centrebisa da pirveladi
jandacvis koncefcia. moxsenebam naTlad warmoaCina poziciebis
radikalurad Secvlis aucilenloba, imisTvis rom mosaxleobis saWiroebis
miuxedavaT jandacvis momxmareblobis organizeba, resursebis ganTavseba,
Canawerebisa da statistikis warmoeba, med-personalis trenireba da
personaluri jandacvis momsaxureoba. dausonis moxsenebam xazi gausva, rom
logikuri sistemis elementebi harmoniulad unda ukavSirdebodnen
erTmaneTs da amave dros yvelasaTvis xelmisawvdomi unda iyos.
jandacvis centrebi SeiZleba yofiliyo saxelmwifo mflobelobaSi
(rogorc saberZneTSi, finetSi ,portugaliaSi, espaneTsa da SveicariaSi) an
zogadi praqtikebis mflobelobaSi (rogorc daniaSi, irlandiSi, italiaSi,
niderlandebsa da did britaneTSi).
- 33 -
aRsaniSnavia, rom jandacvis sistemebi istoriis produqts warmoadgenen
da amitom Zalze gansxvavdebian erTmaneTisagan. magram yvela jandacvis
sistema msgavsi saWiroebisa da moTxovnis winaSe dgas. arsebobs erTgvari
SeTanxmeba, raTa racionalurad iqnas gamoyenebuli sadazRveo resursebi,
amisaTvis gansazRvruli unda iyos dacvis oTxi done, esenia:
- TviT movla (personaluri da Cveulebrivi) ;
- pirveladi profesionaluri movla (zogadi praqtikosebi, eqTnebi da
sxvebi) ;
-specialistebis movla ;
- super specializirebuli movla .
nebismier jandacvis sistemas gadasawyveti aqvs, Tu rogor imuSavebs
TiToeuli done da ra urTierT damokidebuleba iqneba maT Soris,
TiToeul dones Tavisi gasagebi roli unda hqondes da amave dros
mxardaWerili unda iyos resursebiT, organizaciiTa da ganaTlebiT
(saswavlo kursebi da zedamxelvelobiTi funqcia). mag: qveyanaSi
daavadebaTa prevencia SesaZloa erToblivad xorcieldebodes, radgan saqme
imunizacias exeba, SesaZloa maTi organizeba pirvelad jandacvaSic,
rogorc es fineTSi, italiaSi da holandiaSi xdeba. cnobilia, rom im
regionSi sadac arc Tu saxarbielo ekonomikuri da socialuri situaciaa,
jandacvis momsaxureobas gacilebiT meti resursebi esaWiroeba.
evropaSi jandacvis sistema mravali yofiTi problemebis winaSe
aRmoCnda, eseni iyos: demografiuli cvlilebebi (emigracia, mosaxleobis
dabereba), mosaxleobis avadobis zrda, jandacvis araTanabari maCvenebeli,
socialuri uTanasworobis zrda, Rirebulebebis TvalsazrisiT axali
sadiagnostiko da Terapuli saSualebebi da yovelives paralelurad,
mzardi saxelmwifo moTxovnilebebi da molodinebi. Sedegad jandacva
sakmaod Zviri RonisZiebaa, saxelmwifo danaxarjebi mudmivad arasakmarisia,
xolo mosaxleobisaTvis gadaxda savaldebulo aRmoCnda.
dasavvleT evropaSi mTavari iyo qronikuli daavadebebis prevalenturobis
da avadobis zrda, rac garkveul wilad mosaxleobis daberebis Sedegia,
da am procesebTan dakavSirebuli samedicino momsaxureobis moculobisa
da qmediTunarianobis gazrda. daavadebaTa mizezis gamravalferovnebam,
Tanaavadobis dominirebam samedicino Carevebis SesaZlo saxifaTo Sedegebis
- 34 -
winaswar gansazRvram mTlianad Secvala aqamde arsebuli biologiuri
modeli ,,erTi daavadeba drois garkveul monakveTSi”. man moiTxova
Secvliliyo mkurnalobis is modeli, sadac adgili hqonda mwir
koordinacias samedicino momsaxureobis mowodeblebs Soris, agreTve
samedicino momsaxureobis sxvadasxva doneebs Soris (pirveladi, meoreuli,
mesameuli).
gamomdinare aRniSnulidan, jandacvis politikis Semqmnelebma unda
gaakeTon saboloo arCevani saxelmwifo fulis xarjvasTan mimarTebaSi,
rac moicavs jandacvis prioritetebis dadgenas, resursebis Tanasworad
gadanawilebis, momaragebisa da ganviTarebis racionalizacias, jandacvis
instituciebis koordinacias.
makooordinebeli SesaZleblobis gazrdis saSualebebia:
1) koordinebis Zalauflebis gadacema zogadi praqtikosebisaTvis;
2) organizaciul ganyofilebis gafarToeba an gaerTianeba jandacvis
centrebad (an saavadmyofoebad) imisaTvis rom uzrunvelyofili iqnas adre
arsebul ganyofilebebs Soris srulad koordinirebuli muSaoba.
pirvelad jandacvas, romelic SeWidulia zogad praqtikasTan, unari aqvs
gamoasworos jandacvis danaxarjebis efeqturoba, makoordinebeli
qmedebebi da personalis gulilsxmiereba, amave dros Seamciros
arasasurveli efeqtebi dakavSirebuli uTanasworobasTan. miuxedavad am
SesaZleblobis arsebobisa, TiTqmis yvela ganviTarebul qveyanaSi (maT
Soris amarikas wamyvani pozicia ukavia), mosaxleoba specialistebis
momsaxureba ufro intensiuria, vidre pirveladi jandacvis, Tumca amis
aranairi mecnieruli gamarTleba ar gaaCnia. jandacvis momsaxureobis
teqno-struqturebis swrafma zrdam Seuqcevadad Secvala samedicino
praqtikis kusri, hospitaluri da specialistebis momsaxureoba
dominanturi gaxada.
pirveladi jandacva aSkarad iafia, radganac mas naklebad Zviri
teqnologia da iafi muSa xeli hyavs, vidre saavadmyofoebs. rogorc ukve
iqna aRniSnuli dasavleT evropis qveynebSi garkveuli saxiT, yovelTvis
arsebobda pirveladi jandacva, ase rom Cven ar SegviZlia ganviTarebuli
evropuli qveynebis gamocdilebis ganxilva zogadi praqtikis gareSe. ismis
kiTxva, aris Tu ara pirveladi jandacva evropaSi SeRavaTiani (cost-effecitve).
- 35 -
am kiTxvaze sruli pasuxis gacema SeuZlebelia, radganc ar arsebobs
sakontrolo jgufi. Tumca saavadmyofoebisa da specialistebis
momsaxureoba udaod Zviria. Tu jandacvis reformam unda gaakeTos aqcenti
pirvelad jandacvaze, rogorc amass msoflio jandacvis organizaciis
lublianis dadgenileba ukeTebs rekomendacias, politikis gegmebi naTlad
unda iqnas artikulirebuli da codnaze dafuZvnebuli, raTa saboloo
jamSi gamoswordes jandacvis miwodebis efeqturoba.
verc erTi qveyana ver gaeqceva konflikts, mzard moTxovnebs, jandacvis
Rirebulebebsa da sazogadoebis SesaZleblobebs Soris. pirvelad
jandacvaze arCevanis gakeTeba ara marto misi nakleb fasTanaa
dakavSirebuli, aramed mis potencialTan koordinireba da xenmZRvanebloba
gauwios, qronikuli mdgomareobebisa (avadobis), ekonomikuri da socialuri
uTanasworobis, mavne zemoqmedebas jandacvis mdgomareobaze.
paradoqsia, magram yvelaze meti samecniero kvleva pirveladi jandacvis
efeqturobis Sesaxeb amerikis iniaciativiT aris Catarebuli, miuxedavad
amisa, rom am qveyanaSi faqtiurad ar arsebobs pirveladi jandacva, xolo
zogadi praqtika safrTxis qveSaa. magaliTisaTvis, zogadi praqtika
amerikaSi ganixileba rogorc saojaxo medicina, da rogorc ,,zodagi
praqtika” aseve, ,,zodagi praqtikosebi” rac maTi dabali samecniero da
socialuri faseulobebis gamoxatulebaa, ar floben MeSH xarisxs.
amerikis komerciuli jandacvis sistemis samecniero kvlevebis Sedegebi,
SesaZloa ar vrceldebodes evropaze. eqimebisa da saavadmyofoebis
moTxovnebis Sesabamisi anazRaureba sadazRveo ogranizaciebis mier, ufro
ioli mosaZiebelia aSS-Si, vidre evropaSi. evropuli jandacvis sistemebis
samecniero kvlevebis nakleboba niSnavs, rom jandacvis politika, didi
Zalisxmevis miuxedavad, Seumecneblad qmedebs. imis kiTxva, pieveladi
jandacva iTvleba Tu ara evropaSi ,,RvTis mier naCuqar? wyalobad”?
1991 wlis pirvel kvlevaSi, romelic moicavda 9 qveyanas, aqedan Svid
evropis qveyanas, (avstralia, kanada, dania, fineTi, germania (yofili
federaciuli respublika), niderlandebi, SvedeTi, didi britaneTi da
amerika (sadac anazRaureba gaweuli momsaxureobis Sesabamisad xdeba, da
qveyanaSi kerZo praqtikis seqtoria), pirveladi jandacvis klasifikaciebSi
mWidro kavSirebi iqna aRmoCenili, kerZod, 12 qveyanaSi saxelmwifo
- 36 -
jandacvis indikatorebis klasifikaciebSi, saxelmwifo kmayofilebasa da
fasebis proporciebSi, (mosaxleobis kmayofilebis maCveneblebi TavianTi
qveynebis jandacvis sistemebis mimarT varireben am qveynebSi erT sul
mosaxleze gadaangariSebuli Rirebulebis Sesabamisad).
2001 wels, pirvelad jandacvaSi zogadi praqtikis saqmianobis
efeqturobis Sefasebisas aRmoCnda rom :
1) gaizarda pirvelad jandacvaSi momuSave eqimebze xelmisawvdomoba,
ramac xeli Seuwyo saxelmwifo jandacvis gaumjobesebas mravali
parametris mixedviT da samedicino momsaxureobis Semcirebas, Tavis mxriv
am ukanasknelma gamoiwvia fasebis Semcireba jandacvis sistemaSi
(ukanasknel SemTxvevaSi Seamcira jandacvis fasebis zrdis tempi);
2) sxva specialistebTan SedarebiT zogad praqtikosebs meti daavadebis
dros SeuZliaT daxmarebis gaweva, xSirad nakleb fasad da igive xarisxiT;
3) gzam, romlis gavliTac pirveladi jandacvis organizeba moxda didi
gavlena iqonia Sedegze da saboloo efeqti gaizarda kompensaciis,
kapitaciis, jgufuri praqtikis, personaluri uwyvetobisa da zogadi
specialistebis wamyvani rolos gamo, pirveladi jandacvaSi. sxvagvarad
rom vTqvaT zogad praqtikosebs unari aqvT miaRwion igive Sedegebs, rasac
aRweven sxva specialistebi, xSiri vizitebisa da Carevis gamo, isini
weliwadSi sakmao raodenobiT pacientebs xvdebian, amitom SesaZlebloba
aqvT daagrovon saWiro gamocdileba da SeinarCunon ukve SeZenili unar-
Cvevebi.
pirveladi jandacvis finansirebam, organizaciam da momsaxureobis
miwodebam didi gavlena iqonia saxelmwifoSi arsebul jamrTelobis
doneze, radgan yvela specifiur-individualuri kategoria mizezia,
naadrevi sikvdilianobisa. amitom pirveladi jandacvis mier yoveli
SemTxveva aRqmulia da reagirebuli (mag: asTma, pnevmonia da
kardiovaskularuli daavadebebi). 2003 wels, Sefasebuli iqna, 12 qveyanaSi
(1970 wlidan 1988 wlamde periodi), Tu ra gavlena iqonia pirveladma
jandacvam saxelmwifoSi arsebul jamrTelobis mdgomareobaze (es
qveynebia: avstria, belgia, kanada, dania, fineTi, safrangeTi, espaneTi,
SvedeTi, holandia, didi britaneTi da aSS) es qveynebi arCeuli iqna
ekonomikuri msgavsebis mixedviT da Sefasebuli iyo drois erTidaigive
- 37 -
periodSi kvlevam aCvena, jandacvis sistemebi romlebic mkacrad
orientirebuli iyvnen pirvelad jandacvaze, axerxebdnen momsaxureobis,
jamrTelobis mdgomareobis gamosworebas. magram yvela evropuli qveyana ar
orientirdeba pirvelad jandacvaze. am qveynebis (yvelaze maRali praqtikis
maCvenebeli iyo 20 da qveynebi 1995 wels ranJirebis TvalsazrisiT
amgvarad ganlagdnen:
- didi britaneTi 19
- dania 18
- espaneTi 16,5
- niderlandebi 15
- italia 14
- fineTi 14
- norvegia 13
- SvedeTi 11
- portugalia 7
- belgia 4
- saberZneTi 4
- germania 3
- Sveicaria 2,5
- safrangeTi 2
aSS-Si maCveneblebi ufro mogvianebiT periodSi iyo 3, rac arc ise
cudia qveynisaTvis romelsac Zalze susti pirveladi jandacva gaaCnia.
qveyanas romelsac didi potenciali aqvs imisTvis, rom gaaumjobesos da
aqedan gamomdinare sakmao mogeba miiRos, ar gaukeTebia araferi pirveladi
jandacvis struqturisa da praqtikis gamosasworeblad. unda aRiniSnos
safrangeTis jandacvis sistema msoflio jandacvis organizaciis 2000
wlis SefasebiT pirvel rangs miekuTvneboda. naTelia, rom an msoflio
jandacvis organizaciis WNR 2000-is kriteriumebi ar afasebda pirvelad
jandacvas, an qronikuli deficitis mier gamowveuli Sedegebi, ar iqna
SemCneuli 2004 wlamde, manam zewolis qveS Seicvala safarangeTis
- 38 -
jandacvis sistema, pirvelad jandacvaze aqcentis gakeTebis, zogadi
praqtikosebisaTvis ,,geiT qiferis” rolis miniWebis mmarTulebiT.
pirveladi jandacva evropaSi ar iTvleba wyalobad, evropaSi cota
qveyanas aqvs mZlavri pirveladi jandacvis sistema (danias, niderlandebis,
espaneTsa da did britaneTSi). mZlavri pirveladi jandacva asocirdeba
dacvis igive xarisxTan, rac qveyanaSi sxva specialistebs gaaCniaT,
mosaxleobis ukeTes jamrTelobis maCvenebelTan da jandacvis sistemis
dabal fasebTan (an ukanasknel SemTxvevaSi jandacvis sistemis fasebis
zrdis SenelebasTan). mraval mdidar qveyanaSi pirveladi jandacva
siRaribisa da dabali xarisxis sinonimad ki ar aRiqmeba (meore xarisxovani
jandacvis momsaxureoba RaribebisaTvis), aramed mosaxleobis saWiroebaze
mopasuxe organizaciad. evropuli kvlevebis Sefasebis mixedviT naTlad
Cans, rom efeqturad organizebuli pirveladi jandacvis magaliTebi Zalze
cotaa, srulyofili modeli TiTqmis ar arsebobs.
miuxedavad imisa, rom evropis yvela qveyanaSi arsebobs jamrTelobis
universaluri dazRveva, pirveladi jandacvis roli da organizeba mainc
gansazRvrulia qveynebis mixedviT. evrogaerTianebaSi jamrTelobis dacva,
kvlav rCeba udides erovnul saqmed. pirveladi jandacvis ara marto
specialistebis qmedebaSi arsebobs gansxvavebebi, aramed qveynebs Sorisac,
mag. maTi specifiuri dafinanseba da regulaciis meTodebi.
rodesac saqme exeba sxva seqtorebs, da rodesac aRmosavleT da
centraluri evropis qveynebi dasavleTisaken ixedebian, raTa ipovon
saukeTeso pirveladi jandacvis modeli, isini arcTu ioli arCevanis win
aRmoCndebian xolme. gadawyvetilia, rom nebismieri modeli, romelic ar
unda airCios qveyanam, unda iyos pirvelad jandacvaze orientirebuli,
moicavdes zogad praqtikosebis met-naklebad wamyvan rols, da
hospitaluri seqtoris momsaxurebis paralelur Semcirebas.
evropis sxva da sxva qveynebis pirveladi jandacvis sistemebis
Sesabamisad, informaciis moZieba gasaocrad rTulia, erTerTi saukeTeso
monacemTa bazis informacia ,,OECD Health data 2003” (ekonomikuri
kooperaciisa da ganviTarebis organizacia) ZiriTadad eyrdnoba 2001 wlis
monacemebs da fokusirdeba danaxarjebze da ara Sedegebze. saerTaSoriso
kvlevebi danaxarjenis Sesaxeb mravladaa, magram kvlevebi efeqturobisa da
- 39 -
mosaxleobisaTvis jandacvis momsaxureobis miwodebis Sesaxeb, mwiri da
ususuria, monacemebis simciris gamo. OECD -s 2003 monacemebis mixedviT:
- jandacvis specialistebis raodenoba 1000 mosaxleze varirebs fineTis-
46,9-dan portugaliis-13,3-mde. (maT Soris arian: didi britaneTi 32,1,
safrangeTi 30.9,germania30,4, niderlandebi 28 da espaneTi 17,1.)
- zogadi praqtikosebis raodenoba varirebs fineTi -1,7-dan Sveicariis-0,5-
mde (maT Soris arian: safrangeTi-1,6. avstria-1,4, germania-1,1.didi
britaneTi-0,6,niderlandebi da portugalia-0,5).
- eqTanTa raodenoba varirevs fineTi-14,9-dan; portigalia 3,8-mde (maT Soris
arian: irlandia-14,8; niderlandebi-12,8; germania-9,7; didi britaneTi 9);
evrogaerTianebis qveynebSi zogadi praktikosebi umciresobaSi arian
moqmed eqimTa Soris, maTi raodenoba bolo xanebSi umniSvnelod gaizarda,
magram mxolod mosaxleobis raodenobis zrdis Sesabamisad. arsebuli
monacemebi saSualebas gvaZlevs vivaraudoT, rom saerTo jamSi arsebulma
med-personalma SesaZloa ver daakmayofilos jandacvis mowodebis, mzardi,
specifiu-teqnikuri moTxovnebi. pirvel rigSi es exebaT eqTnebs, maTi
proporciebi sakmaod sustad icvleba.
evropis jandacvis birTvad SeiZleba CaiTvalos Semdegi: a) zogadi
praktikosebi, b) eqTnebi, g) farmaceftebi, d) xemZRvanelebi, e) damxmare
personali da v) sxva specialistebi. amgvar profesiebs rogorc wesi
efeqturi muSaobisaTvis esaWiroebaT SeTansmebuli makoordinebeli
qmedebebi, reputaciis gazrda da gaziarebul faseulobaTa sistema
(deontologia).
WONGAA-s leqsikonis mixedviT zogadi saojaxo praqtka, zogadi praqtikosi
(ojaxis eqimi) eqimi specialistia momzadebuli tradiciuli an klasikuri
disciplinebis principebis Tanaxmad, piradi eqimi valdebulia pirveladi
amomwuravi daxmareba aRmouCinos pacients (zrunvis maZiebels), sqesis,
asakisa da avadmyofobis xarisxisa da saxeobis miuxedavad. ,,zrunvis
maZiebeli” es termini Semotanilia orselis nimuSis mixedviT zogadai
praqtikosebi zrunaven individze, maTi ojaxis, sazogadoebisa da kulturis
gaTvaliswinebiT. aseve pacientis damoukideblobisadmi didi pativiscemis
gamoxatulebiT. isini acnobiereben profesiul pasuxismgeblobas
sazogadoebis mimarT. zogadi praqtikosebi anxorcieleben TavianT
- 40 -
profesionalur saqmianobas jamrTelobis xelSewyobiT, daavadebaTa
prevenciiT, medikamentebis uzrunvelyofiT, zrunviTa da daavadebis
SemsubuqebiT.
zogad praqtikosebs aqvT unari miiRon, pacientis problemis adekveturi,
personaluri da swori gadawyvetilebebi da aRsaniSnavia, rom problemis
90%-ze meti moculia zogadi praqtikosebis mier. zogadi praqtikosebisa da
specialistebis saqmianoba damatebiT gonebriv aspeqtsac moicavs.
epidemiologiuri koncefciis gamoyenebiT, zogadi praqtikosebi bevr
negatiur winaswar ganWvretebs anxorcieleben (maT kargad ician vin ari
janmrTeli), specialistebi ki bevr pozitiur winaswar ganWvretebs (maT
kargad ician vin aris avad, rodesac mosaxleobasTan muSaoben, sadac
daavadebis didi prevalenturobaa). jandacvis momsaxureobis organizebis
maxasiaTebeels (imisaTvis rom gaizardos efeqturoba da samedicino dacvis
xarisxi) zogadi praqtikosebi iyeneben ,,barierad”, raTa ar dauSvan
jamrTeli xalxis arasaWiro vizitebi specialistebTan da gadaugzavnon
specialistebs daavadebaTa maRali prevalenturoba ,,gafiltruli”
mosaxleoba. specialistebis diagnostikuri saqmianoba moicavs eWvebis
Semcirebas, albaTobebis Seswavlasa da Secdomebis aRnusxvas.zogadi
praktikosebis diagnostikuri saqmianobebi ki moicavs eWvebis daSvebas,
SesaZleblobebis Seswavlasa da saSiSroebis aRnusxvas. pirvelad
xelmisawvdomi unda iyos, mxolod saWiro codnisa da gamocdilebis mqne
zogadi praqtikosi, romelic pasuxs gascems moTxovnebis 95% da saWiroebis
SemTxvevaSi, pacientis daaxloebiT 6% gadaugzavnis specialistebs, iSviaTi
patologiebisa da dawvrilebiTi diagnostirebis saWiroebis SemTxvevaSi, an
Terapiuli procedurebis Casatareblad.
2003 wels, evropaSi analizisas didi gansxvavebebi aRmiCnda post-
socialistur qveynebsa da dasavleT evropis qveynebis zogadi
praqtikosebis valdebulebebs Soris. dasavleTis qveynebis zogadi
praqtikosebis momsaxureoba metad yovlis momcvelia, maT aqvT pacientTan
pirveli kontaqtisa da medikamentur_Terapiuli procedurebiT
uzrunvelyofis SesaZlebloba. yvela qveyanaSi aRiniSneba gabnsxvavebebi
qalaqsa da sofls Soris, soflad mosaxleobis speqtri gacilebiT
farToa. qveynebSi sadac zogadi praqtikosebi TviTdaqiravebulebi arian,
- 41 -
samuSao saaTebi (kviraSi) ufro xangZlivia (mag. avstriaSi, daniaSi,
safrangeTSi, germaniaSi, irlandiaSi, italiaSi, niderlandebSi, did
britaneTsa da sxva qveynebSi). pediatrebs zogadi praqtikosebis funqciebi
gaaCniaT iseT qveynebSi rogoricaa italia da espaneTi, aq isini saxelmwifo
jandacvis sistemaSi muSaobisas zrunaven 14 wlamde asakis mosaxleobaze.
pirveladi jandacvis eqTnebis saqmianoba da movaleobebi sakmaod
mravlis momcvelia. erTi mxriv `praqtikosi eqTanebi~ ganswavlulni arian
rom omiqmedon rogorc praqtikosebma, TavianTi wesebiT, awarmoon mravali
eqimis funqciebSi Semavali saqmianoba (daniSnulebis gacemac ki), rogorc
es espaneTSi, SvedeTsa da did britaneTSi xdeba. damxmare eqTnebi evropaSi
ZiriTadad srulad trenirebul eqTnebs exmarebian teqnikur samuSaoebis
Sesrulebisas, mag. pacientebis binaze, mwoliare mdgomareobaSi movlisas
da sxva manipulaciebis Catarebisas. magram rogorc eqTnis roli Sicvala
eqimTan damokidebulebiT, aseve damxmare eqTnis roli Seicvala eqTanTan
mimarTebaSi (orives funqciebi gaizarda).
eqTnebi jandacvis jgufis wevrebi arian (saxelmwifo jandacvis
centrebSi) iseT qveynebSi, rogoricaa fineTi, portugalia, espaneTi da
SvedeTi. eqTnebis Careva prevenciis sakiTxebSi, evropisaTvis Cveulebrivi
praqtikaa. am procesSi isini janmrTeli vizitorebisagan saxelmwifo
jandacvis eqTnebis funqcias asruleben, amgvarad xdeba daniaSi, did
britaneTsa da italiaSi.
bebia qalebs naTlad gansazRvruli roli aqvT, romelic Sobadobis
procesebTanaa dakavSirebuli. Tumca maTi funqciebi TandaTanobiT
daemsgavsa ante da postnatalur dacvas da patronaJis uzrunvelyofas (mag.
niderlandebSi dRemde binaze mSobiaroba Cveulebrivi praqtikaa amitom
pacientTa umravlesobas bebia qali saxlSi akiTxavs. skandinaviis qveynebSi,
safrangeTsa da italiaSi sazogado eqTnebisa da ubnis eqTnebis praqtikaa
danergili. isini axorcieleben zrunvas axlomaxlo klinikebSi an binaze.
pirveladi jandacvis farmaceftuli praqtika umetes SemTxvevaSi Sedgeba
sazogadoebrivi farmakologiisa da jandacvis centrebisgan (rogorc es
SvedeTSia). pirveladi jandacvis farmacevtebma gadainecvles, eqimebis mier
daniSnuli wamlebis ubralo momwodeblobidan farmacevtuli dacvis
mowodebisaken, farmacevtuli dacva moicavs Sedegebze orientirebul
- 42 -
praqtikas. samomavlod farmacevtebis mier ganixileba oTxi ZiriTadi
sakiTxi, esenia: 1) daniSnuli medikamentebis menejmenti, 2) xangrZlivi
mdgomareobebis menejmenti, 3) avadmyofTa menejmenti, 4) cxovrebis jansaRi
wesis mxardaWera da amaRleba. farmacevtuli dacva gacilebiT Zlieria
niderlandebSi, espaneTsa da did britaneTSi vidre danarCen evropaSi.
pirveladi jandacvis menejerebi profesionalebi arian romlebc
xelmZRvaneloben da axorcieleben pirvelad jandacvis organizebas.
menejerebi umetesad eqimei arian, (mag. espaneTSi) an biznesis
warmomadgenlebi rogorc did britaneTSi.
menejerebi SeiZleba iyvnen finansebis, marketingisa da adamianuri
resursebis specialistebi, magram umetesad mainc zogadi eqimebi arian.
menejerebi upirveles yovlisa fiqroben organizaciasa da saqmeze da aqedan
gamomdinare uxdebaT zrunva: xelmZRvanelobaze, strategiulobaze,
sistemaze, molaparakebaze, gundur muSaobaze, organizaciis ekonomikur da
finansur ganviTarebaze. menejerebs SeuZliaT TavianT dagegmvaSi CarTon
farmacevtebis jgufi, romlebic xels uwyoben medikamentebis racionalu
xarjvas pirvelad jandacvaSi. pirveladi jandacvis menejmenti
ganviTarebis adreul stadiaze inyofeba.
adminstraciuli, mimRebisa da sxva kadrebi Zalze mniSvnelovania
pirveladi jandacvis yoveldRiur saqminobaSi. rameTu isini asruleben
mniSvnelovan funqcias, jandacvis procesSi. sxva specialistebi mag.
dantistebi, socialuri muSakebi, fizio Terapevtebi da profesionali
Terapevtebi, SesaZloa iyvnen pirveladi jandacvis wevrebi, rogorc es aris
espaneTsa da SvedeTSi.
pirveladi jandacvis jgufebis wevrebi mudmivi zewolis qveS imyofebian,
raTa moirgon TavianTi dacvis mowodebis axali roli da funqciebi. axali
roli gulisxmobs pasuxismgeblobis xelaxal gansazRvrebas. mocemulia
sami tipis funqcia, romelic pasuxismgeblobis axali gansazRvrebis qveS
gulisxmobs:
1) Semavsebeli funqciebi (sxva specialistebis efeqturobis gazrga, ufro
kompetentri specialistebis zedamxedvelobis qveS, axali davalebebis
Sesrulebis saSualebiT),
- 43 -
2) CanacvlebiTi funqciebi (im momsaxurebis miwodeba, romelic ZiriTadad
sxva specialistebis mier SeiZleba iyos miwodebuli),
3) damatebiti funqciebi (im saqmianobis Sesruleba rasac sxva
specialistebi arasodes ar akeTeben, an akeTeben cudad an yovelgvari
enTuziazmis gareSe).
dRemde pirvelad jandacvaSi eqTnebi naklebad iyvnen trenirebulebi,
kisrulobdnen nakleb pasuxismgeblobebs, da qmedebdnen naklebi
damajereblobiT, (Sedegad iRebdnen nakleb anazRaurebas) vidre eqimebi.
eqTnebis praqtikis sargeblobianobis gazrda, pacientTa kmayofilebis done,
dabalnsirebuli da saWiro institutis Semdegi ganviTarebis Sedegia.
sakmaod Raribi urTierT damokidebulebebia sazogadoebriv eqTnebsa (ubnis
eqTnebi, janmrTel vizitorTa eqTnebi) da zogad praqtikosebs Soris,
amgvari damokidebulebebi aRiniSneba irlandiaSi, italiasa da did
britaneTSi.
damxmare medpersonali ZiriTadad eqTnebs ki ar exmarebian aramed iReben
gaawyvetilebebs, Tu vis Wirdeba igi da ra SeuZlia gaakeos sakuTari
ZalebiT.
rogorc cnobilia menejmentis Teoriidan, gundi aris im xalxTa jgufi,
romlebic erTad muSaoben sazogado miznebisaTvis. meoce saukunis
dasawyisSi pirvelad jandacvas axasiaTebda solo praqtika. ocdameerTe
saukunis dasawyisSi solo praqtika kvlav aris SenarCunebuli im qveynebSi
sadac zogadi praqtikosebi TviT-daqiravebulebi arian, mag. (avstriaSi,
daniaSi, safrangeTSi, saberZneTSi qalaqad, germaniaSi, irlandiaSi,
italiaSi, niderlandebsa da sxva qveynebSi) magram zogadi praqtikosebi
sul ufro da ufro metad unawileben sxvebs TavianT praqtikasa da
aparaturas (did britaneTSi danergilia jgfuri praqtika) an muSaoben
rogorc saxelmwifo daqiravebulebi jandacvis centrebSi, romelTa
mflobelebi saxelmwifo sadazRveo fondebi an mTavrobaa (mag. saberZneTSi
soflad, fineTSi, portugaliaSi, espaneTSi, SvedeTsa da sxva qveynebSi).
kvlevebma aCvenes rom gundis muSaoba arc imdenad sasiamovnia rodesac igi
12 kacze mets moicavs. yvela gundi aris jgufi, magram yvela jgufi ar
aris gundi. specialistebs Soris kolaboraciis miRweva Zalian rTulia
mxolod ierarqiuli meqanizmebis saSualebebiT. kolaboraciis gareSe
- 44 -
profiluri daavadebebis gafarToveba, mxolod dekretebis saSualebiT ari
aris ioli gansaxorcielebeli.
cotaa ram aris cnobili pirvelad jandacvaSi gundar muSaobaze
dafuZnebuli mecnierebis da xarjTefeqturobis Sesaxeb. gundis wevrebs
sWirdebaT, rom metad iyvnen gaTviTcnibierebulibi menejmentis sakiTxebSi,
rogorc TavianTi uflebebis da efeqturobis kriteriumebis momcvel
specialobaSi, raTa yovelive iyos ganviTarebuli da Seswavlili.
evropis pirveladi jandacvis politikaSi moqmedi pirebis socialuri
kategoriebi ucvleli rCeba, kerZod:
1) pacientebi, (an maTi ojaxebi da asociaciebi) momsaxureobis
momxmareblebi da mosaxleoba (sazogadoeba farTo gagebiT);
2) momsaxurebis momwodeblebi da dawesebulebebi, rogoricaa jandacvis
centrebi da saavadmyofoebi (zogi pirdapir amyarebs kontaqts
pacientebTan, zogs xeli miuwvdeba pirveli kontaqtis momwodebelTan da
sxvebTan, mag. momaval momwodeblebTan) da maTi asociaciebi;
3) saswavlo da samedicino dawesebulebebi;
4) jandacvis industria (konsultaciebis, farmacevtuli da teqnologiuri
industria);
5) jandacvis finansistebi da damzRvevebi;
6) mTavrobis warmomadgenlebi (saerTaSoriso, erovnuli, regionaluri da
adgilobrivi).
araformaluri Zalaufleba, mTavari moqmedi pirebis xelSia: mTavrobis,
damzRvevebisa da specialistebis. araformaluri Zalauflebis ZiriTadi
wyaroa:
1) sakuTreba da finansuri resursebi;
2) codnisa da informaciuli resursebi;
3) socialuri da politikuri mxardaWera.
aseve xelisuflebis xelSia moqceuli formaluri Zalebic. evropaSi,
pirveladi jandacvis sistemebis gansxvavebebi ar aris damokidebuli
moqmedi pirebis tipebze, magram isini moqmedeben erTmaneTze. moqmed pirTa
koleqtivebs gaaCniaT araformaluri politikis Zala da SeuZliaT
ganaxorcielon zemoqmedeba politikur procesebze (mag. kerZo
struqturebis lobireba) da aseve SeuZliaT formalurad imoqmedon
- 45 -
konkretul SemTxvevebSi (mag. gaaerTianon eqimebisa da damzRvevebis
gadawyvetilebebis miRebis procesi) Sedegad, politikis cvlilebebma
SesaZloa moaxdinos:
1) kanonebis urTierTqmedebebis modificireba (mTavrobis mier sxva moqmed
pirze dakisrebuli sagareo kanonebis);
2) resursebis ganTavseba da xelaxali gadawyvetilebis SemuSaveba.
moqmed pirTa Soris dinamiur urTierTqmedebebs kavSiri aqvs:
a) mosaxleobis da pacientebisaTvis momsaxurebis miwodebasTan;
b) TiToeuli donis momwodebelTan gadaadgilebasa da gadagzavnebTan;
g) pacientebis mier damzRvevebis premiebisa da gadasaxadebis gadaxdasTan;
d) momwodeblebis gadaxdis gzebTan;
e) samecniero da politikur ganaTlebasTan (mag. moxsenebebi da
gaidlainebi);
v) mTavrobis regulaciasTan.
Zalze cotaa cnobili pirveladi jandacvis wesebis urTierTqmedebebis
Sesaxeb. qveynisa da erovnebaTaSorisi urTierTobebis, sxvadasxva doneze,
warmatebebi, SeiZleba gavzomoT miRweuli Sedegebis saSualebiT,
rogoricaa jandacvis sistemis xarjebi da janmrTelobis mdgomareobis
srulyofis gamosavlebi.
evropis saxelmwifoebis jandacvis politikis miznebis (rom yvelas
aucileblad eqneboda jandacvaze xelmisawvdomoba da jandacvis
danaxarjebi erTnairi iqneboda momxmareblis nebismieri Semosavlis
miuxedavad) sisruleSi moyvana, Zalze rTuli aRmoCnda. warmodgenili
eqsperimentebis gamo mTavrobas kvlav Sexvda winaaRmdegobebi, rac imaSi
mdgomareobs, rom jandacvaze moTxovna gasaocrad, umowyalod gaizarda da
jandacvis miwodeba an SeTavazeba kidev ufro amwvavebs arsebul
problemebs. yvelaze cudi is aris rom moTxovna ar aris saWiroebis
Sesabamisi. aseve cudia, rom organizaciebma TavianTi arseboba realobaSi,
ar daiwyes sufTa furclidan, rac saukeTeso arCevani iqnebida. jandacvis
sistema ar aris advili Sesacvleli, igi mxolod viTardeba garkveuli
CarCos farglebSi, romelic mas STamomavlobiT gadmoeca. xSirad
organizaciebi Zveli problemebis, institucionaluri STamomavlobis,
- 46 -
memorials warmoadgenen, amitom maT dRevandelobaze asaxulia istoriuli
procesebi da xSirad problemebi swored iqidan iRebs saTaves.
istoriulad, dominanturi dainteresebuli jgufi moicavda
monopolist specialistebsa da eqimebs, visi CarTulobac xsnis da
aZlierebs avadobaze dafuZnebuli, SemoTavazebuli modelis dominirebas.
Sedarebulad Tu ganvixilavT eqTnebis magaliTs, maTi avadobisa da
janmrTelobis ganmsazRvrelebi, jandacvis politikisa da momsaxureobis
mowodebis dominirebas efuZvneba. faqtia, rom moqmed pirebs, ukeTesi
reputaciiT (saavaduyofoebi-jandacvis centrebis winaaRmdeg, viwro
specialobis eqimebi-zogadi praqtikosebis winaaRmdeg) da organizebuli
interesebiT (mag. specialistebi romelTac mxars uWeren farmacevtebi da
teqnologiuri industria) meti araformaluri Zalaufleba gaaCniaT
romelsac yovelTvis ar moaqvs efeqturi makoordinebeli gadawyvetilebebi.
dinamiuri, politikuri procesebis dasasruli, jandacvis momsaxureobis
struqTuriTa da funqciebiT, romelic asaxavs Tu rogor aris kanoni
dafuZnebuli da modificirebuli da rogor aris resursebi ganTavsebuli
da gadanawilebuli politikis Seqmna yovleTvis iyo dinamiuri procesi,
mas ar aqvs dasasruli da formaluri da araformaluri Zalauflebis
cvlilebebi, (unda moxdes cvlilebebi resursebis gadanawilebisa da
socialuri da politikuri mxardaWeris TvalsazrisiT) reformis miznebma
ufleba unda misces pirvelad jandacvas:
1) gazardos zogadi praqtikosebis Zalaufleba TavianTi donis da
statusis farglebSi (makoordinebeli reforma, romelic warmoadgens `geiT
qiferobasa~ da myidvelobiT kanonebs);
2) zogadi praqtikosebisa (momsaxureobis paketis) da sxva pirveladi
jandacvis momwodeblebis profilis gafarToeba;
3) moaxdinos pirveladi jandacvis organizaciuli resursebis
cvlilebebisa da sistemis kontrolis stimulireba (romelic aucilebelia
pirveladi jandacvis mTavari rolis gasaZliereblad).
zogadi praqtika kagrgad cnobili samedicino specialobaa evropaSi
universitetis Semdgomi savaldebulo swavlebiT (evrogaerTianebis
qveynebSi), romelic grZeldeba 3 wlidan (espaneTSi), 6 wlamde (fineTSi).
magram naTelia, rom pirveladi jandacvis pozicia zog qveyanaSi ufro
- 47 -
mZlavria, Qqveynebis pirveladi jandacvis Zala damokidebulia mis wevrebsa
da maT urTierTqmedebaze. zog qveyanaSi arsebobs negatiuri rgoli,
dabali socialuri pativiscemis, Raribi ganaTlebisa, dabali sakuTari
pativiscemisa, dabali xelfasisa, mwiri kvlevebisa da rTuli
urTierTobebis specialistebsa da saavadmyofoze dafuZvnebul medicinas
Soris . qveymebs, romelmac daamsxvries es rgoli, iseTebma rogoricaa
dania, niderlandebi da didi britaneTi (da SeiZleba espaneTic CaiTvalos
maT rocxvSi) mZlavri profesionaluri organizaciebi aqvs, romlebmac
TavianTi gza gaikvlies universitetebSi da bolos miaRwies universitetis
Semdgom saswavlo kursebs, romelic Tavis mxriv gaxda zogadi
praqtikosebis profesiis damkanonebeli (ra dromdec evrogaerTianeba
gamoaqveynebda Sesabamis kanonmdeblobas) .SesaZloa yvelaze saintereso
SemTxveva niderlandebis iyos, misi warmateba ukavSirdeba belgias,
safrangeTsa da germanias, aseve mdidar qeynebs, romelTa bismarkis
jandacvis sistemis modeli aqvT (socialuri uzrunvelyofis sistema,
romelic dafuZvnebulia proporciuli premiebidan da gankuTvnilia
jandacvis sistemisaTvis) zogadad rom vTqvaT, im qveynebis mTavroba, sadac
bismarkis sistemaa ufro metad reaqtiul rols asrulebs or sxva ZiriTad
moqmed pirTn erTad (specialistebi da damzRvevebi), romelic dominirebs
politikis procesze . faqtiurad, mTavrobas gamoyofili aqvs misi
formaluri Zalaufleba daavadebaTa fondebisaTvis (saxelmwifo dazRveva).
am qveynebSi organizaciuli qseli mihyveba neo-korporaciul sqemas,
romelic dafuZvnebulia, saxelmwifo dazRvevebisa da specialistebis
gadawyvetilebebis miRebis dakavSirebaze (aqedan specialistebs wayvani
roli aqvT), maSin roca maT susti (niderlandebis gamoklebiT) zogadi
praqtika.
zogadi praqtikis statusi ufro maRalia im qveynebSi, sadac erovnuli
jandacvis momsaxureobaa warmodgenilia bevrijis sistemiT, rogorebic
arian dania, espaneTi da didi britaneTi. evropuli jandacvis
momsaxureobis fondireba xdeba gadasaxadebis akrefis saSualebiT da am
dros saxelmwifos mier mowodebuli momsaxureoba ufro farToa, magram
zogadi praqtikosebi SesaZloa muSaobdnen kerZo praqtikiTac, rogorc es
daniaSi da did britaneTSi xdeba. am qveynebSi saxelmwifo xelisuflebas
- 48 -
formaluri politikis erTpirovnuli Zalaufleba gaaCniaT da isini
moqmedebis momxreni arian, akanoneben Carevebis gegmebs, garekanonebis da
resursebis gaTvaliswinebisa da ganviTarebis saSualebiT. damzRvevebi
aranair rols ar asruleben (finansireba saxelmwifosia, Tumca kerZo
dazRveva momgebiani biznesia) da specialistebi Zalauflebiani moqmedi
pirebi arian. am kuTxiT espaneTis magaliTi sakmaod sainteresoa, aris ra
bevrijis sistemis mqone qveyana, mxolod 1980 wlidan, man miaRwia
mniSvnelovan warmatebas xmelTaSua zRvis sxva qveynebTan mag. saberZneTTan
da portugaliasTan SedarebiT.
zogadi praqtika myarad aris dafuZnebuli zemoT naxsenebi, oTxi
evropis qveynis jandacvis sistemaSi, mas daxmareba gauwia damcavma
sazomebma:
1) specialistebis dacvaze xelmisawvdomobis limitireba da zogadi
praqtikosebiT uzrunvelyofa, romelTac `geiT qiferis~ roli gaaCniaT
(gare kanoni SemoRebuli mTavrobis mier);
2) sakmao finansuri da materialuri resursebis ganTavseba. (jandacvis
centrebis kerZo sakuTrebisac ki daniaSi, niderlandebsa da did
britaneTSi).
holandiaSi, meoce saukunis dasawyisSi zogadi praqtikosebis pozicia
sakmaod rTuli iyo. isini ierarqiulad yvelaze dabla imyofebodnen da
saerTo samedicino saqmes Zalze mcired mxardaWeras uwevdnen, is
gaerTianebebic ki romlebic gascemdnen samuSaodan ganTavisuflebis
nebarTvas. meore msoflio omis situacias arTulebda ori faqtori:
1) 1942 wlis mTavrobam gadawyvita waredgina axali daavadebaTa fondis
sistema, romelic ukve iyo cnobili omamde. Sedegad mosaxleobis 70% (is
vinc, xelfasis saSualebiT SezRudul Semosavals gamoimuSavebda)
savaldebulo sistemis wevri gaxda da yvelas surda moxvedriliyo zogadi
praqtikosebis pacientTa siebSi, romelTac `geiT qiferis~, rolic hqondaT.
manamde, cota xanSi, yovelgvari finansuri barierebis gareSe, sayovelTao
samedicino momsaxureobam aiwia ufro maRal doneze.
2) faqtori romelmac imoqmeda zogadi praqtikosebis poziciaze iyo
specialistebis momsaxureobis swrafi ganviTareba. rac samecniero da
teqnikuri progresis brali iyo, magram holandiaSi daavadebaTa fondebis
- 49 -
sistema hospitalur medicinas warmarTavda araswori mimarTulebiT, rameTu
specialistebis dacvis fasebi ar iyo limitirebuli. specialistebis
anazRaureba iyo momsaxurebis Sesabamisi, maSin roca zogadi praqtikosebis
anazRaureba iyo kapitaciis meTodiT gamoTvlili.
daZabuloba, romelic Seiqmna, gamowveuli iyo, zogadi praqtikosebis
damatebiTi funqciis gamo, rac specialistebTan pacientebis gadagzavnaSi
gamoixateboda, isini Tavis mxriv didi siamovnebiT iRebdnen pacientebs,
radgan momsaxurebisaTvis maT honorari exdebodaT. universitetebSi
studentTa miReba ar iyo limitirebuli. mraval eqims surda gamxdariyo
specialisti, da specializaciaze TiTqmis ar arsebobda SezRudvebi. 1956
wels gaixsna holandiis zogad praqtikosTa koleji, da 1965 wels zogad
praqtikosTa erovnuli instituti. zogadi praqtikebis pirveli kaTedra
daarsda 1966 wels Utrecht-is universitetSi. amave wells maTi anazRaureba
gaizarda 50%-iT, es moxda profkavSirebisa (zogadi praqtikosebis
erovnuli asociacia) da profesionalTa asociaciis, mTavrobasTan
xangrZlivi konfliqtis Semdeg, mTavrobam gamoaqveyna (`White Paper~)
oficialuri ganacxadi jandacvis organizaciebis Sesaxeb, sadac zogad
praqtikosebs mniSvnelovani roli mieniWa.
holandiis zogadi praqtikis Semdgomi ganviTareba, Zalze nela
mimdinareobda da sruli transformirebisa da ganviTarebisaTvis mas ori
aTwleuri dasWirda. pirveladi jandacvisa da hospitaluri dacvis
sazRvrebis gadakveTis momentebi Zalzed rTuli aRmoCnda. am momsaxureobis
gaerTianeba jandacvis politikis saqme iyo holandiaSi, 1990 wlidan ukve
naxsenebi `transmunaluri dacva~ Biesheuvel-is moxsenebis Semdgom aRmocenda.
zogadi praqtikosebisaTvis navaraudebi damatebiTi honorari, damatebiTi
samuSausaTvis, arasodes ganxorcielebula, 2004 wlis `transmunaluri
dacva~ kvleviTi moqmedebebi da yoveldRiuri realobaa, romelic moicavs
ufro met hospitalur da binaze dacvis miwodebas, vidre zogadi praqtika.
mTavrobas jandacvaze ZiriTadi pasuxismgeblobebi awevs, marTva
ganpirobebulia saxelmwifoebrivad orientirebuli jandacvis sistemebiT,
romelic gansazRvrulia da eZebs mocvisa da momsaxureobis gafarTovebis
gzebs, socialur samarTlianobisa da moralur valdebulebebze
dayrdnobiT.
- 50 -
mTavrobis mier warmoebuli, jandacvis sistemis mocvis mimarTulebebi
SesaZloa mravalferovani iyos. ori ukiduresi strategia, ganviTarebis
TiTqmis erTi da igive stadiazea, sayovelTao fondireba da
saxelmwifoebrivi momarageba (ssrk) da minimaluri saxelmwifoebrivi
Carevis politika (amerikis SemTxveva). Sualeduri strategiaa:
a) erovnuli jandacvis sistema an bevrijis sistema, sadac fondireba
gadasaxadebis akrefvis gziT xorcieldeba da saxelmwifo realurad aris
CarTuli mimdinare procesebSi.
b) saxelmwifo dagegmvis harmonizacia sazogadoebis garkveul,
dainteresebul jgufebs Soris viTardeba (yalibdeba profesiuli
gaerTianebebi), rogorc es bismarkis sistemis dros xdeba (safrangeTis,
germaniis, italiis, holandiis, Sveicariasa da sxvaTa SemTxvevaSi).
zogadad, rogorc ukve iqna naxsenebi bismarkis sistema saxelmwifo
mTavrobis mocvis sapirispirod moqmedebs, maSin roca bevrijis sistema
avaldebulebs mTavrobas, rom aqtiurad CareTos. arsebobs sqemis mravali
varianti. zogierT qveyanas, erovnuli jandacvis sistemebiT, rogorebic
arian portugalia da espaneTi, yavs xelfasiani praqtikosebi da pacientTa
siebi. maSin roca sxva qveyanas danias, italiisa da didi britaneTis
msgavsad yavs kerZo, TviT-daqiravebuli zogadi praqtikosebi, romlebic
sistemasTan kontraqtebis saSualebebiT arian dakavSirebulebi da maTi
anazRaureba xdeba kapitaciis meTodiTa da premiebiT.
droTa ganmavlobaSi jandacvis sistemebis orientacia SeiZleba
Seicvalos, rogorc es moxda safrangeTSi, kerZod meoce saukuneSi
mTavrobis Careva Sualedurs poziciebs flobda, situacia Seicvala mZlavr
samTavrobo Carevamde, radgan 2004 wels jandacvis sistema miuaxlovda
gakotrebas. espaneTi aseve ganviTarebis erT-erTi magaliTia, aq poziciebi
Secvala 1980 wels arsebuli centraluri samTavrobo Carevebi, 2003 wels
Seicvala regionaluriT, TiTqmis federalur donemde. yvela SemTxvevaSi
mTavrobas uwevs mravali kritikuli gadawyvetilebis miReba. arsebul
jandacvis problemebze pasuxi, SesaZlebelia mxolod, jandacvis sistemis
momsaxurebis momwodeblebis gazomviT, an SesaZlebelia pasuxis Zebna
jandacvis sistemis gareT. Tu pasuxi formulirebulia, saxelisuflebo
politikas SeuZlia miznad daisaxos:
- 51 -
1) kanonebisa da SeTanxmebis modificireba sistemis SigniT;
2) wevrTa Soris resursebis ganTavseba da xelaxali gadawyvetileba
saavadmyofoebsa da pirvelad jandacvas Soris, agreTve jandacvis
sistemasa da socialur momsaxureobas Soris (binaze momsaxureba kargi
magaliTia), sazRvrebis gadakveTa da mowesrigeba Zalze mniSvnelovania
(cotaa cnobili, sxvadasxva wyobis dros mowodebul momsaxureobis
SeRavaTianobaze da Tu ra kavSiria specialistebis ganaTlebis tipebsa da
xarjefeqturobas Soris).
mTavroba SeiZleba xels uwyobdes pirveladi jandacvis siZlieres
sxvadasxva kuTxiT mag. makoordinebeli eqsperimentis gafarTovebis gziT
(fondebis mflobeloba did britaneTSi, transmunaluri dacva holandiaSi)
an daavadebaTa profilis gafarTovebis gziT (mcire qirurgiuli Carevebi
espaneTSi) magram saboloo warmateba mainc damokidebulia,
profesionalebis mxardaWeraze. `geiT qiferoba~ reogorc makoordinebeli
saSualeba, safrangeTSi da germaniaSi, meoce saukuneSi, dablokili iyo
Zlieri, opoziciuri, specialistTa asociaciis mier (da damzRvevTa
asociaciis mier, industriis mxardaWeriT), romelsac win aRudga, mxolod
zogad praqtikosTa susti asociacia. msgavsi ram belgiaSi 2004 wels
warmatebiT da nebayoflobiT iqna dafuZnebuli. sqema saSualebas aZlevs
pacientebs amoirCion `privilegirebuli~ zogadi praqtikosebi, visac
pacientTa siebis eleqtronuli samedicino Canawerebi aqvT da visac
SeuZlia xelmZRvanelobas daukveTos specialisti, visac Rirebulebis
pacientisaTvis gadasaxdeli wili naklebi aqvs (gaaCnia ukeTesi
anazRaureba specialistisaTvis).
qveynebs, romelTac susti zogadi praqtika aqvT, gauWirdebaT gaiTavison
saerTaSoriso saukeTeso gamocdileba radgan formaluri da
araformaluri politikis Zalauflebis xelaxali gadawyvetileba,
socialur-politikur winaaRmdegobebs Sexvdeba. yovelive Seamcirebs kargi
momavlis Sansebs an institucionaluri cvlilebebis arials. amgvari
gamocdileba gaaCniaT germanias, saberZneTsa da safrangeTs, politikosebs
SeuZliaT ubiZgon, aseve xeli SeuSalon cvlilebebs, imitom rom isini
iReben gansxvavebul gadawyvetilebebs:
- 52 -
1) gansxvavebul politikur xedvaze damokidebulebiT (imis mixedviT
Zalaufleba memarcxeneebs ekuTvnis Tu memarjveneebs);
2) sxvadasxva Sexedulebebis arsebobis gamo, centralur, regionalur da
adgilobriv mmarTvelobebSi;
3) sxvadasxva moqmedebebisa da jgufebis, lobirebis survilis arsebobis
gamo (damzRvevebi, specialistebi, industria, pacientTa asociacia,
saerTaSoriso saagentoebi da sxva).
ar arsebobs evropuli jandacvis politika. mxolod axali, 2004 wlis,
evropuli konstitucia arsebobs, romelic arafers ambobs mocemul
TemasTan dakavSirebiT. dasavleT evropaSi pirveladi jandacvis
xelmZRvanelobis oTxi dominanturi sqema, romlebSic asaxulia, centrsa da
regions Soris, Zalauflebis dabalansirebis sxvadasxva SemTxvevebi:
1) centralizebuli mTavroba, bevrijis sistemis farglebSi (dania, fineTi,
italia, norvegia, espaneTi da SvedeTi);
2) decentralizebuli mTavroba bevrijis sistemis farglebSi (saberZneTi,
islandia, portugalia, didi britaneTi);
3) decentralizebuli mTavroba bismarkis sistemis farglebSi (avstria,
belgia, germania, holandia da Sveicaria);
4) centralizebuli mTavriba bismarkis sistemis farglebSi (safrangeTi da
luqsemburgi).
instituciebis arsia socio-politikuri Zala gardaqmnan formalur
Zalad. instituciebi moicaven:
1) saxelmwifoebrivi CarCoebis modificirebas (regulacias,
kanonmdeblobas);
2) resursebis ganTavsebisa da xelaxali gadanawilebis (finansebis,
aRWurvilobis, codnisa da muSa Zalis).
rodesac im qveynebis mTavrobebis mier, romelTac erTiani qselli aqvT
(dania, holandia, didi britaneTi) xdeba gadawyvetilebis miReba, (rom
saboloo miznad daisaxn, zogad praqtikosTa avtonomiuri jgufuri
praqtika) ,,pozitiuri rgoli” sruldeba. saxelmwifoebriv Zalas SeuZlia
mniSvnelovani roli iTamaSos, qselis ganviTarebis xelSewyobaSi, miaRwios
sistemis efqtur koordinacias, daxvewos finansuri meqanizmebi,
gadawyvetilebis miRebasTan dakavSirebuli kanonebis da codnis warmoebisa
- 53 -
da gavrcelebis saSualebiT. unda aRiniSnos, rom konkurencia garkveul
wilad SesaZloa iyoss xelis SemSleli faqtori, radgan igi abrkolebs
TanamSromlobas.
arCeuli mTavrobisaTvis SeiZleba oficialurad iqnas miniWebuli
gadawyvetilebis miRebis ufleba, erovnul doneze (safrangeTi,
portugalia, didi britaneTi), regionaler doneze (dania, norvegia,
espaneTi, SvedeTi) an erovnul da municipalur doneze (fineTi). politikis
Semqmnelebi axdenen yoveldRiuri qmedebis ganxorcielebaze
pasuxismgeblobis delegirebas zemoaRniSnul doneebze.
1998 wlamde erovnul mTavrobasa da damzRvevebs ejeraT rom, maT
hqondaT ufleba gadaewyvitaT, gadaixdidnen Tu ara sazRvargareT ara
urgentuli mkurnalobis safasurs. am wels evropis iusticiis umaRlesma
sasamarTlom miiRo ori dadgenileba, msgavsi precendentebis dros farTo
Carevis Sesaxeb. faqtiurad, mocemul SemTxvevaSi, evropis jandacvis
politika ganviTarda evropis sasamarTlos zegavlenis mier.
damzRvevebsa da finansistebs SedarebiT viwro Sexedulebebi aqvT,
radgan isini ar ganixilaven moqmedebebs jandacvis sistemis miRma.
damzRvevebi Sualeduri rgolis warmomadgenlebi arian, gadamxdelebisa da
potencialur pacientebs Soris. isini didad arian dainteresebulebi
kvlevebisa politikis ganviTarebis xelSewyobaSi (axali teqnologiis
danergvaSi, mtkicebulebebze dafuZnebul medicinisa da gaidlaienbis
danergvaSi, organizaciis dagegmvaSi, stimulebis efeqturobasa da sxva
amgvar qmedebebSi) rogorc ukve iyo aRniSnuli, saxelmwifo dazRvevas
(daavadebaTa fondebi) Zalze mniSvnelobani politikuri roli aqvs
bismarkis sistemis mqone qveynebSi, sadac mZlavri formaluri da
araformaluri politikuri Zalebi arseboben. kerZo dazRveva ar
sargeblobs didi formaluri da araformaluri politikuri ZalauflebiT,
magram evropaSi igi sul ufro da ufro Zlierdeba, rac demonstrirebulia
didi britaneTis SemTxvevaSi. mxolod Sveicariis SemTxvevaSi, kerZo
dazRvevis premiebi da ara oficialuri gadasaxadebi, jandacvis mTeli
Rirebulebis 50%-ze metia. kerZo dazRvevis roli gansxvavebulia evropis
sxva da sxva qveyanaSi. zog qveyanaSi (irlandiasa da holandiaSi) kerZo
dazRveva uzrunvelyofs individebis (ZiriTdad mdidrebis) mocvas,
- 54 -
savaldebulo saxelmwifo mocvis gaerSe.sxva qveyanaSi (italiaSi,
portugaliaSi, espaneTSi da did britaneTSi) kerZo dazRveva anxorcielebs
damatebiT mocvas (ormagi mocva, pacientis meti komfortis survilis da
siebis lodinis survilis arqonis SemTxvevaSi im individebis, romelTa
savaldebulo saxelmwifo mocvac gaaCniaT). zog qveyanaSi (dania,
safrangeTi) kerZo dazRveva awarmoebs Tanagadaxdis daniSnulebis gacemis,
stomatologiuri momsaxureobis da sxva SemTxvevebSi .evropaSi saxelmwifo
da kerZo dazRvevisa da momsaxureobis, rogorc momgebianis aseve
aramomgebianis mowodebis organizeba tradiciuli praqtikaa. kerZo
dazRvevisa da momsaxureobis miwodebis Sereulma formam, rogorica
amerikaSi ganviTarebuli (HMO), evropaSi ver daimkvidra adgili.
damzRvevebis yvela urTierTqmedeba specialistebTan ukavSirdeba
gansazRvrebas:
1) Tu romel pacients an momsaxureobas unda mieniWos prioriteti;
2) Tu ramdenad farToa erTi pacientisaTvis gadaxdili Tanxa meore
pacientis Tanxaze, Cadebuli resursebis xarjebTan mimarTebaSi.
damzRvevebs gaaCniaT SeTanxmeba dazRveulebTan (ZiriTad muSakebTan) da
gansazRvraven maTi praqtikis profils, met-naklebad zusti SeTanxmebis
SeTavazebis gziT. garkveuli kritikuli kiTxvebi yovelTvis arsebobs
maTsa da momsaxureobis momwodeblebs Soris. pacientebis dajgufeba,
romelic ar ukavSirdeba diagnozebs (mag. avadobas), maTi moqmedeba
Rirebulebebsa da Sedegebze, da saWiro koordnacia warmatebis sawindaria,
pirveladi jandacvis da meoradi jandacvas Soris urTierT kavSirebis.
amitom sazRvrebis gansazRvra pirvelad da meorad jandacvas Soris
xangrZlivi procesia, im mizniT rom gadainacvlos tradiciul
momsaxureobis arCevam mwvave da qronikuli saavadmyofoebidan, naklebi
resursebiT datvirTul pirveladsa da sazogadoebrivze dafuZvnebul
alternativaze.
arsebobs, warmatebuli pirveladi da meoradis Canacvlebis magaliTi,
gadaudebeli dacvis sferoSi. Svedi adleris reformam 1990 wels moicva
saavadmyofoebis makoordinebeli Zalauflebis decentralizacia,
municipalur sazogadoebriv seqtorze (hospitaluri dacvidan, eqTnis
- 55 -
binaze momsaxureobaze), ramac Seamcira mwvaveTa raodenoba saavadmyofoebSi
gazarda eqTnis binaze momsaxureoba, qronikul SemTxvevebSi.
nebismier qveyanaSi jandacvis industria, yvelaze metad moqmedebs
organizaciisa da jandacvis miwodebaze. jandacvis industria msoflio
ekonomikis nawilia. mas rogorc qvemodan zemoT aRmavali aseve sapirispiro
moqmedeba gaaCnia, mTavrobidan mosaxleobisken da pacientebidan
profesionalebisa da politikosebze. erT-erTi magaliTi zemodan qvemoT
moqmedi jandacvis sistemisa mdgomareobs SemdegSi: evropisaTvis HMO-s
msgavsi gadawyvetilebis SeTavazebis procesi, romelic mTavrobis mier
aris stimulirebuli (mag. Sveicariasa da did britaneTSi).
HMO nebismieri alternativis warmodgena axal problemaTa miTiTebiT. mag.
arasasurveli amorCeva, RaribTa da qronikuli daavadebis mqone pacientebis
mkurnaloba, saxifaTo pasuxismgeblobis dakisreba moxucebsa da sxva. unda
iTqvas rom HMO-s jer-jerobiT Tavisi warmoSobis qveyanaSic, amerikaSi, ar
gadauwyvetiaT problemebi, da dazRvevisa da momsaxureobis miwodebis didi
nawili, am qveyanaSi, moklebulia saTanado bazas. medicinis muSakTa
garkveuli jgufebis mier, mTavrobis winaSe xdeba saWiro uaxlesi
teqnologiebis wardgena, vidre Sesabamisi teqnologiebi Sefasdeba,
aucilebel efeqtur da produqtiulad. pacientebis mxridan moTxovnebi
aseve aCqarebs im teqnologiebis wardginebas, romelic jer ar aris
Sefasebuli. imitom rom ar aris gansazRvruli kvlevis strategia da
kvlevisaTvis gankuTnili saxelmwifo fondebi limitirebulia, industria
(konsultaciebi, samedicino da farmacevtuli aRWurviloba)kvlevis
mimarTulebebze, ganviTarebaze da gavrcelebaze moqmedi Zala gaxda,
rogorc mtkicebulebebze dafuZvnebuli medicines SemTxveveSia. amgvarad
eqimebma, farmacevtebma da eqTnebma myari urTierTobebi unda daamyaron
jandacvvis industriasTan, samedicino saganmanaTeblo moqmedebis
uwyvwtobisa da winsvlisaTvis. axlaxan industriam aCvena, rom eZebs
jandacvis sistemis struquris Sesaxeb, politikur gadacyvetilebebis
miRebaSi Carevis gzebs, sakuTari interesebis dacvisTvis.
1963 wels edingburgSi (Sotlandia, didi britaneTi) daarsda praqtikis
pirveli kaTedra. meore kaTedra ki 1966w. Utrech-Si (holandia). pirveladi
jandacvis ganviTarebisaTvis, universitetebs, zogadad, did mniSvneloba
- 56 -
hqondaT, magram xmelTaSua zRvis qveynes Soris didi gansxvavebebia am
kuTxiT (kerZod portugaliiszogadi praqtikis kaTedra 1980 wlidan aqvs,
espaneTs ki 2002 wlidan barselonaSi- ,,Novartis” kaTedra), Tumca
portugalias Zalze susti pirveladi jandacva aqvs da espaneTs piriqiT.
profesorebi ZiriTadad zogadi praqtikosebi arian, vinc CamoSorda
klinikur saqmianobas.
Nuerus claus (samedicvino skolebSi misaRebi kontigrentis raodenobis
SezRudva) mniSvnelovan faqtorad iTvleba, radgan igi saSualebas iZleva
mTavrobis mier koordinirebuli iqnas swavleba kadrebis dagegmasTan
mimarTebiT. rogorc axlaxans iyo miniSnebuli, ganviTarebul qveynebSi,
meti eqimebi da meti saavadmyofoebi srulebiT ar niSnavs met jamrTelobas
(arc ise iSiaTad, sawinaaRmdegoa marTali) mniSvneloba ar aqvs
raodenobas, mniSvneloba aqvs xarisxs (zogadi praqtikosebi
specialistebisa da maTi geografiuli gadawilebis winaaRmdeg). Cven kvlav
ganvicdiT samecniero codnis naklebobas zogad praqtikosebisa da
specialistebis optimalur proporciebis Sesaxeb, magram empiruli
monacemebi gviCveneben, rom pozitiuri damokidebuleba arsebobs, zogad
praqtikosebis xelmisawvdomobasa da mosaxleobis janmrTelobis dones
Soris. ramdeni zogadi praqtikosia saWiro? Cven ar viciT swori pasuxi.
mtkicebulebebi gviCvenebs rom savaraudod 500-dan (Zalze izolirebul
adgilebSi soflad) 3000-mde.
zogoerT universitetSi daniaSi, fineTSi, holandiaSi, portugaliaSi,
did britaneTsa da sxva qveynebSi, xels uwyoben pirvelad jandacvaze
orientirebas TavianT samedicino skolebSi. msoflio moZraoba zogadad
moqmedebs lozungis ,,msofliodan ofisebisaken, mwvavedan qronikulisaken,
daavadebebidan problemebis gadaWris orientirebisaken” gavleniT. rac
niSnavs: studentebis adreul da permanentul CarTvas pirvelad jandacvaSi,
qronikuli pacientebis, avadobi menejmentze orientacias, klinikur da ara
daavadebebze aRweriTi warmodgenis saSualebiT swavlebas. saeqTno
saswaleblebi metad arian orientirebulni pirvelad jandacveze vidre
umaRlesi saswavleblebi. zogierTi farmacevtuli saswavlebelicaa
pirveladi jandacvis orientaciis, mag. espaneTSi. 1985 wels didi
britaneTis, zogad praqtikosebis kolejis wevrebma gamoavlines, rom
- 57 -
naxevarze meti problemebi zogad praqtikosebs moutana iman, rom maT ar
SeeZloT ,, diagnozebi”-s dadgena da daavadebebis, diagnozebisa da
sikvdilis mizezebis Sefaseba saerTaSoriso klasifikaciis mixedviT.
WONGA saerTaSoriso klasifikaciebis komiteti (WICC) asrulebs amgvar
iniciatorul samuSaos. 1998 wels mis mier Seqmnilli ukanaskneli
produqti, romelic daexmara pirveladi jandacvisa da kvlevebis aRqmas da
2003 wels gamocemuli WONCA-s leqsikoni zogadi saojaxo praqtikisaTvis.
saxelmwifo jandacvis skolebis CarTvas pirveladi jandacvis
ganviTarebaSi, SasaZloa gadamwyveti mniSvneloba hqondes. Aamgvari praqtika
arsebobs portugaliis (lisabonis saxelmwifo jandacvis skolis) da
espaneTis (granadisa da madridis saxelmwifo jandacvis skolebis)
SemTxvevebSi. ra Tqma unda xelmZRvanelobas danamdvilebiT didi
mniSvneloba aqvs. sul ramdenime moxsenebam ganapiroba jandacvis
momsaxurebisa da zogadi praqtikosebis realuri xedva. mag. Ees
moxsenebebia : inglisSi kolingis zogad praqtikaSi da bleqis jandacvis
miwodebis uTanasworebis Sesaxeb, kanadaSi ,,Lalonde Report,, . mTeli msoflios
maSstabiT almaatis deklaracia, SvedeTSi_,,the Crossroad Project,,
espaneTSi_,,socialogia de los ambulatorios,, da ambrilis moxseneba
holandiaSi_,,biesheuvel deeker and Dunning,,.
mtkicebulebebze dafuZnebul medicinas mZlavri biologiuri safuZveli
aqvs, misi moqmedeba pirvelad jandacvaze ar aris cnobili, radganac igi
fokusirdeba ,,erTi daavadebis,, modelze da arafers ambobs avadobis
Sesaxeb da farmaceptul produqtebze. gaidlainebs SeuZliaT mravali
specifiuri problemis dros daxmarebis gaweva. qveynebi, romlebsac ar
aqvT SemoRebuli ,,geiT qiferoba” mag. germania da avstria, cdiloben
Seamciron pacientebis yidvis procesi, erTi eqimidan meoreze, jamrTelobis
dazRvevis vauCeruli sistemis saSualebiT ( yovel dazRveuls ufleba aqvs
erTi vauCeriT, sami Tvis ganmavlobaSi isargeblos da am periodSi ufleba
aqvs mxolod erT zogad praqtikosTan hqondes viziti). mtkicebulebebi, rom
,,geiT qiferoba” ukeTesia efeqturobisa da koordinaciisaTvis vidre sxva
saSualebebi, Zalze cotaa. ,,geiT qiferoba” xSirad monopolias amyarebs
pacientebis mier dacvis miRebis nebarTvis gacemis dros da xSirad
- 58 -
asocirdeba pacientTa siebTan, mag. daniaSi, irlandiaSi (dabali
Semosavlis mqone pacientebisaTvis), italiaSi, holandiaSi, portugaliaSi,
espaneTsa da didbritaneTSi. specialistebi xSirad filtris funqcias
asruleben da ara mxolod fasebis kontrolSi xedaven Tavis funqcias.
xandaxan mxardaWerasac imsaxureben amgvari fiqrisaTvis, mag. safrangeTSi
da germaniaSi.
,,geiT qiferoba” da pacientTa siebi gamarTlebulia Teoriulad, im
sazogadoebaSi romelic pirvelad jandacvazea orientirebuli . zogadi
praqtikosebi SeiZleba ekontaqtebodnen bolo gadamwyvet periodSi im
pacientebs visac ar aRmouCines qirurgiuli daxmareba, raTa janrTelobis
sisustisa da riskis gamo maT namdvilad esaWiroebaT amgavari Careva. es
principulad gaadvilebs dacvis kanonis sawinaaRmdego qmedebis aRmofxvras
(xalxi visac jamrtelobis meti dacva esaWiroeba iRebs nakleb
momsaxureobas), pirvelad es formulireba iyo 1970 wels did britaneTSi
julian tiudor hartis mier da umetesad bazarze orientirebul
jandacvis sistemebSi. arsebobs literatura, romelic adasturebs, rom
eqTnisa da zogadi praqtikosis erToblivi CanacvlebiTi moqmedebis
SemTxvevebs absoliturad Tanaswori da xSir SemTxvevaSi ukeTesi Sedegebi,
pacientTa kmayofilebis maRali done da momsaxureobis maRali xarisxi
moaqvs, gunduri muSaoba SeiZleba daexmaros urTierT gagebasa da axali
kompromisebis aRmocenebas.
pacientebi sul ufro da ufro aqtiuri momxmareblebi xdebian. isini
moiTxoven da mxars uWeren momsaxureobis xarisxis amaRlebas, romelic
saaTobiT gagrZelebadi mocdis nacvlad, swrafad xelmisawvdomi iqneba.
Tanamedrove cxovrebam moitana moTxovna jamrTelobisa da cxovrebis
jansaR nirze. mosaxleobas surs, avadmyofobisa da daavadebebis gareSe
cxovreba.
kvlevebma Zalze saintereso ram daamtkices, kerZod ukeTesi jandacvis
momsaxureba yovelTvis ar niSnavs ukeTes jamrTelobas (es SeiZleba
paradoqsad CaiTvalos, magram mdidari qveynebisa da mosaxleobisaTvis
metad Cveulia avadoba, vidre ganviTarebadi qveynebis Raribi
mosaxleobisaTvis) simarTlea, rom pacientebi ar zrunaven jandacvis
momsaxureobis zust organizebaze, aramed maT surT TavianTi problemebis
- 59 -
saswrafo da dauyonebliv gadaWra, aRsaniSnavia, rom jandacvis
problemebis gadaWra xSirad SefasebaSi mdgomareobs da ara
diagnostirebasa da mkurnalobaSi.
evropis jandacvis sistemebSi, pirveladi jandacvis wverebi yvelgan
erTnairi arian, magram maTi urTierTqmedebebi Zalze gansxvavebulia.
pacientebi, momwodeblebi, saswavlo dawesebulebebi, jandacvis industria,
finansistebi, damzRvevebi da mTavroba erToblivad cdilobs xeli Seuwyos
jamrTelobas da aRmofxvras avadoba da sikvdilianoba (sxva sityvebiT
aRmofxvras tanjva da gaaxangrZlivos cxovrebis Sualedi) evropaSi
maravali magaliTia jandacvis wevrebis warmatebuli urTierT
TanamSromlobis, mag. pacientebTa siebi da ,,geiT qiferoba”. eqsperimentis
gatareba, garkveuli gzaa gamoswordes jandacvis saerTo mdgomareoba,
gafarTovdes zogad praqtikosTa profiluri datvirTva da gatardes
makoordinebeli moqmedebebi specialistTa momsaxurebasTan mimarTebiT.
magram, mraval ZiriTad kiTxvaze jer-jerobiT ar arsebobs mecnieruli
pasuxi, amitom gadawyvetilebis miReba xdeba codnis vakumis pirobebSi.
evropuli mosaxleoba fiqrobs, rom garkveuli saxis erovnul
damzRvevebs SeuZliaT gadaanawilon daavadebebis, invalidobisa da
jamrTelobis sxva problemebis finansuri riski da xeli Seuwyon
nebadarTul xarjebze, romelic ar aris damokidebuli pirovnebis
Semosavalze, xelmisawvdomobas. Evropul jandacvis momsaxureobas, iseve
rogorc zogad praqtikaSi, pirveladi jandacvis aspeqtSi didi istoria
aqvs. WONCA da msoflio jandacvis organizacia xazs usvams pirvelad
jandacvas, radgan Tvlian rom igi yvelaze ukeT ergeba mosaxleobis,
damzRvevebis, momwodebelTa jgufebisa da politikis SemqmnelTa
interesebs. a) roca saqme exeba jandacvis dagegmis procesebs pirveladi
jandacvis samecniero bazas xarjefeqturobis Sesaxem Zalze mwiria;
b) mravali rCeva zogadi praqtikosebis dRiur saqmianobaSi moklebulia
samecniero safuZvels; g) pirveladi jandacvis arsi ufro farToa, vidre
jandacvis saWiroebaze pasuxi; d) zogadi praqtikosebi kvlav ganagrZoben
ganaTlebas, mihyvebian orsulebis paradigmas, maTi ZiriTadi davalebaa
upasuxon individualuri pacientebis Civilebs.
- 60 -
cnobilia, rom jandacvis specialistTa Sromis anazRaurebis meTodebi
unda ganirCeodes meTodebisagan romliTac xdeba, jandacvis momsaxurebis
danaxarjebis gansazRvra. orive finansirebis nawilia, magram gadaxdis
meTodebi miekuTvneba egreT wodebul ,,resursebis ganTavsebas” maSin roca
bolo miekuTvneba ,, Semosavlebis gazrdis,, funqciebs, orive elementi
efuZvneba erTsa da imaves, avtonomiis, xarisxis, solidarobis poziciebis
da efeqturobis faseulobebis gaTvaliswinebiT gadaxdas, iseve rogorc
profesionaluri momsaxurebis sxva atributebis gaTvaliswinebas. eqimebis
gadaxdis meTodebs uzarmazari mniSvneloba aqvs pirvelad jandacvaSi, igi
emsaxureba instituciebis erTmaneTTan dakavSirebas.
jandacvais organizaciebSi wlebis ganmavlobaSi, sul ramodenime
kiTxvam gamoiwvia iseTi mxurvale kamaTi, rogorc gamoiwvia
momsaxureobisaTvis profesionalebze gadaxdis meTodebis gansazRvram.
zogadi praqtikosebi anazRaurebis ZiriTadi meTodebia, kapitaciis meTodi,
xelfasebi da gaweuli momsaxureobis Sesabamsi anazRaureba.
bevrijis sistemis mqone evropis qveynebSi, gadaxda ZiriTadad
xelfasebisa da kapitaciis saSualebiT xdeba, maSin roca bismarkis
sistemis mqone qveynebSi, Warbobs gaweuli momsaxureobis anazRaurebis
meTodi (irlandiisa da holandiis gamoklebiT, sadac zogadi praqtikosebis
anazRaureba kapitaciis meTodiT xdeba). qveynebis umravlesobas gadaxdis
Sereuli meTodi aqvT, magram is qveynebi, sadac dominanturi gadaxdis
saSualebaa gaweuli momsaxurebis Sesabamisi anazRaureba, TiTqmis arasodes
iyeneben gadaxdis meTodebs. Zalze mcire empiruli mtkicebulebebi
arsebobs imis Sesaxeb, Tu sxva da sxva saxis cvlilebebi, romlebic
ukanaskneli dekadis ganmavlobaSi xdeboda zogadipraqtikosebis
anazRaurebis sferoSi, rogor moqmedeben zogadi praqtikosebis qcevebze,
jandacvis fasebze da pacientis keTildReobaze. unda iTqvas, rom
mtkicebulebebis gareSe cvlilebebis morgeba evropuli jandacvis sistemis
miznebTan, efeqturobisa da Tanasworobis Sesaxeb arc Tu saxarbielod
xdeba. zogierT qveyanaSi (mag. espaneTa da did britaneTSi) zogadi
praqtikosebis anazRaureba ukeTesia vidre sxva eqimebis. norvegiaSi adre
gaweuli sistemuri mcdelobebis Sedagad, zogad praqtikosTa da sxva
eqimTa xelfasebs Soris mciredi gansxvavebaa. evropul qveynebSi, ufro
- 61 -
eqimebis, saSualo saerTo Semosavali Zalze meryevia da 2001 wels, 120000
evrodan (did britaneTSi), 36000 evromde meryeobda ( espaneTSi).
Suasaukuneebis droidan sazogadoebebi da gildiebi da mSromelTa
jamrTelobis klubebi eqimebs uxdidnen kapitaciis meTodiT (yovel
wliurad, yvela wevrisaTvis, vinc eqimebs unda moenaxulebinaT Tu
gaxdebodnen avad).
kapitaciis sistema ganapirobebda, rom pirovnebas anazRaureba hqonoda
erT sul mosaxleze gaweuli samedicino moqmedebisaTvis. 1910 wels
inglisSi, britaneTis erovnul janmrTelobis damzRvevebs, adgilobriv
gaerTianebebs daevalaT gadaewyvitaT gadaxdis romeli meTodi jobda.
umravlesoba momxre iyo gaweuli momsaxureobis Seasabamisi anazRaureba
Secvliliyo kapitaciis meTdiT, radgan bolo dros aRmoCnda, rom igi
naklebi usiamovnebis momtani iyo. kapitaciis meTodis Teoriuli
SesaZleblobebia:
1) eqimebma SeiZleba gaakeTon Warbi referalebi;
2) meTodi moicavs zogad praqtikosebSi prevencialur Sexedulebis
Camoyalibebas, rom igi gamoimuSavebs mets Tu mis praqtikaSi meti avadobis
aRricxvasa da mkurnalobas eqneba adgili;
3) administraciuli procesebi ufro martivia;
4) ganxorcielebuli momsaxureobis faseuloba umniSvneloa da zogad
praqtikosebis Semosavali damokidebulia imaze, Tu ramdenma adamianma
moisurva mis pacientTa siebSi Cawera (mosaxleoba eqimebze metad did
rols TamaSobs specialistebis Semosavlis gansazRvraSi);
5) kapitacias buferuli moqmedeba aqvs eqimebs Soris mZlavri konkurenciis
winaaRmdeg;
6) pacientTa siebi gaurkvevel urTierTobebs afuZvneben, ara marto
momxmarebelTan, aramed sxvebTanac (rac saSualebas iZleva, saWiroebis
SemTxvevaSi dacvis kanonis Semobrunebis SesaZleblobas, anu
specialistebis im kontaqtebis SesaZleblobas, romelic ar aris pacientTa
siebSi);
7) imis gamo rom pacientTa siebi dakavSierebulia meti pacientis mocvasTan,
igi asocirdeba zogadi praqtikosebis geografiul gadalagebasTan;
- 62 -
kapitacia asocirdeba mZlavr pirvelad jandacvasTn da mosaxleobis
jamrTelobis mdgomareobis gamosworebasTn. zemoT xsenebuli 18 OECD-s
qveynidan, did britaneTs, danias, espaneTsa da holandias am kuTxiT
yvelaze kargi maCvenebeli aqvT.
xelfasis gadaxdis sistema iTvaliswinebs eqimTa anazRaurebas drois
mixedviT da aranairi mniSvneloba ar aqvs TuU ra qmedebebs Seicavda
Catarebuli momsaxureba da pacientTa ra raodenobas gaewia daxmareba.
xelfasis saSualebiT anazRaurebis meTodi asocirdeba, samedicino
praqtikis struqturis organizebis formasTan, mag. pirvelad jandacvaSi,
jandacvis centrebis arsebobasTan, garkveuli saxis jgufebi disciplinebis
ganviTarebasa da avtonomiis kontrolTan. xelfasiani zogadi
praqtikosebis umetesobas, damatebiTi sazogadoebrivi valdebulebebic
gaaCniaT, an SemosazRvruli geografiuli areali aqvT. Teoriulad
selfasebiT anazRaurebis dros, optimaluri moqmedebebis stimulireba,
eqimTa garemomcvel organizebul samuSao ZalaSi mdgomareobs vidre
finansur meqanizmebSi per se. Sedgenilia wyvilebi maTi umravlesoba
pacientebi arian romlebic anxorcieleben daTvlas. amave dros, eqimebs
SeuZliaT personaluri Rirebulebis minimumamde dayvana:
1) dabali riskis pacientebis SerCevis;
2) receptebis gamoweris;
3) gadagzavnebis warmoebis;
4) konsultaciis dros Semcirebis saSualebiT.
Teoriuliad xelfasis SemTxvevaSi optimaluri samedicino momsaxureobis
miwodeba damokidebulia samedicino personalze da ar regulirdeba
anazRaurebis meqanizmebiT. im SemTxvevaSi Sefaseba xdeba kolegialuri
msjelobiT da ara pacientis kmayofilebiT. SesaZlebelia adgili hqondes
pacientTa zedapirul damokidebulebasa da ara adekvaturi momsaxurebis
SemTxvevebs, radgan finansuri stimuli, maqsimaluri momsaxurebis
miwodebis ar arsebobs. saxelfaso sistema, roca xeslfasebi dabalia
araformaluri anazRaurebis damkvidrebas ubiZgebs (,,Savi fuli” ,,magidis
qvemodan gadaxda”) damatebiTi gadaxda aCqarebs uzrunvelyofis procesebs
da zrdis sasurvel momsaxureobaze xelmisawvdomobas. mniSvnelovania
aRiniSnos, rom xelfasiani pirveladi jandacva saSualebas aZlevs
- 63 -
specialistebs periodulad aiyvanon institutis Semdgomi ganaTlebisaTvis
studentebi. amave dros ufro axalgazrda specialistebis meTvalyureobas
uweven da xels uwyoben maTi kvalifikaciis zrdas, ufro metad gamocdili
kolegebi. es faqtori ganapirobebs dacvis xarisxis zrdas.
saxelfaso sistema administraciuli CarTulobis TvalsazrisiT, ufro
martivia, vidre sxva sistemebi. specialistebis geografiuli gadanawileba
yovelTvis metyvelebs dagegmarebis xarisxze.
zogad praqtikosebs xelfasis saSualebiT uxdian, evropis im qveynebSi,
sadac saxelmwifo dominantur da yovlismomcvel rols TamaSobs
jandacvis sistemaSi, rogorc fineTi, saberZneTi (soflis jandacvis
zogadi praqtikosebi) islandia, norvegia (qalaqebSi daqiravebuli)
portugalia, espaneTi da SvedeTi. xelfasiT anazRaurebis sistema
Tanxvedria pacientTa siberisa da ,,geiT qiferobis” islandiaSi,
portugaliasa espaneTSi.
xelfasebis anazRaurebis sistema, danarCenebTan SedarebiT yvelaze
gavrcelebuli sakamaTo Temaa. mravali profesionali mas socialistur
medicinis da semaSkos sistemis nawilad aRiqvams, romelsac hqonda
komunisturi orientaciis qveynebSi, dekadebis ganmavlobaSi da dabali
dacvis xarisxiTa da cudi samuSao pirobebiT xasiaTdeboda. Tumca eqimebs
uxdian xelfass, dasavleT evropasa da TiTqmis yvela qveyanaSi,
samedicino skolebSi, saavadmyofoebSi, saswavlo samedicino centrebSi da
maT aqvT samedicino dacvis SesaniSnavi maCvenebeli. es gviCvenebs rom
saxelfaso sistema ar aris ,,per se,, magram eqimebis regulaciisa da
stimulirebaSi igi wamyvan rols ver TamaSobs.
momsaxurebis Sesabamisi anazRaurebis dros, Teoriulad arsebobs
SesaZlebloba, pacientebs miewodos saWiroze meti momsaxureoba, raTa
gaizardos anazRaureba. amas mivyavarT momwodeblis mier provocirebul
moTxovnebamde (zedmet da arasaWiro diagnostikasa da mkurnalobisaken).
romlis drosac pacienti iRebs imaze met momsaxureobas, vidre is
moiTxovda, rom hqonda Sesabamisi ganaTleba. eqimebi SesaZlebelia
axdendnen moTxovnebis provocirebas, roca:
1) arsebobs mecnieruli eWvebi;
2) eqimebs aqvT mcire datvirTva;
- 64 -
3) izrdeba konkurencia;
4) gadasaxadebis piradi Rirebuleba mcirdeba.
moTxovnebis provocirebas SeuZlia migviyvanos moWarbebul referalebamde
da ,,trefikingamde pacientebSi”, roca nawili honorarisa eqimisaTvis
ikargeba, magram problema imaSi mdgomareobs, rom referalebis ricxvi
Zalze mcirea radgan eqimebs ar surT pacientis dakargva.
momsaxurebis Sesabamisi anazRaurebis sistema asocirdeba zogadi
praqtikosebis sust politikur ZalauflebasTan, dabal pirveladi
jandacvis maCveneblebTan. am mimarTebaSi, 18 mdidari OEOCED-s qveynebidan
yvelaze cudi maCvenebeli germaniaSi, SveicariaSi da safrangeTSi
aRiniSneba. aseve problemebia momsaxureobis ganxorcielebisaTvis
dakavsSirebul gadaxdasTan (prefomance-related) mimarTebaSi, romelmac
farTod daikava adgili britanul jandacvaSi (anu saxelmwifo seqtorSi)
bolo 15-20 wlis ganmavlobaSi, xolo irlandiis, espaneTisa da sxva
jandacvaSi seqtorebSi ukanaskneli dekadis ganmavlobaSi. momsaxureobis
ganxorcielebasTan dakavSirebuli gadaxda SemoRebuli iyo mTeli rigi
mizezebis gamo, rogoricaa:
1)zogadi praqtikosebis stimulireba (protokolebisa da gaidlainebis
gamoyeneba, damtkicebuli Carevis xelSewyoba, zogadi daniSnulebebi,
fasebis kontroli farmacevtul saSualebebze, vizitebis gazrda da sxva).
2)xelmisawvdomobis gaumjobeseba;
3) kadrebis motivireba;
4) kadrebis ayvanisa da SenarCunebis procesebis gamtkiceba;
5) organizaciul kulturaSi cvlilebebis mniSvneloba;
6) kadrebis anazRaurebis kontroli;
7) profkavSirebis Zalauflebis Semcireba;
8) kadrebis ganviTarebis politikis gaZliereba.
magram mtkicebulebebis umravlesoba, romelic momsaxureobis Seeabamisad
gadaxdis Sesaxeb arsebobs, miuTiTebs mxolod sasargeblo moqmedebebze.
warmatebis misaRwevad saWiroa Zalisxmva, raTa miRweuli iqnas
yovelwliuri miznebis Sesaxeb SeTanxmembebi mTel jgufTan aseve miznebis
xelaxali Sexsenebebi da garemoebebi, raTa miRebuli iqnas Sedegebi.
ganvlili gza momavalSi, garkveulwilad gansazRvravs ,,gamosavlebs”
- 65 -
rogoricaa, klinikuri moqmedebebis xelSewyoba, romelic Tavs aridebs
,,jamrTelobis iseT gamovlinebas, romelsac SesaZlebelia gverdi auaroT”,
magaliTad:
1) ambulatoriuli dacvis saTuTi mdgomareobebi (hospitalizaciis
SesaZlebeli gverdis avla);
2) sikvdili, romelic ar iyo gardauvali (mag. sikvdili tetanosiT an
pnevmoniiT).
zogierT stimuls SesaZloa Sereuli efeqti hqondes, 1993 wels,
irlandiaSi warmodgenili, zogadi praqtikosebis stimulirebis sqema
iTvaliswinebda, rom saxelmwifo dazRveulebisaTvis gacemuli daniSnuleba
yofiliyo fasiani (dabali klasisaTvis, anazRaureba kapitaciis meTodiT).
zogad praqtikosebs saSualeba miecaT SeenaxaT Tanxis naxevari, romelsac
proeqtis farglebSi iyeneben TavianTi pacientebisaTvis da darCenili Tanxa
egzavneboda jandacvis xelmZRvanelobas pirveladi jandacvis
ganviTarebisaTvis. seqma ar iTvaliswinebda jarimebs, biujetidan
gansazRvrulze meti Tanxis daxarjvisaTvis. 1990 wlis gamokiTxvam cxadyo,
rom zogadi praqtikosebi mxars uWerdnen sqemas, farmaceptebi
ewinaaRmdegebodnen mas, pacientebma ki araferi icodnen sqemis Sesaxeb,
mosaxleobis saWiroebibi da gaWirvebebi ki kvlav ucvleli rCeboda. es
aspeqti arasodes ar yofla, srulad ganxiluli kvlevaSi. mtkicebulebebi
cxadyofen, rom finansebze fokusirebulma stimulebma SeiZleba cudi
gavlena iqonios pacientTa momsaxureobaze. stimulebis warmatebul
gamoyenebaze, arsebobs saTuo mtkicebulebebi. 1964 wels didi britaneTSi,
dawesda specialuri anazRaureba, jgufuri muSaobisaTvis, sakuTrebis
gaumjobesebisTvis da damxmare kadrisTvis, ramac dramatul cvlilebebamde
miiyvana zogadi praqtika, man warmoSva pirveladi jandacvis struqtura,
romelic dReisTvis warsuls bardeba. norvegiaSi zogadi praqtikosebi
visac binaze vizitisaTvis uxdian 30 evros, metad rutinulad misdeven
binaze vizitebis praqtikas, vidre is eqimebi, romelTac igive saqmianobaSi 6
evros uxdian. Tumca am magaliTidan ar Cans pacientebma Tu moiges, binaze
vizitebis ricxvis gazrdiT.
dakvirvebam gamoaaSkarava anazRaurebisa da stimulebis gansxvavebuli
SemTxvevebis dros, magaliTad xelfasiT anazRaurebad eqimebs urCevniaT
- 66 -
mokle samuSao da naklebad datvirTuli dRe hqondeT. eqimTa anazRaurebis
meTodebi garkveulwilad moqmedeben Tavisufali da samuSao drois
monacvleobaze. ojaxis eqimebi da axalgazrda zogadi praqtikosebi sxvebze
metad afaseben Tavisufal drosa da ojaxur cxovrebas. amgvari
damokidebuleba aRiniSneboda norvegiaSi, ris gamoc 1990 wlisaTvis zogadi
praqtikosebis ori ZiriTadi tipi Camoyalibda: adgilobrivi mTavrobis
mier, xelfasis saSvalebiT anazRaurebuli daqiravebulebi da
damoukidebeli kontraqtebis mqoneebi, romelTac ZiriTadad momsaxurebis
Sesabamisi anazRaureba hqondaT. am SemTxvevaSi momsaxurebis Sesabamisi
anazRaurebis mqone eqimebis momsaxurebis produqti 20-40%-iT meti iyo,
magram is, rom xelfasian eqimebs meti Tavisufali dro hqondaT, zogierTi
zogadi praqtikosisaTvis stimuls warmoadgenda (rom emuSava xelfasiT
anazRaurebad eqimad) jgufuri stimulireba SesaZlebelia mxilod maSin
roca, saqme jandacvis centrebs an jgufur muSaobas exeba. espaneTSi,
jandacvis centrebSi, mTeli jgufis stimulireba xdeba, kerZod fasebis
kontrolisa (daniSnulebis fasebis CaTvliT) da eqTnebsa da eqimebs Soris
zogadi monitoringis warmoebis saSualebiT. msgavsi sistemis dros
monitoringi efeqturia radgan, medpersonals erTmaneTis praqtikis Sesaxeb
meti informacia aqvT vidre menejers. xorvatiaSi pirveladi jandacvis
privatizacia (zogadi praqtikosebis xelfasebiT anazRaurebis meTodis
kapitaciis meTodiT Secvla da kerZo kontraqtebis SemoReba) asocirebuli
iyo gaumjobesebasTan (vizitis zusti drois daniSvnebi, vizitebis
telefoniT daniSvnebi, telefonis saSualebiT konsultaciebis gacema
arasamuSao dros). Cven araferi ar viciT amgvari cvlilebebi, rogor
moqmedeben momsaxurebis xelmisawvdomobaze da janmrTelobis
mdgomareobaze. stimulebma aseve SesaZloa gansazRveron profesionalTa
kariera. portugaliaSi, sadac uamravi ,,winaaRmdegobebia” da cota jildoa
qvemodan zemoT mimavali kibis (karieris) dasaZlevad, arsebobs sqema,
romelic sxva da sxva saxis stimulebs Tavazobs eqimebs, mag. menejerebi
Tavazoben eqimebs, mniSvnelovani gadawyvetilebebis miRebis da jandacvis
momsaxurebis dagegmvis dros miiRon monawileoba.
garkveuli gamocdileba dagrovda stimulebis uaryofiTi moqmedebaze
(negatiuri stimulebi). magalliTad germaniaSi sqema sjida eqimebs,
- 67 -
erovnuli wamlebis biujetis dasaSvebze meti xarjisaTvis, ramac gamoiwvia
wamlebis fasebis 25%-iT gazrda, SesaZloa am procesma gazarda
saavadmyofoebSi mimarTvisa da gadagzavnis procesebi. safrangeTSi
aRiniSneboda, rekomendirebuli gaidlainebis garda sxva daniSnulebebis
gacemis faqtebi. mravali kvlevaa Catarebuli gaidlainebis Sesatyvisobasa
da klinikuri efeqtis qonebasTan dakavSirebiT, magram Sefasebebi da
moxsenebebi amis Sesaxeb jer ar gakeTebula. stimulebi aseve gamoyenebuli
unda iyos TviT-movlis xelSewyobisaTvis, radgan igi (personaluri da
ijaxis) dacvis umniSvnelovanesi, bazisuri safexuria. germaniaSi xdeba
qronikuli pacientebis, binaze movlis finansuri mxardaWera.
Zalze cotaa cnobili, Tu rogor moqmedeben zogadi praqtikosebis
anazRaurebis sxva da sxva sistemebi fasebsa da jandacvis SesaZleblobaze.
- 68 -
1.3. jandacvis sistemis reformis ganxorcielebasTan dakavSirebili
problemebi ganviTarebad qveynebSi
1993 wlis seqtemberSi Catarda saerTaSoriso konferencia Temaze
`jandacvis seqtoris reforma ganviTarebad qveynebSi: 1990-iani wlebis
sakiTxebi~ konferenciis Catarebis periodSi, didi daintereseba iyo am
sakiTxisadmi. amerikis SeerTebul StatebSi ixilavdnen klintonis gegmas,
ukanaskneli ramdenime aTwleulis yvelaze mniSvnelovan winadadebas
jandacvis reformis irgvliv. didi britaneTi, niderlandebi, SvedeTi da
evropis sxva qveynebi nergavdnen finansur da miwodebis axlebur
meqanizmebs. saSualo Semosavlebis mqone qveynebi, magaliTad taivani,
nergavda jandacvis dazRvevis axal sistemas. msoflio banks axali
gamoqveynebuli hqonda 1993 wlis ganviTarebis angariSi `investicia
jandacvaSi~, sadac SemoTavazebuli iyo jandacvis strategiebis
gansxvavebuli xedva dabali da saSualo Semosavlebis mqone qveynebSi.
ganviTarebad qveynebSi jandacvis mniSvnelovan miRwevad iTvleboda bavSvTa
universaluri imunizacia, oraluri rehidrataciis Terapia da amerikis
kontinentze poliomelitis praqtikulad sruliad aRmofxvra. amave
periodSi axleburi midgoma Camoyalibda reproduqciuli janmrTelobis,
daavadebuli bavSvebis, imunodeficitis/Sidsis mimarT. Sedegi gamoiRo
vertikalurma da kategoriirebulma programebma. Tumca, ufro da ufro
aSkara xdeboda, rom warmatebis SesanarCuneblad jandacvis sistemebs
bevrad meti mxardaWera esaWiroebodaT, rogorc es seqtoris sxvadasxva
angariSebidan da jandacvis seqtoris Sefasebebidan gamoikveTa, mTel rig
ganviTarebad qveynebSi, jandacvis sistemebi realurad funqcionirebda
araefeqturi da araTanabari resursebis ganawilebis, uxarisxo
momsaxurebis da demoralizebuli personalis pirobebSi. pacientebi
saxelmwifo samedicino sistemidan kerZo sistemaSi gadadian, riTac
gamoxataven TavianT damokidebulebas. jandacvis aseT dangreul sistemebSi
ismoda SekiTxva imis Sesaxeb, SenarCundeba ki aseT viTarebaSi miRweuli
Sedegebi donorebis mxardaWeris dasrulebis Semdeg, meti fondebis moZieba
ufro gonivruli iqneba Tu ara, SeiZleba Tu ara ukiduresad Rarib
qveynebSi miRwevebze saubari da sxva. konferenciaze `jandacvis seqtoris
- 69 -
reforma~ gamoikveTa azri, rom jandacvis sistemebis axleburi xedva da
inovaciebi aRmofxvris am uTanasworobas. iseTi koncefciebi, rogorebicaa
`axali sazogadoebrivi marTva~ an `kerZo sazogadoebrivi partnioroba~
gvpirdeboda sazogadoebrivi miznebisa da antreprenioruli kreatiulobis
potenciur sinTezs, ramac SeiZleba moitanos jandacvis miRwevebis axali
era. bevr ganviTarebul qveyanaSi, inovaciebi jandacvis dafinansebis da
miwodebis sakiTxebSi, TiTqos ufro amtkicebda am sistemebis
biurokratiulobas. SeeZlo ki am siaxleebs axali energia STaebera
ganviTarebadi qveynebis jandacvis sistemebisaTvis? didi cvlilebebi
ganicada samedicino sazogadoebam am periodis mere. aTwleulis bolos,
sxva saerTaSoriso konferenciaze, jandacvis sistemis wamyvani
mkvlevarebisgan movismineT, rom `jandacvis seqtoris reforma~
ganviTarebad qveynebSi jandacvis sistemebis yvelaze didi damangrevelia.
auditoriis didi nawili am azrs daeTenxma. mTeli rigi problemebis
gamomwvev mizezad dasaxelda `jandacvis reformis Cavardna~; maT Soris
gazrdili samedicino gadasaxadebi, vertikaluri imunizaciis mier
miyenebuli ziani da decentralizaciis Semdegi ojaxuri dagegmvis
programebi. aseve RaribTa xarisxian samedicino momsaxurebaze
xelmisawvdomobis Semcireba, rac gamowveulia araTanaswori sadazRvevo
sistemebiT.
ra moxda am wlebSi? ra doziT moxda sawyisi optimizmis realizeba (an
pesimizmis)? DDM proeqtis dasrulebam mogvca saSualeba gamovikvlioT es
sakiTxebi. modiT gavarkvioT Tu ra codna dagrovda ganviTarebad qveynebSi
jandacvis seqtoris reformaze aTwleulis ganmavlobaSi (ra periodSic
mimdinareobda es proeqti) da davusvaT sakuTar Tavs SekiTxva, ra
SegviZlia viswavloT aqedan?
reforma gulisxmobs dadebiT cvlilebebs. magram jandacvis seqtoris
reforma moicavs ufro mets, vidre mxolod janmrTelobis an
janmrTelobis dacvis gaumjobesebaa. 1995 wels, DDM Camoayaliba jandacvis
seqtoris reformis gansazRvreba, rogorc: `xangrZlivi, mizanmimarTuli da
fundamentaluri cvlileba~; sadac `xangrZlivi~ niSnavs araerTjerad da
droebiTs, aramed xangrZlivmoqmed gavlenas; `mizanmimarTuli~ niSnavs
racionalurs, gegmiurs da faqtebze dafuZnebuls; da `fundamentaluri~
- 70 -
niSnavs jandacvis sistemis mniSvnelovan strategiul siRrmeebs (bermani
1995 weli). gamokvleulia jandacvis sistemis cvlilebis specifiuri
ganzomilebebi, romlebic reformis strategiebis nawili iyo (kaselsi 1995).
calsaxaa, rom jandacvis seqtoris reformam SeiZleba moicvas jandacvis
sistemebis farTo speqtri.
jandacvis seqtoris reforma ar aris koncefcia, romelsac unda
hqondes mxolod erTi gansazRvreba. ar unda davideT mcire detalebamde
da gavarkvioT ra Sedis da ra ar Sedis reformis farglebSi (kaselsi da
janovski 1996 weli). Tumca am mosazrebis kritikosebi gvTavazoben ufro
naTlad CamovayaliboT is, Tu ra igulisxmeboda (ivaraudeboda) da raze
gamovxatavT kritikul azrs. imisaTvis, rom SevafasoT reformis
efeqturoba, unda ufro naTlad vicodeT ra igulisxmeba reformis qveS.
pirveladi gansazRvrebis mixedviT umjobesia davakonkretoT, Tu ras
vgulisxmobT `fundamentaluri cvlilebebis~ qveS. uiliam hsiaos (2000
weli) statiaSi mohyavs `makontrolebeli niSnulebi~ CamonaTvali (`Control
knobs”) romliTac isazRvreba jandacvis sistemebis ZiriTadi procesebi da
Sedegebi. hsiaos azriT, jandacvis seqtoris ZiriTadi aqcenti unda
gakeTdes: dafinansebis, gadasaxadebis, organizebis, regulirebis da
momxmarebelTa qcevis Camoyalibebisa da morgebisaTvis.
jandacvis sistemis aseTi meqanizmebis naTlad Camoyalibeba dagvexmareba
jandacvis seqtoris reformis ufro frTxil daxasiaTebaSi. SeiZleba ufro
gamosadegi iyos sistemuri cvlilebebis strategiuli da fundamentaluri
programebis gamoyofa SezRuduli, nawilobrvivi an mzardi programebisgan.
pirvel nawils SeiZleba vuwodoT reformebi didi asoTi (R), meores ki
reformebi patara asoTi (r). gTavazobT, didi R-iT movixsenioT is
reformebi, romlebic Tavis TavSi moicavs hsiaos mier CamoTvlil minimum
or elements, xolo patara r-iT ki is programebi, sadac SedarebiT
SezRuduli masStabiT mxolod erTi aseTi elementi, Sedis.
magaliTisaTvis, axali an farTomasStabiani erovnuli jandacvis
sadazRvevo sistemis Camoyalibeba iTvaliswinebs, dafinansebis,
regulirebis da miwodebis saqmeSi mniSvnelovani cvlilebebis
ganxorcielebas. imis mixedviT, Tu rogor aris igi struqturirebuli is
aseve gavlenas moaxdens jandacvis miwodebis sakiTxebzec. aqedan
- 71 -
gamomdinare, igi CaiTvleba reformad `didi asoTi~ da piriqiT reformebi
`patara asoTi~ iqneba magaliTad momsaxurebis safasuris SemoReba
sazogadiebriv klinikebSi an, erovnuli saswavlo saavadmyofoebisaTvis
avtonomiis miniWeba. aseT qmedebebs, eWvgareSea rom didi sargeblis motana
SeuZliaT, Tumca isini calke aRebuli ar aris igive masStabis da
sirTulis, rac e.w. `reformebi didi asoTi~. `R” tipis reformebi Tavis
TavSi SeiZleba bevri `r” tips reformis ganxorcielebas moicavdes:
1) sistemuri paketi cvlilebebisa;
2) reforma unda iyos ~mizanmimarTuli~ es niSnavs, rom reformis
elementebi da komponentebi unda Camoyalibdes racionalurad: naTlad
gamoikveTos jandacvis sistemebis problemebi, faqtebze dafuZnebulad,
moiZebnos sistemis cvlilebebisa da am problemis gadaWris
damakavSirebeli meqanizmi. aucilebelia SemuSavdes jandacvis reformis
naTlad formulirebuli politika, imgvarad, rom masSi monawile
pasuxismgebelma pirebma, romlebic axorcielebn cvlilebebs, SeZlon
konkretulad gansazRvron miznebi da amocanebi, kavSiri, maT saqmianobasa
da reformis mizans Soris aseve sistemis sxvadasxva komponentebTan;
3) reforma unda iyos `xangrZlivmoqmedi~ yvelaze fundamentaluri
cvlilebebi iqneba xangrZlivmoqmedi xasiaTis, radgan isini iTvaliwinebs
sistemebis mniSvnelovan transformacias da axali moqmedi pirebis Seqmnas,
romlebic daicaven TavianT axal interesebs politikur procesebSi. Tumca,
aseTad ar CaiTvleba is reformebi, romlebic SemoTavazebulia
kanonmdeblobiT da romelTa ganxorcielebac ar moxda; arc isini,
romlebis ganxorcielebac daiwyo da Sewyda, mag, niderlandebSi ar
ganxorcielda ambiciuri reforma saxelwodebiT `marTuli konkurencia~,
bolomde ar gatarda Sesabamisi RonisZiebebi da mogvianebiT damatebebi
Sevida reformis kanonmdeblobaSi, riTac mTlianad gabaTilda gatarebuli
sistemuri cvlilebebi. bunebrvia, Cven SeiZleba garkveuli codna miviRoT
Seumdgari an ganuxorcielebeli reformebidan, magram isini ver
warmoadgens srul suraTs.
dayofis mizani sulac ar aris utyuari maCveneblis gamokveTa, romelsac
gamoviyenebT imis gansasazRvravad, ganxorcielda msxvil Tu mcire
- 72 -
masStabiani reforma; aramed Cven gvinda ganvixiloT bolo aTwleulSi
dagrovili gamocdileba jandacvis reformis irgvliv.
mniSvnelovania miznobrivi jandacvis reforma ganvasxvavoT sistemaSi
ganxorcielebuli garedan nakarnaxevi cvlilebebisagan. aseTi gansxvavebebi
saSualebas gvaZlevs SevafasoT reformebi maTi Zireuli mniSvnelobiT.
terminis `jandacvis seqtoris reforma~ gamoyeneba misi sxvadasxva
mniSvnelobiT da gansxvavebuli motivaciis mqone mxaris mier gamoyeneba
SeiZleba aixsnas jandacvis sistemis cvlilebis mravlad arsebuli
negatiuri gamocdilebiT. cvlilebebi, romlebic, Tavs moxveulia
samTavrobo iniciativiT, xSirad saerTaSoriso donorebis mxardaWeriT, ar
isaxavs miznad jandacvis sistemis gaumjobesebas. aseTi proeqtebi ufro
xSirad makroekonomikuri stabilurobis miRwevas an ufro demokratiuli
politikuri sistemebis Camoyalibebas emsaxurebian da isaxaven samedicino
miznebis miRwevas. msgavsma cvlilebebma, SeiZleba gamoiwvios jandacvis
sistemebis an janmrTelobis gaumjobeseba, magram SeiZleba arc gamoiwvios.
xSirad maT SemuSavebisas, aseTi mizani arc aris. frTxilad unda viyoT
cvlilebebis `jandacvis seqtoris reformad~ moxseniebisas, radgan maT
cota mcire informacia SeiZleba mogvawodon jandacvis sistemis
mizanmimarTuli cvlilebebis Sesaxeb, Tumca, maT SeiZleba didi gavlenac
moaxdinon sistemaze.
garedan Tavsmoxveuli cvlilebebi, SeiZleba ramdenime wyarodan
modiodes, magaliTad:
1. jandacvis sistemis zogierTi cvlileba SeiZleba gamomdinareobdes
politikuri, socialuri an ekonomikuri reformidan, davuSvaT qveynis
komunisturi wyobidan gamosvlis periodSi;
2. sxva tipis jandacvis sistemis cvlilebebi gamowveuli iyo mTlianad
saxelmwifos reformidan (mag. laTinuri amerika);
3. jandacvis sistemis gansxvavebuli cvlilebebi gamoiwvia mwvave
finansuri krizisis dasaZlevad SemuSavebulma erovnulma programebma
(rogorc wesi `struqturulis Sesabamisobis miRwevis~ formiT); Tavidan
ganxorcielda laTinur amerikaSi 1980-ian wlebSi da ufro mogvianebiT
CrdiloeT afrikis qveynebSi.
- 73 -
`reforma SeiZleba xasiaTdebodes reformad didi (strategiuli da
mizanmimarTuli) da patara (inkrementaluri da miznobrivi) asoebiT~ da
gansxvavebuli SeiZleba iyos am ori formis Sefasebis meTodebic. Tumca
imis sawinaaRmdegod, rac iTqva, Cven davakvirdiT, rom yvelaze ufro
mizanmimarTuli jandacvis reforma aris e.w. `r” reformis. mxolod mcire
raodenobis ganviTarebadma qveyanam Caatara jandacvis sistemis
momcvelobiTi analizi, gegmiuri strategiuli cvlilebebis
ganxorcielebis Semdgom. Zalian mcirea im qveynebis raodenoba, sadac
Catarda `R” tipis reformebi da SeiZleba aqedan daskvnebis gamotana. ufro
xSiria `r tipis reformebis ganxorcielebis praqtika. aseTi mcire
masStabiani cvlilebebi fundamentalurad ver Secvlian jandacvis
sistemas, magram maT aqvT rogorc dadebiTi, ise uaryofiTi gavlena.
mimovixiloT, xsenebuli reformebis ramdenime tipi. pirvelad SevexoT
jandacvis cvlilebebs, romlebic Tavs moxveulia seqtoris garedan.
magaliTebia qveynebi, romlebic gamodian komunisturi weswyobilebidan –
yofili sabWoTa kavSiris, aRmosavleT evropis qveynebi da qveynebi sadac
kvlav mmarTvelobaSia komunisturi partia, Tumca romlebmac gaxsnes
ekonomika (mag. CineTis saxalxo respublika da vietnami). aRmoCnda, rom
sabazro principebiT gamowveulma struqturulma da ekonomikurma
cvlilebebma, umetes SemTxvevaSi uaryofiTi gavlena iqonia jandacvis
seqtorze. CineTSi, 1978 wels dawyebulma ekonomikurma cvlilebebma (gu da
tang, 1995 w.) daSala jandacvis dafinansebis socialuri meqanizmi. Amis
Sedegad, moxda saxelmwifo sistemaSi sabazro Zalebis uecari SeWra.
pirveladi donis momsaxurebam dakarga Tavisi koleqtiuri dafinansebis
safuZveli CineTis umravles soflebSi. saxelmwifo biujeti ara
adekvaturad afinansebda saavadmyofoebs qalaqSi. Aman moitana iseTi
mniSvnelovani cvlilebebi, rogoricaa soflis eqimis praqtikis
privatizacia, saavadmyofoebis finansuri avtonomiebis SemoReba da fasebis
eskalacia (moxda fasebis liberalizacia da provaiderebi Tavisufalni
iyvnen, Semosavlis gazrdaSi). jandacvis seqtoris cvlilebebi CineTSi,
ekonomikis am reformis sapasuxo iyo (uei da reni, 1999l; liu da al, 1995).
iTvleba, rom saxelwifos prioriteti ar iyo jandacvis seqtoris reforma,
magram arsebobs niSnebi imisa, rom zogierT provinciaSi da qalaqSi
- 74 -
ganviTarda, cvlilebebisa da eqsperimentebis am periodis ufro
momcvelobiTi erovnuli politikis SemuSavebis interesi.
jandacvis sistemis garedan Tavsmoxveuli reformis ZiriTadi tipi aris
mTlianad saxelmwifos reformis da decentralizaciis Sedegi, rogorc es
moxda laTinuri amerikis qveynebSi. gvian 1980-ian da 90-ian wlebSi, laTinur
amerikaSi gaCnda reformebiT dainteresebis talRa, romelic gamowveuli
iyo 80-iani wlebis finansuri “valebis” krizisiT da samxedro wyobilebis
aTwleulis Semdgom, demokratiis aRdgenis surviliT (grindeli, 1996
weli). magaliTad bolivia, 1993 wels sanCes lozadas xelisuflebaSi
mosvlis Semdeg. saxelmwofoebrivi reforma ganxorcielda qveynis
biujetis SemcirebiT da saxelisuflebo funqciebis municipalitetebze
decentralizaciis gziT. samTavrobo funqciebi jandacvasTan mimarTebaSi
zeviT xsenebuli procesis Sesabamisad gadaeca municipalitetebs. Tumca,
amas ar hqonia jandacvis seqtoris reformis saxe. am cvlilebam pirvel
etapze moitana samedicino dawesebulebebisaTvis dafinansebis Semcireba da
es gagrZelda manam, sanam jandacvis `r” tipis reformis mixedviT, ar
daevala municipalitetebs maTi dafinansebis asignirebuli Tanxis
jandacvaze mimarTva (ruizi da giusani, 1998; dimertiCenko, 1990).
decentralizaciis reformis magaliTebi sxva kontinetzec arsebobs da
maT Soris senegali erT-erTi gamorCeulia. senegalSi, jandacvis seqtoris
adgilobriv warmomadgenlobebze decentralizaciis didi xnis mcdelobis
Semdeg, mTavrobam ganaxorciela radikaluri nabiji da moaxdina seqtoris
sruli decentralizacia adgilobriv municipalitetebze da amasTan,
jandacvis sistemis dafinansebis da funqcionirebis aranairi samoqmedo
wesebi ar miuwodebia maTTvis. aseTma nabijma qveyana miiyvana sistemis
srul daSlamde, ar arsebobda praqtikulad aranairi komunikacia dargis
xelmZRvanelebsa da merebs Soris (gridmani, 2000 w). boliviasa da
senegalSi, jandacvis sistemis menejerebi da saerTaSoriso organizaciebi
decentralizebuli jandacvis sistemebSi investiciis Cadebis gziT,
cdilobdnen raime sargebeli enaxaT Seqmnili mdgomareobidan, magram
yovelive es Zalian Sorsaa da araferi aqvs saerTo mizanmimarTuli,
jandacvis sistemisaTvis specialurad SemuSavebuli da misi
gaumjobesebisaken mimarTuli decentralizaciisagan.
- 75 -
reformis garedan Tavze moxveva kidev moxda afrikis qveynebze, rac
gamoiwvia 1980-iani da 90-iani wlebis finansurma krizisma. saerTaSoriso
safinanso institutebis (msoflio banki da saerTaSoriso savaluto fondi)
mier inicirebuli struqturuli gardaqmnis programebi, gulisxmobda
adgilobrivi valutis devalvacias, samTavrobo danaxarjebis (xSir
SemTxvevaSi, socialuri danaxarjebis CaTvliT) da valebis Semcirebas da
saxelmwifo momsaxurebebis SezRudvas. xSirad es procesebi did gavlenas
axdenda jandacvis sistemaze, xdeboda ra danaxarjebis Semcireba da
fasebis momateba importirebul saqonelze. arsebuli gamocdilebis
gaanalizebis Semdeg, sanma da berniem (1995) aRniSnes, rom `struqturuli
gardaqmnebi, fiskaluri gamkacrebis da biujetis SemcirebiT, ar uqmnis
safrTxes jandacvis seqtoris funqcionirebas~. magram maT aseve aRniSnes,
rom, `struqturuli gardaqmnebi ar ganapirobebs SezRuduli resursebis
mniSvnelovan intra-seqtoralur xelaxal gadanawilebas~ da `iSviaTia
mniSvnelovani cvlilebebi, reformebi Tavisi bunebiT ar aris mzardi~. sxva
sityvebiT rom iTqvas, am makro-ekonomikur reformebze, jandacvis seqtori
yvelaze xSirad pasuxobda `r~ tipis jandacvis dafinansebas aqtivobebiT,
magaliTad keniasa da ganaSi momsaxurebis safasuris SemoReba, bamakos
iniciativa Temis xelSewyoba wamlebis dafinansebiT.
iSviaTia qveynebi, sadac jandacvis reforma ganxorcielda
mizanmimarTulad, fundamentalurad da xangrZlivmoqmedad (rogorc es
DDM-is mier Camoyalibda 1993 wels). 1980 wlis Semdeg, msgavsi reforma
ganxorcielda: CileSi, kolumbiaSi, zambiaSi, CexeTis respublikaSi,
ungreTSi, poloneTSi (1990-is Semdeg), CineTSi (qveynis pilotur regionebSi)
da samxreT afrikaSi, CamoTvlilTagan mxolod zambia da CineTia dabal
Semosavliani qveyana. piriqiT, Zalian didi iqneba sia, Tu CamovTvliT
qveynebs, sadac ganxorcielda `r~ tipis reformebi jandacviT sferoSi. maT
Soris davuSvaT dafinansebis axali meqanizmis – momxmareblis safasuris
SemoReba da adgilobrivi winaswari gadaxdis sqemebi marTvisa da
organizebis axali formebi – decentralizacia da saavadmyofoebis
avtonomia. CileSi jandacvis reforma 80-iani wlebis dasawyisSi daiwyo da
reformebis talRis erT-erTi pirveli iyo. (talRis pirveladi etapi iyo
1950, 60-ian wlebSi erovnuli jandacvis sistemis Camoyalibeba). Ciles
- 76 -
reforma iTvaliswinebda kerZo sadazRvevo gegmebis, saxelad ISAPRE
SemoRebas da pirveladi sistemis decentralizacias (kastaneda, 1992). igi
moicavda hsiaos TiTqmis yvela sakontrolo niSnuls:
• Zireuli cvlilebebi dafinansebaSi – kerZo sadazRvevo sistemis
SemoRebas, romelic mniSvnelovnad finansdeboda socialuri
dazRvevis SenatanebiT;
• pirveladi jandacvis dawesebulebebis decentralizaciis
municipalitetebze;
• gadaxdis meqanizmis cvlilebas da masSi momsaxurebis safasuris da
Semdeg erT mosaxleze (per kapita) gaangariSebis SemoRebas;
• axali maregulirebeli reJimis, maT Soris sadazRvevo kontrolis
Camoyalibeba;
• jandacviTi qcevis Secvlis axali programebi (prevenciisaken
mimarTuli).
1993 wels dawyebuli reforma kolumbiaSi aseve moicavda yvela
`sakontrolo niSnuls~; inovaciuri socialuri dazRvevis farglebSi, misi
saSualebiT SesaZlebeli gaxda `konkurenciis marTva~ sazogadoebrivi da
kerZo samedicino dazRvevis gegmebisa da sazogadoebrivi _ kerZo
provaiderebTan kontraqtis dadebis gziT (kolumbiis jandacvis seqtoris
reformis proeqti, 1996).
zambiuri modeli (dawyebuli 1991-1992 wlebSi) iTvaliswinebda
saxelmwifo jandacvis sistemis inovaciurad restruqtuirebas
institucionalur doneze. reformis farglebSi Seiqmna jandacvis
centraluri sabWo, romelic zedamxedvelobas uwevda samedicino
momsaxurebis miwodebis saqmeebs da ar Sedioda jandacvis saministros
SemadgenlobaSi. es modeli aseve gulisxmobda decentralizacias
mniSvnelovani masStabiT (regionis jandacvis menejmentis gundze da
sabWoebze), momsaxurebis safasuris SemoRebas da sargeblis paketebis
Seqmnas (msoflio savaWro organizacia, 1997).
centraluri da aRmosavleT evropis qveynebSi sabWoTa sistemis
Sesacvlelad aseve ganxorcielda mTeli rigi fundamentaluri reformebi.
- 77 -
1990-ian wlebis dasawyisSi dawyebuli reforma CexeTis respublikaSi
gulisxmobda saxelwifo momsaxurebis swrafi tempiT privatizacias,
saxelmwifosTan dakavSirebul da kerZo sadazRvevo fondebis Seqmnas,
anazRaurebis axali sistemis SemoRebas.
ungreTSi Catarda pirveladi jandacvis sistemis nakleb ambiciuri
privatizacia, SemoiRes centralizebuli socialuri dazRvevis sistema da
moxda municipalur doneze sakuTrebis decentralizacia. poloneTSic
ganxorcilda decentralizacia, avtonomia mieniWa saavadmyofoebs da
klinikebs da moxda ramdenime pirveladi jandacvis sistemaSi politikuri
privatizacia SerCeul regionebSi; Tumca es yvelaferi moxda mxolod 1997
wels jandacvis dazRvevis Sesaxeb sakanonmdeblo aqtis miRebis Semdeg,
riTac fundamentaluri cvlileba ganxorcielda (bermani, 1998).
srulmasStabiani `R~ tipis reformebis gamocdilebis mqone qveynebs
saerTo maxasiaTeblebi aqvs; pirvel rigSi xandaxan (magram ara yovelTvis)
aseTad SeiZleba CaiTvalos mwvave krizisi (politikuri da/an ekonomikuri),
kolumbiaSi jandacvis reformis kanonmdebloba Seicvala erovnuli
sapensio sistemis reformis paralelurad, am ukanasknelis krizisis gamo.
kolumbiaSi pirvelad didi xnis ganmavlobaSi, demokratiuli wesiT airCies
xelisufleba. qveyanaSi aRmoCnda navTobis maragi, ramac saSualeba misca
mTavrobas ganexorcielebina ZviradRirebuli da popularuli politikuri
cvlilebebi. Tumca es yovelTvis ase ver xdeba, magram savaraudoa, rom
jandacvis sistemis mniSvnelovani cvlilebebi ganxorcielda farTo
saxelwifoebrivi garemosdacviTi strategiis Secvlis gamo. aseTi
ganacxadis arseboba, saWiroebis aRiareba da cvlilebebis ganxorcielebis
SesaZlebloba, yovelTvis ar aris sakmarisi piroba `R~ tipis reformis
gansaxorcieleblad. magaliTad CileSi msgavsi reformebi Catarda
ekonomikuri krizisisa da gardamtexi politikuri cvlilebebis gareSec.
marTali `R~ reformis dawyebas win unda uZRodes analitikuri samuSao da
dadegmva, magram CamoTvlili qveynebis umravlesobaSi es ar momxdara.
ufro xSirad, analizi Catarda, magram iSviaTi iyo misi, reformebis
dawyebamde Catareba. sxva qveynebma, analizis Catarebis saWiroeba aRmoaCines
mxolod reformis dawyebis Semdeg.
- 78 -
Ciles reforma SemuSavda teqnokratTa mcire jgufis mier, romlebmac
SeiZines samxedro reJimis uaryofiTi mimarTeba, imis gamo, rom maT hqondaT
saukeTeso monacemebi da analizi.
zimbabvesa da kolumbiaSi reformebi daiwyo mniSvnelovani analizis
Catarebis Semdeg. maT Soris Sefasda momsaxurebis utilizacia,
daavadebebis tvirTi, Catarda xarjebis efeqturobis analizi. kolumbiaSi
Sefasda arsebuli da SeTavazebuli sadazRvevo sistemebi, Tumca, mTeli es
samuSao sakmarisi ar iyo da didi damatebiTi samuSao ganxorcielda
reformis mimdinareobis procesSic.
sapirispiro magaliTia poloneTi, sadac axali samedicino dazRvevis
programa daiwyo Zalian SezRuduli informaciisa da gamocdilebis
pirobebSi (bermani 1998), reformis mimdinareobis meore wels, xelisufleba
agrovebda faqtebs axali sistemis marTvisTvis.
efeqturad ganxorcielebisa da sicocxlisunarianobisaTvis, R tipis
reformas esaWiroeba sakmaod didi raodenobis kvalificiuri adamianuri
resursebi, institucionaruli mxardaWera da stabiluroba. praqtikulad
yvela xsenebul qveyanaSi, moxda am saWiroebis arasaTanado doneze
Sefaseba. poloneTSi xelisufleba Svid welze mets bWobda SeTavazebuli
samedicino dazRvevis sistemis struqturaze. miuxedavad amisa, 1999 wlis
ianvarSi, am sistemis realurad ganxorcielebis Semdeg, Seiqmna
momzadebuli kadrebis simcire, romlebsac xelmZRvaneloba unda gaewiaT 17
regionaluri daavadebebis fondsTvis, aseve SezRuduli iuo adamianuri
resursebi centraluri monitoringisa da maregulirebel organoSi
samuSaod.
kolumbiaSi `marTuli konkurenciis~ proeqti moiTxovda axali
unarCvevebis mqone kadrebis yolas sazogadoebriv saavadmyofoebSi da
jandacvis xelmZRvanelobaSi, romelsac Secvlili, maregulirebeli
funqciebi daekisra (boserti 1998).
gansakuTrebiT problematuria institucionaluri stabilurobis
sakiTxi ganviTarebul qveynebSi, romlebic xasiaTdeba politikuri garemos
cvlilebebiT. reformis dawyebidan pirveli 6 wlis ganmavlobaSi,
kolumbiaSi gamoicvala jandacvis 5 ministri. TiToeulma maTganma Tan
moiyvana Tavisi gundi (boserti 1998).
- 79 -
zambiaSi jandacvis saministros xelmZRvaneloba ufro stabiluri,
xolo jandacvis reformisadmi politikuri mxardaWera ki cvalebadi iyo
(boserti 2000).
`reformis mcire asoTi~ gamocdileba ra Tqma unda Zalian
gansxvavebuli da mravalnairia. igi SeiZleba SemuSavdes, rogorc hsias
mier CamoTvlili erT-erTi romelime sakontrolo niSnulis Sesacvlelad,
an jandacvis sistemis erTi samizne nawilis (mag. saavadmyofoebis an
jandacvis centrebis), mosaxleobis erTi jgufis (mag: soflis an qalaqis,
an saxelmwifo seqtoris TanamSromlebis) an momsaxurebis erTi romelime
momsaxurebis tipis (imunizacia an mSobiaroba) reformirebisaTvis.
afrikaSi, SemoiRes momsaxurebis safasuri, qveyanaSi aseTi cvlilebebi
ganxorcielda sxva Tanmdevi sistemuri cvlilebebis gareSe da naklebi
yuradReba mieniWa sistemis sxva nawilebze mis gavlenas (qrizi 1990). am
tipis reformis kidev erTi magaliTi, jandacvis sistemis decentralizacia,
rac centraluri amerikis umravles qveyanaSi ganxorcielda da
iTvaliswinebs jandacvis saministros adgilobrivi ofisebisaTvis
funqciebis nawilis gadacemas (boserti 1998 weli).
indoeTSi, keniaSi da zimbabveSi, Seiqmna avtonomiuri (damoukidebeli)
saavadmyofoebi (sistemis dafinansebis da anazRaurebaSi mniSvnelovani
cvlilebebis gareSe) – (govivndaraji da Cavala, 1995). amasTan didi
Zalisxmeva moxmarda kerZo seqtoris promocias, gansakuTrebiT
arasamTavrobo organizaciebis meSveobiT da donorebis dafinansebiT
(makpeiki 1997). `r~ tipis reformis kerZo SemTxvevaa piloturi programebi,
romlebic emsaxureba `R~ tipis strategiebis SemuSavebas aRebul regionSi,
axali midgomis gamocdisaTvis. gamomdinare `R~ modelis politikuri da
teqnikuri sirTulidan, SeiZleba CaiTvalos, rom xsenebuli modeli
miRebulia; Tumca dakvirvebam cxadyo, rom es ufro gamonaklisi, vidre
wesia.
yirgizeTSi isi-kulSi didi warmatebiT ganxorcielda jandacvis
darRvevebis piloturi programa; analogiuri Camoyalibebis procesSia
egvipteSi, aleqsandriaSi. adrea mtkiceba, rom es piloturi programebi `R~
modelebad gadaiqceva am qveynebSi. idealur SemTxvevaSi (akademiuri
muSakebis yvelaze sayvareli sakiTxi), pilotireba, `R~ modelis SemuSavebis
- 80 -
yvelaze misaRebi gzaa. Tumca, praqtika gviCvenebs, rom ganviTarebad
qveynebSi politikosebi upiratesobas cvlilebebis swrafad
ganxorcielebas aniWeben; miuxedavad garkveuli riskisa, rac Tan sdevs
pilotirebis meTodis gamoyenebas, xSirad es aris gza, Tavidan aicilo `R~
reformis ganxorcieleba.
ra Tqma unda mniSvnelovania, rom bevri `r~ tipis qmedebebi inergeba `R~
modelSi. pacientis mier gadaxdeli momsaxurebis safasuri Ciles,
kolumbiis, zambiis da evropis qveynebis reformis axali mastimulirebeli
meqanizmia.
decentralizacia, romelic zambiis jandacvis saministros farglebSi
ganxorcielda, Ciles, kolumbiis, CineTis da centraluri evropis qveynebis
farTomasStabiani reformebis mniSvnelovani nawilia. jandacvis seqtoris
`R~ tipis Semadgeneli nawilia aseve saavadmyofoebis avtonomia. mravali
aseTi inovacia Sedis im konkretuli miznebis CamonaTvalSi, romelic
farTo reformis programas ayalibebs. Tumca, TiToeuli konkretuli `r~
komponentis efeqturobaze moqmedebs sistemis sxva aspeqtebis cvlileba. `R~
reforma ufro metia, vidre mcire reformebis nawilebis erToblioba.
mTavari kiTxva, romelic jer kidev ar aris sakmaod gaanalizebuli aris
is, Tu ra garemoebebis SemTxvevaSi da ramdenad aris savaraudo, rom
sistemuri cvlileba gaaumjobesebs konkretuli `r~ reformis efeqturobas.
sxva sityvebiT rom iTqvas, ivaraudeba Tu ara, rom `R~ reforma ufro met
efeqts moutanos qveyanas, vidre `r~ reformis erToblioba da rogoria
riskebi?
viTardeba da icvleba reformis iniciativebic, rogorc ki Tavs iCens
problemebi gegmaSi da ganxorcielebaSi, politikosebi cdiloben Secvalon
isini.
boliviaSi, roca adgilobrivma mTavrobam veRar daafinansa samedicino
xarjebi, centralurma mTavrobam Secvala decentralizaciis politika am
problemis gadasaWrelad. qveynebi swavloben, rom arCevani mdgomareobs ara
marto imaSi, ganaxorcielo reforma Tu ara; arsebobs aseve reformis
metad da naklebad efeqturi tipebi. hsiaos sakontrolo niSnulebi aris
politikis arCevanis mamoZravebeli da zogierTi arCevani ukeTesia, vidre
sxvebi.
- 81 -
yvelaze serozuli kritika, rac jandacvis seqtoris reformis
winaaRmdeg ismis, aris is, rom man ziani miayena sazogadoebriv jandacvas,
bazisuri momsaxurebis miwodebas. es mosazreba Zalian yuradsaRebia.
SeiZleba daviwyoT reformis misi zogadi amocanebis mixedviT Sefasebia.
jandacvis reforma SemuSavdeba imisaTvis, rom miRweul iqnas xarjis
Tanabari ganawileba, moicvas jandacvis seqtoris resursebis gamoyenebis
efqturobis amaRleba, samedicino momsaxurebis xarisxis gaumjobeseba da
finansuri stabiluroba. jandacvis seqtoris im cvlilebebTan mimarTebaSi,
romlebic Tavs iqna moxveuli gareSe Zalebis mier, SegviZlia vTqvaT, rom
isini didad efeqturi ar iyo xsenebuli amocanebis miRwevis mimarTebiT da
piriqiT, Seqmnes problemebi.
CineTis ekonomikurma reformam soflis samedicino sistemis kolafsi
gamoiwvia da mniSvnelovnad gazarda danaxarjis araTanabrad ganawileba
(liu 1995). senegalis SemTxvevaSi, decentralizaciam aseve Zalian didi
ziani moutana adgilobriv samedicino momsaxurebebs. poloneTSi da sxva
gardamavali ekonomikis qveynebSi, gaizarda `aralegaluri anazRaurebis~
wili, rac Tavis Tavad amcirebs xarjis araTanabrad ganawilebas (Cavla
1998).
Camoyalibebuli azri jer ar aris, umravles SemTxvevaSi, Zalian cota
droa gasuli da ar Catarebula momcvelobiTi monitoringi, ar arsebobs
SefasebiTi monacenebi maTi realuri gavlenis dasadgenad. mcire
raodenobis qveynebi Seecadnen `R~ reformis ganxorcielebas, Cans, rom aseT
reformebs Tan sdevs sirTuleebi dasaxuli amocanebis SesrulebaSi.
umravles `R~ modelis mimdevar qveyanaSi Zalian didia xarjis
araTanabari ganawilebis problema. kolumbiam es monacemi gazarda
socialuri dazRvevis sistemis meSveobiT, Tumca jer Zalian Sorsaa
srulyofilebamde (kolumbiis jandacvis seqtoris reformis proeqti 1996).
Ciles samedicino dazRvevis sistema iTvaliswinebs orsafexurian
sistemas, kerZo danaxarjebis gegmis CaTvliT, sadac xarji daaxloebiT
aRemateba sazogadoebrivi momsaxurebis xarjs (birtani da almarza 1997).
zambiis raionebi iReben nakleb dafinansebas, vidre reformamde da
momxmareblis mier gadasaxdeli safasuri SeiZleba zRudavdes
xelmisawvdomobas (Cita 2000). umravles qveyanaSi, sadazRvevo reforma
- 82 -
dakavSirebulia resursebis `soliduridan~ kerZo sadazRvevo da kerZo
provaiderebis (sadac midian ufro mdidari pacientebi) yulabaSi
gasasvlelTan ar aris calsaxad dadgenili is, rom msgavsma araTanabarma
ganawilebam gamoiwvia RaribTaTvis miwodebuli momsaxurebis odenobis
Semcireba (vidre miewodebodaT reformamde), an ra moxdeboda reformis
gareSe.
zambiis gamoklebiT, sadac dafinanseba stabiluria, ar Semcirda
qveynebSi sadac `R~ modelis reforma midis, mniSvnelovnad gaizarda
jandacvis danaxarjebi. aqedan gamomdinareobs, rom ganviTarebad qveynebSi
reformebiT ar mcirdeba xarjebi. gaurkvevelia, rogor unda Sefasdes
efeqti. Tu danaxarjis zrdas mosdevs proporciuli an meti zrda
efeqturobisa an janmrTelobis xarisxis, an xelmisawvdomobis, maSin es
dadebiTi Sedegia.
praqtikulad ar gvaqvs efeturobis da xarisxis sazomi, jandacvis
reformis ZiriTad amocanebTan mimarTebaSi gavlenis saCveneblad. dauSvaT
viciT, rom kolumbiaSi da aRmosavleT eropaSo saavadmyofoebi
araefeqturia, aris zedmeti sawolebi, TanamSromlebi. Tumca jer ar viciT,
moaxdina Tu ara gavlena reformebma am sazomebze Zneli gasazomia xarisxi
ganviTarebul qveynebSic ki, iq sadac arsebobs xarisxis kvlevis da
xarisxis erTiani Sefasebis sistemebi (lourens da rozanski 1998). Aase|T
SemTxvevebSic ki Znelia dadebiTi tendenciebis Sefaseba.
`r~ tipis modelebisaTvis erTmaneTis gamomricxavi monacemebi arsebobs.
reformis elementi, gansakuTrebiT momsaxurebis safasuris SemoReba
(afrikis qveynebSi magaliTad) farTod iqna gakritikebli. aseTi qmedebebis
Semdeg faqtebi cxadyofs, rom danaxarjis araTanabrad ganawileba
namdvilad Semcirda da misi gauqmeba realurad am problemas principSi
ver Svelis (krizi 190; redid vandemurteli 1996) magram Znelia sapirispiro
sakiTxze pasuxis gacemac – ramdenad SeeZleboda fiskaluri problemebis
pirobebSi samedicino momsaxurebas saerTod arseboba am anazRaurebis
gareSe, maSin roca sabiujeto dafinanseba Semcirda an gaiyina?
momxmareblis anazRaurebis SemoRebam keniaSi, pirvel periodSi aseve
problemebi Seqmna (sxva qveynebis analogiuri) magram, USAID-is da sxva
organizaciebis daxmarebis wyalobiT, maT SeZles gaeumjobesebinaT
- 83 -
viTareba da CamoeyalibebinaT danaxarjis Tanabrad ganawilebis sistema
Zlian rTul garemoSi (kolinsi 1996) decentralizacia xSirad xdeba
kritikis sagani, Tanxis araTanabrad ganawilebis problebis kidev ufro
gaRrmavebis gamo. kvlevebma araerTgvarovani Sedegebi aCvena. xSir
SemTxvevaSi, dafiqsirda xelmisawvdomobis igive done rac reformamde iyo
(boserti 2000).
Ciles magaliTis mixedviT, municipalitetze decentralizaciis Semdgom,
jandacvis danaxarji erT sulze araTanabari ganawilebis done Semcirda,
rac imaze metyvelebs, rom decentralizaciis pirobebSic arsebobs gza am
problemis dasaZlevad. decentralizaciis oponentebi aseve yuradRebas
amaxvileben vertikaluri imunizaciis da ojaxis dagegmvis ganadgurebul
programebze da mainc kvlevebiT dadginda, rom ugandaSi xsenebuli
programebis Semcireba SeiZleba gamowveuli iyos sxvadasxva faqtorebiT,
magaliTad biujetis Semcireba (hatCinsoni 1999).
boliviaSi centralurma xelisuflebam SeZlo aRedgina prioritetuli
saqmianobebis dafinansebis praqtika samoqmedo wesebis Seccvlis gziT da
decentralizaciis Tavidan acilebiT (ruiz mier 2000).
am mimoxilvidan Cveni mTavari daskvna imaSi mdgomareobs, rom
ganviTerebad qveynebSi jandacvis reformis irgvliv sabolood
Camoyalibebuli azri ar arsebobs. ukanaskneli aTwleulis gamocdileba ar
aris sakmarisi momcvelobiTi SefasebisaTvis, jandacvis seqtoris reformis
gansazRvrebis mixedviT.
ufro meti droa saWiro imisaTvis, rom viswavloT Tu rogor gavakeToT
ukeT da rogor efeqturad SevafasoT miRebuli Sedegebi. jandacvis
seqtors jer ar Seuqmnia naTeli Canawerebi mniSvnelovani miRwevebisa.
sistemebi, romelTa reformirebac moxda rTul mdgomareobaSi iyo da ufro
Rrmavdeboda krizisi, aSkara iyo, rom Zveli modeli aRar muSaobda.
ganviTarebad qveynebze modis msoflio daavadebaTa tvirTis Zalian didi
wili da aqedan miyenebuli ziani uzarmazaria. miuxedavad imisa, rom
garkveuli gaumjobeseba miRweulia vertikaluri programebis wyalobiT.
janmrTelobis statusi da epidemiologiuri tranzicia kvlav viTardeba da
axal moTxovnebs wauyenebs jandacvis sistemas, miuxedavad qveynis
ganviTarebis donisa es moTxovnebi SeiZleba ufro mwvave iyos saSualo
- 84 -
ganviTarebis qveynebSi, magram Rarib qveynebSi isini aseve did gavlenas
moaxdenen reformaze. sazogadoebrivi jandacva da mosaxleoba momavalSi
kidev ufro didi problemebis winaSe aRmoCndebian. aseTi SeiZleba iyos
qalebisa da mamakacebis, reproduqciuli janmrTelobis klinikuri da
socialuri, daavadebuli bavSvebis saWiroebebis da imunodeficiti (Sidsis)
prevenciisa da movlis mzardi moTxovnebis dakmayofileba. jandacvis
sistema umravles ganviTarebad qveyanaSi dgams dafinansebis, efeqtianobis,
danaxarjebis Tanabrad ganawilebis da xarisxis problemis winaSe. dabalia
am gamowvevebis Sesabamisi momzadebis done.
ukanaskneli aTwleulis manZilze ganxorcielebuli reformis
gamocdilebam ramdenime gakveTili gvaCvena. maT Soris:
1) `R~ tipis reformebi Zneli gansaxorcielebelia da cotaa
ganviTarebad qveyanaSi misi warmatebuli magaliTebi. jandacvis seqtoris
reformisaTvis aucilebelia ramdenime pirobis dacva, romelTa
erTianobaSi Tavmoyra Znelia dabali Semosavlebis mqone qveyanaSi. aseTi
pirobeia, magaliTad cvlilebebis SesaZlebloba, liderobis maRali done,
samTavrobo stabiluroba garkveuli periodis manZilze, rac iZleva
reformis Sesabamisi strategiis mixedviT ganxorcielebis saSualebas; aseve
mniSvnelovania maRali kvalifikaciis mqone adamianuri resursebi,
informacia da organizaciis arseboba. laTinuri amerikis da poloneTis
magaliTze gavigeT, rom Znelia reformebis ganxorcielebisaTvis
mxardaWeris mopoveba. konkretuli strategiebi, magaliTad, politikuri
momxreebis jgufis yola (jandacvis da sxva sakvanZo saministroSi),
aucilebelia. aseve rTulia aseTi politikuri mxardaWeris SenarCuneba.
kolumbiaSi reformis ganxorcielebis susti mxare iyo mTavrobis Secvla
reformis kanonis miRebis Semdeg. axali mTavroba aRar iyo ZveliviT
enTuziazmiT aRvsili reformis Catarebaze. am momentisaTvis, SesaZloa, rom
`R~ tipis reforma yvela qyeynisaTvis ar aris, saTanado politikuri
mxardaWeris gareSe, farTomasStabiani reformis ganxorcieleba albaT ar
moitans Sedegad jandacvis sistemis miznebis Sesrulebas mokle vadaSi.
2) `R~ modelis reformebis pirobebSi, aucilebelia Zveli institutebis
reformirebis da axlebis Seqmnis didi yuradReba unda mieniWos. xSirad
reformatorebi fiqroben, rom dafinansebis da gadaxdis meqanizmis Secvla
- 85 -
sakmarisia xarisxiani da efeqturi jandacvis reformisaTvis, Tumca, xSirad
vxedavT, rom organizaciuli mouqneloba da biurokratiuloba xSirad
xels uSlian organizaciebis efeqturad saqmianobas. reformebisaTvis
saWiroa TanamSromlebis SerCevis axali gzebi, axali unar-Cvevebis mqone
Statebi da ufro adaptireba. organizaciuli kultura mraval sxvadasxva
organizaciaSi, magaliTad sazogadoebriv saavadmyofoebSi, sadazRvevo
gegmebSi, adgilobriv mTavrobebSi, jandacvis saministroSi da sxva
sakvanZo saxelisuflebo organoebSi. bevrad meti yuradReba unda daeTmos
organizaciul ganviTarebas da momzadebas reformis Catarebisas.
3) `r~ tipis reformebi, miuxedavad imisa, rom naklebad iTxovs sistemuri
xasiaTis cvlilebebis ganxorcielebas, mainc gansxvavebulia misi Sedegebi.
zogjer es imitom xdeba, rom, is pirobebi, romlebic aucilebelia `R~
modelis reformis warmatebisaTvis, - magaliTad axali da gadamzadebuli
adamianuri resursebis, ukeTesi informacia problemis gamosakveTad da
politikis cvlilebebis dasagegmad, organizaciuli gaZliereba da
stabiluroba – aseve arasakmarisad aris ganviTarebuli mcire masStabiani
reformebis pirobebSic. Tumca, xSirad ar xdeba `r~ tipis reformebis
sworad SerCeva konkretuli marTebulad SerCeuli problemis
gadasaWrelad. aseTi meTodis arCeva ar niSnavs, rom ar aris saWiro
sistemuri analizi da rom yuradReba ar unda mieniWos imas, Tu sistemaSi
ganxorcielebuli cvlilebebi rogor gavlenas moaxdenen reformis
efeqturobaze.
4) aqilevsis qusli detalebSia. maSin, roca ar arsebobs naTeli da
martivi modeli jandacvis reformisa, iqneba es farTo Tu
mciremasStabiani, SegviZlia gamovkveToT ramdenime mniSvnelovani gza,
romlis saSualebiTac dauSvaT finansuri meqanizmebi, decentralizacia,
hospitaluri avtonomia da sxva saqianoba ufro efeqturi iqneba. arsebobs
dafinansebis meqanizmi, rac gulisxmobs SezRudul samTavrobaTSoriso
transferebs da aqciaTa fonds, rac ganapirobebs decentralizebuli
jandacvis sistemis pirobebSi ganxorcielebuli danaxarjebis met
Tanasworobas. arsebobs gamocdileba, romelic dagvexmareba momsaxurebis
safasuris meqanizmis gamoyenebisas, rac gviCvenebs, rom momsaxurebis
zogierT doneze umjobesia erT sulze anazRaurebis meqanizmis gamoyeneba.
- 86 -
gamocdileba gviCvenebs, rom SeiZleba Temis monawileobam aamaRlos
efeqturoba RaribebisaTvis momsaxurebis anazRaurebis programebis ganxor-
cielebisas. metad mniSvnelovania aseTi saxis gamocdilebis gafarToeba,
anu imis swavla, Tu rogor gavxadoT reformebi ufro efeqturi (da ara is,
ganvaxorcieloT cvlilebebi Tu ara).
5) jandacvis seqtoris reforma, iqneba es mcire Tu farTomasStabiani,
ar SeiZleba Camoyalibdes erTi globaluri an Tundac regionaluri
formuliT. gamomdinare iqidan, rom ar gvaqvs erTiani mosazreba imis
Sesaxeb, Tu ras unda niSnavdes efeqturi jandacvis reforma, unda
gaviTvaliswinoT qveynis istoria, Rirebulebebi da kultura imisaTvis, rom
SevimuSaoT misaRebi midgoma. damatebiT, mniSvnelovania sakmarisi
informacia da Zlieri analitikuri instrumentis qona, imisaTvis, rom
gamoikveTos yvelaze saWirboroto problema da monitoringi Cautardes
gadawyvetilebis ganxorcielebas. sakiTxi gulisxmobs didi yuradRebis
daTmobas rogorc jandacvis seqtoris reformis Camoyalibebis
analitikuri sawyisisaTvis, aseve reformis ganxorcielebis ZiriTad
qvakuTxedebSi investorebisadmi.
reformatorebi arasaTanado yuradRebas uTmoben reformis Sedegebs –
jandacvis, Tanabari gadanawilebis. finansuri dacvis da pacientis
dakmayofilebis sakiTxebs, imaT, romlebis gadasaWreladac SemuSavda
reforma. yuradReba eqceva gegmis teqnikur mxareebs da finansirebas,
miwodebas da menejments. imisaTvis rom SevZloT da SevafasoT
grZelvadiani Sedegebi `R~ tipis reformis rTuli kompleqsuri
cvlilebebis, gvWirdeba informaciis Seqmna, romelic am Sefasebis
saSualebas mogvcems. `r~ tipis reformis SemTxvevaSi, aseve gvWirdeba
frTxili analizi imisa, Tu ra gamoasworebs mdgomareobas da ra sistemuri
pirobebi aris saWiro imisaTvis, rom reformebis irgvliv SemuSavebuli
rekomendaciebi, realuri gaxdes. arsebobs garkveuli Sedegebi, magaliTad
kvlevebi momsaxurebis safasurisa da decentralizaciis irgvliv, romelic
gviCvenebs reformis ZiriTad Sedegs. momsaxurebis safasuris garSemo
gamovlinda ukuefeqtebic; xolo decentralizaciasTan mimarTebaSi,
mniSvnelovani gavlena cvlilebebisa ver gamoikveTa (arc dadebiTi da arc
uaryofiTi). aseTia pirveladi Sedegebi.
- 87 -
DDM proeqtis saqmianobis mTeli aTwleulis ganmavlobaSi (1991-2000),
Seicvala gaizarda jandacvis sistemis gagebis da iseTi strategiis
SemuSavebis survili, romlis saSualebiTac sistemebis xarisxi amaRldeba.
msoflio jandacvis angariSSi, rac warmoadgens msoflio jandacvis
organizaciis da msoflio bankis erToblivi saqmianobis Sedegs, ZiriTadi
aqcenti keTdeba jandacvis sistemebze. masSi mocemulia ufro sruli da
ukeTesi xarisxis faqtebi, jandacvis sistemis mier Sesrulebuli
saqmianobis irgvliv. angariSSi naCvenebi iqneba jandacvis sistemis
amocanebi da Sedegebi, mosaxleobis janmrTelobasTan, dafinansebasTan da
mosaxleobis moTxovnebisa da saWiroebis dakmayofilebis kuTxiT.
USAID-is gareSe, janmrTelobisa da jandacvis sistemebis mtkicebulebebis
umravlesoba ar iarsebebda. USAID-is strategia gulisxmobs mosaxleobis,
jandacvis da kvebis sakiTxebze, xuT strategiul amocanaze fokusirebas.
esenia:
1) daugegmavi da aradrouli orsulobis SemTxvevebis Semcireba;
2) fexmZimobisa da mSobiarobis Sedegad qalebis sikvdilianobis da
janmrTelobis gauaresebis faqtebis raodenobis Semcireba;
3) bavSvebisa da mcirewlovanebis janmrTelobisa da kvebis gaumjobeseba
da bavSvTa sikvdilianobis Semcireba;
4) Sidsis gadacemis faqtebis da imunodeficitis uaryofiTi gavlenis
Semcireba;
5) infeqciuri daavadebebis riskis Semcireba.
jandacvis sistemebis mtkicebulebebi da jandacvis reforma zeviT
CamoTvlili prioritetebis ganxorcielebas exmareba. magram, aseve
SegviZlia gamovkveToT iseTi kritikuli sakiTxebi, romlebic yvela
strategiul amocanas exmianeba; aqedan gamomdinare, resursebis flangva
iqneba, erTi da imave sakiTxze sxvadasxva kategoriaSi cal-calke
gadawyvetilebis Zieba.
sami yvelaze mniSvnelovani sakiTxi, romelic saerToa yvela
mimarTulebisaTvis:
1) dabali Semosavlebis mqone qveynebisaTvis (gansakuTrebiT afrikis)
grZelvadiani finansuri strategiis SemuSaveba. Ggamomdinare iqidan, rom
ganviTarebis daxmareba TandaTan gadadis seqtoris farTomasStabian
- 88 -
midgomaze da xdeba davalianebis Camoweris dakavSireba jandacvaze da
ganaTlebaze finansebis uzrunvelyofasTan, arsebobs ufro prioriteuli
programebisaTvis xangrZlivi da kolaboratiuli programebis
Camoyalibebis, gamocdis da Sefasebis SesaZlebloba. USAID-is SemTxvevaSi.
es saqmianoba xorcieldeba mravali sxvadasxva programisa da proeqtis
farglebSi, magram Znelia am qmedebebis efeqtianad gaerTianeba.
2) saxelmwifo midgomebis gaZliereba ara saxelmwifo samedicino
momsaxurebebis provaiderebisadmi. DHS da bevri sxva wyaro xazs usvavs
arasaxelmwifo pirveladi jandacvis provaiderebis mniSvnelobas
samedicino momsaxurebebis miwodebis saqmeSi (bermani 2000-weli). USAID aris
msoflio lideri kerZo saxelmwifo urTierTobebis gaZlierebaSi, iseT
sakiTxebTan mimarTebaSi, rogoric aris imunizacia, diareiT mimdinare
davadebebis kontroli, ojaxis dagegmva da reproduqciuli janmrTeloba.
magram bevri aseTi saqmianoba Semoifargla specifikuri kategorizirebuli
programebiT. aseve saWiroa daxmareba sistemur doneze. kerZo saxelmwifo
urTierTobis momcvelobiT strategiis SemuSavebisa da marTvisaTvis
(momzadebis, dafinansebis da regulirebis saSualebiT). Aaucilebelia, rom
ufro meti sistemuri xasiaTis yuradReba daeTmos ara-saxelisuflebo
provaiderebis mTlianad jandacvis seqtoris reformis saqmeebSi Cabmas.
3) jandacvis saministroebSi, adgilobriv jandacvis departamentebSi da
samedicino momsaxurebis provaiderebSi mmarTvelobis donis amaRleba.
cudi sazogadoebrivi mmarTvelobidan Tavis daRwevis gza xSirad aris
xolme arsebuli struqturebidan gamosvla, an axali vertikaluri
programebis Seqmna, an arasamTavrobo seqtorTan muSaoba. es SeiZleba
misaRebi iyos, Tumca igi ar Wris arsebul problemas. SegviZlia ki ufro
meti gavakeToT da vcadoT SevimuSaoT axali strategiebi, ganvaxorcieloT
momzadebis procesi da amiT gavaumjobesoT mmarTveloba.
- 89 -
1.4. jandacvis sabazro struqturis reforma
sabazro urTierToba gamoxatavs gansazRvrul ekonomikur
gancalkevebas mwarmoeblebsa da produqtebisa da momsaxurebis
momxmarebelTa Soris. Tavisi SinaarsiT masSi CarTulia mravali elementis
nakrebi, sabazro meqanizmi aris procesi, ris Sedegadac myidveli da
gamyidveli urTierTTanamSromloben imisaTvis, rom gansazRvron
warmoebuli saqonlis an momsaxurebis fasi da raodenoba, amgvarad
moTxovnileba, SeTavazeba da fasi warmoadgenen mis mTavar elementebs.
ZiriTadi cneba, romelic gamoxatavs sabazro urTierTobis arss,
warmoadgens konkurencia, romelic SeiZleba ganisazRvros, rogorc
mwarmoeblebs Soris urTierTobis tipi saqonlis da momsaxurebis fasis
dadgenisa da SeTavazebis moculobis mizeziT, aseve momxmarebelTa Soris
fasebis formirebisa da moTxovnis moculobis mizeziT. bazris
struqturuli organizaciis poziciiT arsebiTi mniSvneloba aqvs
mwarmoeblis raodenobas (gamyidvelebis) da momxmareblis raodenobas
(myidvelis).
A ase rom bazari srulyofili konkurenciiT badebs didi raodenobiT
erTi saxis saqonlis damoukidebel mwarmoebels erTis mxriv, da am
saqonlis momxmarebelebis masas meores mxriv. kavSiris struqtura aseTia:
rom principSi yvela momxmarebels SeuZlia SeiZinos saqoneli nebismieri
mwarmoeblisgan, Tavisi sasurveli SefasebiT da momgebianobiT. aseve yvela
mwarmoebels SeuZlia nebismier momxmarebels mihyodos Tavisi saqoneli,
verc erTi momxmarebeli ver SeiZens arsebiT nawils saerTo SemoTavazebis
moculobisgan da verc erTi mwarmoebeli ver daakmayofilebs
moTxovnilebis arsebiT wils. bazari srulyofili konkurenciiT-ufro
efeqturi struqturaa, romelic gvaZlevs resursebis saukeTeso gziT
ganawilebis saSualebas.
Tu warmoiqmneba raime obieqturi SezRudvebi gamyidve-lebisaTvis da
aseve myidvelebisaTvis, maSin saqme gvaqvs arasrulyofili konkurenciis
struqturebTan, romlebic saWiroeben damatebiT koreqtirebas
saxelmwifosagan.
- 90 -
bevr ganviTarebul qveyanaSi janmrTelobis sferos am poziciidan
gaanalizebisas saWiroa aRiniSnos aseTi SezRudvebis arseboba, isini
vlindebian sxvadasxva formiT. ase magaliTad, aSS-Si samedicino
momsaxurebis SemoTavazebis xelovnuri damabrkoleblis rols TamaSobs
amerikuli samedicino asociacia, romelic aerTianebs yvela kerZo
praqtikis mqone eqimTa raodenobis daaxloebiT naxevars. asociaciis mier
izRudeba samedicino fakultetebze miReba, swavlis safasuri izrdeba,
kontrolirdeba eqim-emigrantTa nakadi da maTi samedicini praqtikiT
dakaveba. asociaciisTvis Setyobinebis gareSe ar SeiZleba mowonebuli
iqnes raime mniSvnelovani iniciativebi. Aaucilebelia avRniSnoT, rom
arsebobs damatebiTi xelovnuri barierebi samedicino momsaxurebis
mwarmoeblebisaTvis maTi bazarze gasvlisas. es dakavSirebulia imasTan,
rom sufTa ekonomikuri TvalsazrisiT ukve formirebuli specialistisTvis
advilia samedicino momsaxurebis bazarze Sesvla an gamosvla, radganac
samedicino daxmarebis bevri saxeoba ar aris dakavSirebuli mniSvnelovan
sastarto kapitalTan. Mmeores mxriv, dinamiuri moTxovnileba, axali
moxmarebebis gaCena da samedicino momsaxurebisa da Tanmxlebi saqonlis
bazarze iwvevs am sferoSi axali specialistebisa da
fsevdospecialistebis mizidvas, amitom sruliad gasagebia mwarmoeblebis
ukve Semdgari kontigentis swrafva imisaken, rom yvela SesaZlebeli da, ara
marto ekonomikuri saSualebebiT, Seamciron bazarze potenciuri
konkurentebis Semosvla, SezRudon SemoTavazebebi, maqsimizireba gaukeTon
fasebsa da Semosavlebs.
konkurenciis da informaciis zemoT aRniSnuli SezRudvebi niSnavs,
rom samedicino momsaxurebis bazari mniSvnelovnad iqneba gansxvavebuli
srulyofili konkurenciis bazrisagan. srulyofili konkurenciis
pirobebSi, roca firmas gauCndeba raime saqonlis warmoebis ukeTesi xerxi,
is ubralod daagdebs fasebs da am gziT waarTmevs myidvelebs sxva
mwarmoeblebs. warmoeba yovelTvis efeqturia, xolo fasebi asaxaven
yvelaze ufro moxerxebuli mwarmoeblebis sawarmoo danaxarjebs. Tu es
pirobebi ar sruldeba, maSin SeiZleba gadarCnen is mwarmoeblebic,
romelTa fasebi mniSvnelovnad aWarbeben mwarmoeblebis danaxarjebs.
- 91 -
roca saqoneli araerTgvarovania da myidveli cudadaa
informirebuli, maSin misTvis rTulia gansazRvros ras niSnavs ufro
dabali fasi, signali SesaZlo ufro momgebian SeZenaze Tu saqonelis
dabal xarisxze, xolo, roca myidveli informirebulia fasebis Sesaxeb,
maSin firmas SeuZlia wonasworobis fasebis doneze ufro maRla aswios
is mxolod gamyidvelebis raodenobis SezRudviT.
SeiZleba sqematurad iqnas naCvenebi (cxril 11) srulyofili bazris
gansxvaveba im sabazro struqturisagan, romelic damaxasiaTebelia
samedicini momsaxurebis bazrisaTvis.
cxrili 11. bazris struqtura.
Ksrulyofili konkurenciis bazari
samedicino momsaxurebis bazari
Ggamyidvelebis didi raodenoba
gamyidvelebis raodenoba
SezRudulia, arsebobs bazarSi
Sesvlis SezRudva,
SesaZloa situaciebi, romlebic
axlosaa bunebriv monopo-
lizaciasTan.
saqonlis erTgvarovneba
samedicino momsaxurebis ara-
erTgvarovnoba, misi indivi-
dualuroba da unikaluroba.
Kkargad informirebuli myidveli Aarasrulyofili informacia
SesaZlebelia saqonlis, fasisa da
xarisxis urTierTdapi-rispireba
SeuZlebeli an garTulebuli fasisa
da xarisxis urTierT-dapirispireba.
Mmwarmoeblebi iRwvian mogebis
maqsimizaciaze
saxelmwifos an kerZo “uSemosavlo”
organizaciebis didi raodenobis
arseboba
produqciis realizacia sruldeba
rogorc wesi da rigia, pirdapiri
gziT .
xSirad saWiroebs mesame piris anu
kompetenturi Suamavlis Carevas,
romelic afinansebs samedicino
momsaxurebis ZiriTad nawils.
- 92 -
zemoT aRniSnul Sedarebas Tu davakvirdebiT, SeiZleba davrwmundeT, rom
samedicino momsaxurebis bazari, organizaciuli struqturebis
TvalsazrisiT gvevlineba, rogorc arasrulyifili konkurenciis bazari.
amasTan erTad Tavisi ZiriTadi maxasiaTeblebiT igi uaxlovdeba
struqturebs, romlebic ekonomikur TeoriaSi klasificirdeba rogorc
monopoliuri konkurenciisa da monopoliis bazari.
A aucilebelia mivaqcioT yuradReba im faqtorebs, romlebic
gansazRvraven samedicino momsaxurebis moTxovnilebebsa da winadadebebs.
mTavar rols aq TamaSobs fasi, romelsac erTi mxriv gansazRvravs
moTxovnilebebi da winadadebebi, meores mxriv ki misi Tavisufali
cvlilebebis pirobebSi axdens mis balansirebas. imisaTvis, rom gakeTdes
prognozebi moTxovnebisa an winadadebis SedarebiTi cvlilebis Sesaxeb
fasis cvlilebisas, saWiroa am cvlilebebis raodenobrivi parametrebis
codna. moTxovnilebis raodenobrivi daxasiaTebis yvelaze gavrcelebuli
formaa moTxovnilebis elastiuroba, arsebobs misi 3 forma: es aris fasis
elastiuroba, Semosavlis elastiuroba, sxvadasxva saqonlis jvaredini
elastiuroba.
fasis elastiuroba izomeba rogorc saqonelze moTxovnilebis
moculobis procentuli gazrdis fardoba mocemuli saqonlis fasis
procentul SemcirebasTan Tanabar pirobebSi. is gviCvenebs, Tu ramdeni
procentiT gaizrdeba moTxovnilebis moculoba saqonlis fasis 1
procentiT Semcirebisas. samedicino moTxovnolebis umravlesoba flobs
dabal elastiurobas, es niSnavs imas, rom elastiurobis koeficienti
erTze dabalia. amerikis specialistebis SefasebiT fasis moTxovnilebis
elastiuroba stacionalur samedicino momsaxurebaze udris saSualod 0.7
(kosmetikuri qirurgiis garda), bevr SemTxvevebSi ki is varirebs 0.2 dan 0.7.-
mde. es niSnavs imas, rom fasis momatebasTan erTad samedicino
momsaxurebaze moTxovna iklebs yvelaze ufro naklebad fasis zrdasTan
SedarebiT (fasis momatebisas 10%-iT moTxovna Semcirdeba 2-7% procentiT)
moTxovnis elastiurobis raodenobrivi gamoxatva asaxavs swored
mocemuli qveynis samomxmareblo qcevis Taviseburebebs, radganac is
isazRvreba samomxmareblo upiratesobebis erTobliobiT, mosaxleobis
Semosavlebis doniT, nacionaluri xasiaTis TvisebebiT, ekonomikis saerTo
- 93 -
ganviTarebiT. amitom erTi qveynis monacemebiT miRebuli elastiurobis
daxasiaTebis gadatana meore qveynis pirobebze arasworia, magram saerTo
wesi mdgomareobs imaSi, rom rac ufro kategoriulia is moTxovna,
romelsac akmayofilebs mocemuli momsaxureba da rac ufro naklebad hyavs
mas Semcvlelebi, imdenad naklebi iqneba fasis elastiuroba. ruseTSi
jerjerobiT ar arsebobs am koeficientis gaTvla, rac dakavSirebulia
mosaxleobis cxovrebis cvlad pirobebTan, magram SeiZleba vivaraudoT
Semdegi: pirvel rigSi, mosaxleobis udidesi nawilis cxovrebis dabali
saSualo done ar aZlevs mas saSualebas gamoyos mniSvnelovani saxsrebi
samedicino momsaxurebis anazRaurebisaTvis, meore, cxovrebis janmrTeli
wesis imijis ararseboba ar iwvevs mosaxleobis SemosavlebSi Tavisi
janmrTelobis dacvisa da SenarCunebaze danaxarjebis xvedriTi wilis
gazrdas.
F amgvarad janmrTelobis ganviTarebis strategiis gansazRvrisas
Znelia gamoiyeno samedicino momsaxurebaze fasebis cvalebadoba, rogorc
moTxovnilebisa da SeTavazebis balansirebis meTodi. winadadebebze da
moTxovnilebebze gavlenas axdens aseve arasafaso faqtorebi. moTxovnileba
ganisazRvreba myidvelebis (mosaxleobis) raodenobiT, erTi adamianis,
ojaxis saSualo SemosavliT, Canacvlebadi samedicino momsaxurebis fasiT.
TviTon pacientebis raodenobas gansazRvravs mosaxleobis daavadebis done
da maTi janmrTelobis xarisxi.
amerikaSi moTxovnilebis elastiuroba eqimebis momsaxurebaze
gaweuli SemosavliT warmoadgens 0.75%-s, ruseTSi ki es koeficienti
mosaxleobis umravlesobisTvis iqneba ufro dabali. unda aRiniSnos, rom
zemoT aRniSnuli elastiurobis koeficientebis gamoTvla rTulia, yvela
isini gamoxataven ganviTarebis ama Tu im etapisaTvis damaxasiaTebel
ZiriTad kanonzomierebebs. bevri soliduri firmis biznes-gegmis
SemadgenlobaSi, samuSao garemos miuxedavad, arsebobs aucilebeli
ganyofileba, romelic Seicavs mTeli nacionaluri produqtis zrdis
tendeciis analizs, demografiul prognozs da monacemebs elastiur
moTxovnaze. es informacia gamoiyeneba warmoebis moculobis zrdis
dagegmvisaTvis da aseve Sesabamisi saxsrebis mozidvisaTvis.
- 94 -
samedicino momsaxurebis winadadeba damokidebuli iqneba ara marto
fasebze, aramed zogierT sxva faqtorze: gamosayenebeli resursebis fasi,
dotacia da gadasaxadebi, mocemuli momsaxurebis mwarmoeblebis raodenoba,
bolo garemoebas aqvs arsebiTi mniSvneloba. ar aris SemTxveviTi is, rom
amerikeli ekonomistebi jandacvisaTvis Cveuli informaciis asimetriis
gaTvaliswinebiT, miuTiTeben Tavisebur kanonze. am kanonis dedaazri aris
Semdegi: rac metia qirurgi, miT ufro meti operacia warmoebs, anu
medicinis muSakebi ukve Tavisi arsebobiT badeben damatebiT
moTxovnilebebs.
moTxovnilebis da winadadebis formireba samedicino momsaxurebaze,
aseve fasebis warmoqmna arian gansazRvrul damokidebulebaSi bevr
faqtorTan. amasTan erTad mosaxleobis janmrTelobis dacva
damokidebulia ara mxolod samedicino momsaxurebis bazris
funqcionirebis efeqturobaze, aramed mTel rig sxva bazrebze, romlebic
mWidro kavSirSi arian erTmaneTTan, Tu ganvixilavT mxolod samedicino
dawesebulebebis funqciebs, maSin isini upirveles yovlisa gamodian or
ZiriTan bazarze: resursebisa da samedicino momsaxurebis bazarze.
resursebis bazarSi Sedis SromiTi resursebisa da da materialuri
resursebis bazari. es bazari uzrunvelyofs samedicino dawesebulebebs
samedicino aparaturiT, wamlebiT da xelsawyoebiT. am bazarze
moqmedebisas, samedicino ganyofilebebi yiduloben saWiro resursebs da
awarmoeben gadaxdas, romlebic gamodian, rogorc resursebis mflobelTa
xelfasebi da Semosavlebi. resursebis bazarze samedicino ganyofilebebi
gamodian myidvelebis rolSi, samedicino momsaxurebis bazarze ki-
gamyidvelebis.
samedicino dazRvevis farTod gamoyenebis pirobebSi momsaxurebis
bazari SeiZleba warmodgenili iyos Semdegi saxeobebiT: dazRvevis bazriT,
samedicino momsaxurebis bazris dazRvevis sistemiT da samedicino
momsaxurebis Tavisufali bazriT. rac Seexeba resursebis bazars, is
SeiZleba iyos gansazRvruli saxiT iyos klasificirebuli. es aris
samedicino mowyobilobebis bazari, wamlebisa da Sromis bazari.
samedicino momsaxurebisa da resursebis bazari mWidro kavSirSi
arian erTmaneTTan, erTis mxriv moTxovnileba resursebis bazarze
- 95 -
warmoadgens warmoebis moTxovnilebas samedicino momsaxurebaze, meores
mxriv ki fasebis done da mTlianad koniuqturas resursebis bazarze
gansazRvravs samedicino dawesebulebebis ganviTarebis potenciuri
SesaZleblobebi da sazRvrebi. amitom ar aris SemTxveviTi, rom samedicino
momsaxure personalis momzadebis done, wamlebis preparatebis arseboba,
jandacvis materialuri-teqnikuri bazis dabali done gaxda Cvens qveyanaSi
arsebuli jandacvis krizisis mwvave problema. Mmravali wlis manZilze am
sferos gankargavda saxelmwifo monopolizmi, saxsrebis umniSvnelo Tanxa,
romelsac gamoyofda saxelmwifos biujeti, ganviTarebis eqstensiuri
meTodebis siWarbe aris warmoqmnili sirTuleebis ZiriTadi mizezi.
am pirobebSi warmoqmnili pirvel samedicino kooperativebs, patara
sawarmoebs bevr rameSi hqondaT warmateba, radganac maTTvis
xelmisawvdomo iyo Tanamedrove aRWurviloba, deficituri wamlebi,
yvelaze ufro kvalificiuri specialistebi. aman miiyvana samedicino
momsaxurebis xarisxi ufro met diferencirebamde, gaaZliera socialuri
daZabuloba, amitom saxelmwifo iyo iZulebuli daewesebina gaZlierebuli
kontroli wamlebisa da samedicino teqnikis warmoebaze, kerZod, es
gamoixata ruseTis jandacvis saministros reorganizaciaSi, romelic
gardaiqmna ruseTis federaciis jandacvis da samedicino mrewvelobis
saministrod, aseve 1994 wlis zafxulis ruseTis federaciis mTavrobis
dadgenilebis gamocema “saxelmwifo mxardaWera samedicino mrewvelobis
ganviTarebisTvis da mosaxleobisa da jandacvis ganyofilebebis wamlebiTa
da samedicino daniSnulebis nakeTobebiT uzrunvelyofa”
nebismier SemTxvevaSi am problemebis umravlesobis warmatebiT
gadawyveta SeiZleba mxolod qveynis mTeli janmrTelobis sistemis
finansuri bazebis gafarToebiT. dRes-dReobiT sabazro ganviTarebis
urTierToba realurs xdis am SesaZleblobas. finansuri saSualebebis
iseTi tradiciul wyaroebTan erTad, rogoric aris saxelmwifo biujeti,
warmoiSoba axali saSualebebic. rogorc aRwerilia kanonSi “ruseTis
federaciis moqalaqeebis samedicino dazRveva” es saxsrebi SeiZleba iyos
saxelmwifosi da sazogadoebrivi organizaciebis, sawarmoebis, faseuli
qaRaldebis Semosavlis da bankisa da sxva kreditorebis kreditebi.
- 96 -
imisaTvis, rom zemoT CamoTvlili wyaroebi realurad
funqcionirebdnen, aucilebelia pirobebi, romelic qmnis finansur
investicias mosaxleobis janmrTelobis dacvaSi sakmarisad momxibvlel
mimarTulebad. Cveni SexedulebiT, am mizniT aucilebelia finansuri bazris
instrumentebis diferencireba da maTTvis saxelmwifos Sesabamisi
mxardaWeris uzrunvelyofa. magram miuxedavaT imisa, rom am procesSi
mTavar rols iTamaSebs saxelmwifo da dazRvevis kerZo organizaciebi,
samedicino ganyofilebebs da jandacvis Sesabamiss organoebs SeuZliaT
moizidon damatebiTi Tavisufali fuladi saxsrebi. es SeiZleba miRweuli
iqnas sxvadasxva gzebiT.
rogorc cnobilia, fasiani qaRaldebis mimzidveloba ganisazRvreba
misi sami parametriT: likvidobiT, SemosavlianobiT da riskiT. aucilebeli
samedicino dazRvevis sistemis formireba, aseve saxelmwifo biujetis
mniSvnelovani monawileoba jandacvis sferoSi iZleva imis varaudis
saSualebas, rom 2-3 weliwadSi samedicino dawesebulebis finansuri bazebi
gamyardeba da Cveni TvalsazrisiT, es fasian qaRaldebs mianiWebs ufro met
mimzidvelobas, upirveles yovlisa usafrTxoebisa da likvidobis aspeqtSi,
naklebad-Semosavlianobis. garda amisa, saTanado propagandiT SeiZleba
sazogadoebaSi keTilganwyobili damokidebulebis formireba iseTi
mniSvnelovani socialuri sferosadmi, rogoricaa jandacva da amiT am
fasiani qaRaldebisTvis damatebiTi mimzidvelobis miniWeba.
komerciul bankebTan urTierTobebSi kreditebis dabrunebis
uzrunvelyofis damatebiT garantias SeiZleba warmoadgendes uZravi
qonebis dagiraveba, gansakuTrebiT miwis im nakveTebis, romelic gaaCniaT
raionul centrebsa da patara qalaqebSi ganlagebul samedicino
dawesebulebebs. finansirebis aseTi tradiciuli saSualebebis garda
SeiZleba gamoyenebul iqnes jandacviTi saqmianobis finansirebis sxva
saSualebebi, romlebic SeiZleba gamodgnen mniSvnelovnad ufro
xelsayreli, vidre bankis krediti. aseTi finansirebis erT-erT saSualebas
warmoadgens lizingi _ es aris uZravi da moZravi qonebis ganTavsebis
operacia, rodesac am qonebas specialurad yidulobs. lizinguri firma.
igi rCeba mis sakuTrebaSi, magram ijariT gaicema mewarmeebze. Cveulebriv,
lizings ganmartaven, rogorc manqanebisa da aRWurvilobis xangrZliv
- 97 -
ijaras. amJamad lizingiT SesaZlebelia warmoebis yvelaze ufro
gansxvavebuli faqtorebisa da sxvadasxva qonebis miReba _ yvelaze
rTulidan dawyebuli saofise aRWurvilobiT damTavrebuli. lizinguri
firma gamodis Tavisebur Suamavlad Sesabamisi aRWurvilobis
mwarmoeblebsa da maT momxmareblebs Soris.
cnobilia, rom lizingi yvelaze ufro mimzidvelia aRWurvilobis
droebiTi saWiroebisas. sawarmoebi mimarTaven mas, rodesac maT ara aqvT
kreditis gamoyenebis saSualeba aucilebeli aRWurvilobis SesaZenad.
xolo imis gaTvaliswinebiT, rom lizinguri garigeba ar iTvaliswinebs
sagarantio da saavanso giraos, sawarmoebs erTi da igive kapitalis
gamoyenebiT moZraobaSi mohyavT resursebis didi raodenoba. lizingiT
miRebuli aRWurviloba ar fiqsirdeba sawarmos balansSi da aqedan
gamomdinare ar zrdis mis davalianebas, ar auaresebs mis finansur
mdgomareobas.
amJamad, rodesac jandacvaSi midis mravalmowyobis formirebis procesi
da arsebobs finansuri saSualebebis mwvave ukmarisoba, lizinguri
firmebis Seqmna, Cveni SexedulebiT, mniSvnelovnad gaumjobesdeba
samedicino dawesebulebebis materialur-teqnikur bazas. pirvel etapze es
SeiZleba iyos saxelmwifo lizinguri firmebi, romlebic SeZlebdnen
Tanamedrove samedicino aRWurvilobis mwiri moculobebis gamnawileblis
Taviseburi rolis Sesrulebas da imis miRwevas, rom isini moxvdnen karg
xelSi. amasTan, rogorc msoflio gamocdileba aCvenebs, lizingis
gamoyeneba ukeTesia iq, sadac aqvT gansakuTrebiT rTuli da iSviaTi
aRWurviloba, romelsac momsaxurebas ukeT uweven lizingis gamcemlebi,
vidre amas SeZlebs misi gamomyenebeli samedicino dawesebuleba.
ekonomikur literaturaSi gvxvdeba momsaxurebis sferoSi iseTi
specifikuri formis gamoyenebis SeTavazeba, rogoricaa feqtoringi. es aris
Cveulebriv saxelSekrulebo safuZvelze ganxorcielebuli sasaqonlo
miwodebebis moTxovnebis Sesyidva feqtoring-firmis mier. amgvari operaciis
Sedegad mewarme, romelic yidis moTxovnebs, 2-3 dReSi Rebulobs
moTxovnili Tanxis 70-90%-s avansis saxiT. darCenili 10-30% feqtoring
firmisTvis garkveul wilad warmoadgens sagarantio Tanxas. feqtoring-
firma axdevinebs mewarmes garkveul procentebs savalo moTxovnebis
- 98 -
eqvivalentis dauyovneblivi gacemis, riskis premiisa da administraciuli
mmarTvelobiTi xarjebis anazRaurebisTvis. feqtoringi, upirveles yovlisa,
efeqturia sawarmoo dawesebulebebsa da sabiTumo firmebSi, romlebic
Sesabamisad awarmoeben da yidian samomxmareblo saqonels, magram Cven
migvaCnia SesaZleblad, rom aucilebeli samedicino dazRvevis pirobebSi,
rodesac bevri sawarmo droulad ar awarmoebs gadaxdebs aucilebeli
samedicino dazRvevis teritoriul fondebSi, xolo bevri maTgani imyofeba
gakotrebis zRvarze, sawarmoebis fondisadmi da sadazRvevo
organizaciebisadmi savalo movaleobebi SeiZleba mieyidos feqtoring-
firmebs. es uzrunvelyofda samedicino dawesebulebebis Tanabar
dafinansebas.
amgvarad, bazris konkretuli struqtura formirdeba mravali faqtoris
gavleniT, romlebic asaxaven qveynis ekonomikis mdgomareobas mTlianobaSi,
regionalur Taviseburebebs, Sesabamisi infrastruqturis ganviTarebis
dones da rac ufro zustad ecodinebaT es faqtorebi sakanonmdeblo da
aRmasrulebel xelisuflebas, miT ufro efeqturad da civilurad iqneba
gamoyenebuli sabazro meqanizmebi mosaxleobis janmrTelobis dacvaSi.
- 99 -
Tavi II. saqarTvelos pirveladi jandacvis ZiriTadi maxasiaTeblebi
2.1. kvlevis masala da meTodika
dasmuli miznebidan da amocanebidan gamomdinare, kvlevis procesSi
gamoyenebuli iyo Semdegi meTodebi: sociologiuri, istoriuli,
eqspertuli Sefasebis, SemTxveva-kontrolis, samedicino-statistikuri (maT
Soris korelaciuri da raodenobrivi analizi).
gamokvlevaSi gamoyenebulia msoflio bankis, saqarTvelos Sromis,
janmrTelobisa da socialuri dacvis saministros mier SemuSavebuli
“saqarTvelos janmrTelobis mdgomareobis Sesaxeb” 2006 wlis monacemebi,
saqarTvelos statistikis saxelmwifo departamentis, samedicino
statistikisa da informaciis centris, samedicino dazRvevis saxelmwifo
kompaniis saorganizacio-normatiuli masalebi.
sainformacio Ziebis procesSi gamoyenebul iqna rogorc internetiT
moZiebuli masalebi, aseve sxvadasxva qveyanaSi gamocemuli literatura,
romlis safuZvelzec gakeTda informaciuli mimoxilva. damuSavda
sxvadasxva qveynebis monacemebi, romlebic Seexeboda rogorc mosaxleobis,
avadobisa da sikvdilianobis TaviseburebaTa analizs. kvlevis procesSi
ganxorcielda saqarTvelos mosaxleobis janmrTelobis mdgomareobis
amsaxveli maCveneblebis SedarebiTi analizi, sxva da sxva daavadebebis
gavrcelebis ZiriTadi demografiuli tendenciebis Seswavla dinamikaSi
(1990-2007 ww.).
agreTve calke Segrovda da damuSavda statistikuri masala,
romelic Seexeba saqarTvelos sxvadasxva regionSi arsebul sazogadoebis
janmrTelobis mdgomareobas. ganxilul iqna rogorc zogadad
saqarTvelos, aseve sxva qveynebis mosaxleobis janmrTelobis
mdgomareobis amsaxveli maCvenebeli qveynis socialur-ekonomikuri
mdgomareobasTan kavSirSi.
kvleva Catarda qveynis geografiuli Taviseburebebis, pacientTa
yofiTi tradiciebis, mavne Cvevebis, profesiuli faqtorebisa da cxovrebis
higienuri pirobebis dacvis gaTvaliswinebiT. gaanalizebulia aRniSnuli
- 100 -
faqtorebis SesaZlo gavlena adamianis janmrTelobis saerTo
mdgomareobaze.
amis garda, specialuri programiT gamokvleulia 200 respodenti.
Catarebul gamokvlevaSi gamoyenebul iqna “SemTxveva-kontrolis” meTodi,
romelic xangrZlivi kvlevis meTodebs miekuTvneba. am tipis gamokvleva
dafuZnebulia avadmyofebsa da janmrTel pirebze gamosakvlevi faqtoris
zemoqmedebis Sesaxeb miRebuli informaciis Sejerebaze. gamokvlevis
damajereblobas mTlianad gansazRvravs Sesadarebeli jgufebis SerCeva.
jgufebi gamosakvlevi niSnis garda yvela sxva damaxasiaTebeli niSniT
sakmarisad msgavsi iyo. “SemTxveva-kontrolis” meTodis gamoyenebisas
kavSirebis magnitudis gamoTvlebs warmoadgens SefardebiTi riski (relative
risk RR), romelic aseve cnobilia rogorc riskis koeficienti (risk ratio).
SefardebiTi riski gamoiTvleboda faqtoris zemoqmedebis mqone jgufSi
daavadebis insidensis maCveneblis SefardebiT am faqtoris gavlenis qveS
naklebad myof jgufSi daavadebis insidensis maCvenebelTan. SemTxveva-
kontrolis kvlevis SefardebiTi riskis ganmsazRvrelia odds ratio (OR). igi
gamoiangariSeba SemTxveviT jgufSi zemoqmedebis prevalensis SefardebiT
sakontrolo jgufSi zemoqmedebis prevalensTan damajereblobis
intervali warmoadgens (CI) ricxvTa wyvils, romelic gansazRvravs zRvars,
romlis SigniT arsebobs 95%-iani albaToba imisa, rom mosalodnelia
WeSmariti riskis dacema; igi damyarebulia p-s 0.05 mniSvnelobaze. roca
SefardebiTi riski 1.0-is tolia, maSin ar arsebobs aranairi kavSiri,
amitom Tu CI Seicavs 1.0-s riski ar aris.
samuSao Catarda specialurad SemuSavebuli programis mixedviT,
romelic emyareba msoflios jandacvis organizaciis moTxovnilebebs,
kvlevis am dargSi sxvadasxva qveynis gamocdilebas.
programa Seicavs kiTxvebs, romlebic dakavSirebulia rogorc
pirovnebis demografiul mdgomareobasTan, cxovrebis wesTan, aseve
daavadebis simptomebTan, risk-faqtorebTan, mavne CvevebTan da a. S. daculi
iyo informaciis sruli konfidencialoba, ramac saSualeba mogvca migveRo
gulaxdili pasuxebi. gaanalizda saqarTvelos jandacvis da sadazRvevo
sistemis moqmedebis adekvaturoba mosaxleobis samedicino moTxovnilebebis
uzrunvelyofis kuTxiT.
- 101 -
pirveladi sociologiuri informaciis misarebad gamoiyeneboda
rogorc anketireba, aseve pirdapiri interviu, romelic respondentebs
damatebiTi konsultaciis saSualebas aZlevda. kiTxvari Sedgeba ZiriTadi
nawilisa da miznobrivi kiTxvebisagan. mTlianad Catarebul kvlevaSi
CarTuli iyo 200 respodenti, romelTa asakobrivi jgufi 20 dan 70 wlamde
meryeobda. kiTxvarebi darigda TbilisSi. 20 dan 65 wlis mosaxleobas
Soris. respodentTa raodenobam mTlianobaSi Seadgina 200 adamiani.
gamokiTxva Catarda rogorc samedicino dawesebulebebSi, aseve mis
gareTac, pacientTa da janmrTel mosaxleobis Soris. respodentebi
SeirCnen SemTxveviTi ( random sampling) SerCevis meTodiT, yovelgvari raime
miznobrivi damaxasiaTebeli niSnis gareSe. (simple sampling) kiTxvaris
saboloo versia Seicavs 30 sxva da sxva tipis SekiTxvas. gamokiTxvaSi
monawileoba savaldebulo ar yofila da amasTanave yvela maTgani
anonimuri iyo. respodentebma miiRes ganmarteba kvlevis miznebis Sesaxeb.
monacemebis Segrovebis instrumentad gamoviyeneT kiTxvarebi da
Sesabamisad miviReT raodenobrivi monacemebi (quantitative data). imisaTvis, rom
zogadi warmodgena gvqonoda gamokiTxul kontingentze, respondentebi
kiTxvaris SablonSi (sample ) ganawilebuli iyvnen Semdegi maxasiaTeblebis
mixedviT: sqesi, asaki profesia sacxovrebeli adgili, samuSao statusi,
ojaxuri mdgomareobi da sxva kategoriebis mixedviT.
kiTxvaris meore nawili moicavda Semdeg sakiTxebs: respodentTa
socialur-ekonomiur mdgomareoba, saSualo Tviuri Semosavali,
janmrTelobis mdgomareoba da masTan dakavSirebul problemebi,
saxelmwifo samedicino dazRvevis sistemis Sesaxeb gaTviTcnobierebis
done da samedicino dazRvevis polisis gamoyenebis SesaZlebloba. aseve
SeviswavleT respodentTa dakmayofilebis done miRebuli samedicino
momsaxurebiT.
kvlevisaTvis kiTxvaris masala Segrovda ganxiluli literaturuli
masalis Sedegad, saidanac SeirCa kvlevisaTvis sayuradRebo sakiTxebi,
romlebic aRniSnul problemas exeboda. gamokiTxvis mTavar sirTules
regionebis macxovrebelTa gamokiTxva warmoadgenda, amisaTvis mivmarTeT
”saqarTvelos mosaxleobis janmrTelobis Sesaxeb” jandacvis saministros
mier Catarebuli gamokvlevebis Sedegebs. analizisaTvis gamoyenebuli iqna
- 102 -
sxva da sxva meTodebi (frequencies, cross-tabs, Chi-square,) , romlebic statistikuri
programis SPSS 11. saSualebiT gakeTda.
ZiriTadi sakiTxebi, romelsac kiTxvari moicavs aris
socioekonomikuri statusis ganmsazRvreli, am jgufebis cxovrebis wesi da
maTi damokidebuleba janmrTelobis xelmisawvdomobasTan dakavSirebiT da
sxva, romelic cal calke da erTmaneTTan kavSirSi iqna ganxiluli.
(cxrili 12).
cxrili 12. kiTxvaris Tematika.
ZiriTadi determinantebi statusi qmedebebi
socio demogr.
maxasiaTeblebi;
ganaTleba;
migracia;
risk faqtorebi;
samomavlo rwmena da
imedebi
janmrTelobisaTvis
aucilebebli pirobebi,
fizikuri mdgomareoba,
socialuri dgomareoba,
cxovrebis wesi
kveba,
garToba,
sportuli aqtivoba,
medikamentebis gamoyeneba.
sqesi, asakobrivi jgufi, ojaxuri mdgomareoba, finansuri
mdgomareoba, ganaTleba da sxva determinantebi gamoyenebuli iqna maTi
samedicno servisis xelmisawvdomobaSi zegavlenis xarisxis Sefasebis
mizniT.
janmrTelobis servisisadmi Tanabar xelmisawvdomobis tendenciebis
gamosavlenad garkveul socialur jgufebs Soris gamoyenebuli iqna
standartuli, kategoriebs Soris distribuciis meTodi. aseve gaanalizda
urTierTkavSiri calkeul cnebebsa da cvladebs (concept/variables) Soris,
asociacia korelacia (association/ correlation) garkveul socialur faqtorebsa
da janmrTelobas Soris. respodentTa distribucia, arsebul gansxvavebebSi
Sefasda Chi squire testis analiziT. gansxvaveba mniSvnelovnad CaiTvala,
rodesac P < 0.05.-ze iyo.
asakis, ganaTlebis, sacxovrebeli adgilisa da socialuri statusis
gavlena jandacvis servisisadmi xelmisawvdomobaSi Sefasda jvaredini
analizis (crosstabs )xerxiT, rogorc mamakacTa jgufSi aseve qalTa
kategoriaSi cal calke. respodentebi Semdegi kategoriebis mixedviT
- 103 -
dajgufdnen: sqesis, ojaxuri mdgomareobis, asakobrivi jgufis;
ganaTlebis, sacxovrebeli adgilisa da finansuri mdgomareobis mixedviT,
rac mniSvnelovani kategoriebia socio-ekonomikuri statusis
gansazRvrisaTvis. kiTxvari Seicavda iseTi xasiaTis SekiTxvebs,
rogoricaa magaliTad saSualod ojaxis Semosavali, janmrTelobis
saerTo mdgomareoba, mowevis, alkoholis moxmarebis, kvebis, fizikuri
aqtivobisa da jansaRi cxovrebis wesis Sesaxeb.
kvlevis meTodologias Semdegi Zlieri mxareebi aqvs: masSi Sedis iseTi
socioekonomikuri indikatorebi, romlebic mniSvnelovania adamianis
janmrTelobis mdgomareobis Sesaxeb msjelobisas. kiTxvaris saSualebiT
warmodgenili iyo mosaxleobis ara romelime konkretuli miznobrivi
jgufi, aramed mcire raodenobis, saqarTveloSi arsebuli sazogadoebis
nimuSi, sqesis, asakis, ganaTlebis, ekonomiuri mdgomareobisa Tu sxva
kategoriebis gaTvaliswinebiT. Sefaseba standartulad Catarda da
Seicavda mraval kategoriebs.
kvlevas hqonda aseve ramodenime SezRudvac. magaliTad mosaxleobis
moculoba. vinaidan sirTules warmoadgenda mTeli saqarTvelos mocva
aRniSnuli kvleviT damxmare saSualebebad avirCieT standartuli
saqarTvelos statistikis departamentis mier gamokvleuli saqarTvelos
mosaxleoba.
sirTules vawydebiT aseve socioekonomikuri determinantebis ufro
Rrma Seswavlisas. xSir SemTxvevaSi aseTi tipis kiTxvebze pasuxebi Tavidan
iqna acilebuli da garda amisa amomwuravad pasuxis gacemac SeuZlebeli
aRmoCnda, Tumca mocemuli kiTxvebi socioekonomikuri statusis
gansazRvrisTvis vfiqrobT sakmarisi unda iyos.
jandacvis sistemis moqmedebis gaumjobeseba, xarisxis gazrda da
saboloo jamSi momxmarebelTa moTxovnilebebis maqsimaluri
dakmayofileba, konkretul specifikasa da pirobebzea damokidebuli.
kvlevis safuZvelze SeiZleba davaskvnaT, rom saqarTvelos jandacvis
sistemaSi arsebuli socialuri uTanasworoba da araTanabari
xelmisawvdomoba ufro Rrmad unda iqnas Seswavlili da unda moxdes misi
swori mimarTulebiT warmarTva, rac upirveles yovlisa daabalansebs im
araTanabar xelmisawvdomobis problemas, romelic dResdReobiT
- 104 -
saqarTvelos sazogadoebaSi maRal da dabal Semosavlis mqone socialur
jgufebs Soris arsebobs. jandacvis sistemis dafinansebisas umjobesi
iqneba Tu prioiritetad Raribi fenis xelSewyoba dadgeba dRis wesrigSi,
raTa gardamaval periodSi mkafiod gamoikveTa am ori radikalurad
gansxvavebuli mdidrebisa da Raribebis fena rac saxelmwifos mxridan
saTanado xelSewyobas udaod saWiroebs. saxelmwifo politikaSi
namdvilad SeiniSneba am strategiis ganviTarebis tendenciebi, rac aseve
warmatebuli nabiji iqneba siRaribis daZlevisa da qveynis ekonomikuri
ganviTarebisaken.
- 105 -
2.2 saqarTvelos pirveladi jandacvis sistemaze moqmedi ZiriTadi
socialur-ekonomikuri determinantebi
yofili dsT-s qveynebis sivrceSi sainteresoa saqarTveloSi arsebuli
viTarebis ganxilvac. 2008 wlis monacemebiT saqarTvelos mosaxleoba dRes-
dReobiT 4.38 mln mosaxles Seadgens, romelTagan ZiriTad mosaxleobas
qarTvelebi warmoadgenen, Tumca aq cxovroben aseve umciresobis
warmomadgenlebi, romlebsac TavianTi sasaubro enebi gaaCniaT. maTgan
yvelaze mniSvnelovan raodenobas rusebi, somxebi, azerbajanelebi, somxebi,
berZnebi da osebi warmoadgenen. (grafiki 1)
grafiki 1.
saqarTvelos mosaxleobis ganawileba nacionalobs mixedviT (2008 w)
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
saqarTvelos mosaxleobis ZiriTadi demografiuli mdgomareoba arc
Tu ise saxarbieloa. Sobadoba 1990-ian wlebTan SedarebiT TandaTanobiT
klebis tendencias gviCvenebs. Tu 1990 wels yovel 1000 mosaxleze
maCvenebeli 17 iyo 2007 wlisaTvis es maCvenebeli 9,4-mde Camovida.
miuxedavad imisa rom sikvdilianobis maCvenebelSi didi cvlileba ar
aRiniSneba, saerTo demografiul mdgomareobas amiT ver ganvsazRvravT,
xolo rac Seexeba bunebriv matebas am SemTxvevaSi mkveTri cvlilebaa.
bunebrivi mateba yoveli aTasi bavSvidan 7,7-dan 1,8 mde Semcirda, rac
saerTo demografiuli mdgomareobisTvis dasafiqrebel sakiTxs
warmoadgens. (cxrili 13)
- 106 -
cxrili 13.
saqarTvelos mosaxleobis ZiriTad demografiuli maCveneblebi (1990-2007 ww).
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
Tu 1979 wels saqarTvelos mosaxleobis aRweris monacemebiT yoveli 1000
qalidan 231 iyo erTSviliani, 240 - orSviliani, 329-s ki hyavda sami da meti
Svili. 2008 wlis aRweram daafiqsira sami da meti bavSvis myoli qalebis
Semcirebis tendencia (300 yovel 1000 gaTxovil qalze), dResdReobiT ki
samSviliani ojaxebis ricxvi (16%) TiTqmis erTi-orjer Semcirda, rac aSkara
safrTxes warmoadgens. dResdReobiT umetesoba ojaxebisa (51%) erTSviliania.
(grafiki 2)
grafiki 2.
cocxalSobilTa ganawileba dabadebis rigiTobis mixedviT (2008 w.)
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
1990 1991 1995 1996 2000 2001 2005 2006 2007
Sobadoba (yovel
1000 mosaxleze) 17,0 16,6 11,9 11,9 11 10,9 10,7 10,9 11.2
sikvdilianoba
(yovel 1000
mosaxleze)
9,3 9,6 10,4 10,4 10,7 10,5 9,3 9,6 9,4
bunebrivi
mateba (yovel 1000
mosaxleze)
7,7 7 1,5 1,5 0.3 0,4 1,4 1,3
1.8
51%
33%
16%
pirveli
bavSvi meore
bavSvi
mesame da
meti bavSvi
- 107 -
qvemoT moyvanili cxrilidan Cans saqarTvelos mdgomareoba
Sobadobisa da bavSvTa mokvdaobis mixedviT calkeul regionebSi 2008
wlis saqrTvelos statistikis departamentis monacemebis mixedviT.
mokvdaobis yvelaze maRali maCvenebeli TbilisSi aRiniSneba, Tumca aq unda
gaviTvaliswinoT aseve mosaxleobis proporciuli gadanawilebac sxva
regionebTan SedarebiT. (cxrili 14).
cxrili 14.
Sobadoba da bavSvTa mokvdaoba, samedicino dawesebulebebis 2008 wlis
monacemebi
regioni
cocxal-
SobilTa
raodenoba
maCvenebeli
1000
dabadebulze
0–1 wlamde
gardacv-
lilTa
raodenoba
maCvenebeli
1000cocxal-
Sobilze
perinata
luri
mokvdaoba
aWara 4402 16,8 91 14,5 31,0
Tbilisi 20055 19,7 554 16,9 36,2
kaxeTi 3081 7,7 26 5,8 13,5
imereTi 6494 19,0 122 16,8 35,5
samegrelo 3706 8,0 24 5,9 13,9
Sida qarTli 2549 15,1 18 6,3 21,3
qvemo qarTli 4053 15,8 21 4,2 19,9
guria 890 14,4 9 10,1 24,4
samc-javaxeTi 2069 17,1 13 3,4 20,4
mcxeTa-
mTianeTi 440 13,5 4 9,1 22,4
raWa-leCxumi 117 8,5 0 0,0 8,5
saqarTvelo 47856 16,8 882 12,6 29,2
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
ukanaskneli 75 wlis manzilze sicocxlis saSualo xangrZlivoba 29
wliT gaizarda da 2005 wles 73.0 weliwads miaRwia. mamakacis saSualo
xangrZlivobaa 68.8 weliwads, xolo qalebisa 76.9 weliwads utoldeba.
(grafiki 3)
- 108 -
grafiki 3. saqarTvelos mosaxleobis sicocxlis saSualo xangrZlivoba
1930, 1970,1991da 2008 wlebi.
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
siRaribe socioekonomikuri mdgomareobis erT erTi umniSvnelovanesi
determinantia. saqarTvelos mosaxleobis umetesi nawili siRaribis zRvars
miRma imyofeba sabazro ekonomikaze gadasvlasTan dakavSirebulma
politikurma da ekonomikurma krizisma saqarTvelos umetesi mosaxleobis
nawilis gaRaribeba gamoiwvia. 1999 wels mosaxleobis 51.8 % siRaribis
oficialurad aRiarebul zRvars miRma cxovrobda. bolo oTxi wlis
statistikuri monacemebi cxadyofs, rom siRaribis miRma myofi adamianebis
ricxvi gaizarda qveynis ekonomikuri aRmavlobis procesSic ki. gaizarda
agreTve ukidures gaWirvebaSi mcxovreb adamianTa raodenobac (romelTa
yovelTviuri moxmareba saarsebo minimumze dabalia. (grafiki 4).
grafiki 4. siRaribe done saqarTveloSi 1997-2008 ww
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
4247
64
71
65
7268
76
0
10
20
30
40
50
60
70
80
1930
19701991 2008
- 109 -
siRaribis koeficienti gviCvenebs rom ekonomikur zrdas didi gavlena
aqvs siRaribeze, romelic Semosavlis Tanabari ganawilebis pirobebSi unda
moxdes. siRaribis aspeqtebs Soris aRsaniSnavia 2 ZiriTadi mizezi: esenia
umuSevroba da kapitalis arqona. qveynis saerTo umuSevrobis maCvenebeli
2000 wels SedarebiT naklebi iyo, xolo 2007 wels moimata 16.2 % Tumca
arsebobs uzarmazari gansxvaveba qalaqSi 27.8% da soflad 5.1 %
mcxovrebTa umuSevrobas Soris. am gansxvavebis ZiriTadi mizezia soflad
dasaqmebis farTo gagebiT gansazRvra, aqedan gamomdinare statistikuri
monacemebi umuSevrobis bevrad ufro maRal dones da siRaribes ufro
qalaqSi aCvenebs vidre soflad, rac vfiqrob absoluturad Seusabamoa
arsebul realobasTan, radgan realurad soflad amJamad gacilebiT
rTuli mdgomareobaa umuSevrobisa da siRaribis TvalsazrisiT, vidre
qalaqSi. (grafiki 5.)
grafiki 5. umuSevroba da siRaribe qalaqsa da soflad 2000-2007ww
umuSevroba
0
10
20
30
40
50
60
70
80
qalaqSi soflad
2000
2007
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
garda qalaqisa da soflis mdgomareobas Soris arsebuli
gansxvavebisa uzarmazari sxvaobaa saqarTvelos regionebs Soris siRaribis
maCveneblebSi: uRaribes regionSi siRaribis maCvenebeli yvelaze mdidar
regionTan SefardebiT TiTqmis orjer maRalia (grafiki 7) siRaribis maRal
maCvenebelSi Sedis SedarebiT mTiani raionebi. miuxedavad imisa rom
TbilisSi siRaribis done arc Tu ise gansxvavdeba sxva raionebTan
SedarebiT, yvelaze metad mainc siRaribis maStabiT samcxe-javaxeTi da
kaxeTi gamoirCeva (grafiki 6).
- 110 -
grafiki 6. siRaribe regionebis mixedviT 2008 weli.
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
siRaribis problemebTan dakavSirebiT Seiqmna siRaribis daZlevis
porgrama romelic moicavs Raribi mosaxleobis socialuri dacvis
uzrunvelyofas, romelic dResdReobiT arc Tu ise saxarbielo
mdgomareobaSia. siRaribis Semsubuqebas xels uwyobs ara ekonomikuri
zrdis moculoba, aramed resursebisa da Semosavlebis Tanabrad
gadanawileba. msoflio bankTan da saerTaSoriso savaluto fondTan
erTad gaero mxars uWers da mTavrobas daxmarebas uwevs siRaribis
daZlevis erovnuli strategiis SemuSavebaSi, rac miznad isaxavs axali
samuSao adgilebis Seqmnas da saxelmwifo mmarTvelobis efeqtur
ganxorcielebas.
mosaxleobis siRaribis donem mkveTrad imata da 1998 wels saSualod
50,2% Seadgina. qalaqad es maCvenebeli 11,6 procentuli punqtiT gaizarda
da 67,5%-s miaRwia, xolo soflad 3,0 procentuli punqtiT gaizarda da
48,3% iyo. (grafiki 7)
- 111 -
grafiki 7. siRaribis done saqarTveloSi
0.0%
10.0%
20.0%
30.0%
40.0%
50.0%
60.0%
70.0%
sul qalaqSi soflad
19982000
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
gaizarda siRaribis simwvave, romelic zedmiwevniT maRal dones
martoxela adamianebSi aRwevs imis gaTvaliswinebiTac, rom am kategorias
ZiriTadad asakovani mosaxleoba miekuTvneba.
Catarebulma gamokvlevam cxadhyo, rom uRaribesi mosaxleobis
xarjebis struqturaSi wina planze wamoweuli iyo sursaT-sanovagis SeZena.
qveyanaSi swrafi tempiT mimdinareobs mosaxleobis sxvadasxva
socialur fenebad dayofa, rac ganapirobebs am fenebs Soris ara marto
ekonomikuri, aramed socialur-kulturuli Taviseburebebis gansxvavebasac.
1998 wels 400-1000 laris Semosavlis mqone ojaxebis raodenoba gaizarda
7,4%-mde, wina wlis 6,9%-Tan SedarebiT. xolo SedarebiT mdidari, anu 1500
larze meti Semosavlis mqone ojaxebis raodenoba 1,2%-s gautolda.
sakmarisad mkveTrad gamoixata janmrTelobis mdgomareobis ZiriTadi
maxasiaTeblebis gansxvavebac, gansakuTrebiT ukiduresad Rarib, da
SedarebiT SeZlebul fenebs Soris. amis damadasturebelia is faqtic, rom
uRaribes mosaxleobasTan SedarebiT SeZlebuli mosaxleoba saSualod 20-
30%-iT naklebs xarjavda mkurnalobasa da medikamentebis SeZenaze. es
gasagebicaa, vinaidan siRaribes Tan sdevs mosaxleobis maRali dasnebovneba
da Sesabamisad samedicino xarjebis zrdac.
arsebuli situacia cxadyofs, rom saqarTvelos mosaxleobis didi
nawilisaTvis aucilebeli sasicocxlo minimumis SesanarCuneblad saWiro
- 112 -
saxsrebis mopoveba sul ufro gaZnelebulia. umwvavesi saWiroebis
miuxedavad es kategoria Tavs aridebs miakiTxos saTanado samedicino
daxmarebis mizniT jandacvis dawesebulebebs, rac TavisTavad maTi
dasnebovnebisa da saboloo jamSi naadrevi sikvdilis sawindaria.
mimdinare wels janmrTelobis dacvis saministros davalebiT Catarda
specialuri kvleva, romelic moicavda q.TbilisSi mcxovrebi dabali da
maRali Semosavlis mqone mosaxleobis janmrTelobis mdgomareobis
Sedarebas.
dadginda, rom mosaxleobis Raribi fenebis janmrTelobis
mdgomareobis amsaxveli maCveneblebi gacilebiT uaresia, rac Tavis mxriv
unda ganapirobebdes maT maRal moTxovnas saTanado samedicino
momsaxurebis gawevaze. miuxedavad amisa am kontingentis eqimTan
mimarTvianoba zedmiwevniT dabalia. imavdroulad, SeZlebuli fenebis
warmomadgenlebi ara marto gamoirCeodnen ukeTesi janmrTelobis
maCveneblebiT, aramed gacilebiT maRali samedicino aqtiurobiT.
sayuradReboa isic, rom maTi didi nawili pirveli jgufis
warmomadgenlebisagan gansxvavebiT mimarTavs eqims ara mxolod daavadebis
SemTxvevaSi, aramed profilaqtikuri Semowmebis mizniTac, sakmaris dros
uTmobs janmrTelobis gakaJebas. ukanasknel wlebSi siRaribis zrdasTan
erTad saxlemwifos mier jandacvis subsidireba ar aRmoCnda sakmarisi
Tanabari xelmisawvdomobisTvis. amis Sedegad Raribebs faqtiurad waerTvaT
samedicino daxmarebisadmi xelmisawvdomobis SesaZlebloba.
jandacvis samsaxuris Tanabar xelmisawvdomobaze gavlenas ori
ZiriTadi faqtori axdens:
1. Rarib mosaxleobas ar SeuZlia samedicino momsaxurebis sul ufro
maRali fasebis gamo safasuris gadaxda;
2. centridan daSorebul regionebSi mcxovreb mosaxleobas uWirs
samedicino dawesebulebamde misvla.
samedicino momsaxurebis Rirebuleba, gaxda gadaulaxavi barieria
Raribi mosaxleobisTvis. saxelmwifos mier jandacvis seqtorze
danaxarjebis SemcirebasTan erTad aRniSnul sferos dafinansebis tvirTi
mTavrobidan individze gadavida. 1991 wlamde, mTeli samedicino
momsaxurebis xarjebis 85 % saxelmwifo biujeti faravda 1994 wlisTvis
- 113 -
mTavrobis wili 25% mde daeca, xolo dRes igi 15 %-s Seadgens. darCenili
xarjebi dRes ifareba pacientis mier an sadazRevo programiT, rogorc
oficialuri dafinanseba mTavrobis mier an subsididrebuli momsaxurebis
safasuri, an kidev–rogorc ukananono gadasaxadebi, romlebsac jandacvis
muSakebi iTxoven iseTi momsaxurebisTvisac ki romelsac saxelmwifo
anazRaurebs. mkurnalobis da medikamentebis Rirebuleba saavadmyofoebSi
miRebul araoficialur tarifebTan erTad mosaxleobis 30%-sTvis
mkurnalobas xelmiuwvdomels xdis. aqedan gamomdinare aRniSnuli
mosaxleobis umetesoba ver axerxebs samedicino momsaxurebiT sargeblobas.
mosaxleobis mxolod 8% SeuZlia misTvis aucilebeli samedicino
momsaxurebis safasuris gadaxda. aseTi araTanabari ganawileba ara mxolod
samedicino momsaxurebis araerTgvarovan xelmisawvdomobaze miuTiTebs,
aramed asaxavs saavadmyofos adgilebze dabali moTxovnis (28%) mizezs,
rom Rarib mosaxleobas ar SeuZlia saavadmyofoSi yofnisa da mkurnalobis
safasuris gadaxda.
centridan daSorebul raionebSi jandacvis xarisxiani momsaxurebis
naklebad uzrunvelyofa, nawilobriv aixsneba medicinis muSakTa dabali
kvalifikaciiTa da samedicino aparaturis naklebobiTac. daSoreba xSirad
amcirebs profesionaluri momsaxurebisa da ukeTesad aRWurvili
resursebis xelmisawvdomobas.
jandacvis sistemis analizma gviCvena Tu ramdenad did problemas
warmoadgens pirveladi samedicino daxmarebis seqtori. unda
gaviTvaliswinoT, rom saqarTveloSi Warbadaa iseTi pirveladi samedicino
daxmarebis dawesebulebebi, rogoricaa ambulatoriebi, poliklinikebi,
qalTa konsultaciebi, dispanserebi, sxva da sxva punqtebi qalaqebsa Tu
soflebSi, Tumca xSir SemTxvevaSi isini problemas ver wyveten.
dResdReobiT mosaxleobas 2059 samedicino momsaxurebis saSualebebi
awvdis momsaxurebas. maT Soris yvelaze metad ambulatoriuli klinikebi
da diagnostikuri centrebi (1180) da saavadmyofoebia 229. samedicino
dawesebulebebis struqtura gamosaxulia (grafikSi 8).
- 114 -
grafikSi 8. samedicino dawesebulebebi 2008weli.
1180
500
229
150
0 200 400 600 800 1000 1200 1400
ambul. klinikebi
stomat. klinikebi
saavadmyofoebi
sxva sam dawes.
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
am dawesebulebaTa personalis simravle sakmarisad aferxebs axali
sistemis Camoyalibebis process. pirveladi samedicino daxmarebis
dawesebulebaTa materialuri baza, gansakuTrebiT raionebSi da soflad,
arc wina periodSi da arc amJamad metwilad ar pasuxobs dadgenil
standartebs da mouvlelobis gamo naklebad asrulebs Tavis funqciur
daniSnulebas, garda amisa aparatura, mowyobilobebi da inventari
moZvelebulia da xSirad uvargisic.
gansakuTrebiT problemuria mravalricxovani da xSirad naklebad
kvalificirebuli kadrebis sakiTxis mogvareba.
2000 wels registrirebuli iyo 21,100 eqimi, 47.4 yovel 10.000
mosaxleze. yvelaze did jgufs pediatrebi da Terapevtebi warmoadgenen.
samedicino personalis saxelfaso Semosavlebi warmatebul klinikebSi
meryeobs 30 dan 400 aSS dolaramde. saSualod eqimis Semosavali TveSi 130
aSS dolars Seadgens rac mniSnvelovnad dabalia.
mosaxleobis damokidebulebac samedicino daxmarebis mimarT
saTanadoa umetesoba Tavs aridebs eqimTan vizits. amasTan, mosaxleobis
avadobis struqturis, da saTanadod samedicino daxmarebis sxvadasxva
saxeebze misi moTxovnis Secvlam ganapiroba poliklinikebis da
gansakuTrebiT ambulatoriebis personalis dausaqmebloba.
- 115 -
mosaxleobis mimarTvianobis tendenciebi samedicino dawesebulebebSi
naTlad asaxavs yvela zemodCamoTvlili faqtoris aSkara gavlenas.
(grafikSi 9)
grafikSi 9. saqarTvelos mosaxleobis mimarTvianoba samedicino
dawesebulebebSi 1990-2008 ww.
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
rogorc moyvanili sqemidan Cans, qveyanaSi mkveTrad iklo
mosaxleobis mimarTvianobam rogorc ambulatoriul-poliklinikur, aseve
stacionarul dawesebulebebSi. mimarTvianobis amgvari cvlilebis ZiriTad
mizezad SeiZleba CaiTvalos, Warbi raodenobis samedicino personalis
Semcireba agreTve, mosaxleobis gadamxdelunarianobis kleba.
yvela zemoT moyvanili faqtorebi iZleva niSans imis Sesaxeb rom
qveyanaSi sadac ar aris mowesrigebuli esa Tu is sistema aucilebelia
misi reformireba da ganaxleba. swored aseTma viTarebam, aseve msoflios
donori organizaciebis mxardaWeram saqarTvelos stimuli misca daewyo
janmrTelobis dacvis seqtoris reformireba, romelmac garkveuli etapebi
gaiara da mniSvnelovani cvlilebebic ganicada.
ekonomikuri ngrevis, samoqalaqo omis, afxazeTis da samxreT oseTis
konfliqtebi. Sedegad 1991-1994 wlebSi saqarTvelos mSp 70-75%-iT daeca.
dagrovda mniSvnelovani sagareo vali, Sida davalianebebi, xolo sustma
fiskalurma politikam didi sabiujeto deficiti gamoiwvia. saqarTvelos
ekonomikuri krizisi erT erTi yvelaze mwvaveTagani iyo yofili sabWoTa
kavSiris respublikebs Soris. amis gamo umZimesi aRmoCnda gardamavali
periodi, romlisTvisac damaxasiaTebeli iyo ekonomikuri da socialuri
mdgomareobis mkveTri gauareseba. cxrilSi mocemulia saqarTvelos
0
2 0
4 0
6 0
8 0
1 0 0
1 2 0
- 116 -
ekonomikuri ganviTarebis maCveneblebi 1996 wlidan 2008 wlis CaTvliT
sadac mkafiod Cans ekonomikuri vardnis procesi, romelic saqarTvelom
ganicada aRniSnul periodSi. (cxrili 15).
cxrili 15.
saqarTvelos ekonomikuri ganviTareba
1996 1997 1998 1999 2008
mSp-s (%) 10.5 10.8 2.9 3.0 1.8
samomxmareblo
fasebis indeqsi
39.4 7.1 3.6 19.1 4.3
gacvlis
kursi(lari aSS
dolarze)
1.263 1.3 1.391 2.021 1.67
sagadasaxado
Semosavlebi (mSp-s %)
10.6 12.7 12.8 13.8 11.5
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
1990-iani wlebis Sua periodidan usafrTxoebis mizniT samxreT
oseTTan da afxazeTTan cecxlis Sewyvetis Sesaxeb SeTanxmebis dadebis
Semdeg msoflio bankisa da saerTaSoriso savaluto fondis daxmarebiT
saqarTvelos mTavrobam daiwyo kompleqsuri reformebis programis
ganxorcieleba ekonomikis aRsadgenad, rac sakmaod warmatebuli aRmoCnda.
1990-iani wlebis bolos aSkara gaxda, rom saxelmwifo resursebis marTva
efeqturad ar xorcieldeboda ekonomikuri aRmavlobis Sedegi Tanabrad ar
nawildeboda. gaizarda siRaribisa da Semosavlebis uTanasworobis
maCveneblebi. ekonomikuri aRmavlobac arastabiluri aRmoCnda. 2000 wels
mSp erT sul mosaxleze 678 aSS dolari Seadgina. 1990-iani wlebis Sua
periodSi ekonomikis reformirebis programis garda wamowyebuli iqna bevri
seqtoruli reforma 1995 wels miRebuli iqna axali konstitucia, romelic
adamianis uflebebaTa, demokratiul mmarTvelobasa da sabazro ekonomikis
sayovelTaod aRiarebul principebs emyareba.
ukanaskneli 12 wlis ganmavlobaSi, iseve rogorc sxva danarCeni
yofili sabWoTa kavSiris wevri qveynebi da saqarTvelo ganicdis
- 117 -
gardamaval periods gegmiur (planned) ekonomikidan sabazro ekonomikaze
gadasvlas sadac jer ar gadawyvetila eTnikuri konfliqtebi da mravali
sxva ekonomikuri Tu politikuri sakiTxebi. qveynis mosaxleobis 20%
emigraciaSi imyofeba an iZulebiT gadaadgilebulia zemoTxsenebuli
eTnikuri konfliktebis gamo, bevrma ki qveyana ekonomiuri da sxva saxis
usafrTxoebis gamo datova. aseT viTarebaSi eWvi momavlis
keTildReobisaTvis da sazogadoebis janmrTelobis ukeTesi
mdgomareobisaTvis sakmaod didi iyo. jandacvis reforma 1995 wels daiwyo
maSin rodesac saqarTvelos umZimesi ekonomikuri periodi hqonda reformis
mizani pirvel rigSi iyo ukiduresad mZime mdgomareobaSi myofi jandacvis
sistemis reabilitacia da axal demokratiul faseulbebis
gaTvaliswinebiT axlebur midgomebTan adaptacia. saerTo jamSi igi
gulisxmobda cxovrebis donis amaRlebas moxda sistemis deregulacia da
decentralizacia funqciebis gadanawileba qveynis saxelmwifo da
adgilobriv doneze. centralizebuli erTiani sistema, romelic adre
ruseTisagan imarTeboda gadavida TviT dafinansebaze da daiwyo
socialuri programa saxelmwifo dazRvevis fondis saxiT. rasac
amavdroulad Tanxebis aramiznobrivi xarjvac mohyva. amas mohyva
samedicino dazRvevis saxelmwifo kompaniisa da socialuri dacvis erTiani
fondis gaerTianeba da erTiani saxelmwifo fondis Seqmna romelic mTel
socialur sferos afinansebda. amiT saxelmwifo iRebs valdebulebas
sazogadoebis socialur uzrunvelyofaze. Semdgomi etapi SeiZleba iTqvas
bazisuri paketis Seqmnaa, romlis mixedviTac xdeba programuli
dafinanseba problemaTa prioritetulobis mixedviT romelsac saxelmwifo
centraluri da municipaluri programiT afinansebs.
2006-2010 wlisiTvis saqarTvelos jandacvis sistemaSi gamiznulia 400
milioni laris investicia, risi saTanadod ganxorcielebisaTvis saWiroa
mkveTri, kargad Camoyalibebuli gegma axali modelis sistemis Sesaqmnelad,
romelic saqarTvelos ekonomikuri ganviTarebis gegmis Sesabamisi iqneba.
jandacvis sferoSi saqarTvelos mTavrobam SeimuSava erovnuli politika
da Camoayaliba saxelmwifo komiisia, romelic uSualod prezidents
eqvemdebareba. politikis umTavresi elementebia jandacvis dafinansebis
gazrda, raTa sami mxaris saxelmwifos, damqirevebelTa da daqiravebulTa
- 118 -
monawileobiT mosaxleobisTvis uzrunvelyofili iqnes jandacvis ZiriTadi
paketi. gamiznulia mosaxleobisa socialuri dazRveviT dazRveulTa sul
ufro meti raodenoba, romelmac 2010 wlisaTvis saqarTvelos mTliani
mosaxleoba unda moicvas.
aseve dagegmilia pirveladi jandacvis gaumjobeseba. yuradReba ufro
mimarTulia pirveladi da profilaqtikuri momsaxurebisken da ara
mkurnalobisken. dagegmilia aseve adaminauri resursebis ganviTarebis
xelSewyoba, Warbi samedicino personalis Semcireba personalis
gadamzadeba, infrastruqturis ganaxleba 100 axali saavadmyofo da
sainformacio sistemebis SemuSaveba. sazogadoebriv jandacvaze mimdinare
saxelmwifo xarjebi dabalia da Seadgens mTavrobis mTeli xarjebis (2003
wlis monacemebiT) 6%-s da erToblivi Sida produqciis mxolod
daaxloebiT 1%-s. es jer kidev bevrad naklebia vidre gansazRvrulia
ekonomikuri ganviTarebisa da siRaribis daZlevis programis amocanebiT.
1997 wlis samedicino dazRvevis Sesaxeb kanonis Sesabamisad
SemoRebuli socialuri dazRvevis sistema, romelsac marTavs
sazogadoebriv sakuTrebaSi myofi erTiani saxelmwifo socialuri
dazRvevis fondi (SUSIF), ZiriTadad finansdeba xelfasidan savaldebulo
gadasaxdebidan, romelis farglebSi damqiraveblebi ixdian gadasaxads
xelfasis 3%-is odenobiT, xolo daqiravebulebi xelfasis 1%-s. vinaidan
gadasaxdis amoRebis moculoba dabalia, maTi saSualebiT mopovebuli
Tanxebi Sesabamisi biujetis mxolod 70% faravs, darCenili nawili
damokidebulia gadaricxvebze centraluri (20%) da adgilobrivi
biujetebidan (10%). mTavroba uzrunvelyofs Senatanebs umuSevarTa,
pensionerebisa da bavSvebis nacvlad. erTiani saxelmwifo socialuri
dazRvevis fondi afinansebs sxvadasxva programebs jandacvis sferoSi da
sakontraqto safuZvelze dasaqmebuli hyavs asobiT jandacvis
momsaxurebasTan dakavSirebuli specialisti ,,momsaxure personali,, (1999
wlis monacemebiT TiTqmis 700 adamiani), vinaidan jandacvasTan
dakavSirebuli momsaxurebis yvela saxe 1999 wlidan aRar eqvemdebareba
uSualod jandacvis saministros. radganac individualuri dazRvevis
programebi iSviaTia, Sesabamisad es imas niSnavs rom samedicino
momsaxureba sazogadoebis daucvel fenisTvis xelmisawvdomi namdvilad
- 119 -
unda iyos, rac gamoixateba saxelmwifos mier aRebul valdebulebaze
romelsac igi ixdis bavSvebis Tu socialurad daucveli adamianebis
nacvlad magram realurad es ase ar aris.
jandacvis reformis strategiebis ganxorcielebis mniSvnelovani
Tavisebureba, misi samarTlebrivi bazis Seqmnacaa. yovelgvari
samarTlebrivi baza ki iqmneba rogorc saerTaSoriso aqtebze aseve qveynis
konstituciaze dayrdnobiT. vinaidan arsebuli kanomdebloba ar
iTvaliswinebda mTel rig mniSvnelovan sakiTxebs ara marto saqarTvelos
aramed dsT-s qveynebis konstituciebSic Sevida rigi mniSvnelovani
cvlilebebi, upirveles yvlisa es Seexeba adamianis uflebebsa da
Tavisuflebebs.
saqarTveloSi janmrTelobis seqtorSi dawyebuli reformirebis
fonze saqarTvelos sakanonmdeblo seqtorSic mTeli rigi cvlilebebi
ganxorcielda da calkeuli kanonebic ki daiwera admianis da maTi
uflebebisa Tu Tanasworuflebianobis Sesaxeb, aseve eqimebsa da pacientTa
Soris sakuTari uflebebis Sesaxeb kargad ganisazRvra maTi uflebebi.
Seiqmna saqarTvelos kanoni `saeqimo saqmianobis Sesaxeb~ sadac
gansazRvrulia samedicino saqmianobis standartebi da eTikuri normebi
Sesabamisi profesiuli ganaTlebisa da praqtikuli swavlebis
uzrunvelyofis sakiTxebi, damoukidebeli samedicino saqmianobis
sertificirebisa da resertificirebis sakiTxi, eqimTa valdebulebebsa da
socialur uflebebis sakiTxi.
adamianis uflebebis dacvasTan dakavSirebiT daemata kanoni
`pacientis uflebebis Sesaxeb~ romelic aregulirebs janmrTelobis dacvis
sferoSi pacientTa srul informirebas, pacientis Sesaxeb informaciis
konfidencialobas da sxva samarTlebriv uflebebs.
garda zemoaRniSnulisa, saqarTvelos parlamentma miiRo Semdegi
kanonebi, romlebic exeba samedicino dazRvevis, wamlisa da farmacevtuli
saqmianobis, organoTa gadanergvisa Tu sxva mniSvnelovani sakiTxebs.
am kanonebSi srulad aris asaxuli samedicino momsasaxurebis
sferoSi aRiarebuli da danergili Nnormebi, romlebic xels uwyoben
saqarTveloSi jandacvis sistemis sxvadasxva mimarTulebis samarTlebriv
CarCoSi funqcionirebas. aRsaniSnavia rom am samarTlebrivi normebis
- 120 -
Camoyalibebas safuZvlad udevs is saerTaSoriso strategiebi da
globaluri miznebi, romlebsac emsaxurebian iseTi saerTaSoriso
organizaciebi rogorebicaa WHO, UNICEF, EU Tu sxvebi.
samarTlebrivi cvlileba aseve iTvaliswinebs cvlilebebs
samedicino saqmianobis Sesrulebisas, “samedicino personals unda
amoZravebdes eTikuri faseulobebi – pativi sces xalxis Tavmoyvareobas,
samarTlianobas da sxva principebs da aseve misdevdes profesiul eTikur
normebs”
rodesac saubaria Tanasworuflebianobasa da xelmisawvdomobaze
unda gaviTvaliswinoT saqarTvelos konstituciis Semdegi muxlebi,
romlis mixedviTac saxelmwifom unda uzrunvelyos xelmisawvdomi da
gansazRvrul pirobebSi ufaso samedicino daxmareba.
37-e muxli: “yvelas aqvs ufleba isargeblos janmrTelobis
dazRveviT, rogorc xelmisawvdomi samedicino daxmarebis saSualebiT.
kanoniT dadgenili wesiT gansazRvrul pirobebSi uzrunvelyofilia ufaso
samedicino daxmareba“ – yovelive es gulisxmobs imas rom miuxedavad
socialuri mdgomareobisa da SesaZleblobebisa cxovrebis xarisxis
nebismier doneze myofma adamianma realurad unda SeZlos saWiroebis
SemTxvevaSi miiRos saTanado samedicino daxmareba, magram samwuxarod amas
dResdReobiT sazogadoebis farTo fenebSi siRaribis faqtori aferxebs.
bolo dros ganxorcielebuli jandacis seqtoris reformebze dakvirvebiT
vcdilobT ganvsazRvroT ekonomikuri, politikuri da institucionaluri
faqtorebi romlebmac xeli Seuwyo an SeuSala politikis danergvas,
romelic pirvel rigSi yvelaze Rarib mosaxleobas janmrTelobaze aisaxa.
sainteresoa aseve dakvirveba jandacvis dafinansebis meqanizmebis
kombinirebaze, romelic RaribTa sasargeblod unda iqnas mimarTuli.
saqarTvelos ekonomikuri ganviTarebisa da siRaribis Semcirebis
strategia moiTxovs myari ganviTarebis erovnuli strategiis SemuSavebas.
1996 wels Seiqmna amgvari ganviTarebis erovnuli komisia, magram winsvla am
kuTxiT naklebad SesamCnevia.
siRaribis daZlevisa da ekonomikuri zrdis erovnul programaSi
naTqvamia, rom saavadmyofoebs maTi restruqturizaciis mizniT eniWebaT
avtonomia, romlis mixedviTac valdebulebas ixsnian jandacvis
- 121 -
saministros winaSe da Tavisufalni arian kadrebisa da dawesebulebis
marTvaSi. am mizniT Seiqmna saxelmwifo fondi, romelic moaxdens
resursebis reinvesticias hospitaluri seqtoris reabilitaciaSi. yovelive
amas unda mohyves, rogorc hospitalebis aseve kadrebis optimizacia da
personalis gadamzadeba da maTTvis axali teqnologiebis gacnoba. am
programis ganxorcielebis Sedegad gaTvaliswinebulia 5 wlis
ganmavlobaSi saavadmyofo sawolebis raodenobis Semcireba 50%-iT da
stacionarSi dasaqmebuli Warbi samedicino personalis xarisxobrivi da
raodenobrivi optimizacia 40%-is odenobiT. siRaribis daZlevis programaSi
mocemuli saavadmyofoebis dagegmvisa da optimizaciis strategia Zalian
zogad saxes atarebs da igi konkretuli risk-faqtorebis gaTvlis gareSe
ar iqneba efeqturi. saqarTvelos makroekonomikuri maCveneblebi yvela
dargis da maT Soris jandacvis sistemaSi dResdReobiT arsebul
mdgomareobas gansazRvravs. sainteresoa ra viTarebaSi imyofeba dReisaTvis
saqarTvelos jandacvis sistema?
arsebuli viTareba cxadyofs, rom sistema Zalze mZime mdgomareobaSia
da jer kidev bevria gasakeTebeli misi gaumjobesebisaTvis. am sakiTxTan
dakavSirebiT didi wvlili Seitana msoflio jandacvis organizaciam da
SeimuSava sruliad axali Sexeduleba janmrTelobis dacvis sistemis
SefasebisaTvis. SemuSavda sruliad axali, unificirebuli indeqsebi.
aRniSnul indeqsSi msoflio jandacvis organizaciis mier sxva
faqtorebTan erTad Setanilia siaxle DALY-s koncefciis saxiT. igi
mimarTulia sicocxlis xanrZlivobis Sefasebisaken. aqamde sicocxlis
xanrZlivobis Teoria eyrdnoboda sicocxlis mTlian xangrZlivobas,
mokvdavobis monacemebze dayrdnobiT. 2000 wels Seiqmna pirveli precedenti
imisa, rom msoflio jandacvis organizaciam sicocxlis xangrZlivobis
gamoTvlisas Seitanos Sesworebebi, rac iTvaliswinebs janmrTeli
sicocxlis xangrZlivobis periods. am ukanasknelze yuradReba
gamaxvilebulia imis gamo, rom SeiZleba or qveyanaSi sicocxlis
xangrZlivoba erTnairi iyos, magram mTavaria Tu ramdenia swored
janmrTeli sicocxlis xangrZlivoba. DALY-s indeqsi am ukanasknelis
xangrZlivobazea orientirebuli. SeiZleba or qveyanaSi sicocxlis
xangrZlivoba 75 weli iyos, magram aqedan ramdeni weli adamiani imyofeba
- 122 -
avadmyof mdgomareobaSi, swored am ukanasknelis gamoklebiT sicocxlis
saerTo xangrZlivobaze gvaZlevs warmodgenas qveyanaSi mcxovrebTa
janmrTeli sicocxlis xangrZlivobaze.
saqarTveloSi reformis efeqturi gatarebis mizniT saxelmwifos
gverdiT daudga mTeli rigi saerTaSoriso donori organizaciebi. 1992
wlidan saqarTveloSi daiwyo saxelmwifo instituciebis Camoyalibeba da
qveynis saerTaSoriso sazogadoebaSi gaerTianeba. saqarTvelo 1992 wels
SeurTda evropis uSiSroebisa da TanamSromlobis organizacias da gaxda
gaerTianebuli erebis organizaciis, saeraSoriso savaluto fondisa da
msoflio bankis wevri; 1993 wels qveyana SeuerTda damoukidebel
saxelmwifoTa Tanamegobrobas. politikurad arastabilurma mdgomareobam
da qveyanaSi gamefebulma areulobam xeli SeuSala mTavrobasa da
saerTaSoriso organizaciebs grZelvadiani ganviTarebisTvis mimarTuli
zomebi mieRoT. gaeros misiis mizani Tavdapirvelad saqarTveloSi
arsebuli mdgomareobis Sefaseba iyo, romlis moRvaweoba daiwyo
konfliqtis Sedegad dazaralebuli mosaxleobis yvelaze daucveli fenis
kompleqsuri daxmarebiT, romelsac mohyva grZelvadiani ganviTarebisaken
mimarTuli strategiebis mxardaWera. am periodidan gaeros daxmarebis
strategiac Seicvala rac humanitaruli daxmarebidan strategiul
ganviTarebisaken mimarTul iseT programebzea orientirebuli romelic
infrastruqturisa da socialuri seqtoris saqmianobas iTavliswinebs. am
mxriv msoflio jandacvis organizaciis roli udidesia.
arsebuli problemebis gadaWrisaTvis msoflio jandacvis
organizaciam SeimuSava peroeqti “janmrTeloba yvelasTvis" 21-e saukuneSi
romlis ZiriTadi mizania sazogadoebis janmrTelobis miRweva rac
pirveladi, meoreuli da mesameuli profilaqtikis saSualebiTaa
SesaZlebeli. aqedan Cans, rom janmrTelobis dacvis reformireba
SesaZlebelia rogorc normatiul-samarTlebrivi uzrunvelyofiT, aseve
ekonomikuri da organizaciuli saqmianobis safuZvelze. amitomac
sazogadoebrivi jandacvis politika - aucileblad unda gaxdes erTiani
saxelmwifoebrivi politikis nawili, rom es strategiebi efeqturad
ganxorcieldes. misi ZiriTadi orientacia aris kontroli danaxarjebze Tu
ramdenad mizanmimarTulad xdeba saxelmwifo fondebis gamoyeneba da
- 123 -
Sedegebis miRweva anu produqtiulobisa da Sedegianobis amaRleba,
Tanasworoba, miukerZoebloba da samarTlianoba jandacvis sakiTxebSi.
msoflio jandacvis organizacia ikvlevs msoflioSi arsebul problemebsa
da tendenciebs, rogorc mosaxleobis janmrTelobis sferoSi aseve mis
socialur Tu demografiul viTarebaSi da saxavs miznebs Semdgomi
aTwleulisaTvis. am tendeciebis mixedviT qvemoT moyvanil cxrilSi
(cxrili 16) aRwerilia msoflioSi arsebuli ZiriTadi demografiuli da
ekonomikuri maCveneblebis saerTo mdgomareoba uaxloes aTwleulis
periodSi.
cxrili 16. ZiriTadi demografiuli da ekonomikuri maCveneblebi msoflioSi
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
msoflio jandacvis organizacia axorcielebs daavadebebTan brZolas
maTi gavrcelebis speqtris mixedviT, rac ukanasknel periodSi garkveul
cvlilebebs ganicdis da Sesabamisad daavadebaTa prioritetulobac maTi
gavrcelebis mixedviT icvleba. (cxrili 20). cxrilSi mocemulia msoflio
mosaxleoba 6,394,491,481,(8 mlrd.-2025)
matebis tempi: 1.14% (0,85% - 2025)
Sobadoba: 20.24 dabadeba/ 1,000mosaxleze(17.2-2025
mokvdaoba: 8.86 gardacvaleba/1,000 mosaxleze
(8.8 – 2025)
sqesobrivi Tanafardoba 1.06 mamakaci/ qali (1.05-2025)
0-1asakis bavSTa mokvdaoba: 50.31 1,000 cocxlad Sobilze (29 –
2025)
sicocxlis mosalodneli
xangrZlivoba
mTliani mosaxleoba:
mamakaci
qali
64.05 weli (72,3 – 2025)
62.48 weli
65.7 weli
fertilobis maCvenebeli: 2.62 dabadebuli bavSvi/qali (2,31 –
2025)
GDP erT sul mosaxleze aSS $6418
- 124 -
jandacvis organizaciis mier Catarebuli kvlevis Sedegebis mixedviT
msoflioSi yvelaze metad gavrcelebul daavadebaTa monacemebis dinamika
1990-iani wlebidan 2020 wlamde maTi prioritetulobis cvalebadobis
mixedviT. magaliTad Tu 1990-ian wlebSi, msoflioSi yvelaze ufro
gavrcelebul daavadebaTa Soris, pirvel adgils ikavebda respiratoruli
daavadebebi, uaxloesi aTwleulis mosalodnleli cvlilebidan
gamomdinare, prioritetuli adgili SeiZleba Seicvalos gulis iSemiuri
daavadebebiT, depresiiT Tu sagzao SemTxvevebiT.( cxrili 17)
cxrili 17. msoflioSi yvelaze ufro gavrcelebuli daavadebebis
mosalodneli cvlilebebi prioritetuli rigis mixedviT 1990-2020ww.
# daavadebebis dasaxeleba,
1990 w.
daavadebebis dasaxeleba, 2020 w.
1 respitaruli daavadebebi gulis iSemiuri daavadeba
2 diarea depresia
3 perinataluri mizeziT
gamowveuli daavadebebi
sagzao-satransporto travmebi
4 depresia Tavis tvinSi sisxlis mimoqcevis
moSla
5 gulis iSemiuri daavadeba filtvis qronikuli daavadebebi
6 Tavis tvinSi sisxlis
mimoqcevis moSla
qveda sasunTqi gzebis
respitaruli daavadebebi
7 tuberkulozi diarea
8 wiTela Sidsi
9 sagzao-satransporto
travmebi
perinataluri mizeziT
gamowveuli daavadebebi
10 malaria
11 filtvis qronikuli
daavadebebi
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
am indikatorebze dayrdnobiT msoflio jandacvis organizaciam
Camoayaliba aTaswleulis ganviTarebis gegmebi, sadac globaluri maStabis
miznebi da strategiebia ganxiluli. ZiriTadad jandacvis sferoSi
msoflio miznebsa da strategiebs msoflios sxva da sxva wamyvani
- 125 -
saerTaSoriso organizaciebi warmarTaven, Tumca yvelaze mniSvnelovani
roli msoflio jandacvis organizaciasa da mis evropis regionalur
warmomadgenlobebs akisriaT. “aTaswleulis ganviTarebis miznebi da
janmrTeloba” mravali miznidan, amocanebidan da indikatoridan - 6
maTgani exeba uSualod janmrTelobas da moicavs msoflio maStabiT
siRaribis aRmofxvras, sikvdilianobis Semcirebas, dedaTa da bavSvTa
janmrTelobis gaumjobesebas, garemos dacviTi RonisZiebebis
stabilurobas, da ganviTarebisaTvis msoflio TanamSromlobis
Camoyalibebas.
globaluri janmrTelobis problemebi moicavs iseTi daavadebebis
gavrcelebis SeCerebas, rogoricaa aiv/Sidsi malariis aRmofxvra
tuberkulozis SeCereba sxva gadamdebi daavadebebis winaaRmdeg brZola,
aseve Tambaqos winaaRmdeg brZola, imunizacia da vaqcinacia bavSvTa
janmrTeloba, usafrTxo orsuloba da sxva. (cxrili 18)
cxrili 18. msoflio jandacvis organizaciis miznebi da amocanebi.
miznebi amocanebi
siRaribis
aRmofxvra
amocana 1 : moSimSileTa ricxvis ganaxevreba 1990
da -2015 wlebs Soris
bavSvaTa
sikvdilianobis
Semcireba
amocana 2: 1990-2015 w.w. periodSi xuTwlamde
asakis bavSvTa sikvdilianobis ori mesamediT
Semcireba
dedaTa
janmrTelobis
gaumjobeseba
amocana 3: 1990-2015 periodSi mSobiareTa
sikvdilianobis maCveneblis Semcireba sami
meoTxediT
aiv/Sidsis,
malariasTan da
sxva daavadebeTan
brZola
amocana 4: aidv/Sidsis gavrcelebis SeCereba da
ukuprocesis dawyeba 2015 wlisaTvis
- 126 -
garemos dacviTi
RonisZiebebis
stabilurobis
uzrunvelyofa
amocana 5: sasmelad vargisi wylis momaragebas
moklebuli mosaxleobis raodenobis ganaxevreba 2015
wlisaTvis
farmacevtul
ganviTarebisaTvis
msoflio
TanamSromlobis
Camoyalibeba
amocana 6: farmacevtul kompaniebTan
TanamSromlobiT ganviTarebadi qveynebis ZiriTadi
medikamentebiT xelmisawvdom fasebSi uzrunvelyofa
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
globaluri janmrTelobis problemebs Soris aRsaniSnavia riskebi
axalSobilebisa da mozardebisaTvis, riskebi qalTa janmrTelobisaTvis da
reproduqciuli janmrTeloba.
sakvebze damokidebuli risk-faqtorebi da gadamdebi daavadebebi
aqtiuri sibere, wamalTdamokidebuleba, mdgradi ganviTareba da garemo
riskebis Semcireba, jansaRi sakvebi, travmebi da dazianebebi.
garkveuli strategiebis formirebisaTvis kvlevisaTvis saintereso
indikatorad aRiarebulia sami ZiriTadi erTeuli, romelTa mixedviTac
msoflio jandacvis organizacia sargeblobs, esenia: LE; HALE; DALY, rac
qveynis sociodemografiul viTarebas asaxavs. am mizniT msoflio
jandacvis organizaciis mier Camoyalibebuli ”globaluri janmrTelobis
gaumjobesebis samoqmedo gegma” (janmos meTerTmete samoqmedo programa
2006-2015) gulisxmobs investiciebs janmrTelobaSi siRaribis masStabebis
Semcirebis mizniT, individualuri da globaluri janmrTelobis
usafrTxoebis uzrunvelyofas, universaluri mocvis, genderuli
Tanasworobis da janmrTelobasTan dakavSirebiT adamianis uflebebis
dacvis xelSewyobas, janmrTelobis determinantebis gaumjobesebas,
jandacvis sistemebis gaZlierebasa da Tanabari xelmisawvdomobis
uzrunvelyofas.
evropis regionuli ofisis mier ganviTarebis programis mixedviT
2005-2010-wlebisaTvis dasaxulia Semdegi strategiebi: jandacvis sistemis
gaZliereba; informaciul/inteleqtualuri funqciis gaZliereba; qveynis
- 127 -
qmedebebis koordinacia; partniorobis ganviTareba; miRwevebis Sefaseba da
aRwera; ”janmrTeloba yvelasaTvis” gegmis ganaxleba; sazogadoebrivi
jandacvis ZiriTadi problemebis SerCeva da wamoweva, mxardaWeris da
ganviTarebis unari da Tanxebis Segroveba.
“jansaRi cxovrebis garemo” da sicocxlis ufleba yvela adamianisTvis
Tanasworad erTnair uflebas warmoadgens”. gaerTianebulma erebis
asambleam 1948 wlis 10 dekembers adamianTa uflebebis dacvis Sesaxeb
daamtkica ‘universaluri deklaracia”, sadac aRniSnulia:
“yvela adamians aqvs ufleba sicocxlis, Tavisuflebis da piradi
usafrTxoebis”-am dokumentSi agreTve saubaria adamianTa Tansaworufle-
bianobaze, mSvidobian garemoze, maT uflebebze, iqneba es genderuli
Tansaworoba Tu sxva socialuri Tu ekonomikuri saxis
Tansaworuflebianoba da aseve socialuri progresis xelSewyobaze da
cxovrebis ukeTesi standartebis Seqmnis pirobebze msoflios mSvidobian
garemoSi. am dokumentSi aseve saubaria gaeros sxva wevr qveynebTan
TanamSromlobaze saerTo miznebis misaRwevad. deklaraciaSi mkafiodaa
Camoyalibebuli mTavrobisa da misi xalxis urTierdamokidebuleba, rom
maTTvis funqciebis safuZvels-konkretuli politikis CamoyalibebaSi
xalxis survili unda warmoadgendes, rac Tavisufal Tanaswor arCevnebSi
gamoixateba. aseve yvela adamians ufleba aqvs mis qveyanaSi iyos
Sesaferisi cxovrebis done adekvaturi misi ojaxis, janmrTelobisa da
keTildReobisTvis, aseve sursaTis, sacxovrebeli pirobebis Sesabamisi,
ufleba-hqondes aucilebeli socialuri servisebi da aseve ufleba
usafrTxoebis umuSevrobis, avadmyofobis, uunarobis, daqvrivebis, asakis Tu
sicocxlis sxva naklovanebebis SemTxvevaSi, im pirobebSi rac adamianis
kontrols ar eqvemdebareba da ufleba saxelmwifom daicvas igi aseT
viTarebaSi. deklaracia yvela adamians avaldebulebs sazogadoebis
mimarT romelSic isini cxovroben.
1948 wlis 10 dekembris “adamianis uflebebis dacvis universalur
deklaracias” evro sabWom mxari dauWira da sayovelTaod aRiara rom
evropis sabWos saerTo mizani, rac misi wevri qveynebis erTobas
gulisxmobs da erT-erTi meTodi romliTac es mizani miiRweva, swored
admianis uflebebis da ZiriTadi Tavisuflebebis gaazreba da dacvaa,
- 128 -
rasac isini aseve mTels msoflios mouwodebdnen. am deklaraciis
safuZvelze evro sabWos sxdomaze, romSi 1950 wlis 4 noembers Camiyalibda
iseTi instituciebi rogoricaa evropis sasamarTlo da mSvidoba
msoflioSi, romelic saukeTeso SemTxvevaSi SenarCunebulia maSin, rodesac
qveyanaSi arsebobs erTis mxriv efeqturi politikuri demokratia da
meores mxriv yvelasaTvis saerTo cneba adamianis uflebebis dacvis
Sesaxeb, romelzec qveynis mTavrobaa damokidebuli. aqedan gamomdinare
ZalaSi Sevida adamianis uflebebis dacvis universaluri deklaracia,
romelic adamians da saxelmwifos urTierTdamokidebulebas
urTierTkavSirs mkveTrad aZlierebs da erTmaneTze damokidebuls xdis.
swored es saerTaSoriso aqti gaxda saxelmZRvanelo msoflios sxva
da sxva qveynebisaTvis ramac agreTve Tavisi wvlili Seitana mTeli rigi
qveynebis konstituciebSi. konstituciaTa umetesobaSi adamianTa uflebebi
da Tavisuflebebi calke muxlis saxiTaa Sesuli iqneba es dsT qveynebi
evropa Tu aSS-s konstituciebi, Tumca rodesac saubaria konstituciurad
adamianis uflebesa da Tavisuflebebze albaT garkveuli sifrTxilea
saWiro radgan xSir SemTxvevebSi es uflebebi darRveulia da kanonsa da
mis farglebs garkveulwilad scildeba.
saqarTveloSi moRvawe saerTaSoriso organizaciebis roli
mniSvnelovania misi, rogorc ekonomikuri aseve politikuri da socialuri
ganviTarebisaTvis, Sesabamisad saqarTveloSi maTi moRvaweoba sxva da sxva
sferoebs moicavs. maT Soris konfliqtebis mogvareba, humanitaruli
daxmareba, jandacvis seqtoris daxmareba, ekonomikuri ganviTareba, garemos
dacva da sxva romlebic TanamSromlobis princips emyareba.
gaeros ganviTarebis programa (UNDP)–mimarTulia sami
prioritetuli sferosadmi. ekonomikuri, politikuri da socialuri
marTvis gaumjobeseba, meore siRaribesTan brZola ekonomikuri aRmavlobis
xelSewyoba da mesame bunebrivi resursebis ukeTesi marTva. gaeros
ganviTarebis programa yvela Tavis farglebSi aseve mudmivad agrZelebs
genderuli Tansaworobis damkvidrebis xelSewyobas.
gaeros bavSvTa fondi- (UNICEF)-saqarTvelos mTavrobas mniSvnelovan
daxmarebas uwevs jandacvis seqtorSi rac dedaTa da bavSvTa
- 129 -
janmrTelobas moicavs upirvele yovlisa. aseve did rols TamaSobs Cvil
bavSTa imunizaciisa da daavadebaTa kontrolis sakiTxSi.
gaeros mosaxleobis fondis (UNFPA)- daxmareba gulisxmobs
reproduqciuli janmrTelobis momsaxurebis gaumjobesebas da samedicino
aparaturis miwodebis, profesiuli momzadebisa da saganmanaTlebo
saqmianobis saSualebiT xelSewyobas. garda amisa fondi daxmarebas uwevs
saqarTvelos mTavrobas mosaxleobis aRweris CatarebaSi.
jandacvis msoflio organizacia (WHO) saqarTvelos mTavrobas
daxmarebas uwevs Semdeg sakiTxebSi: dedaTa da bavSvTa da axalgazrdebis
janmrTeloba; gadamdebi daavadebebi, (tuberkuliozi, malaria, Sidsi)
fsiqikuri janmrTeloba (narkomania, da TviTmkvleloba). arainfeqciuri
daavadebidan yuradReba gamaxvilebulia avTvisebian simsivneebze da maT
winaswar profilaqtikaze. jandacvis msoflio organizacia zemoxsenebul
sferoebSi daxmarebas uzrunvelyofs arsebuli politikis propagandis,
infrastruqturisa da sistemis ganviTarebisa da teqnikuri xelSewyobis
saSualebiT.
axali modelis mixedviT saxelmwifo valdebulebas iRebs iseT
mniSvnelovan problemebze rogoricaa prevencia, usafrTxo garemos Seqmna
da umweo mosaxleobaze zrunva.
jandacvis dafinanseba saqarTveloSi efuZneba sami mxaris
urTierTobebs: esenia: saxelmwifo, damqiravebeli da adamiani. saxelmwifom
Tavis Tavze aiRo umniSvnelovanesi amocanebis gadawyveta: prevencia,
usafrTxo garemos Seqmna da umweo mosaxleobaze zrunva. damqiravebelma
itvirTa daqiravebulTa samedicino dazRvevis dafinanseba. amave dros axal
pirobebSi TiToeuli pirovnebis funqciac Seicvala – adamianma
daiwyo Tavis janmrTelobaze fiqri da masze zrunva mkurnalobisaTvis
saWiro xarjebis Tavidan asacileblad.
- 130 -
2.3. mosaxleobis sociologiuri kvlevis Sedegebi pirveladi jandacvis
sistemiT dakmayofilebis Sesaxeb
sociologiuri kvlevis Sedegad gamokiTxulTa saerTo raodenobam 200
respodenti Seadgina, aqedan pasuxebis raodenoba meryeobda (61.7% dan 74.4%)
Soris, romlebic miRebulad CaiTvala. gamokiTxul respodentTa Soris
umravlesoba qalTa jgufiT iqna warmodgenili (51%), xolo danarCeni
mamakacTa jgufma Seadgina (49%). aRniSnuli gviCvenebs respodentTa
rodenobas romlebmac miiRes monawileoba aRniSnul gamokiTxvaSi.
asaki – respodentebi gamokiTxvis mixedviT daiyo Semdeg asakobriv
jgufebad 20-29; 30-39; 40-49; 50-59; 60-69 da 70 da mis zeviT. amaTgan yvelaze
did raodenobas 40-49 (19%) da 50-59 (23%) asakobrivi jgufebi Seadgenda.
ojaxuri mdgomareobis mixedviT respodentTa umetesoba (44.5%)
daojaxebulia, xolo 20% ara, 13 %-ma ki pasuxs Tavi aarida.
qvemoT mocemuli cxrili gviCvenebs repodentTa yovelTviur saSualo
Semosavals, romelic meryeobs 200–dan 1000 laramde. respodentebi
Semosavlebis mixedviT dayofilia dabali, saSualo da maRal Semosavlebis
mqone adamianebad. cxrili gviCvenebs, rom repodentTa didi jgufi (33%)
ganekuTvneba socialur kategorias-dabali SemosavlebiT, maSin rodesac
maRal Semosavlian jgufs mxolod (9.8%) Seadgens. yvelaze xSiri pasuxi
saSualo Semosavlis Sesaxeb dafiqsirda 200-dan 400-mde laris farglebSi.
(cxrili 19)
cxrili 19. saSualo Semosavali
yovelTviuri
Semosavali
respodentTa
raodenoba
pasuxebis raodenoba %
100-200 62 33
200-400 58 31
400-1000 49 26.2
1000- zeviT 18 9.8
sul 187 100%
asaki SniSvenlovan rols TamaSobs sociologiuri kvlevis dros.
cxrili. 20 amtkicebs hipoTezas, rom janmrTelobis mdgomareoba da eqimTan
- 131 -
mimarTvianobis sixSire asakzecaa damkokidebuli, anu aRiniSna pozitiuri
asociacia, rac gulisxmobs, rom asakis matebasTan erTad, imatebs eqimTan
mimarTvianobac. 20-35 wlis repodentebma (27%) aRniSna rom eqims mxolod
ukiduresi aucileblobis SemTxvevaSi mimarTaven, xolo 65 wlisa da mis
zemoT asakobrivma jgufma (17%) daafiqsira eqimTan mimarTvianobis sixSire-
sul mcire TveSi erTxel mainc, razec faqtiurad arc erTma axalgazrda
respodentTa jgufma pasuxi ar gasca. amis gamo kvlevis dros moxda
asakobrivi jgufebisa da eqimTan mimarTvianobis kategoriebis
urTierTdapirispireba (chi-squire analysis ) maTi urTierT-kavSiris arsebobis
dasadgenad eqimTan vizitis sixSire aSkarad dakavSirebulia asakTan chi-
squire analizma aCvena Sedegi: df 3 da p=0.02, rac imas niSnavs, rom eqimTan
mimarTvianoba damokidebulia asakze. p mniSvnelovnad naklebia p=0.05-ze,
aqedan gamomdinare am or mniSvnelobas Soris kavSiri arsebobs. (korelacia
aris) (cxrili 20)
cxrili 20. respodenTTa asaki da maTi eqimTan mimarTvianoba
eqimTan mimarTvianoba
respodentTa asaki
20-35 36-45 46-65 65-zemoT
TveSi
erTxel
- 2 3 17
weliwadSi
erTxel
10 16 2 1
mxolod
aucileblobis
SemTxvevaSi
27 27 26 -
arasodes 4 16 26 -
respondentTa sqesis gaTvaliswineba kvlevis dros iseTive
mniSvnelovani faqtoria rogorc respodentis asakobrivi jgufi. qalsa da
mamakacs sxva da sxva Sexedulebebi aqvT janmrTelobasTan mimarTebaSi,
Sesabamisad janmrTelobis mdgomareobac maT Soris mkveTrad
gansxvavebulia. kvlevidan gamoCnda, rom qalebi (36%) ufro xSirad
mimarTaven eqims avadmyofobis SemTxvevaSi vidre mamakacebi (18%), da
- 132 -
maTTvis damaxasiaTebeli daavadebebic gansxvavebulia, magaliTad
mamakacebisTvis 50-64 askobriv jgufSi, (3%) ufro metad damaxasiaTebelia
kardiovaskularuli daavadebebi xolo, qalebSi ufro sismsivnuri (10%)
daavadebebi Warbobs, rac sxva SemTxvevebSi SeiZleba piriqiT aRmoCndes.
Catarebulma kvlevam kidev erTxel daadastura, rom arsebobs
pirdapiri korelaciuri kavSiri socialur pirobebsa da mosaxleobis
janmrTelobis mdgomareobas Soris. Cvens mier dadginda, rom Tanamedrove
pirobebSi higienuri normebis dacva ganisazRvreba imis mixedviT, Tu romel
socialur klass miekuTvneba pirovneba, rogoria misi sazogadoebrivi
urTierTobebi. es daskvna miTumetes mniSvnelovania, Tu gaviTvaliswinebT,
rom amis Sedegad xandazmuli pirebis cxovrebis wesis formireba da
SemdgomSi misi gansazRvra xdeba im kanonzomierebebiT, romelnic
axasiaTebs mocemul sazogadoebriv sistemas.
kvlevis procesSi dadginda, rom qalebi da mamakacebi araerTgvarovnad
afaseben TavianT janmrTelobas. sakuTari janmrTelobisa Tu socialuri
mdgomareobis pesimisturi Sefaseba, ufro metad damaxasiaTebelia
mamakacebisaTvis. igi metadaa gamoxatuli asakis matebasTan erTad (cxrili
21)
cxrili 21.
respondentTa mier sakuTari janmrTelobis Sefasebis Sedegebi
janmrTelobis TviTSefasebis Sedegebi abs.ricxvi %
Tavs grZnobs janmrTelad 68 13.2
avad gaxda uecrad, Tumca arc manamde
hqonia janmrTelobis kargi mdgomareoba
175 34.1
mdgomareoba gauuaresda TandaTan. 268 52.2
pasuxi ar gaucia 2 0.3
sul: 513 100.0
gamokvleulTa asakis matebasTan erTad mniSvnelovnad izrdeba im
adamianebis ricxvi, romlebic Tvlian, rom maT aqvs cudi an Zalian cudi
janmrTelobis mdgomareoba. martoxelebis umetesoba aRniSnavs, rom maTi
mdgomareoba gauaresda TandaTan (62,4%), rom didi xania avadmyofobs,
magram ase cudad jer ar yofila; 26,8% _ Tvlis, rom avad gaxda uecrad,
- 133 -
Tumca arc manamde hqonia janmrTelobis kargi mdgomareoba. mxolod 13,2%
Tvlis Tavs janmrTelad.
analizi SegviZlia gavakeToT (cxrili-23) saSualebiT
socioekonomikur mdgomareobas da samedicino servisis
xelmisawvdomobasTan dakavSirebiT, romelic amtkicebs hipoTezas, rom
adamianis finansuri mdgomareoba gansazRvravs mis janmrTelobis xarisxs.
zogierT adamians urCevnia gadaixados Zviri da miiRos xarisxiani
mkunaloba, xolo zogic, imis gamo, rom ver axerxebs finansuri barierebis
gamo saTanado samedicino momsaxurebis miRebas, irCevs ufro
dabalxarisxian da iafian momsaxurebas pirdapiri gadaxdis gziT.
statistikurma monacemebma aCvena, rom pirdapiri gadaxdebis tendencia
ufro dabal Semosavliani (58%) respodentebisTvisaa misaRebi, maRal
Semosavlian jgufebTan (75%) SedarebiT, romlebic uaryofiTad arian
ganwyobilni am tendenciis mimarT da upiratesobas momsaxurebis maRal
xarisxsa da mkurnalobas aniWeben. (cxrili 22).
cxrili 22. araformaluri gadaxdebi da Semosavlebi
respodenTTa
damokidebuleba
araformalur
gadasaxadebTan
mimarTebaSi
respodenTTa Semosavali
100-200 200-400 400-1000 1000-zeviT
uaryofiTi 42 65 75 82
dadebiTi 58 35 25 17.7
sul 100% 100% 100% 100%
aqedan gamomdinare samedicino momsaxurebis xelmisawvdomobaze
finansuri mdgomareobis damokidebuleba aSkaraa. urTierTdamokidebuleba
am or kategorias Soris gaanalizda (chi-square) analizis mixedviT sadac
aRmoCnda, rom p=0.008 rac gacilebiT naklebia 0.05 ze amitom
urTierTkavSiri mniSvnelovnad iqna miCneuli (correlation exists).
garda jandacvaze gamoyofili maRali xarjebisa, mosaxleobis
janmrTelobis mdgomareobis gaumjobesebaze moqmedebs iseTi faqtorebi,
rogoricaa, ganaTleba, kveba, sanitaruli mdgomareoba da.a.S.
- 134 -
ganaTleba - Semdeg kategoriebad dajgufda: arasruli, saSualo da
umaRlesi ganaTleba.
adamianis janmrTelobis mdgomareoba mis ganaTlebasTan mWidro
kavSirSia, rasac statistikuri monacemebic adastureben. ganaTlebas
upiratesoba mieniWa kvlevaSic, radgan rogorc msoflio jandacvis
organizacis monacembidan Cans, ganaTleba mniSvnelovnad amcirebs
janmrTelobis gauaresobis albaTobas. ganaTlebuli adamiani ufro
martivad aRiqvams janmrTelobisaTvis aucilebeli pirobebis saWiroebas da
profilaqtikuri RonisZiebisadmi upiratesobis miniWebas. kvlevis Sedegad
aRmoCnda Zlieri urTierT kavSiri (strong relationship) socioekonomikur
statussa da janmrTelobis gauaresebis risk faqtorebs Soris, rac
ganaTlebasac ukavSirdeba. respodentTa jgufi romlebic umaRlesi
ganaTlebiT SedarebiT maRal socialur klass miekuTvnen (45%)
upiratesobas droul mkurnalobasa da profilaqtikas amiWeben, xolo
dabali socialuri jgufi arasruli ganaTlebiT (24%) mkurnalobas.
(cxrili 23)
cxrili 23.
respondentTa ganaTleba da janmrTeloba
ganaTleba mkurnaloba profilaqtika Nsul
arasruli
saSualo
umaRlesi
sxva
24
30
25
21
12
26
45
17
36
56
70
38
sul 100% 100%
gansakuTrebiT dabali socialuri fenis ojaxebSi qalTa statusi da
maTi ganaTlebis done janmrTelobis mdgomareobis umTavres determinants
warmoadgens, radgan qals didi mniSvneloba eniWeba ojaxis janmrTelobis
mdgomareobis gaumjobesebaSi. iq, sadac qalTa meti nawili arasruli
ganaTlebiT xasiaTdeba, maTTvis Znelia imis gageba, Tu ra mniSvneloba aqvs
wylis sterilizacias, srulfasovan kvebas, an bavSvTa infeqciur
daavadebebTan brZolis profilaqtikur RonisZiebebs.
- 135 -
statistikuri monacemebis mixedviT aRmoCnda, rom maRal socialur
klassa (umaRlesi ganaTlebiT) da dabals (saSualo/arasruli) Soris
gamokiTxul qalebis 62% da mamakacTa 38% upiratesobas eqimTan droul
vizitsa da profilaqtikur Semowmebas aniWeben, maSin rodesac SedarebiT
dabali socialuri jgufis respodentebidan saSualod qalTa 45%-ma xolo
mamkacTa 55%-ma ganacxada, rom isini ukidures SemTxvevaSi mimarTaven eqims.
respodentebma umaRlesi ganaTlebiT, orjer meti procentulobiT aCvenes
janmrTeli cxovrebis wesis damkvidrebis tendencia vidre arasruli
ganaTlebis mqone adamianebma. (grafiki 10)
grafiki 10.
socialuri jgufebi da janmrTeli cxovrebisaTvis maTi prioritetebi
010203040506070
maRali
socialuri
fena
dabali soc
fena
qali
mamakaci
kvlevis Sedegad miRebuli daskvnebidan SeiZleba gamovyoT ramodenime
pozitiuri da negatiuri tendenciebi magaliTad:
erT-erTi pozitiuri tendencia sadazRvevo sistemis damkvidrebaa.
sadzRvevo servisiT gamokiTxulTa didi jgufi (52%) sargeblobs da
Sesabamisad isini Tvlian rom samedicino momsaxurebac gacilebiT
xelmisawvdomia, vidre im respondentebisaTvis (48%) romlebic sadazRveo
polisiT ver sargebloben. jvaredini Sedarebisas dazRveulebi gacilebiT
metad mimarTaven eqims vidre, isini, romelTa vizitic pirdapir
gadaxdebTanaa dakavSirebuli. magaliTad pensionerTa da umuSevarTaTvis,
sadazRveo sistema naklebad xelmisawvdomia, miuxedavad imisa rom
saxelmwifo programa “siRaribis daZlevis Sesaxeb” iTvaliswinebs am
socialuri jgufebis daxmarebas. amis gamo es sakiTxi kvlav aqtualuri
rCeba.
- 136 -
xelmisawvdomobasTan dakavSirebvuli problemebi, mosaxlebis ufro
xandazmuli nawilisaTvisaa aqtualuri, vidre 20-30 wlis asakis
respodentebisaTvis, rac albaT bunebrivicaa maTi janmrTelobis
mdgomareobidan gamomdinare.
maRali socialuri jgufis (anu maRalSemosavliani jgufis)
janmrTelobis saerTo mdgomareoba Rarib socialur jgufTan SedarebiT
gacilebiT ukeTesi aRmoCnda.
mosaxleobas ara aqvs srulyofili informacia janmrTelobasTan
dakavSirebuli riskebis Sesaxeb da amis gamo naklebad mimarTaven
janmrTeli cxovrebis wess (gamokiTxulTa 74% aRniSnavs rom aranair
sportul aqtivobas ar mimarTavs, es maCvenebeli gansakuTrebiT maRalia
soflisa da Rarib mosaxleobas Soris). siRaribe da nerviuli stresi
aseve sportuli cxovrebisadmi midrekilebis nakleboba, mosaxleobas
ubiZgebs, iafi, stresis ganeitralebisa da siamovnebis saSualebebisaken.
xSirad yovelive es gamoixateba mowevasa da alkoholis moxmarebaSi.
sazogadoebis janmrTelobisaTvis ZiriTad saSiSroebas moweva warmoadgens
mwevelTa raodenobam saSualod 48% Seadgina 20-30 asakobriv jgufSi rac
gacilebiT maRali aRmoCnda maRal asakobriv jgufTan 27% SedarebiT. Tu
gaviTvaliswinebT mwevlTa raodenobis zrdis maCveneblsa da
momxmarebleblTa asakobriv jgufebis maCveneblebs. msoflio jandacvis
organizaciis monacemebis mixedviT erT sul mosaxleze Tambaqos
momxmarebelTa raodenobis mixedviT saqarTvelo mowinave adgilzea sxva
qveynebs Soris.
sxva socioekonomikur determinantebTan erTad saTanado kveba
mWidrodaa dakavSirebuli janmrTelobis mdgomareobasTan,
industrializaciis, urbanizaciis da ekonomikuri cvlilebebis Sedegad
Seicvala adamianis cxovrebis wesi da Sesabamisad kvebis racionic.
kiTxvarSi respodents unda moeniSna kiTxvaze “ramdenad axerxebT
srulfasovan kvebas mTeli kviris ganmavlobaSi? Semdegi pasuxebi :
verasodes, 1-2 dRe kviraSi; 3.-5 dRe kviraSi an 6-7 dRe kviraSi;
mniSvnelovania is faqti rom respodentTa umetesobam (58% ) aRniSna, rom
ver axerxebs srulfasovan kvebas sxva da sxva mizezebis gamo xolo
- 137 -
mxolod (12%) daafiqsira rom maTi kvebis racioni srulfasovani iyo
mTeli kviris ganmavlobaSi.
es indikatori adamianis janmrTelobaze garkveuli gavlenis mqone
faqtorad CaiTvala, rac, Sedegad zrdis qronikuli daavadebebis
Camoyalibebis risks.
mdidrebisa da Raribebis urTierTdamokidebuleba samedicino
momsaxurebis Tanabrad miRebisas mniSvnelovania. aris Tu ara siRaribe an
simdidre samedicino servisis xelmisawvdomobasTan kavSirSi. rogorc
aRmoCnda es ori faqtori samdicino daxmarebis miRebisaTan pirdapir
kavSirSia.
gamokiTxul respodentTa proporciam, romlebsac miaCniaT rom
dResdReobiT samedicino momsaxureba xelmisawvdomia qalTa Soris
Seadgina (12%) mamkacebSi (20%). gamokiTxvis monacemebma gviCvena, rom
saerTo jamSi gamokiTxulTa mxolod (9%)–s miaCnia, rom dResdReobiT
samedicino momsaxureba gacilebiT xelmisawvdomia vidre is iyo ramodenime
wlis winaT. dabali Semosavlebis mqone jgufebSi respodentTa umetesobas
(34%) miaCnia, rom jandacva naklebad xalemisawvdomia, xolo im
jgufebisaTvis, romelTa Semosavali saSualod 500-1000 laria jandacvis
servisi savsebiT xelmisawvdomadaa aRqmuli. (cxrili 24)
cxrili 24. Semosavali da xelmisawvdomoba
Semosavali xelmisawvdomia ara ris xelmisawvdomi sul
100-200 6 34 40
200-400 13 26 39
500-1000 15 6 21
sul 34% 66% 100%
am jgufebs Soris kavSiri arsebobs, radgan maTi urTierTSedarebisas
p<0.05 iyo (p=0.02) rac imas niSnavs, rom korelacia arsebobs. hipoteza
mtikcdeba, rom rac ufro metia Semosavali miT ufro xelmisawvdomia
samedicino daxmarebis miReba, aseve rac ufro ganaTlebulia adamiani, miT
ufro naklebia daavadebebis sixSire da janmrTelobis mdgomareobis
gauaresebis saSiSroeba.
- 138 -
saavdamyofoebsa da diagnostikur centrebSi mimarTvianobis indeqsi
mdidrebsa da Rarib mosaxleobas Soris araTanabaria. rogorc Cans,
Raribebs (dabalSemosavlian mosaxleobas) urCevnia ufro iafian samedicino
momsaxurebis provaiderebs anu polikninikebs mimarTon, vidre
ZviradRirebuls, Tumca am seqtorSic mdidarTa mimarTvianobis
procentuloba RaribebTan SedarebiT (51.4 % mdidrebi- 25.9 % Raribebi)
gacilebiT maRalia. Raribi mosaxleobis mxolod 13% xolo SedarebiT
maRali socialuri jgufis adamianebi 40% mimarTavs saWiroebis
SemTxvevaSi hospitalur samedicino momsaxurebas.
dadebiTi tendenciaa sadazRvevo sistemasTan mimarTebaSi. rac ufro
imatebs dazRveulTa ricxvi miT ufro metia eqimTan mimarTvianobac.
gamokiTxulTa 80 % miiCnevs rom dazRveva aucilebelia yvela
moqalaqisaTvis raTa samedicino momsaxureba yvelasTvis Tanabrad
xelmisawvdomi iyos. qalTa 68% da mamakacTa 32% Tvlis rom dazRvevis
meSveobiT maT miiRes bevri iseTi saxis momsaxureba, rac aqamde maTTvis
naklebad xelmisawvdomi iyo momsaxurebis maRali fasebis gamo. sirTules
am SemTxvevaSi pensionerTa da umuSevarTa klasSi vawydebiT, radgan
dazRvevis ar arsebobis gamo isini kvlav mravali barieris winaSe dganan.
Tumca axali sadazRvevo sistema, romelsac saxelmwifo gegmavs savsebiT
misaRebia. aucilebelia yoveli moqalaqe iyos dazRveuli, raTa maT SeZlon
drouli mkurnaloba da samedicino servisis miReba.
- 139 -
Tavi III. saqarTvelos pirveladi jandacvis sistemis moqmedebis
efeqturobis sistemuri analizis Sedegebi
3.1. saqarTvelos pirveladi jandacvis sistemis moqmedebis efeqturobis
sistemuri analizis Sedegebi
amJamad saqarTvelos jandacvis sistema uzrunvelyofs samedicino
momsaxurebas rogorc saxelmwifo, ise kerZo struqturebis saSualebiT.
jandacvis samsaxurebis dafinanseba sxvadasxva gziT xdeba :
♦ saxelmwifo profilaqtikuri programebi;
♦ samedicino sadazRvevo programebi;
♦ sxva jandacviTi programebi;
♦ municipaluri jandacviTi programebi;
♦ sxva seqtorebis jandacviTi programebi;
♦ fasiani samedicino momsaxureba, e.w. `Sida standartebi~.
TiToeul am SemTxvevaSi finansuri resursebis mobilizaciis wyaroebi
da marTva gansxvavebulia, magaliTad:
♦ profilaqtikuri programebis dafinanseba xorcieldeba
centraluri biujetidan gadmoricxuli TanxebiT, romelsac gankargavs
sazogadoebrivi jandacvis departamenti miznobrivi programebis
dasafinanseblad (imunizacia, infeqciuri daavadebebis, maT Soris
sqesobrivi gziT gadamdebi daavadebebis da Sidsis profilaqtika, endemuri
Ciyvis profilaqtika, narkomaniis profilaqtika, sainformacio samsaxurebis
ganviTareba, usafrTxo sisxli, mosaxleobis avadobis aqtiuri gamovlineba
da masobrivi profilaqtikuri gasinjvebi da sxv.);
♦ samedicino dazRvevis saxelmwifo kompaniis dafinanseba xdeba
savaldebulo sadazRvevo gadasaxadebis Sekrebis gziT, romelsac ixdis
damqiravebeli (3%) da daqiravebuli (1%), magram es ar aris sakmarisi
imisaTvis, rom srulad dafinansdes saxelmwifo sadazRvevo programebi
(fsiqiatria, fTiziatria, meanoba, 3 wlamde asakis bavSvTa mkurnaloba,
umweoTa damatebiTi samedicino daxmareba, onkologiur pacientTa
profilaqtika da mkurnaloba, infeqciuri daavadebebis mkurnaloba,
hemodializi, gulis iSemiur daavadebaTa mkurnaloba, transplantacia,
- 140 -
soflis mosaxleobis ambulatoriuli mkurnaloba, specifiur avadmyofTa
medikamentebiT uzrunvelyofa, bavSvTa kardioqirurgia da sxv.), amitom
deficitis Sevseba xdeba centraluri biujetidan;
♦ saxelmwifo jandacviTi programebis dafinanseba (saqarTvelos
samxedro ZalebSi gasawvev moqalaqeTa samedicino Semowmeba,
umniSvnelovanes samedicino dawesebulebaTa reabilitacia, katastrofebis
da samedicino rezervis Sevseba-ganaxleba, saxelmwifo sanitaruli
zedamxedveloba da higienuri normireba, samedicino ganaTlebisa da
mecnierebis xelSewyoba, sasamarTlo samedicino eqspertizis samsaxuris
uzrunvelyofa da sxv.) mTlianad centraluri biujetidan xorcieldeba;
♦ municipaluri jandacviTi programebis (mosaxleobis
gadaudebeli ambulatoriuli da stacionaruli daxmareba,
onkoinkurabelur avadmyofTa tkivilgamayuCeblebiT uzrunvelyofa,
mosaxleobis saswrafo-samedicino daxmarebiT uzrunvelyofa da sxv.)
dafinanseba xdeba adgilobrivi biujetebidan, risTvisac TiToeuli raioni
gamoyofs aranakleb 2.5 lars erT sul mosaxleze;
♦ Tavdacvis, Sinagan saqmeTa da uSiSroebis saministroebis
TanamSromlebis samedicino momsaxurebiT uzrunvelyofa xorcieldeba
paraleluri programebis saSualebiT centraluri biujetidan;
♦ mosaxleoba uSualod faravs gaweuli samedicino momsaxurebis
iseTi saxeebis Rirebulebas, romlebsac saxelmwifo programebi ar
moicaven.
amJamad saerTo jandacvis xarjebis 80%-s mosaxleoba ixdis da
mxolod 20%-s faravs saxelmwifo. kvlav praqtikaSia eqimebisaTvis
damatebiTi araoficialuri Tanxebis gadaxda. arsebuli sagadasaxado
krizisis gamo centraluri biujetidan jandacvaze gadaricxuli Tanxebi
bevrad CamorCeba dagegmils. gadauxdelobis sakiTxi did siZneleebs qmnis
jandacvis reformis warmatebiT ganxorcielebaSi.
iqmneba STabeWdileba, rom verc saxelmwifo, verc ucxoeli donorebi da
verc samedicino sazogadoebrioba, miuxedavad mravali mcdelobisa, ver
axerxebs im uzarmazari faseulebebis mizanmimarTul da swor gankargvas
(Seexeba es materialur bazas Tu sakadro resursebs), romelic arsebobs
Cvens qveyanaSi.
- 141 -
sakmarisia aRiniSnos, rom mxolod oficialuri monacemebiT,
saqarTvelos Sromis, janmrTelobisa da socialuri dacvis saministros
sistemaSi moqmedebs 1148 ze meti sxvadasxva dawesebuleba, romelic
axorcielebs sxvadasxva donis ambulatoriul-poliklinikur daxmarebas
(cxrili 25 )
.
cxrili 25. saqarTvelos janmrTelobis dacvis sistemis ambulatoriul-
poliklinikuri dawesebulebebis qselis struqtura.
poliklinikuri dawesebulebebi 179
dispanserebi 75
stomatologiuri poliklinikebi 100
saswrafo daxmarebis sadgurebi 72
soflis saeqimo ambulatoriebi 209
sisxlis gadasxmis sadgurebi 6
samkurnalo centrebi 51
saavadmyofoSi Semavali poliklinikebi 68
saeqimo janpunqtebi 9
saferSlo - sabebio punqtebi 379
sul 1148
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2008 w.)
mxolod TbilisSi moqmedebs 54 pirveladi jandacvis დაწესებულებa
(poliklinikebi, dispanserebi, saswrafo daxmarebis samsaxuri da sxv.), sadac
dasaqmebulia1609 eqimi da 1409 eqTani.
qveyanaSi arsebobs ararentabelurad moqmedi ambulatoriul-
poliklinikuri dawesebulebebis Warbi fizikuri da inteleqtualuri
kapitali, romelic dabali dafinansebis da sxva materialuri resursebis
deficitis pirobebSi tvirTad awevs saxelmwifos da mTlianad sazogadoebas.
sistemis struqturul-organizaciuli cvlilebebis erT-erT miznad
SesaZloa yofiliyo pirveladi jandacvis dawesebulebis reformireba
saojaxo medicinis centrebad. am kuTxiT saqarTveloSi ucxouri donorebis
daxmarebiT jer kidev XX saukunis 90-ian wlebSi daiwyo sakmarisad farTo
muSaoba. miuxedavad amisa, mTlianad sistemaSi seriozuli Zvrebi ver
- 142 -
moxerxda. dResdReisobiT saojaxo medicinis centrebSi momuSave
gadamzadebuli ojaxis eqimebi ver axdenen miRebuli kvalifikaciis
realizebas. marTalia, Tbilisis masStabiT municipalurma sadazRvevo
socialurma programam daadastura ojaxis eqimebis upiratesoba ubnis
Terapevtsa da pediatrebTan SedarebiT, magram moqmedi qselisa da kadrebis
didi nawilis muSaoba mainc araefeqtiania (cxrili 26)
cxrili 26. saqarTveloSi pirveladi samedicino daxmarebis dawesebulebebSi
daxmarebisTvis (2000 – 2006 ww.) mimarTvaTa ricxvi mosaxleobis 1 sulze.
wyaro: http://www.statistics.ge (საქართველოს სტატისტიკური წელიწდეული 2006 w.)
pirveladi samedicino daxmarebis dawesebulebebSi daxmarebisTvis
mimarTvaTa ricxvi mosaxleobis 1 sulze saqarTveloSi dinamikaSi izrdeba,
magram realuri suraTis Sesacvlelad esTi tebpiT svla didixnis
perspeqtivaa.
rogorc cxrili 27 Cans, pirveladi samedicino daxmarebis
dawesebulebebSi eqimTan mimarTvianoba zedmiwevniT dabalia ara mxolod
dasavleT evropis, aramed, mezobel qveynebTan SedarebiTac. ( cxirili 27)
mimarTvaTa saxeoba 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006
Ambulatorul-poliklinikuri samsaxuri
eqimTan misvla 1.24 1.36 1.40 1.61 1.80 1.85 1.91
m.S.15 wlamde bavSvebi 0.93 0.98 1.10 1.40 1.64 1.57 3.31
avadmyofis binaze
monaxuleba 0.08 0.08 0.09 0.10 0.12 0.11 0.16
m.S. 15 wlamde
bavSvebis 0.19 0.19 0.20 0.24 0.26 0.25 0.28
saswrafo daxmareba
saswrafo daxmarebis
gamoZaxeba 0.034 0.031 0.04 0.04 0.05 0.10 0.16
m.S. 15 wlamde
bavSvebTan 0.003 0.002 0.003 0.004 0.003 0.038 0.08
sul mimarTvebi 1.4 1.5 1.6 1.8 2.0 2.1 2.2
- 143 -
cxrili 27. saqarTveloSi da zogierTi sxva qveynis wlis manZilze
mosaxleobis ambulatoriul-poliklinikuri dawesebulebis eqimTan
mimarTvianobis saSualo ricxvi mosaxleobis 1 sulze SedarebiTi.
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2007 w.)
aSkaraa, rom esoden savalalo mdgomareobis ZiriTadi mizezia
mosaxleobis dabali gadamxdelunarianoba saxelmwifo da municipaluri
jandacvis dafinansebis simwiris pirobebSi. amas adasturebs msoflios
jandacvis organizaciis monacemebic, romlis mixedviT, saqarTveloSi
qveynis mosaxleobis myidvelobiTi unarianobis paritetis gaTvaliswinebiT,
erTi pacientis mier gaxarjuli sakuTari saxsrebis wili gacilebiT
maRalia evropis da aziis regionis qveynebis umetesobasTan SedarebiT
(cxrili 28).
qveyana
wlebi
2005 2006 2007
somxeTi 1.8 2.77 2.96
azerbaijani 4.92 4.6 4.7
belarusi 11.8 13.2 13.6
belgia 7.4 7 6.6
CexeTi 14.8 15 14.6
dania 3.36 4.1 4.15
estoneTi 6.5 7.1 7.4
TurqeTi 2.63 4.61 5.4
TurqmeneTi ... 3.7 3.7
saqarTvelo 1.5 2.2 1.95
- 144 -
cxrili 28.
zogierTi qveynis mosaxleobis myidvelobiTiunarianobis paritetis
gaTvaliswinebiT erTi pacientis mier gaxarjuli sakuTari saxsrebis wili
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
arsebuli situaciis sistemuri analizi adasturebs im mosazrebas, rom
uaxloes momavalSi, ara sakuTari Tavis SenarCunebaze, aramed mosaxleobis
janmrTelbis dacvaze orentirebuli pirveladi janmrTelobis dacvis
sistemis CamoyalibebisaTvis saWiroa oTxi ZiriTadi mimarTulebis
ganviTareba esenia:
• mosaxleobaze orientirebuli pirveladi samedicino daxmareba,
romles safuZvels unda warmoadgendes xelmisawvdomobis principis
gatareba;
• Sedegze orientierebuli samkurnalo-diagnostikuri procesis
organizeba;
samedicino momsaxurebis xarisxis da efeqtianobis sistematiuri
gaumjobeseba.
qveynebi %%
somxeTi 61.7
azerbaijani 63.6
belarusi 17.6
belgia 24
CexeTi 10.2
dania 15.9
estoneTi 19
saqarTvelo 72.2
germania 11.5
irlandia 12
israeli 22.2
- 145 -
am kuTxiT niSandoblivia, rom 2010 wlamde saqarTvelos da maT Soris
dedaqalaqis mosaxleobis janmrTelobis SenarCunebisa da gaumjobesebis
ZiriTad prioritetebad miCneulia: dedaTa da bavSvTa janmrTelobis
gaumjobeseba, gul-sisxlZarRvTa daavadebebiT gamowveuli avadobisa da
sikvdilobis Semcireba, onkologiur daavadebaTa profilaqtikis,
gamovlinebebisa da mkurnalobis gaumjobeseba, travmatizmis Semcireba,
gadamdeb da socialurad saSiSi daavadebebis Semcireba, fsiqikuri
janmrTeloba, janmrTelobis xelSewyoba da cxovrebis jansaRi wesis
damkvidreba, adamianis janmrTelobisaTvis usafrTxo garemo faqtorebis
zegavlenis problemis gadaWra.
qveynis jandacvis erovnuli politikidan gamomdinare prioritetad
unda iqces prevenciuli xasiaTis programebis dafinanseba, maT Soris
kardiovaskularuli, onkologiuri, endokrinuli da sxv. daavadebebis
mimarT gatarebul RonisZiebebs, romelic iTvaliswinebs gamovlenili
paTologiis da qronikuli procesebis Tavidan acilebas.
qveynis konceptualuri ganviTarebis prioritetebSi, sabazro
ekonomikur relsebze gadasvlam moiTxova situaciis radikalizacia da
jandacvis sadazRvevo sistemaze moTxovnis gazrda. aqtualuria
problemebis gonivruli gadaWra. nawilobriv, ZiriTad problemas
warmoadgens sakiTxis teqnikur-ekonomikurad gaazrebuli meToduri
damuSaveba.
dResdReobiT, qveynis jandacvis sistemis dafinansebis wyaroebia:
• transferti centraluri saxelmwifo biujetidan;
• transferti adgilobrivi saxelmwifo biujetidan;
• miznobrivi Senatani, anaricxi, gadasaxdeli an mosakrebeli.
samive wyaros SenarCuneba, TavisTavad aucilebelia im pirobiT, rom
unda moxdes rogorc centraluri ise adgilobrivi saxelmwifo
biujetebidan transfertebis akumulireba, mesame wyaros srulad amoqmedeba
uaRresad aqtualuria, radgan perspeqtivaSi igi wamyvani unda gaxdes. aq
mTavari siZnelea ,,Senatanis” amoRebis organizaciis srulyofa
sagadasaxado samsaxurebTan aqtiuri TanamSromlobis gziT da
aucilebelia samarTlebrivi damkvidreba. mosamzadebelia samarTlebrivi
- 146 -
baza. saboloo jamSi es imis saSualebas mogvcems, rom yvela samkurnalo
programis ganxorcieleba TandaTan gadava sadazRvevo principze.
1996 wels somxeTis statistikis departamentis monacemebiT saSualo
xelfasi TveSi 20 dolars Seadgenda. gaeros 1996 wlis gamokvlevebis
Tanaxmad somxeTis mosaxleobis 87% siRaribis zRvars qveviT arsebobda,
qveynis mosaxleobis 1/3 rCeba gansakuTrebiT mZime mdgomareobaSi.
gansxvaveba yvelaze Rarib da yvelaze mdidar ojaxebs Soris Seadgens 1/27-
s. umuSevroba somxeTSi erT-erTi mniSvnelovani problemaa. 1990 wels
dasaqmebulTa raodenobam Seadgina 1,69 mln. kaci, romelTa Soris 80%
saxelmwifo sawarmoebSi iyo dasaqmebuli. saxelmwifo sawarmoebis
gaCerebam masobrivi umuSevroba gamoiwvia. mogvianebiT ekonomikaSi
dasaqmebulTa raodenoba 1,5%-iT Semcirda, Tumca jandacvis sistema dRemde
rCeba somxeTis makroekonomikuri problemebis da sabWoTa memkvidreobis
marwuxebSi. umuSevroba, mosaxleobis dabali Semosavlebi mniSvnelovnad
amcirebs jandacvis saerTo xarjebs mosaxleobis samomxmareblo xarjebis
struqturaSi, rac Tavis mxriv samedicino momsaxureobas ar aZlevs
saSualebas miiRos mTliani Semosavlebi Tavisi SesaZleblobebidan.
somxeTis samedicino sistema jer kidev flobs mniSvnelovan ZiriTad
fondebs. amasTan, amerikeli eqspertebis SefasebiT ZiriTadi fondebis
datvirTva mxolod 30%-iT xdeba. arasakmarisi dafinanseba, reformis
araTanmimdevruloba iwvevs jandacvis momsaxurebis xarisxis gauaresebas.
somxeTis janmrTelobis sistema ganicdis TandaTanobiT gauaresebas,
romelic pirdapir proporciulia sazogadoebis janmrTelobis
maCvenebelze.
sicocxlis saSualo xangrZlivoba somxeTSi 79 wlidan 72 wlamde
Semcirda. gaizarda sikvdilianoba gul-sisxlZarRvTa daavadebaTa Sedegad:
yovelive zemoTaRniSnuli faqtorebi ganmsazRvrelia jandacvis sistemis
xelmisawvdomobis problemisa romelic iseve rogorc dsT-s sxva
qveynebisaTvis aqac aqtualuria.
somxeTis jandacvis sistemis finansuri problemebis dasaZlevad
mniSvnelovani roli saerTaSoriso organizaciebs akisriaT. pirveladi
jandacvis rgolis gaZlierebisaTvis msoflio bankma daafinansa proeqti,
romlis mixedviTac 10 mln. dolaris SeRavaTiani krediti gamoiyo.
- 147 -
somxeTis mTavrobis mier dawyebuli jandacvis reforma mniSvnelovan
wilad dakavSirebulia pirveladi jadacvis xarisxis gaumjobesebasTan,
razedac modis mosaxleobis xarjebis didi nawili. proeqti
dafinansebulia saerTaSoriso ganviTarebis asociaciis (IDA) mier.
jandacvis reforma somxeTSi, dawyebuli 1995 wels, mxardaWerili da
damtkicebulia UNICEF, EU/TACIS da WHO/EURO meSveobiT.
somxeTis jandacvis sistemis cvlilebis mTavar momentad miiCneva
samedicino bazris decentralizacia da jandacvis dafinansebis
diferencireba. risk-faqtorebis Skalis mixedviT.
dsT-s sxva qveynebis msagvsad azerbaijanis jandacvis sistema
xasiaTdeba resursebis araefeqturobiT. aqac gacilebiT meti eqimi da
eqTania vidre saWiroa. azerbaijanSi 1990 wels yovel 1000 kacze modioda
3,9 eqimi, Sesabamis periodSi kanadaSi 2,1 eqimi da inglisSi 1,6 eqimi. ar
aris ganviTarebuli saojaxo medicinis sistema. samedicino personalis
kompetencia saerTaSoriso eqspertebis azriT dabalia. 1998 wels yovel
1000 kacze modioda 8,4 saavadmyofo sawoli. saavadmyofoebi azerbaijanSi
gamoirCevian datvirTvis dabali procentiT (28%). didia araoficialuri
xarjebis wili jandacvis seqtorSi. aseve didia saavadmyofoSi pacientis
darCenis norma, kerZod, 17 dRe. xSirad pacientebi mkurnalobis yvelaze
iaf gzas irCeven, rac yovelTvis ar aris dakavSiebuli maTi mkurnalobis
xarisxianobasTan. jandacvis momsaxurebis xarisxis kleba sul ufro da
ufro SesamCnevia. jandacva gamoirCeva qveynis teritoriaze araefeqturi
resursebis ganawilebiT. mravali Senoba dangrevis pirasaa misuli.
saavadmyofoebSi ZiriTadi fondebis gamoyeneba mwiria. jandacvis reformebi
gamococxlda axali sakanonmdeblo iniciativis Sedegad, romelsac hqvia
kanoni ‘”mosaxleobis janmrTelobis dacvis Sesaxeb.~
1998 wels prezidentis brZanebiT daiwyo reformis strategiis
SemuSaveba. dokuments hqvia ‘jandacvis reorientaciis generaluri
koncefcia.~ jandacvis axali sistema Semdegi principebiT xasiaTdeba:
jandacvis gegmazomieri qselis Seqmna da misi racionaluri gamoyeneba;
sistemis safinanso bazis ganviTareba; pirveladi jandacvis
prioritetuloba; sanitarul-epidemiologiuri sistemis reforma;
sadazRvevo sistemis danergva; sajaro jandacvis privatizacia da sxva.
- 148 -
dokumenti “jandacvis reformis saxelmwifo programa~ ar aris detaluri
samoqmedo gegma da misi mravali sakiTxi, iseTebi rogoricaa
sazogadoebrivi jandacvis biujetis zrda mSp-is 1,6%-dan 6,6%-mde,
ararealurad gamoiyureba.
aqve SevexebiT DALY-is indeqsis maCvenebels, romelsac ara erT
qveyanaSi Zalze didi mniSvneloba eniWeba. aRniSnuli indeqsi janmrTeli
sicocxlis mdgomareobis xangrZlivobazea orientirebuli. msoflio
jandacvis organizaciis mier gamokvleul qveyanaTa Soris azerbaijani 65-e
adgilzea da saerTo jamSi saSualo janmrTeli sicocxlis xangrZlivoba
63,7 wels Seadgens. qalTa da mamakacTa janmrTeli sicocxlis
xangrZlivoba ase gamoiyureba: qalebi - 66,7 w.; mamakacebi - 60,6 w
DALY-is anu janmrTeli sicocxlis xangrZlivobis indeqsis mixedviT
azerbaijanSi SesamCnevad Camouvardeba saqarTveloSi analogiur
maCvenebels.
1999 wlis monacemebiT azerbaijanSi moqmedebs 755 jandacvis centri,
1024 saavadmyofo da poliklinika, 757 samedicino ambulatoria da 288
samSobiaro saxli. yovel 10 000 mosaxleze 39,2 eqimi da 9,52 damxmare
medpersonali modis. qveyanaSi moqmedi 11 samedicino kvleviTi instituti
ikvlevs da Seiswavlis mTel rig samedicino problemebs. Tumca qveyanaSi
janmrTelobis dacvis realur suraTs ver asaxavs es ukanaskneli
monacemebi. saavadmyofo sawolebis 90% ganTavsebulia iseT SenobebSi,
romlebic saSualo donis standartebsac ki ver akmayofileben. garda amisa,
isini ganicdian medikamentebisa da samedicino aRWurvilobis deficits.
dafinansebis ganxriT mdgomareoba savalaloa; jandacvis sferos
saxelmwifo biujetis mxolod umciresi nawili xmardeba, rac ganapirobebs
sruliad minimalur moTxovnilebebis daukmayofileblobas.
1998 wlidan zogadad msoflioSi gaizarda iseTi daavadebebis ricxvi,
rogoricaa: tuberkuliozi, Sidsi, infeqciuri daavadebebi da a.S. gaxSirda
daavadebebi dakavSirebuli narkomaniasTan, alkoholizmTan, toqsikur
nivTierebebTan. wylis cudma xarisxma da sanitaruli mdgomareobis
dabalma donem intensiuri daavadebebis da epidemiebis gamwvaveba gamoiwvia.
saqarTveloSi magaliTad, 2006 wels, pirveladi jandacvis
dawesebulebebSi eqimebTan mimarTvebis raodenoba 1 sul mosaxleze
- 149 -
gaizarda da 2,2 Seadgina. gazrdilia avadobis zogadi maCvenebelic, Tumca
zogierT daavadebaTa klasSi aRiricxa avadobis maCveneblis kleba.
2006 wels saqarTveloSi marTalia dafiqsirda tuberkulozis, kleba,
Tumca es am problemas naklebad wyvets. statistikis departamentis
mixedviT Sidsis da aiv-inficirebis 912 SemTxvevidan (231 qali da 681
mamakacia), aiv-iT inficirebis 607 da Sidsis 305 SemTxvevaa dafiqsirebuli.
gamovlenili Sidsis da aiv-infeqciis axali 276 SemTxvevidan 156 SemTxveva
(56,5%) narkotikebis ineqciuri momxmarebelia.
infeqciuri daavadebebis ricxvi 2000-2006 wlamde gaizarda da yvelaze
maqsimalurs 2004 wels miaRwia 1271.3 SemTxveva dafiqsirda da aqedan
stacionarSi aRiricxa daavadebulTa 379.3 SemTxveva, romelTagadn bavSvTa
hospitalizaciis mizezi nawlavuri infeqciebia. es monacemebi da maCveneblebi
miuTiTebs jandacvis sistemis araefeqtur muSaobaze da arasrulfasovan
sistemaze.
SeiZleba gamovyoT ramdenime siZnele jandacvis samsaxuris reformis
gatarebaSi:
♦ organizaciuli da struqturuli cvlilebebis neli tempi;
♦ komunikaciis saSualebebis nakleboba;
♦ saxelmwifo programebis arasruli dafinanseba;
♦ naklebad srulyofili material-teqnikuri baza;
♦ statistikuri informaciis arasrulyofili Segroveba;
♦ saqmianobis sawyis etapebze konsultaciebis dagvianeba.
jandacvis erovnuli politika yuradRebas amaxvilebs qveyanaSi
pirveladi jandacvis prioritetulobaze. pirveladi jandacvis
dawesebulebebis saqmianoba (859 ambulatoriuli dawesebuleba, 114
ambulatoriuli ganyofileba saavadmyofoebSi, 53 samedicino punqti da 512
saferSlo punqti) efuZneba Semdeg principebs:
♦ samedicino daxmarebis uzrunvelyofa TiToeuli
registrirebuli pacientisaTvis;
♦ xelmisawvdomi xarisxiani samedicino daxmareba;
♦ mkurnalobisa da profilaqtikis Tanafardoba;
- 150 -
♦ Sedegiani ambulatoriuli da stacionaruli daxmarebiT
uzrunvelyofa;
♦ momuSave mosaxleobis daxmareba specialuri ambulatoriuli
miRebis ganrigis dawesebis gziT.
pirveladi jandacvis dawesebulebebi uzrunvelyofen:
♦ mosaxleobis samedicino ganaTlebas;
♦ dedaTa da bavSvTa janmrTelobis dacvas;
♦ imunizacias;
♦ endemuri daavadebebis profilaqtikas;
♦ gavrcelebuli daavadebebisa da travmebis mkurnalobas;
♦ esencialuri medikamentebis ganawilebas.
Cveulebriv, am dawesebulebebis materialuri baza ar Seesabameba
Tanamedrove sanitariul moTxovnebs Senobis, wyliT momaragebis,
kanalizaciis, eleqtromomaragebis, telefoniT uzrunvelyofis da a.S.
TvalsazrisiT. arasaTanadoa maTi momarageba aRWurvilobiT da sxva
samedicino daniSnulebis sagnebiT. personalis xelfasi Zalian dabalia, ar
arsebobs materialuri waxalisebis formebi da aqedan gamomdinare
momsaxurebis xarisxis gaumjobesebis da pacientebTan urTierTobis
gaRrmavebis miswrafebac naklebia. 1998 wels Catarebuli gamokiTxvis
Tanaxmad 830 respondentidan daaxloebiT 60% ukmayofiloa ambulatoriuli
momsaxurebiT.
saqarTveloSi miuxedavad mTeli rigi progresuli cvlilebebisa, jer
kidev uaryofiTi damokidebulebaa jandacvis sferos mimarT, rogorc
samedicino momsaxurebis xarisxis TvalsazrisiT, aseve resursebis
gadanawilebiTac. imisaTvis rom janmrTelobis statusi gaZlierdes
saxelmwifos Careva aucilebelia. arsebuli sabazro ekonomikaze
damokidebuli qveynebis gamocdileba miuTiTebs imaze rom, mTliani
prioritetulobis ganmsazRvreli samomavlo gegmebi axali,
demokratiuli RirebulebebiT ganisazRvros. axali sistemebi adamianebze
orintirebuli unda iyos, metad mimarTuli individualuri pacientebisa da
garkveuli jgufis moTxovnebze, Tansaworuflebianobaze, umuSevrobaze da
- 151 -
socialur siRaribeze, axali Rirebulebebi orientirebuli unda iyos
janmrTelobaze mis xarisxsa da pirvelad janmrTelobis dacvis seqtoris
gaZlierebaze.
saxelmwifo politikis strategia, romlis mizania Seamciros
arainfeqciuri daavadebebis tvirTi sazogadoebSi, da xeli Seuwyos
sazogadoebis janmrTelobas da Tanabar xelmisawvdomobas saWiroebs
pozitiur cvlilebebs sazogadoebisaTvis socioekonomikuri mdgomareobis
gaumjobesebis xelSewyobiT.
miuxedavad saqarTveloSi jer kidev arsebuli arasaxarbielo
ekonomikuri da politikuri mdgomareobisa, qarTuli saxelmwifo sxva
mraval strategiebs Soris, swored jandacvis ganviTarebasa da masTan
dakavSirebul sirTuleebs irCevs. siRaribis daZlevis programasTan erTad
jandacvis sistemac gacilebiT efeqturi da xelmisawvdomi gaxdeba
sazogadoebis yvela wevrisaTvis da mxolod amis Semdgom, momdevno etapi
iqneba mimarTuli xarisxis gaumjobesebaze, ise rogorc es ganviTarebul
qveynebSi xdeba.
miuxedavad imisa, rom reformebis pirvelma stadiam sakmao
sirTuleebiTa da problemebiT Caiara, sistemam Tavisi efeqtianoba
mravaljer daadastura. garda amisa saxelmwifo cdilobs umTavresi
prioritetuli mimarTulebebiT mosaxleobisaTvis aucilebeli,
xelmisawvdomi da Tanabari samedicino momsaxurebis uzrunvelyofas.
amJamad, qveyanaSi praqtikulad nawilobriv gadawyda samedicino
momsaxurebisa da samkurnalo saSualebebis zogadad xelmisawvdomobis
problema anu am SemTxvevaSi igulisxmeba sxva da sxva saSualebelis
mravalferovneba da konkurentunariani garemo, mimdinareobs kerZoO
seqtoris ganviTareba, Semodis axali teqnologiebi da sagrZnoblad
gaumjobesTa momsaxurebis pirobebi, Tumca es metwilad kerZo seqtors
exeba, Mmagram zedmiwevniT mwvaved dgas maTdami mosaxleobis didi
nawilis ekonomikuri xelmisawvdomobis uzrunvelyofis sakiTxi. miuxedavad
imisa, rom 2005-2007 ww. miRweulia jandacvis biujetis TiTqmis sammagi
zrda mosaxleobis didi nawili sruli speqtriT mainc ver sargeblobs
kvalificiuri samedicino daxmarebiT. saTanado sadazRvevo sistemis
- 152 -
Camoyalibeba da fasebis daregulireba albaT samomavlod am problemasac
moxsnis da xalxis moTxovnas daakmayofilebs.
janmrTelobis dacvis sistemaSi ganxorcielebulma reformebma Seqmna
winapiroba mosaxleobis samkurnalo daxmarebis sadazRvevo sistemaze
gadasvlisaTvis. saxelmwifo programebis moculoba da Sesabamisad
dazRveuli mosaxleobis raodenoba sistematiurad izrdeba. saxelmwifo
sadazRvevo programebis amoqmedeba ki, erTis mxriv, stimuls miscems
mosaxleobis mimarTvianobis zrdas, meores mxriv saSualebas mogvcems
SevafasoT realuri moTxovnis done samedicino momsaxurebis sxvadasxva
saxeobebze. iafi dazRveva uzrunvelhyofs mosaxleobis maqsimaluri mocvas,
rac TavisTavad garanti iqneba Tanabari xelmisawvdomobis misaRwevad.
saqarTvelos mosaxleobis janmrTelobis saerTo mdgomareobaze
calkeuli RonisZiebebis gavlena da Sesabamisad janmrTelobis ZiriTadi
maCveneblebis Secvla SeuZlebelia drois mokle monakveTSi. reformebis
Sedegebi, rogorc wesi, Tavs iCens garkveuli drois gasvlis Semdeg. amitom
aucilebelia periodulad mciremasStabiani kvlevebis Catareba, raTa
Sefasdes mosaxleobis garkveuli jgufebis janmrTelobis mdgomareoba.
janmrTelobis mdgomareoba damokidebulia ekonomikur, kulturul,
fsiqologiur garemos da cxovrebis stilis faqtorebze. maRali
socioekonomikuri statusi gulisxmobs karg sacxovrebel pirobebs, swor
kvebas, janmrTeli cxovrebis wess, rac Sesabamisad janmrTelobazec
aisaxeba. swored am faqtorebis gamo saxelmwifom yvelanairad unda
gamonaxos gzebi misi mosaxleobisaTvis jansaRi cxovrebis pirobebis
Sesaqmnelad, rac pirvel rigSi socialuri da ekonomikuri mdgomareobis
gaumjobesebis Sedegad miiRweva da Sesabamisad qveynis ganviTarebac ufro
efeqturad ganxorcieldeba. jandacvis srulyofili sistemis Sesaqmnelad
dafinansebis efeqturi politikaa aucilebeli. jandacvis dafinansebis
politika da saxelmwifos politika jandacvis sferoSi unda
warmoadgendes erTi mTlianobas.
udaoa, jandacvis sistemis dafinansebis politikis SemuSaveba
garkveul sirTules warmoadgens da dafinansebis axali principebis
danergvac mniSvnelovan gavlenas axdens rogorc pacientis, aseve
samedicino personalis qcevis motivaciaze. man SeiZleba mosaxleobis
- 153 -
garkveuli jgufebisaTvis Seamsubuqos, an gaaZnelos samedicino daxmarebis
xelmisawvdomoba. dafinansebis axali meqanizmebis danergva iwvevs
samedicino daxmarebis mTeli sistemis gardaqmnas da es gardaqmna xanmokle
drois periodSi rTulad misaRwevia, Tumca metad sasurvelic.
reformis Sedegad samedicino momsaxureba saqarTveloSi unda gaxdes
ekonomikurad gamarTuli, momxmarebelze orientirebuli, sadazRveo
principebTan mWidrod dakavSirebuli, rac udaod gaxdis am sistemis
muSaobas gacilebiT efeqturs da sayovelTaod xelmisawvdoms. efeqturi
da moqnili sistema, romelic ara mxolod mogebazea orientirebuli,
aramed momsaxurebis xarisxzec, romelic aseve did yuradRebas uTmobs
mosaxleobis moTxovnas-pirveladi daxmarebis Tu muSaobis operatiulobis
saxiT, yovelTvis warmatebuli da gamarTlebulia, rac agreTve xarisxis
gaumjobesebis sawindaricaa. jandacvis reformis efeqturad gatarebis
Sedegad saqarTvelos saxelmwifo strategia samedicino momsaxurebis
xelmisawvdomobasTan dakavSirebiT dadebiTad gadawydeba, rac xels
Seuwyobs sazogadoebis janmrTelobis saerTo mdgomareobis gaumjobesebas,
sikvdilianobis Semcirebas da saWiroebis SemTxvevaSi xarisxiani
mkurnalobis miRebas. aqcentis gadatana pirveladi samedicino daxmarebis
rgolze saSualebas miscems sistemas uzrunvelyos saqarTvelos yoveli
moqalaqe xelmisawvdomi samedicino daxmarebiT.
amgvarad, Teoria samedicino momsaxurebis xelmisawvdomobasTan
dakavSirebuli problemebis Sesaxeb, SeiZleba misive hipotezebiT
damtkicebulad CaiTavlos, radgan kvlevam gviCvena, rom: rac ufro meti
Raribi adamiania qveyanaSi, rac ufro mwvavea socialuri garemo, rac ufro
korumpirebulia saxelmwifo da rac ufro dabalia misi ekonomikuri
ganviTarebis done, miT ufro cudia sazogadoebis janmrTelobis saerTo
mdgomareoba da metia samedicino servisTan dakavSirebuli problemebic,
amitom swori saxelmwifo politika, zustad gaTvilili strategiebi da
sazogadoebis mxardaWera aucilebelia saerTo keTildReobisa da
erovnuli miznebis misaRwevad.
- 154 -
3.2. kvlevis procesSi miRebuli Sedegebis ganxilva
rodesac saubaria ganviTarebadi qveynebis jandacvis sistemebze da
maT strategiebze aucilebelia saqarTvelos jandacvis sistemis saerTo
mdgomareobis da misi erovnuli strategiebis ganxilvac. saxelmwifo
dafinansebis politika gulisxmobs prioritetuli sferoebis dafinansebas
da saxelmwifo biujetis xarjebis efeqtur gadanawilebas. saqarTvelos
amJamindeli biujetis struqtura prioritets momsaxurebis sferos aniWebs,
xolo rac Seexeba danaxarjebs jandacvaze saxelmwifo biujetidan 2006
wels 230 mln. lari gamoiyo, mTlianad Jandacvaze 1160 mln. lari daixarja
rac mSp-is 8,4% Seadgens.
saqarTveloSi jandacvaze saxelmwifo danaxarjebis wili dabalia,
Tumca aRiniSneba saxelmwifo xarjebis yovelwliuri zrdac. ase
magaliTad, 1990 wels saqarTveloSi saxelmwifos xarjebi jandacvaze erT
sul mosaxleze gaTvliT mxolod 83 TeTrs Seadgenda, 2006 wels igi 51.84
laramde gaizarda (32 US$), anu aRniSnul periodSi saxelmwifos xarjebi
jandacvaze TiTqmis 62-jer gaizarda. jandacvaze saxelmwifo danaxarjebis
zrdas migvaniSnebs agreTve, mTlian Sida produqtSi jandacvaze
saxelmwifo xarjebis procentuli wilis zrdac.
magaliTad, Tu 1990 wels jandacvaze saxelmwifos danaxarjebis
procentuli wili mTlian Sida produqtSi 0,05 %-s Seadgenda, 2006 wels
igi 1.8 %-mde gaizarda. 1990-1995 wlebSi jandacvaze saxelmwifos mier
gamoyofili Tanxa yovelwliurad 4,5-4,3 milioni laris farglebSi
meryeobda. jandacvis sistemaSi dawyebuli reformebis Sedegad, 2006
wlisaTvis jandacvaze saxelmwifos mier gamoyofili Tanxa 230 milion
laramde gaizarda.
1990–iani wlebis bolos statistikuri monacemebis mixedviT
saqarTveloSi samedicino momsaxurebasa da medikamentebze danaxarjebis
maCveneblebi, erT sul mosaxleze, yovelTviuri Semosavalidan Seadgenda 25
%, xolo yirgizeTSi 65 %, maSin rodesac rumineTsa da ruseTSi igi
Seadgenda 5 % da 5 % Sesabamisad. (Lewis, 2000:22) (grafiki 11) saSualebiT
kargad Cans Tu ramdenad didia danaxarjebi medikamentebze sadac
- 155 -
saxelmwifo ganviTarebis garkveul etapze imyofeba da sadac saxelmwifos
roli dabalia jandacvis dafinansebaSi.
grafiki 11. danaxarjebi samedicino momsaxurebasa da medikamentebze
xarjebi medikamentebze
25%
65%
5% 5%
saqarTvelo
yirgizeTi
rumineTi
ruseTi
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
jandacvis seqtorze saxelmwifo danaxarjebis arc Tu ise maRali
maCvenebliT gamoirCeva azerbaijanic, romlis mTliani Sida produqtis
danaxarji 3%-s Seadgens. yofil sabWoTa kavSiris sivrceSi yvelaze maRal
maCvenebels ruseTi aRwevs (6 %), Tumca aqve unda gaviTvaliswinoT is
faqtic rom ruseTi mosaxleobis moculobiTac mkveTrad gansxvavdeba sxva
qveynebisgan, rac albaT nawilobriv am faqtsac ganapirobebs, ruseTis
Semdeg %-lad modis yirgizeTi (5.6%), somxeTi (5.4%), estoneTi (5.3%) da
saqarTvelo (5.3%). aRniSnul mdgomareobaSi azerbaijani SeiZleba yvelaze
warmatebulad CaiTvalos sxva danarCen qveynebTan SedarebiT. (grafiki 14)
grafiki 12. dsT-s qveynebis danaxarjebi mSp (GDP-%) –is mixedviT
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
sabazro ekonomikisaken gardamaval periodSi myofi bevri qveyana waawyda
iseT mniSvnelovan problemas jandacvis momsaxurebis sferoSi, rogoricaa
Tanasworuflebianoba da momsaxurebis xelmisawvdomoba, rac siRaribis
- 156 -
zrdisa da resursebis Semcirebis Sedegia, Tumca marto es mizezebi
damakmayofileblad ver CaiTvleba. rogorc aRvniSneT, gardamaval etapamde
yofili sabWoTa kavSiris sistema agebuli iyo erT centralizebul
“semaSko”-s modelze, romelic warmoadgenda erTian integrirebul,
sazogadoebis yvela fenisaTvis erTnairad xelmisawvdom sistemas, radgan
jandacvis momsaxureba am dros iyo sruliad ufaso. magram es modeli
ZiriTadad stacionarul mkurnalobaze iyo orientirebuli da aRmoCnda
rom saerTod ar iTvaliswinebda sazogadoebis moTxovnas.
sabazro ekonomikaze gadasvlis Sedegad moxda ekonomikuri
liberalizacia. iseTma qmedebebma, rogoricaa privatizacia, deregulacia,
decentralizacia da sabazro meqnizmebis Semosvlam gaaZliera konkurencia
da gaaumjobesa efeqturoba, Tumca yovelive aman Tavisi zegavlena iqonia
pacientTa momsaxurebis Tansawor xelmisawvdomobazec. mniSvnelovnad
gazrdil siRaribis viTarebaSi gamoikveTa axali saxis siRaribis forma es
aris regionaluri uTanasworoba, rac erT erTi damaxasiaTebli problema
gaxda gardamavali qveynebisTvis. zogierT aRmosavleT evropis qveynebSi,
sadac mkveTrad Semcirda siRaribis maCveneblebi- araTanabari xelfasebi da
gansxvaveba qveynis qalaqur Tu periferiul cxovrebas Soris, mainc
warmoiSveba seriozuli problemebi servisisadmi xelmisawvdomobasTan
dakavSirebiT.
jandacvis sitemasTan dakvSirebuli mravali problemis garda,
romlebic arsebobs ruseTisa da yofili dsT-s qveynebSi, maT Soris
saqarTveloSic, bevri maTgani jandacvis politikasTan dakavSirebuli
sakiTxebia, romlebic reformis nawilia, aqedan gamomdinare isini did
yuradRebas moiTxoven.
dsT-s qveynebSi da kerZod ruseTis SemTxvevaSi saavadmyofoebi da
klinikebi ar aris saTanadod aRWurvili, ar mimdinareobs eqimTa
gadamzadeba, ar aqvT saTanado anazRaureba da SeiZleba iTqvas, rom ar
arsebobs xarisxiani menejmentis sistema, Tumca am qveynis mcdeloba
gadasuliyo da reforma gaetarebina “sadazRveo medicinis” ganxriT
absoluturi kraxiT damTavrda da warumatebeli aRmoCnda, magram wamoiWra
mniSvnelovani politikis sakiTxebi, romlebsac gamokvleva da xangrZlivi
ganxilva esaWiroeba. SesaZlo Sedegebisa da alternatiuli politikis
- 157 -
mimarTulebebis gauTvaliswineblobis SemTxvevaSi dasaSvebia rom ruseTma
da sxva saxelmwifoebmac miiRon jandacvis gaumjobesebuli xarisxi, magram
aman SeiZleba mkveTrad SezRudos saerTo xelmisawvdomoba, rac TavisTavad
gamoiwvevs fasebis zrdas.
msoflio bankis konsultaciebis mixedviT reformatorebma unda
gaiTvaliswinon warmatebuli dasavluri mimarTulebebi da gamocdilebebi
da aicilon Tavidan SesaZlo Secdomebi, romlebic sxva ganviTarebulma
qveynebma ukve gadalaxes. jandacvis dafinansebis reforma arc Tu
warmatebuli aRmoCnda dsT –s sivrceSi da aseve janmrTelobis dazRvevac
ar aRmoCnda Semosavliani am seqtorSi. iseve rogorc janmrTelobaze
araTanabarma sazogadoebrivma danaxarjebma, savaldebulo sadazRveo
samedicino daxmarebis sqemis kvlevamac ruseTSi aCvena, rom am regionSi
iyo regionaluri Tanabarxelmisawvdomobis problema.
1990-ian wlebSi ruseTSi jandacvis dafinansebisaTvis resursebis
araTanabarma gadanawilebam regionebSi gamoavlina regionaluri
disbalansi xelmisawvdomobis mxriv. aRmoCnda rom sadazRvevo sistemis
mocva regionebSi araTanabaria. araTanbari gadanawileba gamoixateba
rogorc eTnikur umciresobebs Soris , (84%-64%is winaaRmdeg) aseve
qalaqisa da soflis doneze (World Bank 2003). geofrafiuli mdebareoba da
socioekonomikuri statusi samedicino momsaxurebis miRebisas erT-erT
mniSvnelovan faqtors warmoadgens. geografiul mdebareobaSi igulisxmeba
gansxvavebuli viTareba qalaqsa da sofels Soris, rasac emateba aseve
gansxvaveba socialur mdgomareobebs Soris am regionebSi.
regionebis doneze finansuri barierebi gacilebiT mniSvnelovan
rols TamaSobs arsebul viTarebaSi vidre qalaqis doneze. arsebuli
statistikuri monacemebidan gamomdinare logikuria daskvna imis Sesaxeb
rom finansuri barieriebi aris yvelaze mniSvnelovani SemzRudveli
faqtori samedicino momsaxurebis xelmisawvdomobisTvis. araTanabari
xelmisawvdomoba ki yvelaze metad sxva mraval faqtorebs Soris rig
qveynebSi SeiZleba mimdinare gardamavali etapis Sedegag miviCnioT. garda
regionaluri araTanabari resursebis ganawilebisa, arsebobs kidev meore
problema qalaqsa da sofels Soris, es aris mZime infrastruqturuli Tu
transportTan dakavSirebuli problema. qalaqisa da soflis araTanabari
- 158 -
mdgomareoba aseve gamoxatavs socioekonomikur araTanabar mdgomareobas,
radgan soflis mosaxleoba qalaqis mosaxleobasTan SedarebiT gacilebiT
Raribia. “liberalizaciis Sedegad ruseTSi magaliTad transportis fasi
gaizarda, ramac aseve gazarda xarjebi samedicino momsaxurebisTvis
soflis mosaxleobaSi- ambobs devisi. (Davis 2001:68). soflis mosaxleobas
misi azriT uWirs medikamentebis Sesyidva radganac fasebi sul ufro da
ufro naklebad xelmisawvdomi xdeba.
mk kiim (McKee . 2002). Tavis naSromSi ganixila arsebuli hospitaluri
seqtoris problematikac. igi aRniSnavs, rom saavadmyofoebis raodenobis
Semcireba unda ganxorcieldes qalaqSi arsebuli mcire saavadmyofoebis
gauqmebis xarjze. magaliTad yazaxeTis saavadmyofoebSi, 1990 da 1997
wlebSi gadaudebeli mkurnalobisaTvis gankuTvnili sawolTa raodenoba
40% -iT Semcirda, rac metwilad soflebSi arsebul 684 patara
saavadmyofos 208-mde Semcirebis Sedegi iyo. miuxedavad imisa rom
saavadmyofoebis restruqturizacia aucilebel process warmoadgenda am
regionSi, iseT viTarebaSi, rogoric iyo saxelmwifos mier jandacvaze
gamoyofili danaxarjebis mkveTri Semcireba da priveladi janmrTelobis
dacvisa da zogadi praqtikis eqimis mdgomareobis gaujobesebis
aucilebloba, periferiebis saavadmyofoebis daxurva da alternatiuli
samedicino samaxurebis ar arseboba, rogorc aRmoCnda gaxda mizezi
samedicino momsaxurebisadmi araTanabari xelmisawvdomobis zrdisa.
(McKee . 2002).
qalaqisa da periferiis urTierTgavlena sazogadoebis
janmrTelobaze gamoikvlies sxva avtorebmac (Kalediene da Petrauskiene 2004).
kvleva Catarda 1990-2000 wlebSi, litvaSi. maTi hipoteza qalaqisa da
soflis mosaxleobis janmrTelobis mdgomareobas Soris gansxvavebis
Sesaxeb damtkicda sikvdilianobis maCvenebelis cvalebadobis mixedviT.
sikvdilianoba ufro maRali iyo periferiebSi da ZiriTadi faqtorebi
gulsisxlZarRvTa da sxva arainfeqciuri daavadebebis mizezebi aRmoCnda,
rac gamowveuli iyo samedicino momsaxurebis araTanabari
xelmisawvdomobiT. (Kalediene and Petrauskiene 2004). Tumca unda aRiniSnos rom
mxolod teritoriuli barierebi ar SeiZleba CaiTvalos saTanado servisis
- 159 -
miRebis SeuZleblobis sababad. albaT aqac ZiriTad faqtors mainc socio-
ekonomikur statusamde mivyavarT.
ganxilul samecniero naSromTa Sedarebisas, avtorTa TiToeuli
maTgani eTanxmeba azrs, rom arsebobs mniSvnelovani kavSiri
socioekonomikur statussa da janmrTelobas Soris, ara marto
centralur da aRmosavleT evropaSi, aramed dsT qveynebSi da maT Soris
saqarTveloSic, am Sedegebis Sedareba sakmaod rTuli aRmoCnda, radgan
bevri qveynis dapirispireba arc ise iolia. dasavleT evropis qveynebis,
gardamaval qveynebTan Sedarebisas TvalsaCinoa gansxvaveba, rogorc
mTliani Sida produqtis danaxarjebis procentul maCvenebelSi jandacvis
seqtorze, aseve strategiul mimarTulebebs Soris. magaliTad,
ganviTarebuli qveynebi gacilebiT orientirebulni arian epidemiologiur
problemebsa da sazogadoebis janmrTvelobaze, xolo ganviTarebadi
qveynebis ZiriTad strategiul mimarTulebas jer kidev socioekonomikuri
problemebis gadalaxva warmoadgens.
socio-ekonomikuri determinantebi gansazRvravs samedicino
momsaxurebis Tanabarxelmisawvdomobas. magaliTad: sacxovrebeli
pirobebi, cxovrebis xarisxi da sxva. janmrTelobis Sesaxeb (LLH) msoflio
jandacvis organizaciis mier SemuSavebuli standartuli kiTxvaris
mixedviT Catarebuli socialuri kvlevis SedegebiT Cans, rom savaraudod
gardamavali qveynebis Raribi mosaxleobisTvis, mdidrebisagan
gansxvavebiT, damabrkolebel bariers samedicino momsaxurebis maRali
fasebi warmoadgens (Falkingham 2004)
xelmisawvdomobis problematikasTan dakavSirebul erT-erT faqtors
araformaluri gadaxdebi warmoadgens, rac aRmoCnda erTaderTi gza,
romelic misi gamWvirvalobis da oficialurad gadaqcevis SemTxevevaSi
asparezs miscems winawar dafinansebis sistemas, romelic yvelaze saimedod
emyareba gadasaxadebs. sabWoTa kavSiris daSlis Semdeg dsT-s qveynebSi
movlenebi erTmaneTis msgavsad ganviTarda. socialur da ekonomikur
mdgomareobis mixedviT SeiZleba iTqvas, rom TiTqmis yvela maTganSi
reforma aucilebel pirobas warmoadgenda, Tumca yoveli maTganisaTvis
misTvis damaxasiaTebeli Taviseburebebi da gansxvavebuli mimarTulebebic
niSandoblivia. magaliTad 90-iani wlebis pirvel naxevarSi somxeTis
- 160 -
mosaxleobis cxovrebis done mniSnelovnad daeca. gansakuTrebiT
mniSvnelovani vardna SeimCneva 1992-93 wlebSi, rac gamoiwvia fasebis
liberalizebam, miwisZvram da sagareo-ekonomikuri kavSirebis Sewyvetam.
1990-ian wlebSi saxelmwifo dafinansebis sakmarisi an alternatiuli
gzebis Zebna uSedego aRmoCnda, mogvianebiT xelfasebic aRar rigdeboda
saavadmyofoebSi da samedicino maragic Semcirda. aseT mdgomareobaSi
araformaluri gadaxda gardauvali gaxda. yovelive es mkveTrad aisaxeba
mosaxleobis Rarib fenebze romelTa sasicocxlo zRvari mkveTrad iklebs,
socialuri mgomareobis mizeziT.
literaturis mimoxilvisas cxadad gamoCnda, rom 1990-iani wlebidan
samedicino momsaxurebis araTanabari xelmisawvdomobis tendencia sul
ufro da ufro gaZlierda, razec gansakuTrebiT imoqmeda araformaluri
gadaxdebis zrdis faqtorma, ramac Taviseburad uaryofiTi gavlena iqonia
samedicino momsaxurebis Tanabar xelmisawvdomobaze.
levisma Tavis naSromSi ganixila samedicino momsaxurebis
xelmisawvdomobis problema da masTan dakavSirebuli faqtorebi. am
naSromSi Camoyalibda ZiriTadi hipoTezebi romelTa mixedviTac :
savaraudod araformaluri gadasaxadebis zrda da siRaribe pirdapir
urTierTkavSirSi arian erTmaneTTan da amasTanave gavlenas axdenen
mosaxleobis saerTo janmrTelobaze, rac samedicino momsaxurebis
araTanabari xelmisawvdomobis mizezia. hipotezis testireba ganxorcielda
statistikis departamentis mier, erT sul mosaxleze gaTvlil
statistikuri monacemebis mixedviT, sxva da sxva regionebSi:
saqarTveloSi, rumineTSi, yirgizeTSi, albaneTSi ruseTSi da sxva
aRmosavleT evropisa da dsT-s qveynebSi. Sedegebs Semdeg daskvnebamde
mivyavarT:
I . savaraudod avadmyofobis dros Raribi mosaxleoba gacilebiT
naklebad mimarTavs samedicino momsaxurebas da ufro metad, gamoTqvams
wuxils im damabrkolebeli barierebis Sesaxeb, rac mkurnalobasa da
samedicino momsaxurebas Tan axlavs. am bariers mkurnalobisa da
samedicino momsaxurebis maRali fasebi qmnian.
II. rac ufro izrdeba araformaluri gadasaxadebi, miT ufro
izrdeba araTanbari xelmisawvdomobis problema Rarib mosaxleobaSi
- 161 -
aqedan gamomdinare, am ori hipotezis ganxilva da maTi
urTierTkavSiris gansazRvra mniSvnelovnia. momsaxurebis maRali fasebi
momxmareblisTvis miuwvdomelia da mosmaxurebis Rirebulebis zrdasTan
erTad, dabalSemosavliani sazogadoebisTvis, misi miRebac gacilebiT
rTuli xdeba, rac TavisTavad xels uwyobs siRaribis zrdasac.
araformaluri gadasaxadebi SeiZleba CaiTvalos, momsaxurebisadmi
mimarTvianobis Semcirebis ZiriTad mizezad, sxva da sxva regionebSi ara
marto ruseTsa da aRmosavleT evropis qveynebSi, aramed saqarTveloSic.
kvlevebi amtkicebs, rom msgavsi gadaxdebi aris erT erTi yvelaze
gaumarTlebeli da usamarTlo jandacvis dafinansebis forma, romelic
yvelgan sxva da sxvagvaria.
msoflio bankma Caatara kvleva mosaxleobis mier samedicino
momsaxurebis miRebisas araformalur gadaxdebis intensivobis Sesaxeb.
maCveneblebi erT sul mosaxleze, maTi yovelTviuri Semosavlebis mixedviT
gansxvavebulia. am gansxvavebas ganapirobebs sxva da sxva mizezebi, maT
Soris geografiul mdebareoba-qalaqisa da soflis doneze. magaliTad
somxeTSi es maCvenebeli qalaqis doneze Seadgens 8% ,xolo soflis 4%.
aseTive mdgomareobaa sxva qveynebis sofelsa da qalaqs Soris samedicino
momsaxurebisas araformalur gadaxdebTan dakavSirebiT. (World Bank 1997).
xelmisawvdomobis donis gansazRvrisTvis, kvleva CautardaT adamianTa
im jgufs, romlebic ver axerxebdnen eqimTan vizits, an kidev maRali
fasebis gamo ver axerxebdnen eqimis mier gamowerili wamlebis SeZenas.
amgvari respodentebis proporciulobam, 50% Seadgina yofil sabWoTa
kavSiris qveynebSi, magaliTad: somxeTi, saqarTvelo da moldaveTi, xolo
yirgizeTis respublikaSi, aRmoCnda, rom mTliani mosaxleobis 36 %
saerTod ver axerxebs eqimis mier gamowerili wamlebis SeZenas. Lewis, (2000:
24). yovelive es naTeli magaliTia Tu ramdenadaa qveyanaSi miRweuli
Tanbarxelmisawvdomoba samedicino servisisadmi.
balabanovas, falkingemisa da luisis azriT, bulgareTSi (Balabanova
and McKee 2002b), tajikeTSi (Falkingham 2004) azerbaijansa da ukrainaSi (Lewis
2000: 24) Catarebuli kvlevebis Tvisobriv monacemTa analizma aCvena, rom
servis provaiderebi araformalur gadasaxadebis fasebs aweseben imis
mixedviT Tu ramdenad gadaxdisunariania xalxi. pirdapiri gadaxdebi aris
- 162 -
yvelaze regresiuli forma dafinasebisa da aqvs didi zegavlena
samedicino servisis xelmisawvdomobaze, romelic yvelaze mZime tvirTad
awveba Rarib mosaxleobas. (Lewis 2000; World Bank 2001; McKee 2003).
statistikuri Sefasebis mixedviT amgvari gadaxda Seadgenda yofili
dsT qveynebis 70 % . mosaxleoba zogi ixdida oficialurad zogic
araoficialur gadasaxads. metismetad gaWirvebul mdgomareoabaSi
Cavardnil mosaxleobas aseTi viTareba kidev ufro urTulebda
jandacvisadmi momsaxurebis xelmisawvdomobas. isini ubralod ver iReben
janmrTelobis momsaxurebas, romelic legalurad saxelmwifom unda
uzrunvelyos. Rarib mosaxleobis nawili acxadebs rom naklebi
xelmisawvdomoba maT saSualebas ar aZlevT miiRon aucilebeli samedicino
daxmareba. mosaxleobis mesamedi yazaxeTSi, TurqmeneTSi da tajikeTSi
cxovrobs dReSi $4.30 aSS –ze nakleb siRaribis zRvars qvemoT. SeiZleba
ganisazRvros sami tipis araformaluri gadaxda rac adamianebs TavianT
uflebebs ulaxavT samedicino servisis miRebis dros. esenia. jandacvis
provaiderebi (iqneba es kerZo Tu saxelmwifo) aweseben oficialur
gadasaxadebs.
nawilobriv oficialuri gadasaxadebi, rogoricaa gadasaxadebi
wamlebsa da samedicino saSualebebze da mesame - avadmyofebi uxdian
araoficialur Tanxas med personals, rogoc winapiroba an saCuqari maTi
momsaxurebisTvis.
yovelive es kargi magaliTia imisa Tu ramdenad TanasworobiT
sargeblobs mosaxleoba samedicino momsaxurebiT. mosaxleoba iZulebulia
eqimTan viziti gadados, an ukidures SemTxevvamde Tavs aridebs eqimTan
vizits. am maCveneblebis mixedviT somxeTi (92.5%), iseve rogorc saqarTvelo
Rarib mosaxleobas Soris ruseTTan SedarebiT mowinave adgilze dgas
(78.9%). (cxrili 29)
- 163 -
cxrili 29.
respodentebi romlebic avadmyofobis SemTxvevaSi Tavs arideben
eqimTan vizits.
ganviTarebadi
qveynebi
ukidure
sad
Raribebi
mdidrebi Raribebi mdidrebTan
SefardebiT
somxeTi 92.5 36.6 2.53
saqarTvelo 78.9 38.1 2.07
moldaveTi 66.7 33.3 2.00
yazaxeTi 63.0 10.3 6.12
ukraina 54.1 3.1 17.45
yirgizeTi 52.0 9.5 5.47
ruseTi 13.1 2.2 5.95
belorusia 0.0 0.0 -
wyaro: http://www.who.int/research/ru/ ( jandacvis msoflio statistika 2009 w.)
luisi (Lewis), iseve rogorc falkingemi (Falkingham 2004). eTanxmeba im
azrs, rom SedarebiT ganviTarebul qveynebSic ki, rogoricaa, magaliTad
poloneTi, Cexoslovakia da sxva qveynebi, mosaxleobis mcire nawili (11%)
mainc awydeba dabrkolebas samedicino momsaxurebis maRali fasebis gamo
magaliTad medikamentebis SeZenisas, xolo mosaxleobis garkveul nawils
ki (26%-)s ubralod miaCnia, rom medikamentebis Rirebuleba metismetad
Zviria Tumca es maT gadaulaxav bariers ar uqmnis. rac Seexeba
pensionerebs maTTvis medikamentebis SeZena da mkurnalobis Catareba
sakuTari saxsrebiT gacilebiT rTulia, radgan araformaluri
gadasaxadebi imdenad maRalia, rom srulyofili samedicino momsaxurebis
miReba Znelad misaRwevi xdeba. (Lewis, 2000: 25)
sazogadoebis janmrTelobis saerTo mdgomareobas gansazRvravs
qveynis socialuri da ekonomikuri determinantebi. qveynis socialur da
ekonomikur determinantebs ki misi demografiuli da socioekonomikuri
mdgomareoba gansazRvravs sikvdilianobisa da avadobis maCvnebliT, aseve
Sobadobis ricxviTa da sicocxlis xangrZlivobiT, gansxvaveba am
maCveneblebSi dasavleT evropasa da aRmosavleT evropas Tu dsT-s
- 164 -
qveynebSi mkveTrad gansxvavebulia. 1991-1994 wlebSi yofil sabWoTa kavSiris
qveynebSi mamakacebSi siscocxlis xangrZlivobam 4 wliT daiwia, xolo
qalebisTvis 2.3 wliT Semcirda. igive periodSi ruseTSi vaJTa Sobadoba 6
wlamde Semcirda xolo gogonaTa 3 wliT, rac sikvdilianobis gazrdaze
metyvelebs. kvlevebma, rogorc indiviualur aseve mosaxleobis maStabiT
daamtkica faqti, rom sikvdilianobis krizisis ZiriTadi gamomwvevi mizezi
dabali socialurekonomiuri jgufi iyo. Tu ramdenad gadamwyvet rols
TamaSobs materialuri statusi samedicino momsaxurebis miRebisas da
ramdenad axdens igi gavlenas araformaluri, pirdapiri gadaxdis zrdis
konteqstSi warmoadgens arsebiTi mniSvnelobis sakiTxs da garkveul
Seswavlasac moiTxovs. miCneulia rom cxadad Tu farulad
socioekonomiuri dabrkoleba janmrTelobis mdgomareobas RaribebSi ufro
da ufro auaresebs.
samedicino momsaxurebis Tanabari xelmisawvdomobac garkveuli
determinantebiT ganisazRvreba. mravali kvlevaa Catarebuli sxva da sxva
socialuri uTanasworobis dasamtkiceblad risk-faqtorebis
determinantebis Sefasebis safuZvelze. esenia alkoholi, moweva, sakvebi,
fizikuri datvirTva Tu gadaZabva, Tu sxva fsiqologiuri faqtorebi
romlebic SeiZleba mizezebad dasaxeldes. magram yovelive zemoTxsenebuli
mizezebi korelaciaSi modis siRaribesTan da masTan dakavSirebul
socialur ekonomiur mdgomareobsTan. socialur ekonomikuri maCvenebeli
yvelaze metad cxadad tajikeTis magaliTze Cans. pirvelad daxmarebas
yvelaze xSirad es qveyana mimarTavs, vidre hospitalSi moTavsebis uflebas
moipovebs.
mosaxlebis 50 % Soris romlebic ar mimarTaven samedicino
momsaxurebas avadmyofobis dros imitom rom ar aqvT gadaxdis unari sxva
qveynebTan erTad aRmoCnda saqarTvelo, moldaveTi da somxeTi. yirgizeTSi,
magaliTad mosaxleobis umetesobas ar SeuZlia eqimis mier daniSnuli
wamlebis SeZena. tajikeTSi kidev meti adamiani ver axerxebs elementaruli
daxmarebis miRebas. rodesac saubaria araTanabar xelmisawvdomobasTan
dakavSirebul problemebze pirvel rigSi unda ganvixiloT resursebis
araTanabari gadanawilebis problema, rogorc regionalur aseve saqalaqo
Tu sxva doneze. regionebis doneze gansakuTrebiT mniSvnelovania
- 165 -
araTanabari gadanawileba qalaqsa da sofel Soris. sadac
socioekonomikuri gansxvaveba ufro metad SesamCnevia. soflis mosaxleoba
yovelTvis ufro Raribia vidre qalqis.
hutonma 2002 wels gamoikvlia samedicino momsaxurebis resursebis
ganawileba. romelic aranakleb mniSvnelovania jandacvis menejmentis
efeqturobisTvis. man gamoikvlia samedicino momsaxurebisadmi
uTanasworobis seqtoruli da geografiuli wyaroebi. mas miaCnia, rom
uTanasworoba samedicino servisis miwodebisas warmoiSva sazogadoebrivi
resursebis araTanabari ganawilebisas sxva da sxva regionebsa da sxva da
sxva janmrTelobis seqtorebs Soris. monacemebi aRebulia msoflio bankis
mier Catarebuli sxva da sxva regionebis gamokiTxvebis Sedegebidan. man
aRmoaCina, rom azerbaijanSi, sazogadoebrivi danaxarjebi jandacvaze
Seadgenda mxolod (GDP) mSp-is 1.4 %-s. 1998 wlis monacemebis mixedviT didi
gansxvaveba resursebis gadanawilebaSi SesamCnevia iq sadac erT sul
mosaxleze danaxarji $2-3-ia da iq sadac mxolod 1.2$-ia (World Bank 2003).
dsT-s qveynebisa Tu aRmosavleT da centraluri evropis qveynebis
Sedarebisas mkveTrad Cans mWidro kavSiri socioekonomikur statussa da
adamianis janmrTelobas Soris. am kuTxiT agreTve aRsaniSnavia migraciisa
da migrantebis problema da maTi Tansaworuflebianoba emigrirebul
qveynis sazogadoebis wevrebTan mimarTebaSi samedicino momsaxurebisas.
migracia qveynis socialur ekonomikuri mdgomareobis erTerTi
indikatoria. igi aseve mniSvnelovan gavlenas aqxdens sxva qveynis
ekonomikur viTarebazec. migracia centraluri aziisa da aRmosavleT
evropis qveynebSi gansakuTrebiT aqtualuria.
migraciis TvalsazrisiT ruseTi aSS-s Semdeg meorea msoflioSi,
xolo evropa da centraluri azia ganviTarebadi qveynebidan emigrirebul
mosaxleobis erT mesameds iTvlis. komunizmis dacemis Sedegad mkveTrad
gafarTovda mosaxleobis georgrafiuli sacxovrebeli adgilis Secvla,
rogorc dsT-s qveynebs Soris aseve mis gareTac. 1990-2006 wlebis
ganmavlobaSi migracia yvelaze metad aRiniSneboda dasavleT evropis
qveynebisaken iseve rogors aSS-sken. migracia zogadad gavlenas axdens
qveynis demografiul maCvenebelzec rac gamoixateba rogorc mosaxleobis
SemcirebaSi aseve qveynis ekonomikur maCveneblebSic. rac ufro viTardeba
- 166 -
qveynis ekonomika miT ufro naklebia migracia. Tumca aseve migracia
gavlenas axdens qveynis makroekonomikis zrdaze, iseve rogorc dadebiTad
moqmedebs migrirebul qveynebSi SromiT investiciaze, rac iafi muSaxeli
saxiT aixsneba.
mosaxleobis gadinebas sazRvargareTis qveynebSi da maT arCevans
ganapirobebs rogorc saerTo migraciis tendencia aseve qveynis ekonomikuri
mdgomareoba. magram es marto maRal da dabal anazRaurebad qveynebiT
rodi ganisazRvreba magaliTad: msoflio bankis 2002 wlis statistikuri
monacemebis mixedviT iseT or qveyanaSi rogoricaa slovakeTi da tajikeTi,
romelTagan erTi maRal anazRaurebadi saxelmwifoa, xolo meore dabal
anaRzRaurebad qveyanaTa ricxvs miekuTvneba dsT da evropis qveynebis
mixedviT mniSvnelovani migarcia am or qveyanas Soris ar fiqsirdeba, rac
gvaZlevs imis saSualebas vifiqroT rom migraciis ZiriTad ganmsazRvrel
indikators mxolod maRalSemosavliani qveynebi ar ganapirobeben.
miuxedavad imisa, rom mTavari ganmsazRvreli migraciisa aris
cxovrebis pirobebis gaumjobeseba anu siRaribis daZleva da samuSao
adgilebi, romelic gardamaval qveynebSi metad aqtualur problemas
warmoadgens. migracia sainteresoa rogorc ganviTarebadi aseve
ganviTarebuli qveynebis kuTxiT, radgan migrantebi TavianTi SemosavlebiT
exmarebian sakuTar ojaxebs rac aseve Semdeg maTi qveynis ekonomikazec
aisaxeba, Tumca arsebobs meore mxarec. migrantebi iqneba es kvalificiuri
legaluri, Tu aralegaluri da naklebad kvalificiuri TavianTi wvlili
emigrirebul qveyanaSic SeaqvT. anu aralegalurad momuSave emigrantebi ar
ixdian gadasaxadebs da aseve adgilobriv muSa xelTan gacilebiT iafi
muSaxelia.
ase rom am urTierT gadamkveTi gzebidan sargebeli SeiZleba orive
qveynisTvis iyos, magram rac Seexeba migrantTa Tansaworuflebianobas da
xelmisawvdomobas samedicino daxmarebis sferoSi, es ukve kiTxvis niSnis
qveS dgas. evropisa da aSS-s qveynebi uzrunvelyofen TavianT moqalaqeebs
samedicino dazRvevis saTanado formebiT zrunvas, rac maTTvis gacilebiT
xelmisawvdomia. sakiTxi migrantebTan dakavSirebiT metad mtkivneulia,
radgan momsaxureba metismetad Zviria da am sazogadoebis
warmomadgenlebisTvis miuwvdomeli. jandacvis servisi migrantebisTvis arc
- 167 -
ise martivad xelmisawvdomi da miTumetes Tanabaria. miuxedavad imisa rom
sakmaod rTulia migrantTa ricxvis dazusteba msoflio bankis monacemebiT
savaraudod es cifri 200 milion adamians aRwevs. demografiuli da
ekonomikuri disbalansi qveynebs Soris SeiZleba migraciis ZiriTad
faqtorad CaiTvalos.
arsebobs mkvlevarTa meore nawili mag: ebkok-i (1985w.) da mogvianebiT
i.komarovo (1994w.), romlebic miiCneven, rom adamianis janmrTelobis
SenarCunebasa Tu gauaresebaze ZiriTad zemoqmedebas axdens socialuri
garemo, memkvidreobiTi biologiuri faqtorebi da fizikuri garemo.
mxolod mcire (8-12%) SemTxvevaSi eniWeba gadamwyveti roli samedicino
faqtorebs rogoricaa jandacvis sistemis mier gaweuli arasrulfasovani
momsaxurebis done. maSasadame, cxovrebis wesi warmoadgens im sferos,
romelic gadamwyvetad moqmedebs mosaxleobis janmrTelobaze.
ramodenime qveynis sociologiuri kvlevebis jvaredini (cross analysis)
analizi (LLH survey) sicocxlis xangrZlivobis, cxovrebis standartebisa
da janmrTelobis gamokiTxvis meTodologiiT, SesaZleblobas gvaZlevs
ukeTesi daskvnebis gasakeTeblad. am kiTxvaris monacemebis analiziT advili
gasagebia socioekonomikuri uTanasworoba garkveuli periodis
ganmavlobaSi konkretul regionSi, konkretul socialur jgufebs Soris,
konkretul magaliTebze dayrdnobiT, rac metad mniSvnelovani da
xelsayreli meTodia dakvirvebisTvis.
Tu ramdenad axdens zegavlenas sqesi socioekonimikur statussa da
janrTelobis urTierTkavSirs Soris arainfeqciur daavadebebTan(NCD)
mimarTebaSi aris sakiTxi, romelic mravali kvlevis sagania, Tumca am
sakiTxis Rrmad Seswavlis mcdeloba naklebia. estoneTSi magaliTad qalTa
da mamakacTa Soris socioekonomikuri statusis ganmsazRvreli
damaxasiaTebeli mniSvnelovani faqtorebi, rogoricaa materialuri
statusi an ganaTleba, qalebisTvis gacilebiT mniSvnelovania, magram igive
mamakacebisTvis gacilebiT naklebad mniSvnelovania.
saintereso informaciis momcemi iqneba im kiTxvarebs Soris kavSiris
povna, romlebic gaTvlilia socioekonomikur sakiTxebze. im kiTxvarebidan,
romlebic yuradRebas janmrTelobaze amaxvileben ufro meti (NCD-is)
arainfeqciur daavadebebTan dakavSirebuli unda iyos, radgan NCD-is
- 168 -
kvlevis Sedegebi qveynis doneze gacilebiT mniSvnelovania sociologiuri
mdgomareobis Sesafaseblad. miRebuli monacemebidan yvelaze did
sirTules warmoadgens socioekonomikuri statusis sxva da sxvagvari
ganzogadeba da gazomva. (Kakwani 1997; Mackenbach and Kunst 1997.)
ganxilul literaturul masalebs Soris naklovanebad SeiZleba
CaiTvalos is rom ar aris sakmarisi informacia socioekonomiur
ganmasxvaveblebis Sesaxeb arainfeqciur daavadebebsa da sikvdilianobis
SemTxvevebSi respublikebsa da yofili sabWoTa kavSiris qveynebSi.
aucilebelia socioekonomikur statusisa da arainfeqciur qronikul
daavadebebs Soris kavSiris gamokvleva sicocxlis xangrZlivobis kuTxiT.
cota raodenobaa gamokiTxvebisa, romelSic Sedis kiTxva “bavSobaSi
gadatanili ekonomiuri/materialuri gaWirvebis Sesaxeb” romelmac
SeiZleba garkveuli gavlena iqonios janmrTelobaze, anu warsulSi
gadatanili materialuri gaWirveba an sxva saxis danaklisi SesaZloa
mWidro kavSirSi iyos janmrTelobis gauaresebasTan.
Catarebuli mecnieruli kvlevebis mixedviT, janmrTelobaze gavlenas
axdenen Semdegi garemoebebi: kveba, ganaTleba, Semosavali da cxovrebis
wesi, garemo pirobebi.
am faqtorze bevradaa damokidebuli kvebis produqtebis moxmarebis
dinamikac, romelic ukanasknel wlebSi mkveTrad Seicvala. arsebuli
monacemebiT mosaxleobis umetesi nawilis yoveldRiur racionSi ZiriTadad
Sedis puri da purproduqtebi (sxvadasxva socialuri jgufebisaTvis 65-dan
85%-mde), bostneuli - 8-14%, xili sezonis mixedviT - 2-12%. amasTan
mkveTrad iklo rZisa da rZis produqtebis (2-8% sxvadasxva jgufebis
mixedviT), xorcisa da xorcis produqtebis (5-12%), Saqrisa da sakonditro
nawarmis (2-6%) moxmarebam.
mosaxleobis kvebis racionis kaloriulobam sxva qveynebSiac iklo,
magram dsT-s qveynebSi, da maT Soris saqarTveloSi es procesi gacilebiT
swrafad mimdinareobs. amasTan, sakvebis racionis kaloriuloba ufro
dabalia, vidre dadgenili fiziologiuri norma.
sakvebi janmrTelobasTan mimarTebaSi uZlieresi faqtoria.
statistikis mixedviT mosaxleobis 51.8% dReSi 2500 kilo kaloriaze
naklebs iRebs sakvebidan. sakvebi SeiZleba iyos, rogorc kargi da
- 169 -
janmrTelobisTvis sasargeblo, aseve iseTi daavadebebis gamomwvevic,
rogorebicaa mag: gulsisxlZarRvTa, simsivnuri, diabeti Tu sxva qronikuli
saxis daavadebebi rac SesaZlo araswori kvebis Sedegad iyos
provocirebuli.
- 170 -
Ddaskvnebi da rekomendaciebi
yvela qveynis pirvelad jandacvaSi, medicinis sxva ganxrebisagan
gansxvavebiT, Zalze cota kvlevaa Catarebuli. aq mtkicebulebebi naklebia
da iluziebi Warbobs. 2003 wels msoflio jandacvis organizacia daJinebiT
moiTxovda jandacvis sistemis momavali, dafuZvneboda pirvelad jandacvas,
rac daaxloebiT niSnavs ,,gadasaxdebis dakisrebasa da uwyvet Zalisxmevas
warmomadgenlobiTobis gasaumjobeseblad”. evropaSi, msoflio jandacvis
organizaciis lublianas dadgenilebiTac xazi gaesva igive principebs, anu
pirvelad jandacvaze aqcents.
erTerTi mniSvnelovani faqtori, romelic moqmedebs mosaxleobis
jamrTelobis mdgomareobaze, aris erovnuli keTildReoba da misi
gadanawileba. socialur fenebsa da jamrTelobas Soris urTierTkavSiri,
faqtiurad kargad aris gamokvleuli evropaSi, sadac jamrTelobis
uzrunvelyofa araTanabradaa gadanawilebuli. imisaTvis rom naTeli
movfinoT mdgomareobas, Uunda vaRiaroT, rom jandacvis sistemas ar
SeuZlia Seqmnas janmrTeloba, magram ZaluZs misi gamosworeba an
optimizacia: tanjvis, avadobis da sikvdilianobis prevencia. jamrTeloba
ar aris ,,adamianuri kanoni” ase rom iyos sikvdilianoba da avadoba
iqneboda ,,adamianisaTvis uCveulo da arakanonieri”.
nebismier jandacvis sistemas gadasawyveti aqvs, Tu rogor imuSavebs
TiToeuli safexuri da ra urTierT damokidebuleba iqneba maT Soris.
TiToeul safexurs Tavisi gasagebi roli unda hqondes da amave dros
mxardaWerili unda iyos resursebiT, organizaciiTa da ganaTlebiT
(saswavlo kursebi da zedamxelvelobiTi funqcia). mag: qveyanaSi
daavadebaTa prevencia SesaZloa erToblivad xorcieldebodes, radgan saqme
imunizacias exeba, SesaZloa maTi organizeba pirvelad jandacvaSic,
rogorc es fineTSi, italiaSi da holandiaSi xdeba. cnobilia, rom im
regionSi sadac arc Tu saxarbielo ekonomikuri da socialuri situaciaa,
jandacvis momsaxurebas gacilebiT meti resursebi da daxvewili
samedicino programebi esaWiroeba.
- 171 -
msofliom gadaWriT aRiara pirveladi jandacvis fundamentaluri
upiratesoba da aucilebloba jandacvis sistemis efqturobaSi. dRemde
jandacvis programebis mimdinareobisas da gamoikveTa ZiriTadi
problemebi:
1) jandacvis programebi mosaxleobis saWiroebis umetesobas ar moicavs;
2) jandacvis programebi mosaxleobis moTxovnebs ar pasuxobs;
3) limitirebuli dafinanseba seriozul problemebs uqmnis samedicino
momsaxurebis miwodebis dros;
4) momxmareblebis mier samedicino momsaxurebis miuReblobis mizezebia :
ara imformirebuleba; teritoriuli problema; sxvadasxva saxis samedicino
momsaxurebis misaRebad regionebis mosaxleobas uwevs sxvadasxva manZilze
gadaadgileba, rac finansur, drois da klimatur problemebs ukavSirdeba;
5) ZiriTad problemad programebis marTvaSi pirvel adgilzea araswori
dagegmva da menejmenti, mozadebuli kadrebis deficiti, komunikaciebis
deficiti;
6) programaSi ar aris asaxuli regionaluri Taviseburebebi klimato-
geografiuli, mimosvlis saSualebebi, saTanado kadrebi, momxmarebelTan
sakomunikacio saSualebebis gamoyenebis SesaZlebloba;
7) arasakmarisi dafinanseba, gansakuTrebiT wlis bolos, daxmarebis
mimwodebels uqmnis seriozul problemas momxmarebelTan;
8) umweoTa programebis farglebSi gaTvaliswinebuli momsaxurebis
raodenoba ar შeesabameba limitirebul dafinansebas rac xSirad
konfliqtisa da pacientTa uflebebis darRvevis mizezi xdeba. unda
aRiniSnos, rom es ukanaskneli umravles SemTxvevaSi ar xdeba gansjis
sagani vinaidan momxmarebeli oficialuri saCivrisgan Tavs ikavebs. aseve
gasaTvaliswinebelia, rom momxmarebelTa umravlesoba pensioneri da
xandazmulia da aucilebeli xdeba sruli paketis gamoyeneba;
9) sakmarisad rTulia, paketiT gaTvaliswinebuli momsaxureobis efeqturi
marTva, rodesac adgili aqvs dafinansebis dagvianebas da Seusabamobas,
Rirebulebasa da raodenobas Soris;
10) samedicino personalis kmayofilebis xarisxi da samedicino
dawesebulebis SesaZleblobebisa da saqmianobis Sefaseba Zalze dabalia;
- 172 -
11) adgilobrivi marTvis organoebidan ara programebis xelSewyoba,
dasaxvewia programebis monitoringisa da Sesrulebuli samuSaos
kontrolis meqanizmebi da formebi.
gamokvlevis Sedegad dadginda, rom seriozul problemas warmoadgens
programebis danergva da marTva. ar aris koordinirebuli monitoringisa
da Sefasebis sistemebi, vertikaluri kavSirebi: samedicino dawesebulebis
xelmZRvanelobasa da saministros Soris programebis mimdinareobis,
ganxorcielebis siZneleebis, momsaxureobis gaumjobesebis realuri gzebis
Sesaxeb aseve programebis mimdinareoba adgilebze gavlenas ar axdens
axali gadawyvetilebebis miRebasa da programuli uzrunvelyofis
cvlilebebze:
• sicialuri programebiT uzrunvelyofis Sesaxeb informacia ar aris
xelmisawvdomi mosaxleobis farTo masebisTvis. masmediis saSualebiT ar
xdeba programebis Sesaxeb mosaxleobis regularuli informireba.
• samedicino dawesebulebSi pacientebs ar eZlevaT amomwuravi informacia
programebis moculobis, gavrcelebisa da dafinansebis Sesaxeb, xolo
programuli dafinansebis formebisa da moculobebis swrafi cvla kidev
ufro aZnelebs swori informaciis gavrcelebas.
• programis dagegmvisas ar aris gaTvaliswinebuli regionaluri
Taviseburebani (maRalmTiani regionebisaTvis gaZnelebuli mimosvla da
damatebiTi komunikaciebis mozidva) da mosaxleobis saWiroebani, rac
gavlenas axdens samedicino momsaxureobis xelmisawvdomobaze.
• mniSvnelovania adgilobrivi TviTmarTvelobis organoebis mxridan
samedicino dawesebulebebSi programis ganxorcielebis xelSewyoba.
• limitirebuli programuli dafinansebis pirobebSi samedicino
dawesebulebas ar SeuZlia gauwios samedicino momsaxureoba Tvis
bolosaTvis dadgenili formatiT, rac pacientis mxridan konfliqtis
xSiri mizezi xdeba.
• programuli dafinansebis dagvianeba saSulod TiTqmis ramodenime TviT
aZnelebs programiT mosaxleobis dakmayofilebis maRali xarisxis miRwevas.
• xarisxiani samedicino momsaxureobis miwodeba gaZnelebulia maRal
xarisxiani kadrebis simciriT, gansakuTrebiT maRal mTian regionebSi,
- 173 -
dabali anazRaureba ver uqmnis samedicino muSaks sakmaris motivacias
xarisxiani samedicino momsaxureobis miwodebaSi.
saqarTveloSi bolo periodSi ganviTarebuli uaryofiTi cvlilebebi
mkafiod aisaxa mosaxleobis socialur mdgomareobaze, gansakuTrebiT im
ojaxebze, romlebic wlebis ganmavlobaSi xelmokled cxovrobdnen, ver
gaumklavdnen qveyanaSi mimdinare politikur-ekonomikuri gardatexebis
fonze finansur siZneleebs da ukiduresad gauWirdaT.
dRes, rodesac qveyanaSi dawyebulia umniSvnelovanesi Zvrebi umravles
sferoSi reformebis umokles vadaSi gasatareblad, rodesac kerZo
seqtoris xelSewyobis, investiciebis mozidvis mizniTa da
infrastruqturi ganviTarebis paralelurad Seqmnilia saukeTeso biznes-
garemo, rodesac saxelmwifo miiltvis Tanamedrove, evropuli
standartebis Sesabamisobis miRwevisaTvis Tavdacvis, jandacvis,
ganaTlebisa da sxvadasxva mniSvnelovan dargebSi, parkebis, skverebisa da
sportuli moednebis mSeneblobebis aucileblobis fonze erT-erT
umTavres problemad rCeba qveynis mzardi ekonomikuri ganviTarebis
landSaptSi mZime socialuri foni.
Cveni qveynis jandacvis sistemam, semaSkos modelis
decentralizaciis Semdgom, mravaljer ganicada transformacia.
mravaljeradi mcdeloba jandacvis sistemis reformis aRmoCnda
arasakmarisi, amitom saboloo Sedegze zemoqmedeba ver moaxdina
SemuSavebulma meTodikebma da praqtikulma instruqciebma.
miuxedavad am procesebisa, qveyanaSi da maT Soris TbilisSi realurad
arsebobs ararentabeluri samkurnalo dawesebulebebis Warbi fizikuri da
inteleqtualuri kapitali, dabali dafinansebis pirobebSi stimulis
araseboba, resursebis deficiti, gadamxdelunarianobis dabali maCvenebeli,
saxelmwifos tvirTad awevs samkurnalo dawesebulebebis xarjis (gasavali)
anazRaureba, Semosavlebis simciris mizezia aradamakmayofilebeli marTva,
araefeqturi midgomebi da Ria korufcia stimulis ararsebobis fonze.
jandacvis sistema saWiroebs globalur reformas, gvaqvs ra marTlac
Rirebuli resursi, romelsac racionalizacia da gardaqmna esaWiroeba.
- 174 -
jandacvis sistemis politikuri argumentia: bazari – es aris panacea
(griffin 1989w.) jandacvis sistemis ekonomikuri politikis 3 mTavari
mizania:
1. saerTo danaxarjebis Semcireba (gasavlebis makroekonomikuri kontroli);
2. efeqturoba (resursebis mikroekonomikuri ganawileba);
3. dakmayofileba (gadamxdelTunarianobis maCveneblis gazrda).
dReisaTvis msoflios bevr qveynebSi amowurulia jandacis sistemis
eqstensiuri ganviTarebis SesaZleblobebi. jandacvis resursebis meqanikuri
gazrdis meSveobiT janmrTelobaze zemoqmedeba praqtikulad aRaraa
gamarTlebuli da mZime tvirTad awveba ekonomikas. gaCnda jandacvis
ganviTarebis intensiur gzebze gadayvanis, samedicino daxmarebis xarisxisa
da efeqturobis gazrdis, masSi dabandebuli resursebidan (romelic xSir
SemTxvevaSi klebulobs) meti Sedegianobis miRwevis aucilebloba.
jandacvis nacionaluri politika unda Seesabamebodes Semdeg
kanonzomierebebs:
1. janmrTelobis mdgomareobis gaumjobeseba;
2. mosaxleobis dakmayofileba (gaweuli samedicino momsaxureobis
mocvisa da xarisxis gaTvaliswinebiT);
3. samedicino daxmarebis xarisxis uwyveti amaRleba;
4. marTvis efeqturobis amaRleba;
5. pacientTa saWiroebebze aqcentirebuli xarisxis totaluri marTva;
6. finansuri riskebisgan dacva: ar gulisxmobs mosaxleobis
gaTavisuflebas samedicino momsaxureobaze gadasaxadebisgan,
samarTlianobis principis realizaciis gaTvaliswinebiT, pirvel rigSi
finansuri riskisgan dacvas saWiroebs garkveuli socialuri
kategoriebi (miznobrivi socialur-ekonomiuri da jandacviTi
programebis SemuSaveba mag: garkveuli kategoriebis socialuri
dazRveva);
7. resursebis efeqturi gamoyeneba jandacvis regulaciis sabazro
meqanizmebis ganviTarebis pirobebSi;
8. jandacvis sistemis socialur-ekonomikuri efeqturoba: minimaluri
resursebiT maqsimaluri Sedegis miRweva.
- 175 -
jandacvis sistemis globaluri reforma iTvaliswinebs mkveTr
cvlilebebs yvela mimarTulebiT: dafinanseba, organizacia, regulireba,
romelic unda aisaxos samedicino daxmarebis rezultatze. sadazRvevo
principebze gadasvla, jandacvis dawesebulebebis optimizacia da
restruqturizacia, pirveladi jandacvis ganviTarebis mizniT saojaxo
eqimis modelis srulyofili gavrcoba-ganviTareba, kadrebis gadamzadeba,
dafinansebis axal formaze gadasvla, infrasrtuqturis gaZliereba.
reformis ganxorcieleba cvlilebebis kompleqsuri procesia,
sistemuri cvlilebebis miRweva garkveul dros moiTxovs.
dafinansebis mkveTri gazrda ar iZleva efeqts, Tu ar iqneba
ganviTarebuli infrastruqtura da efeqturi da moqnili jandacvis
sistema; aucilebelia finansebis swori gadanawileba prioritetulobis
mixedviT, mosaxleobis socialurad daucvel fenebze orientireba da
samedecino dawesebulebebisTvis dafinansebis mxridan stimulis gaCena.
reformis erT-erTi nawilia sazogadoebis informaciuloba. bazris
globalurma Semotrialebam SeiZleba gamoiwvios negatiuri da skeptikuri
damokidebuleba momxmarebelTa mxridan.
municipaluri biujetiT samkurnalo jandacviTi programebis saxiT
finansdeboda iseTi komponentebi, romlebic ar iyo gaTvaliswinebuli
centraluri biujetiT, magram mniSvnelovan problemas warmoadgenda.
saqarTvelos Sromis, janmrTelobisa da socialuri dacvis
saministros iniciativiT ganisazRvra is socialurad daucveli ojaxebi,
romlebzec gavrceldeba saxelmwifos mier dadgenili SeRavaTebi da
daxmarebebi. aRsaniSnavia, rom saqalaqo samsaxuris mier dazRveuli
kontingentis umetesoba moxvda aRniSnul bazaSi.
saqarTvelos jandacvis sistemis reformis mixedviT, samedicino
momsaxurebis miwodebis programuli dafinansebis forma mTlianad
Seicvala sadazRvevo principiT, rac saxelmwifo finansebis xarjvis
gamWirvaleobas iTvaliswinebs. amasTanave, bazisuri paketi, romelic
moicavs rogorc ambulatoriul, ise stacionarul mkurnalobas,
gankuTvnilia siRaribis zRvars myofi mosaxleobisTvis. Sesabamisad,
gauqmebul iqna daxmarebebi kategoriebis mixedviT, ramac sazogadoebis am
nawilis ukmayofileba gamoiwvia.
- 176 -
unda aRiniSnos, rom kategoriebad dayofa TavisTavad mianiSnebs maTi
daucvelobis statuss (invalidi, martoxela, marCenaldakarguli), Tumca ar
gamoricxavs maT socialur keTildReobas.
pirveladi janmrTelobis dacvis sistema ar gulisxmobs mxolod
mosaxleobis samedicino momsaxurebas, aramed eris janmrTelobis
gaumjobesebisaTvis iseTi umniSvnelovanesi RonisZiebebis gatarebasac,
rogoricaa usafrTxo garemos, sasmeli wylis da sakvebis uzrunvelyofas,
gonivruli demografiuli politikis gatarebas, jansaRi cxovrebis wesis
xelSewyobas da sxv. janmrTelobis dacvis sistemis XXI saukunis modeli
unda eyrdnobodes samarTlianobis, xelmisawvdomobisa da
Tanasworuflebianobis principebs. amasTan, mosaxleobis janmrTelobis
mdgomareobis Sefaseba unda xorcieldebodes ara mxolod avadobis,
invalidobisa da sikvdilianobis maCveneblebiT, aramed pirovnebis, ojaxisa
da mTlianad sazogadoebis socialuri, fizikuri da fsiqikuri
keTildReobiTac.
pirveladi janmrTelobis dacvis sistemis prioritetebis SerCeva da
strategiebis Camoyalibeba unda emyarebodes Semdeg ZiriTad faseulobebsa
da principebs:
♦ janmrTeloba, rogorc sazogadoebis socialuri ganviTarebis
mTavari mizani;
♦ Tanasworuflebianoba da solidaroba mosaxleobis
janmrTelobis dacvis saqmeSi;
♦ pirovnebaze orientirebuli janmrTelobis dacvis sistemis
ganviTareba;
♦ mecnieruli dasabuTeba, gulisxmiereba da angariSgeba, rogorc
janmrTelobis dacvis sferoSi SesamuSavebel da gansaxorcielebel
RonisZiebaTa eTikuri safuZveli;
♦ janmrTelobis dacvis strategiaTa mdgradoba. janmrTelobis
dacvis ganviTarebis strategia gulisxmobs sam ZiriTad mimarTulebas:
1) avadobisa da travmebis Tavidan acilebas da janmrTelobis
gaumjobesebisaTvis gamiznuli RonisZiebani;
2) avadmyofebisa da travmirebulebisTvis aucilebeli samedicino
momsaxurebis uzrunvelyofa;
- 177 -
3) janmrTelobis dacvis ganviTarebis interesebidan gamomdinare
sazogadoebis resursebis mobilizebis axali meqanizmis Camoyalibeba.
mosaxleobis janmrTelobis mdgomareobis gaumjobeseba gulisxmobs am
saqmeSi mTeli sazogadoebis monawileobas. aqedan gamomdinare, jandacvis
erovnuli politikis danergvis ZiriTad etapebs unda warmoadgendes:
1) iseTi struqturebis Seqmna, romlebic uzrunvelyofen multiseqtorul
da organizaciul TanamSromlobas da koordinacias;
2) sxvadasxva dawesebulebebis, organizaciebis da mTeli sazogadoebis
informireba imis Sesaxeb, Tu ra RonisZiebebis gatarebaa saWiro yoveli
moqalaqis Tu mTlianad sazogadoebis janmrTelobis mdgomareobis
gaumjobesebisaTvis;
3) saTanado kvlevebisa da sainformacio sistemebis ganviTareba
janmrTelobis dacvis dagegmvis, calkeuli programebis realizaciisa da
maTi Sefasebis organizebis mizniT;
4) jandacvis erovnuli politikis ganxorcielebisaTvis farTo speqtris
partnioruli urTierTobebis damyareba.
SemoTavazebuli rekomendaciebi ar arsebobs pirveladi jandacvis
saukeTeso modeli, romlis kopirebac SesaZlebelia. evropis pirveladi
jandacvis, aq ganxiluli saukeTeso modelebi, SesaZloa dagvexmaron rom
gavigoT bazisuri sakiTxebi, iseTebi rogoricaa susti zogadi praqtikis
negatiuri rgolis damsxvreva da ,,geiT qiferobis” mniSvneloba. magram aq
sakmarisi informaciis Semcveli jandacvis politikis kanonebis,
gamzadebuli paketi, romelic dabolovdeba SesaniSnavi pirveladi
jandacvis sistemiT, ar aris mocemuli. yvela qveyanam unda amoirCios
sakuTari gza, Tavisi istoriis, kulturis, simdidrisa da
sociopolitikuri garemos gaTvaliswinebiT.
SemuSavda Semdegi rekomendaciebi :
1. pirveladi jandacvis samecniero baza Raribia, fasebis SeRavaTianobis,
konkurentunariani alternativebis mtkicebulebebTan mimarTebaSi.
saqarTvelos pirveladi jandacva, jandacvis sistemis fuZe unda gaxdes;
2. saqarTveloSi eqTnebs, menejerebs, farmacevtebsa da kadris sxva wevrebs
susti araformaluri politikuri Zalaufleba gaaCniaT, romelic garkveul
wilad Seefasebaa maTi reputacias. msoflos bevr qveyanaSi zogadi
- 178 -
praqtikosebi, pirvelad jandacvaSi wamyvani specialistebi arian, sxva
specialistebTan SedarebiT, ukeTesi reputaciiTa da politikuri
ZalauflebiT ;
3. saqarTveloSi zogad praqtikosebs esaWiroebaT minimaluri datvirTva,
imisaTvis rom SeinarCunon TavianTi codna da gamocdileba. aRniSnulidan
gamomdinare saxelmwifom unda moiZios organizebis, anazRaurebis, samuSao
Zalis dagegmvis gansxvavebuli gzebi;
4. zogadi praqtikosebi, sxva specialistebTan SedarebiT, zrunaven mravali
daavadebis SemTxvevaSi, ise rom xarisxs ar aqveiTeben da xSirad maTi
momsaxureba naklebi fasi Rirs. radgan isini garkveulwilad ,,filtraven”
specialistebTan kontaqtis survilis mqone mosaxleobas swored am
prioritetebidan gamomdinare saqrTveloSi unda gaizardos
specialistebisTvis gamoyofili grZelvadiani dabal procentiani
kreditebi;
5. araformaluri politikuri Zalaufleba eqvsi ZiriTadi partniori
dajgufebis xelSia: mTavrobis, damzRvevebis, specialestebis, pacientebis,
saswavlo, kvleviTi dawesebulebebisa da jandacvis industriis. ZiriTadi
wyaro araformaluri politikuri Zalauflebisa aris: sakuTreba da
finansuri resursebi, ganaTleba da informaciuli resursebi, socialuri
da politikuri mxardaWera. moqmedi pirebis urTierTqmedeba aucilebelia
Seicvalos. jandacvis politika ori gziT: urTierTqmedebebis Sesaxeb
kanonebis modifikaciiT, resursebis ganTavsebisa da gadanawilebis
saSualebiT;
6. saqrTvelos mTavrobam pirveladi jandacvis mxardasaWerad, unda
aamoqmeddes resursebi da kanonebi, xeli Seuwyos zogad praqtikas aTi
ZiriTadi qmedebis sSualebiT: a) sxva specialistebze xelmisawvdomobis
limitirebiTa da zogadi praqtikosebisaTvis funqciis miniWebiT.
b) makoordinirebuli reformis mxardaWerisa da pirveladi jandacvis
bazisuri maxasiaTeblebis xazgasmiT, rogorebicaa: koordinacia,
xangrZlivoba da masStaburoba. g) sakmao raodenobis finansuri da
samedicino resursebis ganTavsebiT, ramac pirveladi jandacvis
specialistebs saSualeba unda misces epasuxos pacientTa met zogad
problemebze, rogoricaa qronikuli daavadebebi da mosaxleobis avadoba,
- 179 -
gadaWran pacientTa mTeli raodenobis 90%-is problemebi pirveladi
jandacvis kompetenciis farglebSi d)kapitaciis meTodis, rogorc
anazRaurebis meTodis, dafuZvnebiT (plius fuladi waxaliseba da saerTo
miznis stimulireba) aseve pacientTa siis SemoRebiT (SesaZebloba imuSaos
sazogadoebasTan). e)pirveladi jandacvis profilis gafarToebis Sesaxeb
reformis mxardaWeriT. v)rogorc gadawyvetilebebis miRebis
decentralizaciis, aseve profesiuli qselebis Seqmnis tolfasi
mxardaWeriT. z)studentebis miRebis raodenobis SezRudva da
savaldebulo profesiuli swavleba; T)ganaTlebis produqtirebisa da
gavrcobis xelSewyobiT;
7. radgan zogad praqtikosebs specialistebis msgavsi, an ukeTesi xelfasi
aqvT, amitom maT ukeTesi gamocdileba da samecniero bazaze dayrdnobili
codna moeTxovebaT da es marTlac specifiuri maxasiaTebelia zogadi
praqtikisa. aRniSnulidan gamomdinare zogad praqtikosebs unda mieces
saSualeba, TviTonve SeZlon mniSvnelovani gadawyvetilebis miReba,
pacientTa nebismier problemasTan dakavSirebiT.
8. zogad praqtikosTa asociaciebis, gasaZliereblad aucilebelia
Tormeti ZiriTadi mimarTulebais gaZliereba:
a)profesiuli damokidebuleba b)yoveldRiur praqtikaSi pirveli kontaqtis
uflebis monopolirebis samecniero dasabuTeba; g)multidi-
sciplinaruli jgufebis arseboba; d)gafarTovebuli politikuri
davalebebi; e)codnis produqtireba (kvlevebis); v)informaciuli
kontroli (dabali da maRali teqnologiebis gamoyenebis saSualebiT);
z)erovnuli jandacvis fasebis kontrolirebaze zegavlena; T)jandacvis
individualuri kanonis xelSewyoba; i)mosaxleobis kmayofileba;
k)lobireba ara marto gamomuSavebis sakiTxebTan mimarTebaSi;
l)adgilobrivi zogadi praqtikosebis, TviTmakoordinirebeli marTvelobis
xelSewyoba, qselebis msgavsi mowyobis saSualebiT,
m)samedicino ganaTlebis uwyvetobis ganviTareba da xelaxali akreditaciis
xelSewyoba;
9. saqarTveloSi arsebuli finansuri deficitis miuxedavad aucilebelia,
kvlevebis mxardasaWeri fondebis Seqmna. kvlevebi araformaluri politikis
wyaroa, radgan is zrdis codnisa da informaciis resursebs. saukeTeso
- 180 -
modelis mqone qveynebSi, zogad praqtikosTa kvlevlevebi kargadaa
ganviTarebuli, da mxardaWerilia universitetebisa da kvleviTi institubis
mier. erovnuli da saerTaSoriso saxelmwifo da kerZo organizaciebi
exmarebian kvlevebs, fondebisa da bazisuri nimuSebis warmoebiT,
magaliTad rogoricaa klasifikaciebi da sxva.
10. saqarTveloSi zogadi praqtika ZiriTadad RaribTa jandacvad aRiqmeba,
rac mcdari warmodgenaa da dargisTvis didi zianis momtania.
saxelmwifodan aucilebelia mosaxleobis iformireba am stereotipis
Sesacvlelad da aRniSnulisTvis RonisZiebebis dafinanseba.
ar arsebobs pirveladi jandacvis gamzadebuli, saukeTeso modeli,
romlis pirdapir kopirebacaa SesaZlebeli. pirvelad jandacvaSi zogadi
praqtikosebi mTavari moqmedi pirebi arian. pirveladi jandacvaa wamyvania
jandacvis sistemis ganviTarebisa da dabalansebis TvalsazrisiT.
mTavrobam da specialistTa asociebma, mZlavri pirveladi jandacvis
sistemis Camoyalibebas xeli unda Seuwyon universitetebis, kvlevebis,
damzRvevebis, pacientebisa da jandacvis industriis xelSewyobiT.
Zalze cudia rom mravali kritikuli kiTxva pirveladi jandacvis
ganviTarebis sakiTxTan mimarTebaSi upasuxod aris darCenili, yovelive
amas mivyavarT daskvnamde, rom arc erTma qveyanam ar unda isargeblos
meoris magaliTiT, rogorc receptiT. srulyofis meqanizmebi aris moqmedi
pirebisa da dainteresebuli mxareebis ZiriTadi kompetencia.
- 181 -
gamoyenebuli literatura
1. kopaleiSvili n. mokvdaoba da sicocxlis saSualo xangrZlivoba saqarTveloSi XX da
XXI saukuneebis mijnaze. disertacia. Tbilisi 2005.
2. lorTqifaniZe v. ToTaZe a. saqarTvelos demografiuli ganviTareba. Jurn.
“demografia” 2002 #5.
3. verulava T. jandacvis ekonomika da dazRveva. 2008. 20-89.
4. gerzmava o. sazogadoebrivi jandacva da menejmenti. 2008. 23-120.
5. RvedaSvili n. _ jandacva drois moTxovniT. Tb., 1998.
6. paiWaZe n., xomeriki T, SixaSvili g., xvinTeliani _ menejmentis
safuZvlebi, Tb., 2005.
7. baraTaSvilie., TakalanZe l., abralavaa., menejmenti da
administrireba, Tb., 2007.
8. saqarTvelos janmrTelobis dacvis sistemis reorientaciis ZiriTadi mimarTulebebi
saqarTvelos jandacvis saministro. jandacvis marTvis nacionaluri centri. Tbilisi 1996. 10-16
9. saxvaZe a. demografiuli etiudebi. Tbilisi 2001. t 1. 52 gv.
10. sulaberiZe a. gerzmava o. gardamavali periodis negatiuri socialur-demografiuli
tendenciebi. socialuri ekonomika 2001. #1 gv.23-37.
11. sulaberiZe v. depopulacia da saqarTvelos demografiuli usafrToeba. avtoreferati.
Tbilisi 2004.
12. Ciqava d. mosaxleobis aRwarmoebis negatiuri tendenciebi saqarTveloSi da maTi
socialur-ekonomikuri Sedegebi “demografiisa da sociologiis problemebi”. Tbilisi 2001, t.1 gv.4-19.
13. Ciqava d. demografiuli kategoriebi da kanonebi. Tbilisi 2002, 78.
14. wulaZe g., maRlaferiZe n. vadaWkoria a. saqarTvelos demografiuli ganviTareba
(1960-2000). Tbilisi 2002. 166 gv.
15. wulaZe g., kopaleiSvili n. demografiuli viTareba saqarTveloSi (1990-2000) – epoqa.
2001, #1, gv.99-117
16. Wyonia l. Tbilisis mosaxleobis TviTSenaxviTi qcevis zogierTi sakiTxi. demografiisa
da sociologiis problemebi. Tbilisi, 2001, t.1 gv.191-195.
17. xomasuriZe a, niJaraZe T. demografiuli problemebis samedicino aspeqtebi.
“sabWoTa medicina. 1989, #1, gv.20-23.
18. Васин С.А. Региональные модельные тваблицы дожития. Социологические
исследования. 1989, №4, с.63-70.
- 182 -
19. Вишневский А.Г. Демографическая революция. М., 1976 – 240 с.
20. Вишневский А.Г. Воспроизводство населения и общество: история,
современность и загляд в будущее. – М., 1982. – 287 с.
21. Вишневский А.Г. Два исторических типа демографического поведения.
Социологические исмследования. 1987, №6, с.78-88.
22. Вишневский А.Г. Население России. М., 2001. –146 с.
23. Герзмава О. Современные тенденции состояния здоровья и продолжительности
населения Грузии. Актуальные проблемы развития демографических процессов в Грузии.
Тбилиси, 1990, с. 67-73.
24. Герзмава О. Динамика средней продолжительности предстоящей жизни
населения Грузии. Тбилиси, 1990. –168 с.
25. Гуджабидзе В. Демографический переход и старение населения в Грузии.
Актуальные проблемы развития демографических процсессов в Грузии. Тбилиси, 1990, с.3-
16.
26. Демографический энциклопедический словарь. М., 1985. –608с.
27. Демографические прооцессы и их закономерности. М. 1986. –191 с.
28. Демография Современное состояние и перспективы развития. М., 1997. – с.270.
29. Бедный М.С. Современные демографические процессы и проблемы детства.
Ж.Педиатрия, 1990, 5, 5-10.
30. Здоровье детей Росии (под.ред.Баранова А.А.) М., 1999, 272 стр.
31. Баранов А.А Задачи органов здравоохранения по дальнейшему улучшению
мед.помощи женщинам, матерям и детям. Педиатрия, 1988, 1, 6-8.
32. Баранова А.А Актуальные вопросы охраны здоровья матери и ребенка на
современном этапе. Педиатрия, 1990, 7, 5-10.
33. Гребешева И.И. Планирование семьи. Ж.Планирование семьи, 1994, 1, 3-7.
34. Дмитриева Т.Б. Задачи органов здравоохранения по охране здоровья детей и
подростков на современном этапе. Российский педиатрический журнал, 1998, 4, 5-11.
35. Зелинская Д.И. Медико-организационные проблемы детской смертности.
Ж.Педиатрия, 1995,5, 5-13.
36. Зелинская Д.И. О выполнении федеральной программы «Дети и инвалиды».
Ж.Здравоохранение Российской федерации, 1997, 1, 11-15.
37. Кулаков В.И., Фролова О.Г. Актуальные вопросы репродуктивного здоровья
женщин. Ж. Клинические вести, 1997, 3, 7-10.
- 183 -
38. Серов В.Н., Макацария А.Д. Материнская смертность и пути ее снижения. В
книге «Охрана репродуктивного здоровья населения». М., 1997, 45-46.
39. Куркин П. Рождаемость и смертность в капиталистических государствах
Европы. М., 1938.
40. Медков В.М. «Бомба депопуляций. Опыт России-Итоги и уроки. Вестник МГУ,
сер. 18 социология и политология. 2000, №4, с.60-73.
41. Народонаселение. Энциклопедический словарь. М., 1994. – 640 с.
42. Население России 2001. Отв. ред.А.Г.Вишневский. М., 2002. –216 с.
43. Неравенство и смертность в России. М., 2000. – 107 с.
44. Пизон Ж. Все страны мира (2001). – Население и общество. 2001, №56.
45. Сахвадзе А. Проблемы смертности и продолжительности жизни в Грузии.
Автореферат диссертации на соискание ученой степени кандидата экономических наук.
Тбилиси, 1991.
46. Статистический ежегодник Южно-Кавказскиз стран. Армения, Азурбайджан,
Грузия. Баку, 2002. –378с.
47. Чикава Л. Тенденции структурных изменений населения Грузинской ССР.
Актуальные проблемы развития демографических процессов в Грузии. Тбилиси, 1990, с.12-
26.
48. A.H.Bindari-Hammad,D.L.Smith. Primary Health Care Reviews. Guidelines and
methods.Geneva, WHO,1992,1-215
49. Adolescent medicine training in pediatric residency programs: are we doing a good
job? Pediatrics. 2000, 2,12-34
50. An International Conference on Health Promotion.The move towards a new Public
Health. November 17-21, 1986, Ottawa, Ontario, Canada, 1986, 1-520
51. Appels A. Psychosocial stress: methods for its evaluation for the prevention purposes
//Internacional conference on preventive cardiology. - Adstracts. Moscow, 1985, 37-37.
52. Arnason S. et al The Legal Rights of the Elderly : Everything You and Your Family
Need to Know About Government Benefits, Health Care, Social Security, Veterans Benef).
Published 1995
53. Barbara J. Logue Last Rights : Death Control and the Elderly in America (Lexington
Books Series on Social Issues) Published 1993
54. Betty R. Navedo Barsa The Independence of Urban Hispanic Elderly : The Growing
Need for Social Support Networks (Garland Studies on the Elderly in America) Published 1998
- 184 -
55. Bettyclare Moffatt An Authentic Woman : Soulwork for the Wisdom
Years.Published 1999
56. Bickman L. Noser K. Summerfelt WT.Long-term effects of a system of care on
children and adolescents.Journal of Behavioral Health Services & Research. 1999, 26(2):185-202
57. Bobbie R. Graubarth-Szyller, et al Longevity Therapy : An Innovative Approach to
Nursing Home Care of the Elderly Published 1990
58. Bosse A. Anwendung des biosozial Krankheitsmodells in der Kardiologieam
Beispiel einer paychosozyalen Anamnese fur Patienten mit ischemischar Herzkrankheit //
59. Brothwood M., Nolked D., Jamsu H., Cooper D. Mortality, morbidity, growth and
develogment of babis weigthing 501-1000 grans. and 1001-1500 grams at birth Qefa paediats, 1988,
77, 1, 10-18.
60. Brown L., Franco l., Rafeh N., Hatzel T. Quality Assurance of Health Care in
Developing Countries. Center for Human services, Bethesda, Maryland, 1993, 1-342
61. Bruyniks NP. Reproductive Health in Central and Eastern Europe: 23(3): 203-15,
1994 Jul.
62. Burleigh Muten, Sian Bailey Grandmothers' Stories : Wise Woman Tales from Many
Cultures Published 1999
63. Cam Donaldson, Karen Gerard. Health Care Financing. The visible
Hand.London.The Macmillan Press LTD.1994,1-209
64. Caroline Rob, Janet Reynolds The Caregiver's Guide : Helping Elderly Relatives
Cope With Health and Safety Problems. Published 1992
65. Carter Henderson Funny, I Don't Feel Old! : How to Flourish After 50 Published
1997
66. Cathleen Rountree On Women Turning 60 : Embracing the Age of Fulfillment
Published 1998
67. Cathleen Rountree, et al On Women Turning 60 : Embracing the Age of Fulfillment
Published 1997
68. Cay E.L. Vetter H.J. et al. Practical aspects of Cardiac Rehabilitation. Psycho-social
factors. J. of Cardiology, 1983,5, 646-655
69. Chambers C. Our Aging Population : The Social Security Crisis. 1999
70. Charan I.S. Canses of early neontal mortality Indian Pediatr, 1992, 29, 6, p 781-783
71. Charles M. Brain Social Security at the Crossroads : Public Opinion and Public
Policy (Garland Studies on the Elderly in America). Published 1991
- 185 -
72. Christopher Garbacz. Economic Resources for the Elderly : Prospects for the
Future.1998
73. Consoli S.M. Stress as arisk factor // Ann Cardiol Angeiol. Paris. 1989, Dec. 15., 38
(9 pt2); 591-594.
74. Corehiu C, Paone M. - Morthality in the first week of and mode of deliury. Qefa
pediatr. Seand, 1985, 74, 41, 70-76
75. Cornelia Blair Growing Old in America Published 1919
76. Country Report Turkey. World Health Organization (WHO), Geneva 1996,
77. David Tomb Growing Old : A Handbook for You and Your Aging Parent Published
1984
78. Delius L. Pshychosomatic syndromes associated with cardiovascular diseases.
Reabilitation Therapy for psychosomatic disorders. Basle, 1981, 58-68
79. Derek A. Sanders Management of Hearing Handicap: Infants to Elderly Published
1992
80. Diana Star Helmer Let's Talk About When Someone You Love Is in a Nursing Home
Published 1999
81. Donald E.Kieso, Jerry J.Weygandt. Intermediate accounting. New-York, John Wiley
and Sons,1996,1-1283
82. Donald J. Murphy Honest Medicine : Shattering the Myths About Aging and Health
Care Published 1996
83. Doyal L., Gough I. A theory of social needs. London, Macmilan, 1991,
84. Duane Brown How to Find Your New Career upon Retirement Published 1994
85. Eda J. Leshan It's Better to Be over the Hill Than Under It : Thoughts on Life over
Sixty Published 1990
86. Eda Leshan I Want More of Everything Published 1994
87. Edward Miles Grant Funding for Elderly Health Services Published 1996
88. Enid O. Cox, Ruth J. Parsons Empowerment-Oriented Social Work Practice With the
Elderly Published 1993
89. Eveline M. Burns and the American Social Security System, 1935-1960 (Garland
Studies on the Elderly in America). Published 1991
90. F. Ellen Netting(Editor), Frank G. Williams Enhancing Primary Care of Elderly
Persons (Garland Reference Library of Social Science, V. 1142) Published 1998
91. F. Hampton Roy, Charles Russell The Encyclopedia of Aging and the Elderly
Published 1992
- 186 -
92. Galdebberg RL, Koski I, Serguson C, Wogne J, Nelson Kg. Infant mortality,
pelafionship betveen neonatol and pestreonfol mortality during a period of ivcreasing perinatal
ceuter utilization J fedatr., 1985, 106, 2, 301-303
93. Gene Rothert, Laurie Noffs The Enabling Garden : A Guide to Lifelong Gardening
Published 1993
94. George H. Zimny Guardianship of the Elderly : Psychiatric and Judicial Aspects
(Springer Series on Ethics, Law and Aging Published 1998)
95. Gerald A. Larue Long-Term Care in an Aging Society : Choices and Challenges for
the '90s Published 1992
96. Goldebberg RL, Humphrey I.L., Hale C.B. Lethal congenital anonialies as a cousc
of birts-weigbt sfecific neonatal mortality Jama, 1983, vd 250, 4, 513-515
97. Halpern-Felsher BL. Ozer EM. Millstein SG. Wibbelsman CJ. Fuster CD. Elster AB.
Irwin CE Jr. Preventive services in a health maintenance. Organization: how well do pediatricians
screen and educate adolescent patients? Archives of Pediatrics & Adolescent Medicine.
154(2):173-9, 2000 Feb.
98. Healing the Female Heart : A Holistic Approach to Prevention and Recovery from
Heart Disease ~ Elizabeth Ross, Judith Sachs, Published 1996, 1-8
99. Hobbs M., Jamrozik K. Medical Care and Public Health. Oxford Text-book of Public
Health. 2nd Ed. Oxford:Oxford University Press. 1990:1.197-213.
100. Hodges K. Wong MM. Latessa M. Use of the Child and Adolescents Functional
Assessment Scale (CAFAS) as an outcome measure in clinical settings.Journal of Behavioral
Health Services & Research. 1999, 1,212-219.
101. Holst K., Menningsen J., Hildeu J. Jhe unborn and newborn. Child; Risk Faktors
preticting perinatal morbility and morfality in 4138 infants. Qeta obstetr. gynced. Eeand, 1989, 68,
8, 707-712
102. James A. Wilkinson A Family Caregiver's Guide to Planning and Decision Making
for the Elderly. Published 1999
103. James E. Birren et al The Concept and Measurement of Quality of Life in the Frail
Elderly. Published 1991
104. James G. Snell The Citizen's Wage : The State and the Elderly in Canada, 1900-1951
Published 1996
105. Jane Stoneham Landscape Design for Elderly and Disabled People Published 1996
106. Jane Weston Wilson Eating Well : When You Just Can't Eat the Way You Used to
Cookbook Published 1998
- 187 -
107. Janet K. Belsky Here Tomorrow : Making the Most of Life After Fifty Published
1988
108. Janna L. Dieckmann, et al Caring for the Chronically Ill : Philadelphia, 1945-1965
(Garland Studies on the Elderly in America). Published 1999
109. Jeffrey A. Rhoades The Nursing Home Market : Supply and Demand for the Elderly
(Garland Studies on the Elderly in America Published 1998)
110. John C. Rife Employment of the Elderly Published 1995
111. Jon Pynoos Housing Frail Elders : International Policies, Perspectives, and Prospects
Published 1995
112. Jon Qiang Lu, Jon Quiang Lu Ethnic Choices and Independent Living Among the
Elderly : Change and Transition in Rhode Island (Garland Studies on the Elderly in America)
Published 1998
113. Joseph E. Teaff Leisure Services With the Elderly Published 1990
114. Ken Woodhouse, Juanita Pascual Hypertension In Elderly People Published 1996
115. Kevin F. McCarthy. The changing geographic distribution of the elderly : estimating
net migration rates with social security data.1998
116. Kevin H. Kirkland, Howard McIlveen Full Circle : Spiritual Therapy for the Elderly
(Haworth Activities Management) Published 1998
117. Key JD. Marsh LD. Darden PM Adolescent medicine in pediatric practice: a survey
of practice and training. American Journal of Medical Sciences. 1999, 6, 43-56.
118. Laura Katz Olson The Graying of the World : Who Will Care for the Frail Elderly? ~
Published 1994
119. Lawrence A. Frolik, Melissa C. Advising the Elderly or Disabled Client : Legal,
Health Care, Financial and Estate Planning, 1992
120. Leon Chertok, Ramond de Saussure. The terapeutic Revolution.From Mesmer to
Freud. New York,Brunner Masel, Publ.1979,1-207
121. Luke Gormally The Dependent Elderly : Autonomy, Justice and Quality of Care
Published 1992
122. Lynn Peters Adler Centenarians : The Bonus Years Published 1995 Chung Lee
Loves Lobsters,1995
123. Marilyn Moon, Janemarie Mulvey Entitlements and the Elderly : Protecting
Promises, Recognizing Reality Published 1996
124. Mark E. Williams. The American Geriatrics Society's Complete Guide to Aging &
Health. Published 1995
- 188 -
125. Mark R. Wicclair Ethics and the Elderly Published 1993
126. Mary Ann Anderson, Judith V. Braun Caring for the Elderly Client. Published 1995
127. Mary Joy Quinn, et al Elder Abuse and Neglect : Causes, Diagnosis, and Intervention
128. Mary K. Kouri Keys to Survival for Caregivers (Barron's Keys to Retirement
Planning) Published 1992
129. Mary M. Burke Gerontologic Nursing : Wholistic Care of the Older Adult Published
1996
130. Meireis H Achieving uniformity of documentation in child and adolescent health
care. Child and adolescent medicine electronic data processing scope convention as the basis of
GBE, Dresden Public Health Service Congress, May 1995
131. Meireis H. Quality assurance in child and adolescent public health care. American
Academy of Pediatrics. Committee on Child Health Financing.
132. Nigeria 1990: results from the Demographic and Health Survey. Studies in Family
Planning. 1992, 23(3):211-215,.
133. Pamela Camille Getting Older, Getting Fleeced : The National Shame of Financial
Elder Abuse and How to Avoid It Published 1996
134. Parker Sandra, Will Carol Activities for the Elderly : A Guide to Working With
Residents With Significant Physical and Cognitive Hisabilities (Activities Series). Published 1998
135. Patricia J. Brownell Family Crimes Against the Elderly : Elderly Abuse and the
Criminal Justice System (Garland Studies on the Elderly in America) Published 1998
136. Patricia Stockton, David L. Rabin Long-Term Care for the Elderly Published 1987
137. Patrick B. Mullen Listening to Old Voices : Folklore, Life Stories, and the Elderly
(Folklore and Society) Published 1997
138. Peggy Downes The New Older Woman : A Dialogue for the Coming Century
Published 1995
139. Perrin JM Innovations in clinical care for children and adolescents AHSR & FHSR
Annual Meeting Abstract Book. 13:64
140. Peter J. Strauss, Nancy M. Lederman The Elder Law Handbook : A Legal and
Financial Survival Guide for Caregivers and Seniors Published 1996
141. Peter Townsend, Nick Davidson. Inequalities in Health. The Bleack Report. New
Edition Revised and Updated. Penguin books S. 1987, 1-449
142. Poowell P.I.Accident prevention -a practical framework.Society for the Prevention
of Accidents. UK, Surrey,1972,14-19
- 189 -
143. Promoting Health in the Community. Course Manual. University of Toronto,1996,1-
546
144. Quetelet A. - Влияние времени года на смертность в детском возрасте.
Kinderarzt. Peakis, 1981, 12, 9, 1331-1336
145. Regnier Victor, et al Assisted Living for the Aged and Frail : Innovations in Design,
Management, and Financing.Published 1995
146. Richard A. Posner Aging and Old Age. Published 1996
147. Richard D. Thau Generations Apart : Xers Vs. Boomers Vs the Elderly
(Contemporary Issues) Published 1997
148. Richard P.Wenzel Assessing quality Health Care. Perspectives for Clinicians.
Baltimor, Williams and Wilkins, 1992, 1-516
149. Robert Coles, et al. Old and on Their Own. Published 1998
150. Robert D. Orr, et al More Life & Death Decisions : Help in Making Tough Choices
About Care for the Elderly, Euthanasia, and Medical Treatment Options Published 1997
151. Robert J.Taylor, Susan B.Taylor Manual of Health Services
Management.Gaithersburg,Maryland,Aspen Publ. Inc.1994,1-608
152. Rocha SM. De Lima RA. Scochi CG. Vendrusculo DM. Mello DF. Qualitative study
on integrated care for children and adolescents. Revista Latino-Americana de Enfermagem. 1998,
6(5):5-15,.
153. Ruth Harriet Jacobs. Be an Outrageous Older Woman. Published 1997
154. Ruth Whybrow Caring for Elderly Parents. Published 1996
155. Schirm H Quality assurance in child and adolescent public health care. Dresden
Public Health Service Congress, 1995.
156. Scope of health care benefits for newborns, infants, children, adolescents, and young
adults through age 21 years. American Academy of Pediatrics. Committee on Child Health
Financing.
157. Settertobulte W Wishes and realities: regional structures of cooperation and
coordination of medical and psychosocial services for children and adolescents. Dresden Public
Health Service Congress, May 1995
158. Sherman Y., Mattheus D., Bogd R. Qvoidable factors in child death. Qrch. Dis.
Child, 1983, 51, 11-13
159. Sheryl Mara Zang Home Care of the Elderly Published 1998
160. Stein Ringen Fighting Poverty : Caring for Children, Parents, the Elderly and Health
(International Studies in Social Security Published 1999
- 190 -
161. Stein Ringen Fighting Poverty : Caring for Children, Parents, the Elderly and Health
(International Studies in Social Security Published 1999
162. Stevens A., Raftery J. Health care needs assesment. Oxford, Radcliffe, 1994,9
163. Strategies (Springer Series on Social Work) Published 1997
164. Susan C. Walker Keeping Active : A Caregiver's Guide to Activities With the
Elderly Published 1994
165. Syme S.L. Social and psychological risk-factors in coronary heart disease. Medical
concepts of cardiovascular diseases. 1985, 44, 4, 17-21
166. Tasch C. Dutting T. Zieger B. Troger J. The quality of the care of children and
adolescents within the realm of conventional x-ray diagnosis-a pilot study. Rofo. Fortschritte auf
dem Gebiete der Rontgenstrahlen und der Neuen Bildgebenden Verfahren. 1999, 171(2):121-5.
167. The American Medical Women's Association Guide to Cardiovascular Health ~
Roseline Epps (Editor), American Medical Women's Association (Editor) / Mass Market Paperback
/ Published 1997,46-51
168. The Elderly person with failing vision : a report to the Department of Health and
Social Security, May, 1979
169. The Heart Attack Prevention & Recovery Handbook, Heart Disease (Health
Watch)~John Coopersmith Gold et al, Published 1995,451
170. Thomas W. Miller, et al Clinical Handbook of Adult Exploitation and Abuse
Published 1998
171. Update on adolescent health care in pediatric practice [see comments]. Journal of
Adolescent Health. 1999, 4, 31-39.
172. Walter J. Gaffney Aging. Published 1976
173. Warren R. Selman, Edward C. Benzel Neurosurgical Care of The Elderly Published
1999
174. Webb E. Naish J. MacFarlane A. Planning and commissioning of health services for
children and young people. Journal of Public Health Medicine 1999, 12,:1-21.
175. Wickizer TM. Lessler D. Boyd-Wickizer J. Effects of health care cost-containment
programs on patterns of care and readmissions among children and adolescents.American Journal of
Public Health 1999, 89(9):1353-8,.
176. William B. Abrams The Merck Manual of Geriatrics (1995) Published 1995
177. William M.Pride, O.C.Ferrell. Marketing. Seventh Edition.Houghton Mifflin
Co.Boston, 1991,1-774
- 191 -
178. Wise PH, First L.R, Lamb G.A. Qn avoling repationship among infant mortality,
health core and spcio-economic change. Pediatrics, 1988, 81, 4, 542-548.
179. Wissensch. Zkarl Marx Univ. 1986, 35, N 2, 161-167.
180. Yerard P, Bachy A, Battisti O. Mortaliti of 504 infants weiting less than 1501g. of
birth and treatsd in four neonatol inteusive care units of South Between. 1976 and 1980 Eurip. of.
Pediatr., 1985, 144, 3, 219-224.
181. Dialogue on International Migration and Development Round Table 1 September 14, 2006
p.1-9
danarTi IO
kiTxvari: samedicino momsaxurebis xelmisawvdomoba
1. sqesi:
1. mamrobiTi 2. mdedrobiTi
- 192 -
2. asaki: ------------------------------
3. ojaxuri mdgomareoba:
1. daojaxebuli 2 dasaojaxebeli 3. ganqorwinebuli
4. qvrivi 5.sxva
4. sacxovrebeli adgili
1. qalaqi 2. raioni 3. sxva
5. saSualod yovelTviuri Semosavali ?
1. 100-200; 2. 200-400; 3. 400-100; 4. 1000-meti 5. sxva
6. ganaTleba:
1. umaRlesi; 2.saSualo; 3. arasruli 4. arc erTi
7. Tqveni saqmianobis tipi:
1. fizikuri samuSao; 2. inteleqtualuri samuSao; 3 umuSevari
4. arc erTi
8. ojaxis wevrTa raodenoba : --------------------------------------
9. gyavT Tu ara ojaxis eqimi?:
K1. diax 2. ara
10. ramdenad xSirad mimarTavT eqims?
1. TveSi erTxel, 2. weliwadSi erTxel, 3. saWiroebisamebr;
4 ukiduresi aucileblobis SemTxvevaSi 5 arasodes
11. ramdenad xSirad gixdebad saavadmyofoSi mkurnaloba?
1. weliwadSi erTxel 2. mxolod aucileblobis SemxvevaSi
3. arasodes 4. sxva
- 193 -
12 ras aniWebT upiratosobas ?
1. mkurnaloba; 2. profilaqtikuri gamokvleva.
13 rodesac eqimis konsultacia gWirdebaT vis mimarTavT ?
1. TqvenTvis nacnob eqims 2. nebismier uaxloes poliklinikis
(ubnis) eqims.
3. saavadmyofos eqims 4 sxva
14. Tqveni azriT saWiroebs Tu ara pirveladi jandacvis sistemis
reformirebas?
D1. diax 2. ara 3. ar vici 4. sxva
15. ra azrisa xarT pirveladi jandacvis sistemis mimdinare reformis
Sesaxeb, romelic
gulisxmobs 100 axali saavadmyofos aSenebas?
1. Zalian momwons 2. momwons 3. vfiqrob es arafers Secvlis
4. ar momwons 5. winaaRmdegi var 6. arc erTi.
16 TqvenTvis ra waramoadgens pirveladi jandacvis sistemis reformis
prioritets?
1. mkurnalobis gaiafeba
2. mkurnalobis xarisxis gaumjobeseba
3. mkurnalobis Tanabrad yvelasaTvis xelmisawvdomoba
4. arc erTi
17 Tqveni azriT pirveladi jandacvis sistemis reformis Sedegad:
1. gaizrdeba mkurnalobis fasi
2. Semcirdeba mkurnalobis Rirebuleba
3. gaxdeba Tanabrad xelmisawvdomi
4. gaxdeba ufro efeqturi
- 194 -
5. sxva
18 Tqveni azriT romeli daavadebebia dResdReobiT saqarTveloSi
yvelaze metad gavrcelebuli?
1.gul-sisxlZarRvTa daavadebebi 2. endokrinuli daavadebebi
3. infeqciuri daavadebebi 4. onkologiuri daavadebebi
5. sxva.
19 Tqveni azriT aris Tu ara amJamaad jandacvis servisi Zviri?
1. ki 2. ara 3. ar vici 4. sxva
20 Tqveni azriT ra tipis gadasaxadia ufro mosaxerxebeli
pacientisTvis ?
1. araoficialuri 2. fiqsirebuli 3. dazRveviT
4 arc erTi 5. sxva
21 axerxebT Tu ara eqimis mier gamowerili wamlebis SeZenas?
1. ki 2. ara 3. sxva.
22 rogoria Tqveni janmrTelobis saerTo mdgomareoba?
1. kargi 2. cudi 3. arc erTi 4. sxva
23 ramdenad xSirad svamT alkoholur sasmelebs ?
1.yovel dRe 2. xSirad; 3. iSviaTad; 4. arasodes 5. sxva
24 xarT Tu ara mweveli?
1.ki 2. ara
25 radenad axerxebT srulfasovan kvebas?
1. 1-2 dRe kviraSi; 2. 3.-5 dRe kviraSi 3. 6-7 dRe kviraSi
4. verasodes, 5.sxva
- 195 -
26 misdevT Tu ara cxovrebis jansaR wess (raime sportis
saxeobas)?
1. ki 2. ara 3. sxva
27 migaCniaT Tu ara rom samedicino momsaxureba
dResdReobiT xelmisawvdomia?
1 ki 2. ara 3. ar vici 4. sxva
28. mogwonT Tu ara sadazRveo sistema?
1. ki 2. ara 3. ar vici 4. sxva
29. migaCniaT Tu ara rom dazRveviT samedicino servisi ufro
xelmisawvdomia?
1. ki 2. ara 3. ar vici 4. sxva
30. xarT Tu ara dazRveuli?
1. ki 2. ara 3. sxva