Jaunā Energoefektivitātes direktīva un tās ieviešana Latvijā

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijaMinistry of EconomicsRepublic of Latvia

Jaunā Energoefektivitātesdirektīva un tās ieviešana Latvijā

Andžela Pētersone

01.11.2013.


Mērķi: Sasniegt ES 2020. gada 20 % energoefektivitātes pamatmērķi Novērst šķēršļus enerģijas tirgū, kas kavē enerģijas piegādes un

patēriņa efektivitāti Enerģijas ietaupījumi:

Noteikta daļa obligāti jāsasniedz gala patērētājos Tikai dokumentētos un metodiski pierādītos pasākumos Tiek ņemts vērā pasākumu dzīves laiks Ietaupījumu kumulēšanās Netiek ietverts mehānisks patēriņa samazinājums (piemēram, krīzes,

uzņēmumu slēgšanas, iedzīvotāju skaita samazināšanās dēļ utml.) Ieviešana: 2014. gada 5.jūnijs

Energoefektivitātes direktīva 2012/27/ES


Primārās enerģijas patēriņa prognoze līdz 2030.gadam

2000 2005 2010 2015 2020 2025 20300.00

10.00

20.00

30.00

40.00

50.00

60.00

70.00

Ogles, kokss, atkritumi Kūdra Naftas produktiDabasgāze Biomasa, biogāze Citi AERImportētā elektroenerģija Enerģijas ietaupījums

TWh


Obligāts gala ietaupījumu mērķis 2014-2020 (katru gadu galalietotājos ietaupīt enerģiju apjomā 1,5% no 2010-12 gada vidējā patērētājiem pārdotā);

Obligāts valsts īpašumā un izmantošanā esošu ēku renovācijas mērķis (3% platības, kas neatbilst minimālajiem normatīviem);

Valsts iepērk tikai energoefektīvas preces, ēkas, pakalpojumus; Energoefektivitātes pienākuma shēmas izveide; Enerģijas uzskaites un rēķinu informācija, viedie skaitītāji; Obligāti energoauditi lielajiem komersantiem; Patērētāju reakcijas veicināšana; Efektīvas centrālās siltuma sistēmas (CHP un rūpnieciskais silt.)

Energoefektivitātes direktīvas galvenās prasības


Ko Latvija plāno darīt?

Prim

ārā

ener

ģija

s pat

ēriņ

a ie

taup

ījum

a m

ērķi

s (in

dika

tīvai

s val

sts e

nerg

oefe

ktiv

itāte

s mēr

ķis)

0,670 Mtoe (28 PJ)

Atb

ilsto

ši a

prēķ

ināt

s ga

la e

nerģ

ijas

ieta

upīju

ma

mēr

ķis 0,457 Mtoe (19 PJ)

Ener

goef

ektiv

itāte

s ve

icin

āšan

as n

orm

atīv

i un

citi

pasā

kum

i

Obl

igāt

ais 1

,5 %

gal

a en

erģi

jas

ieta

upīju

ma

mēr

ķis 0,213 Mtoe (8,9 PJ)

0,0044 Mtoe

(0,18 PJ)

0,0036 Mtoe

(0,15 PJ)

0,006 Mtoe

(0,25 PJ)

0,0021 Mtoe

(0,09 PJ)

0,197 Mtoe

(8,23 PJ)

Obl

igāt

ā ce

ntrā

lās

vald

ības

ēku

3 %

pl

atīb

as re

novā

cija

Pašv

aldī

bas

ēku

reno

vāci

ja

Dau

dzdz

īvok

ļu ē

ku re

novā

cija

en

ergo

efek

tivitā

tes

paau

gstin

āšan

ai

Ener

goef

ektiv

itāte

s uz

labo

šana

ap

strā

des

rūpn

iecī

bas

kom

ersa

ntie

m

Ener

goef

ektiv

itāte

s pi

enāk

umu

shēm

a en

erģi

jas

maz

umtir

dzni

ecīb

as

uzņē

mum

iem

vai

pap

ildu

alte

rnat

īvie

pas

ākum

i

Publisko ēku energoefektivitātes

pasākumi

ES fondu finansējums


Liels regulārās un vienreizējās ziņošanas apjoms Augstas metodoloģiskās prasības Liels administratīvā darba apjoms Obligāti mērķi un pasākumi

Katru gadu ietaupīt noteiktu apjomu enerģijas gala patērētājos Katru gadu renovēt 3% centrālās valdības ēku platības

Politiski svarīgi lēmumi: Enerģijas patērētāju loma un tiesības Energoefektivitātes pienākumu shēma komersantiem Valsts energoefektivitātes fonds

Ieviešanas termiņi Izmaksas: max 1,8 milj LVL

Lielākie izaicinājumi saistībā ar Direktīvas prasību pārņemšanu


Paldies par uzmanību!

Adrese: Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519Tālrunis: 67013101Fakss: 67280882E-pasts: [email protected]ājas lapa: www.em.gov.lvTwitter: @EM_gov_lv, @siltinamYoutube: ttp://www.youtube.com/ekonomikasministrija

mailto:[email protected]

http://www.em.gov.lv/

http://www.youtube.com/ekonomikasministrija

http://www.youtube.com/ekonomikasministrija


Enerģētikas stratēģijas 2030 kvantitatīvie mērķiApstrādes

rūpniecības daļa IKP

20%

Pašreizējotrešo valstu

energoresursu importa

samazinājums 50%

Vidējā siltumenerģijas

patēriņa apkurei samazinājums

par 50%

AER īpatsvars bruto enerģijas

galapatēriņā 50%


Zems energoefektivitātes līmenis rada gan energoapgādes drošības, gan ilgtspējas, gan konkurētspējas riskus.

Energoefektivitātes paaugstināšana ir ātrākais un izmaksu ziņā efektīvākais risku samazināšanas veids, vienlaicīgi radot papildu darbavietas un veicinot izaugsmi.

Energoefektivitātes paaugstināšana Stratēģijas 2030 periodā ir viena no nacionālajām prioritātēm!

Energoefektivitātei ir jākļūst par horizontālu starpnozaru politikas mērķi, iekļaujot to citās politikas jomās (reģionālā un

pilsētu attīstība, transports, rūpniecības politika, lauksaimniecība).

Kāpēc energoefektivitāte?


Enerģijas gala patēriņa intensitāte


Obligātas un brīvprātīgas būvnormatīvu klases jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai;

Jauns nacionāla mēroga enerģētikas finanšu instruments energoefektivitātes paaugstināšanai ēku sektorā;

Stingrākas prasības centralizētās siltumapgādes sistēmām attiecībā uz enerģijas zudumu samazināšanu tīklos;

Rīcības virzieni energoefektivitātes paaugstināšanai I


Augstākā energoefektivitāte uzņēmumu sektorā, ieviešot energoauditu un energovadības sistēmu, atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai rūpniecībā;

Publiskā sektora paraugloma energoefektivitātes pasākumu veikšanā;

„Zaļā iepirkuma” principu plašāka ieviešana; Transporta energoefektivitātes veicināšana.

Rīcības virzieni energoefektivitātes paaugstināšanai

Documents

Jaunā Energoefektivitātes direktīva un tās ieviešana Latvijā