STOPIŅU NOVADA ULBROKAS BIBLIOTĒKAS

JAUNO GRĀMATU APSKATS

MAIJS - JŪNIJS

Andras Manfeldes „Dzimtenīte” stāsta par dzīvi tur un dzīvi te. Par to, ka laimi nesameklēt ne

dzimtenes plašajā ārēs, ne ārpus tām. Par meliem, kas nāk no sieviešu mutēm un saldina dzīvi

citu acīs. Te ir Ziemassvētki svešā zemē un īsa atgriešanās mazajā „Dzimtenītē”. Var uzzināt, ka

cilvēki kliedz kā te tā tur arī ; „Latvijā pārāk maz redz un pārāk daudz kliedz. Kontrolieri uz

bezbiļetniekiem, autobusu šoferi uz pasažieriem, pārdevējas klusēdamas norij indīgas , žultainas

grēmas un smīn.” Dzīves pretstatu pilna grāmata, kura ir arī Latvijas Rakstnieku savienības un

mecenāta Raimonda Gerkena rīkotā oriģinālkonkursa 2011 laureāte. Romāns par dzīvi tās

īstumā, par to, ka vienkāršam cilvēkam „dzīve nav rožu dārzs” ne te, ne tur - svešumā.

Māris Bērziņš ir arī humoristiski sarkastiskās, mūsu bibliotēkā lasāmās grāmatas „Titāna

skrūves„ autors. Līdzīgā stilā ieturēts viens no viņa pirmajiem darbiem „Gūtenmorgens”, kurš

saīsinātā veidā reiz tika publicēts laikrakstā „Diena”. Kā šajā laikrakstā rakstījis Rimands Ceplis –

„Grāmata ir atsvabināta no jelkādas didaktikas un pārsteidz gan ar frāzes slīpējumu, gan

ļaušanos priekam. Konceptuāla, mākslinieciski nostrādāta un pārliecinoša joku grāmata, kādu

latviešiem ir liels retums.”. Taču Gūtenmorgens redz ar trešo aci, diskutē par migrācijas

jautājumiem bez latviešiem piemītošā skarbumu un māca amerikāni dzert alu. Par autora

attieksmi liecina arī fakts, ka Gūtenmorgens reiz esot saplēsies ar pašu Bērziņu – par karmu.

Grāmatu ilustrējis Māris Bišofs.

Gundegas Repšes darbs „Laiks esi tu”, kas būtībā ir autores dienasgrāmata laika posmā no

1995. līdz 1996.gadam, 2012.gadā līdz pat 31.decembrim. Šī gada aukstajā pavasarī kā brīnumu

lasām, ka 8.aprīlī rakstniece uz Mangaļsalas mola satikusies ar pirmo dzelteno taureni, bet

vasaras sākumā viņa ceļo uz Tālajiem Austrumiem – Sibīriju. Pret sevis piedzīvoto rakstniece

nav tik skarba kā citos savos darbos, tomēr viņa atzīst, ka domas, kas būtu aprakstāmas un

publicējamas, ne vienmēr apciemo viņu tad, kad to gribētos. Grāmata īpaša ar Ingas Gailes

ievadvārdiem, kas precīzi raksturo Repšes personību. Neparasti mūsdienīgs darbs. Grāmatas

vāks atspoguļo sveci, kas tiecas uz augšu, bet ronis ir prasmīgs peldētājs arī jūras dziļumos.

Kriminālromānu autoram Andrim Kolbergam izdota grāmata „Eņģeļu purvs. Sirreāls gadījums”.

„Sirreāls gadījums” ir krimināla traģēdija divās daļās, melnā humora piepildīts garadarbs, kas tā

vien prasās būt iestudējams un atrādāms kādā no Latvijas televīzijas kanāliem. Bet „Eņģeļu

purvs” sarakstīts kā nerealizētas pilnmetrāžas filmas scenārijs. Kurzemes purvā, starp krievu

ģenerāļiem un nacionāliem partizāniem ir gan Eņģeļu ciems, gan Eņģeļu purvs. Grāmata

ilustrēta ar melnbaltām fotogrāfijām, kas attēlo jau iepriekš raksturoto Kurzemes pusi, gan

Atmodas momentus 1991.gadā. Lai vai kā, autora stils saglabājās arī šajos darbos, kaut gan

katrs no tiem ir savādāks. Par Andra Kolberga darbiem varat lasīt šeit -

http://lv.wikipedia.org/wiki/Andris_Kolbergs

Jānis Stārasts romānā „Tērauds un sārņi” attēlo notikumus Liepājā un rūpnīcā „Sarkanais

metalurgs”. Grāmata interesanta ar to, ka tās autors ir liecinieks notikumiem, kas šajā

rūpnīcā risinājās no 1940. – 1941.gadam. Galvenā varoņa Jura prototips ir Jānis Leja, kurš

1940.gadā tika iecelts par rūpnīcas direktoru. Tā risinās šī romāna dzīve cauri cehiem un

ministrijām. Lai gan Jānis Stārasts ir maz zināms autors, tomēr attiecīgos laikus

piedzīvojušam lasītājam grāmata atsauks atmiņā tā laika kārtību, karalaika īpatnības –

mītiņus, normas rūpnīcā un uzlidojumus pilsētā. Labā valodā uzrakstīta grāmata, kas patiks

ikvienam vēsturi cienošam lasītājam.

Latviešu dzejniekam un literatūrkritiķim Imantam Auziņam iznākusi grāmata „Zem zibens

zelta saivas”, kas ietver dzejoļus un balādes. Daži dzejoļi tapuši un pierakstīti vairāku gadu

laikā. Savam lasītājam dzejnieks saka tā; „Kā garu ziemu sapņots, tik bija cerīgi: kā allaž

uzziedēja šai pusē ceriņi!”. Ar šādiem optimistiskiem pantiem gaidīsim pavasari. Šeit

ievietota arī dzeja, kas stāsta par mīlestību, karu, dabu, likteni. Par visu, kas dzīvē sastopams.

Tēmu klāsts ir plašs, tālab Auziņa dzejoļi noderēs arī svētku reizē un noskaņas radīšanai.

Aicinām visus cītīgus lasītājus ielūkoties šīs grāmatiņas lappusēs.

Sandru Vensko pazīstam kā vairāku jauniešiem domātu grāmatu autori. Nule iznākusi viņas

grāmata, kas paredzēta gan jauniešiem ar nobriedušu domāšanu, gan pieaugušajiem

lasītājiem. Tās nosaukums – „Vēstules naktssargam”. Grāmata sarakstīta dienasgrāmatas

formā. Tā stāsta par vientulību, divvientulību un to pārvarēšanu jeb pieņemšanu. Autore jau

pirmajās rindiņās saka; „Dzīvot skaisti. Sajust lietus smagumu logu rūtīs. Lai kas arī notiktu,

dzīvot skaisti”. Grāmatas lapas šķirstot sastopam gan vijolītes, gan gundegas, gan lauztās

sirdis. Grāmatas māksliniece ir Katrīna Vasiļevska. Ar grāmatas saturu varat iepazīties

bibliotēkā, bet tā būs laba dāvana vidusskolas absolventam vai citam sev tuvam cilvēkam.

Literatūrzinātņu studentiem lieti noderēs grāmata „Un es tieši gāju vārdu meklēt”.

Nosaukuma rindas autors ir Ojārs Vācietis, bet grāmatā iekļautas 24 sarunas ar rakstniekiem

– mazāk un vairāk zināmiem. Daudzi no tiem viesojušies arī Ulbrokas bibliotēkas rīkotajos

pasākumos – gan Nora Ikstena un Levans Beridze, gan Uldis Bērziņš, gan Māra Svīre un

Vladimirs Kaijaks. Arī Liāna Langa. Grāmatā uzzinām par to kā rodas grāmatas, kā tās vērtē

paši to radītāji. Tajā ievietoti darbu fragmenti. Bet galvenais šajās intervijās ir – izprast autora

domu gājumu, vēstījumu, kuru viņš sniedz savam lasītājam, par to, kas viņu aizrauj, sāpina

vai iepriecina,par mūsdienu lasītāju un viņa saskari ar konkrētu darbu vai tā autoru.

Ingas Pērkones „Tu, lielā vakara saule” ir vieta, kur savijas dažādu kino radītāju takas.

Kinoekspertiem un kinomīļiem tie piedāvātas esejas par Aivaru Freimani, Hercu Franku,

dokumentālā kino būtību un mākslas kino saskari. Tā stāsta arī par modernisma kino iezīmēm.

Zināmākās no kinofilmām „Puika”, „Varmācības meditācija”, „Kurpe” un citas. Sākotnēji

autore grāmatu domājusi veltīt Lailas Pakalniņas radošajai darbībai, tālab liela daļa uzmanības

veltīta Pakalniņas filmām. Grāmata bagātīgi ilustrēta ar kinofilmu momentuzņēmumiem.

Grāmatas noslēgumā izdevuma apskats angļu valodā, personu un filmu rādītājs un

filmogrāfija, kā arī izmantotās literatūras saraksts.

Aktiermākslai un vienai no latviešu šarmantākajām aktrisēm veltīta arī Irēnas Lagzdiņas

grāmata „Izslāpums. Olga Dreģe”. Par viņu runā gan kinorežisors Jānis Streičs, gan filoloģijas

doktors, profesors Viktors Hausmanis. Bet pati aktrise izsakās par savu „gaisā kāpšanas”,

dziedāšanas prieku, labo spēku klātbūtni. Par aktrises talantu izsakās ne viens vien kolēģis –

Dailes teātra režisori Kārlis Auškāps un Aina Matīsa, aktieri – Venta Vecumniece, Juris Strenga

un citi. Grāmatā stāstīts arī par aktrises kinolomām filmās „Limuzīns Jāņu nakts krāsā”, „Vella

kalpi” un „Nāves ēnā”. Arī šī grāmata pildīta fotoattēliem, no kuriem dažos populāro aktrisi

ne atpazīt. Noslēgumā pašas aktrises sarakstīts pēcvārds, dzīves dati, lomu saraksts teātrī un

kino.

Līga Blaua ir žurnāliste, ar kuras rakstiem jau esam iepazinušies žurnālā „Ieva”. Viņas

rakstītais nu iekļauts grāmatā „Dzīves stāsti”. Grāmata nodaļu nosaukumi jau liecina paši par

sevi „No dzīves ņemts” – par sevi un literāriem darbiem, kas tapuši dzīves īstenības iespaidā,

„Rakstītāji” – Blaumanis, Upīts un citi literatūras spožākie talanti, „Ik vakaru kāds priekškars

veras” – zināmākie teātra darbinieki un „Tik dažādie likteņi” – par laupītāju Adamaiti, kapu

Olgu un citiem īpatņiem. Rakstu varoņi attēloti melnbaltās fotogrāfijās. Šī ir Līgas Blauas

piektā grāmata. Tā iznākusi, atzīmējot autores apaļo jubileju. Ulbrokas bibliotēkā pieejamas

arī viņas grāmatas par Viju Artmani, Džemmu Skulmi, Maiju Tabaku un Jāni Paukštello.

Braiena L. Veisa grāmata „Mīlestība nekad nebeidzas” patiks tiem lasītājiem, kuri jau lasījuši

otru viņa grāmatu „Viņpus laika, kur nemirstība”. Jaunajā grāmatā viņš turpina ideju par

nemirstību un reinkarnāciju. Autors saka; „Mums katram paredzēts kāds īpašs cilvēks.

Reizēm divi, trīs vai pat četri. Šie cilvēki var nebūt no viena laikmeta...” Autors runā par to, ka

mēs allaž tapsim mīlēti, pat ja savu labdari neredzēsim un ka arī mēs mīlam...dažkārt –

neapzināti. Šis izdevums, piesaistījis daudzus, lasītājus un atsauksmes par to ir ļoti pozitīvas.

Cilvēki šeit atrod zināmu stimulu savai būtībai un citē autora nozīmīgākās atziņas. Grāmata

domāta tiem, kas nonākuši dzīves krustcelēs un uz mirkli apstājušies, lai atrastu sev

nozīmīgo.

Maikla Talbota grāmatā „Viņpus kvantiem” tiek runāts par to, kas ir Dievs un Absolūtās

Realitātes informācija jeb Mūžības gaisma. Tādus vārdus par šo izdevumu teicis bērnu ārsts –

reanimatologs Pēteris Kļava. Par realitāšu daudzdimensionalitāti, par to, kā visums pats

organizējas un – vai to var ieslēgt un izslēgt, par to, kas ir un kur mīt mūsu apziņa...Grāmata

ir kārtējais mēģinājums apzināt neapzināto. Un arī mēģinājums iemācīt mums nebaidīties no

pārdabiskā. Pie mums varat izlasīt arī Maikla Talbota pirmo grāmatu „Hologrāfiskais visums”.

Grāmata patiks gan psiholoģiskas, gan filozofiskas, ezotēriskas un fantāzijas literatūras

cienītājiem.

Sandra Kalniete par Timotija Snaidera grāmatu „Asinszemes” saka; „Asinszemes” ir

satriecoša ar cilvēcisko ciešanu un asiņainu noziegumu blīvumu, kurus 20.gadsimtā divi

totalitāri režīmi pastrādā pret cilvēkiem, tautām un valstīm, kam ģeopolitika un vēsture ir

lēmusi atrasties teritorijā starp Vāciju un Krieviju.” Grāmata par visiem, kas cietuši Staļina

un Hitlera represijās. Par cilvēkiem – ukraiņiem, poļiem, ebrejiem, baltkrieviem, krieviem

un baltiešiem. Grāmatā ievietota karte ar zemēm, no kurām nākuši šie nevainīgie upuri. Par

vāciešiem, kas mērdējuši badā padomju pilsoņus, Staļina antisemītismu un soda sankcijām.

Grāmata visiem, kuri padziļināti interesējas par vēsturi un papildus mācību viela vēstures

stundās.

Henriks Meinanders sarakstījis grāmatu „Somijas vēsture: līnijas, struktūras,

pavērsienpunkti”. Somus tāpat kā mūs daudzkārt ietekmējuši pasaules notikumi, taču

grāmata aizsākas ar informāciju par ziemeļpuses zemju pirmajiem iedzīvotājiem, par

zviedriem, kas savulaik pakļāvuši somus un arī neatkarību no Krievijas impērijas, par Somu,

Krimas un Pilsoņu kariem, kas ietekmējuši Somijas veidošanos kā patstāvīgu valsti.

Iepazīstam arī Somijas kultūru – J.L.Runebergu, S.Topēliusu, J. Sibēliusu, V. Āltonenu un

citas somu kultūras personības. Uzzinām par somu izceļošanu uz Zviedriju, mobilitāti, kuras

iemesli ir diezgan līdzīgi kā emigrācijas vilnim no Latvijas uz ārvalstīm un ka laikā, kad mēs

atguvām savu neatkarību Somija pārdzīvoja ekonomisko krīzi. Aktuāla grāmata ikvienam

lasītājam, kurš interesējas par Ziemeļvalstīm.

Autoru kolektīvs – Mihaels Laitmans, Irina Jakoviča un Iļja Vinokurs sarakstījuši grāmatu

„Mūsdienu bērni: kā augt kopā?”. Uzzinām par cilvēka attīstību un izaugsmi no dzimšanas

brīža līdz 20 gadiem un integrālo audzināšanu, kas ir attīstības garantija. Grāmatā par to, kā

cīnīties ar bērna hiperaktivitāti un depresiju, kā audzināt meitenes un kā izdzīvot bērna

fantāzijas un ilūzijas tēlus, galu galā ejot uz to, lai bērns izaug par pilnvērtīgu sabiedrības

locekli. Grāmatas saturs atklāts diskusiju formā, un tā varētu interesēt vecākus, pirmsskolas

izglītības iestāžu darbiniekus un skolotājus, kā arī pedagoģijas fakultātes studentus, kuru

darbu tēmas ir saistītas ar bērnu psiholoģiju.

Paralēli Džeimsa Džoisa „Ulisam” un „Dubliniešiem” nu varat lasīt šī novatoriskā autora

darbu „Mākslinieka portrets jaunībā”. Tas uzskatāms par daļēji autobiogrāfisku un aptver

Džoisa bērnības un pusaudža gadus vienlaicīgi atainojot īru tautas sadzīvi, un tā laika

politiskos uzskatus. Lai gan grāmatas formā šis darbs pirmoreiz publicēts 1916.gadā, tomēr

rakstnieka stāstījums un tulkotāja prasme šo izdevumu padarījusi ļoti mūsdienīgu. Tajā

atrodamas arī asociācijas un norādes uz pasaules klasiku – Dantes Aligjēri „Dievišķo

komēdiju, Ibsena „Brandu” un citiem darbiem. Grāmatas noslēgumam atrodam

paskaidrojumus attiecībā uz tādām frāzēm, kā „Jūrnieku hornpaips”, īru futbols, „pāvesta

deguns”, insuflācija un citām mums nezināmām lietām un vārdiem. Grāmatu pasaules

kritiķi uzskata šo izdevumu par tikpat vērtīgu, kā jau par klasiku kļuvušo „Ulisu”.

Herbjorga Vasmu mums zināma, kā triloģijas, kas aizsākas ar „Dinas grāmatu”, autore.

Mūsu lasītāji, jau iepazinušies arī ar viņas grāmatām „Septītā tikšanās” un „Bēgšana no

Franka”. Nu piedāvājam jaunizdotu monogrāfiju, kuras nosaukums ir „Simts gadi”. Tāpat,

kā Džeimsa Džoisa darbs, arī H.Vasmu grāmata ir autobiogrāfiska dzimtas sāga, kurā

darbojas četru paaudžu sievietes. Tāpat kā allaž, še valda tieši ziemeļnieku kultūrai

raksturīgās noskaņas. Arī šoreiz jāsaka paldies tulkotājiem Raitai Kozlovskai un Guntim

Kacenam, kas darbu padarījuši viegli uztveramu. Grāmata patiks H. Vasmu cienītājiem un

arī tiem, kas ar viņas literāro devumu vēl nav iepazinušies.

Hertas Milleres romāna darbība norisinās bijušo spaidu darbu nometnēs Ukrainā. Kāda

vācu avīze „Elpas šūpoles” nosaukusi par politisku romānu. Tāds tas arī ir, jo romāna

galvenais varonis – Rumānijas vācietis tiek nosūtīts uz jau minēto nometni, kur viņu divreiz

dienā sagaida kāpostu zupa un mīnus piecpadsmit grādu aukstums. Par krievu normas

plakano elpu autore nosaukusi 1 lāpstas vēzienu, kas savukārt ir 1 grams maizes, kas tiek

pārvērsta par vienu naglas galviņu, kas jau atkal bija 1 grams maizes. Romāna varonis

sasniedz 800 naglas stundā un saka; „Katrai nagliņai bija sava cietā galva, un katru

naglojumu uzraudzīja bada eņģelis”.

Tibetiešu kultūra, Tibetas un Ķīnas sadursme, cilvēku savstarpējās attiecības atainotas

Federikas de Česko grāmatā „Tibetietes māja”. „Romāna galvenā varone ir arhitekte Dolkara,

kuras saknes meklējamas tālajā un noslēpumainajā Tibetā. Viņa ir dzimusi un uzaugusi Šveicē,

ģimenē tiek piekoptas budisma tradīcijas, taču viņas māte nekad nestāsta meitai par savu

dzimteni un to, kāpēc tagad dzīvo trimdā.” Tā teikts izdevēju – „Zvaigznes ABC” sniegtajā

anotācijā. Taču šajā tīmekļa vietnē dotas arī norādes uz citiem šīs grāmatas apskatiem. Uzzināt

citu lasītāju viedokli varat lappuses lejasdaļā -

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/66722-tibetietes_maja.html

Tiem, kuriem tuva Hemingveja daiļrade, ir iespēja uzzināt kaut ko vairāk par pašu Hemingveju

un viņa dzīves līdzgaitniecēm romānā „Parīzes sieva”. Darba autore ir Paula Makleina.

Romānā divdesmitastoņgadīgā Hadlija Ričardsone satiek Ernestu Hemingveju, un pēc kāzām

abi dodas uz Franciju, kura tolaik zināma ar māksliniecisku bohēmu. Te viņi sastop Polīnu, kura

savukārt kļūst par Hadlijas labāko draudzeni. Kas norisinās tālāk, to uzzināsit izlasot grāmatu,

kura izdota jau vairāk, nekā divdesmit valstīs. Grāmatas tapšanā izmantoti Hemingveja darbi,

kas atspoguļojas grāmatas noslēgumā esošajās piezīmēs par avotiem, atļaujās un atsaucēs.

Atsauksmes par darbu varat izlasīt arī šeit -

http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/70646-parizes_sieva.html

„Pikniks uz ledus” ir ukraiņu rakstnieka Andreja Kurkova garadarbs. Tas stāsta par nekrologu

rakstnieku Viktoru, kurš pieņēmis audzināšanā pingvīnu no bankrotējuša zoodārza. Te

Viktoram piedāvā rakstīt nekrologus par dzīviem cilvēkiem un viņa rakstītais sāk piepildīties. Šo

darbu lasītāji salīdzina ar Kurtu Vonnegūtu un Mihailu Bulgakovu. Tajā ir arī kaut kas no

norvēģu rakstnieka Ērlenna Lū darbiem. Kā rakstīts uz grāmatas vāka; „Andrejs Kurkovs šobrīd

ir pasaulē populārākais mūsdienu ukraiņu rakstnieks. Sarakstījis trīspadsmit romānus un piecas

bērnu grāmatas, pēc viņa scenārijiem uzņemtas 20 īsmetrāžas un pilnmetrāžas mākslas filmas.

Kurkova darbus lasa visā pasaulē, tie tulkoti un izdoti vairāk nekā 30 valodās, tostarp angļu,

poļu, japāņu, franču, turku, lietuviešu un spāņu valodā.”

Pazīstamais daudzu starptautisku bestselleru autors Džons Grišams nu izdevis grāmatu, ko var

lasīt gan pusaudži, gan pieaugušie. Tās nosaukums „Teodors Būns – mazais advokāts”. Kā

nojaušat grāmatas tēma skar tiesvedību. Galvenā varoņa vecāki ir juristi, un Teodors ir

pazīstams ar ikvienu pilsētiņas policistu un tiesas ierēdni. Notiek slepkavība un Teo piedalās

tiesas prāvā jau savu trīspadsmit gadu vecumā. Jāpiemin, ka sagatavošanā ir arī divi nākamie

šīs sērijas romāni. Tie, kuri prot angļu valodu var ielūkoties rakstnieka mājaslapā -

http://www.jgrisham.com/ . Jāpiemin, ka pēc viņa romānu motīviem uzņemtas vairākas filmas.

Par tām angļu valodā varat izlasīt filmu datu bāzē IMDB -

http://www.imdb.com/name/nm0001300/

Pavisam mazajiem, kam gadījies saslimt, piedāvājam veselību uzlabojošu Ineses Zanderes

grāmatiņu „Līze Analīze un citi slimnīcas skaitāmpanti”. Šķiet, ka to būs prieks lasīt gan

lielajiem, gan mazajiem. Un tiem, kam šobrīd jāguļ slimības gultiņā ikviens dzejolis var šķist

sarakstīts viņam. Te pats pirmais pantiņš „Trokšņi klusīs, soļi rims, nevar skraidīt bērniņš

slims...Slims, lai atkal vesels tiek, viņam Gultā jāpaliek.” Tālāk - dzejolīši gan par termometru,

gan zālēm, analīzēm, ultrasonogrāfu un dakteri. Grāmatu krāšņi ilustrējis Reinis Pētersons.

Kā bērniem, tā pieaugušajiem piedāvājam dr. Rainera Kētes grāmatiņu „Pagātne un tagadne”

ar apakšnosaukumu „Palīgs vēsturē”. Vienkārši un saprotami par vēsturi no Akmens laikmeta

līdz globalizācijai. Grāmata noderēs pat tiem, kas vēsturi jau apguvuši, bet pēkšņi aizmirstas

tāds termins, kā renesanse vai faraons. Grāmatas noslēguma lappusēs varam izlasīt arī to, kā

Latvija atguva neatkarību. Grāmatā ievietoti gan ilustratīvi fotoattēli, gan zīmējumi, kuru autori

ir vācu mākslinieki. Latvijas sadaļu grāmatā iepludinājis Valdis Klišāns. Grāmatā ievietota

informācija arī par to kur un kad radās olimpiskās spēles un kas bija septiņi pasaules brīnumi.

Grāmata gan izziņai, gan vienkāršai pārlapošanai.

Otra Reinera Kētes grāmatiņa ir „Zinātne ikdienā”, kas savukārt ir palīgs dabaszinībās. Tā

sadalīta nodaļās – Spēki un kustības, Gaiss un gāze, Ūdens un citi šķidrumi, Aukstums un

siltums, Gaisma un krāsa un citās zinātnes jomu nozarēs. Varam, piemēram, uzzināt, kas ir

pussabrukšanas periods, kādā veidā mēs saredzam priekšmetus, vai dzelzs var degt un kāpēc

adata dur? Šīs un iepriekšminētās grāmatas noslēgumā ievietoti rādītāji, kas palīdzēs ātrāk

noorientēties, kurās lappusēs atrodami joni, bet kurās – reformācija.