KĀ VEICINĀT SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ...socialinnovation.lv/wp-content/uploads/2017/08/makets...uzņēmējdarbības un sociālo pārmaiņu notikumus vietējām autoritātēm,

Projekts “Sociālās uzņēmējdarbības attīstīšana un veicināšana jaunatnes sektorā” īstenots Erasmus+ projekta ietvaros un ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, kas atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

KĀ VEICINĀT SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS

INKUBĀCIJAS ATBALSTA MEHĀNISMU ATTĪSTĪBU

Projekta Intelektuālais rezultāts Nr 1

Projekta nosaukums: “Sociālās uzņēmējdarbības attīstīšana un veicināšana jaunatnes sektorā”.

Erasmus+ KA2 projekts: Stratēģiskā partnerība jaunatnes jomā

Projekta numurs: 2016-2-LV02-KA205-001191

Autori: Anita Stirāne, Renāte Lukjanska, Angel Casal, Austė Ćerniauskaitė, Lucy Topaloff, Alice Mazzarella

Līdzautori: Adele Bērziņa, Polina Kolobova, Alo Raieste, Airina Grudzinskaitė and Jolanta Blažaitė

Īpašs paldies: Jevgenija Kondurova, Madara Ūlande, Miglė Paškevičiūtė, Emanuele de Donno, Coralie Gaudoux, Sami Deweerdt un visai MakeSense kopienai

Redaktore: Anita Stirāne

Projekts “Sociālās uzņēmējdarbības attīstīšana un veicināšana jaunatnes sektorā” īstenots Erasmus+ projekta ietvaros un ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu. Eiropas Komisijas atbalsts šīs publikācijas tapšanai nav uzskatāms par tās satura apstiprinājumu, kas atspoguļo vienīgi autora uzskatus, un Komisijai nevar uzlikt atbildību par tajā ietvertās informācijas jebkuru iespējamo izlietojumu.

KĀ VEICINĀT SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS INKUBĀCIJAS ATBALSTA MEHĀNISMU ATTĪSTĪBU

VADLĪNIJAS JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJĀM

3Guidelines “How to facilitate development of social business incubation for youth” is an intellectual output of project “Development and promotion of social business within youth sector” executed under the Erasmus+ program and co-financed by the European Union.

Satura rādītājs

SATURA RĀDĪTĀJSIevads ............................................................................................................................................................... 5

Sociālā uzņēmējdarbība – kas tas ir? .................................................................................................................................... 5

Kādēļ jauniešu organizācijas ir nozīmīgas? .......................................................................................................................... 6

Vadlīniju mērķis .......................................................................................................................................................................... 7

Projekta partneri ......................................................................................................................................................................... 8

1. Pārskats par jaunatnes sektoru un esošajām sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām partnervalstīs 10

1.1. Latvija ..................................................................................................................................................................................10

1.1.1. Vispārējs pārskats par jauniešu NVO, sabiedrisko jaunatnes centru nozīmi jauniešu sektorā..............10

1.1.2. Iesaistīšanās līmenis sociālajā uzņēmēdarbībā jauniešu sektorā ...............................................................11

1.1.3. Nozīmīgākās organizācijas un darbības jauniešu sociālās uzņēmējdarbības sektora atbalstam ........11

1.2. Lietuva ................................................................................................................................................................................13


1.2.2. Iesaistīšanās līmenis sociālajā uzņēmējdarbībā jaunatnes sektorā ...........................................................14


1.3. Igaunija ...............................................................................................................................................................................17




1.4. Itālija ....................................................................................................................................................................................19



1.5. Francija ...............................................................................................................................................................................20



2. Tiešsaistes aptauja - kā sekmēt sociālo uzņēmejdarbību? ........................................................................... 24

2.1. Respondentu struktūra ....................................................................................................................................................24

2.2. Jaunatnes organizāciju aptauju analīze 3 valstīs: Igaunijā, Latvijā, Lietuvā ........................................................25

2.3. Secinājumi .........................................................................................................................................................................27

3. Fokusgrupas diskusija - kā atbalstīt jauniešu organizācijas sociālās uzņemējdarbības sekmēšanā? ............ 28

3.1. Fokusgrupas diskusija “Iespējamies sociālās uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi jaunatnes sektorā” ...28

3.1.1. Latvija .......................................................................................................................................................................28

3.1.2. Lietuva ......................................................................................................................................................................29

3.1.3. Igaunija .....................................................................................................................................................................29


Contents

3.2. Konkrēti valstu secinājumi un ieteikumi sociālās uzņēmējdarbības attīstībai jaunatnes sekotrā ...................30

3.2.1. Latvija .......................................................................................................................................................................30

3.2.2. Lietuva ......................................................................................................................................................................31

3.2.3. Igaunija .....................................................................................................................................................................32

4. Labās prakses piemēri sociālās uzņēmējdarbības atbalstam jaunatnes sekotrā ........................................... 33

4.1. Latvija .................................................................................................................................................................................33

4.2. Lietuva ................................................................................................................................................................................34

4.3. Igaunija ...............................................................................................................................................................................36

5. Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta materiālu apkopojums .......................................................................... 38

5.1. Resursi iedvesmai ............................................................................................................................................................38

5.2. Tiešsaistes tīklu veidošanas rīki ....................................................................................................................................39

5.3. Materiāli pašizaugsmei ...................................................................................................................................................39

5.4. Finansējuma avoti, kopfinansēšana ............................................................................................................................41

6. Metodes jauniešu līderiem/ organizācijām ................................................................................................... 44

6.1. SENSE Fiction ....................................................................................................................................................................44

6.2. Hold-up! ..............................................................................................................................................................................46

Bibliogrāfija ..................................................................................................................................................... 49


Ievads

IEVADSEiropas Savienības (ES) Padome kā vienu no tematiskām prioritātēm regulāri definē jauniešu nodarbinātību, uzsverot jauniešu sociālo iekļaušanu, jauniešu lomu darba tirgū, kā arī pāreju no izglītības uz darba tirgu. Pēdējās desmitgades laikā Eiropas Savienības valstīs proporcionāli ir samazinājies ekonomiski aktīvo 15-30 gadus veco cilvēku īpatsvars, vienlīdz mazinoties arī to ekonomiskajai aktivitātei

RĪCĪBAS PLĀNS UZŅĒMĒJDARBĪBA 2020 apgalvo, ka ir nepieciešams izmantot uzņēmējdarbības potenciālu. Viena no iespējām, kā samazināt bezdarbu un padarīt Baltijas Jūras reģiona valstis konkurētspējīgākas, ir izstrādāt pareizus atbalsta mehānismus jauniešu uzņēmējdarbības, jo īpaši sociālās uzņēmējdarbības sekmēšanai.

Šīs vadlīnijas ir paredzētas, lai veicinātu jauno cilvēku iniciatīvu un interesi par uzņēmējdarbību, īpaši uzverot sociālo uzņēmējdarbību.

SOCIĀLĀ UZŅĒMĒJDARBĪBA – KAS TAS IR?

Sociālā uzņēmējdarbība (turpmāk visā dokumentā – SU) ir jauns koncepts ne vien Baltijas valstīs, bet arī pasaulē, taču tā aktualitāte un ietekme visā pasaulē arvien turpina pieaugt.

Pēdējā gadsimtā 80-tajos gados Eiropā aizvien vairāk un vairāk tika radīti uzņēmumi, kuru primārais mērķis bija nevis finansiālais ieguvums to īpašniekiem, bet gan pozitīvas ietekmes radīšana sabiedrībai būtisku procesu sekmēšanā, risinot problēmas, kuras valsts nespēj atrisināt un privātais sektors finansiālās dzīvotspējas trūkuma dēļ nav ieinteresēts.

Sākotnēji lielākā daļa sociālo uzņēmumu tika veidoti, lai radītu darba vietas konkrētām cilvēku grupām, tādām kā cilvēkiem ar invaliditāti vai ilgtermiņa bezdarbniekiem. Pēdējo trīsdesmit gadu laikā sapratne par SU ir attīstījusies. Šobrīd sociālo uzņēmumu skaits Eiropā ir sasniedzis vairākus simtus tūkstošu. Tie ne vien rada darba vietas konkrētām cilvēku grupām, bet arī ražo preces un pakalpojumus, vienlaicīgi risinot dažādus sabiedrībai svarīgus jautājumus.

Sociālās uzņēmējdarbības pārstāvētās jomas var būt dažādas, tomēr būtiska ietekme līdz šim novērota sekojošos darbības virzienos: 75% no darbības ir saistīti ar sociālo pakalpojumu nodrošinājumu, nodarbinātību un apmācību, vidi un izglītību, kā arī ekonomisko, sociālo un kopienas attīstību. Pārējie 25% no sociālās uzņēmējdarbības pārstāvjiem darbojas biznesa asociāciju, kultūras, mākslas un veselības jomās, ka arī dzīvības apdrošināšanas, likumdošanas, juridisku un politisku procesu pārstāvniecībā. Sociālie uzņēmumi var arī atspoguļot sabiedrības vides jautājumus, problēmas izglītības sektorā, kā arī veicināt pilsoņu līdziesaisti ar mērķi sekmēt pozitīvas pārmaiņas sabiedrībā.


Ievads

Sociālā uzņēmējdarbība ir uzņēmējdarbība, kas ļauj risināt sociālas problēmas izmantojot komerciālus instrumentus – uzņēmums ražo preces un pakalpojumus ar mērķi risināt sociālās problēmas, nevis ar mērķi gūt finansiālu ieguvumu uzņēmuma īpašniekiem.

Sociālā uzņēmuma efektivitāti nosaka spēja atrast veiksmīgus risinājumus sociālajām problēmām.

Sociālā uzņēmējamisija ir ietekmēt cilvēku

dzīves, nevis skaitīt nopelnīto naudu.

1.attēls Motivācijas uzsākt sociālo uzņēmējdarbību. Biežāk pieminētie vārdi izcelti lielāki. Attēls veidots no 29 jauniešu sociālā biznesa akseleratora dalībnieku viedokļiem.

ASV un Eiropā trūkst vienotas definīcijas sociālam uzņēmējam, SU un sociālam uzņēmumam, tomēr viennozīmīgi var teikt, ka SU ir uzņēmējdarbība, kuras mērķis ir piedāvāt inovatīvus risinājumus neapmierinātām sabiedrības vajadzībām, bet ienākumu gūšana ir paredzēta, lai to reinvestētu sociālā uzņēmuma attīstībā.

KĀDĒĻ JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS IR NOZĪMĪGAS?Jauniešu uzņēmējdarbības izglītības sekmēšanā nozīmīga loma ir jauniešu organizācijām. Tās ir spējīgas uzkrāt sevī visefektīvākās jaunatnes iniciatīvas, pamanīt jauniešiem aktuālas problēmas un rast tām pozitīvus risinājumus.

Vietējās nozīmes jauniešu organizācijas ir vieta, kur jaunieši var saņemt neformālo izglītību un prakstisku pieredzi dažādās jomās, tāpat tās darbojas kā informācijas apmaiņas centri, sniedzot jauniešiem nepieciešamo informāciju.

Sociālie uzņēmēji sāk projektus, kas piedāvā

risinājumus sabiedrības un vides problēmu

jautājumiem, tai pat laikā attīstot atbildīgas

uzņēmējdarbības modeli. Viņu mērķis ir sniegt pozitīvu ietekmi un

gūt pietiekami daudz ienākumus, lai uzturētu savu darbību ilgtermiņā.

impactmoney

What is your motivation to start social business?

to get back not only money

impact moneybusiness

positivegap

too?

karmavalues

community

comunity

Latvia

idea

filledhelp children

earning

problemssolution

createmakingdeveloping youth

meaningful jobsocial

society

live

placewin

love

supports

changeprofits

profit structuresustainable

realyenvironmental

i still believe in humanity

normal

worldlocal

make

goodpeople

make environmental change in Latvia


Ievads

Šīs vadlīnijas ir paredzētas, lai sniegtu īsu priekšstatu par iespējamiem jauno sociālās uzņēmējdarbības uzsācēju (jaunuzņēmumu) atbalsta mehānismiem, kā arī atspoguļotu partnervalstu sociālās uzņēmējdarbības atbalsta pieredzi jaunatnes sektorā.

Atsevišķa apakšnodaļa ir veltīta praktiskai informācijai jauniešu organizācijām un jaunatnes grupām par iespējamiem atbalsta mehānismiem un aktivitātēm, lai veicinātu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstību jauniešu vidū.

VADLĪNIJU MĒRĶISProjekta “Jauniešu sociālās uzņēmējdarbības attīstība un veicināšana jaunatnes sektorā” darba grupas mērķis ir sniegt ieskatu jaunatnes organizāciju struktūrā Baltijas valstīs - latviešu, lietuviešu un igauņu valodā, jauniešu iesaistīšanās iespējas un tendences ar mērķi analizēt jauniešu interesi par SU popularizēšanu un sniegt informāciju par pieejamiem sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu attīstības atbalsta mehānismiem un metodoloģiju. Pieredzes apmaiņas nolūkā vadlīnijās ir sniegts ieskats arī partnervalstu ‒ Francijas un Itālijas SU atbalsta pieredzē un metodikā.

Ņemot vērā sociālajiem uzņēmumiem raksturīgos darbības mērķus un metodes, sākotnēji vienlīdz nozīmīgs ir gan informatīvais, gan finansiālais atbalsts, tādu instrumentu kā inkubatori, akseleratori, tematiskās nodarbības un pūļa finansējuma piesaistes mehānismu attīstība, kuri kalpo kā pakāpieni jauniešu uzņēmumiem, kuri ir apņēmušies sasniegt jaunas virsotnes!

Lai izzinātu un tai pat laikā motivētu ieinteresētās puses, jauniešu organizācijas un jaunatnes centrus, izsktrādātās vadlīnijas “Kā veicināt jauniešu sociālās uzņēmējdarbības inkubācijas attīstību” koncentrējas uz sekojošiem mērķiem:

Sniegt vispārēju pārskatu par jauniešu organizācijām Baltijas valstīs un to iespējamo sadarbību, pielietojot sociālās uzņēmējdarbības atbalsta mehānismus;

Publiskot projekta darba grupas radītos izpētes rezultātus par jaunatnes organizāciju atbalsta mehānismiem un jaunatnes iesaisti sociālās uzņēmēdarbības vides sekmēšanā, kā arī konstatēt galvenos šķēršlus šī būtiskā potenciāla intergācijā;

Parādīt partneru valstu labo praksi jauniešu sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstības un atbalsta mehānismos;

Sniegt rekomendācijas;

Radīt praktisku materiālu, kurš apkopo atbalsta mehānismus un metodes.

1.

2.

3.

4.

5.


Ievads

PROJEKTA PARTNERI

Sociālās inovācijas centrs (SIC) (Latvija), nevalstiska organizācija, kas dibināta 2010.gadā. Trīs galvenās SIC darbības jomas ir:

1) sociālās uzņēmējdarbības veicināšana; 2) dažādi risinājumi jauniešu bezdarba mazināšanai; 3) sabiedrības izaicinājumi (piem., cilvēku ar īpašām vajadzībām sociāla iekļaušana).

Kopš 2010.gada SIC ir vadījis sociālās inovācijas lekcijas, sociālās uzņēmējdarbības un sociālo pārmaiņu notikumus vietējām autoritātēm, jauniešiem, zinātniekiem, radošo industriju pārstāvjiem, biznesa uzsācējiem, uzņēmējiem, skolotājiem, studentiem un citām ieinteresētajām pusēm (kopumā nedaudz vairāk kā 2000 cilvēkiem), kam rūp sociālā izaugsme un pozitīvās pārmaiņas sabiedrībā.

Mājaslapa: http://socialinnovation.lv

INVOLVED (Igaunija), nevalstiska organizācija, kuras darbības mērķis ir radīt indivīdu mūžizglītībs iespējas un veicināt dažādu mērķu attīstību gan vietējā, gan globālā mērogā.

„Paplašinot redzesloku, attīstot praktiskās iemaņas un sniedzot informāciju un aktivitātes, mēs mērķējam uz aktīvāku dalību civilā sabiedrībā”. Iesaistītie ir ieinteresēti un aktīvi darbojas jauniešu mobilitātes projektos un brīvprātīgo darba attīstībā, starpkultūru izglītībā, integrācijā un migrācijā, vienlīdzībā un cilvēktiesībās.

Mājaslapa: http://www.involved.ee/english/

Viesoji istaiga Bendruomenių kaitos centras (BKC) (Lietuva) 2001.gadā tika dibināta kā publiska bezpeļņas organizācija, un kopš tā laika ir strādājusi ar Lietuvas vietējām kopienām, palīdzot tām risināt dažādus sociālos jautājumus. Uzņēmējdarbība, tāpat kā sociālā inovācija, ir BKC projektu un programmu galvenie tematiskie virzieni, kas īstenoti partnerībā ar dažādām vietējās un nacionālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām - reģionālajiem uzņēmējdarbības informācijas centriem, uzņēmējdarbības inkubatoriem un Ekonomikas Ministrijas pārstāvniecībā esošiem konsultantu birojiem. BKC ir apmācījis dažus simtus vietējās valdības, vietējo kopienu un uzņēmēju pārstāvjus.

Mājaslapa: http://www.bkcentras.lt/

http://socialinnovation.lv

http://www.involved.ee/english/

http://www.bkcentras.lt/


Ievads

MakeSense (Francija) ir bezpeļņas organizācija, kas mobilizē brīvprātīgos visā pasaulē ar mērķī palīdzēt sociālajiem uzņēmējiem attīstīt viņu projektus. Gan tiešsaistē, gan klātienē radošu semināru ietvarā katrs brīvprātīgais var palīdzēt sociālajam uzņēmējam rast risinājumus to aktuālākajiem izaicinājumiem.

MakeSense:• Vairo izpratni par sociālo uzņēmējdarbību iedzīvotāju un jauniešu starpā, izmantojot mobilizācijas pasākumus,• Apmāca brīvprātīgos, lai atrisinātu sociālā uzņēmēja izaicinājumus un dotu viņiem iespēju attīstīties, • Pamana sociālos uzņēmējus un sniedz tiem atbalstu

Veido kopīgu ietekmi, pateicoties sadarbībai ar valsts vai privātām organizācijām.

Mājaslapa: www.makesense.org

VIAINDUSTRIAE (Itālija) ir kulturālā asociācija, kas strādā izaicinājumiem bagātā teritorijā Itālijas vidienē, marginalizētās sociāliem saspīlējumiem (izolāciju, bezdarbu, rasu integrāciju) bagātās teritorijās. Šajā kontekstā asociācija problemātiskajā vidē integrē daudzveidīgus sociālās mākslas projektus.

VIAINDUSTRIAE tic sadarbībai publiskās telpas uzlabošanā, analizējot sabiedrības reakciju un iesaisti šajā krīzes laikmetā. Turklāt, asociācija veido dažādas publikācijas, novatoriskām pieejām un jauniem formātiem bagātā veidā izmantojot daudzpusīgus plašsaziņas līdzekļus, piemēram, dokumentus, radio un video materiālus.

Asociācija piedāvā izglītības iestādes un didaktiskos ceļus kā radošu praksi, kas vērsta uz sociāli neizdevīgu stāvokli.

Asociācija ir pievienojusies un sadarbojusies ar vairākām vietējām asociācijām, itāliešu institūcijām un Eiropas kultūras telpu ar domu, ka katrs projekts ir svarīgs kultūras sinerģijas un transmisijas instruments visos līmeņos.

Mājaslapa: http://www.viaindustriae.it/

http://www.makesense.org

http://www.viaindustriae.it/


1. Pārskats par jaunatnes sektoru un esošajām sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijām partnervalstīs

1. PĀRSKATS PAR JAUNATNES SEKTORU UN ESOŠAJĀM SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA ORGANIZĀCIJĀM PARTNERVALSTĪSŠī sadaļa piedāvā īsu vispārēju ieskatu par jaunatnes organizāciju sistēmu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā un to lomu jaunatnes sektorā, kā arī vispārīgi identificē jauniešu un to pārstāvēto organizāciju iesaistes līmeni SU.

Visbūtiskākā sadaļa ir pārskats par organizācijām, kas nodrošina sociālās uzņēmējdarbības atbalstu, tajā skaitā akseleratorus, inkubatorus un programmas. Pārskatā piedāvāts arī ieskats sociālās uzņēmējdarbības atbalsta un attīstības vidē Itālijā un Francijā.

1.1. LATVIJA

1.1.1. Vispārējs pārskats par jauniešu NVO, sabiedrisko jaunatnes centru nozīmi jauniešu sektorāJaunatnes politiku Latvijā definē trīs svarīgi politiskie dokumenti:

• Jaunatnes likums, sāka darboties no 01.01.2009.;• Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020.gadam;• Jaunatnes politikas attīstības plāns pašvaldībās

Jaunatnes politika ir mērķtiecīgu pasākumu kopums, kas īstenots visās valsts politikas jomās, kas veicina jaunatnes pilnīgu un visaptverošu attīstību, iekļaušanu sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanu. Valsts jaunatnes politiku īsteno sabiedrības autoritātes un vietējās autoritātes. Arī Likums definē pašvaldību tiesības radīt jauniešu centrus, kuru mērķis ir veicināt vietējo jauniešu iniciatīvas, dalību lēmumu pieņemšanā un sabiedrisko dzīvi.

Jauniešu centrs (jauniešu iniciatīvas centrs) ir viens no instrumentiem pašvaldību darbā ar jauniešiem un daļa no institucionālā darba ar jauniešiem. Jauniešu centrs ir ļoti svarīgs posms starp „aktīviem” un „neaktīviem” jauniešiem. Tā ir vieta, kur jauni cilvēki ar dažādām interesēm un dzīves pieredzi sastop draudzīgu, atvērtu un atbalstošu vidi. Jauniešu centri jaunatnes jomā sadarbojas ar institūcijām un indivīdiem un ir iesaistīti jaunatnes politikas īstenošanā. Savukart ārpus pašvaldībām jauniešu organizācijas var būt asociācijas, kas reģistrētas Biedrību un nodibinājumu reģistrā, tāpat arī jauniešu organizāciju sarakstā, kur ir reģistrētas organizācijas, kas atbilst Likumā noteiktiem kritērijiem. Šobrīd (2007.gada maijā) Latvijas jauniešu organizāciju reģistrā ir reģistrētas 29 jauniešu organizācijas, kas atbilst šiem kritērijiem, un kuras savā darbībā iesaista 5273 jauniešus (http://www.izm.gov.lv/lv/jaunatne/jaunatnes-organizaciju-saraksts).

Mājaslapā, ko veidojusi Latvijas Ekonomikas un Zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvas un attīstības departaments, www.jaunatneslietas.lv ir minētas 427 Latvijas, ar jauniešu interesēm saistītas organizācijas, jauniešu centri, jauniešu jomas speciālisti un jauniešu organizācijas, starp kurām 160 ir jauniešu centri un 93 jauniešu organizācijas.

Kopumā Latvijā 2017.maijā bija reģistrētas 17821 biedrības un nodibinājumi (Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra statistika); http://www.ur.gov.lv/statistika.html?a=1091. Saskaņā ar e-platformas www.ngolatvia.lv datiem, bērnu un jauniešu jomā strādā 50 nevalstiskās organizācijas, savukārt 77 organizācijām bērni un jaunieši tiek definēti kā mērķa grupa.

http://www.izm.gov.lv/lv/jaunatne/jaunatnes-organizaciju-saraksts

http://www.izm.gov.lv/lv/jaunatne/jaunatnes-organizaciju-saraksts

http://www.jaunatneslietas.lv

http://www.ur.gov.lv/statistika.html?a=1091

http://www.ngolatvia.lv



1.1.2. Iesaistīšanās līmenis sociālajā uzņēmēdarbībā jauniešu sektorāSociālie uzņēmumi Latvijā ir sākuši attīstīties salīdzinoši nesen, to identifikācija sākusies tikai 5 līdz 6 gadus atpakaļ. Tomēr joprojām to nav daudz un tie visdrīzāk ir mazi uzņēmumi vai organizācijas. Uzņēmēji sociālajos uzņēmēmumos parasti ir gados jauni, motivēti un dinamiski. Pastāv uzņēmumi, kas veic saimniecisko darbību nevalstiskā vidē, un kuriemi ir nepieciešamās pazīmes, lai kļūtu par sociālu uzņēmumu ar īpašu statusu un misiju. Šāda nevalstiskā sektora veiktā saimnieciskā darbība ir potenciāls sociālo uzņēmumu - uzņēmējsabiedrību ar sociāliem mērķiem dibināšanai.

Latviešu uzņēmumi, kas pielīdzināmi sociālajiem uzņēmumiem, ir pielāgoti apstākļiem un izvēlas tādas darbības formas, kas vislabāk atbilst to darbības mērķiem. Jo īpaši šobrīd tie ir visaktīvākie nevalstiskajā sektorā kā biedrības un nodibinājumi, retāk kā komersanti.

Sociālie uzņēmumi ientificējami nevalstiskajā sektorā veicot saimniecisko darbību likumā noteikto ierobežojumu ietvaros, kas tomēr ilgtermiņā joprojām ne vienmērspētu pastāvēt bez projektu finansējuma vai ziedojumiem. Jauni un dinamiski sociālie uzņēmēji (kuri vēlas radīt sociālo ietekmi un sekmēt pārmaiņas sabiedrībā) rada sociālos uzņēmumus, izmantojot tādas komerciālās darbības formas kā sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) vai akciju sabiedrības (A/S).

Saskaņā ar izmēģinājuma projektu par sociālo uzņēmumu identificēšanu un to ekonomiskās ietekmes novērtēšanu Latvijā (“Izmēģinājuma projekts sociālu uzņēmumu identificēšanai un to ekonomiskās ietekmes novērtējums Latvijā”), ko Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera īstenoja ar ES atbalstu, no 1296 izlasē iekļautajām sabiedrībām (nevalstiskās organizācijas netika iekļautas aptaujā) atbildes bija iesnieguši 1164 vai 89,8%. No aptaujāto uzņēmumu skaita tikai 3% uzskata, ka viņi nodarbojas ar sociālo uzņēmējdarbību. Tikai 2% no aptaujātajiem uzņēmumiem izmanto ienākumus, lai sasniegtu sociālus mērķus. Lielākā daļa no tiem ir mikrouzņēmumi vai mazi uzņēmumi (attiecīgi 69% un 22%). No aptaujāto darbinieku skaita 4% no šo uzņēmumu darbiniekiem pieder pie sociālās atstumtības riska grupām.

Ņemot vērā šos skaitļus, nav iespējams atsevišķi izdalīt jauniešu iesaistīšanās līmeni sociālajā uzņēmējdarbībā, ne vien tādēļ, ka tāds nav šo vadlīniju mērķis, bet arī tādēļ, ka pētījumi un statistika šajā sakarā nav veikti.

Kā norādīts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ziņojumā „Investējiet jaunatnē: Latvija 2”, Latvijas situācijā jauniešu nodarbinātības krīzi pastiprina ievērojamas negatīvas demogrāfiskās tendences: kopš 2002.gada jauniešu proporcija vecumā no 15-29 gadiem ir samazinājusies par 23%. Tajā pašā ziņojumā apskatīti arī dati no EUROSTAT, kas norāda, ka ES 2016.gadā vidēji 5% no jauniešiem vecumā no 20-24 gadiem ir pašnodarbināti, un vecuma grupā no 25-29 gadi to skaits ir 8%. Abās šajās vecuma grupās Latvijā pašnodarbinātība ir mazāk izplatīta - attiecīgi aptuveni 4% un 6,5%. Tajā pašā laikā Latvijas skaitļi ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā.

1.1.3. Nozīmīgākās organizācijas un darbības jauniešu sociālās uzņēmējdarbības sektora atbalstamLatvijā nav daudz organizāciju, kas veicina un atbalsta sociālās uzņēmējdarbības attīstību, bet tās, kas to dara, ir patiesi iesaistītas jauniešu sociālajā uzņēmējdarbībā un iekļauj jauniešu idejas, sniedzot tādu praktisku atbalstu kā akselerāciju un inkubāciju. Turpmāk tekstā tiek apralstītas trīs nozīmīgākās organizācijas:

New Do(o)r Riga ir starptautiska sociālo inovāciju platforma, kuras darbība bāzēta Rīgā, tā dibināta 2013.gadā. Tā darbojas Latvijā ar kultūras un izglītības sabiedrības Migrash, Rietumu bankas un Izraēlas vēstniecības Latvijā atbalstu. Platformā tiek atbalstītas arī vairākas sabiedriskas un komerciālās organizācijas, kuras pārstāv Latviju, Zviedriju, Izraēlu, Ukrainu un citas valstīs. New Do(o)r Rīga katru gadu publicē arvien jaunus ierakstus par sociālās uzņēmējdarbības akseleratoriem, turklāt dalība tajos ir bez maksas.

Mājaslapa: http://newdoor.lv/en/

http://newdoor.lv/en/



Reach for Change Latvia ir starptautisku organizāciju filiāle, kas atbalsta idejas, kuras var uzlabot bērnu dzīvi. Reach for Change Latvia nodrošina ne vien sociālo uzņēmumu akselerāciju un inkubāciju, bet arī finansiālu atbalstu. Katru gadu atklātajā konkursā personas vai organizācijas var pieteikties Reach for Change atbalstam.

Mājaslapa: http://reachforchange.org/en/

Radošo Industriju Inkubators, kas darbojas Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pakļautībā, ir viens no LIAA izveidotajiem inkubatoriem, kas sniedz atbalstu sociālās uzņēmējdarbības ideju īpašniekiem, un aicina sociālo uzņēmumu dibinātājus pieteikties gan inkubācijas, gan arī pirmsinkubācijas perioda atbalstam. Radošās uzņēmējdarbības inkubatora mērķis ir atbalstīt jaunu, dzīvotspējīgu un konkurētspējīgu uzņēmumu izveidi un attīstību. Lai indivīdiem un uzņēmējiem nodrošinātu vidi, kas nepieciešama biznesa uzsākšanai vai ideju izstrādei, konsultācijām, apmācībām, vispārējiem uzņēmējdarbības jautājumiem, mentoru atbalstam un līdzfinansējumam.

Mājaslapa: http://www.liaa.gov.lv/lv/fondi/2014-2020/biznesa-inkubatori

Vienlīdz būtiski ir pieminēt organizācijas, kuras nodrošina sociālās uzņēmējdarbības vides attīstību, informatīvu atbalstu un sabiedrības izglītošanas procesu.

Būtiskākā organizācija, kas rada SU „eko-sistēmu” Latvijā ir Latvijas Sociālās Uzņēmējdarbības Asociācija (LSUA). Tā ir organizācija, kas apvieno tās biedrus- indivīdus un komersantus, kuri vēlas veicināt SU Latvijā. LSUA šobrīd apvieno vairāk nekā 50 dalībniekus - NVO, fondus, sociālos uzņēmumus, aktīvistus un nozares ekspertus.

Mājaslapa: https://www.socialauznemejdarbiba.lv/

Sociālās Inovācijas Centrs (SIC) sniedz neformālu izglītību par sociālo inovāciju, SU un politiskajiem procesiem, veicina politikas veidošanu sociāli atstumtajām sabiedrības grupām, integrāciju un sabiedrības līdzdalību sociālajos un politiskajos procesos. Darbības mērķis ir veicināt tādu stratēģisku instrumentu kā sociālo inovāciju un uzņēmējdarbības ideju virzību ceļā uz ilgtspējīgu attīstību. Kopš 2010.gada SIC ir vadījis sociālās inovācijas lekcijas, sociālās uzņēmējdarbības un sociālo pārmaiņu notikumus vietējām autoritātēm, jauniešiem, zinātniekiem, radošo industriju pārstāvjiem, biznesa uzsācējiem, uzņēmējiem, skolotājiem, studentiem un citām ieinteresētajām pusēm, kam rūp sociālā izaugsme un pozitīvās pārmaiņas sabiedrībā.

Mājaslapa: http://socialinnovation.lv/en/

http://reachforchange.org/en/

http://www.liaa.gov.lv/lv/fondi/2014-2020/biznesa-inkubatori

http://www.liaa.gov.lv/lv/fondi/2014-2020/biznesa-inkubatori

https://www.socialauznemejdarbiba.lv/

http://socialinnovation.lv/en/



Jauniešu pašattīstības, kompetences un sociālās uzņēmējdarbības centrs „OISTABA” ir multifunkcionāla, organiska, pievilcīga un progresīva vieta, kur jaunieši var apgūt un uzlabot savas prasmes un kompetenci sociālajā uzņēmējdarbībā, izmantojot dažādas aktivitātes, iegūt jaunu pieredzi un pavadīt visu savu brīvo laiku, attīstot prasmes, kas nepieciešamas mūsdienu jauniešiem: personīgā kompetence (pasaules skatījuma radīšana), profesionālās prasmes, mācīšanās un mācīšanas kompetences, kā arī menedžments un procesa aktivitāšu kompetences. Centrs organizē dažādas aktivitātes: apmācības, radošās darbnīcas, sacensības, specializētus klubus (uzņēmējdarbības, valodu, foto, video, spēļu utt.) - uz jaunatni orientēti tēmati, konsultācijas par Eiropas Savienības programmu piedāvātajām iespējām un atbalstu to apgūšanai, dažādu jauniešu organizāciju veidotie pasākumi, tāpat arī jaunieši tiek iepazīstināti ar Ogres reģiona biznesa iespējām.

Mājaslapa: https://oistaba.lv/

1.2. LIETUVA

1.2.1. Vispārējs pārskats par jauniešu NVO, sabiedrisko jaunatnes centru nozīmi jauniešu sektorāLietuvā par NVO tiek uzskatītas par organizācijas, kas reģistrētas saskaņā ar likumiem par asociācijām, labdarības fondiem un privātajām bezpeļņas organizācijām. Visvairāk pārstāvētas tiek bezpeļņas organizācijas. Saskaņā ar 2014. gadā pieņemto NVO likumu, termins NVO neattiecas uz organizācijām, kas nenes ieguvumus visai sabiedrībai; tās ir tās, kas kalpo tikai saviem biedriem.

Valsts jaunatnes lietu departaments nosaka jauniešu NVO kā juridiski saistītu apvienību, kurā jaunieši veido vairāk nekā 2/3 no kopskaita, un /vai jumta asociāciju, kuras locekļu vidū ir vairāk nekā 2/3 jauniešu organizāciju. Lietuvā jaunietis iekļaujas vecuma grupā no 14 līdz 29 gadiem. Jauniešu/jaunatnes iniciatīva tiek saprasta kā darbība, ko veic jaunieši, lai apmierinātu jauniešu vajadzības. Organizācijas, kas strādā ar jaunatni, tiek uzskatītas par tām juridiskajām vienībām, kuras mērķē savu darbību uz jauniešiem un viņu vajadzībām. Šīs organizācijas ievēro jaunatnes politiku, kas tiek saprasta kā darbība, kuras mērķis ir risināt jautājumus, ar kuriem saskaras jaunieši, un palīdz veidot atbalstošu vidi personības attīstībai un jauniešu sociālajai integrācijai. Tas attiecas arī uz darbībām, kas veido jauniešu izpratni un toleranci sabiedrībā un tās atsevišķās grupās. Saskaņā ar pieejamajiem statistikas datiem 648 Lietuvas NVO strādā ar jauniešiem; šis skaits varētu ietvert arī jauniešu NVO.

Jāatzīmē, ka divas institūcijas gan Sociālās drošības, gan Darba ministrija, ir cieši saistītas ar jauniešu NVO un būtiski ietekmē viņu darbību. Jaunatnes Lietu departaments analizē jaunatnes organizāciju un to organizāciju stāvokli, kas strādā ar jauniešiem. Jaunatnes Lietu padome nodrošina jauniešu iesaistīšanos un pārstāvniecību NVO.

Dažādas jauniešu organizācijas, kas dibinātas Lietuvas pilsētās, neierobežo savas aktivitātes teritoriāli tikai vienā rajonā. Nacionālā līmeņa nevalstiskās organizācijas (NVO), tādas kā Lietuviešu Skolēnu organizācija, WORK, NVO jaunatnes apmaiņa un sadarbība, jauniešu organizācijas “Apaļais galds” jauniešu apvienība ir svarīgas ne tikai kā jauniešu apvienotājas dažādās aktivitātēs, bet arī pārstāv jauniešu intereses. Reģionālas jaunatnes organizācijas ar jaunatnes organizāciju reģionālām apvienībām un nacionālām organizācijām - ar Lietuvas Jaunatnes padomi (LiJOT), kas ir lielākā jaunatnes organizācija valstī, piedalās arī politikas veidošanā. Tās galvenais mērķis ir apvienot un pārstāvēt nacionālās un reģionālās jaunatnes organizācijas. LiJOT cenšas nodrošināt savu biedru institucionālo attīstību un finansiālo neatkarību, izstrādājot finansēšanas mehānismus un veicinot uzņēmējdarbību, attīstot

https://oistaba.lv/



sistēmas, lai uzlabotu darba kvalitāti, veicinot jauniešu iesaistīšanos NVO un viņu brīvprātīgo darbu. Jaunatnes starptautiskās sadarbības aģentūra (JTBA) ir vēl viena svarīga organizācija. Tās galvenais mērķis ir nodrošināt jauniešu starptautiskās sadarbības attīstību un Lietuvas jauniešu veiksmīgu dalību ES jaunatnes programmās.

Lietuvā visā valstī ir atvērti 36 jauniešu centri un 134 jauniešu telpas. Atvērtie jauniešu centri ir juridiskas vienības vai to filiāles, kas strādā ar jauniešiem, un nodrošina viņus ar sociālajiem, pedagoģiskajiem un psiholoģiskajiem pakalpojumiem. Tās īpaši vērstas uz nelabvēlīgā situācijā esošiem un nemotivētiem jauniešiem. Atvērta jauniešu telpa ir vieta, kas ir piemērota darbam ar jauniešiem, izglītības, sporta vai sociālajā iestādē un izmanto esošo metodisko bāzi un aprīkojumu.

Kopumā valsts jauniešu centriem ir ierobežotākas pilnvaras nekā jaunatnes nevalstiskajām organizācijām. Kaut arī daži SU elementi var tikt iekļauti to darbībā, jaunatnes NVO ir lielāks potenciāls sekmēt SU Lietuvā.

1.2.2. Iesaistīšanās līmenis sociālajā uzņēmējdarbībā jaunatnes sektorāNeraugoties uz mēģinājumiem ieviest Ashoka International koncepciju Lietuvā 2005. gadā un pirmā sociālā finansējuma mehānisma “Burės” parādīšanos jau 2009. gadā, SU tiek uzskatīta par jaunu koncepciju Lietuvā. Sociālo uzņēmumu koncepcija tika pieņemta 2015. gadā. Kopš tā laika iesaistīšanās līmenis SU ir nepārtraukti palielinājies. Tomēr koncepcijai ir jāatbalsta likumdošanas iniciatīvas, lai palīdzētu sasniegt savus mērķus.

Lielākā daļa jaunatnes organizāciju neuzskata SU par prioritāti, tomēr dažas organizācijas un iestādes ietver SU elementus savā darbībā vai veicina SU.

Mūsdienās informētība ir galvenais uzdevums, un lielākā daļa aktivitāšu šajā jomā galvenokārt ir vērsta uz cilvēku izglītošanu tajā, kas ir SU un sociālais uzņēmums. Viena no izglītības iniciatīvām ir metodika, kuru skolotājs var iekļaut savā nodarbībā. Metodiku sagatavo Britu padome un pielāgo Lietuvas kontekstam. Līdz šim programmā piedalās desmit skolas un mācību centri, kurus veicina Socifaction projekti.

Lietuvas universitātes un augstākās izglītības iestādes regulāri piedalās projektos, kas veicina SU. Tās pārsvarā ir bijušas konferencēs un studentu sacensībās, kas piesaista gan nacionālos, gan starptautiskos studentus. Skolēniem ir bijuši arī vairāki pasākumi, lai tos iepazīstinātu ar SU. Gadskārtējais “BiZzZ” sociālo inovāciju festivāls katru gadu piesaista vairāk nekā 200 cilvēkus, kuri entuziastiski vēlas vairāk uzzināt par sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvām.

Pēdējo gadu laikā organizētajiem projektiem un pasākumiem ir bijusi svarīga loma jauniešu iesaistīšanā SU. Projekts “Socifaction” ar akselerātora metodi palīdzējis vairāk nekā 200 uzņēmumiem, taču ar citiu projeku un iniciatīvu atbalstu šis skaits varētu pieeaugt.

Kopumā uzņēmējdarbības un sociālo nozaru apvienošanās Lietuvā pamazām pieaug, ko atspoguļo pieaugošā sociāli atbildīgo uzņēmumu kustība un sociālās uzņēmējdarbības atzīšana no Ekonomikas ministrijas puses, kas nesen ieviesa nomināciju “Sociālās uzņēmējdarbības līderis” - savā ikgadējā godināšanā paniedzot apbalvojumus valsts ietekmīgākajiem uzņēmumiem.



1.2.3. Nozīmīgākās organizācijas un darbības jauniešu sociālās uzņēmējdarbības sektora atbalstamKā minēts iepriekš, tikai nedaudzas jaunatnes organizācijas par prioritāti izvirza SU. Tomēr vairākas privātās iniciatīvas piedāvā SU atbalstu, kas cita starpā pieejams arī jauniešiem. Turomāk ir uzskaitīti abi organizāciju veidi, kas reklamē SU Lietuvā:

ISM universitātes studentu pārstāvji organizē ikgadējo starptautisko studentu sociālās uzņēmējdarbības Creative Shock konkursu. Katru gadu tiek pulcēti dalībnieki, lai atrisinātu eksistējošu uzņēmumu mārketinga un sabiedrisko attiecību problēmas sociālajiem uzņēmumiem un organizācijām. Studenti uzzina par jautājumiem, ar kuriem saskaras sociālie uzņēmēji, un iepazīstas ar sociālajiem uzņēmumiem, savukārt sociālie uzņēmumi saņem izstrādātas idejas, ko viņi var izmantot problēmu risināšanai. LCC starptautiskā universitāte Klaipēdā organizē Ilgtspējības sesiju un sociālās uzņēmējdarbības nedēļu. 2017. gada pavasarī Kauņas Tehnoloģiskā universitāte rīkoja Changemakers’ON - starptautisku sociālo lietu konferenci un sacensību konkursu. Sociālie uzņēmēji tika aicināti pavadīt nedēļas nogali, strādājot ar ekspertiem dažādās jomās, lai attīstītu savas ilgtspējīgās uzņēmējdarbības idejas. Kazimieras Simulavičius universitāte piedāvā izvēles kursu par sociālajiem jauninājumiem un SU, savukārt Viļņas Gedimino Tehnikas universitāte šajā jomā piedāvā dažādus kursus un moduļus.

Mājaslapa: http://creativeshock.lt/

Junior Achievement ir globāla NVO, kuras uzdevums ir pievērsties jauniešu sociālajām un ekonomiskajām problēmām, izglītojot un pilnvarojot viņus pārveidot savu nākotni un sasniegt savus ekonomiskos panākumus. JA Lietuvā ir filiāle, kas galvenokārt strādā ar skolām un vada programmas 9.-12. klases skolēniem. Viņi iedrošina SU ar sociālās atbildības nomināciju studentu uzņēmējdarbības izstādēs, kuras tiek organizētas desmit reizes gadā.

Mājaslapa: http://www.lja.lt/

Enterprise Lithuania ir bezpeļņas aģentūra Ekonomikas ministrijas pakļautībā. Tā veicina uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības attīstību, ir uzsākusi virkni SU iniciatīvu, piemēram, izveidojot Sociālo uzņēmumu rokasgrāmatu un izplatot izpratni par SU Lietuvā, viesojoties dažādās valsts daļās un konferencēs popularizējot sociālās uzņēmējdarbības konceptu. Turklāt tai 2016. gadā bija sešus mēnešus ilga sociālo partneru mentoringa programma. Uzņēmumi Lietuvā piedāvā bezmaksas biznesa konsultācijas mazajiem uzņēmumiem, tostarp sociālajiem uzņēmumiem, kas ir ļoti noderīgi, jo daudzi sociālie uzņēmēji ir bez priekšzināšanām sociālajā uzņēmējdarbībā.

Mājaslapa: http://www.enterpriselithuania.com/en

http://creativeshock.lt/

http://www.lja.lt/

http://www.enterpriselithuania.com/en



Reach for Change ir starptautiska bezpeļņas organizācija ar vietēju filiāli Lietuvā. Organizācija atbalsta sociālos uzņēmējus vai “pārmaiņu vadītājus”, kas cenšas radīt labāku nākotni bērniem, nodrošinot viņiem finansiālu atbalstu un piekļuvi biznesa ekspertiem un kontaktiem.

Mājaslapa: http://reachforchange.org/en/

Geri Norai (Good Wishes) ir organizācija, kas palīdz uzņēmumiem un NVO nostiprināt savu sociālo atbildību. Tā organizē neformālas izglītības un sadarbības veidošanas pasākumus sociālajiem uzņēmējiem, piemēram, labu ideju vakaru un sociālo līderu brokastis. Turklāt sadarbībā ar citām organizācijām viņi īsteno dažādas iniciatīvas un projektus, piemēram, Specifikāciju un SU festivālu Bizzz.

Mājaslapa: http://www.gerinorai.lt/

NVO Avilys (NGO Hive) ir sadarbības telpa un platforma, kas atbalsta NVO un sociālos uzņēmējus. Tas tiek panākts, nodrošinot organizācijām pieņemamu biroju īres maksu, kā arī platformu sociālajiem uzņēmējiem un NVO partnerības veidošanai, ar mērķi dalīties pieredzē un savstarpēji palīdzēt risināt dažādus uzdevumus. NVO Avilys ir arī galvenais ikgadējo sociālo uzņēmumu augstākā līmeņa sanāksmes, Socifaction projekta un Bizzz festivāla organizators.

Mājaslapa: http://www.nvoavilys.lt/

Socifaction ir viens no aktīvākajiem projektiem Lietuvā, kas atbalsta SU, kas pēdējo triju gadu laikā darbojies dažādos virzienos. Socifaction sākās kā Lietuvas un Latvijas sociālās uzņēmejdarbības uzņēmēju akselerācijas programma. Programmā piedalījās 140 sociālie uzņēmēji. Šobrīd Socifaction īsteno programmu, kas atbalsta 60 sociālo uzņēmumu iniciatīvas 15 pašvaldībās.

Kā pirmā sociālā uzņēmuma ‒ akselerācijas programma Lietuvā Socifaction ir izrādījusies veiksmīga, palīdzot sociālajiem uzņēmējiem attīstīt savas idejas, no kurām 72 jau ir kļuvušas par sociālajiem uzņēmumiem. Latvijas un Lietuvas 14-30 gadus veco uzņēmēju akselerators darbojās trīs kārtās (trešā kārta bija domāta cilvēkiem ar fizisku invaliditāti). Uzņēmēji saņēma intensīvu apmācību idejas izstrādes procesā, mārketinga, pārdošanas,, komunikācijas, prezentācijas un sociālās ietekmes jautājumos, galvenokārt semināru formātā un apmeklējot sociālos uzņēmumus. Katrai komandai tika piešķirts mentors, kurš sniedza atbalstu visu mācību periodu. Socifaction tagad ir pārveidota par jaunu projektu ar nosaukumu Socifaction: Sociālās uzņēmējdarbības reģionālā attīstība, kas vērsts uz sociālajiem uzņēmējiem reģionos un kopienās ārpus galvaspilsētas.

Mājaslapa: http://socifaction.com/

http://reachforchange.org/en/

http://www.gerinorai.lt/

http://www.nvoavilys.lt/

http://socifaction.com/



1.3. IGAUNIJA

1.3.1. Vispārējs pārskats par jauniešu NVO, sabiedrisko jaunatnes centru nozīmi jauniešu sektorāIgaunijas likumdošana neierobežo vai nenorāda NVO izveides mērķus. Reģionu un pilsētu tiesu īpašās reģistrācijas nodaļas ir bezpeļņas organizāciju un fondu reģistrs. Igaunijā atjaunināti aptuveni 20 000 NVO (līdz 2004. gadam).

Jauniešu apvienība ir bezpeļņas apvienība, kurā vismaz divas trešdaļas no biedriem ir jaunieši, un kuru mērķis ir jaunatnes darba organizācija un izpilde. Jauniešu NVO Igaunijā, integrējot jaunatnes darba resursus, ir pilnvarotas radīt apstākļus, kas veicinātu jauniešu daudzveidīgu attīstību, kas ļauj viņiem būt aktīviem ārpus viņu ģimenēm, pieaugušo izglītības sistēmas ietvaros iegūt formālu izglītību, un strādāt, pamatojoties uz viņu brīvo gribu. Pieeju ikgadējām dotācijām jauniešu apvienībām nosaka sekojošais formulējums: jauniešu apvienība, kuras sastāvā ir vismaz 500 jauniešu, un kuras reģionalās vienības darbojas vismaz vienā trešdaļā no administratīvajiem apgabaliem. Sabiedrisko jaunatnes centru lomu Igaunijā nosaka Jaunatnes darba likums un Vietējo pašvaldību organizāciju likums. Jaunatnes centrs ir jaunatnes darba aģentūra, kuras darbības organizē vietējās pašvaldības vai bezpeļņas organizācijas. Jaunatnes centram ir visplašākais jauniešu darba pakalpojumu klāsts, un tas ir galvenais jauniešu darba pakalpojumu sniedzējs.

1.3.2. Iesaistīšanās līmenis sociālajā uzņēmējdarbībā jaunatnes sektorāLai veidotu izpratni par iesaistīšanās līmeni SU jaunatnes sektorā Igaunijā, ir veikta datu analīze par pētījumu, kurā pielietoti sarežģīti modeļi, pētot uzņēmējdarbības identitātes samazināšanos jauniešu vidū Igaunijā. Pētījumu 2015. gada septembrī veica Aksel Kirch, Tarmo Tuisk.

Šis pētījums sekmē padziļinātu izpratni par jaunatnes identificēšanos un viņu iesaisti uzņēmējdarbības aktivitātes, kā arī par viņu uzņēmējspējām un to kapacitāti. Līdztekus šim pētījumam Tallinas Tehnoloģiskajā universitātē veikts pētījums “Studentu attieksme un nodomi attiecībā uz uzņēmējdarbību”, tā autori: Urve Venesāra, Ene Kolbre un Toomas Pīli.

Studentu attieksme pret uzņēmējdarbību tika vērtēta, analizējot viņu motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību. Respondentu atzinumos stingri pārstāvēta iniciatīva iemantot brīvību un neatkarību, kam seko nodoms par pašrealizāciju, savukārt kā spēcīgākais virzītājspēks tiek minēta iespēja nopelnīt lielākus ienākumus. Lai gan dažādās mērķa grupās motivācija uzsākt uzņēmējdarbību tika vērtēta atšķirīgi, respondentu attieksme pret uzņēmējdarbību laika gaitā izteikti sakrita ar nodomiem uzsākt uzņēmējdarbību. Tie, kuriem tuvākajā nākotnē bija paredzēts uzsākt uzņēmējdarbību, novērota lielāka motivācijas faktora ietekme, savukārt studenti ar zemāku motivāciju tika iedrošināti pievērsties uzņēmējdarbībai tālākā nākotnē.

Abu pētījumu rezultāti, kas iepriekš minēti, palīdz izprast jaunus aspektus, kas saistīti ar izpratni par iesaistīšanās līmeni SU. Tie ietver: veidu, kādā teorētiski tiek uztverta uzņēmējdarbība formālajā izglītības sistēmā un ko dara jaunie uzņēmēji; sociālo un ģimenes fonu ne tikai tiem, kas jau ir iesaistīti SU, bet arī tiem, kuri apsver domu darboties šajā jomā.



1.3.3. Nozīmīgākās organizācijas un darbības jauniešu sociālās uzņēmējdarbības sektora atbalstam

Estonian Social Enterprise Network ir bezpeļņas organizācija, kura pateicoties 19 sociālo uzņēmumu iniciatīvai dibināta 2012.gada 11.aprīlī. To šobrīd pārstāv 48 topošie Igaunijas sociālie uzņēmumi. Organizācijas misija ir palielināt sociālo uzņēmumu skaitu, organizatoriskās spējas un to sabiedrisko ietekmi. Lai to panāktu, viņi darbojas kā aizstāvības organizācija; sociālo uzņēmumu atbalstītāji (ESEN programmas sociālo uzņēmumu attīstībai ir koncentrētas uz peļņas palielināšanu un nozares uzlabošanu, darbības kvalitātes un radītās ietekmes izaugsmi, kas tiek panākts, izmantojot tādas metodes kā radošā domāšana un interaktīvā mācīšanās); izstrādātāji un nozares pārstāvji. 2016. gadā viņi izmēģināja standartizētu interneta risinājumu Igaunijas sabiedriskās nozīmes organizācijām (ieskaitot sociālos uzņēmumus), lai tos apvienotu, analizētu un informētu par to radīto sociālo ietekmi.

Mājaslapa: https://sev.ee/en/

Sociālās uzņēmējdarbības inkubators (SEIKU) ir pirmais SU inkubators Igaunijā. To 2013.gdā izveidoja sociālais uzņēmums Domus Dorpatensis. Pirmo inkubatora gadu SEIKU finansēja arī NFCS. Inkubatoru mērķis ir palīdzēt uzsākt darboties uzņēmumiem, kas risina sabiedrībai nozīmīgas problēmas. Viņu mērķis ir palīdzēt vietējiem iedzīvotājiem, NVO un citām ieinteresētajām personām uzsākt savu sociālo uzņēmumu izveidi.

Inkubatora piedāvājums ietver apmācības, konsultācijas, mentoru atbalstu un darba telpas koplietošanas birojā. Pirmā inkubētā grupa, kura ietvēra astoņus sociālos uzņēmumus, tika uzsākta 2013. gada oktobrī. Nozīmīgs ieguvums inkubatora dalībniekiem ir vienaudžu atbalsts un komunikācija.

Mājaslapa: http://seiku.ee/en/

Good Deed Foundation (Heateo SA) ir vienīgā riska filantropijas organizācija Baltijā. Fonda pamatā ir augstas ietekmes sociālo iniciatīvu atbalsts (gan sociālo uzņēmēju, gan asociāciju un fondu). Portfolio ir izvēlēti projekti un organizācijas, kas reprezentē vislielāko potenciālu, lai risinātu aktuālas problēmas Igaunijas sabiedrībā. Dažas no šīm organizācijām ir izveidotas ar Good Deed Foundation atbalstu, bet citas tiek dibinātas, regulāri izvērtējot esošo organizāciju efektivitāti. Portfolio organizācijas tiek atbalstītas ar finanšu investīcijām un profesionālu konsultāciju palīdzību (piemēram, brīvprātīgajiem no Swedbank, Hill & Knowlton, KPMG, Fontes). Portfolio organizācijām nozīmīgs ieguvums ir vienaudžu atbalsts un komunikācijas sniegtās iespējas.

Mājaslapa: http://www.heategu.ee/

https://sev.ee/en/

http://seiku.ee/en/

http://www.heategu.ee/



1.4. ITĀLIJA

1.4.1. Iesaistīšanās līmenis sociālajā uzņēmējdarbībā jaunatnes sektorāSociālā uzņēmējdarbība Itālijā vēl nav plaši pazīstama un integrēta līdztekus ierastajām uzņēmējdarbības praksēm. To izvērtējot, jānorāda, ka saistoši dati liecina, ka sakarā ar jauniešu augsto bezdarba līmeni (39,1% 2016. gadā), arvien vairāk projektu sociālās uzņēmējdarbības jomā, jo īpaši jaunatnes sektorā, tiek ierosināti un gūst atbalstu. Krīzes apstākļi radījuši jaunus izaicinājumus, radot iespējas meklēt risinājumus to pārvarēšanai, taču tam ir nepieciešams arī atbalsts. Saskaņā ar Itālijas Tirdzniecības kameras datiem gandrīz 56000 uzņēmumu Itālijā vada cilvēki, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, kas ir pārsteidzošs pieaugums, ja par standarta uzņēmējdarbības modeli tiek uzskatīts līdzšim valstī izmantotais. Lielākā daļa šo uzņēmumu atrodas Lombardijā (ziemeļos) un Kampānijā (dienvidos). Šie ir interesanti dati, kas mums vēsta par iniciatīvu izplatību. 2016. gadā tomēr uzņēmumu skaits, kuru vadība ir jaunāka par 25 gadiem, salīdzinājumā ar 2015. gadu, samazinājās par 5,6%. Interesanti norādīt, ka liela daļa sociālās uzņēmējdarbības projektu, uzņēmumu dibināšanas, iniciatīvu un inkubatoru galvenokārt, vērsti uz jauniešiem un darbojas jaunatnes jomā, kas liek noprast, ka inovatīva un sociāla uzņēmējdarbība ir faktiska alternatīva mūsu reģionālās un starptautiskās ekonomiskās sistēmas nākotnei. Itālijā tradicionālie uzņēmumi laika posmā no 2008. līdz 2014. gadam zaudēja gandrīz 500000 darbavietu, savukārt kopējais strādājošo skaits sociālajos kooperatīvos ir samazinājies no 340000 līdz 407000, kas ir par 20,1%.

Galvenās sociālās uzņēmējdarbības atbalsta iespējas (kas tiek veidotas kā ekonomisks, izglītojošs un informatīvs atbalsts) jaunatnes sektorā ir saistītas ar valsts politiku, universitātēm, privātiem uzņēmumiem un NVO.

1.4.2. Nozīmīgākās organizācijas un darbības jauniešu sociālās uzņēmējdarbības sektora atbalstamJauniešu centriem ir stratēģiska nozīme, jo īpaši pārejas posmā no augstskolas beigām līdz jaunu iespēju sākumam. Svarīgākais ir informēt jauniešus un konsultēt viņus par ar izglītību saistītām aktivitātēm, mācekļa prakses iespējām, darba vidi, kursiem un pieteikšanos pasākumiem. Itālijā jauniešu centri aizvien vairāk specializējas jauniešu informēšanā par profesionālo izglītību un kultūras pasākumu organizēšanu.

Pēdējā laikā var pamanīt sociālās uzņēmējdarbības projektu attīstību, lielā mērā pateicoties sadarbībai ar universitātēm un vietējām pašvaldībām. Šobrīd Itālijā pašreizējās ekonomiskās krīzes laikā nozīmīgākais mērķis ir informēt jauniešus par viņu radošo potenciālu, kuru var attīstīt un padarīt profesionālu. Tieši tādēļ diskusijas par ideju integrācijuuzņēmējdarbībā kļūst arvien aktuālākas un svarīgākas. Pastāv arī sena tradīcija (sākot no XVI gs.) veidot jauniešu centrus, baznīcu pakļautībā. Tie, protams, piedāvā citu pakalpojumu klāstu, kas saistīts ar ludikas darbībām. No likumdošanas viedokļa Likums 49/97, Art. 28 (Nevalstisko organizāciju atbilstības atzīšana) nosaka NVO struktūru.(http://www.cooperazioneallosviluppo.esteri.it/pdgcs/italiano/LeggiProcedure/Legge4987/pdf/legge_49.pdf)

Mēs izvēlējāmies šādus labākos piemērus, jo mēs uzskatām, ka tie ir uzskatāmi atspoguļo dažādās iespējas atbalstīt jauniešus un SU Itālijā.

ONLY THE BRAVE

ONLY TH BRAVE ir privāts fonds- mātes uzņēmums no slavenā itāļu modes zīmolu sērijas, kas 2008. gadā nolēma ieguldīt SU. Mērķis ir atlasīt projektus šakuma stadijā, kuri parstāv dažādas jomas (lauksaimniecība, izglītība, veselības aprūpe, ūdens, enerģētika, uzņēmējdarbība, sievietes, komunikācija) ar misiju cīnīties pret sociālo nevienlīdzību, veicināt mazāk labvēlīgu reģionu un sabiedrības ilgtspējīgu attīstību visā pasaulē. Līdzekļi tiek ieguldīti gan valstiskā, gan starptautiskā mērogā.

Mājaslapa: http://www.otbfoundation.org/projects/

http://www.cooperazioneallosviluppo.esteri.it/pdgcs/italiano/LeggiProcedure/Legge4987/pdf/legge_49.pdf

http://www.otbfoundation.org/projects/



POLYHUB

Polyhub ir Politecnico di Milano inkubators Milānas Politehnikas fonda vadībā, kurā ieguldījusi Milānas pilsētas pašvaldība, izmantojot uzņēmuma PoliHub Servizi Srl. Instrumentus. Tas sniedz atbalstu universitātēm. PoliHub galvenā darbības joma ir tehnoloģija un inženierzinātne. Tā misija ir atbalstīt ļoti inovatīvus jaunizveidotus uzņēmumus ar pielāgojamiem uzņēmējdarbības modeļiem, un virzīt savstarpēju sadarbības procesu starp akadēmiju, dažādiem jaunizveidotiem uzņēmumiem un labi pazīstamiem uz inovācijām orientētiem uzņēmumiem.

Mājaslapa: http://www.polihub.it/

WESTART

WESTART ir viens no labākajiem jaunuzņēmumu, kuri rada sociālu ietekmi, konkursu piemēriem. Tas atrodas Neapolē. We Start sadarbojas ar “Think Tank” “Impact” un “Rotaract Partenopea”. Organizācijas mērķis ir izveidot ekosistēmu, kas izplata sociālās ietekmes labākās prakses piemērus un jaunākos sasniegumus, ka arī aktīvi sekmēt uzņēmēju apmācību, kuri spēj modelēt paši savus uzņēmumus kopienas apkalpošanai.

Mājaslapa: http://www.westartitaly.com/

1.5. FRANCIJA

1.5.1. Iesaistīšanās līmenis sociālajā uzņēmējdarbībā jaunatnes sektorāFrancijas piemērs skaidri parāda, ka svarīgs ir ne vien finansiāls atbalsts sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai, bet tik pat būtiski ir sekmēt sabiedrības informētību un līdziesaisti SU jomā.

Organizācija MakeSense ļauj katram pilsonim kļūt par pārmaiņu veicēju, kopīgi radot ilgtspējīgus risinājumus sabiedrības un vides problēmām. MakeSense kopienas skaits: atbalstīti 2000 uzņēmēji; mobilizēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju; iesaistītas 100 pilsētas visā pasaulē.

Lai iesaistītu sabiedrību, ir nepieciešams skaidrs sociālā uzņēmēja raksturojums, un, MakeSense gadījumā, viņiem ir sava definīcija, īpašību kopums: Sociālie uzņēmēji izveido savu uzņēmumu ar galveno mērķi- risināt sociālās vai vides problēmas.

Nosacījumi:• Tieši ietekmēt to saņēmējus• Veidot ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeli• Peļņu izmantot, lai paplašinātu uzņēmumu, un uzlabotu produktu vai pakalpojumu• Vismaz viena persona izmēģina risinājumu 6 mēnešus

Tikmēr gan Francijā, gan jebkurā attiecīgajā valstī sociālie uzņēmēji izstrādājot savus projektus saskaras ar daudzām problēmām, kas saistītas ar komunikāciju, uzņēmējdarbības jautājumiem, operācijām, juridiskajiem u.c. aspektiem. Pilsoņi vēlas viņiem palīdzēt atrisināt radušās problēmas, bet nezina, kur sākt. “Lielie spēlētāji”, tādi kā korporācijas un sabiedriskās iestādes, vēlas pozitīvi ietekmēt savus potenciālos klientus bet nezina, kā tieši to izdarīt!

http://www.polihub.it/

http://www.westartitaly.com/



Nozīmīgakie jauniešu sociālās uzņēmējdarbības inkubācijas atbalsta mehānismi:• Iedrošināt studentus, lai viņi varētu darboties: APMĀCĪBA;• Atbalstīt sociālo uzņēmēju akselerāciju;• Veidot KOPIENAS un ieviest kolektīvās rīcības sistēmas;• IEDROŠINĀT, izmantojot pasākumus un plašsaziņas līdzekļus/medijus;

Jauniešu iesaistīšana ir daļa no kopējas iesaistīšanās kopienā, un tā balstīta uz kopienas veidošanu un īpašas, atbalstošas ekosistēmas izveidi. 49 Hotspots koordinātori un 16 Hotspot Kickstartes šobrīd seko īpašai programmai, lai attīstītu MakeSense viņu 42 Hotspots.

CJDES (Centres des jeunes, dirigeants et acteurs de l’économie sociale, Sociālās ekonomikas centrs jauniešiem, direktoriem un dalībniekiem) ir iesaistīto dalībnieku tīkls ‒ vieta apmaiņai, pārdomām, priekšlikumiem un rīcībai. Centrs organizē pasākumus, vakariņas un debates par sociālo uzņēmējdarbību.

Mājaslapa: http://cjdes.org/

L’ESPER (L’Economie Sociale Partenaire de l’Ecole de la République, Republikas sociālās ekonomikas skolas partneris) sekmē dialogu un viedokļu apmaiņu starp tās locekļiem (46 veselības apdrošināšanas iestādēm, kooperatīviem un darba organizācijām), lai sekmētu SU jauniešu vidū, Francijas Republikas vērtības un Laïcité. Profesori un skolotāji var lūgt ESPER palīdzību, ja viņi vēlas savā skolā īstenot pasākumus par iepriekšminētajām tēmām.

Mājaslapa: http://lesper.fr/

Katrs Francijas reģions piedāvā dažādus instrumentus un resursus SU. Piemēram, “Atelier” Parīzē un tās apkārtnē, programmas SUCCESS! ietvarā darbojas, lai veidotu sabiedrības apziņu par SU, 18-30 gadus vecā mērķgrupā.

Mājaslapa: http://www.vosvaleursfontcarriere.fr/

http://cjdes.org/

http://lesper.fr/

http://www.vosvaleursfontcarriere.fr/



1.5.2. Nozīmīgākās organizācijas un darbības jauniešu sociālās uzņēmējdarbības sektora atbalstam

Chambre Regionales de l’Economie Sociale et Solidaires (CN CRES) - Reģionālās sociālās un solidaritātes ekonomikas kamera ir valdības institūcija. Tā ir atbildīga par informācijas sniegšanu SU ieinteresētajām pusēm

CN CRES izplata informāciju un orientē jaunpienācējus uz SU jautājumiem. Visbeidzot, CN CRES jaunajiem uzņēmējiem piedāvā iespējas uzsākt uzņēmējdarbību. CN CRES tīmeklī piedāvā arī darba konsultāciju vietni un organizē forumus, lai jaunieši varētu piekļūt SU darba tirgum.

Mājaslapa: http://www.cncres.org/accueil_cncres

Avise ir inženierijas un resursu centrs. Avise darbojas SU attīstībā, atbalstot sociālās lietderības struktūru rašanos, konsolidāciju un mēroga maiņu. Avise ir valstiska organizācija, tādēļ tā darbojas netieši, izplatot resursus un instrumentus, nevis sniedzot tiešu ietekmi teritorijās.

Avise ir:• Interneta portāls avise.org ar instrumentiem, kā paaugstināt jauniešu izpratni par SU• Viss ziņojums par to, “Kā paaugstināt informētību par SU jauniešu sektorā”• Vadlīnijas, kā atrast darbu SU• Video materiāli, kas liek SU izplatīties jauniešu vidū: ... Vai jūs zināt SU?• Materiāli sociālajiem uzņēmējiem par to, kā organizēt pasākumus• Mediji “Say Yess” par sociālo uzņēmēju panākumiem (populāri franču jauniešu vidū - pozitīvie mediji).

Mājaslapa: http://www.avise.org/

Animafac ir tīkls, kas atbalsta studentu iniciatīvas un organizācijas. Animafac satur daudz resursu profesionālās integrācijas un nevalstiskā sektora pasaulē. Mājaslapa ir veidota studentiem. Citas programmas tiek izstrādātas jaunākajiem bakalaura studentiem (Pro’Pulse) vai jaunajiem uzņēmējiem (pépinière l’Arsenal).

Dalībnieki, kuri iedrošina SU:

La confédération générale des Scop ir tīkls, kas atbalsta uzņēmumu, kas darbojas kooperatīvās sabiedrības (Scop) vai Scic (kolektīvo interešu kooperatīvā sabiedrība), izveidošanu, attīstīšanu un pārveidošanu. Tie piedāvā pedagoģiskās konsultācijas un tiešos profesionāļus kooperatīvu priekšmetā.

Solidarité étudiante organizē un koordinē sadarbības pasākumus, solidaritātes pasākumus un palīdzību skolēnu dzīvē. Viņi palīdz organizēt “studentu nedēļu SU” katru septembri.

Šie dalībnieki arī sasaista sociālos uzņēmējus ar inkubatoriem, kad tiek uzsākts projekts.

http://www.cncres.org/accueil_cncres

http://www.avise.org/



Enactus atbalsta studentus, lai viņi varētu uzsākt savu sociālo uzņēmumu. Tie piedāvā apmācības, pasākumus, nacionālos un starptautiskos konkursus. Kā arī apņemas universitātēs un skolās palielināt izpratni par SU. Tāpat tie piedāvā profesionālu orientāciju saviem biedriem.

Mājaslapa: http://enactus.fr/

MakeSense veicina SU. Viņi apmāca brīvprātīgos, lai viņi varētu atrisināt sociālo uzņēmēju izaicinājumus vai kļūt par sociālajiem uzņēmējiem. “MakeSense” ir arī biznesa filiāle (CommonsSense), kas darbojas, lai izveidotu kopienas lielos uzņēmumos. Taja pašā laikā viņu filiāle “SenseSchool” ienes uzņēmējdarbību universitātēs un skolās.

Mājaslapa: https://www.makesense.org/

Ticket for Change palīdz jauniešiem atrisināt mūsdienu pasaules izaicinājumus. Tāpat tie piedāvā tiešsaistes kursu, un atvieglo pirmos soļos jauno sociālo uzņēmēju darbībā.

Mājaslapa: http://www.ticketforchange.org/

http://enactus.fr/

https://www.makesense.org/

http://www.ticketforchange.org/


2. Tiešsaistes aptauja - kā sekmēt sociālo uzņēmejdarbību?

2. TIEŠSAISTES APTAUJA - KĀ SEKMĒT SOCIĀLO UZŅĒMEJDARBĪBU?Lai savāktu būtisku informāciju par jaunatnes centru lomu jaunatnes vidū, kā arī veiktu vispārēju pārskatu par jaunatnes nevalstiskajā.organizācijām, tika veikts pētījums “Sociālo uzņēmumu popularizēšana jauniešu vidū” Latvijā, Lietuvā un Igaunijā.

Apsekojumā bija izvirzīti vairāki mērķi: noskaidrot jauniešu iesaistīšanās līmeni jaunatnes organizāciju rīkotajos pasākumos un viņu apmierinātību ar to, pamatojoties uz dalībnieku zināšanām par saviem klientiem (jauniešu intereses un zināšanas); lai noteiktu attieksmi un zināšanas par sociālajām problēmām, un jauniešu ietekmi problēmu risināšanā un SE. Aptauja arī atklāja organizāciju entuziasmu un ieinteresētību SE populatrizēšanai un organizētu pasākumus vai citas aktivitātes, atbalstu un informāciju, kas vajadzīga, lai izplatītu šādu informāciju.

2.1. RESPONDENTU STRUKTŪRAKopā aptaujā piedalījās 93 Baltijas jaunatnes organizācijas, no kurām 30 bija Latvijā, 37 - Lietuvā un 26 - Igaunijā, un tas liecina, ka rezultāts uzskatāms par pietiekamu, lai situāciju analizētu un tā atspoguļotu situāciju reģionā. Vidēji 40% aptaujāto respondentu (48,6% Lietuvā) pārstāv lauku vidi, savukārt 60% - pilsētvidi.

Lielākajai daļai organizāciju, kas piedalās aptaujā, ir vairāk nekā 5 gadu pieredze darbā ar jauniešiem (vidēji 47,6%). Gandrīz viena trešdaļa organizāciju norādīja, ka jauniešu iesaiste viņu organizācijas darbībā ilgst no 1 līdz 5 gadiem (vidēji 40,06%).

Katru gadu viņu pasākumos un aktivitātēs iesaistīto jauniešu skaits katru mēnesi visās valstīs ir atšķirīgs: 20 - 50 jaunieši ik mēnesi tika norādīti Latvijā,t.i. līdz 20%, Lietuvā - 37,8%, Igaunijā - 45,5%; vairāk nekā 50 jauniešu Latvijā piedalās - 20%, Lietuvā - 29,7% un Igaunijā - 13,6%. Mazāk nekā 20 bija norādīti Latvijā - 60%, Lietuvā - 32,4% un Igaunijā - 40,9% no visiem respondentu organizācijās organizētajiem pasākumiem.

Analizējot Baltijas valstu NVO vispārējo klimatu, ir svarīgi noteikt galvenos finanšu saņemšanas avotus. Lielākā daļa organizāciju saņem atbalstu no fondiem, projektiem un programmām - 46,7% Latvijā, 43,2% Lietuvā un 40,9% Igaunijā. Turklāt 13,5% respondentu no Lietuvas atbalsta reģionalie fondi, mazāks atbalsts ir saņemts no pašvaldībām (8,1%), bet tikmēr Latvijā no pašvaldības fondiem finansētas jaunatnes organizācijas ir 40%, bet Igaunijā - 9%. Svarīgi atzīmēt, ka 16,2% respondentu no Lietuvas apgalvo, ka viņi neizmanto nekādas fondu priekšrocības un to vietā atbalstam izmanto citus avotus, Latvijā 6,7% darbojas bez budžeta, bet Igaunijā - 9% darbojas uzņēmējdarbības jomā.

Var apgalvot, ka galvenais nevalstisko organizāciju finansējuma avots Baltijas valstīs ir fondi, projekti un dažādas programmas, savukārt no valsts saņemtais atbalsts ir nepietiekams (izņemot Latvijas situāciju).



2.2. JAUNATNES ORGANIZĀCIJU APTAUJU ANALĪZE 3 VALSTĪS: IGAUNIJĀ, LATVIJĀ, LIETUVĀŠajā sadaļā sniegta padziļināta analīze par aktivitātēm un jaunu cilvēku dalību respondentu organizāciju piedāvātajās aktivitātēs, īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības izglītību, kā arī jauniešu uztveres analīze sociālo problēmu kontekstā un vēlmi iesaistīties sociālo izaicinājumu risināšanā.

Runājot par jauniešu prasībām un viņu iesaistīšanos organizatoriskajās aktivitātēs, apmēram 1/3 respondentu organizāciju sacīja, ka vienlīdz svarīgi ir jaunu prasmju apgūšana un praktiska palīdzība jauniešu ideju īstenošanā. Respondenti norādīja, ka būtisks faktors ir arī jauniešu, kas iesaistīti viņu organizāciju darbībā, socializācijas aspekts un saziņa ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem. Minēts, ka vislielākā motivācija jauniešu iesaistei ir bijusi kopā būšana. Kā līdzvērtīgi minēti daudzi motivācijas avoti: izklaide, jaunas prasmes, kā arī praktiska palīdzība projektu ideju realizācijā. Latvijā zemākais rādītājs tika piešķirts morālajam atbalstam un iedrošinājumam, kā arī izklaidei, kura galvenokārt izvēlēta kā papildu nevis galvenais motivators. Var secināt, ka ļoti svarīga ir tikšanās dažādu organizāciju aktivitātēs.

Ja mēs cenšamies labāk izprast, kādas ir jauniešu vajadzības, kad viņi iesaistās organizāciju darbībās, mums jāņem vērā šīs aptaujas specifika un tāds faktors kā organizācijas aktivitāšu īpašā specifika; cits - organizācijas atbalsts jauniešiem.

Aptaujā mēs lūdzām respondentu viedokli par jauniešu līdzdalības līmeni, cenšoties atrisināt sociālās problēmas. Vidēji vairāk nekā puse respondentu, kas piedalījās šajā aptaujā, uzskata, ka jauniešiem ir vispārēja izpratne par sociālajām problēmām, bet viņiem nav nolūka tās atrisināt, bet Lietuvā - 37, 8%, Igaunijā - 47% un tikai 16 , 7% Latvijā teica, ka jaunieši ir ieinteresēti sociālo problēmu risināšanā. Latvijā tika reģistrēts vislielākais to respondentu īpatsvars, kuriem šķiet, ka jaunieši nav pamanījuši sociālas problēmas - 23,7%.

Viens no respondentu minētajiem galvenajiem aspektiem ir tas, ka jaunieši nejūtas spējīgi risināt sociālās problēmas ārējo cēloņu, piemēram, nelabvēlīgas vides un atbalsta trūkuma dēļ (vidēji 40%). Aptuveni 20% respondentu teica, ka jaunieši parasti uzliek atbildību citiem, aptuveni 14% respondentu uzskata, ka jauniešiem trūkst pašapziņas, jo pastāv tendence domāt, ka viņi nevar kontrolēt vai mainīt situāciju. Citi minēja, ka jauniešiem vienkārši trūkst ideju, kā risināt sociālās problēmas, un ka jaunieši nav ieinteresēti meklēt risinājumus.

Pēc respondentu domām aptuveni 1/3 jauniešu jūtas optimistiski un cenšas risināt sociālās problēmas, turklāt viņi cenšas dalīties labajā praksē ar citiem. 29,4% Lietuvā un 16,7% Latvijā teica, ka jaunieši var identificēt sociālās problēmas, bet viņi nevēlas rīkoties, lai tās atrisinātu, un 1/3 respondentu minēja, ka jaunieši aktīvi iesaistās un piedalās sociālo problēmu risināšanas procesā.

Atbildot uz jautājumu, vai respondenti domā, ka jaunieši uzskata uzņēmējdarbību par vienu no sociālās problēmas risināšanas līdzekļiem, pozitīvas un negatīvas atbildes tika norādītas līdzīgi: Lietuvā 51,4% pret 48,6%; Igaunijā 52,2% pret 47,8%, un tikai Latvijā lielākā daļa respondentu uzskata, ka jaunieši neredz uzņēmējdarbību kā vienu no sociālo problēmu risināšanas līdzekļiem ‒ 26,7% iepretim 73,3%.

Izvirzot jautājumu par to, kādi ir galvenie faktori, kas jauniešiem traucē attīstīt uzņēmējdarbību kā galveno sociālo problēmu risinājuma atslēgu: Lietuvā - 70,3%, Igaunijā - 52,4% un Latvijā - 60% jauniešu domā, ka bizness var tikt izmantots kā līdzeklis, lai risinātu sociālās problēmas, bet viņi uzskata, ka praksē šo ideju ir grūti īstenot. Pārējie viedokļi sadalījās līdzīgi starp tiem, kuri netic, ka bizness var efektīvi veicināt sociālo problēmu risināšanu, un starp tiem, kas domā, ka jaunatne nedomā par uzņēmējdarbību kā vienu no veidiem, kā risināt sociālas problēmas.

Iespējams secināt, ka lielākajai daļai jauniešu ir pozitīva attieksme pret uzņēmējdarbību kā efektīvu veidu, kā risināt sociālās problēmas, taču ir svarīgi atzīmēt, ka mēs uzskatām, ka Baltijas valstīs trūkst pozitīvas prakses un tās piemēru.



Nākamie jautājumi bija vairāk vērsti uz to, lai saprastu, kā jauniešu organizācijas izplata (ja to dara) informāciju jauniešu vidū par dažādām uzņēmējdarbības attīstības iespējām un jaunatnes uzņēmējdarbības veicināšanu (tai skaitā SU). Latvijā un Igaunijā vairāk nekā 70% respondentu teica, ka viņi tiešām informē jauniešus par dažādām iespējām attīstīt savas biznesa idejas, izņemot nelielu atšķirību Lietuvā, kur 48,6% apgalvoja, ka viņi atbalsta jauniešus, un pat 51, 4% minēja, ka viņi to nedara. Kā galvenais informācijas līdzeklis, kas izmantots informācijas izplatīšanai par dažādām iespējām attīstīt savas biznesa idejas, tika minēts mērķtiecīgu pasākumu un aktivitāšu organizēšana, kamēr otrais populārākais veids tika minēts informācijas publicēšana globājajā tīmeklī. Citi minētie līdzekļi: drukāta informācija, kas pieejama organizāciju telpās, elektroniskā pasta sūtīšana un informācijas izvietošana sociālajos kontos.

Minēto organizāciju pārstāvji minēja, ka meklējot iespēju kā veicināt jaunatnes uzņēmējdarbību (arī SU), viens no visvairāk nepieciešamajiem faktoriem ir finansiālais atbalsts, kā arī informācija par finansēšanas iespējām, piemēram, papildu finansējums (cilvēku un laika resursi) ideju realizēšanai un jaunatnes pilot -projektiem. Turklāt no šī aptaujas datiem redzams, ka cits nozīmīgs aspekts ir apmācība. Tā ietver specializētas apmācības (specializētas tehnoloģiskās apmācības praktiķiem un personāla apmācību) un pat pašu speciālistu sagatavošanu, kuri neformāli var runāt ar jauniešiem un palīdzēt viņiem atrast savu ceļu un iedrošināt.

Bez tam tika norādīts, ka jaunatnes organizācijām ir nepieciešams sekojošs atbalsts un informācija:• speciālists, kas koordinē speciālas mācības par piekļuvi piemērotiem finansējuma avotiem;• speciālisti, kuri neformālā vidē runā un motivē jauniešus domāt par sociālajām problēmām apkārtējā vidē un palīdzēt risināt problēmas;• izglītojošas un radošās darbnīcas;• informācija par atbalsta iespējām, piemēram, finansējums, bet ne tikai.

Pēdējais un vissvarīgākais jautājums bija, kādas konkrētas aktivitātes būtu interesantas jauniešiem viņu pilsētā /novadā /reģionā, lai paaugstinātu jauniešu interesi par sociālo uzņēmējdarbību jauniešu vidū?

• sekmēt mentoru līdziesaisti sociālās uzņēmējdarbības ideju attīstībā• veiksmes stāstu vakari, tikšanās ar sociālajiem uzņēmējiem un to

prezentācijas • sociālās uzņēmējdarbības pārstāvju prezentācijas• prakses iespējas sociālajos uzņēmumos• ēnošana sociālajos uzņēmumos• sociālā uzņēmēja uzņēmējdarbības vides novērtējums• vasaras prakses sociālajos uzņēmumos• dalība tematiskajās grupās sociālajās vietnēs• sociālo problēmu identificēšana, prāta vētras un citu metožu pielietojums

labāka rezultāta meklējumos • mentoru atbalsts sociālās uzņēmējdarbības ideju pilnveidē • semināri par sociālo uzņēmējdarbību • investīcijas no privātā sektora.



2.3. SECINĀJUMIŅemot vērā aptaujas datus, ir skaidrs, ka jauniešu organizācijas ir ieinteresētas jauniešu uzņēmējdarbības veicināšanā un jau veiksmīgi to īsteno, kā arī veicina SU atzīšanu un jauniešu iesaistīšanos. Nozīmīgākie secinājumi ir tieši saistīti ar jauniešu interesi sociālo problēmu risināšanā, bet tiem nepieciešams sniegt informatīvu un praktisku atbalstu.

Atgriežoties pie respondentu minētajiem instrumentiem SU popularizēšanā, norādāms, ka ir nepieciešams veicināt esošo sociālo uzņēmēju sadarbību ar jauniešu organizācijām, organizējot kopīgus vietējos pasākumus. Tas var būt uzaicinājums uz sarunām un diskusijām ar jauniešiem, lai veicinātu gan izpratni par sociālo apziņu un sociālajām problēmām, gan runātu par tām, noteiktu to cēloņus un palīdzētu redzēt katru iespēju, lai uzlabotu situāciju, izmantojot sociālo uzņēmējdarbību.

Šajās vadlīnijās mēs piedāvājam informācijas paketi par praktisko atbalstu, kas pieejams Baltijas valstu sociālajiem uzņēmējiems par inkubatoriem un atbalsta organizācijām, kā arī apskatīsim labāko praksi. Šajā dokumentā jūs atradīsiet arī atsauces uz praktiskiem resursiem jauniem cilvēkiem, kā arī divas metodoloģijas, kas īpaši izstrādātas kā līdzekļi, lai iesaistītu cilvēkus sociālajos jautājumos un palīdzētu uzsākt risināt sociālas problēmas ar biznesa modeļiem vai arī pārvarēt nepilnības tajā.


3. Fokusgrupas diskusija‒- kā atbalstīt jauniešu organizācijas sociālās uzņemējdarbības sekmēšanā?

3. FOKUSGRUPAS DISKUSIJA - KĀ ATBALSTĪT JAUNIEŠU ORGANIZĀCIJAS SOCIĀLĀS UZŅEMĒJDARBĪBAS SEKMĒŠANĀ? Projekta “Sociālās uzņēmējdarbības attīstīšana un veicināšana jaunatnes sektorā“ ietvarā tika organizēta fokusgrupas diskusija. Projekta darba grupa katrā valstī pieaicināja dažādu ieinteresēto pušu pārstāvjus - sociālās uzņēmējdarbības atbalsta organizācijas, jauniešu organizācijas, inkubatorus un augstskolu pārstāvjus, lai noteiktu galvenos faktorus, kuri kavē SU attīstību jaunatnes sektorā, noskaidrotu, kas kavē jauniešu iesaistīšanos un meklētu iespējamos risinājumus sociālās uzņēmējdarbības atpazīstamības veicināšanai, kā arī, lai sekmētu sadarbību un savstarpēju atbalstu. Šīs apakšnodaļas pirmajā daļā sniegts pārskats par faktoriem, kas kavē SU attīstību un atpazīstaību, savukart otrajā sadaļā apkopoti secinājumi un ieteikumi esošās situācijas uzlabošanai.

3.1. FOKUSGRUPAS DISKUSIJA “IESPĒJAMIES SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA MEHĀNISMI JAUNATNES SEKTORĀ”Projekta ietvaros, lai izprastu esošo sociālo uzņēmējdarbības atbalsta vidi un norādītu uz iespējamajiem atbalsta mehānismus, tika veiktas trīs fokusgrupas diskusijas Baltijas valstīs un intervijas Itālijā un Francijā.

Lai iegūtu vispārēju izpratni par iespējamiem sociālās uzņēmējdarbības inkubācijas jauniešu atbalsta mehānismiem, fokusa grupas meklēja atbildes uz sekojošiem jautājumiem:

1. Kā popularizēt SU jauniešu vidū un kāpēc tas ir svarīgi?2. Kādi ir galvenie kavējošie faktori sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanai jaunatnes sfērā?3. Kādi ir esošie izglītības un finanšu atbalsta mehānismi?4. Kādu ietekmi jaunieši centri uz SU var radīt, sekmējot SU konceptu jauniešu vidū?5. Kādu ietekmi spej radīt jauniešu centri kā jauniešu telpa sociālā biznesa attīstībā jauniešu vidū? Kā šo ietekmi radīt?

Fokusgrupas diskusija Latvijā notika 2017. gada janvārī Rīgā, apvienojot dažādas ieinteresētās puses: LSUA Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociāciju, triju dažādu biznesa inkubatoru un jauniešu organizāciju pārstāvjus. Savukārt fokusgrupas diskusija Lietuvā notika 2017. gada martā, kurā piedalījās dalībnieki, kuri pārstāvēja pārvaldes institūcijas, nacionālās NVO, nozares viedokļu līderus un nevalstiskās organizācijas, kas veicina SU Lietuvā. Savukārt, fokusagrupas diskusija Igaunijā notika 2017. gada janvārī, iesaistot dažādas ieinteresētās puses, tajā skaitā vidusskolu un universitāšu parstāvjus, jaunatnes darbiniekus, skolotājus un ārvalstniekus. Interviju Itālijā un Francijā rezultātā iegūtā informācija iekļauta apakšnodaļā “Iesaistīšanās līmenis SU jaunatnes sektorā”.

Šai paaudzeiir ļoti svarīgi darīt

nozīmīgas lietas, un SU var palīdzēt sasniegt šo

mērķi.

3.1.1. LatvijaŠobrīd Latvijā pieejami daudz un dažādi izglītojoši materiāli un dažāda rakstura informācija par SU, taču tā netiek sniegta jauniešiem.

Jauniešiem trūkst izpratnes par SU. Nepietiek tikai pieminēt “Šeit ir saite, kur jums vajadzētu skatīties!” Jaunieši visam vēlas “pieskarties”, izmēģināt, un sākt darīt. Pēdējā laikā jaunatne kļūst arvien aktīvāka, iesaistoties ne vien uzņēmējdarbības, bet arī nevalstiskajā sektorā, lai risinātu sociālās problēmas, strādātu ar radošiem un kultūras projektiem, viņi vēlas sadarboties ar bērniem, jauniešiem un riska grupām.



Jauniešu iesaistīšanās SU ir būtiska, jo no šībrīža jauniešu izvēlēm ir atkarīgs, kāda būs mūsu nākotne, kā uzņēmēji strādās. Jauniešu zināšanas par SU uzņēmējdarbības sektoru nākotnē veidos sociāli atbildīgāku!

Tomēr ir vairāki apstākļi, kuri kavē jauniešu sociālās uzņēmējdarbības uzsākšanu, piemēram:• Nav pieejams vispārīgs informatīvs kopsavilkums par to, kas ir SU un kā jaunatnes centriem šo informāciju izmantot;• Motivācija. Vai jaunieši patiešām to vēlas? Nav iespējams nevienam uzsākt jaunu uzņēmējdarbības veidu, ja jauniešiem nav ambīciju, nedaudz agresijas, viņi nevēlas “izkļūt no komforta zonas”. Vislabākais mērījums ir viņu vēlme iesaistīties;• Atbalsta mehānismu kopums ir vienlīdz nozīmīgs apstāklis, lai uzsāktu SU;• Sociālās uzņēmējdarbības potenciāls. Ja sociālā uzņēmējdarbība netiek popularizēta, tā netiek atpazīta un arī jaunieši netiks iesaistīti. Īpaši nepieciešams uzsvērt nevis finansiālos ieguvumus, bet gan SU radīto ietekmi;• Bailes no uzņēmējdarbības, tā šķiet pārāk sarežģīta - tā ir sarežģīta un izaicinājumiem bagāta;• Personas tips, kurš sāk sociālo uzņēmējdarbību, parasti nav uzņēmēja tips, bet vairāk labdarības veicējs. Veiksmīgai sociālās uzņēmējdarbības komandai vajadzētu būt personības tipu kombinācijai, kur viens ir sociāli orientēts, bet cits - ar biznesa domāšanu. Tas būtu jāattīsta, lai mainītu domāšanas veidu, izglītotu par biznesu;• Zināšanu trūkums; lai iepazīstinātu ar labākās prakses piemēriem no visas pasaules, kuri apliecina, ka no šīs uzņēmējdarbības formas var gūt peļņu.

3.1.2. LietuvaEsošie priekšnoteikumi:

• Lietuvas Izglītības un Zinātnes ministrija ir definējusi SU kā prioritāru. Ministrija apņemas sekmēt sadarbību starp sociālās uzņēmējdarbības un zinātnes nozarēm.• Finanšu atbalsta mehānismi ir koncentrēti Lietuvas reģionos, ievērojama daļa no ieguldījuma sociālajā uzņēmējdarbībā tiek sniegta lauku attīstības programmu ietvaros.• Mērķi, kurus prezentēja JTBA starptautiskajās vadlīnijās, ir uzskatāmi par atbalsta mehānismu, kas iedrošina jauniešus SU. Viņi konvertē tādās programmās kā Erasmus ar skaidrām prioritātēm, kas vērstas uz SU.• NVO sektors ir nozīmīga vide, kurā tiek sekmēta SU.• Akselerators Reach for Change, jauniešu vadītās programmas pilsētās un reģionos un projekts Socifaction ir būtiskākie atbalsta mehānismiem, kas veicina ideju par SU izplatību.• Universitāšu programmas piedāvā izglītības atbalstu jaunajiem sociālajiem uzņēmējiem; Lietuvas zinātnes hakatons (Hakatons jeb tehnoloģiju maratons ir pasākums, kas ilgst 48 stundas. Tā mērķis ir izveidot jaunas komandas un radīt jaunus tehnoloģiskus risinājumus. Sākotnēji katrs, kuram ir biznesa ideja, prezentē tās pārējiem dalībniekiem) “ChangeMakers’ON” ir vēl viens izglītības atbalsta mehānisms.

3.1.3. IgaunijaIgaunijas fokusgrupa koncentrējās uz tādiem jautājumiem: „Kā SU atpazīstamību iespejams sekmēt jauniešu vidū?” un konstatēja, ka jāiegulda vairāk pūļu un līdzekļu mārketingā un darbā ar sociālajiem medijiem, tiekotes aci pret aci ar uzņēmējiem, izceļot veiksmes stāstus un izmantojot valstij pieejamos resursus (piemēram, www.tootukassa.ee). Vidusskolas arī var ieņemt svarīgu lomu SU veicināšanā, vairojot izpratni par sabiedrības labklājību un attīstību, pateicoties SU.

Igaunijā novērojami tādi paši kavējošie faktori kā iepriekšminētajās valstīs: zināšanu drosmes, mentoringa un motivācijas trūkums, kā arī nepieciešamība un koncentrēšanās uz īpašu atbalstu lauku rajoniem, turpretī viņi joprojām ir konservatīvi noskaņoti, lai pieņemtu izmaiņas un jaunu ideju ieviešanu.

Jaunietis = nepieredzējusi persona

Lai sāktu gan tradicionālos, gan sociālos uzņēmumus, ir pārāk daudz birokrātijas. Tāpēc lai atrastu partnerus un investorus, kuri vēlas risināt sociālos jautājumus, nepieciešams ilgs laiks.

Kā dalībnieku vispārējā atbilde, dominējošā problēma, šķiet, ietver šādu pieņēmumu:

http://www.tootukassa.ee



3.2. KONKRĒTI VALSTU SECINĀJUMI UN IETEIKUMI SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATTĪSTĪBAI JAUNATNES SEKOTRĀTurpmākie ieteikumi ir balstīti uz fokusa grupu diskusiju rezultātiem. Kaut arī mūsu ieteikumi īpaši attiecas uz sadarbības tīklu veidošanu un finansēšanu, jāņem vērā, ka SU nekļūs par nozīmīgu jauniešu vidū, kamēr nebūs izveidota vispārēja atbalsta vide, tostarp pozitīvs sabiedrības viedoklis un politiskā griba integrēt SU atbalstu jaunatnes politikā un izglītības sistēmā. Atsevišķiem centieniem būs mazi panākumi, bet sistēmisks mērķtiecīgs darbs vairākās jomās radīs sinerģiju, kas ļaus sasniegt vislabākos rezultātus. Zemāk aprakstīto valstu fokusgrupu diskusiju rezultāti ir svarīgi ne tikai valstī, kurā tie tika izdarīti, bet tie ir līdzvērtīgi visās Baltijas valstīs.

3.2.1. LatvijaSecinājumi:

• Jauniešu centri ir ne tikai vietas, kur var atrast informāciju par SU, bet arī labs sociālo problēmu novērošanas punkts. Daudzu situāciju uzraudzībā sociālās problēmas var tikt atrisinātas. Identificējot šīs situācijas, ideju attīstību var veicināt ideju ģenerēšanas programmās, demolā, ideju izstrādes grupās vai ar ekspertu palīdzību.

• SU pamats ir sociālās problēmas risinājums, tādēļ ir svarīgi atrast problēmu, izaicināt un meklēt risinājumu, kā rezultātā iespējams radīt biznesa ideju, izejot sekojošus posmus:

1) problēmu kartēšana;2) risinājumu meklēšana;3) risinājuma koncepta prezentēšana;4) idejas attīstīšana uzņēmējdarbības virzienā.

• Vietējās dotācijas labākajām idejām/projektiem pieejamas sadarbībā ar pašvaldībām, augstskolām un vietējiem uzņēmumiem. Uzmanību pabeigtiem projektu konkursiem pašvaldībās pievērš pašvaldības pašas, kad jauniešu centri var arī ietekmēt tematu izvēli, piemēram, pievēršot uzmanību sociālo problēmu risināšanai.

• Jaunatnes centru loma ir tīkla izveide un “kodola” izvēle, lai turpinātu strādāt ar tiem galvenajiem jauniešiem, kuri interesējas par konkrētu jomu un izprot, kas tas ir.



Ieteikumi jaunatnes sociālās uzņēmējdarbības attīstībai Latvijā:• nepieciešams izveidot SU vienas pieturas aģentūru; brīvi pieejamie materiāli, brīvprātīgā konsultanti, vieta, kur vispirms var iegūt visaptverošu konsultāciju. Tā varētu iedvesmot, ieteikt, mācīt par SU, nodrošināt vismaz 2 no 3 atbalsta blokiem - biznesa konsultācijas un sadarbības tīklu veidošanu;• informatīvie vakari un tikšanās jauniešu centros, iedvesmojošie stāsti, arī stāsti par neveiksmēm;• izveidot prakses sociālajos uzņēmumos;• „ēnu dienas” SU;• SU pašai jābūt pamanāmai un jādod jauniešiem iespēja par to uzzināt;• vasaras laikā skolēnus nodarbināt SU;• izglītības programmā, kuras pamatā ir kompetence, būtu jāiekļauj informācija par uzņēmējdarbību, tostarp SU;• SU kopienas zīmola atpazīšana;• runāt ar skolām un dot skolēniem uzdevumus, lai projekta nedēļu laikā skolās izstrādātu risinājumus konkrētu sociālo problēmu.

3.2.2. LietuvaSadarbības stratēģijas un instrumenti jauniešu SU veicināšanai un atbalstam

Sadarbība būtu jāstiprina trijos virzienos:1. Izstrādāt un īstenot sadarbības tīklu veidošanas stratēģijas, lai padarītu SU redzamu un atbalstītu no sabiedrības puses:

• Radoša sociālā mediju kampaņa, kurā ietverti tādi elementi kā Facebook konkursi, YouTube videoklipu publicēšana, mirkļbirku saites, balsošana par SU idejām, atsauksmju videoklipi un attēli, var būtiski ietekmēt sabiedrības interesi SU.• Dabiskie veicinātāji ir jau esošās vietnes.

2. Izstrādāt un popularizēt sociālo vietņu rīkus, palīdzot jauniešiem redzēt sevi sociālā uzņēmēja lomā:• Sociālās uzņēmējdarbības ceļvedis, kas pieejams vietnē www.verslilietuva.lt/lt/socialinis-verslas, ir labs ievads tēmai, tomēr interaktīvs tiešsaistes rīks ļautu tiem, kas vēlas iegūt labāku izpratni par to, kas nepieciešams, lai izveidotu sociālo uzņēmumu un palīdzēs iesaistīt kādu personu. • Mentorings ir svarīgs SU popularizēšanas instruments, un to var izdarīt saistībā ar tiešsaistes rīku vai vietni.

3. Stratēģiski koncentrēt un stiprināt sadarbības (tīklošanas) vietņu veidošanu, lai atbalstītu esošo sociālās uzņēmējdarbības kopienu

http://www.verslilietuva.lt/lt/socialinis-verslas



• Veicināt saziņu un saikni starp valsts aģentūrām, NVO, viedokļu līderiem, universitātēm, vietējām kopienām; tiem, kuri piedalās sociālās uzņēmējdarbības idejas veidošanā un popularizēšanā.• Varētu popularizēt sociālās uzņēmējdarbības idejas no ārzemēm, kuras var atkārtot Lietuvā, iespējams, saistībā ar tiešsaistes rīku vai īpašu rubriku, kas iekļauta kādā no īpašajām tīmekļa vietnēm.

Rekomendācijas SU sekmēšanai jaunatnes sektorā Lietuvā:

• Lai izstrādātu piemērotus mehānismus jaunu sociālu uzņēmēju atbalstīšanai, ir svarīgi izprast jauniešus un noteikt viņu vajadzības;

• Politiska griba ir svarīgs faktors sociālās uzņēmējdarbības interesējošo jauniešu grupu noteikšanā;

• Ir svarīgi veicināt koncepciju starp valdības pārstāvjiem, kas iesaistīti jaunatnes politikā, un civildienesta ierēdņiem, kas strādā ar jauniešiem, piemēram, Darba biržas jauniešu nodaļas darbinieki;

• Finanšu resursi valsts līmenī ir ierobežoti. Sistēmiskās valdības pieeja ir nepieciešama, lai ilgtermiņā veicinātu SU;

• Sabiedriskās domas veidošana ir svarīgs uzdevums, jo dažas kopienas ir naidīgas jauniešu iniciatīvām un ir nepieciešams daudz enerģijas, lai iegūtu nepieciešamo atbalstu vietējā politiskā līmenī;

• Lai veicinātu sociālo uzņēmējdarbību, ir svarīgi stiprināt dažādus iespējamos pasākumus, kas saistīti ar NVO un pilsoniskās sabiedrības sektoru;

• Izglītības sistēmai ir svarīga loma sabiedrības izglītošanā un jauniešu nodrošināšanā, nodrošinot viņiem pamatzināšanas par sociālo uzņēmējdarbību un tās radīšanu;

• Ieteicams ieguldīt aktīvus jaunus indivīdus, kurus interesē SU;

• Būtu jāatbalsta un jāpastiprina esošā sociālā uzņēmējdarbība, veicinot saziņu un saikni starp organizācijām, viedokļu līderiem, universitātēm un vietējām kopienām, kuri piedalās sociālās uzņēmējdarbības ideju veidošanā un popularizēšanā;

• Jāveicina jauniešu viedokļa līderu, uzņēmēju un ekspertu sadarbība sociālo problēmu risināšanā;

• Tiešsaistes mācību kurss lietuviešu valodā, kurā iekļautas īsas lekcijas, uzdevumi, uzņēmējdarbības dibināšanas pamatnosacījumi;

• Veicināt jauniešu veiksmes stāstus, kuri jau ir īstenojuši savas idejas, mantoringa programmas ir nozīmīgs instruments;

• Var izmantot sociālās uzņēmējdarbības ārvalstu piemērus, kurus varētu atkārtot Lietuvā;

• Veidot tīmekļa vietni sociālās uzņēmējdarbības idejām;

• Lietuvas lielākajām pilsētām prioritāri būtu jākoncentrējas uz sociālās uzņēmējdarbības atbalstu;

• Globālā sociālā pieredze izvērtējoši būtu jāpielieto Lietuvā, tāda kā sociālo uzņēmumu datu bāzes izveidošana, sociālā franchise un sociālie uzņēmumi pie NVO.

3.2.3. Igaunija• Sniegt jauniešiem iespēju izteikties/ dalīties savos viedokļoss/ vajadzības/ šaubās;

• Veidot vidi, kurā satikt līdzīgi domājošas personas, apmainīties ar idejā un tās īstenot (ieskaitot testēšanas procesus);

• Jaunatnes darbinieki “iesaistās” - ne tikai runā par atbalstīšanu (sarežģīts pusatbalstsatbalstāms priekšlikums);

• Dalīties “jauno ekspertu” veidotos panākumu un izaicinājumu stāstos (reklāmas video materiāli, kuri pieasista pirmo uzmanību);

• Lietot visas eksistējošās sociālās vietnes/platformas un instrumentus;

• Veiksmes stāsti tiek pielietoti, kā iedvesmojoši piemēri, kuriem sekot.


4. Labās prakses piemēri sociālās uzņēmējdarbības atbalstam jaunatnes sekotrā

4. LABĀS PRAKSES PIEMĒRI SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTAM JAUNATNES SEKOTRĀ

4.1. LATVIJA

Young Folks ir jauniešu organizācija, kurā darbojas 20 jauniešu līderi un 180 dalībnieki vecumā no 12 līdz 25 gadiem, kā arī bērni vecumā no 2 līdz 12 gadiem, viņu vecāki un draugi - kopējais ieinteresēto skaits pārsniedz 1000 cilvēku. YF misija ir asistēt jauniešiem, lai palīdzētu viņiem atrast atrast ceļu dzīvē un būt laimīgiem. Pārstāvji no dažādām grupām (fotogrāfi, mākslinieki, brīvprātīgie, dejotāji, aktieri, žurnālisti, pavāri, dizaineri, skolotāji, projekta grupa, u.c.) veido Young Folks struktūru. Īsumā par Young Folks izveides vēsturi: 2014.gadā komanda sāka veidot un attīstīt sociālo uzņēmumu. 2015.gadā YF kļuva par daļu no Reach for Change sociālās uzņēmējdarbības inkubatora un ar tā atbalstu sāka strādāt pie projektiem, izstrādātt organizācijas struktūru un stratēģiju turpmākai attīstībai. 2016.gadā tika izveidota kopfinansēšanas platforma, jauniešu iniciatīvu īstenošanai. Līdz 2020.gadam ir plānots izveidot jaunatnes centru un kļūt par stabilu sociālo uzņēmēju.

Mājaslapa: http://youngfolks.lv/?lang=lv

Laika un zināšanu trūkums ir iemesli, kādēļ ģimenes nevar pavadīt laiku kopā, kas rada bērnos vientulības un atstumtības sajūtu ģimenē. Risināt šo situāciju ir viens no Fairy House galvenajiem mērķiem. Jau 2016.gadā projektā piedalījās 100 bērni. Fairy House ir attīstījuši pasaku galda spēli, kas palīdz ne tikai vecākiem identificēt bērnu problēmas, bet ir arī labs veids, kā kopā pavadīt laiku. Kamēr tiek spēlēta spēle, bērni nereti stāsta vecākiem par savām problēmām, izmantojot pasakas, kā arī izbauda kopā pavadīto laiku. Pēc tam, kad pierādījās, ka galda spēle ir veiksmīga, Anna, Fairy House dibinātāja un ideju autore, nolēma attīstīt to tālāk un radīt mobilo aplikāciju, kura palīdzēs ģimenēm atrasties tuvāk, un vecākiem pavadīt laiku ar bērniem, pat ja viņus šķir liels attālums. Aplikācija ietvers ne vien spēli, bet tajā ir plānots ievietot arī zvaigžņu kalendāru un vienošanās starp vecāku un bērniem. Piemēram, bērns palīdzēs vecākiem mājās, pildīt visus mājasdarbus un saņems labas atzīmes skolā, kamēr vecāki viņu par to ar kaut ko atalgos. Fairy House tiek inkubēta Reach for Changes sociālās uzņēmējdarbības inkubatorā kopš 2016.gada.

Mājaslapa: http://www.skazki.lv/

http://youngfolks.lv/?lang=lv

http://www.skazki.lv/



„Zeķes ir viens no vismazāk ziedotajiem apģērba gabaliem bērnunamiem un bezpajumtniekiem. Mēs to mainīsim!” Good Monkey ir sociālais uzņēmums, kas izstrādā dizainu, un pārdod izturīgas zeķes personām kas dod priekšroku aktīvam dzīvesveidam. Tās veidotas ar kompresijas tehnoloģiju. Pēc katra pārdotā zeķu pāra viens pāris tiek ziedots bērnu un jauniešu centriem. Zeķu galvenās īpašības ir to ērtums un izturība, ko rada kokvilnas materiāls un īpaša kompresijas tehnoloģija, kas uzlabo asins cirkulāciju un samazina tulznu veidošanos. Esi labs un #DariLabu!

Good monkey tika inkubēts New Do(o)r Riga sociālās uzņēmējdarbības inkubatorā.

Mājaslapa: https://www.facebook.com/goodmonkeylv/

Projekta „Tell Me” mērķis ir organizēt un vadīt leļļu teātra klases un radošās darbnīcas Latvijas bērnunamu bērniem vecumā no 7 līdz 10 gadiem. Tādējādi veidojot piemērotu vidi bērnu emocionālajām un radošajām izpausmēm. Radošo darbnīcu laikā bērni ne tikai mācās veidot leļļu priekšnesumus, bet arī paši izgatavo lelles un dekorācijas. Bērni rada savus leļļu uzvedumus un dalās ar savu pieredzi. Šī projekta centieni vērsti, lai piesaistītu sabiedrības uzmanību socializācijas un emocionālā atbalsta trūkuma problēmai bērniem bērnunamos. “Tell me” ir attīstījuši ar rokām veidotu leļļu komplektu un grāmatu līniju. Grāmtas ietver dažādus stāstus, atveidoto leļļu tēlus un leļļu uzvedumu aprakstus. Grāmatās iekļauti bērnu namu bērnu radītie zīmējumi. Līdzekļi no šo grāmatu tiek nodoti un izlietoti projekta vajadzībām. „Tell Me” tika inkubēts New Do(o)r Riga sociālajā uzņēmējdarbības inkubatorā.

Mājaslapa: https://www.facebook.com/tellmepuppets

4.2. LIETUVALech Lecha Design - sociāls uzņēmums, kas veido apģērbu un aksesuāru dizainus, kā arī rada produktus no ziedotiem lietotajiem apģērbiem. Cilvēki, kuri pakļauti sociālajai atstumtībai, nabadzībai, ir bezpajumtnieki vai atkarīgi, izmantojot mākslas terapijas sesijas, piedalās gala produktu izgatavošanā. “Lech Lecha” akseleratora programmā parādīja izcilu sniegumu, saņemot vienu no galvenajām balvām - iespēju stažēties sociālajā uzņēmumā pēc savas izvēles visā Eiropā, lai mācītos no pirmavotiem, ko nozīmē organizēt un vadīt šādu uzņēmumu. Šobrīd viņi ir uzsākuši jaunas kolekcijas izveidi un veiksmīgi stāsta par savu darbu un veido publisko tēlu.

Mājaslapa: https://www.facebook.com/lechlechadesign/

https://www.facebook.com/goodmonkeylv/

https://www.facebook.com/tellmepuppets

https://www.facebook.com/lechlechadesign/



Lietuvas uzņēmējarbības sekmēšana sociālā uzņēmuma mentoringa atbalsta programmā laikā no 2016.gada marta līdz oktobrim, sociālie uzņēmēji tika uzaicināti uz ātruma mentoringa sesiju, kur viņiem bija 5 minūtes, lai runātu ar mentoru, kas piedalījies programmā. Pēc īsas sarunas ar katru mentoru gan uzņēmējiem, gan mentoriem bija jāizvēlas 3 cilvēki, ar kuriem viņi vēlētos sadarboties. Atbilstība tika noteikta tikai tad, ja gan uzņēmējs, gan mentors izvēlējās viens otru. Tie, kas nesaskanēja, tika aicināti reģistrēties vispārējā mentoringa platformā. Visā programmā uzņēmēji regulāri tikās ar saviem mentoriem, kā arī veidoja sesijas ar citām grupām, lai apspriestos un dalītos savā progresā, izvirzītu jebkādus jautājumus un meklētu iespējamos risinājumus un veidus, kā vislabāk izmantot programmu. Programmas beigās visas grupas iepazīstināja ar panākto rezultātu. Iniciatīvas, kas guva labumu no programmas, iekļauj Savanoryste verslui (brīvprātīgā darba uzņēmums) sociālās uzņēmējdarbības iniciatīvu, kas izmanto kompānijas komandas veidošanu un stiprināšanu kā veidu, lai pielietou profesionālās iemaņas un rosināt palīdzēt NVO risināt viņu problēmas ar “CoolUkis” sociālo iniciatīvu, kas veicina ilgtspējīgu dzīvošanu un samazina sociālu atstumtību vecāka gadagājuma cilvēkiem, izmantojot dārzu koplietošanas konceptu. Turpmāk programma paredz veidot nākamos ciklus, tos uzlabojot balstoties uz atsauksmēm no pirmās kārtas.

Mājaslapa: http://www.coolukis.lt/

Junior Achievement Lithuania ir uzņēmējdarbības konkurss vidusskolu audzēkņiem. Lai piedalītos, vidusskolēniem ar skolotāja un biznesa konsultanta palīdzību jāizveido īsts uzņēmums. Eksistē īpaša nominācija sociāli atbildīgākā studenta uzņēmējdarbībai. Tas vairākkārt radīja tādus uzņēmumus, kurus var uzskatīt par sociālajiem uzņēmumiem. Kaut arī programma nav īpaši izstrādāta, lai atbalstītu sociālos uzņēmumus, tas noved pie šāda rezultāta. Šāda sociālā uzņēmuma piemērs ir Night Flash, studentu uzņēmums Kauņas Vyturys ģimnāzijā. Uzņēmuma mērķis ir uzlabot cilvēku redzamību tumsā un samazināt ceļu satiksmes negadījumus sliktas redzamības dēļ. Uzņēmums izstrādā un pārdod gaismas atstarotājus.

Mājaslapa: https://www.facebook.com/MMBnightFlash/

“Savanoryste verslui” (brīvprātīgā darba uzņēmums) - sociālās uzņēmējdarbības iniciatīva, kas izmanto kompānijas komandas veidošanu un stiprināšanu kā profesionalo iemaņu un resursu integrācijas veidu, lai palīdzētu risināt NVO un citu trešā sektora organizāciju problēmas. Visiem četriem uzņēmējiem, kas uzsāka šo iniciatīvu, bija sociālā darba un NVO pieredze. Tāpēc viņi pateicoties ilggadējai pieredzei apgādāt ar nepieciešamajām prasībām viņu jaunās iniciatīvas ļoti labi pārzināja problēmas ar kādām NVO saskaras. Tomēr viņiem trūka pieredzes un pamata vārdu krājuma,

http://www.coolukis.lt/

https://www.facebook.com/MMBnightFlash/



kas nepieciešams, lai padarītu sevi un savu sociālo uzņēmumu pievilcīgu uzņēmumiem un kompānijām, kurus viņi vēlējās kā klientus. Mentoru shēma viņiem palīdzēja efektīvi pozicionēt savus pakalpojumus mērķgrupām, uzskatot to par vērtīgu ieguldījumu uzņēmumos, kas palīdz atrisināt iespējamās cilvēkresursu trūkuma problēmas.

Mājaslapa: http://www.savanorysteverslui.lt/

“Caritas Works” ir sociāls uzņēmums, kura galvenais mērķis ir dot darbu un palīdzēt integrēties darba tirgū cilvēkiem, kas atrodas sociālajā atstumtībā (bijušajiem notiesātajiem, bezpajumtniekiem, u.c.). Viņi ražo sveces, ko pēc tam pārdod baznīcām, atvadu zālēm un arī individuāliem klientiem.

Mājaslapa: https://www.facebook.com/caritasworks

4.3. IGAUNIJAMTÜ SOTSIAALNE AGENTUUR “KAASAAITAJAD” / Happy GIFTS ir mājaslapa, kas nodrošina iespēju palīdzēt labdarības organizācijām viņu ikdienas darbā. Par ziedojumu jūs varat ne vien iegādāties produktu vai pakalpojumu no Happy Gifts mājaslapas, bet arī iespēju atbalstīt, piemēram, Pārtikas banku vai Igaunijas dzīvnieku labturības asociāciju, lai viņi varētu izmantot naudu konkrētaja brīdī aktuālajam darbībā.

No kurienes tikusi ņemta nauda un kas labs ar to paveikts?Maksājumi, kas izdarīti mājaslapā, tiek ziedoti izvēlētajai labdarības aktivitātei.

Mājaslapa: www.happygifts.ee

MTÜ MARDU STUUDIO ir ideju akselerators Somā, kas nākotnē vēlas kļūt par atvērtu studiju ‒ radošu cilvēku darba vidi. Pateicoties mākslinieku rezidences un apmācības programmām, mazie uzņēmumi Vīlandē tiek atbalstīti produktu un pakalpojumu izveidē. Uzņēmums nodarbojas ar sociāli draudzīga dizainu izveidi, prasmju un pieredzes apmaiņu ar mikro un mazajiem uzņēmumiem.

No kurienes tikusi ņemta nauda un kas labs ar to paveikts?Mardu nopelna naudu no savu produktu pārdošanas un izmanto ieņēmumus, lai piesaistītu dizaina un radošo nozaru pieredzi vietējiem uzņēmumiem un citām jomām, kurās kompānija darbojas.

Mājaslapa: http://www.mardu.ee/

http://www.savanorysteverslui.lt/

https://www.facebook.com/caritasworks

http://www.happygifts.ee

http://www.mardu.ee/



NGO PLAYBACK ir kopiena bērniem, kas organizē meistarklases, kas rada attīstošas rotaļlietas zīdaiņiem un mazuļiem. Rotaļlietas ir pārstrādājamas un to slepenā sastāvdaļa ir īpaša mīlestība! NVS “Game Gourm”, kas ir SPS jumta organizācija, mērķis ir pievērst uzmanību tam, ka mazu bērnu vecāki vēlas elastīgāku darba laiku un iespēju strādāt, lai nezaudētu darba tirgū konkurētspēju.

No kurienes tikusi ņemta nauda un kas labs ar to paveikts?Nauda, kas nopelnīta, pārdodot pildītās rotaļlietas, tiks ieguldīta atbalstot amatniecības kopienu un sniedzot pienācīgu atalgojumu mātēm un meistariem.

Mājaslapa: https://www.facebook.com/sopsdisain

GADA UZVARĒTĀJS Sociālajā uzņēmējdarbībā - jaunuzņēuma izveide ar geenius.ee! TempID ir pacientu zemu izmaksu uzlīmju tipa identificēšanas risinājums, ko piemēro arī temeratūras uzraudzīšanai un pacienta datu uzskaitei (logging) vai kā risinājums pieslēgumam sistēmai.

Pielietojot NFC (“tuvas darbības lauka sakari”) un jaunāko mikroshēmu tehnoloģija ar atbilstošu risinājumu, ir iespējams apkopot medicīniski apstiprinātus datus.

Preces prezentācija sniegta arī Igaunijas publiskajā apraidei Terevisioon.

Produkta demonstrēšana ETV tiešraides skatā Ringvaade Link: TepID Ringvaade Prototron top 20 (http://prototron.ee/)

Ielūgts pievienoties Eiropas lielākajam hackathon Junction (https://hackjunction.com/)

Raksts Postimees:http://tehnika.postimees.ee/3909859/eestlased-leiutasid-temperatuuri-mootva-plaastri

Baltijas lielākā datortehnikas un programmatūras un apartūras hakatona Technohack 2016 uzvarētājs.

Vispotenciālā starta ideja, ko izvirza tieši Ajujaht Top 30 (http://www.ajujaht.ee/)

Mājaslapa: http://tempid.ee/

https://www.facebook.com/sopsdisain

http://prototron.ee/

https://hackjunction.com/

https://hackjunction.com/

http://tehnika.postimees.ee/3909859/eestlased-leiutasid-temperatuuri-mootva-plaastri

http://tehnika.postimees.ee/3909859/eestlased-leiutasid-temperatuuri-mootva-plaastri

http://www.ajujaht.ee/

http://www.ajujaht.ee/

http://tempid.ee/


5. Sociālās uzņēmējdarbības atbalsta materiālu apkopojums

5. SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ATBALSTA MATERIĀLU APKOPOJUMS Šajā sadaļā ir iekļauti materiāli un resursi, ko var brīvi izmantot jauniešiem ar sociālās uzņēmējdarbības idejām un kā metodoloģiju jauniešu centriem, kuri vēlas iesaistīties, veicināt sociālo uzņēmējdarbību un sadarboties, lai uzlabotu SU ekosistēmu.

5.1. RESURSI IEDVESMAIKas ir sociālā uzņēmējdarbība? (2 min.video no SENS). Animācija ir veidota, lai izskaidrotu SU konceptu un vairotu izpratni par šāda veida uzņēmējdarbības nozīmīgumu.

http://socialinnovation.lv/en/what-is-social-entrepreneurship-2-min-video-from-sens/

Madžora Kārtere – 3 stāsti par vietējo eko-uzņēmējdarbību TEDMidwest. Madžora Kārtere ir vides tiesību taisnīguma veicinātāja, kura no jauna definēja vides vienlīdzības jomu, sākot ar Dienvidu Bronksu gadsimta mijā. Tagad viņa vada vietējās ekonomiskās attīstības kustību viscaur ASV.

http://socialinnovation.lv/en/majora-carter-3-stories-of-local-eco-entrepreneurship-at-tedxmidwest/

„Sociālie uzņēmēji: vadošās sociālās pārmaiņas” filma, ko veidojusi Skoll Foundation organizācija. 2009.gadā Skoll Foundation pabeidza īsfilmu par SU jomu. Tā ir lielisks pārskats par progresu, kas veikts pēdējo trīs gadu desmitu laikā. Tā sākas ar Muhamedu Junusu no Grameen bankas un iekļauj intervijas ar daļu sociālo uzņēmēju u.c., kas darbojas šajā laukā, tajā skaitā ar Salliju Osbergu no finansiāla atbalsta organizācijas Skoll Foundation, Bilu Dreitonu no organizācijas Ashoka, Žaklīnu Novogracu no Acumen fonda, Džonu Elkingtonu no organizācijas Volans un autoru Deividu Bornsteinu.

http://socialinnovation.lv/en/social-entrepreneurs-pioneering-social-change-film-by-skoll-foundation/

Džeina Makgonigala ir spēļu dizainere, kura strādā nākotnei Palo Alto institūtā. Spēles var padarīt pasauli labāku (TED konference)

http://socialinnovation.lv/en/jane-mcgonigal-gaming-can-make-a-better-world-at-ted-conference/

10 filmas, kas iedvesmo padarīt pasauli par labāku vietu. Šis ir saraksts ar salīdzinoši nesenām 10 filmām, kas iedvesmo padarīt pasauli par labāku vietu. Cerams, jūs izbaudīsiet to skatīšanos!

http://socialinnovation.lv/en/10-movies-to-inspire-making-the-world-a-better-place/





http://socialinnovation.lv/en/social-entrepreneurs-pioneering-social-change-film-by-skoll-foundation

http://socialinnovation.lv/en/social-entrepreneurs-pioneering-social-change-film-by-skoll-foundation







5.2. TIEŠSAISTES TĪKLU VEIDOŠANAS RĪKIHoryou - uz darbību sociālam labumam orientēta sociālā vietne. Tā apvieno organizācijas, personības un atbalstītājus, lai izveidotu savienojumu globālajā kopienā, kas darbojas internetā. https://www.horyou.com/

Globālais sociālās uzņēmējdarbības tīkls (GSEN) - jauna platforma, kuras mērķis ir atvieglot sociālo uzņēmēju sadarbību, un vairāk atbalstīt sociālos uzņēmējus. Tas kļuvis par savstarpēja atbalsta tīklu agrīnās stadijas sociālās uzņēmējdarbības inkubācijai, attīstībai un izaugsmei visā pasaulē. www.gsen.global

Sociālā riska platfroma (SVN) - savieno jūs ar pieaugošo inovatīvo uzņēmējdarbības līderu un sociālo uzņēmēju kopienu, lai palīdzētu jums uzlabot savu biznesu, uzlabot savu pārvaldību un paplašināt savu ietekmi. http://svn.org/

Balticlab - inovāciju un vadīšanas programma, kuru īsteno sadarbībā ar Baltijas jūras valstu padomi un Zviedrijas institūtu. Programma apvieno uzņēmējus un radošos cilvēkus Baltijas jūras reģionā, lai izpētītu jaunas perspektīvas un iedvesmas avotus un prototipētu nākotni. http://balticlab-online.eu/

http://www.socialenterprisebsr.net/ - Izmantojot platformu, būs iespējams savienot risinājumus ar problēmām un sociālajiem novatoriem ar citām ieinteresētajām pusēm un tādējādi radīt lielāku vērtību visai sabiedrībai kopumā. Platforma arī kalpo SU atpazīšanas veicināšanai. Pirmā interaktīvā un integrētā mācību un rīcības platforma Ziemeļvalstu un Baltijas reģionā, kurā vienlīdz radoši un pozitīvi notiek informācijas plūsma, zināšanas un sociālās inovācijas attīstība. Platforma ietver mācību materiālus, sadarbības rīkus un sociālos uzņēmumus.http://www.socialenterprisebsr.net/database/

Vietējie avoti

Lietuva

Enterprise Lithuania mentoru tīkls - Jūs varat būt virtuāli savienots ar mentoru un saņemt pastāvīgu atbalstu.Facebook grupas, tostarp Socialinis verslas ir socialinės iniciatyvos, Gerų idėjų vakarėlių bendruomenė.

5.3. MATERIĀLI PAŠIZAUGSMEIPašizaugsme ir ļoti svarīga SU panākumu sastāvdaļa. Sociālajiem uzņēmējiem agrīnajā posmā ir ieteicams pastāvīgi meklēt veidus, kā uzlabot viņu zināšanas mārketingā, ietekmes noteikšanā, uzņēmējdarbības modelēšanā, finansēšanā utt. Rezultātā, šajā dinamiskajā, straujajā pasaulē, kļūst vieglāk sekot līdzi un izmantot jaunas tehnoloģijas un pieejas, kaut arī šī paša iemesla dēļ pastāv iespēja kļūt pasīvam un samazināt izaugsmi un attīstību.

Ir vairākas tiešsaistes izglītības platformas, kas piedāvā bezmaksas kursus vai kursus par ļoti zemu cenu. Daži piemēri uzskaitīti šeit:

Wesleyan universitātes kurss – Kā izmainīt pasauli? Radīts pateicoties sociālo ieguvumu samitam, kas notika Ņujorkā. Samitā piedalījās daži no pasaules radošākajiem uzņēmējiem, rakstniekiem, akadēmiķiem un politiskajiem līderiem, lai apspriestu, kā inovatīva domāšana un tehnoloģijas var risināt aktuālos globālos uzdevumus.

Kursa saturs: 1.nedēļa: Kas ir sociālais ieguvums? No biedriem līdz morāles revolūcijai.2.nedēļa: Nabadzība, labklājība un atbalsts3.nedēļa: Klimata pārmaiņas un ilgtspējība4.nedēļa: Slimības un globālā veselības aprūpe5.nedēļa: Sievietes, izglītība un sociālās pārmaiņas6.nedēļa: Izglītība, sociālie tīkli un aktīvisms

Kurss pieejams: https://www.coursera.org/learn/world-change

https://www.horyou.com/

http://www.gsen.global

http://svn.org/

http://balticlab-online.eu/

http://www.socialenterprisebsr.net/

http://www.socialenterprisebsr.net/database/

https://www.coursera.org/learn/world-change



Dizaina komplekts: Centrēta cilvēka dizaina kurssCentrēta cilvēka dizaina kurss ir septiņu nedēļu mācību programma, kas iepazīstinās jūs ar centrēta cilvēka dizaina koncepcijām un to, kā šo pieeju var izmantot, lai radītu inovatīvus, efektīvus un ilgtspējīgus risinājumus sociālajām pārmaiņām. Šis kurss ir veidots, lai sasniegtu tos, kuriem nav iepriekšējas pieredzes darbā ar uz cilvēku centrētā dizaina konceptu, tādēļ nav vajadzīga iepriekšēja pieredze.https://course.novoed.com/design-kit-2016-2

Dot iespēju uzņēmējiem veidot labāku pasauli - uzņēmējdarbība, lai sekmētu sociālās pārmaiņas nozīmē izstrādāt jaunu domāšanas veidu un mācīties izmantot pārbaudītos instrumentus un tehniku, lai izstrādātu dzīvotspējīgus, ietekmīgus risinājumus labākajai pasaulei, būtiski norādīt, ka risinājumi arī balstīti uz pašpietiekamas uzņēmējdarbības modeļiem.https://open.sap.com/courses/sbw1

Biznesa modeļi ārpus peļņas - sociālās uzņēmējdarbības lekcija. 3 stundu ilga prezentācija, ko veidojis Aleksandrs Ostervalders, uzņēmējdarbības modeļa ģenerēšanas autors Ostervaldera stratēģijas veicināšanā Jacobs universitātē, Brēmenē, Vācijā impACT programmai 2009.gada 25.augustā.http://socialinnovation.lv/en/business-models-beyond-profit-social-entrepreneurship-lecture/

Citi avoti:• +Acumen - Piedāvā pasaules klases tiešsaistes kursus, kas ļauj jums domāt savādāk, mācīties kopīgi un pievienoties globālai izglītojamo un izpildītāju kopienai ar dedzīgu vēlmi mainīt pasauli (ņemts no plusacumen.org). + Acumen ir saukta arī par Pasaules sociālo uzņēmēju skolu, un tas ir viens no labākajiem satura veidiem ietekmes noteikšanai, sociālās uzņēmējdarbības modelēšanai, stāstu veidošanai utt.• edX - ir tiešsaistes platforma, kas nodrošina piekļuvi dažām labākajām universitāšu lekcijām pasaulē. EdX misija ir: “Palielināt piekļuvi augstas kvalitātes izglītības saturam ikvienam un no jebkuras vietas pasaulē” (no edx.org)• You Tube - Kā aktīvas mācīšanās līdzeklis. Daudzi pasniedzēji un profesionāļi no visas pasaules izmanto YouTube, lai dalītos savās zināšanās un pieredzē.• Ted talks - Ted.com ir vairāk nekā 100 dažādu videoklipu kolekcija, lai iedvesmotu un motivētu skatītājus. Daudzas sarunas ir saistītas ar pasaules pilnveidošanu, inovācijām un pārmaiņām, videoklipiem, kurus vērts meklēt un iepazīt.

Ir arī ieteicams izpētīt bibliotēkas, grāmatu veikalus un tiešsaistes grāmatu mazumtirgotājus saistībā ar materiāliem par SU, uzņēmējdarbības attīstību, uzņēmējdarbības analīzi, sociālajiem jauninājumiem utt. Daži no labākajiem piemēriem:

Biznesa modeļa paaudze: rokasgrāmata skatītājiem, spēļu pārveidotājiem un izaicinātājiem (Business Model Generation: A Handbook for Visionaries, Game Changers, and Challengers) - Aleksandrs Ostervalders

Vērtības piedāvājuma dizains: kā izveidot produktus un pakalpojumus, ko klienti vēlas (Value Proposition Design: How to Create Products and Services Customers Want (Strategyzer) - Aleksandrs Ostervalders

„For Dummies” grāmatu sērijas - dažādi autori

Koučings par sniegumu: Koučinga un vadīšanas principi un prakse (cilvēku prasmes profesionāļiem) (The Principles and Practices of Coaching and Leadership (People Skills for Professionals) - Sers Džons Vitmors

Sociālo jauninājumu centra izstrādātie mācību materiāli “Kā izvēlēties pareizu uzņēmējdarbības modeli”, “Sociālās ietekmes novērtējuma materiāls” un atbalstošie video materiāli

http://socialinnovation.lv/en/educational-materials-of-social-entrepreneurship-development-in-the-baltic-sea-region/

https://course.novoed.com/design-kit-2016-2

https://open.sap.com/courses/sbw1

http://socialinnovation.lv/en/business-models-beyond-profit-social-entrepreneurship-lecture/





Vietējie avoti

Latvija

• Semināri un darbnīcas, ko sniedz NVO nams http://www.iksd.riga.lv/public/56036.html • LIAA (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra) rīkotie semināri http://www.liaa.gov.lv/lv/calendar• Lekcijas, semināri un darbnīcas, ko organizē Sociālās uzņēmējdarbības asociācija Latvijā un citas ieinteresētās personas https://www.socialauznemejdarbiba.lv/

Lietuva

• Sociālo uzņēmumu rokasgrāmata, ko izstrādājusi organizācija Enterprise Lithuania

Tāpat ieteicams sekot līdzi nacionālo un starptautisko ieinteresēto personu aktualitātēm sociālajos plašsaziņas līdzekļos un informācijas centros vietējās pašvaldībās un jaunatnes centros.

5.4. FINANSĒJUMA AVOTI, KOPFINANSĒŠANA Finansējums

Kopfinansēšanas platformas:

1. http://impactyouth.eu/ - pirmā kopfinansēšanas platforma jauniešu sociālās uzņēmējdarbības ideju atbalstam: ImpactYouth veidots uz tā priekšteča, Lietuvā veidotas kopfinansēšanas platformas kelkbures.lt., kas palīdzēja Lietuvas sociālajiem uzņēmējiem un viņu atbalstītājiem atrast vienam otru. Platforma, dibināta 2009.gadā, atdzimusi kā paplašināta Baltijas valstu jauniešu sociālās uzņēmējdarbības ideju kopfinansēšanas vietnē. Šī platforma ir daļa no Erasmus+ projekta “Sociālās uzņemējdarbības attīstīšana un veicināšana jaunatnes sektorā”, kura līdzfinansējums rasts Erasmus+ programmā KA2 ”Stratēģiskā partnerība jaunatnes jomā”.2. Kickstarter.com3. StartSomeGood.com4. Indiegogo.com5. Rockethub.com6. Pozible.com7. Causes.com8. Razoo.com9. Crowdrise.com10. Fundly.com 11. Plumfund.com

http://www.iksd.riga.lv/public/56036.html

http://www.liaa.gov.lv/lv/calendar

https://www.socialauznemejdarbiba.lv/

http://impactyouth.eu/

http://Kickstarter.com

https://startsomegood.com/

http://Indiegogo.com

http://Rockethub.com

http://Pozible.com

http://Causes.com

http://Razoo.com

http://Crowdrise.com

http://Fundly.com

http://Plumfund.com



Baltic Funding - vairāk nekā 300 finansējuma instrumentu, kuri sekmē sadarbību Baltijas jūras reģionā.http://funding.balticsea-region.eu/

D-balva - pasniegšana, kas ir domāta piekļuves paplašinai augošās nabadzības mazināšanas risinājumiem jaunattīstības valstīs. Daudzi risinājumi nabadzības mazināšanai jau pastāv. Uzdevums ir izplatīt šos risinājumus cilvēkiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. D-Prize risina šo problēmu, izaicinot sociālos uzņēmējus izstrādāt labākus paņēmienus, kā izplatīt pārbaudītas dzīves kvalitātes uzlabošanas tehnoloģijas un finansēt agrīnā posma jauninājumus, kas nodrošina vislabākos rezultātus. https://www.d-prize.org/

BMW fonds - sadarbojas ar organizācijām un atbalsta tās, kas cenšas uzlabot sociālo uzņēmumu vidi, sniedzot finansiālu atbalstu un konsultācijas sociālajiem uzņēmējiem, praktiski vai zinātniski pētot tēmu vai iesaistot sociālo uzņēmēju intereses politiskajā un sociālajā jomā. http://www.bmw-stiftung.de/en/

Ananda Ventures sociālais riska fonds - viens no vadošajiem riska kapitāla ieguldītājiem sociālajiem uzņēmumiem Eiropā. Ananda iegulda sociālajās pārmaiņās “savā durvju priekšā” - augsti attīstītos uzņēmumos, kas bāzējas Eiropā un mērķtiecīgi orientējas uz sociālajām problēmām reģionā. http://www.socialventurefund.com/en

Nodarbinātības un sociālās inovācijas programma (EaSi) ir finansēšanas instruments ES līmenī, lai veicinātu augsta līmeņa kvalitāti un ilgtspējīgu nodarbinātību, garantējot adekvātu un pienācīgu sociālo aizsardzību, apkarojot sociālo atstumtību, nabadzību un uzlabojot darba apstākļus. http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1081

Skoll fonds - veicina liela mēroga pārmaiņas, investējot, piesaistot un atzīstot sociālos uzņēmējus un novatorus, kas palīdz viņiem atrisināt pasaules visakūtākās problēmas. http://skoll.org/

Ashoka - sociālie uzņēmēji ir sociālo pārmaiņu dzinuļi un lomu paraugi iedzīvotāju sektoram. Ashoka identificē un atbalsta vadošos sociālos uzņēmējus un palīdz viņiem sasniegt maksimālu sociālo ietekmi. https://www.ashoka.org/

Vietējie resursiLietuva

Fonds sociālajiem uzņēmumiem - kopīga ES un Lietuvas valdības iniciatīva, ko vada Zemkopības ministrija. Ja jūsu juridiskā reģistrācija notiek lauku apvidū, jums var būt tiesības saņemt atbalstu.

Vietējo darbību grupas - finansē iniciatīvas, kas vērstas uz nelabvēlīgā situācijā esošu iedzīvotāju grupām un uzņēmējdarbības atbastīšanu.

3sektorius.lt - trešā sektota finansējums, ja jūsu organizācija ir reģistrēta kā NVO vai plāno to izveidot.

Enterprise Lithuania - sniedz iespēju palīdzēt jums atrast piemērotu atbalsta paketi.

Krājaizdevēju sabiedrības - parasti ir elastīgākas nekā bankas.

ImpactYouth (Kelkbures.lt turpinājums) - kopfinansēšanas platforma, kurā galvenā uzmanība pievērsta jaunatnes un sociālajām aktivitātēm.

http://funding.balticsea-region.eu/

https://www.d-prize.org/

http://www.bmw-stiftung.de/en/

http://www.socialventurefund.com/en

http://ec.europa.eu/social/main.jsp?catId=1081

http://skoll.org/

https://www.ashoka.org/



Latvija

YoungFolks kopfinansēšanas platforma, kura palīdz piepildīt bērnu un jauniesu sapņus! http://youngfolks.lv/home/?lang=en

Projektu banka ir vietējā kopfinansējuma platforma, lai sniegtu finansiālu atbalstu dažāda veida projektiem un idejām. https://projektubanka.lv/

Laika posmā no 2017.gada līdz 2022.gadam Latvijas Republikas Labklajības ministrija (LM) sadarbībā ar finanšu institūciju Altum īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu Nr.9.1.1.3 / 15 / I / 001 “Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai”, kura ietvaros LM ir atbildīga par sociālo uzņēmēju atpazīšanu un par dotāciju līdz EUR 50 000 (NAV aizdevums) sadali gan esošajiem, gan jaunizveidotajiem sociālajiem uzņēmumiem līdz EUR 50 000.

Vairāk informācijas: http://www.lm.gov.lv/text/3496

Igaunija

Dotācijas

EAS Enterprise Estonia dibināts 2000. gadā. Enterprise Estonia (EAS) veicina uzņēmējdarbības un reģionālo politiku Igaunijā un ir viena no lielākajām uzņēmējdarbības valsts atbalsta sistēmas institūcijām, sniedzot finansiālu palīdzību, konsultācijas, sadarbības iespējas un apmācības uzņēmējiem, pētniecības institūcijām, sabiedriskajam un bezpeļņas sektoram.

Sākuma dotācija: mērķis ir atbalstīt tādu uzņēmumu izveidi, kuriem ir liels attīstības potenciāls. Viņi plāno paplašināt reģionālo uzņēmējdarbību un produktu attīstību. Uzņēmumiem, kas saņem dotāciju, ir pienākums ievērot noteiktus mērķus, piemēram, radīt jaunas darbavietas un palielināt apgrozījuma ieņēmumus.

Uzņēmuma attīstības programma: pievērsta uzmanība pārdomātas attīstības atbalstam, uzlabotai rīcības plānošanai, inovāciju ieviešanai un produktu attīstībai. Attīstības programmas gaitā katrs iesaistītais uzņēmums uzsāks jaunus produktus un pakalpojumus, kas ir izdevīgāki par viņu priekšgājējiem.

Kopfinansēšana

Igaunija ir tās līderis! Kopfinansēšana aizsākās 2009 gadā ar kādu vietēja mēroga patērētāju peer-to- peer (savstarpējas sadarbības) kredītu, sauktu par isePankur (šobrīd Bondora). 2015.gadā Igaunija ierindojās otrajā vietā Eiropā kopējā apjoma ziņā, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Kaut arī Igaunijas tirgus ir tikai 1 miljons + cilvēku, tam ir potenciāls attīstīties, pateicoties virtuālajiem igauņiem ‒ e-rezidentu programma, kuru nesen publiskoja Igaunijas valdība.

Vietējās platformas

Bondora.com mērķē kļūt par pan-European - vadošo platformu. Bondora nodrošināja peer-to-peer kredīta licenci Apvienotajā Karalistē un ir tās finansiālā pārraudzībā.

Hooandja.ee ir Igaunijas “kickstarter”, palaists 2012. gadā un tam ir vairāk nekā 43000 regulāru ziedotāju un tā lietotāju skaitā ir iekļauti cilvēki no 180 valstīm.

Investly.co pirmā peer-to-peer kredīta rēķinu finansēšanas platforma Igaunijā (palaista arī 2014.). Tā šajā gadā ir atvērusi savu veikalu Londonā. Pirmā uz pašu kapitāla balstīta platforma Fundwise.me palaista 2015. (crowdfundinghub).

http://youngfolks.lv/home/?lang=en

http://youngfolks.lv/home/?lang=en

https://projektubanka.lv/

http://www.lm.gov.lv/text/3496


6. Metodes jauniešu līderiem/ organizācijām

6. METODES JAUNIEŠU LĪDERIEM/ ORGANIZĀCIJĀMŠajā apakšnodaļā mēs prezentējam divas organizācijas MakeSense (Francija) izstrādātās metodes, kura tās veiksmīgi turpina pielietot aktivitātēs, lai sekmētu sabiedrības izpratni par sociālo uzņēmējdarbību. Vairāk informācija par MakeSense pieejama Vadlīniju 1.apapkšnodaļā.

6.1. SENSE FICTION

“MakeSense Sense Fiction seminārs paredzēts, lai attīstītu SU idejas, kas rastu sociālus un videi draudzīgus risinājumus”.

Kas ir SenseFiction?

SenseFiction ir radošs seminars, kurš iedrošina iedzīvotājus radīt SU projektus. Sakot no 3 stundām līdz 2 dienām, grupās no 4-5 cilvēkiem, dalībnieki mentora vadībā izstrādā un attīsta savus projektus.

Kādi ir SenseFiction mērķi?

• Atbalstīt iedzīvotājus radīt sociālās uzņēmējdarbības projektus• Iedrošināt cilvēkus tikties, un darbojoties komandās attīstīt projektus• Atbalstīt to projektu ideju attīstību• Iedrošināt entuziastiskākos dalībniekus uzsākt uzņmējdarbības aktivitātes

Kas ir dalībnieki?

Jaunie uzņēmēji, kuri vēlas rast risinājumu globālām problēmām, kuriem jau ir idejas vai projekti, un kuri to attīstīšanai meklē komandas biedrus.

Nākamie uzņēmēji - tie, kuri vēlas uzsākt problēmu risināšanu, bet, kuriem šobrīd nav konrētu ideju vai nezina kā sākt to attīstīšanu. Viņi vēlas atrast ideju, risinājumu un komandu, kura palīzetu to attīstīt.

Zinātkāri cilvēki - tie, kuri ir motivēti sadarboties idejas izveides un attīstības stadijās, kā arī risināt sociālas un vides problēmas.

SenseFiction norises ilgums?

Tas ir atkarīgs no jūsu mērķa, jūs esat tie, kuri modeli pielāgos savām vajadzībām! SenseFiction ilgst no 1 stundas līdz 2 dienām, tas atkarīgs no tā, cik padziļināti vēlaties tēmu izprast (un no pieejamajiem resursiem pasākuma organizēšanai).



Kas ir SenseFiction formāts:

• 1st.30 min SenseFiction: atklāj/izproti kas ir radošā darbnīca• 5h SenseFiction (klasiskais ietvars): Iztēlojies izaicinājumu un dizainē projekta konceptu• 1 dienas SenseFiction: Izstrādā detalizētu konceptu un projekta iesaistē vairo dalībnieku pieredzei • 2 dienu seminārs

SenseFiction 4 soļi

• Iedvesmas fāze paredzēta, lai dalībnieku vidū sekmētu izpratni par inovatīviem risinājumiem• Problēmu analīze definē, kas ir galvenā problēma, kurai grupa vēlas rast risinājumu

(Pārliecinās, ka visiem grupas biedriem pieejama vienlīdzīga informācijas bāze) • Prāta vētra iepriekš izvēlētai problēmai, nosaka iespējamo risinājumu veidus• Sociālā jaunuzņēmuma koncepta veidošana vai uzlabošana, izmantojot sniegtās idejas un rekomendācijas

Vispārīgs SenseFiction semināra apraksts

Šis materiāls sākotnēji kalpoja kā instruments, lai iepazīstinātu sadarbības partnerus ar SenseFiction Libānā, kur pēc tam tapa vienošanās organizēt šāda veida seminārus.

Klasiskā metodoloģija:

Ievads un iedvesmas frāzes

• Kas ir MakeSense (šīs metodes attīstītāji) iepazīstināšana ar partneriem un pasākuma organizatoriem• Sociālās uzņēmējdarbības iepazīšana un izprašana, izmantojot piemērus kā radīt šādu uzņēmumu

Komandas izveide:

• Komandas sadalās pašas, pārējie biedri tām pievienojas, pēc iepazīstināšanas ar problēmu, kurai katra komanda piedāvā meklēt risinājum.• Tas var arī tikt darīts ierobežotā laika limitā

Sociālās/vides problēmas analīze:

• Problēmas “cēloņu” un “sakņu” identificēšana• Izpētīt jau pastāvošo iniciatīvu veidus (problēma/sociālās uzņēmējdarbības tirgus)• Definēt problēmas darbības sfēru

Prāta vētra:

• Dalīties visās iespējamo risinājumu idejās par veidiem kā gūt ieņēmumus, radīt unikālu pievienoto vērtību un komunicēt ar risinājumu saņēmējiem.• Prāta vētras sesija, izmantojot līmlapiņas

Iedvesmas tāfele:

• Prototipu veidošana un lietotāju pieredzes izpratne

Rīcības plāns:

• Izvirzīt sasniedzamo darba mērķi• Izvirzīt darba uzdevumus, izstrādāt turpmākās rīcības plānu

Sagatavošanās īsai prezentācijai:

• Mācies kā īsi prezentēt



Šeit pieejams detalizētāks materiāls, kurš paredzēts, lai atvieglotu jūsu SenseFiction norises organizēšanu! Kā organizēt jūsu SenseFiction un 5 stundu SenseFiction

Pievienojies MakeSense kopienai https://www.facebook.com/groups/gangmakesense/?fref=ts

6.2. HOLD-UP!

Izmantojot šo metodoloģiju, MakeSense ir atbalstījis 1373, un palīzējis iedvesmot 1853 sociālos uzņēmējus visā pasaulē. Kādēļ gan nepielietot šo metodi, lai palīzētu sociālās uzņēmējdarbības jaunuzņēmumiem atrast labākākās idejas to attīstībai nākotnē?

Hold-up! ir labi pārvaldīta prāta vētras sesija, kurā dalībnieki palīdzēs sociālajiem uzņēmējiem atklāt labākās idejas biznesa attīstībai. Pasākuma sākumā idejas/uzņēmuma/risinājuma izstrādātāji prezentē savus īpašos izaicinājumus, kuriem nepieciešamas svaigas idejas un radoši risinājumi. Pasākuma dalībnieki veido ieteikumus, idejas un rekomendācijas iepriekšminēto izaicinājumu un problem risinājumiem.

Hold-up ir maza mēroga pasākums, kam nepieciešama viena sociāla ideja/ uzņēmums/risinājums, mentors un 6-20 dalībnieki-jauni cilvēki ar daudzpusīgu pieredzi, kuri pārstāv dažādas nozares un skatu punktus, bet, kur ir ieinteresēti sociālu jautājumu risināšanā un ir atvērti dalībai 3 stundas ilgā prāta vētrā.

OUR GOAL:

http://socialinnovation.lv/wp-content/uploads/2017/08/SenseFiction_organization_manual_LV.pdf

http://socialinnovation.lv/wp-content/uploads/2017/08/SenseFiction_5_hour_Manual_LV.pdf

https://www.facebook.com/groups/gangmakesense/?fref=ts



1. Pirmkārt, jums jāatrod IZAICINĀJUMS!Vismaz 3 nedēļas pirms Hold-up! jums jātiekas ar sociālajiem uzņēmējiem, lai intervijas gaitā atklātu izaicinājumus, kuriem Hold-up! sesijas laikā nepieciešams rast risinājumus. Jums būs nepieciešama aptuveni 1 stunda diskusijai ar sociālajiem uzņēmējiem.

2. Otrkārt, formulējiet izaicinājumu vienā jautājumā? KĀ....?3. Treškārt, formulējiet no pasākuma Hold-up! gaidītos rezultātus.

Jums būs nepieciešams:

galds + krēsli Aptuveni 400 līmlapiņas un 15 zīmuļi vai marķieri (varat lūgt uzņēmējiem sagādat)

Programma:

Dalībnieku sagaidīšana1. Ievads - 20 min.

Organizatoru prezentācijaĪsa sociālā uzņēmuma prezentācijaPrezentācija “Izaicinājumi, mērķi un ierobežojumi” Jautājumi & atbildes, kuri attiecināmi uz izaicinājumuIesildīšanās ‒ ”ledus laušanas” aktivitāte

2. Iedvesmas siena - 15 min.3. Prāta vētra - 30 min.

Neaizmirstiet dalībniekus iepazīstināt ar noteikumiem!4. Risinājumu izstrāde - 45 min.5. Risinājumu prezentācija - 10 min.

Pateicība un iepazīstināšana ar iespēju veidot nelielu kopienu-sadarbības tīklu.



Galvenie noteikumi:

Tikai idejas. Idejas tiek aprakstītas tikai dažos vārdos, nevis stāstos.Citu sniegto ideju attīstīšana (klausīšanās citu idejās var iedvesmot jaunu rašanos).Ideju vienlīdzība (bez paškritikas vai nosodījuma, nav labas vai sliktas idejas)Sasniegt 100 idejas. Koncentrēties un kvantitāti vs kvalitāti. Atbrīvojieties, dalietis visās savās idejas un dariet to ar prieku!Katrai idejai jābūt ne vien izteiktai skaļi, bet arī pierakstītai uz līmlapiņas.

1 līmlapiņa- viena ideja

Fotogrāfijas no Hold-up sesijas

Šeit pieejams īpašs materiālas, kurš var palīzēt Hold-up sesijas organizēšanā! Kā organizēt Hold-up!

Video

MakeSense ieteikumi sesijas atvieglošanai!https://www.youtube.com/watch?v=MuOEKWrFkJI

MakeSense ieteikumi IZAICINĀJUMA struktūrai!https://www.youtube.com/watch?v=ROZn9M5NR-E

Pievienojies MakeSense kopienai!https://www.facebook.com/groups/gangmakesense/?fref=ts

http://socialinnovation.lv/wp-content/uploads/2017/08/HoldUp_manual_LV.pdf

https://www.youtube.com/watch?v=MuOEKWrFkJI

https://www.youtube.com/watch?v=ROZn9M5NR-E

https://www.facebook.com/groups/gangmakesense/?fref=ts


Bibliogrāfija

BIBLIOGRĀFIJA1. Aksel Kirch, T. T. (2015, 09). Kaunas University of Technology, European Integration Studies. (K. U. Technology, Producer) Retrieved 03 2017, from Kaunas University of Technology, Kaunas University of Technology: http://www.eis.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/12808;

2. e-estonia. (n.d.). Retrieved 07 19, 2017 from e-estonia: https://e-estonia.com;

3. crowdfundinghub. (n.d.). CrowdfundingHub. Retrieved 07 19, 2017 from CrowdfundingHub: http://www.crowdfundinghub.eu/current-state-of-crowdfunding-in-estonia/;

4. Estonia, Foundation Archimedes Youth Agency in. (n.d.). mitteformaalne. Retrieved 07 19, 2017 from mitteformaalne: http://mitteformaalne.ee

5. EEA AND NORWAY GRANTS. (2014, 11 06). http://eeagrants.org/. Retrieved 03 25, 2017, from http://eeagrants.org/: http://eeagrants.org/News/2014/Social-entrepreneurship-helping-young-people-into-work

6. Estonia, M. o. (2010, 06 17). Republic of Estonia, Ministry of Educacion and Research. Retrieved 03 25, 2017, from https://www.hm.ee/en/activities/youth/youth-work;

7. Kirch, M. (2004, 7 7). Riigikogu. Retrieved 03 25, 2017, from Riigikogu: https://www.riigikogu.ee/msi_arhiiv/ ch_research.html#DESI;

8. Ministry of Educacion and Reseach of Republic of Estonia. (n.d.). hm.ee. Retrieved 07 19, 2017 from hm.ee: https://www.hm.ee/en/activities/youth/financing-youth-work;

9. Network, E. S. (2012, 04 11). SEV. (SEV, Editor) Retrieved 03 25, 2017, from SEV: http://sev.ee/en/;

10. Parliament), R. (. (1998, 05 01). Riigikogu (Estonian Parliament). Retrieved 03 25, 2017, from Riigikogu: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/510042014003/consolide/current;

11. Parliament, E. (2010, 06 17). Riigikogu. Retrieved 03 25, 2017, from https://www.riigiteataja.ee/en/eli/520122013004/consolide;

12. Parliament, E. (1993, 06 02). Riigikogu. Retrieved 03 25, 2017, from Riigikogu: https://www.riigiteataja.ee/en/eli/509012014003/consolide;

13. Services, I. C. (2014). A map of social enterprises and their eco-systems in Europe. London : ICF Consulting Services;

14. StatCounter GlobalStats. (n.d.). StatCounter GlobalStats. From http://gs.statcounter.com/social-media-stats/all/estonia;

15. Taru, M. (2010). Youth Work in Tallinn: the Positive Impact on Young People. Studies of Transition States and Societies, STSS , 2 (2)

16. Urve Venesaar, E. K. (2006, 2). Tallinn University of Technology. Retrieved 03 25, 2017, from Tallinn University of Technology: https://www.researchgate.net/publication/24137730_Students’_Attitudes_and_Intentions_ toward_Entrepreneurship_at_Tallinn_University_of_Technology

17. Youth law (Jaunatnes likums, came into force 01.01.2009)

18. Youh policy implementing plan 2016-2020 (Jaunatnes politikas īstenošanas plāns 2016.-2020.gadam)

19. Youth policy development plan for municipalities (Jaunatnes politikas attīstības plāns pašvaldībās)

http://www.eis.ktu.lt/index.php/EIS/article/view/12808

https://e-estonia.com

http://www.crowdfundinghub.eu/current-state-of-crowdfunding-in-estonia/

http://mitteformaalne.ee

http://eeagrants.org/News/2014/Social-entrepreneurship-helping-young-people-into-work

https://www.hm.ee/en/activities/youth/youth-work

https://www.riigikogu.ee/msi_arhiiv/ch_research.html#DESI

https://www.riigikogu.ee/msi_arhiiv/ch_research.html#DESI

https://www.hm.ee/en/activities/youth/financing-youth-work

http://sev.ee/en/

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/ee/510042014003/consolide/current

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/520122013004/consolide

https://www.riigiteataja.ee/en/eli/509012014003/consolide

http://gs.statcounter.com/social-media-stats/all/estonia

https://www.researchgate.net/publication/24137730_Students’_Attitudes_and_Intentions_toward_Entrep

https://www.researchgate.net/publication/24137730_Students’_Attitudes_and_Intentions_toward_Entrep

Documents

KĀ VEICINĀT SOCIĀLĀS UZŅĒMĒJDARBĪBAS ...socialinnovation.lv/wp-content/uploads/2017/08/makets...uzņēmējdarbības un sociālo pārmaiņu notikumus vietējām autoritātēm,