1. Formas, datu ievades, pārskatīšanas un izmainīšanas rīksFormas veidošanai dati parasti tiek ņemti no tabulām vai vaicājumiem un robeža ir sekojošā:

ja izveidotās formas mērķis ir datu ievade, tad tās tiek veidotas uz tabulas datu bāzes, jo pie ievades jānodrošina visu vai vairākumu tabulas lauku ievade;

ja izveidotās formas mērķis ir datu attēlošana ērtā formātā, tad šādas formas parasti tiek veidotas uz vaicājumu bāzes, jo šajā gadījmā nav jāattēlo visi tabulas lauki.

Formu veidošanas paņēmieni ir sekojošie: jauno formu veido loga Database nodaļā Forms attiecīgi uzklikšķinot vienu reizi uz pogas New. Rezultātā tiks atvērts logs, kurš ir redzams 1.atēlā:

1.att. “Formas veidošanas galvenais logs(pirmais solis)”

Šajā logā var redzēt visas formas veidošanas iespējas un variantus:

Design View – formas pastāvīga veidošana (“ar roku”). Šāds formas vaidošanas paņēmiens tiek lietots visbiežāk, jo lietotājs pats izvēlas visus laukus un datus, kuri tiks iekļauti formā, kā arī šajā formas veidošanas režīmā formas veidošanas logā

var nenorādīt izejas datu tabulu vai vaicājumu.

Form Wizard – formu veidošanas meistars. Šajā formas veidošanas variantā Access piedāvā izvēlēties vienu vai vairākas tabulas un formā attēlojamos laukus (piemēru šādas formas veidošanā sk. tālākajās nodaļās). Lieto, veidojot saliktās (Main/Sub) formas (galvenā/apakšformas), ja starp izejas datu tabulām pastāv saite 1 : . Šādas formas izmanto, lai apskatītu, mainītu vai ievadītu datus vairākās (līdz trim) saitītajās tabulās.

AutoForm Columnar – automātiski tiek izveidota datu ievada vai attēlojuma forma norādītai tabulas vai vaicājumam. Formā katrs lauks atrodas atsevišķā rindā un katrs ieraksts atsevišķā lapā. Parasti lieto ierakstiem, kuri sastāv no daudziem laukiem – sk. atbilstošo piemēru tālāk.

AutoForm Tabular – dati tiek attēloti speciālās tabulas veidā. Par datu izejas avotu var izmantot tikai vienu tabulu vai vaicājumu.

AutoForm Datasheet – dati tiek atēloti formā, kas ļoti līdzīga parastai datu tabulai. Izmanto pie neliela lauku skaita un saistītajās formās (Subforms).

Chart Wizard – diagrammu veidošanas meistars. Izmanto datu izvadam grafiskā veidā. Izveidoto formu var iekļaut citā formā, kā saistīto formu (Subforms).

Pivot Table Wizard – izmantojot Access tabulas un vaicājumus, var veidot Excel Pivot tabulas (datu analīzes tabulas).

Formu uz ekrāna var aplūkot trīs dažādos režīmos:

2.att. “Trīs formas aplūkošanas režīmi”

Form View – formas vai darba režīms. Design View – konstrukcijas režīms. Datasheet View – tabulas režīms.

Savukārt starp režīmiem var pārslēgties ar izvēlnes View palīdzību, vai ar pogas palīdzību.

2

II. Formas struktūra Design View režīmā(Formas karkasa apskats)

Kā tika paskaidrots prirmajā nodaļā, formas veidošanai Access piedāvā vairākus Meistarus, kuri atvieglo šo (formas veidošana) procesu. Bet tas, kas rezultātā iznāk (gadījumā, ja tika izmantots viens no formas veidošanas meistariem) ne visai atbilst tām prāsībām, kuras gribētos iegūt, bet pēc savas būtības ir tikai šī pieprasītā rezultāta tuvinājums.

Formas tāpēc arī tiek veidotas, lai pēc iespējas maksimāli atvieglotu un nodrošinātu vieglu lietotāja interfeisu. Tieši šāda iemesla dēļ gadījumā, kad ir nepieciešams izveidot tādu formu, kura visos sīkumos atbilst ieplānotai tiek izmantots formas konstruktora režīms (Design View). Tieši šajā režīmā jāstrādā, lai iegūtu vēlamo rezultātu, jo tajā forma tiek veidota “ar roku”.

Tā kā tālākajās nodaļās tiks izstrādātas formas gan ar Meistara palīdzību gan “ar roku” (formas izstrāde no nulles), tad šis nodaļas mērķis ir teorētiski sagatavot visu šādiem nolūkiem vajadzīgo informāciju, lai turpmāk varētu neatkārtot to, bet uzreiz apstiprināt ar konkrētā piemēra palīdzību, ņemot vērā jau šajā nodaļā aplūkoto informāciju.

Izvēloties un sekojot sekojošam maršrutam:

logā, kas attēlots 1.att.

rezultātā parādas tukšās formas makete (struktūra), kurai ir tikai viena nodaļa – datu apgabals (Detail) – sk.3.attēlā.

3.att. “Forma Design View režīmā pirms kolontītulu pievienošanas”

Pilnā forma konstruktora režīmā tiek attēlota 4.att. un attiecīgi tiek parādīta, realizējot sekojošo ceļu:

Pēc šādām manipulācijām 3.attēlā parādītā forma izskatās sekojoši:

3

. 4.att. ” Forma Design View režīmā

pēc kolontītulu pievienošanas”

Formas struktūra (4.attēla analīze)

No 4.attēla ir redzams, ka formas struktūra sastāv no sekojošām nodaļām:

Form Header – formas augšējais virsraksts. Šī nodaļa formā parādas tikai vienu reizi formas sākumā. Šajā sekcijā parasti ievieto formas virsrakstu, grafiku, kā arī bieži vien ievieto arī komandpogas, kuras saistītas ar kādu makrosu vai VBA programmu. Drukājot formu (gadījumā, ja forma sastāv no vairākām lappusēm) “formas hēderis” attēlojas tikai pirmajā lapas pusē.

Form Footer – formas apakšējais virsraksts. Šī nodaļa tiek pievienota formai reizē ar formas augšējo virsrakstu. Drukājot formu (gadījumā, ja forma sastāv no vairākām lappusēm) “formas fūteris” attēlojas tikai pēdējā lapas pusē.

Page Header – lappuses augšējais virsraksts, kurš parādas tikai pie izdrukas. Šī formas nodaļa parādas kopā ar lappuses apakšējo virsrakstu un tiek attēlots gadījumā, kad forma ir atvērta pārlūkošanas režīmā. Drukājot formu (gadījumā, ja forma sastāv no vairākām lappusēm) “lappuses hēderis” attēlojas katras lappuses augšējā daļā.

Page Footer – lappuses apakšējais virsraksts, kurš parādas tikai pie izdrukas. Šī formas nodaļa parādas kopā ar lappuses augšējo virsrakstu un tiek attēlots gadījumā, kad forma ir atvērta pārlūkošanas režīmā. Drukājot formu (gadījumā, ja forma sastāv no vairākām lappusēm) “lappuses fūteris” attēlojas katras lappuses apakšējā daļā.

Detail – datu apgabals. Šī nodaļa ir formas galvenā daļa, jo tajā tiek aprakstīta izmantojamās datu tabulas vai vaicājuma ierakstu struktūra. Drukājot formu (gadījumā, ja forma sastāv no vairākām lappusēm) “datu apgabals” attēlojas katrā lappusē. lappusē.

No piecām, augstāk minētajām nodaļām par obligāto var uzskatīt tikai datu apgabala nodaļu – Detail, kura veidojas pēc noklusēšanas. Parējās nodaļas var tikt pievienoti pēc principa, kurš tika aprakstīts agrāk. Ja forma jau satur tādas daļas – sk.5.att. – tad tās tiek atzīmētas ar ķeksīti. Savukārt, lai formā visas nodaļas nav vajadzīgas, tad tās var arī padarīt par neredzamajām, noņemot attiecīgās ķeksītes. Rezultātā forma izskatīsies tāda, kā tā ir parādīta 3.attēlā.

4

5.att. “Papildnodaļu pievienošana formai”

Secinājums: šajā nodaļā tika apskatīta visa informācija, kura ir saistīta ar formu, veidojot to konstruktora (Design View) režīmā. Tas, savukārt ļaus turpmāk neatgriezties pie šīs tēmas un uzreiz pāriet pie formas veidošanas piemēra apskatīšanas. Attiecīgi katra formas apgabala īpašības tiks apskatītas nākamajā nodaļā uz konkrēta piemēra.

5

III. Formas īpašības un notikumi(konkrētā piemēra analīze)

Visas forms, kuras tiks apskatītas un veidotas attiecīgi tiks veidotas uz datu bāzes “Bibliotēka” pamata (bāzes), kura tika apskatīta iepriekšējos mājas darbos un tika papildināta ar tabulām, kuras arī tiks apskatītas turpmāk.

1. uzdevuma teorētiskais formulējums

Izveidot formu ar nosaukumu Autori ar AutoForm palīdzību, un uz tās pamata aprakstīt galvenās šis formas īpašības.

Risinājums: forma Autori tiks veidota uz tabulas “Autori” bāzes. Tā kā šī tabula tika papildus izveidota formas veidošanas vajadzībā, tad attiecīgi 6. un 7. attēlos tiks parādītas šis tabulas gan Design View (konstruktora) režīmā, gan Datasheet View (tabulas) režīmā.

6.att. “Tabula “ Autori ” Design View režīmā ”

Visi lauki, izvēles mērķi, kā arī būtība tika jau agrāk precīzi analizēti 1. mājas darbā, izņemot lauku tipu Memo, kurš tika definēts laukam papildus ziņas (par autoru) tapēc, jo pēc savas būtības šis lauku tips ļauj ievietot tabulā lielu (garu) simbolu skaitu, kas atbilst nosacījumam: laukā Papildziņas pēc loģikas jāievieto kaut kādas ziņas vai citu informāciju par autoriem, kura ir saistīta ar tā biogrāfiju vai izdoto grāmatu, bet tas, savukārt, aizņem nevis vienu vai dažus vārdus, bet veselus teikumus.

Šajā tabulā tika ievietoti dāžādi ieraksti par autoriem, kuri, savukārt, ir redzami nākamajā attēlā:

7.att. “Tabula “ Autori ” Datasheet View režīmā ” 7.attēlā ir redzams, ka tabulas “Autori” kreisajos stūros parādītas zīmes, kas attiecīgi informē par to, ka ši tabula ir saistīta ar kādu no jau eksistējošām tabulām (par to, kādas tabulas tika izveidotas datu bāzē “Bibliotēka” , kā arī par to, kādas saites eksistē starp šīm tabulām sk. pielikumā). Tātad šī tabula ir saistīta ar tabulu “Izdevumu autori - Izdaut” – sk. 8.attēlā (un attiecīgi pielikumā) ar saiti (1 : ), jo

6

katrs autors var uzrakstīt un attiecīgi izdot vairākas grāmatas, kurām tiks piešķirts attiecīgais izdevuma kods (Izdkods).

8.att.”Saite starp jaunizveidoto tabulu “ Autori ” un “ IzdAut ” tabulu ”

Tagad, kad viss, kas var būt saistīts ar formas veidošanu ir pārskatīts, var pāriet pie pašas formas veidošanas un analīzes. Lai varētu izveidot formu AutoForm režīmā (forma tiek veidota automātiski, bet dotajā piemērā tas nav būtisks, jo mērķis ir formas īpašību apskatīšana, ko var realizēt arī šādā veidā) jāizpilda sekojošās darbības:

logā, kas attēlots 1.att. izvēlas

tajā pašā 1.attēlā parādītajā logā obligāti izvēlas tabulu vai vaicājumu, kurš tiks izmantots formas veidošanā (obligāts nosacījums gadījumā, ja forma tiek veidota ar Wizard

(Meistara) palīdzību) . Gadījumā, ja tabula vai vaicājums, kurš tiek izmantots par formas veidošanas bāzi nav uzrādīts (obligāts nosacījums gadījumā, ja forma tiek veidota ar Wizard (Meistara) palīdzību), tad parādas attiecīgais kļūdas ziņojums par to, ka, veidojot formu šādā režīmā obligšati jānorāda veidošanas avots – sk. 9.att:

9.att. “Ziņojums Source (avota) tabulas neuzrādīšanas gadījumā”

Agrāk uzrādīto darbību izpildes rezultātā automātiski tiek izveidota sekojošā forma:

7

10.att. “Forma “ Autori ” režīmā”

Lai varētu izpildīt 1. uzdevumu – aprakstīt šīs formas īpašības – jāattēlo šī forma Design View režīmā – sk. 11.att.

11.att. “Forma “ Autori ” režīmā”

Lai varētu pāriet pie formas īpašību un notikumu apraksta jāizpilda viena no sekojošām darbībām:

Lai varētu apskatīt formas īpašības vispirms jāaktivizē forma (jāizdala visa forma): jāizvēlas Edit Select Form.

Lai aktivizētu formu var arī vienkārši ar kreiso pēles pogu divas reizes uzklikšķināt uz melna taisnstūra formas kreisajā stūrī Konstruktora režīmā - - sk. 11.att.

Formas īpašības(Format grupas īpašības)

Formas īpašību logs formai “Autori” izskatās sekojoši:

8

12.att. “Formas īpašību logs formai “ Autori ””

Īpašības, kuras ir pārskatītas šajā izvēlnē (Format izvēlnē) attiecas uz pašu formas “ārējas” izskatu. Svarīgākās formas “Autori” īpašības ir :

Caption - nosaka tekstu, kurš tiek izvadīts formas loga virsrakstā – sk. 10.attēlā. Forma “Autori” tika izveidota ar AutoForm meistara palīdzību, tāpēc šis formas virsraksts tika piešķirts attiecīgi “par godu” tai tabulas, no kurienes dati formas konstruēšanai tika paņemti automātiski, pēc noklusēšanas.

DefaultView un ViewsAllowed – attiecīgi režīms pēc noklusējuma un pieļaujamie atvēršanas režīmi (formas, tabulas vai abi). Šīs īpašības ļauj noteikt u attiecīgi uzrādīt formas izskatu: vienkārša (parasta) forma (kurā vienlaicīgi ir redzams tikai viens ieraksts), tabulāra forma un tabula. Mūsu gadījumā (sk.12.att.) ir uzlikta īpašība Single Form (režīms pēc noklesēšanas), bet nepieciešamības gadījumā var pārskatīt visus tajā (formā) izvadāmos ierakstus var formas režīmā. To var izdarīt sekojoši: no View izvēlnes izvēlēties tabulas režīmu (Datasheet View).

Scroll Ba rs – īpašība nosaka, vai ir vajadzīgas pārvietošanas joslas un ja vajadzīgas, tad kādas tieši. Pārvietošanas joslas parādas pa labi vai apakšā gadījumā, ja formas izmēri ir mazāki par vajadzīgiem, lai varētu nepieciešamības gadījumā pārskatīt vai izvadīt visu tās saturu, piemēram platās vai garās tabulas. Tātas joslas ļauj pārskatīt tās formas daļas, kuras nav redzamas tās robežās. Gadījumā, ja forma ir uzprojektēta tā, ka visa informācija ievietojas formas robežās, tad šai īpašībai var piešķirt vērtību – Neither, jo tās nav vajadzīgas un attiecīgi neļaus lietotājam kauk ko mainīt un vadīt formu.

Record Selectors – īpašība, kura tiek izmantota, lai varētu norādīt, vai ir / (nav) vajadzīga ierakstu iezīmēšanas josla formas kreisajā malā - - sk. 10. attēlā. Šī īpašība tiek izmantota formās, kad vienlaicīgi tiek izvadīti vairāki ieraksti, lai attiecīgi izvēlētos kādu no ierakstiem.

9

Dotajā gadījumā formai “Autori” šis īpašības vērtība var būt – No, bet tā kā šis formas mērķis ir attiecīgi aprakstīt tikai īpašības un to uzdevumu formas veidošanā un izmainīšanā, tad atstāsim tieši tādas vērtības, kuras tika uzliktas pēc noklusēšanas.

Navigation Buttons – pārvietošanas bultiņas – novietotas formas apakšējā robežā un tiek izmantotas pārvietošanai starp ierakstiem. Tas izskatās sekojoši:

un sastāv no sekojošām daļām.

lauks, kurā tiek izvadīts kopējais formā izvadāmo ieraksta tekošais numurs ierakstu skaits

Ievadot attiecīgajā laukā vajadzīgā ieraksta numuru (ieraksts, kuru grib pārskatīt), var uzreiz pārvietoties starp noteiktiem ierakstiem. gadījumā, ja formā tiks attēlots tikai viens ieraksts, tad labāk šai īpašībai uzlikt vērtību – No, jo pēc būtības tās nebūs vajadzīgas.

Dividing Lines – norāda, vai vajadzīgas formas apgabalu atdalītājlīnijas.

AutoResize un AutoCenter – ir attiecīgi nosaka automātisko izmēru, lai būtu redzami visi ieraksti un nosaka to, lai pie atvēršanas forma tiek atvērta un novietota ekrāna centrā. Gadījumā, ja lietotājs grib novietot un personīgi uzrādīt formas novietošanu pēc atvēršanas, tad attiecīgai īpašībai jāuzliek vērtība – No.

Formas robeža, kura nosaka tās izmērus, pēc noklusēšanas ir maināma, tātad lietotājs bez grūtībām var to pārvietot ar to pašu izmainot formas izmēru. Dažreiz to var aizliegt un padarīt formas robežu par fiksētu. Šādiem nolūkiem ir domāta īpašība Border Style , kura, savukārt var pieņemt 4 vērtības:

None – bez rāmja; Thin – tievs rāmis; Sizable – tievs rāmis; Dialog – dialoga logs.

Trīs īpašības uzdod fiksētus formas izmērus. Vērtība None ļauj izvadīt formu bez virsraksta un robežas, un attiecīgi logu ar pēli nevar pārvietot (sk. 13.att.). Tādu vērtību lieto ļoti reti, piemēram, logos kādu ziņojumu izvadei.Formas “Autori” gadījumā ir uzlikta vērtība Thin – sk. 12.attēlā. Ja formai tika uzlikta tāda vērtība, tad formas logam lietotājs nevarēs mainīt loga izmērus gadījumos, ja tas būs nepieciešams.

10

13.att. “Formas “ Autori ” logs Datasheet View režīmā pie = ”

Vērtība Sizable atšķiras no iepriekšējās vērtības ar to, ka lietotājs nepieciešamības gadījumā var formas logu pārvietot, kā arī tam mainīt izmēru. Savukārt vērtībai Dialog nevar mainīt izmēru, bet šī vērtība ļauj izveidot formu ar tievu robežu, kuru nevar minimizēt vai maksimizēt ar komandpogu palīdzību galvenā loga augšā. Dialoga logs tiek bieži izmantots. Dati, kuri tiek ierakstīti šajā logā ar lietotāju netiek attiecīgi ierakstīti tabulās, bet tiek izmantoti filtrēšanas organizēšanai (lai varētu atēlot tikai vajadzīgos datus).

Control Box – nosaka, vai pieejama (redzama) formas izvēlnes karte (formas augšējā kreisā stūrī). Šis pogas uzmanīgie formas izstrādātāji slēpj no lietotājiem, lai izvairītos no informācijas zaudēšanas vai, lai lietotājs gadījumā “nepazaudētu” vajadzīgo formu. Novācot

(slēpjot) šis pogas, piešķirot attiecīgajām īpašībām vērtības: izstrādātājs izveido speciālu komandpogu (par izstrādāšanas principiem tiks paskaidrots tālākajās nodaļās) ar nosaukumu Aizvērt . Tad forma “Autori” pieņems sekojošo izskatu:

14.att. “Formas “ Autori ” izmainītais variants ” Width – formas platums (cm).

Picture – formas fona zīmējuma faila pilnais nosaukums.

Picture Alignment – izmanto, ja Picture Size Mode ir Clip. Ieteicams izmantot Form Center.

Picture Tiling – Yes nozīmē, ka formas fonu aizpilda, zīmējumu atkārtojot.

11

Formas īpašības(Data grupas īpašības)

Datu īpašību logs formai “Autori” izskatās sekojoši:

15.att. “Datu īpašību logs formai “ Autori ”

Īpašības, kuras ir pārskatītas šajā izvēlnē (Data izvēlnē) ir vissvarīgākās no visām, jo šīs izvēlnes īpašības noteiks, kā lietotājs strādās ar datiem.

Katrai formai ir īpašība RecordSource. Par dotās īpašības vērtību var būt tabulas nosaukums (sk.15.attēlā), vaicājuma nosaukums vai arī SQL instrukcijas. Formā attēlojas ieraksti no vienas vai vairākām tabulām, kuri, savukārt tiek atlasīti atbilstoši noteiktiem kritērijiem, kas tika uzdoti nu noteikti vaicājumā vai SQL instrukcijā. Gadījumā, kad avots formas veidošanā bija tabula, tad tajā tiek izvadīti visi šis tabulas ieraksti. Var arī nofiltrēt tos ierakstus, kuri tiks izvadīti formā, uzstādot īpašību Filter. Par šis īpašības vērtību var būt izteiksme, kuras galvenā sastāvdaļa ir WHERE teikums SELECT instrukcijas SQL valodā.

Order By – nosaka sortēšanas kārtību, ar kuras palīdzību tiek sortēti ieraksti formā pēc uzrādītiem laukiem. Šī īpašība nosaka sortēšanu pēc noklusēšanas.

Nākamās 4 īpašības – Allow Edits (atļauja mainīt), Allow Deletions (atļauja dzēst), Allow Additions (atļauja pievienot) un Data Entry (datu ievadīšana) nosaka darba režīmu ar datiem. Formas var tikt izmantotas pārskatīšanai, labošanai vai jauno datu ievadīšanai. Mainot šis īpašības, var atļaut vai arī pretēji-aizliegt formas datus labot dzēst vai pievienot. Tā, piemēram, ja formas izstrādātājs vēlas aizsargāt datus no dzēšanas , tad tas var tikt izdarīts, uzstādot formai “Autori” (vai arī jebkurai citai formai) sekojošo ierobežojumu īpašību logā, kurš ir redzams 15.attēlā: .

Īpašība Data Entry tiek uzstādīta ar vērtību - No pēc noklusēšanas. Savukārt, uzstādot šis īpašības vērtību – Yes forma tiek atvērta jauno ierakstu ievadīšanas režīmā un netiek atļauta eksistējošo ierakstu pārskatīšana.

Aizliegt vai atļaut datu ievadīšanu formā var arī ar īpašības RecordsetType palīdzību. Gadījumā, ja forma tiek bāzēta uz tabulas, tad pēc noklusēšanas šis īpašības vērtība ir Dynaset

12

(dinamiskais apkopojums). Formas ierakstu pārskatīšanas izmantošanai Sis īpašības vērtību var izmainīt uz Snapshot (statiskais apkopojums).

Record Lock – ierakstu bloķēšana – nosaka ierakstu bloķēšanu, strādājot vairākiem lietotājiem.

13

Formas īpašības(Other grupas īpašības)

Other īpašību logs formai “Autori” izskatās sekojoši:

16.att. “Other īpašību logs formai “ Autori ”

Kā redzams, šajā izvēlnē ir ļoti daudz dažādu īpašību, bet visinteresantākās un reāli izmantojamās ir sekojošās:

Formu var uztaisīt par modālo logu – Modal . Šajā gadījumā lietotājs nevarēs uzklikšķināt ārpus dotās formas, padarot par aktīvo kādu citu formu. Bez tam viņam nav pieejama arī izvēlne un citi rīki. Gažreiz ir tiešām nepieciešams nodrošināt tādu režīmu, kad lietotājam tiek aizliegts izpildīt darbības kamēr viņš nepabeigs datu ievadīšanu formā.

Pop Up – īpašība, kuras būtība ir sekojošā: formu atvērot, tā parādās priekšplānā (virspusē) attiecībā pret citām atvērtām formām.

Cycle – var ieslēgt režīmu cikliskai lauku apejai ar Tab taustiņu, t.i., ar Tab taustiņu nevar pāriet uz jaunu ierakstu.

Formai var izveidot izvēlni, attiecīgajās īpašībās nosakot un uzdodot šo objektu vārdus, bet tas daļēji tiks apskatīts nākamajās nodaļās un nākamajā mājas darbā pie makrosu veidošanas.

14

Formas īpašības(Event grupas īpašības)

Event īpašību logs formai “Autori” izskatās sekojoši:

17.att. “Event īpašību logs formai “ Autori ”

Kā redzams, izvēlne Events satur un ietilpst sevī ļoti daudz dažādus notikumus, kas var būt attiecināti uz formām un darbībām ar tām. To ir ļoti daudz un notikumu nosaukumi “runā” paši par sevi: aprakstot un uzstādot vajadzīgas īpašības, var ar formu realizēt dažādas darbības – aizvērt to, uztaisīt, lai tā reaģētu uz labošanu un t.t. Daļēji (princips saglabājas) notikumi tiks uzstādīti gadījumos, kad tiks apskatītas dažādas formas ar pogām, kuru mērķis ir pogu aizvērt, atvērt, labot ierakstus un c.

Notikumi kā tādi veidojas kādu lietotāju vai pašas sistēmas darbību rezultātā, bet notikumu īpašības nosaka, kā sistēmai jāreaģē uz šo notikumu rašanos. Notikumu īpašības parasti norāda, rakstot makrosus vai VBA programmas, kuras nodrošina sistēmas reakciju uz notikumiem formā.

15

IV. Vadības elementi formās(veidi, īpašības un notikumi)

2. uzdevuma teorētiskais formulējums

Izveidot formu ar nosaukumu Izdevumi ar AutoForm palīdzību, un uz tās pamata aprakstīt galvenās šis formas elementus un to īpašības un notikumus.

Risinājums: forma Izdevumi tiks veidota uz tabulas “Izdevumi” (sk. pielikumā) bāzes.

Lai varētu izveidot formu AutoForm režīmā (forma tiek veidota automātiski, bet dotajā piemērā tas nav būtisks, jo mērķis ir formas būtiskākoelementu, to īpašību un notikumu apskatīšana, ko var realizēt arī šādā veidā) jāizpilda sekojošās darbības:

logā, kas attēlots 1.att. izvēlas

tajā pašā 1.attēlā parādītajā logā obligāti izvēlas tabulu vai vaicājumu, kurš tiks izmantots formas veidošanā (obligāts nosacījums gadījumā, ja forma tiek veidota ar Wizard

(Meistara) palīdzību) .

Rezultātā tiek izveidota vienkārša forma, kuru var apskatīt gan Design View (sk. 18.att.) režīmā, gan Datasheet View (sk. 19.att.) režīmā.

18.att. “Forma “ Izdevumi ” Design View režīmā ”

Turklāt Konstruktora režīmā var arī paskatīties visus elementus, to īpašības un notikumus tādos pašos logos, kuri jau tika redzēti un apskatīti iepriekšējā nodaļā.

16

19.att. “Forma “ Izdevumi ” Datasheet View režīmā ”

Kā veidot formu no nulles – “ar roku”Konstruktora režīm ā tiks paskaidrots nākamajā nodaļā.

Vadības elementi formās un to īpašības ir jebkuras formas galvenās sastāvdaļas. To ir diezgan daudz, tāpēc šajā nodaļā tiks pārskatīti tikai svarīgākie un biežāk izmantojamie elementi. Formas elementus izveido vai nu ar lauku pārvilkšanas no pelodošā lauku saraksta, kurš ir redzams, atvērot

formu Design View režīmā : vai arī ar

speciālo pogu palīdzību: . Arējais elementu izskats un uzvedība ir noteicama ar īpašību palīdzību (sk. tālāk), kurus var redzēt gan visai formai kopumā gan katram formas elementam atsevišķi, uzklikšķinot uz ikonas. Vadības elementu tipi: Accesā izšķir trīs vadības elementu tipus atkarībā no datu avotiem priekš elementiem:

o Pievienotie vadības elementi ir saistīti ar bāzes tabulas laukiem – tās tabulas, kura ir datu avots formai. Šajā elementā tiek attēloti dati, kuri ietilpst attiecīgajā tabulas laukā un gadījumā, kad šie dati tiek mainīti, tabulas lauku vērtības arī atjaunojas. Šādos elementos var attēlot visus lauku tipus bez izņēmumiem.

o Brīvie vadības elementi – nav saistīti ar tabulām un tie ir taisnstūri, līnijas vai zīmējumi: . Šie elementi ir paredzēti vai nu informācijas ievadīšanai vai nu citiem mērķiem, lai

turpmāk tos varētu izmantot makrosi un VBA.

o Izskaitļojamie vadības elementi – tādi elementi , kuru vērtības tiek izskaitļotas uz citu formas vadības elementu vērtību bāzes. Par datu avotu pieņem izteiksmes un funkcijas.

Vadības elements Label -

17

Label elements tiek veidots ar speciālās pogas palīdzību. To mērķis ir formas ārējā izskata nofomēšana un lai lietotājam būtu vieglāk “orientēties” un saprastu formas sastāvdaļas. Bet Label netiek izvadīts uz ekrāna gadījumā, kad forma tiek pārskatīta tabulas režīmā. Lai uzdotu īpašību Caption šim uzrakstam, jāizmanto Properties logs. Bez tam uzrakstam var uzlikt dažādus efektus, lai uzlabotu ārējo izskatu un c. – sk. 20.att.

20.att. “Vadības elements Label un tā īpašības”

Vadības elements Text Box -

Šis vadības elements ir viens no plaši izmantojamiem, jo tā mŗķis ir datu ievadīšana un attēlošana. Parasti lauku vērtības ievada pats lietotājs, bet to daudz efektīvāk var izdarūt, piešķirot vērtību īpašībai Text šajā elementā. ievadīta teksta garums ir ierobežots ar 65 535 simboliem. Šo elementu ievadītas vērtības var būt ierobežoti ar maskām vai citām darbībām.

Svarīgākās teksta lauka Text Box īpašības:

Control Source - lauka nosaukums, kura dati ir šajā objektā – dotajā gadījumā (mūsu piemērā) tāds lauks ir “Nosaukums (Nos)” - .

Status Bar Text – teksts, kas parādas ekrānā statusa rindā, kad kursors atrodas uz šī elementa. Dotajā piemērā tas ir: .

Enter Key Behavior – noklusēta Enter taustiņa rīcība. Parasti pēc Enter nospiešanas, kursors pārlec uz jaunu lauku. Ja norāda , tad pēc Enter nospiešanas, šajā elementā tiek izveidota jauna rindiņa.

Allow Auto Correct – norāda, vai laukā ievadītais teksts jāpārbauda ar AutoCorrect logā definētiem automātiskās labošanas nosacījumiem.

Visible – norāda, vai elements redzams uz ekrāna formas darba režīmā.

Dispaly When – norāda, kādos gadījumos elements redzams:

Always – vienmēr redzams. Screen Only – tikai uz ekrāna. Print Only – rikai izdrukā.

Enabled – nosaka, vai kursoru var ievietot šajā elementā (dotajā gadījumā tas ir izdarāms).

18

Locked – norāda, vai elementā var labot datus . Ja Yes, tad labot datus nav iespējams.

Filter LookUp – norāda, vai izpildot Filter by Form, laukā ievadītajām vērtībām jāparādas saraksta veidā:

Never – laukā ievadītās vērtības netiek parādītas. tiek dota iespēja izfiltrēt tukšos ierakstus (Null vērtības).

Database Default – laukā ievadītās vērtības tiek parādītas saskaņā ar Filter by Form Defaults parametriem: Tools Options Edit/Find nodaļas logā.

Always – laukā ievadītās vērtības tiek parādītas vienmēr.

Scroll Bars – ieslēdz vai atslēdz pārvietošanas joslas. Izmanto, lai Memo tipa laukā ievadītu garu tekstu.

Can Grow – ja teksts ir ievietots vairākās rindās, tad lauks pie izdrukas attiecīgi tiek palielināts pa vertikāli.

Can Shrink – ja teksts mazāks par lauka izmēru, lauks pie izdrukas samazinās pa vertikāli.

Vadības elements Combo Box -

Kā redzams, formā “Izdevumi” tika izmantots un realizēts izvēles lauks, kurš jau ietver sevī visas iespējamas vērtības, kuras attiecīgi var ievietot tajā laukā. Tas ir ļoti derīgs un dažos gadījumos ļoti svarīgs rīks, kas tiešām atvieglo datu ievadīšanu laukā, jo aizņem relatīvi mazāk laika. Combo Box lieto gadījumos, kad ir nepieciešams aizpildīt lauku ar datie, kuri atrodas citā datu bāzes tabulā vai vaicājumā. Bet 2. piemērā, tāds Combo Box tika izveidots tādai pašai tabulas “Izdevumi” vienkāršai demonstrēšanai. Tā tabulā “Izdevumi” lauks Izdtips tiek aizpildīts ar datiem, kurus jau satur izveidotais Combo Box un tie dati pieder pie tabulas “Izdevumi”. “Izvēles” varianti attiecīgi būs redzami īpašību logā, kurš būs redzams 21.attēlā. Bet tādas situācijas būtība arī ir pieļaujama un atbilst vadības elementa Combo Box izveidošanas mērķim. Combo Box laikam ir samēroti daudz īpašību un notikumu, kuri, savukārt ir līdzīgi formas īpašībām, bet galvenās Combo Box lauka īpašības ir parādītas 21.attēlā

19

21.att. “Vadības elementa Combo Box galvenās īpašības”

un tās ir sekojošās:

Īpašību Name būtība kādā ziņā sakrīt ar Caption būtību un tajā tiek ievietots (parādīts) lauks, kura vērtības tiks izmantotas Combo Box konstruēšanā – dotajā piemērā – tas ir lauks Izdtips.

Combo Box laukā (sarakstā) mūsu gadījumā ir teksts (vārdi), kurš pieder pie tabulas lauku vērtībām. Tāpēc dotajā gadījumā īpašībai Row Source Type, kuras mērķis ir norādīt, no kurienes tiek ņemti saraksta dati – Table/Query

Field List Value List

ir tieši Table/Query, jo tas atbilst būtībai. Savukārt, Field List šajā īpašībā tiek norādīts tad, kad sarakstā ir tabulas vai vaicājuma lauku nosaukumi, bet Value List – attiecīgi gadījumā, kad sarakstā ir vārdi vai skaitļi, kas uzrakstīti nākošajā rindā.

Nākamā ļoti svarīgā īpašība ir Row Source – vispārīgā veidā attēlo tabulas vai vaicājuma nosaukumu, no kurienes tiek ņemti saraksta dati. Vaicājuma vietā var būt arī SQL vaicājums, bet tā kā Combo Box lauks tika veidots nevis formā, bet tabulā, tad pēc tā izveidošanas (Combo Box izveidošanas principi uz konkrēta piemēra tiks apskatīti nākamajās nodaļās). Tātad rezultātā īpašības Row Source lauks pieņem visas iespējamas vērtības, kuras ir redzamas, uzklikšķinot uz Combo box izvēlnes: .

Īpašība Column Count – nosaka tabulas vai vaicājuma kolonu skaitu, kuri ir iekļauti vaicājumā. Tā kā runa dotajā piemērā gāja tiai par vienu vaicājuma kolonu – attiecīgi lauku Izdtips, tad arī šis īpašības vērtiba būs vienāda ar 1: .

Nākamā īpašība zem nosaukuma Column Heads, kā arī citas nākošās īpašības ir diedzgan triviālas un tāpēc tiks apskatīti ne tik detalizēti. Augstāk minēta īpašība ir paredzēta, lai noteiktu, vai sarakstā dati jāparāda ar visiem lauku nosaukumiem vai arī nē. Dotajā piemērā var uzskatīt, ka tas nav vajadzīgs, tāpēc tika uzlikta vērtība No.

20

Column Width norāda, cik platām jābūt saraksta kolonām. Gadījumā, ja sarakstā kolonu nevajag parādīt, tad var uzrādīt vērtību = 0 cm.

Bound Column īpašības vērtība konkrētajā gadījumā ir 1, jo šis īpašības mērķis ir parādīt, kurā saraksta kolonā ir lauks, kas saistīts ar Control Source atzīmēto lauku.

List Rows ir vienkāršs norādījums, cik rindām jābūt sarakstā. Šis īpašības vērtība ir vienāda ar 3, jo Combo Box laukā var parādīties un uzdotas 3 vērtības: .

Pedejās šeit apskatītas īpašības būs Limit to list un Auto Expand, bet parējās īpašības netiks apskatītas, jo to ir ļoti daudz un lietotājs jebkurā momentā var paeksperimentēt ar šādām īpašībām un uztaisīt tādu formu, kura pilnīgi atbilst viņa prasībām. Limit to list – nosacījums, kura vērtība piemērā ir pozitīva, kas liecina par to, ka Combo Box vadības elementā tiks dota iespēja ierakstīt vērtību, kuras vēl nav sarakstā, tātad tiks atļauta papildināšana.

Vadības elements Command Button -

19.attēlā ir redzams, ka formas veidošanas procesā tika izveidots un formā ievietots vēl viens vadības elements – komandpoga - Command Button . Šis elements ir viens no svarīgiem, kas atļauj ne tikai uzlabot formas ārējo izskatu, bet arī ļauj tai piešķirt dažādas darbības, kuras vairākos gadījumos aizvieto pēc savas būtības makrosus, jo, izveidotās ar meistaru komandpogas tiešām atvieglo ierakstu meklēšanu, jauno ierakstu pievienošanu un veic citas darbības. Sakarā at to, ka šis vadības elements tiešām ir noderīgs, tad šajā nodaļā tas tiks apskatīts daudz analitiskāk, ar visādiem paskaidrojumiem un izveidošanas principiem. Command Button Wizard veido moduli, nevis izmanto makrokomandu.

Ļoti svarīgi ir apskatīt, kā tad pogas īsti veidojas un pēc kādiem principiem. Pieņemot, ka jāizveido poga “Nākamais ieraksts” formā “Izdevumi”, var definēt sekojošās darbības pogas veidošanā pa soļiem:

1) Jau iepriekš izveidoto formu atver konstruktora režīmā un ieslēdz Control Wizard ;2) Toolbox peldošā izvēlnē, kura parādas tiklīdz forma tiek atvērta Design View režīmā attiecīgi

izvēlas vadības elementu Command Button – komandpogu, uzklikšķinot uz attēla: un attiecīgi novieto vēlamajā formas apgabalā.

3) Rezultātā tiek atvērts logs, kurš ir redzams 22.attēlā:

21

22.att. “Komandpogu veidošanas meistars”

Logā, kurš ir redzams 22.attēlā ir pārskaitītas vairākas operācijas, kuras attiecīgi var piešķirt komandpogai. Operācijas ir saistītas ne tikai ar formu, bet arī ar formas un tabulas ierakstiem, ar pārskatiem un citu pielietošanu. Formā “Izdevumi” tika izveidota poga “Nākamais ieraksts”, tātad var secināt, ka komandpogai jāpiešķir sekojošā darbība: pogai jāaizvieto ierakstu pāršķiršanas bultiņas formas apakšā: . Attiecīgi 22.attēlā ir redzams, ka tas attiecas uz Record Navigation komandām, jo tieši šis rīks dod tādu iespēju. Tātad nākamais ceļš pogas izveidošanā ir:

Next logā, kurš ir parādīts 23.attēlā izvēlas

tajā parādītās opcijas un Next Finish.

23.att. “Komandpogu veidošanas meistars (3.solis)”

22

Rezultātā tiek izveidota forma ar pogu – sk.19. attēlā un uzklikšķinot uz tās tiek izpildīta tā darbība, kura tika definēta: nospiežot to, mainās gan ieraksti, gan ierakstu numuri attuecīgi tam nolūkam paredzētajā laukā.

Lietotājiem, kuriem vairāk patīk strādāt ar tastatūru var tai pašai pogai piešķirt taustiņu kombināciju. Šādiem nolūkiem tiek izmantota pogas īpašība Caption, kas nosaka uzrakstu uz pogas. Tā kā, veidojot komandpogu ar Meistara palīdzību tai jau tika piešķirts uzraksts 3.solī – sk 23.attēlā, tad pogas īpašību logā, kurš attiecīgi ir redzams 24.attēlā, īpašībā Caption izvēlas vienu no uzraksta burtiem (kāda patīk lietotājam – pēc viņa izvēles) un pirms tā noliek ampersanda zīmi - & -

.

Formas režīmā atbilstošais (izvēlētais) burts būs pasvītrots - , lai turpmāk gadījumā, kad vajadzēs izmantot šo pogu vairs nevajadzēs klikšķināt uz tās, bet varēsrealizēt sekojošo taustiņu kombināciju:

Alt + izvēlētais (uzrakstā pasvītrotais) burts

Dotajā piemērā būs pietiekams uzklikšķināt kombināciju Alt + N un darbības princips būs analoģisks klikšķināšanai ar pēli.

Pogai ir vairākas īpašības: tai var uzlikt zīmējumu, mainīt krāsu un ielikt vēl rindu īpašību, kas jau tika aprakstītas agrāk un princips saglabājas. Bet komandpogai ir ieteicams izmantot sekojošās īpašības no īpašību loga, kurš ir parādīts 24.attēlā:

no grupas Other – šeit ievadītais teksts redzams Statusa rindā tad, kad dotais vadības elements ir aktīvs.

24.att “Īpašību logs komandpogai”

- teksts, kurš parādas tad, kad pēles kursors atrodas virs dotā vadības elementa. augstāk minētās īpašības

23

definēšanas rezultāts ir sekojošs:

dotajā piemērā, kad darbības ir piešķirtas pogai, var apskatīt, kā mainās īpašības īpašību logā grupā Event – sk. 24.att:

. Ir redzams, ka pogai tika piešķirts (automātiski pēc izveidošanas) notikums On Click, kurš ir skaidrs pēc savas

būtības – uzklikšķinot uz pogas tiek izpildīts modulis, kurš tika automātiski izveidots VBA valodā un kuru attiecīgi var apskatīt, izpildot ceļu:

1 klikšķis uz un rezultātā tiek izvadīta sekojošā programma:

25.att. “Programmas fragments VBA valodā”

Komandpogai “Nākamais ieraksts” var piešķirt ļoti daudz dažādu īpašību, bet tas, savukārt ir atkarīgs no tā, kādas prasības lietotājs grib piešķirt izveidotai pogai.

Notikumi, kuri attiecas uz vadības elementiem ir līdzīgi izmantošanā, jo tiklīdz poga vai cits formas vadības elements ir nodefinēts un izveidots, Meistars (Wizard) automātiski īpašību logā ieraksta vai piefiksē (lietotājs var to izdarīt arī pats), ka, piemēram, pogas izveidošanas gadījumā pretī procedurai On Click Event (notikumu) izvēlnē tika uzrakstīts, ka šai pogai ir piesaistīta procedūra.

Secinājums: 2. piemērā definētais uzdevums tika izpildīts: rezultātā tika izveidota forma “Izdevumi” un tālāk tika aprakstīti visi tajā izmantoti vadības elementi: poga, teksta lauki un to īpašības un daži no notikumiem.

24

V. Vadības elementi vienkāršās formās (veidi, īpašības un notikumi)

3. uzdevuma teorētiskais formulējums

Izveidot formu ar nosaukumu Autori1, noformēt to līdzīgi kā 26.attēlā parādītajai formai, un uz tās pamata aprakstīt galvenos šis formas elementus, kuri netika aprakstīti un netika izmantoti 1. un 2. uzdevumos un to īpašības un notikumus.

Risinājums: formas veidošana ir analoģiska kā 1. un 2. uzdevumos, un tā pēc izveidošanas izskatās sekojoši:

25

26.att. “Forma “ Autori1 ” Datasheet View režīmā (3. uzdevums)”

Kā redzams forma “Autori1” tika uzkonstruēta uz tabulas “Autori” pamata (sk. pielikumā) paredzēta sekojošiem mērķiem: pilnīgi reālā situācija bibliotēkā ir jaunā izdevuma pienākšana, tāpēc bibliotekāra pienākums ir ne tikai aizpildīt kārti par pienākošo izdevumu – piešķirt kodu, datu bāzē nofiksēt visus datus par izdevumiem – bet arī aizpildīt autora kartīti – nofiksēt visus datus par autoriem. Tieši šāda iemesla dēļ formā tika izveidotas vairākas pogas ar dažādiem nosaukumiem un mērķiem, bet tas tiks apskatīts vēlāk, jo jāsāk ar galvenāko šis formas vadības elementu – Tab Control.

Tab Control – vispārīgā gadījumā šis elements tiek izmantots vairāklappušu formas veidošanā, kad tas ir nepieciešams vai lietotājam liekas daudz izskatāmākā, kas ļauj formas izskatu pietuvot Windows loga noformējumam attiecīgi sadalot visu informāciju vairākās izvēlnēs un attiecīgi grupās. Pārslēgšanās starp izvēlnēm notiek ar pēles palīdzību – klikšķinot vienu reizi uz tās izvēlnes, kura dotajā momentā ir vajadzīga. 3. piemērā ar elementa Tab Control palīdzību tabulas “Autori” lauki tika

sadalīti sekojošās 3 daļās:

1. lappuse, kurā tiek ievietota 2. lappuse, kura satur 3. lappuse attiecīgi satur informācija tikai par autora kodu informāciju par informāciju par autora (sk. 26.att.) autora iniciāļiem personāliem datiem

26

Varētu būt, ka piemērs nav viens no lbākiem, bet tas ļauj iegūt priekšstatu par to, kāds ir elementa Tab Control mērķis. Tabulās, kurās ir ļoti daudz lauku un kuru būtība ir dažāda, tad šajā gadījumā elementa Tab Control pielietošana tiešām ir noderīga.

Elementa Tab Control notiek sekojošā veidā:1) No Toolbox izvēlnes:

izvēlas vajadzīgu elementu - un formas konstruktora režīmā uzklikšķina uz tās vietas, kur lietotājs grib to ievietot.

2) Ja šajā elementā vajag ievietot papildlapas (izvēlnes veidā), tad to var izdarīt, uzklikšķinot uz elementa Design View režīmā ar labo pēles pogu un no saraksta izvēlēties attiecīgu darbību:

.

Pēc tām visām darbībām var vadības elementu uzlabot un pielāgot lietotāja prasībām, atvērot šī elementa īpašību logu – sk. 27.att.

27.att. “Tab Control vadības elementa īpašības”

Svarīgākās Tab Control vadības elementa īpašības ir sekojošās:

27

Multi Row – pielieto, kad lappuses derētu izvietot vairākās rindās.

Tab Fixed Height – lappuses stūrīšu augstums.

Tab Fixed Widht – lappuses stūrīšu platums (automātiski tiek paplašināts gadījumā, kad uzraksts ir garš).

Style – lappuses stūrīšu noformējuma stils – sk.27.attēlā. Kā redzams, stūrīšus var padarīt pa pogām, izvēloties šajā īpašībā vērtību = Buttons. Rezultātā 26.attēlā parādīta izvēlne stūrīšu veidā izskatās sekojoši:

.

Parējās īpašības ir līdzīgas iepriekšapskatītām un tāpēc nav vērts atkārtoties.

Secinājums: Tab Control elementa apgabalā var ievietot ari vēl dažādus vadības elementus, piemēram, pogas, taisnstūrus, zīmējumus (kuri tiek eksportēti no citiem failiem, piemēram,

zīmējums, kurš tika ievietots formā - sk.26.attēlā tika ievietots no Clip Art galerijas - un paredzēts formas ārējā izskata uzlabošanai – bibliotēka vienmēr asociējas ar grāmatām).

Formā parādītās pogas tika veidotas ar Meistara palīdzību pēc tādiem pašiem principiem, kā tas ir parādīts un aprakstīts 2. uzdevumā un ar visām tām īpašībām, kuras ir līdzīgas. Atšķirība ir tāda, ka 3. pogas veidošanas solī – sk. 23.att. – pogai tika izvēlēts nevis teksts, bet zīmējums rezultātā formā “Autori1” visām pogām ir zīmējumi, kuri pēc sava satura ir līdzīgi darbībai. Tā, piemēram ir redzams,

ka poga paredzēta iziešanai no formas, kas savukārt tika apstiprināts ar uzrakstu virs pogas - .

Tādas pašas ir arī citas komandpogas, kuru izveidošana tiešām uzlaboja formas izskatu un vizuālo uztvēršanu un protams tāda forma palīdzēs gadījumā, kad lietotājam nav zināmas visas formas nianses. Ar to varēs strādās jebkurš lietotājs (pat bez īpašas pieredzes) un tas ir tiešām pozitīvs moments formas veidošanā.

1. un 2. uzdevumos un to realizācijās netika izmantots tāds vadības elements kā taisnstūris – Rectangle. Šī elementa pievienošana formai ir analoģiska citu elementu pievienošanai. Tikai Toolbox izvēlnē jānospiež ikona ar sekojošo attēlu: . Ši elementa galvenais mērķis ir formas ārējā izskata uzlabošana (dotajā gadījumā), kā arī loģisko elementu grupēšana. Attiecīgi šī elementa galvenās īpašības ir :

, kuras “runā” paši par sevi un visādi uzlabo izskatu.

28

Secinājums: šajā piemērā tika apskatīts, kā veidot vienkāršas formas – formas, kuru datu avots ir tikai viena tabula un tajā nav iebūvēta kāda cita tabula vai daļa no citas tabulas laukiem – sk. nākamajā nodaļā. Kā arī tika iegūtas papildzināšanas par to, kādi vēl svarīgi vadības elementi var tikt izmantoti formas veidošanā, kā, piemēram, Tab Control un citi elementi, kuri uzlabo jebkuras formas uzskatamību. Turklāt, formā “Aurtori1” katrai pogai tika uzlikta ļoti interesanta īpašība, kuras būtība jau tika aprakstīta 2. uzdevumā – tā ir - teksts, kurš parādas tad, kad pēles kursors atrodas virs dotā vadības elementa. Tā teksts, kurš ir parādīts tika piesaistīts

formas pogai - , kuras mērķis ir atvērt jaunu Text Box, kurā tiks ievietoti jaunu dati par autoru.

Rezultātā, tiklīdz lietotājs atradīsies virs šis pogas, parādīsies attiecīgais teksts - . Šādi efekti dažreis irļoti noderīgas, jo “spēlē” gida lomu datu bāzes formās un atskaitēs. Parējie vadības elementi tika atkārtoti un attiecīgi aprakstīti agrāk.

VI. Saliktās formas un to veidošanas principi(jaunie vadības elementi un to apraksts)

Bieži vien lietotāji izveido nevis vienkāršās, bet saliktās formas, jo tādas formas ir reāli izmantojamas datu bāzēs un bibliotēkās. Kā bija redzams iepriekšējā nodaļā (kur tika apskatītas vienkāršās formas), vienkāršajā formā var tikt iekļauti lauki no vairākām tabulām – gadījumā, kad forma tika uzkonstruēta uz iepriekš sagatavotā un izveidotā vaicājuma pamata. Bet vairāk tomēr ir gadījumu, kad lietotājs (piemēram, bibliotekārs) grib, lai formā uzreiz varētu sekot līdz tam, piemēram, kāds autors ir uzrakstījis grāmatu ar tādu vai citādu kodu vai kāds no lasītājiem ir paņēmis izdevumu ar noteiktu kodu. reāli to var izdarīt tikai atvērot vairākās tabulas: atvērt, piemēram, tabulu “Izdevumi”, nofiksēt vajadzīgos datus – piemēram, izdevuma kodu, aizvērt šo tabulu un atvērt nākamo – tabulu “Izdevumu autori” un ar salīdzināšanas paņēmienu (pēc kodiem kā kopīgiem laukiem vai citas informācijas) iegūt to informāciju, kura var tikt iegūta arī ar vienkāršākā paņēmiena palīdzību. Tādu “bezjēdzīgu” ceļu var izdarīt turklāt tikai lietotājs, kuram ir zināmi visas datu bāzes “Bibliotēka” nianses. Tomēr tas viss nav vajadzīgs, jo to pašu jebkurš lietotājs var realizēt ar saliktās formas palīdzību. Tātad, saliktā forma – ir forma, kura sastāv no divām daļām:

Galvenā forma Lauks 1 Lauka 1 vērtība

Lauks 2 Lauka 2 vērtība

........... ............

Apakšforma

Lauks 1 Lauka 1 vērtība

29

Lauks 2 Lauka 2 vērtība

......... ................

Kā redzams, tāda forma tiešām atbilst reālai situācijai un attēlo vēl vienu no galvenām formas iespējām.

4. uzdevuma teorētiskais formulējums

Izveidot salikto formu ar nosaukumu Autoru Kartīte, noformēt to līdzīgi kā 28.attēlā parādītajai formai, un uz tās pamata aprakstīt galvenos šis formas elementus, kuri netika aprakstīti un netika izmantoti 1. un 2.un 3. uzdevumos un to īpašības un notikumus. Pec tādas formas izveidošanas un visu vajadzīgo principu realizēšanas tā izskatīsies sekojoši:

28. att. “Saliktā forma “ Autoru Kartīte ””

Salikto formu veidošana ir diezgan garš uzdevums, bet, iemācoties, tas vairs neaizņems daudz laika un ļaus izveidot tādu salikto formu, kāda atbilst visām lietotāja prasībām, tāpēc šajā nodaļā tiks aprakstīts viss ceļš saliktās formas konstruēšanā.

Veidojot saliktās formas, vispirms atsevišķi jāsagatavo un jāsaglabā apakšforma un tikai pēc tam galvenā forma, jo veidojot saliktās formas jāņem vērā sekojošā informācija:

30

Vispirms izvēlas galveno tabulu.

Izvēlas tabulas, kuras ir datu izejas avots apakšformās (Subforms).

Sadala formas laukumu starp galveno formu un apakšformām.

Katrā formas dalā izvieto atbilstošo izejas tabulu laukus. Obligāti jāiekļauj atbilstošo tabulu atzslēgas laukus.

Tatad, pirmais solis saliktās formas veidošanā ir apakšformas sagatavošana un izveidošana: tajā ir nepieciešams redzēt tikai izdevuma nosaukumu, izdevuma gadu un izdevuma kodu. Apakšforma ļoti bieži tiek konstruēta tieši uz vaicājuma pamata, jo tas ir ērts veids, kas tiek izmantots gadījumā, kad formā jāredz tikai tie lauki, kuri ir nepieciešami un no vairākām tabulām vienlaicīgi. Bet saliktās formas var pārsvarā izveidot gadījumā, kad tabulas, kuras tiek izmantotas formas veidošanā ir saistītas savā starpā ar saiti 1 : . Turklāt, par galveno parasti var droši uzskatīt tabulu, kura atrodas no vieninieka puses (dotajā gadījumā – tabula “Autori”, bet par apakšdaļu formā “kalpo” attiecīgi tabula, kura atrodas no bezgalības zīmes () puses vai arī reālās situācijās – speciāli izveidoti vaicājumi. Tā tas tika darīts arī dotajā piemērā.

Rezultātā iegūtā forma nodrošina datu pārskatīšanas sinhronizāciju gan galvenā gan apakšformā, kas attiecīgi ir tādas formas mērķis un īpatnības. Pārskatīšana notiek ar pogu pal;īdzību, kuras atrodas formas pašā apakšā: vai arī šīs pārskatīšanas operācijas var arī realizēt ar komandpogu palīdzību, ja vien tās tika izveidotas (piemēram, tas tā tika izdarīts formā “Autori1” 26. attēlā). Tā, piemēram, pārejot uz nākamo formas ierakstu notiek sinhrona mainīšana abās formās. Tas tiek nodrošināts ar vienādu lauku palīdzību abās tabulās, jo tāds ir nosacījums, kurš ir viens no galveniem un ar kuru palīdzību tiek nodrošināta pareizā formas realizācija – ierakstu pārskatīšana un sinhronizitāte.

Vaicājuma veidošana apakšformai

Vaicājumu veidošanas paņēmieni un principi tika apskatīti 2. mājas darbā, bet, lai izveidotu vaicājumu apakšformai jāizmanto Design View logs un jāizpilda sekojošās darbības:

1) Datu bāzes galvenajā logā izvēlas Create query in Design View.

2) Dialoglogā Show Table izvēlas divas tabulas : “IzdAut” (Izdevumu autori) un “Izdevumi”.

3) Pēc atbilstošo lauku izvēlēšanas vaicājumam jāizskatās sekojoši:

31

29.att. “Vaicājums apakšformai”

4) Saglabā izveidoto vaicājumu ar nosaukumu “Grāmatu autori”(“GramAut”).

Apakšformas “Autoru Kartīte Sub” izveidošana ar Meistara palīdzību

Kad nepieciešamais vaicājums ir izveidots, var veidot pašu formu, kura arī tālāk “kalpos” par avotu citai (galvenai) formai. Tas tiks darīts pēc sekojošā principa: forma, lai netērētu laiku un arī citu apsvērumu dēļ (formu kvalitatīvāk ir taisīt ar Meistara palīdzību) tiks realizēta ar Wizard palīdzību :

1) Forms Create form bu using Wizard.

2) Logā, kurš ir parādīts 30.attēlā, izvēlas: Tables/Queries jāizvēlas iepriekš izveidotais vaicājums GrāmAut (grāmatu autori) un no lauku saraksta pārnest visus laukus, izņemot lauku Autkods – sk. 30. attēlā.

3) Dotajā gadījumā, lauks Autkods nav obligāti jāiekļauj kā vadības elementu formā, jo šis lauks ir nepieciešams tikai tāpēc, lai sasaistītu galveno formu un apakšformu kopā ar kopīgā lauka palīdzību, tāpēc šo lauku ir pietiekami pieminēt vaicājumā.

32

30.att. “Apakšformas veidošana ar Meistara palīdzību ”

4) Tālākās darbības ir analoģiskās Next Datasheet Standard apakšformai jāpiešķir vārds Autora Kartīte Sub Finish. Rezultātā tiks parādīta forma, kura pēc izskata ir sekojošā:

31.att. ““Autora Kartīte Sub ” apakšforma Design View režīmā ”

32.att. “Autora Kartīte Sub ” apakšforma Datasheet View režīmā ”

Galvenās un apakšformas sasaistīšana

Divu formu sasaistīšana notiek ar vēl viena svarīgā vadības elementa palīdzību - palīdzību. Tātad tālākās darbības ir sekojošās:

1) Atver galveno formu (tā tika noteikta par galveno izveidošanas procesā), kuras saturs un lauki ir parādīti fragmentā:

2) No Toolbox izvēlnes izvēlas attiecīgo vadības elementu - un ievieto to galvenās formas nepieciešamajā vietā:

33

3) Pēc divām augstāk uzrādītām darbībām maina dažas no galvenām formas un apakšformas īpašībām.

Interesanti ir apskatīt dažas no apakšformas īpašībām:

32.att. “Elementa īpašību logs (fragments)”

Jāpievērš uzmanība divām īpašībām: - attiecīgi Pamatlauki un Apakšlauki. Šīs īpašības norāda tos laukus, kuri ir saistīti abās formās. Tātad, tas attiecīgi nozīmē, ka izveidotajā formā “Autora kartīte”, klikšķinot uz navigācijas pogām notiek ierakstu pārskatīšana sekojošā kārtībā: mainoties ierakstiem galvenajā formā, notiek maiņa arī apakšformā. Bet tas, savukārt, tiek nodrošināts ar vienādu lauku palīdzību, kurus var apskatīties arī uzklikšķinot uz zīmes īpašību logā, kurš ir redzams 32.attēlā. Rezultātā parādas attiecīgais logs, no kura var redzēt vienādus (saistošus laukus) – 33.attēlā:

33.att. “Saistošo lauku logs apakšformā”

Formu Meistars automātiski aizpilda šos laukus, ņemot vērā tās saites, kuras tika agrāk izveidotas starp bāzes tabulām. Tieši šī iemesla dēļ, tabulas un saites jākonstruē pareizi, jo tas ir ļoti svarīgs moments.

34

Pretējā gadījumā, Access nevarēs aizpildīt šos laukus automātiski un būs jāmeklē kļūdas vai arī jāuzdod šis īpašības lietotājam pašam.

Kad saliktā forma ir izveidota, tā noteikti ir jātestē: šādiem nolūkiem izveidotās formas apakšā jāklikšķina pogas - . Vispār saliktā formā ir divas tādas joslas ar pārvietošanas pogām – sk. 28. attēlā. Tiko parādīta josla atrodas formas pašā apakšā un ir paredzēta ierakstu pārskatīšanai galvenajā formā. Turklāt, klikšķinot uz tām pogām vienlaicīgi mainās ieraksti gan galvenajā formā gan apakšformā. Savukārt, klikšķinot uz otrās pārvietošanas joslas apakšformas apakšā - notiek ierakstu mainīšana (šķirstīšana) tikai pašā apakšformā nevis abās formās vienlaicīgi.

Īpašību uzstādīšana apakšformās

Apakšformai derētu uzstādīt sekojošās īpašības:

Apakšforma galvenajā formā “Autoru Kartīte” ir paredzēta, galvenokārt tikai informācijas pārskatīšanai par dotās grāmatas autoru. Tāpēc ir nepiesiešams aizliegt lietotājam šos ierakstus dzēst vai mainīt izvēlnē Data īpašību logā sk. 33.att.- attiecīgām īpašībām jāuzstāda vērtības = No:

34.att. “Data veida īpašības apakšformai “Autoru Kartīte Sub””

Format izvēlnē var izmainīt vēl vienu īpašību: Navigation Buttons laukam jāpiešķir vērtība No, jo visus ierakstus var pārskatīt, šķirstot tabulu apakšformas apgabalā.

Citas īpašības var attiekties uz dizaina mainīšanu, kā arī izmēru mainīšanu. Tas ir viegli izdarāms un princips tika apskatīts jau agrāk.

Kā redzams 23. attēlā, saliktā formā tika ievietoti arī citi vadības elementi – pogas, kuru veidošanas principi tika detalizēti apskatīti iepriekšējās nodaļās. Bet svarīgs ir vadības elements, kurš tika ievietots

formā “Izdevumi”, kura automātiski var tikt izsaukta pēc pogas nospiešanas formas logā – sk. 23.att. tāda poga ir vajadzīga, lai varētu apskatīt tos izdevumus, kuri jau ir tabulās un formās, kā arī paildināt ar informāciju par jaunpienākošiem izdevumiem. Nospiežot šo pogu, parādas jau pieminēta forma arī ar pogām, kuru būtība ir ierakstu pārskatīšana (tādas pogas jau tika veidotas agrāk vienkāršās formas piemērā):

35

35.att. “Forma “ Izdevumi ””

Šajā gadījumā – formā – ir redzams vēl viens dažreiz noderīgs vadības elements – Option Group -

, kurš formās tiek izmantots, lai dotu lietotājam iespēju izvēlēties vajadzīgo vērtību no īsā saraksta. Tāds piemērs ir parādīts formā. Tāda elementa izmantošana pēc savas būtības ir analoģiska Combo Box elementa būtībai, bet pēdējā vadības elementa izmantošana ļauj uzreiz apskatīties visas dotā elementa vērtības bez papildus atvēršanas kā tas bija elementa Combo Box gadījumā un ērtāk un uzskatāmāk piešķirt vērtību, uzklikšķinot ar pēli vajadzīgajā vietā. Veidojot grupu, var izvēlēties,kāda forma būs pirms formas vērtībām. Tā attiecīgi var būt:

un izvēle ir atkarīga no lietotāja. Grupas būtība ir tāda, ka tā atļauj no piedāvātā saraksta izvēlēties tikai vienu vērtību, bet gadījumā, ja lietotājs vēlas divas vērtības, tad jāizveido vairākas grupas. Turklāt, atvērot jau gatavu formu, kura tika izveidota uz kādas tabulas pamata un kurā ir definēts tāds vadības elements kā Option Group, tad šajā gadījumā, šķirstot (“staigājot” starp ierakstiem) ierakstus formā ar pārvietošanas joslas palīdzību formas pašā apakšā - formā “Izdevumi” – sk. 34. attēlā – mainās arī elementa Option Group vērtības atkarībā no attiecīgi agrāk piešķirtajām. Tā, piemēram, no tabulas “Izdevumi” – sk. pielikumā – ir redzams, ka izdevums ar nosaukumu “Microsoft Access visiem” ir ar

36

tipu grāmata - . Savukārt, nospiežot pogu

pāriešanai uz nākamo ierakstu vai , ir redzams, ka lauka Izdevuma tips vērtība arī mainās. Attiecīgi izdevums ar nosaukumu “Psiholoģija pedagogiem” ir ar tipu brošūra, kas attiecīgi tiek parādīts formā. Tātad, kā redzams, šis vadības elements ne tikai ir uzskatāmāk, bet arī nodrošina sinhronizācijas saglabāšanu.

Tātad, kā redzams, šis vadības elements ne tikai ir uzskatāmāk, bet arī nodrošina sinhronizācijas saglabāšanu. Grupas īpašību logā var uzdot vairākas īpašības, piemēra, Data izvēlnē paredzēt vērtību pēc noklusēšanas kaut arī šī īpašība nav obligāti pieprasīta:

Bet katram grupas vadības elementam obligāti jāuzdod īpašība Option Value Data izvēlnē. Vērtībai jābūt skaitlim un jāatšķiras no parējām vērtībām – katram grupas elementam jāpiešķir sava vērtība. Tā

arī piemērā vadības elementam grupā tika piešķirts skaitlis 1:

Attiecīgi diviem pārējiem elementiem – 2 un 3. Kad lietotājs pārslēdzas starp grupas elementiem, šī elementa vērtība kļūst vienāda ar definēto īpašībās un tabulā šī izvēlētā vērtība tiks saglabāta. Dotajā piemērā, grupa tika veidota ar meistara palīdzību.

Formā tika arī ievietota poga ar tām metodēm, kā tas jau tika aprakstīts agrāk ar mērķi nepieciešamības gadījumā sameklēt vajadzīgo ierakstu. Tā, piemēram, lasītājs grib zināt, vai bibliotēkā ir grāmata, kuras autors ir, piemēram, ar uzvārdu Ziedonis. Bibliotekārs, savukārt to var attiecīgi

pārbaudīt ar pogas palīdzību, kurai ar VBA programmas palīdzību tika piešķirta komanda Find Record , un kuru nospiežot parādas logs, kurš ir parādīts tālāk:

37

36.att. “Meklēšanas logs”

Aizpildot šo logu – uzrādot meklējamo uzvārdu un to, kur tas ir jāmeklē, var viegli atrast vajadzīgo informāciju vai arī saņemt ziņojumu neveksmīgās meklēšanas gadījumā:

37.att. “Ziņojums gadījumā, kad meklētais ieraksts netika atrasts”

Un pēdējais moments saliktās formas realizēšana ir pašas formas fona zīmējuma izmainīšana To ir viegli realizēt un tas tika darīts sekojoši: formas īpašību logā Format izvēlnē laukā Picture tika uzrakstīts ceļš līdz zīmējumam –

, kurš glabājas programfailos un pēc tam rezultāts ir redzams 23.attēlā.

Secinājums: šajā nodaļā galvenā uzmanība tika pievērsta vadības elementa Subform/Subreport pielietošanai salikto formu veidošanā. Un var izdarīt sekojošo secinājumu: forma, kura iekļauj sevi šo vadības elementu ir galvenā. Parasti tādas formas tiek izmantotas gadījumos, kad vienlaicīgi uz ekrāna jāparāda ieraksti no tabulām, kuras savukārt ir saistītas ar saiti 1 : . tāds lēmums atļauj viegli tikt galā ar datu sinhronizācijas saglabāšanu formās. Saite starp galveno un apakš formām tiek realizēta ar

īpašību palīdzību. Salikto formu veidošanai Access paredz dažādu Meistaru izmantošanu, kuri attiecīgi pie pareizi izveidotām tabulām un saitēm starp tām ātri izveidos vajadzīgo formu un automātiski sasaistīs galveno un apakšformu.

38

VII. Makrosi(visbiežāk lietojāmas makrokomandas,

makrosu veidošanas principi un c.)

Pirms makrosu izveidošanas formās, ir skaidri jāzin, kādas ir galvenās makrokomandas un kā tās tiek pielietotas. Tas ir būtiskākais moments makrosu izveidošanā, jo viens no makrosu izveidošanas nosacījumiem ir analīze: ko gribam iegūt kā rezultātu un ar kādas makrokomandas palīdzību to var attiecīgi realizēt. Accesā ir divas valodas, kas tiek izmantotas fan formās gan atskaitēs gan arī citos pielikumos:

VBA valoda (Visual Basic for Aplications); Makrokomandu valoda.

39

VBA valoda ir paredzēta tikai tiem lietotājiem, kuri diezgan labi orientējas programmēšanas valodās un var uzrakstīt attiecīgo programmu. Turklāt, makrosi ir makrokomandu kopums, ar kuru palīdzību var realizēt vairākas komandas, kuras attiecīgi ir realizējamās ar VBA valodas palīdzību, piemēram, veidojot komandpogas ar Meistara palīdzību (kā tas tika darīts iepriekšējās nodaļās), lietotājs var piesķirt tai dažādas darbības, kas saistītas ne tikai ar ieraksta darbībām, bet arī ar formas darbībām: formas aizvēršana, atvēršana, saglabāšana , kā arī citas darbības:

Savukārt, ar makrosu palīdzību arī var realizēt tādas darbības, bet visādā ziņā, dažreiz, šīm darbībām var piešķirt arī mazliet citādāku nozīmi. Tā, piemēram, jau agrāk izveidotājā formā “Autoru Kartīte” ir komandpoga “Jauns izdevums”, ar kuras palīdzību tiek atvērta forma “Izdevumi” rediģēšanas režīmā. Tā ir maksimāla iespēja, ko dod VBA valoda, bet ar makrosa palīdzību var izdarīt tā, lai ar šis pogas palīdzību tiktu atvērta forma “Izdevumi” ieraksta papildināšanas režīmā. Tas arī tiks apskatīts tālāk.

Accesā 2000 visbiežāk lietojamās makrokomandas ir attēlotas tabulā:1. tabula

Makrokomanda (angļu Mērķis Pielietojums valodas interpretācijā) (ar ko ir saistītas (kuros gadījumos jāpielieto) (aprakstītām darbībām darbības un kurā vidē) pielietojama komanda

Darbības ar datiem Datu atlase Apply Filter formās un atskaitēs Find Next Pārvietošanās Find Record starp datiem GoToControl GoTo Page GoToRecord

Datu vai ekrāna Requery (Atjaunošana) atjaunošana ShowAllRecords

Komandas izpilde RunCommand Makrosa, procedūras RunMacro vai vaicājuma izpilde RunCode (programmas palaišana)

OpenQueryRunSQL

(SQL vaicājuma palaišana)Izpilde

Cita pielikuma izpilde RunApp (pielikuma palaišana)

40

Izpildes pārtraukšana CanselEvent Quit StopAllMacros StopMacro

Izeja no Access programmas Quit

Microsoft Access objektu OutputTo (izvadīt formātā)pārsūtīšana citos objektos SendObject

Imports/ Datu formāta pārveidošana TransferDatabaseeksports TransferSpreadsheet

(pārveidot elektronisko tabulu)TransferText

Objekta kopēšana, CopyObject nosaukuma mainīšana un Rename

saglabāšana Save Darbības ar objektiem Objekta dzēšana DeleteObject

Loga stāvokļa vai izmēru Maximaze mainīšana Minimaze

MoveSize Restore

OpenForm Objekta atvēršana OpenModule

un aizvēršana OpenQuery OpenReport

OpenTable OpenDataAccessPage Close

Objekta printēšana OpenFormOpenQueryOpenReportPrintOut

Objekta izvēlēšana SelectObject

Lauka vērtības, vadības elementa vai īpašības SetValue

uzdošana

41

Pārējās darbības Objekta atjaunošana RepaintObject

Informācijas izvade uz Echo (izvade uz ekrāna) ekrāna MsgBox (ziņojums) SetWarnings

(uzstādīt ziņojumu)

Makrokomandu daudzums ir ļoti liels, kas, savukārt paplašina dažādas izstrādes iespējas lietotājam. Un makrosi parasti tiek lietoti notikumu apstrādei. Un pilnīgi loģiska ir tas, ka katrai formā izmantojamā vadības elementa īpašībai atbilst attiecīgais notikums, kurš ir līdzīgs ne tikai pēc savas būtības, bet arī pēc nosaukuma. Tā, piemēram, notikuma īpašība – Atvēršana (OnOpen), kura ir īpašību logā (gan formas īpašību logā, gan vadības elementa), atbilst notikumam Open. Pilns notikumu saraksts ir pārskatāms Event izvēlnē īpašību logā un pēc noklusēšanas šie notikumi nav uzstādīti. Attiecīgi, uzstādot notikuma īpašības vērtības, var papildināt objekta standarto uzvedību, piešķirit tam noteiktu darbības pildīšanu. Piemēram, pirms notikuma īpašības uzstādīšanas tādam vadības elementam kā komandpoga, Datasheet View režīmā, nospiežot šī pogu tiks imitēta tās

nospiešana, bet nekāda darbība netiks pildīta - un attiecīgi nekāda forma netiks atvērta, jo, apskatoties īpašību logā Event izvēlni:

38.att. “Komandpogas notikumu īpašības pirms to piešķiršanas”

neviena aile netika aizpildīta. Attiecīgi, veidojot komandpogas un veidošanas procesā piešķirot tām kaut kādu noteiktu darbību – gadījumā, kad komandpoga tiek veidota ar Meistara palīdzību, tad īpašību logs izskatās jau savādāk, jo kāda no notikumu īpašībām jau ir aizpildīta:

39.att. “Komandpogas notikumu īpašības pēc to piešķiršanas”

42

Makrosa “OpenForm” ievadīšanas režīmā veidošana(uz formas “Izdevumi” piemēra)

Šajā nodaļā tiks apskatītas vairākas formas un to veidošanas principi, kā arī tiks apskatīts viens no makrosiem – makross, kurš atvēr formu, kura ir vajadzīga, bet tas nav viss, jo būs viena nianse tās atvēršanā.

5. uzdevuma teorētiskais formulējums

Izveidot formu ar nosaukumu Izdevumi, un pogai ar nosaukumu Jauns autors piekārtot makrosu kas atvēr tabulāro formu “IzdAut2”, kura tika izveidota ar meistara palīdzību. Komandpogai Jauns autors jāpiekārto tāds makross, lai attiecīgās formas atvēršana paredzētu jau jauno ierakstu ievadīšanu par jauno autoru.

Tāda uzdevuma līdzīgā situācija bija apskatīta 4. uzdevumā, kur formā “Autoru kartīte” – sk. 28.att.- tika izveidota komandpoga ar Meistara palīdzību un tās uzdevums ir formas “Izdevumi3”- sk.35. att.- atvēršana un attiecīgi jaunā izdevuma ierakstīšana. Bet ar Meistara palīdzību nevar panākt tāda rezultāta, lai, nospiežot šo jaunizveidoto pogu, forma “Izdevumi3” atvērtos jau jaunās informācijas ievadīšanas režīmā. Bet to var panākt ar makrosa palīdzību, kurš tiek izmantots tādā gadījumā, kad vajadzīgo rezultātu nevar panākt ar Meistara piedāvātajām iespējām.

Šādiem nolūkiem tika izveidotas divas formas: saliktā forma “Izdevumi”- sk.40. attēlā - (Konstruktora režīmā) ar visām nepiciešamām pogām, kurām arī tika piekārtoti attiecīgi makrosi (tiks apskatīti turpmāk) un tabulārā forma “IzdAut2”- sk. 41. attēlā, kura parādas pēc pēles dubultklikšķa uz pogas Jauns autors un uzreiz ir paredzēta informācijas par jauno autoru ievadīšanai.

43

40.att. “Saliktā forma “ Izdevumi ”” Salikto formu veidošanas principi tika apskatīti 6. nodaļā, tāpēc šajā nodaļā tas netiks atkārtots, jo darbības ir pilnīgi analoģiskās un nav vērts to atkārtot. Kā redzams formā “Izdevumi” galvenā forma ir izveidota uz tabulas “Izdevumi” bāzes, bet saliktā – attiecīgi uz “Autori” bāzes. Pilnīgi reālā situācija bibliotēkā ir jaunā izdevuma atnākšana vai iepirkšana, tāpēc datu bāzei jānodrošina rīks (dotajā gadījumā - komandpoga) tādas darbības ātrai un ērtai nodrošināšanai un noformēšanai (ierakstīšanai datu bāzē). Bet pogai Jauns autors obligāti jāpiekārto makross. Tas ir nepieciešams tāpēc, lai ar šādu datu bāzi varētu strādāt ne tikai piredzējuši lietotāji, bet arī lietotāji, kuri nepazīst datu bāzi visos sīkumos. Makros nodrošina formas “IzdAut2” atvēršanu jau ievadīšanas režīmā – sk. 41. attēlā:

44

41.att. “Forma “ IzdAut2 ” pēc pogas Jauns autors nospiešanas formā “ Izdevumi ” ierakstīšanas režīmā ”

nevis pārskatīsanas režīmā, kurā lietotājam vispirms jāpāršķirst visi ieraksti un tikai pēc tam brīvajā vietā ierakstīt vajadzīgo informāciju.

Makrosa veidošana pa soļiem:

Lai pogai Jauns autors piekārtotu attiecīgo makrosu vispirms jāatvēr forma “Izdevumi” Konstruktora režīmā.

Izdalīt elementu “poga” Jauns autors un izvēlēties Properties - - sk. 42. attēlā.

Īpašību logā atvērt izvēlni ar notikumiem – Event:

42.att. “Pogas Jauns autors notikumu īpašību logs ”

Kā redzams, pogai tika piekārtots makross ar attiecīgo nosaukumu, kurš ir redzams 42.attēlā. Tas tika darīts pēc sekojošā principa:

Vispirms jāanalizē, pēc kādas pēles vai taustiņu darbības makrosam jāizpildās. Dotajā piemērā piemēra pēc tika izlemts, ka forma jaunā autora ievadīšanai atvērsies gadījumā, kad lietotājs divas reizes noklikšķinās uz attiecīgās pogas – Jauns autors, tāpēc Event izvēlnē jāizvēlas notikumu .

Kad pirmais punkts ir izpildīts, notiek paša makrosa izveidošana un analīze, jo pirms jebkura, pat vienkāršā makrosa izveidošanas ir skaidri jāapzinās, kas ir jāpanāk ar to un kādā secībā tas ir izdarāms. Pirms makrosa izveidošanas Event laukam jābūt “tīram” un tikai tad klikšķina uz zīmes.

Rezultātā parādītajā logā:

45

jāizvēlas Macro Builder variantu.

Pēc iepiekšparādītās darbības izpildes parādas galīgs logs, ar kura palīdzību tiek veidots makross – sk. 43. attēlā:

43.att ”Makross “ Jauns autors ” attiecīgai pogai ”

Makrosu konstruēšanas logs pēc savas konstrukcijas un būtības ir līdzīgs tabulu konstruēšanai. 43. attēlā ir redzams, ka logs sastāv no divām pamatdaļām, kuras tiek izveidotas automātiski pēc noklusēšanas. Gadījumā, ja makrosos jāizveido kaut kādi papildnoteikumi (Conditions), tiek izmantotas papilddaļas (tas tiks apskatīts citā piemērā), kuras jau jāpapildina pašiem lietotājiem. Pretējā gadījumā, šis daļas netiks parādītas. Tātad, pēc noklusēšanas, tiek izvadītas divas ailes: Makrokomanda - Action

Komentāri – Comments.Action aile ir paredzēta makrokomandas izvēlei no piedāvātā saraksta, kurš parādas, noklikšķinot uz zīmes.Comments aile ir paredzēta parastās teksta informācijas ievadei ērtības nolūkiem. Tajā laukā parasti tiek ivadīti komentāri par to, kas tiks izpildīts makrokomandas izpildes rezultātā. Šis lauks ir noderīgs gadījumos, kad tiek rakstīti lielie makrosi, kuri sastāv no makrokomandu grupas.

Kad lauks Action ir aizpildīts, makrosloga apakšā parādas argumentu panelis, kurš ir paredzēts atbilstošās makrokomandas argumentu vērtību ievadei. Tāda paneļa var arī nebūt, jo tas ir atkarīgs no izvēlētās makrokomandas.

Dotajā piemērā, no 43.attēla ir redzams, ka pēc makrokomandas Open Form izvēlēšanas no piedāvātā saraksta, attiecīgi uzreiz parādasargumentu panelis, kurš sastāv no vairākām ailēm, kuras varaizpildīt atkarībā no prasībām, ko gribam piešķirt dotam makrosam. Tās ir:

Form Name – tās formas nosaukums datu bāzē, kura jāatvēr ar pogas (kura tika izveidota un kurai šis makross tiks piesaistīts) palīdzību. Dotajā gadījumā, jāatvēr forma “Autora Kartīte”

46

(“AutrKart”). Gadījumos, kad ar agrāk minētās makrokomandas palīdzību jāatvēr kāds vaicājums vai tabula, tas arī ir iespējams, mainot gan makrokomandas vārdu gan vērtību argumentu panelī.

View – šis arguments nosaka, kādā izskatā parādīsies “blanks” informācijas par jauno autoru

ievadīšanai Šajā gadījumā var būtdažādi varianti: . Visu vērtību būtības ir redzamas un saprotamas. Dotajā piemērā tika izvēlēta argumenta vērtība Form – sk. 41. attēlā, jo šis attēlošanas veids ir ērtāks un saprotāmāks jebkuram lietotājam.

Filter Name un Where Condition – ir attecīgi argumenti, kurus aizpildīt nav obligāti, bet tos attiecīgi aizpilda gadījumos, kad ir vēlams noteikt filtrēšanu vai attiecīgi izveidot kādu nosacījumu vai ierobežojumu datu ievadīšanā. Dotajā piemērā, vērtības nav uzrādītas, jo tās nav nepieciešamās.

Data Mode – datu režīms, kurš nosaka, vai pēc attiecīgās pogas nospiešanas forma tiks atvērta uzreiz jaunā ieraksta pievienošanas režīmā (Add – tā tas tika uzstādīts piemērā), vienkāršās lasīšanas režīmā (kad vienkārši tiek atvērta forma ar visiem ierakstiem) vai citā režīmā.

Window Mode – pēc noklusēšanas ir piedāvāta vērtība Normal, kura tā arī jāatstāj, jo tikai tad tiks atstāti tādi formas izmēri, kuri tika definēti īpašībās.

Kad visi argumenti ir apskatīti makross ir jāsaglabā un jāpalaiž ar . Ja viss tika definēts pareizī, tad parādas forma, ,ura ie redzama 41. attēlā. Bet nākamais un pēdējais solis ir makrosa piesaistīšana komandogai “Jauns autors”, kā tas bija iecērēts. Šādiem nolūkiem, īpašību logā – sk. 42. attēlā, izvēlas notikumu On Double Click un no saraksta izvēlas attiecīgo makrosu. Tagad makross ir gatavs pilnīgi.

Testēšana ir viens no nosacījumiem makrosa darbības pareizības pārbaudē. Tāpēc, pieņemot situāciju, ka bibliotēkā ir pienākusi jauna grāmata ar parametriem: nosaukums “Viss par auto”, kuras izdošanas gads ir 2001. gads, grāmata, cena – 5.20 Ls, tikai vienā eksemplārā, autors ir Jānis Grinbergs, dzimšanas gads – 1954. Bibliotēkāra pienākums ir ievadīt šo informāciju datorā. Šādiem nolūkiem jāatver forma “Izdevumi”, kura ir parādīta 40. attēlā un jāievada visi dati par pašu izdevumu (grāmatu) – sk. 44. att.:

44. att. “Datu ievadīšanā galvenā formā”

47

Kad pirmais testēšaans solis ir izpildīts, jānospiež poga - divas reizes un attiecīgajā formā jāievada dati par autoru – sk. 45. att. :

45. att. “Datu par autoru ievadīšana”

Tad atgriežas formā “Izdevumi”, nospiežot pogu un attiecīgi apakšformā jāievada Autora kods, kurš tika piešķirts ar AutoNumber palīdzību – dotajā gadījumā tas ir 24. Un, apakšformā :

ievadot šo kodu pārējie lauki tiek aizpildīti automātiski attiecīgi tiem datiem, kuri tika ievadīti agrāk.

Savukārt, atvērot tabulas “Izdevumi”, “Autori” un “IzdAut” – sk. pielikumā ir redzams, ka tajās parādījās jauni ieraksti. Tas nozīmē, ka makross strādā pareizi un pilnīgi korekti.

48

Makrosa patvaļīgai meklēšanai (ieraksta meklēšana datu bāzē) veidošana

(uz konkrētā formas piemēra)

Bibliotēkā pilnīgi reāla situācija ir kādas grāmatas meklēšana pēc kāda studenta vai parastā apmeklētāja pieprasījuma. Tas nav tik būtisks abonentu daļā, kur uzreiz grāmatas jau tiek izsniegtas, bet informācijas daļās, kur šī situācija ir ļoti aktuāla. Un pēc noteiktās pieredzes var iedomāties divas situācijas, kuras var būt šādos gadījumos:

Lasītājs atnāk uz bibliotēku attiecīgi uz lasītāja zāli un ppiprasa kādu grāmatu, bet bibliotēkārs meklē šo grāmatu pēc autora koda vai citas informācijas, tāpēc katram lasītājam pirms šis zāles apmeklēšanas ir jāapmeklē kartotēka, kurā katrai grāmatai ir piešķirts kods, kā arī autora kods. Vai arī lasītājs var iegūt informāciju no datu bāzes pie informācijas strādnieka, kurš pēc koda vai autora datiem (kurus lasītājs attiecīgi ir pateicis) var pateikt, vai tāda grāmata ir bibliotēkā vai arī nav. Tieši šādiem nolūkiem tiek izmantotas formas ar pogām “Meklēt” (pēc noteiktiem kritērijiem) ātrai un ērtai dažādas informācijas meklēšanai.

Dažreiz var būt izdevīgi atrast informāciju par autoriem pēc to dzimšanas gadiem. Tas var noderēt gadījumos, kad kāds lasītājs meklē informāciju kādam referātam par noteiktā perioda rakstniekiem. Tad informācijas strādniekam ir noderīga datu bāze, kurā ir formas ar attiecīgām pogām ātrai meklēšanai.

Ir vēl daudzas situācijas, kuras var izdomāt un attiecīgi uzprojektēt pēc pētīšanas – kādas prasības parasti lasītāji izvirz attiecīgi uz meklēšanu, tātad, kāda informācija un pēc kādiem kritērijiem ir nepieciešama meklēšana.

Tātad šajā nodaļā tika apskatīts vienas formas piemērs, kurš attēlos iepriekš minēto prasību realizāciju: formā tiks uzkonsruēti divi meklēšanas lauki pēc dažādiem kritēriem. Šadiem nolūkiem tika izveidota forma, kura principā ir modificēta forma “Autori1” – sk. 26. attēlā, kura ir novāktas nevajadzīgas daļas – sk. 46.attēlā:

46.att. “Modificēta forma” Autori1 ” Datasheet View režīmā ”

49

Šo formu varētu nosaukt arī par meklēšanas formu, jo tajā ir tikai divas sastāvdaļas katrā no izvēlnēm – - teksta lauks informācijas ievadīšanai un attiecīga meklēšanas poga, kurai ir piesaistīts makross uz meklēšanu pēc tās informācijas, kura tika uzrādīta teksta laukā. Tātad, ievadot vajadzīgo informāciju un attiecīgi nospiežot pogu Meklēt var dabut visu nepieciešamo informāciju, kura glabājas datu bāzē.

Meklēšanas makrosa izveidošana pa soļiem:

1) Pirms jebkura makrosa veidošanas (pat gadījumā, ja šis makross ir diezgan viegls) ir rūpīgi jāapdomā, kādai informācijai un kādā veidā ir jāparādas pēc attiecīgās pogas nospiešanas. Šis etaps ir viens no galvenajiem, jo tikai pareizi uzprojektētā uzdevuma gadījumā var iegūt tādu informāciju un tādā formātā, kādā tas ir nepieciešams. Tas, neapšaubāmi ir atkarīgs no atsevišķām prasībām, bet šis nodaļas mērķis ir principa apskatīšanas uz piemēra.

2) Parasti informāciju tādā formātā, kāds ir vajadzīgs var attēlot tikai ar attiecīgā vaicājuma palīdzību, jo no 2. mājas darba var izdarīt secinājumu, ka SQL valodā korekti izveidotais vaicājums palīdz uzkonstruēt tabulu, kurā var būt savākta informācija neviss no vienas, bet no vairākām tabulām. Tāda ir šis valodas priekšrocība vaicājumu veidošana. Tā arī ir meklēšanas makrosa veidošanā.

3) 46. attēlā redzamajā attēlā un formā pogai “Meklēt pēc autora koda” ir piešķirts meklēšanas makross, kurš tika izveidots uz vaicājuma bāzes - tātad šajā gadījumā tika izveidots vaicājums, kurš pieprasa izveidot tabulu ar sekojošiem datiem: ir pilnīgi loģiski, ka lasītājam ir interesanti iegūt visu informāciju par autoru pēc attiecīgā koda. Šādiem nolūkiem vispirms tika izveidots vaicājums, kura teksts ir redzams 47. attēlā:

47. att. “Vaicājuma “V_1”makrosa vajadzībām teksts ”

Teksta būtība ir vienkārša – no tabulas “Autori” (sk. pielikumā) ir vajadzīga visa informācija, kura parādīsies meklēšanas rezultātā pēc meklēšanas atslēgas ievadīšanas pirmajā laukā formā “Autori1” – L1 kā nosacīti tika nosaukts lauks Autkods.

4) Kad vaicājums ir izveidots jāparūpējas par lauku, kurā tiks ievadīts meklēšanas kritērijs. Parasti par tādu “kalpo” vadības elements Text Box - , kuru veido formas “Autori1” konstruktora režīmā analoģiski ka tas tika darīts, rādīts un skaidrots iepriekšējās nodaļās. Lai būtu viegli adresēties uz šo lauku, piemēram, kā tas tika darīts vaicājuma, kura teksts ir redzams 47. attēlā, īpašību logā (Text Box) Name īpašībai jāievieto vērtība L1 -

5) Vislabākais informācijas attēlošanas veids ir formas veidā, jo tajā tā ir attēlota ērtā un uzskatāmajā formātā, tāpēc gadījumā, ja pēc meklēšanas pogas nospiešanas lietotājs grib apskatīt informāciju formas veidā, kurā tā ir sakārtota pa rindām, tad uz vaicājuma pamata jāizveido forma ar Meistara palīdzību. Veidošanas principi tika aprakstīti jau agrāk, tāpēc nav vērts atkārtot, bet šis formas izskats ir redzams 48. attēlā:

50

48. att. “Uz vaicājuma “V_1” bāzes izvedota forma “F_1”meklētās informācijas attēlošanai”

Forma F_1 ir vaicājums V_1, kurš ir attēlots formas veidā, bet būtība un lauki ir tādi paši, kuri tika pieprasīti vaicājumā.

6) Nākamais solis ir paša makrosa veidošana, ņemot vērā visu, kas tika izdarīts. Šim makrosam, acīmredzami, jāatrod visi ieraksti, kuri atbilst pēc savas būtības ievadītai informācijas laukā – dotajā piemērā L1. Tātad, pēc pogas nospiešanas makrosam jāatver forma gadījumā, ja nepieciešamie ieraksti ir datu bāzē un jāizvada attiecīgais ziņojums pretējā gadījumā – kad neviena ieraksta nav. Tātad pēc analoģiskā principa makrosu veidošanā, kurš tika parādīts iepriekšējā nodaļā un piemērā (sk. 5. piemēra analīzi) dotajā piemērā tika izveidots makross ar komandām un argumentiem, kuri ir redzami 49. un 50. attēlā:

49. att. “Makrokomanda Open Form ” Makrokomandas Open Form argumenti ir saprotami – šī makrokomanda atvēr formu F_1, kura ir izveidota uz vaicājuma V_1 pamata.

51

50. att. “Makrokomanda “ Message Box ” un tāsargumenti”

Makross meklēšanai pēc savas būtības nav īsti viegls, jo sastāv no makrokomandu grupas – divām makrokomandām. Pirmā jau tika aprakstīta, bet otrā ir sarežģītāka. Vispirms, makrokomanda MsgBox ir paredzēta kāda ziņojuma izvadei gadījumos, kad definēti nosacījumi netiek izpildīti. Argumenti ir sekojoši:

Message – šī argumenta vērtība ir jebkura teksta informācija, kuru lietotājs grib redzēt nosacījuma neizpildes gadījumā. Dotajā piemērā šis ziņojums tiks parādīts vēlāk testēšanas piemērā.

Beep – argumenta vērtības var būt tikai divas : . Izmantots, lai noteiktu, vai kāds signāls ir vajadzīgs ziņojuma izvades gadījumā.

Type – arguments ir domāts, lai noteikt, kāda ikona parādīsies pirms ziņojuma teksta. To vērtības var būt dažādas, piemēram, ja runa iet par kādu aizliegtu darbību no lietotāja puses, tad ziņojumā tiks parādīta brīdinoša ikona - .

Title – vērtība nosaka, kāds virsraksts būs ziņojuma logam.

Šis makrokomandas būtība nav visai vienkārša, jo, lai ziņojums izvadītos vajadzīgajā vietā un laikā (gadījumā) jāizveido nosacījums. Nosacījums nosaka, kad ziņojumam jāparādas, jo pretējā gadījumā ziņojums tiks izvadīts visur un visos gadījumos bez ierobežojumiem, bet tas, savukārt, neatbilst būtībai un patiesībai: tā, piemēram, nedrīkst izvadīt ziņojumu par to, ka ierakstu datu bāzē nav vienlaicīgi ar atrastiem ierakstiem.

Tāpēc meklēšanas makrosā pie ziņojuma makrokomandas attiecīgi tika izveidota nosacījums. Pirmkārt, lai izveidotu nosacījumu, pie makrosa loga karkasa, bez pamatdaļām (Action un Comment) papildus jāpievieno Condition daļa ar speciālās pogas palīdzību galvenajā panelī - , kurā it kā ir attēlots kāds algoritms. Tas arī atbilst šis pogas būtībai, jo tā strādā pēc principa: ja netiek izpildīta pirmā makrosā uzrādīta komanda, tad jāizpildās nākamai – sk. shēmā:

Nosacījums 1 Nepatiess

Patiess

52

Nosacījums 1 Darbība 1

Nosacījums 2 Darbība 2

Nosacījums 3 Darbība 3

..........

Tā arī ir apskatāmajā piemērā, kurā ziņojumam jāparādas tikai tad, ja datu bāzes tabulās nav pieprasītās informācijas. Bet lai ziņojums tiktu parādīts ir jākonstruē nosacījums izteiksmes veidā. Tātad, Condition ailē jāieraksta sejojošā izteiksme: visvieglāk tas ir darāms Expression Builder logā:

Šis izteiksmes teorētiskā būtība ir sekojošā: ja formā F_1, kura tika uzkonstruēta uz vaicājuma SQL valodā pamata nav neviena ieraksta, kas atbilst lauka Autkods prasībām, tad izvadīt attiecīgo ziņojumu. Kā redzams, tāda nosacījuma konstruēšanas gaitā tika izmantota funkcija IsNull – ši funkcija pārbauda, vai formā F_1, kura ir arguments šai funkcijai ir kādi ieraksti, kuri atbilst prasībām laukā Autkods ievadītai informācijai meklēšanai. Ši funkcija pieņem vērtību True gadījumā, ja ieraksti pēc atslēgas nav atrasti un vienlaicīgi ziņojuma izvades momentā un attiecīgi False pretējā gadījumā.

7) Beidzot, pēdējais solis ir makrosa piesaistīšana pogai. Kā tas ir darāms tika apskatīts 5. uzdevumā.

Kā iepriekšējā piemērā tika pateikts, makross obligāti ir jātestē ar piemēra palīdzību.Pieņem, ka ir sekojošā situācija: lasītājs pēc apskatīšanas kartotēkā grib uzzināt pēc kodiem = 3 un 14 visu informāciju par autoriem.Risinājums:

Formā “Autori1”- sk. 46.attēlā – laukā Autora kods informācijas strādniekam jāievada

pieprasītais kods – vispirms 3 un jānospiež poga .

Rezultātā parādas forma ar ierakstiem par autoru:

53

Apskatoties attiecīgi tabulā “Autori”(sk. pielikumā) var secināt, ka izvadāmā informācija par autoru ar kodu 3 ir pilnīgi atbilst un korekta.

Apskatoties tabulā, ir redzams, ka autora ar otro kodu = 14 neeksistē datu bāzes tabulā. Tāpēc rezultātā jāparādas ziņojumam. Izpildot jau iepriekšminētās darbības, un ievadot kodu ar vērtību 14, rezultātā parādās sekojošā informācija:

51. att. “Ziņojuma izvade gadījumā, ja datu bāzē nav kritērijam atbilstošā ieraksta”

Tātad, var secināt, ka makross tika uzrakstīts pareizā secībā, jo izpildes rezultāts pilnīgi atbilst prognozētam.

Formas “Autori1” otrajā izvēlnē arī ir uzrakstīts analoģisks makross, kurš tika piešķirts pogai – sk. 52. att:

54

52. att.” Modificēta forma” Autori1 ” Datasheet View režīmā ”

Meklēšanas process notiek pēc analoģiskā principa: vaicājuma izveidoša, makrokomandu grupas izveidošana, attiecīgā vadības elementa izveidošana un t.t.

Tā kā princips ir pilnīgi analoģisks, tad šajā gadījumā nav vērts atkārtoties.

55

Makrosu “GoToRecord” un “Close”veidošana

Šie makrosi pēc savas būtības ir vienkārši un tie tika izveidoti formā “Izdevumi”, kura jau tika apskatīta 40. attēlā, tikai tajā gadījumā tika apskatīts tikai viens makross “Open Form” uzreiz ievadīšanas režīmā, bet netika apskatīti citi makrosi. Tāpēc šajā nodaļā tas arī tiks apskatīts. 40. attēlā ir redzams, ka bez komandpogas ar nosaukumu Jauns autors , kurai piešķrts makross, ir vēl trīs pogas:

poga ierakstu pārskatīšanai poga ierakstu pārskatīšanai uz priekšu atpakaļ

formas “Izdevumi” aizvēršana ar izmaiņu saglabāšanu

Lai izveidotu attiecīgo makrosu pogai , jāatvēr forma Konstruktora režīmā un izveidotās pogas īpašību logā Event izvēlnē jāuzklikšķina uz zīmes un parādītajā logā (visas darbības sīkumos tika aprakstītas 5. piemēra realizēšanas piemērā) konstruē makrosu –sk. 53. attēlā:

53. att. “Makrosa logs pogai ”

Makrosam, kurš tika piešķirts pogai “jāstaigā” pa ierakstiem uz priekšu, tāpēc makrokomandas nosaukums ir . Jāšķirst ieraksti formā “Izdevumi”(attiecīgi argumentu Object Type un Object Name vērtības ir Form un “Izdevumi”). Bet tā kā jāšķirst ieraksti nākamā ieraksta kārtībā, tad

ir pilnīgi skaidrs, ka no argumenta Record vērtību saraksta – jāizvēlas Next vērtību, jo tā atbilst būtībai.

56

Piesaistot izveidoto makrosu pogai var pārbaudīt, vai makross strādā tā, kā tas tika iecerēts. Pēc pārbaudīšanas “staigāšana” pa ierakstiem ar pogas palīdzību notiek tā, kā tas tika iecērēts.

Makrosa pogai izveidošana un princips ir analoģisks iepriekš apskatītam:

54. att. “Makrosa logs pogai ”

Kā redzams, būtība paliek tāda pati, bet mainās tikai viena argumenta vērtība: no Record argumenta piedāvātā vērtību saraksta izvēlas vērtību un pēc makrosa palaišanas un pareizības pārbaudes, kā arī pēc piesaistīšanas pogai, notiek testēšana, kuras rezultātā var secināt, ka makross atbilst paredzētam rezultātam.

Pēdējā makrosa izveidošana ir “Close” makross, kurš tika piesaisīts pogai .Makrokomandas un argumentu vērtības ir apskatāmas 55. attēlā:

55. att. “Makrosa logs pogai ”

Makross ir diezgan vienkāršs: tā mērķis ir aizvērt formu “Izdevumi” ar izmaiņu saglabāšanu. Tātad makrokomandas izvēle ir acīmredzama – Close . Argumentu izvēle arī ir saprotāma, bet tā kā nosacījums ir formas aizvēršana ar saglabāšanu, tad argumenta Save vērtība jāmaina uz Yes, jo pēc noklusēšanas šī vērtība ir No. Rezultātā forma tiek aizvērta un ja tajā tika veiktas kādas izmaiņas, tad tās arī tiek saglabātas automātiski atbilstoši makrosa argumentu vērtībām.

Makrosa “SetValue” būtība un nozīme formās(konkrētā piemēra apskatīšana)

Šajā nodaļā tiks apskatītas vairākas formas un vaicājumi un to veidošanas principi, ka arī tiks apskatīts viens no makrosiem – makross, kura struktūra un būtība ir diezgan sarežģīta un prasa noteiktas loģiskās zināšanas.

7. uzdevuma teorētiskais formulējums

57

Izveidot divas formas, ar kuru palīdzību (ar noteiktu vadības elementu palīdzību) var viegli un ātri noformēt grāmatu izsniegšanu bibliotēkā abonentu daļā. Tātad izveidot formu, kurā attēlojas visas grāmatas, kuras ir bibliotēkā un vēl nav izsniegtas, kā arī formu, kurā tiks savākta informācija par to, kāds lasītājs paņems grāmatu un līdz kādam datumam.

Šī uzdevuma mazs projekts formu veidā ir sekojošs:

lauks1 - lauks - vērtība lauks2 Izvēlēties pēc pogas nospiešanas lauks - vērtība ... izdevumu ... ... Pārnest vērtību

informācijas savākošā forma

poga ar piešķirtu poga ar piešķirtu makrosu makrosu attiecīgo lauku vērtību izvēle otrajā formā un pogas nospiešana

otrajā formā izdalīto (izvēlēto)ierakstu automātiskā ierakstīšanamakrosā izveidotajā nosacijumānorādītajā laukā

Visu veidošanas etapu analīze līdz gatavam makrosam:

No shēmas un uzdevuma teorētiskā skaidrojuma ir attiecīgi skaidra sekojošā situācija: pirmkārt jāizveido forma, kurā būs iekļauti visi nepieciešami lauki atbilstoši uzdevuma būtībai. Rezultātā šajā formā jāattēlo visa informācija, kas attiecas uz paņemto izdevumu, kurš attiecīgi atrodas bibliotēkas fondā: lasītājs, kurš šo grāmatu paņems, kādā datumā tas jāatgriež, izdevuma autors un izdevuma nosaukums. Šādiem nolūkiem nevar vienkārši izveidot kādu vaicājumu un uz tā bāzes izveidot formu vai arī formas veidošanai izmantot laukus no kādas vienas tabulas. Tātad dotajā gadījumā šī uzdevuma realizēšanai konstruē formu tieši Konstruktora režīmā – no nulles.

Tāda forma, kuras struktūra tika aprakstīta attiecīgi Konstruktora un Formas režīmos ir parādīta attiecīgi 55. un 56. attēlos:

58

55. att. “Forma Konstruktora režīmā ”

Attiecīgi šī forma ievadīšanas režīmā izskatās sekojoši:

56. att. “Forma Formas režīmā ”

Tātad forma “PanemtGram” (Paņemt grāmatu) tika uzkonstruēta pēc principiem, kuri jau iepriekšējās nodaļās tika apskatīti.

o Kā redzams, pirmais elements, kurš tika uzkonstruēts formā ir Combo Box (Lasītājs), kurš palīdz ātri ne tikai pārskatīt visus lasītājus, kuri ir pierakstīti bibliotēkā, bet arī aizpildīt izveidoto lauku, vienkārši nospiežot zīmi. Kā šis elements veidojas arī tika apraktīts attiecīgajās nodaļās. Obligāti Combo Box elementa īpašību logā jāizmaina sekojošās īpašības:

59

Name īpašība jāmaina, jo tas palīdz izvairīties no iespējamām klūdām gadījumos, ja uz šo elementu būs adresācija.

Bibliotēkā labāk izveidot tādu vadības elementu – Combo Box veidā, kurš uzreiz, vienā rindā attēlotu gan lasītāja vārdu gan uzvārdu, jo bibliotēkā var būt daudz lasītāju ar vienādiem vārdiem vai uzvārdiem un tā kā katram no lasītājiem ir piešķirts noteikts lasītāka kods, tad nejauši var rasties

pārpratumi, piemēram, grāmatu paņēma viens ! lasītājs, bet tā ir noformēta uz citu lasītāju.

Lai attiecīgi izvairītos no tādas situācijas, jāmaina īpašības ar vienkāršā vaicājuma palīdzību – sk. 57. attēlā:

57. att. “Vaicājums vadības elementam Combo Box ”

Kā redzams, vaicājumā ir uzrakstīta izteiksme , kuras būtība ir tieši tāda, kura ir aprakstīta agrāk: vadības elementā ar vienu atstārpi tiks attēlotas uzreiz divu lauku vērtības – Lasv un Lasu un tās tiks attēotas arī augošā secība. Šī maza piebilde palīdzēs gadījumos, ja datu bāze ir

pietiekami liela un tāpēc ši sortēšana palīdzēs vajadzīgā lasītāja meklēšanā: .

Nākamā elementa veidošana ir “tīri” tehniska lieta – tika vairākkārt izveidots vadības elements Text Box un tam tika piešķirtas attiecīgi īpašības Name vērtības – Autors, Izdevums, Atpakaļnodošanas datums, Piezīmes. Izņemot teksta lauku Atpakaļnodošanas datums, kuram bez kopīgas īpašības Name tika piešķirtas un mainītas arī citas īpašības:

60

Pirmkārt, tā kā teksta laukā ar nosaukumu “Atpakaļnodošanas datums” tiks ievadīts datums, tad jānosaka ievadīšanas formāts (Short Date), kā arī maska, kura arī tika ievadīta tabulā 1. mājas darbā (sk. pielikumā) – 00.00.00.;0;_.

Bibliotēkā ļoti ērts rīks ir pārbaude, vai grāmata tika nodota laikā vai arī nē. Un vēlams, lai ieplānotais grāmatas atpakaļnodošanas datuma lauks tabulā (attiecīgi datu bāzē) aizpildītos automātiski. tas ir iespējams un šādiem nlūkiem arī tika izveidota izteiksme, kura ir redzama īpašību laukā Default Value (nosaka lauka vērtību pēc noklusēšanas). Tatad šī izteiksme ne tikai saīsina darbu, kas saistīts ar obligātu divu lauku izveidošanu – Grāmatas paņemšanas datums un Grāmatas atpakaļnodošanas datums, bet arī atvieglo skaitīšanu – kad grāmata ir paņemta un kad tā ir jāatgriež. Tas, savukārt ietaupa

laiku un atvieglo bibliotēkāra darbu, it īpaši ņemot vērā, ka Accesā ir tadas ! iespējas, tikai jāmāk tās pielietot un realizēt.

Lai šādu uzdevumu attiecīgi realizēt jāizveido sekojošā izteiksme:

Tātad, skaidri jāzin, ko grib iegūt: lai atvieglotu bibliotēkāram darbu formas laukā Atpakaļnodošanas datums jāuzkonstruē tāda izteiksme, lai pēc šis formas atvēršanas iepriekšminētā laukā uzreiz parādītos (un kuru nevarēs izmanīt) datums, kurš uz 30 dienām ir lielāks par tekošo datumu, jo, piemēram, ja lasītājs atnāks 20. aprīlī, tad bibliotēkārs, uz vietas aizpildot formu un izsniedzot grāmatu, kura atrodas bibliotēkas fondā, tad var uzreiz lasītājam atgādināt, ka 20. maijā (20. aprīlis + mēnesis) šī grāmata ir jāatdod atpakaļ. Tātad, laukam Atpakaļnodošanas datums 20. aprīlī jāsatur sekojošais ieraksts:

. Lai šādu uzdevumu realizēt jāizmanto funkcija AddDate, kura jāmeklē pēc sekojošā

ceļa: īpašību logā Expression Builder logā konstruē izteiksmi: galvenajā konstruēšanas logā maina pēc noklusēšanas izveidotu struktūru un tās parametrus:

uz sekojošiem: .

61

Funkcija, kura ļauj Pimajā vietā datumā būs Funkcija, kura nosakaaprēķināt vajadzīgo tekošais gads saīsīnātā formātā tekošo datumu (šodienas)atgriešanas datumu (formātā, kurš tika uzstādīts īpašībās) (šai funkcijai nav argumentu)atkarībā no tekošā datuma

Kopumā šī funkcija izskaitļos grāmatas atpakaļnodošanas datumu,kurš iestājas pēc fiksētām 30 kalendāra dienām kopš tekošā datuma,

un atgriež izskaitļoto vērtību laukā “Atpakaļnodošanas datums”

Nākamais solis makrosa sagatavošanai ir attiecīgo pogu veidošana, kurām šie makrosi tiks piesaistīti. Jāsāk pēc kārtas un jānosaka katras pogas būtība.

Komandpoga tika izveidota ar Meistara palīdzību, kā tas tika darīts iepriekšējās nodaļās un nekādu būtisko izmaiņu šajā gadījumā nav. Šis pogas mērķis ir atvērt formu, no kuras izvēlēties grāmatas nosaukumu un autoru un ievadīt attiecīgajos laukos (sk. tālāk).

Komandpoga tika izveidota bez Meistara palīdzības, jo standartu darbību sarakstā (komanpogu veidošanai) nav tādu operāciju, ar kuras palīdzību varētu realizēt iecērēto. Tāpēc šai pogai tika piešķirts makross, kurš pēc savas būtības nav viegls un sastāv no makrokomandu grupas (sk. tālāk). Šis pogas mērķis ir datu automātiska ierakstīšana un saglabāšana datu bāzē, bet saglabāt tikai tādā gadījumā, ja visi formas lauki ir aizpildīti

Komandpoga arī tika izveidota ar Meistara palīdzību, jo tās mērķis ir vienkāršs un tiek iekļauts darbību sarakstā attiecīgajā logā. Šī poga aizver formu “PanemGram”.

Secinājums: šajā nodaļas pusē tika aprakstīts viss, kas ir raksturīgs šai formai un arī tas, kādiem mērķiem atbilst pati forma un tajā ievietotie vadības elementi. Nākamajā daļā tiks aprakstīta otrā forma “Neizdotas Grāmatas”.

Formas “Neizdotas Grāmatas” būtība ir sekojošā: tajā ir jāattēlo tikai informācija par izdevumiem un autoriem tiem izdevumiem, kuri atrodas bibliotēka vai arī kuri tika izsniegti lasītājiem noteiktos datumos, bet tika atgrieztas atpakaļ salīdzinoši ar tekošo datumu. Kā arī šajā formā jāparedz sekojošais gadījums: ja bibliotēkā ir viena autora vairākas grāmatas, tad jāizvada tikai viens autors nevis viss saraksts (datu bāzē “Bibliotēka” tāda gadījuma nav, bet galvenais šajā gadījumā ir vaicājuma sastādīšanas princips un tāpēc šis nosacījums tika atstāts kā piemērs).

Lai realizētu šādu uzdevumu, ir nepieciešams diezgan sarežģīts vaicājums, jo informācija, kura ir nepieciešama un arī nosacījumi tiks savākti no vairākām tabulām – dotajā gadījumā no visām datu bāzes tabulām, jo, piemēram, lai varētu izsekot līdz tam, vai grāmata ir uz lasītāja “rokām” ir jāizmanto tabula “Lasuzskaite”.

62

Vaicājums, kurš tika izveidots galīgā rezultātā izskatās sekojoši:

57. att. “Galvenais vaicājums formai “ Neizdotas Grāmatas ””

Vaicājumā lauks “Izdkods” ir vajadzīgs, lai kontaktētu ar tādu pašu lauku informācijas savākošā formā (sasaistīšanai). Tas formā nav jārāda, un tā kā attiecīgā forma tiks konstruēta uz šī vaicājuma bāzes, tad ķeksīti Show ailē jānoņem.

Attiecīgi formā “Neizdotas Grāmatas”, kā tika pateikts uzdevuma definējumā jāattēlojas tikai izdevuma nosaukumam un vienam autoram, tad lai to izdarītu tika uzstādīts sekojošais: ja ir vairāki viena autora izdevumi, tad to izsekot var pēc vienādiem autoru kodiem ja tāda situācija pastāv, tad formā jāattēlo viens šī autora izdevums attiecīgi ar pirmo kodu. Ar to ir skaidrojama izvēle pēdējā vaicājuma ailē, kur tika izmantota funkcija First . Bet, lai varētu izvadīt autoru iniciāļus ne tikai vienā rindā bet arī noteiktā formātā izmanto sekojošo izteiksmi:

Galvenā izteiksmes funkcija ir funkcija Iif . Šis funkcijas sintakse vispārīgā vaidā ir sekojošā:

Būtība ir sekojošā: ja nosacījumi, kuri tika definēti izteiksmē (“expr”)

izpildās, tad izteiksme pieņem vērtību, kurā nāk pirmā pēc pašas izteiksmes (”truepart”);prētējā gadījumā izpildās nākamā vērtība – “falsepart”

Tā arī ir piemērā – ja autoru daudzums ir lielāks par 1 (lai to pārbaudītu tika izmantota funkcija Count , kura saskaita ierakstus norādītājos laukos), tad tiks ievadīti pirmā autora iniciāļi vienā rindā ar piebildi “un citi”, pretējā gadījumā tiks izvadīta nākamā vērtība – tikai viens autors.

Un pēdējais atlasīšanas kritērijs vaicājumā ir pēc laukiem “Grāmatas paņemšanas datums” un “Grāmatas nodošanas datums”. Kā agrāk tika definēts, formā jāatlasa tādas grāmatas, kuras nevienu reizi netika izsniegtas, tātad tabulā “Lasuzskaite” nav izdevuma ar tādu nosaukumu (funkcija IsNull), vai arī grāmatas, kuras tika ņemtas, bet jau nodotas atpakaļ (funkcija Not Is Null).

63

Vaicājuma rezultāts tabulas veidā ir redzams 58. attēlā:

58. att. “Vaicājuma izpildes rezultāts (fragments)”

Kā redzams, šis vaicājums strādā pēc principa, kurš arī tika apskatīts agrāk.

Kad galvenā daļa – vaicājums ir realizēts, var izveidot jau pašu formu uz vaicājuma bāzes. Šī forma tika uzkonstruēta ar Meistara palīdzību, jo vaicājums jau paveica vajadzīgo atlasi. Rezultātā tika iegūta forma, kura ir redzama 59. attēlā, bet tā uzreiz tika papildināta ar pogām:

59. att. “Forma “ Neizdotas grāmatas ” ar pogām ” Komandpoga tika izveidota ar Meistara palīdzību un tās mērķis ir parasts formai –

aizvērt formu tad, kad tās lietošana vairs nebūs nepieciešama.

Komandpoga tika izveidot bez Meistara palīdzības, jo tai tika piešķirts makross (sk. tālāk), kura būtība ir: momentā, kad lietotājs (dotajā gadījumā - bibliotēkārs)

izvēlas no piedāvātā saraksta vajadzīgo izdevumu un nospiež pogu , pirmajā formā parādas otrajā formā izvēlētais ieraksts attiecīgajā laukā (ja otrajā formā tika izvēlēts autors, tad pirmajā formā, laukā “Autors” parādīsies ieraksts – sk. testēšanas piemērā ), kas attiecas uz Autoru. Tādas pašas darbības attiecas arī uz izdevuma nosaukumu.

Makrosu, kuri tika izmantoti formās apskatīšana un analīze:

Būtu loģiski vispirms apskatīt makrosu, kurš tika piešķirts pogai formā “Neizdotas Gramatas”. Šis pogas aprakstā (sk. augšā) tika aprakstīta tās būtība. tā ir sekojošā: no diviem laukiem formā “Neizdotas Gramatas” jāpārnes vērtības uz laukiem ar tādiem pašiem nosaukumiem vai būtību formā “PanemGram” . Tādiem gadījumiem var izmantot tikai makrokomandu grupu, kura sastāv no vairākām SetValue makrokomandām – sk. 60. attēlā:

64

64. att. “Makross “ NeizdotasGram ” un tā argumenti ”

Kā redzams, makrosā tika izmantotas 3 SetValue makrokomandas, kuru mērķis ir līdzīgs:

Pirmās SetValue makrokomandas mērķis ir redzams 64. attēlā parādītajos komentāros: tātad, no formas “Neizdotas Grāmatas” – sk. 59. attēlā – jāpārnes kāds no piedāvātiem ierakstiem formā “PanemtGram”. Bet tā kā formā “Neizdotas Grāmatas” ir trīs lauki (divi - redzami, bet lauks “Izdkods” nav redzams), tad arī jāsastāda trīs attiecīgās makrokomandas.

Pirmā SetValue makrokomanda ir ar sekojošiem argumentiem un mērķi:

Item arguments – vadības elementa vai īpašības nosaukums, kuram tiks piešķirta vērtība – dotajā gadījumā tas ir formas “PanemtGram” lauks “Autors1”.

Expression arguments – jaunā vērtība vai arī forma un lauks, no kura vērtība tiks pārnesta – dotajā piemērā tas ir formas “Neizdotas Grāmatas” lauks “Autors”.

Otrā SetValue makrokomanda ir ar sekojošiem argumentiem un mērķi, kurš pēc būtības ir analoģisks:

65

Trešā SetValue makrokomanda ir ar sekojošiem argumentiem:

Uzreiz, lai varētu pārbaudīt, vai makross dabojas pareizi, jāizpilda sekojošās darbības:

Pirmajā formā izvēlas lasītāju, kurš paņems grāmatu:

un nospiež pogu .

Parādītajā formā izvēlas attiecīgi to ierakstu (autors un grāmata), kuru lasītājs paņems, un

nospiež pogu - sk. 65. attēlā:

65. att. “Forma “ Neizdotas Gramatas ” testēšanā ”

Rezultātā, 1. formā automātiski aizpildas attiecīgie lauki: lauki Autors un Izdevums – sk. 66. att:

66

66. att. “Forma “ PanemtGram ” testēšanā ”

Tas viss nozīmē, ka makross darbojas pareizi.

Otrais formās izveidotais makross attiecas uz pirmās formas – “PanemtGram” pogu

. Tās mērķis principā ir neviss tiešā saglabāšana, bet pārbaude, vai visi lauki formā tika aizpildīti (izņēmums ir tikai lauks Piezīmes). Lai to varētu realizēt arī tika uzrakstīts attiecīgais makross, kurš sastāv no vairākām līdzīgām makrokomandām – sk. 67. attēlā:

67. att. “Makross “ PanemtGram ” pogai ”

Šis makross ir līdzīgs makrosam, kurš tika aprakstīts agrāk un kura rezultāts bija ziņojuma izvade gadījumā kad formā nebija ierakstu, kuri atbilstu uzliktajam nosacījumam. Tā šis princips tika pielietots arī šajā gadījumā: tika uzkonstruēti nosacījumi, kuru neizpildes gadījumā izvada ziņojumus un pēc tam pārtrauc makrosu izpildi.

Pirmais nosacījums ir sekojošs:

67

Būtība ir sekojošā: ja formas “PanemtGram” Lasītājs lauks nav aizpildīts, tad, pirmkārt, tiks izvadīts ziņojums un tālāk nekas netiks ļauts darīt, kamēr pieprasītais lauks netiks aizpildīts,

piemēram, 1. formā, neuzrādot laukā Lasītāji nekādas vērtības un nospiežot pogu tiks izvadīts sekojošais ziņojums:

.

Tāda pati situācija notiks arī gadījumos, kad : netika aizpildīts lauks Autors – Izdevums; kad ir nodzēsta vērtība laukā Atpakaļnodošanas datums. Savukārt, makrokomandai StopMacro nav argumentu, jo tas ir pilnīgi loģiski – jāpārtrauc izpildi neatkarībā no formas nosaukuma vai citas argumenta vērtības.

Secinājums: 3. darbā nodaļā “Makrosi” tika apskatīti pēc iespējas daudzī galvenie makrosi : Close, Open, Find, SetValue, GoToRecord, kā arī vairākas galvenās un visbiežāk reāli izmantojamas funkcijas: IIf, Count, First, Last, IsNull, Not Is Null, AddDate, Date() un citas funkcijas, kuru nozīme un būtība tika precīzi aprakstītas darbā. Šī nodaļa ir sarezģīta, tajā var būt vairāki trūkumi, bet galvenais, ka makrosi un to realizācijas tika apskatītas uz konkrēto un reālo piemēru pamata un prasīja papildlaika to veidošanā, jo makrokomandas un vispār makrosu rakstīšana un realizēšana prasa ne tikai loģisko domāšanu, bet arī skaidrās saprātnes par to, ko ir vēlams iegūt rezultātā un kur meklēt kļūdas.

68

Secinājums

Trešais mājas darbs tika bāzēts uz dažādu formu izveidošanas un makrosu (funkciju) izmantošanas. Šis darbs tika izpildīts pēc iespējas precīzi, vairākkārt pārbaudot ar dažāda veida datu ievadīšanu. Dotās datu bāzes ar dažādām formām izveidošana prasīja ievērojamas iemaņas Access lietojumprogrammā, kas attiecās uz makrosu izveidošanu formās, kā arī funkciju izmantošanu formās un attiecīgi vaicājumos. Datu bāzes izveidošanas procesā radās vairākas problēmas, kuras pakāpeniski tika atrisinātas. Viena no problēmām bija saistīta ar makrosa SetValue izveidošanu. Kā arī radās problēmas ar attiecīgo vaicājumu izveidošanu (uz kura bāzes tika veidots augstāk minēts makross). Šo problēmu atrisināšanai bija vajadzīga papildus informācijas meklēšana, kā arī pasniedzēja konsultācijas. Tās palīdzēja saprast dažādus aspektus makrosu veidošanā un problēmas tika atrisinātas.

Dotajai datu bāzei ir arī vairāki trūkumi: tā, piemēram, vaicājumos var uzstādīt vēl dažādus nosacījumus ar funkciju palīdzību, kuras varētu vēl papildus uzstādīt vai formās vai arī vaicājumos.Bet tā ir tikai mācību datu bāze un attiecīgi formas, bet bāze tajās jau tika ielikta darba izpildes gaitā. Modificējot un papildinot jau eksistējošās formas vēl ar kādiem reāli izmantojamiem makrosiem, var iegūt tādas formas, kuras ir ne tikai viegli lietojamas, bet arī ar kurām varēs strādāt datu bāzes mazzinošs lietotājs.

69

Izmantota literatūra

1. Doc. Eiduka lekciju konspekts, 2002.gads

2. Inta Kliedere “Microsoft ACCESS 2000”, Rīga, 2001. gads

3. С. Каратыгин и др. “Электронный оффис”, 1997ю год.

70