VĀRDI, KURUS ATPAZĪSTJŪNIJS, 2013

Ieguldījums Tavā nākotnē

WWW.JIC.LV

JIC biznesa inkubatora uzņēmumu vidū ir vārdi, kas tiek plaši atpazīti ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. Te daži piemēri:

• Uzņēmuma „UAV Factory” (bezpilota tehnoloģijas) tieši inkubatora telpās ražotais „Penquine B” lidaparāts ir nepārtraukta lidojuma ilguma pasaules rekorda turētājs. Uzņēmums 100% saražotās produkcijas eksportē un civilo tehnoloģiju segmentā ir nozarē augsti novērtēts.

• „Mailigen” (e-pasta mārketinga risinājumi), uzņēmuma „iMedia” radītā platforma, jau pāris gadus pastāvīgi tiek novērtēta kā viena no vadošajām e-pasta mārketinga platformām tirgū. Uzņēmums atvēris pārstāvniecības Ķīnā, ASV un Krievijā.

• „my place” (bērnu dizaina mēbeļu zīmols KUKUU) daudzo apbalvojumu vidū ir arī prestižais „A'Design Award” zelta apbalvojums, kas tiek pasniegts pasaules mērogā un ir nozarē augsti novērtēts un atzīts. Uzņēmuma ražotā produkcija tiek eksportēta uz Austrāliju, Honkongu, kā arī Franciju un citām Eiropas valstīm.

• Uzņēmuma „Lat Eko Food” (bērnu pārtikas ražotājs, zīmols „Rūdolfs”) ražotie bērnu biezeņi 2012. gadā ieguva Zemkopības ministrijas balvu „Latvijas Gada

ekoprodukts 2012”. Uzņēmums pastāvīgi paplašina ražotās produkcijas sortimentu un aizvien pārliecinošāk nostiprinās attiecīgajā tirgus segmentā.

• „Blind Save” (florbola ekipējuma ražotājs). Nesen tika aizvadīts pasaules čempionāts florbolā, kura ietvaros sešas valstvienības lietoja uzņēmuma ražoto ekipējumu. „Blind Save” šogad ieguva LTRK pasniegto Sprīdīša balvu uzņēmējdarbībā.

Un tā ir tikai daļa no vārdiem, par kuriem varam lepoties – tie ir mūsu, JIC biznesa inkubatora uzņēmumi. Tomēr, neskatoties uz augstāk minētajiem sasniegumiem, šobrīd esam spiesti pierādīt un pamatot biznesa inkubatoru programmas lietderību, lai biznesa inkubatori kā, mūsuprāt, kritiski nepieciešams iesācējuzņēmumu atbalsta instruments arī pēc 2014. gada būtu pieejams.

Šajā jaunumu izdevumā gan par to, kā pēc izinkubēšanas sokas dažiem mūsu uzņēmumiem, gan to, kas tiek darīts, domājot par biznesa inkubatoru nākotni un attīstību.

Agris Ķipurs,JIC biznesa inkubatora vadītājs

KUKUU noslēdz savu inkubācijas posmuUzņēmums „my place”, kas attīsta bērnu dizaina

mēbeļu zīmolu KUKUU, esot JIC biznesa inkubatorā, ne tikai izstrādājis savu pirmo mēbeļu kolekciju „bird&berry”, bet guvis arī starptautiskus panākumus dizaina konkursos un uzsācis eksportu uz Eiropu, Āziju un Austrāliju. Šovasar uzņēmums noslēdz savu aktīvo inkubācijas posmu.

Kā norāda uzņēmuma vadītāja Aija Priede-Sietiņa, viņai ir liels prieks par veiksmīgo sadarbību ar biznesa inkuba-toru: „Domāju, ka biznesa inkubatori ir lielisks veids kā jaunajiem un mazajiem uzņēmumiem ne tikai piesaistīt Eiropas fondu finansējumu, bet saņemt arī praktisku atbal-stu un ieteikumus ikdienas darbā.”

Kolekciju „bird&berry” augstu novērtējuši ne tikai klienti un tirgotāji, bet arī dizaina profesionāļi. Nesen saņemtais starptautiskā dizaina konkursa „A'Design Award 2013” zelta apbalvojums papildinājis jau iepriekš saņemtos augstos novērtējumus par kolekciju „bird&berry” - Latvijas Dizaineru Savienības gada balvas divās kategorijās: „Labākais rūpnieciskais dizains 2011” (galvenā balva) un „Labākais ražotais produkts 2011”, kā arī žurnāla DEKO Gada balvu dizainā 2012, kur saņemta 2. vieta par rūpniecisko dizainu.

PAINT ECO – arhitektu izvēleSIA „LINUM COLOR” strādā ar preču zīmi „PAINT

ECO” un tirgū piedāvā ekoloģiskus, videi draudzīgus koksnes apdares līdzekļus – dabīgo lineļļas pernicu, beices, krāsas un vaskus. Strauji attīstījies esot biznesa inkubatorā, gadu pēc izinkubēšanas tas pārliecinoši turpina iesākto kursu, iekarojot arvien plašāku tirgu un attīstot jaunus produktus.

„Šis pavasaris „PAINT ECO” ražotnē ir sācies aktīvi, jo mūsu produkti ir guvuši aizvien lielāku atzinību, tādējādi palielinot pircēju loku. Ja salīdzinām 2011. gadu ar 2012., tad preču pārdošanas pieaugums bijis par aptuveni 30%, šogad prognozējam vēl lielāku kāpumu. Tiek noslēgti aizvien vairāk līgumi ar sadarbības partneriem, palielinās klientu loks privātajā sektorā, kā arī ļoti aktīvi strādājam ar pašvaldībām un arhitektiem,” stāsta uzņēmuma vadītāja Jūlija Šimkoviča.

Lai kļūtu saviem klientiem vēl pieejamāki, „LINUM COLOR” paplašinājuši arī veikalu klāstu, kur iespējams iegādāties „PAINT ECO” produkciju: visi veikali „Kuršu” tīklā, „Cenuklubs.lv”, „Mājai un Dārzam”, „Domo”, no šī gada arī visos „DEPO” veikalos un citur.

„Šobrīd ļoti aktīvi strādājam arī eksporta virzienā. Ir noslēgts līgums ar dārza māju ražotāju, kuram ir vairāku gadu pieredzi Vācijas tirgū. Šis uzņēmums izvietojis „PAINT ECO” produkciju savā interneta veikalā,” stāsta Jūlija Šimkoviča. „Trīs gadus esam piedalījušies izstādē „Ecobuild” Londonā. Tuvāko mēnešu laikā tiks noslēgti izplatīšanas līgumi ar dabīgo krāsu distribūcijas speciālistiem Lielbritānijā.”

„Liels prieks, ka mūsu produkciju izvēlas arhitekti un restauratori, kas pierāda, ka „PAINT ECO” produkcija patiešām ir kvalitatīva. Mums ir ilgstoša sadarbība ar „Kalnciema kvartālu”, ar mūsu krāsām tiek restaurēti gan kultūras objekti, gan dievnami, piemēram, Rīgas Debesbraukšanas latviešu pareizticīgā baznīca, kuru atjauno labi zināms daiļkrāsotājs Arvīds Plokšta. Aktīvi strādājam arī ar arhitektiem. Mūsu produkcija ir plaši izmantota „Linkteņdārzā” Koknesē, kur skatu terase ieguva vienu no gada balvām arhitektūrā, arhitekti – Laura Laudere un Didzis Jaunzems,” prieku par padarīto pauž Jūlija Šimkoviča. Objekti, kur restaurācijas darbos tiek izmantoti „PAINT ECO” produkti, dabīgā lineļļas pernica, beices, krāsas: Ludzas novadpētniecības muzejs, Turaidas pils, Lūznavas muiža, Daugavpils cietoksnis, Bauskas Rātsnams, Mežotnes pilskalns, kā arī uzsākta sadarbība ar „Koka Rīga”.

„LINUM COLOR” piedalās arī dažādos projektos un atbalsta tādus pasākumus, kā, piemēram, „Lielā Talka”, kur ar „PAINT ECO” krāsām tika apstrādāti bērnu laukumi trīs pagalmos. Tā kā uzņēmuma ražotās krāsas ir ekoloģisks produkts, tās arvien vairāk tiek izmantotas arī bērnudārzos.

Uzņēmums turpina strādāt pie produktu attīstības. „Šogad mums nācis klāt vēl viens jauns produkts – dabīgā lineļļas pernica grīdas eļļošanai,” stāsta J.Šimkoviča. „Veicam arī izpētes darbus citu produktu attīstīšanai, kas nav saistīti ar kokapstrādi, un virzāmies aizvien tuvāk eksporta uzsākšanai uz Skandināvijas valstīm.”

„Mailigen” ir integrētā mārketinga serviss, ko piedāvā uzņēmums „iMedia” – tā ir uz tīkla bāzes radīta e-pasta mārketinga programma, ar kuras palīdzību tiek izsūtītas e-pasta vēstules un iegūti dati par saņēmēju aktivitāti. „Mailigen” platforma izstrādāta, uzņē- mumam esot JIC biznesa inkubatorā. Arī pēc izinkubēšanas SIA „iMedia” aktīvi turpinājuši darbu pie produkta attīstīšanas un nu var lepoties ar savām pārstāvniecībām Ķīnā, ASV un Krievijā.

„Sākotnēji „Mailigen” tika radīts tikai kā e-pasta mārketinga serviss, taču trīs gadu laikā tas strauji attīstījies un kļuvis par plašu mārketinga platformu, pārsniedzot tradicionālā e-pasta mārketinga robežas,” stāsta „Mailigen” idejas autors un uzņēmuma vadītājs Artūrs Bernovskis. „Tā ir kļuvusi par platformu, kas apvieno e-pasta, mobilo un sociālo tīklu mārketingu vienkopus, ļaujot izmantot vienu datubāzi un veidot vienotu kampaņu, savstarpēji integrējot dažādus kanālus.”

„Mailigen” sniegtie pakalpojumi guvuši arī augstu starptautisko atzinību – neatkarīgi e-pasta mārketinga eksperti „Mailigen” ierindojuši starp pasaules vadošajiem servisiem. Neatkarīgie analīzes portāli „TopTenReviews”, „TopSeos”, „Espinator”, „GetApp” un citi ir iekļāvuši „Mailigen” starp 10 pasaules labākajiem e-pasta mārketinga servisiem, pateicoties „Mailigen” unikālajam funkciju kopumam un augstā līmeņa servisam.

„Aptuveni 90% „Mailigen” klientūras veido ārvalstu klienti un 10% – Latvijas,” stāsta Artūrs Bernovskis. Latvijas tirgū „Mailigen” ieņem vadošo pozīciju e-pasta mārketinga pakalpojumu sniegšanā, bet galvenie mērķa tirgi ārvalstīs ir ASV, Āzija (Ķīna, Indija) un NVS valstis

(Krievija, Ukraina). Lietotāju skaits strauji aug. Ja 2012.gadā „Mailigen”

bija vairāk nekā 5500 reģistrēto lietotāju 57 pasaules valstīs, tad šobrīd „Mailigen” eksportē uz vairāk nekā 70 valstīm 5 kontinentos un tam ir vairāk nekā 10 000 reģistrēto lietotāju. Šobrīd lielākais „Mailigen” klientu skaits ir no ASV, Ķīnas, Indijas, Lielbritānijas, Kanādas un Apvienotajiem Arābu Emirātiem. „Mūsu klienti galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi, bet strādājam arī ar tādām lielām korporācijām kā „Japan Airlines”, „Flight.com”, „Ibank.com” un citām,” stāsta Artūrs Bernovskis.

Šobrīd „Mailigen” e-pasta sistēma jau ir pieejama 6 valodās – latviešu, angļu, krievu, igauņu, ķīniešu un persiešu. Plānots piedāvāt sistēmu vēl citās valodās, piemēram, vācu, spāņu un franču.

„Mailigen” ir Latvijā pirmais e-pasta mārketinga serviss, kas nodrošina plašu mārketinga funkciju klāstu un atbilst pasaules standartiem, saņemot garantijas zīmogu par e-pastu piegādes rezultātu precizitāti (Email Measurement Accuracy Seal within S.A.M.E. project).

„Mailigen” izstrādātājs, SIA „iMedia”, 2012.gadā sasniedza gandrīz 300 000LVL lielu apgrozījumu, kļūstot par vienu no pirmajiem Latvijas tehnoloģiju iesācējuzņēmumiem, kas spēj ne tikai sevi uzturēt, bet ieguldīt arī attīstībā no naudas plūsmas, nedzīvojot vairs tikai no pirmajām piesaistītajām investīcijām.

„„Mailigen” pelnīti varam minēt kā lielisku piemēru tam, kā jāstrādā biznesa inkubatoriem – atnāk cilvēks tikai ar biznesa ideju, te izaug līdz stadijai, kad uzņēmums ir interesants investoriem, un inkubators palīdz piesaistīt pirmās lielās investīcijas,” norāda „JIC biznesa inkubatora” vadītājs Agris Ķipurs.

Mailigen iekaro pasauli

Biznesa inkubatori pievienojušies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai (LTRK), kuras paspārnē izveidojuši Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju. Spēku apvienošana ļaus aktīvāk informēt sabiedrību par biznesa inkubatoru un to uzņēmumu sasniegumiem, izmantot LTRK piedāvātos pakalpojumus apmācībām un eksporta veicināšanai, kā arī kopīgi iestāties par efektīvu biznesa atbalsta instrumentu plānošanu tuvākajā nākotnē.

„Biznesa inkubatoriem vienmēr ļoti svarīga bijusi ne tikai savstarpēja sadarbība, bet arī aktīvs darbs ar vietējiem un starptautiskiem partneriem, tāpēc esam priecīgi par iespēju izmantot LTRK radīto platformu un stiprināt sadarbību ar LTRK, kas būs lielisks pienesums gan biznesa inkubatoru operatoriem, gan uzņēmumiem. Kopīgiem spēkiem varēsim realizēt aktivitātes, kas nav pa spēkam vienam atsevišķam biznesa inkubatoram,” stāsta idejas iniciators un Ventspils Augsto tehnoloģiju parka (VATP) valdes loceklis Salvis Roga.

Kā norāda JIC biznesa inkubatora vadītājs Agris Ķipurs, biznesa inkubatori kā iesācējuzņēmumu atbalsta instruments ir sevi veiksmīgi pierādījuši, un inkubatoros esošie uzņēmumi, kuri saņem starptautisku atzinību un strauji apgūst eksporta tirgus, tam ir vislabākais pierādījums. „Tomēr strauji tuvojas atbalsta perioda beigas, piemēram, līgums ar JIC biznesa inkubatoru beig-sies 2014.gada jūlijā. Tāpēc viens no galvenajiem

jaunizveidotās komitejas uzdevumiem būs aktīva iesaistīšanās diskusijās ar atbildīgajām institūcijām par biznesa inkubatoru programmas turpināšanu un pilnveidošanu nākamajam plānošanas periodam.”

„Kā Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera mēs atbalstām jaunos uzņēmumus, bet tas ir arī valsts politikas jautājums. Būs ļoti interesanti sekot līdzi diskusijām, kas sākušās par biznesa inkubatoru nākotni,” stāsta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteja dibināta, jo LTRK darba princips ir veidot kompetenču grupas, kurās izdiskutēt jautājumus, lai pēc tam ar jau noformulētu viedokli varētu doties pie publiskās pārvaldes.

Šobrīd komitejā apvienojušies vairāki biznesa inkuba-tori: JIC biznesa inkubators, VATP biznesa inkubators, Valmieras biznesa un inovāciju inkubators un Kurzemes biznesa inkubators. Drīzumā komitejai pievienosies arī citas uz iesācējuzņēmējdarbības vides attīstīšanu orientētas organizācijas.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir brīvprātīga, politiski neitrāla biedrība, kurā apvienojušies visu Latvijas reģionu un tautsaimniecības nozaru uzņēmumi. Pēc biedru skaita LTRK ir lielākā uzņēmēju nevalstiskā organizācija, kura pārstāv uzņēmēju intereses valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī sniedz pakalpojumus, lai Latvijā būtu izcili uzņēmumi, izcilā uzņēmējdarbības vidē. LTRK darbojas trīs jomās: uzņēmējdarbības vide, uzņēmumu konkurētspēja un eksports.

Biznesa inkubatori apvieno spēkusLTRK paspārnē Lai runātu par atbalstu iesācējuzņēmumiem un

biznesa inkubatoru programmas nākotni, uz sarunu esam aicinājuši JĀNI ENDZIŅU, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju.

Vai jūtat biznesa inkubatoru pienesumu kopējai uzņēmējdarbības vides attīstībai Latvijā? Ir kāda jēga no tiem?

Jēga noteikti ir. Ja raugāmies uz uzņēmējdarbības aktivitāti kā tādu, ir skaidrs, ka jādomā par visām tās fāzēm, sākot no pašiem mazākajiem. Patiesībā, vajadzētu jau skolā stāstīt, ka ir labi būt uzņēmīgam un pilināt iekšā to uzņēmējdarbības garu. Tad tas augs tālāk. Mūsu biedru vidū ir gan ļoti, ļoti mazi mikrouzņēmumi, kas vieni paši rosās un dara, gan patiešām lieli uzņēmumi. Mēs redzam, ka ir ļoti svarīgi, lai visa tā ķēde strādā un biznesa inkuba-toru posms šajā ķēdītē ir ļoti svarīgs.

Protams, visiem viss nesanāk, bet tas ir līdzīgi kā sportā – ja ir ļoti labi attīstīts bērnu un vēlāk jauniešu sports, tad ir lielākas cerības, ka arī pieaugušo līgā parādīsies čempioni. Ja bērnu un jaunatnes sporta nav, nav arī nekādu rezultātu. Šeit ir ļoti līdzīgi. Ja nav biznesa uzsācēju posma, vienīgais, uz ko varam cerēt, ka šeit atbrauks lielie ārvalstu uzņēmumi – atnāks desantā, izsēdinās savas filiāles vai meitas uzņēmumus un tas būs tas, kas te notiks. Bet no nācijas viedokļa, protams, būtu labi, ja Latvijā būtu maksimāli daudz vietējās buržuāzijas. Protams, ārvalstu investīcijas ir ļoti labas, bet gribētos, lai būtu lielāks vietējo uzņēmumu īpatsvars. Un te šis inkubācijas posms ir ļoti svarīgs – lai tiem, kas kādu iemeslu dēļ ir pievērsušies uzņēmējdarbībai, tās lietas ietu uz priekšu.

Ar esošo kapacitāti pietiek?Ja skatāmies uz iepriekšējo plānošanas periodu, man

gribētos redzēt, ka kopumā inkubatori būtu krietni apjomīgāki - lai daudz vairāk būtu inkubācijas pakalpo-jumu saņēmēji. Ja skatāmies uz visu Latviju, protams, ir jau zināms cipars, taču tas ir salīdzinoši mazs. Gribu teikt, ka savu darbu biznesa inkubatori lielā mērā ir darījuši, ir arī veiksmes stāsti, bet gribētos, raugoties uz nākamo attīstības posmu, lai tam būtu daudz lielāka jauda. Ņemot vērā šo aspektu, mēs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, esam sapratuši, ka šai biznesa attīstības fāzei jāpievērš nopietnāka uzmanība, tāpēc izveidojām Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kādi būs galvenie Iesācējuzņēmumu atbalsta komite-jas uzdevumi?

Šai komitejai faktiski būs jāizstrādā LTRK pozīcija iesācējuzņēmumu atbalsta modelim, kādu vajadzētu ieviest valstī. Mēs zinām, ka valstij šī tēma ir aktuāla, un zinām, ka LTRK viedoklī ieklausās publiskā pārvalde, tai skaitā valdība, bet mums nepieciešama spēcīga, pārliecinoša programma. Iesācējuzņēmumu atbalsta komitejas uzdevums būs izstrādāt šo piedāvājumu, ar kuru kamera ies sākumā pie Ekonomikas ministrijas un tad arī tālāk, lai pārliecinātu, kāds modelis Latvijā jāievieš. Tur būs daudz izaicinājumu, kā atrast efektīvāko modeli, īpaši jau ņemot vērā ierobežotā finansējuma situāciju.

Otra lieta, kad modelis tiks izstrādāts, būs darbs ar

publisko pārvaldi, lai pārliecinātu par šī modeļa pareizību un pieņemšanu, kā arī tālāk sekotu līdzi tam, kā tas attīstās un pilnveidojas.

Turklāt redzu, ka Iesācējuzņēmumu atbalsta komitejas jautājumu loks faktiski būs ne tikai inkubatoru modeļa izstrāde, bet mazliet plašāks – kādi vispār ir atbalsta instrumenti un kādiem būtu jābūt pieejamiem iesācējuzņēmumiem? Iespējams, tur runa ir pat par vēl agrīnāku posmu, kas ir skolēnu mācību uzņēmumi – tas ir viens solītis līdz cilvēks vispār sāk. Uzņēmēji ir jāgatavo pakāpeniski. Visi šie jautājumi būs komitejas lemšanā.

Kādas ir sarunas ar atbildīgajām iestādēm par biznesa inkubatoru programmas attīstību?

No vienas puses, Nacionālajā attīstības plānā šobrīd īsti neredzam inkubācijas tēmai paredzēto finansējumu, savukārt sarunās ar Ekonomikas ministriju, ministrija pauž, ka šim virzienam vajadzētu iedot resursus un to attīstīt. Domāju, ja gadījumā izveidosies situācija, ka nākotnē inkubācijas tēmai netiks veltīti pienācīgi resursi, tā būs ļoti liela sistēmiska problēma. Kā jau iepriekš salīdzināju ar bērnu un jauniešu sporta līmeni – ja tas nebūs, ir ļoti mazas cerības, ka būs daudz individuālo čempionu. Tā kā es ceru, ka sarunām ar ministrijām būs rezultāts un inkubatoru tēmai būs atbilstoša uzmanība un resursi.

Kādus Jūs gribētu redzēt biznesa inkubatorus nākotnē? Viens – apjomīgākus, bet ko vajadzētu uzlabot, lai strādātu vēl efektīvāk?

Ļoti svarīgi būtu izveidot tādus kā sadarbības trīsstūrus. Pirmkārt, dibināt sadarbību ar pašvaldību, kas ļautu vienoties par kādiem pašvaldības infrastruktūras izmantošanas efektīvākiem risinājumiem. Otrs – sadarbība ar pētniecības un augstākās izglītības iestādēm, lai pēc iespējas vairāk attīstītos bizness ar augstu pievienoto vērtību. Protams, katrs bizness ir ar savu labumu, bet no tāda globālā viedokļa tautsaimniecībai būtu svarīgi, lai pēc iespējas vairāk gan

rūpniecībā, gan pakalpojumu sniegšanā attīstos augstas pievienotās vērtības projekti. Vēl viena dimensija šajā sadarbībā ir saturiskais atbalsts no augstskolu puses. Zinu, ka „Turībai” ir inkubators, kas nav klasiskajā inkubatoru sistēmā. Tajā cilvēki paralēli mācās uzņēmējdarbības vadību, ir pieejamas lekcijas, grāmatas un lektori, bet paralēli viņi jau sāk savu biznesu.

Trešā lieta ir sazobe ar uzņēmējdarbības praktiķiem un uzņēmēju apvienībām, caur kurām tas labāk ir iespējams. Tā ir iespēja sameklēt mentorus savai darbībai. Uzņēmēji – praktiķi var ieteikt – varbūt šādi nedari, pamēģini to ceļu. Īpaši sākumposmā, tas ir ļoti svarīgi, ja var iedot savu redzējumu, kas nevienā grāmatā nav uzrakstīts.

Pie mūsu valsts kopējiem mazajiem resursiem jāmeklē tāds biznesa inkubatoru modelis, kas veido maksimāli labas sinerģijas. Tā kā, ja inkubatoru modeli izdosies šādā veidā izveidot, domāju, tas varētu būt ļoti efektīvs.

Kāpēc sadarboties ar organizācijām, ne konkrētiem uzņēmējiem?

Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno uzņēmējus, ir iespējamas ļoti labas sinerģijas. Piemēram, LTRK viena daļa no praktiskajām lietām, ko darām, un tas pat ir vesels darbības virziens - uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana. Ar visdažādākajiem instrumentiem. Minēšu tikai vienu – gada laikā mūsu biedriem ir pieejamas vairāk kā 100 bezmaksas apmācības par visdažādākajām tēmām, sākot no komunikācijas, beidzot ar finanšu pieejamību, dažādu mobilo aplikāciju izmantošanu un padomiem, kā iekarot Francijas tirgu. Tie ir ļoti noderīgi atbalsta rīki konkurētspējas stiprināšanai un būtu tikai loģiski, ka biznesa uzsācēji izmantotu arī šīs iespējas.

Kā ar finansējumu?Jāvirzās uz to, lai inkubācijas modelis no finanšu

viedokļa būtu maksimāli pašpietiekams. Tāds, kurā inku-bators principā sevi atpelna. Piemēram, „Turības” biznesa inkubatora modelis, apvienojumā ar augstāko izglītību, strādā, viens otru papildina un ir plusos. No finanšu viedokļa tā nav labdarība. Protams, ja tā izdodas, tas ir izcili, bet visu kopējo bildi vajadzētu veidot tā, lai modelis būtu pēc iespējas efektīvāks. Neraugoties uz to, protams, ka šajā virzienā no valsts puses investīcijas ir nepieciešamas.

Ko Jūs biznesa inkubatoru uzņēmumiem ieteiktu izmantot no LTRK pakalpojumiem?

Tas, ko piedāvāsim inkubatoriem, ir atkarīgs no tā, kā inkubators iestājies biedrībā. Ja inkubators iestājies kā uzņēmums, tad tikai viens cilvēks no inkubatora var nākt uz mūsu pasākumiem. Bet stāsts jau ir par to, kā inkuba-tors izmanto šos labumus saviem biedriem. Esam vienojušies modificēt pieeju, un inkubators, ja pats to vēlas, var iestāties LTRK kā uzņēmumu apvienība, kā asociācija. Tad inkubatora biedriem, būs pieejamas visas mācības un citi mūsu piedāvātie pakalpojumi, ar ļoti lielu atlaidi, kas ir kādi 70 – 75% no pamatsummas. Mūsu pakalpojumu grozs ir pietiekami liels. Tās ir tirdzniecības misijas, eksporta partneru meklēšana citās valstīs, mācības, ja nepieciešams izmantot šķīrējtiesas pakalpo-jumus par labāku cenu, un tamlīdzīgi.

Iesācējuzņēmumiem noteikti jāizmanto apmācības. Domāju, ka mācības ir sevi pierādījušas. Ja tās par

noderīgām atzinuši strādājoši uzņēmi, nez’, vai inkuba-toru uzņēmumi būs tie, kas izrādīsies gudrāki par visiem pārējiem un kam nekas nav jāmācās. Man šķiet, tieši otrādi – inkubatoriem šī mācību lieta varētu būt viena no aktuālākajām.

Ko inkubatoru uzņēmumiem vajadzētu paņemt inku-batoros un ko mācīties no mentoriem, lai izveidotu labus pamatus, uz kuriem augt un attīstīties?

Tas atkarīgs no katra individuāli. Katram ir sava dzīves pieredze un kompetences, savas stiprās un vājās puses. Svarīgākais būtu, lai visa sistēma nodrošinātu iespēju katram paņemt tieši sev vajadzīgo un iztrūkstošo. Tas ir tāpat kā, ieejot veikalā, visiem nav jāņem viena lieta – katrs var paņemt to, kas viņam ir vajadzīgs konkrētajā brīdī. Te ir līdzīgi. Vienam stiprā puse ir pārdošana, bet vājā – finanses, citam stiprā finanses, vājā – pārdošana. Un ir ļoti svarīgi, kas uzņēmumam pietrūkst. Pēc SVID analīzes – kas ir vājās puses un rada mums kādus drau-dus? Jāņem tas, kas to mazinātu. Jāmēģina kompensēt ar citām zināšanām, lai vājās puses vairs nebūtu tik vājas un draudi neiestātos. Savukārt par stiprajām pusēm jāsaprot, kas pietrūkst to izmantošanai, lai tās tiešām kļūtu par iespējām, kas ir izmantotas. Ja zinām, ka esam ar potenciāli labu produktu un mums ir iespējas to eksportēt, izmantojam, piemēram, eksporta atbalsta rīkus, lai tas realizētos. Tas ir ļoti individuāli. Viena recepte nebūs.

- Lielveikalu plauktu mārketings.

- Kā un kāpēc mērīt Twitteri?

- Kas ir ISO un kāpēc ieviest ISO sertifikātus?

Jaunākais mūsu blogā:

Latvijai vajag savu buržuāzijuLai runātu par atbalstu iesācējuzņēmumiem un

biznesa inkubatoru programmas nākotni, uz sarunu esam aicinājuši JĀNI ENDZIŅU, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju.

Vai jūtat biznesa inkubatoru pienesumu kopējai uzņēmējdarbības vides attīstībai Latvijā? Ir kāda jēga no tiem?

Jēga noteikti ir. Ja raugāmies uz uzņēmējdarbības aktivitāti kā tādu, ir skaidrs, ka jādomā par visām tās fāzēm, sākot no pašiem mazākajiem. Patiesībā, vajadzētu jau skolā stāstīt, ka ir labi būt uzņēmīgam un pilināt iekšā to uzņēmējdarbības garu. Tad tas augs tālāk. Mūsu biedru vidū ir gan ļoti, ļoti mazi mikrouzņēmumi, kas vieni paši rosās un dara, gan patiešām lieli uzņēmumi. Mēs redzam, ka ir ļoti svarīgi, lai visa tā ķēde strādā un biznesa inkuba-toru posms šajā ķēdītē ir ļoti svarīgs.

Protams, visiem viss nesanāk, bet tas ir līdzīgi kā sportā – ja ir ļoti labi attīstīts bērnu un vēlāk jauniešu sports, tad ir lielākas cerības, ka arī pieaugušo līgā parādīsies čempioni. Ja bērnu un jaunatnes sporta nav, nav arī nekādu rezultātu. Šeit ir ļoti līdzīgi. Ja nav biznesa uzsācēju posma, vienīgais, uz ko varam cerēt, ka šeit atbrauks lielie ārvalstu uzņēmumi – atnāks desantā, izsēdinās savas filiāles vai meitas uzņēmumus un tas būs tas, kas te notiks. Bet no nācijas viedokļa, protams, būtu labi, ja Latvijā būtu maksimāli daudz vietējās buržuāzijas. Protams, ārvalstu investīcijas ir ļoti labas, bet gribētos, lai būtu lielāks vietējo uzņēmumu īpatsvars. Un te šis inkubācijas posms ir ļoti svarīgs – lai tiem, kas kādu iemeslu dēļ ir pievērsušies uzņēmējdarbībai, tās lietas ietu uz priekšu.

Ar esošo kapacitāti pietiek?Ja skatāmies uz iepriekšējo plānošanas periodu, man

gribētos redzēt, ka kopumā inkubatori būtu krietni apjomīgāki - lai daudz vairāk būtu inkubācijas pakalpo-jumu saņēmēji. Ja skatāmies uz visu Latviju, protams, ir jau zināms cipars, taču tas ir salīdzinoši mazs. Gribu teikt, ka savu darbu biznesa inkubatori lielā mērā ir darījuši, ir arī veiksmes stāsti, bet gribētos, raugoties uz nākamo attīstības posmu, lai tam būtu daudz lielāka jauda. Ņemot vērā šo aspektu, mēs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, esam sapratuši, ka šai biznesa attīstības fāzei jāpievērš nopietnāka uzmanība, tāpēc izveidojām Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kādi būs galvenie Iesācējuzņēmumu atbalsta komite-jas uzdevumi?

Šai komitejai faktiski būs jāizstrādā LTRK pozīcija iesācējuzņēmumu atbalsta modelim, kādu vajadzētu ieviest valstī. Mēs zinām, ka valstij šī tēma ir aktuāla, un zinām, ka LTRK viedoklī ieklausās publiskā pārvalde, tai skaitā valdība, bet mums nepieciešama spēcīga, pārliecinoša programma. Iesācējuzņēmumu atbalsta komitejas uzdevums būs izstrādāt šo piedāvājumu, ar kuru kamera ies sākumā pie Ekonomikas ministrijas un tad arī tālāk, lai pārliecinātu, kāds modelis Latvijā jāievieš. Tur būs daudz izaicinājumu, kā atrast efektīvāko modeli, īpaši jau ņemot vērā ierobežotā finansējuma situāciju.

Otra lieta, kad modelis tiks izstrādāts, būs darbs ar

publisko pārvaldi, lai pārliecinātu par šī modeļa pareizību un pieņemšanu, kā arī tālāk sekotu līdzi tam, kā tas attīstās un pilnveidojas.

Turklāt redzu, ka Iesācējuzņēmumu atbalsta komitejas jautājumu loks faktiski būs ne tikai inkubatoru modeļa izstrāde, bet mazliet plašāks – kādi vispār ir atbalsta instrumenti un kādiem būtu jābūt pieejamiem iesācējuzņēmumiem? Iespējams, tur runa ir pat par vēl agrīnāku posmu, kas ir skolēnu mācību uzņēmumi – tas ir viens solītis līdz cilvēks vispār sāk. Uzņēmēji ir jāgatavo pakāpeniski. Visi šie jautājumi būs komitejas lemšanā.

Kādas ir sarunas ar atbildīgajām iestādēm par biznesa inkubatoru programmas attīstību?

No vienas puses, Nacionālajā attīstības plānā šobrīd īsti neredzam inkubācijas tēmai paredzēto finansējumu, savukārt sarunās ar Ekonomikas ministriju, ministrija pauž, ka šim virzienam vajadzētu iedot resursus un to attīstīt. Domāju, ja gadījumā izveidosies situācija, ka nākotnē inkubācijas tēmai netiks veltīti pienācīgi resursi, tā būs ļoti liela sistēmiska problēma. Kā jau iepriekš salīdzināju ar bērnu un jauniešu sporta līmeni – ja tas nebūs, ir ļoti mazas cerības, ka būs daudz individuālo čempionu. Tā kā es ceru, ka sarunām ar ministrijām būs rezultāts un inkubatoru tēmai būs atbilstoša uzmanība un resursi.

Kādus Jūs gribētu redzēt biznesa inkubatorus nākotnē? Viens – apjomīgākus, bet ko vajadzētu uzlabot, lai strādātu vēl efektīvāk?

Ļoti svarīgi būtu izveidot tādus kā sadarbības trīsstūrus. Pirmkārt, dibināt sadarbību ar pašvaldību, kas ļautu vienoties par kādiem pašvaldības infrastruktūras izmantošanas efektīvākiem risinājumiem. Otrs – sadarbība ar pētniecības un augstākās izglītības iestādēm, lai pēc iespējas vairāk attīstītos bizness ar augstu pievienoto vērtību. Protams, katrs bizness ir ar savu labumu, bet no tāda globālā viedokļa tautsaimniecībai būtu svarīgi, lai pēc iespējas vairāk gan

rūpniecībā, gan pakalpojumu sniegšanā attīstos augstas pievienotās vērtības projekti. Vēl viena dimensija šajā sadarbībā ir saturiskais atbalsts no augstskolu puses. Zinu, ka „Turībai” ir inkubators, kas nav klasiskajā inkubatoru sistēmā. Tajā cilvēki paralēli mācās uzņēmējdarbības vadību, ir pieejamas lekcijas, grāmatas un lektori, bet paralēli viņi jau sāk savu biznesu.

Trešā lieta ir sazobe ar uzņēmējdarbības praktiķiem un uzņēmēju apvienībām, caur kurām tas labāk ir iespējams. Tā ir iespēja sameklēt mentorus savai darbībai. Uzņēmēji – praktiķi var ieteikt – varbūt šādi nedari, pamēģini to ceļu. Īpaši sākumposmā, tas ir ļoti svarīgi, ja var iedot savu redzējumu, kas nevienā grāmatā nav uzrakstīts.

Pie mūsu valsts kopējiem mazajiem resursiem jāmeklē tāds biznesa inkubatoru modelis, kas veido maksimāli labas sinerģijas. Tā kā, ja inkubatoru modeli izdosies šādā veidā izveidot, domāju, tas varētu būt ļoti efektīvs.

Kāpēc sadarboties ar organizācijām, ne konkrētiem uzņēmējiem?

Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno uzņēmējus, ir iespējamas ļoti labas sinerģijas. Piemēram, LTRK viena daļa no praktiskajām lietām, ko darām, un tas pat ir vesels darbības virziens - uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana. Ar visdažādākajiem instrumentiem. Minēšu tikai vienu – gada laikā mūsu biedriem ir pieejamas vairāk kā 100 bezmaksas apmācības par visdažādākajām tēmām, sākot no komunikācijas, beidzot ar finanšu pieejamību, dažādu mobilo aplikāciju izmantošanu un padomiem, kā iekarot Francijas tirgu. Tie ir ļoti noderīgi atbalsta rīki konkurētspējas stiprināšanai un būtu tikai loģiski, ka biznesa uzsācēji izmantotu arī šīs iespējas.

Kā ar finansējumu?Jāvirzās uz to, lai inkubācijas modelis no finanšu

viedokļa būtu maksimāli pašpietiekams. Tāds, kurā inku-bators principā sevi atpelna. Piemēram, „Turības” biznesa inkubatora modelis, apvienojumā ar augstāko izglītību, strādā, viens otru papildina un ir plusos. No finanšu viedokļa tā nav labdarība. Protams, ja tā izdodas, tas ir izcili, bet visu kopējo bildi vajadzētu veidot tā, lai modelis būtu pēc iespējas efektīvāks. Neraugoties uz to, protams, ka šajā virzienā no valsts puses investīcijas ir nepieciešamas.

Ko Jūs biznesa inkubatoru uzņēmumiem ieteiktu izmantot no LTRK pakalpojumiem?

Tas, ko piedāvāsim inkubatoriem, ir atkarīgs no tā, kā inkubators iestājies biedrībā. Ja inkubators iestājies kā uzņēmums, tad tikai viens cilvēks no inkubatora var nākt uz mūsu pasākumiem. Bet stāsts jau ir par to, kā inkuba-tors izmanto šos labumus saviem biedriem. Esam vienojušies modificēt pieeju, un inkubators, ja pats to vēlas, var iestāties LTRK kā uzņēmumu apvienība, kā asociācija. Tad inkubatora biedriem, būs pieejamas visas mācības un citi mūsu piedāvātie pakalpojumi, ar ļoti lielu atlaidi, kas ir kādi 70 – 75% no pamatsummas. Mūsu pakalpojumu grozs ir pietiekami liels. Tās ir tirdzniecības misijas, eksporta partneru meklēšana citās valstīs, mācības, ja nepieciešams izmantot šķīrējtiesas pakalpo-jumus par labāku cenu, un tamlīdzīgi.

Iesācējuzņēmumiem noteikti jāizmanto apmācības. Domāju, ka mācības ir sevi pierādījušas. Ja tās par

noderīgām atzinuši strādājoši uzņēmi, nez’, vai inkuba-toru uzņēmumi būs tie, kas izrādīsies gudrāki par visiem pārējiem un kam nekas nav jāmācās. Man šķiet, tieši otrādi – inkubatoriem šī mācību lieta varētu būt viena no aktuālākajām.

Ko inkubatoru uzņēmumiem vajadzētu paņemt inku-batoros un ko mācīties no mentoriem, lai izveidotu labus pamatus, uz kuriem augt un attīstīties?

Tas atkarīgs no katra individuāli. Katram ir sava dzīves pieredze un kompetences, savas stiprās un vājās puses. Svarīgākais būtu, lai visa sistēma nodrošinātu iespēju katram paņemt tieši sev vajadzīgo un iztrūkstošo. Tas ir tāpat kā, ieejot veikalā, visiem nav jāņem viena lieta – katrs var paņemt to, kas viņam ir vajadzīgs konkrētajā brīdī. Te ir līdzīgi. Vienam stiprā puse ir pārdošana, bet vājā – finanses, citam stiprā finanses, vājā – pārdošana. Un ir ļoti svarīgi, kas uzņēmumam pietrūkst. Pēc SVID analīzes – kas ir vājās puses un rada mums kādus drau-dus? Jāņem tas, kas to mazinātu. Jāmēģina kompensēt ar citām zināšanām, lai vājās puses vairs nebūtu tik vājas un draudi neiestātos. Savukārt par stiprajām pusēm jāsaprot, kas pietrūkst to izmantošanai, lai tās tiešām kļūtu par iespējām, kas ir izmantotas. Ja zinām, ka esam ar potenciāli labu produktu un mums ir iespējas to eksportēt, izmantojam, piemēram, eksporta atbalsta rīkus, lai tas realizētos. Tas ir ļoti individuāli. Viena recepte nebūs.

Lai runātu par atbalstu iesācējuzņēmumiem un biznesa inkubatoru programmas nākotni, uz sarunu esam aicinājuši JĀNI ENDZIŅU, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāju.

Vai jūtat biznesa inkubatoru pienesumu kopējai uzņēmējdarbības vides attīstībai Latvijā? Ir kāda jēga no tiem?

Jēga noteikti ir. Ja raugāmies uz uzņēmējdarbības aktivitāti kā tādu, ir skaidrs, ka jādomā par visām tās fāzēm, sākot no pašiem mazākajiem. Patiesībā, vajadzētu jau skolā stāstīt, ka ir labi būt uzņēmīgam un pilināt iekšā to uzņēmējdarbības garu. Tad tas augs tālāk. Mūsu biedru vidū ir gan ļoti, ļoti mazi mikrouzņēmumi, kas vieni paši rosās un dara, gan patiešām lieli uzņēmumi. Mēs redzam, ka ir ļoti svarīgi, lai visa tā ķēde strādā un biznesa inkuba-toru posms šajā ķēdītē ir ļoti svarīgs.

Protams, visiem viss nesanāk, bet tas ir līdzīgi kā sportā – ja ir ļoti labi attīstīts bērnu un vēlāk jauniešu sports, tad ir lielākas cerības, ka arī pieaugušo līgā parādīsies čempioni. Ja bērnu un jaunatnes sporta nav, nav arī nekādu rezultātu. Šeit ir ļoti līdzīgi. Ja nav biznesa uzsācēju posma, vienīgais, uz ko varam cerēt, ka šeit atbrauks lielie ārvalstu uzņēmumi – atnāks desantā, izsēdinās savas filiāles vai meitas uzņēmumus un tas būs tas, kas te notiks. Bet no nācijas viedokļa, protams, būtu labi, ja Latvijā būtu maksimāli daudz vietējās buržuāzijas. Protams, ārvalstu investīcijas ir ļoti labas, bet gribētos, lai būtu lielāks vietējo uzņēmumu īpatsvars. Un te šis inkubācijas posms ir ļoti svarīgs – lai tiem, kas kādu iemeslu dēļ ir pievērsušies uzņēmējdarbībai, tās lietas ietu uz priekšu.

Ar esošo kapacitāti pietiek?Ja skatāmies uz iepriekšējo plānošanas periodu, man

gribētos redzēt, ka kopumā inkubatori būtu krietni apjomīgāki - lai daudz vairāk būtu inkubācijas pakalpo-jumu saņēmēji. Ja skatāmies uz visu Latviju, protams, ir jau zināms cipars, taču tas ir salīdzinoši mazs. Gribu teikt, ka savu darbu biznesa inkubatori lielā mērā ir darījuši, ir arī veiksmes stāsti, bet gribētos, raugoties uz nākamo attīstības posmu, lai tam būtu daudz lielāka jauda. Ņemot vērā šo aspektu, mēs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, esam sapratuši, ka šai biznesa attīstības fāzei jāpievērš nopietnāka uzmanība, tāpēc izveidojām Iesācējuzņēmumu atbalsta komiteju.

Kādi būs galvenie Iesācējuzņēmumu atbalsta komite-jas uzdevumi?

Šai komitejai faktiski būs jāizstrādā LTRK pozīcija iesācējuzņēmumu atbalsta modelim, kādu vajadzētu ieviest valstī. Mēs zinām, ka valstij šī tēma ir aktuāla, un zinām, ka LTRK viedoklī ieklausās publiskā pārvalde, tai skaitā valdība, bet mums nepieciešama spēcīga, pārliecinoša programma. Iesācējuzņēmumu atbalsta komitejas uzdevums būs izstrādāt šo piedāvājumu, ar kuru kamera ies sākumā pie Ekonomikas ministrijas un tad arī tālāk, lai pārliecinātu, kāds modelis Latvijā jāievieš. Tur būs daudz izaicinājumu, kā atrast efektīvāko modeli, īpaši jau ņemot vērā ierobežotā finansējuma situāciju.

Otra lieta, kad modelis tiks izstrādāts, būs darbs ar

publisko pārvaldi, lai pārliecinātu par šī modeļa pareizību un pieņemšanu, kā arī tālāk sekotu līdzi tam, kā tas attīstās un pilnveidojas.

Turklāt redzu, ka Iesācējuzņēmumu atbalsta komitejas jautājumu loks faktiski būs ne tikai inkubatoru modeļa izstrāde, bet mazliet plašāks – kādi vispār ir atbalsta instrumenti un kādiem būtu jābūt pieejamiem iesācējuzņēmumiem? Iespējams, tur runa ir pat par vēl agrīnāku posmu, kas ir skolēnu mācību uzņēmumi – tas ir viens solītis līdz cilvēks vispār sāk. Uzņēmēji ir jāgatavo pakāpeniski. Visi šie jautājumi būs komitejas lemšanā.

Kādas ir sarunas ar atbildīgajām iestādēm par biznesa inkubatoru programmas attīstību?

No vienas puses, Nacionālajā attīstības plānā šobrīd īsti neredzam inkubācijas tēmai paredzēto finansējumu, savukārt sarunās ar Ekonomikas ministriju, ministrija pauž, ka šim virzienam vajadzētu iedot resursus un to attīstīt. Domāju, ja gadījumā izveidosies situācija, ka nākotnē inkubācijas tēmai netiks veltīti pienācīgi resursi, tā būs ļoti liela sistēmiska problēma. Kā jau iepriekš salīdzināju ar bērnu un jauniešu sporta līmeni – ja tas nebūs, ir ļoti mazas cerības, ka būs daudz individuālo čempionu. Tā kā es ceru, ka sarunām ar ministrijām būs rezultāts un inkubatoru tēmai būs atbilstoša uzmanība un resursi.

Kādus Jūs gribētu redzēt biznesa inkubatorus nākotnē? Viens – apjomīgākus, bet ko vajadzētu uzlabot, lai strādātu vēl efektīvāk?

Ļoti svarīgi būtu izveidot tādus kā sadarbības trīsstūrus. Pirmkārt, dibināt sadarbību ar pašvaldību, kas ļautu vienoties par kādiem pašvaldības infrastruktūras izmantošanas efektīvākiem risinājumiem. Otrs – sadarbība ar pētniecības un augstākās izglītības iestādēm, lai pēc iespējas vairāk attīstītos bizness ar augstu pievienoto vērtību. Protams, katrs bizness ir ar savu labumu, bet no tāda globālā viedokļa tautsaimniecībai būtu svarīgi, lai pēc iespējas vairāk gan

rūpniecībā, gan pakalpojumu sniegšanā attīstos augstas pievienotās vērtības projekti. Vēl viena dimensija šajā sadarbībā ir saturiskais atbalsts no augstskolu puses. Zinu, ka „Turībai” ir inkubators, kas nav klasiskajā inkubatoru sistēmā. Tajā cilvēki paralēli mācās uzņēmējdarbības vadību, ir pieejamas lekcijas, grāmatas un lektori, bet paralēli viņi jau sāk savu biznesu.

Trešā lieta ir sazobe ar uzņēmējdarbības praktiķiem un uzņēmēju apvienībām, caur kurām tas labāk ir iespējams. Tā ir iespēja sameklēt mentorus savai darbībai. Uzņēmēji – praktiķi var ieteikt – varbūt šādi nedari, pamēģini to ceļu. Īpaši sākumposmā, tas ir ļoti svarīgi, ja var iedot savu redzējumu, kas nevienā grāmatā nav uzrakstīts.

Pie mūsu valsts kopējiem mazajiem resursiem jāmeklē tāds biznesa inkubatoru modelis, kas veido maksimāli labas sinerģijas. Tā kā, ja inkubatoru modeli izdosies šādā veidā izveidot, domāju, tas varētu būt ļoti efektīvs.

Kāpēc sadarboties ar organizācijām, ne konkrētiem uzņēmējiem?

Sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām, kas apvieno uzņēmējus, ir iespējamas ļoti labas sinerģijas. Piemēram, LTRK viena daļa no praktiskajām lietām, ko darām, un tas pat ir vesels darbības virziens - uzņēmumu konkurētspējas stiprināšana. Ar visdažādākajiem instrumentiem. Minēšu tikai vienu – gada laikā mūsu biedriem ir pieejamas vairāk kā 100 bezmaksas apmācības par visdažādākajām tēmām, sākot no komunikācijas, beidzot ar finanšu pieejamību, dažādu mobilo aplikāciju izmantošanu un padomiem, kā iekarot Francijas tirgu. Tie ir ļoti noderīgi atbalsta rīki konkurētspējas stiprināšanai un būtu tikai loģiski, ka biznesa uzsācēji izmantotu arī šīs iespējas.

Kā ar finansējumu?Jāvirzās uz to, lai inkubācijas modelis no finanšu

viedokļa būtu maksimāli pašpietiekams. Tāds, kurā inku-bators principā sevi atpelna. Piemēram, „Turības” biznesa inkubatora modelis, apvienojumā ar augstāko izglītību, strādā, viens otru papildina un ir plusos. No finanšu viedokļa tā nav labdarība. Protams, ja tā izdodas, tas ir izcili, bet visu kopējo bildi vajadzētu veidot tā, lai modelis būtu pēc iespējas efektīvāks. Neraugoties uz to, protams, ka šajā virzienā no valsts puses investīcijas ir nepieciešamas.

Ko Jūs biznesa inkubatoru uzņēmumiem ieteiktu izmantot no LTRK pakalpojumiem?

Tas, ko piedāvāsim inkubatoriem, ir atkarīgs no tā, kā inkubators iestājies biedrībā. Ja inkubators iestājies kā uzņēmums, tad tikai viens cilvēks no inkubatora var nākt uz mūsu pasākumiem. Bet stāsts jau ir par to, kā inkuba-tors izmanto šos labumus saviem biedriem. Esam vienojušies modificēt pieeju, un inkubators, ja pats to vēlas, var iestāties LTRK kā uzņēmumu apvienība, kā asociācija. Tad inkubatora biedriem, būs pieejamas visas mācības un citi mūsu piedāvātie pakalpojumi, ar ļoti lielu atlaidi, kas ir kādi 70 – 75% no pamatsummas. Mūsu pakalpojumu grozs ir pietiekami liels. Tās ir tirdzniecības misijas, eksporta partneru meklēšana citās valstīs, mācības, ja nepieciešams izmantot šķīrējtiesas pakalpo-jumus par labāku cenu, un tamlīdzīgi.

Iesācējuzņēmumiem noteikti jāizmanto apmācības. Domāju, ka mācības ir sevi pierādījušas. Ja tās par

noderīgām atzinuši strādājoši uzņēmi, nez’, vai inkuba-toru uzņēmumi būs tie, kas izrādīsies gudrāki par visiem pārējiem un kam nekas nav jāmācās. Man šķiet, tieši otrādi – inkubatoriem šī mācību lieta varētu būt viena no aktuālākajām.

Ko inkubatoru uzņēmumiem vajadzētu paņemt inku-batoros un ko mācīties no mentoriem, lai izveidotu labus pamatus, uz kuriem augt un attīstīties?

Tas atkarīgs no katra individuāli. Katram ir sava dzīves pieredze un kompetences, savas stiprās un vājās puses. Svarīgākais būtu, lai visa sistēma nodrošinātu iespēju katram paņemt tieši sev vajadzīgo un iztrūkstošo. Tas ir tāpat kā, ieejot veikalā, visiem nav jāņem viena lieta – katrs var paņemt to, kas viņam ir vajadzīgs konkrētajā brīdī. Te ir līdzīgi. Vienam stiprā puse ir pārdošana, bet vājā – finanses, citam stiprā finanses, vājā – pārdošana. Un ir ļoti svarīgi, kas uzņēmumam pietrūkst. Pēc SVID analīzes – kas ir vājās puses un rada mums kādus drau-dus? Jāņem tas, kas to mazinātu. Jāmēģina kompensēt ar citām zināšanām, lai vājās puses vairs nebūtu tik vājas un draudi neiestātos. Savukārt par stiprajām pusēm jāsaprot, kas pietrūkst to izmantošanai, lai tās tiešām kļūtu par iespējām, kas ir izmantotas. Ja zinām, ka esam ar potenciāli labu produktu un mums ir iespējas to eksportēt, izmantojam, piemēram, eksporta atbalsta rīkus, lai tas realizētos. Tas ir ļoti individuāli. Viena recepte nebūs.