Embed Size (px)
Citation preview
Izvēloties šķirni bioloģiskajai audzēšanai,
būtu jāņem vērā:
esošie apstākļi un izturība pret visizplatītākajiem slimību izraisītājiem
šķirne būtu jāizvēlas atbilstoši tirgus pieprasījumam, uzglabāšanas nosacījumiem un darbu organizācijai
Prasības kartupeļu šķirnēm bioloģiskajā
audzēšanā:
agrīna attīstība, stiprāka sakņu sistēma (labāka uzturvielu iegūšana no augsnes)
labas fizioloģiskas īpašības (piemērotība vietējiem apstākļiem, izturība pret stresu radošiem faktoriem), kas ir: labas uzglabāšanas īpašības, īss augšanas laiks, ātra lakstu sākotnējā attīstība, liela lapotne
Audzēšanas vietas izvēle
jābūt atdalītai no bioloģiskās ražošanas
zemes (robežjosla, ceļš, upe u.c.)
irdenas, bagātas ar gaisu, pietiekoši mitras
mālsmilts un vieglas un vidējas smilšmāla
augsnes
augsnes ar labu ūdensietilpību
piemērots skābums ir pH 5,0-6,0
Vieta augsekā vieglās augsnēs kā priekšaugu var ieteikt āboliņu,
graudusaugus vai pākšaugus
smagākās augsnēs pākšaugus vai pasējas labību
bieža tauriņziežu zaļmēslojuma izmantošana priekškultūrā
var radīt pārāk lielu N dozu
kā laba kultūra tiek ieteikta facēlija, kas pēc 30 dienām
uzzied. Tā pasargā lauku no nezālēm un samazina
drātstārpu kaitējumu (sēklas no Vācijas, V. Vaater
53469427)
uz tā paša lauka, lai izvairītos no slimībām un kaitēkļiem
pirms tam 4 gadus nevajadzētu audzēt kartupeļus
Stādīšana
sēklas bumbuļi ir iepriekš jādiedzē
(6 ned. +13-17°C, pie 90-95% gaisa mitruma)
10 cm dziļā augsnē
+7- 10°C, sausā laikā
vagas var izdzīt 3-5
dienas pirms stādīšanas
vagā ar 20-30 cm atstarpēm
un 70-75 cm vagu starpām
Igaunijā šobrīd stādīšanai nav nepieciešamas
bioloģiskās sēklas
Par kartupeļu iepriekšēju diedzēšanu
Diedzēšanas somas
No Holandes ievestajās t.s. “Vējjaku” somās ietilpst 100-125 kg, tās ir drošas pret UV starojumu, ar 3 gadu garantiju, to izmantošanas laiks ir vismaz 10-15 g. Iepriekšējas diedzēšanas laukā visagrāk izdīgst augi, kuriem ir melnkājas pazīmes, un tos ir iespējams uzreiz likvidēt.
Apkopšana augšanas laikā
augsnes apstrādes intensitāte augšanas periodā lielā mērā
ir atkarīga no nezāļu daudzuma.
aprušināšana-irdināšana kopā ar ecēšanu (pirms dīgšanas,
pēdējo ziedu pumpuru veidošanās sākumā)
sausā laikā jāaplaista (melnais kraupis,
sausplankumainība)
Agroplēves izmantošana, ar kuras
palīdzību var paātrināt ražas sākumu
un pasargāt no salnām
un kaitēkļiem
Augu aizsardzība Aizsardzība no kartupeļu kaitēkļiem (drātstārpiem, kartupeļu
lapgraužiem, laputīm, vīrusiem, kartupeļu pūcītēm)
Agrotehniskā aizsardzība
laicīgi un kārtīgi veikti darbi (augseka, apstrādes un
apkopes darbi, u.c.)
priekškultūras iedarbība
normāla izmēra sēklas ar labu dīgtspēju
ecēšana, aprušināšana (kartupeļu pūcīte, sprakšķi)
līdzsvarota mēslošana (palielinās spēja konkurēt ar
nezālēm)
bez lieka N
Mehāniskā aizsardzība
kaitēkļu nolasīšana (darbietilpīgi, pie mazām
platībām)
ar kaitēkļiem apsēsto augu daļu likvidēšana un
iznīcināšana
aizsardzība ar biokolektora palīdzību
laputu parādīšanās prognoze
pabērza laputis
Par kartupeļu slimību novēršanu veselas sēklas, bojājumu samazināšana un izvairīšanās no bojājumu
radīšanas, nolasot, atbrīvošana no visām slimībām
slimību izturīgu šķirņu audzēšana un, agrīnai lapu puves samazināšanai,
neaudzēt blakus dažāda agruma šķirnes
pareiza augseka, kas ierobežo slimības izraisītāju izplatīšanos augsnē
(4 g. intervāls)
atkarībā no visvairāk kaitējošās slimības, jāizvēlas pareiza priekškultūra
(piem. slapjā puve pēc kāpostiem, burkāniem)
spēju pretoties pret slimībām paaugstina pareiza mēslošana (dziļi
kūtsmēsli un pareizs augsnes pH samazina kraupi)
pareizs stādīšanas laiks un augsnes temperatūra (sam. sakņu puvi)
pareiza augsnes apstrāde un aizsardzība pret nezālēm (nezālei fomozes,
melnā kraupja, parastie kraupja izraisītāji; ar nezālēm aizaugušā laukā uz kātiem sāk
attīstīties melnkāja, pelēkā puve u.c.)
pareizs novākšanas laiks (piekļāvusies miza, brūnā puve, melnais
kraupis, slapjā puve)
Neinficējošas, ar nepietiekamību saistītas
jeb fizioloģiskās kartupeļu slimības
Rodas no uzturvielu trūkuma vai to pārlieku liela
daudzuma bumbuļos, to nepareizas proporcijas
dēļ, vai ja tās augiem nav pieejamas
No slimībām, kas saistītas ar trūkumu, var
izvairīties, izmantojot pareizu bioloģisko mēslojumu
vai augšanas laikā izmantojot lapu mēslojumu.
Augsnes analīzes. Barošanas elementu saturs.
Augsnes pH.
K nepietiekamība K nepietiekamība mālainās augsnēs var rasties veģetācijas otrajā pusē un īpaši
saulaina un sausa laika apstākļos. Trūcīgas ūdensapgādes dēļ augs novīst .
Lapas iekrāsojas bronzas krāsā, bet lapu dzīslojums paliek tumši zaļš, lapas
malas nolokās uz leju. Vecākas lapas iesākumā ir dzeltenīgas, bet vēlāk brūnas.
Ražīgums un kvalitāte pasliktinās, samazinās noturība pret slimībām, apstājas
augšana.
Veidojas maz bumbuļu, tie ir mazi, tajos trūkst sausnes, un tiem ir tumši plankumi
(extension.uidaho.edu) (adlib.everysite.co.uk)
N nepietiekamība
Augšana apstājas, sānu dzinumu ir maz, lapas ir
bālas un dzeltenīgas un izžūst no apakšas uz
augšu.
Saknes ir maz sazarojušās
Samazinās bumbuļu ražīgums (izmērs un
daudzums) un krītas kvalitāte
(Yara.us)
(Yara.us)
P nepietiekamība Augi attīstās lēni un paliek zemi, kāti sazarojas maz, tie
ir krūmveida un saspiesti.
No sākuma jaunie augi un lapas ir tumši zaļi, taču,
nepietiekamībai palielinoties, starp lapu dzīslojumu
esošās zonas kļūst dzelteni sarkanas vai brūni punktotas
Bumbuļu ir mazāk un tie ir mazāki
(Yara.us) (Utahpests.usu.edu)
Mn nepietiekamība Tam ir liela nozīme fotosintēzē. Rodas silta un sausa augšanas perioda
apstākļos, ja pH ir virs 6,0. Nepietiekamība rodas augā perēkļa veidā.
Nepietiekamības pazīmes augiem parādās, sākot no blāvas krāsas līdz
augšējo lapu bronzas iedzeltenai nokrāsai, un uz dzīslojuma parādās
melni punktiņi. Lapas sarullējas un sāk nedaudz pūt.
Pie lielākas Mn nepietiekamības starp dzīslojumu palielinās nekrotiski
punktiņi un tie var savienoties. Beigās lapas uzrullējas uz augšu un kļūst
brūnas, līdz nomirst.
(masterfile.com) (Yara.us) (broome.soil.n…)
Mg nepietiekamība Mg – vecāko lapu vidū var novērot bāli zaļganu krāsu. Turpmāk
lapas vidējā starpdzīslojumu daļa kļūst dzeltena un lapas malas
ilgāku laika posmu ir zaļas.
Attīstoties avitaminozei, lapiņas vidējā daļa kļūst tumši brūna un
beigās lapa pilnībā nomirst.
Bumbuļi viegli uzņem slimības un ātrāk sabojājas. Mg
nepietiekamību var novērot visiem bumbuļiem. Pārlieku liels Mg
daudzums savukārt var traucēt Ca uzņemšanu.
(yara.us) (visulsunlimit…) (angliafarmer…)
Ca nepietiekamība Rodas pie skābām smilšu vai vieglām augsnēm, kūdras augsnēm, Na un Al
bagātām augsnēm sausuma apstākļos
Augšējo lapu lapiņas ir sakrokojušās, lapu apakšējie sāni bieži vien ir brūni
violeti. Auga gals nomirst, galā esošās lapas kļūst brūnas.
Uz bumbuļiem rodas t.s. "rūsas plankumi". Ja augsnes Ca saturs ir ļoti
zems (pH>vai=5,5) vai Ca augam ir neuzņemams
Rodas transpirācijas traucējumu dēļ, pie lielām laikapstākļu svārstībām,
stipriem mitruma un sausuma kontrastiem. Ja augi ir stresā un augsnes
temperatūra ir augsta
(dijitalimaj.com) (dijitalimaj.co) (telc.tant.e…)
“Rūsas plankumu” rašanās mehānisms
Ca -> ar ūdeni lapās->asimilācija-> kopā ar saharozi bumbuļos->tiek konvertēts par cieti+šūnu sieniņu uzbūvei (ja Ca ir maz, šūnu uzbūve var apstāties)
Šo fizioloģisko slimību izsauc pārāk silta augsne (virs 30°C), kas aptur fotosintēzi un līdz ar to arī spēju ražot cukurus, ja nakts temperatūra ir galvenokārt +16-18°C, kas palielina cukuru daudzumu un kustības ātrumu bumbuļos, kur tas tiek pārvērsts cietē
Augsta temperatūra ir par iemeslu cietes granulu sadrupšanai un sabrūnēšanai. Beigu rezultāts ir šūnu nomiršana (sabrūnēšana). Turpmākas reakcijas rezultātā bojājums paplašinās no bojātajām šūnām uz veselajām šūnām. Rodas t.s. ”rūsas plankumi”
Vislabākais veids kā uzlabot Ca uzņemšanu ir lapu mēslojuma izmantošana veģetācijas laikā. Tāpat arī B nodrošināšana (Greenstim)
B nepietiekamība
Novērojama reti. Kātu galotnes mirst, augšējās lapas ir tumšāki zaļas un
sarullējas, vienlaicīgi apakšējās lapas kļūst dzeltenas, sabrūnē un mirst.
Agrīnā augu attīstības posmā, rodoties šim trūkumam samazinās acu
rindas, lapas sakrokojas, krūmi kļūst zemāki.
Uz bumbuļa mizas ir plaisas vai spraugas, krūmāja daļas gali ir gluži vai
apbrūnējuši. Uz pusēm pārgriezti bumbuļi bieži iekrāsojas brūnā krāsā
Yara.us (haifa.-croup.c…)
PATEICAMIES PAR UZMANĪBU!
PALDIES!
