Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu aprēķins un

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu aprēķins un enerģijas patēriņš apkurei

normatīvās prasības un sasniedzamie rādītāji

1

Sandris Liepiņš

AS Inspecta Latvia būvju nodaļas vadītājs, LLU VBF lektors

Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā

Semināra saturs

1. Ievads 2 - 14

2. Nozari regulējošie normatīvie akti 15 - 28

3. Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā 29 - 44

4. Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika 45 - 53

5. Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi 54 - 71

6. Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi 72 - 76

2Sandris Liepiņš, Mg.Sc.ing. būvinženieris, neatkarīgais eksperts energoefektivitātes jomā

Ievads

• Praksē būvprojektu izstrādātāji sniedz gatavus risinājumus, uz kuru pamata, veicot

energoefektivitātes novērtējumu, rezultātam ir jāatbilst gan LBN 002-15 normatīvam, gan

aprēķinātajam ēkas apkures patēriņa novērtējumam ir jāiekļaujas atbilstošā pieļaujamā

līmeņa rādītājos

• Semināra mērķis ir informēt nozares speciālistus par aktualitātēm un jaunumiem, kas

saistīti ar ēku norobežojošajām konstrukcijām, prezentējot aprēķinu problēmu, tehniskas

nianses un risinājumus, lai projektēšanā sasniedzamais rezultāts atbilst uzdevumam un

spēkā esošajiem normatīviem


Ievads


1. Eiropas līmeņa prasības - regulas:

1.1. Regula 305/2011

1.2. Regula 244/2012

2. Eiropas līmeņa prasības - direktīvas:

2.1. Direktīva par ēku energoefektivitāti 2010/31/ES

2.2. Direktīva par ēku energoefektivitāti 2012/27/ES

3. Latvijas likumdošana un normatīvie akti:

3.1. Būvniecības likums

3.2. Vispārīgie būvnoteikumi (Nr. 500), ēku būvnoteikumi (Nr. 529)

3.3. Latvijas būvnormatīvi (piemēram, LBN 002, 211, 208, 231, ..) un citi saistītie MK noteikumi,

piemēram, MK 348, 383, 359 (DA), ..

Ievads


Regula Nr. 305/2011

Ievads


Regula Nr. 244/2012

Ievads


Regula Nr. 305/2011

Ievads


Ievads

Eiropas parlamenta un padomes direktīva 2010/31/ES

(6) Eiropadome 2007. gada martā atkārtoti apstiprināja Savienības apņemšanos visā

Savienībā attīstīt atjaunojamos enerģijas avotus, apstiprinot obligātu mērķi panākt, ka

atjaunojamie enerģijas avoti līdz 2020. gadam ir 20 % no izmantotās enerģijas


Ievads


(10) Tikai un vienīgi dalībvalstīm būtu jānosaka minimālās ēku energoefektivitātes un būves

elementu prasības. Šīs prasības būtu jānosaka tādēļ, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu

līdzsvaru starp iesaistītajiem ieguldījumiem un ēkas aprites cikla laikā ietaupītajām enerģijas

izmaksām


Ievads


(15) Ēkas ietekmē ilgtermiņa enerģijas patēriņu. Ņemot vērā esošo ēku ilgo atjaunošanas

ciklu, jaunbūvēm un esošajām ēkām, kurām veic nozīmīgu atjaunošanu, būtu jāatbilst

minimālajām energoefektivitātes prasībām, kas pielāgotas vietējiem klimatiskajiem apstākļiem


Ievads


(16) Nozīmīga atjaunošana, ko veic esošajās ēkās, neraugoties uz to platību, nodrošina

iespēju veikt rentablus pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti. Rentabilitātes nolūkā būtu

jārada iespēja ierobežot minimālās energoefektivitātes prasības attiecībā uz tām atjaunotajām

ēkas daļām, kuras ir vissvarīgākās ēkas energoefektivitātei. Dalībvalstīm vajadzētu spēt

izvēlēties definēt “nozīmīgu atjaunošanu” vai nu norobežojošo konstrukciju virsmas procentu

izteiksmē, vai ēkas vērtības izteiksmē


Ievads


Direktīvas prasības attiecībā uz to, kā minimālās energoefektivitātes prasības piemēro:

i) esošajām ēkām, ēkas daļām un būves elementiem, kad tajās veic nozīmīgu atjaunošanu

ii) būves elementiem, kas ir norobežojošo konstrukciju daļa un kas būtiski ietekmē

norobežojošo konstrukciju energoefektivitāti, kad tos modernizē vai nomaina; un

iii) inženiertehniskajām sistēmām, kad kādu no tām uzstāda, aizstāj vai atjauno


Ievads


Gandrīz nulles enerģijas ēkas

Dalībvalstis nodrošina, ka:

a) līdz 2020. gada 31. decembrim visas jaunās ēkas ir gandrīz nulles enerģijas ēkas; un

b) pēc 2018. gada 31. decembra jaunās ēkās, kurās atrodas valsts iestādes un kuru

īpašnieces ir valsts iestādes, ir gandrīz nulles enerģijas ēkas.

Dalībvalstis paziņo Komisijai to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru

attiecas šī direktīva


Nozari regulējošie normatīvie akti


Likumi un Ministru kabineta (MK) noteikumi

01.10.2014. Būvniecības likums

03.03.2016. Energoefektivitātes likums

09.01.2013. Ēku energoefektivitātes likums

19.08.2014. MK noteikumi Nr. 500 „Vispārīgie būvnoteikumi”

02.09.2014. MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”

09.07.2013. MK noteikumi Nr. 382 „Noteikumi par neatkarīgiem ekspertiem ēku

energoefektivitātes jomā”

25.06.2013. MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”

09.07.2013. MK noteikumi Nr. 383 „Noteikumi par ēku energosertifikāciju”

28.04.2009. MK noteikumi Nr. 359 „Darba aizsardzības prasības darba vietās”



Latvijas būvnormatīvi

LBN 002-15 „Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika”

LBN 003-15 „Būvklimatoloģija”

LBN 208-15 „Publiskas ēkas un būves”

LBN 211-15 „Daudzstāvu daudzdzīvokļu dzīvojamie nami”

LBN 231-15 „Dzīvojamo un publisko ēku apkure un ventilācija”



Latvijas valsts standarti, starptautiskie Eiropas, ISO standarti

LVS CR 1752 „Ēku ventilācija - Iekštelpu vides projektēšanas kritēriji”

LVS EN ISO 6946 „Ēku daļas un būvkonstrukcijas - Siltumpretestība un siltumvadītspēja -

Aprēķina metode”

LVS EN ISO 10077 „Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības

aprēķināšana”

LVS EN ISO 10211-1 „Termiskie tilti virszemes būvniecībā - Siltuma plūsmas un virsmas

temperatūras - 1.daļa: Vispārīgās aprēķina metodes”

LVS EN ISO 10211-2 „Termiskie tilti būvkonstrukcijā - Siltuma plūsmu un virsmas

temperatūras aprēķināšana - 2.daļa: Lineārie termiskie tilti”

LVS EN ISO 12569 „Ēku siltumizolācija. Gaisa apmaiņas noteikšana ēkās. Iezīmētās gāzes

izklīdināšanas metode”




LVS EN 13187 „Ēku termiskā efektivitāte - Kvalitatīva termisko neregularitāšu noteikšana ēkas

norobežojošās konstrukcijās - Infrasarkanā starojuma metode”

LVS EN ISO 13370 „Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas

metodika”

LVS EN 13779:2007 „Nedzīvojamo ēku ventilācija. Ventilācijas un gaisa kondicionēšanas

sistēmu veiktspējas prasības”

LVS EN ISO 13786 „Ēku būvkomponentu siltumtehniskās īpašības. Dinamiskie siltumtehniskie

raksturlielumi. Aprēķināšanas metodika”

LVS EN ISO 13788 „Ēku būvmateriālu un būvelementu higrosiltumtehniskās īpašības -

Iekšējās virsmas temperatūra, lai izvairītos no kritiskā virsmas mitruma un iekšējās

kondensācijas - Aprēķina metodes”




LVS EN ISO 13789 „Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma pārejas un telpu vēdināšanās

radītās siltuma apmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika”

LVS EN ISO 13790 „Ēku energoefektivitāte. Telpu apsildīšanas un dzesēšanas

energopatēriņa rēķināšana”

LVS EN 13829 „Ēku termiskā efektivitāte - Ēku gaisa caurlaidības noteikšana - Piespiedu

ventilācijas metode”

LVS EN ISO 14683 „Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients.

Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības”




LVS EN 15316-2-1 „Ēku apkures sistēmas. Sistēmas energoprasību un lietderības koeficientu aprēķināšanas metode. 2-1. daļa: Siltumatdeves sistēmas telpu apsildei”

LVS EN 15316-3-1 „Ēku apkures sistēmas. Sistēmu enerģijas patēriņa un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 3-1. daļa: Mājsaimniecību karstā ūdens sistēmas: prasību noteikšana (ūdens apgādes sistēmas prasības)”

LVS EN 15316-3-2 „Ēku apsildes sistēmas. Sistēmu energoprasību un efektivitātes aprēķināšanas metodika. 32. daļa: Mājas karstā ūdens sistēmas: karstā ūdens sadale”



Būvniecības likums: Būtiskās būvei izvirzāmās prasības

(1) Būve projektējama un būvējama atbilstoši tās lietošanas veidam

(2) Visā ekonomiski pamatotajā ekspluatācijas laikā būvei un tās elementiem jāatbilst šādām

būtiskām prasībām:

1) mehāniskā stiprība un stabilitāte

2) ugunsdrošība

3) higiēna, nekaitīgums un vides aizsardzība

4) lietošanas drošība un vides pieejamība

5) akustika (aizsardzība pret trokšņiem)

6) energoefektivitāte

7) ilgtspējīga dabas resursu izmantošana



Būvniecības likums: Būtiskās būvei izvirzāmās prasības

(3) Atkāpes no būvniecību regulējošu normatīvo aktu tehniskajām prasībām būvprojektā pēc

tā saskaņošanas ar attiecīgajām valsts un pašvaldību institūcijām ir pieļaujamas šādos

gadījumos:

1) ar alternatīviem tehniskajiem risinājumiem tiek nodrošināta šā panta otrās daļas prasību

izpilde;

2) atjaunojot, pārbūvējot vai restaurējot ēkas ar kultūrvēsturisku vērtību, attiecīgās prasības

tehniski nav iespējams ievērot vai to ievērošanas dēļ ēka zaudētu savu kultūrvēsturisko

vērtību.



MK noteikumi Nr. 529 „Ēku būvnoteikumi”

Ierosinot pirmās, otrās vai trešās grupas ēkas vienkāršotu fasādes atjaunošanu – visu logu

nomaiņu, fasādes siltināšanu, jumta siltināšanu, jumta ieseguma nomaiņu, pagraba

siltināšanu vai lodžiju aizstiklošanu, nemainot ārsienu izvietojumu, – būvvaldē iesniedz:

skaidrojošu aprakstu par plānoto būvniecības ieceri, tai skaitā par ugunsdrošības risinājumiem un izmantotajiem

būvizstrādājumiem, veicamajiem energoefektivitātes pasākumiem, ...

Kā arī citus dokumentus, atļaujas vai saskaņojumus, ja to nosaka normatīvie akti.

Iekļaujamās dokumentācijas sastāvā apliecināt risinājumu atbilstību, piemēram, LBN 002,

MK 383 un tā pielikumiem (t.sk. energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu pārskatam).




Projektēšana. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs

71. Otrās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas

sastāvdaļas:

..

71.5. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka

Ēku energoefektivitātes likums




Projektēšana. Būvprojekta izstrādāšana un tā sastāvs

72. Trešās grupas ēkas būvprojektam (izņemot gadījumu, ja paredzēta nojaukšana) ir šādas

sastāvdaļas:

..

72.6. ēkas energoefektivitātes novērtējums aprēķinātajai energoefektivitātei, ja to nosaka


72.7. būvprojekta ekspertīze (MK noteikumi Nr. 500 3. pielikums)

.




Būvprojekta ekspertīze

83. Trešās grupas ēkas būvprojekta ekspertīzi veic, lai izvērtētu projektētās ēkas atbilstību ēkas

mehāniskajai stiprībai un stabilitātei noteiktajām prasībām, kā arī ugunsdrošības, lietošanas

drošības un vides pieejamības prasībām:

..

83.6. (ekspertīze veicama) energoefektivitātes novērtējumam aprēķinātajai energoefektivitātei,

ja to nosaka Ēku energoefektivitātes likums.



Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 19.maija direktīvas 2010/31/ES par ēku

energoefektivitāti

2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 25.oktobra direktīvas 2012/27/ES par

energoefektivitāti


http://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2010/31/oj/?locale=LV

http://eur-lex.europa.eu/eli/dir/2012/27/oj/?locale=LV



ēkas energoefektivitāte — relatīvs enerģijas daudzums, kas raksturo konkrētās ēkas

apkurei, ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam un karstā ūdens apgādei nepieciešamās

enerģijas patēriņu ēkas tipam raksturīgos ekspluatācijas apstākļos

ēkas energosertifikācija — process, kurā nosaka ekspluatējamas ēkas vai tās daļas

energoefektivitāti un izsniedz ēkas energosertifikātu vai nosaka projektējamas,

pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas vai tās daļas plānoto energoefektivitāti un izsniedz

ēkas pagaidu energosertifikātu


Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis Latvijā


Likums nosaka:

1) ekspluatējamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības

2) projektējamu, pārbūvējamu vai atjaunojamu ēku minimālās energoefektivitātes prasības

3) ēku energosertifikācijas, apkures sistēmu un gaisa kondicionēšanas sistēmu pārbaudes

prasības




Likuma prasības nepiemēro ēkām

1) kurām enerģiju neizmanto iekštelpu mikroklimata regulēšanai

2) kuras ir kultūras pieminekļi vai kurās atrodas kultūras pieminekļi, kā arī kultūras pieminekļu teritorijās esošām ēkām, ja likuma prasību izpilde apdraud šo kultūras pieminekļu saglabāšanu vai pazemina to kultūrvēsturisko vērtību

3) kuras projektētas un būvētas dievkalpojumiem un citām reliģiskām darbībām




Likuma prasības nepiemēro ēkām

4) kuras ir dzīvojamās ēkas, ko izmanto vai paredzēts izmantot mazāk par četriem mēnešiem

gadā vai arī ierobežotu laiku katru gadu, un kuru paredzamais enerģijas patēriņš ir mazāks par

40 kilovatstundām uz kvadrātmetru gadā (piemēram, vasarnīcas, dārza mājas)

5) kuras ir brīvi stāvošas un kuru kopējā telpu platība ir mazāka par 50 kvadrātmetriem

6) kuras paredzētas lietošanai uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem

7) kuras ir rūpnieciskās ražošanas ēkas un lauku saimniecību nedzīvojamās ēkas ar zemu

enerģijas pieprasījumu (kopējais enerģijas patēriņš nepārsniedz 50 kilovatstundas uz

kvadrātmetru gadā).




Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām attiecībā uz to

ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltuma caurlaidību un inženiertehniskajām

sistēmām, kā arī ēkas energoefektivitātes pieļaujamo līmeni nosaka citi normatīvie akti.

Energoefektivitātes minimālās prasības pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām piemēro, ja:

1) būvniecības ieceres dokumentācijā ēkas ārējā norobežojošā konstrukciju būvelementa

pārbūve skar vairāk nekā 25 procentus no šā būvelementa virsmas

2) veic ēkas inženiertehnisko sistēmu pārbūvi vai atjaunošanu.




Ēkas energosertifikāciju veic:

1) projektējamai, pārbūvējamai vai atjaunojamai ēkai, lai to pieņemtu ekspluatācijā vai pārdotu

2) ēkas daļai projektējamā, pārbūvējamā vai atjaunojamā ēkā, lai pārdotu šo ēkas daļu, ja tai ir

paredzēta individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaite

3) ekspluatējamai ēkai, lai to pārdotu, izīrētu vai iznomātu

4) ekspluatējamas ēkas daļai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 50 kvadrātmetrus, lai to

pārdotu, izīrētu vai iznomātu, ja šai ēkas daļai ir individuāla energonesēja vai siltumenerģijas

uzskaite




Ēkas energosertifikāciju veic:

5) valsts vai pašvaldības īpašumā esošai vai valsts vai pašvaldības iestādes lietošanā nodotai

publiskai ēkai, kuras kopējā telpu platība pārsniedz 250 kvadrātmetrus

6) gadījumos, kad ēkas īpašnieks ir pieņēmis lēmumu par ēkas energosertifikāciju

Ekspluatējamas ēkas energosertifikācija nav jāveic, lai pārdotu, izīrētu vai iznomātu to ēkas

daļu, kurai nav individuāla energonesēja vai siltumenerģijas uzskaites.



2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383

"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"

Lai veiktu projektējamas ēkas (jaunbūves, pārbūvējamas vai atjaunojamas ēkas)

energosertifikāciju, neatkarīgs eksperts:

3.1. pārbauda aprēķiniem nepieciešamo izejas datu kvalitāti un nosaka to piemērojamību

3.2. aprēķina ēkas energoefektivitātes rādītājus saskaņā ar normatīvajiem aktiem ēkas

energoefektivitātes aprēķina metodes jomā

3.3. pamatojoties uz aprēķiniem un uz faktisko būvniecības rezultātu, nododot būvi

ekspluatācijā, izsniedz ēkas pagaidu energosertifikātu



Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis pārbūvējamām vai atjaunojamām ēkām:

1. daudzdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 90 kWh

uz kvadrātmetru gadā

2. dažādu veidu viendzīvokļa un divdzīvokļu dzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs

apkurei nepārsniedz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā

3. nedzīvojamām ēkām – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 110 kWh uz

kvadrātmetru gadā



2013.gada 9.jūlijaMinistru kabineta noteikumi Nr.383«Noteikumi par ēku energosertifikāciju»

Ēku energoefektivitātes minimālais pieļaujamais līmenis jaunbūvēm


Energosertifikātu dizains

2010.gada 8.jūnijaMinistru kabineta noteikumi Nr.504

(Tiesību akts zaudējis spēku 19.07.2013.)




19.07.2013.-20.11.2015. Pamata redakcija (t.i. šobrīd nav spēkā)




no 17.12.2016. - ...Spēkā esošā redakcija




no 17.12.2016. - ...Spēkā esošā redakcija

BIS sistēmā (paraugs)


2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"

Dzīvojamām ēkām salīdzinošajā vērtēšanas skalā lietotās ēku energoefektivitātes klases:

A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 40 kWh uz kvadrātmetru gadā

B klase – no 40 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 60 kWh uz kvadrātmetru gadā

C klase – no 60 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 80 kWh uz kvadrātmetru gadā

D klase – no 80 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 100 kWh uz kvadrātmetru gadā

E klase – no 100 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā

F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai

nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi



2013.gada 9.jūlija Ministru kabineta noteikumi Nr.383"Noteikumi par ēku energosertifikāciju"

Nedzīvojamām ēkām salīdzinošajā vērtēšanas skalā lietotās ēku energoefektivitātes klases:

A klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei nepārsniedz 45 kWh uz kvadrātmetru gadā

B klase – no 45 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 65 kWh uz kvadrātmetru gadā

C klase – no 65 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 90 kWh uz kvadrātmetru gadā

D klase – no 90 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 110 kWh uz kvadrātmetru gadā

E klase – no 110 kWh uz kvadrātmetru gadā līdz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā

F klase – energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh uz kvadrātmetru gadā, ēkai

nepieciešami energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi



Ēka klasificējama kā gandrīz nulles enerģijas ēka, ja tā atbilst visām šādām prasībām:

• A.1) ēkas energoefektivitātes rādītājs apkurei atbilst A klasei, vienlaikus nodrošinot telpu

mikroklimata atbilstību normatīvo aktu prasībām būvniecības, higiēnas un darba

aizsardzības jomā

• A.2) kopējais primārās enerģijas patēriņš apkurei, karstā ūdens apgādei, mehāniskajai

ventilācijai, dzesēšanai, apgaismojumam sastāda ne vairāk kā 95 kWh uz kvadrātmetru

gadā

ēkā izmanto augstas efektivitātes sistēmas, kuras:

• A.3) nodrošina ne mazāk kā 75 % ventilācijas siltuma zudumu atgūšanu apkures periodā

• A.4) vismaz daļēji nodrošina atjaunojamās enerģijas izmantošanu** nepieciešami dati par centralizētās siltumenerģijas piegādātāju saražoto atjaunojamās enerģijas daļu

A.5) ēkā nav uzstādītas zemas lietderības fosilo kurināmo apkures iekārtas.


Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika LBN 002-15

Latvijas būvnormatīvs LBN 002-15 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika"

Būvnormatīvs nosaka ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementu siltumtehniskās

projektēšanas kārtību jaunbūvējamām, pārbūvējamām un atjaunojamām apkurināmām ēkām, kā

arī esošajās ēkās ierīkojamām jaunām apkurināmām telpām, kurās apkures sezonā tiek uzturēta

temperatūra 8 °C un augstāka



Būvnormatīva mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu ēkās, paaugstinot enerģijas izmantošanas

efektivitāti. Ēku projektēšanā un būvniecībā paredz enerģētiski efektīvus būvelementus, kas

ierobežo oglekļa dioksīda emisiju

Ēku ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementi (turpmāk – būvelements) ir ārējās sienas,

jumti, bēniņu pārsegumi, pārsegumi, kas saskaras ar āra gaisu (arī virs caurbrauktuvēm), grīdas

virs neapkurināmiem pagrabiem, aukstās pagrīdes un grīdas uz grunts, pagraba ārsienas, kas

saskaras ar āra gaisu vai grunti, ārsienu logi, durvis un vārti

Enerģētiski efektīvi ir tādi būvelementi, kas pietiekami labi pasargā telpas no atdzišanas ziemā

un no pārkaršanas vasarā. Būvprojektā paredzot ēkā izmantojamos būvelementus, novērtē to

siltuma inerci un izvēlas piemērotāko masīvo un siltumizolējošo slāņu kombināciju



Arhitektūras pieminekļa atjaunošanā Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija var atļaut

atkāpes no šī būvnormatīva prasībām, ja attiecīgo prasību izpilde apdraud kultūras pieminekļa

saglabāšanu vai pazeminās tā kultūrvēsturiskā vērtība.

Veicot būvelementu siltumtehnisko aprēķinu un projektēšanu, lieto Latvijas nacionālo

(piemērojamo) standartu prasības



Nr.p. k.

Būvelementi

Dzīvojamās mājas,

pansionāti, slimnīcas un

bērnudārzi

Publiskās ēkas, izņemot

pansionātus, slimnīcas un

bērnudārzus

Ražošanas ēkas

1. Jumti un pārsegumi, kas saskaras

ar āra gaisu

0,15 κ 0,20 κ 0,25 κ

2. Grīdas uz grunts 0,15 κ 0,20 κ 0,30 κ

3. Sienas 0,18 κ 0,20 κ 0,25 κ

4. Logi, durvis un citas stiklotās

konstrukcijas:

4.1. logi, balkona durvis un citas

stiklotās konstrukcijas

1,30 κ 1,40 κ 1,60 κ

4.2. ēku ārdurvis 1,80 κ 2,00 κ 2,20 κ

5. Termiskie tilti ψRN 0,10 κ 0,15 κ 0,30 κ


Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URN W/(m2 x K) un ψRN W/(m x K) normatīvās vērtības



Būvelementa un lineārā termiskā tilta siltuma caurlaidības koeficientu URM W/(m2 x K) un ψRM W/(m x K) maksimālās vērtības

Nr.

p. k.Būvelementi

Dzīvojamās mājas, pansionāti,

slimnīcas un bērnudārzi

Publiskās ēkas, izņemot pansionātus,

slimnīcas un bērnudārzusRažošanas ēkas

1. Jumti un pārsegumi, kas

saskaras ar āra gaisu

0,20 κ 0,25 κ 0,35 κ

2. Grīdas uz grunts 0,20 κ 0,25 κ 0,40 κ

3. Sienas

3.1. Sienas(izņemot 3.2.apakšpunktu)

0,23 κ 0,25 κ 0,30 κ

3.2. Sienas tradicionālajās

guļbūvēs bez siltumizolācijas

slāņa iebūvēšanas sienā

0,65 κ 0,65 κ 0,30 κ

4. Logi, durvis un citas stiklotās

konstrukcijas:

4.1. logi, balkona durvis un

citas stiklotās konstrukcijas

1,80 κ 1,80 κ 1,80 κ

4.2. ēku ārdurvis 2,30 κ 2,50 κ 2,70 κ

5. Termiskie tilti ψRN 0,15 κ 0,20 κ 0,35 κ

Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika (tabulas fragments)


Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika -


Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"

Klimatoloģiskie rādītāji

Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika -


Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-15 "Būvklimatoloģija"

Klimatoloģiskie rādītāji

1.tabulā "Vidējā gaisa temperatūra (°C)" sniegta informācija par mēnešu un gada vidējo gaisa

temperatūru, kas ir Pasaules meteoroloģiskās organizācijas (turpmāk - Organizācijas) 30 gadu

perioda (1961.- 1990.) vidējā aritmētiskā. Minēto temperatūru varbūtība vidēji ir 0,5, t.i., tās var

atkārtoties vidēji reizi divos gados

7.tabula "Apkures perioda ilgums un vidējā gaisa temperatūra (°C)". Par apkures periodu

uzskata laiku, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir stabili vienāda ar 8,0 °C vai zemāka.

Apkures perioda raksturlielumi aprēķināti par Organizācijas 30 gadu datu periodu (1961.- 1990.)


Aprēķina siltuma caurlaidības koeficienta U vērtību nosaka:

1. sienām, jumtiem un grīdām, kas ir saskarē ar āra gaisu, – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 6946 "Ēku būvkomponenti un būvelementi. Siltumpretestība un siltumapmaiņas koeficients. Aprēķināšanas metodika"

2. grīdām, kam nav saskares ar āra gaisu, − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13370 "Ēku siltumtehniskās īpašības. Siltuma zudumi caur zemi. Aprēķināšanas metodika"

3. logiem un durvīm – saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10077-1 "Logu, durvju un slēģu siltumtehniskās īpašības. Siltumcaurlaidības aprēķināšana. 1. daļa: Vispārīgi"

4. termiskajiem tiltiem ψ j , χ k − saskaņā ar standartu LVS EN ISO 10211 "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Siltuma plūsmas un virsmas temperatūras. Detalizēti aprēķini" vai LVS ISO 14683:2013 L "Termiskie tilti būvkonstrukcijās. Lineārās siltumapmaiņas koeficients. Vienkāršota aprēķināšanas metodika un standartvērtības"


Enerģijas patēriņš apkurei. Sasniedzamos rādītājus ietekmējošie risinājumi

25.06.2013. MK noteikumi Nr. 348 „Ēkas energoefektivitātes aprēķina metode”

Noteikumi nosaka ēkas energoefektivitātes aprēķina metodi

Metodi lieto, sastādot enerģijas bilanci ēkas līmenī

Ja sastāda enerģijas bilanci ēkas inženiertehnisko sistēmu līmenī vai ja ēkai aprēķinātā apkurei

nepieciešamā enerģija ir mazāka par 50 kilovatstundām uz aprēķina platības kvadrātmetru gadā,

veic detalizētu aprēķinu saskaņā ar standartu LVS EN ISO 13790 "Ēku energoefektivitāte. Telpu

apsildīšanas un dzesēšanas energopatēriņa rēķināšana"




Energoefektivitātes sertifikāta un energoefektivitātes aprēķina sastādīšanai nepieciešams:

būvprojekta sastāvs

būvprojekta sadaļas sējuma titullapa

Būvprojekta daļas:

ģenplāna (GP) daļa

arhitektūras daļa (AR)

daļa par apkuri, ventilāciju (AVK), siltuma mezglu (SM), ūdensapgādes risinājumi (UK)

būvprojekta daļu (GP, AR, AVK, SM, UK) paskaidrojuma raksti

esošām, pārbūvējamām ēkām - inventarizācijas lieta

ēkas blīvuma tests un termogrāfiskās apsekošanas ziņojums


Siltuma zudumu saikne ar enerģijas patēriņu apkurei

Katras ēkas zonas apkurei nepieciešamo enerģiju katram aprēķina periodam nosaka:


Qapk,n = Qapk,z – Qapk,ieg × ηapk,ieg , kur

Qapk,n – ēkas apkurei nepieciešamā enerģija (Wh)

Qapk,z – kopējie siltuma zudumi apkurei (Wh)

Qapk,ieg – kopējie siltuma ieguvumi apkurei (Wh)

ηapk,ieg – siltuma ieguvumu izmantošanas faktors



Kopējie siltuma zudumi ēkas zonā aprēķina periodā

Qapk,z = Qapk,pr + Qapk,ve

Qapk,z – kopējie siltuma zudumi apkurei (Wh)

Qapk,pr – kopējie siltuma zudumi apkurei ar pārvadi (Wh)

Qapk,ve – kopējie siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju (Wh)



Qapk,z = Qapk,pr + Qapk,ve

Siltuma pārvades zudumi

Siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju



Kopējie siltuma zudumi ēkas zonā aprēķina periodā

Hve,k = ρaca (∑qve,k,vid) , kur

Hve,k – siltuma pārvades koeficients ar gaisa plūsmas ventilāciju,

elementam k ieplūstot zonā ar piegādes temperatūru T2,pieg,k (W/K)

qve,k,vid – gaisa plūsmas elementa k laika vidējais plūsmas līmenis (m3/h)

ρaca – gaisa siltumietilpība uz tilpumu = 0,34 (Wh/(m3 × oC))



Kopējie siltuma ieguvumi ēkas zonā aprēķina periodā

Qapk,ieg = Qiek + Qsol

Qapk,ieg – kopējie siltuma ieguvumi apkurei (Wh)

Qiek – iekšējo siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)

Qsol – saules siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)



Iekšējie siltuma ieguvumi (Qiek) ietver:

1. metabolisko siltumu no iedzīvotājiem un izkliedēto siltumu no ierīcēm

2. izkliedēto siltumu no apgaismošanas ierīcēm

3. siltumu, kas izkliedēts no karstā ūdens sistēmas

4. siltumu, kas izkliedēts no gaisa kondicionēšanas un ventilācijas sistēmas

5. siltumu no procesiem un priekšmetiem



Robežlielumi un vienkāršojumi aptuvena rezultāta iegūšanai

Vienādojumā: Qapk,n = Qapk,z – Qapk,ieg × ηapk,ieg

Nezināmie:

( Qapk,pr + Qapk,ve ) – ( Qiek + Qsol ) × ηapk,ieg



Ēkas apkurei nepieciešamā enerģija (Wh) atkarīga no:

1) Tiešā veidā siltuma zudumiem, kas ir saistīti ar ēkas norobežojošajām konstrukcijām:

a) siltuma zudumi apkurei ar pārvadi (Wh)

2) Siltuma zudumiem, kas ir saistīti ar ēkas plānojumu, ģeometriju, telpu gaisa tilpumu

b) siltuma zudumi apkurei ar ventilāciju (Wh)

3) Iespējamiem vienkāršojumiem, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus

c) kopējie siltuma ieguvumi apkurei (Wh)

c.1) iekšējo siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)

c.2) saules siltuma ieguvumu summa aprēķina periodā (Wh)



Iespējamiem vienkāršojumi, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus - kopējie

siltuma ieguvumi apkurei

Iekšējie siltuma ieguvumi, atkarībā no apdzīvotības intensitātes

Apdzīvotība: kWh/m2 gadā

Maza 15

Vidēja 25

Augsta 35

Saules ieguvumi, atkarībā no stiklojuma un novietojuma

Saules ieguvumu novērtējums:

Mazs (maz stiklotu fasāžu) 5

Vidējs (stiklotās fasādes 15 – 25%) 10

Augsts (stiklotas fasādes, kas pārsniedz 40% no

fasāžu laukuma) 20



Iespējamiem vienkāršojumi, kurus var pieņemt kā sākotnēji prognozējamos lielumus - siltuma

zudumi apkurei ar ventilāciju. Gaisa apmaiņas koeficienti (gaisa apmaiņa vienā stundā)

ZEP (līdz 35 kWh/m2 gadā): 0,3 (1/h), jāparedz mehāniskā ventilācijas sistēma ar siltuma

atgūšanu (rekuperāciju) vismaz 80%

Ģimenes mājas: 0,4 (1/h)

Daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas: 0,5 (1/h)




zudumi apkurei ar ventilāciju. Gaisa apmaiņas koeficienti (gaisa apmaiņa vienā stundā)

Publiskās ēkas, t.sk. skolas, kultūras nami, bērnudārzi, pansionāti: 0,6 līdz 1,2 (1/h),

jāparedz mehāniskā ventilācijas sistēma. Parasti minimāli izvēlētā gaisa apstrādes iekārtu

rekuperācija 60%

Dažādu tipu ēkas (vidēji) ar griestu augstumu līdz 4 m: 0,6 (1/h)

Dažādu tipu ēkas (vidēji) ar griestu augstumu virs 6 m: 0,4 (1/h)

Dažādu tipu ēkas (vidēji) ar griestu augstumu virs 12 m: 0,3 (1/h)




zudumi apkurei ar ventilāciju. Gaisa apmaiņas koeficienti

Infiltrācijas koeficienti – atkarībā no ēkas novietojuma, šķēršļiem, vides, plūsmām atklātām

fasādēm.

Praksē lietotie koeficienti (gaisa apmaiņa vienā stundā)

Ļoti blīvām ēkām: 0,03 .. 0,10 (1/h)

Vidēji blīvām ēkām: 0,11 .. 0,30 (1/h)

Neblīvām ēkām: 0,40 + (1/h)



Praksē visneizdevīgākā situācijā ir kompaktās dzīvojamās mājas

- 1 stāvs (grīda un pārsegumi dzesēti vienas zonas, viena stāva robežās)

- Ēkas ārējie izmēri, kas ir mazāki par 10 x 10 metriem

- Dzīvojamo telpu (projektētā) temperatūra, kas ir augstāka par +18 grādiem. Piemēram +20

- Logi ar divu stiklu paketēm un siltuma caurlaidību U=1,2 un augstāka, vienlaicīgi ārējo norobežojošo konstrukciju

siltuma caurlaidība sakrīt ar normatīvām vērtībām

- Izpildās LBN 002-15 nosacījums HT ir vienāds vai nedaudz zem HTR

- Lietderīgā gaisa apmaiņa 0,4 reizes stundā, bez siltuma atgūšanas

Lietojot vidējos raksturojošos rādītājus, rezultāts ir aprēķināts aptuveni 95 kWh/m2 gadā

Pieļaujams 70 kWh/m2 gadā



Praksē visneizdevīgākā situācijā ir kompaktās dzīvojamās mājas (uzlabojums)

- 2 stāvs (grīda un pārsegumi dzesēti vienas zonas, divu stāvu robežās)

- Ēkas ārējie izmēri 12 x 12 metri

- Dzīvojamo telpu (projektētā) temperatūra +18 grādi

- Logi ar divu stiklu paketēm un siltuma caurlaidība U=1,2, vienlaicīgi ārējo norobežojošo konstrukciju siltuma

caurlaidība sakrīt ar normatīvām vērtībām

- Izpildās LBN 002-15 nosacījums HT ir vienāds vai nedaudz zem HTR

- Lietderīgā gaisa apmaiņa 0,4 reizes stundā, bez siltuma atgūšanas

Lietojot vidējos raksturojošos rādītājus, rezultāts ir aprēķināts aptuveni 67 kWh/m2 gadā

Pieļaujams 70 kWh/m2 gadā



Praksē lietoto norobežojošo konstrukciju siltumizolācijas kārtu biezumi

Ēkām ar ārējiem izmēriem līdz 12 x 12 metri: siltumizolācijas kopējais biezums grīdām 15 cm,

kur siltuma caurlaidība vidēji U = 0,15 W/(m2*K)

Ārsienas karkasu konstrukcijās ar siltumizolācijas kārtas biezumu 25 cm, kur siltuma

caurlaidība vidēji U = 0,20 .. 0,23 W/(m2*K)

Pārsegumu konstrukcijas ar siltumizolācijas kārtas biezumu 30 cm, kur siltuma caurlaidība

vidēji U = 0,16 .. 0,18 W/(m2*K)



Norobežojošo konstrukciju papildus raksturojums

Durvīm siltuma caurlaidība, kas nepārsniedz Ud = 1,60 W/(m2*K)

Logiem siltuma caurlaidība, kas nepārsniedz Uw = 1,20 W/(m2*K)

Logiem norādīt rāmju Uf , stiklojuma Ug un termisko tiltu Ψ robežvērtības

Piemēram, rāmjiem Uf ≤ 1,40 W/(m2*K), stiklojumam Ug ≤ 1,0 W/(m2*K) un termiskā tilta vērtība Ψ ≤ 0,04 W/(m*K),

kas iebūvējamiem elementiem kombinācijā nepārsniedz Uw = 1,20 W/(m2*K)

Ekonomiski pamatotie energoefektivitāti uzlabojošie pasākumi

Fasādes siltumizolācijas kārtas


Uzlabojums

Izmkasas EUR,

bez PVN

F12, fasāde MW +120 mm 58,25

F15, fasāde MW +150 mm 61,60

F20, fasāde MW +200 mm 69,49

W3 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 260 mm 47,68



W3-2 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 240 mm 47,13

W5-2 (fasāde, jauna) koka k. ar MW 420 mm 52,31

W2 (fasāde, jauna) DZK ar EPS 160 mm 94,52




C10, pamatu daļa XPS +100 mm 77,76

C12, pamatu daļa XPS +120 mm 80,48


Grīdu, pārsegumu izolācijas kārtas


Uzlabojums

Izmkasas

EUR, bez PVN

P10, pagraba pārsegums MW +100 mm 33,58

P12, pagraba pārsegums MW +120 mm 36,35

F1 (grīda, jauna) EPS 115 mm 57,26






B25, bēniņi berama +250 mm 16,56




Jumtu un atsevišķu pārsegumu izolācijas kārtas


Uzlabojums

Izmkasas EUR,

bez PVN

J20+5, jumts EPS +200+MW 50 mm 56,30

J25+5, jumts EPS +250+MW 50 mm 57,58

J30+5, jumts EPS +300+MW 50 mm 58,86

R2 (pārsegums, jauns), koka sijas ar MW 240 mm 62,63




R2-2 (pārsegums, jauns), DZK ar MW 200 mm 54,93





Logu, durvju nomaiņa un to siltumtehniskie rādītāji


Uzlabojums

Izmkasas

EUR, bez PVN

L-1.39, PVC U=1.39 (maiņa) 66,68

L-1.33, PVC U=1.33 (maiņa) 68,75

L-1.13, PVC U=1.13 (maiņa) 79,71

L-1.06, PVC U=1.06 (maiņa) 84,50

L-0.99, PVC U=0.99 (maiņa) 102,80

L-0.83, PVC U=0.83 (maiņa) 107,46

L-0.80, PVC U=0.80 (maiņa) 148,22

L-0.74, PVC U=0.74 (maiņa) 172,05

D-1.38, PVC U=1.38 (maiņa) 395,80

D-1.57, PVC U=1.57 (maiņa) 368,58

D-1.69, PVC U=1.69 (maiņa) 351,99

D-1.78, PVC U=1.78 (maiņa) 350,57

D-1.87, PVC U=1.87 (maiņa) 342,06


Logu, durvju nomaiņa un to siltumtehniskie rādītāji


Uzlabojums

Izmkasas EUR,

bez PVN

L-G1, (jauns) PVC U=1.70, g=0.77 90,74

L-G1, (jauns) PVC U=2.02, g=0.77 54,44

L-G1, (jauns) PVC U=2.32, g=0.77 52,90

L-G1, (jauns) PVC U=2.21, g=0.77 53,38

L-G1, (jauns) PVC U=1.60, g=0.77 96,01

L-G1, (jauns) PVC U=2.09, g=0.77 54,44

L-G1, (jauns) PVC U=1.74, g=0.77 80,05

L-G2, (jauns) PVC U=1.29, g=0.64 91,45

L-G3, (jauns) PVC U=0.94, g=0.52 106,11

L-G4, (jauns) PVC U=0.72, g=0.52 149,00

D-D1, (jaunas) PVC U=1.60, g=0.77 96,01

D-D1, (jaunas) PVC U=1.74, g=0.77 80,05

D-D2, (jaunas) PVC U=1.29, g=0.64 91,45

D-D3, (jaunas) PVC U=0.94, g=0.52 106,11

Paldies par uzmanību!


Documents

Ēkas norobežojošo konstrukciju siltuma zudumu aprēķins un