PĀ

RB

AU

DE

S

DA

RB

I

11. klase

ĶĪMIJA

3.2

Projekts “Mācību satura izstrāde un skolotāju tālākizglītība dabaszinātņu, matemā-tikas un tehnoloģiju priekšmetos”“Pārbaudes darbi. Ķīmija 11. klase”

Autortiesības uz šo darbu pieder ISECAutordarbus drīkst izmantot bez ISEC atļaujas nekomerciāliem nolūkiem saskaņā ar LR Autortiesību likumu, norādot atsauces, ja tas nav pretrunā ar autordarba normālas izmantošanas noteikumiem un nepamatoti neierobežo ISEC likumīgās intereses

© ISEC, 2008ISBN 978-9984-573-23-6

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B I U N S K O L Ē N A M S A S N I E D Z A M A I S R E Z U LTĀT S

M E TĀ L U V I S p Ā R ī g S R A K S T U R O J U M S , I E g ū Š A N A

K_11_KD_01 METĀLISKO ELEMENTU IZPLATĪBA DABĀ ............................................................................................................................................. 6

K_11_KD_01 METĀLU IEGŪŠANA ...................................................................................................................................................................................... 7

Izprot dažādu reducētāju izmantošanu metālu iegūšanā un ar ķīmisko reakciju vienādojumiem apraksta metālu reducēšanu no to savienojumiem.

K_11_KD_01 METĀLU FIZIKĀLĀS UN MEHĀNISKĀS ĪPAŠĪBAS ................................................................................................................................ 8

Izskaidro metālu fizikālo un mehānisko īpašību saistību ar metālu uzbūvi.

K_11_KD_01 METĀLISKO ELEMENTU OKSIDĒŠANAS PAKĀPES NOTEIKŠANA .................................................................................................. 9

Nosaka metālisko elementu iespējamās oksidēšanas pakāpes ķīmiskajos savienojumos, izmantojot informāciju no ķīmisko elementu periodiskās tabulas, pēc atomu kodola elektronapvalka elektronformulas un elektronu izvietojuma pa orbitālēm.

M E TĀ L U U N T O S A V I E N O J U M U ķ ī M I S K Ā S ī p A Š ī B A S

K_11_KD_02 METĀLU ĶĪMISKĀS ĪPAŠIBAS ................................................................................................................................................................... 10

Izprot metālu ķīmiskās īpašības un apraksta tās ar oksidēšanās-reducēšanās reakciju elektronu bilances vienādojumiem, izmantojot metālu elektroķīmisko spriegumu rindu.

K_11_KD_02 KOMPLEKSIE SAVIENOJUMI ................................................................................................................................... 11

Pēc komplekso savienojumu ķīmiskajām formulām analizē to sastāvu un veido komplekso savienojumu nosaukumus.

K_11_KD_02 METĀLU JONU KVALITATĪVA PIERĀDĪŠANA ....................................................................................................................................... 12

Atpazīst metālu jonus pēc raksturīgām pazīmēm, apraksta jonu apmaiņas reakcijas ar saīsinātajiem jonu vienādojumiem.

K_11_KD_02 APRĒĶINI PĒC REAKCIJU VIENĀDOJUMIEM, JA DOTA PIEMAISĪJUMU MASAS DAĻA IZEJVIELĀ .................................... 13

Aprēķina reakcijas produkta masu, ja dota izejvielas masa un piemaisījumu masas daļa izejvielā.

N E M E TĀ L I

K_11_KD_03 NEMETĀLU IEGŪŠANA ............................................................................................................................................................................... 14

Izprot ūdeņraža, skābekļa, hlora iegūšanu laboratorijā un rūpniecībā un apraksta to ar molekulārajiem un elektronu bilances vienādojumiem.

K_11_KD_03 GĀZVEIDA VIELU TILPUMU APRĒĶINĀŠANA PĒC ĶĪMISKO REAKCIJU VIENĀDOJUMIEM ................................................. 15

Aprēķina gāzveida vielu tilpumu pēc ķīmisko reakciju vienādojumiem, ja reaģē un rodas gāzveida vielas (Gē-Lisaka likums jeb vienkāršo skaitļu likums).

K_11_KD_03 NEMETĀLU IZMANTOŠANA ..................................................................................................................................................................... 16

Prognozē nemetālu izmanto šanas iespējas dažādās tautsaimniecības nozares, izmantojot informāciju par to īpašībām. Analīzē informāciju par ūdeņradi kā enerģijas ieguves avotu.

S A T U R S

N E M E TĀ L I S K O E L E M E N T U S A V I E N O J U M I

K_11_KD_04 APRĒĶINI IZMANTOJOT STEHIOMETRISKĀS SHĒMAS ................................................................................................................... 17

Aprēķina reakcijas produkta masu vai tilpumu, izmantojot stehiometrisko shēmu.

K_11_KD_04 ANJONU KVALITATĪVA NOTEIKŠANA .................................................................................................................................................... 18

Izprot jonu apmaiņas reakciju izmantošanu anjonu (piemēram, OH-, Cl-, SO42-, CO3

2-, S2-, PO43-) kvalitatīvai

pierādīšanai, apraksta jonu apmaiņas reakcijas ar molekulārajiem, jonu un saīsinātajiem jonu reakciju vienādojumiem.

K_11_KD_04 SĒRA UN SLĀPEKĻA SAVIENOJUMU LIETOŠANAS NOTEIKUMI .................................................................................................. 19

Zina sērskābes, slāpekļ skābes, sālsskābes, nitrātu un amonjaka ūdens lietoša nas noteikumus.

N E O R g A N I S K O V I E L U D A U D Z V E I D ī B A U N p Ā R V Ē R T ī B A S D A B Ā

K_11_KD_05 METĀLU KOROZIJA ..................................................................................................................................................................................... 20

Izprot ķīmiskās un elektroķīmiskās korozijas procesus.

K_11_KD_05 ŪDENS CIETĪBA ............................................................................................................................................................................................ 21

Izprot ūdens cietību un tā mīkstināšanas paņēmienus, pārvērtības apraksta ar jonu vienādojumiem.

K_11_KD_05 VIELU PĀRVĒRTĪBAS DABĀ ....................................................................................................................................................................... 22

Izprot sēra, oglekļa, kalcija un dzelzs savienojumu ķīmiskās pārvērtības dabā, apraksta tās ar molekulārajiem un elektronu bilances vienādojumiem.

O g ļ ū D E ņ R A ž U U Z B ū V E , N O M E N K L AT ū R A

K_11_KD_06 OGĻŪDEŅRAŽU SASTĀVS UN UZBŪVE ................................................................................................................................................ 23

Attēlo ogļūdeņražu sastāvu un uzbūvi ar molekulformulām, molekulu elektronformulām, struktūrformulām un saīsinātajām struktūrformulām.

K_11_KD_06 OGĻŪDEŅRAŽU KLASIFIKĀCIJA UN HOMOLOGU RINDAS ........................................................................................................... 24

Klasificē ogļūdeņražus pēc to uzbūves.

K_11_KD_06 OGĻŪDEŅRAŽU IZOMĒRIJA ................................................................................................................................................................... 25

Zina, kas ir izomērija un izomēri. Veido piesātināto ogļūdeņražu virknes izomēru saīsinātās struktūrformulas.

K_11_KD_06 OGĻŪDEŅRAŽU NOMENKLATŪRA ........................................................................................................................................................ 26

Nosauc ogļūdeņražus atbilstīgi IUPAC nomenklatūrai, zina to vēsturiskos nosaukumus.

K_11_KD_06 ORGANISKO SAVIENOJUMU ĶĪMISKO FORMULU APRĒĶINĀŠANA PĒC ĶĪMISKĀS ANALĪZES DATIEM ....................... 27

Aprēķina organisko savienojumu ķīmisko formulu pēc ķīmiskās analīzes datiem.

S A T U R S

O g ļ ū D E ņ R A ž U R E A K c I J A S

K_11_KD_07 OGĻŪDEŅRAŽU ĶĪMISKĀS REAKCIJAS ................................................................................................................................................ 28

Izprot ogļūdeņražu reakcijas (deg šanu, piesātināto ogļūdeņ ražu halogenēšanu, dehi drogenēšanu, nepiesā-tinā to simetrisko ogļūdeņražu hidrogenēšanu, hidratē ša nu, halogenēšanu, halo gēn ūdeņražu pievienošanu) un apraksta tās ar ķīmisko reakciju vienādojumiem.

K_11_KD_07 APRĒĶINI PĒC TERMOĶĪMISKAJIEM VIENĀDOJUMIEM .................................................................................................................. 29

Veic aprēķinus pēc termoķīmiskajiem vienādojumiem un pēc aprēķiniem uzraksta vielu degšanas termoķīmiskos vienādojumus.

K_11_KD_07 NAFTAS PRODUKTU PATĒRIŅA PIEAUGUMS UN VIDES PIESĀRŅOJUMA PALIELINĀŠANĀS............................................ 30

Analizē informāciju par naftas resursu samazināšanās problēmu, naftas pro duktu patēriņa pieau gumu un vides piesār ņojuma palielinā ša nos un argumentē savu viedokli.

N O B E I g U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B I

K_11_ND_01 METĀLU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, IEGŪŠANA ........................................................................................................................... 32

K_11_ND_02 METĀLU UN TO SAVIENOJUMU ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS ...................................................................................................................... 38

K_11_ND_03 NEMETĀLI ....................................................................................................................................................................................................... 44

K_11_ND_04 NEMETĀLISKO ELEMENTU SAVIENOJUMI .......................................................................................................................................... 50

K_11_ND_05 NEORGANISKO VIELU DAUDZVEIDĪBA UN PĀRVĒRTĪBAS DABĀ ................................................................................................ 54

K_11_KD_06 OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA .................................................................................................................................... 60

K_11_KD_07 OGĻŪDEŅRAŽU REAKCIJAS ..................................................................................................................................................................... 66

S A T U R S

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

6

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_01_01

METĀLISKO ELEMENTU IZPLATĪBA DABĀ

Izmanto tekstu un Latvijas karti ar tajā atzīmētajiem derīgajiem izrakteņiem uzdevuma veikšanai!

1. uzdevums (4 punkti)Ieraksti tekstā minerālu un iežu galveno sastāvdaļu ķīmiskās formulas!

Kaļķakmens ………………………… iegulas atrodas Latvijas dienvidos un dienvidrietumos. Nozīmīgākās at-radnes ir Kūmas Saldus rajonā un Auce Dobeles rajonā. Pašreiz kaļķakmeni iegūst tikai Saldus rajona Kūmu atrad-nē, jo, samazinoties pieprasījumam, mazinājusies arī ieguve.

Dolomīts …………………………………… atrodas plašā teritorijā gar Gauju, Daugavu un Abavu. Dolomīta atradnes atrodas Latvijas centrālajā un austrumu daļā Rīgas, Jelgavas, Ogres (Kranciema un Turkalnes atradnes), Jēkabpils, Bauskas (Iecavas atradne) Rēzeknes un Alūksnes (Dārzciema atradne) rajonā. Lielākā atradne ir Aiviekstes atradne Jēkabpils rajonā.

Ģipšakmens ………………………………………… ir viens no vērtīgākajiem valsts zemes dzīļu resursiem. Latvijā ir lielākie ģipšakmens krājumi Ziemeļeiropā. Lielākie krājumi atrodas Rīgas (Salaspils atradne) un Bauskas (Skaistkalnes atradne) rajonā. Pašreiz ģipšakmeni iegūst Rīgas tuvumā Sauriešu atradnē. No Salaspils ģipša iegulas sazarojas Kalnciema – Slokas –Tukuma – Kuldīgas virzienā, Iecavas – Bārbeles – Skaistkalnes virzienā un Allažu – Gaujienas – Apes virzienā.

Nozīmīgākās devona māla …………………………………… atradnes ir Liepa Cēsu rajonā un Kuprava Balvu rajonā. Valstī ir izpētītas un atzītas par piemērotām māla ieguvei vairāk nekā 80 bezakmens kvartāra māla atradnes. Visintensīvāk tiek apgūta Brocēnu māla atradne Saldus rajonā. Rīgas tuvumā lielākās atradnes ir Lielupes krastos pie Kalnciema un Jelgavas apkārtnē.

2. uzdevums (3 punkti)Izmantojot kartē doto informāciju, nosaki 3 izplatītākos metāliskos elementus Zemes garozā Latvijas teritorijā!

Uzraksti šo metālisko elementu nosaukumus!

…………………………………… …………………………………… ……………………………………

Derīgo izrakteņu atradnes Latvijā

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

7

Vārds uzvārds klase datums

METĀLU IEGŪŠANA

1. uzdevums (5 punkti)Vai apgalvojums ir patiess? Atzīmē ar “×” attiecīgajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Neaktīvos metālus iegūst, reducējot to sulfīdus ar ūdeņradi.

Vidēji aktīvos metālus iegūst, reducējot to oksīdus ar oglekļa(II) oksīdu.

Vidēji aktīvo metālu iegūšanā no to oksīdiem par reducētājiem izmanto aktīvos metālus.

Aktīvos metālus iegūst, reducējot to hlorīdus ar ogli.

Lai iegūtu metālus no to sulfīdiem, sulfīdus vispirms apdedzina gaisa skābeklī.

2. uzdevums (5 punkti)Uzraksti ķīmisko reakciju molekulāros vienādojumus pēc dotajām shēmām!

SnO2 + C t° ………… + …………

Cr2O3 + Al → ………… + …………

WO3 + H2 t° ………… + …………

PbS + O2 → ………… + SO2

PbO + CO t° ………… + …………

K_11_KD_01_02

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

8

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_01_03

METĀLU FIZIKĀLĀS UN MEHĀNISKĀS ĪPAŠĪBAS

1. uzdevums (9 punkti)Ieraksti trūkstošos vārdus!Metālu kristālrežģu mezglpunktos atrodas gan ………………………………………, gan

………………………………………, jo daļa no metālu vērtības ekektroniem brīvi pārvietojas metāla kris-tālrežģī. Brīvie elektroni nosaka metālu un to sakausējumu ……………………………………………, ……………………………………………… un ……………………………………………

Pēc blīvuma metālus iedala ………………………… metālos un ……………… metālos. Par ………………………………… sauc metālu spēju bez plaisāšanas deformēties impulsveida spiediena iedarbības rezultātā. Par ……………………… sauc metālu spēju deformēties nepārtraukta spiediena iedarbībā.

2. uzdevums (4 punkti)Vai apgalvojums ir patiess? Atzīmē ar “×” attiecīgajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Visi IA un IIA grupas metāli ir vieglie metāli.

Alumīnijam ir vislabākā elektrovadītspēja.

Viscietākais metāls ir hroms.

Zelts ir ļoti plastisks metāls.

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

9

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_01_04

METĀLISKO ELEMENTU OKSIDĒŠANAS PAKĀPES NOTEIKŠANA

1. uzdevums (4 punkti)Aizpildi tabulu, izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu!

Metāliskais elements Periodiskās tabulasA grupas numurs

Oksidēšanas pakāpeķīmiskajos savienojumos

Na

Mg

2. uzdevums (3 punkti)Pēc atomu kodola elektronapvalka elektronformulas nosaki metālisko elementu augstāko oksidēšanas pakāpi

ķīmiskajos savienojumos!

Atoma elektronformula Augstākā oksidē šanaspakāpe ķīmiskajos savienojumos

1s22s22p63s23p63d104s1

1s22s22p63s23p63d44s2

1s22s22p63s23p63d14s2

3. uzdevums (2 punkti)Pēc elektronu izvietojuma pa orbitālēm nosaki metāliskā elementa augstāko iespējamo oksidēšanas pakāpi ķīmis-

kajos savienojumos!

Be a)

Pasvītro pareizo atbildi! +1, +2, +3, +4, +5, +6, +7, +8

Fe b)

Pasvītro pareizo atbildi! +1, +2, +3, +4, +5, +6, +7, +8

1s2 2s2

1s2 2s2 2p6 3s2 3p6 4s23d 6

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

10

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_02_01

METĀLU ĶĪMISKĀS ĪPAŠIBAS

Uzdevums (9 punkti) Izmantojot metālu elektroķīmisko spriegumu rindu, pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus iespējamajām ķī-

miskajām pārvērtībām! Ja reakcija nenotiek, paskaidro kāpēc! Uzraksti oksidēšanās–reducēšanās reakcijas elektronu bilances vienādojumus!

Ķīmiskās reakcijas vienādojums Oksidēšanās–reducēšanās reakcijas elektronu bilances vienādojumi vai paskaidrojums, ja reakcija nenotiek

K + H2O →

Ag + H2O →

Mg + HCl →

Cu + HCl →

Pb + CuSO4 →

Ag + CuSO4 →

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

11

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_02_02

KOMPLEKSIE SAVIENOJUMI

1. uzdevums (4 punkti)Dots kompleksais savienojums K4[Fe(CN)6]. Aizpildi tabulu!

Kompleksveidotājs

Kompleksveidotāja koordinācijas skaitlis

Ligands

Kompleksā savienojuma nosaukums

2. uzdevums (4 punkti)Izveido doto komplekso savienojumu nosaukumus!

Na3[Cr(OH)6] …………………………………………………………

[Cu(NH3)4](OH)2 ………………………………………………………

K3[Fe(CN)6] ……………………………………………………………

Na[Al(OH)4] ……………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

12

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_02_03

METĀLU JONU KVALITATĪVĀ PIERĀDĪŠANA

Uzdevums (9 punkti)Skolēnam laboratorijas darbā vajadzēja pazīt 5 dažādu metālu sāļu paraugus. Visi metālu sāļi bija cietas, kristā-

liskas vielas un šķīda ūdenī. Bija zināms, ka sāļu sastāvā ir šādi metālu joni: Na+, Ca2+; Cu2+; Al3+; Fe2+. Skolēns sāļus šķīdināja ūdenī un iegūtajam šķīdumam pielēja bezkrāsainu NaOH šķīdumu. Savus novērojumus skolēns apkopoja tabulā. Skolēnam bija tabulā jāieraksta arī noteiktā metāla jona ķīmiskā formula un saīsinātie jonu vienādojumi, kas apraksta metāla jona pierādīšanu.

Palīdzi skolēnam un aizpildi tabulu!

Nr. Sāls ūdensšķīduma krāsa

Reakcijas produkta raksturojums

Noteiktais metāla jons Saīsinātais jonu vienādojums

1. Bezkrāsaina Vāji izteiktas, baltas nogulsnes

2. Bezkrāsaina Nogulsnes nerodas

3. Zaļgandzeltena Zaļganpelēkas nogulsnes

4. Zila Spilgti zilas nogulsnes

5. Bezkrāsaina

Baltas, recekļainas nogulsnes, kuras izšķīda sārma pārākumā

13

Vārdsuzvārds

klasedatum

s

KĀ

RT

ĒJ

ĀS

V

ĒR

TĒ

ŠA

NA

S

DA

RB

SK_11_KD

_02_04

APRĒĶIN

I PĒC REAKCIJU

VIEN

ĀD

OJU

MIEM

, JA D

OTA

PIEMA

ISĪJUM

U M

ASA

S DA

ĻA IZEJV

IELĀ

Uzdevum

s (10 punkti)Veic aprēķinus, izm

antojot tabulā dotos lielumus, un aprēķinu rezultātus ieraksti atbilstošajās tabulas ailēs!

Aprēķiniem izm

anto ķīmisko reakciju vienādojum

us! 1. CuO

+ H2 →

Cu + H2 O

2. Fe2 O

3 + 3CO

→ 2Fe + 3C

O2

Ja spēj, risini galvā!

Nr.

IzejvielasProdukti

Dotās izejvielas

un piemaisījum

u kopējā m

asa, g

Piemaisījum

u m

asas daļa, %Piem

aisījumu

masa, g

Tīras izejvielas m

asa, gIzejvielas

molm

asa, g/mol

Tīras izejvielasdaudzum

s, mol

Produktadaudzum

s, mol

Produkta m

olmasa, g/m

olProdukta m

asa, g

1.m

(kopējā)w

% piem

ais.m

(piemais.)

m(CuO

)M

(CuO)

n(CuO)

n(Cu)M

(Cu)m

(Cu)

100 g20%

2.m

(kopējā)w

% piem

ais.m

(piemais.)

m(Fe

2 O3 )

M(Fe

2 O3 )

n(Fe2 O

3 ) n(Fe)

M(Fe)

m(Fe)

400g20%

Aprēķini:

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

14

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_03_01

NEMETĀLU IEGŪŠANA

Uzdevums (10 punkti)

Nemetāls Nemetālu iegūšana

laboratorijā rūpniecībā

O2 Izmantojot elektronu bilances vienādojumus, dotajai shēmai uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu!

KMnO4 → ……… + ……… + ………+7

Mn + 1e-→ +6

Mn+7

Mn + 3e-→ +4

Mn

2–2

O – 4e-→ 0

O2

Pabeidz teikumu!Rūpniecībā skābekli iegūst no ……………………… .

cl2 Uzraksti elektronu bilances vienādojumus un izvieto koeficientus ķīmiskās reakcijas shēmā!_KMnO4 + _HCl → _Cl2 + _MnCl2 + _KCl + _H2O

…………………………………………………………

…………………………………………………………

Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojumu!

NaCl + H2O līdzstrāva …………………………………

K- | 2+1

H + 2e-→ 0

H 2

A+ | 2–1

Cl – 2e-→ 0

Cl 2

H2 Uzraksti divus ķīmisko reakciju vienādojumus, kas apraksta H2 iegūšanu laboratorijā!

…………………………………………………………

…………………………………………………………

Uzraksti elektronu bilances vienādojumus oksidēšanās–reducēšanās reakcijai, kuru apraksta dotais molekulārais vienādojums!C + H2O → H2 + CO

.…………………………………………………………

…………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

15

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_03_02

GĀZVEIDA VIELU TILPUMU APRĒĶINĀŠANA PĒC ĶĪMISKO REAKCIJU

VIENĀDOJUMIEM

1. uzdevums (4 punkti)Aprēķini skābekļa tilpumu, kas nepieciešams 25 litru ūdeņraža sadedzināšanai! Gāzu tilpumi mērīti vienādos apstākļos.

Pabeidz ķīmiskās reakcijas shēmu un izvieto koeficentus ķīmiskās reakcijas vienādojumā!

H2 + O2 → …………………………

Nosaki gāzu tilpuma attiecību! V(H2) : V(O2) = …………………………

Aprēķini nepieciešamā skābekļa tilpumu!

2. uzdevums (4 punkti)Propānu C3H8 izmanto par gāzveida kurināmo. Pilnīgas sadegšanas rezultātā rodas ogļskābā gāze un ūdens.

Izvieto koeficentus propāna degšanas reakcijas vienādojumā!

C3H8 + _O2→_ CO2 +_H2O

Nosaki gāzu tilpuma attiecību! V(C3H8) : V(O2) = …………………………

Ar aprēķiniem pamato, vai ar 10 m3 skābekļa pietiks 5 m3 propāna pilnīgai sadedzināšanai! Gāzu tilpumi mērīti vienādos apstākļos.

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

16

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_03_03

NEMETĀLU IZMANTOŠANA

1. uzdevums (6 punkti)Ieraksti trūkstošos vārdus!Slāpeklis ir ķīmiski neaktīva gāze, tāpēc to var izmantot inertas vides radīšanai ……………………………………

un …………………………………… .

Hēlijs ir viegla un ķīmiski neaktīva gāze, tāpēc to var lietot …………………………………… pildīšanai.

Ūdeņradis ir labs reducētājs, tāpēc to var izmantot …………………………………… no to oksīdiem.

Hlors iznīcina mikroorganismus, tāpēc to izmanto …………………………………… dezinficēšanā.

Joda tinktūrai (joda šķīdumam spirtā) piemīt antibakteriālas un antiseptiskas īpašības, tāpēc to lieto

…………………………………… .

2. uzdevums (2 punkti) Ūdeņraža sadegšanu tīrā skābekli attēlo termoķīmiskais reakcijas vienādojums:2H2 + O2 → 2H2O + 571,8 kJ

Kur praktiski izmanto ūdeņraža degšanas reakciju? Pamato, kāpēc!

a) ……………………………………………………………………………………………………………………

b) ……………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (2 punkti)Novērtē ūdeņraža izmantošanas iespējas, ja ar ūdeņraža izotopiem (deiteriju un tritiju) realizē kodolreakciju, ko

attēlo vienādojums:

21H + 3

1H → 42He + 1

0n + 1,6 ∙ 109 kJ!

a) ……………………………………………………………………………………………………………………

b) ……………………………………………………………………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

17

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_04_01

APRĒĶINI, IZMANTOJOT STEHIOMETRISKĀS SHĒMAS

1. uzdevums (5 punkti)Hlorūdeņradi rūpnieciski var iegūt no nātrija hlorīda, realizējot šādas ķīmiskās pārvērtības:2NaCl + 2H2O līdzstrāva 2NaOH + H2↑ + Cl2↑ H2 + Cl2 → 2HCl.Sastādi stehiometrisko shēmu, kas raksturo hlorūdeņraža iegūšanu no nātrija hlorīda! Aprēķini, cik lielu tilpumu

hlorūdeņraža teorētiski var iegūt no 58,5 kg nātrija hlorīda!

2. uzdevums (5 punkti)Ražojot ortofosforskābi pēc termiskās metodes, fosforīta, smilšu un koksa maisījumu karsē elektriskajā krāsnī

1500 ºC temperatūrā. Radušos fosforu sadedzina un P2O5 absorbē ar fosforskābes šķīdumu. Sastādi stehiometrisko shēmu, kas raksturo ortofosforskābes iegūšanu no fosforīta! Aprēķini, cik lielu masu orto-

fosforskābes var iegūt no fosforīta, kas satur 2,5 tonnas kalcija ortofosfāta!

18

Vārdsuzvārds

klasedatum

s

KĀ

RT

ĒJ

ĀS

V

ĒR

TĒ

ŠA

NA

S

DA

RB

SK_11_KD

_04_02

AN

JON

U KVA

LITATĪVĀ N

OTEIKŠA

NA

Uzdevum

s (12 punkti) D

oti reaģenti anjonu pierādīšanai: BaCl2 ; H

Cl; N

a2 C

O3 ; CuC

l2 ; AgN

O3 ; N

aCl; K

2 SO4 ; N

a3 PO

4 . No reaģentiem

izvēlies atbilstošo tabulā norādītā anjona pierādīšanai un aizpildi tabulas tukšās ailes!

Anjons

ReaģentsM

olekulārais vienādojums

Jonu vienādojums

Saīsinātais jonu vienādojums

Cl -N

a+ + Cl - + Ag

+ + NO

-3 → AgCl↓

+ Na

+ + NO

-3

SO2-4

BaCl2

PO3-4

Na

3 PO4 + 3AgN

O3 →

Ag3 PO

4 ↓ + 3N

aNO

3

CO2-3

CO2-3 + 2H

+ → CO

2 ↑ + H

2 O

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

19

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_04_03

SĒRA UN SLĀPEKĻA SAVIENOJUMU LIETOŠANAS NOTEIKUMI

Uzdevums (8 punkti)Aizpildi tabulu, norādot, vai dotais apgalvojums ir patiess!Ja dotais apgalvojums nav patiess, paskaidro, kāpēc!

Apgalvojums Jā / Nē (paskaidrojums)

Lai atšķaidītu koncentrētu sērskābi, traukā ielej nepieciešamo tilpumu sērskābes un pielej ūdeni.

Amonjaka ūdens var radīt bīstamus ādas apdegumus.

Strādājot ar koncentrētu HNO3, ir jālieto aizsargbrilles.

Koncentrētu H2SO4 nedrīkst liet kanalizācijā.

Koncentrētu HNO3 jāuzglabā velkmes skapī.

Uz skapja, kurā uzglabā nitrātus, jābūt brīdinājuma zīmei.

Jāizvairās no amonjaka ieelpošanas lielā daudzumā, jo, nonācis elpošanas orgānos, tas izraisa to iekaisumu un gļotādu uztūkumu.

Koncentrētu H2SO4 un HNO3 jāuzglabā plānsienu traukos.

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

20

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_05_01

METĀLU KOROZIJA

1. uzdevums (3 punkti) Izlasi tekstu un nosaki korozijas veidu, kas aprakstīts katrā no piemēriem!

Seni bronzas pieminekļi ar laiku zaudē spožumu, kļūst tumšāki, bet, paejot ilgākam laikam, kļūst zaļi.A.

Tā ir ....................................................................... korozija.No vecmāmiņas mantotās sudraba karotes mēs glabājam noslēgtā kastītē sausā vietā. Uz svētkiem nolēmām B. tās izmantot galda klāšanai, bet, atverot kastīti, ieraudzījām, ka karotes ir kļuvušas tumšas.

Tā ir ....................................................................... korozija.Metāla kaste, kurā ķīmijas laboratorijā uzglabāja skābes, bija izgatavota no tērauda plāksnēm, kuras sa-C. stiprinātas ar vara kniedēm. Pēc pāris gadiem kaste izjuka, jo ap vara kniedēm tērauda plāksnēs izveidojās caurumi.Tā ir ....................................................................... korozija.

2. uzdevums (4 punkti)Korozijas procesa rezultātā tiek bojāti dažādi sadzīves priekšmeti, automobiļi un dažādi citi metālu izstrādājumi.

No dotajiem pretkorozijas aizsardzības paņēmieniem (eļļošana; krāsošana; cinkošana; niķelēšana; alvošana; fosfatēša-na) izvēlies to, kuru izmanto minēto izstrādājumu aizsardzībai!

Automašīnas virsbūvei – • …………………………………………………………………………………………

Automašīnas motora kustīgajām daļām – • ………………………………………………………………………

Konservu kārbām – • ………………………………………………………………………………………………

Jumta skārdam – • …………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (8 punkti)Pētot tērauda naglas īpašības, skolēni veica šādu eksperimentu.1. mēģenē ielēja ūdensvada ūdeni un ielika tērauda naglu. 2. mēģenē iebēra CaCl2, kas ir ūdensatņēmēja viela, uz tās uzlika vati un ielika tērauda naglu. 3. mēģenē ielēja uzvārītu ūdeni, ielika tērauda naglu un uzlēja nedaudz eļļas.4. mēģenē ielēja eļļu un ielika tērauda naglu. Visas mēģenes noslēdza ar aizbāžņiem un atstāja. Pēc nedēļas veica novērojumus.Nosaki, kurās mēģenēs notika un kurās nenotika pārvērtības! Atbildi pamato!

mēģenē 1. …………………… ……………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

mēģenē 2. …………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

mēģenē 3. …………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

mēģenē 4. …………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

21

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_05_02

ŪDENS CIETĪBA

1. uzdevums (4 punkti)Vai apgalvojums ir patiess? Atzīmē ar “×” atbilstošajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Ūdens karbonātu cietību veido kalcija, magnija un dzelzs hidrogēnkarbonāti.

Ūdens nekarbonātu cietība raksturīga ūdenim, kas Zemes dzīlēs saskaras ar nešķīstošiem magnija un kalcija sāļiem, kuri nav karbonāti.

Ūdens nekarbonātu cietību var novērst tikai tad, ja ūdeni vāra.

Ūdens karbonātu cietību var novērst, gan ūdeni vārot, gan pievienojot tam sodu.

2. uzdevums (2 punkti)Dzeramajā ūdenī ir Ca2+, Mg2+ un HCO–

3 joni. Uzraksti divus ķīmisko reakciju jonu vienādojumus, kas apraksta pārvērtības, kas notiks, vārot šo ūdeni!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (2 punkti)Ūdens, kuru izmanto veļas mazgāšanai, satur Mg2+, Ca2+ un SO2–

4 jonus. Automātiskajām veļas mašīnām lieto ūdens mīkstinātājus, kuru sastāvā ir PO3–

4 un CO2–3 joni. Uzraksti divus ķīmisko reakciju jonu vienādojumus, kas

pierāda, ka šie joni novērš ūdens cietību!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

22

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_05_03

VIELU PĀRVĒRTĪBAS DABĀ

1. uzdevums (4 punkti)Uzraksti tekstā aprakstīto ķīmisko pārvērtību molekulāros reakciju vienādojumus!Pērkona laikā zibens izraisa slāpekļa reakciju ar skābekli, radot gaisā slāpekļa(II) oksīdu (1. reakcija), tad šis oksīds

gaisā oksidējas par slāpekļa(IV) oksīdu (2. reakcija). Slāpekļa(IV) oksīds gaisa skābekļa klātbūtnē reaģē ar ūdeni, tādēļ lietus ūdens satur nedaudz slāpekļskābes (3. reakcija).

1) ……………………………………………………………………………………………………………………

2) ……………………………………………………………………………………………………………………

3) ……………………………………………………………………………………………………………………

Zinot, ka nitrāta joni stimulē augu augšanu, pamato, kāpēc senatnē cilvēki pērkona lietu sauca par “auglīgu lietu”!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

2. uzdevums (3 punkti)Uzraksti tekstā aprakstītā procesa elektronu bilances vienādojumus! Dziļurbumu ūdens satur dzelzs(II) jonus. Ūdenim nonākot virszemē, daļa dzelzs(II) jonu gaisa skābekļa klātbūtnē

oksidējas.

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (2 punkti)Uzraksti ķīmiskās reakcijas molekulāro vienādojumu pārvērtībai, kas notiek dabā, veidojoties kalcija hidrogēn-

karbonātam no kalcija karbonāta! Paskaidro, kādi apstākļi var paātrināt šo procesu!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

23

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_06_01

OGĻŪDEŅRAŽU SASTĀVS UN UZBŪVE

1. uzdevums (6 punkti)Aizpildi tabulu, ņemot vērā tabulā sniegto informāciju!

Molekulformula Struktūrformula Saīsinātā struktūrformula Molekulas elektronformula

CH

H

H

C

H

H

C

H

H

H

CH C CH

HH

2. uzdevums (6 punkti)Aizpildi tabulu, ņemot vērā tabulā sniegto informāciju!

Oglekļa atomu skaits molekulā

Ūdeņraža atomu skaits molekulā Molekulformula Saīsinātā struktūrformula

4 10

6 12

4 6

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

24

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_06_02

OGĻŪDEŅRAŽU KLASIFIKĀCIJA UN HOMOLOGU RINDAS

1. uzdevums (3 punkti)Dota šāda ogļūdeņražu homologu rinda: C2H2; C3H4; C4H6; C5H8. Sastādi homologu rindas nākamo divu ogļūdeņražu molekulformulas! Uzraksti šīs homologu rindas vispārīgo formulu!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

2. uzdevums (6 punkti)Ieraksti tabulā ogļūdeņražu molekulformulas atbilstoši ogļūdeņražu klasei!

C2H4; C3H4; C7H8; C5H10; C5H8; C4H10

Alkāni Alkēni Alkīni Arēni

3. uzdevums (4 punkti)Nosaki ogļūdeņraža piederību homologu rindai!

Saīsinātā struktūrformula Homologu rindas nosaukums

H2C═CH—CH2—CH3

H2C═CH—CH═CH—CH3

HC≡C—CH2—CH2—CH3

H3C—CH2—CH3

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

25

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_06_03

OGĻŪDEŅRAŽU IZOMĒRIJA

1. uzdevums (5 punkti) Nosaki, vai dotie ogļūdeņraži savā starpā ir izomēri! Atzīmē ar “×” attiecīgajā ailē!

Ogļūdeņraži Jā Nē

H3C—CH3 un H3C—CH2—CH3

HC≡C—CH2—CH3 un H3C—C≡C—CH3

H3C—C≡C—CH3 un H2C═CH—CH═CH2

H3C—CH2—CH2—CH3 un CHCH3 CH3

CH3

H2C═CH—CH2—CH3 un H3C—CH2—CH2—CH3

2. uzdevums (5 punkti)Uzraksti savienojuma C6H14 piecu izomēru saīsinātās struktūrformulas!

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

26

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_06_04

OGĻŪDEŅRAŽU NOMENKLATŪRA

1. uzdevums (6 punkti)Uzraksti ogļūdeņražu nosaukumus atbilstoši IUPAC nomenklatūrai un to vēsturiskos nosaukumus!

Ogļūdeņraža saīsinātā struktūrformula

Nosaukumus atbilstoši IUPAC nomenklatūrai

Vēsturiskais nosaukums

HC≡CH

CH3

H2C═CH2

2. uzdevums (4 punkti)Uzraksti ogļūdeņražu nosaukumus atbilstoši IUPAC nomenklatūrai!

Saīsinātā struktūrformula Nosaukums

H3C—CH2—C≡C—CH3

CHH3C CH2 CH

CH3 CH3

CH3

CH2C CH3CH

H3C CH3

CH2

H2C═CH—CH═CH—CH3

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

27

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_06_05

ORGANISKO SAVIENOJUMU ĶĪMISKO FORMULU ATRAŠANA PĒC

ĶĪMISKĀS ANALĪZES DATIEM

1. uzdevums (4 punkti)Atrodi alkāna molekulformulu, ja tā sastāvā ir 82,76% C un 17,24% H! Alkāna molmasa ir 58 g/mol.

2. uzdevums (5 punkti)Atrodi ogļūdeņraža molekulformulu, ja tā sastāvā ir 92,3% C un 7,7% H! Vielas tvaiku relatīvais blīvums pret

ūdeņradi ir 39.

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

28

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_07_01

OGĻŪDEŅRAŽU ĶĪMISKĀS REAKCIJAS

1. uzdevums (5 punkti)Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus!

HC≡CH + 2Br2 → ………………

CH4 + 3Cl2 → ……………… + ………………

H2C═CH—CH3 + H2 ………………

H2C═CH2 + HBr ………………

C6H14 t° H2 + ………………

2. uzdevums (6 punkti)Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus!

1 mols etāna reaģē ar 2 moliem hlora.1.

………………………………………………………………………………………………………………………

Etēns reaģē ar hlorūdeņradi.2.

………………………………………………………………………………………………………………………

Propānu karsē katalizatora klātbūtnē.3.

………………………………………………………………………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

29

Vārds uzvārds klase datums

APRĒĶINI PĒC TERMOĶĪMISKAJIEM VIENĀDOJUMIEM

1. uzdevums (4 punkti)Dots heksāna degšanas ķīmiskās reakcijas vienādojums: 2C6H14 + 19O2 → 12CO2 + 14H2O. Zināms, ka, pilnībā sadedzinot 43 g heksāna, izdalās 2075,3 kJ siltuma.

Aprēķini heksāna molmasu!

………………………………………………………………………………………………………………………

Aprēķini sadedzinātā heksāna daudzumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

Aprēķini siltuma daudzumu, kas izdalās, sadedzinot 2 molus heksāna!

………………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti heksāna degšanas reakcijas termoķīmisko vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

2. uzdevums (2 punkti)Aprēķini, cik lielu siltuma daudzumu var iegūt, sadedzinot 100 l etīna (n. a.), ja zināms etīna degšanas reakcijas

termoķīmiskais vienādojums:2C2H2 +5O2 → 4CO2 + 2H2O + 2700 kJ!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (2 punkti)Dots metāna degšanas reakcijas termoķīmiskais vienādojums:CH4 +2O2 → CO2 + 2H2O + 890 kJ.Aprēķini, cik liels tilpums (n. a.) metāna jāsadedzina, lai iegūtu 4450 kJ siltuma!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

K_11_KD_07_02

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

30

Vārds uzvārds klase datums

K_11_KD_07_03

NAFTAS PRODUKTU PATĒRIŅA PIEAUGUMS UN VIDES PIESĀRŅOJUMA

PALIELINĀŠANĀS

Uzdevums (20 punkti)Uzraksti argumentētu eseju “Vai Latvijā nepieciešams samazināt naftas produktu patēriņu?”

Ievads: ……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………Temata aktualitāte

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………Tēze

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………1. arguments

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………2. arguments

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………3. arguments

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

Izklāsts1. arguments, tā pierādījums, secinājums par to

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

K Ā R T Ē J Ā S V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

31

K_11_KD_07_03

2. arguments, tā izklāsts, secinājumi par to

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………3. arguments, tā izklāsts, secinājumi par to

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

NobeigumsSecinājumi un atziņu kopsavilkums

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

32

K_11_ND_01_V1

METĀLU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, IEGŪŠANA

1. variants1. uzdevums (3 punkti)

Izvēlies vienu atbildi un atzīmē to ar “×” atbilstošajā !Kuram ķīmiskajam elementam atoma kodola elektronapvalka ārējās enerģijas līmeņa elektronformula A. ir....3s23p1?

Na Mg Al Ga

Kuram ķīmiskajam elementam savienojumos iespējamās oksidēšanas pakāpes ir +2, +3, +6?B.

Ba Cu Pb Cr

Kāda oksidēšanas pakāpe savienojumos ir 4. perioda IIIA grupas elementam?C.

+2 +3 +4 +6

2. uzdevums (3 punkti)Kurš no pasvītrotajiem vārdiem vai vārdu savienojumiem ir lieks dotajos apgalvojumos? Ieraksti to tabulas ailē!

Apgalvojums Liekais vārds vai vārdu savienojums

Metālu kristālrežģi veido negatīvi lādēti joni, pozitīvi lādēti joni, elektroni un neitrāli atomi.

Brīvo elektronu esamība metālu kristālrežģī nosaka metālu elektrovadītspēju, kušanas temperatūru un siltumvadītspēju.

Pēc blīvuma metālus iedala vieglajos un smagajos metālos. Pie smagajiem metāliem pieder zelts, kalcijs un dzīvsudrabs.

3. uzdevums (5 punkti) Kāliju rūpnieciski iegūst, elektrolizējot kālija hlorīda kausējumu. Izkausējot kālija hlorīdu, tas disociē jonos. Uz-

raksti kālija hlorīda elektrolītiskās disociācijas vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti elektrodprocesu vienādojumus!

Pie katoda: (K-) …………………………

Pie anoda: (A+) …………………………

Kurš jons oksidējas? …………………………Uzraksti elektrolīzes procesa summāro vienādojumu!

KCl(kausējums) līdzstrāva ……………… + ………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

33

K_11_ND_01_V1

4. uzdevums (3 punkti)Doti metāliskie elementi: Na, K, Ca, Ba, Hg, Pb, Fe, K, Mg.Izvēlies un ieraksti tabulā metālisko elementu ķīmiskos simbolus atbilstoši to bioloģiskajai nozīmei!

Metāliskā elementa nozīme cilvēka organismā Metāliskā elementa ķīmiskais simbols

Ķīmiskais elements, kas ietilpst kaulu un zobu sastāvā

Ķīmiskais elements, kas regulē fermentatīvos procesus, nomierinoši iedarbojas uz nervu sistēmu

Ķīmiskais elements, kura joni regulē olbaltumvielu un ogļhidrātu sintēzi; veicina lieko nātrija jonu izvadīšanu no organisma

5. uzdevums (5 punkti)Niķelis Zemes garozā sastopams niķeļa(II) sulfīda veidā, bet rūpnieciski to var iegūt dažādi: veicot šķīstošu niķeļa

sāļu elektrolīzi vai izmantojot reducētājus. Apdedzinot niķeļa sulfīdu, veidojas niķeļa(II) oksīds un sēra(IV) oksīds. Cieto atlikumu šķīdinot sērskābē, iegūst

niķeļa(II) sulfātu. Elektrolizējot niķeļa sulfāta šķīdumu, uz katoda izgulsnējas niķelis.Izmantojot doto aprakstu, izveido ķīmisko pārvērtību rindu niķeļa rūpnieciskajai ražošanai!

………………………………………………………………………………………………………………………

Katrai pārvērtībai uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Piedāvā citu ķīmisko pārvērtību rindu niķeļa ražošanai – niķeli iegūst no niķeļa(II) sulfīda, to apdedzinot un tad izmantojot kādu reducētāju!

………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (3 punkti)Kur var izmantot metālu sakausējumus ar šādām īpašībām? Ieraksti atbilstošo burtu tabulas ailē!

Metāla sakausējuma raksturojums Burts Izmantošana

Kušanas temperatūra 60 oC, nemainās radioaktīvā starojuma iedarbībā A Aviācijā

Laba elektrovadītspēja un stiepjamība, mehāniski izturīgs B Kodolreaktoru būvniecībā

Kušanas temperatūra ≈1000 oC, nemainās radioaktīvā starojuma iedarbībā, augsta mehāniskā izturība

C Ugunsdrošības iekārtās

D Elektrotehnikā

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

34

K_11_ND_01_V1

7. uzdevums (3 punkti) Latvijā ražotus dārgmetālu izstrādājumus var pazīt pēc īpašas zīmes ar attēlu un skaitli, ko sauc par provi jeb

raudzi. Uz zelta rotaslietām proves parasti ir 585, retāk – 750.

Ko nozīmē prove? ……………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Dzeltenais zelts ir sakausējums, kura sastāvā ir 3 metāli – zelts, sudrabs un varš. Aprēķini tīra zelta masu 5 gra-mos sakausējuma, kurā zelta masa daļa ir 58,5%!

………………………………………………………………………………………………………………………

Paskaidro, kāpēc rotaslietu izgatavošanā neizmanto tīru zeltu, bet zelta sakausējumus!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

8. uzdevums (5 punkti)Stikla cauruli iestiprināja laboratorijas statīvā (attēls) un tajā iebēra melnu pulverveida vielu A, kura sastāv no

ķīmisko elementu periodiskās tabulas B grupas metāliskā elementa un skābekļa. Metāliskā elementa atoma elektron-formula ir 1s22s22p63s23p63d104s1 un oksidēšanas pakāpe savienojumā ir +2. Caurules galus noslēdza ar aizbāžņiem, caur kuriem izvadītas gāzu novadcaurulītes. Caur vienu galu stikla caurulē no Kipa aparāta tika ievadīta gāzveida viela B, kuras relatīvais blīvums pret gaisu ir 0,069. Cauruli vienmērīgi karsēja gāzes degļa liesmā un novēroja, ka uz caurules sienām parādījās sarkanbrūna spīdīga viela C, bet caur gāzu novadcaurulīti otrajā caurules galā izdalījās tvaiki, kas vārglāzē pārvērtās bezkrāsainā šķidrā vielā D.

Uzraksti vielu ķīmiskās formulas!

A – ……………………, B – ……………………, C – ……………………, D – ……………………

Kāda ir eksperimentā aprakstītās ķīmiskās reakcijas praktiskā nozīme?

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

35

K_11_ND_01_V2

METĀLU VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS, IEGŪŠANA

2. variants1. uzdevums (3 punkti)

Izvēlies vienu atbildi un atzīmē to ar “×” atbilstošajā !Kuram ķīmiskajam elementam atoma kodola elektronapvalka ārējās enerģijas līmeņa elektronformula A. ir....5s25p2?

Sb Sn Sr Pb

Kuram ķīmiskajam elementam savienojumos iespējamās oksidēšanas pakāpes ir +2, +4, +7?B.

Sr Cu Sn Mn

Kāda oksidēšanas pakāpe savienojumos ir 5. perioda IIA grupas elementam?C.

+2 +3 +4 +6

2. uzdevums (3 punkti)Kurš no pasvītrotajiem vārdiem vai vārdu savienojumiem ir lieks dotajos apgalvojumos? Ieraksti to tabulas ailē!

Apgalvojums Liekais vārds vai vārdu savienojums

Metālu kristālrežģi veido pozitīvi lādēti joni, neitroni, brīvie elektroni un neitrāli atomi.

Brīvo elektronu esamība metālu kristālrežģī nosaka metālu blīvumu, elektrovadītspēju un siltumvadītspēju.

Pēc blīvuma metālus iedala vieglajos un smagajos metālos. Pie smagajiem metāliem pieder svins, nātrijs un osmijs.

3. uzdevums (5 punkti)Litiju rūpnieciski iegūst, elektrolizējot litija hlorīda kausējumu. Izkausējot litija hlorīdu, tas disociē jonos. Uzraks-

ti litija hlorīda elektrolītiskās disociācijas vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti elektrodprocesu vienādojumus!

Pie katoda: (K-) …………………………

Pie anoda: (A+) …………………………

Kurš jons oksidējas? …………………………

Uzraksti elektrolīzes procesa summāro vienādojumu!

LiCl (kausējums) līdzstrāva ……………… + ………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

36

K_11_ND_01_V2

4. uzdevums (3 punkti) Doti metāliskie elementi: Na, K, Ca, Ba, Cd, Pb, Fe, K, Mg. Izvēlies un ieraksti tabulā metālisko elementu ķīmiskos simbolus atbilstoši to bioloģiskajai nozīmei!

Metāliskā elementa nozīme cilvēka organismā Metāliskā elementa ķīmiskais simbols

Ķīmiskais elements hemoglobīna sastāvā

Visvairāk šis ķīmiskais elements organismā ir kaulaudos, nepieciešamā diennakts deva cilvēkam ir 1grams

Ķīmiskais elements, kas pazemina arteriālo asinsspiedienu un holesterīna daudzumu asinīs

5. uzdevums (5 punkti)Cinks Zemes garozā sastopams cinka sulfīda veidā, bet rūpnieciski to var iegūt dažādi: veicot šķīstošu cinka sāļu

elektrolīzi vai izmantojot reducētājus. Apdedzinot cinka sulfīdu, veidojas cinka oksīds un sēra(IV) oksīds. Cieto atlikumu apstrādājot ar sērskābi, iegūst

cinka sulfātu. Elektrolizējot cinka sulfāta šķīdumu, uz katoda izgulsnējas cinks.Izmantojot doto aprakstu, izveido ķīmisko pārvērtību rindu cinka rūpnieciskajai ražošanai!

………………………………………………………………………………………………………………………

Katrai pārvērtībai uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Piedāvā citu ķīmisko pārvērtību rindu cinka ražošanai – cinku iegūst no cinka sulfīda, to apdedzinot un tad izmantojot kādu reducētāju!

………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (3 punkti)Kur var izmantot metālu sakausējumus ar šādām īpašībām? Ieraksti atbilstošo burtu tabulas ailē!

Metāla sakausējuma raksturojums Burts Izmantošana

Kušanas temperatūra ≈1000 oC, nemainās radioaktīvā starojuma iedarbībā, augsta mehāniskā izturība A Ugunsdrošības

signalizācijas iekārtās

Blīvums 2,80 g/cm3, viegli stiepjams un velmējams, augsta mehāniskā izturība B Elektrotehnikā

Kušanas temperatūra 58,5 oC, nemainās radioaktīvā starojuma iedarbībā C Atomelektrostaciju

būvniecībā

D Aviācijā

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

37

K_11_ND_01_V2

7. uzdevums (3 punkti) Sudrabs ir cēlmetāls, to izmanto sakausējumos, no kuriem gatavo juvelierizstrādājumus. Izplatītākie ir sudraba

sakausējumi ar provi jeb raudzi 800 un 875.

Ko nozīmē prove? ……………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Pazīstamākie ir sudraba sakausējumi ar varu. Aprēķini tīra sudraba masu 5 gramos sakausējuma, kurā sudraba masa daļa ir 87,5%!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Paskaidro, kāpēc rotaslietu izgatavošanā neizmanto tīru sudrabu, bet sudraba sakausējumus!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

8. uzdevums (5 punkti)Stikla cauruli iestiprināja laboratorijas statīvā (attēls) un tajā iebēra pelēkzaļu kristālisku vielu A, kura sastāv no

ķīmisko elementu periodiskās tabulas B grupas metāliskā elementa un skābekļa. Metāliskā elementa atoma elektron-formula ir 1s22s22p63s23p63d84s2 un oksidēšanas pakāpe savienojumā ir +2. Caurules galus noslēdza ar aizbāžņiem, caur kuriem izvadītas gāzu novadcaurulītes. Caur vienu galu stikla caurulē no Kipa aparāta tika ievadīta gāzveida viela B, kuras relatīvais blīvums pret slāpekli ir 0,071. Cauruli vienmērīgi karsēja gāzes degļa liesmā un novēroja, ka uz caurules sienām parādījās sudrabbalta viela C ar iedzeltenu atspīdumu, bet caur gāzu novadcaurulīti otrajā caurules galā izdalījās tvaiki, kas vārglāzē pārvērtās bezkrāsainā šķidrā vielā D.

Uzraksti aprakstīto vielu ķīmiskās formulas!

A – ……………………, B – ……………………, C – ……………………, D – ……………………

Kāda ir eksperimentā aprakstītās ķīmiskās reakcijas praktiskā nozīme?

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

38

K_11_ND_02_1V

METĀLU UN TO SAVIENOJUMU ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

1. variants1. uzdevums (3 punkti)

Izmantojot metālu elektroķīmisko spriegumu rindu, izvēlies atbilstošo metālu un ieraksti tekstā metāla nosaukumu!

………………………… ir spēcīgāks reducētājs nekā alumīnijs, bet vājāks reducētājs nekā kalcijs. A.

…………………………, reaģējot ar vara(II) sulfāta ūdensšķīdumu, reducē CuB. 2+ jonus, kas atrodas šķīdumā.

………………………… nereaģē ne ar aukstu, ne ar karstu ūdeni un neiedarbojas ar atšķaidītām skābēm. C.

2. uzdevums (3 punkti) Prognozē, kā tautsaimniecībā varētu izmantot tabulā raksturotos metālu savienojumus!

Metāla savienojums Metāla savienojuma īpašības Izmantošanas iespējas tautsaimniecībā

AgNO3 Bezkrāsaina, kristāliska viela, labi šķīst ūdenī, šķīdumam piemīt antiseptiskas īpašības

KCl Bezkrāsaina, kristāliska viela, labi šķīst ūdenī, satur augiem nepieciešamu barības elementu

CaSO4·0,5H2O Balta vai pelēka viela, kas nedaudz šķīst ūdenī. Samaltu samaisa kopā ar ūdeni noteiktās masas attiecībās; iegūst maisījumu, kas ātri sacietē

3. uzdevums (2 punkti)Cinka hidroksīds reaģē gan ar sālsskābi, gan ar nātrija hidroksīdu. Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus!

Zn(OH)2 + _ NaOH→ …………………………………………

Zn(OH)2 + _ HCl→ ……………………………………………

4. uzdevums (4 punkti)Aizpildi tabulu!

Ķīmiskā savienojuma formula Kompleks-veidotājs Ligands Koordinācijas

skaitlisKompleksā savienojuma nosaukums

[Cu(NH3)4]SO4

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

39

K_11_ND_02_1V

5. uzdevums (4 punkti)Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus un sastādi oksidēšanās–reducēšanās reakciju elektronu bilances

vienādojumus!

Ķīmiskās reakcijas vienādojums Elektronu bilances vienādojumi

_Na + _H2O → ……………………

Zn + Pb(NO3)2 → ……………………

6. uzdevums (4 punkti) Hromu iegūst no hroma rūdas, realizējot šādu ķīmisku pārvērtību:Cr2O3 + 3C → 2Cr + 3CO.Aprēķini hroma daudzumu un masu, ko var iegūt no 400 kg hroma rūdas, kas satur 8% piemaisījumu!

7. uzdevums (6 punkti) Monētas parasti izgatavo no dažādu metālu sakausējumiem. Monētas sakausējums sastāv no vara un dzelzs. Sko-

lēns to nolēma izpētīt, tāpēc ielika vārglāzē un uzlēja pietiekamu tilpumu 20% HCl šķīduma.Vai skolēns monētu izšķīdinās? Pamato atbildi!

………………………………………………………………………………………………………………………

Pirms sakausējuma iegūšanas dzelzs un vara skaidiņas sajauca maisījumā, kurā dzelzs masas daļa bija 40% un vara masas daļa – 60%. Aprēķini ūdeņraža tilpumu (normālos apstākļos), kas rodas, sālsskābei reaģējot ar 50 gra-miem metālu maisījuma!

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

40

K_11_ND_02_1V

8. uzdevums (4 punkti) Māls ir nogulumiezis, kas satur minerālu kaolinītu Al2O3·2SiO2 ·2H2O un piemaisījumu veidā dažādus savieno-

jumus. Piemēram, sarkanais māls satur dzelzs(III) oksīda piemaisījumus. Mālu ķīmiskais sastāvs ietekmē keramikas izstrādājumu kvalitāti, tāpēc pirms mālu izmantošanas rūpniecībā tiek veikta to analīze. Sarkano mālu paraugu ievieto vārglāzē, uzlej 20% HCl šķīdumu un samaisa. Iegūto maisījumu karsē, tad atdzesē un filtrē. Uz filtra paliek pelēcīgi balta viela, bet filtrāts ir iedzeltenā vai sarkanbrūnā krāsā.

Uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kas apraksta ķīmisko pārvērtību, kura notiek, sarkanajiem māliem iedarbojoties ar sālsskābi!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāda metāla jonus satur filtrāts?

………………………………………………………………………………………………………………………

Kādu reaģentu varētu izmantot, lai pierādītu šā metāla jonus šķīdumā?

………………………………………………………………………………………………………………………

Atbildi pamato ar saīsināto jonu vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

41

K_11_ND_02_2V

METĀLU UN TO SAVIENOJUMU ĶĪMISKĀS ĪPAŠĪBAS

2. variants1. uzdevums (3 punkti)

Izmantojot metālu elektroķīmisko spriegumu rindu, izvēlies atbilstošo metālu un ieraksti tekstā metālu nosaukumus!

........................................... ir spēcīgāks reducētājs nekā cinks, bet vājāks reducētājs nekā magnijs. A.

........................................ reducē AgB. + jonus, reaģējot ar sudraba(I) nitrāta ūdensšķīdumu.

.......................................... nereaģē ne ar aukstu, ne ar karstu ūdeni un neiedarbojas ar skābekli.C.

2. uzdevums (3 punkti) Prognozē, kā tautsaimniecībā varētu izmantot tabulā raksturotos metālu savienojumus!

Metāla savienojums Metāla savienojuma īpašības Izmantošanas iespējas tautsaimniecībā

ZnO Balta pulverveida viela, nešķīst ūdenī, piemīt sausinošas, savelkošas, antiseptiskas īpašības

Ca(H2PO4)2·H2O Pelēka, sīkgraudaina pulverveida viela, nedaudz šķīst ūdenī, satur augiem nepieciešamu barības elementu fosforu

Ca(OH)2 Balta, irdena pulverveida viela, kas nedaudz šķīst ūdenī. Kopā ar ūdeni, cementu un smiltīm veido masu, kas, saistot no gaisa CO2, sacietē

3. uzdevums (2 punkti)Hroma (III) hidroksīds reaģē gan ar sālsskābi, gan ar nātrija hidroksīdu.Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus!

Cr(OH)3 + NaOH→ …………………………………………

Cr(OH)3 + HCl→ …………………………………………

4. uzdevums (4 punkti) Aizpildi tabulu!

Ķīmiskā savienojuma formula Kompleks-veidotājs Ligands Koordinācijas

skaitlisKompleksā savienojuma nosaukums

Na3[Al(OH)6]

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

42

K_11_ND_02_2V

5. uzdevums (4 punkti)Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumus un sastādi oksidēšanās–reducēšanās reakciju elektronu bilances

vienādojumus!

Ķīmiskās reakcijas vienādojums Elektronu bilances vienādojumi

Fe + CuSO4 → …………………………

Ca + H2O→ ……………………………

6. uzdevums (4 punkti) Dzelzi iegūst no dzelzsrūdas, realizējot šādu ķīmisko pārvērtību:Fe2O3 + 3CO → 2Fe + 3CO2. Aprēķini dzelzs daudzumu un masu, ko var iegūt no 500 kg dzelzsrūdas, kas satur 12% piemaisījumu!

7. uzdevums (6 punkti) Monētas parasti izgatavo no dažādu metālu sakausējumiem. Monētas sakausējums sastāv no vara un cinka. Sko-

lēns to nolēma izšķīdināt, tāpēc ielika vārglāzē un uzlēja pietiekamu tilpumu 20% sālsskābes.Vai skolēns monētu izšķīdinās? Pamato atbildi!

………………………………………………………………………………………………………………………

Pirms sakausējuma iegūšanas cinka un vara pulveri sajauca maisījumā, kurā cinka masas daļa bija 20% un vara masas daļa – 80%. Aprēķini ūdeņraža tilpumu (normālos apstākļos), kas veidosies no sālsskābes un 60 gramiem metālu maisījuma!

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

43

K_11_ND_02_2V

8. uzdevums (4 punkti) Māls ir nogulumiezis, kas satur minerālu kaolinītu Al2O3·2SiO2 ·2H2O un piemaisījumu veidā dažādus savienoju-

mus. Piemēram, māls ar zaļganpelēku krāsu satur dzelzs(II) oksīda piemaisījumus. Ķīmiskais sastāvs ietekmē kerami-kas izstrādājumu kvalitāti, tāpēc pirms mālu izmantošanas rūpniecībā tiek veikta to analīze. Zaļganpelēko mālu parau-gu ievieto vārglāzē, uzlej 20% HCl šķīdumu un samaisa. Iegūto maisījumu karsē, tad atdzesē un filtrē. Uz filtra paliek pelēcīgi balta viela, bet filtrāts ir bezkrāsains vai iezaļganā krāsā.

Uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kas apraksta ķīmisko pārvērtību, kura notiek, zaļganpelēkajiem māliem iedarbojoties ar sālsskābi!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāda metāla jonus satur filtrāts?

………………………………………………………………………………………………………………………

Kādu reaģentu varētu izmantot, lai pierādītu šā metāla jonus šķīdumā?

………………………………………………………………………………………………………………………

Atbildi pamato ar saīsināto jonu vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

44

K_11_ND_03_V1

NEMETĀLI

1. variants1. uzdevums (4 punkti)

Izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, papildini tekstu!

Fosfora atoma elektronformula ir ………………………………………… . Fosfora augstākā oksidēšanas

pakāpe ir ……… fosfora zemākā oksidēšanas pakāpe ir ………………… . Fosfors ķīmiskajās reakcijās ir

………………………………… oksidētājs nekā hlors.

2. uzdevums (4 punkti)Ieraksti tabulā tā nemetāliskā elementa nosaukumu, kas atbilst dotajam raksturojumam!

Nemetāliskā elementa raksturojums Elementa nosaukums

Elements veido divatomu molekulu, kurā ir viena nepolārā kovalentā saite.

Elementa veidotā vienkāršā viela normālos apstākļos ir dzeltena, cieta viela.

Elements veido vairākas vienkāršas vielas: viena no tām ir balti iedzeltenā krāsā ar nepatīkamu smaržu, bet otra – sarkanā krāsā bez smaržas.

Elementa izotopiem ir liela nozīme enerģijas iegūšanai kodolsintēzes procesā.

3. uzdevums (6 punkti)Nosaki, kādu procesu (oksidēšanos vai reducēšanos) attēlo elektronu bilances vienādojums! A. 0

C + 4e- → –4

C ……………………………………………………………………………………………………

Uzraksti vienu ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kurā ogleklim mainās oksidēšanās pakāpe no B. 0

C uz –4

C!

……………………………………………………………………………………………………………………

Virs katra ķīmiskā elementa simbola uzraksti tā oksidēšanas pakāpi!C. S + O2 → SO2

Uzraksti atbilstošos elektronu bilances vienādojumus!

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

Kurš elements ir reducētājs? ……………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

45

K_11_ND_03_V1

4. uzdevums (4 punkti)Uzraksti ķīmiskās formulas diviem dažādiem nemetāliem, kurus var iegūt no dotajām izejvielām – CaCO3, H2O,

CaCl2, Na, HgO, CuO!

…………………………… ………………………………

Uzraksti divus ķīmisko reakciju vienādojumus šo nemetālu iegūšanai!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (3 punkti)Rūpniecībā slāpekli un ūdeņradi izmanto amonjaka ražošanā. Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojuma shēmu un

izvieto koeficentus ķīmiskās reakcijas vienādojumā!

H2 + N2 → …………………………

Pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma nosaki gāzu tilpumu attiecību!

V(H2) : V(N2) = ………………………

Aprēķini slāpekļa tilpumu, kas nepieciešams, lai pilnībā izreaģētu ar 15 m3 ūdeņraža!Gāzu tilpumi mērīti vienādos apstākļos.

6. uzdevums (3 punkti)Nemetāliskie elementi Zemes garozā sastopami minerālu, iežu un rūdu sastāvā dažādu ķīmisko savienojumu veidā.

Elementa skābekļa masas daļa Zemes garozā ir 45,0%, silīcija masas daļa ir 27,0%, bet ūdeņraža – 0,9 %. Diagrammā attēlo elementa silīcija masas daļu Zemes garozā!

Minerāla muskovīta (vizlas) formula ir KAl2(OH)2[AlSi3O10], tā molmasa – 370 g/mol. Tabulā ir atrodama infor-mācija par muskovīta kvantitatīvo sastāvu.

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

46

K_11_ND_03_V1

Izmantojot tavā rīcībā esošo informāciju, aprēķini elementa silīcija masas daļu (%) minerālā! Rezultātu ieraksti tabulā!

Elements K Al H Si O

Elementa masas daļa, % 10,5 21,9 0,5 51,9

Diagrammā, kas attēlo muskovīta sastāvu, norādīta kālija masas daļa (%). Ieraksti elementa silīcija simbolu atbil-stoši tā masas daļai (%) muskovītā!

7. uzdevums (6 punkti)Izlasi tekstu!Lai kara laikā pasargātu pilsētas un traucētu kara lidmašīnām, izmantoja ar gāzi pildītus balonus. Baloniem eks-

plodējot, gāze gaisā sadega, bet kaitīgas un bīstamas vielas neradās. Šīs gāzes ieguvei visbiežāk izmantoja litija hidrīdu. Litija hidrīds bija arī amerikāņu lidotāju glābšanas vestēs un piepūšamajās gumijas laivās. Avārijas gadījumā, nonākot ūdenī, sākās litija hidrīda ķīmiskā reakcija ar ūdeni. Mūsu dienās gaisa balonu pildīšanai šī gāze tiek aizstāta ar hēliju.

Uzraksti aprakstītās gāzes nosaukumu! ……………………………………………………………………………

Kāpēc gāzes izmantošana nav bīstama aprakstītajās situācijās? ……………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti tekstā aprakstīto gāzes iegūšanas ķīmiskās reakcijas vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāda īpašība nepieciešama gāzei, lai ar to pildītu glābšanas vestes?

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāpēc mūsu dienās šī gāze tiek aizstāta ar hēliju?

………………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti vienu piemēru, kur vēl praktiski lieto minēto gāzi?

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

47

K_11_ND_03_V2

NEMETĀLI

2. variants1. uzdevums (4 punkti)

Izmantojot ķīmisko elementu periodisko tabulu, papildini tekstu!Oglekļa atoma elektronformula ir ……………… . Oglekļa augstākā oksidēšanas pakāpe ir ........; oglekļa zemākā oksidēšanas pakāpe ir …… . Ogleklis ķīmiskajās reakcijās ir ……………… oksidētājs nekā fluors.

2. uzdevums (4 punkti)Ieraksti tabulā tā nemetāliskā elementa nosaukumu, kas atbilst dotajam raksturojumam!

Nemetāliskā elementa raksturojums Elementa nosaukums

Elements veido divu atomu molekulu, kurā ir trīs kovalentās nepolārās saites.

Elementa veidotā vienīgā vienkāršā viela parastos apstākļos ir zaļgandzeltena gāze.

Ķīmiskajam elementam ir vairāki alotropiskie veidi, diviem ir raksturīgi atomu tipa kristālrežģi, vienam no alotropiskajiem veidiem piemīt liela cietība.

Elementa veidotu vienkāršo vielu izmanto kā ekoloģiski tīru degvielu.

3. uzdevums (6 punkti)Nosaki, kādu procesu (oksidēšanos vai reducēšanos) attēlo elektronu bilances vienādojums! A. 0

S + 2e- → –2

S ? ……………………………………………………………………………………………………

Uzraksti vienu ķīmiskās reakcijas vienādojumu, kur sēram mainās oksidēšanās pakāpe no B. 0

S uz –2

S !

……………………………………………………………………………………………………………………

Virs katra ķīmiskā elementa simbola uzraksti tā oksidēšanās pakāpi!C. C + O2 → CO2

Uzraksti atbilstošus elektronu bilances vienādojumus!

……………………………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………………………

Kurš elements ir oksidētājs? …………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

48

K_11_ND_03_V2

4. uzdevums (4 punkti)Uzraksti ķīmiskās formulas diviem dažādiem nemetāliem, kurus var iegūt no dotajām izejvielām – CaO, KBr,

H2O2, SiO2, HCl, Zn!

…………………………… ………………………………

Uzraksti divus atbilstošus ķīmisko reakciju vienādojumus šo nemetālu iegūšanai!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (3 punkti)Rūpniecībā slāpekli un ūdeņradi izmanto amonjaka ražošanā. Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojuma shēmu un

izvieto koeficentus ķīmiskās reakcijas vienādojumā!

N2 + H2 → …………………………

Pēc ķīmiskās reakcijas vienādojuma nosaki gāzu tilpumu attiecību!

V(N2) : V(H2) = …………………………

Aprēķini ūdeņraža tilpumu, kas nepieciešams, lai pilnībā izreaģētu ar 100 m3 slāpekļa! Gāzu tilpumi mērīti vienādos apstākļos.

6. uzdevums (3 punkti)Nemetāliskie elementi ir sastopami cilvēka organismā dažādu ķīmisko savienojumu veidā. Elementa skābekļa masas

daļa cilvēka organismā ir 62,0%, oglekļa masas daļa – 21,0%, bet ūdeņraža – 10,0%. Diagrammā attēlo elementa oglekļa masas daļu (%) cilvēka organismā!

Minerāla karnalīta formula KCl∙MgCl2∙6H2O, tā molmasa – 277,5 g/mol. Tabulā ir atrodama informācija par karnalīta kvantitatīvo sastāvu.

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

49

K_11_ND_03_V2

Izmantojot tavā rīcībā esošo informāciju, aprēķini elementa hlora masas daļu (%) minerālā! Rezultātu ieraksti tabulā!

Elements K Mg H Cl O

Elementa masas daļa, % 14,1 8,6 4,3 34,6

Diagrammā, kas attēlo karnalīta sastāvu, norādīta kālija masas daļa (%). Ieraksti elementa hlora simbolu atbilsto-ši tā masas daļai (%) karnalītā!

7. uzdevums (6 punkti)Izlasi tekstu!Pirmoreiz šo zaļgandzelteno gāzi kā smacējošu, indīgu kaujas vielu izmantoja vācu armija 1915. gada 22. aprīlī pie

Ipras upes. Tajā laikā karavīriem nebija pieredzes, kā rīkoties, lai pasargātos no bīstamām gāzveida vielām; lielākoties viņi slēpās pēc iespējas dziļākos ierakumos. Tieši šie karavīri gāja bojā. Mazāk cieta tie, kas atradās augstāk virs zemes un ūdensbaseina tuvumā. Zināms, ka gāze vāji šķīst ūdenī, kā arī reaģē ar ūdeni.

Uzraksti gāzes nosaukumu! …………………………………………………………………………………………

Kāpēc gāja bojā karavīri, kas atradās dziļos ierakumos? …………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Iesaki, kā rīkoties, sajūtot šīs gāzes smaku? …………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu gāzes reakcijai ar ūdeni!

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāda praktiska nozīme mūsu dienās ir šai reakcijai? ………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Uzraksti vienu piemēru, kur vēl praktiski lieto šo gāzi? ……………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

50

K_11_ND_04_1V

NEMETĀLISKO ELEMENTU SAVIENOJUMI

1. variants 1. uzdevums (4 punkti)

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess, un ievelc “×» atbilstošajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Hlorūdeņraža šķīdums ūdenī ir sālsskābe.

Nitrātu uzglabāšanā svarīgākais drošības noteikums ir to pasargāšana no mitruma piekļuves.

Ja koncentrēta sērskābe nokļuvusi uz ādas, tad to jāskalo ar lielu ūdens daudzumu.

Spektrofotometru var izmantot fosfātjonu kvantitatīvai noteikšanai ūdens paraugā.

2. uzdevums (4 punkti)Sudrabam reaģējot ar koncentrētu slāpekļskābi, izdalās brūna gāze ar asu smaku.Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojuma shēmu, sastādi elektronu bilances vienādojumus, izliec koeficientus

ķīmiskās reakcijas vienādojumā!

_Ag + _HNO3 (konc.) → _AgNO3 + _...…..... + _........….

………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………

Kurš elements ir oksidētājs šajā reakcijā? ……………………………………

3. uzdevums (8 punkti)Slāpeklis ir izejviela kālija nitrāta rūpnieciskajā ražošanā. Kālija nitrāta ražošanā veic vairākas ķīmiskās pārvērtības, kuras var attēlot ar šādu pārvērtību virkni: N2 → A →

B → C → D → KNO3. Uzraksti vielu A, B, C un D ķīmiskās formulas!

A ………………………… B ………………………… C ………………………… D …………………………

Pēc stehiometriskās shēmas N2 → 2KNO3 aprēķini kālija nitrāta masu, ko var iegūt no 4,48 m3 (n. a.) slāpekļa!

Uzraksti vienu piemēru, kur izmanto kālija nitrātu!

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

51

K_11_ND_04_1V

………………………………………………………………………………………………………………………

4. uzdevums (8 punkti)Gāzu šķīdība ūdenī ir dažāda. Amonjaka (0 oC; 103,3 kPa) iespējamā masas daļa šķīdumā var būt 47%. Ar aprēķi-

niem pamato, vai vienā litrā ūdens normālos apstākļos (0 oC; 101,3 kPa) var izšķīdināt 224 litrus amonjaka!

Izskaidro ķīmiskās saites veidošanos pēc donorakceptora mehānisma amonija jonā!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………Paskaidro, kāpēc universālindikatora papīrs ir jāsamitrina, lai pierādītu amonjaku!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………Kāda vide ir amonjaka ūdens šķīdumam? Atbildi pamato!

………………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (6 punkti)Dažu avotu ūdenim ir nepatīkama pūstošu olu smaka. Ūdenī izšķīdusī gāze rodas Zemes dzīlēs dažādos procesos.

Gāze ir elementa X savienojums ar ūdeņradi, elementa oksidēšanas pakāpe ir –2. Tai šķīstot ūdenī, veidojas jons, kuru var pierādīt ar Pb2+ jonu (parādās melns duļķojums).

Uzraksti gāzes ķīmisko formulu! ……………………………………………………………………………………

Uzraksti saīsināto jonu vienādojumu, kas pamato nezināmā jona pierādīšanu ar Pb2+!Šo avotu ūdenim noplūstot un uzkrājoties grāvjos, ūdens kļūst duļķains. Ūdenim iztvaikojot, saskatāmi gaiši dzelte-

nas vienkāršas vielas nogulsnējumi.

Kas ir dzeltenā vienkāršā viela? ……………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu aprakstītajam procesam!

………………………………………………………………………………………………………………………

Sadedzinot dzelteno vielu, rodas cita gāze, kuras relatīvais blīvums pret gaisu ir 2,2. Aprēķini gāzes molmasu un nosaki tās ķīmisko formulu!

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

52

K_11_ND_04_2V

NEMETĀLISKO ELEMENTU SAVIENOJUMI

2. variants 1. uzdevums (4 punkti)

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess, un ievelc “×» atbilstošajā ailē!

Apgalvojums Jā Nē

Hlora šķīdumu ūdenī sauc par hlorūdeņražskābi.

Spektrofotometru var izmantot fosfātjonu kvalitatīvai noteikšanai ūdens paraugā.

Ja koncentrēta slāpekļskābe ir nokļuvusi uz ādas, tā nekavējoties jāskalo ar lielu ūdens daudzumu.

Svarīgākais drošības noteikums nitrātu uzglabāšanā ir to pasargāšana no mitruma piekļuves.

2. uzdevums (4 punkti)Varam reaģējot ar koncentrētu slāpekļskābi, izdalās brūna gāze ar asu smaku. Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienā-

dojuma shēmu, sastādi elektronu bilances vienādojumus, izliec koeficientus ķīmiskās reakcijas vienādojumā!

_Cu + _HNO3 (konc.) → _Cu(NO3)2 + _...…..... + _...….....

………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………

Kurš elements ir oksidētājs šajā reakcijā? …………………………………

3. uzdevums (8 punkti)Slāpeklis ir izejviela amonija nitrāta rūpnieciskajā ražošanā. Amonija nitrāta ražošanā veic vairākas ķīmiskās pārvērtības, kuras var attēlot ar šādu pārvērtību virkni: N2 → A

→ B → C → D → NH4NO3. Uzraksti vielu A, B, C un D ķīmiskās formulas!

A ………………………… B ………………………… C ………………………… D …………………………

Pēc stehiometriskās shēmas N2 → NH4NO3 aprēķini amonija nitrāta masu, ko var iegūt no 6,72 m3 (n. a.) slāpekļa!

Uzraksti vienu piemēru, kur izmanto amonija nitrātu!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

53

K_11_ND_04_2V

4. uzdevums (8 punkti)Gāzu šķīdība ūdenī ir dažāda. Hlorūdeņraža iespējamā masas daļa šķīdumā var būt 40%.Ar aprēķiniem pamato, vai 1 litrā ūdens normālos apstākļos (0 oC; 101,3 kPa) var izšķīdināt 112 litrus

hlorūdeņraža!

Izskaidro ķīmiskās saites veidošanos pēc donorakceptora mehānisma hidroksonija jonā!

………………………………………………………………………………………………………………………

Paskaidro, kāpēc universālindikatora papīrs ir jāsamitrina, lai pierādītu hlorūdeņradi!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāda vide ir hlorūdeņraža ūdensšķīdumam? Atbildi pamato!

………………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (6 punkti)Gaisa sastāvā šī gāze ir nelielā koncentrācijā. Gāze veidojas olbaltumvielu pūšanas procesos, to satur arī vulkānu

gāzes. Tā rodas arī Zemes dzīlēs un tāpēc ietilpst dabasgāzes sastāvā un ir izšķīdusi minerālavotu ūdeņos. Gāze ir indīga, bet tās vāju ūdensšķīdumu izmanto ārstnieciskos nolūkos. Ja šādam šķīdumam pielej svina(II) nitrāta šķīdumu, parādās melns duļķojums.

Uzraksti gāzes ķīmisko formulu! ……………………………………………………………………………………

Uzraksti saīsināto jonu vienādojumu, kas attēlo šķīdumā esošā jona iedarbību ar Pb2+ jonu!

………………………………………………………………………………………………………………………

Ķīmijas laboratorijā pagatavoja minētās gāzes šķīdumu ūdenī; daļu no pagatavotā šķīduma neizmantoja uzreiz, bet atstāja vārglāzē. Pēc dažām dienām šķīdums saduļķojās. Iztvaikojot ūdenim pilnībā, vārglāzē bija saskatāma dzeltena, kristāliska viela.

Kas ir dzeltenā vienkāršā viela? ……………………………………………………………………………………

Uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu aprakstītajam procesam!

………………………………………………………………………………………………………………………

Sadedzinot dzelteno kristālisko vielu, rodas cita gāze, kuras relatīvais blīvums pret ūdeņradi ir 32. Aprēķini gāzes molmasu un nosaki tās ķīmisko formulu!

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

54

K_11_ND_05_1V

NEORGANISKO VIELU DAUDZVEIDĪBA UN PĀRVĒRTĪBAS DABĀ

1. variants1. uzdevums (3 punkti)

Dotas vielu formulas: MgCl2, Fe(OH)3, Ba(NO3)2, NaOH, H3PO4, CO, Ca(HSO4)2, Cr2O3, Li2O, Mg(OH)Cl, SO2, HBr.

Aizpildi tabulu, katrā ailē no dotajām vielu formulām ierakstot vienu atbilstošo ķīmisko formulu!

Vielas klase Ķīmiskā formula

Amfotērs oksīds

Nešķīstoša bāze

Skābais sāls

2. uzdevums (5 punkti)Tabulā doti dažādu ūdens paraugu analīžu rezultāti.

Ūdens paraugs Avota ūdens Jūras ūdens Ezera ūdens

Kopējā Ca2+ un Mg2+ jonu koncentrācija, mmol/l 9,2 90,3 2,3

Kuram ūdens paraugam ir vislielākā ūdens cietība? Atbildi pamato!

………………………………………………………………………………………………………………………

Pēc avota ūdens parauga vārīšanas, ūdens cietība samazinājās no 9,2 mmol/l līdz 3,5 mmol/l. Kurš ūdens cietības veids tika novērsts vārīšanas procesā?

………………………………………………………………………………………………………………………

Ezera ūdenī, mazgājot rokas ar ziepēm, ziepes puto labi. Paskaidro, kāpēc, izmantojot datus tabulā!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Rūpniecības uzņēmuma notekūdeņos konstatēti Na+, SO2-4 , PO3-

4 un HCO-3 joni. Kura jona nokļūšana ezera ūdenī

veicinās ezera aizaugšanu?

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

55

K_11_ND_05_1V

3. uzdevums (5 punkti)Izveido oglekļa savienojumu aprites shēmu, ierakstot atbilstošajās rūtiņās – ogļskābā gāze, fosilais kurināmais,

benzīns, augu valsts ogļhidrāti!

Nosauc procesu, kurā rodas skābeklis! ……………………………………………………………………………

4. uzdevums (4 punkti)Paskaidro un analizē korozijas procesu! Tērauda jumta segums sastiprināts ar vara sakausējuma kniedēm.

Kurš metāls korodēs? ………………………………………………………………………………………………

Kā sauc korozijas veidu, kas norisinās šajā gadījumā! ……………………………………………………………

Prognozē, kurai mājai jumta korozijas process norisināsies ātrāk: ja māja atrodas lielas automaģistrāles tuvumā; a) ja māja atrodas laukos, meža vidū. b)

Atbildi pamato!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (7 punkti)Dotajai pārvērtībai uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu: CaCO3 → Ca(HCO3)2!

………………………………………………………………………………………………………………………

Kādu dabā notiekošu procesu apraksta šī pārvērtība?

………………………………………………………………………………………………………………………

Dotajai pārvērtībai uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu: Ca(HCO3)2 → CaCO3↓!

………………………………………………………………………………………………………………………

Nosauc vienu procesu dabā vai sadzīvē, kad norisinās šāda pārvērtība!

………………………………………………………………………………………………………………………

Pie ūdens, kas satur izšķīdušu kalcija sulfātu CaSO4, pieliets sodas Na2CO3 šķīdums. Uzraksti molekulāro un saīsināto jonu vienādojumu reakcijai!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāda būs šīs reakcijas praktiskā nozīme?

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

56

K_11_ND_05_1V

6. uzdevums (6 punkti)Veicot vecas mājas pārbūvi, bēniņos tika atrasta metāla kastīte ar medaļām. Tās bija ļoti interesantas, bet lielākā

daļa no tām savu īsto krāsu un izskatu bija zaudējušas. Kastīte, kurā tās glabājās bija no tumši pelēka metāla, kas vietām bija kļuvis sarkanbrūns.

1. medaļa bija kļuvusi gandrīz melna, 2. medaļa bija sarkanbrūna, vietām ar tumšiem un zaļganiem planku-miem, bet 3. medaļa bija spoža, dzeltenīga.

Izskaidro, kāpēc dažu medaļu izskats bija mainījies?Prognozē, no kāda materiāla varēja būt izgatavota kastīte un medaļas!

Kastīte ……………………………………………………… 1. medaļa……………………………………………………

2. medaļa …………………………………………………… 3. medaļa……………………………………………………

Iesaki, kā pareizi glabāt metāliskas piemiņas lietas, lai tās nemainītu savu izskatu!

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

57

K_11_ND_05_2V

NEORGANISKO VIELU DAUDZVEIDĪBA UN PĀRVĒRTĪBAS DABĀ

2. variants1. uzdevums (3 punkti)

Dotas vielu formulas: CaCl2, Fe(OH)2, KHS, Ca(NO3)2, KOH, CuO, H2SO3, P2O5, NO, Fe2O3, Mg(OH)NO3, H2S.Aizpildi tabulu, katrā ailē ierakstot vienu atbilstošo ķīmisko formulu no doto vielu ķīmiskajām formulām un tās

nosaukumu!

Vielas klase Ķīmiskā formula

Skābais oksīds

Skābekli nesaturoša skābe

Bāziskais sāls

2. uzdevums (5 punkti)Tabulā doti dažādu ūdens paraugu analīžu rezultāti.

Ūdens paraugs Ūdensvada ūdens Upes ūdens Jūras ūdens

Kopējā Ca2+ un Mg2+ jonu koncentrācija, mmol/l 8,2 1,7 85,6

Kuram ūdens paraugam ir vismazākā ūdens cietība? Atbildi pamato!

………………………………………………………………………………………………………………………

Pēc ūdens parauga vārīšanas ūdensvada ūdens cietība samazinājās no 8,2 mmol/l līdz 2,2 mmol/l. Kuršs ūdens cietības veids tika novērsts šajā paraugā?

………………………………………………………………………………………………………………………

Upes ūdenī, mazgājot ar ziepēm rokas, ziepes puto labi. Paskaidro, kāpēc, izmantojot datus tabulā!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Lauksaimniecības uzņēmuma notekūdeņos konstatēti Ca2+, Na+, NO-3 un HCO-

3 joni. Kura jona nokļūšana upes ūdenī veicinās upes aizaugšanu?

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

58

3. uzdevums (5 punkti) Izveido slāpekļa savienojumu aprites shēmu, ierakstot atbilstošajās rūtiņās – nitrāti, slāpekļskābe, amonjaks, augu

olbaltumvielas!

Nosauc procesu, kurā tiek patērēts skābeklis! ………………………………………………………………………

4. uzdevums (4 punkti)Paskaidro un analizē korozijas procesu!Tērauda jumta segums sastiprināts ar cinka kniedēm.

Kurš metāls korodēs? ………………………………………………………………………………………………

Kā sauc korozijas veidu, kas norisinās šajā gadījumā! ……………………………………………………………

Prognozē, kurai mājai jumta korozijas process norisināsies ātrāk: ja māja atrodas lielas automaģistrāles tuvumā; a) ja māja atrodas laukos, meža vidū;b)

Atbildi pamato!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (7 punkti)Dotai pārvērtībai uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu: MgCO3 → Mg(HCO3)2!

………………………………………………………………………………………………………………………

Kādu dabā notiekošu procesu apraksta šī pārvērtība!

………………………………………………………………………………………………………………………

Dotai pārvērtībai uzraksti ķīmiskās reakcijas vienādojumu! Mg(HCO3)2 → MgCO3↓

………………………………………………………………………………………………………………………

Nosauc vienu procesu dabā vai sadzīvē, kad norisinās šāda pārvērtība!

………………………………………………………………………………………………………………………

Pie ūdens, kas satur izšķīdušu kalcija hlorīdu CaCl2, pieliets sodas Na2CO3 šķīdums. Uzraksti ķīmiskās reakcijas molekulāro saīsināto jonu vienādojumu reakcijai!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Kāda būs šīs reakcijas praktiskā nozīme?

………………………………………………………………………………………………………………………

K_11_ND_05_2V

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

59

6. uzdevums (6 punkti)Lai veiktu muzeja ekspozīcijas maiņu, darbinieki fondu glabātavā atlasīja senas rotaslietas. Gredzeni bija spoži,

dzeltenīgi; piespraude – kļuvusi gandrīz melna; rokassprādze –sarkanbrūna ar gandrīz melniem plankumiem, ķēdītes – dzeltenīgas ar zaļganiem plankumiem.

Izskaidro, kāpēc dažu rotaslietu izskats bija mainījies!Prognozē, no kāda materiāla varēja būt izgatavotas rotaslietas!

Gredzeni ………………………………… Piespraude…………………………………

Rokassprādze …………………………… Ķēdītes ……………………………………

Iesaki, kā pareizi glabāt rotaslietas!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

60

K_11_ND_06_1V

OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA

1. variants1. uzdevums (3 punkti)

Izlasi tekstu!Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ieviests 1807. gadā pēc J. Bercēliusa priekšlikuma. Tajā

laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas var rasties tikai dzīvā organismā “dzīvības spēka” ietekmē. 1828. gadā Frīdrihs Vēlers pirmoreiz laboratorijas apstākļos ieguva organisku vielu urīnvielu (karbamīdu). 1845. gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisku vielu etiķskābi. 1830. gadā J. Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sastāvu var būt dažāda molekulu uzbūve. Šādus

savienojumus viņš nosauca par izomēriem. 1857. gadā vācu ķīmiķis F. A. Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un ka piesātināto ogļūdeņražu vispārīgā

formula ir CnH2n+2. 1861. gadā krievu ķīmiķis A. Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uzsvē-

ra, ka organisko savienojumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sastāva, bet arī no uzbūves.

Aizpildi tabulu!

Ieguldījums organisko vielu pētīšanā Zinātnieka uzvārds

Izteica domu, ka organisko vielu īpašības nosaka gan tās sastāvs, gan arī uzbūve.

Sintezēja organisku skābi.

Sāka lietot terminu “izomēri”.

2. uzdevums (5 punkti)Kurām ogļūdeņražu klasēm pieder dotie savienojumi? Tabulas ailēs ieraksti atbilstošo savienojuma burtu!

Ogļūdeņražu klase Alkāns Alkēns Alkīns Alkadiēns Arēns

Saīsinātās struktūrformulas burts

Ha) 2C═CH2

HCb) ≡C—CH2—CH3

Hc) 2C═CH—CH═CH2

CH3

d)

CHH3C CH2 CH3

CH3

e)

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

61

K_11_ND_06_1V

3. uzdevums (4 punkti)Nesazarotu organiskās vielas molekulu veido četri oglekļa atomi un desmit ūdeņraža atomi. Attēlo šīs vielas sastāvu un uzbūvi!

Molekulformula

Molekulas elektronformula

Struktūrformula

Saīsinātā struktūrformula

4. uzdevums (5 punkti)Uzraksti savienojumu nosaukumus atbilstoši IUPAC nomenklatūrai!

HC≡C—CH2—CH3 ………………………………………………………………………………………………

CHH3C CH2 CH3

CH3 …………………………………………………………………………………………

CH2H3C CH2 CH2 CH3 …………………………………………………………………………………

CHH3C CH CH3

CH3 CH3 …………………………………………………………………………………………Uzraksti savienojuma vēsturisko nosaukumu!

C2H2 …………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (3 punkti)Izpildi uzdevumu, izmantojot diagrammu!

Alkānu viršanas temperatūras atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā

Raksturo diagrammā attēloto likumsakarību!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

62

K_11_ND_06_1V

Uzraksti molekulformulu alkānam, kura viršanas temperatūra ir 150 °C! Nosaki aptuveno temperatūru, kuru sasniedzot, pilnībā būs iztvaikojuši benzīna sastāvā ietilpstošie nesazarotie

alkāni ar oglekļa atomu skaitu no C8 līdz C11!

………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Aprēķini ogļūdeņraža molekulformulu, ja tā sastāvā ir 85,7% C un 14,3% H un tā relatīvais blīvums pret hēliju ir 14!

7. uzdevums (5 punkti)Atomu modeļu komplekta melnās lodītes modelē oglekļa atomus, baltās lodītes – ūdeņraža atomus, bet stienīši –

ķīmiskās saites. Iedomājies, ka esi konstruktors un tev savienošanai ir iedotas 6 melnas lodītes, 18 baltas lodītes un 20 stienīši.

Izmantojot visas sešas melnās lodītes, izveido modeli ogļūdeņradim ar nesazarotu oglekļa atomu virkni un tikai vienkāršām saitēm!

Uzraksti tā molekulformulu, struktūrformulu!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Vai izmantoji visas lodītes? Paskaidro, kāpēc!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Vai izmantoji visus stienīšus? Paskaidro, kāpēc!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Izveido modeli ogļūdeņradim, kas satur sešus oglekļa atomus, tikai vienkāršas saites un pēc iespējas sazarotāku oglekļa atomu virkni! Uzraksti tā saīsināto struktūrformulu!

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

63

K_11_ND_06_2V

OGĻŪDEŅRAŽU UZBŪVE, NOMENKLATŪRA

2.variants1. uzdevums (3 punkti)

Izlasi tekstu!Iedalījums organiskajās un neorganiskajās vielās ķīmijā tika ieviests 1807. gadā pēc J. Bercēliusa priekšlikuma.

Tajā laikā ķīmiķi uzskatīja, ka organiskās vielas var rasties tikai dzīvā organismā “dzīvības spēka” ietekmē. 1828. gadā Frīdrihs Vēlers pirmoreiz laboratorijas apstākļos ieguva organisku vielu urīnvielu (karbamīdu). 1845. gadā A. Kolbe no neorganiskām vielām sintezēja organisku vielu etiķskābi. 1830. gadā J. Bercēliuss secināja, ka savienojumiem ar vienādu sastāvu var būt dažāda molekulu uzbūve. Šādus

savienojumus viņš nosauca par izomēriem. 1857. gadā vācu ķīmiķis F. A. Kekulē secināja, ka ogleklis ir četrvērtīgs un ka piesātināto ogļūdeņražu vispārīgā

formula ir CnH2n+2. 1861. gadā krievu ķīmiķis A. Butļerovs formulēja organisko vielu ķīmiskās uzbūves teorijas pamattēzes, kurās uz-

svēra, ka organisko savienojumu fizikālās un ķīmiskās īpašības ir atkarīgas ne tikai no to sastāva, bet arī no uzbūves.

Aizpildi tabulu!

Ieguldījums organisko vielu pētīšanā Zinātnieka uzvārds

Veica pirmo organiskās vielas sintēzi.

Ieviesa izomērijas jēdzienu.

Ieviesa piesātināto ogļūdeņražu rindas vispārīgo formulu.

2. uzdevums (5 punkti)Kurām ogļūdeņražu klasēm pieder dotie savienojumi? Tabulas ailēs ieraksti atbilstošo savienojuma burtu!

Ogļūdeņražu klase Alkāns Alkēns Alkīns Alkadiēns Arēns

Saīsinātās struktūrformulas burts

Ha) 2C═CH—CH3

Hb) 3C—CH2—CH2—CH2—CH3

Hc) 2C═CH—CH═CH2

CH3

CH3

d)

CHH3C C CH

CH3

e)

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

64

K_11_ND_06_2V

3. uzdevums (4 punkti)Organiskās vielas molekula satur trīs oglekļa atomus un astoņus ūdeņraža atomus. Attēlo šīs vielas sastāvu un uzbūvi!

Molekulformula

Molekulas elektronformula

Struktūrformula

Saīsināto struktūrformula

4. uzdevums (5 punkti)Uzraksti doto savienojumu nosaukumus atbilstoši IUPAC nomenklatūrai! HC≡C—CH3 ………………………………………………………………………………………………………CH3—CH2—CH2—CH2—CH2—CH3 …………………………………………………………………………

C CH H

H3C CH3 ………………………………………………………………………………………………

CCH3 CH2 CH3

CH3

CH3

…………………………………………………………………………………………Uzraksti savienojuma vēsturisko nosaukumu!C2H4 …………………………………………………………………………………………………………………

5. uzdevums (3 punkti)Izpildi uzdevumu, izmantojot diagrammu!

Alkānu viršanas temperatūras atkarība no oglekļa atomu skaita molekulā

Raksturo diagrammā attēloto likumsakarību!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

65

K_11_ND_06_2V

Uzraksti molekulformulu alkānam ar viršanas temperatūrau 0 °C! Nosaki aptuveno temperatūru, kuru sasniedzot, pilnībā būs iztvaikojuši benzīna sastāvā ietilpstošie nesazarotie

alkāni ar oglekļa atomu skaitu no C5 līdz C8!

………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Aprēķini ogļūdeņraža molekulformulu, ja tā sastāvā ir 85,7% C un 14,3% H un tā relatīvais blīvums pret ūdeņra-

di ir 21!

7. uzdevums (5 punkti)Atomu modeļu komplekta melnās lodītes modelē oglekļa atomus, baltās lodītes – ūdeņraža atomus, bet stienīši –

ķīmiskās saites. Iedomājies, ka esi konstruktors un tev savienošanai ir iedotas 7 melnas lodītes, 18 baltas lodītes un 24 stienīši.

Izmantojot visas septiņas melnās lodītes, izveido modeli ogļūdeņradim ar nesazarotu oglekļa atomu virkni un tikai vienkāršām saitēm!

Uzraksti tā molekulformulu, struktūrformulu!

………………………………………………………………………………………………………………………

Vai izmantoji visas lodītes? Paskaidro, kāpēc!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Vai izmantoji visus stienīšus? Paskaidro, kāpēc!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Izveido modeli ogļūdeņradim, kas satur septiņus oglekļa atomus, tikai vienkāršas saites un pēc iespējas sazarotā-ku oglekļa atomu virkni! Uzraksti tā saīsināto struktūrformulu!

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

66

K_11_ND_07_1V

OGĻŪDEŅRAŽU REAKCIJAS

1. variants1. uzdevums (6 punkti)

Izvēlies pareizo atbildi un pasvītro to!Kura no reakcijām ir dehidrēšanas reakcija?A.

C2H4 + H2O Katalizators C2H5OH CH4 + 2Br2 hv CH2Br2 + 2HBr

C5H12 Katalizators, t° C5H10 + H2 C4H6 + 2H2

Katalizators C4H10

Kāda veida reakcija ir: CHB. 4 + Cl2 hv CH3Cl + HCl?

Hidratēšana Halogenēšana Hidrogenēšana Dehidrogenēšana

Kura no reakcijām ir aizvietošanas reakcija?C.

C3H6 + HCl Katalizators C3H7Cl C2H2 + 2H2 Katalizators C2H6

C4H10 Katalizators, t° C4H8 + H2 C2H6 + Br2

hv C2H5Br + HBr

Kāda veida reakcija ir: CD. 3H6 + H2O Katalizators C3H7OH?

Hidratēšana Halogenēšana Hidrogenēšana Dehidrogenēšana

Kuram ogļūdeņradim E. nav iespējama pievienošanas reakcija?

C5H10 C2H2 C3H6 C2H6

Kuras vielas rodas, pilnībā sadegot propānam? F.

Oglekļa(IV) oksīds un ūdeņradis Ogleklis un ūdens

Oglekļa(IV) oksīds un ūdens Ogleklis un ūdeņradis

2. uzdevums (9 punkti)Izpildi uzdevumu, izmantojot tekstu un tabulā dotos datus!Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstības projekts paredz izbūvēt Ventspils koģenerācijas staciju. Koģenerācijas

stacijā kā kurināmo izmantos akmeņogles vai akmeņogļu un biomasas (līdz 15%) maisījumu. Ventspils siltumapgādes sistēmas attīstības projekta viens no mērķiem ir samazināt sēru saturošu savienojumu izmešu apjomu, atsakoties no mazuta izmantošanas siltumenerģijas ražošanā, kā to prasa Eiropas Savienības direktīvas.

(Pēc www.ventspils.lv, 15.12.2006.)

Atrodi vienu tekstā minēto ogļūdeņražu ieguves avota nosaukumu! ……………………………………………

Uzraksti vienu naftas pārstrādes produkta nosaukumu! …………………………………………………………Atrodi tekstā, kāpēc samazinās vides piesārņojums, mazutu aizstājot ar akmeņoglēm?

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

67

K_11_ND_07_1V

Izmantojot tabulas datus, nosaki kurināmo, kuru pilnībā sadedzinot, iegūs lielāko siltuma daudzumu (sadedzina vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!

Kurināmā veids Ķīmisko elementu masas daļa, % Izdalītais siltuma daudzums, kJ/kgC H O N S

Brūnogles 68 5,3 25,2 1,0 0,5 20000

Antracīts 92 3,8 1,3 2,0 0,9 32000

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Nosaki kurināmo, kuru sadedzinot, rodas lielāks atmosfēras piesārņojums (sadedzina vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Dabasgāzes sastāvā ir metāns, etāns, slāpeklis (0,7%), oglekļa dioksīds. Noskaidrots, ka tā degšanā izdalītais siltu-ma daudzums ir 50 000 kJ/kg.

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess! Pamato savu vērtējumu!Brūnogles aizstājot ar tādu pašu masu dabasgāzes, lielāks būs gan atmosfēras piesārņojums, gan iegūtais siltuma

daudzums.

3. uzdevums (3 punkti)Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumu shēmas!

H2C═CH2+HCl Katalizators ……………………………

C4H10 + 2Cl2 hv …………………… + ……………………

HC≡C—CH3+H2 Katalizators ……………………………

4. uzdevums (3 punkti)Ogļūdeņražus ķīmiskajā rūpniecībā izmanto citu organisko vielu iegūšanā. Papildini pārvērtību rindu etanola ie-

gūšanai no etāna! Ieraksti pārvērtību rindā daudzpunktu vietā nepieciešamo ogļūdeņraža molekulformulu! Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus pārvērtībām!

C2H6→ ……………………………→ C2H5OH

……………………………………………………………………

……………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

68

K_11_ND_07_1V

5. uzdevums (4 punkti)Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojumu, izvietojot koeficentus!

_C2H4 + _O2 → _CO2 + _ H2O

Pilnīgi sadedzinot 56 litrus etēna (n. a.), iegūst 3505 kJ siltuma. Aprēķini ķīmiskās reakcijas siltumefektu!

Uzraksti etēna degšanas reakcijas termoķīmisko vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Sadedzinot 1molu ogļūdeņraža, iegūti 134,4 litri CO2 (n. a.) un 126 grami H2O.Aprēķini iegūtā CO2 daudzumu un oglekļa daudzumu sadedzinātajā ogļūdeņradī!

Aprēķini iegūtā H2O daudzumu un ūdeņraža daudzumu sadedzinātajā ogļūdeņradī!

Uzraksti sadedzinātā ogļūdeņraža molekulformulu!

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

Vārds uzvārds klase datums

69

K_11_ND_07_2V

OGĻŪDEŅRAŽU REAKCIJAS

2. variants1. uzdevums (6 punkti)

Izvēlies pareizo atbildi un pasvītro to!Kura no reakcijām ir dehidrēšanas reakcija?A.

C3H6 + HCl Katalizators C3H7Cl CH4 + 2Br2 hv CH2Br2 + 2HBr

C2H2 + 2H2 Katalizators C2H6

C4H10 Katalizators, t° C4H8 + H2

Kāda veida reakcija ir: CHB. 4 + 2Br2 hv CH2Br2 + 2HBr?

Hidratēšana Hidrogenēšana Halogenēšana Dehidrogenēšana

Kura no reakcijām ir aizvietošanas reakcija?C.

C2H4 + H2O Katalizators C2H5OH CH4 + 2Br2 hv CH2Br2 + 2HBr

C5H12 Katalizators, t° C5H10 + H2 C4H6 + 2H2

Katalizators C4H10

Kāda veida reakcija ir: CD. 2H4 + H2O Katalizators C2H5OH?

Dehidrogenēšana Halogenēšana Hidrogenēšana Hidratēšana

Kuram ogļūdeņradim E. nav iespējama pievienošanas reakcija?

C4H8 C2H4 C3H8 C4H6

Kuras vielas rodas, pilnībā sadegot etānam? F.

Oglekļa(IV) oksīds un ūdens Ogleklis un ūdens

Oglekļa(IV) oksīds un ūdeņradis Ogleklis un ūdeņradis

2. uzdevums (9 punkti)Izmantojot tekstu un tabulā dotos datus, izpildi uzdevumu!Dažu tuvāko gadu laikā SIA “Sintez Oil Refinery” Daugavpils rajonā pašreizējās naftas bāzes “Zaļumi” teritorijā

plāno uzbūvēt naftas pārstrādes rūpnīcu. Jaunā naftas pārstrādes rūpnīca būs aprīkota ar jaunākajām tehnoloģijām un ik gadu plāno pārstrādāt vairāk nekā 300 000 tonnu naftas un 221 000 tonnu mazuta. Dziļā naftas un naftas produktu pārstrāde ļaus uzņēmumam saražot 66 000 tonnu A 95 un A 98 markas benzīna un 370 000 tonnu dīzeļdegvielas.

(Pēc www.naba.lv, 27.02.2007.)

Atrodi vienu tekstā minēto ogļūdeņražu ieguves avota nosaukumu! ……………………………………………

Uzraksti vienu naftas pārstrādes produkta nosaukumu! …………………………………………………………Atrodi tekstā, kurš fakts liecina par iespējamo piesārņojuma samazināšanos no naftas pārstādes rūpnīcas!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

70

K_11_ND_07_2V

Izmantojot tabulas datus, nosaki kurināmo, kuru pilnībā sadedzinot, iegūs lielāku siltuma daudzumu (sadedzina vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!

Kurināmā veids Ķīmisko elementu masas daļa, % Izdalītais siltuma daudzums, kJ/kgC H O N S

Akmeņogles 83 5,2 9,7 1,3 0,8 26000

Antracīts 92 3,8 1,3 2,0 0,9 35000

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Nosaki kurināmo, kuru sadedzinot, rodas lielāks atmosfēras piesārņojums (sadedzina vienādu kurināmā masu)! Paskaidro, kāpēc!

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

Dabasgāzes sastāvā ir metāns, etāns, slāpeklis (0,7%), oglekļa dioksīds. Noskaidrots, ka tā degšanā izdalītais siltu-ma daudzums ir 50 000 kJ/kg.

Novērtē, vai apgalvojums ir patiess! Pamato savu vērtējumu!Akmeņogles aizstājot ar tādu pašu masu dabasgāzes, mazāks būs gan atmosfēras piesārņojums, gan iegūtais siltuma

daudzums.

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

………………………………………………………………………………………………………………………

3. uzdevums (3 punkti)Pabeidz ķīmisko reakciju vienādojumu shēmas!

C3H8 + Br2 hv …………… + ………………

H3C—C≡C—H + H2 Katalizators …………………………

H2C═CH2 + H2O Katalizators …………………………

4. uzdevums (3 punkti)Ogļūdeņražus ķīmiskajā rūpniecībā izmanto citu organisko vielu iegūšanā. Papildini pārvērtību rindu propano-

la iegūšanai no propāna! Ieraksti pārvērtību rindā daudzpunktu vietā nepieciešamo ogļūdeņraža molekulformulu! Uzraksti ķīmisko reakciju vienādojumus pārvērtībām!

C3H8→ ......................→ C3H7OH

……………………………………………………………………

……………………………………………………………………

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

71

5. uzdevums (4 punkti)Pabeidz ķīmiskās reakcijas vienādojumu, izvietojot nepieciešamos koeficentus!

_C2H4 + O2 → _CO2 + _ H2O

Pilnīgi sadedzinot 112 litrus etēna (n. a.), izdalās 7010 kJ siltuma. Aprēķini ķīmiskās reakcijas siltumefektu!

Uzraksti etēna degšanas reakcijas termoķīmisko vienādojumu!

………………………………………………………………………………………………………………………

6. uzdevums (5 punkti)Sadedzinot 1 molu ogļūdeņraža, iegūti 112 litri CO2 (n. a.) un 108 grami H2O.Aprēķini iegūtā CO2 daudzumu un oglekļa daudzumu sadedzinātajā ogļūdeņradī!

Aprēķini iegūtā H2O daudzumu un ūdeņraža daudzumu sadedzinātajā ogļūdeņradī!

Uzraksti sadedzinātā ogļūdeņraža molekulformulu!

………………………………………………………………………………………………………………………

K_11_ND_07_2V

72

P I E Z Ī M Ē M

N O B E I G U M A V Ē R T Ē Š A N A S D A R B S

73

74

P I E Z Ī M Ē M

© ISEC, 2008

Projekts īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu