Klimata pārmaiņas un lauksaimniecības perspektīvas

Latvijā

Viesturs Jansons

Latvijas Lauksaimniecības universitāte

Vides un ūdenssaimniecības katedras vadītājs, profesors

Lauksaimniecības kultūru produktivitāte (raža) ?

SiltumsGaisma

Augu barības vielas augsnēAugsnes gaisa-ūdens režīms

Ūdens Ogļskābā gāze

Veģetācijas periods ?

Klimata mainības ietekmes uz siltuma un gaismas režīmu

Source: Climate Change in the Baltic Sea Area. 2007. HELCOM Thematic

Assessment in 2007. Balt. Sea Environ. Proc. No. 111. 54 p.

• pieaug veģetācijas perioda garums (prognoze ZD - 20-50; DD - 30-90 dienas);

• to (C) pieaugums par 2o pārbīda agroklimatiskās joslas par 200 km uz ziemeļiem (to prognoze +3-5o);

Palielinās ražas potenciāls, it sevišķi ziemojošiem kultūraugiem (ziemāju labības, z. rapsis), kurus mazāk ietekmē mitruma deficīts pavasarī un vasarā.

Iespējamās izmaiņas kultūraugu sekā

Klimata mainības ietekmes uz ūdens režīmu

Nokrišņi

+ ziema

+ pavasaris

- vasara

+ rudens

Source: Peltonen-Sainio P, Jauhiainen L, Hakala K & Ruosteenoja K, 2008. Growth duration and phasing, distribution of precipitation and yield capacity of spring cereals and rapeseed in changing climate at high latitudes. In press.

Laji 1985 2025 2055 2085 Ohra 30.2 23.0 19.8 17.9 Kaura 22.7 22.4 20.1 18.7 Kevätvehnä 31.2 26.3 20.9 17.8 Rypsi 83.6 37.2 34.7 29.5 Rapsi 91.9 41.6 32.5 26.3

Spring barley

Spring oat

Spring wheat

Turnip rape

Oilseed rape

Crop 1985 2025 2055 2085

Pieejamie nokrišņi (mm) uz potenciāli saražojamo biomasas tonnu.

Labībai nepieciešami aptuveni 25 mm ūdens uz 1 t biol. ražas

Iespējamie draudi lauksaimniecībai un ūdenssaimniecībai:• ūdens par maz• ūdens par daudz

Ūdens režīma izmaiņu iespējamie draudi lauksaimniecībai un videi:

• pastiprinās ūdens erozija nestabilās ziemās,• pieaugs augsnes un augu barības vielu zudumi,• palielinās denitrifikācija,• pasliktinās kultūraugu pārziemošanas apstākļi,• pieaugs lauksaimniecības noteces (piesārņojums).

January 30, 2000

Runoff: 25 mm

Soil loss: 2 kg ha-1

January 31, 2000

Runoff: 77 mm

Soil loss: 3 050 kg ha-1

Source: (Øygarden, 2000, Norway)

Latvijas upju notece, ūdens resursi

Source: Arnell, P. Döll, P. Kabat, B. Jiménez, K.A. Miller, T. Oki, Z. Sen and I.A. Shiklomanov, 2007: Freshwater resources and their management. Climate Change 2007: Impacts, Adaptation and Vulnerability. Contribution of Working Group II to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change, Cambridge University Press, Cambridge, UK, 173-210.

• Palielinās notece ziemas periodā

• Samazinās pavasara palu maksimumi (platību appludinājums pavasaros)

• Var samazināties vasaras notece (pieejamie ūdens resursi apūdeņošnai)

Novērotie, modelētie caurplūdumi Bērzes upei (KALME, DP2)

Bērze - Baloži , METQ modelis, nemodificētie dati

0,00

5,00

10,00

15,00

20,00

25,00

1 17 33 49 65 81 97 113 129 145 161 177 193 209 225 241 257 273 289 305 321 337 353

dienas

Q, m3 s-1

Novērotais, ilggadīgais noteces slānis 183 mm

Modelētais, ilggadīgais noteces slānis 175 mm

References periods (1961-1990), ilggadīgais noteces slānis 183 mm

A2 scenārijs (2070), ilggadīgais noteces slānis 206 mm

B2 scenārijs (2070), ilggadīgais noteces slānis 183 mm

Slāpekļa savienojumu noplūde (difūzais piesārņojums) ar upju noteci (KALME, DP2)

Bērze - Baloži, Fyris modelis, nemodificētie dati

0

1

2

3

4

5

6

7

Jan Feb Mar Apr May Jun Jul Aug Sep Oct Nov Dec

N kg ha-1

2000-2007 vidējā noplūde 17.8 kg N/ha gadā

A2 scenārijs noplūdei 24.2 kg N/ha gadā

B2 scenārijs noplūde 26.3 kg N/ha gadā

Iespējamie ekstremālo klimatisko parādību (plūdi) draudi

Vasaras plūdi VI 2001, Lielupes pietekasRīga VIII 2008Akmenes upe (lejpus Kretingas, Lietuva V, 2005)

Iespējamie ekstremālo klimatisko parādību (sausums) sekas

• Ražas zudumi

• Neizmantotas augu barības vielas augsnē

• Augsts augu barības vielu izskalošanās potenciāls rudenī

• Augstas piesārņojuma noplūdes pie nelabvēlīgas augsnes un klimatisko apstākļu kombinācijas

Bērzes monitoringa stacija, VI 2006 (KALME, DP2)

Bērze drainage field

0,00

0,20

0,40

0,60

0,80

1,00

1,20

1,40

1,60

1,80

20

06

.11

.08

20

06

.11

.09

20

06

.11

.10

20

06

.11

.11

20

06

.11

.12

20

06

.11

.13

20

06

.11

.14

20

06

.11

.15

20

06

.11

.16

20

06

.11

.17

20

06

.11

.18

20

06

.11

.19

20

06

.11

.20

20

06

.11

.21

Q l s-1

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180NO3 - N mg l-1

Q, l/s

NO3 - N mg / l

Content of the mineral nitrogen, mg kg-1 dry soil

Autumn 2006. Spring 2007 Field Soil layer

(cm)

NO3- N NH4-N NO3- N NH4-N

0 - 30 21.4 6.6 2.6 4.1

30 - 60 6.8 3.3 6.1 3.1 Silarāji

60 - 90 1.3 2.7 8.2 2.7

0 - 30 16.6 4.1 7.1 2.9

30 - 60 3.3 3.3 5.7 3.1 Klaipiņi

60 - 90 0.9 3.4 5.1 2.6

0 - 30 11.4 3.9 3.4 3.5

30 - 60 1.7 3.1 3.1 3.2 Puķes

60 - 90 1.3 2.6 2.4 2.7

0 - 30 14 4.1 3.5 3.2

30 - 60 9.6 3.4 5.5 3.4 Vāverītes

60 - 90 1.9 3 4.9 3

0 - 30 34 3.7 5.9 3.7

30 - 60 18.9 3.7 7.9 3.3 Kāpas

60 - 90 7.1 3.2 11.3 3.1

Source: Alcamo, J., J.M. Moreno, B. Nováky, M. Bindi, R. Corobov, R.J.N. Devoy, C. Giannakopoulos, E. Martin, J.E. Olesen, A. Shvidenko, 2007: Europe. Climate Change 2007: Impacts, Adaptation and Vulnerability. Contribution of Working Group II to the Fourth Assessment Report of the Intergovernmental Panel on Climate Change, Cambridge University Press, Cambridge, UK, 541-580.

Latvijas lauksaimniecība ?

Kopumā lauksaimniecība pasaulē cietīs no klimata izmaiņām. Nepietiekams nodrošinājums ar pārtikas rezervēm un pazeminātas ražošanas kapacitātes var izsaukt cenu pieaugumu. Baltijas reģiona (Latvijas) lauksaimniecība no tā var iegūt. Vides problēmas ? ES politika l/s un vides sektorā.

Nepieciešams minimizēt ar klimata izmaiņām saistītos riskus un maksimāli izmantot mūsu iespējamās priekšrocības!

Adaptācijas pasākumi!

Adaptācijas pasākumi lauksaimniecībā klimata mainības ietekmju samazināšanai

1. Ūdens režīma regulēšana:• Nosusināšanas sistēmu uzturēšana un pilnveidošana (virszemes notece

ziemas periodā, vasaras plūdi, ekstremālie plūdi, hidrobūvju drošība);• Apūdeņošanas sistēmu būvniecība (t.sk. subsīdijas).

2. Augsnes pret erozijas pasākumu ieviešana. (t.sk. subsīdijas).

3. Jaunu augu seku un kultūraugu hibrīdu ieviešana (Tehnoloģijas, papildus izmaksas zemniekiem).

4. Augu slimību un kaitēkļu apkarošana. (Labāki pārziemošanās apstākļi. Sausākas vasaras var sekmēt kaitēkļu un

vīrusu slimību attīstību, mitrākas sēnīšu izsaukto slimību pieaugumu).

5. Daudznozaru saimniekošanas sistēmas attīstības sekmēšana (t.sk. subsīdijas).

6. Lauksaimniecības difūzā piesārņojuma ietekmju samazināšana (mākslīgās mitrzemes, ūdeņu aizsargjoslas, t.sk. subsīdijas).

7. Klimata mainības kontrole, pētījumi, gatavība pielietot adaptācijas pasākumus (klimata un hidroloģisko datu pieejamība, LVĢMA monopols).

8. Tehnoloģiju , normatīvu pārskatīšana (inženierbūvju projektēšanas normatīvi, apūdeņošanas, nosusināšanas normas, minerālmēslu pielietošanas normas un termiņi, pesticīdu izmantošana).

Paldies par uzmanību