mūsu uzdevums ir nodrošināt to organizāciju pietiekami augstā līmenī. No sporta pasākumiem, kurus organizējam paši, noteikti gandarījums ir par Vidzemes atklāto hokeja čempionātu, kurā esam spējuši saglabāt stabilu komandu skaitu, un ceram uz to pieaugumu nākamsezon. Tāpat arī VOC organizētie fl orbola va-saras un ziemas turnīri kļuvuši par neatņemamu Valmieras sporta dzīves sastāvdaļu. Jau otro gadu organizējām aerobikas festivālu. Savukārt J. Daliņa stadionā ir iedzīvojušās bērnu vasaras un ziemas sporta un atpūtas nometnes, kā arī skriešanas un nūjošanas seriāli.

Kas šovasar ir plānots kānozīmīgākais pasākums uzņē-muma kalendārā?

Lielākās un nozīmīgākās ir vasarā plānotās vieglatlētikas sacensības “Prezidenta balvas izcīņa”, kuru organizāciju esam pārņēmuši no Valmieras pilsētas pašvaldības. Sacensības šovasar

norisināsies vēl nebijušā līmenī un jaunā formātā – savā starpā sacentīsies Baltijas valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas izlases. Pasākums notiks 8. un 9. jūnijā. Mūsu mērķis Valmierāir pulcēt visus spēcīgākos Balti-jas vieglatlētus, tādēļ sadarbībā ar sacensību atbalstītājiem ir

Valmieras pilsētas pašvaldības informatīvais izdevums 2012.gada aprīlisNr. 33

Gadalabākās būves –

Valmierā!

Turpinājums 2.lpp

Artis Jansons: “Mums ir daudz plānu un ieceru!”Andris Akmentiņš,Vidzemes Olimpiskais centrs

Par paveikto 2011.gadā un nākotnes plāniem intervijā stāsta SIA “Vidzemes Olimpiskais centrs” valdes priekšsēdētājs Artis Jansons.

Kāds Vidzemes Olimpiska-jam centram ir bijis aizvadītais gads?

Aizvadīto gadu vērtēju kāveiksmīgu, jo ir pieaudzis apmek-lējumu skaits visās Vidzemes Olimpiskā centra struktūrvienī-bās, kā arī ir auguši uzņēmuma gada fi nanšu rādītāji. Jūtam, ka sabiedrībā notiek atveseļošanās pēc krīzes, cilvēki aizvien vairāk nāk pie mums sportot, atpūsties vai just līdzi sportistiem sacen-sībās. Aizvadītajā vasarā esam sekmīgi noorganizējuši U-19 Pa-saules čempionāta sacensības, par kurām arī saņemtas uzslavas no FIBA. Gada laikā centra sporta zālēs un laukumos norisinās simtiem spēļu un sacensību, un

Anita Zušmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

Cariskās Krievijas laikā šeit bija maiznieka Bērziņa ceptuve, Latvijas laikā darbību turpināja Valmierā iemīļota maiznīca –ūdenskliņģeru smarža dzīvoja visāBruņinieku ielā. Līdz pat 20.gs.70.gadiem ēka kalpoja kā cep-tuve, kad to 1976.gadā pārņēma Valmieras muzejs un ierīkoja 1.stāvā krājumu glabātuvi, kamēr 2.stāvā tapa māksla Viļa Zaķa darbnīcā. Nu atkal Valmieras vec-pilsētas mūros Bruņinieku ielā garšīgi smaržo – uz palikšanu ēkā iemājojis traktieris “Liepziedi un Rozmarīns”.

Traktieris- mājīga un vienkārša ēstuvīte cilvēkiem, kas grib labiatpūsties un garšīgi paēst, nessavu saimnieku stāstu. Nosau-kums liek manīt – būs drusku latviskuma, būs drusku kaislība uz ciprešu zemi Itāliju. Liepa ir latviešu labklājības zīme, tā gozējas arī Valmieras ģerbonī un mudina pilsētu un tās cilvēkus domāt, radīt, galu galā priecāties par padarīto. Savukārt rozmarīns ir īsta Itālijas asociācija – saule, cilvēki, ēdiens un dzīve. Garš nosaukums, bez atskaņām, bet cilvēkus tas uzrunā un saimnieki par to stāsta saviem ciemiņiem-kādu dienu žūstoša liepziedu tēja lauku mājā savijās ar atmiņās neilgi iegūlušos rozmarīna smaržu Itālijā, un tapa nosaukums.

Traktieris nesola baltus gald-autus un augstas klases apkalpo-šanu – tā galvenā ideja ir ļauties māju sajūtai. Ciemiņš tiks laipni apkalpots, taču pēc dakšiņas un naža, kas nolikti galda galā, jāsniedzas pašam. Viesmīlis ar viesi parunāsies vairāk nekā vajag- smalkos restorānos saru-nāties ar apmeklētājiem vispār nedrīkst, bet traktierī, mājas sajūtu uzturot, tas pieklājas un ir pat nozīmīgi – tur ciemiņus gaida! Bērniem ir savs rotaļu stūrītis, jaunieši var omulīgi pasēdēt ar tējas krūzi pažobeles spilvenos.

Traktiera virtuve piedāvā picas ar kraukšķīgām maliņām, kastiek ceptas krāsnī uz “dzīvās” uguns- nekur citur Valmierā tādupicu nedabūt. Receptes no Toskānas sniedz ieskatu itāļu

virtuvē – garšīgas un latviešu vēderiem pieņemamas. Baziliks un rozmarīns lieliski sader ar vistas gaļu un kartupeļiem – no ēdiena nevajag baidīties, to vajag izgaršot, izprast pavāra vēstījumu.

Traktiera saimnieku pārliecība – vajag tiešām gribēt un ne tikai gribēt, bet arī darīt! Un tad, kad grib, visas durvis viegli veras uz sapni.

Vasarā traktieris iznāks ielās, un vasaras terasē varēs piesēst, lai nobaudītu kādu glāzi garda vīna un picas šķēli, kas taps turpat ārā, acu priekšā. Saimnieki sola “dzīvo” mūziku un pa retam arī brīvdabas kino! Skaistā vietā jādarot skaistas lietas!

Raksts tapis, turpinot stāstī-jumu par interesantiem objektiem Valmierā

“Liepziedos un Rozmarīnā” ar ciemiņu aprunāsies no sirds

paredzēts balvu fonds labākosportistu prēmēšanai. Pasākums paredzēts kā sporta svētki Valmierā, jo ne tikai vieglatlētikas stadionā norisināsies liela rosība, bet dažāda veida aktivitātes pa-redzētas arī stadiona teritorijā un tās apkārtnē. Valmieriešiem būs iespēja piedalīties dažādās

sporta aktivitātēs – nūjošanā, skriešanā, riteņbraukšanā, frīsbijāu.c. Esam panākuši vienošanos ar Valsts Prezidenta kanceleju, un sacensības ar savu klātbūtni pagodinās arī Latvijas Republi-kas prezidents Andris Bērziņš. Sacensībās un to atklāšanas ceremonijā ir iecerēts uzsvērt Baltijas tautu vienotību un drau-dzību. Plašāk par “Prezidentabalvas” izcīņu stāstīsim aprīļa sākumā preses konferencē Rīgā.

Kādi vēl pasākumi vai no-metnes paredzētas VOC vasaras kalendārā?

Dažādu valstu sportisti un komandas plāno aizvadīt savas vasaras treniņnometnes pie mums. Gaidām vasarā hokeja komandas no Sanktpēterburgas un Maskavas. Turpināsim sadar-bību ar Rīgas futbola klubu “Metta”, kura jau otro gadu treniņus aizvadīs Jāņa Daliņa stadionā.

Policija Valmierā atklāj interaktīvo mācību klasiDace Jukāma,Vidzemes reģiona pārvaldesKārtības policijas birojs

4.aprīlī Valmierā, Raiņa ielā 3, Valmieras 5. vidusskolas telpās Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvalde atklāja mācību klasi bēr-niem, kas paredzēta interaktīvu mācību organizēšanai pirmsskolu vecāko grupu un sākumskolu 1. un 2.klašu audzēkņiem.

Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes mācību klasēbērniem nodarbībās tiks piedā-vāta iespēja atbilstoši ceļu satiksmes noteikumu prasībām praktiski iejusties ceļu satiksmes dalībnieka lomā gan kā gājējam, gan kā velosipēda vadītājam. Mācību klase bērniem aprīkota ar interaktīvās tāfeles komplektu, ceļiem ar gājēju pārejām un

krustojumiem, ceļa zīmēm, lukso-foriem, kā arī velosipēdiem un skrejriteņiem.

Klases atklāšanā piedalījās Valsts policijas, Valmieras pilsētas pašvaldības, Valmieras 5.vidus-skolas un Latvijas Transport-līdzekļu apdrošinātāju biroja pārstāvji. Pirmajā nodarbībā pie-dalījās Valmieras 5. vidusskolas pirmās klases audzēkņi, kuriem arī pirmajiem tika pasniegta Drošības ABC apliecība. Plānots, ka nodarbības apmeklēs ne tikai mazie valmierieši. Mācību klasē tiek gaidīti bērni no visas Vidzemes. Kā atzina klātesošie, klases izveide ir nenovērtējams ieguldījums bērnu izglītošanā un sniedz cerību, ka ievērojami uzlabos bērnu praktiskās zinā-šanas un drošību.

Jaunums! Valmieras kultūras karte

Aicinām apmeklēt

Valmieras kultūras kartes publisko prezentāciju

18.aprīlī plkst.17.00

Valmieras integrētajā bibliotēkāCēsu ielā 4, 2.stāvā

Atnāc un uzzini pirmais visu par pirmo atlaižu karti septiņās Valmieras pilsētas un apkārtnes kultūras iestādēs!

turpinājums no 1.lpp

2012.gada aprīlis ♦ 2UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Protams, kā ik gadu ciemos gaidām arī Rīgas “Dinamo” un HK “Rīga”. Jūtam, ka par Vidzemes Olimpisko centru ir pieaugusi interese arī ārvalstīs. Esmu ticies ar sporta nozares pārstāvjiem no Lielbritānijas, kuri ir novērtējuši mūsu piedāvātās iespējas un treniņapstākļus. Iespējams, ka sadarbība izveidojas ar vairākiem Lielbritānijas regbija un futbola klubiem.

Kā veicas Sporta reha-bilitācijas centrā pie J. Daliņa stadiona?

Pārņemot Daliņa stadionu, mūsu pārziņā nonāca arī viesnī-cas ēka J. Daliņa ielā 2. Izskatot dažādus šīs ēkas attīstības modeļus, nolēmām attīstīt to kā sporta rehabilitācijas un SPA centru, kurš būtu pieejams gansportistiem, gan ikvienam pilsētas iedzīvotājam un pilsētas viesiem. Pēc diviem darbības gadiem var droši teikt, ka iecere sevi attais-nojusi, jo SPA centrs ir attīstījis dažādas rehabilitācijas un ārst-niecības programmas un piedāvā gan peldētapmācību bērniem, ūdens aerobiku grūtniecēm, dažā-das SPA veselības kūres, gan

arī citas veselības uzlabošanas nodarbības un procedūras. Aici-nām arī valmieriešus tikties ar dažādiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri popularizē veselīgu dzīvesveidu. SPA centrs ir izvei-dojis, manuprāt, lielisku orga-nisma un prāta rehabilitācijas programmu, ar kuru var iepazīties mājas lapā www.vocspa.lv.

Valmierā tagad arī ir futbola stadions ar mākslīgo laukuma segumu.

Šis stadions tapis pēc Latvijas futbola izlases sensacionālās dalības Eiropas čempionāta fināl-turnīrā Portugālē 2004. gadā. Tad futbols Latvijā bija “uz viļņa”, un Latvijas futbola federācija, piesaistot valsts finansējumu, aktīvi darbojās, lai visos valstsreģionos būtu kvalitatīvi treniņ-apstākļi futbola attīstībai. Diemžēl ekonomiskās lejupslīdes laikā finansējums futbola stadiona celt-niecības pabeigšanai no valsts puses tika pārtraukts, un pēdējos gadus šos darbus savu iespēju robežās finansē pašvaldība. 2011. gadā uzņēmums SIA “LEC” pabeidza visus stadiona ārējās celtniecības darbus. Šobrīd līdz pilnīgai objekta pabeigšanai pa-licis izbūvēt stadiona tribīņu iekš-

telpas. Ļoti ceru, ka to izdarīsim 2013. gadā. Pats futbola laukums sportošanai jau ir pieejams divassezonas, ko izmanto gan Val-mieras futbolisti, gan arī regbija, frīsbija un lakrosa komandas.

Uzskatu, ka jau šobrīd esam radījuši visus nepieciešamos priekšnosacījumus, lai ar lielo fut-bolu Valmierā varētu nodarboties visos laikapstākļos 8 līdz 10 mēnešus gadā. Ticu, ka Valmierā, pilsētā ar kolosālām futbola tradīcijām, kādreiz atkal būs arī spēcīga valsts virslīgas līmeņa futbola komanda!

Kāda šobrīd ir situācija J. Daliņa stadionā un kādi ir plāni saistībā ar tā attīstību?

Stadionu apsaimniekojam no 2010. gada. Izskatot stadiona pie-dāvātās iespējas, plašo teritoriju un apkārtni, izvirzījām mērķi perspektīvā veidot stadionu kā sabiedrībai atvērtu teritoriju, kura ir pieejama ne tikai sportistiem, bet arī visiem Valmieras iedzīvo-tājiem, lai sportiskā gaisotnē pavadītu savu brīvo laiku. Jau pa-gājušā vasara pierādīja, ka esamizvēlējušies pareizo attīstības modeli. Visu vasaru stadionā norisinājās gan profesionālās, gan bērnu un jauniešu sporta un

aktīvās atpūtas nometnes, vasa-ras līgas spēles basketbolā un florbolā. Esam gandarīti parValmieras Jauniešu domes lēmumu 2011. gadā nominēt stadionu kā pievilcīgāko un drau-dzīgāko vietu aktīvai atpūtai pilsētas jauniešiem. Lai dažādotustadiona piedāvājumu, ugunsdzē-sēju tornī izveidojām divas klinšu kāpšanas trases. Sadarbībā arveikalu Sport2000 stadiona ap-kārtnē esam attīstījuši skriešanas un nūjošanas seriālus, kuri nori-sinās marķētās skriešanas trasēs. Šosezon plānojam izveidot arī riteņbraukšanas seriālus Daliņa stadiona apkārtnē. Strādājam, lai tuvākajā laikā varētu izsludināt iepirkuma procedūru par bērnu spēļu un vingrošanas laukumu ierīkošanu stadiona teritorijā. Pavasarī plānojam nomainīt arī daļu koka sētas, kura savu laiku jau sen ir nokalpojusi. Paralēli ikdienas darbam strādājam piestadiona nākotnes vīzijas, kurāatjaunotiem vieglatlētikas sekto-riem, skrejceļam un sporta lauku-miem blakus redzu arī jaunu vieglatlētikas manēžu ar iespējām pilnvērtīgiem treniņiem ziemas apstākļos.

Kā pavasaris, tā ielu bedrītesAnita Zušmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

Par ielu seguma stāvokli Valmierā, kā arī par turpmāk plānotajiem ielu rekonstrukcijas projektiem uz sarunu aicinājām Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektoru Jāni Baiku unNekustamā īpašuma apsaimnie-košanas pārvaldes vadītāju Ritu Jemšiku.

Atnākot pavasarim, aktuāls kļūst ielu bedrīšu jautājums. Kāda šobrīd ir situācija Valmierā?

J.Baiks: Diemžēl jāatzīst, ka ik pavasari ielu bedrīšu problē-mas ir aktuālas – arī šogad.

Kāpēc tad bedres ik gadu rodas no jauna?

J.Baiks: Daudzviet Valmierā asfalts ir savu mūžu nokalpojis, tas klāts vēl padomju laikos – vienā vietā bedres aizlāpām, blakus tās parādās no jauna. Turklāt, lielas problēmas rada tas, ka, sav-laicīgi neveicot ielas virskārtas atjaunošanu, tiek bojāts ielas segums un nesošā – pamatnes daļa. Šī brīža ielu noslodzi nevar salīdzināt ar padomju laikos esošo – lielākoties, veicot ielu segumu remontu, jāmaina ne tikai virskārta, bet arī nesošās apakškārtas, kas nespēj izturēt pieaugošo noslodzi. Tagad mums projektētāji iesaka šķembas ievest no Somijas, tās ielu seguma kalpošanu paildzina – bagātajās Eiropas valstīs tā arī dara.

Mūsdienu speciālisti izpētījuši, ka pie nosacījuma, ka asfalts uz-klāts 3 kārtās, tā virsējā – nodi-luma kārta jāatjauno ik pa 7-10 gadiem. Ja šis darbs netiek sav-laicīgi veikts, tad ielu segumam tiek bojātas nesošās kārtas. Valmieras pilsētā tas nozīmētu ikgadu atjaunot ielu seguma asfalt-betona virskārtu ne mazāk kā 6,5 km. Mēs diemžēl pie šī brīža

Piedalies Lielajā talkā Valmierā!

21.aprīlī visā Latvijas teritorijā tiks organizēta vides sakopšanas akcija “Lielā Talka”. Šajā dienā sakopt savu pilsētu aicināti arī valmierieši – ģimenes, skolēni, studenti, uzņēmumu un iestāžu kolektīvi. Valmieras pilsētas admi-nistratīvajā teritorijā Lielo talku organizēs pilsētas pašvaldība sa-darbībā ar SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”. Lielās talkas laikā valmierieši aicināti sakopt Gaujas krastus un tiem pieguļošās teri-torijas. 21.aprīlī no pl.10:00 tal-kas dalībnieki aicināti pulcēties laukumā pie Dzelzs tilta Pārgaujas pusē, pie Vanšu tilta Pārgaujas pusē un estrādē. J.Daliņa stadiona apkārtnē notiks sportiskā talka, kurā tiks sakoptas skriešanas, nūjošanas trases un sporta bāzeipieguļošā teritorija. Talkas dalīb-nieki tiks nodrošināti ar maisiem, taču cimdi jāsarūpē pašiem.

Valmierieši, kuri pilsētas pub-liskās teritorijas vēlas sakopt citā dienā, aicināti sazināties ar pašvaldību par maisu saņemšanu un atkritumu savākšanu, zvanot 64207152.

finansiālajiem apstākļiem ievērot speciālistu ieteikumu nespējam.

Vai pie asfalta bojāšanās varētu vainot sāls kaisīšanu ziemas periodā?

R.Jemšika: Sāls kaisīšana ziemā asfaltu būtiski neietekmē. Drīzāk to ietekmē mūsu laikap-stākļi – te salst, te kūst. Kad sniegs kūst, asfalta plaisās ietek ūdens, savukārt naktī, kad piesalst, ūdens sasalstot izplešas, salauž asfaltu – tāpēc arī bedres rodas, asfalts sadrūp. Viennozīmīgi ne-var apgalvot, ka sāls asfaltam ir pilnīgi nekaitīgs, taču sāli kaisa, lai novērstu ielas slīdāmību pie nelieliem mīnus grādiem. Šī metode ir efektīva, kamēr āra temperatūra ir līdz -7 grādiem. Tiklīdz paliek aukstāks, tiek lietots smilts – sāls maisījums. Mūsu ce-ļiem vislabāk būtu tad, ja uznāktu ziema un tāda tā arī noturētos bez atkušņiem visu laiku – auksta, bez īpašām temperatūras svārstībām. Taču pēdējos gados tā vairs nav – laikapstākļi ir ļoti mainīgi.

Bieži iedzīvotāji ir sašutuši – katru gadu ielu bedrītes lāpa no jauna, saka – kāpēc nevar uzreiz ielu sataisīt kārtīgi, sen jau būtu miers?!

J.Baiks: Kā parasti, apstāja-mies pie ierobežotajām finansēm.No nesenās pieredzes – rekon-struējot Rīgas ielu un Stacijas ielu, tika nomainīta grunts un ielas pamatne līdz pat 1,4 metru dziļumam. Tāpat tika nomainītas apakšzemes komunikācijas un trīs kārtās tika uzliets asfalts, no-mainīts tika arī trotuāra segums, ielas apgaismojums un sakārtota lietus ūdens kanalizācija. Pie šā-das, pamatīgas rekonstrukcijas, kad uz gadiem desmit varētu aizmirst par ielu, izmaksas vienam kilometram ir apmēram 1 miljons latu – kaut gan tādas cenas bija tad, kad šīs ielas rekonstruējām, tagad summa varētu būt vēl

lielāka. Ja ņem vērā, ka Valmieras teritorijā pavisam ir 120 km ielu, no kurām 66 km ir asfaltētas, bet 54 km grantētas, iedzīvotāji var parēķināt, cik līdzekļu nepie-ciešams, lai atjaunotu kaut vai tikai asfaltētās ielas. Komunālajai saimniecībai pašvaldības budžetā atvēlēti 1,2 miljoni latu – diemžēl ar šo naudu neko daudz pilsētā nevar izdarīt, turklāt par šiem līdzekļiem jāsedz arī daudzi citi saimnieciskie izdevumi, ne tikai ielu rekonstrukcijas darbi.

Protams, var iebilst, ka navjāveic tik pamatīga ielu rekon-strukcija- ir arī tāds variants. Pie nosacījuma, ka maina tikai asfalta virskārtu 5 cm biezumā, viens kilometrs izmaksātu apmēram 200 tūkstošus latu. Šāds segums kalpotu apmēram 7 gadus. Ne-drīkst aizmirst, ka zem ielu pa-matnes atrodas galvenās komuni-kācijas - ūdensvads, saimnieciskā un lietus ūdens kanalizācija, kas arī nereti ir kritiskā stāvoklī. Veicot ielu seguma remontu to nedrīkst neņemt vērā – pirms jauna se-guma ieklāšanas nepieciešams savest kārtībā komunikācijas, kas atkal prasa līdzekļus.

Kādi ir galvenie komunālās saimniecības budžeta uzdevu-mu posteņi?

R.Jemšika: Tur ietverta gan notekūdeņu apsaimniekošana (lietus kanalizācija un grāvju uz-turēšana), gan bioloģiskās daudz-veidības uzturēšana (pilsētas zaļās zonas, ziedu apstādījumi, kapsētu uzturēšana), ielu ap-gaismojums (gan elektrība, gan uzturēšanas darbi). Tāpat no ko-munālās saimniecības budžeta jāapmaksā kārtējie uzturēšanas darbi pilsētā, kas ir gan ielu uz-turēšana, gan satiksmes drošība (t.sk.ielu remonts), arī tehnisko projektu izstrāde. Budžeta līdzekļi aiziet arī pilsētas infrastruktūras uzturēšanā, t.sk. strūklaku uztu-rēšanā, bērnu rotaļlaukumu sa-

kārtošanā u.c. (Aut.piezīme – vairāk ar Valmieras pilsētas paš-valdības budžetu 2012.gadam iespējams iepazīties portālā www.valmiera.lv).

Kā ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem? Ceļu infrastruktūra ir ierakstīta kā viena no valsts prioritātēm.

J.Baiks: Jā, taču no autoceļu fonda mums šogad piešķirti vien 168 tūkstoši latu. Ņemot vērā iepriekš minēto, varat paši secināt, ko par šādu summu var izdarīt. Valsts no akcīzes nodokļa piešķir ceļiem tikai 8%, pārējā summa aiziet kopējā valsts budžetā –kāda tur prioritāte. Tas viss ir daudz par maz! Piemēram, lai segtu vien Valmieras pilsētas Ziemas dienesta uzturēšanas izmaksas, nepieciešami vien 156 tūkstoši lati – no valsts piešķirtā finansējuma pāri nepaliek gandrīz nekas. Par atlikušo summu jāveicbedrīšu remonts, jāuztur gran-tētās ielas (greiderēšana), lietuskanalizācija, vasarā ielu slaucī-šana, appļaušana, luksoforu dar-bības uzturēšana, horizontālais ielu apzīmējums un citi darbi- tas viss ir jāfinansē no pašvaldības budžeta.

Līdz šim jau laikam glāba iespēja no Eiropas Savienības fondiem saņemt finansējumu ielu rekonstrukcijai?

J.Baiks: Būtībā jā! Visām uz šo brīdi rekonstruētajām ielām izdevās piesaistīt Eiropas Savie-nības finansējumu, pamatojot, ka tās ir pilsētas maģistrāles- pa tām kursē starppilsētu sabiedriskais transports, tās ir stratēģiski nozī-mīgas ielas ne tikai Valmierai, bet Vidzemes reģionam kopumā. Kā prioritāti nākošajam plānošanas periodam esam noteikuši ielas 25 km garumā – ir cerība pie-saistīt finansējumu periodam no 2014.-2020.gadam, taču, vai tas izdosies, nav zināms. Ja būs

tāda iespēja, esam tai gatavi! Ļoti ceram uz veiksmi! Katrā ziņāir cerība, ka arī nākamajā plāno-šanas periodā nemainīgi kā prioritāte saglabāsies ielu rekon-strukcija. Šobrīd pētījumi par to liecina. Ielu stāvoklis Latvijā ir kritisks, izmaksas būs milzīgas. Jāatzīst, ka visas šīs ielas – gan Stacijas ielu, gan Rīgas ielu, gan Matīšu šoseju Valmierā mēs rekonstruējām tiešām par labām cenām, jau šogad cenas ir augstākas.

Kā ar iesākto Limbažu ielas rekonstrukciju?

J.Baiks: To, protams, šogad pabeigsim. Tam esam ieplānojuši pašvaldības budžetā līdzekļus. Vēl ļoti gribam remontēt arī Lāčplēša ielu, kas iet gar Val-mieras Drāmas teātri un tālāk gar tirgu – taču izskatās, ka šo-gad tas vēl nenotiks, jo vispirms SIA “Valmieras Ūdens” plānoja rekonstruēt maģistrālos ūdens-vada un kanalizācijas tīklus, bet iepirkuma procesa gaitā radās sarežģījumi – šobrīd iepirkuma procedūra ir pārtraukta. Ceram, ka vismaz rudenī beidzot tiksim pie apakšzemes komunikāciju izbūvētāja un nākamgad varēs atjaunot arī asfalta segumu Lāčplēša ielā.

Un kā ar pilsētas grantēta-jām ielām?

R.Jemšika: Pēc ziemas pe-rioda grantētās ielas greiderējam tad, kad grantētās ielas ir paliku-šas sausākas un ir jēga to darīt. Protams, var saprast iedzīvotājus, kuriem šobrīd diendienā jābrauc ar savu transportu pa negreide-rētu ielu, taču nepiemērotā laikā nogreiderēta iela ir vienkārši nelietderīgi iztērēti līdzekļi –bedres otrā dienā būs atkal. Greiderēšanas un grants ielas seguma uzlabošanas darbiem šogad paredzēti 34 tūkstoši latu.

2012.gada aprīlis ♦ 3UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Gada labākās būves Valmierā

Radošums un bizness inkubatorā

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

30.martā nosaukti Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotās ska-tes “Gada labākā būve Latvijā 2011” laureāti. Vairākas Valmierā esošās būves ieguvušas laureāta godu.

Nominācijā “RESTAURĀCIJA” bronzas godalgu ieguvusi Valmie-ras muzeja ēka Pilskalna ielā 2. Objekta pasūtītājs ir Valmieras pilsētas pašvaldība, to projektēja arhitekts Ainars Markvarts. Galve-nais būvuzņēmējs: SIA “Ekers”, darbuzņēmēji: SIA “Vidzemes energoceltnieks”, SIA “Madis”, SIA“DGS Group”, SIA “NDC”, SIA “Kvinta BCL”, būvuzraugs: Jānis Čakāns.

Nominācijā “RENOVĀCIJA”, t.sk. energoefektivitātes paaugsti-nāšana, galveno godalgu jeb zeltabalvu saņēma Vidzemes slimnī-cas (Jumaras ielā 195) A-korpusa 2.-6. un pagrabstāva renovācijas

projekts. Darbu pasūtītājs: SIA“Vidzemes slimnīca”, bet projek-tētājs: SIA “Nams”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Latvijas Energoceltnieks”, bet darbuzņē-mēji: SIA “Būvētājs AB”, AS “SCO Centrs”, SIA “NMS Elpa”, SIA “Rubate”, SIA “Lafivents”, būvuzraugs: Valdis Valeinis.

Savukārt nominācijā “INŽE-NIERBŪVE” sudraba balvu iegu-vusi 330/110 kV a/st Valmiera Raunas ielā 4. Pasūtītājs: A/S “Latvenergo AST”, bet projektē-tājs: A/S “Latvenergo AST”, pro-jektēšanas departaments. Galve-nais būvuzņēmējs: SIA “Latvijas Energoceltnieks”. Darbuzņēmēji: SIA “Remeks serviss”, SIA “Vidzemes energoceltnieks”, SIA“Limbažu ceļi”, A/S “STA Grupa”, SIA “Gartens”. Būvuzraugs: Viktors Barovskis.

Konkursu rīko Latvijas Būv-nieku asociācija, un tam kopumā bija pieteikti 24 objekti.

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

Marts visā Latvijā bija Laba servisa mēnesis. Kampaņā ar devīzi “Uzslavē labu servisu!” iesaistījās arī Valmieras pilsētas pašvaldība, aicinot ikvienu intere-sentu iepazīt un novērtēt pašval-dības darbu. Laba servisa mēneša ietvaros Valmieras pilsētas paš-valdība šajā gadā organizēja trīs iedzīvotāju sapulces. Tāpat tika organizētas skolēnu ekskursijas pašvaldībā, tādejādi aicinot iepa-zīt pašvaldības darbu un ikdienu, u.c. pasākumi.

Tāpat Laba servisa mēnešaietvaros tika organizēti vairāki sa-rīkojumi darbinieku profesionālās

Noslēdzas kampaņa “Uzslavē labu servisu!”kvalifikācijas un iemaņu uzlabo-šanai, piemēram, semināri par kvalitatīvu klientu apkalpošanu, datu drošību u.c. Tāpat pašval-dībā noskaidroti atsaucīgākie darbinieki.

“Valmieras pilsētas pašvaldība jau vairākus gadus iesaistās Laba servisa mēneša aktivitātēs, jo uzskatām, ka tā ir lieliska iespēja paskatīties ne tikai no malas uz savu darbību un sadarbību ar saviem klientiem, valmieriešiem, bet arī, lai uzlabotu prasmes, iemaņas un zināšanas,” tā pauž Valmieras mērs Inesis Boķis.

Labsserviss.lv sadarbībā arLatvijas Tirdzniecības un rūpnie-cības kameru (LTRK) arī šogad nominēs ne tikai uzņēmumu –

uzvarētāju B2B kategorijā, bet arī sabiedrībai un uzņēmumiem draudzīgāko valsts un pašvaldī-bas iestādi, aktualizējot klientu servisa jautājumu tieši publiskā sektora iestādēs un organizācijās. Jāpiebilst, ka pērn Valmieras pilsētas pašvaldība tika atzīta kāuzņēmējiem draudzīgākā pašval-dība Latvijā. Šogad organizatori ir papildinājuši nominācijas un sa-darbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) nominēs “Sa-biedrībai draudzīgāko valsts vaipašvaldību iestādi e-pakalpoju-mos” un “Uzņēmumiem draudzī-gāko valsts vai pašvaldību iestādi e-pakalpojumos”.

Sanita Laiviņa,Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators

Pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk runā par jaunās ekonomikas laikmetu, ko virza inovācijas unjaunrade. Pieskaņojoties Valmie-ras mākslas un kultūras mēneša noskaņām, šoreiz par to, ko nozīmē radošās industrijas, ko tās var dot mūsu ekonomikai un kādi radošās industrijas piemēri sastopami Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII).

Radošās industrijas ir taut-saimniecības nozares, kas balstāsuz individuālo vai kolektīvo rado-šumu, prasmēm un talantu, un spēj celt labklājību un radīt dar-bavietas, radot un/vai izmantojot intelektuālo īpašumu. Saskaņā ar Lielbritānijas Kultūras, mediju un sporta departamenta klasifikāciju radošās industrijas veido: reklā-mas, arhitektūras, mākslas darbu un antīko mākslas darbu tirdz-niecības industrija, amatniecības, dizaina, dizaineru modes, filmu, video, fotogrāfijas, interaktīvās izklaides programmatūras indus-trija, mūzikas, vizuālā un izpildī-tājmākslas, izdevējdarbības, pro-grammēšanas, datorspēļu, digi-tālās izdevējdarbības un TV un radio industrijas.

Radošo industriju attīstība Latvijā ļauj izmantot valsts vis-vērtīgāko resursu – iedzīvotāju radošo potenciālu. Pieprasījums pēc radošo industriju radītiem produktiem strauji aug, jo tos plaši izmanto ne tikai jaunajās industrijās, bet arī tradicionālajos ražošanas uzņēmumos, piemē-ram, pārtikas, tekstilrūpniecības, mēbeļu, sadzīves tehnikas ražo-šanā u.c. Šodien mēs vairs ne-pērkam tikai lietas, bet izjūtas, ko tās mums rada. Un bez dizaina pakalpojumu izmantošanas neiz-tikt. Tāpat interneta rašanās radīja apvērsumu pieprasījumā pēc digitālās izdevējdarbības, dator-spēļu, reklāmas, mūzikas un citu industriju pakalpojumiem.

Radošās industrijas uzsāk sa-vu attīstību daudz straujāk nekā tradicionālās industrijas, un tām ir milzīgs potenciāls, ko novērtējuši arī vairāki Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora uzņēmumi, kuri pārstāv radošās industrijas.

Tā, piemēram, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā

tiek inkubēts uzņēmums “Amber Fashion Group”, kas nodrošina dizaina apģērba zīmola David`s attīstību Latvijā un pasaulē. Uz-ņēmuma komanda šobrīd strādā pie sērijveida dizaina apģērbu ko-lekcijas gatavošanas, piedāvājot klientiem augstākās klases ap-ģērbu izstrādājumus par demo-krātiskām cenām, jo šī uzņēmuma attīstību vada filosofija, ka modeiir jābūt pieejamai plašam valkā-tāju lokam, nebaidoties par savuatbilstību kādiem īpašiem mate-riāliem vai fiziskiem standartiem, tāpēc modes mākslinieka David`s tērpi pieejami dažādos izmēros par labām cenām. Šī gada 13.aprīlī plkst. 20:00 tirdzniecības centrā “Sky&More” modes māksli-nieks Dāvids skatē atrādīs savu jauno sieviešu tērpu kolekciju sezonai rudens/ziema 2012./13.

Aprīļa mēnesis ir nozīmīgs un aktīvs arī uzņēmumam “Val-mieras kinostudija”, kas Lauku at-balsta dienesta finansēta projek-ta ietvaros šomēnes atklāja savu skaņu ierakstu studiju, piedāvājot tādus audio pakalpojumus kā reklāmu, audio grāmatu un citu materiālu ieskaņošanu. Paralēli audio studijas attīstīšanai “Val-mieras kinostudija” nodarbojas ar pasākumu organizēšanu, izrāžu un kino/tv producēšanu. Uzņē-muma producētās un īstenotās bērnu izrādes “Tāltālā meža varonis” un “Pingvīni nāk!” guva lielus panākumus un skatītāju atsaucību visā Latvijā.

Pie VBII radošās industrijas uzņēmumiem pieskaitāmi arī tādiuzņēmumi kā “80ART”, kas no-darbojas ar mazbudžeta audio-reklāmu izgatavošanu, “Epata

Studio”, kas piedāvā visa veida audio vizuālos risinājumus, “Fun Generation Lab”, kas šobrīd strādā pie mobilo tehnoloģiju ap-likācijas izstrādes, SIA “Ludere”, kas attīsta sociālo tīklu aplikāciju Ideju Akadēmija, u.c., kuru darbī-ba šoreiz plašāk netiek izklāstīta, jo esam par viņiem rakstījuši jau pirms tam.

Par radošumu un tā attīstību rūpējas arī pats Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, regulāri organizējot dažādus rosinošus pasākumus. Tā, piemēram, šo-gad pirmo gadu VBII piedalās Valmieras kultūras un mākslas mēnesī, pie sevis izstādot Gunāra Kroļļa grafikas un Andra Vārpas skulptūras, aicinot ikvienu interesentu ar tām iepazīties Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora vestibilā Purva ielā 12A.

Savukārt no 27. līdz 29. aprī-lim VBII norisināsies starptautisks informācijas un mobilo tehnoloģiju attīstībai veltīts pasākums Garage48, kas vienuviet pulcēs vairāk kā 100 programmētājus, dizainerus, mārketinga speciālis-tus un vienkārši start-up entu-ziastus, kas 48 stundu laikā ideju pārvērtīs strādājošā prototipā. Dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 16.aprīlim Garage48 oficiālajā mājas lapā.

Radošās industrijas nenolie-dzami pēdējā laikā uzrāda strauju izaugsmi un nodarbinātības pie-augumu salīdzinājumā ar pārējām industrijām, taču būtiski paturēt prātā, ka radošo industriju veiksme slēpjas mākslas, kultūras, tehnoloģiju un biznesa mijiedarbībā.

Aicina iepazīties ar autoostas rekonstrukcijas idejuSIA “VTU Valmiera”

Izsludināta sabiedriskā ap-spriešana par Valmieras autoostas (Stacijas ielā 1) rekonstrukcijas skiču projektu.

Izstrādātais priekšlikums pa-redz rekonstruēt esošo autoostas ēku, mainot tās iekšējo plānojumu, maksimāli piemērojot to publiskas ēkas funkcijai. Projekts paredz atsevišķu iekšējo nenesošo sienu demontāžu un jaunu starpsienu izbūvi. Ēku paredzēts siltināt unveikt iekštelpu renovāciju. Papil-dus plānots izbūvēt jaunu ap-

jomu, lai nodrošinātu autoostas mūsdienīgu funkcionalitāti. Kā svarīgs elements tiek plānota autoostas platformu nojume.

Rekonstrukcijas skiču projekts un papildus informācija izvietota Valmieras pilsētas pašvaldībā Lāčplēša ielā 2, Valmierā, un tā būs pieejama līdz 2012.gada 30.aprīlim.

Jau ziņots, ka SIA “VTU Valmiera” izsludināja metu kon-kursu autoostas rekonstrukcijai, pēc kura tika nolemts skiču pro-jekta un tehniskā projekta izstrādi uzticēt SIA “Heima”.

turpinājums no 1.lpp

2012.gada aprīlis ♦ 2UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Protams, kā ik gadu ciemos gaidām arī Rīgas “Dinamo” un HK “Rīga”. Jūtam, ka par Vidzemes Olimpisko centru ir pieaugusi interese arī ārvalstīs. Esmu ticies ar sporta nozares pārstāvjiem no Lielbritānijas, kuri ir novērtējuši mūsu piedāvātās iespējas un treniņapstākļus. Iespējams, ka sadarbība izveidojas ar vairākiem Lielbritānijas regbija un futbola klubiem.

Kā veicas Sporta reha-bilitācijas centrā pie J. Daliņa stadiona?

Pārņemot Daliņa stadionu, mūsu pārziņā nonāca arī viesnī-cas ēka J. Daliņa ielā 2. Izskatot dažādus šīs ēkas attīstības modeļus, nolēmām attīstīt to kā sporta rehabilitācijas un SPA centru, kurš būtu pieejams gansportistiem, gan ikvienam pilsētas iedzīvotājam un pilsētas viesiem. Pēc diviem darbības gadiem var droši teikt, ka iecere sevi attais-nojusi, jo SPA centrs ir attīstījis dažādas rehabilitācijas un ārst-niecības programmas un piedāvā gan peldētapmācību bērniem, ūdens aerobiku grūtniecēm, dažā-das SPA veselības kūres, gan

arī citas veselības uzlabošanas nodarbības un procedūras. Aici-nām arī valmieriešus tikties ar dažādiem sabiedrībā zināmiem cilvēkiem, kuri popularizē veselīgu dzīvesveidu. SPA centrs ir izvei-dojis, manuprāt, lielisku orga-nisma un prāta rehabilitācijas programmu, ar kuru var iepazīties mājas lapā www.vocspa.lv.

Valmierā tagad arī ir futbola stadions ar mākslīgo laukuma segumu.

Šis stadions tapis pēc Latvijas futbola izlases sensacionālās dalības Eiropas čempionāta fināl-turnīrā Portugālē 2004. gadā. Tad futbols Latvijā bija “uz viļņa”, un Latvijas futbola federācija, piesaistot valsts finansējumu, aktīvi darbojās, lai visos valstsreģionos būtu kvalitatīvi treniņ-apstākļi futbola attīstībai. Diemžēl ekonomiskās lejupslīdes laikā finansējums futbola stadiona celt-niecības pabeigšanai no valsts puses tika pārtraukts, un pēdējos gadus šos darbus savu iespēju robežās finansē pašvaldība. 2011. gadā uzņēmums SIA “LEC” pabeidza visus stadiona ārējās celtniecības darbus. Šobrīd līdz pilnīgai objekta pabeigšanai pa-licis izbūvēt stadiona tribīņu iekš-

telpas. Ļoti ceru, ka to izdarīsim 2013. gadā. Pats futbola laukums sportošanai jau ir pieejams divassezonas, ko izmanto gan Val-mieras futbolisti, gan arī regbija, frīsbija un lakrosa komandas.

Uzskatu, ka jau šobrīd esam radījuši visus nepieciešamos priekšnosacījumus, lai ar lielo fut-bolu Valmierā varētu nodarboties visos laikapstākļos 8 līdz 10 mēnešus gadā. Ticu, ka Valmierā, pilsētā ar kolosālām futbola tradīcijām, kādreiz atkal būs arī spēcīga valsts virslīgas līmeņa futbola komanda!

Kāda šobrīd ir situācija J. Daliņa stadionā un kādi ir plāni saistībā ar tā attīstību?

Stadionu apsaimniekojam no 2010. gada. Izskatot stadiona pie-dāvātās iespējas, plašo teritoriju un apkārtni, izvirzījām mērķi perspektīvā veidot stadionu kā sabiedrībai atvērtu teritoriju, kura ir pieejama ne tikai sportistiem, bet arī visiem Valmieras iedzīvo-tājiem, lai sportiskā gaisotnē pavadītu savu brīvo laiku. Jau pa-gājušā vasara pierādīja, ka esamizvēlējušies pareizo attīstības modeli. Visu vasaru stadionā norisinājās gan profesionālās, gan bērnu un jauniešu sporta un

aktīvās atpūtas nometnes, vasa-ras līgas spēles basketbolā un florbolā. Esam gandarīti parValmieras Jauniešu domes lēmumu 2011. gadā nominēt stadionu kā pievilcīgāko un drau-dzīgāko vietu aktīvai atpūtai pilsētas jauniešiem. Lai dažādotustadiona piedāvājumu, ugunsdzē-sēju tornī izveidojām divas klinšu kāpšanas trases. Sadarbībā arveikalu Sport2000 stadiona ap-kārtnē esam attīstījuši skriešanas un nūjošanas seriālus, kuri nori-sinās marķētās skriešanas trasēs. Šosezon plānojam izveidot arī riteņbraukšanas seriālus Daliņa stadiona apkārtnē. Strādājam, lai tuvākajā laikā varētu izsludināt iepirkuma procedūru par bērnu spēļu un vingrošanas laukumu ierīkošanu stadiona teritorijā. Pavasarī plānojam nomainīt arī daļu koka sētas, kura savu laiku jau sen ir nokalpojusi. Paralēli ikdienas darbam strādājam piestadiona nākotnes vīzijas, kurāatjaunotiem vieglatlētikas sekto-riem, skrejceļam un sporta lauku-miem blakus redzu arī jaunu vieglatlētikas manēžu ar iespējām pilnvērtīgiem treniņiem ziemas apstākļos.

Kā pavasaris, tā ielu bedrītesAnita Zušmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

Par ielu seguma stāvokli Valmierā, kā arī par turpmāk plānotajiem ielu rekonstrukcijas projektiem uz sarunu aicinājām Valmieras pilsētas pašvaldības izpilddirektoru Jāni Baiku unNekustamā īpašuma apsaimnie-košanas pārvaldes vadītāju Ritu Jemšiku.

Atnākot pavasarim, aktuāls kļūst ielu bedrīšu jautājums. Kāda šobrīd ir situācija Valmierā?

J.Baiks: Diemžēl jāatzīst, ka ik pavasari ielu bedrīšu problē-mas ir aktuālas – arī šogad.

Kāpēc tad bedres ik gadu rodas no jauna?

J.Baiks: Daudzviet Valmierā asfalts ir savu mūžu nokalpojis, tas klāts vēl padomju laikos – vienā vietā bedres aizlāpām, blakus tās parādās no jauna. Turklāt, lielas problēmas rada tas, ka, sav-laicīgi neveicot ielas virskārtas atjaunošanu, tiek bojāts ielas segums un nesošā – pamatnes daļa. Šī brīža ielu noslodzi nevar salīdzināt ar padomju laikos esošo – lielākoties, veicot ielu segumu remontu, jāmaina ne tikai virskārta, bet arī nesošās apakškārtas, kas nespēj izturēt pieaugošo noslodzi. Tagad mums projektētāji iesaka šķembas ievest no Somijas, tās ielu seguma kalpošanu paildzina – bagātajās Eiropas valstīs tā arī dara.

Mūsdienu speciālisti izpētījuši, ka pie nosacījuma, ka asfalts uz-klāts 3 kārtās, tā virsējā – nodi-luma kārta jāatjauno ik pa 7-10 gadiem. Ja šis darbs netiek sav-laicīgi veikts, tad ielu segumam tiek bojātas nesošās kārtas. Valmieras pilsētā tas nozīmētu ikgadu atjaunot ielu seguma asfalt-betona virskārtu ne mazāk kā 6,5 km. Mēs diemžēl pie šī brīža

Piedalies Lielajā talkā Valmierā!

21.aprīlī visā Latvijas teritorijā tiks organizēta vides sakopšanas akcija “Lielā Talka”. Šajā dienā sakopt savu pilsētu aicināti arī valmierieši – ģimenes, skolēni, studenti, uzņēmumu un iestāžu kolektīvi. Valmieras pilsētas admi-nistratīvajā teritorijā Lielo talku organizēs pilsētas pašvaldība sa-darbībā ar SIA “Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekošanas organizācija”. Lielās talkas laikā valmierieši aicināti sakopt Gaujas krastus un tiem pieguļošās teri-torijas. 21.aprīlī no pl.10:00 tal-kas dalībnieki aicināti pulcēties laukumā pie Dzelzs tilta Pārgaujas pusē, pie Vanšu tilta Pārgaujas pusē un estrādē. J.Daliņa stadiona apkārtnē notiks sportiskā talka, kurā tiks sakoptas skriešanas, nūjošanas trases un sporta bāzeipieguļošā teritorija. Talkas dalīb-nieki tiks nodrošināti ar maisiem, taču cimdi jāsarūpē pašiem.

Valmierieši, kuri pilsētas pub-liskās teritorijas vēlas sakopt citā dienā, aicināti sazināties ar pašvaldību par maisu saņemšanu un atkritumu savākšanu, zvanot 64207152.

finansiālajiem apstākļiem ievērot speciālistu ieteikumu nespējam.

Vai pie asfalta bojāšanās varētu vainot sāls kaisīšanu ziemas periodā?

R.Jemšika: Sāls kaisīšana ziemā asfaltu būtiski neietekmē. Drīzāk to ietekmē mūsu laikap-stākļi – te salst, te kūst. Kad sniegs kūst, asfalta plaisās ietek ūdens, savukārt naktī, kad piesalst, ūdens sasalstot izplešas, salauž asfaltu – tāpēc arī bedres rodas, asfalts sadrūp. Viennozīmīgi ne-var apgalvot, ka sāls asfaltam ir pilnīgi nekaitīgs, taču sāli kaisa, lai novērstu ielas slīdāmību pie nelieliem mīnus grādiem. Šī metode ir efektīva, kamēr āra temperatūra ir līdz -7 grādiem. Tiklīdz paliek aukstāks, tiek lietots smilts – sāls maisījums. Mūsu ce-ļiem vislabāk būtu tad, ja uznāktu ziema un tāda tā arī noturētos bez atkušņiem visu laiku – auksta, bez īpašām temperatūras svārstībām. Taču pēdējos gados tā vairs nav – laikapstākļi ir ļoti mainīgi.

Bieži iedzīvotāji ir sašutuši – katru gadu ielu bedrītes lāpa no jauna, saka – kāpēc nevar uzreiz ielu sataisīt kārtīgi, sen jau būtu miers?!

J.Baiks: Kā parasti, apstāja-mies pie ierobežotajām finansēm.No nesenās pieredzes – rekon-struējot Rīgas ielu un Stacijas ielu, tika nomainīta grunts un ielas pamatne līdz pat 1,4 metru dziļumam. Tāpat tika nomainītas apakšzemes komunikācijas un trīs kārtās tika uzliets asfalts, no-mainīts tika arī trotuāra segums, ielas apgaismojums un sakārtota lietus ūdens kanalizācija. Pie šā-das, pamatīgas rekonstrukcijas, kad uz gadiem desmit varētu aizmirst par ielu, izmaksas vienam kilometram ir apmēram 1 miljons latu – kaut gan tādas cenas bija tad, kad šīs ielas rekonstruējām, tagad summa varētu būt vēl

lielāka. Ja ņem vērā, ka Valmieras teritorijā pavisam ir 120 km ielu, no kurām 66 km ir asfaltētas, bet 54 km grantētas, iedzīvotāji var parēķināt, cik līdzekļu nepie-ciešams, lai atjaunotu kaut vai tikai asfaltētās ielas. Komunālajai saimniecībai pašvaldības budžetā atvēlēti 1,2 miljoni latu – diemžēl ar šo naudu neko daudz pilsētā nevar izdarīt, turklāt par šiem līdzekļiem jāsedz arī daudzi citi saimnieciskie izdevumi, ne tikai ielu rekonstrukcijas darbi.

Protams, var iebilst, ka navjāveic tik pamatīga ielu rekon-strukcija- ir arī tāds variants. Pie nosacījuma, ka maina tikai asfalta virskārtu 5 cm biezumā, viens kilometrs izmaksātu apmēram 200 tūkstošus latu. Šāds segums kalpotu apmēram 7 gadus. Ne-drīkst aizmirst, ka zem ielu pa-matnes atrodas galvenās komuni-kācijas - ūdensvads, saimnieciskā un lietus ūdens kanalizācija, kas arī nereti ir kritiskā stāvoklī. Veicot ielu seguma remontu to nedrīkst neņemt vērā – pirms jauna se-guma ieklāšanas nepieciešams savest kārtībā komunikācijas, kas atkal prasa līdzekļus.

Kādi ir galvenie komunālās saimniecības budžeta uzdevu-mu posteņi?

R.Jemšika: Tur ietverta gan notekūdeņu apsaimniekošana (lietus kanalizācija un grāvju uz-turēšana), gan bioloģiskās daudz-veidības uzturēšana (pilsētas zaļās zonas, ziedu apstādījumi, kapsētu uzturēšana), ielu ap-gaismojums (gan elektrība, gan uzturēšanas darbi). Tāpat no ko-munālās saimniecības budžeta jāapmaksā kārtējie uzturēšanas darbi pilsētā, kas ir gan ielu uz-turēšana, gan satiksmes drošība (t.sk.ielu remonts), arī tehnisko projektu izstrāde. Budžeta līdzekļi aiziet arī pilsētas infrastruktūras uzturēšanā, t.sk. strūklaku uztu-rēšanā, bērnu rotaļlaukumu sa-

kārtošanā u.c. (Aut.piezīme – vairāk ar Valmieras pilsētas paš-valdības budžetu 2012.gadam iespējams iepazīties portālā www.valmiera.lv).

Kā ar valsts piešķirtajiem līdzekļiem? Ceļu infrastruktūra ir ierakstīta kā viena no valsts prioritātēm.

J.Baiks: Jā, taču no autoceļu fonda mums šogad piešķirti vien 168 tūkstoši latu. Ņemot vērā iepriekš minēto, varat paši secināt, ko par šādu summu var izdarīt. Valsts no akcīzes nodokļa piešķir ceļiem tikai 8%, pārējā summa aiziet kopējā valsts budžetā –kāda tur prioritāte. Tas viss ir daudz par maz! Piemēram, lai segtu vien Valmieras pilsētas Ziemas dienesta uzturēšanas izmaksas, nepieciešami vien 156 tūkstoši lati – no valsts piešķirtā finansējuma pāri nepaliek gandrīz nekas. Par atlikušo summu jāveicbedrīšu remonts, jāuztur gran-tētās ielas (greiderēšana), lietuskanalizācija, vasarā ielu slaucī-šana, appļaušana, luksoforu dar-bības uzturēšana, horizontālais ielu apzīmējums un citi darbi- tas viss ir jāfinansē no pašvaldības budžeta.

Līdz šim jau laikam glāba iespēja no Eiropas Savienības fondiem saņemt finansējumu ielu rekonstrukcijai?

J.Baiks: Būtībā jā! Visām uz šo brīdi rekonstruētajām ielām izdevās piesaistīt Eiropas Savie-nības finansējumu, pamatojot, ka tās ir pilsētas maģistrāles- pa tām kursē starppilsētu sabiedriskais transports, tās ir stratēģiski nozī-mīgas ielas ne tikai Valmierai, bet Vidzemes reģionam kopumā. Kā prioritāti nākošajam plānošanas periodam esam noteikuši ielas 25 km garumā – ir cerība pie-saistīt finansējumu periodam no 2014.-2020.gadam, taču, vai tas izdosies, nav zināms. Ja būs

tāda iespēja, esam tai gatavi! Ļoti ceram uz veiksmi! Katrā ziņāir cerība, ka arī nākamajā plāno-šanas periodā nemainīgi kā prioritāte saglabāsies ielu rekon-strukcija. Šobrīd pētījumi par to liecina. Ielu stāvoklis Latvijā ir kritisks, izmaksas būs milzīgas. Jāatzīst, ka visas šīs ielas – gan Stacijas ielu, gan Rīgas ielu, gan Matīšu šoseju Valmierā mēs rekonstruējām tiešām par labām cenām, jau šogad cenas ir augstākas.

Kā ar iesākto Limbažu ielas rekonstrukciju?

J.Baiks: To, protams, šogad pabeigsim. Tam esam ieplānojuši pašvaldības budžetā līdzekļus. Vēl ļoti gribam remontēt arī Lāčplēša ielu, kas iet gar Val-mieras Drāmas teātri un tālāk gar tirgu – taču izskatās, ka šo-gad tas vēl nenotiks, jo vispirms SIA “Valmieras Ūdens” plānoja rekonstruēt maģistrālos ūdens-vada un kanalizācijas tīklus, bet iepirkuma procesa gaitā radās sarežģījumi – šobrīd iepirkuma procedūra ir pārtraukta. Ceram, ka vismaz rudenī beidzot tiksim pie apakšzemes komunikāciju izbūvētāja un nākamgad varēs atjaunot arī asfalta segumu Lāčplēša ielā.

Un kā ar pilsētas grantēta-jām ielām?

R.Jemšika: Pēc ziemas pe-rioda grantētās ielas greiderējam tad, kad grantētās ielas ir paliku-šas sausākas un ir jēga to darīt. Protams, var saprast iedzīvotājus, kuriem šobrīd diendienā jābrauc ar savu transportu pa negreide-rētu ielu, taču nepiemērotā laikā nogreiderēta iela ir vienkārši nelietderīgi iztērēti līdzekļi –bedres otrā dienā būs atkal. Greiderēšanas un grants ielas seguma uzlabošanas darbiem šogad paredzēti 34 tūkstoši latu.

2012.gada aprīlis ♦ 3UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Gada labākās būves Valmierā

Radošums un bizness inkubatorā

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

30.martā nosaukti Latvijas Būvnieku asociācijas rīkotās ska-tes “Gada labākā būve Latvijā 2011” laureāti. Vairākas Valmierā esošās būves ieguvušas laureāta godu.

Nominācijā “RESTAURĀCIJA” bronzas godalgu ieguvusi Valmie-ras muzeja ēka Pilskalna ielā 2. Objekta pasūtītājs ir Valmieras pilsētas pašvaldība, to projektēja arhitekts Ainars Markvarts. Galve-nais būvuzņēmējs: SIA “Ekers”, darbuzņēmēji: SIA “Vidzemes energoceltnieks”, SIA “Madis”, SIA“DGS Group”, SIA “NDC”, SIA “Kvinta BCL”, būvuzraugs: Jānis Čakāns.

Nominācijā “RENOVĀCIJA”, t.sk. energoefektivitātes paaugsti-nāšana, galveno godalgu jeb zeltabalvu saņēma Vidzemes slimnī-cas (Jumaras ielā 195) A-korpusa 2.-6. un pagrabstāva renovācijas

projekts. Darbu pasūtītājs: SIA“Vidzemes slimnīca”, bet projek-tētājs: SIA “Nams”. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Latvijas Energoceltnieks”, bet darbuzņē-mēji: SIA “Būvētājs AB”, AS “SCO Centrs”, SIA “NMS Elpa”, SIA “Rubate”, SIA “Lafivents”, būvuzraugs: Valdis Valeinis.

Savukārt nominācijā “INŽE-NIERBŪVE” sudraba balvu iegu-vusi 330/110 kV a/st Valmiera Raunas ielā 4. Pasūtītājs: A/S “Latvenergo AST”, bet projektē-tājs: A/S “Latvenergo AST”, pro-jektēšanas departaments. Galve-nais būvuzņēmējs: SIA “Latvijas Energoceltnieks”. Darbuzņēmēji: SIA “Remeks serviss”, SIA “Vidzemes energoceltnieks”, SIA“Limbažu ceļi”, A/S “STA Grupa”, SIA “Gartens”. Būvuzraugs: Viktors Barovskis.

Konkursu rīko Latvijas Būv-nieku asociācija, un tam kopumā bija pieteikti 24 objekti.

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

Marts visā Latvijā bija Laba servisa mēnesis. Kampaņā ar devīzi “Uzslavē labu servisu!” iesaistījās arī Valmieras pilsētas pašvaldība, aicinot ikvienu intere-sentu iepazīt un novērtēt pašval-dības darbu. Laba servisa mēneša ietvaros Valmieras pilsētas paš-valdība šajā gadā organizēja trīs iedzīvotāju sapulces. Tāpat tika organizētas skolēnu ekskursijas pašvaldībā, tādejādi aicinot iepa-zīt pašvaldības darbu un ikdienu, u.c. pasākumi.

Tāpat Laba servisa mēnešaietvaros tika organizēti vairāki sa-rīkojumi darbinieku profesionālās

Noslēdzas kampaņa “Uzslavē labu servisu!”kvalifikācijas un iemaņu uzlabo-šanai, piemēram, semināri par kvalitatīvu klientu apkalpošanu, datu drošību u.c. Tāpat pašval-dībā noskaidroti atsaucīgākie darbinieki.

“Valmieras pilsētas pašvaldība jau vairākus gadus iesaistās Laba servisa mēneša aktivitātēs, jo uzskatām, ka tā ir lieliska iespēja paskatīties ne tikai no malas uz savu darbību un sadarbību ar saviem klientiem, valmieriešiem, bet arī, lai uzlabotu prasmes, iemaņas un zināšanas,” tā pauž Valmieras mērs Inesis Boķis.

Labsserviss.lv sadarbībā arLatvijas Tirdzniecības un rūpnie-cības kameru (LTRK) arī šogad nominēs ne tikai uzņēmumu –

uzvarētāju B2B kategorijā, bet arī sabiedrībai un uzņēmumiem draudzīgāko valsts un pašvaldī-bas iestādi, aktualizējot klientu servisa jautājumu tieši publiskā sektora iestādēs un organizācijās. Jāpiebilst, ka pērn Valmieras pilsētas pašvaldība tika atzīta kāuzņēmējiem draudzīgākā pašval-dība Latvijā. Šogad organizatori ir papildinājuši nominācijas un sa-darbībā ar Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) nominēs “Sa-biedrībai draudzīgāko valsts vaipašvaldību iestādi e-pakalpoju-mos” un “Uzņēmumiem draudzī-gāko valsts vai pašvaldību iestādi e-pakalpojumos”.

Sanita Laiviņa,Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators

Pēdējā laikā arvien vairāk un vairāk runā par jaunās ekonomikas laikmetu, ko virza inovācijas unjaunrade. Pieskaņojoties Valmie-ras mākslas un kultūras mēneša noskaņām, šoreiz par to, ko nozīmē radošās industrijas, ko tās var dot mūsu ekonomikai un kādi radošās industrijas piemēri sastopami Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā (VBII).

Radošās industrijas ir taut-saimniecības nozares, kas balstāsuz individuālo vai kolektīvo rado-šumu, prasmēm un talantu, un spēj celt labklājību un radīt dar-bavietas, radot un/vai izmantojot intelektuālo īpašumu. Saskaņā ar Lielbritānijas Kultūras, mediju un sporta departamenta klasifikāciju radošās industrijas veido: reklā-mas, arhitektūras, mākslas darbu un antīko mākslas darbu tirdz-niecības industrija, amatniecības, dizaina, dizaineru modes, filmu, video, fotogrāfijas, interaktīvās izklaides programmatūras indus-trija, mūzikas, vizuālā un izpildī-tājmākslas, izdevējdarbības, pro-grammēšanas, datorspēļu, digi-tālās izdevējdarbības un TV un radio industrijas.

Radošo industriju attīstība Latvijā ļauj izmantot valsts vis-vērtīgāko resursu – iedzīvotāju radošo potenciālu. Pieprasījums pēc radošo industriju radītiem produktiem strauji aug, jo tos plaši izmanto ne tikai jaunajās industrijās, bet arī tradicionālajos ražošanas uzņēmumos, piemē-ram, pārtikas, tekstilrūpniecības, mēbeļu, sadzīves tehnikas ražo-šanā u.c. Šodien mēs vairs ne-pērkam tikai lietas, bet izjūtas, ko tās mums rada. Un bez dizaina pakalpojumu izmantošanas neiz-tikt. Tāpat interneta rašanās radīja apvērsumu pieprasījumā pēc digitālās izdevējdarbības, dator-spēļu, reklāmas, mūzikas un citu industriju pakalpojumiem.

Radošās industrijas uzsāk sa-vu attīstību daudz straujāk nekā tradicionālās industrijas, un tām ir milzīgs potenciāls, ko novērtējuši arī vairāki Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora uzņēmumi, kuri pārstāv radošās industrijas.

Tā, piemēram, Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatorā

tiek inkubēts uzņēmums “Amber Fashion Group”, kas nodrošina dizaina apģērba zīmola David`s attīstību Latvijā un pasaulē. Uz-ņēmuma komanda šobrīd strādā pie sērijveida dizaina apģērbu ko-lekcijas gatavošanas, piedāvājot klientiem augstākās klases ap-ģērbu izstrādājumus par demo-krātiskām cenām, jo šī uzņēmuma attīstību vada filosofija, ka modeiir jābūt pieejamai plašam valkā-tāju lokam, nebaidoties par savuatbilstību kādiem īpašiem mate-riāliem vai fiziskiem standartiem, tāpēc modes mākslinieka David`s tērpi pieejami dažādos izmēros par labām cenām. Šī gada 13.aprīlī plkst. 20:00 tirdzniecības centrā “Sky&More” modes māksli-nieks Dāvids skatē atrādīs savu jauno sieviešu tērpu kolekciju sezonai rudens/ziema 2012./13.

Aprīļa mēnesis ir nozīmīgs un aktīvs arī uzņēmumam “Val-mieras kinostudija”, kas Lauku at-balsta dienesta finansēta projek-ta ietvaros šomēnes atklāja savu skaņu ierakstu studiju, piedāvājot tādus audio pakalpojumus kā reklāmu, audio grāmatu un citu materiālu ieskaņošanu. Paralēli audio studijas attīstīšanai “Val-mieras kinostudija” nodarbojas ar pasākumu organizēšanu, izrāžu un kino/tv producēšanu. Uzņē-muma producētās un īstenotās bērnu izrādes “Tāltālā meža varonis” un “Pingvīni nāk!” guva lielus panākumus un skatītāju atsaucību visā Latvijā.

Pie VBII radošās industrijas uzņēmumiem pieskaitāmi arī tādiuzņēmumi kā “80ART”, kas no-darbojas ar mazbudžeta audio-reklāmu izgatavošanu, “Epata

Studio”, kas piedāvā visa veida audio vizuālos risinājumus, “Fun Generation Lab”, kas šobrīd strādā pie mobilo tehnoloģiju ap-likācijas izstrādes, SIA “Ludere”, kas attīsta sociālo tīklu aplikāciju Ideju Akadēmija, u.c., kuru darbī-ba šoreiz plašāk netiek izklāstīta, jo esam par viņiem rakstījuši jau pirms tam.

Par radošumu un tā attīstību rūpējas arī pats Valmieras Biznesa un inovāciju inkubators, regulāri organizējot dažādus rosinošus pasākumus. Tā, piemēram, šo-gad pirmo gadu VBII piedalās Valmieras kultūras un mākslas mēnesī, pie sevis izstādot Gunāra Kroļļa grafikas un Andra Vārpas skulptūras, aicinot ikvienu interesentu ar tām iepazīties Valmieras Biznesa un inovāciju inkubatora vestibilā Purva ielā 12A.

Savukārt no 27. līdz 29. aprī-lim VBII norisināsies starptautisks informācijas un mobilo tehnoloģiju attīstībai veltīts pasākums Garage48, kas vienuviet pulcēs vairāk kā 100 programmētājus, dizainerus, mārketinga speciālis-tus un vienkārši start-up entu-ziastus, kas 48 stundu laikā ideju pārvērtīs strādājošā prototipā. Dalībnieki aicināti reģistrēties līdz 16.aprīlim Garage48 oficiālajā mājas lapā.

Radošās industrijas nenolie-dzami pēdējā laikā uzrāda strauju izaugsmi un nodarbinātības pie-augumu salīdzinājumā ar pārējām industrijām, taču būtiski paturēt prātā, ka radošo industriju veiksme slēpjas mākslas, kultūras, tehnoloģiju un biznesa mijiedarbībā.

Aicina iepazīties ar autoostas rekonstrukcijas idejuSIA “VTU Valmiera”

Izsludināta sabiedriskā ap-spriešana par Valmieras autoostas (Stacijas ielā 1) rekonstrukcijas skiču projektu.

Izstrādātais priekšlikums pa-redz rekonstruēt esošo autoostas ēku, mainot tās iekšējo plānojumu, maksimāli piemērojot to publiskas ēkas funkcijai. Projekts paredz atsevišķu iekšējo nenesošo sienu demontāžu un jaunu starpsienu izbūvi. Ēku paredzēts siltināt unveikt iekštelpu renovāciju. Papil-dus plānots izbūvēt jaunu ap-

jomu, lai nodrošinātu autoostas mūsdienīgu funkcionalitāti. Kā svarīgs elements tiek plānota autoostas platformu nojume.

Rekonstrukcijas skiču projekts un papildus informācija izvietota Valmieras pilsētas pašvaldībā Lāčplēša ielā 2, Valmierā, un tā būs pieejama līdz 2012.gada 30.aprīlim.

Jau ziņots, ka SIA “VTU Valmiera” izsludināja metu kon-kursu autoostas rekonstrukcijai, pēc kura tika nolemts skiču pro-jekta un tehniskā projekta izstrādi uzticēt SIA “Heima”.

2012.gada aprīlis ♦ 4UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmierieši un pilsētas viesi droši vien pamanījuši, ka tilta pārGauju Valmieras centrā rekon-strukcijas darbi nerimās pat zie-mas spalgajā salā. Mazāka rosība manāma vien šajās nedēļās, kad upē cēlies ūdens līmenis, ap-pludinot piebraucamos ceļu, kā arī daļu no tilta balstiem.

Pašvaldības Nekustamā īpa-šuma apsaimniekošanas pārval-dē pastāstīja, ka pilnībā pabeigta vecā tilta demontāža un balstu demontāža līdz projektā paredzē-tajai atzīmei. Speciālisti uzsākuši rievsienu izveidi ap diviem upē esošajiem balstiem, lai veiktu be-tonēšanas darbus. Taču pašlaik darbus kavē augstais ūdens līmenis.

Līdztekus iepriekšminētajiem darbiem ražošanas bāzē Jēkab-pilī notiek tilta laiduma metāla konstrukciju sagatavošana. Paš-valdības speciālisti uzsver, ka darbu kvalitāti gan objektā, gan ražotnē kontrolē būvuzraugi.

Tā kā būvnieki ziemas periodā izvēlējās neizmantot tehnisko pārtraukumu, tad darbi pašlaik turpinās plānotajos grafikos.

Jau ziņots, ka Valmieras pilsē-tas pašvaldība noslēgusi līgumu par Gaujas tilta rekonstrukciju Valmierā. Konkursa rezultātā darbus uzticēts veikt Latvijas –Lietuvas kopuzņēmumam “Via-dukts”. Tilta rekonstrukcijas pro-jektu izstrādājusi SIA “Projekts 3”. Būvuzraudzību objektā veic SIA “Jurēvičs un partneri”.

Gaujas tilta rekonstrukcija va-rētu būt viens no sarežģītākajiem projektiem, kāds tiks īstenots pil-sētā, jo tas atrodas pašā centrā un ir galvenā maģistrāle, kas sa-vieno abas tās daļas. Šo projektu

Gaujas tilta rekonstrukcija turpinās

pašvaldība īstenos, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu. Paredzēts, karekonstrukcijas gaitā tiks pilnībā nomainīta tilta brauktuves kon-strukcija. Jaunie trotuāri abās tilta pusēs tiks veidoti 2,5 metrus plati, lai vietas pietiktu arī riteņ-braucējiem, bet brauktuve būs astoņus metrus plata.

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Vairākās vietās Valmierā ierobežots braukšanas ātrumsAnita Zušmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

No 2.aprīļa saskaņā ar sabie-driskajā apspriešanā pārrunāto un Valmieras pilsētas pašvaldības Satiksmes drošības komisijālemto vairākās vietās pilsētas dzīvojamās zonās uz laiku eksperimentāli samazināts atļau-tais braukšanas ātrums.

Satiksmes ierobežojumi pa-redz maksimālā ātruma ierobe-žojuma zonas ieviešanu Krāču kaktā, pa kuru transportlīdzek-ļiem jābrauc ar ātrumu līdz 30 kilometriem stundā - Krāču ielā un Teodora Ūdera ielā uzstādītas atbilstošas ceļa zīmes. Tāpat uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes Strauta ielā un Vienības ielasposmā no Brīvības ielas līdzLoku ielai, lai tur noteiktu trans-portlīdzekļu atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 kilometriem stundā.

Satiksmes ierobežojumiieviesti pēc 14.martā notikušās sabiedriskās apspriešanas “Sa-tiksmes organizācija dzīvojama-jās zonās Valmierā” noslēguma diskusijas, kurā iedzīvotāji sprie-da par iespējām ierobežot trans-portlīdzekļu braukšanas ātrumu vairākās vietās Valmierā, uzla-bojot satiksmes drošību, kā arī izvairoties no putekļu radītajām problēmām grantētajās ielās va-saras sezonā. Ierosinājums parsatiksmes ierobežošanu bijusi grantētajās ielās dzīvojošo Val-mieras iedzīvotāju iniciatīva.

Sākotnēji kā risinājums ticis piedāvāts attiecīgajās ielās izvie-tot ceļa zīmes Nr. 528 “Dzīvojamā zona” un Nr. 529 “Dzīvojamās zonas beigas”. Taču, uzklausot pieaicināto speciālistu vērtējumu par izvietojamo ceļa zīmju lietderību, klātesošie rosināja no šī veida ceļa zīmēm atteikties un to vietā, lai ierobežotu satiksmes ātrumu grantētajās ielās, ieteica izvietot cita veida ātrumu ierobe-žojošas ceļazīmes.

Pēc sabiedriskās apsprieša-nas Valmieras pilsētas pašvaldī-bas Satiksmes drošības komisijas sēdē, izvērtējot atbilstošākās ceļazīmes veidu, tika lemts eks-perimenta kārtā ierobežot satiks-mes organizāciju Krāču kaktā, kā arī Strauta un Vienības ielā. Lēmumus pieņemot, Satiksmes drošības komisija ņēma vērā iedzī-votāju uzstādījumu, ka galvenaissatiksmes ierobežojuma iemesls ir tikai un vienīgi transportlīdzekļu ātruma samazināšana.

Līdz ar to Satiksmes drošības komisijas sēdē, kas notika 20.martā, tika lemts izmēģinājumam izveidot satiksmes organizāciju Krāču kaktā, uzstādot ceļa zīmesNr.524 “Maksimālā ātruma iero-bežojuma zona” un Nr. 525 “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Izmēģinājumam noteikts ātruma ierobežojums 30km/h un uzstādītas ceļa zīme Nr.323 “Maksimālā ātruma iero-bežojums” Vienības ielas posmā no Brīvības ielas līdz Loku ielai, kā arī Strautu ielā.

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

Ņemot vērā pavasarīgos apstākļus, Valmierā atsākusies ūdensvadu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un būvniecība vai-rākos posmos.

SIA “Valmieras Ūdens” valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis in-formēja, ka ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros komunikāciju tīklu izbūve šajās nedēļās atsākusies Purva ielā un Patversmes ielā.

Kopumā šī būvniecības līguma ietvaros ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu (ES KF) līdz 2012.gada 1.jūlijam izbūvēs un rekonstruēs 5 kilometrus ūdensapgādes tīklu un 6,5 kilo-metrus kanalizācijas tīklu. Pašlaik atlicis izbūvēt vēl nepilnu kilo-metru komunikāciju.

Jāpiebilst, ka līdztekus komu-nikāciju izbūvei turpinās arī citas projekta aktivitātes. Ivars Ķiksis informēja, ka ir pārtraukts iepir-kums par nākamo komunikāciju posmu izbūvi.

“Būvniecības nozare atkal piedzīvo sadārdzinājumu. Ūdens-saimniecības projekta ietvaros tas visvairāk skar asfaltēšanas darbus un kanalizācijas cauruļ-vadu rekonstrukciju ar beztran-šejas metodēm. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumu komisija ir pārtraukusi izsludināto Būvdarbu iepirkumu, kurā bija paredzēta 38 km komunikāciju izbūve. Projektētāji uzsākuši darbu pie tehnisko pro-jektu darbu apjomu samazināšanas pozīcijās, kuru sadārdzinājums visvairāk ietekmē būvizmaksas, lai pieejamā finansējuma ietvaros varētu turpināt ūdenssaimnie-cības attīstību pilsētā,” sacīja uzņēmuma vadītājs.

Jau ziņots, ka 2010.gada 21.septembrī noslēgts līgums starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valmieras Ūdens” un Latvijas Republikas Vides ministriju par projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” īstenošanu.

Atsākusies komunikāciju izbūve

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

2012.gada aprīlis ♦ 5UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Saņem rēķinus par izglītības iestāžu apmeklējumu elektroniski!Anita Zušmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmieras pilsētas pašvaldība informē, ka, sākot ar aprīļa mēnesi, vecākiem, kuru bērni apmeklē kādu no Valmieras izglītības iestādēm (pirmsskolas izglītības iestādi, Valmieras Mūzikas skolu, Valmieras Mākslas skolu, Valmieras Bērnu sporta skolu vai nodarbības VJC “Vinda”), ikmēneša rēķinus iespē-jams saņemt e-pastā.

Zane Leimane,Vidzemes Augstskola

Eiropā populārākā studentu apmaiņas programma Erasmus šogad atzīmē savu 25. gadadienu. Vidzemes Augstskola ir iesaistīta Erasmus programmā kopš tās darbības sākuma Latvijā 1999. gadā. Dalība programmā palīdz augstskolai attīstīties, komunicēt ar ārvalstu augstskolām, sekot līdzi tendencēm darba tirgū.

Erasmus 25. gadadienas atzī-mēšana Latvijā turpināsies visu gadu. Sākot nozīmīgās jubilejas svinības Latvijā, Valsts izglītības attīstības aģentūra pa visu Latviju

Kūkas pauze Vidzemes Augstskolas starptautiskajai komandai

izsūtīja 45 īpašas svētku tortes kā pateicību par ieguldīto darbu Erasmus programmas īstenošanā un popularizēšanā. Torti saņēma arī Vidzemes Augstskolas starp-tautisko attiecību komanda.

Intensīvā darbā nodrošināts, ka pirmajā gadā Erasmus pro-grammas ietvaros uz ārzemēm devās 23 studenti, bet šogad ap-maiņas programmā piedalās jau vairāk nekā 100 studentu. Ceturtā daļa Vidzemes Augstskolas absol-ventu ir guvuši studiju un prakses pieredzi ārzemēs, kas ir viens no augstākajiem rezultātiem starp Latvijas augstskolām.

Šobrīd Erasmus sniedz iespēju doties uz ārzemēm arī Vidzemes Augstskolas mācībspēkiem, kā arī uzņemt ārvalstu studentus un pasniedzējus. Šogad jau trešo ga-du Baltijas starptautiskajā vasa-ras skolā uzņemsim Erasmus in-tensīvās programmas dalībniekus.

Svinībām turpinoties, turpmā-kos mēnešos paredzēts Vidzemes Augstskolas studentu dienesta viesnīcā veidot fotoizstādi, veltītu Erasmus 25. jubilejai. Paredzēts arī, ka studenti multimediju mācī-bu laboratorijā ViA Mediji veidos nelielas videofilmas par Erasmus programmas dalībnieku pieredzi.

Nepieciešams atbalsts Vidzemes Augstskolas studentes cīņai ar vēziVidzemes Augstskola

Vidzemes Augstskola aicina palīdzēt studentei Montai Rudzī-tei, lai apmaksātu ārstēšanās izdevumus cīņā ar ļaundabīgu audzēju.

Pirms gada Montai diagnos-ticēja ļaundabīgu audzēju jebplakanšūnu vēzi. Pēc neveiks-mīgām un veltām cerībām uz palīdzību no valsts Monta vērsās pie līdzcilvēkiem ar lūgumu ziedot nepieciešamos līdzekļus, lai varētu samaksāt par nozīmēto ķīmijterapijas kursu, kurš gan vēlāk tika atzīts par nepiemērotu.

Šobrīd Montai ir izdevies no-dibināt kontaktu ar lielisku ārstu no Ukrainas, kurš nozīmēja ilgs-tošu ārstēšanās kursu, kas dod straujus un cerīgus rezultātus jau šobrīd. Par saziedoto naudu ķīmijterapijas kursam meitene iegādājās ārsta izrakstītās natura-terapijas zāles. Paldies visiem,

kuri palīdzēja vākt ziedojumus, lai ārstēšanos varētu uzsākt!

Tagad studentei atkal ir ne-pieciešama finansiāla palīdzība, lai varētu norēķināties par neat-liekamajām procedūrām, kas veiktas Ukrainā, Doņeckas onko-loģijas centrā, un procedūrām, kas vēl tiks veiktas Rīgā, Ultrameds-K un Rīgas 1. slimnīcā, kā arī zālēm lietošanai līdz šī gada beigām.

Nepieciešamā kopējā summa:5846 Ls (procedūras klīnikā Ultrameds-K – 150 Ls, plazmo-ferēze Rīgas 1. slimnīcā – 696 Ls, naturaterapija – 3000 Ls,Doņeckas onkoloģijas centra procedūras – 2000 Ls). Pirmajā nedēļa pēc lūguma palīdzēt sa-ziedoti 2300 Ls, vēl nepieciešami 3546 Ls.

Rekvizīti: Monta RudzītePersonas kods: 280290-12019Bankas konta nr.:LV09PARX0003690120003

Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centrs piedāvā

Vidzemes Augstskolā (ViA) mūžizglītības aktivitātes notikušas kopš 2004. gada, izglītības pro-grammās apmācot vairāk nekā 3300 kursu klausītāju. Laikam ritot mainījušies nosaukumi, nu dažādu saistošu zinību apguvi nodrošina Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centrs (ViA MC).

Mūžizglītība ir izglītības pro-cess cilvēka dzīves garumā. Mūžizglītībā iekļaujamas visas mācīšanās formas – formālā izglītība (pamatizglītība, vidējā unaugstākā izglītība), neformālā izglītība, kas nodrošina to iemaņu un prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai integrētos sa-biedrībā un darba tirgū, kā arī ikdienas mācīšanās, kas ir ikdie-nas saskarsmē iegūtās prasmes un zināšanas.

ViA MC piedāvā daudzpusīgu kursu bloku, kas, sekojot līdzi darba tirgus pieprasījumam un pielāgojoties potenciālo kursu klausītāju mainīgajām vajadzī-bām un interesēm, pastāvīgi da-žādojies.

Šodien centrs piedāvā apgūt dažādus valodu, datorzinību, lietvedības, uzņēmējdarbības, projektu vadības, pedagogu pro-fesionālās pilnveides kursus, kāarī Vidzemes Augstskolā pie-dāvātos studiju kursus. Šobrīd komplektējam angļu un norvēģu valodu grupas.

ViA MC lielākā vērtība ir tā, kavaram piedāvāt ikvienam intere-sentam iespēju pilnveidot sevi un papildināt zināšanas augstskolas docētāju un nozares profesionāļu vadībā, mācību procesā izmantot ViA piedāvātās tehnoloģiskās iespējas, mācīties mūsdienīgā un mājīgā vidē, ērti apmeklēt inte-grēto bibliotēku, kurā pieejama papildu mācību literatūra, svešva-lodu apguvē noderīgās lasāmās grāmatas (ar Audio CD), lai patstāvīgi papildinātu savu vārdu krājumu, bezmaksas internets un pieeja starptautiskām pilntekstu dažādu nozaru datu bāzēm.

Aicinām sevi radoši pilnveidot arī brīvdienās – apmeklējot stilakursus, apgūstot karvingu – dekoratīvās augļu un dārzeņu griešanas mākslu.

Pieteikumiem un informācijai:Vidzemes Augstskolas Mūžizglī-tības centrs.Valmiera, Cēsu iela 4 – 108. kab.tālr. 64207227, 28374150e-pasts: vmc@va.lvhttp://vmc.va.lv

Inese Krujēle, Gundega Siliņa,Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”

Šogad Valmieras Jaunatnes centram (VJC) “Vinda” jau aprit desmitais gads, kopš tajā darbojas “Bēbīšu skola”. Gandrīz katru darba dienu vecākiem kopā ar savām mazajām atvasītēm notiek pusotru stundu ilgas nodarbības, kurās mazuļiem tiek nodrošināta vispusīga attīstība. Skoliņā, kā to mīļi dēvē tās vadītāja Inese Krujēle, bērni apgūst pirmo sa-skarsmi ar saviem vienaudžiem un citiem pieaugušajiem, kuri nav viņu ģimenes lokā. Skoliņa veicina arī drošības sajūtas veido-šanos, uzticēšanos un iekļaušanos kopējā kolektīvā.

I.Krujēle stāsta, ka skoliņā jau no pirmajiem mēnešiem tiek attīstīta bērna vēlme izzināt ap-kārtējo pasauli. Uzmanību, uztveri un mazuļu runas attīstību sekmē dažādi vingrinājumi. Kopīgās ro-taļās ar mazajiem tiek dziedātas dziesmiņas, kas attīsta bērna valodu un sajūtas, vērību un uz-manību. Gan pirkstiņspēles, gan kustības ar kājiņam un rociņām smīdinās pašus mazuļus un sagādās īstu prieku arī vecākiem.

Renarda un Līvas mamma Dana Videmane “Bēbīšu skoliņu” sauc par fantastisku iespēju pa-vadīt laiku kopā ar mazuli ārpus ikdienišķās dienas kārtības. “Tā ir cita pieredze un zināšanas, ko var pēc tam izmantot esot kopā ar savu bērniņu arī mājās. Skoliņa palīdz mums sakārtot dienas režīmu, iemācīties dažādu lietu kārtību un iegūt jaunus draugus.

“Bēbīšu skola” – vienīgā Valmierā!

Pirms pāris gadiem apmeklējot “Bēbīšu skolu” kopā ar meitiņu un vēlāk uzsākot bērnudārza gaitas, mazajai nebija nekādu problēmu iejusties kolektīvā un iesaistīties nodarbībās. Domāju, ka tas lielā mērā bija skoliņas nopelns,” uzskata Dana.

Savukārt mazās Leldes un Raivo māmiņa Ieva Rozīte – Ķikse uzsver, ka “Bēbīšu skolas” programma ir ļoti pārdomāta – tāveicina mazuļu attīstību. “Mazulis apgūst valodu un pirmās komuni-kācijas prasmes, bet rotaļas palīdz attīstīt ritma, koordinācijas un līdzsvara prasmes. Nodarbību laikā tiek veicināta arī sensorā un emocionālā attīstība. Apmeklējot “Bēbīšu skoliņu”, draugus iegūst gan mammas, gan bērni, kuru kontaktēšanās turpinās arī pēc skoliņas pabeigšanas ar kopīgām gaitām bērnudārzā, interešu izglītības pulciņos, un dzimšanas dienu svinēšanu. Par sirsnīgo

atmosfēru nodarbībās sakām lielu paldies skoliņas vadītājai un Agitai Ziņģītei. Uz nodarbībām vedu jau otro bērniņu, tāpēc iesaku arī citām māmiņām kopā ar mazuļiem apmeklēt skoliņu”, tā piebilst Ieva.

Skoliņas vadītāja saskaitījusi, ka pa visiem desmit gadiem, kopš skola darbojas, to apmeklējušas vairāk nekā 500 māmiņas ar saviem mazuļiem. “Mammas pie mums nāk ne tikai no Valmieras, bet arī no tuvākās apkārtnes –Smiltenes, Cēsīm un Limbažiem, ” stāsta vadītāja Inese.

Mazākie audzēkņi kuplina arī VJC ”Vinda” rīkotos koncertus arsaviem aizkustinošajiem priekš-nesumiem. Arī šobrīd “Bēbīšu skoliņā” tiek gatavots kāds jauks pārsteigums “Māmiņu dienas” koncertam, kas notiks maija sākumā, uz kuru aicinātas visas māmiņas.

Šāda veida sistēma ieviesta sekojot līdzi mūsdienu tendencēm, paātrinot rēķinu saņemšanu, kā arī, lai izvairītos no papīra nelietderīgas izmantošanas.

Šobrīd vecāki, kuri jau iepriekš norādījuši savas e-pastu adreses, rēķinus elektroniski jau saņem. Pārējie laipni aicināti pieteikties šim pakalpojumam, rakstot iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.

Mazuļi un vecāki “Bēbīšu skolas” nodarbībā

2012.gada aprīlis ♦ 4UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmierieši un pilsētas viesi droši vien pamanījuši, ka tilta pārGauju Valmieras centrā rekon-strukcijas darbi nerimās pat zie-mas spalgajā salā. Mazāka rosība manāma vien šajās nedēļās, kad upē cēlies ūdens līmenis, ap-pludinot piebraucamos ceļu, kā arī daļu no tilta balstiem.

Pašvaldības Nekustamā īpa-šuma apsaimniekošanas pārval-dē pastāstīja, ka pilnībā pabeigta vecā tilta demontāža un balstu demontāža līdz projektā paredzē-tajai atzīmei. Speciālisti uzsākuši rievsienu izveidi ap diviem upē esošajiem balstiem, lai veiktu be-tonēšanas darbus. Taču pašlaik darbus kavē augstais ūdens līmenis.

Līdztekus iepriekšminētajiem darbiem ražošanas bāzē Jēkab-pilī notiek tilta laiduma metāla konstrukciju sagatavošana. Paš-valdības speciālisti uzsver, ka darbu kvalitāti gan objektā, gan ražotnē kontrolē būvuzraugi.

Tā kā būvnieki ziemas periodā izvēlējās neizmantot tehnisko pārtraukumu, tad darbi pašlaik turpinās plānotajos grafikos.

Jau ziņots, ka Valmieras pilsē-tas pašvaldība noslēgusi līgumu par Gaujas tilta rekonstrukciju Valmierā. Konkursa rezultātā darbus uzticēts veikt Latvijas –Lietuvas kopuzņēmumam “Via-dukts”. Tilta rekonstrukcijas pro-jektu izstrādājusi SIA “Projekts 3”. Būvuzraudzību objektā veic SIA “Jurēvičs un partneri”.

Gaujas tilta rekonstrukcija va-rētu būt viens no sarežģītākajiem projektiem, kāds tiks īstenots pil-sētā, jo tas atrodas pašā centrā un ir galvenā maģistrāle, kas sa-vieno abas tās daļas. Šo projektu

Gaujas tilta rekonstrukcija turpinās

pašvaldība īstenos, piesaistot Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējumu. Paredzēts, karekonstrukcijas gaitā tiks pilnībā nomainīta tilta brauktuves kon-strukcija. Jaunie trotuāri abās tilta pusēs tiks veidoti 2,5 metrus plati, lai vietas pietiktu arī riteņ-braucējiem, bet brauktuve būs astoņus metrus plata.

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

Vairākās vietās Valmierā ierobežots braukšanas ātrumsAnita Zušmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

No 2.aprīļa saskaņā ar sabie-driskajā apspriešanā pārrunāto un Valmieras pilsētas pašvaldības Satiksmes drošības komisijālemto vairākās vietās pilsētas dzīvojamās zonās uz laiku eksperimentāli samazināts atļau-tais braukšanas ātrums.

Satiksmes ierobežojumi pa-redz maksimālā ātruma ierobe-žojuma zonas ieviešanu Krāču kaktā, pa kuru transportlīdzek-ļiem jābrauc ar ātrumu līdz 30 kilometriem stundā - Krāču ielā un Teodora Ūdera ielā uzstādītas atbilstošas ceļa zīmes. Tāpat uzstādītas attiecīgas ceļa zīmes Strauta ielā un Vienības ielasposmā no Brīvības ielas līdzLoku ielai, lai tur noteiktu trans-portlīdzekļu atļauto braukšanas ātrumu līdz 30 kilometriem stundā.

Satiksmes ierobežojumiieviesti pēc 14.martā notikušās sabiedriskās apspriešanas “Sa-tiksmes organizācija dzīvojama-jās zonās Valmierā” noslēguma diskusijas, kurā iedzīvotāji sprie-da par iespējām ierobežot trans-portlīdzekļu braukšanas ātrumu vairākās vietās Valmierā, uzla-bojot satiksmes drošību, kā arī izvairoties no putekļu radītajām problēmām grantētajās ielās va-saras sezonā. Ierosinājums parsatiksmes ierobežošanu bijusi grantētajās ielās dzīvojošo Val-mieras iedzīvotāju iniciatīva.

Sākotnēji kā risinājums ticis piedāvāts attiecīgajās ielās izvie-tot ceļa zīmes Nr. 528 “Dzīvojamā zona” un Nr. 529 “Dzīvojamās zonas beigas”. Taču, uzklausot pieaicināto speciālistu vērtējumu par izvietojamo ceļa zīmju lietderību, klātesošie rosināja no šī veida ceļa zīmēm atteikties un to vietā, lai ierobežotu satiksmes ātrumu grantētajās ielās, ieteica izvietot cita veida ātrumu ierobe-žojošas ceļazīmes.

Pēc sabiedriskās apsprieša-nas Valmieras pilsētas pašvaldī-bas Satiksmes drošības komisijas sēdē, izvērtējot atbilstošākās ceļazīmes veidu, tika lemts eks-perimenta kārtā ierobežot satiks-mes organizāciju Krāču kaktā, kā arī Strauta un Vienības ielā. Lēmumus pieņemot, Satiksmes drošības komisija ņēma vērā iedzī-votāju uzstādījumu, ka galvenaissatiksmes ierobežojuma iemesls ir tikai un vienīgi transportlīdzekļu ātruma samazināšana.

Līdz ar to Satiksmes drošības komisijas sēdē, kas notika 20.martā, tika lemts izmēģinājumam izveidot satiksmes organizāciju Krāču kaktā, uzstādot ceļa zīmesNr.524 “Maksimālā ātruma iero-bežojuma zona” un Nr. 525 “Maksimālā ātruma ierobežojuma zonas beigas”. Izmēģinājumam noteikts ātruma ierobežojums 30km/h un uzstādītas ceļa zīme Nr.323 “Maksimālā ātruma iero-bežojums” Vienības ielas posmā no Brīvības ielas līdz Loku ielai, kā arī Strautu ielā.

Inese Pabērza,Valmieras pilsētas pašvaldība

Ņemot vērā pavasarīgos apstākļus, Valmierā atsākusies ūdensvadu un kanalizācijas tīklu rekonstrukcija un būvniecība vai-rākos posmos.

SIA “Valmieras Ūdens” valdes priekšsēdētājs Ivars Ķiksis in-formēja, ka ūdenssaimniecības attīstības projekta ietvaros komunikāciju tīklu izbūve šajās nedēļās atsākusies Purva ielā un Patversmes ielā.

Kopumā šī būvniecības līguma ietvaros ar Eiropas Savienības Kohēzijas fonda atbalstu (ES KF) līdz 2012.gada 1.jūlijam izbūvēs un rekonstruēs 5 kilometrus ūdensapgādes tīklu un 6,5 kilo-metrus kanalizācijas tīklu. Pašlaik atlicis izbūvēt vēl nepilnu kilo-metru komunikāciju.

Jāpiebilst, ka līdztekus komu-nikāciju izbūvei turpinās arī citas projekta aktivitātes. Ivars Ķiksis informēja, ka ir pārtraukts iepir-kums par nākamo komunikāciju posmu izbūvi.

“Būvniecības nozare atkal piedzīvo sadārdzinājumu. Ūdens-saimniecības projekta ietvaros tas visvairāk skar asfaltēšanas darbus un kanalizācijas cauruļ-vadu rekonstrukciju ar beztran-šejas metodēm. Tāpēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) iepirkumu komisija ir pārtraukusi izsludināto Būvdarbu iepirkumu, kurā bija paredzēta 38 km komunikāciju izbūve. Projektētāji uzsākuši darbu pie tehnisko pro-jektu darbu apjomu samazināšanas pozīcijās, kuru sadārdzinājums visvairāk ietekmē būvizmaksas, lai pieejamā finansējuma ietvaros varētu turpināt ūdenssaimnie-cības attīstību pilsētā,” sacīja uzņēmuma vadītājs.

Jau ziņots, ka 2010.gada 21.septembrī noslēgts līgums starp sabiedrību ar ierobežotu atbildību “Valmieras Ūdens” un Latvijas Republikas Vides ministriju par projekta “Ūdenssaimniecības pakalpojumu attīstība Valmieras pilsētā II kārta” īstenošanu.

Atsākusies komunikāciju izbūve

IEGULDĪJUMS TAVĀ NĀKOTNĒ

2012.gada aprīlis ♦ 5UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Saņem rēķinus par izglītības iestāžu apmeklējumu elektroniski!Anita Zušmane,Valmieras pilsētas pašvaldība

Valmieras pilsētas pašvaldība informē, ka, sākot ar aprīļa mēnesi, vecākiem, kuru bērni apmeklē kādu no Valmieras izglītības iestādēm (pirmsskolas izglītības iestādi, Valmieras Mūzikas skolu, Valmieras Mākslas skolu, Valmieras Bērnu sporta skolu vai nodarbības VJC “Vinda”), ikmēneša rēķinus iespē-jams saņemt e-pastā.

Zane Leimane,Vidzemes Augstskola

Eiropā populārākā studentu apmaiņas programma Erasmus šogad atzīmē savu 25. gadadienu. Vidzemes Augstskola ir iesaistīta Erasmus programmā kopš tās darbības sākuma Latvijā 1999. gadā. Dalība programmā palīdz augstskolai attīstīties, komunicēt ar ārvalstu augstskolām, sekot līdzi tendencēm darba tirgū.

Erasmus 25. gadadienas atzī-mēšana Latvijā turpināsies visu gadu. Sākot nozīmīgās jubilejas svinības Latvijā, Valsts izglītības attīstības aģentūra pa visu Latviju

Kūkas pauze Vidzemes Augstskolas starptautiskajai komandai

izsūtīja 45 īpašas svētku tortes kā pateicību par ieguldīto darbu Erasmus programmas īstenošanā un popularizēšanā. Torti saņēma arī Vidzemes Augstskolas starp-tautisko attiecību komanda.

Intensīvā darbā nodrošināts, ka pirmajā gadā Erasmus pro-grammas ietvaros uz ārzemēm devās 23 studenti, bet šogad ap-maiņas programmā piedalās jau vairāk nekā 100 studentu. Ceturtā daļa Vidzemes Augstskolas absol-ventu ir guvuši studiju un prakses pieredzi ārzemēs, kas ir viens no augstākajiem rezultātiem starp Latvijas augstskolām.

Šobrīd Erasmus sniedz iespēju doties uz ārzemēm arī Vidzemes Augstskolas mācībspēkiem, kā arī uzņemt ārvalstu studentus un pasniedzējus. Šogad jau trešo ga-du Baltijas starptautiskajā vasa-ras skolā uzņemsim Erasmus in-tensīvās programmas dalībniekus.

Svinībām turpinoties, turpmā-kos mēnešos paredzēts Vidzemes Augstskolas studentu dienesta viesnīcā veidot fotoizstādi, veltītu Erasmus 25. jubilejai. Paredzēts arī, ka studenti multimediju mācī-bu laboratorijā ViA Mediji veidos nelielas videofilmas par Erasmus programmas dalībnieku pieredzi.

Nepieciešams atbalsts Vidzemes Augstskolas studentes cīņai ar vēziVidzemes Augstskola

Vidzemes Augstskola aicina palīdzēt studentei Montai Rudzī-tei, lai apmaksātu ārstēšanās izdevumus cīņā ar ļaundabīgu audzēju.

Pirms gada Montai diagnos-ticēja ļaundabīgu audzēju jebplakanšūnu vēzi. Pēc neveiks-mīgām un veltām cerībām uz palīdzību no valsts Monta vērsās pie līdzcilvēkiem ar lūgumu ziedot nepieciešamos līdzekļus, lai varētu samaksāt par nozīmēto ķīmijterapijas kursu, kurš gan vēlāk tika atzīts par nepiemērotu.

Šobrīd Montai ir izdevies no-dibināt kontaktu ar lielisku ārstu no Ukrainas, kurš nozīmēja ilgs-tošu ārstēšanās kursu, kas dod straujus un cerīgus rezultātus jau šobrīd. Par saziedoto naudu ķīmijterapijas kursam meitene iegādājās ārsta izrakstītās natura-terapijas zāles. Paldies visiem,

kuri palīdzēja vākt ziedojumus, lai ārstēšanos varētu uzsākt!

Tagad studentei atkal ir ne-pieciešama finansiāla palīdzība, lai varētu norēķināties par neat-liekamajām procedūrām, kas veiktas Ukrainā, Doņeckas onko-loģijas centrā, un procedūrām, kas vēl tiks veiktas Rīgā, Ultrameds-K un Rīgas 1. slimnīcā, kā arī zālēm lietošanai līdz šī gada beigām.

Nepieciešamā kopējā summa:5846 Ls (procedūras klīnikā Ultrameds-K – 150 Ls, plazmo-ferēze Rīgas 1. slimnīcā – 696 Ls, naturaterapija – 3000 Ls,Doņeckas onkoloģijas centra procedūras – 2000 Ls). Pirmajā nedēļa pēc lūguma palīdzēt sa-ziedoti 2300 Ls, vēl nepieciešami 3546 Ls.

Rekvizīti: Monta RudzītePersonas kods: 280290-12019Bankas konta nr.:LV09PARX0003690120003

Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centrs piedāvā

Vidzemes Augstskolā (ViA) mūžizglītības aktivitātes notikušas kopš 2004. gada, izglītības pro-grammās apmācot vairāk nekā 3300 kursu klausītāju. Laikam ritot mainījušies nosaukumi, nu dažādu saistošu zinību apguvi nodrošina Vidzemes Augstskolas Mūžizglītības centrs (ViA MC).

Mūžizglītība ir izglītības pro-cess cilvēka dzīves garumā. Mūžizglītībā iekļaujamas visas mācīšanās formas – formālā izglītība (pamatizglītība, vidējā unaugstākā izglītība), neformālā izglītība, kas nodrošina to iemaņu un prasmju apguvi, kas nepieciešamas, lai integrētos sa-biedrībā un darba tirgū, kā arī ikdienas mācīšanās, kas ir ikdie-nas saskarsmē iegūtās prasmes un zināšanas.

ViA MC piedāvā daudzpusīgu kursu bloku, kas, sekojot līdzi darba tirgus pieprasījumam un pielāgojoties potenciālo kursu klausītāju mainīgajām vajadzī-bām un interesēm, pastāvīgi da-žādojies.

Šodien centrs piedāvā apgūt dažādus valodu, datorzinību, lietvedības, uzņēmējdarbības, projektu vadības, pedagogu pro-fesionālās pilnveides kursus, kāarī Vidzemes Augstskolā pie-dāvātos studiju kursus. Šobrīd komplektējam angļu un norvēģu valodu grupas.

ViA MC lielākā vērtība ir tā, kavaram piedāvāt ikvienam intere-sentam iespēju pilnveidot sevi un papildināt zināšanas augstskolas docētāju un nozares profesionāļu vadībā, mācību procesā izmantot ViA piedāvātās tehnoloģiskās iespējas, mācīties mūsdienīgā un mājīgā vidē, ērti apmeklēt inte-grēto bibliotēku, kurā pieejama papildu mācību literatūra, svešva-lodu apguvē noderīgās lasāmās grāmatas (ar Audio CD), lai patstāvīgi papildinātu savu vārdu krājumu, bezmaksas internets un pieeja starptautiskām pilntekstu dažādu nozaru datu bāzēm.

Aicinām sevi radoši pilnveidot arī brīvdienās – apmeklējot stilakursus, apgūstot karvingu – dekoratīvās augļu un dārzeņu griešanas mākslu.

Pieteikumiem un informācijai:Vidzemes Augstskolas Mūžizglī-tības centrs.Valmiera, Cēsu iela 4 – 108. kab.tālr. 64207227, 28374150e-pasts: vmc@va.lvhttp://vmc.va.lv

Inese Krujēle, Gundega Siliņa,Valmieras Jaunatnes centrs “Vinda”

Šogad Valmieras Jaunatnes centram (VJC) “Vinda” jau aprit desmitais gads, kopš tajā darbojas “Bēbīšu skola”. Gandrīz katru darba dienu vecākiem kopā ar savām mazajām atvasītēm notiek pusotru stundu ilgas nodarbības, kurās mazuļiem tiek nodrošināta vispusīga attīstība. Skoliņā, kā to mīļi dēvē tās vadītāja Inese Krujēle, bērni apgūst pirmo sa-skarsmi ar saviem vienaudžiem un citiem pieaugušajiem, kuri nav viņu ģimenes lokā. Skoliņa veicina arī drošības sajūtas veido-šanos, uzticēšanos un iekļaušanos kopējā kolektīvā.

I.Krujēle stāsta, ka skoliņā jau no pirmajiem mēnešiem tiek attīstīta bērna vēlme izzināt ap-kārtējo pasauli. Uzmanību, uztveri un mazuļu runas attīstību sekmē dažādi vingrinājumi. Kopīgās ro-taļās ar mazajiem tiek dziedātas dziesmiņas, kas attīsta bērna valodu un sajūtas, vērību un uz-manību. Gan pirkstiņspēles, gan kustības ar kājiņam un rociņām smīdinās pašus mazuļus un sagādās īstu prieku arī vecākiem.

Renarda un Līvas mamma Dana Videmane “Bēbīšu skoliņu” sauc par fantastisku iespēju pa-vadīt laiku kopā ar mazuli ārpus ikdienišķās dienas kārtības. “Tā ir cita pieredze un zināšanas, ko var pēc tam izmantot esot kopā ar savu bērniņu arī mājās. Skoliņa palīdz mums sakārtot dienas režīmu, iemācīties dažādu lietu kārtību un iegūt jaunus draugus.

“Bēbīšu skola” – vienīgā Valmierā!

Pirms pāris gadiem apmeklējot “Bēbīšu skolu” kopā ar meitiņu un vēlāk uzsākot bērnudārza gaitas, mazajai nebija nekādu problēmu iejusties kolektīvā un iesaistīties nodarbībās. Domāju, ka tas lielā mērā bija skoliņas nopelns,” uzskata Dana.

Savukārt mazās Leldes un Raivo māmiņa Ieva Rozīte – Ķikse uzsver, ka “Bēbīšu skolas” programma ir ļoti pārdomāta – tāveicina mazuļu attīstību. “Mazulis apgūst valodu un pirmās komuni-kācijas prasmes, bet rotaļas palīdz attīstīt ritma, koordinācijas un līdzsvara prasmes. Nodarbību laikā tiek veicināta arī sensorā un emocionālā attīstība. Apmeklējot “Bēbīšu skoliņu”, draugus iegūst gan mammas, gan bērni, kuru kontaktēšanās turpinās arī pēc skoliņas pabeigšanas ar kopīgām gaitām bērnudārzā, interešu izglītības pulciņos, un dzimšanas dienu svinēšanu. Par sirsnīgo

atmosfēru nodarbībās sakām lielu paldies skoliņas vadītājai un Agitai Ziņģītei. Uz nodarbībām vedu jau otro bērniņu, tāpēc iesaku arī citām māmiņām kopā ar mazuļiem apmeklēt skoliņu”, tā piebilst Ieva.

Skoliņas vadītāja saskaitījusi, ka pa visiem desmit gadiem, kopš skola darbojas, to apmeklējušas vairāk nekā 500 māmiņas ar saviem mazuļiem. “Mammas pie mums nāk ne tikai no Valmieras, bet arī no tuvākās apkārtnes –Smiltenes, Cēsīm un Limbažiem, ” stāsta vadītāja Inese.

Mazākie audzēkņi kuplina arī VJC ”Vinda” rīkotos koncertus arsaviem aizkustinošajiem priekš-nesumiem. Arī šobrīd “Bēbīšu skoliņā” tiek gatavots kāds jauks pārsteigums “Māmiņu dienas” koncertam, kas notiks maija sākumā, uz kuru aicinātas visas māmiņas.

Šāda veida sistēma ieviesta sekojot līdzi mūsdienu tendencēm, paātrinot rēķinu saņemšanu, kā arī, lai izvairītos no papīra nelietderīgas izmantošanas.

Šobrīd vecāki, kuri jau iepriekš norādījuši savas e-pastu adreses, rēķinus elektroniski jau saņem. Pārējie laipni aicināti pieteikties šim pakalpojumam, rakstot iesniegumu izglītības iestādes vadītājam.

Mazuļi un vecāki “Bēbīšu skolas” nodarbībā

2012.gada aprīlis ♦ 6UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Par mantiskā stāvokļa deklarācijāmValsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka no 2012.gada 1.marta iedzīvotāji var sākt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas. Mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāsniedz fiziskajām personām, kuras uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00 bijauzskatāmas par Latvijas pilso-ņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem (kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus Latvijas rezidentiem.

Mantiskā stāvokļa deklarā-cija IR jāsniedz, ja minētajām personām:• ārvalstīs īpašumā vai kopīpa-

šumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

• ir iegūts Latvijā nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā un kuru kopējā iegādes vērtība pār-sniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• ārvalstīs īpašumā vai kopīpa-šumā ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis;

• īpašumā Latvijā ir kapitāla da-ļas, kuru kopējā iegādes vērtī-ba pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas;

• īpašumā Latvijā ir finanšu in-strumenti, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• ārvalstīs ir finanšu instrumenti;• naudas (skaidras un bezskaid-

ras naudas) uzkrājumu kopējā summa Latvijā un ārvalstīs, vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā

atbilstoši Latvijas Bankas no-teiktajam valūtas kursam;

• privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (aruzkrāšanu) visu uzkrāto lī-dzekļu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ār-valstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• Latvijā vai ārvalstīs ir neat-maksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksā-tā daļa pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstuvalūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pār-sniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas no-teiktajam valūtas kursam;

• īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits iepriekš neminēts īpa-šums (lieta vai lietu kopība), kura vērtība, pēc personas

ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ār-valstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• persona ir patiesais labuma guvējs no citai personai pie-derošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja šoīpašumu kopējā iegādes vēr-tība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Mantiskā stāvokļa deklarācijā ir jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00.

Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš – no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.jūnijam (ieskaitot).

Kur un kā var iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju?

Mantiskā stāvokļa deklarāciju var iesniegt: personīgi vēršoties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā; elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko

Gada labākā būve: atskats un iekšskats Benita Brila,Vidzemes slimnīca

Diploms un zeltīta plāksne apliecina, ka Latvijas Būvnieku asociācijas skatē “Gada labākābūve Latvijā 2011” nominācijā“Renovācija, t.sk. energoefekti-vitātes paaugstināšana” 1. vietužūrijas komisija piešķīrusi Vidzemes slimnīcas A korpusa 2.-6. un pagrabstāva renovācijas projektam.

Paskrējuši pieci mēneši, kopš pērnā gada novembrī, klātesot arhitektiem, būvniekiem, Veselības ministrijas pārstāvjiem un masu medijiem, svinīgi tika atzīmēta Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta pabeigšana.

Vēl pirms tam bija divi projekta realizācijas gadi, kas prasīja pa-cietību, izturību un izpratni no visām procesā iesaistītajām pu-sēm – celtniekiem, mediķiem un pacientiem. Slimnīca savu darbī-bu nevarēja pārtraukt ne uz pusi dienas, ar veco sienu graušanu un pārējiem celtniecības darbiem saistītais troksnis un putekļi nedrīkstēja ietekmēt medicīniskā pakalpojuma kvalitāti, savukārt apmeklētājiem un darbiniekiem nācās sarast ar daudzām orga-nizatoriskām izmaiņām kāpnēs, liftos, koridoros un arī ēkas ārpu-sē, kur rindojās celtnieku vagoniņi, tika savākti būvgruži un ierobežota automašīnu novietošana.

Jau iecerot renovāciju, kā atzina projektu vadītāja un Vid-zemes slimnīcas izpilddirektore pacientu aprūpē Taiga Galeja-Gruntmane, bija skaidra vīzija, kā pēc tās izskatīsies A korpusa pagrabstāvs un 2.–6. stāvs, kur atrodas stacionāra nodaļas. Vīzija paredzēja, ka nekas vairs nebūs, kā bija palicis kopš slimnīcas uzcelšanas pirms 35 gadiem – ar toreizējo izpratni par ārstniecības

iestādi, darba un ārstēšanās ap-stākļiem, ar tā laika celtniecības materiāliem un būvnieku pras-mēm.

– A korpusā tiks renovēti ēkas 6150 kvadrātmetri. Jaunu kvalitāti un izskatu iegūs ārst-niecisko procedūru un mani-pulāciju telpas, sanitārās telpas, pacientu palātas, ārstniecības personu darba un atpūtas telpas, koridori, kāpņu telpas, apmeklētāju uzgaidāmās telpas. Tiks izbūvēti jauni inženiertīkli – siltais un aukstais ūdens, kanalizācija, ap-kure, elektrība, ventilācija. Pro-jekta ietvaros, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību cilvē-kiem ar funkcionāliem traucē-jumiem, tiks nomainīti trīs lifti – pirms darbu uzsākšanas stāstīja T. Galeja-Gruntmane.

Projekts, kurš tā realizētājiem pašiem brīžiem jau likās kā nekad nebeidzams stāsts, nu ir pabeigts. Vīzija izstrādāta par īstenību, kas skatāma gan pagrabstāvā, gan piecās stacionāra nodaļās –jaundzimušo intensīvās terapijasnodaļā, dzemdību un ginekoloģi-jas nodaļā, terapijas nodaļā, trau-matoloģijas nodaļā un ķirurģijas nodaļā, kurā ārstējas arī acu slimību, uroloģijas un ausu, kakla un deguna slimību pacienti.

Ekspluatācijā nodotās telpas izskatās kā no citas pasaules –moderns, elegants dizains, funk-cionāla darba vide un atpūtas telpas personālam, pacientu ērtī-bām katrā palātā (tās tagad ir tikai vienvietīgas un trīsvietīgas) ir atsevišķs sanitārais mezgls ar tualeti un dušu, turklāt visas palātas ir iekārtotas tā, lai būtu pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šā gada janvārī Vidzemes slimnīcā Valmierā vie-sojās invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvji. Par telpu pieejamību renovētajā korpusā viesi jutās patīkami pār-

steigti – te esot izdarīts viss, laicilvēks ar funkcionāliem traucē-jumiem varētu ērti un droši pār-vietoties un uzturēties.

Kā projekta noslēguma pa-sākumā pērnā gada novembrī teica Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, arhitektu, celtnieku un projekta komandas kopīgiem spēkiem ir izdevies piepildīt vairākus gadus lolotu sapni – radīt pacientiem ērtu ārstēšanās vidi, personālam – drošus un mūsdienīgus darba apstākļus, bet kopumā būtiski uzlabot veselības aprūpes pa-kalpojuma sniegšanas kvalitāti, izmaksu efektivitāti un pieejamību Valmieras un arī visiem Vidzemes reģiona iedzīvotājiem.

Nu jau piecus mēnešus visasstacionāra nodaļas strādā reno-vētajās telpās. Kā tajās sokas darbs un kā jūtas paši mediķi? Šoreiz – 2. stāvā, kur atrodas jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, kurā savas dzīves pirmās dienas, reizēm nedēļas, pavada priekšlaicīgi, kā arī ar sarežģījumiem dzimuši mazuļi no visa Vidzemes reģiona. Nodaļas virsmāsa Iveta Bērziņa atzīst – viss esot pilnīgi citādi un krietni labāk: – Ļoti pārdomāti projektēta un iekārtota darba vide, viss māsu darbam nepieciešamais –procedūru telpa, piena virtuve – atrodas vienuviet.

Nodaļas virsārste Sandra Gaile par lielāko ieguvumu nosauc plašo un funkcionālo intensīvās terapijas telpu ar modernajām griestu konsolēm ar pieslēgum-ligzdām, kur ērti pievienot gan skābekli, gan monitoru un visupārējo aprīkojumu, kas nepiecie-šams jaundzimušā aprūpei un veselības stāvokļa uzraudzībai. Griestu konsoles ļāvušas atteik-ties no vadu mudžekļa uz grīdas, kas apgrūtinātu personāla darbu un telpu uzkopšanu.

S. Gaile stāsta – nodaļu projektējot, sperts solis ilgtspējas virzienā, un paredzēta īpaša telpa jaundzimušo izolatoram. Tātad pēc diviem gadiem, kad šāda telpa jau būšot obligāta prasība, te nebūs jāveic lieli pārkārtojumi vai jācenšas pielāgot kādu no esošajām telpām. Kamēr viss vēl tapis, esot bijis pagrūti iztēloties gala rezultātu, atzīst virsārste S. Gaile: - Šķiet, tikai Taiga (Taiga Galeja-Gruntmane, projekta va-dītāja – B.B.) skaidri redzēja, kā te viss būs, un tāpēc neatļāva nevienam atkāpties no projekta prasībām.

Par labu jaunumu virsmāsa I. Bērziņa dēvē arī atsevišķo telpu, kur novietot tīros, tūlītējam darbam sagatavotos kuveižus jeb jaundzimušo intensīvās aprūpes inkubatorus, kā arī visu pārējo pārvietojamo medicīnas tehniku.

Virsārste S. Gaile saka –tagad, ienākot nodaļā, tā šķiet klusa un tukša, jo mammām vairs nav jāstaigā pa koridoru, lai aizietu uz dušu, uz tualeti. Te sanitārais mezgls atrodas palātā un sieviete var sevi apkopt savā privātajā

teritorijā. Savukārt personālam sākumā bijis pagrūti pieņemt ideju par ģērbtuvēm renovētajā pagrabstāvā. Patiesībā tas izrā-dās pavisam ērti un arī vieglāk uzturēt tīrību nodaļā, jo virsdrēbes un āra apavi tiek atstāti ģērbtuves skapītī pagrabā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas vadītāja ārsteneonatoloģe Inga Ozoliņa, kasgadiem strādājusi šajā nodaļā unjoprojām dežūrē pie jaundzimu-šajiem, kolēģu teikto rezumē kodolīgi: – Tas ir tik acīmredzami – te ir skaisti, balti, tīri, jauki! Bet kolēģes rīdzinieces un citi viesi, kas pabijuši nodaļā, drusku pat apskaužot valmierietes par iespēju strādāt tik sakārtotā vidē.

parakstu, nosūtot uz speciāli izveidotu e-pasta adresi VID.sakumdeklaracija@vid.gov.lv; VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā; atsūtot pa pastu.

Mantiskā stāvokļa deklarācija NAV jāsniedz, ja personai pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts: Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā; Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā; Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā; Traktortehnikas, tās pie-kabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā; Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē.

Kur saņemt informāciju par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanu, aizpildīšanu?

VID mājaslapā www.vid.gov.lvvai zvanot uz VID Informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu “Nodokļi”; klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā; ap-meklējot VID bezmaksas semi-nārus VID klientu apkalpošanas centros (informācija par seminā-riem pieejama VID mājaslapā).

ERAF projekta noslēguma dienā jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu Veselības ministrei I. Circenei izrāda NMP klīnikas vadītāja

I. Ozoliņa un nodaļas virsārste S. Gaile

2012.gada aprīlis ♦ 7UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Valmierieši uzdod jautājumus pašvaldībai

Gunārs: Vai V.Baloža ielā tiks atjaunoti gājēju celiņi?

Rita Jemšika, Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pār-valdes vadītāja:

“V.Baloža ielā gājēju celiņš, iespējams, varētu tikt remontēts šī gada otrajā pusē, izvērtējot Valmieras pilsētas pašvaldības budžeta iespējas!”

Guna: Kad tiks sakopts Vecpuišu parks?

Rita Jemšika:“Parku plānots sakopt pava-

sara sezonas laikā, kad pilsētā noritēs sakopšanas darbi!”

Aija Borisova, Valmieras pilsētas pašvaldības arhitekta palīdze:

“Tuvākajā laikā Vecpuišu par-kā tiks veikta koku apsekošana, lai novērtētu to stāvokli. Rudenī puķu dobēs tiks stādītas sīpol-puķes, kā arī zālienā tiks sastādīti krokusi – tas jau manāmi uzlabos kopējo parka skatu!”

Valmieras pilsētas pašval-dība saņēmusi arī vairākus jautājumus pa tālruni un rakstiski:

Stacijas ielā 10 un Stacijas ielā 13 iedzīvotāju mieru traucēkanalizācijas vāki, kas katru reizi, kad tiem pārbrauc pāri automašīna, klaudz! Vai ir kā-da iespēja šo problēmu risināt?

Viesturs Šķilteris, SIA “Valmie-ras Ūdens” ražošanas nodaļas vadītājs:

“Tā kā Stacijas ielas rekon-strukcijas darbiem joprojām spēkā ir garantija, sazināšos ar būvniekiem, lai problēmu novērš. Protams, ka kanalizācijas aku vākiem nav jāklaudz! Ja pilsētā manāma vēl līdzīga problēma, aicinu iedzīvotājus zvanīt uz SIA “Valmieras Ūdens” Klientu apkalpošanas daļu pa tālr. 64226001 – problēmas vienmēr var atrisināt!”

Kad Meldru ielā tiks ierīkota kanalizācija?

Rita Jemšika:“Meldru ielā kanalizāciju pare-

dzēts izbūvēt 2013. gadā!”

Vai veikalos pārdot cepu-mus un citus saldumus atvērtā iepakojumā ir atļauts? Vai tas ir higiēniski?

Vineta Grīnberga, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte:

“Veikalos tirgot saldumus no atvērtām kastēm drīkst, taču jānodrošina, ka tie ir pasargāti no jebkāda piesārņojuma, kas tos varētu padarīt nederīgus cilvēku uzturam, apdraudot patērētāju veselību. Tirgotājam jāievēro la-bas higiēnas prakses vadlīnijas. Ar tām var iepazīties Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā www.pvd.gov.lv , sadaļā Pārtikas uzraudzība. Tirgojot produktus no kastēm uzņēmumam, jāno-drošina, ka produkti ir izvietoti augstumā no grīdas ne zemāk kā 0,5 m; pircējam ir viegli pro-duktus paņemt, izmantojot nepie-ciešamo aprīkojumu, piemēram,standziņas, lāpstiņas; pašapkal-pošanās vietā ir izvietots skaidri salasāms paziņojums: “Lūdzam izmantot paredzēto aprīkojumu un iepakojamo materiālu, kā arīievērot higiēnas prasības”; tirdz-niecības vietā ir pieejams vien-reizējās iepakošanas materiāls (maisiņi, kastītes). Ja iepriekš

Dumpinieciskā dizainere Aļona, kura radīja zīmolu “QooQoo”Ieva Raiskuma,žurnāls “Stella”

Pirms trim gadiem Aļona Bauska aizgāja no nodrošināta darba dizaina aģentūrā, lai radītu savu zīmolu. Tā sākās viens no beidzamo gadu spilgtākajiem Lat-vijas veiksmes stāstiem: tagad “QooQoo” kļūst arvien pazīsta-māks visā pasaulē. Ne velti zīmola “QooQoo” devīze ir “Fashion for Courage” – mode drosmīgajām un brīvdomīgajām. Dizaineres Aļonas Bauskas radīto zīmolu QooQoo varēsiet redzēt Vidzeme Fashion show ietvaros 21.aprīlī plkst. 18:00 Valmieras Kultūras centrā.

“Es neesmu modes aprindu cilvēks, tur pārsvarā visi ir tādi nedaudz snobiski, perfekti veido savu tēlu. Man nav perfekta tēla, man pat ir diezgan vienalga. Patīk daudz laika pavadīt mājās,’’ teic dizainere. Sākumā mums nemaz neklājās tik labi. Pirmajā gadā pēc “QooQoo” parādīšanās pla-šākai publikai nebija nekādu rezultātu. Tikai pēc gada sāku domāt, kāpēc neiet, kā gribētos. Daudz strādājām ar kvalitāti, pārveidojām logotipu, mācījāmies no savām kļūdām un 2010. gadā “Riga Fashion Week” prezentē-jām pirmo nopietno “QooQoo” kolekciju. Gan zīmols, gan kolek-cija izrādījās veiksmīga, un tas,kā notiek attīstība, ir diezgan traki– it kā tanks būtu palaists auto-mātiskajā režīmā. Kad 2010. ga-dā sākām tirgot “QooQoo” kolek-cijas internetā, tas bija kā sprā-dziens – man šķiet, mūsu drēbes

ir visur, tikai no Āfrikas un Baltkrie-vijas, šķiet, nav bijuši pasūtījumi.

Ko nozīmē “QooQoo”? Pirms laika diezgan bieži

braucu uz Parīzi, man ir daži franču draugi. Viņi sasveicinoties saka: [qooqoo]. Vēl tā ir skaņa, ko saka dzeguze – tā ir vienāda visā pasaulē, un šķiet, tikai Āfrikādzeguze nedzīvo. Nesen uzzi-nāju, ka ķīniešu valodā “qooqoo”nozīmē “forši, forši”. Ķīnā, Taivanā esam diezgan populāri un arī nosaukums daudz ko palīdz. Tā kā nosaukuma izvēle bija tāda nejauša veiksme.

Ko “QooQoo” grib pateikt pasaulei? Esi drosmīga?

Jā, tieši tā. Nebaidīties no sava ķermeņa, nebaidīties parādīt sevi un izcelties uz masu fona. Patlaban visa pasaule kļūst tik vienāda. Ir ļoti viegli pazaudēt savu identitāti. Masu ražojumi ļoti labi atspoguļo tendences, taču tie, kas saģērbjas masu zīmolu ražojumos no galvas līdz kājām, pazūd. It kā stilīgi ģērbušies, betvienādi. Nesen braucu ar mašīnu, apstājos, lai palaistu garām cil-vēkus, kuri šķērsoja ielu. Likās: “Wow, viņi visi ir uniformās!” Paradokss: skolā vairs neliek staigāt formās, bet cilvēki tik un tā ģērbjas totāli vienādi. Gan meitenēm, gan puikām totāli vie-nādas drēbes – džinsi, pufaikas. “QooQoo” ir par to, lai cilvēks novērtē stāstu, ko var dot drēbes. Tu uzvelc ne tikai drēbju gabalu, bet arī stāstu, kas uzrunā tevi un ko tu vari pastāstīt saviem drau-giem. Ja uzvilksi “QooQoo”, tev noteikti kāds pajautās, kas tas ir,

jo mūsu drēbes tiešām ir diezgan zīmīgas. Tā vienkārši ir. Spriežot pēc klientu atsauksmēm, nešau-bos, ka cilvēki jautās un pievērsīs uzmanību, lai kur tu būtu – Rīgā, Maskavā, Ņujorkā vai Taškentā! Mani klienti bieži vien saka – ja viņi grib saņemt komplimentus, tad uzvelk “QooQoo”!

“QooQoo” pozitīvā nozīmē ir tāds modes huligānisms. Patiarī esi huligāniska persona?

Domāju, ka noteikti! Vismaz mani draugi tā varētu pateikt. Bet, ja strādāju, varu būt ļoti nopietns cilvēks, es varu vispār nepa-manīt, kā aiziet laiks. Man patīk spontāni lēmumi. Aizraujos ar spontānām idejām – fotosesijai viss izdomāts, bet atnāk pilnīgi cita ideja, un viss mainās! Arī kolekcijas veidojot – sāku taisīt vienu, bet tad rodas ideja, kas patīk vēl vairāk! Man vispār patīk enerģiskas darbības – dejošana, lēkšana. Esmu cilvēks, kam grūtinosēdēt mierīgā, nosvērtā atmos-fērā, man vajag kaut ko aktīvu. Pat orientēšanās sportu esmu pamēģinājusi. Patīk snovot, bet šogad ļoti maz būts uz kalna. Man gan sagatavots jauns ekipējums – cerams, nākamgad. Man pat bija ideja, ka es varētu dzīvot un strādāt uz kalna – ofisu pārnest uz kalnu mājiņu. Vasarā varētu pārvākties uz pludmali. Man patīk nestandarta risinājumi darba videi! Huligāniskus gājienus at-ļaujos ļoti reti, tikai tad, kad esmu nepiespiestā atmosfērā. Mans huligānisms izpaužas ceļojumos vai totāli brīvajā laikā, jo ikdienā grūti atslābt.

Tu stāstīji par saviem plā-niem attiecībā uz “QooQoo” nākotni. Tev ir vīzija par savu nākotni? Kur tu būsi, ko darīsi kādreiz?

Mana dzīve pašlaik ļoti atgā-dina manu vīziju par to, kā es gribētu dzīvot. Man patīk dzīves-veids, ko esmu sev izveidojusi. Gribētos, lai maniem draugiem un tuvajiem cilvēkiem arī būtu tik nepiespiests dzīvesveids. Lai mēs varam ceļot, strādāt tur, kur gribam... Mans sapnis ir uztaisīt darbnīcu vai māju kaut kur pie-krastē pie Liepājas vai Pāvilostā. Tas būtu kolosāli! Nesen ar vienu draugu runājām par to, ka varētu

uztaisīt tādu kā radošo ciemuvidē, kur ir tikai daba apkārt. Cilvēki strādātu katrs savā darb-nīcā vai birojā. Tas būtu tik sasodīti labi. Man šķiet, reizi gadā vismaz uz trim nedēļām jāatrod laiks un iespēja, lai varētu dzīvot pilnīgi citu dzīvi, nomainot vidi. Šogad pēc “Riga Fashion Week” mēs ar draudzeni brauksim padzīvot uz vienu salu – lai pilnīgi izjauktu to ritmu, kas izveidojies. Tik garš atvaļinājums man vēl dzīvē nav bijis! Vispār jau pat neprasās – tu ieej tādā darba ritmā, ka ne par ko citu vairs nedomā un ne-kur pat negribas izrauties. Bet ir jāizraujas...

minētie priekšnosacījumi nav izpildīti, patērētājs ar sūdzību varvērsties sava novada PVD pār-valdē (Valmierā tā ir PVD Ziemeļ-vidzemes pārvalde) vai arī zva-nīt uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 un atstāt tur precīzu informāciju par tirdzniecības vietu un iespē-jamo pārkāpumu.”

Kad pie Valmieras auto-ostas tiks pareizi noregulēts pulkstenis?

Rita Jemšika:“Pulkstenis pie autoostas ir

Hipotēku bankas īpašums. Esamsazinājušies ar bankas pārstāv-jiem, kuri ir apsolījuši šo darbu veikt pēc iespējas ātrāk!”

Saņēmu e-pastā rēķinu parbērnudārzu – viss kārtībā! Taču vēlos noskaidrot, vai daudz-bērnu ģimenēm Valmierā ir atlaides, ja visi trīs bērni iet bērnudārzā?

Liene Skrastiņa, Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos:

“Šobrīd saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes lē-mumu Nr.501 (protokols Nr.16, 35.§) “Par uzturēšanas maksas noteikšanu Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” atlaides par bērna uzturēšanos tiek piemērotas gadī-jumos, ja bērns grupiņā uzturas

nepilnu dienu. Savukārt no uzturēšanas maksas pilnībā tiek atbrīvoti bērni, kuri pirmsskolas izglītības programmu apgūst ģi-menē, saņemot metodisko palī-dzību kādā no Valmieras PII, kā arī izglītojamie, kuri apgūst speciālo pirmsskolas izglītības programmu speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē, kuru finansē no valsts budžeta mērķdotācijas. Daudzbērnu ģimenēm atlaides nav paredzētas. Atlaides uztur-maksai pirmsskolas izglītības iestādēs piešķir arī trūcīgām ģimenēm – par šī veida atlaidēm jāinteresējas Valmieras Sociālajā dienestā!”

Pajautā pašvaldībai!Aicinām iesūtīt jautājumus, uz kuriem tiks sagatavotas atbildes kādā no izdevuma “Valmiera domā un rada” nākamajiem numuriem! Jautājumus var sūtīt pa pastu: Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļai, Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV 4201 vai uzdot zvanot pa tālr. 64207634, kā arī elektroniski:info@valmiera.lv

Jūsu jautājums:

Aļona Bauska. Foto: Imants Ķīkulis

2012.gada aprīlis ♦ 6UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Par mantiskā stāvokļa deklarācijāmValsts ieņēmumu dienests

Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) informē, ka no 2012.gada 1.marta iedzīvotāji var sākt iesniegt mantiskā stāvokļa deklarācijas. Mantiskā stāvokļa deklarācija ir jāsniedz fiziskajām personām, kuras uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00 bijauzskatāmas par Latvijas pilso-ņiem, Latvijas nepilsoņiem vai ārzemniekiem (kuriem izsniegta pastāvīgā uzturēšanās atļauja vai pastāvīgās uzturēšanās apliecība Latvijā) un vienlaikus Latvijas rezidentiem.

Mantiskā stāvokļa deklarā-cija IR jāsniedz, ja minētajām personām:• ārvalstīs īpašumā vai kopīpa-

šumā ir nekustamais īpašums vai tā daļas, ieskaitot arī to nekustamo īpašumu vai tā daļas, uz kuru persona nav nostiprinājusi īpašuma tiesības attiecīgās valsts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;

• ir iegūts Latvijā nekustamais īpašums vai tā daļas, uz kuru nav nostiprinātas īpašuma tiesības normatīvajos aktos

noteiktajā kārtībā un kuru kopējā iegādes vērtība pār-sniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• ārvalstīs īpašumā vai kopīpa-šumā ir transportlīdzeklis (mehāniskais sauszemes vai ūdens) vai gaisa kuģis;

• īpašumā Latvijā ir kapitāla da-ļas, kuru kopējā iegādes vērtī-ba pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• īpašumā ārvalstīs ir kapitāla daļas;

• īpašumā Latvijā ir finanšu in-strumenti, kuru kopējā iegādes vērtība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• ārvalstīs ir finanšu instrumenti;• naudas (skaidras un bezskaid-

ras naudas) uzkrājumu kopējā summa Latvijā un ārvalstīs, vai tikai Latvijā, vai tikai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā

atbilstoši Latvijas Bankas no-teiktajam valūtas kursam;

• privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanas (aruzkrāšanu) visu uzkrāto lī-dzekļu kopējā summa Latvijā vai ārvalstīs pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ār-valstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• Latvijā vai ārvalstīs ir neat-maksāti aizņēmumi (kredīti) vai citas parādsaistības, kuru kopējās summas neatmaksā-tā daļa pārsniedz 10 000 latu vai to ekvivalentu ārvalstuvalūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• persona Latvijā vai ārvalstīs ir izsniegusi aizdevumus vai tai ir citi prasījumi, kuru kopējās summas neatgūtā daļa pār-sniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas no-teiktajam valūtas kursam;

• īpašumā Latvijā vai ārvalstīs ir cits iepriekš neminēts īpa-šums (lieta vai lietu kopība), kura vērtība, pēc personas

ieskatiem, pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ār-valstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam;

• persona ir patiesais labuma guvējs no citai personai pie-derošām vai pārvaldīšanā nodotām kapitāla daļām vai finanšu instrumentiem, ja šoīpašumu kopējā iegādes vēr-tība pārsniedz 10 000 latus vai to ekvivalentu ārvalstu valūtā atbilstoši Latvijas Bankas noteiktajam valūtas kursam.

Mantiskā stāvokļa deklarācijā ir jānorāda ziņas par personas mantisko stāvokli uz 2011.gada 31.decembra pulksten 24:00.

Mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš – no 2012.gada 1.marta līdz 2012.gada 1.jūnijam (ieskaitot).

Kur un kā var iesniegt mantiskā stāvokļa deklarāciju?

Mantiskā stāvokļa deklarāciju var iesniegt: personīgi vēršoties ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā; elektroniskā veidā, izmantojot drošu elektronisko

Gada labākā būve: atskats un iekšskats Benita Brila,Vidzemes slimnīca

Diploms un zeltīta plāksne apliecina, ka Latvijas Būvnieku asociācijas skatē “Gada labākābūve Latvijā 2011” nominācijā“Renovācija, t.sk. energoefekti-vitātes paaugstināšana” 1. vietužūrijas komisija piešķīrusi Vidzemes slimnīcas A korpusa 2.-6. un pagrabstāva renovācijas projektam.

Paskrējuši pieci mēneši, kopš pērnā gada novembrī, klātesot arhitektiem, būvniekiem, Veselības ministrijas pārstāvjiem un masu medijiem, svinīgi tika atzīmēta Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) līdzfinansētā projekta pabeigšana.

Vēl pirms tam bija divi projekta realizācijas gadi, kas prasīja pa-cietību, izturību un izpratni no visām procesā iesaistītajām pu-sēm – celtniekiem, mediķiem un pacientiem. Slimnīca savu darbī-bu nevarēja pārtraukt ne uz pusi dienas, ar veco sienu graušanu un pārējiem celtniecības darbiem saistītais troksnis un putekļi nedrīkstēja ietekmēt medicīniskā pakalpojuma kvalitāti, savukārt apmeklētājiem un darbiniekiem nācās sarast ar daudzām orga-nizatoriskām izmaiņām kāpnēs, liftos, koridoros un arī ēkas ārpu-sē, kur rindojās celtnieku vagoniņi, tika savākti būvgruži un ierobežota automašīnu novietošana.

Jau iecerot renovāciju, kā atzina projektu vadītāja un Vid-zemes slimnīcas izpilddirektore pacientu aprūpē Taiga Galeja-Gruntmane, bija skaidra vīzija, kā pēc tās izskatīsies A korpusa pagrabstāvs un 2.–6. stāvs, kur atrodas stacionāra nodaļas. Vīzija paredzēja, ka nekas vairs nebūs, kā bija palicis kopš slimnīcas uzcelšanas pirms 35 gadiem – ar toreizējo izpratni par ārstniecības

iestādi, darba un ārstēšanās ap-stākļiem, ar tā laika celtniecības materiāliem un būvnieku pras-mēm.

– A korpusā tiks renovēti ēkas 6150 kvadrātmetri. Jaunu kvalitāti un izskatu iegūs ārst-niecisko procedūru un mani-pulāciju telpas, sanitārās telpas, pacientu palātas, ārstniecības personu darba un atpūtas telpas, koridori, kāpņu telpas, apmeklētāju uzgaidāmās telpas. Tiks izbūvēti jauni inženiertīkli – siltais un aukstais ūdens, kanalizācija, ap-kure, elektrība, ventilācija. Pro-jekta ietvaros, lai nodrošinātu pakalpojuma pieejamību cilvē-kiem ar funkcionāliem traucē-jumiem, tiks nomainīti trīs lifti – pirms darbu uzsākšanas stāstīja T. Galeja-Gruntmane.

Projekts, kurš tā realizētājiem pašiem brīžiem jau likās kā nekad nebeidzams stāsts, nu ir pabeigts. Vīzija izstrādāta par īstenību, kas skatāma gan pagrabstāvā, gan piecās stacionāra nodaļās –jaundzimušo intensīvās terapijasnodaļā, dzemdību un ginekoloģi-jas nodaļā, terapijas nodaļā, trau-matoloģijas nodaļā un ķirurģijas nodaļā, kurā ārstējas arī acu slimību, uroloģijas un ausu, kakla un deguna slimību pacienti.

Ekspluatācijā nodotās telpas izskatās kā no citas pasaules –moderns, elegants dizains, funk-cionāla darba vide un atpūtas telpas personālam, pacientu ērtī-bām katrā palātā (tās tagad ir tikai vienvietīgas un trīsvietīgas) ir atsevišķs sanitārais mezgls ar tualeti un dušu, turklāt visas palātas ir iekārtotas tā, lai būtu pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šā gada janvārī Vidzemes slimnīcā Valmierā vie-sojās invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” pārstāvji. Par telpu pieejamību renovētajā korpusā viesi jutās patīkami pār-

steigti – te esot izdarīts viss, laicilvēks ar funkcionāliem traucē-jumiem varētu ērti un droši pār-vietoties un uzturēties.

Kā projekta noslēguma pa-sākumā pērnā gada novembrī teica Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa, arhitektu, celtnieku un projekta komandas kopīgiem spēkiem ir izdevies piepildīt vairākus gadus lolotu sapni – radīt pacientiem ērtu ārstēšanās vidi, personālam – drošus un mūsdienīgus darba apstākļus, bet kopumā būtiski uzlabot veselības aprūpes pa-kalpojuma sniegšanas kvalitāti, izmaksu efektivitāti un pieejamību Valmieras un arī visiem Vidzemes reģiona iedzīvotājiem.

Nu jau piecus mēnešus visasstacionāra nodaļas strādā reno-vētajās telpās. Kā tajās sokas darbs un kā jūtas paši mediķi? Šoreiz – 2. stāvā, kur atrodas jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, kurā savas dzīves pirmās dienas, reizēm nedēļas, pavada priekšlaicīgi, kā arī ar sarežģījumiem dzimuši mazuļi no visa Vidzemes reģiona. Nodaļas virsmāsa Iveta Bērziņa atzīst – viss esot pilnīgi citādi un krietni labāk: – Ļoti pārdomāti projektēta un iekārtota darba vide, viss māsu darbam nepieciešamais –procedūru telpa, piena virtuve – atrodas vienuviet.

Nodaļas virsārste Sandra Gaile par lielāko ieguvumu nosauc plašo un funkcionālo intensīvās terapijas telpu ar modernajām griestu konsolēm ar pieslēgum-ligzdām, kur ērti pievienot gan skābekli, gan monitoru un visupārējo aprīkojumu, kas nepiecie-šams jaundzimušā aprūpei un veselības stāvokļa uzraudzībai. Griestu konsoles ļāvušas atteik-ties no vadu mudžekļa uz grīdas, kas apgrūtinātu personāla darbu un telpu uzkopšanu.

S. Gaile stāsta – nodaļu projektējot, sperts solis ilgtspējas virzienā, un paredzēta īpaša telpa jaundzimušo izolatoram. Tātad pēc diviem gadiem, kad šāda telpa jau būšot obligāta prasība, te nebūs jāveic lieli pārkārtojumi vai jācenšas pielāgot kādu no esošajām telpām. Kamēr viss vēl tapis, esot bijis pagrūti iztēloties gala rezultātu, atzīst virsārste S. Gaile: - Šķiet, tikai Taiga (Taiga Galeja-Gruntmane, projekta va-dītāja – B.B.) skaidri redzēja, kā te viss būs, un tāpēc neatļāva nevienam atkāpties no projekta prasībām.

Par labu jaunumu virsmāsa I. Bērziņa dēvē arī atsevišķo telpu, kur novietot tīros, tūlītējam darbam sagatavotos kuveižus jeb jaundzimušo intensīvās aprūpes inkubatorus, kā arī visu pārējo pārvietojamo medicīnas tehniku.

Virsārste S. Gaile saka –tagad, ienākot nodaļā, tā šķiet klusa un tukša, jo mammām vairs nav jāstaigā pa koridoru, lai aizietu uz dušu, uz tualeti. Te sanitārais mezgls atrodas palātā un sieviete var sevi apkopt savā privātajā

teritorijā. Savukārt personālam sākumā bijis pagrūti pieņemt ideju par ģērbtuvēm renovētajā pagrabstāvā. Patiesībā tas izrā-dās pavisam ērti un arī vieglāk uzturēt tīrību nodaļā, jo virsdrēbes un āra apavi tiek atstāti ģērbtuves skapītī pagrabā.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības klīnikas vadītāja ārsteneonatoloģe Inga Ozoliņa, kasgadiem strādājusi šajā nodaļā unjoprojām dežūrē pie jaundzimu-šajiem, kolēģu teikto rezumē kodolīgi: – Tas ir tik acīmredzami – te ir skaisti, balti, tīri, jauki! Bet kolēģes rīdzinieces un citi viesi, kas pabijuši nodaļā, drusku pat apskaužot valmierietes par iespēju strādāt tik sakārtotā vidē.

parakstu, nosūtot uz speciāli izveidotu e-pasta adresi VID.sakumdeklaracija@vid.gov.lv; VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā; atsūtot pa pastu.

Mantiskā stāvokļa deklarācija NAV jāsniedz, ja personai pieder tikai tāds īpašums, kas reģistrēts: Valsts vienotajā datorizētajā zemesgrāmatā; Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā; Civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā; Traktortehnikas, tās pie-kabju un traktortehnikas vadītāju informatīvajā sistēmā; Integrētajā Latvijas kuģu datu bāzē.

Kur saņemt informāciju par mantiskā stāvokļa deklarācijas iesniegšanu, aizpildīšanu?

VID mājaslapā www.vid.gov.lvvai zvanot uz VID Informatīvo tālruni 1898, izvēloties tēmu “Nodokļi”; klātienē ikvienā VID klientu apkalpošanas centrā; ap-meklējot VID bezmaksas semi-nārus VID klientu apkalpošanas centros (informācija par seminā-riem pieejama VID mājaslapā).

ERAF projekta noslēguma dienā jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļu Veselības ministrei I. Circenei izrāda NMP klīnikas vadītāja

I. Ozoliņa un nodaļas virsārste S. Gaile

2012.gada aprīlis ♦ 7UZZINI PIRMAIS! www.valmiera.lv

Valmierieši uzdod jautājumus pašvaldībai

Gunārs: Vai V.Baloža ielā tiks atjaunoti gājēju celiņi?

Rita Jemšika, Valmieras pilsētas pašvaldības Nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pār-valdes vadītāja:

“V.Baloža ielā gājēju celiņš, iespējams, varētu tikt remontēts šī gada otrajā pusē, izvērtējot Valmieras pilsētas pašvaldības budžeta iespējas!”

Guna: Kad tiks sakopts Vecpuišu parks?

Rita Jemšika:“Parku plānots sakopt pava-

sara sezonas laikā, kad pilsētā noritēs sakopšanas darbi!”

Aija Borisova, Valmieras pilsētas pašvaldības arhitekta palīdze:

“Tuvākajā laikā Vecpuišu par-kā tiks veikta koku apsekošana, lai novērtētu to stāvokli. Rudenī puķu dobēs tiks stādītas sīpol-puķes, kā arī zālienā tiks sastādīti krokusi – tas jau manāmi uzlabos kopējo parka skatu!”

Valmieras pilsētas pašval-dība saņēmusi arī vairākus jautājumus pa tālruni un rakstiski:

Stacijas ielā 10 un Stacijas ielā 13 iedzīvotāju mieru traucēkanalizācijas vāki, kas katru reizi, kad tiem pārbrauc pāri automašīna, klaudz! Vai ir kā-da iespēja šo problēmu risināt?

Viesturs Šķilteris, SIA “Valmie-ras Ūdens” ražošanas nodaļas vadītājs:

“Tā kā Stacijas ielas rekon-strukcijas darbiem joprojām spēkā ir garantija, sazināšos ar būvniekiem, lai problēmu novērš. Protams, ka kanalizācijas aku vākiem nav jāklaudz! Ja pilsētā manāma vēl līdzīga problēma, aicinu iedzīvotājus zvanīt uz SIA “Valmieras Ūdens” Klientu apkalpošanas daļu pa tālr. 64226001 – problēmas vienmēr var atrisināt!”

Kad Meldru ielā tiks ierīkota kanalizācija?

Rita Jemšika:“Meldru ielā kanalizāciju pare-

dzēts izbūvēt 2013. gadā!”

Vai veikalos pārdot cepu-mus un citus saldumus atvērtā iepakojumā ir atļauts? Vai tas ir higiēniski?

Vineta Grīnberga, Pārtikas un veterinārā dienesta Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte:

“Veikalos tirgot saldumus no atvērtām kastēm drīkst, taču jānodrošina, ka tie ir pasargāti no jebkāda piesārņojuma, kas tos varētu padarīt nederīgus cilvēku uzturam, apdraudot patērētāju veselību. Tirgotājam jāievēro la-bas higiēnas prakses vadlīnijas. Ar tām var iepazīties Pārtikas un veterinārā dienesta mājaslapā www.pvd.gov.lv , sadaļā Pārtikas uzraudzība. Tirgojot produktus no kastēm uzņēmumam, jāno-drošina, ka produkti ir izvietoti augstumā no grīdas ne zemāk kā 0,5 m; pircējam ir viegli pro-duktus paņemt, izmantojot nepie-ciešamo aprīkojumu, piemēram,standziņas, lāpstiņas; pašapkal-pošanās vietā ir izvietots skaidri salasāms paziņojums: “Lūdzam izmantot paredzēto aprīkojumu un iepakojamo materiālu, kā arīievērot higiēnas prasības”; tirdz-niecības vietā ir pieejams vien-reizējās iepakošanas materiāls (maisiņi, kastītes). Ja iepriekš

Dumpinieciskā dizainere Aļona, kura radīja zīmolu “QooQoo”Ieva Raiskuma,žurnāls “Stella”

Pirms trim gadiem Aļona Bauska aizgāja no nodrošināta darba dizaina aģentūrā, lai radītu savu zīmolu. Tā sākās viens no beidzamo gadu spilgtākajiem Lat-vijas veiksmes stāstiem: tagad “QooQoo” kļūst arvien pazīsta-māks visā pasaulē. Ne velti zīmola “QooQoo” devīze ir “Fashion for Courage” – mode drosmīgajām un brīvdomīgajām. Dizaineres Aļonas Bauskas radīto zīmolu QooQoo varēsiet redzēt Vidzeme Fashion show ietvaros 21.aprīlī plkst. 18:00 Valmieras Kultūras centrā.

“Es neesmu modes aprindu cilvēks, tur pārsvarā visi ir tādi nedaudz snobiski, perfekti veido savu tēlu. Man nav perfekta tēla, man pat ir diezgan vienalga. Patīk daudz laika pavadīt mājās,’’ teic dizainere. Sākumā mums nemaz neklājās tik labi. Pirmajā gadā pēc “QooQoo” parādīšanās pla-šākai publikai nebija nekādu rezultātu. Tikai pēc gada sāku domāt, kāpēc neiet, kā gribētos. Daudz strādājām ar kvalitāti, pārveidojām logotipu, mācījāmies no savām kļūdām un 2010. gadā “Riga Fashion Week” prezentē-jām pirmo nopietno “QooQoo” kolekciju. Gan zīmols, gan kolek-cija izrādījās veiksmīga, un tas,kā notiek attīstība, ir diezgan traki– it kā tanks būtu palaists auto-mātiskajā režīmā. Kad 2010. ga-dā sākām tirgot “QooQoo” kolek-cijas internetā, tas bija kā sprā-dziens – man šķiet, mūsu drēbes

ir visur, tikai no Āfrikas un Baltkrie-vijas, šķiet, nav bijuši pasūtījumi.

Ko nozīmē “QooQoo”? Pirms laika diezgan bieži

braucu uz Parīzi, man ir daži franču draugi. Viņi sasveicinoties saka: [qooqoo]. Vēl tā ir skaņa, ko saka dzeguze – tā ir vienāda visā pasaulē, un šķiet, tikai Āfrikādzeguze nedzīvo. Nesen uzzi-nāju, ka ķīniešu valodā “qooqoo”nozīmē “forši, forši”. Ķīnā, Taivanā esam diezgan populāri un arī nosaukums daudz ko palīdz. Tā kā nosaukuma izvēle bija tāda nejauša veiksme.

Ko “QooQoo” grib pateikt pasaulei? Esi drosmīga?

Jā, tieši tā. Nebaidīties no sava ķermeņa, nebaidīties parādīt sevi un izcelties uz masu fona. Patlaban visa pasaule kļūst tik vienāda. Ir ļoti viegli pazaudēt savu identitāti. Masu ražojumi ļoti labi atspoguļo tendences, taču tie, kas saģērbjas masu zīmolu ražojumos no galvas līdz kājām, pazūd. It kā stilīgi ģērbušies, betvienādi. Nesen braucu ar mašīnu, apstājos, lai palaistu garām cil-vēkus, kuri šķērsoja ielu. Likās: “Wow, viņi visi ir uniformās!” Paradokss: skolā vairs neliek staigāt formās, bet cilvēki tik un tā ģērbjas totāli vienādi. Gan meitenēm, gan puikām totāli vie-nādas drēbes – džinsi, pufaikas. “QooQoo” ir par to, lai cilvēks novērtē stāstu, ko var dot drēbes. Tu uzvelc ne tikai drēbju gabalu, bet arī stāstu, kas uzrunā tevi un ko tu vari pastāstīt saviem drau-giem. Ja uzvilksi “QooQoo”, tev noteikti kāds pajautās, kas tas ir,

jo mūsu drēbes tiešām ir diezgan zīmīgas. Tā vienkārši ir. Spriežot pēc klientu atsauksmēm, nešau-bos, ka cilvēki jautās un pievērsīs uzmanību, lai kur tu būtu – Rīgā, Maskavā, Ņujorkā vai Taškentā! Mani klienti bieži vien saka – ja viņi grib saņemt komplimentus, tad uzvelk “QooQoo”!

“QooQoo” pozitīvā nozīmē ir tāds modes huligānisms. Patiarī esi huligāniska persona?

Domāju, ka noteikti! Vismaz mani draugi tā varētu pateikt. Bet, ja strādāju, varu būt ļoti nopietns cilvēks, es varu vispār nepa-manīt, kā aiziet laiks. Man patīk spontāni lēmumi. Aizraujos ar spontānām idejām – fotosesijai viss izdomāts, bet atnāk pilnīgi cita ideja, un viss mainās! Arī kolekcijas veidojot – sāku taisīt vienu, bet tad rodas ideja, kas patīk vēl vairāk! Man vispār patīk enerģiskas darbības – dejošana, lēkšana. Esmu cilvēks, kam grūtinosēdēt mierīgā, nosvērtā atmos-fērā, man vajag kaut ko aktīvu. Pat orientēšanās sportu esmu pamēģinājusi. Patīk snovot, bet šogad ļoti maz būts uz kalna. Man gan sagatavots jauns ekipējums – cerams, nākamgad. Man pat bija ideja, ka es varētu dzīvot un strādāt uz kalna – ofisu pārnest uz kalnu mājiņu. Vasarā varētu pārvākties uz pludmali. Man patīk nestandarta risinājumi darba videi! Huligāniskus gājienus at-ļaujos ļoti reti, tikai tad, kad esmu nepiespiestā atmosfērā. Mans huligānisms izpaužas ceļojumos vai totāli brīvajā laikā, jo ikdienā grūti atslābt.

Tu stāstīji par saviem plā-niem attiecībā uz “QooQoo” nākotni. Tev ir vīzija par savu nākotni? Kur tu būsi, ko darīsi kādreiz?

Mana dzīve pašlaik ļoti atgā-dina manu vīziju par to, kā es gribētu dzīvot. Man patīk dzīves-veids, ko esmu sev izveidojusi. Gribētos, lai maniem draugiem un tuvajiem cilvēkiem arī būtu tik nepiespiests dzīvesveids. Lai mēs varam ceļot, strādāt tur, kur gribam... Mans sapnis ir uztaisīt darbnīcu vai māju kaut kur pie-krastē pie Liepājas vai Pāvilostā. Tas būtu kolosāli! Nesen ar vienu draugu runājām par to, ka varētu

uztaisīt tādu kā radošo ciemuvidē, kur ir tikai daba apkārt. Cilvēki strādātu katrs savā darb-nīcā vai birojā. Tas būtu tik sasodīti labi. Man šķiet, reizi gadā vismaz uz trim nedēļām jāatrod laiks un iespēja, lai varētu dzīvot pilnīgi citu dzīvi, nomainot vidi. Šogad pēc “Riga Fashion Week” mēs ar draudzeni brauksim padzīvot uz vienu salu – lai pilnīgi izjauktu to ritmu, kas izveidojies. Tik garš atvaļinājums man vēl dzīvē nav bijis! Vispār jau pat neprasās – tu ieej tādā darba ritmā, ka ne par ko citu vairs nedomā un ne-kur pat negribas izrauties. Bet ir jāizraujas...

minētie priekšnosacījumi nav izpildīti, patērētājs ar sūdzību varvērsties sava novada PVD pār-valdē (Valmierā tā ir PVD Ziemeļ-vidzemes pārvalde) vai arī zva-nīt uz PVD uzticības tālruni – automātisko atbildētāju 67027402 un atstāt tur precīzu informāciju par tirdzniecības vietu un iespē-jamo pārkāpumu.”

Kad pie Valmieras auto-ostas tiks pareizi noregulēts pulkstenis?

Rita Jemšika:“Pulkstenis pie autoostas ir

Hipotēku bankas īpašums. Esamsazinājušies ar bankas pārstāv-jiem, kuri ir apsolījuši šo darbu veikt pēc iespējas ātrāk!”

Saņēmu e-pastā rēķinu parbērnudārzu – viss kārtībā! Taču vēlos noskaidrot, vai daudz-bērnu ģimenēm Valmierā ir atlaides, ja visi trīs bērni iet bērnudārzā?

Liene Skrastiņa, Valmieras Izglītības pārvaldes speciāliste pirmsskolas izglītības jautājumos:

“Šobrīd saskaņā ar Valmieras pilsētas pašvaldības domes lē-mumu Nr.501 (protokols Nr.16, 35.§) “Par uzturēšanas maksas noteikšanu Valmieras pilsētas pašvaldības izglītības iestādēs, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmu” atlaides par bērna uzturēšanos tiek piemērotas gadī-jumos, ja bērns grupiņā uzturas

nepilnu dienu. Savukārt no uzturēšanas maksas pilnībā tiek atbrīvoti bērni, kuri pirmsskolas izglītības programmu apgūst ģi-menē, saņemot metodisko palī-dzību kādā no Valmieras PII, kā arī izglītojamie, kuri apgūst speciālo pirmsskolas izglītības programmu speciālajā pirmsskolas izglītības iestādē, kuru finansē no valsts budžeta mērķdotācijas. Daudzbērnu ģimenēm atlaides nav paredzētas. Atlaides uztur-maksai pirmsskolas izglītības iestādēs piešķir arī trūcīgām ģimenēm – par šī veida atlaidēm jāinteresējas Valmieras Sociālajā dienestā!”

Pajautā pašvaldībai!Aicinām iesūtīt jautājumus, uz kuriem tiks sagatavotas atbildes kādā no izdevuma “Valmiera domā un rada” nākamajiem numuriem! Jautājumus var sūtīt pa pastu: Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļai, Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV 4201 vai uzdot zvanot pa tālr. 64207634, kā arī elektroniski:info@valmiera.lv

Jūsu jautājums:

Aļona Bauska. Foto: Imants Ķīkulis

2012.gada aprīlis ♦ 8Nākamais laikraksta numurs iznāks 26.aprīlī.

Valmieras pilsētas pašvaldības laikraksts “Valmiera domā un rada”. Reģistrācijas Nr. 000703429. Metiens: 12 000. Bezmaksas. Iespiests: Valmieras tipogrāfija LAPA. Izdod: Valmieras pilsētas pašvaldība (Lāčplēša ielā 2, Valmierā, LV- 4201).Kontaktinformācija: Valmieras pilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību un tūrisma nodaļa.Tel.: 64207136, fakss: 64207125, e-pasts: info@valmiera.lvPārpublicējot informāciju, atsauce obligāta. www.valmiera.lv

Biļetes VDT kasē tālr. 64207335“Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lvPapildinformācija www.vdt.lv

MAIJS02.05 plkst.18.30 EGOISTI Pirmizrāde! Ls 8. Apaļā zāle03.05 plkst.18.30 EGOISTI Ls 8. Apaļā zāle05.05 plkst.13.00 BALTĀ KAMIELĒNA SAPNĪTIS Ls 2.50. Mazā zāle05.05 plkst.18.30 ŠVEIKS Ls 5-8. Lielā zāle06.05 plkst.17.00 BEZKAUNĪGIE VEČI Jubilejas izrāde Jurim Laviņam – 70! Ls 7. Mazā zāle07.05 plkst.18.30 GAIŠĀ MŪZIKA Ieeja bezmaksas. Apaļā zāle. Kokles klases audzēkņu koncerts08.05 plkst.18.30 ACĀLIJA Ls 8. Apaļā zāle09.05 plkst.18.30 EGOISTI Ls 8. Apaļā zāle10.05 plkst.18.30 ADVENTS SILMAČOS Ls 4-7. Lielā zāle10.05 plkst.18.30 BEZKAUNĪGIE VEČI Ls 7. Mazā zāle11.05 plkst.18.30 GRIBU, BET BAIDOS Īpašā cena Ls 5. Mazā zāle12.05 plkst.13.00 ŠVEIKS Ls 5-8. Lielā zāle15.05 plkst.18.30 BEZKAUNĪGIE VEČI Ls 7. Mazā zāle16.05 plkst.18.30 VĪNS UN NEZĀLES Ls 8, skol., stud., pens. – 4.80. Lielās zāles skatuve17.05 plkst.18.30 BEZKAUNĪGIE VEČI Ls 7. Mazā zāle19.05 plkst.19.00-01.00 MUZEJU NAKTS PERFORMANCE Ieeja bezmaksas20.05 plkst.17.00 BEZKAUNĪGIE VEČI Ls 7. Mazā zāle22.05 plkst.18.30 BEZKAUNĪGIE VEČI Ls 7. Mazā zāle23.05 plkst.18.30 ŠVEIKS Ls 5-8. Lielā zāle26.05 plkst.13.00 TRIO Īpašā cena Ls 5. Mazā zāle. VDT un Teātra TT sadarbības projekts26.05 plkst.14.00 MŪSU MAMMAI UN TĒTIM Ls 4. Lielā zāle. “Knīpas un Knauķi” koncertuzvedums26.05 plkst.18.30 JŪLIJAS JAUNKUNDZE Pirmizrāde! Ls 8. Apaļā zāle29.05 plkst.18.30 EGOISTI Ls 8. Apaļā zāle30.05 plkst.18.30 JŪLIJAS JAUNKUNDZE Ls 8. Apaļā zāle31.05 plkst.18.30 ORFEJS PAZEMĒ Ls 8, skol., stud., pens. – 4.80. Lielās zāles skatuve

JŪNIJS01.06 plkst.18.30 JŪLIJAS JAUNKUNDZE Ls 8. Apaļā zāle02.06 plkst.13.00 ŠVEIKS Ls 5-8. Lielā zāle02.06 plkst.18.30 EGOISTI Ls 8. Apaļā zāle03.06 plkst.13.00 EGOISTI Ls 8. Apaļā zāle05.06 plkst.18.30 JŪLIJAS JAUNKUNDZE Ls 8. Apaļā zāle06.06 plkst.18.30 ŠVEIKS Ls 5-8. Lielā zāle08.06 plkst.18.30 VĪNS UN NEZĀLES Ls 8, skol., stud., pens. – 4.80. Lielās zāles skatuve10.06 plkst.13.00 ORFEJS PAZEMĒ Ls 8, skol., stud., pens. – 4.80. Lielās zāles skatuve15.06 plkst.18.30 PLŪDI UN SAULGRIEŽI STRAUMĒNU SKAŅĀS Īpašā cena Ls 6. Lielās zāles skatuve20.06 plkst.18.30 LĪGAVA BEZ PŪRA Pirmizrāde! Ls 8. Apaļā zāle21.06 plkst.18.30 LĪGAVA BEZ PŪRA Ls 8. Apaļā zāle22.06 plkst.18.30 LĪGAVA BEZ PŪRA Sezonas noslēgums! Ls 8. Apaļā zāle

Līga Tarbuna,Valmieras pilsētas pašvaldība

14.aprīlī plkst.17.00 vīru koris“Imanta” ielūdz uz 60 gadu jubi-lejas koncertu Valmieras Kultūras centrā. Koncertā kopā ar “Imantu” diriģentes Irēnas Zelčas vadībā uzstāsies arī Vidzemes Augstskolas un Valmieras Kultū-ras centra jauniešu koris “Skan” un Valmieras Mūzikas skolas koris “Sol La Re”.

Diriģente Irēna Zelča pastās-tīja, ka koncertprogramma vēl tiek turēta noslēpumā, skatītājiem solot ne vienu vien muzikālu pār-steigumu. “Koncerts būs īpašs, tajā uzstāsies, varētu pat teikt, trīs paaudžu kolektīvi – vīru koris “Imanta”, jauniešu koris “Skan” un mani mīlulīši – mūzikas skolas koris. Koru skanējumu bagātinās arī solisti,” saka I.Zelča. Sagaidot kolektīva 60.jubileju, diriģente korim novēl saglabāt kolektīva sajūtu un kopā būšanas prieku. “Priecājos, ka pēdējā laikā korī notikušas pozitīvas pārmaiņas. Pateicoties kopīgam darbam unpareizai attieksmei, mums izde-vās sagādāt lielisku dāvanu ju-bilejā – koru skatē Dobelē nupat

Vīru koris “Imanta” ielūdz uz jubilejas koncertu

ieguvām augstu novērtējumu –korim tika piešķirta I pakāpe. Malači!”

2011.gada vasarā, uzsākot jauno sezonu un gatavošanos kora jubilejai, Irēna Zelča par vīrukori “Imanta” teikusi: “Kori vis-labāk raksturo vārds “stabilitāte”.Koris ir ar savām tradīcijām –viens no retajiem kolektīviem arsavu vēsturi, kas apkopota grā-matā “Tas zobens nesarūs”. Vīri

Koncerti, sarīkojumi Valmierā15.04 plkst.14:00 Pūšaminstrumentu kvinteta “Quintus Anima” koncerts. Jāzepa Vītola kamermūzikas zālē (K. Baumaņa ielā 1).

17.04 plkst.12:00 “Ar zāļu tēju pusdienās” tikšanās ar Zeltīti Kavieri. Valmieras muzeja Pilskalna mājā.

18.04 plkst.18:00 Klaviermūzikas koncerts “Balti, briti, ģermāņi” spēlē Jautrīte Putniņa un Helēna Laukmane. Jāzepa Vītola kamermūzikas zālē (K. Baumaņa ielā 1).

20.04, 21.04 5. Latvijas Bērnu un jauniešu teātru festivāls “...un es iešu un iešu!” Valmieras Viestura vidusskolā (www.viesturi.edu.lv).

21.04. plkst.19.00 Valmieras Kultūras un mākslas mēneša ietvaros notiks jau otrais Vidzeme Fashion show. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīze” kasēs un www.bilesuparadize.lv .

28.04 plkst.19:00 Koncertuzvedums “Mauglis. Mārtiņš Brauns un Sīpoli”. Valmieras Kultūras centrā.

03.05 plkst.19:00 Marts Kristiāns Kalniņš un Veronika Plotņikova koncertprogrammā “Raimonda Paula dueti”. Valmieras Kultūras centrā.

Tomēr Rīga vilināja, un pēc dažām sezonām jaunais aktieris atgriezās galvaspilsētā, strādāja gan Dailes, gan Nacionālajā (tolaik Drāmas) teātrī. Atgriešanās galvaspilsētā ļāva arī aktīvāk filmēties gan Rīgas kinostudijā, gan visā plašajā Padomju Savienībā, kur baltiešu aktieri bija cieņā.

Uz Valmieras teātri Juris Laviņš atnāca jau ar kārtīgu klejojumu un nospēlēto lomu pieredzi. Viņa impozantais tēls bijis vajadzīgs visiem režisoriem, ar Pēteri Lūci sākot un Valentīnu Maculēviču beidzot. Tomēr pašas svarīgākās lomas Astrovs un Bromdens nospēlētas Māras Ķimeles režijā, kas pratusi aiz varenības saskatīt vājumu un nedrošību, aiz ironijas – skumjas un neapmierinātību ar sevi.

Juris Laviņš ir aktieris, kuraskatuves tēliem piemīt nepārvēr-tējama īpašība, proti, noslēpums, kuru gribas atminēt. Izrādē “Karalis Līrs nabagmājā” viņa Tēvs, kas tā arī nepateica ne vārda, lika aizdomāties, kāds bijis tas ceļš, kas noveda raženo veci līdz šai pēdējai mītnei. Tāpat kā uzvedumā “Mākoņains, iespē-jams skaidrosies” savu likteni ļauj nojaust intelektuālais bomzis Bundžiņš, tik maigi saņemot rokās vienīgo, kas viņam vēl šķiet dārgs – grāmatas. Runīgākais no Jura Laviņa šobrīd spēlētajiem tēliem ir Askolds Olte “Bezkaunīgajos večos”, taču arī viņš spēj atklāties jaunības draugiem tikai uz brīdi, tumsā pie ugunskura. Tāds raksturs.

Juris Laviņš – aktieris ar noslēpumuEdīte Tišheizere,Valmieras Drāmas teātris

25. aprīlī 70. jubileju svinēs Juris Laviņš. Mācījies vai spēlējis vai visos Latvijas teātros, viņš kopš 1977. gada ir Valmieras drāmas teātra aktieris. 35 gados spēlētas neskaitāmas lomas, starp kurām īpaša vieta ir lomām Māras Ķimeles nu jau par leģendu kļuvušajos iestudējumos– Astrovs A. Čehova “Tēvocī Vaņā” un virsaitis Bromdens D. Vasermaņa “Kur dzeguze ligzdu vij”. Šie tēli – dakteris, kas nespēj samierināties ar pelēcību un sapņo par mežiem, kuri izaugs tikai pēc simt gadiem, un klusējošais spēkavīrs, indiāņu vir-saitis, kas savu varenību parāda tikai tad, kad pacietības kauss ir pilns, – iespējams, varētu būt arī paša aktiera būtības izteicēji.

Teātris Jura Laviņa dzīvē laikam gan ienācis ar pirmajām dzīves dienām, jo Operas kora māksliniece bija viņa māte. Bērnībā nācies dzīvoties pa aiz-kulisēm, kad nebija, kam pieskatīt puišeli, bet agros jaunības gados Juris piestrādāja par mīmistu –nedziedošo tautu, karaspēku, bal-les publiku vai ko nu katru reizi vajadzēja lielo muzikālo drāmu inscenējumos, lai piepelnītos. Viens no kolēģiem mīmistiem Uldis Vazdiks ierosinājis pieteik-ties Dailes teātra III studijā. Kā atceras pats jubilārs – Dailes teātra kāpnēs viņš noķēris izcilo režisoru Eduardu Smiļģi un bez liekas kautrības noprasījis, vai ir vērts mācīties par aktieri. Stalti puiši ar varenu balsi uz skatuves ir noderējuši visos laikos, un Smiļģis atbildējis: “Teātris jums būs tēva vietā.”

Tiesa gan Juris Laviņš izmē-ģināja visādus “tēvus” – jau diplomdarbu laikā viņu noskatīja Liepājas teātra toreizējais vadītājs Nikolajs Mūrnieks un aicināja pie sevis. Liepājas teātris vienmēr irbijis “kadru kalve”, kur tikko mā-cības beigušie aktieri iegūst īsto pieredzi: spēlē lielas lomas, ap-gūst prasmi vajadzības gadījumā steidzīgi “ielekt” kolēģa atveidotā tēlā, nebaidīties no izbraukumiem un, protams, piedalīties bohēmā.

ir ar ļoti dažādiem raksturiem. Jā, mums ir bijuši konflikti, bet tie vienmēr noveduši pie pozitīva atrisinājuma. Es apbrīnoju vīrus, ka kopumā viņi mani uzreiz pie-ņēma. Pa šiem gadiem esam viens otru ļoti audzinājuši. Tas, ka viņi ir teikuši: “Ja Irēna ar mums šos gadus nebūtu bijusi, diezin vai mēs pastāvētu!”, ir augsts novērtējums. Mums kopā ir labi!”