Latvijas simtgade tri tuvojas, un ldz ar to stenojas vairki pro-jekti, kuriem ir mris svint Latvijas simtga-di un iedvesmot tautu. Iespjams visplakais

no iem projektiem ir Latvijas karoga ce, kura ietvaros pa visas pasaules latvieu centriem ceo specils, Css darintais Latvijas karogs.

Projekts, kas izveidojs 2015. g. 2x2 nometn Latvij, cenas savie-not visas pasaules latvieus ar Latvi-jas valsts simbolu karogu. Latvijas simtgades jaunieu rcbas komiteja Svtku Rota uzms projekta steno-anu, un 2x2 jaunieiem bija iespja baudt jaundarinto karogu 2016. gada nometn Latvij, kur kultras minis-tre Dace Melbrde oficili atklja iniciatvu. Karogs ieska savu ceu 2016. gada de-cembr Austrlijas Latvieu Kultras diens un ceos ldz 2018. gada novembrim, kad nonks Brazlij. Pc pasaules ce-ojuma karogs at-griezsies Latvij. Starplaik karogs viesosies Kand, rij, Lielbritnij, Vcij, ASV (ie-skaitot Baltimoras

Dziesmu svtkos), Zviedrij, Igaunij, Island, Dnij, Norvij, Somij un Luksemburg.

Kanda ir otr valsts, kura saem karogu. To sagaids paskumi devis Kandas pilsts: Montrel, Otav, Toronto, Hamilton, Saskatn, Ed-monton, Kalgrij, Kelon un Vank-ver. Katrs latvieu centrs ir uzmies rkot savu paskumu un godint karo-gu sav pa veid. Pirmais paskums bija Montrel, 4. mart.

LV100 karogs ieradsies Toron-to piektdien, 10. mart, kur jauniei viu godins LNJAK paskuma Mksla Ir Jauna atklan. Tlk vi bs Kristus Drz svtdien, 12. mar-t, lai msu veck latvieu paaudze vartu ar bt daa no karoga cea.

Published by Sterling Star Pty Ltd PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA Email: redakcija@laikraksts.com

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrlijas pirmais latvieu elektroniskais nedas laikraksts latvieiem pasaul An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 450 2017. gada 9. mart TMEKL ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrlijas zias .......... 2, 3, 4, 5, 6, 7, 9, 14Latvijas zias ...........................1, 9, 11, 13, 14Latviei pasaul ........................1, 3, 8, 9, 12Redakcij .............................................................3Latvija100 ................................................1, 3, 13Gunta Rudzte ...........................................2, 14Jancis .....................................................................7Mra Brana skatjums ................................8Marija Perejma ....................................... 10, 11Sru vsts .........................................................14Datumi ...............................................................15Sarkojumi un ziojumi .................... 15, 16Eiro kurss ...........................................................16

Latvijas simtgades karogsLV100 Latvijas karogs ierodas Kand

No kreiss: Kristina Grinberga un Lva Zemte ar simt-gades karoga futlri.

Turpinjums 3. lpp.

Lielie kapi Rg. (Skat. rakstu 11. lpp.)

FOTO

Pub

licit

tes f

oto

no V

KPA

I arh

va

2. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

FOTO

Pt

eris

Str

azds

2018. gad latviei vis pasaul svins Latvijas neatkarbas un tautas brvbas simtgadi. Rodas jautjums, ko gan latvieu tautai ir maksjusi neatkarba, brvba?

Divdesmitais gadsimts msu tau-tai devis tikai sus atelpas brus no kariem, okupcijm, varmcgm iz-stanm un trimdas. Tautas dzvais spks ir cietis neaprakstmus zaud-jumus, tau vistumkajos, visizmis-gkajos bros pastvja ticba, cerba un drosme, kas beidzot izcnja brvu Latviju.

Jau Pirm pasaules kar latvieu strlnieki paklausja sauklim, pulc-ties zem Latvijas sarkanbaltsarkaniem karogiem. Kad 1917. gad Krievij sks revolcija, latvieu virsnieki ska redzt stu iespju, atbrvoties no krievu un vcu kakla kungiem, un pc 700 verdzbas gadiem trauslo Lat-

vijas Republiku deklarja 1918. gada 18. novembr. s republikas starp-tautisko atzinbu un tiesbas latvieu pulki izcnja Trepurv, Nves sal un Lometjkaln. os pulkus veidoja un iedvesmoja pirmais latvieu armi-jas vadtjs pulkvedis Oskars Kalpaks.

Un tautas brvba ir jsu kapu rota,

Kas cauri miem zemi apstaros.

Jnis Akuratersda moto pasprne

risinjs Daugavas Va-nagu atceres sarkojums

Adelaid, sestdien, 4. mart, pieminot msu tautas pdjo simts gadu varo-us. Kad zl bija ceremonili ienests karogs, nodaas priekniece Gunta Rudzte sum atgdinja kltesoiem par tautas upuriem pagtn un o die-nu reliem draudiem msu tvzemes brvbai un pastvanai. Agresija no austrumiem izpauas gan melgajos un nicinoajos vrdos, gan ieroos. Mums jbt alla modriem.

Ilga Vvere pasniedza vizulu prieknesumu Ziemassvtku kaujas msdienu skatjum, ko bija sakopojis pulkvedis Jnis Hartmanis Latvij. prezentcija kuplinja un pasvtroja prieknieces teikto par latvieu pir-m karaspka upuriem. Turklt ku-va skaidrs, ka latvieu centienus pret vcieiem nodeva krievu karavadou nemkulba kara gaitu plnoan, un Sibrijas pulki, kuri glui vienkr-i aizbga no kaujas. Ar ziemas sals radja nelabvlgus apstkus. Tau beigs ar milzgm grtbm un zau-djumiem latviei izcnja savu brvo valsti. Ja katra bilde atsver tksto vr-dus, tad mms bildes uz ekrna run-ja patiem skau valodu.

Kopdziesma Daugav abas malas

ievadja sarkojuma koncerta dau, ko turpinja pianists Raimonds Jaudzems ar V. A. Mocarta un J. F. Burgmillera klavieru darbiem. Vanadu Ansamblis sniedza trs dziesmas, to skait Kra Alberta 1943. gad Rg apbalvoto Par zemi ko mlam.

Karavra pdj vlans jau pirmaj dzejoa rindi ir pavisam skaidra: Uz paas sirds liec latvju ze-mes sauju... o Aijas Vilnis dzejoli ar viscaur aizkustinoiem vrdiem lasja Astra Kronte. Rindia ...un krtm prklj svto karogu izraisja mitrumu ne vien vien ac.

Vru koris Daugava bravrgi no-dziedja trs dziesmas par dzimtenes skaistumu un vru drosmi, tad pievie-

Kalpaks. Leionri. Kurzemes cietoksnisPiemias sarkojums Adelaid

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) 98273753redakcija@laikraksts.comlatvietis@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonanas cena druktam

laikrakstam: $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.

ekus rakstt uz vrda:Sterling Star Pty Ltd.

Sludinjumu cena: $6 par 1 cm telpu vien slej vien numur.

Content and design: Sterling Star 2016.All rights reserved.

Tmekl/Online ISSN 1837-6991Abontjiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vrdu vai iniciiem paraksttos rakstos izteikts domas ne katr gadjum atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tm neuzemas atbildbu. Redakcija

patur tiesbas manuskriptus un fotogrfijas redit. Laikraksts honorrus nemaks.

Apvienotais vru koris Daugava un Vanadu ansamblis. Diriente Inese Lai-ne (no kreiss).

FOTO

Pt

eris

Str

azds

nojs Vanadu ansamblis, lai kopgi skantu vl divas dziesmas. Abus ko-rus diri Inese Laine.

Pc divdesmit piecu minu pr-traukuma, turpat sedesmit viesi sds pie svtku galda, lai svintu DV Ade-laides nodaas 65 gadu dibinanas ju-bileju, bet tas ir cits ststs.

Gunta R.Laikrakstam Latvietis

Latvijas brvba: kda cena?DV Adelaides nodaas prieknieces Guntas Rudztes uzrunaUzruna Kalpaka /Kurzemes Cietoka atceres sarkojum Adelaid 2017. gada 4. mart.

Turpinjums 14. lpp.

Gunta Rudzte.

Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 3. lpp.

Gunta Cse pirmo reizi Austrlij viesojs 2015. gada septembr, piedaloties Starptautis-kaj Elizabetes Koneles dramatiskajiem sopr-niem velttaj konkursa finl Sidnej.

Pc konkursa Gunta apceoja ar draugus Melburn un Adelaid, abs pilsts uzstjoties ar operu riju programmu, k ar sniedzot dzieda-nas meistarklases Adelaides Konser-vatorijas vokls nodaas studentiem un strdjot pie Melburnas jaukt kora DAINA vokl skanjuma.

oreiz dziedtja ir atbraukusi uz Austrliju atvainjum, pirms lielas darba spriedzes uzskanas Vcij. Septembr via prcelsies uz trlzun-des pilstu pie Baltijas jras, kur divus gadus bs Pomernijas Operas soliste un dzieds dadas lomas, k piem-ram, Amliju D. Verdi oper Masku balle, D. Puini Tosku (titullom), Blnu A. Previn Ilgu tramvajs u.c. Palaik dziedtja ir brvmksliniece un dzvo Nirnberg, bet uzstjas ar koncertiem vis Vcij, k ar ir vo-klais pedagogs Nirnbergas Pilstas tetra brnu operas kor.

Soprns viesojas tikai Melburn, atkal strdjot ar kori DAINA un ar uzdvinot Melburnas tautieiem kon-certu Latvieu nam un prieknesumu plakai publikai Melburnas pilstas centr St Michaels Uniting Church.

Operas vakars intm gaisotnar vnu un sieru piektdien,

10. mart, no plkst. 19.00 (skums plkst.19.30), Melburnas Latvieu nama kafejnc, 3 Dickens Street, Elwood. Sarkojums notiks Nama mjgajs kafejncas telp, sot pie galdiiem, iemalkojot vnu, baudot uzkodas. Programm iekauti R. Vgnera, P. aikovska, D. Pun, D. Verd, A. Previna, J. Media, A. Kalnia, E. Drzia, A. Jurjna un J. Vtola skadarbi. Guntu Csi pavads aus-

tru pianists un komponists Jacob Abela. Ieeja: $25/$20 (pazem.); skolas audzkiem bez maksas. Vnu, sieru un prgus vars iegdties uz vie-tas. Ieejas maks iekauta pirm vna glze. Pieteikans Operas mzikas vakaram vlama, sazinoties ar Anitu Andersoni: granita@ozemail.com.au vai 0411 263 973.

Operu rijas remzikas koncer-tu srijas ietvaros

Iepriekj dien Gunta Cse uz-stsies ar remzikas koncerts-rijas ietvaros St Michaels baznc, Collins un Russell ielu krustojum, pilstas centr. Iepriekjo reizi, kad Gunta viesojs Melburn, Gunta tika uzlgta dziedt St Michaels Day dievkalpojum aj pa baznc. Pavadjumu atskaos pieredzjuais relnieks un bazncas muzikls dzves vadtjs Rss Boaks (Rhys Boak).

Koncerts notiks ceturtdien, 9. mart, plkst. 13.00 13.30. Gunta Cse dzieds D. Verd, R. Vgnera un P. aikovska operu rijas. Ieeja bez maksas.

Anita AndersoneLaikrakstam Latvietis

RedakcijSveicinti, lastji!T sauktais Kapu

tramvajs ir pki pa-augstinjis interesi par Lieliem kapiem Rg.

Atgdinu, ka Rgas dome paredz bvt jaunu

tramvaja lniju no Krija Barona ielas cauri Skanstes apkaimei ldz Andrejsa-lai. Traci ir saclis posms pa Senu ielu, kurai vien pus ir Lielie kapi un otr pus Pokrova kapi un Jkaba kapi. Strds ir par to, ka tramvajs nebrauks pa patrei-zjo braucamo dau, kur ir un paliks et-ras braukanas joslas, bet tas bs blakus esoam ceam, ar vrdu sakot, kapos.

Lielie kapi ir sistemtiski postti okupcijas laik. Kapakmei un pie-mineki bija aizvkti un 1980. gados pat izmantoti k izejmaterils profe-sionliem tlniekiem. Paliekou rtu veidoja Senu iela, kuru 1960. gadu beigs izveidoja, vienkri novcot kapakmeus, noldzinot kapu vietas, un bvjot ceu pri kauliem. Visvai-rk cieta Jkaba draudzes apbedjumi.

Interesanti, ka 1985. gad tagad b-dgi slavenais Alfrds Rubiks, t laika Rgas pilstas mrs (jeb Rgas pilstas izpildkomitejas prieksdtjs), lika uztaist kapu pieminekus Krijnim Baronam un Fricim Brvzemniekam.

Ja Latvijas evaliski luterisk baznca atguva Lielos kapus sav pa-um pc Latvijas neatkarbas atga-nas, t tomr ir izvairjusies no to kop-anas ar argumentu, ka bazncai pieder zeme, bet nepieder pai kapi, tpc lai tos kopj, kas grib vai spj. Kdu laiku Rgas pilsta veica Lielo kapu kopa-nu, ldz kamr t saprata, ka nedrkst uz sava rina kopt privtu zemi.

Ca par Lielo kapu glbanu ir tiku-si tik tlu, ka Valsts kultras pieminek-u aizsardzbas inspekcija ir ierosinjusi valstij nopirkt Lielos kapus. Kultras ministrija ir paredzjusi 2017. gad iz-dot 100 000 euro Lielo kapu kopanai.

Ttad interese ir paaugstinta. Bet kas tad ir apglabts ajos kapos? Dai no pazstamkiem vartu bt: bijuais Rgas mrs Georgs Armitsteds (George Armitstead), Krijnis Barons, arhitekts Jnis Frdrihs Baumanis, bvuzm-jas Kristaps Bergs (uzbvja Berga bazru), publicists un dzejnieks Fricis Brvzemnieks, etnogrfs Johans Kris-tofs Broce, pirmais Rgas pilstas arhi-tekts (Stadt-Architekt) Johans Daniels Felsko, mkslinieks Jzeps Grosvalds, valodnieks Krlis Mlenbahs, dzej-nieks Vensku Edvarts, Rgas pilstas arhitekts Reinholds mlings, publicists Krijnis Valdemrs un daudzi citi.

Aizejiet, pastaigjieties pa Liela-jiem kapiem, apbrnojiet to, kas palicis, un mudiniet politius, ierdus, ga-rdzniekus un arhitektus, lai tos glbj, kamr vl ir kds mazums, ko izglbt.

GN

Latvieu soprns Gunta CseAtgriezusies Melburn

Gunta Cse.

FOTO

Pub

licit

tes f

oto

Plakais Toronto sabiedrbas pa-skums notiks piektdien, 17. mart, plkst.19 Kandas Latvieu centr, To-ronto. Pc svings karoga ieveanas bs daudzpusga programma ar msu vietjiem talantiem, ieskaitot Dauga-viu, Dzirksti, Dio Danci, Skandu, TLBSS kokltjus un dejotjus un ci-tus solistus! Visiem bs iespja paraks-tties pa vljumu grmat, kas ceo ldzi karogam. Ieeja pret ziedojumiem. Vakarias bs pieejamas Umurkumu-r no plkst.17 ar iepriek pieteikanos. Atspirdzinoie dzrieni un uzkodas

Lielaj zl no plkst.18. Pc paskuma sekos dani. Nenokavjiet brnigo iespju bt daai no Kandas latvieu simtgades svinanas cea!

Svtdien, 19. mart, karogs iera-dsies Hamilton. Karogs tiks godi-nts Kristus draudzes dievkalpojum plkst. 11. Sekos programma Ms Lat-vijai lejas zl, ar dziesmm, dzeju un deju. Piedals Hamiltonas vru ansamblis, Vainadzi, Latvieu sko-la Hamilton, Eva un Toms Tenteri, Skanda un citi. Ieeja pret ziedojumiem.

Lva ZemteLaikrakstam Latvietis

Pirmpublicjums laikrakst Latvija Amerik

Latvijas simtgades karogsTurpinjums no 1. lpp.

4. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

Austrlijas vietjo latvieu vid t jau ir izveidojusies par iecientu tra-dciju, ka daudzu gadu garum katra mnea pirmaj ceturtdien Sidnejas Daugavas Vanagu nam cilvki satie-kas uz pildto pankku pusdienm, kurm gatavoans skas jau vairkas dienas iepriek.

K zinms, Latvij biei ciemii tiek cienti ar paceptm pankkam. Ja vl ciemius izdodas pacient ar pau dr-z izaudzto ogu vai augu ievrjumu, ciemoans un diena baudanas prieks noteikti sniegs pozitvas emocijas vl uz ilgu laiku. Viesoans ir ne vien lieliska iespja baudt pau gatavotu maltti, bet ar satikt cilvkus, kurus ikdien varbt neizdodas sastapt prk biei attluma vai dzves aizemtbas d.

Ar man marta pirmaj ceturtdien bija iespja paldzt Sidnejas Daugavas Vanagu virtuv malttes gatavoan, paldzot sagatavot pildtas pankkas, cept bolu pltsmaizi, drumstalu mai-zi un imemaiztes, k ar klausties Austrlijas latvieu dzves ststus un atmias par viu Latviju. Apbrnojami, ka cilvki, kuri, savu dzimteni atstja k mazi brni (dai vairk k septidesmit gadus atpaka), joprojm run skaidr latvieu valod un, neskatoties uz akt-vo ikdienu tlaj Austrlij, katru dienu dom par savm dzimtajm vietm un ar seko ldzi notikumiem Latvij. Pie-tiekami daudzi latviei, kas jau ilgus gadus dzvo Austrlij, neskatoties uz savu ievrojamo vecumu, regulri mro tlo ceu uz Latviju, lai viesotos dzimte-n un apciemotu savus radus.

ajs kop banas reizs redzama skaudr dzves realitte: laiks nelo un negaida nevienu un varbt tiei, pa-liekot veckiem, ie kop sankanas paskumi kst vl btiskki ne vien tpc, lai satiktu savus tautieus un sava starp runtu latviski, bet ar, lai kopgi atcertos savas brnbas un jau-nbas dienas Latvij, kas daudziem uz mu palikuas spilgt atmi.

Austrlijas latviei savas atmias par dzimteni izpau dados veidos, piemram, Sidnejas latviete Biruta Klarka (Clark), kas Austrlij ierads gandrz septidesmit gadus atpaka, savas atmias par Latvij pavadto brnbu un kara gadiem, ststu un dze-jas veid ir aprakstjusi 2014. gad Lat-vij izdotaj grmat Domu Kamols:

Tu mana sapu pilsta pie jras,Tu mana sapu vietia,Kd man ir tdas jtas,

Vai vl es reizi Tevi redzu?Ir pagjui ilgi gadi,Es esmu tlu pasaul,Bet kd mani moka jtas,Ardievu brd gtas tur tlum.(Dzejolis Tu mana pilsta pie jras

sarakstts 1982. gad, Austrlij.)Klausties cilvku atmiu ststus, ir

neticami interesanti, jo tie atklj skarbo Latvijas un Eiropas vsturi, kas ietek-mjusi tik daudzu cilvku likteus un izsvaidjusi latvieus pa visu pasauli.

Ilgus gadus dzvot vairkus des-mitus tkstous kilometrus prom no Latvijas un ik dienu saglabt mlestbu pret dzimteni sav sird spj saprast tie, kuri ir izdzvojui ldzgu pieredzi, atstjot dzimteni, dodoties trimd vai tas btu piecdesmit vai desmit gadus atpaka. Katram mums ir savs ststs

Pankku ceturtdiena SidnejIecienta tradcija daudzu gadu garum

Kanberas Latvieu biedrbas februra sa-ietu, gada 25. febru-r, Imanuela bazncas zl, Lyons, rkoja KLB pieaicint jaun (tre) paaudze Ivetas Beilsas

(Bales) vadb.Izvlt saieta tma bija imenes

diena, ar domu pulcint imenes ko-pg pcpusdien - satikties maziem, jauniem un veciem.

doma stenojs, un, saiet, bija dzimtas ar divm un trs paaudzm, un, viu vid, Eversonu dzimta ar et-rm paaudzm.

Apmekltju skaits bija neparasti kupls satiks pazias, kas gadiem ilgi nebija redzjuies. Bija apmeklt-ji, kuri, izlasot paziojumu par saietu, bija atnkui meklt pairuo saiti ar latvietbu. Bija nelatviei, kuru kd-reizjs dzves bija savijus ar latvie-iem.

Saietu atklja KLB prieknieks Juris Jakovics. Turpinjum Mar Brka (Maree Burke) (ru izcelsmes) ststja par vias bijuo vra mti, lat-vieti, un iepazanos ar latvieu kuli-nro mkslu. Ar humoru via ststja par viu ik nedu kopgo prtikas iepirkanos skbi kposti, sltas sies, skbs krjums un rupj maize. Iemcjos gatavot latvieu dienus un pieradu pie latvieu dzves veida, teica Mar.

Skaidrte Dariusa, savukrt, sts-tja par savu vecmmiu, pieminot vecmmias dzves gudrbu un vec-mmias ststu par Burvju apli un t brnumaino spku.

Tlk, saieta ritjum jauni un veci ielocja kjas rota Kumelii.

Telp bija iekrtoti galdi, pie ku-riem jauni paaudze varja paska-tties brnu grmatas vai izmint roku zman. Uz uzstdt ekrna (Juris Jakovics), visu laiku ritja vide-

ofilma ar dejm un rotam.Saiets notika divs valods lat-

vieu un angu.Skaidrte Dariusa

Laikrakstam Latvietis

imenes diena KanberBija dzimtas ar divm un trs paaudzm

Inga Piekalna ar abiem vecveckiem Kolinu Beilsu (Colin) Bales un Minjo-nu Piekalnu.

FOTO

Ilze

Bei

lsa

(Bal

es)

Pankku ceturtdiena Sidnej.

FOTO

Sin

tija

Ber

nava

Turpinjums 5. lpp.

Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 5. lpp.

Daugavas Vanagi, sasauksimies!

Btu interesanti ie-lst galvs DV Adelaides nodaas dibintjiem un uzzint, cik tlu nkot-ni vii prognozja savai nule dzimuai DV noda-

ai? Vai vispr viiem tda doma ien-ca prt? Neapaubms ir fakts, ka pc sedesmit pieciem gadiem nodaa vl ne tikvien pastv, bet rosgi darbojas. Darba m sedesmit pieci gadi gan skaits pensionans laiks, bet noda nevienam ne prt nenk pasdt saul-t vai bezdarbb atdusties uz lauriem.

T k latviei ir dziedtju tauta, svinbas sestdien, 4. mart, ieskm ar piencgi kareivgu dziesmu Nu ardievu, Vidzemte, kam tlt sekoja LR Goda konsula Dienvidaustrlij Dr. Valda Tomaa apsveikums. Diem-l diplomta uzdevumi pau konsulu bija aizsaukui uz Rgu, tau vi bija atstjis ne tikai rakstisku apsveikumu, bet ar t.s. karoga kta naglu piemi-as plksnti ar attiecgu sveicienu, ko piestiprina nodaas karoga ktam. Ilga Vvere nolasja rakstisko sveicienu, bet vl dzvi palikuie divi dibintji Artrs Beris un Juris Dancis, karo-ga ktam pienagloja plksnti.

Jubilejai par godu jau pirms da-iem mneiem Andris Jaudzems no-daas valdes uzdevum iekrtoja sar-kanbaltsarkanu rou drzu; kop pieci krmi pie nama vrtiem. Sestdien pie vrtu staba beidzot piestiprinja uz-rakstu: is rou drzs atzm 65 gadus Daugavas Vanagu Adelaides nodaai 26. janvr, 2017. g.

Lai bada d neizceltos tautas ne-mieri, priekniece aicinja kltesoos pie Vanadu sarpt mielasta galda. Kad visi jau izskatjs labi padui, nodziedjm vl vienu dziesmu. Tad izrdjs, kas nodaas jubileju svin ne tikai Adelaid, bet ar debess un ell! It sevii daus elles iemtniekus jubileja satrauc, tdus k Stainu, Hitleru, Rzveltu, erilu un Musoli-ni! Par to, k ie pieci super-riebeki cents savu kara laika rcbu attaisnot un slaicgi nonca pie debesu vrtiem savu taisnbu mekldami, paststja Ilga Vvere un Gunta Rudzte. Pa ceam iznca liels humors, un ne jau tiem pieciem par labu! Pc tam Vana-du ansamblis uzstjs ar trim tautas dziesmm, kur treaj piedaljs ar

pris vri no vru kora, jo tur bija runa par kdu iedomgu puisi.

Starp apsveikumiem trka zias no Donalda Trampa un karalienes Eli-zabetes, ar Putins atturjs (!), toties Daugavas Vanagu Centrls Valdes prieknieks Andrejs Memalis un Goda prieknieks Juris Augusts bija atstjui bagtgus un cildinous ap-sveikumu vrdus. Austrlijas valdes prieknieks Aleksandrs Grimms ar nebija aizmirsis Adelaides noda-as jubileju, un Melburnas nodaas prieknieks Jnis Krkli un Pertas nodaas prieknieks Ilmrs Rudaks pievienoja savus atzingos vrdus. Ir vienmr jauki saemt apsveikumus ar no citm organizcijm, un oreiz varjm priecties par sadarbbas ap-liecinjumiem no Adelaides Latvieu nama kooperatva prieksa Anda Brzia un Adelaides Latvieu biedr-bas prieksdes Ilzes Radzias.

Pc sedesmit pieciem gadiem ir piencgi vrd nosaukt visus tos, kuri piedaljs nodaas dibinan. Trsdes-mit trs vri, lielk daa leionri, ir parakstjuies pirms sapulces dalb-nieku sarakst. Visus vrdus nolasja pareizj biedrzine Ilga Vvere. Uz katru vrdu atsaucs vairki klaustji, kas o cilvku vl atceras. Oriinlais saraksts iermts aplkojams DV nam pie sienas. Kop dibinanas nodau ir vadjui astoi prieknieki, neskaitot pareizjo, un dai o jgu ir uzmu-ies ilgus gadus. Paldies viiem!

Kop piecdesmitajiem gadiem no-daai vl arvien uzticgi ir palikui se-padsmit biedru. eit man jatvainojas

Oertam verim, kura vrds aiz prskatans tika izlaists no nolast saraksta. Nejaui apvainoju uzticgu Vanagu un oti ilggadgu vru kora te-noru. Ldzu piedoanu.

Tai pa gad, kad dibinjs Vana-gu nodaa, darbbu ska ar Vanadu kopa, jo citdi, kur tad tos prgus ceps un ts maiztes smrs? Sedes-mit piecos gados ir saceptas un sasm-rtas auto kravas prgu un maizu! No pam pirmajm vairs nav neviena, bet ilggadgkm Vanadzm Ritai Pil-lupai, Verai Burdikovai un Rasai Fe-jai pasniedza simbolisku ziedu puti; tpat ar pareizjai kopas priekniecei Regnai Berei. Ar nodaas priek-niecei Guntai Rudztei tika ziedi.

Nodaai ir atbalsttji ne tikai ze-mes virs, bet ar aizsaules pulkos. Kop 1966. gada, 40 testamentrie no-vltji ir nodaai dvjui $1 803 431! Uz goda da vitrn var last viu vrdus. Visiem biedriem un atbalst-tjiem gan dzviem, gan miruajiem vru koris par godu nodziedja e br-lgi ms stjam. Te nu bija stais brdis piemint trs vru kora dirientus: St-asi Lvmani (kur jau kop 2000. gada diri eeu kori), Astru Kronti un Inesi Laini. Godinjm vias ar zie-diem. Visu beidzot, priekniece sirsn-gi pateics valdes locekiem, bez kuru darba nodaa nesptu eksistt.

Atlika vl tikai klieris un tosts ar ampnieti. Sedesmit pieci gadi nosvinti. Tagad tikai naski jstrd uz septidesmit!

Gunta R.Laikrakstam Latvietis

Piemia un izpriecas DV nam AdelaidDVAdelaides nodaas 65.dzimanas dienas svinbas

Klieris un tosts ar ampnieti. No kreiss DV Adelaides nodaas vadtja Gunta Rudzte un Regna Bere.

FOTO

Pt

eris

Str

azds

un atmias par savu Latviju.Latvija ir maza valsts un latvieu

skaits pasaul samazins, tpc jo pa-i btiski ir vienam otru atbalstt un

piemint savs doms dzimteni, k ar, cik vien iespjams, sekmt Latvijas iz-augsmi, neskatoties uz to, kur pasau-les mal ms katrs atrastos. Latvija rt bs tda, kdu to ar savm domm un darbiem veidojam odien.

Sintija Bernava

Biedrbas Donum Animus valdes prieksdtja ar ilggadju darba

pieredzi, strdjot Latvijas Republikas parlament, Ministru kabinet Latvij

un strdjot ar attstbas sadarbbas jautjumiem attstbas valsts.

Laikrakstam Latvietis

Pankku ceturtdiena SidnejTurpinjums no 4. lpp.

6. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

Daugavas Vana-gu Melburnas nodaa jau ilgus gadus atbal-sta Melburnas jaunieu iespjas pavadt laiku Latvij prasot tikai kad vii atgrieas mums pa-

ststt par saviem piedzvojumiem. Ar iem vrdiem Daugavas Vanagu Melburnas nodaas valdes prieks-dis Jnis Krkli, atklja refertu pcpusdienu svtdien, 19. februr, Daugavas Vanagu mtn Melburn kur bija ieraduies ap 60 klaustji lai noklaustos trs Melburnas jaunieu ststjumus par viu piedzvojumiem 2016. gada vasar Latvij.

Vispirms J. Krkli iepazstinja publiku ar Sveika, Latvija! ceojumu, kas darbojies jau vairkus gadu des-mitus un kur no Melburnas pagju gad piedaljs divi jauniei Oskars Crulis un riks Stepauks. Tlk jau-niei, kop ar pavadoni riku Cruli, paststja savas domas un iespaidus par divu nedu pavadto laiku Latvi-j.

Kltesoiem, ar bilu paldzbu, jauniei ststja par to, ko katru dienu darja un redzja. Ms dzirdjm par apmekljumiem ne tik vien Rg un cits lielks pilsts, bet ar maz-ks Latvijas pilstis. Divu nedu laik tika apbraukti visi etri Latvi-jas apgabali. aj laik Sveika, Latvi-ja! dalbnieki ne tik vien redzja ts vietas, kuras ms visi apskatam Lat-vij, k piemram, Brvbas piemi-nekli, bet ar tiks un kop priecjs ar Latvij dzvojoiem vidusskolas vecuma jaunieiem un redzja vietas, par ko maz agrk zinja, k piem-ram, apciemojot Rdolfa Blaumaa un Annas Brigaderes dzimts vietas. Liekas tomr, ka abus jaunieus vis-vairk imponja muzikls grupas Prta Vtra koncerts. Sveika, Lat-vija! dalbnieki ne tik vien redzja koncertu, bet ar tiks un runja ar mksliniekiem. Jauniei ar izcla, ka bija Lesten, kur izstaigja Leste-nes bru kapus un apskatja Lestenes bazncu. Ceojuma laik Sveika, Lat-vija! dalbnieki ar apciemoja Oku-pcijas muzeju un Stra mju. Abiem jaunieiem uzkritis, cik mazi ir kam-bari Stra mj un cik grti btu bijis pavadt tur daas dienas, kur nu vl ilgku laiku.

Kad divas nedas bija pavadtas, esot bijis oti grti irties no Ameri-kas un Kandas latvieu jaunieiem, ar kuriem aj laik bija sadraudzjuies. Tomr ar tehnoloijas paldzbu jau-niei turpina sazinties ar jauniepaz-tiem draugiem.

Nobeidzot, runtji pateics Dau-gavas Vanagu Melburnas nodaai par finansilo atbalstu, lai vartu piedal-

ties tik vrtg ce-ojum.

Pc sa pr-traukuma Jnis Krkli iepazs-tinja publiku ar jaunu program-mu, ko nodibi-njusi Amerikas Latvieu apvie-nba un kas dod iespju jaunie-iem no 18 ldz 29 gadiem Eiropas vasar dzvot un strdt Latvij. Programma sau-cas Pavadi vasa-ru Latvij, un to ar pagjuo gadu atbalsta ar LAAJ, td veid dodot ar Austrlijas jaunieiem iespju taj piedalties. Kamr jauniei dz-vo Latvij, vii strd k praktikanti kd valsts vai privt iestd, td veid dodot viiem iespju iejusties ikdienas dzv Latvij. J. Krkli paskaidroja, ka praktikantiem algu nemaks, kaut viiem jbt darb zinmas stundas, un iemesla d Daugavas Vanagi nolmui atbalstt jaunieus, kas tiek uzemti aj prog-ramm, lai paldztu ar apmans izdevumiem. Tlk Krkli iepazs-tinja jaunieti, Melburnas Daugavas vanadzi un nodaas valdes locekli Dainu Jefimovu, kas piedaljs Pava-di vasaru Latvij programm, un l-dza viai paststt par savm domm un iespaidiem.

Daina Jefimova publikai paskaid-roja, ka bdama Latvij, strdjusi Latvijas Valsts Arhv, kur galveno-krtu strdjusi pie emigrcijas arhva no 1940. ldz 1951. gadam. Pavadot laiku, prrakstot informciju no bgu karttm dator, via varjusi maz-liet izjust, cik grti btu bijis t laika bgiem, ieskaitot vias vecomammu ar savu imeni. Jpiemin, ka Dainas vecmamma Skaidrte Zais bija pub-lik un liekas ar lepnumu klausjs mazmeitas ststjum. Daina ar pa-skaidroja, ka atrodoties valsts arhv,

viai tika dota iespju ar apskatt daudz citas interesantas lietas, k pie-mram, Brvbas piemineka pirmos plnus.

Tomr viss laiks neesot pavadts strdjot. Vias darbvede Latvijas Valsts Arhv, k ar citi darba ko-li viu izvadjui ne tik vien pa tm vietm, ko ms visi apmekljam, bdami Rg, bet ar daudz mazk pazstamas vietas. Bijusi ar iespja piedalties 14. jnija Aizvesto piemi-as dienas akt, kas vias oti impo-njis.

Nobeidzot Daina Jefimova apstip-rinja, ka k praktikantei viai netika maksta alga un pateics Daugavas Vanagu Melburnas nodaai un Goppe-ra Fondam par finansilo atbalstu un LAAJ par paldzbu, bez kuriem via nebtu varjusi piedalties tik vrtg programm.

Pcpusdienu nobeidzot, Daugavas Vanagu Melburnas nodaas valdes prieksdis pateics visiem runt-jiem par interesantiem ststjumiem un publikai par ieraanos, bez kuru finansils paldzbas Daugavas Va-nagi nevartu atbalstt msu jaunieu piedalanos ds vrtgs program-ms.

Jnis KrkliLaikrakstam Latvietis

Jauniei ststa par LatvijuApmekljumiem ne tik lielks, bet ar mazks Latvijas pilstis

Referenti. No kreiss: Daina Jefimova, Eriks Stepauks, Oskars Crulis.

FOTO

Ale

ksan

drs G

rim

ms

Publika klauss Ja Krklia uzrunu.

FOTO

Ale

ksan

drs G

rim

ms

Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 7. lpp.

smietos, vai smagi apvainotos. Varbt bs labk, ja krsas un kaulus vairk nepieminu. Bet tad man jiet r dr-z citur glbia nav.

r, drz viss ir skaists, kaut ir jau scies rudens. Par to rpjs drz-nieks. Lga vecis. Vi ir apsoljis ie-stdt ceriu krmu pie mana loga. Pa-laik te ir tik viens ceri tds mazs nkulis. Kad skaidroju drzniekam k letiiem patk cerii, tad vi apsolja iestdt veselus etrus vienu pie mana loga. Labs nk ar gaidanu. Rozes zied, k lieks, cauru gadu. Visds krss. Skaisti! Dobs sastdtas tdas pues un putes, kas zied bez prtraukuma. Ar skaisti vien te vairs nepietiek. Br-nigi izklauss prk sievigi, bet tas jau ir tuvk patiesbai. Paliksim pie t. Zli drznieks pauj bez apstjas, jo pc via domm sa, gluda zlte ir dr-za galven izclja.

Brzi, k vienmr, liek kaut kam iek t k nodrebt k sakustties. Pareiz skaisti salapojui. Varja jau nu bt lielki un staltki, bet man pie-

tiek kad paskatos uz melnbalto stum-bru un zao lapotni. Atkal brnigi. Pielieciet klt vl liepas un ozolus un tad jautjiet, ko vairk letiam vecum-diens vajag?

Vartu rakstt vl, bet sk uzmk-ties tda k cemme, sptba... kd man jststa? Kamd vii pai nenk un neapskata? Vai vl pareizk, K-d pai nenk dzvot izbaudt? Es atbildi nezinu. To atstju gudrkiem cilvkiem. Es labk ieu pasdt zem krma nomierinties...

JancisLaikrakstam Latvietis

Viena stva dzvoklis pilst

Dzvoklis senior auu ciem Dzvoklis daudz stvu mj

Mazks dzvoklis Mazks drzs

Mazks dzvoklis Mazks drzs mjs apkrtn Mja ir privtpaums Celtnes un drzi apkopti Ldzga vecuma iemtnieki Dzve ciem droa Ciem ir paldzba negadjumos Medicnisk tr paldzba katru

dienu 24 stundas Skaistas un rtas sabiedrisks

telpas Regulri dievkalpojumi uz vietas Plaa bibliotka Friztava Ciema autobusi Daudz organiztu darbbu:

Novuss, bowls (telps), utt. Draudzba pc izvls, ciem

dzvo dadu profesiju prstvji Mierga dzve miergs prts

Mazks dzvoklis Bez drza

Tuvko informciju variet saemt no ciema prvaldnieces Ingrdas Hawke: 60 Fraser Cres., Wantirna South Vic 3152, Tel: 03 9800 2977, epasts, administration@latvianfs.org.au

Kad apkopt mju un drzu paliek par grtu un esiet gatavi prcelties

uz mazku paumu, apsveriet izvles, novrtjot ieguvumus

Vai atceraties Latvieu ciemu?Kd pai nenk dzvot?

Bs laikam labs lai-ci pagjis, kop bei-dzamo reizi ststju par Latvieu ciemu Melbur-n. Nav jau daudz nekas mainjies. Dai aizg-jui citi nkui viet.

Rmes btu uzemt vl daudzus citus, bet nenk...! Vai dieni, bija uzrakst-jies vrds, ko avz droi vien nedru-k. Labi, ka laik uzru un izdzsu.

Ja patk bez darba un bez liekas kustans dzvot, tad te ir Paradze. Cauru dienu vari staigt ar savu wal-keri jeb staigjamiem ratiiem pa garu garo koridori uz rii vien. Uz rii vien. Var ar gult gult. Vai sdt. Pie pdjiem piederu ar es. Cauras dienas pavadu, sot vai nu pie galda vai zem krma. Bet ko tu citu sadarsi? Dancot t sti neveics, kaut gan skatoties k odienas jauniei dejo pie moderns mzikas tur vartu kds pusducis krtgi ienabojuies vei izkties cauri ir tad neviens nek nemantu. Tikai neprprotiet. Ms te aprpes nam balles nerkojam. Varbt tie, tur lejas ciem, ad tad uztaisa pa veerin-kai un tad drusku pagors, bet vii jau krietni jaunki, tad jau nav tik bstami. Mums veiem prk riskanti salauzt savus trauslos gas kaulus var noz-mt prpalikuo ma dau nogult uz muguras.

Bet ko es te par kauliem... ms tau gribjm runt par ciemu... Kaut gan, atklti runjot, te tdi kaulaini vien ir. Izemot mani. Es vl turos pie pieklj-giem apmriem. Laikam bs iedzimts. Bet man atkal jldz, lai js neprpro-tiet. T kaulainba nav tpc, ka mums nebtu ko st. N! N! Ms te baro labi. Pat prk labi. Reizm pat same-ts bail... Tie kas Dzimten dzvoja uz laukiem, ststa prjiem k saimnieki ckas uzbaroja... Pirms kauanas...

Bet joki pie malas. Te tiem laba paika. Un tik labus un latviskus die-nus nedabsiet nekur citur. Msu pa-vrs leti pc amata efs, zin savu lietu. Un galu gal, t jau msu gal-ven nodarboans gult un st. Pa vidam notiek visvisdas nodarbbas, kas paredztas, lai neierstu loceki un prts. K rds, tad locekiem tas tiem paldz.

Nekas paiem nav jdara. Tiekam aprpti no priekas un no pakaas, ja t vartu teikt . Tpc jau cilvki ar bliem mjiem te strd tikai pie bo-sanas. Strdnieku un uzraugu galve-n krsa ir melns, pelks vai dzeltens. Melnai krsai ir vairkas nokrsas, atkarb no kuriem dungiem ncis r. Bet es atkal esmu nogjis no cea. Ms tak gribjm runt par tiem kau-lainajiem. No otras puses skatoties, ja vii dzirdtu ka vius sauc par kau-lainiem tie noteikti vai nu sirsngi

Latvieu ciems Melburn.

FOTO

Pub

licit

tes f

oto

8. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

K lai aprakstu bur-vgo gaisotni sestdienas pcpusdien, Sietlas Latvieu nam, gada 25. februr? Jau agri sk pulcties publika, jo zina, ka apmekltju bs

daudz, kas nks noskatties un noklau-sties populro kalifornieu muziklo uzvedumu Te ne ms esam. Mkslinie-ki mums nav tikai profesionli mzii un aktieri, bet ms sietliei gribam tos saukt par savjiem, ms gribam tos ap-mot, lepoties un priecties par viu talantiem un uzmbu, pirms laiam tos tlk uz Portlandi, jau ts paas dienas vakar.

Solisti Artrs Rsis, Mra Zom-mere k brni un jauniei ir apmek-ljui msu latvieu skolu un vasaras nometni, absolvjui vasaras vidussko-lu Kursu un dziedjui latvieu kor. Komponiste un izrdes mzikl vad-tja Lolita Ritmane uzaugusi Portlan-d, bet ar piedaljusies msu vasaras nometn un beigusi Kursu. Vl glui jaunia, via komponjusi Kursas himnu Ai, Kursa, tvu zemte. Lolitas msa Brigita Ritmane Dmesone ir mcjusi dziedanu nometn un Kur-

s. Ms ar pazs-tam abas msas no kdreiz populr mzikas ansamba Dzintars. Lolita to-reiz dziedja Maz Andria, tum kakti... Dzies-ma ir par msas Brigitas meitiu Andru Osi Stako, kas tagad ir viena no skaistajm, ta-lantgajm Te nu ms esam solistm. No muzikli apd-vints Ritmau/Mattsonu cilts vl ir clus trs atvases: Ilze, Aija un Andris Mattsoni. Ar ermea muzik-lo ritmu dej, skaistm balsm, trompe-ti, klavierm, sintezatoriem Mattso-nu imenes trio dod jaunbas eneriju, spraigumu un dzves prieku publikai.

Par Jliju Plostnieci, riku Knu, Semu Morganu (Sam Morgan), Raja-nu MekDirmidu (Ryan McDiarmid), Marku Mattsonu un Juri eniu, kuru muziklais sniegums saliedja izrdi vien vesel, nevainojam, profesio-

nl uzvedum, iesaku ikkatram pa-am izptt o multimediju uzveduma programmu. Katram no iem mksli-niekiem ir oti liela muzikla un ska-tuviska izgltba un pieredze, ko pat neminu eit aprakstt.

Uzveduma galven tma ir lat-vietba, sevii tda k t izpauas Amerikas latvieos. Kas ir latvietba? Latviei ir visur, ne tikai Latvij. K,

Rgas galerij Tif-na, kas jau gadiem ilgi iemjojusi pavisam tuvu Ja un Ptera bazn-cai Ja iel 16, Daina Dagnija sarkojusi pavi-sam nelielu izstdi, kam dots nosaukums Aplis.

Taj aplkojamas tikai astoas glez-nas, kas tapuas vairku gadu garum.

To centrlais motvs, k vsta iz-stdes nosaukums, ir aplis. Pat glezn Valdniece, kas acmredzot ststa par kdu indiu vai citas tautas teiku, pa-rds aplis dados veidos k punkts plaukst, k acs, k riis, apzmjot kdu ermea detau, k rotjuma sastvdau, k debess spdekli. Ttad mkslinieces gargs un mkslas dz-ves pa viduc ir aplis.

Aplis vispirms ir saules zme, kas mums, ziemeniekiem, un ne tikai mums, ir ar dzvbas avots. Bez saules nekas uz zemes nezaotu, neplauktu. Saule ir gaisma, pc kuras tiecas katrs stds, kustonis, pat trpi, nerunjot par cilvku.

Bet aplis ir ar pilnbas, absolta simbols. Tas saistms ar ar mbu, bezlaicbu, ar ar pagtnes, tagadnes un nkotnes vienbu, ar visa skumu un nebeidzambu.

Mkslinieces tlu pasaul aplis

apzm ar Visumu, kosmosu, k vi-duc ir planta, teiksim, zeme. Ap to rio citas sfras. K zinms, ap zemi ir dadi sli, kas ieskauj ms, uztur dzvbu. Bet kosmosa dzls ar no-ris dadi notikumi, piemram, lst zvaigu lietus, meteorti iedras plantu slos un Visuma neaptvera-maj telp.

Tomr Daina Dagnija nepieiet Vi-sumam racionli, zintniski. Pirmm krtm via ir mksliniece, kura ar krsm pau savu noskaojumu, pr-dzvojumus, piedzvojumus. Tiesa gan, via neststa neko tiei, nepa-skaidro, nedod preczas nordes, ska-ttjam ir jiejtas attlojum, kos-mosa enerij, kas iedarbojas ardzan uz mums, jmina atifrt autores gargs atklsmes. Dainas Dagnijas mksla ir pilna sievias intucijas, ezotriskas un varbt mistikas. Tda ir ar msu dzve taj ir daudz ne-saprotama, neapjausta, neapjauama, tau alla bezgala interesanta, jo dz-vot nozm ceojumu laik un telp, kas mums katram atvlts.

Laik ceo, protams, ar Daina Dagnija 15. mart mksliniecei svi-nama oti apaa jubileja pirmais ci-pars dakrt tiek pasludints par bez-galbas simbolu, par atjaunotnes un atdzimanas zmi.

Vl garu ceojumu un spkpilnu eneriju sevis apliecinan glezns un tekstilmozaks vl

Mris Brancis unlaikraksta Latvietis redakcija

Mra Brana skatjumsApa un atjaunotnes zm

Daina Dagnija. Augup. 2014.

FOTO

Mr

is B

ranc

is

Te nu ms esam Sietl!Lai latvietba ir msu sirds, vienalga kur ms esam

No kreiss: Lolita Ritmane, Mra Zommere.

FOTO

Edv

ns C

irce

nis

Turpinjums 9. lpp.

Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 9. lpp.

dzvojot rpus Latvijas, lai saglabjam latvieu valodu, paraas, tikumus un kultru, jo tur atrodams msu spks, patnba un vienotba? Lai latvietba ir msu sirds, vienalga kur ms esam.

Pc izrdes, kad gju pateikties mksliniekiem par prieku un sajsmu, ko tie sniedza mums odien, jautju Mrai Zommerei, vai izrde bija domta k sagatavoans uz Latvijas simtgadi, par ko Sietl 18. novembra svtku run bija vstjusi biju ALA prieksde Anita Bataraga. Mra tei-ca: n. Es tomr to gribu t uzskatt, jo is uzvedums msu pilst pulcin-ja tik plau latvieu publiku, kda jau daudzus gadus eit nebija redzta. Pat mazie Sietlas Latvieu skolas brnii pojs mzikai ldzi...

Ir jau piencis vls vakars, kad

rakstu s rindas, bet sirds prieks vl nav mani atstjis. Paldies Te nu ms esam mksliniekiem. Js bijt

fantastiski!Janna Celitne

Laikrakstam Latvietis

Latvijas Okupci-jas muzejs sadarbb ar Jelgavas pilstas bib-liotku rkos diskusiju par dailiteratru, kas skar Latvijas okupciju vsturi. Diskusija no-tiks sestdien, 2017. gada

11. mart plkst. 12.00 . Eliasa Jel-gavas Vstures un mkslas muzej, Jelgav Akadmijas iel 10. Diskusijas mris ir runt par vsturisks dai-literatras un vsturisks patiesbas mijiedarbbu.

Diskusij piedalsies rakstnie-ki Gundega Repe, Inese Zandere, Mris Rungulis un vsturnieki Inese Dreimane, Ilgvars Butulis un Mr-ti Mintaurs. Diskusiju vads Latvi-jas radio komenttjs Eduards Lini.

Diskusijas organizatore Elna Kalnia teic: Pdjos gados ir sa-rakstti vairki, spilgti literrie darbi, piemram, cikl Ms. Latvija. XX gad-simts, kas lastjam izgaismo Latvijas 20. gadsimta traisks un traumatis-ks vstures lappuses. emot vr o daidarbu popularitti, tie jau kuvui par oti nozmgiem okupciju vstu-res izzias avotiem latviski lasoaj sabiedrb. Ar Latvijas profesion-lie vsturnieki rosgi public rakstus un grmatas, kas skaidro okupciju perioda vsturi. Gan rakstnieku, gan vsturnieku veikums viens otru pa-pildina, tamd esam aicinjui trs rakstniekus un trs vsturniekus, kas pta un raksta par okupciju vsturi, diskutt par jautjumiem, kas izriet no s mijiedarbbas. Diskutsim par

to, kdi ir vsturnieka, un kdi rakstnieka instrumenti pagtnes atklanai? Vai literts tpat k vsturnieks ir atbildgs par preczu vstures atspoguo-jumu? Vai pastv un kur ir sarkans lnijas vsturisks patiesbas pielgoanai sietiskm vajadzbm?

Dalties prdoms par iem jaut-jumiem laipni aicints ar ikviens dis-kusijas klaustjs.

Diskusijas norisi finansili atbalsta Latvija Kultras ministrija.

Lga StrazdaLatvijas Okupcijas muzeja

Direktora vietniece attstbas jautjumos

Latvijas okupciju vsturei veltt dailiteratraRakstnieki un vsturnieki diskuts par to

Te nu ms esam Sietl!Turpinjums no 8. lpp.

Priek no kreiss: Aija Mattsone, Andra tako, Artrs Rsis, Jlija Plostnie-ce, Ilze Mattsone.

FOTO

Edv

ns C

irce

nis

Paldzbas stjumi uz LatvijuTos no Adelaides izsts mart

Ir atkal steig aizritjis viens gada posms, kop pdj paldzbas stju-ma uz Latviju.

Pareiz tiek sagatavots jauns st-jums. Divas dienas, 15. un 16. feb-rur, 14 personas iroja, prbaudja un pakoja saziedots mantas. Tikai labas kvalittes lietas tika iepakotas stanai uz Latviju.

Stjumu izdevumus uz Latviju sedz:

Piecas (5) lielpakas Vanadu kopa Adelaid;

Seas (6) lielpakas Daugavas Vanagu Adelaides nodaa;

Vienpadsmit (11) lielpakas Lat-

vieu Katou biedrba; Trs (3) lielpakas Genoveva

Janmeijs.No Adelaides paldzbas pakas uz

Latviju tiek sttas jau 25 gadi. Pa-reiz tiek sagatavots etrdesmit dev-tais (49.) stjums. Pie katra stjuma darbojas kdi divdesmit brvprtgie darbinieki. Tie bez jebkdas atldzbas ziedo savu laiku un pat ldzekus, lai paldztu latvieu tautai Latvij. T ir humanitra paldzba, ko ms dodam. Nekad, nekad neesam samui nevie-na dolra no kdas citas paldzbas ies-tdes vai organizcijas. Msu stjumi uz Latviju tagad tiek dokumentti k

dvanas. Ms pai eit esam ts huma-nitrs paldzbas avots, kas nebeidzas plst.

Paldzbas paku stjumiem vi-sus izdevumus, ieskaitot nodevas un piegdi Latvij, ms samaksjam no Adelaides. Jnis Caune un Arturs Beris ir darbojuies neprtraukti in Paldzbas organizcij un paldzbas paku stjumos no pirmskuma die-nm.

Nkoais stjums tiks iekrauts 24. un 25. mart.

Arturs BerisLaikrakstam Latvietis

10. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

3.oktobrisEsam tikpat tlu no Pertas, k Rga no

Vias 295 km. Msu apkrtne ir Margare-tas upes rajons. Ir agrs rts, kad es klusim izgju pastaig, kur valdja klusums, tik en-gurs uz mani paskatjs un aizlca. Apkrt ir karri un dara (jarrah) mei, akku pues,

Blakvdas upe (Blackwood River) un vecas vjdzirnavas, bet pr visu liels miers. Rudaku pris ir sastdjui daudz proteas, k ar Rietumaustrlijas pavalsts varit (warratah) pues. Visas vl plauka un deva kru skatu.

Starp dam lietus lsm es ievilku svaigu gaisu un to krtgi baudju, kamr dzirdju eneratoru. Te nav ne tik mobilais signls, bet elektrbas piegde biei streiko. Toties sazia darbojs ar labu zemes lniju.

Pirm vieta odienas apskat bija Augustas pilstia, kas s jras aizvj un ir labk pazstama k vieta, kur sa-tiekas un alo Dienvidjras un Indijas okena dei. Kd-reiz te medija valzivis, tagad ts var vrot; gan bijm m-nesi pa vlu. Netlu atrodas Nderlandes kua vrd Lvin (Leewin) nokristt bka. T ir vl aktula, un visaugstk Austrlijas galven kontinent. Vj pta k taures un lie-tus piedancoja, bet starp visu to, bija ko apskatt. Pa mazu taku starp akmeiem uz jras pusi lej pa kalnu, kur ilttes atgdinja, lai nestv prk tuvu jrai, jo t varot uzsist vil-ni un aprt, redzjm jras apkrtni pie bkas, kas ar spku sits pret akmeiem.

Rajon bija li un vien no tiem, kad lietus norima, varjm pot prtgi lej pa pakalniu un apskatt pils-tas veco dens riteni, kas savulaik pieveda svaigo dzeramo deni.

Piebraucm pie Hamlina (Hamelin) la, kur jras krasts veidoja interesantu skatu ar palikuiem veciem koka steu stabiem. Ja btu vasara vai pat silta diena un mugur ortii, tad basm kjm rm jras den iebristu satikties ar brnumainm dzelorajm. Tie tad spltos starp msu kjm, un ms btu labi tristi un tos pabarotu ar kdu svaigu zivi. Msu mana tur bija vieng un no divkjai-niem neviens. Bs jbrauc citu reizi.

Tad uz iekzemi un Boranup galeriju. Tur bija plaas telpas mea vid ar skaisti darintiem koka galdiem, skulp-trm un iespaidgu visa veida mkslu un mkslas izstr-djumiem.

Laiks ko iest pusdiens, aizbraucm uz Margaretas upes pilstiu. Kur kdreiz pilsta bija pazstama ar saim-niecbu un cietkoka rpniecbu, odien t ir pazstama k vnu un trisma rajons. Pusdiens mums pievienojs viet-jais papagailis skaisti za, vrd Papagailis numurs 28, bez jokiem! Mums is pavisam patika un draudzgs ar, bet Rudaku pris tik groza galvu; esot baigais mris.

Pilstai savs temps ar gaumgi izveidotiem un intere-santiem veikaliem, piemram, kaepju veikals ar modes drbm un ermea kopanas produktiem. Kaepju mate-rils ir 3 reizes stiprks pa kartnu, un Rudaku pris ar zinanu teica, ka drbes ir oti izturgas, ilustrjot punktu ar dienas aprbu.

Izbraucm caur daudziem karri meiem, kas bija glez-nas trpos, pirms tikm uz Kauaramupu (Cowaramup). eit gan bija par ko pasmaidt. 2012. gad pavaldba ies-tellja 42 stikla iedras skulptras govis. T ir pilstai vrdu sple, jo cow ir govs. Tiem, jauki bija paskatties, ko radoas smadzenes var izveidot. Tur bija govis veikala priek, uz laukumiem, uz zljiem, gar kjnieku celiiem un pie pilstas galvenm km.

Nobeidzam dienas ceoanu Prevel (Prevelly). Maz vietia ir starptautiski pazstama srfoanas jrmala. Pil-stias vrds radies no Krtas (Crete) salas Preveli kloste-ra. 1979. gad austrlietis Defs Edvards (Geoff Edwards) ar imeni atrada o vietu un stenoja sapus, izveidojot to imenm k izpriecas vietu. Par godu grieu klosterim,

Perta, Pinakuls, Pembertona (3)Ceojums gar Austrlijas rietumkrastuOtrais turpinjums. Skums LL448, LL449.

Turpinjums 11. lpp.

Lvina (Leewin) bka.

FOTO

Mar

ija P

erej

ma

Anita un Marija Kauaramup.

FOTO

Ilm

rs R

udak

s

Marija pie dens rata.

FOTO

Ani

ta R

udak

a

dens rats.

FOTO

Ani

ta R

udak

a

Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 11. lpp.

Lielie kapi RgKM aicina Finanu ministriju izvrtt VKPAI lgumu to izpirkt

kas viu un citus otr pasaules kar noslpa, vi par pie-miu uzbvja skaistu kapliu.

K balta, stalta dma t graciozi rdja kontrastu pret tumm debesm un apkrtni un bija rprtgi iespaidga.

4.oktobrisIr agrs rts. Gar manas logiem garm sld karri mei,

avokado saimniecbas un ik pa brdim enguri. Ir kluss, kad izkpjam no spkratiem; ne cilvku, ne citu dzvju btu pdas, bet ir pees un dubi pc nakts viesa. Esam Varena (Warren) Nacionlaj park novrot karri meus, kas ir vieni no pasaules garkiem kokiem, ldz pat 90 m, dai bdami 200 gadus veci. Atrodamies Dzis vilans (Heartbreak) tak. Te nav vietas ne busiem, treileriem, ne karavnm, un ts 12 km var izbraukt tikai vien virzien.

Rta klusum, pastaigjoties pa taku, japbrno koku clumu un skaistumu. Baltie stumbri k rta monta ar pievilcgu mistiku, bl gaism radja efektu, kas bija ga-rgi mierinoa.

Izbraucot taku, bija daudz vietas, kur pues pasmaidja un lika sevi mant ar skaistm un vibrantm krsm. Sar-kanais vteaugs vijs ap cemalas melnajiem stumbriem, k ar ap krituajiem kokiem. Melnie stumbri ir vai nu pa-likui pc ugunsgrkiem vai tm apdedzinti, lai aizsar-gtos no ugunsgrkiem.

Starp meiem bija upes un strautii, rdot, ka dabas maks eit ir oti bagts.

Pusdienlaik iebraucam Pemberton, turpat 80 km no lauku mjm. Pilstiai ir savs raksturs ar mantojum atsttm koka mjm. Ap o pilstu pc kara 1950. gados dzvoja daudz msu tautieu, atstrdjot savus obligtos 2

lguma gadus pie kokrpniecbas, un dai ar eit pa-lika.

Ko k r p n ie -cba ir aktva un ir pielgojusies laikam, audzjot Tasmnijas Zilos eikaliptus (Blue gum) un priedes, jo ts trk aug. Braucot meiem cauri, liekas, ka esam iekldui ap-burt gaisotn.

P ie b r a u c a m pie 53 m Glostera koka (Gloucester Tree), kas ir viens no trijiem karri kokiem, kur var

uzkpt ldz galotnei, lietojot kok iekaltas metla stan-gas, kam apkrt ir metla drobas reis. Mums bija liels prieks skatties, k citi to dara, kamr pie piknika galda uzkodm ko saldku.

Apkrtn ir ar pienotavas. Daus gadus atpaka Rie-tumaustrlijas raktuves magnte Dna Reinharte (Gina Rinehart) iepirka dam akcijas ar nodomu svaigo pienu eksportt uz nu.

Nko vieta bija netlu no Valpolas (Walpole), braucot uz austrumiem, sekojot jras krastam. Valpolas Nornalup Nacionlais parks ir 200 km2 liels tikpat k Pketas (Phu-ket) sala. Tur atrodas dabas skaistie Tirpu (Tingle) koki ar saviem patnjiem sarkaniem stumbriem. Milu ieleja (Val-ley of the Giants) ir vieng vieta pasaul, kur pastv Tir-pu mei. Ar izbrnumu skatjmies uz pasaules lielkajiem eikaliptiem, kuru stumbri var izaugt ldz 20 m, un gadus atpaka varju daiem izbraukt cauri ar manu.

Kpm 40 m virs zemes izveidot metla tak. Stai-gjot pa pojoiem, auriem metla tiltiem liel vj bija jpieturas pie snu balustrdm. Bija labk neskatties uz leju, jo kpu pakpieniem bija redzams cauri, bet skats no koku galotnm bija to vrts. Bt koka galotn un k put-nam skatoties tlu, tlu deva sajtu, cik ms esam mazi saldzinjum ar dabu un ts temperamentu. Klusums bija pievilcgs, un to manja no visiem, kurus satikm pa ceu, rdot cieu pret dabu.

Kad nokpm, tad pavingrinjm kjas uz mea gr-das un ts izveidoto pastaigu. Vrojm ne tik kokus, bet skaists pues un stdus. Aptaustjm Zobea zli (Sword grass), kas bija gan ar asm malm, bet t aizsarg mazos kvokas (quokkas), kas pa nakti skrien un darbojs, atrodot tur patvrumu no ienaidnieka.

Tad vl bija laiks piebraukt pie Manjimup. Pilsta ir la-bk pazstama ar melnm trifelm, jo klimats ir tds pats k Francijas Perigorda rajon. Te ir kokrpniecbas muzejs un vsturisks lokomotves, ko izstaigjm, bet pievakar kuva oti auksts, un nekavjmies ilgi; silt mana aici-nja.

Marija PerejmaLaikrakstam Latvietis

Turpmk vl

Perta, Pinakuls, Pembertona (3)Turpinjums no 10. lpp.

Milu ielej. No kreiss: Pteris, Anita, Marija.

FOTO

Ilm

rs R

udak

s

Marija kpj Glostera kok.

FOTO

Ilm

rs R

udak

s

Kultras ministrij (KM) saemts Valsts kultras piemineku aizsardz-bas inspekcijas (VKPAI) lgums virzt izskatanai Ministru kabinet rkoju-ma projektu par valsts pirmpirkuma tiesbu izmantoanu uz drzu un par-ku arhitektras ansambli Lielie kapi. Ministrijai adrestaj lgum VKPAI nordjusi, ka ts rcb nav ldzeku Lielo kapu izpirkanai, attiecgi KM nostjusi pieprasjumu izvrtanai Finanu ministrij.

Lmumu par valsts pirmpirkuma tiesbu izmantoanu uz valsts noz-mes kultras pieminekli, kdi ir Lielie kapi, var pieemt Ministru kabinets, valdbai rpgi izvrtjot informci-ju par s teritorijas saglabanas un turpmks attstbas iespjm.

Lai nostiprintu Lielo kapu terito-riju un ts izmantoanu, KM aizvadt gada nogal sagatavoja prieklikumus grozjumiem Rgas vsturisk centra saglabanas un aizsardzbas likum,

kuri obrd tiek izskatti Saeim. Tie paredz, ka Rgas vsturisk centra un t aizsardzbas zon nav pieauja-mi tdi transporta un inenierkomu-nikciju infrastruktras projekti vai prveidojumi, kuru rezultt tiek ne-atgriezeniski zaudta vsturisko par-ku, drzu un kapstu kultrvsturisk vrtba un teritorija. Tpat grozjumos nostiprints, ka nedrkst maint o te-

Turpinjums 14. lpp.

12. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

Atsaucoties izjus-tam Dieva aicinjumam un latvju tautas msu un bru lgumiem, ar 2016. gada 31. maiju Latvijas Evaliski Lu-terisk Baznca rpus

Latvijas ir atgriezusies Latvij, zem, kur bija dzimui visi msu bgu gai-ts nonkuie gardznieki un latvieu ev. Bazncas rpus Latvijas dibintji. Tagad, tpat k toreiz, msu galven cerba ir no visas sirds t kalpot, ka katram un katrai Latvij un rpus ts paldzam iepazt Kristu un Via vis-aptveroo, dziedinoo, iepriecinoo, glbjoo, Dieva mlestbas un last-bas pilno Evaliju.

Rg mums nav savas mjas. Pa-teicamies angliku un metodistu

draudzm par atbalstu, bet mekljam paliekamas telpas. Ldzg stvokli ir Vcu Evaliski Luterisk Baznca Latvij. Kop ar viiem mekljam pie-mrotu zemes gabalu Rg vai ts tu-vum, lai tur uzceltu Bazncas centru. Varbt Jums tds pieder? Cik gan lielu svtbu Jsu ziedojums nestu, ja uz zemes gabala celtos dievnams! Bazn-cas centrs ar atvrtm durvm!

Varbt Jums pieder ka, kuru va-rtu prveidot par tdu Bazncas cen-tru. Ms zinm, ka dzvo Kristus mie-su izveido cilvki, ne kas, bet lai ms efektvk vartu veikt savu misiju, vajadzgas telpas, kur sankt. Td mekljam mjas, lai atvrtu durvis! Mekljam Js! Gan Vcu Baznca, gan ms btu dzii pateicgi par Jsu ldz-dalbu msu Dieva dotaj darb!

Aicinm sazinties ar Latvijas prvestu Krli olu, lai iegtu tuvku informciju vai lai daltos ar labm zi-m, ka esat saklausjui aicinjumu un vlaties kop ar mums celt mjas vietu un ldz ar to Dieva valstbu Lat-vij!

Prv. Kra ola epasts ir:karliszols@gmail.comVarat rakstt ar man,

pastorlauma@gmail.com, kas raksta Jums ar lielu pateicbu par iespju ar Jums dalties doms un cerb uz iespju tuvk iepazties un kop kalpot Viam, kas ir un paliek katras pilngs dvanas Devjs.

Lai Dievs svt!+ Lauma Zuvica

Arhibskape

Rzeknes Kongresa 100 gadu atcere notiks 2017. gad, 5. 6. mai-jam Rzekn, Latvij.

rzems, ASV, ir notikui divi sarkojumi veltti 1917. gada Rzek-nes Kongresa atcerei.

Pirmo reizi 1967. gad, Indianapol. Indin tika atzmti 50 gadi, bet otro reizi 1982. gad no 2. ldz 4. jlijam Vandaveg, Viskonsn notika 65 gadu atcere, kur piedaljs vairk nek 120 dalbnieku ar plau programmu, kas atspoguoja Latgales kultrvstures gaitas.

Taj laik rzemes vl darbojs organizcijas, kas vairs neiroja tau-tieus, no kurienes vii nkui, bet visi kop risinja daudzus nepabeig-tos darbus un ieceres, k piemram, katras valodas mcanai vispirms ir nepiecieams vienveidgs rakstbas veids noteikta vienveidga ortogrfi-ja pie kuras Latvij tika un tiek veikts liels un rados darbs. Gluda literr valoda dialekta ortogrfija ir svarga vsturei teica prof. L. Latkovskis, Sr. Nav nekdu problmu, kuras neva-rtu atrisint, ja sankam kop un iz-debatjam ts lietii un intelektuli, teica profesors Latkovskis. T tas bija, kad cla Tautas pili, Atbrvoanas pie-minekli Rzekn, utt.

Abas s sanksmes bija atspogu-otas rzemju latvieu pres taj laik, bet Latvij bija cenzra. Tie bija citi apspiestbas laiki.

Dieml, daudzi jo daudzi msu censoi un patrioti ir Dieva mier aiz-gjui. Jauna paaudze Latvij ir pr-musi msu darbbu. Un jpateicas Die-

vam, ka ir secba un turpinjums, vl ar lielku sparu un prliecbu k ldz im, darbs tiek veikts. Tagad varam at-skatties uz pdjs atceres sagatavo-anas darbiem un darbiniekiem.

1917. gada 8. maij Rzekn sa-nca pagastu un draudu deputti un piema lmumu apvienoties ar vi-dzemniekiem un kurzemniekiem. Ar o lmumu tika likts pamats Latvijas valstij. kongresa atcere Latvij bija aizliegta, bet Amerikas latvieu katou aprindas nolma rkot Kongresa 65 gadu atceri, Amerikas Latvieu katou apvienbas (ALKA) un Latgales Pt-niecbas institta izkrtojum.

Izveidot Rcbas komitej darbo-js Jnis J. Dimants, Jr., M.D., AL-KAS prezidents, Pr. B. Baginskis, Antons Tutins Dzintrs (Latvieu katou studentu un akadmiu ap-vienba) prezidents, Pr. S. kutns, V. Strauts, Francis Teirumnks Lat-gales Ptniecbas institta vadtjs un Francis Zeps. Atceri nolma rkot Ma-riu tvu paum Vandaveg, Vis-konsn, 1982. gada 2. ldz 4. jlijam. Atceres prieksdis bija Dr. Dimants, bet atceres norisi vadja A. Tutins.

Atcer aktvi piedaljs Latvi-jas stniecbas Vaington vadtjs Dr. Anatols Dinbergs, Francis Zeps, kas bija 1917. gada kongresa delegts un Pr. A. Peks, kas k 14 gadu vecs zns Kongresa gjiena priekgal bija nesis sarkanbaltsarkano karogu.

Atceri ievadja piektdien, 2. jli-j, ar svtbrdi Pr. P. Bojrs; sekoja apsveikumi. Bet referja Prof. L. Lat-kovskis, Sr. Ortogrfija, Paulnes Zalnes Vallnas refertu Pters Mig-links nolasja Dr. J. Dimants, bet He-

lenas Kaas refertu Latvieu tautas parunas un to nozme nolasja F. Tei-rumniks.

Sestdien, 3. jlij, uzstjs Leoka-dija Skrinda Stauds Bri Skrindas, prof. L. Latkovskis, Sr., Francis Tra-suns, Tvs Stanislavs kutns refer-ja Latgola pirms un pc Rzeknes Kongresa, F. Zeps Francis Kemps, F. Teirumniks Nikodems Rancns, prof. Izidors Vizulis Rzeknes Kon-gresa politiski tiesisk dimensija.

Svtdien, 4. jlij, dievkalpojumu noturja Pr. Baginskis, Pr. A. Peks un Tvs S. kutns, bet atceres aktu atkl-ja Dr. J. Dimants, dalbniekus uzrun-ja stnis Dr. A. Dinbergs, kam sekoja organizciju un draudu apsveikumi. Referja vsturnieks un rakstnieks Ta-deus Puisns Rzeknes Kongress 1917. gad.

Referti bija oti informatvi, bag-ti un saistoi un nordja uz grto, bet bagto pagtni valsts skuma dzv.

Dzejnieks prof. Francis Murns nolasja savu dzejoli velttu ai atce-rei Pulcans Vandaveg. Atzin-gus vrdus teica Dr. Valdis Muinieks, Dr. Valdis Zeps un citi viesi.

Visas trs dienas tika pavadtas draudzb un liel sirsnb. Pateicbu dalbnieki izteica Vladim Velmem, kas gdja par visu miesgo labkljbu un nakstmjm un lieliskajm mal-ttm. Visi priecjs, ka atcere nebija sasteigta un prslogota ar refertiem. Kltesoie izteica pateicbu A. Tuti-nam par atceres tik demokrtisku no-vadanu visas trs dienas.

Jnis J. Dimants, Jr., M.D.Antons Tutins, MBA

Laikrakstam Latvietis

Ce uz Rzeknes Kongresa 100 gadu atceri Latvij65 gadu atcere ASV 1982.gad

Mekljam mjas, lai atvrtu durvis!Varbt tiei Jsu rok ir atslgas?

Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 13. lpp.

Latgales lmums apvienoties ar Kurzemi un VidzemiLatvijas valsts simtgade sksies ar plau programmu, to atzmjot

Latvijas valsts simtgadi atzms no 2017. ldz 2021. gadam, lai aptvertu un pilnvrtgi izststtu valsts veidoanas ststu. Nozmgu lomu taj ieem ar Latgali saistti notikumi, kuru centrl ass ir vsturiskais Latgales kongress Latgales pirms simts gadiem pieem-tais lmums apvienoties ar Kurzemi un Vidzemi ce uz neatkargu Latvi-jas valsti.

Latvijas valsts simtgades svinbu atklana gaidma 2017. gada 4. maij, Latvijas otraj dzimanas dien. Papil-dus plaai noriu programmai saistb ar Latgales kongresa simtgadi Latvij un citviet pasaul, turpinot Latvijas valsts simtgades biroja aizskto trad-ciju, tiks svinti Balt galdauta svtki. Tpat gaidma plaa tautas akcija Ap-skauj Latviju, ap visu Latvijas robeu veidojot simbolisku Latvijas garguma sardzi un pierobeas novados stdot ozolus, ko pavads spka dziesmas un citi atmis paliekoi notikumi.

Pirmais Latgales latvieu kon-gress Rzekn 1917. gad ir viens no svargkajiem vsturiskajiem notiku-miem, kas iezm msu valsts un n-cijas tapanas ceu, k ar parlamen-trisma veidoanos. Kongres lma, ka Latgales, Vidzemes un Kurzemes latviei ir viena tauta. To uzsvra Sa-eimas prieksdtja Inra Mrniece tredien, 25. janvr, preses konferen-c, iezmjot Latgales kongresa simt-gades paskumus, kas ar plau prog-rammu ogad ieskandins Latvijas valsts simtgadi.

Aizsardzbas ministrs Raimonds Bergmanis akcentja, ka mums ir gods veidot un svint savas valsts simt-gadi, jo no tkstoiem pasaules tautu tikai diviem simtiem ir sava valsts. Aizsardzbas nozar Latvijas valsts simtgad mums ir trs lieli mri - mi-litrs vstures izpratnes veicinana, karavru vrtbu un tradciju izcelana un patriotisma gribas stiprinana, raksturoja aizsardzbas ministrs. Lat-gales kongresa simtgades programma Aizsardzbas ministrijai ir vairkas btiskas norises, tostarp Starptautis-kais militro orestru festivls.

Msu karavru dzvbas par o valsti tika ziedotas, un Latgale bija t vieta, kur vl divdesmitajos gados cnjmies par o valsti. Mums ir j-atdod pards saviem varoiem cil-vkiem, kas krituas par o valsti. obrd apkopojam, mekljam infor-mciju par cilvkiem, kas samui

Lpla ordeni. aj proces esam iesaistjui jaunsargus, paststja R. Bergmanis.

Latgales Simtgades kongress un t noriu programma bs viens no centrlajiem Latvijas valsts simtgades svinbu atklanas notikumiem. Gal-venie svinbu notikumi gaidmi R-zekn no 22. apra ldz 7. maijam un Daugavpil 6. maij. Ar daudzveidgu paskumu programmu tiks akcentta Latgales nozmba Latvijas valsts iz-veidoan un izceltas Latgales vrt-bas.

Kultras ministre Dace Melbr-de: Latvijas valsts simtgades svin-bas aizsksim tiei Latgal, viet, kur pirms simts gadiem norisinjs izi-roi notikumi ce uz Latvijas valsts dibinanu. is ir laiks, kad padzii-nti izzint un veidot Latvijas ststu, nostiprint esos un radt palieko-as vrtbas nkamajai simtgadei. Vlos teikt paldies reiona iedzvo-tjiem un Latgales pavaldbm par aktvu iesaisti simtgades veidoan. Kop mums ir izdevies radt patiesi uniklus svtkus Latgales kongresa simtgadei, kas piepilds Latgali ar sa-turgu dialogu par valsts kopgo n-kotni un ar kultru mziku, tetri, mkslu, priecjot reiona iedzvot-jus, k ar tristus no Latvijas malu malm un rvalstm. Latgale man ir pai ma savdabgs, vitls latga-lieu valodas un kultras d. Ticu, ka simtgad pao vl vairk iemls pai latgaliei, k ar iepazs ar Latgales draugi un viesi. Aicinu visus pasaules latgalieus atzmt kongresa simtgadi gan kltien daudzajs noriss ldz pat augustam, gan nekltien seko-jot ldzi norism sabiedriskajos medi-jos.

Pirmais Latgales kongress, kas no-tika Rzekn 1917. gada 26. 27. ap-rl pc t laika skaitanas sistmas (9. 10. maij), bija Latgales latvieu prstvju sanksme, kur apsprieda Latgales paprvaldes jautjumus, to-starp jautjumu par Daugavpils, Lu-dzas un Rzeknes apriu atdalanu no Vitebskas guberas un to pievieno-anu Vidzemes un Kurzemes latvieu apdzvotajai teritorijai.

Atzmjot o vsturisko notikumu, kas kuva par pagrieziena punktu ce uz neatkargu Latvijas valsti, notiks Latgales Simtgades kongresa plenr-sde, kur tiks izvrttas Latgales at-tstbas tendences un sniegti ziojumi par dadu nozaru sasniegumiem, un konference, kuras laik tikts prezen-tti jaunieguvumi ptniecbas pro-ces un notiks zintnisk diskusija 1917. gada Rzeknes kongresa vs-turisk un juridisk nozme un loma Latvijas valstiskum un Satversm.

Nozmgkie notikumi Rzekn

bs Latgales Simtgades kongress un Latgalieu valodas nakts. Kongresa simtgades svinbu programm pare-dzts atklt pau Latgales kongresa simtgadei velttu izstdi Latgales kul-trvstures muzej, un Latgales reio-na skols Latgal pazstami kultras un sabiedriskie darbinieki vads No-vadmcbas mcbu stundas.

Atklanas dien 5. maij notiks dievkalpojums Rzeknes Jzus sirds katedrl ar kopgu svtku gjienu un Latgales kongresa piemias vietas at-klanu. Vienlaicgi tas bs ar 4. pa-saules latgalieu saiets, kuru apmekls ar latgaliei no Sibrijas. Tpat tiks prezentta Latgales kongresa simtga-dei veltta Latvijas Bankas monta.

Notikumam par godu top vair-ki jaundarbi. VSIA Latvijas Koncerti veido koncertciklu par katru no Latvi-jas novadiem, kas notiks Latvijas no-vadu koncertzls dados gadalaikos 2017. un 2018. gad. Latgales koncer-tuzvedumu Rakstiem un skaai veido Latgales izcelsmes rado komanda un Latvijas radio koris Sigvarda Ka-vas vadb. Kompozcijas pamat ir Latgales unikls kultrtelpas izcel-ana, sapludinot vienot mkslinie-cisk veselum katolicisks tradcijas un tradicionlo folkloru. Krslavietis Aleksandrs Meijers im uzvedumam radjis pau mzikas instrumentu no keramikas podiem. Latgalei veltt uzveduma pirmizrde Latgales vst-niecb GORS notiks 22. aprl. Savu-krt 4. maij svtku koncert izskans R. Dubras oratorijas pirmatskaojums Latvijas nacionl simfonisk ores-tra, kora Latvija un relnieces Ivetas Apkalnas izpildjum.

6. maij Daugavpil notiks Tautu forums. Forum tiks akcentts dadu tautbu Latvijas iedzvotju devums dads joms, jo pai uzsverot lomu valsts veidoan un attstb. Foruma saturisk programma top sadarbb ar Daugavpils jaunieu iniciatvu LAV-KA un Vienbas namu, kas o gadu aizvada 80. jubilejas zm.

Latgales kongresa simtgades prog-ramma turpinsies ar maij un jnij ar starptautisko tlniecbas simpozi-ju un Starptautisko militro orestru festivlu Daugavpil, Tautas mzikas svtkiem Ludz un Latgales mkslas svtkiem Vios.

Latgales kongresa simtgades pas-kumu mris ir vstt par Latgales spe-cifisko ceu Latvijas valsts veidoan, akcentt Latgales daudzautains identittes un vrtbas, apzint visas pasaules latgalieus, izptt un aktu-alizt Latgales vsturi, un veicint sa-biedrbas izpratni par to.

Linda PastareLatvijas valsts simtgades biroja sabiedrisko attiecbu speciliste

14. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

Brvbu izcnja gan no krieviem, gan no vcieiem, lai gan pats iedvesmotjs Kalpaks to nepiedzvoja. Ziemassvt-ku kaujs karotjiem sasala skropstas, degun mitrums un mteu atloki, ku-va bezjtgas plaukstas un kju pdas, apsaldjs ausis un rads klepus un drudzis. Tau ticba bija stingra: Kas mirst par savu tvu zemi, svti mirst, un sapnis par brvbu attaisnoja visas grtbas un upurus.

Kara vadous mdzam redzt ti-kai tai vien lom, bet neaizmirssim, kds bija Kalpaks k cilvks. Vi bija izskatgs, ar spcgu miesas bvi un labu veselbu. Vi mlja splt vijoli, ar sajsmu dziedja vru kor un miera laik virsnieku balls labprt uzldza dmas uz deju. Pc rakstura vi bija piekljgs, savaldgs, apzings un ne-atlaidgs. Kaujs vi bija izcils, dros virsnieks, ar spju nepazaudt galvu. Jau kapteia pakp viam bija visi apbalvojumi, kdus piera par kau-jm, un sav pulk vi bija viens no tikai trijiem virsniekiem, kuri apbalvo-ti ar goda zmm: Jura zobenu un Jura krustu. odien ms pieminam un go-dinm Latvijas armijas pirmo vadtju.

Latvijas pirm brvba bija sa. Otrais pasaules kar atnesa postu un nvi. Latvju dli leionri izmisgi, bet varongi cnjs Kurzemes Cietok-sn, cieot milzgus zaudjumus, kad

gja, k tautas dziesms aprakstts, sargt savu tvu zemi. Vii palika uzticgi Brvbas piemineka pakj iekaltiem vrdiem Tvzemei un Brv-bai. Leionru upuri va lielai tautas daai izglbties un kt par trimdinie-kiem, kad Latvija atkal iegrima piec-desmit gadu garaj tums. Dieml vl odien, msu ienaidnieki varous le-ionrus sauc par faistiem, pat msu pau zem. odienas antifaisti tik oti ienst msu sirmos leionrus viena vienkra iemesla d: vii ir pd-jie liecinieki komunistu pastrdtm zvrbm, un viu gars ir palicis ne-salauzts; sirmie vri nesalieca muguru komunistu priek. odien pieminam un godinm msu brvbas cntjus leionrus un Kurzemes Cietoka cas.

Pc piecdesmit gadu tumsas rads jauni varoi; oreiz visa tauta, kas sa-devs roks ar kaimiiem igauiem un lietuvieiem, veidoja Baltijas ceu, un, kad ar to nepietika, Rg cla ba-rikdes un stingri pieprasja brvbu. Krievijas satrunju komunistu sis-tma vairs nespja savu aunuma im-priju saturt kop, un Latvija atkal kuva brva. Nu jau divdesmit sei gadi nodzvoti bez krievu kakla kungiem, tau ne bez krievu ietekmes. Msu austrumu pretinieks vl arvien mums uzgln un taisa draudgus trokus, par spti msu spcgajiem Rietumu draugiem un aliansm. Uz Baltijas val-stu robem regulri notiek militras

apmcbas lielam karavru skaitam ar smago kara tehniku, kur tiek mode-lti scenriji uzbrukumiem Baltijai. 2013. gad piedaljs 10 000 krievu karavru karaspks, un is skaits ar-vien palielinjs.

ort samu epastu no Daugavas Vanagu Centrls Valdes prieknieka Andreja Memaa, Rg, kur, starp citu, rakstts di: Krievija ir uzsku-si diezgan spcgu propagandas kam-pau pret Latviju, ko vii veic caur saviem prstvjiem Eirop un caur sa-viem masu medijiem. Tas mums atg-dina to pau, ko krievi ldzgu izdarja ar Ukrainu, pirms vii tur iebruka un okupja Krimu. Ar o ziu, mans vs-tjums ir, ka ca par Latviju un msu tautu nav gal un ka mums ir jpietu-ras pie msu organizcijas nospraus-tiem mriem, kuri odien ir tikpat b-tiski, k tie bija 1945.g. 28. decembr. Strdsim un ieguldsim msu darbu un eneriju msu Latvijas un tautas lab.

Ja negribam piedzvot neseno, bdgo Ukrainas un Krimas likteni, mums jbt vienmr modriem, lai nosargtu neatkarbu. Celsim galvas aug, neausim sadrupint msu lat-visko paapziu; ticsim savai valstij, savai tautai un savai zemei, kas tik grti un ar tik daudziem upuriem iz-cnta un tik karsti mlta. Atbalstsim msu zemes bruotos spkus.

DIEVS, SVT LATVIJU!Gunta R.

Latvijas brvba: kda cena?Turpinjums no 2. lpp.

Mb aizgjismsu mais filistrs un draugs

ANDRIS FRANCIS ing12.06.1938. 14.02.2017.

Msu mais draugs, Tu bsi mam mums pie sirds un atmim

Sro Philyronias saime Brisban un SidnejJa kdu brli vest uz kapu klusu...

ritoriju funkciju jeb izmantoanu, ja tas neatbilst kultrvsturisko vrtbu saglabanas mriem.

Nenoliedzami Lielo kapu terito-rija un taj esoais kultrvsturiskais mantojums ir jsakopj. KM eso fi-nansjuma ietvaros 2017. gada budet im mrim paredzjusi 100 tkstous EUR. Prioritte ir avrijas stvokl esoo kapliu glbanas un konser-vcijas paskumi, k ar atseviu mkslas piemineku konservcija.

InformcijaiDrzu un parku arhitektras an-

samblis Lielie kapi ar memorilajm celtnm ir valsts nozmes arhitektras piemineklis, kas atrodas UNESCO Pasaules kultras un dabas mantoju-ma vietas Rgas vsturiskais centrs aizsardzbas zon un valsts nozmes pilstbvniecbas piemineka Rgas pilstas vsturiskais centrs teritorij. Jebkda infrastruktras bvniecba, kas tos vartu skart, veicama tikai pc ekspertu sniegta izvrtjuma, ar VKPAI saskaojumu un pc rpgas

izptes, lai nodrointu aizsargjamo kultrvsturisko vrtbu saglabanu.

Lielie kapi jeb tolaik Pilstas kapi tika atklti 1773. gad. Laika gait kapu teritorija pakpeniski paplai-nta, kopum tajos apglabti vairki desmiti tkstoi rdzinieku, t.sk. tdi latvieu literatras un sabiedrisks darbbas digari k Krijnis Barons, Krijnis Valdemrs, Fricis Brvzem-nieks, Andrejs Pumpurs un citi.

Informciju sagatavoja:Dace Vizule

Kultras ministrijas sabiedrisko attiecbu speciliste

Lielie kapi RgTurpinjums no 11. lpp.

Ceturtdien, 2017. gada 9. mart Laikraksts Latvietis 15. lpp.

Sarkojumi, draudzes zias un ziojumiAdelaidSvtdien, 12. mart, plkst. 9.30 Tla-vas Mazaj zl novuss. Gaidm jau-nus un ne tik jaunus spltjus!Ceturtdien, 16. mart, plkst. 11.00 ALB nam Sveiks un vesels program-ma; piedvjam noklausties uzrunu/lekciju: Good Bladder and Bowel Health. Sekos pusdienas. Ldzam pie-teikties LAIMAS biroj ldz 13. mar-tam.Sestdien, 18. mart, plkst. 11.00 ALB nam LAIMAS pavrmkas kursi; Inra Kalnia demonstrs cepelnu (pildtu kartupeu plcenu) recepti. Ieejas maksa $4.Tredien, 22. mart, plkst. 10.30 iz-brauksim no ALB nama ar autobusu uz pusdienm Aldinga Hotel, Aldin-ga. Pa ceam apskatsim Budas templi,

Sellicks jrmal. Pusdienu cena se-nioriem skot no $12. Pieteikties LAI-MAS biroj ldz 17. martam.Sestdien, 25. mart, plkst. 14.00 DV nam atcersimies 1949. gada upurus, skatoties 2016. gad Dzintras Gekas uzemto dokumentro filmu Tvi tur, kur run notikuma upuri un viu pctei. Filma latvieu valod, ar an-gu subtitriem. (63 min.). Pc filmas, Vanadu kafijas galds un prrunas. Pie durvm ziedojums $10 Zemessar-gu stipendijm Latvij. Adelaides Sv. Ptera draudzePrv. Dr. J.PriedkalnsSvtdien, 19. mart, plkst. 11.00 Ga-va 3. svtdiena, dievkalpojums.Svtdien, 19. mart, plkst. 12.00 Baz-ncas zl Draudzes gadskrtj piln-sapulce tlt pc dievkalpojuma. Bs

jievl, uz trim gadiem, jauna drau-dzes padome, kura pc tam izraudzs draudzes laicgo vadbu. Ldzu, sciet tagad padomt un runt ar draudzes locekiem, kuri vartu strdt pado-m. Kandidtus, ar viu piekrianu, var jau tagad pieteikt draudzes sekre-trei. Ldzam visus draudzes locekus piedalties pilnsapulc.

BrisbanSvtdien, 19. mart, plkst. 14.30 Sau-les zaa pulci Latvieu nam. Tuv-ku informciju sniedz Dace Ose-Abey (0422 338 997); daceabey@bigpond.net.auSestdien, 25. mart, plkst. 12.00 Rummy & zoltes pcpusdiena Latvie-u nam. Piedalans $10.

Turpinjums 16. lpp.

DatumiVrda dienas, dzimanas dienas un zmgi notikumi10. martsSilvija, Laimrota, Lilina1907. folkloriste Alma Medne-Romane.1957. urnliste Ilze Strenga.1987. BMX ritebraucjs, Olimpisk zelta medanieks (2008.) Mris trom-bergs.

11. marts Konstantns, AgitaLietuv Neatkarbas atjaunoanas diena1907. atklj Liepjas tetri ar Antona ehova lugas Tvocis Vaa izrdi.1937. grafie, gleznotja Ilona Ceipe.1943. ALT aktrise Mra Kazia.1990. Lietuvas PSR Augstk Padome piema neatkarbas deklarciju.

12. martsAija, Aiva, Aivis1582. Stefans Batorijs ir pirmais kro-ntais valdnieks, kas apmekl Rgu.1892. mediis, antropologs, anatoms Jkabs Prmanis.1917. (j.s, pc v.s. 27. februris) Feb-rura revolcija Krievij: streikotju pus prgja vairki armijas pulki. Valsts Dom tika izveidota Pagaidu komiteja, kas uzms jaunas valdbas

veidoanu.1947. gleznotja Vija Maldupe.1957. dziedtja Maija Lsna.

13. martsErnests, Balvis1907. latvieu tautsaimnieks, vstur-nieks Jnis Labsvrs.1927. karikatrists riks Os.1947. dziedtja Nora Bumbiere.1952. tulkotja Inta Geile-Spolniece.1992. Rg viesojas NATO enerl-sekretrs Manfreds Verners.

14. martsMatilde, Ulrika1909. urnlists, sporta vsturnieks Arnolds mits.1922. skolotjs, sabiedrisks darbinieks Arturs Cipulis.1937. dzejnieks Imants Lasmanis.1947. Pineberg dibinta studentu kor-porcija Gersicania.1952. literatras zintniece, kritie Inese Treimane.1977. Latvijas futbolists Vadims Fjo-dorovs.

15. martsAmilda, Amalda, Imalda

Vispasaules patrtju tiesbu diena1887. dramaturgs Jezups Kazlass.1892. rakstniece Vilma Delle.1892. latvieu dziedtja Herta Lse.1912. rakstniece, tulkotja Vera Kacena.1927. valodnieks, rakstnieks Jezups Lelis (ar Jzeps Lelis).1932. rakstnieks, urnlists Osvalds Mauri.1957. dzejnieks Mris Melgalvis.1961. ALT aktieris Andris Klauss.

16. martsGuntis, Guntars, GuntrisLatvieu leionru piemias diena1932. dzejnieks, publicists riks Le-jietis.1944. Otrais Pasaules kar: Latvieu leiona 15. un 19. divzija, pirmo reizi karojot kop, zaudja, bet pc vairku dienu kaujm atkal iema augstieni 93,4 Krievij pie Veikajas upes, ap-mram 40 km no Latvijas robeas.1967. ukraiu izcelsmes Latvijas hoke-jists Aleksandrs Kers.1972. politiis, LR labkljbas mi-nistrs (2009.g. 12.marta 2010.g. 3.nov., kop 2014.g. 22.janv.), LR satik-smes ministrs (2010.g. 3.nov. 2011.g. 25.okt.) Uldis Augulis.

Abonjiet laikraksta Latvietis drukto izdevumu krss!Abonements $50 par 10 numuriem, $95 par 20 numuriem vai $240 par 52 numuriem ar piegdi Austrlij.

Dviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. eki rakstmi: Sterling Star

Abonementu var pieteikt un pagarint tmekl http://www.laikraksts.com

16. lpp. Laikraksts Latvietis Ceturtdien, 2017. gada 9. mart

Eiro kurssEiropas Centrls bankas atsauces kurss 7. mart.1 = 1,39200 AUD1 = 0,86710 GBP

1 = 1,51530 NZD1 = 1,05760 USD

Svtdien, 26. mart, plkst. 12.00 Lieldienu olu dekoranas apmcba Latvieu nam. Ieejas maks ieskatts vsturisks apraksts par olu dekora-nu, instrukcijas un pcpusdienas tja. Pieauguiem $10, brniem $5, zem 5 par brvu. Piedalanos, ldzu pietei-ciet Karen McDougall: 0419 689 175, epasts: bakinmecrazy01@gmail.com Kvnslandes latv. ev. lut. draudzeMc. Brigita Saiva.

KanberKanberas latv. ev. lut. draudze

MelburnCeturtdien, 9. mart, plkst. 13.00 13.30 operdziedtja Gunta Cse atkal viesojas Melburn St. Michaels baz-ncas Organ Recital srijas ietvaros Collins un Russell ielu str, Melbur-nas centr. Pavadtjs Rhys Boak.Piektdien, 10. mart, plkst. 19.00 operas un latvieu skau darbu soiree ar operdziedtju Guntu Csi pie vna glzes un siera sveu gaism Latvieu nama kafejnc. Koncerts plkst. 19.30. Tuvk informcija: Ani-ta Andersone 0411 263 973, granita@ozemail.com.au.Sestdien, 11. 13. martam, Gaidu un skautu vienbas nometne.Sestdien, 18. mart, plkst. 10.00 DVMN valdes loceki noliks vaiagu pie piemineka Fawkner kapst.Sestdien, 18. mart, plkst. 11.30 pulkv. O. Kalpaka un Latvieu leiona atceres sarkojums DV mtn.Sestdien, 25. mart, plkst. 12.00 Melburnas Latvieu biedrbas MLS Inc., pilnsapulce Braunteina istab, Melburna Latvieu nam, 3 Dickens Street, Elwood. Personm, kas vls kandidt uz MLS Inc. (MLB) val-des amatiem, rakstiski jpiesaks pie biedrzia Jura Ozola: 43 Woodville St, Balwyn North VIC 3104 (ar vie-na MLB biedra rakstisku atbalstu) ldz 18. martam. Informciju zvaniet I. Lainei, telefona nr. 98761448. Melburnas latv. ev. lut. draudzeMc. Dainis Markovskis.Ceturtdien, 9. mart, plkst. 11.00 B-beles studija Latvieu ciem.Svtdien, 12. mart, plkst. 11.00 dievkalpojums Sv. Krusta baznc.Svtdien, 19. mart, plkst. 11.00 diev-kalpojums Latvieu ciem.Svtdien, 26. mart, plkst. 11.00 dievkalpojums Sv. Krusta baznc.

PertSestdien, 11. mart, plkst. 9.00 Dau-gavas Vanagu Austrlijas delegtu sa-nksme nodaas klub.Svtdien, 12. mart, plkst. 10.00 Daugavas Vanadu Austrlijas 58. sa-lidojums nodaas klub.Svtdien, 12. mart, plkst. 13.30

plkv. O. Kalpaka, Latvieu leiona un Kurzemes cietoka atcere. Pertas ev. lut. Sv. Pvila draudzeMc. Gunis Balodis.Svtdien, 19. mart, plkst. 10.30 dievkalpojums.

SidnejSvtdien, 12. mart, plkst. 15.00 Sv-t Ja baznc Hombu pulkvea Oskara Kalpaka un studentu rotas pie-mias dievkalpojums un akts. DV rko kop ar korporciju kopu Sidnej.Ceturtdien, 16. mart, plkst. 11.00 Rukvudas kapstas Daugavas Vanagu nodaljum ziedu nolikana un Latvie-u leiona atceres svtbrdis mc. Rai-monda Sokolovska vadb.Sestdien, 18. mart, plkst. 11.00 DV nam rkrtj pilnsapulce. Plkst.12.00 Leiona atceres sarkojums.Sestdien, 18. mart, plkst. 11.00 Sid-nejas DV nodaas rkrtja pilnsapul-ce DV nam.Sestdien, 18. mart, plkst. 12.00 Lat-vieu leiona atceres sarkojums DV nam.Svtdien, 19. mart, plkst. 13.00 Lat-vieu nam Sidnejas Latvieu bied-rbas 65 gadu jubilejas sarkojums. Dmu kopas pusdienas. Ellas Manas SLB jubilejas kompozciju un latvieu komponistu programmu izpilds J-nis Laurs un ansamblis no Adelaides. Jaunieu ansamblis Ella Mana, Ivars tubis, Jnis Lucis. Pieteikans ldz 12. martam nama biroj pie Imanta La, tel. (02) 9744 8500 vai e-pasts slb_riga@bigpond.com Sidnejas ev. lut. latvieu draudze, Svt Ja bazncMc. Kolvins Makfersons.Svtdien, 12. mart, plkst. 10.00 Cie-anu laika dievkalpojums ar Svto Va-kardienu.Svtdien, 12. mart, plkst. 15.00 Kal-paka piemias dievkalpojums.Svtdien, 19. mart, plkst. 10.00 Cie-anu laika dievkalpojums ar Svto Va-kardienu.Svtdien, 26. mart, plkst. 10.00 Cie-anu laika dievkalpojums ar Svto Va-kardienu. Sidnejas latv. ev. lut. Vienbas draudzeMc. Raimonds Sokolovskis.Svtdien, 12. mart, plkst. 9.30 II Ga-va dievkalpojums. Bbeles stunda.Svtdien, 19. mart, plkst. 9.30 III Gava dievkalpojums.Svtdien, 26. mart, plkst. 9.30 IV Gava dievkalpojums.

Zelta piekrast

LatvijPiektdien, 10. mart, plkst. 18.00 PBLA prstvniecbas biroj Rg tik-ans vakars rzemju latvieiem.Sestdien, 11. mart, plkst. 12.00 . Eliasa Jelgavas Vstures un mkslas

muzej, Jelgav Akadmijas iel 10 Latvijas Okupcijas muzejs aicina uz diskusiju par dailiteratru, kas skar Latvijas okupciju vsturi. Diskusij piedalsies rakstnieki Gundega Rep-e, Inese Zandere, Mris Rungulis un vsturnieki Inese Dreimane, Ilgvars Butulis un Mrti Mintaurs. Disku-siju vads Latvijas radio komenttjs Eduards Lini. Dalties prdoms par iem jautjumiem laipni aicints ar ikviens diskusijas klaustjs.Svtdien, 12. mart, plkst. 13.00 dievkalpojums Metodistu baznc, Akas iel 13 (ar kafijas galdu un svt-dienas skolu).Pirmdien, 13. mart, plkst. 11.00 Dzintaru koncertzl uz cikla Mu-zikls pasakas mazajiem koncertu Mdziesmias aicina vismazkos klaustjus un viu veckus. Taj klaussimies iemoto latvieu kom-ponistu Imanta Kalnia un Raimonda Paula dziesmas brniem. Koncert piedalsies populri latvieu mzii: Aija Andrejeva (balss, flauta), Marts Kristians Kalni( balss, oboja), Go-ran Gora (balss, itra), Jnis Milti (taustii) un Mrti Mievskis (sita-minstrumenti).Pirmdien, 13. mart, plkst. 18.30 Dailes tetra Kamerzl notiks n-kam tikans cikl Zinbu stunda. Pieredze un prdomas lekcijas form. Sarun Tetris un teatralitte kino tik-sies reisors Jnis Streis un kinokri-tie Daira bolia. Bezmaksas iel-gumus uz to vars saemt no 6. marta plkst.10.00 viss Bieu Paradzes kass. Vietu skaits ierobeots, tpc viens interesents var saemt divus ie-lgumus. Sestdien, 18. mart, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzle uz latvieu tra-dicionls tautas mzikas un elektro-nikas sintzi cikl Dzimui Latvij aicins Laima Jansone un DJ Monsta.Sestdien, 25. mart, plkst. 19.00 Dzintaru koncertzl uz krtjo cikla Jrmala Jazz koncertu aicins Sebas-tiana Studicka deza trio, kura mu-ziklos ceojumus alla raksturo trs nozmgks jomas dezs, klasisk mzika un elektronisk mzika.Svtdien, 26. mart, plkst. 13.00 dievkalpojums Metodistu baznc, Akas iel 13 (bez kafijas galda un svt-dienas skolas).Svtdien, 26. mart, plkst. 14.00 Dzintaru koncertzl uz otro demo-krtisk cikla Brvdienu mzika kon-certu aicins izcilais vijolnieks Rai-monds Ozols ar stgu kvartetu, kas apvieno mzius, kuri ikdien redza-mi Latvijas Nacionlaj simfoniskaj orestr.

SarkojumiTurpinjums no 15. lpp.