NR. 56 2009. gada 29. septembrī TĪMEKLĪ · Tumša nakte, zaļa zāle dziedāja Kērn-sā dzīvojošie latvieši – Zita Sudņika, Aigars Lūsis, Keita Lūse. Jāpateicas Latvijas

Latviešu skolu sarīkojumiPublished by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

NR. 56 2009. gada 29. septembrī TĪMEKLĪ

LATVIETISAustrālijas latviešu pirmais elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

SatursAustrālijas ziņas .....1, 3, 4, 5, 6, 7Latvijas ziņas ..................4, 6, 8, 9LR Valsts prezidents ..................7Arhib. E. E. Rozītis ziņo .......2, 14Redakcijā ...................................3Māksla ............................9, 10, 113x3 ...........................................10Jēkabs Ziedars .........................11Pēteris Vasks .....................12, 13Iz vēstures ..........................14, 15Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss .................................16

Laikraksts www.laikraksts.com

FOTO

Zin

ta L

īdum

a

Adelaides Latviešu skola 26. sep-tembrī rīkoja savu gadskārtējo skolas sarīkojumu. Šī gada sarīkojums bija ļoti nozīmīgs Adelaides skolai, kura šogad svin savu 60 gadu pastāvēšanas jubileju. Kā bijušais skolas skolotājs un pašreizējais ALB priekšsēdis Bru-no Krūmiņš teica: „Kad es mācīju sko-lā, man nebija nekāda ideja, ka skola pat pastāvēs 60 gadus.“

Sarīkojuma sākumā Gunta Rudzī-te pasniedza skolai čeku par $1170 – daļa no Adelaides Latviešu biedrības kora sarīkojuma atlikuma. Adelaides Latviešu skola ir ļoti pateicīga par lielo veltījumu skolas darbībai.

Skolas bērni sarīkojumu sāka, uz-vedot Raiņa lugu, kuru viņš rakstīja uz Ziemassvētkiem Zelta Zirgs. Lugai Zelta Zirgs šogad apritēja 100 gadu, un Adelaides Latviešu skola ir vienīgā skola visā pasaulē, kura šogad uzved šo lugu. Luga bija speciāli sagatavota Adelaides skolai un skolēnu spējām. Uzvedumā redzējām kā Antiņam (Lie-ne Bruns) jāatstāj sava mirušo tēva mājas, kā viņš dodas pie karaļa (Ara-gon Rozītis-Olds) uz pili un ar Baltā Bērna (Raimonds Jaudzems) un Baltā tēva (Tamāra Līduma) padomu un pa-līdzību mēģina tikt klāt pie princeses Saulcerītes (Simbelīna Pūce), kura guļ

Stikla kalnā, un kuru sargā cītīgi 7 kraukļi (Vineta Zveja, Sebastians Ro-zītis-Holding, Aksels Ceplītis, Matīss Lūsis, Daila Boag, Lucija Spanovska un Olivija Spanovska). Antiņam izdo-das Saulcerīti uzmodināt. Tad vēl tikai atliek uzvarēt Melno Princi (Mārtiņš Līdums) un beidzot iegūt princeses Saulcerītes roku, turpretim krauklis ar Melno māti (Anitu Lauru) uz Stikla kalnu aizveda Melno Princi.

Lugas režisore bija skolotāja Ras-ma Celinska, kura nedēļām bija bēr-nus pirmklasīgi apmācījusi katru savā

Lieli svētki Adelaidē

Turpinājums 5. lpp.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

No kr.: Gunta Rudzīte, Margota Puķīte.Tautas dejas.

„Pelnrušķīte“ MelburnāSestdiena, 10. septembrī Melbur-

nas Latviešu namā notika gadskārtē-jais MLB Daugavas skolas un Melbur-nas Latviešu vidusskolas sarīkojums.

Latviešu vidusskolas pārziņa Kār-ļa Brēmaņa ievadvārdiem un māc. Mā-ras Saulītes vadītam svētbrīdim sekoja Daugavas skolas pārzines Ivetas Lai-nes svētku uzruna.

Daugavas skolas 8. klase kopā ar visiem skolas audzēkņiem uzveda lu-dziņu Nejaukā meitene Zeltene un vi-ņas sods par slinku tautu meitu (Daina Jefimova), kura nevēlējās strādāt lauku darbus (ar izkapti pļaut div’ pļaviņas), bet labprātāk vēlējās ķert kukaiņus savai kolekcijai. Dabas aizsardzības inspektors (Andrejs Jaudzems) atklāj viņas nedarbus, un kukaiņu tiesa atrod

Zelteni par vainīgu un nospriež viņai darba sodu!

Vidusskolas luga Mūsdienu Peln-rušķīte bija ārkārtīgi labi uzrakstīta – asprātīga un piemērota vidusskolas audzēkņiem. Kārlis Brēmanis bija iz-vēlējies Pelnrušķītes tēmu un pielāgo-jis to mūsdienīgiem apstākļiem. Divas māsas Sejasgrāmatā uzgājušas Dāvi un nevar sagaidīt ar viņu tikties skolas ballē. Dāvis laikam bija arī Pelnrušķīti uzlūdzis uz balli caur Sejasgrāmatu, bet viņas liktenis bija izpildīt Riebīgo māsu mājas darbus. RM aiziet uz Ča-pel ielu iepirkties un atved Pelnrušķītei vecmodīgu kleitu. Kamēr meitas pošas ballei, pie Pelnrušķītes atnāk Austrāli-


2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Otrdien, 2009. gada 29. septembrī

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.

Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2009. All rights reserved.Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt.

Pēc salidojuma MazirbēLuterāņu baznīcu Latvijā un ārpus Latvijas Sadarbības padomes sēde

Mazirbē Lat-vijas Evaņģēliski Luteriskā Baznīca (LELB) izveidoju-si garīgās atpūtas centru. Nupat tika iesvētītas 2 celt-nes, kuras ziedo-jušas Bādenas un Saksijas baznīcas

Vācijā. Ansambli veido turklāt skais-ti atjaunotā un no jūras tāli redzamā baznīca, kas kuģiem kalpo kā orientā-cijas punkts Irbes šaurumā, atjaunoša-nas procesā esošā senā lielā mācītāja muiža un trešā pašas LELB finansētā celtne. Viss areāls jau glīti iekopts, bet darba vēl daudz.

Ceļš uz Mazirbi no Rīgas prasa vismaz divarpus stundas. Segums nav labākais, un tālā ceļā ieteicams ievē-rot ātruma ierobežojumu. No mūsu Latv. Ev. Lut. Baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) turp devāmies 5 personas, līdz ar mani LELBA, tas ir, mūsu Baz-nīcas Amerikā pārvaldes priekšniece un LELBĀL garīgā vicepreziden-te prāv. Lauma Zušēvica, Baznīcas Virsvaldes sekretārs prāv. Dr. Andris Abakuks no Londonas Lielbritānijā, Eiropas pārstāve Virsvaldes prezidijā prāv. Ieva Graufelde, kas šādos gadīju-mos īpaši saskaņojas arī ar mūsu Baz-nīcas Austrālijas iecirkni un Vācijas prāvests Klāvs Bērziņš, kura galvenā dzīves vieta jau atrodas Rīgā. Braucot uz Mazirbi bija skaisti skatīties ru-denīgās Latvijas ainās un pārdomāt. Daži gāju putni, kā stārķi, jau aizlido-juši, daži pošas. Citi turpat pārziemos. Cik daudzi paliks? Un kas esam mēs?

LELB pārstāvji Sadarbības pado-mes sēdē no 2009. gada 16.–19. sep-tembrim bija tās 3 bīskapi arhib. Jā-nis Vanags no Rīgas, Einārs Alpe no Daugavpils un Pāvils Brūvers no Lie-pājas/Jelgavas, turklāt arhib. Vanaga asistente Helēna Andersone, LELB Virsvaldes sekretārs Artis Eglītis, Ār-lietu nozares vadītāja Rita Brūvere un Draudžu attīstības nozares vadītājs māc. Andris Krauliņš. Pēc divarpus gadu Sadarbības padomes darba pār-traukuma sākumā atjaunojām saites, vaicājot, kas mūs katru visvairāk prie-cē un kas visvairāk rūp. Sekoja plaša informāciju izmaiņa par patreizējās finansiālās krīzes ietekmi uz Baznī-cas darbu, lai mēs labāk izprastu viens otra rīcības iemeslus un iespējas. Tad vaicājām konkrēti: „Kā palīdzēt lat-viešiem krīzes situācijā Latvijā un kā palīdzēt, ja viņi izceļo?“ Atzinīgi vēr-tējot daudzu māsu draudžu sadarbību, ieteicam arī palīdzības darbu, piemē-ram, – ēdināšanu, transportu uz skolu, medikamentu apgādi – iespējami lielā mērā virzīt šajās sliedēs. Lai arī citiem varētu piedāvāt palīdzības iespējas

un aicināt uz tām, ikkatra no 3 Lat-vijas diecēzēm līdz 20. oktobrim so-līja rakstveidā ieteikt vienu palīdzības projektu. Mēs lūgsim par šiem projek-tiem informēt draudžu apkārtrakstos un pārejās publikācijās. Sekojot bīska-pa Alpes ierosinājumam, gribam mē-ģināt uz Latviju nogādāt lielāku skaitu lietotu divriteņu, kuriem uz laukiem milzu nozīme.

Labprāt gribam mudināt mūsu draudzes un vispār senos latviešu cen-trus ārzemēs, ar mīlestību, izpratni un palīdzību pieņemt jauniebraucējus no Latvijas, arī, ja individuālas vilšanās bijušas un būs. Pirmais solis ir, ka viņi atrod ceļu pie mums. Tur visvairāk var palīdzēt norādījumi no draudzēm, mā-cītājiem un paziņām Latvijā uz mūsu LELBĀL draudzēm. Svarīgi ir šīs informācijas izplatīt elektroniskos sa-ziņas līdzekļos, kuros arvien vairāk orientējas jaunā paaudze. Kā konkrētu kopības zīmi nolēmām Latvijā izdota-jam garīgam laikrakstam SVĒTDIE-NAS RĪTS un varbūt arī Amerikā iz-dotam CEĻA BIEDRIM Ziemsvētkos pievienot dubultlapu, kas norādītu uz visiem dievkalpojumiem LELB un LELBĀL.

Attiecībā uz satversmēm kā LELB tā LELBĀL noticis un vēl notiek pie-slīpēšanas darbs, bet lielas principiālas maiņas laikam nav sagaidāmas. LELB paredzēti beidzamie labojumi iecirkņu sinodēs, lai satversme 2010. gada janvā-rī būtu gatava iecerētā galīgā variantā. Kārtējā LELB Sinode, kas par to lems,

nolikta 3. un 4. jūnijā. LELBĀL Darbī-bas Noteikumu revīzijas darbus vadījis


Pirmā rindā no kr.: Daugavpils bīskaps Einārs Alpe, LELB arhib. Jānis Vanags, LELBĀL arhib. Elmārs E. Rozītis, Liepājas bīskaps Pāvils Brūvers. Otrā rindā no kreisās: LELB Virsvaldes sekretārs Artis Eglītis, LELB arhib. asistente He-lēna Andersone, LELBĀL Vācijas prāv. Klāvs Bērziņš, LELBĀL ASV prāv. Lau-ma Zušēvica, LELB Garīgā personāla un draudžu lietu vadītājs māc. Andris Krauliņš, LELB Ārlietu kom. vadītāja Rita Brūvere. Trešā rindā LELBĀL Zvied-rijas prāv. Ieva Graufelde, LELBĀL Lielbritānijas prāv. Andris Abakuks.

Otrdien, 2009. gada 29. septembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Botāniskā dārza, tropu džungļu ie-skautajos Austrālijas pilsētas Kērnsas (Cairns) Tankos, 25. septembrī notika izstādes Māsas pilsētas seja (Face of a Sister City) atklāšana.

Kērnsas Tanki ir izbijušās degvie-las noliktavas, kas tagad, savdabīgi iekļaujoties vidē, ir izveidotas par kul-tūras pasākumu organizēšanas vietu.

Izstādes mērķis Kērnsai ir veici-nāt ciešāku sadarbību kultūrā, eko-nomikā, tūrismā un citās sfērās starp septiņām māsu pilsētām Ķīnā, Japānā, Kanādā, Amerikā, Papua-Jaungvinejā un tai skaitā arī Latvijā – Rīgā. Rīga ir Kērnsas māsas pilsēta Austrālijā kopš 1990. gada.

Izstādē ir apskatāmas fotogrāfijas, kas uzņemtas 24 stundu laikā šā gada 1. maijā, attēlojot katras valsts pilsētas dzīvi. Fotogrāfijās ir fiksētas cilvēku emocijas, kultūra, daba, notikumi un vēl daudz jauku brīžu un momen-tu, kas ļauj pabūt mums, skatītājiem, vienā dienā tik daudz interesantos notikumos un vie-tās.

Izstādi atklāja aborigēnu bērnu priekšnesums ar ie-skatu viņu tradīci-jās un Kērnsas mēra Val Šīras (Schier) runa, pēc kuras kat-ras valsts pārstāvji bija sagatavojuši priekšnesumu, kas attēlo viņu tradīci-jas un paražas.

Latvija visus klātesošos pārstei-dza ar tautiskiem tērpiem, skaistiem Jāņu vainagiem un brīnišķīgo dzie-dājumu, kas neat-stāja vienaldzīgu nevienu klātesošo. Latviešu tautas dziesmas Strauja, strauja upe tecēj, Līgo dziesmu un Tumša nakte, zaļa zāle dziedāja Kērn-

sā dzīvojošie latvieši – Zita Sudņika, Aigars Lūsis, Keita Lūse.

Jāpateicas Latvijas goda konsulam Kērnsā Aleksandram Gāršam un viņa kundzei Izabellai, kas bija sarūpējuši ļoti jauku cienastu, kas ātri vien no galdiem pazuda, jo sanākušajiem vie-siem lielā cieņā bija mūsu gardumi – jāņu siers un speķa pīrādziņi.

Liels prieks, ka šī izstāde spēja pulcēt daudz Kērnsas un apkārtnē dzī-vojošus latviešus. Jāsaka lielum liels paldies Andrejam Krūmiņam un viņa sievai Zitai Sudņikai, kas piedalījās Māsas pilsētas sejas Rīgas pārstāvē-šanas organizēšanas darbos. Andrejs ar Zitu informēja, ka izstādei ir pare-dzēts garš ceļš, jo Māsas pilsētas seja tiks izrādīta nākamā gada vasarā Rīgā, kā arī citās māsu pilsētās.

Baiba LūseLaikrakstam „Latvietis“

RedakcijāSveicināti, lasītāji!„Vēsturi nevar izmainīt. Jāskatās

tikai uz nākotni“. Tādu apgalvojumu nācās dzirdēt šonedēļ. It kā viss būtu ar to kārtībā – kas ir bijis, tas ir bijis. Nevaram vairs to mainīt.

Bet tad kāpēc visu laiku tiek mai-nīta mūsu pagātne? Latvijā pēdējās nedēļās ļoti populāra kļuvusi vado-nības slavināšana, sākot ar vēsturiski apšaubāmo muzikālo drāmu Vadonis, un turpinot ar vairāku pazīstamu per-sonību izteicieniem atbalstot stingru vadību. Tanī pašā laikā, šajās nedēļās svinējām mūsu valsts pirmā preziden-ta, lielā demokrāta Jāņa Čakstes 150 gadu dzimšanas jubileju.

Ir ļoti bīstama parādība, kas aizsā-kās jau pirms pāris gadiem, atkārtoti teikt tautai, ka demokrātija nav nekur derīga un lai uzticas vadonim. Tā, ap-mēram, apgalvoja Tautas partijas tā laika Ministru prezidents Aigars Kal-vītis teikdams, ka viņš netērēšot savu laiku doties balsot referendumā. Jo, lūk, viņa vadītā valdība labāk zin, kas ir valstij vajadzīgs.

Atcerēsimies, ka vadoņus neizvē-lamies mēs, bet gan viņi paši sevi iz-vēlas. Atcerēsimies arī, ka Vadonim ir viegli ar vienu spalvas vilcienu bez ierunas iznīcināt Latvijas valsts suve-renitāti, bet demokrātijā vienmēr būs kāds, kas vismaz skaļi teiks, ka tā ne-vajag.

Jāņa Čakstes un viņa domubiedru lielais nopelns bija veicināt demokrāti-jas jēdziena popularizēšanu tautā.

Šodien ir problēma ar Saeimu, bet tā nav problēma ar demokrātiju. Mai-nīsim satversmi un vēlēšanas likumu, lai neveicinātu sadrumstalotību. Ņem-sim kā piemēru Austrāliju vai Lielbri-tāniju, kur vēlēšanas likumi vedina uz lielāku stabilitāti.

Nepalīdzēsim iznīcināt Jāņa Čak-stes mantojumu!

GN

FOTO

Ojā

rs G

rest

e

Dzimšanas diena Sidnejā

No kreisās: Edmunds Ronis ar sievu Liju un meitām Aniku un Jānu, Jānis Ronis, Inese Rone, Normunds Ronis ar sievu Nikole (Nicole) un dēlu Oskaru.

Svētdien, 13. septembrī sidnejiete Inese Rone atzīmēja savu 70. dzimšanas dienu kopā ar ģimeni un draugiem Rozviles gol-fa laukuma telpas (Roseville Golf Club) Sidnejā. Inesi visi pa-zīst kā garā jaunu, vienmēr ar smaidu un laipnu vārdu. OG

LabojumsLL55 Ata Lejiņa rakstā par ener-

ģētiku Baltijas jūras reģionā pēdējā rindkopā tika minēts Krievijas–Vāci-jas naftas vads. Pareizi bija jābūt gā-zes vadus.

Rīgas bildes Kērnsā

No kreisās: Keita Lūse, Zita Sudņika un fonā Rīgas bildes.

Pie Latvijas cienasta pulcējas no kreisās Zita Sudņika, Aigars Lūsis, Izabella Gārša un Ilze Bikina.

FOTO

And

rejs

Krū

miņ

šFO

TO A

ndre

js K

rūm

iņš


FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Austrālijas latviešu māksla RīgāAustrālijas Latviešu mākslinieku apvienības grāmatas atvēršana

G r ā m a -tas Austrālijas latviešu māks-linieki atvēr-šanas svētki 2009. gada 24. septembrī, Latvijas Nacio-nālajā mākslas

muzejā, Rīgā bija veltīti Dagnijai Za-riņai-Grestei, kura bija šīs grāmatas ierosinātāja, dzinējspēks, galvenā re-daktore, sirds un dvēsele.

2008. gadā palīdzēju Dagnijai sa-gatavot plakātu grāmatas atvēršanai Austrālijas Latviešu Kultūras dienu laikā Sidnejā 27. decembrī. Pie atvēr-šanas datuma plakātā Dagnija ierosi-nāja rakstīt arī, ka grāmatas atvēršana notiks Rīgā 2009. gadā. Tā arī darī-jām, un šī publiskā deklarācija bija kā solījums, ka tam ir jānotiek.

Dagnija piedzīvoja grāmatas at-vēršanu Sidnejā, kad bijušā Latvijas Valsts prezidente Dr. Vaira Vīķe-Frei-berga teica svētku runu, atverot grā-matu. Pēc Dagnijas aiziešanas mūžībā 2009. gada 2. martā, sāku darboties Austrālijas Latviešu mākslinieku ap-vienības vārdā, lai īstenotu grāmatas atvēršanu Latvijā. Dagnija bija iztei-kusi cerību, ka grāmatu varētu atvērt Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā (LNMM), jo 2008. gadā Rīgā Dzies-mu svētku laikā mēs ar Dagniju bijām šī muzeja greznajās telpās un satikām direktori Māru Lāci. Rakstīju Lāces kundzei ar lūgumu, rīkot grāmatas at-vēršanu pie LNMM, kam viņa piekrita un arī pati uzņēmās atvērt grāmatu.

Grāmatas atvēršana notika muzeja otrā stāva plašajā vestibila telpā. Pie-dalījās ap 300 cilvēku. Apmeklētāju skaits pārspēja manas cerības. LNMM izsūtīja ielūgumus gan saviem kontak-tiem, gan arī uz 150 manis sagādātām adresēm. Pa e-pastu izsūtīju ielūgu-mus visiem grāmatas māksliniekiem, kā arī citiem draugiem ar lūgumu, lai pārsūta tiem, kam šī grāmata varētu interesēt. Par to, ka ielūgumi tika pār-sūtīti liecināja tas, ka saņēmu vairākas e-pasta vēstules no cilvēkiem, kuriem pats nebiju sūtījis.

Vispatīkamākā atbilde bija no Rīgas Ekonomikas augstskolas kora

dalībnieces Leldes Stukles, kura sa-ņēma ielūgumu no grāmatas māksli-nieces, savas radi-nieces Māras Rejas (Reay). Koris iztei-ca vēlēšanos pie-dalīties grāmatas atvēršanā ar četrām tautas dziesmām un ar prieku pieņē-mu šo piedāvāju-mu. Dziesmas, ku-ras koris dziedāja, bija no 2008. gada Dziesmu svētku repertuāra. Tās it sevišķi mani aizkustināja, jo abi ar Dagniju bijām tās mācījušies, cerībā dziedāt Dziesmu svētku noslēguma koncertā. Dagnijas slimības dēļ tas nenotika.

Ar svinīgu uzrunu grāmatu atvēra LNMM direktore Māra Lāce, uzsve-rot, ka grāmata ir ļoti vērtīgs avots lat-viešu mākslas vēsturē. Pats pastāstīju par grāmatas tapšanu un pasniedzu kopiju LNMM, kā arī Latvijas Māks-linieku savienībai. LMS prezidents Mārtiņš Heimrāts pateicās ar nelielu uzrunu, mākslinieks Jānis Spalviņš pastāstīja par ilgo Dagnijas sadarbību ar Latvijas māksliniekiem. Tā kā Dag-nija bija ilggadēja korporācijas Dau-gaviete locekle, tad apsveikumu runu teica arī tā laika Daugaviete seniore Dace Embrekta.

Klātesošos pacienājām ar vīnu un kliņģeri. Pats biju tik aizņemts, saņe-mot apsveikumus, ka nepaspēju no-garšot ne vīnu, ne kliņģeri, bet visi teica, ka kliņģeris bijis ļoti garšīgs! Cik esmu dzirdējis no klātesošiem, šīs grāmatas atvēršana svētki bija kolosāli jauks notikums ar draudzīgu gaisotni.

Starp apmeklētājiem, bez manis bija trīs grāmatas mākslinieces: Ilze Šēnberga-Nāgela, Vineta Lagzdiņa un Anita Apine-Hermane. Klāt bija arī vairāki Latvijas mākslinieki, pārstāvji no kultūras organizācijām un māks-las muzejiem, kā arī no ārlietu minis-trijas. Bijušai prezidentei Dr. Vairai Vīķei-Freibergai tajā dienā bija jāpie-dalās starptautiskā sēdē Briselē, viņu pārstāvēja viņas vīrs Profesors Imants

Freibergs.Grāmatas realizēšanā piedalījās

daudz cilvēku, kuri ziedoja savu lai-ku un talantu, rakstot esejas grāmatai, palīdzot ar redakciju, tulkošanu, teksta koriģēšanu un daudz citiem organizē-šanas darbiem. Tiem visiem pateicība ir izteikta grāmatā. Šeit gribu tikai pieminēt dažu cilvēka vārdus, bez kuru atbalsta šis projekts nebūtu no-ticis: tie ir Austrālijas latviešu māks-linieki Imants Tillers, Brigita Ozoliņa un Haralds Norītis, Sidnejas Latvie-šu biedrības tā laika sekretārs nelai-ķis Ēriks Zvirbulis un Latvijas goda konsuls Sidnejā Aldis Birzulis. Ērika Zvirbuļa un Alda Birzuļa rakstiskie at-balsti bija ļoti svarīgi ALMAs līdzekļu vākšanas akcijai.

Finansiālu atbalstu grāmatai saņē-mām no daudzām Austrālijas latviešu organizācijām, kā arī no vairākiem indivīdiem. Pateicība visiem naudas ziedotājiem, saraksts ar viņu vārdiem ir iespiests grāmatā. Vēlos šeit piemi-nēt vārdā tikai Pasaules Brīvo latvie-šu apvienību un Austrālijas latviešu arhitektu Andreju Andersonu, kuru ziedojumus saņēmām pēc grāmatas iespiešanas.

Par palīdzību ar grāmatas atvēr-šanas plānošanu un sarīkojuma nori-ses darbiem vēlos pateikties Latvijas Mākslinieku savienības prezidentam Mārtiņam Heimrātam un mākslinie-kam Jānim Spalviņam; Latvijas Nacio-nālās bibliotēkas direktoram Andrim Vilkam un Aivijai Evertei par iespēju

Pirmā rindā no kreisās: LNMM direktore Māra Lāce, Ojārs Greste, Jānis Spalviņš, Latvijas Mākslinieku sa-vienības prezidents Mārtiņš Heimrāts, Dace Embrekta, Dzidra Lūse.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s



Kooperātivam ir nauda ko

Aizdot

5.00% gadā,

uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 5.00% gadā un pēc

tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 5.75% gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 5.67%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS002-09/09

Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā

jas Ministru prezidents Kevins Rads (Kārlis Brēmanis ar fotokopētu Ke-vina Rada sejas masku) un uzdāvina lielu $900 čeku. Tad atnāk Krustmāte/stiliste ar skaistu kleitu un tramvaja bi-ļeti, piekodinot, ka tā tikai derīga līdz pusnaktij. Skolas balle ir masku balle. Kaut kādā brīdī draudzenes ieliek RM somā balzāma pudeli. Skolotāja to at-rod, un RM tiek izsviestas no balles. Nu Pelnrušķītei izdevība aprunāties ar Dāvi (Kārli Ziedaru). Viņi uzsāk saru-nu par kopējām interesēm – latviešu literatūru, it īpaši Jāni Raini. Dāvis ie-saka Pelnrušķītei piebiedroties Raiņa interešu grupai internetā.... Skrienot prom no balles pusnaktī Pelnrušķītei nokrīt kurpe – un pārējais ir vēsture! Forši, ka KB bija piesaistījis Ingusu Purenu pie režijas.

Pirmo reizi Melburnas Latviešu vidusskola piebiedrojas Daugavas sko-las gadskārtējam sarīkojumam. Ļoti jauki, ka skolas apvienojas arī šajā gadījumā, jo 18. novembra sarīkojums jau vairākus gadus ir kopējs. Sirsnī-gāka sajūta. Kuplāka programma, un kuplāks apmeklētāju skaits.

Vecāku padome Bites Švolmanes vadībā bija gādājusi par bagātīgu ēdie-nu galdu – vecāku saštovēti skābi kā-posti un cīsiņi, kā arī kafija un kūkas. Un kā jau kārtīgi letiņi, bez loterijas nevar iztikt. Laimesti bija bērniem ļoti piemēroti – pat vismodernākais skri-tuļdēlis (RipStik) parādījās laimestu klāstā.

VWLaikrakstam „Latvietis“

lomā. Liels paldies arī jāizsaka visiem skolēnu vecākiem, kuri bija nākuši talkā veidot uzvedumam dekorācijas, it sevišķi Danielai Ādmīdiņai un arī Astrīdai Baltūtis, kura organizēja, lai varētu aizņemties iespaidīgos kostī-mus no Adelaides Lietuviešu teātra biedrības.

Otro sarīkojuma daļu iesāka ar ap-balvojumiem, kurus pasniedza ALB priekšsēdis Bruno Krūmiņš. Skolēnus Mārtiņu Līdumu un Tamāru Līdumu

apbalvoja ar Latvijas Republikas – Sa-biedrības integrācijas lietas sekretariā-ta Goda Rakstu par piedalīšanos Bēr-nu zīmēšanas konkursā Apsveikums Latvijas Republikai 90 gadu jubilejā. Otrais apbalvojums bija Margotai Pu-ķītei kā Etnisko skolu 2009. gada pa-matskolas skolotāja (Ethnic schools primary teacher of the Year 2009). Trešais apbalvojums bija ilggadējai vidusskolas skolotājai un pašreizējai vidusskolas pārzinei Ilgai Vaselei par lielo un sajūsmas pilno darbu, kuru viņa veic skolas labā.

Pēc apbalvojumu pasniegšanas se-

koja skolēnu individuālie priekšnesu-mi gan uz klavierēm, čello vai vijoles. Skolas koris arī Rasmas Celinskas va-dībā starp instrumentāliem priekšne-sumiem nodziedāja četras dziesmas, ar lielu prieku uzņemot toni no kla-vierēm un uz balsīm nodziedot – Čuči mana līgaviņa, Pidriķis, Pērkons veda vedekliņu un Ar vilciņu Rīgā brau-cu. Noslēgumā skolēni nodeju Zelta Danci. Pēc uzveduma lielais skatītāju pulks pakavējās, baudot kapučino un kūkas; bija arī loterija.

Zinta LīdumaLaikrakstam „Latvietis“

Lieli svētki AdelaidēTurpinājums no 1. lpp.

„Pelnrušķīte“ MelburnāTurpinājums no 1. lpp.

No kr.: apbalvotie Tamāra Liduma, Mārtiņš Līdums, Mar-gota Puķīte, Ilga Vasele un ALB pr-dis Bruno Krūmiņš.Skolas koris diriģentes Rasmas Celinskas vadībā.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s


sūtīt grāmatas uz Nacionālo bibliotē-ku; Dr. Baibai Metuzālei-Kangerei par palīdzību ar valodas lietām; Marutai Jurjānei par atvēršanas filmēšanu; Austrālijas draugiem Krišjānim Putni-ņam un Pēterim Kainam par palīdzību ar apkalpošanu, kā arī Līgai Līvenai. Liels paldies arī Ilzei Šēnbergai-Nāge-lai un Dr. Gunāram Nāgelam, kuri šajā laikā ir bijuši Rīgā un palīdzēja ar ielū-gumu izplatīšanu, kā arī ar citiem or-

ganizēšanas darbiem. It sevišķi izsaku pateicību maniem radiem Rīgā Mārti-ņam Grestem un Silvijai Grestei par padomiem un palīdzību. Un vislielā-kais paldies Mārai Lāces kundzei par iespēju rīkot šos grāmatas atvēršanas svētkus Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā.

Grāmatas atvēršanu rīkoja un fi-nansēja Austrālijas Latviešu māksli-nieku apvienība. No savas puses vēlos izteikt pateicību ALMAi par iespēju būt klāt šajos svētkos.

Šī grāmata paliek latviešu māks-

las un kultūras vēsturē kā mantojums no Dagnijas Zariņas-Grestes. Viņas cerība bija, ka šī grāmatu dos ieskatu par Austrālijas latviešu māksliniekiem mākslas cienītājiem Latvijā un it se-višķi mākslas vēsturniekiem, un ka šis iekārdinājums radīs apetīti atbraukt uz Austrāliju un izpētīt tuvāk Austrālijas latviešu diasporas tēlotājas mākslu. Esmu gandarīts, ka Dagnijas cerība un sapnis atvērt grāmatu Latvijā ir piepil-dījies.

Ojārs GresteLaikrakstam „Latvietis“

FOTO

Rud

olfs

Nem

me

Kanberas latviešu ev. lut. draudzes 60 gadu svētki

Kāpēc es eju baznīcāAr dievkalpojumu un tam sekojošu jubilejas saietu šī

gada 4. oktobrī Sv. Pētera baznīcā, Reid, Kanberas latvie-šu ev. lut. draudze atzīmēs savu 60 gadu darbību.

Ja draudzes ziedu laikos baznīca bija pilna ar dievlū-dzējiem, tad šodien to pulks ir krietni sarucis. Izskaidroju-mā varētu minēt paaudžu maiņu, moderno tehniku – radio un televīziju, kuras pārraida dievkalpojumus un reliģiskas stundas un arī garīgo slinkumu.

Atceros pārrunās dzirdēto – ...es savu Dievu varu pie-lūgt upes malā... vai savā puķu dārzā... Tiesa, var. Bet vai to darām?

Kāpēc es eju baznīcā:Savos pasaules ceļojumos, cik iespējams, mēģināju ie-

griezties atsevišķu pilsētu baznīcās – lielās majestātiskās un mazās piemīlīgās, vecās un jaunās. Visās viņās izjūtu īpatnēju pievilkšanas spēku – mieru un klusumu, kaut arī pūlis cilvēku apkārt.

Savu baznīcā iešanu uzsāku jau no bērna kājas, pie ve-cāsmātes un pēc tam mātes rokas turēdamās, un vēlāk vez-dama savu ģimeni. Baznīcā ir svinēti visi manas ģimenes reliģiskie godi.

Un šodien, piedaloties dievkalpojumos un esot kopā ar pārējo dievlūdzēju saimi, izjūtu piederību kaut kam Lie-lam. Dievkalpojuma norisē iekļautais klusuma brīdis ir tas mirklis, kad visvieglāk varu runāt ar Dievu.

Liela daļa no Kanberas latviešu saimes draudzes ietva-ros ir laulājušies, kristījuši un iesvētījuši savus bērnus un izvadījuši savus mīļos.

Sanāksim visi kopā 4. oktobrī pateikties Dievam par skaistajiem 60 gadiem un pēc tam saietā pie draudzes dāmu sagādātā mielasta mieloties, priecāties un dalīties skaista-

jās draudzes pagātnes atmiņās!Skaidrīte Dariusa

Laikrakstam „Latvietis“

Draudzes iesvētības 1953. gada 6. aprīlī. Stāv priekšējā rindā no kreisās Vita Ruņģe Eversone un Andris Ruņģis. Aizmugures rindā stav no kreisās Inta Skuja Skrīvere un Biruta Ūdre. Vidū mācītājs Pēteris Laiviņš†.

Austrālijas latviešu mākslaTurpinājums no 4. lpp.

DV Gada diena SidnejāDVCV priekšnieks Juris Augusts Sidnejā 5. septembrī

FOTO

Rud

olfs

Nem

me

FOTO

Rud

olfs

Nem

me


Austrālijas latviešu peldētājs Jā-nis Konrāds pēc 24 gadiem ir saņēmis atpakaļ olimpiskās medaļas, kuras 1985. gadā bija nozagtas no viņa mā-jas Braitonā (Brighton) Melburnā. No-zagtās – viena zelta un divas bronzas medaļas no 1960. gada Romas olim-piādes, kopā ar trim zelta medaļām no 1958. gada Kardifas Impērijas spēlēm (Cardiff Empire Games) tika atrastas kurpju kastē Džilongā (Geelong).

Sieviete, kuras mājā atrastas Kon-rāda un citas medaļas apgalvo, ka viņa esot pirms kādiem 10 gadiem garāžas izpārdošanā Kvīnslandē par $200 no-pirkusi kurpju kasti ar 16 Jāņa Konrā-da medaļām un vēl citām medaļām un monētām. Viņa esot domājusi, ka me-daļas ir viltojumi.

Policija par zagto medaļu atraša-nās vietu uzzinājusi tad, kad ir bijis mēģinājums tos pārdot caur eBay, un

Amerikas kolekcionārs ir par šo faktu informējis Konrādu.

Jānis Konrāds ir saņēmis atpakaļ savas ilgi pazudušās medaļas, un tās aizdevis uz gadu Nacionālam Spor-ta muzejam. Pēc medaļu zādzībām, Starptautiskā Olimpiskā komiteja bija izsniegusi Konrādam to dublikātus. ∎

SLB namā jauni pārvaldniekiVēlam veiksmi Ģirtam Moļņikam

un Kristīnei Kugrēnai SLB nama pār-valdes darbā! Apsveicam mūsu jaunos draudzes locekļus!

Gundega ZariņaVienības draudzes diakone

LR Valsts prezidenta Ņujorkas vizīteLR Valsts prezidents Dr. Valdis Zatlers atkal apmeklēja

Ņujorku no 20. līdz 25. septembrim, lai piedalīties ANO klima-ta maiņas forumā, ANO ģenerālsapulcē un Klintona pasaules forumā. Prezidents Zatlers un Lilita Zatlere apmeklēja arī Jēlas (Yale) universitāti un tikās ar Ņujorkas latviešiem. Prezidents Zatlers piedalījās LR Goda konsulāta organizētā apaļā galda sanāksmē, kur viņš stāstīja tautsaimniekiem, investoriem un presei par jaunākiem notikumiem Latvijā.

Daris G. DēliņšLR Goda konsuls Ņujorkā


Svētdien, 20. septembrī latviešu sarīkojumā Salas baznīcā Ņujorkā, bildē no kreisās: LR Goda konsuls Ņujorkā Daris Dēliņš (tur Matīss Dēliņu), māc. Lāris Saliņš, Lilita Zatlere, prezidents Dr. Valdis Zatlers un Lūsina (Lucine) Dēliņa (tur Lūna Dēliņu).

Jēlas kluba (Yale Club) apmeklējumā. No kreisās : LR Goda konsuls Ņujorkā Da-ris Dēliņš, prezidents Dr. Valdis Zatlers un Ņujorkas Jēlas kluba (Yale Club of New York) direktors (Ge-neral Manager) Alans K. Dutons (Allan K. Dutton).

Sidnejā, 23. septembra trešdienas rītā bija tāds skats, kādu varbūt redz tikai vienreiz mūžā. Laimējās, ka biju nomodā jau plkst. 6.00 no rīta. Debe-sis visapkārt bija asins sarkanas. Gai-sā bija sarkanie Austrālijas iekšzemes putekļi – kādi 8 miljoni tonnu! Tā bija putekļu vētra un putekļu migla. Pēc nepilnas stundas, kad saule lēca, debe-sis kļuva oranžas un palēnām izbalēja. Diena bija ļoti vējaina un debesis bija it kā apmākušās.

Austrālijas laukos nelielas smilšu un putekļu vētras var uznākt vairākas

reizes gadā. Parasti Zilie kalni Sidneju nosargā no smilšu vētrām, bet putekļi ir smalkāki un stiprā vējā turas gai-sā. Sidnejā reiz agrāk esot bijusi tāda liela putekļu vētra, bet tas bijis pirms kādiem 70 gadiem.

Pēc šīs vētras nākamā diena Sid-nejā bija skaista un saulaina ar zilām debesīm un bez mazākās vēsmiņas. Bet visas virsmas, automašīnas un pat istabu grīdas bija pārklātas ar smalku, sarkanu putekļu kārtu.

Baiba HarringtonaLaikrakstam „Latvietis“

Sidnejā putekļu vētra

Jāņa Konrāda medaļas atrastas

FOTO

Pet

s Kīn

ans (

Pat K

eena

n)

Latviešu-zviedru ģimene vēlās īret māju / dzīvokli

no 15. janvāra līdz 28. februārim kaut kur Melburnas vai Sidnejas

reģionā.Rakstīt: Dainai [email protected]


Latvijas īsziņasVai Segliņam būs ordenis?Pirmdien, 28. septembrī Neat-

karīgā policistu arodbiedrība (NPA) nosūtīja Valsts prezidentam Valdim Zatleram vēstuli, kurā lūgts noraidīt iekšlietu ministres Lindas Mūrnieces (JL) ierosinājumu apbalvot ar Viestura ordeni bijušo iekšlietu ministru, ta-gad tieslietu ministru Mareku Segliņu (TP).

„Ekonomiskais stāvoklis Latvijā pēdējos gados strauji pasliktinājās tajā laikā, kad valdībā darbojās ministrs Mareks Segliņš. Reformas iekšlietu ministrijā un tās struktūrās ilgstoši netika veiktas, uz Valsts kontroles no-rādījumiem par nelietderīgu līdzekļu izšķērdēšanu netika reaģēts. Rezultātā būtiski samazināts policijā un iekšlietu struktūrās strādājošo darbinieku atal-gojums, daudzas citas sociālās garan-tijas. 2009. gada 13. janvāra notikumi neliecina par to, ka Segliņš bija izdarī-jis visu iespējamo, lai novērstu nemie-rus un nekārtības,“ tā teikts arodbied-rības ziņojumā. Arodbiedrība izsaka Segliņam arī citus pārmetumus.

* * *

Ļaunprātība vai stulbums?Latvijas Radio raidījumā Krust-

punktā premjers Valdis Dombrovskis (JL) teica, ka atsakās atbildēt uz jautā-jumu, vai neveiksmīgi īstenotā Parex nacionalizācija pagājušā gada nogalē bijusi ļaunprātība vai stulbums: „Tas ir jautājums, kas jāuzdod lēmumu pieņē-mējiem.“ Viņš arī uzsvēra, ka finanšu ministrs Einārs Repše (JL) jau vasarā lūdzis tiesībsargājošās iestādes sniegt savu atzinumu par tobrīd pieņemta-jiem lēmumiem. Savu personisko vie-dokli par Valsts kontroles ziņojumu premjers paudīšot tikai pēc tā saņem-šanas, kas paredzēta 1. oktobrī.

Valsts kontrole (VK) ir pabeigusi pirmo apjomīgo pētījumu par to kā notika Parex pārņemšana. Bankas pārņemšanas lielākie ieguvēji esot tās bijušie īpašnieki, nevis Latvijas valsts, par to liecinot VK dokuments, kas esot nonācis raidījuma Nekā Personīga rī-cībā.

* * *

Valsts kontroles secinājumiSvētdien, 27. septembrī TV3 rai-

dījums Nekā personīga ziņoja, ka VK secinājusi, ka no Parex bankas pār-ņemšanas tiešie ieguvēji bija tās akcio-nāri, nevis Latvijas valsts.

VK pabeigusi pirmo apjomīgo pē-tījumu par to, kā notika Parex bankas pārņemšana.

TV vēstīts, ka uz valsts budžeta rēķina Valērijam Karginam un Vikto-ram Krasovickim bija iespēja sakārtot savas saistības pret noguldītājiem, at-

risināt problēmas ar sindicēto kredītu atdošanu. Pēc noguldījuma līguma parakstīšanas Karginam un Krasovic-kim faktiski nav nekādu saistību pret valsti, ja atklātos, ka viņi kaut ko sa-melojuši par banku.

Kargins, Krasovickis un viņa ra-dinieki saglabājuši kopā deviņus de-pozītnoguldījumus bankā, kas viņiem nes peļņu 380 000 latu mēnesī. Viņiem nenācās šķirties no sev pastarpināti piederošajām villām un mašīnām. VK arī konstatēja, ka 60% noguldītāju Pa-rex bankā nav Latvijas pilsoņi. Naudas aizplūšanas ceļi liecina, ka valsts ie-guldītais novembra beigās aizgāja ār-pus Latvijas. Apgrūtināti palikuši Lat-vijas iedzīvotāju un uzņēmumu konti.

TV raidījumā Nekā personīga norāda, ka lēmums par valsts iegul-dījumu Parex bankā tika pieņemts 2008. gada 8. novembrī, bet tikai 1. decembrī valdība ierobežo darīju-mus Parex bankā – līdz tam brīdim no bankas, pēc VK aprēķiniem, aizplūdis nedaudz vairāk par miljardu latu.

Atklājies, ka Parex bankas kredīt-portfelis, ko pret noguldījumiem ie-guva valsts, nebūt nav tik izcils, kā to apgalvoja amatpersonas. Tajā ietilpst gan sliktie kredīti, kuru atgūšana ir problemātiska, gan kredīti, ko galvo-jusi pati valsts.

VK konstatējusi arī iespējamās nelikumības; uzdodot veikt noguldī-jumus Parex bankā, Valsts kasei nā-cās veikt funkcijas, ko likums tai ne-paredz. Valsts kasei nauda jāaprūpē, gūstot no tā valstij vislielāko labumu. Noguldot to riskantā bankā, Valsts kase izpildīja finanšu ministra rīkoju-mus, taču īsti likumīgi tas neesot bijis.

2008. gada beigās, veicot aizņē-mumu no Starptautiskā Valūtas fonda, ticis pārkāpts likums par 2008. gada valsts budžetu. Tas paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 1,68 miljardus latu, taču tika pārsniegts par 960 miljoniem latu.

VK secinājusi, ka, glābjot Parex banku, no Latvijas ekonomikas uz ne-zināmu laiku ir izņemti aptuveni 674 miljoni latu, ko valsts var arī neatgūt. Pagājušā gada nogalē šī summa Parex bankā tika noguldīta uz dažām nedē-ļām. Naudu neatmaksāja, un naudas atmaksas datumu pārcēla uz jūliju un augustu. Kā min Valsts kontrole, ieguldītā summa ir 37% no plānota-jiem nodokļu ieņēmumiem 2009. gada valsts budžetā. No tā visa līdz vasaras vidum valsts atpakaļ saņēmusi vien 50 milj. latu un 9 milj. eiro (6,3 milj. latu).

* * *

Parex bij. īpašnieka viedoklisPirmdien, 28. septembrī intervijā

Radio Baltcom viens no Parex bankas bijušajiem īpašniekiem un vadītājiem

Viktors Krasovickis paziņoja: „Ja val-stij Parex bankas pārņemšana nav bi-jusi izdevīga, tad tās agrākie īpašnieki ir gatavi no jauna vadīt pašu dibināto kredītiestādi, īsā laikā panākot tās dar-bību ar peļņu.“

Viņš teicis, ka līdz pat pārņemša-nas brīdim Parex esot strādājis ar peļ-ņu, un bankas finanšu rādītāji atbilduši visiem normatīviem. Viņš arī teicis, ka tas esot apstiprināts starptautiskos auditos un pārbaudēs. Krasovickis arī apgalvojis, ka bankas īpašnieku lū-guma mērķis valstij pagājušajā gadā bija iegūt valsts garantijas sindicēto kredītu atdošanai, nevis zaudēt kre-dītiestādi: „Visā pasaulē, kad bankām ir palīdzēts, nevienam akcionāram tās [bankas] nav atņemtas. Visur vienkār-ši nodrošināja likviditāti, tostarp Krie-vijā, tā izdarīja ar turienes lielākajām bankām. Bet mēs [Parex īpašnieki] pat īpašu likviditāti neprasījām – mums vienkārši vajadzēja garantijas.“

Krasovickis uzsvēris, ka valstij nevajadzēja tik daudz naudas ieguldīt Parex un līdz ar to arī pašai tik daudz aizņemties: „Jau tagad ir redzams, ka daudzas bankas [pasaulē] atdod valstīm aizņemto naudu, bet daudzas vēl atdos, kā, piemēram, tas ir noticis ASV. Līdz ar to iepriekš izstrādātais scenārijs, ko tagad kritizē arī Valsts kontrole acīmredzot ir bijis kļūdains. Nevajadzēja mums atņemt akcijas, vajadzēja tikai bankai palīdzēt nodro-šināt likviditāti un izdot garantijas, ko mēs arī prasījām.“

Par summu, kuru Parex vajadzē-tu atdot valstij, Krasovickis atbildēja: „Mēs jau tagad esam pilnībā nošķirti no šiem skaitļiem [aprēķiniem, finanšu datiem]. Pat auditu rezultāti un juridis-kās pārbaudes par banku pārņemšanu nav pilnībā publiskotas. Publicēti ir tikai politiski paziņojumi. Man šķiet, ka Parex izmanto kaut kādos politiķu savstarpējos karos. Ir ļoti maz profe-sionālu komentāru. [...] pēc visa sprie-žot Parex ir ieguldīti 600 miljoni latu, kurus pavisam reāli var atgūt 1,5 līdz divos gados .“

* * *

Trūkst policistuPirmdienas, 28. septembra rītā

intervijā LNT raidījumā 900 sekun-des iekšlietu ministre Linda Mūrnie-ce (JL) teica, ka visā Latvijā patlaban brīvu darba vietu skaits policijā ir 300, un atzina, ka trūkst gan ierindas poli-cistu, gan vadošos amatos strādājošo. Policija pagaidām spējot veikt savus pienākumus, taču vēl pie tik asiem bu-džeta griezieniem par to vairs neesot pārliecības. Ministre atzina, ka darbu policijā ir pametuši daudzi, arī piere-



dzējuši, policisti. Policijā darbinieku trūkums esot brīdī, kad valstī ir ievē-rojams bezdarbs un pieaugošs nozie-dzības līmenis, proti, vai ik dienu no-tiek kāda laupīšana un esot pieaudzis zādzību skaits.

* * *

Eiropas Valodu dienaKatru gadu 26. septembrī Eiropas

Padomes dalībvalstis atzīmē Eiropas Valodu dienu un jau piekto gadu šīs dienas ietvaros pasākumi tiek organi-zēti arī Latvijā. Eiropas Valodu dienas mērķis ir pievērst sabiedrības uzma-nību un informēt par valodu daudz-veidību, veidot izpratni par ikvienas valodas nozīmību, kā arī sekmēt mūž-izglītību valodu apguvē.

Sakarā ar atzīmējamo Eiropas Va-lodu dienas, Saeimas Izglītības, kul-tūras un zinātnes komisijas vārdā tās priekšsēdētājs Jānis Strazdiņš aicina ikvienu pilnveidot svešvalodu zinā-šanas un atsvaidzināt arī tās valodu prasmes, kas gadu gaitā ir palikušas novārtā: „Svešvalodu zināšanas savu vērtību īpaši pierāda ekonomiski grū-tajos laikos, jo paplašina cilvēka iespē-jas meklēt labi apmaksātu darbu gan ārzemēs, gan ārvalstu uzņēmumu pār-stāvniecībās Latvijā. [...] Varu piekrist Eiropas Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu savulaik teiktajam, ka katram Eiropas Savienības pilso-nim savā dzīvē jāapgūst trīs Eiropas valstu valodas. Mēs kā maza un čak-la tauta varam lepoties ar salīdzinoši labām svešvalodu zināšanām. Tomēr mums ir vēl plašas iespējas uzlabot sa-vas valodu prasmes.“

„Jaunākajai paaudzei ir spēcīgas angļu valodas zināšanas, bet nedrīkst

aizmirst arī krievu valodu.“ Stradiņš aicina stiprināt arī citu mūsu kaimiņ-valstu un ciešu sadarbības partneru valodu zināšanas: „Salīdzinoši maza iedzīvotāju daļa pārvalda vācu, fran-ču, skandināvu un arī tuvāko kaimi-ņu – lietuviešu un igauņu valodas.“

* * *

Veselības aprūpe un patērētājiPirmdien, 28. septembrī Briselē

publiskotais 2009. gada Eiropas Ve-selības aprūpes patērētāju indekss (EHCI) liecina, ka Latvija ir viena no tām Eiropas Savienības valstīm, kurās veselības aprūpes sistēma ir vismazāk orientēta uz pacientu. Ikgadējais Eiro-pas Veselības aprūpes apskats Latviju 2009. gadā ierindojis 31. vietā starp 33 valstīm ar iegūtajiem 512 no 1000 ie-spējamajiem punktiem. Jau otro gadu uzvarētāja ir Nīderlande, iegūstot re-kordlielu – 875 punktu skaitu, tai seko Dānija ar 819 punktiem, kā arī Īslande ar 811 un Austrija ar 795 punktiem. Valstis, kas ierindotas novērtējuma vā-jākajā galā, ir pieķērušās pie vecā ve-selības aprūpes stila, kurā ir ļoti gara hierarhija un liels atklātuma trūkums.

* * *

Ģeodēzijas nullpunkts RīgāPirmdien, 28. septembrī, atzīmē-

jot Latvijas Universitātes 90 un Rīgas pilsētas Būvvaldes Mērniecības biroja 130 pastāvēšanas gadus, tika atjaunots vēsturiskais Rīgas ģeodēziskais null-punkts uz Latvijas Universitātes (LU) jumta. Rīgas domes kapitālsabiedrības Rīgas ĢeoMetrs valdes priekšsēdētājs Gunārs Silabriedis skaidro, ka null-punkts Rīgā tika izveidots 1888. gadā. Rīgas pilsētas teritorija 19. gs. otrajā pusē strauji paplašinājās. 1879. g. no-dibinātā Būvvalde regulēja teritorijas

apbūvi, labiekārtošanu un uzmērīša-nu. 1880.–1882.g. ierīkoja pirmos ģeo-dēziskos punktus un notika situācijas uzmērīšana, uz kuru pamata sastādīja pilsētas gruntsgabalu, ielu un kvartālu plānus mērogā 1:600. Rīga kļuva par vienu no pirmajām pilsētām toreizējā Krievijas impērijā, kas savas teritori-jas uzmērīšanā sāka lietot matemātiski pamatotu metodi – triangulācijas pun-ktu tīklu. Rīgas triangulācijas tīkla ģeodēziskais nullpunkts tika nostipri-nāts ar akmens stabu uz Politehniku-ma – tagadējās Latvijas Universitātes galvenā ēkas jumta, Raiņa bulvārī 19. Tīkls ietvēra 115 ģeodēziskos punk-tus, kas izvietojās 45 km2 lielā pilsētas teritorijā. ∎

Latvijas īsziņasTurpinājums no 8. lpp.

Baltijas kamerorķestrim Kremera-ta Baltica Berlīnē tika pasniegta Pra-emium Imperiale – ikgadējā Japānas Mākslas Asociācijas balva kultūrā un mākslā, kura prestiža ziņā tiek salīdzi-nāta ar Nobela prēmiju.

Svinīgajā pasniegšanas ceremoni-jā piedalījās pats balvas patrons Viņa Augstība Princis Hitači un Viņas Augstība Princese Hitači, un šim re-tajam notikumam par godu vakariņas rīkoja gan Japānas vēstniecība Vācijā, gan Vācijas federālais prezidents. Or-ķestra vārdā balvu saņēma un cere-monijās piedalījās tā mākslinieciskais vadītājs Gidons Krēmers un valdes locekle Ingrīda Zemzare.

Pusdienās par godu princim Hitači Vācijas prezidents Horsts Kēlers teica:

„Laiks ir par īsu, lai es kaut ko pa-teiktu par visiem Praemium Imperiale laureātiem. Tāpēc es vēlētos atzīmēt tikai vienu no viņiem – Kremerata

Baltica, kuru šobrīd mūsu vidū pārstāv Zemzares kundze. Es ļoti priecājos par šo atzīšanu. Ne tikai šī orķestra māks-linieciskās kvalitātes dēļ, bet arī īpaši tā sevišķā mūzikas un brīvības piene-suma dēļ, ko Baltijas tautas ir devušas kopš dziedošās revolūcijas pirms div-desmit gadiem. Tas ir piemērs, kā arī mazas tautas ko iespaidīgu var izdarīt. Tas ir piemērs ar vispasaules nozīmi un spēku.

Dārgie viesi, es aicinu jūs pacelt glāzi par Prinča un princeses Hitači veselību, par Vācijas un Japānas drau-dzību un par mākslu un zinātni visā pasaulē. Kā teicis Gēte, „nepastāv pat-riotiska māksla vai patriotiska zinātne. Abas pieder visai pasaulei.““

Japānas Mākslas Asociācija ir di-bināta 1887. gadā. Tās patreizējais patrons ir Princis Hitači – Japānas Im-peratora brālis. Balva tiek pasniegta gleznotājiem, skulptoriem, teātra un

kino māksliniekiem, arhitektiem un mūziķiem. Ceremonijā piedalījās arī Asociācijas prezidents Hisaši Hieda (Hisashi Hieda), Asociācijas loceklis Otto Grāfs Lambsdorfs un bijušais Vācijas Federatīvās Republikas pre-zidents Rihards fon Vaiczekers, kuri vienlaikus ir arī balvas komisijas lo-cekļi. Komisijas, kuras sastāvā ir Lam-berto Dini, Viljams H.Luers, Jasuhiro Nakasone u.c., pastāvīgie padomnieki ir arī Žaks Širaks, Davids Rokfellers, Davids Rokfellers juniors un Helmuts Šmits.

Ingrīda ZemzareLaikrakstam „Latvietis“

(Red.: Pilnais 2009. g. laureātu sa-raksts: Sugimoto Hiroši (glezniecība), Ričards Longs (tēlniecība), Zaha Ha-dida (arhitektūra), Alfreds Brendels (mūzika), Toms Stopards (teātris/fil-ma) un Kremerata Baltica (piešķīrums jauniem māksliniekiem)).

Kamerorķestrim „Kremerata Baltica“ balvaFO

TO T

oms G

rīnb

ergs

, Lat

vija

s Uni

vers

itāte

s Pre

ses c

entr

s. ht

tp://

foto

.lu.lv


Ir ārkār-tīgi maz lietu, ko Latvijā va-rētu dēvēt par kvalitatīviem s u v e n ī r i e m , kas spētu kon-kurēt ar ār-valstu māks-

las muzeju piedāvājumu. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunā suvenīru līnija BB ir pirmais solis Latvijas mākslinieku darbu popu-larizēšanā ar kvalitatīvu suvenīru palīdzību. Muzeja suvenīru līnijas BB priekšā stādīšana notiks Dizaina informācijas centra rīkotā festivāla „Dizains. Nākotne 2009” ietvaros – Dizaina dienās – šā gada 7. oktobrī plkst. 17.00 LNMM izstāžu zālē Ar-senāls (Torņa ielā 1, Vecrīgā).

Saskaņā ar gleznotāja Borisa Bērziņa 2002. gada 1. februāra testa-mentu Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) saņēma mantojumā viņa radošo darbu kolekciju – glez-nas, grafikas lapas, vairākus tūkstošus

zīmējumu, foto materiālus u.c. Kopš 2007. gada uzsākts regulārs Borisa Bērziņa memoriālās kolekcijas dar-bu izstāžu cikls LNMM Mazajā zālē. Darbi tiek izdoti eksponēšanai dažā-dās izstādēs Latvijā un ārvalstīs, kā arī, iepriekš piesakoties, ir iespēja ie-pazīties ar muzeja kolekciju.

Lai plašāk popularizētu izcilā lat-viešu mākslinieka mantojumu, izvei-dota suvenīru līnija BB. Jaunā suvenī-ru kolekcija top sadarbojoties Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Lat-vijas Mākslas akadēmijas (LMA) stu-dentiem Brigitai Zelčai un Kristapam Grundšteinam, Dizaina informācijas centram un izdevniecībai Neputns. Suvenīru līniju veido kristāla stikla glāzes, atklātņu komplekti Muguras, Brunči (LNMM), DVD Boriss saka un monogrāfisks albums Boriss Bēr-ziņš (izdevniecība Neputns).

Muzeja kolekcijas reprezentēšana ar augstvērtīgiem suvenīriem, kuru pašvērtība ir ne vien kvalitāte un rado-šā izdoma, bet arī vienots komplekts, šobrīd ir pirmais piemērs, kas sekmētu

turpmāku muzejisko vērtību un Lat-vijas kultūrtūrisma popularizēšanu. Izveidotā suvenīru līnija BB ir prece-dents arī citu uzņēmēju un institūciju aktīvākai līdzdalībai valsts tēla veido-šanā, Latvijas mākslas popularizēšanā

Tuvojas Austrālijas 3x3Attēlā otrā no la-

bās puses ir redzama šā gada 3x3 vadītāja Lilita Daenke. Pie vi-ņas kreisā pleca stāv palīgs Kārlis Ātrens, bet otrā pusē ilggadī-gie 3x3 vadītāji un šā

gada palīgi Rudīte un Andis Bērziņi.Organizēšana iet pilnā sparā –

Andis ir sastādījis budžetu, Rudīte ir aizrakstījusi latviešu organizācijām, lūdzot viņu atbalstu; Lilita sarunā ie-

virzes vadītājus un Latvijas viesus, bet Kārlis rūpējās par reklāmu un prog-rammas sastādīšanu. Jolanta Lārma-ne vadīs 3x3 kori, kā arī dziedāšanu ½ x ½ bērniem.

Ceram no visām latviešu ģimenēm Austrālijā, Latvijā un citur pasaulē atbalstu ar savu klātbūtni. 3x3 notiks Nunjaras (Nunyara) konferenču cen-trā, kur ir lieliska apmešanās un gar-šīgs ēdiens. Cena ir nogriezta uz mini-mumu – vienam pieaugušam $460; par katru bērnu $210; – kur citur var dabūt

apmešanos ar visu ēdienu, ar nodarbī-bām katru dienu visu dienu septiņām diennaktīm par tādu cenu? Varbūt ti-kai skautu nometnē, bet tur jāguļ teltīs, jācīnās ar skudrām, melleņu krūmiem un čūskām un jāēd vičetīgrabi (red.: Austrālijas tārpi – witchetty grubs). Centram ir burvīgs skats uz Adelaidi, un tas ir netālu no slavenās romances ievirzes vietiņas Vindīpointu (Windy Point).

Gaidām jūs visus ciemā!!!Kārlis Ātrens

Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunās suvenīru līnijas BB prezentācija


FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

FOTO

Kār

lis Ā

tren

sFO

TO K

ārlis

Ātr

ens


pie mums un ārvalstīs.Brigitas Zelčas un Kristapa

Grundšteina izveidotās kristāla stikla glāzes ir 2008. gada balvas ieguvējas Latvijas Dizaineru savienības rīkotajā konkursā Gada balva dizainā katego-rijā Stikls un stils. Glāzēs izceltas Bo-risam Bērziņam raksturīgās asprātīgi tvertās improvizācijas, izteiksmīgā apjomīgo formu plastika un līniju rit-mi. Tās ir ekskluzīvs roku darbs, glā-zes veidotas brīvi pūstā stikla tehnikā studijas tipa darbnīcā Čehijā. Katrai glāzei ir neatkārtojamas formu nian-ses, ko garantē Čehijas stikla mākslas

leģendas Petra Novotnija (Petr Novot-ny) līdzdalība prototipu tehnoloģiskajā tapšanā. Ir izstrādāts arī glāzes iepa-kojuma dizains un stends, kurā izvie-tot visu suvenīru līniju – glāzes, DVD, atklātnes un grāmatas. Informatīvo materiālu literārā redaktore – Anna Iltnere, grafiskā dizaina autori – San-dijs Ruļuks, Monika Gruzīte, Hun-gryLab.

Pateicamies projekta atbalstītājiem un sadarbības partneriem: Valsts kul-tūrkapitāla fondam, izdevniecībai Ne-putns, Dizaina informācijas centram, HungryLab , Kaļķu vārti.

Daina VītoliņaProjekta koordinatore

Dizaina informācijas centrs

Šūpo šūpuli!Šūpo šūpuli ir grāmatas nosau-

kums, kas ir parādījusies bibliotēkās Latvijā, DELFI e-grāmatnīcā (http://eraksti.delfi.lv), portālā tautasforums.lv un citur internetā. Tā nav dabūjama brīvā tirgū. Grāmatas papildnosau-kums ir – Kā apturēt tautas izmiršanu. Studija.

Labs draugs autoram ir jautājis un pats ir atbildējis: „Un, kad tā grāmata būs uzrakstīta, vai Latvijā dzims vai-rāk bērnu? Ne vella!“ Autora atbilde ir, ka studijas nolūks bija noskaidrot, kādēļ pēc Latvijas neatkarības atjau-nošanas valstī tik strauji samazinājās dzimstība un vai pastāv iespēja notie-košo mainīt?

Tas ir izdarīts. Straujās dzimstības mazināšanās iemesli ir zināmi. Ir arī zināms, ka sabiedrības novecošanās tempu var mazināt ar bērnu dzimstī-bas līmeņa pacelšanu. Tas nav vienas dienas darbs, bet to var izdarīt. Ja grib!

Tas bija The Baltic Times, kas 2000. gadā rakstīja, ka statistiskie dati rādot, ka 160 gadu laikā nebūšot nevie-na vienīga latvieša, kas stāvētu uz Lat-vijas zemes. Pertas (Rietumaustrālija) rakstniece Lidija Dombrovska-Lar-sena uz to rezignēja, ka tad vēl būšot pasaulē tādi aizsargājami dzīvnieki kā ziloņi, degunradži un Bengālijas tīģe-ri, bet latviešu nebūšot. Čuš un paga-lam! Rasma Dinberga savukārt nesen jautāja, vai piepildīšoties pareģojums, ka, nekam nemainoties, ap 2200. gadu beigs eksistēt latviešu tauta un valoda?

Grāmatā Šūpo šūpuli ir lasāms, ka kopš neatkarības atjaunošanas Latvi-jas iedzīvotāju skaits ir sarucis no 2,7 miljoniem uz 2,2 miljoniem, un ka Eurostat paredz, ka līdz 2060. gadam Latvijas iedzīvotāju skaits samazinā-sies uz 1,68 miljoniem. No šiem da-tiem var prognozēt, cik ilgā laikā Lat-vija beigs pastāvēt kā latviešu valsts un kad nomirs pēdējais latvietis. No dia-grammas grāmatas 145. lpp. redzams, ka Latvijā nekad netiks sasniegts summārais dzimstības koeficients 2,1, kas nepieciešams, lai tauta spētu sevi

atražot. Tas nozīmē, ka latviešu tauta ir izteikti skaidrā ceļā uz galīgu izmir-šanu. Visi bēdīgie pareģojumi ir ceļā uz piepildīšanos!

Igauņu rakstnieks Augusts Gailits grāmatā Pāri bangainiem ūdeņiem saka: „Un es saprotu, ka nevienu tautu nevar iznīcināt, ja tā pati nesamaitājas no savas muļķības un padevības stul-buma.“ Vai latvietis ir muļķis un stulbi padevīgs svešzemnieku stabulei? Grā-matā Šūpo šūpuli ir teikts, ka moderna sabiedrības novecošanas pētniecība ir nākusi pie slēdziena, ka post-komunis-ma valstīs tautas izmiršanas iemesls ir tas, ka tajās netika atjaunota iepriek-šējo valdību pro-natālā (dzimstībai labvēlīga) politika. Ka tas tā ir Latvijā, apstiprina grāmatas 69. lpp. lasāmais, toreizējās Labklājības ministres Dag-nijas Staķes teiktais. Viņa saka, ka Labklājības ministrijas nolikumā nav paredzēta dzimstības veicināšana, un tādēļ ministrijai nav līdzekļu šāda pa-sākuma finansēšanai. Ar šādu priekšli-kumu esot jāgriežas Saeimā, kas lemtu par priekšlikuma vēlamību un pozitīva lēmuma gadījumā noteiktu, kurai mi-nistrijai būšot šis jautājums jārisina un paredzētu attiecīgu budžeta dotējumu. Tas nozīmē, ka spēja mainīt vai nemai-nīt tautas izmiršanas procesu Latvijā ir visu laiku bijusi Saeimas rokās! Tie ir pašu vēlētie deputāti, kas ir prezidē-juši pār pus miljona tautas dzīvā spēka iznīcināšanas procesu Latvijas atjau-notās republikas neatkarības laikā!

Viens komentētājs, Māris M., iz-lasījis grāmatu Šūpo šūpuli teica, ka šai grāmatai būtu jākļūst par obligā-tu rokasgrāmatu Saeimā. Nu labi! Ja Saeimas priekšsēdētājam un katram no frakciju vadītājiem piegādātu pa grāmatas eksemplāram ar attiecīgu pavadrakstu, vai kas mainītos? Diezin vai? Bet vai latvietim ir pieņemams, ka tautas iznīcināšanas process turpi-nātos līdzšinējā tempā. Grāmatas au-tors prasa – lasītāj, ko darīsim?

Grāmatas 143. lpp. lasāms: „Saka, ka neseno Latvijas valdības maiņu

esot panākusi lietussargu revolūcija. Vai pašreizējās valdības politikas mai-ņai nav vajadzīga sekumu revolūcija? Sekumi ir dakšas, mēslu izmešanai mēslainē.“ Sekumus kādreiz ražoja Liepājas drāšu fabrikā. Šodien Lie-pājas metalurgā sekumus neražo. Tas nozīmē, ka Saeimas pamodināšanai ir vajadzīgas citādas zāles. Tas grāmatā nav pieminēts, bet vai nederētu zāles, ko savā laikā Jeļcins lietoja Krievijas parlamenta pamodināšanai, ka laiks ir mainījies. Vai uz Jēkaba ielu 2 būtu tiešs lielgabala šāviens no kara kuģa Daugavā? Kas grāmatā ir ieteikts, un ir ieteikts atkārtoti un atkal un atkal, ir tas, ka ir vajadzīga speciāla dzimstī-bas veicināšanas institūcija. Un ņemot vērā ASV prezidenta Baraka Obama padomu, ka bez noteikta mērķa, nekas netiks izdarīts, tai ir jāuzliek par mēr-ķi panākt, ka piecu gadu laikā Latvijā dzimstības koeficients pārsniegtu 2,1, un Latvijā katru gadu dzimtu vismaz 40 000 bērnu.

Šūpo šūpuli!Jēkabs Ziedars


Suvenīru līnija BBTurpinājums no 10. lpp. Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem, apsveikumiem, paziņojumiem.

Cena $5 par 1 cm vienā slejā. Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksās tikai $32.


Pēteris Vasks AustrālijāPasaulē labi pazīstamais latviešu

komponists Pēteris Vasks jau pavi-sam drīz – oktobra mēnesī iepriecinās savas mūzikas cienītājus ar atkal jaunu skaņdarbu: Vox Amoris, kurš uzraks-tīts pēc Austrālijas kamerorķestra pasūtījuma un savu pirmatskaņojumu piedzīvos Austrālijā; vispirms Sidne-jā, bet tad arī Brisbanē un Melburnā.

Pēteris Vasks: Mana skaņu pa-saule, ciešanās dzimusi, neapturami tiecas izaugt, pāraugt apliecinājumā, slavinājumā. Jo smagāks ir ciešanu kauss, jo spēcīgākai ir jābūt vēlmei iz-turēt, nepadoties.

Īsi biogrāfiski dati. Pēteris Vas-ks dzimis 1946. gada 16. aprīlī Aiz-putē; viņš ir ceturtais bērns baptistu draudzes mācītāja Arvīda Vaska un zobārstes Ludmilas Vaskas-Buivides ģimenē. Mīlestība pret mūziku manto-ta no vecākiem – mātei bijusi skaista balss, viņa dziedājusi solo baznīcas korī, kamēr tēvs baznīcā esot bijis no-dibinājis pat mazu orķestri. Ģimenē klavieres pratuši spēlēt visi, arī vijo-le bieži spēlēta. Astoņu gadu vecumā māte aizveda Pēteri uz Aizputes mū-zikas skolu, kurā viņš 1954.-1959. mā-cījās vijoļspēli Aizputes mūzikas sko-lā pedagoga Kriša Jankovska vadībā. Jau bērnībā tapa pirmie mēģinājumi kompozīcijā – dziesmas bērniem ar Raiņa tekstu. Piemēram, Raiņa dze-jolis „ Vāverīte”(vāverīte kuplastīte no zariņa zariņā, jo zariņi šūpojās, jo astīte svārstījās….). 1959.-1964. gados mācījās Emīla Dārziņa mūzikas sko-las kontrabasa klasē pie pedagogiem Eduarda Jākobsona, Vaivas Ozolas un Henrija Sokolova, bet pēc mūzikas skolas beigšanas Pēterim – baptistu mācītāja dēlam – liegts turpināt stu-dijas Latvijas konservatorijā. Sekoja studijas Lietuvā, kur viņš 1964.-1970. gados studēja Viļņas konservatorijā docenta Vitauta Sereikas kontrabasa klasē. Pēc dienesta armijā viņš studēja mūziku Latvijā, nopietni pievēršoties kompozīcijai –1973.-1978. gados Lat-vijas Valsts konservatorijā profesora Valentīna Utkina kompozīcijas klasē.

1960.-1970. gados spēlējis kontra-basu vairākos orķestros un dažādos kameransambļos. Atskaņotājmāksli-nieka darbību Pēteris Vasks uzsāka jau 16 gadu vecumā, spēlējot kontra-basu Latvijas Nacionālajā operā, bet studiju laikā Viļņā viņš spēlēja Lie-tuvas Filharmonijas orķestrī. Atgrie-zies Rīgā turpināja muzicēt Latvijas Filharmonijas kamerorķestrī, kā arī Latvijas Radio simfoniskajā orķestrī.

Maza atkāpe. Kad 2005. gadā Pēteris Vasks viesojās Melburnā, bija tikšanās ar mūziķiem, Melburnas Uni-versitātes konservatorijas studentiem un mūzikas cienītājiem. Atceros, viena no būtiskām lietām, par kurām toreiz stāstīja sarīkojuma vadītājs – arī pa-saules slavu ieguvušais čellists, lat-

vietis – Jānis Laurs, bija piebilde, ka Pē-teris pats savu uz-rakstīto mūziku var nospēlēt priekšā at-skaņotājmākslinie-kam, ja tam rodas kādas neskaidrības vai jautājumi par uzrakstīto nošu tekstu.

1979. gadā P. Vasks kļuva par Latvijas Kompo-nistu savienības biedru. 80. gados pievērsās kompo-zīcijas pasniedzēja darbam. Strādājis Zvejniekciema, Sa-lacgrīvas un Jelga-vas mūzikas skolās. Emīla Dārziņa mūzikas skolā Pēteris Vasks pasniedz kompozīciju jau kopš 1989. gada un strādā tur joprojām. Starp komponista audzēkņiem ir tādi jau tagad pazīstami komponisti kā Ingmārs Zemzaris, Andris Dzenītis un Platons Burovickis.

Domāju nekļūdīšos, ja teikšu, ka Pēteris Vasks patreiz ir viens no pa-saulē visvairāk atzītajiem latviešu komponistiem. 1990. gadu sākumā viņš ieguva starptautisku ievērību. Tas bija laiks, kad sabrūkot padomju savienībai, beidzot krita dzelzs priekš-kars. Un priekškara abās pusēs dzīvo-jošās tautas varēja iepazīt viena otru. Austrumu pusē dzīvojošie iepazīstinā-ja pasauli ar savu kultūru un mākslu. Pēteris Vasks kļuva pazīstams Rietu-mos pēc līguma noslēgšanas ar vācu izdevniecību Schott, ar Pirmo simfo-niju Balsis, kuru 1991. gadā pasūtīja Ostrobotnijas kamerorķestris. Iznāca arī pirmais CD Eiropā un Ziemeļame-rikā. P. Vaska mūzika ātri iemantoja popularitāti – nāca jauni pasūtījumi no slaveniem atskaņotājmāksliniekiem. Gandrīz visi P. Vaska 90. gadu opusi pirmatskaņojumus piedzīvoja ārze-mēs. Pēteris Vasks piedalījies daudzos starptautiskos mūzikas festivālos, vai-rākos no tiem sniedzis meistarklases.

Pētera Vaska simfoniskās mūzikas atskaņojumi Latvijā bijuši diriģen-tu Normunda Vaiča, Normunda Šnē, Tovija Lifšica, Aleksandra Viļuma-ņa, Imanta Rešņa, Ginta Glinkas un Andra Veismaņa vadībā. Kora mūziku gan Latvijā, gan ārpus tās robežām iz-pildījuši: Latvijas Radio koris, Valsts Akadēmiskais koris Latvija, sieviešu koris Dzintars, jauniešu kori Kamēr…, Balsis u. c., diriģentu Māra Sirmā, Sigvarda Kļavas, Kaspara Putniņa vadībā. Kā viņa klaviermūzikas atska-ņotāji jāmin pianisti Nora Novika un Rafi Haradžanjans, Vestards Šimkus, Diana Ketlere, Liene Circene, Dzintra Erliha. Ārpus Latvijas Pētera Vaska

mūziku atskaņojuši gan Baltijas val-stu orķestri, īpaši pieminot Kremera-ta Baltica un Lietuvas kamerorķestri, gan arī daudzi izcili citu valstu mū-zikas kolektīvi: Berlīnes, Minhenes filharmoniķi, Vīnes simfoniķi, BBC simfoniskais, Stokholmas Karaliskais, Tonhalles simfoniskais, Tamperes Filharmonijas, Somijas Radio orķes-tri, Filadelfijas, Bostonas, Losandže-losas simfoniskie orķestri, Osakas Filharmonijas, Sidnejas simfoniskais orķestri, Ostrobotnijas, Minhenes, Štutgartes kamerorķestri, St. Martin in the Fields, Festival Strings Lucer-ne, Zviedrijas, Izraēlas kamerorķestri, Kronos kvartets, Maiami, Rozamunde stīgu kvarteti. Kora mūziku atskaņo-juši: Nīderlandes kamerkoris, BBC Singers, Hilliard Ensemble, Zvied-rijas, Dānijas Radio kori, Igaunijas Filharmonijas kamerkoris. No diri-ģentiem jāmin: Juha Kangass, Jakovs Kreicbergs, Andrejs Boreiko, Vasilijs Sinaiskis, Deniss Raselus Deiviss, Pāvo Jervi, Leifs Sēgerstams, Jons Stūrgords (arī kā vijolnieks), Tens Kal-juste, Ģintars Rinkevičs, Sauļus Son-deckis, Pauls Megi un tādi solisti kā vijolnieki Gidons Krēmers, Entonijs Mārvuds, Alina Pogostkina, Katarina Andreassone, Baiba Skride un čellisti Dāvids Gēringas, Marko Ilonens, Stī-vens Iserliss, Sol Gabetta.

Pētera Vaska simfonisko un ka-mermūziku daudzās pasaules valstīs horeogrāfi izmantojuši baleta iestu-dējumos. Te jāpiemin sadarbība ar pasaulslaveno afroamerikāņu horeo-grāfu Bilu T. Džounsu un viņa vār-dā nosaukto modernās dejas trupu, kuri 1997. gada rudenī Vašingtonas Kenedija centrā sniedza modernās dejas uzveduma Mēs piecēlāmies tik agri pirmizrādi. Šajā uzvedumā tika izmantota I. Stravinska, Dž. Keidža un Pētera Vaska mūzika (simfoni-


Pēteris Vasks ar jaunā skaņdarba „Vox amoris“ partitūru.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s


ja Balsis). 2000. gadā deju uzvedumi ar P. Vaska mūziku notika Itālijā un Lielbritānijā, Hārlemas dejas teātris Amerikā un Karaliskais Jaunzēlandes balets bija pievērsās viņa Musica do-lorosa, Šlēsvigā-Holšteinā, Flensbur-gā un Braunšveigā – stīgu kvartetus. 2002. gadā ar Baltijas komponistu mū-ziku Latvijas Nacionālajā operā tika iestudēts mūsdienu deju uzvedums Ad libitum. Čehu horeogrāfs Petrs Zus-ka veidoja baletu Skaidri neredzams, kurā skanēja Pētera Vaska Klavieru kvartets. 2005. gadā Diseldorfā un Du-isburgā (Vācijā) bija izcili iestudējumi ar 2. simfoniju – baletmeistars ungārs Juri Vāmošs. Visvairāk baleta iestu-dējumi veidoti pēc vijoļkoncerta Tālā gaisma – Eiropā, Argentīnā, Amerikā un arī Ukrainā. Šā gada 10. oktobrī Vācijā, Maincā būs pirmizrāde ba-letam ar Čella koncerta mūziku.

Nozīmīgākie kopš 1994. gada Ei-ropā un Ziemeļamerikā izdotie CD ar Pētera Vaska mūziku ir opusi ieskaņoti firmas Conifer Classics četru CD kom-plektā, kuri augsti vērtēti ārzemju pre-sē. Kanādas mēnešraksts CD Review P. Vaska CD Message minēja ievēro-jamāko 1995. gada CD skaitā,vērtējot ieskaņojuma kvalitāti – ar deviņām, desmit ballu skaitā. Lieli panākumi bija 1999. gadā Gidona Krēmera un orķestra Kremerata Baltica ieskaņota-jam CD Tālā gaisma, kurš kļuva par vienu no pieprasītākajiem albumiem tā gada skaņu ierakstu tirdzniecī-bā. 2002. gadā īpašu atzinību guva CD Māte saule. Piešķirot maksimālo zvaigznīšu skaitu – piecas zvaigznītes, deva žurnāli BBC Music Magazine un Fono Forum. 2003. gadā ierakstu fir-mas Ondine izdotais CD, kurā dzirda-ma 2. simfonija un vijoļkoncerts Tālā gaisma guva īpašu atzinību. Grammy balvai tika nominēts CD, kurā 4. stīgu kvartetu spēlē Kronos kvartets (ierak-stu firma Nonesuch). Iznākuši vairāk nekā 20 CD, kuros ieskaņota P. Vaska mūzika.

Pēteris Vasks guvis ne tikai mū-zikas cienītāju atzinību, draugu mī-lestību un cieņu, bet arī Jāņa Ivanova prēmija 1989. gadā, 3 Latvijas Lielās Mūzikas balvas (1993. gadā – par balādi korim Litene, 1997. – par vi-joļkoncertu Tālā gaisma, 2000. – par Otro simfoniju), Baltijas asamblejas un Herdera balvu 1996. gadā un Triju zvaigžņu ordeni 2002. gadā.

Ar lielu prieku stāstu par citiem pa-godinājumiem, kuri piešķirti Pēterim Vaskam, kā piemēram, 1994. gadā Latvijas Zinātņu akadēmijas goda biedrs, 2001. gadā Zviedrijas Karalis-kās Mūzikas akadēmijas goda loceklis un 2002. gadā Latvijas Kultūras aka-dēmijas goda senators.

Manuprāt, Pētera Vaska domu-biedri mūzikā varētu būt Arvo Perts, Gija Kančeli, Henriks Mikolajs Gu-

reckis un Džons Taveners. Par savām autoritātēm mūzikā viņš uzskata Vi-toldu Ļutoslavski, Olivjē Mesiānu.

Mūzika kā pretestības forma bija daudziem progresīviem komponistiem Padomju laikā. Arī Pēteris Vasks savā mākslā protestēja pret absurdo, amorā-lo sistēmu, kas pazemoja un iznīcināja latviešu tautu un tās kultūru. Kompo-nists galvenokārt pievērsās instrumen-tālajai mūzikai, iekļaujot tajā dziedā-jumus, korāli, putnu balsis, latviešu tautasdziesmām raksturīgās skaņas un tādā veidā izbēgot no cenzūras. Lat-vijai atgūstot neatkarību, komponista galvenais uzdevums mākslā palicis ne-mainīgs, un es ar lepnumu varu teikt, ka viņš ir patiess Latvijas patriots.

Pētera Vaska mūzika domāta plašam klausītāju lokam, bet ne tikai publikai koncertzālēs. Tā tiek spēlēta daudzās pasaules valstīs, bet nozīmī-gākie atskaņojumi allaž notiek ir mā-jās – Latvijā.

Pētera Vaska mūzika dod garīgo enerģiju cilvēkiem, kuriem tās trūkst.

To, ko mans tēvs darīja, mācītājs būdams, ko ielika savās svētrunās, es cenšos darīt mūzikā. Pateikt skaņās. Apliecināt ticībā. To var saukt dažā-di – ticība Dievam, Dievu apliecinošs skaņdarbs, harmonija. Tēvs svētrunās aicināja tiekties uz augšu, smelties spēku un izturību ticībā. To cenšos darīt arī savos darbos, stāsta P. Vasks.

Mūzikas tematikā latviešu tautas, dzimtās zemes liktenis arī raksturīgi vēsturiskā skatījumā, kā piemēram balāde Litene, poēma Zemgale ko-rim, Lauda simfoniskajam orķestrim un, protams, mūzika dzīves biedres Dzintras Gekas daudzajām uzņemta-jām filmām par uz Sibīriju deportēta-jiem latviešiem. Jāpiemin arī folkloras motīvi (Ķekatu dziesma, Ganu dzies-ma, Blēņu dziesmas), bet autentiskas tautasdziesmu melodijas komponists izmanto reti. Komponista mūzika ap-dzied dabas skaistumu, piemēram, Baltā ainava, Pavasara sonāte, Ru-dens klaviermūzika, Zaļā ainava ,stī-gu simfonija „Balsis”, 2. stīgu kvartets Vasaras dziedājumi.

Te arī jāmin nule pagājušā nedēļā notikušais pirmatskaņojums Gada-laiki, kuru izpildīja pianists Ves-tards Šimkus.

Kā dabas, dzīvības, laika ritēju-ma, brīvības tēla simbols Pētera Vaska mūzikā ir putna tēls, kaut arī tiešu put-na dziedājumu viņa mūzikā nedzird. Putnu motīvi ir skaņdarbos Mūzika aizlidojošiem putniem, Pavasara mū-zika, Ainava ar putniem, Sonātē flau-tai, Pirmajā stīgu kvartetā, simfonijas Balsis otrajā daļā Dzīvības balsis un Otrajā simfonijā.

Tā ir mana versija par putniem, mana vīzija, manas asociācijas, sajūs-ma, apbrīna, tas viss kopā, saka kom-ponists.

Maza atkāpe. Te atkal atceros, ar kādu sajūsmu Pēteris klausījās putnu balsis, vēroja Austrālijas tik

skaisto ainavu, ciemojoties Austrālijā 2005. gadā.

Dzīvības tēma un nāves neizbēga-mība skaņdarbos Musica appassiona-ta, Musica dolorosa.

Savu patiesību var izteikt skaļi, bet klusi teiktais kādreiz sadzirda-māks: īpaši smalkas ar savu klusināto skanējumu ir Baltā ainava, Līdzenuma ainavas.

Pēteris Vasks savu daiļrades kredo formulējis referātā Radīšanas ciešanas un prieks, kuru 1992. gada oktobrī viņš nolasīja muzikālajā sim-pozijā Lob und Leid der Schopfung Briksenē, Tirolē. Komponists, rakstu-rojot savus skaņdarbus, tos iedala šādi:

* Tumšie opusi. Drūmi, sastinguši skaņu bloki. Arvien pieaugoša sprie-dze. Traģika, pat izmisums. Gaismas svītriņa pie horizonta – cerība, iespē-jamība (Musica seria ērģelēm, Izdegu-šās zemes ainavas).

* Kontrastu skaņdarbi. Polarizējas divi pretspēki. Kontrasts starp realitāti un skaņdarbā ietverto ideālo pasaules skatījumu. Ļaunums un izeja (Grāma-ta čellam solo, Klavieru kvartets, Epi-sodi e canto perpetuo).

* Sadursmju opusi, konflikts (Can-tus ad pacem ērģelēm, 2. simfonija).

* Gaišie opusi. Harmonijas iespē-jamība, esamība. Himna visa radītā-jam (Cantabile per archi, Te Deum).

Pēteris Vasks ir viens no pirma-jiem latviešu komponistiem, kurš iz-mēģina klasisko instrumentu jaunas skaņu iespējas (spēle uz klavieru stī-gām, atsevišķu klarnetes sastāvdaļu lietojums muzicēšanā u.c.).

Varbūt dažs labs Pētera Vaska mūziku pievienos minimālisma sti-lam, cits to liks avangardistu mūzikas plauktiņā, vēl cits būs atradis savu speciālu un īpašu formulējumu. Lai kā arī to nesauktu, manuprāt, Pētera mūzika nav manierīga, nav arī viegli klausāma; galvenais un būtiskais Pēte-ra mūzikā ir tas, ka tā uzrunā klausītā-jus ar sirdi, ar patiesīgumu.

Austrālijas mūzikas cienītāji var būt priecīgi, ka jau oktobrī dzirdēs Pētera Vaska jaunā skaņdarba pirmat-skaņojumu, kurš notiks tieši Austrāli-jā. Un, protams, Austrālijas latvieši ir īpaši lepni un priecīgi par to!

Pēteris Vasks pats būs klāt skaņ-darba pirmatskaņojuma koncertos Austrālijā, un lai arī viņa darba grafiks ir ļoti aizņemts, viņš atradīs laiku, lai pabūtu kopā ar latviešiem Brisbanē, Melburnā un Sidnejā.

Materiālus apkopoja un sagatavojaIlze Nāgela

Austrālijas Kamerorķestris at-skaņos Pētera Vaska jauno kompo-zīciju Vox Amoris Sidnejā (14., 17., 18., 20. oktobrī), Brisbanē (16. okt.) un Melburnā (25., 27. okt.). Par laiku un vietu skatieties laikraksta Sarīko-jumu nodaļā.

Par Pēteri Vasku vairāk: http://www.music.lv/Composers/Vasks/lv/

Pēteris Vasks AustrālijāTurpinājums no 12. lpp.


BV laicīgas viceprezidents Dr. Juris Cilnis no Seatlas. Priekšlikumus, kas drīzāk ir praktiska vai valodnieciska rakstura un neiezīmē būtiskas maiņas, apspriedīs nākoša Virsvaldes plenārsē-dē 2010. rudenī Vitenbergā, Vācijā un lūkos izstrādāt propozīciju, par kuru varēs balsot nākošā sinodālā balsoša-nā, kas varētu notikt līdz ar nākošām bīskapa vēlēšanām pēc 5 gadiem.

Sevišķi nozīmīgas bija pārrunas un lēmumi par LELB un LELBĀL turpmāko sadarbības veidu, ņemot vērā, ka kopš Īrijas draudzes uzņemša-nas LELB sastāvā noteikts teritoriālais princips vairs nepastāv. Vienojāmies uz sekojošām vadlīnijām:

1) Neveicināsim jau esošu draudžu piederības maiņu, bet neiebil-stam pret to, ka jaundibinātas draudzes izvēlas savu piederību, neatkarīgi no teritorijas.

2) Tanī pašā teritorijā darbojošās LELB un LELBĀL draudzes un struktūras aicinātas iespējami cieši sadarboties, tāpat kā viņu personāls.

3) Ievērojot atšķirības, piekopsim maksimālu respektu, atturēsi-mies no polemikas un būsim uz-manīgi, lai mūs neizspēlē vienu pret otru.

Pārrunās par publikācijām visvai-rāk laika aizņēma Dziesmu grāmatas jautājums. LELBĀL locekļi skaidri teica, ka mūsu draudzes nepiekritīs jaunai dziesmu grāmatai. Ierosinājām, ja šāda jauna dziesmu grāmata tiktu no LELB izdota, vismaz atstāt negro-zītu mūsu kopējās dziesmu grāmatas numerāciju, veidojot pielikumu. Nožē-lojām, ka šis darbs Latvijā tik tālu jau virzīts bez saskaņošanas un sadarbī-bas – augstākais, ka varbūt sūtīts kāds

darba protokols. Mums tomēr nācās atskārst, ka aiz vairākiem iemesliem nevarēsim cerēt uz dziesmu grāma-tu kā kopēju vai vismaz ar līdzšinējo dziesmu grāmatu numerācijā saskaņo-tu izdevumu. LELB pieņēmusi lēmu-mu, līdzšinējo dziesmu grāmatu vairs nepārspiest, tā kā trūkums radīsies arvien lielāks. Darbs tik tālu gājis uz priekšu, ka kaut ko būtisku būs grūti mainīt. Fakts, ka dažas dziesmas pilnī-bā atkritīs, bet citas ir par jaunu atdze-jotas, ir šķērslis kopējas numerācijas paturēšanai.

Attiecībā uz Bībeles tulkojumu LELB pieņēmusi lēmumu, ka jauno tekstu var lietot, bet tas nav normatīvs. Vislielākie iebildumi ir pret psalmu tulkojumu, kas ir subjektīvs atdzejo-jums, bieži bez saskaņas ar ebreju pa-mattekstu. Mums tomēr svarīgāks ir oriģinālais Dievvārds nekā vienas per-sonas subjektīvā dzeju izpausme. Arī pārējās Bībeles grāmatās tika norādīts uz tulkojuma kļūdām.

LELBĀL Gadagrāmata 2010. ga-dam iznākusi 1 220 eksemplāru me-tienā, apmēram 2 nedēļas pirms LELB Gadagrāmatas, kas iznāks 4 – 5 000 eksemplāru metienā. LELBĀL Gada-grāmatas prezentācija notika 19. sep-tembrī Metodistu baznīcas ēkā Akas ielā, Rīgā. Starplaikā grāmatas ir jau pasta ceļā uz Austrāliju un Angliju, ar gaisa pastu arī jau uz Ameriku un Kanādu. Kā SVĒTDIENAS RĪTU tā CEĻA BIEDRI nodarbina problēmas, kā attiecināt iespiesto un elektronisko izdošanu, lieli pasta izdevumi un ievē-rojamie zaudējumi, naudu pārsūtot.

Attiecībā uz Teoloģiskiem jautāju-miem ierobežotais laiks neļāva uzsākt dziļākas diskusijas. Nolēmām apko-pot aizvadīto 10 gadu – 1. Sadarbības padomes sēde notika tieši 1999. gada septembrī! – protokolus un atziņas, turklāt arī, atgriezties pie paražas,

katrai sēdei paredzēt vienu teoloģisku virstēmatu. Pārrunājām ekumēnisko sadarbību kā Latvijā, tā mūsu mītņu zemēs, un mūsu līdzdalību ekumēnis-kās organizācijās un sarunās. Pasaules Luterāņu Federācijas XI Asambleja notiks Štutgartē no 2010. gada 20.–27. jūlijam. LELBĀL pārstāvēsim abi kopā ar prāv. Laumu Zušēvicu kā pa-domnieci.

Plašāku laiku aizņēma informāciju izmaiņa par Teoloģisko izglītību. LEL-BĀL pārstāvji izteicām pārliecību, ka Rīgā būtu vēlama tuvāka kooperācija ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fa-kultāti.

Attiecībā uz darbu ar bērniem un jauniešiem minams, ka šajā gadā Lat-vijā iznākušas vairākas kvalitatīvas mācību grāmatas. Māc. Krists Kal-niņš aktīvi un sekmīgi veido visādas programmas, kas iesaista jauniešus. Pie dažādiem darba sekas punktiem vaicājām arī par norisēm, kuras mums grūtāk izprast un kas sagādā rūpes.

Sekojot vietējai kārtībai, pulcējā-mies baznīcā lūgšanu reizēs pl. 8, 13 un 21, prāv. v.i. Armanda Klāva vadī-bā. Sākuma dievgalda dievkalpojumu vadīja LELB bīskapi, sprediķoja bīs-kaps E. Alpe.

Noslēguma dievgalda dievkalpo-jumā aktīvi piedalījāmies visi pieci LELBĀL sēdes dalībnieki. Spredi-ķoja, līdz ar mani dievgaldu izdalī-ja un svētību dziedāja prāv. Lauma Zušēvica. Prāv. Dr. Andris Abakuks ielūdza, ka nākošā Sadarbības pado-mes sēde varētu notikt 2010. gadā no 14.–17. septembrim Lielbritānijā, Rov-fantā. No Mazirbes šķīrāmies ar lielu pateicību arī saimnieciskās dzīves va-dītājai Rūtai Vildei, izlūdzoties Dieva svētību tāliem gāju putniem, un novē-lot to ne mazāk arī visiem, kas paliek.

Arhibīskaps Elmārs Ernsts RozītisLaikrakstam „Latvietis“

Pirms 50 gadiemLaikraksts Austrālijas Latvietis

Nr. 506, 1959. g. 3. oktobrī

Atsaucas tikai viensLAA prezīdija sēde Sidnejā

Iecerētajai latviešu veco ļaužu mīt-nei Austrālijā pagaidām pieteicies tikai viens vecs tēvs no Adelaides – Latvie-šu apvienības Austrālijā prezīdija sēdē 18. septembrī Sidnejā ziņoja pr-dis A. Dukāts. LAA bija aicinājusi pieteik-ties vecos ļaudis, kam nav apgādnieku un vēlētos dzīvot kopējā mītnē.

Z.* * *

Uz RomuDivi latvieši Austrālijas olimpiskajā

vienībā basketbolāMūsu sportists Inga Freidenfelds

būs Austrālijas basketbola vienības kapteinis 1960. g. olimpiskajās spēlēs Romā.

Viņu un vēl otru latvieti – Juri Danci iedalīja Austrālijas olimpiskās basketbola izlases 11 vīru sastāvā pēc kontinenta meistarsacīkstēm, kas bei-dzās 26. septembrī Adelaidē.

G.E.B.* * *

Nav krievu uniformas!Melburnieši redzēs Amerikas latviešu

filmasKad Viktorijas latviešu 6. jaunat-

nes dienu rīcības komitejas divi locek-ļi šajās dienās Melburnā filmu cen-zoriem bija apliecinājuši, ka latviešu leģionāra tērps nav krievu uniforma, viņu rokās beidzot nonāca Filadelfijas latviešu jaunatnes pulciņa uzņemtā un no Amerikas atsūtītā krāsu un skaņu filma Mans Jāņu vainags nevīts.

Leģionārs un tagadējais Amerikas latvietis ir filmas varonis, kas atmi-ņās pavada kādus no pēdējiem Jāņiem

dzimtenē. Kopā ar šo filmu saņemta arī chronika par Amerikas ievēroja-mākiem latviešu sabiedriskiem noti-kumiem 1957. gadā. [...]

Jaunatnes dienu rīkotāji filmas tāpēc pagaidām nodevuši Melburnas latviešu nama kooperātīvam, kas tās divos seansos izrādīs sestdien, 10. ok-tobrī Melburnas latviešu namā.

* * *Nedēļas piezīmes

Melburnas tautieši nedaudzos gados kļuvuši ievērojami bagātāki: par latviešu namu, kas 1955.g. iepēr-kot maksāja 10.250:0:0, tagad sola 15.000:0:0 līdz 18.000:0:0. Namu gan pagaidām nav domāts pārdot, bet tā pašreizējās vērtības noteikšana da-žiem aģentiem lūgta tikai „zinātniskos nolūkos“.

Elvudā, kur atrodas melburniešu nams, tagad paceļas daudzas jaunas dzīvokļu ēkas, kāpēc apbūves zemes

I\ wehstures


Pēc salidojuma MazirbēTurpinājums no 2. lpp.


vērtība tur ļoti augsta. Laimīgie Mel-burnas latvieši – nama līdzīpašnieki!

*Tikai tagad, kad daudzas latviešu

organizācijas Austrālijā atceras pirmos 10 darba gadus, redzamas neērtības, kādas rada dažu organizāciju vēstures materiālu un darba atskaites trūkums – par aizvadīto laiku nav vairs datu.

Melburnas latviešu mākslinieku brālība Zilā ota, kas 11. oktobrī atklās jau savu 6. pastāvīgo izstādi, no citu kļūdām tādēļ mācījusies, jo izdevies piesaistīt par sekretāri Māru Silkalni, kuras darbus esam redzējuši jauniešu gleznu skatēs. Māra Silkalne ir nevien

sekretāre, bet kopo arī Zilās otas vēs-turi, vāc laikrakstu izgriezumus un veic visas citas lietas, lai šīs māksli-nieku vienības darbs paliktu doku-mentēts.

* * *Skaista atcere

200 apmeklētāju Latvijas Universitātes 40. gada svētkos

MelburnāVisu Melburnas akadēmisko or-

ganizāciju un MLB rīkotie Latvijas universitātes 40. gada svētki 27. sep-tembrī latviešu namā izvērtās par vienu no lielākajiem un skaistākajiem sarīkojumiem, kādi Melburnā jebkad piedzīvoti.

Zāle tikko spēja uzņemt tuvu pie 200 cilvēku. Tie piepildīja visas brīvās

vietas un sēdēja ap katedru.Svinīgo noskaņu papildināja profe-

soru un zinātnisko gradu ieguvēji ta-lāros, akadēmisko organizāciju locek-ļi krāsās un ar nozīmju vapenīšiem, programmas izpildītājas tautiskos tēr-pos un viesi svētku drēbēs. [....]

Profesors E. Dunsdorfs teica aka-dēmisko runu, apskatot Latvijas valsts idejas vēsturi. Viņš aplūkoja priekš-noteikumus, kas vajadzīgi nacionālās idejas izaugšanai. Šie priekšnoteikumi it vienības apziņa, polītisko centienu izbīdīšana priekšplānā, intelektuāli labvēlīgs klimats un vadoņi. [....]

A. Muzikants nolasīja visu zināt-nisko gradu ieguvēju vārdus un solīja, ka viņi savu jauno dzīvi veltīs Latvi-jas universitātes devizei – Zinātnei un tēvzemei. ∎

DatumiVārdu dienas, dzimšanas

dienas un zīmīgi notikumi29. septembrisMiķelis, Mikus, Miks, MihailsMiķeļdiena1884. rakstnieks Roberts Sēlis.1919. čellists un muzikologs Jānis Ozoliņš.1960. ANO ģenerālās asamblejas laikā PSRS vadītājs Ņikita Hruščovs pār-trauca britu premjerministra runu, ar kurpi sitot pa galdu.

30. septembrisElma, Elna, Menarda1856. komponists Andrejs Jurjāns.1938. Apvienotā Karaliste, Francija, Vācija un Itālija parakstīja Minhenes vienošanos, kas ļāva Vācijai okupēt Čehoslovākijas reģionu Sudetiju.1956. dibināta ELJA Anglijas nodaļa.

1. oktobrisZanda, Zandis, LāsmaStarptautiskā mūzikas diena 1861. (j.s., pēc v.s. 19. septembrī) rakstniece Anna Brigadere.1884. rakstnieks Andrejs Kurcijs (Kuršinskis).1919. Niedra, Golcs, Bermonts nolemj gāzt valdību un iecelt Niedru par ģen. gubernatoru.1944. Somijas armija uzbrūk vācie-šiem Somijā.

2. oktobrisIlma, Skaidris1865. Latgalē stājās spēkā aizliegums iespiest grāmatas ar latīņu burtiem, aizsākot cara valdības rusifikācijas politiku.1938. diriģents Andrejs Jansons.

3. oktobrisElza, Ilizana1918. Latvijas teritorijā vācu okupācijas zonā pasludināta Baltijas hercogiste.1990. VDR un VFR pabeidza apvie-nošanās procesu un kļuva par vienotu

Vāciju.

4. oktobrisModra, FrancisStarptautiskā dzīvnieku aizsardzības diena1906. rakstniece un māksliniece Erna Ķikure.1909. šaržists, karikatūrists, baleto-logs Eduards Hermanis Keišs.1950. dibināta Velingtonas Latviešu biedrība (Jaunzēlandē).1993. Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam lojālās karaspēka vienības uzbruka parlamenta ēkai.

5. oktobrisAmālijaSkolotāju diena1199. Svētību agresijai pret Baltijas barbaru tautām dod pāvests Innocen-tijs III.1849. latviešu arhitekts Arturs Neima-nis.1939. Latvija ar PSRS paraksta sav-starpējās palīdzības paktu, dodot bā-zes Latvijā. ∎

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumiAdelaidē

Trešdien, 30. sept., plkst. 11.00 LAI-MAS aprūpētāju grupas pusdienas ALB telpās. Pieteikšanās pie Margotas Puķītes līdz 28. sept. – 8172 0820.Piektdien, 2. okt., plkst. 14.00 LAI-MAS biroja oficiālā atklāšana ALB LAIMAS telpās. Pieteikties LAIMAS birojā līdz 26. sept. – 8172 0820.Trešdien, 7. okt., plkst. 19.30 DLOA sēde Tālavas mazajā zālē.Svētdien, 18. okt., plkst. 12.00 Ade-laides Latviešu biedrības pilnsapulce ALB namā.Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 4. okt., plkst. 11.00 18. svēt-diena pēc Vasarsvētkiem. Dievkal-pojums ar dievgaldu. Viesu mācītājs Austrālijas luterāņu baznīcas Dienvid-

austrālijas apgabala kādreizējais prezi-dents māc. David Paech.Svētdien, 18. okt., plkst. 11.00 20. svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums bez dievgaldu.

BrisbanēTrešdien, 30. sept., plkst. 10.00 pro-jekta Receptes iz kofera (Recipes from a Suitcase) atklāšana Latviešu namā. Ieeja pret ziedojumiem. Iespēja iepazī-ties ar citu iebraucēju virtuves kultūru un papildināt savu recepšu pūru. Ie-spēja nogaršot dažādu tautību ēdienus un pieteikties uz praktiskām nodarbī-bām.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Svēt-dienas rīts Dievam – Pārrunas par Da-niēlu un viņa pravieša grāmatu pie M. Mežmales, 104 Donnington St., Carin-

dale. Visi laipni aicināti.Sestdien, 10. okt., plkst. 14.00 – 16.00 Dzejas pēcpusdiena pie Sarmas un Valda Gertneriem 17 Mukine St., Jin-dalee. Imanta Ziedoņa dzīve un darbi. (3376 0696).Svētdien, 11. okt., plkst. 14.00 Dau-gavas Vanadžu sanāksme Latviešu namā.Otrdien, 13. okt., plkst. 10.00 Brīv-ļaužu sanāksme Latviešu namā – Yoga vingrojumi ar Carmel. 10.30-11.00. DVD filma Rūgtais vīns. Rīta tēja un pusdienas $15.Piektdien, 16. okt., plkst. 20.00 Aus-trālijas Kamerorķestra koncerts QPAC Concert Hall. Pētera Vaska Vox Amo-ris u.c. (Biļetes aco.com.au).


Iz vēsturesTurpinājums no 14. lpp.


Zelta piekrastēCeturtdien, 1. okt., plkst. 11.00 Kār-tējā baltiešu mēneša tikšanās Vācu klubā, Gooding Dve & Jondique Ave, Carrara. Gadskārtējā pilnsapulce.Svētdien, 11. okt., Zelta piekrastes Daudzkultūru festivāls (Gold Co-ast Multicultural Festival) Evandale Parklands, Bundall. Mūzika, dejas, uzvedumi, ēdienu pārdošana, mākslas un rokdarbu izstādes u.c. http://www.goldcoastmulticulturalfestival.org/

LatvijāPiektdien, 2. okt., plkst. 19.00 ELJA50 piektdienas vakara tikšanās Konventa sētā Konventa zālē. Temats: Kas Lat-vijai, kā kultūrzemei ir ko teikt Eiro-pai un pasaulei 21. gadsimtā? Kā mēs sevi pozicionēsim kā augstas kultūras nāciju un valsti? Referenti: arhitekti Oskars un Zanda Redbergi (partneri Standardsituation arhitektu birojā). Visi mīļi gaidīti. (Eiropas Savienības Enerģētikas komisāra Andra Piebalga piedalīšanās atlikta uz novembri).Trešdien, 7. okt., plkst. 13.00 – 17.15 (Reģistrācija no plkst. 12.30) Sabied-rības par atklātību Delna un Vēlēšanu reformas biedrības rīkotā publiskā diskusiju Kādas partijas, tāda demo-krātija. Rīgas Kongresu nama 301. au-ditorijā (2. stāvs). Skat. rakstu LL55.Trešdien, 7. okt., plkst. 17.00 Latvijas Nacionālā mākslas muzeja jaunās su-venīru līnijas BB prezentācija LNMM izstāžu zālē Arsenāls Torņa ielā 1.Piektdien, 9. okt., plkst. 19.00 Ār-zemju latviešu kārtējais tikšanās va-kars PBLA pārstāvniecībā Lāčplēša ielā 29 dz. 5.Svētdien, 18. okt., plkst. 15.00 Rīgas Evanģēliskās draudzes dievkalpojums Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā. ∎

Sestdien, 17. okt., plkst. 14.00 DVD izrāde: Latvija, mosties! Saule Ltd sarīkojumā Latviešu namā. Ieeja pret ziedojumiem sākot ar $5.

Kvīnslandes latv. ev. lut. draudzeDiakone Brigita Saiva. Sestdien, 3. okt., plkst. 13.00 Pļaujas svētki Latviešu namā. Loterija un ba-zārs. Līdzi ņemami groziņi. Visi mīļi gaidīti!Svētdien, 18. okt., plkst. 10.00 Kapu svētku dievkalpojums Hemmantas kapsētā.

KanberāKanberas latv. ev. lut. draudzeSvētdien, 4. okt., plkst. 13.00 Kan-beras latv. ev. lut. draudzes 60 gadu darbošanās atceres un Pļaujas svēt-ku dievkalpojums Sv. Pētera baznīcā Reid (prāv. Kolvins Makfersons). Pēc dievkalpojuma svinības baznīcas zālē. Lai atvieglotu rūpes un raizes galda klājējiem, ļoti vēlams uz to pieteik-ties pie Intas vai Imanta Skrīveriem līdz 30. sept.. Tālr. 6281 4352, e-pasts [email protected]

MelburnāSestdien, 3. okt., plkst. 12.00 Vana-džu pusdienas DV mītnē.Sestdien, 3. okt., plkst. 14.00 Latvie-šu namā 49. Latviešu teātru festivāls. ALT izrādē Moljēra luga Iedomu slim-nieks Judītes Šmites režijā. Biļetes pērkamas pie kases. $20/$15. Skolas bērniem ieeja brīva.Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā.Svētdien, 4. okt., plkst. 14.00 Latvie-šu namā 49. Latviešu teātru festivāls. SLT izrādē Leldes Stumbres luga Per-sijas dievišķīgais Jāņa Grauda režijā. Biļetes pērkamas pie kases. $20/$15. Skolas bērniem ieeja brīva.

Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 11. okt., plkst. 13.00 Drau-dzes Pļaujas svētki Latviešu namā. Melburnas Sv. Krusta draudzeMāc. Aldis Elberts.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Lūgšana baznīcā.Svētdien, 4. okt., plkst. 11.00 Astoņ-padsmitā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – dievkalpojums draudzes vecākā vadībā. (māc. Aldis atvaļinā-jumā).Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 Lūgša-na baznīcā.Svētdien, 11. okt., plkst. 11.00 De-viņpadsmitā svētdiena pēc Svētā Gara svētkiem – dievkalpojums ar dievgal-du.Svētdien, 18. okt., plkst. 11.00 Kapu svētki Foknera kapsētā.

PertāPertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.30 Diev-kalpojums. Sekos valdes sēde.Svētdien, 18. okt., plkst. 10.30 Diev-kalpojums.

SidnejāPiektdien, 9. okt., plkst. 12.00 Senio-ru saiets Latviešu namā.Sestdien, 10. okt., plkst. 9.00 LJAA sarīkojums Prāta vētra.Svētdien, 11. okt., plkst. 13.00 SLB Jauktā kora 60 gadu jubilejas koncerts Latviešu namā.Otrdien, 13. okt., plkst. 18.00 Tikša-nās ar komponistu Pēteri Vasku Lat-viešu nama Mārtiņa Siliņa zālē. Ieeja pret ziedojumiem.Otrdien, 13. okt., plkst. 15.00 LAAJ KF Filmu nozares sarīkojumā kino-režisore Dzintra Geka Latviešu nama Mārtiņa Siliņa zālē rādīs filmas un stāstīs par Latvijas prezidentiem, kā arī par leģendāro latviešu kino repor-tieri Jāni Doredu. Ieeja pret ziedoju-miem, kurus nosūtīs tālāk Sibīrijas bērnu fondam.Trešdien, 14. okt., plkst. 19.00 City Recital Hall – Pētera Vaska skaņdarba Vox Amoris pasaules pirmatskaņojums Austrālijas Kamerorķestra izpildīju-mā. (Biļetes aco.com.au).Sestdien, 17. okt., plkst. 20.00 Aus-trālijas Kamerorķestra koncerts City Recital Hall. Pētera Vaska Vox Amoris u.c. (Biļetes aco.com.au).Svētdien, 18. okt., plkst. 14.30 Aus-trālijas Kamerorķestra koncerts Syd-ney Opera House, Concert Hall. Pēte-ra Vaska Vox Amoris u.c. (Biļetes aco.com.au).

Sidnejas ev. lut. latviešu draudze, Svētā Jāņa baznīcāPrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 Lasītais dievkalpojums.Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 Diev-kalpojums ar Svēto Vakarēdienu.Svētdien, 18. okt., plkst. 10.00 Kapu svētki. Sidnejas latv. ev. lut. Vienības draudzeMāc. Raimonds Sokolovskis.Svētdien, 4. okt., plkst. 10.00 XVIII svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.Svētdien, 11. okt., plkst. 10.00 XIX svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums.Svētdien, 18. okt., plkst. 10.00 XX svētdienas pēc Vasarsvētkiem dievkal-pojums

VollongongāVollongongas ev. lut. latviešu draudzePrāv. Kolvins Makfersons.Svētdien, 18. okt., plkst. 14.00 Diev-kalpojums.

Latvijas Bankas kurss 30. septembrī.1 EUR = 0,702804 (piesaistes kurss)1 AUD = 0,42001 GBP = 0,7650

1 NZD = 0,34601 USD = 0,4800

Lata kurss

Sarīkojumi un ziņojumiTurpinājums no 15. lpp.

Labprāt pilnā lielumā (katra lapa A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim

laikrakstu „Latvietis“.Abonements

$35 par 10 numuriem vai$70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Sterling Star Pty LtdPO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

[email protected]Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Documents

NR. 56 2009. gada 29. septembrī TĪMEKLĪ · Tumša nakte, zaļa zāle dziedāja Kērn-sā dzīvojošie latvieši – Zita Sudņika, Aigars Lūsis, Keita Lūse. Jāpateicas Latvijas