LAP 2007-2013

Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)

Lauku attīstības programma ietver1. ass. 38,4% 531 549 956 EUR

LAUKSAIMNIECIBAS UN MEŽSAIMNIECIBAS NOZARES KONKURETSPEJAS UZLABOŠANA

2.ass. 38% 525 800 410 EUR

VIDES UN LAUKU AINAVAS UZLABOŠANA

3.ass. 17,2% 237 904 861 EUR

DZĪVES KVALITĀTE LAUKU APVIDOS UN LAUKU EKONOMIKAS DAŽĀDOŠANA

4.ass. 2,35% 32 538 865 EUR

LEADER PIEEJAS ĪSTENOŠANA

Tehniskā palīdzība 4 % 55 637 275 EUR

Izmaksātais publskais finansējums dalījumā pa asīm no kopējā LAP izlietotā publiskā finansējuma (%)

VRG pārklājums

LAPā tiek ieteikts izvērtēt šādus VRG stratēģiju aspektus

1) caurspīdīguma un LEADER pieeju raksturojošo pazīmju ievērošana (augšupējā pieeja – iekļauts izstrādes procesa un iesaistīto pušu (organizāciju) apraksts, kas atspoguļo sadarbību, informācijas izplatību un dažādu interešu grupu līdzdalību vietējās attīstības stratēģijas izstrādē);

2) tiek piedāvāts atbalsts inovatīviem risinājumiem nodarbinātības veicināšanā un ienākumu iespējas palielināšanā, uzlabojot vietējo iedzīvotāju dzīves apstākļus;

3) tiek sekmēta ilgtspējīgas attīstības principu ievērošanu, nodrošinot dzimumlīdztiesību un jauniešu iesaistīšanos;

4) rīcības plāna ieviešanā paredzēta daudznozaru sadarbība ar dažādām vietējām organizācijām (piemēram, pašvaldību, Nodarbinātības valsts aģentūru, uzņēmējiem, skolām u.c.), skaidri definējot to lomas sadarbībā;

5) skaidri noteikta vietējās attīstības stratēģijas izvērtēšanas, uzraudzības, īstenošanas un administrēšanas procedūras;

Vispārējās problēmas stratēģijāsVRG stratēģiju izstrādei ir stingri noteikumi un ierobežotas

ieviešanas iespējas. Praktiski tas ir novedis pie diezgan formāla stratēģiju satura un diezgan vienveidīgas ieviešanas.

VRG stratēģijās praktiski nav atsauču uz veiktiem VRG darbības teritorijas pētījumiem un to rezultātu pielietojumu, tādēļ ir sarežģīti vērtēt pasākumu par teritorijas pētījumiem efektivitāti

Viena no svarīgākajām VRG stratēģiju sastāvdaļām ir vīzija. Dažās tās ir īsas un koncentrētas, dažās plaši apraksti, kas attēlo partnerības dalībnieku skatījumu par dzīvi pēc apmēram desmit gadiem.

Stratēģijās uzsvērtie aspekti Cilvēks –pozitīvais : daudzās stratēģijās centrā ir cilvēks. Vīzijās tiek uzsvērta gan

demogrāfiskās situācijas uzlabošanās, gan jauniešu atgriešanās laukos pēc apmācībām

Ekonomiski sakārtota vide : Īpaši uzņēmējdarbības veidi, kas būtu specifiski konkrētam reģionam, vai kas

apliecinātu, ka teritorijā ir konkrēta vīzija par kādu konkrētu uzņēmējdarbības veidu – praktiski nav stratēģijās vērojami.

uzsvars tiek likts uz vietējo resursu, tajā skaitā cilvēkresursu, izmantošanu, kas tomēr var radīt zināmus ierobežojumus attīstībai.

mazāk tiek domāts par saražotās produkcijas realizācijas, tajā skaitā eksporta, iespējām

Netiek uzsvērtas inovācijas Būtiski ietvert īpašās teritorijai raksturīgās attīstības iespējas

Sociāli sakārtota vide -samērā bieži tiek uzsvērts, ka pakalpojumiem jābūt pieejamiem pēc iespējas tuvāk dzīves vietai un dažādām vecuma grupām

Sakopta apkārtējā vide - uzlabota ainava, tiek saglabāta tradicionālā lauku ainava.

4.Ass pasākumi un projekti

PasākumsKopējais

proj.skaits

Pieteiktie projektiNoslēgti līg./ sākta

uzraudzībaAtsaukti/ noraidīti/

lauzts līg.

pieredze ES proj. pieredze ES proj. pieredze ES proj.

Ir Nav Ir Nav Ir Nav

410.Vietējās attīstības stratēģijas 40 15 25 15 25 0 0

413.Lauku ekonomikas dažādošana un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā

1431 718 713 553 544 109 133

431.Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana

39 18 21 18 21 0 0

Informācija par VRG un LEADER

 Jā Nē

Nezinu, grūti

pateikt

Vai Jūs esat dzirdējis /-usi par LEADER programmu? 28,00% 64,60% 7,40%

Vai Jūs esat dzirdējis /-usi par Vietējās rīcības grupu (VRG), kas darbojas Jūsu

dzīves vietā?16,40% 72,70% 10,90%

Cik ielā mērā Vietējās attīstības stratēģija tika izstrādāta, ņemot vērā šādu iedzīvotāju grupu intereses

Ģimenes

Gados vecāki cilvēki

Jaunieši

Sievietes

Vīrieši

Lielās zemnieku saimniecības

Mazās zemnieku saimniecības

Amatnieki

Uzņēmēji

Pašvaldības darbinieki

Vietējie politiķi

0.00% 10.00% 20.00% 30.00% 40.00% 50.00% 60.00% 70.00%

Kā Jūs vērtējat VRG izstrādāto Vietējās attīstības stratēģiju?

Pozitīvi; 54,90%

Ne pozitīvi, ne negatīvi; 27,20%

Negatīvi; 6,50%

Nezinu, grūti pateik; 11.40%

Kā Jūs vērtējat VRG darbību Jūsu dzīves vietā (pilsētā, pagastā, novadā)

Pozitīvi; 51.60%

Ne pozitīvi, ne negatīvi; 26.10%

Negatīvi; 7.10%

Nezinu, grūti pateikt; 15.20%

Vai Jūs esat dzirdējis/-usi par VRG projektu konkursu Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai?

Jā; 49.7%

Nē; 35.8%

Nezinu, grūti pateikt; 14.3%

Vai Jūs apsvērāt iespēju piedalīties projektu konkursā Vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai

Jā, iesniedzu projektu

22%

Plānoju iesniegt, bet to neizdarīju

12%

Nē, negribēju vai nevarēju piedalīties konkursā

40%

Nezināju par šo konkursu vai

uzzināju par to par vēlu

10%

Cits variants3%

Grūti pateikt / Nav atbildes

13%

Vērtējums par izmaiņām dzīves vietā pēdējos 3 gados

Situācija nav mainījusies % no kopējā respondentu skaita

Sabiedriskā transporta maršrut 50,80%Iespējas saņemt pašvaldības pakalpojumus, kārtot lietas pašvaldībā 52,60%

Iespējas saņemt komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde, siltumapgāde) 52,60%Apkārtējās vides (ūdens, gaisa) kvalitāte

53,30%

Veselības aprūpes pakalpojum 53,80%Iespējas izmantot dažādus sadzīves pakalpojumus (bankas, frizētavas, pasts,

u.tml) 55,60%

Radio signāla kvalitāte / iespējas uztvert radio 57,10%Situācija uzlabojusies  

Apkārtne, daba, ainava 49.0%Interneta pieejamība 46.1%Interneta kvalitāte 42.3%

Telefona sakaru kvalitāte 44.2%Situācija pasliktinājusies  

Ceļu, ielu stāvoklis 52.2%

Dzīves vides novērtējums

Respondenti uzskata, ka dzīves vide ir:  

Estētiska, pievilcīga dzīves vide 64,80%

Esmu apmierināts /-a ar iespējām plānot savu laiku 70,30%

Laba vieta, kur atpūsties 70,90%

Laba vieta, kur dzīvot 75,60%

Nepiekrīt šādiem apgalvojumiem:  

Varu realizēt savas prasmes, izmantot talantus 40,40%

Varu īstenot savus mērķus, sapņus 42,60%

Laba vieta, kur strādāt 52,70%

Kas palīdzētu noturēt jauniešus laukos

14%

26%

16%

22%

17%

3% 3%

interneta sakaru nodrošinājums

darba vietu izveidošana

brīvā laika (sporta un atpūtas centri) pavadīšanas vietas

kvalitatīvi ceļi

skolu un bērnudārzu esamība pagastā

lielveikalu tuvums

cita atbilde

Prioritārie virzieni ES fondu un pašvaldību līdzekļu izlietojumam (respondentu atbildes)

Veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšana

Jaunu darba vietu veidošana tūrisma nozarē

Jaunu darba vietu veidošana lauksaimniecībā

Jaunu darba vietu veidošana citās (ar tūrismu un lauksaimniecību nesaistītās)

nozarēs

Ceļu, ielu infrastruktūras nodrošināšana

77.50%

80.10%

86.40%

87.50%

87.90%

Projekti 4.1.3.pasākumā

ReģionsIedzīvotāju skaits uz

01.01.2009.

Ieviestie projekti

413.pas.

Pierīga bez Jūrrmalas 329 637 258

Zemgale bez Jelgavas un Jēkabpils 190 015 189

Kurzeme bez Liepājas un Ventspils 173 911 173

Vidzeme bez Valmieras 208 205 222

Latgale bez Daugavpils un Rēzeknes 203 263 253

Kopā reģioni bez lielpilsētas 1 105 031 1 095

Biedrība “Preiļu rajona partnerība” 

Biedrība “Darīsim paši”

Biedrība “Bauskas rajona lauku partnerība”

Biedrība “Sateka” 

Biedrība “Dobeles rajona lauku partnerība” 

Biedrība “Liepājas rajona partnerība” 

Biedrība “Ludzas rajona partnerība” 

Biedrība “Balvu rajona partnerība” 

Rīgas rajona Lauku attīstības biedrība

Biedrība “Daugavpils un Ilūkstes novadu partnerība “Kaimiņi”” 

Biedrība “Abulas lauku partnerība” 

Biedrība “Ziemeļkurzemes biznesa asociācija” 

Biedrība “Kandavas Partnerība” 

Biedrība “Jūrkante” 

Biedrība “Lauku partnerība “Upe 8”” 

Biedrība "Pierīgas partnerība" 

Biedrība "Ropažu partnerība"

Biedrība “Vidzemes lauku partnerība “Brasla”” 

Biedrība "Gaujas Partnerība" 

Biedrība “Seši krasti” 

0 10 20 30 40 50 60 70

Ieviesto proj. skaits 413.pas.

Kopējais iedzīvotāju skaits VRG darbības teritorijā

Galvenie secinājumi par VRG stratēģijām un atbalstītajiem projektiem

Visas aplūkotās VRG stratēģijas pēc vīziju uzstādījuma atbilst plānošanas reģiona stratēģijai. Dažkārt pat stratēģiskās prioritātes sakrīt vai ir pārmantotas tieši no plānošanas reģiona stratēģijas

Diskutabls ir jautājums par līdzsvaru starp dažāda veida projektiem. VRG pārsvarā īsteno sociālas nozīmes projektus. Pastāv tendence izmantot VRG finansējumu tādiem projektiem, kas nespēj sevi noteiktā laika periodā atpelnīt.

Viens no izskaidrojumiem, kādēļ netiek iesniegti un atbalstīti projekti, kas saistās ar uzņēmējdarbību ir fakts, ka šajā gadījumā tiešie labuma guvēji būs atsevišķi indivīdi nevis lielākā daļa teritorijā dzīvojošie.

Galvenie secinājumi par VRG stratēģijām un atbalstītajiem projektiemlielā projektu skaita dēļ un daudzo VRG dēļ gan pašās VRG,

gan starp tām trūkst plānošanas koordinācijas, kādēļ projekti mēdz pārklāties gan pašās VRG teritorijās, gan arī starp tām. Lai to novērstu, nepieciešams veikt VRG teritoriju darba uzraudzību starp -VRG teritoriju līmenī

ļoti retās VRG stratēģijās uzņēmējdarbības attīstība ir noteikta kā viena no prioritātēm

izvērtējot projektus pret stratēģijām, jāsecina, ka no VRG teritoriju viedokļa ir labāk izstrādāt stratēģijas, kurās nav tik sadrumstalota pārvaldība (nav iesaistīts pārāk liels skaits novadu un pārstāvju), jo tas atvieglo savstarpējo koordināciju un darbības ātrumu, attiecīgi paaugstinot darbības efektivitāti

Paldies par uzmanību

e-pasts: elita.benga@lvaei.lv