Embed Size (px)
Citation preview
LATVIEŠU VALODA
ZEMĀKAJAM LĪMENIM A1 un A2
Materiāls ir domāts pamatskolas vecuma bērnu (7-14 g.), kas ārpus Latvijas apgūst latviešu valodu, skolotājiem.Tas ar
autoru atļauju adaptēts no Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas latviešu valodas līmeņu apraksta
pieaugušajiem "Valsts valoda atbilstoši valsts valodas prasmes pārbaudes zemākajam līmenim" un pētījuma "Latviešu
valodas prasmes līmeņi. Pamatlīmenis", kura autori ir Arvils Šalme un Ilze Auziņa.
Materiāla autore/adaptētāja Iveta Grīnberga cer, ka līmeņu apraksts palīdzēs skolotājiem labāk plānot latviešu valodas
mācību procesu, izstrādāt atbilstošas mācību programmas un pārbaudes darbus.
Valodas prasmes līmeņi
Līmenis Raksturojums Eiropā
Zemākais
elementāra valodas
prasme
Izdzīvošanas līmenis (iesākums) A1
Pirmssliekšņa līmenis
(ceļā) A2
Vidējais
patstāvīgi spēj lietot
valodu
Sliekšņa līmenis B1
Progresīvais sliekšņa līmenis
(kāpums) B2
Augstākais
brīvi pārvalda valodu
Valodu lieto gandrīz kā dzimtās valodas
runātājs(prasmīgums) C1
Pilnībā pārvalda valodu kā dzimtās valodas
runatājs
(meistarība)
C2
A1 (Breakthrough) ir zemākais valodas prasmes līmenis, ar kuru sākas jaunas valodas apguve.
Šajā pakāpē valodas lietotājs apgūst ļoti vienkāršas valodas formas, spēj jautāt un atbildēt uz
elementāriem jautājumiem par sevi, dzīvesvietu, pazīstamiem cilvēkiem un viņam piederošām lietām,
veidot vienkāršus izteikumus saistībā ar labi zināmiem tematiem un saziņas jomām, lieto ļoti vienkāršus
valodas līdzekļus, ierobežotu, nodarbībās apgūtu, konkrētām situācijām atbilstošu vārdu un frāžu
krājumu.
A2 līmenī (Waystage) lielāks akcents ir likts uz valodas sociālajām funkcijām un
komunikatīvas darbības praksi. Valodas lietotājs prot saziņā lietot vienkāršas pieklājības formas
(sasveicināšanās, uzrunāšana, uzaicinājuma izteikšana, atbilde uz uzaicinājumu), prot apjautāties par
saziņas partnera sajūtām un emocionālo stāvokli, uzzināt jaunumus un iegūt citu informāciju, uzdot
jautājumus un atbildēt uz jautājumiem par dažādām tēmām. Šajā līmenī tiek pilnveidota prasme veidot
sarunu, piemēram, apspriesties par to, ko darīt, kurp doties, ar ko tikties u. tml. Šajā līmenī tiek apgūta arī
prasme lietot valodu ceļojuma laikā.
ZEMĀKAIS LĪMENIS
VISPĀRĪGS LĪMEŅA APRAKSTS
RUNĀTPRASME
Dialogs
Sapratne Saprot lēnā tempā runātu vienkāršu tekstu par ikdienas,
personīgiem un citiem pazīstamiem tematiem.
Dažkārt nepieciešams atkārtot vai paskaidrot sarežģītākas frāzes
vai jautājumus.
Saziņa Veido īsas, vienkāršas vai lieto jau gatavas, iemācītas frāzes.
Saziņā par ikdienas, personiskiem un zināmiem tematiem izsakās
pietiekami skaidri un saprotami. Citos gadījumos var pateikt tikai
to, ko tiešām zina.
Prot uzdot vienkāršus jautājumus.
Dažkārt nepieciešams sarunas partnera atbalsts.
Monologs
Prot sniegt īsu, vienkāršu informāciju.
Prot nosaukt, elementāri aprakstīt un raksturot pazīstamas lietas un parādības,
kā arī notikumus, kas saistīti ar paša pieredzi.
Lingvistiskā
kompetence
Vārdu
krājums
Vārdu krājums pietiekams elementārai saziņai par ikdienas
tematiem (personiskiem, zināmiem).
Runā izmanto sadzīvē biežāk lietotos vārdus un frāzes par labi
pazīstamām tēmām.
Pareizi lieto tikai ierobežotu vārdu krājumu. Dažkārt mēģina
nezināmus vārdus aizstāt ar savas dzimtās valodas vārdiem.
Runas
plūdums
un izruna
Runā diezgan skaidri, taču lēni, ar pauzēm. Dažkārt tiek meklēti
vajadzīgie vārdi un runa kļūst sliktāk uztverama. Pārsvarā lieto
savas dzimtās valodas skaņas un skaņu savienojumus.
Cenšas veidot loģiski saistītu runu.
Pieļautās kļūdas atsevišķos gadījumos var traucēt saziņu.
Gramatika Runā vienkāršos nepaplašinātos vai īsos paplašinātos teikumos.
Lieto vienkāršas un vienveidīgas gramatiskās konstrukcijas.
Pieļauj tipiskas gramatiskās kļūdas, kuras dažkārt var traucēt
saziņu.
KLAUSĪŠANĀS PRASME
Uztver un saprot lēnā tempā un skaidri formulētu savām vajadzībām un interesēm atbilstošu tekstu,
kurā ir atpazīstami vārdi/ frāzes/ teikumi.
Uztver un saprot tēmu, galveno domu un svarīgāko informāciju neliela apjoma vienkāršā monoloģiskā
runā (īsus paziņojums, sarunas u.c.).
Garākos tekstos par mazāk zināmu vai nezināmu tēmu uztver tikai atsevišķus vārdus un izteikumus.
Konteksts vai attēls palīdz saprast dzirdamo tekstu.
Dažkārt nepieciešams runu atkārtot, pārfrāzēt un /vai palēnināt.
LASĪTPRASME
Prot lasīt un saprot savām vajadzībām un interesēm atbilstošus apjomā īsus tekstus par zināmām
tēmām.
Saprot informāciju no dažādiem vienkāršiem informācijas avotiem (plakātiem, katalogiem,
ēdienkartēm, sludinājumiem, īsām personīgām vēstulēm un zīmītēm, daiļtiteratūras).
Prot lasītajā tekstā atrast nepieciešamo informāciju. Var uztvert un saprast galveno domu vienkāršā
tekstā, kā arī uztvert detaļas, ja teksts ir par zināmu tēmu.
Tekstus par nezināmām tēmām uztver fragmentāri, saprot tajos atsevišķas frāzes, teikumus. No
konteksta var saprast arī dažus nezināmus izteicienus un uztvert teksta pamatdomu.
RAKSTĪTPRASME
Informācijas
pieraksts
Prot īsi pierakstīt sev vajadzīgo informāciju (uzrakstīt numurus, datumus,
adreses). Var pierakstīt vienkāršas atzīmes vai piezīmes par dzirdēto, ja
runātais teksts formulēts īsi, skaidri un lēni.
Informācijas
sniegšana
Prot rakstiski sniegt īsu, vienkāršu informāciju par zināmām ikdienas
situācijām, par personīgiem un interesējošiem tematiem.
Prot aprakstīt un īsi raksturot pazīstamas lietas un parādības.
Prot uzrakstīt vienkāršus lietišķos rakstus (apsveikumus, ielūgumus) un
ļoti īsas personiskas vēstules vai zīmītes.
Lingvistiskā kompetence
Ortogrāfija Izprot atbilstību starp skaņām un burtu rakstību.
Lieto gandrīz visus latviešu valodas alfabēta burtus.
Prot pareizi uzrakstīt sadzīvē biežāk lietotus vārdus.
Nereti vārdu rakstība neatbilst pareizrakstības normām.
Vārdu
krājums
Vārdu krājums pietiekams elementārai saziņai par ikdienas
tematiem. Pareizi lieto tikai ierobežotu vārdu krājumu.
Izmanto sadzīvē biežāk lietotos vārdus un frāzes.
Gramatika Raksta īsos, vienkāršos teikumos.
Prot izmantot apgūtās vārdformas izteikumu veidošanā.
Pareizi lieto vienkāršas gramatiskās konstrukcijas.
Gandrīz sistemātiski pieļauj tipiskas kļūdas, taču tās parasti
netraucē uztvert rakstīto.
Ievēro pieturzīmju lietojumu teikuma beigās.
Mācību programmas izveides priekšnosacījumi
Lai izveidotu pēc iespējas atbilstošāku mācību programmu, piemērotu skolēniem, kuri apgūst latviešu
valodu ārpus Latvijas, jānoskaidro un jāievēro šādus jautājumus:
kādas ir tās darbības vietas un situācijas, kurās skolēnam ir jālieto latviešu valoda un kādās
sociālajās lomās viņam ir jāiejūtas (piem., latviešu skola, vietējā latviešu sabiedrība,
ģimene);
ar kādiem cilvēkiem valodas apguvējam ir jākontaktējas (piem., vecāki, māsas un brāļi,
draugi latviešu skolā un Latvijā);
kādi priekšmeti tiek lietoti skolēna ikdienā (piem., skolā vai mājās);
kādi konkrēti uzdevumi skolēnam jāveic (piem., jāsarunājas ar draugiem Latvijā pa Skypu,
jāraksta e-pasta vēstules);
ar kādām tēmām skolēnam ir jāsaskaras (piem., brīvais laiks, mūzika, sports);
kas un cik lielā mērā skolēnam ir un būs jārunā, jālasa, jāklausās un jāraksta;
kādi ir apstākļi, kuros notiek valodas apguve (mājās un/vai tikai latviešu skolā);
kādas kultūras zināšanas skolēnam ir nepieciešamas (piem., zināšanas par literatūru,
tradīcijām, svētku svinēšanu);
kādas vispārīgās prasmes skolēnam visvairāk nepieciešamas (piem., prasme iegaumēt jaunos
vārdus);
kā saglabāt skolēna latvietību, tomēr neradot pārpratumus savai identitātei atšķirīgā vidē –
amerikāņu sabiedrībā.
Valodas apguves programmas pamatnostādne
Pirms valodas apguves uzsākšanas jābūt skaidriem mācību uzdevumiem un mērķiem, kā arī veidiem
un metodēm, kā tos sasniegt. Lai mācību process būtu pietiekami kvalitatīvs un efektīgs, svarīgs posms
pirms mācību uzsākšanas ir konkrētā mācību priekšmeta programmas izstrāde. Mācību programmu mērķi
var būt dažādi.
Mūsu piedāvātie standarti latviešu valodas apguvei ir veidoti, par primāro uzskatot valodas
komunikatīvo un kultūras kompetenci, kas nodrošina veiksmīgu saziņu. Kompetence ir zināšanu, prasmju,
pieredzes un izpratnes kopums. Valodas komunikatīvā kompetence ir prasme izvēlēties komunikācijas
uzdevumiem un nosacījumiem atbilstošus valodas līdzekļus. Kultūras kompetence ir zināšanas par latviešu
kultūru un tradīcijām.
Valodas komunikatīvā kompetence ietver:
lingvistisko kompetenci (leksisko, gramatisko, semantisko un fonoloģisko) – zināšanas par
valodas sistēmu un prasme uz šo zināšanu pamata saprast un pašam veidot gramatiski pareizu
tekstu;
sociolingvistisko kompetenci – spēju izmantot un pārveidot valodas struktūras atkarībā no
situācijas (piem., zināt, ka draugus uzrunā ar “tu”, bet pieaugušos ar “jūs”);
stratēģisko kompetenci – spēju izmantot verbālās un neverbālās jeb t.s. komunikatīvā
stratēģijas, lai nodrošinātu saziņu apstākļos, kad valodas lietotāja valodas prasme ir
nepietiekama (pārjautāt, atkārtot, izmantot mīmiku, žestus u.tml.);
kultūrsociālo kompetenci – noteiktu zināšanu līmeni par sociālo un kultūras kontekstu, kurā
valoda tiek lietota (piem., cilvēku sabiedrība, tradīcijas, svētki utt.)
Tēmas
Vispārīgās tēmas: par sevi, māja un tuvākā apkārtne, ikdienas dzīve,
brīvais laiks un izklaides, ceļojumi, kontakti ar citiem cilvēkiem, veselība, izglītība, iepirkšanās,
ēdieni un dzērieni, ģeogrāfiskas vietas, valodas, laika apstākļi, gadalaiki.
Detalizēts pārskats par tēmām un valodas lietojumu.
Ziņas par sevi
Pamatinformācija Biogrāfiskie dati – vārds, uzvārds, dzīves vieta, tālrunis,
dzimšanas datums, tautība, valodu prasme, skola, intereses.
Ziņas par savu ģimeni
Ģimenes locekļi, to izskats, raksturs, nodarbošanās un intereses.
Savstarpējās attiecības, vecāki un bērni, māsas un brāļi.
Notikumi ģimenes dzīvē.
Draugi un paziņas
Iepazīšanās apstākļi, draugu raksturojums.
Dzīvesvieta
Dzīvesvieta. Dzīves vietas tipi – māja pilsētā, lauku māja,
dzīvoklis pilsētā vai laukos.
Dzīvokļa/ mājas atrašanās vieta. Tās apkārtne. Tuvums un tālums.
Istabas, to iekārtojums. Mēbeles. Kur kas atrodas.
Virtuve, ikdienā lietojamie sadzīves priekšmeti, iekārtas.
Ikdiena
Laika posmi
Diena, nedēļa, mēnesis, gads, gadsimts. Dienas gājums. Rīts, diena,
pusdiena, pēcpusdiena, vakars, nakts. Dienas plānojums ar
vienkāršām pulksteņa laika norādēm.
Skola
Stundas, stundu sākums, beigas, ilgums, agrums, vēlums.
Mājsaimniecības darbi
Pienākumu sadale ģimenē ikdienas darbu veikšanai pilsētā/ laukos.
Ēdienreizes
Brokastis, pusdienas vakariņas. Ēdieni un dzērieni. Ēdienu un
dzērienu daudzuma vienības. Veselīgs uzturs. Pārtikā lietojamie
produkti. Ēdienu gatavošana. Vienkāršu ēdienu gatavošanas receptes.
Latviešu nacionālie ēdieni (pīrāgi, pelēkie zirņi, Jāņu siers).
Izglītība, nākotnes profesija
Izglītība un
valodas apguve
Skola, dažādas svešvalodas.
Skolotāji un skolēni.
Mācību priekšmeti. Ar zināšanu apguvi saistītās darbības. Zināšanu
vērtējums, pārbaudes veidi (kontroldarbi, pārbaudes darbi, ieskaites,
eksāmeni u.c.).
Skolas iekārtojums, dažādas telpas – klases, bibliotēka, zāle.
Profesijas
Dažādas profesijas. Vecāku profesijas. Mana nākotnes profesija.
Ko dara katras profesijas parstāvji.
Brīvais laiks. Vaļasprieks
Atpūtas iespējas
Atpūtas brīži un brīvdienas.
Atpūta mājās un ārpus mājas.
Individuāli, ar draugiem un kopā ar ģimeni.
Atpūta brīvā dabā.
Atpūta dažādos gadalaikos.
Pasīvā un aktīvā atpūta.
Vaļasprieks.
Kultūra un māksla
Kultūras un mākslas iestādes.
Muzejs. Izstādes, kolekcijas. Mākslas darbi, mākslinieki.
Teātris, teātra izrādes. Opera un balets. Koncerti, skaņdarbi, mūzikas
instrumenti. Cirks.
Latvijā notiekošie tradicionālie kultūras pasākumi – koncerti, festivāli,
svētki, piem., Dziesmu un deju svētki.
Izpildītāji ( mūziķi, mūzikas grupas, aktieri u.c.).
Nodarbības dažādos kursos, pulciņos, pašdarbības kolektīvos.
Bibliotēka. Grāmatas, to saturs, žanrs un autori. Periodisko izdevumu
lasīšana.
Televīzijas pārraides.
Informācijas par kultūras un mākslas dzīvē notiekošo ieguves veidi – prese,
radio, televīzija, internets, dažādas mājas lapas.
Svētki
Ģimenes svētki. Ģimenes svētku tradīcijas ( piemēram, dzimšanas diena,
pirmā skolas diena, izlaidums u.c.).
Gadskārtu svētki (piemēram, Ziemassvētki, Lieldienas u.c.).
Valsts svētki ( piemēram, Latvijas Republikas proklamēšanas diena,
Lāčplēša diena u.c.).
Gatavošanās svētkiem, svētku norise.
Ģimenes locekļu pienākumi svētku gatavošanā. Ielūgums ciemos.
Apsveikums. Dāvanu izvēle un iegāde.
Dziesmas, dejas, rotaļas.
Sports
Profesionālais un amatieru sports.
Sporta veidi. Sportisti un līdzjutēji.
Individuālais un komandu sports.
Sporta nodarbību vietas. Sporta inventārs.
Ceļošana
Latvija un pasaule. Ceļojumu maršruti, vietas ko apskatīt.
Ceļošanas veids ( kājām, ar velosipēdiem, mašīnām, autobusiem,
lidmašīnām, laivām un kuģiem).
Virziens (taisni uz priekšu, pa labi, pa kreisi).
Cilvēks mūsdienu sabierībā
Cilvēku raksturojums
Ķermeņa daļas, izskats.
Apģērbs.
Rakstura īpašības.
Nodarbošanās.
Veselība un slimība
Veselīgs dzīvesveids.
Pasīvs dzīvesveids.
Slimība, kaites. Veseļošanās.
Pirts.
Draugi
Kopējas intereses.
Kopā pavadīts laiks.
Sarunas, e-vēstules.
Iepirkšanās
Veikali un tirgus
Pirkšana un pārdošana.
Preces cena un kvalitāte.
Pārtikas preces, to nosaukumi, īpašības.
Apģērbi, to nosaukumi, lielums, krāsa, īpašības. Tautas tērpi.
Bērnu rotaļlietas, galda spēles.
Gadatirgus
Rudens gadatirgi Latvijā.
Amatnieku tirgi.
Preces, ko tur var nopirkt.
Valsts un sabiedrība
Latvijas
ģeogrāfiskais
novietojums
Latvija – Eiropas valsts. Valsts robežas. Latvijas klimats.
Latvijas
administratīvais
iedalījums
Latvijas kultūrvēsturiskie apgabali (novadi).
Latvijas pilsētas, rajoni, pagasti, ciemati, ciemi, mājas.
Rīga – Latvijas galvaspilsēta. Ielas, dažādas vietas pilsētā.
Vecrīga.
Latvijas daba un
kultūra
Upes, ezeri, meži, kalni. Dabas objekti, nacionālie parki.
Augu un dzīvnieku valsts.
Aizsargājamie dabas un kultūrvēsturiskie objekti.
Tradicionālie kultūras pasākumi. Nozīmīgi kultūras un vēstures pieminekļi.
Muzeji. Ievērojami kultūras cilvēki.
Valsts simboli Himna, karogs, ģerbonis. Valsts svētki – kad svin, kā svin.
Valsts un cilvēks Valsts sabiedriskās un politiskās dzīves aktuālie notikumi.
ZEMĀKAJĀ LĪMENĪ APGŪSTAMIE TEKSTU TIPI
Valodas prasmju apzīmējumi ( L – lasīšana; Ru – runa; K – klausīšanās; R – rakstīšana )
Tekstu tips un veids Prasme Piezīmes
Adrese
Afiša
Anketa
Apsveikums
Biļete
Dienasgrāmata
Ēdienkarte
Ielūgums
Īsa biogrāfija
Izkārtne
Kalendārs
Karte
Naudas zīme
Nosaukumi
Noteikumi
Programma (TV, radio)
Reklāma
Saraksts (transporta
kustības u.c.)
Saruna // intervija
Sludinājums (periodikā,
TV, radio )
Tabula
Uzraksts
Vēstule vai e-vēstule
Vizītkarte
Zīmīte
Ziņas
Dzejolis
Īss stāsts
Komikss
Dialogs/saruna
L, Ru, R
L
L, R
L, R, Ru
L
L, R
L, Ru
L
L, K
L, Ru
L, Ru
L
L
L
L, K
L, K
L, Ru, K
L, Ru, K
L, K
L
L
L
L, R
L, R
L, R
L, K
L, Ru, K
L, K
L
L, K, Ru
Sava un citu adreses
Svarīgākā informācija ( kas, kad, kur )
Personas dati par sevi un saviem ģimenes locekļiem
Personiska rakstura, sakarā ar ko, adresāts, kas raksta, kad, kur
Pielietojums, cena, laiks, vieta. Skaitļi.
Laiks, no cikiem līdz cikiem, no kura laika līdz kuram
Ēdienu nosaukumi, cenas
Kam adresēts, sakarā ar ko, kad, kur
Pamatinformācija (dzimšanas dati, dzīvesvieta, izglītība, intereses,
par sevi un ģimenes locekļiem)
Nosaukumos minēto jēdzienu nozīme
Gads, gadalaiks, mēnesis, diena, datums, personvārdi, svētki
Vietu nosaukumi
Naudas vienības nosaukuma nozīme, valsts, skaitļi
Nosaukumā minēto jēdzienu nozīme
Svarīgākā informācija (kas jādara, ko nedrīkst darīt)
Svarīgākā informācija ( kas, kur, kad)
Svarīgākā informācija (ko reklamē, kur un kad notiek, cena)
Uz kurieni, no kurienes, kad, cik ilgi
Personas dati par sevi, ģimeni, darbu, interesēm
Par ko, kas, kur, kad, cik ilgi, cena
Svarīgākā informācija (minēto jēdzienu nozīme, skaitļi )
Nosaukumos, īsos vārdu savienojumos izteiktais saturs
Personiska rakstura, norādot, kam adresēts, kas adresē, kur, kad
Personas vārds, uzvārds, profesija, adrese, skaitļi
Personiska rakstura, par ko
Svarīgākā informācija (kas, kur , kad)
Par ko tas ir
Kas notiek, ko dara galvenie tēli
Par ko tas ir, galvenie varoņi, ko viņi dara
Kas runā, par ko runā
Formālās GRAMATIKAS MINIMUMS, kas apgūstams A1 un A2 līmenī
Formālo gramatiku jeb latviešu valodas gramatikas formas (lietvārdu locījumi, darbības vārdu
personu formas) ir svarīgi apgūt, jo latviešu valoda pieder pie tā saucamajām “lokāmām” valodām.
Vārda locījums/galotne maina vārda vai pat vesela teikuma nozīmi. Piemēram, Elizabete (nominatīvs)
ir meitene. Elizabetei (datīvs)ir kaķis.
Lietvārds 1. Lietvārdu locīšana (nom., ģen., dat., akuz., lok.,
vok.) visās deklinācijās vienskaitlī un daudzskaitlī.
2. Līdzskaņu mija 2. dekl. biežāk lietotos vārdos
3. Atvasinātās formas ar
- ītis; - īte;
- iņš; - iņa;
- tiņš; - tiņa;
- šana.
4. Vienskaitlinieki un daudzskaitlinieki
5. Biežāk lietojamo īpašvārdu pareizrakstība:
5.1. Personvārdi.
5.2. Ielu un ģeogrāfiskie nosaukumi.
5.3. Grāmatu, periodisko izdevumu nosaukumi.
2. Brālis, skapis, zīmulis, tētis,
latvietis, vīrietis u.c.
3.
Mazulītis, meitenīte, kaķenīte;
vectētiņš, dēliņš, māmiņa;
gredzentiņš, alutiņš, lietutiņš;
lasīšana, skriešana, peldēšana.
4. Piens, gaļa, medus, durvis, milti,
svārki, kāzas, ļaudis, svētki, iesnas,
meli, Cēsis, Talsi.
5.1. Jānis Bērziņš.
5.2. Brīvības iela, Latvija, Usmas
ezers.
5.3. Grāmata “Pepija Garzeķe”,
laikraksts “Neatkarīgā Rīta Avīze”.
Īpašības
vārds
1. Īpašības vārdu nenoteiktās galotnes.
2. Īpašības vārdu ar nenoteikto galotni locīšana
visās deklinācijās vienskaitlī un daudzskaitlī.
3. Īpašības vārdu un lietvārdu galotņu saskaņojums.
4. Biežāk lietoto īpašības vārdu salīdzināmās
pakāpes.
1. Jauks, skaists, jauns utt.
2. Labs draugs, laba drauga, labam
draugam, labu draugu...
3. Silts laiks. Silta diena. Silti cimdi.
4. Salīdz. pakāpes vārdiem, piem.,
liels-lielāks-vislielākais
Vietniek-
vārds
1. Vietniekvārdu veidi:
1.1. Personas.
1.2. Norādāmie.
1.3. Jautājamie un attieksmes.
1.4. Nenoteiktie.
2. Personas un norādāmo vietniekvārdu lietojums.
3. Personas, norādāmo un jautājamo vietniekvārdu
locīšana vienskaitlī un daudzskaitlī.
4. Personas vietniekvārdu pareizrakstība vēstulēs.
1.1. Es, tu, viņš, viņa, mēs, jūs, viņi,
viņas.
1.2. Tas, tā, šis, šī.
1.3. Kas, ( vispārināti) kurš, kura,
kāds, kāda (par īpašībām, pazīmēm).
1.4. Kas, kāds, kurš.
2. Es esmu skolnieks. Tas ir mans
kaķis.
3. Es, manis, man, mani, manī...
4. Tu un Jūs
Skaitļa
vārds
1. Pamata skaitļa vārdi.
2. Kārtas skaitļa vārdi, to locīšana
3. Skaitļa vārdu locīšana biežāk lietotajās situācijās,
atbildot uz jautājumiem:
Cik ? Kāds skaits?
Kurā?
Kurš?
Cikos? No cikiem? Līdz cikiem?
1. Viens, divi, trīs… Viens kaķis,
viena pele…
2. Pirmais, otrais, trešais…
Pirmajā, no otrā līdz trešajam…
3. Ci
Cik ir pulkstenis?
Kurā datumā?
Kurš pirmais nāks atbildēt?
Cikos sākas koncerts?
Apstākļa
vārds 1. Apstākļa vārdu nozīmes un lietojums:
1.1. Laika apstākļi.
1.2. Vietas apstākļi.
1.3. Mēra apstākļi.
1.4. Veida apstākļi.
1.5. Cēloņa un nolūka apstākļi.
1.6. Stāvokļa apstākļi.
2. Salīdzināmās pakāpes.
1.1. Šodien, rīt, vakar, tagad, tad, kad,
vēlāk, agrāk, reiz.
1.2. Kur, nekur, tur, te, šeit, blakus,
ārā, iekšā, lejā, pretī.
1.3. Daudz, maz, ļoti, mazliet.
1.4. Lēni, ātri, klusi, skaļi.
1.5. Kāpēc, tāpēc.
1.6. Bail, žēl.
2. Daudz, vairāk, visvairāk ...
Darbības
vārds
1. Tiešie un atgriezeniskie darbības vārdi.
2. Darbības vārdu locīšana tagadnē, pagatnē,
nākotnē.
3. Īstenības izteiksmes darāmās kārtas vienkāršā
tagadne, pagātne un nākotne.
4. Vajadzības izteiksme biežāk lietotos vārdos.
5. Biežāk lietotās pavēles izteiksmes formas.
6. Vēlējuma izteiksme
7. Atsevišķu saliktās tagadnes formu lietojums.
1. spēlēt, spēlēties
2. Es lasu, tu lasi, viņš lasa...
3. Es lasu grāmatu. Es lasīju grāmatu.
Es lasīšu grāmatu.
4. Jāstrādā, jāpērk, jāraksta, jālasa,
jāmācās, jāiet, jādomā, jādzird,
jāstāv, jābrauc, jāņem, jāaizmirst,
jāapklust, jāaug, jāpazīst, jāzina,
jāceļ, jāguļ u.c.
5.Celies! Celieties! Sēdies! Sēdieties!
Noliec! Nolieciet! Paņem! Paņemiet!
Parādi! Parādiet! Saki! Sakiet! Lasi!
Lasiet! Raksti! Rakstiet! Brauc!
Brauciet! Ej! Ejiet!
6. Es gribētu iet uz kino.
Ja es būtu Latvijas prezidents...
7.Es esmu bijis/bijusi Rīgā. Es esmu
dzimis/dzimusi ...
Prievārds Prievārdu saistījums ar lietvārdiem vienskaitlī un
daudzskaitlī.
Pie, uz ( kur?), no, zem, aiz, bez, pēc,
pirms + lietv. viensk. ģenitīvā.
Līdz + lietv. viensk. datīvā.
Ar + akuzatīvs
Uz (uz kurieni?) ap, pret, starp, pa,
par + lietv. viensk. akuzatīvā.
Daudzskaitlī ar lietv. datīvā.
Saiklis Saikļu lietojums
Sakārtojuma saikļi un, vai, jeb, bet
Pakārtojuma saiklis kā
Un – saista vienlīdzīgus teikuma
locekļus;
Vai – saista nozīmē atšķirīgus
vārdus;
Jeb – saista nozīmē līdzīgus vārdus;
Bet – norāda pretstatu;
Kā – lieto salīdzinot.
Partikula Partikulu veidi un lietojums
Apgalvojuma – jā
Nolieguma – nē
Jautājuma – vai
Apšaubāmības – varbūt
Vēlējuma – lai
Jā, es gribu saldējumu.
Nē, man nepatīk kaķi.
Vai tu šodien iesi uz kino?
Varbūt vakarā iešu.
Lai jums laba diena!
Izsauk-
smes
vārds
1. Bieži lietojamie izsauksmes vārdi, kas veidoti
no vārdu savienojumiem.
2. Šo vārdu nozīmes un lietojums.
Labrīt, labvakar, labdien, paldies.
Komunikatīvās gramatikas minimums, kas apgūstams A1 un A2 līmenī:
Komunikatīvā gramatika parāda, kā gramatiskās formas funkcionē jeb ir lietojamas
teikumos/tekstos. Ja skolēns apgūs tikai gramatiskās formas un nezinās, kā tās lietot, gramatikas
zināšanām nebūs lielas nozīmes. Savukārt, ja viņš apgūs komunikatīvo gramatiku, bet lietos
nepareizas galotnes, runātais vai rakstītais teksts būs nesaprotams vai pat pārprotams.
Šajā tabulā ir apkopots valodas lietojums atkarībā no saziņas jeb komunikatīvā uzdevuma. Piemēram,
skat. 1.2. Ja skolēns grib raksturot sevi vai kādu citu savu klasesbiedru, tad viņam jāprot pateikt –
Jānis ir skolēns. Viņš ir no Vācijas. Viņam ir jauna cepure utt.
Skolotājam nav tik svarīgi zināt tabulā lietotos saīsinājumus (PRON nor. nom), kas ir atrodami
trekninājumā (bold). Tabula piedāvā piemērus, kas ir slīprakstā (italic). Šie piemēri palīdzēs
skolotājam labāk izprast, kāds komunikatīvās gramatikas minimums jeb valodas lietojums skolēnam
jāapgūst A1, A2 līmenī. Tabulās lietoto saīsinājumu saraksts pievienots beigās.
Komunikatīvie
uzdevumi
Valodas lietojums
(valodas komunikatīvās funkcijas realizācija) A1 A2
1.Informācijas sniegšana un ieguve
1.1. Identificēšana,
nosaukšana un norādīšana
(arī ar žestu)
PRON nor. nom. Tas. Tie tur.
—
S nom.
Koks. Māja.
—
PRON nor. nom. + COP fin. būt
+ S nom.
Tā ir māsa.
—
PRON pers./S nom. + COP fin.
būt + S nom.
Viņš ir students.
Jānis ir skolotājs.
—
1.2. Raksturošana NOM nom.+ COP fin. + S nom.
[Mana] māsa ir skolniece.
PRON pers./S nom. + Cop fin. būt + TD
Es esmu no Vācijas.
Brālis ir mazs.
PRON nor./S + TD
[Šis] autobuss iet uz centru.
PRON pers. dat. + TD
Viņam ir jauna cepure.
1.3. Stāstīšana Stāstījuma teikums Es lasu grāmatu.
1.4. Stāstīšana: nolieguma
izteikšana
ne~V Es nelasu grāmatas.
1.5. Jautāšana
1.5.1. Jautājums
apstiprinājuma
saņemšanai
Vai + TD Vai tas ir Rīgas Doms?
1.5.2. Informācijas
noskaidrošana
Vai + TD
Vai tev ir māsa?
Vai Latvijā ir augsti kalni?
Kad, cikos + TD
Kad būs pusdienas?
Cikos ir lekcija?
—
Kur + TD Kur tu esi?
No kurienes/uz kurieni/līdz
kurienei + TD
No kurienes viņš ir?
Uz kurieni jūs brauksiet?
Līdz kurienei iet vilciens?
Cik + TD
Cik tas maksā?
Cik tālu ir Liepāja?
Cik ir pulkstenis?
— Kāpēc/kādēļ +TD Kāpēc tu nebiji skolā?
Kādēļ tu brauci uz Liepāju?
Ko + NOM + V fin. darīt + TD
Ko tu darīsi rīt?
Ko Anna darīja vasarā?
— F
Sakiet, lūdzu
Vai jūs [man] varat pateikt
Kas + PRON nor.+ COP fin. būt
Kas tas ir?
Kas + PRON pers. + COP fin. būt Kas jūs esat?
Kas viņi ir?
Kas + ADV + V fin.
Kas tur ir?
Kas tur brauc?
Kam + COP fin. + S? Kam ir zīmulis?
Kam garšoja salāti?
Kāds/kāda/kādi/kādas + TD Kāds šodien būs laiks?
Kāda bija filma?
Kā + TD Kā tevi sauc?
Kā + TD Kā māja [tā ir]?
— Par ko/ar ko + TD Par ko brālis strādā?
Ar ko tu brauc uz darbu?
Ar ko kopā tu brauci uz
Jūrmalu?
1.6. Atbilde uz jautājumu
1.6.1. Apstiprināšana,
nolieguma izteikšana
PART jā + V fin. Jā, ejam.
PART nē + ne~V fin.
Nē, neejam.
PART jā + NOM/TD
Vai tas ir garšīgs? – Jā, [tas ir] garšīgs.
Vai tā ir sēne? – Jā, [tā ir] sēne.
PART nē + COP fin. nebūt + NOM
Vai tā ir sēne? – Nē, [tā] nav sēne.
1.6.2. Informācijas sniegšana (sk. arī 1.1. punktu)
1.6.2.1. Par objektu S nom.
Kas tas ir? – [Tas ir] kanāls.
1.6.2.2. Par laiku S lok./ADV/VS
kad? vasarā, rīt, vakar vakarā
Vasarā es braukšu uz Lietuvu.
Kad jūs bijāt klubā? – Vakar. Vakar vakarā mēs bijām klubā.
PREP + S
kad? no rīta, pēc darba
No rīta iešu pie ārsta.
NUM p. lok./S lok./VS kad?, cikos? deviņos vakarā, deviņos no rīta
Cikos jūs iesiet uz klubu? – Deviņos.
Deviņos mēs iesim uz klubu.
Lekcija būs deviņos no rīta.
1.6.2.3. Par vietu S lok./ADV/VS
kur? pilsētā, tur, pilsētas centrā
Svētdien mēs nebūsim pilsētā. Kur ir Pēterbaznīca? – [Pēterbaznīca ir] tur.
PREP + S
kur? pie ezera, uz teātri
Ģimene bija pie ezera.
Vakarā es iešu uz teātri.
1.6.2.4. Par veidu ADV kā? lēni, ātri
Mēs braucam ātri.
1.6.2.5. Par mēru ADV
cik?, cik daudz? ļoti, diezgan,
mazliet Vai dzīvoklis ir dārgs? – Ļoti
[dārgs]. Dzīvoklis ir ļoti dārgs.
1.6.2.6. Par nolūku S dat.
Kam tā dāvana? – [Tā ir] mātei.
1.6.2.7. Par darbību V fin.
Ko tu vakarā darīsi? – [Es] iešu uz teātri.
1.6.2.8. Ar pamatojumu — tāpēc ka/tādēļ ka + TD Kāpēc tu studē vēsturi? – [Es to
daru], tāpēc ka man patīk
vēsture.
2. Attieksmes izteikšana un noskaidrošana
2.1. Piekrišana
2.1.1. Teiktā saturam F
Jā.
Protams.
Pareizi.
F
[Pa]tiešām.
Tieši tā.
Tā ir.
Piekrītu./Piekrītam.
2.1.2. Pozitīvam
izteikumam
PART jā + TD
Ciemiņi šodien būs. – Jā, būs.
2.1.3. Negatīvam
izteikumam
PART nē + TD
Ciemiņu šodien nebūs. – Nē, nebūs.
2.2. Nepiekrišana F Nē.
F
Nepiekrītu.
Jūs kļūdāties.
[Tam es] neticu.
F
Nepareizi.
Tas ir nepareizi.
Tā nav.
—
2.2.1. Apgalvojuma
noliegšana, nepiekrišana
pozitīvam izteikumam
PART nē + COP fin. nebūt +
NOM
Šodien ir auksts. – Nē, šodien nav
auksts.
Tas ir muzejs. – Nē, tas nav
muzejs.
PART nē + V fin. nebūt +
NOM ģen.
Tev ir draugi. – Nē, [man] nav
draugu.
PART nē + V fin. nebūt
Ārā ir silts laiks. – Nē, [tā] nav.
F
Nav gan.
Nav vis.
Ārā ir silts laiks. – Nav gan.
2.2.2. Nepiekrišana
negatīvam izteikumam
— V fin. + PART gan
Tu nekur neej. – [Nē], eju gan.
2.3. Apstākļu precizēšana
(sk. arī 1.5.1. punktu)
— TD + vai ne
Šodien būs lietus, vai ne?
TD + PART ja
Iesim uz kino, ja?
2.4. Noteiktības, nenoteiktības izteikšana
2.4.1. Šaubas — F
Es šaubos.
Es neesmu drošs/droša.
2.4.2. Pārliecinātība — PART tiešām
Brālis tiešām ceļo pa Ameriku.
— ADV noteikti Mēs noteikti vakarā būsim
mājās.
2.4.3. Iespējamība — PART varbūt Varbūt būs silts.
— iespējams (PART nozīmē)+
TD Iespējams, šodien būs sniegs. 2.4.4. Neskaidrība V fin. nezināt
Es nezinu.
— F
Man/mums [tas] nav skaidrs.
2.5. Nepieciešamība,
vajadzība
— V fin.3 vajadzēt + S akuz. Man vajag darbu.
2.6. Nepieciešamību
noskaidrošana: jautāšana
Ko + PRON/S nom.+ V fin.
gribēt
Ko tu gribi?
Ko Jānis grib?
Vai + Vfin3 vajadzēt + S akuz.
Vai [tev] vajag naudu?
2.7. Spējīgums, prasmes PRON pers. + V fin. Es runāju latviski.
V fin. prast + S akuz. Es protu dzejoli.
— V fin. prast + V inf. Meita prot lasīt.
2.8. Prasmju Vai + PRON pers. + V fin. Vai jūs runājat latviski?
Vai + V fin. prast + S akuz. Vai tu proti dzejoli?
noskaidrošana: jautāšana — Vai + V fin. + V inf.
Vai tu proti lasīt?
2.9. Atļauja F
Jā!
Lūdzu!
F
Protams!
Drīkst!
— V fin. drīkstēt + V inf.
Jūs drīkstat iet.
Te drīkst smēķēt.
— V fin. varēt + V inf.
Tu vari iet.
— F
Te atļauts smēķēt.
2.10. Atļaujas lūgšana — Vai + V fin. drīkstēt + V inf.
Vai [es] drīkstu iet?
Vai + V fin. varēt + V inf. Vai [es] varu iet?
2.11. Atteikšanās dot
atļauju, aizliegums
— V fin. nedrīkstēt + V inf. Jūs nedrīkstat smēķēt.
F
Šeit aizliegts smēķēt.
2.12. Rosinājums, vēlmes V imp.
Ejam! Lasi skaļi! Brauciet tur!
Man/mums, lūdzu, + NOM akuz.
Man, lūdzu, vienu kolu.
F
Dodiet [man], lūdzu
V fin. gribēt + NOM akuz. Es gribu kafiju.
V fin. gribēt + V inf. Es gribu dzert.
— V fin. vēl. gribēt + NOM akuz.
Es gribētu dažus ābolus.
— Vai + V fin. vēl. varēt + V inf.
Vai es varētu nopirkt šo
grāmatu?
Vai mēs varētu apskatīt jūsu
kolekciju?
— V fin. vēlēties + S akuz.
Es vēlos suni.
— V fin. vēlēties + V inf.
Es vēlos ceļot.
2.13. Vēlmju, vajadzību
noskaidrošana: jautāšana
Vai + V fin. gribēt + S akuz. Vai jūs gribat kūkas?
Vai + V fin. gribēt + V inf. Vai tu gribi dzert?
— Ko/vai + V fin. domāt + V inf.
Ko jūs domājat darīt?
Vai tu domā braukt uz jūru?
— Vai + V fin. vēlēties + S akuz. Vai jūs vēlaties kafiju?
— Vai + V fin. vēlēties + V inf.
Vai tu vēlies ceļot?
2.14. Izvēle — F
labāk patīk
Man labāk patīk teātris.
2.15. Izvēles
noskaidrošana: jautāšana
— Kas + F labāk patīk
Kas tev labāk patīk?
2.16. Prieks, patika INTERJ
Ak!
Vai!
—
V fin.3 patikt
Man tas patīk!
Draudzenei patika filma.
—
F
Tas ir lieliski! Tas ir jauki!
Brīnišķīgi!
Cik skaisti! Cik labi!
Ļoti labi!
— F
Man [ir] prieks.
Priecājos!
2.17. Jautājums par
pašsajūtu
— V fin.2 justies Kā jūties?
Kā jūtaties?
2.18. Patika, pozitīvs
novērtējums
ADJ + S nom. laba grāmata, skaista pilsēta, garšīgas kūkas
V fin.3 patikt + S nom. Man patīk pilsēta.
—
V fin.3 garšot + S nom. Man garšo saldējums.
—
— V fin.3 mīlēt + N akuz.
Es mīlu savus bērnus.
2.19. Iebildums, nepatika V fin.3 nepatikt + S nom./V inf.
Man nepatīk ziema.
Brālim nepatīk lasīt.
—
V fin.3 negaršot +S nom.
Man negaršo sīpoli.
Draudzenei negaršo kafija.
—
2.20. Interese par sarunas
partnera viedokli
Vai + V fin.3 patikt Vai tev patīk?
Vai tev patīk Rīga?
Kā + V fin.3 patikt Kā jums patīk pie jūras?
Kas + V fin.3 patikt, nepatikt
Kas tev patīk?
Kas tev nepatīk?
—
Vai + V fin.3 garšot Vai tev garšo?
—
Kas + V fin.3 garšot
Kas tev garšo?
—
2.21. Neapmierinātība Sk. 2.19. punktu. F
Tas ir slikti.
Tas nebija labi.
ADJ auksts, netīrs, negaršīgs, skābs u. c. Laiks ir pārāk auksts.
Istaba ir ļoti netīra.
Pusdienas bija negaršīgas.
Piens ir skābs.
2.22. Ieinteresētība,
interese
F
Ļoti interesanti.
Tas ir interesanti.
Interesanti.
—
— V fin. interesēties Es interesējos par mākslu.
— N akuz. + interesē
Mani interesē politika.
Manus draugus interesē sports.
2.23. Intereses trūkums nav + ADJ +NOM nom.
Tas nav interesants darbs.
Tā nav interesanta grāmata.
F Tas nav interesanti!
F Cik garlaicīgi!
— V fin.3 neinteresēt Mani neinteresē politika.
— V fin. neinteresēties Es neinteresējos par sportu.
2.24. Sarunbiedra interešu
noskaidrošana
— Vai + V fin.3 interesēt
Vai tevi interesē Latvijas arhitektūra?
Kas + V fin.3 interesēt Kas jūs interesē?
— Vai + V fin. interesēties
Vai tu interesējies par latviešu
literatūru?
Par ko + V fin. interesēties Par ko jūs interesējaties?
2.25. Pārsteigums F
O!
Oho!
Ak, vai!
F Vai tiešām [tā ir]?
Tiešām?
Pareizi?
Tas ir pārsteigums!
2.26. Žēlums, vilšanās,
nožēla
F
Man žēl.
F
Žēl. Žēl gan. Vai cik žēl! Cik žēl!
Cik bēdīgi!
2.27. Bailes, bažas — bail no + S ģen.
Man [ir] bail no suņa.
— bail + V inf. Man [ir] bail [te] gulēt.
— V fin. baidīties no + S
Es baidos no suņa.
— V fin. baidīties + V inf.
Es baidos [te] gulēt.
2.28. Mierināšana,
iedrošināšana
F
Būs labi!
F Nebaidies!
Nebaidieties!
Nevajag baidīties.
Nav ko baidīties.
Neuztraucieties!
Nevajag uztraukties!
2.29. Jautāšana par bailēm
vai satraukumu
— F Vai tev bail?
Vai tu baidies?
Vai tu uztraucies?
2.30. Pateicība F
[Liels] paldies!
F
Pateicos!/Pateicamies!
Paldies + S/PRON dat. Paldies [tev]!
Paldies [Jānim]!
Paldies par + S
Paldies par darbu!
Paldies par palīdzību.
2.31. Atbilde uz pateicību F
Lūdzu!
Paldies Jums!
F
Nav par ko.
2.32. Atvainošanās F Atvainojiet!
Piedodiet!
F
[Lūdzu] piedošanu!
2.33. Piedošana (atbilde uz
atvainošanos)
F
Nekas. Nav par ko.
Viss kārtībā.
2.34. Uzslava F
Labi.
Lieliski!
Brīnišķīgi!
Ļoti labi!
F
Nu tas ir labi!
Tas man patīk!
Vareni!
2.35. Negatīvs novērtējums F Slikti.
Nepareizi.
F Tas nav pareizi.
2.36. Iebildums F
Nē!
F Tā nevar.
Tā nedrīkst.
3. Darbības saskaņošana
3.1. Ierosinājums V imp.
Ejam!
Brauc ciemos!
V nāk. Brauksim uz jūru!
Vai + V fin.
Vai brauksim uz jūru?
3.2. Piekrišana
ierosinājumam,
piedāvājumam
F Jā.
Labi.
Jā, labi.
F
Labprāt.
Laba doma/ideja.
Kāpēc [gan] ne.
Protams. Ar prieku!
3.3. Lūgums F
Man ir lūgums.
— F
Vai drīkstu lūgt?
— F Esiet tik laipns
Esiet tik laipna
3.4. Ieteikums — V vēl. varēt+ V inf.
Mēs varētu apmeklēt to izstādi.
— V vēl. vajadzēt + V inf. Tev vajadzētu mācīties.
3.5. Brīdinājums,
aizliegums
F
Uzmanību! Uzmanīgi!
ne~V imp.
Neej [tur]!
Neejiet [tur]!
— V fin. nedrīkstēt + V inf.
Tur nedrīkst iet.
To nedrīkst dzert.
3.6. Iedrošināšana F
Ļoti labi!
Ļoti labi, tālāk!
Ļoti labi, turpini/turpiniet!
3.7. Pamācīšana F + darbības demonstrēšana
Dariet tā!
V imp.
Ņem/ņemiet, liec/lieciet,
tīri/tīriet u. c.
— V inf. liet (traukā),( lēni) maisīt,
cept (20 minūtes)
3.8. Palīdzības lūgšana F
Lūdzu, palīdziet!
Palīgā!
3.9. Palīdzības piedāvāšana — V fin. varēt + V inf.
Vai varu [tev/jums] palīdzēt?
V nāk. palīdzēt
Es tev palīdzēšu.
— V vēl. varēt + V inf.
Es jums varētu palīdzēt.
Vai jūs varētu man palīdzēt?
3.10. Palīdzības atteikšana F Nē, paldies!
Paldies, nevajag!
3.11. Ielūgums — V fin. ielūgt
Ielūdzu tevi/jūs uz koncertu!
Ielūdzam jūs ciemos!
— V fin. aicināt Aicinām apmeklēt mūsu
izstādi!
Aicinām piedalīties sporta
spēlēs!
3.12. Uzaicinājuma
pieņemšana
F
Paldies!
Paldies, būšu!
F
Paldies par uzaicinājumu.
Ļoti patīkami!
Noteikti būšu/būsim.
3.13. Atteikums
uzaicinājumam
— Diemžēl + ne~V fin.
Diemžēl nevaru/nevarēšu būt.
Diemžēl nebūšu.
4. Saziņas sākšana
4.1. Uzmanības
piesaistīšana
F Atvainojiet
Piedodiet
Atvainojiet, cik ir pulkstenis?
F
Atvainojiet par traucējumu!
— V imp.
Klausieties!/Klausies!
Skatieties!/Skaties!
4.2. Uzruna
(sk. arī 5.1. punktu)
S īpašv./VS vok.
Jāni! Bērziņa kungs!
Bērziņa kundze!
4.3. Sasveicināšanās F
Labrīt!
Labdien!
Labvakar!
Sveiki!
Sveiks!
Sveika!
Čau!
—
F + VS/S īpašv. vok.
Sveicināti, Bērziņa kungs!
Labdien, Andri!
4.4. Apjautāšanās par
pašsajūtu
F
Kā tev/jums iet?
Kā tev/jums klājas?
Un tev/jums?
F
Kā jūties/jūtaties?
Kā tev/jums ar veselību?
4.5. Atbilde uz jautājumu
par pašsajūtu
F
Paldies, labi!
Labi.
[Tā] nekas. Normāli.
F
Paldies, jūtos labi/normāli.
Man nav labi.
4.6. Iepazīstināšana
4.6.1. Oficiāla — F
Esiet pazīstami
Lūdzu, iepazīstieties Vai drīkstu jūs iepazīstināt ar
Atļaujiet jūs iepazīstināt ar
Gribētu tevi/jūs iepazīstināt ar
4.6.2. Neoficiāla — F
Esiet pazīstami! Tas/tā ir
Lūdzu, iepazīstieties – Juris.
Es tevi gribu iepazīstināt ar
Iepazīsties, lūdzu, ar
4.7. Atbilde pēc
iepazīstināšanas
F [Ļoti] patīkami!
Jauki!
F
Priecājos iepazīties!
Bija ļoti patīkami ar jums
iepazīties.
4.8. Apsveikums un
vēlējums
F Apsveicu!
Apsveicam!
Laimīgi!
Daudz laimes dzimšanas dienā!
Sveiciens vārda dienā!
Priecīgus Ziemassvētkus!
F Vēlu/vēlam
veiksmi/panākumus/labu
veselību!
Novēlu, lai tev būtu laba
veselība!
Kaut ātrāk būtu vasara!
4.9. Tosti INTERJ
Priekā!
Prozit!
F
Gribu teikt tostu.
Uz tavu/jūsu veselību!
4.10. Atvadīšanās F
Uz redzēšanos!
Līdz rītam!
Laimīgi! Čau!
Atā!
F Visu labu!
Visu jauku!
Uz tikšanos!
Pagaidām!
5. Publiska runa, sarunas veidošana
5.1. Uzruna
5.1.1. Oficiāla — F
Dāmas un kungi! Cienījamās dāmas un godātie
kungi!
Direktora kungs!
5.1.2. Neoficiāla S/VS vok. Jāni!
Anna!
Draugs!
Dārgā draudzene!
5.2. Pauzes ieturēšana (arī izteiksmes veidu, vārdus
meklējot)
— F Vienu momentu!
Pagaidi!/Pagaidiet!
Es padomāšu.
zini/ziniet
5.3. Teiktā precizēšana — F
Piedodiet!
Kļūdījos!
Tā es negribēju teikt.
Tā es nedomāju.
5.4. Viedokļa izteikšana — F manuprāt
es domāju
man liekas
man šķiet
5.5. Numurēšana, secības
noteikšana
NUM pam.
viens, divi, trīs
ADV
pirmkārt, otrkārt, treškārt
5.6. Piemēra minēšana — ADV
piemēram
— F
un tā tālāk
un citi
5.7. Svarīgākā izcelšana,
uzsvēršana
— PART tiešām
[pa]tiešām
ADV
sevišķi
īpaši
5.8. Izcēlums rokrakstā vai
datorrakstā
pasvītrojums
slīpinājums
trekninājums
lielie burti
retinājums
iekrāsojums
teksta vienību sakārtojums, novietojums
5.9. Kopsavilkums — ADV/S lok.
kopumā
nobeigumā
rezultātā
5.10. Sarunbiedra viedokļa
noskaidrošana
(sk. arī 2.24. punktu)
— F
Kā tu domā? Kā jūs domājat?
Kā tev/jums liekas?
5.11. Uzmanības
apliecināšana klausīšanās
procesā
F
Jā.
Nē.
O! Oho!
Protams.
F
Skaidrs. Es saprotu.
Es nesaprotu.
Tiešām?
Pareizi?
Ja?
5.12. Sarunbiedra
pārtraukšana
F
Atvainojiet!/Atvaino!
F Vai drīkst jūs/tevi pārtraukt?
Vai drīkstu jūs/tevi pārtraukt?
5.13. Klausītāju
klusināšana
— F
Lūdzu klusumu!
Klusāk, lūdzu!
5.14. Sarunas kārtības
uzturēšana
Lūdzu + S vok. Lūdzu, Pēteri!
Vārds + S dat. Vārds Pēterim!
5.15. Pamudinājums
turpināt sarunu
F
Lūdzu tālāk.
Tālāk!
F
Lūdzu, turpini/turpiniet!
5.16. Runas pabeigšana F
Paldies!
Paldies par uzmanību!
F
Pateicos! Pateicos par uzmanību!
Bija ļoti patīkami!
Bija ļoti interesanti!
5.17. Telefonsarunas etiķete
5.17.1. Atbildes uz zvanu
darbavietā
— S/PRON nom. +
V fin. klausīties
Jānis Kalniņš klausās!
Direktors klausās! Es klausos!
— S nom./VS darbavietas
nosaukums + lūdzu „Skonto”, lūdzu!
5.17.2. Atbildes uz privātu
telefonzvanu
F Jā!
Lūdzu!
Hallo!
F
Klausos!
S īpašv.
Jānis Bērziņš.
Jānis, lūdzu!
—
5.18. Skaitļu nosaukšana
5.18.1. Vienciparu skaitļi NUM pam. nulle, viens, divi, trīs, septiņi
—
5.18.2. Vairākciparu skaitļi — NUM pam.
divsimt trīspadsmit, divsimt
divdesmit
5.19. Telefona sarunas
sākšana
— F/VS
Labrīt! Labdien! Labvakar!
Jums zvana
Šeit runā
Sveiki, te
5.20. Adresāta
noskaidrošana
— F Es gribu runāt ar
Vai es runāju ar
5.21. Savienošana ar
adresātu
— F
Jā, tūlīt!
Acumirkli!
Pagaidiet!
5.22. Kontakta ar — F sarunbiedru pārbaude Vai tu mani dzirdi?
telefonsarunas laikā Vai jūs mani dzirdat?
(sk. arī 5.11. punktu) Tu klausies?
Jūs klausāties?
5.23. Sarunas atlikšana — V piezvanīšu/zvanīšu +
ADV/S lok.
Piezvanīšu vēlāk.
Piezvanīšu rīt.
Zvanīšu vakarā.
6. Rīcība runas situācijās, kad teiktais nav uztverts, saprasts
6.1. Informēšana par teiktā
nesaprašanu
F
Piedodiet, es nesapratu.
Atvainojiet, es nesapratu.
Es slikti runāju latviešu valodā.
Es slikti saprotu latviešu valodā.
6.2. Lūgums atkārtot teikto F Kā, lūdzu?
Ko tu teici?
Ko jūs teicāt?
F Vai jūs varat atkārtot, lūdzu?
Lūdzu, atkārtojiet!
6.3. Pārjautāšana — F
Vai tu teici
Vai jūs teicāt
6.4. Lūgums paskaidrot F Kas tas ir?
F Ko nozīmē
Ko tas nozīmē?
F
Kā latviski ir Kā to pateikt latviski?
Kā to sauc latviski?
Kā tas ir latviešu valodā?
—
6.5. Lūgums skaidrāk
izrunāt vārdu — F
Lūdzu, pasakiet skaidrāk!
6.6. Lūgums palīdzēt
uzrakstīt
F
Kā raksta
Kā pareizi raksta
6.7. Informēšana par
valodas neprasmi
(sk. arī 6.1. punktu)
F Es to neprotu latviski.
6.8. Lūgums izteikties
lēnāk
F
Lūdzu, lēnāk!
F Lūdzu, runā/runājiet mazliet
lēnāk!
Lūdzu, nerunā/nerunājiet tik
ātri!
Tu runā/jūs runājat ļoti ātri.
6.9. Pārfrāzēšana — F
tas ir, respektīvi
Es gribēju teikt
6.10. Teiktā atkārtošana Precīza vai vienkāršota teiktā
lēnāka atkārtošana (var būt lēnāks
runas temps)
F
Es teicu
6.11. Apjautāšanās, vai
partneris sapratis dzirdēto
— F
Vai tu saprati?
Vai jūs sapratāt?
Vai ir skaidrs?
Vai viss skaidrs?
6.12. Izrunāšana pa burtam vai zilbei
6.13. Vārda piedāvājums, pasakot to priekšā
3. tabula. Latviešu valodas prasmes pamatlīmeņa (A1, A2) apraksts: valodas lietojums atbilstoši cilvēka
darbības jomām
Skolotājs var izmantotot arī šo tabulu, kurā ir dots A1 un A2 līmeņu valodas prasmes apraksts
(paskaidrots, kas skolēnam jāprot) runājot vai rakstot par katru atsevišķu tematu, piemēram, par sevi, savu
māju, brīvo laiku, vaļasprieku, veselību u.c.
Cilvēka
darbības
jomas
Valodas lietojums
A1 A2
1. PRIVĀTĀ JOMA
1.1. Ziņas par personu
Valodas lietotājs
prot mutvārdos un rakstos pēc parauga sniegt
atbildes par savu vecumu, dzimumu, ģimeni, tautību, pilsonību, dzimto vietu, profesiju, kā
arī informēt par citām personām;
prot pa burtam nosaukt savu vārdu, dzīvesvietu
(pilsētu, rajonu, ielu) u. c. datus;
saprot iepriekš paredzamu, īsu un vienkāršu
informāciju, kas ir saistīta ar personu, viņa
dzīvesvietu, profesiju, izglītību un ģimeni.
Valodas lietotājs
prot mutvārdos vai rakstveidā sniegt
ziņas par sevi un citām personām, īsi raksturot cilvēkus;
prot sarunā atbildēt uz jautājumiem
un norādījumiem; saprotami
izteikties, apmainīties ar informāciju,
kas ietver ziņas par personu;
1.1.1. Vārds S
vārds, uzvārds, kungs, kundze
saprot labi strukturētu un skaidru
informāciju par sarunas biedra privāto dzīvi, ziņas par ģimeni, nodarbošanos
un izglītību;
saprot un uzraksta vienkāršu
informāciju elektroniskā saziņas
formā (lietotājvārds, e-pasta adrese,
īsa e-pasta vēstule, elektroniska
veidlapa u. c.).
S k-gs (kungs), k-dze (kundze) – rakstos
S
paraksts, iniciāļi, lietotājvārds
— V
uzrakstīt, parakstīties
F Kāds ir tavs/jūsu vārds un
uzvārds?
Kā tevi/jūs sauc?
Mani sauc
Mans vārds ir
Es esmu
nosaukt vārdu un uzvārdu pa
burtam, uzrakstīt to
S īpašv. (vārds, uzvārds)
1.1.2. Adrese S/VS
adrese, iela, pilsēta, valsts;
F Lūdzu, parakstieties!
Kādi ir jūsu iniciāļi?
nosaukt un uzrakstīt savus iniciāļus
Jānis Bērziņš
mājas/dzīvokļa/istabas/kabineta numurs, stāvs
S/VS (ar dzīvesvietu saistīti objekti un jēdzieni) dzīvoklis, istaba, māja;
dzīvesvieta, gatve, aleja, iela, laukums, bulvāris; pilsēta, lauki, ciems, pasta indekss
V —
dzīvot
ADV/PRON —
kur, kāda
NUM kārtas + S
14. dzīvoklis, 3. korpuss, 5. stāvā
F
Kur jūs dzīvojat?
Kāda ir jūsu mājas/darbavietas adrese?pilna adrese rakstveidā
Jānis Bērziņš
Sporta ielā 15–6/Sporta iela 15 6
Rīgā, Latvijā/Rīga, Latvija
LV-1050
1.1.3. Valstis,
ģeogrāfiskie,
kultūrvēsturiskie
un administratīvie
rajoni, pilsētas,
pagasti, reģioni
S īpašv. (valstis)
Latvija, Igaunija, Lietuva, Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija, Anglija, Vācija,
Francija u. c.
S īpašv. (pilsētas) Rīga, Jūrmala, Ventspils, Liepāja, Daugavpils, Rēzekne, Jelgava; Londona,
Brisele, Roma, Berlīne u. c.
S īpašv. (reģioni, apgabali)
Latgale, Vidzeme, Kurzeme, Zemgale;
Bavārija, Ziemeļitālija, Lapzeme u. c.
V
dzīvot, būt (no)
Es esmu no Rīgas.
Es esmu Rīgas iedzīvotājs.
Es dzīvoju laukos*.
—
— S īpašv. dsk. (pilsētas un apdzīvotās
vietas)
Helsinki, Cēsis, Majori, Dzintari,
Saulkrasti, Ērgļi u. c.
1.1.4. Tālrunis,
e-pasts (sk. arī
2.5.2. punktu)
S
telefons/tālrunis, darba telefons, mājas telefons, mobilais telefons; numurs,
e-pasts, e-pasta adrese, lietotājvārds, profils
V zvanīt, rakstīt; sūtīt, saņemt; atbildēt
— V piezvanīt
NUM pam. 0–9 (telefona numurs
nosaukt atsevišķi vai pa grupām) Kāds ir tavs/jūsu telefona numurs?
Mans telefona numurs ir
—
— e-pasta adrese un citas interneta adreses
(pateikt un uzrakstīt)
Kāda ir tava/jūsu e-pasta adrese?
Mana e-pasta adrese ir
Mans lietotājvārds ir
1.1.5. Dzimšanas
vieta un laiks
S/VS dzimšanas vieta, dzimšanas gads, datums, dzimšanas diena, vārda diena,
dzimšanas dati, nozīmīgi datumi
dzimšanas vieta
(sk. 1.1.3. punktu)
—
NUM kārtas nom. (datums)
1–31
S (gada mēnesis) janvāris, februāris, marts
—
gadskaitlis*
tūkstoš deviņi simti deviņdesmitais gads
F
es esmu dzimis/ dzimusi
F*
Kad?
Kurš datums/mēnesis?
F Kurš gads?
Kurā gadā?
Kura gada kurš datums?
Kura gada kurā datumā?
— pilns datums, vieta*
Esmu dzimis/dzimusi 1982. gada 16. martā (tūkstoš deviņsimt astoņdesmit
otrā gada sešpadsmitajā martā) Liepājā.
1.1.6. Vecums NUM pam. + gads/gadi viens gads, divi gadi
—
F Cik tev ir gadu?
— ADJ sal.
vecāks, jaunāks, vecāks (par);
visvecākais, jaunākais
NUM pam. akuz. + gadus vecs piecus gadus vecs
1.1.7. Dzimums S vīrietis, sieviete, zēns, meitene,
kungs, kundze, jaunietis, jauniete,
pusaudzis, pusaudze
—
1.1.9. Tautība,
pilsonība
S vīr./siev. (tautība)
latvietis/latviete, igaunis/igauniete, zviedrs/zviedriete, dānis/dāniete,
itālis/itāliete, krievs/krieviete, ķīnietis/ķīniete u. c.
S/VS pilsonis, nepilsonis, pastāvīgais iedzīvotājs
Latvijas Republikas pilsonis
1.1.10. Izcelsme Valstu, pilsētu, rajonu u. c. vietu nosaukumi (sk. 1.1.3. punktu)
no + S īpašv.
no Vācijas, Krievijas, Igaunijas,
Latgales, Bavārijas u. c.
—
V fin. dzīvot + S īpašv. lok. dzīvo Vācijā, Krievijā, Igaunijā,
Amerikā
—
V fin. būt + PREP no
būt no
Es esmu no Latvijas.
V fin. nākt + PREP no
nāku no Latgales, nāku no Volgas
apgabala
1.1.11. Profesija,
amats
Sk. 3. punktu.
1.1.12. Ģimene S/VS
cilvēks, ģimene, ģimenes loceklis
—
S (ģimenes locekļi)
bērns, mazbērns, vecāki, vecvecāki, radinieki (radi), vīrs, sieva, tēvs, māte,
mamma, māmiņa, dēls, meita, brālis, māsa, brālēns, māsīca, vectēvs, vecāmāte,
mazdēls, mazmeita; tētis, sievastēvs, sievasmāte, vīratēvs, vīramāte, audžubērns,
audžuvecāki, patēvs, pamāte, tante, krustmāte, krustēvs, tēvocis, vedekla, znots,
pusmāsa, pusbrālis
1.1.13. Sociālā
dzīve, partnerība
S/VS
paziņa, draugs, draudzene, kaimiņš, ciemiņš, viesis, darbabiedrs,
studiju biedrs, kolēģis, partneris, svešinieks
— V
pazīt
V refl.
draudzēties, iepazīties
PRT*
pazīstams
1.1.14. Rakstura
īpašības un izskats
ADJ vīr./siev. (rakstura īpašības) jauks/jauka, strādīgs/strādīga, čakls/čakla, slinks, laipns, nelaipns, draudzīgs,
jautrs, bēdīgs, kluss, skaļš, aktīvs, mierīgs, nervozs, uzņēmīgs, neuzņēmīgs,
pieklājīgs, nepieklājīgs, rupjš, atklāts, noslēgts u. c.
ADJ vīr./siev. (izskats) jauns/jauna, vecs/veca, skaists/skaista, garš, slaids, tievs, resns, spēcīgs, vājš u.c.
— ADJ + S (izskats) zilas/zaļas/brūnas acis;
tumši/gaiši/rudi/sirmi mati; gari/īsi mati,
plati pleci, stipras rokas u. c.
F
Kāds ir tavs draugs?
Viņš/mans draugs ir spēcīgs.
F
Kādas viņai ir acis, kādi mati? Viņai
ir zilas acis un gaiši mati.
1.1.15. Valodas
prasme
S ģen. + S valoda (valodas)
latviešu valoda, angļu valoda, krievu valoda
S/VS mācību grāmata, darba burtnīca,
vārdnīca, tabula, gramatika
—
V runāt, rakstīt; nerunāt
V
zināt, izrunāt, pārtulkot, paskaidrot,
saprast, nesaprast, prast, neprast
V
lasīt, tulkot
V fin. runāt +ADV
runāju latviski, angliski, vāciski, franciski
—
ADV
labi, slikti, nedaudz, mazliet
—
F
Vai tu saproti/jūs saprotat?
Es runāju angliski.
Mēs nedaudz runājam latviski.
Māsa studē angļu valodu.
Es protu/neprotu vācu valodu.
Es nesaprotu. Lūdzu, atkārtojiet!
Pārtulkojiet, lūdzu!
Paskaidrojiet!
Kā to izrunā?
1.2. Māja, dzīvesvieta, vide
Valodas lietotājs
prot nosaukt biežāk izmantotās personiskās
lietas un sadzīves priekšmetus, mājas un
dzīvokļa mēbeles un piederumus, apkārtnes objektus, dabas parādības, atsevišķus augus un
dzīvniekus;
prot mutvārdos un rakstveidā sniegt vienkāršu
informāciju par savu dzīvesvietu, tuvāko
apkārtni, laika apstākļiem un dabu;
saprot iepriekš paredzamu, īsu un vienkāršu informāciju par mājokli, tā iekārtojumu, mājas apkārtni, laika apstākļiem un dabu.
Valodas lietotājs
prot mutvārdos un rakstveidā
vienkāršā tekstā pastāstīt par savu
mājokli, tā iekārtojumu, mājas apkārtni, laika apstākļiem un
parādībām, kā arī prot nosaukt apkārtējos priekšmetus, objektus,
parādības dabā, debespuses;
prot iegūt informāciju par citas
personas dzīves apstākļiem,
dzīvesvietu un apkārtējo vidi;
prot veikt vienkāršu pierakstus un piezīmes, kā arī uzrakstīt īsus tekstus,
kas saistīti ar dzīvesvietu un sadzīves vajadzībām;
saprot informāciju, kas saistīta ar
viņa dzīvesvietu un apkārtējo vidi (sludinājums, laika ziņas, mājas plāns,
norāde u. c.).
1.2.1. Dzīvesvieta
(māja, dzīvoklis)
S
māja, privātmāja, nams, ēka,
dzīvoklis, kopmītne, viesnīca
—
S (mājvietas plānojums, telpas) telpa, stāvs, istaba, halle, viesistaba, guļamistaba, bērnu istaba, kabinets,
virtuve, vannas istaba, koridors, tualete, balkons, lodžija, bēniņi, pagrabs, pirts
S (mājas un telpas elementi) siena, grīda, logs, kāpnes*, griesti*,
durvis*, kamīns, glezna, fotogrāfija,
pulkstenis
S (mājas un telpas elementi) plīts, krāsns
V būt, īrēt, dzīvot V piederēt
NUM kārtas+S stāvs* pirmais, otrais, trešais stāvs
S ģen.+S*
vienstāva/divstāvu/trīsstāvu (ēka)
S
apakšstāvs, augšstāvs, pagrabstāvs
1.2.2. Mēbeles un
gultas piederumi
S/VS (mēbeles un ierīces) gulta, dīvāns, krēsls, galds, rakstāmgalds, skapis, spogulis, lampa, plaukts,
(kafijas) galdiņš, drēbju skapis, trauku skapis, stāvlampa, sienas lampa, griestu
lampa, grāmatplaukts, kumode, sekcija, paklājs, izlietne, tualetes pods, krāns,
duša, vanna u. c.
S (gultas piederumi)
palags, spilvens, sega, matracis
—
1.2.3. Komunālie
pakalpojumi,
ērtības
— S/VS
elektrība, gāze, apkure, centrālapkure,
krāsns apkure, karstais/aukstais ūdens*,
mājas telefons, internets
1.2.4.
Mājsaimniecības
un elektroierīces
— S/VS veļas [mazgājamā] mašīna, putekļsūcējs,
kafijas automāts, ledusskapis, gāzes plīts, elektriskā plīts, trauku mazgājamā
mašīna, virtuves kombains, mikseris, mikroviļņu krāsns, grils, fēns, DVD, CD
(kompaktdisks), dators
1.2.5. Trauki un
galda piederumi
S/VS trauks, šķīvis, krūze, katls, panna, pudele, dakšiņa, karote, tējkarote/karotīte,
nazis, kafijas/tējas tasīte, glāze, salvete, vāze, pelnutrauks
1.2.6. Apkārtne S
ainava, apvidus, parks, mežs, lauks, kalns, upe, ezers, jūra, avots, dīķis, okeāns,
jūrmala, pludmale, krasts, pļava, sala, lauki, pagalms, dārzs, šķūnis, baseins
— ADJ
kalnains, līdzens
1.2.7. Dzīvnieki un
augi
S
augs, puķe/zieds, koks, zāle, auglis, dārzenis; dzīvnieks, zvērs, putns,
mājdzīvnieks, kukainis, zivs
S (dzīvnieki, putni, kukaiņi, zivis) govs, zirgs, cūka, aita, kaķis, suns, vista, gailis, zoss, pīle; lapsa, vilks, lācis,
briedis, stirna, alnis, balodis, zvirbulis; ods, muša, ērce; lasis u.c.
S (eksotiskie dzīvnieki)
zilonis, krokodils, lauva, degunradzis, žirafe u. c.
S (augi)
ozols, bērzs, egle, priede, liepa; roze, tulpe, neļķe u.c.
S (eksotiskie augi un augļi) palma, apelsīns, banāns, ananass, mandarīns, kivi u. c.
1.2.8. Klimats un
laika apstākļi
S/VS (objekti un dabas parādības) laiks, laika apstākļi, saule, mākonis, zvaigzne, mēness, debesis, lietus, ledus, sals,
migla, sniegs, vējš, vētra, plūdi, sniegputenis, atkala
— S/VS (debespuses)
austrumi, rietumi,
dienvidu, austrumu,
(vējš)
ziemeļi,
rietumu,
dienvidi;
ziemeļu
ADJ (pazīmes)
labs, slikts, auksts, silts, karsts,
jauks (laiks)
ADJ (pazīmes) saulains, lietains, vējains
S/NUM pam. (temperatūra)
temperatūra; plus, mīnus; viens
(grāds), divi (grādi)
—
— V (norise) spīdēt, līt, snigt, pūst
F
Vai ir auksts/karsts?
Kāds laiks?
—
1.3. Ikdienas dzīve
Valodas lietotājs
prot mutvārdos un rakstveidā sniegt vienkāršu informāciju par ikdienā veicamajiem
pienākumiem mājās, nozīmīgākajiem ģimenes svētkiem un ēdienreizēm;
saprot īsu un vienkāršu informāciju par
atsevišķiem ikdienas darbiem, svinībām un
ēdienreizēm.
Valodas lietotājs
prot mutvārdos un rakstveidā
vienkāršā tekstā pastāstīt par
ikdienas pienākumiem mājās un
ģimenes svētkiem, to īpatnībām un
norisi;
prot iegūt informāciju par citas
personas darbadienas un brīvdienu
plānu, darbiem, viņa ģimenes
svētku organizēšanas pieredzi un
tradīcijām;
prot uzrakstīt ikdienas darbu un
pienākumu sarakstu, aprakstīt dienā paveiktos darbus, veidot vienkāršus
ģimenes svētkiem paredzētus tekstus (ielūgums, apsveikums, galda karte,
plakāts u. c.);
saprot vienkāršos vārdos sniegtu
informāciju par tematiem – ikdienas
pienākumi mājās, ģimenes svētki, viesu uzņemšana un ciemošanās pie
citiem, ēdienreizes un ēdienu gatavošana;
saprot vienkāršas instrukcijas par
ikdienas dzīvē lietojamiem priekšmetiem un ierīcēm.
1.3.1. Mājās S māja, mājas*, atpūta
—
S (ēdienreizes)
brokastis, pusdienas, launags, vakariņas
V
ēst, dzert; iet (uz), iet (gulēt), iet (vannā/dušā); braukt (uz), strādāt; gatavot,
cept, vārīt; mazgāt, tīrīt; brokastot, pusdienot, vakariņot; darīt, ņemt, dot
— V kārtot, (uz)celties, (no)mazgāties,
(sa)ģērbties, noģērbties, atpūsties,
skatīties, ķemmēt
— VS
mazgāties dušā/vannā, iet dušā/vannā
1.3.2. Svētki un
atceres dienas
S/VS ģimenes svētki, dzimšanas diena,
vārdadiena
S/VS (nozīmīgākās svinības)
Ziemassvētki, Lieldienas, Līgo svētki,
Jāņi; kāzas, laulības, kristības
V/VS
svinēt, apciemot, iet ciemos
— V
ciemoties, viesoties, gaidīt, klāt (galdu)
1.3.3. Darbā V
strādāt, darīt
F
iet uz darbu, nākt no darba
— V sākt, beigt, sākties, beigties
1.4. Brīvais laiks un izklaides
Valodas lietotājs
prot nosaukt atsevišķus intelektuālās un mākslinieciskās darbības veidus, izklaides
iespējas, īsi pastāstīt par savām interesēm,
vaļasprieku, brīvdienas nodarbēm un fiziskajām aktivitātēm;
prot sniegt vienkāršas atbildes par kultūras un sporta notikumiem, kultūras iestāžu
apmeklējumu, literatūras un publicistikas
lasīšanu, bibliotēkas apmeklējumu;
saprot vienkāršus izteikumus par vaļasprieku,
intelektuālo un māksliniecisko darbību,
Valodas lietotājs
prot mutvārdos un rakstveidā
vienkāršā tekstā pastāstīt par savu
vaļasprieku, interesēm, izklaides
pasākumu izvēli, kultūras iestāžu
apmeklējumu, fiziskajām aktivitātēm
un atpūtu;
prot iegūt informāciju par citu
cilvēku interesēm, vaļasprieku un apmeklētajiem izklaides
pasākumiem;
prot pierakstīt informāciju par
fiziskajām aktivitātēm un brīvdienu atpūtu;
saprot īsas, vienkāršas rakstveida norādes,
uzrakstus, pazīstamus nosaukumus un
sludinājumus, kas saistīti ar izklaidi un brīvā laika pavadīšanas iespējām (pasākuma plāns,
programma, afiša, reklāma u. c.).
kultūras norisēm un pasākumiem
(vieta, laiks, programma u. c.);
prot sniegt informāciju par sevi un
aizpildīt grāmatu pasūtīšanas pieprasījumu bibliotēkā;
prot no dažādiem avotiem iegūt
informāciju par brīvā laika pavadīšanas iespējām, kultūras un
sporta pasākumiem, izklaides vietām, pasākumu norises laiku,
maksu, dalībniekiem, programmu
u. c.;
var izsekot TV ziņu tematikas
maiņai un gūt priekšstatu par to
saturu, ja informācija papildināta ar vizuālo materiālu;
var iegūt priekšstatu par rakstu
saturu no virsrakstiem un vizuālās
informācijas.
1.4.1. Atpūta S/VS atpūta, brīv(ai)s laiks, brīva diena,
atvaļinājums, brīvlaiks
—
V apmeklēt, apciemot, apskatīt, iet (uz), braukt (uz), darīt, staigāt
— V
kāpt
V refl.
klausīties, skatīties, viesoties, ciemoties,
pastaigāties
1.4.2. Spēles,
rotaļas, sporta
veidi
(sk. arī
1.4.8. punktu)
S/VS
spēle, galda spēle,
spēlētājs, komanda
sporta
spēle,
—
S (sporta spēles un galda spēles) teniss, basketbols, futbols, volejbols, kārtis, galda spēles; monopols, šahs, pokers,
domino u. c.
V
spēlēt, slēpot, slidot
— V refl. spēlēties, rotaļāties
PREP ar + S vsk. ar draugu, ar tēvu, ar māsu
— PREP ar + S dsk.
ar draugiem, ar bērniem, ar kaķiem
1.4.3.
Vaļasprieks un
intereses
S
intereses, vaļasprieks/hobijs, izklaide
—
V (vaļasprieks)
fotografēt, ceļot, strādāt (dārzā), lasīt, apmeklēt, kolekcionēt/krāt, makšķerēt, sērfot,
sēņot, ogot, slēpot, slidot
— V refl.
skatīties, klausīties, interesēties,
nodarboties, izklaidēties
V interesēt
S dators, kino, mūzika, māksla,
literatūra, sports, ceļojumi, vēsture,
ģeogrāfija, rokdarbi, teātris u.c.
S~šana (interešu jomas)
fotografēšana, kolekcionēšana/krāšana,
šūšana, adīšana
1.4.4. Radio un
televīzija
— S/VS radio, televīzija, televizors, video,
programma, filma, mūzika, ziņas, sporta
pārraide, laika ziņas
V refl.
klausīties, skatīties
1.4.5.
Intelektuālā un
mākslinieciskā
darbība
S kultūra, māksla, mūzika, literatūra,
zinātne
—
S
grāmatnīca, bibliotēka, autors, rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, gleznotājs,
dejotājs, dziedātājs, mūziķis, teksts, attēls, ilustrācija u.c.
V
lasīt, rakstīt, runāt, zīmēt, gleznot, spēlēt, dziedāt, dejot, fotografēt
— V sarunāties
V + S akuz./lok.
V + VS akuz/lok. lasīt grāmatu, romānu, dzeju; rakstīt vēstuli, dienasgrāmatu, referātu, mājas darbu;
zīmēt, gleznot portretu; spēlēt klavieres, vijoli, flautu, trompeti, ģitāru, kokli; dejot
tautasdejas, modernās dejas; dziedāt dziesmas, dziedāt korī/mūzikas grupā; runāt
par mākslu, mūziku, literatūru, ģeogrāfiju u. c.
1.4.6. Kino,
teātris,
koncerts
S/VS
filma, izrāde, koncerts, opera, balets, cirks, operete, afiša, informācija, programma,
dziesmu svētki, deju svētki, festivāls; kino, teātris, klubs, koncertzāle
S
aktieris, dziedātājs, solists, diriģents, koris, ansamblis, orķestris, grupa
S kase, biļete, zāle, rinda, vieta, ieeja,
izeja, tualete
S seanss, izrāde, parters, balkons, loža,
papildvieta, skatuve, garderobe,
starpbrīdis
— S instruments, klavieres, ģitāra, vijole,
flauta, bungas, taure, akordeons u. c.
V patikt, gribēt
V
apmeklēt, iet (uz), spēlēt, dziedāt, dejot, redzēt
— V refl.
skatīties, klausīties
1.4.7. Izstāde
un muzejs
S muzejs, izstāde, galerija;
glezna, fotogrāfija
S
skulptūra, zīmējums, grafika
V apmeklēt, apskatīt, zīmēt, gleznot, fotografēt, iet (uz)
1.4.8. Fiziskās
aktivitātes un
sports
S/VS
sportists, komanda, sacensības,
stadions, laukums, sporta zāle,
peldbaseins, spēle
S (atsevišķu sporta veidu nosaukumi)
basketbols, futbols, volejbols, hokejs,
teniss, vieglatlētika u. c.
S~šana (atsevišķu sporta veidu
nosaukumi)
peldēšana, slidošana, slēpošana, šaušana, riteņbraukšana u. c.
V
spēlēt, braukt ar (divriteni), peldēt, vingrot, skriet
— V interesēties (par), nodarboties (ar),
skatīties, uzvarēt, zaudēt
1.4.9. Preses
izdevumi
S
avīze/laikraksts, žurnāls, raksts, ziņas, reklāma, fotogrāfija, attēls, sludinājums,
informācija, žurnālists
V lasīt
— V
iepazīties (ar)
1.4.10.
Bibliotēka
S
grāmata, žurnāls; lasītājs, bibliotekārs
S
abonements
V
lasīt, pasūtīt, saņemt
— V
ņemt, dot, nodot, apmainīt, kopēt
1.5. Attiecības ar citiem cilvēkiem
(Sk. 1. tabulas 3., 4. punktu.)
Valodas lietotājs
prot pateikt vienkāršas, iepriekš sagatavotas
apsveikuma, novēlējuma un ielūguma frāzes;
saprot un var atbilstoši reaģēt, saņemot
apsveikumu un novēlējumu.
(Sk. 1. tabulas 3., 4. punktu.)
Valodas lietotājs
prot mutvārdos vienkāršās frāzēs
izteikt apsveikumu un novēlējumu;
prot uzrakstīt vienkāršu
apsveikumu, novēlējumu, ielūgumu
un uzaicinājumu, atbildēt uz tiem, kā arī atvainoties;
prot uzrakstīt īsu vēstuli; veikt vienkāršu saraksti, izmantojot e-
pastu;
saprot un atbilstoši reaģē, saņemot
apsveikumu, novēlējumu;
1.5.1. Ielūgums S
svētki, svinības, viesības, dāvana,
ciemiņš, ielūgums
S viesis
V/VS
apciemot, svinēt, dāvināt, iet ciemos
— V
ielūgt, aicināt, gaidīt
V refl.
satikties, ciemoties, sarunāties
1.5.2. Sarakste S vēstule, e-pasts, pastkarte, aploksne, (past)marka
V rakstīt, atbildēt, sūtīt, saņemt
— V
apsveikt
2. SABIEDRISKĀ JOMA
2.1. Transports un pārvietošanās
Valodas lietotājs
prot nosaukt pazīstamākos transporta līdzekļus un ar pārvietošanos saistītus jēdzienus, īsi
raksturot transporta maršrutu, atrašanās vietu un
ar pārvietošanos saistītus objektus;
prot noskaidrot vienkāršu informāciju par
sabiedriskā transporta kustības specifiku, pārvietošanās iespējām, ceļu, virzienu,
braukšanas biļetēm u. c.;
prot pateikt savas vajadzības un aizpildīt
nepieciešamos dokumentus viesnīcā;
prot vienkāršā veidā sazināties sabiedriskā telpā,
taču komunikācija nav iespējama bez teksta
atkārtošanas, pārfrāzēšanas un labošanas;
saprot vienkāršu informāciju saistībā ar
ceļošanu, ceļojuma dokumentāciju, kustības
norādēm un brīdinājumiem.
Valodas lietotājs
prot mutvārdos un rakstveidā vienkāršā tekstā pastāstīt par
transporta līdzekļu izmantošanu, to
priekšrocībām un trūkumiem, pārvietošanās virzienu, atrašanās
vietu un ceļošanas pieredzi;
prot vienkāršiem vārdiem
izskaidroties transportlīdzeklī,
pajautāt un norādīt ceļu, izmantojot karti vai plānu, pateikt savas
vajadzības viesnīcā;
prot aizpildīt ar ceļošanu un transportu saistītus dokumentus
(veidlapu viesnīcā, līgumu tūrisma
aģentūrā, polisi apdrošināšanas kompānijā u. c.);
saprot vienkāršu informāciju, kas
saistīta ar aktuālām vajadzībām
ceļojot un pārvietojoties ar transporta
līdzekli (transporta līdzekļu
kustības saraksts,
pienākšanas/atiešanas,
ielidošanas/izlidošanas
laiki, viesnīcas noteikumi, atrašanās
vietu norādes, brīdinājumi,
ceļojuma dokumentācija u. c.).
2.1.1.
Sabiedriskais
transports
S (transporta līdzekļi) kuģis, vilciens, lidmašīna, autobuss, tramvajs, trolejbuss, taksometrs/taksis,
prāmis, laiva, metro, vagons
S/VS (vietas)
pietura, lidosta, osta, autoosta, stacija, perons, vagons, ceļš, tūrisma birojs,
aģentūra, dzelzceļš
S (dalībnieki)
pasažieris, kontrole, vadītājs/šoferis, stjuarts, kapteinis, pilots
S/VS (dokumenti)
biļete, talons, mēnešbiļete, pase, identifikācijas karte
S informācija, saraksts, reģistrācija
S reiss, maršruts, brauciens, lidojums
V
iet, braukt, lidot, ceļot, apmeklēt
— V
atiet, pienākt, izlidot, atlidot, izkāpt,
iekāpt
ADV
turp, atpakaļ
ADV
cauri, apkārt, garām, pāri
F
Kur ir Vecrīga?
No kurienes tu esi?
F
Uz kurieni iet 2. autobuss?
Līdz kurienei iet tramvajs?
2.1.2. Individuālie
transporta līdzekļi
S (transporta līdzekļi)
divritenis/velosipēds,
auto/automašīna, motocikls
S/VS vadītāja apliecība/tiesības, tehniskā
pase, polise, degviela, bagāža,
stāvvieta, autoserviss, degvielas
uzpildes stacija, [ceļu] policija, ceļa
zīme
V
īrēt —
V iet, braukt, lidot, ceļot, apmeklēt
ADV
kājām
—
2.1.3. Satiksme,
virziens un vieta
S
ceļš, iela, tilts, karte, plāns
S
ietve, tunelis, krustojums, luksofors,
informācija
V
iet, braukt
— V
meklēt
V imp.
Ejiet! Brauciet!
ADV/VS (virziens)
pa labi/kreisi, taisni, atpakaļ, uz priekšu
PREP
uz, ar, pa, caur, gar
— F (norādes un brīdinājumi)
Aizliegts!
Stop! Ceļa remonts!
Slidens/apledojis ceļš!
Migla!
Invalīdiem!
2.1.4. Tūrisms un
ceļojumi
S/VS ceļojums, brauciens, ekskursija,
tūrisma/ceļojumu birojs
—
S (dalībnieki) tūrists, ceļotājs, gids, grupa
S/VS (ceļojuma apskates objekti)
pilsēta, baznīca, pils, pilsdrupas, klosteris, pilskalns, ūdenskritums, klints,
zvērudārzs/zoodārzs, dabas parks, ala, kalns, muzejs, izstāde, ārzemes
V iet, braukt, ceļot, apmeklēt, apskatīt, staigāt
— V
viesoties, pastaigāties, ņemt (līdzi)
2.1.5. Apmešanās,
naktsmītne
S/VS viesnīca, hotelis, motelis, viesu nams, kempings, telts, istaba, pansija,
vienvietīgs/divvietīgs numurs, lifts, atpūtas telpa
S (personas)
viesis/ciemiņš, administrators, apkalpotājs, apkopējs
S/VS (norēķini) maksa, cena, nauda, kredītkarte,
valūta, valūtas maiņa, rēķins,
kvīts, čeks
S/VS (norēķini)
skaidra nauda, maksājumu karte
V
pasūtīt, maksāt
— V
reģistrēties, meklēt
— PREP (ilgums)
no, līdz
2.1.6. Ceļojuma
dokumenti
S/VS
dokuments, pase, identifikācijas
S/VS
izziņa, vadītāja apliecība, tehniskā pase
karte, vīza, (apdrošināšanas)
polise
2.2.Veselība un higiēna
Valodas lietotājs
prot nosaukt ķermeņa daļas un biežāk lietojamos
higiēnas piederumus;
prot nosaukt ar medicīnas aprūpi saistītas vietas
un medicīnas personālu;
prot īsi atbildēt uz jautājumiem par savu
veselības stāvokli un pašsajūtu; saprot vienkāršu informāciju saistībā ar higiēnu
un medicīnisko aprūpi (uzraksti uz iepakojuma,
norādes medicīnas iestādē, ārsta norādījumi).
Valodas lietotājs
prot nosaukt ķermeņa daļas un
higiēnas piederumus, atsevišķas slimības un slimību simptomus;
prot vērsties pie ārsta pēc
palīdzības, paziņot par nelaimes gadījumu, izsaukt ārstu;
saprot vienkāršas higiēnas preču un zāļu lietošanas instrukcijas, kā arī
norādījumus ārstēšanās gadījumā.
2.2.1. Ķermenis,
ķermeņa daļas
S ķermenis, galva, acs, uzacs, auss, deguns, mute, zobs, kakls, piere, vaigs, vēders,
roka, kāja, pirksts, elkonis, zobs, mati, celis, krūts/krūtis, bize, pakausis, deniņi,
zods, žoklis, ūsas, skropstas, bārda, rīkle, kauli, ribas, kuņģis, sirds, rīkle,
dibens, elkonis, plauksta, celis, pēda
2.2.2. Veselības ADJ slims, vesels
—
stāvoklis ADV
labi, slikti, normāli
—
— V
justies, atpūsties
2.2.3. Higiēnas
piederumi
S/VS ķemme, gludeklis, ziepes, šampūns, pasta, krēms, veļas pulveris, dvielis, zobu
birste, zobu pasta, dušas želeja, smaržas, dezodorants, tualetes papīrs, veļas
pulveris, šķēres, spogulis
V mazgāt, tīrīt
— V
mazgāties, lietot
ADJ vīr./siev.
tīrs, netīrs
—
2.2.4. Veselības
problēmas,
nelaimes gadījumi
S
temperatūra, iesnas, klepus
S/VS
slikta dūša, asinis, drudzis
ADJ vīr./siev.
vesels, slims, karsts, auksts —
V
slimot
V
justies
V
sāpēt —
V imp.
Palīgā!
Lūdzu, palīdziet!
2.2.5. Medicīnas
pakalpojumi S/VS slimnīca, aptieka, medicīnas centrs, ātrā palīdzība, ārsta kabinets; slimnieks,
ārsts, zobārsts, medmāsa; pieņemšanas laiks, reģistratūra; zāles, tablete,
pulveris, ziede, saite, recepte, termometrs, brilles
V apmeklēt (ārstu), iet (pie ārsta), gulēt (slimnīcā), dzert (zāles)
— V
ārstēt, palīdzēt, lietot
V refl.
ārstēties
2.2.6.
Apdrošināšana — S/VS
apdrošināšana, dzīvības apdrošinājums,
veselības, apdrošināšana
V
apdrošināt
2.3. Iepirkšanās
Valodas lietotājs
prot nosaukt galvenos veikalu veidus, atsevišķas
preces, to cenu un daudzumu;
prot uzdot vienkāršus jautājumus un atbildēt
iepirkšanās situācijās – par preci, cenu,
daudzumu, kvalitāti;
saprot vienkāršu informāciju par preci no preču
zīmēm, iepirkšanās norādēm un reklāmas.
Valodas lietotājs
prot nosaukt veikalus, dažādas preces, to cenas un daudzumu, kā arī
norādīt veikala atrašanās vietu un raksturot preces kvalitāti;
prot veidot sarunu iepirkšanās
situācijās – iegādājoties preces, veicot maksājumus un noskaidrojot
preces cenu, preču daudzumu, kvalitāti, iegādāšanās vietu un
lietošanas īpatnības u. c. informāciju;
saprot svarīgāko dažādos informācijas avotos par iepirkšanās
iespējām, akcijām, atlaidēm, preču pasūtīšanas iespējām u. c.
piedāvājumiem.
2.3.1. Iepirkšanās
iespējas
S
veikals, lielveikals, tirgus, kase; pārdevējs, pircējs, rinda, prece
S/VS (veikalu veidi) pārtikas veikals, maizes veikals, apģērbu veikals, apavu veikals, grāmatu
veikals/grāmatnīca, puķu veikals, dzērienu veikals, suvenīru veikals,
saimniecības preces u. c.
preču nosaukumi: atsevišķas pārtikas preces, apģērbi, apavi, grāmatas, suvenīri
u. c. (sk. 1.2.4., 2.2.3., 2.3.2., 2.3.4. punktu)
S (produktu mērvienības; sk. arī
2. tabulas 4.2. punktu)
grams, kilograms, litrs, puslitrs
—
S (produktu mērvienības)
paka, pudele
V pirkt, maksāt, pārdot, iet (uz),vajadzēt
— V
iepirkties, stāvēt (rindā), iesaiņot,
pārbaudīt, nopirkt
F Cik maksā?
Kāda cena?
F
Kur var nopirkt..?
2.3.2. Apģērbi un
apavi
S apģērbs, drēbes, apavi
—
S/VS (apģērbi) kleita, krekls, T krekls, bikses, uzvalks, žakete, mētelis, zeķes, cepure, cimdi,
šalle, blūze, svārki, jaka, kostīms, džemperis, zeķbikses, pidžama, kabatlakats,
veļa, peldbikses, peldkostīms, treniņbikses, kaklasaite u. c.
S (aksesuāri)
(naudas) maks, siksna, josta, rokas pulkstenis, brilles, saulesbrilles, gredzens,
rokassprādze, ķēdīte, kulons, rokassomiņa, portfelis, mape, mugursoma, koferis
S (apavi) kurpes, zābaki, sandales, čības
—
V ģērbt
— V ģērbties, apģērbties, noģērbties, vilkt
(mugurā, kājās, rokās), likt (galvā, uz
acīm), uzvilkt, novilkt, uzlikt, noņemt
2.3.3.
Saimniecības un
higiēnas preces
Sk. 1.2.4., 2.2.3. punktu.
2.3.4. Maksa
(sk. arī 2. tabulas
5.2.1. punktu)
S nauda, eiro, cents (arī citu valstu
naudas vienības), kredītkarte,
bankomāts, čeks
S/VS sīknauda, papīrnauda, skaidra nauda,
atlaide, izpārdošana, akcija, kredīts, PIN
kods, akcija, līzings
V
maksāt —
V
pirkt, nopirkt, pārdot
2.4. Ēdiens, pārtika, uzturs
Valodas lietotājs
prot nosaukt atsevišķus pārtikas produktus, to
vienības, ēdienreizes, kā arī pateikt, kas garšo un kas negaršo;
prot vienkāršiem vārdiem pastāstīt par atsevišķu
ēdienu gatavošanu, galda klāšanu un ēšanas paradumiem;
saprot vienkāršu informāciju, kas saistīta ar
produktu veidu, kvalitāti, iegādi un lietojumu;
prot restorānā vai kafejnīcā pateikt
vienkāršas, iepriekš zināmas frāzes, lai
pasūtītu atsevišķus ēdienus un dzērienus.
Valodas lietotājs
prot nosaukt dažādus pārtikas
produktus, raksturot to īpašības;
prot īsi pastāstīt un saprast informāciju par atsevišķu ēdienu
gatavošanu un kvalitāti, apmainīties ar domām par viesu
uzņemšanu, galda klāšanu un ēšanas paradumiem;
saprot vienkāršāko ēdienu
nosaukumus ēdienkartē, to cenas un vienības;
prot veikt pasūtījumu, norēķināties un izskaidrot
dažādas vajadzības restorānā vai
kafejnīcā.
2.4.1. Ēdienreizes S brokastis, pusdienas, launags, vakariņas
V
ēst, dzert, brokastot, pusdienot, vakariņot
V ēst + S akuz.
ēst brokastis/pusdienas/vakariņas/launagu
— ADJ + S nom. agras (vakariņas), vēlas (brokastis)
2.4.2. Pārtikas
produkti, ēdieni
S/VS auglis, dārzenis, saknes, maize,
piena produkti, gaļas produkti,
dzērieni, konditorejas
izstrādājumi, garšvielas
S/VS uzkodas, salāti, pirmais ēdiens, otrais
ēdiens, piedevas, aukstais ēdiens,
karstais ēdiens, deserts, saldais ēdiens
S (augļi un dārzeņi) zemene, ābols, plūme, bumbieris, banāns, aprikoze, apelsīns, citrons,
mandarīns, upene, ērkšķoga, dzērvene, brūklene, mellene, vīnoga, kivi, sēne,
kāposts, tomāts, gurķis, kartupelis, ķirbis, burkāns, sīpols, ķiploks, rieksts, šampinjons, paprika, loks, dille u. c.
(Sk. arī 1.2.7. punktu.)
S (maizes produkti)
rupjmaize, baltmaize, saldskābmaize, cepums, sausiņš
S/VS (piens un piena produkti)
siers, jogurts, krējums, sviests, biezpiens, saldējums, piens, kefīrs, paniņas,
skābais krējums, saldais krējums, biezpiena sieriņš u. c.
S (gaļa un gaļas produkti)
gaļa, desa, vista, cālis, zoss, cīsiņš, sardele, salami, cepetis, fileja u. c.
S (konditorejas izstrādājumi un saldumi)
torte, kūka, maizīte, kēkss, ķīselis, kliņģeris, medus, cukurs, sīrups, ievārījums,
šokolāde, konfekte, zefīrs u. c.
S (citi produkti) ola, zivs, lasis, makaroni, rīsi, pelmenis/pelmeņi, milti, manna, nūdeles, čipsi
S (dažādi ēdieni) zupa, putra, omlete, pankūka
S/VS (dzērieni)
piens, kefīrs, ūdens, minerālūdens, gāzēts/negāzēts ūdens, sula, alus, vīns,
kafija, tēja, kakao, kokakola, kvass, limonāde, kokteilis, balzams
S (piedevas un garšvielas) majonēze, kečups, sinepes, mārrutki, sāls, pipari, cukurs, eļļa, majonēze, etiķis,
mērce u. c.
— VS siera salāti, gaļas salāti, sviestmaize ar
desu/sieru, putra ar ievārījumu, kafija ar pienu/cukuru, balta kafija, melna
kafija u. c.
ADJ vīr./siev. garšīgs/garšīga, negaršīgs/negaršīga, salds/salda, skābs/skāba, rūgts/rūgta,
sāļš/sāļa, stiprs, auksts, karsts
V
garšot, negaršot
—
2.4.3. Ēdienu un
dzērienu
pagatavošanas
veids
V gatavot, vārīt, cept, vajadzēt
— V
sautēt, (uz)sildīt, (sa)maisīt, (sa)griezt,
lietot
2.4.4. Pārtikas
produktu un
ēdienu vienības
S (pārtikas preču vienības) porcija, gabals, glāze, pudele, tase, šķīvis, karote/karotīte, šķēle, kukulis/klaips,
paka, kilograms, grams
NUM/ADJ/S viens, divi; vesels; puse
S + S ģen.
(sk. arī 2. tabulas 2.8.3. punktu) pudele piena, tase kafijas, glāze ūdens,
šķīvis zupas, šķēle maizes
2.4.5. Kafejnīcā,
restorānā u. c.
S/VS (ēdināšanas iestādes, personāls)
„Lido”, „Pīrādziņi”, „Pankūkas”, „Picērija”, „Pelmeņi”, „Kebabs” u. c.;
restorāns, kafejnīca, bārs, ēdnīca, galdiņš, lete; viesmīlis, oficiants
S/VS
ēdienkarte, dzērienu karte, rēķins,
cena
—
V
pasūtīt, maksāt, apkalpot
— V
dot
sa~V
samaksāt
V refl.
izvēlēties, vēlēties
3. PROFESIONĀLĀ JOMA
Valodas lietotājs
prot nosaukt plašāk izplatītās profesijas un
atsevišķus darbu veidus;
3.1. Profesija un
amats
S
profesija, amats, specialitāte, nodarbošanās, darbs, darbavieta
S vīr./siev. (profesijas un amati)
skolotājs/skolotāja, ārsts/ārste, policists/policiste, medmāsa,
uzņēmējs/uzņēmēja, autovadītājs/autovadītāja, pārdevējs/pārdevēja,
sekretārs/sekretāre, zemnieks/zemniece, bārmenis/bārmene, pavārs/pavāre,
celtnieks/celtniece, strādnieks/strādniece, santehniķis/santehniķe,
vadītājs/vadītāja, bezdarbnieks/bezdarbniece, mājsaimniece/mājsaimniece u. c.
V
strādāt (par), būt
— V
nodarboties (ar)
S/VS skola, augstskola, iestāde, ministrija, slimnīca, bērnudārzs, bibliotēka, veikals,
kafejnīca, bārs, rūpnīca, uzņēmums, birojs, firma, centrs, nodaļa, darbnīca,
noliktava, zemnieku saimniecība u. c.
3.2. Darbi un
pienākumi
V
strādāt, pārdot, ārstēt, mācīt, apkalpot, gatavot, rakstīt, darīt, varēt, prast u.c.
— V vadīt, kopt, uzkopt, slaucīt, remontēt,
ražot, meklēt (darbu)
4. IZGLĪTĪBAS JOMA
Valodas lietotājs
prot nosaukt atsevišķas mācību iestādes, izglītības
pakāpes, mācību procesa jēdzienus, aprakstīt mācību telpu iekārtojumu un mācību līdzekļus;
prot vienkāršos vārdos pastāstīt par savu izglītību,
savām sekmēm un interesēm;
mācību procesā saprot elementārus norādījumus
un informāciju, ko sniedz pedagogs vai grupas dalībnieki;
mācību procesā var sazināties vienkāršā veidā,
uzdot pazīstamus jautājumus un atbildēt uz tiem;
saprot ar valodas apguvi saistītus jēdzienus un
instrukcijas.
Valodas lietotājs
prot nosaukt mācību iestādes,
atsevišķus mācību vai studiju
priekšmetus, darba piederumus un
mācību līdzekļus;
prot pastāstīt par savu izglītību,
interesēm, nākotnes perspektīvām, mācību procesu un vidi;
prot lietot specifiskus terminus,
kas saistīti ar valodas apguvi un mācību specializāciju;
prot lietot valodu, lai iegūtu
informāciju, veiktu dažādus
mācību uzdevumus un varētu
sadarboties ar citiem mācību
procesa dalībniekiem.
4.1. Izglītības
ieguve
S izglītība
—
S
sākumskola, pamatskola,
vidusskola, arodskola, vakarskola
u. c.
S bērnudārzs, specialitāte
S
skola, augstskola, universitāte, kursi; noteiktas mācību iestādes nosaukums
atbilstoši valodas apguvēja interesēm un vajadzībām
S/VS (mācību un studiju virziens atbilstoši vajadzībām)
ekonomika, valodas, inženierzinātnes, sociālās zinātnes, jurisprudence, māksla,
mūzika, teoloģija, medicīna, lopkopība, zemkopība u. c.
S vīr./siev.
skolnieks/skolniece, skolēni,
students/studente, audzēknis,
kursants, skolotājs, docētājs,
pedagogs, profesors, direktors
—
V
studēt, mācīt, apmeklēt
— V
apgūt, sākt, beigt
V refl.
mācīties, piedalīties
4.2. Mācību
process
S/VS (mācību vieta un telpas) klase, auditorija, telpa, katedra, nodaļa, bibliotēka, lasītava, zāle, sporta zāle,
stadions
S/VS (mācību paņēmieni, formas, darbības)
mācību stunda, lekcija, nodarbība, seminārs; kontroldarbs, tests, mājasdarbs,
eksāmens, jautājums, atbilde; atzīme, novērtējums, kļūda
S/VS (mācību telpas aprīkojums un mācību piederumi) sols, tāfele, ekrāns, dators, projektors; soma, pildspalva, zīmulis, dzēšgumija,
lineāls, burtnīca, kalkulators, lapa, mācību grāmata, vārdnīca, saraksts
V
lasīt, rakstīt, jautāt, atbildēt, zīmēt, labot, stāstīt, runāt, varēt, prast, spēt
V atkārtot, mācīties, klausīties, pierakstīt, domāt
Saīsinājumi: ADJ adjektīvs, īpašības vārds ADV adverbs, apstākļa vārds akuz. akuzatīvs atst. atstāstījuma izteiksme, relatīvais mods cieš. ciešamā kārta, pasīvs COP kopula, (verbālā) saitiņa dat. datīvs dekl. deklinācija (nomenu), locīšana dem. pamazināmais vārds, deminutīvs dsk. daudzskaitlis F frāze fin. finītā forma (darbības vārds), personas forma ģen. ģenitīvs imp. imperatīvs, pavēles izteiksme inf. infinitīvs, nenoteiksme INTERJ interjekcija, izsauksmes vārds IPA The International Phonetic Alphabet (starptautiskais fonētiskais alfabēts) īpašv. īpašvārds, onīms īst. īstenības izteiksme, indikatīvs jaut. jautājamais (vietniekvārds) kārtas kārtas (skaitļa vārds) KONJ konjunkcija, saiklis LFT latviešu valodas tradicionālā fonētiskā transkripcija l. m. līdzskaņu mija lok. lokatīvs nāk. nākotne, futūrum nol. noliedzamais (vietniekvārds) nelok. nelokāms, nedeklinējams nenot. nenoteiktais (vietniekvārds) NOM nomens, lokāma vārdšķira (lietvārds, vietniekvārds, īpašības vārds, skaitļa vārds) nom. nominatīvs nor. norādāmais (vietniekvārds) not. noteicamais (vietniekvārds) not. g. noteiktā galotne, noteiktības kategorija NUM numerālis, skaitļa vārds pam. pamata (skaitļa vārds) pag. pagātne PART partikula perf. perfekts, saliktais laiks pers. personas (vietniekvārds) pied. piederības (vietniekvārds) pref. prefikss, priedēklis PREP prepozīcija, prievārds PRON pronomens, vietniekvārds PRT particips, divdabis refl. refleksīvais, atgriezeniskais (darbības vārds) S substantīvs, lietvārds sal. salīdzināmās pakāpes
siev. sieviešu dzimte sugas sugas vārds tag. tagadne TD teikuma daļa (teikuma paplašinājums, kas nav ietverts jeb aprakstīts gramatiskajā modelī) TR tiešā runa V verbs, darbības vārds vaj. vajadzības izteiksme, debitīvs vēl. vēlējuma izteiksme, kondicionālis vienk. vienkāršā laika forma (darbības vārds) visp. vispārināmais (vietniekvārds) vīr. vīriešu dzimte vok. vokatīvs VS vārdu savienojums vsk. vienskaitlis 1, 2, 3 pirmā, otrā, trešā persona (darbības vārds) i, i, iii konjugācija, darbības vārda locīšana I, II, III, IV, V, VI deklinācija, nomenu locīšana ne~ prefikss ~iņš izskaņa
* valodas vienības, kas neatbilst A1, A2 līmenim, apguves izvēle individuāla [ ] norāda uz reducējamu daļu ( ) ietverts papildinājums, paskaidrojums / lietota vai nozīmē
