LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2019 · Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 tūkstošiem,

Arv

ien

tu

vâ

k fa

kti

em

u

n cil

vç

kie

m

LATVIJA 2019

GALVENIE STATISTIKAS RÂDÎTÂJI

LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RÂDÎTÂJI 2019

Centrâlâ statistikas pârvalde

Lâèplçša iela 1, Rîga, LV-1301, Latvija

tâlr.: 67366850, fakss: 67830137

E-pasts: [email protected]

https://www.csb.gov.lv

© Centrâlâ statistikas pârvalde, 2019

Pârpublicçšanas un citçšanas gadîjumâ atsauce obligâta.

ISBN 978-9984-06-530-4 (druka) ISSN 1691-5437 (druka)

ISBN 978-9984-06-533-5 (pdf) ISSN 2501-0018 (pdf)

-002-00019

CSP | Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 1

28 Eiropas Savienības dalībvalstis: Austrija (AT); Beļģija (BE); Bulgārija (BG); Čehija (CZ); Kipra (CY); Vācija (DE); Dānija (DK); Igaunija (EE); Grieķija (EL/GR); Spānija (ES); Somija (FI); Francija (FR); Horvātija (HR); Ungārija (HU); Īrija (IE); Itālija (IT); Latvija (LV); Lietuva (LT); Luksemburga (LU); Malta (MT); Nīderlande (NL); Polija (PL); Portugāle (PT); Rumānija (RO); Zviedrija (SE); Slovēnija (SI); Slovākija (SK); Apvienotā Karaliste (UK).

Latvijas teritorija (64.6 tūkst. km²) ir 10 reizes mazāka par Eiropas Savienības teritoriāli lielāko valsti Franciju, nedaudz mazāka par kaimiņvalsti Lietuvu, bet 1,4 reizes lielāka par Igauniju.

Pārējās Eiropas valstis: Andora (AD); Albānija (AL); Bosnija un Hercegovina (BA); Baltkrievija (BY); Šveice (CH); Fēru Salas (FO); Gērnsija (GG); Gibraltārs (GI); Mena (IM); Islande (IS); Lihtenšteina (LI); Monako (MC); Moldova (MD); Melnkalne (ME); Ziemeļmaķedonija (MK); Norvēģija (NO); Serbija (RS); Krievija (RU); Svalbāras arhipelāgs un Jana Majena sala (SJ); Sanmarīno (SM); Turcija (TR); Ukraina (UA); Vatikāns (Svētais Krēsls) (VA); Kosova (XK).

2 Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019 | CSP

Brošūra "Latvija. Galvenie statistikas rādītāji 2019" veltīta Latvijas simtgadei un sniedz informāciju par attīstības tendencēm

100 gados. Dati ilgākā laika periodā nav salīdzināmi, tiem ir tikai informatīvs raksturs.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) informatīvā publikācija iepazīstina nozaru speciālistus, darījumu partnerus, ārvalstu viesus

un citus interesentus ar Latvijas sociālekonomiskajiem procesiem aizvadītajā periodā. Jaunākos statistikas datus, kā arī datus par

plašāku laika periodu ir iespējams iegūt CSP mājaslapā csb.gov.lv. Izmantoti arī Kultūras ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts

ieņēmuma dienesta, Slimību profilakses un kontroles centra, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotie dati.

Nosacītie apzīmējumi

- parādība nav konstatēta

... trūkst datu, vai tie ir apšaubāmi

cilv. cilvēks

°C Celsija grāds

eiro vienota valūta, ko lieto 19 Eiropas Savienības dalībvalstis. Kopš 2015. gada 1. janvāra eiro lieto Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Latvijā, Lietuvā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā un Vācijā.

eks. eksemplāri

Eurostat Eiropas Savienības Statistikas birojs

ha hektārs

IKP iekšzemes kopprodukts

km kilometrs

km2 kvadrātkilometrs

kvartile viena ceturtā daļa (25 %) no apsekoto mājsaimniecību skaita, kuras sagrupētas pieaugošā secībā pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli

m3 kubikmetrs

milj. miljons

mljrd. miljards

GWh gigavatstunda

NACE Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā (2. red.)

NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība: Armēnija (AM), Azerbaidžāna (AZ), Baltkrievija (BY), Kazahstāna (KZ), Kirgizstāna (KG), Krievija (RU), Moldova (MD), Tadžikistāna (TJ), Turkmenistāna (TM), Uzbekistāna (UZ)

PJ petadžouls

t tonna

TJ teradžouls

tūkst. tūkstotis


Saturs

Galvenie rādītāji ............................................................................................................................................................. 4

Teritorija ....................................................................................................................................................................... 5

Iedzīvotāji ..................................................................................................................................................................... 7

Mājsaimniecību ienākumi, ienākumu nevienlīdzība, monetārā nabadzība ............................................................................. 18

Sociālā drošība ............................................................................................................................................................. 20

Likumpārkāpumi .......................................................................................................................................................... 23

Veselības aprūpe .......................................................................................................................................................... 26

Izglītība ....................................................................................................................................................................... 29

Kultūra ........................................................................................................................................................................ 33

Darba tirgus ................................................................................................................................................................ 36

Darba samaksa ............................................................................................................................................................ 40

Iekšzemes kopprodukts ................................................................................................................................................. 43

Valsts finanses ............................................................................................................................................................. 45

Cenu statistika ............................................................................................................................................................. 47

Nefinanšu investīcijas ................................................................................................................................................... 49

Preču ārējā tirdzniecība ................................................................................................................................................. 51

Lauksaimniecība ........................................................................................................................................................... 56

Uzņēmējdarbība ........................................................................................................................................................... 59

Būvniecība un rūpniecība ............................................................................................................................................... 60

Mazumtirdzniecība ........................................................................................................................................................ 64

Tūrisms ....................................................................................................................................................................... 65

Pētniecība.................................................................................................................................................................... 67

Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos ............................................................................................................................ 69

Interneta pieejamība un lietošana mājsaimniecībās .......................................................................................................... 71

Vide un tās aizsardzība ................................................................................................................................................. 73

Enerģētika ................................................................................................................................................................... 76

Transports ................................................................................................................................................................... 79


Galvenie rādītāji

Iedzīvotāju skaits gada sākumā 1 596 131 (1920) 2 665 770 (1989)

1 905 936 (1935) 1 934 379 (2018)

Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā 72,8 % (1920) 52,0 % (1989)

77,0 % (1935) 62,2 % (2018)

Neprecējušies 51 % (1935) 42 % (2018)

Precējušies 40 % (1935) 37 % (2018)

Atraitņi 8 % (1935) 9 % (2018)

Šķīrušies 1 % (1935) 12 % (2018)

Iedzīvotāju īpatsvars pilsētās 24 % (1920) 68 % (2018)

Iedzīvotāju dabīgais pieaugums uz 1 000 iedzīvotājiem 7,2 (1925) -4,1 (2017)

Uz 1 000 iedzīvotājiem vidēji gadā dzimuši 22,3 (1925) 10,7 (2017)

Populārākie jaundzimušo meiteņu vārdi Anna (1920) Sofija (2018)

Populārākie jaundzimušo zēnu vārdi Jānis (1920) Roberts (2018)

Mirstība pirmajā dzīves gadā uz 1 000 dzīvi dzimušajiem 128,4 (1920) 4,1 (2017)

Strādājošo cilvēku īpatsvars 60,9 % (1925) 70,1 (2017)

Studentu skaits uz 10 000 iedzīvotāju 30 (1925) 430 (2017)

Analfabētu īpatsvars starp vīriešiem 11 % (1925) 0,1 % (2011)

Analfabētu īpatsvars starp sievietēm 18 % (1925) 0,1 % (2011)

Iedzīvotāju skaits uz 1 automobili 956 (1925) 3 (2017)

Dzelzceļa līniju garums 3 350 km (1938) 1 860 km (2017)

Pa dzelzceļu pātvadāto pasažieru skaits 5,7 milj. (1920) 17,5 milj. (2017)

Meža platība, milj. ha 1,747 (1935) 3,383 (2018)

Kartupeļu stādījumu platība, tūkst. ha 49,2 (1920) 23,3 (2018)

Kviešu (ziemas un vasaras) sējumu platība, tūkst. ha 196,7 (1920) 419,9 (2018)

Cūku skaits, tūkst. 535 (1927) 305 (2018)

Slaucamo govju skaits, tūkst. 426 (1920) 144 (2018)

Zirgu skaits, tūkst. 261 (1920) 8 (2018)

Saražotā sviesta daudzums, tūkst. t 11,2 (1927) 4,7 (2017)

Kokmateriālu eksports, milj. kg 166,3 (1921) 10 175,8 (2018)

Iznākušo žurnālu skaits 220 (1927) 242 (2017)

Iznākušo laikrakstu skaits 140 (1927) 186 (2017)

Augstākā gaisa temperatūra +37,8°C (2014) +33,6°C (2018)

Zemākā gaisa temperatūra -43,2°C (1956) -27,4°C (2018)


Teritorija

Latvijas administratīvās teritorijas un statistiskie reģioni 2019. gada sākumā

Latvija ir valsts Ziemeļeiropā, kas atrodas Baltijas jūras austrumu krastā. Tā ir viena no trijām Baltijas valstīm un Eiropas Savienības dalībvalsts kopš 01.05.2004.

Statistiskie reģioni Latvijā ir seši: Rīgas, Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales.

Administratīvais iedalījums: 119 administratīvās teritorijas – 9 republikas pilsētas un 110 novadi.

Pilsētas. Latvijā ir 76 pilsētas, no kurām deviņām pilsētām ir republikas pilsētas statuss: Rīga (valsts galvaspilsēta un lielākā pilsēta) Daugavpils, Jēkabpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Valmiera un Ventspils.

https://lv.wikipedia.org/wiki/Daugavpils

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C4%93kabpils

https://lv.wikipedia.org/wiki/Jelgava

https://lv.wikipedia.org/wiki/J%C5%ABrmala

https://lv.wikipedia.org/wiki/Liep%C4%81ja

https://lv.wikipedia.org/wiki/R%C4%93zekne

https://lv.wikipedia.org/wiki/Valmiera

https://lv.wikipedia.org/wiki/Ventspils


Republikas pilsētas, novadu pilsētas un novadu pagasti 2019. gada sākumā

GršGrš

ZaļesjesZaļesjes

PrļPrļ

DricānuDricānu

PelēčuPelēču

IlzIlz

GaigalavasGaigalavasIKŠIKŠ

FeimaņuFeimaņuZalvesZalves

KalvenesKalvenes

SABILESABILE

KĀRSAVAKĀRSAVA

KzdKzd

SklSkl

MrpMrp

VļnVļn

JaunannasJaunannas

MoresMores

UžavasUžavas

LīgoLīgo

GaviezesGaviezes

KalnaKalna

LizumaLizuma

JaunalūksnesJaunalūksnes

SalienasSalienas

SalasSalas

SkrudalienasSkrudalienas

StraduStradu

VLMVLM

PrkPrk

SventesSventes

ZentenesZentenes

NīcasNīcas

NirzasNirzas

novŽIecavasnovŽ

Iecavas

PlāņuPlāņu

GārsenesGārsenes

KNDKND

MrdMrd

PRKPRK

MžvMžv

GULBENEGULBENE

TrapenesTrapenes

RZKRZK

RaņķuRaņķu

RundēnuRundēnu

DRBDRB

AUCEAUCETurkuTurku

SutruSutru

ĒrgļuĒrgļu

RudbāržuRudbāržu

ValdgalesValdgales

OgrOgr

AtašienesAtašienes

VirbuVirbu

JLGJLG

TKMTKM

LendžuLendžu

GlšGlšĪslīcesĪslīces

LDZLDZ

LubesLubes

RubasRubas

LaucienesLaucienes

KabilesKabiles

SldSld

ŠķēdesŠķēdes

ĪvnĪvn

LvrLvr

GudeniekuGudenieku

AncesAnces

VplVpl

CēresCēres

RubenesRubenes

SkaistasSkaistas

KrapesKrapes

PiedrujasPiedrujas

ĶeipenesĶeipenes

TurlavasTurlavas

CcrCcr

ProdesProdes

KolkasKolkasBurtniekuBurtnieku

KprKpr

CsvCsv

EmbūtesEmbūtes

KlintainesKlintaines

SmārdesSmārdes

ElejasElejas

ĶGMĶGM

DzelzavasDzelzavasLapmežciemaLapmežciema

RaunasRaunas

BilskasBilskas

PRĻPRĻ

BrantuBrantu

BunkasBunkas

DBLDBL

ŠķilbēnuŠķilbēnu

RaiskumaRaiskuma

TaurenesTaurenes

AmbeļuAmbeļu

SalacgrīvasSalacgrīvas

VietalvasVietalvas

BķrBķr

AglonasAglonas

KrmKrm

ZosēnuZosēnu

DgnDgn

PededzesPededzes

DunavasDunavas

VeclaicenesVeclaicenes

SausnējasSausnējasKalnciemaKalnciema

DglDgl

ValmierasValmieras

KoknesesKokneses

DžūkstesDžūkstes

AgsAgs

ZiruZiru

LljLlj

BriģuBriģu

ZbrZbr SecesSeces

AnnasAnnas

SakasSakas

GRBGRB

DGVDGV

IlzenesIlzenes

MazzalvesMazzalves

SkrSkr

ĀrlavasĀrlavas

SaukasSaukas

JŪRMALAJŪRMALA

LīdumniekuLīdumnieku

RitesRites

TaurupesTaurupes

SkultesSkultes

ZlēkuZlēku

NgrNgr

RiebiņuRiebiņu

NvdNvdPampāļuPampāļu

RumbasRumbasRendasRendas

BēnesBēnes

JJLJJL

KārķuKārķu

novŽSējasnovŽSējas

LaiduLaidu

KurmālesKurmāles

JmpJmp

OšupesOšupesPraulienasPraulienasValgundesValgundes

PĻVPĻV

SvētesSvētes

BārbelesBārbeles

OnkOnk

LazdukalnaLazdukalna

OGREOGRE

VaidavasVaidavas

VIESĪTEVIESĪTE

VĻNVĻN

ILKILK

novŽSkrīverunovŽ

Skrīveru

novŽRojasnovŽRojas

BglBgl

ČrnČrn

AdrAdr

MDNMDN

RžkRžk AklAkl

ĶekavasĶekavas

APEAPE

LažasLažas

SvrSvrŠķaunesŠķaunes

ZILUPEZILUPE

PlatonesPlatones

SsvSsv

TumesTumes

MSLMSL

TrvTrv

SlampesSlampes

LejasciemaLejasciema

JglJgl

JaunpilsJaunpils

BārtasBārtas

TaboresTabores

DrustuDrustu

VecsalienasVecsalienas

VabolesVaboles

AINAŽIAINAŽI

VišķuVišķu

STAICELESTAICELE

BLŽBLŽ

PiltenesPiltenes

AnnAnn

APTAPT

AuruAuru

SkņSkņ

MlnMln

KastuļinasKastuļinas

SēļuSēļu

NīkrācesNīkrāces

CĒSISCĒSIS

OLAINEOLAINE

SēmesSēmes

BrnBrn

PūresPūres

MžtMžt

KubuluKubulu

AlsviķuAlsviķu

BriežuciemaBriežuciema

BaldonesBaldones

BērzpilsBērzpilsKršKrš

StabulniekuStabulnieku

AbavasAbavas

RemtesRemtes

ZvārdesZvārdes

BalgalesBalgales

ZirņuZirņu

LiepasLiepas

ZaņasZaņas

VdkVdk

MrsMrs

LIMBAŽILIMBAŽI

VRKVRK

ElkšņuElkšņu

DikļuDikļu

ĪlesĪles

novŽMālpilsnovŽ

Mālpils

VENTSPILSVENTSPILS

ŪdrīšuŪdrīšu

RmbRmb

ZvārtavasZvārtavasVijciemaVijciema

SLDSLD

IpiķuIpiķu

BbrBbr

MedņevasMedņevas

SusājuSusāju

StļStļ

VērēmuVērēmu

StružānuStružānu

BērziņuBērziņuDgdDgd

SaulkrastuSaulkrastu

EzerniekuEzernieku

BarkavasBarkavas

BērzaunesBērzaunes

AronasAronas

EnguresEngures

AinažuAinažu

DbnDbn

DemenesDemenes

SaunasSaunas

TārgalesTārgales

VecpiebalgasVecpiebalgas

OtaņķuOtaņķu

PILTENEPILTENE

VilpulkasVilpulkas

CīravasCīravasAptApt

KocēnuKocēnu

AKRAKR

TirzasTirzas

JersikasJersikas

MedzesMedzes

ĀbeļuĀbeļu

MārkalnesMārkalnes

MālupesMālupesMalienasMalienas

BrsBrs

novŽAlsungasnovŽ

Alsungas

BrvBrv

CirmasCirmas

JstJst

IsnaudasIsnaudas

SunākstesSunākstes

VārvesVārves

StbStbSrnSrn

SGLSGL

AKNĪSTEAKNĪSTE

ALŪKSNEALŪKSNE

LēdurgasLēdurgas

ViesatuViesatu

DrbDrb

GaujienasGaujienas

BlīdenesBlīdenes

NaukšēnuNaukšēnu

LIEPĀJALIEPĀJA

SuntažuSuntažu

VandzenesVandzenes

VecsaulesVecsaules

RušonasRušonas

EzeresEzeresSilajāņuSilajāņu

SīļukalnaSīļukalna

SnpSnp

KrustpilsKrustpils

VārmesVārmes

VcsVcs

PilskalnesPilskalnes

KlnKln

BALVIBALVI

DrabešuDrabešu

DunalkasDunalkas

ĒrģemesĒrģemes

AmatasAmatas

PelčuPelču

PaduresPadures

IzvaltasIzvaltas

KndKnd

IndrasIndras

SalgalesSalgales

KalniešuKalniešu

SUBATESUBATE

novŽRopažunovŽ

Ropažu

TALSITALSI

VaiņodesVaiņodes

MaltasMaltas

InešuInešu

MākoņkalnaMākoņkalna

JeruJeru

NagļuNagļu

DzērbenesDzērbenes

OzolainesOzolaines

OmžOmž

LiepupesLiepupesPopesPopes

JūrkalnesJūrkalnesKaivesKaives

TnžTnž

ĒvelesĒveles

ĶepovasĶepovas

LībaguLībagu

AkrAkr

SmlSml

LplLpl

LīvbērzesLīvbērzes TomesTomes

DrvDrv

BirzgalesBirzgales

UkruUkru LVNLVN

AllažuAllažu

VtņVtņ

GlgGlg

RucavasRucavas

InčInč

LīksnasLīksnas

SALACGRĪVASALACGRĪVA

LaucesasLaucesas

KalupesKalupes

KlkKlk

LUBĀNALUBĀNA

SalasSalas

BLDBLD

SEDASEDASTRENČISTRENČI

BērzesBērzesBikstuBikstu

GoliševasGoliševas

SMLSML

AsaresAsares

ViļķenesViļķenes

PĀVILOSTAPĀVILOSTA

UmurgasUmurgas

VidrižuVidrižu

VrkVrk

RamatasRamatas

RudzātuRudzātu

VNGVNG

RožupesRožupes

LestenesLestenes

ZaubesZaubes

GrundzālesGrundzāles

BklBkl

DaudzesesDaudzeses

BrunavasBrunavas

OlainesOlaines

BalvuBalvu

ĪvesĪves

ĢibuļuĢibuļu

ALOJAALOJA

BlontuBlontu

MņģMņģ

MzlMzl

CiblasCiblas

LcsLcs

AlojasAlojas

BabītesBabītes

RobežniekuRobežnieku

BRCBRC

StlStl

ValkasValkas

DvietesDvietes

SkaistkalnesSkaistkalnes

EglainesEglaines

SkujenesSkujenes

PuzesPuzes

LdmLdm

CESVAINECESVAINE

AsnAsn

LīgatnesLīgatnes

AndzeļuAndzeļu

AndAnd

KurmenesKurmenes

SvtSvt

VecatesVecates

PušasPušas

ViesītesViesītes

RikavasRikavas

NautrēnuNautrēnu

PasienesPasienes

SksSks

SilmalasSilmalas PildasPildas

MurmastienesMurmastienesLVRLVR

PriekuļuPriekuļu

ĻaudonasĻaudonas

MrcMrc

MētrienasMētrienas

SLSSLS

VIĻAKAVIĻAKA

IndrānuIndrānu

SglSgl

DgmDgm

KrimuldasKrimuldas

RŪJIENARŪJIENA

GrbGrb

LiepnasLiepnas

RankasRankas

ZantesZantes

LmņLmņ

StmStmUgālesUgāles

JlcJlc

ZemītesZemītes

VirgasVirgas

UsmasUsmas

MslMsl

JērcēnuJērcēnu

TilžasTilžas

IstrasIstras

ŠķlŠķl

KalētuKalētu

VirešuVirešu

KatvaruKatvaru

JpbJpb

SKRSKR

ĶoņuĶoņu

PureņuPureņuKūkuKūku

KauguruKauguru

JltJlt

GlnGlnMežāresMežāres

StrStr

ŠēderesŠēderes

PšmPšm

JjlJjl

ZvrZvr

ĶūļciemaĶūļciema

ĒdolesĒdoles

JaunaucesJaunauces

LaidzesLaidzes

DGDDGD

BebruBebru

TdķTdķ

VānesVānes

KaplavasKaplavas

MatkulesMatkules

CenuCenu

KmbKmb

KrsKrs

novŽMērsraga

novŽMērsraga

novŽGarkalnes

novŽGarkalnes

ZasasZasas

BSKBSK

GaiķuGaiķu

VLDVLD

RndRnd

STENDESTENDE

UpmUpmVārkavasVārkavas

BrzBrz

LodesLodes

LūznavasLūznavas LauderuLauderuKaunatasKaunatas

KntKnt

novŽBaltinavas

novŽBaltinavas

ApesApes

SAULKRASTISAULKRASTI

JsvJsvGlūdasGlūdas

KnsKns

VariņuVariņu

AiviekstesAiviekstes

DkšDkš

KRSKRS

StalbesStalbes

StraupesStraupes

PalsmanesPalsmanes

StaicelesStaiceles

LaunkalnesLaunkalnes

GramzdasGramzdas

AknīstesAknīstes

novŽĀdažunovŽĀdažu

NaujenesNaujenes

LitenesLitenes

NīcgalesNīcgales

MļnMļn

MedumuMedumu

SēlpilsSēlpils

GrvGrv

JKBJKB

novŽCarnikavas

novŽCarnikavas

DblDbl

ZltZlt

JumurdasJumurdas

ZiemeraZiemera

LĪGATNELĪGATNE

IrlavasIrlavas

PnkPnk

NdtNdt

IršuIršu

BkšBkš

ZlkZlk

VaivesVaives

VALKAVALKA

BeļavasBeļavas

JbrJbr

CdsCds

CeraukstesCeraukstes

VērgalesVērgales

DāviņuDāviņu

DaukstuDaukstu

VīksnasVīksnas

TrkTrk

VīpesVīpes

PilskalnesPilskalnes

VariešuVariešu

NeretasNeretas

LauberesLauberes

PālesPāles

MadlienasMadlienas

VectilžasVectilžas

LimbažuLimbažu

KursīšuKursīšu

LutriņuLutriņu

BlomesBlomes

VallesValles

NītauresNītaures

VecumniekuVecumnieku

ŽīguruŽīguru

DunikasDunikas

DundagasDundagas

SarkaņuSarkaņu

VestienasVestienas

VecumuVecumu

SlsSls

ViesturuViesturu

SalnavasSalnavas

StpStp

VslVsl

LzdLzd

KalsnavasKalsnavas

RĪGARĪGA

RugājuRugāju

VilcesVilces

VrcVrc

LiezēresLiezēres

ZļnZļn

AulejasAulejas

KLDKLD

MatīšuMatīšu

RncRnc

ŅukšuŅukšu

0kkm

Novadikunkrepublikaskpilsētas

Novadukpilsētaskunkpagasti

RĪGA

Apes

Pilsētas

Novadikunkpagasti

SKR1SkrSks

SLD1SldSLS1Sls

SML1SmlSnpSrnSsvStbStlStļ

StmStpStrSvrSvtŠķlTdķ

TKMTnžTrkTrv

SKRUNDA1SkrundasSakstagalaSALDUS1SaldusSALASPILS1SalaspilsSMILTENE1SmiltenesSnēpelesSērenesSesavasStaburagaStelpesStoļerovasStāmerienasStopiņuknovŽStrazdesSvariņuSvitenesŠķeltovasTadaiķu

TUKUMSTīnūžuTrikātasTērvetes

CdsCsvČrn

DBL1DblDbn

DGD1DgdDgl

DgmDgnDGVDkš

DRB1DrbDrvGlgGlnGlš

GRB1GrbGrš

GrvIKŠILKIlz

CodesCesvainesČornajasDOBELE1DobelesDubnasDAGDA1DagdasDegolesDaugmalesDignājasDAUGAVPILSDekšāresDURBE1DurbeDruvienasGalgauskasGalēnuGailīšuGROBIŅA1GrobiņasGriškānu

GrāveruIKŠĶILEILŪKSTEIlzeskalna

InčĪvnJbrJgl

JJL1JjlJKBJlcJLGJlt

JmpJpbJstJsvKLDKlkKln

KmbKND1Knd

KnsKntKprKrm

InčukalnaĪvandesJaunbērzesJaungulbenesJAUNJELGAVA1JaunjelgavasJĒKABPILSJaunlaicenesJELGAVAJaunlutriņuJumpravasJaunpiebalgasJaunsātuJaunsvirlaukasKULDĪGAKalkūnesKalncempjuKombuļuKANDAVA1Kandavas

KonstantinovasKantiniekuKupravasKrimūnu

KRS1KrsKršKzd

ĶGMLcs

LdmLDZLlj

LmņLplLVN

LVR1LvrLzd

MDNMlnMļnMņģMrc

MrdMrpMrs

MSL1Msl

KRĀSLAVA1KrāslavasKrišjāņuKazdangasĶEGUMSLielaucesLēdmanesLUDZALazdulejasLeimaņuLielplatonesLĪVĀNILIELVĀRDE1LielvārdesLazdonasMADONAMalnavasMaļinovasMeņģelesMārcienasMērdzenesMārupesknovŽMārsnēnuMAZSALACA1Mazsalacas

AdrAgsAkl

AKR1AkrAndAnn

APT1AptAsnBbrBglBklBkšBķrBLDBLŽBRCBrnBrsBrvBrzBSKCcr

AudriņuAugstkalnesAizkalnesAIZKRAUKLE1AizkrauklesAndrupenesAnneniekuAIZPUTE1AizputesAsūnesBebrenesBērzgalesBērzkalnesBukaišuBiķerniekuBALDONEBALOŽIBROCĒNIBrenguļuBraslavasBrīvzemniekuBērzainesBAUSKACieceres

MzlMžtMžvNdtNgrNvdOgrOmžOnkPĻVPnk

PRK1PrkPRĻ1Prļ

PšmRmbRncRndRZKRžk

SGL1SglSklSkņ

MazozoluMežotnesMežviduNaudītesNīgrandesNovadniekuOgresgalaOzolmuižasOzolniekuPĻAVIŅASPenkulesPRIEKULE1PriekulesPREIĻI1PreiļuPušmucovasRembatesRencēnuRundālesRĒZEKNERožkalnuSIGULDA1SiguldasSokolkuSkaņkalnes

UpmVcsVdkVLDVLM

VĻN1VļnVNGVplVrc

VRK1VrkVslVtņZbrZlkZltZļnZvr

UpmalasVecaucesVadakstesVALDEMĀRPILSVALMIERAVIĻĀNI1ViļāniVANGAŽIVecpilsVircavasVARAKĻĀNI1VarakļānuVeselavasVītiņuZebrenesZilākalnaZeltiņuZaļeniekuZvirgzdenes


Iedzīvotāji

Iedzīvotāju skaits un tā izmaiņas

Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 tūkstošiem, un

2019. gada sākumā atbilstoši provizoriskiem aprēķiniem tas bija 1 miljons 920 tūkstoši. Iedzīvotāju skaita samazinājuma temps

2018. gadā bija 0,7 % salīdzinājumā ar 2,2 % 2010. gadā. Latvijā iedzīvotāju blīvums ir tikai 30 cilvēku uz 1 km2.

2018. gadā, mirušo skaitam pārsniedzot dzimušo skaitu (dabiskā kustība), valsts iedzīvotāju skaits samazinājās par

9,4 tūkstošiem, bet ilgtermiņa migrācijas rezultātā – par 4,9 tūkstošiem cilvēku. Kopš 1991. gada iedzīvotāju dabiskais pieaugums

Latvijā ir negatīvs.

1959. gadā pirmo reizi Latvijas pilsētās dzīvoja vairāk cilvēku nekā laukos – pilsētnieku īpatsvars bija 52 %. Iedzīvotāju

koncentrēšanās pilsētās turpinājās un 1990. gadā jau bija 69 % pilsētu iedzīvotāju, tai skaitā Rīgā dzīvoja aptuveni trešdaļa –

910 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju jeb puse no visiem pilsētu iedzīvotājiem. 2018. gadā pilsētu iedzīvotāju īpatsvars nedaudz

pārsniedz 68 %.

Pastāvīgo iedzīvotāju skaits un pilsētu un lauku iedzīvotāju īpatsvars

28,1%

40,3%

24,0%

34,9% 35,1%45,3%

51,7%

61,0%66,9%

69,2%68,1%

67,8% 68,5%

71,9%

59,7%

76,0%

65,1% 64,9%54,7%

48,3%

39,0%

33,1%

30,8%

31,9%

32,2%

31,5%

0

1 000

2 000

3 000

1897 1914 1920 1930 1940 1950 1959 1970 1980 1990 2000 2010 2018

(tūkst.

)

Pilsētās Lauku teritorijās


Galvenie demogrāfiskie rādītāji

1920 1930 1940 1950 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2016 2017

Noslēgto laulību skaits ... 17 127 20 861 19 280 23 365 23 983 24 611 23 619 9 211 9 290 13 002 13 150

Šķirto laulību skaits ... 1 450 2 116 1 496 5 080 10 867 12 650 10 783 6 134 4 930 6 061 5 943

Dzīvi dzimušo skaits 29 434 37 835 37 493 33 137 35 468 34 333 35 534 37 918 20 302 19 781 21 968 20 828

Mirušo skaits 33 891 27 110 30 355 24 250 21 314 26 546 32 100 34 812 32 205 30 040 28 580 28 757

Iedzīvotāju skaita izmaiņas ... ... ... 5 897 33 702 14 521 5 879 -9 979 -28 331 -45 899 -18 841 -15 737

Dabiskais pieaugums -4 457 10 725 7 138 8 887 14 154 7 787 3 434 3 106 -11 903 -10 259 -6 612 -7 929

Migrācijas saldo ... ... ... -2 990 19 548 6 734 2 445 -13 085 -16 428 -35 640 -12 229 -7 808

Pastāvīgo iedzīvotāju demogrāfiskais raksturojums 2018. gada sākumā

(%)

19,9

96,1

62,2

10,8

15,3

44,9

29,0

1,5

11,2

87,3

3,0

11,1

85,9

22,5

61,7

15,8

54,0

46,0

vismazāk Daugavpilī

visvairāk Alsungas novadā

Latvieši

atraitņi

šķīrušies

precējušies

neprecējušies

Pilngadīgie iedzīvotāji

Dzimuši Eiropas Savienības valstīs

Dzimuši citās (bez Eiropas Savienības) valstīs

Dzimuši Latvijā

Ārvalstnieki (arī bezvalstnieki un neuzrādītie)

Latvijas nepilsoņi

Latvijas pilsoņi

Virs darbspējas vecuma

Darbspējas vecumā

Līdz darbspējas vecumam

Sievietes

Vīrieši


Pastāvīgo iedzīvotāju skaits pilsētās un ciemos un blīvums novados gada sākumā; 2018


Iedzīvotāju vecuma un dzimuma sastāvs

Līdzīgi kā lielā daļā Eiropas Savienības valstu, arī Latvijā sabiedrība noveco, par ko liecina iedzīvotāju vecuma struktūra. 2018. gada

sākumā no 1,934 milj. iedzīvotāju 15,8 % bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, 61,7 % iedzīvotāju – darbspējas vecumā, savukārt

22,5 % bija personas virs darbspējas vecuma. Kopš 2010. gada sākuma nedaudz (par 1,7 %) pieaudzis bērnu skaits, darbspējas

vecuma iedzīvotāju skaits samazinājies par 13,1 %, savukārt virs darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits pieaudzis par 2,8 %.

2018. gada sākumā uz 1 000 darbspējīgo iedzīvotāju bija 365 pensijas vecuma iedzīvotāji un 256 bērni vecumā līdz 14 gadiem.

Iedzīvotāju vecuma piramīda 1970. un 2018. gada sākumā

25 000 20 000 15 000 10 000 5 000 0 5 000 10 000 15 000 20 000 25 000

0

10

20

30

40

50

60

70

80

90

100+

Vecum

s (

gadi)

vīrieši 2018. gads vīrieši 1970. gads sievietes 2018. gads sievietes 1970. gads

vidējais vecums vīriešiem

(39,1) 2018

(32,5) 1970

vidējais vecums sievietēm

(45,2) 2018

(37,7) 1970


Zemā dzimstība un mūža ilguma palielināšanās pēdējo gadu laikā veicinājusi Latvijas iedzīvotāju vidējā vecuma palielināšanos.

Kopš 1980. gada sieviešu vidējais vecums pieaudzis par 7 gadiem un vīriešu – par 6 gadiem.

Iedzīvotāju vidējais vecums

(gadi)

Pēc 1920. gada datiem Latvijā bija 55 % sieviešu un 45 % vīriešu. Uz 100 vīriešiem bija 121 sieviete. Sieviešu un vīriešu proporcija

iedzīvotāju skaitā nav daudz mainījusies – 2018. gada sākumā attiecīgi 54 % un 46 %.

Sieviešu skaits uz 100 vīriešiem

35,8 35,9 35,9

36,9

38,3

39,5

40,7

42,042,4

32,9 33,0 33,0

34,0

35,4

36,537,6

38,8 39,1

38,3 38,4 38,3

39,3

40,8

42,1

43,4

44,845,2

30

35

40

45

50

1980 1985 1990 1995 2000 2005 2010 2015

Kopā Vīrieši Sievietes

121114

127119 117 115 117 118 117

0

100

1920 1930 1960 1970 1980 1990 2000 2010 2018


Iedzīvotāju etniskais sastāvs

Latviešu skaits pēdējos gados aizvien turpina samazināties, taču vienlaikus palielinās to īpatsvars kopējā iedzīvotāju skaitā.

2018. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 miljons 203 tūkstoši latviešu jeb 62 % no iedzīvotāju kopskaita. Pēdējo septiņu gadu laikā

kopš 2011. gada piedzima 103,1 tūkstotis, bet nomira 110,6 tūkstoši latviešu, un dabiskās kustības rezultātā to skaits samazinājās

par 7,5 tūkstošiem.

Latviešu īpatsvars iedzīvotāju kopskaitā

(%)

Pastāvīgo iedzīvotāju etniskais sastāvs

1935. gads 1989. gads 2018. gads

73,477,0

62,056,8 53,7 52,0

57,7 60,5 62,2

26,6 23,038,0 43,2 46,3 48,0 42,3 39,5 37,8

1920 1935 1959 1970 1979 1989 2000 2011 2018

Latvieši citas tautības

latvieši

77,0%

krievi

8,8%

ebreji

4,7%

vācieši

3,5%

citi

6,0%

latvieši

52,0%

krievi

34,0%

baltkrievi

4,5%

ukraiņi

3,4%

citi

6,1%

latvieši

62,2%

krievi

25,2%

baltkrievi

3,2%

ukraiņi

2,2%

citi

7,2%


Noslēgtās un šķirtās laulības

2018. gada sākumā 41 % pilngadīgo (18 gadi un vecāki) sieviešu un 49 % vīriešu bija precēti. No visiem attiecīgā dzimuma

neprecētajiem pilngadīgajiem iedzīvotājiem 66 % vīriešu un 60 % sieviešu bija vecumā līdz 35 gadiem. 2017. gadā Latvijā

noslēgtas 13 150 laulības, kas bija par 1,1 % vairāk nekā 2016. gadā. Vidējais laulību noslēgušo vīriešu vecums bija 36 gadi, bet

sieviešu – 34 gadi un, salīdzinot ar 2010. gadu, tas pieaudzis gandrīz par trim gadiem.

2017. gadā šķirtas 5 943 laulības (par 1,9 % mazāk nekā 2016. gadā). Vidējais šķirtās laulības ilgums pieaudzis no 12,9 gadiem

2010. gadā līdz 13,6 gadiem 2017. gadā. No visām 2017. gadā šķirtajām laulībām gandrīz puse (48,4 %) bija ģimenes ar

nepilngadīgiem bērniem. 2017. gadā šādās ģimenēs bija 2 877 bērni. Eiropas Savienībā šķirto laulību skaits uz 1 000 iedzīvotāju

2016. gadā Latvijā un Lietuvā bija visaugstākais – 3,1.

Pirmajā laulībā stājušos vidējais vecums

(gadi)

2017. gadā šķirtas 5 943 laulības, kas ir par 21 % vairāk nekā 2010. gadā, kad vēl nebija iespējas šķirt laulību pie notāra. Šķirto

laulību skaits uz 100 noslēgtām laulībām 2017. gadā bija 45.

24,0

24,9

26,4

27,7

28,9

30,8

31,6

22,222,8

24,4

25,5

26,9

28,729,5

20

25

30

35

1990 1995 2000 2005 2010 2015

Vīrieši Sievietes


Dzimstība

2017. gadā piedzima 20,8 tūkstoši bērnu, un, salīdzinot ar 2016. gadu, tas ir par 1,1 tūkstoti mazāk. 2017. gadā 62 % bērnu

piedzima sievietēm 25–34 gadu vecumā. Jaundzimušā mātes vidējais vecums bija 30,2 gadi un kopš 2000. gada tas palielinājies

par trīs gadiem. Mātes vidējais vecums, piedzimstot pirmajam bērnam, bija 27,6 gadi.

Summārais dzimstības koeficients (1)

2017. gadā summārais dzimstības koeficients Latvijā bija 1,70 (2010. gadā – 1,36), kas ir tālu no vēlamā bērnu skaita (2,1–2,2)

paaudžu nomaiņai. Pēdējo reizi summārā dzimstības koeficienta vērtība 2,2 Latvijā bija 1986.–1987. gadā, kad piedzima

42 tūkstoši bērnu gadā. Arī Eiropas Savienībā kopumā 2017. gadā summārais dzimstības koeficients bija 1,60 (šis rādītājs bija

robežās no 1,26 Maltā līdz 1,90 – Francijā).

2017. gadā 60 % bērnu piedzima ģimenēs, kas bija oficiāli reģistrējušas laulību (2010. gadā – 56 %). Pieaug otro, trešo un arī

ceturto bērnu skaits un arī viņu īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2017. gadā 38 % jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē

(34 % 2010. gadā), 16 % – trešais (11 % 2010. gadā), 4 % – ceturtais (3 % 2010. gadā).

Mirstība

2017. gadā mirušo skaits bija 28,8 tūkstoši cilvēku un vispārīgais mirstības koeficients bija 14,8. Vidējais mirušo vīriešu vecums

bija 69 gadi, sieviešu – 79 gadi. Mirstības rādītāji būtiski nesamazinās, jo pieaug gados vecāku iedzīvotāju skaits, piemēram,

vecumā 75 un vairāk gadi 2018. gada sākumā bija 193 tūkstoši (10 % no iedzīvotāju kopskaita), bet 2011. gada sākumā –

165 tūkstoši iedzīvotāju (8 %).

(1) Vidējais bērnu skaits, kas varētu piedzimt sievietei viņas dzīves laikā, saglabājoties attiecīgā gada dzimstības līmenim.

1,271,24

1,38

1,36

1,71

1,74

1,70

1,0

1,2

1,4

1,6

1,8

2,0

1990 1995 2000 2005 2010 2015


Iedzīvotāju dabiskais pieaugums uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2017


Paredzamais mūža ilgums

Uzlabojoties dzīves apstākļiem, pieaug paredzamais dzīves ilgums. Ja 1924. gadā Latvijā mūža ilgums bija 50,7 gadi vīriešiem un

56,9 gadi sievietēm, tad 2017. gadā dzimušo vīriešu paredzamais dzīves ilgums ir 69,8 gadi, bet sieviešu – 79,6 gadi.

Jaundzimušo paredzamais mūža ilgums

Latvijā vīriešu paredzamais mūža ilgums (69,8 gadi) 2017. gadā bija viszemākais Eiropas Savienībā (Lietuvā šis rādītājs bija 70,7,

Igaunijā – 73,8). Arī sievietēm mūža ilguma rādītāji gan Latvijā, gan Lietuvā (2017. gadā attiecīgi 79,6 un 80,5 gadi) ir vieni no

zemākajiem (Igaunijā – 82,6). Vēl īsāks paredzamais mūža ilgums sievietēm bija tikai Bulgārijā un Rumānijā. Vislielākais

paredzamais mūža ilgums vīriešiem 2017. gadā bija Itālijā un Zviedrijā (80,8), bet sievietēm – Spānijā (86,1).

41,1 5

0,7

55,0 6

5,2

64,6 69,8

43,6

56,9

61,0

72,4

75,8

79,6

42,6

53,8

58,0

69,1 70,2

74,8

1896 1924 1935 1958 2000 2017

Vīrieši Sievietes Kopā


Iedzīvotāju migrācija

2017. gadā Latvijā uz dzīvi ieradās 9,9 tūkstoši cilvēku (par 19 % vairāk nekā 2016. gadā), bet uz pastāvīgu dzīvi citās valstīs

devās 17,7 tūkstoši cilvēku (par 14 % mazāk nekā 2016. gadā). Starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits

samazinājās par 7,8 tūkstošiem salīdzinājumā ar 12,2 tūkstošiem cilvēku 2016. gadā. Uz ārvalstīm devās liels skaits valsts

iedzīvotāju darbspējas vecumā (83 % no emigrējušo skaita). 9,5 tūkstoši jeb 53 % emigrantu bija vecumā 20–39 gadi.

Starptautiskā ilgtermiņa migrācija

Kopējā emigrantu skaitā 2017. gadā vīriešu un sieviešu īpatsvars ir attiecīgi 54 % un 46 %. Lielākā daļa (71 %) no emigrējušām

sievietēm bija reproduktīvajā vecumā (15–49 gadi).

Imigrantu etnisko sadalījumu veido 31 % latviešu un 23 % – krievu, savukārt no emigrantiem 53 % bija latvieši un 27 % – krievi.

Tomēr pret attiecīgās tautības iedzīvotāju kopskaitu 2018. gada sākumā, latviešu emigranti veidoja 0,8 % no kopējā latviešu

skaita, bet krievu emigranti – 1,0 %.

49 % no 2017. gada imigrantiem bija no Eiropas Savienības valstīm. Būtisku daļu (34 %) veidoja arī imigranti no NVS. 81 % no

2017. gada emigrantiem devās uz Eiropas Savienības valstīm, bet uz NVS valstīm – 10 % emigrantu.

-13 085

-53 474

-13 713-4 085

-16 428

-10 952

-35 640

-10 640

-12 229

-60 000

-30 000

0

30 000

60 000

1990 1995 2000 2005 2010 2015

Emigrācija Imigrācija Migrācijas saldo


Mājsaimniecību ienākumi, ienākumu nevienlīdzība, monetārā nabadzība

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieaug

2017. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi sasniedza 489 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Salīdzinot ar

2016. gadu, ienākumi pieauga par 11,8 %, kas ir lielākais pieaugums gada laikā kopš 2008. gada, kad novēroja 12,3 % ienākumu

pieaugumu (2016. gadā tika fiksēts pieaugums par 4,9 %, 2015. gadā – par 7,6 % un 2014. gadā par 9,3 %).

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi

(vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī)

Nabadzības riskam Latvijā pakļauti 23,3 % iedzīvotāju

2017. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 446 tūkstoši jeb 23,3 % iedzīvotāju – par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā

2016. gadā. Šo iedzīvotāju rīcībā esošie ienākumi bija zem nabadzības riska sliekšņa. 2017. gadā, palielinoties rīcībā esošajiem

ienākumiem, pieauga arī nabadzības riska slieksnis – līdz 367 eiro mēnesī vienas personas mājsaimniecībai (2016. gadā – 330 eiro

mēnesī). Mājsaimniecībām ar diviem pieaugušajiem un diviem bērniem līdz 14 gadu vecumam nabadzības riska slieksnis

2017. gadā sasniedza 770 eiro mēnesī (2016. gadā – 694 eiro mēnesī).

2017. gadā vismazākais nabadzības risks bija iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 49 gadiem (13,8 %) un no 18 līdz 24 gadiem

(19,6 %). Savukārt iedzīvotājiem, kuri bija sasnieguši 50 gadu vecumu, nabadzības risks bija augstāks. 2017. gadā nabadzības

riskam bija pakļauti 23,8 % iedzīvotāju 50 līdz 64 gadu vecumā un 45,7 % iedzīvotāju vismaz 65 gadu vecumā. Turklāt

visneiepriecinošākā situācijā bija tie vecākā gadagājuma (vismaz 65 gadus veci) iedzīvotāji, kuri dzīvoja vieni. 2017. gadā gandrīz

trīs ceturtdaļas (74 %) vientuļo vecākā gadagājuma iedzīvotāju bija pakļauti nabadzības riskam.

176

223

316

355

303286

305320

354

387417

437

489

27,0%

41,9%

12,3%

-14,8%

-5,7%

6,6%5,1%

10,7%9,3%

7,6%4,9%

11,8%

-0,20

-0,15

-0,10

-0,05

0,00

0,05

0,10

0,15

0,20

0,25

0,30

0,35

0,40

0,45

-200

-100

0

100

200

300

400

500

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Ienākumi, eiro

Pārmaiņas pret iepriekšējo gadu, %


Nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars pēc vecuma un dzimuma 2017. gadā

(%)

Pavisam Vīrieši Sievietes

Pavisam 23,3 20,4 25,8

0–17 17,5 16,9 18,1

18–24 19,6 20,1 19,0

25–49 13,8 14,0 13,6

50–64 23,8 23,7 23,9

65+ 45,7 37,5 49,8

Vismazāk nabadzības riskam pakļauto bija strādājošo iedzīvotāju vidū (8,1 % 2017. gadā un 8,8 % 2016. gadā). Savukārt

ievērojami vairāk nabadzības riskam bija pakļauti bezdarbnieki (59,6 % 2017. gadā un 56,5 % 2016. gadā) un pensionāri

(48,9 % 2017. gadā un 43,7 % 2016. gadā).

Latvijā joprojām ir augsta ienākumu nevienlīdzība

Latvijā joprojām saglabājas augsta ienākumu nevienlīdzība. Pēc pēdējiem pieejamiem datiem Latvijā bija trešā augstākā Džini

koeficienta (1) vērtība starp visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Džini koeficients ES dalībvalstīs 2017. gadā (2)

(%)

Datu avots: Eurostat [ilc_di12] 15.02.2019.

(1) Džini koeficients raksturo ienākumu nevienlīdzību. Tas variē no 0 līdz 100. Džini koeficients ir 0, ja pastāv absolūta ienākumu vienlīdzība

(t.i., visiem iedzīvotājiem ir vienādi ienākumi), bet, jo vairāk tas tuvojas 100, jo lielāka ir ienākumu nevienlīdzība.

(2) Atsevišķām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pieejami 2018. gada apsekojuma dati: Dānijai (provizoriskie dati), Latvijai (2018. gada

apsekojuma dati attiecas uz ienākumu pārskata periodu – 2017. gadu) un Ungārijai. Eurostat šos datus publicē ar atsauci uz apsekojuma gadu,

CSP – uz ienākumu pārskata periodu. Tādējādi veidojas gada nobīde Eurostat un CSP publicētajos datos.

40,2

37,6

35,6

34,1

33,5

33,4

33,1

33,1

32,7

31,6

30,9

30,8

30,7

30,6

29,9

29,3

29,2

29,1

28,7

28,3

28,0

27,9

27,9

27,1

26,0

25,3

24,5

23,7

23,2

BG LT

LV

ES

PT

EL

RO

UK IT EE

LU

CY

ES-2

8 IE HR

FR PL

DE

HU

MT

SE

DK

AT

NL

BE FI

CZ SI

SK


Sociālā drošība

Izdevumi pensijām un pabalstiem pakāpeniski pieaug

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem 2017. gadā kopējie izdevumi valsts pensijām un sociālajiem

pabalstiem bija 2 mljrd. 613 milj. eiro, kas ir par 110,2 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā. Valsts pensijas veido lielāko izdevumu

daļu – 72,6 %. Kopējie izdevumi valsts pensijām 2017. gadā bija 1 mljrd. 896 milj. eiro (par 77,0 milj. eiro vairāk nekā

2016. gadā).

Izdevumi pabalstiem un pensijām no IKP

(%)

2017. gadā izdevumi pensijām veidoja 7,0 % no IKP, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016. gadā (7,3 % no IKP).

Savukārt izdevumi valsts sociālajiem pabalstiem 2017. gadā bija 717 milj. eiro, pārsniedzot 2016. gada izdevumus par 4,9 % jeb

33,2 milj. eiro. Izdevumi valsts pabalstiem 2017. gadā veidoja 2,7 % no IKP, kas ir tieši tik pat, cik 2016. gadā.

Valsts sociālie pabalsti

No 2018. gada 1. marta ieviesta piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu audzināšanu. 2018. gadā piemaksa

piešķirta par 218,5 tūkst. bērnu (1). Savukārt kopējais bērnu skaits, par kuriem 2018. gadā izmaksāts ģimenes valsts pabalsts,

bija 340,1 tūkst. bērnu.

(1) Valsts sociālo pabalstu likumā un Ministru kabineta noteikumos Nr. 1517 noteikts, ka piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par divu un vairāk bērnu no viena līdz 20 gadu vecumam audzināšanu ir 10 eiro mēnesī par diviem bērniem un 66 eiro mēnesī par trim bērniem. Par katru nākamo

bērnu piemaksas apmērs ir par 50 eiro mēnesī lielāks nekā par iepriekšējo kopējo audzināmo bērnu skaitu ģimenē.

2,0 1,8 1,8 1,8 1,8 1,8 1,7 1,62,0

3,5

2,8

1,9 1,7 1,9 2,12,5 2,7 2,7

9,2

8,47,9

7,06,4

5,85,5

4,8

5,5

8,1

9,8

8,37,9 7,8

7,5 7,4 7,3 7,0

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Pabalstiem Pensijām


Valsts pensijas

Salīdzinot ar 2017. gadu, 2018. gadā pensiju saņēmēju skaits samazinājās par 0,6 %, bet ikmēneša izmaksātās pensijas apmērs

palielinājās par 8 % un sasniedza vidēji 291,56 eiro. Ikmēneša izmaksātās vecuma pensijas 2018. gadā bija par vidēji 24,35 eiro

lielākas nekā 2017. gadā un sasniedza vidēji 313,75 eiro.

Pensiju saņēmēji

(tūkst.)

2000 2010 2015 2017 2018

Pavisam 638,3 574,4 570,1 560,2 556,7

Vecuma pensijas 513,7 475,9 466,7 456,7 452,9

Invaliditātes pensijas 83,2 69,3 73,3 74,4 74,7

Pensijas apgādnieka zaudējuma gadījumā 36,2 26,9 19,8 18,4 18,5

Izdienas pensijas (1) 5,2 2,4 10,3 10,7 10,7

Vispārējais likumā noteiktais pensionēšanās vecums, gadi (2) 62,00 62,00 62,50 63,00 63,25

Sociālās aizsardzības izdevumi pēc ESSPROS klasifikācijas 2017. gadā

(milj. eiro)

(1) Sākot ar 2011. gadu, izdienas pensiju saņēmēju skaitā ietilpst Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras no valsts pamatbudžeta līdzekļiem

izmaksātās izdienas pensijas iekšlietu ministrijas darbiniekiem, diplomātiem, prokuroriem u.c.

(2) Tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 65 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 20 gadiem.

No 2014. gada 1. janvāra stājās spēkā noteikumi par pensijas vecuma paaugstināšanu no 62 līdz 65 gadu vecumam.

Vecums

47,0%

Slimība, veselības

aprūpe

25,1%

Ģimene, bērni

10,8%

Invaliditāte

8,9%

Bezdarbs

4,4%

Administratīvās

izmaksas

1,4%

Apgādnieka

zaudējums

1,2%

Sociālā

atstumtība

0,6%

Mājoklis

0,5%Citi izdevumi

0,03%

3 975


Samazinājies gada laikā adoptēto bērnu skaits

2017. gadā palielinājās iemītnieku skaits ilgstošajās sociālās aprūpes iestādēs (2017. gadā – 13 310 personas, 2016. gadā –

12 834 personas) un samazinājās aizbildnībā esošo bērnu skaits (2017. gadā – 4 459 bērni, 2016. gadā – 4 548 bērni). Savukārt

2018. gadā samazinājās adoptēto bērnu skaits (2018. gadā – 152 bērni, 2017. gadā – 196 bērni).

Adoptēto bērnu skaits

111130

79

120 111

147114

83

140 136 128 142 131

178

135119

6950

4630

15

60 88

88

90

103

105 99 128 110112

122

132

127

127

102

2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Adoptēti uz ārzemēm Adoptēti Latvijā


Likumpārkāpumi

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits samazinās

2017. gadā reģistrēti 44 250 noziedzīgi nodarījumi, kas ir par 3,0 % mazāk salīdzinājumā ar 2016. gadu (45 639).

Reģistrēto noziedzīgo nodarījumu skaits

(tūkst.)

Reģistrētie noziedzīgie nodarījumi

(skaits)

1990 2000 2010 2015 2016 2017

Pavisam 34 686 50 199 51 108 47 404 45 639 44 250

Slepkavības ar iepriekšēju nodomu 165 219 82 87 67 73

Smagi miesas bojājumi 373 424 181 178 195 178

Izvarošana 134 134 79 60 59 65

Laupīšana 1 649 3 160 1 072 779 651 604

Īpašuma zādzība (1) 22 089 28 737 25 659 21 817 20 817 20 354

Huligānisms 1 208 1 300 429 225 214 188

Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, kam ir bijušas smagas sekas 1 665 1 491 603 689 573 583

Narkotisko vielu nelikumīga izgatavošana, glabāšana vai realizēšana 69 655 2 189 3 529 1 195 2 524

(1) Sākot no 2011. gada, ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā.

51,4

62,3

55,657,5 56,7

51,1 51,6 49,947,6 48,5 47,4 45,6 44,3

17,7 19,7 16,9 18,6 19,4 17,2 17,8 16,4 15,0 14,8 15,5 14,5 13,3

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Pavisam no tiem smagi


Reģistrētu noziedzīgu nodarījumu skaits (ieskaitot nozieguma izdarīšanas mēģinājumus) uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās; 2017

230

281

253

264 265

244

250245

236

243240

233228

220

255

290

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Latvijā


Joprojām visizplatītākās ir zādzības

2017. gadā reģistrētas 20 354 zādzības (ieskaitot krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā), kas veido 46 % no visiem

reģistrētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Lai arī nedaudz, tomēr zādzību skaits pēdējos gados samazinās: par 2 %

salīdzinājumā ar 2016. gadu un par 20,7 %, salīdzinot ar 2010. gadu. Aptuveni trešdaļa (2017. gadā – 30,1 %,

2016. gadā – 31,7 %) reģistrēto noziegumu klasificējami kā smagi. 2017. gadā par 8 % palielinājies slepkavību ar iepriekšēju

nodomu skaits – reģistrētas 73 slepkavības (2016. gadā – 67). Latvijas ieslodzījuma vietās 2017. gada beigās atradās 3,8 tūkst.

personu, kas ir par 11,3 % mazāk nekā 2016. gadā.

Salīdzinoši zems ir nepilngadīgo īpatsvars noziedzīgo nodarījumu izdarījušo personu vidū: 2017. gadā Latvijā bija 5,3 %

nepilngadīgo noziedznieku. Sieviešu īpatsvars, kuras veikušas noziegumu, gandrīz nav mainījies (14,1 %), salīdzinot ar

2016. gadu, kad šis rādītājs bija 13,8 %.

Noziedzīgus nodarījumus izdarījušās personas

1990 2000 2010 2015 2016 2017

Apsūdzētās personas 12 879 17 807 15 848 10 060 10 478 9 785

No noziegumus izdarījušo kopskaita, %:

sievietes 12,6 10,6 14,6 14,4 13,8 14,1

nepilngadīgie 19,4 17,6 6,2 4.9 5,1 5,3

Notiesāto personu skaits sadalījumā pēc nozieguma veida 2017. gadā

Īpašuma zādzība

36,6%

Narkotisko vielu nelikumīga

izgatavošana, glabāšana

vai realizēšana12,9%

Laupīšana

3,1%

Ceļu satiksmes noteikumu

pārkāpumi, kuriem ir

bijušas smagas sekas1,7%

Smagi miesas

bojājumi

1,6%

Huligānisms

1,0%

Slepkavība ar

iepriekšēju nodomu

0,6%

Izvarošana

0,2%

Citi noziedzīgie

nodarījumi

42,3%

9 146


Veselības aprūpe

Ārstu un zobārstu skaits

(uz 10 000 iedzīvotāju)

Slimnīcu skaits un gultu skaits slimnīcās

Veselības aprūpes pamatrādītāji gada beigās

1990 1995 2000 2010 2015 2016 2017

Visu specialitāšu ārstu skaits

(pamatdarbā) 12 505 8 326 8 134 7 951 7 626 7 480 7 289

Rezidentu un stažieru skaits ... 527 892 463 649 732 805

Speciālistu ar augstāko medicīnisko

profesionālo izglītību skaits ... ... 117 519 980 1 038 1 078

Medicīnas māsas ar augstāko izglītību ... ... 94 1 090 1 987 3 106 3 283

Ārstniecības personu skaits ar vidējo

medicīnisko izglītību 28 311 18 270 14 934 13 217 11 625 10 318 9 896

Slimnīcu skaits 188 166 142 67 67 65 63

Gultu skaits slimnīcās (vidēji gadā) 37 485 27 808 20 655 11 920 11 261 11 208 10 812

3,57,1 6,3

12,716,4

29,9

44,0 41,8

28,8 30,4 30,2

1,4 3,5 4,3 2,4 2,46,2 5,1 5,2 5,4 7,3 7,2

1920 1930 1940 1950 1958 1970 1980 1990 2000 2010 2017

Ārsti Zobārsti

87

145

89

125

211

183 188

142

67 63

30 57 62 74120 137 141

8757 56

1920 1930 1940 1950 1970 1980 1990 2000 2010 2017

slimnīcu skaits gultu skaits uz 10 000 iedzīvotāju


2017. gadā Latvijā pamatdarbā bija nodarbināti 7 289 visu specialitāšu ārsti, kas ir par 191 ārstu mazāk nekā 2016. gadā.

Kopš 2009. gada kopējais ārstu skaits pamatdarbā pakāpeniski samazinās. Pēdējos 10 gados visvairāk samazinājies onkologu,

terapeitu, pediatru, otolaringologu un ginekologu/dzemdību speciālistu skaits, turpretim ģimenes ārstu skaits 10 gadu laikā ir

pieaudzis. 2017. gadā veselības aprūpes iestādēs ārstniecības praksi guva 805 rezidenti un stažieri, kuru skaits pēdējo piecu gadu

laikā ir palielinājies par 78,1 %.

Pieaug saslimstība ar smagām saslimšanām/slimībām

2017. gadā 11 762 (2016. gadā – 11 118) slimniekiem pirmo reizi diagnosticēja saslimstību ar ļaundabīgajiem audzējiem.

Gada beigās onkoloģiskās aprūpes uzskaitē bija 77,3 tūkst. (2016. gada beigās – 74,0 tūkst.) iedzīvotāju. 2017. gadā bija

371 jaunatklāts HIV gadījums (2016. gadā – 365).

Uzskaitē esošo onkoloģisko pacientu skaits uz 10 000 iedzīvotāju gada beigās

2018. gadā 16 301 pieaugušajam pirmo reizi bija noteikta invaliditāte, no tām strādājošas bija 6 075 personas. Visbiežākais

invaliditātes cēlonis strādājošajiem bija ļaundabīgie audzēji (24,3 %), skeleta, muskuļu un saistaudu slimības (23,1 %) un

asinsrites sistēmas slimības (15,0 %). Turpretim katrai ceturtajai nestrādājošajai personai ar pirmreizēji noteikto invaliditāti bija

asinsrites sistēmas slimības (26,3 %).

2018. gadā pirmreizēji un atkārtoti bērna-invalīda statuss noteikts 2 820 bērniem līdz 17 gadu vecumam. Saskaņā ar Labklājības

informācijas sistēmas (LabIS) datiem 2018. gada decembrī Latvijā bija reģistrētas 191 815 personas ar invaliditāti, tajā skaitā

2 503 personām ir dzirdes, 9 660 – redzes, 32 783 – kustību un 26 519 personām psihiski un uzvedības funkcionālie traucējumi.

Veselīgā mūža ilgums

Paredzamā veselīgā mūža rādītājus iegūst no hroniskās saslimstības un veselības pašvērtējuma datiem. 2016. gadā Latvijā

paredzamais veselīga mūža ilgums vīriešiem bija 52,3 gadi, bet sievietēm – 54,9 gadi. Latvijas rādītāji ir viszemākie Eiropas

Savienībā, visaugstākie rādītāji ir Zviedrijai (73,0 gadi vīriešiem un 73,3 gadi sievietēm). Latvijā veselīgie dzīves gadi veido

75,0 % no vīriešu un 69,0 % no sieviešu paredzamā mūža ilguma, kas nozīmē, ka vīrieši lielāku dzīves daļu pavada bez nopietnām

veselības problēmām. Starpība starp vīriešu un sieviešu veselīga mūža ilgumu 2016. gadā bija 2,6 gadi.

Veselības pašvērtējums

2018. gadā 40,2 % Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem ir bijusi kāda hroniska slimība vai ilgstošas veselības problēmas.

Atšķirības ir vērojamas dzimumu griezumā – 44,3 % sieviešu ir bijusi hroniska saslimšana, turpretim mazāk ilgstošas veselības

problēmas norādījuši vīrieši (34,9 %). Apmeklēt zobārstu bija nepieciešams, bet to neizdarīja 17,3 % Latvijas iedzīvotāju, taču šis

rādītājs atšķiras iedzīvotāju ienākumu griezumā. Gandrīz katrs trešais (29,6 %) iedzīvotājs ar zemiem ienākumiem

(1. kvintiļu grupa) atteicies no zobārsta apmeklējuma, turpretim tikai 8,1 % – no iedzīvotājiem ar augstu ienākumu līmeni

(5. kvintiļu grupa).

142

176214

245

304

378 379 400

100

200

300

400

1990 1995 2000 2005 2010 2015 2017


Ģimenes ārstu skaits pamatdarbā uz 10 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās 2017. gada beigās

4,1

5,7

6,3

6,7 6,86,9

4

5

6

7

2000 2005 2010 2015

Latvijā

2017


Izglītība

Neraugoties uz to, ka demogrāfiskās situācijas ietekmē kopējais izglītojamo skaits pakāpeniski samazinās un kopš 2000. gada ir

sarucis par ceturtdaļu, 2017./2018. mācību gadā Latvijā kopumā mācījās un studēja 421,8 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 0,2 %

vairāk nekā gadu iepriekš.

1919. gadā Latvijā bija 1 265 pamatskolas, kurās mācījās 118 192 skolēni, kā arī 68 vidusskolas ar 7 615 izglītojamajiem. Savukārt

2017./2018. mācību gada sākumā Latvijā bija 775 vispārizglītojošās skolas, tai skaitā 63 sākumskolas un 296 pamatskolas, kurās

mācījās 49 638 bērni, kā arī 333 vidusskolas ar 148 247 skolēniem. Tāpat mācības notika 27 vakara, neklātienes un tālmācības

skolās (9 940 audzēkņi) un 56 speciālajās izglītības iestādēs (7 228 izglītojamie). 2017./2018. mācību gadā 1.–6. klasē kopumā

mācījās 121 674 skolēni, 7–9. klasē – 56 200, bet 10.–12. klasē – 37 179.

Izglītojamie pa izglītības līmeņiem (ISCED 2011)

2000/01 2015/16 2016/17 2017/18

Izglītojamo skaits (mācību gada sākumā) 562 773 417 672 421 078 421 809

Pirmsskolas izglītība (0. līmenis) 61 759 92 095 94 249 96 626

bērni vecumā 0–2 gadi ... 17 667 19 247 19 235



Pamatizglītība, 1. posms (1.–6. klase) 197 415 120 308 121 506 121 674

Pamatizglītība, 2. posms (7.–9. klase un profesionālā pamatizglītība) 99 911 56 128 56 282 56 501

Vidējā izglītība, 3. līmenis (10.–12. klase un vidējā profesionālā izglītība) 102 501 60 343 61 078 60 825

Profesionālā izglītība, 4. līmenis (pēc vidējās izglītības, ne augstākā izglītība) 7 103 4 516 5 049 4 581

Augstākā izglītība (5., 6., 7. līmenis) 101 529 81 972 80 623 79 406

Doktorantūra (8. līmenis) 1 254 2 310 2 291 2 196

Bērnu skaits pirmsskolas izglītībā palielinājies par 2,5 %

Samērā augsta ir bērnu 3–6 gadu vecumā iesaiste pirmsskolas izglītībā – 2017. gadā 93,1 % bērnu šajā vecumā apmeklēja

pirmsskolas izglītības iestādes (2016. gadā – 93,5 %, bet 2010. gadā – 88,4 %). 2017. gadā pirmsskolas izglītībā iesaistījās 96,6

tūkstoši bērnu, kas ir augstākais rādītājs pēdējo gadu laikā. 2017./2018. mācību gadā 78,5 % bērnu apmeklēja pirmsskolas

izglītības iestādes ar latviešu mācību valodu, bet 20,9 % – ar krievu mācību valodu. Lai gan lielākā daļa bērnu apmeklēja pašvaldību

pirmsskolas izglītības iestādes, turpina pieaugt bērnu skaits privātajās izglītības iestādēs – tās apmeklēja 8,8 tūkstoši jeb 9,1 %

bērnu. Privāto bērnudārzu skaits kopš 2010. gada ir pieaudzis divas reizes un izmaiņas galvenokārt skārušas Rīgu.


Mācību turpinājums pēc pamatskolas un vidusskolas

2017. gadā par nedaudz vairāk kā vienu procentpunktu pieaudzis pamatskolu beigušo skolēnu īpatsvars, kuri tālāk izvēlējušies

mācīties profesionālās izglītības iestādēs, tāpat samazinājies (par vienu procentpunktu) to jauniešu skaits, kas neturpina mācības

(3,2 %). Savukārt 12. klasi beigušo vidū 58,7 % turpina studijas augstskolās un koledžās, bet 35,0 % vairs nemācās.

Mācību turpinājums 2017. gadā

Pēc pamatskolas Pēc vidusskolas

Sarucis audzēkņu skaits profesionālajā izglītībā

2018./2019. m.g. sākumā profesionālās izglītības programmās mācības uzsāka 27,2 tūkstoši audzēkņu, kas ir par 4,8 % mazāk

nekā gadu iepriekš. Lai gan ierasts, ka profesionālo izglītību vairāk apgūst vīrieši (2018./2019. m.g. – 54,7 %), dati liecina, ka

pēdējo gadu laikā šis īpatsvars samazinās (2010./2011. mācību gada sākumā vīriešu īpatsvars bija 60,2 %).

Visvairāk audzēkņu apgūst inženierzinātnes, ražošanu un būvniecību (34,6 %), kā arī ar pakalpojumiem saistītās programmas

(24,7 % – galvenokārt viesnīcu un restorānu servisu un skaistumkopšanas pakalpojumus). Salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu

būtiski nav mainījies uzņemto izglītojamo skaits – mācības uzsāka 11,7 tūkstoši jauno audzēkņu, no tiem vairākums iepriekš

nosauktajās programmās. 2018. gadā profesionālo izglītību ieguva 7,7 tūkstoši audzēkņu, no tiem vairāk nekā trešdaļa –

kvalifikāciju inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības jomā.

Audzēkņu sadalījums izglītības tematiskajās grupās 2018./2019. mācību gada sākumā

(%)

vidusskola

61,1%

profesionālās

izglītības iestāde

35,7%

neturpina mācības

3,2%

augstskola,

koledža

58,7%

profesionālās

izglītības iestāde

6,3%

neturpina mācības

35,0%

34,6

24,7

14,4

11,8

8,0

3,3

3,2

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Pakalpojumi

Humanitārās zinātnes un māksla

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas

Lauksaimniecība

Veselības aprūpe un sociālā labklājība


Palielinājies uzņemto studentu skaits

2018./2019. akadēmiskajā gadā augstākās izglītības iestāžu skaits nav mainījies – studijas norit 54 augstākās izglītības iestādēs

(29 augstskolās un 25 koledžās). Augstāko izglītību apgūst 80,4 tūkstoši studentu, kas ir par 1,5 % mazāk nekā pirms gada. Šajā

mācību gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs studijas uzsāka 27,7 tūkstoši studentu, kas ir par 1,9 % vairāk nekā gadu

iepriekš un pirmoreiz kopš 2012. gada vērojams neliels kāpums uzņemto studentu skaitā. Laika gaitā tendences nav krasi

mainījušās un no šogad uzņemtajiem studentiem 15,4 tūkstoši jeb 55,8 % ir sievietes. Vairāk nekā puse pirmkursnieku (55 %)

studijas ir uzsākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 45 % – par valsts budžeta līdzekļiem.

Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī šogad vairums pirmkursnieku (42,7 %) izvēlējās apgūt sociālās un humanitārās zinātnes – attiecīgi

9,6 un 2,2 tūkstoši. Vienlaikus 2018. gadā bija vērojamas pozitīvas iezīmes inženierzinātņu un dabas zinātņu programmās, kur

nedaudz pieauga (par 2,6 %) uzņemto studentu skaits, tai skaitā IT un būvniecības jomās, kas allaž tiek atzītas par pieprasītākajām

darba tirgū (1). Tikmēr arvien izteiktāka ir interese par veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmām, kurās

uzņemto studentu skaits gada laikā pieauga par 5,8 %.

Studentu sadalījums izglītības tematiskajās grupās 2018./2019. akadēmiskā gada sākumā

(%)

Tikmēr būtiski turpina pieaugt mobilo studentu skaits (studenti, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Latvijas un Latvijā studē

ar mērķi iegūt grādu vai kvalifikāciju). Šobrīd Latvijā studē 8,4 tūkstoši mobilo studentu, kas ir par 10,8 % vairāk nekā pērn un

par 59,5 % vairāk nekā 2014. gadā, kad pirmo reizi sāka apkopot šādu statistiku. Vairāk nekā puse (51,4 %) no šī studentu skaita

iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā un Vācijā. Atšķirībā no situācijas Latvijas studentu vidū, vairākums šo studentu

(65,9 %) ir vīrieši. Visvairāk mobilo studentu (2,2 tūkstoši) studē Rīgas Stradiņa universitātē.

(1) http://www.lddk.lv/notikums/darba-deveju-visbiezak-mineto-profesiju-loka-ari-sogad-ir-it-nozares-specialitates-2/

34,4

15,7

15,6

9,1

8,9

7,7

7,0

1,6

Sociālās zinātnes, komerczinības un tiesības

Inženierzinātnes, ražošana un būvniecība

Veselības aprūpe un sociālā labklājība

pakalpojumi

Dabaszinātnes, matemātika un informācijas tehnoloģijas

Humanitārās zinātnes un māksla

Izglītība

Lauksaimniecība

http://www.lddk.lv/notikums/darba-deveju-visbiezak-mineto-profesiju-loka-ari-sogad-ir-it-nozares-specialitates-2


Par 5 % pieaudzis valsts finansējums studiju vietām augstskolās un koledžās

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 2 miljoniem eiro pieaudzis pieejamais finansējums valsts finansētajām studiju vietām

augstskolās un koledžās. Pieaugot akadēmiskā personāla minimālajam atalgojumam un valsts obligātās sociālās apdrošināšanas

likmei, vienas studiju vietas bāzes izmaksas ir palielinājušās no 1 393,11 eiro 2017. gadā līdz 1 458,51 eiro 2018. gadā. (1)

Izdevumi izglītībai pēc izdevumu avota (2)

(milj. eiro)

1995 2000 2005 2010 2015 2016

Pavisam 284,2 503,4 844,6 1 138,7 1 473,4 1 344,7

valsts 225,7 381,4 651,7 911,5 1 298,0 1 181,7

privātie 58,5 116,0 179,7 185,2 153,3 149,5

ārvalstu 0,0 6,0 13,2 42,0 22,1 13,5

Izdevumi izglītībai un valsts izdevumi izglītībai procentos no IKP (2)

(1) http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2756-par-2-miljoniem-eiro-pieaudzis-pieejamais-valsts-finansejums-studiju-vietam-izm-augstskolam-

un-koledzam

(2) 2016. gada dati ir provizoriski.

845

1 012

1 309

1 573

1 323

1 139 1 200 1 2171 328

1 4041 473

1 345

5,1 5,1 5,1

5,75,6

5,0 5,0

4,6

4,8

5,25,3

4,7

3,0

3,5

4,0

4,5

5,0

5,5

6,0

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016

Izdevumi izglītībai, pavisam (milj. eiro) Valsts izdevumi izglītībai, % no IKP

http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2756-par-2-miljoniem-eiro-pieaudzis-pieejamais-valsts-finansejums-studiju-vietam-izm-augstskolam-un-koledzam

http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/2756-par-2-miljoniem-eiro-pieaudzis-pieejamais-valsts-finansejums-studiju-vietam-izm-augstskolam-un-koledzam


Kultūra

Kultūras iestādes

2017. gadā Latvijā pastāvīgi darbojās septiņi valsts teātri un divi pašvaldības teātri Liepājā. 2017. gadā pabeigtas 29 dokumentālās,

8 animācijas, 6 pilnmetrāžas un 2 īsfilmas. Latvijas filmas kinoteātros noskatījās 197 tūkst. cilvēku. Vispopulārākā pilnmetrāžas

spēlfilma 2017. gadā bija “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru”, ko noskatījās 76 tūkst. kinoteātru apmeklētāju.

Kultūras iestāžu darbība

1990 2000 2015 2016 2017

Muzeju skaits ieskaitot filiāles, gada beigās 93 133 113 115 115

Apmeklējumu skaits, tūkst. 3 888 1 480 3 260 3 550 3 715

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 1 460 625 1 648 1 812 1 913

Kinoteātru skaits, gada beigās 90 30 16 18 18

Apmeklējumu skaits kinoteātros un kultūras centros, tūkst. 19 748 1 457 2 358 2 516 2 477

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 7 416 614 1 192 1 284 1 275

Teātru skaits, gada beigās 10 9 9 9 9

Izrāžu skaits 3 678 2 435 3 253 3 296 3 342

Apmeklējumu skaits, tūkst. 1 559 757 975 963 999

Apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju 585 320 493 491 515

Muzeju, teātra izrāžu un kinoseansu apmeklējumu skaits uz 1 000 iedzīvotāju

0

500

1 000

1 500

2 000

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Kinoseansi Teātri Muzeji


Bibliotēkas

2017. gadā Latvijā darbojās 1 649 bibliotēkas, un to skaits, salīdzinot ar 2010. gadu, ir samazinājies par 182.

Bibliotēku darbība 2017. gadā

Bibliotēku

skaits

Bibliotēkas aktīvie

lietotāji Fizisko apmeklējumu

skaits

Virtuālo apmeklējumu

skaits

Izsniegums,

milj. eks.

Pavisam 1 649 795 718 12 271 372 6 444 417 20,4

Latvijas Nacionālā bibliotēka 1 26 556 517 528 1 297 707 0,4

Augstākās izglītības iestāžu

bibliotēkas 48 94 464 1 553 008 2 687 124 2,2

Speciālās bibliotēkas 29 10 582 48 457 115 531 0,2

Publiskās bibliotēkas 796 425 104 6 120 617 2 321 775 11,8

Vispārējās un profesionālās izglītības

iestāžu bibliotēkas 775 239 012 4 031 762 22 280 5,8

Izdevējdarbība un iespiedliteratūra

2017. gadā no 2 185 izdevumiem 1 471 ir oriģinālizdevums ar tirāžu 1 460 tūkst. eksemplāru, 709 tulkojumi ar tirāžu 1 006 tūkst.

eksemplāru un 5 vārdnīcas ar tirāžu 2,3 tūkst. eksemplāru.

Izdoto grāmatu un brošūru skaits

0

500

1 000

1 500

2 000

2 500

3 000

1921 1930 1938 1990 2000 2010 2017

Pavisam tai skaitā latviešu valodā


Izdoto grāmatu un brošūru sadalījums pēc literatūras veida 2017.gadā

(%)

Izdoto grāmatu un brošūru sadalījums pēc valodas 2017. gadā

25,0

20,0

17,9

11,2

8,4

4,8

4,6

3,9

2,1

1,1

1,0

Daiļliteratūra (neieskaitot bērnu)

Uzziņu literatūra

Bērnu literatūra (populārzinātniskā un

daiļliteratūra)

Zinātniskā

Populārzinātniskā

Memuārliteratūra

Reliģiskā literatūra

Lietišķā

Mācību

Mācību metodiskā

Oficiālā

oriģinālizdevumi

citās valodās

9,6%

oriģinālizdevumi

krievu valodā

4,2%

oriģinālizdevumi

angļu valodā

5,9%

oriģinālizdevumi

latviešu valodā

50,3%

no angļu – 16,5%

no vācu – 3,4%

no krievu – 2,9%no franču – 1,5%

no citām – 5,8%

tulkojumi

latviešu valodā

30,1%


Darba tirgus

Ekonomiskā aktivitāte

Iedzīvotājus pēc ekonomiskās aktivitātes statusa iedala divās grupās: ekonomiski aktīvajos (nodarbinātie un bezdarbnieki) un

ekonomiski neaktīvajos (skolēni, studenti, nestrādājoši pensionāri u.c.).

2018. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 982,2 tūkstoši jeb 69,6 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā. 2018. gadā ekonomiski aktīvo

iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir palielinājies par 1,9 tūkstošiem jeb 0,2 %, bet ekonomiskās aktivitātes līmenis

pieaudzis par 0,7 procentpunktiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis ir augstāks nekā sievietēm, attiecīgi – 73,8 % un

65,9 %.

Pēdējos gados apmēram trešā daļa iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā nav ne nodarbināti, ne aktīvi darba meklētāji (2018. gadā –

30,4 % jeb 428,7 tūkstoši iedzīvotāju). 2018. gadā nodarbināti bija 909,4 tūkstoši jeb 64,5 % iedzīvotāju 15–74 gadu vecumā.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2018. gadā nodarbinātības līmenis palielinājās par 1,6 procentpunktiem. 2018. gadā no visiem

nodarbinātajiem 6,3 % bija jaunieši 15–24 gadu vecumā, 23,6 % no visiem nodarbinātajiem bija vecumā no 45–54 gadi, bet 4,0 %

vecuma grupā 65–74 gadi.

Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes struktūra 2018. gadā 15–74 gadu vecumā

darba devçji2,8%

paðnodarbinâtie un neapmaksâtie

ìimenes uzòçmumos nodarbinâtie

4,6%

bezdarbnieki5,2%

skolçni, studenti7,4%

nestrâdâjoði pensionâri

13,8%

personas ar invaliditâti, ilgstoði

darbnespçjîgas personas

3,1%

bçrna kopðanas atvaïinâjumâ esoðas

personas0,5%

mâjsaimnieki/-3,9%

cespârçjie 1,7%

%4,03 EIVÎ

TK

AE

N I

KS

IM

ON

OK

E

EK

ON

OM

ISK

I AKTÎV

IE 69,6%

darbinieki57,0%


Ekonomiskās aktivitātes līmenis 15–74 gadu vecumā Nodarbinātības līmenis 15–74 gadu vecumā

(%) (%)

Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums pa vecuma grupām

(%)

2018. gadā vērojams nodarbināto skaita pieaugums visos saimniecisko darbību veidu sektoros, izņemot “citi pakalpojumi”.

Nodarbināto iedzīvotāju sadalījums pēc saimniecisko darbību veidu sektora

(NACE 2. red.) 2010 2016 2017 2018

Nodarbinātie – pavisam (1) (tūkst.) 850,7 893,3 894,8 909,4

Lauksaimniecības sektors (A) 73,3 68,7 61,4 63,3

Ražošanas sektors (B–F) 196,2 215,3 208,4 214,7

Tirdzniecības un pakalpojumu sektors (G–N) 347,9 363,9 375,9 386,2

Citi pakalpojumi (O–U) 233,1 244,9 248,6 243,3

(1) Nodarbināto kopskaitā iekļautas arī personas, kuras nav norādījušas saimnieciskās darbības veidu.

64,560,1 62,1 64,6 67,5 68,9 69,6

1996 2000 2005 2010 2015 2017 2018

51,1 51,455,9

52,0

60,8 62,9 64,5

1996 2000 2005 2010 2015 2017 2018

6,3

6,6

7,7

8,8

11,4

10,5

12,5

23,4

24,3

24,5

24,2

23,4

25,3

25,0

23,4

23,1

23,5

25,0

26,1

28,2

27,6

23,6

23,8

23,8

25,8

23,5

22,4

22,0

19,3

18,5

17,4

13,7

12,5

11,0

10,5

4,0

3,7

3,1

2,6

3,1

2,5

2,4

2018

2017

2015

2010

2005

2000

1996

15–24 25–34 35–44 45–54 55–64 65–74


Bezdarbs

Bezdarba līmenis 15–74 gadu vecumā Bezdarbnieku sadalījums pa vecuma grupām

2018. gadā bija 72,8 tūkstoši bezdarbnieku. Sākoties ekonomikas lejupslīdei, 2009. gadā strauji pieauga bezdarba līmenis,

augstāko rādītāju (19,5 %) sasniedzot 2010. gadā. Kopš 2011. gada bezdarba līmenis pakāpeniski samazinās, un 2018. gadā tas

bija 7,4 %. Sieviešu bezdarba līmenis (6,4 %) arvien ir zemāks nekā vīriešiem (8,4 %). Savukārt jauniešu (15–24 gadi) bezdarba

līmenis 2018. gadā bija 12,2 %. Baltijas valstīs viszemākais jauniešu bezdarba līmenis ir Lietuvā – 2018. gadā tas bija 11,1 %, bet

Igaunijā – 11,8 %.

Reģistrētie bezdarbnieki

(tūkst.)

20,7

14,4

10,0

19,5

9,98,7

7,4

1996 2000 2005 2010 2015 2017 2018

(%)

11,0

14,2

13,8

20,6

18,3

18,2

22,6

26,5

22,8

22,7

22,9

22,7

24,0

23,8

41,3

44,3

46,4

45,2

46,3

49,7

38,9

21,2

18,7

17,1

11,3

12,8

8,1

14,7

0% 20% 40% 60% 80% 100%

2018

2017

2015

2010

2005

2000

1996

15–24 25–34 35–54 55–74

52,3

76,4

179,2

162,5

130,3

104,193,3

82,0 81,8 78,4 63,1

59,6

9,4 8,5 24,2 61,3 56,9 46,0 33,0 27,0 24,3 22,5 18,1 14,9

33,9 31,9

67,060,3

34,7 30,2 32,5 35,8 38,1 39,1 35,2 32,3

2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Reģistrēto bezdarbnieku skaits no tiem ilgstošie bezdarbnieki (>12 mēneši)

Bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits


Reģistrētais bezdarbs administratīvajās teritorijās 2018. gada beigās (1)

(1) Nodarbinātības valsts aģentūras dati.


Darba samaksa

Darba samaksa

2018. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī sasniedza 1 004 eiro. Gada laikā tā palielinājās par 78 eiro jeb 8,4 %. Vidējā

neto darba samaksa, kas aprēķināta, izmantojot darba vietā piemērojamos darba nodokļus, bija 742 eiro jeb 73,9 % no bruto

algas, un gada laikā tā pieauga par 1,5 procentpunktiem straujāk (9,9 %) nekā atalgojums pirms darba nodokļu nomaksas. Patēriņa

cenu kāpums 2018. gadā par 2,5 % samazināja algoto darbinieku pirktspēju (neto darba samaksas reālais pieaugums bija 7,2 %).

Mēneša bruto darba samaksas mediāna 2018. gadā bija 774 eiro, neto – 573 eiro.

Reālās darba samaksas indekss (1)

(% pret iepriekšējo gadu)

Vislabāk apmaksātās ir IT un finanšu pakalpojumu nozares, kur 2018. gadā vidējā bruto alga bija attiecīgi 1 592 un 1 991 eiro

mēnesī. Lauksaimniecībā (982 eiro), apstrādes rūpniecībā (963 eiro), būvniecībā (950 eiro) un transporta un uzglabāšanas nozarēs

(1 000 eiro) vidējā bruto mēnešalga bija zemāka par vidējo mēnešalgu valstī (1 004 eiro).

Latvijā, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs, sievietes, kas strādā algotu darbu, vidēji pelna mazāk nekā vīrieši. 2018. gadā

vīriešu un sieviešu vidējā atalgojuma mēnesī pirms darba nodokļu nomaksas (bruto) starpība bija 15,2 %, taču tas ir zemākais

rādītājs pēdējo desmit gadu laikā. Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirības vidējais rādītājs tiek aprēķināts, neizslēdzot dažādus

to ietekmējošos faktorus, kas ļautu izskaidrot atalgojuma atšķirību iemeslus. Tie var būt gan objektīvi, piemēram, ja sievietes

strādā nozarēs un profesijās, kur vidējais atalgojums ir zems, gan var norādīt uz diskrimināciju darba tirgū.

(1) Strādājošo reālās darba samaksas indeksu aprēķina, attiecinot strādājošo vidējās neto darba samaksas indeksu pret patēriņa cenu indeksu.

90

100

110

120

130

140

1995 1996 1997 1998 1999 2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Vidējās neto darba samaksas indekss Reālās darba samaksas indekss


Vīriešu un sieviešu darba samaksa 1. ceturksnī (1)

Minimālā alga Latvijā, salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kur eksistē valstī noteiktais minimums, ir viena no

zemākajām. 2019. gada sākumā zemāks rādītājs bija tikai Bulgārijā. Salīdzinot ar 2018. gadu, 2019. gada sākumā minimālā alga

pieauga visās Eiropas Savienības valstīs, izņemot Latviju un Grieķiju. Kaimiņvalstī Lietuvā minimālās algas pieaugums bija lielākais

Eiropas Savienībā – 38,8 %, 2019. gada sākumā sasniedzot 555 eiro. Igaunijā minimālā alga pieauga līdz 540 eiro (8,0 %).

Minimālā darba alga 2019. gada 1. janvārī

(vidēji mēnes, eiro)

Datu avots: Eurostat [earn_mw_cur] 04.03.2019.

(1) Darba samaksas atšķirības rādītājs ir aprēķināts, vīriešu un sieviešu atalgojuma starpību attiecinot pret vīriešu darba samaksu.

354421

548

700 732683 703 728 757

811857

907959

1 042

290347

460

594 615557 587 606 629

673719 752

812883

18,1 17,616,1

15,215,9

18,516,6 16,8 16,8 17,0

16,217,0

15,3 15,2

-5,0

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

0

500

1 000

1 500

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Vīriešu darba samaksa mēnesī, eiro

sieviešu darba samaksa mēnesī, eiro

Vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības (%)

2 0

71

1 6

56

1 6

16

1 5

94

1 5

57

1 5

21

1 4

53

1 0

50

887

758

700

684

555

540

523

520

519

506

464

446

430

287

LU IE NL BE DE FR UK ES SI MT PT EL LT EE PL SK CZ HR HU RO LV BG


Darba ņēmēju mēneša vidējo bruto darba ienākumu mediāna teritoriālajās vienībās 2017. gadā (eiro) (1)

(Darba ņēmēji ietverti teritoriālajā vienībā pēc faktiskās dzīvesvietas. Mēneša vidējie ienākumi ir vismaz 49 eiro.)

(1) Valsts ieņēmumu dienesta dati. Mēneša vidējo bruto darba ienākumu mediāna ir rādītājs, kas atrodas augošā vai dilstošā kārtībā sakārtotu

darba ņēmēju bruto darba ienākumu rindas vidū.


Iekšzemes kopprodukts

Turpinās ekonomikas izaugsme

2018. gadā IKP faktiskajās cenās palielinājās līdz 29,5 miljardiem eiro, bet 2010. gada salīdzināmajās cenās – 23,9 miljardiem

eiro, ekonomikas izaugsmes temps pret iepriekšējo gadu bija 4,8 %.

Iekšzemes kopprodukts un tā pārmaiņas pret iepriekšējo gadu

(2010. gada salīdzināmajās cenās)

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās un salīdzināmajās cenās

2017 2018

Iekšzemes kopprodukts – pavisam, milj. eiro

faktiskajās cenās 27 033 29 524

2010. gada salīdzināmajās cenās 22 778 23 864

Uz vienu iedzīvotāju, eiro

faktiskajās cenās 13 926 15 328

2010. gada salīdzināmajās cenās 11 734 12 389

17,919,1

19,9 20,3 20,7 21,3 21,822,8

23,9

-3,9%

6,4% 4,0%

2,4%

1,9%

3,0%

2,1%

4,6% 4,8%

-4,0%

-2,0%

0,0%

2,0%

4,0%

6,0%

8,0%

10,0%

-€ 10

-€ 5

€ 0

€ 5

€ 10

€ 15

€ 20

€ 25

€ 30

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

apjoms (mljrd. eiro) pārmaiņas pret iepriekšējo gadu (%)


Pievienotās vērtības struktūra un pārmaiņas pa darbības veidiem 2018. gadā

(%)

2018. gadā,

faktiskajās cenās

Pārmaiņas pret

2017. gadu,

salīdzināmajās cenās

(A–T) Kopējā pievienotā vērtība 100 4,2

(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 3,7 3,4

(B, C, D, E) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde; apstrādes rūpniecība; elektroenerģija,

gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana; ūdens apgāde, notekūdeņu,

atkritumu apsaimniekošana un sanācija

16,1 1,7

(F) Būvniecība 7,1 21,9

(G, H, I) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, automobiļu un motociklu remonts;

transports un uzglabāšana; izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 25,4 3,5

(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 5,5 13,0

(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 3,7 -7,3

(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 12,0 2,9

(M, N) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi; administratīvo un apkalpojošo

dienestu darbība 7,8 3,8

(O, P, Q) Valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā sociālā apdrošināšana; izglītība; veselība

un sociālā aprūpe 15,7 3,3

(R, S, T) Māksla, izklaide un atpūta; citi pakalpojumi; mājsaimniecību kā darba devēju

darbība 3,0 2,3

IKP izmaiņas ES valstīs 2018. gadā

(salīdzināmajās cenās, pret iepriekšējo gadu, %)

Datu avots: Eurostat [nama_10_gdp] 25.03.2019.

6,7 6,6

5,1 4,9 4,84,5

4,1 4,1 3,9 3,93,4

3,1 3,02,7 2,6 2,6 2,5 2,5 2,3 2,1 1,9 1,9

1,5 1,4 1,4 1,4 1,20,9

IE MT

PL

HU

LV SI

RO

SK

EE

CY

LT

BG CZ

AT

HR

LU

ES

NL

SE

PT

ES -

28

EL FR

BE

DE

UK

DK IT


Valsts finanses

Vispārējās valdības budžeta ieņēmumi, izdevumi, pārpalikums

2017. gadā vispārējās valdības sektora budžeta ieņēmumu pusē vērojams pieaugums par 789,3 milj. eiro, salīdzinot ar 2016. gadu,

sasniedzot 10 064,3 milj. eiro. Izdevumi 2017. gadā veidoja 10 220,1 milj. eiro, kas ir par 961,3 milj. eiro vairāk salīdzinājumā ar

2016. gadu. Nodokļu ieņēmumi gadu no gada turpina palielināties, 2017. gadā sasniedzot 8 424,4 milj. eiro jeb 31,2 % no IKP,

kas ir par 609,5 milj. eiro vairāk nekā 2016. gadā.

Vispārējās valdības sektora ieņēmumi un izdevumi

(mljrd. eiro)

Vispārējās valdības sektora budžeta deficīts 2017. gadā bija 155,7 milj. eiro jeb 0,6 % no IKP, kas ir par 171,9 milj. eiro vairāk

nekā iepriekšējā gadā.

Vispārējās valdības sektora deficīts, pārpalikums pret IKP

(%)

6,67,3

8,0 8,3 8,6 9,0 9,310,1

8,2 8,2 8,3 8,6 9,0 9,3 9,310,2

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Ieņēmumi Izdevumi

-8,7

-4,3

-1,2 -1,2 -1,5 -1,4

0,1

-0,6

-10

-8

-6

-4

-2

0

2

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Centrālā valdība Pašvaldība Sociālās apdrošināšanas fonds Vispārējā valdība


Vispārējās valdības izdevumu struktūra

No kopējiem vispārējās valdības sektora izdevumiem 2017. gadā gandrīz trešdaļu (30,8 %) veidoja izdevumi sociālajai aizsardzībai

(pensijām, pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības atbalsta veidiem), 15,2 % novirzīti izglītībai, bet 14,7 % – ekonomiskajai

darbībai. Izdevumi vispārējiem valdības dienestiem un veselības sektoram veido attiecīgi 10,7 % un 9,3 %. Atlikusī izdevumu daļa

(19,3 %) novirzīta sabiedriskajai kārtībai un drošībai, aizsardzībai, atpūtai, kultūrai un reliģijai, pašvaldības teritoriju un mājokļu

apsaimniekošanai un vides aizsardzībai.

Vispārējās valdības sektora izdevumu struktūra 2017. gadā

Vispārējās valdības parāds

2017. gadā vispārējās valdības parāds absolūtajos skaitļos ir palielinājies un sasniedza 10 806,8 milj. eiro jeb 40 % no IKP.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada beigām, parāds ir palielinājies par 715,2 milj. eiro jeb 7,1 %, pamatā no ilgtermiņa parāda vērtspapīru

un pieprasījumu noguldījumu un īstermiņa noguldījumu pieauguma.

Vispārējās valdības parāds

Vispārējie valdības dienesti

10,7%

Aizsardzība

4,4%

Sabiedriskā kārtība un drošība

6,1%

Ekonomiskā darbība

14,7%

Vides aizsardzība

1,5%

Pašvaldības teritoriju un mājokļu

apsaimniekošana

2,9%Veselība

9,3%

Atpūta, kultūra

un reliģija

4,4%

Izglītība

15,2%

Sociālā aizsardzība

30,8%

8,4 8,7 9,0 8,9 9,7 9,0 10,1 10,8

46,8%

42,7%41,2%

39,0%

40,9%

36,8%

40,3% 40,0%

30%

32%

34%

36%

38%

40%

42%

44%

46%

48%

50%

0

1

2

3

4

5

6

7

8

9

10

11

12

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Parāda apjoms, mljrd. eiro Parāds pret IKP, %


Cenu statistika

Cenu pārmaiņas pret iepriekšējo gadu (%)

Gads Patēriņa cenas Ražotāju cenas

rūpniecībā

Būvniecības

izmaksas

Mājokļa cenas Eksporta

vienības vērtība

Importa

vienības vērtība

2015 0,2 -1,0 0,1 -3,4 0,3 -2,0

2016 0,1 -2,4 -0,5 8,5 -2,7 -6,0

2017 2,9 2,6 1,9 8,8 4,2 3,3

2018 2,5 4,5 4,4 ... 3,2 1,6

Patēriņa cenas 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, palielinājās par 2,6 %

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, patēriņa cenas palielinājās par 2,6 %, tai skaitā precēm cenas pieauga

par 2,3 %, bet pakalpojumiem – par 3,1 %.

Patēriņa cenu pārmaiņas 2018. gada laikā

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, bija cenu

kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar transportu

saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī restorānu un viesnīcu pakalpojumiem.

Alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu vidējais cenu līmenis palielinājās par 6,0 %. Cenu pieaugumu gada laikā ietekmēja

akcīzes nodokļa pieaugums lielākajai daļai alkoholisko dzērienu no 2018. gada 1. marta, kā arī akcīzes nodokļa pieaugums

cigaretēm no 2018. gada 1. jūlija. Alkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 5,9 %, sadārdzinoties stiprajiem alkoholiskajiem

dzērieniem, alum un vīnam. Tabakas izstrādājumu cenas pieauga vidēji par 6,1 %.

0,6%

6,0%

0,8%

4,8%

1,2%

2,7%

3,3%

1,1%

0,8%

1,6%

4,0%

2,9%

Pārtika un bezalkoholiskie dzērieni

Alkoholiskie dzērieni un tabaka

Apģērbs un apavi

Mājoklis

Mājokļa iekārta

Veselība

Transports

Sakari

Atpūta un kultūra

Izglītība

Restorāni un viesnīcas

Pārējās preces un pakalpojumi


Ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem cenas pieauga par 4,8 %, ko noteica vairāku komunālo pakalpojumu, kā arī malkas

sadārdzināšanās gada laikā. Savukārt vidējais cenu līmenis samazinājās elektroenerģijai.

Ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenu pieaugumu par 3,3 % galvenokārt veicināja degvielas sadārdzināšanās

par 8,2 %.

Restorānu un viesnīcu pakalpojumu vidējais cenu līmenis pieauga par 4,0 %. Cenu pieaugumu galvenokārt noteica ēdināšanas

pakalpojumi, tai skaitā vidējais cenu līmenis palielinājās restorānu un kafejnīcu pakalpojumiem par 4,3 %, ēdnīcu pakalpojumiem

(par 3,7 %) un ātrās ēdināšanas pakalpojumiem – par 3,3 %.

Saskaņotā patēriņa cenu indeksa pārmaiņas ES-28 valstīs 2018. gada laikā

Datu avots: Eurostat [prc_hicp_manr] 01.03.2019.

Ražotāju cenas 2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, palielinājās par 5,4 %

2018. gada decembrī, salīdzinot ar 2017. gada decembri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 5,4 %. Vietējā

tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 7,3 %, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3,7 %. Eksportam gan uz eirozonas,

gan ārpus eirozonas valstīm cenas augušas par 3,7 %.

Būtiskākā ietekme bija cenu pieaugumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā, izņemot mēbeles, kā arī elektroenerģijas

tirdzniecībai un ražošanai, tvaika piegādei un gaisa kondicionēšanai, gāzes realizācijai pa cauruļvadiem. Lielākā pazeminošā

ietekme bija elektrisko iekārtu ražošanā.

Ražotāju cenu pārmaiņas rūpniecībā 2018. gada decembrī

(pret iepriekšējā gada decembri, %)

Visa rūpniecības

produkcija

Vietējā tirgū

realizētā produkcija

Eksportētā

produkcija

Pavisam 5,4 7,3 3,7

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 3,2 2,2 3,7

Apstrādes rūpniecība 4,1 4,9 3,7

Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 10,9 10,9 ...

Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 8,4 9,6 2,2

2,5%

1,6%

0,0%

0,5%

1,0%

1,5%

2,0%

2,5%

3,0%

3,5%

EE

RO

HU

LV

BG

BE

SE

UK

FR

LU

SK LT

NL

DE

AT

ES-2

8

CZ SI

FI

ES IT MT

HR

CY

PL

IE DK

EL

PT


Nefinanšu investīcijas

Nefinanšu investīciju apjoms palielinājies

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā nefinanšu investīcijas, rēķinot salīdzināmajās cenās, palielinājās par 15,6 %, un to

galvenokārt ietekmēja ieguldījumu pieaugums ēkās un būvēs un pārējos pamatlīdzekļos (transporta līdzekļi, dzīvnieki, augi un

inventārs).

2017. gadā nefinanšu investīcijas sasniedza 4,5 mljrd. eiro, un vislielākās tās bija nekustamo īpašumu nozarē (710,4 milj. eiro jeb

15,8 %), tai sekoja transporta un uzglabāšanas nozare (665,2 milj. eiro jeb 14,8 %), valsts pārvalde un aizsardzība, obligātā

sociālā apdrošināšana (628,8 milj. eiro jeb 14,0 %) un apstrādes rūpniecība (458,9 milj. eiro jeb 10,2 %).

Vislielākais nefinanšu investīciju pieaugums bija citu pakalpojumu nozarē, kur, salīdzinot ar 2016. gadu, nefinanšu investīciju

apjoms salīdzināmajās cenās pieauga 2,6 reizes. Nozīmīgs nefinanšu investīciju pieaugums bija arī izglītības nozarē (par 75,8 %),

valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē (par 61,4 %), būvniecībā – par 29,1 %. Vislielākais nefinanšu investīciju samazinājums

bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (par 18,4 %), ieguves rūpniecības nozarē (par 8,6 %), veselības un sociālās

aprūpes nozarē – par 3,8 %.

No visām 2017. gada nefinanšu investīcijām 56,6 % tika ieguldīts Rīgas reģionā, bet 43,4 % – pārējos reģionos (Pierīgā – 19,7 %,

Kurzemē – 7,2 %, Zemgalē – 6,4 %, Vidzemē – 5,7 %, Latgalē – 4,4 %). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā nefinanšu

investīcijas pieauga visos reģionos, vislielākais pieaugums par 28,5 % bija Pierīgas un Kurzemes reģionos.

Nefinanšu investīcijas pa darbības veidiem

(2017. gada salīdzināmajās cenās, milj. eiro)

(NACE 2. red.) 2016 2017

(A–S) Pavisam 3 894,8 4 504,2

(A) Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība 268,3 319,6

(B) Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde 28,1 25,7

(C) Apstrādes rūpniecība 447,4 458,9

(D) Elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana 370,4 371,1

(E) Ūdens apgāde; notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošana un sanācija 61,4 71,1

(F) Būvniecība 135,0 174,2

(G) Vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu remonts 361,4 387,6

(H) Transports un uzglabāšana 543,4 665,2

(I) Izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi 71,0 57,9

(J) Informācijas un komunikācijas pakalpojumi 152,7 154,0

(K) Finanšu un apdrošināšanas darbības 68,7 68,2

(L) Operācijas ar nekustamo īpašumu 643,5 710,4

(M) Profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi 75,0 77,0

(N) Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbība 89,4 106,7

(O) Valsts pārvalde un aizsardzība; obligātā sociālā apdrošināšana 389,5 628,8

(P) Izglītība 34,5 60,7

(Q) Veselība un sociālā aprūpe 97,5 93,8

(R) Māksla, izklaide un atpūta 51,8 58,3

(S) Citi pakalpojumi 5,7 15,0


Nefinanšu investīcijas statistiskajos reģionos

(2017. gada salīdzināmajās cenās, milj. eiro)

1 591,1

1 780,7

2 242,2

2 173,3

2 871,5

2 645,1

2 318,4

2 549,3

390,6

637,5

625,8

642,8

755,7

830,4

690,5

887,5

317,0

414,7

421,0

344,4

242,0

237,8

217,2

255,6

535,3

680,3

767,1

551,4

402,5

385,5

251,9

323,7

313,9

431,5

487,9

500,6

336,5

264,1

252,3

290,2

285,2

343,4

335,4

438,6

284,8

212,5

164,4

197,9

0 500 1 000 1 500 2 000 2 500 3 000 3 500 4 000 4 500 5 000

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

Rīgas Pierīgas Vidzemes Kurzemes Zemgales Latgales


Preču ārējā tirdzniecība

Preču ārējās tirdzniecības apgrozījums

2018. gadā Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās bija 27 802,2 milj. eiro – par 2 254,1 milj. eiro jeb 8,8 %

vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu. 2018. gadā pieauga gan eksporta, gan importa apjomi. Eksporta vērtība veidoja 12 340,9 milj.

eiro (pieaugums par 833,9 milj. eiro jeb 7,2 %), bet importa – 15 461,2 milj. eiro (pieaugums par 1 420,2 milj. eiro jeb 10,1 %).

Eksports un imports pa valstu grupām

(milj. eiro)

Gads Eksports Imports

pavisam ES-28 NVS pārējās pavisam ES-28 NVS pārējās

2012 9 871,1 6 863,5 1 521,8 1 485,8 12 512,3 9 680,5 1 878,8 953,0

2013 10 021,3 7 121,5 1 603,2 1 296,6 12 635,1 10 074,3 1 553,7 1 007,1

2014 10 248,6 7 449,0 1 522,4 1 277,2 12 654,3 10 096,8 1 503,4 1 054,1

2015 10 363,2 7 533,1 1 234,1 1 596,0 12 492,1 9 831,9 1 505,1 1 155,1

2016 10 357,7 7 615,7 1 182,7 1 559,3 12 249,2 9 761,5 1 278,9 1 208,8

2017 11 507,0 8 136,4 1 501,3 1 869,3 14 041,1 10 893,3 1 478,9 1 668,9

2018 12 340,9 8 797,7 1 602,1 1 941,1 15 461,2 11 389,7 1 769,9 2 301,6

Preču ārējās tirdzniecības bilance

(eksporta un importa vērtības starpība, milj. eiro)

-1 142

-5 322

-1 576-3 120

1 610

5 7495 126

12 341

2 752

11 070

6 701

15 461

-10 000

0

10 000

20 000

2000 2001 2002 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Bilance Eksports Imports


Preču eksporta un importa izmaiņas

2018. gadā koka un tā izstrādājumu eksports palielinājās par 338,6 milj. eiro jeb 17,8 %, mehānismu, mehānisko ierīču un

elektroiekārtu – par 188,2 milj. eiro jeb 9,1 %, parasto metālu un to izstrādājumu eksports – par 141,2 milj. eiro jeb 14 %.

Samazinājās eksporta vērtība augu valsts produktiem – par 87 milj. eiro jeb 11,2 %.

Mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu imports pieauga par 379,5 milj. eiro jeb 12,7 %, parasto metālu un to izstrādājumu

imports palielinājās par 216,9 milj. eiro jeb 19,3 %, satiksmes līdzekļu – par 175,2 milj. eiro jeb 10,9 %. Savukārt saruka dažādu

gatavo izstrādājumu imports par 5,9 milj. eiro jeb 1,6 %.

Svarīgākās preces eksportā un importā

2018. gadā Latvija visvairāk eksportēja mehānismus, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (18,2 % no kopējās eksporta vērtības),

arī koku un tā izstrādājumus (18,2 %), parastos metālus un to izstrādājumus (9,3 %). Pārtikas rūpniecības ražojumi veidoja 9,3 %

no eksporta kopapjoma.

Visvairāk importēti mehānismi, mehāniskās ierīces un elektroiekārtas (21,8 % no kopējās importa vērtības), satiksmes līdzekļi

(11,6 %) un minerālprodukti – (9,5 %).

Svarīgāko eksporta preču īpatsvars

26,4%

37,4%

24,8%

19,0%

16,5%

18,2%

8,7%

5,5%

9,3%

13,0%

19,1%

18,2%

11,1%

3,5%

6,9%

7,5%

7,7%

9,3%

53,7%

53,5%

58,9%

60,5%

56,7%

54,3%

1995

2000

2005

2010

2015

2018

Koks un tā izstrādājumi Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas Pārtikas rūpniecības ražojumi Pārējās preces


Svarīgākās preces eksportā

2017 2018

milj. eiro % milj. eiro %

Pavisam 11 507,0 100 12 340,9 100

Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 2 059,1 17,9 2 247,2 18,2

Koks un koka izstrādājumi 1 905,4 16,6 2 244,0 18,2

Parastie metāli un to izstrādājumi 1 008,7 8,8 1 149,9 9,3

Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 073,3 9,3 1 145,8 9,3

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 871,0 7,6 932,0 7,6

Satiksmes līdzekļi 718,3 6,2 780,1 6,3

Augu valsts produkti 774,3 6,7 687,3 5,6

Minerālprodukti 528,2 4,6 546,7 4,4

Pārējās preces 2 568,7 22,3 2 607,9 21,1

Svarīgākās preces importā

2017 2018

milj. eiro % milj. eiro %

Pavisam 14 041,1 100 15 461,2 100

Mehānismi un mehāniskās ierīces; elektroiekārtas 2 996,8 21,3 3 376,3 21,8

Satiksmes līdzekļi 1 613,5 11,5 1 788,7 11,6

Minerālprodukti 1 327,8 9,5 1 474,5 9,5

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 1 407,7 10,0 1 451,6 9,4

Parastie metāli un to izstrādājumi 1 124,8 8,0 1 341,7 8,7

Pārtikas rūpniecības ražojumi 1 233,1 8,8 1 340,0 8,7

Plastmasas un to izstrādājumi; kaučuks un tā izstrādājumi 788,2 5,6 825,8 5,3

Augu valsts produkti 605,6 4,3 688,2 4,5

Pārējās preces 2 943,7 21,0 3 174,4 20,5


Koka un tā izstrādājumu eksports

(milj. t)

Svarīgākie partneri eksportā un importā

2018. gadā no kopējā eksporta apjoma 8 797,7 milj. eiro jeb 71,3 % bija preču izvedums uz Eiropas Savienības valstīm (pieaugums

par 8,1 %), eksports uz NVS valstīm – 1 602,1 milj. eiro jeb 13 % (pieaugums par 6,7 %). Eksports uz pārējām valstīm veidoja

1 941,1 milj. eiro jeb 15,7 % (pieaugums par 3,8 %). Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (16 % no eksporta kopapjoma),

Igaunija (11,5 %), Krievija (9,1 %), Zviedrija (7,3 %) un Vācija – (7 %).

Latvijas kopējā importā ievedums no Eiropas Savienības valstīm 2018. gadā bija 11 389,7 milj. eiro jeb 73,7 % (pieaugums par

4,6 %), bet imports no NVS valstīm –1 769,9 milj. eiro jeb 11,4 % (pieaugums par 19,7 %). Imports no pārējām valstīm veidoja

2 301,6 milj. eiro jeb 14,9 % (pieaugums par 37,9 %). Nozīmīgākie importa partneri bija Lietuva (17,5 % no importa kopapjoma),

Vācija (10,6 %), Polija (8,9 %), Krievija – (8,2 %) un Igaunija – (7,7 %).

4,4

6,9

8,2

3,2

9,6

8,6

10,2

0

2

4

6

8

10

12

1995 2000 2005 2010 2015 2018


Latvijas nozīmīgākie tirdzniecības partneri un svarīgākās preces 2018. gadā

(milj. eiro)

Eksports Imports

Lietuva – pavisam 1 977,1 Lietuva – pavisam 2 703,3

Lauksaimniecības un pārtikas preces 460,9 Lauksaimniecības un pārtikas preces 645,5

Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 399,0 Minerālprodukti 572,8

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 211,1 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 415,5

Igaunija – pavisam 1 418,9 Vācija – pavisam 1 634,9

Lauksaimniecības un pārtikas preces 287,0 Satiksmes līdzekļi 503,3

Koks un tā izstrādājumi 225,5 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 360,1

Mehānismi un mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 211,6 Lauksaimniecības un pārtikas preces 140,1

Krievija – pavisam 1 128,5 Polija – pavisam 1 377,3

Lauksaimniecības un pārtikas preces 436,0 Lauksaimniecības un pārtikas preces 259,3

Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 274,5 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 231,3

Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 132,3 Ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru ražojumi 179,8

Zviedrija – pavisam 896,6 Krievija – pavisam 1 263,3

Koks un tā izstrādājumi 284,4 Minerālprodukti 453,6

Parastie metāli un to izstrādājumi 105,9 Parastie metāli un to izstrādājumi 348,0

Akmens, ģipša, cementa, stikla, keramikas izstrādājumi 87,1 Lauksaimniecības un pārtikas preces 153,5

Vācija – pavisam 858,1 Igaunija – pavisam 1 183,1

Koks un tā izstrādājumi 198,1 Lauksaimniecības un pārtikas preces 266,5

Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 147,1 Satiksmes līdzekļi 218,1

Lauksaimniecības un pārtikas preces 121,8 Mehānismi, mehāniskas ierīces; elektroiekārtas 137,9


Lauksaimniecība

Lauksaimniecības produkcijas apjoms nedaudz palielinājās

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu lauksaimniecības produkcijas apjoms salīdzināmajās cenās samazinājās par 11,6 %,

augkopības – par 21,1 % un lopkopības – par 0,3 %. Augkopības produkcijas samazinājumu ietekmēja galvenokārt graudu

kopražas samazinājums par 23,6 %, lai gan to vidējā iepirkuma cena palielinājās par 16,0 %, taču samazinājās lopkopības produktu

iepirkuma cenas – pienam par 7,4 % un gaļai par 4,6 %.

Lauksaimniecības produkcijas indeksi

(2010=100)

Lauksaimniecības produktu ražošana

(uz vienu iedzīvotāju, kg)

2015 2016 2017 2018

Graudi 1 527 1 378 1 388 1 068

Kartupeļi 251 251 210 222

Dārzeņi 99 100 81 72

Augļi un ogas 6 7 6 9

Gaļa (kautsvarā) 43 44 47 47

cūkgaļa 18 19 20 20

Piens 495 503 516 510

Olas 353 383 413 399

118,2122,3

116,3

106,7 98,8

97,9

102,0

88,4

60

80

100

120

140

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Lauksaimniecības produkcija – pavisam Augkopības produkcija Lopkopības produkcija


Lauksaimniecības kultūru sējumu platības, kopražas un vidējās ražības

2018. gadā graudu kopraža bija 2,1 milj. tonnu, kas ir par 635,2 tūkst. tonnu jeb 23,6 % mazāk nekā iepriekšējā gadā un ir

zemākais graudu kopievākums pēdējo piecu gadu laikā. Vidējā graudaugu ražība no viena hektāra bija tikai 29,8 centneri

(2017. gadā – 38,3 centneri), kas ir zemākā pēdējos 7 gados. Ar graudaugiem bija apsēti 690,9 tūkst. hektāru, kas ir par

12,7 tūkst. hektāru jeb 1,8 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Graudu kopražu būtiski ietekmēja ilgstošais sausuma periods, kā arī

ziemāju sējumu platību ievērojams samazinājums – par 131,0 tūkst. hektāru jeb 34,9 %, tai skaitā ziemas kviešu par 116,1 tūkst.

hektāru jeb 35,0 %, jo 2017. gada rudens lietavu ietekmē bija apgrūtināta ziemāju sēja. Ziemāju īpatsvars graudu kopražā

samazinājās no 69,6 % 2017. gadā līdz 48,7 % 2018. gadā.

Augkopības galvenie rādītāji

Sējumu platība, tūkst. ha Vidējā ražība, cnt/ha Kopraža, tūkst. t

2017 2018 2017 2018 2017 2018

Graudaugi 703,5 690,9 38,3 29,8 2 693 2 057

Rapsis 117,4 123,6 27,8 18,6 326 230

Kartupeļi 22,7 22,3 180 191 408 427

Dārzeņi 8,0 8,2 182 155 157 139

2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, par 6,2 tūkst. hektāru jeb 5,3 % pieauga rapša sējumu platības. Vidējā ražība no viena

hektāra samazinājās no 27,8 centneriem 2017. gadā līdz 18,6 centneriem 2018. gadā, kopējā rapša sēklu raža samazinājās par

96,6 tūkst. tonnu jeb 29,6 %. 2018. gadā ziemas rapša sēju, tāpat kā ziemāju graudaugu sēju apgrūtināja rudens lietavas, kas

ietekmēja ziemas rapša sējplatības samazinājumu par 15,9 tūkst. hektāru jeb 17,6 %.

Ilgstošais sausums nelabvēlīgi ietekmēja arī dārzeņu audzēšanu. Pērn izaudzēja 139,1 tūkst. tonnu dārzeņu (ieskaitot izaudzētos

siltumnīcās), kas ir par 18,0 tūkst. tonnu jeb 11,5 % mazāk nekā 2017. gadā. Lai gan atklātā lauka dārzeņu platības pieauga par

0,2 tūkst. hektāru, iegūtā raža samazinājās par 18,0 tūkst. tonnu jeb 12,4 %. To vidējā ražība samazinājās no 182 centneriem no

viena hektāra 2017. gadā līdz 154 centneriem 2018. gadā. Siltumnīcās izaudzēja 11,5 tūkst. tonnu dārzeņu, tāpat kā gadu iepriekš.

Kartupeļu stādījumu platības 2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu samazinājās par 0,4 tūkst. hektāru jeb 1,7 %, bet kartupeļu

kopraža palielinājās par 4,6 %, pieaugot vidējai ražībai no viena hektāra par 11 centneriem, 2018. gadā sasniedzot 191 centneru.

Kartupeļu stādījumu platība un vidējā ražība

49,279,1 93,6

123,7 127,0

80,351,3 45,1 30,1 24,8 22,7 22,3

7695

118 118

140127

146 146161

201

180191

1920 1925 1930 1935 1937 1990 2000 2005 2010 2015 2017 2018

Stādījumu platība, tūkst. ha Vidējā ražība, cnt no 1 ha


2018. gadā kopumā iepirkts 1,7 milj. tonnu graudu, kas ir par 634,8 tūkst. tonnu jeb 26,7 % mazāk nekā gadu iepriekš. 2018. gadā

80,9 % iepirkto graudu apjoma veidoja kvieši (2017. gadā – 86,1 %), no kuriem 84,0 % bija pārtikas kvalitātes (2017. gadā –

67,3 %). Pārtikas rudzu īpatsvars visā rudzu iepirktajā apjomā samazinājās no 72,8 % 2017. gadā līdz 70,0 % 2018. gadā.

Graudu vidējā iepirkuma cena pieauga no 145,17 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 168,34 eiro 2018. gadā jeb par 16 %, sasniedzot

augstāko cenu kopš 2014. gada. Lielākais vidējās iepirkuma cenas pieaugums bija rudziem – par 20,8 % un miežiem – par 27,3 %.

Dārzeņiem un kartupeļiem cenas pieauga attiecīgi par 15,4 % un 10,2 %, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bet rapša sēklai bija

vērojams neliels cenas samazinājums - par 2,4%.

Samazinājās lauksaimniecības dzīvnieku skaits

2018. gada beigās lauku saimniecībās audzēja 395,3 tūkst. liellopu, kas ir par 10,5 tūkst. jeb 2,6 % mazāk nekā pirms gada.

Slaucamo govju skaits samazinājās par 5,9 tūkst. jeb 3,9 %, cūku – par 15,7 tūkst. jeb 4,9 %, aitu – par 4,9 tūkst. jeb 4,4 %,

kazu – par 0,5 tūkst. jeb 4,1 % un zirgu – par 0,5 tūkst. jeb 5,3 %, taču mājputnu skaits pieauga par 459,3 tūkst. jeb 9,3 %.

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits

(tūkst.)

Lopkopības produkcijas ražošana

2018. gadā Latvijā saražots 91,3 tūkst. tonnu gaļas, kas ir par 0,1 tūkst. tonnu jeb 0,1 % vairāk nekā 2017. gadā. Lielākais

ražošanas apjoma pieaugums vērojams aitu un cūku gaļas ražošanai, attiecīgi par 7,6 % un 2,1 %. Savukārt liellopu gaļas ražošana

samazinājās par 5,3 %, kazu gaļa – par 1,9 %.

Gaļas vidējā iepirkuma cena samazinājās no 1 529 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 1 459 eiro par tonnu 2018. gadā jeb par 4,6 %.

Lielākais iepirkuma cenas kāpums bija liellopu gaļai – par 8,9 %, sasniedzot 1 940 eiro par tonnu, bet aitas gaļai no 3 400 eiro par

tonnu 2017. gadā līdz 3 442 eiro 2018. gadā jeb par 1,2 %. Vidējā iepirkuma cena cūkgaļai samazinājās no 1 504 eiro par tonnu

2017. gadā līdz 1 358 eiro par tonnu 2018. gadā jeb par 9,7 %.

2018. gadā iegūts 982,9 tūkst. tonnu piena (ieskaitot kazu pienu), kas ir par 17,2 tūkst. tonnu jeb 1,7 % mazāk nekā 2017. gadā.

Kopējo iegūtā piena apjoma kritumu ietekmēja slaucamo govju skaita samazinājums par 3,9 %. Vidējais piena izslaukums no

vienas slaucamās govs pieauga par 89 kg jeb par 1,4 %, sasniedzot 6 614 kilogramus gadā. Piena vidējā iepirkuma cena

samazinājās par 7,4 % – no 306 eiro par tonnu 2017. gadā līdz 283 eiro 2018. gadā.

0

500

1 000

1 500

2 000

1920 1930 1940 1980 1990 2000 2010 2017 2018

Liellopi Cūkas Aitas Zirgi


Uzņēmējdarbība

Galvenie uzņēmējdarbības rādītāji pa darbības veidiem 2017. gadā

(faktiskajās cenās, milj. eiro)

Pavisam Rūpniecība Būvniecība Vairumtirdzniecība un

mazumtirdzniecība; automobiļu un motociklu

remonts

Pakalpojumi

(NACE) B–J; L-N; 95 B–E F G H–N; 95 bez K

Apgrozījums 55 540,6 11 083,2 3 901,3 27 873,8 12 682,3

Produkcijas vērtība 30 927,1 10 358,0 3 900,5 5 903,8 10 764,9

Pievienotā vērtība 11 941,0 3 567,6 916,9 2 646,1 4 810,4

Preču un pakalpojumu iegāde 44 537,2 7 862,7 2 991,0 25 404,5 8 278,9

Personāla izmaksas 6 421,0 1 619,4 596,7 1 484,0 2 720,8

Pusi no kopējā preču un pakalpojumu apgrozījuma veido tirdzniecības nozare

2017. gadā kopējais preču un pakalpojumu apgrozījums bija 55,5 mljrd. eiro, no tā pusi (27,9 mljrd. eiro jeb 50,2 %)

veidoja tirdzniecības nozare. Pakalpojumu un rūpniecības nozarē šis rādītājs bija attiecīgi 12,7 mljrd. eiro jeb 22,8 % un 11,1

mljrd, eiro jeb 20,0 %, savukārt būvniecībā – 3,9 mljrd. eiro jeb 7,0 %. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 2017. gadā apgrozījums

palielinājās, ko ietekmēja būvniecības apgrozījuma pieaugums par 28,6 %.

2017. gadā uzņēmumu saražotās produkcijas vērtība pieaug

Salīdzinot ar 2016. gadu, uzņēmumu produkcijas vērtība 2017. gadā palielinājās par 10,2 %. Kopumā 2017. gadā uzņēmumi

saražoja produkciju 30,9 mljrd. eiro vērtībā (faktiskajās cenās), no kuras lielāko daļu saražoja pakalpojumu nozares (10,8 mljrd.

eiro jeb 34,8 % no kopējās produkcijas vērtības) un rūpniecības nozares uzņēmumi (10,4 mljrd. eiro jeb 33,5 %). Tirdzniecības

un būvniecības uzņēmumu saražotā produkcijas vērtība bija attiecīgi 5,9 mljrd. eiro jeb 19,1 % un 3,9 mljrd. eiro jeb 12,6 %.

Pievienotā vērtība pieaug par 7,8 %

Salīdzinot ar 2016. gadu, 2017. gadā uzņēmumu radītā pievienotā vērtība palielinājās par 7,8 %. Vislielākais pievienotās vērtības

apjoms, rēķinot faktiskajās cenās, tāpat kā 2016. gadā radīts pakalpojumu nozaru uzņēmumos – 4,8 mljrd. eiro jeb 40,3 % no

kopējā apjoma. Mazāku apjomu radīja rūpniecības un tirdzniecības nozaru uzņēmumi – attiecīgi 3,6 mljrd. eiro jeb 29,9 % un

2,6 mljrd. eiro jeb 22,2 %. Būvniecības uzņēmumu radītā pievienotā vērtība veidoja 0,9 mljrd. eiro jeb 7,7 % no kopējā apjoma.

2017. gadā vienas nodarbinātās personas radītā pievienotā vērtība sasniedza 18,6 tūkst. eiro, un salīdzinājumā ar 2016. gadu tā

pieauga par 6,9 %. Vislielākā pievienotā vērtība uz vienu nodarbināto personu bija rūpniecībā (25,3 tūkst, eiro), mazāk

pakalpojumu nozarēs (17,5 tūkst. eiro), tirdzniecībā (16,8 tūkst. eiro) un būvniecībā (13,8 tūkst. eiro). Viena nodarbinātā radītā

pievienotā vērtība būvniecībā pieauga par 18,1%, rūpniecībā – par 11,3%, tirdzniecībā – par 5,6 %, un pakalpojumu nozarēs –

par 3,1 %.


Būvniecība un rūpniecība

Būvniecībā pieaugums par 21,9 %

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās

pieauga par 21,9 %. Apjoma kāpums bija visās būvniecības nozarēs – ēku būvniecībā (par 25,6 %), inženierbūvniecībā (par

11,6 %) un specializētajos būvdarbos (par 27,8 %). Lielākais būvniecības apjoma kāpums (2,1 reizi) bija jomā, kas saistīta ar

būvdarbu pabeigšanu (apmetēju darbi, grīdas un sienu apdare, krāsotāju un stiklinieku darbi u.c.), kā arī ēku nojaukšanā un

būvlaukumu sagatavošanā – par 75,6 %.

Inženierbūvniecībā kāpums bija ceļu un dzelzceļu būvniecībā (par 22,5 %) un pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecībā

(par 15,3 %), bet kritums – pārējā inženierbūvniecībā (ietver ūdensceļus, ostu un upju piestātnes, rūpniecības kompleksās būves,

brīvdabas sporta laukumus u.c.) – par 35,2 %.

Būvniecības produkcijas apjoma pārmaiņas

(neizlīdzināti dati; pret iepriekšējo gadu, %)

2005 2010 2015 2017 2018

Būvniecībā – pavisam (F) 14,3 -15,7 -0,6 18,6 21,9

Ēku būvniecība (F41) 19,3 -14,7 -8,2 22,4 25,6

Inženierbūvniecība (F42) 18,5 -13,3 0,4 30,0 11,6

Specializētie būvdarbi (F43) 7,5 -18,8 5,9 3,9 27,8

Būvniecības produkcijas apjoma indeksi

(salīdzināmajās cenās, neizlīdzināti dati; 2015=100)

112,8

128,6

144,4 140,4

78,1

65,8

73,984,8

91,0

100,6 100,0

83,4

99,0

120,6

50

100

150

200

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018


Visvairāk būvatļauju izsniegtas jaunu viena dzīvokļa māju būvniecības uzsākšanai

2018. gadā izsniegtas 3 130 būvatļaujas (1) dzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un

restaurācijai par kopējo platību 877 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 2 348 būvatļaujas par 628,9 tūkst. kvadrātmetru

platību). Viena dzīvokļa jaunu māju būvniecības uzsākšanai tika izsniegtas 1 925 būvatļaujas (paredzamā platība 405,5 tūkst.

kvadrātmetru).

Nedzīvojamo ēku būvniecības uzsākšanai, kapitālajam remontam, rekonstrukcijai un restaurācijai tika izsniegtas 1 273 būvatļaujas

par kopējo platību 1 030 tūkst. kvadrātmetru (jaunajai būvniecībai – 833 būvatļaujas ar paredzamo platību 563,5 tūkst.

kvadrātmetru). Rūpnieciskās ražošanas ēkām un noliktavām tika izsniegtas 246 būvatļaujas par kopējo platību 378,4 tūkst.

kvadrātmetru, no tām 160 izsniegtas jaunbūvēm par kopējo platību 245,2 tūkst. kvadrātmetru.

Izsniegtās būvatļaujas jaunu ēku būvniecībai

(skaits)

2000 2005 2010 2015 2017 2018

Viena dzīvokļa mājas 931 3 810 1 101 1 386 1 948 1 925

Divu vai vairāku dzīvokļu mājas 9 229 38 49 98 132

Viesnīcas un tām līdzīga lietojuma ēkas 24 136 27 52 15 10

Biroju ēkas 28 38 19 11 20 24

Vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības ēkas 210 122 35 36 26 43

Rūpnieciskās ražošanas ēkas un noliktavas 143 188 180 151 113 160

(1) No 2014. gada 4. ceturkšņa būvniecības statistikā termins „izdotās būvatļaujas” raksturo izdarīto atzīmju skaitu būvatļaujā par būvdarbu

uzsākšanas nosacījumu izpildi.


Rūpniecības produkcijas apjoms pieaug

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu rūpniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās

pieauga par 2 %. Produkcijas apjoms ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē palielinājās par 4,3 % un apstrādes rūpniecībā – par

3,4 %, bet elektroenerģijas un gāzes apgādē saruka par 1,9 %.

Rūpniecības produkcijas apjoma indeksi

(salīdzināmajās cenās, neizlīdzināti dati; 2015=100)

Lielāko ietekmi uz apstrādes rūpniecības ražošanas apjoma kāpumu 2018. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, radīja produkcijas

izlaides pieaugums elektrisko iekārtu ražošanas nozarē (par 24,4 %), automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanas nozarē (par

22,9 %), gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanas nozarē (par 10,9 %), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā

(par 9,5 %).

Lielākie ražošanas apjoma kritumi 2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, bija dzērienu ražošanā (par 4,4 %), papīra un papīra

izstrādājumu ražošanā (par 3,1 %), kā arī poligrāfijas un ierakstu reproducēšanas nozarē (par 2,7 %).

2018. gadā salīdzinājumā ar 2017. gadu apstrādes rūpniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem faktiskajās cenās

pieauga par 9 %. To ietekmēja kāpums vietējā tirgū par 9,5 % un eksportā – par 8,7 % (tai skaitā eirozonā – par 10,5 %, ārpus

eirozonas – par 7,3 %). 2018. gadā 65,4 % (2017. gadā – 65,5 %) no apstrādes rūpniecības realizētās produkcijas tika eksportēts.

86,8

92,4 93,590,5

74,1

85,0

92,798,4 97,6 96,5

100,0

105,4

114,2 115,9

60

80

100

120

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Rūpniecība – pavisam (B, C, D) apstrādes rūpniecība (C) elektroenerģija un gāzes apgāde (D)


Apstrādes rūpniecības apgrozījums produkcijas realizācijas virzienos

(%)

Apstrādes rūpniecības produkcijas izlaide pa darbības veidiem 2018. gadā

36,1

35,4

34,5

34,6

26,7

27,6

29,5

29,9

37,2

37,0

36,0

35,5

2015

2016

2017

2018

Vietējā tirgū realizētā produkcija Eksportētā produkcija eirozonā Eksportētā produkcija ārpus eirozonas

Pārtikas produktu un

dzērienu ražošana

(NACE, 10–11)21,5%

Kokapstrāde

(NACE, 16)

28,2%

Metālu un metāla

izstrādājumu ražošana

(NACE, 24–25)8,5%

Ķīmiskā rūpniecība

un farmācija

(NACE, 20–22)8,3%

Nemetālisko minerālu

izstrādājumu ražošana

(NACE, 23)6,0%

Elektrisko un optisko

iekārtu ražošana

(NACE, 26–27)8,2%

Pārējās nozares

19,3%


Mazumtirdzniecība

Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8 %

2018. gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8 %, pārtikas preču mazumtirdzniecības

apjoms palielinājās par 4,4 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību,

pieauga par 3,7 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apjoms – par 2,8 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma pārmaiņas

(salīdzināmajās cenās; pret iepriekšējo gadu, %)

(NACE) 2005 2010 2015 2017 2018

Mazumtirdzniecība – pavisam (47) 18,0 -3,0 4,9 4,3 3,8

Pārtikas (4711; 472) 15,7 -5,3 2,7 3,9 4,4

Nepārtikas (4719; 474–479) 23,7 1,4 5,3 5,1 3,7

Autodegvielas mazumtirdzniecība (4730) 13,3 -6,5 9,2 2,8 2,8

Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījuma indeksi

(salīdzināmajās cenās; 2015=100)

90,3

106,8

120,6

111,8

83,1

80,782,6

88,6

92,0

95,3

100,0 102,3

106,7110,7

60

80

100

120

140

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018


Tūrisms

Latvijas tūristu mītnēs pieaudzis apkalpoto viesu skaits

2018. gadā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 2,81 milj. viesu, kas ir par 9,0 % vairāk nekā 2017. gadā. Salīdzinot ar iepriekšējo

gadu, viesu pavadīto nakšu skaits audzis par 8,4 % un sasniedzis 5,37 milj. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija

2 naktis.

Viesnīcu un citu tūristu mītņu raksturojošie rādītāji

2018. gadā tūristu mītnēs apkalpoti 883,4 tūkst. Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 10,7 % vairāk nekā 2017. gadā, savukārt to

pavadīto nakšu skaits ir pieaudzis par 5,3 % un bija 1,63 milj. Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur

apmetās 26,3 % viesu, Jūrmalā – 9,2 %, Liepājā – 7,4 %, Daugavpilī – 4,2 %, Ventspilī – 2,7 % un Siguldas novadā – 2,6 %.

2018. gadā apkalpoti 1,93 milj. ārvalstu viesu, kas ir par 8,2 % vairāk nekā pagājušajā gadā, savukārt ārvalstu viesu pavadīto

nakšu skaits audzis par 9,9 %, sasniedzot 3,74 milj. nakšu. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā 77,1 %, Jūrmalā – 8,5 %,

Liepājā – 1,8 %, Siguldas novadā – 1,6 % un Daugavpilī – 1,4 %.

1 3301 487 1 556

1 1141 312

1 585 1 6451 839

2 098 2 1392 304

2 5772 809

816 845 945 754 878 1 063 1 096 1 250 1 431 1 475 1 574 1 779 1 925

393 399

491

559

628 641 632

546 544563

607

809831

0

300

600

900

0

2 000

4 000

6 000

2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Apkalpotās personas (tūkst.) no tiem ārvalstu viesi (tūkst.) Mītņu skaits (gada beigās)


Viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpotie ārvalstu viesi 2018. gadā (1)

Viesnīcu darbības rādītāji 2018. gadā

Bez kategorijas Viena zvaigzne,

divas zvaigznes

Trīs zvaigznes Četras

zvaigznes

Piecas

zvaigznes

Viesnīcu skaits, gada beigās 105 5 57 48 14

Numuru skaits, gada beigās 2 277 95 2 726 4 850 974

Gultasvietu skaits, gada beigās 5 151 192 5 533 9 100 1 817

Apkalpotās personas 322 016 4 911 516 264 1 220 597 173 098

apkalpotie ārvalstu viesi 178 224 2 794 335 865 1 039 602 146 966

Pavadītās naktis 533 256 10 064 901 511 2 013 350 319 023

ārvalstu viesu pavadītās naktis 322 650 4 691 628 704 1 753 751 279 594

(1) US – Amerikas Savienotās Valstis, JP – Japāna CA – Kanāda.

259

226

191

170

115

108

80

67

60

49

48

46

40

39

38

32

31

30

27

269

7,3

%

8,7

%

5,3

%

5,2

%

-0,3

%

13,5

%

4,2

%

-5,6

%

18,8

%

10,1

%

5,2

% 16,5

%

13,1

% 32,8

%

4,7

% 15,2

%

15,8

%

20,2

%

6,9

%

8,2

%

-90,00%

-70,00%

-50,00%

-30,00%

-10,00%

10,00%

30,00%

50,00%

0

50

100

150

200

250

300

350

400

450

500R

U

DE

LT

EE FI

UK

SE

NO PL

US IT FR

ES

UA

BY

NL

DK JP CA

pārē

jās v

als

tis

Apkalpotās personas (tūkst.) Pārmaiņas pret 2017. gadu (%)


Pētniecība

Zinātnes finansējums Latvijā

Pētniecības un attīstības intensitāti raksturo izdevumi zinātniski pētnieciskajam darbam attiecībā pret IKP. Latvijā izdevumi

zinātniski pētnieciskajam darbam ilgstoši ir bijuši nelieli. „Eiropa 2020” izvirzītais pamatmērķis ir ieguldīt pētniecībā un attīstībā

3 % no Eiropas Savienības (ES) kopprodukta. Latvijas kvantitatīvais mērķis ir līdz 2020. gadam palielināt pētniecībā ieguldīto

finansējumu līdz 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP), bet līdz 2030. gadam – līdz 3 % no IKP.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, izdevumu pētniecībai un attīstībai īpatsvars IKP palielinājās par 0,07 procentpunktiem un

veidoja 0,51 % no IKP. Mazāks izdevumu īpatsvars pret IKP nekā Latvijai 2017. gadā ES bija tikai Rumānijā (0,50 %). 2017. gadā

izdevumi pētniecībai un attīstībai Lietuvā veidoja 0,88 % no IKP, Igaunijā 1,29 %. Vidēji ES valstīs 2017. gadā ieguldījumi

pētniecībā un attīstībā veidoja 2,07 % no IKP.

Izdevumi pētnieciskajam darbam

Finansējums zinātniski pētnieciskajam darbam 2017. gadā

Pavisam,

tūkst. eiro

% no IKP Finansējums pēc līdzekļu avota, milj. eiro:

uzņēmumu valsts augstākās

izglītības iestādes

ārvalstu

Finansējums 137 924 0,51 33,3 60,1 3,4 41,1

augstākās izglītības sektors 64 376 0,24 3,8 40,3 3,4 16,9

valsts sektors 36 011 0,13 3,5 17,5 - 15,0

uzņēmumu sektors 37 537 0,14 26,0 2,3 - 9,2

Finansējums no IKP, % 0,51 x 0,12 0,22 0,01 0,15

109,6

141,4 145,4139,5

162,8152,2

110,4

137,9

0,60 0,70 0,66 0,60 0,69 0,62 0,44 0,51

1,92 1,97 2,00 2,02 2,03 2,04 2,04 2,07

0%

50%

100%

150%

200%

250%

300%

350%

400%

0,0

20,0

40,0

60,0

80,0

100,0

120,0

140,0

160,0

180,0

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

Izdevumi, milj. eiro Izdevumi no IKP Latvijā, % Izdevumi no IKP ES-28 valstīs, %


Zinātniskie darbinieki

2017. gadā pētnieciskajā darbā strādāja 11 293 darbinieki, no tiem 7 504 (66,4 %) bija zinātniskais personāls. Divas trešdaļas

(69,9 %) zinātnisko darbinieku bija nodarbināti augstākās izglītības sektorā. Joprojām ir salīdzinoši mazs gados jaunu zinātnieku

skaits, iekšējais zinātniskais personāls vecumā līdz 34 gadiem 2017. gadā veidoja 27,7 %. Salīdzinoši liels ir pensijas vecuma

iekšējā zinātniskā personāla vecumā virs 65 gadiem īpatsvars, kas veido 15,0 %. Vairāk nekā puse no zinātniskā personāla ir

sievietes (52,2 %). 2017. gadā procentuāli lielākais sieviešu īpatsvars zinātniskajā personālā bija augstākās izglītības sektorā

(53,9 %) un valsts sektora zinātniskajās iestādēs (55,5 %), bet uzņēmējdarbības sektorā sieviešu bija mazāk – 41,5 %.

Zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu

(personu skaits)

2010 2015 2016 2017

Pavisam 2 982 3 809 3 628 3 668

augstākās izglītības sektors 2 419 3 226 2 990 3 051

valsts sektors 359 422 433 391

uzņēmējdarbības sektors 204 161 205 226

Doktora studiju programmu beigušie 2017./2018. akadēmiskajā gadā pa tematiskajām grupām

Dabas zinātnes, matemātika un

informācijas tehnoloģijas

23,6%

Sociālās zinātnes,

komerczinības un tiesības

20,3%

Inženierzinātnes, ražošana un

būvniecība

20,3%

Veselības aprūpe un

sociālā labklājība

13,0%

Izglītība

6,5%

Humanitārās zinātnes

un māksla

5,7%

Lauksaimniecība

5,7%

Pakalpojumi

4,9%


Informācijas tehnoloģijas uzņēmumos

Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas lieto gandrīz visi Latvijas uzņēmumi

2018. gadā datoru lietoja 99,8 %, bet internetu – 99,6 % Latvijas uzņēmumu.

Uzņēmumu īpatsvars, kas lieto datoru un internetu

(no uzņēmumu kopskaita ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, %)

Tīmekļa vietne ir lielākajai daļai uzņēmumu

2018. gadā tīmekļa vietne (mājaslapa) bija 63,0 % uzņēmumu. Tīmekļa vietnes esamība lielā mērā ir atkarīga no uzņēmuma

lieluma: sava tīmekļa vietne bija 58,5 % mazo uzņēmumu, savukārt vidējiem un lieliem uzņēmumiem tīmekļa vietne bija attiecīgi

82,8 % un 95,0 %.

Uzņēmumi mājaslapu galvenokārt izmantoja, lai sniegtu klientiem iespēju iepazīties ar preču vai pakalpojumu aprakstiem un

cenrādi (59,2 %). Uzņēmumu mājaslapās arvien vairāk (2018. gadā – 25,9 %) tiek lietotas saites vai atsauces uz uzņēmuma

profiliem sociālajos medijos (piemēram, Twitter, Facebook, Instagram). 23,0 % mazo uzņēmumu, 35,8 % vidējo uzņēmumu un

65,3 % lielo uzņēmumu nodrošina šo iespēju savā mājaslapā.

Mākoņdatošanas pakalpojumus izmanto 14,5 % uzņēmumu

No 5,7 % 2014. gadā līdz 14,5 % 2018. gadā palielinājies uzņēmumu īpatsvars, kas maksā par mākoņdatošanas pakalpojumiem.

2018. gadā mākoņdatošanas maksas pakalpojumus izmantoja 12,7 % mazo uzņēmumu, 20,9 % vidējo uzņēmumu un 38,5 % lielo

uzņēmumu. Visvairāk mākoņdatošanas pakalpojumus lietoja uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir informācijas un komunikācijas

pakalpojumu sniegšana (47,9 %) un datoru un sakaru iekārtu remonts (33,3 %).

93,595,1 95,4 95,4

97,498,1 98,2

98,7 98,8 99,8

86,8 90,692,2

90,7

94,2

96,096,8 96,9

98,799,6

80

90

100

2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Dators Internets


Arvien vairāk uzņēmumu nodarbojas ar e-komerciju

2017. gadā 44,7 % uzņēmumu pirka preces vai pakalpojumus internetā. Savukārt iespēju pārdot savas preces vai pakalpojumus

interneta mājaslapās, lietotnēs vai citos datortīklos izmantoja 13,0 % uzņēmumu.

Visvairāk ar pārdošanu interneta mājaslapās, lietotnēs vai citos datortīklos nodarbojās uzņēmumi, kuru pamatdarbības veids ir

izmitināšanas pakalpojumu sniegšana (75,5 %), datoru un sakaru iekārtu remonts (66,7 %) un informācijas un komunikācijas

pakalpojumu sniegšana (31,0 %).

Uzņēmumu īpatsvars, kas pirka un pārdeva preces un pakalpojumus internetā

(no uzņēmumu kopskaita ar nodarbināto skaitu 10 un vairāk, %)

16,3 17,2

23,6 23,121,6

32,0

35,1

41,1

31,5

44,7

5,27,0

8,9 9,1 9,5 9,3 10,0 10,212,0 13,0

2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017

pirka preces vai pakalpojumus pārdeva preces vai pakalpojumus


Interneta pieejamība un lietošana mājsaimniecībās

Internets pieejams 82 % mājsaimniecību

2018. gadā internets bija 81,6 % mājsaimniecību, savukārt 2008. gadā internets bija vien 52,8 % mājsaimniecību. 2018. gadā

platjoslas interneta pieslēgums bija 78,8 % mājsaimniecību. Pēdējo piecu gadu laikā šis rādītājs pieaudzis par 8,7 procentpunktiem.

Interneta pieejamība ir tieši proporcionāla mājsaimniecību ienākumu līmenim: mājsaimniecībās ar viszemākajiem ienākumiem

(1. kvartile) internets ir pieejams tikai 48,7 % mājsaimniecību, savukārt mājsaimniecībās ar lielākajiem ienākumiem (4. kvartile)

internets ir 98,4 %. Interneta pieejamība ir augstāka mājsaimniecībās, kurās ir bērni (2018. gadā – 98,1 %), nekā mājsaimniecībās

bez bērniem – 76,4 %.

Internets mājsaimniecībās 2018. gadā

(no mājsaimniecību kopskaita attiecīgajā grupā, %)

Palielinājies regulāro (lieto vismaz reizi nedēļa) interneta lietotāju skaits

Joprojām turpina palielināties regulāro interneta lietotāju īpatsvars, un 2018. gadā tas sasniedzis 81,2 %. Visbiežāk internetu lieto

jaunieši vecumā no 16 līdz 24 gadiem un iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem (98,6 %). Savukārt vecākās paaudzes

(65–74 gadi) respondentu vidū internetu regulāri lieto 40,1 %.

Aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju izmanto iespēju lietot internetu ārpus mājām un darba. 56 % ir izmantojuši mobilo tālruni,

9,2 % – portatīvo datoru, 6 % – planšetdatoru un 1 % citas ierīces (piemēram, e-grāmatas lasītāju, viedpulksteni (smartwatch)

u.c.), lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba.

81,6 83,477,5

86,182,7

76,380,4 81,2

73,7

48,7

83,3

96,4 98,4

PAVIS

AM

pilsētā

s

laukos

Rīg

as

Pie

rīgas

Vid

zem

es

Kurz

em

es

Zem

gale

s

Latg

ale

s

1.

(trū

cīg

ākā)

2.

3.

4.

(turīgākā)

Pēc reģiona Pēc kvartiļu grupas


Visvairāk internetu izmanto e-pastam

2018. gadā Latvijas iedzīvotāji internetu biežāk izmanto e-pastam (70 %), internetbankas lietošanai (66,3 %), kā arī informācijas

meklēšanai par precēm un pakalpojumiem (63,3 %). 73,5 % iedzīvotāju, kuri izmantojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā,

iesaistījušies kādā no sociālajiem tīkliem.

Pēc 2018. gada aptaujas datiem 44,9 % iedzīvotāju (46 % sieviešu un 43,6 % vīriešu) vismaz reizi pēdējā gada laikā iepirkušies

internetā. Visbiežāk internetā iepērkas iedzīvotāji vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem (72,5 %) un jaunieši no 16 līdz 24 gadiem

(63,7 %). Interese par iepirkšanos internetā pieaug arī iedzīvotājiem vecumā no 45 līdz 64 gadiem: 40,8 % iedzīvotāju vecuma

grupā 45–54 gadi un 22,2 % vecuma grupā 55–64 gadi pēdējā gada laikā ir iepirkušies internetā.

2018. gadā visbiežāk pirkumu vērtība bija līdz 50 eiro. Šādu summu tērējuši 44,8 % iedzīvotāju, kas iepirkušies internetā pēdējā

gada laikā, savukārt 4,4 % iedzīvotāju iztērējuši vairāk nekā 500 eiro.

Pēdējo piecu gadu laikā ir pieaugusi interneta lietošana sadarbībai ar valsts vai sabiedriskajām iestādēm. Ja 2014. gadā tikai

aptuveni katrs piektais izmantoja internetu, lai tiešsaistē aizpildītu veidlapas (19 %), tad 2018. gadā jau 49,6 % izmantoja šo

iespēju.


Vide un tās aizsardzība

Vides kvalitāte un vides aizsardzība

2017. gadā vides kvalitātes pētniecībai un apsaimniekošanai tika izlietoti 152,3 milj. eiro. Lielākais finansējums (86,3 milj. eiro)

novirzīts atkritumu savākšanai un pārstrādes iekārtām. Vērojams radīto sadzīves atkritumu apjoma pieaugums par 8,1 %,

salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ja 2016. gadā radīto sadzīves atkritumu apjoms bija 1 980 tūkst. tonnu, tad 2017. gadā –

2 141 tūkst. tonnu, kas ir par 161 tūkst. tonnu vairāk. Tomēr radītais sadzīves atkritumu daudzums uz 1 iedzīvotāju Latvijā

joprojām ir salīdzinoši zems. 2017. gadā tas bija 438 kg uz 1 iedzīvotāju. Mazākais saražoto sadzīves atkritumu apmērs bija

Rumānijā (272 kg), Polijā (315 kg), bet lielākais – Dānijā (781 kg), Kiprā (637 kg) un Vācijā (633 kg).

Otrs lielākais vides aizsardzības finanšu ieguldījums (47,5 milj. eiro) bija ūdens resursu aizsardzībai. Lielākos pazemes saldūdens

krājumus veido Daugavas (223,2 milj. m3) un Gaujas (41,5 milj. m3) upju baseini. 2013. gadā Latvijā no pazemes ieguva

155,4 milj. m3 ūdens.

Finansējums gaisa aizsardzībai un kvalitātes uzlabošanai (3,6 milj. eiro) daudzus gadus bijusi visas pasaules prioritāte.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas (SEG) ir nozīmīgākais klimata pārmaiņu rādītājs. 2016. gadā Latvijā emitētas 11,68 milj. tonnu SEG.

Enerģētikas un transporta sektors 2016. gadā bija viens no lielākajiem SEG emisiju avotiem, kuru emisijas veidoja 62 % no

kopējām emisijām. Lauksaimniecības sektorā kopš 1995. gada ik gadu emitē aptuveni 2,5 milj. tonnu CO2 ekvivalenta.

Līdzekļu izlietojums sadalījumā pa vides aizsardzības jomām

(milj. eiro)

2007 2016 2017

Pavisam 99,5 151,3 152,3

atkritumu savākšanas un pārstrādes iekārtām 37,4 86,8 86,3

ūdens resursu aizsardzībai 48,7 44,5 47,6

zemes un pazemes ūdeņu aizsardzībai 4,6 4,6 3,7

gaisa aizsardzībai 1,8 3,9 3,6

bioloģiskās daudzveidības un ainavas aizsardzībai 3,0 3,6 2,4

pārējie 4,0 7,9 8,7

Sadzīves atkritumi

(tūkst. t)

840 892

114

658

11

2 1411 910

1 197

262

574

Radītais Savāktais Pārstrādātais Apglabātais Eksportētais

2002 2017

http://ec.europa.eu/environment/archives/youth/nature/nature_protection_lv.html


Gaisa piesārņojošo vielu emisijas no stacionāriem avotiem

(tūkst. t)

Siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu iedzīvotāju

(tonnas CO2 ekvivalenta)

Datu avots: Eurostat (t2020_rd300) 25.02.2019.

0 10 20 30 40 50 60 70 80 90

1995

2000

2007

2015

2016

2017

cietās daļiņas slāpekļa oksīdi (NOx) sēra dioksīds (SO₂) oglekļa monoksīds (CO) gaistošie organiskie savienojumi (GOS) citas vielas

4,55,2

6,1 6,05,66,9 6,7 7,1

12,4

14,2

16,015,0

10,8 10,89,7

8,7

2000 2005 2010 2016

Latvija Lietuva Igaunija ES-28


Natura 2000 dabas aizsardzības teritorijas 2017. gada beigās


Enerģētika

Kopējais energoresursu patēriņš

2017. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 191,0 petadžouls (PJ), kas ir par 3,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Pēdējo desmit

gadu laikā kopējais energoresursu patēriņš ir samazinājies: 2008. gadā kopējais energoresursu patēriņš bija 196,5 PJ, kas ir par

2,8 % vairāk nekā 2017. gadā.

Kopējais primāro energoresursu patēriņš

(TJ)

2008 2016 2017

Pavisam 196 517 184 920 191 042

Naftas produkti 69 269 62 782 65 814

Cietais kurināmais 4 473 1 713 1 729

Dabasgāze 55 814 47 209 41 670

Kurināmā koksne 46 018 54 258 59 495

Elektroenerģija 20 477 13 287 16 079

Pārējie kurināmie 466 5 671 6 255

Vidējā gaisa temperatūra rudens/ziemas mēnešos, 0C 3,6 2,0 3,0

Palielinājies atjaunīgo energoresursu īpatsvars

Pēdējos gados novērotas energoresursu kopējā patēriņa struktūras izmaiņas – samazinoties dabasgāzes patēriņa īpatsvaram,

palielinās atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvars kopējā energoresursu patēriņā. Desmit gadu laikā dabasgāzes patēriņa īpatsvars

samazinājās par 6,6 procentpunktiem, un 2017. gadā bija 21,8 %, bet AER īpatsvars sasniedza 33,6 %. Vienlaicīgi kurināmās

koksnes patēriņa īpatsvars palielinājās par 7,7 procentpunktiem, un 2017. gadā bija 31,1 %. 2017. gadā salīdzinājumā ar

2016. gadu saražotās kurināmās šķeldas un malkas daudzums pieauga attiecīgi par 8,7 % un 5,5 %, un saražoto koksnes brikešu

daudzums pieauga par 35 %. 2017. gadā eksportēja 0,6 PJ koksnes brikešu, kas ir par 79,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Palielinoties

AER kopējam patēriņam, samazinās Latvijas enerģētiskā atkarība (1) no importētiem energoresursiem (no 63,9 % 2005. gadā līdz

47,2 % 2016. gadā).

Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai (pārveidošanas sektors) 2017. gadā patērēja 50,2 PJ energoresursu un saražoja

40,8 PJ enerģijas, no tās 30,0 PJ siltumenerģijas un 10,8 PJ elektroenerģijas. Siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai Latvijā

pārsvarā izmanto fosilo energoresursu – dabasgāzi, kuras īpatsvars pārveidošanas sektorā pakāpeniski samazinās: 2010. gadā –

81 %, 2016. gadā – 60,1 % un 2017. gadā – 53,7 %. Piecu gadu laikā pārveidošanas sektorā patērēto AER īpatsvars pieaudzis

par 17,5 procentpunktiem, un 2017. gadā sasniedza 45,9 %.

AER patēriņa pieaugumu 2017. gadā sekmēja energoresursu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2016. gadu palielinājās par 5,6 %.

Ievērojami pieauga saražotā primārā elektroenerģija (par 6,7 PJ jeb 70,5 %) hidroelektrostacijās (HES par 73,2%,) un vēja

elektrostacijās (VES par 17,1). Kopā HES un VES saražoja 4 531 GWh, no tām 4 381 GWh HES un 150 GWh VES.

(1) Enerģētisko atkarības indikatoru aprēķina: neto imports dalīts ar kopējo energoresursu patēriņu plus bunkurēšana.


Elektroenerģijas ražošanas pieaugumu 2017. gadā visvairāk ietekmēja augstā izstrāde HES, kas skaidrojama ar netipiski augsto

nokrišņu apjomu un lielo ūdens pieteci Daugavā.

Atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā enerģijas galapatēriņā

Palielinoties AER kopējam patēriņam, Latvija tuvojas AER izmantošanas veicināšanas vispārējam mērķim – sasniegt no AER

saražotās enerģijas īpatsvaru 40 % apmērā bruto enerģijas galapatēriņā līdz 2020. gadam. Latvijā ir trešais augstākais AER

īpatsvars enerģijas galapatēriņā Eiropas Savienībā (ES), 2017. gadā tas bija 39,01 % (ES – vidēji 17,5 %). ES dalībvalstīm

jānodrošina, ka līdz 2020. gadam 10 % no transportā patērētās enerģijas ir atjaunīgā. 2017. gadā Latvijā AER īpatsvars transportā

bija 2,5 %, ES – vidēji 7,6 %.

Elektroenerģijas ražošana

(GWh)

1990 2000 2010 2016 2017

Pavisam 6 648 4 137 6 619 6 425 7 531

Hidroelektrostacijas 4 496 2 819 3 520 2 530 4 381

Koģenerācijas stacijas (ieskaitot elektrostacijas)( 2 152 1 313 3 050 3 767 3 000

Vēja elektrostacijas - 5 49 128 150

32,331,1

29,6 29,8

34,3

30,4

33,535,7

37,038,6

37,5 37,139,0

0

20

40

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017


Energoresursu galapatēriņš

Energoresursu galapatēriņš 2017. gadā bija 171,6 PJ, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2016. gadā. Pēdējo desmit gadu laikā nav

novērotas būtiskas izmaiņas energoresursu galapatēriņā. Lielākais energoresursu patērētājs 2017. gadā bija transports, kas

patērēja 30,3 %, tad mājsaimniecības (29,2 %) un rūpniecība (20,9 %). Salīdzinot ar 2016. gadu, energoresursu galapatēriņa

pieaugums ir vērojams visos sektoros. Lauksaimniecībā un mežsaimniecībā bija vislielākais energoresursu patēriņa pieaugums

(par 11,4 %), salīdzinot ar 2016. gadu.

Transportā 2017. gadā patērēja 51,9 PJ energoresursu, kas ir par 4,4 % vairāk nekā 2016. gadā. Dīzeļdegviela ir galvenais

energoresurss, ko izmanto transportā (tās īpatsvars 2017. gadā bija 65,4 %). Pēdējos gados transportā novērots būtisks

sašķidrinātās naftas gāzes patēriņa īpatsvara pieaugums. 2010. gadā tās patēriņš bija 1,0 PJ, bet 2017. gadā – 2,4 PJ, kas ir par

146,7 % vairāk. Savukārt auto benzīna patēriņš transportā no 2010. līdz 2017. gadam samazinājās par 34,7 %, sasniedzot 8,0 PJ.

Energoresursu galapatēriņš

(TJ)

2008 2016 2017

Pavisam 178 845 164 113 171 642

Rūpniecība (ieskaitot būvniecību) 32 338 34 047 35 896

Transports 54 630 49 777 51 947

Mājsaimniecības 60 772 47 935 50 119

Lauksaimniecība, mežsaimniecība,

medniecība, zvejniecība 5 523 7 415 8 222

Pārējie patērētāji 25 582 24 939 25 458

Energoresursu patēriņa struktūra transporta vajadzībām 2017. gadā

Dīzeļdegviela

65,4%

Auto un aviācijas

benzīns

15,5%

Petrolejas veida

reaktīvā degviela

11,4%

Sašķidrinātā

naftas gāze

4,7%

Biodegviela

0,7%

Citi

2,3%


Transports

Palielinās pasažieru apgrozījums ostās

2018. gadā ar prāmjiem Latvijas ostās iebrauca un no tām izbrauca 1 063 tūkst. pasažieru, kas ir par 6,9 % vairāk nekā

2017. gadā. Pasažieru apgrozījums Rīgas pasažieru ostā bija 796 tūkst. pasažieru, kas ir par 7,1 % vairāk, Ventspils ostā –

221,4 tūkst. pasažieru jeb par 5,7 % vairāk, bet Liepājas ostā – 45,5 tūkst. pasažieru jeb par 12,2 % vairāk nekā 2017. gadā.

Ar kruīza kuģiem Rīgas pasažieru ostā iebrauca 74,8 tūkstoši pasažieru jeb par 14,4 % mazāk nekā 2017. gadā. Ventspils ostā ar

kruīza kuģiem iebrauca 1,1 tūkstotis pasažieru, bet Liepājas ostā – 0,6 tūkstoši pasažieru.

2018. gadā ar sauszemes pasažieru transportu pārvadāja 243,2 miljonus pasažieru, kas ir par 0,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Ar dzelzceļa transportu pārvadāto pasažieru skaits pieauga par 4,3 %, bet ar regulāras satiksmes autobusiem – par 0,8 %, bet ar

tramvajiem un trolejbusiem pārvadāto pasažieru skaits samazinājās par 1,9 %.

Pasažieru pārvadājumi

(tūkst. cilvēki)

2010 2015 2017 2018

Regulārās satiksmes autobusos – pavisam 145 020 144 375 140 248 141 399

Iekšzemes maršrutos 144 596 144 166 140 063 141 214

Starptautiskajos maršrutos 424 209 185 185

Dzelzceļa transportā – pavisam 20 856 17 070 17 494 18 242

Iekšzemes satiksmē 20 518 16 885 17 327 18 075

Starptautiskajā satiksmē 338 185 167 166

Iebraukuši ar prāmjiem 352 317 488 521

Izbraukuši ar prāmjiem 368 344 507 542

Iebraukuši ar kruīza kuģiem 59 69 88 77

Lidosta ”Rīga” – pavisam 4 664 5 161 6 097 7 056

Ielidojuši 2 315 2 585 3 053 3 522

Izlidojuši 2 349 2 576 3 044 3 534

Trolejbusi, tūkst. cilv. 44 400 44 752 42 528 41 315

Tramvaji, tūkst. cilv. 41 008 43 119 42 617 42 248


2018. gadā starptautiskajā lidostā “Rīga” apkalpoto pasažieru skaits sasniedzis 7 miljonus

2018. gadā lidostā “Rīga” ielidoja un no tās izlidoja 7,1 milj. pasažieru, kas ir par 15,7 % vairāk salīdzinājumā ar 2017. gadu.

Vislielākais pasažieru apgrozījums lidostā “Rīga” bija ar Vācijas lidostām (0,9 milj. pasažieru, pieaugums par 4,5 %),

ar Lielbritānijas lidostām (0,8 milj. pasažieru, samazinājums par 1,7 %) un ar Krievijas lidostām – 0,7 milj. pasažieru, palielinājums

par 17,1 %.

Lidostā “Rīga” saņēma un no lidostas nosūtīja 26,3 tūkstošus tonnu kravu, kas ir par 12,1 % vairāk nekā 2017. gadā.

Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga”

(tūkst. cilvēki)

Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga” pa valstīm 2018. gadā

1 828

497 623

2 495

5 106

5 401

6 097

7 056

0

4 000

8 000

1991 1996 2001 2006 2011 2016

912

831

748

395

373

325

268

265

252

250

246

222

211

176

172

158

139

127

113

111

102

663

4,5

%

-1,7

%

17,1

%

7,3

%

9,6

% 22,2

%

14,0

%

18,3

%

8,5

%

37,9

%

10,8

%

18,3

%

51,0

%

23,2

%

48,5

%

28,2

%

9,7

%

39,3

%

-3,0

%

6,6

%

10,4

%

53,1

%

-90,00%

-70,00%

-50,00%

-30,00%

-10,00%

10,00%

30,00%

50,00%

0

200

400

600

800

1000

1200

1400

1600

1800

2000

DE

UK

RU

NO FI

SE

DK LT IT UA

EE

NL

ES

FR PL

TR

BE

CH IE AT

GR

pārē

jās

Pasažieru skaits (tūkst.) Pārmaiņas pret 2017. gadu (%)


Ielidojuši un izlidojuši pasažieri starptautiskajā lidostā “Rīga” 2018. gadā

(Plūsmas ar vismaz 10 000 pasažieru. Izlidojošie pasažieri pēc pirmā lidmašīnas nosēšanās punkta, ielidojušie pasažieri pēc pēdējā lidmašīnas

pacelšanās punkta.)


Ostās pieaug kravu apgrozījums

No Latvijas ostām 2018. gadā nosūtīja un ostās saņēma 66,2 milj. tonnu kravu, kas ir par 6,9 % vairāk nekā 2017. gadā. Kravu

apgrozījums Rīgas ostā bija 36,4 milj. tonnu, par 8,2 % vairāk, Ventspils ostā – 20,3 milj. tonnu jeb par 1,5 % vairāk, Liepājas

ostā – 7,5 milj. tonnu jeb par 14,4 % vairāk, bet mazajās ostās – 1,9 milj. tonnu, par 19,1 % vairāk nekā 2017. gadā. No ostām

nosūtīja 57,1 milj. tonnu kravu, kas ir par 5,4 % vairāk nekā 2017. gadā. Kuģos iekrauto ogļu apjoms pieauga par 3,3 milj. tonnu

jeb 18,9 %, kokmateriālu apjoms – par 1,5 milj. tonnu jeb 45,8 %, kravu konteineros un mobilo kravu apjoms attiecīgi par 9,9 %

un 10,9 %. Savukārt naftas produktu nosūtīšana samazinājās par 2,2 milj. tonnu jeb 15,6 %. Ostās saņemto kravu apjoms pieauga

par 18,1 %. No kuģiem izkrauto kravu konteineros apjoms pieauga par 1,1 %, mobilo kravu apjoms – par 7,6 %, bet naftas

produktu izkraušanas apjoms – par 13,3 %.

Ar jūras transportu nosūtītas, saņemtas kravas Latvijas ostās

(milj. tonnu)

Pieauguši kravu pārvadājumi ar dzelzceļa transportu

2018. gadā ar dzelzceļa transportu pārvadāja 49,3 milj. tonnu kravu, kas ir par 12,5 % mazāk nekā 2017. gadā. Iekšzemē ar

dzelzceļa transportu pārvadāja 1,4 milj. tonnu kravu – par 17,3 % mazāk. Starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos

pārvadāto kravu apjoms pieauga par 5,8 milj. tonnu jeb 13,7 %. Dzelzceļa transporta kravu pārvadājumi uz un no Latvijas ostām

pieauga par 12,5 %, to īpatsvars starptautiskajos dzelzceļa kravu pārvadājumos bija 82,3 %.

Dzelzceļa kravu pārvadājumi

(milj. tonnu)

55,761,0

66,162,4 65,1 62,6

56,2 54,2 57,1

5,4 7,8 9,1 8,1 9,1 7,0 6,9 7,7 9,1

2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 2018

Nosūtītas kravas Saņemtas kravas

49,2

59,4

60,6

55,8

57,0

55,6

47,8

43,8

49,3

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

Eksports Imports Tranzīts Iekšzemes


Pieaug kravu pārvadājumi ar autotransportu

2018. gadā ar autotransportu pārvadāja 76,7 milj. tonnu kravu, kas ir par 8,7 milj. tonnu jeb 12,8 % vairāk nekā 2017. gadā.

Lielāko daļu (76,3 %) no kopējā pārvadāto kravu apjoma ar autotransportu transportēja iekšzemē, kur pārvadājumi palielinājās

par 6,4 milj. tonnu jeb 12,2 %. Starptautiskie kravu pārvadājumi pieauga par 2,3 milj. tonnu jeb 14,8 %.

Kravu pārvadājumi ar autotransportu

(milj. tonnu)

Palielinās ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušo skaits

Pēc provizoriskiem datiem 2018. gadā reģistrēti 3 973 ceļu satiksmes negadījumi, kuros bija cietušie, kas ir par 2,5 % vairāk nekā

2017. gadā. Par 11 % pieaudzis ceļus satiksmes negadījumos bojā gājušo cilvēku skaits (2018. gadā – 151, 2017. gadā – 136),

bet par 0,6 % samazinājies ievainoto cilvēku skaits (2018. gadā – 4 795, 2017. gadā – 4 824).

Bojā gājušie un ievainotie ceļu satiksmes negadījumos

(skaits uz 100 000 iedzīvotāju)

46,8

53,9

52,6

60,6

62,2

62,6

63,4

68,0

76,7

2010

2011

2012

2013

2014

2015

2016

2017

2018

Eksports Imports Ārvalstīs Iekšzemes

33 25 25 2010 10 8 7 8

177197

230250

192

231 237248 249

0

100

200

300

1990 1995 2000 2005 2010 2015

Bojā gājušo cilvēku skaits Ievainoto cilvēku skaits


Reģistrēto vieglo automobiļu skaits uz 1 000 iedzīvotāju administratīvajās teritorijās 2017. gada beigās

Ap 1925. gadu Latvijā uz vienu automobili bija 956 iedzīvotāji, savukārt 2018. gada beigās – 3 iedzīvotāji. Pirms 100 gadiem,

1919. gadā, Latvijā bija tikai 6 automobiļi. 1925. gadā Latvijā bija 450 vieglie automobiļi, salīdzinot 1940. gadā bija 3 824 vieglie

automobiļi, 1990. gadā – 282 688, 2000. gadā – 556 771 un 2018. gadā – 707 841.

Transporta līdzekļu skaits gada beigās

1919 1925 1930 1940 1990 2000 2005 2015 2018

Vieglie automobiļi 6 450 1 677 3 824 282 688 556 771 742 447 679 048 707 841

Autobusi - 54 273 370 11 722 11 501 10 644 4 797 4 632

Kravas automobiļi - 184 1 25 3 071 59 965 97 081 113 113 85 998 89 211

CENTRÂLÂ STATISTIKAS PÂRVALDE

Lâèplçða iela 1, RîgaLV-1301, Latvijawww.csb.gov.lv

Documents

LATVIJA. GALVENIE STATISTIKAS RĀDĪTĀJI 2019 · Iedzīvotāju skaits Latvijā turpina samazināties. Kopš 2010. gada sākuma iedzīvotāju skaits ir samazinājies par 200 tūkstošiem,