LATVIJAS REPUBLIKAS SARUNU POZĪCIJA 24. sadaļa “Sadarbība Iekšlietās un Tieslietās”

Lai noteiktu ES tiesību normu saskaņošanas un ieviešanas procesa pagaidu ietvarus, Latvijas Republikas Valdība ir pieņēmusi 2003.gada 1.janvāri kā datumu Latvijas gatavībai iestāties ES. Līdz 2003.gada 1.janvārim Latvija būs gatava pilnībā ieviest visus ES pamatlikumus Tieslietu un Iekšlietu jomā. Tur, kur tas būs iespējams, Latvija vēlas saskaņot savu likumdošanu un veikt tās pilnīgu ieviešanu pēc iespējas ātrāk un pirms paredzētās iestāšanās ES. Latvija pilnībā apzinās un ir gatava pieņemt Amsterdamas līguma 2.pantā noteiktos mērķus – veidot Eiropas Savienību kā brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurā ir nodrošināta brīva personu pārvietošanās, vienlaicīgi paredzot atbilstošus pasākumus ārējo robežu kontroles, patvēruma, migrācijas, kā arī noziedzības novēršanas jomā.

Amsterdamas līgums nodrošina brīvas personu pārvietošanās iespēju, dodot iespēju gan brīvi ceļot, gan izvēlēties dzīves vietu Eiropas Savienības teritorijā, garantējot drošību un pieeju tiesai. Tajā pašā laikā Latvija apzinās, ka būtu pretrunā ar Eiropas tradīcijām, liegt šo brīvību tiem pārējo valstu pilsoņiem, kuriem ir likumīgs pamats atrasties Eiropas Savienības teritorijā.

Latvija izprot ES vēlmi nodrošināt tiesiskumu visā tās teritorijā un apzinās, ka tiesiskuma mērķis ir atvieglot pilsoņu ikdienas dzīvi, reizē saucot pie atbildības tos, kuri apdraud personu un sabiedrības drošību. Iepriekš minētais attiecināms gan uz pieejamību tiesai, gan uz tiesisko sadarbību dalībvalstu starpā.

Latvija apzinās, ka ikviena dalībvalsts, kura ir atbildīga par robežkontroli ar trešajām valstīm, nodrošina ne tikai savu drošību, bet reizē pārējo ES dalībvalstu drošību.

2

Apkopojums

Vīzu politika Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Vīzu politiku ir pārsvarā ieviests. Latvija ieviesusi ES prasības tādās jomās kā vīzu izsniegšanas kārtība, tehniskās prasības vīzām. Ar 2000.gada 1.jūliju ir ieviestas lidostas tranzītvīzas. Izstrādāts likumprojekts “Par personu apliecinošiem un ceļošanas dokumentiem”. Saskaņā ar Eiropas Savienības apstiprinātajiem sarakstiem pastāvīgi turpinās divpusējo līgumu slēgšana ar trešajām valstīm par vīzu režīma atcelšanu. Izprotot sadarbības nozīmīgumu starp Eiropas Savienības dalībvalstīm vīzu politikas jomā, Latvija ir uzsākusi darbu Kopējās Konsulārās Instrukcijas nosacījumu ieviešanas. Apzinoties vienotas vīzu reģistrēšanas nozīmi kopējās drošības jomā, no 2000.gada 1.janvāra ieviesta Vienotā vīzu informatīvā sistēma, līdz ar to katra izsniegtā vīza tiek reģistrēta datu bāzē. Ar 2000.gada 1.janvāri ir ieviestas mašīnlasāmas Latvijas Republikas vīzas. Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2002.gada 01.jūnijam. Latvija ir gatava arī turpmāk pārņemt visu acquis vīzu politikas jomā, saprotot šīs jomas svarīgumu Iekšlietu un Tieslietu sadaļā kopumā. Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra – Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, Imigrācijas policija un Valsts robežsardze, Ārlietu ministrijas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības.

Ārējās robežas Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Ārējām robežām ir pārsvarā ieviests. Apzinoties, ka Latvijas austrumu robeža, tās ostas un lidosta perspektīvā būs Eiropas Savienības ārējā robeža, Latvija pastāvīgi turpina uzlabot robežkontroles procedūras, robežkontroles punktu tehnisko aprīkojumu un kontroli starp robežas kontroles punktiem. Lai maksimāli efektivizētu sadarbību starp robežkontrolē iesaistītajām institūcijām, īpaša uzmanība tiek pievērsta optimālai un skaidrai funkciju sadalei starp iesaistītajām institūcijām, kā arī regulārai informācijas apmaiņai un personāla apmācībai. Kā prioritāte minētajā jomā ir Latvijas robežu demarkācijas darbu pabeigšana Baltkrieviju un Krieviju. Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2002.gada 31.decembrim. Šengenas informācijas sistēma Latvija būs gatava uzsākt sarunas par pievienošanos Šengenas konvencijai no iestāšanās brīža ES. Latvija saprot, ka Šengenas līguma ieviešana paredz vienlīdzīgu ārējās robežas kontroli, kas tiek veikta saskaņā ar vienotiem principiem. Latvijā nepieciešams izveidot Nacionālo Šengenas Informācijas sistēmu. Lai veiksmīgi realizētu Šengenas informācijas sistēmas ieviešanu, izstrādāts rīcības plāns, kas paredz sadarbību starp iesaistītajām institūcijām – Iekšlietu, Ārlietu, Tieslietu, Finansu un Satiksmes ministrijām.

Fizisko personu datu aizsardzība Ņemot vērā Latvijas paredzamo pievienošanos Šengenas konvencijai, kā arī sadarbību un perspektīvo dalību Eiropolu, Latvija apzinās datu aizsardzības nozīmīgumu. Latvijā pastāv likumdošanas bāze fizisko personu datu aizsardzībai. Tāpat Latvija paredzējusi pievienoties nepieciešamajiem starptautiskajiem instrumentiem datu aizsardzības jomā. Latvijas apzinās nepieciešamību piemērot datu aizsardzības normas arī attiecībā uz tiesībsargājošo iestāžu darbu. 2000.gada novembrī ir izveidota darba grupa, kas apzinās un sagatavos nepieciešamās izmaiņas nacionālajā likumdošanā. Lai nodrošinātu ES prasības datu aizsardzības jomā, ar 2001.gada 1.janvāri darbu uzsāks Valsts Datu inspekcija.

Migrācija ES acquis Migrācijas jomā ir pārsvarā ieviests. Latvijas likumdošana pārsvarā atbilst ES prasībām ieceļošanas, izraidīšanas un jomās. Pilnībā nacionālā likumdošana saskaņota ar ES prasībām atpakaļuzņemšanas jomā. Lai pilnībā saskaņotu Latvijas likumdošanu migrācijas jomā ar Eiropas Savienības prasībām, tiek izstrādāts jauns Imigrācijas likums. Latvija pilnībā izprot migrācijas politikas nozīmi Personu brīvas kustības jomā un Pakalpojumu brīvas kustības jomā. Īpaša uzmanība tiek pievērsta institūciju sadarbībai, kas atbildīgas par likumdošanas migrācijas jomā īstenošanu, kā arī sadarbībai ar kaimiņvalstīm un ES dalībvalstīm. Pilnībā acquis šajā jomā tiks ieviests līdz 2001.gada 31.decembrim.

3

Patvērums Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Patvēruma jomu ir pārsvarā ieviests. Latvijā izveidota ES prasībām atbilstoša, efektīva patvēruma procedūra. Bēgļu minimālās garantijas atbilst ES prasībām. Latvija pilnībā izprot Dublinas konvencijas nozīmi Patvēruma jomā, un jau ir uzsākusi Latvijas likumdošanas sakārtošanu, lai varētu pievienoties Dublinas konvencijai līdz ar iestāšanos Eiropas Savienībā. Latvijā eksistē efektīva struktūra, ar augsti kvalificētu personālu, kas pārvalda patvēruma procedūru. Pilnībā acquis šajā jomā tiks ieviests līdz 2002.gada 31.decembrim.

Organizētā noziedzība Latvija apzinās, ka cīņai ar organizēto noziedzību ir izšķirošā loma valsts iekšējai drošībai un ekonomiskai izaugsmei, kā arī Eiropas Savienības valstu drošībai pēc iestāšanās. Cīņa ar organizēto noziedzību notiek balsoties uz tiesībsargājošo institūciju koordinētām aktivitātēm. Latvija konsekventi ievieš Pievienošanās Partnerības prioritātes. Pievienošanās Partnerības īstermiņa prioritāte (2000.g) paredz, ka Latvijai jāuzlabo tiesībaizsardzības institūciju darbu un jānodrošina to labāku sadarbību. Valdības deklarācijas Rīcības plāna īstenošana, kā arī precizēta Latvijas nacionālā programma integrācijai Eiropas Savienībā paredz konkrētus pasākumus Pievienošanās Partnerības realizēšanai. Īpaša uzmanība tiek pievērsta tiesībsargājošo institūciju sadarbībai cīņā ar organizēto noziedzību un optimālai funkciju sadalei, kā arī to personāla apmācībai. Latvija pilnībā saprot moderna tehniskā nodrošinājuma, tehnoloģiju un atbilstoši kvalificēta personāla nepieciešamību cīņā ar organizēto noziedzību. Tiesībsargājošās institūcijas, kas atbildīgas par organizētās noziedzības apkarošanu, darbojas saskaņā ar nacionālo likumdošanu un politikas instrumentiem (stratēģijas, programmas), kā arī ar noslēgtiem nacionālajiem līgumiem. Latvija ir pievienojusies visiem starptautiskajiem instrumentiem, kuri regulē sadarbību organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Latvija paredz parakstīt sadarbības līgumu ar Eiropolu 2001.gada beigās. Ir nodibināta darba grupa, kuras mērķis ir harmonizēt Latvijas likumdošanu pārrobežu vajāšanas un novērošanas jomā.

Terorisms Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Terorismu pārsvarā ieviests. Apzinoties Terorisma apkarošanas nozīmīgumu Eiropas Savienības valstu iekšējās drošības jomā, tiek izstrādāti likumdošanas papildinājumi, kuri paredzēs atbildību par personu dalību Teroristu grupā. Pastāv nepieciešamā administratīvā infrastruktūra, lai nodrošinātu cīņu ar terorismu. Galvenās atbildīgās institūcijas ir - Drošības policija un pretterorisma vienība Omega.

Narkotikas Latvijas likumdošana narkotiku jomā visumā atbilst acquis communautaire. Lai samazinātu narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu, Ministru Kabinets ir apstiprinājis Narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģiju laika posmam no 1999. – līdz 2003.gadam. Stratēģija sevī ietver divas prioritātes: policijas, muitas un prokuratūras kapacitātes pastiprināšana un novēršanas pasākumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kompetences sadalei un sadarbībai starp institūcijām, kas atbildīgas par narkotiku pieprasījuma un piedāvājuma samazināšanos. Latvija apzinās, ka ES prasību pārņemšana narkotiku apkarošanas jomā paredz sadarbību ar Eiropas Monitoringa centru (REITOX). Latvija ir uzsākusi informācijas apmaiņu ar REITOX. Pilnībā acquis šajā jomā ir paredzēts ieviests līdz 2001.gada 31.decembrim.

Policijas sadarbība Eiropas Savienības acquis attiecībā uz Policijas sadarbību ir ieviests daļēji. Viena no Latvijas prioritātēm ir drošas, uzticamas un efektīvas policijas struktūras izveidošana. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta sadarbībai starp policijas struktūrām, kā arī policijas sadarbībai ar citām valsts institūcijām. Uzlabojot sadarbību ar kaimiņvalstīm, 2000.gada oktobrī tika nosūtīts policijas atašejs uz Krievijas Federāciju. Tiek veidots sakaru virsnieku institūts. Pilnībā acquis šajā policijas sadarbības jomā ir paredzēts ieviests līdz 2002.gada 31.decembrim

4

Korupcija Korupcijas apkarošanas nepieciešamība atzīta visaugstākajā politiskajā līmenī. Valdībā apstiprinātajā Korupcijas novēršanas programmā iekļauti pasākumi apkarošanas, novēršanas un izglītošanas jomā. Programmas galvenais uzdevums ir uzlabot juridisko bāzi un stiprināt administratīvo kapacitāti institūcijās, kas saistītas ar korupcijas novēršanu un apkarošanu. Nacionālie normatīvie akti šobrīd daļēji atbilst ES prasībām. Latvija ir parakstījusi EP Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju, kura tiks ratificēta līdz šī gada beigām. Līdz gada beigām tiks parakstīta OECD konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. Institucionālie ietvari cīņai ar korupciju ir izveidoti. Koordinējošā institūcija ir Korupcijas novēršanas padome tieslietu ministra vadībā. Lai efektivizētu korupcijas apkarošanā iesaistīto institūciju sadarbību tiks izveidots korupcijas apkarošanas birojs, kura kompetencē būs gan apkarošana, gan analītiski metodiskais darbs, gan izglītošana. Tiek veikti korupcijas novēršanas pasākumi valsts institūcijās. Notiek darbs pie sabiedriskās apziņas celšanas un izglītošanas gan no valsts institūciju, gan nevalstisko organizāciju puses. Krāpšana Latvijas likumdošana krāpšanas apkarošanas jomā patreiz daļēji atbilst ES prasībām. Apstiprinot grozījumus Krimināllikumā, kuri attiecinātu noteikumus par krāpšanu un korupciju arī uz ārvalstu amatpersonām, kā arī apstiprinot grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzētu juridiskās personas atbildību par koruptīvām darbībām, krāpšanu un citiem noziedzīgiem darījumiem, tiks pilnībā pārņemtas acquis prasības attiecībā uz krāpšanas apkarošanu. Minētos grozījumus paredzēts apstiprināt līdz 2001.gada beigām. Muitas sadarbība ES acquis muitas sadarbības jomā ir ieviests daļēji. Latvija ir Starptautiskās konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas noteikumu pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un apkarošanā (Nairobi konvencija) dalībvalsts. Latvija parakstījusi 15 divpusējos līgumus par savstarpējo palīdzību muitas lietās. Nolūkā uzlabot koordināciju starp dažādām kontrabandas un komerciālās krāpšanas apkarošanā iesaistītajām institūcijām, izveidots kontrabandas apkarošanas centrs. Lai veicinātu narkotiku pārvadāšanas apkarošanu, Latvijas muita noslēgusi 11 saprašanās memorandus ar privātajām kompānijām. Latvija paredzējusi pievienoties Konvencijai par savstarpējo palīdzību un sadarbību starp muitas administrācijām, kā arī Konvencijai par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas nolūkiem līdz iestāšanās brīdim ES. Tiek apspriesta Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas informācijas tīkla (CEN) ieviešana Latvijā. Tiesiskā sadarbība civillietās un krimināllietās Latvija apzinās tiesiskās sadarbības nozīmi preču, pakalpojumu, kapitāla un personu brīvas kustības kontekstā. Latvijas likumdošana patreiz daļēji atbilst acquis prasībām tiesiskās sadarbības jomā. Latvija ir ratificējusi lielāko daļu no konvencijām, kas regulē tiesisko sadarbību krimināllietās. Bez tam tiesiskā sadarbība notiek balstoties uz divpusējiem līgumiem. Lai veicinātu sadarbību civillietās Latvija paredzējusi pievienoties Lugano konvencijai līdz 2001.gada beigām. Latvija gatavojas pievienoties konvencijai “Par spriedumu krimināllietās starptautisko spēkā esamību” līdz 2000.gada beigām. Tieslietu ministrija ir galvenā institūcija tiesiskās palīdzības civillietās pieprasījumu izpildes koordinēšanā. Latvijā ir trīs atbildīgās institūcijas par tiesisko sadarbību krimināllietās –Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija un Ģenerālprokuratūra. Tiesu sistēmas reforma Latvija apzinās nepieciešamību veidot neatkarību, uzticamu un efektīvu tiesu sistēmu. Lai to panāktu nepieciešams nodrošināt atbilstošu tiesu darbinieku un īpaši tiesnešu profesionālo kvalifikāciju, modernu tiesu aprīkojumu, samazināt tiesas procesu ilgumu, kā arī nepabeigto tiesas procesu skaitu, nodrošināt tiesas lēmumu īstenošanu. Latvija paredzējusi īstenot tiesas izpildītāju institūta reformu, kas paredz tiesu izpildītāju kā brīvas juridiskas profesijas ieviešanu. Lai saīsinātu tiesas procesu ilgumu tiek izstrādāts jauns Kriminālprocesa likums. Ar mērķi nodrošināt neatkarīgu tiesu varu, līdz nākamā gada martam tiks izstrādāta tiesu administrācijas koncepcija. Lai uzlabotu tiesu infrastruktūru patreiz tiek īstenots projekts “LR Vienotā tiesu informācijas sistēma”.

5

Vīzu politika 1. Patreizējā situācija Latvija apzinās Eiropas Savienības acquis communautaire prasības vīzu politiku jomā un ir gatava tās pilnībā ieviest likumdošanā. Visumā ES prasību ieviešana vīzu politikas jomā ir pabeigta. Nacionālā likumdošana ir saskaņā ar ES acquis communautaire vīzu izdošanas un vīzu tehniskajā izpildījumu jautājumos. Pielikumā Nr.1 uzskaitītie normatīvie akti visumā atbilst ES acquis prasībām, it īpaši attiecībā uz vīzu izsniegšanas kārtību, vīzu tehniskajām prasībām un prasībām par lidostas tranzītvīzām. Vīzu tehniskais uzlabojums: Kopš 2000.gada 1.janvāra ir izveidota Vienotā vīzu informācijas sistēma. Šī sistēma aptver Latvijas Republikas diplomātiskās pārstāvniecības un konsulārās iestādes ārvalstīs un arī visus vīzu izsniegšanas punktus iekšzemē un uz robežas, un no tās tehniski ir iespējams iegūt visus nepieciešamos datus par izsniegtajām vīzām, lai Latvija spētu nodrošināt Ģenerālsekretariātu ar pilnīgu informāciju pēc tā pieprasījuma saskaņā ar Šengenas acquis. Vīzu ielīmes pēc formas, satura un aizsardzības pret viltojumiem elementiem atbilst acquis (395R1683) prasībām. Norisinās pakāpenisks vīzu drukājamo iekārtu iepirkšanas process, un vīzu ielīmes ir izgatavotas tā, lai nodrošinātu iespēju tās aizpildīt un nolasīt ar tehniskajiem līdzekļiem. Kopš 2000.gada 1.janvāra ir uzsākta mašīnlasāmo vīzu izsniegšana un tās tiek reģistrētas datorizēti Vienotā vīzu informācijas sistēmā (VVIS). Kopš 2000.gada 1.janvāra vīzas pieteicēju ceļošanas dokumentos tiek iespiests speciāls zīmogs, kas atspoguļo vīzas pieprasījuma faktu, lai novērstu iespējamību pieprasīt vīzu atkārtoti. Visas diplomātiskās un konsulārās pārstāvniecības ārvalstīs ir nodrošinātas ar tehniskajiem līdzekļiem viltojumu atklāšanai atbilstoši 1999.gada 29.aprīļa Rekomendācijas 399Y0520(01) noteiktajam minimālajam līmenim. Atbilstoši Kopējās Konsulārās Instrukcijas pirmā pielikuma otrās daļas un SCH/Com-ex (97)32-15.12.97 prasībām ir sastādīts valstu saraksts, kuru pilsoņiem netiek pieprasītas vīzas ieceļošanai Latvijā, kas tiek papildināts noslēdzot divpusējos līgumus. Saraksts ir Pielikumā Nr.2. Kopš 200.gada 1.jūlija uzsākta lidostas tranzītvīzu izsniegšana, kas atbilst Kopējās Konsulārās instrukcijas 3.pielikuma 1.pantam. Saskaņā ar 1999.gada 18.marta Padomes regulām 399R0574 to valstu pilsoņiem, kas nav pieminēti augstākminētajā instrukcijas pielikumā, nepieciešamas vīzas ieceļošanai Latvijā un ielūgums, lai to dabūtu. 2. Turpmākās aktivitātes Paredzamie likumdošanas labojumi saskaņā ar acquis communautaire Jauns Imigrācijas likums, kas ietvers visus ES acquis pamatprincipus vīzu politikas un migrācijas jomās, tiks sagatavots līdz 2001.gada 1.martam. Pieņemot iepriekšminēto likumu, un tam pakārtotos aktus Latvijas Republikas likumdošana pilnībā būs saskaņota ar acquis communautaire vīzu un migrācijas politikas jomās. Līdz 2001.gada 31.decembrim likumdošanā tiks izdarīti labojumi par:

● ielūgumu noformēšanas kārtību; ● kārtību, kas noteiks, kādos īpašos gadījumos un kā vīzas var izsniegt uz valsts robežas; ● kārtību, kādā Latvija izsniedz vīzas jūrniekiem, kas ceļo cauri valsts teritorijai tranzītā.

Vienkāršotā robežšķērsošanas kārtība Krievijas Federācijas pilsoņiem – pierobežas iedzīvotājiem, ir pilnībā aizstāta ar vīzu izsniegšanu, jo līguma par vienkāršotu robežšķērsošanas kārtību ar Krieviju spēkā esamība beidzās 2000.gada 10.oktobrī. Līgums ar Baltkrieviju tiks grozīts līdz 2000.gada beigām. Līdz 2002.gada 30.jūnijam tiks izdarīti grozījumi likumdošanā, kas paredz visu to valstu pilsoņiem, kuriem nepieciešamas vīzas ieceļošanai Latvijā, būs nepieciešamas tranzīta vīzas, arī šķērsojot Latvijas teritoriju kā tranzīta vilcienu pasažieriem.

6

Kopējās Konsulārās Instrukcijas ieviešana Latvijas konsulārās amatpersonas ārvalstīs šobrīd apzina ES dalībvalstu viedokļus par konsulārās sadarbības iespējām attiecībā uz kārtību, kādā Latvija varētu deleģēt tiesības Dalībvalstu diplomātiskajām pārstāvniecībām izsniegt Latvijas vīzas. Līdz 2002.gada 31.decembrim tiks izdarīti labojumi Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumos Nr.455 Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem, lai harmonizētu maksu par vīzu izsniegšanu ar Kopējā Konsulārā instrukcijā noteikto maksu par Šengenas vīzu izsniegšanu. Tādā pat termiņā Ministru kabineta1999.gada 6.aprīļa noteikumos Nr.131 Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība tiks iestrādātas normas attiecībā uz Kopējās Konsulārās Instrukcijas piemērošanu, piemēram:

● vispārīgie noteikumi (vīzu kategorijas un veidi, ilgtermiņa vīzas ), ● vīzu pieteikumu izskatīšanas pamatkritēriji un lēmuma pieņemšana (garantijas par atgriešanos un pietiekamiem iztikas līdzekļiem, dokumentu pārbaudes), ● pārvaldes vadība un organizācija (dokumentu sistematizācija un to glabāšanas termiņi), ● vīzu pieteikumi, par kuriem nepieciešamas konsultācijas ar centrālajām varas iestādēm,

kā arī izstrādāta ceļošanas dokumentu atzīšanas kārtība. 2001.gada laikā paredzēts izveidot Ielūgumu datu bāzi.

3. Likumdošanas ieviešana.

Likumdošanas pilnīgai ieviešanai nav vajadzīgi nekādi institucionāli pārkārtojumi, nepieciešamā administratīvā infrastruktūra jau eksistē. Vīzu izsniegšanas jautājumi ir cieši saistīti ar migrācijas un robežšķērsošanas jautājumiem, kā arī ar Nacionālās Šengenas informācijas sistēmas (N.SIS) izveidi un integrēšanos SIS.

Migrācija

1. Patreizējā situācija Latvijas tiesību normas migrācijas jomā vairumā gadījumu atbilst acquis prasībām gan ieceļošanas, izraidīšanas, gan arī atpakaļatgriešanas jomās. Lai pilnībā saskaņotu migrācijas jomas likumdošanu ir sagatavots Imigrācijas likumprojekts. Normatīvo aktu uzskaitījums, kas regulē migrācijas procesus Latvijā ir Pielikums Nr.1. Centrālais normatīvais akts, kas regulē migrāciju, ir likums Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā, kas papildināts vairākas reizes, lai harmonizētu to ar ES acquis un starptautiskajām prasībām migrācijas jomā. Likums paredz tādu būtisku acquis prasību izpildi kā:

● ieceļošana valstī tikai ar derīgu ceļošanas dokumentu un vīzu vai uzturēšanās atļauju, ● uzturēšanās atļaujas garantēšana rezidenta laulātajam un bērniem, ● uzturēšanās atļaujas anulēšana un personas izraidīšana, ja tā rada draudus sabiedrības drošībai.

Procedūru uzturēšanās atļauju izsniegšanā un reģistrēšanā Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumos Nr.417 “Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība”, kas saskaņoti ar acquis, tiek uzskaitīti dokumenti, kuri jāiesniedz reģionālai Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldes nodaļai, lai pieteiktos uz uzturēšanās atļaujas iegūšanu. Šie noteikumi paredz uzturēšanās atļaujas reģistrēšanas kārtību.

Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Kopš 1.aprīļa ir ieviesta jauna kārtība, kādā Latvijā atļauts nodarbināt ārvalstniekus uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata, ja ārvalstnieks saņēmis darba atļauju. Ministru kabineta noteikumi Nr.116 “Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība” atvieglo darba atļauju saņemšanu, paredzot darba atļaujas saņemšanu vienlaicīgi ar speciālo vīzu vai uzturēšanās atļauju. Tas tomēr nenozīmē, ka lēmumu par darba atļaujas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanu pieņem viena iestāde, bet gan ciešāku un racionālāku sadarbību starp Pilsonības un Migrācijas lietu pārvaldi un Labklājības ministrijas Nodarbinātības valsts dienestu. Iepriekš minētie noteikumi arī veicina ciešāku sadarbību ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanā iesaistītajām valsts institūcijām.

Personas identifikācija Lai garantētu uzturēšanās atļauju un personu apliecinošu dokumentu drošību un aizsardzību pret viltojumiem, Ministru kabinets 2000.gada 16.maijā ir akceptējis Identifikācijas karšu koncepciju.

7

Identifikācijas kartes paredzēts izsniegt kā pilsoņiem, tā nepilsoņiem un ārvalstniekiem, un tās vienlaicīgi veiks gan personu apliecinoša dokumenta funkciju (pilsoņiem un nepilsoņiem), gan arī apliecinās tiesības uzturēties Latvijas Republikā (ārvalstniekiem). Identifikācijas kartes būs atbilstošas Padomes lēmumam 398D0701, sīkāks identifikācijas karšu raksturojums ir Pielikumā Nr.2 Ceļošanai uz ārvalstīm saskaņā ar Pasu tipa dokumentu koncepciju, kas apstiprināta Ministru kabinetā 2000.gada 18.janvārī, Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem būs nepieciešamas pases. Turpmākais tiesiskais pamats pasu un identifikācijas karšu izsniegšanai pagaidām ir likumprojekta Par personu apliecinošiem dokumentiem stadijā. Likums tiks pieņemts līdz 2001.gada 31.decembrim.

Repatriācija Repatriācija uz Latviju notiek saskaņā ar Repatriācijas likuma nosacījumiem, kas atbilst acquis prasībām. Šis likums vispārīgi regulē arī izceļošanas no Latvijas kārtību. Lai atvieglotu gan legālo, gan nelegālo trešo valstu pilsoņu brīvprātīgo atgriešanos savā izcelsmes valstī, 1999.gada 4.maijā ir pieņemti un paredzēts, ka 2002.gada 1.janvārī stāsies spēkā, Ministru kabineta noteikumi Nr.160 Kārtība, kādā izceļotājiem kompensējami izceļošanas izdevumi. 2.Turpmākās aktivitātes Lai pilnībā harmonizētu likumdošanu ar acquis migrācijas jomā, līdz 2001.gada 01.martam Ministru kabinetā tiks iesniegts Imigrācijas likumprojekts. Iepriekšminētais likums noteiks acquis prasībām atbilstoša nelegālo personu aizturēšanas un izraidīšanas kārtība (beztranzīta izraidīšana, ja iespējams; trešo valstu pilsoņu nodrošināšana ar ceļošanas dokumentiem izraidīšanas gadījumam, aizturēšanas nosacījumi un termiņi u.c.). Sīkāk imigrācijas likumprojekta principi aprakstīti Pielikumā nr.3 Lai realizētu Imigrācijas likumprojektā iekļautos principus, ir izstrādāts likumprojekts Par personu apliecinošiem dokumentiem un paredzēts izstrādāt Ministru kabineta normatīvos noteikumus:

● par nelegālo personu izraidīšanas kārtību, ● par standarta ceļošanas dokumentiem (kādus noteikusi ES Padome 1994.gada 30.novemrī un atbilstoši rekomendācijai 396Y0919(06)), ● attiecībā uz uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtību ● par pašnodarbināto personu un studentu nodarbināšanas kartību.

Arī Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredzēts izdarīt grozījumus, lai noteiktu atbildību par uzturēšanās noteikumu pārkāpšanu. Atpakaļuzņemšanas līgumu noslēgšana ar kaimiņvalstīm – Krievijas Federāciju un Baltkrieviju atvieglotu darbu nelegālās migrācijas apkarošanā. Attiecībā uz Baltkrieviju ir panākts zināms progress, ievērojot, ka līguma projekts jau ir parafēts un to plānots parakstīt tuvākajā nākotnē. Latvija ir gatava noslēgt līguma ar Krievijas Federāciju tiklīdz kā no Krievijas Federācijas puses tiks izrādīta politiskā griba. 3. Likumdošanas ieviešana. Likumdošanas pilnīgai ieviešanai migrācijas jomā nav vajadzīgi nekādi institucionāli pārkārtojumi, nepieciešamā administratīvā infrastruktūra jau eksistē. Migrācijas jautājumi ir cieši saistīti ar nodarbinātības, robežšķērsošanas un ārpolitikas jautājumiem, tādējādi pastāv sadarbība ar Ārlietu ministriju, Imigrācijas policiju, Valsts robežsardzi, Valsts nodarbinātības dienestu, Finansu ministriju un pašvaldībām. Latvijas Republikas likumdošanas akti migrācijas jomā tiks harmonizēti atbilstoši acquis prasībām un visas nepieciešamās direktīvas, lēmumi un rekomendācijas ieviestas praksē līdz 2002.gada 31.decembrim. Lai iesaistītos CIREFI sistēmā (koordinējoša institūcija informācijas apmaiņai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un asociētajām valstīm par robežšķērsošanu un nelegālo imigrāciju), Iekšlietu ministrija 2000.gada 3.martā ir nodibinājusi darba grupu. Latvija ir iesaistījusies arī agrās brīdināšanas (early warning) sistēmā, lai apmainītos ar informāciju par jaunākajām tendencēm nelegālajā migrācijā.

8

Nelegālā migrācija un izraidīšana Pēdējo piecu gadu laikā nelegālā migrācija ir būtiski samazinājusies, jo pieaugot imigrāciju kontrolējošo dienestu profesionalitātei un sakarā ar Valsts robežsardzes nostiprināšanos, arvien mazāk personu Latvijā ieceļo un uzturas nelegāli. Nozīmīga ietekme nelegālās migrācijas samazināšanā bija arī jauno pasu ieviešanai Latvijas Republikā un pasu apmaiņai bijušajās PSRS valstīs. Nelikumīgi ieceļojušo ārvalstnieku izraidīšana notiek saskaņā ar noslēgtajiem atpakaļuzņemšanas līgumiem. Latvijai tādi ir noslēgti ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, Igauniju, Lietuvu, kā arī ar citām valstīm (Norvēģija, Slovēnija, Šveice, Ukraina, Horvātija), līgumi ir noslēgti saskaņā ar acquis normām. Lai novērstu nelegālās migrācijas draudus, Krimināllikumā tika iestrādāta norma, ka par valsts robežas režīma pārkāpšanu, valsts robežas nelikumīgu šķērsošanu un personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, personas var tikt sauktas pie kriminālatbildības.

Patvērums

1. Patreizējā situācija Latvijas Republikas likumdošana pārsvarā atbilst ES acquis prasībām patvēruma jomā. Patreizējā patvēruma procedūra ir efektīva un taisnīga, kā arī tā atbilst visām ES prasībām. Minimālās bēgļu garantijas atbilst ES prasībām. Latvija pievienojās 1951. gada Konvencijai par bēgļa statusu un tās 1967. gada Protokolam par bēgļa statusu 1997. gada 19. jūnijā. Patvēruma jautājumus regulē virkne normatīvo aktu, kas nosaka patvēruma procedūru, valsts institūciju kompetenci, personas tiesības un pienākumus procedūras laikā un citus ar to saistītus jautājumus, skatīt Pielikumā Nr.1. 2. Turpmākās aktivitātes Ir izveidota darba grupa Latvijas normatīvo aktu saskaņošanai ar acquis patvēruma jautājumos, kuras vadītājs ir Bēgļu lietu apelācijas padomes priekšsēdētājs. Šobrīd ir sagatavots likumprojekts Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā, kas ietver tādas ES acquis prasības kā: garantijas neizraidīšanas (non-refoulment) principa ievērošanas nodrošināšanai - alternatīvas aizsardzības formas ieviešanu personām, kas neatbilst Ženēvas konvencijā minētajiem nosacījumiem bēgļa statusa saņemšanai, bet kurām nepieciešama aizsardzība, jo to mītnes zemē vai pilsonības valstī tām draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, vai pazemojoša sodīšana, kā arī gadījumos, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ tai ir nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas izcelsmes valstī; un citas acquis prasības, skatīt Pielikumā Nr.2 Jaunajā likumprojektā Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā tiks saglabāta līdzīga procedūra. Lielākas pilnvaras tiks piešķirtas Valsts robežsardzei, kuras darbinieki veiks pārrunas ar patvēruma meklētājiem, kuri pieteikumus iesnieguši uz valsts robežas. Pēc iepriekš pieminētā likumprojekta pieņemšanas tiks izstrādāta vienota iekšēja instrukcija visām patvēruma procedūrā iesaistītajām institūcijām.

Dublinas konvencijas ieviešana Latvija saprot Dublinas konvencijas nozīmību patvēruma jomā, tādēļ pilnveidos likumdošanu, lai pēc iestāšanās ES būtu iespējams pievienoties Dublinas konvencijai. Nacionālajā programmā integrācijai Eiropas Savienībā viens no mērķiem ir veikt nepieciešamos sagatavošanās pasākumus, lai nodrošinātu pievienošanos 1990. gada Dublinas konvencijai, kas nosaka valsti, kura ir atbildīga par vienā no Kopienas dalībvalstīm iesniegtā patvēruma meklētāja pieteikuma izskatīšanu. Līdz 2001.gada 1.februārim plānots veikt Latvijas likumu analīzi nolūkā identificēt Dublinas konvencijas ieviešanai nepieciešamas likumdošanas un institucionālās izmaiņas. Pēc tam, līdz 2003.gada 1.janvārim, paredzēts izstrādāt nepieciešamos grozījumus likumdošanas aktos, kuri, Latvijai iestājoties Eiropas Savienībā, nodrošinās Dublinas konvencijā paredzēto procedūru ieviešanu. Lai varētu izpildīt Dublinas konvencijas prasības, bez likumdošanas izmaiņām vēl tiks: 1. izstrādāta procedūra, kādā tiks izskatīti no ES dalībvalstīm pārsūtītie patvēruma pieteikumi, un kārtība, kādā Latvijas puse pārsūtīs pieteikumus ES dalībvalstīm. 2. Papildus tiks izstrādāta kārtība, kādā tiks pārsūtītas un uzņemtas personas, kuru pieteikumi tiks pārsūtīti; 3. veikta īpaša darbinieku apmācība; 4. izveidotas papildu štata vienības.

9

3. Likumdošanas ieviešana

Likumdošanas pilnīgai ieviešanai patvēruma jomā nav vajadzīgi nekādi institucionāli pārkārtojumi, nepieciešamā administratīvā infrastruktūra jau eksistē. Latvijā ir efektīva administratīvā infrastruktūra, ar augsti kvalificētu personālu, lai veiktu patvēruma procedūru. Šī sistēma ir spējīga apstrādāt patvēruma pieprasījumus pieņemamā laika limitā. Ar patvēruma jautājumiem šobrīd nodarbojas Valsts policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centrs, Bēgļu lietu apelācijas padome, Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs Mucenieki. Institūciju funkciju aprakstu skatīt Pielikumā Nr.3 Datu bāzes Pašlaik ir izstrādāta pagaidu patvēruma meklētāju un bēgļu datu bāze, kurā tiek reģistrēta un apkopota plaša spektra informācija par patvēruma meklētājiem un bēgļiem. Minēto datu bāzi paredzēts izmantot līdz Vienotās migrācijas informācijas sistēmas ieviešanai. Papildus tiek veidota patvēruma meklētāju izcelsmes valstu informācijas datu bāze. Tajā elektroniskā veidā tiek apkopota informācija par notikumiem dažādās konfliktu zonās.

Ārējās robežas

1. Vispārējā informācija Latvija apzinās, ka tās austrumu robeža, ostas, lidostas nākotnē būs ES ārējā robeža un saprot regulāras šķērsojošo personu kontroles, kā arī efektīvas robežas novērošanas starp robežkontroles punktiem nozīmību. Pastiprināta uzmanība tiek vērsta uz sadarbību un optimālu funkciju sadali starp robežkontrolē iesaistītām institūcijām, kā arī uz šo institūciju pārstāvju apmācību. Latvijas sauszemes robežas ir 1351 km garas. Robežas ar kandidātvalstīm Igauniju (343 km) un Lietuvu (571 km) kopā ir 914 km garas, kamēr robežas ar ne-kandidātvalstīm Krieviju (276 km) un Baltkrieviju (161 km) kopā ir 437 km garas. Krasta robežas garums ir 496 km.

2. Likumdošanas saskaņošana ar acquis prasībām

Latvijas likumdošana pārsvarā atbilst Eiropas Savienības acquis prasībām ārējo robežu jomā. Latvijas Republikas likumdošana paredz robežkontrolē iesaistīto institūciju funkciju sadali, kā arī formālu bāzi to sadarbībai. Nepieciešams turpināt likumdošanas saskaņošanu atbilstoši ES prasībām. Saraksts ar normatīviem aktiem, kuri regulē valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu kontroli Latvijas Republikā ir Pielikumā Nr.1. Latvijas Republika atzīst Eiropas Savienības acquis prasības ārējo robežu jomā un ir gatava pilnībā pārņemt likumdošanu atbilstoši acquis communautaire prasībām līdz ar iestāšanas brīdi ES. Tiks sagatavoti Ministru Kabineta noteikumi “Par kārtību, kādā personas šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”. Šie noteikumi ietvers minimālo un maksimālo kontroles procedūru. Pēc Ministru kabineta noteikumu “Kārtība, kādā iekārtojamas un tehniski aprīkojamas robežas šķērsošanas vietas robežkontroles veikšanai” pieņemšanas, būs vienoti noteikumi ekspertīzei un tehniskajam nodrošinājumam, lai noteiktu viltotos dokumentus. Robežkontroles un robežšķērsošanas punkti būs nodrošināti ar nepieciešamo ekipējumu saskaņā ar 398Y06171(01). Tiks izstrādāts personu ceļošanas dokumentu un to viltojumu attēlu arhivēšanas sistēmas projekts, tiks izveidota personu ceļošanas dokumentu un to viltojumu attēlu arhivēšanas sistēma, kura tiks instalēta visos robežkontroles punktos un policijas iestādēs. 3. Institucionālā struktūra Latvijā eksistē nepieciešamā administratīvā infrastruktūra, lai nodrošinātu ES prasību ieviešanu ārējo robežu jomā. Pašlaik robežas novērošanas un kontroles funkcijas veic sekojošas institūcijas: Iekšlietu ministrijas Valsts robežsardze atbild par sauszemes robežas uzraudzību un personu un transporta pārbaudi robežas šķērsošanas punktos, Aizsardzības ministrijas Jūras spēki veic jūras robežu apsardzību, Aizsardzības ministrijas Gaisa spēki veic gaisa telpas kontroli, Finansu ministrijas Valsts ieņēmumu dienesta Galvenā Muitas pārvalde ir atbildīga par nodokļu maksāšanu un kontroli par precēm, kuras tiek transportētas pāri robežām, Zemkopības ministrijas Sanitārā robežinspekcija kontrolē pāri robežai pārvietojamo preču un kravu atbilstību veterinārām, sanitārām un veselības normām.

10

Sadarbība starp robežas novērošanā un kontrolē iesaistītajām institūcijām Ievērojami ir attīstījusies sadarbība starp robežas novērošanā un kontrolē iesaistītajām institūcijām. Īpaši reģionālajā un vietējā līmenī sadarbība var tikt vērtēta kā efektīva. Daudzpusējā sadarbība starp minētajām institūcijām tiek veikta saskaņā ar likumdošanu un starpresoru parakstītajiem līgumiem un vienošanām par sadarbību. 2000.gada rudenī ir apstiprinātas darba instrukcijas katram sauszemes ceļa robežšķērsošanas punktam. Tās paredz sadarbības procedūru starp Muitu, Robežsardzi un Sanitāro robežinspekciju. Instrukcija nosaka pasākumu kopumu, kas nepieciešami robežkontrolei, kura no institūcijām veic, kā arī sadarbību gadījumos, kad tiek atklāti pārkāpumi. Dažos robežšķērsošanas punktos sadarbība ar Muitu ir tik cieša, ka pārbaudes notiek vienlaicīgi iesaistoties abu institūciju pārstāvjiem. Piedevām, pastāv cieša sadarbība ar policiju. Sadarbība jūras robežas apsardzē arī ir pilnveidota. Valsts Robežsardze ir vienojusies ar Jūras spēkiem par sadarbību jūras robežas uzraudzībā (2000.gada 5.jūnija vienošanās). Ir noslēgta sadarbības vienošanās starp Valsts Robežsardzi un vides aizsardzības institūcijām par jūras zonas aizsardzības normu ievērošanas uzraudzību. Muita, Valsts policija un Valsts Robežsardze ir noslēgušas protokolu par sadarbību organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Kontrabandas apkarošanas centrs ir paplašināts un pastiprināts. Centra darbību uzrauga Uzraudzības padome, kas sastāv no Finansu ministra, Iekšlietu ministra un ģenerālprokurora, kā arī pārstāvji no Valsts policijas, Finansu policijas, Drošības policijas, Muitas pārvaldes un arī Valsts Robežsardzes. Vienošanās starp Valsts Policiju un Valsts Robežsardzi par aizturēto personu ievietošanu un turēšanu Policijas telpās. Galvenajos austrumu robežas robežšķērsošanas punktos ir speciālas aizturēšanas telpas, bet citādi aizturētās personas tiek turētas Policijas telpās bez papildus kompensācijas. Vienošanās par starptautisko pasažieru vilcienu kontroli ar Satiksmes ministriju un Latvijas Dzelzceļu ir noslēgta. Saskaņā ar šo vienošanos transporta kompānijas jau iepriekš pasažieriem izdala pasažieru robežkontroles pārbaudes kartes. Valsts Robežsardze ir parakstījusi sadarbības līgumus ar Jūras spēkiem, Gaisa spēkiem un Nacionālajiem aizsardzības spēkiem. Zemākajā līmenī visi Robežsardzes iecirkņi ir noslēguši sadarbības līgumus ar vietējām aizsardzības spēku nodaļām. Balstoties uz noslēgto līgumu tika noorganizēts kopējs mācību treniņš personas, šķērsojošas zaļo robežu, notveršanā Ludzas Robežsardzes iecirknim un Aizsardzības spēku nodaļai.

Robežkontrole Robežkontroles veikšanas jomā ir sasniegts nozīmīgs progress. Ir palielinājusies sadarbība starp robežkontrolē iesaistītajām institūcijām – Robežsardzi un Muitu. Ir ieviestas jaunas pārbaudes metodes. Ceļošanas dokumentu pārbaužu tehniskais nodrošinājums ir palielināts, tāpat arī apmācība robežšķērsošanas punktos. Salīdzinot ar pagājušā gada satiksmes intensitāti, atklāto viltojumu skaits ir pieaudzis par 55%. Uz zaļās robežas robežšķērsošanas punktos ir atcelta t.s. trīs apstāšanās sistēma. Satiksmes līdzekļi apstājas tikai vienreiz uz pārbaudi, ko veic vienlaicīgi visas robežkontrolē iesaistītās institūcijas. Rīgas lidostā ir nodibināts palīdzības un kontaktpunkts saistībā ar ceļošanas dokumentu izmeklēšanu, kas strādā visu diennakti. Robežkontrole uz dzelzceļa arī ir pilnveidota. Saskaņā ar noslēgto līgumu ar Latvijas Dzelzceļu, 2000.gada vasarā tika ieviesta pasažieru pārbaudes karšu kārtība. Dzelzceļa pasažieru informācija var tikt pārbaudīta vēlāk pēc reģistra. Austrumu robežas stiprināšana Austrumu robežas stiprināšana no tiek balstoties uz Ministru Kabineta apstiprinātajiem valsts investīciju projektiem. Projekti paredz Latvijas valsts robežas atjaunošanu, austrumu robežas infrastruktūras pilnveidošanu, kā arī novērošanas, kontroles un informācijas sistēmas izveidošanu uz robežas. Sīkāka informācija par valsts investīciju projektiem Pielikumā Nr. 2 a) Austrumu robežas infrastruktūras pilnveidošana Infrastruktūras uzbūve visā austrumu robežā sevī ietver Robežsardzes iecirkņu tīkla izveidošanu. Saskaņā ar sagatavošanās plāniem, tīkls tiks pabeigts 2003.gada beigās. Izbūve daļēji tiks segta no ES līdzekļiem Phares projekta ietvaros. b) robežu demarkācija Starp Latviju un tās kaimiņu valstīm nepastāv domstarpības par robežas delimitāciju, bez tam lielākā Latvijas robežas daļa ir arī demarķēta. Šobrīd robeža ar Igaunijas Republiku ir pilnīgi noformēta starptautiski tiesiskā ziņā (2000.gada 29.februarī). Uz robežas ar Lietuvas Republiku demarkācijas darbi ir paveikti, nepieciešamie dokumenti tiks noformēti līdz 2001.gada beigām.

11

Pašreiz nav noslēgts līgums par valsts robežu ar Krievijas Federāciju, līdz ar ko nav uzsākta robežas demarkācija ar Krievijas Federāciju. Latvija ir sagatavojusi līguma projektu par valsts robežas noteikšanu ar Krievijas Federāciju. Līguma projekts ir apstiprināts Ministru Kabinetā. Patreiz turpinās darbs pie Latvijas – Baltkrievijas robežas demarkācijas. c) robežu novērošanas, kontrolēšanas un informācijas sistēmas izveidošana Īpaša uzmanība tiek pievērsta robežsardzes sistēmas izveidei, kas sastāv no:

● robežsardzes automātiskās pārvaldības sistēmas; ● zaļās robežas novērošanas tehniskām ierīcēm; ● robežšķērsošanas punktu tehniskā nodrošinājuma; ● robežsardzes informācijas sistēmas; ● robežsardzes sakaru sistēmas.

Elektroniskā informācijas sistēma “REIS-1999” Robežsardzē izveidota robežkontroles elektroniskā informācijas sistēma “REIS-1999”, kas ļauj veikt robežu šķērsojošo personu un transporta līdzekļu datu pārbaudi Pilsonības un imigrācijas lietu pārvaldes (PLMP) uzturētajās datu bāzēs (iedzīvotāju reģistrs, ieceļošanas liegumu reģistrs, nepilsoņu pasu apskates reģistrs), Iekšlietu ministrijas Informācijas centra datu bāzēs (meklējamais transports, meklējamās personas, nederīgie dokumenti), CSDD transporta līdzekļu reģistrā un Valsts robežsardzes uzturētajā “operatīvo datu” bāzē. Uzsākta arī datu bāzu “meklējamās personas”, “meklējamie transporta līdzekļi” un “nederīgie dokumenti” apmaiņa ar Igauniju un Lietuvu. Informācijas sistēmas “REIS -1999” ieviešana būtiski paātrina robežas kontroles procedūras. Pašlaik robežkontroli “REIS-1999” “on-line” pieslēguma režīmā veic 31 robežkontroles vietā un 20 “off-line” darba režīmā strādājošās robežkontroles vietās, kur datu apmaiņa notiek reizi nedēļā. “REIS-1999” darba staciju kopējais skaits – 92. Ātrākai un precīzākai informācijas ievadei tiek izmantotas 59 elektroniskās mašīnlasāmo ceļošanas dokumentu lasīšanas iekārtas. Karti ar “REIS-1999” atrašanās vietām ir failā REIS – 1999.ppt. Ir ieviesta jauna personu un transporta līdzekļu robežu šķērsošanas meklēšanas programma “Mustang”. Sakari Patstāvīgi tiek uzlaboti vietējie sakari teritoriālajos Robežsardzes pārvaldēs un robežkontroles punktos. Ir uzsākta e-pasta sakaru uzlabošana teritoriālajās pārvaldēs. Lai paātrinātu datu apmaiņas procedūru starp robežkontroles punktiem, lielākajos robežkontroles punktos tika instalēti 14 lokāli tīkli. Sakaru sistēmas nodrošinājums Valsts robežsardzē ir pieaudzis. Ir uzstādītas 3 jaunas radio releju līnijas un 3 “Motorola” bāzes stacijas, kas ļauj uzlabot radio sakarus un palielināt sakaru zonu uz Austrumu robežas par aptuveni 20 %. Ir uzstādīts jauns vadu savienojuma aprīkojums un 6 no 32 plānotajām Robežsardzes strukturālajām vienībām savienotas ar kopējo Iekšlietu ministrijas tīklu (1998.g.-2000.g.). Starptautiskā sadarbība Triju Baltijas valstu starpā ir izveidojusies aktīva praktiskā sadarbība. Galvenie mērķi ir ārējo robežu nostiprināšana, robežu kontroles un robežu šķērsošanas procedūru unifikācija, efektīvās informācijas apmaiņas sistēmas nodibināšana. Saskaņā ar divpusēju vienošanos, ko ratificējušas Igaunijas un Latvijas robežapsardzības institūcijas, katras valsts amatpersonas atbild tikai par to valstī ienākošās plūsmas kontroli un ne par izejošo plūsmu. Līdzīga vienošanās pastāv starp Latviju un Lietuvu. Vienkāršotos robežpārejas punktos, kuri ir paredzēti tikai Latvijas un Lietuvas iedzīvotājiem, iebraukšanas un izbraukšanas kontroli veic tikai Latvijas robežsargi vai Lietuvas robežpolicisti. Latvijas robežsardze piedalās Baltijas jūras reģiona robežkontroles sadarbībā (BSBCC), kuru mērķis ir organizētās noziedzības apkarošana. Latvija parakstījusi protokolus par sadarbību robežapsardzes un kontroles jomā ar Igauniju, Lietuvu, Baltkrieviju, Krievijas Federāciju, Ukrainu, Poliju un Somiju.

Personālsastāva kvalifikācijas paaugstināšana Koncepcijā paredzētā Robežapsardzības spēku reorganizācija, pārejot uz profesionālo dienestu, izpildīta. Pašlaik ir izveidota un plaši darbojas Robežsardzes apmācību sistēma. Robežsargu apmācības notiek Rēzeknes robežsargu skolā, Latvijas Policijas akadēmijā, Valsts policijas Ekspertīžu centrā. Ārzemju pieredze un tehniskā palīdzība tiek plaši izmantota robežsargu apmācībās. Informācija par personālsastāva apmācībām ir Pielikumā Nr.3.

12

Šengenas informācijas sistēma

Latvija būs gatava pēc iestāšanās ES sākt sarunas par pievienošanos Šengenas konvencijai. Latvija saprot, ka Šengenas līguma ieviešana paredz vienlīdzīgu ārējās robežas kontroli, kas tiek veikta saskaņā ar vienotiem principiem. Latvijā nepieciešams ieviest operatīvo Nacionālo Šengenas Informācijas sistēmu.

1. Esošā situācija Iekšlietu ministrijā (IeM) tiek uzturētas vairākas datu bāzes, kurās tiek ievadīti dati par noziegumus izdarījušām, sodītām, pazudušām personām, nederīgajiem dokumentiem, zagtām vai pazaudētām mantām, meklējamo autotransportu, u.c. Minēto datu bāzu uzturētāji ir vairākas IeM struktūrvienības (Informācijas centrs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde), līdz ar to tās ir savā starpā nesaistītas. Tas sarežģī informācijas iegūšanu no šīm datu bāzēm un padara neefektīvu to izmantošanu. Turpmākās aktivitātes Lai risinātu šo problēmu, tika veikta IeM sistēmu analīze, kurā tika detalizēti izpētīta esošā situācija IeM informācijas sistēmu jomā, aprakstītas to funkcijas, esošās nepilnības, novērtēta to iespēja atbilstoši MK 104.noteikumiem “Noteikumi par integrētās valsts nozīmes informācijas sistēmas (megasistēmas) izveides nodrošināšanu” integrēties Megasistēmā (saskaņota valsts nozīmes reģistru sistēma ar precīzi definētu atbildību un datu savākšanas tehnoloģiju, ko apstiprina normatīvie akti), kā arī piedāvāta vienotas turpmākās informāciju sistēmas attīstības un vienotas informāciju sistēmas izveides pamatnostādnes, norādot galvenās prasības. Balstoties uz šo sistēmanalīzi, tiks izstrādāta vienotas IeM informāciju sistēmas koncepcija. Tā kā SIS iekļaujamie dati pamatā glabājas IeM datu bāzēs, tad jaunizveidotā vienotā IeM informācijas sistēma arī kalpos par pamatbāzi N.SIS izveidošanai, atbilstoši Šengenas konvencijai un citiem Šengenas informācijas sistēmas darbību reglamentējošiem dokumentiem, daļa esošajās datu bāzēs uzkrātie dati tiks izmantoti SIS darbībā. Vienotas IeM informācijas sistēmas izveidi paredzēts veikt nākamā gada laikā. Lai nodrošinātu efektīvu Nacionālo Šengenas Informācijas sistēmu tika sagatavots rīcības plāns, kas paredz sadarbību starp iesaistītām institūcijām – Iekšlietu ministriju, Ārlietu ministriju, Tieslietu ministriju, Finansu un Satiksmes ministriju. 2. Likumdošanas saskaņošana ar acquis Šobrīd notiek rūpīga to valsts institūciju apzināšana, kas varētu uzņemties galveno atbildību par N.SIS, un to funkciju izvērtēšana. Patlaban tiek arī apzinātas iestādes un dienesti, kas būtu tiesīgi piekļūt SIS iekļautajiem datiem (SCH/Com-ex (97) decl. 12 – 07.10.97). Šajā procesā par pamatu tiek ņemti ES valstu iesniegtie valsts institūciju saraksti un tiek vērtēts, kādu Latvijas iestāžu un dienestu darbības efektivitātes uzlabošanai varētu būt nepieciešama pieeja SIS iekļautajai informācijai. Šo darbu paredzēts pabeigt līdz 2003.gada 1.janvārim.

13

Datu aizsardzība

Ņemot vērā Latvijas paredzamo pievienošanos Šengenas konvencijai, kā arī sadarbību un perspektīvo dalību Eiropolu, Latvija apzinās datu aizsardzības nozīmīgumu. Nepieciešamā likumdošana, kas regulētu personu datu aizsardzību, ir izveidota. Ir izstrādāts un pieņemts “Fizisko personu datu aizsardzības likums”, kura mērķis ir aizsargāt fizisko personu pamattiesības un brīvības, īpaši privātās dzīves neaizskaramību. Likums tika pieņemts šā gada 23.martā un stājās spēkā 20.aprīlī. Saskaņā ar šo likumu patlaban Latvijā tiek veidota Datu valsts inspekcija, kas darbosies saskaņā ar nolikumu. Inspekciju paredzēts izveidot līdz šā gada nogalei, lai sākot ar 2001.gada 1.janvāri tā varētu uzsākt savu darbību. Datu valsts inspekcijas nolikumā ir paredzēts, ka tās funkcijās ietilps:

1) izveidoto personas datu apstrādes sistēmu reģistrācija; 2) personas datu apstrādes sistēmas darbības uzraudzība saskaņā ar normatīvo aktu prasībām; 3) valsts interešu aizstāvība starptautiskajās organizācijās, forumos un sanāksmēs

jautājumos, kas saistīti ar personas datu aizsardzību; 4) rakstveida piekrišanas vai atteikuma sniegšana par personas datu nodošanu citai

valstij; 5) izstrādāt normatīvo aktu projektus un sniegt atzinumus par tiem personas datu

aizsardzības jomā. Saskaņā ar Fizisko personu datu aizsardzības likumu ir izstrādāti MK noteikumi ”Personas datu apstrādes sistēmas aizsardzības obligātās tehniskās un organizatoriskās prasības”, kuru ievērošanu kontrolēs Datu valsts inspekcija. Informācijas sistēmu drošību un līdz ar to arī datu drošību regulē 2000.gada 21.martā Ministru kabinetā pieņemtie “Informācijas sistēmas drošības noteikumi”. Latvija saprot, ka iepriekšminētām likumdošanas normām vajadzētu attiekties arī uz tiesībaizsardzības iestādēm. 2000.gada novembrī ir izveidota darba grupa, kas sagatavos nepieciešamos likumdošanas grozījumu projektus. Sakarā ar nepieciešamību Latvijai pievienoties 1981.gada 28.janvāra Eiropas Padomes Konvencijai par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi, tiek izstrādāts likumprojekts “Par Eiropas konvenciju par personu datu automātisku apstrādi”. Likumprojekts tiks pieņemts līdz šī gada beigām.

Organizētā noziedzība Vispārējā informācija

Latvijas Republikas valdība apzinās organizētās noziedzības apkarošanas nozīmi iekšējās drošības un ekonomiskās situācijas uzlabošanas valstī, un arī Eiropas Savienībā pēc iestāšanās. Cīņa ar organizēto noziedzību notiek tiesībaizsardzības institūciju koordinētās darbības ietvaros. Valdība nolēmusi stingri pieturēties pie Pievienošanās Partnerības prioritāšu realizēšanas. Pievienošanās Partnerības īstermiņa prioritāte (2000.g.) paredz, ka Latvijai jāuzlabo tiesībsargājošo institūciju darbu un jānodrošina to labāku savstarpēju sadarbību. Valdības deklarācijas Rīcības plāna īstenošana, kā arī precizēta Latvijas Nacionālā programma integrācijas Eiropas Savienībā (acquis pārņemšana) paredz konkrētus pasākumus Pievienošanas Partnerības realizēšanai. Tiesībaizsardzības iestādes, kas atbildīgas par organizētās noziedzības apkarošanu, darbojas saskaņā ar nacionālo likumdošanu un politikas instrumentiem (stratēģijas, programmas), kā arī ar noslēgtajiem nacionālajiem līgumiem. Latvija ir pievienojusies visiem nozīmīgākajiem starptautiskajiem instrumentiem. Tiesībaizsardzības iestāžu izstrādātās stratēģijas ir saskaņā ar ES prasībām. Galvenie politiskie instrumenti cīņā ar organizēto noziedzību ir: ● 1998.gada 14. janvārī Ministru Kabinetā apstiprinātā “Nacionālā programma noziedzības novēršanai 1998-2000.gadam” ● 2000.gada 25.janvārī Ministru kabineta apstiprinātā Valsts programma seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanai 2000-2004” ● 1998.gada 15.decembrī Ministru kabineta akceptētā “Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija 1999-2003”; ● 2000.gada 4. aprīlī Ministru kabineta apstiprinātā Korupcijas novēršanas programma. Spēkā esoši normatīvie akti, kas reglamentē policijas sadarbību ir Pielikumā Nr.1

14

Cilvēku tirdzniecība Līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izstrādāti priekšlikumi par papildinājumiem Krimināllikumā un jēdziena “cilvēku tirdzniecība” ieviešanu Latvijas Republikas likumdošanā saskaņā ar acquis prasībām (Joint Action of 24 February 1997 concerning action to combat trafficking in human beings and sexual exploitation of children, Joint Declaration of Berlin of September 1994 on combating organized crime, Conclusions of 19 March 1998 on G8 principles on high-tech crime, recommendations on organized crime and related matters), kā arī par juridiskās personas kriminālatbildības ieviešanu par cilvēku tirdzniecību. Pārrobežu novērošana Septembrī tika izveidota darba grupa, kura līdz 2002.gada vidum izstrādās likumprojektus par pārrobežu novērošanu un vajāšanu saskaņā ar Šengenas konvencijas prasībām. Visi nepieciešamie likumdošanas grozījumu projekti tiks sagatavoti līdz 2002.gada vidum. Pašlaik tiek apsvērta iespēja ierosināt noslēgt trīspusējo līgumu ar Igauniju un Lietuvu, kas ļautu piemērot Šengenas konvencijas 40. un 41.pantu visās trīs Baltijas valstīs. DNS Līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izstrādāts projekts normatīvā regulējuma izveidošanai DNS analīzes rezultātu izmantošanai, kā arī DNS datu bāzes izveidošanai atbilstošu ES prasībām. Atbildīgo institūciju saraksts Sekojošo institūciju kompetencē ietilpst koordinēšanas, organizēšanas un atbalsta funkcijas cīņā ar organizēto noziedzību: 1. LR Saeima 2. Ministru kabinets 3. Noziedzības novēršanas padome 4. Korupcijas novēršanas padome 5. Narkotiku kontroles un cīņa pret narkotiku izplatību koordinācijas komisija 6. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests 6. Iekšlietu ministrija 7. Finansu ministrija 8. Tieslietu ministrija 9. Ģenerālprokuratūra 10. Satversmes aizsardzības birojs 11. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests Iesaistīto institūciju cīņā ar organizēto noziedzību pakļautība un struktūra atspoguļota Pielikumā Nr.2 un apraksts Pielikumā Nr.3. Sadarbība starp Valsts policijas dienestiem Cīņā ar organizēto noziedzību ir iesaistītas šādas Valsts policijas struktūrvienības: 1. Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs; 2. Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvalde; 3. Narkotiku apkarošanas birojs; 4. Interpola Latvijas Nacionālais Centrālais birojs; 5. Ekonomikas policijas birojs; 6. Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests. Visas minētās Valsts policijas struktūrvienības regulāri apmainās ar informāciju, ieskaitot informāciju no struktūrvienību datu bāzēm (piem. NAB, ONKAB). Darba operativitātes paaugstināšanai noziegumu atklāšanā un noziedznieku aizturēšanā ir vienkāršota Policijas patruļdienesta un Ceļu policijas iesaistīšana operatīvajos pasākumos. Iegūtās operatīvās informācijas realizēšanai, Valsts policijas dienesti organizē kopīgus operatīvās meklēšanas pasākumus un operācijas.

15

Sadarbība ar citām institūcijām Sadarbība ar citām valsts institūcijām balstās, galvenokārt, uz nacionālo likumdošanu (1991.gada likums “Par policiju”, 1993.gada “Operatīvās darbības likums”). Regulāri notiek operatīvās informācijas apmaiņa ar: 1. Drošības policiju; 2.VID Finansu policiju; 3. Tieslietu ministrijas Ieslodzījumu vietu pārvaldi; 4. Valsts Robežsardzi; 5. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu; 6. Kontrabandas apkarošanas centru; 7. LR Ģenerālprokuratūru; 8. Latvijas Republikas Ģenerālprokuratūras Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūru. Liela uzmanība tiek pievērsta organizēto noziedzīgo grupējumu vietējo un ārvalstu sakaru un aktivitāšu fiksēšanai. 2000.gada 3.maijā tika noslēgts sadarbības līgums starp Valsts policiju un Valsts ieņēmumu dienestu, kas turpmāk dos iespēju Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroja darbiniekiem “on-line” režīmā iegūt informāciju no VID datu bāzes, kas savulaik atbilst rekomendācijām dotajām Joint Action of 9 June 1997 for the refining of targeting criteria, selection methods and collection of customs and police. Sadarbība starp Latvijas Republikas tiesībaizsardzības institūcijām ir atspoguļota Pielikumā Nr.4.

Starptautiskā sadarbība Starptautiskā sadarbība balstās, galvenokārt, uz starptautiskajiem līgumiem. Šādi līgumi noslēgti ar Igauniju, Lietuvu, Krievijas Federāciju, ASV, Turciju, Izraēlu, Somiju, Austriju, Ungāriju, Slovākiju, Čehiju, Baltkrieviju, Ukrainu. Starptautiskā sadarbība tiek attīstīta arī pamatojoties uz tādu starptautisko dokumentu prasībām, kā “Konvencija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju”, kura Latvijā ratificēta ar likumu 1998.gada 15.oktobrī. Eiropols Latvija ir būtu gatava slēgt ar Eiropolu sadarbības līgumu 2001.gada beigās. Pašlaik notiek visi nepieciešamie sagatavošanās darbi - likumdošanas saskaņošana, nepieciešamās administratīvās infrastruktūras izveidošana. Datu aizsardzības jomā notiek likumdošanas saskaņošana. Tiks izveidota arī nacionālā koordinācijas nodaļa ar Eiropolu saskaņā ar Eiropola konvenciju. Interpola Latvijas Nacionālais Centrālais birojs Policijas sadarbības jomā aktīvi un efektīvi darbojas Interpola Latvijas Nacionālais Centrālais birojs, kura galvenais uzdevums ir veicināt starptautisko sadarbību un informācijas apmaiņu starp dažādu valstu tiesību aizsardzības iestādēm cīņā ar organizēto noziedzību. Task-Force Latvijas Republika aktīvi piedalās Speciālās komisijas cīņai ar organizēto noziedzību Baltijas jūras reģiona valstīs (Task-Force) darbā. Task-Force ietvaros notiek efektīva informācijas apmaiņa starp valstīm dalībniecēm, kā arī tiek rīkoti praktiskie pasākumi, kuri ir vērsti uz organizētās noziedzības apkarošanu. Sadarbība notiek šādās jomās: nelegālās migrācijas apkarošana, autotransporta zādzības, narkotiku apkarošana, naudas atmazgāšana, cietušo un liecinieku aizsardzība, kontrabandas apkarošana, korupcijas apkarošana. Sakaru virsnieki 2000.gada oktobrī pirmais policijas sakaru virsnieks tika nosūtīts uz Krievijas Federāciju. Tuvākajā laikā tiek plānota sakaru virsnieka nosūtīšana uz Eiropolu. Sakaru virsnieku tīklu turpinās attīstīt.

16

Policijas sadarbība 1. Vispārējā informācija Latvija pieliek īpašas pūles, lai izveidotu atbildīgu, drošu un efektīvu policijas organizāciju. Pastiprināta uzmanība tiek pievērsta sadarbībai starp policijas struktūrām, kā arī policijas sadarbībai ar citām valsts institūcijām. Latvija ir uzsākusi sakaru virsnieku tīkla izveidošanu. Lai veicinātu sadarbību ar kaimiņvalstīm, 2000.gada oktobrī policijas atašejs tika nosūtīts uz Krievijas Federāciju. 2. Likumdošanas saskaņošana ar acquis Latvijas Republikas likumdošana policijas sadarbības jomā pārsvarā atbilst acquis prasībām. Krimināllikums satur vairākas normas, kuras vispusīgi reglamentē apkārtējās vides aizsardzības noteikumus ( KL panti no 96. līdz 115.). Latvijas Republikas normatīvie akti pilnībā atbilst ES prasībām attiecībā uz futbola huligānisma novēršanu, arī attiecībā uz motociklistu bandām un autotransporta noziegumiem. Latvijas Republikas likums “Par telekomunikācijām” tikai daļēji atbilst Resolution of 17 January 1995 on Lawful interception of telecommunications prasībām, jo neparedz tīkla operatoru un pakalpojumu sniedzēju pienākumus attiecībā uz policijas veiktajām telekomunikāciju satura pārtveršanas darbībām, kā arī uz informācijas sniegšanas termiņiem. Līdz 2000.gada 31.decembrim Valsts policija izstrādās attiecīgos priekšlikumus grozījumu izdarīšanai likumā “Par telekomunikācijām”. Līdz 2002.gada 1.jūlijam Latvija pievienosies 1985.gada Eiropas Konvencijai pret skatītāju vardarbību un sliktu uzvedību sporta pasākumos un it īpaši futbola mačos. Vēlākais līdz 2002.gada 31.decembrim Latvija apņemas saskaņot likumdošanu ar acquis prasībām policijas sadarbības jomā. 3. Institucionālā struktūra Sadarbība starp Valsts policiju un pašvaldības policiju Latvijā eksistē nepieciešamā administratīvā infrastruktūra, lai ieviestu ES acquis prasības policijas sadarbības jomā. Ar laiku, Valsts policijas Kārtības policijas ciešā sadarbībā ar pašvaldības policiju ir galvenā policijas sadarbība. Īpašos gadījumos arī tiek iesaistīta Galvenā Kriminālpolicijas pārvalde un Drošības policija speciālos tehniskos vai citos jautājumos. Ir izdota Iekšlietu ministra pavēle par atsevišķu pasākumu vadīšanu. Lielākajās pilsētās vismaz viens pašvaldības policijas pārstāvis 24 stundas dežūrē Valsts policijas dežūrnodaļā, lai nodrošinātu labāku sadarbību starp iestādēm. Personālsastāva kvalifikācijas an darba apstākļu uzlabošana Arvien lielāka uzmanība tiek vērsta policijas darbinieku profesionālo iemaņu un darba apstākļu uzlabošanai. Sākot ar 1992.gadu ir vērojama tendence, kura liecina par kadru mainības samazināšanos valsts policijā. Kadru mainība Valsts policijā 2000.gada pirmajā pusē sastāda 2%. Iekšlietu ministrijas Rīcības plānā ir paredzēts veikt pasākumus policijas darbinieku materiālā stāvokļa uzlabošanai un sociālo garantiju nodrošināšanai. Informācija par policijas darbinieku apmācību ir Pielikumā Nr.1.

Tiesiskā sadarbība

Latvijas likumdošana, kura attiecas uz tiesisko sadarbību organizētās noziedzības apkarošanā, daļēji atbilst ES prasībām. Lai pilnīgi harmonizētu likumdošanu tiesiskās sadarbības jomā, Krimināllikumā tiks paredzētas “organizētās noziedzības” un “organizētās noziedzīgās grupas” definīcijas saskaņā ar Joint declaration of Berlin September 1994 on combating organised crime un Action plan to combat organised crime, kā arī paredzēti atbilstošie noziegumu sastāvi Krimināllikumā sevišķajā daļā. Attiecīgie grozījumi tiks izstrādāti līdz 2000.gada 31.decembrim. 2001.gadā tiks sagatavots likumprojekts “Par liecinieku un cietušo aizsardzību”. Pēc šo grozījumu izdarīšanas, Latvijas Republikas likumdošana būs pilnībā saskaņota ar acquis prasībām.

17

Narkotikas 1. Vispārējā informācija Latvijas likumdošana narkotiku jomā visumā atbilst acquis communautaire. Lai samazinātu narkotiku pieprasījumu un piedāvājumu, Ministru Kabinets ir apstiprinājis Narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģiju laika posmam no 1999. līdz 2003. gadam. Stratēģija ietver sevī divas prioritātes: policijas, muitas, prokuratūras kapacitātes pastiprināšana un preventatīvie pasākumi. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kompetences sadalei un sadarbībai starp institūcijām, kas atbildīgas par narkotiku pieprasījuma un piegādes samazināšanos. 2. Likumdošanas saskaņošana ar acquis Latvija ir pievienojusies sekojošiem starptautiskajiem instrumentiem narkotiku apkarošanas jomā: 1993.gada 11.maijā Latvija ir ratificējusi 1961.gada Vienoto Konvenciju par narkotiskajām vielām ar labojumiem, kas izdarīti saskaņā ar 1972.gada protokolu, 1971.gada Konvenciju par psihotropām vielām, ANO 1988.gada Konvenciju pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālo apgrozījumu. Saskaņā ar šīm konvencijām 1996.gadā tika pieņemti likumi “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” un “Par prekursoriem”. Pievēršot īpašu uzmanību bērnu un pusaudžu aizsardzībai no narkotiskām un psihotropām vielām, ir izdarīti grozījumi Krimināllikumā, kas paredz pastiprinātu atbildību personai, kura neatļauti realizē narkotiskās un psihotropās vielas nepilngadīgai personai, kā arī par narkotisko vielu neatļautu realizāciju izglītības iestādēs vai to teritorijā, restorānos, kafejnīcās, bāros, publiskās izklaides vai svētku pasākumu norises vietās. 3. Turpmākas aktivitātes likumdošanas pārņemšanā Līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izstrādāti priekšlikumi Latvijas Kriminālprocesa kodeksa grozīšanai, jo pašlaik, tas nav pietiekami elastīgs relatīvi mazu pārkāpumu izmeklēšanai saskaņā ar Resolution of 29 November 1996 on measures to address the drug tourism problem within the ES. Latvija līdz 2002.gada 1 jūlijam pievienosies līgumam par nelegāliem jūras pārvadājumiem, tādā veidā ieviešot Apvienoto Nāciju konvencijas pret narkotisko vielu un psihotropo vielu nelegālo pārvadāšanu 17.pantam. Pēc visu minēto grozījumu apstiprināšanas Latvijas Republikas likumdošana būs pilnībā saskaņota ar acquis šajā jomā. 4. Administratīvā infrastruktūra Latvijā eksistē nepieciešamā administratīvā infrastruktūra, lai nodrošinātu likumdošanas ieviešanu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta kompetences sadalei un sadarbībai starp institūcijām, kas atbildīgas par narkotiku pieprasījuma un piegādes samazināšanos. Cīņu ar narkotikām veic sekojošas institūcijas: ● Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas birojs; ● Muita; ● Valsts Robežsardze; ● Rīgas Narkomānijas profilakses centrs; ● Konsultatīvā koordinācijas padome. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas birojs Galvenā Latvijas Republikas koordinējoša institūcija narkotiku apkarošanas jomā ir Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas birojs. 2000.gadā tika ievērojami pastiprināta Narkotiku apkarošanas biroja administratīvā kapacitāte. Lai paaugstinātu preventīvo pasākumu efektivitāti, tika izveidotas Valsts policijas GKPP Narkotiku apkarošanas biroja reģionālās grupas Latgalē, Vidzemē, Kurzemē, Zemgalē un Rīgas reģionā. Izveidoto reģionālo grupu uzdevums ir sniegt praktisku un metodiku palīdzību vietējiem kriminālpolicijas darbiniekiem narkotisko un psihotropo vielu nelegālās aprites un narkomānijas apkarošanā.

18

Eiropas Monitoringa Centrs 1994.gadā Latvija ir uzsākusi informācijas apmaiņu ar Eiropas Monitoringa Centra informācijas sistēmu Reitox. Kopš tā laika Latvijas Republikas Labklājības ministrijas Narkoloģijas Centrā tika izveidots “fokālais” punkts, tika veikta atbilstoša personāla apmācība. Laika posmā no 1994.gada līdz 1999.gadam Latvijas Republika sagatavoja divas atskaites, kuras tika iesniegtas Eiropas Monitoringa Centram.

Terorisms

1. Pašreizējā likumdošanas bāze Latvijas likumdošana terorisma apkarošanas jomā atbilst acquis prasībām. Ņemot vērā, ka terorisma apkarošana ir svarīga nozīme iekšējai Eiropas Savienības drošībai, Latvijas nacionālajā likumdošanā tiks ieviesta kriminālatbildība par dalību teroristiskā grupējumā. Latvijas Republika parakstīja un ratificēja četras starptautiskās konvencijas terorisma apkarošanas jomā:

● 1963. gada 14. septembra Tokio konvencija par noziegumiem un dažām citām nelikumībām darbībām, kas izdarītas gaisakuģos; ● 1970. gada 16. septembra Hāgas konvencija par cīņu pret nelikumīgu gaisakuģu sagrābšanu; ● 1971. gada 23. septembra Monreālas konvencija par cīņu pret nelegālām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību; ● 1997. gada 27. janvāra Strasbūras konvencija par terorisma apkarošanu.

Papildus 1971. gada 23. septembra Monreālas konvencijai par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, Latvija ratificēja protokolu par nelikumīgu vardarbības aktu apspiešanu starptautiskās aviācijas lidostas apkalpošanas sfērā. Atbildību par teroristiskām aktivitātēm Latvijā paredz Krimināllikums. Sīkāka informācija par Krimināllikuma 88.pantu Pielikumā Nr.1. Bez tam LR Krimināllikums paredz atbildību par līdzdalību (20.pants) un par personas nolaupīšanu (153.pants), par ķīlnieku sagrābšanu (154.pants), par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu (195.pants), kā arī par gaisa un ūdens transportlīdzekļa sagrābšanu (268.pants). 1. Administratīvā infrastruktūra Latvijā eksistē nepieciešamā administratīvā infrastruktūra, lai nodrošinātu cīņu ar terorismu. Galvenā atbildīgā institūcija ir Drošības policija un pretterorisma vienība “Omega”.

Korupcija

1. Patreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā Latvijas Republikā cīņā ar korupciju tiek īstenota saskaņā ar nacionālajiem normatīvajiem aktiem, akceptētām valsts programmām, kā arī starptautiskajiem līgumiem.

Valsts programmas 2000. gada 4.aprīli Ministru kabinetā apstiprināta Korupcijas novēršanas padomes izstrādātā Korupcijas novēršanas programma, kurā iekļauti pasākumi apkarošanas, novēršanas un izglītošanas jomā. Programmas galvenais uzdevums ir uzlabot normatīvo bāzi un uzlabot korupcijas novēršanā un apkarošanā iesaistīto institūciju darbību.

Nacionālā likumdošana Pašlaik nacionālie normatīvie akti, kuri attiecas uz korupcijas apkarošanu daļēji atbilst acquis prasībām. Pašreizējās spēkā esošās normatīvo aktu bāzes pamatā ir Korupcijas novēršanas likums (1995), kura mērķis ir novērst valsts amatpersonu nokļūšanu nelikumīgi ietekmējamā stāvoklī un nepieļaut valsts amatpersonu pilnvaru realizēšanu interešu konfliktu situācijas. Likums arī reglamentē valsts amatpersonu obligāto deklarāciju iesniegšanas un pārbaudes kārtību. Bez augstāk minētā likuma vēl var minēt Krimināllikumu, kas stājās spēkā 1999.gada 1.aprīlī, Latvijas Kriminālprocesa kodeksu (1961), Operatīvās darbības likumu (1993), Administratīvo pārkāpumu kodeksu (1984), likumu “Par valsts un pašvaldību pasūtījumiem” (1996), likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (1998), MK noteikumi Nr.337 “Korupcijas novēršanas padomes nolikums” (1997).

19

Krimināllikums paredz atbildību par kukuļdošanu, kukuļņemšanu, starpniecību kukuļošanā, kukuļa piesavināšanos, valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu un neatļautu piedalīšanos mantiskajos darījumos, pasīvo un aktīvo korupciju privātā sektorā, naudas atmazgāšanu (korupcija publiskajā un privātajā sektorā ir predikatīvie noziedzīgie nodarījumi), grāmatvedības dokumentu viltošana un grāmatvedības noteikumu pārkāpšanu, dienesta viltošanu. Krimināllikums attiecībā uz korupciju paredz gandrīz visas tās izpausmes formas, izņemot kukuļošanu trešās personas interesēs un atbildību par kukuļa piedāvāšanu un piesolīšanu, kā arī šāda piedāvājuma un piesolījums akceptēšanu. Lai novērstu šīs nepilnības, kā arī paredzētu, ka pie kriminālatbildības par koruptīvām darbībām var tikt sauktas arī ārvalstu amatpersonas un starptautisko institūciju amatpersonas, Ministru kabinets 2000.gada 5.septembrī ir akceptējis attiecīgus grozījumus Krimināllikumā. Šie grozījumi līdz ar to atbilst Eiropas padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvencijā un Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas (OECD) Konvencijā par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos noteiktajam un citiem Eiropas Savienības šīs sadaļas dokumentiem. Administratīvo pārkāpumu kodekss paredz administratīvo atbildību par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpšanu attiecībā uz deklarāciju neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienesta Korupcijas novēršanas kontroles daļai, par neziņošanu par atrašanos interešu konfliktu situācijā, par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, par dāvanu pieņemšanas ierobežojumu pārkāpšanu. 2000.gada janvārī -augustā tika uzlikti 176 administratīvie sodi (1999 gadā - 384 sodi) valsts amatpersonām par Korupcijas novēršanas likuma pārkāpumiem.

Starptautiskie instrumenti Latvijas Republika 1999.gada 27.janvārī ir parakstījusi Eiropas padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju (plānots to ratificēt līdz 2000.gada beigām). Līdz gada beigām tiks parakstīta OECD Konvencija par ārvalstu amatpersonu kukuļošanas apkarošanu starptautiskajos biznesa darījumos. 2000.gada 25.jūnijā tika pieņemts likums “Par Eiropas padomes līgumu par Pretkorupcijas starpvalstu grupas (GRECO) nodibināšanu”.

Sabiedriskās apziņas celšana Notiek darbs pie sabiedriskās apziņas celšanas un izglītošanas korupcijas jautājumos gan no valsts institūciju puses preses dienestiem, gan no nevalstisko organizāciju puses 2. Turpmākās aktivitātes likumdošanas pārņemšanā. Turpmākās aktivitāte tiks veiktas saskaņā ar 2000.gada 4.aprīlī Ministru kabinetā akceptēto Korupcijas novēršanas programmu. Saskaņā ar šo programmu Ministru kabinetā 2000.gada 5.septembrī akceptēti nepieciešamie grozījumi Krimināllikumā, lai tiktu panākta atbilstība Eiropas savienības un Saeimā tiks pieņemti līdz 2001.gada sākumam. Atbilstoši Korupcijas novēršanas koncepcijai (apstiprināta MK 08.08.2000) līdz 2001.gada martam Ministru kabinetā tiks iesniegti citi nepieciešamie grozījumi korupcijas apkarošanas jomā:

● jauns Korupcijas novēršanas likums, kas paredzēs stingrākus un precīzākus ierobežojumus valsts amatpersonām atbilstoši to statusam un uzlabos valsts amatpersonu darbības kontroli, ● administratīvās atbildības noteikšanu juridiskajām personām par koruptīvām darbībām, krāpšanu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un citiem noziedzīgiem nodarījumiem, ● īpašuma sākotnējās fiksācijas noteikšanu, nelikumīgas iedzīvošanās kriminalizēšanu un legālās prezumpcijas ieviešanu, ● grozījumus Krimināllikumā, lai tiktu noteikta atbildība šķīrējtiesnešiem par koruptīvām darbībām, ● neatkarīga korupcijas apkarošanas biroja izveidošana.

Tuvākajā laikā tiks pieņemts jaunais likums Administratīvā procesa likums, lai nodrošinātu demokrātiskas un tiesiskas valsts pamatprincipu ievērošanu publiskajā sektorā. Līdz 2000.gada beigām Ministru kabinetā tiks izstrādāti grozījumi likumā attiecībā uz politisko partiju finansēšanas nosacījumiem, ieviešot valstisko finansējumu un līdz ar to padarot partiju darbību caurspīdīgāku. Turpmāk Latvija arī strādās pie kriminālprocesa uzlabošanas, lai tas tiktu padarīts efektīvāks, valsts amatpersonu kvalitātes celšanu, ētikas standartu ieviešanas un piemērošanas un veiks citus nepieciešamos pasākumus korupcijas iespēju novēršanai.

20

3. Administratīvā infrastruktūra likumdošanas ieviešanai. Koordinējošā institūcija Latvijas Republikas institucionālā struktūra cīņai ar korupciju ir izveidota. Kopš 1997.gada darbojas Korupcijas novēršanas padome, pie padomes kopš 1999.gada decembra strādā izpildsekretariāts. Padome ir koordinējoša institūcija tieslietu ministra vadībā, kas izstrādā un realizē valsts stratēģiju cīņai ar korupciju. Korupcijas novēršanā iesaistītās institūcijas Ar korupcijas apkarošanas jautājumiem nodarbojas Valsts policija, Drošības policija, Valsts ieņēmumu dienests (Finansu policija un korupcijas novēršanas kontroles daļa), Ģenerālprokuratūra un tiesa. Sadarbība starp visām šīm institūcijām balstās uz nacionālajiem tiesību aktiem. Tomēr, ievērojot to, ka darbība nav pietiekami efektīva, tad saskaņā ar Ministru kabineta akceptēto koncepciju līdz 2003.gadam tiks izveidots korupcijas apkarošanas birojs, lai korupcijas apkarošanas funkcija būtu vienai struktūrai, nevis izkaisīta pa dažādām struktūrām. Korupcijas apkarošanas birojs veiks gan apkarošanu (darba plānošana, koordinēšana, izziņas un operatīvais darbs), gan analītiski metodisko darbu, gan arī izglītošanas darbu.

Pastāvošo institūciju stiprināšana Neskatoties uz to, tiek veikti pasākumi arī attiecībā uz pašreizējo institūciju stiprināšanu. Tiek ieviests darbības plāns korupcijas novēršanai Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt, Drošības policijas ietvaros šā 2000. gada aprīlī ir izveidota speciāla struktūrvienība cīņai ar korupciju Iekšlietu ministrijas struktūrās. Šī struktūra savos pirmajos trīs darbības mēnešos ierosinājusi 5 krimināllietas. Uzmanība tiek pievērsta arī darbinieku apmācīšanai, pieaicinot Latvijā ārvalstu speciālistus, kā arī organizējot darbinieku mācību braucienus uz ārvalstīm. Darbību Latvijā uzsācis Phare projekts “Korupcijas novēršanas likumdošanas, izglītošanas un sabiedrības informēšanas programma”, kura ietvaros tiks veiktas speciālās apmācības korupcijas apkarošanas un novēršanas jautājumos. 1999.gadā tika reģistrēti 152 koruptīvi noziedzīgi nodarījumi, ieskaitot 43 kukuļņemšanas gadījumus, 15 kukuļdošanas gadījumi, 46 dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumi u.c. Laika periodā 2000.gada janvāris - augusts tika reģistrēti 118 koruptīvi noziedzīgi nodarījumi. 1999 23 personas tika notiesātas par kukuļņemšanu, 9 personas - par kukuļdošanu un 12 personas par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu u.c. Par kukuļņemšanu notiesāto personu skaits 1999.gadā ir pieaudzis divas reizes salīdzinot ar 1998.gadu.

Krāpšana 1. Patreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā. Latvijas Republikas normatīvi akti, kur attiecas uz krāpšanu daļēji atbilst acquis prasībām. 1999.gada Krimināllikuma noteikumi pilnībā atbilst krāpšanas definīcijai, kura ir dota 1995.gada 26.jūlija Konvencijā Par Eiropas Kopienu finansu interešu aizsardzību un aptver tajā minētās noziedzīgās darbības. Vēl tiks izdarīti grozījumi Krimināllikumā (grozījumi akceptēti MK 05.09.2000.sēdē), nosakot atbildību ārvalstu un starptautisko institūciju amatpersonām par koruptīvām darbībām ( sk. Korupcijas sadaļu) . Visos pārējos jautājumos Krimināllikuma noteikumi, kuri ir ietverti 177.p. – 181.p. un 210.pantā, atbilst acquis prasībām un līdz ar to konvenciju ratifikācijas nosacījumi varēs tikt attiecināti arī uz Eiropas Kopienas finansu interesēm. Lai noteiktu juridisko personu atbildību par krāpšanu, korupciju un naudas atmazgāšanu, nepieciešamie grozījumi likumā tiks izdarīti līdz 2001.gada beigām. (Convention of 26 July 1995 on the protection of the European Communities` Financial Interests, Protocol of 27 September 1996 to the Convention on the Protection of Community Financial Interests, Second Protocol of 19 June 1997 to the Convention on the protection of the European Communities` financial interests). Attiecībā uz viltošanu un krāpšanu, izmantojot datoru, sākot ar 28.jūniju ir spēkā Krimināllikuma 193.1.pants, kas paredz kriminālatbildību par noziedzīgām darbībām ar vērtspapīriem un citiem maksājuma līdzekļiem, izmantojot datoru, kas savulaik nozīmē, ka Latvijas Republikas likumdošana attiecībā uz šo jautājumu pilnībā atbilst acquis prasībām (Common Position of 27 May 1999 adopted by the Council on the basis of Article 34 of the Treaty on European Union, on negotiations relating to the Draft Convention on Cyber Crime held in the Council of Europe).

21

2.Turpmākās aktivitātes likumdošana pārņemšanā. Apstiprinot grozījumus Krimināllikumā, kuri attiecinātu noteikumus par krāpšanu un korupciju arī uz ārvalstu amatpersonām un apstiprinot grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kuri paredzētu juridiskās personas atbildību par koruptīvām darbībām, krāpšanu un citiem noziedzīgiem nodarījumiem tiks pilnībā pārņemtas acquis prasības attiecībā uz krāpšanas apkarošanu. Attiecīgie grozījumi ne vēlāk par 2001.gada martu tiks iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā. 3. Administratīvā infrastruktūra likumdošanas ieviešanai. Latvijas Republikas institucionālā struktūra cīņai ar krāpšanu ir pietiekama, lai pienācīgā kārtā un atbilstoši acquis prasībām apkarotu to, un institucionālās reformas šajās jomās nav nepieciešamas. Ar šiem jautājumiem nodarbojas Valsts policija un Prokuratūra.

Muitas sadarbība

Patreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā Savstarpējā sadarbība muitas lietās starp Latviju un Eiropas Savienības dalībvalstu muitas administrācijām notiek pamatojoties uz Eiropas līguma 5.protokolu. Latvija ir Starptautiskās konvencijas par savstarpējo administratīvo palīdzību muitas noteikumu pārkāpumu novēršanā, izmeklēšanā un apkarošanā (Nairobi konvencijas) dalībvalsts (konvencija Latvijā ir spēkā no 1999.gada 10.marta). Latvija vēl nav Konvencijas par savstarpējo palīdzību un sadarbību starp muitas administrācijām dalībvalsts, bet plāno pievienoties šai konvencijai uz iestāšanās ES brīdi. Latvija vēl nav pievienojusies Konvencijai par informācijas tehnoloģijas izmantošanu muitas nolūkiem. Pievienošanās konvencijai tiek plānota uz iestāšanās brīdi.

Informācijas sistēmas Muitas acquis šajā sadaļā ietver normatīvo aktu par muitas informācijas sistēmu 3.pīlāra nolūkiem. Latvijas muitā notiek praktisks darbs informācijas tehnoloģijas izmantošanas jomā, un minētā konvencija un normatīvie akti tiek ņemti vērā, plānojot tālāku attīstību. Ir sākta programnodrošinājuma izstrādāšana ar mērķi veidot datu bāzes muitas noteikumu pārkāpumu jomā. Tajā tiks pārnesta informācija no jau esošās TIMS MODI, tādejādi pilnībā atsakoties no TIMS. Nākotnē projektētajā datu bāzē paredzēts ievadīt jebkuru muitas darbiniekiem aizdomīgu informāciju. Dotajā brīdī jau eksistē datu bāze par muitas sastādītajiem APK protokoliem, kurā informāciju ievada visi rajoni. Tiek apspriesta Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas informācijas tīkla ieviešana Latvijā.

Politikas noteikšana muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas jomā Politikas noteikšana muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas jomā un veikto pasākumu uzraudzība šajā jomā ir VID Galvenās muitas pārvaldes vadības pienākums. VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļa VID Galvenās muitas pārvaldes vārdā apmainās ar pieprasījumiem savstarpējās administratīvās palīdzības muitas lietu jomā ar daudzām ārvalstu administrācijām. Ir speciāla vienība VID Galvenās muitas pārvaldes Muitas pārkāpumu novēršanas daļā, kura nodarbojas ar starptautiskās informācijas apmaiņu.

Starptautiskā sadarbība Ar daudzām valstīm eksistē ļoti intensīva sadarbība, sevišķi ar ES dalībvalstīm. Starptautiskā sadarbība notiek balstoties uz divpusējiem līgumiem par savstarpējo palīdzību muitas lietās. Gatavojoties piemērot acquis par kopējām muitas uzraudzības operācijām Latvijas muita piedalās dažādās starptautiskajās operācijās, piemēram, “Road runner 2”. “Task Force” ietvaros septembrī Latvijas muita piedalījās kopīgās narkotiku apkaroðanas operācijās ar Krieviju, Lietuvu un Igauniju. Latvijas muita aktīvi piedalās Matthaeus programmā no tās sākuma brīža 1996.gadā. 1999.gadā Matthaeus programmas ietvaros Latvijas muita piedalījās 6 apmaiņas braucienos un 15 semināros. Sākot no 1999.gada dalība šajā programmā ir iespējama vienīgi, ja tā tiek finansēta no valsts budžeta. Ls 40 000 ir iekļauti valsts budžetā Matthaeus un Fiscalis programmu finansēšanai, kas ir sadalīti proporcionāli starp Valsts ieņēmumu dienestu un Finansu ministriju.

22

Sadarbība ar valsts institūcijām Sadarbība un informācijas apmaiņa starp muitu un citām institūcijām notiek, pamatojoties uz Saprašanas memorandiem. Šādi memorandi ir noslēgti ar Zemkopības ministriju un Valsts Kriminālpolicijas Narkotiku apkarošanas biroju, Nacionālajiem jūras spēkiem, degvielas tirdzniecības asociāciju un citām. Darba attiecības starp Valsts policiju un muitas dienestu sastāda daļu no Savstarpējās sadarbības līguma starp Valsts ieņēmumu dienestu un Iekšlietu ministriju. Pastāv plaša informācijas apmaiņa starp muitu un Satiksmes ministrijas Ceļu satiksmes drošības direkciju, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un imigrācijas departamentu un Tieslietu ministriju. Muitai ir pieeja šo institūciju datu bāzēm. 21.decembrī 1999.gadā tika parakstīts Protokols par grozījumiem Līgumā starp Valsts robežsardzi un Galveno muitas pārvaldi, kas apstiprina jaunu standartizētu tehnoloģisko shēmu visiem sauszemes robežas šķērsošanas punktiem. Protokols optimizē robežsardzes un muitas funkciju sadali. Ar Valsts robežsardzi eksistē ļoti laba sadarbība gan centrālo administrāciju līmenī, gan reģionālā līmenī. Kopīgas darba metodes nodrošina iespēju izmantot resursus un informāciju elastīgi. Notiek apmaiņa ar pasniedzējiem, kopīgas mācības un profilaktiskie pasākumi. Ir sācies darbs pie kopīgas informācijas sistēmas izveides, kas dotu iespēju uz robežas identificēt narkotiku riska personas.

Sadarbība ar biznesa pārstāvjiem Latvijas muita ir parakstījusi Saprašanās memorandus ar lielākajām starptautiskajām transporta kompānijām Latvijā, piemēram, “Shanker BTL”, “British airways World Cargo”, “MGH Rīga” un Rīgas starptautisko lidostu. Tā ir piemērota bāze, lai apkarotu kontrabandu un krāpšanu, nesamazinot likumīgas preču kustības plūsmu. Muitas acquis šajā sadaļā paredz sadarbību starp muitas iestādēm un uzņēmēju organizācijām narkotiku pārvadāšanas apkarošanas jomā. Latvijas muita noslēgusi jau 11 Saprašanās memorandus ar privātajām kompānijām. Kontrabandas un komerciālās krāpšanas apkarošana Kontrabandas apkarošanas centrs (KAC) tika izveidots nolūkā uzlabot koordināciju starp dažādām kontrabandas un komerciālās krāpšanas apkarošanā iesaistītām institūcijām. Centra uzdevumi iekļauj: kontrabandas apkarošanas pasākumu koordinācija un uzraudzība, informācijas vākšana un analīze, darbības plānu sagatavošana un attīstība. Valsts policija, Drošības policija, Finansu policija, Valsts robežsardze, muita un prokuratūra ir deleģējuši savas amatpersonas piedalīties KAC darbā. KAC priekšnieks ir Galvenās muitas pārvaldes direktora vietnieks. 1999.gada 14.oktobrī Latvijas parlaments ir pieņēmis grozījumus likumā “Par Valsts ieņēmumu dienestu” (spēkā no 1999.gada 4.novebra), kuri piešķir muitai kriminālās izmeklēšanas pilnvaras kontrabandas lietās. Šie grozījumi ir izdarīti saskaņā ar Eiropas Savienības Vadlīniju muitas jomā prasībām. Valsts policija palīdzēs muitai apmācīt savus darbiniekus pareizi izmantot šīs tiesības. Muita ir atbildīga par narkotiku kontrabandas apkarošanu uz valsts robežas. 2000.gada 1.pusgadā bija 4 lietas, kad muitnieki ir atklājuši narkotiku kontrabandu. No 1997.gada Galvenajā muitas pārvaldē darbojas Narkotiku apkarošanas nodaļa, pašlaik tā sastāv no 2 cilvēkiem. Katrā no 6 reģioniem, kur darbojas Muitas noteikumu pārkāpumu novēršanas daļas ir muitnieki, kuri ir atbildīgi par narkotiku kontrabandas apkarošanu. Reģionos regulāri notiek apmācība un informatīvie pasākumi, lai uzlabotu ikdienas darba kvalitāti. Intelektuālā īpašuma aizsardzība Intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir svarīgs sadarbības aspekts starp muitu un Ekonomikas policiju. 1999.gad septembrī Galvenajā muitas pārvaldē tika izveidota nodaļa, kas ir atbildīga par šiem jautājumiem. Ministru Kabineta noteikumi “Par muitas kontroles pasākumiem intelektuālā īpašuma aizsardzības jomā” ir spēkā no 1999.gada jūnija, un darbojas VID instrukcija par minēto jautājumu. Savstarpējās sadarbības līgums ar Ekonomikas policiju un Patentu valdi attiecībā uz šo jautājumu ir sagatavošanas stadijā.

23

Tiesiskā sadarbība civillietās 1. Patreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā Normatīvā bāze, kas Latvijā regulē starptautisko tiesisko sadarbību civillietās ietver tiesiskās palīdzības līgumus, ko Latvija noslēgusi ar 9 valstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievija, Ukraina, Moldova, Polija, Kirgīzija, Uzbekistāna), kā arī daudzpusējās konvencijas. Latvijas pievienojusies:

● 1954.gada 1.marta Hāgas/ Konvencija civilprocesa jautājumos ● Hāgas 1965.gada 15.novembra/ Konvencija par tiesas un ārpustiesas dokumentu izantošanu civilajos un komerciālajos jautājumos (spēkā no 01.11.95.) ● Hāgas 1970.gada 18.marta/ Konvencija par pierādījumu pieprasīšanu ārvalstīs civilajos un komerciālajos jautājumos (spēkā no 01.11.95.) ● 1958.gada 10.jūnija/ Ņujorkas Konvencija par starptautiskās arbitrāžas lēmumu atzīšanu un izpildīšanu (spēkā no 13.07.92.) ● 1961.gada 5.oktobra Hāgas/ Konvencija par ārvalstu publisko dokumentu legalizācijas prasības atcelšanu (spēkā no 30.01.96.) ● 1968.gada 7.jūnija/ Eiropas konvencija par informāciju par ārvalstu likumiem ● 1978.gada 15.marta/ Papildu protokols Eiropas konvencijai par informāciju par ārvalstu likumiem ● 1996.gada Eiropas konvencija Nr.160 “Par bērnu tiesību piemērošanu” līdz 2001. gada sākumam.

Saskaņā ar CPL 636.p. tiesas nolēmumu atzīšana patreiz ir iespējama tikai gadījumā, ja starp Latvijas Republiku un nolēmuma izcelsmes valsti ir noslēgts starptautisks līgums. Patreiz tiesas spriedumu atzīšana ir iespējama tikai ar 9 valstīm, ar kurām noslēgti tiesiskās palīdzības līgumi. Starptautisko šķīrējtiesu spriedumu atzīšana iespējama ar valstīm, kuras pievienojušās Ņujorkas konvencijai 1958.gada konvencijai.

2.Turpmākās aktivitātes Viens no nepieciešamajiem soļiem situācijas noregulēšanai un Latvijas normatīvās bāzes sakārtošanai ir pievienošanās 1988.gada 16.septembra Lugano konvencijai par jurisdiskciju un tiesas spriedumu izpildi civillietās un komerclietās. Tā kā konvencijas nosacījumi saistībā ar ārvalstu spriedumu atzīšanu un izpildi ir krietni vien plašāk un sīkāk reglamentēti, nekā Civilprocesa likumā, paredzams, ka būtiskākie grozījumi tiks veikti Civilprocesa likumā. Ir plānots akceptēt konvenciju Ministru kabinetā līdz 2001. gada 1. janvārim. Lai nodrošinātu 1961.gada Hāgas konvencija par iestāžu pilnvarām un tiesību aktiem attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību veiksmīgu darbību, tika izstrādāti grozījumi likumā “Par bāriņtiesām un pagasttiesām”, papildinot bāriņtiesu un pagasttiesu darbību ar tādu funkciju kā Latvijas Republikai saistošo starptautisko dokumentu prasību ievērošana. Saskaņā ar konvencijas 11. panta otro atbildīgā institūcija, kas veiks informācijas sniegšanu un saņemšanu ir Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs. Saskaņā ar 1993.gada Hāgas konvencija par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos 6.pantu centrālā iestāde konvencijas izpildei Latvijas Republikā ir Tieslietu ministrija. Centrālās iestādes sniedz informāciju par savu valstu likumiem attiecībā uz adopciju un citu vispārēja rakstura informāciju, piemēram, par statistiku un standarta veidlapām, veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu nepamatotu finansiālu vai citu labumu gūšanu saistībā ar adopciju un atturētu no jebkādām darbībām, kas ir pretrunā ar šīs konvencijas mērķiem. Saskaņā ar konvencijas 23. panta otro daļu Latvijas Republikas visu instanču tiesas spriedumi ar adopciju saistītos jautājumos pilda adopciju apstiprinoša sertifikāta funkcijas šīs konvencijas izpratnē. Latvija paredzējusi pievienoties konvencijai līdz 31.12. 2000. Latvija pārņems ES prasības tiesiskās sadarbības civillietās jomā līdz 2003.gada sākumam.

3. Likumdošanas ieviešana Tieslietu ministrija ir nozīmēta par centrālo institūciju tiesiskās palīdzības pieprasījumu izpildes koordinēšanai. Patreiz darbs tiek veikts Tieslietu ministrijas Tiesu departamenta ietvaros, tomēr vistuvākajā laikā Tiesu departamenta ietvaros tiks izveidota Starptautiskās tiesiskās sadarbības nodaļa. Tādējādi tiks palielināts darbinieku skaits, kas nodarbosies ar tiesiskās sadarbības nodrošināšanu un līdz ar to celta darba kvalitāte.

24

Tiesiskā sadarbība krimināllietās

1. Patreizējā situācija likumdošanas pārņemšanā Latvija ir ratificējusi vai parakstījusi lielāko daļu no acquis konvencijām, kas attiecas uz sadarbību kriminālajā sfērā un kas ir atvērtas parakstīšanai ES nedalībvalstīm. Latvijas noslēgusi tiesiskās palīdzības līgumus ar 9 valstīm (Lietuva, Igaunija, Krievija, Baltkrievijas, Ukraina, Moldova, Polija, Kirgīzija , Uzbekistāna). Šie ir universāla rakstura līgumi, kas regulē tiesisko palīdzību gan civilajās gan krimināllietās. Šo līgumu ietvaros iespējama tiesas dokumentu nodošana, pierādījumu pieprasīšana, izdošana, kā arī tiesvedības nodošana. Būdama Eiropas Padomes dalībvalsts, Latvija pievienojusies svarīgākajām Eiropas Padomes konvencijām tiesiskās sadarbības jomā:

● Eiropas konvenciju par izdošanu un abus tās papildus protokolus Latvija ratificēja 02.05.97., stājas spēkā 31.07.97. ● Eiropas konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās un tās papildus protokolu Latvija ratificēja 02.06.97., spēkā no 31.08.97. ● Eiropas konvenciju par tiesvedības nodošanu krimināllietās Latvija ratificēja 02.05.97., spēkā no 01.09.97. ● Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju Latvija ratificēja 01.12.98., spēkā no 01.04.99. ● Eiropas konvenciju par terorisma apkarošanu Latvija parakstīja 08.09.98. ● Eiropas konvenciju par informāciju ārvalstu tiesībās Latvija ratificēja 05.08.98., spēkā no 06.11.98.

Latvija gatavojas pievienoties Eiropas konvencijai “Par spriedumu krimināllietās starptautisko spēkā esamību” līdz 2000.gada beigām. Latvijas KPK patreiz ir 6 panti, kas tieši regulē tiesisko sadarbību jautājumu, trīs no šiem ir par izdošanu. Ņemot vērā, ka saskaņā ar Latvijas tiesību sistēmu starptautiskie līgumi piemērojami tieši, nacionālo normu trūkums praktiskas problēmas tiesiskās sadarbības nodrošināšanā nerada. Bez tam, Tieslietu ministrija strādā pie grozījumiem Kriminālprocesa kodeksā daļā par tiesisko sadarbību krimināllietās.

2. Likumdošanas ieviešana Latvijā ir trīs centrālās iestādes, kas nodarbojas ar starptautiskās tiesiskās palīdzības jautājumiem: Tieslietu ministrija, Ģenerālprokuratūra, Iekšlietu ministrija. Pēc Latvijas KPK, kas nosaka procesuālo kārtību krimināllietās, ir pirmstiesas izmeklēšana un tai seko tiesvedība tiesā, pirmstiesas izmeklēšana sastāv no izmeklēšanas policijā un tai sekojošās izmeklēšanas prokuratūrā, kuras laikā tiek uzsākta personas kriminālvajāšana. Tiesiskās palīdzības sniegšanas subjekts ir atkarīgs no tā, kādā stadijā ir kriminālprocess un iesaistīto institūciju atbildība ir noteikta nacionālajā likumdošanā. Tā, piemēram, savstarpējā palīdzība krimināllietās un tiesvedības nodošana krimināllietās ir visu trīs augstāk minēto centrālo iestāžu kompetencē, taču kompetence ir sadalīta: Iekšlietu ministrija darbojas pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz kriminālvajāšanas uzsākšanai, Ģenerālprokuratūra- pirmstiesas izmeklēšanas stadijā līdz lietas nosūtīšanai uz tiesu, Tieslietu ministrija- iztiesāšanas stadijā. Izdošanas un notiesāto personu nodošanas jautājumi ir Ģenerālprokuratūras kompetencē. Visās šajās centrālajās iestādēs ir atbildīgās personas, kuras nodarbojas ar starptautiskās sadarbības jautājumiem. Šīs personas uzskatāmas par tiesiskās sadarbības kontaktpersonām krimināllietās un nākotnē iekļausies ES tieslietu tīkla (EJN) aktivitātēs. Tieslietu ministrijas un Ģenerālprokuratūras kontaktpersonas ir paziņotas ES Padomes Sekretariātam, tādejādi Latvija jau daļēji sākusi JA(29.06.1998) On the creation of a European Judicial Network realizēšanu. Latvija jau šobrīd pilda daļu no JA(29.06.98) On good practise in mutual legal assistance in crminal matters, prasībām, piemēram, piešķir starptautiskās tiesiskās palīdzības lūgumiem prioritāti. Tiesiskās palīdzības lūgumi tiek izpildīti 1-3 mēnešu laikā. Līdz šim Latvijai visplašākā sadarbība ir bijusi jautājumos, kas saistīti ar Eiropas konvenciju par savstarpējo palīdzību krimināllietās. Visaktīvākā sadarbība notiek ar Lietuvu, Igaunija, Ukraina, Poliju. Lietošanā ir Baltijas jūras reģiona valstu rokasgrāmata (.Manual on mutual legal assistance in criminal matters and extradition in the Baltic Sea Region), kurā atrodamas arī Latvijas atbildes par iespējām sniegt tiesisko palīdzību krimināllietās.

25

Lai uzlabotu tiesisko sadarbību krimināllietās, Latvija iesaistījusies PHARE horizontālajā projektā “Tiesiskās sadarbības attīstība Latvijā, Lietuvā, Igaunijā”. Projekta rezultātā tiks sastādīts nacionālais darbības plāns tiesiskās sadarbības krimināllietās uzlabošanai, veikta tiesiskās sadarbības ekspertu apmācība, likumdošanas normu analīze un jaunas likumdošanas izstrādāšana, kā arī tiks izstrādāta praktiska rokasgrāmata tiesnešiem, prokuroriem un policijas ierēdņiem.

Tiesu sistēmas reforma

1. Likumdošana Tiesu piesēdētāju institūta reforma Likuma Par tiesu varu darba grupa sagatavojusi koncepciju par tiesas piesēdētāju institūta reformu. Ar grozījumiem ir paredzēts uzlabot tiesu darba kvalitāti. Nosakot krimināllietu kategorijas, kuras jāizskata ar piesēdētāju piedalīšanos, samazināsies koleģiāli izskatāmo lietu skaits un daļu ietaupīto naudas līdzekļu būs iespējams novirzīt tiesas piesēdētāju juridiskai izglītošanai. Pabeidzot pirmstiesas izmeklēšanu, tiesājamajam un procesa dalībniekiem tiks paredzēta izvēles iespēja- līdz lietas izskatīšanai tiesā izteikt lūgumu par lietas koleģiālu izskatīšanu, gadījumos, kad likums paredz lietas vienpersonisku izskatīšanu. Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesim tiks paredzēta iespēja, ņemot vērā lietas sarežģītību un nozieguma smagumu, izlemt jautājumu par krimināllietu par kriminālpārkāpumiem, mazāk smagiem noziegumiem un smagiem noziegumiem izskatīt vienpersoniski vai koleģiāli. Ministru kabinetā iesniegti grozījumi Kriminālprocesa kodeksā, likumā Par tiesu varu un likumā Par tiesu piesēdētāju vēlēšanām. Reformu plānots uzsākt 2003.gada sākumā.

Tiesu izpildītāju institūta reforma Saskaņā ar koncepciju par tiesu izpildītāju institūta reformu ir izstrādāts likumprojekts “Par zvērinātiem tiesu izpildītājiem”. Likums ievērojami saīsinās tiesu spriedumu izpildes procedūru. Atbilstoši izstrādātajam likumprojektam “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums” zvērinātie tiesu izpildītāji ir tiesu sistēmai piederīgas personas, kuras pastāv pie apgabaltiesām un pilda likumā noteiktos pienākumus. Likumprojektā ir paredzēta tiesu izpildītāju duālā daba, kas nozīmē, ka zvērināts tiesu izpildītājs amata darbībā, t.i. pildot tiesu un citu institūciju nolēmums, ir pielīdzināts valsts amatpersonai. Tajā pašā laikā zvērinātais tiesu izpildītājs darbojas kā brīvās juridiskās profesijas pārstāvis. Papildus likumprojektam “Zvērinātu tiesu izpildītāju likums” Tieslietu ministrijā izstrādāti atbilstoši grozījumi Civilprocesa likumā un citos tiesību aktos, kas saistīti ar zvērinātu tiesu izpildītāju darbību. Civilprocesa likuma normas ir saskaņotas ar likumprojektā paredzētajām prasībām, lai nodrošinātu ātru un efektīvu tiesu un citu institūciju nolēmumu izpildi. Likumprojekts iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Kriminālprocesa likums un Kriminālprocesa kodekss Lai nodrošinātu ES standartu un cilvēktiesību normu ieviešanu Latvijas kriminālprocesā, ir izveidota darba grupa Kriminālprocesa likuma izstrādāšanai. Patreiz darbs tiek koncentrēts uz Eiropas Padomes rekomendāciju ieviešanu. Paralēli jauna likuma radīšanai noris darbs pie grozījumu izstrādāšanas esošajā Kriminālprocesa kodeksā. Pēdējie grozījumi attiecas uz piekritības maiņu krimināllietās, lai samazinātu tiesu darba apjomu, kā arī grozījumi, kas palielinās liecinieku aizsardzību krimināllietās. Darbs turpinās arī pie normu izstrādes, kas saistītas ar tiesisko sadarbību krimināllietās un drošības līdzekļa noteikšanu pirmstiesas izmeklēšanas laikā.

Tiesu ēku uzturēšanas vadlīnijas 2000.gada martā Tieslietu ministrija pieņēma Tiesu ēku uzturēšanas vadlīnijas, kuru mērķis ir novērst korupcijas iespējas tiesās, uzlabot sabiedriskos pakalpojumus un nodrošināt liecinieku aizsardzību. Šie mērķi tiks sasniegti nodalot tiesnešu kabinetus no publiskā sektora, paredzot atbilstošu informāciju par tiesas procesiem, kā arī īpašas telpas, kur procesa dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem atbilstoši procesuālajām normām.

26

2. Tiesu noslogotība un cilvēkresursi Patreiz rajona (pilsētas) tiesās ir 299 amata vietas, no kurām 14 ir vakantas. Apgabaltiesās patreiz ir 96 amata vietas, no kurām vakantas ir 10 vietas. Tiesu noslogotība Latvijas tiesās ir izlīdzinājusies, jo vakantās tiesnešu vietas ar katru gadu samazinās. Problemātiska situācija joprojām ir Rīgā, kur esošās štata vietas nespēj nodrošināt savlaicīgu lietu izskatīšanu. Lai novērstu šo situāciju, ar 2001 gadā Rīgā papildus tiks izveidotas 8 tiesnešu amata vietas. Attiecībā uz tiesu noslogotību, neizskatīto civillietu skaits pirmajā instancē 2000. gadā ir samazinājies. Tomēr neizskatīto civillietu skaits ir relatīvi augsts, kas saistīts ar to, ka 2/3 no neizskatītajām lietām ir maksātnespējas lietas. Neizskatīto lietu skaits apelācijas instancē ir audzis, jo audzis ir arī ienākošo apelācijas lietu skaits. Neizskatīto krimināllietu skaits pirmajā instancē ir ievērojami samazinājies salīdzinot ar 1999.gadu. Neizskatīto krimināllietu skaits apgabaltiesās ir audzis salīdzinot ar 1999.gadu. Šo var izskaidrot ar telpu un amata vietu trūkumu Rīgas apgabaltiesā. No 2001.gada 1.janvāra Rīgas apgabaltiesā tiks radītas 3 papildus amata vietas.

Tiesnešu neatkarība Lai garantētu tiesnešu neatkarību, Augstākās tiesas tiesnešu un apgabaltiesu priekšsēdētāju algas pielīdzinātas 1.kvalifikācijas kategorijas civildienesta ierēdņu algām, kas sastāda 372 lati (600 eiro). Savukārt Augstākās tiesas tiesnešu algas kalpo par pamatu citu zemāku instanču tiesu tiesnešu algu noteikšanai. Jāņem vērā, ka papildus noteiktajai algai likums paredz tiesnešiem piemaksas atkarībā no viņu kvalifikācijas klases, sākot no 20% līdz pat 100% no algas apmēra. Patreiz Finansu ministrija strādā pie ierēdņu algu pārskatīšanas, kas savukārt ietekmēs arī tiesnešu algu apmēru.

Tiesnešu apmācību Lai uzlabotu tiesnešu kandidātu rekrūtēšanas sistēmu un celtu kandidātu kvalifikāciju, Tieslietu ministrija apstiprinājusi noteikumus par tiesnešu kandidātu stažēšanos. Saskaņā ar šiem noteikumiem pirms apstiprināšanas tiesnešu kandidātiem jāstažējas tiesību aizsardzības iestādēs. Tiesnešu apmācību nodrošina Tiesnešu apmācības centrs (dibināts 1995.gadā), kas ir atbildīgs par tiesnešu un citu tiesas darbinieku sākotnējo un turpmāko (profesionālās karjeras laikā) apmācību. Centrs rīko arī citu juridisko profesiju pārstāvju, kas cieši saistīti ar tiesu varu, apmācības – tiesu izpildītāji, prokurori, notāri un advokāti. Centra darbības pamatmodelis ir katram tiesnesim gadā nodrošināt divu nedēļu apmācību. Piecas mācību stundas no 20 katru nedēļu tiek veltītas Eiropas savienības likumdošanas un citiem starptautisko tiesību jautājumiem. Katru gadu TAC organizē vismaz 5 starptautiskos seminārus, kas veltīti ES tiesību jautājumiem. Veiksmīga sadarbība ir ar Eiropas padomi, TAIEX, UNDP, Sorosa fondu un dažādiem PHARE projektiem. Apmērām 30 tiesneši katru gadu piedalās semināros un konferencēs ārpus Latvijas. TAC ir izstrādājis 3 gadu apmācības plānu (2000 – 2002), kurā ietverta tiesnešu apmācība nacionālo un starptautisko tiesību jautājumos.

3. Tiesu infrastruktūra Patreiz tiek īstenots tiesu kompjuterizācijas projekts “LR Vienotā tiesu informācijas sistēma”, kura ietvaros paredzēta: ● vietējā datortīkla izveidošana tiesās un tiesnešu nodrošināšana ar datoriem; ● “on-line” sakaru nodrošināšana starp Latvijas tiesām un Tieslietu ministriju izmantojot Nacionālo datu pārraides tīklu; ● vienotas tiesu informācijas sistēmas izstrāde un ieviešana tiesu administrācijai; ● datorapmācība tiesnešiem un tiesu personālam, kā arī īpašu apmācību nodrošināšana darbam ar Vienoto tiesu informācijas sistēmu; ● Vienotas tiesu nolēmumu un statistikas datu bāzes sagatavošana. Vienotas tiesu informācijas sistēmas izveidošana tika uzsākta 1998. gadā. Tās izstrādāšanā tiek izmantotas interneta/intraneta tehnoloģijas. Patreiz jaunā informācijas sistēma var veikt lietu administrēšanas funkcijas civillietās pirmajā un otrajā instancē, administratīvajās un krimināllietās pirmajā instancē. Turklāt šī sistēma nodrošina on-line pieeju informācijai par tiesu statistiku. Tā nodrošina arī tiesu spriedumu apkopošanu un on-line publicēšanu ar interneta starpniecību. Pašlaik atbilstošs aprīkojums ir uzstādīts visās apgabaltiesās (5) un to pastāvīgajās sesijās un 3 rajonu tiesās. Pēc iegādes procedūru pabeigšanas vismaz viens dators tiks uzstādīts katrā rajonu/pilsētu tiesā un 5 tiesas tiks pieslēgtas tiesu vienotajai informācijas sistēmai. Veiksmīga šī projekta īstenošana noteikti uzlabos un paātrinās lēmumu pieņemšanas procesu tiesās.

27

4. Tiesu administrācija Lai pārskatītu tiesu administrācijas sistēmu, Tieslietu ministrija 1999. gada jūnijā sadarbībā ar Zviedrijas Investīciju Attīstības Aģentūru (SIDA) uzsāka jaunu izpētes projektu “Par atbalstu tiesu administrācijas sistēmas attīstībai/ izveidošanai “. Šī projekta galvenā ideja ir nodibināt neatkarīgu institūciju, kuras funkcija būtu tiesu administrācija. Tieslietu ministrija šī projekta ietvaros ir attīstījusi ciešu sadarbību ar Zviedrijas Nacionālo tiesu administrāciju (SNCA) un SIDA. Patreiz Tieslietu ministrija kopā ar Zviedrijas ekspertiem apgūst citu valstu pieredzi šajā jomā. Reformu iecerēts pabeigt 2002. gadā. Kā norādīts Tieslietu ministrijas funkcionālajā pārskatā, kuru finansēja Pasaules Banka un veica konsultāciju firmas Bannock Consulting un Zygon Baltic Consulting, iesastoties Zviedrijas Tieslietu ministrijas norīkotam pārstāvim, esošā tiesu administrācija Latvijā nav pietiekami efektīva un tā ir ievērojami jāuzlabo atdalot to no Tieslietu ministrijas. Vispārējais mērķis ir nodrošināt tiesnešu neatkarību un veicināt sabiedrības uzticēšanos tiesu sistēmai. Tiesu administrācijas koncepcijas izstrādāšana tiks pabeigta 2001. gada martā.

28

Pielikums Nr.1 Vīzu politika

LR normatīvie akti, kas regulē vīzu politiku:

Latvijas Republikas vīzu izsniegšanu un robežšķērsojošo personu kontroli regulē: 1) 1992.gada 9. jūnija likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”; 2) Ministru kabineta 1999.gada 6. aprīļa. noteikumi Nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”; 3) Ministru kabineta 1997.gada 1. aprīļa noteikumi Nr.116 “Kārtība, kādā izplatāmas un izmantojamas kūrorta un tūrisma ceļazīmes, uz kurām pamatojoties izsniedzamas LR vīzas”; 4) Ministru kabineta 2000.gada 28. marta noteikumi Nr.116 “Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā”; 5) Ministru kabineta 1999.gada 29. jūnija noteikumi Nr.229 “Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso LR valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā”; 6) Ministru kabineta 1999.gada 28.decembra noteikumi Nr.455 “Noteikumi par valsts nodevu par vīzu un uzturēšanās atļauju izsniegšanu un ar to saistītajiem pakalpojumiem”.

Pielikums Nr.2

Valstu saraksts, kuru pilsoņiem nav nepieciešamas vīzas ieceļošanai Latvijā Atbilstoši Kopējās Konsulārās Instrukcijas pirmā pielikuma otrās daļas un SCH/Com-ex(97)32-15.12.97 prasībām ir sastādīts valstu saraksts, kuru pilsoņiem netiek pieprasītas vīzas ieceļošanai Latvijā. Šis saraksts tiek papildināts, slēdzot jaunus divpusējos līgumus par bezvīzu režīmu ieviešanu. Pašlaik divpusējie līgumi ir noslēgti ar 32 valstīm: Andoru, Austriju, Beļģiju, Čehiju, Dāniju, Franciju, Grieķiju, Horvātiju, Igauniju, Īriju, Islandi, Itāliju, Izraēlu, Japānu, Kipru, Lielbritāniju, Lietuvu, Lihtenšteinu, Luksemburgu, Maltu, Nīderlandi, Norvēģiju, Poliju, Portugāli, Slovākiju, Slovēniju, Somiju, Spāniju, Šveici, Ungāriju, Vāciju, Zviedriju. Šobrīd notiek divpusējo līgumu saskaņošana ar citām augstākminētajā pielikumā iekļautajām valstīm: Argentīnu, Brazīliju, Čīli, Jaunzēlandi, Korejas Republiku, Monako, Sanmarīno, Singapūru, Venecuēlu u.c.. Vienpusējā kārtībā bezvīzu ieceļošanu Latvija ir noteikusi Amerikas Savienoto Valstu pilsoņiem un ANO un Vatikāna pasu turētājiem.

Pielikums Nr.1

Migrācija Latvijas Republikas normatīvie akti migrācijas jomā 1) 1992.gada 9. jūnija likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”; 2) 1995. gada 21.septembra “Repatriācijas likums”; 3) Ministru kabineta noteikumi Nr.417 no 16.12.1997 “Uzturēšanās atļauju izsniegšanas un reģistrēšanas kārtība”; 4) Ministru kabineta noteikumi Nr.116 no 28.03.2000 “Ārvalstnieku un bezvalstnieku nodarbināšanas kārtība Latvijā” 5) Ministru kabineta noteikumi Nr.160 no 04.05.1999 “Kārtība, kādā izceļotājiem kompensējami izceļošanas izdevumi”; 6) Ministru kabineta 16.05.2000 “Identifikācijas karšu koncepcija”; 7) Ministru kabineta 18.01.2000 “Pasu tipa dokumentu koncepciju”.

29

Pielikums Nr.2 Identifikācijas kartes Identifikācijas kartes pilnībā atbildīs Padomes lēmumam 398D0701 prasībām: ● ar formu ● ar iekļauto informāciju kartes redzamajā daļā norādīts - personas vārds, uzvārds, personas kods, piederības veids Latvijas Republikai, dzimums, dzimšanas datums un vieta, tautība (ja persona to vēlās), fotogrāfija, paraksts, identifikācijas kartes numurs, izdevējs, izdošanas datums un derīguma termiņš. mikroprocesorā ietverts – personas kods, personas skanēts foto un pirkstu nospiedumi. Šī identifikācijas kartes daļa ir kodēta un nemaināma. ● ar aizsardzības elementiem pret viltojumiem. Identifikācijas kartes būs mašīnlasāmas.

Pielikums Nr.3

Imigrācijas likumprojekta prasības Imigrācijas likumā paredzēts ietvert sekojošus principus: ● Pastāvīgo uzturēšanās atļauju izsniegšana pēc 10 gadu nepārtrauktas uzturēšanās Dalībvalstī, ● Uzturēšanās atļaujas neizsniegšana līdz kompetentas iestādes lēmumam par laulības atzīšanu vai neatzīšanu par fiktīvi noslēgtu. ● Iespēja anulēt uzturēšanās atļauju ārvalstniekiem, kuri devuši darbu un mītni nelegālajiem imigrantiem. ● Uzturēšanās atļauju izsniegšana pašnodarbinātajām personām, ja viņu ekonomiskās aktivitātes veicina nacionālā kopprodukta pieaugumu. ● Neiespējamība studējošajiem pēc mācību beigām saņemt uzturēšanās atļauju saistībā ar darbu, neatstājot Latvijas teritoriju. ● Acquis prasībām atbilstoša nelegālo personu aizturēšanas un izraidīšanas kārtība (beztranzīta izraidīšana, ja iespējams; trešo valstu pilsoņu nodrošināšana ar ceļošanas dokumentiem izraidīšanas gadījumam, aizturēšanas nosacījumi un termiņi u.c.).

Pielikums Nr.1 Patvērums

LR normatīvie akti patvēruma jomā

1) Likums “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” (pieņemts 19.06.1998., spēkā no 18.07.1997.), 2) Ministru kabineta noteikumi: ● Nr. 19. “Kārtība, kādā bēgļi var izvēlēties dzīvesvietu Latvijā” (20.01.1998.), ● Nr. 20 “Noteikumi par patvēruma meklētāja personas dokumentu un tā izsniegšanas kārtība” (20.01.1998.), ● Nr. 21 “Par bēgļa personu apliecinošu dokumentu un tā izsniegšanas kārtība” (20.01.1998.), ● Nr. 22 “Bēgļu pastāvīgās uzturēšanās atļauju reģistrācijas kārtība” (20.01.1998.), ● Nr. 26 “Bēgļu lietu apelācijas padomes nolikums” (20.01.1998.), ● Nr. 245 Noteikumi par bēgļa pabalstu (07.07.1998.), ● Nr. 423 Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra "Mucenieki" nolikums (27.10.1998.), ● Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centra nolikums, kas apstiprināts ar Iekšlietu ministrijas 1998. gada 7. janvāra pavēli Nr. 19.

30

Pielikums Nr.2

Likumprojekta “Par patvēruma meklētājiem un bēgļiem Latvijas Republikā” pamatprincipi: ● garantijas neizraidīšanas (non-refoulment) principa ievērošanas nodrošināšanai - alternatīvas aizsardzības formas ieviešanu personām, kas neatbilst Ženēvas konvencijā minētajiem nosacījumiem bēgļa statusa saņemšanai, bet kurām nepieciešama aizsardzība, jo to mītnes zemē vai pilsonības valstī tām draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās, vai pazemojoša sodīšana, kā arī gadījumos, ja ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ tai ir nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas izcelsmes valstī; ● pagaidu aizsardzības piešķiršanu personu grupām; ● patvēruma meklētāju aizturēšana. Lai nodrošinātu Eiropas cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas prasību ievērošanu, likumprojekts paredz, ka nepieciešama tiesneša sankcija, lai patvēruma meklētāju aizturētu policijas iecirknī vai robežkontroles punktā ilgāk par 72 stundām; ● kritērijus valstu atzīšanai par drošu izcelsmes valsti vai trešo drošu valsti; ● precizētu acīmredzami nepamatotu pieteikumu definīciju, kā arī kārtību, kādā izskatāmi šādi pieteikumi; ● pieteikuma par bēgļa statusa piešķiršanu izskatīšana, personai atrodoties robežkontroles punktā, kā arī garantija šādas procedūras laikā; ● ģimenes vienotības principa ievērošanu; ● garantijas nepilngadīgām personām bez pieaugušo pavadības patvēruma procedūrā; ● skaidrāk definētu Bēgļu lietu apelācijas padomes locekļu nozīmēšanas kārtību, garantējot otrās instances neatkarību.

Pielikums Nr.3

Institūcijas, kas iesaistītas patvēruma procedūrā ● Valsts Policijas funkcijas;

- pieņemt patvēruma meklētāja pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu robežkontroles punktos vai policijas iecirkņos; - pēc pieteikuma pieņemšanas, policijas darbinieks (Kārtības policijas Imigrācijas policijas pārvaldes darbinieks) veic pārrunas ar patvēruma meklētāju; - pārbaudes laikā (noskaidrota identifikācija, pārrunas), patvēruma meklētājs tiek izmitināts policijas iecirknī speciālās telpās, noteikti atsevišķi no aizdomās turamajiem; - pārrunu rezultātā pieteikums tiek atzīts par pamatotu vai nepamatotu un materiāli tālāk tiek nosūtīti uz Pilsonības un Imigrācijas pārvaldes Bēgļu lietu centru.

● Pilsonības un Imigrācijas pārvaldes Bēgļu lietu centra funkcijas: - funkcijas, kas saistītas ar lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikšanu, t.i. pārbaudīt patvēruma meklētāja iesniegto informāciju, izlemt par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu, pēc ANO Augstā komisāra Bēgļu lietās pieprasījuma sniegt informāciju par attiecīgo lietu, lēmums par bēgļa statusa zaudēšanu; - lēmums par patvēruma meklētāja izmitināšanu “Muceniekos” pēc legālās uzturēšanās termiņa beigām; - izdot identifikācijas dokumentus; - reģistrēt patstāvīgās uzturēšanās atļaujas; - uzturēt bēgļu lietu dokumentu arhīvu; - iesniegt brīvo dzīvojamo platību sarakstu “Muceniekiem”.

● Patvēruma meklētāju izmitināšanas centra “Mucenieki” funkcijas: - izmitināt patvēruma meklētājus – t.i. ievērot patvēruma meklētāju tiesības, nodrošināt nepieciešamos dzīves apstākļus, kārtību centra teritorijā, izdot uzturēšanās atļauju attiecīgajā pašvaldības teritorijā; - kad persona ieguvusi bēgļu statusu, iepazīstināt ar brīvo dzīvojamo telpu sarakstu.

● Bēgļu lietu apelācijas padomes funkcijas: - Bēgļu lietu Centra lēmuma par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu pārskatīšana, ja tas pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā; - divu mēnešu laikā apelācijas padome pieņem lēmumu par patvēruma meklētāja sūdzību. Lēmums ir rakstisks un galīgs – nav pārsūdzams; - apstiprināt Bēgļu lietu centra lēmumu par bēgļu statusa zaudēšanu, bez apelācijas padomes apstiprinājuma lēmums nav spēkā. Lēmums par bēgļu statusa zaudēšanu var tikt pārsūdzēts likumdošanā paredzētajā kārtībā.

31

Pielikums Nr.4 Patreizējā patvēruma procedūra ● Pieteikumu par bēgļa statusa piešķiršanu persona var iesniegt, ieceļojot Latvijas Republikā, valsts robežkontroles punktā, kur pieteikumu pieņem Valsts policijas darbinieks, vai jau atrodoties valsts teritorijā – Valsts policijas iecirknī vai Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Bēgļu lietu centrā (turpmāk – Centrs). ● Pēc pieteikuma iesniegšanas Valsts policijas (Kārtības policijas pārvaldes Imigrācijas policijas pārvaldes) darbinieks veic pārrunas ar patvēruma meklētāju, kā arī tiek noskaidrota tā identitāte. ● Pēc pārrunām, ja pieteikums par bēgļa statusa piešķiršanu tiek uzskatīts par pamatotu, patvēruma meklētājs nogādājams patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā (Patvēruma meklētāju izmitināšanas centrs "Mucenieki"). Patvēruma meklētājs iegūst personas identifikācijas dokumentu, līdz ar to arī uzturēšanās atļauju kā patvēruma meklētājs. ● Valsts policija pārrunu materiālus nosūta izskatīšanai Pilsonības un Imigrācijas Pārvaldes Bēgļu lietu centram; ● Pilsonības un Imigrācijas Pārvaldes Bēgļu lietu centrs pieņem lēmumu par bēgļa statusa piešķiršanu vai atteikumu tādu piešķirt 3 mēnešu laikā, izņēmuma gadījumos līdz par 6 mēnešiem; ● Centra lēmumu var pārsūdzēt Bēgļu lietu apelācijas padomei, kuras lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams. ● Kad patvēruma meklētājs ir ieguvis bēgļa statusu, bēgļi bezmaksas iegūst pastāvīgās uzturēšanās atļauju, ceļošanas dokumentu – personas identifikācijas dokuments; kā arī bēgļi, kuriem nav iztikas līdzekļu pirmos 12 mēnešus saņem pabalstu.

Pielikums Nr.1

Ārējās robežas Normatīvie akti ārējo robežu jomā Latvijas Republikā valsts robežu šķērsojošo personu un transportlīdzekļu robežkontroli regulē: 1. 1992.gada 9.jūnija likums “Par ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanu un uzturēšanos Latvijas Republikā”; 2. 1994.gada 27.oktobra “Latvijas Republikas valsts robežas likums”; 3. 1997.gada 27.novembra “Robežsardzes likums”; 4. 1997.gada 11.jūnija “Muitas likums”; 5. Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumi nr.247 “Latvijas Republikas pierobežas režīma un pierobežas joslas režīma noteikumi”; 6. Ministru kabineta 1996.gada 2.jūlija noteikumi nr.246 “Noteikumi par valsts robežas šķērsošanas vietu noteikšanu un robežkontroles punktu un robežpārejas punktu izvietojumu uz Latvijas Republikas valsts robežas”; 7. Ministru kabineta 2000.gada 4.jūlija noteikumi nr.222 “Kārtība, kādā bērns šķērso Latvijas Republikas valsts robežu”; 8. Ministru kabineta 1999.gada 6.aprīļa noteikumi nr.131 “Latvijas Republikas vīzu izsniegšanas kārtība”; 9. Ministru kabineta 1996.gada 10.septembra noteikumi nr.347 “Noteikumi par Latvijas Republikas valsts robežu šķērsojošo kravu dozimetrisko kontroli”; 10. Ministru kabineta 1996.gada 5.marta noteikumi nr.50 “Noteikumi par Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku pienākumiem un tiesībām valsts robežas apsardzībā”; 11. Ministru kabineta 1999.gada 29.jūnija noteikumi nr.229 “Kārtība, kādā ārvalstu jūrnieki šķērso Latvijas Republikas valsts robežu un uzturas Latvijas Republikas teritorijā”; 12. Ministru kabineta 1998.gada 15.septembra noteikumi nr.348 “Noteikumi par kuģu ienākšanas un iziešanas formalitātēm ostā”; 13. Valsts robežsardzes Dienesta nolikums, apstiprināts ar Valsts robežsardzes priekšnieka 1998.gada 17.novembra pavēli nr.431 D/V, 432 D/V; 14. Valsts robežsardzes priekšnieka sezonas pavēles “Par valsts robežas apsardzības organizēšanu”. 15. Robežkontroles punkta, robežpārejas punkta tehnoloģiskās shēmas, izstrādātas katrā RKP, RPP. Augstāk minētie normatīvie dokumenti atbilst Eiropas Savienības acquis communautaire izvirzītajām prasībām ārējo robežu jomā.

32

Pielikums Nr.2

Valsts investīciju projektu realizācija Kā viens no valsts investīciju projektiem tika realizēts IA – 22 tehniskās apsardzības, kontroles un informāciju sistēmas attīstība uz Austrumu robežas projekts, projekta ietvaros tika uzlabots strukturālais modelis datu bāzei REIS – 2000 un kopā ar speciālistiem no SIEMENS tika pabeigti Valsts robežsardzes elektroniskās informācijas sistēmas tehniskie darbi. Valsts investīciju projekta “IA-16 Valsts austrumu robežas infrastruktūras attīstība”, ietvaros 1999.gada otrajā pusē un 2000.gadā Rēzeknes robežsargu skolā uzcelts moderns kinoloģiskā centra komplekss (1999.gada jūnijā), uz austrumu robežas tika uzceltas divas modernas Robežsardzes nodaļas – Silene (1999.gada jūlijā) un Grebņeva (2000.gada februārī), moderns Robežsardzes nodaļas un vienkāršotā robežpārejas punkta komplekss – Bērziņi (2000.gada jūnijā) un divi tehniskās un vizuālās novērošanas torņi (Makši un Timšāni) bija uzcelti uz robežas ar Krieviju. 2000.gada maijā pabeigta VRS Viļakas pārvaldes rekonstrukcijas II kārta. 2000.gada jūlijā uzsākti 2 robežsargu nodaļu celtniecības darbi (Aizgārša, Robežnieki), rudenī tiks uzsākta Pededzes nodaļas un robežpārejas punkta celtniecība. 2 robežsargu nodaļu (Šķaune, Piedruja), 2 robežpārejas punktu (Kaplava, Vorzova) projekta dokumentācija ir izstrādāta un tiek gatavota celtniecības konkursu izsludināšana. Izstrādāta tehniskā dokumentācija būvniecībai – Kārsavas un Zilupes Dzelzceļa robežkontroles punktu kompleksiem, 6 vizuālās un tehniskās novērošanas torņiem. Notiek 4 novērošanas torņu celtniecības priekšdarbi uz robežas ar Baltkrieviju. Uzsākti projektēšanas darbi Lavošnieku un Šķilbēnu robežsardzes nodaļās.

Pielikums Nr. 3 Darbinieku apmācība Robežsardzes izveidotā apmācību sistēma plaši un efektīvi darbojās. Robežsargu apmācības notiek Rēzeknes robežsargu skolā, Latvijas Policijas akadēmijā, Valsts policijas Ekspertīžu centrā. Rēzeknes robežsargu skolā tika akreditēta 1 gada studiju programma (1999.gadā – 78 kadeti, 2000.gadā – 113). Latvijas Policijas akadēmijas Robežsardzes koledžā studē 32 robežsargi klātienē un 72 neklātienē. 67 robežsargi paaugstināja savas profesionālās iemaņas Latvijas Policijas akadēmijā un Valsts policijas Ekspertīžu centrā. 364 robežsargi ir apguvuši programmas “REIS – 1999” darbību speciālajos Valsts robežsardzes Galvenās pārvaldes organizētajos kursos. 121 Robežsardzes pārstāvis ņēma dalību kinoloģijas kursos. PHARE programmas apmācība Sekmīgi turpinās apmācības Twinning projekta ietvaros (Phare programmas atbalsts), kura laikā robežsargi tika apmācīti robežu apsardzības jautājumos, plānošanas apmācības jautājumos, sabiedrisko un starptautisko attiecību jautājumos, peldlīdzekļu un aviācijas izmantošanā atbilstoši Eiropas Savienības un Šengenas prasībām. Kopumā 1999. un 2000.gadā tika apmācīti 507 robežsargi. Starptautiskā apmācība Somijas speciālisti, balstoties uz divpusējo sadarbības protokolu vairākkārt ir organizējuši profesionālo iemaņu celšanas kursus Latvijas robežsargiem. Zviedrijas, Amerikas, Francijas un citu valstu speciālisti arī tika iesaistīti vairāku semināru, kursu organizēšanā (dokumentu viltojumi, nelegālās migrācijas apkarošana, kinoloģija) kur kopumā tika apmācīti 64 robežsargi.

33

Pielikums Nr.1 Organizētā noziedzība

Pašreizējā likumdošanas bāze Nacionālā likumdošana, kura attiecas uz organizētās noziedzības apkarošanu pārsvarā atbilst acquis prasībām. Sekojoši spēkā esošie tiesību akti reglamentē organizētās noziedzības apkarošanu: - 1999.gada 01.aprīļa “Krimināllikums”; - 1961.gada 6.janvāra Latvijas Kriminālprocesa kodekss; - 1991.gada 4.jūnija likums “Par policiju”; - 1997.gada 27.novembra “Robežsardzes likums”; - 1997.gada 11.jūnija “Muitas likums”; - 1993.gada 28.oktobra likums “Par valsts ieņēmumu dienestu”; - 1993.gada 16.decembra “Operatīvās darbības likums”; - 1995.gada 21.septembra “Korupcijas novēršanas likums”; - 1996.gada 2.jūlija MK noteikumi nr.249 “Narkotiku kontroles un narkomānijas apkarošanas koordinācijas komisijas nolikums”; - 1996.gada 13.augusta MK noteikumi nr.327 “Narkotisko un psihotropo vielu un zāļu tranzīta noteikumi”; - 2000.gada 19.septembra MK noteikumi Nr.326 “Noteikumi par nelegālā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēriem” - 1997.gada 18.februāra MK noteikumi nr.75 “Noziedzības novēršanas padomes nolikums”; - 1997.gada 23.septembra MK noteikumi nr.337 “Korupcijas novēršanas padomes nolikums”; - 1998.gada 4.novembra MK noteikumi nr.427 “Prostitūcijas ierobežošanas noteikumi”; - 1998.gada 28.decembra MK noteikumi nr.497 “Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam”; - 1999.gada 19.oktobra MK noteikumi nr.361 “Kontrabandas apkarošanas centra nolikums”; - 1998.gada 14. janvārī Ministru Kabinetā apstiprinātā “Nacionālā programma noziedzības novēršanai 1998-2000.gadam” - 1998.gada 15.decembrī Ministru kabineta akceptētā “Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēìija 1999-2003”; - 2000.gada 25.janvārī Ministru kabineta apstiprinātā Valsts programma seksuālās vardarbības pret bērniem novēršanai 2000-2004”; - 2000.gada 4. aprīlī Ministru kabineta apstiprinātā Korupcijas novēršanas programma.

Starptautiskie dokumenti: - 1997.gada 1.oktobra “Par Latvijas Republikas Valdības un Amerikas Savienoto Valstu Valdības līgumu par savstarpējo palīdzību krimināllietās”; - 1998.gada 4.jūnija Latvijas Republikas Valdības un Turcijas Republikas Valdības līgums par sadarbību starptautiskā nelegālā narkotisko un psihotropo vielu apgrozījuma, starptautiskā terorisma un organizētās noziedzības apkarošanā”; - 1998.gada 15.oktobra “Par Konvenciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, meklēšanu, izņemšanu un konfiskāciju”; - 1998.gada 29.decembra “Latvijas Republikas Valdības un Izraēlas Valsts Valdības līgums par sadarbību narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru nelegālās apgrozības un izmantošanas, terorisma un citu smagu noziegumu apkarošanā”; - 1998.gada 18.jūnija “Par Latvijas Republikas Valdības un Slovākijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību cīņā ar terorismu, nelegālo narkotiku apgrozību un citām organizētās noziedzības formām”; - 1996.gada 2.jūlija MK rīkojums nr.250 “Par Latvijas Republikas Valdības un Somijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību noziedzības novēršanā”; - 1997.gada 19.februāra MK rīkojums nr.72 “Par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Austrijas Federālās Republikas Iekšlietu ministrijas vienošanās par sadarbību starptautiskā organizētās noziedzības, starptautiskās nelegālās narkotiku tirdzniecības un starptautiskā terorisma apkarošanas jomā”; - 1997.gada 26.februāra MK rīkojums nr.80 “Par Latvijas Republikas Valdības un Ungārijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību terorisma, nelikumīgas narkotisko līdzekļu tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanā”; - 1997.gada 8.aprīļa MK rīkojums nr.159 “Par Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas un Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vienošanos par sadarbību cīņā ar organizēto noziedzību”;

34

- 1999.gada 20.janvāra MK rīkojums nr.17 “Par Eiropas Padomes Krimināltiesību pretkorupcijas konvenciju”; - 2000.gada 2.februāra MK rīkojums nr.52 “Par Latvijas Republikas Valdības un Èehijas Republikas Valdības līgumu par sadarbību terorisma, narkotisko un psihotropo vielu nelegālās apgrozības un organizētās noziedzības apkarošanā”; - 2000.gada 25.februāra MK rīkojums nr.90 “Par Latvijas Republikas Valdības un Ukrainas Ministru kabineta līgumu par sadarbību terorisma, narkotisko vielu, psihotropo vielu, prekursoru nelikumīgas aprites un organizētās noziedzības apkarošanā”.

Ministru Kabinets

Narkotiku kontroles un apkarošanas koordinācijas komisijaKontrabandas apkarošanas centrs

Latvijas Republikas Prokuratūra

Finansu ministrija

Iekšlietu ministrija

Tieslietu ministrija

Organizētās noziedzības un citu nozaru

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas

Finansu ministrijas pārraudzībā

Valsts ieņēmumu

Valsts robežsardze

Valsts policija

Drošības policija

Kriminoloģisko pētījumu

Ieslodzījuma vietu pārvalde

Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas

Specializētā vairāku nozaru prokuratūra

Vērtspapīru tirgus komisija

Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija

Muitas pārvalde

Finansu policija

Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests

Ekonomikas policija

Narkotiku apkarošanas birojs

Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvalde

Galvenā Krimināl- policijas pārvalde

Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs

Noziedzības novēršanas padome

Korupcijas novēršanas padome

Ministru kabinets

Satversmes aizsardzības birojs

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta konsultatīvā padome

Nacionālās aizsardzības komisija

Saeima

Aizsardzības un iekšlietu komisija

Pielikums Nr. 3

Informācija par institūcijām, kas nodarbojās ar cīņu pret organizēto noziedzību. 1. LR Saeima – likumdevējs – Nacionālās Drošības komisija, Aizsardzības un Iekšlietu komisija uzrauga Ministru kabineta darbu cīņā ar organizēto noziedzību; 2. Ministru kabinets – izstrādā politiskos instrumentus cīņai ar organizēto noziedzību; 3. Noziedzības novēršanas padome – MK izveidota koordinējoša un informatīva institūcija politiskajā līmenī, ko vada Ministru prezidents. Noziedzības novēršanas padomes darbu ikdienā veic Padomes Sekretariāts. Sekretariāta vadītājs ir nacionālais koordinators Pirmsiestāšanās paktam par organizēto noziedzību, kas tiek slēgts ar Centrāl un Austrumeiropas kandidātvalstīm. Padomes mērķis ir:

- pilnveidot valsts institūciju koordināciju cīņā pret noziedzību; izteikt piedāvājumus valsts politikas un stratēģijas izstrādāšana cīņā ar noziedzību; likumdošanas iniciatīva;

- koordinēt tiesībsargājošo institūciju aktivitātes; - nodrošināt Latvijas dalību Pirmsiestāšanās paktam par organizēto noziedzību ar Centrāl- un

Austrumeiropas kandidātvalstīm.

4. Korupcijas novēršanas padome – MK izveidota starpministriju institūcija, kuras uzdevums ir valsts politikas un stratēģijas izstrāde korupcijas novēršanas jomā. Padomei, kuru vada Ministru prezidents ir deleģētas likumdošanas iniciatīvas. Padomei ir savs sekretariāts. 5. Narkotiku kontroles un apkarošanas koordinācijas komisija – MK izveidota starpministrijas institūcija, kuras mērķis ir koordinēt organizāciju un institūciju darbību, kuras ir iesaistītas narkotiku kontrolē un narkotiku apkarošanā visā valstī. Komisija darbojās gan politiskajā līmenī, gan arī specializēto ekspertu līmenī. Apakškomisiju aktivitātes koordinē Komisijas Sekretariāts. 6. Kontrabandas apkarošanas centrs ir Ministru kabineta 19.10.1999.g. izveidota institūcija, kas koordinē Valsts ieņēmumu dienesta, Valsts policijas, Drošības policijas un Valsts Robežsardzes operatīvās un pirmstiesas izmeklēšanas darbības kontrabandas apkarošanas jomā. Centra galvenās funkcijas ir:

- koordinēt kontrabandas apkarošanā iesaistīto institūciju savstarpēji saskaņotos rīcības plānu izpildīšanu;

- ierosināt krimināllietas, izstrādā kontrabandas preču aizturēšanas un kontrabandā iesaistīto personu un grupu atklāšanas un aizturēšanas plānus;

- risku analizēšana; - sekmēt preventīvās darbības kontrabandas samazināšanai un izstrādāt metodoloģiju

izmeklēšanas kapacitātes palielināšanai. Centrs neizmeklē lietas par narkotiku kontrabandu un personu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai, bet visu attiecīgo informāciju un materiālus nekavējoties nodod Iekšlietu ministrijas struktūrvienībām pēc piekritības. Centra sastāvā darbojas Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji, Valsts policijas, Drošības policijas un Valsts robežsardzes pārstāvji.

7. Iekšlietu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevums ir īstenot valsts politiku noziedzības apkarošanā; 7.1. Valsts policija ir apbruņota militarizēta institūcija, kas atrodas Iekšlietu ministrijas pārraudzībā un darbojās saskaņā ar likumu “Par policiju”. Tās pienākums ir aizsargāt personu dzīvību, veselību, tiesības un brīvības, īpašumu, sabiedrības un valsts intereses no noziedzīgiem un citiem prettiesiskiem apdraudējumiem. 7.1.1. Galvenā Kriminālpolicijas pārvalde ir Valsts policijas struktūrvienība, kura vada, koordinē un kontrolē Kriminālpolicijas darbu smagu un sevišķi smagu noziedzīgu nodarījumu novēršanā un atklāšanā, to personu meklēšanā, kuras slēpjas no izziņas, izmeklēšanas un tiesas, izvairās no soda izciešanas vai pazudušas bez vēsts. Pārvalde veic organizatoriskus un praktiskus darbus cīņā ar organizēto noziedzību, ekonomiskiem noziegumiem, nelegālo narkotiku apriti.

38

7.1.1.1. Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs ir Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes struktūrvienība, kura savā darbībā ir pakļauta Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam. Biroja struktūra sastāv no 3 nodaļām un 5 reģionālām nodaļām, kā arī Analītiskās un informācijas grupas. Biroja uzdevumi:

- plānot un koordinēt darbu, kas saistīts ar organizētās noziedzības un tās kontrolētās kontrabandas un korupcijas apkarošanu, koordinēt citu Valsts policijas struktūrvienību darbu, kā arī tieši iesaistīties šajā darbā; - prognozēt organizētās noziedzības attīstību, kā arī tās jaunu formu rašanos, ierobežojot šo procesu; - atklāt un novērst noziegumus, kas ir saistīti ar organizēto noziedzību, kā arī neitralizēt organizētās noziedzības grupu darbību; - veikt, savas kompetences ietvaros, izziņas un operatīvo darbu valsts teritorijā; - vākt, analizēt, sistematizēt un uzkrāt oficiālo, legālo un slepeno informāciju par personām, grupējumiem, faktiem, notikumiem un lietām, saistītu ar organizētās noziedzības apkarošanu un kontroli; - sadarboties ar Iekšlietu ministrijas Robežsardzi, Iekšlietu ministrijas Drošības policiju, Muitas pārvaldi, , Finansu policiju, Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī citu valstu attiecīgajiem dienestiem; - sniegt metodisku un praktisku palīdzību visām Valsts policijas struktūrvienībām organizēto noziegumu apkarošanā, izziņas un operatīvās meklēšanas darbā; - veikt operatīvo darbu “Operatīvās darbības likuma” ietvaros, lai atklātu un brīdinātu par savtīgiem noziegumiem policijas darbinieku vidū. 7.1.1.2. Ekonomikas policijas birojs (kopējais darbinieku skaits - 228), kura galvenais uzdevums ir cīņa ar noziegumiem, kuri saistīti ar kontrabandu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu un korupciju.

7.1.1.3. Narkotiku apkarošanas birojs (kopējais darbinieku skaits- 64), kura galvenais uzdevums ir cīņa ar narkotisko un psihotropo vielu nelegālas aprites apkarošanu, kā arī ar noziedzīgiem nodarījumiem, kas saistīti ar prostitūciju, sutenerismu un pornogrāfijas izplatīšanu. 7.1.1.4. Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvalde (kopējais darbinieku skaits- 45), kuras darbs ir vērsts uz vardarbīgu noziedzīgu nodarījumu atklāšanas darba koordināciju, cīņu ar autotransporta zādzībām un sprādzieniem. 7.1.1.5. Speciālās procesuālās valstiskās aizsardzības dienests, kas nodrošina likumā noteikto krimināllietās liecinošo personu speciālo procesuālo aizsardzību.

7.2. Drošības policija ir Iekšlietu ministrijas pārraudzībā esoša valsts drošības iestāde, kura, sadarbībā ar Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroju, vāc informāciju par organizēto noziedzību, kas vērsta pret ļoti svarīgām valsts interesēm. Drošības policija uzkrāj to, sistematizē un analizē, lai likumā noteiktajā kārtībā, izmantojot specifiskas darbības metodes, veiktu pasākumus, nolūkā prognozēt, nepieļaut un novērst organizētās noziedzības pārstāvju aktivitātes, kas varētu tikt vērstas pret vitāli svarīgām valsts interesēm. Drošības policijas darbības rezultātā iegūtā, apkopotā un sistematizētā informācija par valsts drošības jomā konstatētajiem noziegumiem, kurus izdarījuši organizētās noziedzības pārstāvji, atbilstoši likumdošanai, tiek nosūtīta attiecīgajām tiesībaizsardzības institūcijām. Drošības policija organizētās noziedzības apkarošanas ietvaros veic pasākumus sadarbības ar citu valstu attiecīgajiem dienestiem organizēšanai un nostiprināšanai. Drošības policijas galvenās sadarbības formas ir: 1. kopēju operatīvo pasākumu darbību plānošana un realizēšana; 2. apmaiņa ar oficiālo un operatīvo informāciju; 3. kvalifikācijas paaugstināšanas kursi un semināri.

7.3. Valsts Robežsardze- Iekšlietu ministrijas struktūrvienība, kuras uzdevumos ietilpst arī novērst un aizturēt personas par nelikumīgu ierašanos valstī, valsts robežas šíērsošanu vai valsts robežas režīma pārkāpšanu.

39

8. Finansu ministrija un tās pakļautībā un pārraudzībā esošo institūciju uzdevumos ietilpst noziegumu novēršana un atklāšana valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā; valsts ierēdņu ienākumu avotu likumības kontrole.

8.1. Valsts ieņēmumu dienests darbojas Finansu ministrijas pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas, kontrolē valsts ierēdņu ienākumu avotu likumību. 8.1.1. Finansu policija (Finansu policijas pārvalde) ir Valsts ieņēmuma dienesta struktūrvienība, kuras uzdevumos ir atklāt un novērst noziegumus valsts ieņēmumu jomā, valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu un darbinieku rīcībā, kā arī kontrabandas jomā. 8.1.2. Muita (Galvenā muitas pārvalde) ir Valsts ieņēmuma dienesta struktūrvienība, kuras uzdevumos ietilpst valsts ekonomiskās robežas aizsardzība, t.sk. preču un citu priekšmetu ievešanas un izvešanas atļauju sistēmas ievērošanas kontrole, kontrabandas kravu aizturēšana un konfiscēšana, kā arī konvencionāli aizliegtu priekšmetu ievešanas un izvešanas aizturēšana. 8.2. Finansu ministrijas pārraudzībā esošās inspekcijas ir atbildīgas par specializētu finansu sektoru uzraudzību: 8.2.1. Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija ir atbildīga par spēļu biznesu pārraudzību un kontrolē, lai tiktu nomaksāti atbilstošie nodokļi no azartspēlēm un izlozēm. 8.2.2. Vērtspapīru tirgus komisija sekmē vērtspapīru tirgus attīstību un stabilitāti, kā arī aizsargā investoru intereses, nodrošina vienlīdzīgu konkurenci vērtspapīru tirgū. 8.2.3. Apdrošināšanas uzraudzības inspekcija nodrošina privātā kapitāla apdrošināšanas kompāniju un privāto pensijas fondu uzraudzību.

9. Tieslietu ministrija – veic valsts politiku tiesu sistēmas uzlabošanā.

9.1. Ieslodzījumu vietu pārvalde; 9.2. Kriminoloģisko pētījumu centrs.

10. Ģenerālprokuratūra ir neatkarīga tiesas institūcija, kuras dibināšanu un darbību regulē likums. Ģenerālprokuroru nozīmē Saeima. Ģenerālprokuratūra un tās sastāvā esošās specializētās prokuratūras uzrauga izziņas iestāžu darbu un citu iestāžu operatīvo darbību; organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu; organizē, vada un veic pirmstiesas izmeklēšanu; uzsāk un veic kriminālvajāšanu un uztur valsts apsūdzību. LR Ģenerālprokuratūra sastāv no ģenerālprokurora biroja un specializētām prokuratūrām, kā arī pārraudzībā esošām iestādēm.

10.1.1. LR Ģenerālprokuratūras Organizētās noziedzības un citu nozaru specializētās prokuratūras piekritībā ietilpst: - narkotisko vai psihotropo vielu zādzības, laupīšanas, piesavināšanās, krāpšanas, iegūstot narkotiskās vai psihotropās vielas un noziegumi, kas izdarīti, pārkāpjot narkotisko un psihotropo vielu ražošanas, iegādāšanās, glabāšanas, uzskaites, izsniegšanas vai pārsūtīšanas noteikumus, kā arī par pamudināšanu lietot narkotiskās vai psihotropās vielas vai to ievadīšanu pret personas gribu; - ekonomikas jomā izdarītie noziegumi, t.sk. krāpšana, piesavināšanās lielos apmēros, viltotu dokumentu izmantošana vai izgatavošana, mantiska kaitējuma nodarīšana valstij, kredītiestādei vai lielam personu skaitam; - izspiešana organizētas grupas sastāvā. 10.1.2.. LR Ģenerālprokuratūras Specializētajai vairāku nozaru prokuratūrai piekritīgie noziedzīgie nodarījumi ir arī neatļautas darbības ar narkotiskām vai psihotropām vielām, narkotisko un psihotropo vielu kontrabanda. 10.1.3. LR Ģenerālprokuratūras Finansu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūrai piekritīgie noziedzīgie nodarījumi ir arī: -akcīzes preču kontrabanda; -krāpšana, piesavināšanās, ja tā saistīta ar aizliegtu, fiktīvu uzņēmējdarbību.

40

10.2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests ir specializēta valsts iestāde, kas atrodas Ģenerālprokuratūras pārraudzībā. Likums paredz, ka Dienests saņem, pieprasa, analizē ziņas par neparastiem un aizdomīgiem finansu darījumiem, kā arī nosūta šo informāciju kontroles, izmeklēšanas un tiesu iestādēm likumos paredzētajos gadījumos.

11. Satversmes aizsardzības birojs ir nemilitāra valsts drošības institūcija, pakļauta Nacionālajai Drošības komisijai, likumā noteiktajā kārtībā veic pati, kā arī organizē un koordinē valsts drošības iestāžu izlūkošanas (pretizlūkošanas) darbību, iegūst pati, kā arī saņem, apkopo, uzkrāj, uzglabā, analizē un izmanto ar valsts drošību, aizsardzību un ekonomisko suverenitāti saistīto informāciju, lai nosargātu valsts konstitucionālo iekārtu, valstisko neatkarību un teritoriālo neaizskaramību pret ārējiem un iekšējiem apdraudējumiem, kā arī aizsargātu valsts militāro, ekonomisko, zinātnisko un tehnisko potenciālu un valsts noslēpumus. 12. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta konsultatīvā padome nodibināta ar likumu “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu”. Konsultatīvās padomes mērķis ir sekmēt dienesta darbību un koordinēt tā sadarbību ar tiesībaizsardzības iestādēm, kredītiestādēm un finansu iestādēm, izveidot mehānismu kādā Dienests ziņo par aizdomīgiem gadījumiem.

Pielikums Nr.4

Sadarbība starp Latvijas Republikas tiesībaizsardzības institūcijām

Stratēģiskajā līmenī:

● saskaņā ar likumdošanā noteikto kārtību; ● caur izveidotajām padomēm; ● saskaņā ar sadarbības līgumiem starp institūcijām.

Operatīvajā līmenī:

● starp dienestiem, balstoties uz noslēgtajām vienošanām/līgumiem. 1. Iekšlietu ministrija koordinē centrālā aparāta personāla kā arī ministrijai pakļauto un tās

pārraudzībā esošo institūciju darbu nolūkā izvērtēt darba rezultātus un noteikt stratēģijas. 1.1. Valsts policija kompleksi analizē Valsts policijas institūciju darbu, izvērtē un nosaka

operatīvo situāciju, koordinē Valsts policijas dežūrnodaļu darbu visā valstī; operatīvas nepieciešamības gadījumos organizē sadarbību ar citām Iekšlietu ministrijas struktūrām un dienestiem, ar Zemessardzes štābu, Aizsardzības ministriju, Muitu kā arī ar kaimiņvalstu policijas institūcijām.

2000. gada 3. maijā Valsts policija noslēdza sadarbības līgumu ar Valsts Ieņēmumu

dienestu. Saskaņā ar šo līgumu policijas darbiniekiem tiek nodrošināta pastāvīga on-line pieeja Valsts Ieņēmumu dienesta datu bāzē uzkrātajai informācijai, ieskaitot datus no Muitas informācijas sistēmas, kravas pavadzīmju sistēmas un no nodokļu maksātāju reģistra.

1997. gada 24. novembrī starp Valsts policiju un Valsts Ieņēmumu dienestu tika noslēgta vienošanās par kopēju rīcību cīņā pret organizēto noziedzību un ekonomisko noziedzību.

41

1.1.1. Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas birojs ir galvenā koordinējošā institūcija izmeklēšanas un operatīvās darbības jomā cīņā pret noziegumiem, kas saistīti ar organizēto noziedzību un tās veicināto korupciju visā Latvijas Republikas teritorijā. Birojs cieši sadarbojas un regulāri apmainās ar operatīvo informāciju ar tām Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes vienībām, kuru darba specifika ietver cīņu pret organizēto noziedzību:

� Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvaldi � Narkotiku apkarošanas biroju � Latvijas centrālo nacionālo Interpola biroju � Ekonomiskās policijas biroju � Valsts aizsardzības speciālo operāciju dienestu.

Šis birojs regulāri apmainās ar informāciju ar Drošības policiju, Finansu policiju un ar Tieslietu ministrijas Ieslodzījuma vietu pārvaldi kā arī citām tiesībaizsardzības institūciju struktūrvienībām.

Liela uzmanība ir pievērsta tam, lai iegūtu informāciju par organizēto noziedzīgo

grupu vietējiem un ārzemju kontaktiem. Tādējādi, lai efektīvāk apkarotu organizēto noziedzību, ir izveidota cieša sadarbība starp:

� Valsts Robežsardzi, � Muitu, � Valsts Ieņēmumu dienestu, � Finansu policiju, � Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas biroja Konsultatīvo padomi, � Kontrabandas apkarošanas centru, � prokuratūras institūcijām utt.

Sadarbība starp Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas biroju un citām valsts varas un administratīvajām institūcijām tiek īstenota saskaņā ar likumu “Par policiju”, Likumu par operatīvo darbību, Latvijas Kriminālprocesa kodeksu, Krimināllikumu, dažādiem noteikumiem un citiem.

1.1.2. Narkotiku apkarošanas birojs pagājušā gada beigās izveidoja reģionālās

narkotiku apkarošanas nodaļas darbam ieslodzījuma vietās un ar nepilngadīgām personām. Tādējādi tika izveidotas 35 papildus darba vietas. Reģionālās grupas sniedz praktisku un metodoloģisku palīdzību vietējiem kriminālpolicijas darbiniekiem cīņā pret narkotiku un psihotropo vielu tirdzniecību un narkomāniju.

Sadarbībā ar Labklājības ministrijas Narkoloģijas centru ir izstrādāti un izplatīti

mācību līdzekļi un informatīvās brošūras. 1999. gada 4. novembrī tika noslēgts sadarbības līgums starp Valsts Ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldi un Narkotiku apkarošanas biroju, kas paredz kopīgas kontroles, operatīvās un citas darbības Latvijas Republikas teritorijā nolūkā apkarot narkotiku un psihotropo vielu nelegālo tirdzniecību, ieskaitot kontrabandas un tranzīta gadījumu atklāšanu un novēršanu.

1.2. Valsts Robežsardze ir noslēgusi sekojošos sadarbības līgumus: � 20.24.2000: Protokolu par sadarbību starp Latvijas Republikas Valsts policiju, Valsts Robežsardzi un Muitu (kas nosaka kopīgos darbības virzienus cīņā pret organizēto noziedzību); � 08.02.1999: Sadarbības līgumu starp Valsts Robežsardzi un Nacionālo Bruņoto spēku Gaisa spēkiem (kas paredz atklāt un novērst personu, satiksmes līdzekļu un kravu nelegālo kustību pāri valsts sauszemes robežām); � Sadarbības līgumu starp Valsts Robežsardzi un Nacionālo Bruņoto spēku Jūras spēkiem (kas paredz novērst ieroču, munīcijas, sprāgstvielu, radioaktīvo, indīgo, narkotisko, toksisko un citu vielu un lietu nelegālo tirdzniecību pāri valsts robežām).

42

Valsts Robežsardzes sadarbība ar citām tiesībaizsardzības institūcijām ir noteikta Likumā par Robežsardzi. Notiek regulāra informācijas apmaiņa starp Robežsardzi un LR Iekšlietu ministrijas Valsts policijas Kriminālpolicijas pārvaldes Smago noziegumu atklāšanas koordinācijas pārvaldi dažādu operāciju ietvaros, kas attiecas uz noziedzīgām grupām un personām, kas nodarbojas ar automašīnu zādzībām, zagtu automašīnu tranzītu un šo automašīnu realizāciju Latvijas Republikā.

1.3. Drošības policija, saskaņā ar Likuma par valsts drošības iestādēm 19. pantu, sadarbojas

un apmainās ar informāciju ar citām Latvijas Republikas tiesībaizsardzības institūcijām organizētās noziedzības apkarošanas jomā. Galvenās sadarbības formas, kurās ir iesaistīta Drošības policija, ir sekojošās:

� kopīgu operatīvu pasākumu plānošana un īstenošana; � apmaiņa ar oficiālo un operatīvo informāciju; � kvalifikācijas uzlabošanas kursi un semināri.

2. Finansu ministrija 2.1. Valsts Ieņēmumu dienesta sadarbība ar citām tiesībaizsardzības institūcijām ir noteikta likumā

“Par Valsts Ieņēmumu dienestu”.

2.1.1. Finansu policija regulāri sadarbojas ar Drošības policiju, Ekonomiskās policijas biroju, Ģenerālprokuratūru, tiesu institūcijām un citām institūcijām. 2000. gada 3. aprīlī tika parakstīts līgums starp Finansu policijas pārvaldi, Ekonomikas policijas biroju un Uzņēmumu reģistru par fiktīvu uzņēmumu noskaidrošanu un likvidāciju. 2.1.2. Valsts Ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde sadarbojas ar visām tiesībaizsardzības institūcijām, un, konkrēti, tā ir noslēgusi līgumus ar:

� Lauksaimniecības un Iekšlietu ministrijām; � Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Narkotiku apkarošanas biroju; � Degvielas tirgotāju asociāciju; � Aizsardzības ministrijas Nacionālo Bruņoto spēku Gaisa spēkiem; � Narkotiku apkarošanas biroju. Līgums, kas parakstīts 1999. gada novembrī, paredz

kopīgu kontroles, operatīvo un citu pasākumu ieviešanu visā Latvijas teritorijā nolūkā apkarot narkotikas uz kopīgas sadarbības pamata;

� Valsts Robežsardzi, lai noskaidrotu datus par satiksmes līdzekļiem un cilvēkiem, kas šķērso valsts robežu, kamēr Muitas pārvalde robežsargiem piegādā nepieciešamo informāciju par preču kravām;

� Valsts policiju par informācijas sniegšanu pēc pieprasījuma; � Prokuratūru, par piedalīšanos pirmstiesas izmeklēšanā, ja prokuratūra to pieprasa, un

par informācijas sniegšanu; � Finansu policiju: tiek kopīgi veiktas dienesta inspekcijas – ja tiek atklāti jebkādi

kriminālnodarījumi, tad attiecīgie materiāli tiek nodoti Finansu policijai.

Vienošanās par savstarpējo palīdzību ir noslēgtas ar “MGH Rīga”, “Rīgas kravu” [Riga Cargo] un “Aviācijas kravas dienestu” [Aviation Cargo Service] kā arī ar Krievijas starptautiskās aviokompānijas “Aeroflot” oficiālo pārstāvniecību Latvijā un Rīgas Pasažieru ostu. Valsts Ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde sadarbojas ar Iekšlietu ministrijas robežsardzi, piegādājot robežšķērsošanas datus par cilvēkiem un satiksmes līdzekļiem; no MP puses – piegādājot informāciju par kravām; ar Valsts policiju: piegādājot informāciju pēc pieprasījuma; ar Prokuratūru: piedaloties pirmstiesas izmeklēšanā pēc pieprasījuma, sniedzot informāciju; ar Finansu policijas pārvaldi: tiek veiktas kopīgas dienesta operācijas, un – gadījumā, ja tiek atklāti nodarījumi ar kriminālnodarījumu pazīmēm, tad materiāli par tiem tiek iesniegti Finansu policijas pārvaldei.

43

3. Ģenerālprokuratūra sadarbojas ar citām Latvijas tiesībaizsardzības institūcijām cīņas ar organizēto noziedzību un korupciju jomā saskaņā ar Latvijas Kriminālprocesa kodeksu.

Cīņu ar naudas atmazgāšanu veic Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas novēršanas birojs sadarbībā ar tiesībaizsardzības institūcijām, piemēram, Ekonomisko un Finansu policiju. Lai novērstu iespēju izmantot Latvijas finansu sistēmu nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijai, Kontroles dienests uztur kontaktus ar apmēram 400 kredīta un finansu institūcijām. 1999. gadā Kontroles dienests pievienojās EGMONT grupai, kurā ietilpst 48 līdzīgas institūcijas no dažādām pasaules valstīm.

Pielikums Nr. 1

Policijas sadarbība Informācija par policijas darbinieku apmācību Valsts policijas darbinieku apmācības tiek organizētās Latvijas Policijas akadēmijā, Valsts policijas Mācību centrā, citās iekšlietu ministrijas struktūrvienībās, kā arī īslaicīgos kursos, kurus organizē ārzemēs. Valsts policijas Mācību centrā tiek organizētā sākotnējā profesionālā sagatavošana un kvalifikācijas paaugstināšanas kursi ierindas un jaunākā komandējošā sastāva darbiniekiem, kuri tiek pieņemti bez speciālās izglītības (saskaņā ar likuma “Par policiju” 31.pantu). Latvijas Policijas akadēmija un Valsts policijas mācību centrs nodrošina regulāras Valsts Policijas darbinieku apmācības. Pašlaik ir 98 pilna laika apmācāmie un 150 nepilna laika. 2000.gadā Mācību centrs ir organizējis 2 vienas nedēļas kvalifikācijas celšanas kursus Satiksmes policijas inspektoriem (pavisam apmācīti tika 58 inspektori) un kursi policistu palīgiem (24 palīgi). Pašlaik Policijas akadēmijā studē 551 policisti.

● Iekšlietu ministrijas Informācijas centrā ir organizēti mācību kursi par informācijas sistēmu “Filtrs”, “Nederīgo dokumentu reģistrs” un “Meklējamais transports” lietošanu policijas dežūrdaļas darbiniekiem. 154 policisti beiguši Informācijas centra rīkotos kursus. ● Latvijas Banku augstskolā notiek kvalifikācijas paaugstināšanas kursi 24 Ekonomikas policijas darbiniekiem. ● 1998.gada Latvijas un Zviedrijas valdību parakstītā divpusējā sadarbības līguma ietvaros Valsts policijas darbiniekiem tika organizēti divu nedēļu kursi par tēmu “Notikuma vietas apskate”. Latvijas un Zviedrijas sadarbības līguma ietvaros tika rīkoti apmācības kursi Valsts policijas darbiniekiem (pavisam 93 policisti no Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes). ● Ziemeļvalstu un Baltijas valstu Policijas akadēmijas mācību metodiskās palīdzības ietvaros tika organizēti: mācību kurss “Policijas taktika un drošība darbā”, “Bērnu seksuālās izmantošanas un vardarbības izmeklēšana”, “Sarunas bīstamās situācijās”, “Policijas dienesta profilakse”. ● 2000.gada pirmajā pusē kopā 654 policijas darbinieku paaugstināja savu profesionālo kvalifikāciju dažādos mācību kursos. Administratīvā kapacitāte tiek uzlabota arī ar OCTOPUS II projekta un AEPC apmācību moduļu starpniecību.

44

Pielikums Nr. 1 Narkotikas

Esošā likumdošanas bāze 1. 1998.gada 15.decembrī Ministru Kabinetā apstiprinātā “Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģija 1999-2003”; 2. 1993.gada 11.maijā Saeimā tika ratificētas 3 ANO Konvencijas: Konvencija par narkotikām (1961), Konvencija par psihotropām vielām (1971) un Konvencija pret narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgu tirdzniecību (1988). 3. 1996.gada 09.maija likums “Par prekursoriem”; 4. 1996.gada 09.maija likums “Par narkotisko un psihotropo vielu un zāļu likumīgās aprites kārtību” 5. 2000.gada 19.septembra MK noteikumi Nr.326 “Noteikumi par nelegālā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēriem” 6. Speciāla uzmanība tiek pievērsta, lai pasargātu bērnus un pusaudžus no narkotisko un psihotropo vielu iedarbības, rezultātā labots Krimināllikums, lai palielinātu atbildību indivīdiem par neatļautu narkotiku un psihotropo vielu tirdzniecību pusaudžiem, kā arī neatļautu narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību izglītības iestādēs vai apkārtesošā teritorijā, restorānos, ēdnīcās, bāros, publiskās izklaides vietās vai brīvdienu pavadīšanas vietās. Lai nodrošinātu efektīvāku cīņu ar narkotiku izplatību un lai organizētu optimālus preventīvos pasākumus, ir izveidots priekšlikums, ar mērķi izveidot Phares nacionālās programmas 2000 “Cīņa ar narkotikām” ietvaros fondu. Projekta priekšlikums satur: - izstrādāt Latvijas narkotiku kontroles un narkomānijas profilakses stratēģijas rīcības plānu, kas atbilstu Eiropas Savienības stratēģiju programmai un ES rekomendācijām; - pilnveidot nacionālos narkotiku mezglu punktus saskaņā ar Eiropas Narkotiku un narkomānu novērošanas centra prasībām; - attīstīt un pilnveidot nelegālās narkotiku aprites atklāšanas sistēmu.

Pielikums nr. 2 Likumdošanas saskaņošana ar acquis communautaire Latvijas Republikas likumdošana, kas attiecas uz nelegālo narkotiku apkarošanu pārsvarā ir saskaņā ar acquis: - līdz 2000.gada 31.decembrim tiks izstrādāti Kriminālprocesa kodeksa grozījumu priekšlikumi, jo likumam trūkst fleksibilitātes, izmeklējot nepilngadīgo noziegumus, saskaņā ar Eiropas Savienības Rezolūciju nr.29 1996.gada novembrī par pasākumiem saistībā narkotiku tūrisma problēmām Eiropas Savienībā; - Latvija līdz 2002.gada 1 jūlijam pievienosies līgumam par nelegāliem jūras pārvadājumiem, tādā veidā ieviešot Apvienoto Nāciju konvencijas pret narkotisko vielu un psihotropo vielu nelegālo pārvadāšanu 17.pantam. Kad augstākminētie labojumi tiks ieviesti Latvijas Republikas likumdošanā, tad tā pilnībā būs saskaņota ar acquis prasībām saistībā ar nelegālām narkotikām.

45

Pielikums Nr. 1 TERORISMS

Krimināllikuma 88.pants – Terorisms Ar 1999.gada 01.aprīlī stājās spēkā jaunais Krimināllikums. Krimināllikuma 88. pants – terorisms ir izteikts sekojoši:

(1) Par spridzināšanu, dedzināšanu vai citām tīšām darbībām, kas vērstas uz cilvēku iznīcināšanu, miesas bojājumu vai cita kaitējuma radīšanu cilvēku veselībai, par uzņēmumu, celtņu, naftas vai gāzes vadu, elektrolīniju, satiksmes ceļu un līdzekļu, telekomunikāciju tīklu, valsts nozīmes jonizējošā starojuma objektu vai citas mantas iznīcināšanu vai bojāšanu nolūkā kaitēt Latvijas Republikai vai tās iedzīvotājiem, kā arī par šajā pašā nolūkā izraisītu kodolavāriju, radiācijas avāriju, masveida saindēšanu vai epidēmiju un epizootiju izplatīšanu – soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.

(2) Par tīšu dzīvībai vai veselībai bīstamu vardarbību pret personu vai svešas mantas iznīcināšanu

vai bojāšanu, kas izdarīta ar spridzināšanu, dedzināšanu, kodolavārijas vai radiācijas avārijas izraisīšanu vai citā vispārbīstamā veidā, vai par šādu darbību piedraudējumu, kas izvirzīts kā vardarbības pārtraukšanas noteikums, ja ir pamats uzskatīt, ka šie draudi var tikt izpildīti, nolūkā piespiest valsti, tās institūcijas vai starptautisku organizāciju izdarīt kādu darbību vai atturēties no tās, -

soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no piecpadsmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu.