-
8/3/2019 Latvijas un Moldovas sadarbba[2008.02]
1/3
Valmieras Prgaujas imnzijas
12.d klases
Ja Crua
Patstvgais darbs Jauno Politologu skolai
09.02.2008
Moldovas un Latvijas sadarbba.
Moldovas Republika ir maza iekzemes valsts DA Eirop netlu no
Melns jras zieme
krasta.[1,158.-159.lpp.] Rietumos Moldovu no Rumnijas atdala
Prustas upe. Prjo teritoriju ieska
Ukraina. Lielko dau Moldovas teritorijas sastda zemienes ar
nelielieliem kalniem. Lielk da
valsts ir klta ar auglgu augsni. Auglg zeme kop ar mreno
klimatu, sm ziemm ir piemro
lauksaimniecbas attstbai. Lauksaimniecba ir galvenais ekonomikas
elements. aj nozar
nodarbinta lielk daa strdjoie. Galvenokrt izplattkie augi ir
drzei, saulgriezes, tabaka, mie
[2] Ar vnogas tiek izmantotas, galvenokrt vna gatavoan, ko
savukrt eksport. Tiek piekop
liellopu un cku audzana. Valstij ir minimli minerlie resursi un
t ir atkarga no Krievija
importts naftas, gzes un akmeogu rezervm. Tdejdi Moldova import
lielko dau enerija
Valst pastv korupcija, augsta inflcija un valsts politiku
ietekmjoi spki. Kopum vrtj
ekonomika ir nestabila. T ir atkarga no rvalstu investoru
nostjas, k ar zemkopbas noza
ietekmjoajiem neraas gadiem.Valsts politisko un ekonomisko
situciju ietekm Piedestra papasludint republika. T
atrodas pie Depras upes valsts austrumos. aj teritorij dzvo
galvenokrt slvu tautbas iedzvotj
Konflikta iniciators ir Krievija, kas mina atgt kontroli bijuajs
Padomju Savienbas republik
1994. gad pieemt konstitcija nosaka, ka Moldova ir demokrtiska
republika. Moldov izpildva
pieder ministru kabinetam, bet likumdevju vara pieder vienpaltas
parlamentam.
Latvija Moldovu ir noteikusi par vienu no attstbas sadarbbas
politikas prioritrajm valstm
Latvija attiecbas ar Moldovu veido uz abpusjas sadarbbas
principiem un Latvijas k ES un NAT
dalbvalsts statusu. Pozitvi ir tas, ka Latvija sniedz paldzbu
Moldovai, lai veicintu abpusj
attiecbas. Paldzba tiek sniegta valsts prvaldes reformu stenoan,
pilsonisks sabiedrb
nostiprinan, ieklietu, tieslietu un vides problemtisko jautjumu
risinan.[3] Abm valstm notie
sadarbba, pieredzes apmaia starp robesargiem, ieslodzjumu vietas
prvaldm, muitas iestdm u
nevalstiskajm organizcijm. Ir notikuas rlietu ministru,
prezidentu, ministru prezidentu abpusj
viztes. Starp abm valstm ir izveidojusies ekonomiska sadarbba,
ko apliecina 2007. gada 11.mai
-
8/3/2019 Latvijas un Moldovas sadarbba[2008.02]
2/3
noslgtais ,,Latvijas Republikas valdbas un Moldovas Republikas
valdbas ekonomisks, rpniecisk
zintnisks un tehnisks sadarbbas lgums [3]Pdjo gadu laik ir
pieaugui eksporta apjomi u
Moldovu un importa apjomi no Moldovas- Latvija eksport uz
Moldovu 0,18% no sava kop
eksporta un import 0,04% no sava kopj importa apjoma. [4] Tas
norda uz ekonomisks sadarbb
plainanos. Latvijai ar Moldovu ir noslgti vairki lgumi. Lgumi
noslgti aizsardzbas, vidaizsardzb, trisma, tieslietu, izgltbas,
kultras un cits joms. ie lgumi sekm abu valstu sadarbb
un veicina pieredzes apmaiu dads joms.
Tomr pastv vairkas negatvi aspekti sadarbbai starp Latviju un
Moldovu. Moldova
visnabadzgk valsts Eirop. Tai ir neatrisintas iekpolitisks
problmas(Piedestra). Moldova
atkarga no Krievijas piegdtajiem energoresursiem un ldz ar to
Moldov ir liela Krievijas ietekm
Tas savukrt rada baas par demokrtisko procesu attstbu un
pilnvrtgas sadarbbas veidoanu
Eiropas Savienbas dalbvalstm. Sadarbbas mnus ir, ka abm valstm
ir atsevias tirgus orientcija
Latvija galvenokrt savu preci eksport uz ES, turpret Moldova uz
Baltkrieviju, Krieviju un Ukrain
Vl sadarbbu starp m valstm kav fakts, ka Moldov nav patstvga
vstniecba[3]. Latvij
vstnieka rezidence atrodas Ukrainas galvaspilst Kijev, tdjdi,
manuprt, nevar pilnvrt
attstties sadarbba starp m valstm.
Papildus sadarbba vartu notikt lauksaimniecbas sektor. Moldova
lielkais strdjoo skaits
nodarbints lauksaimniecbas sektor turpret Latvij visvairk
strdjoie ir nodarbinti apkalpojoa
sektor.[5] Latvija vartu premt atsevius elementus no Moldovas
lauksaimniecbas, tdj
attstot Latvij zemkopbu un lopkopbu. Turpret Latvija vartu
sniegt pieredzi apkalpojo sektoattstbai Moldov. Latvija vartu
veidot sadarbbu telefonkomunikciju jom. Komunikcijas telefon
sakaru jom ir attsttkas Latvij nek Moldov. Kop 2003. gada, kad
tika atauta konkurence aj
jom, kuva ltki tarifi un ldz ar to sakari kuva pieejamki
sabiedrb. Latvija vartu snie
investcijas Moldov , lai radtu labvlgi konkurjous tirgus apstkus
no kuriem Latvija ilgtermi
iegtu, ja in tirg iesaisttu Latvijas uzmumus. Starp abm valstm
vartu veidot sadarbbu milit
jom. Latvijas militrie spki vartu rkot kopgus manevrus ar
Moldovas militrajiem spkiem. Latvi
var sniegt vrtgu pieredzi, jo Latvija ir NATO dalbvalsts un ir
veikusi sekmgu preju uz profesion
armiju. Moldovai nkotn vloties tiekties uz iestju NATO vartu bt
noderga pieredze un atbalst
K Latvijas diplomts censtos veidot cieku diplomtisko sadarbbu.
Aicintu slgt sadarbb
lgumus un tuvoties Eiropas tirgum vienlaikus, aicintu mazint
politisko un ekonomisko atkarbu n
Krievijas. Izmantotu iespju iesaistties sanksms, un tiktos ar
dadu nozaru prstvjiem di veicin
viedoku apmaiu un savstarpjo uzticbu, kas kalpotu abu valstu
sadarbbas izaugsm.
-
8/3/2019 Latvijas un Moldovas sadarbba[2008.02]
3/3
Izmantot literatra:
1. National Geographic Collegiate Atlas of the World, 2006,
Wasgington d. C.2. Food and Agriculture Organization of the UN.
Skatts www.fao.org (07.02.2007)
3. rlietu ministrija. Skatts www.am.gov.lv (07.02.2007)
4. Centrl statistikas prvaldes datu bze.
Skatts http://data.csb.gov.lv/dialog/statfile16.asp
(08.02.2007)
5. Centrl Inteliences aentra. Skatts
www.cia.gov.com(08.02.2007)
6. Moldovas Republikas mjas lapa. Skatts
http://www.moldova.md/en/start/ (08.02.2007)
7. Geographica World Atlas & Encyclopedia,2007,
h.f.ullmann.
http://www.fao.org/http://www.am.gov.lv/http://data.csb.gov.lv/dialog/statfile16.asphttp://www.cia.gov.com/http://www.cia.gov.com/http://www.moldova.md/en/start/http://www.fao.org/http://www.am.gov.lv/http://data.csb.gov.lv/dialog/statfile16.asphttp://www.cia.gov.com/http://www.moldova.md/en/start/
