Rīgas Valda Avotiņa pamatskola -

attīstības centrs

Mācību metodiskais materiāls

Melnkalne un Albānija –

Dienvideiropas valstis

Autore: Gunta Maslovska,

direktores vietniece metodiskajā darbā,

mag. paed.

Rīga, 2018.

Melnkalne

Kaut Melnkalne ir neliela valsts,

šķiet, ka tajā atrodas pilnīgi viss iespaidīgais

no visas pasaules:

Adrijas jūras pludmales ir līdzīgas tām,

kas ieskauj Horvātiju;

valsts kalnu virsotnes ir tikpat smailas kā Šveicē;

tur esošie kanjoni atgādina Kolorādo;

vēsturiskās pilis piepilda Venēcijas gars;

bet pilsētas ir tikpat senās kā Grieķijā.

Melnkalne ir Vidusjūras baseina pērle,

kalnu ieskauts dabas un vēstures dārgums ...

Valstiņa Eiropas dienvidos, kas nosaukta Melnā kalna vārdā ...

MELNKALNES REPUBLIKA-MONTENEGRO-CRNA GORA

Ģeogrāfiskais stāvoklis:

Valsts, kas atrodas Balkānu

pussalā;

Viena no bijušās Dienvidslāvijas

republikām;

Apskalo Adrijas jūra;

Krasta līnija ir 294 km;

Robežojas: ar Horvātiju, Bosniju

un Hercegovinu, Serbiju, Kosovu

un Albāniju; robeža - 625 km;

Attālums starp tālākajiem

punktiem ir tikai 190 km;

Kopš 2006.g. neatkarīga valsts, 192.valsts ANO sarakstā;

*Valsts pārvaldes forma – pusprezidentāla republika -

kur prezidentu ievēlē valsts pilsoņi un prezidents aktīvāk piedalās valdības un administrācijas veidošanā;

Kopš 2010.g Melnkalne ir Eiropas Savienības kandidātvalsts;

Kopš 2017.g. - ir NATO dalībvalsts;

Vispārīgas ziņas:

Platība - 14 026 km²; (Latvija 4,5 x lielāka); Iedzīvotāju skaits - 678 931 (2017.); (Latvijā 1 929 200 (2018)); Blīvums - 45 cilv./km²; (Latvijā 30,9); Galvaspilsēta - Podgorica; bet vēsturiskā - Cetiņe;

Naudas vienība - Eiro;

IKP/PP - $ 3,443 miljardi, uz 1 iedzīv. $ 3 800;

(Latvijā - $51,058 miljardi, uz 1 iedzīv. $ 25 195); Valoda - melnkalniešu, tiek uzskatīta par serbu valodas dialektu;

nacionālais sastāvs - 45% melnkalnieši, 29% serbi, 9% bosnieši,

5% albāņi u.c.;

Reliģija - pareizticīgie (lielākā daļa) un musulmaņi (20%);

valstī ir ~ 1600 baznīcas un klosteri;

Laika zona - GMT +1;

Reljefs: kalni: Dināru kalniene, *Durmitora kalni (Z),

augstākā virsotne:

Bobotov Kuk - 2523 m;

*Prokletije kalni (A),

augstākā virsotne:

Zla Kolata - 2534 m;

ir ap 55 kalnu virsotņu, kas

pārsniedz 1800 m vjl;

Taras kanjons (1300 m) -

otrs dziļākais pasaulē aiz Lielā

kanjona (1830 m), Kolorādo ASV;

lielākais ezers:

Skadaras ezers (391 km²) - lielākais Balkānos;

garākās upes: Lim - 220 km, Tara - 146 km, Moroča - 113 km;

Melnkalnes valūtas:

Melnkalnei nav savas valūtas ...

no 1918.g. līdz šodienai Melnkalne ir izmantojusi trīs valūtas;

no 1918.g. līdz 2003.g. tika izmantots Dienvidslāvijas dinārs; no 1999.g. Melnkalne kopā ar dināru nolēma pieņemt Deutsche marku kā paralēlu valūtu, cenšoties attālināties no Dienvidslāvijas

valdības; 2000.g. novembrī dinārs tika

atcelts, un vācu preču zīme kļuva

par vienīgo valūtu līdz 2001.g.;

2002.g. ieviesa eiro,

lai aizstātu Deutsch marku

bez Eiropas Centrālās bankas

iebildumiem;

Eiro tiek izmantots vienpusēji;

Melnkalne nav Eirozonas dalībniece;

Melnkalnes centrālā banka valūtu

neizsniedz;

izmantotajai eiro valūtai

nav atšķirīga nacionāla dizaina;

Melnkalnes iedalījums:

Melnkalne sastāv no trīs reģioniem ar

specifiskām iezīmēm;

1) piekrastes reģions - bagāts ar izciliem

arhitektūras pieminekļiem no seniem

laikiem;

2) centrālais reģions - lepojas ar

bagātīgu vēstures un kultūras mantojumu;

3) ziemeļu reģions - specializējas ziemas

tūrisma piedāvājumā; nelielas pilsētiņas

ar mazām lauku saimniecībām un veselīgu

pārtiku;

Melnkalne ir viena no visvairāk uz dienvidiem izvietotajām

valstīm pašā Eiropas centrā;

Melnkalne atrodas tikai 500 km attālumā no Romas;

Kad 19.gs. Melnkalne kļuva par slavenāko mazo valstiņu Eiropā un oficiāli tika atzīta tās neatkarība, karaļa meitas apprecējās ar Eiropas karaļu ģimeņu atvasēm:

viena no Melnkalnes meitām apprecējās ar Itālijas impērijas valdnieku;

otra - ar pēdējā Krievijas cara brāli; citas savus

vīrus atrada angļu un vācu karaliskajās ģimenēs;

vēl viena apprecējās ar Serbijas karali;

Nacionālie simboli:

Karogs - sarkanā krāsā ar zelta malu, centrā - ģerbonis; Ģerbonis - attēlots zelta divgalvu ērglis, kas simbolizē

baznīcas un valsts vienotību, virs ērgļa galvām - zelta kronis, ērgli aizsargā lauva, labajā rokā tur sceptri (zizli) - varas apliecinājumu, bet kreisajā orbu - varas ābolu;

nacionālais

zieds mimoza: saistīts ar pavasara sezonas sākuma svētkiem, visur aug brīvi ;

Dabas resursi, klimats: bagāta kalnu un mežu valsts;

maz iespēju attīstīt lauksaimniecību, tāpēc valsts ekonomikā

liela nozīme ir rūpniecībai un tūrismam;

izveidoti pieci nacionālie parki;

Vidusjūras klimats ar siltām vasarām un maigām ziemām;

Vēsture:

Valsts ar nemierīgu vēsturi ... Melnkalnes vēstures pirmsākumi meklējumi 4.gs. p.m.ē.;

1.gs. Melnkalnē dzīvojošās ilīriešu ciltis iekaroja romieši;

7.gs. tika atnesta kristietība;

Romas impērijas laikā tagadējā

Melnkalnes teritorijā pastāvēja

trīs valstiņas: Dukļa (Duklja), Travuņa (Travunja) un Raška (Raška);

1040.g. Dukļa ieguva neatkarību; 1077.g. kļuva par Zetas karalisti -

pirmo valstisko veidojumu Balkānos; 1276.g. Melnkalnes vārds pirmo

reizi pieminēts Karaļa Milutina hartā un tiek uzskatīts, ka

nosaukums cēlies no tumšajiem

mežiem, kas klāj Lovčena kalnu;

viduslaikos nācās cīnīties ar albāņu,

venēciešu, slāvu un turku

iekarotājiem;

1499.g. nonāca Osmaņu impērijā līdz 1878.g.;

līdz pat 1852.g. formāli pārvaldīja pareizticīgie bīskapi (vladika); 1852. g. bīskaps Danilo II Petrovičs-Ņegošs pasludināja sevi par

kņazu, izveidoja Melnkalnes kņazisti un valsts institūcijas;

1878.g. Melnkalnes neatkarību atzina starptautiskajā Berlīnes

līgumā;

1910.g. kņazs Nikola I pieņēma karaļa titulu;

no 1910. - 1916.g. Eiropas lielvalstu valdības atzina karalisti;

1918.g. Melnkalne apvienojās ar Serbiju;

pēc Otrā Pasaules kara Melnkalne tika iekļauta kā viena no 6

vienlīdzīgajām valstiņām Dienvidslāvijas Federācijas sastāvā;

1991.g. Balkānos

sākās pilsoņu

karš;

līdz 2003.g.

Melnkalne bija

pievienota

Serbijai;

2006.g.

3.jūnijā

Melnkalne

pasludināja

neatkarību;

līdz ar Melnkalnes un

Serbijas atdalīšanos un kļūšanu

par patstāvīgām valstīm 2006.g.

noslēdzās bijušās Dienvidslāvijas

sairšana;

2008.g. arī Kosova

pasludināja neatkarību no

Serbijas;

NACIONĀLĀ VIRTUVE:

o Melnkalnes virtuve ir īpašs kaimiņvalstu ēdienu maisījums;

o krodziņos (konoba) var baudīt tradicionālo vietējo virtuvi -

svaigas jūras veltes un zivis, gaļu, dārzeņu salātus ar sieru, u.t.t.;

o jūras virtuves pamatā ir ēdieni no "Svētās Trīsvienības" -

zivīm, vīniem un olīveļļu; o Melnkalnē sēdēt krodziņā un baudīt vietējo virtuvi ir daļa no

ceļojuma romantikas;

Kas ir jānogaršo Melnkalnē?

o Cicvara - kondensēts jaunas govs

piens (kajmak) ar miltiem;

o Japraci - tīteņiem līdzīgs

ēdiens, izmanto vietējo kāpostu

rastan lapas, gaļu, rīsus,

dažādas garšvielas;

o Kačamak (polenta) - mīksts un

sātīgs plācenis no kviešu, griķu,

miežu vai kukurūzas miltiem, ko

pasniedz ar sieru un skābpienu;

o Melnkalnes jēra gaļa pienā - gaļu vāra pienā ar garšvielām un

kartupeļiem;

o Mučkalica - vidēji piparots

cūkgaļas, tomātu un paprikas

sautējums;

o Popeci no Podgroicas - teļa gaļas

steiks pildīts ar sieru, kajmak šķiņķi vai pršuto, kas pēc cepšanas

vēl tiek gatavots eļļā;

o Njeguši pršut - kūpinātais šķiņķis, vietējais ēdiens (100 g-5-6,€); Melnkalnē pršut, Itālijā, Horvātijā, Slovēnijā - prošuto - šķiņķis;

*sāk gatavot ap novembri, kad temperatūra ir zem +10ºC;

*gatavo no mājas cūkas kājas, savvaļas zirga augšstilba (8-12 kg);

*ruksim jābūt vismaz 9 mēnešus vecam un 140 kg smagam;

*gaļu iesāla ar jūras sāli un tur

sālsūdenī 15-60 dienas;

*mazgā vairākas reizes;

*ievieto presē uz vairākām

nedēļām;

*pakarina tumšā, labi vēdināmā

telpā, kūpina ar dižskābārža malku un zāģu skaidām ~ 4 mēnešus;

* žāvē līdz tas kļūst sauss;

* vītinātu šķiņķi glabā istabas

temperatūrā;

* process var ilgt no 1 - 2 gadiem;

o Njeguški sir - paštaisītais siers,

(100 g - 3-4,€);

Dzērieni:

Vīni o vīnogu audzēšana aizsākās m.ē. 2.gs. pirms romiešu ienākšanas;

o pirmos noteikumus par vīnogu audzēšanu un vīna ražošanu ieviesa

karalis Nikola 19.gs. otrajā pusē;

o labākās vīna darītavas - Skadaras ezera

un Podgoricas apkārtnē;

o vīnu veikalā pie Skadaras ezera var

iegādāties vislabākās kvalitātes

melnkalniešu vīnus;

o Vranac un Krstač -oriģinālie vīna veidi;

o vietējais dzēriens - medus vīns;

Alus o Nikšičko alus ir iecienīts

nacionālais lager alus, ko ražo

vienīgajā alus darītavā kopš 1896.g.;

Rakija o nacionālais dzēriens no jebkuriem augļiem; spirta stiprums 40-80% o Prune brendijs (šljivovica) - populārākā rakija; o Lozovaca - vīnogu rakija; o Medovača (medus)-dzēriens, kas ārstē asinsriti, vīrusus, gremošanu

o

o Balkānos līdzās kafijai vienmēr tiek pasniegta glāze ūdens;

Deserti: o Bajadera - pralinē kūkas vai šokolādes formā,

ar trīs slāņiem: šokolāde, mīkla un mandeles un

rieksti; o Dobrotska kūka Kotorā - tradicionālā

citronu un mandeļu kūka;

o Krofne ir virtuļi

(berlīneri), kas pildīti ar ievārījumu,

šokolādi, nutellu vai olu krēmu;

o Priganice ir mazas ceptas mīklas

bumbiņas, kuras pasniedz ar medu,

ievārījumu,

krējumu vai sieru;

o Šokolādes putas - viegls un gaisīgs deserts

no tumšās šokolādes, olām un saldā krējuma;

o Ja pasūta salātus, zupu un otro, tad pārēšanās garantēta;

o ir divu kategoriju cenas - pilsētas cenas un pludmales cenas;

o pludmales cenas ir 1,5 līdz 2 reizes augstākas nekā pilsētas cenas;

o zupa - pludmalē: 2 - 3 €, pilsētā zupa un uzkodas: 2 -3 €;

o 1.kategorijas zivs - pludmalē: 30 - 45 €/kg, pilsētā: 13 €/500 g;

o pilsētā - forele ar vārītiem kartupeļiem: 5 €;

o gaļas ēdiens - pludmalē: 8 - 16 €, pilsētā: 4 - 6 €;

o garnējums - pilsētā - frī kartupeļi, salāti: 1,50 - 2 €;

IEMESLI, LAI AIZBRAUKTU UZ MELNKALNI

Gadā ir ap 240 saulainas dienas!

Gaisa temperatūra vasarā ir 24ºC - 32ºC, ziemā 8ºC - 14ºC!

Peldēšanas sezona ir 180 dienas gadā!

Ūdens temperatūra vasarā ~ 25ºC - 27ºC, rudenī 17ºC - 20ºC!

Pasakaini skaista Adrijas jūras piekraste!

Kalni klāti tumšiem, senatnīgiem mežiem!

Neaizmirstams dabas skaistums un ezeru ainavas!

Palmas un eksotiski ziedi!

Nekur citur pasaulē tik nelielā teritorijā nevar atrast tādu

civilizācijas nepārveidotas dabas daudzveidību!

Senās pagātnes liecības - vecticībnieku klosteri, katoļu baznīcu

velves, mošeju staltie minareti, cietokšņu mūri!

Romantiskas viduslaiku cietokšņpisētas ar šaurām ieliņām,

balta akmens mājām un sarkani-oranžiem dakstiņu jumtiem!

Krāsaini tautas tērpi, dialekti un mūzika veido kultūras kopumu;

Laipns, bet ne uzbāzīgs personāls! Melnkalnē ir droši!

VIETAS, KAS JĀREDZ ...

1. Kotora;

2. Budva;

3. Durmitor Nacionālais parks - Taras kanjons;

4. Perasta;

5. Ostrogas klosteris;

6. Cetiņje; Podgovica;

7. Levoča kalns; Ņeguša mauzolejs;

8. Sveti Stefan;

9. Ulcinja;

10. Skadaras ezers;

Melnkalne ir maza, īrējot auto var apceļot pilsētas un pludmales;

kalnu un vietējo braukšanas kultūras dēļ, iesaka padomāt ...

cilvēku apmeklētās vietās somas ieteicams īpaši uzmanīt;

LIDOJUMS

Rīga – Tivat 14.00 – 15.45 = 1 st.45 min.

Tivat – Rīga 16.30 - 20.15 = 3 st.45 min. laika starpība - 1 stunda atpakaļ;

laiks lidojumam - 2,45 stundas; lidojums ar Smart Lynx Airlines;

Tivatas lidosta (TIV), Mrčevac; transfērs uz viesnīcu ~ 21 km = 30 min.;

TIVATA - TIVAT

atrodas pašā Kotoras līča centrā;

visjaunākā pilsētiņa Boko reģionā;

14 000 iedzīvotāju;

dabiska osta, grezno jahtu osta -

Porto Montenegro;

vietējie objekti -

Buca nams, viduslaiku turīgas

ģimenes īpašums, 500 g.,

tagad mākslas galerija;

Ziedu sala Ostrvo Cviječa

(pussala) ar sakrālajiem

monumentiem un dadzveidīgiem

augiem, ziediem, palmām;

Gornja Lastvos - autentiskais ciematiņš

apmēram 300 m vjl;

no Tivatas ostas ar kuģīti var

doties izbraucienā pa Kotoras līci,

līča vidū apstāties pie mazas

saliņas Gospa od Škrpjela; Tivatas pilsēta - Budva -

25 km = 40 min.;

KŪRORTI

valstī ir 117 pludmales,

ko apskalo siltā Adrijas jūra;

kopējais pludmales garums - 73 km;

gandrīz visas pludmales ir ar zilo karogu;

tās ir ļoti dažādas: no smalkām smiltīm dienvidos līdz mākslīgām

betona platformām ZR piekrastē;

kūrorti ir ļoti attīstīti, tur ir viss - veikali, supermārketi, mini

mārketi, bāri, kafejnīcas, restorāni, fāstfuda ēstuves, pludmales

bāri, diskotēkas, naktsklubi, kazino;

Tivata

pašā

Kotoras

līča

centrā;

blakus

līcim

stiepjas

17

pludmales;

piesaista

ar izklaidu

pārpilnību

Budva - viena no skaistākajām piekrastēm visā plašajā pasaulē;

piekraste ir 21 km gara, tā ietver 17 pludmales, 11 km - smilšu;

ir 5 zilā karoga pludmales;

ne visur piekrasti klāj zeltainas smiltis;

lielākā, labākā pludmale - Jaz; populārākā - Mogrena; jūra, izklaides un kultūra;

Bečiči 3 km attālumā no Budvas;

neliels, omulīgs kūrorts ar

dzidru ūdeni un lielisku pludmali;

pirms 70 gadiem šo smilšu

pludmali 3 km garumā atzina par

vislabāko Eiropā;

ūdens atrakciju parks;

Petrovaca

ģimeņu atpūtai;

vasarā - daudz tūristu;

Buljarica pludmale ir

gandrīz neskarts dabas

nostūris;

naktsdzīve bez kņadas;

Sutomore

atrodas pašā valsts

piekrastes centrā;

viena no skaistākajām un

unikālākajām pludmalēm;

smilšu pludmale izceļas ar

savu mikroklimatu - 5 km garās

pludmales ieskauj priežu mežs, kas rada aizvēju;

tiek uzskatīts, ka piekrastes smiltis var izārstēt reimatismu;

Ulciņe- Lielā Pludmale;

garākā pludmale pie Adrijas

jūras - 13 km, platums 60 m;

pludmali sedz smalka smilts,

kuru bagātā minerālu satura

dēļ uzskata par ārstniecisku;

BUDVA - BUDVA

Hotelis - Budvas vecpilsēta - 1,5 km = 20 min.; atrodas Melnkalnes piekrastes centrālajā daļā;

Melnkalnes tūrisma centrs;

viena no senākajām apdzīvotajām vietām Adrijas jūras piekrastē;

pilsēta ir 2500 gadus veca; atklājis grieķu jūrasbraucējs Bououna;

Vecpilsēta

(Stari Grad) atrodas

zemesragā uz nelielas

pussalas (sākotnēji tā bijusi sala, kas vēlāk savienojusies ar krastu);

izejot cauri vārtiem

nokļūst viduslaiku pilsētā

ar šaurām ieliņām,

pagalmiņiem;

vecpilsētas arhitektūru

ietekmējuši senie grieķi,

romieši un venēcieši,

par ko liecina - durvis,

eņģes, logi un balkoniņi;

viena no apskates

vietām ir Venēciešu

pilsētas mūri;

var apmeklēt Budvas

cietoksni (2,-€), bastionu - Citadeli,

kurā atrodas Sv.Jāņa (Sv.Ivana) katoļu baznīca, celta jau 7.gs.;

Sv.Marijas no Puntas baznīca, 840.g.;

Sv.Trīsvienības (Sv.Trojica) baznīca,

1804.g., kurā atrodas rakstnieka Stjepan Mitrov Ljubisa kaps;

Budvas pilsētas reliģiskie pieminekļi ir

Stanjeici, Podostrog, Rezevici un Gradiste klosteri;

1979.g. vecpilsētu izpostīja zemestrīce;

atjaunoja precīzi un tas ilga 8 gadus; Budvā ir ~ 14 000 iedzīvotāju;

Budvas vecpilsētas un pilsētas simboli (Dejotāja - leģendas ...); tūristus piesaista autentiskā vecpilsēta, pilsētas muzejs -

bibliotēka, suvenīru veikali un naktsdzīve;

Vēl par Budvu ...

dēvēta par Melnkalnes Kuveitu;

te uz ~ 22 000 iedzīvotāju ir

500 miljonāru;

šis fenomens radās pēc

2000.g., kad sākās nekustamo

īpašumu bums;

vietējie iedzīvotāji pārdeva

savus īpašumus ārvalstu

pircējiem - krieviem,

austriešiem un itāļiem;

krieviski runājošie pilsoņi ir

~ 1/4 daļa no iedzīvotājiem;

šī ir mazākā pilsēta, kur jebkad noticis ,,The Rolling Stones" koncerts - 2007.g. Džeza pludmalē, to apmeklēja 35 000 skatītāji,

2 reizes vairāk kā Budvas iedzīvotāju skaits;

arī Madonna, Lenijs Kravitzs ... uzstājušies Budvā;

Pirmā ekskursija: Kotoras līcis - Kotora - Perasta- Klints Dievmātes sala

70 km = braukšana 1 st.30 min.

KOTORAS LĪCIS - BOKA KOTORSKA

vai vienkārši Boka ir Eiropas fjords, kas atrodas vistālāk uz

dienvidiem;

Adrijas jūras lielākais līcis;

30 km garumā iestiepjas sauszemē;

dziļi iecirsts starp

Orjen (1895 m) un

Lovčen (1749 m) kalniem;

līcis faktiski ir izzudušas

upes kanjons;

tas sastāv no četriem

mazākiem līcīšiem;

līcī ir septiņas salas:

Sveti Marko, Mamula, Gospa od Škrpjela, Sveti Djordje, Milosrdja, Ostrovo Cveca un Mala Gospa;

līcis paver ideālu ainavu,

kas tiek uzskatīta par vienu

no skaistākajiem Eiropā;

*debeszils ūdens,

*piekrastē baltas jahtas, *visapkārt augsti kalni;

Kotoras līcis iekļauts pasaules 10 skaistāko līču sarakstā;

izbrauciens ar kuģīti Kotoras līcī līdz salai - 12,-€;

KOTORA - KOTOR

Budva - Kotor - 23 km = 30 min. Vidusjūras ostas pilsēta, 13 500 iedzīvotāju;

atrodas pie Adrijas jūras un Kotoras līča (Boka Kotorska); starp Boko - Kotora līci un Lovčena kalnu;

zināma jau kopš Romas impērijas laikiem, kā tirgotāju un jūrnieku

pilsēta;

vecpilsēta radīta 12.-14.gs. un ir labi saglabājusies;

pilsētu ielenc venēciešu būvētais

aizsargmūris no 15.gs.;

sienu augstums ir līdz 20 m

un platums līdz pat 15 m;

var ieiet caur trīs vārtiem; virs rietumu Jūras vārtiem akmenī

iecirsts bijušā Dienvidslāvijas

vadītāja Josipa Broz Tito aforisms: „Sveša mums nevajag, bet savu neatdosim”;

vārtiem pretī atrodas Galvenais pilsētas laukums (Arms Square), nosaukums no Venēcijas perioda, jo tā bija vieta, kur remontēja

un uzglabāja ieročus;

tajā ir Pulksteņtornis, kas ir viens no Kotoras simboliem;

Prinča (hercoga) pils (17.gs.), Napoleona teātris (19.gs.;

pastaigājoties var šķist, ka nokļuvuši viduslaikos, baroka laikmetā

vai tajā laikā, kad jūras piekrastēs valdīja pirāti;

vecpilsētu caurvij šauras ieliņas, kas ved uz laukumiem un baznīcām;

Sv. Tripuna katedrāle, 1166.g., ir romiešu kultūras piemineklis,

kurā glabājas mocekļa Sv.Tripun pīšļi, kurus atgādāja no

Konstantinopoles 9.gs., pilsētas atpazīstamākais simbols;

Sv. Luka baznīca, 13.gs. (ortodoksālā - Austrumu pareizticīgā);

Sv. Annas baznīca, 12.gs. (freskas no 15.gs.);;

Sv. Marijas bznīca, 13.gs. (freskas gleznas, baptistērijs);

vecpilsēta vairākkārt cieta zemestrīcēs, bet tika atjaunota un

modernizēta;

kopš 1979.g. tā ir UNESCO aizsargājama;

pilsētā ir omulīgas kafejnīcas, veikaliņi, ceptuves;

Kotora pazīstama kā visplašākais svaigo produktu tirgus ar

viszemākajām cenām visā Melnkalnes Adrijas jūras piekrastē;

Kotoras kāpnes (Kotor stairs): obligāta apskates vieta jebkuram Melnkalnes viesim; atspoguļo vēsturisko ceļa posmu, kurš agrāk savienoja Kotoras

pilsētu ar karaļu pilsētu Cetiņu;

1350 pakāpieni no Kotoras līdz San Giovanni cietoksnim; pārgājiens var sākties no A un B punktiem;

drošs ceļš;

riska zona;

augsts risks; viegli izejams maršruts

un piemērots iesācējiem; maršruta sākumā

jāuzmanās no akmeņiem; maršruts - 6,4 km;

ilgums - 2 stundas;

ieejas biļete - 3 €;

pilsētas aizsargmūra siena

stiepjas kalnā līdz senajam

Sv.Ivana cietoksnim - 4,5 km;

kāpšana ir pa vecu armijas

ceļu ar ~ 70 pagriezieniem;

var veikt daļu no ceļa, jo arī

no 110 m augstuma vērojamas

pasakainas ainavas;

pusceļā ir pamestā

Dievmātes Veselības baznīca

(Gospe od Zdravlja), 15.gs.,

mēra epidēmijas upuriem;

pēc 1 stundas kāpiena nonāk pie

pamesta Spiljari ciemata, kur

var apskatīt Sv. Jāņa (San Giovanni) kapelu un venēciešu

cietoksni 1200 m augstumā;

pastaiga ir pūļu vērta! labi apavi... jāgaršo citronu un mandeļu kūka;

PERASTA - PERAST

Kotora - Perasta - 12 km = 20 min.;

atrodas Sv.Eliasa (873 m) kalna pakājē,

sadalot līci divās daļās;

romantiska baroka

stila pilsētiņa;

270 iedzīvotāju;

18.gs. bija plaukstoša ostas

pilsēta un kuģubūves centrs

Adrijas jūras piekrastē;

visskaistākās ēkas celtas

17. un 18.gs., kad kapteiņi

cēla villas;

Perastā ir tikai viena galvenā

iela kilometra garumā pie

pašas jūras;

šķiet, ka Venēcija noslīdējusi

Adrijas jūrā;

saglabājušās 16 baznīcas, 17 baroka

stila pilis, 9 aizsardzības torņi;

Sv. Nikola baznīca, 15.-17.gs.,

ar 55 m augstu zvanu torni

ir nozīmīgākais piemineklis;

pilsētiņa ir viena no visgreznākajām

Melnkalnē;

no Perastas paveras

brīnumains skats uz kalnu

ieskauto līci un divām

salām, kas atrodas līča

krastos;

SV.DŽORDŽA SALA - SV.GEORGE

maza, dabiska sala; platums - 45 m,

garums - 90 m, platība - 3200 m²;

sala tika izmantota kā Perastas

iedzīvotāju kapsēta, un tāpēc

salu sauca arī par mirušo salu; salu ieskauj akmens sienas un

augstas cipreses; uz salas atrodas 12.gs. Benediktiešu klosteris ar Sv.Georga jeb

Sv.Jura baznīcu;

ar salu saistās skumja leģenda par nelaimīgu mīlestību, kur nāve vienoja divu mīlētāju sirdis;

1883.g. vietējie iedzīvotāji patrieca franču ekspedīcijas korpusu uz Sv.Georga salu, no kurienes viņi veica apšaudi. Tās laikā sagrāva karavīra mīļotās māju, un viņa gāja bojā. Iemīļoto apglabāja salā,

bet karavīrs palika uz salas un zvanīja baznīcas torņu zvanus tik ilgi, līdz nomira. Viņu apglabāja blakus līgavai;

DIEVMĀTES UZ KLINTS SALA -GOSPA OD ŠKRPJELA

atrodas 500 m attālumā no krasta;

3030 m² maza mākslīgā sala;

Sv.Dievmātes baznīca, 1630.g., veidota baroka stilā;

greznota ar vietējā baroka laika mākslinieka Tripo Kokolja

68 gleznotajām freskām;

kā vēsta leģenda uz klints līcī 1452.g. divi jūrnieki no Perastas - brāļi Mortešiči -atrada Dievmātes svētbildi un tā vienu no brāļiem izdziedināja no slimības; jūrnieki nozvērējās uzcelt Svētās Dievmātes - jūrnieku aizstāves baznīcu;

~ 200 gadus jūrnieki pie klints noslīcināja pirātu kuģus, savu kuģu vrakus un katram garām peldošajam kuģim bija pienākums šeit iemest akmeni; rezultātā vientuļās klints vietā izveidojās saliņa kuģa formā;

uz mākslīgās salas uzcēla ļoti krāšņu katoļu dievnamu; tā iekšpusi rotā jūrnieku dāvātās 2500 zelta un sudraba plāksnītes, uz kurām iegravēti jūras kauju skati, vētras un citi notikumi, no kuriem jūrnieki izglābušies, lūdzot Dievmātes palīdzību;

dievnams darbojas joprojām, notiek laulību ceremonijas; taksometrs - laiva 5,-€; ieeja baznīcā - 3,-€;

Otrā ekskursija: Cetiņe - Bukovica - Njeguši - Mauzolejs - Lipas ala

131 km = braukšana 3 st.30 min.

CETIŅE - CETINJE

Budva – Cetiņe - 32 km = 40 min.; 37 km no galvaspilsētas Podgoricas; valsts prezidenta oficiālās rezidences pilsēta - Zilā pils;

kultūras un mākslas

galvaspilsēta;

vēsturiskā, kādreizējā

karaliskā galvaspilsēta;

izvietojusies nelielā ieplakā

Lovčenas kalna pakājē;

atrodas 700 m vjl;

taisnā līnijā ~ 12 km no jūras;

16 000 iedzīvotāju;

dibināja 1482.gs.;

Zetas kņazistes valdnieks Ivans Crnojevics; bija vieta, kur cīnījās un patvērās iedzīvotāji cīņās pret turkiem;

Cetiņes klosteris, 1701.g.,

turki vairākas reizes nopostīja,

tauta to ik reizi atjaunoja;

divas vērtīgas relikvijas:

1),,Sv.Jāņa Kristītāja roka", ar kuru viņš kristīja Jēzu Kristu

Jordānas upē;

2) ,,Kristus krusta fragments", pie kura Viņu piesita krustā;

šos kristiešu dārgumus Maltas

bruņinieki 1799.g. nodeva Krievijas

imperatoram Pāvilam Romanovam un

120 gadus tie glabājās Gatčinā,

pēc tam Pēterburgas Ziemas pilī, no kurienes tos pārveda un noslēpa

Igaunijā, lai paglābtu no boļševikiem;

tikai 1978.g. svētumi tika atdoti

Cetiņes klosterim;

klosterī glabājas arī 1494.g. nodrukātā

,,Oktoih" - pirmā dienvidslāvu drukātā

grāmata;

Biljarda pils (Biljarda) - bijusī karaļa rezidence līdz 1867.g.;

netālu no Cetiņes klostera;

1883.g. lika uzcelt princis-bīskaps Petars II Petrovič-Ņegoš; nosauca par godu slavenās spēles priekštecei, kuru bija iemīļojuši

dzejnieki, metropolīti, valstsvīri, filozofi;

pirmajā stāvā bija biljarda galds, prinča-bīskapa mīļākā spēle;

tagad - daļa no Melnkalnes Nacionālā muzeja;

Vlaškas baznīca, celta 1450.g.;

kā Sv. Derības Mātes dzimšanas baznīca;

šodienas izskatu ieguva 1864.g.;

baznīcā ir grezna kokgriezuma ikonostāze,

1878.g., centrālais elements;

žogs izgatavots no 1544 ieročiem, kas

atņemti karos pret osmaņiem 19.gs.;

Nikola I pils - bijusī karaļa rezidence līdz

1926.g., tagad - muzejs; karaļa Nikola valdīšanas laikā tika uzceltas daudzas vēstniecības;

Cetiņe bija Melnkalnes pareizticīgās baznīcas rezidence;

pilsēta - muzejs; lieliska 18. un 19.gs. arhitektūra;

BUKOVICA - BUKOVICA

Cetiņe - Bukovica - 13 km = 20 min.;

atrodas 1 km aiz ciema,

blakus vecajam ceļam no

Cetiņes uz Kotoru caur

Ņegusi; 1150 m vjl;

mazs ciems ar Melnkalnes

senāko restorānu -

nekurienes vidū; darbojas kopš 1881.g., bez

pārtraukuma, Miloševiča ģim.; nosaukums Kafana Kod Pera

Na Bukovicu dots par godu

vienam no dibinātājiem ;

krodziņā tiek piedāvāti tipiski

vietējie Ņegusi ēdieni;

jānogaršo kūpinātais šķiņķis ,,pršut", paštaisītais siers ,,Njeguski", desas;

,,Šķiņķis un siers ir tik aromātisks, un maize tik laba, jo īpaši ar vietējo alu vai medus vīnu..."

ēkā var redzēt veco

kūpināšanas krāsni, kurā

prosciutto žāvē četrus mēnešus; ir trīs terases laima un ķiršu

koku ēnā;

220 sēdvietas un zāle iekšā;

ŅEGUSI - NJEGUSI

Buovica - Ņegusi - 8 km = 15 min.; neliels ciematiņš kalnos;

atrodas pie sena ceļa,

kas ved no Kotoras uz Cetiņi; jādodas pa veco

serpentīnveidīgo ceļu;

ciemats pazīstams kā Petroviča dinastijas dzimšanas vieta , kura

valdīja Melnkalnē no 1696.-1918.g.;

Ņegosā ir valdnieka, filozofa un

dzejnieka Njegoš dzimtā māja

(atrodas 42.432271, 18.808675);

2011.g. tautas skaitīšanā

ciematā bija 35 iedzīvotāji;

ciemats vēl ir slavens ar tā kūpināto šķiņķi " Njeguški pršut " (proscuitto) un vietējo sieru " Njeguški sir ";

,,Aromatizētā rakija ir vietējais ugunsdzēsības ūdens..."

LOVČENA KALNS - ŅEGOŠA - NJEGOS MAUZOLEJS

Ņegusi - Lovčena kalns - 14 km = 30 min.;

Lovčena kalns - 1749 m vjl; ceļš ved pa serpentīnu

ar ainaviskiem skatiem;

no stāvvietas pa tuneli līdz

mauzolejam ir 461 pakāpieni;

virsotnē Jezerski - atrodas valdnieka Ņegoša mauzolejs,

kas melnkalniešiem ir nacionālās

neatkarības simbols;

Petar II Petrovič Njegoš

(1813-1851) bija slavenas

Melnkalnes 5.dinastijas

paaudzes pārstāvis;

dzīves laikā uzcēla kapelu;

vēlāk to nomainīja mauzolejs –

I.Meštroviča mākslas darbs (1974);

pasaulē augstākais mauzolejs;

pie ieejas ir divu sieviešu tēli (māte un meita,

7,5 t) nacionālos tērpos, 9 m augstie griesti ir

200 000 apzeltītu flīžu mozaīka (18 kg zelts),

melna granīta Ņegoša skulptūra ar ērgli (28 t)

un sarkofāgs;

no skatu laukuma 1600 m vjl

var redzēt ainavu ,,akmens jūra" -

Kotoras līci, Skadaras ezeru,

gandrīz visu Melnkalnes teritoriju

un Albānijas kalnu grēdas;

30 km no piekrastes; ieeja - 5,-€;

LIPAS ALA- LIPA CAVE

Lovčena - Dobrsko Selo - 32 km = 1 st.5 min.;

~ 5 km attālumā no Cetiņes;

33 km - no Budvas;

pirmā un vienīgā tūristiem

atvērtā karsta ala valstī;

Lipas alas skaistums tiek

pieminēts jau 9.gs;

,,Šo alu pirmo reizi atklāja suns, kas iekrita alā pa caurumu. un izkļūt suns varēja pa citu caurumu, un vietējie iedzīvotāji sāka pētīt alu";

Lipa Dobrska ciematā kāpj vilcienā un brauc līdz ieejai alā;

pie ieejas alā sagaida gids, kas pavada ekskursijā pa alu;

pa garu tuneli nolaižas pazemē;

gaisa temperatūra visa gada garumā saglabājas 10 - 12ºC;

tur plešas ezeriņi, strauti un avoti;

stalaktīti, stalagmīti un stalagnāti kopā ar apgaismojums piešķir alai

krāsu, spilgtumu un spožumu;

Lipskas alas tunelis ir 400 m garš;

pazemes zāļu un koridoru garums sasniedz ~2,5 km;

vilciens nogādā atpakaļ uz stāvvietu pie restorāna;

tūristiem ala atvērta tikai kopš 2015.g.;

sākums: 10:00, 11:30, 13:00, 14:30, 16:00 katru dienu;

ieejas biļete - 10,90 €;

Trešā ekskursija: Ostrogas klosteris -Podgorica -Petrovaca -Sveti Stefan

214 km = braukšana 4 st.15 min.

OSTROGAS KLOSTERIS - OSTROG MONASTERY

Budva - Ostroga - 100 km = 1 st.50 min.;

50 km no Podgorocas;

atrodas Melnkalnes

centrālajā daļā;

izvietots pie vertikālas

sienas Ostrorskas Gredas klintī 900 m augstumā ;

virs Belopavličes ielejas;

tas ir trešais

visapmeklētākais

kristiešu galamērķis

pasaulē;

Balkānu pareizticīgās

baznīcas lepnums;

Melnkalnes garīgais

centrs, svētceļnieku vispopulārākais mērķis; klostera nozīmīgumu var salīdzināt ar Meteoriem Grieķijā;

ceļš ir stāvs, tāpēc var uzbraukt speciāli mikroautobusi, bet ne busi no apakšējā klostera līdz augšējam ir kāpnes;

no augšējās stāvvietas līdz klosterim jākāpj 10 min. pa kāpnēm; ar auto var uzbraukt līdz pašam klosterim, pusceļā neapjukt; ieejas biļete - 4-11,-€;

klosteri 17.gs. nodibināja metropolīts Vasilije (Basil); pēc nāves viņš tika iecelts svēto kārtā un apglabāts baznīcā, kura

iebūvēta alā augstu kalnos; Vasilije veiktie darbi tika

novērtēti kā brīnumaini; izejot cauri majestātiskiem

vārtiem, nokļūst pagalmā ar

svētceļniekiem; to apmeklē visu nāciju un

reliģiju cilvēki; gregoriāņu dziedājumi;

klosteris sastāv no divām daļām -

augšējā baznīca (17.gs.) veltīta Svētajam

Krustam; iespaidīgākā daļa ir Gornij Ostrog; nedaudz zemāk - apakšējā baznīca

(18.gs.) - veltīta Jaunavai Marijai;

Ostrogas klosteris piesaista cilvēkus ar

īpašo garīgo spēku un unikālo gaisotni; klosteris ir tik spēcīga svētvieta, ka

šeit tiek dziedināti pat neglābjami slimie;

veikaliņā katram,

kas nopērk sveces, kā dāvanu

pasniedz svaidītās eļļas un svētā

ūdens pudelītes; to pielejot parastam ūdenim, tas pārvērš dzīvā ūdenī ar tīra

avota ūdens garšu;

tieši no klints klosterī tek svētavots;

leģenda vēstī, ka Sv.Vasīlijs piesitis klintij ar roku, un sācis tecēt svētais ūdens; netālu atrodas laukumiņš, kur 1000 m augstumā aug vecs vīnogulājs; tas izauga tieši uz klints, kad Sv.Vasīlijs nomira, vairāk kā pirms 300 gadiem, tas aug un dod augļus augstkalnu apstākļos, kādos vīnogulāji vispār nevar augt; uzskata, ka arī šim vīnogulājam piemīt brīnumdarītāja spēks un pie tā brauc ar neauglību sirgstošas sievietes;

Sv.Vasilija svētnīca;

Vedenskas baznīcā glabājas šķirsts ar Sv. Vasīlija svētajiem

pīšļiem, 1732.g. lūgšanu grāmata;

12.maijs ir Sv.Ostrogas Vasīlija diena; svin līdzīgi kā Ziemassvētkus un Lieldienas;

PODGORICA - PODGORICA

Ostroga – Podgorica – 43 km = 1 st.;

atrodas Melnkalnes dienviddaļā

Zetas līdzenuma ziemeļu malā;

Melnkalnes oficiālā galvaspilsēta

kopš 2006.g.;

konstitūcija nosaka, ka Melnkalnes

vēsturiskā galvaspilsēta ir Cetiņe,

bet administratīvā galvaspilsēta

ir Podgorica, kurā atrodas valsts

parlaments un valdība;

ekonomiskais un kultūras centrs;

160 000 iedzīv.;

5.gs. ieradās slāvi, nodibināja

apmetni, kuru viduslaikos sauca

par Ribnicu; tā celta starp piecām upēm -

Zeta, Moraca, Ribnica, Cijevna un Sitnica;

Ribnica kļuva par agrīnās slāvu

valsts Dukļas centru un serbu

valdnieku Nemanjiču dinastijas

rašanās vietu;

1326.g. pirmoreiz minēts Podgoricas nosaukums;

1474.g. pilsētu ieņēma osmaņi un līdz 1878.g. tā atradās

Osmaņu impērijas sastāvā; II Pasaules kara laikā tā tika bombardēta vairāk nekā 70 reizes

un tika gandrīz pilnīgi nopostīta;

1946.g. Podgorica ar nosaukumu Titograda (nosaukta

Dienvidslāvijas vadītāja Josipa Broza Tito vārdā) kļuva par

Melnkalnes republikas galvaspilsētu;

šodien redzamā pilsēta ir jauna, ar modernām ēkām, parkiem;

pilsētas arhitektūrā raksturīgs dažādu stilu sajaukums;

vēsturiskās ēkas no Osmaņu impērijas laika - mošejas,

Ribnicas cietoksnis (15.gs.); Pulksteņtornis (17.gs.) - 19 m augsts;

Kristus augšāmcelšanās katedrāle (Hram Hristovog Vaskrsenja); celta no 1993.-2013.g.; augstums 41,5 m;

gleznojumi, mozaīkas, gobelēni ...

atrodas jaunajā pilsētā;

tradicionālais ēdiens - Pod Volat (Trg Vojvode Becir Bega Osmanagic);

PETROVACA - PETROVAC NA MORU

Podgorica - Petrovaca - 53 km = 1 st.; kūrorts Adrijas jūras krastā;

1400 iedzīvotāju;

neliela omulīga pilsēta, kurā vēl romieši būvēja sev villas atpūtai;

3.gs. mozaīkas ir kultūras un vēstures piemineklis;

iespaidīgākā pilsētas ēka ir uz klints uzbūvētais venēciešu laika

Kastelo cietoksnis - forts, 16.gs.;

nelielais cietokšņa fragments atrodas pludmales vienā galā;

tas 600 m garo pludmali atdala no Adrijas jūras;

ļoti gara promenāde ar suvenīru veikaliņiem un krodziņiem;

piekrasti ieskauj cipreses un krāsainie oleandri;

ar kanoe laivu var apskatīt divas nelielas klinšainas salas -

Katic un Sveta Nedjelja un nodarboties ar niršanu;

SVETI STEFANA – SVETI STEFAN

Petrovaca – Sveti Stefnana –

9 km – 15 min.; nelielā sala Kotoras līcī;

atrodas starp Budvas un

Petrovacas kūrortiem;

~ 500 m attālumā no Adrijas

jūras piekrastes;

ainava redzama Melnkalnes atklātnēs un katalogos;

pilsētiņu izveidoja zvejnieki un amatnieki;

15.gs. salu izmantoja aizsardzībai, bet turki to pakļāva sev; 1960.g. Sveti Stefan tika pārvērsta par pilsētu - viesnīcu, jo

gleznotāji Lubarda un Milunovic, šeit saskatīja potenciālu tūrismam;

ēkas uzceltas ar terakotas jumtiem senajā stilā;

saglabājušies lielgabalu caurumi un lielgabali;

kļuvis par greznu un modernu kūrortu, kur atpūšas kino un mākslas

personības (Sofija Lorēna, Silvestrs Stalone, Klaudija Šīfere ... ); salu apciemot iespējams vai nu nakšņojot viesnīcā, vai rezervējot

galdiņu restorānā (pica - no 14 € par personu, otrais - no 22 €);

salu ar kontinentu savieno smilšu mols, kas piekrasti sadala divās

smilšu pludmalēs, kam raksturīga īpatnēja sarkanīga nokrāsa;

ūdens tirkīzilizaļā krāsā;

šādas, šķietami pie kontinenta piesietas salas sauc par

,,tombolo" un ir ļoti retas; krastā lejup pa

nogāzi uzcelts

zvejnieku

ciemats;

skaisti ir

mijkrēslī;

Budva - 9 km;

SKADARAS jeb ŠKODRAS EZERS –

SKADARSKO JEZERO

o Skadaras ezers - lielākais

ezers Balkānu pussalā;

o divas trešdaļas no ezera

atrodas Melnkalnē;

o viena trešdaļa - Albānijā;

o nosaukts Albānijas pilsētas

Škodras vārdā; o 20 km no Adrijas jūras krasta;

o ezera platība, atkarībā no gadalaika, sasniedz 370-550 km²;

o platums - 14 km;

o lielākais garums - 44 km;

o vidējais dziļums ir ap 10 m, bet vietām sasniedz 44 m;

o dziļās vietas ezerā sauc par ,,Oka"; o ezera forma atgādina delfīnu;

o ezera DR krastos kalni paceļas 1600 m augstumā;

o slavens ar savu īpašo skaistumu;

o pārpilns ar floras un faunas bagātību;

o ezers kļuvis par lielāko purva putnu mājvietu Eiropā;

o tur mīt vairāk nekā 260 putnu sugu, ieskaitot arī ceturto daļu

no visas pasaules mazo kormorānu (jūras kraukļu) populācijas;

o Nacionālā parka lepnums - sprogainais Dalmācijas pelikāns;

o ūdenī mīt 50 zivju sugu, īpaši daudz karpu, zušu un jugliņu;

o ezera apkārtnē sastopami dažādi dzīvnieki;

o ezeru rotā ,,goricas" - nelielas saliņas, ko rotā skaisti lauru

un efeju koki;

o ~ 400 km² lielajā ezera teritorijā un apkārtnē 1983.g. radās

Nacionālais parks;

o no Virpazar ciemata var

izbraukt pa ezeru ar laivu;

o brauciens ar kuģīti pa ezeru - 10,- €, pusdienas - 16,-€;

o zivju pikniks ezera krastā Pješacc;

o vietējo vīnu veikals

atrodas pie klints un

tur var iegādāties vislabākās

kvalitātes melnkalniešu vīnus;

o ir ierīkotas ~10 pārgājienu takas, pa kurām var nonākt līdz

vēsturiskajiem ciematiem, alām, ūdenskritumiem, dabīgiem

baseiniem un viensētām, medus saimniecībām;

o atrodas UNESCO Pasaules kultūras mantojums sarakstā;

o Virpazar – Budva - 42 km = 50 min.;

Ceturtā ekskursija: MORAČAS UPES KANJONS UN KLOSTERIS - TARAS UPES KANJONS – MELNAIS EZERS

Budva – Moračas klosteris –

53 km = 1 st.10.min.; jāizbrauc agri, jo jāšķērso visa

valsts līdz pašiem ziemeļiem;

Moračas kanjons - viens no

skaistākajiem kanjoniem Eiropā;

kanjons sasniedz 1000 m dziļumu;

Moračas upe tek no ziemeļiem un

ietek Skadaras ezerā;

upes platums kanjonā - 20 m,

Zetas ielejā - 250 m;

labajā krastā izvietojies

Moračas klosteris; dibināts 1252.g.;

16.gs. freskas;

ieejas biļete 3,-€; var nobaudīt uz vietas

darīto melnkalniešu

nacionālo dzērienu - rakiju;

Morača – Taras tilts – 91 km = 1 st.40 min.; Durmitor kalns 1952.g. tika pasludināts par Nacionālo parku;

atrodas valsts ziemeļos;

saglabājusies viena no pēdējām

Eiropā - melnās priedes (Crna poda) audze ar neparasti

augstiem - pat 50 m un ap 400

gadus veciem kokiem;

Dināru un Durmitoru kalni,

kas sastāv no kaļķakmens,

izveidojuši skaistas krāsas,

formas, un kanjonus;

vislieliskākais ir Taras upes

kanjons, kas izslavēts ar savu

krāšņumu;

82 km garo kanjonu izveidoja

erozija un ir otrs lielākais

pasaulē aiz Lielā kanjona

(Kolorādo) ASV;

Taras upe - Eiropas dārgums, viena no tīrakajām upēm, dzidra un

mežonīga, ar tirkizzilu ūdeni, ko dēvē - ,,Eiropas asaras”; milzīgais ūdens apjoms veidojas no sniega un ledus;

Taras (Durdeviča) tilts ir viens no Melnkalnes simboliem;

augstums - 172 m;

garums - 365 m;

veido 5 milzīgas arkas,

lielākās platums - 116 m;

būvēts 1937.-1940.g.;

pabeigšanas brīdī bija lielākais

betona arkveida tilts Eiropā;

Otrā Pasaules kara laikā

tilts tika sagrauts un no jauna

atjaunots 1946.g.;

pārvietojas automašīnas

un gājēji;

tiek organizēta gumijlēkšana -

pāri kanjonam, paralēli tiltam,

ir novilkta trose, tūristus

iesēdina speciālā trosēs

piestiprinātā sēdeklī un

palaiž pāri bezdibenim;

var baudīt raftingu -

16 km garu braucienu ar laivu

pa upi kopā ar instruktoru;

no maza ciemata ar džipiem

aizved līdz upei;

2 stundu brauciens, ekipējuma

īre, laiva, pavadoņi, aizvešana,

atvešana un pusdienas izmaksā

~ 45,- €;

Durmitor nacionālais parks un Taras upes kanjons ir UNESCO

Pasaules dabas mantojuma sarakstā;

Durmitora kalnos atrodas 18 ezeri, no kuriem Melnais ezers ir

visainaviskākais;

Taras tilts – Melnais ezers – 25 km = 30 min.;

Melnais ezers (Crno Jezero) – atrodas Durmitora kalnos,

1416 m vjl;

lielākais augstkalnu ezers

Melnkalnē;

ledāja veidots ezers;

platība - 0,515 km² (52 ha);

to veido divi savienoti ezeri –

Lielais ezers ( Veliko jezero )

un Mazais ezers ( Malo jezero), kuri tautā tiek dēvēti

par kalnu acīm;

ezerus savieno šaurums, kas

vasarā izžūst, izveidojot divas

atsevišķas ūdenstilpes;

dziļums –

Mazajam ezeram – 49 m,

Lielajam – 24,5 m;

garums – 1,12 km;

otrs populārākais ezers

Melnkalnē;

Durmitora parka nodeva, Crno Jezero – 3,-€;

atrodas 3 km attālumā no

pilsētas Žabljak; tā ir Balkānos augstākā

pilsēta, 1450 m vjl;

ziemas tūrisma centrs;

tradicionālas pusdienas

krodziņā - Old Volf;

Piektā ekskursija:

UZ MELNKALNES DIENVIDIEM UN ALBĀNIJU

BAR - BAR

Budva - Bar - 39 km = 50 min.; 17000 iedzīvotāju;

ostas un kūrorta pilsēta;

moderna pilsēta, kas paplašinās;

vecpilsētā - Haj Nehaj cietoksnis ar elementiem no 15.gs. cietokšņa;

iespaidīgi mūri un akmens ēkas;

atjaunošanas darbi uzsākti 1985.g.;

sens olīvkoks (Stara Maslina) - vairāk kā 2000 gadu

vecs un domājams, ka tas ir

vecākais olīvkoku pasaulē;

ir vēl 100 000 olīvkoku,

kas pārsniedz 1000 gadus;

jūtams musulmaniskās

Albānijas tuvums -

dziedājumi no mošejām,

kafejnīcu iekārtojums,

musulmaņu atpūtnieki;

autostāvvieta - 2,-€, ieejas maksa vecpilsētā - 2,- €;

ULCIŅA - ULCINJ

Bar - Ulciņa - 27 km = 30 min.; vistālāk uz dienvidiem atrodošā Melnkalnes pilsēta; Lielā Pludmale - garākā pie Adrijas jūras; 10 000 iedzīvotāju; senā nocietinātā

pilsēta bija slavena

ar pirātiem; tā bija pirātu un

vergu tirgotāju

atbalsta punkts

Adrijas jūrā; melnādaino vergu pēcnācēji vēl tagad dzīvo šajā apvidū;

... pēc vēsturnieku domām, pilsētas cietumā bija ieslodzīts slavenais

rakstnieks Migels de Servantes, un atrodoties apcietinājumā, uzrakstīja lielāko daļu no šedevra ,,Dons Kihots"; vietējie apgalvo, ka Dona Kihota mīļotās Dulcinejas vārds radies tieši pateicoties pilsētas nosaukumam, kā to dēvēja venēcieši - Dulsinjo ...

vecpilsēta ir rekonstruēta;

ir daudz austrumniecisko simbolu un

atmosfēra: mošejas ar minaretiem,

trokšņains tirgus, kebabu pārdevēji,

skaļums, burzma, haoss; albāņi - 61 %, melnkalnieši - 17%; musulmaņi - 68%, pareizticīgie - 23%; Ulciņa ir Albānijas kopienas centrs

Melnkalnē;

pilsēta, kuru ir vērts apmeklēt;

30 km attālumā no Albānijas robežas;

ALBĀNIJAS REPUBLIKA

A. ir valsts dienvidaustrumu Eiropā; Melnkalnes kaimiņvalsts; dabīga robeža starp Melnkalni un Albāniju ir Bojanas upe;

A. - R apskalo

apskalo Adrijas jūra,

bet DR Jonijas jūra;

A. - robežojas

ar Melnkalni Z,

ar Kosovu ZR,

ar Maķedoniju A

un ar Grieķiju D;

A. - platība ir 28 748 km² un A. - 70% teritorijas aizņem kalnaini apvidi, kas ir nelīdzeni un

grūti sasniedzami; dominē kontinentālais klimats; A. - 3,02 miljoni iedzīvotāju (139. lielākā valsts pasaulē); A. - galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Tirāna;

A. - par spīti smagajai vēsturei un diktatūru dēļ, valsts kopš

1990.g. ir demokrātiska; parlamentāra republika;

A. - 50 gadus bija izolēta no parējās pasaules, tagad sāk atvērties

pasaulei; A. - kopš 2009.g. ir NATO dalībvalsts un no 2014.g. Eiropas

Savienības kandidātvalsts;

A. - ciematos saglabājušās patriarhālās dzīves tradīcijas;

raksturīga arhitektūra un kultūra;

ŠKODRA – SHKODER

Ulciņa – Škodra – 43 km = 1 st.; atrodas Skadaras ezera krastā;

135 000 iedzīvotāju;

pilsēta ir albāņu katoļu

arhibīskapijas centrs un

svarīgs islāma izglītības centrs;

sens tirdzniecības centrs;

pilsētu nodibināja Romas

imperators Konstantīns Lielais;

kādreiz sauca par Rozafu;

Rozafas cietoksnis uzbūvēts

trīs upju ielokā; 2500 gadi;

saglabājušās varenās sienas ar

neieņemamiem bastioniem un

dažas celtnes iekšpusē;

Leģenda vēsta, ka cietoksni cēla trīs brāļi. Bet viss, kas dienā tika uzcelts, naktī sabruka. Tad pie brāļiem atnāca kāds viedais vīrs un teica: “jums neuzcelt šo cietoksni, ja neziedosiet jaunu meiteni”. Brāļi nolēma ziedot vienu no savām sievām. Par upurējamo kļūs tā sieva, kura pirmā atnesīs pusdienas. Kad pienāca pusdienlaiks, ēdienu atnesa jaunākā brāļa sieva Rozafa. Viņa piekrita ziedot sevi, bet ar vienu noteikumu – lai tiktu iemūrētā tā, ka ar vienu krūti varētu barot savu mazo bērniņu. Tā arī notika. Cietoksnis nes Rozafas Rozafas vārdu, bet no cietokšņa sienas it kā joprojām tekot piens…

Sv.Stefana katoļu katedrāle (1867);

lielākā katedrāle Balkānos; augstums 24 m, garums 74 m, pl. 50 m vairakkārt cietusi – ugunsgrēkā, zemestrīcē, bombardēšanā; katedrāle tika slēgta 1967.g.; atjaunota 1990.g,; pārveidota par Sporta pili; 1973.g. notika komunistu kongress;

Ebu Beker mošeja (pa kreisi) –galvenā mošeja Škodrā un Albānijā,

1995.g., augstums 24 m, minareti – 41 m;

Ethe Beja mošeja (pa labi) - 18.gs., Tirānā; komunisma režīma

laikā bija slēgta, atvēra 1991.g.; jāgaršo slavenais Albānijas konjaks

,,Skenderbeu" (1967);

TIRĀNA - TIRANA

Škodra - Tirāna - 100 km = 1 st. 50 min.; Albānijas lielākā pilsēta centrālajā daļā pie Išmas upes; par valsts galvaspilsētu kļuva 1920.g.; iedzīvotāji 400 000 - 1 000 000 (ar bēgļiem); pilsētu nodibināja 1614.g. osmaņu ģenerālis; 1920.g. Ļušņas kongress izvēlējās Tirānu par galvaspilsētu; kopš 1925.g. Tirāna kļuva par sufistu bektašu ordeņa (mistisks

islāma ticības virziens) centru; 20. gs. 80.g. beigās Tirānā notika vardarbīgas demonstrācijas,

kas noveda pie komunistu varas gāšanas;

Skanderbeg laukums

(albāņu valstsvīrs, karavadonis,

nacionālais vadonis 15.gs.);

Kristus Augšāmcelšanās

katedrāle,(2012), trešā lielākā

pareizticīgo baznīca Eiropā;

pazemes bunkurs-

mākslas muzejs, (2015); valstī atklāti komunisma laika

173371 slepeni pazemes bunkuri;

KRUJA - KRUJE

Tirāna - Kruja - 30 km = 50 min.; nedaudz austrumniecisks ciemats;

Kruje pils atrodas Kruje

augstākajā kalnā un ir galvenais

orientieris;

Osmaņu karaspēks uzbruka trīs

reizes, 1450., 1466. un 1467.g.,

bet to neieņēma;

tas bija neieņemams cietoksnis, kas palīdzēja Džordžam Kastrioti Skanderbegam aizstāvēt Albāniju no Osmaņu okupācijas vairāk

nekā divus gadu desmitus;

pilī atrodas Nacionālais muzejs "George Castrioti Skanderbeg", kas pazīstams arī kā

Skanderbega muzejs vai

Krujas muzejs;

muzejs atklāts 1982.g.;

tas veidots kā memoriāls

albāņu nacionālajam varonim

Skanderbegam;

Skanderbega muzejs ar Fatih Sultan Mehmet mošeju priekšā;

vecais tirgus, kur var

iegādāties autentikus

amtnieku darbus, suvenīrus

un senlietas;

Albānijas naudas vienība ir Albānijas leks (ALL); no 1926.g.; Leka nosaukums ir dots par godu Aleksandram Lielajam,

kura vārds tiek saīsināts ar vārdu Leks;

banknotes: 100, 200, 500, 1000 un 5000 leku vērtībā;

un monētas: 1, 5, 10, 20 un 50 leku vērtībā;

1 ALL =

0,008 EUR;

0,5 l alus =

~ 162 ALL;

0,5 l ūdens =

~ 100 ALL;

1/100 ALL -

kindarka;

IEPIRKŠANĀS un DĀVANAS no MELNKALNES

pārtikas veikali un patēriņa preču veikali tiek atvērti plkst. 6.00

(pārējie 9.00), bet tiek slēgti plkst. 21.00 (daži - 24.00);

pārtiku vislabāk iegādāties

supermārketos Mega Market un Idea - tur ir labas cenas, akcijas, un tur

iepērkas vietējie;

augļus un dārzeņus var iegādāties

tirdziņos, bet lielveikalos cenas ir par

30-50% zemākas;

sīkās tirdzniecības vietās gaida, ka pircējs atstās izdoto sīknaudu;

labākais ciema kukulis no Melnkalnes ir vietējais ēdiens: pršut - kūpināts šķiņķis, vakuumā var glabāt 3 gadus;

cena: kg ~ 9-11,-€, veikalā iepakojums ~ 4,-€;

siers - Njeguški, atgādina brinzu, bet nav tik sālīts, kg ~ 3-8,-€;

kaijmak - skābpiena produkts, skābā un saldā krējuma, un

biezpiena sajaukums, lieto kā piedevu pie gaļas ēdieniem, 3-5,-€;

olīveļļa - Barskoe, cenas: ~ 2-10,-€, olīvas;

vietējie dzērieni: vīni - Vranac (sarkanvīns) un Krstac (baltvīns), Medun (saldais),

pudeles cenas: ~ 2-8-11-30,- €; rakijas (40-60%) - vietējo degvīns no ārstniecības augiem,

augļiem un riekstiem, 1 l cenas: ~ 7-30-50,-€;

vinjaks - tā saucas konjaks - Rubinov Vinjak (serbu ražojums);

uzlējumi - vērmeļu Palinovacha, zāļu

Travaritsa un riekstu - Orehovacha;

vietējo amatnieku izstrādājumi: nacionālā galvassega - kapa (vīriešu, sieviešu) - apaļš vāciņš ar

melnu malu - sēras, sarkanu augšu - asinis, zelta izšuvumi, ~10,-€

keramikas izstrādājumi - vecā pāra figūriņas, trauki;

reliģiskie suvenīri - aproce - Brojanica - rožukronis, ar 33 mezgliem, cena: ~ 2,-€;

vietējais juvelieru ražotājs "Morchich" gatavo skaistas rotas ar itāļu dārgakmeņiem par

pieņemamām cenām;

trikotāžas apģērbi no Serbijas - kvalitāte, moderns dizains;

preces no Itālijas, prāmis savieno Bari (Itālijā) ar Bar (M); krēmi, ziepes no olīveļļas, lavandas u.c. zālītēm;

mazie suvenīri - magnēti, glāzītes, šķīvīši, krūzes, kartiņas ...

Melnkalnes ļaudīm ir

savi dzīves baušļi,

kurus viņi paši ievēro,

bet tūristi tos uztver ar

smaidu...

¿ Cilvēks piedzimst noguris un dzīvo tādēļ, lai atpūstos!

¿ Mīli savu gultu, kā pats sevi!

¿ Dienā atpūties, lai naktī varētu gulēt!

¿ Nestrādā - darbs ir bīstams dzīvībai!

¿ Ja redzi kādu, kurš atpūšas, palīdzi viņam!

¿ Strādā mazāk, nekā vari, un ja vispār kaut ko vari, lai kāds cits ar to nodarbojas!

¿ Ja tev negaidīti rodas vēlēšanās strādāt, tad momentā apsēdies, mazliet nomierinies un varbūt - vēlēšanās pagaisīs!

¿ Ja ieraugi ēdājus un dzērājus - piebiedrojies, bet ja ieraugi strādājošus, tūlīt ej prom, viņus nedrīkst traucēt!

¿ Mazliet pastrādā, mazliet atpūties un tad vēl atpūties un tad vēl mazliet vari

pastrādāt - ja gribi!

Vai nesajuti jau sevi kā

īstu melnkalnieti ?

Melnkalne neatstāj

nevienu vienaldzīgu !

Mācību metodiskais materiāls ,,Melnkalne un Albānija-

Dienvideiropas valstis” noderēs apgūstot 8.klases

ģeogrāfijas kursu ,,Āzijas un Eiropas ģeogrāfija”.

Materiāls palīdzēs izprast Eiropas reģiona –

Dienvideiropa – valstu ģeogrāfiju.

Mācību metodiskā materiāla mērķis ir pilnveidot

skolēnu izpratni par Melnkalnes un Albānijas:

ģeogrāfisko stāvokli,

reljefu, vēsturi,

klimata veidotājfaktoriem,

iekšzemes ūdeņiem,

dabas ainavu raksturojumu,

nacionāliem simboliem un nacionālo virtuvi,

par vietām, kas jāredz.

Skolēni iegūs papildinformāciju par Melnkalnes un

Albānijas interesantākajiem un savdabīgākajiem

kultūrvēsturiskajiem un dabas objektiem, izprotot to

nozīmi tūrisma attīstībā.

Izmantotā literatūra

1. Ancāne I. Dabas ģeogrāfija. Skaidrojošā vārdnīca. Rīga:

Zvaigzne ABC, 2000.

2. Buile N. Āzijas un Eiropas ģeogrāfija 8.klasei. Skolotāja

rokasgrāmata. Zvaigzne ABC, 2012.

3. Kas? Kur? Kad? Enciklopēdiskā vārdnīca skolēniem.

Zvaigzne ABC, 2007.

4. Valsts izglītības satura centra mācību metodiskie

materiāli www.visc.gov.lv

5. http://google.lv – raksti, attēli, fotogrāfijas, kartes.