48

Maijā leģendārā Nepieradinātās modes asambleja svinēs 20 gadu jubileju. Pēc «L’Officiel Latvija» lūguma tās dibinātājs Bruno Birmanis pāršķirstīja savu vērtīgo arhī-vu un atsauca atmiņā spilgtākos asamblejas brīžus. Teksts Jūlija Rumjanceva, foto no Bruno Birmaņa arhīva

nepieradinātā Daudziem bijušās padomijas dizaineriem festivāls Rīgā ar lepno nosaukumu «Nepieradinātās modes asambleja» savu-laik ne tikai kļuva par startu spožai debijai, bet arī kalpoja kā caurlaide «pieaugušo» dzīvē. Tolaik mākslinieki mode-lētāji ļāvās radošajām izpausmēm uz pilnu klapi, neapgrū-tinot sevi ar domām par modes komerciālo pusi. Kas tik vien 90. gados manīts asamblejā: Vladimirs Buhiņņiks un Andrejs Šarovs, Endrū Logans un Zandra Roudsa, Valen-tīns Judaškins un Jozs Statkevičs, Andrejs Barteņevs un Maša Cigala, kā arī virkne pašmāju zvaigžņu.

Bruno Birmanis (no laBās) ar Endrjū loganu. Vidū – spilgts Britu EkscEntrisma pārstāVis BurnEls pEnals.

49

Homo sovieticus svētkiNepieradinātās modes asamblejas oficiālā dzimšanas die-na ir 1990. gada 21. maijs. «Tik tikko bija pasludināta neatkarība, taču pases vēl arvien bija padomju,» stāsta Bruno. «Visi mēs tolaik bijām homo sovieticus. Taču es vē-lējos parādīt, ka ideoloģiskais presings, starp kura dzir-nakmeņiem mēs tik ilgu laiku bijām, nav salauzis gribu radīt. Tieši otrādi, tas pastiprināja radošo fantāziju. Mūsu acu priekšā dzima māksla. Vienā katlā vārījās avangar-da muzikanti, mākslinieki, modelētāji... tur arī es ar Uģi Rūķīti un mūsu «Modes teātri». Tieši no tā dzīlēm dzima asambleja. Šis modes festivāls izrādījās interesants un sav-dabīgs ne tikai tāpēc, ka nekas līdzīgs pirms tam PSRS te-ritorijā nebija noticis. Tas kļuva par svaiga gaisa dvesmu arī Rietumiem. Toreiz mēs vēl īsti neapjautām, kāpēc tā. Taču tagad saprotam gan: tāpēc, ka tur (Rietumos) pār visu valda nauda! Un šī ideoloģija ir daudz stiprāka par PSKP kursu!»

Bruno stāsta, ka viņam līdz pat šim laikam tā īsti neti-cas, ka viņi spējuši to visu realizēt. Jo bija taču tik daudz grūtību... Ko maksājusi britu televīzijas kanāla BBC ko-mandas ierašanās! Šo jautājumu atrisināt Bruno palīdzējis arī kāds VDK darbinieks, kas tagad nodarbojas ar naftas biznesu. «Izlūki – normāli veči!» tādu optimistisku mācību Bruno guvis no šīs pieredzes. Bez siRpJa un āmuRaPēc PSRS sabrukuma visā pasaulē topā bija padomju sim-bolika: cepures ar zvaigznēm un sarkani krekli ar tekstiem kirilicā tika izķerti gluži kā tikko cepti pīrādziņi. Taču asamblejā tā visa gandrīz vai nebija. «Lietuviešu modelē-tājs Seržs Gandžumens pie mums demonstrēja tērpus no konservu bundžām. Pavisam jauniņā Maša Cigala saņēma Grand prix no Pako Rabanes rokām par savu pirmo ko-lekciju «Būsim kā saule», kas bija veidota no pārkausētām

skaņuplatēm – lietā tika laista viņas mammas fonotēka.» Rietumu viesi ar apbrīnu lūkojās uz mūsu mākslinieku fantāzijas trakulībām. Hamburgas universitātes profesore Aleksandra Albranda atzinās, ka šajās četrās dienās, ku-ras viņa pavadīja asamblejā, viņas dzīve ir pilnībā mainī-jusies un ka viņa beidzot sapratusi tērpa radīšanas būtību. Asamblejā valdīja īpaša brīvības un atbrīvotības gaisotne. «Mani vienmēr ir nomācis direktoru un menedžeru diktāts modē. Viņiem nebija varas pār mūsu nepieradināto modi,» stāsta Bruno.

Galvenais – Gaisotne!«Bet asamblejas ideja man radās absolūti spontāni. Mēs ar Tallinas modes dienu organizētājiem visu nakti dzērām un nospriedām, ka ir pienācis laiks rīkoties. Taču bija svarīgi, lai aiz tā visa būtu kaut kāda ideja, jo underground agri vai vēlu ir jānonāk jaunā attīstības stadijā. Un mums radās doma. Asamblejai ir jāiepazīstina Rietumu un Austrumu mode, tai jākļūst par tikšanās vietu un atskaites punktu. Bija tika daudz kolekciju, ka tagad no tā visa izcelt kādu vienu nav iespējams. Tādos pasākumos galvenais jau nav pats oriģinālākais tērps vai atmiņā iespiedusies kolekcija, bet gan gaisotne, jo tieši tā sniedz māksliniekiem lādiņu. Nepieradinātās modes asamblejas turpinājumu jo dau-dzi gaida līdz pat šim laikam, kaut pēdējā notika pirms 11 gadiem. Taču tā ir kļuvusi par leģendu, un es nevēlos

50

andrEja BartEņEVa kolEkcija „Botāniskais BalEts”

andrEjs troickis ar siEVu sVEtlanu kuņicinu asamBlEjā.

51

to sabojāt. Man ir doma šāgada jūnijā par godu asamblejas 20 gadu jubilejai sarīkot saviesīgu vakaru lietišķās māk-slas vidusskolas telpās, lai varētu atnākt gan jaunatne, gan veterāni. Esmu pārliecināts, ka cilvēki skatīsies modes skašu ierakstus un raudās!»

no GlamūRa kļūst nelaBi«Es skumstu pēc modes. Tomēr man nepatīk pašreizējais glamūrīgais tusiņš, man no tā uzmetas zosāda. Varu aiziet uz kādu pasākumu, tur piedzerties un pateikt visu, ko par to domāju, taču neviens, pat pats neķītrākais izdevums to nepublicēs. Pēdējā laikā Latvijā parādījies daudz jaunu talantīgu māks-linieku. Pirms vairākiem gadiem es teicu, ka Mareunrol’s ir vienkārši jānēsā uz rokām. Taču latviešiem tas pieleca tikai tad, kad šie jaunie censoņi sāka saņemt balvas starp-tautiskos festivālos. Tā ir mazas nācijas slimība – nespēja uzteikt savējos. Kaut tādu nav mazums: starptautiskajā tirgū ir izlauzušās Natālija Jansone, Baiba Ripa... Man šķiet, ka šodien atkal jānotiek tādam pagriezienam – ir jāveidojas mākslinieku produkcijas patērētajiem, ne tikai jūsmīgiem un pateicīgiem skatītājiem.»

Šeit BiJa makvīns «Nesen es kaut ko meklēju savā arhīvā un pavisam nejau-ši uzdūros ārzemju studentu dalībnieku sarakstam, kas 1992. gadā bija ieradušies uz asambleju. Tajā bija arī Alek-sandrs Makvīns, toreiz bija vēl St. Martins students. Viņi pārsteidza ar spilgtu skati, diemžēl modeļu autori neiznāca paklanīties publikai, tāpēc man nav saglabājusies neviena jauniņā Makvīna fotogrāfija. Taču Rīgā viņš ir bijis.»

sasisto spoGuļu kaRalis «Ar britu avangardistu, mākslinieku un skulptoru Endrū Loganu mani iepazīstināja mūzikas zinātnieks Artemijs Troickis. Bet ar Artemiju mēs iepazināmies Tallinas mo-des dienās – tālaika PSRS modes Mekā. Savukārt ar Endrū Troicki iepazīstināja Braiens Īno – Logans un Īno kopā veidoja kādu izrādi. Starp citu, reiz es nonācu šajā kompānijā – zvilnot dīvānā, pusstundu sarunājos ar kaut kādu īru. Kā vēlāk noskaidrojās, tas bija grupas U-2 līderis Bono... Bet atgriežoties pie Endrū – viņš patiesi ir unikāls cilvēks! Viņa garderobē nav neviena melna apģērba gabala, viņš tērpjas tikai un vienīgi dzīvespriecīgās krāsās, tādās, ka acis no pieres sprāgst ārā, bet Londonā dzīvo savā pa-saku namiņā, kur uz griestiem uzgleznotas debesis ar ca-kainiem mākonīšiem. Neatkārtojamo rotu dizainers (viņa radītie darbi ir pat Madonnai!), konkursa «Alternatīvā Mis pasaule» dibinātājs, Vivjenas Vestvudas un Zandras Roud-sas tuvs paziņa pie mums bija atbraucis vairākas reizes un demonstrēja aksesuārus no saplēsta spoguļa lauskām un citiem spīdīgiem materiāliem. Tieši Logans ir devis spēcī-gu grūdienu Andreja Barteņeva daiļrades attīstībai. Bet man viņš uzdāvināja lielisku piespraudi no spoguļa laus-kām, kuru ar lielu prieku nēsāju līdz pat šim laikam.» Cilvēks – svētkiAndrejs Barteņevs bija kļuvis par vienu no otrās asamblejas centrālajām figūrām. Viņš pats mani uzmeklēja un piedā-vāja parādīt savus mākslas objektus Rīgā. Godīgi sakot, tieši pie mums viņš kļuva slavens. Amizantās konstruk-

kriEVu aVangarda zVaigznE andrEjs BartEņEVs

1992. gads. asamBlEjas atklāšana doma laukumā.

52

ciEtumniEku formas un rotas no spoguļa lauskām – Endrjū logana kolEkcija.

Bruno Birmanis ar asamBlEjas starptautisko at tiEcīBu mEnEdžEri BaiBu ruBEsa.

angļu aVangardisti zandra roudsa un Endrjū logans ar raksta autori jūliju rumjancEVu.

ViEna no BurnEla pEnala pErformancēm izraisīja pamatīgu skandālu, jo aizskāra latVijas nacionālo simBoliku.

pirmā joza statkEViča modEs skatE Bija ļoti lakoniska.

mākslas VēsturniEcE HElēna dEmakoVa un māksliniEks oļEgs tillBErgs asamBlEjā.

par šo kostīmu – parodiju par Britu kroni BurnEls pEnals iEguVa titulu „altErnatīVā miss pasaulE.”

53

cijas ar nosaukumu «Čaikovskis», kas tika demonstrētas Kongresu namā, no Maskavas tika vestas īpaši šim nolū-kam norīkotā kravas vagonā, jo darbi nebija paredzēti iz-jaukšanai un atkārtotai salikšanai. Muitā radās milzīgas problēmas. Bet tas, kā 90. gadu kulta žurnāls Птюч šīs konstrukcijas fotografēja Jūrmalas pludmalē, vispār ir at-sevišķs stāsts. Nabaga modeles ik pa laikam krita, jo bija zaudējušas līdzsvaru, mēģinot noturēties uz Barteņeva ra-dītajiem papjēmašē milzeņiem. Bet pats Barteņevs tikām klīda pa asambleju pilnīgi ārprātīgā paskatā, kas bija ļoti atbilstošs viņa darbiem: būtne ar spārniem un milzīgām ausīm, aplīmēta ar atklātnītēm. Jau citā reizē viņš ieradās spalvaina rūķa paskatā, bet vēl kādā asamblejā pārsteidza pat daudz pieredzējušu publiku ar īstām garnelēm auska-ru vietā.»

pitona BēGŠana «Atcerēšanās vērts ir, kā asamblejas laikā mēs sarīkojām parfimērijas gadatirgu. Taču koncepcija aplūkot tikai un vienīgi greznus flakoniņus man šķita pārāk salkana. No-lēmu gaisotni padarīt atraktīvāku ar rāpuļiem, radīt tādu kā kontrastu starp skaisto un briesmīgo. Kongresu nama halli rotāja vairāki terāriji ar ķirzakām un čūskām. Pirms pašas atklāšanas pēkšņi sāka skanēt šausmīgi kliedzieni: mūsu galvenais dzīvais eksponāts – iespaidīgu izmēru pi-tons – bija izbēdzis no terārija un līdz ārprātam pārbiedējis apmeklētājus. Tas, kā mēs viņu ķērām un spundējām atpa-kaļ, ir komēdijas vērts sižets.»

modes emBRiJs«Kādā no asamblejām man bija modes skate Doma lau-kumā, kura sastāvēja no vairākām daļām: «Ieņemšana», «Dzimšana» un tā tālāk. Viss bija izveidots ar vērienu, pat muzikālais pavadījums: spēlēja turpat divi simfoniskie or-

ķestri – un tas ir vairāk nekā simt mūziķu! Bet uz ekrāna bija jādemonstrē kadri ar filmēšanu ūdenī, kur meitene it kā izliecas no embrija pozas. Šai lomai man bija vajadzī-ga simpātiska peldētāja. Un mēs atradām Ļenu Strahovu. Var teikt, ka modes pasaulē viņa burtiski ienira, pateico-ties man, jo šodien Ļena ir galvenais Riga Fashion Week virzītājspēks.» supeRmodelis statkevičs «Lietuvietis Jozs Statkevičs pirmo reizi asambleju apmek-lēja, būdams maigs studentiņš pirmkursnieks, un uzstājās modeļa ampluā. Viņš demonstrēja zīmola Red or Dead ap-ģērbu. Toties nākamreiz viņš asamblejā piedalījās jau ar paša izveidotu kolekciju. Bet to, ka šodien viņš ir pats veik-smīgākais lietuviešu modelētājs un ietērpj pirmā lieluma ārzemju zvaigznes, jūs, iespējams, jau tāpat zināt.»

laBsiRdīGais eRnsts «Pašreizējais Krievijas Pirmā kanāla vadītājs Konstan-tīns Ernsts, toreiz vēl ierindas televīzijas žurnālists, pie mums izveidoja lielisku televīzijas raidījumu «Matadors». Uz 1994. gada asambleju viņš ieradās ar savu komandu. Mēs kopā dzērām šņabi un sadraudzējāmies. Esmu ļoti augstās domās par Kostju. Vēl jo vairāk tāpēc, ka, patei-coties viņa operatoram, man ir palicis lielisks asamble-jas videoarhīvs, šos ierakstus es vēlos demonstrēt mūsu

modEļu aģEntūras „nataly” diBinātāja natālija mEisānE pako raBanEs modEs skatEs izskaņā.

Endrjū logana un BurnEla pEnala kopīgā pErformancE. uz skatuVEs pEnals.

54

gaidāmajā jubilejā. Bet asamblejas fotoarhīvs gan ir visai trūcīgs. Tajā laikā mēs nedomājām par mantojumu. Ci-paru dokumentēšanas ierīces tolaik vēl neeksistēja, bet fotogrāfijas un diapozitīvi ik pa laikam pazuda. Es iedevu materiālus žurnāliem, bet pēc pusgada tos slēdza. Taču tur neko nevar darīt, tā tam droši vien arī jābūt – jau esmu ar to samierinājies.»

skRūve RaBanem «Franču modes leģenda Pako Rabane uz Rīgu bija atbrau-cis Trešās asamblejas laikā. Ar Pako es iepazinos Parīzē pēc savas modes skates, un viņš man izteica komplimen-tu: «Kaut kas jūsos, jaunais cilvēk, ir!» Nākamajā dienā es, šo vārdu spārnots, ierados viņa modes namā. Lieki piebilst, ka smalkās manieres no manas puses izpalika. Rabane pieņēma manu ielūgumu un atveda uz asamble-ju savu haute couture kolekciju, kur finālā kāzu kleitu demonstrēja Natālija Meisāne, modeļu aģentūras Nata-lie saimniece, kas vēlāk traģiski gāja bojā. Rabane bija klāt arī manā modes skatē asamblejas atklāšanā Motor-muzejā, kur viesi tika cienāti ar 90. gadu firmas kokteili «Skrūve». Manā arhīvā ir saglabājusies fotogrāfija, kurā

kuturjē dodas uz šovu, rokā turot demokrātisko plastma-sas glāzi ar degvīnu un apelsīnu sulu.»

salūts Gāzes kRātuvē «Pēdējā asambleja 1999. gadā tika sarīkota ar vēl nebijušu vērienu. Uz to bija ieradušies 2400 dalībnieki: dizaineri, māk-slinieki, starptautiskā prese. Kopumā tika sasniegts apmek-lētības rekords. Pārpildītas bija ne vien visas Rīgas viesnīcas, bet arī kopmītnes, bet dažus pat nācās izmitināt mājās pie draugiem. Par asamblejas starptautisko tēlu atbildēja Baiba Rubesa – pašreizējā Statoil direktore. Asambleju atklāja to-laik Latvijas labākais modes nams Ateliers. Es biju atradis ļoti oriģinālu pasākuma norises vietu – pamestu gāzes krā-tuves torni, neaprakstāmi skaistu ēku Matīsa ielā. Tiesa gan, tā nebija apkurināma, bet pasākums notika ziemā. Viesi sildījās ar degvīnu, ko pašrocīgi salēja no Maskavas atbraukušais baletdejotājs Andris Liepa – Ateliers īpašnie-ces Ņinas Kondratjevas draugs. Šova laikā sākās uguņoša-na, un, ak vai, apsvila publikas dārgie mēteļi un kažoki. Tas bija simboliski... Jo šī asambleja beidzās ar finansiālu sakāvi – Krievijas defolta rezultātā uzreiz bankrotēja trīs Latvijas bankas.»

asamBlEjas modEs skatēs piEdalījās spilgtākiE tā laika BoHēmas pārstāVji – agnEsi zEltiņu un alVi HEr-mani iEskaitot. at tēla priEkšplānā HorEns stalBE.

Endrjū logana šoVs.