Narkotiku lietošanas un to radīto seku valsts un sociālās izmaksas Latvijā 2008. gadā

Anna Zasova, Alfreds Vanags Baltijas Starptautiskais Ekonomikas Politikas Studiju Centrs

2010. gada 1. jūnijs

Prezentācijas struktūra

• Pētījuma motivācija

• Narkotiku lietošanas situācija Latvijā

• Sociālo izmaksu klasifikācija

• Budžeta izmaksu novērtējums un salīdzinājums ar citām valstīm

• Nebudžeta izmaksu novērtējums un salīdzinājums ar citām valstīm

• Secinājumi

Pētījuma motivācija un mērķis

• Pētījuma pasūtītājs – Veselības Ekonomikas Centrs

• Galvenais ES Narkomānijas apkarošanas rīcības plāna 2009. - 2012. gadam mērķis ir “...ievērojami samazināt narkotiku izplatību iedzīvotāju vidū un mazināt sociālo postu un kaitējumu veselībai, ko izraisa nelegālo narkotiku lietošana un tirdzniecība”.

• Vairākas Eiropas valstis jau veikušas narkomānijas sociālo izmaksu novērtējumu

• Pētījuma mērķis ir novērtēt narkomānijas radītās sociālās izmaksas 2008. gadā Latvijā, izmantojot pieejamās starptautiski atzītās metodikas. Metodiku vienotība ļauj veikt rezultātu starpvalstu salīdzinājumu.

Problēmatiskā narkotiku lietošana: Latvijā – viens no augstākajiem rādītājiem Eiropā

Problemātiskas opioīdu lietošanas izplatība atlasītās ES valstīs iedzīvotāju grupā vecumā no 15 līdz 64 gadiem, uz 1000 iedzīvotājiem

* Visu vecumu; ** centrālais novērtējums aprēķināts kā augstākās un zemākās robežas vidējais; *** 12-64

No kā veidojas narkomānijas sociālās izmaksas?

• Budžeta izmaksas

– Tiešās izmaksas: izmaksas, kas tiešā veidā saistītas ar narkomānijas problēmu.

– Netiešās izmaksas: izdevumi vispārējo valsts funkciju finansēšanai, kuras tikai daļēji tiek virzīti ar narkomānijas problēmu saistītajām aktivitātēm.

• Nebudžeta izmaksas

– Taustāmās izmaksas: izmaksas, kuras ja tiek samazinātas, atbrīvo līdzekļus patēriņam vai investīcijām.

– Netaustāmās izmaksas: izmaksas, kuras nevar “monetizēt” (piemēram, narkotiku lietotāju radinieku ciešanas. Šī tipa izmaksas netika apskatītas pētījumā.

Izmantoto datu avoti

• Informācijas sākotnējs avots budžeta izmaksu novērtējumam: Informatīvais ziņojums par “Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005. - 2008. gadam” īstenošanu (Iekšlietu ministrija, 2009.)

• Papildus datu avoti: Veselības norēķinu centrs, Latvijas Infektoloģijas centrs, Ieslodzījuma vietu pārvalde, Valsts Probācijas dienests, Centrālā statistikas pārvalde, Valsts Kase.

Iekšlietu ministrijas dati par narkomānijas radītām budžeta izmaksām

• Saskaņā ar Iekšlietu ministrijas datiem, 2008. gadā valsts budžeta izdevumi narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles jomā bija 4.2 milj. latu.

• Pētījumā koriģēta viena izdevumu pozīcija - Veselības ministrijas izdevumi attiecībā uz starpnozaru ambulatorās ārstēšanas komandu (ārsti, psihologi, sociālie darbinieki, medmāsas) izveidi un uzturēšanu (0.6 milj. latu):

• Izdevumi tika samazināti, balstoties uz datiem, ka pacienti ar narkotiku atkarību veido aptuveni 10% no kopējā narkoloģisko pacientu skaita

• Ņemot vērā šo korekciju, izdevumi “Narkotisko un psihotropo vielu atkarības un izplatības ierobežošanas un kontroles valsts programmas 2005. - 2008. gadam” īstenošanai mūsu aprēķinos tika samazināti līdz 3.6 milj. latu.

Pētījumā apskatītās budžeta izdevumu kategorijas

• Iekšlietu ministrijas Informatīvajā ziņojumā iekļautie budžeta izdevumi

+

• Izdevumi par ieslodzīto personu uzturēšanu

• Izdevumi profilaksei un ar narkotikām saistīto slimību ārstēšanai

– HIV/AIDS profilakse un ārstēšana

– Ar narkotiku lietošanu saistītā stacionārā ārstēšana

– Kompensējamie medikamenti hepatīta ārstēšanai

• Narkomānijas profilakse pamatskolas un vidusskolas mācību programmās

• Izdevumi cilvēku ar atkarības sindromu sociālajai rehabilitācijai (Valsts Probācijas dienests)

Kopējie budžeta izdevumi

Izdevumu pozīcija Izdevumi, milj. latu

Neieskaitot izvestīcijas

Ieskaitot investīcijas

Ieslodzīto personu uzturēšana 0.4 4.5

Profilakse un ar narkotikām saistīto slimību ārstēšana 1.8 1.8

t.sk. HIV/AIDS profilakse 0.2 0.2

HIV/AIDS ārstēšana 0.9 0.9

Ar narkotiku lietošanu saistītā stacionārā ārstēšana 0.5 0.5

Kompensējamie medikamenti hepatīta ārstēšanai 0.2 0.2

Narkomānijas profilakse pamatskolas un vidusskolas mācību programmās

0.5 0.6

Cilvēku ar atkarības sindromu sociālā rehabilitācija 0.007 0.007

Kopā 2.8 6.9

Kopā ar IeM novērtētajiem izdevumiem 6.5 10.6

Ar narkotiku lietošanu saistīto budžeta izdevumu klasifikācija

• Tiešie izdevumi – netiešie izdevumi

• COFOG valdības izdevumu klasifikācija:

– Vispārējie valdības dienesti– Aizsardzība– Sabiedriskā kārtība un drošība– Ekonomiskā darbība– Vides aizsardzība– Pašvaldības teritoriju un mājokļu apsaimniekošana– Veselība– Atpūta, kultūra un reliģija– Izglītība– Sociālā aizsardzība

• Roitera klasifikācija:

– Profilakse– Ārstēšana– Likumu izpildīšana– Kaitējuma mazināšana

Lielākās izdevumu pozīcijas – sabiedriskā kārtība un drošība, veselība

Netiešie izdevumi veidoja 76-85% no kopējiem izdevumiem (respektīvi, neieskaitot un ieskaitot investīciju izdevumus)

1 1

3

1 3

5 9

3 5

6 3

2 5

2 9

2 4

3 2

5

0 % 1 0 % 2 0 % 3 0 % 4 0 % 5 0 % 6 0 % 7 0 % 8 0 % 9 0 % 1 0 0 %

K o p ā

T ie š ie

N e t ie š ie

1 . V isp ā rē j ie va ld īb a s d ie ne s t i 3 . S a b ie d risk ā k ā rt īb a un d ro š īb a7 . V e se līb a 9 . Izglīt īb a1 0 . S o c iā lā a izsa rd zīb a

Ar narkotikām saistītu valsts izdevumu struktūra (%) pēc COFOG klasifikācijas

Lielākā izdevumu daļa mērķēta uz likumuizpildīšanas kontroli

0

1 0

2 0

3 0

4 0

5 0

6 0

7 0

8 0

Pro

fila

kse

Ārs

tēša

na

Lik

umu

izpi

ldīš

ana

Kai

tēju

ma

maz

ināš

ana

Pro

fila

kse

Ārs

tēša

na

Lik

umu

izpi

ldīš

ana

Kai

tēju

ma

maz

ināš

ana

Pro

fila

kse

Ārs

tēša

na

Lik

umu

izpi

ldīš

ana

Kai

tēju

ma

maz

ināš

ana

Ar narkotikām saistītu valsts izdevumu struktūra (%) pēc Roitera klasifikācijas

Kopā

Tiešie izdevumi

Netiešie izdevumi

Salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm – Latvijā samērā zemi budžeta izdevumi

saistīti ar narkomānijas problēmuAr narkotikām saistīti budžeta izdevumi (% no

NKP)

Ar narkotikām saistīti budžeta izdevumi (% no kopējiem valsts

izdevumiem)

Izmaksas uz vienu problemātiskas

narkotiku lietošanas gadījumu (EUR)

Izmaksas uz vienu

iedzīvotāju (EUR)

Latvija (2008) 0.07/0.04 0.17/0.10 763/382 7/4

Somija (2006) 0.11 0.23 10719 34

Zviedrija (2002) 0.30 0.61 - 82

Nīderlande (2003) 0.45 0.97 - 135

Luksemburga (2005)

0.14/0.13 0.57/0.54 16000/13571 88/83

Čehija (2006) 0.18 0.40 7347/5547 19

Francija (2005) - 0.20 12044/10037 29

Ar narkotiku lietošanu saistītie budžeta izdevumi pēc COFOG klasifikācijas

(% no kopējiem izdevumiem)Latvija (2008) Nīderlande

(2003)Luksemburga

(2005)Čehija (2006)

Francija (2005)

1. Vispārējie sabiedriskie pakalpojumi

11.4 0.0 11.7 0.0 0.0

2. Aizsardzība 0.0 3.8 0.0 0.0 13.6

3. Sabiedriskā kārtība un aizsardzība

58.8 76.5 54.8 91.8 33.8

7. Veselība 25.0 16.1 33.5 8.2 50.5

9. Izglītība 0.0 0.2 0.0 0.0 0.0

10. Sociālā aizsardzība 4.8 3.3 0.0 0.0 0.0

Ar narkotiku lietošanu saistītie izdevumi pēc Roitera klasifikācijas

(% no kopējiem izdevumiem)

Latvija (2008)

Somija (2006)

Nīderlande (2003)

Luksemburga (2005)

Francija (2005)

1. Profilakse 7.1/5.8 7/7 1.9 15.1 3.6

2. Ārstēšana 6.9/1.0 21/21 12.7 32.9 52.6

3. Likumu izpildīšana 70.7/69.4 38/29 75.3 78.4 49.5

4. Kaitējuma mazināšana 23.5/17.6 48/29 10.1 15.3 52.6

Nebudžeta izdevumi – tika aplūkotas tikai izlaides/ražīguma sekas

Taustāmo izdevumu veidi:

1. Sekas attiecībā uz veselību un labklājības sistēmu

2. Noziedzība, likumu izpildīšana un kriminālā tiesvedība

3. Izlaides/ražīguma sekas darbavietā un mājās

4. Negadījumi, ieskaitot ceļu satiksmes negadījumus

5. Vide

6. Pētniecība un profilakse

1, 2 & 6: lielā mērā attiecas uz budžeta izdevumiem

4 & 5: trūkst datu

Izlaides samazinājums caur nodarbinātības kanālu

Zemāks nodarbinātības

līmenis narkotiku lietotāju vidū

Ieslodzījumā esošie cilvēki

Narkotiku lietotāju

priekšlaicīgā mirstība

Narkotiku lietotāju priekšlaicīgā mirstība no saistītām slimībām

Zemāka nodarbinātība,

salīdzinājumā ar hipotētisku scenāriju

bez narkotikām

Zemāka izlaide, salīdzinājumā ar

hipotētisku scenāriju bez narkotikām

Izmantotā metodoloģija: Saslimstības izmaksu metode

(cost-of-illness)

Ārpus darbaspēka esošo personu priekšlaicīgā

mirstība

Narkotiku lietotāju augstāks

absentisms un zemāks darba

ražīgums

Galvenais nebudžeta izmaksu avots - narkotiku lietotāju zemāks

nodarbinātības līmenis• Saskaņā ar CSP datiem, nodarbinātības

līmenis 15-64 gadu vecu iedzīvotāju vidū 2008. gadā bija 68.6% .

• Nodarbinātības līmeņa starpība starp problēmātiskiem narkotiku lietotājiem un iedzīvotājiem kopumā 5 - 19 procentpunkti

• Nodarbināto skaita samazinājums ~2.8 tūkst. cilvēku

• Ražošanas apjoma samazinājums ~23.4 milj. latu (0.1% no IKP)

Izlaides samazinājums ieslodzīto personu dēļ un narkotiku lietotāju

priekšlaicīgās mirstības dēļ

Nodarbinātības samazinājums,

tūkst.

Izlaides samazinājums,

milj. LVL

“Ietaupītais” patēriņš, milj.

LVL

Neto zaudējumi, milj. LVL

Ieslodzījumā esošās personas 0.6 4.5 - 4.5

Narkotiku lietotāju priekšlaicīgā mirstība 0.3 2.5 1.3 1.2

Narkotiku lietotāju priekšlaicīgā mirstība no saistītām slimībām (HIV)

0.1 0.7 0.4 0.4

Izlaides samazinājums ārpus darbaspēka esošu personu mirstības

un saslimstības dēļ un narkotiku lietotāju augstāka absentisma dēļ

• Trūkst datu, tādēļ novērtējums balstās uz pieejamajiem startptautiskiem aprēķiniem

• Zaudējumi no ārpus darbaspēka esošo personu mirstības = 12.9 milj. latu

• Zaudējumi no narkotiku lietotāju paaugstinātā absentisma un samazināta darba ražīguma = 19.0 milj. latu

Nebudžeta izmaksu relatīvs apjoms un kopējā ietekme

0.0

0.5

1.0

1.5

2.0

2.5

3.0

3.5

4.0

0

10

20

30

40

50

60

70

Nodarbinātības samazinājums Neto izlaides zaudējumi (labā ass )

Zemāks nodarbinātības līmenis

Ieslodzījumā esošās personas

Priekšlaicīgāmirstība

Priekšlaicīgā mirstība no saistītām slimībām

Ārpus darbaspēkaesošās personas

Absentisms un darba ražīgums

Kopā

Tūkst. cilv. milj. LVL

Budžeta un nebudžeta izmaksas kopā

milj. latu

(max / min)

% no IKP

(max / min)

Budžeta izmaksas 10.6 / 6.5 0.06 / 0.04

Tiešās 1.6 / 1.6 0.01 / 0.01

Netiešās 9.0 / 4.9 0.06 / 0.03

Nebudžeta izmaksas 61.5 0.38

Kopā 72.1 / 68.0 0.44 / 0.42

Kopējās sociālās izmaksas salīdzinājumā ar pieejamiem starptautiskiem aprēķiniem

Latvija Austrālija

Nodarbinātības kanāls (darbaspēka samazinājums un absentisms)

0.30 0.20

Veselības aprūpe 0.02 0.03

Noziedzība 0.04 0.48

Narkomānijas patēriņā iztērētie līdzekļi 0.31/0.25 0.11

Ceļu satiksmes negadījumi - 0.05

Kopā 0.66/0.60 0.88

Budžeta un nebudžeta izmaksas procentos no IKP Latvijā un Austrālijā(maksimums/mininums)

Secinājumi

• Narkotiku lietošanas budžeta izmaksas 2008. gadā: 6.5 – 10.6 milj. latu.

• Lielākās budžeta izdevumu kategorijas: Sabiedriskā kārtība un drošība, veselība.

• Budžeta izdevumu līmenis Latvijā zemāks nekā citās valstīs par kurām tika veikti līdzīgi aprēķini, izdevumu struktūra ir līdzīga.

• Nebudžeta izdevumi: 61.5 milj. latu (~85% no kopējām sociālām izmaksām).

• Lielākie izdevumi veidojas no zema nodarbinātības līmeņa narkotiku lietotāju vidū.

• Ar nodarbinātību saistītie nebudžeta izdevumi Latvijā ir augstāki nekā citur

Paldies par uzmanību!Jūsu jautājumi un komentāri...