No - Ludza€¦ · to pašu kapit la apjomu (taks cijas perioda s kum ), kas samazints par ilgtermia ieguldjumu prvērtēšanas rezervi un cit m rezervēm, kuras nav raduš s peļas

AktuAlitātes

ŠAJā NuMuRā: Platības maks ju-

mam var pieteikt visu zemi lab lauksaimnie-cības st voklī . . . . . . 1

Iespēja apgūt lauk-saimniecības pamatus t lm cīb . . . . . . . . . 2

PVD aicina ievērot visus drošības pas kumus . . . . . . . . 2

Statistikas dati uzņēmumu ien kuma nodokļa aprēķin šanai. . . . . . 3

Noteikumi valsts lauksaimniecības sub-sīdiju saņēmējiem . . 4

Kooperatīvs sasniedzis stabilu konkurētspēju . . . . . 7

Svarīg kie datumi, kurus lauku uzņēmējs nedrīkst aizmirst 2014. gada mart . . . 9

Diskutē par brīv s tirdzniecības līgumu ar ASV . . . . . . . . . . . 10

Gatavo pl nu plēsēju apsaimnieko-šanai . . . . . . . . . . . . 10

Lauku teritoriju attīstība – priekšroka Vietēj m rīcības grup m . . . . . . . . . . 11

Veikts pētījums par liellopu nobarošanu . . . . . . 12

Kalnēnu saimnieks visu dara pats . . . . 14

Ziemošanas apst kļi latvijas d rzos . . . . 15

Nr.2 (107) (10.02.2014)

1

Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

No 2014. gada vieno-

t platības maks -

juma saņemšanai var pieteikt visu zemi, kas ir lab lauksaimniecības st voklī un tiek apsaimniekota, jo ir at-celts 2003. gada ierobežojušais nosacījums.

L dz šim vienoto plat bas mak-s jumu varēja sa emt par lauk-saimniec b izmantojamo zemi, kura tika apsaimniekota un bija bijusi lab lauksaimniec bas st -vokl 2003. gada 30. jūnij . Šis

nosac jums neļ va sa emt mak-s jumu par to lauksaimniec bas zemi, ko lauksaimnieki bija ieko-puši pēc 2003. gada, piemēram, bija atbr vojuši no krūmiem. Šo-br d šis nosac jums ir atcelts.

LAD jau ir uzs cis esošo datu par lab lauksaimniec bas st -vokl esošo plat bu atjaunošanu Lauku bloku kartē. Lauksaimnie-ki aktu lo situ ciju ar aktualizē-t jiem lauku blokiem var redzēt LAD m jas lap www.lad.gov.lv sadaļ „Lauku bloku karte”. Ga-d jumos, ja LAD jau ir aktuali-

zējis lauku bloku kartes un tas atbilst situ cijai realit tē, tad lauksaimniekam LAD nav nekas j iesniedz. Ja situ cija dab at-š iras no inform cijas lauku blo-ku kartēs, tad lauksaimniekam pašam j iesniedz lauku bloku precizēšanas piepras jums.

Pieteikt Lauku bloku precizē-šanas piepras jumu var tikai par zemi, kas jau ir sakopta uz bloku precizēšanas piepras juma iesnieg-šanas br di, nevis par to, ko pl no sakopt vēl tikai š gada laik . u 2. lpp.

PLATĪBAS MAKSĀJUMAM VAR PIETEIKT VISU ZEMI LABĀ LAUKSAIMNIECĪBAS STĀVOKLĪ

2

Nr.2 (107) (10.02.2014) Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

LLKC aicina t lm c b apgūt profe-sion l s pilnveides izgl t bas program-mu „Lauksaimniec bas pamati”. Tos var apgūt, nep rtraucot ikdienas darbu veikšanu saimniec b un netērējot lai-ku un l dzekļus, kas būtu nepiecieša-mi m c bu apmeklēšanai kl tienē. Lai apgūtu „Lauksaimniec bas pamatus”, nepieciešams dators un interneta pie-slēgums. Un, protams, ar vēlme m c -ties. M c bu ilgums l dz 3 mēnešiem. Lauksaimniec bas pamati ietver pama-ta zin šanu apguvi lauksaimniec bas politik , augkop b , lopkop b , ražo-šanas pl na izstr dē, darba aizsardz b ,

gr matved bas un uz ēmējdarb bas pa-matos, k ar mežsaimniec b un videi draudz g saimniekošan .

L dzinansējums šim t lm c bas kursam ir tikai 70 EUR. Nok rtojot programmas noslēguma eks menu, klausīt ji saņem: LR Izglītības un zin tnes ministrijas noteikta pa-

rauga apliecību lauksaimniecības pamatos, kas dod iespēju saimnie-

kot gudr k, k arī liel kas iespējas pretendēt uz daž diem atbalsta pa-

s kumiem.Plaš ka inform cija: http://ej.uz/

unox LL

Jau vair kus gadus P rtikas un veterin rais dienests

(PVD) informē par to, ka Latvijas un Eiropas Savienības teritorijas robežai tuvojas frikas cūku mēris ( CM).

Tika ieviesti droš bas pas kumi, taču situ ciju main ja janv r sa emt inform cija no Lietuvas Veterin r un p rtikas dienesta, ka Lietuvas dienvi-dos, Al tas reģion div m nomed t m meža cūk m apstiprin ta CM v rusa kl tbūtne. Lietuvas atbild gais dienests informēja, ka pēc slim bas atkl šanas ir ieviesis slim bas apkarošanas pas -kumus, lai nepieļautu slim bas t l ku izplat šanos, nosakot CM inicēto te-ritoriju – Druskininku, Tra u, Al tas, Šaļčininku, Lazdiju un Varēnas rajo-nu teritorijas. PVD lēma par papildus droš bas pas kumu ieviešanu, aicinot dz vnieku turēt jus, seviš i piem jas saimniec b s, medniekus un sabiedr -bu tos ievērot ar visliel ko atbild bu.

Latvij ieviestie proilakses pas -kumi l dz šim ir bijuši efekt vi, tomēr pēc inform cijas sa emšanas par CM konstatēšanu Lietuv , PVD aicina ie-vērot noteiktos droš bas pas kumus.

PVD aicina medniekus vis Lat-vijas teritorij būt paši vēr giem un zi ot par krituš m vai saslimšan aiz-dom g m meža cūk m!

Latvij uz valsts robežas, Krievijas un Baltkrievijas pierobež jau ir ie-viesti droš bas pas kumi un tiek emti paraugi laboratoriskajai izmeklēšanai vis m nomed taj m meža cūk m, k

ar saslimšan aizdom gaj m m jas cūk m. Kopš 2013. gada jūnija Latvi-j uz CM izmeklētas 1029 meža cū-kas un 28 m jas cūkas. Visi izmeklē-šanas rezult ti l dz šim bijuši negat vi. Visu aizdomu gad jumu izmeklēšanas izmaksas sedz PVD.

PVD aicina dz vnieku pašniekus, turēt jus un kopējus pievērst pastipri-n tu uzman bu cūku vesel bas st vok-lim un par jebkuru cūku saslimšanas vai nobeigšan s gad jumu zi ot sava reģiona PVD p rvaldei vai apkalpojo-šam veterin r rstam! tra un atbild -ga saimnieka r c ba var pasarg t citas cūku novietnes no CM.

Lai nepieļautu iespējamo slim bas izplat bu, PVD aicina turēt jus cūku novietnēs ieviest stingrus biodroš bas pas kumus, it paši: aizliegt iebraukt transporta l dzekļiem, kuriem nav veikta ritoš s daļas dezinfekcija, k ar neielaist novietnēs nepiederošas personas.

Atg din m, ka visiem, kuri tur cū-kas sav s piem jas saimniec b s, par t m j zi o Lauksaimniec bas datu centram (LDC).

Jau iepriekš esam uzsvēruši, ka cil-vēks ar neatļautiem p rtikas produk-tiem bag ž ir galvenais riska faktors slim bas ievaz šanai Latvijas terito-rij , jo slim ba ir ļoti notur ga rēj vidē un to l dz ar dz vnieku izcelsmes produktiem, pat ar vismaz ko spe a gabali u, var ievaz t Latvij .

No 2013. gada vasaras uz Latvijas robežas ar Krieviju un Baltkrieviju

PVD sadarb b ar Valsts robežsardzi un muitu veic pastiprin tas kontroles, t. sk. ceļot ju priv t s bag žas kontro-li, lai Latvij netiktu ievesta inicēta gaļa vai gaļas produkti. Tiek veikta dz vnieku p rvad t ju transporta pa-stiprin ta kontrole. Ja inspektori ce-ļot ja bag ž konstatē neatļautus pro-duktus, tie tiek koniscēti un nodoti izn cin šanai.

Ja slim ba robežu š ērsos un tiks konstatēts kaut viens meža vai m jas cūku saslimšanas gad jums ar fri-kas cūku mēri, Latvijai tiks noteikti starptautisk s tirdzniec bas ierobe-žojumi, proti, apst sies vai tiks bū-tiski ierobežots dz vnieku izcelsmes produktu eksports, t dēj di Latvijas cūku audzēt jiem un ražot jiem ciešot ievērojamus inansi los zaudējumus. Nemaz nerun jot par slim bas t l ku izplat šanos Latvijas teritorij un visu cūku izkaušanu saimniec b s, kur s š slim ba tiks konstatēta.

Pret frikas cūku mēri nav izstr d -ta vakc na, t pēc nav iespējama meža cūku vakcin cija. frikas cūku mēra v russ ir ļoti iztur gs – gaļ pie +4°C v russ saglab jas 150 dienas, saus s l t š i – 140 dienas, bet saldē-t gaļ daudzus gadus, t pēc past v ļoti augsts risks, ka šo slim bu Latvij var ievaz t ne tikai mežacūkas, bet un galvenok rt – ceļot ji, ievedot Latvij dz vnieku izcelsmes ar CM v rusu inicētus p rtikas produktus. LL

PVD – speci li „Lauku Lapai”

AktuAlitātes IESPēJA APgūT LAUKSAIMNIECĪBAS PAMATUS TĀLMĀCĪBĀ

PVD AICINA IEVēROT VISUS DROšĪBAS PASĀKUMUS

t 1.lpp.LAD ir sagatavojis prezent ciju ar

piemēriem (ortofoto) gad jumiem, k -dos var pieteikt precizēšanas piepras -jumus par zemi, kas nebija lab lauk-saimniec bas st vokl 2003. gad , bet tagad ir sakopta un apsaimniekota (ar bult m nor d tas t s plat bas, kas ir sakoptas pēc 2003. gada un redzamas 2013. gada ortofoto). Prezent ciju in-teresenti var apskat t LAD m jaslap www.lad.gov.lv.

Lauku bloku precizēšanas piepra-s jumus var no š gada 4. febru ra iesniegt elektroniski, izmantojot elek-tronisko pieteikšan s sistēmu, vai aiz-pildot un iesniedzot Lauku bloku pre-cizēšanas piepras juma veidlapu. LL

LAD inform cija

3

Nr.2 (107) (10.02.2014)Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

Uzņēmumu ien kuma nodok-

ļa aprēķin šanai ir nepiecie-

šami vair ki statistikas dati. Likuma „Par uzņēmumu ien kuma nodokli” 6.4 pants skaidro, k aplie-

kamais ien kums ir koriģējams par veiktajiem procentu maks jumiem.

Apliekamo ien kumu palielina par procentu maks jumiem, kas p rsniedz procentu maks jumu summu, kura ap-rē in ta, par du saist bai piemērojot 1,2 reizes palielin tu Centr l s statis-tikas p rvaldes noteikto taks cijas pe-rioda pēdēj mēneša vidējo stermi a kred tu likmi kred tiest dēs. Aprē i-not UIN par 2013. gadu (ja taks cijas gads sakr t ar kalend ro gadu), pie-mērojam s vidēj s svērt s stermi a kred tu procentu likmes kred tiest dēs 2013. gada decembr ir:

• latos 5,1 %;• eiro 4,3 %;• ASV dol ros 6,9 %.J em vēr , ka 6.4 panta otr daļa

nosaka, ka apliekamo ien kumu palie-lina par procentu maks jumiem pro-porcion li tam, k d mēr taks cijas perioda par du saist bu (par kur m ap-rē in ti procentu maks jumi) vidējais apjoms p rsniedz summu, kura vien -da ar četrk ršotu nodokļa maks t ja uz ēmuma gada p rskat atspoguļo-to pašu kapit la apjomu (taks cijas perioda s kum ), kas samazin ts par ilgtermi a ieguld jumu p rvērtēšanas rezervi un cit m rezervēm, kuras nav raduš s peļ as sadales rezult t .

Pras ba koriģēt apliekamo ien ku-mu neattiecas uz t du aiz ēmumu pro-centiem, kas sa emti no kred tiest des,

kura ir Latvijas vai citas Eiropas Sa-vien bas dal bvalsts vai Eiropas Eko-nomikas zonas valsts rezidents, vai t das valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai l gumu par nodokļu dubult s uzlikšanas un nodokļu nemaks šanas novēršanu, ja attiec g konvencija vai l gums ir st -jies spēk , k ar no Latvijas Republi-kas Valsts kases, Ziemeļu Invest ciju bankas, Eiropas Rekon strukcijas un att st bas bankas, Eiropas Invest ciju

bankas, Eiropas Padomes un att st bas bankas un Pasaules Bankas grupas.

Pras ba koriģēt apliekamo ien ku-mu saska ar 6.4 panta otro daļu neat-tiecas uz t diem procentiem, kas mak-s ti par aiz ēmumiem, kas sa emti no inanšu iest des, kura atbilst š diem diviem kritērijiem:

• t ir Latvijas vai citas Eiropas Sa-vien bas dal bvalsts vai Eiropas Eko-nomikas zonas valsts rezidents, vai t das valsts rezidents, ar kuru Latvija ir noslēgusi konvenciju vai l gumu

par nodokļu dubult s uzlikšanas un nodokļu nemaks šanas novēršanu, ja attiec g konvencija vai l gums ir st -jies spēk ;

• t sniedz kreditēšanas vai inanšu l zinga pakalpojumus, un t s uzraudz -bu veic attiec g s valsts kred tiest žu vai inanšu uzraudz bas institūcija.

Uz ēmumu ien kuma nodokļa avansa maks jumu aprē inam saska-

ar likuma „Par uz ēmumu ien -kuma nodokli” 23. pantu ir nepiecie-šams patēri a cenu indekss. Patēri a cenu indekss 2013. gada decembr , sal dzinot ar 2012. gada decembri, ir -0,4 %. Lauksaimniekiem atg dinu, ka 23. panta sest daļa paredz sekojo-šo – nodokļa maks t ji, kas veic lauk-saimniecisko darb bu un 90 procentus perioda ien kumu gūst no pašražot s lauksaimniecisk s produkcijas un lauksaimniecisko pakalpojumu reali-z cijas, nodokļa avansa maks jumus izdara labpr t gi.

Sast dot uz ēmumu ien kuma no-dokļa deklar ciju par 2013. gadu, vēl ir piemērojama ar likuma 6. panta septi padsmit daļa, kas ļauj aplie-kamo ien kumu samazin t par tak-s cijas period iekšzemes neinanšu uz ēmumiem latos izsniegto kred tu gada vidēj s svērt s procentu likmes un pirms taks cijas periodu nesada-l t s peļ as reizin jumu. Iekšzemes neinanšu uz ēmumiem latos izsnieg-to kred tu gada vidēj svērt procen-tu likme 2013. gada UIN deklar cijas sast d šanai ir 4,48 %. LL

Linda Puriņa, LLKC Gr matved bas un inanšu

nodaļas vad t ja

GRāMAtVeDĪBA uN NODOkĻi

STATISTIKAS DATI UZŅēMUMU IENĀKUMA NODOKĻA APRēĶINĀšANAI

Uzņēmumu ien kuma nodokļa avansa maks jumu

aprēķinam ir nepieciešams patēriņa cenu

indekss

4


Laikrakst „Latvijas Vēstnesis” paš 2013. gada nogalē tika publicēti MK noteikumi Nr.

1524 „Noteikumi par valsts atbal-stu lauksaimniecībai”. Saska ar šiem groz jumiem noteikts 2014. gada valsts atbalsts lauksaimniec bai, kas tiek pieš irts 9 147 352 eiro apmēr . Uz subs dij m var pretendēt iziskas vai juridiskas personas, kas atbilst no-teikumos izvirz taj m pras b m.

Š raksta tabul s ir sniegta inform ci-

ja par daļu no subs diju pas kumiem un to sa emšanas nosac jumiem – kas var sa emt atbalstu, par ko un k d apmēr tas tiks izmaks ts, k ds ir iesnieguma termi š. Konspekts par visiem pas -kumiem atrodams LLKC m jaslap www.llkc.lv, k ar piln gu inform ciju par visiem subs diju pielikumos minē-tajiem nosac jumiem (iesniedzamajiem dokumentiem, atbalsta sa emšanas kritērijiem, subs diju pieš iršanas un izmaks šanas k rt bu un citiem jaut ju-

miem) var sa emt, iepaz stoties ar subs -diju nolikuma pilnu tekstu, k ar Lauku atbalsta dienesta reģion laj s p rvaldēs un LAD m jaslap www.lad.gov.lv.

J em vēr , ka, t pat k iepriekš, ciltsdarba maks jumiem varēs pieteikties caur š irnes dz vnieku audzēt ju orga-niz cij m. Šo organiz ciju sarakstu var atrast LDC m jaslap www.ldc.gov.lv sadaļ „Ciltsdarba organiz cijas”. Sub-s diju iesniegumu iesniegs organiz cija, kura slēgs l gumu ar lauksaimnieku.

VAlsts AtBAlsts

NOTEIKUMI VALSTS LAUKSAIMNIECĪBAS SUBSĪDIJU SAŅēMēJIEM

Šie noteikumi st j s spēk 2013. gada 31. decembrī.

Lietotie sa sin jumi:LAD – Lauku atbalsta dienestsZM – Zemkop bas ministrijaES – Eiropas Savien ba

LR – Latvijas RepublikaLDC – Lauksaimniec bas datu centrsVAAD – Valsts augu aizsardz bas dienestsPVD – P rtikas un veterin rais dienestsPVN – pievienot s vērt bas nodoklisMK – Ministru kabinets

AT B A L S T S L O P K O P B A S AT T S T B A IPas kums Kam? Par ko, cik un kad?

AITKOP BA

enētiskās kvalitātes

noteikšana un novērtēšana

Šķirnes dzīvnieku audzētāju

organizācijām

Par vaislai ataudzējamās aitas un teķa (no viena līdz 1,5 gadu vecumam) enētiskās kvalitātes novērtēšanu (šķirnes saimniecībās, kurās ir vairāk nekā 29 aitu mātes) Iesnieguma termiņš:

2014. gada 1. jūlijs. Iesniegumam pievie-

no detalizētu izde-

vumu tāmi par katru atbalsta pasākumu

Par sertiicēta augstvērtīga šķirnes vaislas teķa enētiskās kvalitātes noteikšanu pēc pēcnācēju kvalitātes pārraudzības ganāmpulkos, kuros teķi ir sertiicēti atbilstoši nor-matīvajiem aktiem par liellopu, cūku, aitu, kazu un zirgu vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertiikācijuPar vaislai audzējamo aitu un teķu skrepi genotipa noteikšanu un vaislas teķu izcel-smes noteikšanu ar DNS analīzi

Ciltsgrāmatas uzturēšana


organizācijām

Par katru ciltsgrāmatā uzņemamu dzīvnieku – 8,54 eiro reizi ceturksnī Iesnieguma termiņš: 2014. gada 25. aprī-lis, 25. jūlijs, 25. ok-

tobris un 2015. gada 1. februāris

KAZKOP BA

enētiskās kvalitātes un

produktivitātes noteikšana


organizācijām

Par enētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu pārraudzības ganāmpulkā esošai specializēto gaļas šķirņu tīršķirnes (vienas šķirnes asinība sasniedz vismaz 95% vai kas ir divu tīršķirnes specializēto gaļas šķirņu dzīvnieku krustojums) vaislas kazu mātei – vienreizējs maksājums 71,14 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro

Iesnieguma termiņš:2014. gada 1. augusts

Par enētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu pārraudzības ganāmpulkā esošai specializēto gaļas šķirņu vismaz pirmās pakāpes krustojuma (dzīvnieks iegūts, krustojot Latvijā audzētu piena šķirņu kazu ar specializēto gaļas šķirņu āzi, un gaļas šķirņu īpatsvars asinībā sasniedz vismaz 50%) vaislas kazu mātei – vienreizējs maksā-

jums 42,69 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro Par vaislai ataudzējamās piena šķirņu kazas (no viena gada līdz 1,8 gadu vecumam)

enētiskās kvalitātes novērtēšanu šķirnes saimniecībā – vienreizējs maksājums 28,46 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro Par sertiicēta augstvērtīga tīršķirnes āža enētiskās kvalitātes novērtēšanu pēc pēc-

nācēju kvalitātes, ja tie ir sertiicēti normatīvajos aktos par vaislinieku, to spermas, olšū-

nu un embriju sertiikāciju noteiktajā kārtībā – vienreizējs maksājums 42,69 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiroPar sertiicēta augstvērtīga šķirnes āža enētiskās kvalitātes noteikšanu pēc meitu ražības rādītājiem, ja tie ir sertiicēti normatīvajos aktos par vaislinieku, to spermas, olšūnu un embriju sertiikāciju noteiktajā kārtībā – vienreizējs maksājums 71,14 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro u 5. lpp.

5


Pirmās un otrās laktācijas

kazu lineāra vērtēšana


organizācijām

Par katru lineāri novērtētu pirmās vai otrās laktācijas kazu – vienreizējs maksājums 7,11 eiro Iesnieguma termiņš:

2014. gada 1. oktobris

Lineārā vēr-tēšanā iegūto datu analīze


organizācijām

Administratīvo izmaksu segšanai par pirmās un otrās laktācijas kazu lineārā vērtēšanā iegūto datu analīzi, ciltsdarba izkopšanas plāna un lecināšanas pāru atlases program-

mas izstrādi pārraudzības ganāmpulkiem – 4410,90 eiroIesnieguma termiņš:2014. gada 15. februāris

Ciltsgrāmatas uzturēšana


organizācijām

Par ciltsgrāmatā uzņemamu dzīvnieku – 8,54 eiro ceturksnī Iesnieguma termiņš: 2014. gada 25. aprī-lis, 25. jūlijs, 25. ok-

tobris un 2015. gada 1. februāris

NETRADICION L S NOZARES

enētiskās kvalitātes un

produktivitātes novērtēšana

Audzētāju organizācijām,

kuras veic dzīvnieku un

bišu ciltssaimju enētiskās

kvalitātes un produktivitā-

tes novēr-tēšanu šķirnes saimniecībās

atbilstoši noza-

res ciltsdarba programmai

Par briežkopībā audzējamo vaislas dzīvnieku, kura vērtējums ir no 7 līdz 10 punktiem:• par staltbriežu vaislas bulli – vienreizējs maksājums 42,69 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro;par staltbriežu vaislas govi – vienreizējs maksājums 24,19, t. sk. administratīvās iz-

maksas 1,28 eiro;• par staltbriežu vaislai ataudzējamu jaundzīvnieku (no viena līdz divu gadu vecumam) – vienreizējs maksājums 7,83 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro;• par dambriedi – vienreizējs maksājums 17,79, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro

Iesnieguma termiņš: 2014. gada 1. septembris

Zvērkopībā par I un II klases audzējamā vaislas dzīvnieka novērtēšanu:• par ūdeli un šinšillu – vienreizējs maksājums 1,28 eiro, t.sk. administratīvās izmaksas 0,28 eiro;• par lapsu un polārlapsu – vienreizējs maksājums 2,13 eiro, t.sk. administratīvās izmaksas 0,71 eiroTruškopībā par enētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu vaislas mātei, ku-

rai ir vismaz viens saglabāts metiens, un vaislas tēvam, ar kuru lecinātām (vismaz čet-rām) mātēm atzīta grūsnība un kura vērtējums ir no 93 līdz 100 punktiem – vienreizējs maksājums 1,57 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 0,43 eiro

Strauskopībā par enētiskās kvalitātes un produktivitātes novērtēšanu audzējamam vaislas dzīvniekam, kura vērtējums ir no 7 līdz 15 punktiem – vienreizējs maksājums 14,23 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiroBiškopībā par novērtējamu bišu ciltssaimi, kuras vērtējuma kubitālā indeksa rādītāji ir robežās no 1,3 līdz 2,7, kā arī citi selekcijas darbam nepieciešamie rādītāji atbilst norādītajai pasugai, – vienreizējs maksājums 9,69 eiro, t. sk. administratīvās izmaksas 1,28 eiro

BIŠKOP BAS NOZARE

Biškopības produktu

ražošana un realizācija

Atbalstu 17,07 eiro apmērā par vienu bišu saimi saņem pretendents:• kas veic saimniecisko darbību un ir re istrējies kā nodokļu maksātājs;• kas ir re istrējis bišu saimes atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku, to ganām-

pulku un novietņu re istrēšanu, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu;• kam kārtējā gada 1. janvārī ir vairāk nekā 29 bišu saimju;• kas nodrošina, lai bišu stropi būtu marķēti atbilstoši LDC piešķirtajam ganāmpulka numuram un bišu saimju skaits saimniecībā netiek samazināts laikposmā no kārtējā gada 1. jūnija līdz 30. septembrim; • kas ir re istrējies PVD uzraudzībai pakļauto Uzņēmumu re istrā kā biškopības produktu aprites uzņēmums;• kam ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas, tai skaitā no biškopības (neieskaitot saņemto valsts un ES atbalstu) par iepriekšējo taksācijas gadu ir vairāk nekā 50% no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem

Iesnieguma termiņš: 2014. gada 1. jūnijs

AT B A L S T S L A U K S A I M N I E C B A S N O Z A R U R I S K A S A M A Z I N Š A N A IPas kums Kam? Par ko, cik un kad?

Apdrošināšanas polišu iegādes

izdevumu segšana

Primārās lauksaimniecības

produkcijas ražotājiem (apdrošināšanas

ņēmējiem)

Par apdrošināšanas polises iegādes faktiskajiem izdevumiem – 50% apmērā atbilstoši noslēgtajam līgumam starp apdrošināšanas sabiedrībām un apdrošināšanas ņēmējiem, bet ne vairāk kā• 50 eiro par vienu vienību (ha vai liellopu vienību);• 71,14 eiro par 1 ha kartupeļu un dārzeņu;• 213,43 eiro par 1 ha augļu koku un ogulāju;• par aitu un kazu apdrošināšanu pret ganību riskuIesnieguma termiņš: 2014. gada 30. decembris

t 4.lpp.

u 6. lpp.

6


AT B A L S T S D A L B A I P R T I K A S K VA L I T T E S S H Ē M SPas kums Kam? Par ko, cik un kad?

Atbalsts dalībai biolo iskās lauk-

saimniecības shēmā

Atbalstu piešķir par piedalīšanos bio-

lo iskās lauksaim-

niecības, aizsar-gātu eogrāiskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas no-

saukumu, garantētu tradicionālo īpatnību

vai nacionālajā pārtikas kvalitātes shēmā saskaņā ar normatīvajiem

aktiem par pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbī-bas, uzraudzības un

kontroles kārtību

• 210 eiro apmērā – biolo iskās lauksaimniecības primāro produktu, t. sk. biškopības produktu, ražotājam, kurš mazumtirdzniecībā vai galapatērētājam realizē fasētus un marķētus biolo iskos produktus vai piegādā tos biolo iskās lauksaimniecības ap-

strādes vai pārstrādes uzņēmumam;• 1140 eiro apmērā – biolo iskās lauksaimniecības produktu ražotājam, kurš PVD re-

istrējis un normatīvajos aktos par biolo isko lauksaimniecību un pārtikas kvalitātes shēmām, to ieviešanas, darbības, uzraudzības un kontroles kārtību minētajā kontro-

les institūcijā sertiicējis ražošanu mājas apstākļos, vai primāro biškopības produktu ražotājam ar vismaz 150 bišu saimēm;• 2135 eiro apmērā – PVD re istrētam uzņēmumam, kurš veic biolo isko produktu (izņemot biškopības produktus) apstrādi vai pārstrādi (izņemot biolo iskās lauksaim-

niecības produktu ražotāju mājas apstākļos) un kontroles institūcijā ir sertiicējis bio-

lo iskās lauksaimniecības produktu pārstrādi;• 2990 eiro apmērā – PVD atzītam uzņēmumam, kurš veic biolo isko produktu apstrādi vai pārstrādi un kontroles institūcijā ir sertiicējis biolo iskās lauksaimniecības produktu pārstrādi

Iesnieguma termiņš: no 2014. gada 1. oktobra līdz 1. novembrim

Atbalsts dalībai nacionālajā pār-tikas kvalitātes

shēmā

• 140 eiro apmērā – izejvielu ražotājam, kas produktus piegādā apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam;• 430 eiro apmērā – primāro produktu, t. sk. biškopības produktu, ražotājam, kas mazumtirdzniecībā vai gala patērētājam realizē fasētus un marķētus produktus;• 1000 eiro apmērā – produktu ražotājam, kas PVD re istrējis ražošanu mājas aps-

tākļos, vai primāro biškopības produktu ražotājam, kuram ir vismaz 150 bišu saim-

ju;• 1420 eiro apmērā – PVD re istrētam uzņēmumam (izņemot biškopības uzņēmu-

mu), kas veic produktu apstrādi vai pārstrādi;• 2135 eiro apmērā – PVD atzītam uzņēmumam, kas veic produktu apstrādi vai pārstrādi

Atbalsts dalībai aizsargātu

eogrāiskās iz-

celsmes norāžu, cilmes vietas

nosaukumu vai garantētu tradi-cionālo īpatnību

shēmā

• 430 eiro apmērā – primāro produktu ražotājam, kas iesaistīts aizsargātu eogrā-

iskās izcelsmes norāžu, cilmes vietas nosaukumu shēmā un piegādā produktus apstrādes vai pārstrādes uzņēmumam;• 1140 eiro apmērā – produkta ražotājam, kurš PVD re istrējis ražošanu mājas apstākļos produktam, kas iekļauts ES aizsargātu eogrāiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību re istrā sa-

skaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargātām eogrāiskās izcelsmes norādēm;• 2135 eiro apmērā – PVD re istrētam vai atzītam uzņēmumam, kurš veic apstrādi vai pārstrādi produktam, kas iekļauts ES aizsargātu eogrāiskās izcelsmes norāžu un aizsargātu cilmes vietas nosaukumu vai garantētu tradicionālo īpatnību re istrā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargātām eogrāiskās izcelsmes norādēm

AT B A L S T S K O O P E R C I J A S AT T S T B A IPas kums Kam? Par ko, cik un kad?

Atbalsts lauk-

saimniecības un mežsaimniecī-

bas pakalpojumu kooperatīvajām

sabiedrībām

Lauksaimniecības un mežsaimniecības pakal-pojumu kooperatīvajām sabiedrībām, izņemot kooperatīvus, kas dar-bojas piensaimniecības un graudkopības nozarē

Atbalsts (vienreizējs maksājums līdz 4270 eiro) paredzēts kooperatīva (re istrēts UR laikposmā no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. mar-tam) biroja darbības nodrošināšanai: • darba algām, tai skaitā nodokļu samaksai (nepārsniedzot 30% no piešķiramās atbalsta summas); • biroja telpu īrei, remontam un mēbeļu iegādei; • biroja tehnikas, programmatūras un aprīkojuma iegādei; • ražošanas iekārtu un laboratorijas aprīkojuma iegādei;• transporta un sakaru izmaksām (izņemot transportlīdzekļu iegādi)

Iesnieguma termiņš: 2014. gada 1. aprīlis

Atbalsts atzītām lauksaimniecības kooperatīvajām

sabiedrībām

Atzītām lauksaimniecības

pakalpojumu kooperatīvām sabiedrībām

Atbalstu piešķir atzītai kooperatīvai sabiedrībai, kuras lauksaimniecības vai mežsaimniecības preču un pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kopējais apgrozījums ar vienu biedru ne-

pārsniedz 28 450 eiro iepriekšējā gadā – kā vienreizēju maksājumu līdz 4270 eiro vienai atzītai kooperatīvajai sabiedrībai: • biroja telpu īrei, remontam un mēbeļu iegādei; • biroja tehnikas, programmatūras un aprīkojuma iegādei; • ražošanas iekārtu un laboratoriju aprīkojuma iegādei; • transporta un sakaru izmaksām (izņemot transportlīdzekļu iegādi)

Iesnieguma termiņš: 2014. gada 1. maijs

Sagatavots LLKC Lauku att st bas nodaļ pēc MK noteikumiem Nr. 1524Plaš ks konspekts LLKC m jaslap : http://www.llkc.lv/lv/raksts/nacionalas-lauksaimniecibas-subsidijas-2014-gada

t 5. lpp.

7


Šaj „Lauku Lapas” numur par savu pieredzi kooperatīvu dibin šan , darbīb un n kot-

nes pl niem st sta kooperatīva „Mūs-m ju d rzeņi” valdes priekšsēdēt ja Edīte Strazdiņa.

– K non c t līdz lēmumam par kooperatīva veidošanu?

– Kooperat va dibin t ji bija ražot ji, kuri pieg d ja produktus „Rimi” t kla veikaliem. Str d jot kop , mēs redzē-j m, ka veikals pied v atš ir gas cenas katram pieg d t jam. Problēmu rad ja ar pieg des apjomi, jo nav izdev gi p r-vad t preci ar pustukš m maš n m. N -

c m kop ar „Rimi” p rst vjiem, teic m, ka labpr t sadarb bai izvēlētos vienu koordinatoru, kurš kontaktētos ar vis m saimniec b m un zin tu to iespējas.

Kopējo pied v juma apjomu zin -j m, bet str d j m ar pavadz mēm no katras saimniec bas. „Rimi” pēc pus-gada bija apmierin ts ar sadarb bu, taču vaic ja, vai mēs nevarētu pieg d t pre-ces ar vienu kop gu pavadz mi. emot vēr šos apst kļus, pie ēm m lēmumu dibin t kooperat vu.

Darb bas princips pasūt jumu veikša-n saglab jies iepriekšējais, proti, katru dienu tiek apzin ts saimniec bu pied -v tais preču apjoms.

T k esam pēc ES regulas atz ta ra-žot ju organiz cija, varam rē in ties ar visu biedru produkcijas apjomu, iz emot 25%, kurus atļauts p rdot patērēt jam tie-ši saimniec bas teritorij . Noteikumi liek mobilizēties, pl not apjomus un atbilstoši plat b m pl not kultūru audzēšanu. J no-saka ar produkcijas pieg des laika perio-di, jo ražošan past v sezonalit tes prin-cips, un viens uz ēmējs iegūst ražu tr k, cits – vēl k. Kooperat v visi ir atbild gi par to, ko un cik p rdodam.

Reģistr cijas process problēmas nesag d ja

– Vai rad s k das problēmas, re-

ģistrējot kooperatīvu? – Reģistr ciju veic m bez problē-

m m. Uz ēmumu reģistra m jaslap

pieejama plaša inform cija. Ar per-son ls bija atsauc gs, nor d ja uz ne-piln b m dokumentos un atbildēja uz jaut jumiem. Problēmas var sag d t statūtu izstr de. Kooperat vu asoci ci-jas m jaslap gan ražot ju grup m, gan parastajiem kooperat viem izveidotas sagataves, kuras, veicot sev nepiecieša-m s izmai as, var veiksm gi izmantot. Asoci cij sniedz ar konsult cijas visu nozaru kooperat viem.

– K izvēlēj ties vadīt ju?– Pirms vad t ja izvēles notika ko-

ordinatora izvēle. Pied v j m „Rimi” divas kandidatūras, bet viena tika norai-d ta. Koordin cijas process non ca man atbild b , jo p rst vēju liel ku saimniec -bu, kurai bija liel ka pieredze, lai gan pati neesmu saimniec bas vad t ja. Protams, kooperat v ir bijuši s ki konlikti, taču neviens no tiem nav palicis neatrisin ts.

Nedrīkst jaukt d rzeņus ar kartupeļiem...

– Vai esat veikuši atzīšanas proce-

su? K das bija grūtības?– K ražot ju organiz cija darbo-

jamies kopš 2012. gada. Kooperat vu atz šana mūs neietekmē, jo esam ko-operat v sabiedr ba (KS), nevis lauk-saimniec bas pakalpojumu kooperat v sabiedr ba (LPKS).

P rreģistrēj mies, jo nevarēj m dot komerc lu, bet bankas bez t s nepie-š ir kred tu, taču invest ciju veikšana bija nepieciešama. P rreģistrējoties ie-maks j m 2000 latu pamatkapit lu. At-z šanas proces ražot ju grup m j veic ieguld jumi biedru saimniec b s, var veikt ēku renov ciju un rekonstrukci-ju. Problēmas rada vērtējuma iegūšana

bankai, jo ēkas daļēji pieder biedram, daļēji – kooperat vam. Kred treitings t dēj di tiek samazin ts.

Eiropas regul paredzēts atbalsts tikai d rze u ražot jiem, t pēc nav at-ļauts to izmantot kartupeļiem. Reiz au-tomobil iekr v m paleti ar kartupeļiem un sa ēm m aizr d jumu, jo ar koopera-t va automaš nu var vest tikai d rze us. Aizr d ts ar par to, ka, piemēram, iekr -vējs, kurš pieder kooperat vam, nedr kst p rvad t paleti, uz kuras ir kartupeļi, bet j izmanto otrs – saimniec bas iekr vējs. Lai apstr dētu š s normas, veic m da-ž dus aprē inus, sniedz m institūcij m datus par procentiem, ražošanas jaud m u. c. N kam s maš nas pērkot, atbalsta apjomu samazin j m par 10%, lai va-rētu vest ar kartupeļus. Ar š irošanas iek rt m ir l dz ga situ cija.

– Ar cik lieliem ieguldījumiem j rēķi-n s, lai uzs ktu kooperatīva darbību?

– Kooperat va reģistr cijas izmaksas bija l dz 100 latiem. Visi kop inansēj m samaksu tiem cilvēkiem, kuri k rtoja do-kumentus. Vēl k izveidoj m operat vo fondu 3% apjom no apgroz juma, kas sedz administrat v s izmaksas – gr mat-ved bas pakalpojumus, vad t ja atalgoju-mu, telpu uzturēšanu. Liels atvieglojums bija atbalsts kooperat va dibin šanai – administrat vai darb bai 3000 latu. Iek r-toj m biroju, izremontēj m telpu. Mazie oisi katra biedra saimniec b izveidoj s pēc ražot ju grupas atz šanas, kurai pie-ejams atbalsts š m aktivit tēm, – s kot-nēji liel ks, pēc tam ar katru gadu tas samazin s. Šobr d run par to, lai atceltu atbalstu administrat vai darb bai, taču uz-skatu, ka tas ir nepieciešams. u 8. lpp.

sAiMNieCĪBAs ekONOMikA

KOOPERATĪVS SASNIEDZIS STABILU KONKURēTSPēJU

8


t 7. lpp.Piecu gadu laik veiktas lielas investīcijas

– K notiek ražošanas process jūsu kooperatīv ?

– Kopš 2007. gada darbojamies k ražot ju grupa. Piecu gadu laik veiktas lielas invest cijas, sak rtots loģistikas parks, noliktavas, uzglab šanas kon-teineri, aukstuma kameras, dzesēšanas iek rtas, š irošanas un fasēšanas l nijas. Esam konkurētspēj gi atbilstoši vis m lielveikalu t klu pras b m, varam no-drošin t to izpildi ar vasar , kad prasa produkcijai noteiktu temperatūru, pie-mēram, 2–6 gr du temperatūru.

Zemnieki parasti katrs pats sav saimniec b neveido kvalit tes sistēmu, bet, ja š das sistēmas nav, produkcijas realiz cija var rad t problēmas. Koope-rat vam ir projekti, preču kontrole, kva-lit tes sistēma, izvēlamies taru, lemjam, k iepakot, kooperat va biedri sa em veidlapas, lapas ar preču artikuliem, – to visu veic kooperat vs.

Kooperat va biedru izvietojums ap-tver visu Latvijas teritoriju – Gulbenes novads, Cesvaine, Madona, Allaži, Sigulda, Madliena, Rembate, Jelgava, Staļģene, Eleja, Bauska, Code, Dobele, Pūre. Tas ļauj mums pan kt, ka vien-laikus visiem vienas kultūras audzēt -jiem nebūs nelabvēl gi laika apst kļi. Pasūt jumi l dz ar to tiek izpild ti ne-p rtraukti, neradot problēmas veikalu t klos. Veidojam reģion los centrus, lai nebūtu no Pūres prece j ved uz Mad-lienu, tad uz R gu. Nevaram iekļauties cen s, ja preces j transportē tik t lu, rodas ar atlikumi.

Katr saimniec b veidoj m savu pilno produkcijas sagatavošanas ciklu un loģistiku, ieg d joties ar autoparku. Nevaram str d t centralizēti, jo veikalos precei j būt pieg d tai l dz pulksten 12. Ilgstoši glab jot noliktav saš irotu un sagatavotu preci, nevar nodrošin t svai-guma pras bas.

Pl nojot n kamo periodu, tiek emts vēr plat bu pašreizējais sadal jums, vie-nojamies par iespējamu palielin jumu. Sadal jums notiek ar pēc t , k ds ir š ir-u raksturojums sezonalit tes griezum .

Piemēram, par kabačiem un ziedk pos-tiem vienojamies, ka viena saimniec ba pieg d preci no jūnija vidus, bet otra vēl k. Pirmajai saimniec bai t dēj di ro-das iespēja iest d t jau citu kultūraugu.

Par n kam gada kultūru sadal ju-mu vienojamies tad, kad redzam, k di

ir kr jumi (decembris, novembris) un pl nojam ziemas perioda tirdzniec bu, izvērtējam, kas ir izdevies, kas ne.

Izejvielas pērkam gan kop , gan atseviš i, jo katram kooperat va bied-ram ir ar speciiskas pras bas. Piemē-ram, t kla maisus ieg d jamies atse-viš i. Pieg d t j m irm m ir iedots kooperat va biedru saraksts, un, kad sa emam pied v jumu, cenas sal dzi-n m. Ja viens sa ēmis liel ku atlaidi, t da tiek piemērota visiem. Kop gi nepieciešamo lietu ieg di koordinēju pati, mums nav tik daudz biedru, lai es nevarētu tos apzin t un apvaic ties par nepieciešamo.

Produkcija tiek realizēta lielveikalu tīklos

– Kur realizējat produkciju?– Sadarbojamies ar „Rimi”, „Maxi-

ma”, „Prizma”, „Sky”, piedal mies programm „Skolas auglis”, iepirkumos skol m un slimn c m. Ja gribam pie-d v t kvalitat vu produktu, iepirkumos nevaram startēt, jo nevaram pied v t zem ko cenu.

– Pašiem izveidota sava apstr de un p rst de?

– Mums ir biedri, kas ar to darbojas, piemēram, SIA „Dimdi i”, SIA „Dim-di i agro” – vair k ar svaigo produkciju, SIA „Gali i” sagatavo mizotos d rze-us, v r t s bietes.

– Vai ir sarežģīti piemeklēt pro-

dukcijas iepakošanas materi lu?– Kartupeļiem izmantojam „Twin

bag”, kurus pied v Lietuvas irma. „Rimi” veikaliem produkciju varam pieg d t tikai viena veida kastēs, ku-ras iznom jam. Kartonu pērkam Lat-vij , bet no daž diem pieg d t jiem, savuk rt plēves – ar irmu p rst v-

niec bu starpniec bu. „Skolas augļa” programmas produktu iepakošan sa-darbojamies ar igau u komp niju, bet paletes pērkam Latvij . Iepakojumam j atbilst veikala noteiktaj m pras -b m. Parasti uz t j nor da izplat t js, kods, fasēt js, saimniec ba, ražo- t js – kooperat v sabiedr ba, izcel-smes valsts, der guma termi š, partijas numurs. Vair ku kooperat va biedru produkcija tiek mar ēta ar kvalit tes z mi „Zaļ karot te”.

– K reklamējat savu produkciju?– Piedal j mies „Zaļ s karot tes”

un lielveikalu t klu rekl m s, raid ju-mos, kuros var redzēt ar saimniec -bas. „Rimi” un citos veikalos rekl ma notiek ar akciju pal dz bu, jo rekl ma ir ļoti d rga.

– Cik sarežģīti ir sak rtot inanšu dokument ciju?

– Gr matved bas pakalpojumi mums ir rpakalpojums. Pirmk rt, tas ir lēt k, otrk rt, š da cilvēku resursu piesaist ša-na ir efekt v ka, emot vēr darba sezo-n lo speciiku.

Eksporta apjomi palielin s– K pl nojat attīstību?– Eksporta r d t ju apjoms palie-

lin s, „Rimi” un „Maxima” t klos notiek pieg des Baltijas tirgum. Vē-lamies papildin t sortimentu. Ir ideja pied v t preces Zviedrijas tirgum, sadarbojoties ar „Rimi Baltija”. Ir j -zina, kur pied v t konkrēto preci, un svar ga ir kvalit te. Str d jam, lai iz-zin tu iespējas iekļūt tirgū.

– Jūsupr t, jauni kooperatīvi spē-

tu ien kt šaj darbības jom ? – Teorētiski jauni dal bnieki var

ien kt tirgū, taču tikai ar „nišas” produktiem. T s var būt ar maz kas saimniec bas vai biedri konkrētu re-ģionu apg dei. Ja str d ar koopera-t v esošo produktu grup m, tad būtu j pievienojas lielajiem.

– Jūsu praktiskie ieteikumi tiem, kuri vēlas s kt savstarpējo sadarbību!

– J izvērtē kooperat va vad t ja at-bilst ba amatam, šim cilvēkam j būt ar lielu soci lo atbild bu, ar objekt vu pie-eju, lai biedri vi am uzticētos. Ja tiek veikts kopdarbs, ieguvēji ir visi, nevar str d t ar p rliec bu, ka otrs dara cit di vai nepareizi. J sak rto visi dokumenti un j protokolē lēmumi. LL

Linda Siliņa, LLKC Ekonomikas nodaļas vec k speci liste

Ir j zina, kur pied v t

konkrēto preci, un svarīga ir kvalit te.

Str d jam, lai izzin tu iespējas

iekļūt tirgū

9


SVAR

ĪgĀK

IE D

ATUM

I, KU

RUS

LAUK

U UZ

ŅēM

ēJS

NED

RĪK

ST A

IZM

IRST

201

4. g

ADA

MAR

TĀ

Term

iņš,

kur

a la

ikā

var i

esni

egt p

iete

ikum

u,

iesn

iegu

mu

vai a

tska

iti.

Iesn

iegu

mu

un a

tska

išu

apko

poša

nas

datu

ms

vai i

esni

egša

nas

beig

u da

tum

s.

* Lai

saņ

emtu

atb

alst

u, tā

mes

par

plā

nota

jiem

pas

ākum

iem

iesn

iedz

šķi

rnes

dzī

vini

eku

audz

ētāj

u or

gani

zāci

jas,

lai v

ēlāk

slē

gtu

līgum

us a

r lau

ksai

mni

ekie

m

Term

iņš

Febr

uris

Marts

Aprl

is1

515

2025

281

515

2025

311

Nacionālās subsīdijas

Pien

a lop

kopīb

aIes

niegu

ms pa

r pār

baud

āmā b

uļļa m

eitu (

pirmp

ieni) *

Liello

pu ga

ļas ra

žoša

naIes

niegu

ms pa

r pār

raud

zībā e

sošu

, ser

tiicē

tu tīr

šķirn

es va

islas

bulli

*

Cūkk

opība

Iesnie

gums

par š

ķirne

s jau

ncūk

u (cū

ku, k

uili),

kura

i ir ve

ikts p

rodu

ktivit

ātes t

ests

*

Atba

lsts p

ar va

islas

jaun

cūka

s un

jaunk

uiļa

prod

uktiv

itāte

s kon

troli p

ārra

udzīb

as

ganā

mpu

lkā *

Zirgk

opība

Par a

ugstv

ērtīg

a ser

tiicē

ta šķ

irnes

vaisl

as ēr

zeļa

novē

rtēša

nu pē

c pēc

nācē

jiem

*Pa

r vais

las ēr

zeļa

enēti

skās

kvali

tātes

notei

kšan

u un s

ertii

cēša

nu *

Par ja

unzir

gu sa

gatav

ošan

u dar

bspē

ju pā

rbau

dei u

n dar

bspē

ju no

teikš

anu *

Par k

umeļa

saga

tavoš

anu v

ērtēš

anai

un e

nētis

kās k

valitā

tes no

vērtē

šanu

*Pa

r vais

las ēr

zeļa

izcels

mes n

oteikš

anu a

r DNS

analī

zi *

Augk

opība

Atba

lsts k

ultūr

augu

geno

fonda

sagla

bāša

nai u

n izla

ses s

ēklas

kvali

tātes

uzlab

ošan

ai

Koop

eratī

vajām

sabie

drībā

mAt

balst

s lau

ksaim

niecīb

as un

mež

saim

niecīb

as pa

kalpo

jumu k

oope

ratīv

ajām

sabie

drī-

bām

(izņe

mot to

s, ka

s dar

bojas

pien

saim

niecīb

as un

grau

dkop

ības n

ozar

ē)

Risk

a sam

azinā

šana

Atba

lsts a

pdro

šināš

anas

poliš

u ieg

ādes

izde

vumu

segš

anai

Grāmatvedība un nodokļi

Piev

ienotā

s vēr

tības

nodo

klis (

PVN)

PVN

mēne

ša de

klarā

cija u

n mak

sāša

nas t

ermi

ņš

Iedzīv

otāju

ienāk

uma n

odok

lisGa

da ie

nāku

mu de

klarā

cija p

ar 20

13. g

adu

Iedzīv

otāju

ienāk

uma n

odok

lisDe

klarā

cija p

ar ie

nāku

mu no

kapit

āla (p

ar m

ēnes

i) - ja

ienā

kums

no ka

pitāla

piea

ugum

a iep

riekš

ējā m

ēnes

ī pār

snied

zis 71

1,44 e

iro


eiropas Komisijas Vides direk-

tor ts aizvadīt gada beig s prezentēja ideju par ES plat-

formas izveidi lielo plēsēju (vilku, lūšu, l ču un mriju) jaut jum . Š -

das platformas mērķis būtu uz brīv-

pr tības principiem apvienot augsta līmeņa p rst vjus no nevalstiskaj m un cit m organiz cij m. Eiropas Ko-misijas darba grup par lielajiem plē-

sējiem, kur tika skat ts jaut jums par platformas izveidi, k eksperti no Lat-vijas piedal j s J nis Baumanis un Ed-gars Zal ns. emot vēr , ka lielie plē-sēji apdz vo teritorijas, kas liel koties nesakr t ar valstu teritorij m, šobr d ES lielo plēsēju aizsardz bai tiek izstr d ti popul ciju l me a sugu apsaimnieko-šanas pl ni. No šiem pl niem izrietošo apsaimniekošanas darb bu apspriešanai

tika sasaukta darba grupa par platformas izveidi. Ar platformas pal dz bu varētu mēģin t m kstin t problēmas teritorij s, kur s būtiski savairojušies plēsēji un no-dara zaudējumus tradicion lajiem lauk-saimniec bas veidiem. Tas attiecas uz prevent vo un kompens cijas pas kumu kopumu, kuru varētu iekļaut gan platfor-mas r c bas pl nos, gan rekomend cij s dal bvalstu nacion lajiem budžetiem par šo pas kumu inansēšanu.

Platformas ietvaros l dz 2014. gada janv ra vidum tika ietverti priekšliku-mi no potenci lajiem t s dal bniekiem ar mēr i parakst t platformas doku-mentu 2014. gada pavasar .

Baltijas valstu galvenais uzdevums ir saglab t l dzšinējos lielo plēsēju popul ciju apsaimniekošanas princi-pus, nepieļaujot jaunu, nepamatotu aizsardz bas pras bu ieviešanu (jaunu, speci li lielajiem plēsējiem veidotu, aizsarg jamo teritoriju noteikšanu, med bu liegumu u. c. ierobežojumu noteikšanu). Svar ga ir komunik ci-ja starp valst m, lai novērstu daž das domstarp bas par to, k popul cijas būtu j aizsarg . LL

BRiseles GAiteŅOs

Topošais ES un ASV tirdznie-

cības un investīciju līgums nedrīkst uzlikt papildu slogu

Eiropas ražot jiem un apdraudēt viņu konkurētspēju. Par līguma nosacījumiem diskutēts janv ra beig s Eiropas Parlament rīkotaj diskusij „Eiropas lauksaimniecī-bas – p rtikas nozares izaicin jumi un iespējas: būtiski nosacījumi ES un ASV tirdzniecības un investīci-ju līgum .” Diskusij k eksperte no Latvijas piedal j s Latvijas Zemnieku feder cijas p rst ve Agnese Hauka.

Diskusij , kur piedal j s Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un vēl citu ES ietekm gu nozares iest žu un organiz ciju p rst vji, tika uzsvērts, ka ES un ASV br v s tirdzniec bas l guma dēļ ES nemain s likumdošanu un pras bas, k das šobr d past v ES ražot jiem. T pat netiks ieviestas pa-pildus uzraudz bas barjeras ES ražot -jiem, netiks samazin tas ES patērēt ju ties bas un garantijas izvēlēties drošu p rtiku un netiks pieļauti nosac jumi,

kas samazina ES ražot ju un lauk-saimnieku konkurētspēju.

Jau iepriekš Copa-Cogeca un ES p r-tikas ražot jus p rst voš organiz cija „FoodDrinkEurope” sagatavoja doku-mentu, vēršot uzman bu uz vair kiem nosac jumiem ES un ASV tirdzniec bas l gum , kas samazina ES lauksaimnieku un ražot ju konkurētspēju. T , piemē-ram, lai ES ražot js varētu eksportēt uz ASV, katram produktam nepieciešams sagatavot dokument ciju, kas aplieci-na, ka tas nerada bioterorisma draudus. ASV katr štat un pat pašvald b ir at-š ir gi nosac jumi produktu realiz cijai. Ir vair k nek 2700 štatu un pašvald bu institūciju, kas pieprasa speciiskus ser-tiik tus par produkcijas kvalit ti un at-bilst bu, turkl t šo institūciju nosac jumi vien jaut jum ir atš ir gi. T pat ASV pieprasa, lai importa svaigpiena sieri būtu gatavin ti ne maz k k 60 dienas, bet ASV sieru importam ES š da iero-bežojuma nav – tie var būt gatavin ti s ku laiku. ASV ar pieprasa, lai piena

šokol dē minim lais kakao daudzums

būtu 10%, kas pēc ES standartiem ir ļoti augsts r d t js piena šokol dei. Tumšaj un piena šokol dē ir piln b aizliegta sū-kalu izmantošana. ASV ir aizliegtas ar virkne E piedevu, kas ES ir atļautas. ES un ASV ir atš ir gi pestic du lietošanas nosac jumi, ASV ir d rgi un sarežģ ti stenojami nosac jumi pasterizēta piena

importam, ir spēk aizliegums eksportēt aitas gaļu uz ASV utt.

Lai pan ktu ab m pusēm pie ema-ma l guma noslēgšanu, Copa-Cogeca un „FoodDrinkEurope” aicina ES un ASV tirdzniec bas un invest ciju l -gum pan kt starptautisku standartu ievērošanu, kas samazina ASV iero-bežojumus ES produktiem un nerada jaunas barjeras tirdzniec bai.

Pēc „Eurostat” 2012. gada datiem ASV ir galvenais eksporta tirgus ES p rtikas un dzērienu produkcijai (13,6 miljrd. EUR), otrs liel kais eks-porta tirgus lauksaimniec bas precēm (4,4 miljrd. EUR) un trešais liel kais lauksaimniec bas izejmateri lu pieg -d t js (2,1 miljrd. EUR). LL

DISKUTē PAR BRĪVĀS TIRDZNIECĪBAS LĪgUMU AR ASV

gATAVO PLĀNU PLēSēJU APSAIMNIEKOšANAI

10

11


Lauku attīstības mērķus var sekmīgi sasniegt, tikai iesais-

tot vietēj s kopienas. K da bijusi līdzšinēj pieredze un k pl -

nots atbalstīt Vietējo rīcības grupu (VRG) darbu n kotnē, spriests jan-

v ra beig s Briselē notikušaj Eiro-

pas Lauku attīstības tīklu (ENRD) „Teritoriju attīstības” darba grupas semin r „Lauku attīstības prog-

rammas sekmīga ieviešana”. Taj k eksperte no Latvijas piedal j s ar Lat-vijas Zemnieku feder cijas p rst ve Agnese Hauka.

Iepaz stinot ar ES dal bvalstu pie-redzi vietējo r c bas grupu att st bai, Polijas p rst vji Rišards Kaminskis un El za Kacmareka atzina, ka Po-lij ir zema sabiedr bas aktivit te un savstarpēj uztic ba. T dēļ n kamaj pl nošanas period ir būtiski palieli-n t iedz vot ju iesaist šanos sabiedris-k s kust b s. Iecerēts, ka 2014.–2020. gadu pl nošanas period VRG lielums lauku teritorij s būs no 30 l dz 150 tūkstošiem iedz vot ju un pilsētu te-ritorij s – 20 l dz 150 tūkstoši cilvē-ku. Pl nots stenot k individu los, t kopprojektus. No ES l dzekļiem mazo nevalstisko organiz ciju at-t st bai pl nots atbalst t ciematu un mazo pilsētu soci lekonomisko att s-t bu, uz ēmējdarb bu, veidot ģime u

atbalstu centrus, atbalst t soci lo uz ē-mēju aktivit tes. Polij ir 1,5 miljoni lauksaimnieku un tikai 300 tūkstoši no vi iem var iztikt ar lauksaimnie-c b gūtajiem ien kumiem. L dz ar to lielai lauku iedz vot ju daļai ir j do-m par alternat viem ien kumu vei-diem un alternat v m iespēj m att st t vietējo kopienu.

Veronika Reša no Austrijas Lauk-saimniec bas un mežsaimniec bas ministrijas nor da, ka 2014.–2020.gada pl nošanas period Austrij lie-l ka uzman ba tiks pievērsta VRG iz-str d t s vietēj s att st bas stratēģiju kvalit tei, k ar notiks fokusēšan s uz jaun m tēm m. Austrija palieli-n s VRG autonomiju, pieš irot t m noteiktu budžetu un dodot iespēju paš m lemt par atbalsta intensit ti da-ž du mēr u sasniegšanai, k ar vei-dot stingru sasaisti ar vietējo att st bas

stratēģiju. Noteikts, ka VRG j būt no-darbin tam vismaz 1,5 darbiniekam, kurš str d tikai VRG bez amatu ap-vienošanas. Pl nota ar administrat vo procesu vienk ršošana, piemēram, maziem projektiem nosakot konstantu summu l dz 5700 eiro un nepieprasot gr matved bas izmaksu dokumentu apliecin jumus. Ar VRG vad bas ad-ministrat vaj m izmaks m tiks noteik-ta konstanta summa, neprasot gr mat-ved bas apliecin jumus izmaks m.

Jolanta Vaičiūniene no Lietuvas Zemkop bas ministrijas Lauku att st -bas departamenta informēja, ka 2013. gad Lietuv bija 51 VRG (p rkl j 99% lauku teritorijas) un 1500 NVO, kuras iesaist s vietēj s kopienas akti-vit tēs. No kopēj LEADER inansē-juma 2007.–2013. gad 15,4% veidoja administrat v s izmaksas, bet p rējais inansējums tika ieguld ts aktivit tēs. Tikuši stenoti 3219 vietējie projek-ti, izveidoti 144 uz ēmumi, renovēti kultūras centri, rad tas darba vietas jauniešiem u. tml. Par LEADER ie-guvumu uzskata lauku iedz vot ju iz-pratnes un dom šanas mai u, glob las izpratnes veidošanos, komunik cijas prasmju att st šanu, iema u un pras-mju att st šanu. Tika izvirz ti vienk r-ši, bet ļoti skaidri mēr i.

Diskusij kopum atz ts, ka VRG lauku videi ir nepieciešamas un at-balst mas. To darbu nedr kstētu ap-grūtin t ar liek m formalit tēm un sa-režģ t m pras b m. Vienlaikus VRG aktivit tēm ir j būt cieši saist tam ar konkrēt reģiona att st bas stratēģiju. Diskusij secin ts, ka dal bvalstu l dz-šinēj pieredze un ieradumi kavē pa-tiesi inovat vas un unik las LEADER pieejas veidošanos. K jaunums – j -aktualizē lauksaimnieku iesaiste VRG un LEADER pas kumos. LL

Pēc COPA–COGECA ekspertu darba atskaitēm inform ciju

publicēšanai sagatavoja LLKC sabiedrisko attiec bu vad t ja Iveta Tomsone

Ekspertu dalība pasākumā organi-zēta VLT aktivitātes ”Nozaru ekspertu ziņojumi” ietvaros. Plašāk ar COPA/COGECA darba grupu ekspertu ak-tivitātēm iespējams iepazīties Valsts Lauku tīkla mājaslapā http://www.laukutikls.lv/copa_cogeca.

COPA ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1958. gadā.

COGECA ir Eiropas līmeņa lauksaimniecības kooperācijas komiteja, kas pārstāv kooperatīvu intereses ES un starptautiskās institūcijās. Tā ir dibināta 1959. gadā.

Kopš 1962. gada COPA un COGECA apvienoja birojus un kopīgi pārstāv Eiropas lauksaimnieku un kooperatīvu intereses.

LAUKU TERITORIJU ATTĪSTĪBA – PRIEKšROKA VIETēJĀM RĪCĪBAS gRUPĀM

Vietēj s rīcības grupas

lauku videi ir nepieciešamas un atbalst mas

12


Apkopoti pētījuma rezult ti par liellopu nobarošanu, kas notika zemnieku saimniecīb

„P rupes” Kuldīgas novada Pelču pagast . Pas kuma mērķis bija tīr-

šķirnes un krustojuma jaunlopu in-

tensīvas nobarošanas nozīmes izvēr-

tēšana, traudzības nodrošin šana un kvalitatīvu liemeņu ieguve.

Valsts Lauku t kla pas kuma „Lop-kop bas ražošanas ekonomisk s efek-tivit tes paaugstin šanas pas kumi lauku saimniec b s” ietvaros Gaļas liellopu audzēt ju biedr ba (GLAB) sadarb b ar Latvijas Lauku konsul-t ciju un izgl t bas centru (LLKC) un Latvijas Lauksaimniec bas universi-t ti (LLU) veica gaļas liellopu noba-rošanas ekonomiskuma izvērtēšanu bioloģiskaj lauku saimniec b .

Pēt juma mēr a sasniegšanai no daž d m Latvijas saimniec b m vien bioloģiskaj saimniec b tika ievesti 16 š irnes un to krustojumu dz vnieki. No tiem 50% bija t rš irnes (Šarolē, Herefordas, Aberdinangus, Limuz -nas), bet p rējie 50% – daž das asi-n bas dz vnieki, kuru tēvi ir iepriekš minēto š ir u p rst vji.

Liellopus ēdin ja ar pašražotu rupjo lopbar bu un spēkbar bu. Bar bas ag-ro misk s anal zes tika veiktas LLU Agronomisko anal žu laboratorij , atbil-stoši to rezult tiem un dz vnieku vaja-dz b m ar tika sast d tas bar bas devas. Pēt juma laik tika uzskait ta izbarot un apēst bar ba. Nobarošanas periods ilga no 6 l dz 9 mēnešiem, kamēr jaunlopi sasniedza 600–650 kg dz vmasu. Pēt -juma beig s tika veikta kontrolkaušana, nosakot iegūto lieme a masu, aprē inot kautizn kumu un veicot lieme u vērtē-šanu atbilstoši SEUROP klasiik cijai.

Izmantota bioloģiska pašražota rupj lopbarība

Pēt jum izmantotie liellopi tika tu-rēti bioloģisk s saimniekošanas apst k-ļos, ēdinot ar bioloģisku pašražotu rupjo lopbar bu un iepirktu bioloģiski audzētu spēkbar bu. Liellopu nobarošanas period (vidēji 6 mēneši) izēdin ja sienu ar saus-nas saturu 92,87%, kopprote nu 7,53%; sk bsienu ar sausnas saturu 56,87% un kopprote nu 9,26%; spēkbar bu (auzu un kviešu mais jums) ar sausnas saturu 88,30% un kopprote nu 13,12%.

Gaļas liellopu dz vmasas pieau-gums ir atkar gs ne tikai no patērēt s bar bas, bet ar no ģenētikas. Pēt jum tika iekļauti krustojuma liellopi ar vis-daž d ko asin bu, l dz ar to dz vmasas pieaugumi ir atš ir gi. Limuz nas un Aberdinangus grupu jaunlopiem noba-rošanas period bija l dz gs dz vmasas pieaugums. Savuk rt Šarolē grup lie-l ku pieaugumu (256 kg) dod t rš irnes jaunlopi, bet Herefordas grup – krus-tojuma jaunlopi (261 kg). Jaunlopu grupas vidējais dz vmasas pieaugums bija 1,03 kg diennakt .

Rupj s lopbarības apsaimniekošana

Rupj s lopbar bas apsaimniekošana ir noz m ga ar gaļas lopkop b . T s -kas jau ar piemērot ko z l ju sēklas iz-vēli atbilstoši konkrētam augsnes tipam l dz bar bas l dzeklim liellopa silē. Ap-rē inot sag d jam s rupj s lopbar bas daudzumu, oblig ti j ierē ina ar iespē-jamie zudumi. Saimniec b m ar nelielu pieredzi lopbar bas sagatavošan tos vēlams rē in t ne maz kus par 30%, tomēr pat lab kaj gad jum zudumi j paredz vismaz 15%. Lai zu-dumus samazin tu, j pievērš uzman ba bar bas uzglab -šanai no sagatavošanas lai-ka l dz izbarošanai. Pie-mēram, ja izbarošanai

paredzēto sienu vai salmus sapresē rituļos, tos vajadzētu aizv kt no lauka pēc iespējas tuv k izbarošanas vietai tūl t pēc sapresēšanas. Sav cot ri-tuļus ziem , bieži vien ir j brauc pa dziļu sniegu, bet mēdz būt ar aps-t kļi, kad ar traktora rite iem tiek izdang tas pļavas, kas bieži vien ar ziem ir mitras, un rezult t tiek zaudēta n kamaj vasar neiegū-t raža. Sav cot rituļus no lauka tūl t pēc sapresēšanas, tiek patē-rēts sal dzinoši maz k d zeļdeg-vielas un darba laika, jo paši, sal dzinot ar sav kšanu ziem , kad traktora degvielas patēri š ir

liel ks, un ar uz lauka tikt ir nesal dzi-n mi grūt k.

Pirms siena gatavošanas nepiecie-šams ier kot tam speci lu glab šanas vietu (ja nav iespēja to glab t š ūn ), apakš noliekot, piemēram, vec s riepas, paberot š embas vai ko citu, ar mēr i, lai rituļi no uzglab šanas laukuma virs-mas uzsūktu pēc iespējas maz k ūdens. Saus glab šanas viet ziem rituļi ar nepiesals un būs viegl k pa emami. Ja nav š ū a, rituļus vēlams savest pēc ie-spējas tuv k izbarošanas vietai, sakraut iespējami augst k kaudzē un apsegt ar ūdensnecaurlaid gu materi lu, nostipri-not t malas pret vēja post jumiem. Slik-t kaj gad jum rituļus vajadzētu savest vienuviet uz lauka, maksim li tuvu ērti piebraucamajam ceļam, lai ziem tos varētu ērti p rvietot. Kraujot stirpas, j atceras, ka to viet s izveidojas „izgu-lējumi” un pazūd vērt gie z laugi, ar t -pēc stirpas vēlams izvietot lauka mal s. Tomēr ide los apst kļos sienu vajadzētu glab t š ūn .

Nepareizi glab t sien vai sk b-sien savairojušies mikroorganismi

apdraud dz vnieku vesel bu.

lOPkOPĪBA VEIKTS PēTĪJUMS PAR LIELLOPU NOBAROšANU

13


Ja dz vniekam nav pieejama nek da cita bar ba, tie ir spiesti ēst boj tu ba-r bu. paši apdraudētas ir grūsn s go-vis un teles, jo pelējuma toks ni var iz-saukt abortus vai citas komplik cijas.

Neatbilstošos apst kļos glab jot rup-jo lopbar bu, pasliktin s t s kvalit te, un daļa no t s kļūst ēdin šanai neder ga nokriš u un glab šanas veida dēļ. Tie visi ir papildus zaudējumi, ko parasti ne-viens paši neuzskaita – izmet m mēslos un viss, tas jau neko nemaks . Tomēr faktiski t s ir piln gi re las izmaksas, kas paaugstina gala produkcijas pašiz-maksu. Lai pan ktu stabilu dz vmasas pieaugumu, sliktas kvalit tes rupj s lopbar bas viet bar bas dev j izmanto vair k spēkbar bas, bet t s atkal ir papil-dus izmaksas...

Barības izmaksasNobarošanas period viens liellops

apēda vidēji 2,4 t sk bbar bas, 0,48 t siena un 1,05 t spēkbar bas. Vismaz k bar bas apēduši Aberdinangus t rš irnes grupas jaunlopi. L dz ar to ar bar bas izmaksas uz 1 kg dz vmasas ir visze-m k s (0,71 Ls). Bar bas izmaksas rē-in tas, izmantojot vidējo tirgus cenu:

sk bbar ba 0,03 Ls/kg, siens 0,06 Ls/kg, spēkbar ba 0,14 Ls/kg. Liel ko daļu no kopēj m bar bas izmaks m aiz em spēkbar ba, tad sk bbar ba un siens. T dēļ svar gi sav saimniec b sagata-vot kvalitat vu rupjo lopbar bu, kuras kvalit ti var nodrošin t pats saimnieks, rūp gi kopjot z l jus, izvēloties piemē-rot ko pļaušanas laiku un bar bas saga-tavošanas metodi. Lai sagatavotu labu rupjo lopbar bu, būtiski veikt pļaušanu z laugu pumpurošan s stadij l dz zie-dēšanas s kumam. Agraj s augu att st -bas stadij s ap maija beig m un jūnija s kum prote na daudzums un enerģē-tisk vērt ba z lē ir ievērojami liel ka nek „tradicion laj ” z les pļaušanas laik ap vai pēc J iem.

Realizēto liemeņu kvalit tes r dīt ji

Liellopi, sasniedzot 18–19 mēnešu vecumu, tika kauti div s kautuvēs. Ab s lieme u kvalit ti vērtēja kvaliicēts liel-lopu lieme u vērtēt js, nosakot lieme a kategoriju, vecumu, novērtējot tos pēc muskuļaudu att st bas (cik att st ti ir gur-na, plecu un muguras proili), k ar kla-siicējot pēc taukaudu sl a kategorijas. Vidējais kautizn kums gan t rš irnes,

gan krustojuma liellopiem bija 54%, bet lab kais rezult ts – 59%.

Vērtējot asto us t rš irnes dz vnieku lieme us pēc muskulatūras att st bas, 62% gad jumu jeb pieci lieme i ieguva U klases vērtējumu (ļoti labs vērtējums). Šim vērtējumam atbilstoš s paz mes: noapaļota gurna un plecu daļa; mugura – plata un bieza l dz plecu daļai; gurna augšpuse paceļas virs iegur a savieno-juma; astes pamatne noapaļota; proili

kopum izliekti, ļoti labi att st ti musku-ļi. U klases vērtējumu ieguva Šarolē (2), Limuz nas (1) un Aberdinangus (2) š ir-nes liellopu lieme i. Savuk rt R klases vērtējumu (labi att st ta muskulatūra) ieguva 38% lieme u – Herefordas (2) un Limuz nas (1). Krustojumu jaunlopu grup tikai 13% lieme u atbilda U kla-siik cijai (1), 62% – R klasiik cijai un 25% – O klasiik cijai (2), kas nor da uz vidēji att st tu muskulatūru.

T rš irnes jaunlopu grupas lieme us vērtējot pēc taukaudu sl a, 50% lieme i tika novērtēti ar 2. klasi – neliels taukau-du daudzums, viegls tauku p rkl jums lieme a virspusē, muskulatūra redzama gandr z visur. Ar 3. klases taukaudu vēr-tējumu (vidējs tauku nosl ojums) iegu-va 50% no vērtētajiem lieme iem.

Iegūtie rezult ti nobarošanas laik ļauj secin t, ka t rš irnes liellopiem nav tendence aptaukoties.

Krustojuma jaunlopu grup 75% lieme u taukaudu nosl ojums novēr-tēts ar 3. klasi. Tas atbilst kvalitat va lieme a pras b m. Iegūtais vidējais vērtējums t rš irnes grup ir 2,5 un krustojuma grup – 2,7.

Kautizn kuma un lieme a cenas p rrē inot uz dz vmasas kg, vidēj realiz cijas cena par dz vmasas kilo-gramu bija 1,24 Ls.

Limuz nas t rš irnes un krustojuma jaunlopi dod vismaz kos ien kumus, jo 1 kg dz vmasas saražošanai ir vis-

liel k s lopbar bas izmaksas (1,20 Ls/kg). Vidēj s lopbar bas izmaksas uz dz vmasas kilogramu bija 0,97 lati, un, parē inot, ka par t du gaļu iespējams sa emt 1,24 latus, šo cenu jau gandr z piln b „noēd” tikai lopbar bas izmak-sas vien, nerē inot nemaz p rēj s ar gaļas iegūšanu saist t s izmaksas. To-mēr lopbar bas izmaksas iespējams ievērojami samazin t, vispirms izau-dzējot un sagatavojot kvalitat vu rupjo lopbar bu, kas šaj izmēģin jum bija liel koties slikta nek viduvēja.

Datu apkopošana un analīze noteikti j turpina

Rihards Valtenbergs, Gaļas liellopu audzēt ju biedr bas valdes priekšsēdēt js:

– Labi, ka mūsu darb , organizējot pēt jumu, iesaist j s LLKC konsul-tanti un Latvijas Lauksaimniec bas universit tes speci liste. S kum ļoti p rsteidza tas, ka mūsu zemnieki neizr d ja nek du atsauc bu, lai sadar-botos un ļautu sav s saimniec b s veikt pēt jumu. Labi, ka piekrita Aivars Re-is no z/s „P rupes”. Š di pas kumi

taču ir vajadz gi pašiem zemniekiem, lai tiktu apkopota pieredze un inform -

cija, kas ļautu lab k redzēt n kotni un perspekt vu sav saimniekošan . Ja at-sauc ba ar turpm k būs tik maza, mēs netiksim uz priekšu. Taču š dus pēt -jumus noteikti vajadzētu vēl turpin t, lai iegūtu iespējami objekt v kus datus par to, k da ir viena liellopu gaļas ki-lograma saražošanas pašizmaksa. Šaj pēt jum mēs rē in j m tikai lopbar -bas izmaksas, taču vēl nepieciešams iekļaut daudzus izmaksu aspektus – kūts uzturēšanas, darbaspēka, veteri-n ro pakalpojumu un citas izmaksas. Pēt jum aptuven viena kilograma cena bija 3,5 l dz 4 lati. Zemniekam, lai s ktu peln t, vajadzētu sa emt 4–6 latus, bet, nododot lopus kautu-vēs, sa ēm m tikai 1,60 latus. Latvij izveidotas vair k nek simts kautuves, nedom jot par to, kas t m izaudzēs lo-pus. T pēc vēl jo vair k nepieciešamas att st t gaļas liellopu audzēšanu, un to pal dz veicin t ar š di demonstrējumi un to rezult tu popularizēšana.

Pēt jums tika uzs kts 2012. gada bei-g s un turpin j s l dz 2013. gada jūli-jam. Tagad apkopoti t rezult ti. LL

Daiga Baltiņa, LLKC Lopkop bas nodaļas konsultante

t 14. lpp.

Rupj s lopbarības

apsaimniekošana ir nozīmīga

arī gaļas lopkopīb

14


M jražošanas saimniecības „Kalnēni” īpašnieks Aivars Žiedas uzņēmumu izvei-

dojis 2006. gad un nodarbojas ar svaigas cūkgaļas ž vēšanu un kon-

servēšanu. Visus darbus veic viens, s kot no kūpin šanas pašdarin t kūpin tav līdz produkcijas realiz -

cijai tirgos. Uzņēmuma izveidošanas procesu veicis bez liekiem sarežģīju-

miem un arī tagad sadarbība ar p r-

tikas m jražošanu kontrolējoš m iest dēm uzņēmēju apmierina.

Reģistrēšanas process – K notika jūsu m jražošanas

uzņēmuma reģistr cija? Vai rad s problēmas, kas j ņem vēr citiem?

– Vērsos Tukuma PVD 2006. gad un tur ieguvu inform ciju par reģis-trēšanas noteikumiem. Izpildot tos, reģistrēšana notika veiksm gi, k ar iz-veidojusies laba sadarb ba ar Tukuma PVD un VID. Labi izpildu pras bas un laikus nododu atskaites. Pirms darba uzs kšanas iesaku iepaz ties ar notei-kumiem un PVD pras b m, tad visu ap-svērt, izpild t un reģistrēt uz ēmumu.

– Past stiet, lūdzu, par ražošanas un uzglab šanas procesu!

– Izmantoju pašbūvēto gaļas ž -vētavu. Zin šanas mantotas no tēva, un tagad jau pašam ir septi u gadu pieredze. Receptūru sast du pats, ievērojot past v go klientu vēlmes. J ražo tas, ko pērk. Ražot produkta receptūra tiek iksēta žurn l . Kūpi-n šana ilgst piecas l dz desmit stun-das atkar b no laika apst kļiem un vēja pūsmas. Visas izejvielas tiek ie-pirktas, jo šobr d tas ir izdev g k. T k ražoju produkciju tikai tik daudz, lai tri iztirgotu, tad produkciju uz-glab ju plus 2 l dz 6 gr dos asto as dienas saldētav .

– K di ir secin jumi un ieteikumi par tehnoloģijas izvēli?

– Pirms m jražošanas uzs kšanas vispirms j atrod potenci lie klienti, kuriem vajadzētu jūsu ražoto produk-ciju, k ar j izvēlas vispiemērot kais pa ēmiens cūkgaļas ž vēšanai.

– Vai t ir jūsu pamatnodar-

bošan s un vai m jražošanas no-

zari varētu apvienot ar k du citu nodarbošanos?

– Man t ir pamatnodarbošan s. Bet to varētu apvienot, piemēram, ar produktu ražošanu no tom tiem, kurus saimniec b audzēju.

– Kas īpaši j ievēro gr matvedī-bas un ražošanas uzskaitē, nodar-

bojoties ar m jražošanu?– Regul ri j dokumentē visas iz-

mai as un laikus j nodod gr matvedei atskaites gatavošanai.

– Vai nepieciešams veikt regul -

rus pierakstus (piemēram, produk-

ta izsekojamība, temperatūras režī-mi, ražošanas p rpalikumi)?

– Ir izveidots žurn ls, kur veicu pie-rakstus par produkcijas ražošanu. Tas j dara regul ri, lai neaizmirstu. Pieraks-ti neapgrūtina darbu, gluži pretēji, – var pal dzēt uzlabot produkcijas kvalit ti.

– Kur tiek realizēta saražot produkcija?

– Produkciju realizēju tirdzniec bas viet s un braucu ar uz gadatirgiem, bet visērt k tirdzniec ba ir m j s uz vietas. Ir klienti, kuri pasūta konkrētas produkcijas noteiktu daudzumu, tas ir visizdev g k. u 15. lpp.

MāJRAžOŠANAKALNēNU SAIMNIEKS VISU DARA PATS

SAImNIECībA „KALNēNI”Saimnieks: Aivars Žiedas.Atrašan s vieta: Vānes pagasts, Kandavas novads.m jražošan nodarbin tie: viens – pats īpašnieks.m jražošanas reģistrēšana/uzs kšana: 2006. gadā.Lauksaimniecības pamatnozares: svaigas cūkgaļas žāvēšana, konservēšana.Izmantot s izejvielas produkcijas ražošanai:

pārtikas sāls, pipari, ķiploki un ķimenes.Gatav produkcija: karsti kūpināta cūkgaļa

un vistas gaļa, mājas desas.

15


t 14. lpp.– K organizējat tirdzniecību? – Ražoju produkciju tikai tik

daudz, cik pl noju p rdot, vadoties no iepriekšēj s pieredzes. Divas, tr s dienas nedēļ braucu uz tirdzniec bas viet m.

– K organizējat braucienus uz tirdzniecības viet m?

– Uz tirdzniec bas vietu ierodos ar sertiicētu transporta kra-vas autobusi u, no kura veicu tirdzniec bu. Piesakos ar gadatir-giem, tur samak-s ju par tirdznie-c bas vietu un ar tirgoju no trans-porta l dzekļa. Tas ir ērti, jo izpaliek p rkrau-šanas darbi.

Tirdzniec bas vietas gan ir t lu – simts kilometru un t l k.: R ga, Ventspils, Kuld ga un citur. Visus darbus veicu bez pal giem.

– K informējat par savu pro-

dukciju?– Rekl mas neizmantoju, jo visla-

b k rekl ma ir no mutes mutē, ievie-toju inform ciju „Zaļaj s lap s”.

– Ar cik lieliem ieguldīju-

miem j rēķin s, lai uzs ktu š du m jražošanu?

– Do-m ju, ka

s k u m a m nepieciešams

10 000 latu. Ž vēšanas kame-

ra maks , s kot no 3000 latiem un vair k,

j iegulda izejvielu un transporta ieg -dē, sertiicēšan . Vislab k, ja telpas ir paša pašum , jo j iegulda nauda re-montam, lai atbilstu PVD pras b m.

– Vai izmantoj t k du atbalsta prog-

rammu sava uzņēmuma attīstībai?– Pats neizmantoju, bet dom ju, ka

tas ir svar gs atspēriena solis uz ēmu-ma att st bai.

– Jūsu ieteikumi tiem, kuri vēlas s kt nodarboties ar m jražošanu?

– J apgūst zin šanas un pieredze produkcijas tehnoloģij , kuru iecerēts ražot. J izstudē likumdošana un PVD noteikumi. Lietder ga būtu saruna ar PVD speci listiem pirms erties pie domas stenošanas, k ar – tirgus iz-pēte. J rūpējas par to, lai telpas un transports piederētu pašam. J izvērtē izejmateri la cenas un iespējamais risks, j veic ekonomiskie aprē ini. J būt uzkr tiem naudas l dzekļiem, jo ieguld tais lēni atmaks jas. LL

Skaidrīte Šneidere, LLKC Tukuma nodaļas Kandavas novada

lauku att st bas konsultante

Daudzus interesē, k augi va-

rētu p rciest ziemu. Taču par to, k augļu koki būs p rzie-

mojuši, varēs spriest tikai tad, kad jau briedīs n kam raža.

Mēs nevaram iespaidot meteoro-loģiskos apst kļus, nevaram tos pat pietiekoši labi prognozēt ilgtermi , taču varam saimniekot savos d rzos, samazinot iespējamos riskus ar atbil-stošu kopšanu. Slikta augu kopšana, nepareiza vainagu veidošana, mitru-ma vai bar bas vielu nepietiekam ba vai p rbag t ba, k ar p r k liela raža pazemina ziemciet bu.

Pag juš 2013. gada sezona bija laba un t ieilga, kas ļ va kokiem labi sagatavoties ziemošanai un uzs kt dzi-ļ miera periodu vasaras beig s, kad ir beigusies veģetat v augšana, visas asi-

mil cij saražot s organisk s vielas uz-kr jas cietes veid un auga šūn s sama-zin s kopējais un br vais ūdens. Jo šie procesi notiek lēn k un pak penisk k, jo augs ir lab k sagatavojies salam. Nokriš u apjoms vasaras beig s bija vair k nek pietiekošs, bet, pateicoties garajam rudenim un sausajam ziemas s kumam, ūdens saturs augos ar ir la-bai ziemošanai atbilstoš apjom .

Situ cija d rzos janv ra beig s

Šoziem tikai janv ra vidū s k s re la ziema – ar mērenu aukstumu, bet relat vi niec gu sniega segu. Sals š dos apst kļos var nodar t kaitējumu pērn ruden st d tajiem augļu koku d rziem, augiem ar sekl ku sak u sis-tēmu un zeme u st d jumiem.

Kailsala apst kļos visvair k cieš augu saknes, kur m atš ir b no virs-zemes daļas ir vismaz k ziemcie-t ba, jo t m nav izteikta dziļ miera perioda. Nereti zem sniega augsne nemaz nesasalst un, ja temperatūra sak u zon ir virs +4oC, saknes spēj darboties visu ziemu. Šoziem sniega sega ir trūc ga un sak u darb ba, vis-ticam k, ir apst jusies. Šis aukstuma periods iest jies pak peniski, un sak-nes varēja paspēt norūd ties. Ja tomēr saknes būs apsalušas, šos boj jumus redzēsim tikai pavasar – kokiem ar sal boj t m saknēm aizkavējas plaukšana, saplaukuš s lapas un ziedi mēdz atmirt.

Sal boj t s saknes atjaunojas no res-n k m saknēm, kas ir tuv k stumbram. u 16. lpp.

ZIEMOšANAS APSTĀKĻI LATVIJAS DĀRZOSAuGkOPĪBA

Latvijas Lauku konsultāciju un izgl t bas centra INFORMAT VAIS IZDEVUMS

16

Nr.2 (107) (10.02.2014)

SAGATAVOTASIA “Latvijas Lauku konsultācijuun izgl t bas centrs”R gas iela 34, Ozolnieki, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov., LV-3018tālr.: 63050220Izdevumā LLKC arh va un Skaidr tes Šneideres foto

LAUKU LAPA TAV E-PASTPiedāvājam iespēju saņemt informatīvos izdevumus “Lauku Lapa” un “Zivju Lapa” Jūsu e-pastā! Lai pieteiktos izdevumu elektroniskai saņemšanai, sūtiet pieteikumu uz e-pastu: [email protected]. Uz šo e-pastu varat sūtīt arī ieteikumus, kā mēs varētu pilnveidot “Lauku Lapu” un “Zivju Lapu”.Pieteikumā jānorāda:Vārds, uzvārds; iestādes nosaukums, kuru pārstāvat; e-pasta adrese, uz kuru vēlaties saņemt izdevumu.

t 15.lpp. Ja augam pietiek mitruma un ir pie-

ejamas bar bas vielas, – koks var izdz -vot. No ziemciet bas veicin šanas vie-dokļa d rznieks jauno koci u saknēm visvair k var pal dzēt, apdobes mulčē-jot. Saknes ziemas period tiek pasar-g tas no kras m temperatūras sv rst -b m un ar kailsals nav tik b stams.

iršiem un plūmēm janv ra vidū vēl netika novērota pumpuru piebrie-šana, kas liecin tu par jauna augšanas perioda s kšanos. Taču daž s viet s tiem pirms sala iest šan s tika pa-man tas pirm s paz mes, kas liecina par augšanas s kšanos T k kaule -kokiem ir relat vi s ks dziļ miera periods – tas beidzas ziemas vidū vai agri pavasar , – šie koki tagad atrodas piespiest miera period un, atgriežo-ties aukstumam, apsalst.

Ja past v ga m nus temperatūra no-turēsies l dz pavasarim, un sals nekļūs liel ks, var paredzēt, ka šie koki p r-ziemos labi. Bet, ja būs daudz atkuš u, piespiest miera periods var beigties tr k, ziemciet ba pazemin s un pat ne-

liels sals var boj t reprodukt v s augu daļas – ziedpumpurus, kuriem dziļ mie-ra periods ir s ks nek veģetat vajiem dzinumiem. Ziemas s kum atkuš i ir maz k b stami nek ziemas beig s.

D rzos var būt vietas, kur s sala ietekme uz kokiem ir atš ir ga – no vēja aizsarg tu pauguru virsotnēs tie ziedēs, bet ielej ziedpumpuri būs iz-saluši un ciet s ar paši koki, it paši d rzos, kuros iepriekšēj gad bija ba-g t ga (nenormēta), laikus nenov kta raža un netika ierobežotas slim bas.

Stumbra aizsardzībaZiemas beig s saulē koku virszemes

daļa pamostas, bet saknes vēl iesalušas ledū un nespēj uz emt ūdeni no aug-snes. Stumbrs cieš ar no kras m tem-peratūras sv rst b m – nakt auksts,

bet dien saulē stumbri sasilst. Kokiem dien saules pusē miza sasilst, augu šūnsula kļūst š idr ka, bet aukstaj s nakt s taj veidojas ledus krist li, kas spēj saplēst šūnas. Temperatūras sv rs-t bu ietekmē miza plais un tiek boj ti stumbri. Boj jumu vietas dod iespēju slim bu ierosin t jiem iekļūt augos un, ja stumbri netiek nosmidzin ti vai

apsmērēti ar k du no varu saturošiem prepar tiem, tas var novest kokus l dz pak peniskai boj ejai.

Stumbru apdegumi iespējami tad, kad ir sniegs un spilgta saule. Atkuš u laik sniega virsk rta p rvēršas ledū un var boj t stumbru mizu. Kokiem, kas jaun ki par pieciem gadiem, miza ir pl na un tie cieš vair k. Koka stum-bra aizsardz bai no saules stariem un aukstuma nakt viens no variantiem ir stumbru kaļ ošana. To visieteica-m k veikt ruden (novembr ) un, ja ir nepieciešams, febru r kaļ ojumu atjauno. Stumbru kaļ ošanai apr l un maij , k to daudzi dara, ir vair k de-korat va noz me.

Koka stumbru balsinot, mēs sama-zin m kontrastu starp dienas un nakts temperatūr m koku miz , pan kam ar to, ka koks lēn k un maz k iesilst, maz-liet vēl k plaukst un zied. Dažu gadu tas var pasarg t ziedus no pavasara saln m vai sagaid t lab kus ziedēšanas apst k-ļus. Lielos komercd rzos kaļ ošanu pa-rasti neveic, tajos kokus st da un vaina-gus veido t , lai tie cits citu noēnotu, l dz

ar to šo boj jumu ir maz k.Ja d rz ir daži jaunie koci i, to stumbru un

apakšējo zaru pasar-g šanai no saules un meža dz vniekiem var izmantot egļu zarus, niedru apsējus vai citus materi lu.

J cer, ka šoziem nebūs ilgstošu atkuš u

un sekos ziediem bag ts pavasaris, kas priecēs saim-

niekus ar skaistu (normētu) ražu, kas piepild s galdus un makus, k ar tiks paveikts viss iespējamais, lai ar n koš un aizn koš gada raža būtu izcila. LL

Imants Missa, LLKC Augkop bas nodaļas vec kais speci lists d rzkop b , sadarb b ar

Latvijas Valsts Augļkop bas institūtu

ZIEmCIETībA ir auga un auga daļu spēja pārciest zemu tempera-tūru nelabvēlīgu ziemošanas aps-tākļu kopumā, kas cieši saistīta ar augu augšanas un attīstības ciklu. Ziemcietība ir relatīvs jēdziens, ko nevar saistīt ar konkrētu minimālās temperatūras rādītāju, to ietekmē augšanas apstākļi, mēslošana, ražas lielums, slimību izplatība un daudzi citi faktori iepriekšējā vasa-rā. Protams, arī šķirnes vai kultūras īpašības, to miera perioda garums. Svarīgākie ir dziļā miera periods un piespiestā miera periods.

DZIļ mIErA PErIODS sā-kas vasaras beigās pēc ražas no-vākšanas. Tajā augi labāk pacieš bargu salu un straujas temperatū-ras svārstības. Salu labāk pacieš tie augļu koki, kuri ir norūdījušies zemākā temperatūrā no –2 līdz –15oC. Ja temperatūra zem –2oC

pazeminās lēni, kā tas ir šogad, augļu koki var pārciest ievērojamu salu. Dziļā miera periods beidzas ziemas vidū vai agri pavasarī. Tad turpinās piespiestais miers, līdz temperatūra kļūst augšanai piemērota.

Latvijā audzētām ābeļu šķirnēm dzi-ļā miera periods ilgst 135 līdz 185 dienas, turpretī kauleņkokiem tas ir tikai 60 līdz 90 dienas.

Documents

No - Ludza€¦ · to pašu kapit la apjomu (taks cijas perioda s kum ), kas samazints par ilgtermia ieguldjumu prvērtēšanas rezervi un cit m rezervēm, kuras nav raduš s peļas