SALDŪDENS ZIVJU MONITORINGS - Dababiodiv.daba.gov.lv/fol302307/fol038572/fol577030/2013/...Dati par lauka darbu apjomu zivju monitoringā Latvijas upēs un ezeros 2013. gadā apkopoti

SALDŪDENS ZIVJU MONITORINGS

Latvijas Dabas fonds Rīga, 2013

2

SATURS

Anotācija 4 IEVADS 5 1. MATERIĀLS UN METODES 6 1.1. Monitoringa vietas......................................................................................... 6 1.2. Saldūdens zivju monitoringā apsekotās vietas.............................................. 6 1.3. Zivju un nēģu uzskaites metodikas............................................................... 7 1.3.1. Zivju uzskaite ar elektrozveju upēs............................................................... 7 1.3.2. Zivju uzskaite ezeros ar tīkliem.................................................................... 10 1.3.3. Nēģu kāpuru uzskaite upēs............................................................................ 11 1.3.4. Sugu noteikšana............................................................................................ 12 1.4. Ievāktais bioloģiskais materiāls.................................................................... 14 1.4.1. Zivju monitorings upēs (lasis, Natura 2000, pīkste).................................... 14 1.4.2. Ezeru monitoringā ievāktais bioloģiskais materiāls...................................... 15 1.4.3. Nēģu monitoringā ievāktais bioloģiskais materiāls...................................... 15 2. MONITORINGA REZULTĀTI................................................................ 17 2.1. Laša monitoringa rezultāti 2013. gadā.......................................................... 17 2.2. Natura 2000 monitoringa rezultāti................................................................ 21 2.2.1. Direktīvas (92/43/EEC) sugu vērtējums....................................................... 22 2.2.2. Apsekoto Natura2000 teritoriju vērtējums................................................... 23 2.3. Direktīvas 92/43/EEC zivju un nēģu sugu monitoringa ilggadīgie rezultāti 29 2.4. Ezeru monitoringa metožu testēšana............................................................. 40 2.4.1. Apsekoto ezeru raksturojums........................................................................ 41 2.4.2. Apsekoto ezeru ihtiofauna............................................................................. 42 2.5. Lomu struktūra dažādu tipu zvejas rīkos...................................................... 44 2.5.1. Zivju sastopamība un īpatsvars dažādos zvejas rīkos................................... 44 2.5.2. Konstatēto sugu skaits................................................................................... 44 2.5.3. Izplatītāko zivju sugu īpatsvars dažādos tīklos............................................. 45 2.5.4. Nozveja uz zvejas piepūles vienību (CPUE)................................................ 51 2.5.5. Zivju sadalījums pa dažāda linuma acu izmēra "Nordic" tīkla sekcijām...... 52 2.5.6. Monitoringa metožu testēšanas rezultātu salīdzinājums............................... 54 2.6. Nēģa kāpuru monitoringa rezultāti................................................................ 56 2.6.1. Nēģu kāpuru izplatība................................................................................... 56 2.6.2. Kāpuru blīvums parauglaukumos.................................................................. 58 2.6.3. Dažāda vecuma kāpuru izplatība................................................................... 62 2.7. Svešzemju un invazīvās sugas monitoringā................................................... 63 3. SECINĀJUMI.............................................................................................. 66 3.1. Laša monitorings............................................................................................ 66 3.2. Natura2000 monitorings................................................................................ 66 3.3. Pīkstes monitorings........................................................................................ 66 3.4. Ezeru monitorings.......................................................................................... 66 3.5. 3.6.

Nēģa monitorings........................................................................................... Svešzemju sugas monitoringā.....................................................................

67 68

LITERATŪRAS SARAKSTS..................................................................... 69 PIELIKUMI.................................................................................................. 77 1. pielikums

Zivju uzskaites forma elektrozvejā upēs (lauka darbu protokols)................. 73

2. pielikums

Nēģa kāpuru uzskaites protokols................................................................... 74

3

3. pielikums

Laša monitoringā apsekotās upes, parauglaukumi un biotopi....................... 76

4. pielikums

Natura2000 monitoringā apsekotās upes, parauglaukumi un biotopi............ 78

5. pielikums

Natura2000 teritorijās konstatētās Biotopu Direktīvas (92/43/EEC) sugas.. 80

6. pielikums

Upes un parauglaukumi ārpus Natura2000 teritorijām.................................. 81

7. pielikums

Ārpus Natura2000 teritorijām papildus vietās konstatētās Biotopu Direktīvas (92/43/EEC) sugas........................................................................

84

8. pielikums

Direktīvas (92/43/EEC) sugu vērtējums........................................................ 85

9. pielikums

Zivju sastopamība un īpatsvars dažādos zvejas rīkos pa apsekotajiem ezeriem............................................................................................................

85

4

ANOTĀCIJA Saldūdens zivju monitoringa mērķi un uzdevumi 2013. gadā bija savvaļas laša populāciju izpēte, direktīvas 92/43/EEC sugu izplatības un īpatņu daudzuma novērtēšana Natura 2000 teritoriju upēs, jaunu pīkstes Misgurnus fossilis atradņu izpēte, nēģa kāpuru monitorings un Latvijā LVS EN 14757:2005 standarta noteikto un zivsaimnieciskos pētījumos ezeros lietoto zivju uzskaites metožu salīdzinājumu. Pavisam kopā laša monitoringā apsekotas 15 upes, Natura 2000 monitoringā - 14 teritorijas, kā arī vēl 12 upes datu par pīkstes izplatību papildināšanai. Nēģa monitoringā to kāpuru uzskaite veikta 19 upēs 66 parauglaukumos. Ezeru monitoringā zivju uzskaites metodes salīdzinātas 10 ezeros. Laša monitoringa rezultāti liecina, ka tā populāciju blīvums laikā no 1992. gada nav būtiski mainījies, taču no 2001. gada novērojama tendence tā mazuļu daudzumam upēs samazināties. Ilggadīgie monitoringa dati liecina, ka Latvijas upēs tādu sugu kā upes nēģis, lasis, platgalve un alata populāciju stāvoklis neatbilst pietiekami aizsargātas sugas statusam. Strauta nēģa, salates, akmeņgrauža, spidiļķa un pīkstes populāciju stāvoklis atbilst pietiekami aizsargātas sugas statusam. Monitoringā 2013. gadā pīkste konstatēta četrās upēs četros parauglaukumos. Nēģa kāpuri tika konstatēti visās apsekotajās ūdenstecēs. To daudzumu nosaka kā reģionāli faktori (upes novietojums kopējā upju tīklā, parauglaukuma attālums no jūras un upes pakāpe), tā mikrobiotopi (parauglaukuma morfoloģija, upes gultnes granulometriskais sastāvs un hidroloģiskie apstākļi). Zivsaimniecisko resursu novērtēšanai izmantotā metode būtiski atšķiras no ES noteiktās LVS EN 14757:2005 standarta (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem). Zvejā ar daudzacu žauntīkliem ("Nordic" tīkli) konstatēts būtiski mazāks zivju skaits. Tie ir efektīvāki neliela izmēra zivju ķeršanā, tāpēc būtiski atšķiras noķerto zivju vidējais svars, izmēru un vecuma sastāvs. Abas izmantotās metodes nav salīdzināmas. Attīstot saldūdens zivju monitoringu Latvijā, nepieciešams palielināt esošo monitoringa staciju skaitu upēs. Ezeru zivju monitoringā, ieviešot ES noteikto zivju uzskaites metodi, jārēķinās ar būtisku darba apjoma pieaugumu. To nosaka ES lietotāts zivju uzskaites metodes lielāka darbietilpība. Ilggadīgie zivju monitoringa dati liecina, ka datu apjoms par atsevišķām zivju sugām ir nepietiekams, lai būtu iespējams veikt pietiekoši kvalitatīvu to populāciju stāvokļa novērtējumu.

5

IEVADS Saldūdens zivju monitorings 2013. gadā veikts saskaņā ar Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmu, kura upju biotopu un sugu monitoringa apakšprogramma paredz veikt arī zivju monitoringu. Monitoringa ieviešanas rīcības plānā norādīts, ka zivju pētījumi Latvijā līdz šim veikti tikai nelielā daļā upju, un parasti tie bijuši ar saimniecisku ievirzi. Zivju monitoringa ietvaros veikta Natura2000 teritoriju upju apsekošana, laša monitorings lašupēs un nēģa kāpuru uzskaite upēs. Monitoringa ietvaros veikta arī papildus vietu apsekošana, lai papildinātu esošos datus par pīkstes Misgurnus fossilis izplatību Latvijā. Ņemot vērā, ka Latvijā nav ticis veikts zivju monitorings ezeros, veikta ES pieņemto standarta zivju uzskaišu metodes salīdzināšana ar Latvijā izmantoto metodi, lai attīstītu zivju monitoringu ezeros nākotnē. Zivju monitorings raksturo bioloģisko daudzveidību ūdens objektos, izmaiņas ihtiocenožu struktūrā un to attīstības tendences, Direktīvas 92/43/EEC sugu un Latvijā aizsargājamo sugu stāvokli, ilglaicīgas un īslaicīgas izmaiņas to populācijās un populāciju demogrāfiju. Daļa no monitoringa sugām ir zvejas un makšķerēšanas objekti, un saldūdens zivju monitoringā iegūtie dati izmantojami šo sugu resursu stāvokļa novērtēšanai. Saldūdens zivju monitoringa mērķi un uzdevumi 2013. gadā:

• Novērtēt savvaļas laša populāciju stāvokli lašupēs; • Direktīvas 92/43/EEC sugu izplatības un īpatņu daudzuma novērtēšana Natura 2000

teritoriju upēs; • Papildināt esošos datus par pīkstes izplatību un sastopamību Latvijā; • Uzsākt nēģa kāpuru kvantitatīvu uzskaiti upes nēģa un strauta nēģa upēs; • Novērtēt ES standarta noteikto Latvijas LVS EN 14757:2005 standartu un Latvijā

izmantoto zivsaimnieciskos pētījumos lietoto metodi zivju uzskaitei ar žaunu tīkliem (https://www.lvs.lv/lv/services/catalogue/standardDetails.asp?std=19118);

• Novērtēt esošo zivju monitoringa sistēmu, lai veiktu tās pilnveidošanai un izmaksu novērtēšanu nākotnē.

Zivju monitoringa īstenošana un pilnveidošana Latvijā nepieciešama Ūdens struktūrdirektīvas (WFD) ieviešanai, kur viens no priekšnoteikumiem ir upju un ezeru ekoloģiskās kvalitātes novērtēšanas bioloģisko metožu izstrāde.

6

1. MATERIĀLS UN METODES 1.1. Monitoringa vietas Lauka darbi saldūdens zivju un nēģu monitoringā upēs veikti 2013. gada vasarā, jūlijā - septembrī. Konkrētu zivju uzskaites vietu izvēle upēs noteikta, izvēloties divus galvenos biotopu tipus - upju straujteces (ritrāls) un lēnteces (potamāls). Nēģa kāpuru uzskaites parauglaukumu izvēli noteica upes gultnes substrāts. Apsekotās upes pieder pie visiem sešiem Latvijas upju tipoloģijā noteiktajiem tipiem. Ezeru apsekošanai veiktajās kontrolzvejās zvejas vietas izvēle parasti ir saistīta ar piebraukšanas un nakšņošanas iespējām pie ūdenstilpes. Sākotnēji ar pašvaldības pārstāvja vai ūdenstilpes apsaimniekotāja palīdzību tiek atrasta vieta, kur tehniski, nenonākot konflikta situācijā ar piekrastes zemju īpašniekiem, var piebraukt iespējami tuvāk ezera krastam. Tīkli tiek ievietoti perpendikulāri krastam, sākot no virsūdens aizauguma (parasti niedru) malas ezera vidusdaļas virzienā. Nākošās tīklu rindas tiek liktas uz abām pusēm no centrālās tīklu rindas 50 m vai tālāk viena no otras. Vairumā gadījumu tīkli tiek izvietoti tiešas redzamības zonā, lai samazinātu to zaudēšanas iespēju. Ezeros, kuros kādreiz bijuši sastopami repši, tīkli papildus tiek izvietoti ezera atklātajā dziļākajā daļā. Pēc LVS EN 14757:2005 standarta "Nordic" tīklu izvieto dažādos virzienos attiecībā pret krasta līniju un ne pie pašas piekrastes ūdensaugu joslas. 1.2. Saldūdens zivju monitoringā apsekotās ūdenstilpes Laša monitoringā apsekotas šādas upes (parauglaukumu skaits upē): Aģe (2), Amata (3), Bārta (2), Gauja (9), Korģene (1), Jaunupe (3), Lielā Jugla (4), Mazā Jugla (4), Pēterupe (2), Salaca (10), Svētupe (2), Tebra (2), Užava (2), Venta (11), Vitrupe (2). Natura 2000 monitoringa ietvaros apsekotas sekojošas upes teritorijās: Abava (2), Amata (3), Bukupe (2), Gauja (7), Lūžupe (1), Ogre (11), Pededze (2), Pitragupe (1), Plocīte (2), Salaca (10), Sventāja (2), Venta (7), Vaive (1), Vecslocene (1), Vēršupīte (1), Virguļica (1), Vitrupe (2). Upes ārpus Natura 2000 teritorijām papildu dūņu pīkstes Misgurnus fossilis izplatības izpētei: Baložu kanāls (2), Brasla_(Daugavas baseins) (2), Daugava (4), Lielā Jugla (4), Lielupe (2), Mazā Jugla (4), Mēmele (1), Sidrabe (2), Svēpaine (1), Tērvete (2). Kopā upju zivju monitoringā apsekotas 37 upes 101 vietā (parauglaukumā). Dati par lauka darbu apjomu zivju monitoringā Latvijas upēs un ezeros 2013. gadā apkopoti 1.2.1.tabulā.

1.2.1.tabula

Lauka darbi zivju monitoringā Latvijā 2013. gadā Monitorings Upju un ezeru skaits Vietu skaits Laša 15 49 Natura 2000 17 56 Papildu vietas Misgurnus fossilis izplatības izpētei

12 24

Ezeru 10 48 Nēģa 19 66 Natura 2000 teritorijas lielā mērā ir lašupju ielejas, tāpēc šajos parauglaukumos iegūtie rezultāti izmantojami gan laša, gan Natura 2000 monitoringā. Tas ļauj, ekonomējot līdzekļus,

7

apsekot lielāku upju un parauglaukumu skaitu, attiecīgi gūstot labāku priekšstatu par zivju un vēžu sugu izplatību upēs. Ezeru zivju fona monitoringa programmas metožu izvērtēšanai veiktas kontrolzvejas 10 ezeros: Balta, Biržgaļa, Dorotpoles, Dubuļu, Eikša, Engures, Kaučera, Lielajā Salkas, Salmeja un Vilnīšu. Engures ezerā paraugi ievākti 12 stacijās, bet pārējos ezeros – piecās. Nēģu kāpuru monitoringa ietvaros 2013. gadā nēģu kāpuru uzskaite veikta 66 parauglaukumos 19 upēs. Lielākā daļa uzskaites parauglaukumu atradās nozīmīgākajās upes nēģa zvejas un dabiskās atražošanās upēs (Ventā, Gaujā un Salacā), kā arī šo upju baseinos. Ventā un tās baseina upēs uzskaite veikta 14 parauglaukumos, Gaujā un tās baseina upēs – 19 parauglaukumos, savukārt Salacā un tās baseinā – 15 parauglaukumos. Nēģu kāpuru uzskaite veikta arī mazajās Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā ietekošajās upēs – Užavā, Rojā, Ķīšupē, Pēterupē un Aģē (kopā 11 parauglaukumi). Lai iegūtu papildu datus par nēģu kāpuru izplatību upju baseinos, kuros nēģu zveja netiek veikta, nēģu kāpuru uzskaite veikta arī Lielupes baseinā augštecē – Lielupē pie Mežotnes, Mūsā, Mēmelē un Dienvidsusējā (kopā 7 parauglaukumi). 1.3. Zivju un nēģu uzskaites metodikas Zivju monitoringam upēs izmantota elektrozveja saskaņā ar standartu LVS EN 14011:2003 Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ievākšana, lietojot elektrozveju (https://www.lvs.lv/lv/services/catalogue/standardDetails.asp?std=12931). Ezeros monitorings tiek veikts izmantojot Latvijā izstrādātu metodi zivsaimniecisko resursu novērtēšanai un vienlaicīgi testējot LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) minēto "Nordic multi-mesh" žaunu tīklu. Nēģa kāpuru uzskaite veikta ar Latvijā izstrādātu metodi, kurai nav oficiāla standarta. 1.3.1. Zivju uzskaite ar elektrozveju upēs Elektrozvejā izmantoti līdzstrāvas elektrozvejas aparāti ar 2 - 3 kW ģeneratoru un izejošo spriegumu līdz 500 V. Zivis vienā parauglaukumā ķertas 1 - 3 reizes. Uzskaite veikta, brienot virzienā pret straumi. Monitoringa staciju izvietojums redzams attēlā 1.3.1. Zvejas intensitāte ir atkarīga no upes baseina platības. Lielajās upēs zivju uzskaite veikta 5 - 10 posmos, kas viens no otra atrodas vairāku kilometru attālumā. Mazākajās upēs zivis tiek ķertas pēc iespējas vismaz divās atsevišķās vietās. Visās upēs zivju paraugi tika ievākti gan potamāla, gan ritrāla biotopos.

8

1.3.1.attēls Zivju monitoringa stacijas Latvijas upēs 2013. Gadā Ritrāla biotopos zivju uzskaite straujtecēs tiek veikta 1 - 3 reizes pēc kārtas. Ja zveja tiek veikta ar atkārtojumiem, starp tiem ir 10 - 20 minūšu intervāls. Parauglaukuma platība svārstās robežās no 200 - 1500 m2. Potamāla biotopos zivju uzskaite tiek veikta vismaz 100 m garā upes piekrastes joslā gar ūdensaugiem vienu reizi katrā vietā. Zivju uzskaite ar elektrozveju veikta saskaņā ar standartu LVS EN 14011:2003. Taču jāatzīmē, ka lielā zivju skaita dēļ, kas parasti ir >100 indivīdiem uz 100 m2, ne vienmēr iespējams veikt zveju laukumā, kura garums 10 reizes pārsniedz upes platumu. Zivju bioloģiskās analīzes tika veiktas gan lauka apstākļos, gan laboratorijā. Ķeršanas laikā zivis tika uzglabātas konteinerā ar ūdeni. Pēc katras zvejas reizes saimnieciski nozīmīgu zivju sugu (sugas, kas ir zvejas un makšķerēšanas objekti) īpatņi tika izmērīti un pēc zvejas pabeigšanas atlaisti upē. Saimnieciski mazvērtīgās zivju sugas un zivis, kuru garums ir mazāks par 50 mm, fiksētas formalīnā un analizētas laboratorijā. Laboratorijas apstākļos mērīts zivju garums un noteikts īpatņu individuālais svars. Zivīm, kas mērītas lauka apstākļos, individuālais svars aprēķināts pēc garuma un svara attiecības, izmantojot empīriskas regresijas vienādojumu formulu: Q= ax2- bx+ c vai Q=L^a, kur Q - zivs svars, x - zivs garums mm, a;b;c - koeficienti. Zivis, kas īsākas par 50 mm, tiek sašķirotas pa sugām, saskaitītas un nosvērtas kopā pa sugām. Zivju skaits un biomasa tika aprēķināts divējādi, atkarībā no tā, kā tās zvejotas. Vietās, kur elektrozveja veikta divas vai trīs reizes pēc kārtas, zivju skaits aprēķināts pēc atkārtojumu metodes, gan katrai zivju sugai atsevišķi, gan kopējam zivju skaitam. Y = (6A 2 – 3AT – √�( (T 2 + 6AT – 3A 2))/(18(A – T)), kur T = n1 + n2 + n3;

9

A = 2n1 + n2; n – zivju skaits katrā ķeršanas reizē; Y- īpatņu skaits. Vietās, kur zivis ķertas tikai vienu reizi, zivju skaits aprēķināts katrai zivju sugai atsevišķi, izmantojot koeficientu p, kas izsaka varbūtību, kāda daļa zivju tiek noķertas pirmajā zvejas reizē: p = 3A – T – √T 2 + 2AT – 3AT 2/2A Īpatņu skaitu Y un koeficientu p saista sakarība: Y ��T/��p�n ��kur n - zivju ķeršanas reižu skaits.�P vērtības aprēķinātas katrai sugai atsevišķi no apvienota parauga, kurā summēti visi šīs sugas uzskaites rezultāti no vietām, kur zivis ķertas trīs reizes (n=3) (Bohlin et al., 1998). P vērtības dažādām zivju sugām ir atšķirīgas, to nosaka gan apkārtējās vides īpašības (ūdens elektrovadītspēja, temperatūra u.c.), gan katras sugas bioloģiskās īpatnības (uzvedība, ķermeņa forma u. c.) (Стернин et al., 1972). Zivju biomasa aprēķināta katrai sugai katrā ķeršanas vietā kā sugas īpatņu skaita un to vidējā svara reizinājums. Zivju sugu biomasu summa veido zivju biomasu katrā zivju ķeršanas vietā. Tā kā zivju uzskaitēs apzvejoto parauglaukumu platība bija dažāda (robežās no 200 līdz 800 m2), zivju skaits un biomasa izteikti uz laukuma vienību 100 m2. Elektrozvejas rezultātus būtiski ietekmē zivju izmērs (Manhon et al., 1979), tāpēc zivju skaita un biomasas aprēķinos tika izmantotas tikai tās zivis, kuru garums (L) lielāks par 50 mm. Zivju uzskaites vietās veikti vides parametru mērījumi un novērtējumi, kas fiksēti lauka darbiem izstrādātā oriģinālā anketā (1.pielikums). Apsekoto upju saraksts un paraugošanas apraksts apkopots 3.pielikumā. Anketā fiksēti sekojoši dati:

• Zvejas laiks, vieta un zvejas veicēji: datums; zvejas vietas koordinātas LKS94 sistēmā; zvejas veicēju vārdi, zvejas sākuma laiks un beigas; zvejā izmantotā elektrozvejas iekārta.

• Zvejas vietas (parauglaukuma) apraksts: upes platums (m); parauglaukuma platums un garums (m); vidējais un maksimālais dziļums parauglaukumā (m), parauglaukuma izvietojums (zveja veikta visā upes platumā, daļā no upes platuma, gar upes krasta joslu); straumes ātrums m/s ar iekārtu FP 201 Global Flow Probe meter; aizēnojums (1 - nav, 2 - dažviet, 3 - pārsvarā, 4 - pilnīgs); straumes apstākļi (krāce, straujtece, lēntece); aizauguma intensitāte (1- nav, 2 - vidēja, 3 - daudz); aizauguma veids (ziedaugi, ūdenssūnas, aļģes).

• Antropogēnā ietekme parauglaukumā: morfoloģiskie pārveidojumi - posms kanalizēts (1 - ir, 2 - nav); krastu erozija (nav, mērena, spēcīga); piesārņojuma pazīmes (ir, nav); apkārtējās zemes izmantošana % (mežs, pļavas, tīrumi, apdzīvota vieta, rūpniecība).

• Upes gultnes substrāta raksturojums: substrāta neorganiskie komponenti % (pamatiezis, laukakmeņi >256 mm, oļi (64 - 256 mm), grants (2 - 64 mm), smiltis (0,06 - 2 mm), dūņas (0,004 - 0,06 mm), māls (<0,004mm).

• Ūdens parametri: temperatūra, O2 (mg/l), pH, elektrovadītspēja mkS/cm - ar zondi WTW Multi 340i analyzer; novērtēta ūdens duļķainība (dzidrs, duļķains, necaurredzams); ūdens krāsa (bezkrāsains, krāsains). Zivju bioloģisko analīžu dati tiek ievadīti un uzglabāti Microsoft Excel formātā un satur šādu informāciju:

10

• datums, mēnesis, gads; • upju baseinu apgabals, baseins, upe un zvejas vietas nosaukums; • zvejas vietas koordinātas X un Y; • zvejas reižu skaits; • sugas zinātniskais nosaukums; • zivs kopējais garums L mm, bet lašveidīgajām zivīm Ls (garums pēc Smita), zivs

masa Q g vai zivju L<50 mm kopējā masa; • zivs restaurētā masa Qres g; • zivju ar L<50 mm skaits N; • pataloģijas; • piezīmes.

1.3.2. Zivju uzskaite ezeros ar tīkliem Zivsaimniecisko resursu novērtēšanai parasti tiek lietoti bentiskie tīkli ar šādu linuma acu izmēru: 8, 12, 13, 14, 15, 18, 20, 25, 27, 30, 33, 35, 40, 45, 50, 60 un 70 mm un zivju mazuļu vads. Kopumā tiek izmantoti 25 tīkli (kopējais garums – 505 m), no kuriem: 13 tīkli ar linuma acu izmēru 40 – 70 mm (katrs 30 m garš), seši tīkli 20 – 35 mm (katrs 15 m garš), četri tīkli 12 – 18 mm (katrs 5 m garš) un divi tīkli 8 un 13 mm (katrs 2,5 m garš) Tīklu augstums svārstās no 0,8 m līdz 2,1 m. Vairumam tīklu tas ir 1,5 m, 8, 12 un 14 mm tīkliem – 0,8 m, bet 13 mmīkliem – 2,1 m. Atsevišķos dziļajos ezeros lietoti arī līdz 6 m augsti tīkli ar linuma acu izmēru 20 un 30 mm. Līdzās žaunu (viensienas) tīkliem izmanto arī trīssienu jeb liekaču tīklus. Šādi tīkli samērā daudz tiek izmantoti Latvijas ezeros rūpnieciskajā zvejā. Tie nav selektīvi lielāka izmēra zivju ziņā un mēdz dot lielāku nozveju - īpaši tādām rūpnieciskā zvejā populārām sugām kā līnis. Dažāda linuma acu izmēra tīklu daudzumu, garumu un veidu nosaka zivsaimniecisko resursu novērtēšanas vajadzības. Engures ezerā kopš 2003. gada tiek veiktas zivju uzskaites pēc modificētas Zviedrijas piekrastes metodikas. Tajā 2013. gadā divas reizes tika lietots pa 22 bentiskiem žaunu tīkliem ar linuma acu izmēru 8, 12, 15, 20, 30, 40, 50 mm. To augstums 1,5 m, izņemot 8 mm tīklu, kas ir 0,8 m un kopējais garums 252,5 m. Papildus zivsaimniecisko resursu novērtēšanai izmantotajiem tīkliem lietots arī LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) minētais "Nordic multi-mesh" bentiskais žaunu tīkls, kas sastāv no 12 dažāda linuma acu izmēra (43, 19,5, 6,25, 10, 55, 8, 12,5 24, 15,5, 5, 35 un 29 mm) 2,5 m garām, savstarpēji savienotām sekcijām. Tā kopējais garums ir 30 m un augstums 1,5 m. Tīkli ar linuma acu izmēru 8 – 35 mm ievietoti ūdenī ap plkst. 12.00 un izņemti pēc sešām stundām. Tad tie ap 18.00 atkārtoti ievietoti ūdenī kopā ar 40 – 70 mm un "Nordic" tīkliem un izņemti no rīta pēc 12 stundām. Zivju mazuļu vads tiek izmantots, lai noķertu zivju mazuļus un atsevišķas zivju sugas, kuru noķeršana ar tīkliem ir problemātiska. Tā atvērums ir 10 m, linuma acu izmērs āmī 5 mm. Zivju skaits, individuālais garums l (rūpnieciskais garums) un kopējais svars pa sugām tiek reģistrēts katram atsevišķam tīklam ar linuma acu izmēru 20 – 70 mm un katrai atsevišķai "Nordic" tīkla sekcijai. Ar katru atsevišķo 8 – 18 mm tīklu noķertās zivis tiek saskaitītas pa sugām. Relatīvais zivju daudzums ezerā tiek novērtēts pēc nozvejas ar 20 – 35 mm un 40 – 70 mm tīkliem kilogramos vidēji gan uz 15 m, gan uz 30 m garu tīklu. Tiek novērtēts arī dažādu

11

zivju sugu procentuālais sastāvs pēc skaita un svara nozvejā ar 20 – 35 mm, 40 – 70 mm un "Nordic" tīklu. Zivju sugu procentuālais sastāvs pēc skaita tiek vērtēts arī 8 – 18 mm tīkliem. Saimnieciski izmantojamo sugu zivīm tiek veikta bioloģiskā analīze: nomērīti garumi (l un L), noteikts svars un ievāktas zvīņas vai žaunu vāks vecuma noteikšanai. Apsekoto ezeru izvietojums attēlā 1.3.2.

1.3.2. attēls Zivju monitoringa stacijas Latvijas ezeros 2013. gadā 1.3.3. Nēģa kāpuru uzskaite upēs Nēģa kāpuru uzskaite veikta ar speciālu 20 cm platu liekšķeri upes gultnē paņemot aptuveni 10 cm dziļu un 20 – 45 cm garu grunts paraugu. Parauga garums bija atkarīgs no grunts substrāta, parauga ņemšanas vietas un citiem apstākļiem. Katra parauga platība (kvadrātmetros) aprēķināta, reizinot parauga garumu (metros) ar liekšķeres platumu metros, t.i., 0,2. Izņemtais substrāts tika sijāts caur sietu (acs izmērs 0,5 mm), lai atdalītu smiltis un citas smalkās daļiņas. Sietā palikušie nēģu kāpuri izņemti, fiksēti 4% formalīna šķīdumā un nogādāti laboratorijā, kur noteikts to garums līdz milimetram un svars līdz grama simtdaļai. Katrā paraugā izņemtie nēģu kāpuri fiksēti atsevišķā traukā. Grunts paraugu skaits dažādos parauglaukumos ir atšķirīgs, no diviem līdz 11. Paraugu izvietojums plānots ar mērķi apsekot nozīmīgākos parauglaukumā esošos nēģu kāpuriem potenciāli piemērotos mikrobiotopus dažādā dziļumā. Informācija par katru parauglaukumu un paraugu fiksēta nēģa kāpuru uzskaites veidlapā (2. pielikums). Nēģu uzskaites parauglaukumu izvietojums attēlā 1.3.3. Kāpuri iedalīti piecās vecuma grupās no 0+ (šīgada nārsta kāpuri) līdz 4+ (2009. gada nārsta kāpuri). Kāpuru iedalīšana vecuma grupās veikta, balstoties uz to garumu un svaru. Vecuma grupu robežas noteiktas, vizuāli analizējot kāpuru garuma grupu (solis 0,1 cm) histogrammu. Balstoties uz iegūtajiem datiem, aprēķināts kopējais un atsevišķu vecuma grupu kāpuru blīvums (eks./m2) katrā paraugā, kā arī vidējais kāpuru blīvums parauglaukumā un upē

12

kopumā. Kāpuru blīvums paraugā aprēķināts, dalot paraugā iegūto kāpuru skaitu ar parauga platību kvadrātmetros.

1.3.3. attēls Nēģu monitoringa stacijas Latvijas upēs 2013. gadā Kāpuru vidējais blīvums parauglaukumā aprēķināts, dalot visu parauglaukumā ņemto paraugu kāpuru blīvuma summu ar paraugu skaitu. Upēs, kurās atradās vismaz divi parauglaukumi vidējais kāpuru blīvums aprēķināts, dalot visu upē esošo parauglaukumu vidējā kāpuru blīvuma summu ar parauglaukumu skaitu. Aprēķinot kopējo blīvumu, ņemti vērā arī kāpuri, kurus iedalīt vecuma grupās nebija iespējams (kāpuri uzskaites laikā ar liekšķeri sadalīti divās daļās un iegūta tikai viena no tām). Novērtēts arī kāpuru blīvums dažādi izvietotos paraugos un paraugos ar dažādu grunts substrātu. 1.3.4. Sugu noteikšana Zivju sugas un sistemātiska noteiktas saskaņā ar jaunāko Eiropā pieņemto nomenklatūru (Kottelat, Freyhof, 2007), taču, jāatzīst, ka tai ir vairāki būtiski trūkumi. Zivju sistemātikā Eiropā pašlaik ir populāra jaunu sugu izdalīšana. Taču šādi procesi norisinājās jau bijušajā PSRS, sākot no 1950. gadiem, kad katrā no Krievijas lielākajiem ezeriem, kur sīgas ieceļoja pēc pēdējā leduslaikmeta, ihtiologi centās izdalīt jaunas sugas. Šī prakse tika pārtraukta pēc krievu ihtiologa Rešetņikova publikācijām (Решетников, 1980), bet Eiropā pašlaik tiek atsākta (Kottelat, Freyhof, 2007). Jāatzīmē, ka attiecībā uz Cottidae sistemātiku ihtioloģiskos pētījumos novērojama būtiska uzskatu atšķirība. Tā (Maitland, 2000) uzskata, ka Eiropā ir sastopamas tikai trīs platgalvju sugas. Tajā pašā laikā citi autori (Kottelat, Freyhof, 2007) izdala astoņas jaunas platgalvju sugas. Darbam pievienotajās šīs dzimtas zivju sugu izplatības kartēs Latvijā vispār nav sastopama ne raibā platgalve, ne platgalve. Savukārt Volgas platgalves areāls atzīmēts no

13

Daugavas uz ziemeļiem. Mums uz šo brīdi zināmas vismaz 100 platgalves atradnes Latvijas teritorijā uz dienvidiem no Daugavas un 138 upēs, piecās ūdenskrātuvēs un 14 ezeros visā valsts teritorijā (Birzaks, et. al, 2011). Šī suga sastopama arī visās Latvijas kaimiņvalstīs (Жуков, 1988; Virbickas, 2000; Ojaveer et al., 2003). Volgas platgalves sistemātiskais statuss acīmredzot ir diskutabls, jo dažādu autoru darbos tā minēta gan kās suga (Kottelat, Freyhof, 2007), gan pasuga, (Берг, 1949; Жуков, 1965; 1988) gan haplotips (Maitland, 2000). Latvijā pašlaik tiek lietots zinātniskais nosaukums Cottus gobio. Līdzīgi arī sīgu Coregonus lavaretus mūsdienās attiecina tikai uz trim ezeriem Francijā. Savukārt Baltijas jūras baseinā sastopamo sīgu, kas ieceļo upēs piedāvāts nosaukt par Coregonus maraena, bet jūrā nārstojošo formu par Coregonus widegren. Par jaunām sugām tiek uzskatītas arī Peipusa sīga Coregonus maraenoides un Lādogas sīga Coregonus lutokk (Kottelat and Freyhof, 2007), kuras introducētas gan Latvijas upēs, gan ezeros un ūdenskrātuvēs. Līdzīgi jau 1930. gados kā Latvijā sastopamas tika izdalītas 3 sīgas formas, kas atšķiramas pēc morfoloģiskajām pazīmēm (Mannsfeld, 1930). Pēc 1930. gadiem Latvijā noķertajām sīgām nav veiktas ne morfoloģiskas, ne ģenētiskas analīzes, tāpēc nav iespējams novērtēt, pie kuras no sugām tās pieder. Šādā situācijā Latvijā attiecībā uz sīgu jālieto zinātniskais nosaukums norādot tikai ģinti, t.i., Coregonus spp. Sīga ir ļoti plastiska suga. Sevana ezerā Armēnijā tika introducētas Lādogas un Peipusa sīgas. Pēc četrdesmit gadiem ezerā bija izveidojusies pašatražojoša sīgu populācija, kuras īpatņu lielākajai daļai tika konstatētas abām sugām raksturīgās morfoloģiskās pazīmes (Шапошникова, 1971). Šādi rezultāti var liecināt, ka Lādogas un Peipusa sīgas ir vienas sugas dažādas formas, kas var brīvi krustoties un dot auglīgus pēcnācējus. No 2008. gada Latvijas upēs sastopamām zivju sugām pievienots zeltainais akmeņgrauzis Sabanejewia aurata. Latvijai tuvākās šīs zivju sugas atradnes ir Polijā, Odras upes baseinā (pirmoreiz konstatēts 1994. gadā) un Lietuvā, Ventas upes baseinā (pirmoreiz konstatēts 2002. gadā) (Steponenas, 2003). No 2008. gada šī suga konstatēta Gaujā, bet gadu vēlāk arī Daugavas upes baseinā (Birzaks, 2009; Aleksejevs, Birzaks, 2010). No 2013. gada suga konstatēta vēl trijās Latvijas upēs. Attiecībā uz šo sugu, tāpat kā attiecībā uz platgalvi, iespējama sistemātiskās piederības revīzija. Jau pašlaik izteikta hipotēze, ka zeltainais akmeņgrauzis Baltijas jūras baseinā ir jauna zivju suga ar nosaukumu Sabanejewia baltica (Kottelat and Freyhof, 2007). Tās nosaukuma latviskotā versija piedāvāta kā Ziemeļu zeltainais akmeņgrauzis (Northern golden loach) (Aleksejevs, Birzaks, 2010). Iespējams, ka būtu jāveic ģenētiski pētījumi, lai noskaidrotu jaunās sugas statusu. Pēc morfoloģiskām pazīmēm upes un strauta nēģa kāpurus atšķirt faktiski nav iespējams. Pašlaik nav atrastas arī uz DNS analīzi balstītas vai citas drošas un ērti izmantojamas metodes upes un strauta nēģa kāpuru atšķiršanai. Atsevišķi autori strauta nēģi uzskata par upes nēģa ekoloģisko formu nevis atsevišķu sugu. Nēģa kāpuru uzskaitē suga noteikta, balstoties uz šādiem pieņēmumiem:

• augšpus migrējošajiem upes nēģiem nepārvaramiem šķēršļiem (parauglaukumi Nr. 1; 2; 13; 42 un 62) sastopami tikai strauta nēģa kāpuri);

• augšpus labvēlīgos apstākļos migrējošajiem upes nēģiem potenciāli pārvaramiem šķēršļiem, t. i., Salacas baseinā augšpus Staiceles un Ventā augšpus Ventas rumbas (parauglaukumi Nr. 36; 37; 38 un 47), kopā ar strauta nēģa kāpuriem var būt sastopami arī upes nēģa kāpuri;

• pārējos parauglaukumos, kas atradās migrējošajiem upes nēģiem salīdzinoši brīvi pieejamos upju posmos, arī var būt sastopami gan upes, gan strauta nēģi. Tomēr, ņemot vērā to, ka upes nēģis ir masveidīga suga ar salīdzinoši lielu auglību, var pieņemt, ka upes nēģim pieejamajos upes posmos lielākā daļa gruntī esošo kāpuru ir upes nēģi.

14

1.4. Ievāktais bioloģiskais materiāls 1.4.1. Zivju monitorings upēs (lasis, Natura 2000, pīkste) Upēs zivju uzskaitē ar elektrozveju konstatētas 35 zivju un divas nēģu sugas: upes nēģis Lampetra fluviatilis, strauta nēģis Lampetra planeri, lasis Salmo salar, forele Salmo trutta, varavīksnes forele Salmo mykiss, alata Thymallus thymallus, līdaka Esox lucius, zutis Anguilla anguilla, plicis Blicca bjoerkna, plaudis Abramis brama, rauda Rutilus rutilus, rudulis Scardinius erythrophthalmus, baltais sapals Leuciscus leuciscus, sapals Squalius cephalus, ālants Leuciscus idus, salate Aspius aspius, vimba Vimba vimba, grundulis Gobio gobio, mailīte Phoxinus phoxinus, pavīķe Alburnoides bipunctatus, vīķe Alburnus alburnus, ausleja Leucaspius delineatus, spidiļķis Rhodeus sericeus amarus, līnis Tinca tinca, karūsa Carassius carassius, sudrabkarūsa Carassius gibelio, bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula, akmeņgrauzis Cobitis taenia, ziemeļu zeltainais akmeņgrauzis Sabanejewia baltica, pīkste Misgurnus fossilis, vēdzele Lota lota, trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus, deviņadatu stagars Pungitius pungitius, asaris Perca fluviatilis, zandarts Zander lucioperca, platgalve Cottus gobio, rotans Percottus glehni. Pavisam kopā noķertas 17217 zivis kuru garums L ir lielāks par 50 mm (1.4.1. tabula).

1.4.1. tabula

Upju monitoringā 2013. gadā ievāktais ihtioloģiskais materiāls un sugu sastopamība Suga Zivju skaits Vietu skaits N=101 n % n % Upes nēģis Lampetra fluviatilis 13 0,1 7 6,9 Strauta nēģis Lampetra planeri 52 0,3 14 13,9 Lasis Salmo salar 963 5,6 31 30,7 Forele Salmo trutta 519 3,0 28 27,7 Varavīksnes forele Salmo mykiss 9 0,1 1 1,0 Alata Thymallus thymallus 7 0,0 1 1,0 Līdaka Esox lucius 308 1,8 64 63,4 Zutis Anguilla anguilla 5 0,0 1 1,0 Plicis Blicca bjoerkna 218 1,3 21 20,8 Plaudis Abramis brama 13 0,1 7 6,9 Rauda Rutilus rutilus 2115 12,3 77 76,2 Rudulis Scardinius erythrophthalmus 26 0,2 12 11,9 Baltais sapals Leuciscus leuciscus 295 1,7 38 37,6 Sapals Squalius cephalus 631 3,7 59 58,4 Ālants Leuciscus idus 7 0,0 3 3,0 Salate Aspius aspius 5 0,0 2 2,0 Vimba Vimba vimba 37 0,2 14 13,9 Grundulis Gobio gobio 1271 7,4 73 72,3 Mailīte Phoxinus phoxinus 1759 10,2 53 52,5 Pavīķe Alburnoides bipunctatus 1296 7,5 55 54,5 Vīķe Alburnus alburnus 410 2,4 45 44,6 Ausleja Leucaspius delineatus 76 0,4 22 21,8 Spidiļķis Rhodeus sericeus amarus 67 0,4 23 22,8 Līnis Tinca tinca 36 0,2 16 15,8 Karūsa Carassius carassius 20 0,1 6 5,9 Sudrabkarūsa Carassius gibelio 29 0,2 13 12,9 Bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula 4491 26,1 78 77,2 Akmeņgrauzis Cobitis taenia 185 1,1 54 53,5 Ziemeļu zeltainais akmeņgrauzis Sabanejewia baltica 72 0,4 16 15,8

15

Pīkste Misgurnus fossilis 5 0,0 3 3,0 Vēdzele Lota lota 138 0,8 38 37,6 Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus 2 0,0 2 2,0 Deviņadatu stagars Pungitius pungitius 7 0,0 7 6,9 Asaris Perca fluviatilis 1633 9,5 71 70,3 Zandarts Zander lucioperca 1 0,0 1 1,0 Platgalve Cottus gobio 1 0,0 1 1,0 Rotans Percottus glehni + Kopā 17217 100,0 + - vienīgais konstatētais eksemplārs ar L<50 mm Monitoringā konstatētas arī trīs vēžu sugas: platspīļu vēzis Astacus astacus un invazīvās sugas signālvēzis Pacifastacus leniusculus un dzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus. Noķertas divas invazīvas zivju sugas, kas veido pašatražojošās populācijas sudrabkarūsa Carassius gibelio un rotans Percottus glehni. Natura2000 teritorijā Virguļicas meži konstatētas no zivjaudzētavas upes lejtecē izbēgušas vai nesankcionēti izlaistas varavīksnes foreles Salmo mykiss. 1.4.2. Ezeru monitoringā ievāktais bioloģiskais materiāls Kopā 2013. gadā 10 ezeros veiktajās kontrolzvejās konstatētas 15 sugu zivis: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, karūsa, sudrabkarūsa, vīķe, ausleja, grundulis, zandarts, asaris, ķīsis un akmeņgrauzis. Kopumā ar tīkliem noķertas 4938 zivis, no tām 1802 – ar "Nordic" tīkliem, bet 3136 ar zivsaimnieciskajos pētījumos izmantoto tīklu komplektu ar linumu acs izmēru 8 - 70 mm (1.4.2. tabula).

1.4.2. tabula

Ar dažādiem tīkliem noķerto zivju daudzums Suga Nordic tīkli 8 - 70 mm tīkli Kopā Līdaka Esox lucius 1 19 20 Plaudis Abramis brama 34 409 443 Plicis Blicca bjoerkna 405 223 628 Rauda Rutilus rutilus 412 535 947 Rudulis Scardinius erythrophthalmus 76 663 739 Līnis Tinca tinca 3 119 122 Karūsa Carassius carassius 1 23 24 Sudrabkarūsa Carassius gibelio - 6 6 Vīķe Alburnus alburnus 190 662 852 Ausleja Leucaspius delineatus 55 24 79 Zandarts Zander lucioperca - 4 4 Asaris Perca fluviatilis 528 434 962 Ķīsis Gymnocephalus cernua 97 14 111 Akmeņgrauzis Cobitis taenia - 1 1 Kopā 1802 3136 4938 1.4.3. Nēģu monitoringā ievāktais bioloģiskais materiāls Monitoringa laikā ievākti 754 nēģu kāpuri. Nēģu kāpuru sugu pēc morfoloģiskām pazīmēm noteikt nav iespējams. To iedalījums sugās veikts, balstoties uz parauglaukumu izvietojumu. Informācija par ievāktā bioloģiskā materiāla apjomu apkopota 1.4.3. tabulā.

16

1.4.3. tabula

Ievākto nēģu kāpuru skaits Suga Parauglaukumu

skaits Kāpuru skaits

Strauta nēģis: kāpuri, kas iegūti parauglaukumos augšpus migrējošajiem nēģiem nepārvaramiem šķēršļiem.

4 16

Galvenokārt strauta nēģis, iespējams arī upes nēģis: kāpuri, kas iegūti parauglaukumos augšpus migrējošajiem nēģiem potenciāli pārvaramiem šķēršļiem.

4 23

Galvenokārt upes nēģis, iespējams arī strauta nēģis: kāpuri, kas iegūti parauglaukumos migrējošajiem nēģiem salīdzinoši brīvi pieejamos upju posmos.

58 715

Kopā 66 754

17

2. MONITORINGA REZULTĀTI 2.1. Laša monitoringa rezultāti 2013. gadā Pavisam kopā 2013. gadā laša monitoringā apsekotas 15 upes 59 vietās ar kopējo platību 2,7 ha, gan straujteču, gan lēnteču biotopos. Dati par apsekotajām upēm un vietām laša monitoringā apkopoti 3. pielikuma tabulā un 1. attēlā. 2013. gadā laša mazuļi tika konstatēti 12 upēs: Aģē, Amatā, Gaujā, Jaunupē, Korģē, Lielajā Juglā, Mazajā Juglā, Salacā, Svētupē, Tebrā, Ventā un Vitrupē, pavisam kopā 31 vietā. Monitoringa laikā noķerti 979 0+ un 1+ vecuma grupu laši, t. i., 2011. un 2012. gada nārsta paaudžu laša mazuļi (2.1.1. tabula). Lielajā Juglā, Pēterupē, Užavā un Bārtā laša mazuļi netika noķerti.

2.1.1. tabula

Laša mazuļu vecuma struktūra 2013. gada monitoringā Upe Noķerto laša mazuļu skaits pa vecuma grupām 0+ 1+ Kopā Aģe 13 13 26 Amata 47 25 72 Bārta 0 0 0 Gauja 5 0 5 Jaunupe 102 15 117 Korģe 0 2 2 Lielā Jugla 8 0 8 Mazā Jugla 0 2 2 Pēterupe 0 0 0 Salaca 493 117 610 Svētupe 2 9 11 Tebra 2 0 2 Užava 0 0 0 Venta 91 1 92 Vitrupe 9 7 16 Kopā 772 191 963

Salacas baseinā laša mazuļi konstatēti Salacā un visās no apsekotajām mazajām upēm - Jaunupē, Korģē un Svētupē. Salacas upē laša mazuļu produkcija bija mazāka, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tā vērtējama kā vidēji ražīga (2.1.2. tabula). Tā 0+ vecuma grupas laša mazuļu skaits (2012. gada nārsta paaudze) bija 43,4 eks./100 m2 (2.1.3. tabula). Ražīga bija 2011. gada laša nārsta paaudze. Šīs paaudzes 0+ vecuma grupas mazuļu skaits bija 72 eks./100 m2, kas atbilst ražīgajām 2005.- 2008. gada paaudzēm, kad 0+ mazuļu relatīvais skaits bija robežās no 70- 92 eks./100 m2.

18

2.1.2. tabula

Laša mazuļu vecuma sastāva (eks./100 m2) izmaiņas Salacā Gads 0+ mazuļi 1+un vecāki mazuļi Kopējā produkcija

eks. % eks. % eks./100m2 2008 92,5 95 4,9 5 97,1 2009 70,0 87 10,3 13 79,7 2010 26,5 78 7,4 22 33,8 2011 34,5 97 1,2 3 35,7 2012 72,0 97 1,9 3 73,9 2013 43,4 82 10,4 18 53,4

Laša mazuļu daudzuma samazināšanās tika novērota Salacas baseina upēs Jaunupē un Svētupē, kur tas bija attiecīgi 19,3 un 2,4 eks./100 m2 (2011. gadā 37,0 un 5,1). Korģei nav būtiskas nozīmes laša resursu atražošanā Salacas baseinā, tā mazuļu skaits 2011. un 2012. gadā šajā upē bija <1 eks./100 m2 piemērotu biotopu. Pēdējos gados laša izplatība būtiski palielinājusies Svētupē, kur tie trīs (2010. - 2012.) gadus pēc kārtas tika konstatēti ap 10 km garā upes posmā no Jaunupes līdz Kuiķulei.

2.1.3. tabula

Dabisko laša mazuļu paaudžu ražības (eks./100m2) dinamika Salacā

Nārsta paaudze 0+ mazuļi 1+un vecāki mazuļi Paaudzes ražība 2005 77,3 6,9 84,2 2006 75,9 4,9 81,8 2007 92,5 10,3 102,8 2008 70,0 7,4 77,4 2009 26,5 1,2 26,7 2010 34,5 1,9 36,4 2011 72,0 10,4 82,6 2012 43,4 * ~50 * - 2012. gada nārsta paaudzes ražību varēs novērtēt pēc 2014.gada uzskaites rezultātiem. Laša mazuļu uzskaite Gaujā 2013.gadā tika veikta salīdzinoši lielākā apjomā, nekā iepriekšējos gados. Gaujā un Amatā kopā apsekoti 10 parauglaukumi 5575 m2 platībā. Apsekotās vietas atrodas Natura 2000 teritorijās Gaujas nacionālajā parkā un aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja".

19

2.1.4. tabula

Laša mazuļu skaita dinamika (eks./100 m2) Gaujas baseina upēs Gads, upe

0+ mazuļi 1+un vecāki mazuļi Kopējā produkcija

Gauja 2008 0,5 0,0 <1 2009 0,7 0,3 1,0 2010 0,1 0,9 1,0 2011 0,4 1,6 2,0 2012 0,8 0,0 0,8 2013 0,3 0,1 0,3 Amata 2008 6,2 1,3 7,4 2009 8,5 6,3 14,2 2010 3,3 3,9 7,0 2011 1,2 0,5 1,9 2012 1,0 1,4 2,3 2013 4,6 2,1 6,5

Laša mazuļi 2013. gadā tika konstatēti gan Gaujā, gan Amatā. Gaujas baseinā laša mazuļu produkcija, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, Gaujā ir samazinājusies līdz 0,8 eks./100 m2, bet Amatā pieaugusi līdz 6,5 eks./100 m2. Monitoringa rezultāti liecina, ka Gaujas baseinā laša nārsta paaudzes ir salīdzinoši mazražīgas (2.1.4. tabula). Domājams, ka galvenokārt tam par iemeslu ir Gaujas laša vaislinieku bara samazināšanās. Ventā laša mazuļi konstatēti upes posmā no Zlēkām līdz Lietuvas robežai. 2013. gada laša mazuļu produkcija samazinājās vairāk nekā divas reizes, salīdzinot ar 2012. gadu. Ventas vidustecē, no Zlēkām līdz Lietuvas robežai jaunākās laša mazuļu vecuma grupas 0+ īpatņu skaits piemērotos biotopos bija vidēji 6,0 eksemplāri uz 100/m2. Vecāko laša mazuļu produkcija Ventā bija 0,1 eks./100 m2, t. i., arī samazinājusies salīdzinot ar iepriekšējo gadu (2.1.5. tabula).

2.1.5. tabula

Laša mazuļu skaita dinamika (eks./100 m2) Ventā

Gads 0+ mazuļi 1+un vecāki mazuļi Kopējā produkcija 2008 18,0 1,5 19,3 2009 9,7 0,1 9,8 2010 0,2 0,2 0,5 2011 4,4 0,0 4,4 2012 12,3 0,7 13,0 2013 6,0 0,1 6,0

Laša mazuļu uzskaite tika veikta arī mazajās un vidēja lieluma upēs Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā ietekošajās upēs. Vitrupē laša mazuļi konstatēti upes posmā līdz Brīdagai. To produkcija bija 2,7 eks./100 m2 t.i., salīdzinot ar iepriekšējo gadu, kad tā bija 10,4 eks./100 m2, samazinājusies vairākkārt. Līdzīgi arī Aģes upē tika novērota laša mazuļu skaita samazināšanās no 5,0 eks./100 m2 2012. gadā līdz 3,6 eks./100 m2 2013. gadā. Mazajā Juglā

20

laša mazuļi tika konstatēti tās posmā no Saleniekiem līdz Kranciemam. To daudzums bija 0,8 eks./100 m2. Jāatzīmē, ka Mazajā Juglā laša mazuļu ielaišanu regulāri veic z/a "Tome", tāpēc iespējams, ka noķertie laša mazuļi bija audzētavas izcelsmes zivis. Sakas (Baltijas jūra) baseina upē Tebrā laša mazuļi konstatēti nelielā daudzumā - 0,3 eks./100 m2. Užavā 2013. gadā laša mazuļi netika noķerti.

2.1.1. attēls. Laša mazuļu vidējais skaits (eks./100 m2) Latvijas upēs (vidējā vērtība ± standartnovirze) Laša populāciju dinamikas raksturošanai izvēlējāmies laika periodu no 2001. gada, t. i., periodu par kuru tika gatavots Latvijas ziņojums par Biotopu Direktīvas (92/43/EEC) sugām un to populāciju stāvokli. Laša monitoringa rezultāti liecina, ka laša mazuļu skaits Latvijas upēs laikā no 2001. gada ir būtiski samazinājies (dati par upēm, kur iespējams laša nārsts) (2.1.1. attēls). Uzskatāmāk to var izteikt ar indeksu, izdalot laša mazuļu vidējo skaitu gadā ar daudzgadīgo vidējo laša mazuļu skaita vērtību. Iegūtās laša indeksa vērtības liecina, ka laika periodā pēc 2008. gada laša mazuļu skaits upēs bijis mazāks par daudzgadīgo vidējo laša mazuļu skaitu Latvijas upēs, jo indeksa vērtības piecus gadus pēc kārtas ir mazākas par 1 (2.1.2.attēls).

2.1.2. attēls. Laša mazuļu indekss Latvijas upēs 2001. - 2013. gadā

y"="$1.2912x"+"24.446"R²"="0.49827"

$60"

$40"

$20"

0"

20"

40"

60"

80"

100"

2001" 2002" 2003" 2004" 2005" 2006" 2007" 2008" 2009" 2010" 2011" 2012" 2013"

y"="$0.0838x"+"1.5866"R²"="0.49827"

0"

0.5"

1"

1.5"

2"

2.5"

2001" 2003" 2005" 2007" 2009" 2011" 2013"

Laša"indekss"

21

2.2. Natura2000 monitoringa rezultāti Dati par apsekotajām Natura 2000 teritorijām, upēm un parauglaukumiem apkopoti 4. pielikumā. Dati par zivju un nēģu sastopamību Natura 2000 teritoriju upēs apkopoti 2.6. tabulā. Pavisam kopā Natura2000 teritoriju 18 upēs konstatētas deviņas Biotopu Direktīvas (92/43/EEC) sugas: upes nēģis, strauta nēģis, lasis, alata, spidiļķis, akmeņgrauzis, platgalve, salate un pīkste. Dati apkopoti 5. pielikumā.

2.2.1. tabula

Sugu sastopamība un izplatība Natura2000 teritoriju upēs 2013. gadā Suga Sastopamība upēs Sastopamība pēc skaita n % N % Upes nēģis Lampetra fluviatilis 6 35,3 9 0,1 Strauta nēģis Lampetra planeri 3 17,6 20 0,2 Lasis Salmo salar 6 35,3 805 8,9 Forele Salmo trutta 10 58,8 295 3,3 Varavīksnes forele Salmo mykiss 1 5,9 9 0,1 Alata Thymallus thymallus 1 5,9 7 0,1 Līdaka Esox lucius 13 76,5 173 1,9 Zutis Anguilla anguilla 1 5,9 1 0,0 Plicis Blicca bjoerkna 5 29,4 59 0,7 Plaudis Abramis brama 2 11,8 9 0,1 Rauda Rutilus rutilus 11 64,7 944 10,5 Rudulis Scardinius erythrophthalmus 5 29,4 11 0,1 Baltais sapals Leuciscus leuciscus 7 41,2 144 1,6 Sapals Squalius cephalus 8 47,1 355 3,9 Ālants Leuciscus idus 1 5,9 6 0,1 Salate Aspius aspius 2 11,8 5 0,1 Vimba Vimba vimba 1 5,9 28 0,3 Grundulis Gobio gobio 9 52,9 674 7,5 Mailīte Phoxinus phoxinus 9 52,9 593 6,6 Pavīķe Alburnoides bipunctatus 9 52,9 824 9,1 Vīķe Alburnus alburnus 8 47,1 198 2,2 Ausleja Leucaspius delineatus 3 17,6 8 0,1 Spidiļķis Rhodeus sericeus amarus 5 29,4 39 0,4 Līnis Tinca tinca 5 29,4 25 0,3 Karūsa Carassius carassius 4 23,5 18 0,2 Sudrabkarūsa Carassius gibelio 5 29,4 20 0,2 Bārdainais akmeņgrauzis Barbatula barbatula 12 70,6 2352 26,1 Akmeņgrauzis Cobitis taenia 9 52,9 119 1,3 Ziemeļu zeltainais akmeņgrauzis Sabanejewia baltica 2 11,8 67 0,7 Pīkste Misgurnus fossilis 1 5,9 2 0,0 Vēdzele Lota lota 10 58,8 80 0,9 Trīsadatu stagars Gasterosteus aculeatus 1 5,9 1 0,0 Deviņadatu stagars Pungitius pungitius 1 5,9 2 0,0 Asaris Perca fluviatilis 12 70,6 822 9,1 Zandarts Zander lucioperca 1 5,9 1 0,0 Platgalve Cottus gobio 7 41,2 301 3,3 2.2.1. Direktīvas (92/43/EEC) sugu vērtējums Upes un strauta nēģi Natura 2000 teritorijās konstatēti arī elektrozvejā. Ņemot vērā, ka no 2013. gada nēģa monitoringa ietvaros tiek veikta speciāla tā kāpuru uzskaite, rezultāti tiek

22

analizēti atsevišķā nodaļā (2.6. nodaļa). Nēģa kāpuri ar elektrozveju tika konstatēti 21 (20,8%) no apsekotajām vietām. Dabiskie laša mazuļi 2013. gadā konstatēti četrās no apsekotajām Natura 2000 teritorijām. Tie tika noķerti Salacā (Salacas ieleja), Gaujā un Amatā (GNP), Ventā (Ventas ieleja) un Vitrupē (Vitrupes ieleja) (5. pielikums). To vidējais daudzums Natura 2000 teritorijās bija 10,2 ± 22,2 eks./100 m2. Pirmo reizi kopš 1992. gada, kad uzsākts monitorings, laša mazuļi Ventā konstatēti augšpus Ventas rumbas pie Lietuvas robežas. Akmeņgrauzis konstatēts deviņās no apsekotajām Natura 2000 teritorijām. Tie tika noķerti Ogrē (Ogres ieleja), Abavā (Abavas ieleja), Gaujā (Gaujas ieleja un Ziemeļgauja), Pededzē (Jaunanna), Salacā (Salacas ieleja), Sventājā (Sventājas ieleja), Ventā (Ventas ieleja), Vitrupē (Vitrupes ieleja), pavisam kopā astoņās upēs 30 parauglaukumos. To vidējais daudzums Natura 2000 teritorijās bija 1,0 ± 1,7 eks./100 m2. Pīkste konstatēta tikai vienā no apsekotajām Natura 2000 teritorijām. Tā tika noķerta Ķemeru nacionālajā parkā - Vēršupītē. Salate konstatēta divās no apsekotajām Natura 2000 teritorijām. Tā tika noķerta Sventājā (Sventājas ieleja) un Ventā (Ventas ieleja) divos parauglaukumos. Tās vidējais daudzums bija <0,01 eks./100 m2. Platgalve konstatēta septiņās no apsekotajām Natura 2000 teritorijām. Tā tika noķerta Ogrē (Ogres ieleja), Abavā (Abavas ieleja), Gaujā, Amatā un Vaivē (Gaujas ieleja un Ziemeļgauja), Salacā (Salacas ieleja), Ventā (Ventas ieleja), Vitrupē (Vitrupes ieleja), pavisam kopā astoņās upēs 31 parauglaukumā. Tās vidējais daudzums bija 3,3 ± 7,2 eks./100 m2. Spidiļķis konstatēts piecās no apsekotajām Natura 2000 teritorijām. Tas tika noķerts Abavā (Abavas ieleja), Salacā (Salacas ieleja), Sventājā (Sventājas ieleja) un Ventā (Ventas ieleja), pavisam kopā piecās upēs deviņos parauglaukumos. Spidiļķis tika noteikts fiksētā materiālā kā noķerts Pededzē (Jaunanna). Taču šo faktu nepieciešams pārbaudīt, jo spidiļķis nekad nav ticis konstatēts tik tālu Austrumlatvijā. Turklāt noķerti tikai tā 0+ mazuļi, tāpēc, iespējams, suga noteikta kļūdaini. Tā vidējais daudzums bija 0,4 ± 2 eks./100 m2. Ar mērķi papildināt datu bāzi par pīkstes izplatību un sastopamību, 2013. gada zivju monitoringā tika veikta zveja 10 upēs 24 parauglaukumos (vienā no parauglaukumiem tika noķertas tika divas zivis, tas netika iekļauts kopējā vērtējumā). Dati par apsekotajām upēm un parauglaukumiem apkopti 6. pielikumā. Alata tika konstatēta tikai vienā no apsekotajām upēm. Tā tika noķerta Vaives upē lejpus Vaives dzirnavām GNP teritorijā. Pīkste tika konstatēta trijās no papildus apsekotajām upēm: Mēmelē, Sidrabē un Lukstupē (Aiviekstes baseins). Šajās upēs konstatētas arī citas Direktīvā 92/43/EEC minētās zivju sugas. Dati par to sastopamību apkopoti 7. pielikumā. 2.2.2.Apsekoto Natura2000 teritoriju vērtējums Natura2000 teritoriju vērtējums zivju un nēģu sugu aizsardzībai tiek veikts saskaņā ar saskaņā ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu (2011. gada 11. jūlijs) par formu, kādā sniedzama informācija par Natura 2000 teritorijām (izziņots ar dokumenta numuru C(2011) 4892) (2011/484/ES). Taču anketas forma ir ļoti nepiemērota tādai dzīvnieku grupai kā zivis. Zivju uzskaiti nav iespējams veikt vizuāli. Zivju daudzumu populācijā iespējams vērtēt pēc to vidējā daudzuma uz laukuma vienību un ūdeņu platību, kas vairāk vai mazāk zināma tikai ezeriem. Zivju daudzuma un tā izmaiņu vērtēšanai racionālāk lietot tādus rādītājus, kā "nozveja uz piepūles vienību". Iepriekšminētā anketa šādu mērvienību lietošanu neparedz, tāpēc lielākajai daļai Natura 2000 teritoriju un zivju un nēģu sugu anketas kolonā "datu

23

kvalitāte" tiek lietots "nepilnīgi dati". Anketās ievietoti dati par 2013. gadā teritorijās konstatētajām sugām. Teritorijas "Abavas ieleja" upēs līdz šim konstatētas piecas Direktīvas 92/43/EEC nēģu un zivju sugas: strauta nēģis, upes nēģis, akmeņgrauzis, spidiļķis un platgalve. Zināmi regulāri salates noķeršanas gadījumi makšķerēšanā. Upes posmā no Rendas līdz ietekai Ventā atrodas potenciāli laša nārsta biotopi. Teritorijai raksturīga Latvijas apstākļiem liela nēģu un zivju sugu daudzveidība, pavisam kopā teritorijā konstatētas 22 sugas. 2013. gadā monitoringā konstatētas trīs Direktīvas 92/43/EEC sugas platgalve, akmeņgrauzis un spidiļķis.

2.2.2. tabula.

Dabas parkā "Abavas ieleja" konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām

saistītais teritorijas novērtējums Suga Teritorijā sastopamā populācija Teritorijas novērtējums

Zinātniskais nosaukums

Latviskais nosaukums

Tips

Lielums Vienība Kat. Datu

kvalitāte Pop. Sagl. Izol. Visp. Min Maks

Cobitis taenia Akmeņgrauzis P P DD C B C C

Cottus gobio Platgalve P P DD C B C C Rhodeus sericeus amarus

Spidiļķis P P DD C B B C Teritorijā "Ogres ieleja" apsekota Ogres upe 70 km garumā. Upē līdz šim konstatētas trīs Direktīvas 92/43/EEC nēģu un zivju sugas: strauta nēģis, akmeņgrauzis un platgalve, to īpatņi tika noķerti monitoringā arī 2013. gadā. Teritorija nav pieejama ceļotājzivīm Daugavas HES kaskādes būvniecības rezultātā, tādējādi samazinot tajā sastopamo zivju un nēģu sugu skaitu. Upēs tikusi veikta regulāra alatas mazuļu ielaišana, iespējams, ka šīs sugas introdukcija nav bijusi veiksmīga.

2.2.3. tabula

Dabas parkā „Ogres ieleja” konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām




Tips



Lampetra planeri Strauta nēģis P P DD C B C C


Cottus gobio Platgalve P P DD C B C C GNP teritorijā 2013. gadā apsekotas Gauja, Amata un Vaive, taču pieejami dati par pavisam kopā 23 upju zivīm un nēģiem. Teritorijas upēs līdz šim konstatētas sešas Direktīvas 92/43/EEC nēģu un zivju sugas: upes un strauta nēģis, lasis, spidiļķis, akmeņgrauzis un platgalve. Teritorijas upēs konstatēts arī platspīļu vēzis. Teritorijā sastopama invazīva vēžu suga signālvēzis Pacifastacus leniusculus. Makšķerēšanā regulāri tiek noķerta salate. Gaujas attekās potenciāli jābūt sastopamai pīkstei. Teritorijai raksturīga Latvijas apstākļiem liela nēģu un zivju sugu daudzveidība, pavisam kopā teritorijā konstatētas 35 sugas. Monitoringā 2013. gadā konstatētas sešas Direktīvas 92/43/EEK sugas.

24

2.2.4. tabula

Gaujas nacionālajā parkā konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām saistītais

teritorijas novērtējums Suga Teritorijā sastopamā populācija Teritorijas novērtējums



Tips



Lampetra fluviatilis Upes nēģis V P DD B B C A

Lampetra planeri Strauta nēģis P P

DD C B C C


Cottus gobio Platgalve P P DD C B C C

Salmo salar Lasis V P DD B C C B

2.2.5.tabula

Gaujas nacionālajā parkā konstatētās zivju sugas un ar tām saistītais teritorijas novērtējums

Suga Teritorijā sastopamā populācija Pamatojums



Lielums Vienība Kat.

Pielikums, kurā iekļautas suga Citas kategorijas

Min Maks IV V A B C D Thymallus thymallus Alata P x x

Teritorija ir nozīmīga tādu Direktīvas 92/43/EEC zivju sugu kā lasis un upes nēģis aizsardzībai. Gaujā 2012. gadā Latvijas zuša krājumu pārvaldības plāna ietvaros veikta stikla zušu ielaišana. Teritorijā "Ziemeļgauja" apsekota Gaujas upe. Teritorijas upēs līdz šim konstatētas piecas Direktīvas 92/43/EEC nēģu un zivju sugas: upes un strauta nēģis, lasis, akmeņgrauzis un platgalve, bet Gaujas attekās - pīkste. Teritorijai raksturīga Latvijas apstākļiem liela nēģu un zivju sugu daudzveidība, pavisam kopā teritorijas upēs konstatētas 26 nēģu un zivju sugas. Vecpalsas baseinā sastopams platspīļu vēzis. Monitoringā 2013. gadā teritorijā "Ziemeļgauja" konstatētas četras Direktīvas 92/43/EEK sugas (2.2.6.tabula). Šajā teritorijā 2012. gadā Latvijas zuša krājumu pārvaldības plāna ietvaros veikta stikla zušu ielaišana.

2.2.6. tabula

Aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja" konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un

ar tām saistītais teritorijas novērtējums Suga Teritorijā sastopamā populācija Teritorijas novērtējums



Tips



Lampetra fluviatilis Upes nēģis V P DD C B C C

Lampetra planeri Strauta nēģis P P

DD C B C C



25

Ovīšos apsekota Lūžupe, taču Direktīvas 92/43/EEC zivju un nēģu sugas tajā netika konstatētas. Teritorija apsekota pirmo reizi, tai acīmredzot nav būtiskas nozīmes zivju un nēģu sugu aizsardzībā. Teritorijā "Sātiņu dīķi" Direktīvas 92/43/EEC sugas netika konstatētas. Teritorijā esošās upes Paksīte, Plocīte un Bukupe ir antropogēni pārveidotas iztaisnojot. Teritorijai nav nozīmes zivju un nēģu sugu aizsardzībā. Teritorijā "Jaunanna" konstatētas 12 zivju sugas, no tām akmeņgrauzis un spidiļķis iekļauti Direktīvas 92/43/EEC pielikumos. Spidiļķa atradne teritorijā "Jaunanna" varētu būt tālākā šīs sugas atradne Austrumlatvijā. Taču nepieciešams veikt atkārtotus novērojumus, jo iespējams suga noteikta nepareizi. Tāpēc kā teritorijā konstatētu atzīstam akmeņgrauzi (2.2.7. tabula).

2.2.7.tabula

Dabas liegumā "Jaunanna" konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām




Tips



Cobitis taenia Akmeņgrauzis P P DD C B C C Teritorijai raksturīgas lēni tekošos un stāvošos ūdeņos sastopamas zivju sugas, potenciāli tajā varētu būt sastopama dūņu pīkste. Slīteres teritorijā tekošajā Pitragupē konstatēti nēģa kāpuri, kas, ņemot vērā nelielo attālumu līdz jūras piekrastei, visticamāk ir upes nēģa kāpuri. Pitragupē kopā konstatētas četras zivju un divas nēģu sugas, kas tipiskas Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekošajām mazajām upēm, bet no Direktīvas 92/43/EEK 2013. gadā konstatēti tikai upes un strauta nēģa kāpuri (2.2.8. tabula). Slīteres teritorijas mazās upes, kā Mazirbe un Pitragupe ir nozīmīgas foreles ceļotājformas taimiņa nārsta upes.

2.2.8. tabula

Slīteres nacionālajā parkā konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām saistītais




Tips




Lampetra planeri Strauta nēģis P P DD C B C C Salacas ieleja posmā no Salacgrīvas līdz Rozēniem tiek apsekota 10 vietās regulāri katru gadu. Pavisam kopā teritorijā konstatēta 31 zivju suga, tajā skaitā septiņas Direktīvas 92/43/EEC sugas: upes un strauta nēģis, lasis, spidiļķis, akmeņgrauzis, pīkste un platgalve (2.2.9. tabula). Teritorijā sastopama invazīva vēžu suga signālvēzis. Teritorijā potenciāli sastopama arī salate, kas 2013. gadā tika konstatēta Burtnieku ezerā.

26

Teritorija ir nozīmīga tādu Direktīvas 92/43/EEC zivju sugu kā lasis un upes nēģis aizsardzībai. Salacā 2012. gadā Latvijas zuša krājumu pārvaldības plāna ietvaros veikta stikla zušu ielaišana. Salaca un tās baseina upes ir nozīmīgas tādu zivju sugu kā lasis, taimiņš un vimba resursu atražošanai, upē, iespējams, saglabājusies arī neliela sīgas populācija. Upē uz nārstu no Rīgas jūras līča migrē tādas saldūdens zivju sugas kā rauda, baltais sapals un invazīvā suga sudrabkarūsa.

27

2.2.9. tabula

Dabas parkā "Salacas ieleja" konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām




Tips



Lampetra fluviatilis Upes nēģis V P DD B B C C




Salmo salar Lasis V 5000 30000 i C G A C C A Rhodeus sericeus amarus Spidiļķis P P DD C B B C

Salaca un tās baseina upes ZVBR teritorijā ir nozīmīgas bioloģiskās daudzveidības un lielākās daļas Latvijā sastopam0 zivju un nēģu sugu resursu saglabāšanā. Sventājas upe teritorijā "Sventājas ieleja" 2013. gadā apsekota pirmo reizi, upē konstatētas divas nēģu un 17 zivju sugas. No Direktīvas 92/43/EEC sugām teritorijā "Sventājas ieleja" konstatētas upes un strauta nēģis, spidiļķis, akmeņgrauzis un salate (2.2.10. tabula). Upes lejtecē Lietuvas teritorijā atrodas aizsprosts, taču tajā ierīkots zivju ceļš. Tāpēc teritorijā potenciāli varētu būt sastopams arī lasis. Upes potamāla posmi potenciāli piemēroti arī pīkstei. Pavisam kopā upē potenciāli jābūt ~25 zivju sugām.

2.2.10. tabula

Dabas liegumā "Sventājas ieleja" konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām




Tips






Rhodeus sericeus amarus Spidiļķis P P

DD C B B C

Aspius aspius Salate P P DD C B B C

Sventājas upe teritorijā "Sventājas ieleja" ir nozīmīga bioloģiskās daudzveidības un Direktīvas 92/43/EEC nēģu un zivju sugu aizsardzībai. Ķemeru nacionālajā parkā apsekotas Vecslocene un Vēršupīte. Šajās upēs konstatētas tikai deviņas zivju sugas. ĶNP upēs līdz šim konstatētas divas no Direktīvas 92/43/EEC sugām: pīkste un akmeņgrauzis. ĶNP teritorijas upes ir antropogēni pārveidotas iztaisnojot, mainīts arī to hidroloģiskais režīms. Monitoringā 2013. gadā Ķemeru nacionālajā parkā konstatēta pīkste (2.2.11. tabula).

28

2.2.11. tabula

Ķemeru nacionālajā parkā konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām saistītais




Tips



Misgurnus fossilis Pīkste P P DD D C C C Teritorijas upēm nav noteicošas nozīmes zivju un nēģu sugu aizsardzībai. Ventas upes posms no Kuldīgas līdz Zlēkām tiek apsekots regulāri, tai skaitā arī teritorijā "Ventas ieleja". Pavisam kopā šajā teritorijā konstatētas 34 zivju sugas, tajā skaitā astoņas no Direktīvas 92/43/EEC sugām: upes un strauta nēģis, lasis, spidiļķis, akmeņgrauzis, salate, pīkste un platgalve (2.2.12. tabula). Teritorijā sastopama invazīva vēžu suga dzeloņvaigu vēzis Orconectes limosus. Teritorijā atrodas nozīmīgas laša un upes nēģa, kā arī vimbas nārsta vietas. Teritorijai ir liela nozīme šo sugu resursu un bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā un saglabāšanā.

2.2.12. tabula

Dabas liegumā "Ventas ieleja" konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas 2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām




Tips



Lampetra fluviatilis Upes nēģis V P DD B B C C




Salmo salar Lasis V P DD B C C C Rhodeus sericeus amarus Spidiļķis P P DD

C B B C

Aspius aspius Salate P P DD C B B C

Latvijas zušu krājumu pārvaldības plāna ietvaros Ventā 2014. gadā paredzēts veikt stikla zušu ielaišanu. Teritorijā "Virguļicas meži" esošā Virguļicas upe 2013. gadā apsekota pirmo reizi. Direktīvas 92/43/EEC sugas tajā netika konstatētas. Upē tika noķerta invazīva suga varavīksnes forele, kas upē acīmredzot nonākusi no tās lejtecē esošās privātās zivjaudzētavas. Upē potenciāli varētu būt sastopams strauta nēģis. Virguļica ir nozīmīga strauta foreles resursu atražošanā. Teritorijā "Vitrupes ielejā" esošā Vitrupe posmā no Ķirbižiem līdz grīvai tiek apsekota regulāri. Pavisam kopā upē konstatētas 24 nēģu un zivju sugas, tajā skaitā piecas no Direktīvas 92/43/EEC sugām: upes un strauta nēģis, lasis, akmeņgrauzis un platgalve, 2013. gadā konstatētas četras sugas (2.2.13. tabula).

29

2.2.13. tabula

Dabas liegumā "Vitrupes ieleja" konstatētās zivju sugas, kas minētas Direktīvas

2009/147/EK 4. pantā un uzskaitītas Direktīvas 92/43/EEK II pielikumā, un ar tām saistītais teritorijas novērtējums

Suga Teritorijā sastopamā populācija Teritorijas novērtējums



Tips






Salmo salar Lasis V P DD C C C C Upēs saglabājusies neliela dabiskā laša populācija, Vitrupe ir nozīmīga upes nēģa un taimiņa nārsta upe. Vitrupe ir nozīmīga šos sugu resursu atražošanā un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un aizsardzībā. 2.3. Direktīvas 92/43/EEC zivju un nēģu sugu monitoringa ilggadīgie rezultāti Zivju monitorings ar elektrozveju Latvijas upēs tiek veikts no 1992. gada, t. i., pieejama 21 gadu gara zivju uzskaites datu rinda, kas izmantojama zivju skaita izmaiņu raksturojumam. Pavisam kopā 2013. gadā Latvijas upēs zivju uzskaite dažādu projektu un ekspertīžu ietvaros veikta 130 vietās. Jāatzīmē, ka laika periodā no 1992. gada, kad tika uzsākts zivju monitorings Latvijas upēs ar elektrozveju, tā apjoms ir pieaudzis, pieaugusi gan apzvejotā platība, gan apsekoto upju skaits (2.3.1. tabula).

30

2.3.1. tabula

Daudzgadīgie 92/43/EEC zivju sugu monitoringa dati Latvijas upēs Gads Vietu

skaits Platība (m2)

Atradņu skaits gadā

Lasis Salate Spidiļķis Akmeņgrauzis Pīkste Platgalve Upes nēģis

Strauta nēģis

1992 46 6640 14 1 34 1 1993 49 6836 3 15 7 6 1994 21 3740 6 4 2 1 1995 9 1878 6 7 1 1996 17 2970 9 14 1997 17 2105 9 2 1 13 1 1998 28 4125 10 1 21 1 1 1999 20 2663 13 2 1 18 2000 17 1857 7 2 15 2001 47 6025 11 2 1 1 25 11 2002 35 4968 12 1 2 4 21 3 9 2003 83 18646 19 7 17 58 7 19 2004 81 9275 29 5 31 49 4 6 2005 72 7700 24 5 23 36 5 5 2006 117 13115 25 11 35 2 66 23 48 2007 118 23910 29 13 46 1 67 16 29 2008 129 30533 34 25 67 5 71 22 35 2009 119 27070 28 19 45 1 69 26 30 2010 77 19457 22 16 35 2 34 7 20 2011 102 25024 27 1 13 31 8 29 17 23 2012 103 29578 25 2 9 29 6 37 6 20 2013 130 56339 31 3 26 58 4 58 9 19 Attiecīgi pieaudzis arī Direktīvas 92/43/EEC zivju sugu atradņu skaits. 2013. gadā tika veikta Direktīvas 92/43/EEC sugu stāvokļa analīze, kas liecināja, ka atsevišķu sugu stāvoklis ir nelabvēlīgs to populāciju pastāvēšanai. Dažos gadījumos negatīvu sugas stāvokļa vērtējumu noteic pētījumu, t.i., informācijas trūkums. Dati par Direktīvas 92/43/EEC sugu stāvokli Latvijā apkopoti 8.pielikuma tabulā. Sugu atradņu kartes sagatavotas par periodu no 1992. līdz 2013. gadam. Upes nēģis monitoringā parasti tiek konstatēts kāpura stadijā, tikai atsevišķos gadījumos tiek noķerti tā pieauguši īpatņi. Upes nēģa migrācijas maksimums upēs ir rudens un ziemas mēnešos, kad monitoringa sezona jau beigusies. Upes nēģa monitorings no 2013. gada tiek veikts atsevišķi, veicot tā kāpuru uzskaiti upes gultnes grunts paraugos (2.6. nodaļa). Upes nēģis tiek zvejots 17 Latvijas upēs, būtiskus datus par tā nārsta baru stāvokli dod rūpnieciskās zvejas statistikas dati (2.6. nodaļa). Laikā no 1992. gada līdz 2103. gadam upes nēģis konstatēts 53 upēs 157 monitoringa zvejas reizēs. Jāatzīmē, ka elektrozvejā iespējama nēģu konstatācija, taču rezultāti nav izmantojami to daudzuma novērtēšanai (2.3.1. attēls, 2.6. nodaļa). Kopumā upes nēģa populāciju statuss novērtēts, kā nepietiekami aizsargāts, jo:

• upes nēģa dabiskās izplatības apgabals Latvijā ir būtiski samazinājies hidroceltniecības rezultātā;

• samazinājusies tā populācija upes nēģa galvenajā nārsta upē Gaujā; • nav tikuši veikti pasākumi, kas dotu iespēju paplašināt tā izplatības areālu (piem.,

nojaucot aizsprosta pamatu Salacā pie Staiceles). Trūkst arī zinātniskās informācijas par upes nēģa dzīvotņu stāvokli, Daugavas ietekmi uz upes nēģa nārsta baru Gaujā u. c.

31

2.3.1. attēls. Upes un strauta nēģa kāpuru atradnes Latvijas upēs 1992. - 2013. gadā Arī strauta nēģi visbiežāk izdodas konstatēt kāpura stadijā. Tā izplatība un uzturēšanās vietas upēs, kur nav migrācijas barjeru, sakrīt ar upes nēģa izplatības areālu, taču pēc kāpuru morfoloģiskajām pazīmēm nav iespējams noteikt to precīzu sistemātisko piederību, t. i., atšķirt no upes nēģa. Iepriekšējo gadu monitoringa pieredze liecina, ka šī suga ir plaši izplatīta visā Latvijas teritorijā, kur nēģa kāpuri konstatēti upēs augšpus zivju migrācijas barjerām - aizsprostiem vai ūdenskritumiem (2.3.1. attēls). Laikā no 1992. gada līdz 2103. gadam strauta nēģis konstatēts 145 upēs 283 monitoringa zvejas reizēs. Strauta nēģa populāciju stāvoklis Latvijā novērtēts kā pietiekami aizsargāts. Laša izplatību mūsdienās ierobežo mākslīgie šķēršļi upēs, tādēļ tas sastopams galvenokārt lielāko upju un to pieteku posmos lejpus pirmā šķēršļa no grīvas. Nozīmīgākās laša nārsta vietas Latvijas upēs ir Salacā ar Jaunupi un Svētupi, Gaujā ar Amatu un Braslu, Ventā - posmā no Zlēkām līdz Kuldīgai (potenciāli līdz Lietuvas robežai). Mazākā daudzumā tas sastopams Vitrupē, Pēterupē, Aģē, Daugavas baseina upēs Lielajā Juglā un Mazajā Juglā, Irbes un Sakas baseina upēs, Užavā un Rīvā. Nozīmīgākās laša nārsta vietas Daugavā un tās baseina upēs tika zaudētas Daugavas HES kaskādes celtniecības rezultātā. Laša monitoringa rezultāti liecina, ka laša mazuļu skaitam Latvijas upēs no 2001. gada ir tendence samazināties (2.1. nodaļa). Taču, laika periodā no 1992. gada tas nav būtiski mainījies (2.3.2. attēls). Tas acīmredzot izskaidrojams ar faktu, ka laša monitoringa staciju skaits ir pieaudzis un tiek apsekots lielāks lašupju skaits. Laikā no 1992. gada līdz 2103. gadam lasis konstatēts 27 upēs 393 monitoringa zvejas reizēs (2.3.3. attēls). Lielākā daļa laša monitoringa staciju pa gadiem nemainās, tās tiek izvēlētas pēc biotopu piemērotības.

32

2.3.2. attēls. Laša mazuļu vidējais skaits (eks./100 m2) monitoringā apsekotajās upēs Monitoringā 2013. gadā lasis konstatēts 12 upēs 31 (23,9%) parauglaukumā. Dabisko laša populāciju stāvoklis Latvijā novērtēts kā neapmierinošs, tāpēc ka:

• būtiski samazinājies laša dabiskās izplatības areāls Latvijas upēs; • laša mazuļu skaits upēs nav būtiski mainījies periodā no 1992. gada, taču Biotopu

Direktīvas (92/43/EEC) atskaites periodā no 2001. gada samazināšanās ir statistiski būtiska;

• laša mazuļi Gaujas un Ventas upju baseinos regulāri konstatēti tikai upju vidustecē, t.i., tie nav izplatīti visā lasim pieejamajā areālā. Monitoringā 2013. gadā laša mazuļi Ventā pirmo reizi tika konstatēti arī upes posmā augšpus Rumbas ūdenskrituma (taču šie dati pagaidām nav iekļauti Natura2000 ziņojumā);

• vidēja lieluma upēs kā Vitrupe, Pēterupe, Užava, Sakas baseina upes laša nārsts ir efektīvs ne katru gadu, ko iespējams konstatēt pēc tā mazuļu vecuma sastāva;

• nav tikusi veikta dzīvotņu inventarizācija lielākajā daļā no Latvijas lašupju. Kopumā laša populāciju statuss novērtēts kā nepietiekami aizsargāts.

y"="$0.3117x"+"15.131"R²"="0.04929"

$60.0"

$40.0"

$20.0"

0.0"

20.0"

40.0"

60.0"

80.0"

100.0"

1992" 1997" 2002" 2007" 2012"

33

2.3.3. attēls. Laša mazuļu atradnes Latvijas upēs 1992. - 2013. gadā Akmeņgrauzis ir ļoti plaši izplatīta suga Latvijā. Tā daudzumam uz laukuma vienību upēs ir tendence palielināties (2.6. attēls). Sugai nav saimnieciskas nozīmes, tā sastopama dažādu tipu upēs, retāk aukstūdens apstākļos. Sugai nav apdraudējumu. Ņemot vērā plašo akmeņgrauža izplatību, Natura2000 teritorijām nav būtiskas nozīmes šīs sugas aizsardzībā. Laikā no 1992. gada līdz 2103. gadam akmeņgrauzis konstatēts 104 upēs, 425 zvejas gadījumos visā Latvijas teritorijā, tā īpatņu blīvumam populācijās ir tendence pieaugt (2.3.4. un 2.3.5. attēls).

2.3.4. attēls. Akameņgrauža vidējais skaits (eks./100 m2) monitoringā apsekotajās upēs Monitoringā 2013. gadā akmeņgrauzis konstatēts 24 upēs 58 (44,6%) vietās. Akmeņgrauža populāciju stāvoklis Latvijā novērtēts kā pietiekami aizsargāts.

y"="0.0853x"$"0.3236"R²"="0.56798"

$6"

$4"

$2"

0"

2"

4"

6"

8"

10"

1992" 1997" 2002" 2007" 2012"

34

2.3.5. attēls. Akmeņgrauža atradnes Latvijā 1992. - 2013. gadā Pīkste ir plaši izplatīta, bet mazskaitlīga zivju suga. Pīkstes uzturas ūdenstilpnēs ar dūņām klātu gultni, apzvejai neērtās aizaugušās vietās. Bieži sastopama antropogēni pārveidotos ūdeņos ar sliktu kvalitāti. Šīs zivju sugas īpatņu noķeršanai bieži ir gadījuma raksturs, tāpēc zveja var būt arī nesekmīga. 2013. gadā šī suga konstatēta Ķemeru nacionālajā parkā un trijās upēs ārpus Natura 2000 teritorijām. Daudzgadīgie monitoringa dati liecina, ka gadījumu skaits, kad suga konstatēta pieaug, pieaugot kopējam monitoringa parauglaukumu skaitam un apzvejotajai platībai (2.3.1. tabula, 2.3.6. attēls).

2.3.6.attēls. Pīkstes vidējais skaits (eks./100 m2) monitoringā apsekotajās upēs

y"="0.0042x"$"0.0236"R²"="0.26752"

$1.5"

$1"

$0.5"

0"

0.5"

1"

1.5"

2"

1992" 1994" 1996" 1998" 2000" 2002" 2004" 2006" 2008" 2010" 2012"

35

Laikā no 1992. gada līdz 2103. gadam pīkste Latvijā konstatēta 24 upēs 29 zvejas reizēs. Līdz šim konstatētā pīkstes izplatība (sastopama visos upju baseinu apgabalos, arī upēs ar sliktu ūdens ķīmisko kvalitāti) ļauj secināt, ka suga sastopama visā valsts teritorijā, taču ir mazskaitlīga. Monitoringā 2013. gadā pīkste konstatēta četrās upēs četrās (3,1%) vietās (viena no vietām un upēm cita projekta ietvaros) (2.3.7. attēls).

2.3.7. attēls. Pīkstes atradnes Latvijā 1992. - 2013. gadā Pīkstes populācijas ticamāk ir mazskaitlīgas, atsevišķā monitoringa parauglaukumā tās īpatņu skaits parasti ir 1 - 2 eksemplāri. Katru gadu upju apsekošanā tiek konstatētas 3 - 5 jaunas pīkstes atradnes. Ņemot vērā, ka tā sastopama arī antropogēni pārveidotās ūdenstilpēs (Pekarik et al., 2008), pīkstes populāciju stāvoklis Latvijā novērtēts kā pietiekami aizsargāts. Salate ir sastopama lielākajās upēs un ar tām savienotajos ezeros, retāk piekrastes ūdeņos. Salatei raksturīgas uzturēšanās vietas ir dziļi upju posmi ar akmeņiem un nogrimušiem kokiem gultnē. Šo zivju sugu ir grūti noķert ar elektrozveju, taču pēdējos gados tās noķeršanas gadījumu skaits pieaug (2.3.8. attēls).

36

2.3.8. attēls. Salates vidējais skaits (eks./100 m2) monitoringā apsekotajās upēs Pētījumu rezultāti liecina, ka Latvijā salates izplatībai ir tendence pieaugt. Tā 2013. gadā šī suga konstatēta pētnieciskajā zvejā Burtnieku ezerā. Laikā no 1992. gada līdz 2103. gadam salate konstatēta četrās upēs septiņās zvejas reizēs. Monitoringā 2013. gadā salate konstatēta divās upēs divās (1,5%) vietās (2.3.9. attēls). Kopumā salates izplatības areāls Latvijas ūdenstilpēs pieaug, tās populāciju stāvoklis Latvijā novērtēts kā pietiekami aizsargāts.

2.3.9. attēls. Salates atradnes Latvijā 1992. - 2013. gadā Platgalve ir ļoti plaši izplatīta zivju suga, kas sastopama upēs visā Latvijas teritorijā. Ezeros tā ir samērā reta suga. Katru gadu platgalve tiek konstatēta jaunās atradnēs. Natura2000 teritorijām nav noteicošas nozīmes šīs sugas aizsardzībā, jo suga izplatīta daudz plašāk.

y"="0.0004x"$"0.0032"R²"="0.29006"

$0.15"

$0.1"

$0.05"

0"

0.05"

0.1"

0.15"

0.2"

1992" 1997" 2002" 2007" 2012"

37

Lika periodā no 1992. gada platgalves daudzums upēs nav būtiski mainījies (2.3.10 attēls), taču no 1998. gada tās īpatņu relatīvais skaits ir ar statistiski būtisku tendenci samazināties (R2=0,56, p=0,01).

2.3.10. attēls Platgalves vidējais skaits monitoringā apsekotajās upēs Monitoringā 2013. gadā platgalve konstatēta 24 upēs 58 (44,6%) vietās. Laikā no 1992. gada līdz 2013. gadam platgalve konstatēta 142 upēs 761 zvejas reizēs (2.3.11. attēls). Kopumā platgalves populāciju stāvoklis novērtēts kā nepietiekami aizsargāts, jo tās populācijas blīvums ir ar tendenci samazināties.

2.3.11. attēls. Platgalves atradnes Latvijā 1992. - 2013. gadā

y"="$0.5352x"+"15.163"R²"="0.20201"

$20"

$10"

0"

10"

20"

30"

40"

50"

60"

70"

1992" 1994" 1996" 1998" 2000" 2002" 2004" 2006" 2008" 2010" 2012"

38

Spidiļķis konstatēts lielā daļā Latvijas teritorijas, izņemot Austrumlatviju. To acīmredzot nosaka dabiski faktori. Pēc literatūras datiem, 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā tas bijis sastopams Kurzemē un par šīs sugas ziemeļu izplatības robežu tika uzskatīta Daugava. Pašlaik spidiļķis ziemeļu virzienā izplatīts līdz Salacas upes baseinam (ieskaitot), taču Igaunijas teritorijā šī suga līdz šim nav konstatēta (Ojaveer et al., 2003). Spidiļķi izplatīti ļoti nevienmērīgi, to skaits atsevišķās zvejas reizēs pat vienā nelielā ūdenstilpē var būt ļoti atšķirīgs. Jāņem vērā, ka tā ir zivju suga ar īsu dzīves ilgumu, to populācijās raksturīgas krasas īpatņu skaita svārstības pa gadiem. Spidiļķu skaita pieaugums no 2004. gada skaidrojams ar monitoringa staciju skaita un platības būtisku pieaugumu (2.3.1. tabula, 2.3.12. attēls).

2.3.12.attēls. Spidiļķa vidējais skaits (eks./100 m2) monitoringā apsekotajās upēs Pēc literatūras datiem un pētnieciskās zvejas rezultātiem, spidiļķa izplatības areāls Latvijā pēdējā gadsimta laikā pavirzījies par apmēram 100km uz ziemeļiem (Schneider, 1925; Šternbergs, 1988; Aleksejevs, Birzaks, 2008; Birzaks et al., 2011). Iespējams tās ir globālo klimata izmaiņu sekas. Laikā no 1992. gada līdz 2013. gadam spidiļķis konstatēts 39 upēs 160 zvejas reizēs. Monitoringā 2013. gadā spidiļķis konstatēts 14 upēs 26 vietās. Igaunijā līdz šim spidiļķis nav ticis konstatēts (Ojaveer et. al, 2003).

y"="0.0573x"$"0.2016"R²"="0.60478"

$8"

$6"

$4"

$2"

0"

2"

4"

6"

8"

10"

12"

1992" 1994" 1996" 1998" 2000" 2002" 2004" 2006" 2008" 2010" 2012"

39

2.3.13. attēls. Spidiļķa atradnes Latvijā 1992.- 2013. gadā Kopumā spidiļķa izplatības areāls un īpatņu skaits populācijaās ir ar tendenci pieaugt, tā populāciju statuss novērtēts kā pietiekami aizsargāts. Alatas dabiskās izplatības apgabals Latvijā ir Gaujas, Venta un Veļikajas baseina upes. Senākos litaratūras avotos minēts, ka tā sastopama arī Daugavā (Sapunovs, 1893). Taču, ņemot vērā, ka vēlākos darbos alata attiecināta tikai uz Gaujas un Ventas baseina upēm, domājams, ka tā bijusi kļūda. Alatu Latvijā mēģināts izplatīt mākslīgi, to ielaižot Daugavas un Lielupes baseina upēs, taču nav pārliecinošu monitoringa rezultātu, kas liecinātu par tās sekmīgu introdukciju.

2.3.14. attēls. Alatas vidējais skaits (eks./100 m2) monitoringā apsekotajās upēs Alatas īpatsvars (pēc skaita) Latvijas upju zivju sabiedrībās ir <1 % no kopējā zivju skaita. Kopumā alatas populāciju statuss novērtēts kā nepietiekami aizsargāts (8.pielikums), jo:

y"="$0.0004x"+"0.0839"R²"="0.00057"

$2.5"

$2.0"

$1.5"

$1.0"

$0.5"

0.0"

0.5"

1.0"

1.5"

2.0"

2.5"

3.0"

1992" 1997" 2002" 2007" 2012"

40

• alatas dabiskās izplatības apgabals Latvijā ir būtiski samazinājies hidroceltniecības rezultātā;

• populācijas blīvums ir mazs, nav pārliecinošu monitoringa datu par populāciju dinamiku.

Jāatzīst, ka alatas noķeršanai monitoringā drīzāk ir gadījuma raksturs. Mūsu rīcībā esošie dati ir nepietiekami, lai spriestu par šīs sugas populāciju dinamiku. Labāku datu ieguvei būtiski jāpaplašina monitoringa staciju skaits mazajās upēs Raunā, Raunī, Vaivē, Amatā un tās pietekās, Ventas pietekās Letižā un Šķērvelī.

2.3.15. attēls. Alatas atradnes Latvijas upēs 1992. - 2013. gadā Atsevišķas direktīvas 92/43/EEC zivju sugas ir samērā retas, to vairošanās Latvijas iekšējos ūdeņos nav pierādīta (kaze Pelecus cultratus, palede Alosa fallax). Ceļotājsīga Coregonus maraena Latvijas upēs mūsdienās ir ļoti reta, to nav iespējams konstatēt ar esošā monitoringa metodēm. Dati par to sastopamību un izplatību iegūstami no piekrastes zvejas statistikas, tās var tikt konstatētas piekrastes zivju monitoringā. Sīgas populācijas ezeros izveidojušās to ielaišanas rezultātā, tās visticamāk ir aklimatizētas Peipusa ezera sīgas Coregonus maraenoides (Aleksejevs, Birzaks, 2012). 2.4. Ezeru monitoringa metožu testēšana Latvijas ezeros sastopamas vairāk nekā 40 zivju sugas. Mūsdienās turpinās dažādu vietējo un no citām valstīm ievesto sugu ielaišana ezeros un upēs. Mākslīga zivju pavairošana bieži tiek veikta, neievērojot atbilstošos tiesību aktos paredzēto kārtību. Notiek arī nejauša zivju iekļūšana dabiskos ūdeņos no zivju audzētavām. Rezultātā nav precīzi zināms, cik zivju sugu varētu būt sastopamas Latvijas ezeros. Pētnieciskajās kontrolzvejās no 1986. gada līdz 2013. gadam konstatētas 40 zivju sugas, taču 11 no tām noķertas mazāk nekā 10 ezeros no 390 apsekotajiem. Savukārt tikai 10 zivju sugas: līdaka, plaudis, plicis, rauda, rudulis, līnis, ausleja, asaris, ķīsis un akmeņgrauzis konstatēti vairāk nekā 50% no tiem. Ezeros bieži sastopama arī karūsa (49%) un vīķe (48%).

41

Spriežot pēc pētījumu, nozvejas statistikas un aptauju datiem, ezeru ihtiocenozes var sastāvēt no vienas līdz vairāk nekā 30 sugām. Kontrolzvejās izdevies konstatēt no vienas līdz 26 zivju sugām. Savukārt ihtiocenozes, ko veido 10 vai vairāk sugu, atzīmētas 218 vai 56% no apsekotajiem ezeriem. Jāņem vērā, ka kontrolzvejās parasti tiek konstatēts mazāk zivju sugu, nekā konkrētā ezerā ir sastopamas, ko galvenokārt nosaka izmatoto zvejas rīku efektivitāte, zivju populāciju lielums un to uzvedības īpatnības. Jāatzīmē, ka Latvijā speciāli ihtiofaunas pētījumi ar nolūku konstatēt maksimālu sugu skaitu konkrētā ūdenstilpē nav veikti. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem galvenokārt notikusi ezeru zivsaimnieciska rakstura izpēte, kā arī atsevišķu aizsargājamo zivju sugu izplatības un sastopamības novērtēšana. Reālais ezera ihtiofaunas sastāvs ir atkarīgs no daudziem un dažādiem zināmiem un nezināmiem faktoriem. Visvairāk zivju sugu ir ar lielākām upēm tieši savienotos, kā arī lielos stratificētos ezeros. Vismazāk to ir skābajos purva ezeros, kā arī nelielos slēgtos ezeros, kam raksturīgs skābekļa deficīts ziemā zemledus periodā. Parasti lielākos un dziļākos ezeros ir vairāk zivju sugu nekā mazākos un seklākos. Būtiski ezeru ihtiofaunu ietekmē dažādu sugu introdukcija. Spriežot pēc pieejamajiem informācijas avotiem, tā notikusi vairāk nekā 400 ezeros. Ņemot vērā zivju migrāciju iespējas, kā arī to nereģistrētās ielaišanas, ir pamats domāt, ka lielākajā daļā ezeru ihtiofauna ir mākslīgi pārveidota. Latvijā kopš 1990. gada zivsaimniecisko resursu novērtēšanai izmantoti tīkli ar dažādu linuma acu izmēru - no 20 mm līdz 70 mm, atbilstoši rūpnieciskās zvejas noteikumos paredzētajam minimāli pieļaujamam acu izmēram. Papildus, zivju mazuļu un saimnieciski maz izmantojamo zivju sugu ķeršanai lietoti arī tīkli ar mazāku linuma acu izmēru un zivju mazuļu vads (5 mm). Kopš 2005. gada pieņemts LVS EN 14757:2005 standarts (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem), kas paredz izmantoti tīklus ar dažādu linuma acu izmēru no 5 mm līdz 55 mm ("Nordic"), ar nolūku novērtēt zivju sugu sastopamību, relatīvo daudzumu un biomasu (nozveja uz zvejas piepūli). Šāda Eiropai kopēja standarta izmantošana dotu iespēju samērā vienkārši salīdzināt dažādu valstu ezeru ihtiocenozes. Tajā pašā laikā nepieciešams pārbaudīt "Nordic" tīkla efektivitāti Latvijas ezeru izpētē. Jāpārbauda arī iegūto datu izmantošanas iespējas zivsaimniecisko resursu novērtēšanā, kā arī to salīdzināmība ar iepriekšējos gados iegūtajiem rezultātiem. 2.4.1. Apsekoto ezeru raksturojums Apsekotie 10 ezeri ir dažādi pēc savām morfometriskajām pazīmēm. To ūdens virsmas platība svārstās no 8 ha līdz 3855 ha (2.4.1. tabula).

2.4.1. tabula

Ezeru morfometriskais raksturojums Ezers Platība (ha) Dziļums (m) Maksimālais Vidējais Balta 57 24,3 7,1 Biržgaļa 212 3,9 2,7 Dorotpoles 41 12,0 5,6 Dubuļu 8 25,2 5,4 Eikša 57 7,8 4,0 Engures 3855 1,9 0,7 Kaučera 49 21,0 6,1

42

Lielais Salkas 49 3,8 2,4 Salmeja 105 5,1 2,8 Vilnīšu 46 10,6 4,4 Ezeru maksimālais dziļums ir no 1,9 m līdz 25,2 m, bet vidējais - no 0,7 m līdz 7,1 m. Šie ezeri nav tieši savienoti ar īpaši lielām upēm, kas varētu ietekmēt to ihtiofaunu. Balta, Biržgaļa, Dubuļu, Engures un Lielā Salkas ezerā notikusi zivju introdukcija. Pārējos piecos ezeros oficiālas zivju ielaišanas nav zināmas, tomēr Dorotpoles, Salmēja un Vilnīšu ezerā konstatētas zivju sugas, kas tajos nonākušas cilvēka darbības ietekmē. Ezeros, izņemot Engures ezeru, nav atzīmēta zivju masveida bojā eja skābekļa deficīta rezultātā ziemā zemledus periodā. Dziļākos stratificētajos ezeros konstatēts pazemināts skābekļa daudzums zem temperatūras lēciena slāņa. Visos ezeros pH (8,2 – 9,3) acīmredzot nelimitē zivju sugu skaitu vai to populāciju lielumu. 2.4.2. Apsekoto ezeru ihtiofauna Atsevišķos 2013. gadā apsekotajos ezeros konstatētas no deviņām līdz 14 zivju sugām (2.4.2. tabula).

2.4.2. tabula

2013. gadā apsekoto ezeru ihtiofauna

Ezers Suga Balta Biržgaļa Dorotpoles Dubuļu Eikša Engures Kaučera L.Salkas Salmeja Vilnīšu

Līdaka + + + + + + + + + + Plaudis + + + + + - + + + + Plicis - + + + + + + + + + Rauda + + + + + + + + + + Rudulis + + + + + + + + + + Līnis + - + - + + + + + + Karūsa + - + - - + + + + - Sudrabkarūsa - + + - - + - + + - Vīķe + + + + + + - - + + Ausleja - - + - + - + + + + Grundulis - + - - - - - - + - Zandarts - + - - - - - - - + Asaris + + + + + + + + + + Ķīsis + + + + - + + - + + Akmeņgrauzis + + - + + - + - + + Kopā 10 12 12 9 10 10 11 10 14 12 Šādu sugu daudzumu var uzskatīt par samērā labu rezultātu vienas diennakts laikā veiktai kontrolzvejai. Biržgaļa, Dubuļu un Engures ezera zivsaimnieciskā izpēte veikta atkārtoti. Biržgaļa ezerā iepriekš tā notikusi 1999. gadā, Dubuļu ezerā – no 2009. līdz 2012. gadam, bet Engures ezerā – no 2003. līdz 2012. gadam. Vairākos gados veiktās kontrolzvejās kopā konstatēts arī vairāk zivju sugu (2.4.3.tabula).

43

2.4.3. tabula

Biržgaļa, Dubuļu un Engures ezera ihtiofauna 1999. – 2013. gadā Ezers

Suga Biržgaļa

2013 Biržgaļa

kopā Dubuļu

2013 Dubuļu

kopā Engures

2013 Engures

kopā Sīga - - - + - - Pelede - - - + - - Līdaka + + + + + + Plaudis + + + + - + Plicis + + + + + + Rauda + + + + + + Rudulis + + + + + + Līnis - + - + + + Karūsa - + - - + + Sudrabkarūsa + + - + + + Karpa - + - - - - Ālants - - - - - + Vīķe + + + + + + Ausleja - + - + - + Grundulis + + - - - - Spidiļķis - - - - - + Zandarts + + - - - - Asaris + + + + + + Ķīsis + + + + + + Akmeņgrauzis + + + + - - Deviņadatu stagars - - - + - + Trīsadatu stagars - - - - - + Kopā 12 16 9 15 10 16 Izmaiņas šo ezeru ihtiofaunā saistītas ar zivju introdukciju (sīga, pelede, sudrabkarūsa, karpa un zandarts) un tās efektivitāti. Piemēram, sīga un pelede Dubuļu ezerā, domājams, vairs nav sastopama. Dažu sugu noķeršanas varbūtība atkarīga no to populāciju lieluma un citiem faktoriem (līnis, karūsa, ausleja un spidiļķis). Engures ezerā kontrolzveju rezultātus papildus ietekmē zivju migrācijas no Rīgas jūras līča piekrastes. 2.5. Lomu struktūra dažādu tipu zvejas rīkos Iegūtie rezultāti liecina, ka lomu struktūra dažādu tipu zvejas rīkos būtiski atšķiras pēc zivju skaita, zivju skaita pa sugām, noķerto sugu skaita, zivju izmēra un biomasas. Salīdzinot rezultātus, kas iegūti kontrolzvejās ar LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) minēto "Nordic" 5 – 55 mm tīklu un zivsaimniecisko resursu novērtēšanai izmantotajiem zvejas rīkiem, redzamas diezgan būtiskas atšķirības. Tās novērojamas gan starp testējamo "Nordic" tīklu, gan starp 8 – 60 mm žaunu tīkliem un 8 – 70 mm žaunu un liekaču tīkliem. Atšķiras ne vien noķerto zivju īpatsvars pēc skaita, bet arī ar dažādiem zvejas rīkiem konstatēto zivju sugu skaits. Dažas zivju sugas parasti labāk noķeramas ar kādu no salīdzināmajām četrām zvejas rīku grupām.

44

2.5.1. Zivju sastopamība un īpatsvars dažādos zvejas rīkos Salīdzinot zivju īpatsvaru pēc skaita testējamā "Nordic" tīklā (5 – 55 mm) un zivsaimniecisko resursu novērtēšanai tradicionāli izmantotajos tīklos, redzams, ka atsevišķām zivju sugām tas ievērojami atšķiras (2.5.1.tabula).

2.5.1. tabula

Kopējais zivju īpatsvars pēc skaita (%) dažādos tīklos 10 monitoringa ezeros

Tīkli Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm

Līdaka 0,1 0,3 0,6 Plaudis 1,9 12,8 13,0 Plicis 22,5 6,8 7,1 Rauda 22,9 20,6 17,1 Rudulis 4,2 18,9 21,1 Līnis 0,1 1,3 3,8 Karūsa 0,1 0,2 0,7 Sudrabkarūsa - 0,1 0,2 Vīķe 10,5 21,2 21,1 Ausleja 3,0 0,9 0,8 Zandarts - 0,2 0,1 Asaris 29,3 16,1 13,8 Ķīsis 5,4 0,5 0,5 Akmeņgrauzis - 0,1 0,1 Kopumā "Nordic" tīkls ir ievērojami efektīvāks pliču, asaru un ķīšu ķeršanā nekā 8 – 60 mm žaunu tīkli un 8 – 70 mm žaunu un liekāču tīkli. Savukārt plaužu, ruduļu un līņu ķeršanai tas acīmredzot ir ievērojami mazāk piemērots. Raudu īpatsvars ir līdzīgs "Nordic" un 8 – 60 mm žaunu tīklos. Savukārt 8 – 70 mm tīklos raudu kopumā ir mazāk, ko nosaka raudu salīdzinoši nelielais maksimālais izmērs. Tās reti tiek noķertas tīklos ar linuma acu izmēru virs 30 mm, kuru kopējais garums četras reizes pārsniedz 8 – 30 mm tīklu kopējo garumu. Savukārt asaru daudzums "Nordic" tīklos acīmredzot tiek pārvērtēts, jo tie, atšķirībā no raudām, ķeras arī tīklos ar linuma acu izmēru līdz 50 mm. Tīklu kopgarums 60 – 70 mm ir 4 reizes mazāks nekā asaru ķeršanai piemēroto 8 – 50 mm tīklu kopgarums. Atsevišķos ezeros zivju sugu īpatsvars dažādās tīklu grupās pēc skaita ievērojami svārstās, dati par lomu sastāvu % pa sugām apkopoti 9. pielikuma tabulās. 2.5.2. Konstatēto sugu skaits Pēc 10 ezeros veikto kontrolzveju rezultātiem redzams, ka ar zivsaimniecisko resursu novērtēšanai tradicionāli izmantotajiem zvejas rīkiem kopā konstatētas visas 15 zivju sugas, bet ar testējamo "Nordic" tīklu (5 – 55 mm) tikai 11. Būtiski atšķiras dažādu zivju sugu noķeršanas varbūtība. Izmantojot zvejas rīkus komplektu ar dažādu tipu tīkliem un velkamo vadu, ar 100% varbūtību noķeramas četras zivju sugas (2.5.2. tabula).

45

2.5.2. tabula

Dažādu zvejas rīku efektivitāte % ihtiofaunas izpētē (ezeru skaits n=10) Zvejas rīks Tīkli Vads Kopā Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm 5 mm Līdaka 10 50 90 10 100 Rauda 100 100 100 80 100 Rudulis 40 100 100 60 100 Asaris 90 100 100 90 100 Plaudis 50 90 90 40 90 Plicis 80 90 90 40 90 Līnis 20 50 80 10 80 Vīķe 70 70 70 20 80 Ķīsis 80 50 50 30 80 Akmeņgrauzis - 10 10 70 70 Karūsa 10 10 60 - 60 Ausleja 40 50 50 40 60 Sudrabkarūsa - 10 50 - 50 Grundulis - - - 20 20 Zandarts - 20 20 - 20 Šāds rezultāts gan nepierāda "Nordic" tīkla mazāku efektivitāti, salīdzinot ar tradicionāli izmantotajiem zvejas rīkiem, jo kopējais apsekoto ezeru skaits (10) ir salīdzinoši neliels, bet zandarts un grundulis konstatēts tikai divos ezeros. Turklāt zvejas piepūle ar 5 – 55 mm tīklu ir ievērojami mazāka, nekā tā ir ar 8 – 70 mm tīkliem. Tajā pašā laikā redzams, ka dažādu zvejas rīku piemērotība dažādu zivju sugu konstatācijai ievērojami atšķiras. Piemēram, izmantojot vadu, akmeņgrauzis noķerts septiņos ezeros, bet tikai vienā no tiem – ar tīkliem, kas liek domāt par to mazo piemērotību šīs sugas konstatācijai. Savukārt karūsas un sudrabkarūsas, kā arī līdakas un līņa ķeršanai efektīvāki ir bijuši liekaču tīkli, ko acīmredzot nosaka šī tīklu konstrukcijas īpatnības. Rudulis un plaudis ar 5 – 55 mm tīklu konstatēts mazākā ezeru skaitā nekā ar 8 – 60 mm žaunu tīkliem. Vienāds vai līdzīgs rezultāts dažādiem tīkliem ir raudai, asarim, plicim, vīķei un auslejai, ko nosaka to piemērotība šo zivju ķeršanai. Savukārt 5 – 55 mm tīkls ir bijis efektīvāks ķīša konstatēšanai. 2.5.3. Izplatītāko zivju sugu īpatsvars dažādos tīklos Visos 10 apsekotajos ezeros konstatētas četras zivju sugas: līdaka, rauda, rudulis un asaris. Līdaku populācijās ir mazāks īpatņu skaits nekā raudu, ruduļu un asaru populācijās. Tīkli parasti ir samērā mazefektīvi līdaku uzskaitei, par ko liecina to samērā zemais īpatsvars nozvejā (2.5.3. tabula).

46

2.5.3. tabula

Līdaku īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta - - 0,2 Biržgaļa - 0,8 1,1 Dorotpoles - - 0,3 Dubuļu - 2,1 2,1 Eikša - - 0,2 Engures - 0,4 nav lietoti Kaučera - 0,6 0,5 Lielais Salkas 1,5 - - Salmeja - 0,4 1,1 Vilnīšu - - 1,7 Kopā 0,1 0,3 0,6 Kopumā liekaču tīklos līdakas parasti ķeras vairāk nekā žaunu tīklos, ko nosaka to konstrukcijas īpatnības, kas praktiski nelimitē zivs maksimālo izmēru. Žaunu tīklos galvenokārt var "apacoties" tikai noteikta tā linuma acu izmēram atbilstoša izmēra diapazona zivis. Raksturīgi, ka šī tipa tīklos ar nelielu linuma acu izmēru (līdz 30 mm) līdakas tiek noķertas salīdzinoši reti. Savukārt noķertās biežāk ir lielākas par tīkla selektivitātei atbilstošu izmēru un ir iepinušās linumā ar zobiem un žokļiem, nevis "apacojušās". LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) sniegtajā 5 – 55 mm tīkla aprakstā minēts, ka tas maz piemērots liela izmēra līdaku ķeršanai. Tā deviņām sekcijām no 12 linuma acu izmērs ir mazāks par 30 mm. Raudu ķeršanai samērā labi piemēroti visu veidu tīkli. Kopumā visos salīdzinātajos tīklu tipos raudu īpatsvars ir līdzīgs (2.5.4. tabula).

2.5.4. tabula

Raudu īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta 18,4 34,3 32,4 Biržgaļa 12,4 15,3 14,3 Dorotpoles 34,3 7,6 7,3 Dubuļu 42,6 33,6 32,6 Eikša 61,3 13,7 7,4 Engures 15,5 22,9 nav lietoti Kaučera 13,2 6,7 5,8 Lielais Salkas 50,0 35,7 31,4 Salmeja 8,9 22,0 11,8 Vilnīšu 18,3 29,8 26,7 Kopā 22,9 20,6 17,1 Tomēr atsevišķos ezeros tas ievērojami atšķiras, kas acīmredzot skaidrojams ar raudu lokālo baru atšķirīgo lielumu un uzvedību dažādu tīklu izvietošanas vietās. Raudas vairumā ezeru parasti nesasniedz lielākās daļas liekaču tīklu selektivitātei atbilstošu izmēru, kas samazina to īpatsvaru 8 – 70 mm tīklu grupā.

47

Ruduļu ķeršanai samērā labi piemēroti zivsaimniecisko resursu novērtēšanai tradicionāli izmantotie tīkli. Kopumā 8 – 60 mm un 8 – 70 mm tīklos ruduļu īpatsvars ir līdzīgs (2.5.5. tabula).

2.5.5. tabula

Ruduļu īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta - 38,1 36,5 Biržgaļa - 4,5 5,9 Dorotpoles - 3,8 4,6 Dubuļu - 4,3 4,2 Eikša - 9,3 40,5 Engures 4,6 31,0 nav lietoti Kaučera 4,6 28,5 25,4 Lielais Salkas - 28,1 25,8 Salmeja 7,1 22,0 12,9 Vilnīšu 24,3 23,1 24,2 Kopā 4,2 18,9 21,1 Eikša ezerā vienā 5 m garā 14 mm liekaču tīklā noķertais neparasti lielais ruduļu skaits (145 zivis) deva netipiski lielu starpību starp abu tīklu grupu rezultātiem. Tikai Vilnīšu ezerā 5 – 55 m tīklā noķerto ruduļu īpatsvars ir gandrīz vienāds ar 8 – 60 mm un 8 – 70 mm tīkliem. Pārējos ezeros tā efektivitāte ruduļu ķeršanā ir ļoti zema. Asaru ķeršanai samērā labi piemēroti visu veidu tīkli. Kopumā asaru īpatsvars ir ievērojami lielāks 5 – 55 m tīklos (2.5.6. tabula).

2.5.6. tabula

Asaru īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta 71,3 3,2 3,0 Biržgaļa 44,4 38,7 37,5 Dorotpoles 2,6 8,8 8,3 Dubuļu 14,8 20,7 22,2 Eikša 30,3 15,4 9,4 Engures 22,0 23,9 nav lietoti Kaučera 39,7 14,5 13,8 Lielais Salkas - 26,9 24,2 Salmeja 19,7 14,2 8,3 Vilnīšu 21,8 18,2 15,8 Kopā 29,3 16,1 13,8 To acīmredzot nosaka šī tīkla linuma acu izmēru specifiskā atbilstība asaru ķeršanai. EN 14757:2005 standarts ir izstrādāts Zviedrijā (Appelberg, 2000), kur daudzu ezeru ihtiofaunā vienīgā vai dominējošā suga ir asaris. Latvijas ezeros, kuros pH nav zemāks par 7, tik liels asaru skaita īpatsvars nevarētu būt. Balta ezerā 5 – 55 mm tīklā noķerto asaru netipiski lielais īpatsvars (71,3%) acīmredzot skaidrojams ar to lokālo baru atšķirīgo lielumu un uzvedību

48

dažādu tīklu izvietošanas vietās. Visai augsts šis rādītājs ir dažādos tīklos Biržgaļa ezerā, ko, domājams, noteica asaru īpaši aktīva pārvietošanās. Plaudis un plicis konstatēti deviņos ezeros. Plaužu ķeršanai samērā labi piemēroti zivsaimniecisko resursu novērtēšanai tradicionāli izmantotie tīkli. Kopumā 8 – 60 mm un 8 – 70 mm tīklos plaužu īpatsvars ir gandrīz vienāds (2.5.7. tabula).

2.5.7. tabula

Plaužu īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta - 20,5 21,1 Biržgaļa 3,5 19,0 19,5 Dorotpoles 2,9 8,6 8,8 Dubuļu 3,7 35,0 34,7 Eikša - 6,6 5,8 Kaučera 2,9 4,9 6,3 Lielais Salkas - 2,3 2,1 Salmeja - 27,2 24,4 Vilnīšu 1,0 2,9 2,5 Kopā 1,9 12,8 13,0 Savukārt 5 – 55 mm tīkls, spriežot deviņos ezeros veikto kontrolzveju rezultātiem, nav īpaši piemērots plaužu populācijas lieluma novērtēšanai. Raksturīgi, ka žaunu tīklos ar nelielu linuma acu izmēru (līdz 20 mm) plauži tiek noķerti salīdzinoši reti. Savukārt LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) sniegtajā 5 – 55 mm tīkla aprakstā minēts, ka tas maz piemērots liela izmēra plaužu ķeršanai. Pliču ķeršanai samērā labi piemēroti visu veidu tīkli. Kopumā pliču īpatsvars ir ievērojami lielāks 5 – 55 mm tīklos (2.5.8. tabula).

49

2.5.8. tabula

Pliču īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Biržgaļa 28,3 14,9 14,7 Dorotpoles 48,1 1,6 2,7 Dubuļu 14,8 2,9 2,8 Eikša 8,4 4,4 2,9 Engures 8,5 6,0 nav lietoti Kaučera 26,0 42,4 37,6 Lielais Salkas 11,7 4,1 3,6 Salmeja - 4,5 9,2 Vilnīšu 24,3 10,6 11,7 Kopā 22,5 6,8 7,1 To acīmredzot nosaka šī tīkla linuma acu izmēru specifiskā atbilstība pliču ķeršanai. Raksturīgi, ka žaunu tīklos ar nelielu linuma acu izmēru (8 – 30 mm) pliči ķeras ievērojami labāk nekā plauži. Pliči vairumā ezeru parasti nesasniedz lielākās daļas liekaču tīklu selektivitātei atbilstošu izmēru, kas samazina to īpatsvaru 8 – 70 mm tīklu grupā. Līnis, vīķe un ķīsis konstatēts astoņos ezeros. Līņu ķeršanai samērā efektīvi ir liekaču tīkli, tāpēc kopumā lielākais līņu īpatsvars ir 8 – 70 mm tīklos (2.5.9. tabula).

2.5.9. tabula

Līņu īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta - 0,5 1,5 Dorotpoles - - 1,7 Eikša - 0,9 5,1 Engures 0,8 8,5 nav lietoti Kaučera - 1,8 9,0 Lielais Salkas - 1,7 9,3 Salmeja 1,8 - 3,7 Vilnīšu - - 4,2 Kopā 0,1 1,3 3,8 Engures ezerā šis rādītājs ir ļoti augsts arī 8 – 60 mm žaunu tīklos, jo īpaši lielas līņu populācijas ir seklos, ūdensaugiem bagātos ezeros. Savukārt 5 – 55 mm tīkls, spriežot pēc astoņos ezeros veikto kontrolzveju rezultātiem, nav īpaši piemērots līņu populācijas lieluma novērtēšanai. Raksturīgi, ka žaunu tīklos ar nelielu linuma acu izmēru (līdz 20 mm) līņi tiek noķerti salīdzinoši reti. LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) sniegtajā 5 – 55 mm tīkla aprakstā minēts, ka tas maz piemērots liela izmēra līņu ķeršanai. Vīķu ķeršana ar izmantotajiem tīkliem nebija sevišķi efektīva. Kopumā vīķu īpatsvars ir lielāks zivsaimniecisko resursu novērtēšanai tradicionāli izmantotajos tīklos (2.5.10. tabula).

50

2.5.10. tabula

Vīķu īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta 1,1 3,4 3,2 Biržgaļa 3,7 3,2 2,9 Dorotpoles 5,4 68,7 65,0 Dubuļu 22,2 - - Eikša 1,1 47,1 27,3 Engures 41,3 4,2 nav lietoti Salmeja 60,7 8,1 27,5 Vilnīšu 3,0 4,8 4,2 Kopā 10,5 21,2 21,1 To lielā mērā noteica Dorotpoles ezerā vienā 2,5 m garā 8 mm tīklā noķertais neparasti lielais vīķu skaits (334 zivis). Vīķu daudzuma vērtēšana ir visai problemātiska, jo tā ir viena no zivju sugām, kas veido vislielākos lokālos barus. Vīķe parasti uzturas pelaģiālā, tāpēc bentiskie tīkli, ja tie atrodas dziļākās vietās, var izrādīties mazefektīvi. Efektīvāk vīķes varētu ķert ar pelaģiskajiem 6 m augstajiem "Nordic" tīkliem, taču, ņemot vērā Dorotpoles ezerā 0,8 m 8 mm tīklā noķerto vīķu daudzumu, to potenciālā nozveja vienā 30 m tīklā pārsniegtu 5 tūkst. zivju. Ķīšu ķeršanai samērā efektīvs ir 5 – 55 mm tīkls. Ar to kopumā kā arī atsevišķos ezeros noķerto ķīšu īpatsvars ir ievērojami lielāks nekā 8 – 60 mm un 8 – 70 mm tīklos (2.5.11. tabula).

2.5.11. tabula

Ķīšu īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros

Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta 9,2 - - Biržgaļa 7,7 2,4 2,2 Dorotpoles 5,4 - - Dubuļu 1,9 1,4 1,4 Eikša 9,2 - - Engures 7,3 1,1 nav lietoti Kaučera 6,2 0,6 0,5 Salmeja 1,8 0,8 0,4 Vilnīšu 2,5 - - Kopā 5,4 0,5 0,5 Karūsa un ausleja konstatētas sešos ezeros. Karūsu ķeršanai samērā efektīvi ir liekaču tīkli, tāpēc kopumā lielākais karūsu īpatsvars ir 8 – 70 mm tīklos. (2.5.12. tabula).

51

2.5.12. tabula

Karūsu īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Balta - - 2,1 Dorotpoles - - 0,2 Engures - 1,8 nav lietoti Kaučera - - 1,1 Lielais Salkas 1,5 - 2,1 Salmeja - - 0,2 Kopā 0,1 0,2 0,7 Engures ezerā šis rādītājs ir augsts arī 8 – 50 mm žaunu tīklos, jo lielākas karūsu populācijas parasti ir seklos ūdensaugiem bagātos ezeros. Savukārt 5 – 55 mm tīkls, spriežot pēc sešos ezeros veikto kontrolzveju rezultātiem, nav īpaši piemērots karūsu populācijas lieluma novērtēšanai. Ausleju ķeršanai izmantotie tīkli nebija sevišķi efektīvi. Kopumā ausleju īpatsvars ir lielāks 5 – 55 mm tīklā. (2.5.13. tabula).

2.5.13. tabula

Ausleju īpatsvars pēc skaita (%) dažādos ezeros

Ezers Tīkli 5 – 55 mm 8 – 60 mm 8 – 70 mm Dorotpoles 1,3 0,9 0,9 Eikša - 2,6 1,4 Kaučera 7,4 - - Lielais Salkas 35,3 1,2 1,0 Salmeja - 0,4 0,2 Vilnīšu 5,0 9,6 8,3 Kopā 3,0 0,9 0,8 Ausleja parasti uzturas pelaģiālā, tāpēc bentiskie tīkli, ja tie atrodas dziļākās vietās, var izrādīties mazefektīvi. 2.5.4. Nozveja uz zvejas piepūles vienību (CPUE) Līdzās noķerto zivju proporcionālajam daudzumam tiek vērtēts arī to absolūtais skaits un svars uz zvejas piepūles vienību (nozvejas apjoms uz nosacīti pieņemta izmēra tīklu nosacīti pieņemtā laika vienībā - catch per unit effort). LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) tas ir "Nordic multi-mesh" žaunu tīkls (5 – 55 mm). Dažādos ezeros 2013. gadā noķerto zivju daudzums ievērojami atšķiras. Tas svārstās no 54 līdz 453 zivīm (2.5.14. tabula).

52

2.5.14. tabula

Zivju skaits (eks.) 5 – 55 mm tīklā dažādos ezeros Ezers Līdaka Plaudis Plicis Rauda Rudulis Līnis Karūsa Vīķe Ausleja Asaris Ķīsis Kopā Balta - - - 16 - - - 1 - 62 8 87 Biržgaļa - 16 128 56 - - - 17 - 201 35 453 Dorotpoles - 7 115 82 - - - 13 3 6 13 239 Dubuļu - 2 8 23 - - - 12 - 8 1 54 Eikša - - 12 87 - - - - - 43 - 142 Engures - - 7 13 4 1 - 36 - 19 6 86 Kaučera - 7 63 32 11 - - - 18 96 15 242 L.Salkas 1 - 8 34 - - 1 - 24 - - 68 Salmeja - - - 5 4 1 - 34 - 11 1 56 Vilnīšu - 2 49 37 49 - - 6 10 44 5 202 Noķerto zivju kopskaits dažādos ezeros atšķiras astoņas reizes, bet atsevišķu sugu zivju skaits pat 33 reizes. Arī dažādos ezeros ar 5 – 55 mm tīklu noķerto zivju svars ievērojami atšķiras. Tas svārstās no 603 līdz 3712 g (2.5.15. tabula).

2.5.15. tabula

Zivju svars (g) 5 – 55 mm tīklā dažādos ezeros

Ezers Līdaka Plaudis Plicis Rauda Rudulis Līnis Karūsa Vīķe Ausleja Asaris Ķīsis Kopā Balta - - - 406 - - - 18 - 458 64 946 Biržgaļa - 416 1063 790 - - - 205 - 1002 236 3712 Dorotpoles - 205 631 923 - - - 135 9 282 140 2325 Dubuļu - 42 62 314 - - - 117 - 55 13 603 Eikša - - 57 1314 - - - - - 281 - 1652 Engures - - 127 642 512 253 - 335 - 358 48 2275 Kaučera - 259 472 584 186 - - - 35 425 94 2055 L.Salkas 199 - 37 582 - - 240 - 43 - - 1101 Salmeja - - - 175 91 300 - 489 - 164 11 1230 Vilnīšu 76 451 402 792 56 12 333 90 2212 Noķerto zivju kopējais svars dažādos ezeros atšķiras 6 reizes, bet atsevišķu sugu zivju svars 18 reizes. 2.5.5. Zivju sadalījums pa dažāda linuma acu izmēra "Nordic" tīkla sekcijām LVS EN 14757:2005 standartā (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) minētais "Nordic" bentiskais žaunu tīkls sastāv no 12 dažāda linuma acu izmēra (43, 19,5, 6,25, 10, 55, 8, 12,5 24, 15,5, 5, 35 un 29 mm). Noķerto zivju daudzums šajās 12 sekcijās ievērojami atšķiras. "Nordic" tīkls Latvijas ezeros eksperimentālā kārtā izmantots jau kopš 2011. gada 28 ezeros 34 stacijās. Kopumā dažāda linuma acu izmēra sekciju zivju ķeršanas efektivitāte ir diezgan atšķirīga. Labākie rezultāti gūti ar 12,5 un 15,5 mm acu izmēra linumu (2.5.16. tabula).

53

2.5.16. tabula

Zivju ķeršanas efektivitāte dažāda linuma acu izmēra sekcijās dažādās stacijās Linuma acu izmērs (mm) Rezultatīvo staciju skaits Zivju noķeršanas gadījumi (%)

5 12 35,3 6,25 23 67,6

8 31 91,2 10 30 88,2

12,5 32 94,1 15,5 32 94,1 19,5 26 76,5

24 18 52,9 29 8 23,5 35 4 11,8 43 4 11,8 55 3 8,8

Līdzīga efektivitāte ir arī 8 un 10 mm linumam. Mazāk nekā pusē gadījumu zivis noķertas 29,35, 43 un 55 mm linumā. Kopumā dažāda linuma acu izmēra sekciju zivju ķeršanas efektivitāte ir ļoti atšķirīga. Lielākais zivju skaits noķerts ar sekciju, kuras linuma acu izmērs ir 10 mm. Samērā efektīvas ir arī 8 un 12,5 mm sekcijas. Īpaši zemi rezultāti iegūti ar 55, 43, 35 un 29 mm sekcijām (2.5.17. tabula).

2.5.17. tabula

Kopējais zivju īpatsvars dažāda linuma acu izmēra sekcijās Linuma acu izmērs (mm) Noķerto eksemplāru skaits Īpatsvars (%)

5 58 1,6 6,25 328 8,9

8 778 21,1 10 1273 34,4

12,5 672 18,2 15,5 356 9,6 19,5 124 3,4

24 70 1,9 29 20 0,5 35 9 0,2 43 5 0,1 55 3 0,1

Kopā 3696 100 Rūpnieciskās zvejas noteikumi Latvijas iekšējos ūdeņos zivju nespecializētajā zvejā atļauj izmantot zvejas rīkus, kuru linuma minimālais acu izmērs nav mazāks par 30 mm. Rezultātā LVS EN 14757:2005 standarta (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem) izmantotai "Nordic" (5 – 55 mm) tīklā noķertās zivis galvenokārt raksturo tikai to zivju krājumu daļu, kas netiek izmantota zvejā un nav arī makšķernieku "mērķzivis". Acīmredzot šādu rezultātu nosaka relatīvi mazais 29, 35, 43, 55 mm sekciju īpatsvars (25%). Dabiskās zivju populācijās ar normālu struktūru parasti neliela izmēra īpatņu ir daudz vairāk

54

nekā lielāku. Turklāt lielākas un vecākas zivis ir uzmanīgākas. Jāatzīmē, ka "Nordic" (5 – 55 mm) linums ar lielāku acu izmēru ir izgatavots no diega ar salīdzinoši lielu diametru, kas samazina to efektivitāti. Piemēram, 55 mm linuma diega diametrs ir 0,25 mm, kamēr jūras piekrastē izmantojamam "Nordic" 60 mm linuma diega diametrs ir 0,2 mm. Atbilstoši iekšējos ūdeņos 35 mm – 0,2 mm, bet piekrastē 38 mm – 0,15 mm. 2.5.6. Monitoringa metožu testēšanas rezultātu salīdzinājums Zivsaimniecisko resursu novērtēšanai līdz šim izmantotās metodes būtiski atšķiras no LVS EN 14757:2005 standarta (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem). Tās galvenokārt ir domātas rūpnieciskajā zvejā un makšķerēšanā izmantojamo zivju krājumu vērtēšanai. Abās metodes tiek izmantots linums ar dažādu acu izmēru, kas ļauj noķert dažāda izmēra zivis un konstatēt visas Latvijas iekšējos ūdeņos sastopamās zivju sugas. Tomēr, vērtējot sugu dauzveidību, ievērojami labāki rezultāti gūti, izmantojot tradicionālo metodi. Ar to visos 10 ezeros konstatēts vairāk zivju sugu nekā ar "Nordic" tīklu (2.5.1. attēls).

2.5.1. attēls. Ar atšķirīgām metodēm ezeros konstatēto zivju sugu skaits Šādu rezultātu lielā mērā noteica zivju mazuļu vada un liekaču tīklu papildus izmantošana, kā arī atšķirīgie tīklu garumi. Būtiska atšķirība starp 5 – 55 mm un 8 – 70 mm tīkliem ir dažāda acu izmēra linuma īpatsvarā. "Nordic" (5 – 55 mm) tīklā puse linuma ir ar mazāku acu izmēru nekā 20 mm ("Nordic" – 19,5 mm). Savukārt 8 – 70 mm tīklos šāds "mazacains" linums ir tikai 5%. Rezultātā novērojama būtiska noķerto zivju izmēru atšķirība. Tā "Nordic" (5 – 55 mm) tīklā 10 ezeros noķerto zivju vidējais svars ir ievērojami mazāks nekā 8 – 70 mm tīklos (2.5.2. attēls).

0"

5"

10"

15"

"Nordic""

Vecā"metode"

Kopā"

55

2.5.2. attēls. Ezeros noķerto zivju vidējais svars (g) Līdzīgi ir arī ar zivju maksimālo izmēru, kas "Nordic" tīklos ir ievērojami mazāks nekā 8 – 70 mm tīklos (2.5.3. attēls).

2.5.3. attēls. Ezeros noķerto zivju maksimālais svars (g) Izņēmums ir Engures ezers, kur liekaču tīkli nav lietoti, bet "Nordic" tīklā tikai vienreiz noķerta zivs, kas smagāka par 500 g. Žaunu tīklu izmantošana ar linuma acu izmēru, kas nepārsniedz 55 mm, neļauj daudzmaz objektīvi novērtēt līdaku, zandartu, līņu, plaužu un karūsu zvejā un makšķerēšanā izmantojamo krājumu daļu. Būtiski atšķiras arī zivju skaita nozvejas apjomi uz zvejas piepūli. Ar "Nordic" 30 m garo tīklu noķerto zivju daudzums visos ezeros ievērojami pārsniedz nozveju ar 30 m 8 – 70 mm tīklu (2.5.4. attēls).

0"

20"

40"

60"

80"

100"

120"

"Nordic""

8"$"70"mm"

0"200"400"600"800"1000"1200"1400"1600"1800"2000"

"Nordic""

8"$"70"mm"

56

2.5.4. attēls. Ezeros noķerto zivju skaits (eksemplāri) uz 30 m garu tīklu Savukārt noķerto zivju svars uz 30 m tīklu sešos ezeros ir lielāks "Nordic" tīklam, bet četros ezeros – 8 – 70 mm tīkliem (2.5.5. attēls). To nosaka ievērojami lielāks zivju vidējais svars 8 – 70 mm tīklos.

2.5.5. attēls. Ezeros noķerto zivju svars (kg) uz 30 m tīklu 2.6. Nēģa kāpuru monitoringa rezultāti 2.6.1. Nēģu kāpuru izplatība Ventas baseinā nēģa kāpuri konstatēti gan Ventas upē, gan abās apsekotajās pietekās – Riežupē un Abavā. No pavisam kopā apsekotajiem 14 parauglaukumiem nēģu kāpuri tika konstatēti 11 parauglaukumos (1.3. attēls). Kāpuri konstatēti arī parauglaukumā Nr. 47 augšpus Ventas rumbas, kur, visticamāk, dominē strauta nēģa, bet var būt sastopami arī upes nēģa kāpuri. Ventas upē kāpuri netika konstatēti lejpus autoceļa P123 tilta esošajos parauglaukumos (Nr. 52 un 54). Abavā nēģa kāpuri netika konstatēti lejpus Rendas esošajā parauglaukumā (Nr. 43). Parauglaukumiem Nr. 54 un 43 piegulošajā upes posmā nēģu kāpuri

0"50"

100"150"200"250"300"350"400"450"500"

"Nordic""

8"$"70"mm"

0"

0.5"

1"

1.5"

2"

2.5"

3"

3.5"

4"

"Nordic""

8"$"70"mm"

57

tiem piemērotu dzīvotņu trūkuma dēļ, visticamāk, nav sastopami. Parauglaukumā Nr. 52 nēģa kāpuri nelielā daudzumā ir konstatēti iepriekšējos gados veikto pētījumu ietvaros. Tas ļauj pieņemt, ka 2013. gada uzskaitē kāpuri šajā parauglaukumā netika konstatēti nelielā kāpuru blīvuma dēļ. Gaujas baseinā nēģa kāpuri konstatēti gan Gaujas upē, gan arī visās apsekotajās Gaujas pietekās – Vijā, Amatā un Vaidavā. No pavisam kopā apsekotajiem 19 parauglaukumiem nēģu kāpuri tika konstatēti 18 parauglaukumos, tajā skaitā visos apsekotajos upju posmos, kur var būt sastopami tikai strauta nēģa kāpuri (parauglaukumi Nr. 1., 2. un 13). Nēģu kāpuri netika konstatēti tikai parauglaukumā Nr. 17, kas atrodas Gaujas vidusdaļā. Parauglaukumos augšpus un lejpus šīm parauglaukuma konstatēts salīdzinoši augsts kāpuru blīvums. Tas ļauj pieņemt, ka nēģu kāpuri parauglaukumam Nr. 17 tuvumā esošajā upes daļā, visticamāk, ir sastopami, taču netika konstatēti to nelielā blīvuma dēļ. Salacas baseinā nēģa kāpuri konstatēti gan Salacas upē, gan arī visās apsekotajās Salacas pietekās – Iģē, Joglā, Korģē un Jaunupē. No pavisam kopā apsekotajiem 15 parauglaukumiem nēģu kāpuri konstatēti 12 parauglaukumos. Nēģu kāpuri netika konstatēti tikai parauglaukumos Salacas upes posmā starp Rozēniem un Staiceli (parauglaukumi Nr. 32 un 34), kurā, visticamāk, dominē upes nēģa kāpuri. Kāpuri netika konstatēti arī Salacas upē pie Mazsalacas (parauglaukums Nr. 37), kur, visticamāk, dominē strauta, bet var būt sastopami arī upes nēģa kāpuri. Parauglaukumiem Nr. 32 un 34 piegulošajā upes posmā nēģu kāpuri tiem piemērotu mikrobiotopu trūkuma dēļ, visticamāk, nav sastopami. Parauglaukumam Nr. 37 piegulošajā upes posmā nēģu kāpuriem piemērotu mikrobiotopu trūkums netika novērots. Faktam, ka nēģa kāpuri šajā parauglaukumā netika konstatēti, var būt divi iemesli. Pirmkārt, iespējams, ka šajā posmā nārstojošo strauta nēģu vaislinieku un pāri Staiceles papīrfabrikas aizsprosta paliekām pārkļuvušo upes nēģu vaislinieku daudzums ir pārāk neliels, lai nodrošinātu pilnvērtīgu nēģa kāpuriem potenciāli piemērotu mikrobiotopu izmantošanu. Otrkārt, parauglaukums atradās peldvietas tuvumā un pastāv iespēja, ka nēģu kāpuru blīvumu šeit ir samazinājusi regulāra cilvēku aktivitāte peldsezonas laikā. Nēģu kāpuri konstatēti arī visās apsekotajās Rīgas jūras līcī un Baltijas jūrā ietekošajās nelielajās upēs – Aģē, Ķīšupē, Pēterupē, Rojā un Užavā. No pavisam kopā apsekotajiem 11 parauglaukumiem šajās upēs nēģu kāpuri konstatēti 10 parauglaukumos. Kāpuri konstatēti arī vienīgajā šajās upēs apsekotajā parauglaukumā, kas atradās augšpus migrējošajiem upes nēģiem pārvarama aizsprosta (parauglaukums Nr. 41 Rojas upē). Nēģu kāpuri netika konstatēti tikai parauglaukumā Užavas upes lejteces posmā, kurā, visticamāk, dominē upes nēģi (parauglaukums Nr. 55). Domājams, ka kāpuri šī parauglaukuma tuvumā esošajā upes daļā piemērotu dzīvotņu trūkuma dēļ faktiski nav sastopami. No septiņiem Lielupē un tās baseinā (Mūsā, Mēmelē un Dienvidsusējā) apsekotajiem parauglaukumiem nēģu kāpuri konstatēti tikai vienā parauglaukumā (parauglaukums Nr. 60 Mēmelē pie Jaunsaules gājēju tilta). Nēģa kāpuri Lielupes baseina upēs salīdzinoši bieži tiek konstatēti, veicot zivju uzskaiti ar elektrozveju. Tas ļauj uzskatīt, ka 2013. gada uzskaitē kāpuri Lielupē un tās baseinā netika konstatēti nelielā kāpuru blīvuma un grunts paraugu ņemšanu apgrūtinoša grunts substrāta (liels akmeņu īpatsvars) dēļ.

58

2.6.2. Kāpuru blīvums parauglaukumos Konstatētais kāpuru blīvums dažādās upēs, parauglaukumos, kā arī vienā parauglaukumā ņemtajos paraugos ir atšķirīgs. Aprēķinātais nēģu kāpuru blīvums vienā parauglaukumā svārstījās no 0 līdz 163,3 eks./m2, bet vienā paraugā – no 0 līdz 440,5 eks./m2. Upes nēģim nozīmīgākajās upēs to lejpus šķēršļiem esošajā daļā visaugstākais nēģa kāpuru vidējais blīvums konstatēts Ventā 25,9 eks./m2. Nedaudz mazāks blīvums konstatēts Salacā – 23,9 eks./m2 un Gaujā – 21,4 eks./m2. Šāds vidējais upes nēģa kāpuru blīvums Gaujā un Salacā caurmērā atbilst pēdējo gadu pētījumu rezultātiem, savukārt Ventā pārsniedz pēdējo gadu rezultātus. Tomēr jāņem vērā, ka pēdējos gadus kāpuru uzskaiti Ventā ietekmēja paaugstināts ūdens līmenis uzskaites veikšanas laikā. Informācija par nēģa kāpuru blīvumu citās upēs, kā arī Gaujā, Ventā un Salacā augšpus šķēršļiem izvietotajos parauglaukumos apkopota 2.6.1. tabulā.

2.6.1. tabula

Upes nēģa kāpuru blīvums dažādās upēs

Suga Upe Baseins Skaits (eks./m2) Upes nēģis Amata Gauja 140,7 Upes nēģis Vija Gauja 4,0 Upes nēģis Jaunupe Salaca 71,3 Upes nēģis Jogla Salaca 5,7 Upes nēģis Korģe Salaca 110,2 Upes nēģis Riežupe Venta 9,6 Upes nēģis Abava Venta 3,4 Upes nēģis Aģe Rīgas jūras līcis 50,1 Upes nēģis Ķīšupe Rīgas jūras līcis 32,3 Upes nēģis Pēterupe Rīgas jūras līcis 15,2 Upes nēģis Roja Rīgas jūras līcis 50,5 Upes nēģis Užava Baltijas jūra 1,2 Strauta nēģis Gauja Gauja 12,9 Strauta nēģis Amata Gauja 15,5 Strauta nēģis Vaidava Gauja 7,5 Strauta nēģis Roja Rīgas jūras līcis 4,8 Strauta/upes nēģis Salaca Salaca 1,4 Strauta/upes nēģis Iģe Salaca 44,4 Strauta/upes nēģis Venta Venta 4,9

Kā redzams 2.6.1. tabulā, vislielākais upes nēģa kāpuru blīvums uz vienu kvadrātmetru konstatēts Gaujas un Salacas pietekās – Amatā (140,7 eks./m2), Korģē (110,2 eks./m2) un Jaunupē (71,3 eks./m2). Salīdzinoši liels blīvums konstatēts arī Rīgas jūras līcī ietekošajās nelielajās upēs – Aģē (50,1 eks./m2) un Rojā (50,5 eks./m2). Upes nēģim salīdzinoši labi pieejamos posmos nēģu kāpuru blīvums caurmērā bija lielāks nekā posmos, kuros upes nēģu piekļuve ir pilnībā vai daļēji ierobežota. Vienīgais izņēmums ir Salacas pieteka Iģe, kur nēģu kāpuru blīvums bija 44,4 eks./m2. Lielāks kāpuru blīvums upes nēģim pieejamos upes posmos un vienā daļēji pieejamā nelielā upē zināmā mērā apstiprina viedokli, ka upes nēģim pieejamos upju posmos sastopami galvenokārt masveidīgākās sugas ar lielāku reproduktīvo potenciālu – upes nēģa – kāpuri. Upes nēģa reproduktīvais potenciāls ir vairākkārt lielāks (upes nēģa auglība ir 10 - 20 reizes lielāka

59

salīdzinot ar strauta nēģi) (Plikšs, Aleksejevs, 1998). Attiecīgi lielāks kāpuru blīvums ir upju posmos, kur nav migrāciju šķēršļu. Vairākās mazajās upēs (piemēram, Korģē) to salīdzinoši lielā straumes ātruma un akmeņainās grunts dēļ nēģu kāpuriem piemērotu mikrobiotopu kopējā platība gultnē ir salīdzinoši neliela. Iespējams, ka nelielās piemērotu mikrobiotopu platības dēļ nēģu kāpuri mazajās upēs ir spiesti izvietoties lielākā blīvumā. Augstā nēģa kāpuru blīvuma konstatēšanai nelielajās upītēs var būt arī gadījuma raksturs, jo šajās ūdenstecēs izvietoti tikai viens vai divi parauglaukumi. To, ka vērā ņemama ietekme uz uzskaites rezultātiem mazajās upēs var būt nejaušībai, netieši apliecina arī uzskaites rezultāti dažādos parauglaukumos upes nēģim pieejamajā lielāko upju (Venta, Gauja un Salaca) daļā (2.6.2. tabula). Lielajās upēs dažādos parauglaukumos vērojama augsta kāpuru koncentrācijas izkliede. Līdztekus parauglaukumiem, kuros nēģu kāpuri netika konstatēti vai arī kāpuru blīvums nepārsniedza 10 eks./m2, atsevišķos parauglaukumos katrā no upēm nēģu kāpuru blīvums sasniedza vairākus desmitus īpatņu uz vienu kvadrātmetru.

2.6.2. tabula Kāpuru koncentrācija dažādos parauglaukumos

Gauja Salaca Venta Nr. eks./m2 Nr. eks./m2 Nr. eks./m2 Nr. eks./m2 3 34,6 19 46,2 26 47,7 46 77,1 4 15,9 20 24,0 28 5,7 48 4,9 5 22,4 21 6,1 29 20,0 49 84,5 6 33,1 22 3,1 30 106,7 50 30,1 14 12,9 23 4,6 31 7,8 51 6,0 16 0 65 9,7 32 0 52 0 17 65,6 66 21,1 34 0 53 4,8 35 3,0 54 0

Vidēji 21,4 23,9 25,9 Standartnovirze 18,5 37,0 35,2 Kā redzams 2.6.2. tabulā, Gaujā vislielākais kāpuru blīvums (65,5 un 46,2 eks./m2) konstatēts parauglaukumos Nr. 17 un 19, t. i., pie Cēsīm un Līgatnes. Salacā vislielākais blīvums konstatēts parauglaukumos Nr. 26 pie Korģes ietekas un Nr. 30 pie Mērniekiem, attiecīgi 47,7 un 106,7 eks./m2, savukārt Ventā – parauglaukumos Nr. 49 pie Veckuldīgas upes ietekas un Nr. 46 pie Riežupes ietekas, attiecīgi 84,5 un 7877,1 eks./m2. Nēģu kāpuru blīvums ir atkarīgs arī no parauglaukuma parametriem (grunts substrāta, morfoloģijas un hidroloģiskajiem apstākļiem), kā arī no grunts paraugu telpiskā novietojuma (2.6.1. attēls). parauglaukumā. Izvērtējot kāpuru blīvuma atkarību no paraugu izvietojuma un parauglaukuma parametriem, ir ņemti vērā tikai tie parauglaukumi, kuros konstatēts vismaz viens nēģu kāpurs. Visaugstākais (vidēji 39,2 eks./m2) kāpuru blīvums konstatēts apsekotajā ūdenstecē ietekošu ūdensteču (mazākas upes, strauti, grāvji u.c.) grīvās ņemtajos paraugos (2.6.1. attēls). Mazākais vidējais nēģu kāpuru blīvums (27,0 eks./m2) konstatēts paraugos, kas ņemti upes vai salas krasta ieliekumos. Tomēr kopumā grunts paraugu ņemšanas vietas ietekme uz konstatēto kāpuru blīvumu ir mazāka nekā citiem konkrētā parauga un parauglaukuma parametriem.

60

2.6.1. attēls. Nēģu kāpuru vidējais blīvums (eks./m2) dažādi novietotos grunts paraugos

Daudz lielāka ietekme uz nēģa kāpuru blīvumu konstatēta grunts substrātam (2.6.2. attēls). Nēģu kāpuru blīvums samazinās, palielinoties māla īpatsvaram. Grunts paraugos un parauglaukumos, kur māls bija viens no dominējošajiem grunts substrāta elementiem, nav konstatēts neviens nēģa kāpurs. Nēģu kāpuru blīvums samazinās, arī pieaugot akmeņu īpatsvaram gruntī. Akmeņu un māla īpatsvara palielināšanās nelabvēlīgā ietekme ir skaidrojama ne tikai ar apgrūtinātu kāpuru ierakšanos gruntī, bet arī ar sarežģītāku grunts paraugu ņemšanu. Ļoti akmeņainā un mālainā gruntī nēģu kāpuru uzskaite ar rakšanas metodi faktiski nav iespējama.

2.6.2. attēls. Nēģu kāpuru vidējais blīvums (eks./m2) pie dažāda substrāta Nēģu blīvums samazinās, arī pieaugot grants daudzumam gultnē. Tomēr, atšķirībā no akmens un māla, pie minimāla grants daudzuma gruntī konstatēts mazāk nēģu kāpuru nekā gruntī ar mazu vai vidēju grants daudzumu. Tas, visticamāk, ir skaidrojams ar faktu, ka grants klātbūtne gruntī caurmērā norāda uz labāku ūdens apmaiņu un lielāku barības vielu pieplūdumu. Grantij kļūstot par dominējošo grunts substrāta komponenti, nēģu kāpuru blīvums gruntī samazinās.

61

Pretēja ietekme ir smilts komponentes īpatsvaram gruntī. Nēģu kāpuri netika konstatēti parauglaukumos ar minimālu smilts daudzumu. Smilts daudzumam palielinoties, palielinās arī kāpuru blīvums. Izņēmums ir gruntis, kurās smilts komponente ir dominējošais substrāta elements. Šādās gandrīz tīras smilts gruntīs nēģu kāpuru blīvums ir mazāks nekā gruntīs, kurās smilts īpatsvars ir neliels, vidējs vai salīdzinoši liels. Nēģa kāpuru blīvuma samazināšanās gruntīs, kurās dominē smilts, varētu būt skaidrojama ar būtisku organiskās komponentes īpatsvara samazināšanos šādās gruntīs. 2013. gada nēģu kāpuru uzskaites rezultāti liecina, ka nēģa kāpuri vienlīdz bieži sastopami gruntīs ar nelielu, vidēju vai salīdzinoši lielu organiskās komponentes daļu. Tomēr nēģa kāpuru blīvums strauji samazinās gruntīs, kurās organiskās komponentes faktiski nav (t. i., tīras smiltis, oļi vai akmeņi), vai arī gruntīs, kur detrīts ir dominējošā grunts komponente (2.6.3. attēls).

2.6.3. attēls. Organiskās grunts substrāta (galvenokārt detrīta) komponentes īpatsvara ietekme uz kāpuru blīvumu (eks./m2) Nēģa kāpuru blīvums dažādās gruntīs ļauj secināt, ka kāpuru blīvuma palielināšanās upju, strautu un grāvju grīvās ir tieši saistīta ar grunts substrātu. Lielākajā daļā gadījumu grunts substrātu grīvās veido nelielo ūdensteču iznestās smiltis, ar nelielu grants un organisko vielu piejaukumu. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par nēģu kāpuru blīvuma atkarību no grunts substrāta un tranšeju izvietojuma. Līdz ar to 2013. gada monitoringa laikā iegūtos rezultātus nav iespējams salīdzināt ar citu gadu rezultātiem un izdarīt secinājumus par nēģa kāpuru blīvuma palielināšanos vai samazināšanos līdzīgos mikrobiotopos. Izvērtējot iegūtos rezultātus, jāsecina, ka izmantotajai nēģa kāpuru uzskaites metodei – grunts paraugu ņemšanai rakšanai upes gultnē, izmantojot speciālu liekšķeri – ir gan priekšrocības, gan trūkumi. Šī metode, salīdzinot ar elektrozveju, ir labāk piemērota kāpuru kvantitatīvajai uzskaitei. Tā ļauj precīzāk uzskaitīt 0+ un 1+ vecuma kāpurus. Izmantotā metode ļauj novērtēt mikrobiotopu ietekmi uz īpatņu blīvumu nēģu populācijās. Metodes izmantošana ir ierobežota, ja grunts sastāvs (akmeņi u. c.) vai citi apstākļi (augu saknes) apgrūtina rakšanu. Negatīvs aspekts ir arī salīdzinoši mazā katrā parauglaukumā apsekotā platība, kas parasti svārstās no 0,3 līdz 0,7 m2. Attiecīgi vietās ar nelielu (līdz dažiem īpatņiem kvadrātmetrā) kāpuru blīvumu ar šo metodi kāpuri var netikt konstatēti, vai arī iegūto kāpuru skaits būs pārāk neliels, lai būtu iespējams izdarīt ticamus secinājumus.

62

2.6.3. Dažāda vecuma kāpuru izplatība Nēģu kāpuriem nav kaula struktūru (otolīti, zvīņas u. c. tā saucamās reģistrējošās struktūras), pēc kurām var salīdzinoši vienkārši noteikt konkrētā īpatņa vecumu. Minētā iemesla dēļ nēģa kāpuru vecums noteikts, balstoties uz dažāda garuma kāpuru īpatsvaru (2.6.4. attēls). Katrā atsevišķā parauglaukumā un lielākajā daļā apsekoto upju iegūtais kāpuru skaits bija pārāk neliels šīs metodes izmantošanai, tāpēc vecuma grupu identificēšanai izmantots visu kāpuru iedalījums garuma grupās.

2.6.4. attēls. Dažāda garuma kāpuru iedalījums vecuma grupās Ar šīs metodes palīdzību iegūtie rezultāti ir uzskatāmi par orientējošiem. Tomēr pie pašreizējā zinātnes attīstības līmeņa šī ir vienīgā salīdzinoši viegli izmantojamā metode. Šīs metodes precizitātes uzlabošanai būtu lietderīgi kāpuru uzskaiti veikt ne tikai augustā/septembrī, bet arī neilgi pirms nēģu nārsta (līdz maija vidum), kad gruntī nav šī gada kāpuru. Tas ļautu novērtēt kāpuru augšanas ātrumu pirmajā dzīves gadā un iegūt papildu informāciju par vecāku kāpuru augšanas ātrumu. Dažāda vecuma kāpuru izplatība dažādās upēs ir atšķirīga (2.6.5. attēls). Nepietiekama iegūto kāpuru skaita (n<15) dēļ dažāda vecuma kāpuru īpatsvars nav aprēķināts Ventas baseina upēm, Užavai un Lielupes baseina upēm. Lielajās Rīgas jūras līcī ietekošajās upēs (Gaujā un Salacā) vislielākais īpatsvars bija trešā dzīves gada (vecuma grupas 2+) kāpuriem, savukārt šo upju pietekās dominēja šī un pagājušā gada nārsta (vecuma grupas 0+ un 1+) īpatņi. Apsekotajās Gaujas pietekās netika konstatēti ne 3+, ne 4+ vecuma grupas kāpuri. Tas ļauj izvirzīt hipotēzi, ka vecāko vecuma grupu nēģu kāpuriem Gaujas un, visticamāk, arī Salacas pietekās raksturīga lejupmigrācija uz baseina galveno upi. Šāda lejupmigrācija nav saistīta ar upes izmēru, jo Rīgas jūras līcī ietekošajās nelielajās upēs (Pēterupe, Ķīšupe, Aģe un Roja) dažāda vecuma grupu kāpuru īpatsvars līdzinās Gaujas un Salacas, nevis šo upju pieteku dažāda vecuma grupu kāpuru īpatsvaram.

63

2.6.5. attēls. Dažāda garuma kāpuru iedalījums vecuma grupās Ventas baseinā neizdevās ievākt pietiekami lielu kāpuru apjoms, lai novērtētu Ventas baseina upju nozīmi kāpuru atražošanās nodrošināšanā. Tomēr Ventā iegūto kāpuru sadalījums pa garuma grupām ļauj provizoriski secināt, ka tas varētu būt mazāks nekā Gaujas un Salacas baseinā. Ventā, līdzīgi kā Gaujas un Salacas pietekās, dominēja 0+ un 1+ vecuma grupas kāpuri, tomēr šo vecuma grupu kāpuru īpatsvars, salīdzinot ar Gaujas un Salacas pietekām, bija mazāks. Pārējo (2+, 3+ un 4+) vecuma grupu kāpuru īpatsvars Ventā caurmērā līdzinājās attiecīgo vecuma grupu kāpuru īpatsvaram Rīgas jūras līcī ietekošajās nelielajās upēs. 2.7. Svešzemju un invazīvās sugas monitoringā Saskaņā ar definīcijām interneta vietnē http://biodiv.lvgma.gov.lv/ tās ir: Svešās sugas (svešzemju, apzināti introducētās, neapzināti introducētās jeb ievazātās) - sugas, kas atrodas ārpus to dabiskā izplatības areāla un kas cilvēka darbības rezultātā pārvarējušas līdz tam nepārvaramās bioģeogrāfiskās barjeras. Invazīvās sugas (ekspansīvās, agresīvās sugas) - svešās sugas, kas aklimatizējušās jaunās teritorijās ārpus sava dabiskā areāla, iekļāvušās jaunajās ekosistēmās un rada draudus šo ekosistēmu vietējiem organismiem. Invazīvas sugas spēj ātri savairoties, sekmīgi izplatīties un izkonkurēt vietējās sugas. Tās ir sugas, kas nejauši ieceļojušas vai pārgājušas savvaļā ārpus cilvēka kontroles, spēj izdzīvot un izplatīties arī bez cilvēka palīdzības gan cilvēka radītos apstākļos, gan ārpus tiem. Pamatoti tiek uzskatīts, ka invazīvās sugas apdraud gan vietējās ekosistēmas, gan pret vides apstākļiem jutīgas sugas, pārmaina vidi sev labvēlīgā virzienā, izspriežot vājākus konkurentus. Tās ne vien apdraud vietējo bioloģisko daudzveidību, bet arī rada ekonomiskus zaudējumus, ainavas izmaiņas vai negatīvi ietekmē cilvēku veselību. Tomēr ne vienmēr kaitējums ir objektīvi pierādāms un izmērāms, tāpēc, vērtējot šo sugu raksturu neitrālāk, varam uzskatīt, ka tās ir visas citzemju sugas, kam piemīt izteikta citu sugu izkonkurēšanas, straujas savairošanās un izplatīšanās spēja (http://lv.wikipedia.org/wiki/Invaz%C4%ABva_suga). Invazīva suga (angļu: invasive species) ir tāda suga, kas, nonākot svešā (jaunā) biotopā, tur kļuvusi dominanta vai agresīva un izspiež citas (vietējās) sugas, kā arī pārveido dabiskos biotopus. Biežāk ar jēdzienu invazīva suga tiek apzīmētas svešzemju sugas, kuras kļuvušas invazīvas kādā teritorijā ārpus sava dabiskā areāla. Tomēr eksistē divu veidu invāzijas gadījumi un nopietnos zinātniskos pētījumos tiek izdalītas invazīvas svešzemju sugas

64

(invasive alien species) un invazīvas vietējās sugas (invasive native species). Invazīva vietējā suga ir konkrētā teritorijā vietējā suga, kurai dabisku iemeslu dēļ vai cilvēka darbības rezultātā ir sākusies sugas ekspansija (species expansion), kad suga sāk strauji vairoties un izplatīties (http://lv.wikipedia.org/wiki/Invaz%C4%ABva_suga). Invazīvas sugas definīcija ir visai nenoteikta, dažādos avotos tā tiek lietota visai brīvi un neprecīzi. Praksē bieži par invazīvām sauc citzemju sugas, kas izplatītas ārpus sava dabiskā areāla. Interneta vietnē Latvijas daba un (http://biodiv.lvgma.gov.lv/cooperation/invaz/i-netam_invazivie.xls) atrodams svešzemju sugu saraksts, kurā iekļautas 23 zivju sugas, kuras tikušas ielaistas galvenokārt sankcionēti, izņemot rotanu, kas izplatīts nesankcionēti un tiek uzskatīts par potenciāli invazīvu (http://latvijas.daba.lv/sveshie/). Latvijas iekšējos ūdeņos mākslīgi tikušas izplatītas vismaz 17 vietējo zivju sugas un platspīļu vēzis (Aleksejevs, 2010). Attiecībā uz zivīm Latvijā pašlaik pareizāk būtu lietot terminu "svešzemju sugas", no tām tikai divas: sudrabkarūsa un rotans veido pašatražojošās populācijas dabiskos ūdeņos. Izņēmums ir sīgas populācijas Alauksta un Rāznas ezerā, kur aklimatizējušās sīgas, kas ievestas no Peipusa ezera (Aleksejevs, Birzaks, 2012). Sudarbkarūsa Latvijas iekšējos ūdeņos izplatās, ieceļojot no piekrastes ūdeņiem lielākajās upēs un ar tām savienotajos ezeros, kā arī tās ielaišanas rezultātā. Latvijā tā ievesta 1948. gadā (Andrušaitis, 1960). Rotans tiek izplatīts nesankcionēti. Dažas citzemju sugas parasti sastopamas zivjaudzētavu tuvumā, vai īsāku laiku pēc ielaišanas, to vairošanās dabiskos ūdeņos līdz šim nav tikusi konstatēta (karpa, varavīksnes forele, palija u.c. sugas). Rotans un sudrabkarūsa dominē ūdeņos, kur novērojams skābekļa deficīts (Plikšs, Aleksejevs, 1998). Zandarts var kalpot kā piemērs vietējās zivju sugas ekspansijai, ko nosaka gan antropogēnā darbība, gan labvēlīgi ekoloģiski faktori. Tā 1930.- 1950. gados zandarts bija satopams 27 (5%) no 549 apsekotiem ezeriem. Pašlaik tas sastopams vismaz 188 ezeros, 20 mākslīgās ūdenskrātuvēs un 29 upēs (Aleksejevs, Birzaks, 2011). 2013. gadā veiktā monitoringa ietvaros sudrabkarūsa un rotans konstatēti attiecīgi 16 un vienā vietā vai 10 upēs. Taču šīs sugas izplatītas daudz plašāk, tās sastopamas attiecīgi 157 un 9 ūdenstilpēs, bet šaurspīļu vēzis, signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis attiecīgi 39, 7 un 18 ūdenstilpēs. Šaurspīļu vēzis Latvijā sastopams vismaz no 20. gadsimta sākuma, taču līdz šim izplatījies vai izplatīts Vidzemē, Latgalē un Zemgalē. Nav zināms vai šī suga Latvijā ievesta, vai tā atrodas uz izplatības areāla robežas, kas ilgtermiņā var mainīties. Signālvēža, kas 1983. gada ielaists Primma ezerā un, iespējams, tajā pašā laikā nesankcionēti arī Braslas upē, izplatības areāls ir visai ierobežots, taču Salacas upē tas sastopams vismaz 40 km garā posmā, kā arī izplatīts Svētupē un Jaunupē. Savukārt dzeloņvaigu vēzis, kas visticamāk Latvijā ir ieceļojis no Lietuvas upēm, salīdzinoši īsā laikā izplatījies Ventas, Lielupes un daļēji arī Daugavas upju baseinā. Jāatzīmē, ka mūsu rīcībā esošie dati par citzemju zivju un vēžu sugu izplatību var būt visai nepilnīgi, jo speciāli pētījumi nav tikuši finansēti. Svešzemju vēžu sugas sastopamas visos Latvijas upju baseinu apgabalos, to straujajā izplatībā lielākā nozīme bijusi antropogēnai darbībai - nesankcionētai pārvadāšanai un ielaišanai. To ietekme uz vietējām platspīļu vēža populācijām nav pētīta, taču zināmas ūdenstilpes, kur vietējie vēži ir izzuduši, ūdenstilpē nonākot citzemju vēžu sugai. Savukārt zināmi ezeri, kur kopā pastāv platspīļu un šaurspīļu vēžu populācijas, kā arī gadījumi, kad novērota vienlaicīga abu sugu īpatņu masveida nobeigšanās.

65

2.7.1.attēls. Invazīvās zivju sugas rotans un sudrabkarūsa Latvijā

2.7.2. attēls. Invazīvās vēžu sugas Latvijā

66

3. SECINĀJUMI 3.1. Laša monitorings

• Monitoringa rezultāti liecina, ka 2012. gada laša nārsta paaudze ir mazražīga vai ar vidēju ražību, lielākajā daļā no lašupēm 0+ mazuļu skaits uz 100 m2 bija mazāks, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

• Palielinājusies laša izplatība Ventas baseinā, un tā mazuļi pirmo reizi konstatēti upes posmā augšpus Ventas rumbas Lietuvas robežas.

• Ilgtermiņā no 1992. gada laša mazuļu skaits populācijās nav būtiski mainījies, taču laika periodā no 2001. gada tas samazinājies statistiski būtiski. Iespējams, to noteikušas izmaiņas monitoringa apjomā, jo pēdējos gados pieaudzis monitoringa staciju skaits un monitoringā apzvejoto platību laukums, arī upēs -, kur lašu ir relatīvi maz.

3.2. Natura2000 monitorings

• Natura2000 teritorijās 2013. gada monitoringā konstatētas Biotopu Direktīvas 92/43/EEC septiņas zivju un divas nēģu sugas.

• Ilggadīgie monitoringa dati liecina, ka Latvijas upēs tādu sugu kā upes nēģis, lasis, platgalve un alata populāciju stāvoklis neatbilst pietiekami aizsargātas sugas statusam, kā to nosaka Biotopu Direktīvas 92/43/EEC prasības.

• Strauta nēģa, salates, akmeņgrauža, spidiļķa un pīkstes populāciju stāvoklis atbilst pietiekami aizsargātas sugas statusam, kā to nosaka Biotopu Direktīvas 92/43/EEC prasības.

• Novērojama laša un platgalves īpatņu skaita samazināšanās populācijās, attiecīgi no 2001. un 1998. gada arī Natura2000 teritorijās.

• Novērojama tendence eiritermo (sugas, kas pielāgojušās plašākam temperatūras diapazonam) sugu īpatņu skaita populācijās, kas novērtēts pēc vidējā īpatņu skaita uz 100 m2, (spidiļķis, akmeņgrauzis) un izplatības areāla (salate, spidiļķis), pieaugumam.

3.3.Pīkstes monitorings

• Pīkste 2013. gada monitoringā konstatēta četrās upēs un četros parauglaukumos - līdzīgi kā iepriekšējos gados, kad monitoringa staciju skaits pārsniedza 100 .

• Monitoringa rezultāti liecina, ka šīs sugas konstatēšanai nozīmīgs pēc iespējas lielāks staciju skaits un platība, ko acīmredzot nosaka mazais populāciju blīvums.

3.4.Ezeru monitorings

• Zivsaimniecisko resursu novērtēšanai izmantotā metode (8 – 70 mm liekaču un žaunu tīkli, kā arī zivju mazuļu vads) būtiski atšķiras no LVS EN 14757:2005 standarta (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem), kas paredz 5 – 55 mm žaunu tīklu ("Nordic") izmantošanu. Atšķirīgi ir arī rezultāti starp žaunu un liekaču tīkliem, kas iegūti 8 – 70 linuma acu izmēru diapazonā.

67

• "Nordic" tīkls ir ievērojami sliktāk piemērots līdaku, plaužu, ruduļu, līņu un karūsu īpatsvara novērtēšanai nekā 8 – 70 mm tīkli. Tajā noķertās zivis galvenokārt raksturo tikai to zivju krājumu daļu (pēc izmēra), kas netiek izmantota zvejā un nav arī makšķernieku "mērķzivis".

• Asaru un pliču īpatsvars "Nordic" tīklā acīmredzot tiek pārvērtēts, kas saistīts ar šo sugu maza izmēra zivju labu ķeramību linumā ar mazu acu izmēru (līdz 20 mm), kas veido vairāk nekā pusi no 5 – 55 mm tīkla linuma.

• Salīdzinot ar zivsaimniecisko resursu novērtēšanai izmantoto metodi, sliktāk tiek novērtēta arī sugu daudzveidība. Parasti arī netiek konstatēts akmeņgrauzis.

• Nozveja uz zvejas piepūli (CPUE) uz 30 m tīklu ir samērā atšķirīga. Ar "Nordic" tīklu noķerto zivju kopskaits dažādos ezeros atšķiras astoņas reizes, bet atsevišķu sugu zivju skaits pat 33 reizes. Savukārt noķerto zivju kopējais svars dažādos ezeros atšķiras sešas reizes, bet atsevišķu sugu zivju svars 18 reizes. Ar 8 – 70 mm tīkliem noķerto zivju kopējais svars dažādos ezeros atšķiras sešas reizes, bet skaits četras reizes. Visos ezeros uz zvejas piepūli noķerto zivju skaits ievērojami lielāks ir bijis "Nordic" tīklā, kurā sešos ezeros bijis lielāks arī zivju svars.

• Eiropai kopēja standarta izmantošana dotu iespēju samērā vienkārši salīdzināt dažādu valstu ezeru ihtiocenozes un, iespējams ļautu izmantot vienotus ūdeņu kvalitātes vērtēšanas kritērijus. Savukārt zvejā un makšķerēšanā izmantojamo zivju krājumu izpētei acīmredzot vajadzētu izmantot tīklus ar linuma acu izmēru, kas nav vai ir nepietiekami pārstāvēts "Nordic" tīklā.

• Kopējai ihtiofaunas izpētei, piemēram, atsevišķu Direktīvas 92/43/EEC zivju sugu ķeršanai, vajadzības gadījumā var izmantot zivju mazuļu vadu un/vai elektrozveju.

3.5. Nēģa monitorings

• Nēģu kāpuri ir sastopami visās apsekotajās ūdenstecēs. Atsevišķos ūdensteču posmos (Ventā lejpus autoceļa P123 tilta pār Ventu, Salaca augšpus Rozēniem, Abava lejpus Rendas), kā arī Lielupes baseinā un Užavas upē kāpuri netika konstatēti. Tomēr jāņem vērā, ka kāpuri šajos parauglaukumos varēja netikt konstatēti arī nelielā kāpuru blīvuma dēļ.

• No lielajām upēm vislielākais vidējais nēģu kāpuru blīvums konstatēts Ventā (25,9 eks./m2). Salacā un Gaujā vidējais kāpuru blīvums bija nedaudz mazāks – attiecīgi 23,9 un 21,4 eks/m2. Liels kāpuru blīvums konstatētas arī mazajās upēs - Amatā (140,7 eks./m2), Korģē (110,2 eks./m2), Jaunupē (71,3 eks./m2), Aģē (50,1 eks./m2) un Rojā (50,5 eks./m2).

• Nēģu kāpuru blīvums atkarīgs arī no paraugu izvietojuma parauglaukumā un grunts substrāta. Kāpuru blīvumu negatīvi ietekmē akmeņu, māla un grants īpatsvara būtiska palielināšanās, savukārt pozitīvi – smilts īpatsvara pieaugums. Kāpuru blīvums samazinās parauglaukumos ar ļoti mazu vai ļoti lielu organiskās grunts komponentes īpatsvaru;

• Gaujas un Salacas pietekās, kā arī Ventā dominē jaunāko (galvenokārt 0+, Ventā arī 1+) vecuma grupu kāpuri. Rīgas jūras līcī ietekošajās mazajās upēs vislielākais īpatsvars bija 1+, savukārt Gaujā un Salacā 2+ vecuma grupas kāpuriem. Tas liecina, ka Gaujas un Salacas pietekām varētu būt lielāka nozīme nēģu nārsta un jaunāko vecumu grupu attīstības nodrošināšanā, nekā tika uzskatīts līdz šim.

68

• Izmantotā nēģu kāpuru uzskaites metode (grunts paraugu rakšana) ļauj iegūt salīdzinoši precīzus kāpuru blīvuma datus. Tomēr šī metode nav piemērota kāpuru izplatības un blīvuma pētījumiem upēs un upju posmos ar nelielu (<5 eks./m2) kāpuru blīvumu vai ļoti akmeņainu grunti. Nēģu kāpuru izplatības pētījumos šādās upēs un upju posmos vēlams izmantot arī elektrozveju. Līdzekļu ekonomijas nolūkā kāpuru izplatības novērtēšanā ir lietderīgi izmantot upju monitoringa datus.

• Dažāda vecuma grupu izplatības un īpatsvara novērtēšanas uzlabošanas nolūkā kāpuru monitoringu daļā parauglaukumu ir lietderīgi veikt divas reizes gadā – pavasarī pēc pavasara paliem, un vasaras beigās, pirms rudens lietavām. Tas ļautu precīzāk novērtēt nēģa kāpuru augšanas ātrumu un identificēt dažādu vecuma grupu robežas.

3.6. Svešzemju sugas monitoringā

• Latvijas iekšējos ūdeņos pašatražojošās populācijas veido divas svešzemju zivju un trīs vēžu sugas: sudrabkarūsa, rotans, šaurspīļu vēzis, signālvēzis un dzeloņvaigu vēzis,

• Tās sastopamas visu Latvijas upju baseinu apgabalos. • Svešzemju sugu ietekme uz vietējām zivju un vēžu sugām Latvijā nav pētīta, pašlaik

nav iespējams veikt ilgtermiņa prognozes par to izplatīšanās ātrumu. Domājams, ka to būtiski ietekmē sugu nesankcionēta izplatīšana.

• Iespējams, ka dzeloņvaigu un signālvēzis varētu izplatīties salīdzinoši ātri, jo ir ekoloģiski mazprasīgas un plastiskas sugas. Novērojams dzeloņvaigu vēža skaita pieaugums Ventā.

• Sudrbkarūsa un rotans parasti dominē zivju sabiedrībās ūdenstilpēs, kur novērojams skābekļa deficīts, t.i., tā saucamā "zivju slāpšana".

69

LITERATŪRAS SARAKSTS Aleksejevs Ē. 2010. Zivju introdukcija un aklimatizācija Latvijā. Latvijas zivsaimniecības gadagrāmata 2010. 14. gads. Rīga, 61. - 68. lpp. Aleksejevs, E., Birzaks, J. 2010. Zivis potenciālie klimata izmaiņu indikatori. LU 68. zinātniskā konference Klimata mainība un ūdeņi. Rakstu krājums. Rīga, 6. - 14. lpp. Aleksejevs E., Birzaks J. 2011 Long- term changes in the icthyofauna of Latvia’s inland waters. Sc. Journal of Riga Techn. Univ. Environmental and Climate Technologies, 13 (7): 9 - 18. Aleksejevs Ē., Birzaks J. 2008. Spidiļķa Rhodeus amarus Bloch izplatība Latvijā. LU 66. zinātniskā konference. Klimata mainība un ūdeņi. Rakstu krājums. Rīga, 5. - 6. lpp. Aleksejevs Ē., Birzaks J. 2012. The current status of Coregonidae in lakes of Latvia. Acta Biol. Univ. Daugavp., Suppl. 3, 2012: 3 – 13. Appelberg M. 2000 Swedish Standard methods for sampling freshwater fish with multi-mesh gillnets. Fiskeriverket Information 2000, 30 p. Birzaks J. 2013. Latvijas upju zivju sabiedrības un to noteicošie faktori. Latvijas universitāte, Rīga, 191 lpp. Birzaks, J. 2009. Jauna zivju suga Sabanejewia aurata (De Filippi, 1865) Latvijā. Klimata mainība un ūdeņi LU 67. Zinātniskā konference. Rakstu krājums. LU Akad. Apgāds, 39. - 40. lpp. Birzaks J., Aleksejevs Ē., Strūģis M. 2011. Occurence and distribution of fish in rivers of Latvia. Proc. Latvian Acad. Sci., section B, 65,(3/4) (674/675): 20 - 30. Bohlin T., Hamrin S., Heggberget G.T., Rasmussen G., Saltveit J.S. 1989. Electrofishing- theory and practice with special emphasis on salmonids. Hydrobiologia, 173: 9 - 43. Kottelat, M., Freyhof, J. 2007. Handbook of European freshwater fishes. Berlin, 646 pp. LVS EN 14757:2005 standarts (Ūdens kvalitāte – Zivju paraugu ņemšana ar daudzacu žauntīkliem). Water quality - Sampling of fish with multi-mesh gillnets. 27 pp. LVS EN 14011:2003 standarts (Ūdens kvalitāte- Zivju paraugu ņemšana, lietojot elektrozveju). Water quality - Sampling of fish with electricity. Manhon R., Balon E.K., Noakes D.L.G. 1979. Distribution, community structure and production of fishes in the upper Speed river Ontario: a preimpoundment study. Environmental Biol. Fish., 4:219- 244. Maitland, P. S. 2000. Guide to freshwater fish of Britain and Europe. Hamlyn, London, 256 pp. Mannsfeld, W. 1930. Studien an Coregonen des Ostbaltikums. Archiv Fur Hydrobiologie, 20(1), 65–94.

70

Neuman, E., Sandstrom, O., Thoresson, G. 1999 Guidelines for costal monitoring. National Board of Fisheries Institute of Coastal Research. Oregrund. 44 pp. Ojaveer, E., Pihu, E., Saat, T. (eds.) 2003. Fishes of Estonia. Tallinn, 416 pp. Plikšs, M., Aleksejevs, Ē. 1998. Zivis [Fishes]. Rīga. 304. lpp. Pekarik, L., Kosco, J., Kosuthova, L., Kosuth, P. 2008 Coenological and habitat affinities of Cobitis elongatoides, Sabanejewia balcanica and Misgurnus fossilis in Slovakia. Folia Zool. 57 (1-2): 172 - 180. Prchalova, M. et al. 2008 Overestimation of percid fishes (Percidae) in gillnet sampling Fisheries Research 91: 79 – 87. Schneider, G. 1925. Die Süsswasserfische des Ostbaltikums und ihre Verbreitung innerhalb des Gebietes. Archiv für Hydrobiologie. Bd. 16, 133 - 155 S. Steponenas, A. 2003. Golden loach (Sabanejewia aurata (De Filippi, 1865)) – a new freshwater fish species in Lithuania. Acta Zoologica Lituanica. Volumen 13, Numerus 3. 279 - 282. pp. Šternbergs, M. 1988. Gliemeņu auklētās zivis. Grām.: Dabas un vēstures kalendārs 1989. gadam. Rīga, 35. lpp. Virbickas, J. 2000. Lietuvos Žuvys.[Fishes of Lithuania] Vilnius, 192 psl.(in Lithuanian). Wilkonska H., Kapusta A. 2007. SPATIAL AND TEMPORAL VARIATION IN SMALL FISH OCCURRENCE IN SHALLOW HABITATS OF THE VISTULA LAGOON (SOUTHERN BALTIC SEA), Acta Zoologica Lituanica, vol. 17 (3), 203 - 212. Берг, Л. С. 1949. Рыбы пресных вод СССР и сопредельных стран. [Freshwater fishes of USSR and thouse neighbouring countries] Часть. 3. М. – Л, c. 929 - 1382. (in Russian). Решетников Ю. С. 1980. Экология и систематика сиговых рыб.[Ecology and nomenclature of whitefishes] М. Наука. 300 с. (in Russian). Сапунов А. 1893. Река Западная Двина. [The river Daugava] Витебск. 512. c. (in Russian). Смирнов, А. И. 1986. Фауна Украины.[The fauna of the Ukraine] Том 8. Рыбы. Выпуск 5 Окунеобразные (бычковидные), скорпенообразные, камбалообразные, присоскоперообразные, удильщикообразные. Киев, c.320. (in Russian). Стернин В.Г., Никоноров И.В., Бумейстер Ю.К. 1972. Электролов рыбы.[Electrofishing]. Moskow, pp. 360. Шапошникова, Г. Х. (1971). Сравнительно-морфологическое описание сигов рода Coregonus оз. Севан. [The comparative- morfological description of whitfishes family

71

Coregonus in the lake Sevan] Вопросы ихтиологии. Том 11, бып. 4(69), c. 575 - 586. (in Russian). Жуков, П. И. 1965. Рыбы Белоруссии. [Fishes of Belorussia] Минск, 415 c.(in Russian). Жуков, П. И. (1988). Справочник по экологии пресноводных рыб.[Handbook of freshwater fish ecology] Минск, 310 c.(in Russian).

72

PIELIKUMI

73

1.pielikums. Zivju uzskaites forma elektrozvejā upēs (lauka darbu protokols)

Upes nosaukums Jaunupe3 Datums 08.08.2013.

Vietas apraksts Uguņciems pie vecā tilta 29F4

Koordinātas 5774826 2440177

Zvejas dalībnieki Valdis Celmiņš, Jānis Bajinskis

Zvejas laiks sākums beigas Zvejas atkārtojumi 13,53 14,46 3

Zvejas iekārta ģenerators mugursoma anods katods x rāmis 0,25

Parauglaukuma apraksts

Plat Gar Vid dziļums

Max dziļums

Parauglaukuma veids

Straumes ātrums

m/s Kanalizēts Aizēnojums

8,5 26 0,25 0,50 visā upes platumā 0,67 nav nav daļēji dažviet gar krastu nav pārsvarā pilnīgs

Biotops (% no platības)

krāce straujtece lēntece Aizauguma intensitāte

nav vidēja daudz 40 60 x

Krastu erozija nav mērena spēcīga Aizaugums ziedaugi sūnas aļģes x x x

Apkārtējās zemes izmantošana

mežs pļavas tīrumi apdzīvota vieta rūpniecība 100

Piesārņojums (aprakstīt)

nav pazīmju iespējami piesārņojuma avoti acīmredzami piesārņojuma avoti

x Substrāta neorganiskie komponenti Substrāta organiskie komponenti

Substrāta tips Diametrs % no

apsekojamās platības

Substrāta tips Raksturojums % no apsekojamās platības

Pamatiezis - - -

Detrīts Žagari, koku atliekas, augu atliekas

1

Laukameņi > 256 mm 5

Oļi 64 - 256 mm 15

Grants 2 - 64 mm 70 Dūņas Melnas, smalkas

Smilts 0,06 - 2 mm 10

Nogulumi 0,004 - 0,06 mm Merģelis Pelēks, gliemežu čaulu

fragmenti

Māls < 0,004 mm

Ūdens kvalitāte

T °C O2 mg/l pH EC µS/cm Duļķainība Ūdens krāsa

22,7 9,5 8,72 348 dzidrs bezkrāsas nedaudz duļķains duļķains necaurredzams

74

2. pielikums. Nēģa kāpuru uzskaites protokols

75

76

3.pielikums. Laša monitoringā apsekotās upes, parauglaukumi un biotopi Upe Parauglaukuma

koordinātas (LKS X,Y) Biotops Platība

(m2) Vidējais dziļums (m)

Straumes ātrums (m/s)

Ūdens temperatūra (°C)

Aģe 525231 6353008 Straujtece 504 0,3 0,36 21,57 529733 6353929 Lēntece 700 0,3 0,18 22,15 Amata 568725 6347009 Straujtece 391 0,2 1,41 16,44 568978 6345454 Straujtece 260 0,2 0,84 15,88 572288 6344432 Straujtece 512 16,57 Bārta 333640 6246232 Lēntece 200 0,8 0,14 21,56 339314 6245337 Lēntece 200 0,4 0,38 21,57 Gauja 599503 6333272 Lēntece 200 0,3 0,18 21,77 599469 6333302 Lēntece 730 0,3 0,11 23,05 566685 6348288 Lēntece 200 0,2 0,18 17,7 566667 6348268 Straujtece 680 0,15 0,51 17,7 566072 6347554 Straujtece 712 0,2 0,85 17,82 566023 6347289 Lēntece 704 0,5 0,06 17,92 563782 6346020 Straujtece 700 0,2 0,81 17,97 563628 6346048 Lēntece 912 0,5 0,11 18,08 642137 6372123 Straujtece 504 0,3 0,67 19,5 Jaunupe 526046 6397263 Straujtece 252 0,3 0,56 17,81 524739 6398929 Straujtece 256 0,15 0,43 18,13 523914 6400754 Straujtece 221 0,25 0,67 22,68 Korģe 527263 6402016 Straujtece 256 0,1 0,23 20,27 Lielā Jugla 532023 6313613 Straujtece 496 0,1 0,64 23,07 536871 6315539 Straujtece 500 0,2 0,58 23,33 542042 6315032 Straujtece 504 0,2 0,54 22,71 545029 6313641 Straujtece 510 0,2 0,49 20,36 Mazā Jugla 558540 6309077 Straujtece 550 0,4 0,35 18,34 537829 6302993 Straujtece 700 0,3 0,81 21,56 527981 6306843 Straujtece 495 0,2 0,43 19,43 522576 6310627 Straujtece 300 0,3 0,41 20,04 Pēterupe 526077 6346429 Lēntece 600 0,25 0,14 20,76 526682 6344383 Straujtece 700 0,3 0,27 21,01 Salaca 541259 6413437 Lēntece 200 0,65 0,13 21,98 528845 6411525 Lēntece 718 1 0,05 21,48 528780 6411333 Straujtece 256 0,2 0,79 21,5 527596 6407548 Straujtece 256 0,15 0,36 21,37 527599 6407533 Straujtece 228 0,1 0,81 21,35 527951 6403526 Lēntece 1342 1 0,05 22,92 527418 6402806 Straujtece 264 0,3 0,62 21,91 527150 6402665 Lēntece 582 0,9 0,12 22,33 524667 6401488 Straujtece 268 0,35 0,63 22,88 522944 6400869 Lēntece 744 1 0,07 24,23 Svētupe 529118 6397453 Straujtece 504 0,2 0,94 18,92 525897 6397116 Straujtece 250 0,25 0,47 16,63 Tebra 341193 6301833 Straujtece 500 0,35 1,19 21,11 344484 6298765 Straujtece 595 0,5 0,62 21,22 Užava 351666 6333941 Straujtece 700 0,35 0,42 20,21 352542 6325928 Lēntece 200 0,95 0,05 19,85 Venta 366415 6330874 Straujtece 247 0,25 0,41 22,36 366466 6331022 Lēntece 200 0,25 0,01 22,36 377088 6315860 Straujtece 252 0,2 0,77 21,48 376748 6316208 Straujtece 252 0,2 0,52 20,57 376644 6316751 Lēntece 598 0,9 0,15 22,01 376683 6317592 Straujtece 288 0,25 0,74 22,4

77

376218 6321197 Straujtece 250 0,3 0,69 22,72 376225 6321419 Lēntece 200 0,3 0,15 22,79 367927 6328466 Lēntece 606 0,6 0,09 23,63 388674 6255135 Lēntece 700 1,1 0,05 20,92 387804 6255460 Straujtece 500 0,5 0,53 21,7 Vitrupe 527784 6389888 Straujtece 496 0,15 0,18 19,65 531299 6383734 Lēntece 840 1 0,05 17,82 Kopā 27485

78

4. pielikums. Natura2000 monitoringā apsekotās upes, parauglaukumi un biotopi

Teritorija Upe Parauglaukuma koordinātas (X,Y)

Biotops Platība (m2)

Vidējais dziļums (m)



Ogres ieleja Ogre 583714 6298682 Straujtece 500 0,3 0,62 23,43 585024 6297626 Lēntece 200 0,4 0,19 22,97 562760 6292718 Straujtece 600 0,3 0,7 20,92 559474 6292175 Straujtece 492 0,3 0,4 21,39 552568 6295793 Straujtece 495 0,2 0,64 24,18 544664 6295701 Straujtece 308 0,4 0,51 24,91 542776 6296145 Lēntece 200 0,5 0,15 24,72 574911 6295979 Lēntece 200 0,5 0,16 23,81 581736 6294901 Straujtece 268 0,3 0,98 21,07 585270 6300539 Straujtece 465 0,2 0,83 23,33 589839 6303295 Straujtece 500 0,2 0,63 23,79 Abavas ieleja

Abava 420217 6320497

Straujtece 500 0,2 0,79 15,72

433059 6322263 Lēntece 200 0,7 0,12 15,98 GNP Gauja 566685 6348288 Lēntece 200 0,2 0,18 17,7 566667 6348268 Straujtece 680 0,15 0,51 17,7 566072 6347554 Straujtece 712 0,2 0,85 17,82 566023 6347289 Lēntece 704 0,5 0,06 17,92 563782 6346020 Straujtece 700 0,2 0,81 17,97 563628 6346048 Lēntece 912 0,5 0,11 18,08 Amata 568725 6347009 Straujtece 391 0,2 1,41 16,44 568978 6345454 Straujtece 260 0,2 0,84 15,88 572288 6344432 Straujtece 512 16,57 Vaive 583804 6355095 Straujtece 500 0,2 0,89 12,42 Ziemeļgauja Gauja 642137 6372123 Straujtece 504 0,3 0,67 19,5 Ovīši Lūžupe 373856 6385501 Lēntece 400 0,01 13,39 Sātiņu dīķi Paksīte 391671 6277345 Lēntece 150 0,2 0,03 13,6 Plocīte 392783 6269411 Lēntece 200 0,15 0,02 16,9 Bukupe 401013 6277693 Lēntece 250 0,4 0,02 18 397756 6280661 Straujtece 250 0,6 0,85 18,09 Jaunanna Pededze 676544 6333489 Lēntece 200 0,7 0,07 19,36 677645 6335561 Lēntece 200 0,6 0,07 17,64 Slīteres NP Pitragupe 403264 6395188 Lēntece 400 0,15 0,17 12,42 Salacas ieleja

Salaca 541259 6413437

Lēntece 200 0,65 0,13 21,98

528845 6411525 Lēntece 718 1 0,05 21,48 528780 6411333 Straujtece 256 0,2 0,79 21,5 527596 6407548 Straujtece 256 0,15 0,36 21,37 527599 6407533 Straujtece 228 0,1 0,81 21,35 527951 6403526 Lēntece 1342 1 0,05 22,92 527418 6402806 Straujtece 264 0,3 0,62 21,91 527150 6402665 Lēntece 582 0,9 0,12 22,33 524667 6401488 Straujtece 268 0,35 0,63 22,88 522944 6400869 Lēntece 744 1 0,07 24,23 Sventāja Sventāja 322338 6218903 Straujtece 500 0,2 0,24 19,22 327733 6226874 Lēntece 1 0,08 19,94 Ķemeru NP Vēršupīte 467863 6309684 Lēntece 200 0,15 0,05 13,03 Vecslocene 471594 6315048 Lēntece 200 0,3 0,00 14,7 Ventas ieleja

Venta 377088 6315860

Straujtece 252 0,2 0,77 21,48

376748 6316208 Straujtece 252 0,2 0,52 20,57 376644 6316751 Lēntece 598 0,9 0,15 22,01 376683 6317592 Straujtece 288 0,25 0,74 22,4

79

376218 6321197 Straujtece 250 0,3 0,69 22,72 376225 6321419 Lēntece 200 0,3 0,15 22,79 367927 6328466 Lēntece 606 0,6 0,09 23,63 Virguļicas meži

Virguļica 701485 6374464

Lēntece 550 0,15 0,14 14,07

Vitrupes ieleja

Vitrupe 527784 6389888

Straujtece 496 0,15 0,18 19,65

531299. 6383734 Lēntece 840 1 0,05 17,82

80

5. pielikums. Natura2000 teritorijās konstatētās Biotopu Direktīvas (92/43/EEC) sugas

Teritorija Upe Koordinātas Upes nēģis

Strauta nēģis

Lasis Salate Spidiļķis Akmeņgrauzis Platgalve Pīkste Alata

583714 6298682 Ogres ieleja Ogre 585024 6297626 + + 562760 6292718 + + 559474 6292175 + + + 552568 6295793 + 544664 6295701 + 542776 6296145 + + 574911 6295979 + + 581736 6294901 + + 585270 6300539 + 589839 6303295 + + 420217 6320497 + + Abavas ieleja

Abava 433059 6322263

+ +

566685 6348288 + + GNP Gauja 566667 6348268 + + 566072 6347554 + + + 566023 6347289 + + + 563782 6346020 + 563628 6346048 + + 568725 6347009 + Amata 568978 6345454 + + 572288 6344432 + + + 583804 6355095 + + Vaive 642137 6372123 + + Ziemeļgauja Gauja 373856 6385501 + + Ovīši Lūžupe 391671 6277345 Sātiņu dīķi Paksīte 392783 6269411 Plocīte 401013 6277693 Bukupe 397756 6280661 676544 6333489 Jaunanna Pededze 677645 6335561 + + 403264 6395188 Slīteres NP Pitragupe 541259 6413437 + Salacas ieleja

Salaca 528845 6411525

+ + +

528780 6411333 + + + 527596 6407548 + + + 527599 6407533 + + + 527951 6403526 + + + 527418 6402806 + 527150 6402665 + + + + 524667 6401488 + 522944 6400869 + + + 322338 6218903 + + Sventāja Sventāja 327733 6226874 + 467863 6309684 + + + + Ķemeru NP Vēršupīte 471594 6315048 + Vecslocene 377088 6315860 Ventas ieleja

Venta 376748 6316208

+ + +

376644 6316751 + + 376683 6317592 + + + + + 376218 6321197 + + 376225 6321419 + + 367927 6328466 + + + 701485 6374464 + + + Virguļicas meži

Virguļica 527784 6389888

Vitrupes ieleja

Vitrupe 531299 6383734

+ + + +

583714 6298682 + Teritorijas 5 3 4 2 5 9 7 1 Upes 5 3 5 2 5 8 8 1 Vietas 5 7 19 2 9 30 31 1

81

6. pielikums. Upes un parauglaukumi ārpus Natura2000 teritorijām

Upe Parauglaukuma koordinātas (X, Y)

Biotops Platība (m2)

Vidējais dziļums (m)



Baložu kanāls 499370 6283342

Lēntece 200

0,9 0,14

17,03

500851 6280281 Lēntece 200 1,2 0,13 17,59 Brasla (Daugava) 566838 6278880

Lēntece 500 0,3 0,07 16,99

566248 6281533 Lēntece 350 0,15 0,03 18,32 Daugava 515911 6301961 Straujtece 504 0,2 0,55 18,3 516342 6301767 Lēntece 590 0,5 0,01 19,58 514623 6298682 Lēntece 464 0,6 0,01 20,72 Lielā Jugla 532023 6313613 Straujtece 496 0,1 0,64 23,07 536871 6315539 Straujtece 500 0,2 0,58 23,33 542042 6315032 Straujtece 504 0,2 0,54 22,71 545029 6313641 Straujtece 510 0,2 0,49 20,36 Lielupe 497984 6269864 Straujtece 200 0,55 0,02 19,59 508089 6251143 Lēntece 640 0,45 0,31 20,69 Mazā Jugla 558540 6309077 Straujtece 550 0,4 0,35 18,34 537829 6302993 Straujtece 700 0,3 0,81 21,56 527981 6306843 Straujtece 495 0,2 0,43 19,43 522576 6310627 Straujtece 300 0,3 0,41 20,04 Mēmele 539811 6248347 Lēntece/straujtece 200 0,4 0,24 14,89 Sidrabe 478888 6252954 Lēntece 350 0,2 0,02 16,5 479085 6255964 Lēntece 500 0,2 0,04 15,68 Svēpaine 459884 6256759 Lēntece 250 0,15 0,03 16,92 Tērvete 476284 6277442 Lēntece 4032 1 0,17 20,68 455540 6252224 Lēntece/straujtece 400 0,5 0,36 18,98

82

7. pielikums. Ārpus Natura2000 teritorijām papildus vietās konstatētās Biotopu Direktīvas (92/43/EEC) sugas

Koordinātas

(X,Y)

Upes nēģis

Strauta nēģis

Lasis

Salate

Spidiļķis

Akmeņgrauzis

Platgalve

Pīkste

Baložu kanāls

499370

6283342

500851

6280281

Brasla (Daugava)

566838

6278880

+

566248

6281533

+

Daugava 515911

6301961

+ +

516342

6301767

+ +

514623

6298682

Lielā Jugla

532023

6313613

+ +

536871

6315539

+ +

542042

6315032

+

545029

6313641

+ +

Lielupe 497984

6269864

508089

6251143

+ +

Mazā Jugla

558540

6309077

+ + + +

537829

6302993

+ +

527981

6306843

+ + + +

522576

6310627

+ +

Mēmele 539811

6248347

+ + + +

Sidrabe 478888

6252954

+ +

479085

6255964

+

Svēpaine 459884

6256759

Tērvete 476284

6277442

455540

6252224

Upes 0 3 2 0 2 6 4 2 Vietas 0 6 3 0 2 11 10 2

83

8. pielikums. Direktīvas (92/43/EEC) sugu vērtējums

Kods Dabiskās izplatība areāls

Populācija Dzīvotnes Nākotnes izredzes

Kopējais aizsardzības stāvokļa vērtējums

1103 Alosa fallax Palede FV- sastopama piekrastes ūdeņos

XX- vairošanās Latvijā nav pierādīta

XX- vairošanās Latvijā nav pierādīta

XX- nav atkarīgas no stāvokļa Latvijā

XX- Latvijā nav nepieciešams

1106 Salmo salar Lasis U2- izplatības areāls daudzkārt mazāks kā 1970. gados, nav sastopamas visā potenciāli pieejamā apgabalā

U1-laika periodā no 2001.g. tendence samazināties

U1- apzinātas tikai 2 upēs

U2- kopumā vērtētas kā sliktas

U2- nepietiekams

1109 Thymallus thymallus Alata U2- dabiskās izplatības areāls samazinājies mazo HES celtniecības rezultātā

U2- populācijas samazinājusies

U1- dzīvotņu kvalitāte, platība samazinājusies

U2- kopumā vērtētas kā sliktas

U2- nepietiekams

1130 Aspius aspius Salate FV- dabiskās izplatības areāls Latvijā ir ar tendenci palielināties

FV- populācija palielinājusies

XX- dzīvotņu kvalitāte nav tikusi novērtēta

FV- kopumā vērtētas kā labas

FV- pietiekama

1134 Rhodeus sericeus amarus Spidiļķis FV- dabiskās izplatības areāls Latvijā ir ar tendenci palielināties

FV- populācija palielinājusies, pozitīvs ilggadīgs trends

FV- dzīvotņu kvalitāte ir laba


FV- pietiekama

1145 Misgurnus fossilis Pīkste FV- dabiskās izplatības areāls nav būtiski mainījies

FV- populācija nav mainījusies, iespējams, ka pieaug, jo sastopama arī antropogēni pērveidotos ūdeņos



FV- pietiekama

1149 Cobitis taenia Akmeņgrauzis FV- dabiskās izplatības areāls nav būtiski mainījies

FV- populācija palielinājusies, pozitīvs ilggadīgs trends

FV- dzīvotņu kvalitāte ir laba


FV- pietiekama

84

1163 Cottus gobio Platgalve FV- dabiskās izplatības areāls nav būtiski mainījies

U2- Latvijā samazinās platgalves īpatņu skaits


XX- nav zināmi īpatņu skaita samazināšanās iemesli

U2- nepietiekams (ja ir kaut viens U2 vērtējums, sugas aizsardzība nav pietiekama

2492 Coregonus albula Repsis Nav 2013.g. monit. Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

2494 Coregonus lavaretus Sīga Nav 2013.g. monit. Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

2522 Pelecus cultratus Kaze FV- dabiskās izplatības areāls nav būtiski mainījies vai iespējams pieaudzis

FV- sastopamības gadījumu skaits ir pieaudzis


XX- nav zināmas, iespējams Latvijā nevairojas

XX- nav zināmas, iespējams Latvijas iekšējiem ūdeņiem nav noteicoša nozīme sugas aizsardzībā

1091 Astacus astacus Platspīļu vēzis Nav 2013.g. monit. Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

Nav 2013.g. monit.

1096 Lampetra planeri Strauta nēģis FV- dabiskās izplatības areāls nav būtiski mainījies

FV- populācija nav mainījusies



FV- pietiekama

1099 Lampetra fluviatilis Upes nēģis U1- dabiskās izplatības areāls samazinājies

FV- populācija periodā no 2001.gada nav mainījusies



U1- neatbilstoša, nepieciešami speciāli pasākumi

Vērtējuma kategorijas: Labvēlīgs FV Neatbilstošs U1 Slikts U2 Nav zināms XX

85

9. pielikums. Zivju sastopamība un īpatsvars dažādos zvejas rīkos pa apsekotajiem ezeriem Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Balta ezerā

Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka - - 0,2 - Plaudis - 20,5 21,1 - Rauda 18,4 34,3 32,4 + Rudulis - 38,1 36,5 + Līnis - 0,5 1,5 - Karūsa - - 2,1 - Vīķe 1,1 3,4 3,2 - Asaris 71,3 3,2 3,0 + Ķīsis 9,2 - - + Akmeņgrauzis - - - + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Biržgaļa ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka - 0,8 1,1 - Plaudis 3,5 19,0 19,5 + Plicis 28,3 14,9 14,7 - Rauda 12,4 15,3 14,3 + Rudulis - 4,5 5,9 - Sudrabkarūsa - - 0,8 - Vīķe 3,7 3,2 2,9 + Grundulis - - - + Zandarts - 1,2 1,1 - Asaris 44,4 38,7 37,5 + Ķīsis 7,7 2,4 2,2 + Akmeņgrauzis - - - + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Dorotpoles ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka - - 0,3 - Plaudis 2,9 8,6 8,8 + Plicis 48,1 1,6 2,7 + Rauda 34,3 7,6 7,3 + Rudulis - 3,8 4,6 - Līnis - - 1,7 + Karūsa - - 0,2 - Sudrabkarūsa - - 0,2 - Vīķe 5,4 68,7 65,0 - Ausleja 1,3 0,9 0,9 + Asaris 2,6 8,8 8,3 + Ķīsis 5,4 - - + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Dubuļu ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka - 2,1 2,1 -

86

Plaudis 3,7 35,0 34,7 - Plicis 14,8 2,9 2,8 - Rauda 42,6 33,6 32,6 - Rudulis - 4,3 4,2 - Vīķe 22,2 - - - Asaris 14,8 20,7 22,2 + Ķīsis 1,9 1,4 1,4 - Akmeņgrauzis - - - + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Eikša ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm 5 mm Līdaka - - 0,2 - Plaudis - 6,6 5,8 - Plicis 8,4 4,4 2,9 + Rauda 61,3 13,7 7,4 + Rudulis - 9,3 40,5 + Līnis - 0,9 5,1 - Vīķe - 47,1 27,3 - Ausleja - 2,6 1,4 - Asaris 30,3 15,4 9,4 + Akmeņgrauzis - - - + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Engures ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 50 mm - Līdaka - 0,4 - Plicis 8,5 6,0 - Rauda 15,5 22,9 + Rudulis 4,6 31,0 + Līnis 0,8 8,5 - Karūsa - 1,8 - Sudrabkarūsa - 0,4 - Vīķe 41,3 4,2 - Asaris 22,0 23,9 + Ķīsis 7,3 1,1 - Zivju īpatsvars pēc skaita 5 – 55 mm tīklā (%) Engures ezerā

Tīkls Suga Nr. 1 Nr. 2 Nr. 3

Plicis 11,7 9,2 5,0 Rauda 8,5 15,4 22,0 Rudulis 3,2 10,8 2,0 Līnis 2,1 - - Vīķe 46,8 53,8 28,0 Asaris 10,7 7,7 42,0 Ķīsis 17,0 3,1 1,0 Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Kaučera ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka - 0,6 0,5 -

87

Plaudis 2,9 4,9 6,3 - Plicis 26,0 42,4 37,6 + Rauda 13,2 6,7 5,8 + Rudulis 4,6 28,5 25,4 + Līnis - 1,8 9,0 - Karūsa - - 1,1 - Ausleja 7,4 - - - Asaris 39,7 14,5 13,8 + Ķīsis 6,2 0,6 0,5 - Akmeņgrauzis - - - + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Lielajā Salkas ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka 1,5 - - + Plaudis - 2,3 2,1 - Plicis 11,7 4,1 3,6 - Rauda 50,0 35,7 31,4 + Rudulis - 28,1 25,8 + Līnis - 1,7 9,3 - Karūsa 1,5 - 2,1 - Sudrabkarūsa - - 0,5 - Ausleja 35,3 1,2 1,0 + Asaris - 26,9 24,2 + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Salmeja ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka - 0,4 1,1 - Plaudis - 27,2 24,4 + Plicis - 4,5 9,2 + Rauda 8,9 22,0 11,8 + Rudulis 7,1 22,0 12,9 + Līnis 1,8 - 3,7 - Karūsa - - 0,2 - Sudrabkarūsa - - 0,2 - Vīķe 60,7 8,1 27,5 + Ausleja - 0,4 0,2 + Grundulis - - - + Asaris 19,7 14,2 8,3 + Ķīsis 1,8 0,8 0,4 - Akmeņgrauzis - 0,4 0,2 + Zivju sastopamība un īpatsvars pēc skaita (%) Vilnīšu ezerā Zvejas rīks Tīkli Vads Suga 5 - 55 mm 8 - 60 mm 8 - 70 mm - Līdaka - - 1,7 - Plaudis 1,0 2,9 2,5 + Plicis 24,3 10,6 11,7 - Rauda 18,3 29,8 26,7 + Rudulis 24,3 23,1 24,2 + Līnis - - 4,2 -

88

Vīķe 3,0 4,8 4,2 - Ausleja 5,0 9,6 8,3 + Zandarts - 1,0 0,8 - Asaris 21,8 18,2 15,8 + Ķīsis 2,5 - - - Akmeņgrauzis - - - +

Documents

SALDŪDENS ZIVJU MONITORINGS - Dababiodiv.daba.gov.lv/fol302307/fol038572/fol577030/2013/...Dati par lauka darbu apjomu zivju monitoringā Latvijas upēs un ezeros 2013. gadā apkopoti