Upload
others
View
2
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
�Andris BreΩe � Kristaps Ìelzis � Sarmîte Måliña, Kristaps Kalns � Leonards Laganovskis � Evelîna Deiçmane � F5 � Kristîne Kursißa
�Maija Kurßeva �Semjons Hañins � Ìirts Korps �Katrîna Neiburga �Kaspars Podnieks � Miks Mitrévics �Krißs Salmanis � Armands Zelçs
Atbalsta/Support:
Informatîvi atbalsta/Informative Support:
STUDIJA, FotoKvartåls; BalticOutlook
Organizé/Organize:
5
2007. gadå Latvijas kultürå tika pabeigts pamatîgs darbs –
savulaik filozofiju studéjußais publicists, ce¬otåjs un redaktors,
viens no retajiem latvießu intelektuå¬iem Uldis Tîrons no
krievu valodas uz latvießu valodu pårtulkoja Venedikta Jerofe-
jeva romånu Maskava–Gailîßi.1 Òaudis, kuri lasîjußi ßo romånu
tålajos 80. gados, atceras, ka to sauc Moskva–Petußki.
Jau virsraksts paråda, ka latviskots var tikt daudz kas, pat
vietvårds, kas ir acîmredzams absurds. Iedomåsimies latvießu
ciematu Ozolnieki, kurß, runåjot par to krievu valodå, tiktu
nosaukts par Dubovki! Vai Skrîveri tiktu nosaukti par Pisaki!
Lai veiktu ce¬ojumu laikå, kurß kådam var ß˚ist
aizvésturisks, jo runa ir par padomju laiku, ßodien ir
nepiecießams tulkojums. Iespéjams, ka ßîs izstådes jaunajiem
måksliniekiem tå Aizspogulija, kurå savulaik bija jådzîvo, ir
tikpat sveßa kå ßodienas Indija vai Malaizija. Garîgais attålums
no Rîgas lîdz Maskavai jaunam cilvékam, kura ce¬ojumu
galapunkti bijußi Venécija, Berlîne, Kasele utt., ir kå no Rîgas
lîdz Kualalumpurai.
Jaunießi tå varétu uzskatît, ja vien telpa, kurå vél arvien
fiziski un garîgi dzîvojam, nebütu nosaucama par “postpa-
domju”. Pat ja latvießu jaunais måkslinieks neko nevélas
dzirdét par padomju alkoholizéto pelécîbu vai sadzîviskajåm
un ideolo©iskajåm cücîbåm, kuras tik kråßñi valodå ietérpis
Jerofejevs, – pat tad müsu apkårtné vél arvien nav izklîdis
tvans, kurß saindéja gan ¬auΩu dvéseles, gan plaßåku dzîves
telpu. Neviena modernå tirgzinîba, neviens lielveikals vai
seriåls, draugi, térpi, kafejnîcas, stilîgs dzîvoklis vai maßîna,
slépoßana Austrijå, gråmatas vai paßa veidota raΩotne nevar
pilnîbå attîrît paaudzém tîråmo dzîves un dvése¬u telpu.
Arî måksla nav nekåda “˚îmiskå tîrîtava”.
Tie, kas esam rosinåjußi ßo izstådi – politi˚i, arî izståΩu
nama vadîtåjs Leonîds BaΩanovs, kurß tagad ir piepulcéjies
topoßå Latvijas Laikmetîgås måkslas muzeja starptautisko
ekspertu nelielajam lokam, izstådes kurators, latvießu
måkslinieks Ojårs Pétersons – més nevaram kå nebijußu
“nokratît nost” pieredzi, kas veidojås tad, kad Padomju
Latvija atradås Padomju Savienîbå. Kad brauciens no
Maskavas uz Rîgu bija brauciens “na zapad”. Vél arvien
notiek ßådi braucieni uz “naßa Jurmala”.
Íîs pieredzes sekas nav tikai virtuålas. Tås sastopam ik uz
so¬a, ja atminamies valsti un sabiedrîbu, kurå ne tikai nebija
Laikmetîgås måkslas muzeja, ne tikai nebija “normålas”
starptautiskas izståΩu aprites, bet trüka pat elementåras
informåcijas par måkslas norisém tålajos, “zaigojoßajos”
Rietumos. Padomju tvans tå ir saindéjis ¬auΩu pråtus, ka
vairåku paaudΩu cilvéki Latvijå uzskata, ka dzîve bez
Laikmetîgås måkslas muzeja ir normålåka nekå dzîve ar to.
Tas, iespéjams, nav påråk veiksmîgs vispårinåjums, taçu ßo
pårspriedumu kontekstå tas ß˚iet visuzskatåmåkais.
Més varam iztélé mest tematisku loku, lai iezîmétu
koordinåtes ßai Latvijas izstådei Maskavas Nacionålajå
Laikmetîgås måkslas centrå. Kådé¬ tas jådara? Skaidrîbai –,
pieméram, lai pårtulkotu to, kas tulkojams, jo citådi pat
vienas izstådes dalîbnieki sazinås kå caur stiklu. Tad ir citi,
“tur årå”, kas kaut vai ziñkårîbas dzîti grib pietuvoties
måkslas darbam; tad tie, iespéjams, pékßñi sajüt papildus
nepiecießamîbu iedzi¬inåties tå véstîjumå, tad såk domåt par
daudziem måkslas darbiem kopå – izstådé vai muzejå. Tådiem
¬audîm vienå brîdî såk izzîméties tas, ko sauc par kontekstu.
Jo vairåk skaidrîbas par to, jo vieglåk kliedét vismaz to
postpadomju tvanu, kurß daudziem jau ß˚iet zudis.
Ja negribas steidzinåt vésturi, nekas nav jåkliedé. Taçu, ja
vélas kaut ko uzbüvét, pieméram, Laikmetîgås måkslas
muzeju, ir jåpiestrådå, un ne tikai kå rietumnieciskam
mårketinga speciålistam. Jåbüvé ir tad, ja ir Ωélums pret
bérniem, kuriem jåaug postpadomju nolemtîbå, bet ßis
Ωélums nav iepotéjams ar starptautiskå biznesa metodém.
Katram domåt griboßam cilvékam attieksme pret pagåtni
caurvij tagadni, bet patosi ir daΩådi. Ir viens, ko 1990. gadå
mirußais padomju gruzînu filozofs Merabs Mamardaßvili ir
Maskava–Andrejsala. 1980.–2008.
Ce¬ß uz Laikmetîgås måkslas muzeju
Heléna Demakova
76
Grüti iedomåties, cik våjam jåbüt cilvékam, lai tikai oficiålå
izglîtîbas sistéma un institucionålå måkslas vide veidotu viñu
par måkslinieku. Ar måksliniekiem padomju un postpadomju
vidé nemaz nav bijis tik våji. 70. gados Padomju Latvijå radås
un, galvenais, îstenojås lieli talanti (M. Polis, B. Vasi¬evskis,
I. Lancmanis, I. Blumbergs un citi), arî 80. un 90. gadi nav
bijußi måkslås apdalîti.
Més ßodien atß˚iramies no Maskavas måkslas vides ar to,
ka mazå valstî ir vienkårßi skaitliski mazåk måkslås sapråtîgu
un izglîtotu cilvéku. Uz tås ass, kas bija daudzkårt aktîvåka
par Rîgas–Maskavas asi padomju laikå, proti, Tallinas–
Maskavas ass, skaidri saprata un arî vårdos spéja formulét to,
ko daudzkårt privåtås sarunås uzsvéris ievérojamais måkslas
teoréti˚is Ants Juske: “Padomju laikå bija tikai trîs iespéjas –
sociålistiskais reålisms, salons un avangards.”
Postpadomju sekas ir smagi skårußas Latvijas vidusß˚iru.
Cik ir to årstu, advokåtu, uzñéméju, politi˚u, filozofu,
spekulantu, kam pieticis paßdisciplînas, lai iedzi¬inåtos
sareΩ©îtås müsdienu literatüras, müzikas, teåtra, kino un
vizuålås måkslas parådîbås? Es pazîstu tikai vienu tådu
cilvéku, kurß sistemåtiskå darbå jau nobriedußå vecumå
desmit gados spéjis pårvarét postpadomju inerci un
paßapmierinåtîbu, kas raksturo visus tos, kas salonu – kas
pats par sevi nav nekas ¬auns, vél vairåk – ir jauka dzîves
komforta saståvda¬a – pielîdzina tai laikmetîgajai måkslai, par
kuru intereséjas nopietni skatîtåji un nopietni starptautiski
laikmetîgås måkslas muzeju speciålisti.
Íis vienîgais cilvéks, nosauksim viñu par K., bieΩi runå par
måkslas darbu Ozols, kuru viñß redzéjis Tate Modern. Ozols ir
augstu pie sienas piestiprinåts plauktiñß, uz kura atrodas
piepildîta üdens glåze. Darbu papildina apraksts: “Kaut arî tas
izskatås péc üdens glåzes uz plaukta, måkslinieks apgalvo, ka
patiesîbå tas ir ozols. Krega-Mårtina apgalvojums vérßas pie
mums ar bütiskiem jautåjumiem par to, ko més saprotam ar
måkslu, un par müsu ticîbu måkslinieka spéjåm. Íis måkslas
darbs var tikt aplükots kå pétîjums par Marsela Dißåna uzstådî-
jumu, ka jebkurß ikdieniß˚s objekts var tikt atzîts par måkslas
darbu. Darba anotåcijå Kregs-Mårtins gan izvirza jautåjumus,
gan sniedz atbildes, pie¬aujot to, ka pret måkslas pårveidojoßo
spéku vienlaikus var paust gan skepsi, gan uzticéßanos.”8
Vairåk tådus cilvékus årpus måkslas vides Latvijå man nav
nåcies sastapt. Tas Bildungbuergertum9, kas Rietumos brauc
uz Kaseles documenta vai Venécijas biennålém, Latvijå vél îsti
nav izveidojies. Måksla maz izglîtotajai vidusß˚irai Latvijå ir
tikai glezniecîba, piedevåm iespéjami kråßña, estetizéta,
“interesanta”10.
Vairåkums Latvijas vietéjå hierarhijå izcelto gleznotåju
nevienu Rietumu Laikmetîgås måkslas muzeju neinteresé.
Nevar noliegt, ka müsu glezniecîbai ir nopietna tradîcija, tå ir
¬oti labs pamats måkslinieku akadémiskås izglîtîbas iegüßanai.
Taçu ßî glezniecîba, ar retiem izñémumiem, attîstîjusies
slégtå, pat iekapsulétå sabiedrîbå un tås valodu noteikusi
savdabîga postimpresionistiska noskaña, kuru piekopa daudzi
latvießu gleznotåji un kura neapßaubåmi bija “progresîvåka”
par 1940. gadå no Maskavas Latvijå ieviesto kokaino,
ståstoßo sociålistisko reålismu. Un tomér latvießu profesors
Eduards K¬aviñß jau 90. gadu vidü ir rakstîjis par
“postimpresionistiskajåm banalitåtém un müsdienu vietéjo
autoritåßu virtuozo dekoratîvismu”.11
Arî ßajå postimpresionistiskajå tradîcijå ir daudzi labi
meistari, taçu nevajadzétu izvairîties no nopietnå jautåjuma,
cik lielå mérå viñi virzîjußi uz priekßu måkslu un izpratni par
to, vai arî vienkårßi nodevußies lîniju un kråsu jaukumam.
1951. gadå ievérojamais gleznotåjs Ûans Dibifé (1901–1985)
savå lekcijå Çikågas Måkslas institütå sacîja: “Es neuzskatu ßo
funkciju – kråsu izvietoßanu jaukos salikumos – par îpaßi
cildenu. Ja glezniecîbas jéga bütu tikai ßåda, es nekad nebütu
veltîjis ßai nodarbei ne stundu no sava laika.”12
Maskavas profesionålå måkslas vide un arî skatîtåji
pårliecinåjås par vienu vérå ñemamu müsu glezniecîbas
saucis par “manu nepiedodoßo atmiñu”2. Kad pieminétais
latvießu filozofs Uldis Tîrons viñam vaicåja: “Bet kå tu, Merab,
izdzîvoji tajå laikå?” – viñß atbildéja: “Tådé¬, ka esmu gruzîns.”3
Íî ir viena iespéja, viens koordinåtu apraksts.
Cits patoss izspéléts izcilå latvießu teåtra reΩisora Alvja
Hermaña 2007. gada iestudéjumå bez vårdiem Klusuma skañas.
Trîs stundu garumå skan tikai Saimona un Garfunkela müzika
no koncerta, kurß 60. gados nekad nenotika Rîgå, jo nevaréja
notikt. Komunålajå dzîvoklî jauni cilvéki etîΩu formå izspélé
savu dzîvi, kura visos laikos, visås iekårtås ir pilna mîlestîbas,
greizsirdîbas, sirsnîbas, gråmatu, bérnu, rota¬u, apdullinå-
ßanås, radoßa darba. Bet tajå iekårtå ik pa brîdim bailes bija
îpaßi spalgas, jo tås bija ideolo©iski radîtas, iebiedétas
sabiedrîbas bailes. Tås uzplaiksnîja, un tad cilvéki tås iestüma
atmiñu kambaros. Bailes izrådé, gluΩi kå toreiz dzîvé, bija
marginålas. Tu klausies Rietumu müziku un tevi var “pañemt
ciet”, un tajå brîdî tev bail paßam no savas énas. Tomér
cilvéciskais siltums ieΩüΩo spécîgåk, nekå to spéj izårdît bailes.
Arî tåda ir iespéja, viens koordinåtu apraksts.
Tådé¬ (ne jau tikai profesionålås varéßanas dé¬) topoßå
Latvijas Laikmetîgås måkslas muzeja starptautiskajai ekspertu
komisijai4 pievienoties ir aicinåts Maskavas Nacionålå
Laikmetîgås måkslas centra vadîtåjs Leonîds BaΩanovs.
Un tad vél ir profesionålås koordinåtes – tås, kuras veidojußas
izstådes dalîbniekus.
Måkslas vide
Izståde aptver trîs paaudΩu latvießu måksliniekus – no “senio-
riem” piecdesmitgadniekiem lîdz jaunajai Maijai Kurßevai.
Vecåkie – Andris BreΩe, Ojårs Pétersons, Leonards Laganovskis
ir piedzîvojußi, kå padomju laika cenzüra – né, tas skan påråk
abstrakti!, tå bija saujiña iebiedétu Maskavas un vietéjås
komunistiskås partijas centrålkomitejas darboñu – slédza viñu
izstådes 1984. un 1985. gadå. Vélåk ßie paßi slédzéji pårtapa
pårbüves “gaißajos5 spékos”, un varbüt labi, ka tå.
80. gadu såkumå vairåki müsu måkslinieki, kurus tå laika
valodå varétu saukt par “progresîviem”, zinåmå mérå bija
saistîti ar Maskavu. Tie, kuri beidzot pieredzéja “brîvlaißanu”,
tåtad iespéju 80. gadu nogalé doties uz Rietumiem un savu
måkslu izstådît netraucéti, naudu pelnîja Maskavå.
80. gadu såkumå “latvießu avangarda” pårståvji (tå viñus
nodévéja daΩi pazîstami Rietumberlînes måkslas kriti˚i6)
strådåja un labi pelnîja, noforméjot Vissavienîbas Tautas
saimniecîbas sasniegumu izstådi VDNH 7. (Interesanti, lai gan
pilnîgi citå kontekstå, ka izstådi, kas tagad no padomju
sasniegumu lielå skatloga pårtapusi par lielveikalu virkni,
savulaik un arî tagad vainago slavenå Veras Muhinas milzu
bronzas skulptüra Strådnieks un kolhozniece, arî Mosfi¬m
studijas oficiålais zîmols. Tas ir zîmîgi tådé¬, ka Latvijas
kultürtelpå paståv îsti neverificéjams mîts par to, ka
pazîstamå télniece Sta¬ina laikos esot glåbusi no iznîcinåßanas
latvießu lielåko svétumu – Kår¬a Zåles veidoto, 1935. gadå
atklåto Brîvîbas pieminekli, kuru rotå uzraksts Tévzemei un
brîvîbai. Pieminek¬a un uzraksta paståvéßana visus padomju
gadus ir sava veida vésturiska neiespéjamîba. Pati Muhina
célusies no turîgas Rîgas tirgotåju dzimtas.)
Daudzi mîti par tålaika Maskavas nonkonformistisko vidi
îsti nedarbojas ßo müsu måkslinieku uztveré, jo viñi bija
pazîstami ar daudziem Maskavas kolé©iem. Svarîgi
atceréties – lai kådi Ωurnåli vai gråmatas tolaik bija pieejami
par starptautiskajåm måkslas norisém, tås bija informåcijas
druskas gan Rîgå, gan Maskavå. Tå bija slégta tipa
sabiedrîba, kurå bija daudz gudru, talantîgu, radoßu un
droßu, taçu no brîvås pasaules noß˚irtu cilvéku. Doma,
iespéjams, spéj pårvarét jebkuras robeΩas, taçu laikmetîgajai
vizuålajai måkslai ir nepiecießama skatîtåja klåtbütne un tå,
kopß 20. gadsimta såkuma klasiskå modernisma
stråvojumiem Parîzé, Berlîné, Diseldorfå, Minhené un citur, ir
bijusi starptautiska parådîba.
98
Demokråtiskå sabiedrîbå nav tik bütiski, cik kuram domas
brîvas vai måksla kvalitatîva. Taçu kultürpolitiski ir svarîgi
nepie¬aut våju, starptautiski neinteresantu muzeju, un laikus
ir jåidentificé ßådi provinciålisma draudi.
Andrejsala ir ßodienas Rîgas måkslas visaktîvåkå agora, tå
vél pagaidåm nav provinciåla, un metaforiski tießi no turienes
vilciens ir devies uz Maskavas izstådi.
Andrejsala un andrejsaließi
Jaunie cilvéki, kas piedalås izstådé Maskavå, iespéjams, nekad
nav Andrejsalå izstådîjußi savus darbus, taçu jaunås måkslas
gaisotne no Andrejsalas izplatås uz citåm Rîgas
institucionålåm un neinstitucionålåm måkslas ßünåm un
iestådém. Andrejsala pati ir sañémusi impulsus no visåm
iespéjamåm ßünåm, taçu tagad to måkslinieciski veido tå
saucamie andrejsaließi. Redzamåkås ir daudzu måkslinieku
apvienîbu rîkotås izstådes (pieméram, Laikmetîgås måkslas
centrs telpå ‰dnîca), izrådes (umka.lv), dzejas lasîjumi un
video demonstréjumi (Orbîta), jaunås, eksperimentålås
müzikas koncerti (Skañu meΩs), îsfilmu demonstréjumi
(Futureshorts), pat måkslinieku hostelis Singalonga utt.
Andrejsalå virmo radoßs un eksperimentåls gars, taçu visi
zina, ka tas ir îslaicîgi, tas viss te turpinåsies vél tikai daΩus
gadus. Tad ßî industriålå teritorija tiks apbüvéta, te ienåks
lielå nauda – investîcijas. Topoßå muzeja vieta ir zinåma,
måkslinieku “kolonijåm” büs jådodas citur.
2005. gada rudenî Latvijas presé bija lasåms: “Visskaiståkå
Andrejsalå ir üdensmala un jaunie cilvéki, kas to apmeklé.
Var apgalvot, ka tießi te îså laikå izveidojies jauns
antropolo©iskais tips, kas nedaudz vîzdegunîgi uzskata: “Ja
tu neapmeklé Andrejsalas pasåkumus, tad tu neapmeklé
vispår neko vai arî esi pilnîga séne!””16
Ío jaunießu vecums ir apméram no 16 lîdz 35 gadiem, viñi
regulåri apmeklé Andrejsalas kultüras un måkslas pasåkumus
vai arî paßi ir ßo pasåkumu organizétåji. Viñu pasåkumiem
nav elitårs, drîzåk masveida raksturs, lîdz ar to runa ir par
samérå plaßu pilsétas jaunå cilvéka tipu.
Andrejsalietis ir jauna parådîba, kurß sociålås dzîves
“virspusé” ir parådîjies, pateicoties ßai konkrétajai vietai un
laikam. Andrejsala, üdensmala aiz Rîgas pasaΩieru ostas, ilgu
laiku bija tå saucamå “slégtå industriålå” zona. Kopß 2006.
gada 18. maija, Starptautiskås muzeju dienas, to oficiåli
apdzîvo måkslinieku grupas, kuråm iespéju bez îres maksas
izmantot ßîs teritorijas ékas un vidi uz laiku devis teritorijas
attîstîtåjs Jaunrîgas attîstîbas uzñémums (turpmåk – JAU).
Praktiski visas ßîs måkslinieku apvienîbas vai måkslinieciskås
iniciatîvas ir paståvéjußas arî agråk, Andrejsala tåm pieß˚îrusi
koncentrétu non-stop raksturu.
Nosacîtais antropolo©iskais tips andrejsalietis izriet no
urbånås uzvedîbas formåm, sava veida jaunießu subkultüras.
Andrejsaließus raksturo visai ekstravagants un neformåls
©érbßanås, runas un pat Ωestikulåcijas stils, krasi atß˚irîgs no
citådi “progresîvo” cilvéku, pieméram, jauno, veiksmîgo, bet
“klasisko” uzñéméju, mårketinga un komunikåciju
speciålistu dzîvesstila.
Tomér andrejsaließus neraksturo tikai un vienîgi dzîvesstils
(jåteic, daudziem andrejsaließiem ir pietiekami paßu vai
vecåku ienåkumi, ßai videi nav raksturîgs trükums); tikpat
svarîgas ir ßai subkultürai piemîtoßås simboliskås formas un
uzvedîbu noteicoßås ideolo©ijas.17
Lüdzu divas jaunietes, andrejsalietes, aprakstît nosacîto
jauno andrejsaließa tipu:
“Manupråt, ir ¬oti grüti definét tådu Andrejsalas “tipåΩu”,
jo tas ßobrîd ir tikai tapßanas stadijå. Lîdz ar to sniegt kådu
konkrétu raksturojumu pagaidåm nav iespéjams. Andrejsalas
viesu saraksts ir ¬oti daudzveidîgs, bet es domåju, ka visus
Andrejsalas apmeklétåjus vieno trîs komponenti – müsdie-
nîgums, aizrautîba un radoßums. Manupråt, tie ir cilvéki, kas
nogurußi no vienveidîbas un noslégtîbas. Tådi, kas meklé sev
ß˚autni paßå padomju varas beigu periodå – vienas Padomju
Latvijas gleznotåju paaudzes lielå izstådé Posttradicionålisms
1989. gadå Maskavas Centrålajå måkslinieku namå (CDH).
Tur lielformåta darbos Jånis Mitrévics, Ieva Iltnere, Dace Lielå,
Edgars Vérpe, Sandra Krastiña un citi13 parådîja Perestroikas
laika iedroßinåßanos, vismaz Ωesta varenîbas ziñå.
Salîdzinot divas latvießu måkslas izstådes, kas notika
gandrîz vienlaicîgi, proti, jau pieminéto Posttradicionålismu
Maskavå un izstådi Rîga – latvießu avangards 1988. gadå
Rietumberlîné, jåsecina, ka pédéjå vairåk atbilda
daudzveidîbai un müsdienîgumam, ko jau tad spéja radît
latvießu måksla.
80. gadu beigås Latvijå lîdzas lielformåta glezniecîbas
darbiem uzplauka ne mazåk konceptuåla un sociåli orientéta
måksla kå tolaik Maskavå. O¬egs Tillbergs tolaik radîja instalå-
cijas, kurås padomju ideolo©ijas zîmes, iek¬autas télainås
telpiskås struktürås, veidoja jaunas, daudzplåkßñainas nozîmes;
pieméram, tåds ir darbs Aurora (katram kårtîgam padomju
pilsonim pazîstams kara ku©is – kreiseris, no kura Péterburgå
tika raidîta pirmå zalve, såkot tå saucamo Oktobra revolüciju
1917. gadå), kurå milzu va¬a kaulu balstîja pionieru karodziñi.
Lîdzîgi pårdomåtus konceptuålus darbus veidoja Leonards
Laganovskis zîméjumu un objektu sérijås, Andris BreΩe, Juris
Putråms un Ojårs Pétersons lielformåta sietspiedés un
instalåcijås. Multimediju patriarhi Hardijs Lediñß un Juris
Boiko jau 80. gadu såkumå izvérsås ar video un foto
inscenéjumiem, kå arî skañu eksperimentiem.
Lai cik vareni justos uzñéméji vai politi˚i, kuri par
laikmetîgo måkslu sprieΩ tikai péc bildém, ko pakarina savå
miteklî vai birojå pie sienas vai ieliek savu banku seifos,
måksla, paldies Dievam un müsu progresîvajai izglîtîbas
sistémai Jaña Rozentåla Måkslas skolå, Rîgas Dizaina un
måkslas koledΩå un Latvijas Måkslas akadémijå, (arî) Latvijå ir
daudz kas vairåk nekå tikai naudas izteiksmé un fiziskajås,
“pakaramajås” vienîbås izméråms kapitålisma aktîvs. Tå ir
daudz kas vairåk par estétisku un emocionålu vienîbu
humanitåri nesistemåtiski izglîtotu ¬auΩu labsajütå. Kas tå îsti
ir un ar ko îsti nodarbojas tie måkslinieki, kurus interesé pati
måksla lîdz tås galéji iespéjamajåm robeΩåm, nav citådi
atbildams jautåjums, kå vien pårlükojot visu Latvijas måkslas
raΩu, ne tikai kåda viena medija sasniegumus.
Postpadomju vidusß˚iras pårståvji, kuri neiegulda darbu
paßizglîtîbå, nespéj saprast to nepiecießamo jégas nobîdi, kas
raksturo ne-salonu un par kuru latvießu filozofs Jånis Taurens
teicis sekojoßo: “Måkslas darbs ir kå Vilhelma Tella bulta,
kura nomér˚éta uz puisénam – skatîtåjam, kuram jåsaprot
bultas lidojuma virziens, – blakus nokritußo åbolu. Tå bütu
metafora. Citiem vårdiem sakot, jaunås måkslas – kura kå
savu materiålu var izmantot attélu, zîmi, priekßmetu, tekstu,
darbîbu, skañu utt. – valodas nozîmés ietverta nobîde no
apkårtéjås pasaules jégveidojumiem. Íai nobîdei raksturîgi, ka
tå ir neliela, neuzkrîtoßa, bet tråpîga (tå pavésta mums kaut
ko bütisku, kas pasakåms tikai ar måkslu).”14
Kåds gan tam visam sakars ar latvießu måkslinieku, îpaßi,
jauno måkslinieku?
Tam visam ir sakars ar tiem måksliniekiem, kuri vél
veidosies, un ar tiem, kuri no tagadéjiem izß˚irsies palikt vai
nepalikt “pie måkslas”. Måkslas vides (art scene) fenomens
nav otrß˚irîgs apståklis, kad cilvéks pieñem lémumu sevi veltît
tik neprognozéjamai nodarbei kå måksla. Nåkotnes måkslas
vidi nevarés neietekmét topoßå Laikmetîgås måkslas muzeja
Andrejsalå veidols un saturs. Ståsts par tagadni un par
utopiju laikmetîgajå latvießu måkslå lielå mérå ir ståsts par
Andrejsalu. Jau pieminétais Merabs Mamardaßvili reiz sacîja,
ka “daΩas (un acîmredzot cilvékam visbütiskåkås) domas spéj
dzimt tikai agorås…”15 Provinciåla postpadomju agora, kurå
lémumus pieñem tikai un vienîgi salonisma pielüdzéji, nevar
sekmét cilvékam visbütiskåkås domas. Tießi tådé¬ likås svarîgi
iepriekßéjås rindås runåt par to, ka postpadomju gaisotne
stindzina – brîvu domu un måkslu.
1110
tas ir tikai jégpilnåks laika pavadîßanas piedåvåjums ©imeném
ar bérniem (alternatîva garajåm stundåm lielveikalos)? Vai tå
ir tikai nodeva vietéjai måkslas videi vai, kå saka måkslas
zinåtniece Laima Slava: “Es ¬oti ceru uz jauno paaudzi, kas
izaugusi paßreizéjå informatîvajå laukå, kurai jau såkotnéji
visa pasaule ir va¬å, taçu skaidri apzinos, ka tießi viñiem kå
nevienam pietrükst Laikmetîgås måkslas muzeja, kas tießi
Latvijas måkslas nesenås parådîbas vésturiski un jédzieniski
noliktu savås vietås, kur bütu iespéja apjégt kontekstu un –
galu galå – tås iepazît ori©inålos. (..) Vértîbu mérauklas,
atskaites punktu rådîtåja loma ir neatñemama ¬oti gaidîtå
Laikmetîgås måkslas muzeja eksistences da¬a.”22
Vai Laikmetîgås måkslas muzejs ir tikai nepiecießamais
labums türisma industrijas attîstîbai, tådéjådi vairojot
turîgåku un izglîtotåku Rîgas apmeklétåju skaitu (tå saucamos
“kongresu türistus”) iepretim galvaspilsétas viesu sekstüristu
kuplajam skaitam? Vai tå ir tikai tolerances vairoßanas vieta,
jo Laikmetîgås måkslas muzejs, ja vien tas nav pak¬auts pilnîgi
aprobeΩotiem un banåliem ¬audîm, tomér ar savu véstîjumu
vairo iecietîbu pret citådo – pret etniski, seksuåli, reli©iski,
kulturåli citådo?
Tås visas ir ¬oti sociåli svarîgas muzeja darbîbas ß˚autnes.
Tomér jau tad, kad Kultüras ministrijå såkåm zîmét pirmås
jaunå muzeja aprises, starptautiskajai ekspertu komisijai
centos uzburt savu vîziju par muzeju, kas nav tießi
pragmatiska:
“Muzejs büs måcîßanås un tikßanås telpa caur kontekstu
un diskusijåm.
Muzejs pirmkårt ir muzejs – vieta, kurå kolekcioné un
izståda måkslas darbus. Taçu müsdienu Rietumu civilizåcijå
“tîrås” atmiñas uzglabåßana, koncentréjot måkslas darbus
kådå vietå, vairs nav tik viennozîmîga. Atmiñu ietekmé
ßodiena, bet pagåtni ietekmé tagadne un nåkotne. Katrs labs
måkslas darbs k¬üst par tagadnes reprezentantu, nevis
pagåtnes informåcijas neséju.
Tådéjådi kolekcija un tås izstådîßana nenozîmé vairs lineåri
tapußu darbu atrådîßanu, bet gan kontekstuåli iekråsotu
véstîjumu kopumu, pie tam konteksts nemitîgi mainås.
Nevarot izvairîties no masu sabiedrîbas spiedoga, kurå
galvenais nav vis ziña, bet tås radîtais viedoklis, topoßajam
muzejam vismaz vienå ziñå ir jåk¬üst revolucionåram – katru
gadu büs nevis nemitîgi jåtransformé digitålu vai citu
informåcijas neséju tehnolo©ijas, bet gan jånodroßina
informåcijas saglabåßana. (Pieméram, Ginta Gabråna måkslas
darbs Starix nevar büt tikai VHS formåta nemitîga transfor-
méßana, bet visu kontekstuålo komponentu informatîva
saglabåßana cauri paaudzém un jauniem kontekstiem).
Muzeja virsuzdevums ir cîña ar globålo ciematu – uzce¬ot
muzeju ˆujorkå, no globålå ciemata efekta tiek pasargåta,
pieméram, Rîga. Uzce¬ot muzeju Rîgå, no provinciålisma tiek
pasargåta arî ˆujorka. Ja neveido izcilus muzejus, viss k¬üst
par globålo ciemu.
Muzejam jåtop par dubultu måcîbu iestådi:
Muzeja pusamfiteåtra konferençu zåle reizé kalpo par
nopietnu måcîbu telpu skolåm un augstskolåm, kurå notiks
arî stundas un lekcijas par muzejå uzkråto, pirmo pasaulé
pilnîgo WEB måkslas un to pavadoßo fenomenu kolekciju;
Par måcîbu lîdzekli skoléniem, studentiem un ikvienam
apmeklétåjam kalpo pati éka, kurå vértîgs industriålais
mantojums apvienots ar modernu arhitektonisko domåßanu –
tå büs izcili fleksibla artefaktu, måcîbu, domåßanas,
kontekstualitåtes un diskusiju måjvieta.
Tîri politiski vajadzétu atseviß˚u telpa nelielai, nemitîgi
mainîgai da¬ai no Zentas Loginas gleznu kolekcijas, kura visos
laikos atgådinåtu par måkslinieka neatkarîbu no politiskås
varas, par iespéju strådåt, neizstådot måkslas darbus – tikai
kalpojot paßai måkslai. Vispårinoßi ßî telpa atgådinåtu gan
konkrétu cilvéku un viña darbu, taçu reizé arî kådu dzi¬åku
måkslas nozîmi årpus nemitîgåm diskusijåm, kontekstualitåtes
un sabiedriskajåm attiecîbåm.”23
patîkamu vidi un lîdzîgi domåjoßos. Es teiktu, ka ir izveidojies
tåds Andrejsalas fenomens, kas radies, pateicoties
Andrejsalas pieejamîbai un piedåvåto pasåkumu klåstam.
Manupråt, cilvéki dodas uz Andrejsalu jaunas un svaigas
“intelektuålås barîbas” iegüßanai, kas turklåt lieliski
izklaidé.” (Rita, 28 gadi)
“Rîgas ‘underground’, radoßå komüna, atdzimusî Veldzîte
ir tikai daΩi no apzîméjumiem, ar kuriem var tikt raksturoti
andrejsaließi jeb pårsvarå gados jauni cilvéki, kas regulåri
apmeklé Andrejsalu. Vienojoßais, manupråt, ir brîvdomîgie
uzskati, plaßåka interese par literatüru, måkslu, müziku un
manifestéjoßs vizuålais izskats – izteiksmîgas frizüras,
pîrsings, koßåkas drébes. Kå likts, daudzi andrejsaließi
braukås ar veciem riteñiem, pîpés uztinamås cigaretes un
klausîsies elektronisko müziku. Zîmîgi arî, ka Andrejsala ir
viena no retajåm vietåm Rîgå, kur nacionålai piederîbai nav
nozîmes.” (Zane, 27 gadi)
Andrejsaließi tåtad ir “maiga” alternatîva tai patérétåju
sabiedrîbas da¬ai, arî jaunießiem, kuri klausås tikai
ßlågermüziku un brîvo laiku pavada lielveikalos. Secinåjumi
Andrejsalas sakarå apgåΩ izplatîto tézi, ka plaßsaziñas lîdzek¬i
ir noteicoßie dzîves stila izvélé. Èsi ßådu pieeju raksturo
sekojoßs, ß˚iet, miljoniem reiΩu tiraΩéts citåts: “Tagad
medijiem ir izß˚iroßa loma, definéjot mums paßiem müsu
pieredzi. Tie mums piedåvå vispieejamåkås kategorijas, lai
klasificétu sociålo pasauli.”18 Andrejsaließu gadîjumå medijiem
ir nenozîmîga loma.
Andrejsaließi savukårt apstiprina îpaßo “jaunatnes kultüras”
esamîbu Rietumu sabiedrîbå. Íî kultüra nav iedomåjama bez
tehnolo©ijåm, globalizåcijas, multikulturålisma, populårås
kultüras, urbanizåcijas un citåm parådîbåm.19 Tomér Andrejsa-
las gadîjumå noteicoßais ir radoßums un eksperimenti.
Andrejsalå svarîgas ir grupas un indivîda attiecîbas. Lai arî
aprakståmajiem andrejsaließiem katram piemît sava un îpaßi
izkopta (!) identitåte, tå tomér ir grupas identitåte, tådéjådi
norådot uz noteiktu tipolo©iju. Müs intereséjoßå kontekstå
gan jåuzsver, ka “pråta piedévéßana sociålajåm grupåm”20
bütu aplama.
Te vélreiz jåatzîmé, ka andrejsaließi nav Andrejsalas
“iedzimtie”, bet gan ir plaßåks müsdienu kultüras fenomens,
kurß izveidojies Andrejsalå, pateicoties revolucionåråm
pårmaiñåm, kas tur bija vérojamas 2006. un 2007. gadå ar
visu andrejsaließu lîdzdalîbu. Vai andrejsaließi büs topoßå
Laikmetîgås måkslas muzeja auditorija? Vai viñi büs ßî
muzeja lîdzveidotåji? Vai varbüt viñu pienesums büs
krasa konfrontåcija ar topoßo muzeju? Vai nedomåt par
ßådu perspektîvu nozîmé izniekot ener©ijas lådiñu, kurß
tik îså laikå ir uzkråjies Andrejsalå?
Jåatzîmé, ka muzejam ir paredzéta vieta Andrejsalas
Zieme¬u galå, bet ßodienas måkslinieciskås aktivitåtes notiek
Dienvidu galå.
Andrejsalas spékstacijas éka, kas izvéléta Latvijas
Laikmetîgås måkslas muzeja celtniecîbai, büvéta 1905. gadå
(inΩenieris Oskars fon Millers, 1855–1934, arhitekts Kårlis
Johans Felsko, 1813–1902), un ir bijusi pirmå Latvijas
elektrostacija, kurå savu muzeju paredzéjußi veidot arî
ener©éti˚i, publiskai apskatei saglabåjot vértîgu aprîkojumu
un iekårtu deta¬as.
SIA “JAU”, kas ar Rîgas Brîvostas pilnvarojumu apsaim-
nieko Andrejsalu un risina tås attîstîbas uzdevumus, ir
pasütîjis teritorijas detålplåna izstrådi. To veido starptautiski
pazîstams arhitektu birojs OMA (Office for Metropolitan
Architecture, Nîderlande) pasaulslavenå arhitekta Rema
Kolhåsa vadîbå. OMA jau ir izveidojusi topoßå muzeja metu21.
To visu aktîvi atspogu¬o portåls www.andrejsala.lv.
Kåds muzejs, tåda Latvija
Vai Laikmetîgås måkslas muzejs ir vajadzîgs tikai tådé¬, ka tå
nav? Vai tas ir vajadzîgs tikai valsts télam un prestiΩam? Vai
1312
måkslas izståde Skan! kådreizéjå Pårdaugavas cigoriñu un ma-
karonu fabrikå. Tå bija îpaßi marginåla no sabiedriskås domas
viedok¬a un pat netika izvirzîta Dienas gada balvai kultürå.
Pat Andrejsalas Dienvidu gala radoßums nevar kompensét
paßreizéjo vériena un konteksta izjütas trükumu. Ir
nepiecießams muzejs, un ßo izstådi Maskavå var uzlükot kå
pieturvietu ceŒ uz to.
1999. gadå ßîs izstådes kurators Ojårs Pétersons Ωurnålam
Studija rakstîja, ka måksla beidzot ir atjégusies, atradusi savu
vietu reålajå dzîvé24. Tagad pienåcis laiks, lai atjégsme notiktu
viedok¬u lîderu, lémumu pieñéméju, naudas devéju galvås. Te
diemΩél Maskava mums ir priekßå – pat Kandinska balvas
nominantu izståde, kuru atbalsta lielais Krievijas bizness un
kuras norise Rîgå plånota gandrîz vienlaicîgi ar ßo müsu
izstådi Maskavå, ir nesalîdzinåmi profesionålåka un visådi
citådi progresîvåka par jebkuru privåtu kolekciju Latvijå. Tas ir
paradokss – varenå Krievijas komercija liek uzsvaru uz
måkslas garîgåm, nekomerciålåm vértîbåm, savukårt relatîvi
kuslais Latvijas bizness dod priekßroku komerciålajai pusei.
Atjégsme Latvijå nevar notikt tikai intuitîvå lîmenî. Filozofis-
ki, pedago©iski, kultürkritiski, kultürpolitiski, antropolo©iski un
citi jautåjumi, kas saistîti ar måkslas izpratni, nevar kompensét
provinciålo kolekcionéßanas un izstådîßanas praksi.
Paraléli måkslas vides aktivizéßanai ce¬å uz topoßo muzeju
var pétît bîstamîbas, kuras var raksturot ar daudziem “p” –
populisms, proletårisms, piekåpîgums, pragmatisms,
provinciålisms, pieticîba, pårpraßana, principu trükums,
pasivitåte, paternålisms. Kas ir ßo “p” pretstati?
Paßreizéjå laika nogrieznî nepiecießams intelektuåls ieråmé-
jums, lai pårvarétu to provinciålo måkslas uztveri, kas daΩbrîd
k¬uvusi pat naidîga. Pieméram, Valsts kontrole vél iepriekßéjå
valsts kontroliera laikå 2003. gadå nopéla Latvijas Laikmetîgås
måkslas centra paßu måkslas darbu saturisko bütîbu.
Såkumå, pirms nav tapis Laikmetîgås måkslas muzejs, mér˚-
auditorija ir viedok¬u lîderi – tie, kas varétu idejas skaidrot,
nevis tikai gaidît muzeju. Tåtad task force: politologi, måkslas
zinåtnieki, uzñéméji, reklåmisti, humanitårie akadémi˚i,
pedagogi. Tas, ka ir nobriedusi augsne cita lîmeña publiskåm
debatém, apliecina jaunais intelektuålis un viedok¬u lîderis
jaunå, radoßå vidé Reinis Tukißs: “Manupråt, Latvijas publiskajå
telpå par lietåm ßobrîd ir liels paßpårliecinåtîbas trükums. Ja
cilvékiem pajautå, ar ko viñi nodarbojas, lielåkå da¬a nemåk
atbildét.” Turpat viñß saka arî: “Sevi es uzskatu par ¬oti
konservatîvu cilvéku, un man ir grüti dzîvot valstî, kurå nav
nekådu nopietni ñemamu kultüras tradîciju”.25
Arî visas iepriekßéjås ßî raksta rindas ir rakstîjis konser-
vatîvs cilvéks, jo uzskatu, ka Vakareiropas konservatîvisma
tradîcijå vieni no vissvarîgåkajiem jédzieniem ir izcilîba un
personîgå atbildîba.
Rezuméjums
Sañemot dåvanå gråmatu Maskava–Gailîßi no tås tulkotåja,
ieraudzîju, ka viñß titullapå ierakstîjis vienu Venedikta
(Veñiçkas) Jerofejeva teikumu: “Visam pasaulé jånotiek lénåm
un nepareizi, lai cilvéks nek¬ütu lepns, lai cilvéks bütu skumjß
un apjucis.”
Aktîva domu apmaiña agorå, kuru uzsvéra kultürå
“ierakstîtais” Merabs Mamardaßvili, centieni pårvarét
provinciålismu un radît labu måkslas vidi tomér nav centrålais
jautåjums, ja més runåjam par paßu måkslu.
Bütiskåka ir noskaña jeb, kå raksta Maskavas–Gailîßu tulks
Uldis Tîrons: “intonåcija, kuru Veñiçka bija ieguvis apmaiñå
pret pasauli.”26 Neviens, pat vislabåkais muzejs, vislabåkå
sabiedrîba, vislabåkå måkslas vide nespéj radît tådu sajütu.
To spéj tikai måkslinieks.
Uzlükojot pasauli ar skumjåm, tik tießåm nav svarîgi, vai
apkårtéjå sabiedrîba ir vai nav postpadomju fenomens. Svarîgi
tas ir ce¬å no Andrejsalas uz Maskavu, pat ja ßo braucienu
raksturo pårmérîgs, labam måksliniekam nepiemîtoßs optimisms.
Var un vajag jauno muzeju uzlükot no jaunås, radoßås
ekonomikas perspektîvas. Tajå, kå zinåms, galvenais
pårdoßanas kodols ir one big distinctive idea jeb lielå, atß˚irîgå
ideja. Tå nav îsti saistîta ne ar mér˚auditoriju pétîßanu, ne ar
citåm mårketinga aktivitåtém. Tå ir saistîta ar radoßumu, kas
spéj radît kaut ko principiåli jaunu, par ko patérétåjam vél nav
nojausmas, un kas sakñojas ne tikai aptaujås un modeléßanå,
bet pietiekami plaßå kultüras båzé un lielå, ener©iskå talantå.
Muzeja “biznesa” modelî ßåda attieksme ir noteicoßå. Kå
lîdz tam nok¬üt? DiemΩél tie, kuri veidos lîdz galam muzeju kå
“produktu”, iespéjams, nesapratîs, ka muzeja “sléptå” dienas
kårtîba veidos tå publisko télu ne mazåkå mérå KÅ LIELÅ
IDEJA. Biznesa ideja darbosies tikai tad, kad muzeja nekomer-
ciålå, måkslinieciskå, pat revolucionårå komponente büs tikpat
spécîga kå “pårdodamais produkts”. Muzeja télu neveido tikai
apmeklétåji, bet arî viedok¬u lîderi un labi måkslinieki, kuri
Vakareiropas kultürå vél ir saglabåjußi veselo sapråtu.
Varétu muzeja uzdevumu duålismu, gluΩi kå Andrejsalas
duålismu (lielå måksla un lielå nauda) salîdzinåt ar viena
cilvéka radîtiem diviem artefaktiem. Íî cilvéka vårds ir Andrejs,
viñß ir radîjis vismaz divas ievérîbas cienîgas filmas. Vienas
nosaukums ir Ce¬ojums uz Tukumu (1987), un to ir redzéjußi
krietni påris simti skatîtåju. Man personîgi un cilvékiem, kuru
viedoklis man ir dårgs, ßî filma ß˚iet viens no izcilåkajiem
Latvijas laikmetîgås måkslas darbiem. Ío filmu pazîst labi ja
300 cilvéku. Otra Andreja filma – Rîgas sargi (2007) ir pulcé-
jusi vislielåko skatîtåju skaitu kopß Latvijas neatkarîbas atjau-
noßanas, lielåku nekå iepriekßéjai Latvijas skatîtåju rekordistei,
Holivudas Titånikam. Vai abåm filmåm ir kas kopîgs?
Kåda te paraléle ar topoßo muzeju? Í˚istu, ka muzejam
neiespéjamå veidå, gluΩi kå nåkotnes Andrejsalai, gluΩi
kå Latvijas sabiedrîbai bütu jåspéj sasniegt abus mér˚us un
satikties nesasniedzamajå – bizneså, ¬auΩu aktivitåté plus
pråtå sakñotå, unikålå måkslinieciskå radoßumå. Vai Ce¬ojums
uz Tukumu maz bütu kaut kå jåsaméro ar Rîgas sargiem?
Kå izdarît neiespéjamo? Kå radît atß˚irîgo? Varianti ir
iespéjami, pat tådi, kas “idejiski” spétu apvienot abas
Andreja ‰˚a filmas. Viena lielå atß˚irîgå ideja un sléptå dienas
kårtîba bütu ar muzeja kolekciju un programmåm pétît
måkslas robeΩas.
Cik ¬oti måkslas robeΩas sasaucas ar dzîves robeΩåm? Vai
dzîves robeΩa ir nåve (un vai tådai attieksmei nebütu
jånokaunas seno grie˚u priekßå?) Vai “kailå dzîvîba” ir visu
vértîbu mérs, un vai vispår ßådå skatîjumå ir iespéjama kåda
diskusija par vértîbåm? Vai varbüt arî ßai diskusijai ir robeΩas?
Vai “atvérta sabiedrîba” ir vienîgais sabiedrîbas modelis,
kurå iespéjams diskutét par visu augßminéto? Cik ¬oti mainås
robeΩu izpratne?
Muzejå un sabiedrîbå, kura neizbégami büs Latvijå
dzîvojoßa måkslinieka “måli”, izpratne paredz konfrontåciju
ar jebkuru citu izpratni, bet måkslinieks tikmér var modelét
savas iespéjamås pasaules, gluΩi kå ßîs izstådes dalîbniece
måksliniece Katrîna Neiburga pirms kåda laika ir uzpro-
gramméjusi savu, pilnîgu jaunu valodu.
Vai muzejs/Latvijas sabiedrîba/måkslinieks büs pietiekami
brîvi un spécîgi konfliktam un izlîgumam, gréksüdzei un
izaicinåjumam?
Íobrîd ir iespéjams dot jaunus impulsus nedaudz stagnéjo-
ßajai laikmetîgås måkslas videi Latvijå. Tas, ka Latvijå darbojas
labi måkslinieki, nav priekßnoteikums dzîvîgai un spilgtai
måkslas videi. Vérienîgi notikumi/izstådes, kuros pårdomåti
un pårliecinoßi parådås labåkais un progresîvåkais, ko pédéjå
laikå radîjußi Latvijas måkslinieki, pagaidåm tiek marginalizéts
vai notiek årzemés – kå ßî izståde Maskavå, kå februårî
notikusî Latvijas laikmetîgås måkslas izståde Time Will Show –
Laiks rådîs. Jaunå Latvijas måksla Flensburgas muzejå Våcijå.
Manupråt, izcilåkais 2007. gada notikums Latvijas måkslå
bija andrejsaließa, festivåla Skañu meΩs rîkotåja un reizé
laikraksta Diena korespondenta Viestarta Gailîßa kürétå izståde
vél “neapgütå” Rîgas industriålå teritorijå – tå bija skañu
14
1 Jerofejevs, Venedikts. Maskava-Gailîßi. No krievu valodas tulkojis Uldis Tîrons. Rîga :
Liepnieks & Rîtups, 2007. 357, [2] lpp. ISBN 9789984960937.2 Mamardaßvili, Merabs. Domåtprieks : [filozofiski raksti, esejas, sarunas]. Sastådîtåjs
un pécvårda autors Ansis Zunde; LZA Filozofijas un sociolo©ijas institüts. Rîga :
Spektrs, 1994. 201 lpp. ISBN 9984900223. 3 Mamardaßvili, Merabs. Ce¬ß, aiz kura paveras lîdzens prieka lauks : [ståsta gruzînu
filoz.]. Pierakst. un iev. sarakst. Uldis Tîrons. Kentaurs XXI, Nr.1, 1992, 17.lpp.4 Starptautiskås ekspertu padomes ekspertu komisija: komisijas priekßsédétåjs Ernests
Bernis (Latvija); komisijas locek¬i: Maaretta Jaukkuri (Somija); Norbert Weber (Våcija);
Sirje Helme (Igaunija); Raminta Jurenaite (Lietuva); Leonîds BaΩanovs (Krievija);
Leonards Laganovskis (Latvija); Raitis Ímits (Latvija); Ieva Astahovska (Latvija); Heléna
Demakova (Latvija); Måra Ådiña (Latvija); Astrîda Rogule (Latvija). Sk. “Par
Laikmetîgås måkslas muzeja kråjuma starptautiskås ekspertu komisijas saståvu” : LR
Kultüras ministrijas rîkojums Nr.2.1.-25-148 (23.10.2007) : pieejams LR Kultüras
ministrijå.5 20.gs. 80.g. beigås par “gaißajiem spékiem” dévéja komunistiskås partijas vadoßos
darbiniekus, kuri atbalstîja pårmaiñas sabiedrîbå un vélåk arî Latvijas neatkarîbas
centienus, tomér viñu darbîba vértéta pretrunîgi.6 Riga : Lettische Avantgarde = Latvießu avangards : [anlässlich einer Ausst., Berlin,
24.7.-24.8.1988]. Neue Gesellschaft für bildende Kunst (Hrsg.). Berlin (West) :
Elefanten Press, 1988. 84 S. : Ill.7 ÇÑçï (Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‰ÓÒÚËÊÂÌËÈ Ì‡Ó‰ÌÓ„Ó ıÓÁ‡ÈÒÚ‚‡) – 1959.g. izveidots izståΩu
paviljonu komplekss, kura uzdevums bija propagandét daΩådu nozaru sasniegumus
PSRS.8 Craig-Martin, Michael (1941). An Oak Tree (1973). Glass, water, shelf and printed
text
sculpture. Sk. Tate Modern : [online]. Available :
http://www.tate.org.uk/servlet/ViewWork?workid=27072 9 Izglîtotais pilsoñu slånis (våcu val.)10 Sk. Ítokenbergs, Aigars. Vîtoliñß [Andris] nepazudîs : [saruna ar LR re©ionålås
attîstîbas un paßvaldîbu lietu ministru, gleznu kolekcionåru]. Pierakst. Inese Zandere.
Rîgas Laiks, Nr.9, 2007, sept., [24.]-29., 69.lpp. ISSN 1407-1622. 11 K¬aviñß, Eduards. Imants Lancmanis. In: Personal time Art of Estonia, Latvia and
Lithuania, 1945-1996 : Exhibition catalogue, 9.Sept.-13.Oct.1996, Warszawa : [In 3
pt.]. Latvia. Ed. Helena Demakova et al. Warszaw : The Zacheta Gallery of
Contemporary Art, 1996, p.48. ISBN 8386277548.12 Debifé, Ûans. Antikulturålas pozîcijas : [par pårmaiñåm måkslå]. No ang¬u val. tulk.
Heléna Demakova. Kentaurs XXI, Nr.2, 1992, 22.lpp. 13 èÓÒÚ‡‰ËˆËÓ̇ÎËÁÏ. Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‡·ÓÚ „ÛÔÔ˚ ÏÓÎÓ‰˚ı ÊË‚ÓÔË҈‚ ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈ
ëëê : ä‡Ú‡ÎÓ„. Ä‚Ú. ÚÂÍÒÚ‡ Ä. éÒχÌËÒ. åÓÒÍ‚‡ : ëÓ˛Á ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ëëëê, 1988.
60 Ò.: ËÎ. 14 2 show : latvießu un lietuvießu jauno måkslinieku izståde Laikmetîgås måkslas centrå
(CAC) Vi¬ñå = Young art from Latvia and Lithuania, Contemporary Art Centre,
Vilnius. Sast. un galv. red. Heléna Demakova. Rîga : Kultüras pilotprojekti, 2003,
19.lpp. ISBN 9984973107. 15 Mamardaßvili, Merabs. Domåtprieks : [filozofiski raksti, esejas, sarunas]. Sastådîtåjs
un pécvårda autors Ansis Zunde; LZA Filozofijas un sociolo©ijas institüts. Rîga :
Spektrs, 1994. 32. lpp. ISBN 9984900223.16 Visradoßåkå vieta jaunießiem : [par måkslas projektu rîkoßanu Andrejsalå]. Mater.
sagat. Laura Krastiña. Republika.lv, Nr.32, 2006, 22./28.sept., 16.-17.lpp. ISSN
1691-2756. 17 Sk. Gîrcs, Klifords. Kultüru interpretåcija. Rîga : AGB, 1998. 478 lpp. ISBN
9984928810. 18 Hebdige, Dick. Subculture : the Meaning of Style. London ; New York : Routledge,
1998, p. 85 p. ISBN 0415039495. 19 Sk. Youth culture. In : Encyclopedia of Globalization. New York; London : Routledge,
2007, Vol.4, pp.1319-1321. ISBN 0415973147. 20 Sheehy, Paul. The Influance and Significance of Social Groups. In: Sheehy, Paul. The
Reality of Social Groups. Aldershot, Hampshire, England; Burlington, VT, USA :
Ashgate, 2006, p. 94. ISBN 9780754653496. 21 OMA Designs Latvia’s Museum of Centemporary Art : News : [tießsaiste] [skatîts
2007.25.III]. Pieejams : http://www.oma.nl 22 Slava, Laima. Vizuålå måksla un jaunie mediji. : [runa 2.Latvijas Kultüras darbin.
Forumå]. Diena, Nr.245, 2007, 19.okt., 12.lpp. (Piel. “Kultüras nåkotne Latvijå”).
ISSN 1407-1290.23 Topoßå Laikmetîgås måkslas muzeja vîzija, ko raksta autore sagatavoja muzeja
starptautiskajai ekspertu padomei. Sk. Starptautiskås ekspertu padomes sédes Nr. 2,
11.06.2005 materiålus.24 Ojårs Pétersons : [saruna]. Pierakst. Heléna Demakova. Studija, Nr.6, 1999, 20. lpp.25 Tukißs, Reinis. Vai provokatîvai komunikåcijai ir nozîme? Dizaina Studija, Nr.11
(janv./febr), 2008, 33.lpp.26 Tîrons, Uldis. Jums manas skumjas nesaprast. Rîgas Laiks, Nr.9, 2007, 51.lpp.
43
B u b n o v s. Tu ko tur murmini?
S a t i n s. Vårdi... Un tad vél ir – trans-scedentåls...
B u b n o v s. Kas tas?
S a t i n s. Nezinu... aizmirsu...
(Maksims Gorkijs. Dibenå)
Reiz, braucot vilcienå, es noklausîjos kådu sarunu. Viens no
sarunas dalîbniekiem bija tåds truls-truls un vatenî, otrs –
tåds gudrs-gudrs un koverkota mételî. Viñi séΩ un iedzer.
UzkoΩ un tüliñ pat ielej atkal. Trulais-trulais izdzer, nokrekß˚i-
nås un saka: “Ë! Labi aizgåja – maita!” Bet gudrais-gudrais
iedzer un saka: “Trans-cen-den-tåli!” Un tådå svinîgå balsî!
Trulais-trulais uzkoΩ un saka: “Uzk-koda mums ßodien – nav
vårdam vietas! Uzkoda “es jüs ¬oti lüdzu”!.. Bet gudrais-
gudrais ko߬å un saka: “Jå-å-å... Trans-cen-den-tåli!”
Es izjutu zinåmu spriegumu starp ßim divåm noståjåm,
kas gan nepaståvéja konkrétajå situåcijå. Iedomåjos vienu kå
måkslinieku, otru kå kriti˚i, kas pat par tik vienkårßåm lietåm
kå iedzerßana un uzkodas izsakås savå necießamajå dialektå.
(Viñi varbüt tießåm varétu saprasties vienîgi pie ßñabja
pudeles.) Man ßî spriedze, kas jütama starp vienkårßu un
priekßmetus aprakstoßu attieksmi pretstatå trans-cen-den-
tålai attieksmei, ß˚iet kå muzikåls intervåls – iedomåjos, ka
vilcienå noklausîtås sarunas dalîbnieki vårdus stiepj nedaudz
muzikåli –, kuram skanot péc patikas ilgi, iespéjams veikt
savu domu skices iztéles neredzamajå telpå.
Iztéles rota¬u més bieΩi såkam ar vårdiem iedomåjies... un
zîméjam tajå to, kas netverams tießå vérojumå, bet ßîs tikai
iedomåtås lînijas bieΩi ir izteiktåkas, uzsverot raksturîgås
domas priekßmeta iezîmes, par îstenîbå véroto. Transcenden-
tålais lietu aspekts (es saucu par transcendentålu katru atziñu,
kas vispår nodarbojas ne tik daudz ar priekßmetiem, bet ar
müsu priekßmetu atziñas veidu, ciktål pédéjam jåbüt
iespéjamam a priori) gan ßeit saglabåtos pårsvarå ironiskå
nozîmé – kå pårgudråkas, varbüt nedaudz reflektéjoßas
attieksmes apzîméjums. Varbüt arî – izmantoßu iemî¬otu
pieméru – kå imperatora Kublaihana zinåma neticîba jaunå
venécießa Marko Polo ziñojumiem par neredzamajåm pilsétåm.
Tomér Marko Polo aprakstos imperatoram parådås tik smalka
zîméjuma filigrånums, ka pat termîts tam nespétu iekost –
nespétu iekost droßi vien tåpéc, ka pilsétas ir neredzamas. Es
gribétu sniegt ßådu “neredzamå” aprakstu par Latvijas måkslu,
kuru iztéloßos dialoga formå, bet dialoga dalîbniekus saukßu
vienkårßi – Vatenî un Koverkota mételî (saîsinåti – Vat un Kov),
jüs – atcerésieties, kurß tåds truls-truls, kurß tåds gudrs-gudrs.
Protams, teiktais nav jåuztver påråk burtiski – atceros
kådu sarunu gastronomå. Ienåca pircéjs vatenî un zåbakos,
tipisks gadîjuma darbu strådnieks, kaut ko jautåja
pårdevéjam... Tas atbildéja ierasti rupjå veidå: “Lasît måki?!”
Strådnieks nokluséja. Tad mierîgi atbildéja: “Måku.” Un
piemetinåja: “Septiñås valodås...”
* * *
Vat: Es gribétu uzskaitît lietas, notikumus, sajütas – to, ko
esmu redzéjis un ko atceros no visåm ßîm izstådém,
atklåßanåm un sarunåm kafejnîcås.
Kov: Bet müsdienu måkslå tiek izmantoti visdaΩådåkie
izteiksmes lîdzek¬i, materiåli un mediji. Un vél – virzieni,
ietekmes. Vajadzîga noteikta analîzes metode, lai ßajå
daudzveidîbå orientétos un to lo©iski sakårtotu.
Vat: Mani interesé fakti.
Kov: Vai tas, kå tu tos uztver un atceries, nemaina paßus
faktus?
Vat: Fakts bija? Bija... Bet fakts, tas arî ir fakts... Fakta
priekßå, tå sacît... Vienkårßi sakot, kad skatos uz
måkslinieku darbiem, daΩas lietas mani uzrunå, ß˚iet
interesantas, atsauc man atmiñå daΩådus vårdus...
Kov: ... jédzienus. Bet kas ir ßîs tavas intereses kritérijs –
tikai subjektîva sajüta?
Trans-cen-den-tåli!
Jånis Taurens
4544
iziet ielås, klaiñot pa tåm, kad ap mani ir citi cilvéki,
viñu jütas un noskañas...
Kov: Jå, tas ir kå iet cauri pinumam, kurå krustu ß˚érsu klåjas
skaudîbas un iekåres, nicinåjuma un lîdzjütîbas,
mîlestîbas un naida skatieni, kurå apmetas izskanéjußu
vårdu bijußais satvars un kurå domas un alkas savijas
noslépumainå audeklå, kas ieskauj kåjåmgåjéju dvéseles.
Ielu var saukt par poétiskås nozîmes telpu vai pü¬a
cilvéka klejojumu vietu; es neminéßu visus tos simul-
akrus, ko cenßamies neredzét un kas pieblîvé müsu
vizuålås uztveres lauku...
Vat: Par tiem simulakriem neko nezinu, bet iedomåjies tik,
reiz pamanîju interesantu trafareta nospiedumu. Tådu kå
sérijveida grafiti, ko ik pa brîdim ievéroju, ejot savå
ikdienas marßrutå. Iespaids, kad atceros to – it kå kåds
bojevika varonis vai hokejists kustas man pretî, un es
jütos kå lielå kinoteåtrî...
Kov: Grafiti médz büt daΩådi, tomér parasti gan tie neatrodas
uz ¬auΩu pilnåm ielåm...
Vat: Bet tu vari iztélojies to kå nelielu, neuzkrîtoßu trafaretu,
ar kuru to var åtri uzpüst uz sienas vai kur citur. Katrs
attéls fiksé kådu ejoßa téla kustîbas momentu, veidojot
nospiedumu sériju marßrutå, pa kuru tu médz staigåt un
kuru kåds aspråtis speciåli tev sagatavojis. Tas ir tikpat
atjautîgi un viegli kå taviem dadaistiem.
Kov: Zinu, tev patîk vieglums vai, precîzåk, pavirßîba. Es
teiktu – arî attieksmé pret dzîvi. Tomér gribéju parunåt
par nopietnåkåm témåm.
*
Vat: Par iedzerßanu? Vai par laiku, par nåvi? – Kåpéc gan ne,
lai notiek!
Kov: Tu smejies, bet man, domåjot par laiku un nåvi, pråtå
nåk rezignétås holandießu klusås dabas, stîgu kvarteta
Quatuor pour la fin du Temps emocionålå nopietnîba...
Vat: ...un goda atdoßana Prusta séjumiem.
Kov: Nedomåju, ka kaut kas nopietns tevi varétu saistît
måkslå. Tomér negribu büt pårlieku kritisks – kåpéc gan
nerîkoties tießi pretéji nopietnîbai, neatmest svinîgumu
un nepårvérst ßos filozofiskos jédzienus operas butafo-
riju vieglpråtîbå, kas kå melodisku Ωestu mirstoßajiem
muzikålås dråmas varoñiem, nodurtiem ar kartona
zobenu, vienmér ¬auj nodziedåt vél kådu skaistu åriju
pirms nåves.
Vat: Neesmu bijis operå, bet nekas nopietns tur nu gan
tießam nevarétu büt sastopams.
Kov: Varétu pat teikt, ka tådå veidå mums ir iespéjams mainît
simbolu nostabilizéjußås nozîmes.
Vat: Bérnîbå es kaut kådå tådå veidå måcîjos tikt galå ar
bailém no tumsas...
Kov: Jå, tad jau arî tumsa vairs nebüs draudîgs, nåvi véstoßs
simbols, bet uzaicinåjums uz kådu spéli.
*
Vat: Spéli ar jütåm, pieméram, bailém?
Kov: Spéles médz büt daΩådas.
Vat: Tas tiesa. Tås var spélét kaut vai izståΩu zålés. Atceros,
kad såku iet skolå, tante mani vazåja lîdzi pa gleznu
izstådém – es spéléjos, veicot zigzagveida kustîbu pie
gleznas, lîdz spéju izlasît nosaukumu, tad atpaka¬,
cenßoties atrast piemérotåko skatu punktu. Jåsaka gan,
ka péc kåda laika man apnika lasît nosaukumus, lielu
da¬u gleznotåjus arî varéju pazît.
Kov: Bet ir arî labi måkslas darbu nosaukumi. Ja reiz runåjam
par pagåtni – pirms vairåkiem gadiem, tas bija 90. gadu
såkumå, kåds müsu paßmåju filozofs sméjås par
nosaukumu “Jütas”, kurß bija dots darbam, kas
saståvéja – ja pareizi atceros – no metåla lodém un
Vat: Kå es vértéju måkslu? – Nu, tikai skatoties, uzkråjot
pieredzi, tå teikt. Un tomér, ja es saku “interesants” –
lai arî man interesants, ir ar zinåmu tev interesantuma
piegarßu. Citiem vårdiem – vienmér taçu var kaut ko
iedomåties un tad izståstît, ko iztélé esi redzéjis.
Kov: Paskaidro, lüdzu, precîzåk!
Vat: Redzétais izraisa manî kådu vårdu, izjütu – tå ir kå
dziesma, ko îsti neatceros, tad mé©inu pie sevis svilpot
daΩådos veidos, kamér, lük, rokå ir!
Kov: Varétu teikt, ka tava iztéle darina variåcijas, kas reizé
iezîmé iespéjamo nozîmju telpu jeb vispårîgi – kådu
noteiktas måkslinieciskas piederîbas, ja piekrîti ßim
apzîméjumam, raksturîgu iezîmi. Bet turpini...
*
Vat: Tu zini, nemîlu tos zinîßus – filozofus visådus, -ßteinus un
-gerus... Un viennakt redzu sapni: prusaki pa sienu lien!
Ieskatos tuvåk – katram tåda kå birka klåt vai kas, bet tur –
tie filozofu vårdi! Pamodos slapjß no sviedriem. Tagad
domåju, ka varbüt kådå izstådé kaut ko tådu esmu redzé-
jis. Ja tå bütu, tad teiktu – interesanti, lai arî derdzîgi...
Kov: Vårdi, starp citu, nav nemaz tik nevainîgi.
Vat: Jå, no avîzém izgriezti burti tiek izmantoti anonîmu
véstu¬u rakstîßanai – tas gan tå bija tikai vecås
detektîvfilmås, tagad nets un tamlîdzîgi... Kådreiz avîzes
glabåja, tad kråva ˚îpås un nodeva makulatürå, tagad
pat es tås nelasu – påråk daudz visådu pielikumu, bilΩu,
papîrs spîdîgs – kråsns iekuram îsti labi neder.
Kov: Nu, burti paliek burti. Tiem ir arî tå vértîba, ka ar to
palîdzîbu tiek fiksétas zinåßanas. Savå veidå – gudrîbas
simbols.
Vat: Jå, sakrauj vecas avîΩu ˚îpas tådå kaudzé – ikuråt
zikuråts sanåks, gudrîbas burtu pils! Bet, ja samirkst, tad
slikti deg – tåpat kå kråsaino lappußu dé¬.
Kov: Kas gan vispår ir kråsas – tik vien kå gramatikas kårtulu
noteikts kråsu nosaukumu lietojums. Måksla kådreiz bija
kråsu måksla, bet tagad... Varbüt to izvélei ir kåda
neskaidra nozîme, pieméram, man ir Edvarda Lîra
limeriku gråmatiña – ang¬u valodå labi rîméjås vårds
“green”, un tas viñam arî påris pantiños izmantots.
Nezinu, jaußi vai nejaußi, bet gråmatiñas våks arî ir za¬å
kråså. Lîdzîga varétu büt arî kråsu izvéle måkslå – ja ne
metafiziska, tad vismaz nejaußa –, lai vismaz kaut kå
saglabåtu kråsu nozîmi.
*
Vat: Es visiem saviem darbiem izvélétos kådu spilgtu kråsu. Man
patîk jautras kråsas, îpaßi – oranΩå. Iedomåjos – oranΩi
baloni... Bérnîbå izdomåju daΩådus vårdus ar ßo kråsu,
pieméram, “oranΩétåjs”. Es atceros arî tådu dziesmu, nu,
pirmås rindiñas gan tikai: “é‡ÌÊ‚˚ χÏ˚, Ó‡ÌÊÂ-
‚˚ ԇÔ˚, Ó‡ÌÊ‚˚ ‰ÂÚË Ó‡ÌÊÂ‚Ó ÔÓ˛Ú...”
Kov: Es zinu ßo dziesmu, kåds mans draugs to sauca par
pirmo padomju dadaisma darbu.
Vat: Jå, jå, tas nozîmé ñemt kaut ko un darît pretéji tam, kå
pieñemts. Izgriezt cimdu uz otru pusi vai ko citu...,
pieméram – laivu!
Kov: Kådå veidå laivu var izgriezt uz otru pusi – kå tå
izskatîsies?
Vat: Nu, ñem laivu un nokråso otrådi – iekßu kå åru, åru kå
iekßu. Varu iedomåties dadaistisku arhitektüru – tå bütu
pükaina, ¬oti jauka un mî¬a.
Kov: Varu iedomåties kådu nelielas celtnes maketu no mîksta
pükaina materiåla, bet, ja tåda bütu visa iela?
*
Vat: Vai man patiktu pükaina iela? Nezinu, vispår man patîk
4746
*
Vat: Esmu noguris. Nobeigumå tu varétu pateikt kaut ko
nozîmîgu, lielu, plaßu. Kas ir måksla? Kas ir Latvijas
laikmetîgå måksla?
Kov: Lielo ståstu laiks taçu ir beidzies!
Vat: Tad izståsti kådu mazo ståtu.
Kov: “Kas ir måksla?” ir slikts jautåjums, bet Latvijas måkslå
lielie ståsti – vismaz kå tos kådreiz saprata – patießåm
beigußies vai arî nav pat îsti såkußies. Feminisma vai
sociåli-politiskås kritikas diskursam piederoßie temati ßeit
gandrîz nemaz nav sastopami.
Vat: Par kaut ko taçu måksla runå, vai vismaz – kaut ko taçu
tå paråda?
Kov: Reprezentåcija ir tas, par ko måksla runå, bet “paråda” –
tas ir kas netveramåks. Taçu mani ßajå gadîjumå interesé
kas cits – ja skatåmies uz fotogråfiju vai kådas
videokameras fiksétu attélu, tad reprezentétie objekti
vairs nepieder lielajiem ståstiem, bet drîzåk gan ir kådas
atomåras pasaules elementi. Tie var büt naktî izgaismoti
koki, kåda istaba vai maßîna ar nejaußiem sievietes sejas
atspulgiem aizmugures skata spogulî, kåds nieks uz
tualetes galdiña...
Vat: Un kas ßiem “elementiem” ir kopîgs, vai tie visi ir kaut
kas “mazs”? Varbüt vienkårßi parasti, prasti vai
nepiedienîgi?
Kov: Né, kåpéc, paßi darbi varétu büt lieli, pieméram, kå
tornis, veidots no...
Vat: ...malkas pagalém un oglém.
Kov: Un, starp citu, oglém, kurtuvém piemît sava intelektuålå
gaisotne...
Vat: Nu, jå – kå kådreiz ståstîja viens tavs intelektuålais
draugs, tas transcendentålais konceptuålists, vai kå viñu
tur. Piesakås darbå katlu måjå, bet sastop...
Kov: Zinu ßo ståstu. Kådreiz vidéji katlu måjå varéja atrast vai
nu juristu, vai rakstnieku, vai zinåtnieku; gan ar zinåtñu
kandidåta, gan arî ar doktora grådu... Bet måkslå ßie
materiåli un lielie izméri iezîméja intelektuålu protestu;
tad mainîjås laiki, protests – pret ko gan? – ieguva
ironijas plîvuru, rezignåcijas garßu.
*
Vat: “Plîvuru”, “garßu”... Es jau teicu, ka tajå ir kaut kas
nepiedienîgs – tas, ko slépjam.
Kov: Nepiedienîgs? Es drîzåk teiktu “intîms”, kas tiek
padarîts publisks. Iedomåjies ståstu, kura darbîba notiek
kådå gu¬amistabå, bet tå, lai tas bütu redzams no ielas.
Vat: Nocelt måjai sienu nost, tå tu domå?
Kov: Vai projicétu uz nama sienas, fasådes logos, aiz kuriem
norosinås müsu ikdienas dzîves skati, kas parasti taçu ir
aizkaru aizsegti.
Vat: Pårsvarå aizsegti – kopß laikiem, kad årzemju “vi©ikus”
skatîties naktîs bija aizliegts.
Kov: Varbüt tießi tåpéc, ka müsu ikdienas telpa ir påråk
piepildîta ar visåm ßîm runåm par sociåli un politiski
aktuåliem tematiem, måkslinieki savus Ωestus publiskajå
telpå veic kå intîmå, personîgå atklåßanu, parådot to
müsu dzîves aspektu, kas lîdzîgi ikdienas valodas
lietojumam ir pamatå citåm – gan vizuålajåm, gan
verbålajåm – nozîmém.
Vat: Kas tad paliek påri kå måkslas îpaßå, raksturîgå iezîme? –
Ne jau nu savas netîrås ve¬as mazgåßana uz ielas?
*
Kov: Påri paliek – mazie ståsti un ironiskås noskañas.
Vat: Pasmînét par visu?
Kov: Kåpéc tikai pasmînét. Ironija var büt daudzveidîga, pat
tåda, kas vispår neietilpst jédzienå “ironija”.
stikla virsmas uz tåm. Man toreiz ß˚ita, ka ßis jédziens
lieliski darbojas kå treßais darba elements.
Vat: Ek, jütas vispår vajag sadalît elementos jeb atomos un
aizspert kå tådu futbolbumbu.
Kov: (ar smaidu) Tå, ß˚iet, ir kåda cita spéle.
Vat: Vienalga, parunåjam par kaut ko vienkårßåku.
Kov: Tava kårta izvéléties.
*
Vat: Gribétu kaut ko vienkårßåku, pieméram, ogles vai govis.
Kåpéc gan tie nevarétu büt interesanti?
Kov: Kådå ziñå interesanti?
Vat: Nu, iedomåjies, ka govs pékßñi atrodas pilsétas centrå
pie... pie operas teåtra ar visåm tåm baltajåm kolonnåm,
figüråm un zirgiem uz jumta... – vai ka govs attéls
ieñem TV kastes ekrånu izståΩu zålé, vai ka...
Kov: Tas bütu paradoksåli vai vienkårßi smieklîgi?
Vat: Zini, pilséta vienmér ir pretstats laukiem. Tåtad, tas bütu
tåds smieklîgs pretstats.
Kov: Jå, pilsétu un laukus nodala laika atß˚irîba. Pilsétas laiks
nozîmé tås atraßanos pasaules laika zonå, kas parådås
tådos parametros kå informåcijas pieejamîba, jaunåko
ziñu, daΩådu materiålo labumu, pieméram, delikateßu,
arhitektüras stilu, dzîvesveida iezîmju izplatîßanås un
ienåkßanas åtrums.
Vat: Jå, bet nepårspîlé, tagad domåju, ka atß˚irîba ir citå;
atceros, tu pats man skaitîji ßîs rindiñas: “Ç ‰Â‚ÌÂ
·Ó„ ÊË‚ÂÚ Ì ÔÓ Û„Î‡Ï, Í‡Í ‰Ûχ˛Ú ̇ÒϯÌËÍË,
‡ ‚Ò˛‰Û...”
Kov: Gan vienå, gan otrå gadîjumå tas ir cilvéks, kurß izjüt
laiku, dievu vai vienalga ko. Varbüt, dzîvojot pilsétå, viñß
savpatå måkslinieciskå veidå atceras laukus, kur,
iespéjams, pavadîjis bérnîbu.
Vat: Arî es atceros laukus – kå iesåkås karsta vasaras diena,
kad pie horizonta no rîta parådîjås balti, dîvainas
formas måkonîßi, kas tomér neizvértås negaiså; vai
arî – kå negaiss mani tomér reiz pårsteidza, kad
spécîgs véjß pékßñi såka dükt augstu gaiså, koki såka
trakot, lielas lietus låses spéji såka grabét, såka
plakß˚inåt pa lapåm...
Kov: Tavas atmiñas par bérnîbu ir kå bilΩu un skañu galerija...
*
Vat: Jå, skañas; bildes un skañas. Skaña diemΩél daudziem
ß˚iet tikai nebütiska piedeva bildei, tå bieΩi ir tikai tåds
muzikåls pavadîjums.
Kov: Kå baroka koncerta pavadîjums augstmañu maltîtei, kå
domåßanas pavadîjums cilvéka runai, filozofi kådreiz
radîja teorijas, kurås aprakstîts, kå valoda sme¬ savu
nozîmi ßajå nerimstoßajå mentålå fona straumé... vai kå
viegla, neuzkrîtoßa müzika kådam måkslas darbam, starp
citu, arî kå ikdienas trokßñi – tam, ko tu man saki.
Vat: Bet man patîk ikdienas trokßñi, tie visi ir valodas:
muzikålas melodijas, aprauti sarunu fragmenti, skañas,
kréslu atbîdîßanas skañas, glåΩu ß˚indéßana. Tå ir îsta
valodas müzika.
Kov: Valodas müzika drîzåk ir valodas utopija – jégas müzikas
utopija, kas nozîmé, ka savå utopiskajå ståvoklî valoda
atsvabinås, més pat varétu teikt, nodod savu dabu tiktål,
ka pårvérßas par neierobeΩotu skañu audumu, kur tås
semantiskais mehånisms zaudé realitåti.
Vat: Lai tå bütu utopija! Iedomåjies, ka lîdzîgi kå ikdienas
norißu skaniskie iespaidi ienåk müsu sarunås, tå müsu
sacerétås skañas var veidot attélu.
Kov: Tu gribi teikt, ikdienas skañåm iespaidojot valodas
nozîmju lauku, rodas jauna jéga, un lîdzîgi müsu radîtå,
pieméram, elektroniskå müzika, var noteikt un vadît –
ne vairs tikai pavadît – vizuålo attélu.
48
Vat: Lai bütu tå. Es arî varu visu ko iedomåties, atceréties un
teikt, ka, nu tajå...
Kov: ...domu telpå?
Vat: Jå, tajå domu telpå it viss ir labåk redzams. Bet vai tas
nav tikai iztéles auglis? Kas ßeit ir îstenîba?
Kov: Nezinu, kå lai tev îsti atbild... Laikmetîgå måksla vispår
aicina “palükoties uz redzéßanu”, bet pats redzéßanas
veids un måkslå redzamais Latvijå, ß˚iet, ir kaut kas tåds
trans-cen-den-tåls!
Tekstå izmantotå un pieminétå literatüra
å‡ÍÒËÏ ÉÓ¸ÍËÈ. ç‡ ‰ÌÂ// è¸ÂÒ˚. – åÓÒÍ‚‡: ÑÂÚÒ͇fl ÎËÚ‡ÚÛ‡, 1975. – C. 122.
Venedikts Jerofejevs. Maskava–Gailîßi. No krievu val. tulk. Uldis Tîrons. – Rîga:
Liepnieks & Rîtups, 2007. – 21.–22. lpp. Ernesto Sabato. Tunelis. No spåñu val. tulk.
Edvîns Raups. – Rîga: Valters un Rapa, 2006. – 13. lpp. Ludvigs Vitgenßteins.
Filosofiskie pétîjumi. No våcu val. tulk. Jånis Véjß un Jånis Taurens. – Rîga: Minerva,
1997. Immanuéls Kants. Tîrå pråta kritika. 1. séj. No våcu val. tulk. Atis Rolavs. –
Rîga: izdevis A. Rolavs, 1931. – 59. lpp. (B 25). àÚ‡ÎÓ ä‡Î¸‚ËÌÓ. ç‚ˉËÏ˚Â
„ÓÓ‰‡// á‡ÏÓÍ ÒÍÂÒÚË‚¯ËıÒfl Òۉ·: êÓχÌ˚, ‡ÒÒ͇Á˚. – ëèÅ: ëËÏÔÓÁËÛÏ,
2001. – C. 141–142. ë„ÂÈ Ñӂ·ÚÓ‚. ꘸ ·ÂÁ ÔÓ‚Ó‰‡... ËÎË äÓÎÓÌÍË Â‰‡ÍÚÓ‡. –
åÓÒÍ‚‡: å‡ı‡ÓÌ, 2006. – ë. 361–362. ë„ÂÈ Ñӂ·ÚÓ‚. äÓÏÔÓÏËÒÒ// ëÓ·‡ÌËÂ
ÒÓ˜ËÌÂÌËÈ. í. 1. – ëèÅ: ÄÁ·Û͇-Í·ÒÒË͇, 2007. – ë. 337. ù‰‚‡‰ ãË. äÌË„Ë
çÓÌÒÂÌÒ‡. – ëèÅ: êÂÚÓ, 2001. Migels de Unamuno. Migla. No spåñu val. tulk.
Edvîns Raups. – Rîga: Jåña Rozes apg., 2007. – 31. lpp. àÓÒËÙ ÅÓ‰ÒÍËÈ. èÂÂÏÂ̇
ËÏÔÂËË. ëÚËıÓÚ‚ÓÂÌËfl 1960–1996. – åÓÒÍ‚‡: çÂÁ‡‚ËÒËχfl ɇÁÂÚ‡, 2001. –
ë. 57. ã‚ íÓÎÒÚÓÈ. ÑÂÚÒÚ‚Ó// ëÓ·‡ÌË ÒÓ˜ËÌÂÌËÈ. í. 1. – åÓÒÍ‚‡: ïÛ‰ÓÊÂÒÚ-
‚ÂÌ̇fl ÎËÚ‡ÚÛ‡, 1972, – ë. 25. à‚‡Ì íÛ„ÂÌ‚. Å˲Í// á‡ÔËÒÍË ÓıÓÚÌË͇. –
åÓÒÍ‚‡: ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ÎËÚ‡ÚÛ‡, 1984, – ë. 109. êÓÎ‡Ì Å‡Ú. ì‰Ó‚ÓθÒÚ‚ËÂ
ÓÚ ÚÂÍÒÚ‡// àÁ·‡ÌÌ˚ ‡·ÓÚ˚. ëÂÏËÓÚË͇. èÓ˝ÚË͇. – åÓÒÍ‚‡: èÓ„ÂÒÒ,
ìÌË‚ÂÒÒ, 1994. – ë. 502. êÓÎ‡Ì Å‡Ú. ÉÛÎ flÁ˚͇// àÁ·‡ÌÌ˚ ‡·ÓÚ˚. ëÂÏËÓÚË͇.
èÓ˝ÚË͇. – åÓÒÍ‚‡: èÓ„ÂÒÒ, ìÌË‚ÂÒ, 1994. – ë. 543.
�Andris BreΩe � Kristaps Ìelzis � Sarmîte Måliña, Kristaps Kalns � Leonards Laganovskis � Evelîna Deiçmane � F5 � Kristîne Kursißa � Maija Kurßeva � Semjons Hañins � Ìirts Korps � Katrîna Neiburga � Kaspars Podnieks � Miks Mitrévics � Krißs Salmanis � Armands Zelçs
68 Andris BreΩe Ä̉ËÒ ÅÂÊÂ
Struktüras I–IVObjekti, 1999
Structures I–IVObjects, 1999
ëÚÛÍÚÛ˚ I–IVé·˙ÂÍÚ˚, 1999
70 Kristaps Ìelzis äËÒÚ‡ÔÒ ÉÂÎÁËÒ
Nedé¬as nogales zîméjumi Objekti, 2008
Dzîves uztvere katram no mums saståv no
daΩådiem nozîmîgiem notikumiem, vietåm,
sajütåm un personåΩiem.
BieΩi, pat mazåkais sîkums, var tikt uzpüsts
lîdz pat pasaulîgam vértîbu lîmenim.
Globalizåcija, urbanizåcija, reli©ija un
individuålisms – problémas, kuras, pieaugot kå
balons, k¬üst arvien vairåk trauslåkas, iekßéjo
pretrunu plosîtas.
Zîméjumu sérijas paskaidro, ka “Nekas ßai
dzîvé nav müΩîgs“, tådé¬ svarîgî to novértét
tagad, neatståjot uz vélåku laiku. Varbüttå
vairs nemaz nebüs.
Weekend DrawingsObjects, 2008
The way we perceive life is a combination of
different important events, places, feelings and
characters.
Very often the smallest details might be
blown up even to the level of global
importance. Globalization, urbanization,
religion and individualism are problems which
like a blown up balloon are getting more and
more fragile and rent by inner conflicts.
A series of drawings shows that “Nothing
is for ever in this life”. Therefore it is
important to recognise it now, not leaving for
later. Probably then it will be gone.
êËÒÛÌÍË wËÍẨÓÙé·˙ÂÍÚ˚, 2008
ÇÓÒÔËflÚË ÊËÁÌË ÒÓÒÚÓËÚ ‰Îfl Í‡Ê‰Ó„Ó ËÁ
Ì‡Ò ËÁ ‡Á΢Ì˚ı ÔÓËÒ¯ÂÒÚ‚ËÈ, ÏÂÒÚ,
˜Û‚ÒÚ‚ Ë ÔÂÒÓ̇ÊÂÈ.
ó‡ÒÚÓ ‰‡Ê ÏÂÎÓ˜¸ ÏÓÊÂÚ ·˚Ú¸ ‡Á‰ÛÚ‡
‰Ó ÛÓ‚Ìfl ÏËÓ‚Ó„Ó Á̇˜ÂÌËfl.
ÉÎÓ·‡ÎËÁ‡ˆËfl, Û·‡ÌËÁ‡ˆËfl, ÂÎË„Ëfl Ë
Ë̉˂ˉۇÎËÁÏ – ˆÂÌÌÓÒÚË, ‡ÒÚÛ˘Ë ͇Í
¯‡, ÒÚ‡ÌÓ‚flÚÒfl ‚Ò ·ÓΠıÛÔÍËÏË Ë
‡Á‰Ë‡ÂÏ˚ÏË ‚ÌÛÚÂÌÌËÏË
ÔÓÚË‚Ó˜ËflÏË.
à‰Âfl ÒÂËË ËÒÛÌÍÓ‚ Ó·˙flÒÌflÂÚÒfl ͇Í
“ç˘ÚÓ ‚ ˝ÚÓÈ ÊËÁÌË Ì ‚˜ÌÓ”, ÔÓ˝ÚÓÏÛ
‚‡ÊÌÓ ˝ÚÓ ÓˆÂÌËÚ¸ ÒÂȘ‡Ò, Ì ÓÚÍ·‰˚‚‡fl
̇ ·ÓΠÔÓÁ‰Ì ‚ÂÏfl. åÓÊÂÚ ·˚Ú¸, „Ó
ÛÊÂ Ë Ì ·Û‰ÂÚ.
AltarIntallation, 2006
ÄÎÚ‡¸àÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl, 2006
72 Sarmîte Måliña, Kristaps Kalns ë‡ÏËÚ å‡ÎËÌfl, äËÒÚ‡ÔÒ ä‡ÎÌÒ
AltårisInstalåcija, 2006
74 Leonards Laganovskis ãÂÓ̇‰c ㇄‡ÌÓ‚ÒÍËÒ
From Series “Vodka”
PerspektivnayaOil, canva, 2007
ParketnayaOil, canva, 2007
àÁ ÒÂËË “Vodka”
PerspektivnayaM‡ÒÎÓ, ıÓÎÒÚ, 2007
ParketnayaM‡ÒÎÓ, ıÓÎÒÚ, 2007
No sérijas “Vodka”
PerspektivnayaE¬¬a, audekls, 2007
ParketnayaE¬¬a, audekls, 2007
Teiksma – pasakas par cilvékuizturéßanosObjekti, 2007
Pasakås bieΩi vien tiek ståstîts par tumßiem
meΩiem, kuros dzîvojot brînumainas radîbas.
Un tikai daΩiem izdodas tos satikt –
apmaldoties.
Darbs ir fotogråfiju sérija, tås pamatå ir
pasakas par cilvéka izturéßanos, ko izraisa
brînumi un mistérijas vai slepenas norises,
kuras var notikt tikai privåtajå, personiskajå
telpå un kuras nevar izskaidrot cits. Íajos
ståstos cilvéks pårvérßas par dzîvnieku un
apkårtne – par meΩu. Fotogråfijås redzamas
hibrîdås bütnes ßajå mistiskajå norisé. Telpas
ir meΩi, kur mums atklåjas noslépumu bütîba.
MeΩs, kuru veido mébeles, paklåjs un zeme,
krésli un celmi, radio un zari. Liela balerîna
lido putnu måkonî, un ˚eizars mirst viens
pats savas istabas tumså…
Cilvéks ir dzîvnieks, un viña dabiskais
ståvoklis ir intimitåte.
Fairy-Tales about Human BehaviourObjects, 2007
Fairy-tales often relate about dark forests
where wondrous creatures are told to dwell.
And only the chosen few can meet them while
getting lost.
The work consists of a series of photo-
graphs based on fairy-tales about human
behaviour caused by miracles and mysteries or
secret events, taking place only in private,
personal space and not explicable by everybody.
In these tales human beings transforms into
animals but their surroundings become forest.
The photographs portray the hybrid creatures
during this enigmatic process. Spaces are
forests that reveal the essence of mysteries. A
forest made up by furniture, carpet and earth,
chairs and stumps, radio and branches. A large
ballerina flies in the cloud of birds and the king
dies alone in the darkness of his room…
A human being is an animal and his natural
state is intimacy.
76 Evelîna Deiçmane ù‚ÂÎË̇ ÑÂȘχÌÂ
ç·˚Îˈ˚ Ó Ôӂ‰ÂÌËË ˜ÂÎÓ‚Â͇é·˙ÂÍÚ˚, 2007
Ç Ò͇Á͇ı ˜‡ÒÚÓ „Ó‚ÓËÚ¸Òfl Ó ÚfiÏÌ˚ı
ÎÂÒ‡ı, ‚ ÍÓÚÓ˚ı ÊË‚ÛÚ Û‰Ë‚ËÚÂθÌ˚Â
ÒÛ˘ÂÒÚ‚‡. à ÚÓθÍÓ ÌÂÏÌÓ„Ë ÏÓ„ÛÚ
‚ÒÚÂÚËÚ¸ Ëı, Ó˜ÌÛ‚¯ËÒ¸ ÓÚÓ Ò̇.
ꇷÓÚ‡ ÒÓÒÚÓËÚ ËÁ ÒÂËË
ÙÓÚÓ„‡ÙËÈ, ‚ ÓÒÌÓ‚Â ÍÓÚÓ˚ı Ò͇ÁÍË Ó
Ôӂ‰ÂÌËË ˜ÂÎÓ‚Â͇, ‚˚Á‚‡ÌÌÓÏ
˜Û‰ÂÒ‡ÏË Ë ÏËÒÚÂËflÏË ËÎË ÒÍ˚Ú˚ÏË
ÔÓˆÂÒÒ‡ÏË, ÍÓÚÓ˚ ÏÓ„ÛÚ ÔÓıÓ‰ËÚ¸
ÚÓθÍÓ ‚ ˜‡ÒÚÌÓÏ, Ó„‡Ì˘ÂÌÌÓÏ
‚ÓÒÔËflÚËÂÏ Ó‰ÌÓ„Ó ˜ÂÎÓ‚Â͇
ÔÓÒÚ‡ÌÒÚ‚Â, Ë ÍÓÚÓ˚ ÌËÍÚÓ ÌÂ
ÏÓÊÂÚ Ó·˙flÒÌËÚ¸.Ç ˝ÚËı ‡ÒÒ͇Á‡ı
˜ÂÎÓ‚ÂÍ Ô‚‡˘‡ÂÚÒfl ‚ ÊË‚ÓÚÌÓÂ, ‡ „Ó
ÓÍÛÊÂÌË – ‚ ÎÂÒ. ç‡ ÙÓÚÓ„‡ÙËflı
Á‡Ô˜‡ÚÎÂÌ˚ „˷ˉÌ˚ ÒÛ˘ÂÒÚ‚‡,
Û˜‡ÒÚ‚Û˛˘Ë ‚ ˝ÚÓÏ ÏËÒÚ˘ÂÒÍÓÏ
ÔÓˆÂÒÒÂ. èÓÏ¢ÂÌËfl – ˝ÚÓ ÎÂÒ, ‚
ÍÓÚÓÓÏ Ì‡Ï ÓÚÍ˚‚‡ÂÚÒfl ÒÛÚ¸ Ú‡ÈÌ.
ãÂÒ, ÒÓÒÚÓfl˘ËÈ ËÁ Ï·ÂÎË, ÍÓ‚‡ Ë
ÁÂÏÎË, ÒÚÛθ‚ Ë ÔÌÂÈ, ‡‰ËÓÔËfiÏÌË͇
Ë ‚ÂÚÓÍ. ÇÂÎË͇fl ·‡ÎÂË̇ Ô‡ËÚ ‚
ӷ·Í ÔÚˈ, ‡ ËÏÔ‡ÚÓ ÛÏˇÂÚ Ó‰ËÌ
‚ ÚÂÏÌÓÚ ҂ÓÂÈ ÍÓÏ̇Ú˚…
óÂÎÓ‚ÂÍ – ˝ÚÓ ÊË‚ÓÚÌÓÂ, Ë Â„Ó
ÂÒÚÂÒÚ‚ÂÌÌÓÂ ÒÓÒÚÓflÌËÂ – ËÌÚËÏÌÓÒÚ¸.
78
Spéka starojumsObjekts, 2008.
DaΩkårt kaut kå ir påråk daudz –
necilvécîgi daudz.
Par daudz gaismas, par daudz skaistå, par
daudz neaptveramå.
NECILV‰CÈGÅ STAROJUMÅ NO AKLUMA
PAGLÅBJ ACU AIZSEGÍANA AR ROKU.
Starojumu iztur tikai trenétie.
Radiation of PowerObject, 2008.
Sometimes there is too much of something –
superhumanly much.
Too much light, too much beauty, too much
beyond human understanding.
COVERING EYES WITH ONE’S HAND SAVES
FROM BLINDNESS CAUSED BY THE
SUPERHUMAN RADIATION. Only the well-
trained ones survive the radiation.
ëËflÌË ÒËÎ˚é·˙ÂÍÚ, 2008
àÌÓ„‰‡ ˜Â„Ó-ÚÓ ·˚‚‡ÂÚ ÒÎ˯ÍÓÏ ÏÌÓ„Ó –
̘ÂÎӂ˜ÂÒÍË ÏÌÓ„Ó.
ëÎ˯ÍÓÏ ÏÌÓ„Ó Ò‚ÂÚ‡, ÒÎ˯ÍÓÏ ÏÌÓ„Ó
͇ÒÓÚ˚, ÒÎ˯ÍÓÏ ÏÌÓ„Ó ÌÂÔÓÒÚËÊËÏÓ„Ó.
Ç çÖóÖãéÇÖóÖëäéå ëàüçàà éí ëãÖèéíõ
åéÜçé áÄôàíàíúëü íéãúäé èêàäêõÇ
ÉãÄáÄ êìäéâ. ëËflÌË ‚˚‰ÂÊË‚‡˛Ú
ÚÓθÍÓ Ì‡ÚÂÌËÓ‚‡ÌÌ˚Â.
F5 ãË„‡ 凈ËÌÍ‚˘‡, å‡ÚË̸¯Ò ê‡ÚÌËÍÒ, à‚‡ êÛ·ÂÁÂ
Es neskatosDivu kanålu sinhronizéta videoinstalåcija.
29’ 30”, 2006
Videoekråni ir novietoti tå, lai skatîtåjs tos
neredzétu vienlaicîgi.
Pirmajå videoekrånå ir redzama kåda telpa
ar kréslu rindu pie sienas. Léni parådås sédoßas
sievietes téls...Nekas nenotiek. Ir tikai
nojaußams, ka sieviete såk raudåt.
Otrajå videoekrånå ir redzama tå pati aina
tuvplånå. Kadrå ir redzama raudoßå seja.
Kåpéc tas notiek – tas paliek apslépts. Bez
skañas, bez vårdiem.
I’m not lookingTwo-channel synchronized video installation.
29’ 30”,2006
Video screens are placed in a way the spectator
would not see them both at the same time.
The first screen shows some premise with a
row of chairs close to the wall. An image of a
seated woman appears slowly … Nothing
happens. Still one can guess that the woman
starts weeping.
The second video screen features the same
scene in a close-up. A weeping face shows on
the screen.
The cause of the process remains hidden.
No sounds, no words.
ü Ì ÒÏÓÚ˛Ñ‚Ûı͇̇θ̇fl ÒËÌıÓÌ̇fl
‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl. 29’ 30”, 2006
ÇˉÂӽ͇Ì˚ ‡ÒÔÓÎÓÊÂÌ˚ Ú‡Í, ˜ÚÓ·˚
ÁËÚÂθ Ì ‚ˉÂÎ Ëı Ó‰ÌÓ‚ÂÏÂÌÌÓ.
ç‡ Ô‚ÓÏ ˝Í‡Ì ‚ˉÌÓ Í‡ÍÓÂ-ÚÓ ÔÓÏÂ-
˘ÂÌËÂ Ò fl‰ÓÏ ÒÚÛθ‚ Û ÒÚÂÌ˚. å‰ÎÂÌÌÓ
ÔÓfl‚ÎflÂÚÒfl Ó·‡Á Òˉfl˘ÂÈ ÊÂÌ˘ËÌ˚...
çË˜Â„Ó Ì ÔÓËÒıÓ‰ËÚ. ÖÒÚ¸ ÚÓθÍÓ Ô‰-
˜Û‚ÒÚ‚ËÂ, ˜ÚÓ ÊÂÌ˘Ë̇ ̇˜Ë̇ÂÚ Ô·͇ڸ.
ç‡ ‚ÚÓÓÏ ˝Í‡Ì ‚ˉ̇ Ú‡ ÊÂ
͇ÚË̇ ÍÛÔÌ˚Ï Ô·ÌÓÏ. Ç Í‡‰Â ‚ˉÌÓ
Ô·˜Û˘Â ÎˈÓ.
èÓ˜ÂÏÛ Ú‡Í ÔÓËÒıÓ‰ËÚ – ÓÒÚ‡ÂÚÒfl
ÒÍ˚Ú˚Ï. ÅÂÁ Á‚Û͇, ·ÂÁ ÒÎÓ‚.
Lîga Marcinkeviça, Mårtiñß Ratniks, Ieva Rubeze
80 Kristîne Kursißa äËÒÚË̇ äÛÒ˯‡
PiensVideo. 1’ 8 ’’, 2008
‰naVideo. 30’, 2008
Sapñojot bieΩi vien es neredzu cilvéku sejas.
Es nojaußu, precîzåk, es zinu, kas tie ir, bet
sejas neredzu. DaΩbrîd es nosapñoju, ka
pazîstu dzîvé pavisam nepazîstamus cilvékus
un ik reizi sapños notiek nelo©iskas lietas.
Íis lo©ikas trükums man ¬oti patîk. Tåpéc ir
radußies “Piens” un “‰na”, sirreåli sapñi,
kuros izjustais ir bütiskåks par lo©isku
iznåkumu.
MilkVideo. 1’ 8’’, 2008
ShadowVideo. 30’, 2008
While dreaming I often cannot see people’s
faces. I guess or even know who they are but
don’t see faces. Sometimes I dream about
knowing people I don’t really know and always
illogical things happen in dreams. I like this
lack of logic very much. That’s why the works
“Milk” and “Shadow” were created, surreal
dreams in which sensations are more important
than a logical outcome.
åÓÎÓÍÓÇˉÂÓ. 1’ 8’’, 2008
íÂ̸ÇˉÂÓ. 30’, 2008
ÇÓ ÒÌ fl ˜‡ÒÚÓ Ì ‚ˉ· ˜ÂÎӂ˜ÂÒÍËÂ
Îˈ‡. ü ‰Ó„‡‰˚‚‡˛Ò¸, ÚÓ˜ÌÂÂ, Á̇˛, ÍÚÓ
ÓÌË, ÌÓ Îˈ Ì ‚ËÊÛ. àÌÓ„‰‡ ÏÌ ÒÌËÎÓÒ¸,
˜ÚÓ Á̇˛ ÒÓ‚ÒÂÏ Ì Á̇ÍÓÏ˚ı ÏÌ ÔÓ
ÊËÁÌË Î˛‰ÂÈ, Ë ‚Ó ÒÌ ‚Ò„‰‡ ÔÓËÒıÓ‰flÚ
ÌÂÎӄ˘Ì˚ ‚¢Ë. ùÚÓ ÓÚÒÛÚÒÚ‚Ë ÎÓ„ËÍË
ÏÌ ӘÂ̸ ̇‚ËÚÒfl. èÓ˝ÚÓÏÛ Ó‰ËÎËÒ¸
“åÓÎÓÍÓ” Ë “íÂ̸”, Ò˛Â‡ÎËÒÚË
82 Maija Kurßeva å‡Èfl äۯ‚‡
Mana piektdienaInstalåcija, 2008
Ar vieglu dzinn! sace¬as vi¬ñi. No såkuma mazi,
tad lielåki. Uznes lîdz griestiem, kur galva
atsitas un saß˚îst stiklos. No rîta skaidrs, ka
istabå bijusi vétra, jo pie kåjåm saskalotas
pudeles ar véstîjumiem iekßå.
My FridayInstallation, 2008
Waves rise with a light tinkle. Initially small,
they get bigger. Bring up to ceiling where the
head is crashes against glass. In the morning it
is clear there has been storm in the room, as
bottles with messages are silted by the feet.
åÓfl ÔflÚÌˈ‡àÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl, 2008
éÚ Î„ÍÓ„Ó “‰ÁË̸!” ̇·Â„‡˛Ú ‚ÓÎÌ˚.
ë̇˜‡Î‡ χÎÂ̸ÍËÂ, ÔÓÚÓÏ ÔÓ·Óθ¯Â.
èÓ‰ÌËχ˛Ú ‰Ó ÔÓÚÓÎ͇, Ó ÍÓÚÓ˚È
ÒÚÛ͇ÂÚÒfl „ÓÎÓ‚‡ Ë ‡Á·Ë‚‡˛ÚÒfl ̇ ÓÒÍÓÎÍË
ÒÚÂÍ·. ìÚÓÏ ÔÓÌflÚÌÓ, ˜ÚÓ ‚ ÍÓÏ̇Ú ·˚·
·Ûfl, Ó· ˝ÚÓÏ „Ó‚ÓflÚ ‡Á·Ë‚¯ËÂÒfl
·ÛÚ˚ÎÍË Ò Á‡ÔËÒ͇ÏË ‚ÌÛÚË.
84
te man kåds iekoda vai arî es apdedzinåjos
te es nokritu no ßüpolém
sadzija, bet daΩreiz niez
né, ne te, nedaudz augståk
tur ir kaut kådi izsitumi
varbüt aler©ija
te lük piedzéros sakåvos
tas ir apendicîts
kas ßeit – neatceros
labåk neaiztiec
Atdzejojis Kårlis Vérdiñß
here I got bitten or I was burnt
and here I fell off the swings
it has healed but it’s still a bit itchy
no, not here, a bit higher
there’s some sort of rash there
could be an allergy
here I got drunk and was in a fight
this was appendicitis
here I don’t remember what
better not touch
Translated by Maria Kozlovskaya-Wiltshire
Semjons Hañins ëÂÏÂÌ ï‡ÌËÌ
Á‰ÂÒ¸ ÍÚÓ-ÚÓ ÏÂÌfl ÛÍÛÒËÎ ËÎË fl Ó·Ê„Òfl
Á‰ÂÒ¸ fl ÛÔ‡Î Ò Í‡˜ÂÎÂÈ
Á‡ÚflÌÛÎÓÒ¸, ÌÓ ËÌÓ„‰‡ ˜Â¯ÂÚÒfl
ÌÂÚ, Ì Á‰ÂÒ¸, ÌÂÏÌÓ„Ó ÔÓ‚˚¯Â
Ú‡Ï Í‡Í‡fl-ÚÓ Ò˚Ô¸
ÏÓÊÂÚ ·˚Ú¸ ‡Î΄Ëfl
Á‰ÂÒ¸ ‚ÓÚ Ì‡ÔËÎÒfl ÔÓ‰‡ÎÒfl
˝ÚÓ ‡ÔÔẨˈËÚ
ÚÛÚ fl Ì ÔÓÏÌ˛ ˜ÚÓ
ÎÛ˜¯Â Ì ÚÓ„‡È
Video veidots kå sajüta, asociåcija, kas izriet no
skañas, tåpéc tas ir abstrakts témas skatîjums
bez secîgas siΩetiskås lînijas.
Video saståv no filméta, gan arî grafiska
materiåla, lai labåk izceltu skañas struktüru un
radîtu atbilstoßu noskañu.
Ìirts Korps & GIRNŲ GIESMĖSMVideo, 2003
Mîtiskå domåßana bija veids, kå izprast pasauli.
Mîts radås, cilvéka iztélei saskaroties ar
nesaprotamo îstenîbu.
Müsdienu mîts ir cits.
Tas nemaz nav mîts.
Cilvéks ir puslîdz ticis skaidrîbå ar pasauli,
vismaz tås tauståmo pusi; pats sev gan ir atståjis
tiesîbas uz jelkådu noslépumainîbu.
Savu personîgo realitåti cilvéks var mitolo©izét.
Maldi un ilüzijas rodas, iztélei saskaroties ar
nereti k¬üdainu priekßstatu par to, kådam standar-
tam vajadzétu atbilst realitåtei vai kas ir laime.
K¬üdaini priekßstati var radît privåtu mîtu,
kas var kŸt par meliem.
Mîts ir par realitåti.
Müsdienås mîts par realitåti ir meli.
Darbs “M” ir sadarbîbas projekts ar vienu no
vecåkajåm lietuvießu dark ambient/industrial
grupåm Girnų Giesmės. Tas ir abstrakts piecu
minüßu video, kas veidots, izejot no skañas
materiåla struktüras un noskañas. Darbs ir autoru
iztéles auglis par tému “mîts”. Skaña un video
veido simbolu kopumu, kas izriet no autoru
bérnîbas atmiñåm un priekßstatiem par pasauli,
kå arî ßî brîΩa attieksmes pret pagåtni un tagadni.
Mîtiskå pasaules uztvere påriet tagadnes
realitåtes apziñå, kas noved pie mîtiskås pasaules
robeΩas sagraußanas.
86
fruit of the author’s imagination on the theme
of “myth”. The sound and video form a
symbolic whole derived from the author’s
childhood memories and notinos of the world,
as well his current attitude towards the past
and present. A mythical perception of the
world turns into awareness of the present
reality leading to the breaking down of the
boundaries of the mythical world.
The video has been made as a feeling, an
association coming from the sound and that is
why it i san abstract view of the theme without
a sequential storyline. The video consists of
both filmed and graphic materials in order to
highlight the structure of the sound and create
an appropriate mood.
ÉËÚÒ äÓÔÒ & GIRNŲ GIESMĖSM ÇˉÂÓ. 2003
åËÙ˘ÂÒÍÓ Ï˚¯ÎÂÌË ·˚ÎÓ ÒÔÓÒÓ·ÓÏ
ÔÓÌflÚ¸ ÏË.
åËÙ ÔÓfl‚ËÎÒfl, ÍÓ„‰‡ ˜ÂÎӂ˜ÂÒÍÓÂ
‚ÓÓ·‡ÊÂÌË ÒÚÓÎÍÌÛÎÓÒ¸ Ò ÌÂÔÓÌflÚÌÓÈ
‰ÂÈÒÚ‚ËÚÂθÌÓÒÚ¸˛.
ëÓ‚ÂÏÂÌÌ˚È ÏËÙ ‰Û„ÓÈ.
ùÚÓ ÒÓ‚ÒÂÏ ÌÂ ÏËÙ.
óÂÎÓ‚ÂÍ Ì‡ÔÓÎÓ‚ËÌÛ ÔÓÌflÎ ÏË, ‚Ó
‚ÒflÍÓÏ ÒÎÛ˜‡Â, Â„Ó ÓÒflÁ‡ÂÏÛ˛ ˜‡ÒÚ¸; Ò‡Ï ‰Îfl
Ò·fl ÓÒÚ‡‚ËÎ Ô‡‚Ó Ì‡ β·Û˛ ÒÂÍÂÚÌÓÒÚ¸.
ë‚Ó˛ ΢ÌÛ˛ ‡θÌÓÒÚ¸ ˜ÂÎÓ‚ÂÍ
ÏÓÊÂÚ ÏËÙÓÎÓ„ËÁËÓ‚‡Ú¸.
é·Ï‡Ì Ë ËÎβÁËË ÔÓfl‚Îfl˛ÚÒfl, ÍÓ„‰‡
‚ÓÓ·‡ÊÂÌË ÒÚ‡ÎÍË‚‡ÂÚÒfl Ò Ì‰ÍÓ
ӯ˷ӘÌ˚Ï Ô‰ÒÚ‡‚ÎÂÌËÂÏ Ó ÚÓÏ,
͇ÍÓÏÛ Òڇ̉‡ÚÛ ÌÛÊÌÓ ÒÓÓÚ‚ÂÚÒÚ‚Ó‚‡Ú¸
‡θÌÓÒÚË Ë ˜ÚÓ Ú‡ÍÓ Ҙ‡ÒÚ¸Â.
é¯Ë·Ó˜Ì˚ Ô‰ÒÚ‡‚ÎÂÌËfl ÏÓ„ÛÚ
ÒÓÁ‰‡‚‡Ú¸ ˜‡ÒÚÌ˚È ÏËÙ, ÍÓÚÓ˚È ÏÓÊÂÚ
ÒÚ‡Ú¸ ӷχÌÓÏ.
åËÙ – ÓÌ Ó Â‡Î¸ÌÓÒÚË.
ëÓ‚ÂÏÂÌÌ˚È ÏËÙ Ó Â‡Î¸ÌÓÒÚË – ˝ÚÓ
ӷχÌ.
ꇷÓÚ‡ “å” – ÔÓÂÍÚ ‚ ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚Â Ò
Ó‰ÌÓÈ ËÁ ÒÚ‡ÂȯËı ÎËÚÓ‚ÒÍËı „ÛÔÔ ÒÚËÎfl
dark ambient/industrial – Girnų Giesmės.
ùÚÓ ‡·ÒÚ‡ÍÚÌÓ ÔflÚËÏËÌÛÚÌÓ ‚ˉÂÓ,
ÒÓÁ‰‡ÌÌÓ ËÒıÓ‰fl ËÁ ÒÚÛÍÚÛ˚ χÚ¡·
Á‚Û͇ Ë Ì‡ÒÚÓÂÌËfl. ꇷÓÚ‡ – ˝ÚÓ ÔÎÓ‰
‚ÓÓ·‡ÊÂÌËfl ‡‚ÚÓÓ‚ ̇ ÚÂÏÛ “ÏËÙ”.
á‚ÛÍ Ë ‚ˉÂÓ Ó·‡ÁÛ˛Ú ÍÓÏÔÎÂÍÒ ÒËÏ‚ÓÎÓ‚,
ËÒıÓ‰fl˘Ëı ËÁ ‰ÂÚÒÍËı ‚ÓÒÔÓÏË̇ÌËÈ Ë
Ô‰ÒÚ‡‚ÎÂÌËÈ Ó ÏËÂ, ‡ Ú‡ÍÊ ËÁ
ÓÚÌÓ¯ÂÌËfl ˝ÚÓ„Ó ÏÓÏÂÌÚ‡ Í ÔÓ¯ÎÓÏÛ Ë
̇ÒÚÓfl˘ÂÏÛ. åËÙ˘ÂÒÍÓ ‚ÓÒÔËflÚË Ïˇ
ÔÂÂıÓ‰ËÚ ‚ ÒÓÁ̇ÌË ‡θÌÓÒÚË
̇ÒÚÓfl˘Â„Ó, ˜ÚÓ ÔË‚Ó‰ËÚ Í ‡ÁÛ¯ÂÌ˲
„‡Ìˈ˚ ÏËÙ˘ÂÒÍÓ„Ó Ïˇ.
ÇˉÂÓ Ó·‡ÁÓ‚‡ÌÓ Í‡Í ˜Û‚ÒÚ‚Ó,
‡ÒÒӈˇˆËfl, ‚˚ÚÂ͇˛˘‡fl ËÁ Á‚Û͇, ÔÓ˝ÚÓÏÛ
˝ÚÓ ‡·ÒÚ‡ÍÚÌÓ ‚ˉÂÌË ÚÂÏ˚ ·ÂÁ
ÔÓÒΉӂ‡ÚÂθÌÓÈ Ò˛ÊÂÚÌÓÈ ÎËÌËË.
ÇˉÂÓ ÒÓÒÚÓËÚ ËÁ ÒÌflÚÓ„Ó Ë „‡Ù˘ÂÒÍÓ„Ó
χÚ¡·, ˜ÚÓ·˚ ÎÛ˜¯Â ‚˚‰ÂÎËÚ¸
ÒÚÛÍÚÛÛ Á‚Û͇ Ë ÒÓÁ‰‡Ú¸ ÒÓÓÚ‚ÂÚÒÚ‚Û˛˘ÂÂ
̇ÒÚÓÂÌËÂ.
Ìirts Korps ÉËÚÒ äÓÔÒ
Ìirts Korps & GIRNŲ GIESMĖSMVideo, 2003
Mythical thinking was a way of understanding
the world.
A myth is created when man’s imagination
encounters the incomprehensible reality.
The myth of today is different.
It’s one of myth. Man has more or less got
to grips with the world, at least its tangible
side; he does though, reserve the right to
secrecy of any kind. Man can mythologise his
personal reality.
Delusions and illusions arise when the
imagination meets with an often mistaken idea
of what kind of standard should correspond
with reality or what is that can become lies.
Myth is about reality.
Nowadays a myth about reality is lies.
“M” is a joint project with Girnų Giesmės,
one of Lithuania’s oldest dark ambient/
industrial groups. It is a five-minute abstract
video formed on the basis of the structure and
mood of the acoustic material. The work is the
88
KROXAVideo poéma, 2005
Dzeja: Hañins
DaΩas sekundes gara filmiña, kurå dzejas un
attéla mijiedarbîba rada pilnmetråΩas filmas
vértu spriegumu, iezîméjot ßauro un netveramo
robeΩu starp to, kas jau ir bijis – atståtas lietas,
pateikti vårdi, pirkstu nospiedumi, smarΩa
gaiså, caurvéjß, pieskåriena siltums, un to, kas
vél tikai büs – nezinåms un tomér
nenovérßams.
Pauls Bankovskis, rakstnieks
Krohas måkslas gabaliñß ir apståßanås, par
kuru més nojautåm, taçu nespéjåm sasniegt.
Vîrießa balss, ar kuru skatiens slîd pår sienåm
un priekßmetiem, bez ßaubåm, ir vienkårßi roka,
kas slîd pår sievietes ådu, un, ja lietåm ir
bütîba, tå atrodas ßajå virspusé.
Uldis Tîrons, galvenais redaktors
Katrîna Neiburga savå darbå “Kroxa” ar
atkailinåtu tießumu analizé cilvéka personîbas
klåtbütni viña apdzîvotajå telpå.
Ilmårs Ílåpins, dramaturgs
KROXAVideo poem, 2005
Poetry: Hañins
A film of few seconds in which the interaction
between poetry and picture creates tension of
a full-length film, marking the narrow and
imperceptible boundary between what is past
already – things left, words spoken, finger
prints, perfume in the air, draught, warmness
of touch, and what is still to happen –
unknown and still unavoidable.
Pauls Bankovskis, writer
Kroha art piece is a standstill we anticipated
but could not achieve. The male voice that
accompanies the gaze sliding over walls and
objects, is, of course, simply a hand sliding
over woman’s skin, and, if things have any
essence, it if found on this surface.
Uldis Tîrons, Editor-in-Chief
Katrîna Neiburga in her work Kroxa analyses
the human presence in his/her living space with
an open directness.
Ilmårs Ílåpins, playwright
Katrîna Neiburga ä‡ÚË̇ çÂÈ·Û„‡
KROXAÇˉÂÓ ÔÓ˝Ï‡, 2005
ëÚËıË: ï‡ÌËÌ
îËθÏ, ‰ÎËÌÓ˛ ‚ ÌÂÒÍÓθÍÓ ÒÂÍÛ̉, ‚
ÍÓÚÓÓÏ ‚Á‡ËÏÓÒ‚flÁ¸ ÔÓ˝ÁËË Ë ËÁÓ·‡-
ÊÂÌËfl Óʉ‡ÂÚ Ì‡ÔflÊÂÌËÂ, ‰ÓÒÚÓÈÌÓÂ
ÔÓÎÌÓÏÂÚ‡ÊÌÓ„Ó ÙËθχ, ÔË ˝ÚÓÏ
ÓÚϘ‡fl ÛÁÍÛ˛ Ë ÌÂÛÎÓ‚ËÏÛ˛ „‡ÌˈÛ
ÏÂÊ‰Û ÚÂÏ, ˜ÚÓ ÛÊ ·˚ÎÓ – ÓÒÚ‡‚ÎÂÌÌ˚Â
‚¢Ë, Ò͇Á‡ÌÌ˚ ÒÎÓ‚‡, ÓÚÔ˜‡ÚÍË Ô‡Î¸ˆÂ‚,
Á‡Ô‡ı ‚ ‚ÓÁ‰ÛıÂ, ÒÍ‚ÓÁÌflÍ, ÚÂÔÎÓ
ÔËÍÓÒÌÓ‚ÂÌËfl, Ë ÚÂÏ, ˜ÚÓ Â˘fi ÚÓθÍÓ
·Û‰ÂÚ – ÌÂËÁ‚ÂÒÚÌÓÂ Ë ‚Òfi-Ú‡ÍË
ÌÂÓÚ‚‡ÚËÏÓÂ.
è‡ÛÎÒ Å‡ÌÍÓ‚ÒÍËÒ, ÔËÒ‡ÚÂθ
ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÍÛÒÓ˜ÂÍ ÍÓıË –
ÓÒÚ‡Ìӂ͇, ÍÓÚÓÛ˛ Ï˚ Ô‰˜Û‚ÒÚ‚ÛÂÏ, ÌÓ
Ì ÏÓÊÂÏ ‰ÓÒÚ˘¸. åÛÊÒÍÓÈ „ÓÎÓÒ, Ò
ÍÓÚÓ˚Ï ‚Á„Îfl‰ ÒÍÓθÁËÚ ÔÓ ÒÚÂÌ‡Ï Ë
Ô‰ÏÂÚ‡Ï, ·ÂÁ ÒÓÏÌÂÌËfl, ÔÓÒÚÓ Û͇,
ÒÍÓθÁfl˘‡fl ÔÓ ÊÂÌÒÍÓÈ ÍÓÊÂ, Ë, ÂÒÎË Û
‚¢ÂÈ ÂÒÚ¸ ÒÛÚ¸, Ó̇ ̇ıÓ‰ËÚÒfl ̇ ˝ÚÓÈ
ÔÓ‚ÂıÌÓÒÚË.
ìΉËÒ íËÓÌÒ, „·‚Ì˚È Â‰‡ÍÚÓ
ä‡ÚË̇ çÂÈ·Û„‡ ‚ Ò‚ÓÂÈ ‡·ÓÚ “Kroxa” Ò
ӷ̇ÊfiÌÌÓÈ ÔflÏÓÚÓÈ ‡Ì‡ÎËÁËÛÂÚ
ÔËÒÛÚÒÚ‚Ë ˜ÂÎӂ˜ÂÒÍÓÈ Î˘ÌÓÒÚË ‚„Ó
Ó·ÊËÚÓÏ ÔÓÒÚ‡ÌÒÚ‚Â.
àÎχ ò·ÔËÌ, ‰‡Ï‡ÚÛ„
90 Kaspars Podnieks ä‡ÒÔ‡Ò èÓ‰ÌËÂÍÒ
Bez nosaukumaFotogråfija, 2008
Vienreiz domåju, kå ir pakårties. Kad sevi
pakarinåju, pats nevaréju atbrîvoties.
Lénåm pazuda bilde, skaña k¬uva
viendabîga. Tas bija patîkami. Mani
nocéla, pårgrieΩot stri˚i.
UntitledPhotography, 2008
I thought once how would it be to hang
oneself. When I hung myself I could not get
off. The picture faded slowly, sound became
uniform. It was pleasant. I was taken off,
cutting the rope.
ÅÂÁ ̇Á‚‡ÌËflîÓÚÓ„‡ÙËfl, 2008
é‰Ì‡Ê‰˚ ‰ÛχÎ, Í‡Í ˝ÚÓ – ÔÓ‚ÂÒËÚ¸Òfl.
äÓ„‰‡ ÔÓ‚ÂÒËÎ Ò·fl, Ò‡Ï Ì ÏÓ„
ÓÒ‚Ó·Ó‰ËÚ¸Òfl. å‰ÎÂÌÌÓ ÔÓÔ‡‰‡Î‡
͇ÚËÌ͇, Á‚ÛÍ ÒڇΠӉÌÓÓ‰Ì˚Ï. ùÚÓ ·˚ÎÓ
ÔËflÚÌÓ. åÂÌfl ÒÌflÎË, ÔÂÂÂÁ‡‚ ‚Âfi‚ÍÛ.
Aizmirstie mirk¬iFotogråfija. Instalåcija, 2006
Kas ir tie mirk¬i, kurus més atceramies un kurus
més aizmirstam? Vai, atskatoties atpaka¬,
laimes mirk¬u müsu dzîvés ir bijis pietiekoßi
daudz un kuri no tiem mums nesußi patiesu
laimi? Vai tå ir laime, ko més mekléjam?
Vecumdienås cilvéki dzîvo vienam mirklim, spéj
novértét katru elpas vilcienu. Viñi kavéjas pie
jaunîbå rakstîtåm véstulém un nereti saka mums
– Tießi tagad tu dzîvo. Cik tu esi laimîgs. Taçu
müs nepamet sajüta, ka viss ir tikai priekßå...
Müsu ikdienas dzîve mums ß˚iet tikai kå
gatavoßanås müsu îstajai dzîvei un gaidåmajai
nåkotnei un laimei. Nereti, atskatoties atpaka¬
un pårvértéjot ßo skréjienu péc labklåjîbas,
karjeras un pårticîbas, més uzdodam sev
jautåjumu – cik daudz no tå visa mums tießåm
vajag, lai més justos patiesi laimîgi?
Uz lielas baltas sienas katru dienu tiek
piestiprinåtas maza izméra fotogråfijas, kurås
tiek fikséta mana ikdienas dzîve, mé©inot
parådît piedzîvotås emocijas un novérojumus,
kas citådi nolemti aizmirstîbai. Katru dienu ßî
atmiñu kolekcija tiek papildinåta, lai varétu
atgriezties aizmirsto mirk¬u pasaulé. Kas zina,
kurß no tiem bija îstais?
Forgotten MomentsPhotographs. Installation, 2006
What moments do we remember and forget?
Looking back, had we had enough happy
moments and which of them had brought a
true sense of happiness? Is it happiness what
we look for?
Old people enjoy every moment, they can
value each breath. They linger in their
memories on letters from their youth and
sometimes say to us – you life goes on now.
How happy are you. But we are haunted by a
sense that all will happen in the future… Our
everyday life seems like a preparation for
some true life, expected future and happiness.
Often, looking back and revaluating this rush
for well-being, career and wealth, we ask
ourselves – how much of this entire do we
really need to be really happy?
Small photographs are fixed to a large, white
wall. They capture my everyday life,
attempting to show the experienced emotions
and observations that are otherwise doomed
to oblivion. This collection of memories is
added to every day, aiming to return to the
world of forgotten moments. Who knows
which of them the true one was?
92 Miks Mitrévics åËÍÒ åËÚ‚ˈ
ᇷ˚Ú˚ τÌÓ‚ÂÌËflîÓÚÓ„‡ÙËfl. àÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl, 2006
óÚÓ Ú‡ÍÓ τÌÓ‚ÂÌËfl, ÍÓÚÓ˚ Ï˚ ÔÓÏÌËÏ Ë
Ó ÍÓÚÓ˚ı Á‡·˚‚‡ÂÏ? ÖÒÎË Ï˚ Ó„ÎflÌfiÏÒfl
̇Á‡‰, ‰ÓÒÚ‡ÚÓ˜ÌÓ ÎË ‚ ̇¯ÂÈ ÊËÁÌË ·˚ÎÓ ÔÓ-
̇ÒÚÓfl˘ÂÏÛ Ò˜‡ÒÚÎË‚˚ı Ï„ÌÓ‚ÂÌËÈ, Ë ÍÓÚÓ˚Â
ËÁ ÌËı ÔËÌÂÒÎË Ì‡Ï ËÒÚËÌÌÓ Ҙ‡ÒÚ¸Â? íÓ ÎË
˝ÚÓ Ò˜‡ÒÚ¸Â, ‚ ÔÓËÒ͇ı ÍÓÚÓÓ„Ó Ï˚
̇ıÓ‰ËÎËÒ¸?
ç‡ ÒÍÎÓÌ ÎÂÚ Î˛‰Ë ÊË‚ÛÚ Ó‰ÌËÏ Ï„ÌÓ‚ÂÌËÂÏ,
Ë ÓÌË ÏÓ„ÛÚ ÓˆÂÌËÚ¸ ͇ʉ˚È ‚Á‰Óı. éÌË
Ô˜ËÚ˚‚‡˛Ú ÔËҸχ, ̇ÔËÒ‡ÌÌ˚ ‚
ÏÓÎÓ‰ÓÒÚË Ë Ì‰ÍÓ „Ó‚ÓflÚ Ì‡Ï: “àÏÂÌÌÓ
ÒÂȘ‡Ò Ú˚ ÊË‚fi¯¸ ... ä‡Í Ú˚ Ò˜‡ÒÚÎË‚ ...” ïÓÚfl
Ì‡Ò Ì ÓÒÚ‡‚ÎflÂÚ ˜Û‚ÒÚ‚Ó, ˜ÚÓ ‚Òfi ¢fi ÚÓθÍÓ
‚Ô‰Ë. èӂ҉̂̇fl ÊËÁ̸ Ì‡Ï Ô‰ÒÚ‡‚-
ÎflÂÚÒfl ÚÓθÍÓ ÔÓ‰„ÓÚÓ‚ÍÓÈ Í Ì‡ÒÚÓfl˘ÂÈ ÊËÁÌË
Ë ÓÊˉ‡ÂÏÓÏÛ ·Û‰Û˘ÂÏÛ Ë Ò˜‡ÒÚ¸˛. ç‰ÍÓ,
Ó„ÎflÌÛ‚¯ËÒ¸ ̇Á‡‰ Ë ÔÂÂÓˆÂÌË‚ ˝ÚÛ ÔÓ„ÓÌ˛ Á‡
·Î‡„ÓÔÓÎÛ˜ËÂÏ, ͇¸ÂÓÈ Ë ‰ÓÒÚ‡ÚÍÓÏ, Ï˚
Á‡‰‡fiÏ Ò· ‚ÓÔÓÒ – ˜ÚÓ ËÁ ˝ÚÓ„Ó Ì‡Ï
‰ÂÈÒÚ‚ËÚÂθÌÓ ÌÂÓ·ıÓ‰ËÏÓ, ˜ÚÓ·˚ ˜Û‚ÒÚ‚Ó‚‡Ú¸
Ò·fl ÔÓ-̇ÒÚÓfl˘ÂÏÛ Ò˜‡ÒÚÎË‚˚ÏË?
ç‡ ·Óθ¯ÓÈ ·ÂÎÓÈ ÒÚÂÌ ͇ʉ˚È ‰Â̸
ÔÓfl‚Îfl˛ÚÒfl Ì·Óθ¯Ó„Ó ‡Áχ ÙÓÚÓ„‡ÙËË,
̇ ÍÓÚÓ˚ı Á‡Ô˜‡ÚÎÂ̇ ÏÓfl Ôӂ҉̂̇fl
ÊËÁ̸, ˝ÚËÏ fl Ô˚Ú‡˛Ò¸ ÔÓ͇Á‡Ú¸ ÔÂÂÊËÚ˚Â
ÏÌÓ˛ ˝ÏÓˆËË Ë Ò‚ÓË Ì‡·Î˛‰ÂÌËfl, ÍÓÚÓ˚ ‚
ÔÓÚË‚ÌÓÏ ÒÎÛ˜‡Â·˚ÎË ·˚ Ô‰‡Ì˚ Á‡·‚ÂÌ˲.
ä‡Ê‰˚È ‰Â̸ ˝Ú‡ ÍÓÎÎÂ͈Ëfl ‚ÓÒÔÓÏË̇ÌËÈ
ÔÓÔÓÎÌflÂÚÒfl Ò ˆÂθ˛ ‡ÎËÁÓ‚‡Ú¸ ‚ÓÁÏÓÊÌÓÒÚ¸
‚ÂÌÛÚ¸Òfl ‚ ÏË Á‡·˚Ú˚ı Ï„ÌÓ‚ÂÌËÈ. äÚÓ
Á̇ÂÚ, ÍÓÚÓÓ ËÁ ÌËı ·˚ÎÓ ËÒÚËÌÌ˚Ï?
94
Kåpéc neesmu ve©itårietisAnimåcijas cilpa, 2007
Violets dårzenis spiegdams un virpu¬odams
levité virs verdoßa üdens katliña.
Cilvékiem ar stipriem nerviem.
Why I am not a VegitarianAnimation loop, 2007
A purple vegetable levitates spinning and
screaming above a boiling pot of water.
Not for the faint hearted.
èÓ˜ÂÏÛ fl Ì ‚„ËڇˇÌˆÄÌËχˆËÓÌ̇fl ÔÂÚÎfl, 2007
ÇËÁʇ˘ËÈ Ë ÍÛÚfl˘ËÈÒfl ÙËÓÎÂÚÓ‚˚È Ó‚Ó˘
΂ËÚËÛÂÚ Ì‡‰ ÍÓÚÂÎÍÓÏ Ò ÍËÔfl˘ÂÈ ‚Ó‰ÓÈ.
ÑÎfl β‰ÂÈ Ò ÍÂÔÍËÏË Ì‚‡ÏË.
Krißs Salmanis ä˯c ë‡ÎχÌËÒ
DußaAnimåcija, 2007
Ar akrilu uz sienåm un grîdas gleznota animå-
cija, kas radîta projekta At Home in Europe
ietvaros kopå ar ISIS (Lielbritånija), RIXC (Lat-
vija), InterSpace (Bulgårija) un BEK (Norvé©ija).
Krißs Salmanis strådå ar visåm savåm sajütåm,
lai izprastu apkårtéjo pasauli, un piedåvå
mums daΩas animétas ironiskas pårdomas par
“augstajåm“ un “zemajåm“ tehnolo©ijåm,
seniem un jauniem mîtiem un dzîvi kopumå. Izvilkums no “Do you read me? Kriss Salmanis’ animated
art works“, 2007, autore: Karen Kipphoff,
våcu/kanådießu izcelsmes måksliniece, måkslas
pasniedzéja Bergenas Måkslas augstskolå, Norvé©ija
The ShowerAnimation, 2007
Animation painted on walls and floor in
acrylic, created as a part of the project At
Home in Europe together with ISIS (UK),
RIXC (Latvia), InterSpace (Bulgaria) and
BEK (Norway)
Kriss Salmanis works with all of his senses to
take in the world around him and proposes
us with some animated tongue-in-cheek
thoughts about high and low tech, old and
new myths and life in general. From “Do you read me? Kriss Salmanis’ animated art
works” by Karen Kipphoff, 2007 German/Canadian Artist
Professor of Fine Arts, Kunsthøgskolen i Bergen, Norway
ÑÛ¯ÄÌËχˆËfl. 2007
ç‡ËÒÓ‚‡Ì̇fl ‡ÍËÎÓÏ Ì‡ ÒÚÂÌÂ Ë ÔÓÎÛ
‡ÌËχˆËfl, ÒÓÁ‰‡Ì̇fl ‚ ‡Ï͇ı ÔÓÂÍÚ‡
At Home in Europe ‚ÏÂÒÚÂ Ò ISIS (ÇÂÎËÍÓ-
·ËÚ‡ÌËfl), RIXC (ã‡Ú‚Ëfl), InterSpace
(ÅÓ΄‡Ëfl) Ë BEK (çӂ„Ëfl).
ä˯ ë‡ÎχÌËÒ ‡·ÓÚ‡ÂÚ ‚ÒÂÏË Ò‚ÓËÏË
˜Û‚ÒÚ‚‡ÏË, ˜ÚÓ·˚ ÔÓÌflÚ¸ ÓÍÛʇ˛˘ËÈ ÏË,
Ë Ô‰·„‡ÂÚ Ì‡Ï ÌÂÒÍÓθÍÓ
‡ÌËÏËÓ‚‡ÌÌ˚ı ËÓÌ˘ÂÒÍËı ‡Á‰ÛÏËÈ Ó
“‚˚ÒÓÍËı” Ë “ÌËÁÍËı” ÚÂıÌÓÎÓ„Ëflı, ‰Â‚ÌËı
Ë ÌÓ‚˚ı ÏËÙ‡ı Ë ÊËÁÌË ‚ ˆÂÎÓÏ. àÁ “Do you read me? Kriss Salmanis’ animated art
works”, 2007, ‡‚ÚÓ ä‡ÂÌ äËÔÌÓÙÙ (Karen Kipphoff),
ıÛ‰ÓÊÌˈ‡ ÌÂψÍÓ„Ó/͇̇‰ÒÍÓ„Ó ÔÓËÒıÓʉÂÌËfl,
ÔÂÔÓ‰‡‚‡ÚÂθ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‚ Å„ÂÌÒÍÓÈ
ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‚˚Ò¯ÂÈ ¯ÍÓÎÂ, çӂ„Ëfl
96 Armands Zelçs ÄÏ‡Ì‰Ò áÂΘc
Piezîmes par paßsaprotamåmlietåmObjekts, 2008
Lîdz atziñai, ka kubs saståv no seßiem
kvardåtiem nok¬üt nevar, jo ßis divritenis
jau ir izgudrots.
Notes on Self-Evident ThingsObject, 2008
One cannot arrive at the conclusion that
cube consists of six squares because this
bicycle has been already invented.
á‡ÏÂÚÍË Ó Ò‡ÏÓ ÒÓ·ÓȇÁÛϲ˘ËıÒfl ‚¢‡ıé·˙ÂÍÚ, 2008
ä ‚˚‚Ó‰Û Ó ÚÓÏ, ˜ÚÓ ÍÛ· ÒÓÒÚÓËÚ ËÁ ¯ÂÒÚË
Í‚‡‰‡ÚÓ‚, ÔˉÚË ÌÂθÁfl, ÔÓÚÓÏÛ ˜ÚÓ
˝ÚÓÚ “‚ÂÎÓÒËÔ‰” ÛÊ ËÁÓ·ÂÚfiÌ.
99
Andris BreΩeDzimis 1958. gadå1973–1977 Rîgas Lietiß˚ås måkslas vidusskolasKoktélniecîbas noda¬a.1979–1984 Latvijas Måkslas akadémijas Dizaina noda¬a.Darbîbas joma: grafika, instalåcijas, objekti, gråmatuilustréßana, glezniecîba, performance.
Personålizstådes1995 kopå ar Aiju Zariñu, Sv. Toma katedråle, Rovinja,
Horvåtija 1993 (kopå ar O.Pétersonu), Zalcavas kultüras centrs,
Ílezviga-Holßteina /Våcija“in situ” (kopå ar Ìediminu Urboni (Lietuva),Vi¬ña/Lietuva“Visu måja”, Rîgas galerija
Grupu izstådes2007 “Contemporary Art from Latvia”, European Central
Bank, Frankfurte pie Mainas, Våcija2006 “ART MOSCOW”, Maskava
“ermeña spéks”, Rîgas galerija, Rîga2002 “Nekå personîga”, Brémenes pilsétas galerija,
Brémene2001 “Metropole. Rîga”, Rîgas Fondu birΩas nams, Rîga
(kat.)“Identitåte”,Rîgas galerija (kat.)“Jaunå realitåte. Identifikåcija”, 5. Starptautiskåsmåkslas meses ART MOSCOW ietvaros, Centrålaismåkslinieku nams, Maskava (kat.)“Reanimåcija”, Måkslas dienu 2001ietvaros.Zvårtavas pils, Gaujienas pagasts, Zvårtava;instalåcija “Zemes saimnieki”(1987)“Zîméjums”, Rîgas galerija, Rîga
2000 “Sociålais un personiskais. 1984–2000”, Måkslasmuzejs Arsenåls, Rîga
1999 “Kluså daba Nr. 3”, Latvijas Måkslinieku savienîbasgalerija, RîgaGrupas izståde starptautiskå seminåra “Måksla ungarîgums” ietvaros, Årzemju måkslas muzeja velvjuzåle, Rîga1998 “Konstnärer fran Riga. Måkslinieki no Rîgas”,Séderteljes izståΩu zåle, Sédertelje/Zviedrija (kat.)“Ventspils Tranzîts Terminåls”, SMMC-Rîga 6.gadskårtéjå izståde.Måkslas a©itvilciens, Ventspilsnovada véstures un måkslas muzejs, Ventspils (kat.)
1997 “H.Vorkals, A.BreΩe, O.Pétersons, J.Putråms”,Måkslas muzejs Arsenåls, Rîga“12”. – Latvijas Måkslinieku savienîbas galerija, Rîga
1996 “Cita bilde”, Rîgas galerija, Rîga1995 “Kalåçojums”, E.Veidenbauma memoriålais muzejs
Kalåçi, Liepas pagasts (kat.)“Pedvålisms ‘95”, Pedvåles måkslas parks, SabilePlakåtu izståde “Urna – I”. – Nacionålås bibliotékas
skatlogi, kafejnîca Andalüzijas suns, Rîga (kat.)Paståvîgås ekspozîcijas atklåßana Rîgas Ekonomikasaugstskolå“Piemineklis” – 3. gadskårtéjå SMMC Rîga izståde,Rîgas pilsétas vide, Latvijas Fotogråfijas muzejs, Rîga“Ferma”, izståde–process, Raiña Literatüras unmåkslas muzejs, Rîga (kat.)
1994 “Firkspedvåles sarunas ‘94’, Pedvåles måkslas parks,Sabile (kat.) “Valsts”, 2. gadskårtéjå Sorosa Müsdienu måkslascentra-Rîga izståde, måkslas muzejs Arsenåls; ValstsMåkslas muzejs; Rundåles pils (kat.)
1993 “Baltiske Billeder”, Herningas måkslas muzejs unSollerodas muzejs pa Gammel Holtegaard/Dånija“Attélu atmiña”. Baltijas fotomåksla ßodien, Pilsétasmåkslas galerija Im Sophienhof, île; Rostoka/Våcija;Rîga/Latvija; Vi¬ña/Lietuva; Stokholma/Zviedrija (kat.)“Aujourd’hui les Baltes”, Igaunijas, Latvijas, Lietuvasmüsdienu måkslas izståde. – Parîze (kat.)“Drie Letse kunstenaars” (kopå ar O.Pétersonu unV.Zåberu), Pilsétas municipalitåtes éka,Cvolle/Holande Vislatvijas måkslas akcija “ep!”, grafikas izstådes 33pilsétås (kat.)“Sajüta Nr. 30”, Måkslas muzejs Arsenåls, Rîga
1992 “Beyond Control”, Prezentåcijas centra galerija,Zieme¬vanküvera/Kanåda“Kvalitåte ‘92”, IzståΩu zåle Latvija, Rîga (kat.)“Refleksija”, müsdienu måksla no Igaunijas, Latvijasun Lietuvas, Walter Phillips Gallery, Benfa/KanådaStarptautiskå télniecîbas kvadrinåle “Rîga ‘92”.IzståΩu zåle Latvija, Rîga (kat.)“Paaudze”, Müsdienu måkslas muzejs, Pori/Somija(kat.)
1991 “ARS BALTICA”, ce¬ojoßa plakåtu izståde,île/Våcija; Varßava/Polija; RîgaPerformance (kopå ar I.Mailîti, I.Vekmani,R.Loçmeli), Sarkanais laukums, Maskava
1990 Rauma Biennale Balticum ‘90, Måkslasmuzejs,Rauma/Somija (kat.)“Latvija – XX gadsimta külenis. 1940.–1990. gads”,IzståΩu zåle Latvija, Rîga (kat.)“Randteckning” – 5 måkslinieki no Rîgas, GalleriKonstnärscentrum, Malme/Zviedrija (kat.) (kopå arJ.Putråmu, O.Pétersonu, F.Kirki), Neisas izståΩuzåle/Våcija
1989 8. Tallinas grafikas triennåle, Tallina/Igaunija (kat.)“Rîga – latvießu avangards”, Pilsétas måkslas galerijaIm Sophienhof, île; izståΩu zåle Weserburg,Brémene/Våcija“Telefons” (kopå ar J.Putråmu, O.Pétersonu),Kongresshalle, Berlîne/Våcija13. republikas ståjgrafikas izståde, IzståΩu zåleLatvija, Rîga
1988 Grupas izståde (kopå ar K.Ìelzi , J.Putråmu,O.Tillbergu, O.Pétersonu), Teåtra muzejs, Rîga;instalåcija “Zemes saimnieki” Müsdienu latvießu skulptüra un grafika, Valstsmåkslas muzejs, Tbilisi/Gruzija (kat.)Måkslas dienas ‘88, 3. izståde Rîgas dzelzce¬astacijas gåjéju tunelî “Rîga – latvießu avangards”, 23 Latvijas måksliniekuizståde, Valsts Kunshalle, Rietumberlîne“Litogråfija Latvijå”, Valsts Måkslas muzejs, Rîga (kat.)
1987 Måkslas dienas ‘87, 2. izståde Rîgas dzelzce¬astacijas gåjéju tunelî “H.Vorkals, A.BreΩe, O.Pétersons, J.Putråms”,AizrobeΩu måkslas muzejs, Rîga; serigråfijas unobjekti ar kopéjo nosaukumu “Pilsétas mitolo©ija”7. starptautiskå plakåtu biennåle, Lahti/Somija“Baltijas plakåts ‘87”, 7. Baltijas republiku plakåtutriennåle. – IzståΩu zåle Latvija, Rîga (kat.)2. Rîgas minigrafikas triennåle, IzståΩu zåle Latvija, Rîga
1986 Måkslas dienas ‘86, 1. izståde Rîgas dzelzce¬astacijas gåjéju tunelî 7. Tallinas grafikas triennåle, Igaunijas PSRMåkslinieku savienîbas izståΩu zåle, Tallina (kat.)12. republikas ståjgrafikas izståde, IzståΩu zåleLatvija, Rîga
1985 17. republikas jauno måkslinieku izståde,Péterbaznîca, Rîga4. Baltijas republiku scenogråfijas triennåle, IzståΩuzåle Latvija, Rîga; instalåcija “Odiseja ce¬ojums”;kopå ar Induli Gailånu“Jaunîba” – Baltijas republiku jauno måkslinieku 3.télotåjas måkslas izståde, Lietuvas PSR Måkslasmuzejs, Vi¬ña; litogråfijas “Spårni”, “Karamadonna”, Drauds” (kat.)Jauno måkslinieku izståde (kopå ar J.Putråmu unO.Pétersonu), G.Í˚iltera muzejs, Rîga6. Starptautiskå plakåtu biennåle, Lahti Måkslasmuzejs/SomijaRepublikas 9. plakåtu izståde, Valsts Måkslasmuzejs, Rîga
1984 6. Baltijas republiku plakåtu triennåle, TallinasizståΩu nams/Igaunija“Daba. Vide. Cilvéks”, Péterbaznîca, Rîga
1983 “Grafika ikdienai”, Rîga“Rudens 83”, IzståΩu zåle Latvija, Rîga
1981 “Baltijas republiku plakåti”, Vi¬ñas izståΩunams/Lietuva
Andris BreΩeBorn in 19581973–1977 Riga High School of Applied Arts.1979–1984 Latvian Academy of Art, Dept. of Design.Activities: graphics, installations, objects, bookillustration, painting, performance.
Biogråfijas
Biographies
ÅËÓ„‡ÙËË
101100
“à‰ÂÌÚ˘ÌÓÒÚ¸”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl (͇Ú.)“çÓ‚‡fl ‡θÌÓÒÚ¸. à‰ÂÌÚËÙË͇ˆËfl”, ‚ ‡Ï͇ı5-ÓÈ ÏÂʉÛ̇ӉÌÓÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ flχÍËART MOSCOW,ˆÂÌڇθÌ˚È ‰ÓÏ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,åÓÒÍ‚‡ (͇Ú.)“ê‡ÌËχˆËfl”, Ç ‡Ï͇ı ÑÌÂÈ ËÒÍÛÒÒÚ‚ 2001,á‡ÏÓÍ á‚‡Ú‡Ò, ɇÛÈÂÌÒ͇fl ‚ÓÎÓÒÚ¸, ႇڇ‚‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ïÓÁfl‚‡ ÁÂÏÎË”(1987)“êËÒÛÌÓÍ”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl; ÍËÌÂÚ˘ÂÒ͇flËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ä‡Í Ô‡‚ËθÌÓ Ì‡ËÒÓ‚‡Ú¸ ‰ÌÓ”
2000 “ëӈˇθÌ˚È Ë ÔÂÒÓ̇θÌ˚È. 1984 – 2000”,ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡
1999 “ç‡Ú˛ÏÓÚ N 3”, ɇÎÂÂfl ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó ëÓ˛Á‡ïÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚, êË„‡ÉÛÔÔÓ‚‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚ ‡Ï͇ı ÏÂʉÛ̇ӉÌÓ„ÓÒÂÏË̇‡ “àÒÍÛÒÒÚ‚Ó Ë ‰ÛıÓ‚ÌÓÒÚ¸”, è‡Î‡Ú‡ÏÛÁÂfl á‡Û·ÂÊÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡
1998 “Konstnärer fran Riga. ïÛ‰ÓÊÌËÍË ËÁ êË„Ë”,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ë‰ÂÚÂθÂ,ë‰ÂÚÂθÂ/ò‚ˆËfl (͇Ú.)“ÇÂÌÚÒÔËÎÒ í‡ÌÁËÚ íÂÏË̇Δ, 6-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl‚˚ÒÚ‡‚͇ ñÂÌÚ‡ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ëÓÓÒ‡, êË„‡, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ‡„ËÚÔÓÂÁ‰,àÒÚÓ˘ÂÒÍËÈ Ë ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈÇÂÌÚÒÔËÎÒÍÓÈ ‚ÓÎÓÒÚË, ÇÂÌÚÒÔËÎÒ (͇Ú.)
1997 “ï.ÇÓ͇ÎÒ, A.ÅÂÊÂ, O.èÂÚÂÒÓÌÒ, û.èÛÚ‡ÏÒ”,ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ “ÄÒÂ̇Δ, êË„a“12”, ɇÎÂÂfl ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó ëÓ˛Á‡ ïÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,êË„‡
1996 “ÑÛ„‡fl ͇ÚË̇”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl1995 “ä‡Î‡˜Ó˛ÏÒ”, åÂÏÓˇθÌ˚È ÏÛÁÂÈ ù. ÇÂÈ-
‰ÂÌ‚‡Ûχ “ä‡Î‡˜Ë”, ãËÂÔ‡ÈÒ͇fl ‚ÓÎÓÒÚ¸; (͇Ú.)“艂‡ÎËÁÏ ‘95”, 艂‡Î¸ÒÍËÈ Ô‡Í ËÒÍÛÒÒÚ‚,뇷ËÎÂÇ˚ÒÚ‡‚͇ Ô·͇ڇ “ì̇ – I”. – ÇËÚËÌ˚燈ËÓ̇θÌÓÈ ·Ë·ÎËÓÚÂÍË, ͇Ù Ä̉‡ÎÛÁÒÍËÈÔÂÒ, êË„‡ (͇Ú.)éÚÍ˚ÚË ÔÓÒÚÓflÌÌÓÈ ˝ÍÒÔÓÁˈËË êËÊÒÍÓÈ˝ÍÓÌÓÏ˘ÂÒÍÓÈ ‚˚Ò¯ÂÈ ¯ÍÓΓè‡ÏflÚÌËÍ”, 3-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ñÂÌÚ‡ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ëÓÓÒ‡, êË„‡,ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ ÏÛÁÂÈ ÙÓÚÓ„‡ÙËË, êË„‡“îÂχ”, ‚˚ÒÚ‡‚͇ – ÔÓˆÂÒÒ, ãËÚ‡ÚÛÌÓ-ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ê‡ÈÌËÒ‡, êË„‡ (͇Ú.)
1994 “îËÍÒÔ‰‚‡Î¸ÒÍË ·ÂÒ‰˚ ‘94”, 艂‡Î¸ÒÍËÈÔ‡Í ËÒÍÛÒÒÚ‚, 뇷ËΠ(͇Ú.)“ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚Ó”, 2-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ñÂÌÚ‡ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ëÓÓÒ‡, êË„‡ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ “ÄÒÂ̇Δ;ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚È ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ;êÛ̉‡Î¸ÒÍËÈ ‰‚Óˆ (͇Ú.)
1993 “Baltiske Billeder”, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ“ïÂÌËÌ„” Ë ÏÛÁÂÈ “Sollerodas pa GammelHoltegaard”/чÌËfl
“è‡ÏflÚ¸ Ó·‡Á‡” îÓÚÓËÒÍÛÒÒÚ‚Ó Å‡ÎÚËË Ò„ӉÌfl,ÉÓÓ‰Ò͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl „‡ÎÂÂfl “ImSophienhof”, äËθ; êÓÒÚÓÍ/ÉÂχÌËfl;êË„‡/ã‡Ú‚Ëfl; ÇËÎ¸Ì˛Ò/ãËÚ‚‡; ëÚÓÍ„ÓθÏ/ò‚ˆËfl(͇Ú.)“Aujourd’hui les Baltes”, Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ùÒÚÓÌËË, ã‡Ú‚ËË, ãËÚ‚˚. – è‡ËÊ (͇Ú.)“Drie Letse kunstenaars” (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ ÒO.èÂÚÂÒÓÌÓÏ Ë Ç.ᇷÂÓÏ), ቇÌË „ÓÓ‰ÒÍÓ„ÓÏÛÌˈËÔ‡ÎËÚÂÚ‡, ñ‚ÓÎÎe/ÉÓη̉ËflÇÒ·ڂËÈÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡ÍˆËfl “˝Ô!”,Ç˚ÒÚ‡‚ÍË „‡ÙËÍË ‚ 33 „ÓÓ‰‡ı; (͇Ú.)“óÛ‚ÒÚ‚Ó N 30”, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡
1992 “Beyond Control”, ɇÎÂÂfl ñÂÌÚ‡ ÔÂÁÂÌÚ‡ˆËË,ë‚ÂÌ˚È Ç‡ÌÍÛ‚Â/ä‡Ì‡‰‡“䇘ÂÒÚ‚Ó ‘92”, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡(͇Ú.)“êÂÙÎÂÍÒËfl”, ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ËÁùÒÚÓÌËË, ã‡Ú‚ËË, ãËÚ‚a, “Walter Phillips Gallery”,ŇÌÙ/ ä‡Ì‡‰‡åÂʉÛ̇Ӊ̇fl Í‚‡‰ËÂ̇ÎΠÒÍÛθÔÚÛ˚ “êË„‡‘92”, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡ (ÍaÚ.)“èÓÍÓÎÂÌË”, åÛÁÂÈ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,èÓË/îËÌÎfl̉Ëfl (͇Ú.)
1991 “ARS BALTICA”, ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒÚ‡ÌÒÚ‚Û˛˘Â„ÓÔ·͇ڇ,äËθ/ÉÂχÌËfl; LJ¯‡‚‡/èÓθ¯‡; êË„‡“èÂÙÓχÌÒ” (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò à.MaÈÎËÚËÒÓÏ,à.ÇÂÍχÌÓÏ, ê.ãÓ˜ÏÂÎÂ),ä‡Ò̇fl ÔÎÓ˘‡‰¸,åÓÒÍ‚‡
1990 “Rauma Biennale Balticum ‘90”, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÏÛÁÂÈ, ê‡ÛÏa/îËÌÎfl̉Ëfl (͇Ú.)“ã‡Ú‚Ëfl – ÍÛ‚˚ÓÍ XX ‚Â͇. 1940–1990 „Ó‰˚”,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡ (͇Ú.)“Randteckning”, 5 ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ËÁ êË„Ë. “GalleriKonstnärscentrum”, å‡ÎÏfi/ò‚ˆËfl (͇Ú.)(ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò û.èÛÚ‡ÏÒÓÏ, O.èÂÚÂÒÓÌÓÏ,î.äËÍÂ), Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î çÂÈÒÒ/ÉÂχÌËfl
1989 8-‡fl í‡ÎÎËÌÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇ÎÂ, í‡ÎÎËÌÌ/ùÒÚÓÌËfl (͇Ú.)“êË„‡ – ‡‚‡Ì„‡‰ ·Ú˚¯ÂÈ”, ÉÓÓ‰Ò͇flıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl „‡ÎÂÂfl “Im Sophienhof”, äËθ;‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “Weserburg”,ÅÂÏÂÌ/ÉÂχÌËfl“TeÎÂÙÓÌ” (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò û.èÛÚ‡ÏÒÓÏ, O.èÂÚÂ-ÒÓÌÓÏ), á‡Î äÓÌ„ÂÒÒÓ‚, ÅÂÎËÌ/ ÉÂχÌËfl13-‡fl ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒÚ‡ÌÍÓ‚ÓÈ„‡ÙËÍË,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡
1988 ÉÛÔÔÓ‚‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò K.ÉÂÎÁËÒÓÏ,û.èÛÚ‡ÏÒÓÏ, O.TËÎη„ÓÏ, O.èÂÚÂÒÓÌÓÏ). –åÛÁÂÈ í‡ڇ, êË„‡; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ïÓÁfl‚‡ ÁÂÏÎË” ëÓ‚ÂÏÂÌ̇fl ·Ú˚¯Ò͇fl ÒÍÛθÔÚÛ‡ Ë„‡ÙË͇,ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚È ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÏÛÁÂÈ, í·ËÎËÒË/ÉÛÁËfl (͇Ú.)ÑÌË ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‘88 , 3-fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚ Ô¯ÂıÓ‰ÌÓÏ
ÚÛÌÌÂΠêËÊÒÍÓ„Ó ÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌÓ„Ó ‚ÓÍÁ‡Î‡ “êË„‡ – ‡‚‡Ì„‡‰ ·Ú˚¯ÂÈ”, 23 Ç˚ÒÚ‡‚͇ã‡Ú‚ËÈÒÍËı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈKunsthalle, á‡Ô‡‰Ì˚È ÅÂÎËÌ“ãËÚÓ„‡ÙËfl ‚ ã‡Ú‚ËË”, ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡ (͇Ú.)
1987 “ÑÌË ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‘87”,2-fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚ Ô¯ÂıÓ‰ÌÓÏÚÛÌÌÂΠêËÊÒÍÓ„Ó ÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌÓ„Ó ‚ÓÍÁ‡Î‡ “ï.ÇÓ͇ÎÒ, A.ÅÂÊÂ, O.èÂÚÂÒÓÌÒ, û.èÛÚ‡ÏÒ”,ÏÛÁÂÈ á‡Û·ÂÊÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡;¯ÂÎÍÓ„‡ÙËfl Ë Ó·˙ÂÍÚ˚ Ò Ó·˘ËÏ Ì‡Á‚‡ÌËÂÏ“åËÙÓÎÓ„Ëfl „ÓÓ‰‡”7-‡fl ÏÂʉÛ̇Ӊ̇fl ·ËÂÌ̇ΠÔ·͇ڇ,ã‡ıÚË/îËÌÎfl̉Ëfl“ŇÎÚËÈÒÍËÈ ÔÎ‡Í‡Ú ‘87”, 7-‡fl ÚËÂÌ̇ÎÂÔ·͇ڇ ŇÎÚËÈÒÍËı ÂÒÔÛ·ÎËÍ, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î“ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡ (͇Ú.)2-‡fl êËÊÒ͇fl ÚËÂÌ̇ΠÏËÌË„‡ÙËÍË.Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡
1986 “ÑÌË ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‘87”, 2-fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚ Ô¯ÂıÓ‰ÌÓÏÚÛÌÌÂΠêËÊÒÍÓ„Ó ÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌÓ„Ó ‚ÓÍÁ‡Î‡7-‡fl í‡ÎÎËÌÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ëÓ˛Á‡ ïÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ùÒÚÓÌÒÍÓÈëëê, í‡ÎÎËÌÌ (͇Ú.)12-‡fl ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒÚ‡ÌÍÓ‚ÓÈ„‡ÙËÍË, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡
1985 17-‡fl ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÏÓÎÓ‰˚ııÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,ñÂÍÓ‚¸ èÂÚ‡, êË„‡4-‡fl ÚËÂÌ̇Π҈ÂÌÓ„‡ÙËË Å‡ÎÚËÈÒÍËıÂÒÔÛ·ÎËÍ, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “èÛÚ¯ÂÒÚ‚Ë é‰ËÒÒÂfl”; ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓÒ à̉ÛÎËÒÓÏ É‡È·ÌÒÓÏ“ûÌÓÒÚ¸”, 3-fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ËÁÓ·‡ÁËÚÂθÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ŇÎÚËÈÒÍËıÂÒÔÛ·ÎËÍ. – ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ãËÚÓ‚ÒÍÓÈëëê, ÇËÎ¸Ì˛Ò; ÎËÚÓ„‡ÙËË “ä˚θfl”, “ÇÓÂÌ̇flχ‰ÓÌ̇”, “ì„ÓÁ‡” (͇Ú.)Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Òû.èÛÚ‡ÏÒÓÏ, O.èÂÚÂÒÓÌÓÏ), åÛÁÂÈÉ.òÍËÎÚ‡, êË„‡6-‡fl åÂʉÛ̇Ӊ̇fl ·ËÂÌ̇ΠÔ·͇ڇ.ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ã‡ıÚË/îËÌÎfl̉Ëfl9-‡fl ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ Ô·͇ڇ.ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚È ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡
19846-‡fl ÚËÂÌ̇ΠÔ·͇ڇ ŇÎÚËÈÒÍËı ÂÒÔÛ·ÎËÍ,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î í‡ÎÎËÌÌ/ùÒÚÓÌËfl“èËÓ‰‡. 뉇. óÂÎÓ‚ÂÍ”. ñÂÍÓ‚¸ èÂÚ‡, êË„‡
1983 “ɇÙË͇ ‰Îfl ·Û‰ÌÂÈ”, êË„‡“éÒÂ̸ 83”. Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡
1981 “èÎ‡Í‡Ú Å‡ÎÚËÈÒÍËı ÂÒÔÛ·ÎËÍ”, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚ÈÁ‡Î ÇËÎ¸Ì˛Ò‡/ãËÚ‚‡
Solo Exhibitions:1995 Together with Aija Zariña. – Sv. Toma Church,
Rovinj, Croatia1993 “Everybody’s House”. – Riga Gallery
Selected Group Exhibitions:2007 “Contemporary Art from Latvia”, European Central
Bank, Frankfurt am Main, Germany2006 “ART MOSCOW”, Moscow
“Body Power”, Riga Gallery ,Riga2002 “Nothing Personal”, The City Gallery of
Bremen/Germany2001 “New Reality. Identification”, Exhibition within the
framework of the 5th International Art Fair ARTMOSCOW programme, Central House of Artists,Moscow“Reanimation” – within the framework of the Daysof Art 2001, Zvårtava Castle, Gaujienas village,Zvårtava/Latvia
1999 “Still Life No. 3”, Gallery of the Artists’ Union ofLatvia, RigaGroup Exhibition within the framework of theinternational seminar “Art and Spirituality”,Museum of Foreign Art, Riga1998 “Konstnärer fran Riga. Artists fromRiga”,Södertälje Konsthall, Södertälje/Sweden“Ventspils Transit Terminal” – 6th annual SCCA-Riga exhibition, Art Propaganda Train, Museum ofHistory and Art, Ventspils (cat.)
1997 “Heinrihs Vorkals, Andris BreΩe, Ojårs Pétersons,Juris Putråms”, Museum of Art Arsenåls, Riga“12”, Gallery of the Latvian Artists’ Union, Riga
1996 “The Other Picture”, Riga Gallery1995 “Kalåçojums”, Memorial Museum of E.Veidenbaums
Kalåçi, the Liepa village/Latvia (cat.)“Pedvålisms ‘95”, Pedvåle Art Park, Sabile/LatviaPoster Exhibition “Urn – I”. – National Library, CafeAndalüzijas suns, Riga (cat.)“Monument”, The 3rd Annual Soros Center forContemporary Arts-Riga Exhibition, City space ofRiga, Latvian Museum of Photography, Riga“Farm”, Rainis Museum of Literature and Art, Rîga(cat.)
1994 “Firkspedvåle Conversations ‘94” – art objects plein-air. – Pedvåle art Park, Sabile/Latvia (cat.) “State”,The 2nd Annual Soros Center for ContemporaryArts-Riga Exhibition, Museum of Art Arsenåls, StateMuseum of Art, Rundåle Castle (cat.)
1993 “Baltiske Billeder”, Herning Kunstmuseum andSollerod Museum pa Gammel Holtegaard/Denmark“The Memory of Images. Baltic Photo Art Today”,City Art Gallery Im Sophienhof, Kiel; Rostock; Riga;Vilnius; Stockholm (cat.)“Aujourd’hui les Baltes”, Contemporary art from
Estonia, Latvia and Lithuania, Paris (cat.)together with Ojårs Pétersons, Culture CentreSalzau, Scheswig-Holstein “in situ”, together with Gediminas Urbonas(Lithuania). – Vilnius “Three Latvian Artists”, (together with OjårsPétersons and Vilnis Zåbers). – Zwolle/HollandAll-Latvia Art Action “ep!”, graphic exhibitions in33 towns (cat.)“Sensation No. 30”, Museum of Art Arsenåls, Riga
1992 “Beyond Control”, Presentation Centre Gallery,North Vancouver“Quality ‘92”, Exhibition Hall Latvija, Riga (cat.)“Reflection”, Walter Phillips Gallery, Banff Centerfor Arts/Canada“Riga ‘92”, International Sculpture Quadrennial. –Exhibition Hall Latvija, Riga“Paaudze. Sukupolvi. Generation”, Museum ofContemporary Art, Pori/Finland (cat.)
1991 “ARS BALTICA”, Travelling Poster Exhibition,Kiel;Warsaw; RigaPerformance (together with I.Mailîtis,I.Vekmanis,R.Loçmelis), Red Square, Moscow
1990 Rauma Biennale Balticum ‘90,Museum of Art,Rauma/Finland (cat.)“Latvia – XX Century Somersault.1940–1990”,Exhibition Hall Latvija, Riga (cat.)“Five Artists from Riga”,Gallery of the Artists’Union, Malmö/Sweden (cat.)“Avantgarde des Ostens. Kunst aus Riga,Lettland/UdSSR” (together with Juris Putråms, OjårsPétersons, Françeska Kirke),KunstraumNeuss/Germany
1989 The 8th Graphic Triennial, Exhibition House ofTallinn (cat.)“Riga – Lettische Avantgarde”,City Art Gallery ImSophienhof, Kiel; Exhibition Hall Weserburg,Bremen/Germany (cat.) “Telephone” (together with J.Putråms,O.Tillbergs),Kongresshalle, Berlin
1988 Group Exhibition (together with Kristaps Ìelzis,JurisPutråms, O¬egs Tillbergs, OjårsPétersons),Theatre Museum, Riga“Daysof Art ‘88”,the 3rd exhibition at thepedestrian tunnel of the Riga Railway Terminal“Riga – Latvian Avantgarde”,Staatliche Kunsthalle,WestBerlin (cat.)
1987 “Days of Art ‘87”,the 2nd exhibition at thepedestrian tunnel of the Riga Railway TerminalGraphic Art Exhibition,Museum of Foreign Art, RigaThe 7th International Poster Biennial,Lahti ArtMuseum/Finland (cat.)Poster Triennial of the Baltic Republics,ExhibitionHall Latvija, Riga
Miniature Graphic Triennial of the BalticRepublics,Exhibition Hall Latvija, Riga
1986 “Days of Art ‘86”, the 1st exhibition at thepedestrian tunnel of the Riga Railway TerminalThe 7th Graphic Triennial,Exhibition House of Tallinn (cat.)
1985 The 17th Republican Young Artists Exhibition,St. Peter’s Church, RigaScenography Triennial of the BalticRepublics,Exhibition Hall Latvia, RigaYoung Artists Exhibition (together with Juris Put-råms and Ojårs Pétersons),G.Í˚ilters Museum, Riga“Youth”, The 3rd Fine Art Exhibition of the YoungArtists of the Baltic Republics,Museum of Art,Vilnius (cat.)The 6th International Poster Biennial,Lahti ArtMuseum/Finland (cat.)
1984 Poster Triennial of the Baltic Republics,ExhibitionHouse of Tallinn (cat.)“Nature. Environment. Man”,St. Peter’s Church,Riga
1983 “Graphics for Every Day”, Riga“Autumn 83”,Exhibition Hall Latvija, Riga
1981 “Posters of the Baltic Republics”,Exhibition Hall ofVilnius
Ä̉ËÒ ÅÂÊÂêÓ‰ËÎÒfl ‚ 1958 „Ó‰Û ‚ êË„Â.1973–1977 êËÊÒ͇fl Ò‰Ìflfl ¯ÍÓ· ÔËÍ·‰ÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡, ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‰Â‚flÌÌÓÈ ÒÍÛθÔÚÛ˚1979–1984 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‰ËÁ‡È̇.ëÙ‡ ‰ÂflÚÂθÌÓÒÚË: „‡ÙË͇, ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËË, Ó·˙ÂÍÚ˚,ËÎβÒÚ‡ˆËfl ÍÌË„, ÊË‚ÓÔËÒ¸, ÔÂÙÓχÌÒ
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË:1995 cÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò ÄÈÂÈ á‡ËÌÂÈ. – ä‡Ù‰‡Î¸Ì˚È
ÒÓ·Ó ë‚. íÓχ, êÓ‚Ë̸fl, ïÓ‚‡ÚËfl 1993 ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò O.èÂÚÂÒÓÌÓÏ – á‡Îˆ‡‚ÒÍËÈ
ÍÛθÚÛÌ˚È ˆÂÌÚ, òÎÂÁ‚Ë„-ÉÓθ¯ÚÂÈÌ/ÉÂχÌËfl“in situ” (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò É‰ÂÏË̇ÒÓÏ ì·ÓÌËÒÓÏ(ãËÚ‚‡)),ÇËÎ¸Ì˛Ò/ãËÚ‚‡“ÇÒÂÓ·˘ËÈ ‰ÓÏ”,êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË:2007 “Contemporary Art from Latvia”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËÈ
ˆÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ, î‡ÌÍÙÛÚ Ì‡ å‡ÈÌÂ,ÉÂχÌËfl
2006 “ART MOSCOW”, åÓÒÍ‚‡“ëË· Ú·” – êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡
2002 “çË˜Â„Ó Î˘ÌÓ„Ó”, ÅÂÏÂÌÒ͇fl „ÓÓ‰Ò͇fl„‡ÎÂÂfl, ÅÂÏÂÌ
2001 “åÂÚÓÔÓθ. êË„‡”, ‰ÓÏ êËÊÒÍÓÈ îÓ̉ӂÓÈ·ËÊË, êË„‡; Ó·˙ÂÍÚ (͇Ú.)
103102
12. republikas ståjgrafikas izståde, IzståΩu zåleLatvija, Rîga7. Tallinas grafikas triennåle, Tallina (kat.)Måkslas dienas ‘86; grafiti akcija centrålås dzelzce¬astacijas gåjéju tunelî, Rîga
1985 12. Vispasaules jaunatnes un studentu festivålaizståde, Latvijas kultüras centrs, Maskava; vides måksla “’Veltîjums Leona Paeglesdzejai” kopå ar Induli GailånuPSRS Måkslas akadémijas izståde, Maskava“Teåtra téma grafikå”, Teåtra muzejs, Rîga
Kristaps ÌelzisBorn in 1962 in Riga.1980–1986 Latvian Academy of Art, Department ofGraphics. 1997 teacher in the Academy of Art, Department ofGraphic Design.1998 Curator of the 6th Annual SCCA-Riga Exhibition“Ventspils Transit Terminal”Field of activities: graphics, videoinstallations,installations, objects, drawing, book illustration.
Awards1994 Prize of the International Jury for the installation
“Dream Journey” at the 1st Annual SCCA-RigaExhibition “Zoom Factor”
1987 Prize of the Latvian Ministry of Culture at the 18th
Exhibition of the Republican Young Artists’ Works1986 Diploma of the Latvian Artists’ Union at the 5th
Republican Exhibition of Miniature Graphics
Solo Exhibitions:2007 “Bonaqua”. – Riga Gallery2000 “Time Square”. – Riga Gallery; digital prints,
videinstallation1997 Stage design for the theatre performance “Stigma”. –
Latvian Daile Theatre, Riga“Independence Day”. – Riga Gallery; objects
1996 “Virtuale”. – State Museum of Art, Riga; objects1994 “Slidepaintings und Objekte”. – Gallery P.U.N.K.T.,
Hamburg1992 Gallery Kolonna, Riga
Gallery Jåña séta, Riga; installation “Jåña séta”Riga Gallery
1991 Gallery Anhava, Helsinki1990 Agency Inter-Art, West Berlin1987 “Shrine”. – Gallery Jåña séta, Riga
Selected Group Exhibitions: 2007 “Mobile Museum” Andrejsala, Riga
“The Baltics Part I: Contemporary Art of Latvia”,Kalmar Art Museum, Sweden
2005 “Tresspassers. Art from the 80ies”. Museum of Art
Arsenåls, Riga2004 “The Hague Sculpture 2004: Giants”, City space,
Hague/The Netherlands (cat.)2003 “Masks” – International Art Fair ART MOSCOW,
Central Artists’ House, Moscow/Russia (cat.)2002 “Nothing Personal”, The City Gallery of
Bremen/Germany2001 “Metropolis. Riga”, Stock Exchange building, Rîga;
audio-video installation “Millenium Salute at theDome Square” (cat.)“Identity”, Riga Gallery, Riga; digital print “Scully”“New Reality. Identification”, Exhibition within theframework of the 5th International Art Fair ARTMOSCOW programme, Central House of Artists,Moscow; installation “Personal Cube” (cat.)“Contemporary Utopia”, Eduards Smi¬©is TheatreMuseum, Riga; video installation“Nothing Personal(Big City Lights)” (cat., booklet)
2000 “Baltic Security!”, Arlanda Airport, Stockholm;digital prints “Mulder” and “Scully” (booklet)“Distance”, Exhibition Hall of Hansabank, Tallinn;digital prints; video (cat.)
1999 “Days of Art ‘99”, Berga Bazårs, Riga; action “Againin creative condition”
1998 “Konstnärer fran Riga. Artists from Riga”, SödertäljeKonsthall, Södertälje/Sweden; objects (cat.)The 2nd World-wide Latvian Contemporary ArtExhibition, Museum of Art Arsenåls, Riga;installation “ˆam Jums Paika”“The World of Ballet”, Culture Centre of Jürmala
1997 “Art of Simple Things”, Gallery Bastejs, Riga“Invasion” – the 2nd International SaaremaaBiennial, Kuresaare Castle, Saaremaa; objects (cat.)“Ballet”, Grand Hall of the Riga Stock Exchange,Riga
1996 “The Other Picture”, Riga Gallery“Personal Time. Art of Estonia, Latvia and Lithuania1945–1996”, Centre for Contemporary ArtUjazdowski Castle, Warsaw (cat.); Central ExhibitionHall Manezh, St.Petersburg (cat.)“Compi Box”, Gallery Anhava, Helsinki
1995 “Farm”, Rainis Museum of Literature and Art, Riga(cat.)“Stockholm Art Hotel”, Lydmar Hotel, Stockholm(cat.)“Monument”, the 3rd Annual SCCA-Riga Exhibition,Museum of Photography, RigaOpening of the permanent exhibition of Latviancontemporary artworks at the Stockholm School ofEconomics, RigaGroup Exhibition in Gallery Anhava, Helsinki (cat.)“Kalåçojums”, Memorial Museum of E.Veidenbaums Kalåçi, the Liepa Village; outdoorinstallation “Eco Yard” (cat.)
“Prospects”, Var Gard Center NACKA, Saltsjöbaden,Stockholm; outdoor object “Swedish table”“Port of Art”, City space of Kotka/Finland;installation “Crazy Dauka” (cat.)“Private/Public” – ARS 95. – City space, Helsinki;installation “Eco Yard 2000” (cat.)
1994 “State”, the 2nd annual Soros Center forContemporary Arts – Riga exhibition. – StateMuseum of Art, Riga; installation “For Fatherlandand Freedom”; Rundåle Castle; Timmijs Snips “Sign”and audioinstallation; Memorial Museum of EduardsVeidenbaums Kalåçi, the Liepa Village; outdoorinstallation “Eco Yard” (cat.)“Wegkreuzung – Künstler aus Riga”. – NDR Studio,Hamburg (cat.)“Firkspedvåle Conversations ‘94”. – Pedvåle ArtPark, Sabile; installation “Twin elements”, object“Sign” (cat.)“Island Project”, The International MultimediaWorkshop, City space, Gdansk; installation “Redtennis” “Zoom Factor”, the 1st Annual SCCA-Rigaexhibition, Exhibition Hall Latvija, Riga; installation“Dream journey” (cat.)
1993 “Sensation No.30”, Museum of Art Arsenåls, Riga;Timmijs Snips “Their Yard”Exhibition of videoinstallations as part of the 2ndFrench-Baltic Videoart Festival, Museum of ArtArsenåls, Riga; videoinstallation “Winner of theuninterrupted space” (cat.)“Basteårijs”, Gallery Bastejs, Riga“Aujourd’hui les Baltes”, Contemporary Estonian,Latvian and Lithuanian Art. – Paris (cat.)All-Latvia Art Action “ep!” – graphic exhibitions in33 towns (cat.)
1992 “Paaudze. Generation. Sukupolvi”, Museum ofContemporary Art, Pori/Finland; installation “BorgGard” (cat.)“Mare Balticum”, Nordic Art Center, Helsinki (cat.)
1991 “Young Artists of Riga”, Museum of ContemporaryArt Mücsarnok, Budapest (cat.)
1990 Rauma Biennale Balticum, Museum of Art,Rauma/Finland (cat.)“Railway Point”, Gallery Jåña séta, Riga; installation“Reserved in Europe”“Latvia – the XX Century’s Somersault.1940–1990”, Exhibition Hall Latvija, Riga;installation “Washing Day” (cat.)
1989 “Riga – Lettische Avantgarde”, City Art Gallery ImSophienhof, Kiel; Exhibition Hall Weserburg,Bremen; videoinstallation “Dismantling of the Wall”(cat.)
1988 “Riga – Lettische Avantgarde”, StaatlicheKunsthalle, West Berlin; videoinstallation
Kristaps ÌelzisDzimis 1962. gadå 1980–1986 Latvijas Måkslas akadémijas Grafikas noda¬a.1998–1999 kurators 6. gadskårtéjai SMMC-Rîga izstådei“Venspils Tranzîts Terminåls”
Apbalvojumi1994 Starptautiskås Ωürijas balva par instalåciju “Sapñu
ce¬ojums” 1. gadskårtéjå SMMC-Rîga izstådé “Zoomfaktors”
1987 Latvijas Kultüras ministrijas prémija Republikas jaunomåkslinieku 18. darbu izstådé
1986 Latvijas Måkslinieku savienîbas diploms par darbu 5.republikas miniatürgrafikas izstådé
Personålizstådes:2007 “Ëdenskurs”, Rîgas galerija, Rîga, Latvija2000 “Laika laukums”, Rîgas galerija, Rîga, Latvija
Scenogråfija Artüra Íniclera lugai “Rondo”, JaunaisRîgas teåtris, reΩisore Bañuta Rubess
1997 Scenogråfija G.Repßes izrådei “Stigma” LatvijasDailes teåtrî, Rîga, Latvija “Neatkarîbas diena”, Rîgas galerija, Rîga, Latvija
1996 “Virtuale”, Valsts Måkslas muzejs, Rîga, Latvija1994 “Diapozitîvu gleznas un objekti”,galerija
P.U.N.K.T.,Hamburga,Våcija1992 Galerija Kolonna, Rîga, Latvija
IzståΩu nams Jåña séta, Rîga, LatvijaRîgas galerija; Rîga, Latvija
1991 Galerija Anhava, Helsinki, Somija1990 A©entüra Inter-Art, Rietumberlîne, Våcija1987 “Í˚irsts”, IzståΩu nams Jåña séta, Rîga, Latvija
Nozîmîgåkås grupu izstådes:2007 “Mobilais muzejs”, Andrejsala, Rîga
“The Baltic Countries, part I: Contemporary Artfrom Latvia”, Kalmåras måkslas muzejs, Zviedrija
2005 “RobeΩpårkåpéji. 80. gadu måksla”, VMM izståΩuzåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija
2004 “The Hague Sculpture 2004: Giants”, Pilsétvide,Håga/Nîderlande (kat.)
2003 “Maskas” – Rîgas galerijas ekspozîcija (kopå arRitumu Ivanovu) Starptautiskås måkslas meses ARTMOSCOW ietvaros, Centrålais måkslinieku nams,Maskava/Krievija (kat.)
2002 “Nekå personîga”, Brémenes pilsétas galerija,Brémene/Våcija
2001 Sybaris – Baltijas valstu müsdienu måkslas biennåle,Nacionålais måkslas muzejs, Íçecina/Polija; video“Nekå personîga”“Metropole. Rîga”, Rîgas Fondu birΩas nams, Rîga;audio-video instalåcija “Mileniuma salüts Domalaukumå” (kat.)“Identitåte”, Rîgas galerija, Rîga; digitåldruka
“Skalija” (kat.)“Jaunå realitåte. Identifikåcija” , 5. Starptautiskåsmåkslas meses ART MOSCOW ietvaros, Centrålaismåkslinieku nams, Maskava; instalåcija “Kubpersona¬nij” (kat.)“Müsdienu utopija”, E.Smi¬©a Teåtra Muzejs, Rîga;videoinstalåcija “Nekå personîga (Lielås pilsétasgaisma)” (kat., buklets)“Maska”, Galerija Bastejs, Rîga; kolåΩa “Laimîgåmaska”
2000 “Baltic Security!” (Baltijas droßîba!), Årlandaslidosta, Stokholma; digitåldrukas “Skalija” un“Malders”, objekts “Personîba” (buklets)“Distance”, Hansabankas izståΩu zåle, Tallina;digitåldrukas, video (kat.)“Kailais måkslinieks”, Rîgas galerija
1999 Måkslas dienu izståde, Berga Bazårs, Rîga; akcija“Atkal radoßå ståvoklî”
1998 “Konstnärer fran Riga. Måkslinieki no Rîgas”,Séderteljes izståΩu zåle, Sédertelje/Zviedrija; objekti(kat.) 2. Vispåréjå latvießu måkslas izståde, Måkslas muzejsArsenåls, Rîga; instalåcija “ˆam Jums Paika”“Baleta pasaule”, Jürmalas Kultüras centrs, Jürmala
1997 “Vienkårßo lietu måksla”, Galerija Bastejs, Rîga“Invåzija” – 2. Starptautiskå Såremå Biennåle,Kuresåres pils, Sårema; objekti (kat.) “Balets”. – Rîgas Fondu birΩas Lielå zåle, Rîga
1996 “Cita bilde”, Rîgas galerija“Personîgais laiks. Igaunijas, Latvijas un Lietuvasmåksla 1945–1996”, Müsdienu måkslas centrsZamek Ujazdowski, Varßava (kat.); Centrålå izståΩuzåle ManéΩa, Sanktpéterburga (kat.)“Compi Box”, Galerija Anhava, Helsinki
1995 “Ferma”, Raiña Literatüras un måkslas muzejs, Rîga(kat.)“Art Hotel”, Lydmar Hotel, Stokholma (kat.)“Piemineklis”, 3. gadskårtéjå SMMC-Rîga izståde,Latvijas Fotogråfijas muzejs, Rîga Paståvîgås ekspozîcijas atklåßana Rîgas Ekonomikasaugstskolå Galerija Anhava, Helsinki“Kalåçojums”, E. Veidenbauma memoriålais muzejsKalåçi, Liepas pagasts; instalåcija “Eko séta” (kat.)“Prospekti”, Var Gard Centre NACKA, Saltsjöbaden,Stokholma; objekts parkå “Zviedru galds”“Port of Art”. – Pilsétas vide, Kotka/Somija;instalåcija “Dullais Dauka” (kat.)“Privåts/Publisks”, ARS ‘95. – Pilsétas vide, Helsinki;“Eko séta 2000” (kat.)
1994 “Valsts”, 2. gadskårtéjå SMMC-Rîga izståde, ValstsMåkslas muzejs, Rîga; instalåcija “Tévzemei unbrîvîbai”; Rundåles pils; Timmijs Snips “Zîme” unaudioinstalåcija; E.Veidenbauma memoriålais muzejsKalåçi; “Eko séta” (kat.)
“Wegkreuzung – Künstler aus Riga”, NDR Studija,Hamburga (kat.)“Firkspedvåles sarunas ‘94”, Pedvåles måkslas parks,Sabile; instalåcija “Dvîñu elementi” (kat.)Projekts “Sala”, Pilsétas vide, Gdañska; instalåcija“Sarkanais teniss”“Zoom faktors”, 1.gadskårtéjå SMMC-Rîga izståde,IzståΩu zåle Latvija, Rîga; instalåcija “Sapñuce¬ojums” (kat.)
1993 “Sajüta Nr.30”, Måkslas muzejs Arsenåls, Rîga;Timmijs Snips instalåcija “Viñu séta”Videoinstalåciju izståde 2. Baltijas-Francijasvideomåkslas festivåla ietvaros, Måkslas muzejsArsenåls, Rîga; videoinstalåcija “Nepårtrauktåstelpas uzvarétåjs” (kat.)“Basteårijs” (“Karnevåls”), Galerija Bastejs, Rîga“Aujourd’hui les Baltes”, Igaunijas, Latvijas, Lietuvasmüsdienu måkslas izståde, Parîze (kat.)Vislatvijas måkslas akcija “ep!” , grafikas izstådes33 pilsétås (kat.)
1992 “Paaudze”, Pori Müsdienu måkslas muzejs, Somija;instalåcija “Borg Gard” (kat.)“Mare Balticum”, Zieme¬u måkslas centrs, Helsinki;instalåcija “Valodas stunda” (kat.)
1991 “Fiatal Müveszek Rigaból”, Müsdienu måkslasmuzejs Mücsarnok, Budapeßta (kat.)
1990 Rauma Biennale Balticum, Raumas måkslas muzejs,Rauma/Somija (kat.)“Pårmija”, IzståΩu nams Jåña séta, Rîga; instalåcija“Rezervéts Eirop唓Latvija – XX gadsimta külenis. 1940.–1990. gads”,IzståΩu zåle Latvija, Rîga; instalåcija “Ve¬as diena”(kat.)
1989 “Riga – Lettische Avantgarde”, Pilsétas måkslasgalerija Im Sophienhof, île; izståΩu zåleWeserburg, Brémene; videoinstalåcija “Müranojaukßana” (kat.)
1988 “Riga – Lettische Avantgarde”, Valsts Kunsthalle,Rietumberlîne; videoinstalåcija “Müra nojaukßana”(kat.)Måkslas dienas ‘88; galerija centrålås dzelzce¬astacijas gåjéju tunelî, RîgaGrupas izståde (kopå ar O.Tillbergu, O.Pétersonu,A.BreΩi, J.Putråmu), Teåtra muzejs, Rîga; instalåcija“Burtnieku pils”
1987 Vissavienîbas jauno måkslinieku izståde, MaskavaRepublikas jauno måkslinieku 18. darbu izståde,IzståΩu zåle Latvija, RîgaMåkslas dienas’87; instalåcija “Asni” skvérå pieCitadeles un Muitas ielåm, Rîga
1986 Kino dienas’86, Péterbaznîca, Rîga; video akcija“Müris”5. republikas miniatürgrafikas izståde, IzståΩu zåleLatvija, Rîga
105104
“ó‡ÒÚÌ˚È / èÛ·Î˘Ì˚È”, ARS ’95, ïÂθÒËÌÍË /îËÌÎfl̉Ëfl (“ùÍÓ ÒÂÚ‡ 2000”).
1994 “ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚Ó” – SMMC–êË„‡ 2-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl‚˚ÒÚ‡‚͇, ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚È ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÏÛÁÂÈ, êË„‡, (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “éÚ˜ÂÒÚ‚Û Ë҂ӷӉ”); êÛ̉‡Î¸ÒÍËÈ Á‡ÏÓÍ (Timmija Snipa“á͔̇ Ë ‡Û‰ËÓËÌÒÚ‡ÎflˆËfl); ÏÂÏÓˇθÌ˚ÈÏÛÁÂÈ ù‰Û‡‰‡ ÇÂȉÂÌ·‡Ûχ “ä‡Î‡˜Ë”, (“ùÍÓëÂÚ‡”).*“Wegkreuzung – Künstler aus Riga”, NDR Studio,ɇϷۄ / ÉÂχÌËfl.*“ÅÂÒ‰˚ ‚ îËÍÒÔ‰‚‡Î ‘94”, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÔ‡Í è‰‚‡Î (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ùÎÂÏÂÌÚ˚·ÎËÁ̈ӂ”).*èÓÂÍÚ “éÒÚÓ‚”, ɉ‡Ì¸ÒÍ / èÓθ¯‡(ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ä‡ÒÌ˚È ÚÂÌÌËÒ”).“Zoom faktors” – SMMC–êË„‡ 1-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl‚˚ÒÚ‡‚͇, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡(ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “èÛÚ¯ÂÒÚ‚Ë ÒÌÓ‚”).*
1993 “é˘Û˘ÂÌË Nr. 30”, ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡ (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl íËÏÏË ëÌËÔ‡“Ö„Ó ‰‚Ó”).Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËË 2-„Ó Å‡ÎÚËÈÒÍÓ-î‡ÌˆÛÁÒÍÓ„Ó ‚ˉÂÓıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„ÓÙÂÒÚË‚‡Îfl, ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ “ÄÒÂ̇Δ,êË„‡ (‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “èӷ‰ËÚÂθÌÂÔÂ˚‚ÌÓ„Ó ÔÓÒÚ‡ÌÒÚ‚‡”).* “ŇÒÚ‡ËÒ” (“ä‡Ì‡‚‡Î”), „‡ÎÂÂfl “ŇÒÚÂÈÒ”,êË„‡.“Aujourd’hui les Baltes” – ‚˚ÒÚ‡‚͇ ùÒÚÓÌÒÍÓ„Ó,ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó, ãËÚÓ‚ÒÍÓ„Ó ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡, è‡ËÊ / î‡ÌˆËfl.*ÇÒ·ڂËÈÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡ÍˆËfl “˝Ô!” –‚˚ÒÚ‡‚ÍË „‡ÙËÍË ‚ 33 „ÓÓ‰‡ı.*
1992 “èÓÍÓÎÂÌË”, åÛÁÂÈ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‚èÓË / îËÌÎfl̉Ëfl (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “Borg Gard”).*“Mare Balticum”, ë‚ÂÌ˚È ˆÂÌÚ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ïÂθÒËÌÍË / îËÌÎfl̉Ëfl (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ìÓÍflÁ˚͇”).*
1991 “Fiatal Müveszek Rigaból”, åÛÁÂÈ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ Mücsarnok, ÅÛ‰‡ÔÂ¯Ú / ÇÂÌ„Ëfl.*
1990 Rauma Biennale Balticum, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ‚ ê‡Ûχ, ê‡Ûχ / îËÌÎfl̉Ëfl.*“ëÚÂÎ͇”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ‰ÓÏ “üÌfl ëÂÚ‡”, êË„‡(ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ᇷÓÌËÓ‚‡Ì ‚ Ö‚ÓÔ”).“ã‡Ú‚Ëfl – ÍÛ‚˚ÓÍ 20-„Ó ÒÚÓÎÂÚËfl. 1940 – 1990„Ó‰˚”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡(ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ÑÂ̸ ·Âθfl”).*
1989 “Riga – Lettische Avantgarde”, ÉÓÓ‰Ò͇flıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl „‡ÎÂÂfl Im Sophienhof, äËÂθ /ÉÂχÌËfl; ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î Weserburg, ÅÂÏÂÌ /ÉÂχÌËfl (‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “臉ÂÌËÂÒÚÂÌ˚”).*
1988 “Riga – Lettische Avantgarde”, ÉÓÓ‰ÒÍÓÈ á‡Î
ËÒÍÛÒÒÚ‚, á‡Ô‡‰Ì˚È ÅÂÎËÌ (‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl“臉ÂÌË ÅÂÎËÌÒÍÓÈ ÒÚÂÌ˚”).*“ÑÌË ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‘88”, êË„‡ („‡ÎÂÂfl ‚Ô¯ÂıÓ‰ÌÓÏ ÚÛÌÌÂΠñÂÌڇθÌÓ„ÓÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌÓ„Ó ‚ÓÍÁ‡Î‡).ÉÛÔÔÓ‚‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò é΄ÓÏíËÎη„ÓÏ, éflÓÏ èÂÚÂÒÓÌÓÏ, ẢÂÂÏÅÂÊÂ Ë ûËÒÓÏ èÛÚ‡ÏÒÓÏ), í‡ڇθÌ˚ÈÏÛÁÂÈ ù. ëÏËθ„ËÒ‡, êË„‡ (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “á‡ÏÓÍÅÛÚÌËÂÍÛ”).
1987 ÇÒÂÒÓ˛Á̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,åÓÒÍ‚‡ / êÓÒÒËfl.18-‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‡·ÓÚ ÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡“ÑÌË ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‘87”, êË„‡ (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “èӷ„˔‚ ÒÍ‚ÂÂ Û ÛÎˈ ñËÚ‡‰ÂÎÂÒ Ë åÛÈÚ‡Ò).
1986 “ÑÌË ÍËÌÓ ‘86”, ñÂÍÓ‚¸ èÂÚ‡, êË„‡(‚ˉÂӇ͈Ëfl “ëÚÂ̇”).5-‡fl ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÏËÌˇڲÌÓÈ„‡ÙËÍË. – Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡12-‡fl ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒÚ‡ÌÍÓ‚ÓÈ„‡ÙËÍË, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡7-‡fl í‡ÎÎËÌÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË, í‡ÎÎËÌÌ /ùÒÚÓÌËfl.*“ÑÌË ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‘86”, êË„‡ (‡ÍˆËfl „‡ÙÙËÚË„‡ÎÂÂfl ‚ Ô¯ÂıÓ‰ÌÓÏ ÚÛÌÌÂΠñÂÌڇθÌÓ„ÓÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌÓ„Ó ‚ÓÍÁ‡Î‡).
1985 12-‡fl ÇÒÂÏË̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÙÂÒÚË‚‡Îfl ÏÓÎÓ‰ÂÊËË ÒÚÛ‰ÂÌÚÓ‚, ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ ÍÛθÚÛÌ˚È ˆÂÌÚ,åÓÒÍ‚‡ (ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó “Ò‰˚” “èÓÒ‚fl˘ÂÌË ÔÓ˝ÁËËãÂÓ̇ è‡˝„Δ ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò à̉ÛÎËÒÓÏɇË·ÌÒÓÏ).Ç˚ÒÚ‡‚͇ ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‡Í‡‰ÂÏËË ëëëê,åÓÒÍ‚‡ / êÓÒÒËfl.“ɇÙË͇ Ú‡ڇθÌÓÈ ÚÂÏ˚”, í‡ڇθÌ˚ÈÏÛÁÂÈ ù. ëÏËθ„ËÒ‡, êË„‡.
* ä‡Ú‡ÎÓ„** ÅÛÍÎÂÚ
Sarmîte MåliñaDzimusi 1960. gadå 1981–1986 Latvijas Måkslas akadémijas Dizaina noda¬a.1976–1980 Rézeknes Lietiß˚ås måkslas vidusskola.No 1994. gada strådå laikrakstå “Diena” parmåksliniecisko redaktori.
Apbalvojumi1995 Starptautiskås Ωürijas balva par instalåciju
“Nepamatots prieks” 3. gadskårtéjå SMMC-Rîgaizstådé “Piemineklis”.
Grupu izstådes2007 “Mobilais muzejs”, Andrejsala, Rîga2006 “Altåris” – Sv. Marijas Magdalénas baznîca Rîgå
(kopå ar Kristapu Kalnu)2003 “Tautas nobalsoßana” – Laikraksta “Diena”
speciålpielikums – s/o “Kultüras pilotprojekti”projekts
2002 “Nekå personîga”. – Brémenes pilsétas galerija,Brémene; instalåcija “Bailes no augstuma”
2001 “Metropole. Rîga”. – Rîgas Fondu birΩas nams, Rîga;(kat.)“Identitåte”. – Rîgas galerija“Reanimåcija” – Måkslas dienu 2001 ietvaros. –Zvårtavas pils, Gaujienas pagasts, Zvårtava;instalåcija “DΩuljetas kleita”(1999)“Jaunå realitåte. Identifikåcija” – 5. Starptautiskåsmåkslas meses ART MOSCOW ietvaros. – Centrålaismåkslinieku nams, Maskava
2000 “Distance”. – Hansabankas izståΩu zåle, Tallina;instalåcija “Mana ìimene” (kat.)“Íokolådes måksla”. – Latvijas Måksliniekusavienîbas galerija, Rîga; fotogråfiju sérija“Íokolådés édåji”“Sociålais un personiskais. 1984–2000”. – Måkslasmuzejs Arsenåls, Rîga
1999 Måkslas dienu izståde. – Berga Bazårs, Rîga;instalåcija “DΩuljetas balkons”; objektu sérija“Vértîbu kompleksi”
1998 “Blîvå upe”. – Galerija Noass, Rîga; instalåcija “Beznosaukuma” (kat.)“Ventspils Tranzîts Terminåls” – SMMC-Rîga 6.gadskårtéjå izståde. – Måkslas aìitvilciens, Ventspilsnovada véstures un måkslas muzejs, Ventspils;projekta pieteikums “Marmors” (kat.)2. vispåréjå latvießu måkslas izståde. – IzståΩu zåleLatvija, Rîga; instalåcija “Pieredze” (buklets)“Spike Island ‘98”. – Spike Island, Bristole;instalåcija “Don’t worry, be happy”
1997 “Logs/Spogulis” – Somijas un Latvijas müsdienumåksla. – IzståΩu zåle Taidehalli, Helsinki; Måkslasmuzejs Arsenåls, Rîga; instlåcijas “Saulaina diena”,“Auguste”, “XXX” (buklets)
“Dismantling of the Wall” (cat.)“Days of Art ‘88” – gallery at the pedestrian tunnelof the Riga Railway TerminalGroup Exhibition together with O.Tillbergs,O.Pétersons, A.BreΩe, J.Putråms). – TheatreMuseum, Riga; installation “Burtnieku Castle”
1987 All Union Young Artists’ Exhibition. – MoscowThe 18th Republican Exhibition of Young Artists’Works. – Exhibition Hall Latvija, Riga“Days of Art ‘87”. – City space, Riga; installation“Sprouts”
1986 “Days of Film ‘86”; video action “Wall”, St.Peter’sChurch, RigaThe 5th Republican Exhibition of MiniatureGraphics, Exhibition Hall Latvija, RigaThe 12th Republican Graphic Exhibition, ExhibitionHall Latvija, RigaThe 7th Tallinn Graphic Triennial, Tallinn (cat.)“Days of Art ‘86”; graffiti action at the pedestriantunnel of the Riga Railway Terminal
1985 Exhibition of the 12th World Youth and StudentsFestival, Latvian Culture Centre, Moscow;environment “Dedication to the poetry of LeonsPaegle” together with Indulis GailånsExhibition of the USSR Academy of Art. – Moscow“Theatre Theme in Graphics”, Theatre Museum, Riga
äËÒÚ‡ÔÒ ÉÂÎÁËÒêÓ‰ËÎÒfl ‚ 1962 „Ó‰Û 1980–1986 ì˜Â·‡ ‚ ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈ ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‡Í‡‰ÂÏËË, ÓÚ‰ÂÎÂÌËË É‡ÙËÍË.1997 ãÂÍÚÓ ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈ ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‡Í‡‰ÂÏËË, ÓÚ‰ÂÎÂÌË BËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË Ë É‡ÙËÍË.1998 äÛ‡ÚÓ 6-ÓÈ ÂÊ„ӉÌÓÈ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË “ÇÂÌÚÒÔËÎÒ.í‡ÌÁËÚ. íÂÏË̇Δ ñÂÌÚ‡ ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ëÓÓÒ‡ – êË„‡ (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò ëÓ΂ËÚÓÈ äÂÒÂ).
燄‡‰˚1994 èËÁ ÏÂʉÛ̇ӉÌÓ„Ó Ê˛Ë Á‡ ËÌÒÚ‡ÎÎflˆË˛
“èÛÚ¯ÂÒÚ‚Ë ÒÌÓ‚” 1-ÓÈ ÂÊ„ӉÌÓÈ ‚˚ÒÚ‡‚ÍËSMMC–êË„‡ “Zoom Ù‡ÍÚÓ”
1987èÂÏËfl åËÌËÒÚÂÒÚ‚‡ ÍÛθÚÛ˚ ã‡Ú‚ËË Ì‡ 18-ÓÈêÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒÍÓÈ ‚˚ÒÚ‡‚Í ÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚
1986 ÑËÔÎÓÏ ëÓ˛Á‡ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ã‡Ú‚ËË Á‡ ‡·ÓÚÛ Ì‡5-ÓÈ ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒÍÓÈ ‚˚ÒÚ‡‚Í ÏËÌˇڲÌÓÈ„‡ÙËÍË
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2007“ÇÓ‰Ì˚È ÍÛÒ” – êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl; ‡Í‚‡ÂÎË2000 “èÓΠ‚ÂÏÂÌË”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡
(‰Ë„Ëڇθ̇fl Ô˜‡Ú¸, ‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl).1997“ÑÂ̸ ÌÂÁ‡‚ËÒËÏÓÒÚË”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡
(Ó·˙ÂÍÚ˚).
1996“ÇËÚۇθÌÓÒÚ¸”, ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡
1994 “ÑˇÔÓÁËÚË‚Ì˚ ͇ÚËÌ˚ Ë Ó·˙ÂÍÚ˚”, „‡ÎÂÂfl“P.U.N.K.T.”, ɇϷۄ / ÉÂχÌËfl.
1992 ɇÎÂÂfl “äÓÎÓÌ̇”, êË„‡ (Ó·˙ÂÍÚ˚).Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ‰ÓÏ “üÌfl ëÂÚ‡”, êË„‡ (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl“üÌfl ëÂÚ‡”).êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡ (¯ÂÎÍÓ„‡ÙËfl).
1991 ɇÎÂÂfl “Anhava”, ïÂθÒËÌÍË / îËÌÎfl̉Ëfl.1990 Ä„ÂÌÚÒÚ‚Ó “Inter-Art”, á‡Ô‡‰Ì˚È ÅÂÎËÌ /
ÉÂχÌËfl.1987 “äÓ‚˜Â„”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ‰ÓÏ “üÌfl ëÂÚ‡”, êË„‡.
ç‡Ë·ÓΠÁ̇˜ËÚÂθÌ˚ „ÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË,ÒˆÂÌÓ„‡ÙËfl2007“åÓ·ËθÌ˚È åÛÁÂÈ” (ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó
ËÒÍÛÒÒÚ‚‡) Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡/ã‡Ú‚Ëfl (Ó·˙ÂÍÚ˚).“ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ËÁ ã‡Ú‚ËË” ä‡ÎχÒÍËÈ „ÓÓ‰ÒÍÓÈ åÛÁÂÈ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡. ä‡Îχ. ò‚ˆËfl
2005 “åÛÁ² 100” ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡ / ã‡Ú‚Ëfl(ÑË„Ëڇθ̇fl Ô˜‡Ú¸ ·Óθ¯Ó„Ó ÙÓχڇ ëÚÓ ÎÂÚ,óÚÓ ÔÓËÒıÓ‰ËÚ ‚ ã‡Ú‚ËË)
2004 “Den Haag Sculptur 2004. Giants”, ɇ‡„‡ /çˉ·̉˚ (ÒÍÛθÔÚÛ‡ Red Apes)“Faster Than History”, ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “Kiasma”, ïÂθÒËÌÍË/îËÌÎfl̉Ëfl (‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “碄Ó΢ÌÓ„Ó”, ‰Ë„Ëڇθ̇fl Ô˜‡Ú¸ ̇ ıÓÎÒÚ – ˆËÍΓå‡ÒÍË”)*
2003 7-‡fl åÂʉÛ̇Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “Art Moscow”, ñÂÌڇθÌ˚È ‰ÓÏıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚, åÓÒÍ‚‡ / êÓÒÒËfl (“å‡ÒÍË”)*“Lux Eropae 2002”, äÓÔÂÌ„‡„ÂÌ / чÌËfl (Ò‚ÂÚÓ‚‡flËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “á‚ÂÁ‰Ì˚È ÔÛÚ¸ ‰ÓÏÓÈ”)“îÛÍÚ˚ ÁÂÏÎË, ÙÛÍÚ˚ Ì·ÂÒ”, çÓ‚˚È Á‡Îã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈ Ì‡ˆËÓ̇θÌÓÈ ÓÔÂ˚, êË„‡(ÒˆÂÌÓ„‡ÙËfl Ë ‚ˉÂÓ‡·ÓÚ‡ “èÓ‰‡ÍË”)
2002 “çË˜Â„Ó Î˘ÌÓ„Ó” ÅÂÏÂÌÒ͇fl „ÓÓ‰Ò͇fl„‡ÎÂÂfl / ÉÂχÌËfl (ÑË„Ëڇθ̇fl Ô˜‡Ú¸·Óθ¯Ó„Ó ÙÓχڇ)*“í‡Ò-‚ËÁËÚ Tras vizit”, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ˆÂÌÚå‡Ò̉ÓÙ‡, ÇÓ‰ËÌ·Ó„ / чÌËfl (“íË „ÓÎÓ‚˚”)
2001“åÂÚÓÔÓθ. êË„‡”, ÑÓÏ êËÊÒÍÓÈ ÙÓ̉ӂÓÈ·ËÊË, êË„‡, (‡Û‰ËÓ- Ë ‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl“ë‡Î˛Ú ÏËÎÎÂÌËÛχ ̇ ÑÓÏÒÍÓÈ ÔÎÓ˘‡‰Ë”)*“à‰ÂÌÚ˘ÌÓÒÚ¸”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡(‰Ë„Ëڇθ̇fl Ô˜‡Ú¸ “ë͇ÎËfl”)*“çÓ‚‡fl ‡θÌÓÒÚ¸. à‰ÂÌÚËÙË͇ˆËfl” 5-‡flåÂʉÛ̇Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “Art Moscow”, ñÂÌڇθÌ˚È ‰ÓÏıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚, åÓÒÍ‚‡ / êÓÒÒËfl (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “äÛ·ÔÂÒÓ̇θÌ˚È”)*
“ëÓ‚ÂÏÂÌ̇fl ÛÚÓÔËfl”, í‡ڇθÌ˚È ÏÛÁÂÈ ù.ëÏËθ„ËÒ‡, êË„‡ (‚ˉÂÓËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “碄Ó΢ÌÓ„Ó (é„ÌË ·Óθ¯Ó„Ó „ÓÓ‰‡)”)*“å‡Ò͇”, „‡ÎÂÂfl “ŇÒÚÂÈÒ”, êË„‡ (ÍÓηʓ똇ÒÚÎË‚‡fl χÒ͇”).
2000 “Baltic Security!”, ‡˝ÓÔÓÚ Ä·̉‡, ëÚÓÍ„ÓÎ¸Ï /ò‚ˆËfl (‰Ë„Ëڇθ̇fl Ô˜‡Ú¸ “ë͇ÎËfl” Ë“å‡Î‰ÂÒ”, Ó·˙ÂÍÚ “ã˘ÌÓÒÚ¸”)**“Distance”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ï‡ÌÁ‡·‡Ì͇,í‡ÎÎËÌÌ / ùÒÚÓÌËfl (‰Ë„Ëڇθ̇fl Ô˜‡Ú¸, ‚ˉÂÓ)*
1999 Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÑÌÂÈ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, ŇÁ‡ Å„‡, êË„‡(‡ÍˆËfl “éÔflÚ¸ ‚ Ú‚Ó˜ÂÒÍÓÏ ÒÓÒÚÓflÌËË”).
1998 “Konstnärer fran Riga. ïÛ‰ÓÊÌËÍË ËÁ êË„Ë”,‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ëfi‰ÂÚÂθÂ, ëfi‰ÂÚÂθ /ò‚ˆËfl (Ó·˙ÂÍÚ˚)*2-‡fl ‚ÒÂÓ·˘‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ã‡Ú‚ËÈÒÍËı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ÄÒÂ̇Î, êË„‡(ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ˆam Jums Paika”).“åË ·‡ÎÂÚ‡”, ûχθÒÍËÈ ÍÛθÚÛÌ˚È ˆÂÌÚ,ûχ·.
1997“àÒÍÛÒÒÚ‚Ó ÔÓÒÚ˚ı ‚¢ÂÈ”, „‡ÎÂÂfl “ŇÒÚÂÈÒ”,êË„‡“àÌ‚‡ÁËfl” – 2-‡fl åÂʉÛ̇Ӊ̇fl ·ËÂÌ̇Π̇뇇Âχ‡, ‰‚Óˆ ‚ äÛÂÒÒ‡‡Â, 뇇Âχ‡ /ùÒÚÓÌËfl (Ó·˙ÂÍÚ˚).* “ŇÎÂÚ”, ÅÓθ¯ÓÈ Á‡Î êËÊÒÍÓÈ îÓ̉ӂÓÈÅËÊË, êË„‡.ëˆÂÌÓ„‡ÙËfl Í ÔÓÒÚ‡ÌÓ‚Í ‡ÒÒ͇Á‡ ÉÛ̉„ËêÂԯ “ëÚ˄χ” ‚ Ú‡Ú чÈÎÂÒ, êË„‡.
1996 “ÑÛ„‡fl ͇ÚËÌ͇”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡.“ã˘ÌÓ ‚ÂÏfl. àÒÍÛÒÒÚ‚Ó ùÒÚÓÌËË, ã‡Ú‚ËË ËãËÚ‚˚ 1945– 1996”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “Zamek Ujazdowski”, LJ¯‡‚‡ /èÓθ¯‡; ˆÂÌڇθÌ˚È ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î“å‡ÌÂÊ”, ë‡ÌÍÚ-èÂÚ·ۄ / êÓÒÒËfl.*“Compi Box”, „‡ÎÂÂfl “Anhava”, ïÂθÒËÌÍË /îËÌÎfl̉Ëfl.
1995 “îÂχ”, ãËÚ‡ÚÛÌÓ-ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈê‡ÈÌËÒ‡, êË„‡.*“Art Hotel”, Lydmar Hotel, ëÚÓÍ„ÓÎ¸Ï / ò‚ˆËfl.*“è‡ÏflÚÌËÍ” – SMMC–êË„‡ 3-fl ÂÊ„Ӊ̇fl‚˚ÒÚ‡‚͇, ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ ÏÛÁÂÈ ÙÓÚÓ„‡ÙËË, êË„‡.éÚÍ˚ÚË ÔÓÒÚÓflÌÌÓÈ ˝ÍÒÔÓÁˈËË ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ã‡Ú‚ËË, êËÊÒ͇fl ˝ÍÓÌÓÏ˘ÂÒ͇fl‚˚Ò¯‡fl ¯ÍÓ·, êË„‡.ɇÎÂÂfl “Anhava”, ïÂθÒËÌÍË / îËÌÎfl̉Ëfl.“ä‡Î‡˜Ó˛ÏÒ”, ÏÂÏÓˇθÌ˚È ÏÛÁÂÈ ù‰Û‡‰‡ÇÂȉÂÌ·‡Ûχ “ä‡Î‡˜Ë”, ãËÂÔ‡ÈÒ͇fl ‚ÓÎÓÒÚ¸(ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ùÍÓ ÒÂÚ‡”) *“èÓÒÔÂÍÚ˚”, Var Gard Centre NACKA,Saltsjöbaden, ëÚÓÍ„ÓÎ¸Ï / ò‚ˆËfl (Ó·˙ÂÍÚ ‚ԇ͠“ò‚‰ÒÍËÈ ÒÚÓΔ)“Port of Art”, „ÓÓ‰ äÓÚ͇ / îËÌÎfl̉Ëfl(ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “鯇ÎÂÎ˚È Ñ‡Û͇”).*
107106
Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ãËÚÓ‚ÒÍÓ„Ó äÛθÚÛÌÓ„ÓÙÓ̉‡, ÇËÎ¸Ì˛Ò
1992 “èÓÍÓÎÂÌË”, åÛÁÂÈ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‚èÓË, îËÌÎfl̉Ëfl (ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “˜Û‚ÒÚ‚‡” (͇Ú.)“ŇÎÚËÈÒÍËÈ ÔÛÚ¸” – ÏÂʉÛ̇Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇‡Í‚‡ÂÎË, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡;‡Í‚‡ÂÎË “é˜Â̸ ‰Û¯ËÒÚ˚È”. 1992. “The greatoutlooks I, II”. 1992 (͇Ú.)“Ancora Vita”. – Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ‰ÓÏ üÌfl ëÂÚ‡,êË„‡; ͇ÚË̇ “Ñ‚ÓÈÌÓ ˜Û‚ÒÚ‚Ó”
1990 “ã‡Ú‚Ëfl – ÍÛ‚˚ÓÍ XX ‚Â͇. 1940–1990 „Ó‰˚”,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl“ÇÁ„Îfl‰ ÒÓ ÒÚÓÓÌ˚” (͇Ú.)
1989 Ä͈Ëfl ‚ ·˚‚¯ÂÏ „‡‡Ê üÔÓÌÒÍÓ„Ó ÔÓÒÓθÒÚ‚‡(ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò ë.ч‚˚‰Ó‚˚Ï Ë O.íËη„ÓÏ), êË„‡
1 9-‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ÄÒÂ̇Î, êË„‡; ‡Í‚‡ÂÎË
1988 “La Dolce Vita”, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ‰ÓÏ üÌfl ëÂÚ‡,êË„‡; ÍÓÎÎ‡Ê (͇Ú.)“ÑÂÚË ëÚ‡·Û‡„‡”, ÔÂÙÓχÌÒ ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Òë.ч‚˚‰Ó‚˚Ï Ë O.íËη„ÓÏ. – è¯ÂıÓ‰Ì˚ÈÚÛÌÌÂθ êËÊÒÍÓ„Ó ÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌÓ„Ó ‚ÓÍÁ‡Î‡,êË„‡
1987 “ã˛‰Ë ‚ ÍÎÂÚ͇ı”, ÔÂÙÓχÌÒ ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Òë.ч‚˚‰Ó‚˚Ï Ë O.íËη„ÓÏ. – ëÍ‚ÂÙË·ÏÓÌËË, êË„‡
1986 “èÓÒÚ‡ÌÒÚ‚Ó Ë Ï˚”, ñÂÍÓ‚¸ èÂÚ‡, êË„‡;‰ËÔÎÓÏ̇fl ‡·ÓÚ‡
with Sergejs Davidovs and O¬egs Tillbergs,pedestrian tunnel of the Riga Railway Terminal“La Dolce Vita”. – Gallery Jåña séta, Riga; collage(cat.)
1987 “People in Cages” – performance together withSergejs Davidovs and O¬egs Tillbergs. – PhilharmonicSquare, Riga
1986 “Space and Us”. – St. Peter’s Church, Riga
ë‡ÏËÚ å‡ÎËÌflêӉ˷Ҹ ‚ 1960 „Ó‰Û 1981–1986 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‰ËÁ‡È̇.1976–1980 êÂÁÂÍÌËÌÒ͇fl Ò‰Ìflfl ¯ÍÓ· ÔËÍ·‰ÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡.ë 1994 „Ó‰‡ ‡·ÓÚ‡ÂÚ ‚ „‡ÁÂÚ “ÑËÂ̇”ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚Ï Â‰‡ÍÚÓÓÏ.
燄‡‰˚1995 ÔËÁ ÏÂʉÛ̇ӉÌÓ„Ó Ê˛Ë Á‡ ËÌÒÚ‡ÎÎflˆË˛
“çÂÓ·ÓÒÌÓ‚‡Ì̇fl ‡‰ÓÒÚ¸” ̇ 3-ÂÈ ÂÊ„ӉÌÓÈ‚˚ÒÚ‡‚Í SMMC-êË„‡ “è‡ÏflÚÌËÍ”.
B˚ÒÚ‡‚ÍË2007 “åÓ·ËθÌ˚È ÏÛÁÂÈ”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡2006 “ÄÎÚ‡¸” – ˆÂÍÓ‚¸ Ò‚. å‡ËË-凄‰‡ÎÂÌ˚, êË„‡
(ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò äËÒÚ‡ÔÓÏ ä‡ÎÌÓÏ)2003 “ÉÎ‡Ò Ì‡Ó‰‡” – ÒÔˆˇθÌÓ ÔËÎÓÊÂÌËÂ
„‡ÁÂÚ˚ “ÑËÂ̇” – ÔÓÂÍÚ “éÒÌÓ‚Ì˚ ÔÓÂÍÚ˚ÍÛθÚÛ˚”
2002 “çË˜Â„Ó Î˘ÌÓ„Ó”, ÅÂÏÂÌÒ͇fl „ÓÓ‰Ò͇fl„‡ÎÂÂfl, ÅÂÏÂÌ; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ÅÓflÁ̸ ‚˚ÒÓÚ˚”
2001 “åÂÚÓÔÓθ. êË„‡”, ÑÓÏ êËÊÒÍÓÈ îÓ̉ӂÓÈ·ËÊË, êË„‡; (͇Ú.)“à‰ÂÌÚ˘ÌÓÒÚ¸”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl“ê‡ÌËχˆËfl” – Ç ‡Ï͇ı ÑÌÂÈ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ 2001,á‡ÏÓÍ á‚‡Ú‡Ò, ɇÛÈÂÌÒ͇fl ‚ÓÎÓÒÚ¸, ႇڇ‚‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “è·ڸ ÑÊÛθÂÚÚ˚”(1999)“çÓ‚‡fl ‡θÌÓÒÚ¸. à‰ÂÌÚËÙË͇ˆËfl”, Ç ‡Ï͇ı5-ÓÈ ÏÂʉÛ̇ӉÌÓÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‚˚ÒÚ‡‚ÍËART MOSCOW, ˆÂÌڇθÌ˚È ‰ÓÏ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚,åÓÒÍ‚‡
2000 “Distance”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î Hansabanka,í‡ÎÎËÌÌ; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “åÓfl ÒÂϸfl” (͇Ú.)“òÓÍÓ·‰ÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó”, „‡ÎÂÂfl ëÓ˛Á‡ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ã‡Ú‚ËË, êË„‡; ÒÂËfl ÙÓÚÓ„‡ÙËÈ“Ö‰ÓÍË ¯ÓÍÓ·‰‡”“ëӈˇθÌ˚È Ë ÔÂÒÓ̇θÌ˚È. 1984–2000”,ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ÄÒÂ̇Î, êË„‡
1999 Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÑÌÂÈ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡. – ŇÁ‡ Å„‡, êË„‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ŇÎÍÓÌ ÑÊÛθÂÚÚ˚”; ÒÂËflÓ·˙ÂÍÚÓ‚ “äÓÏÔÎÂÍÒ˚ ˆÂÌÌÓÒÚÂÈ”
1998 “èÎÓÚ̇fl Â͇”, ɇÎÂÂfl çÓ‡ÒÒ, êË„‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ÅÂÁ ̇Á‚‡ÌËfl” (͇Ú.)
“ÇÂÌÚÒÔËÎÒ í‡ÌÁËÚ íÂÏË̇Δ, 6-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl‚˚ÒÚ‡‚͇ SMMC-êË„‡, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ȇ„ËÚÔÓÂÁ‰, àÒÚÓ˘ÂÒÍËÈ Ë ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÏÛÁÂÈ ÇÂÌÚÒÔËÎÒÍÓÈ ‚ÓÎÓÒÚË, ÇÂÌÚÒÔËÎÒ; ÔÓÂÍÚ“å‡ÏÓ” (͇Ú.)2-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ·Ú˚¯ÒÍÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl“éÔ˚Ú” (·ÛÍÎÂÚ)“Spike Island ‘98”. – Spike Island, ÅËÒÚÓθ;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “Don’t worry, be happy”
1997 “éÍÌÓ/áÂ͇ÎÓ”, ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚ÓîËÌÎfl̉ËË Ë ã‡Ú‚ËË. – Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡ÎTaidehalli, ïÂθÒËÌÍË; ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈÄÒÂ̇Î, êË„‡; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËË “ëÓÎ̘Ì˚È ‰Â̸”,“Auguste”, “XXX” (·ÛÍÎÂÚ)“éÔ‡”, 5-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ˆÂÌÚ‡ ëÓÓÒ‡-êË„‡. –ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ ÚÂ‡Ú Ñ‡ÈÎÂÒ, êË„‡; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl“í‡ÌˆÛ˛˘‡fl ‚Ó‰‡” (·ÛÍÎÂÚ)
1996 “ã˘ÌÓ ‚ÂÏfl. àÒÍÛÒÒÚ‚Ó ùÒÚÓÌËË, ã‡Ú‚ËË ËãËÚ‚˚ 1945–1996”. – ɇÎÂÂfl ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ Zacheta, LJ¯‡‚‡; (͇Ú.) ñÂÌڇθÌ˚È‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î å‡ÌÂÊ, ë‡ÌÍÚ-èÂÚ·ۄ;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl-ÚËÔÚËı “üÁ˚Í. ùÎÂÍÚ˘ÂÒÍËÈ ÒÚÛÎ.똇ÒÚÎË‚Ó ‰ÂÚÒÚ‚Ó” (͇Ú.)“Vita nova”, ɇÎÂÂfl óËËÒ, êË„‡; ͇ÚË̇“Ñ‚Ó”
1995 “ä‡Î‡˜Ó˛ÏÒ”. – åÂÏÓˇθÌ˚È ÏÛÁÂÈ ù.ÇÂȉÂÌ‚‡Ûχ ä‡Î‡˜Ë, ãËÂÔ‡ÈÒ͇fl ‚ÓÎÓÒÚ¸;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ìÎˈ‡ ÇÂȉÂÌ·‡Ûχ” (͇Ú.)èÓÒÚÓflÌ̇fl ÍÓÎÎÂ͈Ëfl – ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚ êËÊÒÍÓÈùÍÓÌÓÏ˘ÂÒÍÓÈ ‚˚Ò¯ÂÈ ¯ÍÓÎÂ; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “Ñ‡Ë ÌÂÚ. ê‡ÁÛ¯ÂÌÌ˚È ÍÂÒÚ”“è‡ÏflÚÌËÍ”, 3-fl ÂÊ„Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ñÂÌÚ‡ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ëÓÓÒ‡ – êË„‡, 뉇„ÓÓ‰‡, êË„‡, ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ ÏÛÁÂÈ îÓÚÓ, êË„‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “çÂÓ·ÓÒÌÓ‚‡Ì̇fl ‡‰ÓÒÚ¸” (·ÛÍÎÂÚ)
1994 “ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚Ó” – 2-fl ÂÊ„Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ SMMC-êË„‡. – êÛ̉‡Î¸ÒÍËÈ ‰‚Óˆ; ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl“êÂÍ·χ (èÓÒ‚fl˘ÂÌËÂ)” (͇Ú.)15-fl ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‡Í‚‡ÂÎË,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡“Ç ÚÂÌË Á‡Èˆ‡”. – ɇÎÂÂfl ŇÒÚÂÈÒ, êË„‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “äÓÏÔÎÂÍÒ ˆÂÌÌÓÒÚÂÈ”“Zoom faktors” – 1-‡fl ÂÊ„Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ñÂÌÚ‡ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ëÓÓÒ‡-êË„‡ –êË„‡, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl, êË„‡;ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl “ÅÂÁ ̇Á‚‡ÌËfl” (͇Ú.)
1993 “óÛ‚ÒÚ‚Ó N 30”, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ÄÒÂ̇Î,êË„‡; ͇ÚË̇ “è‚˚È ÒÌ„”ÇÒ·ڂËÈÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡ÍˆËfl “˝Ô!”,Ç˚ÒÚ‡‚ÍË „‡ÙËÍË ‚ 33 „ÓÓ‰‡ı; ËÒÛÌÓÍ “ü̉‡ÎÂÍÓ ÓÚ ÔˇÏˉ˚” (͇Ú.)“ã‡Ú˚¯Ò͇fl ‡Í‚‡Âθ̇fl ÊË‚ÓÔËÒ¸”,
“Opera” – 5. gadskårtéjå Sorosa Müsdienu måkslascentra-Rîga izståde. – Latvijas Dailes teåtris, Rîga;instalåcija “Dejojoßais üdens” (buklets)
1996 “Personîgais laiks. Igaunijas, Latvijas un Lietuvasmåksla 1945–1996”. – Müsdienu måkslas centrsZamek Ujazdowski, Varßava; (kat.) Centrålå izståΩuzåle ManéΩa, Sanktpéterburga; instalåcija-triptihs“Valoda. Elektriskais krésls. Laimîgå bérnîba” (kat.)“Vita nova”. – Galerija Çiris, Rîga; glezna “Pagalms”
1995 “Kalåçojums”. – E. Veidenbauma memoriålaismuzejs Kalåçi, Liepas pagasts; instalåcija“Veidenbauma iela” (kat.)Paståvîgå kolekcija – izståde Rîgas Ekonomikasaugstskolå; instalåcija “Jå un né. Izjauktais krusts”“Piemineklis” – 3. gadskårtéjå Sorosa Müsdienumåkslas centra-Rîga izståde. – Pilsétas vide, Rîga,Latvijas Foto muzejs, Rîga; instalåcija “Nepamatotsprieks” (buklets)
1994 “Valsts” – 2. gadskårtéjå SMMC-Rîga izståde. –Rundåles pils; instalåcija “Reklåma (Veltîjums)” (kat.)15. Latvijas akvare¬u izståde. – IzståΩu zåle Latvija,Rîga“Za˚a énå”. – Galerija Bastejs, Rîga; instalåcija“Vértîbu komplekss”“Zoom faktors” – 1.gadskårtéjå Sorosa Müsdienumåkslas centra-Rîga izståde. – IzståΩu zåle Latvija,Rîga; instalåcija “Bez nosaukuma” (kat.)
1993 “Sajüta Nr. 30”. – Måkslas muzejs Arsenåls, Rîga;glezna “Pirmais sniegs”Vislatvijas måkslas akcija “ep!” – grafikas izstådes33 pilsétås; zîméjums “Es netålu no piramîdas”(kat.)“Latvießu akvere¬glezniecîba”. – Lietuvas Kultürasfonda izståΩu zåle, Vi¬ña
1992 “Paaudze”. – Pori Müsdienu måkslas muzejs,Pori/Somija; instalåcija “Jütas” (kat.)“Baltijas ce¬ß” – starptautiskå akvare¬u izståde. –IzståΩu zåle Latvija, Rîga; akvare¬i “Òoti smarΩîgs”.1992, “The great outlooks I, II”. 1992 (kat.)“Ancora Vita”. – IzståΩu nams Jåña séta, Rîga;glezna “Dubultjütas”
1990 “Latvija – XX gadsimta külenis. 1940.–1990. gads”.– IzståΩu zåle Latvija, Rîga; instalåcija “Skatîßanås nomalas” (kat.)
1989 Akcija bijußås Japånas véstniecîbas garåΩå ( kopå arS.Davidovu un O.Tillbergu), Rîga19. jauno måkslinieku izståde. – Måkslas muzejsArsenåls, Rîga; akvare¬i
1988 “La Dolce Vita”. – IzståΩu nams Jåña séta, Rîga;kolåΩa (kat.)“Staburaga bérni” – performance kopå arS.Davidovu un O.Tillbergu. – Centrålås dzelzce¬astacijas gåjéju tunelis, Rîga
1987 “Cilvéki büros” – performance kopå ar S.Davidovu
un O.Tillbergu. – Filharmonijas skvérs, Rîga1986 “Telpa un més”. – Péterbaznîca, Rîga; diplomdarbs
Sarmîte MåliñaBorn in 1960 1981–1986 Latvian Academy of Art, Department ofDesign.1976–1980 Rézekne Secondary School of Applied Art.
Awards1995 Prize of the international jury for the installation
“Unjustified Happiness” in the 3rd Annual SCCA-Riga Exhibition “Monument”, Riga
Exhibitions2007 “Mobile Museum”, Andrejsala, Riga2006 “Altar” – St. Maria Magdalen church in Riga (with
K. Kalns)2002 “Nothing Personal”. – City Gallery, Bremen;
installation “Fear from Height” (cat.)2001 “Metropolis. Riga”. – Riga Stock Exchange building,
Riga (cat.)“Identity” – Riga Gallery“Reanimation” – within the framework of the Daysof Art 2001. – Zvårtava Castle, Gaujienas village,Zvårtava/Latvia“New Reality. Identification” – Exhibition within theframework of the 5th International Art Fair ARTMOSCOW programme. – Central House of Artists,Moscow
2000 “Distance”. – Exhibition Hall of Hansabank, Tallinn;installation “My Family” (cat.)“Chocolate Art”. – Gallery of the Artists’ Union ofLatvia, Riga; series of photographs “ChocolateEaters”“Social and Personal. 1984–2000”. – Museum of ArtArsenåls, Riga
1999 “Days of Art ‘99”. – Berga bazårs, Riga; installation“Juliet’s Balcony”; series of objects “Complexes ofValues”
1998 “Dense River”. – Gallery Noass, Riga; installation“Untitled” (cat.)“Ventspils Transit Terminal” – the 6th annual SCCA-Riga exhibition. – Art Propaganda Train, RegionalMuseum of History and Art, Ventspils; project“Marble” (cat.)The 2nd World-wide Latvian Contemporary ArtExhibition. – Exhibition Hall Latvija, Riga; installation“Experience” (booklet)“Spike Island ‘98”. – Spike island, Bristol;installation “Dont worry, be happy”
1997 “Window/Mirror” – Contemporary Art from Finlandand Latvia. – Exhibition Hall Taidehalli; Museum of
Art Arsenåls, Riga; installations “Sunny Day”,“Auguste”, “XXX” (booklet)“Opera” – the 5th annual SCCA-Riga exhibition. –Latvian Daile Theatre, Riga; outdoor installation“Dancing Water” (booklet)
1996 “Personal Time. Art of Estonia, Latvia and Lithuania1945–1996”. – Centre for Contemporary ArtUjazdowski Castle, Warsaw; (cat.); CentralExhibition Hall Manezh, St.Petersburg; triptych“Language. Electric Chair. Happy Childhood” (cat.)“Vita nova”. – Gallery Çiris, Riga; painting“Courtyard”
1995 “Kalåçojums”. – Memorial Museum ofE.Veidenbaums Kalåçi, the Liepa Village/Latvia;installation “The Veidenbauma Street” (cat.)“Monument” – the 3rd annual SCCA-Rigaexhibition. – City space of Riga, Latvian Museum ofPhotography, Riga; installation “UnjustifiedHappiness” (booklet)Opening of the permanent collection at the SwedishSchool of Economics in Riga; installation “Yes andNo. Disarranged Cross”
1994 “State” – the 2nd annual SCCA-Riga exhibition. –Rundåle Palace/Latvia; installation “Advertisement(Dedication)”The 15th Latvian Watercolour Exhibition. –Exhibition Hall Latvija, Riga“In the Shadow of the Hare”. – Gallery Bastejs,Riga; installation “Compex of Values”“Zoom Factor” – the 1st annual SCCA-Rigaexhibition. – Exhibition Hall Latvija, Riga; installation“Untitled” (cat.)
1993 “Sensation No. 30”. – Museum of Art Arsenåls,Riga; painting “The First Snow”All-Latvia Art Action “ep!” – graphic exhibitions in33 towns; drawing “Me Beside the Pyramid” (cat.)“Latvian Watercolour”. – Exhibition Hall of theLithuanian Culture Foundation, Vilnius
1992 “Paaudze. Sukupolvi. Generation”. – Museum ofContemporary Art, Pori/Finland; installation“Feelings” (cat.)“The Baltic Way” – International WatercolourExhibition. – Exhibition Hall Latvija, Riga (cat.)“Ancora Vita”. – Gallery Jåña séta, Riga; painting“Double Feelings” (cat.)
1990 “Latvia – the XX Century Somersault”. – ExhibitionHall Latvija, Riga; installation “Taking a DetachedView” (cat.)
1989 Action at the garage of the former JapaneseEmbassy. – Riga; together with Sergejs Davidovs andO¬egs TillbergsThe 19th Young Artists’ Exhibition . – Museum ofArt Arsenåls, Riga; watercolours
1988 “Children of Staburags” – performance together
109108
1982 Starptautiskå scenogråfijas kvadrinåle. – Pråga1981 Republikas 6. dizaina izståde. – Jürmalas izståΩu zåle
Vissavienîbas scenogråfu izståde. – Maskava*1978 Baltijas republiku plakåtu izståde. – Rîga*
Starptautiskå scenogråfijas kvadrinåle. – Pråga* katalogs
Leonards LaganovskisBorn 1955 in Riga.1973–1979 Latvian Academy of Art, Dept. of StageDesign1979–1989 collaboration with the artists group“Workshop for Restauration of Non-Existent Feelings”1980–1983 Set Designer Latvijas Nacionålajå operas unbaleta teåtrî1984–1988 Artist at the Workshop of City Decoration ofthe Riga City Municipality1990–1991 Curator of the exhibition of Contemporary Artfrom West Berlin “INTERFERENZEN – Kunst aus Westberlin1960–1990”Fields of activity: installations, objects, stage design, print,photography, drawing.
Scholarships and awards1996 Scholarship of the Culture Foundation Berlin1995 Scholarship of the Culture Senat Berlin1993–1994 Scholarship of Kunstwerke e. V., Berlin1992 Scholarship of the Culture Ministry of Schleswig-
Holstein1992 Scholarship of the Contemporary Art Centre in
Banff, Canada1991–1992 Scholarship of Künstlerhaus Bethanien, Berlin1989 Award of the collective farm “Låçplésis” for the best
stage design on rural theme (Lelde Stumbre “Jånis”in Valmiera Theatre)
Teaching Activities1992 Guest Professor in Muthesius Fachhochshule Kiel1996 Lecturer in Neue Berliner Kunstverein (NBK) Berlin
Solo Exhibitions2007 “Vodka, sex, perfume,Riga Gallery2005 “Rights to desire”,Riga Gallery 1997 “Standarts”,Rîga Gallery
“Gallery Owner’s Belly”, LN Gallery, RigaClub Secret Experiment, RigaIvonna Veiherte Gallery, Riga
1996 “Die Saga”,Galerie Barbara Weiss, Berlin1994 Gallery Bastejs, Riga
“Happy People Laboratory”,Dirty Windows Gallery,Berlin
1993–94 “Rostrums”, Galerie Barbara Weiss, Berlin1993 “100 and 1 Drawing”,Contemporary Art Centre,
Vilnius
1992 “Two Rooms”,Wewerka und Weiss Galerie, Berlin“Leonards Laganovskis. Works 1988–1992”,ifa-Galerie, Berlin*“Private Collection”,Künstlerhaus Bethanien, Berlin*“Kunst des 20. Jahrhunderts”. – Culture CentreSalzau, Kiel
1991 Reiterns House, RigaDole History Museum, Doles Island, Latvia
1990 Exhibition House Jåña séta, Riga* Wewerka Galerie, Berlin
1984 Exhibition Hall of the House of Knowledge, Riga*
Group Exhibitions2007 14th Tallinn Print Triennial “Political /
Poetical”,KUMU, Tallinn*“Mobile Museum” Andrejsala, Riga“Spotlight: The Collection of the LatvianContemporary Art Museum”, European CentralBank, Frankfurt am Main, Germany
2006 Autumns 2006, Latvian Railway Museum2005 group exhibition in city space of Venice2004 13th Tallinn Print Triennial, Rotermann Salt Storage,
Tallinn*; Prix of Estonial National Bank2003 Mare Balticum, Kopenhagen, National museum,
Denmark*”Imagination-Romantik”, Galway arts centre,Galway, Ireland*“Labyrinth”,Gallery Vartai, Vilnius, Lithuania“Wild Photographers”, Communication Centre“Dream Factory”, Riga
2001 “Metropolis. Rîga”, Stock Exchange Building, Riga*12th Tallinn Print Triennial, Rotermann Salt Storage,Tallinn*; Grand Prix
2000 “Image of Father in Contemporary Art”, Haus amWaldsee, Berlin
1999 “Ventspils Transit Terminal”,City space of Ventspils*1998 “2nd All-Latvian Art Exhibition”, Museum of Art
Arsenåls, Riga“11th Tallinn Print Triennial”, Rotermann SaltStorage, Tallinn*“Ventspils Transit Terminal”, Art Propaganda Train,Rehional Museum of Art and History, Ventspils*
1997 “STAD(t)T-ART – Art in 56 homeopathic doses“,Ennepetal, Nordrein-Vestphalen*“Pearls Vol.V” – dinner, sounds & flowers”, Dirtywindows Gallery exhibition in Parkhaus Gallery, Berlin*“Art of Simple Things”, Gallery Bastejs, Riga
1996 “Skin of White Lady” , Philips-Haus, Eindhoven,Holand*“Bekant-machung – Baltic Sea Biennale“,KunsthalleRostock*“Die Galerie” , 20 Years of Wewerka Galerie. –Kulturbrauerei, Berlin*
1995–96 “Memento – Art – History – Memories“, Haus
am Waldsee, Berlin; Stadtliche Galerie imSophienhof, Kiel*“Postkonceptual Painting”, Kunstwerke e.V.,Likörfabrik, Berlin*“Schöne Aussichten”, project of NGBK exhibition-competition. – U-Bahnhof Alexanderplatz, Berlin*(Landschaft) mit dem Blick der 90er Jahre. –Mittelrhein-Museum Koblenz; Museum SchossBurgk/Saale; Haus am Waldsee, Berlîne*
1993–94 “Memory of Images” – Baltic Photo Art Today. –Stadtliche Galerie im Sophienhof, Kiel; KunsthalleRostock/Germany; Exhibition Hall Latvija, Riga;Contemporary Art Centre, Vilnius; Galerie im MartinGropius-Bau, Berlin; Baltic Art Centre, Gdansk,Poland; Kunsthalle Nikolaj, Copenhagen, Denmark*“Memento – Contemporary Art of Berlin”, CityGallery, Prague, Czech Republic*“Kunst: Sprache”, Kunstwerke e.V., BerlinAll-Latvian Art Action “ep!”, Print exhibitions in 33towns*
1993 Zellermeyer Galerie, Berlin1992 “Quality ‘92”. – Exhibition Hall Latvija, Riga *
Rauma Biennale Balticum ‘92., Rauma/Finland*“Timespace”, Sculpture Project. – Sveaborg, Helsinki“Reflexion” , Contemporary art from Estonia, Latviaand Lithuania. – Walter Philips Gallery, Banff/Canada“Tierra de nadie”, Andalusia Pavilion, EXPO ’92,Sevilja*“Avantgarde & Kampagne”, Kunsthalle Düsseldorf*“Minimal Curating”, Städtisches Kaufhaus, Leipzig
1991 “Face to Face”, within the project ARS BALTICA. –Stadtliche Kunst Galerie Im Sophienhof, Kiel;Exhibition Hall Latvija, Riga; Künstlerhaus Bethanienun Kunstwerke e.V., Berlin*
1990 “Auflagenobjekte”, Galerie Wewerka, Berlin1989 “Riga – Lettische Avantgarde”, Stadtliche Kunst
Galerie Im Sophienhof, Kiel; Kunsthalle Weserburg,Bremen/Germany*“The 7th Republican Design Exhibition”, ExhibitionHall Latvija, Riga
1988 “Mies van der Rohe’s 100th Anniversary”, House ofArchitects, Riga“Riga – Lettische Avantgarde”, StadtlicheKunsthalle, West Berlin*
1987 All-Union Exhibition of Stage Designers, Moscow*1986 “Space and Us”. – Riga
“Exhibition of Stage Design”, Riga“Wind in the Willows”, House of Architects, Riga
1985 All-Union Exhibition “Environment and Design”, RîgaExhibition of Works by Young Set Designers,Republican House of Knowledge, Riga
1984 “Stage Design of the Blatic Republics”,ExhibitionHall Latvija, Riga *“Nature. Environment. Man”, St Peters Church, Riga
Leonards LaganovskisDzimis 1955. gadå1973–1979 Latvijas Måkslas akadémijas Scenogråfijasnoda¬a.No 1979. gada – sadarbîba ar måkslinieku grupu“Nebijußu sajütu restauråcijas darbnîca”1980–1983 scenogråfs Latvijas Nacionålajå operas unbaleta teåtrî1984–1988 måkslinieks Rîgas pilsétas Izpildu komitejasPilsétas noforméßanas darbnîcå1990–1991 Rietumberlînes måkslas izstådes“INTERFERENZEN – Kunst aus Westberlin 1960–1990”kuratorsNo 1993. gada dzîvo un strådå Berlîné un Rîgå.Darbîbas joma: instalåcijas, objekti, scenogråfija, grafika,fotogråfija, zîméjums.
Stipendijas un apbalvojumi1996 Kultüras fonda (Berlîne) stipendija1995 Kultüras senåta (Berlîne) stipendija1993–1994 Kunstwerke e. V. (Berlîne) stipendija1992 Ílezvigas – Holßteinas Kultüras ministrijas stipendija1992 Müsdienu måkslas centra Banff (Kanåda) stipendija1991–1992 Künstlerhaus Bethanien (Berlîne) stipendija1989 kolhoza “Låçplésis” balva par labåko scenogråfiju,
veltîtu lauku témai (Lelde Stumbre “Jånis” Valmierasteåtrî)
Pedago©iskais darbs1992 Viesprofesors Muthesius Fachhochshule îlé1996 Lekcijas Neue Berliner Kunstverein (NBK) Berlîné
Personålizstådes2007 “Vodka, seks, smarΩas”, Rîgas galerija2005 “Tiesîbas iekårot”, Rîgas galerija 1997 “Standarti”, Rîgas galerija
“Galeristes véders”. – LN galerija, RîgaKlubs Slepenais eksperiments, RîgaIvonnas Veihertes galerija, Rîga
1996 “Die Saga”, Galerie Barbara Weiss, Berlîne1994 Galerija Bastejs, Rîga
“Happy People Laboratory”, Dirty Windows Gallery,Berlin
1993–94 “Tribînes”, Galerie Barbara Weiss, Berlîne1993 “100 un 1 zîméjums”, Müsdienu måkslas centrs,
Vi¬ña1992 “Two Rooms”, Wewerka und Weiss Galerie, Berlîne
“Leonards Laganovskis. Darbi 1988 – 1992”. – ifa-Galerie, Berlîne*“Private Collection”. – Künstlerhaus Bethanien,Berlîne*“Kunst des 20. Jahrhunderts”. – Kultüras centrsSalzau, île
1991 Reiterna nams, Rîga
Doles véstures muzejs, Doles sala1990 IzståΩu nams Jåña Séta, Rîga*
Wewerka Galerie, Berlîne 1984 Zinîbu nama izståΩu zåle, Rîga*
Grupu izstådes: 2007 “Politiskais / Poétiskais”, 14. Tallinas grafikas
triennåle, Kumu, Tallina“Mobilais muzejs” Andrejsala, Rîga“Spotlight: The Collection of the LatvianContemporary Art Museum”, Eiropas Centrålajåbankå Frankfurté, Våcijå
2006 “Rudens 2006”, Latvijas Dzelzce¬a muzejå2005 grupas izståde Venécijas pilsétvidé2004 13. Tallinas grafikas triennåle. – Rotermana Såls
noliktava, Tallina*; Igaunijas Nacionålås Bankasgodalga
2003 “Mare Balticum”, Kopenhagen, National museum,Denmark*”Imagination-Romantik”, Galway arts centre,Galway, Ireland*“Labyrinth”, Gallery Vartai, Vilnius, Lithuania“Savva¬as fotogråfi”, Komunikåciju centrs “Sapñufabrika”, Rîga
2001 “Metropole. Rîga”, Rîgas Fondu birΩas nams, Rîga*Tallinas grafikas triennåle, Rotermana såls galerija,Tallina*; galvenå balva
2000 “Téva téls müsdienu måkslå” – izståΩu cikla “Tavspråts lai notiek” ietvaros. – Haus am Waldsee,Berlîne
1999 “Ventspils Tranzîts Terminåls”, Ventspils pilsétasvide*
1998 “2. Vispåréjå latvießu måkslas izståde”, Måkslasmuzejs Arsenåls, Rîga“11. Tallinas grafikas triennåle“, Rotermana sålsgalerija, Tallina*“Ventspils Tranzîts Terminåls”, Måkslas a©itvilciens,Ventspils novada véstures un måkslas muzejs,Ventspils*
1997 “STAD(t)T-ART – måksla 56 homeopåtiskås devås“,Ennepetal, Zieme¬reina–Vestfålena*“Pearls Vol.V” – dinner, sounds & flowers”, Dirtywindows gallery izståde Parkhaus galerijå, Berlîne*“Vienkårßo lietu måksla”, Galerija Bastejs, Rîga
1996 “Skin of White Lady”, Philips-Haus, Eindhoven,Holande*“Bekant-machung – Baltijas jüras biennåle“,Kunsthalle Rostock*“Die Galerie”, Wewerka galerijas 20 gadi. –Kulturbrauerei, Berlîne*
1995–96“Memento – Måksla – Vésture – Atmiñas“, Hausam Waldsee, Berlîne; pilsétas galerija imSophienhof, île*“Postkonceptual Painting”, Kunstwerke e.V.,
Likörfabrik, Berlîne*“Schöne Aussichten”, NGBK izståΩu konkursaprojekts. – U-Bahnhof Alexanderplatz, Berlin*(Landschaft) mit dem Blick der 90er Jahre. –Mittelrhein-Museum Koblenz; Museum SchossBurgk/Saale; Haus am Waldsee, Berlîne*
1993–94 “Attélu atmiña” – Baltijas fotomåksla ßodien. –pilsétas galerija im Sophienhof, île; KunsthalleRostoka/Våcija; IzståΩu zåle Latvija, Rîga; Müsdienumåkslas centrs, Vi¬ña; Berlînes galerija im MartinGropius-Bau, Berlîne; Baltijas måkslas centrs,Gdañska; Kunsthalle Nikolaj, Kopenhågena*“Memento.Müsdienu Berlînes måksla“, Prågaspilsétas galerija*“Kunst: Sprache”, Kunstwerke e.V., BerlîneVislatvijas måkslas akcija “ep!” – grafikas izstådes33 pilsétås*
1993 Zellermeyer Galerie, Berlîne1992 “Kvalitåte ‘92”, IzståΩu zåle Latvija, Rîga*
Rauma Biennale Balticum ‘92. – Rauma*“Timespace”, Sveaborg, Helsinki“Refleksija”, Walter Philips Gallery, Benfa/Kanåda“Tierra de nadie”, Andalüzijas paviljons, EXPO ’92,Sevi¬a*“Avantgarde & Kampagne”, Kunsthalle Düsseldorf*“Minimal Curating”, Städtisches Kaufhaus, Leipciga
1991 “Ar seju pret seju”, ARS BALTICA ietvaros. – pilsétasmåkslas galerija Im Sophienhof, île; izståΩu zåleLatvija, Rîga; Künstlerhaus Bethanien un Kunstwerkee.V., Berlîne*
1990 “Auflagenobjekte”, Galerie Wewerka, Berlin1989 “Riga – Lettische Avantgarde”, pilsétas måkslas
galerija Im Sophienhof, île; izståΩu zåle Weserburg,Brémene/Våcija*7. Republikas dizaina izståde, IzståΩu zåle Latvija,Rîga
1988 “Mies van der Rohe 100 gadi”, Arhitektu nams, Rîga“Riga – Lettische Avantgarde”, Valsts Kunsthalle,Rietumberlîne*
1987 Vissavienîbas scenogråfu izståde. – Maskava*1986 “Telpa un més”, Rîga
Scenogråfu izståde, Rîga“Véjß vîtolos”, Arhitektu nams, Rîga
1985 Vissavienîbas izståde “Apkårtéjå vide un dizains”,RîgaJauno scenogråfu darbu izståde. – Republikåniskaiszinîbu nams, Rîga
1984 Baltijas republiku scenogråfu izståde. – IzståΩu zåleLatvija, Rîga*“Daba. Vide. Cilvéks”, Péterbaznîca, Rîga
1983 Republikas jauno måkslinieku 15. darbu izståde,IzståΩu zåle Latvija, RîgaRîgas jauno måkslinieku darbu izståde. – Ì.EliasaJelgavas véstures un måkslas muzejs, Jelgava
111110
ùÒÚÓÌËË, ã‡Ú‚ËË Ë ãËÚ‚˚, Walter Philips Gallery,ŇÌÙÙ/Kȧ‰a“Tierra de nadie”, Ả‡ÎÛ˝ÒÍËÈ Ô‡‚ËθÓÌ, EXPO’92, ë‚Ëθfl*“Avantgarde & Kampagne”, “Kunsthalle”Ñ˛ÒÒÂθ‰ÓÙ*“Minimal Curating”, “Städtisches Kaufhaus”,ãÂÈԈ˄
1991 “ãˈÓÏ Í Îˈ۔ – ‚ ‡Ï͇ı ÔÓÂÍÚ‡ ARSBALTICA. – „ÓÓ‰Ò͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl „‡ÎÂÂfl“Im Sophienhof”, äËθ; ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚Ëfl,êË„‡; “Künstlerhaus Bethanien un Kunstwerkee.V.”, ÅÂÎËÌ*
1990 “Auflagenobjekte”, ɇÎÂÂfl “Wewerka”, ÅÂÎËÌ1989 “Riga – Lettische Avantgarde”, „ÓÓ‰Ò͇fl
ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl „‡ÎÂÂfl “Im Sophienhof”, äËθ;‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “Weserburg”,ÅÂÏÂÌ/ÉÂχÌËfl*7-‡fl êÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‰ËÁ‡È̇,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡
1988 “Mies van der Rohe 100 gadi”. – ÑÓÏÄıËÚÂÍÚÓÓ‚, êË„‡“Riga – Lettische Avantgarde”. –ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚È Kunsthalle, á‡Ô‡‰Ì˚È ÅÂÎËÌ*
1987 ÇÒÂÒÓ˛Á̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒˆÂÌÓ„‡ÙËË, åÓÒÍ‚‡*1986 “èÓÒÚ‡ÌÒÚ‚Ó Ë Ï˚”, êË„‡
Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÒˆÂÌÓ„‡ÙÓ‚. – êË„‡“ÇÂÚ ‚ ‚·۔, ÑÓÏ ÄıËÚÂÍÚÓÓ‚, êË„‡
1985 ÇÒÂÒÓ˛Á̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ “éÍÛʇ˛˘‡fl Ò‰‡ ˉËÁ‡ÈÌ”, êË„‡Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‡·ÓÚ ÏÓÎÓ‰˚ı ÒˆÂÌÓ„‡ÙÓ‚. –êÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒÍËÈ ÑÓÏ Á̇ÌËÈ, êË„‡
1984 Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÒˆÂÌÓ„‡ÙÓ‚ ŇÎÚËÈÒÍËı ÒˆÂÌÓ„‡ÙÓ‚,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡ *“èËÓ‰‡. 뉇. óÂÎÓ‚ÂÍ”, ñÂÍÓ‚¸ èÂÚ‡, êË„‡
1983 15-‡fl êÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‡·ÓÚ ÏÓÎÓ‰˚ııÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‡·ÓÚ ÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ êË„Ë,Ö΄‡‚ÒÍËÈ ËÒÚÓ˘ÂÒÍËÈ Ë ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÏÛÁÂÈ É.ùΡ҇, Ö΄‡‚‡
1982 åÂʉÛ̇Ӊ̇fl Í‚‡‰ËÂÌ̇Π҈ÂÌÓ„‡ÙËË,臄‡
1981 6-‡fl êÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‰ËÁ‡È̇,ûχθÒÍËÈ ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡ÎÇÒÂÒÓ˛Á̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ÒˆÂÌÓ„‡ÙÓ‚. – åÓÒÍ‚‡ *
1978 ŇÎÚËÈÒ͇fl ÂÒÔÛ·ÎË͇ÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ Ô·͇ڇ,êË„‡ *åÂʉÛ̇Ӊ̇fl Í‚‡‰ËÂÌ̇Π҈ÂÌÓ„‡ÙËË,臄‡
* ͇ڇÎÓ„
Evelîna Deiç[email protected] 1978. gadå2000–2007 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; MA2003 Berlînes Måkslas universitåte UDK, Vizuålåskomunikåcijas noda¬a1999 Rîgas Lietiß˚ås måkslas koledΩas Vides objektudizaina noda¬a
Personålizstådes2005 “Elpot aizliegts”, Galerija “Noass”, Rîga, Latvija
Grupu izstådes2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija2007 “Jauno måkslinieku triennåle”, Tallina, Igaunija
Skañu måkslas izståde “Skan”, festivåla “SkañumeΩs” ietvaros F. Brîvzemnieka ielå 26/28, Rîga,Latvija“Mobilais muzejs”, Andrejsala, Rîga, Latvija“Baltijas valstis. Latvijas laikmetîgå måksla”,Kalmåras måkslas muzejs, Zviedrija “BooM”, Latvijas Måkslas akadémijas, Vizuålåskomunikåcijas absolventu izståde, Andrejsala, Rîga,Latvija“Riga Review”, NGBK, Berlîne, Våcija“Katoptron” (Direction of the Mirror glance), 2.Maskavas laikmetîgås måkslas biennåle, Maskava,Krievija
2006 Starptautiskais nepieradinåtås müzikas un filmufestivåls “Skañu meΩs”, Andrejsala, Rîga15.Sidnejas biennåle, Sidneja, Austrålija“Melting”, galerija newyorkriotokio, Berlîne, Våcija“Feuerzeug”, galerija Schweiss Laden, Berlîne,Våcija
2005 “(Un)Dressed”, Giedre Bartelt Galerie, Berlîne,Våcija“Jukas”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija
2004 “Daba. Vide. Cilvéks. 2004”, VMM izståΩu zåle“Arsenåls”, Rîga, Latvija
2003 “2 Show”, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña,Lietuva“Tautas nobalsoßana”, laikraksta “Diena”speciålpielikums, veltîts referendumam parieståßanos Eiropas Savienîbå
2002 “Rudens 2002”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga,Latvija
2000 “Optiskås zîmes”, Dekoratîvi lietiß˚ås måkslasmuzejs, Rîga, Latvija
1999 “Baltic Sea Four”, Lietiß˚ås Måkslas koledΩas izståΩuzåle, Rîga, Latvija
Evelîna Deiç[email protected] 1978 2000–2007 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; MA2003 Berlin Art University UDK, Department of VisualCommunication1999 Riga College of Applied Art, Department ofEnvironmental objects design
Solo exhibition2005 “Breathing Prohibited”, Galerie ”Noass”, Riga, Latvia
Exhibitions2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburg, Germany2007 “Triennial of Young artists”, Tallin, Estonia
Sound art project “Skan”, festival “Skañu meΩs”,Riga, Latvia“Mobile Museum”, Andrejsala, Riga, Latvia“The Baltics Part I: Contemporary Art of Latvia”,Kalmar Art Museum, Sweden“BooM”, Latvian Academy of Art, Department ofVisual Communication graduates project,Andrejsala, Rîga, Latvia“Riga Review”, NGBK, Berlin, Germany“Katoptron (Direction of the Mirror glance)”, 2ndMoscow biennial for Contemporary art, Moscow,Russia
2006 International adventurous music festival “SkañumeΩs”, Andrejsala, Rîga, Latvia15th Sidney Biennale, Sidney, Australia
2005 ”(Un)Dressed Body”, Giedre Bartelt Galerie, Berlin,Germany“Jukas”, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia
2004 “Nature. Environment. Man. 2004”, Exhibition Hall“Arsenåls” of the State Museum of Art, Riga, Latvia
2003 “2 Show”, Contemporary Art Centre, Vilnius,LithuaniaReferendum, a special supplement to the daily Diena,dedicated to the accession to the European Union
2002 “Autumn 2002”, Exhibition Hall “Arsenåls” of theState Museum of Art, Riga, Latvia
2000 “Optical Ornament”, Museum of Decorative AppliedArts, Riga, Latvia
1999 “Baltic Sea Four”, Exhibition Hall of the RigaCollege of Applied Art, Riga, Latvia
ù‚ÂÎË̇ ÑÂȘχÌÂ[email protected]êӉ˷Ҹ ‚ 1978 „Ó‰Û2000–2007 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl a͇‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, MA
1983 ”15th Republican Exhibition of Works by YoungArtists”, Exhibition Hall Latvija, Riga“Exhibition of Works by Young Artists from Riga”,Ìederts Eliass Museum of History and Art, Jelgava,Latvia
1982 ”International Quadrennial of Stage Design”, Prague1981 The 6th Republican Design Exhibition”,Exhibition
Hall of Jürmala, Latvia“All-Union Exhibition of Stage Designers”, Moscow*
1978”Poster Exhibition of Artists from BalticRepublics”,Riga*“International Quadrennial of Stage Design”,Prague
* catalogue
ãÂÓ̇‰c ㇄‡ÌÓ‚ÒÍËÒêÓ‰ËÎÒfl ‚ 1955 „Ó‰Û1973–1979 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ҈ÂÌÓ„‡ÙËË.ë 1979 „Ó‰‡ – ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚Ó Ò „ÛÔÔÓÈ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚“å‡ÒÚÂÒ͇fl ÂÒÚ‡‚‡ˆËË ÌÂÔÓ‚ÚÓËÏ˚ı Ó˘Û˘ÂÌËÈ” 1980–1983 ÒˆÂÌÓ„‡Ù ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓ̇θÌÓ„ÓÚ‡ڇ ÓÔÂ˚ Ë ·‡ÎÂÚ‡1984–1988 ıÛ‰ÓÊÌËÍ ÓÙÓÏËÚÂθÒÍÓÈ Ï‡ÒÚÂÒÍÓÈêËÊÒÍÓ„Ó „ÓÓ‰ÒÍÓ„Ó àÒÔÓÎÌËÚÂθÌÓ„Ó ÍÓÏËÚÂÚ‡1990–1991 ÍÛ‡ÚÓ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‚˚ÒÚ‡‚ÍËá‡Ô‡‰ÌÓ„Ó ÅÂÎË̇ “INTERFERENZEN – Kunst ausWestberlin 1960–1990”ë 1993 „Ó‰‡ ÊË‚ÂÚ Ë ‡·ÓÚ‡ÂÚ ‚ ÅÂÎËÌÂ Ë êË„Â.ëÙ‡ ‰ÂflÚÂθÌÓÒÚË: ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl, Ó·˙ÂÍÚ˚,ÒˆÂÌÓ„‡ÙËfl, „‡ÙË͇, ÙÓÚÓ„‡ÙËfl, ËÒÛÌÓÍ.
ëÚËÔẨËË Ë Ì‡„‡‰˚1996 ÒÚËÔẨËfl äÛθÚÛÌÓ„Ó ÙÓ̉‡ (ÅÂÎËÌ)1995 ÒÚËÔẨËfl ÒÂ̇ڇ äÛθÚÛ˚ (ÅÂÎËÌ)1993–1994 ÒÚËÔẨËfl Kunstwerke e. V. (ÅÂÎËÌ)1992 ÒÚËÔẨËfl ÏËÌËÒÚÂÒÚ‚‡ äÛθÚÛ˚ òÎÂÁ‚Ë„‡-
ÉÓθ¯ÚÂÈ̇1992 ÒÚËÔẨËfl ñÂÌÚ‡ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ Banff
(Kȧ‰‡)1991–1992 ÒÚËÔẨËfl “Künstlerhaus Bethanien”
(ÅÂÎËÌ)1989 ̇„‡‰‡ ÍÓÎıÓÁ‡ “㇘ÔÎÂÒËÒ” Á‡ ÎÛ˜¯Û˛
ÒˆÂÌÓ„‡Ù˲, ÔÓÒ‚fl˘ÂÌÌÛ˛ ÒÂθÒÍÓÈ ÚÂÏÂ(ãÂΉ ëÚÛÏ·Â “üÌËÒ”, LJÎÏËÂÒÍËÈ Ú‡Ú)
艇„ӄ˘ÂÒ͇fl ‰ÂflÚÂθÌÓÒÚ¸1992 èÓÙÂÒÒÓ “Muthesius Fachhochshule”, äËθ1996 ãÂ͈ËË ‚ “Neue Berliner Kunstverein” (NBK),
ÅÂÎËÌ
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2007 “ÇӉ͇, ÒÂÍÒ, ‰ÛıË”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl 2005 “è‡‚Ó Ì‡ ‚ÓʉÂÎÂÌË”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl1997 “ëڇ̉‡Ú˚”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl
“Å˛ıÓ ‚·‰ÂÎˈ˚ „‡ÎÂÂË”, ãç „‡ÎÂÂfl, êË„aKÎÛ· “í‡ÈÌ˚È ˝ÍÒÔÂËÏÂÌÚ”, êË„aɇÎÂÂfl à‚ÓÌÌ˚ ÇÂÈıÂÚÂ, êË„a
1996 “Die Saga”, „‡ÎÂÂfl Ň·‡˚ LJÈÒ, ÅÂÎËÌ1994 ɇÎÂÂfl “ŇÒÚÂÈÒ”, êË„a
“Happy People Laboratory”, „‡ÎÂÂfl “DirtyWindows Gallery”, ÅÂÎËÌ
1993–94 “íË·ÛÌ˚”, „‡ÎÂÂfl Ň·‡˚ LJÈÒ, ÅÂÎËÌ1993 “100 Ë 1 ËÒÛÌÓÍ”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó
ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, ÇËÎ¸Ì˛Ò1992 “Two Rooms”, „‡ÎÂÂfl “Wewerka und Weiss”,
ÅÂÎËÌ“ãÂÓ̇‰ ㇄‡ÌÓ‚ÒÍËÒ. ꇷÓÚ˚ 1988 – 1992”,“ifa-ɇÎÂÂfl”, ÅÂÎËÌ *“Private Collection”, Künstlerhaus Bethanien,ÅÂÎËÌ *“Kunst des 20. Jahrhunderts”, äÛθÚÛÌ˚È ˆÂÌÚë‡ÎÁ‡Û, äËθ
1991 ÑÓÏ êÂÈÚÂ̇, êË„aàÒÚÓ˘ÂÒÍËÈ ÏÛÁÂÈ ÑÓÎÂÒ, ÑÓÎÂÒ Ò‡Î‡
1990 – Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ‰ÓÏ “üÌfl ëÂÚ‡”, êË„a* ɇÎÂÂfl “Wewerka Galerie”, ÅÂÎËÌ
1984 Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ÑÓχ á̇ÌËÈ, êË„a*
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË: 2007 “èÓÎËÚ˘ÂÒÍËÈ / èÓ˝Ú˘ÂÒÍËÈ”, 14-‡fl
í‡ÎÎËÌÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË, äÛÏÛ, í‡ÎÎËÌÌ “åÓ·ËθÌ˚È ÏÛÁÂÈ”, ẢÂÈ҇·, êË„a“Spotlight: The Collection of the LatvianContemporary Art Museum”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËȈÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ î‡ÌÍÙÛÚ‡, ÉÂχÌËfl
2006 éÒÂ̸ 2006, ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ ÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌ˚ÈÏÛÁÂÈ
2005 „ÛÔÔÓ‚‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇, ÇÂ̈Ëfl 2004 13-‡fl í‡ÎÎËÌÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË, „‡ÎÂÂfl
“ëÓθ êÓÚÂχ̇”, í‡ÎÎËÌÌ*; èËÁ ùÒÚÓÌÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ·‡Ì͇
2003 “Mare Balticum”, äÓÔÂÌ„‡„ÂÌ, 燈ËÓ̇θÌ˚ÈÏÛÁÂÈ, чÌËfl*“Imagination-Romantik”, ñÂÌÚ ËÒÍÛÒÒÚ‚ ɇ΂ÂÈ,à·̉Ëfl*“Labyrinth”, ɇÎÂÂfl “Vartai”, ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡
2007 “Contemporary Art from Latvia”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËȈÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ, î‡ÌÍÙÛÚ Ì‡ å‡ÈÌÂ,ÉÂχÌËfl
2003 “Labyrinth”, ɇÎÂÂfl “Vartai”, ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“ë‚Ó‚ÓθÌ˚ ÙÓÚÓ„‡Ù˚”, ñÂÌÚÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË “Ë͇ „ÂÁ”, êË„‡
2001 “åÂÚÓÔÓθ. êË„a”, ÑÓÏ êËÊÒÍÓÈ ÙÓ̉ӂÓÈ·ËÊË, êË„‡*T‡ÎÎËÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË, ɇÎÂÂfl “ëÓθêÓÚÂχ̇”, í‡ÎÎËÌÌ*; „·‚Ì˚È ÔËÁ
2000 “í‚ÓÈ Ó·‡Á ‚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓÏ ËÒÍÛÒÒڂ” – ‚‡Ï͇ı ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜ÌÓ„Ó ˆËÍ· “í‚ÓÈ ‡ÁÛÏ ÔÛÒÚ¸
ÒÓÒÚÓËÚÒfl”, „‡ÎÂÂfl “Haus am Waldsee”, ÅÂÎËÌ1999 “ÇÂÌÚÒÔËÎÒ. í‡ÌÁËÚ. íÂÏË̇Δ, ÇÂÌÚÒÔËÎÒ*1998 2-‡fl ÇÒÂÓ·˘‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ·Ú˚¯ÒÍÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,
ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡11-‡fl í‡ÎÎËÌÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË, ɇÎÂÂfl“ëÓθ êÓÚÂχ̇”, í‡ÎÎËÌÌ*“ÇÂÌÚÒÔËÎÒ í‡ÌÁËÚ íÂÏË̇Δ,ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ‡„ËÚÔÓÂÁ‰, àÒÚÓ˘ÂÒÍËÈ ËıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ ÇÂÌÚÒÔËÎÒÍÓÈ ‚ÓÎÓÒÚË,ÇÂÌÚÒÔËÎÒ *
1997 “STAD(t)T-ART – ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ‚ 56 „ÓÏÂÓÔ‡Ú˘ÂÒÍËı‰ÓÁ‡ı”, ùÌÌÂÔÂڇθ, ë‚ÂÌ˚È êÂÈÌ-ÇÂÒÚÙ‡ÎËfl*“Pearls Vol.V” – dinner, sounds & flowers”. –ɇÎÂÂfl Parkhaus, ÅÂÎËÌ*“Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÔÓÒÚ˚ı ‚¢ÂÈ”, ɇÎÂÂfl “ŇÒÚÂÈÒ”,êË„a
1996 “Skin of White Lady” – ÙÓÚÓÔÓÂÍÚ, “Philips-Haus”, ùÈ̉ıÓÙÂÌ, ÉÓη̉Ëfl*“Bekant-machung” – ÅËÂÌ̇ΠŇÎÚËÈÒÍÓ„ÓÏÓfl. – “Kunsthalle”, êÓÒÚÓÍ*“Die Galerie” – 20 ÎÂÚ „‡Î “Wewerka”,“Kulturbrauerei”, ÅÂÎËÌ*
1995–96 “Memento – àÒÍÛÒÒÚ‚Ó – àÒÚÓËfl – è‡ÏflÚ¸”,“Haus am Waldsee”, ÅÂÎËÌ; „ÓÓ‰Ò͇fl „‡ÎÂÂfl,äËθ*“Postkonceptual Painting” (èÓÒÚ-ÍÓ̈ÂÔÚۇθ̇flÊË‚ÓÔËÒ¸), “Kunstwerke e.V., Likörfabrik”,ÅÂÎËÌ*“Schöne Aussichten” – ÔÓÂÍÚ ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜ÌÓ„ÓÍÓÌÍÛÒ‡ NGBK, U-Bahnhof Alexanderplatz,ÅÂÎËÌ*(Landschaft) mit dem Blick der 90er Jahre,Mittelrhein-Museum Koblenz; Museum SchossBurgk/Saale; Haus am Waldsee, ÅÂÎËÌ *
1993–94 “è‡ÏflÚ¸ Ó·‡Á‡” – ŇÎÚËÈÒÍÓ ÙÓÚÓËÒÍÛÒÒÚ‚ÓÒ„ӉÌfl. – „ÓÓ‰Ò͇fl „‡ÎÂÂfl “Im Sophienhof”,äËθ; Kunsthalle êÓÒÚÓÍ/ÉÂχÌËfl; Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚ÈÁ‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”, êË„‡; ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡, ÇËÎ¸Ì˛Ò; ÅÂÎËÌÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ “ImMartin Gropius-Bau”, ÅÂÎËÌ; ŇÎÚËÈÒÍËÈ ˆÂÌÚËÒÍÛÒÒÚ‚‡, ɉ‡Ì¸ÒÍ; Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “çËÍÓ·Ȕ,KÓÔÂÌ„‡„ÂÌ*“Memento”, ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ÅÂÎËÌÒÍÓÂËÒÍÛÒÒÚ‚Ó. – è‡ÊÒ͇fl „ÓÓ‰Ò͇fl „‡ÎÂÂfl*“Kunst: Sprache”, Kunstwerke e.V., ÅÂÎËÌÇÒ·ڂËÈÒ͇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “˝Ô!” –‚˚ÒÚ‡‚ÍË „‡ÙËÍË ‚ 33 „ÓÓ‰‡ı*
1993 “Zellermeyer Galerie”, ÅÂÎËÌ1992 “䇘ÂÒÚ‚Ó ‘92”, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ã‡Ú‚Ëfl”,
êË„a*“Rauma Biennale Balticum ‘92”, ê‡Ûχ*“Timespace”, ÒÍÛθÔÚÛÌ˚È ÔÓÂÍÚ, 낇·Ó„,ïÂθÒËÌÍË“êÂÙÎÂÍÒËfl”, ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ËÁ
113112
2002 25th International Biennale of Sao Paulo, Brazil2001 “Pop-Puve”, F5 audiovisual action in the territory of
the former VEF enterprise, Riga, Latvia“Hip Hop.lv”, multimedia urban culture event, Riga,Latvia; Rotterdam, The Netherlands
2000 “Time to Jack”, video/audio edition and“Stroboscope@Stethoscope” multimedia event atArtgenda 2000, Helsinki, Finland (with Dj AG&Raitis)“Loop”, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia“Open TV slideshows” in Latvian Independent TVChannel“Kristapa tapa”, Experimental and Alternative FilmFestival, Riga, Latvia;
1998–2000 Presentations at the new media festivals, VJsessions for the variety of club and music events
1999 “Fat”, Rainis Museum of Literature and Art History,Riga, Latvia“F5 DE LUX”, RoΩu Gallery, Liepåja, Latvia
1998 “Polar Circuit”, Media Art Symposium, Tornio,Finland
Famous Five (F5)ãË„‡ 凈ËÌÍ‚˘‡, å‡ÚË̸¯ ê‡ÚÌËÍÒ, à‚‡ êÛ·ÂÁÂ[email protected]; [email protected]; [email protected]–2001 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡1998 éÒÌÓ‚‡ÌË „ÛÔÔ˚ ‚Ó ‚ÂÏfl ÒËÏÔÓÁËÛχ ωˇËÒÍÛÒÒÚ‚ “Polar Circuit”, íÓÌËÓ, îËÌÎfl̉Ëfl
Ç˚ÒÚ‡‚ÍË, ÙÂÒÚË‚‡ÎË2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl 2007 “Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡”, ñÂÒËÒÒÍËÈ
ÙÂÒÚË‚‡Î¸ 2007, ñÂÒËÒ, ã‡Ú‚Ëfl“ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ã‡Ú‚ËË”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËȈÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ, î‡ÌÍÙÛÚ, ÉÂχÌËfl“ŇÎÚËÈÒÍË ÒÚ‡Ì˚. ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Óã‡Ú‚ËË”, ä‡Î¸Ï‡ÒÍËÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ,ò‚ˆËfl
2006 “ÇÂÏfl ÔÓ͇ÊÂÚ”, å‡Î˚È Á‡Î êËÊÒÍÓÈ ¯ÍÓÎ˚‰ËÁ‡È̇ Ë ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ã‡ÏÔӘ͇ Ú¸Ï˚”, ûχθÒÍËÈ „ÓÓ‰ÒÍÓÈÏÛÁÂÈ, ûχ·, ã‡Ú‚Ëfl“ãËÌËfl ‚ÂÏÂÌË F5”, Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “FauxMouvement”, åˆ, î‡ÌˆËfl
2005 “ã‡ÏÔӘ͇ Ú¸Ï˚”, ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ̇ˆËÓ̇θ̇fl˝ÍÒÔÓÁˈËfl, ÇÂ̈ˇÌÒ͇fl ·ËÂÌ̇ÎÂ, 51-‡flåÂʉÛ̇Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇, ÇÂ̈Ëfl, àÚ‡ÎËfl“Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“The New Ten”, å‡Ì„ÂÈÏ, ÉÂχÌËfl; éÒÚẨ,ÅÂθ„Ëfl
2004 “The New Ten”, åÛÁÂÈ Küppersmühle, ÑÛÈÒ·Û„,ÉÂχÌËfl; Künstlerhaus, ÇÂ̇, Ä‚ÒÚËfl“èËÓ‰‡. 뉇. óÂÎÓ‚ÂÍ. 2004”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚ÈÁ‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓ̇θÌÓ„ÓıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Faster than History”, åÛÁÂÈ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ äˇÒχ, ïÂθÒËÌÍË, îËÌÎfl̉Ëfl
2003 “2 Show”, Ç˚ÒÚ‡‚͇ ã‡Ú‚ËÈÒÍËı Ë ãËÚÓ‚ÒÍËıÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡, ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“ã‡Ú˚¯Ë ‚ ÇÂ̈ËË”, ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ëÓ„Îfl‰‡Ú‡Ë”, ÔÓÂÍÚ ‚ ‡Ï͇ıåÂʉÛ̇ӉÌÓ„Ó ‰Ìfl ÏÛÁ‚. ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ùÈÙÓËfl”, ÔÓÂÍÚ 50-ÓÈ åÂʉÛ̇ӉÌÓÈ‚˚ÒÚ‡‚ÍË ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ÇÂ̈ˇÌÒÍÓÈ·ËÂÌ̇Γç‡Ò·‰ËÒ¸ ÔÂ͇ÒÌÓÈ ÌÓ˜¸˛”, RIXC å‰ˇ Á‡Î,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2002 “ç‡Ò·‰ËÒ¸ ÔÂ͇ÒÌÓÈ ÌÓ˜¸˛”, ‚ ‡Ï͇ı 25·ËÂÌ̇Π‚ ë‡Ì-è‡ÛÎÛ, ë‡Ì-è‡ÛÎÛ, ŇÁËÎËfl
2001 “Pop-Puve”, ‡Û‰ËÓ‚ËÁۇθ̇fl ‡ÍˆËfl, ÚÂËÚÓËflÁ‡‚Ó‰‡ VEF, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Hip Hop.lv”, ÏÛθÚËωËÈÌ˚È Û·‡Ì˘ÂÒÍËÈÍÛθÚÛÌ˚È ÔÓÂÍÚ, êË„‡; êÓÚÚ‰‡Ï,çˉ·̉˚
2000 “Time to Jack”, ‚ˉÂÓ/‡Û‰ËÓ ÔÓÂÍÚ ËStroboscope@Stethoscope ÏÛθÚËωËÈÌ˚ÈÔÓÂÍÚ ‚ ‡Ï͇ı“Artgenda 2000”, ïÂθÒËÌÍË,îËÌÎfl̉Ëfl, (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò Dj AG&Raitis)“Cilpa”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Open TV slaidlugas”, ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ ÌÂÁ‡‚ËÒËÏÓÂÚÂ΂ˉÂÌË (LNT), êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Kristapa tapa”, îÂÒÚË‚‡Î¸ ˝ÍÒÔÂËÏÂÌڇθÌ˚ıË ‡Î¸ÚÂ̇ÚË‚Ì˚ı ÙËθÏÓ‚, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
1998–2000 ÔÂÁÂÌÚ‡ˆËË Ì‡ ÙÂÒÚË‚‡Îflı ÌÓ‚˚ı ωˇ,̇ ÒÂÒÒËflı ‚ˉÊ‚, ̇ ÏÛÁ˚͇θÌ˚ı Ë ÍÎÛ·Ì˚ıÏÂÓÔËflÚËflı
1999 “ÜË”, ãËÚ‡ÚÛÌ˚È Ë ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈê‡ÈÌËÒ‡“F5 DE LUX”, ɇÎÂÂfl êÓÁ, ãËÂÔ‡fl
1998 “Polar Circuit”, ëËÏÔÓÁËÛÏ Ï‰ˇ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,íÓÌËÓ, îËÌÎfl̉Ëfl
Kristîne Kursiß[email protected]://projects.dd.lv/kristinekursisa/Dzimusi 1979.gadå2005 Latvijas Kultüras akadémija, Kino reΩijas noda¬a2003–2005 LMA Vizuålås komunikåcijas noda¬a; MA1999–2003 LMA Vizuålås komunikåcijas noda¬a; BA1998–1999 LMA Glezniecîbas noda¬a1991–1998 J. Rozentåla Rîgas Måkslas skola
Apbalvojumi2003 LMS gada balva par veiksmîgåko multimediju
projektu
Personålizstådes2003 ”Sieviete un vilki”, (ar Miku Mitrévicu), RIXC Mediju
telpå, Rîga, Latvija
Grupu izstådes2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija2007 ”Latvijas Laikmetîgå måksla”, Eiropas centrålå
banka, Frankfurte, Våcija ”Prågas 3. Biennåle”, Pråga, Çehija
2006 ”Art Disk Magazine”, DVD izlase, ASV2005 ”The New Ten”, Museum voor Moderne Kunst,
Oostende, Be¬©ija”Jukas”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija“The New Ten”, Kunsthalle Mannheim, Mannheim,Våcija
2004 “Riga line up”, galerija Nemo, Ekernforde, Våcija“The New Ten”, Künstlerhaus, Vîne, Austrija“The New Ten”, Museum Küppersmühle, Duisburga,Våcija“Esoterica”, galerija IBID Projects, Londona,Lielbritånija
2003 “Rudens”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga”2 Show”, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña, Lietuva ”la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milåna, Itålija
2002 “Recikls”, galerija “Çiris”, Rîga, Latvija”6. elements. Starptautiska sievießu måkslasizståde”, Viesnîca Nams 99, Rîga, Latvija
Kristine Kursiß[email protected]://projects.dd.lv/kristinekursisa/Born 1979 2005 Latvian Academy of Culture, Department of CinemaDirection2003 – 2005 Latvian Academy of Art, Department ofVisual Communication; MA1999 – 2003 Latvian Academy of Art, Department ofVisual Communication; BA
2003 ÅÂÎËÌÒÍËÈ ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÛÌË‚ÂÒËÚÂÚ (UDK),ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË1999 êËÊÒÍËÈ ÍÓÎÎÂ‰Ê ÔËÍ·‰ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‰ËÁ‡È̇ Ó·˙ÂÍÚÓ‚ ÓÍÛʇ˛˘ÂÈ Ò‰˚
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2005 “Ñ˚¯‡Ú¸ Á‡Ô¢ÂÌÓ”, ɇÎÂÂfl “Noass”, êË„‡,
ã‡Ú‚Ëfl
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl2007“íËÂÌ̇ΠÏÓÎÓ‰˚ı ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚”, í‡ÎÎËÌ,
ùÒÚÓÌËflÇ˚ÒÚ‡‚͇ Á‚ÛÍÓ‚Ó„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “Skan” ‚ ‡Ï͇ıÙÂÒÚË‚‡Îfl “ãÂÒ Á‚ÛÍÓ‚”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl, ÛÎ. î.ÅË‚ÁÂÏÌËÂ͇ 26/28“åÓ·ËθÌ˚È ÏÛÁÂÈ”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ŇÎÚËÈÒÍË ÒÚ‡Ì˚. ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Óã‡Ú‚ËË”, ä‡Î¸Ï‡ÒÍËÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ,ò‚ˆËfl“BooM”, ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚˚ÔÛÒÍÌËÍÓ‚ ÓÚ‰ÂÎÂÌËfl ÇËÁۇθÌÓÈÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Riga Review”, NGBK, ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËfl“Katoptron” (Direction of the Mirror glance), 2åÓÒÍÓ‚Ò͇fl ·ËÂÌ̇ÎÂ, åÓÒÍ‚‡, êÓÒÒËfl
2006 åÂʉÛ̇ӉÌ˚È ÙÂÒÚË‚‡Î¸ ÌÂÔË‚˚˜ÌÓÈÏÛÁ˚ÍË Ë ÙËθÏÓ‚ “ãÂÒ Á‚ÛÍÓ‚”, Ä̉ÂÈ҇·,êË„‡15 ëˉÌÂÈÒ͇fl ·ËÂÌ̇ÎÂ, ëˉÌÂÈ, Ä‚ÒÚ‡ÎËfl“Melting”, „‡ÎÂÂfl “NewYorkRioTokio”, ÅÂÎËÌ,ÉÂχÌËfl“Feuerzeug”, „‡ÎÂÂfl “Schweiss Laden”, ÅÂÎËÌ,ÉÂχÌËfl
2005 “(Un)Dressed”, Giedre Bartelt Galerie, ÅÂÎËÌ,ÉÂχÌËfl“Jukas”, VMM ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
2004 “èËÓ‰‡. 뉇. óÂÎÓ‚ÂÍ. 2004”, VMM‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2003 “2 Show”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“ÉÎ‡Ò Ì‡Ó‰‡”, ÒÔˆˇθÌÓ ÔËÎÓÊÂÌË „‡ÁÂÚ˚“Diena”, ÔÓÒ‚fl˘ÂÌÌÓ ÂÙÂẨÛÏÛ Ó‚ÒÚÛÔÎÂÌËË ‚ Ö‚ÓÔÂÈÒÍËÈ ëÓ˛Á
2002 “éÒÂ̸ 2002”, VMM ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ÄÒÂ̇Δ,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2000 “éÔÚ˘ÂÒÍË Á̇ÍË”, åÛÁÂÈ ‰ÂÍÓ‡ÚË‚ÌÓ-ÔËÍ·‰ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
1999 “Baltic Sea Four”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î äÓÎΉʇÔËÍ·‰ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
Famous Five (F5)Lîga Marcinkeviça, Mårtiñß Ratniks, Ieva [email protected]; [email protected]; [email protected]–2001 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålås måkslasnoda¬a 1998 – Grupas nodibinåßana mediju måkslas simpozija“Polar Circuit” laikå Tornio, Somijå
Izstådes, festivåli2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, V2007 “Laikmetîgås måkslas izståde”, Césu festivåls 2007,
Césis, Latvija“Latvijas Laikmetîgå måksla”, Eiropas centrålåbanka, Frankfurte, Våcija “Baltijas valstis. Latvijas laikmetîgå måksla”,Kalmåras måkslas muzejs, Zviedrija
2006 “Laiks rådîs”,RDMV Mazajå zålé, Rîga, Latvija“Tumsas spuldze,“ Jürmalas pilsétas muzejs,Jürmala, Latvija“F5 laika lînija“, Faux Mouvement izståΩu zåle,Metz, Francija
2005 “Tumsas spuldze“, Latvijas nacionålå ekspozîcijaVenécijas Biennåles 51. Starptautiskajå måkslasizstådé, Venécija, Itålija.“Jukas“, VMM izståΩu zåle Arsenåls, Rîga, Latvija“The New Ten“, Manheima, Våcija; Ostende, Be¬©ija
2004 “The New Ten“, Museum Küppersmühle, Duisburga,Våcija; Künstlerhaus, Vîne, Austrija“Daba. Vide. Cilvéks. 2004“, VMM izståΩu zåleArsenåls, Rîga, Latvija“Faster than History“, Müsdienu måkslas muzejsKiasma, Helsinki, Somija
2003 “2 Show“, Latvijas un Lietuvas jauno måksliniekuizståde, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña, Lietuva“Latvießi Venécijå“, Valsts Måkslas muzejs, Rîga,Latvija“Lüri˚i“, projekts Starptautiskås muzeju dienasietvaros. – Valsts Måkslas muzejs, Rîga, Latvija“Eiforija”, projekts Venécijas biennåles 50.Starptautiskajai Müsdienu måkslas izstådei“Baudi jauko nakti”, RIXC Médiju telpa, Rîga, Latvija
2002 “Baudi jauko nakti”, 25. Sanpaulu biennålesietvaros, Sanpaulu, Brazîlija
2001 “Pop-Puve”, audiovizuåla akcija, Rüpnîcas VEFteritorija, Rîga, Latvija“Hip Hop.lv”, multimediåls urbånås kultürasprojekts, Rîga; Roterdama, Nîderlande
2000 “Time to Jack”, video/audio projekts unStroboscope@Stethoscope, multimediåls projekts“Artgenda 2000” ietvaros, Helsinki, Somija (kopå arDj AG&Raitis)“Cilpa”, VMM izståΩu zåle Arsenåls, Rîga, Latvija
“Open TV slaidlugas”, Latvijas neatkarîgå tv (LNT),Rîga, Latvija“Kristapa tapa”, Eksperimentålo un alternatîvo filmufestivåls, Rîga, Latvija
1998–2000 prezentåcijas jauo mediju festivålos, VJ sesijåsdaΩådos klubu un müzikas pasåkumos
1999 “Tauki”, Raiña Literatüras un måksla muzejs, Rîga“F5 DE LUX“, RoΩu galerija, Liepåja
1998 “Polar Circuit”, Mediju måkslas simpozijs, Tornio,Somija
Famous Five (F5)Lîga Marcinkeviça, Mårtiñß Ratniks,Ieva [email protected]; [email protected]; [email protected]–2001 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication1998 Founding of the group during the Media ArtSymposium “Polar Circuit” in Tornio, Finland
Exhibitions, Festivals2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburg, Germany2007 “Latvian Contemporary Art exhibition”, Festival of
Cesis, Cesis, Latvia“The Baltics Part I: Contemporary Art of Latvia”,Kalmar Art Museum, Sweden“Contemporary art from Latvia”, European centralbank, Frankfurt, Germany
2006 “F5 Time Line”, Faux Mouvement, Metz, France“Dark Bulb”, Jürmala’s City Museum, Jürmala,Latvia
2005 “Dark Bulb”, Latvian exposition in the 51st
International Contemporary Art Exhibition of theVenice Biennale, cat.”Jukas”, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia“The New Ten“, Kunsthalle Manheim, Manheim,Germany; Ostend, Belgium
2004 “The New Ten“, Künstlerhaus, Vienna, Austria;Museum Küppersmühle, Duisburg, Germany“Nature. Environment. Man. 2004”, Exhibition Hall“Arsenåls” of the State Museum of Art, Riga, Latvia“Faster than History”, Museum of Contemporary ArtKiasma, Helsinki, Finland (with F5)
2003 “2 Show”, Contemporary Art Centre, Vilnius,Lithuania“Latvians in Venice”, F5 exhibition, State Museumof Art, Riga, Latvia“Peepers”, F5 video installation for the InternationalDay of Museums, State Museum of Art, Riga, Latvia“Euphoria”, F5 project for the 50th InternationalContemporary Art Exhibition of the Venice Biennale,general catalogue“Have a Nice Night”, RIXC Media Space, Riga, Latvia
115114
Communication; BA1999–2002 Riga Secondary School of Art and Crafts,Department of Interior Design
Exhibitions, Performances2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburg, Germany2007 “In the Beginning was the Word”, Poetic Day’s,
Riga, Latvia“Mobile Museum“, Andrejsala, Riga, Latvia“Urbanologic“, Andrejsala, Riga, Latvia“Extreme Creafts, “ CAC, Vilnius, Lithuania“RigaREWIEV“, Gallery NGBK, Berlin, Germany“Granddaddy Garage“, Dirty Deal Cafe, Riga, Latvia
2006 “MODA:KAPUT“, Andrejsala, Riga, Latvia“Language of Street #2“, Jelgava, Latvia“Feuerzug”, Berlin, Germany“Group U25 exhibition”, Contemporary Art GalleryK.Maksla, Karosta, Liepaja “Mulhouse 006”, Mulhouse, France“Acuraugs”, Gallery Betanovuss, Riga, Latvia“Group U25 exhibition”, Hotel Alberts, Riga, Latvia
2005 “Identity”, Strasbourg University of Decorative Art,France“Interflugs Street Art Workshop“, Berlin, Germany“Jukas“, Exhibition hall “Arsenåls” of the LatvianNational Museum of Art, Riga, Latvia“Odd April Cherries”, Foundations of music andperformance group
2004 “Sziget Festival“, multimedial performance of thegroup “FSHB” (Gabor Kitzinger, Paul Ooman, MaijaKurßeva) Budapest, Hungary“Bad Sheet Stories”, Performance Festival,Szentandre, Hungary
Publications2006 Jaffa Magazine, #5, Riga2005 Jaffa Magazine, #4, Riga
å‡Èfl äۯ‚‡[email protected]êӉ˷Ҹ ‚ 1981 „Ó‰Û2006 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, åÄ2004 ÅÂÎËÌÒÍËÈ ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÛÌË‚ÂÒËÚÂÚ,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË2002–2006 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, ÇÄ1999–2002 êËÊÒ͇fl Ò‰Ìflfl ¯ÍÓ· ÂÏÂÒÎÂÌÌ˘ÂÒÚ‚‡,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‰ÂÍÓ‡ÚÓÓ‚
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl
2007 “Ç̇˜‡Î ·˚ÎÓ ÒÎÓ‚Ó”, ÑÌË ÔÓ˝ÁËË, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“åÓ·ËθÌ˚È ÏÛÁÂÈ”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl “ì·‡ÌÓÎÓ„Ë͇”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Extreme Crafts”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“RigaREWIEV”, „‡ÎÂÂfl NGBK, ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËfl“щۯÍËÌ „‡‡Ê”, Dearty Deal Cafe, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
2006 “MODA:KAPUT”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“üÁ˚Í ÛÎˈ #2”, Ö΄‡‚‡, ã‡Ú‚Ëfl“Feuerzug”, ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËfl“Ç˚ÒÚ‡‚͇ „ÛÔÔ˚ U25”, ɇÎÂÂfl ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “ä. å‡Ísla”, ä‡ÓÒÚ‡, ãËÂÔ‡fl“Mulhouse 006”, åËÎÛÁ, î‡ÌˆËfl“Acuraugs”, „‡ÎÂÂfl “Betanovuss”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Ç˚ÒÚ‡‚͇ „ÛÔÔ˚ U25”, „ÓÒÚËÌˈ‡ Äθ·ÂÚ,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2005 “Identity”, ëÚ‡Ò·Û„Ò͇fl Ç˚Ò¯‡fl ¯ÍÓ·‰ÂÍÓ‡ÚË‚ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, î‡ÌˆËfl“Interflugs Street Art Workshop”, ÅÂÎËÌ,ÉÂχÌËfl“Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ëÚ‡ÌÌ˚ ‡ÔÂθÒÍË ‚˯ÌË”, Ó·‡ÁÓ‚‡ÌËÂÏÛÁ˚͇θÌÓ„Ó Ë ÔÂÙÓχÚË‚ÌÓ„Ó Ó·˙‰ËÌÂÌËfl
2004 “Sziget festivåls”, ÏÛθÚËωËÈÌ˚È ÔÂÙÓχÌÒ„ÛÔÔ˚ “FSHB”(ɇ·Ó äËÚˆËÌ„Â, è‡ÛÎ éχÌ,å‡Èfl äۯ‚‡), ÅÛ‰‡Ô¯Ú, ÇÂÌ„Ëfl, “Bad Sheet Stories”, ÙÂÒÚË‚‡Î¸ ÔÂÙÓχÌÒ‡,ëÂÌÚẨÂÂ, ÇÂÌ„Ëfl
èy·ÎË͇ˆËË2006 Jaffa Magazine, #5, êË„‡2005 Jaffa Magazine, #4, êË„‡
Semjons Hañins, Péteris DragünsRadoßå grupa “Orbîta”2007 Dzejas dienu ietvaros sarîkots 3. starptautiskais
festivåls Word in MotionOrbîtas izdotå Ingas Gailes dzejas gråmata KükuMarija sañem Dzejas dienu balvuTîkla instalåcija Cybergraffiti müsdienu kultürasforuma Baltå nakts ietvaros (Aleksandra Çaka balva)Radoßå darbnîca Dzejas vizualizéßana Ventspilsrakstnieku un tulkotåju måjå Krievijas dokumentålå kinofestivåla Kinoteatr.docRîgas sesija Dalîba Starptautiskajå Maskavas dzejnieku biennålé
2006 Lasîjumi Muzeju nakts, Baltås nakts un citupasåkumu ietvaros, dalîba starptautiskos festivålosun gråmatu gadatirgos Baltijas valstîs un Eiropå Berlînes starptautiskå dzejas video festivåla ZebraRîgas sesija Dzejas dienu ietvarosRomåna Korovina zîméjumu, foto un video darbuizståde (Fotogråfijas Gada balva)Izdots Lailas Halilovas fotoalbums 36EXP sérijå(Fotogråfijas Gada balva)
2005 Izdots multimediåls dzejas almanahs Orbîta 4: Dzeja.Müzika. Video (CD un DVD formåtå) krievu, latvießuun ang¬u valodås (Latvijas Rakstnieku savienîbasLiteratüras Gada balva) Dalîba Starptautiskajå Maskavas dzejnieku biennålé
2004 Uzståßanås vairåkos starptautiskos festivålos Baltijasvalstîs, Eiropå un Krievijå
2003 Sarîkots otrais starptautiskais festivåls Word in MotionDivvalodîgå Semjona Hañina dzejas gråmataTikko/íÓθÍÓ ˜ÚÓDivvalodîgå Sergeja Timofejeva dzejas gråmataGandrîz fotogråfijas/èÓ˜ÚË ÙÓÚÓ„‡ÙËË
2002 Dzejas video izlase (VHS kasete) Word in Motion2001 Sarîkots pirmais starptautiskais dzejas video festivåls
Word in MotionSadarbîbå ar Rîgas jauno literåtu apvienîbu Izdotstematiskais divvalodîgais dzejas kråjumsDengi/ç‡Û‰‡. Dzeja par nauduIzdots almanahs Orbîta 3: dzeja, proza, atdzejojumi,esejas un fotogråfijas. (balva: Gada Skaiståkå gråmata)
2000 Izdots dzejas kompaktdisks O2Izdots pirmais almanahs Orbîta: dzeja, proza,atdzejojumi, esejas un fotogråfijas
1999 Dalîba Dzejas dienås Rîgå un Daugavpilî ar Rainimveltîto dzejas performanci Man vårda nav...
Semyon Khanin, Péteris DragünsCreative Group “Orbîta” (Orbit)2007 The 3rd International Poetry Film Festival Word in
Motion during the Poetry DaysPoetry collection Küku Marija of Inga Gaile,published by Orbîta (Prize of the Poetry Days)
1998 – 1999 Latvian Academy of Art, Department ofPainting 1991 – 1998 Janis Rozentåls Riga School of Art
Awards2003 Artists’ Union of Latvia Award of the Year for The
best Multimedia Project
Solo Exhibitions2003 ”Woman and Wolves”, RIXC Media space, Riga,
Latvia
Exhibitions and Projects2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburg, Germany2007 ”Contemporary Art from Latvia”, European Central
Bank, Frankfurt, Germany”Prague Biennale 3”, Prague, Czech Republic
2006 ”The Art Disk Magazine”, DVD video compilation,USA
2005 ”The New Ten”, Museum voor Moderne Kunst,Oostende, Belgium”The New Ten”, Kunsthalle Mannheim, Mannheim,Germany”Jukas”, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia”The New Ten”, Künstlerhaus, Vienna, Austria
2004 ”riga line up”, Gallery Gonemo, Eckernford,Germany ”The New Ten”, Museum Küppersmühle, Duisburg,Germany”Esoterica”, Gallery IBID Project, London”2 show”, Contemporary Art Centre, Vilnius,Lithuania
2003 ”la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milano, Italy
2002 “Re-Cycle”, Riga, Latvia”The 6th Element. International Women ArtExhibition”, Hotel “Nams 99”, Riga, Latvia
äËÒÚË̇ äÛÒ˯‡[email protected]://projects.dd.lv/kristinekursisa/êӉ˷Ҹ ‚ 1979 „Ó‰Û2005 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl Ä͇‰ÂÏËfl ÍÛθÚÛ˚, ÓÚ‰ÂÎÂÌËÂÍËÌÓÂÊËÒÒÛ˚2003–2005 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, åÄ1999–2003 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, ÇÄ1998–1999 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ͇ÚËÌÌÓÈ ÊË‚ÓÔËÒË1991–1998 êËÊÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ¯ÍÓ· ü.êÓÁÂÌÚ‡Îfl
Maija Kurß[email protected] 1981.gadå2006 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålås komunikåcijasnoda¬a; MA2004 Berlînes Måkslas universitåtes Vizuålås komunikåcijasnoda¬a2002–2006 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; BA1999–2002 Rîgas Amatniecîbas vidusskolas Dekoratorunoda¬a
Izstådes / performances2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija2007 “Iesåkumå bija vårds”, Dzejas dienas, Rîga, Latvija
“Mobilais muzejs”, Andrejsala, Rîga “Urbanolo©ika”, Andrejsala, Rîga, Latvija“Extreme Crafts”, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña,Lietuva“RigaREWIEV”, galerija NGBK, Berlîne, Våcija“Opîßa garåΩa”, Dearty Deal Cafe, Rîga, Latvija
2006 “MODA:KAPUT”, Andrejsala, Rîga, Latvija“Ielu valoda #2”, Jelgava, Latvija“Feuerzug”, Berlîne, Våcija“Grupas U25 izståde”, Laicîgås måkslas galerijaK.Måksla, Karosta, Liepåja “Mulhouse 006”, Milüza, Francija“Acuraugs”, galerija Betanovuss, Rîga, Latvija“Grupas U25 izståde”, viesnîca Alberts, Rîga, Latvija
2005 “Identity”, Strasbüras Dekoratîvo måkslu augstskola,Francija“Interflugs Street Art Workshop”, Berlîne, Våcija“Jukas”, LNMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija“Savådie aprî¬a ˚irßi”, müzikas un performançuapvienîbas izveidoßana
2004 “Sziget festivåls”, grupas “FSHB”(Gabor Kitzinger,Paul Ooman, Maija Kurßeva) multimediålaperformance, Budapeßta, Ungårija; “Bad Sheet Stories”, performances festivåls,Sentendere, Ungårija
Publikåcijas2006 Jaffa Magazine, #5, Rîga2005 Jaffa Magazine, #4, Rîga
Maija Kurß[email protected] 19812006 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; MA2004 Berlin Art University UDK, Department of VisualCommunication2002–2006 Latvian Academy of Art, Department of Visual
燄‡‰˚2003 ÔËÁ „Ó‰‡ ëÓ˛Á‡ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ã‡Ú‚ËË Á‡ Ò‡Ï˚È
Û‰‡˜Ì˚È ÏÛθÚËωËÈÌ˚È ÔÓÂÍÚ
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2003 “ÜÂÌ˘Ë̇ Ë ‚ÓÎÍË”, (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò å. åËÚÂ-
‚˘ÂÏ), ‚ ÔÓÏ¢ÂÌËË Ï‰ˇ RIXC, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl 2007 “ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ã‡Ú‚ËË”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËÈ
ˆÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ, î‡ÌÍÙÛÚ, ÉÂχÌËfl“è‡ÊÒ͇fl 3-fl ·ËÂÌ̇Δ, 臄‡, óÂıËfl
2006 “Art Disk Magazine”, DVD ËÁ·‡ÌÌÓÂ, ëòÄ2005 “The New Ten”, åÛÁÂÈ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,
éÒÚẨÂ, ÅÂθ„Ëfl“Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“The New Ten”, Kunsthalle Mannheim,å‡ÌÌı‡ÈÏ, ÉÂχÌËfl
2004 “Riga line up”, „‡ÎÂÂfl “Nemo”, ùÍÍÂÌÙfi‰Â,ÉÂχÌËfl“The New Ten”, Künstlerhaus, ÇÂ̇, Ä‚ÒÚËfl“The New Ten”, Museum Küppersmühle, ÑÛÈÒ·Û„,ÉÂχÌËfl“Esoterica”, „‡ÎÂÂfl IBID Projects, ãÓ̉ÓÌ,ÇÂÎËÍÓ·ËÚ‡ÌËfl
2003 “éÒÂ̸”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡“2 Show”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“la Riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, åË·Ì, àÚ‡ÎËfl
2002 “êÂ-ˆËÍΔ, „‡ÎÂÂfl “óËËÒ”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“6-È ˝ÎÂÏÂÌÚ”, åÂʉÛ̇Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ÊÂÌÒÍÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, „ÓÒÚËÌˈ‡ “Nams 99”, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
117116
Projects2004 Multimedial CD semema-industrial.net; 24.05.2004
launching at the State Museum of Art, Riga, Latvia2003 Industrial music programme Sturmvilnis, Radio Naba,
Riga, Latvia2002 www.semema-industrial.net2001 Multimedial CD “semema.org/Claustrum: Isolato” ;
07.04.2001 launching at the Club “Metro”, Riga,Latvia
2000 Semema Internet radio Ozone (Clausthome industrialmix)
Exhibitions, Festivals, Projects2008 “Time Will Show”, Museumsber Flensburg,
Flensburg, Germany2006 ”Mit allem rechnen/ Face the unexpected”, Museum
am Ostwall, Dortmund, Germany”Arrivals > Latvia”, Turner Contemprorary atSubstation Project Space, Margeita, GB
2005 ”Jukas”, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia
2004 ”Project F”, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia”riga line up”, Gallery Gonemo, Eckernford,Germany
2003 ”2 Show”, Contemporary Art Centre, Vilnius,Lithuania ”la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milano, Italy”Art+Communication”, Riga, Latvia
2001 ”Forma”, Exhibition of work by graduates of theRiga Secondary School of Design, Riga, Latvia
2000 Sound Performance at the Media Festival “ArtGenda 2000”, Helsinki, Finland
1998 Graduation Exhibition, Riga Secondary School ofDesign and Art, Riga, Latvia
ÉËÚ äÓÔÒ[email protected]êÓ‰ËÎÒfl ‚ 1976 „Ó‰Û2002–2004 ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl, ÓÚ‰ÂÎÂÌË‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, åÄ1998–2002 ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl, ÓÚ‰ÂÎÂÌË‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, ÇÄ
èÓÂÍÚ˚2004 åÛθÚËωËÈÌ˚È ‰ËÒÍ semema?industrial.net/
comrades in lost, 24.05.2004-ÔÂÁÂÌÚ‡ˆËfl ‰ËÒ͇ ‚ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÏ Ì‡ˆËÓ̇θÌÓÏ ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÏÏÛÁÂÂ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2003 ꇉËÓÔÓ„‡Ïχ Ë̉ÛÒÚˇθÌÓÈ ÏÛÁ˚ÍËSturmvilnis, ꇉËÓ Naba, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2002 www.semema-industrial.net2001 åÛθÚËωËÈÌ˚È ‰ËÒÍ «semema.org/Claustrum:
Isolato» 07.04.2001-ÔÂÁÂÌÚ‡ˆËfl ‰ËÒ͇ ‚ ÍÎ۷«Metro», êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2000 www.semema.orgàÌÚÂÌÂÚ-‡‰ËÓ Ozone (Clausthome industrial mix)
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË Ë ÙÂÒÚË‚‡ÎË2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl 2006 “Mit allem rechnen/ Face the unexpected”, åÛÁÂÈ
ÄÏ éÒÚ‚‡Î¸, ÑÓÚÏÛ̉, ÉÂχÌËfl“Arrivals > Latvia”, Turner Contemprorary atSubstation Project Space, 凄ÂÈÚ,ÇÂÎËÍÓ·ËÚ‡ÌËfl
2005 “Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
2004 “èÓÂÍÚ F”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Îã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„ÓÏÛÁÂfl “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Riga line up”, „‡ÎÂÂfl çÂÏÓ, ùÍÍÂÌÙfi‰Â,ÉÂχÌËfl
2003 “2 Show”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, åË·Ì, àÚ‡ÎËfl“àÒÍÛÒÒÚ‚Ó+KoÓÏÛÌË͇ˆËfl”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2001 “Forma”, Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‚˚ÔÛÒÍÌËÍÓ‚ êËÊÒÍÓÈ ¯ÍÓÎ˚ÑËÁ‡È̇ Ë àÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2000 á‚ÛÍÓ‚ÓÈ ÔÂÙÓχÌÒ ‚ ÙÂÒÚË‚‡ÎÂÏÛθÚËωˇ “Art Genda 2000”, ïÂθÒËÌÍË,îËÌÎfl̉Ëfl
1998 Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‰ËÔÎÓÏÌ˚ı ‡·ÓÚ êËÊÒÍÓÈ ¯ÍÓÎ˚ÑËÁ‡È̇ Ë àÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
Katrîna [email protected] 1978. gadå 2001–2002 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; MA2000–2001 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; BA1999–2000 viesstudente Karaliskajå Måkslas akadémijåStokholmå, Zviedrijå1996–1999 Latvijas Måkslas akadémijas Måkslaspedago©ijas noda¬a
Apbalvojumi, rezidences un stipendijas2005–2006 rezidence Cite des Arts, Parîzé2002 LMS gada balva par veiksmîgåko multimediålo
projektu “6. elements” (kopå ar Moniku Pormali)2001 LMS gada balva par radoßo sasniegumu novitåti
projektå “Téjas séne”
Personålizstådes un projekti2007 Ilustråcijas bérnu gråmatai “Mazgalvîßi spélé måjås“,
sarakstîjis Pauls Bankovskis2006 Izrådes “Nakts tariffs” (autors I. Ílåpins, reΩisore M.
imele) scenogråfija, Jaunais Rîgas teåtris, Latvija2005 “Vientulîba”, Frac Ile-de-France – Le Plateau, Parîze,
FrancijaIlustråcijas bérnu gråmatai “Pasakas par bérnudzîvi”, izdevniecîba Liels un mazs, LatvijaKameroperas “Dzîvais üdens” scenogråfija unkostîmi, Latvijas Nacionålå opera, Rîga
2004 Operas “Toska” video scenogråfija, LatvijasNacionålå opera, Rîga, Latvija“No signal”, Video/Audio performance sadarbîbå arGonzo un Macrame, festivåls “Skañu meΩs”, Rîga,Latvija“Literatüras karaoke”, video performance sadarbîbåar Gonzo un Macrame, Andras Neiburgas gråmatas“Stum Stum” atvérßanas pasåkumå, galerija“Noass”, Rîga, Latvija“Selecta”, Macrame, Gonzo, video performanceMåkslas nama atvérto durvju dienå, Rîga, Latvija“Pornogråfija”, A. Çaka iela, Rîga, Latvija
2003 Operas “Klîstoßais holandietis” video scenogråfija,Latvijas Nacionålå opera, Rîga, Latvija
2002 Operas “Klîstoßais holandietis” video scenogråfija,Dalhalla, Zviedrija“T-Shroom” izståde Malmé, Zviedrija“T-Shroom” izståde, galerijå IBID, Londona, LielbritånijaVideo måksliniece Baleta festivåla noslégumapasåkumå, Latvijas Nacionålå Opera, Rîga, Latvija
Grupu izstådes, festivåli, projekti2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija
Network Installation Cybergraffiti during theContemporary Culture Forum Baltå nakts (The WhiteNight) (Prize of Aleksandrs Çaks)Creative Workshop Dzejas vizualizéßana (Visualisingthe Poetry) in the House for Writers and Translatorsin VentspilsRiga‘s Session of the Russian Documentary FilmFestival Kinoteatr.docParticipation in the International Poetry Biennal,Moscow
2006 Presentations/Readings during the events Muzejunakts (The Night of Museums) and Baltå nakts (TheWhite Night), a. o., participation in internationalfestivals and book fairs in the Baltic countries andEurope Riga‘s Session of the International Poetry FilmFestival Zebra, Berlin, in connection with the Days ofPoetryExhibition of graphics, photographs and videos ofRomåns Korovins (Photography Prize 2007)Photograph collection “36EXP“of Laila Halilova,published by Orbîta (Photography Prize 2006)
2005 Multimedia Almanac Orbîta 4: Dzeja. Müzika. Video(Orbit 4: Poetry. Music. Video) (as CD and DVD) inRussian, Latvian and English (Literature Prize 2005,awarded by the Writers/Poets’ Union of Latvia) Participation in the International Poetry Biennal,Moscow
2004 Presentations in several international festivals in theBaltic countries, Europe and Russia
2003 The 2nd International Poetry Film Festival Word inMotionBilingual Poetry collection Tikko/íÓθÍÓ ˜ÚÓ(Recently) of Semjons HañinsBilingual Poetry collection Gandrîzfotogråfijas/èÓ˜ÚË ÙÓÚÓ„‡ÙËË (Nearlyphotographs) of Sergejs Timofejevs
2002 Poetry Film selection (VHS) Word in Motion2001 The 1st International Poetry Film Festival Word in
MotionBilingual Poetry collection Dengi/ç‡Û‰‡. Dzeja parnaudu (Poetry for money) in co-operation with theYoung Writers/Poets’ Union of RigaMultimedia Almanac Orbîta 3: dzeja, proza,atdzejojumi, esejas un fotogråfijas (Orbit 3: Poetry,Novels, Rendering, Writings and Photographs)(awarded for the most beautiful book of the year)
2000 Poetry CD O2The 1st Multimedia Almanac Orbîta: dzeja, proza,atdzejojumi, esejas un fotogråfijas (Orbit: Poetry,Novels, Renderings, Writings and Photographs)
1999 Participation in the Poetry Days in Riga andDaugavpils with the Poetry Performance Man vårdanav... (I have no name…), dedicated to Rainis
ëÂÏÂÌ ï‡ÌËÌ, èÂÚÂËÒ Ñ‡„ÛÌÒí‚Ó˜ÂÒ͇fl „ÛÔÔ‡ “é·ËÚ‡”2007 Ç ‡Ï͇ı ÑÌÂÈ ÔÓ˝ÁËË Ó„‡ÌËÁÓ‚‡Ì 3-ËÈ
ÏÂʉÛ̇ӉÌ˚È ÙÂÒÚË‚‡Î¸ Word in MotionàÁ‰‡Ì̇fl é·ËÚÓÈ ÍÌË„‡ ÔÓ˝ÁËË àÌ„Ë É‡ÈÎÂKüku Marija ÔÓÎۘ˷ ÔËÁ ÑÌÂÈ ÔÓ˝ÁËËëÂÚ‚‡fl ËÌÒÚ‡ÎÎflˆËfl Cybergraffiti ‚ ‡Ï͇ıÙÓÛχ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓÈ ÍÛθÚÛ˚ Å·fl ÌÓ˜¸(ÔËÁ ÄÎÂ҇̉‡ ó‡Í‡)í‚Ó˜ÂÒ͇fl χÒÚÂÒ͇fl ÇËÁÛ‡ÎËÁ‡ˆËfl ÔÓ˝ÁËËÇÂÌÚÒÔËÎÒÍËı ÔËÒ‡ÚÂÎÂÈ Ë Ô‚Ӊ˜ËÍÓ‚ ̇ ‰ÓÏÛêËÊÒ͇fl ÒÂÒÒËfl ÓÒÒËÈÒÍÓ„Ó ‰ÓÍÛÏÂÌڇθÌÓ„ÓÍËÌÓÙÂÒÚË‚‡Îfl Kinoteatr.doc옇ÒÚË ‚ åÂʉÛ̇ӉÌÓÏ åÓÒÍÓ‚ÒÍÓÏÔÓ˝Ú˘ÂÒÍÓÏ ·ËÂÌ̇ÎÂ
2006 óÚÂÌËfl ‚ ‡Ï͇ı çÓ˜¸ ÏÛÁ‚, Å·fl ÌÓ˜¸ Ë ‰Û„ËıÏÂÓÔËflÚËÈ, Û˜‡ÒÚË ‚ ÏÂʉÛ̇ӉÌ˚ı ÙÂÒÚË‚‡ÎflıË ÍÌËÊÌ˚ı flχ͇ı ŇÎÚËÈÒÍËı ÒÚ‡Ì Ë Ö‚ÓÔ˚êËÊÒ͇fl ÒÂÒÒËfl ÅÂÎËÌÒÍÓ„Ó ÏÂʉÛ̇ӉÌӄӂˉÂÓÙÂÒÚË‚‡Îfl ÔÓ˝ÁËË á·‡Ç˚ÒÚ‡‚͇ ËÒÛÌÍÓ‚, ÙÓÚÓ- Ë ‚ˉÂÓ‡·ÓÚ êÓχ̇äÓÓ‚Ë̇ (èËÁ îÓÚÓ„‡ÙËË „Ó‰‡) àÁ‰‡Ì ÙÓÚӇθ·ÓÏ ã‡ÈÎ˚ ï‡ÎËÎÓ‚ÓÈ ÒÂËË36EXP (èËÁ îÓÚÓ„‡ÙËË „Ó‰‡)
2005 àÁ‰‡Ì ‡Î¸Ï‡Ì‡ı ÏÛθÚËωËÈÌÓÈ ÔÓ˝ÁËË é·ËÚ‡4: èÓ˝ÁËfl. åÛÁ˚͇. ÇˉÂÓ (Ç ÙÓχÚ CD Ë DVD)̇ ÛÒÒÍÓÏ, ·Ú˚¯ÒÍÓÏ Ë ‡Ì„ÎËÈÒÍÓÏ flÁ˚͇ı (èËÁãËÚ‡ÚÛ˚ ÉÓ‰‡ ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó ëÓ˛Á‡ ÔËÒ‡ÚÂÎÂÈ)옇ÒÚË ‚ åÂʉÛ̇ӉÌÓÏ åÓÒÍÓ‚ÒÍÓÏÔÓ˝Ú˘ÂÒÍÓÏ ·ËÂÌ̇ÎÂ
2004 Ç˚ÒÚÛÔÎÂÌË ‚Ó ÏÌÓ„Ëı ÏÂʉÛ̇ӉÌ˚ıÙÂÒÚË‚‡Îflı ‚ ŇÎÚËÈÒÍËı Òڇ̇ı, Ö‚ÓÔÂ
2003 鄇ÌËÁÓ‚‡Ì ‚ÚÓÓÈ ÏÂʉÛ̇ӉÌ˚È ÙÂÒÚË‚‡Î¸Word in MotionÑ‚ÛflÁ˚˜Ì‡fl ÍÌË„‡ ÔÓ˝ÁËË ëÂÏÂ̇ ï‡ÌË̇Tikko/íÓθÍÓ ˜ÚÓÑ‚ÛflÁ˚˜Ì‡fl ÍÌË„‡ ÔÓ˝ÁËË ë„Âfl íËÏÓÙ‚‡Gandrîz fotogråfijas/èÓ˜ÚË ÙÓÚÓ„‡ÙËË
2002 ÇˉÂÓÒ·ÓÌËÍ ÔÓ˝ÁËË (͇ÒÒÂÚ‡ VHS) Word in Motion2001 鄇ÌËÁÓ‚‡Ì Ô‚˚È ÏÂʉÛ̇ӉÌ˚È
ÙÂÒÚË‚‡Î¸ Word in MotionÇ ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚Â Ò é·˙‰ËÌÂÌËÂÏ ÏÓÎÓ‰˚ıêËÊÒÍËı ÎËÚ‡ÚÓÓ‚ ËÁ‰‡Ì ÚÂχÚ˘ÂÒÍËȉ‚ÛflÁ˚˜Ì˚È Ò·ÓÌËÍ ÒÚËıÓ‚ Dengi/ç‡Û‰‡. èÓ˝ÁËflÓ ‰Â̸„‡ıàÁ‰‡Ì ‡Î¸Ï‡Ì‡ı é·ËÚ‡ 3: ÔÓ˝ÁËfl, ÔÓÁ‡, Ô‚Ó-‰˚, ˝ÒÒÂ Ë ÙÓÚÓ„‡ÙËË. (ÔËÁ: ë‡Ï‡fl ä‡ÒË‚‡flÍÌË„‡ „Ó‰‡)
2000 àÁ‰‡Ì ÍÓÏÔ‡ÍÚ-‰ËÒÍ ÔÓ˝ÁËË é2àÁ‰‡Ì Ô‚˚È ‡Î¸Ï‡Ì‡ı é·ËÚ‡: ÔÓ˝ÁËfl, ÔÓÁ‡,Ô‚Ӊ˚, ˝ÒÒÂ Ë ÙÓÚÓ„‡ÙËË
1999 옇ÒÚË ‚ ÑÌflı èÓ˝ÁËË ‚ êË„Â Ë Ñ‡Û„‡‚ÔËÎÒ ÒÔÂÙÓχÌÒÓÏ ÔÓ˝ÁËË ì ÏÂÌfl ÌÂÚ ËÏÂÌË...,ÔÓÒ‚fl˘ÂÌÌ˚Ï ê‡ÈÌËÒÛ
Ìirts [email protected] 1976.gadå2002–2004 Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijasnoda¬a, MA1998–2002 Måkslas akadémijas Vizuålås komunikåcijasnoda¬a, BA1992–1998 Rîgas Dizaina un Måkslas vidusskola
Projekti2004 Multimediju disks semema–industrial.net/ comrades
in lost; 24.05.2004 diska prezentåcijas ValstsMåkslas muzejå, Rîga, Latvija
2003 Industriålås müzikas raidîjums Sturmvilnis, RadioNaba, Rîga, Latvija
2002 www.semema-industrial.net2001 Multimediju disks “semema.org/Claustrum: Isolato”;
07.04.2001 diska prezentåcija klubå “Metro”, Rîga,Latvija
2000 www.semema.org Interneta radio Ozone(Clausthome industrial mix)
Grupu izstådes un festivåli2008 “Time Will Show”, Museumsber Flensburg,
Flensburg, Germany2006 ”Mit allem rechnen/ Face the unexpected”, Museum
am Ostwall, Dortmunde, Våcija”Arrivals > Latvia”, Turner Contemprorary atSubstation Project Space, Margeita, Lielbritånija
2005 “Jukas”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija
2004 “Projekts F”, VMM izståΩu zåles “Arsenåls”, Rîga,Latvija“Riga line up”, galerija Nemo, Ekernforde, Våcija
2003 “2 Show”, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña,Lietuva ”la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milåna, Itålija”Måksla+Komunikåcijas”, Rîga, Latvija
2001 ”Forma”, Rîgas Dizaina un Måkslas vidusskolasabsolventu izståde, Rîga, Latvija
2000 Skañas performance médiju festivålå “Art Genda2000”, Helsinki, Somija
1998 Diplomdarbu izståde Rîgas Dizaina un Måkslasvidusskolå, Rîga, Latvija
Ìirts [email protected] 19762002–2004 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; MA1998–2002 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; BA1992–1998 Riga College of Applied Art
119118
bank, Frankfurt, Germany”Urbanologic”, Andrejsala, Riga, Latvia”Just what is it that makes today?”, GalleryAntjewachs, Berlin, Germany”Katoptron”(Direction of the mirror glance), specialProject of 2 Moscow biennale of contemporary art,Moscow, Russia
2006 15th Biennale of Sydney, Cairns Regional Gallery,Australia”Electrofringe 06,” A festival of digital, electronic,new media and experimental culture Newcastle NewSouth Wales, Australia”White Nights”, Contemporary art project in fiveEuropean cities, Madrid, SpainEskilstuna konstmuseum, Sweden”Femmes a’Europe, L’Ete Culturel 2006”, Saint-Tropez, France 15th Biennale of Sydney, Sydney, Australia”Trajectories”,Riga, Latvia”Face the unexpected”, Dortmund, Germany ”Video art from the Baltic States”, KunstraumDüsseldorf, Germany”Suspense”, Macedonian Modern art museum,Thessalonica, Greece”Suspense”, Hellenic-American Union, Athens, Greece”EUROPART – Contemporary Art from Europe”,Vienna, Austria
2005 ”Suspense, Gallery “Apollonia” , Strasbourg, France ”(un)Dressed Body”, Gallery Giedre Bartel, Berlin,Germany”Jukas”, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia”Instant Europe”, Villa Manin, Italy
2004 ”Pornography”, A. Çaka iela, Riga, Latvia”Welcome!”, Anthony Reynolds Gallery, London, UK
2003 ”2 Show”, Contemporary Art Centre, Vilnius,Lithuania”re:public”, International Art and Culture Project inthe suburbs of Riga, Latvia”Adaptation”, Rotermann Salt Storage, Tallinn, Estonia”Wild Photographers”, Communications Centre“Sapñu fabrika”, Riga, Latvia”la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milano, Italy
2002 ”Nothing Personal”, Bremen City Gallery, Bremen,Germany”The 6th Element”, International Women ArtExhibition, Hotel “Nams 99”, Riga, Latvia”Festival East Impact”, vj, St Petersburg, Russia
2001 ”Metropolis. Riga”, Riga Stock Exchange Building,Riga, Latvia”Poetic Video Festival”, Riga, Latvia12th Tallinn Print Triennial, Rotermann Salt Storage,Tallinn, Estonia
”Down the tunnelzz”, Liepåja, Latvia”Party Animals – Animal Farm”, Riga, LatviaSocial art project Teashroom popularizationcampaign of the Latvian Teashroom Growers’Association – author of the idea and videoActivities within the creative association SOYA; vj”Curriculum Vitae”, The Artists’ House, Klaipeda,Lithuania
2000 ”net.congestion”, International Transmitting MediaFestival, Amsterdam, The Netherlands”Letters to Riga”, Gallery of the Blackheads’ House,Riga, Latvia”-things”, Gallery “Noass”, Riga, Latvia”Art + Communication 4: , International New MediaFestival, Riga, Latvia; transmission of the Festivalconference from the Gallery “Noass” (with Péterisimelis) and videoperformance on the AB Dam atthe Festival conclusion“IOB – Images of Borders”, Swedish Pavilion at theEXPO 2000, Hannover, Germany; chairperson(together with Péteris imelis) of the seminar Web-TV – direct communication and interaction; Video-ART – videoperformance in the Swedish Pavilion atthe opening of IOB“Real Time Data Jokeing”, workshop (with Péterisimelis) at the International Media Workshop “PolarCircuit”. Rovanniemi, Finland“ArtGenda 2000”, Young Artists Biennial, Helsinki,Finland; video performance and Real Time “DataJokeing”, (with Péteris imelis)“Ljudgarden”, Graphic art exhibition, Gallery“Mejan”, Stockholm, Sweden“Real Time Data Jokeing”, sessions on the internetTV BEOFF, Stockholm, Sweden
ä‡ÚË̇ çÂÈ·Û„‡[email protected]êӉ˷Ҹ ‚ 1978 „Ó‰Û 2001–2002 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË; åÄ2000–2001 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË; ÇÄ1999–2000 ÒÚÛ‰ÂÌÚ͇ äÓÓ΂ÒÍÓÈ ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓȇ͇‰ÂÏËË, ëÚÓÍ„ÓθÏ, ò‚ˆËfl1996–1999 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ Ô‰‡„Ó„ËÍË
燄‡‰˚, ÂÁˉÂ̈ËË Ë ÒÚËÔẨËË2005–2006 ÂÁˉÂÌÚ Cité des Arts, è‡ËÊ2002 ÔËÁ „Ó‰‡ ëÓ˛Á‡ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ã‡Ú‚ËË Á‡ Ò‡Ï˚È
Û‰‡˜Ì˚È ÏÛθÚËωËÈÌ˚È ÔÓÂÍÚ “6-ÓÈ˝ÎÂÏÂÌÚ” (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò åÓÌËÍÓÈ èÓχÎÂ)
2001 ÔËÁ „Ó‰‡ ëÓ˛Á‡ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ã‡Ú‚ËË Á‡Ú‚Ó˜ÂÒÍÓ ÌÓ‚‡ÚÓÒÚ‚Ó ÔÓÂÍÚ‡ “ó‡ÈÌ˚È „Ë·”
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË Ë ÔÓÂÍÚ˚2007 àÎβÒÚ‡ˆËfl ‰ÂÚÒÍÓÈ ÍÌË„Ë “å‡ÎÓ„ÓÎÓ‚ËÍË
Ë„‡˛Ú ‰Óχ“, ‡‚ÚÓ è‡ÛÎÒ Å‡ÌÍÓ‚ÒÍËÒ2006 ëˆÂÌÓ„‡ÙËfl ÒÔÂÍÚ‡ÍÎfl “çÓ˜ÌÓÈ Ú‡ËÙ” (Ä‚ÚÓ
à. ò·ÔËÌÒ, ÂÊËÒÒ M. äËÏÂÎÂ), çÓ‚˚ÈêËÊÒÍËÈ Ú‡Ú, ã‡Ú‚Ëfl
2005 “é‰ËÌÓ˜ÂÒÚ‚Ó”, Frac Ile-de-France – Le Plateau,è‡ËÊ, î‡ÌˆËflàÎβÒÚ‡ˆËË ‰ÂÚÒÍÓÈ ÍÌË„Ë “ë͇ÁÍË Ó ‰ÂÚÒÍÓÈÊËÁÌË”, ËÁ‰‡ÚÂθÒÚ‚Ó “Liels un mazs”, ã‡Ú‚ËflëˆÂÌÓ„‡ÙËfl Ë ÍÓÒÚ˛Ï˚ ͇ÏÂÌÓÈ ÓÔÂ˚“ÜË‚‡fl ‚Ó‰‡”, ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl 燈ËÓ̇θ̇fl éÔ‡,êË„‡
2004 ÇˉÂÓÒˆÂÌÓ„‡ÙËfl ÓÔÂ˚ “ToÒÍa”, ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl燈ËÓ̇θ̇fl éÔ‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“No signal”, ÇˉÂÓ/ÄÛ‰ËÓ ÔÂÙÓχÌÒ ‚ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚Â Ò Gonzo Ë Macrame, ÙÂÒÚË‚‡Î¸“ãÂÒ Á‚ÛÍÓ‚”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ãËÚ‡ÚÛÌÓ ͇‡ÓÍ”, ‚ˉÂÓ ÔÂÙÓχÌÒ ‚ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚Â Ò Gonzo Ë Macrame,ÏÂÓÔËflÚËÂ, ÔÓÒ‚fl˘ÂÌÌÓ ‚˚ÔÛÒÍÛ ÍÌË„ËÄ̉˚ çÂÈ·Û„Ë “Stum Stum”, „‡ÎÂÂfl “Noass”,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Selecta”, Macrame, Gonzo, ‚ˉÂÓÔÂÙÓχÌÒ,‰Â̸ ÓÚÍ˚Ú˚ı ‰‚ÂÂÈ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“èÓÌÓ„‡ÙËfl”, ÛÎ. A. ó‡Í‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2003 ÇˉÂÓÒˆÂÌÓ„‡ÙËfl ÓÔÂ˚ “ãÂÚÛ˜ËÈ „Óη̉ˆ”,ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl 燈ËÓ̇θ̇fl éÔ‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2002 ÇˉÂÓÒˆÂÌÓ„‡ÙËfl ÓÔÂ˚ “ãÂÚÛ˜ËÈ „Óη̉ˆ”,чÎı‡Î·, ò‚ˆËfl“T-Shroom” ‚˚ÒÚ‡‚͇, MaÎÏÂ, ò‚ˆËfl“T-Shroom” ‚˚ÒÚ‡‚͇, „‡ÎÂÂfl IBID, ãÓ̉ÓÌ,ÇÂÎËÍÓ·ËÚ‡ÌËflÇˉÂÓıÛ‰ÓÊÌËÍ Á‡Íβ˜ËÚÂθÌÓ„Ó ÏÂÓÔËflÚËflŇÎÂÚÌÓ„Ó ÙÂÒÚË‚‡Îfl, ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl 燈ËÓ̇θ̇fléÔ‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË, ÙÂÒÚË‚‡ÎË, ÔÓÂÍÚ˚2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl2007 “Word in motion”, ÙÂÒÚË‚‡Î¸ ‚ˉÂÓÔÓ˝ÁËË, ‚ˉÂÓ-
ÍÎËÔ ÒÚËıÓÚ‚ÓÂÌËfl ï‡ÌË̇ “Ñˇ„ÌÓÒÚË͇ ÔÓ˝ÁËË““àÌÚÂ̇ˆËÓ̇θÌ˚ ‰Ë„ËڇθÌ˚ÂıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ ÔÓÂÍÚ˚”, ‚˚ÒÚ‡‚͇ “TheVernacular”, í‡ÈÌ, Ä‚ÒÚ‡ÎËfl“ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ã‡Ú‚ËË”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËȈÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ, î‡ÌÍÙÛÚ, ÉÂχÌËfl “íËÎÓ„Ëfl ‚˚ÒÚ‡‚ÓÍ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡Å‡ÎÚËË”, ä‡Î¸Ï‡ÒÍËÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ,ò‚ˆËfl“ì·‡ÌÓÎÓ„Ë͇”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Ç˚ÒÚ‡‚͇ Ô‰‚‡ËÚÂθÌÓ„Ó ÓÚ·Ó‡ è‡ÊÒÍÓÈÒˆÂÌÓ„‡Ù˘ÂÒÍÓÈ Í‚‡‰ËÂÌ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Just what is it that makes today?”, „‡ÎÂÂfl
2007 “Word in motion”, video dzejas festivåls, videoklipsHañina dzejolim “Dzejas diagnostika“ “Internacionålie digitålås måkslas projekti”, izstådeThe Vernacular Terrain, Austrålija“Latvijas Laikmetîgå måksla”, Eiropas centrålåbanka, Frankfurte, Våcija “Baltijas laikmetîgås måkslas izståΩu trilo©ija”,Kalmåras måkslas muzejå, Zviedrija“Urbanolo©ika”, Andrejsalå, Rîga, Latvija“Prågas scenogråfijas kvadriennåles priekßatlasesizståde“, Rîga ,Latvija“Just what is it that makes today?”, galerijaAntjewachs, Berlîne, Våcija“Katoptron” , speciålais 2. Maskavas müsdienumåkslas biennåles projekts, Maskava, Krievija
2006 15. Sidnejas biennåle, “Videos from Zones ofContact”, Cairns Regional Galery, Sidneja, Austrålija“Electrofringe 06”, Newcastle New South Walesgalerija, Austrålija“Realitåtes arheolo©ija”, Andrejsala, Rîga, Latvija“Trajektorijas”, Rîga, Latvija “Femmes a’Europe, L’Ete Culturel 2006”,Santropéza, Francija “Baltå Nakts”, müsdienu måkslas projekts, Madride,RîgaEskilstunda konstmuseum, Zviedrija “Mit allem rechnen”, Baltijas måkslinieku izstådeMuseum am Ostwall, Dortmunde, Våcija“Baltijas videomåkslas izståde”, KunstraumDüsseldorf, Diseldorfa, Våcija“Spriedze”, Hellenic American Union galerija,Aténas, Grie˚ija, Ma˚edonijas Laikmetîgås måkslasmuzejs Salonikos
2005 “EUROPART”, Contemporary Art from Europe,Austrija“(Un)Dressed Body”, Giedre Bartelt Galerie, Berlîne,Våcija“Suspense: The Rituals Gone Wrong”, Måkslascentrs “Apolonija”, Strasbüra, Francija“Jukas”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija“INSTANT EUROPE – Photography and Video fromthe New Europe”, Villa Manin Centre forContemporary Art, Codroipo, Italy
2004 “Welcome!”, Anthony Reynolds galerija, Londona,Lielbritånija
2003 “2 Show”, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña,Lietuva“re:publika”, Starptautisks måkslas un kultürasprojekts Rîgas pilsétvidé, Latvija“Adaptåcija”, Rotermana såls galerija, Tallina, Igaunija“Savva¬as fotogråfi”, Komunikåciju centrs “Sapñufabrika”, Rîga, Latvija“la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milåna, Itålija
2002 “Nekå personîga”, Brémenes pilsétas galerija,Brémene, Våcija“6. elements”, Starptautiska sievießu måkslasizståde, Viesnîca Nams 99, Rîga, LatvijaFestivåls “East Impact”, Sanktpéterburga, Krievija
2001 “Metropole. Rîga”, Rîgas Fondu birΩas nams, Rîga,Latvija“Poétiskå video festivåls”, Rîga, Latvija12. Tallinas grafikas triennåle, Rotermana sålsgalerija, Tallina, Igaunija“Down the tunnelzz”, Liepåja, Latvija“Party Animals – Animal Farm”, Rîga, LatvijaSociåla måkslas projekta Latvijas Téjas Sénes Audzé-tåju Asociåcijas (LTSAA) téjas sénes poplarizåcijaskampaña viena no idejas un videomateriålu autoriem Darbîba radoßajå apvienîbå SOYA; vj“Curriculum Vitae”, Måkslinieku nams, Klaipéda, Lietuva
2000 “Real Face”, personålizståde galerijå “Noass”, Rîga,Latvija“Come by Immortal”, izståde sadarbîbå ar Péteriimeli galerijå “Konstakuten”, Stokholma, Zviedrija“net.congestion”, Starptautisks raidoßo medijufestivåls, Amsterdama, Nîderlande“Véstules Rîgai”, Melngalvju nams, Rîga, Latvija“-lietas”, Galerija “Noass”, Rîga, Latvija“Art + Communication 4”, Starptautiskais jaunomediju festivåls, Rîga, LatvijaIOB, “RobeΩtéli – Müsdienu augoßås kultürasizpéte”, Zviedrijas paviljons izstådé “EXPO 2000”,Hanovere, Våcija: sadarbîbå ar Péteri imeli tiekvadîts seminårs “WEB-TV: tießå komunikåcija uninterakcija”; Video-ART – videoperformanceZviedrijas paviljonå IOB atklåßanå“Real Time Data Jokeing” darbnîcas vadîßanakopdarbîbå ar Péteri imeli starptautiskajå medijudarbnîcå POLAR CIRCUIT, Rovaniemi, Somija“ArtGenda 2000, Jauno måkslinieku biennåle,Helsinki, Somija“Ljudgarden, grafikas darbu izståde galerijå“Mejan”, Stokholma, Zviedrija“Real Time Data Jokeing”, sesijas interneta TVBEOFF, Stokholma, Zviedrija
Katrîna [email protected] 1978 2001–2002 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; MA2000–2001 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; BA1999–2000 Guest student of the Royal Art Academy inStockholm, Sweden1996–1999 Latvian Academy of Art, Department of ArtEducation
Awards and Scolarships2005–2006 resident in Cite des Arts, Paris2002 Artists’ Union of Latvia Award of the Year for the
best multimedial project “The 6th Element” (withMonika Pormale)
2001 Artists’ Union of Latvia Award of the Year forcreative novelty in visual arts – for the project “T-shroom”
Solo Exhibitions and Projects2007 Illustrations for children’s book ”Mazgalvîßi spélé
måjås”, written by Pauls Bankovskis2006 Set design and costume design for play ”Night
Tariff”, New Riga Theater, Latvia 2005 Illustrations for children’s book ”Pasakas par bérnu
dzîvi”, LatviaSolitude, Gallery Le Plateau, Paris, FranceStage design, video concept, costumes for opera”Living Water”, Latvian National Opera, Riga, Latvia
2004 Video stage design for the opera ”Tosca”, LatvianNational Opera, Riga, Latvia”No signal”, Video/Audio performance togetherwith Gonzo un Macrame , Festival Sound Forest,Riga, Latvia”Literature karaoke”, video performance togetherwith Gonzo un Macrame, launching of AndraNeiburga’s book ”Stum Stum”, Gallery “Noass”,Riga, Latvia”Selecta”, Macrame, Gonzo, video performanceduring the Open Doors Day of the Artists House,Riga, Latvia
2003 Video stage design for the opera ”WanderingDutchman”, Latvian National Opera, Riga, Latvia
2002 Video stage design for the opera ”WanderingDutchman”, Dalhall, Sweden”T-Shroom” Exhibition, Malmo, Sweden”T-Shroom” Exhibition, Gallery IBID, London, UKVideo artist of the gala show of the Ballet Festival,Latvian National Opera, Riga, Latvia
2000 Solo Exhibition Real Face, Gallery “Noass”, Riga, LatviaCome by Immortal, with Péteris imelis, Gallery“Konstakuten”, Stockholm, Sweden
Exhibitions, Festivals, Projects2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburg, Germany2007 “Word in motion, video poetry festival, video for
Hanin poem “Diagnostic of poetry“”IDAprojects – presents The Vernacular Terrain“,The Block, Queensland University of Technology,Australia”The Baltics Part I: Contemporary Art of Latvia”,Kalmar Art Museum, SwedenContemporary art from Latvia, European central
121120
“Pjüçer”, Valsts Måkslas muzejs, Rîga, Latvija“Muksifons”, Dekoratîvi lietiß˚ås måkslas muzejs,Rîga, Latvija“Rudens 2001”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga,Latvija
2001 “Müsu labå griba savai videi un pilsétai”, îpsalasStarptautiskais izståΩu centrs, Rîga, Latvija“Lietiß˚ås måkslas izståde”, Drusti, Latvija
2000 “Més Rîgai”, Valsts Måkslas muzejs, Rîga, Latvija1999 “Rudens ’99“, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga,
Latvija“Garaståvoklis”, galerija ”Laipa”, Valmiera, Latvija
1998 “Visapkårt üdens”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”,Rîga, Latvija“Starp varu un mîlestîbu”, Gustava Kluça piemiñasizståde, Valsts Måkslas muzejs, Rîga, Latvija
Kaspars [email protected]:// www.podnieks.lvBorn 19802001 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication1996–2001 Riga College of Applied Art, Department ofWood Carving1992–1996 Césis Art School
Exhibitions, festivals2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensbur,
Flensburg, Germany2007 “BooM“, Latvian Academy of Art, Department of
Visual Communication graduates project,Andrejsala, Rîga“Riga Review“, NGBK, Berlin, Germany“BITE Open Art“, publicé space, Riga
2006 “Suspence”,Hellenic American Union gallery,Athens, Macedonian Museum of Contemporary Art,Thessaliki, Macedonia
2005 “Suspense”, Apollonia exhibition space,Strassbourg, France“Latvian Artists in Residence: Eriks BoΩis, KasparsPodnieks.“, Alsace, France“Jukas“, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia
2004 “White as Snow, Red as Blood“, Giedre BarteltGalerie, Berlin, GermanyVideo Festival “Waterpieces“, Gallery “Noass”, Riga,Latvia“Nature. Environment. Man. 2004“, Exhibition Hall“Arsenåls” of the State Museum of Art, Riga, Latvia“What is Important?“, the former Riga City CouncilBuilding, Latvia
2003 “2 Show“, Contemporary Art Centre, Vilnius,Lithuania
“Autumn 2003: Private Space“, Exhibition Hall“Arsenåls” of the State Museum of Art, Riga andGallery “Laipa”, Valmiera, Latvia“The Project“, Tallina Kunstihoone, Estonia“Festivity of the Piebalga District“, Drusti, Latvia“Césis Art School – 15“, Exhibition Hall of the CésisCastle, Césis, Latvia“The Project“, Latvian Academy of Art, Riga, Latvia“Zanussi Project“ Exhibition, Latvian RailwayMuseum, Riga, Latvia“la riga“, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milano, Italy“Saint-Etienne, Post Factum“, Museum ofDecorative Applied Arts, Riga, Latvia
2002 International Design Biennial, Saint-Etienne, France“Freewaves“, The 8th Experimental Media ArtFestival, Los Angeles, USA“Autumn 2002“, Exhibition Hall “Arsenåls” of theState Museum of Art, Riga, Latvia“Pjüçer“, State Museum of Art, Riga, Latvia“Muxifon“, Museum of Decorative Applied Arts,Riga, Latvia“Autumn 2001“, Exhibition Hall “Arsenåls” of theState Museum of Art, Riga, Latvia
2001 “Our Goodwill for our Environment and City“,îpsala International Exhibition Centre, Riga, Latvia“Applied Art Exhibition”, Drusti, Latvia
2000 “Our Homage to Riga”, State Museum of Art, Riga,Latvia
1999 “Autumn ’99“, Exhibition Hall “Arsenåls” of theState Museum of Art, Riga, Latvia“Mood”, Gallery “Laipa”, Valmiera, Latvia
1998 “Water All Around”, Exhibition Hall “Arsenåls” ofthe State Museum of Art, Riga, Latvia; First Prize“Between Power and Love”, CommemorativeExhibition of Gustavs Klucis, State Museum of Art,Riga, Latvia
ä‡ÒÔ‡Ò èÓ‰ÌËÂÍÒ[email protected]:// www.podnieks.lvêÓ‰ËÎÒfl ‚ 1980 „Ó‰Û2001–2007 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË; MA1996–2001 êËÊÒÍËÈ ÍÓÎÎÂ‰Ê ÔËÍ·‰ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡1992–1996 ñÂÒËÒÒ͇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ¯ÍÓ·
Ç˚ÒÚ‡‚ÍË, ÙÂÒÚË‚‡ÎË2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl2007 “BooM”, ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚˚ÔÛÒÍÌËÍÓ‚ ÓÚ‰ÂÎÂÌËfl
ÇËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‡Í‡‰ÂÏËË, Ä̉ÂÈÒ‡ÎÒ, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
“Riga Review”, NGBK, ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËfl“BITE Open Art”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2006 “ç‡ÔflÊÂÌÌÓÒÚ¸”, „‡ÎÂÂfl “Hellenic AmericanUnion”, ÄÙËÌ˚, å‡Í‰ÓÌÒÍËÈ ÏÛÁÂÈëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‚ ë‡ÎÓÌË͇ı
2005 “ç‡ÔflÊÂÌÌÓÒÚ¸”, „‡ÎÂÂfl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„ÓˆÂÌÚ‡ “Apollonia Art Exchanges”, ëÚ‡Ò·Û„,î‡ÌˆËfl“Latvian Artists in Residence: Eriks BoΩis, KasparsPodnieks”, ÄÎÒ‡ˆ, î‡ÌˆËfl “Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2004 “ÅÂÎ˚È Í‡Í ÒÌ„, ͇ÒÌ˚È Í‡Í ÍÓ‚¸”, „‡ÎÂÂfl“Giedre Bartelt Galerie”, ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËflÇˉÂÓÙÂÒÚË‚‡Î¸ “äÛÒÍË ‚Ó‰˚”, ɇÎÂÂfl “Noass”,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“èËÓ‰‡. 뉇. óÂÎÓ‚ÂÍ. 2004”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚ÈÁ‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓ̇θÌÓ„ÓıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“óÚÓ ‚‡ÊÌÓ?”, ·˚‚¯Â Á‰‡ÌË êËÊÒÍÓÈ ÑÛÏ˚ ÛÎ.ä. LJΉÂχ‡ 3, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2003 “2 Show”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“éÒÂ̸ 2003: ã˘ÌÓ ÔÓÒÚ‡ÌÒÚ‚Ó”,‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓ̇θÌÓ„ÓıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡ Ë„‡ÎÂÂfl “Laipa”, LJÎÏˇ“The Project”, „‡ÎÂÂfl “Tallina Kunstihoone”,í‡ÎÎËÌ, ùÒÚÓÌËfl“è‡Á‰ÌËÍ èË·‡Î„ÒÍÓ„Ó Í‡fl”, ÑÛÒÚË, ã‡Ú‚Ëfl“ñÂÒËÒÒÍÓÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ¯ÍÓΠ– 15”,Ç˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ñÂÒËÒÒÍÓ„Ó Á‡Ï͇, ñÂÒËÒ,ã‡Ú‚Ëfl“The Project”, ÄÍÚÓ‚˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓÈ ‡Í‡‰ÂÏËË, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÔÓÂÍÚÓ‚ Zanussi”, ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈÊÂÎÂÁÌÓ‰ÓÓÊÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, åË·Ì, àÚ‡ÎËfl“Saint-Etienne, Post Factum”, åÛÁÂȉÂÍÓ‡ÚË‚ÌÓ-ÔËÍ·‰ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
2002 åÂʉÛ̇Ӊ̇fl ·ËÂÌ̇Π‰ËÁ‡È̇, ëÂÌ-ùÚ¸ÂÌ,î‡ÌˆËfl“Freewaves”, 8 ˝ÍÒÔÂËÏÂÌڇθÌ˚È Ï‰ˇ-ÙÂÒÚË‚‡Î¸, ãÓÒ-ÄÌÊÂÎÂÒ, ëòÄ“éÒÂ̸ 2002”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Pjüçer”, ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ Ì‡ˆËÓ̇θÌ˚ÈïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Muksifons”, åÛÁÂÈ ‰ÂÍÓ‡ÚË‚ÌÓ-ÔËÍ·‰ÌÓ„ÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
Antjewachs, ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËfl“Katoptron” , ÒÔˆˇθÌ˚È ÔÓÂÍÚ 2-ÓÈåÓÒÍÓ‚ÒÍÓÈ ·ËÂÌ̇ΠÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,åÓÒÍ‚‡, êÓÒÒËfl
2006 15-‡fl ëˉÌÂÈÒ͇fl ·ËÂÌ̇ÎÂ, “Videos from Zones ofContact”, Cairns Regional Galery, ëˉÌÂÈ, Ä‚ÒÚ‡ÎËfl“Electrofringe 06”, Newcastle New South Wales„‡ÎÂÂfl, Ä‚ÒÚ‡ÎËfl“ÄıÂÓÎÓ„Ëfl ‡θÌÓÒÚË”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl“í‡ÂÍÚÓËË”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Femmes a’Europe, L’Ete Culturel 2006”, ë‡Ì-íÓÔÂÁ, î‡ÌˆËfl “Å·fl çÓ˜¸”, ÔÓÂÍÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,凉ˉ, êË„‡; Eskilstunda konstmuseum, ò‚ˆËfl “Mit allem rechnen”, Ç˚ÒÚ‡‚͇ ıÛ‰ÓÊÌËÍӂŇÎÚËË, Museum am Ostwall, ÑÓÚÏÛ̉,ÉÂχÌËfl“Ç˚ÒÚ‡‚͇ ‚ˉÂÓËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ŇÎÚËË”, KunstraumDüsseldorf, Ñ˛ÒÒÂθ‰ÓÙ, ÉÂχÌËfl“ç‡ÔflÊÂÌÌÓÒÚ¸”, „‡ÎÂÂfl “Hellenic AmericanUnion”, ÄÙËÌ˚, ɈËfl, åÛÁÂÈ å‡Í‰ÓÌÒÍÓ„ÓëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ ‚ ë‡ÎÓÌË͇ı
2005 “EUROPART”, ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó Ö‚ÓÔ˚,Ä‚ÒÚËfl“(Un)Dressed Body”, Giedre Bartelt Galerie,ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËfl“Suspense: The Rituals Gone Wrong”, ñÂÌÚËÒÍÛÒÒÚ‚‡ “Apolonija”, ëÚ‡Ò·Û„, î‡ÌˆËfl“Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“INSTANT EUROPE – Photography and Video fromthe New Europe”, Villa Manin Centre forContemporary Art, Codroipo, àÚ‡ÎËfl
2004 “Welcome!”, „‡ÎÂÂfl “Anthony Reynolds”,ãÓ̉ÓÌ, ÇÂÎËÍÓ·ËÚ‡ÌËfl
2003 “2 Show”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“re:publika”, åÂʉÛ̇ӉÌ˚È ÔÓÂÍÚ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡Ë ÍÛθÚÛ˚, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“A‰‡ÔÚ‡ˆËfl”, „‡ÎÂÂfl “ï‡ÌËÎˢ ëÓÎËêÓÚÂχ̇”, í‡ÎÎËÌ, ùÒÚÓÌËfl“ÑËÍË ÙÓÚÓ„‡Ù˚”, ñÂÌÚ äÓÏÏÛÌË͇ˆË˓Ë͇ „ÂÁ”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, åË·Ì, àÚ‡ÎËfl
2002 “çË˜Â„Ó Î˘ÌÓ„Ó”, ÅÂÏÂÌÒ͇fl „ÓÓ‰Ò͇fl„‡ÎÂÂfl, ÅÂÏÂÌ, ÉÂχÌËfl“6-È ˝ÎÂÏÂÌÚ”, åÂʉÛ̇Ӊ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ÊÂÌÒÍÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡, ÉÓÒÚËÌˈ‡ “Nams 99”, êË„‡,ã‡Ú‚ËflîÂÒÚË‚‡Î¸ “East Impact”, ë‡ÌÍÚ-èÂÚ·ۄ,êÓÒÒËfl
2001 “åÂÚÓÔÓθ. êË„‡”, ÑÓÏ êËÊÒÍÓÈ îÓ̉ӂÓÈ·ËÊË, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“èÓ˝Ú˘ÂÒÍËÈ ‚ˉÂÓÙÂÒÚË‚‡Î¸”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl12-‡fl í‡ÎÎËÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË, „‡ÎÂÂfl “ï‡ÌËÎˢ ëÓÎË êÓÚÂχ̇”, í‡ÎÎËÌ, ùÒÚÓÌËfl“Down the tunnelzz”, ãËÂÔ‡fl, ã‡Ú‚Ëfl“Party Animals – Animal Farm”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëflé‰Ì‡ ËÁ ‡‚ÚÓÓ‚ ˉÂË Ë ‚ˉÂÓχÚ¡ÎÓ‚ÒӈˇθÌÓ-ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÔÓÂÍÚ‡, ͇ÏÔ‡ÌËËÔÓÔÛÎflËÁ‡ˆËË ˜‡ÈÌÓ„Ó „Ë·‡ ã‡Ú‚ËÈÒÍÓȇÒÒӈˇˆËË ÍÛθÚË‚‡ÚÓÓ‚ ˜‡ÈÌÓ„Ó „Ë·‡ì˜‡ÒÚË ‚ ‡·ÓÚ ڂӘÂÒÍÓ„Ó Ó·˙‰ËÌÂÌËflSOYA; ‚ˉÊÂÈ“Curriculum Vitae”, ÑÓÏ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚, ä·ÈÔ‰‡,ãËÚ‚‡
2000 “Real Face”, ÔÂÒÓ̇θ̇fl ‚˚ÒÚ‡‚͇, „‡ÎÂÂfl“Noass”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Come by Immortal”, ‚˚ÒÚ‡‚͇ ‚ ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚ÂÒ èÂÚÂËÒÓÏ äËÏÂÎÂÏ, „‡ÎÂÂfl “Konstakuten”,ëÚÓÍ„ÓθÏ, ô‚ˆËfl“net.congestion”, åÂʉÛ̇ӉÌ˚È ÙÂÒÚË‚‡Î¸Ï‰ˇ Ú‡ÌÒÎflˆËÈ, ÄÏÒÚ‰‡Ï, çˉ·̉˚“èËҸχ ê˄”, ÑÓÏ óÂÌÓ„ÓÎÓ‚˚ı, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“-‚¢˔, ɇÎÂÂfl “Noass”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Art + Communication 4”, åÂʉÛ̇ӉÌ˚ÈÙÂÒÚË‚‡Î¸ ÌÓ‚˚ı ωˇ, êË„‡, ã‡Ú‚ËflIOB, “ɇÌ˘Ì˚ ӷ‡Á˚ – ËÒÒΉӂ‡ÌËÂÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓÈ ‡ÒÚÛ˘ÂÈ ÍÛθÚÛ˚”, ‚˚ÒÚ‡‚͇¯‚‰ÒÍÓ„Ó Ô‡‚ËθÓ̇ “EXPO 2000”, ɇÌÌÓ‚Â,ÉÂχÌËfl, ‚ ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚Â Ò èÂÚÂËÒÓÏäËÏÂÎËÒÓÏ ·˚Î Ôӂ‰ÂÌ ÒÂÏË̇ “WEB-TV:Ôflχfl ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËfl Ë ËÌÚ‡͈Ëfl”; Video-ART – ‚ˉÂÓÔÂÙÓχÌÒ Ì‡ ÓÚÍ˚ÚËËò‚‰ÒÍÓ„Ó Ô‡‚ËθÓ̇ IOB“Real Time Data Jokeing”, ÛÍÓ‚Ó‰ÒÚ‚ÓχÒÚÂÒÍÓÈ, ÒÓÚÛ‰Ì˘ÂÒÚ‚Ó Ò èÂÚÂËÒÏäËÏÂÎËÒÓÏ, ÏÂʉÛ̇Ӊ̇fl ωˇ-χÒÚÂÒ͇flPOLAR CIRCUIT, êÓ‚‡ÌËÂÏË, îËÌÎfl̉Ëfl“ArtGenda 2000”, ÅËÂÌ̇ΠÏÓÎÓ‰˚ııÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚, ïÂθÒËÌÍË, îËÌÎfl̉Ëfl“Ljudgarden”, ‚˚ÒÚ‡‚͇ „‡Ù˘ÂÒÍËı ‡·ÓÚ,„‡ÎÂÂfl “Mejan”, ëÚÓÍ„ÓθÏ, ò‚ˆËfl“Real Time Data Jokeing”, ËÌÚÂÌÂÚ-ÒÂÒÒËfl TVBEOFF, ëÚÓÍ„ÓθÏ, ò‚ˆËfl
Kaspars [email protected]:// www.podnieks.lvDzimis 1980. gadå2001– 2007 Latvijas Måkslas akadémija, Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; MA1996–2001 Rîgas Lietiß˚ås måkslas koledΩa1992–1996 Césu Måkslas skola
Izstådes, festivåli2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija2007 “BooM“, Latvijas Måkslas akadémijas, Vizuålås
komunikåcijas absolventu izståde, Andrejsala, Rîga,Latvija“Riga Review“, NGBK, Berlîne, Våcija“BITE Open Art“, pilsétvide, Rîga, Latvija
2006 “Spriedze“, Hellenic American Union galerija,Aténas, Ma˚edonijas Laikmetîgås måkslas muzejsTesalonikos
2005 “Spriedze”, Apollonia Art Exchanges måkslas centragalerija. – Strasbüra, Francija“Latvian Artists in Residence: Eriks BoΩis, Kaspars Podnieks”, Alsace, France“Jukas”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija
2004 “Balts kå sniegs, sarkans kå asinis”, Giedre BarteltGalerie, Berlîne,Våcija“Videofestivåls Ëdensgabali”, Galerija “Noass”, Rîga, Latvija“Daba. Vide. Cilvéks. 2004”, VMM izståΩu zåle“Arsenåls”, Rîga, Latvija“Kas ir svarîgi?“, bij. Rîgas domes éka K.Valdemåraielå 3, Rîga, Latvija
2003 “2 Show”, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña,Lietuva“Rudens 2003: Privåtå telpa”, VMM izståΩu zåle“Arsenåls”, Rîga un galerija “Laipa”, Valmiera“The Project”, Tallina Kunstihoone, Igaunija“Piebalgas novada svétki”, Drusti, Latvija“Césu måkslas skolai – 15”, Césu pils izståΩu zåle,Césis, Latvija“The Project”, Latvijas Måkslas akadémija aula,Rîga, Latvija“Zanussi projektu izståde”, Latvijas Dzelzce¬amuzejs, Rîga, Latvija“la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milåna, Itålija“Saint-Etienne, Post Factum”, Dekoratîvi lietiß˚åsmåkslas muzejs, Rîga, Latvija
2002 Starptautiskå dizaina biennåle, Senetjéna, Francija“Freewaves”, 8. eksperimentålo mediju måkslasfestivåls, LosandΩelosa, ASV“Rudens 2002”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga,Latvija
123122
åËÍÒ åËÚ‚ˈ[email protected]://projects.dd.lv/miksmitrevics/êÓ‰ËÎÒfl ‚ 1980 „Ó‰Û2003-2005 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, MA1999–2003 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË, ÇA1992–1999 ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ¯ÍÓ· ËÏ. ü. êÓÁÂÌÚ‡Îfl
燄‡‰˚2003 ÔËÁ „Ó‰‡ ëÓ˛Á‡ ıÛ‰ÓÊÌËÍÓ‚ ã‡Ú‚ËË Á‡ Ò‡Ï˚È
Û‰‡˜Ì˚È ÏÛθÚËωËÈÌ˚È ÔÓÂÍÚ
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2006 “ëÓÁˆ‡ÚÂθ”, ÑË„Ëڇθ̇fl ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl
„‡ÎÂÂfl èËÚ·ÓÓ, ÄÌ„ÎËfl“ɉÂ-ÚÓ Á‰ÂÒ¸”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, í‚Ó˜ÂÒ͇fl χÒÚÂÒ͇fl, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
2003 “åÓÚÂθ”, RIXC ωˇ Á‡Î, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
Ç˚ÒÚ‡‚ÍË, ÔÓÂÍÚ˚2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl2007 “åÓ·ËθÌ˚È ÏÛÁÂÈ”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡
“ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ã‡Ú‚ËË”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËȈÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ, î‡ÌÍÙÛÚ, ÉÂχÌËfl“íËÎÓ„Ëfl ‚˚ÒÚ‡‚ÓÍ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡Å‡ÎÚËË”, ä‡Î¸Ï‡ÒÍËÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ,ò‚ˆËfl
2006 “ᇷ˚Ú˚ ‚ÓÒÔÓÏË̇ÌËfl”, KünstlerhausBüchsenhausen, àÌÒ·ÛÍ, Ä‚ÒÚËfl
2005 “Ë͇ Ù‡ÌÚ‡Òχ„ÓËË”, èÓθ¯‡“Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Kristaps lüko”, ÙÂÒÚË‚‡Î¸ ‡Î¸ÚÂ̇ÚË‚Ì˚ıÙËθÏÓ‚, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“rainis_2005.lv”, ÇËÁۇθ̇fl ËÌÚÂÔÂÚ‡ˆËflÍÓÎÎÂ͈ËË ÔÓ˝ÁËË ê‡ÈÌËÒ‡
2004 “7-fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ χÎ˚ı ÙÓÏ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡”,êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Riga line up”, ɇÎÂÂfl “Nemo”, ùÍÍÂÌÙfi‰Â,ÉÂχÌËfl
2003 “2 Show”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“àÎβÏË̇ˆËfl”, „‡ÎÂÂfl “Noass”, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl“la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, åË·Ì, àÚ‡ÎËfl
2002 “éÒÂ̸ 2002”,VMM ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
“êÂ-ˆËÍΔ, ɇÎÂÂfl “óËËÒ”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl2001 “VKN intro”, ËÌÚÂÌÂÚ-ÔÓÂÍÚ
http://www.vkn.lv/“ç‡È‰Ë Ò·fl!”, ËÌÚÂÌÂÚ-ÔÓÂÍÚ http://re-lab.lv/atrodisevi/
2000 “éÒÂ̸ 2000”, ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ArtGenda 2000”, ïÂθÒËÌÍË, îËÌÎfl̉ËflÇ˚ÒÚ‡‚͇ “Stroboscope@Stethoscope”, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl
Krißs [email protected] 1977. gadå1997–2003 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; MA1995–1997 Latvijas Ev. lut. Kristîgås akadémijasMåkslas noda¬a1993–1995 Whitgift School Londonå, Anglija
Apbalvojumi2004 13. Tallinas grafikas triennåles laureåts2003 Izstådes “Rudens 2003: Privåtå telpa” laureåts1997 1. un 2. vieta konkurså “EX LIBRIS” Kanådå
Personålizstådes2006 ”Sudrabs, zelts, plastilîns.”, (kopå ar D.Krüzi), Rîga,
Latvija2004 ”100 % vilßanås“, (kopå ar D. Krüzi), Rîga, Latvija1999 ”Veçi“, Mencendorfa nams, Rîga, Latvija
Grupu izstådes, festivåli2008 “Time Will Show“, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija2007 ”Mobilais muzejs“, Andrejsala, Rîga
”Samtids Video Mønstringen 2007“, KunstiBadet,Bergena, Norvé©ija ”Urbanolo©ika“, Andrejsala, Rîga, Latvija”Latvijas Laikmetîgå måksla“, Eiropas centrålåbanka, Frankfurte, Våcija ”Baltijas valstis. Latvijas laikmetîgå måksla“,Kalmåras måkslas muzejs, Zviedrija ”Prague Biennale3“, Pråga, Çehija
2006 “Mit Allem rechnen“, Museum am Ostwall,Dortmunde, Våcija“Amsterdam Film eXperience“, Amsterdama,Nîderlande “ermeña Spéks“, Rîgas galerija, Rîga, Latvija“Art Moscow“, Maskava, Krievija“Blinks“, Saloniki, Grie˚ija“Lettra 2006“, Krakovas grafikas triennåle, Polija“Emergency Biennale“, topoßå Pilsétas izståΩu zåle,Rîga, Latvija
2005 “Jukas”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija2004 13. Tallinas grafikas triennåle, Rotermana Såls
galerija, Tallina, Igaunija“Talking to me?“,Rauma Biennale Balticum 2004,Rauma, SomijaVideofestivåls ”Trampoline“, Berlîne, Våcija”Videoex“, Experimentalfilm&Video Festival, Cîrihe,Íveice”Kas ir svarîgi?“, bij. Rîgas domes éka K.Valdemåraielå 3, Rîga, Latvija”7. Mazo formu måkslas izståde“, Rîgas galerija,Rîga, Latvija
“éÒÂ̸ 2001”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2001 “燯‡ ‰Ó·‡fl ‚ÓÎfl – ‰Îfl ÓÍÛʇ˛˘ÂÈ Ò‰˚ Ë„ÓÓ‰‡”, åÂʉÛ̇ӉÌ˚È ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È ˆÂÌÚ̇ äËÔÒ‡ÎÂ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Ç˚ÒÚ‡‚͇ ÔËÍ·‰ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡”, ÑÛÒÚË,ã‡Ú‚Ëfl
2000 “å˚ ê˄”, ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ Ì‡ˆËÓ̇θÌ˚ÈïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
1999 “éÒÂ̸ ’99”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ÄÒÂ̇Δ, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl“ç‡ÒÚÓÂÌË”, „‡ÎÂÂfl “Laipa”, LJÎÏˇ,ã‡Ú‚Ëfl
1998 “äÛ„ÓÏ ‚Ó‰‡”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ÄÒÂ̇Δ,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“åÂÊ‰Û ‚·ÒÚ¸˛ Ë Î˛·Ó‚¸˛”, ‚˚ÒÚ‡‚͇,ÔÓÒ‚fl˘ÂÌ̇fl Ô‡ÏflÚË ÉÛÒÚ‡‚‡ äÎÛˆËÒ‡,ã‡Ú‚ËÈÒÍËÈ Ì‡ˆËÓ̇θÌ˚È ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÏÛÁÂÈ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
Miks Mitré[email protected]://projects.dd.lv/miksmitrevics/Dzimis 19802003–2005 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; MA1999–2003 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; BA1992–1999 Jaña Rozentåla Rîgas Måkslas skola
Apbalvojumi2003 LMS gada balva par veiksmîgåko multimediju projektu
Personålizstådes2006 “Vérotåjs“, Pîterboro digitålas måkslas galerija,
Anglija“Kaut kur tepat“, LNMM izståΩu zåle ”Arsenåls”Radoßå darbnîca, Rîga, Latvija
2003 “Motelis”, RIXC Mediju telpa, Rîga, Latvija
Izstådes, projekti2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija2007 “Mobilais muzejs”, Andrejsala, Rîga
“Latvijas Laikmetîgå måksla”, Eiropas centrålåbanka, Frankfurte, Våcija “Baltijas laikmetîgås måkslas izståΩu trilo©ija”,Kalmåras måkslas muzejå, Zviedrija
2006 “Aizmirstås atmiñas”, Künstlerhaus Büchsenhausen,Insbruka, Austrija
2005 “Fantasmagorijas fabrika”, Polija“Jukas“, VMM izståΩu zåle ”Arsenåls”, Rîga“Kristaps lüko”, alternatîvo filmu festivåls, Rîga,Latvija“rainis_2005.lv”, Raiña dzejas kolekcijas vizuålåinterpretåcija
2004 “7. Mazo formu måkslas izståde”, Rîgas galerija,Rîga, Latvija“Riga line up“, galerija Nemo, Ekernforde, Våcija
2003 “2 Show“, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña, Lietuva“Iluminåcijas“, galerija “Noass”, Rîga, Latvija“la riga“, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milåna, Itålija
2002 “Rudens 2002“, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga,Latvija“Re-cikls“, Galerija “Çiris”, Rîga, Latvija
2001 “VKN intro”, interneta projekts http://www.vkn.lv/“Atrodi sevi! “, interneta projekts http://re-lab.lv/atrodisevi/
2000 “Rudens 2000“, Måkslas muzejs “Arsenåls”, Rîga,Latvija“ArtGenda 2000“, Helsinki, SomijaIzståde “Stroboscope@Stethoscope”, Rîga, Latvija
Miks Mitré[email protected]://projects.dd.lv/miksmitrevics/Born 19802003–2005 Latvian Academy of Art, Department ofVisual Communication; MA1999–2003 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; BA1992–1999 Janis Rozentåls Riga School of Art
Awards, Scholarships2003 Artists’ Union of Latvia Award of the Year for the
best multimedial project
Solo Exhibitions2006 “Observer“,Peterborough Digital Arts gallery, England
“Somewhere Nearby“, Creative Laboratory in theExhibition Hall “Arsenåls” of the Latvian NationalMuseum of Art, Riga, Latvia
2003 “Motel“, RIXC Media space, Riga, Latvia
Exhibitions, Projects2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburg, Germany2007 “Mobile Museum”, Andrejsala, Riga, Latvija
“Contemporary art from Latvia“, European centralbank, Frankfurt, Germany“The Baltics Part I: Contemporary Art of Latvia“,Kalmar Art Museum, Sweden
2006 “Forgotten Memories“, Project presentation,Künstlerhaus Büchsenhausen, Innsbruck, Austria
2005 “Factory of Phantasmagoria“, Exhibition, Poland“Jukas“, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga, Latvija“Kristaps lüko”, The alternative film festival, Riga, Latvia“rainis_2005.lv”, The visual interpretation ofRainis’s collection of poems
2004 “7th Small Size Art Exhibition”, Riga Gallery, Riga,Latvia“riga line up”, Exhibition, Gonemo gallery,Eckernford, Germany
2003 “2 Show“, Contemporary Art Centre, Vilnius, Lithuania“Illuminations“, Gallery “Noass”, Riga, Latviala riga, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milano, Italy
2002 “Autumn 2002“, Exhibition Hall “Arsenåls” of theState Museum of Art, Riga, Latvia“Re-cycl“e, Gallery “Çiris”, Riga, Latvia
2001 “VKN intro“, internet project http://www.vkn.lv/“Find Yourself! “, internet project http://re-lab.lv/atrodisevi/
2000 “Autumn 2000“, Exhibition Hall “Arsenåls” of theState Museum of Art, Riga, Latvia“ArtGenda 2000“, Helsinki, FinlandExhibition “Stroboscope@Stethoscope”, Riga, Latvia
125124
2007 “åÓ·ËθÌ˚È ÏÛÁÂÈ”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡“Samtids Video Mønstringen 2007”, KunstiBadet,Å„ÂÌ, çӂ„Ëfl “ì·‡ÌÓÎÓ„Ë͇”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ëÓ‚ÂÏÂÌÌÓ ËÒÍÛÒÒÚ‚Ó ã‡Ú‚ËË”, Ö‚ÓÔÂÈÒÍËȈÂÌڇθÌ˚È ·‡ÌÍ, î‡ÌÍÙÛÚ, ÉÂχÌËfl“ŇÎÚËÈÒÍË ÒÚ‡Ì˚. ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓÂËÒÍÛÒÒÚ‚Ó”, ä‡Î¸Ï‡ÒÍËÈ ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚ÈÏÛÁÂÈ, ò‚ˆËfl“è‡ÊÒ͇fl ·ËÂÌ̇Π3”, 臄‡, óÂıËfl
2006 “Mit Allem rechnen”, åÛÁÂÈ am Ostwall,ÑÓÚÏÛ̉, ÉÂχÌËfl“Amsterdam Film eXperience”, ÄÏÒÚ‰‡Ï,çˉ·̉˚ “ëË· Ú·”, “êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Art Moscow”, åÓÒÍ‚‡, êÓÒÒËfl“Blinks”, ë‡ÎÓÌËÍË, ɈËfl“Lettra 2006”, ä‡ÍÓ‚Ò͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË,èÓθ¯‡“Emergency Biennale”, ÒÓÁ‰‡‚‡ÂÏ˚È ÉÓÓ‰ÒÍÓÈ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2005 “Jukas”, ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó̇ˆËÓ̇θÌÓ„Ó ıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl“ÄÒÂ̇Δ, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2004 13 í‡ÎÎËÌÒ͇fl ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË, „‡ÎÂÂfl“ï‡ÌËÎˢ ÒÓÎË êÓÚÂχÌ̇”, í‡ÎÎËÌÌ,ùÒÚÓÌËfl“Talking to me?”, Rauma Biennale Balticum 2004,ê‡Ûχ, îËÌÎfl̉ËflÇˉÂÓÙÂÒÚË‚‡Î¸ “Trampoline”, ÅÂÎËÌ,ÉÂχÌËfl“Videoex”, Experimentalfilm&Video Festival,ñ˛Ëı, ò‚ÂȈ‡Ëfl“óÚÓ ‚‡ÊÌÓ?”, ·˚‚¯Â Á‰‡ÌË êËÊÒÍÓÈ ÑÛÏ˚, ÛÎ.ä. LJΉÂχ‡ 3, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“7-‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ χÎ˚ı ÙÓÏ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡”, êËÊÒ͇fl„‡ÎÂÂfl, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
2003 “éÒÂ̸ 2003: ó‡ÒÚÌÓ ÔÓÒÚ‡ÌÒÚ‚Ó”,‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó Ì‡ˆËÓ̇θÌÓ„ÓıÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ„Ó ÏÛÁÂfl “AÒÂ̇Δ, êË„‡“2 Show”, ñÂÌÚ ÒÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡,ÇËÎ¸Ì˛Ò, ãËÚ‚‡“13 Í‚‡Úˇ”, Á‰‡ÌË ãÓ¯‡‰ËÌÓÈ ÔÓ˜Ú˚, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl“6-‡fl ‚˚ÒÚ‡‚͇ χÎ˚ı ÙÓÏ ËÒÍÛÒÒÚ‚‡”, êËÊÒ͇fl„‡ÎÂÂfl, êË„‡“la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, åË·Ì, àÚ‡ÎËfl
2002 “Re-cikls”, ɇÎÂÂfl “óËËÒ”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ÇÓ‰ÓÒ̇·ÊÂÌË”, è‡Í ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ 艂‡ÎÂ,뇷ËΓThe BigM”, ÄÌ„ÎËfl“ɇÙÓχÌËfl”, Brand Sellers DDB, êË„‡
2001 “ìÎχÌËÒ ‚ ̇¯Ëı Ò‰ˆ‡ı”, ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl
ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ê‡ÁÏ˚¯Îflfl Ó ÔÓ¯ÎÓÏ, ‰Ó·‡‚Îflfl ·Û‰Û˘Â”,ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌ˚È ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌ˚È ÏÛÁÂÈ, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl“Break 21”, ã˛·Îfl̇, ëÎÓ‚ÂÌËfl“ë‡ı‡Ì‡fl ‚‡Ú‡”, åÛÁÂÈ ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈ ÊÂÎÂÁÌÓȉÓÓ„Ë, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“é„ÌÂÌ̇fl ÁÂÏÎfl”, è‡Í ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ 艂‡ÎÂ,뇷ËÎÂ, ã‡Ú‚Ëfl“ãËˆÓ „‡ÙËÍË”, êËÊÒ͇fl „‡ÎÂÂfl, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Parnu Vilm & Fideo Festival”, Academia NonGrata, èflÌÛ, ùÒÚÓÌËfl
2000 “éÒÂ̸ 2000”, VMM ‚˚ÒÚ‡‚Ó˜Ì˚È Á‡Î “ÄÒÂ̇Δ,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“èËҸχ ËÁ êË„Ë”, ɇÎÂÂfl ÑÓχ óÂÌÓ„ÓÎÓ‚˚ı,êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“-‚¢˔, „‡ÎÂÂfl “Noass”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ㇷӇÚÓËfl ÔÂÈÁ‡Ê‡”, è‡Í ËÒÍÛÒÒÚ‚‡è‰‚‡ÎÂ, 뇷ËÎÂ, ã‡Ú‚Ëfl“U turn me on”, ቇÌË ãÓ¯‡‰ËÌÓÈ ÔÓ˜Ú˚, êË„‡,ã‡Ú‚Ëfl“Genesis”, ɇÎÂÂfl “Bastejs”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
1999 “èË. å˜Ú˚ ùÈ̯ÚÂÈ̇”, ቇÌË ãÓ¯‡‰ËÌÓÈÔÓ˜Ú˚, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“èËÚ‡ÌË”, ìÌË‚Âχ„ “ñÂÌÚ”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
1998 “è‡Á‰ÌËÍ èÂÒÌË”, ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl‡Í‡‰ÂÏËfl, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Suitcases”, äÓÚ͇, Somija
1997 “éÒÂ̸ 97”, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“ꇷÓÚ˚ ·Ú˚¯ÒÍËı ÒÚÛ‰ÂÌÚÓ‚”, ÄϸÂÌ, î‡ÌˆËfl
Armands Zelç[email protected] 1978.gadå2007 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålås komunikåcijas noda¬a2003–2007 Latvijas Måkslas akadémijas Vizuålåskomunikåcijas noda¬a; BA1999–2003 Rîgas Lietiß˚ås Måkslas koledΩa 1985–1997 Rîgas 2. vidusskola
Izstådes un projekti2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
Flensburga, Våcija2007 “RîgaREVIEW“, galerija NGBK, Berlîne, Våcija
“BooM“, Andrejsala, Rîga, Latvija“Future Shorts White Trash“
2006 Ikméneßa îsfilmu skates “FUTURE SHORTS“
Armands Zelç[email protected] 19782007 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication
2003–2007 Latvian Academy of Art, Department of VisualCommunication; BA
1999–2003 Riga Design and Art School
1985–1997 Riga 2nd Secondary School
Exhibitions and Projects
2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,Flensburg, Germany
2007 “BooM“, Andrejsala, Riga, Latvia“RigaREVIEW“, Gallery NGBK, Berlin, Germany“Future Shorts White Trash“
2006 Monthly Short Films Program “FUTURE SHORTS”
ÄÏ‡Ì‰Ò áÂΘ[email protected]êÓ‰ËÎÒfl ‚ 1978 „Ó‰Û2007 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË2003–2007 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË; ÇA1999–2003 êËÊÒÍËÈ ÍÓÎÎÂ‰Ê ÔËÍ·‰ÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ 1985–1997 2-‡fl êËÊÒ͇fl Ò‰Ìflfl ¯ÍÓ·
Ç˚ÒÚ‡‚ÍË Ë ÔÓÂÍÚ˚2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl2007 “RîgaREVIEW”, „‡ÎÂÂfl NGBK, ÅÂÎËÌ, ÉÂχÌËfl
“BooM”, Ä̉ÂÈ҇·, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl“Future Shorts White Trash”
2006 ÖÊÂÏÂÒfl˜Ì˚È ÒÏÓÚ ÍÓÓÚÍÓÏÂÚ‡ÊÌ˚ıÙËθÏÓ‚ “FUTURE SHORTS”
2003 ”Rudens 2003: Privåtå telpa“, VMM izståΩu zåle“Arsenåls”, Rîga, Latvija“2 Show”, Laikmetîgås måkslas centrs, Vi¬ña,Lietuva“13. dzîvoklis“, Zirgu pasts, Rîga, Latvija“6. Mazo formu måkslas izståde“, Rîgas galerija,Rîga “la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milåna, Itålija
2002 ”Re-cikls”, Galerija “Çiris”, Rîga, Latvija”Ëdensapgåds“, Pedvåles måkslas parks, Sabile”The BigM”, Anglija”Grafomånija”, Brand Sellers DDB, Rîga
2001 ”Ulmanis müsu sirdîs”, Latvijas Måkslas akadémija,Rîga, Latvija”Apcerot pagåtni, pievienojot nåkotni”, ValstsMåkslas muzejs, Rîga, Latvija”Break 21”, Òub¬ana, Slovénija”Cukurvate”, Latvijas Dzelzce¬a muzejs, Rîga, Latvija”Ugunszeme”, Pedvåles måkslas parks, Sabile,Latvija”Grafikas seja”, Rîgas galerija, Rîga, Latvija”Parnu Vilm & Fideo Festival”, Academia Non Grata,Pérnava, Igaunija
2000 “Rudens 2000”, VMM izståΩu zåle “Arsenåls”, Rîga,Latvija“Véstules no Rîgas”, Melngalvju nama galerija, Rîga,Latvija“-lietas”, galerija “Noass”, Rîga, Latvija“Ainavas laboratorija”, Pedvåles måkslas parks,Sabile, Latvija”U turn me on”, Zirgu pasts, Rîga, Latvija”Genesis”, Galerija “Bastejs”, Rîga, Latvija
1999 ”Dzîres. Einßteina sapñi”, Zirgu pasts, Rîga, Latvija”Barîba”, Universålveikals “Centrs“, Rîga, Latvija
1998 ”Dziesmusvétki”, Latvijas Måkslas akadémija, Rîga,Latvija”Suitcases”, Kotka, Somija
1997 ”Rudens 97”, Rîga, Latvija”Latvießu studentu darbi”, Amjéna, Francija
Krißs [email protected] 1977 1997–2003 Latvian Academy of Art, Department ofVisual Communication; MA1995–1997 Latvian Ev. lut. Christian Academy,Department of Art1993–1995 Whitgift School in London, UK
Awards2004 Laureate of the 13th Tallinn Print Triennial2003 Laureate of the exhibition “Autumn 2003: Private
Space”
1997 1st and 2nd Prize at the competition “EX LIBRIS” inCanada
Solo Exhibitions2006 ”Silver, gold, plasticine (with D.Krüzi), Riga2004 ”100% Disappointment, with D. Krüze, Riga, Latvia1999 ”Mates”, Mencendorfs House, Riga, Latvia
Exhibitions2008 “Time Will Show“, Museumsber Flensburg,
Flensburg, Germany2007 ”Mobile Museum, Andrejsala, Riga
”Samtids Video Mønstringen 2007, KunstiBadetBergen, Norway ”Urbanologic, Andrejsala, Riga”Contemporary art from Latvia, European centralbank, Frankfurt, Germany”The Baltics Part I: Contemporary Art of Latvia,Kalmar Art Museum, Sweden”Prague Biennale 3, Prague, Czech Republik
2006 ”Mit Allem rechnen, Museum am Ostwall,Dortmund, Germany”Amsterdam Film eXperience, Amsterdam, TheNetherlands”Body Power, Rîgas Gallery, Riga, Latvia”Art Moscow, Mocow, Russia”Blinks, Saloniki, Greece”Lettra 2006, Graphic Triennale of Krakov, Polija”Emergency Biennale, Rîga, Latvia
2005 ”Jukas, Exhibition Hall “Arsenåls” of the StateMuseum of Art, Riga, Latvia
2004 13th Tallinn Print Triennial, Rottermann SaltStorage, Tallinn, Estonia”Talking to me” – Rauma Biennale Balticum 2004,Rauma, FinlandVideo Festival ”Trampoline”, Berlin, Germany”Videoex”, Experimentalfilm&Video Festival, Zurich,Switzerland”What is Important?”, the former Riga City CouncilBuilding, Riga, Latvia ”The Small is Beautiful” – 7th Small Size ArtExhibition, Riga Gallery, Riga, Latvia
2003 ”Autumn 2003: Private Space”, Exhibition Hall“Arsenåls” of the State Museum of Art, Riga, Latvia”2 Show”, Contemporary Art Centre, Vilnius,Lithuania”Apartment No. 13”, Zirgu pasts, Riga, Latvia”6th Small Size Art Exhibition”, Riga Gallery, Riga,Latvia”la riga”, Fabbrica del Vapore, C/O Careof &VIAFARINI, Milano, Italy
2002 ”Re-cycle”, Gallery “Çiris”, Riga, Latvia”Water-supply”, Pedvåle Art Park, Sabile, Latvia”The BigM”, England
”Grafomania”, Brand Sellers DDB, Riga, Latvia2001 ”Ulmanis in Our Hearts”, Latvian Academy of Art,
Riga, Latvia”Reflecting on the Past, Adding the Future”, StateMuseum of Art, Riga, Latvia”Break 21”, Ljubljana, Slovenia”Candyfloss”, Latvian Railway Museum, Riga, Latvia”Fireland”, Pedvåle Art Park, Sabile, Latvia”The Face of Graphic”, Riga Gallery, Riga, Latvia”Parnu Vilm & Fideo Festival”, Academia Non Grata,Parnu, Estonia
2000 ”Autumn 2000”, Exhibition Hall “Arsenåls” of theState Museum of Art, Riga, Latvia”Letters from Riga”, Gallery of the BlackheadsHouse, Riga, Latvia”-things”, Gallery “Noass”, Riga, Latvia”Landscape Laboratory”, Pedvåle Art Park, Sabile,Latvia”U turn me on”, Zirgu pasts, Riga, Latvia”Genesis”, Gallery “Bastejs”, Riga, Latvia
1999 ”Fiest, Einstein’s Dreams”, Zirgu pasts, Riga, Latvia”Food”, Department store “Centrs“, Riga, Latvia
1998 ”Song Festival”, Latvian Academy of Art, Riga,Latvia”Suitcases”, Kotka, Finland
1997 “Autumn 97”, Riga, Latvia“Works of Latvian Students”, Amiens, France
äË¯Ò ë‡ÎχÌËÒ[email protected]êÓ‰ËÎÒfl ‚ 1977 „Ó‰Û1997–2003 ã‡Ú‚ËÈÒ͇fl ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌ̇fl ‡Í‡‰ÂÏËfl,ÓÚ‰ÂÎÂÌË ‚ËÁۇθÌÓÈ ÍÓÏÏÛÌË͇ˆËË; åÄ1995–1997 ïÛ‰ÓÊÂÒÚ‚ÂÌÌÓ ÓÚ‰ÂÎÂÌË ã‡Ú‚ËÈÒÍÓÈïËÒÚˇÌÒÍÓÈ ‡Í‡‰ÂÏËË1993–1995 òÍÓ· ìËÚ„ËÙÚ‡ (Whitgift School), ãÓ̉ÓÌ,ÄÌ„ÎËfl
燄‡‰˚2004 ã‡ÛÂ‡Ú 13-ÓÈ í‡ÎÎËÌÒÍÓÈ ÚËÂÌ̇Π„‡ÙËÍË2003 ã‡ÛÂ‡Ú ‚˚ÒÚ‡‚ÍË “éÒÂ̸ 2003: ã˘ÌÓÂ
ÔÓÒÚ‡ÌÒÚ‚Ó” 1997 1 Ë 2 ÏÂÒÚÓ ‚ ÍÓÌÍÛÒ “EX LIBRIS” ‚ ä‡Ì‡‰Â
èÂÒÓ̇θÌ˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË2006 “ë·Ó, ÁÓÎÓÚÓ, Ô·ÒÚËÎËÌ.”, (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò Ñ.
äÛÁÂ), êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl2004 “100 % ‡ÁÓ˜‡Ó‚‡ÌË”, (ÒÓ‚ÏÂÒÚÌÓ Ò Ñ. äÛÁÂ),
êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl1999 “ëÚ‡ËÍË”, ‰ÓÏ åÂ̈ẨÓÙ‡, êË„‡, ã‡Ú‚Ëfl
ÉÛÔÔÓ‚˚ ‚˚ÒÚ‡‚ÍË, ÙÂÒÚË‚‡ÎË2008 “Time Will Show”, Museumsberg Flensburg,
îÎÂÌÒ·Û„, ÉÂχÌËfl
Izdevéjs Publisher àÁ‰‡ÚÂθ
Biennåle 2005
Redakcija Editing ꉇ͈Ëfl
Ojårs Pétersons, Lîga Marcinkeviça
Dizains Design ÑËÁ‡ËÌ
Ingrîda Zåbere
Tulkojumi Translations è‚Ӊ˚
Dace Akmene, Marina Gehta, Andris Mellakauls, Stella Pelße
Foto Photocredits îÓÚÓ
måkslinieki, the artists, ıÛ‰ÓÊÌËÍË
Production Iespiedéjs 蘇ÚÌËÍ
a/s “Preses nams”
©
Teksti Texts íÂÍÒÚ˚
the authors, autori, ‡‚ÚÓ˚
©
Reproducétie darbi Reproduced Works êÂÔÓ‰ÛˆËÓ‚‡ÌÌ˚ ‡·ÓÚ˚
måkslinieki, the artists, ıÛ‰ÓÊÌËÍË
Izståde Exhibition B˚ÒÚ‡‚Ía
08.04.–11.05.2008
VLMC Zoologiçeskaja 13, Maskava
NCCA Zoologicheskaja 13, Moscow www.ncca.ru
Éñëà áÓÓÎӄ˘ÂÒ͇fl ‰.13, åÓÒÍ‚‡
Buket. Latvijas laikmetîgås måkslas izståde
no 8. aprî¬a lîdz 11. maijam
Valsts Laikmetîgås måkslas centrå (ncca.ru)
Zoologiçeskaja 13, Maskavå
Buket. Exhibition of Latvian Contemporary Art
from 8 April till 11 May
National Centre for Contemporary Arts (ncca.ru)
Zoologicheskaja 13, Moscow
ÅìäÖí. B˚ÒÚ‡‚Ía ã‡Ú‚ËÈÒÍÓ„Ó cÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡.
ë 8-„Ó ‡ÔÂÎfl ÔÓ 11 χfl
ÉÓÒÛ‰‡ÒÚ‚ÂÌÌoÏ ñÂÌÚ CÓ‚ÂÏÂÌÌÓ„Ó ËÒÍÛÒÒÚ‚‡ (ncca.ru)
áÓÓÎӄ˘ÂÒ͇fl ‰.13, åÓÒÍ‚‡