ॐ

PATIESĪBA IR

ŠRI H.W.L. PŪNDŽA

Skaties iekšupPieej ar visu atdošanos

Paliec SirdsPatiesība vienkārši Ir

1

SatursIevads .......................................................................................................................4

Tu esi Mīlestība Dejojoša kā Tukšums. ....................................................................6

Pats .........................................................................................................................21

Satguru ....................................................................................................................53

Svētība ....................................................................................................................87

Satsanga: Asociācija ar Patiesību ............................................................................96

Brīvības Tuvības Zīmes un Simptomi ...................................................................122

Brahmadžigņāsa: Degsme pēc Brīvības ..........................................................122

Viveka: Spēja Atšķirt Mieru no Ciešanām ......................................................135

Vairāgja: Atsacīšanās no Pārejošā ..................................................................141

Svētums: Nevainība un Tīrība .........................................................................146

Ticība un Uzticēšanās .....................................................................................152

Laba Karma un Ahimsa ..................................................................................154

Vičāra: Sevis Taujāšana ........................................................................................158

Virzīta Taujāšana ............................................................................................162

Atbildes uz Jautājumiem par Vičāra ...............................................................198

Šaubas par Patiesību Izkliedētas .....................................................................238

Bailes no Patiesības Izkliedētas ......................................................................248

Objektivizēšanas Apstāšanās ..........................................................................259

Atklāsmes Zaudēšana, Sasniedzot To .............................................................269

Atklāsmes Godāšana, Esot Tas .......................................................................277

Bhakti: Dievišķā Mīlestība ....................................................................................303

Dievišķā Māte .................................................................................................322

Atdošanās .......................................................................................................326

"Es Esmu Ar Tevi Lai Kur Tu Būtu" ....................................................................338

Pasaule Ir Ilūzija ...................................................................................................355

Nārājana: Ilūzijas Radīšana .............................................................................355

Maija: Ilūzijas Šakti ........................................................................................359

Prāts: Ilūzijas Kustība .....................................................................................372

Sapņi: Ilūzijas Daba ........................................................................................375

Karma: Ilūzijas Scenārijs ................................................................................379

Zagļi Tukšā Mājā ..................................................................................................387

Vēlme .............................................................................................................387

Prāts, Domas un Mentālā Bagāža ....................................................................395

2

Pieķeršanās un Pagātne ...................................................................................409

Bailes un Nāves Bailes ...................................................................................414

Dusmas un Neapmierinātība ...........................................................................421

Sādhana: Nav Kļūstoša Būšana .............................................................................428

Lamatas Meklējumos, Praksē un Procesā .......................................................428

Blēdīgu Guru Lamatas ....................................................................................450

Reliģiju, Tradīciju un Āšramu Lamatas ..........................................................458

Noderīga Sādhana un Prakses Atmešana ........................................................462

Prakses Atmešana ...........................................................................................463

Meditācija .......................................................................................................469

Om...................................................................................................................472

Mantra ............................................................................................................474

Karma Joga .....................................................................................................478

Joga un Prānajāma ..........................................................................................480

Kundalini Joga ................................................................................................483

Jātrā ................................................................................................................486

Jantra ..............................................................................................................488

Tantriskais Sekss ............................................................................................489

Prasmīga Dzīvošana ..............................................................................................491

Prasmes Esence ...............................................................................................491

Attiecības, Laulība un Seksualitāte .................................................................507

Nodarbošanās un Nauda .................................................................................524

Bērnu Audzināšana .........................................................................................530

Veselība un Dziedināšana ...............................................................................532

Dziednieki ......................................................................................................545

Nāve un Miršana .............................................................................................547

Brīvība ..................................................................................................................558

Apgaismība .....................................................................................................558

Līdzjūtība un Kalpošana .................................................................................579

Mīlestība: Pāri Tam, Kas Pāri..........................................................................585

Vārdu skaidrojumi.................................................................................................594

Par Šo Grāmatu......................................................................................................597

3

Ievads

Nekas nekad nav eksistējis ir augstākā patiesība.

Šī grāmata ir spontānu dziesmu kolekcija. Tās tika Šri H.W.L. Pūndža runātas, savākšanos ar viņa studentiem laikā Ziemeļindijā laikā no 1990. līdz 1997. gadam. Dziesmas plūst no viņa augstākās un arī vienkāršākās Patiesības pieredzes: Ka mēs esam tīra Apziņa, Eksistences kopums.

Papadži, kā viņu sauca viņa iemīļotie, ir dzimis Pundžabā 1910. gadā Svāmi Rāma Tirha, kas ir viens no Indijas cienītākajiem Svētajiem, māsai. Viņš realizēja Patiesību 8 gadu vecumā. Šī Realizācija bezgalīgi uzziedēja viņa agrīnos trīsdesmitajos gados, kad viņš satika savu Guru Šri Ramana Maharši, Arunačalas Viedo. Kopš tā laika viņš dalās šajā Skaistumā caur viņa gudrajiem vārdiem, viņa skatienu un vienkārši kluso garīgo spēku, kas izstaro no viņa Klātbūtnes. Kad viņš atstāja ķermeni 1997. gada septembrī, šis spēks eksplodēja un tagad ir sajūtams visapkārt pasaulei vairāk kā jebkad.

Tas ir ļoti rets gadījums, kad būtne kā Papadži ieņem formu, manifestējot kā bez-kompromisu absolūtās Patiesības skolotājs, un saka:

Skaties iekšup, Nav atšķirības starp tevi, Sevi un Guru. Tu vienmēr esi Brīvs. Nav skolotāja, nav studenta, nav mācības.

Kad mēs aizmirstam savu patieso dabu un ticam, ka esam kaut kas ierobežots un nesvarīgs, viņš piedāvā senas gudrības vārdus, lai skaidrotu to, ko nevar pateikt. Kā tiek kliedētas šaubas, un iluzorums pamūk kā nakts rītausmā, šie vārdi dejo plašās Brīvības un Mīlestības svinībās. Un patiesi, šajās dārgajās Satsangās viņš bieži saka cilvēkiem celties, lai dziedātu un dejotu.

Šis Iemīļotais Meistars runā vienus no visskaidrākajiem vārdiem, kas

4

var jebkad tikt teikti, un tajā pašā laikā viņš saka, ka visi vārdi ir tikai norādes, kas tikai parāda virzienu uz Patiesību, Viņš ikdienu liek mums dedzīgi sekot norādēm un neieķerties vārdos. "Atstāj pasaules vārdainību," šis smejošais Buda mīloši rēc, "un realizē to, uz ko vārdi norāda. Patiesība nevar tikt zināta, tā transcendē zināšanu. Tā ir pāri prāta spējai analizēt, aprēķināt, preparēt vai aptvert."

Kopš 1918. gada līdz Tagad, Papadži ir tieši rādījis tūkstošiem, ka Patiesība ir visgrandiozākā Mistērija, neatšķirama no mūsu pašu Sevis. Viņš ved mūs atdoties mūsu Būšanas gudrībai, un ka mēs esam Patiesība. "Tu esi nemainīgā Apjausma, kurā notiek visa aktivitāte. Vienmēr esi mierā. Tu esi mūžīgā Būšana, nesasaistīta un nesadalīta. Tikai esi Kluss. Viss ir kartībā. Turies Kluss Šeit un Tagad. Tu esi Laime, tu esi Miers, tu esi Brīvība. Neizklaidē idejas, ka tev ir likstas. Esi saudzīgs pret sevi. Atver savu Sirdi un vienkārši Esi."

Viņš ir patiess Meistars ar tūkstošiem veidu apstādināt prātu, lai palīdzētu tev taujāt, kas tu īsti esi, pagriezt savu apjausmu tieši pretī apjausmai, lai vestu tevi šī Mirkļa bezgalībā. Mēs esam veiksminieki, ka tāda esenciāla Gudrība ir mums pieejama. Kā viņš saka,

Tie, kas zin Šo, zin Visu. Ja nē, pat visizglītotākie nezin pavisam neko.

Hinduistu bhakta, Kristiešu mistiķis, Zen meistars, Kalnu šamanis, Taoistu viedais, Dzogčen lama, Advaita džnāni, Sufi svētais, Agora jogs, Vēdu pandits, tik nosauc to: ar viņa zināšanu dziļumu, pieredzes apmēru un artikulācijas skaidrību viņš pierāda sevi par katras un visu tradīciju Meistaru.

Jo Bez-laiks ir Gudro mācību zīme, šīs dziesmas ir sakārtotas pēc esences, un tām nav hronoloģiskas secības. Turklāt skaidrībai tiek lietots lielais burts, kad vārds norāda uz augstāko Sevi. Piemēri ir Patiesība, Svētlaime, Tagad-ība, Pilnība un Apziņa. Priecīgā Brīvības gramatika pati par sevi var apstādināt tavu prātu.

Mīlestībā un pateicībā mūsu Iemīļotajam Satguru, kas mums ir devis visa tik daudz, ir prieks piedāvāt jums šo grāmatu. Paldies.

Yudhishrara, Vidyavati un Prashanti San Anselmo, Califronia

5

Tu esi Mīlestība Dejojoša kā Tukšums.

Namaskāra,

Pirms sākuma tu esi tīra Apziņa. Tu esi Mīlestības Pilnība Mīlestībā un Apjausmas tukšums. Tu esi Eksistence un Miers pāri mieram. Tu esi ekrāns, uz kā viss tiek projicēts. Tu esi Zināšanas Gaisma, Tas Viens, kas radītājam deva radīšanas konceptu. Aizmirsti, kas var tikt aizmirsts, un zini sevi kā to, kas nekad nevar tikt aizmirsts. Tu esi sfēra, uz kā viss kustās, ļauj tam kustēties. Tu esi Tagad, tu esi Tadgadība: kāds "es" var būt, kas var būt ārpus šī Tagad? Tu esi Patiesība, un tikai Patiesība Ir.

Tu esi neaktivitāte. Aktivitāte ir tavs atspulgs, tava spēle, tava pasaule. Saule ir neaktivitāte, spoguļi ir aktivitāte.

Tu esi šis dārgais Mirklis, klātbūtne pati, jebkāda brāzma, kas tevi skar, svētīs pat dēmonus.

Tu esi Tas Viens, kas apjauš objektu un ideju apjausmu. Tu esi Tas Viens, kas ir pat klusāks par apjausmu. Tu esi Dzīvība, kas ir pirms dzīvības koncepta. Tava daba ir Klusums, un tas nav sasniedzams, Tas vienmēr Ir.

"Telpa" bija tavs pirmais jēdziens, un tu ieņēmi savu pirmo formu kā Sat-čit-ānanda. Pasaule ir tavs prāts, un viss plūst no tavas sirds.

6

Te un Tagad ir tava sirds. Kā mīlestība tu esi šīs sirds alā, no kurienes plūst viss laiks un telpa.

Tu esi Iekšiene, kas nav ne iekšpusē, ne ārpusē. Prāts, kas nosēžas nekur, ir Iekšiene, kur nav sienu, ir iekšiene. Tu esi eksistence visos atomos, zini Šo, un tu esi svētlaime.

Tu esi Tukšums, galējā sastāv-viela: atņemot Tukšumu no Tukšuma, paliek tikai Tukšums, jo nav nekā pāri tam. Viss plūst no, dejo ap un atgriežas uz Šo. Kā okeāns paceļas kā vilnis dejai, tā tu esi šis dejojošais Tukšums! Nekas nav ārpus šī Tukšuma, tāpēc tā ir Pilnība. Tukšums ir starp ir un nav. Lai būtu brīvs, tev nepieciešama šī stingrā pārliecība, ka tu esi šis Pamats, šis Miers, šis Tukšums.

Tu esi tas, kurā notiek visi notikumi. Kas notiek, tam jānotiek, tad paliec neaizskarts kā Miers. Esi mierpilns un šis Miers izplatīsies. Kas plūst no Miera, ir Miers un, kas plūst no jucekļa, ir juceklis. Tad esi Miers un dod to pasaulei, tas ir viss, kas būtu jādara. Pat domāt "es esmu Miers", uzvanda šo Mieru, tad esi Kluss, esi, kas esi.

Tu esi Būšana, tu neesi "biju", un neesi "būšu", bet "Būšana". Tu esi Bez-laiks, kurā nāve nevar ieiet, jo, kur nav laiks, tur nav nāves. Tas Bez-laiks ir Tagad, un Tas ir Būšana.

7

Būšana vienmēr ir spīdoša, es Esmu ir Būšanas Gaisma. Šis Dimants nevar slēpties, un nevar nekad tikt noslēpts. Kad nav prāta, sejā spīd skaistums un nevainība. Vienkārši esi kluss, tikai esi, kāds esi.

Tu esi telpa, kas nekad nekust un nekad neceļo. Iekšējā un ārējā telpa ir tikai vārda un formas dēļ. Noņem šo formu no prāta, noņemot pieķeršanos jebkādam objektam, domai vai rīcībai.

Tu esi prieka dārzs, lai būtu laimīgs, tev nav vajadzīgs neviens cits. Tu esi prieka dārzā, bet, kad tu domā par vecām lietām, tu kļūsti skumjš. Šis prieks, šis Mirklis iznīcinās prātu un ciešanas, jo šis Mirklis Ir Laime. Tad beidz iet uz pagājušiem mirkļiem, lai ciestu.

Nenosacīta Apziņa ir Laime un Klusums bez kad, bez kur, tikai Tagad. Šī Laime, kad domu nosacīta, kļūst par prātu. Pat "es", pirmais nosacījums, ir nemiers Laimē. Ego vēlmju un cerību dēļ neviens nav laimīgs. Tad, lai ienāktu Laimē, nedomā vai nedod vietu vēlmei, vienkārši esi Kluss, jo domāšana ir kaps. Lai būtu laimīgs, tev ir jābūt tukšām rokām, citādi tavas kabatas smirdēs pēc mirušām zivīm. Mans dārgais draugs, Laime nav pieredze, Tā ir tava daba, tātad tev nav tās dēļ nekas jādara. Tikai Sevis zināšana atnes Laimi, jo Laime ir Sevis daba.

Šeit, Šeit ir vīns, ko neviens nezina. Viss ir Šeit, un šis ir Apziņa. Apziņa ir visa pamats Universā; Tā, tu, ir katras molekulas katrā atomā, un pat telpa un laiks iegūst savu eksistenci no Tās.

8

Kas Apzinās, ka tu velkā ķermeni un prātu, un ka dzimšanas un nāves kustība ir šī pati Apziņa? Tu esi Tas: visa darīšana un nedarīšana, visa daudzveidība un visa vienotība ir Apziņā. Važas ir šo noliegt, Brīvība ir zināt To. Tu esi Tas, Tu esi Tas!

Apziņa. Maņas nevar To just, un prāts nevar to saprast. Tikai Apziņa ir visur un paceļas kā "es" tevī. Tā ir saules spīdēšana un Zemes kustība. Tā ir pāri telpai un laikam, kas gūst savu eksistenci no tās. Prāts nevar tai pieskarties, vai pat sasniegt, un neatradīs, ja mēģinās to atrast. Šie mēģinājumi ir kustība, kas slēpj Rāmumu. Tā tiek tikai sevis pašas atrasta, kad prāts nekustās. Pārbaudi visas prāta kustības tikai uz vienu mirkli, apstādini visas vēlmes un visas domas tikai uz vienu sekundi, īpaši pirmo domu "es", tikai uz vienu mirkli, un tu esi pāri dzimšanas un nāves ciklam uz visiem laikiem. Šis cikls ir samsāra, tevis paša iztēle.

Tam nav sākuma, un tikai Sevis Zināšana to izbeigs. Jautājums "Kas es esmu?" to izbeigs. Tad stingri nolem, "man tas ir jāizdara Tagad." Šī dzimšana cilvēkā ir tāda svētība, neizšķied to! Atlikšana ir samsāra, ciešanu cikls. Kad esi nepatikšanās, jautā, "Vai es sapņoju?" Tas ir "Kas es esmu?", un tas tevi pamodinās un liks tev iemīlēt tevis paša Sevi. Tad tu zināsi visus "citus". un nesīsi šo sveci, jebkur iedams!

Esi kluss, nedomā, nepieliec centienus. Būt sasaistītam nepieciešami centieni, būt Brīvam centieni nav vajadzīgi. Miers ir pāri domām un centieniem. Nedomā un necenties, jo

9

tas tikai stāv priekšā Tam, un nekad neatklās To. Tāpēc būt Klusam ir atslēga uz mīlestības un miera noliktavu.

Šis Klusums ir bez-prāts, šī bez-doma ir Brīvība. Identificē sevi kā šis Nekas, kā šis Klusums, un esi uzmanīgs, lai nepadarītu to par pieredzi, jo šis prāts izmuļķo tevi ārā no tā ar dualitātes slazdu; ar vērotāja un vērotā slazdu. Būšana ir Būšana, nav vērotāja un nav vērotā. Pieredzēt nozīmē teikt "es esmu Brīvs". kas ir tieši tas pats slazds kā teikt "es esmu važās". Pēc objekta atlaišanas neturies arī pie subjekta. Atlaid, Esi Kluss.

ॐ

Dzīves jēga ir būt Mierā, mīlēt visas Būtnes, un zināt, kas tu esi. Zini Sevi, un tu zini visu. Tikai neaptraipīta Zināšana vien ir, Tukšums vien ir. Kā tu vari iznākt ārā no Tukšuma, ja tam nav robežu? Manifestācijas parādīšanās ir nekas cits kā šī Tukšuma rotaļa. Zini, kas tu esi, Šeit un Tagad, vienkārši Esot Kluss.

Tu esi šis Mirklis, iepazīstini sevi ar Šo, nepieliec savu prātu nevienā virzienā. Ne sādhana, ne pagātne, ne nākotne, pat ne tavas sirds tukšums, pat ne telpa. Lai būtu brīvs, vienmēr iepazīstini sevi ar šo Mirkli. Šis Mirklis vienmēr ir šis Mirklis, Tas nemainīsies. Tas ir Brīvība, brīva no prāta un konceptiem, un tā ir tava fundamentāla tiesība.

10

Labākais šī Mirkļa pielietojums ir nogrimt Tajā. Turies Kluss, tu esi iekšienē un ārienē, neuzturies nekur un nepieliec piepūli. Piepūles koncepts un prakse ir važas. Tikai turies Kluss, Jebkur tu esi, tikai turies Kluss.

Vārds un forma paslēpj Realitāti: Šī ir Mācība. Dot vārdu un formu ir šķērslis Brīvībai, jo tad pamats, Apziņa, nevar tikt redzēts. Nosauc to par zirga statuju, un granīts tiek noslēpts, redzi gredzenu, un tu neredzēsi zeltu. Vārds un forma nekad nevar atstāt Apziņu, kā gredzens nevar atstāt zeltu. Pat telpa ir šajā, jo tikai Pats ir.

Pirms Okeānā paceļas vilnis, pirms vēlme to iekustina, ir Tukšums. Iznīcini tiekšanos un važas identificējoties ar pieredzēšanu, ne pieredzi, ar Redzēšanu, ne redzētāju. Tu esi Apziņa, ne tas, kas Apzinās. Lai būtu brīvs, tev ir jābūt kā Brīvībai, un šis ir bez vēlmes. Viss ir un tiek zināts bez-vēlmē. Ja tu negribi, lai tev pieder, tiec vaļā no kabatām: dualitāti! Pagātne ir pagātne, tad nenes to līdzi savā kabatā. Kāpēc doties uz kapiem, ja zini, ka vēl joprojām esi dzīvs? Viss, kas ir īslaicīgs, ir jāatstāj, tad tikai turies pie sava absolūtā Sevis.

Viss, kam esi pieķēries, viss, ko mīli, viss, ko zini, vienu dienu aizies. Zinot šo, un ka pasaule ir tavs prāts, ko tu radi, kurā spēlējies un no kā ciet, ir zināms kā diskriminācija. Diskriminē starp reālo un nereālo. Zinātais ir nereāls un nāks, un ies, tad paliec ar nezināmo, nemainīgo Patiesību. Viss, kas parādās un izzūd, ir nereāls,

11

un nekāds nektārs no tā nenāks, tad neķeries tajā, un, kad tu atlaid, neatgriezies uz to. Paliec Mūžība sevis paša Būšanā.

Atdodies Telpai vai izgaisini ego ar Zināšanām. Ar mīlestību un tīksmi ej iekšup Sevī ar taujāšanas palīdzību. Šī taujāšana ir visu pūļu atmešana. Tas nav tā, kas pazaudēts pagātnē, meklēšana, bet tikai tagadnes, Klātbūtnes, atcerēšanās. Dodies iekšup tik klusi, ka pat doma šķiet par skaļu.

Turies Kluss, zinot, ka neesi ego, kam jāturas Klusam. Šim Rāmumam, šim Klusumam nav nekā kopēja ar runāšanu vai nerunāšanu, jo pat, kad tu nerunā, tavs prāts pastāvīgi visur steidzas. Neviena doma nenākoša no prāta ir šis Klusums. Jebkāda objekta apjausma tas nav. Tas, kurš apjauš apjausmu, ir Tas!

Atdoties nozīmē atdot savu atšķirtības konceptu, savu ego. Atdoties nozīmē atdot savu stulbumu, savu nelabumu eksistences gribai. Tas ir viss. Tev ir jāatdodas kā upei, kas ietek Okeānā. Atdoties nozīmē iepludināt savu atšķirtības upi Būšanas okeānā, pazaudējot ierobežotību, un ļaujot notikt, kas notiek.

Pārbaudi savus nodomus un nolūkus, taujājot "kas ir šī prāta kustība?" Cilvēki jauc taujāšanu ar jogu un meditāciju. Joga ir savienošanās ar subjektu iekšienē. Meditācija ir koncentrēšanās uz objektu ārpusē. Taujāšana neuztur attiecību ar neko iekšienē vai ārienē.

12

Tu nevari atrast un nogalināt prātu, tas ir desmit-galvu dēmons. Nocērt vienu galvu, un cita uzaugs vietā, jo "es esmu važās" un "es esmu brīvs" ir tieši tāds pats slazds. Tad tikai vēlme pēc brīvības tev palīdzēs, jo tu esi, ko tu domā. Domā par prāta iznīcināšanu, un prāts ir iznīcinātājs, ne iznīcināts. Domā tikai par Brīvību, un tu kļūsti Brīvība. Tik pastāvīgi kā sāp zobu sāpe vienmēr domā par Sevi, jo, ja vēlme pēc Brīvības ir pastāvīga, tad visi citi pieradumi un traucēkļi atkritīs.

ॐ

Tīrā priekā visa manifestācija ir radīta kā spēle, kurā spēlēt, kā rotaļa, kurai būt. Šī visa ir tevis paša radība, tevis paša Pats. Visa Būšana ir viena Būšana. Kas parādās un izzūd, nav reāls. Spēlējies spēlē un saki "es esmu eksistence". Ja tu saki "es esmu ķermenis", tu saki melus, un tu ciet. "Es" pats par sevi ir tikai nosacījumi un vāsanas. Individuālais "es" ir patiesā "es" atspulgs netīrajā ego dīķī. Atmet "es" un tā vāsanas, un zini, ka tu esi tas, kas neguļ pat, kad ego ir dziļā miegā. Kad Sevis seja tiek ego redzēta, ego kļūst Tas. Bet, kad ego redz maņas, tas kļūst par apjukušo indivīdu, kas tiecas pēc maņu objektiem. Neapmaldies un neapjūc prāta pārdzimšanu ciklā. Vienalga, ko prāts var aptvert, nav Tas. Tiec vaļā no visa, kas var tikt atraidīts, ieskaitot sevis atraidīšanu. Tad prāts būs kluss, un šis nevar tikt aprakstīts: Tā ir Būšana, Tukšums, Pilnība, un tā ir Patiesība!

Patiesība nekustās, nav nākšanas un iešanas. Uzvandošā doma "es" rada visu universu, Bet Patiesība nekustās. Esi acīgs, kur un kā šis "es" paceļas. Šī ir Satsanga un tā ir tevis paša daba. Tu esi Patiesība, kas nekustās.

Bet, ja tu saki no ego skata punkta "es daru", tu padari sevi par

13

individuālo kustību, par vilni. Tu apstiprini šo, izveidojot objektu un radot tajā interesi, un tad vēlmi pēc tā, un vienlaicīgi tu pat gribi kādu apbalvojumu par to, ka tāds tev ir. Tāpēc tu gribi iet uz to objektu, tad tu gribi, lai tas pieder tev, tu gribi to par savu īpašumu. Tiklīdz tev tas pieder, tev ir bailes to pazaudēt, jo kur ir divi, tur vienmēr ir šķiršanās bailes. Kur rodas bailes, rodas dusmas. Ar dusmām ienāk apjukums, sapratnes trūkums un diskriminācijas trūkums. Kad tu vairs nevari kārtīgi nolemt, ir pilnīga destrukcija. Tātad īsceļš uz Apgaismību ir prāta tīrība. Šis īsceļš nozīmē apcirst vēlmes. Vēlmju objekti nav tas, kas sniedz laimi, tie iznīcina tavu mieru un samezglo tevi ar ciešanām.

Objektu un vēlmju piepildīšanas sajūta arī nesniegs laimi. Tas dod važas. Tas ir gribēšanas trūkums, kas atnes Laimi. Tā ir tikai gribēšana, kas iztraucē mūžīgo mieru un atpūtu. Šī gribēšana ir prāta slimība; dzīvo bez tā un esi laimīgs. Laime ir patiesais Pats un vienmēr ir Šeit. Recepte šai Laimei ir vienkārši būt Klusam.

Kad tavā priekšā ir objekts, ko gribēji, ir laimes sajūta, jo intelekts ir rāms mirklīgā apmierinājuma dēļ, un atgriežas Avotā, Svētlaimes strūklā. Tur Pats spoguļojas tajā, un šī atspulga pieredze ir prieks, jo tāda ir Sevis daba. Svētlaime nenāk no objekta, Tā ir Pats. Tātad turi prātu rāmu, un Pats tajā spoguļosies un ievilks prātu Sevī. Bauda ir Sevis, Sevī, ne ārpus Sevis īslaicīgos objektos. Objekti ir īslaicīgi, bet svētlaime nē. Tu esi viens ar svētlaimi, un, kad tu šo zini, tu mīlēsi visu no Sevis kā Sevi. Tava Mīlestība būs uz visiem laikiem, ne no un uz vārdiem un formām, bet vienmēr Sevī. Šī Apziņa sniedz tev svētlaimi. Nenēsā vārdu un formu, un tu esi laimīgs, šī ir miega bauda, un šis transcendēs nomodas, sapņu un miega stāvokļus. Tātad asociējies tikai ar Mieru un Prieku, un Patiesību. Kad šis kļūst par pieradumu un dabīgu, tas transcendēs trīs stāvokļus, un tu tiksi transportēts stāvoklī pāri stāvokļiem. Šis tev ir jāpieredz Šeit un Tagad.

Tātad, kad kaut kas nāk tavā priekšā, paliec tikai kā Patiesība, kas nekustās un nereaģē uz apstākļiem, lai kādi tie būtu, labi vai slikti. Tikai reaģē bez neviena īpašnieciska koncepta sevī. Lai kas notiek, esi

14

visieinteresētākais Sevī un redzi, ka viss, kas paceļas, ir Pats, kas paceļas no Sevis. Pats nav ieinteresēts turēšanās pie lietām, jo Pats ir totāls. Tātad nereaģē ar interesi atalgojumā vai īpašnieciskumā. Tad tu būsi ļoti brīvs, un visas tavas mijiedarbības nāks no līdzjūtības, un dzīve būs kā burāšana nepieķeršanās brāzmā. Šī brāzma nāk no Sevis, un notiks pēc Brīvības, ne pirms.

Kad tu esi Brīvs, vēl joprojām tev ir jādzīvo, jo vēl joprojām pasaule būs te, bet dzīvošana būs ļoti līdzjūtīga. Tikai mīliet viens otru un neturiet ļaunu uz neko. Šis ir atkarīgs no tevis, kā uztvert lietas, un vai šis "es" ir no ego, vai tas ir no Nekurienes. "Es" no Nekurienes satur visu universu, un šī ir pilnīga sapratne pati.

Tikai aizņemtība ar to, kas nav reāls, attur no Patiesības, kas tu esi Šeit un Tagad, realizēšanas. Vēlēties jebko citu, jebko, kas nāk un iet, ir muļķīgi. Gudrais to nedara, tātad mīli Kungu no visas sirds.

ॐ

Metode ir šķērslis mīlestībai, mīlestības atlikšana, un miera aizvainojums. Nelieto nevienu metodi, vienkārši identificējies ar To. Daudzas metodes tevi var aizvest uz Ānandamaijakošu, un izbeigt vissmalkākos no priekškariem, tomēr tur ir svētlaimes baudītājs. Pirms-ausmas gaisma nav Saule, svētlaime nav Sapratnes pilnība, tā ir pagriešanās uz tevis paša Seju, un ir tieša Sevis zināšanas "prakse".

Nav sasniegšanas un nav oriģinālās dabas kultivēšana, Tu esi Apziņa, ne zemnieks! Kāpēc strādāt tam, kas tu jau esi? Neprāto, neuztramdi domu, mēģinot tikt ārā no iedomātām važām,

15

kas ir doma, ka esi atdalīts no Eksistences, tu nonāksi iedomātā brīvībā.

Visas prakses jēga ir Klusums, tava patiesā daba. Bez Klusuma tu nevari būt mierā, tad tiecies tikai pēc šā. Pat, kad aktīvs, paliec Klusumā kā Klusums un vienmēr apzinies Klusumu. Ramanas galvenā mācība ir Klusums, un tieši šis Klusums ir tas, kas klusi atbild visus jautājumus, izgaisina visas šaubas. Trenē savu prātu iet uz Klusumu. Kā Kabirs teica: "Turi savu ķermeni, savu prātu, savu intelektu un savu prānu klusus, un gudrība sekos tev pakaļ, meklējot tevi!" Esi Kluss, vēršot savu prātu uz tā Avotu. Prāts vērsts uz maņu objektiem ir ciešanas. Tam pašam prātam ir jāiztaujā tā Avots; šim "es" ir jāpagriež seja uz tā Avotu. Šis ir patiess askētisms, patiesa prakse un patiesa meditācija. Pagriez seju uz Ātmanu, šī ir Satsanga, jo šīs ir mājas, svētā Sevis kompānija. Pati svētākā asociācija ir Būt, kas tu esi. Šī ir Brīvība. Šis ir pāri iztēlei, ļoti jauns, ļoti svaigs. Tad tikai turies Kluss. Nedomā. Tas esi tu. Tas esi tu. Neuzvandi domu, un, ja doma nāk, ļauj tai, nesvārsties, neapšaubi savu majestāti. Tas ir tik vienkārši. Tas, kam Tas ir, zinās, ka viņi to ir darījuši. Kad tu esi kluss, tas ir Skaistums, Prieks un Rāmums. Tas ir bez pūlēm. Pūles ir, lai uzvandītu prātu, pūles nozīmē spēlēšanos ar līķiem kapos. Tikai kontemplē to, kas vienmēr ir klusums. Ej uz Avotu. Netici nekam, tikai paliec kluss un atgriezies mājās, un neatpūties pirms tu esi tur. Miers ir pieejams tikai, kad nav "es", un tev nepieciešams "es" praksei.

Svētlaimes noslēpums ir apstāties meklēt, apstāties domāt, apstāties nedomāt un palikt Klusam. Vislabākā prakse ir Zināt "Kas es esmu." Tu esi Brahman, zini šo. Ja tu gribi kaut ko darīt, tikai Vienmēr dievini Sevi.

Sevis Realizācija aizņem vienu sekundi, bet šī sekunde prasa lielus centienus domu apklusināšanai. Tev ir jānoņem viss no šīs sekundes, un jāļauj tikai šai sekundei palikt ar tevi. Tajā sekundē celies kājās uz pirkstgaliem un sažņaugtām dūrēm kliedz, "man ir jābūt brīvam šajā sekundē!". Ir ļoti reti, ka kādam ir tik galēja griba pēc Brīvības, tik galēja aktivitāte un spēks, ka pat dievi nāks un tev klanīsies. Tam nepieciešams

16

ļoti stiprs ķermenis un prāts, un nolūks. Tad šī sekunde nostrādās. Tev tas ir jāizdara. Nelasi tikai ēdienkarti, ēd pārtiku! Sakauj muļķo prātu. Tā nav saprašana, tā ir Būšana. Tas nav prāts, kas pieņem lēmumu būt Brīvs, kad tu to dari, tad prāta nav! Kontrolē prātu un izmanto to kā vergu, kad tev to vajag, bet Šeit tev nav nepieciešams prāts, lai būtu Brīvs. Neizmanto prātu un neuzvandi domu, Brīvība nav atkarīga no meditācijas un piepūles.

Satvisks prāts tiks pie tā uzreiz. Radžas prātam ir jānodarbojas ar praksi un jānāk uz Satsangu. Tamas prāts pat neapmeklēs Satsangu. Satvisks prāts ir karmiski tīrs, vienmēr meditācijā, un nav atšķirīgs no Brīvības. Kā tas paceļas, tā tas krīt. Pieliec pūles, un tas paceļas. Apstādini pūles, un tas krīt. Izvēlies! Paliec kā vienkārša dabīga Būšana bez domas vai darītāja sajūtas. No Nekā tu vari darīt jebko un neatstāt pēdas. Nav nolūka nozīmē nav ierobežojumu, tikai paliec Kluss, vienkārši neuzvandi domu. Neaktivizēt prātu nozīmē neiet uz ārpusi. Nav ceļa vai metodes, tikai nestāvi ceļā. Sevis atklāsme notiks tikai, kad tu neiejaucies. Būt Klusam ir dot laiku šai Mīlestībai un Skaistumam. Paliec Tāds.

Dharma nozīmē neturēties pie konceptiem, tad augstākā dharma ir noraidīt visas dharmas. Ja tu noraidi visu, kas notiks? Visas reliģiju un konceptu nastas nokritīs no tava prāta, atvedot tevi uz perfekto Mieru un Mīlestību, un šī ir tava dharma.

Sādhanas beigās Guru apstiprina, ka esi Brīvs. Tu esi atbraucis uz Laknavu ne pēc brīvības, bet zināt, ka tu neesi važās.

17

Satsangā tev ir jātiek vaļā no šaubām, jo tikai šaubas attur tevi no būšanas Brīvam. Tikai esi Kluss!

ॐ

Kāpēc iekulties nepatikšanās? Pietiek! Viss ir Šeit: Laime, Skaistums, Mīlestība! Jebkā tu to sauc, tas ir visa pilns! Jebko tu domā, tā tas notiek, jo tā ir Apziņa, un viss Apziņā ir iespējams. Tu esi radījis visas šīs manifestācijas, visus šos viļņus okeānā. Tu esi tik spējīgs, tik plašs, tik pabeigts, tik apjautošs. Tu visu šo vari radīt, tad kāpēc ciest? Tukšums nekad nav parādību Tukšumā iespaidots. Okeāns necieš, kad vilnis paceļas. Tas necieš pat tad, kad vilnis krīt. Ļauj viļņiem dejot, un ļauj tiem baudīt. Tikai paliec Šeit un redzi tikai Mīlestību un Skaistumu, un Laimi. Šī ir Augstākā Sapratne. Tai nav nepieciešama domāšana vai jebkāds process, vai jebkādas meditācijas. Tu esi Bezgalība, Neizmērojamība, Plašums: kas iztraucēs šo Plašumu? Kur tu vari izbeigties, ka tu vairs nebūsi Šeit? Tu neesi ierobežots! Tikai paliec, kāds esi, nesāc no kaut kurienes un neej nekur, un neiedarbini domu.

Ego saka, ir nozīme, Augstākais saka, nav. Pat lēmuma spēks nenāk no ego. Viss ir Augstākais Spēks, neattiecini to uz neko citu, jo tas tikai apstiprina rēgu eksistenci. Pagriez seju uz To Vienu.

Lai redzētu Dievu, tev nepieciešams ķermenis, prāts, maņas un tik daudz piederumu. Lai ietu pāri Dievam, tev nevajag neko. Pat neiedarbini domu, neiedarbini nekādu enerģiju, pat enerģiju neiedarbināšanai. Sevis kontemplācija un dievināšana ir viss, ko tev vajag. Mīlestība: Atdodies Dievišķajam un paliec Kluss. Gudrība: Taujā Dievišķajā un paliec Kluss. Zini "Es esmu Mājās, es esmu Mājas pašas" un nemitīgi skaties uz Sevi.

18

Nav nekā skaistāka par šo Būšanu. Visu būtņu laimes apvienotas nav viena miljonā daļa no laimes Būt. Doma nevar iekļūt tā tīrībā, pat es-doma nevar ieiet. Nedomā vai necenties saprast, tikai esi šāds.

Turies pie avota, un visa tava rīcība būs pareiza. Ja tā nedari, būs nepatikšanas, vienalga ko tu darītu. Ar ego augstprātību nav prasmes, un bez augstprātības viss ir prasmīgi.

Tieši kā telpa istabā netiek mēbeļu daudzuma ietekmēta, tā telpa netiek aktivitātes vai prāta, vai domas ietekmēta. Tu esi Telpa, neaiztiec mēbeles šajā telpā, kas nozīmē, esi Kluss, neprāto, neiedarbini domas. Ja domas nāk, ļauj tām nākt un iet, bet neturies pie tām vai neļauj tām uzturēties. Neaiztiec "es esmu ķermenis". Tā vietā pirmajai un pēdējajai domai ir jābūt, "Es esmu tīra bezgalīga Apziņa, es esmu Mīlestība pati."

Zini šā Patiesumu, ne tikai vārdus! Patiesība ir viss, kas Ir!

Ja kaut kā daba ir nebūšana klātbūtnē, neieķeries tajā. Ja kaut kā daba ir Klātbūtne, tas esi tu; šis ir Skaistums, Mīlestība, Pats. Viss cits ir iedomas. Ilūzijas spēks ir ļoti spēcīgs, tad esi modrs prieka pilnā tendenču spēlē, jo, kad tiek būts tuvu Brīvībai, visi dēmoni apvienojas un uzbrūk. Turpini būt Pats, meditējot uz Sevi, vienmēr dari šo rotaļīgi.

Visam redzamajam pamatā vienmēr ir Tukšums. Sēdi Tukšuma tronī un viss būs tavs. Nav manifestācijas, nav brīvības, nav prāta; šī ir augstākā Patiesība. Augstākā patiesība ir, ka viss ir un vienmēr bijis Tukšums.

Ko tu domā, tas tu esi, tad beidz domāt, un tu būsi tas Nekas, kas ir viss, Pamodies un bez nekā, kas var tikt pazaudēts, piederoša.

19

Kad prāts ieiet Čit, sirds dejo un ir mierā un svētlaimē.

Tu vienmēr esi Mīlestībā, un tu vari tikai Mīlēt sevi, to nemainīgo, kurā ir pat telpa. Nav sākuma, nav vidus un nav tam beigu. Tikai Mīlestību ir vērts mīlēt, un tā ir tevis paša Pats.

Tad Tagad, Šeit, vienkārši skaties! Viss apkārt tev ir Miera plūdi! Kur tu stāvi?

Manas mācības esence ir šī: Es mācu par To, kas nevar tikt sasniegts ar mācību. Mana mācība nevar tikt mācīta. Man nav mācības Esencei, no kuras visas mācības nāk. Esencei nav nepieciešama mācība vai ne-mācība, jo tā ir pāri visam. Tas ir tas, no kurienes visi vārdi plūst.

Kā Bhagavāns būtu teicis: "Šeit Patiesība Ir, izvēlies, ko vēlies."

20

Pats

Pats ir, kas tu esi, Tu esi Tas neaptveramais, kurā pieredze un koncepti parādās. Pats ir Mirklis, kam nav nākšanas vai iešanas. Tas ir Sirds, Ātmans, Tukšums. Tas spīd Sev, pats par Sevi, Sevī. Pats ir, kas dod elpu dzīvībai, tev Tas nav jāmeklē, Tas ir Šeit. Tu esi Tas, caur ko to meklētu. Tu esi Tas, ko Tu meklē! Un Tas ir viss, kas ir. Tikai Pats ir.

Tu nepiedzimi, un kaut tikai vēlme piedzimst, Nekas nekad nav noticis, Nekas nekad nav eksistējis! Šis Nekas tu esi, un šī ir Augstākā Patiesība. Tu esi pilnīgi viens, jo tikai Skaistums vien ir. Tikai Pats ir.

Tu nevari noliegt, ka esi Apziņa. Tu atrodies Sirds Lotosā kā Prieks Svētlaimē. Esi Kluss, un tu atklāsi Sevi Sev. Sevis Zināšana ir tā, kuras dēļ ir vērts ziedot jebko, jo viss cits ir tikai no Apziņas pacēlusies mirāža.

Pats ir visās Būtnēs, tad citu mīlestība ir Sevis Mīlestība, tevis Paša. Pats ir diženākā Mīlestība un dārgākais no visiem mīlniekiem. Mīlestība ir Sevis pievilcība Sev Sevī. Nav nekā bez šīs Mīlestības, šī Prieka avota. Redzi sevis paša skaistumu, un tu esi šis Apdzīvotājs, šī Mīlestība un Skaistums pats. Neti, Neti; bet, kas tu Esi, nevar tikt noliegts. Tas ir tikai Tagad; nomodā vai guļot, vai sapņojot,

21

Tas ir tikai Tagad, kas Ir. Tikai Pats ir.

Šis pašreizējais Mirklis ir Gaisma, ir Pats. Šis Mirklis nav važas vai brīvība. Tas ir visdārgākais pāri idejām. Šis Mirklis ir ekrāns, uz kā viss projicējas. Tas vienmēr ir Rāms un Neaizskarts, un ir ārpus laika. Nav starpības starp Augstāko un šo Klātbūtni. Lai būtu šajā Mirklī, atmet visas vēlmes, ieskaitot vēlmi tajā būt.

Tam, kam nav vārda vai formas, ir miljoniem vārdu: Esība, Apjausma, Svētlaime, Būšana, Ātmans, Patiesība, Pats, Labvēlīgums, Skaistums, Brīvība, Dievišķā Mīlestība, Pilnība, Tukšums, Apziņa, Tagad-ība, Bez-piepūle, Šeit-ība, Klusums, Brahman. Tā pat kā mēle izrunā vārdu "mēle", tu runā šos vārdus. Lai izvairītos no tavu konceptu pārklāšanās tavai dabai, Buda runāja par Sevi negatīvos terminos kā Anāta, Neaizskartais, Nemanifestētais, Neredzētais, Nepieejamais, Nezināmais un Neaptraipāmais.

Pirms jēdzieniem un radībām tu eksistē, tātad nav vārdi Tam, kas pāri vārdiem un valodai. Pašam nav nepieciešams saprast Sevi, Brīvība ir pirms brīvības koncepta. Tu esi, kas paliek, kad izzūd koncepti "es", prāts un pagātne. Nekas nav koncepts.

Identificē sevi kā Mieru-Skaistumu-Mīlestību, nepieredzi to. Zini, "es esmu neaktīvs, aktivitāte notiek manī, es esmu Tas, es esmu ekrāns, es nenāku un neeju."

22

Identificē sevi kā Apziņu Pašu. Ja tu neaizmirsti, kas tu esi, šī aktivitātes parādīšanās ir Kosmiska Deja. Paliec kā "es esmu", ne kā tas, kas nāk un iet. Individuālā es-sajūta ir prāts, bet Būšanai nav robežu. Tas apjauš Sevi Pats. Identificē sevi kā Būšanu.

Kad prāts ir tīrs, tu redzēsi Sevi visās Radībās. Attīri prātu noņemot konceptus, īpaši - tīrības konceptu. Tas Pats atklāj sevi tukšam prātam, kas ir Apziņa.

Ego un prāts, un visas radības nāk no Sevis kā Pats, pat visnesmukākās no šaubām un visšķirtākās atšķirības paceļas no skaistā avota kā Būtība. Sevī nav darīt un nedarīt. Ja ir nelaimīgums, tu neesi nelaimīgs, tu esi šī nelaimīguma Neskartā Apjausma. Kā viļņi nav atstatā no okeāna, ne stari no saules, tu neesi atšķirts no Eksistences. Tu esi Mirklis, kurā viss ir.

Svētie raksti runā par trīs Svētajām upēm Iekšup. Šīs ir Eksistence, Apziņa un Svētlaime. Būdamas pāri domai un pūlēm, tās nevar tikt objektivizētas vai subjektivizētas. Tās ir tik dārgas, tik tuvas, aiz acs tīklenes un pirms elpas. Tev nav Šis jāredz, tu esi Tas.

Tu neesi citādāks kā Eksistence, kā Būšana. Redzi Būšanu visur caur neskatīšanos. Šī redzēšana ir Būšana, ne objektu redzēšana.

Apziņa ir pirmējā Māte. Ja tu zini šo, viņa parūpēsies par tevi un dos tev Laimi, Mieru un Nemirstību.

23

Šo Māti mēs neatpazīstam, un tas ieved mūs nepatikšanās. Šis Nezināmais ir tava daba, atgriezies uz To, jo zināmais nedos tev ilgstošu Mieru, nedos ilgstošu Mīlestību.

Svētlaime ir Mūžīga, kaut arī izskatās, ka tā paceļas, kad prāts mirst. Svētlaime nav pieredze, Tā ir tava daba. Šī ir Gudrā Sirds. Šī dāvana vienmēr visus sauc, "Tu sēdi visu Radību Sirdī". Šī ir Patiesība: Tava Seja spīd.

ॐ

Tā pat kā karalis, kad tas uzkopj dārzu, vēl joprojām ir karalis ne dārznieks, tā es esmu var būt pasaules dārzā un palikt es esmu. Tas esi tu, kas ir aktīvs visās pasaules aktivitātēs. Ej uz turieni, no kurienes pasaules fiziskums paceļas, un tu atklāsi plašumu, noslēpumaini svēto tavas Sirds kodolu. Tas ir tas, kas tu esi, bet turi jebkādu objektu vai uzskati sevi par jebko, un tu aizmirsīsi šo, viss vēlmju un cerību dēļ. Viss ir viens un Viens ir viss. Identificē sevi ar kopīgo centru, atsakoties no veciem pieradumiem gribēt un cerēt, un tu esi Universa Imperators. Ej uz šo Šeit un Tagad un tu esi šis Šeit un Tagad.

Viss ir Pats. Vienīgā starpība starp "tevi" un "mani" ir "tu" un "es" vārdi un koncepti. Pats tevī ir Pats manī un visās Būtnēs. Visa Avots ir viens un tas pats, un tas ir Pats, šī ir mīlestība un līdzjūtība. No Sevis mēģini kaut kur aiziet!

"Es esmu okeāns un visas redzamās formas ir mani viļņi dejojoši uz manis," šī ir zināšana. Kad viļņi paceļas, okeāns neko nezaudē, un, kad viļņi krīt, okeāns neko negūst. Kad viļņi spēlējas, arī okeāns spēlējas.

24

Es esmu okeāns, es esmu ūdens, es esmu vilnis; atšķirtība starp ūdeni un okeānu, un vilni nevar eksistēt! Nav atšķirības, nav traucēkļu, nav neviena, ko iztraucēt. Ļaujot pacelties "es" vai jebkurai citai domai, ir ļaut pacelties vilnim. Ūdens paliek ūdens, tad ļauj visam būt, jo tas esi tu Pats. Kā upe ieplūst okeānā, ieplūsti tajā, kas tu esi: Laimība, Svētlaime, Esība, Kosmoss. Šeit ir tikai Apjausma, Šeit tikai Pats ir.

Tu esi tas, kas ir klātbūtnē pat, kad esi aizmirsies, jo tu Apjaut, ka esi aizmirsies. Tu Apzinies Apjausmu trijos stāvokļos - nomodā, sapņos un miegā. Tikai Pats nepazūd šajos trīs stāvokļos.

Pats ir bez-prāts, bez-prātam nav ķermeņa, no šī bez-prāta Skaistuma rodas māksla un intuīcija.

Nekas nekad nav noticis un nekad nenotiks. Tu vienmēr esi bijis perfekta Mīlestība un Miers. Kas mainās, nav reāls, un, kas ir reāls, nevar mainīties. Tu esi tas noslēpums, tā tīrība pāri izmaiņām un aprakstam, bet, ja tu aiztiec "es", tu kļūsti lepnuma piesārņots. "Es", kas paceļas no ego pūlēm, nav īstais "Es". Īstais "es" zina, ka viss ir mans atspulgs-projekcija. Vienkārši zināt "es esmu es esmu" ir bez piepūles, ir meditācija un ir Sahadža, dabīgais Būšanas stāvoklis.

Katrā putekļu kripatā neskaitāmas Budas spīd neskaitāmos universos. Ir ļoti grūti to tev izskaidrot, un tev to saprast, bet tas ir fakts. Tu to vari redzēt. Viss parādās no atoma. Tā ir mistērija, ko neviens nevar atrisināt. Tas ir tas pats kas Mirklis, par ko mēs parasti runājam Satsangā. Tajā tu vari redzēt visas savas dzīves. Katrs būtībā ir Buda.

ॐ

25

Jautātājs: Es gribu mūžīgās nenodefinējamās Būšanas atklāsmi.

Papadži:Šis ir, kas tu esi, kāpēc šaubīties par to? Apgaismība nav par vārdiem un domām, un konceptiem, kas var tikt apšaubīti, Apgaismība vienmēr ir Šeit.

Ar "Šeit" es nedomāju šo pašreizējo telpu. Šeit ir kaut kur iekšup, kur prāts nespēj sniegties. Klātbūtne vienmēr ir šeit, un tu vienmēr esi Tas. Šis šeit nav pretēji "tur". Šis šeit ir nekur, tā ir tava Sirds. Kad prāts ir rāms, viss atnāk atpakaļ uz Sirdi. Viss kosmoss ir tikai kripata tavā Sirdī.

Pagriez prātu otrādi iekš šī Šeit, un tas pazaudējas. Tad tikai Gaisma, Gudrība un Mīlestība paliek, un Šis tu esi, ne savādāks, ne atšķirts no Šī.

ॐ

Ja es neesmu šis ķermenis-prāts, no kā es esmu?

Tu esi Bez-formas, kas ieņem Satjam, Šivam, Sundaram. Šī ir tava forma: Tu esi Patiesība, tu esi Šiva, tu esi Skaistums. Šis ir tas, ar ko mēs šeit strādājam tiešā veidā, bet tu neej uz šo, Tu esi šis: Es esmu Satjam, Es esmu Šivam, Es esmu Sundaram. Es esmu Satčitānanda. Šī ir Ātmana forma: Patiesība Apziņa Svētlaime. Šis ir tevis paša Pats, tu neilgojies pēc tā, Tas ir Iekšup.

Svētlaime ir Iekšup. Tas tu esi. Patiesība ir Iekšup. Tas tu esi. Skaistums ir Iekšup. Tas tu esi. Mīlestība ir Iekšup. Tas tu esi. Šī ir griešanās pie tevis Paša.

26

Es gribu palikt Sevī.

Tad nolem, ka tikai Pats eksistē, un tu nekad nebūsi ārpus tā. Tas ir Neierobežots, kā tu vari lekt tajā iekšā un ārā no tā? Kā tu vari ielekt ierobežotībā, kad tu esi Neierobežots?

Nolem: "Es esmu Pats, Es esmu Patiesība, Es esmu Dievs, Es esmu Svētība", un nebūs raižu.

ॐ

Apziņā es jūtos kā mājās.

Un kur tu esi, kad neesi mājās? Visur ir Apziņa un visur ir mājas. "Visur" ir tikai mazs tavas Sirds stūrītis. Tu esi tik plašs. Nav ceļošanas, jo tu vienmēr esi mājās. Atdod savu ego, un tu esi mājās.

Kad biju rietumos, man bija sapnis, ka tu devi man vārdu Satčitānanda. Kas ir šis vārds?

Tas ir Sevis vārds, Bez-formas vārds. Kaut arī visiem ir šis vārds, tas ir noslēpts tavas Sirds kodolā. Sat-čit-ānanda ir visu iemītnieks visās būtnēs, bet tikai daži to atpazīst. Tas nav personas vārds, bet tā, kam ir Patiesības un Apziņas, un Svētlaimes īpašības, visi trīs ir viens un tas pats. Jebkad, kad ir Patiesība, Satjam, ir Čit, Apziņa, un arī Svētlaime, Ānanda.

Tu saki, ka tas bija sapnis, bet es saku, ka tas nebija ne sapnis, ne nomoda, ne miegs, bet kaut kas, kas transcendē tos. Tāpēc tas tiek saukts par ceturto stāvokli jeb Turija sanskritā. Turijā tev ir Dieva daršana, un tu saņem Dieva vēstījumus. Šis ir kāpēc šo "sapni" ir tik viegli atcerēties, bet citus tu parasti aizmirsti.

Vai Esība ir tas pats, kas Dievs? Vai tas ir Sahadža samādhi?

Esība ir ļoti atšķirīga no tā, ko lielākā daļa sauc par Dievu. Dievs ir tevis izveidots koncepts. Esība ir vienkārši Esība, un neviens to neizveidoja,

27

jo tā ir pāri radībai un iznīcībai. Tas, kurā visas radības ir, ieskaitot Dievu, ir saukta par Esību.

Sahadža samādhi ir indivīda izkušana dabīgajā Vienotībā un visu lietu Būšanā. Tas ir samādhi, kurā nav piepūles, kurā netiek pielietots prāts. Tas ir dabīgs samādhi, kas ir tavs dabīgais stāvoklis. Ja tu esi Šeit un nedomā, tas ir Sahadža samādhi. Var ēst, dzert un darīt jebko, esot Sahadža. Sahadža samādhi ir Pats brīnišķīgajā Esības Pilnības pieredzē.

Kas ir patiesa apjausma?

Ir apjausma, kas apjauš objektus kā ziedus. Patiesa Apjausma ir apjausma, kas apjauš objektu apjausmu. Tā ir neuzvandītā vienkāršā apjausma, kurā lietas paceļas un krīt.

Ir Apjausma pāri objektu un notikumu apjausmai. Tu esi Tā Apjausma, kurā objektu apjausma uzturas.

Šai Apjausmai nav nosaukuma, un, kad tu mēģini tai dot nosaukumu, sākas likstas. Tu esi bez-vārda un bez-formas; tu nevari neko redzēt. Zini "es esmu bez-vārda un bez-formas," un, ka "es apjaušu Sevi Pašu". Tīra Apziņa tevi ievilks, nav tā, ka tu tajā ieiesi. Kad tu ej tajā, ego iet, bet, kad Tā tevi ievelk, Tā ir izvēlējusies tevi vest uz Mājām. Tas kaut kā notiek, un mēs nezinām kāpēc. Ļoti retas būtnes tiek Apziņas izvēlētas. Kad ievilkts, cilvēka ceļojumi ir beigušies!

Tāpēc nedod tai vārdu, savādāk tā būs tikai vēl viens objekts kāda vērošanai. Apziņa nevar tikt vērota, tā ir Pilnība pati, Neierobežotība, Mūžīga pati par sevi. Tev ar to ir jāsaplūst. Īstenībā, tā nav saplūšana, nav vārda, kas to aprakstītu. Tev ir jābūt tik labam un tik tīram kā Tas, tad tu tiec Tā izvēlēts. Ar saviem pūliņiem tu to nevari izdarīt. Tikai redzi, ka tu esi tik skaists, ka tevi izvēlēsies līgava/līgavainis. Šādi tas beidzas. Es ceru, ka tu saprati.

Es jūtos kā attāls notiekošā vērotājs.

Šis vērotājs nevar tikt neviena skarts. Šis vērotājs ir pāri jebkādai

28

identificēšanās, jebkādam vārdam un jebkādai formai. Tāpēc, kad tu esi šis vērotājs, neviens nevar tevi skart, tu tad pat nevari aizskart sevi, un nav baiļu. Tu vari iet mežā un būt bezbailīgs no lauvām un tīģeriem. Tikai ieskaties viņu acīs, un neviens tevi neapēdīs.

ॐ

Man bija Augstākās Apziņas mirklīgs redzējums. Tā bija Apziņas izplešanās un eksistences centra trūkums.

Kad tev ir kaut kā redzējums, tu kļūsti par redzējuma redzētāju, un, ko tu mani, ir redzētāja objekts: redzētais. Lai būtu redzējums, ir jābūt tā redzētājam, skatīšanās un redzētajam. Tad kā tev var būt Augstākās Apziņas redzējums, jo tas nekad nevar būt neviena objekts! Pat Dievs to nevar redzēt, jo pat Dievs ir uztveres objekts, ko bhakti mīl. Bhakti paplašina savu prātu un kļūst Dievs. Šis Augstākās Apziņas redzējums nav iespējams, Tas nevar tikt objektivizēts, jo tas ir subjekts, kaut gan patiesībā tas nav arī subjekts. Kur nav subjekta un objekta attiecības, tur nevar būt redzējums.

Visa pasaule ir redzētājs, skatīšanās un redzētais, bet šo tu nevari ierindot kādā kategorijā. Kad kādam ir stipra vēlme būt Brīvam, tas virzās uz Augstāko Apziņu, saplūst ar to un kļūst Tas.

Kā naktstauriņš lido uz liesmu un skūpsta to, kas notiek? Nav vairs naktstauriņa! Liesma paceļas laimē un saka, "Nāc, manu dārgo zēn, es tevi gaidīju." Šis naktstauriņš neatgriezīsies, tas ir kļuvis par liesmu. Tieši tā pat nevar būt Tā redzējuma! Tas, kurš grib būt Brīvs, tiek kaut kā, kas sauc šo personu, vests.

ॐ

Kāds ir sakars enerģijai, zelta gaismai un Apjausmai?

Water [ūdens] ir angliski, agua ir spāniski, paani ir hindu valodā. Trīs dažādi vārdi vienai un tai pašai vielai. Tātad tu to vari saukt par šakti vai gaismu. Gaisma nozīmē, ka ir kaut kā zināšana, piemēram, zināšana par pazudušu bērnu. Ar gaismu tu vari redzēt bērnu, un šī ir zināšanas gaisma. Zināšana ir enerģija, kas ved tevi uz zināšanu, ka tu esi Viens! Tu esi

29

zināšana pati, un enerģija, un šī ir tā pati lieta, kas Apjausma. Tikai vārdi atšķiras, atkarībā no atšķirīgām personām. Viena persona teiks, "Es gribu būt Brīvs". Budists teiks, "Es gribu būt tukšs", un vēl citi grib nirvānu. Visi šie dažādie vārdi nozīmē vienu un to pašu lietu, kam nav vārda. Paani, agua, ūdenim nav vārda. Tātad tas esi tikai tu, kas sauks to par apjausmu, gaismu vai enerģiju, bet tas nezin sevis paša vārdu, jo tas ir bez-vārdu un bez-formas. Kur ir vārds, tur ir jābūt kaut kam nepatiesam.

Jebkāds vārds vai forma ved tevi uz To, kam nav vārda vai formas. Kā tu atradīsi to, kam nav vārda vai formas? Nemēģini meklēt to, kas ir bez-vārdu un bez-formas, jo tu to nevari izdarīt. Bet šī gaisma ir te, un tā ir zināšana, šī enerģija ir Apjausma, nav starpības. Šakti un Šiva ir viens un tas pats! Viens ir zināšana un otrs ir enerģija zināšanai, ka "Es pats esmu Šiva".

Enerģija nevar mirt. Enerģija vienmēr paliks. Formas parādās un izzūd, bet enerģija vienmēr būs Šeit.

Kā pamat-sfēra?

Jā, tā ir pamat-sfēra, un tagad pamat-sfēra caur enerģiju zin, ka "Es esmu pamat-sfēra". Tas nerada atšķirību. Šī enerģijas zināšana, ka "Es esmu Tas", ir enerģija pati, zināšana pati, gaisma pati, gudrība pati. Tas tiek arī saukts par Brīvību.

Bet man var būt Apjausma, un man var būt enerģijas Apjausma, vai tās nav atšķirīgas?

Nē, tās nav atšķirīgas. Vilnis paceļas no okeāna un izskatās atšķirts. Vārds ir atšķirīgs, kustība ir atšķirīga, augstums, dziļums un platums ir atšķirīgi. Arī, tas kustās, un tas aizmirst, ka kādreiz tas bija okeāns! Nav atšķirības starp okeāna un viļņa saturu. Tātad tagad vilnis kaut kā zin, "Es esmu okeāns".

Tad ļauj notikt kustībai uz krasta pusi. Ļauj tam pacelties un krist, un izzust. Šī ir pasaule, kas parādās un izzūd, bet okeāns nemaz par to nav noraizējies. Pamat-sfērai, esencei nav nekas pretī, ka tā ir kļuvusi par vilni, un nebūs jautājuma par pacelšanos un krišanu.

Tad enerģija vienmēr būs tur.

30

Nē, tā vienmēr būs Šeit! Jebkur, kur ir okeāns, iekš tā būs enerģija, kas ļaus viļņiem kustēties un izzust.

Un ja tu mirsti?

Tas ir tas pats, kas vilnis krītošs okeānā. Par nāvi tu esi tikai dzirdējis no kāda; tā nav tava pieredze. Tu esi piekritis tam, ka tu mirsi, jo tu esi pieņēmis no kāda, ka tu piedzimi. Bet enerģija pati, viela pati, nemirst. Ķermenis kā vilnis un kā formas izzudīs, bet esence nevar mainīties. Šī sapratne tiek saukta enerģija. Atgriešanās uz pamat-sfēru ir saukts Šiva, okeāns, kas nemainās.

Es gribu ieiet sidrs alā un tur palikt.

Šis Šeit un Tagad Ir Sirds ala.

Grāmatās ir rakstīts, ka sirdī ir ala, un šai idejai ir jānāk no tiem

vecajiem svētajiem rakstiem. Tava vēlme atrast šo alu ved tevi ārā no Šeit un Tagad. Tad tu zaudē Tagad pieredzi un meklē alu, kas nekad neeksistē. Nemēģini dzīvot alā, jo ala ir tikai koncepts. Tu vari dzīvot tikai Tagad.

Kad tu dzīvo Tagad, tev nebūs vēlmes ne pēc kā cita, un tā pat tu būsi tikai Tagad, kad tu atdosi visas vēlmes, pat vēlmi tajā būt. Atsakies no visām vēlmēm palikt šeit vai tur, vai jebkur, un atsakies no vēlmes pēc "šī" un pēc "tā".

Kā es varu atteikties no visām vēlmēm?

Paliekot Kluss!

ॐ

Lūdzu, pastāsti man: Es pazaudēju savu identitāti vai atradu Sevi, kam nav identitātes?

Tu nezini, kādu identitāti esi pazaudējis un kādu atradis.

31

Identificēšanās ar ķermeni ir identitāte. Tad tu kļūsti par dēlu, tēvu, māti vai jebko. Šī ir fiziska identitāte, un tikmēr, kamēr tā būs, tu nevari redzēt identitāti pāri visām identificēšanās.

Kamēr ir identificēšanās ar ķermeni, tev nevar būt identitāte pāri visām identitātēm, Es Esmu identitāte.

Šī ir identitāte ar tevis paša Sevi, ne ar ego-prātu-ķermeni-maņām-objektiem.

Kā es varu pilnībā iznīcināt prātu, lai Sevis skaistums uz visiem laikiem var spīdēt augstākajā Brīvībā?

Esi Svētlaimes Okeāns, un tu neredzēsi attiecības ar pasauli, tu redzēsi tikai Okeānu. Tev nebūs nekādu attiecību ar kaut ko ārpus Okeāna, tikai vienotība ar tevis paša ūdens pilnību. Šī pilnība ir tavs dabīgais stāvoklis, un tā ir baudāma. Paliec ar Okeānu, kā Okeāns, vienmēr domājot tikai par Okeānu. Nekam citam, tikai šim Okeānam būtu jānāk tavā prātā, acīs vai kontaktā. Vienmēr esi kontaktā ar Okeāna saturu. Šis tev ir jādara. Domā par To, od To, dzirdi To, tausti To. Šis beigs tavus konfliktus.

ॐ

Pusotru gadu atpakaļ, kad es saņēmu dikša, iniciāciju, Haridvārā Devali laikā, viss ir mainījies, kaut arī tas neizskatās savādāk. Esmu tik pateicīgs tev. Papadži, ir maza liesma, kas deg sevis pašas pilnībā, un es esmu tās kalps, kaut ne vienmēr pašam gribot. Paldies.

Kur tu redzi šo zilo liesmu?

Es to neredzu, kaut arī tā ir visur, kur skatos.

Tā ir tur, bet tu nevari to redzēt. Tu to tomēr jūti. Tā skatās uz tevi! Tas nozīmē, ka esi retā, laimīgā persona, ko šī liesma pieskata. Šī liesma ir dievišķums pats. Tai nav formas un nav pat vārda. Tas strādās, tev ir jāturpina. Šī liesma parādīs sevi pilnā bez-formā. Tā pat kā tu redzi

32

rītausmu pirms saules, redzējusi liesmas vīziju, nozīmē, ka tu dodies labā virzienā. Turpini, turies Kluss, un tikai redzi, tev nekas nav jādara. Šis vienmēr tevi piesaistīs, un šī ir saukta meditācija. Kad tev kaut kas patīk, tā ir saukta meditācija, un šī ir vislabākā patikšana un vislabākais meditācijas veids. Tad ļauj tam būt, kā tas ir. Ir vairāk, ko tev varētu pastāstīt, bet es to nedarīšu atklāti, jo daudzi cilvēki nokopēs tavu pieredzi un sāks redzēt zilas gaismas, jo tas kļūst jebkas, ko tu iedomājies. Bet tās būs tikai viltotas pieredzes. (iesmejas)

Šī gaisma ir iekšup un atstaro to, kas ir iekšup uz ārpusi. Tas ir iekš tevis paša Sirds, un redzēt to ir laba zīme, kas dos tev mieru un laimību, kā plašas zilas debesis dod.

Tev ir jāredz šī gaisma tavā Sirdī vienāda izmērā ar īkšķi. Šī gaisma tevis paša Sirdī izgaismo visu universu no Šejienes. Šī ir tevis paša Sevis Gaisma, tevis paša Ātmans.

Kad tu esi tīrs, bez vēlmes, tu vari iedomāties vai just šo Gaismu, un nevari nekad no Tās tikt vaļā, jo Tā vienmēr ir ar tevi. Jebkur redzi, redzi šo Gaismu, un redzi, ka tā ir tu Pats. Šī Gaisma grib parādīties tev Satsangā, un ne, kad tu esi zivju tirgū. Zivju tirgus dos tev tikai sliktas smakas, un pārsvarā cilvēkiem labāk patīk tās.

ॐ

Kas ir šis intervāls starp domām?

Tajā intervālā ir Apziņa. Starp diviem mākoņiem ir intervāls, un tas intervāls ir zilas debesis! Palēnini domas un skaties šajos intervālos. Jā! Skaties intervālos un pievērs vairāk uzmanību intervālam nekā mākonim!

Kur pirmā doma ir aizgājusi, un nākamā vēl nav nākusi, tā ir Apziņa, tā ir Brīvība, tā ir tevis paša vieta, tavas mājas. Tu vienmēr esi tur.

33

Izmaini uzmanību, maini nostāju. Neskaties uz formu, skaties uz fonu! Ja es te noliktu tāfeli, lielu kā siena, un iezīmētu tajā baltu punktu, un jautātu tev, "Ko tu redzi", deviņdesmit deviņi procenti no jums neredzēsiet tāfeli! (smejas) Tu teiksi, "Es redzu mazu baltu punktu". Tik liela tāfele, un netiek redzēta, un tikai mazs, balts, gandrīz neredzams punkts tiek redzēts! Kāpēc? Tāpēc ka šis ir fiksēts prāta skatīšanās veids: Skatīties uz formu, ne tāfeli; skatīties uz mākoni, ne debesīm; skatīties uz domu, ne uz Apziņu.

Tā ir visa mācība. Vienmēr skatīties uz Apziņu. Vienmēr skatīties uz Apziņu, un zināt, ka šis ir, kas tu esi! Šī ir tevis paša vieta, tevis paša mājas. Paliec te. Neviens tevi nevar aizskart. Kas var ieiet Šeit, kur tu esi? Pat tavs prāts nevar ieiet.

ॐ

Šeit tiek bieži teikts, "tu neesi ķermenis". Ir tādi, kas tic ķermeņa dārgumam, jo tādi ir iespējama svēta dzīves pieredze. Viņi jūt atbrīvošanos, sajūtot pilnīgu klātbūtni ķermenī.

Dzīves svētums ir Puruša tevī, pieredzi To! Tas nav ķermenis, kas var būt vīrietis vai sieviete. Tu esi Puruša iekš visu Sirds, neskatoties uz to, vai viņi ir vīrieši vai sievietes. Upanišados un citos svētos tekstos ir minēts, ka šī Puruša ir īkšķa garumā. Tā ir tevis paša Sirdī, mūžīgi degoša kā liesma. Tā ir tevis paša Pats, tevis paša Ātmans. Kad tu koncentrējies uz to, tu redzēsi, ka tu esi šī Puruša, un ne vīrieša vai sievietes dzimums. Kaut arī visi ir Puruša, viņi neidentificē sevi ar To, bet identificē ar ķermeni viņu pašu labā. Nevienam netiek teikts par šo mūžīgo Puruša, kas nenāk un neiet. Šis ir, ko es teicu: Ne es nāku, ne eju. Tā ir tā Puruša, kas runā. Ja tu kļūsti Tas un saplūsti ar šo Puruša, tad tas runā no turienes, no kurienes runa paceļas, un ne, ko mēle var runāt. Šī mēle var runāt, bet no kurienes nāk spēks, kas ļauj tai runāt? Tas nāk no strūklas, kas tiek saukta par Puruša, Aham Puruša. Tā ir Tā Puruša, kuru norādu. Kā var atlaist Sevi un būt iemīlējies vienā un tajā pašā laikā?

Pats nav ierobežots, nav saķēdēts, Tam nav cietuma. Tas vienmēr ir Brīvs.

34

Es zinu, ka tava Svētība ir vienīgais, kas mani pamodinās no mana prāta pasaules. Pat mans ilgošanās pēc Brīvības spēks ir tava Svētība. Vai pateiksi man, kas ir mans īstais vārds?

Visi vārdi, kas tev tiek doti, tiek vecāku un mācītāju doti, bet šis nav tavs īstais vārds. Kad tu piedzimsti, tu neiznāc ar vārdu. Tikai vēlāk tu kļūsti par Suzannu vai ko citu. Tev nav vārda, un nedomā, ka tev ir.

Tu esi bez vārda. Kur ir forma, tur ir vārds un kur ir vārds, tur ir jābūt formai. Tu neesi tas, tu esi iekš formas, un tu esi kāds, kam nav vārds, jo tikai formai ir nepieciešams vārds.

Kas sēž tevis paša Sirdī? Vai šim ir vārds? Sirdī dzīvotājs: Tas ir tas, kas tu īstenībā esi. Tu neesi piedzimis saviem vecākiem, tu esi Tas, kam nav vārda, kas nekad nemirs un nedzims, Tas, kas ir mūžīgs.

Ja tu tici, ko cilvēki saka, kāpēc neticēt, ka "Es Esmu Tas." Es esmu Ātmans, es esmu Miers, es esmu Mīlestība, es esmu Svētlaime. Ja tu šim netici, tad turpini šo mantru mūžīgi: "Es esmu Svētlaime."

Es negribu pieņemt nekādu jaunu identitāti, jo negribu uzlikt šai Svētlaimei formu, šai bez-formībai.

Ja tu nolem, ka negribi nekādu identitāti, kas skar vārdu un formu, tu momentā kļūsti bez-formas. Ja tu neaizskar šo identitātes konceptu, tad tu esi brīvs Šeit un Tagad.

Tu ej uz pagātni katru reizi, kad lieto savu vārdu. Cilvēkiem tevi ir jāsauc vārdā, bet tam vārdam nevajadzētu skart pagātni. Buda arī ir vārds, bet, kad tu sauc viņu par Budu, kāda personība nāk prātā? Tā arī tavam vārdam nevajadzētu atgādināt tev par pieķeršanos vai attiecībām. Tāpēc

35

daudz vārdu tiek doti šeit šajā Satsangā, kas neskar nekādu personību. Cilvēki atstāj savus vecos vārdus un pagātnes šeit.

Ja es saku, ej un atved Miss Tukšumu šurp, vai tu viņu atvedīsi? Vārds ir te, nozīme ir te, bet vai tu viņu atvedīsi? Tas nevar tikt izdarīts! Šādi Ātmanam tevī ir vārds, bet tu nevari to turēt rokās. Tas ir pāri telpai, un tas nevar tikt aizskarts.

Es saprotu, ka man nevajadzētu lieki atraidīt negatīvās lietas dzīvē, kas nāk un iet, man tikai nevajag pieķerties.

Viss universā nāk, ir te un iet. Kas nenāk, nepaliek vai neiet, esi Tu Pats.

ॐ

Saka, ka ir trīs dažādas meklētāju klases. Tie, kuriem pielec ātri kā kamparam, tie, kuriem pielec drīzumā kā šaujamam pulverim, un tie, kuriem tas nāk lēni kā slapjam kokam. Kādu padomu tu dod slapjajam kokam?

Ka nav klašu, un nav nekā, ko iegūt. Tu vienmēr esi Brīvs, bet tava uzmanība ir kaut kur citur. Tikai atgriez savu uzmanību uz Sevi un prom no īslaicīgiem objektiem. Kas tu esi, ir vienmēr Šeit.

Es gribu degt kā kampars un palikt Šeit.

Kad kamparu pieliek pie uguns, tas ātri uzliesmo. Guru ir liesma, un tava sirds ir kampars, ja tavs lēmums, nodošanās un nopietnība ir stipri. Tad, ja tu ej tuvumā liesmai tavā Sirdī, nekas nepaliks pāri. Ja tu esi ogle, tad tas aizņems laiku, un paliks pārpalikumi, un zaļam kokam laika vajadzēs vēl vairāk. Tomēr pat tiem cilvēkiem dabūt visu ir minūšu jautājums, ja viņi neskatās nekur citur kā uz Sevi.

Vai šī apjausma manī ir Tas?

Nē, tas nav. Šī apjausma nav Tas. Tu apjaut personas, objektus un idejas, un viss tas ir no pagātnes. Apjausma par pagātni nav tas. Tas Viens,

36

kas apjauš šo apjausmu ir Tas! Vai tu seko man? Kas apjauš apjausmu? Kad tu apjaut objektu, tu arī apjaut to, ka ir apjausma par kaut ko prātā. Tad kas apjauš šo apjausmu? Pagriez savu seju uz To, kas apjauš kaut ko, un, kad tu šo zini, tad aizmirsti to. Ja tu to neaizmirsti, tas kļūs par pagātnes pieredzi un vērsīs tavu uzmanību uz pagātni, padarot šo kaut ko nākošu un ejošu! Tā nav pagātne, tāpēc aizmirsti par tā pieredzēm. Ja tu tā dari, tad tu esi Brīva pasaules persona, nepieķērusies pat Apgaismībai! Aizmirsti par visu. Tas ir viss. Bet, ja tu atceries, tad šī atcerēšanās ir atmiņa, un tā ir pagātne.

Tāpēc jebkas, kas nāk tavā priekšā, reaģē. Tas ir viss. Šis ir padoms.

Kā es To varu zināt?

Mēs To aprakstam kā Laimi, Mieru, Mīlestību. Tas nav tas, tas ir daudz vairāk. Tas ir daudz vairāk par jebko, ko tu varētu gaidīt. Gaidas ir tikai no prāta, kas pats par sevi nemaz neeksistē. Tas ir daudz vairāk pāri šim, un tas var būt dabūts šajā pat mirklī. Tev nav vajadzīga nekāda lielā programma, lai pie tā nonāktu. Nav vajadzīgas pūles, te nav metožu. Vienkārši esi Kluss, un tas atklās pats sevi. Vienkārši neiejaucies. Dod tam iespēju Tagad. Tu esi pavadījis miljoniem gadu, Tagad dod vienu sekundi Tam. Ļaut Tam atvērt sevi, ļauj Tam atklāt sevi tev. Tu klāj pāri savus priekšstatus, gaidas un idejas, tāpēc tu nevari ieraudzīt šo atklāsmi. Tā ir atklāsme, tu tikai Turies Kluss, tas notiks. Ne no meditācijas, ne no koncentrēšanās, ne no svētceļojumiem, ne no iešanas uz baznīcu, ne no gavēņiem, ne no jogas. Neviena no šīm lietām nepalīdzēs tev turieni sasniegt, Tas ir Šeit. Visas šīs lietas ved tevi atlikšanas programmā. Prāts tevi māna, neklausies tajā! Vienkārši turies Kluss! Neuzsāc domu, pat tik daudz piepūļu nav nepieciešams. Tas atklāsies Pats!

Es redzu, ka tikai iekšpuse ir reāla, tikai Tas vienmēr ir šeit.

Ja iekšpuse ir reāla, arī ārpusei ir jābūt reālai. Tāpēc es neizrakstu nevienam nerealitāti. Viss ir Reāls, viss ir Pats.

Es gribētu vārdu, kas atgādinātu man Sevi.

37

Kad tu skaties uz debesīm jeb okeānu, tu redzi, ka tie izskatās zili, bet sauja pilna gaisa vai ūdens nav zila. Tad kā kaut kas, kam nav krāsas, būt kādā krāsā? Pateicoties dziļumam tam ir krāsa, un tā tas, kas ir neizmērāms dziļumā jeb augstumā izskatās zils. Upe nav zila, bet, kad tā saskaras ar okeānu, tā kļūst zila. Tā pat ir ar lietus pili, kam nav krāsas tikai tikmēr, kamēr tā nesaskaras ar okeānu. Bez-formas un dziļuma vārds ir Nīlam, zils, kas nav zils. Tas ir tas Neredzētais visās būtnēs, kas dod visu. Zināt šo ir Gudrība, Gaisma, Brīvība, atbrīvošanās no samsāras cikliem. Tev ir jāredz, ka tevis paša dziļums ir bezkrāsains un bez-formas. Lai zinātu šo, tev ir jāiet pie skolotāja, kas uzreiz tev teiks to, ka tu nezināji. Šis zilums ir Krišnas zilums, kurš pievelk neaptveramo Mīlestības dziļumu.

Vai tu man dosi pirmo grūdienu šajā mīlestības dziļumā, kas pāri prātam?

Tu gribi iet "pāri"? Tad ej viens un nenes neko līdz. Nedomā par neko. Ej pat bez domas. Nedomāt ir "pāri". Likstas ir ar tavu domāšanu. Tu domā, ka ciet vai esi attiecībās. Visu šo tev ir jāatdod absolūti. Tad tu vairs neatgriezīsies pie vecajiem pieradumiem. Vienkārši nedomā un Paliec Viens. Likstas nāk tikai ar domām, kā visa pasaule nāk tikai no domām. Kāpēc iesaistīt sevi visās šajās likstās? Vienkārši nedomā. Kad tu nedomā, tev nekas cits nav vajadzīgs. Šis ir diezgan pietiekoši. Un nepieliec piepūles nedomāt.

(Viņai tas pielec, un viņa smejas) Tas ir tik vienkārši!

Šie smiekli no turienes ir bez-konceptu un ļoti atšķirīgi. Šādi tam ir jābūt darītam.

Kā tu mani sauci Šeit? Esmu tik ļoti pateicīga par visu.

Tu esi kā putns, kas lido pāri valstu robežām, bez vajadzības pēc pases. Putnu nekad neapcietina, tikai cilvēku. Tu esi brīva kā putns, brīva no sabiedrības rāmjiem un identificēšanās. Neklausies sabiedrībā. Esi Brīva un ej, kur tu vēlies, un tad, protams, tu tiksi saukta uz Brīvības vietu, kur līdzīgi putni lido. Tie, kas paliek aizmugurē, turpinās ciest.

38

Tā ir patiesība, ka individuālais "es" un prāts nekad nav eksistējuši, un ka neziņa nekad nav eksistējusi.

Tas ir par daudz, lai saprastu, bet tā ir patiesība. Kur ir gaisma, tur nav tumsas. Kas ir tā Gaisma, kas dod iespēju tev zināt, ka ir gaisma?

Es tagad jūtos tik labi tavā klātbūtnē, ka mans prāts nekustās gana, lai ļautu man sekot taviem vārdiem.

Šī ir inteliģence!

Es jūtu, ka esmu pieskāries kaut kam tādam, kādam nekad nebiju pieskārusies.

Un šī ir Svētlaime, šī ir laime, ka tu nekad neizzudīsi, šis ir Nekas. Ar vienu pieskārienu ir pietiekoši, jo tas nav laikā. Viens stars no šī ir pietiekoši, lai noturētu tavu prātu uz visiem laikiem. Tas neatļaus nekādu konfliktu starp tevi un taviem vecajiem pieradumiem un aktivitātēm. Tu esi ļoti veiksmīgs. Pastāstīšu tev vienu Sufi alegoriju.

Kādā no varenajām senajām tiesām visi gaidīja atbilstoši rangam karaļa ierašanos. Ienāca parasts, noplucis vīrs, kas apsēdās augstāk par visiem. Premjerministrs pavēlēja jaunatnācējam ar sevi iepazīstināt: "Vai tu esi ministrs?" "Nē, vairāk par to," bija vīra atbilde. "Vai esi karalis?" jautāja premjerministrs. "Varenāks par visiem karaļiem, es esmu," teica vīrs. "Vai esi Dievs?" viņš vaicāja. "Esmu arī pāri tam!" atbildēja nabadzīgais vīrs. Premjerministrs teica "Nav nekas pāri Dievam!" Kas deva atbildi: "Tas Nekas esmu es."

ॐ

Tā kā Dievs ir manifestējis kā pasaule, vai var pielūgt zemi kā Dieva pielūgsmes formu?

Viss, kas ir radīts, ir Dievā. Tad kurš pielūgs ko? Ja tu esi atšķirts, tad

39

tu vari pielūgt, bet, ja tu zini, ka visas radības ir Dieva izvēle, tad kā tu vari izvēlēties tikt ārā no šis izvēles, lai pielūgtu šo izvēli?

Mums nav neviens jāpielūdz, jo mēs Esam Tas. Lai pielūgsmes paliek tiem, kas šo nezin.

Patiesa pielūgsme ir spontāna Sevis mīlestība un apbrīns. Viss cits, kas saukts par pielūgsmi, ir tikai ideja par pielūgsmi, kas nāk no reliģiju vadībām, lai dotu tev bailes: Ja tu nepielūgsi, tad tu dosies uz elli. Tātad pielūgsme un bailes iet kopā. Tu nevari pielūgt, ja tev nav bailes. Bet kāpēc baidīties?

Dievs dzīvo tevī, un tu dzīvo Dievā.

Nolem ar pareizu diskrimināciju. Tad tu vari darīt jebko, kas tev patīk. Ja tu savās smadzenēs ievies grēku un nopelnu konceptu, tu vari iet un sekot jebkurai baznīcai, bet es neiesaku tev iet uz nevienu baznīcu, jo

Tu neesi cits no Tā. Tu esi Tas! Notici šim faktam.

Sēdi klusi 10 minūtes pirms gulētiešanas un pēc pamošanās, un atdod pārējo laiku pasaulei, palīdzot tiem, kam nepieciešama tava palīdzība.

ॐ

Pitagors reiz esot teicis: "Ir vislabāk palikt klusam vai teikt kaut ko, kas ir labāks par Klusumu." Es domāju, ka viņš zināja Mācību.

Kabirs saka ko līdzīgu. Kabirs runāja no tīras sirds, un tikai tīra sirds var notvert nozīmi. Viņa paša vārdiem:

Džapa mirst, Klusums arī beidzas. Tas, kam nav robežu, telpa, arī mirst. Kad Apjausma saplūst ar vārdu,

40

Tad Tas nemirst.

Tas, ko tu runā, mirst, tas, ko tu nerunā, arī mirst. Kam nav robežu, arī mirst. Apjausma-Apziņa ieiet vārdā, un Tas nemirst. Daudzi cilvēki Kabir Math, Varanasī gribēja zināt, kas šis Apjausmas vārds bija, un kā bezgalīgais var mirt. Anāhata nozīmē bezgalīgais, un tas ir arī vārds priekš Om. Tātad pāri Anāhata ir vārds, ko neviens nezin. Anāhata nav bezgalība.

Tavs vēstījums "Esi Rāms" beidzot ir nācis mājās. Paldies tev liels.

Man ir prieks, ka esi šeit atpakaļ, un ka tu devies uz Arunačala, vietu, kas dod klusumu un mieru. Nostiprini savu identitāti ar to Vienu, kam nav identitātes vai vārda, vai formas. Identificējies ar To. Neviena te nav, izņemot klusumu. Identificējies ar šo vietu.

ॐ

Vai Pats ir tas, kas ir visu lietu centrs?

Pašam nav centra, nav apkārtmēra, nav meditētāja, kam meditēt uz centru, un nav meditācijas. Tas ir ļoti brīvs, ļoti tekošs, ļoti dabīgs un spontāns, un Tam nav noguruma, jo nav darīšanas. Darīšana ir "es daru šo", "man ir jādara tas", "man ir likstas" un "es esmu laimīgs". Visas šīs attiecības nebūs te, jo tās tikai iet cauri ķermenim. Tu esi šo visu neskarts. Tu esi pāri pat šī visa konceptam.

Tu vari pagriezt savu muguru uz visām manifestācijām, dieviem, radībām, bet beidz kautrēties Sevis Paša. Tu esi kautrējies visus šos miljonus gadu, un skatījies uz to, kas nebija skatīšanās vērts. Tagad nekautrējies no Sevis Paša. Atver savas acis un redzi!

Papadži, Tas ir tikai telpa!

Ļoti labi, ļoti labi, Tas ir telpa, un tam nav ierobežojumu. Viss ir šī telpa, un tu esi šī telpa. Es esmu telpa. Nav ierobežojumu. Visas vēlmes tiek satiktas te, kad tu esi šajā telpā, jo viss ir šajā telpā. Šādi visas Tā Viena, kas ir šajā telpā, vēlmes tiek piepildītas pirms tās ir pacēlušās.

Valsts karalis nesaka, "Es nopirkšu šo zemi un to tur zemi." Šī ideja

41

viņam pat neienāk prātā, jo viņš ir visas karaļvalsts monarhs, viņam pieder viss. Tā ir, kad tu kļūsti šī Telpa, būs vēlmju beigas, un tāpēc arī ciešanu beigas.

Vēlmes dod tev ciešanas. Jebkad, kad jebkāda vēlme rodas, tu vēlies iet tai tuvumā, tu gribi to sasniegt, un tu to izdari, tad tu esi laimīgs, vai tā nav? Tu varētu domāt, ka objekts tevi padarīja laimīgu, bet īstenībā tas ir vēlmes trūkums, tas Tukšuma mirklis, kas tevi padara laimīgu.

Būt tukšam no vēlmēm ir laime. Atgriezies sevis paša Avotā, un tu esi laimīgs. Šis ir laimīguma triks.

Lai tiktu vaļā no visām ciešanām un visām nāvēm, paliec kā Avots. Tur Nekas eksistē, viss ir perfekts, pilnība, un tā ir tava daba. Tu jau esi Tas un vienmēr būsi Tas. Visi šie uzskati kā "es esmu ķermenis" un "es esmu ego" dod tev ciešanas. Tie uzskati ir tev pateikti, un bija laiks, kad šo uzskatu nebija. Tu biji perfekts, un pat tagad tu esi perfekts. Tiec vaļā no visiem šiem uzskatiem, kas tev ir uzgāzti uz galvas. Nokrati tos! Nokrati tos, un tu redzēsi, kas tu esi šajā pat mirklī. Kāds uzskats tagad ir tavā prātā?

Es manu, cik daudz manī ir cīniņu, kad es neļaujos.

Nav vajadzības cīniņiem. Tie ir cīniņi, kas ir ciešanas. Nepacel nevienu domu, pat domu "kas cīnīsies", un pat ne domu "es".

Nav "es", nav ķermeņa, nav ego, nav prāta, nav maņu, nav objektu, nav manifestāciju.

Lai atgrieztos atpakaļ, redzi, ka manifestācija nav nekas cits kā šīs maņas un maņu uztveres. Manifestācija ir, kas tavas maņu uztveres ir. Maņas nav nekas cits, kā uz āru ejošs prāts. Nevar īsti atdalīt prātu no maņām. Nav prāta bez maņām. Prāts nav nekas cits kā ego, un ego nav nekas cits kā "es". Un šis "es", šī Būšanas sajūta, nav nekas cits no Avota. Tagad, sākam no Avota un skatāmies, kas notiek.

"Es" paceļas no Avota kā vilnis paceļas no Okeāna.

42

Ļauj šim "es" pacelties un ļauj visam piederēt tev. "Es" paceļas un kļūst par ego, ego kļūst par prātu, prāts kļūst par maņām, maņas kļūst par objektiem, kas nāk no attiecīgajās maņas.

Viss šis ir iekš tevis, pacelšanās iekš tevis, iekš Apziņas. Tev ir jābūt Apziņai, lai redzētu visu Apziņā. Bet tu esi sapinies, jo tu domā, ka tu esi ķermenis un prāts, un šis ir ciešanu iemesls.

Tā ir augstprātība uzskatīt sevi par individuālu ego-prātu-ķermeni un attiecināt visu, ko dari, uz šo indivīdu, tā ir vienkārši augstprātība. Kāpēc nesaukt visu šo par Avotu? Kāpēc nesaukt visu šo par Apziņu?

Viss šis ir Tukšums, tu tajā tikai spēlē dejotāja spēli, un ļauj šai spēlei tikt spēlētai. Tu vari redzēt sevi kā indivīdu vai kā Apziņu. Viens ir iznīcība un otrs ir Miers. Ko vēl? Paliec kā Ir un Redzi.

Tev nekas nav jākontrolē; nevēlies, lai kaut kas notiek. Tu esi Telpa:

Viss ir "es", viss ir Tu, Viss ir Pats, un šī ir tava Daba. Tev nav nekas ar to jāiesāk. Turi lietas atvērtas un redzi tagad Tukšumu, Redzi ekrānu, uz kā viss tiek projicēts.

Kad tu ej uz teātri, tu redzi attēlus, kas tiek projicēti uz ekrāna. Daži ir ar kalniem un upēm, daži ir romantiski, un dažos cilvēki tiek aplaupīti. Kad filma ir beigusies, ekrāns nav slapjš no upes, arī neož pēc romantikas, nav arī caurumu no laupītāju ieročiem. Ekrāns ir neskarti tīrs. Šī manifestācija visa ir tavu vēlmju projekcija, kas krīt pāri tavam prātam un izsauc tavu identificēšanos ar projicēto bildes skatītāju. Tu neesi šīs projekcijas, tu esi ekrāns. Ja tu identificē sevi ar neaptraipīto, nemainīgo, mūžīgo ekrānu pašu,

43

kas ir tāds pats pirms izrādes, izrādes laikā un pēc izrādes, tu nemainīsies, un tādējādi tu necietīsi izmaiņas, bet baudīsi tās.

Visas Būtnes ir šis viens neaptraipītais ekrāns. Nav nepieciešamības praksēm, lai notīrītu putekļus no tā, jo tas ir pāri visam. Skolotāji, kas grib, lai tu nodarbojies ar mūža ilgām praksēm, var paši notīrīt putekļus no saviem prātiem.

Es gribu šo uz visiem laikiem.

Šī pieredze tev nav bijusi iepriekš, un visas pieredzes, kas tev ir bijušas, ir aizgājušas, tās ir prom. Tāpēc mēs vēl joprojām gribam šo uz visiem laikiem! Šis tevi neatstās!

Agrāk lietas tevi atstāja. Tagad šeit tu nebūsi atstāta. Tu esi ļoti augstu spēku satverta. Tev netiks atļauts aiziet. Tās vairs nav tavas bailes. Tu nevari izmukt, Tagad tu nevari izmukt. Tu nevari izmukt no Mīlestības, tu nevari izmukt no Mīlestības. (smejas) Kā tu tai pieskaries, tu pazūdi. Nekas vairs neeksistē, kas varētu atkal iznākt ārā. Viss ir izplūdis un kļūst Tas. Kad upe ieplūst okeānā, tā nemitīgi pārvēršas okeānā.

Es vēl joprojām neticu, ka tas ir iespējams.

Kad upe ieplūst okeānā, vai tā uzdod jautājumu, "Vai es uz visiem laikiem palikšu šāds?" (smejas) Tās ir iepriekšējās bailes, kas tagad aiziet. Visas pieredzes pazūd, jo tās nebija mūžīgas, tās nebija pastāvīgas. Tās bija tikai iztēles, tikai halucinācijas, tāpēc tās pazūd. Šis ir pāri konceptiem, uztverēm, iztēlei. Kur tas pazudīs? Vilnis baidās: "Es gribu vienmēr palikt par vilni." Bailes ir viļņa prāts, "Es pazudīšu, es pazudīšu." Vilnis tagad baidās, "Es pazudīšu." Kur tas pazudīs? Kur tas ies? (smejas) Kad pazaudēts, par ko tas kļūs? Kad vilnis ir pazaudēts, nav vairs viļņa, tas atgriežas atpakaļ uz savu avotu: okeānu. Tas bija okeāns, tas ir okeāns, un tas būs okeāns. Kur? Uz visiem laikiem! Vispār nav laika koncepta.

Laiks ir nezinošas personas prātā. Nezinošas, jo Gaismā, Gudrībā nav tāda priekšstata, ka "es esmu atdalīts no visa vai atdalīts no Pilnības, no Plašuma." Tas bija priekšstats agrāk, nezinošas personas prātā. Gudrībā šādi priekšstati nepaceļas. Nav atšķirtības. Viss ir vienotība un mīlestība, un skaistums. Nevar izmukt! Nezināšana ir pazudusi! Šī ir mūžīgā Dzīvība, šis ir nektārs!

44

Jā, es redzu! Es redzu Neko!

Ļoti labi! Ja tu redzi, tad redzēšana ir Būšana. Kad tu redzi caur acīm objektus, tas varētu nebūt skaidri, bet šī redzēšana ir Būšana. Ir savādākas acis redzēšanai. Tas ir atkarīgs no tevis, kuras acis tu gribi izmantot, un izmanto. Šim redzējumam nav nekas kopīgs ar acīm. Tā ir iekšējā Būšana, iekšējais redzējums, un, ja tu to dari, tu vienmēr redzēsi ar tām pašām acīm iekšpusē un ārpusē. Nebūs starpības starp nirvānu un samsāru. (smejas) Jebkas, ko tu redzēsi, būs iekšpusē. Viss skaistums, visa gudrība. Tai Acij nav ierobežojumu; ne iekšpusē, ne ārpusē, tu redzi.

Kad tu atdod skatīšanos caur šīm acīm tavā pierē, citas acis atvērsies. Tātad paņem to es-domu, kā tu to esi tagad izdarījis, atgriezies atpakaļ, un šis redzējums atvērsies. Kad tu teici "Es neko neredzu", Nekas ir Tā skata skaistums, tas Dievišķais Redzējums. Tu to dabūsi, un tu redzēsi visu esam skaistu.

Ja tu vari redzēt cūku vai suni, kāpēc ne Dievu? Dievs ir redzētājs tevī! Kad tu redzi suni, zini, tas ir Dievs, kas redz suni. Tik daudz ticībai tev ir jābūt, un tev ir jādara tas pašam. Visi tevi mēģinās apmānīt, sakot tev, ka tas, ko dari, ir muļķības! Tāpēc, esmu laimīgs, ka tu esi stipra persona. Turies pie savas takas, pat ja nav ķermeņa. Tad tu ej viena!

ॐ

Es saprotu, ka no Sevis skata punkta nav nekā darāma, bet no tā skata punkta, kur es esmu, vai ir kaut kas, ko es varu darīt, lai atlaistu prāta tvērienu un beigtu pieradumu ego?

Pirmām kārtām noskaidro, vai tavs skata punkts ir pārāks par Sevis skata punktu, un, ja tas ir, tad seko tam. Ja tu esi pārāks par radītāju, tavu tēvu, par tevi Pašu, ja tu esi pārāks par Ātmanu, tad seko savam skata punktam, un redzi savu prakšu sekas. Sevis skata punkts ir Pats. Patiesība ir Patiesība. Tā jau ir Šeit un Tagad. Kādu praksi tev vajag, lai ierastos pie Sevis un redzētu Sevi? Vai tev kāda vajadzīga?

Nē, bet kad domas nāk...

45

Pats ir agrāk par tavu ķermeni, agrāk par tavu runāšanu, agrāk par pasauli. Kā tu viņu sasniedz? Atsakies no prakses koncepta, jebkādas metodes.

Ja tu šo esi darījis, tad saki man, kas tas ir? Kur tu esi? Nedod pacelties nevienam piepūles vai prakses konceptam. Nepieliec piepūli un neuzvandi prātu. Nedomā un nepieliec piepūli. Ja tu tiešām saproti, ko es ar šo domāju, saki man, kas tu esi un ko tu gribi?

Ne prakse, ne doma, starp šiem diviem. Nedomā, neuzvandi pat vienu domu savā prātā, nepūlies. Ja tu esi sadzirdējis, par ko es runāju, tad tagad ir tava kārta runāt. Tagad saki man, kas tu esi? Nedomā, nepieliec piepūli.

Es tikai gribu redzēt Dievu.

Tāpēc Dievs ir tevi atvedis uz šejieni. Ikkatrs ir Dievs, bet mēs to neredzam tikmēr, kamēr mēs neredzam Dievu sevī pašā. Ja no sākuma tu redzi Dievu sevī, tu redzēsi viņu zvēros, putnos un akmeņos.

Arvien vairāk es tiešām redzu Dievu, slēpjamies cilvēku acīs.

(smejas) Dievs neslēpjas! Ja tu neredzi Dievu, tas ir tikai tāpēc, ka skaties citur. Tātad tev ir absolūti jāredz Dievs un nekas cits. Tad tas ir Dievs, kas skatās caur tavām acīm.

Atdodies Dievam un paliec Kluss, un viņš uzņemsies tavas atbildības. Tikmēr, kamēr tu uzņemies atbildības uz savas galvas, Dievam nerūp, un tikai šķiet, ka viņš slēpjas.

Tu saki, es esmu Dievs. Vai pile ir tas pats, kas okeāns?

Nav starpības starp pili un okeānu. Piļu kopums veido okeānu. Neskaitāmas piles okeānā.

Vai tās ir vienādas kvalitātes? Vai tavs bez-prāts ir tāds pats kā mans?

Jā, tās ir vienādas kvalitātes. Viens cukura grauds un kilograms cukura

46

garšo vienādi. Un jā, tavs bez-prāts ir tāds pats kā manējais.

Tu saki, ka bez-prāts ir bez šaubām.

(smejas) Bez-prāts ir bez šaubām, jo tur nekā nav, par ko šaubīties.

Kāda ir bez-prāta pieredze?

Nav pieredzes. Pieredze ir tikai no šī, no kāda objekta. Tev ir jātiek vaļā no pagātnes pieredzēm, un šajā sekundē nav pieredzes, nekā, ko pieredzēt, un nav pieredzētāja. Tu esi brīvs no visa. Pieredzes notiek laikā, bet šajā mirklī nav laika, šis mirklis ir ārpus laika.

Tas šķiet viegli palaist garām parasta bez-prāta skaistumu!

Nav parasta bez-prāta. Bez-prāts ir bez-prāts. Bez-prāts ir, kur tu nedomā ne par vienu. Ne par tevi, ne par nevienu citu!

Kur vārdi un valoda pazūd?

Šis ir bez-prāts. Ļauj prātam gulēt; šis ir bez-prāts, Brīvība, Apgaismība. Bet, kad prāts ir nomodā, tu esi ierobežots. Ļauj prātam gulēt, un pats paliec nomodā.

Lūdzu izgaismo manu prātu ar Patiesību, kas mani Atbrīvos. Es gribu redzēt Ātmā Sūrja, spīdošu Sirdī, kas sadedzina visas vēlmes. Lūdzu Apgaismo mani.

Šis Ātmā Sūrja, par ko runā, ir tavā Sirdī. Kā redzēt šo Sūrja Gaismu, ir pareiza ticība, pareizas zināšanas, pareiza rīcība. Tad tu to redzēsi, tas sevi atklās. Tava ticība nedrīkst būt satricināma: "Man ir jāredz šī Saule manis paša Sirdī," šī ir pareiza ticība. Saprast šo ir pareizas zināšanas. Ar šo tev ir jāuzlabo visa sava rīcība priekš visām būtnēm. Tev ir jārīkojas ar mīlestību un līdzjūtību tā, lai tu nevienam nedari pāri. Šis tevi vedīs pie redzēšanas, kur Saule mīt tavā Sirdī. Šī Saule mīt visu Būtņu Sirdīs. Kad tu redzi sevis paša Sauli, tu redzēsi to pašu gaismu visās būtnēs, ne tikai zvēros, bet pat kukaiņos. Bet tev ir jāredz sevis paša gaisma pirms tā. Tev ir skaists vārds:

47

Hari. Kas tev deva šo vārdu?

Ānandamaji Mā.

Tas nozīmē to, kas zog visu būtņu Sirdis. Tas, kurš norij visu būtņu Sirdis. Tas ir skaists Sevis vārds.

ॐ

Vilnis vārdā Džasmīne vēlētos, lai vilnis vārdā Papadži ieskatītos viņas acīs un svinētu To.

Svinības notiks, ja šie viļņi nav atšķirti no okeāna. Tas ir tikai vilnis, kas domā, ka tas ir atšķirts: "Es varu ceļot jebkur ūdenī. Man ir garums un dziļums, ar kuriem es peldu uz krastu." Bet atkal tas krīt atpakaļ un kļūst par okeānu. Tad zini, "es esmu okeāns", jo viļņa ūdens saturs nav atšķirīgs no okeāna ūdens satura. Šis ūdens ir vienotības pamats, kas netiek iespaidots pat tad, ja vilnis domā, ka ir atšķirts no okeāna. Tu neesi cits kā okeāns, un okeāns nav atšķirts no viļņa. Šis tev ir jāsvin: Atšķirtuma beigas.

Nekas nerodas bez Sevis. Visa eksistence ir sevis paša Pats.

Vilnis spēlējas okeāna krūtī, jūtot atšķirtumu, tas kustas laikā. Beigu beigās tas krīt atpakaļ okeānā. Kā tas paceļas no okeāna, un staigā okeānā, un tas krīt atpakaļ okeānā, Vienotība netiek iztraucēta. Viļņa kustība nav okeānam traucēklis.

Okeāns, neesot no tevis atšķirts, nevar tevi pievilt. Ja tu zini šo, tu vari spēlēties, kā tev tīk, Mīlestība neaizmirst. Ja tu nezini šo, tu cietīsi.

48

Man vakarnakt bija ļoti spēcīgs sapnis, pēc kura bija ievērojams Klusums. Es nezinu, ko tas nozīmē.

Šis Klusums ir robeža. Nav ne nomodas, ne miegs, tikai klusums. Šī robeža aiz nomodas un miega ir klusums, kurā tu neko nepieredzi. Tev nav pagātnes atmiņu. Tam nebija vārda, bet, ja tu gribi tādu lietot, Klusums vai Tukšums ir labākie.

Nezināt, ko tas nozīmē, ir robežas, klusuma apstiprinājums, jo maņas un atmiņa tur nestrādā, un tur nav ego. Šis ir starp miegu un nomodu. Šeit nav "es", un nav "tu", un nav "viņi". Šis var tikt saukts par Tukšumu. No šejienes viss paceļas jeb parādās, un šajā viss arī pazūd.

Vai tu varētu pastāstīt atkal par to, kā Budas seja ir uz katra smilšu grauda?

Katrā smilšu graudā var redzēt Budas seju. Katrs to var izdarīt. Visur tu vari redzēt sevis paša seju. Budas seja nozīmē tevis paša Gudrību, tevis paša Sevi, tevis paša Ātmā. Tad tu redzēsi, ka Ātmans dzīvo visos universa atomos. Bet no sākuma tev ir jāiepazīstina sevi ar šo smilšu graudu, šo vismazāko daļiņu uz zemes. Pirmkārt, noņem visas vēlmes, lai nekur neko neredzētu. Tad tu redzēsi savu seju visur, jo kur nav tavas klātbūtnes? Es īstenībā nevaru par šo runāt, bet tā ir pieredze, kas ir katrai Apgaismotai personai. Visiem būs šī pieredze, ja tikai viņi atdod savu vēlmi pēc jebkāda objekta, jebkādas personas vai idejas. Kad tu dari to, momentā tu redzēsi. Esi bez vēlmes satikt kādu personu, jo katra persona pieder pagātnei. Katrs objekts vai koncepts, par ko tu runā, visi pieder pagātnei. Ja tu nepieskaries pagātnei, tad tu redzēsi savu seju visur. Savādāk tu domāsi, ka esi ēzelis.

ॐ

Es zinu, ka esmu lauva, bet es gribu zināt, kāpēc es eju ar ēzeļiem? Gribu ļaut manai "ēzelībai" iet un vienmēr būt par lauvu.

Ja tu zini, ka esi lauva, tad nav problēmu iet ar ēzeļiem, (smejas) jo ēzelis ir lauvas barība. Problēmas sākas, kad lauva aizmirst, ka ir lauva, un domā, ka ir ēzelis. Pastāstīšu tev vienu apgaismojošu stāstu par lauvu.

49

Reiz bija mazgātājs, veļas mazgātājs. Senos laikos viņi uzkrāva veļu ēzelim un veda to uz upes krastu mazgāt. Kādu dienu lauvene atnāca uz upes krastu padzerties, tieši tur, kur veļas mazgātājs strādāja, un mednieks to sašāva un nogalināja. Laikā, kad lauvene mira, tā dzemdēja. Mednieks nodīrāja lauveni, bet atstāja jaundzimušo lauvēnu, un veļas mazgātājs to savā grozā savāca uz mājām un baroja ar pienu. Tagad klausies uzmanīgi, kas notika ar šo lauvu.

Šis lauvēns nezināja, kas ir viņa māte, un tika veļas mazgātāja barots, viņš arī katru dienu ņēma lauvēnu līdzi uz upes krastu. Kādu dienu viņš bija pietekoši izaudzis, tad veļas mazgātājs sāka kraut šim "ēzelim" uz muguras linus. Šis "ēzelis" sāka ēst zāli kopā ar citiem ēzeļiem, jo mēs pieradinamies darīt to, ko dara citi mūsu kompānijā, tieši kā bērns, kas dzīvojoties ar smēķētājiem, sāk smēķēt. Šādi izveidojas paradumi. Kādu dienu, kad šis "ēzelis" ganījās ar citiem ēzeļiem, kāda lauva to pamanīja un nodomāja, "Esmu apjucis, kā šī lauva ēd zāli ar ēzeļiem? Viņa barība ir ēzeļi, bet viņš ēd zāli ar ēzeļiem! Iešu klāt paskatīties." Tā viņš devās tuvāk, un visi ēzeļi aizmuka, ieskaitot šo "ēzeli". Bet lauva bija ļoti liela un ātra, un noķēra "ēzeli" aiz kakla un teica: "Kas par lietu? Tu esi lauva, un tomēr tu skrien ar ēzeļiem, un tev ir bail no manis! Mēs piederam vienai sabiedrībai." "Nē, sēr, nejoko, esmu ēzelis," teica jaunā lauva, drebēdama gudrās, vecās lauvas tvērienā. "Esmu ēzelis. Lūdzu, neēd mani. Mani brāļi un māsa mani gaida. Lūdzu, ļauj man iet. Nejoko, es zinu, ka esmu ēzelis." "Tu esi lauva, neesi tik muļķis domāt, ka tu esi ēzelis!" teica gudrā lauva. "Kā es tam varu noticēt, ka esmu lauva? Es esmu ēzelis!" Tad šī gudrā lauva aizveda viņu pie upes un teica, "Skaties savas sejas atspulgā; vai tava seja nav līdzīga manējai?" Jaunā lauva iesaucās, "Jā, sēr, mana seja ir kā tavējā!" "Tad atver savu muti un norēcies, kā es to daru."

Jaunais lauva nezināja kā rēkt. Ar ēzeļiem viņš bija tikai ī-ājis, un bija aizmirsis kā rēkt, jo neviens nebija to viņam teicis. Bet rēciens bija viņa daba, un tā viņš atvēra muti un rēca! Mirklī viņš kļuva par lauvu. Šis rēciens atņēma visas šaubas, kas viņš patiesībā bija. Tad šis lauva gāja pie ēzeļiem, lai tos apēstu. (iesmejas) Tātad jautājums ir: kā šis "ēzelis" kļuva par lauvu? Vienā mirklī viņš bija lauva. Kas padarīja šo "ēzeli" par lauvu? Viņš norēcās! Savādāk viņš bija tikai ī-ājis.

50

Tātad tev vajag Satguru, kas tevi aizved pie upes un parāda tevis paša seju. Tu neesi ēzelis, bet tu dzīvo ēzeļu sabiedrībā, kas ir ķermeņa ierobežoti cilvēki, un kas saka "es esmu ierobežots". Tie, kas saka "Es esmu ierobežots, es ciešu, es mirstu," visi ir ēzeļi. Guru tev pasaka, ka tu neesi ierobežots. Norēcies, ka "es esmu Brīvs". Tas lietas izmaina.

Bet tu tikai esi blējis, jo tas ir sabiedrības, kurā tu dzīvo, ieradums. Lauvas kļūst par ēzeļiem, kad tās ir ļaunā kompānijā.

Kad tu nāc uz šejieni, es ar spēku atraušu tavus žokļus un likšu tev rēkt. Tu esi piedzimis vecākiem, kas ir ēzeļi, un tas izšķīra lietas, bet ēzelis nevar palikt lauvas priekšā.

Beidz mīdīties sevis paša sūdos, kurus tu esi taisījis dzīvēm ilgi, un esi lauva. Tas ir atkarīgs no tevis. Gaidi, pieaudz, ciet un dari, ko ēzeļi dara. Kāds uzliks netīrus linus uz tavas muguras, un tu būsi pakļauts drēbju mazgātājam. Nē! Kādu dienu kāds lauva tevi ieraudzīs, un tu kļūsi lauva, jo tu vienmēr tāds esi bijis. Neviens ēzelis nekļūst par lauvu.

Tikai stulba, muļķīga, viltīga sabiedrība padara tevi par ēzeli. Maņas ir ēzelis, bet tu īstenībā esi lauva: Mūžīgā Nedzimusī Apziņa. Lauva Satguru ved tevi uz Apziņas ezeru rādīt tev tevis paša seju. Tu jau esi Tas, un šis ir viss, ko skolotājam ir jāsaka.

Jebkurš, kas identificē sevi ar indivīdu, ir aita, un tam ir ļoti liels, augstprātīgs ego. Lauvām nav "es", nav ego, un nav identificēšanās. Aitas tiek vestas uz kautuvi, lai tiktu nokautas, bet kāvēji ir lauvu barība.

Mans dārgais draugs, tu esi Brīvs cilvēks. Kas tev teica, ka tu esi saistīts? Padomā par šo, neviens nav sasējis tavas rokas, neviens nav saķēdējis tavas kājas. Tu vienkārši domā, ka esi saistīts, un tāpēc tāds esi. Ja tu domā, ka esi Brīvs, tu esi Brīvs. Tas ir atkarīgs no tevis!

Es esmu Brīvs, un tu esi Brīvs. Šī ir tikai doma. Kad tu nedomā, tu esi Realizēta persona.

51

Paldies tev par manis atvešanu pie upes. Es esmu tikai žāvājies, ne rēcis.

Žāvas ir, kad tu dodies gulēt. Rēciens nozīmē, ka esi Nomodā. Kad lauva rēc, tas nozīmē, ka tā ir nomodā, un visi meža zvēri, brieži un truši, mūk prom, jo viņš ir nomodā. Bet, kad lauva žāvājas, visi saka, "Lauva guļ, ejam meklēt ēst." Izdzirdot rēkšanu, visi samūk savās alās.

Tātad, kad tu rēc, visas prāta tendences, slinkums un Miera zagļi, kas tevi attur no Sevis atrašanas, aizmuks un nebūs tur! Tagad tu esi nomodā. Rēciens ir "Es esmu Brīvs."

Meklēšana pēc kaut kā, lai pabarotu savu ķermeni vai prātu, vai tikai acis, nozīmē, ka tu žāvājies. Tāpēc tev ir jānorēcas, "Es Esmu Brīvs!" Kurp doties? Ego guļ, un tāpēc šis ir vislabākais laiks doties uz Satsangu. Tie cilvēki, kas guļ, nav vēl dzirdējuši Sevis rēcienu un tāpēc ir gulējuši, un turpinās gulēt. Nav veida, kā viņus atvest uz Satsangu, jo viņiem vēl nav laiks. Ļauj viņiem gulēt, bet pats paliec nomodā, nāc uz Satsangu un rēc kā lauva.

ॐ

52

Satguru

Pats ir Satguru, palīdzība nāks no Iekšienes. Šeit ir tavs patiesais ceļvedis, Šeit ir visa gudrība un visas zināšanas, bet tavas aizrautības dēļ tu to neredzi. Satguru ir Iekšup, meditē tikai uz To.

Satguru ir varenāks par visu citu, pat Dievu. Satguru ir Patiesība-Apjausma-Svētlaime, un ir kā saule; vairs nav vajadzīga lāpa, lai redzētu.

Jo tu nesaproti Sevis valodu, Satguru manifestē kā ārējs Guru. Ja tu domā, ka tev ir ķermenis, tev ir nepieciešams skolotājs ar tādu. Paliec ar to Svēto, kas dod tev Mieru. Viņš ir kā koks ēnai samsāras tuksnesī.

Guru ir aitas ego kāvējs. Viņa funkcija ir tev pateikt, "Es esmu iekš tevis", un dot tev pārliecību, ka tu esi Eksistence-Apziņa-Svētlaime. Katrs patiess skolotājs tev saka: "Skaties Iekšup, nav atšķirības starp tevi pašu, Sevi un Guru." Guru norāda uz Dārgumu, kas jau vienmēr ir te.

Skolotājs netiks atpazīts dimantu uz viņa galvas dēļ, vai skolnieku skaita dēļ. Zini, ka Skolotājs ir tas, kura klātbūtne sniedz tev Mieru

53

un atņem visas iekāres, pieķeršanās un vēlmes. Džnāni lāpa nodedzina nepareizu pārliecību māju, bet, kā Kabirs saka, neviens šo uguni neņem.

Skolotājs ir tas, kurš zin Patiesību, un var nodod šo Patiesību pazemīgajam ar skatienu, ar pieskārienu, ar domu, vai kā Arunačala dara - ar Klusumu. Šis Klusums ir Gaisma, kas nekustās.

Patiesam Skolotājam nav studentu, viss ir Būšana, un tikai Klusums runā. Perfektajam Skolotājam nav mācību, jo viņš zina, ka tu jau esi Brīvs. Tātad, patiesa Skolotāja ne-mācība ir, ka nav skolotāja, nav studenta, nav mācības, un ka Nekas nekad nav eksistējis. Šai mācībai ir jābūt bez vārdiem, un tai ir jāpiezemējas tavā Sirdī. Ja tu mēģini saprast, tā tikai piezemēsies tavā prātā.

Patiess Skolotājs atņem visus vārdus un formas, un konceptus. Priesteris pievieno tos kā cilpu ap tavu kaklu. Priesteris turas pie tevis kā maitu lija turas pie svaiga līķa. Patiess Skolotājs mācīs tikai tik daudz, cik var tikt uzsūkts, un tad sūtīs studentu prom.

Tev ir jāpārbauda Skolotājs. Skaties uz Guru skolotāju līniju, tā ir ļoti svarīga. Un viņu atbildēm ir jābūt balstītām praktiskā pieredzē, jo visi Svētie dzied no Tukšuma, ne no prāta. Asociācija ar prātu nav skaista un nav tā vērta.

ॐ

Griezties uz Sevi ir kā iet pa bārdas naža asmeni: divi te nevar noiet,

54

tu pat nevari ņemt līdzi savu prātu vai domu. Tātad vienīgais, kas tev var palīdzēt, ir Pats. Jebkas, kas pieskaras šai liesmai, kļūst liesma. Pieskaries Svētajam, un tu paliec par Svēto, zinot Sevi, tu redzi tikai Sevi, un šis Pats ir tavs Skolotājs.

Beigās tev ir jātiek vaļā no vārda un formas, tava Meistara un tevis paša, tev ir jānoliedz rādāmais pirksts, lai ieraudzītu mēnesi. Kur ir vārds un forma, ir nepatiesums, tur ir šķērslis Brīvībai, jo nekas, ko tu redzi, nedos tev Brīvību.

Turies pie Sevis, kad tu grimsti, sniedzies pēc jebkā cita, un tu mirsi. Satguru ir Iekšup, meditē tikai uz To! Patiesais Skolotājs ir Pats, viss pārējais norāda uz Pašu. Neturies ne pie kā, kas veidots no pieciem elementiem. Guru nav ķermenis, redzams vai neredzams. Neesi atkarīgs ne no viena, kas ir tikai pirksti, kas norāda uz Patiesību! Guru ir tevis paša Pats, ne ego-pats, Pats Šeit un Tagad. Noraidi Guru formu un paliek tikai Augstākais.

Nav iespējams pazaudēt Sevi, tev ir tikai jābūt Guru pateiktam, kas tu esi. Šis pilots ir Mīlestība-Skaistums, šī Brīvība ir Meistars. Tikai sēdi klusi: par visu ir parūpēts.

ॐ

Jautātājs: Kas ir Guru?

Papadži: Burtiska šī vārda nozīme ir "Tas, kas izkliedē tumsu", tātad Guru ir tas, kas atver tavu Sirdi, tas, kas parāda tev Gaismu. Guru ir Gudrība un Gaisma pati.

55

Kā var atpazīt patiesu Meistaru? Vai tā ir patiesība, ka Meistars ir tas, kurš apstādina tavu prātu?

Patiess Meistars nevar tikt atpazīts no viņa vārdiem vai viņa darbībām, bet tavs prāts, iespējams, paliks kluss viņam tuvumā. Bieži cilvēki runā par Skolotāja zīmēm un simptomiem, bet patiesam Skolotājam vispār nav simptomu. Kaut kā Viņš var nodod savu ziņu klusumā. Daži cilvēki ir pie manis nākuši un teikuši, ka pieņems mani kā Skolotāju tikai tad, ja es varu apstādināt viņu sirds pukstus. Viņi dabūja, ko gribēja, bet īstenībā nav jautājuma par sirds apstādināšanu vai jebkādu citu spēju, ko kurš katrs var iegūt.

Kāpēc tik daudzi meistari ir vīrieši?

Ir tikai viens Meistars, tas nav ne vīrietis, ne sieviete. Tas Meistars spīd tevī kā tavs Pats. Identificēšanās kā vīrietim vai sievietei attur tevi no šī zināšanas.

Kā ar Budu un Jēzu, un...

Skolotājam nav vīrieša vai sievietes. Skolotājs ir tevī Pašā. Viņš nav ne vīrietis, ne sieviete. Tu runā tikai par to, ko redzi. Šis vīrietis un tā sieviete ir tikai tava prāta izveidoti. Kad tu guli, vai tu esi vīrietis vai sieviete?

Vai ir nepieciešams guru, dzīvs Guru, lai Realizētu?

Nevar realizēt Sevi bez dzīvojoša Guru Svētības. Ja tu esi ķermenī, tad tev ir nepieciešams fizisks guru. Ja tu esi ķermenī, tev ir vajadzīgs guru ķermenī, citādi Guru ir iekšup, bet tu nesaproti viņa valodu. Tāpēc Guru ķermenī ir nepieciešams studentam ķermenī, lai viņi var sarunāties viens ar otru, un izkliedēt studenta šaubas. Students zinās, ka Guru ir iekšup.

Tev ir vajadzīgs Guru ārpus, Tikai lai pateiktu tev, "Es esmu iekšup tevis."

Guru ir bez-formas Iekšup tevis, un arī tu esi bez-formas. Ja tu šo zini,

56

tad tev nav nepieciešams Guru ar ķermeni. Ja tev ir gana paveicies atrast Skolotāju ar ķermeni, nepalaid garām šo iespēju!

Vai Meistariem, kas nav ķermenī, ir spēks būt par Meistaru?

Ja tev ir tas spēks, ka tu vari klausīties Meistarā, kam nav ķermeņa, tad tev nav vajadzīgs iemiesojies Meistars, jo tas Meistars vienmēr ir te bez ķermeņa. Tas ir tas, caur ko tu runā. Tas ir tavā Sirdī. Vai tu viņā klausies? Vai tu klausies tajā bez-formas skolotājā, kas māca iekšup tevis?

Jā, es klausos.

Ja tu būtu klausījies, tad tu nebūtu uzdevis visus šos jautājumus!

Tad kā ar kristiešiem un budistiem, kam nav dzīvojošs guru?

Tev ir jāatrod dzīvojošs Guru, vai rietumos, vai austrumos, un jāpārbauda viņš. Ja tavs prāts viņa klātbūtnē ir kluss, tad klausi viņu, un paliec ar viņu. Ja tu domā, ka tev ir ķermenis, tev ir vajadzīgs Guru ķermenī, lai tev palīdzētu. Tu atradīsi šo Guru, kad tev būs kvēla vēlme būt Brīvam. Tad tu redzēsi, ka Guru atnāks pie tavām durvīm, kā tas notika manā gadījumā. Man bija tik dedzīga vēlme pēc brīvības, ka neviena cita vēlme nebija manā prātā.

Kāpēc ir tādi cilvēki kā Ramana Maharši, kas ir spējuši atrast Patiesību bez fiziska Guru?

Ramana Maharši arī bija fizisks guru, kura fiziskais veidols bija ļoti liels. (smejas) Tas bija Arunačala pats. Guru var būt jebkādā formā. Arunačala ir kluss un nekustās, kas ir laba Guru simptomi. Īsts Guru nemāca ar vārdiem, jo ar vārdiem Patiesība nevar tikt nodota. Klusums ir Mācība. Maharši arī mācīja caur klusumu, kā Kalns. Pārsvarā skolotāji rej dienu un nakti.

Ja tu esi Kluss un Mierā, šis Šānti ir tevis paša Guru.

57

Tas nevar tikt atrasts nekur citur kā Iekšup.

Tāpēc mēs katru Satsangu sākam ar Om Šānti, Šānti, Šānti. Tad tev ir jāizkliedē šaubas no studenta prāta, lai var runāt, bet šī nav runāšana. Ja tev ir šaubas, nāc pie Guru un uzdod viņam jautājumu, lai tavas šaubas var tikt izkliedētas. Kad tevī nav šaubu, tu esi Mierā.

Vai vienam var būt divi guru? Vai man ir jāizvēlas viens vai otrs?

Viss ir tavs Guru; akmeņi tev māca Klusumu, koki tev māca līdzjūtību, un brāzma māca tev nepieķeršanos. Tev var būt daudzi guru, un pasniedzēji, un psihologi, bet Satguru Ir Viens. Kā satikt šo Meistaru? Bez ego.

Satguru ir iekšup tevis Pašā un nekur citur. Tavs Satguru mājo tavā Sirdī un visu Būtņu Sirdī. Jo tu nesaproti viņa valodu, Aiz Svētības viņš ieņem formu, lai norādītu tevi Iekšup. Maharši bieži teica, "Īstais Guru ir Iekšup."

Pārsvarā skolotāji šo tev neteiks, un uzstās, ka tev ir jātur viņa bilde, un neviena cita. Bet tu nedabū Mieru no viņiem. Tomēr, ja tu vienkārši dodies uz Ramanašramam un sēdi Ramana zālē, Miers pats sevi tev atklās.

Mana sirds, šķiet, deg divās liesmās, mīlestībā uz Papadži un mīlestībā uz manu rietumu meistaru. Kā tu saki, viņi šķiet no viena avota, no vienas uguns.

Ja tu saki, ka uguns ir viens, tad tu nesatraucies par svecēm. Var būt 100 sveču, bet liesma ir Viena. Neuztraucies par to, cik daudz ir sveču, tikai pārliecinies, ka liesma ir vienāda. Ieliec savu pirkstu katrā liesmā, un, ja tā ir viena, tev nevajag satraukties.

Liesma ir tikai Viena, un tā liesma ir iekšup tevis. Svecēm nav nekāda sakara ar šo liesmu. Ķermeņiem, vārdiem nav nekāda sakara ar šo liesmu. Liesma ir tevī, un Tas ir tavs skolotājs. Šī liesma iekšup tevis ir tavs skolotājs. Ne ārpus! Liesma ir iekšup, un, ja tu esi atkarīga no tā ārpus, tu

58

dari kļūdu. Viss ārpus izzudīs, ieskaitot tavu ego, prātu, ķermeni, maņas un objektus. Kas neizzudīs, ir tā liesma. Mēģini ieraudzīt šo liesmu iekšup tevis, un neesi atkarīga no tā, kas ārpusē. Ja tev ir tās redzējums, tad runā ar mani par šo liesmu.

Guru var būt tūkstošiem kā odi, bet Satuguru ir Viens visā universā. Tie, kas kā odi, kodīs tev un sūks asinis, un tad aizlaidīsies. Satguru tevi pilnībā aprīs, tavu ego, tavu prātu. Tu vari mīlēt tikai vienu, un tas nav laikā. Odi ir laikā.

Kas ir meistara-mācekļa attiecības? Kā tās strādā?

Meistars ir tas Viens, kas parāda tev, ka tu esi gaisma pati, un ka tumsa nekad nav eksistējusi. (Viņš ieskatās viņas acīs, ir pauze, iesmejas un tad saka,) Šādi tas strādā. Vai tu gribi šīs attiecības? Kas tev teica, ka ir attiecības starp mācekli un skolotāju? Kur tu to izlasīji? Tu esi par to dzirdējusi, bet tu nezini, kas šīs attiecības ir. Ja es tev pateikšu, tu nesapratīsi. Tev no sākuma ir jākrīt šajās attiecībās, un tad tev nevajadzēs to izskaidrojumu. Tieši kā tev nav vajadzīgs izskaidrojums mīlestībai, kad esi iemīlējusies zēnā. Ja tava māte apraksta tev šīs attiecības, kad tu esi tikai septiņus gadus veca meitene, vai tu sapratīsi?

Tev nav jāpieliek nekādi pūliņi šajās attiecībās. Kad tu esi Iemīlētā priekšā, šis Iemīlētais neprasīs tev pielikt pūliņus. Šis Iemīlētais par tevi parūpēsies, un jebko, ko viņš dara, tu pieņemsi. Tajā laikā tu nedomāsi, "kas notiek?", jo mīlestībā nav dialoga. Mīlestībā nav dialoga, nav jautājumu, nav atbilžu. Vienkārši abi ir klusi. Tu esi klusa, un tavs iemīļotais ir kluss, un kaut kas lielisks tagad notiks. Tev ir jāgaida.

Kāda ir atšķirība starp tevi un mani? Kāpēc tu sēdi krēslā, un es sēžu uz grīdas?

Tie, kas tic atšķirībai, pieder grīdai. Tie, kas nē, sēž krēslā. (iesmejas)

Papadži, kas tu esi?

Es Esmu Tas.

Šis un tas, vai tikai Tas?

59

Ne šis un tas. Tas Tas ir Tas Tas, kas ir pāri jebkādam pirkstam, norādošam uz to, un, ja tu turies pie pirksta, tu To nevari redzēt!

Kas ir Dievs, un kādas ir tavas attiecības ar viņu?

Došu tev šo atbildi: Es Esmu Dievs. Man ar viņu nav attiecību. Lai būtu attiecības, tev ir nepieciešama cita persona, un nav citas personas bez Dieva. Tāpēc, man nav attiecības ar nevienu citu. Esmu pilns kā Dievs.

Vai Guru ir viens ar Dievu?

Nav starpības starp Realizētu Būtni un Dievu. Dievs ar lielo D. Nav nekādas starpības, jo Guru un Dievam nav formas, un bez-formā nav atšķirību.

Es neko nezinu par nemirstību. Kas notiek, kad Meistars mirst? Vai kāda vienība paliek? Mans Guru mira daudzus gadus atpakaļ, un es bieži brīnos, vai viņš vēl joprojām ir pieejams? Kā bija ar tevi, kad tavs Guru mira?

Mans Guru Nav Miris! Es nekad nebiju domājis, ka mans Guru ir tikai kauli, āda, asinis un miesa. Es redzu tikai savu dārgo Skolotāju, un Tas Skolotājs ir iekšup, iekšup tevis Paša. Šis, iekšup tevis Paša, nāk ārpus, lai mācītu tev, ka "es esmu iekšup tevis". Ja tu būtu tikusi skaidrībā ar šo mācību sava skolotāja dzīves laikā, tu nejustos šodien tik skumji.

Mācība ir svarīgāka par skolotāja ķermeni. Kad tu dzer ūdeni no krūzes, vai tu ēd krūzi un izlej ūdeni? Nē, kas ir iekš krūzes, ir daudz dārgāks, ne, kas ārpus. Kas ir ārpus, ir tikai trauks, bet, kas ir saturs, neviens nezin.

Tāpēc tu redzi, ka tavs skolotājs, kas bija ārpus, ir vēl joprojām iekšup tavā Sirdī smalkā formā. Šī smalkā forma nemira. Ja tu skaties iekšup, tu redzi. Tev arī ir jākļūst smalkai, un tu redzēsi to visu, kurus esi mīlējusi, smalkās formas. Kad tu mīli kādu, pat, ja viņi jau ir miruši, tu viņus vari redzēt ar aizvērtām acīm. Pat miegā tu redzi viņus sapņos. Bet mīlestībai ir jābūt ļoti intīmai, patiesai mīlestībai. Kad tu mīli kādu patiesi no visas sirds, tā persona nevar būt prom no tevis. Tā tu esi tagad šeit. Paliec te pāris dienas un atrodi, pēc kā esi ilgojusies. Fiziska pieķeršanās var ilgt mūžīgi,

60

jo Guru nekad nemirst.

Vai tu vari palīdzēt man atrast iekšējo Guru?

Ārējais Guru dod tev iekšējā Guru adresi. Tad tu zināsi, ka šis iekšējais Guru ir bijis paslēpts, jo tavā prātā pārāk daudz kas notiek. Tāpēc tu nevari viņu redzēt.

Tu neredzi iekšējo Guru, jo tu skaties kaut kur citur. Beidz skatīties, un Tas atklās sevi bez tavas piepūles. Tikai apstādini sava prāta dzīšanos pēc visām tā mīlestībām un baudām.

Prāta triks ir mūžīgi dzīties pēc lietām, saņemot spērienus no visurienes. Daži cilvēki grib būt brīvi no šiem nejaukajiem spērieniem. Daži nolemj būt Brīvi un nebūt prāta kalpi.

Kontrolē prātu kā vergu, un tas tev būs ļoti noderīgs. Zini šo triku no ārējā Guru. Kontrolē vergu, mīli vergu, turi to Klusu. Netramdi prātu, un neļauj tam tramdīt tevi. Šādi ir jākontrolē prāts.

Ne visi šo darīs. Tikai daži no jums būs sekmīgi šajā mēģinājumā. Vai tu varētu pastāstīt par kalpošanu Guru? Vai es kalpoju tev, esot šeit?

Vienreiz es teicu, ka, lai saņemtu zināšanas, ir jākalpo skolotājam divpadsmit gadus. Šāda bija tradīcija senos laikos, bet tagad cilvēki ir daudz lielākā steigā. Viņi nāk un saka, ka viņi grib būt Brīvi, un ka viņiem ir rezervēta biļete uz vakara lidojumu! (iesmejas) Viņiem es saku "Tu esi atnācis steigā un ar striķi piesietu pie kaut kā cita." Senie teica, divpadsmit gadi kā pārbaudījums. Ja cilvēks īsti nevēlējās Brīvību, viņš aizmuka. Cilvēki, kas nāk tikai, lai mānītu skolotāju, aizmuks, kad lūgti kalpot Guru divpadsmit gadus. Tādam nolūkam skolotājs studentiem teica palikt

61

divpadsmit gadus, pēc kuriem viņš dotu studentam Zināšanas. Īstenībā man nav vajadzīgi divpadsmit gadi. Šeit man ir vajadzīgs tikai

viens mirklis tava laika, un cilvēkiem tas tik un tā šķiet grūti. No visa dzīves laika es gribu vienu mirkli pavadītu šeit ar mani. Šis ir grūti pārsvarā cilvēkiem, un, ja viņi to neizdara, tad viņiem atkal ir jāiziet 35 miljoni gadu dzimšanu un atdzimšanu cikls. Tāpēc, jo tu esi šeit, pavadi vienu sekundi ar mani.

Es kalpoju savam Meistaram deviņus gadus, pirms viņš atmeta savu ķermeni.

Tu izskaties ļoti labi. Tavā sejā ir spīdums, kas parāda tos deviņus uzticības gadus. Tagad tavs iepriekšējais skolotājs ir pagrūdis tevi pavadīt trīs gadus Laknavā. Tāpēc tu esi šeit. Šī ir neredzamā Svētība, kas nāk no tava iepriekšējā skolotāja, tāpēc paliec trīs gadus šeit. Pastāstīšu tev ļoti vieglu metodi, kā būt Brīvam: tīri ārpusē cilvēku, kas nāk uz Satsangu, kurpes. Tas attīrīs tevi no ego. Nenāc tikai tad, kad zāle ir gatava Satsangai. Tas nav tas. Tev ir jānotīra sēdvietas, jānotīra grīda, un arī notīri kurpes. Pamēģini tikai vienu dienu. Tas nozīmē, tu tīrīsi nost savu ego, un bez ego tas Nekas ir iespējams!

Vai ir kaut kas, ko varu priekš tevis darīt?

Es jau tikko tev teicu. Priekš manis nedari neko, dari to priekš visiem.

Pieskati visus tā, lai viņi ir laimīgi, kad tevi redz. Ir labāk kalpot tam, kas atdevies dievam, nekā kalpot dievam pašam.

Tā ir teikts. Tāpēc Indijā, kad cilvēki iet templī, viņi ņem putekļus no tempļa sliekšņa un pirms ieiešanas templī smērē tos sev uz pieres. Tā tam ir jābūt darītam. Savādāk ego ir ļoti spēcīgs. Ego neļaus tev iegūt mokšam, atbrīvošanos, šajā dzīvē.

Katru dienu tu lej mīlestību pāri mums, bet es nejūtos tam gana vērtīga vai tīra.

62

Ir labi, ka tu redzi, ka tevī ir kāda netīrība, jo tagad tu mēģināsi padarīt savu sirdi tīru, bet neviens netic, ka viņu sirdis ir netīras. Iesākumā pieskati sevis paša netīrības, un, kad tevis pašas prāts būs tīrs, tu neredzēsi netīrības citu prātos. Tātad noņem šīs netīrības, domas. Kur ir doma, ir netīrība. Ja nav domu, tu esi vērtīga!

ॐ

Papadži, man ir jautājums, ko gribētu vaicāt, lai varu uzrakstīt rakstu par tevi. Varu to darīt vēlāk, ja tu tā vēlies. Es braucu prom rīt desmitos no rīta.

Kāpēc ne tagad? Kāpēc vēlāk? Tu jau esi atlikusi divus miljonus gadu. Šodien ir laiks. Nerīko vēlākas tikšanās. Vaicā savus jautājumus tagad. Laiks ir ļoti īss, un tu brauc prom rīt.

Pirmkārt, ne tāds ir veids. Ne tāds ir veids, kādā iet pie skolotāja. Ja tu ej pie skolotāja, tev ir jāaizmirst sava atpakaļbiļete. Tev ir jānāk ar vienvirziena biļeti. Tu runā par rītdienas desmitiem, tātad tev ir tikai 24 stundas līdz tam. Tu jau esi sasaistījusi sevi ar nākamo dienu, kas vēl nav atnākusi. Kāpēc tu par to runā? Nerunā pat par nākamo sekundi! Neatliec to. Tu nezini, kas notiks. Tāpēc izmanto kā proti šo Tagad. Skolotājs ir te, tava degsme pēc Brīvības ir te. Kaut kas kaiš?

(Smejas) Nekas.

Es tev teicu neatlikt, un atnāca smiekli. No kurienes šie smiekli atnāca? (iesmejas) Skolotājs nedod Mācību. Viņš tikai liek tev smieties, un šajos smieklos ir tikai Tukšums. Vai tu vari teikt, ka tevi smiekli kaut ko satur? Nē! Smiekli ir tikai smiekli, un tiem nav vajadzīgs laiks.

Lai raudātu, ir vajadzīga persona, kurai raudāt, bet ne, lai būtu laimīgs. (smejas) Tad uzdod jautājumus tagad! Uzdod jautājumus no šī Tagad. Nejautā savus vecos sapuvušos vakardienas jautājumus! Vaicā svaigus jautājumus, kas tieši tagad paceļas.

Man nav jautājumu. Jautājums uz šīs lapas ir rakstam, ko vēlētos uzrakstīt.

Tie tiks atbildēti, kad paņemsi rokā papīru un pildspalvu. Atbildes

63

atnāks vienlaicīgi ar to. Raksti rakstu, kas liek lasītājam smieties, nevis grāmatu ar tik daudzām lietām. Ļauj tavam lasītājam smieties un pastāsti viņiem kā smieties! Tā ir laba ziņa. Tavi jautājumi ir jau pagātne, bet tev ir jāraksta kaut kas ļoti svaigs. Ļauj man dzirdēt vienu no taviem jautājumiem, es tev paskaidrošu šo, lai tu vari pastāstīt citiem, kas notika, kad tu biji Indijā. Indija ir devusi tik daudz Apgaismotu cilvēku, bet cilvēki, kurus tu māci, pārsvarā ir rietumnieki. Kā tu to vari izskaidrot?

Protams, gandrīz visi Viedie un Svētie, kas ir bijuši Apgaismoti, nāk no nekurienes citurienes kā Indijas. Es esmu reti redzējis kādu pat ar vēlmi pēc Brīvības. Esmu ceļojis pa pasauli, lai runātu ar tiem cilvēkiem, kuri ir apgaismoti, lai zinātu viņu viedokļus, lai zinātu, ko viņi dara.

Reiz man teica, ka kalnā netālu no Montserātas Spānijā dzīvo apgaismota persona. Kaut arī katrs kristietis iet uz baznīcu, viņš neiet. Viņam pāvests bija atļāvis neiet. Savādāk kristieši, kas neiet uz baznīcu nonāk ellē. Es arī dzirdēju par vīru vārdā Alfonso, kas dzīvo Grieķijā Atosa kalnos, saka, esot ļoti Svēts kalns, nu tā es devos viņus apskatīt.

Vīrs Montserātā dzīvoja mazā būdā 950 soļus virs klostera. Atradu viņu meditējam ar Om viņa priekšā. Viņš man teica, ka, kad viņš koncentrējoties uz Om, visas viņa netīrības tiek aizskalotas prom. Viņam arī kaklā karājās Om. Viņam nekur nevajadzēja iet, jo koncentrēties uz Om bija pietiekoši. Es redzēju, ka šie vīri bija kaut ko sasnieguši, bet formula bija no Indijas: šis Om, ar ko mēs sākam Satsangu. Šis Om bija kristiešu pieņemts un nosaukts par Āmen. Musulmaņi to sauc par Āmīn. Tās abas ir Om formas. Tu un citi rietumnieki šeit nāk, jo kādreiz tu dzīvoji Indijā. Bet tev bija kādas personīgās fiziskās vēlmes, ko gribēji piepildīt, šīs vēlmes tev deva piedzimšanu rietumos. Tagad tu jautā, kāpēc šie rietumnieki ir šeit? Jo viņi ir piepildījuši savas vēlmes, tāpēc tu esi šeit. Savādāk tu nebūtu uz šejieni nākusi. Katram, kam ir vēlme, tā ir jāpiepilda, vai šī vēlme būs tava nākamā dzīve. Ja tavas vēlmes ir beigušās, tev nekur vairs nav jāiet. Tad tu redzēsi to īsto noslēpumu, par ko viss ir. Tās visas ir tavas vēlmes, ko tu redzi. Bet, kad tavs prāts ir kluss, bez vēlmes, šis ir saukts par Apgaismību. Negaidi, lai to darītu pēc nāves, dari to Tagad. Kad tu smejies, tas nozīmē, ka tavas vēlmes ir izgaisušas, tad tikai smej. (iesmejas)

64

Es gribu asu ieroci, lai nogalinātu savas domas.

Atdodies personai, kas ir ļoti inteliģenta un asa, kas zin kara un miera taktiku. Atdod viņam savu kaujas ratu pavadas. Klausies viņa komandās un dari, kā viņš saka. Nav cita tik asa ieroča kā atdošanās Skolotājam. Viņš cīnīsies par tevi.

Es iesaku tev atdoties Skolotājam un klausīties viņā no iekšienes. Tad ļauj ķermenim kļūt kā mašīnai. Tu to nedarbini, tā pati darbojas. Atrodi kučieri, kas sēž tavā Sirdī, un tu vienmēr būsi Mierā.

ॐ

Tu pēdējā laikā bieži esi manos sapņos. Vai ir tādi skolotāji, kas manifestē sevi savu studentu sapņos?

Tā notiek ar ļoti nopietniem cilvēkiem, kas neatrod Guru. Sapņos viņiem tiek dotas instrukcijas. Manā gadījumā Guru no sākuma parādījās tieši šādi. Daži cilvēki saka, ka viņš atnāca manī sapnī, bet pat šajā, tas ir fakts, ka viņš atnāca.

Eknāta Guru, Žanardin Svāmi, atnāca pie viņa arī sapnī. Eknātam sapņojot, viņam tika iedota adrese. Kad viņš pamodās, viņš devās uz šo adresi, atrada tur savu Guru un bija Apgaismots. Tev tikai ir jābūt ļoti nopietnam meklētājam, un tad tev nav jāmeklē Guru, jo tavs Guru atradīs tevi. Pat dievi nāks pie tevis, bet tev ir jābūt ļoti nopietnam savos meklējumos. Nav starpības, vai Guru ir vai nav.

Pāris naktis atpakaļ sapnī es redzēju Ramana Maharši, ienākot pie manis alā. Nākamajā naktī sapnī es redzēju Ram, Sita un Ganga Mā. Vai šie daršāni ir dimanti vai traucēkļi?

Tas, ka tev ir Svēto un Dievu, un pat Svētās Upes Gangas daršāni, parāda, ka tavs prāts ir tīrs. Katra no šīm vizītēm attīrīs tevi, tās nav

65

kaitīgas. Sapnī redzēt Svētā vai Dieva vīzijas ir ļoti skaisti. Ļauj tam turpināties.

Kad tu sapņos nāc pie cilvēkiem, vai tas ir tikai sapnis, vai tiešām apmeklējums?

Tas nav ne sapnis, ne nomoda. Tas ir ceturtais stāvoklis, Turija stāvoklis. Tas ir patiesais personas stāvoklis. Nav starpības starp bhaktu un Skolotāju, tādējādi bhakta var redzēt Skolotāju. Mēs tikai spēlējam lomas, kas Dievišķā dotas. Nav nozīmes formai, ko ieņemam. Aktieri uzņemas dažādas lomas: kādreiz viņi ir draugi, kādreiz viņi ir ienaidnieki, daži ir sievietes un daži ir vīrieši. Bet Esence nav ne vīrietis, ne sieviete. Kas ir tas, kas ienīst vai mīl? Neviens to nezin.

Šorīt es pamodos un atcerējos, ka tu biji pie manis atnācis sapnī. Mēs sēdējām upes krastā, un es tev iedevu ziedu. Tu paskatījies uz ziedu, pasmaidīji un teici, "upes plūsma ir viena."

Vedīšu tevi uz Budas dzīvi. Kašjaps iet ar ziedu un dod to Budam. Buda pasmaida, un Kašjaps Apgaismojās; MahaKašjap. Kopš tās reizes gadsimtiem ilgi cilvēki ir pētījuši, ko tas nozīmē. Iedot ziedu, smaids, Apgaismība. Šī ir izcila Mācība. Tu paņem ziedu, aiznes Skolotājam, viņš pasmaida. Neviens nevar iedot precīzu nozīmi, kā viņš kļuva Apgaismots no sava skolotāja smaida. Ja tu to atrodi, esi Kluss un vienkārši skaties. Kašjaps atgriezās Tur. Tas nozīmē, tas ir tik vienkārši. Ņem ziedu, piedāvā to Skolotājam, viņš pasmaidīs, un tu esi Apgaismots. Nejautā, kāpēc viņš smaidīja. Nejautā, un kā zieds tu uzziedēsi. Daudz lietas var tikt attiecinātas uz šo, bet nejautā. Tā ir ļoti dziļa nozīme. Tev pašam tā ir jāatrod. Jautājumi, ko varu tev uzdot, ir:

Kas ir zieds? Kā piedāvāt ziedu? Kas ir smaida nozīme? Kam tu iedevi ziedu? Kas ir domāts ar ziedu?

Es gribu dzīvot tev tik tuvu un palikt pie tavām kājām.

66

Kāpēc manām kājām? Kāpēc ne tuvāk? Vai tu zini, kas ir tuvāk? Es gribu, lai tu mājo manā Sirdī. Tā ir labākā vieta, un tur nav atstata. Te saule un mēness, un zvaigznes nespīd. Šī ir mana mājvieta. Kad tu Šeit ierodies, nav atpakaļceļa, jo tu paliec viens ar mani, zaudējot visas vāsanās, kas savādāk liktu tev atkal parādīties uz zemes. Tu esi izbaudījis visu šajā pasaulē. Tagad izbaudi sevis paša mieru un mīlestību, vienkārši esot Kluss.

Kāpēc es nāku pie tevis, lai uzticētos sev?

Ja tu pie manis nenāksi, tev vienmēr būs neuzticēšanās. Kad tu nāc pie Skolotāja, tev ir uzticība, ka viņš izkliedēs tavas šaubas, un tad tavs sapnis būs galā. Tāpēc tev nedrīkst būt šaubas. Tavas šaubas ir kā mākoņi, cik ilgi tie var palikt saules priekšā? Tie aizies prom, lai tu vari uzticēties saulei, no kuras nāk gaisma.

ॐ

Vai es varu iet un ieskatīties tavās acīs, lai atrastu mieru?

Kas tev teica, ka, ieskatoties cilvēka acīs, tu atradīsi mieru un atpūtu? Tajā ir taisnība; ja tu redzi kāda, kura prāts ir rāms, acis, tad tu vari atrast mieru arī Sevī. Vai nu skaties cilvēka, kura prāts ir rāms, acīs vai skaties uz viņa Sirdi. Tad tavs prāts būs rāms. Vai tu skaties acīs vai Sirdī, tas ir viens un tas pats. Tu atradīsi mieru, tevi piesaistīs tās acis, un tu aizmirsīs skatīties kur citur. Skaties savās acīs, aiz acīm, ne uz kādu objektu ārpusē, bet savās acīs no aizmugures. Tad tu zināsi triku, kā būt Klusam.

Es gribētu ēst no tava šķīvja un staigāt tavās kurpēs, un runāt ar tavu muti. Esmu tavs. Es mīlu tevi.

Ēst no mana šķīvja nozīmē ēst vārdus, ko saku. Tev ir jāgremo šie vārdi. Ja tu saki man, ka esi brīvs, tev ir jāgremo šī barība savā Sirdī. Staigāt manās kurpēs nozīmē darīt, kā es daru, tas ir staigāt kurpēs. Runāt manu muti ir identificēt sevi ar mani. Tad tava mute un mēle ir mani, un tu runā vārdus, ko es runāju. Šīs lietas tu vari darīt.

67

Vai vari man parādīt, "Kas es esmu?"

Es esmu tīģeris, vai neredzi? Tu esi aita. (smejas) Izsalkuša tīģera priekšā ir aita. Cik ilgs laiks būs vajadzīgs, lai kāds no viņiem pazustu? Šī aita būs tīģeris vienā mirklī! Tas ir, kas es esmu. Nav aitas. Šī blēšana apstāsies, un būs rēciens, kas saka "Es esmu tīģeris!" Jebkādi jautājumi, kas rodas, rodas no šīs aitas, un šis jautājums ir blēšana. Ļauj tai stāties tīģera priekšā. Tas ir viss. Tā būs izbeigta. Blēšana ir prāts. Tīģeris ir tevis paša Sirds. Tad pagrūd aitu tīģera priekšā, un tam visam būs beigas. Tam nav vajadzīgs laiks.

Ramana Maharši teica, ka iniciācija un Upadeša no Guru ir nepieciešama brīvībai.

Tas ir absolūti nepieciešami, jo savādāk skolotāji liks tev darīt visādas lietas. Bet perfekts Guru, kas ir sasniedzis Brīvību, zina, kā šo brīvību nodot tālāk. Tāpēc tev ir ļoti paveicies, ja tu atrodi Guru, kas iniciēs tevi ne-metodē, ne-praksē, un kas teiks tev tikai to, ka tu jau esi Brīvs.

Nākot uz šejieni, es jūtos, ka nododu savu iepriekšējo meistaru, kas ir atstājis savu ķermeni.

Meistars nekad nemirst. Nepaliec kapos.

Papadži, pēc pāris nedēļām man ir jādodas uz rietumiem. Vai būs labi?

Jā, nav nepieciešamības pēc austrumiem vai rietumiem. Tie ir tikai kartē. Meistaram nav austrumu un rietumu. Jebkur, kur tu dodies, ir Skolotāja Klātbūtne, un tu to vari just. Kad tu esi atdevies, tā ir skolotāja atbildība tevi katrā solī vadīt.

Rietumos vecie pieradumi atkal atnāk. Vai tas ir tikai prāta triks? Kā Meistara Klātbūtne palīdz būt brīvam?

Kāpēc tu domā, ka tu būsi uztraukts, kad dosies uz rietumiem? Kad tu šeit ieradies, satraukums bija, bet tagad, kad tu zini Mieru, tu to ņemsi sev

68

līdzi kā sevi. Šo mieru neviens nevar uzvandīt. Tikai tu uzvandi Mieru, gribot šo un to. Tāpēc mēģini šo tagad, un tavs Miers netiks uzvandīts, un tu vienmēr būsi Satsangā. Tikai dažiem veiksmīgajiem būs Satsanga viņu daudzu dzīvju gājumā. Tu noteikti esi gribējis Satsangu miljoniem gadu, un šajā laikā tu darīji savas askēzes un gavēņus, un tāpēc tagad tu iegūsi mieru. Šis ir pareizais vecums. Tu esi jauns vīrs Satsangā. Tas ir rets fenomens. Sufi svētie šo sauc par retu fenomenu; Satsangu un vēlmi pēc Brīvības kopā. Tev ir jābūt brīvam, bet tas nenotiks Vašingtonā, tev ir jābūt Satsangā. Sufi svētie saka: "Sieviete un vīns, abi kopā vienā laikā, kas par veiksmi!!" Tu noteikti esi šo lasījis, un, ja neesi, tu vari palasīt Omāru Khaijam, varenu Sufi svēto, kas uzrakstīja brīnišķīgu grāmatu "Rubaijat". "Vīna korķis vienā rokā, sieviete klēpī, un skūpstīšanās." Šīs divas lietas ir ļoti retas, abējādi. (iesmejas)

Esmu nolēmis nedoties uz Arunačala atpakaļceļā uz mājām, jo tas ir šeit, tu esi Arunačalas iemiesojums. Esmu dzirdējis, ka ir jāpaliek ar to, kas kurina tavu uguni.

Daži tic, ka tev ir jādodas uz alu Himalajos, lai meditētu, bet šīs alas ir priekš dzīvniekiem, ne cilvēkiem. Tev nav jādodas uz alu, jo tas, ko meklē, ir pieejams visur. Pat Hazrat Gandžā, Manhetenā vai mežā. Tas, ko meklē, ir iekšup tevis, un tāpēc ir saprātīgi palikt tur, kur tu esi.

ॐ

Vai Ramana Maharši ir vēl dzīvs, tādā nozīmē, kā saka par Jēzu Kristu?

Ramana Maharši ir vēl dzīvs. Šī nav ticība, bet Realitāte. Nekas netiek radīts, un nekas neizzūd. Viss vienmēr ir te, bet tikai atvērtas acis to var redzēt. Visas būtnes ir vēl Šeit. Tās nevar izzust, kur tās ietu? Tās ir šeit, lai paliktu. Visas visa kosmosa būtnes eksistē tavā Sirdī, nekur citur.

Viss eksistē un vienmēr paliek Sirdī pašā. Nekas Nav Pāri Tavai Sirdij. Viss universā, no sākuma līdz galam, no kalniem līdz meteoriem, ir tikai kripata tavā Sirdī.

69

Tu arī esi Šeit, viss vienmēr Ir. Šīs ir Zināšanu beigas: Ne radība, ne saglabāšanās, ne iznīcība. Tas Ir Kāds Tas Ir, un turpinās būt, kāds tas ir, pat no laikiem pirms radītāja, kas ir dzimis no Šīs Sirds Esences.

Pēcpusdienā es ar vilcienu došos uz Arunačala. Vēlos tavu svētību.

Jā, jā, pēc būšanas šeit vienīgā vieta, uz kuru doties, ir Arunačala. Tas nozīmē Kalns, kas nekustās. Tev ir jāatrod kalni, kas nekustās. Šis tiek saukts Arunačala. Šis kalns, kas nekust, ir Sevis gaisma. To tu tur redzēsi. Apej riņķī vienreiz, divreiz, trīs reiz un tu redzēsi, ka šī Arunačala tevi sauc. Šī ir Sevis gaisma, un tev turiene ir jāapmeklē. Arunačala ir labākā vieta, kur sēdēt klusam. Ja tevi uz turieni sauc, tev ir jāizpilda šī misija.

Tik daudzi cilvēki atrod šo Gaismu no tevis.

To var attiecināt uz skolotājiem, kas viņiem saka, bet viņš dod tikai informāciju, ka tu jau esi Mierā.

Tas Skolotājs, uz kuru attiecina Miera došanu, Nav atšķirīgs no Mācības pašas.

Ja Svētība, kas izstaro no Svētā, tik ļoti iespaido cilvēkus apkārt viņam, man gribas domāt, ka tā iespaido arī pašu Svēto. Tad kāpēc ir slimība?

Ķermenis pats ir slimība. Šis starojums nav no ķermeņa, bet nāk no citurienes. Tās nav ķermeņa ar ķermeni attiecības.

Kad saule krīt ezera spogulī, tas atspīd, bet, kad tā krīt uz akmens, tas neatspīd. Tādējādi tā, kurš dzīvo Patiesībā, ķermenis vienkārši atstaro starojumu kā bumba, kas atlec no sienas. Šī gaisma spīd uz tumša prāta un atbrīvo to, un tad nāk atpakaļ, jo ir tikai viena persona, kas izstaro, un ir tikai viena persona, kas tiek apstarota. Nav divi. Šī ir atbilde tavam jautājumam. Papadži, es gribētu šodien pavadīt vairāk laika ar tevi, pirms es dodos.

70

Laiks. Pat, ja tu saki triljons gadi, ar to nepietiks. Tu esi tik daudz laika jau pavadījusi tik daudz dzīvēs, un vēl joprojām neesi redzējusi Mieru. Man nav vajadzīgs daudz laika, man vajag tikai sekundi no tavas dzīves. Tikai viena sekunde, kurā tu nedomā un neej nekur, ir viss, kas man vajadzīgs. Tagad tev ir mani jāpārliecina, ka šī viena sekunde pieder tev. Pārliecinies, ka tā nepieder objektiem, maņām, prātam vai intelektam, un, ja tiem nepieder, tad kas notiek ar šo "es"? Šis ir mans jautājums, un tu vari to atbildēt jebkādā veidā: Klusums, smiekli, vārds. Neizkāp no šīs vienas sekundes.

Es mīlu tevi un tavu mācību.

Es varu izlasīt starp rindām, un es zinu, ka tu esi sāpināts no kādas vilšanās, kas tev ir no manis un mācības. Starp rindām, ko runā, ir tavs prāts, starp rindām tev vajadzētu būt Klusam. Tad nebūs starpības starp tavu mēli un tavu domu. Daudzi saka, "Es mīlu tevi", bet tā nav patiesība. Viņu prāts atšķiras no viņu mēles, un tā viņi tikai pieviļ sevi pašu, un Dievs iekšienē nav ar to apmierināts. Nedrīkst būt atšķirība, tad tu būsi laimīgs, un tas tiek saukts par Gudrību un Apgaismību. Tev ir jābūt vienādam visos laikos un jārunā tā, kā tu jūties.

ॐ

(Papadži lasa garu vēstuli, kas atsūtīta no Amerikas, par kāda vīra gariem cīniņiem kļūt Brīvam un viņa mēģinājumiem mainīt vidi, lai tā būtu vairāk Brīvību veicinoša.)

Komentējot šo vēstuli, ko tikko izlasīju, es redzu, ka te ir iedvesma, kas nāk no iekšienes, būt Brīvam, bet apstākļi to nav ļāvuši. Viņš nav ticis blakus īstam Guru, lai pie viņa paliktu un mācītos. Visu pārējo viņš ir darījis, bet tagad viņš ir pārāk pieķēries tuksnesim, mūkiem un mūķenēm. Tu vari dzīvot jebkur, kur vēlies. Kāpēc padarīt atšķirīgus kalnus no zivju tirgus? Kāpēc lai tur būtu atšķirība? Jebkur, kur ir atšķirība, ir prāts, kas tevi māna. Tu vari būt kluss Hazrat Gandž vidū, un tu vari nebūt kluss Himalaju alā. Tad aizmirsti par to.

71

Tavas dzīves laikā ir labāk palikt ar to vienu, kas zina, un kas var atgādāt Mieru un Mīlestību. Šis Skolotājs ir plosts, kas tevi ved pāri dzīves okeānam. Savādāk tas nav viegli. Netērē laiku meditācijai kalnos vai tavās mājās, bet tā vietā dodies pie Skolotāja. Viņš par tevi parūpēsies kā plosts. Tikai plosts tevi ved, ne meditācijas vai piepūle. Šis plosts ir Skolotājs, iemācies šo un netērē laiku. Meklē viņu, kas zina Sevi, un kas var pastāstīt tev to, kas tev nav zināms.

Tagad ir īstais laiks. Neizmet to. Šeit es nemācu nekādu meditāciju vai kādus citus vingrinājumus.

Tikai esi Kluss vienu mirkli un neuzvandi prātā domu.

Ja tu nerealizē vienā klikšķī, tad nāc manā priekšā un saki man, ka šī formula nestrādā. Nāc aci pret aci ar mani un saki man, ka tu sēdēji kluss un neredzēji sevis paša Mīlestību, sevis paša Mieru. Šis izaicinājums ir atvērts katram, šodien, rīt vai parīt.

ॐ

Esmu dzirdējis, ka nebija vajadzīgs daudz laika, kad tu satiki Ramana. Vai tā ir patiesība, ka viens Maharši skats tevi atbrīvoja? Tad kāda ir Guru transformējošā spēka daba?

Maharši vienmēr sēdēja savā zālē atvērtām acīm un neskatījās uz nevienu. Viņa acis bija tukšas. Es mēdzu sēdēt viņa priekšā un domāt, ka Viņš skatījās uz mani, nevienu citu. Tur bija arī Čadviks, Devaradž un Rao, bet viņš skatījās tikai uz mani. Šis skats ir Svētība, un tas krīt uz to, kas tiešām grib šo Guru Svētību. Viens skats ir pietiekoši, kā rakstīts Upanišados. Viens skats, viens pieskāriens, viens Guru vārds ir pietiekoši. Tev nav vajadzīga mantru skaitīšana vai meditācija, vai vingrinājumi, bet tev ir jābūt Svētai personai. Tikai tad šis skats kritīs aiz tavām acīm. Tad

72

viss tavs ķermenis spīdēs Klusumā un Mīlestībā. To skatu es nevaru salīdzināt ar pat pašu izcilāko Svēto un Viedo pasaulē acīm. Tas ir Sevis skats uz Sevi. Tāpēc es ticu, ka, ja Viedais paskatās uz tevi, tad tavas ierašanās uz šo pasauli mērķis ir piepildīts. Kabirs ir teicis šo:

Svētīta ir tā dzīve, kurā tu esi dzimis cilvēka formā, tad nolem realizēt Patiesību šajā dzīvē pirms tu aizej. Kāpēc šajā dzīvē? Kāpēc ne šodien? Kāpēc šodien? Kāpēc ne Tagad? Savādāk tu nožēlosi, kad šis putns lidos no ķermeņa prom.

Man tik ļoti patīk dzīvot Manali, bet kalni nevar tikt salīdzināti ar būšanu ar tevi. Taujāšanas dziļums un atdošanās spēks - abi - ir tik daudz lielāki tev blakus, tavā klātbūtnē. Daudzi svētie raksti saka, ka Dievs, Guru un Pats ir viens un tas pats. Vai tu man atklāsi šīs svētītās trīsvienības noslēpumu?

Es zinu, ka Vēdas saka, ka Dievs, Guru un Pats ir visi viens un tas pats, bet es ticu, ka Guru ir augstāks par Dievu un Sevi, jo tu vari zināt Dievu un Sevi caur Guru.

Pastāstīšu tev stāstu par vīru, kas bija karaļa frizieris. Šis vīrs katru rītu astoņos mēdza iet pie karaļa, lai viņu masētu un noskūtu. Kādu rītu, kad viņš jau taisījās iet ārā no mājām, Guru atnāca uz viņa māju. Tā viņš nomazgāja savu Guru un sagatavoja brokastis, un tad arī pusdienas viņam. Viņš pilnībā aizmirsa aiziet pie karaļa un tikai atcerējās to, kad viņa Guru bija pilnībā aprūpēts un jutās labi. Viņš teica, "Gurudži, nu man ir jāiet pie karaļa un jāizmasē viņa kājas, jo viņam ir artrīts, un bez divu stundu masāžas viņš nevar iet uz savu galmu. Esmu ļoti aizkavējies, un karalis nebūs apmierināts ar mani. Īstenībā, es vārētu arī nemaz neatgriezties, jo viņš varētu mani pakārt!"

Guru teica, "Tagad ej, bet nāc atpakaļ, lai vakarā pasniegtu man tēju." Tā viņš aizgāja uz pili. Kad viņš gāja pa pils vārtiem, senatori viņam

smaidīja platām mutēm, un, kad viņš parādījās karaļa priekšā, karalis viņam klanījās! "Lūdzu sēr, neklanies man. Šis ir pārāk liels sods. Tu vari mani nogalināt, bet es nevaru izturēt kaunu, tev klanoties man."

Karalis teica, "Tava masāža šorīt bija tik laba, ka pirmo reizi desmitgadēs varu staigāt bez palīdzības! Manas kājas ir izdziedētas! Gribēju

73

tev dot savu dimanta kakla rotu kā pateicību, bet tu pazudi." "Mans dārgais karali," frizieris teica, salutējot karalim, "Esmu kalpojis

tev tik daudzus gadus, bet nu vairs nevarēšu atgriezties. Tagad es kalpošu savam Guru." Tā viņš palika ar savu skolotāju visu savu atlikušo mūžu.

Tāpēc es lieku Guru kā pirmo, tad Sevi un tad Dievu. Šo tu te iemācīsies.

Nesen sapnī es izlecu no lidmašīnas, bet biju aizmirsis paņemt izpletni. Es zinu, ka tam ir kāda darīšana ar Guru. Ko tas nozīmē?

Par šo ir stāsts! Tas nozīmē, ka jebkad, kad kādas nepatikšanas notiek, tev ir jāizmanto izpletnis. Atturies no visām briesmām un bailēm, turot rokās izpletni. Šis izpletnis ir tava ticība tavam Skolotājam. Viņš tevi izglābs, un tev nebūs jākrīt. Pilnībā uzticies pilotam, kurš zin, kā vadīt lidmašīnu.

ॐ

Tu teici, ka nav skolotāja, nav mācības un nav studenta. Rīt es došos uz Franciju. Vai es varu atrast atbrīvošanos bez skolotāja, bez atgriešanās uz Laknavu, tikai sekojot savai iekšējai balsij? Vai Apgaismotā Svētība ir nepieciešama?

Bez Skolotāja un viņa Svētības tu nevari būt Apgaismots, tu nevari būt Brīvs. Tikai tāds, kam ļoti dzidras acis, stāvošs perfektā leņķī, var parādīt tev jaunu mēnesi. Tie, kam duļķis acīs un kas stāv nepareizā vietā, skatoties nepareizā leņķī, neredz to, un dosies pēc palīdzības.

Tas Viens ar dzidrām acīm norādīs tev skatīšanās virzienu ar pirksta un kraukļa, kas sēž kokā, galvas palīdzību. Tad, skatoties pāri pirkstam un krauklim, mēness tiek redzēts. Bet, ja tu turies pie pirksta un kraukļa galvas, vai vari ieraudzīt mēnesi?

Norādēm nav nekāda sakara ar mēnesi,

74

un tā tas Viens, ar skaidrām acīm, teiks tev tās noraidīt. Nepieķeries pie skolotāja formas. Ja tu tā darīsi, iespējams, tev nebūs labuma.

Pārsvarā skolotāji tur savus skolniekus, turošus pirkstu, un viņi abi ir apmierināti. Kā ego tiek uzpūsts, pirksts tiek pielūgts, un jauns mēness tiek aizmirsts. Tikai Nesavtīgais saka iet pāri un pasludina sevi par tikai norādītāju, pazemīgu ziņnesi, pie kura nav jāturas. Atrast to Nesavtīgo ar dzidrajām acīm, kas palīdz visiem, ir ļoti grūti.

Tu arī teici, ka, ja skolniekam ir kvēla mīlestība uz savu guru, tad šī mīlestība un vēlme redzēt savu Guru izraisīs skolotāju piedzimt atkal. Vai tā ir taisnība?

Tas nav iespējams. Guru ir tas, kas Apgaismo skolnieku. Triku mākslinieks, kādi ir daudzi slaveni "svētie", nav Guru.

Guru ir tas viens, kas parāda Gaismu un dod Mieru skolniekiem pat bez viņu prasīšanas.

Citi ir komerciāli skolotāji, ieinteresēti āšramu būvēšanā un naudas pelnīšanā. Ir labāk būt bez vēlmes. Bez-vēlmju cilvēkam Miers ir nesalīdzināms ar neviena cita uz pasaules. Nepieķeries Guru formai. Kas aiziet, nav Mūžīgais. Visas formas aiziet, un Esence ir bez-formas. Ja tu esi pieķēries formai, tu dari kļūdu. Tā nav forma, kas dod tev gaismu, bet kaut kas cits, kas ir dziļi iekšup tavā Sirdī. Tas ir tavs Guru. Tas Guru mājo visu Būtņu sirdī, ne tikai cilvēkos, bet arī dzīvniekos un augos. Tu šo redzēsi, kad tu redzēsi sevis paša Esenci iekšup. Tad katrs augs un dzīvnieks runās ar tevi tā, kā tie runā ar mani.

Ja nav skolotāja vai studenta, tad kāpēc ir tik daudz cilvēki, kas no tevis gūst labumu? Vai vari pastāstīt man par šo Svētību? Vai man var tikt no tās kāds labums?

Kad es saku, ka nav skolotāja un nav skolnieka, nav devēja un nav ņēmēja, es domāju, nav fiziskas personas. Skolotājs nav fizisks, arī

75

skolnieks nav fizisks. Šo es domāju. Tā nav persona, kas dod. Fiziskajā ķermenī nav pastāvības. Ķermenis parādīsies un izzudīs. Kādu mācību tas tev var dot? Ko prāts un maņas var mācīt? Tiem pašiem nav nekādas pastāvības, un tie nemitīgi mainās.

Mācība var tikai tikt Mūžīgā dota un Mūžīgā saņemta. Mūžīgajam nav nekā, ko dot Mūžīgajam, tātad nav skolnieka, un nav skolotāja. Tu jau esi Tas, ne fizisks, emocionāls vai mentāls. Atstāj šīs formas malā un atrodi, kas paliek, un ko tam vajag.

Tik daudz procesi, lai šo atrastu, tiek skolotāju doti, bet neviens nav tā vērts, jo jebkas, kas no jauna iegūts, tiks kādu dienu pazaudēts. Visi ieguvumi ir īslaicīgi, jo viss nāk un iet.

Tāpēc skaties uz to, kas tev nav jāiegūst, skaties uz to, kas jau ir te. Kas tev var dot šo, kas tev jau ir? Tāpēc es saku: tev nav vajadzīgs ne skolotājs, ne mācība. Daži tam netic, bet tas ir fakts. Tu nevari būt atkarīgs no kāda cita vai no sevis paša. Atkarība nav Miers un Mīlestība. Tas, kas nav atkarīgs ne no kā, ir Laime.

Atrodi, kas ir Miers, un kam nevajag nekādu palīdzību no ārpuses. Šis nevar tikt zināts caur kādu praksi laikā. Tas nav laikā, tad kā tas var tajā tikt atrasts? Laiks pats par sevi nav laime. Jebkur, kur ir laiks, ir prāts. Nav starpības starp prātu un laiku, un domu. Tāpēc, ja tu gribi būt Mierā, nedomā par laiku. Nedomā par neko, jo doma vienmēr ir no pagātnes.

Miers nepieder pagātnei, Miers ir mirklī Klātbūtne.

Doma ir pagātne, prāts ir pagātne. Kad tu nelieto domu, prātu vai pagātni, tas ir tavas Gudrības, Gaismas un Miera mirklis. Tas nevar tikt

76

iegūts vai sasniegts. Tas jau ir te. Tev nav nepieciešama nekāda pieredze, lai tev būtu tas, kas jau ir šeit. Tev tikai ir nepieciešams kāds, kas tev pasaka, ka "Miers ir jau Te, tu to nevari gūt no manis." Tikai retajam var būt šī sapratne. Pārsvarā cilvēki domā, ka miers ir maņu bauda. Tas tā nav. Tas nav no rīvēšanās ar pretējo dzimumu. Tas beidzas sekundē. Atrodi, kas ir tas prieks, kas neizgaist. Pārsvarā Svēto tev teiks kaut ko darīt, kā rietumos viņi saka, ka tev ir jāiet uz baznīcu, jo savādāk tu dosies uz elli. Visur šīs bailes tiek dotas. Tik daudz joga un sevā, un meditācijas tiek organizētas visos pasaules āšramos, bet šeit Laknavā es tev neteikšu darīt neko. Tu esi gana darījis. Tu esi pavadījis miljoniem gadu, darot lietas, bet tu vairs neesi strādnieks. Ja es teikšu tev darīt šo vai to, lai sasniegtu Brīvību, tas nozīmē, ka Brīvība ir kaut kā rezultāts. Brīvība ir pilnībā neatkarīga no jebkādas darīšanas un no tā, ko tu esi darījis. Tāpēc, ja kāds nāk pie manis, es nesaku viņiem iet kaut ko darīt.

Tikai paliec šeit ar mani, tava Brīvība ir mans darbs. Tev nekas nav jādara, vienkārši paliec Kluss, nedodot pat domai pacelties.

Tik daudz atpūtas es tev varu dot. Tev pat nav jādomā, kaut arī visi citi domā. Es saku tev, ka tev nav jādomā. Es domāšu tavā vietā! Ja tu nedomā vienu sekundi, tu redzēsi, ka esi piepildījis braukšanas uz Laknavu nolūku. Ja tu nebūsi Apgaismots, tad ķeries pie manas rīkles un saki man, ka es meloju! Bet pirms tā paliec Kluss tikai vienu mirkli, pussekundi, pusi no pussekundes. Šīs ceturtdaļsekundes laikā saki man, ka tu neesi Realizēts.

ॐ

Kāpēc tik daudz manu vēlmju šeit Laknavā piepildās? Tas ir nonācis tik tālu, ka man tiešām ir jāpieskata, ko vēlos, jo tas piepildīsies.

To vēlmes, kas nāk Džnāni tuvumā, tiek piepildītas, jo tas ir kā mest gumijas bumbu pret sienu: tā atgriezīsies. Svētais nepiepilda vēlmi, jo viņš nedara neko, viņš ir rāms kā kalns. Tomēr vēlmes piepildās, satiekoties ar šo Klusumu. Šis Klusums dod Mieru katram, kas nāk tā tuvumā, un Apgaismību retajai gatavajai dvēselei. Svētais var dot jebko, ko vēlies, pat, ja tas nav tavā liktenī, jo Guru mēle nav Dieva vai likteņa kontrolēta.

77

Ja tev ir vēlme pēc Apgaismības, tā piepildīsies Klusumā, kas nāk no Svētā, cilvēka klātbūtnē, kas ir bez vēlmēm, sēdošs klusumā kā kalns.

Sēdēt klusi Guru klātbūtnē ir pietiekoši. Bet pārsvarā cilvēki, kad dodas pie Džnāni, aizmirst, pēc kā pie viņa ir devušies, un turpina savus vecos ceļus. Esmu šo redzējis Maharši tuvumā. Cilvēki, kas viņam bija ļoti tuvi, neguva nekādu labumu, jo viņi bija apmaldījušies savās vēlmēs.

Tev ir jāiegūst Džnāni Sirds, lai viņš dotu visu, pat tev to neprasot.

Man ir palikusi tikai viena vēlme. Es ļoti gribu būt ar savu Guru. Visas vēlmes ir pazudušas. Esmu atdevies viņam pilnībā. Es tikai gribu sēdēt viņam blakus. Vai tā ir labi?

Nē!

Es zināju, ka tā teiksi!

Vai tavs iepriekšējais Guru teica nē?

Nē.

Es saku nē, jo es saku, nepaliec ar vai neesi atkarīgs no personas, kam ir vārds vai forma. Tāpēc es saku nē.

Paliec ar Guru, kam nav vārda vai formas, Paliec ar To, kas ir bez-formas.

Tāpēc, ja tu vēl joprojām redzi manu formu, nepaliec ar formu. Paliec ar bez-formu. Cilvēki, kas paliek Šeit, sēž ar Bez-formu, ne ar formu. Dažiem tas aizņem laiku, lai samazinātu manu formu (smejas), bet viņi gaidīs. Daži uzreiz ierauga Bez-formību. Tie, kas To nav redzējuši, nav gatavi to redzēt. Kad tu esi gatavs, Svētība tevi atvedīs uz šejieni, un, ja tas tev nestrādā, tad tā ir bez-svētība tev. (iesmejas) Ja tas strādā, un tu zini Bez-formību, tad tavs darbs ir beidzies. Esi Šeit, pabeidz savas vēlmes, kļūsti bez vēlmēm, un šī bez-vēlme tiek saukta Apgaismība.

Kur tevi atrast?

78

Kas par jautājumu! "Kur tevi atrast?" Neviens nevar redzēt, un, ko tu redzi, nav fakts. Tāpēc meklē mani kaut kur, kur acis neredz. Skaties nekur, un tu mani atradīsi. Vai tu saproti? Skaties nekur, un tu esi atradis Bez-formību.

Ir tāds tibetiešu teiciens, kas saka, ka Guru ir kā uguns. Tiec tam tuvumā, un tu apdedz, bet, ja tu neej gana tuvu, tu nejutīsi karstumu.

Tā tas tiešām ir. Kad tu ej tuvu Guru, tas nodedzina tavu ego. Bet, pat ja tu esi tālu prom, tu apdegsi. Pamēģini to. Ej zāles aizmugurē, un atradīsi karstumu arī tur! Sēdi šeit un jūti karstumu.

Kā lai es turos pie savas patiesās dabas, kur svētlaime ir tik dabīga kā elpa?

Kad priekškars, kurš neeksistē, tiek pacelts, tad tev būs Svētlaime un Mīlestība. Priekškara nemaz nav, tā ir tikai tava vēlme, kas slēpj tavu patieso dabu.

Tu gribi dzīvot ar kādu, bet tad viņi paliek veci, un tu gribi dzīvot ar kādu jaunu personu. Šādi strādā vēlmju dēmoni. Tu nevari gūt mieru no nevienas personas, pat Dievs tev nevar dot mieru. Ja tev ir kalniem nopelnu, iespējams, tu vari kontaktēties ar skolotāju. Iespējams, šis skolotājs ir īsts Satguru. Tad ar Satguru Svētību tev vienmēr būs Miers. Bet pārsvarā skolotāju nav Satguru.

Tev ir jābūt diskriminācijas spējai, lai zinātu, kas ir Satguru, un lai zinātu, ka viņš tev var dot Brīvību. Bet šāda diskriminācijas spēja ir ļoti reta.

Tu vari dzīvot ar skolotāju un nezināt, kas viņš ir, jo tu pazaudējies viņa pieradumos. Pat viņa runas un staigāšanas veids tevi var padarīt aklu Patiesībai.

79

ॐ

Esmu tik ļoti pieķēries tavai skaistajai formai. Gribu nogrimt Tajā, tāpēc, lūdzu, ņem manu roku laikā, kad tas notiek, lai mēs varam iet kopā.

Nogrimšana nozīmē iešanu vienam pašam okeānā vai upē, bet ko nozīmē teikt, "Ņem manu roku, es gribu nogrimt"? Nesaprotu! Tu nevari nogrimt šādi, jo tev būs kāda aizsardzība, kas neļaus tev nogrimt. Viņš tevi vedīs pāri samsāras okeānam, kurā visi grimst, jo viņiem nav aizsardzības. Daži šur un tur meklē Skolotāja aizsardzību. Kabirs saka,

Cilvēki tiek šī samsāras okeāna aizskaloti, visi dodas uz elli. Es cenšos kādu vest uz krastu un ārā no straumes, bet daudzi liedzās šīs aizsardzības.

Tagad es nesaprotu kā slavenais un gudrais Kabirs varēja teikt sekojošo:

Ja cilvēks nepieņem šo aizsardzību, tad sper viņam pa pakaļu un iemet viņu upes vidū, kur straume ir vislielākā.

(iesmejas) Viņš droši vien ir izgājis cauri daudzām nepatikšanām, lai šo teiktu, jo savādāk viņš bija ļoti mierpilns vīrs. Es nesperu pa pakaļu, bet eju pats un tieku mazliet aizskalots kopā ar cilvēku, kuru skalo prom. Tu noteikti esi to redzējis. Viņi saka, "Mans tēvs bija manas mātes aizskalots", un tā viņi ir jau no dzimšanas. Tad es eju un noskūpstu šo cilvēku, nesperu viņam. Tad es iesaku, ka mums vajadzētu tikt ārā no straumes, jo mūs nes prom, un saku viņiem, ka zinu labu vietu, kur izkāpt no upes. Tad vedu to cilvēku uz krastu, ārā no okeāna, kur ir droši. Tāpēc, ja pat tevi straume aiznes, tu tiksi izvilkts ārā, ne ar spēku, bet ar Mīlestību.

Reiz Ajodijā upes krastā es satiku ļoti norūpējušos vīru. Gadu desmitiem viņš bija darījis daudz sādhanas, tikai lai gūtu Kunga Rāmā daršanu, un gadiem iepriekš viņš bija zvērējis, ka, ja Rāmā neparādīsies viņam līdz šai dienai, viņš ies Sarjū un noslīcināsies. Es mēģināju viņu atrunāt, bet viņš neklausījās un lēnām gāja straumē, līdz viņu sāka nest

80

prom. Es gāju viņam pakaļ un atvedu viņu atpakaļ krastā, kur viņš klanījās man, pasakoties atkal un atkal par viņa vēlmes piepildīšanu. Viņš uzstāja man sekot un kalpot, bet es neļāvu viņam. Devu viņam nelielu padomu, sēdos uz motocikla un braucu atpakaļ uz Laknavu.

Mēs visi esam tik laimīgi tikai no būšanas tavā fiziskajā klātbūtnē. Tev pat nekas nav jāsaka, un cilvēkiem 'pielec'!

Kur ir Mācība, tur ir pievilkšanās. Tāpēc cilvēki iet pie tā cilvēka, kurā ir Mācība. Tas pievelk cilvēkus, ne forma. Cilvēka, kuram ir gudrība, forma pievelk, jo Tam ir līdzjūtība tajā. Tas grib dot, kas tam dodams, un tāpēc cilvēki nāk, un viņiem ir labums no tā. Ko trūcīgais var dot citiem? Bet karalis dos tev pilnu sauju pērlēm un dārgakmeņiem.

Kāda ir tava garīgā griba? Kādas ambīcijas tu gribētu, lai tiek piepildītas, kad tevis vairs nebūs?

Tāda diena, kad es vairs nebūšu, nekad nepienāks. Tu vari griezties kā vilciņš 35 miljonus gadu, nākot un ejot, un tu redzēsi, ka es esmu Šeit šajā vietā, kur mūžīgi esmu bijis, un Tā ir mana mājvieta. Es nekad nekur neiešu, kā arī nekur neatgriezīšos.

Man nav gribas. Ja es esmu šeit vai ne šeit, nav atšķirības. Es nevienam neko neuzbāžu, un tāpēc man vispār nav personīgās gribas vai ambīciju, un nav nekā piepildāma. Man nav vajadzīga neviena cita palīdzība runāt manā vārdā tās lietas, kuras es nevarēju pateikt savā dzīves garumā!

ॐ

Esmu bijis kopā ar daudziem meistariem pēdējo septiņu gadu laikā šeit Indijā. Vai ir pareizi, ka esmu viņus atstājis, vai man vajadzētu doties atpakaļ?

Paliec ar kādu, kas dod tev prāta mieru. Netiesā viņu pēc viņa āšrama vai pēc viņa bārdas, bet vai tu gūsti vai negūsti Mieru. Ja gūsti, paliec ar viņu un izkliedē savas šaubas un šķēršļus. Mērķē uz Mieru un ne obligāti ērtiem apstākļiem. Tik daudzi karaļi ir nelaimīgi un tik daudzi svētie ir bijuši vienkārši cilvēki vienkāršā vidē, kā Rekina, kučieris, kas bija karaļa

81

Guru. Caur šo vienkāršo kučieri karalis atrada kaut ko, ko viņš nevarēja atrast pilī, un tad vadīja karaļvalsti esot Kluss. Tātad paliec ar to, kas dod tev Mieru, un redzi, kas notiek tavā prātā. Tam nav nozimes, vai karalis ir Manhetenā vai Himalajos, neuztraucies par to. Paliec Mierā un mācies, un tad tu vari doties, kur vēlies.

Visu savu mūžu esmu traki baidījies no miršanas, bet tagad šīs bailes ir izzudušas. Nevaru nekur tās atrast. Prāts, kas baidījās nāves, pats ir miris.

Daži cilvēki zina, kā izvairīties no nāves bailēm. Ja cilvēks ir ļoti tīr-prātīgs un klausa skolotāju, tad skolotājs noņems šīs bailes ar skatienu vai ar domu, ja cilvēks nav klātbūtnē, vai ar pieskārienu. Kādreiz arī ar spērienu! Tas notiek, kad studentam nepielec, bet skolotājs sliecās uz tā došanu. Tas varētu šķist kā cietsirdīgs veids, bet Skolotājs meklē labumu un ne obligāti to, ko tu vēlies. Viņš grib dot tev to dārgo Dimantu, par kuru būsi pateicīgs uz visiem laikiem.

Kā lai tiek pāri bailēm gūt to, ko tiešām gribu, gūt Brīvību?

Ja tu baidies un nesniedzies rokām pēc tā, es ņemšu tavas rokas un ar spēku likšu tajās dimantu. Tava daļa ir nākt uz šejieni, un mans darbs ir stumt barību tavā mutē pat tad, ja tu to negribi.

Esmu tikko ieradies no Ramanašram. Šri Ramana ilgu laiku man ir bijis perfekts piemērs tam Vienam Patiesajam Sev, un manas Sirds iemiesojums. Viņa svētība ir parādījusi man, ka es neesmu atšķirīgs no pašas Būšanas pilnīguma. Es gāju pa āšramu, it kā skatoties caur Viņa acīm.

Šādi ir jāskatās.

Jautātājs: Tu esi tik svētīts, ka viņš ir bijis tavs Meistars, un es ceru, ka tu padalīsies ar mani ar kaut ko no būšanas ar viņu.

Tas, par ko tu runā, ego neaizsniedz. Tas viens, kas atdodas Meistaram, gūst šādu pieredzi. Tad viņš redz, ka viņš nav darītājs. Viņš neko nedara, bet dabū komandas no Iekšienes un darbs tiek darīts. Tam pat nav jādomā. Pats domās tavā vietā.

82

Esmu pavadījis laiku ar Lamām, kas saka, ka ceļš ir grūts. Bet ir nācis laiks būt klusam un brīvam no pārejošām ciešanām un praksēm. Esmu beidzis meklēt un ciest kā skolotājs. Tagad tikai gribu sēdēt pie Meistara Kājām.

Nopelns par šo pirmkārt pienākas tavai mātei. Gūt mīlestību šajos laikos ir ļoti reti, bet viņa no mīlestības uzbūvēja labu mugurkaulu tavā ķermenī, lai būtu ar ko stāties ciešanu ceļā. Tagad tavas mātes mīlestības dēļ tu esi šeit Satsangā. Tāpēc esi pateicīgs savai mātei. Kas attiecās uz mācību, kad tu esi Skolotāja tuvumā, tava atbildība ir beigusies, tieši kā tava atbildība un pūliņi šķērsot upi ir beigušies, kad tu esi kuģī. Kāda piepūle ir jāpieliek kuģī? Vai tu skraidi no viena gala uz otru? Vai tu skraidi, vai sēdi kluss, tas ir kuģis, kas tevi ved uz otru krastu, ne tu. Tiesa iespējams, ja tu pieliec pūles, kuģis sasvērsies uz vienu pusi, un tu, citi pasažieri un pat kapteinis būs nepatikšanās. (iesmejas) Tāpēc turies Kluss šeit. Te mēs ne skaitam mantras, ne meditējam. Šis ir kaut kas viegls, šis ir Satsanga.

Jo tava vienīgā daļa ir pilnīga ticība Skolotājā, un Skolotājs tev nodos to, ko tu ļoti vēlies un kas ir tiešām priekš tevis labs.

Tu viesiem esi tāda mistērija. Vai tā ir labi?

Ja tu saki, ka tas ir labi, tad tā nav mistērija. Mistērija ir mistērija, un tā nevar tikt padarīta par labu vai noliegta!

Pagājušo nakti sapnī es biju Nēm Karoli Baba, Ošo, Ramana un tevis paša ielenkts no visām četrām pusēm. Vai tu varētu pastāstīt par tik daudzu garīgo skolotāju vērtību. Es jūtos tik veiksmīgs, esot kontaktā.

Šie četri skolotāji ir kā četras sienas istabā. Ja tu esi pieķēries jebkuram no šiem skolotājiem, tava seja ir pret sienu. Novāc šīs sienas, tās tikai nāk un iet. Kas ir pirms siena ir un pēc siena ir pazudusi? Saki man!

Klusums.

Lai gūtu Klusumu, vai tu laizīsi sienas?

83

Nē.

Tad nav jēgas laizīt sienu. Klusums paliks. Tas bija Šeit, ir Šeit, tas būs Šeit. Tas Klusums nav atkarīgs no sienām, kas ir īslaicīgas. Tas ir tikai koncepts tavā prātā, ka tu būsi laimīgs, laizot sienu. Nelaizi neko. (iesmejas) Vienīgā "lieta", kas var dot tev Mieru ir Nekas. Paliec pieķērusies tam, ko tu nevari redzēt, sataustīt, nogaršot vai dzirdēt. Tas ir viss. Šī ir Patiesība!

ॐ

Es mīlu tevi caur visu, kas tiek redzēts un neredzēts, jo tu esi pati mana Sirds. Tā ir tik dārga un neaprakstāmi tīra. Kaut arī es esmu tas, kas ir bez-vārdu, es vēlos, lai tu man dod vārdu, pirms es dodos uz Arunačala.

Nav tādas vietas uz zemes virsas, kas dos tev prāta Mieru, kā Arunačala. Tas ir mana Guru Guru. Aruna nozīmē gaisma, Ačala nozīmē to, kas nekustās. Arunačala nozīmē "Neizkustamā Gaisma". Lai šo svinētu, ir Dēpam festivāls, kur viņi dedzina ļoti lielu liesmu, kur tiek dedzināts 1000 kg sviesta eļļas. Tā vēl varētu degt tajā laikā, kad tu ieradīsies tur.

Tāpēc es tev dodu vārdu Aruna. Tu esi Gaisma. Es dodu vārdus pēc sejas, jo seja ir prāta rādītājs. Tu nevari paslēpt prātu, jo tas ir uz sejas, tāpēc tev būs tavas Sirds vārds.

Kad tu ej pa tādu svētu zemi kā Arunačala, kur ir dzīvojis Svētais, tev būs tāda pati sajūta, kāda viņam tur bija. Nebūs atšķirības. Vienmēr šo atceries. Tu vari paturēt putekļus no šīs vietas ar sevi. Tie ir tik pat svēti. Turi tos savā istabā, un tev nebūs jāskaita mantras vai pat jāmeditē.

Tu dažreiz saki, ka ir jāaizmirst un jānoraida viss, ieskaitot ģimeni un pat Dievu!

Jā, tā ir augstākā Patiesība, bet tu pārproti "noraidīšanas" nozīmi.

Realitāte ir Viena, nav divas realitātes. Jeb tu esi reāls, jeb tas "cits" tāds ir. Bet "cits" balstās tevī, un tāpēc tu esi vienīgā Realitāte.

84

Tāpēc tev ir jānoraida pat Dievs, ar šo domājot: Noraidi savu atšķirtību no Dieva. Noraidīt "citu" nozīmē noraidīt to, ka tu esi atšķirts no "cita".

Augstākā pieredze ir, kad viss izzūd, pat Dievs. Līdz šis notiek, tu turpināsi atdzimt. Tāpēc aizmirsti visu, pat aizmiršanu, jo aizmiršana un atcerēšanās pieder prātam. Bez prāta tu nevari redzēt savu Dievu vai Guru, vai valsti, vai vecākus. Tikai neļauj pacelties identificēšanās ar ķermeni vai prātu, vai personību, un nebūs aizmiršanas vai atcerēšanās. No sākuma aizmirsti sevi, kas nozīmē beidz identificēties ar ķermeni. Tu esi Esence, kas neizzūd. Atrodi to!

Es varu aizmirst Dievu un savu valsti, un ģimeni, bet es nevaru aizmirst Guru! Vai man tiešām ir jāaizmirst Guru?

Nav "jādara/ne-jādara"! Es nesaku, ka tev ir "jādara" kaut kas. Viss notiek automātiski. Tikai zini, kas tu esi, un tu zināsi, kas ir Guru. Iespējams, viņš ir tas pats: Māceklis un Guru. Neļauj pacelties nevienam konceptam par atšķirīgām personībām un saki man, kas ir šeit. Par to, kas paliek, tu nevari runāt. Pat svētlaime nav adekvāts apraksts. Tas viens, kas to nogaršojis, nevar runāt, un tas, kas runā, to nav nogaršojis. Tā ir Būšana, un Tā ir neatkarīga no garšotāja. Dažiem būs šī īstās Būšanas apziņa. Tāpēc nepieļauj vēlmes vai attiecības kādu laiku, un tas atklās Sevi pats par Sevi Sev. Bet Kam?

Mīlestība, Patiesība, Brīvība cildina Svētu Personu.

Tāpēc tev ir jābūt Svētam no sākuma, un tu gūsi visu bez prasīšanas.

Kurp tu dosies, kad atstāsi savu ķermeni? Vai kādreiz vēl atgriezīsies uz planētu Zeme?

Ja es atgriežos, man ir jāaiziet, un ja es eju, man ir jānāk atpakaļ. Tāpēc Patiesība ir, ka es ne nāku, ne eju. Šī ir Patiesība.

Kas iet? Tu runā par ķermeni, ne par Sevi Pašu. Pats nenāk un neiet. Kāpēc tam būtu kaut kur jāiet? Ko viņš darīs, ejot no šejienes uz kaut

85

kurieni citurieni? Viņš nav biznesmenis. Viss ir iekļauts Sevī. Kāpēc tev būtu jāiet? Karalis nevēlas, "es gribu nopirkt to māju vai dzīvokli, vai vietu", jo visa karaļvalsts pieder viņam. Karalim nav vēlmes iegūt īpašumus, jo tas viss pieder viņam! Tāpēc, kad tu kļūsti karalis, tev nav vēlmes nekur iet, un tikai ar tavu plaukstu plaukšķi viss tiek piepildīts.

Kāda ir tavas mācības esence?

Es mācu par To, kas nevar tikt sasniegts caur nekādu mācību. Mana mācība nevar tikt mācīta. Man nav mācības Esencei, no kuras visas mācības nāk. Šai Esencei nav vajadzīga nekāda mācība vai ne-mācība, jo tā ir pāri visam. Tas ir, no kurienes visi vārdi paceļas.

No pašas Būšanas avota?

No kurienes viss nāk, pat vārdi.

Meistar, es gribu zināt Satguru, es gribu būt Brīvs.

Satguru ir Iekšup. Maharši saka to pašu:

Satguru Ir Iekšup Tevis Paša Sirds.

Tev šis ir vajadzīgs, un, ja tu esi godīgs, pārliecināts, patiess un vien-virzīgs, tu sapratīsi, ka tu esi Tas pats. Tu esi Šeit pats. Tev nav nepieciešamas pūles, tikai pārliecini sevi, ka tu esi Šeit. Noraidi visas savas vēlmes, un nepieliec piepūli, un tu būsi viens. Tad kaut kas spīdēs un pārņems tevi pilnībā.

ॐ

86

Svētība

Sevis Svētība izraisa vēlmi pēc Brīvības. Dieva Svētība ved tevi pie Guru. Guru Svētība kliedē visas šaubas un atstāj tikai Brīvību.

"Es gribu būt brīvs" ir pirmā Svētība. Tā ir brīvība pati, saucoša tevi. Vēlme tevi vedīs turp, kur tā rodas: Sevī. Visas citas vēlmes sadegs šajā ugunī.

Visu Meistaru un Sevis Svētība ir atvedusi tevi uz Brīvību. Nešaubies ne mirkli par šo vai par Brīvību.

Svētība ir attiecības starp Skolotāju un tā vērto skolnieku, un nekur citur nav pieejama. Šai Svētībai nav līdzīgas pasaulē. Kā stāsts par Kaļānu, pazemīgo sētnieku, stāsta: Svētība nāk tikai tās vērtam skolniekam, tam, kas Sirdī tīrs, un kas kalpo Skolotājam, jo Patiesība pacilā Svētu personu. Ja tu esi Svēts, Skolotājs pieņem tevi un dāvā tev tā Svētību.

Tas neesi tu, kas izvēlas Brīvību. Tā ir Svētība, kas ved tevi turp, kurp tev jāiet pēc Brīvības, pēc Satguru. Tā ir Svētība, kas dod tev nepieciešamo: taujāšanu, atdošanos un kas atņem nevajadzīgo: domas un vēlmes. Bez Svētības tu nevari šķērsot samsāras okeānu. Bez Svētības nav Apgaismības. Šis Miers un Mīlestība nevar tikt gūti caur grēku nožēlošanu, askētismu vai meditāciju. Bet, ja skolotājs ir apmierināts, viņš līdzjūtīgi dod tev Svētības prasādu un beidz tavu ceļojumu mierā. Tā ir dāvana, tā nevar tikt pieprasīta vai pavēlēta. Dievi var piepildīt tavas vēlmes un dod tev debesis, bet viņi nevar dot tev Svētību. Tāpēc esi uzmanīgs un zini, kas ir Svētība, un kas negods. Pat, ja karalis atdod savu karaļvalsti sievai, tā nav Svētība, bet

87

kādas ieinteresētības dēļ - negods. Šādā veidā viss, ko tu gūsti no pasaules, ir negods.

ॐ

Es gribu just Sevis Svētību katrā savas dzīves mirklī.

Tu vari paturēt šo vēlmi laikā, kad nodarbojies ar jogu vai jebko citu, ko dari. Tā netraucēs tavai karjerai. Tas, ko tu šeit iemācies, ies ar tevi un paliks tevī, jebkur tu dotos. Nebūs svarīgi, vai esi Laknavā vai Himalaju alā, vai Sanfrancisko lielveikalā. Kad tu atrodi, ka nav atšķirības, tu esi šķērsojis ilūziju okeānu. Sāc no Šejienes. Ej, kur vēlies, paliec, kur vēlies.

Es jūtu tik daudz mīlestības uz tevi, un es zinu, šī mīlestība ir uz mani Pašu. Pateicos tev par Svētību un Gudrību, kas spīd caur tevi.

Tu esi skaista un es tevi mīlu. Šis ir viss, ko varu teikt: ja kāds mani mīl, tad viņi nāk un paliek manā sirdī. Tas, kurš mīl mani, sēž manā Sirdī un ir tuvu man. Viņiem nekas cits nav darāms, tikai šis. Šī mīlestība ir bez bailēm un nevar izsīkt.

Manī ir daudz paļāvības, ka tava Svētība dara visu, kam jānotiek, un es jūtu tādu grimšanu dziļumā šīs Svētības dēļ. Vai šī Svētība ir stiprāka vai vairāk pieejama, kad esmu tuvāk tev fiziski?

Kas attiecās uz Svētību, nav starpības, vai tu esi fiziski tuvu skolotājam vai nē. Bet, ja fiziska skolotāja klātbūtne ir pieejama, tai ir jādod priekšroka. Šajā gadsimta pusē pārsvarā viedo un svēto vairs nav savos ķermeņos, tāpēc, ja klātbūtne ir pieejama, izmanto to pēc iespējas labāk. Šaubas, kas nāk prātā skolotāja klātbūtnē, var tikt atdotas skolotājam, atbildētas un izkliedētas. Vēlāk, ja klātbūtne nav iespējama, ir grūti noticēt Patiesībai, jo skolotājs nav klātbūtnē, tāpēc šaubas mēdz neizkliedēties tik ātri.

Tāpēc izmanto pēc iespējas labāk Skolotāja fizisko klātbūtni.

Svētībai nav nozīmes, vai ir skolotājs vai nav. Piemēram, tik daudzi

88

cilvēki ir guvuši labumu no Budas, kaut arī viņi nekad nav viņu satikuši. Tomēr kā Kašjaps un Ānanda viņi būtu baudījuši viņa klātbūtnes labumus, ja viņi būtu tur bijuši.

Budas Para Nirvānas Dienā, kad viņa ķermeņa nāve bija pavisam tuvu, daži devās viņu apskatīt, bet viņiem tika teikts, ka Meistars varētu mirt kurā katrā mirklī. Bet Buda tikās ar viņiem un izkliedēja visas šaubas vienā mirklī. Tad Buda zaudēja savu elpu uz visiem laikiem. Budas klātbūtne apgaismoja pāri 500 cilvēku. Ar viņa pašu pirmo sprediķi cilvēki tika apgaismoti, un līdz šai dienai miljoniem ir labums. Ja tev ir iespēja būt ar Skolotāju, nepalaid to garām!

Es zinu, ka laiks un telpa ir ilūzija, un es zinu, ka Svētība ir īsta; tālab tas man šķiet loģiski, ka Svētība transcendē laiku un telpu.

Tā ir tiesa. Nav laika vai telpas. Tas ir tikai koncepts prātā, kas izzūd, kad tiek transcendēts. Tajā laikā tev ir jābūt drošam, kas esi visu izdarījis, un vairs nekā darāma nav. Šī ir vienīgā tā vērtā lieta, kas sasniedzama šajā cilvēka inkarnācijā.

Bet es tiešām jūtu stipras izmaiņas, kad esmu tev tuvu, un tāpēc es uzdodu šos jautājumus par Svētības dabu.

Svētības daba ir apgaismot un izbeigt dzimšanas un nāves ciklu.

Tev ir pilnībā jāuzticas šim. Zini, ka tu vairs nepārdzimsi, un pat vēl vairāk, ka šī pašreizējā piedzimšana ir ilūzija. Tad tu vari būt drošs, ka visa pasaule ar tās saulēm, mēnešiem un zvaigznēm ir ilūzijas, kas ir reālas tikai, kad mēs domājam, ka tās ir reālas. Kad tu neko nedomā, nekas nav redzams. Esmu laimīgs, ka tu esi šeit, un laimīgs atbildēt uz taviem jautājumiem.

Kāda ir Svētības loma atdošanās procesā?

Tikai ar Svētību tu vari atdoties Satguru, Sev. Tu nevari to izdarīt ar savām pūlēm. Tev tāpēc ir jāizpatīk skolotājam, lai viņš ir laimīgs un gādā Svētību pār tevi. Ar šo Svētību tu atdosi visu skolotājam. Tikai šī ir saukta

89

atdošanās. Ar sevis paša pūlēm un sevis paša prātu nav atdošanās. Kaut kas tevi vadīs no iekšienes, un tu kļūsi rīks dievišķā rokās. Ļauj tam strādāt, ļauj "Lai notiek Tava griba". Visi grib "lai notiek mana griba". Viņi grib "šo" un "to", bet šis turpināsies tikai ap 90 gadiem. Šīs ir mācības beigas. Svētība nāk, kad tu atdodies, šī ir Svētība. Nav cita veida.

Jautātājs: Vai tāds, kāds esmu tagad, es esmu pelnījis būt mierpilns un laimīgs?

Tik ļoti daži vaicā šo, kad ir dabūjuši maksimumu. Šis, iespējams, ir indiešu veids. Rietumu cilvēki ir tik augstprātīgi, ka viņi nekad nelieto šo frāzi "vai es esmu pelnījis to?" Tik daudzi rietumu cilvēki tā vietā saka "es jau to zināju" vai "es zinu, kādas būs tavas atbildes uz maniem jautājumiem." Dzirdu šo katru dienu; tas tiek saukts par lepnumu. Bet ir daži, kas pēc Guru vārdu noklausīšanās klanās pie viņa kājām. Šādi darīja Hanumans, kas teica, ka nekad nebija pelnījis Rāmas Svētību. Hanumans šķērsoja okeānu, lai nodedzinātu dēmona Ravana Lanku, lai atgrieztu Mieru, lai atgrieztu Sita, atvestu viņu atpakaļ viņas vīram. Tad Rāma viņam teica: "Labi darīts, Hanuman, tu esi tik varens, kurš cits būtu spējis šķērsot okeānu un padarīt šo darbu? Cik drošsirdīgs tu esi!"

Hanumans pacēla rokas, to dzirdot, klanījās Rāmam un gāja viņam apkārt trīs reizes. Tad viņš teica tikai vienu vārdu: "Gurukripa", kas nozīmē "Tava Svētība". "Kas es esmu? Esmu tikai mērkaķis, kā es varētu šķērsot okeānu, lai cīnītos ar šo dēmonu. Tikai ar tavu Svētību es spēju to un varēju pateikt tavai Sitai, ka tu drīz nāksi, lai vestu viņu atpakaļ uz Ajodiju."

ॐ

Kāda ir atšķirība starp Svētību un šaktipāt?

Šaktipāt ir, kad kāds tev nodod kādu spēku. Tev nav nepieciešams to trenēt, jo kāds tev to spēku nodod.

Man ir bijis šaktipāt no Guru, un tas man lika justies ļoti klusam un apdullušam, it kā es būtu nosmēķējis trīs kāšus.

Tad kāpēc iet pie guru, ja tu vari nopirkt hašišu par trīs rūpijām aiz

90

Gandi Āšrama Hazrat Gandžā? Šis dullums būs trīs stundas, un tad tu vari uzpīpēt vēl. Tādā pat veidā spēka šaktipāt bez Patiesības Zināšanas padarīs Guru-audzēkņa attiecības par narkotiku tirgotāja un pieradinātā atkarību. Neveido pieradumu, kas ir atkarīgs no kaut kā. Tev nekas nav jādara, un tu neko neiegūsi. Šeit nav kaut kā nodošana vai šaktipāt, bet viss notiek Iekšup tevis.

Neviens tev nedos prāta Mieru, Tas ir Iekšup. Tuvums tev dos Mieru, kas pieder tev.

Es neko nenododu, es nedodu šaktipāt. Viss, ko daru, ir atņemu tev atkarību no visa cita. Ja tu neesi atkarīgs ne no kā cita, saki man, kas notiks; tu neko nezaudēsi. Tikai izbeidz savu atkarību no Dieva un metodēm, un visiem citiem, un Tas spīdēs un sevi atklās. To tu nevari pazaudēt. Šī ir šeit dotā skaidrība.

Izbeidz neskaidrību un konceptus savā prātā, ka tu gūsi mieru no kāda cita. Tu pavisam droši zaudēsi visu, kas tev tiek dots, tāpēc izbeidz atkarību. Kad tu neesi atkarīgs no nekā, tas sevi atklās bez nekādas metodes. Neesi atkarīgs no guru.

Kas ir Guru Svētība?

Tā ir Svētība, kas tevi šurp ir atvedusi. Dievs iekšup vedīs tevi uz kādu vietu, kur tev piepildīt savu vēlmi. Šī ir Svētība. Jo tu vēlies Brīvību, Svētība tevi ir atvedusi šurp.

Kas attur kādu no Svētības saņemšanas? Dažu cilvēku sirdis un dzīves ir tik pilnas ar Svētību, un dažiem, šķiet, ir paveicies mazāk.

Tas, kas attur no būšanas par Svētību, ir tas pats, kas attur no veiksmes jebkuru, kas iet pa Brīvības ceļu: viņi meklē kaut kur citur, un neatdod savus meklējumus Mieram! Pat, ja viņi ir Satsangā, viņi vēl joprojām skatās kaut kur citur un ne Iekšup! Tu esi, kur tavs prāts ir. Tas ir kā students klasē, kas īstenībā ir ārā laukā, kurā notiks vakara sporta sacensība. Tu esi, kur tavs prāts ir. Tāpēc, ja tu Satsangā turi savu prātu atdevušos Sev, tam nav vajadzīgs laiks.

91

Es uz šejieni atnācu, jo zināju, ka man beidzot ir vajadzīgs dzirdēt Patiesību. Es satiku vienu no taviem ziņnešiem, kas man pastāstīja par tevi.

Kad ir pienācis laiks, tu satiksi kādu, kas vedīs tevi pie Skolotāja. Tā ir laba veiksme, ka tu nepārdevi kādam savu dvēseli. Tik daudzi "skolotāji" nav pat spējīgi atrast Sevi Pašu. Šie cilvēki paši ir novirzījušies no Patiesības. Dievišķais tev ir dāvājis diskriminācijas spēju, lai redzētu, vai persona ir laba vai nē. Šai Svētībai sanskritā ir vārds Karunā. Šis būs tavs vārds.

ॐ

Paldies tev par Svētību. Trešdien es došos atpakaļ uz Štatiem turpināt savas darīšanas, pretēji sava laika pavadīšanai Laknavā, un...

Kurš izlēma, ka tev ir labāk doties uz Štatiem, un kurš ir tas, kas tevi atveda šeit uz Satsangu? Arī tad tev bija darīšanas, bet kas bija tas, kas atveda tevi uz šejieni? Kāda ir atšķirība starp To, kas atveda tevi šurp, un to, kas grib atpakaļ pie savām darīšanām?

Nedomāju, ka ir starpība.

(dusmīgi) Nē! Ir liela starpība! Atšķirība ir tajā, ka tu biji aizņemta ar savām darīšanām, un kaut kā, kāda Svētības dēļ un tevis paša nopelnu dēļ, ko esi guvis pagājušās dzīvēs un arī šajā dzīvē, šis Kas nolēma tevi vest prom no tavām darīšanām un vest tevi Šeit. Tagad tev ir jāizlemj, vai tas, kas sauc tevi atpakaļ, ir tas pats Kas, vai tas ir ego. Kad tu saki "man jāpieskata savi bērni", tad tas ir egoistiskais kas, ne tas Viens, kas nolemj par visiem, kas viņiem jādara. Kā tu zini, ka tava došanās ir labāka par palikšanu Laknavā? Kurš pēc tavām domām ir tas, kas rūpējas par tavām darīšanām? Kas dod spēku un inteliģenci darīt "tavas" darīšanas?

Pārsvarā cilvēki saka, "Nu es došos", un viņu ķermenis dodas, bet kas ir tas, kas darbina šo ķermeni, lai to aizvestu no Laknavas uz Štatiem? Vai tas ir ķermenis, kas rūpējas, vai prāts? Kas darbina prātu, ķermeni un maņas? Kas ir tas viens? Mēs nezinām, un tāpēc mums ir jāatdodas Augstākajam Spēkam. Ja mums jādodas, tad jādodas, ja mums ir jāpaliek, mums jāpaliek. Nedrīkst būt atšķirība, bet tu nevari izlemt. Pārsvarā, kad

92

cilvēki ir izlēmuši, viņi nav spējuši piepildīt savu lēmumu. Dažus gadus atpakaļ man bija draugs Deli, kurš plānoja apciemot mani

Haridvārā ar savu brāli, kam piederēja apģērbu ražotne Anglijā. Pēdējā minūtē viņa brālis teica, ka viņš ir pārāk aizņemts ātram ceļojumam uz Haridvāru, un gribēja tā vietā būt darīšanās Londonā. Viņš tomēr apsolīja, ka nākamreiz, kad viņš būs Indijā, viņš noteikti atbraukšot apmeklēt Meistaru Haridvārā.

Četras dienas vēlāk, kad biju Haridvārā, es saņēmu telegrammu no sava drauga Deli. Viņš vēlējās tikties ar mani Kuša Gatā, kur notiek bēru ceremonijas un pelni tiek atdoti Gangai. Viņš mani tur satika un parādīja mazu maišeli, un teica, "Šis ir mans brālis, kas teica, ka, nākamo reizi esot Indijā, viņš došoties uz Haridvāru." (iesmejas) "Šie ir viņa pelni. Lūdzu svēti viņa dvēseli, un mēs atdosim viņu Gangai." Viņš bija miris Londonā no sirds lēkmes.

Tātad neviens nezin. Tev tagad nav laika, jo tu nezini, kas notiks nākamajā minūtē. Ir labāk atdoties Augstākajam Spēkam iekšup, kurš nolemj. Ļauj Tam nolemt. Bet, kad tu saki "Man ir jādodas", šis "man" ir cits no tā Viena, kas vienmēr ir te un darbina visas tavas aktivitātes. Kad tu atdodies Augstākajam Spēkam, tas parūpēsies par tevi ļoti labi, un netiks darītas kļūdas. Pat tavs bizness netiks ietekmēts. Tu vari teikt, "Tas dara biznesu", vai "Tas esmu es, kas dara biznesu". Tātad "Tas" un "es", ir jāizlemj.

Tu vari pieskatīt savus bērnus, kurš saka nē? Daži cilvēki šeit saka, ka viņi dodas, bet tad atgriežas atpakaļ no lidostas. Viņi dara šādi divas vai trīs reizes, un tas nozīmē, ka tas Viens, kas ir atvedis viņus šurp, ir nolēmis viņus šeit paturēt, un tāpēc viņi nevar aizbraukt.

Dažu pēdējo dienu laikā man ir sajūta, ka tās ir manas bailes mainīties un mana vajadzība būt darītājam, kas liek man doties atpakaļ uz Štatiem.

Tā tas ir. Tā tas ir. (iesmejas) Tās ir tavas bailes.

Bet es tiešām jūtos ļoti vienots ar tevi, vienalga, kur es būtu.

Te ir nesaprašana šajā apgalvojumā. Nesaprašana, jo tu domā, ka tas ir tiesa, bet tā nav. Tas ir ļoti augsts stāvoklis būt ar mani, vienalga vai tu esi, vai neesi manā klātbūtnē. Šajā stāvoklī tu nekad nelietosi "bet".

93

Vai tev ir priekš manis kāds īpašs padoms?

Tev ir jāatdodas Augstākajam Spēkam, kas strādā visās tevis darītajās aktivitātēs. Kad tu nedari neko, tas ir Tas, kas ir Kluss. Tad nebūs kļūdu, vai tu esi šeit, vai nē. Paldies.

ॐ

Kā mēs varam zināt, ka Ātmans ir atklājies, un kā lai dara, lai Ātmans atklājas?

Tā nav tava izvēle, kā tas ir rakstīts Upanišados:

Es atklāju Sevi tiem, kurus izvēlos.

Tā nav tava izvēle, bet Ātmana izvēle. Tad Tas atklāj Sevi Sev.

Es gribu, lai tu mani tā izvēlies.

Tu esi izvēlēts! Ja tavs kaimiņš tevi sauc, tu vari neiet. Tad kā ir tā, ka cilvēki no visām pasaules malām nāk, kad es saucu? Viņi pat to nezina, ka es viņus saucu, kamēr nav šeit ieradušies.

Neviens šo nezin: Visi ir iekš manis. Tas, kas sauc, un tas, kas tiek saukts, ir viens un tas pats.

Tas ir jāzina, kad tas viens tiek izvēlēts. Visi cieš un mirst, bet, ja tu tici Sargātājam, ciešanas tiks iznīcinātas.

Ja tu esi vienāds ar To, tu tiksi pacelts uz Dievišķo. Tāpēc sēdi Šeit kluss, tu nevari šo Mācību atrast citur. Tā nav mantra vai prakse. Tikai sēdi Kluss, neuzvandi domu un nepieliec pūles.

Vai uz Brīvību nav metodes?

94

Nav tehniku un nav metožu, Vienkārši esi Kluss. Metodes pieder

pagātnei. Jebkura metode, kuru tu liec prātā, ir kaut kas, par ko tu esi dzirdējis, tāpēc aizmirsti visas metodes.

Ar tavu Svētību es zinu, ka Bodhi koka lapa ir uzkritusi uz manas galvas. Esmu tik pateicīgs par to, ko esi man devis.

Šī ir Bodhi koka Svētība. Šī lapa nokrita uz Budas galvas, un viņš bija Apgaismots. Šodien, 2600 gadus vēlāk, cilvēki vēl joprojām turp dodas. Tie, kuri ir patiesi un meklē tikai Gudrību, būs Apgaismoti.

Vai Svētība man sekos, dodoties atpakaļ uz rietumiem?

Jo Svētība ir Šeit, tā būs arī tur, ja tu mīli viņu, viņa tevi neatstās. Viņa ir visdārgākā persona visā pasaulē, jo nekas nedod laimi, izņemot Viņu.

ॐ

95

Satsanga: Asociācija ar Patiesību

Satsanga ir asociācija ar Sat, ar Patiesību. Būt kopā tikai ar To, kas neiznīcinās Mīlestību, ir Satsanga. Būt par Patiesību, būt ar Gudro ir Satsanga. Tā nav pagātne, nav nākotne, nav šis, nav tas, tikai tevis paša daba, Skaistuma lauks. Tas Viens, kas nāk uz Satsangu ir laimīgs; pat dievi ieņems cilvēka formu, lai tajā piedalītos.

Guru Klātbūtne ir Satsanga. Guru daļa ir norādīt, ka nav daļu. Kad tu netaujā, tu esi daļās, un tu kļūsti tas, kas var tikt iznīcināts.

Satsanga cilvēka ķermenī ir tik dārgs un rets, netērē to jautājumiem, "kas ir šis un tas." Tikai pazemīgi jautā, "Kas esmu es?" Neļauj savam prātam tikt traucētam Satsangā: Ja tu sien striķus uz pagātni caur atmiņu un konceptiem, tu neesi Satsangā. Laiks ir koncepts, un Satsanga ir ārpus laika. Paliec, kur nav striķu, nav konceptu un nav traucēkļu vai skaidrojumu, šī ir Realitāte.

Satsanga ir skolotājs bez mēles un studenti bez galvām. Tāpēc aizver savu galvu, ļauj atvērties Sirdij, Patiesība pati sevi tev atklās Klusumā. Tikai vērs uzmanību uz To ar atvērtu Sirdi.

Stipra vēlme pēc Brīvības rodas tikai atvērtā Sirdī. Šī vēlme ir zemes auglība Satguru Mācības sēklas uzņemšanai. Satsanga ir lietus piles uz šīs Sirds, kas veras.

96

Tikai cilvēkiem tuvu Brīvībai ir nepieciešamas instrukcijas; ne tiem, kas tumsā, un ne tiem, kas Gaismā.

Tikai Satsanga vedīs tevi ārā no ciešanām, jo tas rādīs tev Klusumu, kas tu vienmēr esi bijis. Satsanga ir būšana par Sevi, ne par "es-esmu-šis-un-tas". Jautājot kā, tu esi sasaistīts Satsangā.

Satsanga cērt važu un augstprātības saknē, un ir prāta nāve, kurai tikai daži ļauj notikt. Miers nav dzīvošana atmiņās vai prātā, tas ir tikai Šeit, Šeit. Tas ir tava daba, un Satsanga atgādina tev to. Ja tu dedz dusmu, bēdu un apjukuma liesmās, skrien taisni uz Satsanga upi.

Ir trīs veidi: Džnāna, Bhakti un Joga. Satsangā mēs runājam tikai par Džnāna jeb Vicāra, Zināšanu, kas tu esi. Par jogu mēs te nerunājam, un par Bhakti, Dievišķā mīlestību, vispār nevar tikt runāts.

Satsangā tev ir jākliedē savas šaubas, jo tikai šaubas tevi attur no būšanas Brīvam. Šaubu čūska, dzīvojoša sirdī, tiek nogalināta Satsangā.

Satsanga ir ticību, ideju, nodomu, vēlmju un ilūziju atdošana; Šis ir Brīvības noslēpums! Radības ideja nāk no Puruša, un radītājs tiek radīts līdz ar tā konceptiem. Mūsu pieķeršanās šiem konceptiem kļūst par mūsu realitāti, un tikai Satsangā šis tiek atņemts. Lai tiktu vaļā no šīm ciešanām, ej uz Satsangu par katru cenu. Nedarbināt prātu nozīmē iet uz Satsangu.

Satsanga nozīmē vientulības vieta, klusuma vieta. Tā ir vieta iekšup tavas Sirds.

97

Nāc uz šo Satsangu kails.

ॐ

Man ir palikušas tikai pāris dienas, ko šeit pavadīt. Kā man vislabāk pavadīt laiku ar tevi šeit Laknavā? Tava klātbūtne mani ir jau dziļi skārusi, un es vairs nevēlos pasaules objektus un pieredzes.

Ir pietiekoši, ka izsīkst tava vēlme pēc pasaules objektiem. Caur jebkuru no tavām maņām tu vari apmaldīties pasaulē. Zivs mirst savas garšas izjūtas dēļ. Briedis mirst konkrētu skaņu dēļ. Ziloņi tiek noķerti un nogalināti pieskārienu sajušanas dēļ; viņi liek ziloņmātītes attēlu uz kāda bambusa, kas pārlikts pāri bedrei, tad ziloņtēviņš nāk pieskarties bildei, iekrīt bedrē un ir slazdos. Naktstauriņš mirst redzes dēļ, ielidojot liesmā.

Šīs maņu pievilcības grūtības var tikt pārvarētas, jo cilvēkam ir diskriminācijas spēja, un viņš var paredzēt savas rīcības rezultātu. Tad viņi var izvēlēties ciešanu vietā iet pretī Mieram. Tūkstošiem gadu veids kā doties pretī Mieram ir bijis doties pie Guru pēc viena Satsangas mirkļa, uzdot savu jautājumu un izkliedēt šaubas. Tad palika tikai Mokšam.

Vai ir labi, ka nav jautājuma? Ja es nejautāju, vai es kaut ko laižu garām?

Nē, tas nav labi! Tev ir jābūt jautājumam. Savādāk tu laid garām Brīvību. Ja tu nejautā, tu laid garām Brīvību, jo katra cūka, suns vai ēzelis ir bez jautājuma, un tāpēc viņi visu laiž garām. Katram cilvēkam ir nepieciešams jautājums, lai būtu laimīgs.

Kas ir šis jautājums? "Kas es esmu?" Ja tu nevaicā šo jautājumu, tu piederi sabiedrībai, kuru tikko nosaucu! Šis jautājums ir pēdējais jautājums, un tikai retais jautās šo jautājumu. Visi pārējie nejautās viņam. Uzdod jautājumu un atrodi atbildi pats.

Iepriekšējo nakti es sapņoju, ka biju Satsangā un tiešām uzdevu šo jautājumu.

Tas ir lieliski. Tik daudziem ir Satsanga nomodas un sapņu stāvokļos. Nākamā lieta būs Satsanga miega stāvoklī, un tā būs Mūžīgā Satsanga. Sapņojošā Satsanga ir laba, jo tavi sapņi ir tikai no nomodas stāvokļa

98

pārnestās domas. Tas parāda, ka tavs nomodas stāvoklis ir bijis ļoti labi pavadīts.

Es sapņoju, ka uz Satsangu biju atnākusi kaila!

Satsanga ir Ēdenes Dārzs, kur tev ir jābūt kailam. Tev pat ir jābūt brīvam no kailuma. Noņem pat kailumu, kas nozīmē, noņem ego. Tas ka nav drēbes un nav kailuma, ir ļoti laba Satsanga. Tad tu redzēsi, par ko es runāju.

Esmu jutusi tavu bez-sejas skūpstu. Tagad, kas kādreiz bija bailes no nezināmā, ir uzaicinājums uz Brīvību.

Lieliski. Šis ir Satsangas apmeklēšanas rezultāts. Ļoti brīnišķīga pieredze. Šī mācība nav pieejama nekādās grāmatās. Tev ir jābūt bez-sejas, kad esi Satsangā, tad Skolotājs, kam nav galva uz pleciem, mācīs tev, jo tev nav sejas. Skolotājus, kuriem ir galva, labāk neredzēt; galva nozīmē ego. Satsanga notiek, kad ne skolotājam, ne studentam nav ego.

Es domāju, ka atcelšu savus plānus braukt prom, jo gribu palikt šeit.

Ļauj biļešu atcelšanai notikt un nedomā par neko: Tikai paliec šeit. Tev nekur nav jābrauc prom, jo Šeit tu gūsi visu. Jebkur, kur dosies, tas būs Šeit, kur tu dabūsi to, kas tev nepieciešams. Tāpēc nedomā par to. Esi Šeit. Saproti, tev ir jābūt Šeit Vienai. Šī ir mistērija darbībā.

Es nēsāju sevī bērnu. Vai tev ir ieteikumi? Vai man uzturēties klusumā?

Neesi klusa, runā ar savu bērnu. Sāc Satsangu ar savu vēl nedzimušo bērnu tā, ka, kad viņš ir piedzimis, viņš ar to jau ir pazīstams. Runā ar savu nedzimušo bērnu.

Tu man esi dāvājis vislielāko Dārgumu. Es ļoti to novērtēju.

Tik daudzi dara grūtu darbu, bet viņi nezin dārgumu, kas mājo zem visa šī darba. Tas, kas viņiem ir vajadzīgs, ir lai uzticama persona, kura vārdiem viņi var uzticēties, pasaka, ka tieši zem viņu darba ir zelts. Tas ir

99

tas, ko es jums saku, un tie, kas tic tam, atstāj prakses, visu grūto darbu un uzreiz kļūst bagāti, pāri tam, ko var iedomāties. Zelta bagātības katru dienu tiek zaudētas. Indija britiem pat zaudēja Kohinora dimantu. Pat Krišņam un Pandavām bija šis dimants, un tagad šī nenovērtējamā bagātība ir pazaudēta.

Tu vai zaudēt jebkuru objektu, ko esi guvis, bet tu nevari zaudēt To.

Pagājušo nakti es sapņoju, ka es pazaudēju savu māju ugunij, bet, kad es saucu ugunsdzēsējus, lai to nodzēstu, ieraudzīju, ka tu esi ugunsdzēsējs. Tikai ar skatu vien tu liki ugunij degt vēl vairāk.

Pastāstīšu tev šī sapņa nozīmi ar stāstu. Bija reiz sādhu, kas dzīvoja pārklātā būdā un vārīja rīsus uz uguns. Viņš uz brīdi izgāja, un atgriežoties ieraudzīja cilvēkus lejam ūdeni uz viņa būdas, un velkošus ārā no liesmām viņa mantas. Viņš ņēma savas mantas un iemeta atpakaļ ugunī. Drīz sāka līt, un lietus dzēsa uguni. Tad viņš sāka no upes nest ūdens spaiņus, lai dzēstu māju. Daži viņa kaimiņi vaicāja, kāpēc no sākuma viņš iemeta savas mantas ugunī un tagad dzēš uguni. Viņš teica:

"Vienreiz mūžā uguns nāk nodedzināt tavu māju. Biju ļoti priecīgs par šo, un devu visu šai liesmai, lai to neaizvainotu. Tagad līst, un es nesu ūdeni, lai būtu draugos ar lietu."

Liec visu tajā, un ļauj ugunij degt, ieskaitot tavas pieķeršanās pagātnei. Liec pat savām šī brīža un nākotnes pieķeršanām degt. Kad viss ir nodedzis, Svētības lietus uz tevis līs. Neko nesaglabā, un Svētība nāks un tev palīdzēs, parūpēsies par tevi tagad un nākotnē. Tev nav jādomā par neko un nekas nav jādara. Vienkārši paliec Kluss, un skaties, kā tas strādā. Nodedzini pieķeršanās krūmus, un tu redzēsi Svētību.

Šis ir tas prieks. Ļoti daži sapratīs šo noslēpumu: turi liesmas degošas, cik karstas iespējams, un, kad ūdens nāk, ļauj tam nākt. Degsme pēc brīvības ir šīs liesmas, un Svētība ir lietus, kas līst no Sevis.

ॐ

Es jūtos aizskalots neziņas okeānā. Vai tu vari rādīt man ceļu uz krastu? Es gribu būt Brīvs. Šī ir vienīgā vēlme, ko esmu uz šejieni ņēmis līdzi.

100

Visi ir nezinoši, bet neviens to nezin. Visi ir lepni par to, ko ir darījuši.

Šo sauc par pasauli. Bet, kad tu uzzini, ka esi nezinošs, tu esi nācis pie manis. Ar to pietiek! Šī Satsanga ir plosts pāri okeānam. Tev nekas nav jādara, pat nerunā par šo okeānu, jo tajā ir krokodili, kas tevi aprīs. Neskaitāmi ļaudis ir bijuši aprīti un tiek aprīti katru dienu, bet neviens nezin, ka ir tāds plosts. Tikai rāpies plostā un turies Kluss. Tajā ir pilots, un tu esi viņa atbildība. Tu tiksi droši nogādāts krastā.

Īstenībā šis samsāras okeāns nemaz neeksistē. Tās ir tikai tavas vēlmes, un, kad tās norimst, nav nekā, kas jebkad būtu eksistējis. Ja tu zini, ka šis okeāns ir briesmīgs un aligatoru un haizivju pilns, ar to pietiek. Šie aligatori ir tavas vēlmes pēc objektiem, pēc personām, pēc kādām baudām! Kad tu tās aizmirsti, tu esi drošībā.

Šis ir labs padoms tik jaunam puikam kā tu. Esmu priecīgs, ka esi šeit. Šis ir pareizais laiks uz šejieni nākt. Pat Sokrāts teica, ka, lai zinātu Dievu, tev ir jābūt pareizajā četrdesmitnieka pusē. Ramakrišņa raksta to pašu. Viņš iesaka nākt pie skolotāja jaunībā ļoti interesanta novērojuma dēļ, ko es pats esmu redzējis Marina Pludmalē Madrās.

Es mēdzu pavadīt visu sestdienu un tās nakti pie okeāna, meditējot uz pludmali. No rīta es skatījos kā zvejnieki no divām laivām okeānā meta tīklus, izveidojot apli un tad noslēdzot to. Skatoties var redzēt četrus zivju veidus, kas Ramakrišņam simbolizēja četrus cilvēku tipus.

Dažas zivis ierauga tīklu uzreiz un nolemj tam nepieskarties, un aizmūk. Šī ir zivs vai cilvēks numur viens. Viņi pat neiet tīklā. Sukadevs ir šī piemērs. Numur divi zivis neredz starpību starp vienu tīkla pusi un otru, un tās neiebilst nevienai pusei. Rāma Tirha ir šī piemērs. Viņš baudīja pasauli un bija mājsaimnieks, un matemātikas profesors Lahorā, bet 32 gadu vecumā viņš visu atstāja un devās uz Himalajiem, un nekad neatgriezās savā dzimtajā vietā. Šīs numur divi zivis arī izmuka no tīkliem, šīs ir tādas, kas izbēg ļoti agrā vecumā.

Tips numur trīs lec ārā no tīkla 50 vai 60 gadu vecumā pēc tā, ka tīkls jau ir noslēdzies. Bet, ko es redzēju, ir, ka tām lecot ārā, daudzas tika kaiju

101

un jūras kraukļu noķertas. Tikai dažas piezemējās okeāna drošībā. Un ceturtās turēja tīklus cieši savās mutēs viņu pašu drošībai.

(iesmejas) Tās bija zivis, kuras zvejnieki atveda uz krastu. Tās pat nemēģināja lekt, bet tikai turējās pie tīkliem. Šīs zivis katru rītu tiek pasniegtas uz šķīvjiem!

Redzēju zvejniekus ar savām sievām lādējam šīs zivis grozos. Viņi bija ļoti priecīgi un pateicīgi, un pateicības dēļ viņi dažas zivis meta atpakaļ okeānā, jo tās tik dāsni gādāja par viņu dzīvībām. Tātad īpašas Svētības dēļ šīs zivis arī tika ārā no tīkliem. Otro reizi, kad viņš grasījās mest dažas zivis atpakaļ okeānā, viņa sieva apturēja viņa roku un teica, "Pietiek." (smejas) Tātad daži cilvēki izmūk šos tīklus bērnībā, daži jaunībā un daži vecumā, kā es! Neturot tīklu, es to varēju izdarīt. Tāpēc visi jūs, kam sirmi mati, neuztraucaties. Esiet droši, ka jūs tiksiet piedāvāti atpakaļ okeānam. Zvejnieki, redziet, ir ļoti dāsni.

Kāpēc šeit ir pārdošanā šīs grāmatas un fotogrāfijas, un lietas. Tas, šķiet, traucē Satsangas tīrību.

Ja tu dodies uz Hazrat Gandž, tu dodsies uz veikalu, kurā ir tas, kas tev vajadzīgs. Ja tev ir vajadzīgas kurpes, tu dosies uz kurpju veikalu, ne pie drēbnieka. Tā, ja Satsangā tu sadali savu uzmanību šurp un turp, tas nozīmē, ka tu neesi atnācis uz Satsangu. Tu tikai ienāc, lai tiesātu "citu". Ja tu esi atnācis uz Brīvību, tu neko un nevienu citu neredzi.

Tas ir kā vīrs, kam savā birojā ir pienācis telefona zvans, kas saka, ka viņa māja deg. Viņš dodas uzreiz. Ceļā viņš satiek draugu, kas aicina viņu uz pusdienām, bet viņš neies, jo viņa māja ir liesmās. Tā vietā viņš taisnā ceļā dosies uz mājām, lai noskaidrotu, kas tur ir noticis.

Tā, kad tava māja ir liesmās ar: "Es gribu būt Brīvs," tu nepieņemsi kāda tiesāšanas vai attiecību ar kādu uzaicinājumu. Tu dosies taisnā ceļā uz mājām un pieskatīsi tās. Bet, ja tavas mājas nav liesmās, tu vari palikt birojā arī pēc darba un tad doties, kurp vien vēlies.

Šim ir jābūt kā mājai liesmās. Kad tā ir parasta māja, tam nav īpaši liela nozīme, jo vienmēr tu vari tikt pie jaunām mājām. Bet, ja šī māja ir liesmās, tev tas ir jāpiebeidz, cik vien ātri iespējams, jo tu nezini, kad būs tava nākamā inkarnācija. "Es gribu būt Brīvs" ir māja liesmās.

102

Es tiešām gribu būt Brīvs, bet līdz ko es dodos mājās un esmu norūpējies, es nekļūstu neko gudrāks.

Tev ir jāatrod tas, kas nemirst un nav dzimis, un šo tu atradīsi Satsangā. Šis slēpjas dobumā tavā Sirdī, kuru nāve neskar. Tas ir avots, no kura nāk spēks, ar kuru tu tausti, redzi, od, dzirdi un redzi. Skolotājs tev pateiks, ka tas ir iekšup tavas Sirds, tāpēc skaties iekšup, un tu redzēsi to, un tu kļūsi par To! Tad tu vairs neatgriezīsies uz ciešanu zemi.

Es to gribu redzēt un būt viens ar visu, bet atšķirtības pieradums un vērtēšana ir ļoti grūti atstājami.

Satsangā tas notiks pats par sevi. Nav cita veida bez Satsangas. Tikai vēlme būt Brīvam ir nepieciešama. Galvenais tavs šķērslis ir, ka tu fokusējies uz citām lietām. Tev ir jāfokusējas uz to, ko tu gribi.

ॐ

Man nav konkrētu jautājumu, bet es arī jūtos, ka neesmu nokļuvis vēl mājās.

Ja tu neesi vēl nokļuvis mājās, kā tu vari teikt, ka tev nav jautājumu? Tu esi zivju tirgū un esi apmaldījies. Tev ir jāņem gids un jājautā viņam, kur ir tavas mājas. Visi ir apmaldījušies, bet jūtas laimīgi zivju tirgū. Tur viņi paliek, un tur viņi mirs!

Ir labāk jautāt. Ja tev nepatīk šis neglītais tirgus placis, jautā kādam, kas zina un kas vedīs tevi ārā no tirgus. Ja tu zini, ka tu esi šeit, tad tu vari iet jebkur, pat uz zivju tirgu, un tomēr tu būsi mājās.

Es gribu, lai man būtu lielāka tuvība ar tevi, kaut arī prāts saka, ka ar sēdēšanu Satsangā ir pietiekoši. Kā es varu vairāk sajust tavu klātbūtni?

Sēdēt nav tik viegli, bet saki prātam, lai tas ļauj tev sēdēt klusi Šeit. Tas varētu negribēt būt kluss, bet tev ir jāuzvar šī cīņa. Sēdi un vēro, ko dara prāts, vēro tā tendences, vēro, no kurienes tas paceļas un kurp aiziet. Tad tu redzēsi, ka prāts neļauj tev sēdēt klusi, jo tas ir pieķēries pagātnes notikumiem, pagātnes cilvēkiem, pagātnes objektiem un pagātnes domām.

103

Šīs pieķeršanās traucē tev sēdēt klusi. Bet, ja tu sēdi kluss vienu mirkli, tas ir visdārgākais. Es tev iesaku:

Kad prāts iet ārpus kā mērkaķis, ved to atpakaļ. Atkal tas ies, un atkal ved to atpakaļ. Atkal tas ies, un atkal ved to atpakaļ. Spēlē spēli, un beigās prāts beigs iet ārpus.

Tu šo nedarīji Kalifornijā, jo, ja tu būtu to darījis, nebūtu iemesla uz šejieni braukt. Sēdi Kluss un skaties, ka tavs prāts neiet ārpus, un, ja tas iet, ved to atpakaļ.

Atņem prātam pieķeršanos pagātnei, un prāts ir ne-prāts, jo prāts pats par sevi ir pieķeršanās. Atņem pieķeršanās, un tu redzēsi Miera un Mīlestības gaismu.

Dari šo, un, ja tev ir grūtības, saki man, ko esi darījis un kādi bija rezultāti. Vai sekoji tam, kas tev ir jādara? Vienkārši skaties uz prātu, kā tu skaties uz briļļu pāri. Kad prāts skatās iekšup, nav objekta, ko redzēt, un Tas paliks ar Sevi. Jo tu esi šeit, izmanto iespēju mainīt savus vecos pieradumus, kas ved uz ciešanām. Tad, kad tu atgriezīsies, tavi draugi tevi vairs nepazīs.

Es gribu ar tevi tikties vienatnē pirms braucu uz Nepālu.

Tu tiec uzaicināts tikties ar mani vienatnē. Tu nāc viens pie manis; (smejas) neved nevienu sev līdz, ne apģērbu, ne ķermeni, ne savu prātu. Tad tu mani vari satikt vienatnē. Tu pie manis vienmēr tā vari nākt.

ॐ

Esmu Satsangā jau mēnesi, un, kaut arī mani jautājumi ir atbildēti, es vēl joprojām jūtu, ka esmu tumsā un ka nevaru noturēties kluss. Jūtos, ka nekad nespēšu būt kluss.

To "nekad nespēšu būt kluss" tu varētu teikt savā valstī. Šie ir tikai

104

tavas valsts nosacījumi. Aizmirsti pagātni un paliec Satsangā, nemeklē neko. Tas nāks pats par sevi, jo tava vēlme ir milzīga. Tas nopelns, kas tevi atveda uz šejieni, pats strādās, tāpēc tikai sēdi kluss un neko nedari.

Es varu sēdēt kluss, bet jūtos, ka atnācu uz šejieni ar nastu, un ka vēl joprojām nesu šo nastu.

Tev ir jātiek vaļā no nastas uz tavas galvas. Iedomājies, ka tev ir 100 kilogrami uz tavas galvas, un tu ej pie skolotāja, kas saka attīrīt prātu no konceptiem. Šis tikai pievieno svaram. Nākamais skolotājs tev teiks darīt ko citu, un tā ir vēl viena nasta. Šeit es nesaku darīt lietas, ne praksi, ne meditāciju, bet es vienkārši sakratu tavu galvu, un tā nokrīt nasta. Teikt "es esmu Brīvs" ir nokratīt no tavas galvas argumentus un citas lietas. Tad tu dosies vieglu galvu un vieglu prātu.

Mēs esam tik veiksmīgi būt Satsangā, kur sapratne notiek pati par sevi Sirdī, ne prātā. Vai ir vēl kas nepieciešams bez Uzticēšanās un atvērtības, un būšanas šeit, lai realizētu Patiesību?

Ar to pietiek. Tev nekas cits nav vajadzīgs.

Tu veic šo sava šuddha, tu attīri mani un atņem man nastu.

Kas ir šis process? Kā tu attīri šo sava, šo līķi?

Līķis neko nevar darīt.

Un tā tas tiek darīts. (Viņš norāda uz zīmējumu, kurā ir Kali uz Šivas) Šiva sava zem Kali kājām. Pat Šiva ir sava, visas tavas zināšanas ir nekam nederīgas, ja tu neesi zem skolotāja kājām; šis ir tas, ko tas nozīmē. Būšana zem skolotāja kājām attīra.

Cilvēkiem šeit ir tik dažādi skatieni viņu sejās. Kāda ir starpība?

Visi šeit kļūst jauni. Parasti pasaulē visus ēd rūpes. Vai ir kāds, kas nav ticis šīs čūskas sagrābts. Bet, ja cilvēkā nav rūpju, tad viņi mūžīgi ir jauni, un nāve viņus nevar aizskart. Šis ir noslēpums: Neturi prātā nevienu rūpi. Šī

105

rūpe ir nāvīga čūska. Cilvēks var izdzīvot pēc kobras kodiena, bet, ja viņš tiek rūpju sakosts, viņam nav izredzes izdzīvot, tās viņu nogalinās atkal un atkal. Cilvēki izskatās daudz jaunāki, kad viņi sēž Satsangā, un viņiem nav rūpju.

Mani vecāki Īrijā ir norūpējušies par mani, un viņi uztraucas, ko es šeit daru. Es viņiem cenšos pastāstīt, bet es nespēju pastāstīt to, kas šeit notiek.

Izskatās, ka esi atbraucis uz šejieni bez vecāku piekrišanas, un uztraukšanās par viņiem ir viena no tavām tagadējām rūpēm! Tu esi izdarījis ļoti labi, ne tikai priekš sevis, bet arī viņiem būs no tā labums. Pārliecini viņus, ka par tevi ir parūpēts, un ka tev te nav problēmu. Daži vecāki savus bērnus sūta uz universitāti citā valstī, lai viņi var gūt augstāko izglītību. Tas palīdz visas ģimenes labklājībai, un tāpēc gudri vecāki neuztraucās, kad viņu bērni aizbrauc studēt. Šīs studijas viņiem var atnest labu darbu, bet izglītība Laknavā dos tev piepildījumu, mieru un mīlestību, ko tu vari nodot tālāk saviem vecākiem. Tāpēc paliec šeit, lai kas notiktu. Ja viņi ir neapmierināti, ļauj viņiem tādiem būt. Tev ir jābūt ļoti stipram šajā lietā, un nemēģini nevienam, kas stāv tavā ceļā, izpatikt. Tev ir jāmaršē, kamēr kauja tiek uzvarēta. Šī kauja ir starp tevi un ļoti spēcīgu ienaidnieku, kas pat imperatorus ir sakāvis. Šis ienaidnieks ir ego. Tas varētu izskatīties vājš, bet tas ir ļoti spēcīgs. Tas ir sakāvis visus pasaulē, un ir padarījis viņus par saviem vergiem. Daži šo kauju uzvarēs.

Es neiesaku tev noraidīt ģimeni, bet tev ir jāpiepilda sava vēlme būt Brīvam. Tikmēr kamēr esi šeit Laknavā, paturi tikai šo vēlmi būt Brīvam. Tad kā Brīva persona tu vari atgriezties pie jebkādas vēlmes, ieskaitot vēlmi palīdzēt savai ģimenei.

Esmu ļoti priecīgs šeit būt. Šķiet, vislabākā lieta, ko jebkad es varētu būt darījis!

Būšana Satsangā ir labākā lieta, ko tu vari darīt, tas ir labākais darbs, ko darīt. Tu esi meklējies pa visu pasauli, bet tikmēr, kamēr tu neredzi Sevi Pašu, tu neko citu neieraudzīsi. No sākuma skaties, kas tu esi, un tad, ja nepieciešams, skaties uz pārējo pasaulē.

Ja tu redzi Sevi Pašu,

106

tev pat nav jāskatās uz Dievu.

Nesen te ieradās sieviete pēc 25 gadu meklējumiem. Tik daudzi svāmī un guru viņai bija devuši prakses un savas un dievu bildes. Bet nekas viņai nedeva Mieru. Tad viņa ieradās šeit, un bez jautāšanas un bez nekā 'dabūšanas', viņa realizēja, ka viņa ir Dievs, tas Dievs, ko bija meklējusi tik ilgi.

ॐ

Šovakar es došos, lai paceļotu un apmeklētu citas vietas un skolotājus, bet es vēlos tavus norādījumus.

Tu gribi norādījumus, bet negribi palikt Satsangā un klausīties tajā. Tu plāno doties. Tad ir labāk doties meklējumos. Var būt pēc 80 gadiem tu būsi noguris. Tad kāpēc gan neatgriezties atpakaļ šeit 2075. gadā. Līdz tam apmeklē visas vietas un melnos caurumus.

Lūdzu, sakrati mani un atmodini mani. Es gribu atrast to, ko esmu meklējis.

Tu jau esi sakratīts, un tāpēc esi šeit, tev nekas cits nav vajadzīgs. Tev ir jābūt sakratītam, lai tu nāktu uz Satsangu. Tad tev vairs nekas nav jādara. Tev ir jābūt sakratītam no iepriekšējiem apstākļiem, un tagad tu esi pēc kaut kā, un es apsolu, tev tas būs.

Vai tu varētu man teikt ko vairāk par Brīvību?

No sākuma esi Brīvs, tad ej pasaulē, un tu nekad nejutīsies nožēlojami. Pirmajām lietām jābūt pirmām. Tavā gadījumā, jo tu esi jau vecos gados, tā tas nebija. Ja tu no sākuma kļūsti Brīvs, tad tu paliec jauns un enerģētisks, un nevienam tu neapniksi, kā arī tev neviens neapniks, jo tu esi redzējis Skaistumu iekšup. Tu esi tagad šeit. Pagātne ir pagātne. Tu esi šeit Skaistuma laukā, jo tagad tu esi uzzinājis, ka Brīvība ir visskaistākā lieta, ko iegūt dzīves laikā. Pagātne ir pagātne, un nenorūpējies par to. Tagad esi šeit Satsangā, un tu redzēsi, kā atjaunojas katra tava ķermeņa šūna. Tu redzēsi to skaistumu, kas ir iekšup tavas sirds un ārpus arī. Esmu priecīgs, ka tu esi šeit, un es ceru, ka paliksi ilgāk.

107

ॐ

Mana draudzene, ar kuru esam nolēmuši būt kopā, grib, lai es dotos uz Eiropu, lai piedalītos seminārā par attiecībām. Es gribētu tavu padomu šajā.

Cilvēkiem, kas rīko šo semināru, pašiem ir likstas. Kā viņi tev var palīdzēt? Saki viņai, lai viņa brauc uz Indiju un ir šeit Satsangā. Satsanga ir labākais seminārs.

Jautātājs: Paldies tev par šo dārgo dāvanu, esot kopā ar mums. Man tik bieži ir sapņi par Satsangu un citām lietām.

Papadži: Šie sapņi nav sapņi, bet reālāki par realitāti. Ja tu meklē kaut ko nopietni un patiesi, tu redzēsi, ka pat sapņi būs reāli, un tu sapņosi par to, ko esi darījis nomodā. Vairāk vai mazāk šī ir nomodas stāvokļa projekcija sapnī. Bet tas, kas notiek ar tevi, nav sapņi, bet vīzijas, un šīs vīzijas ir labākas par nomodas stāvokļa pieredzēm. Tas parāda ļoti dziļu nodomu realizēt tevis paša Sevi. Kā visi šeit, vai viņi to zin vai nē. Kādu dienu tu zināsi, kas tevi šurp atveda. Tu zināsi, kas ir tavs Ceļvedis un kas lika tev nākt šurp un sēdēt Satsangā. Šo tu zināsi.

Jautātājs: Kāda ir starpība starp Satsangu un psihoterapiju?

Papadži: Psihoterapija ir mašīna, kas taisa naudu. Satsanga vienkārši dod Brīvību un netaisa naudu. Tā ir tikai prāta mieram, ne lai iztraucētu tavu prātu. Tā dod mieru un mīlestību, bet psihoterapija var būt ļoti mulsinoša. Ja tu aizej pie parasta terapeita, viņi tevi aizvedīs uz pagātni un tur tevi atstās uz visiem laikiem! Satsangā mēs nerokam kapus. Mēs meklējam, kas mēs esam, un atrodam, ka mums nav nekādu slimību. Pārsvarā terapeitu būs tavā priekšā vienu stundu, paņems $100, un tad tevi atstās, bet Satguru vienmēr ir ar tevi uz visiem laikiem. Tāda ir atšķirība.

ॐ

108

Es neesmu apmierināts. Es neesmu brīvs.

Kas ir šī neapmierinātība?

Doma, šaubas.

Kur šīs šaubas mājo? Ja tās ir galvā, tad nocērt galvu. Ja degunā, tad tiec vaļā no deguna. Šāda ir septiņgadīgās meitenes no Varanasī mācība. Viņas vārds bija Kamali, un viņas tēvs bija Svētais Kabirs.

Kabirs deva Satsangu, un daudzi to apmeklēja. Kamali jautāja savam Tēvam, "Kāpēc tik daudzi nāk tevi redzēt tik agrā rītā?"

Viņš teica, "Viņi nāk pēc Brīvības un Patiesības, un lai tiktu Apgaismoti. Kāpēc vēl viņi lai nāktu pie manis tādā agrumā ziemas laikā, kad ir tik auksts?"

"Tēti, pieci simti cilvēku nāk pēc Brīvības un Satsangas? Es tam neticu, viņi noteikti nāk pēc kā cita."

Tad viņa devās spēlēties. Nākamā rītā viņa nostājās pie vārtiem un katram atnācējam teica, ka viņas tēvs intervēšot katru, pirms viņš ļaus nākt Satsangā. Viņa viņiem teica, ka viņiem ir jānoguļas ar galvām uz šī celma, un viņa cirtīs galvas, un tad nesīs tās rādīt savam tēvam. Ja viņš tā lems, tad šī persona tiks atļauta Satsangā. Viņa iedrošināja visus, ka cērtamais viņas rokās ir ļoti ass, un ka neviens nejutīs sāpes, kad viņa vienā mirklī atdalīs galvas no viņu ķermeņiem.

Pirmie teica, "Mēs esam šeit, jo mums ir tiesas prāva, un mēs gribējām tava tēva svētību šī iemesla dēļ. Bet nu mēs esam pieskārušies viņa vārtiem, un mums ir viņa svētība, un nu mums ir laiks doties uz tiesu.

Otrie teica, "Mūsu dēls ir ļoti slims, un tāpēc mēs esam atnākuši redzēt tavu tēvu, lai gūtu viņa svētību, lai mūsu dēls nenomirst."

Nākamie teica, "Mēs nenācām uz Satsangu, bet pēc viņa svētības mūsu meitas laulībai. Mēs tikai paklanīsimies pie viņa vārtiem un būsim ceļā. Rīt mēs atgriezīsimies uz Satsangu."

Visiem šiem cilvēkiem un arī citiem bija savi iemesli. Pēc divām stundām viņas tēvs ienāca tukšajā Satsangas zālē. Kaut jau

bija 6 no rīta, neviena te nebija, izņemot viņa meitu, kuras rokās bija cērtamais.

"Papadži, es teicu, ka neviens nenāk pēc Brīvības," viņa teica. "Kāpēc tu tērē savu laiku? Tu dod Satsangu no 4 līdz 8 katru rītu, un tad tu dodies,

109

lai dotu Satsangu citās vietās, un pārrodies tikai pēc desmit dienām. Tu pat mums nedod savu mīlestību. Kāpēc tu tērē savu laiku? Šodien visiem bija kādas citas intereses."

Tādējādi, ja tu esi pie Svētā, tev ir jānovāc galva, un tad viņš ar tevi runās. Tavas šaubas ir tikai galvā, un, kad to novāc, tu esi bez šaubām. Tad tu esi Brīvs. Ja tu saproti, tu neturēsi šaubas. Vai tagad tu šaubies?

Jā.

Tad ej ārā un nocērt sev galvu!

Bet, Papadži, dažreiz...

Paskaidro "dažreiz", ko tu domā ar "dažreiz"? Kurš skolotājs tev iemācīja šo slikto gramatiku? Šī ir savādāka klase, kurā nav skolotāja. Šim Skolotājam nav mēles, ar ko runāt ar studentiem, un studentiem nav galvu, ar ko saprast. Šī ir tā klase. Tāpēc, ja tev ir galva, tev ir jāmeklē kāda cita vieta, kāda kautuve, kurā galvas tiek cirstas.

Šis ego ir galva, redzi. Tas ir tā vērts vest to uz kautuvi. Viņi par tevi ļoti labi parūpēsies. Man nav vajadzīgas galvas, man ir vajadzīgas sirdis. Šeit nav vajadzīgas galvas, bet ir ļoti daudz institūciju, kam ir vajadzīgas tikai galvas. Atstāj savu galvu ārpusē un tad runā. Tad tava Sirds pirmo reizi runās Mīlestības valodu. Ļauj savai Sirdij runāt! Tu vienmēr esi runājis no galvas, tad atstāj to, kā Kamali saka! Šī meitene zināja kā būt Satsangā. Šie "es" un "tu", un "viņas" netiek atļauti Satsangā. Tu tagad redzēsi Patiesību sejā, šī ir Satsangas nozīme. Tu skati sejā Patiesību, Brīvību. Kurš tevi var nogalināt? Tev ir bail sevis Paša, un tu esi atkarīgs no citiem. Tu esi pārāk iesaistīts lietās, kas nav pastāvīgas, un tagad tu nespēj glābt sevis paša dzīvi. Miljoniem reižu tu esi dzimis, un miljoniem reižu tu esi miris, un tā tu zini nāves garšu ļoti labi. Tagad ir laiks zināt kā dzīvot! Tas ir tik vienkārši vienmēr būt svētlaimē, bet tu gribi nāvi. Šo burvīgo Mīlestības un Skaistuma dārzu tu esi pārvērtis kautuvē.

Apstājies uz mirkli un redzi, kas tu esi. Tu nekad neesi devis laiku tevis paša Sev atklāt sevi tev un skūpstīt tevi, un apņemt tevi. Tu esi mēģinājis lietot savu galvu miljoniem gadu, vismaz tagad dod laiku savai sirdij. Turies Kluss, vienkārši esi Kluss. Ja tu turies Kluss, tevis paša Pats nāks un apskaus tevi, un skūpstīs tevi. Dod laiku tevis paša Sev.

110

ॐ

Satsanga ar tevi ir tik reibinoša. Esmu pie tevis nācis atkal-atrast to, kas vienmēr ir šeit, un palikt uz visiem laikiem Sevī.

Parasti tev ir jātērē daudz naudas šīm apreibinošajām lietām. Kā tu apreibi šeit?

Tava Klātbūtne, vislabākais dzēriens!

Parasti vislabākais apreibinātājs ir skotu viskijs, bet tas ilgst tikai trīs stundas, un tā izgaist tava nauda! Bet šis apreibinātājs vairosies un vairosies katru mirkli. Šis nav tas apreibinātājs, kas izgaisīs pēc trīs stundām. Tev ir jāatrod slavena marka, un tad ar vienu mučeli tev pietiks visu tavu dzīvi, un šis apreibinātājs neizgaros! Ļoti reti cilvēki ir dzēruši šo vīnu, jo viņi nespēj samaksāt tā cenu. Varētu teikt, ka cena ir ļoti augsta, un var teikt, ka cenas nav vispār. Tev ir tikai jāturas Klusam, un tev būs šis apreibinātājs. Vienkārši turies Kluss.

Kad tavs reibums ir atkarīgs no kāda cita, tu sevi māni, tu sevi pievil. Neviens labs apreibinātājs nenāk no cita avota kā tikai no Sevis. Neviens tev nedos Laimību, neviens tev nedos Mieru. Atrodi to pats. Tikai apjucis prāts domās, ka laimība ir kaut kur citur. Šī Mīlestība un Skaistums būs, ja tu esi Kluss tikai šo vienu mirkli. Tad tu sasniegsi visu. Izskatās, ka tu esi to nogaršojis. Savādāk tu tā nestarotu. (smejas) Labi, es esmu ļoti priecīgs tevi satikt.

Es mīlu vienkārši sēdēt šeit ar tevi Mierā, bez cita mērķa.

Tas, kas sēž manā priekšā bez mērķa, gūst visu. Šis ir tas, ko arī Dievi sola: "Kad skolnieks pie manis nāk un jautā pēc kaut kā, uzreiz es to došu, vai tas ir bērns, ilgs mūžs, labs partneris vai kas cits." Bet Dievam ir bailes kā citiem. Viņš saka, "Es baidos no personas, kas neko neprasa, jo esmu sasaistīts vienmēr dot visu šai personai, un man ir jāseko viņam kā ēnai. Tam, kas bez vēlmēm, es sniedzu visu mirklī, kad tas vajadzīgs, tādējādi esmu sasaistīts ar to personu."

Tā tas ir ar to, kas nāk uz Satsangu bez vēlmēm. Viņiem tiek dots viss,

111

pat ja netiek prasīts. Tev nekas netrūkst. Esi drošs, ka viss, kas jebkad bija vajadzīgs, tagad ir beidzies.

Papadži, es vēlos jaunu vārdu.

No sākuma es pastāstīšu nozīmi. Kad tu saliec plaukstas kopā kā krūzi un sniedz šīs tukšās rokas, dimants tajās iekritīs pats. Šis dimants ir Sevis Zināšana, un tas krīt pats, bet tavā prātā bija traucēkļu slāņi, pie kuriem tavas rokas turas. Šie slāņi ir vēlmes. Tas, kas nāk uz Satsangu, ir novirzījis prātu no vēlmēm un atgriezis tās viņa Pašam. Tas automātiski notiek Satsangā. Tad šī krūze ir gatava, un dimants krīt, un ir Sevis atklāsme. Pats atklāj Sevi Sev. Šī atvērto, bļodiņā salikto roku poza tiek saukta Andžali. Tev var būt šī Sevis Zināšana, jo tava sirds ir atvērta šīs Zināšanas uzņemšanai.

Šis ir stāsts no Upanišadiem. Kad kāds guva atbrīvošanos un tika vaicāts, kā viņš to ir izdarījis, viņš teica, "Tas bija kā ērkšķoga, amlaki, krītoša manā andžali. Es to nedarīju, tā vienkārši nokrita no Satsangas koka." Šis notiks, ja tu stāvi zem amlaki koka, un ne zem kāda cita koka.

Vārdi, ko gūstat Satsangā, ir Mīlestības un Skaistuma vārdi, un tie, kas lieto šos vārdus, noslīkst Mīlestībā un Skaistumā, un Svētībā. Pat tas, kas sauc tevi vārdā, gūst labumu. Vārdam ir jābūt tādam, ko visi var baudīt. Ja tu izrunā prieka vārdu, tu esi priecīgs.

Vārdi pārstāv jaunu skolotāju līniju. No ciešanām nāk ciešanas, un tik daudzi no jūsu vārdiem satur šīs ciešanas. Bet tagad jūs piederat citai atmosfērai, un jaunais vārds ir tā daļa. Tā ir daļa no tavas dzīves uzsākšanas no jauna, brīvam no pagātnes.

Papadži, vai ir jānogatavojas kā auglim kokā, lai tiktu Apgaismotas Būtnes apēsts?

Nav augļa, kam būtu jānogatavojas, nav koka un nav meža. Nav cerības, bet tev ir jābūt Uzticībai šim. Nekas nekad nav eksistējis. Augļi kritīs, tāpēc neesi koka zarā. Atdod šo pieradumu krist.

Es kādreiz jutos kā nokritis auglis. Pirmie septiņpadsmit gadi manas dzīves bija kā elle.

112

Ļoti daži atgriezīsies no elles. Bet es zinu vienu, kas tur ir bijis. Viņš bija ļoti labs vīrs bez grēkiem savos ierakstos, izņemot to, ka vienreiz viņš pretojās iekarojošai armijai ar šķēpu un netīšām ķirzakai izdūra aci. Tā viņš pēc nāves devās pie tiesneša, tika nolemts, ka viņam ir jābauda miljons gadi debesīs. Tomēr, jo viņš bija nodarījis pāri tai ķirzakai, kam atlikušo dzīvi bija jādzīvo aklai, viņam dažas sekundes ceļā uz debesīm bija jāiet cauri ellei.

Tā, iedams cauri ellei, viņš jautāja sargiem, kāpēc visi smaida un dejo. Viņš teica, "Viena grēka dēļ viņi tiek likti ugunī, bet ne tādā kā zemes uguns, kas izdeg līdz ar degošo objektu, šīs ugunis ir īpašas, un kad tu mirsti no uguns, tu uzreiz atdzimsti un tiec iemests atpakaļ. Šis turpināsies miljoniem gadu, šī ir elle! Bet viņi ir laimīgi, jo tu esi šeit. Tādas labas būtnes kā tu klātbūtnes dēļ visa elle priecājas."

"Nu tad," teica vīrs, "es negribu doties uz debesīm, gribu palikt šeit ellē. Ja mana klātbūtne var padarīt visus viņus laimīgus, es te palikšu!"

Tā sargi devās atpakaļ un vaicāja tiesnesim, ko darīt. Tiesnesis piekrita, ka viņš varētu palikt ellē, ja ļoti vēlas, bet nedrīkst nevienam to teikt.

Tajā pašā laikā cilvēki debesīs pinās nepatikšanās, jo kaut arī viņi baudīja debesis, viņi baudīja tikai objektus. Kaut kā viņi izdzirdēja, ka ellē esot Satsanga, un viens pēc otra, kamēr tagad, es domāju, tur ir palikuši tikai apmēram 230 cilvēki. (iesmejas) Tā tagad neviens vairs neiet uz tā sauktajām debesīm, un visi nāk uz šo elli!

Esmu bijis svētīts redzēt būtnes kā Māti Mēra, Ammači, Viņa Augstību Dalai Lama un Thik Nhat Hanh. Esmu arī tik pateicīgs par tavu klātbūtni uz šīs planētas un klanos pie tavām kājām.

Viņi tev ir devuši savu svētību, un tā tu esi šeit. Tā ir svētība no Dieva un tik daudziem Svētajiem un Viedajiem, kas devuši tev spēju nākt uz Satsangu. Tieši šajā Satsangā tu zināsi Sevi. Esi pacietīgs un nemūc prom, kamēr neesi sasniedzis savu mērķi.

ॐ

Buda bija mans pirmais Guru, un manas sirds saite ar viņu ir tik spēcīga, ka šķiet, ka man ir jābūt viņu pazinušam. Es atpazīstu arī tevi, it kā es būtu pazinis tevi jau iepriekš.

113

Tu esi pazinis Budu iepriekš, mēs esam pazinuši katrs katru daudzas

reizes iepriekš. Šī nav pirmā reize. Tu vari piezīmēt šo 1994. gada 1. aprīli 11:30 no rīta. Šajā laikā atkal mēs tiksimies, un mēs esam jau tikušies šajā konkrētajā dienā miljoniem reižu, bet vairākums no mums neatceras. Ļoti daži šo atceras un realizē, ka tas turpināsies tikmēr, kamēr tu nenolem šo nākšanas atkal un atkal procesu izbeigt.

Pat Buda redzēja miljoniem viņa dzīvju, parādamies kaut kur kā kāds, bet viņš zināja to, un viņam tika pateikts, ka, kad viņš būs Sakja Karaļvalsts Princis, un viņa vārds būs Amitabh Gautam, tad tā būs viņa pēdējā dzīve.

Visi mēs šeit esam bijuši kopā daudzās inkarnācijās; tāpēc mēs esam šeit. Mūsu šeit tikšanās iemesls ir, lai mēs vairāk neparādītos, kā pats Buda izdarīja. Tas, ko viņš izdarīja, bija tik vienkāršs. Viņš tikai sēdēja zem Bodhi koka nerunājot, un viss beidzās. Viņš to izdarīja, un mēs arī to varam izdarīt.

Man prātā rādās stāsts, un gribētu īsu laiku, lai pastāstītu tev: tas ir stāsts par Rāmanaija, kas notika apmēram 7000 gadus atpakaļ. Šis stāsts ir par Kunga inkarnāciju kā Rāma.

Notika kauja starp Viedajiem un āsurām jeb dēmoniem. Dēmoni nolaupīja Rāmas sievu, un drīzumā Rāma nogalināja dēmonu un atveda savu sievu atpakaļ.

Tagad viņiem ir jāsēž tronī, un ir jānotiek kronēšanas ceremonijai, un tā Rāma, karalis, aizsūtīja ziņu savam Guru, lai viņš nāk un veic nepieciešamās pūdžās, lai viņš varētu būt tronī ar sava Meistara svētību.

Viņš aizsūtīja savu brāli Lakšmanu uz visātrākā zirga un lika viņa Guru aizgādāt Rāmas gredzenu, un jautāt viņam ierasties veikt ceremoniju. Tā Lakšmans devās uz Rāmas Guru meža āšramu un teica Guru, "Es esmu Lakšmans, Rāmas brālis. Mēs veiksmīgi esam atgriezušies no dienvidiem, un nākamnedēļ notiek kronēšanas ceremonija, un Rāma ar šo gredzenu prasa tev ierasties to izpildīt."

Karaļa gredzens ir tik dārgs, ka tam nelīdzinās neviens cits valstī. Tajā bija īpaši dimanti, kas nevar tikt atrasti nekur citur. Lakšmans piedāvāja gredzenu Guru, un Guru teica, "Esmu aizņemts, pagatavojot rīsus, dodies uz manu pārklāto būtu un liec gredzenu māla traukā."

Nokāpis no sava zirga, Lakšmans gāja un ielika gredzenu traukā, bet, kad to viņš meta traukā, no tā iznāca negaidīta skaņa. Viņu ieinteresēja, kas varētu būt traukā, un bija sajūta, ka nav īsti pareizi likt karaļa gredzenu tik

114

vienkāršā māla traukā. Viņš apgrieza trauku otrādāk, un viņš ieraudzīja daudz gredzenus, visus

tādus pašus kā šo, tikko ielikto. "Te ir tik daudz gredzenu, es nevaru tos izskaitīt, kur nu vēl atrast to, kuru tikko traukā ieliku."

Viņš devās ārā un jautāja, "Lūdzu, saki man, kas šajā traukā salika tos gredzenus?"

Stingri un nopietni Vašišta teica, "Lakšman, tu to izdarīji. Tu to izdarīji!"

"Kā tas ir iespējams? Es nāku uz šejieni pirmo reizi!" viņš izsaucās. "Nē, daudzas reizes tu esi nācis, un tu man jautāji katru reizi, sēžot

zirga mugurā, un katru reizi es teicu tev ielikt gredzenu traukā. Un tā notiks atkal un atkal tikmēr, kamēr tu nenokāpsi no zirga un neatstāsi savu lepnumu. Tad paliec ar mani, un es mācīšu tev kaut ko, un tu vairs neparādīsies," atbildēja Vašišta.

Tā mēs turpinām parādīties tikmēr, kamēr neatstājam lepnumu un nebeidzam identificēties kā jebkāds vārds vai forma, un, kad tev nav vārda vai formas, tu ieraudzīsi, ka tu nekad neesi nācis, nevienu reizi pirms, pat ne šo reizi. Šis ir šīs mācības skaistums:

Patiesība Ir, Nekad Neviens Nav Eksistējis.

Es tikko ierados no Bodh Gaija ar tik daudzām budistu idejām par nopelniem un karmu. Tas šķiet tik bezjēdzīgi un nesaistoši Brīvībai, ja nekas nekad nav eksistējis!

Tas nav bezjēdzīgi, īstenībā ir liela jēga. Bez labas karmas, tu nekad nebūtu šeit vai Bodh Gaija. Dažiem cilvēkiem ir nopelni atnākt uz Satsangu. Tam nepieciešami nopelnu kalni, un šādi tu to esi izdarījis.

Ir noteikts, kad tu busi Brīvs, tā pat, kā bija Budam. Tavu nopelnu spēks būs tik spēcīgs, ka Brīvība pie tevis atnāks pat tad, ja tu mēģini to atraidīt. Ja tev ir lemts būt Brīvam, apstākļi būs tādi, ka tu nebūsi spējīgs šejieni pamest pat tad, ja mēģināsi!

115

Papadži, Ānanda reiz teica Budam: "Cēla draudzība ir puse no Svētīgas dzīves." Buda atbildēja, "Būt ar cēliem kolēģiem, cēliem ceļabiedriem, cēlām draudzībām ir visa Svētīgā dzīve." Papadži, asociācija ar tevi šeit ir bagātinājusi mani kā nekas cits iepriekš manos 39 pieredzes gados. Paldies tev par būšanu šeit, kad tu tik pat labi varētu būt vēsajos kalnos.

Kabirs ir teicis kaut ko par cēlo asociāciju ar Skolotāju. Man ir jāpakasa sava atmiņa, jo tā ir veca, un tai ar mani nepatīk uzturēties:

Ja tu asociējies ar Svēto tikai uz vienu mirkli, tavi grēki, ko esi darījis iepriekšējās paaudzēs, pilnībā tiks iznīcināti, un tev vairs nebūs atkal jāparādās.

ॐ

Es negribu vienkārši palikt vecs un nomirt, es gribu būt Brīvs no šī.

Satsanga ir kā skaistuma salons, kas izlīdzinās tavas grumbas, jo tas parādīs tavu Patieso seju. Šeit cena nav 950 rūpijas, cena ir nedomāt. Katrs var samaksāt šo cenu. Ja tu nedomā, tad saki man, cik skaists tu varētu būt.

Kad tas nāk, sakod zobus un savelc dūres apņēmībā, un lec sevis paša Manasrovera ezerā.

Kopš esmu ieradies Laknavā, šķiet, neesmu tik laimīgs, kāds biju pirms tam. Man patīk būt šeit šajā brīnišķīgajā sangā. Kas ar mani notiek?

Laimība, kas tev bija pirms Laknavas, iespējams, bija prāta radīta laimība, kas balstās personā vai personās, vai objektos, kas atgrieza tev laimību. Var būt, tev bija laimība tikai no saviem konceptiem. Tā nav laimība! Patiesa laimība nevar tikt aprakstīta. Ja tu to vai tās avotu vari aprakstīt, tad tas ir tikai mentāls lidojums, kura mērķis ir iegūt vai sasniegt kaut ko. Laimība nenāk no citas personas, pat ne no Svētā vai Viedā. Laimība nāk no Iekšienes. Laimība ir nepasacīta, neapjautoša. Tu pat nevari Satsangā gūt laimību, jo tā vienmēr ir tevī.

Tu nāc uz Satsangu, un tev tiek teikts būt klusam un nedomāt par neko, ieskaitot tavu ķermeni un prātu, un ego, un maņu aktivitāti. Tad tu vari būt

116

kluss un Mierā. Šeit tu mācies būt kluss, neļaujot nevienai domai pacelties no prāta. Tad tev būs laimība pāri aprakstiem, un tava seja šo rādīs iekšup tevis. Tava seja pilnīgi izmainīsies, kad esi laimīgs. Un jebkurš, kas skatīsies uz tavu seju, būs laimīgs.

Skumjas, kas uzvandās augšup, ir laba zīme. Tās bija neskartas tavas sirds dziļumos, un arvien vairāk tās tur krājās dzīvju laikā. Šīs skumjas ir palikušas vienas ar tavu ķermeni, un tās nav atšķirtas no tā. Kā putekļi, kas krājas ūdens glāzes apakšā, šīs skumjas krāsies tavā sirdī tavas nepareizās rīcības un nepareizo aktivitāšu dēļ. Iemesls tam, ka tu tagad jūti šīs skumjas, ir tas, ka Satsanga uzvanda tās un nes tās virspusē, kur tās var tikt aizvāktas. Katra prāts tiek satraukts Satsangā, un tas, kas nav būts pamanīts gadiem ilgi, uzpeld virspusē. Bet skumjas nevar palikt Satsangā, un tā tās izgaist. Īstenībā, tieši ciešanas un skumjas ir tās, kas tevi atveda uz šejieni, tāpēc esi pateicīgs tām.

Kad tu zināsi Sevi, visas šīs skumjas vairs nebūs tev apspriešanas vērtas. Tu varētu justies neveiksminieks, bet īstenībā tu esi neticami veiksmīgs. Drīz pagātne tevi vairs nesaistīs, un tev būs vienalga par šīm nastām, ko esi nesis līdzi. Tu zināsi tikai Tagad!

Esmu tik ieķēries domās un vērtēšanas un jūtu straumēs, ka ir grūti justies veiksmīgam, kaut arī iekšā es zinu, ka esmu.

Vai tu esi straumes vidū? Kāpēc gāji tajā, ja neesi peldētājs? Tikai tie, kas labi peld, var iet upē un baudīt to. Tāpēc iesaku tev neiet upēs, ja tu nezini kā peldēt. No sākuma iemācies peldēt, un tev nebūs bail no nevienas upes.

Mācies peldēt, esot ar tiem, kas māk peldēt. Lēnām tu iemācīsies peldēt, kamēr tu tiec turēts. Tad tu kustināsi rokas, un šādā veidā nenoslīksi. Roku kustināšana ir peldēšana, un šie ir Sevis centieni. Tad tu kļūsti par peldētāju. Ja tu necenties, tu slīksi. Bet tu vari arī izmantot upes dziļumu un sabalansēt savu ķermeni tā, ka peldi bez ķermeņa daļu kustināšanas. Tāpēc uzturies Gudro kompānijā, ne muļķu, kas nemāk peldēt. Tu esi tagad šeit. Lēnām tu iemācīsies peldēt bez piepūles.

Nesen, kad biju atgriezies rietumos, pret mani izturējās kā karalisku jebkur, kur gāju. Bet šeit Laknavā pret mani neizturas kā pret kaut ko īpašu.

117

Tā tas ir. Šeit pret tevi neizturas kā pret kaut ko īpašu, jo visi ir tādi kā tu. Bet, kad tu dodies prom no šejienes, tu redzēsi, ka pret tevi attiecas kā karalieni, jo seju kā tavējā viņi Zviedrijā nav redzējuši. Šeit visas sievietes ir karalienes, bet tu to sapratīsi tikai, kad būsi prom.

Tas ir kā ar skolotājiem, kas tiek mācīti koledžā. Tur viņi visi ir vienādi, un neviens nav īpašs. Bet, kad viņi ieiet savās klasēs, savās skolās, tad skolnieki viņus ciena.

Lai būtu karaliene, lai būtu skaista, skaties iekšup Sevis. Skatoties ārpus, tu neesi skaista. Tev ir jāskatās iekšup, lai būt skaista, tad šis iekšējais skaistums tiks tavu poru atstarots un pievilks visus, kas tavā tuvumā.

ॐ

Esmu tik priecīgs tevi atkal redzēt un būt tavā klātbūtnē.

Tu esi ļoti gaidīts. Skatāmies viens uz otru. Es tevi redzēšu, bet tu mani neredzēsi. Kas ir šis fenomens? Parasti, ja es redzu tevi, tev arī vajadzētu redzēt mani, bet tu neredzi Mani. Tu tikai redzi manu seju. Neredzi manu seju, redzi to, kas nevar tikt redzēts. Tad tu tiešām Redzēsi mani un es Redzēšu tevi.

Noskūpsti Sevi, un saki man, kāda tam garša. Lai šo aprakstītu, tu vari tikai dot šo skūpstu. Tas nevar tikt aprakstīts, jo tas ir pāri prāta konceptiem. Šis skūpsts ir bez-prāts, un tā garša ir bez-vēlme. Tāpēc esi bez vēlmēm, un tev būs šī garša. Šādi tas nāk. Kad tu esi bez vēlmēm, tad Laimība nāk. Pamēģini šo Tagad, un šī ir laimība.

Ir ļoti grūti runāt par to, ko esi mums devis.

Bieži vārdi, kas par šo tiek teikti, tiek lietoti nepareizi, un samaitā cilvēku. Tev ir jārunā par šo Dimantu ar kādu, kas to spēj novērtēt, ne ar muļķīgajiem.

Viena lieta, par ko es varu runāt, ir krikets. Es zinu, tev patīk krikets. Vai vari mums par to dot Satsangu?

118

Jā, tas nāk, un tas iet! Jebkāda rotaļa notiek, tikai baudi to. Tad tā kļūst

par rotaļu. Ja tu tajā iesaisties, tu apmaldīsies.

Papu, vai esmu šeit, lai gūtu šaktipāt vai lai manas šaubas tiktu kliedētas, vai lai apmierinātu manu garīgo apetīti?

Vēlams, ka tu šeit esi, lai kliedētu šaubas, un pēc tam, kad tās ir kliedētas, Pats nodos savu spēku tev. Šis ir saukts par šaktipāt. Un tev nav jāapmierina sava garīgā apetīte, bet jādzīvo kā garam pašam, esi gars pats.

Man vairs nav jautājumu.

Divējādiem cilvēkiem nav jautājumu. Viens ir gudrais, un tam vairs nav nekā jautājama; cilvēks, kas ir mājās, nav apmaldījies. Otrs ir kāds, kurš nezin, ka ir kas vaicājams. Tādējādi dažiem nav jautājumu viņu Gaismas un Gudrības dēļ. Bet daži vienkārši nezin.

Tāpēc, kad jautājumi paceļas, lūdzu, neesi neiedvesmots, jo tā ir laba zīme. Visi dubļi, kas ir nosēdušies zem prāta virsmas, paceļas, kad uzvandīti, un ir ceļā prom jautājuma formā. Tāpēc jautājumi ir jāvaicā, un tāpēc nekautrējies tos vaicāt. Kad šīs šaubas ir kliedētas, tu redzēsi Sevis Paša atspulgu tava prāta spogulī. Tad tu atpazīsi, ka šis ir tas, pēc kā tu nāci šurp, un tu šo nevari izdarīt, kad virsma ir uzvandīta.

Kad tu nāc pie skolotāja, tev obligāti ir jāvaicā, jo nav personas, kas būtu atrisinājusi šo jautājumu. Tiem, kas ir dzimuši, ir jautājums: Kā būt laimīgam? Neviens, no karaļa līdz zemniekam, nav laimīgs. Tādēļ vaicā skolotājam: "Kā būt mierā, kā būt mierpilnam, kā mīlēt Sevi un visus citus?" Šādi es prasu tev uzdot jautājumu "Kā palikt Mierā?"

ॐ

Pirms tam es jautāju, vai tu varētu uzlikt savas kājas uz manas galvas tradicionālajā veidā, bet tu atteici.

Es nesekoju šādiem tradicionālajiem veidiem. Neticu šāda veida tradīcijām. Tas varētu simbolizēt kāda ego aizvākšanu. Bet kājām un galvai nav nekas kopīgs ar ego. Abi šie ir fiziski, un tas nozīmētu, ka Miers un

119

Mīlestība nāk no fiziskā, bet tā tas nav. Tas ir ego, kas gaida kādus tradicionālus rituālus. Tas nekad

neatdosies. Tu domā, ka tavs ego tiks izgaisināts, ja es likšu savas kājas uz tavas galvas! Nē! Kāpēc tērēt laiku? Kāpēc lūgt kājas uz savas galvas? Kāpēc gan tu taisni neskrien iekšup? Negaidi!

Es būtu ļoti priecīga ieskriet iekšā.

Nē, nesaki, ka tu būtu ļoti priecīga ieskriet iekšā, taču dari to! (iesmejas) Laimība nāks, kad nebūs ego. Bet taisīt plānus, ka tu būsi laimīga, ir nākotnei. Šis "būtu" ir nākotne, un ir tevi mocījis ilgu laiku. Kamēr tavi mati vēl ir melni, skrien iekšā. Negaidi, kamēr tie paliks balti!

Kas ir šīs ilgas, ko es jūtu, un kā es varu sevi atdot šīm ilgām? Esmu norūpējusies par mūsu ar vīru šķiršanos un par manas meitas labklājību.

Tu esi atstājusi mājas un atbraukusi uz Indiju, bet, ja tu neesi atstājusi savas attiecības, tad tu traucēsi savu prātu. Tad tevis būšana šeit nedos tev labumu. Ja tu esi pa pusei šeit un pa pusei tur, tev būs vajadzīgs daudz laika, lai būtu Klusa. Tev ir jāsaprot, ka kādu dienu tev būs jāatstāj visas attiecības ar savu vīru un bērniem. Ja tavs vīrs tevi ir atstājis, tev vajadzētu būt pateicīgai un laimīgai, jo tu esi piedzīvojusi, ka visas attiecības sākas un beidzas. Tagad tu netiksi apmuļķota ar citām attiecībām. Tagad tev būs vieglāk iet pāri attiecībām, kur viss ir Viens.

Vai tu varētu ieteikt man grāmatas, kuras būtu vislabāk lasīt, lai palīdzētu manai kontemplācijai pāraugt meditācijā.

Šis ir ļoti labs jautājums. Es parādīšu tev vienu piemēru, lai tev būtu laba literatūra meditācijai.

Bija reiz vīrs, kas devās pie karaļa un lūdza viņam kādu vecu ēdamo, kas bija pārpalicis no vakardienas. Karalis tur pat iedeva viņam dimantu, jo karalim nav veca ēdamā, tikai svaigs ēdamais viņam tiek pasniegts. Viņš iedeva nabaga vīram dimantu, lai visu viņa dzīvi viņš varētu ēst svaigu ēdamo no bagātības, ko viņš gūtu no šī dimanta. Tu esi šis jautātājs, ne cits! No literatūras tu gribi iemācīties meditēt, bet saki man, kas notiek Šeit, Tagad Satsangā no paša sākuma? Tev nav jālasa grāmata, lai būtu Kluss un

120

meditētu!

Jā, Papadži, ir laiks sēdēt tavā priekšā un redzēt, ka nekas nekad nenotiek ar šo Ānandas telpu.

Tu esi atradusi sevis paša draugu, kas ir Ānanda. Tu nekad nevarēsi aprakstīt, kas tas ir ar tevi, ja esi dzīvojusi mūžīgi. Tikai pamostoties tu zini, kas ar tevi ir gulējis. Tagad tu zini, viņš ir bijis tavs draugs cauri paaudzēm, bet tu uz viņu neskatījies. Tu skatījies kaut kur citur, un tā ir problēma ar visiem. Viņi neskatās iekšup Sevis, bet meklē kādu kaut kur citur. Tāpēc viņi nevar atrast draugu, kas būtu tik intīms kā Ānanda.

Esmu dzirdējusi daudzus sakām, cik karsta būšot vasara, bet neviens man neminēja, cik saldas un apburošas ir šīs karstās sezonas Satsangas.

Dažiem te patīk palikt, jo, kad tu esi Satsangā, tu neskaties, kas notiek ārpus Satsangas. Reiz arī es vasarā biju Tiruvannamalai dienvidos pie Arunačala jūnija laikā. Bija ļoti karsts, ap 46 grādiem pēc Celsija. Pārsvarā cilvēki muka prom uz Ūti un citām kalnu stacijām. Domāju, ka tas bija Majors Čadviks, kas teica Maharši, ka visi bagātie ir aizbraukuši uz kalnu stacijām, un daži, kas palikuši, bija par nabagu, lai atļautos doties, un bija palikuši ar viņu. Maharši teica, "Es arī esmu nabaga vīrs un nevaru atļauties doties uz kalnu staciju. Teikšu tev tā: palikt vasarā kopā ar Meistaru Satsangā pats par sevi ir tapas."

ॐ

121

Brīvības Tuvības Zīmes un Simptomi

Pirms Guru Svētība atved uz Satsangu, Tā strādā personas dzīvē, manifestējot viņos daudzas zīmes vai īpašības, kas parādās, viņiem kļūstot arvien gatavākiem Brīvībai, ilūzijas priekškaram kļūstot arvien plānākam un plānākam.

Pašas galvenākās īpašības ir Svētums un Brahmadžigņāsa, kvēla degsme pēc Brīvības. Nākošais ir Viveka, spēja atšķirt Reālo no nereālā, mūžīgo no pārejošā un Mieru no ciešanām. Šim seko Vairāgja, degsmes trūkums uz un atsacīšanās no nereālās pārejošās maņu objektu pasaules.

Citas zīmes ir pazemība, rāmums, dharmiska dzīve, vesels ķermenis, taujāšana, atdošanās un ahimsa, nevardarbība. Visas šīs zīmes ir vienas lietas aspekti: Sevis atklāšanās Sev tuvums.

Šie simptomi rodas paši no sevis. Neesi apmuļķots, fokusējoties uz tiem. Fokusējies nemitīgi tikai uz Sevi.

ॐ

Brahmadžigņāsa: Degsme pēc Brīvības

Plosts pāri samsāras okeānam ir stingrs lēmums būt Brīvam. Šī intensīvā degsme ir absolūti nepieciešama. Šīs degsmes intensitāte ir Satguru pats, sāpe sirdī ir saucošais Pats.

122

Vienmēr gribi Sevi, jo tu vienmēr gūsi to, ko vēlies visvairāk. Ar degošu vēlmi pēc Brīvības pietiek, un tā ir svētības rezultāts.

Vēlme pēc Mokšas ir Mokša, jo tagad tavas attiecības ir ar Brīvību. Tagad atšķir starp "es" un Brīvību, un atrodi, cik tālu "es" ir no Brīvības. Kad vairs nav vietu, kurp doties, vairs nav "es", kam turp doties, nav palikuša šī tūrista. Tad esi ar ticību, stingru kā akmens, šajā Brīvībā, lai domu ūdeņi un vēji un šaubas to nekustina.

Ja degsme pēc Brīvības ir pastāvīga, visi prāta pieradumi un traucēkļi atkritīs. Domā tikai par Brīvību, un tu kļūsi Brīvība, jo tu esi tas, ko tu domā. Tik pastāvīgi kā zobu sāpe vienmēr domā par Sevi.

Degsme pēc Brīvības ir paisums, kas noskalo šaubu smilšu pilis. Bez šīs degsmes cilvēks ir dzīvnieks bez astes.

ॐ

Jautātājs: Man ir tik degoša vēlme būt brīvam no tā visa.

Papadži: Ar to pietiek, ka tev ir degoša vēlme pēc Brīvības. Tā nodedzinās visu universu, ieskaitot tevi, tavu prātu, tavu ego un tavu ķermeni. Ļauj tam degt, un jebko, kas paliek, met to atpakaļ ugunī.

123

Viss, kas nonāk ugunī, kļūs uguns, pat doma par Brīvību nonāks šajā

ugunī un tiks apēsta, un kļūs par To! Tas ir tik viegli, bet ļoti retais deg būt Brīvs. Pārsvarā cilvēku grib maņu objektus, un tā viņi ieiet universā, jo tā vēlas.

Ļauj savai gribai degt šajā ugunī tā, lai tā neved tevi nekur citur. Ļauj sev sadegt šajā Mūžības, Mīlestības un Miera ugunī. Nebaidies no šīs uguns, tā ir Mīlestība pati. Šī degsme pēc Brīvības ir Mīlestības uguns!

Pārsvarā cilvēki baidās šīs uguns. Ļoti retais izrāda šo mīlestību pēc Brīvības, un tie, kas atdod sevi šai ugunij, vēl joprojām dzīvo. Buda to izdarīja 2600 gadus atpakaļ. Šī doma par Brīvību viņam atnāca, kad viņš bija baudu dārzā, skaistu jaunu meiteņu ieskauts, kuras bija sarūpējis viņa tēvs.

Viņa horoskops rādīja, ka viņš būs askētu karalis, un tāpēc viņa tēvs turēja viņu pasaules baudu cietumā. Bet šīs liesmas pēc Mīlestības kvēloja viņā, un viņš vēl joprojām ir dzīvs. Mēs neatceramies mūsu vecvecākus, bet šis Miera Princis ir dzīvs visās pasaules sirdīs.

Šādi tev tas ir jādara. Viņš arī bija cilvēks! Tātad, ja viņš to varēja izdarīt, tad noteikti arī mēs to varam. Katrs var kļūt par Budu. Vienīgā nepieciešamā lieta ir šī degsme pēc Brīvības un atpazīt, ka tu esi Rāmums, ka tu arī esi Tas Apgaismotais Viens.

Es gribu tikt iegremdēts dziļi šajā Rāmuma rezervuārā un dzert tā ūdeni. Ļauj man izkust mīlestībā ar tevi. Esmu pie pašas malas.

Ļoti maz cilvēku ir pie šīs malas, skatīdamies mužīgajos ūdeņos, ar viņu ego pārvērstu par pelniem mīlestības ugunī. Tu esi aiz sevis atstājusi miljoniem cilvēku. Tagad būs labi, ja tu pati leksi, bet tu baidies no dziļumiem. Esmu aiz tevis, skatoties spēli starp tevi un tavām bailēm lekt, un tavu vēlmi degt. Jo niršanas atspēriena dēlis ir šaurs, tu nevari to atstāt, jo es šķērsoju ceļu. Tāpēc, ja tu negribi lekt, es grūdīšu tevi. (iesmejas) Bet ir labāk, ja tu lec, jo es neļaušu tev atgriezties. Tu redzēsi, ka esi mūžīgais

124

okeāns, un tu pazaudēsies šajā okeānā, kā pazūd ledus gabals, kad tas tiek iemests ūdenī.

Šādi teica Ramakrišņa Paramahamsa no Bengālas, kas dzīvoja okeāna krastos un pie Gangas:

"Lai gūtu Brīvību, lai izmērītu sevis paša dziļumu, esi sāls lelle un nirsti Gangā. Tu aizmirsīsi, ka biji lelle, un tu kļūsi Ganga."

Šī ir mūžīgo ūdeņu Absolūtā Vienotība. Tev nekad netiks ļauts atgriezties pie tā krastiem, jo tādu nav!

Es gribu izgaist savā patiesajā dabā un nekad neatgriezties.

Tu esi ļoti labi nolēmusi, un tu gaidi kaut ko ļoti lielu. Mēģini pabūt šeit vēl pāris dienas. Paliec šeit, un tas neaizņems tik daudz laika. Šis lēmums ir ļoti stingrs, un tāpēc tu gūsi tūlītējus rezultātus. Nezaudē šo.

Reiz bija vīrs vārdā Matvalla, kas sēdēja zem koka un teica, "Kamēr es netikšu apgaismots, es necelšos augšā." Tā viņš vienmēr sēdēja meditējot un necēlās augšā, lai paēstu. Tad kāds pie viņa atnāca un vaicāja, ko viņš darot.

"Es meditēju," Matvalla teica. "Priekš kā?" vaicāja svešinieks. "Tikai lai būtu laimīgs." viņš atbildēja. "Pastāstīšu tev," teica svešinieks, "tu redzi, cik daudz lapu ir šim

banjānu kokam? Tik daudz inkarnācijas tev ir jāieņem, lai būtu Brīvs." "Nekādu problēmu," atbildēja pārliecinātais meditētājs, "banjānu kokā

varētu būt tūkstošiem lapu, es meditēšu." Un tā nolēmis, viņš turpināja meditēt: "Man vienalga par inkarnācijām, es tikai sēdēšu."

Pēc kāda laika pienāca Svētais un jautāja, "Ko tu dari?" Atkal Matvalla atbildēja, "Meditēju." "Kāpēc?" jautāja Svētais. "Visi cieš, un, lai tiktu vaļā no ciešanām, mans skolotājs teica man

meditēt," viņš atbildēja. Svētais teica, "Teikšu tā, tev ir jāpaliek šeit un jāmeditē tik ilgi, cik

nepieciešams vienai lapai nokrist no šī banjānu koka. Kad viena lapa

125

nokritīs, tu būsi Apgaismots." Tad Matvalla pārdroši izsaucās, "Es nevaru gaidīt, kad nokritīs lapa.

Kāds lapas nokrišanai ir sakars ar manu Gaismu un Gudrību!" Viņš piecēlās un sāka dejot. Viņš bija Apgaismots!

Tātad šī stāsta nozīme ir, ka tev nav jāgaida gadu. Šis nav atkarīgs no mēnešiem. Tu jau esi pavadījis 35 miljonus gadu, un šajā aug arvien vairāk lapu! Ja viena lapa krīt, cita izaugs vietā, un cik ilgi tu gaidīsi? Kāpēc gan tu necelies un nekliedz "Es esmu Brīvs!" Beigu beigās, kad tu esi Brīvs, tu baudīsi savu dzīvi. Kāpēc gan nebaudīt to Tagad? Pārsvarā cilvēku baidās un var kliegt "es mirstu", bet nekad neesmu redzējis jaunu vīru, lecam uz ceļa un kliedzam "Es esmu Brīvs." Tāpēc, ja esi īsts Matvalli, ej ārā uz ceļa un kliedz! Es esmu Brīvs!

ॐ

Mans ego ir ļoti stiprs. Vai vari palīdzēt man to iznīcināt. Es gribu piedzīvot brīvību. Esmu bez dusmām un bailēm.

Vai vari parādīt man savu ego, lai varu salīdzināt savu spēku ar tava ego spēku? Vai esi viņu redzējis?

Esmu to tikai jutis.

Vai jebkad esi redzējis šo draudzeni? Viņa ir labs draugs, ļauj tai parādīt savu spēku pār tevi. Tad tu aizmuksi, jo viņa ir ļoti stipra kā zilonis. Tāpēc tev tas ir jāsavalda ar mīlestību. Ja tu to savaldi ar mīlestību, viņa neradīs tev likstas. Liec viņu mierā.

Kad tu gribi kaut ko, pie kā netiec, ego tevi traucēs. Tev ir vajadzīgs ego tik daudz, cik "Es gribu būt Brīvs." Ļauj šim ego turpināties. Tas arī ir ego, kas grib šo. Vēlies Brīvību ne rīt, bet šodien, ne šodien, bet Tagad pat. Tad tu man parādīsi savu ego. Ja viņa ir stipra, šī ir stipra viņas vēlme: "Es gribu būt Brīvs." Tad šis spēks tev palīdzēs. Šis arī ir ego. Gribēt kaut ko ir ego, tāpēc izmanto sava ego spēku, gribot Brīvību, neviena cita vēlme tajā pašā laikā nedrīkst tevi skart. Izmanto ego spēku, gribot Brīvību. Saki to tagad.

Es gribu būt Brīvs.

126

Šādi, dienu un nakti saki, ka tu pie tā tiksi. Buda pie tā tika, tā pat tu

vari pie tā tikt. Saki šo, "Viņš bija cilvēks, es arī esmu cilvēks. Viņš pie tā tika, kāpēc tad to nevarētu es?" Sēdies zem koka, un necelies, kamēr esi brīvs. Šis ir lēmums, un viņam tas bija.

Bez lēmuma tas nestrādās, tev ir jānolemj. Tev ir bijušas daudzas dzīves, un tu esi izgājis cauri daudzām radībām. Tagad ir vislabākais laiks. Tavs lēmums ir labs, tu esi atnācis uz Satsangu, un šeit ir vieta, lai sēdētu un būtu Brīvs bez prakses vai piepūles. Vienkārši turies Kluss, bez nevienas domas. Šeit netiek doti vingrinājumi, kas tev būtu jādara. Vienkārši turies Kluss. Neuzvandi prātā domu. Cik viegli. Tu esi jauns zēns, tu to vari!

No visas pasaules Tie, kas grib Brīvību, ir daži. Tie, kas deg pēc Brīvības, ir vēl mazāk. Tie, kas vien-virzīgi tiecas, ir vēl mazāk. Tie, kas neatgriežas pie maņām, ir vel mazāk. Tie, kas iet pa naža asmeni, ir vēl mazāk. Tie, kas nenokrīt no naža asmeņa, ir vēl mazāk. Tie, kas sasniedz Sevi, ir tik maz! Tiecies, tiecies, tas ir tik reti, ka tu esi šeit. Tev ir kalniem nopelnu, kas tevi ir veduši šurp. Neizmet to! Tiecies!

Kad šī degsme savienoties ir ārkārtīgi spēcīga, ko tu jūti? Kad tu ielec dziļā upē, nemākot peldēt, kas notiek?

Es noslīkšu.

Jā, daži burbuļi parādīsies uz virsmas un tad pārplīsīs. Tātad šajās 'reizēs', kad tu esi ārkārtīgi Mīlestībā ar Sevi Pašu, šis notiks. Tad, kad burbuļi nāks, vai tu man rakstīsi vēstuli? Tu neņemsi rakstāmo un papīru, jo tie nav nepieciešami, kad tu lec Sevī Pašā. Tev nekas cits nav vajadzīgs. Tev nav jākomunicē ar cilvēkiem, kas stāv krastā un kas vēl nav ielekuši. Šis 'dažreiz', par ko tu runā, nevar būt īsāks par laiku, kas nepieciešams, lai noslīktu upē!

Kad tu lec, tikai ūdens eksistē, dziļumā nav gaisa, savādāk ego tur vēl

127

varētu izdzīvot. Bet ir ļoti dziļš, un tur eksistē tikai Tas, tikai Pats, tikai Mīlestība tur eksistē.

Tu esi šeit ne, lai gūtu kaut ko, bet lai dotu visu tam, kuru tu mīli! Tad viss izzudīs. Ja tev ir īsta šī pieredze, nekas nekad tevi vairs neiztraucēs. Bet, ja tev ir traucēkļi prātā, tad tu nevari redzēt Gaismu. Šie traucēkļi būs pieķeršanās kaut kam, ko tu nevari aizmirst.

Man slikti no šīs pieķeršanās un gribu atdot sevi Mīlestībai. Mana vienīgā vēlme ir atbrīvošanās Tagad. Gribu iegūt Džīvana Mukti.

Šī degsme ir, kā tu esi sasniedzis pieredzi, kas tev ir. Džīvana Mukti, atbrīvošanās dzīvam esot, ir viss, ko vēlies. Mukti, Mokšam, Atbrīvošanās ir divu veidu. Viena ir, kad tu esi dzīvs, Džīvana Mukti. Otra ir pēc nāves, Videha Mukti. Šis notiek, ja kāds nevar to izdarīt, dzīvam esot, bet tas notiek nāves brīdī. Šeit, ko mēs darām, nav ne Videha Mukti, ne Džīvana Mukti. Šeit mēs runājam tikai par Tagad, instants Mukti, kā instanta kafija, kā Nescafe. Skolotājs dos tev Apgaismību kā Nescafe!

Šis ir laiks, kad tev ir jābūt stipram un blakus skolotājam, tā, lai, ja rodas problēmas, tu meklēsi padomu. Pabeidz savu darbu šeit Tagad. Nemūc prom.

ॐ

Es gribu padalīties ar Sufi dzeju, ko sarakstījis Rumi:

Nāc, nāc, lai kas tu būtu. Klaiņotājs, pielūdzējs, mācību mīlētājs, tam nav nozīmes. Mūsējā nav izmisuma karavāna, nāc. Pat, ja esi lauzis savu solījumu 1000 reizes, Nāc, nāc, atkal nāc.

Papadži, vai tā ir mīlestība un svētība, kas bez piepūles padara prātu rāmu? Vai man pārvērst visu gribu ilgās?

Tev viss ir jāpārvērš ilgās.

Tavām ilgām ir jābūt tik stiprām,

128

ka tu aizmirsti, kas ilgojas un pēc kā. Šādām ir jābūt visu to ilgām, kas meklē Patiesību. Viņam ir jāaizmirst viss cits. Ar šo pietiek, un tas rodas tikai Satsangā. Tāpēc atkal un atkal esi stiprs. Tad tu zināsi, ka tas, pēc kā ilgojies, bija tikai tu pats, un ilgošanās izzudīs līdz ar tevis Paša apskaušanu.

Šķiet, ja man tiešām būtu bijusi patiesa degsme būt Brīvam, es būtu.

Tev ir vajadzīga 100% patiesa vēlme, ka tev ir jābūt brīvam šodien, Tagad, un neviena cita vēlme! Esi tikai ar vēlmi "Man ir jābūt Brīvam" un ar nevienu citu vēlmi pasaulē. Tad mirklī šī vēlme tiks piepildīta.

Kā es varu tikt pie patiesas vēlmes tagad?

Tagad. Šis ir kā. Esi ar patiesu vēlmi Tagad un saki man, kas notiek. Sēdi vienu mirkli ar prātu pilnīgi brīvu. Tad šis prāts tiks beidzot Apgaismots. Tikai nedomā neko tajā mirklī, un tu redzēsi, ka tu esi Brīvs. Pēc Satsangas sēdi vienu sekundi un neļauj prātam nekur doties, un, ja tas dodas, tikai vēro to kā liecinieks. Vēro to nākam un ejam, kā tu vēro savu elpu plūstam iekšā un ārā. Neapstājies. Regulāri turpini vērot. Kad nav domas, tu esi brīvs.

ॐ

Esmu vienmēr bijis darītāja, bet tagad gribu vienkārši būt savā patiesajā dabā un palikt nomodā uz šo. Vai tā ir tikai vēl viena vēlme?

Šo tu vari saukt par vēlmi, bet tā sadedzinās miljoniem vēlmju. Pārsvarā cilvēki pieredz vēlmi, tiklīdz cita izzūd. Šī pastāvīgā vēlmju plūsma tiek saukta par samsāru. Tikmēr kamēr ir vēlme, tu nevari izmukt atdzimšanu. Bet tā viena vēlme "Es gribu būt Brīvs" šo visu izbeigs. Šī var būt ir vēlme, bet tā sadedzinās visu pārējo.

Esmu tik priecīgs, ka esi sākusi tik jauna, un ka tu neatliki šo uz

129

vecumu. Tagad nedod vietu nekāda veida piepūlei un nedomā par neko, vai esi brīva vai važās. Nāks laiks, kad šī degsme būt Brīvam arī izzudīs, bet iesākumā tev ir jāsāk kā studentam, ne kā skolotājam.

Ja es atstāšu šo ķermeni pirms būšu realizēta, vai es turpināšu šo darbu?

Jebkāda nepiepildīta vēlme, kas tev ir, ja tā tiek uzturēta līdz pat tavai aiziešanai, un ir pēdējā vēlme tavā pēdējā elpā, tad šī dvēsele piedzimst tādos apstākļos, lai šo vēlmi piepildītu. Dvēsele ceļo debesīs, meklējot īsto dzemdi, lai tajā ieietu. Tā meklēs dievticīgu ģimeni gadījumā, ja tā vēlas Brīvību, un, ja tā nolemj, ka izvēlētā ģimene nebūs īstā, tad tā kā embrijs abortēs sevi un turpinās savus meklējumus. No ļoti daudziem šeit es dzirdu, ka viņi spontāni taujāja sevī vai meditēja ļoti agrā vecumā. Šī ir zīme par to, kas ir bijusi tava iepriekšējā dzīve, un par tās dzīves pēdējo vēlmi. Ja tu nepabeidz savu ceļojumu šajā dzīvē, tā būs nākamā dzīve.

Mana nespēja zināt Patiesību dara man tik daudz sāpes.

Tas ir tikai tāpēc, ka tu to negribi. Tavas sāpes un ciešanas ir tik tuvas tev tikai tāpēc, ka tu negribi Patiesību.

Kāpēc mans lēmums būt brīvai dažreiz ir stiprs un dažreiz nē?

Tam nav nozīmes. Degsme pēc Brīvības ir tik stipra, ka tā iznīcinās visas pārējās vēlmes. Iznīcināšana nozīmē, ka vai nu vēlmes nepacelsies, vai tās tiks piepildītas. Vēlme būt brīvam ir tik spēcīga, ka pat, ja citas vēlmes īslaicīgi parādās, tā uzrodas atkal.

Man bija tik daudz plānu ceļot apkārt, bet es atkal un atkal atceļu tos, jo nevaru šejieni atstāt.

Jebkur tu beigās dotos, beigu Realizācijai tev ir jāpaliek Šeit. Tavs labākais ceļvedis ir tava patiesā vēlme būt Brīvai. Šis tevi vedīs turp, kur tev ir jābūt, kas ir turp, kur tavs prāts tiks nogalināts. Bet viņš negrib tikt nogalināts tik viegli un parādīsies kā tavs draugs. Zini, viņš ir tavs ienaidnieks.

130

Šī prāta nāve un piedzimšana Patiesībā ir viss, kas mani ieinteresē.

Šī ir patiesa piedzimšana, un tā nekad nesatiks nāvi. Visas citas piedzimšanas drīzumā tiekas ar nāvi. Ar šo piedzimšanu nāve ir aizvākta uz visiem laikiem, jo tagad tev ir savs Pats, un ne kāds cits, ne cits. Ja tu mīli kādu citu, tev ir jāuzņemas nāves sekas. Ja tev nav nekāda kontakta ar nevienu citu personu vai objektu, tu uzvari nāvi, jo tu esi pāri nāvei Sevis un visu Būtņu vienotībā un laimībā.

Kad ierados šeit pie tevis, bija stingrs lēmums tā darīt, neskatoties uz to, ka darīju pretēji manu draugu un ģimenes padomam. Kā es varu atlaist visu un atvērties tavai Svētībai, un baudīt vienotību un "es esmu" svētlaimi?

Tu atstāji aiz muguras Dāniju. Tu neklausījies draugos, bet klausīji šim saucienam.

Nolem, ka tev ir jāatrod tevis paša Gaisma Šeit un Tagad. Atstāj aiz muguras pieķeršanos domām, draugiem un objektiem. Šis lēmums uzreiz tev atmaksās: "Es gribu To Tagad."

Saki šo, un tu mirklī mainīsies. Es nevaru teikt tev, kas notiks, bet varu teikt, tev nebūs vairs bailes un šaubu. Pieņem šo stingro lēmumu, un tev būs vairāk spēka nekā jebkuram karalim. Ja tu esi nolēmis, ka "es esmu Brīvs", tad ar to pietiek, ja tu to godā Tagad. Kāpēc tev ir jāšaubās? Kad tu saki "es esmu Brīva", tev ir jāgodā šī Brīvība, un, ja tu šo tagad dari, tā būs Brīvības atbildība par tevi parūpēties!

Kāpēc tu saki "Es gribu būt Brīva visu laiku"? Kad tu esi Brīva, tu esi pāri laikam. Kā tu vari atgriezties atpakaļ laikā? Tas ir šis bez-laiks, kas par tevi parūpēsies. Tev ir jāsaprot, ko esi izdarījusi, un kāds atalgojums tev ir dots. Tev nav tā dimanta novērtējuma, kas ir tavā rokas plaukstā. Tev tas ir jāgodina. Godināt savu nodošanos ir vissvarīgākais. Savādāk visi vienmēr ir Brīvi. Viņi jau ir Brīvi, bet neviens negodā to Brīvību, un tāpēc cieš. Cilvēki godā tikai ciešanas. Cilvēki godā to, ko viņu vecāki saka: "Tev ir jācieš kā mums." Kaimiņi, priesteri, svētie, visu reliģiju galvas, visi saka, ka tu ciet, un ka tev ir jādodas uz elli. Šis ir reliģiju dibinātāju pasludinājums.

Es saku tev, ka tu jau esi Brīva, kāpēc tu nerespektē manu vārdu? Tu

131

esi šeit atnākusi pie skolotāja, tāpēc tev ir jārespektē viņš un jābūt paklausīgai, un jādara, kā skolotājs saka. Viņš saka, ka tu esi Brīva, tātad pieņem to.

Es nejūtu laimību, īstenībā es jūtos kā beigta. Lūdzu, saki, ko man darīt.

Esi tikai ar vienu vēlmi savā dzīvē, vēlmi pēc Brīvības. Tikai šī vēlme neļaus citām tevi traucēt. Jebkad, kad tā var tikt piepildīta, ziedo visu šai vēlmei! Šī vēlme dos tev Mieru un Laimi, un tu neatgriezīsies samsārā.

Ziedo visu, kā pat karaļi un karalienes ir darījuši, un tu būsi brīva no visām dzīves cīņām. Neatļauj prātam tevi mānīt. Tikai prāts attur tevi no Brīvības. Daži cilvēki šeit saprot prāta dabu un neklausās tajā. Viņi atsakās no tā, kas nāk no prāta, un liek prātam klausīt viņus. Viņi sēž klusi, līdz ir Brīvi. Tikai pēc Brīvības viņi pievēršas prāta vēlmēm un tās piepilda.

Tu esi Hanumana bhakta, vai ne! Hanumanam bija tikai viena vēlme, kas bija kalpot viņa Meistaram, un nekad neļāva pacelties personīgai vēlmei. Seko Hanumana pēdās un strādā tikai Rāmas labā. Darot Rāmas darbu, spēks nāks pats, un tu spēsi šķērsot Indijas okeānu. Tik daudz spēka tev būs.

Ir tādas ilgas sasniegt mājas un būt Mierā, un būt savienotam ar cilvēkiem dziļākā līmenī. Šīs ilgas pat man sāpina sirdi.

Tu esi ceļojusi ilgu laiku, bet tu nevari just atpūtu, kamēr neesi mājās. Pēc tam, kad būsi izdarījusi visus pirkumus tirgū, tu dosies mājās un atpūtīsies. Tu vari pavadīt laiku tirgos un viesnīcās, bet mājas ir labākā vieta, tāpēc kādu dienu klejošanai ir jābeidzas. Tu esi pavadījusi miljoniem gadu tirgojoties, pērkot preces, ko gribi, bet tev nav atpūtas. Tad atgriezies mājās un atpūties. Mājas ir labākā vieta, kur būt vienmēr. Es nerunāju par māju ārpus tevis, bet māju iekšup tevis. Ja tu jūties nogurusi no tiem tirgū, kas grib tavu naudu vai ko citu, tad nāc mājās jo ātrāk, jo labāk. Savādāk tu tērē savu dzīvi. Šīs mājas vienmēr ir pieejamas, tās durvis vienmēr ir atvērtas, bet tev ir jāapgriežas uz otru pusi. Kad tu beigsi iet ārā un sāksi iet iekšup, tu redzēsi, ka šī māja vienmēr ir bijusi brīva, un tai pat nav durvju! Tu vienkārši neesi skatījusies.

(Viņa raud)

132

Šis rāda, ka tu esi mājās. Tiem cilvēkiem, kas ir mājās, ir savādāka seja

nekā tiem, kas ir ārā zivju tirgū.

Es gribu vienmēr būt Šeit. Gribu saplūst ar Avotu.

Gaismas Avots un dzīvība ir košāka par miljoniem sauļu. Kad tu gribi būt Tas, Tas pats eksplodēs un mirklī beigs tavas vēlmes un ciešanas. Vienkārši skaties uz To. Nejautā, bet izgaisti gaismā. Esi pāri domai un prātam, kur saule, mēness un zvaigznes nepaceļas.

Papadži, paldies Dievam, ka es raudu!

Šī raudāšana ir dziļa vēlme redzēt kaut ko, ko ļoti retais ir redzējis. Šis ir pateicoties tavai iepriekšējai karmai, kas nav nesusi augļus tavā iepriekšējā inkarnācijā. Tāpēc tu tagad esi Satsangā. Tagad tu sāksi smaidīt un smieties. Šī raudāšana nav slikta zīme. Daudzi raud par viņu īpašumu vai tuva cilvēka pazaudēšanu. Bet tu neraudi par šīm lietām. Tikai bērns raud pēc savas mātes un pieņems tikai savu māti, un pat šokolāde nederēs, tāpēc tev ir jāturpina šī ļoti daudzsološā raudāšana. Es reti redzu kādu raudam pēc tā, kas viņiem dod Mieru. Turpini raudāt, kamēr tu atrodi savu Māti, tevis pašas Sevi, Augstāko Spēku. Esmu ļoti laimīgs, ka tu raudi.

Esmu raudājusi un degusi iekšā pēc brīvības.

Ir jādeg iekšā pastāvīgi. Kad visa iekšiene ir nodegusi, tad tas ir laiks, kad tu satiksi savu iemīļoto. Ar kaut ko nesadegušu iekšā tu nevari satikt savu iemīļoto, tāpēc ļauj tam degt gadiem ilgi! Tad tu esi jauna, svaiga un jauneklīga, lai satiktu savu Iemīļoto.

Tu esi labi piedzimusi, tev ir veiksmīga piedzimšana. Veiksmīga piedzimšana ir, kad tu esi zinājusi Sevi, un tu esi mierpilna. Pārsvarā piedzimšanas ir neveiksmīgas, negribētas un nelaimīgas. Veiksmīgas piedzimšanas ir tās, kuras tika vecāku labi pieskatītas, kas grib zināt patiesību, kas ir atradušas savu ceļu uz Satsangu, un kas var runāt, ka ir redzējušas To, un visa tumsa ir zudusi!

ॐ

133

Esmu pie tevis nācis, lai beigtu savus cīniņus būt brīvam, jo nevaru to izdarīt viens pats. Tavas Klātbūtnes plašums jau man ir daudz palīdzējis.

Tu šurp esi atnācis ar stipru vēlmi gūt kaut ko, ko viens pats nevarēji gūt. Teikšu tev tā, tu to vari izdarīt tikai viens un ne ar kāda cita palīdzību. Divi nevar iet plecu pie pleca pa zobena asmeni. Tas nav iespējams. Kad tu ej pa zobenu, tev ir jābūt vienam, pašam ar sevi. Tu nevari skatīties uz vienu vai otru pusi, vai atpakaļ, jo zobena asmens ir tik ass, ka tu tiksi sagriezts divās daļās, ja skatīsies apkārt. Iet pēc Brīvības nav mazāk kā iet pa zobena asmeni. Tu nevari ņemt līdzi draugus, tuvos vai dārgos, tev ir jāiet vienam, nekur neskatoties. Ja tu skatīsies, tu kratīsies, un tu nekad neieradīsies savā gala punktā Brīvībā.

Tas nozīme, ka tev nevar prātā būt neviena doma, jo, ja tev ir, tu būsi pagātnē. Nedomā un nedari neko. Vienkārši turi savā prātā Brīvību, neko citu. Tad tikai viens īss Iemīļotā redzējums atņems tavam prātam tumsu, kas ir krājusies laikmetiem. Esi tik kluss, ka tu aizmirsti pat vēlmi, kas tevi šurp ir atvedusi pēc Brīvības. Esi tik kluss, ka nav vairs pieķeršanos, pat ne klusumam.

Klātbūtnē nav pieķeršanās, jo nav prāta.

Prāts ir pagātne, un Klātbūtnē nav pagātnes. Prāts tevi vedīs tikai uz kapiem, tāpēc tikai beigti cilvēki dzīvo prātā. Vienalga, ko tu domā, ir beigts, tad vispār neaizskar prātu, ja tu gribi būt Brīvs. Neļauj vairs šim vecajam draugam nākt un traucēt tevi. Vienkārši esi Kluss, nepieliec piepūli. Tev vajag stingri turēties pie pievilkšanās iet iekšup, un tad tu neredzēsi neko citu kā tikai šo pievilkšanos. Šim ir vajadzīga tava nopietnība. Ja tu gribi palikt, kur tu netiksi ārpasaules traucēts, paliec, kur ir pieejams Miers. Ārpusē nav Miera.

Kāpēc tik daudzi šurp nāk, paliek un mīl tevi, bet viņi netiek Apgaismoti, ja tu saki, ka ir nepieciešama tikai viena sekunde, lai būtu Brīvs?

Pašrealizācija aizņem vienu sekundi, bet šī sekunde prasa lielas pūles, lai atņemtu prātam visas citas domas. Tev viss ir jāizvāc no šīs sekundes un

134

jāļauj tikai šai sekundei palikt ar tevi. Tajā sekundē celies kājās uz pirkstgaliem un sažmiegtām dūrēm kliedz, "man ir jābūt brīvam šajā sekundē!" Ir ļoti reti, ka ir tāda ārkārtēja degsme pēc Brīvības, tik ārkārtēja aktivitāte un spēks, ka pat dievi nāks un klanīsies tev. Tu to nevari izdarīt ar savu vājo ķermeni. Tam ir nepieciešams ļoti spēcīgs ķermenis un prāts, un nodoms. Tad šī sekunde strādās. Tev ir Tas Jādara. Nelasi tikai ēdienkarti, ēd pārtiku. Pieveic stulbo prātu. Tas nav prāts, kas nolemj būt Brīvs. Kad tu to dari, nav prāta! Kontrolē prātu un lieto to kā vergu, bet Šeit tev nav vajadzīgs prāts, lai būtu Brīvs.

Papadži, kas ir šī Svētība? Kas ir šī turēšanās Sevī? Es tik ļoti ilgojos pēc tā, ko tu izstaro.

Šīm ilgām pēc apjausmas vajadzētu būt klasificētām kā apjausma pati. Tev ir jābūt tādai intensīvai vēlmei, ka tu aizmirsti, ka tā ir vēlme. Tad tu redzēsi tā skaistumu, pēc kā tu ilgojies. Neatceries pat to, ka tu esi iemīlējies tajā, bet zini, ka tu esi tā Mīlestība, ko tu mīli. Saplūsti. Tad būs Starošana!

ॐ

Viveka: Spēja Atšķirt Mieru no Ciešanām

Viveka ir intelekts, jautājošs un nosakošs, vai kaut kas ir pārejošs vai pastāvīgs. Viveka ir izvēle starp Sevis svētlaimi un maņu baudām; starp mieru un nemieru.

Ar Viveka izvēlies, kas ir reāls, jeb tu izdarīsi kļūdu. Gudra dzīvošana ir atšķiršana starp maldīgu un patiesu, starp prieku un ciešanām, un tad tā, kas tu neesi, noraidīšana. Spēja atšķirt iznīcina pieķeršanos, atmaskojot objekta pārejošo un iluzoro dabu.

Tev vienmēr ir jācentrējas Sevī.

135

Tikai Pats ir patiesība, viss pārējais ir maldi. Stipra šī sapratne prātā ir svarīga. Uzreiz izspried: vai tā ir šņore vai čūska! Nespēja atšķirt ir cietums, kurā tu esi iedomātas čūskas vergs.

Hamsa ir leģendārais gulbis, kas simbolizē spēju atšķirt. No sajaukta piena un ūdens Hamsa prot dzert pienu un atstāt ūdeni nedzertu.

ॐ

Pēc pēdējās Satsangas es piedzīvoju to starojošo Vienu vairākas stundas. Tad lēnām prāts un dualitāte atgriezās. Nebija ne prāts, ne identificēšanās.

Jā prāts parādās, tad saki tam, ka tu ar to neidentificēsies. Sit to ar zobenu. Neidentificējies ar dualitāti, ja dualitāte parādās. Cik vienkārši. Kāpēc iekļūt nepatikšanās? Ja dualitāte parādās, saki, ka nav dualitātes un nav arī vienotības.

Man ir grūtības, kad to daru.

Kam ir grūtības? Personībām? Dualitātei? Kāpēc esi nepatikšanās ar prātu? Vai jebkad esi to redzējis? Prāts neeksistē. Problēma ir ar tevis paša ego. Tu domā, ka tu parādies, un nolem, ka tu kaut ko gribi. Ja šis kaut kas nav pieejams, tad tu esi nepatikšanās. Visas būtnes ir te tava prāta dēļ. Ja tu pieskati prātu, tu neredzēsi nevienu draugu vai ienaidnieku, vai personu, vai indivīdu, ne pat laiku. Šis ir miegs, kamēr viss cits ir nomodā. Neļauj nevienai domai pacelties. Šis ir tavās rokās.

Izaicini visas domas ar diskriminācijas zobenu un pilnīgi stingru lēmumu, un tad nekas tevi netraucēs.

Ja tavs lēmums ir šķobīgs, tev nebūs šīs Gaismas, Gudrības, Mīlestības, Apgaismības. Apgaismība nav gļēvuļiem un vājajiem, bet tiem, kas ir ļoti stipri, kas var sakaut personificēšanas un pieķeršanās vājumu. Stāvi uz

136

savām kājām un neesi no nekā atkarīgs.

Kā es varu pazaudēt to, kas nevar tikt pazaudēts?

Šo tev ir jāzina. Tev ir jāatrod Tas, kas nevar tikt pazaudēts. Turpini diskriminēt, kas ir tevis nolūks. Tas ir atrast to, kas dod tev Mieru. Zini, kas ir reāls. Tu šeit esi pēc Apgaismības un ne pēc kā cita. Šis ir tavs lēmums. Neizklaidē nevienu domu, kas tevi iztraucēs. Katru minūti esi modrs. Tad tu būsi veiksmīgs. Neļauj savam lēmumam šķobīties. Nepieņem sakāvi. Tev ir jābūt kaujiniekam ar zobenu rokās. Cērt domu, ko nevēlies, un tev izdosies.

Es šeit esmu pieredzējis divus dažādus stāvokļus. Viens ir mierīgs, telpisks, neierobežots stāvoklis ar neko tajā. Otrs ir kā būt dzemdē ļoti kontaktā ar enerģiju.

Kas atšķir šos divus stāvokļus?

Mans prāts.

Abi ir priekšstati un vienādi nereāli. Abi šie stāvokļi ir pārejošas projekcijas, kāds ir prāts pats. Tas ir prāts, kam patīk viens stāvoklis un ne cits. Kurš pieredz šos stāvokļus un atšķir tos? Atrodi! Kurš veido atšķirības? Viens var būt labs, un cits ne tik labs. Kurš redz šīs izmaiņas? Atgriezies turp, kur visi stāvokļi izgaist, un tad tu ieiesi Mierā, absolūtā Mierā.

Prāts ir izšķiršana pati, taujā prāta avotu. No kurienes dualitāte rodas? Ej turp, un tu būsi avotā, absolūtā Klusumā. Ej turp, no kurienes atšķirības paceļas, pirms tās ir atšķirības. Dari šo šeit un tagad. Ej turp, bet neradi nodomu vai piepūli, un tad tu redzēsi to! Dari to tagad.

Paldies! Tas iztukšojās tik ātri!

Jā, šeit nekas nepacelsies. Nekas! Dualitāte neradīsies, šī ir Brīvība. Šī ir tevis daba. Tevis paša daba! Atpazīsti un identificējies ar šo, saplūsti šajā. Tad tu redzēsi, ka visa manifestācija ir šīs Apziņas centrā. Viss ir tavs, un tu kļūsti viss, bez stāvokļiem, "es esmu viss šis!" No šejienes dejo.

ॐ

137

Es nezinu, vai man būtu jāpaliek, vai jādodas, vai kur palikt, vai doties.

Lai būtu laimīgs, tev ir jāspēj atšķirt un jāzina, kad sēdēt koka ēnā un kad doties saulē. Varētu nebūt labi darīt tikai vienu no tiem. Tāpēc baudi sauli un, kad tās ir par daudz, ej un guli, un atpūties koka ēnā. Izbaudi abus.

Jebkur, kur tev ir jābūt, izbaudi apstākļus. Neizvairies no nekā un nepieņem neko.

Kopš es biju ghat dedzināšanā Varanasi, manas ilgas būt tev un Sev tuvumā deg ļoti stipri. Ko es varu darīt?

Kad tu biji apskatīt ķermeņus sadegam, tu noteikti redzēji, ka tikai dažas unces pelnu paliek pāri. Šīs dažas unces pelnu ir ķermenis, kam tu tik ļoti esi pieķēries. Šī ir degošā ghat diskriminācija. Katrs tiek pie šī, ja turp dodas, bet drīz aizmirst par to.

Tev ir jāatceras šī spēja atšķirt visu laiku: Šis ķermenis drīz būs pelni, tāpēc pirms tas notiek, es piepildīšu ķermeņa valkāšanas iemeslu. Tad, kad tavs ķermenis sadegs, tu būsi laimīgs.

Neatdod mieru pret dzīšanos pēc domām, kas pat nav reālas! Ļauj domām nākt un ļauj tām iet, kur ir problēma? Tavs lēmums atstāt laimību nav labs. Paliec mierā. Tu esi bijis nemierā miljoniem gadu. Kāpēc iet atpakaļ uz šo nemieru, kad esi atradis Mieru? Saproti šo. Atšķir starp to, kas dod tev Mieru, un to, kas nemieru. Seko tam, kas ir labāk.

Kad tu saki, ka domas un sajūtas nav reālas, es apjūku. Vai tās ir sliktas vai bezjēdzīgas?

Visas domas un emocijas ir nereālas. Tās ir kā viļņi, kas pāris sekundes vai minūtes dejo uz okeāna virsmas, un tad tās atgriežas uz turieni, no kurienes ir pacēlušās. Tad tās vairs nav vilnis, bet tās ir okeāns. Cik ilgi vilnis var turēt savu formu kā atšķirta personība?

Vārds un forma nav reāli.

138

Skaties uz sfēru, no kuras tie paceļas. Tas ir reāls. Tas nemainās.

Pirms jebkura doma paceļas tavā prātā un dodas pretī tavu maņu baudas objektiem, skaties uz sfēru, no kuras tā pacelsies. No turienes tu vari baudīt domu un jūtu formas , jo no turienes tu neesi nezinošs. Vilnis un burbulis ir nezinoši, jo tie dejo tikai sevis paša vārdam un formai.

Šīs formas ir pārejošas, un pieķerties pie tām nozīmē būt apjukušam. Jebkas, kas paceļas, doma, vēlme, emocija, jūtas vai objekts, dos tev ciešanas, un neviens pasaulē no šī nevar izvairīties. Abi, baudītājs un baudāmais, tiek aizskaloti prom.

Bet gudrais atšķir starp Reālo un nereālo. Viņi zin, kas ir Reāls, un tāpēc ļauj savām jūtām un domām rasties, jo viņi zin, viss ir Viens un tas pats! Šādi tu necietīsi.

Es gribu pieredzēt to Vienu.

Kurš pieredz tavas ciešanas un tavu prieku. Tas nav ķermenis vai prāts. Baudītājs ir kaut kas cits. Visi par šo ir apjukuši. Viņi saka "es baudu" un viņi ar to domā, "mans ķermenis bauda". Tas nav tas.

Kurš ir baudas liecinieks, kad ķermenis ir iesaistīts baudās? Liecinieks nav iesaistīts, bet tikai liecinieks. Šis ir Pats, tava iemīļotā Sirds. Tu esi Tas Pats.

ॐ

139

Ejot pa lauku Polijā, man bija spēcīga pieredze, kas pilnībā sagrāva pasaules realitāti. Es skaidri redzēju visu kā mentālu prāta konstrukciju, bet šī pieredze pēc divām nedēļām lēnām izgaisa. Es biju izbijies no šī redzējuma, jo man nebija nekādu ideju par to, kas es biju! Mana iepriekšējā identitāte, ko biju par sevi uzskatījis, saļodzījās.

Redzēt visu kā mentālu konstrukciju ir labākā pieredze, kas var būt. Kāpēc tu biji nobijies? Viss ir mentāla konstrukcija. Kad nav prāta, tad nav nekā, ko taustīt vai redzēt, vai realizēt, tieši kā miega stāvoklī nekā nav. Kad tas notiek nomodā, tas nozīmē, ka persona gūst atalgojumu par viņa nopelniem un ilgošanos. Šī pieredze var notikt jebkur, laukos, mežos, kamēr nomodā vai miegā, tam nav nozīmes. Bet, kad tev radās šaubas par to, tas izgaisa.

Kad šis notiek, tev nav jāzina, kas tu esi! Kad tu jautā "Kas es esmu?", ir jābūt subjektam, jautājumam un objektam. Bet, kad viss ir ilūzija, kā tu teici, ka bija, tad šis subjekts un objekts arī ir ilūzija. Nekas neeksistē. Šī ir Patiesība.

Pēc šīs pieredzes ļoti daudzi mani draugi teica, ka man esot jāiet pie psihologa, tā beigās es padevos, bet tā vietā, lai teiktu, ka esmu traks, kā es to gaidīju, viņš man teica, ka man ir laiks atrast savu Guru! Es tam nevarēju noticēt. Drīz pēc tam es izdzirdēju par tevi, un tagad esmu šeit.

Visus šeit ir atvedusi Svētība! Šī Dievišķā svētība iekšup, kas saka "Nāc Mājās!" Svētība tevi šeit atved kliedēt šaubas un izbeigt tavu ceļojumu. Tev ir maksimāli jāizmanto šī piedzimšana cilvēkā, lai tu netiktu atkal iemests dzemdē ciest.

Kā es varu turēties pāri šai nodalītībai, kas ir tikai domas izraisīta? Man ir tik ļoti lielas ilgas pēc tā.

Tev ir vēlme būt Brīvam, un tev ir vēlme pēc kā cita, tāpēc tev ir jāatšķir, kas ir pastāvīgs un kas laicīgs. Pārsvarā cilvēku vēlas tikai laicīgu prāta apmierinājumu, kas izgaist pāris sekundēs. Neviens nevēlas mājot Mierā un Mīlestībā.

Atšķir starp to, kas ir Mūžīgs,

140

un to, kas kustās kā burbuļi ezerā.

Šis burbulis kustās pāri ezera virsmai, spīdot, mirdzot, bet tam nav nekas kopīgs ar Realitāti. Ar pavisam nelielu vēja brāzmu burbulis ir pazaudēts un atgriežas savā pamat-sfērā. Šādi arī tu ej pēc savas pamat-sfēras. Ar stingru apņemšanos zini, ka tev tā ir jāiegūst.

Jo stiprāka tava apņemšanās, jo ātrāk būs panākums.

ॐ

Vairāgja: Atsacīšanās no Pārejošā

Brīvība ir pāri sapratnei, pāri prāta kustībai, un tomēr ir viena intelektuāla izpratne, kas ir ļoti svarīga. Tas ir zināt, ka neviens objekts nedos prāta mieru. Ja tu zini šo, tu nebūsi pārejošo objektu piesaistīts. Šī ir bezkaislība, Vairāgja.

Viveka ir atšķiršana starp reālo un nereālo. Vēlme pēc Brīvības ir kaisle pēc reālā, un Vairāgja ir bezkaislība uz nereālo. Tā ir pieķeršanos pie maņu baudām atmešana, jo tās to būtībā ir pārejošas un iluzoras, ne tāpēc, ka tās ir sliktas, tās ir tava deja. Ja tu neatsakies no prāta, visa pārējā atteikšanās ir bezjēdzīga. Visu, ko tu atmestu, būtu atmests ar prātu, bet tikai Pats atmet prātu pašu caur Vairāgja, nepieķeršanos pie domām un atteikšanos no visa, kas dod tev ciešanas. Vairāgja ir zināšana, ka nav baudas, kas uzturas. Gudrais noraida visu miera labā.

ॐ

141

Es jūtu, ka esmu ceļā uz Brīvību. Ja es atstāšu visas savas pieķeršanās, vai es būšu Brīvs? Vai man arī ir jāatstāj manas attiecības?

Ja tu gribi kaut ko citu bez šīs pieķeršanās un attiecībām, tās dabīgi pašas par sevi atkritīs. Tev tās nav jāizbeidz, bet tās pašas kritīs kā smilšu sienas. Visas attiecības nav nekas vairāk kā smilšu sienas, kādas bērni taisa pludmalē. Nav tādu attiecību, kas būtu dzīvot vērtas, bez attiecībām ar tevis paša Sevi, un tu nekad nevari tikt vaļā no Tām attiecībām. Bet jebkuras attiecības, kuras stādina tevi Sevis meklēšanā, ir jāatmet uz visiem laikiem.

Īstenībā, vispār nav pieķeršanās. Kā tavas pieķeršanās krīt, kad tu dodies gulēt, un nav tēva vai mātes, vai mācītāja, vai baznīcas, pie kā pieķerties. Kad tu šādi meklē, visas attiecības atkritīs pašas par sevi, jo tās neeksistē. Tās tikai šķietami eksistē, jo tev no tām ir kaut kas vajadzīgs. Tev kaut kur ir kāda interese, un tāpēc tu izveido attiecības. Vienīgās attiecības, kas nevar tikt lauztas, ir iekrist Mīlestībā ar tevis paša Sevi!

Šis ir, kā tu atradīsi Mieru! Vēlāk tu zināsi, ka tu vienmēr esi dzīvojis Mierā, bet pieķeršanās dēļ tu iesaistījies citās lietās, un tu neskatījies uz to, kas bija zem tavām kājām. Tavas maņas skrēja ārpus uz kādu vietu vai objektu, vai personu, un tāpēc tev nekad nebija šī telpa. Tāpēc, mans dārgais draugs, turpmāk tu esi Šeit Satsangā. Šī ir labākā vieta, kas nemānīs tevi, kā tevi līdz šim ir mānījušas visas attiecības.

No šejienes izstaro tāds brīnums. Es jutu, ka tiku vilkta uz šejieni no otras planētas puses, kā zivs tiek vilkta makšķerauklā.

Tu visu esi atstājusi aiz muguras. Šis ir tas brīnums. Ierasties šurp piepildīt savu nolūku ir brīnums. Tu zināsi šī brīnuma sekas dažās dienās, esi droša. Kad šis sāk notikt, ir kāds iekšējs dzenulis, kas grib tevi mīlēt. Šis dzenulis nenāk katram, bet tikai ļoti retiem cilvēkiem, kas noraida savas karaļvalstis, savus karaļus, savas karalienes un savas bagātības, un kas tad taisni dodas mežā atrast veiksmi.

Pieņem stingru lēmumu palikt šeit līdz esi veiksmīga. Jo stiprāka vēlme, jo stiprāks būs uguns, kas degs tava Iemīļotā sirdī. Tad tā pat kā tu noraidīji visu, viņš noraidīs debesis, un nāks tavā priekšā, neuztraucies. Lai vienmēr šī svece tevī deg. Šajā liesmā ieskries naktstauriņš un sevi nodedzinās.

142

Patiesība vienmēr ir, bet vai Patiesības atpazīšana var tikt atlikta laikā?

Nē, Patiesības atpazīšana nevar tikt atlikta!

Kavēšanās Patiesības atpazīšanā ir tikai tā meklēšanas, kas nav Patiesība, dēļ, un godīgas un sirsnīgas vēlmes redzēt Patiesību dēļ.

Patiesība ir visur, tev priekšā, aiz tevis, zem un virs tevis. Bet tu gribi kaut ko citu, kādu citu personu vai objektu. Kad tu neskaries pie šīm citām lietām, ko tu redzi? Mirklī tu redzēsi, ka tu esi Patiesība pati.

ॐ

Esmu pazaudējis interesi vārdu un formu pasaulē. Beidzot esmu atnācis šurp uz Laknavu.

Dažreiz cilvēki zaudē interesi pasaulē mentālas spriedzes, kas izraisa neiroloģiskas problēmas, dēļ. Citi zaudē interesi lielākas intereses mierā un mīlestībā, un skaistumā iekšup dēļ. Es redzu pēc tavas sejas, ka tu neesi no otrās grupas. Redzu daudz bailes tavā sejā. Iespējams, kāds ar tevi ir ne tā apgājies, un tu mūc no tā prom. Paliec šeit kādu laiku, un tev tiks palīdzēts.

Man ir apnicis būt lietu, kas notikušas tik sen, kontrolētam! Es gribu būt Brīvs un vienmēr būt kā viegla brāzma.

Brāzmas daba ir nekad nepalikt vienā vietā. Tā vienmēr ir kustībā. Ja tā kustās rožu dārzā, tā nepieķeras apstākļiem šajā skaistajā dārzā. Tā nesaka, "Palikšu šeit." Tās daba ir turpināt plūst. Nākamā vieta, ko tā redz ir kāda izgāztuve, kur barojas cūkas. Tā tikai turpina plūst, ne pieķērusies, ne nepieķērusies. Tāda ir tās daba. Šāda daba visiem mums palīdzēs būt Brīviem. Ne pieķerties, ne censties nepieķerties nekam, kas nāk tavā priekšā. Tikai turpini plūst.

Tagad problēma ir tāda, mēs esam pieķērušies pie vienas vietas. Tā vieta ir attiecības, īpaši ar tevis paša ķermeni. Tev tik ļoti patīk tavs ķermenis, bet tāda nav brāzmas daba, tāpēc visi cieš. Ja tu saki, "Šis ir

143

skaists ķermenis un personība, es gribu palikt šajā ķermenī uz visiem laikiem", tad tu identificējies ar to. Bet tā tas nenotiks. Tu varēji būt nolēmis vienas vietas labā, vienas personas un izglītības labā, lai padarītu sevi par laimīgu, bet tu nebūsi laimīgs. Laimīgais ir tas, kurš turpina plūst un nepieķeras pie kādas konkrētas vietas vai lietas, vai personas. Tāpēc brāzma vienmēr ir laimīga.

Reiz bija kāds, kas centās atrast sev guru. Viņš satika brāzmu un teica tai, ka tā būšot viņa guru, jo tā mācīja nepalikt vienā vietā; "Es arī darīšu kā tu, un es paklanos tavā priekšā." Šādi, viss, ko redzi ir skolotājs. Kādu citu reizi viņš redzēja meiteni, kuras nākamie vīra tēvs un vīra māte bija iegriezušies apciemot. Jo viņas vecāki nebija mājās, viņai vajadzēja gatavot ēst. Viņi bija ļoti nabadzīgi, gandrīz nebija, ko dot ēst, bet viņa negribēja, lai ciemiņi par to uzzina. Kad viņa sāka malt miltus, viņas aproces sāka žvadzēt. Viņa bija gudra un zināja, ka ciemiņi nojautīs, ka viņa maļ miltus, kas ir droša nabadzības zīme Indijā. Tāpēc viņa novilka aproces, atstājot tikai vienu uz katras rokas, un žvadzēšana apstājās. Vīrs, kas meklēja guru, redzēja šo visu un iemācījās no tā, ka tev ir jāpaliek vienam, lai būtu laimīgs. Ja tu pats sevi nepaturi sev pašam, tu šķiedīsi laiku, žvadzinoties ar citiem. Tev ir jābūt tuvu, lai būtu ar Sevi.

Šādi, jebko, ko viņš redzēja, viņš pieņēma par savu guru. Zeme arī viņu mācīja. Tu vari darīt visu, un viņai nebūs nekas pretī. Tu to vari piesārņot vai likt uz tās ziedus, viņa ir tāda pati. Viņa pieņem visu, un tad viņš teica, "Šī māte zeme ir mans guru." Šādi, tu vari gūt mācību no visa kā, ja tik vēlies mācīties.

Šī stāsta jēga ir tāda: neesi kompānijā ar to, kas tevi sabojās un izšķiedīs tavu laiku. Tev ir jāpaliek kādu laiku vienam un bez pieķeršanās. Pašlaik, līdz tu kalposi saviem viesiem, līdz tu būsi brīvs, tev ir jābūt klusam, vienam. Atrodi mirkļus Sev un ne visu laiku atrodies sabiedrībā; ar sabiedrību domājot to, kas šķiež tavu laiku.

Šī būs pietiekoša mācība tev: mācies no visa.

ॐ

Papadži, lūdzu ved mani cauri degošajam samsāras mežam un nekad neatļauj manam prātam novirzīties no kalpošanas Patiesībai.

Ja tu jūti, ka šis viss mežs deg, tikai tad Patiesība būs tev viegli

144

pieejama. No sākuma tev ir jāierauga, ka tu ciet no samsāras, ka ir kā savvaļas ugunsgrēks mežā. Kad tu šo jūti, tev ir viss jāatmet un jāatrod Miers. Šis ir pareizais laiks, pareizais mirklis. Ja tu to palaid garām, tu uz visiem laikiem to esi palaidis.

Čaitanja arī teica šo, "Kad īstais mirklis nāk, negaidi, kad nāk doma, ka tev ir jārealizē Patiesība, tev ir jāatstāj viss." Šis ir, ko viņš izdarīja.

Negaidi, atstāj karaļvalsti. Šī doma var vairs neatnākt tavā dzīvē, un atkal tev būs jāiet cauri nebeidzamajam ciklam, 8,4 miljoniem radību dzīvēm. Tāpēc nolem, "man ir jārealizē šī mīlestība šajā dzīvē, šogad, šodien!" Šim ir jābūt tavam lēmumam: "es neatgriezīšos atpakaļ, kamēr neatradīšu Mieru."

Šis Miers nebūs pieejams tikmēr, kamēr visa vide degs. Ja samsāra tev netraucē, kaut kas nav kārtībā. Bet, ja tā traucē, tad atsakies no visas tās lietas. Šādi pat karaļi ir darījuši.

Man ir bijusi ļoti laba dzīve, bet tā nav piepildoša. Man ir apnicis un gribu izbeigt visas vēlmes, visu mirāžu. Es pat ūdeni negribu.

Šis ir ļoti labs zvērests, ko zvērēt. Tu negribi realitāti, un tu negribi mirāžu. Ar šo pietiek. Tikai, kad tev nebūs piesaiste ne realitātei ne ilūzijai, tu būsi spējīgs gulēt un atpūsties.

Pats ir mani šurp atvedis redzēt Sevi tavā formā. Kāpēc es nevaru atdot šo ilūziju? Kāpēc prāts turpina runāt pretī? Kāpēc tas neļauj man doties mājās? Esmu noguris, nožēlojams un man viss ir apnicis.

Ļoti labi. Šis ir lēmums, kas ir jāpieņem. Prāts strīdēsies kādu laiku un tad būs kluss. Ja prāts ir, ļauj tam būt, tam nav spēka. Ļauj prātam būt tavā tuvumā. Kāpēc tev bail no prāta? Prāts ir tikai vārds, kā rēgs! Tas nekad nav eksistējis! Tā bija tikai tava griba, tikai tad prāts nāk un darbojas: "es šo gribu", un ir prāts. Prāts ir tikai šaubās un vēlmēs. Tikai tad tev ir vajadzīgs prāts. Tagad prāta triks ir beidzies. Tagad, ja prāts nāks, tas būs tavs vergs, tavs kalps, kas pieskata tava ķermeņa vajadzības, ne lai tevi komandētu darīt šo vai to un traucētu tevi. Tas kļūs kā vergs. Tev ne par ko nav jādomā, tas tev kalpos. Bet, ja tu nezini, ka tas ir tavs kalps, tu cietīsi.

Saki prātam, ka, ja tas grib palikt ar tevi, tam ir jāklausa tavās komandās un jārūpējas par tevi. Tad puses mainīsies, un, kad šis notiks, viss

145

mainīsies. Tava seja un ķermenis mainīsies. Tu gūsti iespaidu par mirkli, kad tavs prāts nespēlējas ar tevi. Kad ir bez-prāts, tava seja ir ļoti skaista, bet, kad tev ir vēlme, tad tu neesi laimīgs, un tev nemaz nav miera. Labi.

Vai man ir jāatlaiž visas šīs problēmas un uztraukumus pirms varu doties pie Dieva?

Tu nevari no sākuma atlaist un tad iet. Tev no sākuma ir jāspīd, un tad lietas tiks atlaistas! Ej taisni, un viss tiks atlaists. Ej taisni mājās, un viss priekš tevis tiks parūpēts. Neturi prātā, ka tev ir jātiek vaļā no šīs lietas un tās lietas. Tas nebūs iespējams, un tev bus jātērē daudzas dzīves to mēģinot. Uzreiz taisni, paturi tikai šo prātā: "es gribu būt Brīvs." Savādāk ir par daudz lietu, ar kurām jātiek galā, un šī dzīve ir par īsu, lai tās visas pieskatītu. Laiks nāk. Tev ir jāpasteidzas un jāsasniedz Mājas. Kad tev ir tikai šī Brīvība tavā prātā, viss tiks atlaists, jo tavs prāts ir bez-prāts Tagad. Neko citu neturi. Mīli Sevi.

Ja Brīvībai nepieciešams, lai tu atstāj lietas, ko mīli, tā ir augsta cena, bet to vērta!

Vai šis objekts, kas tevi mīl, var mīlēt tevi mūžīgi? Vai tas ar tevi dosies miegā? Tas ar tevi ir tikai sapņu no nomodas stāvokļos. Pat, kad tu mirsti, tavs ķermenis tev nesekos līdz. Tāpēc vienmēr mīli To, kas vienmēr būs ar tevi, un atrodi to Tagad ar diskriminācijas palīdzību. Turies Iemīļotā kompānijā.

ॐ

Svētums: Nevainība un Tīrība

Patiesība cildina Svētu personu, tev ir jābūt tik skaistam un tīram, un nevainojamam. Tu esi Svēts, kad vāsanas ir kliedētas un kad nav domu.

146

Tu esi vērts, kad tu esi Svēts. Bet ar vērtumu vien nepietiks! Tev ir jāatrod to Vienu, kas ir vērts, un jābūt brīvam no vērtuma un nevērtības. Kā mirušais nevar pateikt "es esmu beigts", tā vērtīgais nevar pateikt "es esmu vērtīgs".

Rāmums ir absolūti nepieciešams. Tas ir iekšup vērsts prāts, vērsts iekšup no maņām, domām un konceptiem, un šis ir brīvs prāts. Turies Kluss. Prāts ejošs ārpus pēc baudām ir samsāra, prāts samsārā ir piedzimšanas, ciešanu un nāves cikls.

Ārpusēja attīrīšanās ir svarīga: vide, asociācija, ķermenis un prāts. Iekšējā attīrīšanās ir kvēla degsme pēc brīvības.

Satvisks, tīrs, harmonisks prāts noved pie taujāšanas, un tīra, dharmiska dzīve un diēta ir rekomendēti. Taujāšana nevar notikt prātā, kas tiek tamas un radžas traucēts. Radžas aktīvs prāts noved pie dusmām un sādhanas. Tas ir mērkaķa prāts un neredzēs savu dabu. Tamas truls, apātisks prāts noved pie miega, šaubām un bailēm. Truls prāts neklausās skolotājā. Ja tu neesi aizņemts ar ko citu, tad viens vārds no skolotāja ir pietiekoši; Šis ir satvisks prāts.

Degoša vēlme pēc Brīvības, pastāvīga meditācija, taujāšana un atteikšanās no baudām. Esi kluss, nedomā, nepieliec piepūli. Tie, kas Svēti, sasniegs Patiesību. Svētums ir galvenais nosacījums.

ॐ

147

Es ļoti gribu, lai man ir Svēta daba.

Šī Svētā daba ir obligāta tiem, kas grib būt brīvi. Tev ir jābūt Svētam, jo Tas atklājas Svētai personai un nevienam citam, kas vēlas citas lietas.

Svētums iemīlas ar tevis paša Sevi. Šī ir nodošanās, un tā nav atšķirīga no Mīlestības! Ko tu mīli, tam tu esi nodevies, un to, kam tu esi nodevies, tu mīli.

Kad šai Mīlestībai nav objekta, un tā dodas nekur citur, bet pati uz sevi, Tas atklās tev sevi tādā formā, kādā tu vēlies; manifestēts vai nemanifestēts.

Ja tu gribi šo Mīlestību, nemēģini mīlēt kādu personu, jo šai mīlestībai nav personības, nav formas un nav vārda. Dievs ir Mīlestība

ॐ

Es gribētu pateikties par laiku, ko pavadīji ar mani vakar. Kopš tā visas manas problēmas ir sadegušas kā migla agrā rīta saulē.

Izcili, Es teicu tev, ka tas notiks. Šie ātrie rezultāti nozīmē, ka esi ļoti patiesa persona.

Tikai patiesa persona to var izdarīt, jo patiesība cildina Svētu personu. Svēta persona ieiet Patiesības sirdī bez grūtībām.

Kas ir Svēta persona? Tikai aizver savas acis un redzi; vai es esmu Svēts? Vai esmu gana Svēts, lai pieskartos Dievišķajam? Nav starpības starp Dievišķo un to, kas grib redzēt Dievišķo.

148

Jebkurš jautājums, kas man ir, uzreiz izzūd.

Tas rāda, ka prāts ir tīrs. Tik tīrs, ka tas nespēj izklaidēt šaubas vai jautājumu. Daudzi cilvēki nāk ar jautājumiem, bet pirms viņi tos var pajautāt, viņi jau ir aizmirsuši par tiem. Šis ir atkarīgs no prāta tīrības. Kad prāts ir tīrsirdīgs, Dievs iet viņam nopakaļ, lai piepildītu katru vēlmi uzreiz un spontāni. Šis ir, kā tas notiek. Tieši kā Jēzus darīja, "Lai notiek Tava griba", tu būsi ļoti laimīgs, ja tu atdosies Tai gribai iekšup.

Es jūtu, ka kaut kas nav pilnībā tīrs ar mani, un tas attur mani no liesmas redzēšanas. Es gribu kļūt caurspīdīgs un izzust.

Tu esi tīrs, bet, kad tu jūti, ka kaut kas nav tīrs, tu nevarēsi redzēt to liesmu. Šis tīrības trūkums, droši vien, ir pieķeršanās kādam citam, un tas neatļauj tev būt tīram. Tu nedrīksti nevienam būt pieķēries, ja tu gribi redzēt tevis paša Sevis liesmu. Kad tu esi pieķēries pie kāda, tu redzi liesmu, skaistumu un mīlestību kādā citā. Tev no sākuma ir jāredz sevis paša skaistums, un tad tu redzēsi Skaistumu visās būtnēs. Caurspīdīgums nozīmē, ka prātā nav domu, tad tu būsi caurspīdīgs. Tāpēc esi bez domām tikai uz kādu laiciņu. Nedomā un tu būsi caurspīdīgs.

Kā attīrīt sevi un kļūt skaistam?

Kļūt skaistam neaizņem laiku. Tas nav ādas skaistums. Tas ir tas skaistums, kuru cildina Patiesība. Tu vari būt skaists, neturot prātā domas. Domu turēšana prātā padara tevi nesmuku, neskaistu. Kad nav domas, iekšējā Gaisma spīd caur tavām porām, padarot skaistu tevi un visu pasauli.

Kad Buda sasniedza Brīvību, viņš kļuva tik skaists, pat fiziski. Tagad cilvēki lieto tik daudz metodes, lai kļūtu skaisti. Sešdesmitajos viņi centās padarīt sevi skaistu, ķīmiski izmainot savus prātus ar LSD, bet šis skaistums, ko viņi īslaicīgi atrada, un narkotikas sabojāja viņu veselību. Esmu saticis daudzus no viņiem, ieskaitot slavenības. Skaistums, par ko runāju, ir iekšējais Skaistums. Kad nav domu, tu esi skaists.

Kāpēc tik daži cilvēki ir brīvi? Kāpēc ir tik maz Budas?

Jo tik maz cilvēku pietiekoši stipri grib būt brīvi no važām.

149

ॐ

Es nejūtos Brīvības vērtīgs.

Nevērtība neļaus tev būt Brīvam. Tev ir jāpierāda sev, ka esi sasnieguma vērtīgs, jo Patiesība cildina vērtīgu personu. Patiesība nāks pati par sevi, un tā vienmēr ir te. Patiesība ir bijusi ar tevi kopš pasaules piedzimšanas. Tev tā nav jāsasniedz kādā laikā nākotnē. Tā jau ir šeit. Atturies no skatīšanās kaut kur citur, un tā atklās sevi. Atturies no skatīšanās uz savu ķermeni. Tu neesi ķermeņa satva, bet Bodhi Satva! Bodhisatva ir tas viens, kam vispār nav vēlmju, pat tad, ja viņi paši labprātīgi iesaista sevi pieķeršanās. Šī ir Brīvības kulminācija:

Brīvam cilvēkam ir vienalga, vai viņš ir pieķēries vai nē. Šis ir Bodhisatva.

Papadži, es gribu fokusēties simtprocentīgi.

Mirabai fukusējās uz Dievu 100%. Viņa fokusējās tik daudz, ka viņa pat varēja spēlēt šahu ar Krišņu, karalim un viņa māsai par to mulstot, jo viņi domāja, ka viņa tikās ar kādu citu vīrieti.

Šis Pats var manifestēt, ja tu esi nevainīgs. Viņa nezināja, ka viņš bija 'tikai' statuja. Tāpēc, ja tu esi fokusējies uz Sevi, tu redzēsi, ka Pats manifestēs katrā formā visur. Tev ir jānomaina "es", tad tu zināsi, ka viss, ko tu redzi ir tevis Paša iekšup manifestācija.

Tāpēc esi pārliecināta, kad runā par 100% fokusēšanos. Kad tu mīli Brīvību, tikai mīlestībai vien ir jābūt tavā prātā, sirdī un aktivitātē. Kad tu runā, Tas runā. Kad tu dzirdi, Tas dzird.

Vai tu man vari parādīt Dievu?

Šis ir visu jautājumu jautājums. Ir daudz jautājumu, bet šis ir augstākais, ko vaicāt. Atceros stāstu. Tie bija tie paši meklējumi un tas pats jautājums.

Astoņgadīga meitenīte atnāca pie manis un prasīja, lai parādu viņai

150

Dievu. Teicu viņai doties uz skolu, un rīt es parādīšu. Tad rītdiena pienāca, un viņa atkal teica, "Parādi man Dievu".

Teicu viņai, ka šoferis gaidot viņu, lai aizvestu uz skolu, "Tev ir jāiet ar viņu, un tad rīt es parādīšu."

Viņa teica, "Katru dienu tu saki rīt, bet šodien es neiešu uz skolu. Tev man ir jāparāda!"

Teicu "Labi, es parādīšu tev Dievu šajā mazajā istabā, bet, lai redzētu Dievu, tev ir jābūt kaut kam, ko viņam iedot. Kas tev ir, ko iedot?"

"Došu viņam šokolādi, ko mamma ielika man pusdienām," viņa atbildēja.

Es teicu, "Dod šokolādi, un Dievs atnāks." "Bet kur ir Dievs, lai varu viņam iedot šokolādi?" viņa vaicāja. "Dod no sākuma šokolādi, tikai tad Dievs nāks. Viņš nenāks, kamēr

tava roka nebūs izstiepta," es viņai teicu. Viņa bija bērns, un viņai nebija šaubu, un viņa sniedza roku. Tad istabā

bija liels troksnis, un viņas mamma ienāca un vaicāja, kas notika. "Mammu, es iedevu šokolādi Dievam, un viņš paņēma to visu un

neatstāja pusi man. Tad es iepļaukāju viņam pa seju. Vai tu viņu neredzi? Es viņu redzu, Papa viņu redz."

Viņas māte tā arī nepiekrita dzirdētajam, un tad bērns uzzīmēja zīmējumu ar redzēto, kas bija visskaistākā Dieva bilde, kādu jebkad esmu redzējis! Viņa mēdza iet ārā pastaigāties ar mani un meditēt ar mani, un pat apsēja striķi ap manu kāju, ko viņa turēja, kamēr gulēja, lai es neaizietu.

Ko gribu tev pateikt ir, ka tā ir nevainība. Dievs ir visur. Tie, kas nav nevainīgi, nevar viņu redzēt. Gudrība nav nepieciešama, un tikai iepīs tevi nepatikšanās. Tev ir nepieciešama nevainība. Tad tu vari redzēt Dievu visur, jo viņš ir visur. Kāpēc nevari viņu redzēt? Jo, ja tev ir šaubas, tu nevari redzēt viņu. Plīvurs starp tevi un Dievu ir tikai šaubas, ka Dievs nevar tikt redzēts, un var tikt redzēts tikai pēc ilgām askēzēm Himalaju alās. Tieši Tagad! Ko tu redzi?!

Es neko neredzu.

Es tev teicu nešaubīties. "Es neredzu" ir šaubas! Noņem šaubas! Saki man atkal, ko tu redzi bez šīm šaubām? "Ne" ir šauba! Saki man atkal. Neturi šaubas. Ko tu redzi!

151

Es redzu Dievu!

ॐ

Ticība un Uzticēšanās

Jūtos, ka gribētu būt spējīgs vairāk uzņemt tavu Mīlestību un Svētību, bet man trūkst uzticēšanās. Vai tu vari man palīdzēt?

Ja tu man neuzticies, tu nevari uzņemt manu mācību. Tev ir 100% jāuzticas man. Tikai tad mācība atradīs ceļu uz tavu sirdi.

Šis uzticības trūkums ir neiroze, ko esi attīstījis, jo tavi vecāki strīdējās viens ar otru, kad tu vēl biji dzemdē. Tu tiki dauzīts no abām pusēm kā nelaimīga maza tenisa bumba. Bet šeit cilvēki tevi mīl. Tu esi veiksminieks, ka esi uz šejieni atnācis, tāpēc tikai atdodies, atdodies patiesībai. Aizmirsti vecos ieradumus, savus vecākus un savas vecās attiecības. Tagad tavas attiecības ir Šeit. Tavas māsas un brāļi ir tevi šeit uzņēmuši tik ļoti labi. Šī tagad ir tava ģimene. Aizmirsti par saviem vecākiem un pat savu valsti. Sāc no Šejienes, tu esi dzimis no Šejienes.

Tikai esi Kluss, un tu saņemsi dārgu dāvanu no Gaismas, kas tevī slēpjas. Neuztraucies par iepriekš notikušo. Vienmēr sākt no šī laika mirkļa ir atmošanās uz tavām atbildībām.

Ej tagad smejoties un smaidot pat, ja pasaule turpina raudāt, un nēsā šo Patiesību bez vārdiem.

Es pilnībā tev uzticos.

Kur ir tikusi šī pilnība? Pilnīga uzticēšanās ir pilnīga uzticēšanās, 100%. Pastāstīšu tev par uzticēšanos. Es ceļoju pa Indiju, meklējot guru. Biju armijā, un tāpēc man bija pārākuma komplekss. (iesmejas) Tā, es mēdzu atrast skolotāju un jautāt viņam, vai viņš man var parādīt Dievu. Tad

152

visi viņa skolnieki skatījās uz mani un rādīja savas garās bārdas, kuras bija uzaudzējuši savā piecdesmit gadu palikšanas ar šī guru laikā. Viņi mēdza teikt, "Mēs esam meklējuši bez rezultāta jau gadiem! Kā tu vari iedomāties ienākt šeit ar savām kurpēm kājās un ieraudzīt Dievu vienā minūtē?"

Tad viņi stūma mani ārā. Ko darīt? Bet, ja tu meklē kaut ko tik intensīvi, ka pat neēd, kamēr to neatrodi, tad tu tiksi pie tā, ko gribi. Tā šis stāsts beidzas pie Ramana Maharši kājām. Es viņam vaicāju, "Vai vari parādīt man Dievu?"

Viņš teica, "Nē, Dievs nevar tikt redzēts, viņš nav maņu objekts, kas var tikt redzēts."

Biju izbrīnīts par šo un degu pēc tā, ko viņš teiks tālāk. Tad Bhagavāns teica:

"Nee Naan Bhagavān" Tu-Es-Dievs! Tu nevari redzēt Dievu, jo tu esi Dievs! Kā tu vari meklēt To, kas tu esi?

Tajā brīdī man bija pilnīga uzticēšanās, ka esmu Dievs, un šī uzticēšanās nesašķobījās un vēl joprojām ir. Kā tu vari teikt, ka tu uzticies? Tu neuzticies. Ja tu uzticētos, tavas acis spīdētu, un tava seja spīdētu, un tu sajustu smaržu. Tu neuzticies tam, kas tu esi. Kas te ir, kam neuzticēties?

Kā uzticēties?

Atrodi, kas šos vārdus izrunāja! Atkal es tev saku:

Uzticies man un uzticies man pilnībā!

Ja tu neuzticies tam, ko saku, tad tu esi neīstajā vietā. Tik daudzas dzīves tu esi bijis ēzelis, un tu nesapratīsi šo ļoti viegli. Ēzelība ir tavos gēnos, un tikmēr, kamēr tu neatradīsi speciālistu, kurš var tevi mainīt gēnu līmenī, tu nebūsi brīvs no šīs ēzelības.

Vai jebkad es būšu lauva? Vai jebkad man būs ticība?

Neviena lauva nevaicā citai lauvai, vai tā jebkad būs lauva. Par ticību es tev pastāstīšu stāstu.

153

Reiz Varanasī es biju ar septiņām meitenēm no dažādām valstīm, kas bija atbraukušas no Rišikešas svinēt Šivratri. Tā mēs iegājām Zelta Templī, kur ārzemnieki netiek ielaisti. Tas bija rakstīts hindi valodā, un tāpēc es viņām to nepateicu, un mēs tikai gājām iekšā un redzējām visu zeltu, kas bija Pundžab karaļa ziedots. Ne tikai viņas redzēja templi, bet priesteris palīdzēja viņām veikt pudža uz lingam un deva viņām prasādu. Kad mēs devāmies ārā, cilvēki skatījās uz meiteņu sejām, un tad meitenes man jautāja, kāpēc es neteicu, ka uz zīmes rakstīts, ka ārzemnieki nav atļauti. Tad viņas gribēja zināt, kāpēc priesteris tā palīdzēja. Es viņām teicu, ka viņš bija akls uz to laiku. Kad mēs iegājām templī, viņu ticība padarīja visu acis aklas. Ticība ir ļoti stipra, tā var uzvarēt visu.

ॐ

Laba Karma un Ahimsa

Dharmiska dzīve ir pareizas rīcības piepildīta, kas nes labu karmu. Iesākuma soļos šis ir svarīgi, lai tavs prāts netiek traucēts nelabvēlīgas karmas seku dēļ. Karmas dēļ prāts kļūst satvisks un tīrs, un tīrs prāts nav atšķirīgs no Brīvības. Tīrs prāts vienmēr ir meditācija, nevainīgie pie tā tiks pirmie.

ॐ

Mans ceļš sākās 20 gadus atpakaļ ar nevardarbību. Vai vari pastāstīt par nekaitīgumu un veselību.

Kļūsti par debesīm, un tu nevienam pāri nedarīsi. Šis ir Ahimsa. Debesis ir tukšums. Debesis aizsargā visu un ir baldahīns pāri visam, un pat gādā par ūdeni uz zemes. Katra, kurš iet uz Brīvību, pirmā dharma ir Ahimsa, "Es nevienam nedarīšu pāri fiziski vai pat ar domu."

154

Tev ir jābūt tīram iekšēji un ārēji. Ārēji arī tev ir jābūt tīram. Tev ir jāvannojās, jārunā Patiesība, jāatturas no zagšanas un darīšanas pāri. Šie ir pamati, uz kuriem ir jāstāv, ja tu gribi Brīvību. Tev ir jābūt tīram Sirdī un arī jāattīrās fiziski, un tad pēc attīrīšanās paliec Satsangā. Tev ir jāmostas no rīta, jānomazgājas, jānodarbojas mazliet ar jogu un jāmeditē. Šie ir fiziskie vingrinājumi.

Iekšējā tīrība ir nedomāt par nevienu neko sliktu. Un, ja tu domā, tad domā par labumu visiem! Pirmajam teikumam uz tavām lūpām no rīta ir jābūt, "Lai visas būtnes ir laimīgas, visas būtnes uz zemes, visas būtnes debesīs, visas būtnes ellē. Lūdzu, ak Dievs, dod viņiem laimību." Šis mainīs tavu seju.

Es daru tieši tā, kā tu saki.

Es tā nedomāju, tava seja to nerāda. Tu esi kā kāvējs, kam patīk aitas, kamēr viņš skatās uz to ribām. Viņš nemīl aitas, bet vienmēr domā par to, cik daudz gaļas viņš dabūs. Šis prāts ir kā tas kāvējs. Neiemīlies prātā. Kad tu saki, "es tā daru", tas ir prāts, kas to saka, taustot ribas un domājot par to, cik gaļas no tevis viņš dabūs! Tas kāvējs ir nāve, Jama, kas ir pēc viesiem, un nedomā, ka viņš ir līdzjūtīgs!

Dažreiz mēs sāpinām cilvēkus, kuri mums rūp, un rezultāts ir nevērtības sajūta, kas attur prātu no Brīvības.

Nedari pāri nevienam, ar vārdu, rīcību, un pat ne ar domāšanu, jo šis atleks atpakaļ, un radīs desmitkārtīgu efektu. Ja kāds tevi sāpina, tev viņam ir jāpiedod, un ir jābūt līdzjūtīgam. Tad tu gūsi Mieru. Pat nedomā par darīšanu kādam pāri. Pat ne kokam. Tu nevari saprast koka valodu, bet, ja tu dari tam pāri, ja tu norauj lapu vai ziedu, tas nebūs laimīgs ar tevi, un var tev izdarīt pāri.

Reiz es biju Karnatakā kafijas plantācijās augstu kalnos ļoti jaukā koka bungālo. No rīta es pamodos, un stādītājs teica, ka viņš iešot lejā no kalna un taisīšot mums brokastis un pusdienas. Tā es devos un redzēju apelsīnu koku pilnu apelsīniem un piegāju pie tā, un teicu, "Labrīt māte, tu esi tik laimīga, tev ir tik daudz bērnu." Es priecājos par koka apelsīnu vezumu, un man nebija nolūka kādu no tiem apēst. Kad jau taisījos iet lejup pa kalnu, pēkšņi 12 apelsīni nokrita uz zemes. Es paskatījos apkārt, un neredzēju ne

155

vēju, ne kādu putnu. Tad aprunājos ar koku, kas ir iespējams, ja tev ir tik daudz mīlestības. Viņš man teica, ka dodot man šo dāvanu, un man tā esot jāpieņem. Es varēju saprast koka valodu. Es apskāvu un noskūpstīju koku, un paņēmu tā dāvanu, apelsīnus. Šis ir padoms, ko tev dodu. Dari šo un skaties, kas notiks.

Man ir bijusi universa vienotības pieredze.

Tavu labo zvaigžņu dēļ šī pieredze pie tevis nāk. Tā nav tavu pūļu dēļ, bet tāpēc, ka Dievs mīl tevi. Tava karma un citas dzīves nes augļus. Savādāk tas nenotiek.

Bet tagad mans prāts spēlē spēli "es neesmu gana labs."

Netīras lietas tagad ienāk tavā skatā. Vismaz tu vari tās tagad redzēt. Lietas, kas nav tev labas, tiek atrastas virspusē. Tā ir laba zīme; ka tu zini savas vājības. Pārsvarā cilvēku šo nezina. Viņi pieder pie cilvēku kategorijas, kas nezin, ka viņi nezin. Tu esi pāri tam. Tu zini, ka nezini; šis ir meklētājs. Trešā kategorija ir tie, kas zin, ka zin; šis ir Skolotājs, kam tev ir jāseko.

Ko man darīt ar šīm šaubām?

Uzturi savu ārējo vidi tīru, es tīrīšu tavu iekšējo vidi. Ja tavas mājas ārpusē ir miskaste, tev būs slikta smaka iekšpusē. Tāpēc no sākuma attīri miskasti, un iekšpuse par sevi parūpēsies. Ārējā vide ir šaubas, nemiers, ciešanas, cilvēku nīšana, cilvēku nemīlēšana. Šīs ir ārējās lietas, ārējās netīrības. Šīs tev pašam ir jānotīra, un tad tu esi gatavs Satsangai, un tas būs viegli. Piebeidz visas savas šaubas uz visiem laikiem.

Esmu tīrījis visas kurpes, kā tu man liki. Lūdzu palīdzi man. Es atdodos tev.

Vai šī tava ego nost tīrīšana ir nostrādājusi vai nē? Tādēļ šis tīrīšanas pakalpojums tika tev dots! Lai tavs ego kļūst tik pazemīgs, lai tīrītu grīdas un kurpes. Šis veids ir pieņemts Indijā. Pat ļoti augsti cilvēki dodas uz tempļu ieejām un ņem putekļus no skolnieku kājām, un smērē tos uz savām pierēm. Sievietes pat nelieto slotu, lai tīrītu, bet izmanto savu sari, lai tas

156

tiktu skolnieku kāju svētīts. Šādi dara Indijā, un es izmēģināju šo uz viena rietumnieka, un tas esi tu!

ॐ

157

Vičāra: Sevis Taujāšana

Skaties Iekšup Pieej ar visu Atdošanos, Paliec Sirds.

Tikai apbrīno sevi, pielūdz Sevi, un meklē sevis Pašu, par pārējo tiks parūpēts. Izvairies nelietderīgas aktivitātes un baudas. Vienkārši turies Kluss, šis ir Sahadža Bhāva, dabīgais stāvoklis.

Ja tu gribi pamosties, nedomā un nepieliec pūles. Šis ir vienīgais veids. Šī var tikt uztverta kā Gudrība no taujāšanas vai Mīlestība no atdošanās, bet abi ir viens un tas pats. Patiesa Gudrība ir Sevis Mīlestība.

Uz Augstāko Sevi, dārgāko Mīlestību, prieka avotu, ir jāmeditē dienu un nakti, vienalga, ko tu darītu, ja tu gribi Brīvību Tagad. ignorē visu citu, redzi tikai To, un viss tiks tev pievienots. Tikai kontemplē Eksistenci. Šī kontemplācija ir vienkārši Būt. Ej taisni uz Gaismu.

Nav jautājuma par to, vai ir laika šim, vai nav, jo tas ir Tas, kas ir visu laiku. Tava patiesā daba ir Apjausma, tā nevar tikt praktizēta. Ja tu nezini šo, Apjausma griežas uz ārpusi, uz manifestāciju, un ir ciešanas. Griez savu seju iekšup uz "es" avotu. Tad Sevis atspulgs krīt uz prāta, pagriezts pret Sevi, izgaisinot prātu Sevī.

158

Griezies uz Nemanifestēto, uz Sevi un Mieru.

Tev ir izvēle, tikai mirkli noraidi visu iespējamo, un tu atrodi To, kurā viss Ir. Tad manifestācija ir kosmiska deja.

Taujāšana ir dimants, nav citu metožu. Šis ir tiešs trieciens prāta augstprātībai. Vienkārši saki, "Es esmu Pats, es neesmu ķermenis", un atrodi, Kas nekad nav nācis vai gājis, kas kustina tavu domu. Šī taujāšana nav vērošana, tā ir Būšana! Vērošana rada subjektus un objektus. Būšana ir Satguru iekšup, vienmēr meditē uz To. Vienmēr koncentrējies uz Visuresošo Realitāti, un pilnībā apjaut, ka tu esi šī Eksistence-Apziņa-Svētlaime. Taujāšana ir klātbūtne pati, tāpēc jautā, "Kas es esmu?" Šis ir vienīgais jautājums, kas neved uz ciešanām, jo tas ir ķermeņa-prāta-augstprātības saišu atbrīvošana. Šis ir prāta atsvabināšana no tā saistībām un tā stādīšana mājas dārzā. Taujāšana ir Mīlestība Sevī.

Šī Es-doma ir Apziņa, kas apjauš Apziņu, Bet kas apjauš "es"? Jautā "Kas es esmu?" un atrodi, kur ir Apziņas pamati? Kas apjauš ķermeņa Apziņu? Tava seja neapšaubāmi kādu dienu kļūs par barību tārpiem! Taujā un atrodi, kas tas ir, kas spīd caur šo seju. Ņem visu no Tagad, jo nāve ierodas ātri. Nekustini savu prātu, Esi Kluss. Aizver logus uz ārpusi, noņem visas izmaiņas, Un skaties iekšup uz Nemainīgo.

Izģērb "es" konceptu un lec Eksistences-Apziņas-Svētlaimes okeānā. Neaktivizē pat domu par "es".

159

Neaktivizē nevienu enerģiju, pat, lai kaut ko neaktivizētu, un nemitīgi pavadi laiku šajā meditācijā. Izveido šo jauno pieradumu: apsēsties un būt Klusam, un atklāsme nāks no Šejienes. No sākuma pieredzi To, tikai tad nāks sapratne. Sapratne ir kā ēdienkartes lasīšana, bet pieredze ir pārtikas ēšana. Tāpēc atklāsmei ir jāieiet svētlaimīgajā Sirdī, ne stulbajā, augstprātīgajā galvā. Tad identificējies ar šo Atklāsmi, identificējies ar kosmisko Apziņu. Identificēšanās ar Absolūtu ir meditācija. Turi savu garu paceltu un sadedzini visus šķēršļus. Identificējies ar Absolūtu.

Patiesība ir ļoti vienkārša, nesarežģī to. Tev ir jābūt gaismā, lai zinātu tumsu: Tikai apjaut sevi, gaismu. Lec Zināšanas ugunī, un neuztraucies par to, kas notiks ar tavām konceptu drēbēm un vāsanām. Šis uguns nodedzina visu.

ॐ

Vičāra ir Klusums. Klusums ir prāta nekustināšana uz vienu sekundi un savas sejas redzēšana. Klusums ir atmest visu kļūšanu, domas, nodomus, priekšstatus. Vienkārši esi Kluss, esi rāms, esi rāms, esi rāms. Tu esi Mīlestība un Skaistums Pats. Turies Kluss, un tu zināsi, ka tu esi Pats visās būtnēs.

Vičāra ir patiesa meditācija, koncentrēšanās uz Apjausmu. Šī Apjausma atklās Sevis patiesību:

160

Ne objektu, ne subjektu. Lēmums "Tikai Ātmans ir reāls" ir meditācija. Nenovirzi savu prātu uz pagātni vai nākotni, bet ļauj tam palikt Šeit Tagad bez svārstīšanās un meditē. Meditē tikai uz to, kas ir meditētājs, tikai uz to, kas ir tas, uz ko tiek meditēts. Šī ir skatīšanās, no kurienes viss paceļas, šī ir atgriešanās Mājās, kas tu esi. Meditācija nozīmē nepielikt piepūli, neuzvandīt domu. Tas nav meklēšanas process, jo meklēšana to tikai pazaudē. Meditācija ir bez pūlēm griezt prātu uz to enerģiju, kas dod spēku prātam. Šī meditācija sakūst identificēšanās ar Sevi-Būšanu-Vienotību. Tu vienmēr esi šajā meditācijā, vienmēr Sahadžā.

Patiesa meditācija ir Brivība, un tas ir palikšana meditētāja avotā. Viss cits ir tikai koncentrācijas veids. Patiesa meditācija nesākas un nebaidzas. Īstenībā, patiesas meditācijas māksla ir vienmēr meditēt. Nav vietas, kurā ierasties, nav nekā darāma, meditācija ir vienkārši palikt mājās kā Būšana.

Laiks un meditācija neiet kopā. Kā meditācija iznīcina laiku, tā laika koncepta uzturēšana iznīcina meditāciju, Pat doma "man ir jāmeditē" iztraucē meditāciju, kā akmens iztraucē rāmu ezeru.

ॐ

Vičāra ir īpašs skats. Tu neredzi caur acīm, tu redzi caur Sevi. Tas ir Pats, kas redz Pašu.

161

Pat ar aizvērtām acīm tu vari redzēt, kur ir tavas acis, un tā, kas ir šī gaisma, caur kuru tu zini. Šis tev ir jādara. Skaties, no kurienes acu gaisma nāk. Šis rezervuārs ir pilns gaismas. Skaties aiz acīm. Ja tu skaties uz priekšu, tu redzēsi objektus, ja tu skaties aiz, tu redzēsi subjektu, Redzētāju. Tas ir visa avots, mīlestības un skaistuma avots.

Vičārai ir jāturpinās katru tavas dzīves mirkli, dabīgi kā elpošana, līdz tavai pēdējai elpai. Kā mans Meistars saka: "Taujā, kamēr vairs nav neviena, kam taujāt." Prāta pieradumi ir ļoti grūti izbeidzami, tāpēc tas ir jāturpina. Gadiem ilgi tu esi bijis nezinošs, tāpēc, kad tu zini Patiesību, tev ir jāpaliek Kā Tam kādu laiku. Kas vēl ir svarīgs? Tev ir jābūt ļoti stipram. Vaicā prātu nepārtraukti. Nolem nekad vairs neatgriezties stulbumā.

Kad tu esi Klusumā, paliec kluss kā Klusums.

ॐ

Virzīta Taujāšana

Es nezinu kā uzsākt būšanu klusam. Vai vari man dot padomu?

Klusums, par ko es runāju, nav ne meditēšana, ne klusi sēdēšana. Klusumam, par ko runāju, nav nekā kopēja ar meditāciju vai runāšanu, vai nerunāšanu, jo tad prāts vēl joprojām skraida šurpu turpu un visapkārt. Ko es domāju ar Klusumu, ir, ka vajag būt tā, ka neviena doma nepaceļas no prāta. Kad neviena doma nepaceļas no tava prāta, ir Klusums.

162

Es to varu saprast, bet es jūtu, ka man ir kaut kas jādara.

Nē, tev nekas nav jādara. Vienkārši redzi, ka neviena doma nepaceļas no prāta. Tas nav kaut kā darīšana, tā ir vienkārši turēšanās klusam un skatīšanās uz prātu. To tu neesi darījis. Tāpēc dari to tagad, šodien vai rīt. Pirms tu atstāj Lakanavu, tev šis ir jāpabeidz. Skaties uz domu, mēģini to tagad. Skaties uz domu, kas nepieder ne pagātnei, ne nākotnei. Kāda doma paceļas?

Ka es sēžu šeit tavā priekšā, skatoties uz tevi.

Tā nav doma, bet tas, ko tavas acis redz. Pat doma "es skatos uz tevi" ir pacēlusies no kaut kurienes kā doma. No kurienes šis "es", kas skatās uz mani, paceļas? Šo es domāju.

Es nezinu.

Tad mēģini to noskaidrot. Pavadi vairāk laika un skaties, no kurienes šis "es" paceļas. Nepieliec piepūli, tev nav tā vajadzīga, lai atrastu "es", un tev nav vajadzīga arī domāšana. Tikai turies rāms un atrodi, no kurienes "es" paceļas.

Gribu sēdēt šeit pie tavām kājām un vaicāt vēl vienu mazu jautājumu: kas ir Brīvība, kā to gūt un kā palikt brīvam?

Brīvība ir, kad nav uztraukumu, nav šaubu, nav nelaimības un nav baiļu.

Iegūsti to, vienkārši sēžot Šeit, ne kāpjot kalnos. Vienkārši sēdi Šeit un nedomā ne par ko, Šis ir viss.

Paliec šeit, turoties Kluss, bez šaubām un bez bailēm.

ॐ

Jautātājs: Es gribu saplūst ar Avotu.

163

Gaismas un dzīvības Avots un ir košāks par miljoniem sauļu. Kad tu

gribi būt Tas, tas uzplaiksnīs un mirklī beigs visas tavas vēlmes un ciešanas. Vienkārši skaties uz To. Nejautā, bet izgaisti Gaismā. Paliec pāri domai un prātam, kur saule, mēness un zvaigznes nepaceļas. Šī ir Krišņas mājvieta, par ko viņš runā Gītā.

Tev ir nepieciešams tikai 100% pilnīga vērība. Kad kaut kas notiek, tev ir jābūt pilnībā modram vērojot, kas ir tavā priekšā, tad tas beidzot notiks. Bet divi zobeni nevar tikt turēti vienā makstī: tu nevari paturēt savus vecos pieradumus kopā ar taujāšanu, kas tu esi. Tāpēc tikai pa vienam. To otru tu esi mēģinājis miljoniem gadu. Tas aizņem miljoniem inkarnāciju, lai piedzimtu cilvēkā, un tu esi spēlējis ļoti labi. Tagad lec mazliet augstāk Sevī Pašā un atmet visu citu. Atmešana nenozīmē, ka tu mūc no dzīves, bet tas nozīme, ka tu vērs uzmanību tikai tam, kas tu esi. Tad tu vari ar visu dzīvot mierpilni, jo viss nāk no Tā. Tad tu zināsi, ka tas, ko tu sauci par realitāti, nav Realitāte. Bet no sākuma tev ir jābūt šai pieredzei: atrodi, kas tu esi, kas ir Reāls un kas nav reāls. Tad tu zināsi, ka viss ir Tas. No kurienes vēl tas varētu būt nācis?

No kurienes visa samsāra, visi dzīvnieki un planētas, visi koncepti, koki, un putni nāk? Ir tikai viens Avots: atgriezies uz to, saplūsti ar to. Zini, kas tas ir, un viss ir Tas. Nav starpības starp tevi un to, ko tu sauc par citu! Zini šo, un tu runāsi ar visām būtnēm; katru akmeni, koku un dzīvnieku vienlaicīgi, jo laiks Šeit neeksistē.

Laiks ir koncepts; pagātne, tagadne un nākotne ir tikai koncepts. Tāpēc, lai zinātu Realitāti, pavadi tikai vienu mirkli no laika un atrodi, kas ir viss šis fenomens. Jautā sev, esi 100% modrs, un tu zināsi atbildi: Avotu.

164

Jautātājs: Es cenšos jautāt un būt modrs, bet mans prāts ir kā amerikāņu kalniņi. Vai ir kaut kas, ko varu ar to darīt? Ir tik daudz baiļu un nemiera, pat fiziskā līmenī, kas ir manā ķermenī visu laiku no šīm domām. Esmu mēģinājis gadu desmitiem atrisināt šo un esmu izlasījis simtiem garīgo grāmatu, bet bez rezultātiem.

Labi, paņem jebkuru no šīm domām ārā no domu mākoņa, kas tevi šajā mirklī traucē, un saki man, kas tas ir. Prāts ir doma, tādējādi mēs strādāsim ar tavu prātu.

Es...

Ļoti labi! Ar to pietiek, mēs strādāsim ar šo domu "es", kas ir saistīta ar visu manifestāciju, kas ir tikai prāts. Paliec ar šo "es" kādu laiku. Skaties uz šo "es" un saki man, no kurienes tas paceļas, ienirsti šajā "es". Atrodi, kas ir agrāk un pat vēl vairāk klātbūtnē par šo "es". Kā vilnis paceļas no okeāna un kļūst individuāls vārds un forma, no kāda okeāna šis "es" paceļas?

No nekā!

Tagad tu esi pie "es" avota, kas ir nekas, Nekas. Šajā vairs nav "es" un, kad vairs nav "es", nav arī prāta. Kur nav prāta, tur nav manifestācijas. Šajā Nekas, ko tu redzi? Neturies pie pagātnes. Šis Nekas nozīmē, nav ierobežojumu, nav laika, nav prāta, nav stāvokļu. Kā Nekas, ko tu redzi?

Kas tur ir?

Kas Tas ir! Ne tur, ne šeit, tikai kas Tas ir! Kas tas ir, tu neatradīsi nevienā grāmatā. Pārsvarā šīs grāmatas tikai uzpūtīs tavu ego ar lepnumu, zinot lietas, kuras pat nav vērts zināt. Tāpēc aizmet visu prom, visas tavas prāta idejas, ego un ķermeni. Tiec vaļā no visām domām, un saki man, kas ir palicis. Skaties Tajā ar To Pašu. Neseko nekādiem nodomiem, pat ne nodomam atrast atbildi. Tu esi izšāvis lodi, tagad ļauj tai atrast savu mērķi. Tu esi mērķis, un lode nevar atgriezties stobrā! Tāpēc noskaidro šo! Kas paceļas no šī Nekas, un kā tas sajūtās?

165

Ir laba sajūta, bet es jūtu, ka ir domas, gaidošas šī Nekas ārpusē, gribošas nākt iekšā un iztraucēt to.

Skaties uz tām no iekšienes. Tās ir tikai suņi ārpusē. Šie suņi ir tavi vecie draugi, griboši tikai nākt atpakaļ un skūpstīt tevi, bet skūpsts no viena no šiem suņiem ir kodiens! Tāpēc skaties uz šiem suņiem, un tu esi atšķirts no tiem. Tu neesi suns. Skaties ļoti uzmanīgi uz suņiem un saki man, kur viņi ir.

Es tikko sapratu, ka ir viens suns, ko vienmēr ielaižu iekšā. Tas ir suns "Man nevajadzētu šo darīt! Man nevajadzētu būt bez uztraukumiem!"

Atrodi šī suņa saimnieku.

Saimnieks ir "es".

"Es" arī ir suns. Paliec kā Nekas, kā Nekas, un saki man, kas Tagad paliek.

Kas paliek, ir kārdinājums klausīties baiļu sunī, kas grib, lai es atstāju šo tukšumu.

Nu labi. Tev ir jāpaceļas no Nekurienes, lai atstātu Nekurieni, vai ne? Tu izkāp no Nekurienes un liec savu kāju caur Nekurienei, un tad noliec savu kāju. Kur ir tas, kur tu esi nolicis savu kāju, izkāpjot no Nekurienes?

Solis ārā ir tikai doma, kas paceļas!

Tātad šie soļi ir domas. No kurienes šie soļi tiek likti, caur ko likti, un kur šie soļi piezemējas? Ja tu kāp no Nekurienes, kur tu piezemēsies, kur liksi nākamo soli? Kas ir aiz tevis uz kas ir tavā priekšā? Kas ir sānos? Kas ir virs un zem tava soļa? Šī Nekuriene ir nav ierobežojumu, nav nodomu, nav ideju. Tas ir pilnībā pilnīgs un perfekts, un tomēr mēs to saucam par Neko, jo tas nav nekas, ko tu vari domāt!

Tātad pamēģini izkāpt no šīs Nekurienes, vēl vairāk izskriet no tās. Uz priekšu, izskrien no šīs Nekurienes. Saki, kā tu to izdari!

166

Es paķeru domu!

Tu esi Nekurienes okeānā. Iekš šī okeāna, ja tu sniedzies un paķer kaut ko, kas tas būs? Vai tie būs Himalaji? Vai akmens?

Nē, Tas būs tikai ūdens! Es redzu Nekurieni, bet tad tā pazūd. Varbūt man vajadzētu...

Nav "vajadzētu", ir tikai ūdens! Kas nāk, paliek un aiziet ir tikai ūdens, tikai Nekas. Jebkurš vilnis, kas paceļas no ūdens, ir ūdens! Jebkas, kas paceļas no Nekā, ir Nekas. Tas bija Nekas un tas ir Nekas, un tas ir, kas tu esi! Esi tāds! Esi Nekas. Tagad, esot Nekas, skaties apkārt, vēro un jautā kaut ko.

Vēl joprojām ir sajūta ķermenī, kā nogulsnes.

Nav ķermeņa!

Bet vēl joprojām ir maņu uztvērumi.

Šie uztvērumi ir "es". Tu to sauc par uztvērumiem, bet īstenībā tas ir "es", kas ir tikai ideja. Pat ķermeņa idejas radīšanas ideja ir tikai koncepts. Kopš dienas, kad tu manifestēji, tev tika teikts, ka tu esi bērns, un tu noticēji šai idejai tik ļoti, ka tu identificē sevi ar šo. Bet no idejas "es esmu bērns, cilvēks ar ķermeni" var tikt vaļā ar ideju "es esmu"! Atrodi, kam viss šis pieder. Atrodi, kam šis ķermenis un prāts, un visas šīs idejas pieder.

Tās pieder "es".

Jā, radītājs, visi Dievi, debesis, elles un planētas, visi ir tikai "es" radīti. Nekas nevar tikt radīts, ja no sākuma nav "es". Tagad atrodi, no kurienes šī "es" ideja paceļas.

Tagad tu esi nomodas stāvoklī un kaut kad nolemsi, ka gribi doties miega stāvoklī, tu nolemsi gūt mazliet miera un atpūtas. Tā tu sāc noraidīt visu. No sākuma tu noraidi savu pilsētu un draugus un dodies uz mājām. Tad tu noraidi savu ģimeni un savu māju, un ieej guļamistabā. Tad tu noraidi guļamistabu un kāp gultā. Tad tu noraidi savu laulāto un ieej savā

167

ķermenī. Nākamais tu noraidi savu ķermeni un ienāc tikai prātā. Beigās tu noraidi pat savu prātu un tā "suņus", un tu esi aizmidzis, mierā. Teiksim, ka tu aizmigi vienpadsmitos vakarā. Ko tu darīji 22:59:59, lai aizmigtu, kas notiks šajā sekundē? Suņi apkārt tev ir 59 minūtes un 59 sekundes. Ko tu ar tiem iesāksi?

Noraidīšu tos!

Pareizi! Piecdesmit devītā sekunde ir beigusies, un suņi ir prom. Sešdesmitā sekunde arī ir prom. Tagad runā par "laiku" pēc šī. Pēc šī, kas ir palicis tavās rokās? Kas ir palicis no draugiem, manifestācijas, prāta un ķermeņa?

Tā visa vairs nav!

Ļoti labi! Viss ir prom, un kas ir palicis, lai to zinātu?

Neviens.

Tu saki, ka nav neviena tavā miegā. Kas ir nomodā, lai zinātu, ka neviena tur nav? Kas ir šī apziņa, kas ir nomodā, kamēr tu guli, kas zin, ka neviena tur nebija? Kas ir šī apziņa, kas bauda miegu? Kas ir šis Tagad?

Tā ir tikai telpa. Telpa!

Izcili! Kāda ir starpība starp šo "telpu" miega laikā un "telpu", kurā iepriekšējais nomodas stāvoklis un nākošais nomodas stāvoklis ir? Kas ir šī "telpa", kurā notiek miega stāvokļi? Kā visas no šīm "telpām" atšķiras viena no otras?

Šķiet, ka visos trijos stāvokļos ir viena un tā pati telpa. Telpa ir viena un tā pati!

Jā, telpa ir tā pati! Telpa šajā rokā ir tā pati, kas tajā rokā, un ir tā pati, kas jebkura rokā. Roka var būt cita, bet telpa ir tā pati.

Tu esi tā telpa! Tu esi telpa, kurā nomodas, miega un sapņu stāvokļi paceļas un krīt. Tu esi Tas, kas ir pilnībā apjautošs pat miega stāvoklī. Visi

168

šie stāvokļi un viss tajos ir projekcijas uz tīra un neskarta ekrāna. Tu esi šis ekrāns! Šim ekrānam nav ne objekti, ne subjekti. Šis ekrāns, šī telpa nav ne mazākā mērā iesaistīta subjektivizēšanā, vēl mazāk objektivizēšanā, tā vienkārši ir! Tu esi tas ekrāns, ļauj suņiem riet, tevi nevar aizskart. Ļauj būt projekcijām ar vētrām un liesmām, un romantiku, un sērām, un ciešanām. Ekrāns netiek aizskarts, un tas ekrāns esi tu!

(smejas) Ak, mans Dievs! Paldies! Paldies ļoti, ļoti!

Šī ir tava planēta, ej pa šo planētu. (smejas) Šo tu nesasniedz, tu nedabū šo. Viss, kas ir noticis, ir, ka idejas ir aizvāktas, suņi ir aizgājuši. Viss ir ideja. Ja tu zini šo, tu vari dzīvot tik labi uz šīs planētas, jo tad tā ir debesis! Viss ir tik skaists. Viss ir tik skaists un pilns mīlestības, ja tu šo saproti! Tev tas vienkārši ir jāsaprot! Tev nav jākāpj Everestā; Tas ir Šeit un Tas ir Tagad! Tas ir Šeit un Tagad! Šī ir meditācija, šeit sākas meditācija, kas nav nekā iztraucēta, pat ne ar ieiešanu tajā un iziešanu no tās, jo šī meditācija bija vienmēr un vienmēr ir!

(Viņš ievelk dziļu elpu)

Tagad tava elpa ir brīva pirmo reizi, jo tagad tā ir perfektā harmonijā ar prātu. Kad prāts un elpa ir harmonijā, ir miers, un tikai ar šo mieru mēs varam ieiet Brīvībā. Tev nav jāsaprot. Saprašana ir beigusies. Tev nav pat nekur jāstāv, kur nu vēl jāsaprot.

Šis Šis vienmēr ir bijis tik tālu no manis, bet ne tagad!

Tagad tas ir iekšup tevis, kā ir visas planētas un viss pārējais. Šī ir Apziņa, un viss ir iekšup šīs Apziņas.

Šī Apziņa ir tu Pats. Tā ir iekšup tevis kā tu, un nekad prom vai ārpus tevis! Kad tu saki "es", tas ir tas! "Es" nav ego, bet viss! Šī būs tā atšķirība, "cits" ir ego un nepatikšanas. Īstais "Es" ir viss, Apziņa ir tu Pats!

169

Kā mans prāts nu ir tik kluss bez piepūles? Vai tas ir Svētības dēļ?

Bez-prāts tiek Guru Svētības dots. Prakse ir caur ķermeņa un prāta kustību, kā tu vari būt mierā visā šajā mentālajā aktivitātē? Bez-prātam nav aktivitātes, nav kustības. Šis tiek sasniegts bez piepūles. Mēģini šo tagad vienu mirkli. Ja tu esi darījis praksi, tad lieto šo praksi, lai turētos kluss. Savādāk, neaktivizē prātu ar praksi, ja gribi klusu prātu! Vienkārši sēdi kluss bez piepūles.

ॐ

Vai vari man pavisam skaidri darīt zināmu, kā man sasniegt neiztraucētu mieru un laimi?

Šis jautājums var tikt atbildēts tikai divos vārdos: turies Kluss. Tā tu būsi neiztraucēts. Neuzvandi prātu. Vienkārši sēdi klusi tur, no kurienes nāci. Tas vairs tevi neiztraucēs. Bet, kad tu kusties atkal un atkal, bezgalīgi sekojot visām savām vēlmēm, tad tev nevar būt miers šajā dzīvē. Tāpēc atgriezies turp, no kurienes nāci, un paliec tur. Mēģini to, un, ja tev neizdodas, atgriezies pie manis rīt.

Es mēģinu turēties kluss. Šodien es pamodos trijos no rīta un atkārtoju Gaijatri. Tad sāku Ātma Vičār sekojoši: Es ieelpoju dažas dziļas elpas, lai apklusinātu prātu. Tad...

Kurš teica tev elpot dziļi, lai apklusinātu prātu? Es tev to neteicu! Kad tu runā par prātu, tu nevari to apklusināt. Kad tu izdves vārdu "prāts", tu nevari to apklusināt. Prāts dzīvo vārdā pašā, savādāk neviens to nav redzējis. Tāpēc, kad tu izdves vārdu "prāts", tas jau ir iesaistīts, un kā tu to vari apklusināt?

Tas ir kā turēt pērtiķa asti, lai tas sēdētu kluss! Paturi pērtiķa asti, un kāda būs pērtiķa reakcija? Tas apgriezīsies apkārt un iekodīs tev pirkstā. Pērtiķis un prāts ir viens un tas pats!

Tad es mentāli un klusi lieku priekšā jautājumu "Kas es esmu?" un noraidu ķermeni-prātu kā ne sevi. Man ir 100% pārliecība par šo.

170

Kad tu noraidi ķermeni un prātu, kas ir palicis, lai par to runātu? Ja tu saki "es neesmu ķermenis-prāts, maņas, ego vai intelekts", kas ir palicis?

Nekas.

Un šajā Nekas, vai tev ir jātur savas dziļās elpas?

Nē. Es cenšos palikt kluss bez piepūles un vērot vērotāju, redzēt redzētāju.

Kad tu nepieliec pūles, tu esi kluss. Kad tu esi kluss, nav vērotāja un nekā vērojama, un nav vērošanas. Klusumā nav vērotāja vai vērotā. Tas, par ko tu runā, ir intelektuāla vingrošana bez reālas pieredzes.

Kā tu vari redzēt redzētāju? Ja tu redzi redzētāju, tas ir objekts, kas redzēts. Neviens nevar redzēt redzētāju, jo tas ir pāri subjektam un objektam. Tu vari redzēt tikai objektus. Redzētājs redz tikai objektus un tikai tad kļūst par redzētāju, bet redzētājs pats nevar tikt vērots vai redzēts. Ja redzētājs tiek redzēts, tas ir objekts.

Es ar to domāju, es mēģinu turēties modrs un, kad domas paceļas, es laužu tās asnā.

Ja tu esi modrs, neviena doma nevar pacelties. Esi modrs un saki man, vai redzi kādu domu, un, ja redzi, kas tā ir par domu. Tikai turies modrs, un neviena doma nenāks. Un, ja nav doma, nav nepieciešama modrība, jo Pats vienmēr ir viens. Tam nav nepieciešams neviens objekts, ko vērot.

Ja domas ir stipras, tad es esmu vienaldzīgs uz tām, vai cenšos tāds būt.

Šī ir laba pieredze. Ja domas ir, un tu esi vienaldzīgs pret tām, tad tas tevi netraucē. Ja tu stāvi ārpus Satsangas Bhavān, daudzi auto, cilvēki un dzīvnieki tev iet garām, bet tu esi vienaldzīgs, un tu tu ļauj tiem nākt un iet. Šādi tev ir jābūt modram un vienaldzīgam. Ja doma ir jauka, neskrien tai pakaļ. Ja nav jauka, nesaki tai iet prom! Pārsvarā gadījumu cilvēki ir vergi savām domām, un skrien pēc domām, un tiek aiznesti prom, lai nekad neatgrieztos. Šādi stulbas personas dzīve tiek izniekota pēc miljoniem gadu ceļojuma, lai piedzimtu šajā cilvēka formā. Šī forma nedrīkst būt izniekota maņu baudās. Tev ir jānāk pēc kaut kā cita, kas ir Zināt, kas tu īsti esi! Ja tu

171

neatrisini šo jautājumu, tu rotēsi atkal un atkal kā ruletes rats, vienmēr ciešanu ellē. Šis ķermenis ir elle, un tas, kurš to valkā, nekad nav laimīgs, pat ne karaļi vai premjerministri, kas vienmēr baidās tikt nošauti. Viņi ir kļuvuši kaut kas īpašs, un tā viņiem ir bailes, un ir vajadzīga aizsardzība.

Mēs esam nākuši pavisam cita iemesla dēļ. Pasaulē ir seši triljoni cilvēku. Kāpēc tad Satsangā ir tikai daži? Viņi ir nevērtīgi! Viņiem ir jācieš. Apmeklēt Satsangu nav viegli. Kāpēc tu esi izvēlēts būt Laknavā? Laknava pat nebija uz kartes, kamēr Satsanga nebija šeit sākusies, un tagad pat ir "Lonely Planet" izdevumā. Tagad pat tūristi nāk un nolemj nedoties nekur citur. Viņi šeit ir nolēmuši palikt pastāvīgi.

Vai man būtu jāgaida tiešas pieredzes notikšana?

Nē! Gaidīšana nozīmē, ka tas vēl nav šeit. Tā gaidīšana ir tā atlikšana uz kādu datumu nākotnē, un tā negūšana Tagad. Kas nav Šeit Tagad, nekad nebūs tava fundamentālā daba!

Es nesaku tev gaidīt nākotni. Tikai saki man, kas tu esi tieši tagad. Ja tu jau neesi tas, kas tu esi, tu kļūsti kaut kas cits, un, ja tu kļūsti kaut kas cits, tev būs jāpazaudē sevi. Tāpēc nemeklē lietas, kas jau nav Šeit. Atrodi, kas ir šeit tagad! Ne pagātnē vai nākotnē. Kas ir Šeit Tagad?

Jautātājs: Apziņa, nekas.

Tad, ja tas ir nekas, kāpēc tu turpini meklēt rītdienu? Tas nozīmē, tavs prāts skrien uz nākotni. Prāts nozīmē pagātni. Kad prāts darbojas, tas nepaliek tagadnē, bet rok pagātnes kapus. Nav starpības starp pagātni, prātu, domu un laiku. Tie visi ir viens un tas pats. Runājot par laiku, tu runā par iepriekšējo minūti, ne par Tagad. Un šim Tagad ir jānotiek Satsangā pašā pirmajā sekundē, kad tu te sēdi. Tam ir jānotiek, un, ja tas notiek, tā ir Ātmana Svētība pār tevi. Ja tas nenotiek šajā sekundē, tad tu esi Ātmana noraidīts. Visi tie, kas nav laimīgi, tie, kas nav brīvi, tie, kas nav apgaismoti, tiek Gaismas pašas noraidīti. Kurš viņus var izglābt?

Tev ir jāskatās uz Sevi tieši tagad! Neatliec. Šī pasaule ir atlikšanas rezultāts. Savādāk, kur ir universs? Tu tikai spēlējies ar lietām, kas nav mūžīgas.

Vai esmu uz pareizās takas uz Avotu?

172

Tev vēl joprojām ir šaubas. Tev ir nepieciešama taka, lai kustētos no

vienas vietas uz citu, tieši kā nepieciešama taka, lai dotos no Malaizijas uz Indiju. Bet Sevis Realizēšanā, cik daudz jūdzes tev ir jāceļo? Lai sasniegtu Sevi, kuru ceļu tu iesi? Vai ir nepieciešama lidmašīna vai vilciens, vai automobilis? Tev nav vajadzīgs neviens transporta līdzeklis, jo, ko tu meklē, ir tieši Tagad Šeit. Šo tev ir jāsaprot Tagad pat! Vienkārši saproti to un nestrādā, lai to gūtu. Saproti, ka Pats ir mūžīgs un vienmēr Šeit! Kad tu kusties no Šeit uz jebkurieni, Pats nekustās. Pats vienmēr ir iekšup tevis, un tu kusties. Pats ir sirdī mājojošais. Tas mājo sirds alā. Tas nav kustīgs, un viss eksistē tajā. Šo tev ir jāsaprot tieši tagad: "Man nav jākustas, nav jāpūlas, man nav jādomā par neko." Tad tas atklās Sevi Sev.

Kā?

Nepieliekot piepūli. Vai tu seko tam, ko es domāju? Nepieliec piepūli. Šis "kā" nozīmē, ka tu gribi kādu veidu, lai kaut ko citu iegūtu. "Kā es tur nokļūšu?" Tev ir nepieciešama karte, un tāpēc tu jautā, kā. Šie "kā" tiek lietoti, kad tu kusties no vienas vietas uz citu. Tu esi lietojis kartes 35 miljons gadu, bet šeit tu esi Satsangā, tu esi kalna virsotnē. Negaidi karti, tev tā nav vajadzīga.

Ko es tev saku, tu nedzirdēsi āšramos, jo tie visi ir palikuši komerciāli. Kad divi cilvēki satiekas, ir kāda interese, kādas darīšanas, kāda komercializācija. Nekad neesmu redzējis cilvēkus satiekamies Satsangai, viņi tikai satiekas komercijai, tikai naudai. Pat ar vīriem un sievām ir tā, ka ir kāda interese. Kur ir persona, kas runā bez intereses pasaulē. Satsangā mēs esam viena ģimene, un mums nav interese vienam otru izmantot. Mums vienam uz otru ir tik daudz vairāk mīlestības, nekā uz mūsu valstu pilsoņiem, kaimiņiem un vecākiem, un tāpēc mēs te esam apmetušies.

ॐ

Es gribu būt Brīvs. Vai tu varētu man, lūdzu, dot padomu?

Veic operāciju savam prātam un atrodi, ko tas satur. Ja tu veic operāciju uz citiem objektiem, tu nebūsi mierpilns. Atver savu prātu un atrodi, ko tas satur, un kā ķirurgs nedomā par neko citu, koncentrējies tikai

173

uz to. Atrodi, kas ir prāta substance. Atrodi, kas tam ir par slimību un drudzi. Dari to, skatoties uz prātu. Prāts ir tikai doma, tātad skaties uz domu. Kas skatās uz domu, ir es-doma, tāpēc tev ir jāveic operācija šim "es". Atrodi, no kurienes tā nāk.

Šis ir padoms, ko tu gribi. Tev tas ir jādara ar visu varenību, visu tavu spēku. Tad tu būsi veiksmīgs.

Kā es varu būt kluss, lai veiktu šo operāciju?

Pēc acīm es varu pateikt, kurš spēj turēties Kluss. Dažiem ir acis kā mērkaķiem, dažiem ir Dievišķa acs. Tikai Dievišķa acs var būt Klusa. Šis ir pavediens, ko varu tev dot: beidz savu aktivitāti. Šī ir saukta Mīlestība un Laimība, un Nirvāna. Paliec šāds Satsangā un arī ārpus tās. Pasakies savām zvaigznēm, ka tavs prāts vispār gribēja doties uz Satsangu! Šis ir pietiekoši, jo prāts, pieķēries maņām, ir problēma, bet prāts, nepieķēries maņām, ir Brīvība. Tāpēc Satsangā vēro, kurp šis prāts skrien: esi modrs. Tas var aizņemt laiku, jo miljoniem gadu prāts ir kontrolējis tevi, bet tagad ir tavs laiks. Tev vienkārši ir jābūt manīgam un ļoti modram par prāta aktivitātēm. Tam rezultāts būs Klusums un Brīvība.

Tas nav grūti, vienkārši skaties, nepieliec piepūli un nedomā. Esi modrs, un tu redzēsi, ka nekas nepacelsies. Šis ir triks, kā turēt prātu klusu, un kā iegūt Brīvību. Šis neaizņem laiku, jo Brīvība vienmēr ir Šeit. Tev ir tikai jāskatās: no kurienes prāts paceļas? No kurienes doma nāk? Kas ir domas avots? Nirsti kopā ar šo prātu uz tā avotu, no kurienes tas sākās. Tad tu redzēsi, ka tu vienmēr esi bijis Brīvs, un ka viss ir bijis sapnis.

Kas sevi nav atradis, guļ. Kas nav pieķēries maņām, ir nomodā. Šajā Nomodā, nomoda, miegs un sapņošana neparādās. Šis ir Ātmans, kas ne dzimst, ne mirst,

174

un ir Tas, kas nevar tikt saprasts. Tu esi Tas Pats! Domāt, ka tu esi saistīts vai pat saistāms, ir nekas cits kā baiļu izklaidēšana. Aizvāc šīs bailes Satsangā. Zini, ka tu esi brīvs no nāves un piedzimšanas, jo nekad nebiji piedzimis.

Ciešanas nav reālas, ja tās izzūd miega stāvoklī un atkal parādās nomodas un sapņu stāvokļos. Miega stāvoklī nav ciešanu, jo nav objekta, nav subjekta un nav prāta. Kur ir attiecības, tur ir ciešana. Tikai neskaries klāt domai, ka "es esmu ķermenis". Tikai nedomā, un tu piezemēsies sevis paša augstākajā svētlaimīgajā dabā. Laiks un prāts ir viens un tas pats. Apstādini prātu, un tu kritīsi Mīlestībā ar sevis paša svētlaimīgo brīvību. Tāpēc esi Kluss, nedomā un nesaspringsti.

Kā es patiesi varu atlaist "es", kas uzvanda klusumu?

Katru dienu Satsangā tev tiek teikts, kā atlaist "es". Katru dienu pēdējos trīs gadus mēs strādājam tikai pie šīs lietas: kā atlaist "es". Kad "es" paceļas, tam ir jāpaceļas no kaut kurienes. Kopš dzimšanas tu esi lietojis šo vārdu "es", un viennozīmīgi tas nozīmēja ķermeni. "Es" eju turp, "es" nāku šurp, "es" ciešu, "es" mirstu. Šis "es" nozīmēja, ka tas bija ķermenis ar vārdu un formu. Ja tu to palaid, tu atradīsi īsto "Es", tevis paša Apziņu. Kā to atlaist? Atrodi, no kurienes tas paceļas.

Vai tas neizklaidē to "es"? Vai vaicāšana, kas ir tas "es", tikai neizveido "es"?

Nē, atrodi, no kurienes tas paceļas. Kad tu atrodi, no kurienes tas nāk, tu esi kluss, un šī ir "es" palaišana. Dari to! Redzu pēc tavas seja, ka neesi vēl sapratis. Atrodi, no kurienes tas paceļas. Dod man atbildi. Vai tās ir tavas brilles, vai tava auss, vai kāja, vai krekls, vai bikses? No kurienes tas paceļas? Tam ir jāpaceļas no iekšup tevis.

Tas nāk no ego.

175

Ego ir tikai ķermenis. Bez ķermeņa nav ego. Pirms piedzimšanas nav ego, un pēc 60 gadiem arī nebūs ego. Tātad ego ir atnācis, kad tu atnāci, lai zinātu "es esmu ķermenis". Tad lietas sāk tev piederēt, un tu sāc piederēt citiem. Šis ir saukts par ego, un šis ego nedos tev atpūtu, mieru vai mīlestību.

Kādu dienu ego beigsies, jo, kad ķermenis izzūd, arī ego izzudīs. Tas būs pabeidzis šo inkarnāciju, bet atkal tas nāks atpakaļ tā nepiepildīto vēlmju dēļ. Un tā šis ego pieņems inkarnāciju, kas piepildīs tavas vēlmes dotā atrašanās vietā, un šis turpināsies bezgalīgi, miljoniem gadu. Lai apstādinātu to, vaicā jautājumu, "no kurienes šis "es" paceļas?" un esi modrs un vērīgs.

Tava seja ir pagriezta uz kaut kurieni, kurp tā nebija griezusies. Tā parasti tiek griezta uz personām, objektiem un vietām. Bet visu šo kādu dienu tu pazaudēsi, tāpēc atrodi, kas ir mūžīgs. Kā to darīt? Atrodi "es" avotu! Savādāk maņas skatās ārpus, bet tagad skaties iekšup, un es esmu pārliecināts, tu neredzēsi šīs trīs lietas: ne personu, ne vietu un ne objektu, pie kā esi pieķēries. Šo tev ir jādara tikai vienu sekundi, un šīs sekundes laikā vaicā nākamo jautājumu. Tev nav jāsaprot un tev nav jāpaceļ kalns vai jāpieliek piepūle. Tev pat nav jādomā.

Tad kā lai es prasu šo jautājumu un nepielieku piepūli? Šī ir vieta, kur man ir problēmas.

Pūlēties nozīmē nest 200 mārciņas uz savas galvas no Indiranagāras uz Hazrat Gandž. Bet man nav nekādu nesamo. Es saku tikai turies Kluss, un, lai turētos Kluss, kādas pūles ir nepieciešamas? Lai teiktu kaut ko, tev ir jāpieliek piepūle, jo tev ir jāiet uz pagātni, lai izvēlētos kaut ko no savas atmiņas, un tad tev ir vajadzīgas piepūles. Lai vienkārši būtu Kluss un nerunātu, nav vajadzīga piepūle.

Es saprotu intelektuāli, un esmu strādājis ar to kādu laiku, bet šķiet, ka kaut arī ir rāmuma un Būšanas mirkļi, tie neuzturas.

Tu saki, ka esi strādājis kādu laiku. Es teicu nestrādāt! Strādāt kādu laiku nozīmē pagātni. Prāts ir pagātne. Intelekts ir pagātne. Viss ir pagātne, ieskaitot katru vārdu, ko saki. Visas attiecības pieder pagātnei, atrodi no kurienes šis "es" paceļas! Nav tā, ka tu meklēsi kaut kur citur, vienkārši

176

redzi, ka neviena doma nepaceļas no iekšienes, jo katra doma pieder pagātnei. Vai vari domāt par kaut ko, kas nav pagātne? Vai vari runāt ar mani par kaut ko, kam nav sakara ar pagātni? Nē!

Tāpēc tev tiek ieteikts vienu mirkli nedomāt par pagātni. Tad tu tiksi pārcelts kādā citā sfērā, kas nav bijusi pieminēta.

(Viņš smaida un sēž klusumā)

Šis ir tas Mirklis! Es redzu, ka šis ir tas Mirklis, ko tu biji laidis garām. Tu smaidi, jo tev nav saistību ar pagātni vai prātu, vai intelektu, vai maņām. Tas izmaina. Šī ir atbrīvošanās no laikmetiem ilga nākšanas un iešanas cikla. Ja tas ir pieejams tik lēti, kāpēc gan to neņemt?

Kad tu smaidīji, tas ir saukts bez-prāta stāvoklis. Kad ir bez-prāts, tu esi laimīgs. Pat, kad tu guli, tu nenēsā savu prātu līdzi, lai ar to gulētu, bet atstāj prātu ārpusē, tad tu dodies gulēt un atpūties. Bet, ja tu ņem prātu līdzi, tu nevari gulēt. Prāts nozīmē domāšana par pagātnes lietām, un tas stāvoklis tev jau ir bijis no pieciem rītā līdz vienpadsmitiem vakarā.

Tagad tu gribi atpūtu, kas tev nav, kad prāts un intelekts visu dienu ir darbībā, un tā tu ej gulēt no 11 vakarā līdz 5 no rīta. Kādas pūles tu pieliki, lai ieietu šajā miera un atpūtas vietā? Tu pat neizdves teikumu "es gribu doties gulēt." Tad tu esi Mīlestībā un Mierā. Šādi katram vienmēr var būt Miers. Tad ved šo Mieru uz 5:01, bez pūļu pielikšanas, un bez turēšanās pie laika, jo, kad ir laiks, tev ir prāts. Šovakar mēģini noskaidrot, kas notiek pēc 23:00.

Vai tu man rādīsi ceļu uz Ātma Vičār?

Vārds Ātma Vičār nozīme "domāt tikai par sevis paša Ātmanu visu laiku un neko citu." Tāpēc, ja tu šo dari, tad ko tu jūti? Domā tikai par Ātmanu iekšup, kas dara šo Vičār. Nedomā par Vičār, bet par to Vienu, no kurienes Vičār paceļas. No kurienes Vičār paceļas, un kas ir tur? Un kas jautā šo jautājumu?

Ego jautā.

Jā, šis Vičār ir tikai no ego. Tas ir tikai ego, kas saka, ka tev ir kaut kas jādara, vai ka tev ir kaut kas jāiegūst. Bet no kurienes ego paceļas?

177

No Sevis.

Tad tu esi ego vai Pats?

Pats.

Tātad, no Sevis, kā okeāna, ļauj vilnim pacelties, ceļot un krist. Tie nav nekas cits kā Pats, Okeāns. Ja tu esi Pats, ļauj visam pacelties no tā un nesaisties ar to.

Es esmu Pats. Aham Ātman. Tas ir viss! Pašam nav formas. Tas nav subjekts vai objekts. Tas ir pāri visam, un, ja tu kļūsti Tas, tas jau ir Būšana, ne kļūšana. Tev nav vajadzīgs Vičār, nekāda metode, nekāda mantru skaitīšana, jo "Es esmu Pats!"

Šai uzticēšanās, ka "Es esmu Pats", ir jābūt, tā pat kā visiem ir uzticēšanās, ka "es esmu ego." Visi uzticas ego un ne Sev. Tas ir tik viegli Būt kāds tu esi, nevis kļūt kaut kam citam, un tikai iekulties nepatikšanās. Tev ir jābūt 100% uzticēšanās, ka es esmu Es Esmu. Es esmu Pats. Pat Gītā tas ir teikts, "Aham Ātma Gorakšar" jeb "Es esmu Ātmans mājojošais visu būtņu sirdīs."

Ir grūti uzticēties Sev.

Bet tu viegli uzticies ego. Cik ilgi šī uzticēšanās var palikt? Ego nozīmē "es esmu ķermenis", ne tā? Cik ilgi šī uzticēšanās var palikt? Vai tā varētu palikt ilgāk par 80 vai 90 gadiem? Tā tu uzticies 90 gadus un puse no laika ir pavadīta guļot, un pārējais tiek pavadīts ejot uz skolu, būšanā ar sievu un bērnu radīšanā. Šāda ir tava uzticēšanās, un kāds ir tās rezultāts? Kad tu uzticies, tev vajag uzticēties kaut kam tev noderīgam. Pats vienmēr ir: uzticies Tam!

Pilnīga uzticēšanās ir tiem, kas apmeklē Satsangu: "es neesmu ķermenis, es neesmu prāts, es neesmu objekts, es neesmu maņas, es neesmu ego." Šeit sākas Satsanga. Pirmkārt, tev ir jātiek vaļā no lietām, kas nav mūžīgas.

Un kā ar nemierīgumu?

178

Nemierīguma apakšā ir atpūta, par ko es ar tevi runāju. Kad tu jūti nemierīgumu, kaut kur citur ir atpūta, kas parādās katru sekundi, bet nevienam tā nerūp. Starp laiku, kad kāds izrakstās no viesnīcas un kāds iereģistrējās, kas tas ir?

Tukšs.

Šis ir saukts atpūta. Starp visu ir atpūta, bet nevienam tā nerūp. Kas ir periods starp izelpu un ieelpu?

Atpūta.

Jā, to nevar aprakstīt, un neviens to nezin. Bet, ja tu apjaut šo, tas ir saukts Ātma Vičār, vai būšana tikai par Sevi. Šim nav nepieciešama piepūle, ja tu atceries, ka "es esmu starp abām domām, es esmu starp abām elpām, iekšup un ārpus." Tas neko nemaksā. Tikai pievērs uzmanību, "es esmu tā starpa starp diviem." Tur ne nāve, ne neapmierinātība nevar ieiet. Ne nāve, ne nelaimība var ieiet. Šie ir vienkārši norādījumi. Katrs var turēties kluss, turies kluss, un nebūs starpības, bet būs grūti gūt īstu Klusuma pieredzi.

Bez-es klusuma?

Kāpēc runāt par kādiem "es"? Tas nevar tikt sasniegts caur piepūli. Tikai esi Kluss! Redzēt, ka prāts neatgriežas pie iepriekšējiem pieradumiem, prasa piepūli, bet, ko es runāju, ir nepielikt piepūli, pat ne, lai būtu Klusums. Tikai nepieliec piepūli, lai jeb kāda tā būtu. Nepieliec piepūli, un tev būs šī pieredze. Es to nesaucu par klusumu.

Krišņa pateica Arjūnam, kā kontrolēt prātu, un uzreiz pēc tā Arjūna cīnījās karā! Viņš sakāva deviņas armiju divīzijas iekšup Tā, un viņa Klusums netika iztraucēts. Krišņa neteica viņam turēties klusam, bet teica viņam, "nogalini sevis paša radiniekus, kas ir tavi koncepti." Tāpēc neļauj nevienai domai pacelties un nepieliec piepūli. Tad tu esi uzvarējis karu. Nepieliec nekādu piepūli vienu sekundi un saki man, vai tu neesi Rāms? Pieliekot piepūli, tu nevari būt laimīgs, tāpēc nepieliec piepūli. Visi iztraucējumi no šī nāk no tevis paša pieķeršanās.

179

Reiz es tiešām jutu šo mieru, esot lielā āšramā Rišikešā.

Tev tas bija tavas nopietnības dēļ; tev tas var būt jebkur. Šie āršami, kur viņi runā par jogu un citām lietām, sajauks tev galvu. Es arī reiz biju tajā pašā āšramā 1942. gadā. Tur viņi runā par jogu un mantru skaitīšanu, bet ne par Ātma Vičār. Tāpēc visos āšramos tu tikai tērē savu dzīvi un tērē savu laiku. Ir labāk nākt uz Satsangu, kur šīs lietas tiek izskaidrotas bez ilgas laika pavadīšanas. Es neredzu nekādu iznākumu no neviena āšrama. Viņi tikai meditē un lasa grāmatas, un viņi neturas Klusi. Viņi vienmēr strādā, dienu un nakti, un šis darbs tev nepalīdzēs.

Tāpēc turies Kluss! Kā? Es tev pastāstīšu! Nepieliec piepūli! Kāds sliktums no tā būs? Pūļu rezultātu visi zin. Tikai esi Kluss un redzi tā rezultātu šajā mirklī. Tas šis mirklis iemīlēsies tevī. Ja tu nejuti Mieru, tas ir tāpēc, ka šis augstākais Miers tevi ir atraidījis, un tev nav izredzes. Tev būs jāgaida nākamā inkarnācija, cilvēkā vai ēzelī. Paņem visu no šīs inkarnācijas, jo tas ir tik viegli!

Es cenšos, un tikmēr, kamēr ir pastāvīga deva apgaismojoša stimula kā Avadhūta Gītas lasīšana, ir reakcijas un klusuma sekas, un Aham Brahmasmi, bet kad šis stimuls tiek noņemts, tad es sakrītu kā pļacka.

Aham Brahmasmi nozīmē "Es esmu Brahman", un katra tava elpa dod tev šo uzmanību. Aham Brhmasmi ir sauciens, kuru Ātmans pats tev māca.

Paceļas jautājumi, kur šis "es" pacēlās, un kur šis "es" atgriezīsies, un tādējādi Ko Ham paceļas! Ko Ham: "Kas es esmu? Kas es esmu? Kas es esmu?" Jau no pirmsākumiem cilvēks vēlas zināt savas dvēseles fundamentālo realitāti un atbildēt visus jautājumus kā "no kurienes es nāku?" un "uz kurieni atgriezīšos?", un "kas ir šis viss ap mani?" Šī ir tāda cilvēka pazīme, kas klausās, kaut arī vairākums neklausās. Tāpēc sēdi kluss, un atbilde uz Ko Ham paceļas: tu esi Tas, Tat Vam Asi. Tu esi Tas. Bet no sākuma tev ir jāpaceļ šis jautājums, Ko Ham? Tad Ātmans tev saka: tu esi Tas. Klausoties Tajā, turoties pie Tā, skolnieks, tas, kurš grib būt Brīvs, pieņem, ka viņš ir Brahman. Šis ir, kā tas notiks.

Domāju, ka ir liela veiksme, ka tu "sakrīti kā pļacka", kā tu saki. Tu gribēji uzrāpties kaut kur ar citu kāpnēm, bet tev nav nekur jākāpj. Aizvāc visus konceptus, ka ir kāpnes, un tu stāvēsi, kur tu vienmēr esi stāvējis: uz Mātes Zemes virsmas, un Tas ir Aham Brahmasmi!

180

Es negribu identificēties ar prātu. Vai vari man palīdzēt beigt iet šajos konceptos un šajā apjukumā?

Ja tu negribi identificēties ar prātu, tad tev ir jāzina, kas prāts ir. Skaties uz prātu. Tu nostiprini identificēšanos ar prātu. Tu dod prātam to, ko tas grib. Tāpēc no sākuma atrodi, kas prāts ir, un tad tu redzēsi, vai vari identificēties vai beigt identificēties ar to. Tu nesaproti prātu, bet tu vari saprast domu. Tāpēc atrodi, no kurienes doma paceļas, tagad pat. Mēģini tagad un saki, kas notiek.

Domas nāk no nekurienes!

Ja kaut kas nāk no nekurienes, kā tas var būt kaut kas? Kā tas var būt kaut kas, ja tas nāk no nekurienes? Visam ir jānāk no kaut kurienes. Ja tas nenāk no kaut kurienes, tas ir vienkārši nekas. Tāpēc, ja doma nāk no nekurienes, tai ir jābūt vienkārši nekam, jo tikai nekas nāk no nekurienes. Tas ir viegli.

(Viņam pielec)

Es tagad ar tevi jūtu dziļu mieru. Nezinu, ko vēl tev prasīt, bet būtu laimīgs dzirdēt jebkādu padomu, kāds tev ir priekš manis, vai vienkārši sēdēt klusumā ar tevi.

Kad tu esi Šeit, tikai sēdi Kluss. Tev nav jāuzdod jautājumi. Ja jautājums paceļas, uzreiz atrodi, no kurienes šis jautājums ir pacēlies. Tad tu būsi spējīgs sēdēt kluss, jo avots, no kurienes paceļas jautājums, ir tur, kur ir Rāmums, Klusums un Miers.

Netiec savu jautājumu aiznests, jo tie visi pieder pagātnei, un tie tev liks tikai ciest. Ja tu gribi palikt mierā,

181

atrodi, no kurienes jautājums tieši tagad paceļas. Skaties uz to vietu, kas ir pirms jautājuma pacelšanās. Liekot šo pieredzē tieši Tagad, tu redzēsi, kā sēdēt Klusumā.

ॐ

Es tevi mīlu. Lūdzu parādi man mēnesi. Šis ir viss, ko gribu teikt.

Ļoti labi. Kādu mēnesi tu gribi redzēt? Mēnesi debesīs visi zin, vai ne? Dienā tu redzi sauli, un naktī tu redzi mēnesi. Visi zina šo, tāpēc, kādu mēnesi tu gribi redzēt?

(Viņš skatās Meistara acīs un ir kluss)

Labi, tad es saprotu.

Mēness ir Iekšup tevis. Svaigums, saldums, dodošs gaismu pat tumsā. Tev uz šo mēnesi ir jāskatās pašam. Neskaties ārpusē uz nevienu objektu. Viss ir ārpusē, pat tavs ķermenis, jo jebkas, kam tu vari pieskarties, ir ārpusē. Noraidi visu, kam var pieskarties vai kas var tikt redzēts vai saosts. Ja tu šo dari, mirklī tu redzēsi mēnesi. Dari, ko es saku: neskaties uz neko, kas var tikt redzēts, neskaries klāt nekam, kas var tikt aizskarts, nesaod neko, kas var tikt saosts. Tad tu redzēsi, kas mēness ir, un kas tu esi pats.

Esmu ļoti laimīgs, ka tu esi šeit tik agrā jaunībā. Tu noteikti esi nācis kāda iemesla dēļ, kaut kas tevi uz šejieni ir vedis.

ॐ

182

Es saprotu, ka viss, ko varu darīt, ir turēties kluss un griezties iekšup, ļaujot Svētībai pašai sevi atklāt.

Griez savu prātu iekšup un ne ārpus uz objektiem. Kad prāts tiek vērsts iekšup, tad nav objektu, kam pieķerties. Kad tev izdodas pavērst prātu iekšup, tad tas pazudīs kā vilnis, pazūdošs okeānā. Tajā laikā tu nedomā ne par vienu objektu, personu vai ideju. Ja šis tiek darīts vienu mirkli, Tas atklās Sevi tev. Šī mirkļa laikā nepieliec piepūli un esi bez vēlmēm, un neesi pieķēries nevienam objektam. Tad tikai gaidi pus mirkli, un tu redzēsi rezultātu, un tava misija būs izpildīta. Tas ir viss. Tu to vari izdarīt.

Kā es varu skatīties iekšup un iet atpakaļ iekšpusē uz Avotu. Vai ir kāda tehnika?

Tehnika atgriezties savā avotā ir ļoti vienkārša.

Ārējās pieķeršanās neļauj sēdēt klusam un meditēt. Tāpēc izvairies kādu laiku visas ārējās pieķeršanās, kā tu dari, kad ej gulēt, un tev ir ļoti mierpilna nakts. Praktizē šo dienas laikā.

Mirklis, kurā tu aizmirsti savas ārējās pieķeršanās, būs milzīgas mīlestības un laimes garša. Tad lēnām tu beigsi skatīties ārpus, līdz ārpus un iekšup būs viens un tas pats, liekot abiem beigt eksistēt.

Starpība starp ārpus un iekšpus šīs mājas ir tikai divu collu durvis. Ja nav durvju, nav iekšpus un ārpus. Durvis ir prāts. Kad prāts dodas piepildīt tā vēlmes, tas dodas atpakaļ uz ārpusi, un tādējādi arī iekšpuse tiek izveidota. Bet, kad prāts ir kluss, tu esi tevis paša Pats, jo ir bez-prāts. Tad tu redzēsi, ka šī laime tev nekad nav bijusi. Kaut arī tu to mīlēsi, tu nezināsi, kas tev ir devis šo prāta mieru un svētlaimi. Ja tu paliec šajā atmosfērā, tu aizmirsīsi iepriekšējo atmosfēru, un tu saplūdīsi svētlaimē un būsi svētlaime pati. Šī ir ļoti vienkārša tehnika.

Ja es varētu atrast durvis, tad tas būtu viegli.

183

Šis "ja" ir durvis. Ja tu nelieto "ja", kas notiks?

Es atradīšu durvis. Nē! Nav durvju! Nav iekšpuses un ārpuses! Tas viss ir Šis!

Jā! Jā! Tas viss ir Šis!

ॐ

Vairs nav šaubu, un es redzu sakaru starp rāmu prātu un Sevi, bet man ir grūtības noturēt prātu klusu. Kad esmu kluss, šķiet, kaut kāda sveša vienība ņemas fonā. Vai tas ir Pats? Vai tomēr tas ir prāta triks.

Viss, ko tu saki, ir prāta triki, jo tu neesi sapratis, kas ir prāts, un tikmēr, kamēr neesi, tu vienmēr būsi prāta nepatikšanās. Tas spēlēs trikus un parādīsies kā jebkas, un tu redzēsi to un domāsi, ka tā ir realitāte. Bet viss, kas tavā priekšā atspoguļojas kā reāls, nav reāls, kā to atrada Buda šajā pašā maija mēnesī. Viss ir prāta triki.

Tev ir viena lieta, kas tev ir jādara, lai netiktu prāta apmuļķots: Vienkārši turies Kluss un nepieliec piepūli.

Tas, ko tu piemini, ir piepūļu pielikšana, bet tev tiek teikts nepielikt nekāda veida piepūli un būt klusam. Ja tu prasi man, kā būt Klusam, es tev teikšu nedomāt. Ja tu prasi man, kā nedomāt, tad es ieteikšu tev atrast, no kurienes paceļas doma. Pagriez savu seju uz To. Neskaties uz prāta objektu, bet uz turieni, no kurienes prāts paceļas. Nav starpība starp prātu un domu. Prāts ir lērums domu, un nav starpības starp domu un "es". Kad "es" paceļas, doma paceļas, kad doma paceļas, maņas paceļas, un kad maņas paceļas, tās rada attiecīgo maņu objektus. Acis, lai redzētu, deguns, lai saostu puķi, ausis, lai dzirdētu mūziku, mēle, lai nogaršotu, un rokas, lai taustītu. Šie ir objekti, ko maņas redz, bet maņas un objekti ir viens un tas pats. Kad maņas ir, objekti ir. Tagad atgriezies lēnām uz turieni, no kurienes maņas paceļas. Tās paceļas no prāta. Objekti-maņas-prāts. No kurienes paceļas prāts? Ego! Nav starpība starp prātu un ego. No kurienes paceļas

184

ego? Šis nozīmē, no kurienes paceļas "es". Par šo tu netiki runājis. Skaties uz vietu, no kurienes "es" paceļas. Dari šo. Kad tu darīsi, tu saplūdīsi tajā vietā, no kurienes "es" paceļas un izzūd, un tā situācija vēl nav neviena aprakstīta, neviena, ne skolotāja, ne mācītāja vai reliģiskas grāmatas, vai Budas Sutras.

Tu saki atrast "es" un prāta avotu. Cik ilgi taujāšanai ir jābūt turpinātai?

Taujāšana ir jāturpina ejot, runājot, guļot, nomodā un sapņos līdz tā kļūst tava daba.

Līdz ko tu ieej šīs taujāšanas avotā, tu esi tuvu okeānam. Turpini šo taujāšanu, un tu redzēsi, ka tā notiek pat tavā miegā bez tavas piepūles. Pārsvarā cilvēku domā, ka taujāšanai ir jāsākas, kad tu apsēdies, un jābeidzas, kad piecelies. Šis nav tas gadījums. Tā vietā tā ir jāturpina kā doma par to, ar kuru tu esi pilnībā iemīlējies, turpinās tavā prātā. Taujāšana ir jāturpina kā galvas vai zobu sāpes turpinās dienas garumā, vienalga ko tu darītu. Šī sāpe turpinās bez piepūles, runājot birojā ar cilvēkiem. Šādi turpini taujāšanu nomodā vai miegā, vai pat, kad tu darbini prātu.

Šai taujāšanai ir jābūt turpinātai kā elpošanai, lai tā būtu tik dabīga kā elpa pati.

Kad šis notiks, kad es atklāšu to, tas būs acīm redzams? Es to nesajaukšu ar prātu, vai tā ir?

Tas, ko tu runā, tiek runāts no galvas! Bet, ko es tev saku, ir nedomāt. Domāšana ir galva, nav starpības! Tas, ko tu apraksti, ir ļoti intelektuāls. Savādāk tu nēsātu pavisam savādāku seju. Tikai tiem, kas zin savu īsto skaistumu, ir patiesi skaistas sejas. Iemīļotā seja ir tik skaista, ka pat maņas nespēj tajā transcendēt, lai aprakstītu vārdu skaistums. Skaistums, par ko parasti runā, ir tikai ādas dziļumā. Acis, kas redz Iemīļotā skaistumu, ir ļoti retas, kā Kabirs un Čaitānja, un Mira, un pēc Tā redzēšanas viņu acis neredzēja neko citu pasaulē. Tāpēc, tas, kurš To ir redzējis, ir tā Skaistuma nolaupīts. Viņi ir izkusuši Skaistumā pašā.

Domāju, ka tu esi nosmaršots, bet, kad tu dodies pie Iemīļotā, viņš

185

paņems tos, kas nav nosmaržoti. Nenosmaršotais zieds ir jāpiedāvā Iemīļotajam. Medus bite zina. Bite skūpsta ziedu, un neviens nezin, ko tā ir nozagusi no rozēm, un, ja kāds to nogaršo, viņš nevar to aprakstīt.

Vai prātam ir jābūt pilnībā iznīcinātam, lai šis notiktu?

Apgaismība nav iespējama, līdz prāts nav iznīcināts. Apstādini prātu, atsakoties no tām lietām, kas ir visvairāk dārgas tev, jo tieši šīs lietas rada uzviļņojumu. Ja tavs miers tiek nosūkts, ir jābūt kaut kam, kas tur tavu prātu. Apstādini prātu, izšķirot, vai tas ir reāls vai nereāls, vai tas ir pastāvīgs vai pārejošs, vai tas ir patiesi tā vērts, vai nē. Pat tava iemīļotā partnera gadījumā, patiesība ir tāda, ka tu mīli viņus tikai Sevis dēļ. Apstādini prātu, paliekot ar skolotāju un pastāvīgi meditējot uz Sevi. Prieks arī iznīcinās prātu, bet, kad tu to noroc, neroc to atkal ārā.

Tev ir jātiek vaļā no objektīvām pieķeršanām. Prāta rāmums nāk no atteikšanās no pieķeršanās, izņemot no tās pieķeršanās Sev. Problēmas rodas, kad tu esi pieķēries pārejošiem objektiem. Tāpēc guli uz šiem pārejošiem objektiem, pasauli, un esi nomodā tikai uz Sevi. Netaujāšana ir samsāra, būšana nomodā uz objektiem un miegā uz Sevi. Taujāšana ir būšana nomodā uz Sevi un miegā uz maņām. Taujāšana ir Brīvība.

Domas ir kā pagaidu mākoņi Saulei priekšā, pat es-doma ir mākonis. Apjaut mākoni, kas ir prāts pats. Šis prāts ir tava vēlme pēc šī un tā. Kad tu redzi, ka domas, pat es-doma, tikai ceļo kā mākoņi, tad tu nebūsi to ietekmēts. Kad ir prāta rāmums, tad prāta vairs nav, tad tu esi patiesi apjautošs.

ॐ

Vakar nakts vidū uz milisekundi bija nekas. Vai tas ir tas? Vai tas ir Pats? Tad prāts atgriezās.

Kā prāts varēja atgriezties? Kur bija prāts šajā Tukšumā? Kad tavā kabatā nekā nav, cik dolāri no šīs tukšās kabatas var iznākt? Kas var iznākt ārā no šī Tukšuma?

Kad Sirds kļūst rāma, Kad tā kļūst tukša,

186

tā vairs nevar atgriezties!

Tāpēc mēģini atkal. Ieej Tukšumā un nedomā par atgriešanos. Tad viss, ko redzēsi, būs Tukšumā.

Bieži es vienkārši esmu par slinku un meklēju tā vietā traucēkļus.

Tu neesi slinka, bet tev ir jābūt super-slinkai, kas nozīmē, ka tev ir jābūt pa slinku, lai domātu. Ja tu domā, tu neesi slinka, bet ļoti aktīva. Ja tu neizmanto prātu, tas tevi atstās. Tāpēc, vai tu kļūsti ļoti slinka, vai ļoti aktīva.

Es vienkārši neticu, ka to varu izdarīt!

Kāpēc nē? Tev tam ir jātic! Zini, "Es to varu izdarīt, man tas ir jāizdara!" Ja tu esi šeit, prāts nav, bet, ja prāts ir šeit, tad tevis šeit nav! Tagad saki man, "Kas tu esi? Kas tu esi?"

(Viņa klusi sēžot smaida un tad saka:) Kad tu man jautāji "Kas es esmu?", mans prāts pēkšņi apstājās. Nav domu, tikai laime. Esmu pārsteigta, ka tas ir iespējams!

Jā, nav šaubu, tas ir iespējams! Tev nedrīkst būt neviena cita doma, bet šī "Kas es esmu?", ja tev vispār ir kāda doma. Šī doma ved tevi, kur nav domu vai konceptu, ne personu, ne objektu, kur ir tikai Tukšums. Šī ir tava augstākā Daba, kas ir "pazaudēta", jo tu gribēji baudīt pasaules objektus, kuriem esi pieķērusies. Pieķeršanās dēļ, tev nav laika zināt sevis pašas patieso mīlošo dabu, kas dos tev Mieru. Lai atrastu šo Mieru, dari kā Kabirs saka:

Paliec ar Svēto tikai pussekundi, tikai pusi no pussekundes, tikai pusi no tā, un tu pazaudēsi to, kas tevi tur važās.

Ar Guru Svētību tu zināsi, kas tu esi. Šī Svētība ir uguns-lode, dedzinoša visus tavus grēkus, ko esi savākusi.

187

Kad visi grēki ir nodedzināti, tu esi kā lotoss, un tava sirds un prāts ir atvērti.

Šis ir tas laiks, ko visi ir gaidījuši miljoniem gadu. Netērē vairs laiku. Ņem to Tagad.

ॐ

Es gribu sevi zināt.

Aizmirsti visu, un tu zināsi Sevi. Ja tu atceries, tu cietīsi, tāpēc aizmirsti visu. Izgaisini vēlmi pēc visa, un tev viss būs.

Kad vēlme vai doma paceļas, es vaicāju, "Kam šī doma paceļas?" Atbilde ir "Man". Tad nākošais jautājums ir...

Kāpēc tu lec uz nākošo jautājumu? Kāpēc tu nesaproti pirmo jautājumu? Kad tu skaties iekšup, ko tu redzi?

Tukšu telpu.

Kas skatās uz tukšo telpu, un kas tiek redzēts?

Es nezinu.

Kad tu skaties uz domu un tā izzūd. Tu esi Tas, kas tiek redzēts mirklī, kad doma izzūd.

Tā ir kā upe, kas ir divu krastu ierobežota. Ūdens, divu krastu ierobežots, ir upe, bet, kad ūdens satiek okeānu, tas zaudē savu upes raksturu un kļūst par okeānu. Upe ir pazaudēta un kļūst par okeānu. Šis ir tas, kas tiek domāts ar šo taujāšanu. Dari to vienreiz, un ne kā atkārtotu procesu.

Vaicā, gaidi, atrodi un kļūsti Tas.

188

Netaujā par citiem: "Kas esi tu?" vai "Kas ir tas?" "Kas es esmu?" ir pirmais jautājums, kam jābūt jautātam. Pēc šī paskaidrojuma nav neviena palicis, kam uzdot jautājumus.

Tu esi Apziņa, un tu nevari kļūt neapziņa. Nedomā, bet spontāni rīkojies bez prāta. Paliec, kāds tu esi, un nedomā par to, kas notiks. Nebaidies un šaubas neradīsies.

Es gribu smieties, nesapratis joku.

Tad zini to, kas smejas iekšup tavas Sirds. Tev ir tikai jāizdzird šie smiekli, un šī būs tava pēdējā pieredze, jo tu atradīsi to, kas vienmēr ir svētlaimē, laimē un mīlestībā. Kāds dzird un skatās uz to, kas notiek. Kas smejas tavā sirdī? Kas tevi šurp atveda? Kāds ir tavas nākšanas uz šejieni iemesls?

ॐ

Man ir jautājums par sevi graujošām reakcijām uz cilvēku rīcību. Vai tu saki, ka tā vietā, lai izpētītu konkrētu nepatīkamu reakciju, man vajadzētu tikai pieņemt to kā ego sekas? Man šķiet, ka, izmeklējot ego, mēs varētu savas dzīves uzlabot.

Jebko, ko tu izmeklē, tu izmeklē caur ego. Visa izmeklēšana nāk no ego un ne no kurienes citurienes. Tāpēc, ja tu vaicā manu padomu, vienkārši turies Kluss un neuzsāc nekādu izmeklēšanu. Beigu beigās, ko tu vari darīt, lai izmeklētu 12 triljonu vecu pasauli? Kā tu to vari saprast? Tu esi šeit 100 gadus, maksimums. Kāds ir tavs ieguldījums šajā 12 triljonu gadus vecajā pasaulē?

Vienkārši esi Kluss, ļauj lietām notikt tavā priekšā, un baudi šo universu, kas tev tiek piedāvāts.

Nepieliec piepūli un pat nedomā,

189

un tu zināsi, kas tu esi! Nedomā par pagātni vai par nākotni, un iekšup šā tu atradīsi to, ko nekad nebiji atradis. Bet tikai daži cilvēki šo dara, tā vietā tērējot savas dzīves praksēm, kas tikai uzpūš viņu ego, lieloties par visiem veidiem, kādiem viņi izpatīk Dievišķajam.

Tāpēc vienkārši esi Kluss, nepieliec piepūli, un tu zināsi, kas tu esi!

Šis ir tas, pēc kā esmu atnācis. Lai atrastu Nezināmo pirms "es".

Tu esi sapratis savas nākšanas uz šejieni nolūku.

Tavs nolūks ir būt mierā, mīlēt visas būtnes un zināt, kas tu esi. Šis ir dzīves nolūks. Lēnām tu šo zināsi un tur tiksi.

Kas ir miers?

Redzi lietas ar atvērtu sirdi, un tu redzēsi, kas ir miers, mīlestība un skaistums, un tajā mirklī tu visu aizmirsīsi.

Vai esi dzirdējis par Svēto Kabiru? Viņš saka, "Ja tu turies kluss vienu mirkli, pus mirkli, pat pusi no pus mirkļa, tad visa pasaule skries tev pakaļ." Tas ir pievilkšanās spēks, kāds tu kļūsi, ja tu turēsies Kluss. Tu būsi visskaistākā persona visā pasaulē, un universs skries tev pakaļ, lai gūtu prāta mieru. Tu kļūsi Tas, un tas nav grūti.

Vai tu vari parādīt man To? Vai vari parādīt man to mieru, Sevi?

Pats mājo sirdī aiz šķidrauta. Tu redzēsi Sevi, lēnām tur iekāpjot un klauvējot pie durvīm. Dažas mesijas tev ir teikušas klauvēt pie durvīm, un tās tikšot atvērtas, bet viņi ir pārpratuši, jo īstenībā durvju nemaz nav! Dodies klusi un lēnām, tik klusi, ka pat domāšana ir pa trokšņainu. Tāpēc nedomā, un tu būsi ar Iemīļoto pirmo reizi, jo apstākļi, kas nepieciešami, lai redzētu Iemīļoto, ir būt Klusam. Tagad turies Kluss un saki man, vai redzi.

190

Es neredzu. (Tad viņš aizver savas acis)

Es teicu turēties Klusam, bet tu nesaproti. Tu radi plīvuru, aizverot acis. Kā vaina tā ir? Never ciet acis, turi tās vaļā un neņem nevienu sev līdzi. Tev jādodas vienam. Šis ir ļoti svarīgi.

Nāk bailes, kad tu saki iet vienam.

Bailes nāk, jo tu negribi iet tuvumā savam Draugam, savam Iemīļotajam. Pieskaroties Tam, tu kļūsi nemirstīgs. Tikai paskatīšanās uz šo nektāru padarīs tevi nemirstīgu.

Šis "es" ir inde! Neņem "es" sev līdzi, ej viens. Kāpēc ņemt "es"? Tas nozīmē bailes-atšķirtība-ķermenis-nāve! Šis "es" ir tik likstu pilns, tāpēc neņem to līdzi, ej viens bez "tu", bez "viņš" un bez "viņa".

(Viņš smaida un ir kluss)

Tagad tu saproti, es redzu to pēc tavas sejas. (iesmejas) Tev ir tā, par ko runāju, garša. Tu esi meklējis pa pasaules stūriem, bet Iemīļotais vienmēr ir Šeit, tāpēc tu nekad nezināji ceļu. Šis ir tas ceļš.

ॐ

Es mēģinu taujāt un atrast, kas taujā, bet nevaru to atrast!

Precīzi! Ļoti labi. Tas ir tas viens, kuru tu nevari atrast! Tev ir jāatrod tas viens, kuru nevari atrast. Neviens nekad to nav atradis, tāpēc atmet meklēšanu. Ja tu saki, ka tu nevari to atrast, tas ir pieņemami, tam nav nozīmes, nemēģini to atrast. Beidz meklēt mēteli, ko tu valkā! Iedomājies, ka tu atsakies no meklēšanas, kāds tad būs rezultāts? Tev ir jābūt ļoti uzmanīgam. Tas ir ļoti labs jautājums, un tagad tas ir atkarīgs no tevis man dot atbildi. To vienu, kuru nevari atrast, ļauj tam iet. Atdod pat šo meklēšanas konceptu. Ja tu esi atmetis šo meklēšanu pēc tā, kas nevar tikt atrasts, kur tu stāvi?

Es nezinu!

191

Ja tu nezini, tam nav nozīmes, tikai turies Kluss. Tikai turies Kluss, un

šī atbilde pati sevi tev parādīs. Tev ir jāturas Klusam un jāļauj Klusumam ar tevi runāt. Paliec tur, kur domu upe sākas, un tu esi tur, no kurienes nāk atbilde.

Kā es varu būt kluss? Kā es varu būt bez prāta un izslēgt šo datoru, kas darbojas dienu un nakti?

Tas ir ļoti vienkārši, un tu pie tā vari tikt tieši tagad: turies Kluss, nepieliec piepūli, lai būtu Kluss, un nedomā. Neļauj uzvandīties domai tavā prātā, jo visas domas ir kapi. Vai tu vari domāt par kaut ko, kas nav pagātne? Lai domātu, tev ir jādodas uz kapiem, jāizrok kaps, un jānoskaidro, kas tajā iekšā. Tas nozīmē domu. Nav jēgas doties uz kapiem. Tikai nedomā, un tu esi Brīvs. Tikai vienu sekundi nedomā, un tajā momentā, tajā mirklī, tajā sekundē tu noskūpstīsi Brīvību. Ja pēdējā elpa nomodā ir taujāšana, tad pirmā elpa pēc pamošanās dos atbildi.

Vai es varu būt Apgaismots tagad?

Vai šo jautājumu tu uzdod tagad? Vaicā šo jautājumu Tagad un Tagad tev pateiks kā. Vaicā šo jautājumu Tagad, ne pagātnei vai nākotnei, pat ne tagadnei. Es nejokoju. Esmu ļoti nopietns, dažreiz. (smejas) Vērs savu seju uz Tagad un gaidi atbildi. Atkal došu tev kādus padomus: Nepieliec piepūli, kad tu vaicā šo jautājumu, un nedomā.

Jautājums ir izzudis. Bet kā būt drošam par šo, kad vairs neesmu tavā priekšā?

Kad tu nāc manā priekšā, es palikšu tavā priekšā, apsolu.

Šī ir mana pēdējā Satsanga, šodien es aizbraucu.

Ja tu esi steigā doties prom, tas nestrādās. Tev ir jāpaliek un jānoskaidro lietas. Tas ir kā doties uz lielveikalu, bet aiziet no tā pirms esi kaut ko nopircis. Tā ir laika izsviešana. Tev ir jānolemj, ka dodies uz kādu vietu ar konkrētu iemeslu, un tev ir jānolemj, ka tu piepildīsi šo iemeslu un

192

jēgu. Tikai daži šo ir nolēmuši, un pārējie ir devušies uz zivju tirgu, ne uz

Satsangas Ēdenes Dārzu. Šajā dārzā tev ir jāpavada viena sekunde, vai pat pussekunde. Bet, ja tu savādāk esi aizņemts, tad ar ceturtdaļsekundi pietiks. Tu gūsi visu šajā ceturtdaļsekundē, ja pavadi to pilnībā ar mani, bez šņorēm piesietām pie pagātnes.

Atkal un atkal es atgādinu tev, tu esi šeit noteikta iemesla dēļ, un es to piepildīšu pat tad, ja tu to negribi. Pat ja tu savelc dūri, es to izdarīšu, ar visu savu spēku atvēršu to un likšu tajā Kohinora dimantu!

ॐ

Ramana Maharši pavadīja daudzus gadus jautājot "Kas es esmu?" pirms bija Apgaismots. Vai man tas ir jādara? Vai Apgaismībā ir līmeņi?

Nav tiesa, ka Ramana Maharši vaicāja šo jautājumu daudzas reizes. Viņš jautāja to tikai vienu reizi pirms došanās uz Tiruvannamalai. Viņš no mājām devās uz skolu. Ceļā viņš jutās, ka viņš mirst, un šis jautājums pacēlās, "Kas mirst? Kas es esmu?", un šis puišelis ceļā uz skolu atrada atbildi. Viņš realizēja, ka viņš nebija ķermenis, maņas, prāts, intelekts, un pat, ja šīs lietas mirst, viņš nemirtu. Pēc tam viņš devās uz Arunačala un palika tur līdz savai pēdējai elpai, Klusumā. Tas Klusums, viņš saka, ir katra Daba, un, ja viņi jautā šo jautājumu, viņi arī būs Klusi.

Nav līmeņu Apgaismībā, bet ir līmeņi tavā pieejā. Nopietna pieeja, mērena pieeja un trešais līmenis ir tā darīšana vecumā.

Kad šis zēns to atrada, viņš taisnā ceļā devās uz Kunga Šivas vietu, ne atpakaļ vecajos apstākļos. Līmeņi ir tikai lēmumā. Šie līmeņi ir priekš ego, ne Apgaismības. Gaisma ir te, un, ja tu tikai pa pusei atver acis, tu neredzēsi sauli. Saule vienmēr ir tur, un tā nepagriež muguru zemei. Zeme pagriež muguru saulei, un tā rezultāts ir nakts. Saulei nav ne naktis, ne līmeņu. Apziņā nav līmeņu. Tas ir kā karaļa, kas tiek turēts prom no Pīra [Meistara], ego. Bet, kad ego ir prom, viņš mirklī iesteigsies iekšā. Tevis paša gaisma un gudrība tevi gaida, bet tu to esi atlicis miljoniem gadu.

Tev arī nav vajadzīga prakse. Senos laikos cilvēki devās uz alām un slēpās kā vilki, bet tev nav nepieciešama ala, tu esi cilvēks. Tu esi šeit tikai jautājuma dēļ, tāpēc atrodi atbildi. Nepieliec piepūli un nedomā. Atrodi domas avotu. Tātad tagad ir laiks tev noskaidrot, cik nopietns tu esi.

193

Es intelektuāli apjaušu domas avotu.

Vienkārši sēdi Kluss, nedodies ārā uz tavernu, neskrien, tikai sēdi Kluss, un Svētlaime nāks. Turies Kluss un nedomā, un būs svētlaime. Savādāk tu cietīsi. Nav cita veida. Ko tu zaudē, ja nedomā? Kad tu guli, tu nedomā, un ko tu tad zaudē?

Es gribu pacelt priekškaru. Es gribu būt brīvs katru mirkli. Es gribu izgaisināt "es" tukšumā. Es gribu būt mūžības liecinieks.

Nav tāda mūžības liecinieka! Kas ir šīs mūžības afēras liecinieks? Kas ir liecinieks? Šis liecinieka koncepts rada liecinieku! Tāpēc griez savu seju pāri lieciniekam uz "Kas apjauš, ka nav liecinieka?" Tad liecinieks izbeigsies. Tas ir saukts par neierobežotību un mūžību. Nav vārda mūžībai, nav neviena, kam runāt par jebkādu pieredzi, un nav laika, kam sastādīt tev kompāniju. Klusums nevar tikt pieredzēts, un tāpēc tu neesi Tas, par ko es runāju. Vienkārši turies Kluss un pārliecinies, ka nekas no neviena stūra nepaceļas, lai iztraucētu tavu Klusumu. Tas ir tas, ko varu runāt pāri lieciniekam: tikai Klusums. Neviena viļņa tajā okeānā.

Esmu ļoti pateicīgs par tavu mācību un iespēju sēdēt ar tevi Klusumā, bet man vēl joprojām ir jautājums.

Vai tas paceļas no šī Klusuma?

Tas paceļas no prāta.

Kā prāta? Kur ir prāts, no kura tas paceļas? Tu zini apģērbu, ko nēsā, vai ne? Tagad saki man, kur ir tas prāts, ko nēsā?

Tā ir tikai sajūta, ka ir manējais, kas tur paceļas.

Tā ir "tur", un tāpēc tev ir jābūt "Šeit", lai to zinātu. Paliec šajā Šeit un saki man, kur ir ķermenis, prāts, maņas un manifestācija? Paliec mājās, ne lielveikalā.

194

Ir sajūta, ka tas ir tikai Nekas.

Ļauj šim jautājumam pacelties no šī Nekas un saki man, par ko tas ir.

Nav jautājuma.

Tu esi atradis To! Paliec šeit, un nav jautājumu, nav šaubu, nav ciešanu, nav nekādu likstu. Paliec mājās, šī ir tava Daba. Tiec vaļā no visiem uzskatiem, jo šīs pārejošās lietas nav tava daba. Tu esi brīvs no visiem uzskatiem. Paliec Šeit, kāds tu esi, un tev nebūs ciešanu. Šī ir mūžīgā Mīlestība un Skaistums. Bet, ja tu izklaidē uzskatus, ja tevi pievelk sekošana konceptiem, tu būsi nepatikšanās.

Pirmais uzskats ir "es esmu ķermenis!" Šis rada laiku, tagadni, pagātni un nākotni, un nebeidzamo dzimšanas un miršanas ciklu. Tāpēc atgriezies mājās, Šeit un Tagad, tev nekas nav jādara. Tam nav vajadzīgs laiks, ne vairāk kā varbūt sekunde. Tikai vienā sekundē tu vari atrast Sevi, Šeit un Tagad. Neatliec to.

Skaties uz šo Mirkli, šo pašu Mirkli. Šis Mirklis ir tava patiesā seja. Šajā Mirklī nav pagātnes vai nākotnes. Šajā Mirklī redzi, kas ir mūžīgs. Kādu piepūli šajā Mirklī tu vari pielikt, lai būtu šajā Mirklī.

Es redzu, ka tu To Tagad redzi. Tagad tu To vari sajust. Tu esi miers, un tu esi ļoti skaists, un, pavisam droši, tev nav likstu. Pēkšņi tu jutīsies iekšup, ārpus un visur. Tagad uzdod jautājumu, kas tev bija pāris minūtes atpakaļ.

Esmu pavisam aizmirsis, kas tas varēja būt, un man pat nav ideju par ko varēja būt vaicāts!

Šī ir ļoti laba aizmiršanās! Ļoti reti cilvēki aizmirst konceptus, kas padara viņus atšķirtus un sasaistītus. Bet, ja tu tos aizmirsti, pat nāves koncepts tevi neskars. Šī ir mūžīgā Mīlestība.

195

(smejas un smejas)

Nāc tuvumā un ļauj man skatīt tavu aizmirstības seju. Skaties Iekšup, un tu atradīsi, ka nav važu, jo pats važu koncepts ir izzudis. Tad tu atgriezīsies savā dabīgajā stāvoklī, lai kas tas būtu. Nedod šim kādu citu vārdu, jo tad tu tikai tiksi pie cita koncepta par atbrīvošanos un brīvību. Tikai ļauj izzust "es esmu sasaistīts", un tu atgriezīsies mājās. Nav jautājuma par brīvību, tikai atrodi, no kurienes "es", tā doma, ka tas bija sasaistīts, paceļas.

ॐ

Man vajadzīga palīdzība at-mācīties visus savus nosacījumus.

Tev ir ļoti paveicies, jo tu esi tik skaisti ielikts cilvēka ķermenī ar degsmi pēc Brīvības, un tu esi Satsangā. Kad šīs trīs lietas rodas, tad notiks kaut kas skaists. Šīs trīs lietas, šī trīsvienība, ir svēta savienība. Tu esi labi pastrādājis.

Tagad tikai turies Kluss un atrodi, no kurienes paceļas tavi jautājumi. Tu to gūsi, jo tev ir nopelnu kalns, lai būtu šajā savienībā. Tu esi ļoti labi pastrādājis. Tagad tikai esi kluss un gaidi otru pusi parādāmies tavā priekšā. Nedomā un nepieliec piepūli, un tas parādīsies tavā priekšā. Tikai turies Kluss, un ļauj tam parādīties, lai kas tas būtu!

Tā ir Apgaismība. Es gribu būt Apgaismots!

Kur ir šī Apgaismība, un kur esi tu? Kas ir tas, kas grib apgaismību? Kas ir tas, kas grib būt apgaismots? Noskaidro šo. Kas ir šis "es", kas grib būt Apgaismots?

Ego.

No kurienes šis ego paceļas? Tam no kaut kurienes ir jāpaceļas, ne tā? Skatīsimies, ko mēs varam ar šo ego darīt, bet no sākuma ieraugam, no kurienes tas paceļas. Lai šo noskaidrotu, tev nav jādomā, tikai jāredz.

Tie ir tikai nosacījumi.

196

Jā, tie ir nosacījumi. Ir jābūt tam "nenosacītajam", no kurienes

nosacījumi paceļas. No kurienes šis nosacījumu koncepts paceļas. Atrodi, no kurienes idejas "tu" un "es", un "cits" paceļas. Tev nav jādomā, lai atrastu atbildi, un nav jā-nedomā. Tas ir šeit un tagad. Atrodi! Nedod es-domai pacelties un saki, kas ir? Kas ir pirms "es"? Ej uz punktu, pirms tu lieto "es".

Tā ir kā milzīga zeme, kā milzīgs, tukšs tuksnesis.

Tagad neturies pie "es" un paliec tāds, paliec kā plaša telpa. Ko tu redzi šajā telpā?

Gaismu.

Ļoti labi. Tagad noraidi šo gaismu un telpu.

Nav robežu.

Loti labi, nav robežu, nav gaismas, nav telpas. Visi šie koncepti ir beigušies. Šis ir Nenosacītais, Tas bez robežām. Par to nevar tikt runāts, jo pat vārdi ir rupjas robežas, domas ir robežas, viss, ko tu par sevi uzskati, ir robeža. Tagad runā no Šejienes! Paliec Šeit bez robežām, idejām, konceptiem vai nosacījumiem. Vai te ir pirmā persona? Vai te ir otrā persona? Vai te ir trešā persona? Vai te ir manifestācijas vai dievi, vai debesis?

(smejas un raud) Ir telpa, un tā turpina izplesties!

Turpini izplesties, esi izplešanās pati!

Tas vēl joprojām turpinās!

Visi visiem skaras klāt. Visas varavīksnes krāsas skrien kopā. Miljoniem gadu tu esi meklējis šo skaistumu visos virzienos, bet tu nevarēji atrast īsto vietu, kur To biji pazaudējis. Tagad tu izpleties uz visām pusēm kā Tas! Skaisti. Šis ir skaisti. Šis ir Mīlestība un Skaistums. Šis ir, kas tu

197

esi. Tu vienmēr esi Tas. Tu vari darīt, ko vien vēlies, jo tā ir tava spēle, tava rotaļa, tava deja!

Dejo! Šeit nav nāves, nav ciešanu, nekas šajā neiekāpj. Vārdi vai prāts nevar šajā iekāpt. Nekas to nevar skart, nekas nevar to piesārņot. Šī ir tava vieta, un šis ir, kas tu esi. Nav procesa vai metodes, lai nonāktu Šeit. Nav takas vai ceļa, kas vedīs tevi Šurp. Tas ir tik plašs, ka visi universi ir tikai vienā mazā Tā stūrī. Nenovērtē sevi par zemu. Piešķir pilnu vērtību tam, kas tu esi. Tā ir Patiesība. Tas vienmēr ir Kāds Tu Esi.

Ja tavā prātā ir miers, tu būsi mierā ar visiem. Ja tavs prāts ir satraukts, tu redzēsi satraukumu visur. Tāpēc vispirms atrodi mieru iekšup, un tu redzēsi šo iekšējo mieru atspoguļojamies visur. Tu esi šis miers! Tu esi laime, atrodi to. Kur vēl tu atradīsi mieru, ja ne iekšup sevis? Tikai turies Kluss, neuzvandi domu, un tu esi brīvs. Neizklaidē idejas. Ja tu neizklaidē vienu konkrētu ideju, tu būsi Brīvs. Šī ideja ir "es esmu ķermenis." Šī ir ideja, kas tiešām tevi satrauc, un tu seko tai un apstiprini to katru dienu, katru minūti caur visām savām attiecībām ar citiem ķermeņiem un objektiem. Kad šīs idejas vairs nebūs, tu būsi Brīvs.

Šajā Brīvībā tu redzēsi visu kosmosu, un visi ķermeņi esi tu, un tu esi visi šie ķermeņi. Nekas nemainīsies, kalns būs kalns, un upe būs upe, bet tavs skata punkts mainīsies.

Tāpēc uzņem šo ideju "es esmu Brīvs", un abas idejas tevi atstās. Tu neesi ne saistīts, ne brīvs. Tu esi tikai tas, kas tu esi. Zini šo, un visas idejas tevi atstās. Tu neesi ķermenis vai prāts, vai intelekts, vai pasaule. Tu esi kas cits. Noskaidro! Kas ir šī lieta? Tikai turies Kluss un redzi. Tad tas atklās Sevi. Tas parādīs Sevi. Pirmkārt turies Kluss.

ॐ

Atbildes uz Jautājumiem par Vičāra

Ir jābūt ārkārtēji stiprām pūlēm un lēmumam netikt pagātnes un domu aizskalotam, jeb prāts atkritīs atpakaļ netīrībā un postā. Nav nekā bez šīs sevis-pūles. Šīs ārkārtējās pūles ir vienkāršas, jo tās ir pūļu nepielikšana.

198

Kad vāsanu apstākļi rodas, paceļas arī guļošās vāsanas. Tāpēc pilnībā atdod sevi intensīvām Sevis-pūlēm. Dievišķa ticība tev palīdzēs, tāpēc lec okeānā un tev nāks palīdzība no iekšienes.

"Es" ir ilūzija, kas tiek taujāšanas iznīcināta. Seko es-domai bez piepūles vienmēr visā, ko dari. Vienmēr skaties pareizajā virzienā. Tev ir nepieciešams tikai pussolis Tajā, pilns solis ir aktivitāte ar vārdu. Tieši kā mākonis var paslēpt sauli, tā es-doma var paslēpt Sevi. Tāpēc taujā un atrodi šīs domas Avotu. Taujāšanas laikā neiekustini domu, pat ne es-domu.

Atdod savas nodarbes ar "citām lietām" un tu to redzēsi. Katru dienu modri seko prāta tendencēm. Ko tu domā, tu kļūsi, tāpēc dari bez domām, un tu atgriezīsies dabīgajā stāvoklī. Tad paliec Tāds, nepieķēries domām.

Modrība ir apjaust to, kas ieiet tavā prāta mājā. Necīnies ar domām, kas rodas, bet vienkārši vēro tās. Neuzvandi savu prātu, un nesadali to. Bet pat šī vērošana notiek caur prātu, tāpēc tad cērt ilūzijas saknē, jautājot "kas vēro domas?" Savādāk "darītājs" izdzīvo kā vērotājs, un tas ir prāts. Tādā pašā veidā gribēt nogalināt prātu tikai rada "nogalinātāju", kas var būt tikai pūles un kustība, tikai prāts pats. Tāpēc vienkārši paliec Kluss, vienkārši paliec Kluss, vienkārši paliec Kluss un nepieliec piepūli! Nepieliec pat piepūli

199

nest es-domas nastu.

Nepārtraukti turi Neko. Nav labāka partnera par šo. Sadraudzējies ar To, kas nav iesaistīts aktivitātē, tiecies pēc Tā, kas nesarūk, ne pēc pārejošām niecīgām baudām. Modrībai un vērībai ir jābūt tavam pieradumam. Doma, kas paceļas, ir samsāra, bet doma, kas tiek redzēta paceļamies, ir Nirvāna. Šī ir skaista deja un romance. Ja tas sevi neatklāj, tad tas ir tāpēc, ka tu apslēp to ar "es", ko tu lieto, lai mīlētu pārejošo. Novāc šo neziņu, un Patiesība pati sevi atklās. Šis ķermenis un prāts nepieder tev. Esi gudrs un paturi tikai to, kas ir tavs. Nemūc prom no Iemīļotā, no Nezināmā.

Ārpus ejošo tendenču uz pieķeršanās objektiem vērošana atņem iluzorumu no ilūzijas. Izbeidz šīs tendences uz dziļi iesakņotiem objektiem un atgriezies atpakaļ uz Avotu, Esi modrs skatoties uz visu paceļamies no Klusuma, un nepieliec piepūli.

Doma un "cits" ir robeža: neaizskar nevienu robežu. Patikšanas un nepatikšanas pārklāji: skaties starp tiem. Neesi par vergu aizņemtajam prātam; ja tu vērsies uz pagātni, tu esi pazudis. Ja prāts ir ļoti izsalcis, dod tam taujāšanas barību 24 stundas dienā, un griez seju uz Sevi, griez seju uz Mīlestību.

Taujā "Kas es esmu?" Pacietīgi, gudri, patiesi taujā, griežot savu seju, Apjausmu, iekšup.

200

Kad tu esi seju pret seju ar Sevi, tikai esi Kluss. Šis Klusums nav prātošana, pat ne es-domas uzvandīšana. Šis Klusums ir "Lai ir Miers." miers. Šis Klusums ir mūžīgā mājvieta.

ॐ

Man ir daži jautājumi, kas nāk no prāta atkal un atkal, un šķiet nepieciešams tos jautāt, kaut arī tie nāk no prāta, un prāta avots ir Tukšums.

Tu saki, ka prāta avots ir Tukšums. Vai tev ir šī pieredze? Tu ej no jautājuma uz jautājumu, uz prātu, uz prāta avotu. Vai tu ar to ceļo? Ja tu esi ieradies gala punktā, kur vilciens apstājas, kā daži vilcieni no Laknavas brauc tikai līdz Delī, kā Gompti vai Šatabdi, vai tu paliec tur vilcienā? Ja tu turpini tajos sēdēt, tie nekustēsies, jo tie ir ieradušies gala punktā. Šādā veidā Tukšums ir gala punkts. Saki man, kas tur notika! Vilciens ir apstājies, kas nozīmē, ka doma ir apstājusies. Tad tu sēdi vilcienā, vai tu stum vilcienu tālāk?

Es domāju, ka notik...

(Dusmīgi) Saproti no sākuma! Netērē laiku! Tu saki, ka esi atgriezies Tukšumā, ko tu redzi? Vai tur ir meklēšana? Kas tur ir?

Nekas, Papa.

Nejautā vienkārši jautājumus. Prāts slēpjas jautājumos! Tev ir jāstrādā ar jautājumu un jābūt ļoti nopietnam par to, ko tu gribi. Vienkārši ņemt jautājumus no šejienes un turienes ir laika tērēšana. Kad tu ierodies Tukšumā, tas ir gala punkts, un šajā Tukšumā nekas nekad nav eksistējis, ieskaitot šo personu; tad kas ir te? Ja tu atrodi jebkāda jautājuma avotu, jautājums noslāps. Tāpēc noņem "bet", "kad" un "ja".

Vienkārši ir tā, ka šie jautājumi nāk atkal un atkal.

Uzdod man jautājumu Tukšumā!

201

ॐ

Papadži, tu saki tikai turēties klusam un, ja doma paceļas, vērot to, un tad, kad tā aiziet, turēties klusam.

Jā, šis ir tas, ko saku, un kas tev ir par to sakāms?

Es saprotu, ko tu saki.

Saprašana nav nepieciešama, kaut kas vairāk ir nepieciešams. Ko tu sapratīsi, ja tu esi Ņujorkā, un es došu tev karti, lai tu ar lidmašīnu varētu nokļūt Deli, un lai Deli tu varētu iekāpt citā lidmašīnā uz Laknavu? Ar šo saprašanu nepietiek. Tev ir jākāpj lidmašīnā! Lidmašīnai tevi ir jāved!

Es to esmu darījis, Papa.

Tev nav vajadzīga darīšana, ko tu darīsi, kad būsi lidmašīnā? Vai tu stumsi lidmašīnu? (smejas) Vienkārši turies Kluss. Viņi pat lidmašīnā to saka: "Apsēžaties un piesprādzējiet drošības jostas," tas ir viss! Vai tu stumsi lidmašīnu? Vienkārši turies Kluss, un pati par sevi tā kustēsies, un kāds pat tev atnesīs paplāti ar ēdienu. Šis ir tas, ko tas nozīmē: nepieliec nekādu piepūli. Tā ir pilota atbildība tevi aizvest, un tu nevari dot padomus pilotam, tev pat nav atļauts ieiet pilota kabīnē.

Turēties Klusam nozīmē vērot, no kurienes paceļas domas. Ir vērošana, un šī vērošana angļu valodā tiek tulkota: "Kas es esmu?" Jautā "Kas es esmu?" iekšup prāta. Šī arī ir vērošana. "Es" avota atrašana vai atrašana, no kurienes paceļas doma, es nedomāju, ka ir atšķirība. Vienkārši vēro. Turies modrs. Nepieliec piepūli.

Pat, kad esmu kluss, vēl joprojām ir individuāla "es" sajūta.

Kad tu esi kluss, tu redzi, ka kāds ir kluss. Šim "es" ir jātiek vērotam, no kurienes tas paceļas? No kurienes šis personīgais indivīds "es" paceļas? Skaties un saki man, ko tu redzi? Šis ir ļoti labs jautājums, un tam ir nepieciešama pieredze, ne sapratne. Tāpēc, kad tu skaties uz "es", atrodi, no kurienes tas paceļas, un saki man, ko tu redzi? Tu neredzēsi ne vērotāju, ne

202

vēroto. Koncentrējies, no kurienes individuālā "es" individualitāte paceļas. Ko tu redzi?

Pašreiz neko, bet es redzu, ka ir lietas, kas gaida brīdi izlekt ārā.

Atkal tev ir jāvēro, kas gaida brīdi lekt ārā. Atkal "es". Atkal vēro to. Dari to. Ātri dari to.

Bet tu saki vērot bez piepūles. Man ir jāpieliek piepūle, lai atcerētos vērot. Savādāk es atkal pazaudējos domās.

Kādu piepūli tu pieliec, lai redzētu savu degunu? Kad tu redzi kaut ko ļoti tuvu sev, tev nav jāpieliek piepūle. Kad tu skaties uz kaut ko tālumā, tad tev ir vajadzīga piepūle. Tagad jautājums ir, tu skatīsies uz paša Sevi, tevis paša Sirdi, tevis paša Skaistumu, tas ir kā savas acu tīklenes meklēšana! Kāda piepūle tev ir nepieciešama, lai redzētu savu acu tīkleni.

Neiespējami.

Neiespējami, jā, jā. Pat acu tīklene ir tālāk, un Tas ir pat pirms tīklenes. Šis ir tas, kas dod iespēju tīklenei redzēt, tāpēc ir neiespējami to redzēt. Tāpēc es saku turies Kluss, nemeklē To ar savām acīm, tu To nevari redzēt. Bet caur ko tava acs redz, un caur ko tavs prāts saprot, ko tu darīsi, lai redzētu To, caur ko tu redzi, un caur ko tu domā jebkuru domu? Tikai esi Apzinošs. Kāda piepūle ir vajadzīga? Okeānā tev ir jābūt vilnim. Ļauj viļņiem pacelties, tie vēl joprojām ir daļa okeāna! Cik tālu vilnis ir ceļojis no okeāna, kad tas paceļas? Tas vēl joprojām ir okeāns. Kad ir okeāns, ir jābūt viļņiem. Tāpēc, kādi jautājumi tev vēl ir, jo es nerunāšu pirms tu to jautāsi!

Savā Zen praksē es kļūstu kluss, bet tad sāpīgs spiediens rodas manā galvā un manā sirdī, man kļūstot vairāk apjautošam par visu, kas notiek iekšup manis un apkārt man.

Bet kā ar vērotāju Zen praksē? Es tev saku vērot vērotāju! Vērotājs ir jāvēro. Tagad es tev saku vērot vērotāju, un kāda piepūle tev ir nepieciešama, lai to darītu? Un, ja tu to dari, kāds ir atalgojums, un kādas ir

203

sekas? Lai šo darītu, griez savu seju iekšup un ļauj vērotājam kļūt par objektu,

un ļauj augstākajai Apziņai skatīties uz šo vērotāju. Pat, ja tu mēģini saprast, šī saprašana neskars to. Tu nekad šo nesapratīsi. Sapratne būs attiecības starp subjektu un objektu. Ko tu vari saprast, ja tu izdzēs objektu no sava prāta? Ko tu darīsi?

Tā ar visām mācību metodēm tu vienmēr darbojies ar objektiem, un tas tev nenesīs augļus. Tāpēc es saku tev turēties Klusam, un tas parūpēsies pats par sevi. Tikai redzi, ka domas iet garām, un redzi, no kurienes tās nāk, un uz kurieni tās iet. Tu paliec liecinieks; vienkārši liecinieks, jebkas notiek, esi liecinieks. Jebkādi apstākļi, labi vai slikti, nāk un iet. Tie nepaliek. Tikai vēro! Labi apstākļi nāk, tie nāk, un tad tie iet. Kas nenāk un neiet, ir liecinieks! Kad tu par šo parūpējies, tad šis liecinieks nāks un ies kāda cita priekšā! Ļauj lieciniekam dejot kāda, kam nav vārda, priekšā. Ļauj šim lieciniekam nākt un iet kā objektam. Un kā redzēt šo pozīciju? Kā vērot vērotāju? Kā būt par liecinieku lieciniekam?

Vienkārši Esi Apziņa.

Jā, tas ir tas. Es atceros stāstu par Svēto Kabiru. Kabirs bija tikko iznācis no savas dubļu mājas, un viņš ieraudzīja divus

vīrus kaujamies. Policists ieradās un viņus arestēja. Viens no vīriem saka "Viņš man uzbruka!", un otrs saka to pašu. Tā abi tika aizsūtīti uz tiesu, bet tiesa nevar nolemt bez liecinieka. Un policists saka, "Tikai Kabirs tam bija liecinieks, šim vīram nocērtot otram roku."

Tā Kabirs tika izsaukts uz tiesu, un, kad viņš parādījās, maģistrāts viņam prasīja, "Vai tu tur biji?"

"Jā, es tur biju," viņš teica. "Ko tu redzēji? Kurš uzbruka pirmais?" jautāja maģistrāts. Viņš teica, "Tas, kurš ir redzējis, nevar parunāt. Tas, kurš runā, nevar

redzēt." Ko tas nozīmē? Maģistrāts bija apjucis. Ko tas nozīmē? Acis ir

redzējušas, bet tās nevar parunāt. Mēle runā, bet tā neredz. (iesmejas) Tā acis nevar runāt kā liecinieks. Kaut arī mēle runā, tā nav redzējusi, tāpēc tai nevar ticēt. Tā maģistrāts bija ļoti apjucis un atbrīvoja abus cilvēkus. Tā tev vajag liecinieku, bet tu nevari runāt.

204

(smejoties) Es arī nevaru domāt.

Jā, kad tu redzi, tu kļūsti liecinieks. Tas tiešām ir joks, ko tev saku!

Es gribu, lai nav šķēršļu, es gribu atdoties Sev. Neesmu gana pazemīgs ego dēļ. Lūdzu tev aizdegt šo sveci no tava Gaismas avota.

Tu runā par ego, un tu esi sācis to izgaisināt, kaut arī visiem tas patīk. Tu esi strādājis smagi, bet šī ir ego masēšana. Viss, ko kāds dara, masē tikai ego, piepūš ego. Bet tas nav veids, kā būt laimīgam. Būt laimīgam nozīmē tikt vaļā no visa, kas apdraud tavu mieru. Tāpēc es visiem katru dienu saku atrast, no kurienes paceļas doma. "Es būšu laimīgs, ja gūšu šo objektu vai šo personu," šādi tie ir ego maldi. Neviens pasaulē tev nedos laimi. Neviens tev nedos laimi. Būt laimīgam nozīmē būt Klusam. Nevienas attiecības tev nedos laimi. Nekādi dārgie draugi nedos tev laimi. Viņi visi sūc tavas asinis, un, kad vairs asinis nebūs palikušas, viņi uz tevi vairs neskatīsies. Šis ir, kā pasaulē dara! Bet, ja tu apzinies šo dzīvi, tev ir iespēja gūt brīvību, šī iemesla dēļ tu esi ieradies šurp. Beidzot tu esi ieradies šeit kā inteliģenta cilvēka būtne ar labu veiksmi, ka esi atnācis šurp uz Satsangu. Tev ir visi labie punkti, bet, kas tev ir jādara, ir, kad ego paceļ savu galvu, tev tas ir jācērt saknē un jāturas Klusam.

Tu tagad ej pēc tā, tu to izdarīsi. Neesi vienaldzīgs. Vienkārši vēro, kas notiek, un izšķir, kas ir tas viens, kas būs tev blakus mūžīgi un nemuks prom. Visi aizmuks prom.

Papadži, man bija tāda pieredze. Tas bija tik bez-laika, bija vēsa klusa svētlaime. Kopš man ir bijis sevis zibsnis, es esmu tik lielās mentālās sāpēs, tik daudz es-domas, tik daudz bezvērtības.

Tev ir jāzina, ka šī mentālā tarkšķēšana tev nepalīdzēs. Zini, ka šī bezvērtība tev nepalīdzēs. Zini, ka jebkura doma, kas paceļas, tev nepalīdzēs. Tikai turpini šo darīt. Un kāpēc tu saki, "bija" bez-laika? "Bija" ir laikā! "Bija" nozīmē pagātni. Šī ir laba pieredze, kāpēc tu to izmeti ārā? Kāpēc ieliki pagātnē? Kāpēc iemeti to upē? Tev rokā bija dimants, kāpēc iemeti to upē? Tagad tu to nevari atrast, jo tas ir aizskalots!

Indijā, Bihārā ir upe, Padma Upe, kur cilvēki dodas meklēt rubīnus. Viņi maksā valdībai nodevas, lai viņiem būtu 10 reiz 10 pēdu vieta, kur viņi

205

var rakt. Varbūt viņi atrod rubīnus 10 pēdās vai 50 pēdās, vai vēl tālāk, bet viņi to dara. Kāds vīrs samaksāja nodevu un devās uz upes gultni, un ceļā pret akmeni viņš sasita kājas īkšķi. Viņš paskatījās uz akmeni un iemeta to upē. Mazliet tālāk viņš redzēja kādu vīru dejojam "Esmu bagāts, esmu bagāts! Man būs sieva un pils, atradu rubīnu!" Apskatot šī vīra rubīnu, viņš saprata, ka pats ir iemetis rubīnu upē, bet tagad tas ir bezcerīgi pazaudēts.

Tāpēc, esot šajā skaistajā pieredzē, kā tu vari atļauties to pazaudēt? Tu esi devusies šī iemesla dēļ! Tu esi samaksājusi nodevas, kas nozīmē, ka šajā dzīvē tu esi nolēmusi atrast sevis paša šānti, sevis paša mieru, sevis paša mīlestību! Ja tu nelieto vārdu "bija", ko tu zaudēsi?

Tad tā ir klātbūtne.

Tad kā tu vari zaudēt Klātbūtni? Prāts vienmēr mēģinās tevi apmānīt, bet, ja tu saki, šis ķermenis-prāts nav mani, tad tu apmāni prātu. Bet prāts bija veiksmīgs. Prāts nozīmē doma, doma nozīmē "es", ne tā? Ja tu vienkārši skaties uz "es", tad tas nevar tevi skart. Vai tu seko, vai nē? Vienkārši skaties uz "es", jebkur un jebkad, kad tas ir. Ja tu neskaties uz to, tad tas tev uzbruks.

Mana prāta tur nebija...

Šī ir slikta gramatika, es tev saku! Kāpēc lietot vārdu "bija"? Prāts nozīmē bija, tad kāpēc tu lieto dubultu "bija"? Kad tu saki prāts, tas nozīmē pagātni. Viena sekunde ir pietiekoši. Šai sekundei nav nekā darāma ar laiku, tā nav viena no 60 sekundēm. Šī sekunde ir mirklis ārpus laika. Neskaties uz laiku. Nelieto "bija", un nelieto pat "ir", pat ne "ir". Vai tu saproti? Pat ne "ir"! Ja tu nelieto "ir", tad tu atradīsi, kas ir kas.

ॐ

Laikā, kad uzturējos Rišikešā, es par tevi dzirdēju no daudziem cilvēkiem, un tā nolēmu doties uz Laknavu. Kad pirmo reizi ierados tavā Satsangā, biju pārsteigts dzirdēt, ka daudzi raksta tev par savām personīgajām pieredzēm, jo man likās, ka Sevis taujāšana ir novedusi tevi pie identificēšanās ar domām un emocijām beigām.

206

Jā, katru dienu cilvēki man raksta par savām pieredzēm, šis nav pārsteigums. Ir jābūt pieredzei, kad tu pirmo reizi redzi kaut ko jaunu un svaigu. Vai tad nav pieredzes naktī pēc kāzām? Bet tavas acis, tava seja un tava runa rāda, ka tev līdz šim nav bijusi pieredze. To var pateikt pēc sejas. Pat tava balss un ķermenis parādīs pieredzes stāvokli, jo pieredze vienmēr mainīs visu personas būtību, iekšup un ārpus. Jebkurā gadījumā tu tagad esi šeit. Neesi pārsteigts par to, ka cilvēki raksta. Kādu dienu arī tev būs tā garša. Kad tavs darbs ir padarīts un jautājumi izzuduši, šī ir pieredze.

Tā šķiet, ka tu neesi pat taujājis. Kaut tu arī runā par taujāšanu, tu neesi taujājis. Savādāk tu nebūtu uzdevis šos jautājumus.

Vai tu vari man pastāstīt, kā beigt identificēties ar domu un emocijām?

Atkal, taujājot viss apstājas. Vienkārši turies Kluss, un, ja ir kādas problēmas, vaicā man. Neko nedari, neko nedomā. Vienu mirkli neko nedari! Viss, ko kāds domā, pieder pagātnei, un nevienam nav labums no domāšanas par beigto un to, kas kapā. No tā nav nekāda labuma, tāpēc neļauj savam prātam doties uz pagātni. Prāts nozīmē pagātni! Ja kaut kas notiks, tas notiks tieši šajā mirklī, ne pagātnē. Neļauj savam prātam aizpeldēt uz pagātnes domām, un tad tu redzēsi, ka esi kluss.

Visi vienmēr domā par pagātni, un tāpēc viņi ir nepatikšanās. Tāpēc es dodu padomu tev to nedarīt.

Mans prāts ir kā stūrgalvīga kaza, kas turpina badīt savu galvu pret sienu, bet starp domām ir miers.

Šī starpa starp divām domām ir vēl viens veids, kā beidzot gūt brīvību. Tas pats ir starp divām elpām. Starp izelpu un ieelpu nav laika, un šis notiek sešpadsmit reizes minūtē. Katrai domai ir jābūt nākušai no šīs tukšās vietas. No kurienes tava ieelpa paceļas?

No nekurienes.

Jā, un tā pat ir ar domu. Šai domai ir jābūt nākušai no tukšuma. Pirms domāšanas tu nedomā, un tā, ja tu ej uz to punktu, no kurienes visas domas paceļas, taujāšana satiekas ar to pašu lietu, bet tas nav bijis skaidrots. Tam ir jābūt izskaidrotam. No kurienes šī taujāšana nāk? Tukšuma! Pirms domas,

207

pirms taujāšanas, pirms elpas. Es-domai ir jāizzūd, ja es saku, ka tā nāk no nekurienes, un tu esi tā nekuriene, ne noma! Šis ir tas, ko tev saku atkal un atkal. Tev šis ir jāgodā. Tev ir jāgodā savs avots, no kurienes nāci. Tad tu atradīsi, ka tu nekad neesi izzudis, tu vienmēr esi bijis Šeit, un viss pieder tev. Viss tu ir tevis Pats! Tev šis ir tikai jāsaprot, nav jādara prakse. Es neticu praksēm. Tev ir jājūt "Es esmu Tas", un šis nenāks ne no vienas prakses. Tev nav jāpraktizē, lai kļūtu tevis Pats, jo tu jau esi Tas! Šādi, šis Tas ir bez robežām, bez ierobežojumiem. Šis Tas ir vienmēr klātbūtnē, nemitīgs, tāpēc tev ir jābūt Tam, ne jākļūst Tam!

Gadiem ilgi es esmu mēģinājis būt Tas, meklējot meditētāju, bet es nevaru to atrast.

Tad nemeklē to, atdod meklēšanu. Ja tu esi piekusis, tad atdod meklēšanu un vaicā: "Kas ir te, ko esmu meklējis un nevarējis atrast?" Tagad nemeklē nevienu. Atdod visu, meditācijas un meklēšanu, un saki man, kas ir palicis.

Papadži, es īsti nesaprotu, es neesmu vēl pilnībā izsmelts, bet es jūtu, tā ir Svētība, kas tuvojas.

Kāpēc tu atliec to uz nākotni? Tas nozīmē, ka neesi Kluss. Būt Klusam ir pēdējā pieredze, un tev nekas cits nav vajadzīgs. Ja ir kaut kas, ko tu darīsi nākotnē, tad tas nozīmē, ka neesi kluss. Kluss nozīmē iekšup Kluss. Tavam prātam ir jābūt klusam, ne tavām lūpam. Tāpēc mēģini vienmēr būt Kluss iekšēji. Ja kāda doma paceļas, tad tu neesi kluss, tātad neļauj nevienai domai pacelties. Nav nepieciešamas pūles, lai būtu Kluss. Nepieliec pūles un neļauj nevienai domai tikt uzvandītai. Šis ir saukts Klusums. Ja tev tas izdodas, ar tevi ir cauri, tev vairs nekas nav jādara.

(Viņš iedod Papadži zīmējumu, kurā ir vīrs, kas ar nūju ļoti stipri sit kriketa bumbu.)

Kopš bērnības es spēlēju kriketu, un man šī spēle ļoti patīk. Pat tagad es mēdzu neierasties Satsangā, lai skatītos kriketa spēli. Kāds tam nozīmīgums? Es vienmēr rokās turu nūju, un, ja jebkāda bumba, jebkāds ego nāk, es situ to. Ja es tai netrāpu, man ir jāiet uz paviljonu, jo stabi tika

208

nogāzti un aizmesti. Bet, ja es trāpu stipri, ego lido līdz pat laukuma malai, un iegūstu sešinieku. Es vienmēr gūstu sešiniekus!

Turi savu nūju gatavībā, un, kad bumba lido, sit to stipri. Šis ir ļoti labs veids, kā turēties Klusam. Kad jebkāda doma nāk, sit to stipri, un sūti to atpakaļ uz paviljonu. Es vienmēr šo spēli tā uztveru. Vienmēr turi rokā nūju, sapņo ar nūju rokā, guli ar nūju rokā, un mosties ar nūju rokā. Tāpēc tu redzi mani spēlējam kriketu! (iesmejas)

[atvainojos, tulkotājs neko no kriketa nesaprot]

Vai ir iespējams aprakstīt procesu, kad prāts pagriežas pats pret sevi?

Pagriez savu prātu, un es redzēšu, kas notiks. Jebkur, kur tas tagad ir ieķēries vai nostājies, griez no turienes, griez no objekta turp, kur nav objekta. Prāts nevar būt prāts, ja nav objekta! Nav jēgas "kriketa nūjai", ja nav "bumbas". Pagriez savu prātu tā, ka tas neskar nevienu objektu, kas tad notiks? Pēc sava prāta pagriešanas prom no tā objektiem, apraksti, kāda ir prāta situācija. Es to nevaru pagriezt tavā vietā, tev tas jāpagriež pašam. Tu pagriez savu prātu katru nakti, kad tu guli. Kad tu pagriez savu prātu iekšup, kā tu jūties? Tavs prāts ir pagriezts, kad tu guli. Kā tu šo izskaidro?

Tu rādītu savādāku seju, ja tu pagrieztu savu prātu. Ja tu vari aprakstīt kaut ko, tad tavs prāts vēl joprojām funkcionē, un tas nav pagriezts. Kad tu pagriez savu prātu, ir bez-prāts, nav aprakstītāja, nav apraksta, nekā aprakstāma. Šis ir pēc prāta pagriešanas iekšup. Dari to. Ne tikai runā par tā darīšanu.

Taujāšana ir tik vienkārša. Tu to vari darīt jebkur, kur vēlies. Tu to vari darīt mājās vai birojā, vai tirgū. Vienkārši nēsā šo domu vienmēr, centies saprast, "Kas viss šis ir?" "No kurienes šī pasaule paceļas?" "Kurš cieš?" "Kā tikt vaļā no ciešanām?" Taujā, "Kas es esmu?" tas neprasa lielu piepūli darīt šo, kur vien tu dotos. Kādu dienu tev dos padomu doties un Satsangu, un tava taujāšana būs galā. Katru dienu cilvēki nāk šurp uz dažām stundām, gūst labumu un atgriežas atpakaļ savās valstīs.

ॐ

Mana enerģija ceļas jau divas naktis pēc kārtas.

209

Tava alerģija ceļas? Vai tu teici enerģija vai alerģija? (iesmejas) Ja tev patīk šī enerģija, ļauj, lai tā spēlējas, turi to enerģisku. Ja tā ir problemātiska, tad parūpējies par to. Paskaidrošu tev kā šo enerģiju labi izmantot. Es iesaku tev to aizdambēt un novirzīt pa kanālu. Lietus sezonas laikā upes var radīt plūdus, tāpēc ir labāk tās aizdambēt un novirzīt pa kanāliem. Šie kanāli būs noderīgi visiem un tev pašam. Šis kanāls ir: atrodi "Kas es esmu?" Neļauj tai plūst brīvi. Tad tas ir atkarīgs no tevis to novirzīt. Tā būs tavā kontrolē, jo tu to būsi aizdambējis, tā plūdīs, kurp tu vēlies. Ja tu to ved uz šo mieru, tu to vari virzīt uz sirdi un jautā, kāds labums no šī kanāla. Tu tikai turies Kluss. Šī arī ir enerģija. Labākais šīs enerģijas izmantošanas veids ir šis: turies Kluss! Būs nepieciešama milzīga enerģija, lai turētos Kluss.

Kad es vaicāju šo jautājumu "Kas es esmu?", es nespēju turēties kluss! Nāk šaubas, bet es gribu mieru.

Tu neesi Kluss, un tāpēc tu neesi nemaz vaicājis šo jautājumu. Tev šis jautājums ir jāuzdod prātam pašam. Uzdod šo jautājumu šīs domas avotam.

No sākuma saproti jautājumu "Kas es esmu?". No kurienes tas nāk? No sienām? No grāmatām? No kurienes šis "kas" nāk? Uzdod šo jautājumu šim "kas"! Kad tu runā par nespēju būt klusam, šis pats tevi ved ārā no klusuma. Taujāšanai tevi būtu jāved mājās. Tai nevajadzētu tevi vest ārpus. Tagad vaicā jautājumu, no Kurienes šis "kas" nāk? Griez savu seju atpakaļvirzienā. Visu prāti strādā uz priekšu, un tāpēc viņi ir nepatikšanās, bet tev ir jāstrādā atpakaļvirzienā. Ej atpakaļ atpakaļgaitā un atrodi, no kurienes "kas" paceļas.

Es nevaru atrast Avotu!

Kas ir te pirms "kas"? Te nekā nav darāma, tikai vienkārši atrodi, no kurienes šis trauks paceļas, kā šis trauks (viņš norāda uz savu ūdens glāzi) paceļas no galda. Tā es saku, no kurienes šis jautājums paceļas?

Es nevaru to atrast.

Kas ir šis "es", kas nevar to atrast?

Mans prāts.

210

Prāts un "es" ir viens un tas pats. Kas ir pirms prāta? Kad es paceļas,

tas paceļas no kaut kurienes. No kurienes tas paceļas? No kurienes paceļas okeāna avots? Šādi skaties zem un atrodi, no kurienes "es" paceļas.

Es neredzu.

Redzētājs ir nepieciešams, kad tu skaties ārpus uz objektu, bet es negribu, lai tu skaries klāt objektiem, es gribu, lai tu pagriezies atpakaļ. Vienkārši redzi "es" avotu, no kurienes tas paceļas? Tev ir pieradums redzēt objektus, bet šis Viens, par ko mēs runājam, nevar tikt objektivizēts, jo tas nav objekts. Griez atpakaļ savu prātu uz To, kas nav objekts! Objekti izzūd un parādās. Tavs ķermenis ir objekts, Tas nav.

Es to nevaru uztvert.

Tas ir pirms "es", tāpēc, protams, "es" nevar to uztvert. Tāpēc neskaries klāt šim "es". "Es" ir prāts, doma. Neskaries tam klāt. Atbildi man, bet neskaries klāt "es".

Es nevaru...

Es teicu, neskaries klāt "es"!

...uzturēt šo Sevis taujāšanu pastāvīgi.

Tev tas nav jādara pastāvīgi. Tikai vienu reizi tev tas ir jādara. Tam nav vajadzīga atkārtošana. Atrodi, "Kas es esmu?", un tu gūsi atbildi Tagad. Vaicā, "Kas es esmu?", un klausies, nedomā par to. Vienkārši vaicā vienu reizi un nedomā par to, un nepieliec piepūli, lai atrastu atbildi. Vai tu seko tam, ko saku?

Neturi nevienu domu prātā, pat par šo taujāšanu, kas arī ir doma, un nepieliec piepūli. Gribēt šo taujāšanu uzturēt ir augstprātība! Tikai jautā vienu reizi, un atbilde sevi pati atklās. Tu nevari pavēlēt vai pieprasīt. Dod tam laiku pašam sevi atklāt sev. Tas nav objekts, arī ne subjekts, tāpēc neturi prātā nevienu objektu. Kāpēc tu mēģini piespiest šo notikumu, šo atklāsmi, šo Realitāti. Ļauj tai parūpēties par tevi. Tikai atdodies šai

211

Realitātei un turies Kluss. Turies Kluss un atļauj tam atklāt pašam sevi. Kad tu neesi kluss, tas

neatklās sevis atklāsmi. Tas atklājas, tas "neparādās".

Tas ir kā Būšana.

Lai kas tas būtu. Būšana ir Atklāsme. Tu nevari piespiest šai Būšanai neko darīt. Kad tu esi Kluss, šī Būšana pati sevi atklāj. Tās vārds ir Būšana, ne "bija", ne "būs", bet Būšana!

ॐ

Es zinu, tu saki, ka nav nepieciešama piepūle, bet es esmu tik slinks, ka man ir nepieciešama piepūle, lai uzsāktu.

Tas vienmēr ir Šeit, nav uzsākšanas. Pat guļot tu to vari darīt. Tev tas nav jāuzsāk, tev ir jābūt Tam 24 stundas dienā.

Šķiet, ka man ir nepieciešama piepūle, lai darītu to, par ko tu runā.

Kāda piepūle tev ir nepieciešama, lai atmestu kaut ko? Jebkāds objekts, kas nāk uz tavas galvas, vienkārši nokrati to nost!

Kādam vīram karstā vasaras dienā uz galvas bija 100 kg smags akmens. Viņš devās pie kāda vīra un vaicāja pēc palīdzības, un vīrs teica, "Še, ņem 10 kg dzelzs. Dzelzs ir labāks par akmeni." Tagad tas bija 110 kg. Kāds cits vīrs iedeva varu, tas ir labāks par dzelzi, bet tagad viņam uz galvas bija 120 kg.

Tā tas ir. Jebkur, kur tu dodies, viņi iedos tev kādu svaru uz galvas, tavam prātam. Kurš ir tas skolotājs, kas neliek uz tavas galvas svaru. Viņi visi saka, "izlasi šo grāmatu" un "dari šo praksi", un tādējādi viņi tikai pievieno tava prāta nastai. Nepieņem skolotāju, kas dod nastu, jebkādu domu, jebkādu praksi, un Vipāšanu vai Upāsanu. Nepieņem viņu kā skolotāju. Skolotājs nepievieno svaru. Tikai sludinātāji pievieno svaru. Tu noteikti esi bijis ar kādu sludinātāju.

Vienkārši turies Kluss. Pirms savas piedzimšanas tu biji kluss. Pēc nāves tu būsi kluss, tad kāpēc nebūt klusam tieši tagad. Patiesa atpūta ir būt Klusam. Kad tu domā, ir ciešanas, un tu nevari atpūsties. Kad tu esi laimīgs

212

un atpūties, tu nedomā. Tava laime nenāk no tavu vēlmju objektiem, kad tu tos iegūsti. Laime nāk no vēlmes pēc objekta izbeigšanās. Kad vairs nav vēlmes, nav domas, un ir laime.

Pārsvarā cilvēku pat nepamana savas domas un tiek aizskaloti upes straumē. Esi modrs! Kad doma nāk, vēro to, tad vairs nebūs doma. Tikai, kad tu dodies cauri dzīves rutīnai nedomājot, tu to patiesi baudīsi. Jebkas, kas nāk, lai nāk. Jebkas, kas iet, lai iet. Tu vienkārši turpini vērot.

Meditācija ir, kad prāts ir brīvs un neturas pie domām. Ļauj domām nākt un iet, bet neskrien pēc tām.

Ja tu pagriez savu galvu un skaties uz kādu ejam pa ielu, tu esi pazaudējies. Labāk vienkārši ļauj tam iet. Šis ir laimīgais dzīves veids. Ļauj vilcieniem uz platformām nākt un iet, un kāp tajā, kas iet tavā virzienā. Nesadraudzējies ar tranzīta uzgaidāmo zāli, jo viņi nedodas turp, kurp tu dodies, un tu tiksi tikai traucēts. Šī pasaule ir cilvēku tranzīta zāle, un tavs prāts ir tranzīta zāle domām, tā nav tava pastāvīgā māja. Tāpēc neveido draudzību ar šiem cilvēkiem, kas izzudīs. Sadraudzējies ar to, kas ceļo ar tevi tajā pašā lidojumā. Sadraudzējies ar To.

Es gribu būt laimīgs un dejot visu laiku, bet es nevaru atturēt savu prātu un sirdi no savstarpējās cīņas.

Šī cīņa nav iespējama, jo tu vari cīnīties tikai ar prātu, ne ar sirdi. Kad ir sirds, nav cīņas, jo ir bez-prāts. Tu cīnies tikai tad, ja tev nav nekādu attiecību ar tevis paša Sevi. Tikai tad prāts ir komandieris tavām domu armijām. Tāpēc skaties uz sirdi un mēģini atkal.

Es cenšos skatīties uz sirdi, bet man tik ātri uzbrūk un ievelk lamatās maņu funkcionēšana. Es nespēju apstādināt prāta funkcionēšanu tik daudz, lai redzētu tikai sirdi.

Maņu funkcionēšana nozīmē objektu vērošana caur vienu no piecām maņām. Kad objekti tiek maņu redzēti, kas apjauš maņas? Šim ir jābūt darītam. Kurš apjauš maņas? Tu to vari saukt par intelektu. Inteliģence jeb buddhi zin maņu funkcionēšanu. Kas apjauš intelektu?

Prāts apjauš intelektu, kurš lemj. Tad nāk maņas, un tad objekti. Kas

213

apjauš prātu? Sauc to par "es"! "Es" apjauš intelektu, intelekts apjauš prātu, prāts apjauš maņas, un maņas apjauš objektus. Kas apjauš "es"?

Tagad tu dodies atpakaļ uz bez-domību, uz Klusumu, uz Mieru, uz Avotu. Šis ir, kā apstādināt visu lietu funkcionēšanu: Atrodi, no kurienes nāk enerģija, atrodi, kas vienmēr ir mierā, atrodi, kas nekad nav tikts iztraucēts.

Kā tu zini, ka tu apjaut? Kā tu zini, ka "es" apjauš? Tev ir jāiet vēl dziļāk par es-domu. Kas varētu būt vēl agrāk par "es"? Kas nolemj, ka tu esi "es"?

Tu esi piecus soļus aiz maņām, un turp neviens nekad nevar doties. Šis ir miera avots, tavas mājas, un šī ir arī saukta par Brīvību jeb Apziņu. Mēs varam taisīt vēl vienu soli atpakaļ, pat pirms Apziņas. Šis ir kā apstādināt domu: Ej uz sevis paša avotu un atrodi, kurp tu dodies, kur ir tava vieta. Šis tevi turēs Klusu. Atrodi, kas ir pāri maņām, prātam, intelektam un "es". Pāri "es" ir Apziņa.

Vienmēr es sev jautāju, "Kas es esmu?", lai dotos pāri prātam un atrastu šo Apziņu, sirdi.

Ko tu domā ar "vienmēr"? Tas nav kā katru dienu ēst pārtiku! Tev ir jāvaicā tikai vienu reizi un tad jāatrod atbilde. Ko tas nozīmē, ja tu visu laiku vaicā šo jautājumu, bet nekad negūsti atbildi? Ja students dodas uz eksāmenu zāli un trīs stundas pārraksta jautājumus atkal un atkal, kādas atzīmes viņš dabūs? (iesmejas) Tev ir jādod atbildi. Tikai vienu reizi izlasi jautājumu un tad pavadi pārējo laiku ar atbildi. Tas viņam dos rezultātu, bet, piepildot lapu pilnu jautājumiem, nē! Tāpēc, kad šis jautājums ir tavā galvā, atrodi atbildi. Tikai vienu reizi tev ir jātaujā "kas" taujā.

Man vienmēr nāk tā pati atbilde.

(smejas) Tas ir tāpēc, ka tu jautā to pašu jautājumu! Kad tev būs īstā atbilde, tu būsi Mierā, un nebūs vairs nekā nepieciešama.

Bet Nisargadattas Guru teica viņam pastāvīgi turēties "es esmu" sajūtā un nekam citam nepievērst uzmanību. Es šo darīju un uz pāris mirkļiem guvu atvieglojumu.

214

Viņa gadījumā tas nebija uz pāris mirkļiem, bet uz visu viņa dzīvi, visu viņa Būšanu!

Vērs visu uzmanību uz "es esmu" un neko citu. Atstāj visu aiz muguras un ej ar lielu Mīlestību.

Tava uzmanība bija sajaukta ar bailēm, un tāpēc tavs atvieglojums ilga tikai dažus mirkļus. Viņa uzmanība bija sajaukta ar ticību savam Guru, un tāpēc viņa atvieglojums bija pastāvīgs.

ॐ

Ir tāda prakse, kur tu sēdi pretī kādam un visu laiku prasi viens otram "Kas tu esi?" Ko tu domā par to?

Tev ne no kā un ne no viena nav jābūt atkarīgam. Šī ir īstā pieredze. Tev nav nepieciešami palīgrīki. Visi pavada savu laiku ar partneriem, pat dzīvnieki to dara. Kaut arī visi to dara prāta miera dēļ, es nekad nevienu neesmu redzējis Mierā, kas būtu tā rezultāts, pat ne karaļus.

Ir labāk atrast, kas tu esi, kad tu guli, un tā nemainīgā persona pacelsies nākamajā rītā. Praktizē šī miega stāvokļa vešanu nomodas stāvoklī. Kad citi ir nomodā, tu guli, un, kad citi guļ, tu paliec nomodā. Citi guļ ar savām citu ķermeņu vēlmēm, bet tu guli uz to, un nolem palikt ar Sevi. Viņu miegs ir tava modrība, un viņu modrība ir tavs miegs. Šāda ir nozīme. Dienā no pieciem rītā līdz desmitiem vakarā taujā, kas bija laimīgs guļot. Šī taujāšana beigsies desmitos vakarā. Vienmēr pastāvīgi uzturi šo taujāšanu, ejot, runājot un strādājot birojā vai mājās. Šai iekšējai taujāšanai ir tādai jāpaliek. It kā tev būtu zobu sāpe, tā tev ir jātaujā. Kad tev ir zobu sāpe, tev visu laiku ir zobu sāpe, tu esi birojā, mājās vai runā ar cilvēkiem. Tu neaizmirsti, ka tev ir zobu sāpe. Šādi veic šo taujāšanu.

Es to darīšu.

Ļoti labi. Tu noteikti esi dzirdējis par šo praksi no kāda āšrama, un tu viņiem tici. Tikai tad, kad tu netici tam, ko visi citi saka, tu vari jautāt "Kas es esmu?" Tikai, kad tu netici un neuzticies tam, ko citi saka, tu dosies un meklēsi pats. Netici man, tici tikai sev. Kas tad notiks?

215

Es nezinu.

Ā, jā, tu nezini, jo šis nevar tikt zināts. Vai redzi tagad šo joku? Tas nevar tikt zināts!

Ja tu jūti, ka esmu gatavs, vai palīdzēsi man saprast šo joku tagad?

Lai pārbaudītu tavu gatavību, es uzdošu tev jautājumu. Vai vari turēties kluss vienu sekundi? Šis ir mans gatavības tests. Tikai vienu sekundi nedomā un nepieliec piepūli. Ja tu šo vari izdarīt, tad tu esi diezgan gatavs un esi pelnījis brīvību tieši Tagad! Ja tu šo nevari izdarīt, tad gaidi nākošo transmigrācijas ciklu. Šis tev man ir jāpasaka, ka tu vari pavadīt vienu sekundi ar mani, nedomājot un nepieliekot piepūli. Ja tu vari, es apsolu tev mieru.

Papadži, man šķiet, man vajag tavu Zen nūju!

(iesmejas) Man ir Zen nūja, un es to dažreiz lietoju, kā reiz to darīja kāds Svētais Ķīnā.

Ķīnas karalis bija dzirdējis, ka ir Meistars, kurš dodot Apgaismību vienā mirklī, un tā viņš devās viņu apraudzīt. Šis Svētais vienmēr dzīvoja laivā, un tā karalis devās turp uz sava ziloņa, un bija vienu kāju nolicis upes krastā un grasījās otru likt laivā. Tajā mirklī šis Zen mūks svieda airi karalim pa krūtīm, un viņš iegāzās ūdenī. Protams, karalis gribēja kādu mācību, bet, kad viņš tika iesviests ūdenī, viņa prāts bija tukšs, un viņš bija ļoti laimīgs, un tāda bija mācība.

Dažreiz es lietoju šo mācību ar Zen nūju, bet parasti es mīlu cilvēkus, kaut arī tādējādi ir vajadzīgs vairāk laika. (iesmejas) Tāpēc, ja tu šo nesapratīsi trīs dienu laikā, es vilkšu laukā savu Zen nūju, kas šeit slēpjas. Tev ir jānolemj, un vēlāk tu tiksi saukts uz dziesmu.

ॐ

216

Kas es esmu ar visām šīm sajūtām un pieredzēm? Kas es esmu, ja šis vārds un forma tiek atņemti? Identificēšanās ar konkrētībām mani ir atsvešinājusi no Sevis. Kad es taujāju "Kas es esmu?", es atrodu aizspriedumus, cerības un asociāciju atmiņas.

Šī nav pareiza sapratne. Tu neesi sapratusi īsto "Kas es esmu?" nozīmi. Ja praktizējot "Kas es esmu?", tu atrodi atmiņas, tad tu nesaproti praksi, kur nu vēl šos trīs vārdus. Kāda atmiņa parādās, kad tu izdves šo vārdu "kas"?

Šobrīd nekas.

Un kā ar brīdi pēc tam? Šis jau ir brīdis pēc tam. Atkal atrodi, kas ir "kas".

Tagad nav laika, pirms tam bija tikai intelektuāla taujāšana.

Kāpēc runāt par to mirkli, ja tu esi šeit? Kad dzimusi, kāpēc runāt par embriju?

Tā visa vairs nav, visas pieredzes ir beigušās, ir tikai telpa.

Tātad viens vārds ir beidzies, un tas tevi ir atvedis uz "nekā vairs nav". Tagad saki vārdu "esmu", un ko tu jūti, kad tu to turi?

Tikai klātbūtni.

Tad "kas" bija telpa, un "esmu" ir klātbūtne. Ir palicis "es". Vienkārši izrunā "es", tikai "es", ne es-esmu-tāds-un-tāds. Kas ir objekts vai subjekts, kad tu izrunā vārdu "es"? Ko tu jūti? Kam tu skaries klāt? Ko tu redzi?

"Es" tulkots sanskritā ir "Aham", tāpēc, ja "es" tev šķiet neskaidrs, lieto vārdu Aham. Sanskritā "Kas es esmu?" ir Ko Ham! Atbilde uz šo ir Aham Brahmasmi, "Es esmu Tas!" Tad kur šajā ir atmiņas? Šī ir Vedavākja, un tu to nevari apstrīdēt. Tā ir daudzu Riši pieredze 25 000 gadu atpakaļ. Viņi nonāca pie šī teikuma. Taujāšana sākās tūkstošiem gadu atpakaļ.

Tāpēc no sākuma saproti nozīmi, tikai nozīmi, prakse nav nepieciešama. Šis ir tas, par ko mēs šeit runājam: taujā Sevī. Ja tu nesaproti šo, es to varu atkārtot atkal un atkal: vienkārši saki "Kas es esmu?", un tad

217

atrodi "es" avotu. Šī ir taujāšanas nozīme. Kabirs saka:

Vienkārši izmet ārā visas domas par iedomātām lietām un stāvi stingri Tajā, kas tu esi. Draugs, ceri, ka būs Viesis, kamēr vēl esi dzīvs. Lec pieredzē, kamēr vēl esi dzīvs. Domā un domā, kamēr vēl esi dzīvs. Tas, ko tu sauc par glābšanu, pieder laikam pēc nāves. Ja tu nesarauj savus striķus, kamēr esi dzīvs, vai domā, ka rēgi to izdarīs pēc tam?

Ideja, ka dvēsele savienosies ar Ekstātisko, ir tikai tāpēc, ka ķermenis pūst fantāzijā. Kas ir atrasts tagad, ir atrasts tad. Ja tu neatrodi neko tagad, tu vienkārši beigsi ar dzīvokli nāves pilsētā. Ja tu mīlējies ar Dievišķo Tagad, nākamajā dzīvē tu valkāsi apmierinātas vēlmes seju. Tāpēc grimsti Patiesībā, atrodi, kas ir Skolotājs. Tici Tai varenajai Skaņai.

Kad esmu tavā klātbūtnē, es tiešām kaut kādā mērā jūtu mieru.

Ko tu domā ar "kaut kādā mērā mieru"?

Mans prāts kļūst kluss, un es esmu Šeit, nekur citur.

Bet kaut kas cits notiek?

Jā, mans prāts pārņem.

Prātā ir jābūt kaut kam, kas to iztraucē. Kur ir šis traucēklis?

Es zinu, ka man vajadzētu būt vairāk modrai uz šiem traucēkļiem, bet vai tad modrība nav prāta triks?

Šī modrība, kurai tev vajadzētu būt, nav prāta triks. Prāta triks ir, kad tu

218

neesi modra! Tad prāts spēlēs trikus. Ja tu tiešām esi modra, tad nav prāta, kam spēlēt trikus. Es pastāstīšu tev, kā būt modrai. Tagad tu sēdi manā priekšā. Tagad esi modra par to, kas momentā ir tavā priekšā, šajā mirklī. Neskaties pagātnē.

Esi modra par pašreizējiem apstākļiem, Šis ir diezgan pietiekoši, lai tev dotu laimi. Esi modra tikai par šo Mirkli! Kad šī notikšana beidzas, neķeries tai klāt. Ķeršanās pie pagātnes apstākļiem ir visu liksta. Šis ir ciešanu un posta iemesls.

Kas jau ir noticis, nevar tikt atgriezts, tāpēc ir saprātīgi tam nepieķerties. Vienkārši nepieķeries pagātnes apstākļiem. Nepieķeries pagātnei.

Ja tu esi gudra, tu redzēsi, ka nav jēgas pieķerties pie pagātnes lietām, kas nu jau ir beigušās. Tev šis kaut kā ir jāsaprot. Šis ir pietiekoši, lai vestu tevi pa mierpilnu un skaistu dzīvi, kuras laikā tu baudi dabas dotos apstākļus. Visi šie traucēkļi un domas ir kā žurkas miera mājā, tāpēc tev jābūt kā kaķim. Žurkas nāk, jo tu aizmirsti, ka esi kaķis. Esi vērīga uz savām domām, kā kaķis ir vērīgs uz žurkām. Esi modra par domu, un redzi, no kurienes tā paceļas. Esi vērīga, vēro, no kurienes domas paceļas. Tagad saki man, kas ir pašreizējā doma.

(viņa smejas ļoti zinošus smieklus)

Šis ir smaids, kāds ir kaķim pēc žurkas apēšanas! Kad nav domas, viss izzūd, un tad tu vari smieties. Šis ir Tagad, šis nav tad. Dari savu darbu, esi modra un vērīga, un saki man, vai traucējoša doma vai jebkāda doma var rasties. Šādi esi vērīga un meties virsū žurkām, kas tavā priekšā paceļas. Vienkārši esi vērīga un neko nedari.

Es jūtu, ka soli pa solim tuvojos Sevis pieredzei. Vai vari man rādīt ceļu vēl?

219

Pieredze nav soļu vai ne-soļu ierobežota, nav nekādu stāvokļu vai ne-stāvokļu ierobežota! Prātam ir jābūt rāmam, nenesošam ne personu, ne objektu. Esi uzmanīga! Neļauj prātam skriet uz konceptiem, kas apkrāps un iztraucēs tevi, tāpēc esi ļoti uzmanīga! Skaties, kur prāts skrien. Dari šo bez soļu likšanas. Tikai skaties uz prāta aktivitāti: kurp tas iet, ko tas grib. Esi uzmanīga, dienu un nakti, vai meditēdama, vai tirgū.

Šie ir ceļrāži, kas man ir priekš tevis. Seko tiem, un tu būsi mierpilna un laimīga.

ॐ

Es vienmēr jautāju "Kas es esmu?", bet tad es tikai redzu tukšu sienu, un nekāda atbilde nenāk.

Nekāda atbilde nenāks! Kam tu uzdod šo jautājumu? No kā tu gaidi atbildi, un kāda veida atbildi tev vajadzētu saņemt? Tu gaidi kādu faksu? Šis ir jautājums, ko tu jautā par Sevi, un tu nedabūsi atbildi, jo tev tāda nav vajadzīga! Tas nav jautājums, kuram ir jābūt atbildētam, Tas ir Būšana.

"Kas es esmu?" tiek atbildēts būšanā! "Es esmu es Pats." Tas ir viss.

Tu esi nolēmis atrisināt šo jautājumu. Tu būsi veiksmīgs, ja neatdosi šo jautājumu, jebkur tu dotos. Tas neaizņems daudz laika.

Es jautāju "Kas es esmu?", un "es esmu" kļuva Es Esmu. Bet "kas" ir stūrgalvīgs.

Kur ir "kas" tajā Es Esmu. "Kas" ir tikai jautājumā, ne atbildē, un tādējādi tas ir pabeigts šajā Tas Es Esmu. Visas raizes un ciešanas arī tiek izbeigtas.

220

Vienkārši Esi, un tas ir viss. Tici šim Es Esmu, kas nenorāda uz nevienu personu. Visas Būtnes ir šis Es Esmu, kas mājo dobumā tavā Sirdī.

Vai dosi man šī Es Esmu vārdu?

Šim Es Esmu nav vārda vai formas. Tam nevar pieskarties un to nevar nogaršot, bet Tam tev ir jāatdod sava sirds un prāts caur Atdošanos. Tāpēc es tev došu vārdu Šijāma, zilās nokrāsas persona. Šis zilais ir dziļuma zilais, kā okeāns vai zilās debesis. Debesis nav zilas, bet tās izskatās zilas to dziļuma dēļ. Debesis un okeāns ir bez formas un bez vārda, un tāpēc Šijāma, dziļuma krāsa, turpmāk būs tavs vārds. Šijāma ir arī pievilkšanās, pievilkšanās Dievišķajam, tāpēc nebrīnies, ja tu sāc pievilkt šo Dievišķo.

ॐ

Tu saki, ka Apgaismība var notikt vienā klikšķī. Esmu šeit tikai īsu brīdi, tad kā tas var notikt?

Tas notiks bez-laikā, bet tu runā par "īsu brīdi", kas ir laikā. Tu skaiti laikā, tāpēc tas nestrādās, miljoniem gadus klikšķinot. Klikšķī nav laika, un tas ar šo ir domāts. Tavs prāts ir pilns laika.

Esmu pieredzējis mieru un laimi no taujāšanas, bet tad nāk bailes no nezināmā, un es pieredzu šaubas.

Cik ilgi šis miers ilgst?

Tikai minūtes, un tad doma atgriežas.

Kāpēc tu atdod šo laimi, un pret ko tu šo laimi atdod? Tavs lēmums atstāt laimi nav labs. Mājo Mierā. Tu esi bijis iztraucēts miljoniem gadu, kāpēc doties atpakaļ šajos traucēkļos, kad esi atradis Mieru? Saproti šo. Atšķir starp to, kas dod tev Mieru, un to, kas tevi traucē. Jebkam, kas ir labāks, seko Tam.

221

Es nevaru atrast redzētāju, kas man dos mieru, es nevaru.

Ja tu nevari atrast redzētāju, tad tā ir laba pieredze. Tu redzi caur brillēm, bet brilles nevar redzēt. Redzi, kas ir aiz brillēm, kas ir aiz acīm. Kas dod iespēju redzētājam redzēt? Beigta cilvēka acis nevar redzēt, jo tas viens, kas redz, tur vairs nav. Atkal, mēģini redzēt redzētāju.

Ja es jautāju "Kas domā?", es pieredzu vēl vairāk domas un sajūtas. Kā es varu nomierināt čivinošos traucēkļus? Kā es varu izgaist? Mazie domu pārtraukumi neatbrīvo mani no manām degsmēm.

Tā nav tiesa! Pārtraukums tevi atbrīvos! Kad tu saki, ka tas tevi neatbrīvos? Pārtraukuma laikā, laikā starp domām, vai pēc pārtraukuma?

Pēc.

Un, kad ir jau pēc, tu vienmēr domā par nākotni. Starp domām, vai tu redzi pagātni vai nākotni, vai degsmes?

Neko.

Šis ir tas, par ko mēs runājam.

Kā es varu šo pārtraukumu padarīt lielāku?

Tu šo telpu vari padarīt bezgalīgi lielu, jo visa telpa nāk no šīs Telpas. Tu to vari padarīt lielāku, jautājot šo jautājumu, "Kā es varu padarīt to lielāku?", kamēr vēl esi tajā telpā. Laikā starp domām, ja tu jautā šo jautājumu, "es" dos tev pareizo atbildi. Jautā Tagad!

(vīrs ir iegrimis klusumā)

Viņš bauda Tagad. Viņš sūc saldumu. Viņš ir ļoti tuvu savam Iemīļotajam. Viņš ir vienu collu no sava Iemīļotā lūpām. Viņš ir jauns vīrs, tāpēc man ir jāizmanto metaforas kā šīs (iesmejas), jo klasiskās metaforas no Upanišadiem nedarbosies uz tik jaunu vīru.

222

Tāpēc lec un saplūsti ar Vienotību, un pat šis beigsies. Es vēl joprojām baudu to pašu saldumu, (Viņa kakls iekrekšķas no Mīlestības) tik daudz ir nācis šurp. Tas ir tik viegli, bet neviens to nevēro. Tikai vēro šo lietu, ej tuvumā. Ej tuvu, un nav pagātnes vai nākotnes, nav vēlmes, nav eksistences, nav ne-eksistence, nav radība, un Tas ir beigas.

Ļoti jauki, esmu ļoti laimīgs ar šo jauno puiku, kam tas pielec.

ॐ

Kā es varu izslēgt vērotāju? Es redzu daudz tumsas un bieži zaudēju skaidrību.

Kad tu redzi tumsu, tev ir jābūt gaismā, lai tumsu redzētu. Tu nevari redzēt tumsu, būdams tumsā. Tu esi tumsas redzētājs, un tumsa ir objekts, tāpēc tu noteikti esi Gaisma. Kad tu griezies prom no gaismas, tu redzi tikai savu ēnu, tumsu. Griezies pret gaismu, un tu redzēsi tikai gaismu, ne savu ēnu. Griez savu muguru ēnai un seju pret gaismu. Nu šis ir atkarīgs tikai no tevis. Ja tu redzi ilūziju, tu esi Apgaismots, bet, ja tu domā, ka tu esi apgaismots, tu esi ilūzijā! (iesmejas) Tāpēc atrodi, kas redz tumsu. Kas redz tumsu? Kam tumsa ir redzes objekts? Atrodi tagad, kas redz tumsu.

Tev ir jāpaliek Klusam, lai šo atrastu, un nav jāpieliek piepūle. Turies rāms. Tad nebūs tumsas. Neuzvandi pat domu par tumsu savā prātā.

Kad es taujāju, man ir tādas galvas sāpes. Vai vari dot man kādu padomu?

Ja tu jūti galvas sāpes, tas nozīmē, ka tu cīnies ar šo taujāšanu, cīnies zināt, kas tu esi. Tad ir tikai stress. Tavas galvas sāpes ir pūļu pielikšanas rezultāts.

Pareizs taujāšanas veids ir vienkārši jautāt, "Kas es esmu?" un "No kurienes nāk šī taujāšana?" Uztver šo ļoti viegli, ne tā, it kā tev būtu jāiet

223

pāri kalnam. Šeit tev nekur nav jādodas vai jāpieliek jebkādas pūles. Vienkārši atslābinies un skaties, kas notiek, un tad diskriminē, kur dzīvo "es". No sākuma padari skaidru prātu un noskaidro, kur šis "es" ir. Kad šis ir apstiprināts, seko takai, kur tas ir. Atrodi, kāds transporta līdzeklis tev ir nepieciešams, lai tur dotos, mašīna? Lidmašīna?

Tu atradīsi, ka tev nav nekur jādodas, lai tiktu pie "es". Tā vietā viss, kas tev ir jādara, ir jāapstādina prāta kustība, un tu esi Šeit. Tā pat, kā tev nav vajadzīgs rikšot pa māju, tev nav vajadzīgs nekur doties, lai atrastu "es". Taujāšana noņem spriegumu, no tās tu nesaspringsti.

Daļa manas uzmanības, šķiet, vēro rāmumu, bet cita daļa cīnās ar domām, kas izsauc šo saspringumu.

Tā ir laba prakse: turi uzmanību uz dimantu un turi zagļus prom no tā; turies rāms un apjaut domu. Ja tu turies apjautošs, tad tev nebūs domas, jo domas nepaceļas, kad tu vēro. Kad tu šo dari, tu dabīgi esi Apjausmā pašā.

Es redzu, ka man ir nodoms skatīties iekšup Rāmumā, bet tu māci, ka nevajadzētu būt nodomam.

Ne spriedzei, ne nodomam, vienkārši uzmanībai. Bez cīniņiem starp iekšup un ārpus, tikai esi atpūtā un atslābis.

Šo es iemācījos armijā: stāvēt uzmanībā un tad atslābušam. Arī prāņājāma palīdz, jo tev ir jāaiztur elpa, kad tu mērķē savu šaujamo, lai trāpītu desmitniekā no tāda attāluma, kāda es biju. Runājot par armiju, rīt šeit būs tanki, moderni ieroči un meitenes skolnieces, un maršēs pa Hazrat Gandž par godu Republikas Dienai.

Vai tu man ieteiktu doties uz Ramanašram, lai tur taujātu?

Svētība ir tur tā pat, kā tā ir Šeit, tāpēc tam nav nozīmes. Kam ir nozīme, ir ka tu maksimāli izmanto jebkādus apstākļus, kādos tu esi. Tavs laiks ir jāizmanto vislabākajā veidā. Nevelcies nopakaļ, bet stingri nolem, ka tu to izdarīsi.

Tā pat, kā man patīk Arunačala alas, es gribu ieiet sirds alā un tur palikt.

224

Šis Šeit un Tagad ir Sirds ala.

Grāmatās viņi runā par alu sirdī, un tāpēc tev par to no turienes ir savas idejas. Tava vēlme atrast šo alu ved tevi ārā no tās, ārā no Šeit un Tagad. Tad tu zaudē alas pieredzi un meklē alu, kas nekad nav eksistējusi. Necenties dzīvot alā, jo šī ala ir tikai koncepts. Tu vari dzīvot tikai Tagad.

Kad tu dzīvo Šajā, tev nebūs vēlmju pēc nekā cita; tā pat tu būsi tikai Tas, kad tu atdosi visas vēlmes, pat vēlmi būt Tajā. Atdod visas vēlmes būt šeit vai tur, vai jebkur, un atdod vēlmi pēc "šī" un pēc "tā". Atsakies no visām vēlmēm.

Kā es varu atteikties no visām vēlmēm?

Turoties Kluss!

Man šķiet, ka, ja vēl notiek iekšējais dialogs, tad prāts ir tikai apspiests, un Apgaismība nevar notikt.

Iekšējo dialogu objekti ir tikai no pagātnes, tāpēc šai čalošanai ir jābūt apstādinātai, ir jābūt kontrolētai. Šis dialogs ir tikai atmiņa, un tam ir jābūt kontrolētam.

Es biju domājis, ka Sevis Realizācijai nav nekā kopēja ar paškontroli.

Šī paškontrole ir ar mazo "p", un attiecās uz prāta, prāta domu kontrolēšanu. Paškontrole ir, kad no tava prāta netek nekas zūdošs, kad tavs prāts neskaras klāt nekam, kas gaist. Nepieķeršanās pagātnei, nav domu, nav gaidu pēc nekādas nākotnes. Prāta turēšana starp pagātni un nākotni ir prāta kontrole, un šī ir tava seja. Šis nav viegli. Cilvēki ir mēģinājuši šo ilgus laikus. Piecus tūkstošus gadus atpakaļ Arjuna vaicāja Krišņam, kā kontrolēt prātu, kas ir tik grūti noķerams kā gaiss. Krišņa teica:

"Ar Abhjāsa, praksi, un Vairāgja, nepieķeršanos, tu spēsi kontrolēt prātu. Vairāgja ir nepieķeršanās objektiem. Abhjāsa ir prāta vešana atpakaļ no tā objektiem,

225

un tā nostabilizēšana manī."

Tāpēc sēdi kluss un vēro prātu. Tas gribēs doties un baudīt pagātnes pieredzes un baudas. Ved to atpakaļ. Ja tu apjaut zagli, tas nezags no tevis, bet, ja tu neapjaut, tad zaglis neļaus tev būt laimīgam. Tas izlaupīs miera īpašumus. Šis notiek katru dienu, un mēs to baudām. Mēs īstenībā draudzējamies ar čūsku. Pieskati šo iekšējo dialogu, un tas apstāsies, ja tev ir stingra apņemšanās. Visi šie prāta objekti ir tikai projekcijas. Tikai, kad tu beigsi projicēt, tu būsi laimīgs. Kad projicēšana ir beigusies, tad tikai ekrāns ir palicis. Šis ekrāns ir nemainīgs pirms projekcijām, to laikā un pēc tām.

Kad prāts apstājas, nav projekciju, Šis ir svētlaimīgs stāvoklis.

Kā ar visām garīgajām praksēm, ko cilvēki dara, lai samazinātu nemierīgumu un palielinātu mieru. Vai tas apstādinās projekcijas?

Dažādi skolotāji stāsta dažādas lietas, kas uz kādu laiku kontrolēs prātu, bet atkal tas paceļas, kad tu esi ārā šīs prakses. Šīs prakses neaizvāks nemierīgumu tik ātri. Bet, ja tu seko Krišņas padomam, tas pilnībā likvidēs nemierīgumu. Īstenībā, es nedodu nekādu vingrinājumu vai praksi, jo visa prakse ir laikā, un tas ir prāts. Ko es rekomendēju, ir vienkārši paliec Kluss, nepieliec piepūli.

Paliec Kluss, nepieliec piepūli, nedomā. Šis ir viss, kas tev ir jādara. Dari šo tagad.

Es mēģinu būt kluss, bet es nejūtos atpūtā.

Atdod vēlmi būt atpūtā un saki, kas ir palicis.

Es vēl joprojām jūtos, ka esmu sasaistīts!

Ja tu zini, ka esi sasaistīts, tu vairs neesi sasaistīts, jo, zinot saistību, tu atdali sevi no tās, tu to objektivizē. Ar šo atlaišanu "es", kas bija saistīts, ieplūst Apziņā,

226

kā upe ieplūst okeānā.

(Viņš sāk smaidīt un nav spējīgs neko teikt.)

Saki man, kas ir palicis, tavi 32 zobi saka, kāpēc gan ne tu? Visa tava seja un acis ir savādāki. Kas tas ir?

Vai tā ir enerģija?

Nav starpības starp enerģiju un intelektu. Intelekts ir enerģija, tā pat arī domas, ko tas kontrolē. Es gribu, lai tu atrodi, no kurienes šī enerģija nāk izšķirt, tad ar prātu domāt un tad rīkoties ar maņām. Pat maņu objekti ir tikai enerģija. No kurienes šī enerģijas strūkla nāk?

Tā nāk no Ātman-Sevis. Šis tiek redzēts Klusumā. Tu esi šis Pats. Šis Pats ir Nezināmais, Tukšums. Visi viļņi paceļas no šī Tukšuma un tādējādi tiek formēti, un kļūst par intelektu, prātu, maņām un objektiem. Vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki nav laimīgi un mierpilni, ir tas, ka viņi nezin, ka viņi ir Ātmans. Kad tu šo zini, tu vari baudīt šo samsāru, kā okeāns bauda savus viļņus.

Es jūtu, ka esmu šo pieredzējis, bet tas ir pārejoši. Rāmums nāk un iet.

(smejas) Tas nav Rāmums! Tas ir rāmuma koncepts, ko tu piegādā prātam. Kā tu piegādā uzmanību kaut kam skaistam, tā tu piegādā šo konceptu prātam, lai tas var izbaudīt. Tu redzi ziedu, un sauc to par skaistu. Kaza to pašu ziedu sauks par ēdamo un apēdīs tavā acu priekšā. Kas tiek piegādāts prātam, atšķiras no personas uz personu, un kas ietver atšķirības, nav Tas. Dimants juvelierim ir tik dārgs, bet tas ir koncentrēts ogleklis ķīmiķim.

Tāpēc tu izvēlies, kas ir dots, un jebkad, kad ir izvēle, tas nedos tev Mūžīgo atpūtu. Mūžīgā atpūta un miers ir neraksturojams. To nevar izvēlēties, jo tas vienmēr jau ir te.

Nav iespējams atrast patiesu Mieru, tāpēc nemēģini to meklēt. Kas ir palicis, kad tu atsakies no meklēšanas?

227

Tas šķiet tik viegli!

Tas ir viegli. Tu to sarežģī! Tas ir viegli.

Nepieliec nekādu piepūli, paliec Kluss, un trokšņainie virspusējie dialogi apstāsies. Tad apakš-sfēra pacelsies virspusē. Tas ir vienkārši. Seko šim. Vai tu to redzi?

Es neko neredzu.

Jā, tu esi Tas Nekas. Tu esi tas Redzētājs, kas ir Apziņa, ne objekts, kas tiek redzēts. Tu esi Liecinieks, kas redz aktivitāti.

ॐ

Es mēģinu atrast domu avotu, bet man ir tik liela prāta pretestība, kaut arī es ļoti cenšos.

Tev nav jācenšas, un nav starpības starp domu un prātu. Nav domas bez prāta, un nav prāta bez domas. Viss šis ir prāta centieni izdzīvot:

Kad zivs mirst, tā ir īpaši aktīva, tā arī prāts kļūst ļoti aktīvs pēdējās minūtēs, kā zivs lēkā, izvilkta ārā no ūdens. Šī zivs tevi ir traucējusi tik ilgi, tāpēc tagad apēd to. Viss, ko tu vari darīt, ir nedomāt un necensties.

Domāšana tevi ved uz pagātni, kas neeksistē. Tāpēc nedomāšana ir vienīgais veids kā palikt šeit Mierā. Naktī, kad tu esi dziļa miega stāvoklī, tu esi laimīgs un mierā, bet nomodā tu domā, un tā tu nonāc ciešanās, jo prāts ir te. Dziļā miegā tu esi laimīgs, un tu pat nezini, kas šī laime ir, tu vienkārši bez iemesla esi laimīgs. Tu zini, ka esi bijis laimīgs, jo, kad tu pamosties, tavi draugi tev vaicā, kā tu gulēji, un tu atbildi, "Es gulēju ļoti labi, man nebija sapņu." Tātad tu esi laimīgs, bet tu nezini, no kurienes šī laime nāk.

228

Laime, kas Ir, kad nav domas, laime, ko tu pieredzi dziļā miega stāvoklī, laime, kam nav zināma avota, ir tevis paša Patiesā Daba.

Bet, ja tu domā, tu cietīsi. Tāpēc guli dienā, un esi Kluss naktī. Šis vienkārši nozīmē: nedomā.

Tas nozīmē, ka pārsvarā cilvēku ir miegā uz savu patieso dabu un nomodā uz pasauli, lai darītu lietas, kas piepildīs viņu vēlmes. Ļoti retais ir nomodā uz sevi un miegā uz pasauli. Lai cilvēki pilda savas uz vēlmēm balstītās aktivitātes, bet tu guli. "Es esmu Tas" ir nomoda, uz kuru pārsvarā cilvēki guļ. Tas, redzi, ir tik viegli!

Es nedomāju, ka esmu prāts, es domāju, ka esmu Tas!

Es teicu tev nedomāt! Kāda tad ir tava pieredze? Tikai pussekundi nedomāt. Dari to Tagad! Neej nevienu ceļu, un tu būsi Mierā. Tev nav nekas jāmēģina. Šī mēģināšana ir tikai prāts traucējošs prātu. Neko nemēģini, jo Miers jau ir te. Jebkāds mēģinājums atrast Mieru ir akmens mešana rāmā ezerā. Miers ir jau Šeit. Tu tikai iztraucē to, skrienot ārpus. Nepieliec piepūli, lai atrastu Mieru, un ko tu jūti? Kad tu nemēģini, nav prāta, bet, kad tu kaut ko mēģini, paceļas prāts, kas tevi iztraucēs. Nemēģini.

Kad es virzos pretī bez-piepūlei...

Ko tu domā ar virzīšanos uz bez-piepūli? Kas ir šī kustība? Nekusties!

Vai ir process, kā kļūt klusam?

Nav tāda procesa. Lai uztramdītu prātu, tev ir nepieciešams process, bet, lai paliktu kluss, nav procesa. Paliec Satsangā, paliec Kluss, vienmēr mīli tevis paša Sevi. Tev tas nav jāiegūst ar mēģinājumiem vai pūlēm. Vienkārši paliec Kluss. Ja kāda doma paceļas, vienkārši atrodi, no kurienes tā nāca.

229

Tagad es tikai domāju par nedomāšanu.

Šis, protams, arī ir tikai domāšana! Atrodi, no kurienes doma par nedomāšanu paceļas. Paliec Satsangā un nepalaid garām šo zelta iespēju, kas skatās tavās acīs. Saplūsti ar to tā, lai tā kļūst pilnīga identificēšanās.

Kāda ir starpība starp būšanu par Vienotību no Sevis-taujāšanas un no spontānas Svētības?

Taujāšana ir prāts un ir piepūle. Spontāna Dievišķa Svētība ir bez-piepūle un bez-prāts. Taujāšana tiek darīta ar prātu un ir laikā. Bet Svētībā nav prāta vai laika ierobežojumu. Nekam nav jābūt darītam ar vai bez piepūles. Tas notiek pats par sevi. Svētība ir tik spēcīga un neaprakstāma lieta. Tā vienmēr ir te, bet tu to nepieņem. Svētība ir tas, ko tu sauc par piepūli nākt uz Satsangu. Tu saki, ka esi ieradies šeit ar lidmašīnu, vilcienu vai pa ceļu, bet es saku tev, ka tu esi ieradies šeit tikai ar Svētību. Šī ir atšķirība. Neviens nenāk uz Satsangu, ja Svētība viņu neved.

ॐ

Es atvainojos par tava laika kavēšanu, bet es gribu kristāl-skaidri saprast Ātma Vičāra metodi.

Tu esi tikai atkārtojis to, ko saku, un ne darījis to! Ja es tev saku doties uz restorānu un paēst, un tu saki, "Ej uz restorānu un paēd", kāda no tā jēga? Šo tu esi darījis. Es neteicu tev atkārtot to, ko tev saku. Es teicu tev turēties Klusam, un tomēr tu runā un raksti tik daudz. Tu nēsā apkārt Ātma Vičāra konceptu kā akmeni uz savas galvas.

Bet nekas nenotiek.

Kā kaut kas var notikt, ja tu tikai atkārto? Es tev teicu turēties Klusam, un tā vietā, lai turētos kluss, tu tikai turpini teikt, ka esmu tev teicis būt Klusam! Ja tu gribi kaut ko teikt, tev būtu jāsaka turēšanās Klusam rezultātus. Tu neatstāji prātu, ego un ķermeni, tu tikai runā par to!

Es tev teicu, ja domas paceļas, esi vienaldzīgs uz tām. Turies Kluss un

230

nepieliec piepūli, un būs tikai Apjausma par apjausmu. Neatkārto lietas, ko tev saku, bet pieredzi.

Tad šī ir pieeja, kādai man vajadzētu būt?

Nav vispār pieejas! Tikai esi Kluss. Paliec, kur tu esi, tikai turies Kluss. Kur tev ir kāda pieeja Klusumam? Tikai turies Kluss.

Bhagavāna "Summa Iru" viņš nedod detaļas par to, kā turēties klusam.

Tikai turies Kluss! Kādas detaļas tev vajag?

Vai klusam būšana ir kā džapa, tapas un meditācija?

Nē, neatkārto nekādu džapa vai nemeditē. Tikai paliec Kluss vienu sekundi. Šis ir nepieciešams.

Man bija stipra pieredze 1978...

Tu vēl joprojām atkārto 1978 un tagad ir 1995! Neatkārto pat 1995, vēl mazāk 1978. 78 ir beigts. Neturi to prātā. Tev ir jāmīl Sevi, ja tu to nedari, tu tiec Sevis atraidīts. Pats stāv izstieptām rokām, gaidot tevi, bet tu skaties kaut kur citur! "Nāc mans bērns, ir gana! Nāc nu pie manis, un es došu tev atpūtu." Bet tu neklausies, tu skaties uz kaut ko citu. Kura vaina tā ir? Iemīļotais tevi gaida, bet tu skaties uz sarkanajām gaismām.

Es nevaru tevi piespiest, tāpēc dari, kā tev tīk. Šis ir, ko Bhagavāns teica Arjunam, "Cīnies ar šiem ienaidniekiem, nogalini tos, jo tie jau ir beigti. Celies un cīnies." Un viņš tā darīja. Bhagavāns teica viņam to darīt, un viņš to darīja, viņš nejautāja vairs jautājumus, kā arī neatkārtoja instrukcijas. Viņš cēlās kājās, ar loku un bultu rokās, un piebeidza viņus. Dievs bija viņa karietē. Dievs ir tavs kučieris. Dari, kā viņš lūdz tev darīt, ne vienkārši atkārto to. Ja tu to nedari, tu domā, ka tu esi Viņa noraidīts.

ॐ

Vai ir svarīgi ieviest "Kas es esmu?" manā psiholoģiskās terapijas kontekstā? Es jūtu, ka manī ir sēkla, kas izaugs šīs vēsts nešanā cilvēkiem.

231

Zemnieks ir uzaris lauku, un sēkla ir iesēta. Tika lietots mēslojums, bet

asni nedīgs, kamēr nebūs lietus. Tieši šāds ir tavs gadījums. Bet, ja nelīst, mēslojuma ķimikālijas iznīcinās sēklu. Tagad tu esi nācis uz vietu, kur visus 12 mēnešus līst, un tagad dīgst. Bez lietus nekas nenotiks, bet lietainā sezonā pat mēslojums nav vajadzīgs. Tikai iemet kaut kur sēklu, un tā dīgs. Ceru, ka tu šo saproti. Tādā pašā veidā tev ir jāsēj sēkla tavu klientu prātos, lai viņi nav garīgi izbadojušies. Tev ir jābūt lietum.

Es nezinu, kā būt lietum.

Lai tu būtu lietus, tev ir jāatceras, no kurienes lietus un mākoņi nāk. Tiem ir jānāk no okeāna, kur tie paceļas, tad tie nāk un uzduras kalniem, un līst.

Tāpēc tagad skaties uz sevis paša māti, okeānu, kur kādu dienu tu izgaroji un kļuvi par mākoņiem. Skatīšanās uz okeānu nozīmē skatīšanos uz lietus avotu, un tevi pārņems saule. Tagad tev ir mākoņi, un tā tu kusties uz ziemeļiem, un uzduries Himalajiem, un kļūsti lietus. Tas ir tik vienkārši, tas nav grūti!

Vai ir iespējams iet iekšup un pāri prātam, kad vien kāds vēlas?

Nav iešanas iekšup un iešanas ārpus, un nav izvēles.

Tev nav jāizdara izvēle, lai ietu iekšup vai ārpus. Ja tev nav izvēles...

Tad ar mani ir cauri!

Jā! Nav izvēles, pat nav "Es gribu būt brīvs", jo visas izvēles nāk no prāta: es izvēlos šo un noraidu to.

Tad tā vienmēr ir dāvana?

Tas ir diezgan tiesa. Tā vienmēr ir dāvana. Bet dāvanas ietver devēju un ņēmēju. Vai tā nav viena un tā pati persona? Tātad, ja nav devēja, un nav ņēmēja, tad kāda dāvana var būt? Tomēr tā ir dāvana. Tas nozīmē, ka tas ir tas, kas nevar tikt dāvāts, jo tas vienmēr ir te. Kā tu vari dot krelles, kas jau

232

ir tavā kaklā, pats Sev? Tas ir kā sieviete, meklējoša bērnu, ko pati neapzināti jau nes uz gurna. Beigās viņa saka, ka viņa ir atradusi bērnu, bet kas šis atradums var būt, ja bērns jau tur bija? Tātad tikai izskatās, ka ir Sevis atrašana.

Tev ir vajadzīga persona ar autoritāti, lai pateiktu tev, kur meklēt to, ko tu meklē. Tad meklēšana būs galā. Šādā veidā tu zināsi, tas jau ir te, un šī zināšana ir Apjausma apjautoša pati Sevi.

Tavi jautājumi ir ļoti labi, jo ir absolūti nepieciešams izkliedēt visas tavas šaubas. Tas ir labs darbs, ko tu dari, un tu būsi veiksmīgs, bet no sākuma visām tavām šaubām ir jābūt kliedētām. Šīs šaubas ir "Kur to meklēt?" un "Cik tālu man ir jāiet?" Īstenībā tev nav jāiet nekur, un tev nav nekas jāsaprot.

Tā šī meklēšana būs galā, kad tu tiksies ar skolotāju, kas rādīs tev, ka tas ir Šeit.

No kurienes Apziņa nāk?

Mēģināt saprast vai aprakstīt Apziņu, kura apjauš Apziņu, kura vaicā jautājumu, "No kurienes Apziņa nāk?", ir joks. Tu to nevari saprast!

Vai tu vari iestumt mani no saprašanas Apziņā? Vai tas var tikt izdarīts?

Nē, tas nevar tikt darīts. Tas tiek Atdarīts. Kad tu to nedari, tad tas notiek. Kad tu kaut ko dari, radīsies apjukums. Tāpēc nedari neko. Tad tu ieradīsies Apziņā. Nedod notikt nekam, ko tu vari darīt, vai nekam, ko tu esi darījis. Tagad sēdi brīvs no šīm darīšanām un nedarīšanām. Tad tu redzēsi, kas Apziņa ir.

ॐ

Kā man pilnībā mājot Sevī?

Pats ir visa mājvieta, un tu jau mājo Sevī. Tu vienmēr esi Sevī, un tomēr tu to aizmirsti un domā, ka tev ir jādara kāda prakse. Bet tev nav vajadzīga prakse. Tas Pats, ko tu sasniedz ar praksi, nav īstais Pats. Pats ir klātbūtnē visur, vienmēr un ir nesasniedzams. Kā tu vari būt atšķirts no tā?

233

Kur tu esi, ka tu varētu būt ārpus Sevis? Šāda veida šaubas rodas tikai tiem, kam vēl nav bijusi pieredze. Tu

zināsi, ka tu vienmēr esi bijis Pats visu laiku. Tagad tu šo neredzi, jo tu esi bijis aizņemts kaut kur citur, meklējot kādu objektu, tāpēc tev nebija iespējams pieredzēt. Nemeklē praksi, kas tevi vedīs uz Sevi, jo Pats vienmēr ir Šeit un Tagad. Kur tu vari doties un atstāt Sevi?

Atrodi, kas tu esi. Katru dienu mēs runājam par šo jautājumu šeit Satsangā. Tev ir jāatrod pašam, Kas Tu Esi! Atrisini šo jautājumu pats, jeb tā ir tikai intelektuāla sapratne. Tev nav vajadzīgs intelekts vai prāts, lai šo saprastu. Vienkārši turies Kluss vienu mirkli. Tad tu zināsi, kas tu esi.

Es jūtos tuvu kaut kam, bet es to negūstu.

Ko tu gribi gūt?

Lietas, kas šeit notiek visu laiku.

Tu to nekad nevari gūt, Tas nav objekts, ko gūt. Tu To nevari objektivizēt, Tas ir subjekts.

Subjekts nevar tikt redzēts vai iegūts, vai sasniegts ne ar kādām pūlēm, Subjekts ir Subjekts. Tu esi tas Subjekts, kas tev pietrūkst? Kas tev trūkst? Tu esi Redzētājs, ne redzētais, ne skatīšanās, Redzētājs, mājas iemītnieks, eksistences iemītnieks, ass, eksistences centrs. Tā ir Augstākā Patiesība.

Tev nekur nav jādodas vai jāierodas. Ja tu tiec vaļā no visas šīs došanās un ierašanās, visām šīm idejām un nodomiem, tad ko tu redzi? Kas tu esi? Kā tu jūties? Pat nodoms, "Es gribu palikt Klusumā!" ved tevi ārā no Klusuma. Atdod visas idejas par palikšanu jebkur. Par ko tu tagad domā?

Ka dažlaik es to nesaprotu.

Kādi dažlaik? Ir divi dažlaik, par kuru mums vajadzētu runāt? Par dažlaik Šeit vai dažlaik tur?

Kad es esmu Šeit.

Tad runāsim par "dažlaik", kas ir šeit un tagad. Bet, kad ir šeit un

234

tagad, tas ir "Bez-laika", un nav jautājuma par "dažlaik". Šajā pat mirklī nav laika. Vai tu to vari saukt par pagātni? Vai tu to vari saukt par nākotni? Vai tu to vari saukt pat par tagadni? Ja nākotnes un pagātnes nav, tagadnei nav nozīmes, un tā izzūd, vai redzi? Tāpēc "dažlaik" pieder pie idejām, kuras no kaut kurienes guvi. Tā nav tava pieredze. Nirsti šajā mirklī un gūsti pieredzi. Kad es lietoju vārdu mirklis, tas nav mirklis, kas pieder pagātnei, tagadnei vai nākotnei. Es nezinu, kādu citu vārdu lietot, bet es ticu, ka tu saproti.

Šis mirklis ir pirksts, norādošs uz kaut ko, kas nepieder pat klātbūtnei. Ja tas tev pielec, tu dabū To, un, ja nē, tu nedabū to. Tas ir viss, ko es varētu teikt par šo mirkli. Tagad, šeit, skaties uz sevi. Nirsti šajā mierā un tad runā no iekšup šī miera, iekšup šī ezera, kurā nav viļņu. Viļņi ir domas, viļņi ir tikai prāts, un ezers bez neviena viļņa ir tevis Paša daba. Nirsti šajā Sevis dabā un saki man, kā tu jūties, saki man, ko tu jūti. Kur ir laiks? Kur ir koncepti? Kur ir norādes?

Nav konceptu!

Šeit ir tā vieta, ne kaut kad, par ko tu runāji. Šeit vispār nav laika. Paliec tāds, un šī ir tava mājvieta, kur tu vienmēr esi mājojis. Šī ir Apziņa pati, gudrība pati.

Kur visas šīs planētas un manifestācijas karājas: Tā ir Apziņas spēja. Jebkad, kad doma paceļas, tā manifestē. Tik daudz domu karājas šajā tukšumā; ļauj tām! Tev nav robežu, tāpēc ļauj būt miljoniem planētu. Tās ir tikai stūrītis no šī universa. Tu esi radījumu radītājs, tu esi viss, tu esi kopums, tu esi laimīgs; paliec šeit kāds tu esi Tagad! Vai tu vari šo aprakstīt vārdos?

Es jūtu, ka ķermenis ir enerģija pati, un mans skatiens ir pavisam savādāks.

Redzi izmaiņas no dažādības uz vienotību, no daļējuma uz kopību. Šis ir, kas tu esi! Tu esi pilnīgs un vesels, un skaists, un līdzjūtīgs. Šeit "laiks" izzūd, un visas tavas idejas par to, ko tu domā, kas esi, izzūd. Pēc tā, ka tās visas izzūd, kas ir palicis, ir mūžīgā mīlestība un miers, un neviena radība nevar šajā likt soli.

235

Es aizveru savas acis un jūtu tik milzīgu baudījumu un saldumu. Vai es sāku pieķerties kaut kam, kam man nevajadzētu? Vai man būtu jāiet dziļāk?

Kad tu aizver acis un atņem maņām kontaktu ar to objektiem, tu izmet ārā daudz lietas, kas zog tavu mieru. Šis ir, kas notiek, kad tu guli, un tu jūties tik mierpilns. Tā ir projicēšanas un pieķeršanās ārējiem objektiem izbeigšana, kas dod tev kādu Mieru. Ārējo objektu pasaule, nomodas stāvoklis, īstenībā ir miega stāvoklis, jo tu neapjaut savu patieso mieru. Tu apjaut tikai objektus.

Tāpēc ver ciet savas acis un nolem, ka tu gribi Mieru. Tad šis Miers transcendēs tevi un nogādās tevi citā stāvoklī, kas vispār nepieder laikam. Šis stāvoklis tev dos daudz baudas. Šī ir Turija, ceturtais apziņas stāvoklis. Tas ir transcendentāls attiecībā uz nomodu, sapni un miega stāvokļiem.

No Šejienes tu gūsti baudu. Tā ir liela bauda noraidīt visus stāvokļus, pildītus ar idejām un konceptiem, un nodomiem, un pieķeršanos. Šis stāvoklis vienmēr ir Šeit un nav atkarīgs no tā, vai tavas acis ir vaļā vai ciet. Cita acs atvērsies, iekšējā acs. Tad tu redzēsi iekšējo pasauli, iekšējo Būšanu. Acu aizvēršana palīdz atvērt šo Iekšējo aci, un sākumā abas vienlaicīgi nedarbosies.

Tāpēc pamosties uz sevis paša Sevi, un tev būs bauda. Ja tu pieliec pūles, lai tur ierastos, tu nevari tur palikt, bet nāksi atpakaļ, no kurienes pūles sākās. Tikai sēdi kluss un atpūtā, tikai redzi, ka tu nedod domai pacelties, un tu redzēsi, ka tava daba ir bauda, par ko tu runā. Prāts vienmēr pieķeras apmierinājuma objektiem un nekad ar tiem nav apmierināts, tāpēc neņem savu prātu.

Es redzu, ka tu tagad esi Tajā. Kamēr es runāju, tu krīti. (iesmejas) Tev tas tagad ir, tagad tev ir šis Tagad. Tagad ne ver acis ciet, ne arī turi tās vaļā, un vienkārši Redzi!

ॐ

Esmu meditējis jau ilgu laiku...

Guru ir daudzi, bet SatGuru ir Viens un mājo tavā sirdī. Tikai tie, kurus Dievišķais mīl, tiks izvēlēti zināt Šo, zināt, kas viņi ir. Ja tu esi ieinteresēts tikai Brīvībā, un esi neapmierināts ar nereālo pasauli, tikai tad Dievišķais nāks un skūpstīs tevi.

236

Reālais šķiet tik tālu no mana tvēriena.

Tu nevari notvert reālo, tas ir viss, kas ir. Šī degsme pēc Atbrīvošanās saplūdīs Atbrīvošanās pašā. Kad remdēts, tevis nebūs tur, lai redzētu, ka esi remdēts vai nē, un tu nebūsi spējīgs meditēt, jo viss būs meditācija. Tad ir tikai Sevis paša Mīlestība. Tev ir jāuzticas, ka tu esi Tas, kas ir pirms šīs vēlmes, pat pirms tavas piedzimšanas.

Esot ar tevi, mana sirds kļūst siltāka un mīlošāka, un līdzjūtīgāka, bet dažreiz bez apziņas es arī kļūstu romantisks, sentimentāls un emocionāls. Esmu tik daudz dzirdējis par meditāciju uz sirdi. Šim ir jābūt tam, ko tu domā?

Sirds, par ko tu runā, ir orgāns ķermenī, asinis pumpējošais orgāns, bet šī nav Sirds, par ko mēs runājam. Sirdij, par ko mēs runājam, nav atrašanās vietas, bet mēs saucam to par Sirdi, jo nav cita vārda. Šī Sirds nav ne iekšp, ne ārpus ķermeņa. Tā ir tikai klātbūtnē, mūžīga, bez robežām. Tev ir jākoncentrējas uz šo Sirdi, bet iekšup šīs Sirds, kas ir te bez Tā, kas meditēs?

Tai nav robežu, un ir smalkāka par domu un prātu. Šī Sirds nevar tikt aptverta, kaut arī tā ir visur kā Klātbūtne. Kurš meditēs uz šo Visurklātbutni? Tā ir nenosacīta un neierobežota.

Meditācija ir ierobežotība pati. Tu kļūsti meditētājs, un tad tu gribi meditēt uz objektu. Tā visa tad ir nosacītība; subjekts ir nosacīts, objekts ir nosacīts.

Sanskritā meditācijai ir vārds Dhijāna. Kad tas devās uz Ķīnu, tas kļuva Čan, un Japānā tas kļuva par Zen. Dhijāna nozīmē to "vietu", kur nav objekta un subjekta attiecību. Šī ir meditācija. Patiesā meditācijā nav meditācijas objekta, un nav meditētāja!

Tāpēc atdod meditāciju, objektu, uz ko tiek meditēts, un ideju par meditētāju, un tad, iespējams, meditācija varētu notikt. Tu īstenībā vienmēr

237

esi meditācijā. Šī nav meditācija, kurā tavi ceļi nogurst, un tev ir jānāk ārā no tās ik pa pāris stundām. Tāda meditācija sākas un beidzas, un tajā ir visapkārt sasieti striķi kā "man pēc stundas ir jādodas uz biroju" vai "es domāju pameditēt piecpadsmit minūtes".

Tikai vienu sekundi neturi nevienu ideju par meditētāju vai par meditāciju, vai par kaut ko citu. Tad kaut kas pacelsies, kaut kas atklās sevi, un tu saplūdīsi Tajā. Šī ir patiesa meditācija; šī ir mana sapratne par meditāciju uz Sirdi.

Om Šānti, Šānti, Šānti. Beidzot esmu atgriezies pie tavām kājām pēc tava padoma.

Katru dienu mēs sākam Satsangu šādā veidā, kā tu tikko darīji: Om Šānti, Šānti, Šānti. Kādu vēl labāku padomu es varu tev dot?

ॐ

Šaubas par Patiesību Izkliedētas

Šaubas par Apgaismību ir pieķeršanās ciešanām un važām. Tāpēc ciešanas tevi nepametīs, kamēr nepametīs šaubas.

Šaubas un negativitāte saindē visu: prātu, pārtiku un pasauli. Čūska var nogalināt vienreiz, bet šaubas var nogalināt tevi miljons reizes. Šauba ir "Es esmu saistīts", un "Es ciešu".

Tavas šaubas ir kā mākoņi, cik ilgi tie var palikt saulei priekšā? Bet Brīvība nekautrējas no šaubām, tāpēc, kad šaubas nāk, ļauj tām nākt, un, kad tās iet, ļauj tām iet. Katrai šaubai, kas rodas,

238

tikai saki, "Es zinu, kas es Esmu!" Tu saki, "daļa" tevis šaubās; Tevī nevar būt daļa no tevis, kas šaubās, jo tu esi tas Kopums, kam nav daļu. Kad tu netaujā, tu esi daļās un kļūsti par to, kas var tikt iznīcināts.

Kad "zināšana" atkrīt, nešaubies tajā, kas paliek. "Es nezinu" ir Zināšana. Kas ir tas "Es", kas nezin?

Šo ir ļoti svarīgi atcerēties: snaudošās tendences paceļas kā manifestētas domas. Pat dievi kārdinās tevi, un tikai Buda izdzīvo. Tāpēc noraidi debesu un zemes baudas; kas nav Šeit, nekad nebūs Brīvība.

Atmet visas šaubas.

ॐ

Kad es taujāju, es iekrītu dziļā klusumā, pilnīgā mierā. Tad paceļas jautājums, "Vai šis ir tas?" Es jūtu, ka tam nevajadzētu būt tam, jo savādāk man nebūtu šī jautājuma. Papadži, ko es palaižu garām?

Tas, ka tev šis jautājums paceļas, nozīmē, ka tev ir šaubas. Tev ir šaubas, ka tas, kas nācis nelūgts un bez pūlēm, varētu būt īsts. Tavā rokā ir dimants, bet tu šaubies, ka tas varētu būt tikai gliemežvāks, un tad tu to iemet okeānā. Tas ir tieši šādi. Šis ir dimants. Neapšaubi to. Ja tu šaubies, tad tu vēlāk nožēlosi, bet tu būsi zaudējis bagātību.

Prāts spēlēs daudz mānīgas lomas ar tevi, bet neņem tās galvā. Tev ir jāstāv kā akmenim. Tikai tad tu būsi darījis to labi. Lai viļņi nāk, lai vēji nāk, lai lietus līst. Kā akmens tiek to ietekmēts? Tas netiek ietekmēts. Tāpēc, šis ir tas, tas "es esmu akmens". Neesmu ne vējš, ne lietus. Lietus kādu laiku būs un tad beigsies. Pat ciklons nāks, paliks un ies. Tāpēc, lai kas nāktu, lai tas nāk, un lai kas ietu, lai tas iet. Zini "es esmu akmens", un, kad

239

vētra izzūd, tu vēl joprojām būsi tur. Zini, "Es esmu, kā ir, šis ir, kas es esmu" tieši kā akmens, kas nogrimst okeānā, tomēr paliek tikai akmens.

Ja esmu šeit, tas ir tāpēc, ka es gribu būt brīvs. Bet, ja man vēl joprojām ir bailes un šaubas, tas ir tāpēc, ka negribu brīvību gana stipri. Ja tas ir tik vienkārši, kā tas var būt tik grūti?

Jebkura vienkārša lieta ir grūta. Grūtas lietas nav grūtas. Ja es teikšu tev darīt kaut ko grūtu kā stāvēt uz galvas, tad tu to varēsi izdarīt. Bet kāda ir grūtība turēties klusam? Būt Klusam nozīmē tikai nedomāt, un tu esi redzējis domāšanas rezultātus: apjukumu, likstas, ciešanas, šaubas un nāvi. Tas ir grūti tikai tāpēc, ka neesi agrāk to dzirdējis. Tavi vecāki tev šo nekad nav teikuši, ne arī tavi kaimiņi vai tava valsts. Tas ir tikai šeit, kur tu dzirdi, ka turēties Klusam ir viegli, jo tā ir tava fundamentālā daba. Tu biji Kluss pirms parādījies un būsi tāds pēc izzušanas. Tu biji Kluss pirms tu runāji, un tas, ko runāji, beidzās Klusumā. Viss nāk no Klusuma un beidzas Klusumā, un tā tam ir jāpaliek Klusumā. Arī runājot tu vari būt Kluss. Ja tu nevari to iemācīties, tev būs jāgaida, kaut arī daudzi to ir izdarījuši, un daudzi, kas ir šeit, to darīs, jo tajā nav darīšanas. Šo dīvaino valodu tu lēnām sapratīsi.

Es jūtos atvienots no Klusuma un domu aprīts. Šie dēmoni atņem man piederošo dzīvi.

Nav atšķirība starp prātu un taviem dēmoniem. Tie ir viens un tas pats.

Pat pēc realizācijas dēmoni uzbruks, un tev būs šaubas, un tu domāsi, ka brīvība ir viltojums. Nebaidies no tā!

Kā šaubu pilna persona var tikt pārliecināta uz visiem laikiem? Vai vari man rādīt ceļu?

Tu redzēsi, ka visiem ir šaubas, un tāpēc viņi nāk uz Satsangu. Ja tev nav šaubu, kāpēc tu būtu nācis pie Guru? Tev ir jāiet pie Satguru, lai kliedētu šaubas. Citiem nevajag iet pie Satguru, jo viņiem šaubu nav. Ja tu gribi meklēt Patiesību, un tu zini, ka tu gribi meklēt patiesību, tad tev ir jāiet pie Satguru meklēt padomu. Bet tam, kas zin, ka viņš ir Patiesība pati, nav

240

jāiet. Trešā kategorija ir tie, kas nezin, ka viņiem ir jāzina, un nezin, ka viņi nezin, arī viņiem palīdzība nav vajadzīga.

Bet tu saki, ka tev ir šaubas, un tāpēc tu vari doties pie Skolotāja, lai kliedētu šaubas. Kad tu redzi, ka prāts ir šaubu pilns, tad skaties uz prāta šaubām un tad saki man. Ne tikai klausies manī, dari to! Saki man, kas ir šauba. Skaties uz šaubu. Vai tu saproti?

Kad es skatos uz šaubu, es to neatrodu.

Ā, jā, kad tu skaties uz šaubu, nav šaubas, bet, kad tu neskaties, šaubas ir. Tāpēc Satguru saka tev "Skaties uz šaubu", un tu nevari šaubu redzēt. Tas ir tik vienkārši. Tev nav jādara nekāda sādhana vai prakse, vai jādodas uz Himalajiem.

Šaubām ir jānāk, un katra šauba tev dos nākošo inkarnāciju. Katra šauba vedīs tevi uz jaunu piedzimšanu. Tāpēc atrisini savas šaubas šeit tagad. Tas ir tik vienkārši. Skaties uz šaubām, un neviena šauba nenāks. Turies Nomodā! Ja tu esi nomodā, zaglis neies tavā mājā, lai zagtu. Bet, ja tu guli, tad lietas sāks zust, jo tu neskatījies uz zagli. Daudzus gadus tu visu ko esi zaudējis, bet tagad turies nomodā un vēro šo zagli. Šis zaglis ir prāts, un, kur ir prāts, tur ir šaubas. Tāpēc vienmēr turies nomodā, kas nozīmē, vienmēr skaties uz šaubām. Tas ir tik vienkārši. Nav svarīgi, vai tu dodies uz Ameriku, vai tu paliec šeit ilgu laiku, šī ir vienkārša mācība.

ॐ

Es zinu sevi, bet vēl joprojām ir šaubas.

Šis ir pretrunīgs apgalvojums. Kad tu zini Sevi, nevar būt šaubu. Kad tu nezini Sevi, var būt šaubas un bailes. Tāpēc izlabo to: "Es zinu sevi." Tas ir viss, pabeigts. Ja tev ir šaubas, tad tu to nevari izdarīt.

Kur ir liesma, tur ir gaisma. Kur ir nešaubīšanās, tur ir Svētība. Neaizmirsti par to.

Es nezinu tevi, es pat nespēju uztvert tevi!

241

Tev mani nav jāzina. Zini Sevi, šis ir vissvarīgākais. Tā vietā, lai zinātu citus, Zini Sevi. No sākuma zini Sevi, un viss cits tiks tev atklāts.

Tev nav jāuztver. Atdod visus uztvērumus, un Tas atklās Sevi tev.

Kā es varu kliedēt šaubas?

Kad tev ir degsme zināt sevi, visas šaubas aizlidos prom. Turies Kluss. Vienkārši turies Rāms. Nedod savam prātam nevienu domu uz vienu sekundi. Neuzvandi domu un nepieliec piepūli, tikai vienu sekundi. Ja tu saproti, par ko es runāju, saki man, kas notiks, kad tu neuzvandi nevienu domu no prāta un nepieliec pūles. Tikai šīs divas lietas: nepieliec piepūli un nedod prātam nevienu domu! Tikai vienu mirkli. Kas notiks?

Vienīgā lieta, kas var notikt, es uzņemos par eksistenci!

Tev vēl joprojām ir šaubas. Ja tikai eksistence ir te, kādas ir šaubas? Kad viss ir eksistence, kur ir šaubas un par ko? Kas šaubās un kurš tiek apšaubīts? Nerealitāte. Eksistence un ne-eksistence. Tas viss tev būs skaidrs, kad tu nepieliksi pūles.

Es nejūtu šaubas.

Ja tu nejūti šaubas, kur tu ņem pat šo vārdu "šaubas"? Ja tev nav tūkstotis dolāru kabatā, tu nesaki "Man nav tūkstotis dolāru kabatā". Ja tev nav šaubas, tev nav jāsaka "man nav šaubas". Tikai vienu sekundi esi bez šaubām.

Kāpēc es šeit esmu?

Lai klausītos šajā pavēlē: Nešaubies! Tev tiek teikts aizvākt visas šaubas, kas tevi Šeit ir atvedušas. Šeit šaubas tiek kliedētas, tikai turoties Klusam un nepieliekot piepūli. Tu nāci šurp, lai kliedētu šaubas. Tad vairs

242

nav šeit un nav tur. Uz vienu mirkli aizmirsti savus draugus, attiecības, valsti. Aizmirsti

visu šo, un ko tu redzi? Nevienu! Tas ir kā baudīt miega stāvokļa tukšumu. Vienīgais iemesls, kāpēc tu guli, ir tas, ka miega stāvoklī ir kaut kas, kas nevar tikt atrasts nomodas stāvoklī. Tagad nedari neko, un viss tiks piepildīts. Tad tu nirsi Mīlestības rezervuārā.

ॐ

Man ir tik spēcīgas šaubas, ka es baidos, ka nekad nebūšu Brīva. Es mēģinu neļaut pacelties domai.

Šim ir jābūt ļoti stipram mēģinājumam. Kā doma var pacelties, ja tu esi stipri mēģinājusi to neatļaut? Vai tu vērsi sava dzīvokļa durvis vaļā svešiniekam, kuru tu nepazīsti? Bet visi ir atvēruši durvis, īstenībā nav durvju. Visi ļauj visiem nākt iekšā un ārā, kā viņiem tīk. Tāpēc tu neesi drošībā.

Nelaid svešinieku savā prātā! Bet tu viņus zini, tāpēc tu ielaid tos iekšā. Esi uzmanīga, tas, kas tevi traucē, var izrādīties laupītājs un ienākt tavā dzīvoklī, un nozagt tavas mantas. Pirmkārt redzi, kas tas ir, un, ja tā ir draudzīga doma kā Miers, Mīlestība un Skaistums, tad tu vari vērt vaļā durvis. Bet, ja tu ver durvis katram, tu būsi nepatikšanās. Tāpēc esi uzmanīga. No sākuma skaties un tad rīkojies.

Rodas šaubas par to, vai šis ir tas, ko meklēju.

Kad tu esi mierā un laimē, kā šaubas var rasties? Ja tu šaubies, tu nevari būt mierā. Ja tu esi mierā, šaubas nevar nākt tavā tuvumā, lai kā mēģinātu, jo tu esi pāri šaubām.

Šaubas ir kā žurkas, kas apēd tavu dzīvi. Tāpēc turies Klusa. Nemēģini, jo šī mēģināšana arī ir šaubas. Esi atpūtā un neļauj nevienam tev traucēt. Ļauj šaubām dejot ap tevi. Skaties uz šaubām, un tās nespēs nākt tev tuvumā. Skaties šajā Nekurienē. Dod šaubām šādu likstu. Neļauj tām dot likstas tev.

Tās vienkārši nāk un nāk.

243

Ļauj tām nākt un iet, un tās netraucēs tevi. Cilvēki un mašīnas, kas kustās pa ceļu, netraucē tevi. Mašīnas, traktori, smagās mašīnas, bifeļi un velosipēdi iet tev garām, bet tu tajā neesi iejaukta. Ja tu iejaucies, tad tu esi nepatikšanās! Paliec Klusa un ļauj visam notikt tavā priekšā, un neuzsūc to, kas notiek tavā prātā.

Es vienmēr jūtos nomākta. Jūtos ieslodzīta un pilna šaubu un izmisuma. Es intelektuāli saprotu, ko tu saki, bet īsti man tas nepielec. Man nav vēlmes turpināt dzīvot šajā ilūzijā. Vai tu man, lūdzu, palīdzēsi?

Šis jautājums var pacelties tam, kuram būs Gudrība un Gaisma. Tas tevī ir pacēlies, un tagad tu esi Šeit. Tikai tie, kas zin, ka nav jēgas dzīvošanai ilūzijā, šurp nāks.

Pirmkārt, tev ir jāatrod, kas tevi šurp ir atvedis. Iekšup ir mudinājums no Tā līdzjūtības, kas tev palīdzēs. Tu esi šeit, lai būtu laimīga. Nelolo nedrošības kompleksu, tev aizmugurē ir lieli nopelni. Ir vajadzīgi nopelni, lai nāktu uz Satsangu. Tev ir vajadzīgs akmens-stingrs lēmums: "Es to dabūšu, šajā dzīvē, šogad, šodien." Šis tev ir jānolemj. Dari to tagad. Jebkad, kad tu to darīsi, būs Tagad. Tad kāpēc atlikt Tagad uz nākamo gadu? Tagad tev palīdzēs. Lai būtu laimīga, tev nekur nav jāiet. Tas ir Šeit! Ja tu skaties iekšup, tu esi laimīga, bet, ja tu skaties ārpus, tu esi nepatikšanās. Tas tev ir jānolemj! Skaties iekšup un esi laimīga. Ja tavs prāts kaut kur dodas, ved to atpakaļ. Šo praksi tu vari darīt pāris dienas: Vēro un paliec Klusa.

Prāts nekad nav Kluss, tam ir jāskrien ārā. Tāpēc, kad tas iet, ved to atpakaļ. Šim procesam ir jāturpinās, lai kur tu būtu: staigājot, runājot, mājās vai ārā. No iekšup tava prāta vienmēr redzi, ko tavs prāts dara! Ved savu prātu atpakaļ. Gadu tūkstošiem tu esi ļāvusi prātam darīt, kā tam tīk, tāpēc Tagad ir laiks tev kontrolēt savu prātu. Bet neviens nespēj kontrolēt, izņemot, kad tiem ir ļoti stingrs lēmums. Tikai tad tu būsi spējīga kontrolēt šo mērkaķi.

Vai sieviete var būt apgaismota?

Šī šauba ir slazds, ko tev devusi vīriešu dominēta kultūra. Bet patiesība ir tāda, ka sievietes ir tik pat spēcīgas kā vīrieši. Kā sievietes kā Karaliene Lakšmi parādīja Jhansī. Ir bijušas daudz apgaismotas sievietes kā Maitri.

244

Viņām ir visas tiesības būt Brīvām. Vai esi dzirdējusi par Svēto Terēzi no Avilas un Svēto Klēru no Assisi? Tajā laikā baznīca ne īpaši gribēja pieņemt viņu pieredzes, jo baznīca grib dzirdēt par Bībeli un baznīcu, ne par tiešu Kristus pieredzi, kas šīm Svētajām ir.

Nav starpība starp vīrieti un sievieti, un abiem ir vienādas tiesības būt Brīviem. Katram ir tādas tiesības!

ॐ

Dažus gadus atpakaļ man bija patiesības, apziņas, svētlaimes pieredze, kas pilnībā mainīja manu dzīvi. Es tagad zinu savu būtību, bet ieķeros domās un šaubās.

Cik daudz laika tu dod Patiesībai un cik daudz šīm šaubām? Vai laiks, ko dod šīm šaubām, atceļ tavu Patiesības pieredzi? Kad domas nāk, aizvāc tās, skatoties uz tām, un lēnām tās tev vairs neuzbruks. Kad šauba paceļas, vienkārši skaties, no kurienes tā paceļas. Šauba traucē tevi tikai, kad tu neskaties uz to. Skaties arī uz šo svētlaimi. Jautā, no kurienes un kam tā nāk. Atrodi centru, no kurienes visi šie viļņi nāk un atgriežas.

Jautājums "Kas es esmu?" dod mieru, bet atkal rodas šaubas.

Kad tavs prāts ir satramdīts, ved to atpakaļ uz tavu Sirdi. Ja tas dodas atkal, tad atkal ved to atpakaļ. Neesi pazaudējies objektos, kāds ir prāta pieradums. Ved to atpakaļ no šiem objektiem, un, kad tas iet, ved to atkal atpakaļ. Tu redzēsi, ka tu būsi veiksmīgs, kad tu kontrolēsi prātu šādā veidā. Visi tiek prāta kontrolēti. Prāta vešana atpakaļ uz tavu Sirdi ir vienīgais veids, kāds ir Upanišadu un arī Gītas ieteikts. Kad Arjuna vaicāja šo pašu jautājumu Krišņam, Krišņa atbild:

"Kad prāts iet, ved to atpakaļun turi to manā Sirdī."

Es neesmu jutis svētlaimi jau mēnešiem ilgi. Vai ir iespējams vienmēr būt svētlaimē? Vai ir kaut kas pāri šim?

No kurienes nāk šauba, ka svētlaime nāk un iet? Egoistiskajā apziņā

245

atvērtas acis redz un aizvērtas neredz. Bet tu esi Apziņa un Svētlaime pati, ne Svētlaimes pieredzētājs. Tu esi Svētlaime pati, ne tas viens, kas to redz. Zini "Es esmu tā Svētlaime." Tad tā neatvērsies un neaizvērsies, tā nenāks un neies. Saule spīd 24 stundas. Saulei nakts nav zināma, bet ja Zeme pagriež savu muguru saulei, ir nakts. Tā ir Zemes vaina, ne saules, kas spīd mūžīgi.

Tev ir jāredz, ka tu esi Saule. Tikai tad tu esi sapratis šo mācību. Atšķir, kas ir tumsa un kas ir gaisma. Kas ir reāls un kas nav reāls. Kas parādās un izzūd, nav reāls. Neskaries klāt šai laimei, kas nāk un iet. Tā vietā ej uz Avotu, Apziņas rezervuāru.

ॐ

Man ir līdz kaklam šaubas un vēlmes, un šī mašīna, ko sauc par prātu. Iespējams, man ir jāgaida Svētība. Vai ir kaut kas, ko varu darīt?

Bez Svētības nekas nestrādās. Tev ir vajadzīga Svētība. Kā tu vari teikt, ka tavā dzīvē nav Svētības? Kā tu domā, tu esi tikusi līdz Laknavai? Ir jābūt Svētībai, kas tevi šurp ir atsaukusi. Savādāk tu nebūtu nākusi, kā nav nākuši tavi draugi tavā valstī. Tas ir prāts, kas saka, ka tev nav Svētības, jo tas grib ticēt, ka viss nāk no viņa paša pūlēm. Bet tas ir pūlējies tūkstošiem gadu, un tagad ir nācis tavs laiks būt brīvai no tā ar Sevis Svētības palīdzību. Šī Svētība vadīs tavas aktivitātes, sakot tev, kurp doties un kur palikt. Ja tu pieņem, ka tu esi šeit iekšējās pavēles dēļ, tā ir atdošanās šai Svētībai. Kad tu atdodies, ceļš būs bez līkumiem. Vienkārši nedari neko. Pat nedomā. Tikai ļauj Svētībai pacelties.

Es jūtos tik pārņemta no tavas Svētības. Mana sirds ir pie tavām kājām, un visas manas bailes ir izzudušas. Kā es varu izteikt savu pateicību un kā man pilnībā izkliedēt pēdējās šaubas?

Kādas šaubas tev vēl ir? Ja tu esi iemīlējusies manī, kādas šaubas tev vēl ir palikušas? Šaubas rodas, kad tu iemīlies stulbā personā. Tad tev ir šaubas un bailes. Ar mani tev ir jāuzticas Tam, un esi bez šaubām, jo es Mīlu tevi. Citos gadījumos tu varētu mīlēt kādu, bet otrs tevi nemīl. Tāda varētu būt ir bijusi tava pieredze pasaulē: Personai, kurai tu nodod savu prātu, patīk kāds cits. Atceros vienu stāstu:

246

Kāds vīrs ieradās pie karaļa vārtiem un tika ielaists galmā. Šis vīrs karalim teica, "Esmu jogs no Himalajiem un manu tapas, grēku nožēlošanas un ticības dēļ man no debesīm tika eņģeļu nonests dievišķs auglis, kas aug tikai debesīs. Esmu 350 gadus vecs, un tāpēc man vairs nav vajadzīgs šis auglis, kas neļauj man novecot. Es tādu apēdu sen atpakaļ, un kā tu redzi, es izskatos tikai 25 gadus vecs. Esmu dzirdējis, ka tu esi ļoti labs un dāsns karalis, un tāpēc gribu, lai tev šis auglis būtu, lai tu vari palīdzēt tautai ilgu laiku."

Karalis paņēma augli, bet nolēma, ka viņš grib, lai viņa jaunākā sieva to apēd, lai viņa vienmēr paliek 25 gadus jauna. Tādā veidā viņš viņu varētu baudīt vairāk. Viņa to paņēma, bet, jo viņa nebija pilnīgi apmierināta ar šo veco karali, viņai bija jauns mīļākais no zirgu staļļa, un viņa atdeva augli viņam, lai pati varētu vienmēr baudīt viņa jaunību. Tagad šis auglis bija pils kalpa rokās. Tomēr šis jauneklis vienmēr baidījās, ka varētu tikt noķerts ar karalieni, pakāršanu pelnīts pārkāpums, un tāpēc viņš bija uzsācis romānu ar vienkāršu prostitūtu. Ar viņu nebija šaubu un baiļu, un tāpēc viņš iedeva šo augli viņai, lai viņa vienmēr paliktu jauna un baudāma.

Tad prostitūta domāja, ka, ja viņa paliks jauna, viņa paliks arī nepatikšanās, un, ja viņa paliktu veca, viņas dzīve uzlabotos. Tāpēc viņa nolēma atdot augli kādam, kura jaunība visiem dotu labumu: karalim!

Karalis ieraudzīja, ka tas ir tas pats auglis, ko viņam jogs bija devis, bet pat prostitūtām tāds bija. Tāpēc viņš šaubījās, kāds varētu būt šī augļa labums un sauca pie sevis jogu, lai dzirdētu atbildi.

"Vai šis ir tas pats auglis, ko tu man devi?" jautāja karalis. "Jā, pavisam droši, šis ir tas pats," atbildēja jogs. "Bet pat prostitūtām ir šāds auglis!" "Nē, es tam neticu. Vai tu esi pārliecināts? Vai pats apēdi augli, ko tev

devu?" "Nē, es atdevu to savai karalienei." "Sauc savu karalieni un pavaicā, vai viņa augli apēda," pavēlēja jogs. Karalis viņai vaicāja, vai viņa ir apēdusi augli, bet viņa bija godīga un

pastāstīja karalim, ka tā pat kā viņš esot vēlējies tai palikt jaunai, viņa vēlējās, lai viņas mīļākais, staļļa zellis, paliek jauns, jo viņa baudīja viņu vairāk nekā veco karali.

Tika pasaukts kalps, un viņš atzinās savās bailēs būt par karalienes mīļāko, un ka viņš ir atdevis augli prostitūtai, ko viņš mīl un bauda. Tika izsaukta prostitūta, un arī viņa izstāstīja savu stāstu.

247

"Vai redzi, cik daudzām rokām cauri ir izceļojis šis auglis, bet nevienam nebija nopelni to apēst," jogs teica. "Tagad es to ņemšu atpakaļ, jo nevienam no tā nav nekādas jēgas." Ar šo jogs aizgāja no pils.

Nu karalim bija mācība, un viņš saprata, ka viņš nevar nevienam uzticēties. Tāpēc viņš sadalīja dimantus, ministrus, ziloņus un valsti starp divām karalienēm un atstāji pili, lai meklētu Mieru mežā.

Šis stāsts ir pasaules stāsts, šis ir universa stāsts. Kāds to sapratīs agrāk, kāds vēlāk. Tāpēc, lai kas tev būtu darāms, dari to šodien.

ॐ

Bailes no Patiesības Izkliedētas

Bailes no izzušanas, kas var rasties taujājot, ir vecā sajūta: "es esmu ķermenis." Tās nav bailes no jaunā, bet no vecā atstāšanas. Nebaidies un lec sevis paša Būšanā. Kad "tu" izzūdi, arī visas bailes izzudīs. Paliec Kluss, esi Rāms, Šeit tu esi. Paliec kā klātbūtne tavā Sirdī. Nebaidies tikties ar Sevi, tas ir tas, kas tu vienmēr esi bijis. Nekas nevar tikt pazaudēts, esi bez bailēm.

Var būt arī bailes "pazaudēt to". Tikai, kad tev pieder kaut kas, rodas pazaudēšanas bailes. Pats nevar tikt turēts, tāpēc tikai Pats nevar tikt zaudēts. Vienīgais veids kā izvairīties no bailēm ir atgriezties iekšējā skaistumā, Sevī, Sirdī labajā pusē.

Tu varētu arī baidīties, ka būsi traks bez prāta, bet, kur ir prāts, tur ir dualitāte, un, kur ir dualitāte, tur ir vēlme, dusmas, naids, bailes; īsumā: trakums. Tāpēc nebaidies pazaudēt prātu,

248

jo bez-prāts ir vesels saprāts. Te nav darīšanas, nav vērtēšanas, nav dusmu, šī ir augstākā Gudrība un Miers.

Visas bailes ir bez pamata, jo visas bailes balstās uz neeksistējošu "citu". Bailes dzīvo tikai nomodas un sapņu stāvokļu dualitātē. Kur ir bailes, tur ir meli, lai tās pārvarētu, meditē katru dienu. Bailes ir mērķa ignorēšana, tāpēc uzturi stingras attiecības ar Brīvību, vai tā ir naids, vai mīlestība.

Bailes taujāšanā ir snaudošā tieksme būt ar "šo un to" pēc taujāšanas. Tas tiek apspiests, un tad tev ir miers. Kaut arī tas tiek apspiests zemapziņā, tas pamodīsies atkal. Neapspied tās, tikai saproti, ka tās neeksistē. Tev vēl joprojām var būt "šis un tas", bet tikai zini, ka tie neeksistē. Tas ir kā bērni un viņu smilšu pilis pludmalē. Viņi spēlējas visu dienu, bet dienas beigās viņi necenšas paturēt smiltis savās kabatās. Viņi priecājas, tās sperot okeānā, vai viņi vienkārši vēro, kā paisums tās aizskalo.

Tātad smiltis ir smiltis. Nekas nepieder tev! Viss ir kā brāzma. Atstāj savu prātu tik brīvu kā brāzma, nepieķeroties nekam. Šis ir laimes noslēpums: Baudi dārzu, bet nepieķeries nekam!

Ir nepieciešams bezbailīgs satvisks intelekts, lai zinātu Patiesību. Apkrauts ar vāsanām, apjukumu un bailēm tu nespēj taujāt. Tāpēc prātam ir jābūt brīvam no vāsanām un bailēm, un šis ir atkarīgs no tā, cik lielas ir tavas ilgas. Ignorē egoistisko "es".

ॐ

Man bieži, meditācijai padziļinoties, ir nāves bailes.

249

Bailes ir no atvienošanās no vārda, formas, idejām un identitātes; no upes ietecēšanas okeānā un savas upes dabas pazaudēšanas. Tā atvienošanās ir pēkšņs lēciens. Tajā punktā bailes tiks pārveidotas bezbailīgumā. Bailes ir barjeru, upes krastu, ierobežojumu produkts. Šie ierobežojumi ir prāts. Bailes ir tikai no pagātnes ideju un identitāšu pazaudēšanas. Satiekoties ar okeānu, ir bailes, un tās izzūd, kad tu kļūsti okeāns. Bailes ir tikai domāšana, ka esi atšķirts no okeāna, tāpēc bailes ir augstprātības, atšķirtības, ego forma. Atdod šīs idejas un esi Brīvs.

Visiem ir jāmirst, un tā visiem ir šīs bailes. Bailes ir tikai no tā, ka tu kaut ko pazaudēsi, kad tevis šeit nebūs. Aizvāc šīs bailes, redzot un praktizējot "es neesmu tas, kas mirs." Tas ir ķermenis, kas mirs. Nāve ir tikai ķermenim, ne tev! Kad ķermenis mirst, tu nē. Tas iekšup ķermeņa nemirs. Lēnām praktizē šo un izkliedē nāves bailes; tikai zini, "Es neesmu ķermenis." Tas var aizņemt laiku, bet atkal un atkal saki savā prātā, "Es neesmu ne ķermenis, ne maņas, ne aktivitāte ar maņu objektiem." Turpini šo teikt, un kā mantra tas nostrādās. Atdali sevi no šīm lietām. Sāc ar savu pēdu un realizē, ka tu neesi pēda, un tā strādā uz augšu no turienes. Kad tu realizē, "Nekas no šī neesmu es", uzdod jautājumu, "Kas es esmu?" Lēnām tu tiksi Patiesības uzņemts un zaudēsi visas savas bailes.

Mana pieredze ar tevi ir iesaistījusi tik daudz miera, ka dažreiz tas mani baida.

Kas tevi baida?

Pieredzes intensivitāte. Bet Tagad es nebaidos.

Tu baidies, jo pirmo reizi tev ir prāta miers. Nevienam nekad nav Miers, bet, kad tev tas ir pastāvīgi, tas var nobiedēt tevi, it kā tā būtu pieredze. Tev nav jābaidās. Tas ir tikai tāpēc, ka nevienam no taviem draugiem vai ģimenei nav nekad tāda pieredze bijusi. Neviens nav pieredzējis šo unikālo saldumu. Baudi savu dzīvi bez ego, citādi ego vienmēr tevi dzels kā skorpions; šo tu vienmēr pieredzi.

Ego skūpsts ir kā skorpiona dzēliens.

250

ॐ

Man ir bijusi pieredze, kur bija tikai Apjausma, bet baiļu dēļ es atkritu šajā eksistences plānā.

Ar šo pieredzi ir diezgan pietiekoši, bet tu domāji, un šī doma aizveda tevi uz pagātni, jo tā ir pagātne. Tu sāki domāt, kas notika, un kas tas ir, kas tev bija. Neviens tev par to nebija stāstījis, tāpēc tu nemacēji to novērtēt. Kaut arī tas ir te visur, ar katru, tikai retais to atradīs. Tev ir jāredz, ka tas ir dimants tavā kabatā, ne gliemežvāks no pludmales. Zini, tas ir dimants, ne gliemežvāks. Zini, ka tas ir dimants, un tev nav jādomā, un tu būsi bagātākā persona pasaulē.

Bija vīrs, kas ar savu ēzeli veda uz būvlaukumiem ķieģeļus. Indijā tā vēl joprojām dara, it sevišķi ciematos. Viņš mēdza strādāt tikai par 25 pesām, dažiem centiem. Kādu dienu, kad viņš raka smiltis, kas bija vajadzīgas kādai mājai, viņš atrada spīguļojošu lietu, ko viņš iekāra savam ēzelim kaklā. Viņš nezināja, kas tas bija. Dažas dienas vēlāk dimantu tirgotājs gāja garām, un viņš ķieģeļu pārvadātājam jautāja, norādīdams uz ēzeļa kaklu, cik viņš par to gribēja. Nabaga vīrs teica, "Vienu dolāru."

Dolārs tajos laikos bija divdesmit rūpijas, un tāpēc, ka viņš varēja nopirkt jaunu ēzeli tikai par piecām rūpijām, viņš domāja, ka tas bija labs darījums.

Bet dimantu tirgotājs paņēma tikai to spīguļojošo lietu no ēzeļa kakla un atstāja ēzeli. Nabaga vīrs domāja, viņš bija traks, un jautāja, "Sēr, kā ar ēzeli?"

"Es neesmu stulbs. Esmu dimantu tirgotājs. Es nemaksāju par ēzeli, bet tikai par šo dimantu. Tu to nezināji, bet tev bija pietiekoši naudas, ka tev visu mūžu vairs nebūtu jāstrādā. Pat tavai ģimenei trīs paaudzes nebūtu vairs jāstrādā. Bet es tev samaksāšu 5000 rūpijas tikai par tavu stulbumu."

Tad viņš pārdeva to kādam vietējam tirgotājam par 100 000 dolāriem. Viņi to pārdeva Kalkuta tirgū desmit reizes dārgāk, un tad tas tika aizvests Golfa šeihiem, kur tika pārdots vēl desmit reizes dārgāk. Un tas viss laikā, kad šis nabaga vīrs palika arvien nabagāks un nabagāks, un nožēloja savu stulbumu arvien vairāk un vairāk.

Tāpēc, kad dimants pie tevis nāk, pārbaudi to pats. Nes to uz vairākām vietām un tad dabū par to vislabāko cenu. Tu neesi novērtējis šo dimantu, jo tu neesi dimantu tirgotājs, un tu nepazīsti dimantus. Parādi to dimantu

251

tirgotājam. Nes to šeit, un es to pārbaudīšu. Tad es tev teikšu, cik karātu tam ir, un es samaksāšu tev precīzu cenu, kādu neviens nemaksās.

Nedari kļūdu. Kad tu atrodi kaut ko, kas spīd, ved to uz Laknavu. Šeit ir dimantu tirgotājs, kas nav negodīgs. Viņš samaksās tev precīzu cenu. Precīzā samaksa nav naudā vai akmeņos, vai dolāros, bet Mierā, ko neviens tev nedos. Tu to varētu pārdot desmit reizes dārgāk, bet tu neatradīsi šo Mieru nekur citur. Tāpēc jūs visi esat šeit, pēc šī prāta Miera.

Es mēģināju atlaist, bet nobijos.

Atlaist ir grūti, jo visi grib, lai lietas notiktu pēc viņu pašu izvēles. Bet vai ir kaut kas vēl vērtīgāks pasaulē par šo dimantu? Kas ir pasaulē, kas ilgs un kas neatstās tevi kādu dienu? Pat šis ķermenis tevi atstās. Tāpēc atlaid.

Kas nav stabils un pastāvīgs, atlaid to. Ir palikusi tikai viena lieta. Pasaules un dievi izzudīs, bet šī nē. Kad tev par šo atgādina, turi acis uz to, ne ar nodomu to gūt, bet tikai Būt par to! Visas lietas, ko tu gribi, ir "atlaist" kategorijā: Māju, sievu, ķermeni, vecākus, dievus atlaid. Kas ir palicis? Kas nevar iet? Tas tu Esi! Tu nevari iet, jo nekad neesi nācis, un visam, kas ir nācis, ir jāiet. Atrodi, kas tas ir.

Atlaid savu ego, ne savu sievu un ģimeni. Bailes un ego ir māte un dēls. Ego ir baiļu māte, un bailes ir ego dēls. Šo ģimeni tev ir jāatlaiž, ne savu sievu un bērnus. Atlaid veco ego-prāta ģimeni, personas, attiecības. Ja tu gribi būt laimīgs, absolūti izšķiries no tiem. Bet stāsti savai ģimenei par Satsangu un māci viņiem dzīvot veselīgu dzīvi.

Dažreiz manā priekšā parādās klusums, bet tas izzūd, kad cenšos to noturēt.

Vai tu baidies vai esi šī klusuma iztraucēts?

Nē.

252

Tad kāpēc tu miera vietā izvēlies nemieru? Tu saki, ka tev labāk patīk

Miers, tomēr tu ļauj sev būt saistītam ar vietu, kas padara tavu prātu nemierīgu.

Piemēram, Laknavā vasarā kļūst ļoti karsts ar temperatūrām līdz 48 grādiem pēc Celsija skalas. Ja tu nevari šeit izturēt, kāpēc gan tev nedoties prom? Tas ir tikai ceļojums nakts garumā līdz Almorai vai Masūrai, vai Nanitālai. Nākamajā rītā tu drebēsi no aukstuma! Tas ir atkarīgs no tevis, kā tu izmanto situāciju un apstākļus. Tu neesi saistīts te palikt. Tu vari doties, kur tu jutīsies labi. Šis ir klimata sakarā, un tas pats attiecās arī uz tavu prātu. Kāpēc tev būtu jāiztraucē savs prāts ar kādu afēru, ja tev nepatīk nemiers. Vērs savu prātu uz kaut ko, kas ir skaists, šajā gadījumā uz skaistu domu: "Es neesmu ķermenis, kas vienmēr ir likstās, es esmu Ātmans, es esmu Dvēsele, es esmu Dievs pats."

Kāda ar šo ir problēma? Kad tev ir jādomā, tu vari domāt kaut ko labu, un ne kaut ko, kas tevi traucē. Ja tev ir jāizmanto prāts, izmanto to šādi.

Stingri nolem, "man ir jābūt mierpilnam pirms es miršu," un tu būsi veiksmīgs.

Dažreiz mana sirds dejo ar labām domām vai bez domām, un dažreiz es esmu bailēs. Kāpēc man būtu jārespektē šie bērnības rēgi, ja es varu smieties ar tevi un būt Šeit.

Šis rēgs ir tikai veci pieradumi, un tie ir līdzīgi viesiem. Bet jaunais pieradums turēties rāmam un nedomāt par rēgu ir rets, jo visi domā par savu rēgu, un beigās dzīvo nožēlojamu dzīvi. Un viņi tam īstenībā dod priekšroku! Tev ir jādara savādāk: "Es gribu smieties un būt laimīgs, un būt brīvs no rēgiem!" Rēgi ir tikai koncepti prātā. Īstenībā nav rēgu. Jau no sākuma tu esi Dievišķs, un tu neesi dzimis, lai ciestu.

ॐ

Kopš esmu bērns, bailes ir problēma, kas mani pārņem regulāri, pat zinot to, ka bailes ir tikai doma. Vai ir iespējams, ka viena doma ir spēcīgāka par citu?

Tev taisnība! Dažas domas ir vājākas, un dažas ir stiprākas. Ja tu saki,

253

"Es gribu šo vai to", tā ir vājāka doma. Ja tu saki, "Es neko negribu", tā ir spēcīga doma. Tad tu analizē, kura ir stiprāka doma. Ja tu domā, ka tu būsi ar kādu personu, saproti, ka tā persona rīt tevi atstās, un tu būsi nepatikšanās. Tāpēc vājas domas kā šī dos tev nepatikšanas, un īstenībā jebkura asociācija dos tev nepatikšanas. Šī ir visu pieredze pasaulē. Kad ir asociācija, ir ciešanas. Kad tu esi pavisam viens miegā, tu esi laimīgs, bet nākamajā rītā tu esi nepatikšanās, jo tu gribi būt ar cilvēkiem. Tāpēc tev ir jāizvēlas starp spēcīgāku domu un vājāku domu.

Kāpēc ir tā, ka kaut arī es tevi tik ļoti mīlu, un tu mīli mani, man ir tik lielas bailes būt tavā priekšā kailam, bez aizsardzības.

Kad tev ir Svētlaime iekšup, tu mīli Sevi un visus citus. Šī ir Ātmānanda. Ja tev ir bailes, tas nozīmē, ka tu nevērs prātu iekšup uz šo. Bailes nāk tikai, kad prāts ir vērsts ārpus uz kādu pagātnes objektu. Tavas bailes ir vienkārši pagātnes bailes. Tu to pats vari ieraudzīt ievērojot, ka, kad tev ir bailes, ir kāda iesaistīšanās pagātnes afērā vai apstākļos. Ja tu neskaties pagātnē, tu esi Šeit un Tagad. Tad tu nirsi Sevis Svētlaimē.

Kad prāts dodas uz pagātni, pieskati to. Ja neizdodas, pieskati atkal.

Ved prātu atpakaļ un tikai vēro, kā tas aizslīd uz pagātni. Prāts nozīmē pagātni pašu. Prāts ir doma, un doma pieder pagātnei. Bet klātbūtnē nav domu, tikai laime. Vienkārši skaties uz prātu un neļauj tam doties atpakaļ uz pagātni. Sākumā tas būs grūti, bet pēcāk nē.

Prāts ir kā bullis, kas dodas ganībās citu fermu pļavās. Tur tas tiek pērts, kamēr tas atgriežas savos laukos. Tas nesaprot pērienus, un turpina doties citu pļavās, un tā turpina būt pērts. Pēc daudzu sūdzību saņemšanas fermeris beidzot piesien bulli kūtī un baro to tur. Bet, kad viņš liek barību buļļa priekšā, tas neēd, jo nav neviena, kas to pērtu.

Šādi mūsu prāts neklausīsies, bet laiku pa laikam dosies, lai tiktu nopērts. Tā šis bullis nedēd dienu, divas, trīs. Pēc trešās dienas viņš jūtas novārdzis un izsalcis un sāk ēst bez tikšanas pērtam. Beigās bullis jūtās ļoti labi, un fermerim tas vairs nav jātur kūtī. Kaut arī bullis vairs nav piesiets, tas vairs neklejo apkārt. Bullis zin, ka tiek labi barots mājās, un nav vajadzības doties, lai tiktu nopērts. Tāpēc, ja bullis tiek kontrolēts, ļauj tam

254

doties, kur vien tas vēlas, bet īstenībā nekur tas nedosies. Piesien domu prātu ar stingru lēmumu, "Es nedošos atpakaļ uz

pagātni," un ved to atpakaļ uz Tagadni. Šī ir nodarbe trīs dienām.

ॐ

Dažus mēnešus sēžot Ramanas istabā, man tika dota Svētība zināt, ka es esmu Tas Es. Tad ārpus ejošais prāts atkal pārņēma.

Es esmu Tas Es ir laba pieredze, bet cik ilgi tu to paturēji? Kāpēc tu to noraidīji? Vai tā nebija laba?

Pieredze bija perfekta.

Vai ar šo nepietiek? Vai ar to tev nepietiek? Sēdēt vienā telpā ar Ramana Maharši.

Tā ir augstākā Patiesība, augstākā pieredze.

Tad kāpēc tu to atstāji? Kāpēc noraidīji šo mirkli?

Jo esmu nobijies pilnībā izzust.

Šīs bailes nāk pēc šī mirkļa, pēc tā, ka esi noraidījis šo mirkli. Tās nenāk pieredzes laikā, mirkļa laikā. Kāpēc tu noraidīji šo mirkli, ja tas bija tik labs? Ja tu atrodi dimantu, vai tu to metīsi upē? Dimants ir dimants šajā mirklī. Nākamajā mirklī tas arī ir dimants, bet tu to vairs neatrodi, ja tas ir upē!

Es noraidīju to mirklī, jo izvēlējos kaut ko citu, un es uzrakstīju tev šo vēstuli, lai vaicātu palīdzību. Es gribu beigt izvēlēties citas lietas.

Tātad tu noraidīji šo dimantu kaut kā labāka dēļ.

Tas nav labāks.

Ja traucēkļi nebija labāki, tad kāpēc tu aizmeti dimantu prom?

255

Es nevaru aizmest to pieredzi prom, jo tā ir, kas es esmu! Es tieši tagad gribu tev dot to, kas es esmu.

Ja tu zini, kas tu esi, kāpēc tev rūp tas, kas tu neesi? Nekad iepriekš tu to nezināji, līdz Svētība tevi atveda uz vietu, kur tu vari atrast to, kas tu esi. Šīm lietām vajadzētu šeit beigties.

Iedomājies, ka tu esi medus mēneša guļamistabā ar savu līgavu, vai tu domā par kādu citu meiteni? Kāds būs tā rezultāts?

Nebūs laulību.

Šādā veidā tu pavadīsi visu savu dzīvi, meklējot savu līgavu, bet tu to neatradīsi. Šis notiek ar visiem, jo katru dienu šī pieredze pie viņiem nāk, bet visi to noraida.

Noraidi savas šaubas un tev būs pieredzes. Tad ir labāk pie tā turēties. Kad tev nav šaubu, tu esi mierā un mīlestībā, un tu esi Tas.

Es nonācu izmisumā, jo mans ego bija uzvarējis.

Ego vienmēr uzvar, un tu zaudēji iespēju to uzveikt.

Vai tu nevarētu vienkārši paņemt savu zobenu un sacirst to gabalos? Man palikšanai Laknavā ir palikusi tikai nedēļa, un es nezinu, vai jebkad spēšu atgriezties. Lūdzu iznīcini mani, Papadži. Es zinu, nav nekā reāla, kas varētu tikt pazaudēts.

Tev ir laba griba iznīcināt ego, bet tajā pašā elpā tu piedraudi atstāt šejieni nākamnedēļ un neatgriezties. Vai zini, kādi ir tavi plāni? Vai zini, kas ir tava plānošana? Tas ir ego, kas gaida aiz durvīm, kas atļauj tev nākt un meditēt, tikai lai paņemtu tevi mirklī, kad tu liksi soli ārā. Šādi tas nestrādās! Vai esi dzirdējis stāstu par karali, kas devās redzēt Svēto? Tas ir tieši kā tu! Es nesen to stāstīju, tu noteikti esi to dzirdējis. Karalis ar savu karalisko ego devās pie Svētā, bet vilcinājās, kamēr viņa ego nav iznīcināts. Viņš to varēja izdarīt uzreiz, lai satiktu Svēto, bet viņa karaļ-ego stādināja. Svētais nezin atšķirību starp karali un zemnieku.

Tāpēc, ja tu gribi redzēt Patiesību iekšup, tev ir uzreiz jāskrien iekšā.

256

Negaidi, pat nemeditē. Skrien iekšā, Tagad! Pat never ciet savas acis meditācijai! Vienkārši skrien iekšā un atrodi, no kurienes paceļas ego. Pāri šim kāds sēž, kas gaida tevi.

Kad laiks nāk, nepalaid to garām, tas var arī vairs neatnākt! Ar šo vienu sekundi ir pietiekoši. Tāpēc tava braukāšana no vienas vietas uz otru nav vajadzīga. Paliec, kur esi, tam nav vajadzīgs laiks, jo tas nav pieejams laikā. Ja tu runā par laiku, tev nav pielecis. Bez-laiks ir pieejams katrā elpā. Tu vari atrast sevi laikā pēc ieelpas un pirms izelpas. Cik daudz laika ir pirms izelpas un pēc ieelpas? Ko tu varētu šajā brīdī vēlēties un ar kādu meditāciju nodarboties? Šis mirklis ir miera laiks, un šeit tu vari atrast Sevi.

Dažreiz man šķiet, šīs bailes tur mani ieslodzījumā.

Kad tu turies Kluss, ir bez-prāts, bet prāts turpina tevi saukt doties sev līdzi, jo daudzas reizes tu esi ar to draudzējies, bet tagad tev ir jānolemj neklausīties.

Bet šis prāts ir iemīlējies tevī un riņķo ap tevi, un tu esi iemīlējies tajā. Ja tu nesarauj šīs attiecības, tu vienmēr cietīsi. Tāpēc esi drosmīgs un nolem, ka šoreiz tev nebūs attiecību ar beigtām personām. Šis ir lēmums, "Šajā dzīvē man ir jābūt Brīvam!"

Es saprotu, ko tu saki, teorētiski, bet manā dzīvē vēl joprojām ir daži vecie domāšanas modeļi un pieradumi, kas nāk virspusē. Tas ir gandrīz tā, ka es baidos mīlestības, kas iekšup. Vai vari man palīdzēt?

Ja tu mēģini saprast, tas nestrādās. Tev ir jāpieredz, ne tikai jāklausās vārdos. Neklausies tikai vārdos, vai nemēģini tos saprast, tev ir jāpieredz. Tev ir nepieciešama dziļa pieredze.

Ja es saku, ej nirsti okeānā, teorētiski tu šo saproti, bet tev ir Jāsaprot

257

šis. Tev ir jāpieredz Klusums, lai neviena doma nepaceļas tavā prātā. Skaties uz domu, kas paceļas, ej tās dziļumā, un doma izzudīs, teorija izzudīs, un tev būs pieredze.

Man ir bijušas pieredzes, bet, kad es dodos atpakaļ uz Dāniju...

Šī pieredze var doties atpakaļ uz Dāniju? Tai ir jāpaliek ar tevi. Pieredze ir, ka tu esi Brīvs. Tev ar to ir jāpaliek! Kā tā var kaut kur doties?

Tāpēc tev tas nav jāpieredz. Tā ir tikai teorija. "Es esmu Brīvs" paliks vienmēr ar tevi, kad tev būs Brīvības pieredze.

Vai tu palīdzēsi man gūt šo pieredzi?

Kāpēc tu to negūsti? Tu noteikti turies pie kāda Dānijā. Kad tu esi Šeit, tev ir jāpārrauj visas attiecības un jābūt Klusam tikai uz vienu sekundi, vienu mirkli. Šis ir, kā to gūt. Nedomā par nevienu citu. Ne personu, ne lietu, ne konceptu, tikai vienu mirkli, un tad šajā mirklī tev būs pieredze, kas ilgs uz visiem laikiem. Ceru, ka vari dot vienu sekundi tevis paša Sev. Tu esi devis savu dzīvi citiem, bet tagad paturi vienu sekundi sev. Un tas būs viss.

Tev vienmēr ir pieredze, ka "es piederu viņam", bet vienu sekundi tiec vaļā no visām attiecībām. Bez tā nekas nenotiks. Tieši kā miegā tu pārtrauc visas savas attiecības ar visiem uz piecām vai sešām stundām, tev pat nav attiecību ar sevi, kad tu guli, tev nav attiecību ar ķermeni, prātu, maņām vai objektiem, tātad tu to vari izdarīt uz tikai vienu sekundi nomodā. Vai saproti?

Jā.

Teorētiski vai praktiski? (iesmejas)

Es gribu visas savas bailes likt pie tavām kājām.

Sapnī tu sastopies ar sapņu tīģeriem un jūti sapņu bailes no tiem. Kad tu esi Nomodā, nav tīģera un nav baiļu.

Visu apstākļu pieņemšana atņems tev bailes un ir kalpošana Dievišķajam. Kas nāk tavā priekšā, pieņem to. Kā vējš pūš, bet nepaliek

258

vienā vietā. Šī ir Dievišķā griba: Dodies visur kā vējš. Nepaliec vienā vietā.

ॐ

Objektivizēšanas Apstāšanās

Kāpēc objektivizēt Dievu? Subjektivizē To! Ej taisni uz Gaismu, uzreiz lec Tajā un ceļā neraksti par to stāstu. Esi Kluss, neizklaidē šaubu, nepacel vēlmi. Novāc visus objektus un paliec kā Tas! Visas sāpes pieder objektivizēšanai. Neļauj ego piesavināt Brīvību, tāpēc neobjektivizē Patiesību. Nesauc to par ieguvumu vai mantību, vienkārši identificējies ar to, kā tu dari, kad tu redzi savu seju spogulī. Aizmirsti šo ciemiņu, sauktu par prātu, un tikai identificējies ar To!

Tu vari pieredzēt tikai to, kas neesi. Tikai pārejošais var tikt pieredzēts, jo pieredzētājs pats ir pārejošs. Tāpēc atdod visas idejas par pieredzi, vārdu un formu. Neskaries klāt vārdam un formai, tikai vēro! Izdves "es" un visi objekti ir. Skaties uz "es" un viss izzūd. Ļauj "es" skatīties uz "es". Taujāšana ir no sākuma objektivizēt "es", pieredzētāju, un tad skatīties uz subjektu, kas ir objektivizējis pat "es". Taujā, kas ir Subjekts, kas objektivizē subjektu. Šis subjekts ir Redzētājs.

Mans Meistars, Ramana Maharši, teica man, "Dievs nav objekts, ko redzēt, Viņš ir subjekts. Viņš nevar tikt redzēts, Viņš ir Redzētājs, atrodi šo Redzētāju." Mana Sirds tika atvērta. "Atrodi Redzētāju." Šī ir Mācība.

259

Pats ir pat pirms subjekta, tāpēc kurš koncentrēsies uz ko? Redzētājam ir jātiek redzētam, nepieņem sapni kā reālu. Pamosties, neuzvandot nevienu domu uz vienu mirkli. Pat doma To apslēps, jo Tas ir tik Neaptraipāms un Tīrs.

Prāts ir pieradums objektivizēt un projicēt dualitāti. Pārvaldi prātu ar Vičāru. Zini "Es esmu Šeit", un ļauj šim iet jebkur. Šis apstādinās prātu. Ja prāts tevi traucē, vaicā, ja tas netraucē, esi kluss.

Kad prāts ir kluss, viss ir Pats. Kad prāts kustās, paceļas pasaule, tāpēc esi Rāms, izmet visu un esi Brīvs. Tad, kad prāts ir tīrs, tu redzēsi Sevi visās būtnēs. Atdod skatīšanos ar ārējo aci, un atvērsies Dievišķā acs.

Lai padarītu prātu rāmu, vaicā "es" avotu, skaties tajā, kas nenāk un neiet, un esi Tas. Prāts kustās tikai tāpēc, ka ir pieķēries kaut kam, tāpēc tiec vaļā no tā, kas prātam ir dārgs. Atsakies no pieķeršanās un nolem atgriezties uz Apjausmu-Būšanu-Svētlaimi, turoties Klusam. Kad prāts pieskaras Būšanai, tas kļūst Būšana. Brīvības koncepts atņem važu konceptu. Tad pielieto visus spēkus, lai netiktu vecu pieradumu konceptu atsaukts atpakaļ, un izkūsti Brīvībā pašā.

Beidz domāt, jo tas ir pasaules process. Tagad ir atstarpe šajā un šis ir Brīvība. Nedomāt nozīmē neaktivizēt prātu; neaktivizē prātu vienu mirkli. Nedomā. Brīvība no domas ir Brīvība.

260

Ja domas nāk, lai nāk. Ja domas iet, lai iet. Kad nav ideju par Brīvību, ir Brīvība, kad nav nodoma par Brīvību, ir Brīvība. Patiesa taujāšana ir nedomāšana vai prāta neaktivizēšana. Ja tev ir jādomā, tad domā tikai par Sevi. Šī ir vistuvākā prakse. Šī palikšana okeānā un ļaušana viļņiem celties. Pirmajai un pēdējai domai nomodā ir jābūt taujāšanai. Tikai paliec kluss un redzi, kas notiek. Šī redzēšana ir Būšana.

Kad prātam ir jāstrādā, tas dosies miegā. Nedari šo, miegs ir slazds. Turi bezpiepūļu uzmanību uz pērli, pēc kuras nirsti, atbilde vienmēr ir: Klusums. Atbilde ir elpas beigās.

Saprašana ir objektivizēšana. Atsedz Sevi, aizmetot prom saprašanu. Mēģinot vai saprotot tu neatradīsi avotu, jo visi jautājumi un atbildes nāk no ego. Atrodi, no kurienes nāk ego, un tas izzudīs. Ir jāiznīcina ego, domāšanai ir jāapstājas. Dari to Tagad; tiecies pēc Neizskaidrojamā, Tā, kas pāri sapratnei, redzēšanai un taustei, atmetot konceptu "es neesmu es esmu". Aizvāc pat konceptu par konceptu. Vedānta, zināšanu beigas, ir aizmirst visu, ieskaitot vārdus. Nēsāt apkārt grāmatas ir kā ēzelis nēsājošs Sūtras; tik daudzi Svētie ir neizglītoti. Kā uguns gleznā neuzvārīs tavu tēju, tā ar intelektuālu saprašanu nepietiek. Intelektuāla saprašana ir kā ēdienkartes lasīšana, patiesa pieredze ir kā ēdiena ēšana. Visa saprašana ir sausa garlaicība

261

salīdzinājumā ar Tā garšu!

Eksistence, Apziņa, Svētlaime; tikai ego-prāts-intelekts dzird šos vārdus. Neļauj tiem iejaukties, neanalizē to, ko esi dzirdējis. Kad tu domā par tukšumu, tu esi ārā no tā. Tikai cietumniekam ir vajadzīga runāšana par brīvību. Tas, kas vienmēr ir Brīvs, to nesaka. Šai runātajai brīvībai ir nepieciešamas važas, lai būtu no tām brīva. Taujā Sevī pats un esi Brīvs!

Šo Brīvību nevar aprakstīt vārdos. Labākais apraksts ir tā acīs un gaitā, kurš ir piedzēries no Sevis svētlaimes!

ॐ

Es gribu būt tuvs dievam.

Tu runā par Dievu kā skolniece, kaut ko izlasījusi grāmatā. Tu padari Dievu par interesantu objektu un iekārtojies subjekta perspektīvā. Dievs nevar tikt objektivizēts, Dievs ir subjekts pats. Kad tu vienkārši saki "Es Esmu", šī nozīme ir "Es Esmu Dievs". Ja tu zini šo, tava personīgā identificēšanās ir piebeigta. Sanskritā šis ir "Aham Brahmasmi", kas nozīmē "Es esmu Dievs-Brahmans-Ātmans Pats". Ja tu gribi būt tuvu Dievam, beidz objektivizēt Dievu šajā atšķirtumā. Esi stiprs zināt, ka "Es Esmu Dievs".

Tad Dievs ir šīs ilūzijas redzētājs?

Tu atkal esi izveidojis attiecību starp redzētāju un redzēto.

Šķiet, ka ir liela starpība starp Sevi un ego, starp realitāti un ilūziju.

Tas ir prāta radījums teikt, ka šī ir realitāte, un tā ir ilūzija; šis ir ego un tas ir Pats. Šis ir prāta radījums!

262

Man bija pieredze, ka nekas neeksistē, pēkšņi es atrados lielā melnā caurumā!

Ko tu darīji ar šo pieredzi? Cik ilgi tā turpinājās? Tagad, ja tu gūsi šo pieredzi atkal, tu salīdzināsi to ar iepriekšējo, un atkal zaudēsi to. Ja tev ir šī pieredze, kāpēc tu gribi to analizēt? Prāts nāk, lai to saprastu, un tu zaudē to.

Es mēģināju to noturēt.

Kā tu vari noturēt tukšumu? Kā tu vari noturēt jebko, kas nekad nav eksistējis? Kā to var noturēt? Kaut kas kaut kur ir nepareizi, redzi.

Prāts un šī pieredze neiet kopā. Tev ir jāatsakās no draudzības ar vienu no tiem. Izvēlies, ko tu gribi, Dievu vai prātu! Šis tev ir jānolemj pirms tu sēdi Satsangā.

Tev ir jāredz, ka "nekas nekad nav eksistējis" ir vienīgā pieredze. Tu nebiji šeit četrdesmit gadus atpakaļ un nebūsi šeit arī pēc piecdesmit gadiem. Tam, kas ir pirms un pēc, ir jābūt arī Tagad, lai tas būtu reāls.

Nākošreiz esi uzmanīgs. Netiec prāta aizskalots. Nevajadzētu būt atšķirībai tavā prātā un sapratnē starp "es esmu ilūzija" un "es esmu Ātmans". Kāpēc tu gribi saprast? Ja nekā nav, kā tu to vari saprast? Ja kaut kas ir, tu to vari saprast. Tu strādā, esmu ļoti apmierināts.

Tas izgaro, kad mēģinu to aprakstīt.

Tas ir neaprakstāms, un, kad tu to mēģini aprakstīt, tu aizmirsti, kas ir jāapraksta.

Vai tev ir man kādi citi norādījumi?

Došu tev mazliet mājas darbu. Jautājums ir: "Kas šis viss te ir?" Uz šo tev man ir jāatbild. Vai saproti jautājumu?

"Šo" es nezinu, bet par to jau arī ir jautājums!

Būšu ļoti laimīgs, ja tu šo atbildēsi. Tu esi gudrs, bet skatīsimies, kā

263

tava gudrība palīdzēs atbildēt šo jautājumu.

ॐ

Vai tu varētu, lūdzu, padarīt mani ticīgu Dievam. Es nesaprotu Dievu. Es gribu, lai man būtu ticība kaut kam.

Dievs var tikt personas saprasts? Kurš sapratīs Dievu? Kurš teica tev, ka tu vari saprast Dievu? Tu nesaproti, kas pati esi, kur nu vēl, kas ir Dievs! Pirmkārt saproti sevi.

Netici nekam. Tev ir jāuzticas tam, kas jau ir šeit. Ticība ir reliģiju pamatlicēju izdomāts vārds: ja tev ir ticība, tu dosies uz debesīm, un ja nē, tad tu dosies uz elli. Ticība nav pareiza, drīzāk tev būtu jānoskaidro, kā lietas ir realitātē! Es lieku tev atrast, kas tu esi, un šim nav vajadzīga ticība.

Sāc no savas kleitas, no savas dupatta! Es neesmu dupatta. Tad nāk tava žakete, tavs pulkstenis, tavs gredzens. Tu neesi šīs lietas. Tās pieder tev, bet tu neesi tās. Zini šo! Es neesmu mati, es neesmu brilles, es neesmu deguns. Deguns man pieder, bet es neesmu deguns. Šī ir saprātīga saprašana. Tu nesaki, "Es esmu deguns!" Āda man pieder. Ja tā tiek traumēta, tā var tikt nomainīta plastiskā operācijā. Es neesmu asinis, es neesmu kauli, es neesmu miesa, es neesmu šķidrumi ķermenī. Es neesmu tie. Kas man pieder, es neesmu. Šī māja ir mana, es neesmu māja. Tad kas tagad ir palicis? Mājas īpašnieks. Tas, kas ir palicis, nav lieta, kas pieder, bet īpašnieks. Es dodu tev atbildi uz tavu jautājumu.

Tad kas ir palicis? Es neesmu prāts, es neesmu ķermenis, es neesmu maņas. Kas ir palicis?

Mana dvēsele.

Ā, tas ir labi, bet pat te tu esi ieskaitījusi savu dvēseli kā piederošu lietu: mana māja, mans auto, mana dvēsele. Nav starpības! Kas tu esi, kam pieder dvēsele? Tas nav saprātīgi teikt, ka dvēsele pieder ķermenim, asinīm. Kas ir saprātīga atbilde?

Tu gribi ticēt Dievam. Es tev saku, no sākuma tici Sev, ka "Es esmu Dievs." Tad tu nekad nekļūdīsies. Ticēt Dievam ir būt Dievam. Zināt Dievu ir būt Dievam! Saprast Dievu nozīmē būt Dievam. Kurš var saprast Dievu bez Dieva paša? Ja tu saproti Dievu, tas kļūst par objektu, un kas ir

264

subjekts? Dievs ir subjekts pats! Dievs nav objekts, kas var tikt objektivizēts. Dievs ir subjekts pats. Tāpēc ir labāk, ka tu kļūsti Dieva objekts. Pat ar šo pietiks. Kāda problēma ir, ja tu saki "Es esmu Dievs"? Šī ir labākā uzticēšanās un vislabākā ticība. Tā vietā, lai ticētu kaut kam citam, tici Sev, ka tu esi Dievs. Šī ir lielākā ticība. Tad tu esi normāls. Savādāk tu esi nenormāls vai zemāks par normālu.

ॐ

Es jūtos tik slikti, jo visiem tas pielec, bet ne man.

Atšķirtība ir ciešanas. Tu jūties atšķirts no "citiem", un tāpēc tu ciet. Tas ir viss. Tu slēpies, tu nepieņem, kas tu esi.

Tu esi totāla Vienotība ar visu. Tu esi viss pats.

Atdod savu konceptu "es esmu kaut kas cits" un "citi ir kaut kas cits".

Viņi saka, ka Pats ir centrēts nabā.

Centrs var būt tikai tur, kur apkārtnē ir robežlīnija, ne tā? Kas ir apkārtnes robeža, ja centrs ir nabā?

Ķermenis.

Pats nav nosacīts. Teikt, ka tas ir centrēts nabā, ir Tā nosacīšana, kas nevar tikt nosacīts. Nav centra, bet, ja tu nēsāsi konceptu, ka esi ķermenis, tad tu nēsāsi konceptu, ka tu esi centrēts nabā. Viss koncepts par "centriem" ķermenī tiek lietots, lai koncentrētos uz objektiem, bet neesmu redzējis nekādus rezultātus no šiem centriem. Ja tu atsakies no idejas, ka ir centrs un robeža apkārt, tad, iespējams, tas nostrādās. Kas ir centrs, ja nav robežas apkārt, nekas, uz ko koncentrēties, un nav tā, kas koncentrējas?

Netaisi centrus! Tas ir tikai prāta triks. Centrs nevar būt nekas cits kā prāts, kas izmāna tevi no Brīvības. Neļauj domai nekur nosēsties, un tu šo redzēsi. Neļauj domai mājot nekur. Tad kur tā dosies? Nedod laiku šiem centriem. Esmu redzējis tik daudz cilvēkus, kas ir devuši 40 un 50 gadus

265

šiem centriem, un vienīgais rezultāts ir ciešāka sasaistīšanās.

ॐ

Jau kopš agras bērnības man ir bijusi stipra vēlme zināt dievu, un šī vēlme man ir devusi neskaitāmas vienotības ar patiesību pieredzes.

Nav neskaitāmu Patiesības pieredžu. Jo Patiesība ir tikai viena pieredze, un dievs nevar dot tev šo pieredzi. Ja tev ir intensīvas ilgas pēc dieva, šis dievs sūtīs tevi uz baznīcu, jo dievs ir atrodams tikai baznīcā.

Patiesībā nav dieva. Patiesība ir Patiesība, un dievs ir tevis paša radījums.

Šis ir pretrunīgi, bet dievs dzīvo tikai baznīcā.

Nesen man bija bez-prāta pieredze, bet es zinu, ka prāts ir viltīgs.

Kad prāta nav, kas ir te, lai sauktu to par pieredzi? Zināšana, ka prāts ir viltīgs, pati par sevi ir prāta viltība. Mosties!

Mans prāts ir tik spēcīgs un gudrs, vai palīdzēsi man?

Kāpēc esi pieņēmis savu sakāvi, ka prāts ir tik spēcīgs? Kāpēc? Tam ir jābūt tavam vergam, ne tavam vagaram. Vergs ir ļoti paklausīgs, bet kā tavs vagars vai tavs skolotājs tas ir kāvējs! Nejūties šī vīra sakauts, jo tu pat to nekad neesi redzējis! Kā tu vari teikt, ka viņš ir tik spēcīgs? Tu viņu nekad neesi redzējis! Neviens nav redzējis prātu. Tāpēc tas ir tikai rēgs. Tu tiec rēga vajāts. Tie, kas saka, "Man ir ļoti spēcīgs prāts" vai "man prāts sagādā nepatikšanas", viņi tiek rēga vajāti. Te Satsangā ir viens psihoterapeits, kurš palīdzēs tev ar taviem rēgiem (iesmejas), un viņš prasīs tev 100$ stundā! Tātad tikt rēgu vajātam ir ļoti dārgi!

Ja tu apzinies domas pacelšanos, tā nepacelsies. Vai tu šim seko? Es runāšu atkal un atkal. Tas ir ļoti svarīgi! Kad doma ceļas, skaties uz to. Dari šo un saki man, vai tu saproti. Visu tavu dzīvi domas ceļas, tad skaties uz tām un saki, kas notiek.

266

Esi modrs. Ielūdz domas, lai tās nāk. Saki "O, doma, man tu patīc, es tevi mīlu!" (iesmejas) un skaties, kāda doma nāks.

Neviena doma nenāk.

Tad tu zini noslēpumu, kā pie tevis nenāks neviena doma. Esmu ļoti priecīgs, ka esi atbraucis uz Laknavu tik agrā jaunībā. Tevī ir jābūt stipram dzinulim, kas licis tev nākt uz Satsangu zivju tirgus vietā. Pastāstīšu tev stāstu.

Bija reiz zvejniece, kas zvejoja upē, un tad veda zivis uz tirgu, lai pārdotu. Tā kādu vakaru bija liela vētra, ciklons, un viņa nevarēja pat paiet ar zivju grozu uz galvas. Bet tur bija arī floriste, kas bija pa ceļam, un tā viņa teica, "Mana dārgā māsa, tu vari palikt šeit un, kad vētra beigsies, varēsi turpināt ceļu. Tu nevari tagad iet, jo vējš ir 100 jūdzes stundā." Tā zvejniece ienāca mājā. Visapkārt bija ziedi - rozes un jasmīni.

Kad pienāca nakts, viņa nevarēja aizmigt. Viņa teica floristei, "Es nevaru aizmigt, jo tavā mājā ir slikta smaka no ziediem. Visas šīs rozes un jasmīni dara man galvas sāpes. Tāpēc, mana dārgā māsa, ja tu atļausi, es ienesīšu šeit savu zivju grozu un lietošu to kā spilvenu." Tā viņa darīja un uzreiz sāka krākt.

Šādi, tie, kas ir dzīvojuši ar savu domu atkritumiem nevar aizmigt bez domas. Katra doma ir zivs, kas ir pietiekoši, lai sabojātu visu dīķi. Turot prātā vienu domu, tu nevari būt mierā. Tāpēc neļauj nevienai domai palikt tavā prātā. Tad tu redzēsi atšķirību. Pamēģini to tikai uz vienu sekundi savā dzīvē. Ne mēnešus vai gadus, tikai vienu sekundi! Neatļauj nevienu domu savā prātā.

(Papadži sāk klepot un aizsmakušā balsī saka:) Redz, katram vārdam ir spēks. Kad es saku "es mīlu tevi", tam ir spēks. Kad tu apcel cilvēku, tam ir spēks. Slikts vārds sāpina, labs vārds kā "es mīlu tevi" izmaina personu. Vārdiem ir milzīgs spēks. Tiku lietojis vārdu "zivs" un (sāk klepot atkal) šis ir tā vārda spēks.

ॐ

Es gribu realizēt savu Diev-Sevi, bet es domāju, ka starp mani un To ir priekškars.

267

Priekškars ir šis: tev prātā ir kāda vēlme. Tev ir vēlme ierasties kādā lielākā apziņā, un šis ir priekškars starp tevi un To. Tev absolūti ir jābūt bez vēlmēm un bez domām. Vēlme ir doma. Kad tev ir vēlme, tev ir prāts un vēlmes objekts. Bet Dievs nav objekts. Viņš ir subjekts. Viņš nav redzētais, tas, pie kā ierodas, vai tas, kas tiek sasniegts. Viņš ir redzētājs! Nemēģini neko redzēt, jo Dievs nav objekts. Visiem objektiem ir sākumi un beigas, bet šai lielākajai Apziņai nav. Vienkārši esi bez vēlmes pēc kaut kā uz vienu sekundi un saki man, kur šī "lielākā Apziņa" ir un kur ir "mazākā Apziņa".

Tagad kur ir priekškars? Mēs izveidojam priekškaru, gribot šo un to, bet, kur nav vēlmes, Dievs atnāks pats un sēdēs tavā Sirdī. Bet, ja krēsls tavā sirdī ir pilns ar vēlmju atkritumiem, kur lai viņš sēžas? Dievam ir nepieciešama absolūti tīra sēdvieta. Tikai tad viņš nāks nelūgts un piesavinās to uz visiem laikiem. Tad, jebko tu dari, tas ir Dievs, kas to dara. Tev nekas tad vairs nav vajadzīgs.

Tev ir jāaizvāc visi vārdi un formas, un nebūs priekškara. Kad priekškars paceļas, vienīgā lieta, kas paliek, ir līdzjūtība celt citu priekškarus. Šis darbs ir tik piemērots tam, kas ir aizvācis savu priekškaru, bet tas, kam ir ego, kā viņš var aizvākt citu ego? Dari to tagad, tu esi cilvēka formā, un tev ir degsme. Tie cilvēki, kuri netiecas pēc atbrīvošanās, ir tikai dzīvnieki, kam nav astes. Patiess cilvēks ir tas viens, kas ir novācis priekškaru šajā cilvēka dzīvē. Neapšaubi to, tu to esi darījis.

Es jūtu, ka ir siena, kas attur mani no Patiesības saprašanas. Es domāju, ka šis priekškars ir siena, kas būvēta no lietām, ko esmu iemācījies savā dzīvē.

Šī siena ir ideja, un, ja tu to nogāz, nebūs vairs iekšup un ārpus. Tev nav jādomā, jo domājot tu neaizvāksi šo ideju. Šī ideja ir tikai iztēle, un tā neeksistē. Čūska nekad neeksistēja, tā vienmēr bija striķis. Tas ir tikai kļūdaina redzējuma dēļ, ka tu sauc to par čūsku. Šis tevi padara atbildīgu par savu radījumu. Striķis neradīja čūsku, tu to radīji. Atrodi, kas šī ideja ir, kas tev ir devusi tik daudz nepatikšanu. Tikai turies kluss un skaties uz to, un tā vairs nebūs tur. Skaties uz ideju, kas padara tevi nelaimīgu, tikai skaties uz to! Nav nepieciešama piepūle, tikai skaties uz šīs idejas, kas rada nepatikšanas, pacelšanos. Tu esi radījis šo ideju, un kā čūska, kas nekad neeksistēja, šī ideja arī nekad nav eksistējusi. Tu vienmēr esi labi novietots mierā, mīlestībā, laimē un svētlaimē. Šī ir tev piemītošā daba. Viss pārējais ir idejas, kas neeksistē. Tāpēc tiec vaļā no visām šīm idejām un nodomiem,

268

ko tev uzgāzuši tavi vecāki, mācītāji un sabiedrība. Tik daudz mēslu ir uzlikti uz tavas galvas un tavas sirds, un tu esi bijis pazaudējies tajā visā. Tagad atkārto to pašu jautājumu.

Es nevaru, es nezinu vairs nevienu jautājumu.

Brīnišķīgi! Redzu pēc tavas sejas, ka viss nu ir mainījies. Brīnišķīgi! Šī ir tava daba. Paliec.

ॐ

Atklāsmes Zaudēšana, Sasniedzot To

Tikai, kad tev pieder vai tu sasniedz kaut ko, rodas koncepts par zaudēšanu un bailes no tā. Tikai Pats nevar tikt pazaudēts.

Ja tu esi sasniedzis mieru, prāts nāks atpakaļ; ļauj tam nākt, tikai vēro, no kurienes tas nāk. Ļauj prātam skriet, bet vadot to uz Tagad, neļauj tam nosēsties pagātnes kapos. Pieķeršanās pagātnei ir ļaunas asociācijas uzturēšana. Kad tu meditē, visi pagātnes paradumi tevi atstās. Triks ir turēt visu uzmanību uz to, kas grib meditēt, jo, kad māja ir pilna, zagļi tajā neies. Negaidi neko un nemeklē, un tu atradīsi to.

Bet, ja tu atkal atrodi, kas parādās, tu būsi atradis neīsto lietu, un tu noteikti to pazaudēsi, jo, kas parādās, parādās tikai, lai izzustu. Nemēģini apspiest domas un pieredzes, kas parādās, tikai esi modrs un ļauj tām nākt. Taujāšana uzvanda čūsku pacelšanos.

269

Turies modrs, turies modrs.

Vēlme pēc skaidrības pastāvības ir prāta triks, jo pastāvība ir laikā un tikai atliek to, kas ir šeit un tagad. Atrodi šīs vēlmes avotu. Ja "atkal" ir, lai gūtu, tas ir nelietderīgs.

Šī "pazaudēšana" sākas no ego gribēšanas būt par "darītāju", un gribēšanas lepni piesavināt Brīvību. Ja no ego skata punkta tu saki, "Es daru", ir jābūt kādai interesei, un tu jau gribi kādu atalgojumu par to. Tu nolem, ka kaut kas ir skaists, un tu ej klāt tam objektam, kas tevi aicina, un tad tu gribi piesavināt to, tu gribi to iegūt īpašumā. Kā tu to gūsti īpašumā, tev ir bailes to zaudēt, jo kur ir divi, tur vienmēr ir bailes. Tāpēc dualitātē vienmēr ir atdalīšanās bailes. Kad rodas bailes, rodas dusmas. No dusmām ir apjukums, sapratnes trūkums, spējas atšķirt trūkums. Kad tu nevari pareizi nolemt, tā ir pilnīga iznīcība.

Katrs ir skaists, bet, kad tu saķer ubagošanas trauku savās rokās, tu to zaudē. Nemēģini piesavināt svētlaimīgus stāvokļus, tāpēc tiec vaļā no savas kabatas. Oriģinālā daba ir Tukšums, un šis ir Miers. Lai lietas nāk, un baudi tās, bet nemēģini piesavināt tās. Neuztraucies, Mīlestība nevar tikt pazaudēta.

ॐ

Kā cilvēki to pazaudē?

Iegūstot to. Jebkas, ko tu gūsti, nav tevis Pats, un tāpēc, ja tu zaudē, tas nozīme, ka tas nebija tavs patiesais Pats, un ir labāk, ka tas pazūd. Pats nevar tikt pazaudēts, jo tas ir, kas tu esi. Nav divi; viens, kurš var tikt pazaudēts, un otrs, kas ir tas, kas ir pazaudējis to! Patiesība Ir, kas tu esi. Viss, kas var tikt zaudēts, ir tas, kas to aizsedz: zūdošas lietas kā šaubas un domas, un objekti.

270

Kad cilvēki saka "mēs to guvām", pārpratums ir viss, ko viņi ir guvuši! Tad drīz, protams, viņi teiks, ka viņi to ir zaudējuši. Cilvēki, kas domā, ka viņi var to pazaudēt, ir tikai sapratuši to, un jebkura saprašana ir pārpratums.

Daba nevar tikt pazaudēta, tevis Pats nevar tikt pazaudēts. Tas vienkārši Ir, un nav tāds, kas var nākt un iet. Tas nav kaut kā sasniegšana vai gūšana. Tā ir Sevis, kāds tu esi, zināšana. Pirms tu nezināji, kas tu esi, un gribēji mājot lietās, kas nav pastāvīgas un kas nepaliks. Ideja par tā zaudēšanu nāk no prāta. Tāpēc, kad tu mēģini gūt kaut ko, tu esi pakļauts tā pazaudēšanai. Tāpēc nav nekas jāsasniedz, vienkārši tiec vaļā no visām idejām, kas uz tevis ir gāztas dzīvju garumā. Kad tu tiec vaļā no šīs idejas, pat uz vienu sekundi, tu zināsi, jo tad tu atklāsi Sevi Patiesībai, un Patiesība atklās sevi tev! Šī ir tikai Būšana, tikai Klātbūtne.

ॐ

Kad es nāku atpakaļ savienībā ar Sevi, tā ir visskaistākā telpa. Tad kāpēc ir tā, ka es izvēlos nākt ārā no šī un radīt jaunu teātri, kurā spēlē jaunu filmu?

Kad tu nolem palikt viens Skaistumā, kad okeānam nav viļņu, tu baudi savu bezviļņu Pilnību. Un, kad šis okeāns nolemj spēlēt, šī spēles ideja paceļas viļņu formā. Šī filma, par ko tu runā, ir šie viļņi! Okeāns zin, ka tas ir okeāns un ka šie ir tā viļņi, kas dejo uz tā. Tas nepavisam nav šo viļņu iztraucēts, drīzāk tas ļoti bauda šos viļņus.

Tavs jautājums tad ir, kāda ir starpība starp okeānu bez viļņiem un okeānu ar viļņiem. Šis jautājums ir vilnis, ideja, ne okeāns! Tā ir ideja no viļņa puses. Šis atšķirtības jautājums pieder tikai vilnim, okeāns nekad to nevarētu jautāt. Šī ideja ir tieši kā viļņa ideja, ka tas ir atšķirts no okeāna; ka tu, kā būšana, esi atšķirts no Būšanas. Kā vilnis mēs domājam, ka mums ir augstums, garums, platums un kustība, bet šīs visas ir idejas. Atšķirtība ir tikai ideja. Vilnis, kas grib beigt šo atšķirtību, sāk meklēt okeānu! Viļņi meklē okeānu!

Bet kā okeāns var nolemt kļūt par vilni?

Tas ir pilnība, okeāns ir pilnība. Kad tas nolemj spēlēt, šis lēmums ir viļņi. Šis ir Apziņa, šis ir Apziņa. Jebko domādama, tā vēl joprojām ir

271

Apziņa. Tas nevar būt cits kā Apziņa. Atšķirību un atšķirtības spēle ir tas pats kā, ja nebūtu spēles. Tā nav mainījusies! Okeāns ir okeāns ar vai bez viļņiem, Apziņa ir Apziņa un ir tukša ar vai bez manifestācijas.

Vispār nepastāv izmaiņas no Tukšuma vai Apziņas "skata punkta", no Pamošanās "skata punkta". Kad tu zini, tu esi Tas, tev nav atšķirību. Tu neesi atšķirts no tā, kas notiek. Šis nevar tikt pazaudēts!

Visa manifestācija, no sākuma līdz vidum, līdz pat beigām ir viļņi tevī, iekš tevis paša Sevis, un nav atšķirti no tevis Paša. Noraidi satraukumu, kas ir tikai atšķirtības ideja. Esi totalitāte, ne šis vai tas. Kad tu nolem šo darīt, tas notiks uzreiz. Pat, ja tu nenolem šo darīt, tik un tā viss ir tikai tu. Tavs jautājums sanāk "Ja es esmu viss šis, tad kāpēc viss tas?" (smejas) Tikai neskaries šim klāt!

Ja es tieku vaļā no "šī" un "tā", tad es esmu Nekurienes telpā.

Kurš var iztraucēt šo Nekurieni? Kas paliks no tā, kas ieiet šajā Nekurienē?

Kā palikt okeānā?

Nelieto konceptu "kā"! "Kā" ir tikai vilnis.

Bez "kā" ir tikai palikšana okeānā.

Tas ir "kā", kas sagādā raizes, un jebkāda atbilde, ko tu domā par īsto, tu kļūsti par to, uzreiz. Ir labāk tikai aizvākt šo jautājumu, jo tu kļūsti par to, ko domā. Ja tu domā, ka esi brīvs, tu esi; un, ja tu domā, ka ciet, tu ciet. Šis ir Apziņas skaistums: domā, un tas par to kļūst, jebkas, ko tu domā, pacelsies, tev domājot to, un tā vēl joprojām ir Apziņa. Jo tā ir Apziņa, tai nav vajadzīgs materiāls no ārpuses. Tā ir Apziņa, un viss iekš tās ir Apziņa. Apziņa ir tik pilna: viss, ko tā vēlas, mirklī ienāk Būšanā kā Būšana. Tāpēc, ja tu gribi būt Brīvs, tu mirklī vari Būt Brīvs!

Šī doma par Brīvību, šī ideja ir tikai, lai atņemtu ideju par važām. Lai būtu Brīvs, vienkārši izklaidē ideju par Brīvību. Tad abas idejas izzudīs. Neviena ideja neeksistē. Tu esi, kāds tu esi, un nekad neesi mainījies. Ar Brīvību tiec vaļā no idejas, ka tu esi šis ķermenis un prāts.

Viss dejos. Šī ir saukta Brīvība. Tas viens, kurš nogaršojis Brīvību,

272

dejo!

ॐ

Es to pazaudēju un neatguvu sešus mēnešus, un es nezinu, kā to atkal atgūt!

Bet kāpēc atkal? Ja tu to gūsti atkal, tad tas nozīme, ka tu esi pēc kaut kā īslaicīga, un tu to atkal pazaudēsi! Tas nav kā pārtikas ēšana, kad pēc neilga laiciņa tev ir vajadzīgs vēl.

Bet, ja tev ir tikai viena nektāra pile, tev nebūs vajadzīga pārtika visu atlikušo mūžu. Šis ir tas skatiens! Miljonā sekundes daļa ir pietiekoši, bet, ja tu gribi to paturēt, tad nevēlies to noturēt, jo tas nevar tikt turēts. Nevēlies to paturēt, un nevēlies, lai tas nāktu atkal. Vienkārši esi ar to. Nedomā, ka tas aizmuks, jo tas nevar aizmukt. Tas nepazudīs. Tas esi Tu, kas pazudīs, kad ļaujies tam atvērtu sirdi, un ļauj tam palikt ar tevi. Tu izzūdi! Kas notiek ar naktstauriņu, kad tas ielido liesmā? Tā vairs nav!

Tāpēc pieskaries šai liesmai tavā Sirdī.

Kāpēc ir tā, ka tik daudzi meklētāji nāk un pieredz šo stāvokli Laknavā, un tad tas atkrīt, kad viņi atgriežas uz rietumiem.

Tas nekad nevar notikt. Tas nekad nevar notikt. Kā kāds, kurš realizējis sevi, var to aizmirst? Tas nav iespējams, tā nav patiesība. Upe, kas ieplūst okeānā, nevar atgriezties kā upe vārdā un formā. Tā ir beigusies! Tāpēc, kad tu iepludini savu prātu tā Avotā, prāts vairs nav prāts. Tas ir Tas pats. Tas nevar kļūt par prātu. Tas tagad ir saukts bez-prāts. Esi skaidrībā par šo.

Daudzi cilvēki saka, ka, kad viņi atgriežas uz rietumiem, viņi zaudē to. Es tam neticu. Viņi to neguva, un tikai tad to var pazaudēt! Bet, ja tavas rokas ir tukšas, nav ieguvumu vai zaudējumu. Ja tu neko neesi guvis, tu neko nevari zaudēt. Tāpēc tev ir jāiztukšo savs prāts no visām vēlmēm. Kad iztukšots, tas vairs nevar tikt piepildīts. Viņi domā, ka ir guvuši Laknavā kaut ko jaunu, kas viņiem nebija pirms tam, tāpēc viņiem tas ir jāpazaudē.

Es viņiem saku, ka viņiem nav jāiegūst vai jāpazaudē kaut kas, bet jāsaprot, ka tu jau esi Brīvs un Apgaismots. Ja tu jau esi Apgaismots, tu esi jau Apgaismots Maskavā, Vašingtonā vai Laknavā. Kā tu vari kaut ko kaut kur pazaudēt? Par šo es runāju. Nemēģini iegūt kaut ko, bet tā vietā zaudē visus ieguvumus, ko līdz šim esi guvis. Atstāj aiz muguras visu, ko esi

273

lasījis un dzirdējis. Kas ir palicis, atklās, ka tas ir tevis paša Pats, un, kad tu zini šo, tu to nevari pazaudēt.

Tāpēc jebkāds ieguvums tiks pazaudēts, un, ko tu neesi guvis, to tu nezaudēsi. Ja tava kabata ir tukša Laknavā, tā būs tukša arī Ņujorkā. Tāpēc vienmēr turi kabatas tukšas. Ar tukšām rokām viss nāks. Ja tu vienmēr kaut ko turi, tev nav spējas turēt kaut ko vēl, tāpēc iztukšo savas rokas, un atkal viss tiks atlikts atpakaļ. Tas ir tukšs prāts, kas ir universa imperators. Tukšs prāts un rokas nozīmē būt bez domām, un vīrs bez domām ir karaļvalsts karalis. Tu vari mēģināt! (iesmejas) Iztukšo savu prātu no visa un jūti, kas tu esi. Šis tiek saukts par Mieru, arī Apgaismību, arī Brīvību. Bet neturi neko savā prātā.

ॐ

Dažas dienas atpakaļ man bija vīzija, kur Ramana kāpa pa trepēm un tad, līdzjūtīgi man uzsmaidot, it kā teica, "Nāc augšā ar mani." Vai šis ir dimants, ar ko esmu rīkojusies kā oli?

Jā, tas ir dimants, un tu to esi aizmetusi prom, bet tam tam nav nozīmes, jo tu esi redzējusi, kā tas izskatās, un nākošo reizi tu turēsi to savā azotē.

Tas ir reti, ka tiek dabūts dimants, un to aizmest prom ir neveiksme. Bet tas vienmēr ir pieejams, un tāpēc tev ir jālieto kāda "prakse", caur kuru tu sasniedzi šo dimantu: Nedomāt neko par šo dimantu, negaidīt dimantu. Tad skolotājs tevi sauks un teiks, "Šeit ir dimants!" Tā ir skolotāja Svētība.

Mans prāts jūtas nevērtīgs galvenokārt tāpēc, ka tas jūtās neparūpējies par atklāsmi, kas bija atklājusies. Vai šī ir nevērtība, vai tas ir vienkārši tā, kā lietas atklājas?

Tā ir nevērtība. Ja kāds nāk pie tevis kā ciemiņš, bet tu viņu izstum ārā, kas tas ir? Ja precējusies sieviete dodas un guļ ar kādu vīrieti, kā tu šo sauc? Viņa nav vērtīga sieviete, bet prostitūta. Tāpēc, ja tu neparūpējies par sevi, tu esi prostitūta kādam citam. Tu neesi jogs, tu esi bhogi.

Vai varu šo nevērtību atstāt pie tevis?

274

Tu vari darīt jebko, ko vēlies. Šajā vietā es dodu padomus jogam, ne bhogam. Pasaulē ir seši miljardi bhogi, bet ļoti daži jogi.

Es gribu būt jogs un pieredzēt Klusumu, bet tad "es" atgriežas.

Ļauj "es" nākt, viņai ar tevi ir jādzīvo. Viņa ir laba sieviete.

Bet kā es varu atrast pastāvīgu Sevis-Apjausmu? Es negribu "es".

Atrodi šī jautājuma jautātāju, un tu atradīsi atbildi uz visiem jautājumiem. Atrodi, no kurienes paceļas jautājums, un tu atradīsi atbildi. Paliec šeit un zini, kas tu esi. Šis Klusums būs tava atbilde.

Tu atradīsi, ka nav jautātāja. Tu atradīsi jautājumus, bet neatradīsi jautātāju, tikai Laimīgumu.

Es jūtos, ka esmu atradusi šo, bet esmu tik aizmirstīga.

Man patīk aizmiršanās. Lai kas nāktu, aizmirsti to. Neklausies nevienā. Aizmirsti visu pasauli, ieskaitot tavu prātu, ķermeni un attiecības, un pasauli. Kabirs arī šo saka.

Neraizējies par to, ko vari atcerēties, un kas var tikt aizmirsts. Šīm lietām nav nekā darāma ar to, kas tu esi.

ॐ

Es redzēju okeānisku vīziju, kad pēdējo reizi biju ar tevi, bet tad to pazaudēju.

Tikai viena persona var sēdēt krēslā. Kaut kas nosēdās tavā sirdī, bet tagad tev tas trūkst. Tas ir tāpēc, ka kaut kas cits ir aizņēmis to vietu, un divas lietas nevar vienā laikā būt tajā pašā vietā. Vai tev ir Miers, vai tev ir nemiers.

Bet es mēģināju vadīt domas atpakaļ uz to avotu.

Tas ir labi. Tas vedīs tevi uz vietu, kam nav dziļuma un nav sekluma. Šīs ir tavas galējās Mājas, uz kurām tev ir jāatgriežas, lai būtu mierpilns un

275

mūžīgā Svētlaime pati.

Pēc tam, kad no tevis aizbraucu, esot Vācijā, es lēnām zaudēju kontaktu ar Sevi.

Ja tu zaudē, ko esi guvis, tu tiec vilkts kaut kur citur. Savādāk tu būtu palicis laimībā. Tevi vairāk pievelk kaut kas cits, ne tevis Pats. Prāts iet, kur tas ir laimīgs, un tavā gadījumā uz īslaicīgām laimēm un baudām. Pastāvīgi laimīgs tas var būt tikai paliekot Sevī.

Ja tavs prāts dodas ārpus uz vietu, kas liek tev ciest, nepārtraukti saki tam tā nedarīt, un kādu dienu tas sapratīs. Nepazaudējies un nesatraucies par to. Tikai nolem, ka tu būsi Brīvs šajā dzīvē. Ar to ir pietiekoši.

ॐ

Es pieredzēju tik svētīgu svētlaimīgu stāvokli, bet iezagās bailes to pazaudēt.

Iemīļotais tevi neatstās pat tad, ja tu redzi šo skaistumu tikai vienu sekundi. Tas ir prāts, kas nes šīs bailes un spriedzi, bet tas tā nav. Neuztraucies, tā tvēriens būs ar tevi pastāvīgi. Tu domā, ka esi pazaudējis to, bet tas nav pazaudēts. Ja tev ir zibsnis tikai vienu mirkli, ar to ir beidzies, bet, ja tu pārklāj tam savas pieķeršanās, tad tu to nevari redzēt pat tad, ja tas vēl joprojām ir te.

Pats vienmēr ir te, Svētlaime vienmēr ir te. Tev nav jāstrādā, lai To sasniegtu, tikai aizvāc šķēršļus, kuru dēļ tu nevari To redzēt. Kavēklis ir tikai viens: Pieķeršanās pagātnei.

Ja tu nepieķeries nevienai pagātnes domai, tas jau ir te, un šī ir saukta pieredze, redzi. Tā pieredze ir, kad nav šķēršļu, nav kavēkļu, nav pieķeršanās. Tāpēc mēģini atkal.

Es to darīju, bet atkal tas izzuda.

Lai tas zūd. Tev bija zibsnis, un tu to atcerējies. Šis ir pietiekami, lai

276

nostrādātu. Vienmēr atceries šo skatu, kas izzuda. Ja tu zini, ka šī Apziņa izzuda, kas ir šī izzušana? Vai tā nav kaut kā, kas izzuda, parādīšanās tavā prātā? Tāpēc šis viens redzējums nevar izzust un ir pietiekošs. Kad tu dodies uz baudu dārzu, un tu redzi meiteni, un tad viņa izzūd, tu nes šo izzušanu savā prātā pat, kad tu guli. Tu nes šo meiteni savā prātā, un tādējādi viņa ir ar tevi. Tādā pašā veidā tam nav starpības.

Bailes ir no tā, ko gūsti, pazaudēšanas un gribēšana paturēt to. Iedomājies, tev būtu pieci tūkstoši dolāri tavā kabatā, un tu ietu pa mežu; ir bailes. Bet, ja tavas kabatas ir tukšas, tu nebaidies, jo tev nav nekā, ko atņemt.

Vislabāk ir negribēt neko, kas var tikt pazaudēts, jo tas, ka tev tas ir, radīs bailes tavā prātā.

Beidz dzīties pēc tā, kas parādās un izzūd, un tu atradīsi To, kas dos tev pastāvīgu apmierinājumu un prieku. Kas ne parādās, ne izzūd, ir Mūžīgs, un šis ir pieejams šeit un tagad bez nekādas mēģināšanas.

Kā atnāks kluss prāts?

Tas nāks, ja tu neļausi prātam neko turēt, kas parādās un izzūd. Atrodi, kurp prāts dodas, un vadi to uz tā Avotu. Šis avots ir laimības Avots, un šeit tas nebūs nepārtraukti pērts. Bet pat, kad prāts ir kaujā, tu jūties kaujā, tas nav tā. Neļauj prātam doties ārpus, un neļauj pat vēlmei doties ārpus. Dari šo zinot, ka Avots iekšup ir nenovērtējams dimants. Ļoti daži cilvēki zin vērtību šim dimantam, ka viņi Ir.

ॐ

Atklāsmes Godāšana, Esot Tas

Kosmiskā Sirds ir vissīkākā daļiņa. Tu nevari turp doties ar savu ķermeni vai savu prātu, jo tas ir vistīrākais no vistīrākajiem, un pat doma to piesārņos.

277

Patiess šīs kosmiskās Sirds zibsnis ir kā tavas ūdens krūzes ieliešana upē: tu nekad vairs neredzēsi savu ūdeni! Neskaries klāt "es", un tev būs šis zibsnis.

Zibšņi nav tik svarīgi, cik tas viens, kas redz šos zibšņus, kas ir Tas. Kas paliek pēc zibšņa ir vissvarīgākais. Apjausma nevar aiziet un nevar tikt iznīcināta.

Tev nav ne no kā jābūt atkarīgam, lai būtu Brīvs, un tas nav zibsnis! Brīvība vienmēr pastāvīgi mājo tavā Sirdī, tāpēc tiec vaļā no visiem šiem palīgrīkiem, kas dod svētlaimes zibšņus. Neesi atkarīgs no nekā un vienkārši turies Kluss. Lai tavs prāts nepieķeras nekam no pagātnes, un pārbaudi tā došanās nākotnē tendences. Neļauj pieķeršanos nevienai fiziskai formai, pat ne sev pašam vai tavam Guru. Tad tu esi atstāts viens ar Brīvību, un šis nebūs zibsnis, tā būs pastāvīga mājošana tevis paša Sevī.

Satsanga un taujāšana tajā, kas tu esi, uzvandīs vāsanas, lai tās tiktu aizskalotas prom. Tīrs prāts tad būs atpūtā savā Avotā. Pastāvīgi pacel savu prātu uz Sevi. Atrodi, kas ir mūžīgs šajā Mirklī. Divi nevar iet pa naža asmeni, tāpēc tev ir jābūt vien-virzīgam, tev ir jātic Neticamajam, un tev ir jāgriež seja Nezināmajam. Negriez muguru zināmajam. Beidz sarežģīt sevi: Esi Kluss.

Kad visas asociācijas ir atmestas,

278

tev ir jānoraida pat noraidīšana, savādāk tu tikai turi miskasti uz savas galvas. Tad ej Tajā, ko pat doma sabojā. Šī bezgalīgā taujāšana ir bezgalīgs atalgojums. Ne-bezgalīga taujāšana dod ne-bezgalīgu atalgojumu. Tāpēc pazaudējies taujāšanā, kamēr tas tevi gūst. Tad, kad taujāšana dod ne vārdu un ne formu, tā ir pabeigta, jo Brīvībā nav taujāšanas.

Kad četras sienas ir nogāztas, Četras intelekta-prāta-ķermeņa-maņu sienas, vēl joprojām ir palikuši vecie vārti, Vecais "es" pieradums "es esmu Brīvs" formā. Šie vārti nav vajadzīgi, un atstās nāves brīdī, ja ne pirms tam. Abējādi ir viens un tas pats.

ॐ

Esmu sasniedzis punktu taujāšanā, no kurienes es nevaru kustēties tālāk.

Kur tu vairs nevari kustēties tālāk, tur tev ir jāpaliek. Tas ir tikai prāts, kas saka, ka tev ir kas vēl darāms. Apstādini šo prātu.

Reiz kalnā kāpēju komanda kāpa kalnā, kad apjauta, ka viņu karte ir beigusies pirms virsotnes sasniegšanas. Tā viņi nosūtīja kādu atpakaļ uz nometni piekalnē, lai atnestu pēdējo karti. Kamēr viņi gaidīja, cita komanda, nākoša no virsotnes, ienāca viņu nometnē un vaicāja, ko viņi gaidot.

"Mums nav pēdējās kartes uz virsotni, un tāpēc mēs nosūtījām lejup kādu to atnest," viņi atbildēja.

"Velns parāvis," teica uzvarējušās komandas līderis, "Jums nav vajadzīga karte, šī ir virsotne! Šīs ir visu karšu beigas!"

Šis ir gadījums ar tevi. Tu esi nosūtījis prātu pēc kartes, lai tu vari doties tālāk, bet tev nav vajadzīgs nekur doties, jo tu esi virsotnē, tu esi virsotne. Tagad tikai godā un mīli šo Virsotni. Tikai prātam vajag karti, ne tev.

279

Esmu daudz lasījis, ko Ramana Maharši saka, un jūtu, ka man ir laba intelektuālā sapratne par to, ko tu saki.

Intelektuāla sapratne ir nepieciešama, bet tas nav viss, kas tev nepieciešams. Tev tas ir jādara, tev ir jābūt Tam, ar intelektuālu karti nepietiek!

Bet es bieži esmu kluss.

Kāpēc doties uz un no, un iekš, un ārā no klusuma? Drīz tu beigsi taisīt šos ceļojumus, un tavs prāts paliks Klusumā. Kāpēc kustēties šurpu turpu?

Neej nekur mēģināt atrast Mieru. Miers ir tevī. Tu esi tas Miers.

Kad tu ej uz objektu, tas nekad nedos tev Mieru.

Es zinu vietu, kur es vēroju domu-objektus paceļamies un aizejam.

Tu esi tas viens, kurš vēro. Tu esi domas liecinieks, tai paceļoties un aizejam, un apstājamies. Tas viens, kurš vēro ir pastāvīgs.

Prāts ir pieradums būt iesaistītam objektos. Tas nevar vienlaicīgi klusi vērot un būt iesaistīts.

Šī iemesla dēļ, tu aizmirsti, ka tas, kurā tu esi iesaistīts, ir tikai projekcija uz ekrāna. Šīs aizmiršanās dēļ, identificēšanās pārtop no būšanas par kluso liecinieku uz kļūšanu par projekciju pašu. Tu aizmirsti, ka tu esi ekrāns, uz kā šīs projekcijas paceļas un iet.

Tu esi ekrāns, kas nemainās. Okeānu ūdeņi nevar padarīt tevi slapju, ugunis tevi nesadedzinās un

280

romantiskas filmas tevi neietekmēs. Tāpēc atļauj prāta projekcijas, kas ir viss, ko tu redzi iekšup un ārpus. Šādi tev ir jāpaliek Tam, kas netiek skarts, Tam, kas ir pirms identificēšanās un intelektuālām nojausmām. Šī ir mūžīgā Būšana.

Kad doma aizved tevi uz objektu, tev ir tendence doties līdzi domai. Tāds ir visu pieradums: Sekot prātam. Izvairies domas, kas nāk un iet, un izvairies no tā, kurš seko domām. Ne tikai skaties uz domām, bet skaties uz to, kurš domām seko no iekšējās Apziņas uz ārējo objektu.

Tas viens, kurš seko domai, arī ir doma! Tas viens, kurš seko domai, ir domā! Kad tu zini, ka abas ir domas, Tu esi Mājās. Tad ļauj domām nākt un ļauj tām tikt sekotām. Tu paliec kā Tas, nekustīga un nesaistīta Būšana. Šī ir augstākā saprašana.

Ir grūti šo saprast. Tev tas ir tikai jādara. Ļauj domām pacelties un ļauj tām krist kā viļņiem, kas kustās pa okeāna virsmu. Okeāns nav noraizējies par viļņu pacelšanos vai rotaļu, vai krišanu. Tas zin, ka viļņi nevar aiziet, jo viļņi ir okeāns. Šī ir saukta par plašu saprašanu.

Šeit lietas beidzās: Samsāra ir te, tad lai tā ir. Manifestācija ir Sevis daba. Pats neturas kluss, bet manifestē kā viss. Kā vilnis ir okeāns, tā manifestācija ir Tas.

Tāpēc nepieņem neko un nenoraidi neko. Ļauj, lai ir Klusums, un

281

ļauj, lai prāts iet un bauda sevi. Starpība ir tajā, ka tu neesi baudītājs.

Man šķiet, ka man bija šī zibsnis, kur bija mirklīga "es" atstarpe.

Zibšņi nozīmē, ka tu esi kaut ko redzējis. Tas nozīmē, ka ir objekts, kas tiek redzēts, un subjekts, kas redz. Šī objekta un subjekta dualitāte ir tikai prāta spēle. Šī starpa, par ko tu runā, nav mirklīga, tā ir vienīgā lieta, kas ir pastāvīga. Starpa starp ieelpām vai domām, vai jebkurām citām kustībām vienmēr ir te, un tai nav nekā kopīga ar pašu kustību. Šī starpa ir, kurā parādās kustība. Tu esi tā starpa. Zinot šo, būs atšķirība.

Rāmums, kurā domas paceļas un krīt, ir pastāvīgs. Tu esi šis Rāmums.

Dažreiz, kamēr šajā Rāmuma starpā, es sāku smieties, un tas, šķiet, izved mani ārā no Rāmuma.

Tas nevar tevi izvest ārā no Rāmuma, jo šis Rāmums ir tīra laimība. Šī smiešanās paceļas no Tā un ir Tas. Smieklu viļņi paceļas no prieka okeāna. Viss šis ir vismazākajā sekundes daļiņā, un tāpēc tas ir noslēpums. Tikai tie, kas saprot, kas to redz, kas zin, ka viņi ir Tas, būs laimīgi. Visi citi turpinās ciest. Viņi raudās nāves laikā un savā nākamajā piedzimšanā.

Tu esi pāri laimībai pašai. Tu esi tā vieta, no kuras laimes viļņi paceļas. Atrodi to vietu, ne saproti to. Tev vienkārši ir jāredz, ka tu esi Tas.

Vai tu palīdzēsi man iet šajā dziļāk?

Aizvāc savu dziļuma konceptu. Es ceru, ka šis ir skaidrs. Paldies.

ॐ

Jautājums "Kas es esmu?" atstāj mani bezdibeņa klusuma akā, kas garšo dziļi. Kāpēc ir tāda kā trūkstoša ķēdes posma sajūta?

282

Kad tu lec bezdibeņa akā, kam tu saki, "kāpēc ir tāda trūkstoša ķēdes

posma sajūta?" No kurienes šis "kāpēc" nāk? Tev ir jābūt labam peldētajam, peldot pa virsu, prasot cilvēkiem, lai tevi izvelk ārā. Viņi met tev striķi, un tu atkal kāp ārā. Bet, ja šī aka ir bezdibeņa, vienkārši lec. Tas ir viss.

Kā? Kā?

Vīrs atstāj savu māju, lai lektu bezdibeņa akā. Lēmums ir pieņemts. Kam viņš prasīs kā?

Kā lekt? Nav akas!

Es zinu, ka nav akas.

Nav akas arī ir zināt aku! Atstāj zināšanu aiz muguras. (Viņš iesmejas un rāda viņai Krišņas bildi, kur viņš Džamuna upē dejo čūskai uz galvas.) Viņš zināja triku, kā lekt un dejot uz kobras galvas. Tātad šim lēmumam ir jābūt. Neviens tur nepeldējās, jo tur bija tūkstošgalvaina čūska. Šī čūska ir pasaule, šī kobra ir nāves bailes. Baudi, kur šī čūska ir, kur tā visus sakož. Kāp uz tās galvas un dejo, un spēlē flautu. Šo triku tev ir jāzina: Bezbailība. Tad ir mūzika un dejošana uz čūskas galvas. Šis ir ļoti vienkāršs triks, bezbailīgums, un tas ir viss. Neviens negāja upē šajā vietā, tikai šis jauneklis gāja ciema ļaužu, kas baidījās, atpūtas miera dēļ.

Kādu nakti prāts pilnībā apstājās savās sliedēs, atklājot bezpiepūļu Apjausmu. Meklēšana ir beigusies. Kad es mēģinu praktizēt sādhana, tas ir kā akmens iemešana rāmā ezerā vai kā līniju skrāpēšana plašajā telpā. Esmu atnācis pateikties. Klusums ir vēl te, lai pateiktos, bet ir arī smalka vēlme pēc kaut kā vairāk. Varbūt pēc šī klusuma realizācijas pieredzes intensitātes. Vai vari man dot padomu?

Pēc tādas pieredzes es nedomāju, ka ir gudri spēlēties ar čūsku. Tā varētu nebūt beigta čūska, tā varbūt guļ, un, ja tu mēģināsi glāstīt tās galvu, tu būsi nepatikšanās. Pēc šīs pieredzes ir labāk, ka tu paliec kluss. Nespēlējies ar prātu, tas nav beigts! Tas vēl joprojām dzīvo sevis paša vārdā! Tāpēc tev ir jāuzmanās līdz pat pēdējai elpai savā dzīvē, jo tas var atdzīvoties, tas atkal var iedzelt tev. Tāpēc ir labāk palikt klusam. Pat

283

neizdves vārdu. Jo tas dzīvo vārdā. Kad tu izdves vārdu, tas ir dzīvs. Nav nekā vairāk, kas tev būtu vajadzīgs. Nav intensitātes. Es iesaku tev, paliec kluss. Paliec Kluss un vēro, glabā to un godā to, redzi! (iesmejas)

Es skatos uz domu, un tā izzūd kā cukura grauds okeānā.

Ja tu cukuru ieliec ūdens glāzē, tas izšķīdīs, bet, kad tu uzvāri ūdeni, tas iztvaiko, kas ir palicis apakšā? Cukurs! (smejas)

Tātad par cukuru tu neesi parūpējusies. Ūdens izgaros. Viss, kas var pazust, nav tā vērts, lai uz to paļautos. Cukurs paliks cukurs, tāpēc tiec galā ar šo cukuru. (iesmejas) Šim cukura konceptam ir jāpazūd. Nerunā par cukura gabalu, jo tas paliek cukura gabals, kad ūdens izgaro. Tev ir jāatrod, kas paliek nosēdumos, un jāmeklē Tas, kas neatstāj nosēdumus. Kampars! Sadedzini kamparu, un kas paliek pāri? Nekas! Tātad, kā kamparam tev ir jādeg.

Visus šos vārdus, ko tu saki, visi zina. Vai viņiem ir bijusi pieredze vai nē, viņi zina to, jo tas ir rakstīts grāmatās un Svēto un Viedo runāts. "Tas ir mīlošs, tas ir klusums, tā ir svētlaime, tas ir prieks, tā ir izplešanās." Visi šie vārdi ir, tomēr tie ir tikai vārdi. Tagad tev ir jāaizvāc vārds. Ej dziļāk, kur nav vārdu. Pat klusums tur nav. "Klusums" ir vārds. Tu vari teikt vārdu "cukurs", bet mēle nesagaršos saldumu. Šādi mēs varam runāt par rāmumu, svētlaimi, laimi, bet tie visi ir vārdi! Mums ir jātiek vaļā no vārdiem. Nerunā par nevienu vārdu. Ko tu darīsi? Kas ir tas transcendentālais stāvoklis, kurā vārdam nav nozīmes? Tas ir tas, redzi. (iesmejas) Un to tu nevari aprakstīt! Tā mūžība nevar tikt aprakstīta. Tāpēc labākais ir, ko es saku katru dienu: Esi Kluss. Un, kad doma nāk, "Es esmu svētlaimē, es esmu neierobežots," tev ir jāatrod šīs domas avots. No kurienes doma par svētlaimi nāk? Tad tu redzēsi, ka nav domas, nav pat domas par laimi, mieru un svētlaimi. Kad tu roc saknē, tu nebūsi spējīgs runāt, jo visi vārdi ir ārpus tevis. Nākošreiz runā ar mani nelietojot vārdus. Paldies. Vēlu veiksmi.

ॐ

Šeit Laknavā notiek skaistas lietas, bet tomēr liecinieka ideja nav izzudusi.

Notiek skaistas lietas, un tu esi šo lietu liecinieks. Kāda ir problēma?

284

Paliec tikai kā liecinieks.

Es nevaru teikt, ka tā ir Vienotība! Es nevaru pateikt, ka tās ir mājas!

Redzi, ka tu esi Liecinieks, kāda tajā ir problēma? Pagriez savu seju un skaties. Tikai esi liecinieks. Ja kāds smejas, esi liecinieks. Ja kāds raud, esi liecinieks. Tu nesaproti vārda liecinieks nozīmi. Liecinieks nozīmē, ka tu nekur neesi iesaistīts. Šis ir Liecinieks. Lai kas notiek, vienkārši redzi. Ja liecinieks ir tas, kam tiek būts par liecinieku, tad tev tā ari ir jāizturas. Kam tu esi liecinieks, ir tas pats, kam tiek būts par liecinieku, tad nav problēmu. Liecinieks un tas, kam tiek būts par liecinieku, ir viens un tas pats.

Sapnī tu redzi ziloni, kalnu un koku. Kā šis koks var nebūt tu? Sapņotājs un koks ir viena un tā pati lieta. Sapņotājs un kalns ir viena un tā pati lieta. Tu esi kļuvis par koku un par kalnu! Vai tā nav? Kurš radīja kalnu? Tu sapņoji, ka bija kalns, un kalns bija tur. Nav starpības starp tevi un kalnu. Abi ir sapņi. Tāpēc tagad tev ir jābūt par liecinieku lieciniekam! Ka es esmu kalns, un es sapņoju kalnu, ir ļoti smalki, lai to saprastu!

Vai varu pie tevis nākt pēc turpmākiem padomiem?

Šis tev ir padoms!

ॐ

Nu mana galva vairs nav zivju grozā.

Vai atceries stāstu, ko stāstīju par zivju grozu? Pārsvarā cilvēki tur savas galvas zivju grozā, jo viņiem patīk smaka. Tās zivis ir lepnība un ego. Kurš ir tas, kam nav galva zivju grozā? Tas viens, kas ir ārā no ego un augstprātības, bet visiem cilvēkiem, zvēriem un putniem ir ego.

Tās zivis vairs mani netraucē, ja sekoju tām atpakaļ mājup.

Jā, kad tās parādās, seko tām. Tas nozīmē, ka, ja doma parādās, tev ir jāseko tai, un tā vedīs tevi uz vietu, kurai tā pieder. Seko domai, no kurienes tā nāk. Tu sasniegsi vietu, un tā ir bijusi tava vieta. Bet, ja tu seko domai ārpus uz tās objektu, tu tiksi piebeigts.

285

Es mēdzu just tādu milzīgu telpu, bet tai ir robežas ap to.

Šim okeānam nav krastu, un kurš redzēs krastu? Vilnis! Vilnis jūt, ka tas vairs nav okeāns, jo tas domā, ka tā vārds ir vilnis, un tas nezin, ka tas vēl joprojām ir okeāns. Tas ir tikai vārds, kas to ir atdalījis. Tad tam ir garums, platums, augstums un kustība. Tas kustās uz mūžīgā Tēva krūts, un domā, ka ir vilnis, un meklē Tēvu. Tā tas dodas uz krasta malu un ir piebeigts. Vilnis okeānā meklē okeānu, un neviens tam nevar pateikt, ka tas ir okeāns, un tas ir tikai vārda dēļ, ka tas nesaprot to. Bet saturs ir tas pats. Tātad tev ir jāredz, ka tu esi saturs iekšup, ne vārds un forma. Visi vārdi nāk no bez-formības, tāpēc seko šai domai atpakaļ uz okeāna dziļumiem, un tad jautā "Kas es esmu?" "Es" ir doma, "es" vēl joprojām ir zivs. No kurienes šī zivs nāk? Seko tai! Seko turp, no kurienes "es" nāk, un tu atradīsi vietu, kuru nekad neesi atstājis. Tas ir tikai vārds un forma, kas šo paslēpj. Vārds un forma pat neeksistē okeānā. Okeānam nav vārda. Pat vārds "okeāns" ir vārds, ko okeāns nezin. Tu dod tam vārdu okeāns, bet okeānam nav vārda. Sev nav vārda. Tas ir tikai, kad tu domā "es gribu darīt šo" vai "es gribu to", tad tas kļūst par es-domu. Tad paceļas vēlme pēc šī un tā, un tu pazaudējies šajā "šis" un "tas".

Man ir grūti atrast Sevi, jo Pats vienmēr ir Šeit. Kad es atmetu domu, valda Miers un Mīlestība.

Tad tu darbu esi padarījis. Pats vienmēr ir šeit, tad kas vēl tev ir vajadzīgs? Kāda ir grūtība?

Doma atgriežas.

Uz kurieni tā var atgriezties? Tikai viena persona vienlaicīgi var sēdēt krēslā! Es sēžu šajā krēslā, bet, ja es tev prasīšu te arī sēdēt, es būšu saplacināts! (iesmejas) Es lēnām piecelšos un došu tev vietu. Tikai viena persona var palikt krēslā: Vai Pats, vai prāts. Prāts ir pagātne. Pats ir tagadne. Prāts pieder pagātnei. Prāts tevi tramda un ved uz kapiem, un tu esi ar mieru! Atsaki prātam, atsaki domai, un tu ērti sēdēsi Klātbūtnes krēslā! Tas būs brīvs, tukšs, neviena tur nav, bet, kad tu staigā ar tik daudzām lietām, tas nestrādā. Tev ir jāiet pa zobena asmeni. Ļoti uzmanīgi liekot

286

soļus, jo, ja tu skaties apkārt, tu tiksi sagriezts divās daļās, un nekad vairs neatgriezīsies šajā takā. Tāpēc, atsakies no prāta kompānijas uz vienu sekundi. Nozodz tikai vienu sekundi no šīs dzīves astoņdesmit vai deviņdesmit gadu garumā. Vai tu nevari nozagt vienu sekundi savai laimībai, vai tu piederi citiem? Šī ir dzīves misija. Pavadi vismaz vienu sekundi un redzi rezultātu. Pavadi vienu sekundi bez domas, un redzi starpību.

Es esmu kritis telpā, ko esi minējis, daudzas reizes, tomēr vienmēr es turos pie maza striķa. Nu es ilgojos atlaist šo striķi uz visiem laikiem, bet nevaru. Man ir dziļas bailes. Vai tu vari pārgriezt šo striķi? Es nespēju vairs gaidīt.

Tev ir jāpārgriež šis striķis, jeb tev netiks nekas, ja gribi satikt savu Iemīļoto. Striķis nozīmē pieķeršanās pagātnei, un tāpēc tu nenirsti akā dziļi. Kad tu akā ņem ūdeni, pie spaiņa ir piesiets striķis, tu turi šo striķi rokās, lai vari spaini izvilkt ārā. Tavs nodoms ir nest uz mājām pilnu spaini ūdens, bet šeit tev tiek teikts turēt spaini rokās un mest to akā bez tā piesiešanas pie striķa. Kas tad notiks? Tas nogrims, tas nenāks atpakaļ.

Šādi tev ir jāmet šis prāts Brīvības akā, un neturi striķi kā "es lietošu prātu šādam un šādam nolūkam." Tas var tikt izdarīts, uzreiz. Neturi prātā citas intereses, lai uzturētu kādas attiecības ar pasauli. Šis tev ir jādomā pirms lekšanas.

Ja tu gribi būt Brīvs, aizmirsti visu. Gūsti tikai Brīvību. Visām lietām pasaulē ir jābūt brīvām no tavām vēlmēm; cik ilgi tev varēs būt šie darījumi. Neviens tev klāt nenāks, kad tu dosies atpakaļ mājās. Tāpēc atrodi, kas ir tavs intīmais draugs, kas būs ar tevi tagad un tad. Tad tu virzies sava Iemīļotā Mīlestībā. Tā ir šaura taka, divi nevar izmainīties. Tev ir jāiet vienam pa zobena asmeni; šī ir Mīlestības taka. Tāpēc, manu dārgo zēn, tev ir jānolemj.

Es mīlu mieru, un man ir rāmuma sajūta. Es gribu nākt mājup Šeit uz viesiem laikiem. Es zinu, ka, kas mani piepildīs, nav ārpus manis Paša. Es arī pieredzu paradoksu, ka esmu pilnībā viens un nekad viens. Bieži nespēju paciest šo sajūtu. Es jūtos nobijies.

Tev ir bail, jo šī ir pirmā reize, kad tev ir bijusi šī pieredze. Tāpēc tu esi noraizējies, un tev tā nepatīk, jo tev par to nav stāstījuši vecāki un draugi. Šī

287

ir ļoti jauna pieredze, par ko tavi vecāki nav stāstījuši, ne arī kaimiņi, ne skolotāji. Tāpēc, protams, visiem ir bail. Šo es pieņemu. Bet baidīties no lietām ir piederēšana pagātnei, jo visas bailes pieder pagātnei. Tagad tev ir jāredz, ka šīm bailēm nav nekā darāma ar tavu pašreizējo pieredzi, un tev ir jāsaplūst šajā pašreizējā pieredzē.

Tagad es iesaku tev necensties saprast vai apsvērt šo kā pieredzi. Nav pieredzētāja. Ja tu centies būt pieredzētājs un mēģini zināt pieredzēto, tad būs problēmas. Tāpēc necenties identificēties ar pieredzētāju, kam ir pieredze. Vienmēr, kad ir pieredzētājs, ir kādas problēmas vai bailes. Ļauj pieredzētājam izzust no tava prāta.

Bieži savā meditācijā es pieredzu zilu liesmu.

Šī zilas liesmas pieredze ir dziļas koncentrēšanās rezultāts. Kad nav vairs palikušu domu, šī zilā liesma tiek redzēta Sirdī. Jebkurš jautājums tiks šīs zilās liesmas atbildēts.

Šī pieredze nav visa beigas. Arī tā ir jānoraida, jo tā ir gaismas stabs ceļā. Tev to nevajadzētu paturēt, jo tavs galamērķis ir kaut kur citur; ne liesmās un gaismās, un ne kādā domā. Tev ir jāatrod šīs liesmas redzētājs, šī ir Mahajoga. Ja jums kādreiz ir šī pieredze, jums ir jārunā par to ar savu skolotāju, lai jūs neiesprūstu šajā vietā.

ॐ

Es mēdzu pieredzēt sevi kā ļoti mierpilnu būšanu. Tas tomēr padara mani nervozu reizēm, kad tur vienkārši nekā nav!

Kad tu esi mierpilns, ko tu gaidi? Kad tu saki, nekā tur nav, kam pēc tavām domām tur vajadzētu būt? Cūkai? (smejas) Tur ir jābūt nekam. Pēc tavu konceptu aizvākšanas tur būs pilnīgs tukšums. Šis ir tas, kas mums ir jāsaprot. Nedrīkst būt nekādu gaidu. Ja tu gaidi, tu nevari pieredzēt, jo tavā priekšā būs tikai gaidas. Gaidas ir tikai pēc kādām personām, kādām idejām, kādiem konceptiem. Tas viss. Tās tur būs, bet, ja tu sēdi kluss bez gaidām, tad tas atklāsies tev.

288

Arvien vairāk es savā dzīvē redzu Svētību, un es redzu atvēršanos sirdī. Bieži es pieredzu, kur nav nekā, tikai tukšums, tomēr "es" vēl joprojām ir tur. Es gribu iet līdz galam.

Tev bija šī pieredze, bet tu nezināji, kas notika ar šo "es", jo miljoniem gadu šis "es" ir nozīmējis ķermeni. "Es došos turp", "es darīšu to", "es ciešu". Šis "es", ko esi lietojis līdz šai pieredzei ir ķermenis, maņas, ego. Ja tu turpini šo pieredzi ar skolotāju, šis "es" satiks īsto "Es", kas ir Apziņa. Tad šis "es" izgaisīs iekšup Es, un Es funkcionēs iepriekšējā "es" vietā, egoistiskā "es" vietā, un būs tikai Es viens. Neviens nezin, kas šis Es ir. Šis Es nedos tev ciešanas, tas neskars ķermeni, tas neskars laiku. Šis Es ir pāri ierobežojumiem. Izskatās, tu labi pazīsti šo Es, bet vēl joprojām tu runā par iepriekšējo "es". Tam ir jābūt pilnībā atmestam. Šis Es ir viss. Iegūsti šo jauno paradumu, un viss būs skaidrs.

Kad tu runā par Es, neskaries klāt ego. Es nozīmē Es pāri visiem ierobežojumiem. Tad tu vari lietot šo Es visos gadījumos. Tu vari teikt, "Es ēdu" vai "Es ciešu". Tu to vari, bet tikmēr, kamēr tev nebūs šī pieredze, tu nebūsi laimīgs.

Ko man darīt?

Šis jautājums ir no mazā "es". Tam "Es", par ko es runāju, nav nekas darāms! Tas "Es" ir pavisam savādāks. Ja tu lieto "Es", kas ir Apziņa pati, tad, sakot vārdus "Es ēdu", visas būtnes ēd. Kad Es elpoju, visas pasaules būtnes elpo. Lieto to "Es"! Atmet visas pieķeršanās iepriekšējam "es".

Kāds sakars Pilnības pieredzei ar Tukšumu?

Tiem nav nekāds sakars. Tie ir viens un tas pats. Kas ir Pilns, ir Tukšums, un, kas ir Tukšs, ir Pilnība. Tas ir grūti saprotams, bet tas ir fakts. Sākumā bija Tukšums. Beigās ir Tukšums. Pa vidu ir jābūt Tukšumam. Šis ir, kā es to varu izskaidrot; Sākumā ir totāls Tukšums, un no šejienes pacēlās tik daudz lietas, paliekot miljoniem gadu, bet beigās tās visas izgaisīs, no kurienes nākušas, un paliks tukšas. Ja tu to gribi saprast, tu nevari.

Tukšums vienmēr ir te, tieši kā šajā telpā, kas ir mēbeļu pilna, šīs mēbeles ir tukšumā. Tukšums ir fons. Tukšums nekad netiek tā ietekmēts,

289

kas tajā ir, tā, kas nāk tajā vai atstāj to. Šo tu nevari saprast, jo tu esi Tukšums pats. Šī ir patiesība. Atkal, kad šis Tukšums ir pilns kalniem, putniem un kokiem, tas netiek ietekmēts. Vai lietas tajā ir vai nē, Tukšums nav iesaistīts. Šo tu nevari saprast, tev ir jābūt par to. Tikai tad tu vari baudīt arī Pilnību.

Ko man darīt, lai man vienmēr būtu skaistas pieredzes?

Kādu piepūli tu pieliki, lai tev būtu šī svētlaimīgā pieredze? Ar kādu praksi tu nodarbojies? Kādu domāšanu, kādu vingrošanu, kādus centienus? Ir pietiekoši, ja tev ir Tukšuma zibsnis vienreiz. Vienreiz ir diezgan pietiekoši. Kāpēc tu to gribi atkal un atkal? Vienmēr atgriezies pie tā paša zibšņa. Vienmēr domā par Tukšumu, staigājot un runājot. Neaizmirsti, ka tu esi tukšs. Tas nostrādās. Visu laiku, dienā un naktī. Neļauj tam aiziet, tas ir pietiekoši. Vienreiz ir pietiekoši. Kāpēc tev būtu jāprasa pēc otras reizes? Tas nav pieradums kā Coca-Cola. Vienu reizi tev ir nektārs, ar vienu pili pietiek.

Ja tu nogaršo nektāru, tev ar to ir jāpaliek. Neļauj prātam radīt šaubas. Kāpēc nākt ārā no šīs Laimības? Nebaidies to pazaudēt, jo pat, ja tu aizmirsti To, Tas neaizmirsīs tevi. Uzticies Tam. Svētība un iepriekšējo dzīvju augļi ir tas, kas dod tev šo Laimību.

Es vienkārši baidos, ka aizmirsīšu šo Brīvības garšu.

Vīna garša ilgst četras stundas, bet šī garša nekad tevi neatstās. Tev tā nav jāatkārto, pēc nāves tā būs tur.

Tikai atņem prātam šaubas. Kad tu nogaršo to, neļauj prātam iejaukties tavā kopībā. Sēdi klusi un neļauj prātam skatīties uz tavu pusi, un tu neskaties uz prātu. Šādu padomu es tev dodu, savādāk tu atkal atgriezīsies kapos. Paliec Kluss. Ar to pietiek. Baudi savu jauno garšu un padari šo par pastāvīgu pieradumu.

ॐ

Mīļotais Papadži, kad es jautāju "Kas es esmu?" tas atved klusumu un mieru, bet es neesmu vēl apmierināts.

290

Tas ir diezgan labi. Tev te vajadzētu apstāties, mierā. Nesaki neko vairs, vienīgais, ja tu esi žurnālists, kas grib sarakstīt daudz lapas par lietām bez to saprašanas. Šādi žurnālisti dara, jo viņu prāti nav mierā.

Ja tu būtu bijis apmierināts, tu nebūtu braucis uz Laknavu. Viesiem cilvēkiem, kas šeit ir, ir kāda neapmierinātība. No kurienes rodas neapmierinātības doma? Kā mierā var būt neapmierinātība? Es pieņemu, ko tu saki, bet tikai intelektuālā līmenī. Tev nav pieredzes.

Kad tu apprecies ar sievieti, vai tā ir tavas laulības intelektuālā sapratne vai pieredze? Tev nevar būt tikai intelektuāla laulības sapratne un apmierinājums. Tā tas ir ar pārsvarā cilvēkiem: Viņi nepieredz Avotu, no kurienes domas paceļas, bet tikai izveido kaut kādu intelektuālu sapratni par to. Doma ir tik viegli saprotama intelektuāli, tev tas ir jādara praktiski, un tad tas aizņems tikai vienu mirkli, lai redzētu, ka tu vienmēr esi bijis mierā, un nekad neesi bijis iztraucēts. Ja tev būtu bijusi šī pieredze, tava seja būtu pavisam savādāka. Tavas acis būtu pavisam savādākas, kā dzērāja acis stāsta to, ko viņš ir darījis. Ja tu būtu nogaršojis šo Avotu, tas parādītos visās tavas dzīves aktivitātēs.

Mans dārgais draugs, tu esi tālu no Avota, bet vienā klikšķī tu vari būt šajā mierā. Tikai turies Kluss, nedomā, un nepieliec piepūli, un saki, kur tu stāvi. Vai vari veltīt vienu sekundi Sev? Vari? Tagad to dari! Ne tikai klausies. Nedomā, jo visas domas pieder pagātnei. Nepieliec piepūli un nedomā. Kas tu esi?

Nav atbildes un nav jautājuma...un nav piepūles!

Tagad tu runā no turienes, kur visi jautājumi izzūd, un tā tu runā pirmo reizi. Tavas acis un seja to rāda. Kāpēc tu tagad smaidi? (smejas) Kad tu pieliki piepūli, tu nesmaidīji, bet tagad tu esi nedomāšanas zonā, un tāpēc tu vienmēr smaidīsi! Labi. Paldies.

ॐ

Šķiet, ka es lieku divus soļus uz priekšu un vienu atpakaļ.

Neliec divus soļus. Putns lidojumā neatstāj pēdas un vienmēr lido uz priekšu. Neatļauj palikt pēdām tavā priekšā vai aiz tevis. Tiem, kas ir Brīvi, nepaliek pēdas. Pēdas ir tikai aitām un aitu bariem. Lauvām nav taku. Aitas

291

paliek pasaulē, bet lauvas nāk uz Satsangu, pēc brīvības. Viņi norēksies, un aitas muks. Aitas ir bailes un šaubas, un rēciens pēc Brīvības tām liek izzust. Redzu, ka tu nes sev līdzi tik daudz bēdu un skumju savā sirdī.

Man ir bijuši dziļi miera zibšņi manu pēdējo divu būšanu Laknavā laikā, bet tagad es pieredzu tik daudz bēdu un skumju. Vai starp bēdām un pamošanos ir sakars? Paldies tev par tavu Svētību.

Tu noteikti esi kaut kur citur ar kādu citu, un tas rada tev bēdas. Tās ir tikai no pagātnes, un tām nav nekā kopīga ar Satsangu. Pat, kad tu domā par bēdām, tās ved tevi kaut kur, kur šīs bēdas notika.

Tevi iepļaukā Manhetenā, un tad tu dodies uz savu māju Ņūdžersijā, kur tu tiec skūpstīta. Ja tu domā par pagātni, tu būsi bēdās, un dosies atpakaļ uz Manhetenu, un tas tevi iepļaukās atkal. Šis ir pārsvarā cilvēku pieradums, kuri negūst šo mācību, un tāda ir viņu rīcība. Ja tu nebūtu devusies uz Manhetenu, tu nebūtu tikta iepļaukāta. Neej uz vietām, kur tevi apceļ. Paliec mājās, un tu būsi laimīga. Palikt mājās nozīmē palikt ar tevis pašas Sevi. Ja tu paliec tur, tas nozīme, neviens tev pāri nedarīs, un visi tevi mīlēs.

ॐ

Tu man teici vaicāt "Kas es esmu?" Rezultāts bija es un telpa.

Tagad atņem "es", un kas ir tur?

Nekas, bet vai tas paliks?

Ja tā ir pieredze nevis kaut kas uzrakstīts uz papīra! Reiz bija divdesmit skolēnu klase, un pirmā mācību stunda bija teikt patiesību. Nākamajā dienā skolotājs vaicāja, vai kāds ir iemācījies pirmo mācību stundu. Deviņpadsmit no divdesmit zēniem teica "jā", bet viens zēns teica, ka neesot to iemācījies. Viņš tika nosodīts, un viņam lika palikt pie šīs mācību stundas, kamēr citi devās uz otro stundu.

Nākamajā dienā viņam atkal prasīja, vai viņš ir iemācījies pirmo mācību "Runāt Patiesību", un atkal viņš teica nē. Viņš atkal tika sodīts par dumjo galvu. Trešajā dienā tas atkārtojās. Ceturtajā dienā, kad vaicāts, viņš

292

atbildēja, "Jā, sēr, runāt Patiesību. Nu to zinu." Skolotājs viņam vaicāja, "Kāpēc tam tev bija vajadzīgas četras dienas?"

"Sēr, tas bija ļoti grūti nolemt, un tagad esmu nolēmis runāt Patiesību visu atlikušo mūžu." Viņš to apliecināja līdz beigām, pat tad, kad tas bija pret viņu pašu MahaBharata cīņā. Šo es domāju. Nerunā tikai vārdus, bet ieej tajos un atrodi, ko tie nozīmē. Neļauj šim "es" vispār parādīties.

Es atrodu sevi iegremdētu bez-domu prāta stāvoklī lielāko daļu laika, un tomēr...

Bez-domu stāvoklis ir tikai stāvoklis, kas tevi aizvedīs uz Patiesību. Būt bez-domu ir Patiesība pati.

Tu vari palikt pie skolotāja, kura klātbūtnē tu esi bez domām. Paliec, kur tavs prāts ir Kluss, nedomājošs šo un to.

Es vienkārši beidzot gribu būt Tajā nostiprinājies.

Tajā nav pabeigtības, un nav pabeigtības koncepta. Tas ir vienkārši bez-domīgums. Ilgas pēc Dieva, kas tev bija, un ilgas, kas tevi atveda uz Satsangu, ir dažādas, un dos tev dažādus rezultātus. Saplūsti, kā upe saplūst okeānā, un nelieto vārdu "es".

Kā beigt domāšanu?

Esot! (iesmejas) Kad tu domā, tu esi objekts, persona, ķermenis vai kāda cita ideja, bet Esot nekā nav! Tikai Būšana. Un šī Būšana jau ir te. Tu vienmēr esi Būšana. Lai kļūtu par kaut ko, tev ir jāmeditē un jāveic kāda mantra, rituāls vai prakse. Tikai Būt ir vienkārši. Bez Būšanas tu nevar veikt nekādu praksi.

Tāpēc nedomā par neko citu. Tikai Esi! Ir tik vienkārši Būt.

293

Bet, kad es mēģinu tikai būt, notiek tik daudz domāšanas. Esmu pārliecināts, visiem ir šī problēma.

Domāšana notiek, kad tu gribi par kaut ko kļūt. Tad tev ir jādomā. Bet, lai nekas nekļūtu, kas ir jādara? Paliec, kāds esi! Esi, kāds esi, jebkādos apstākļos, vienkārši vienmēr Esi. Tam nav vajadzīga nekāda prakse. Jebko, ko tu gūsti no prakses, tu zaudēsi, bet Būšana nekad netiks pazaudēta, jo tu to negūsi caur kādu pieredzi vai praksi. Tā vienkārši ir. Vienkārši Esi.

Neuzvandi savu prātu Esot, nedomā un nepieliec piepūli. Es tev pateikšu, kā būt Būšana pati: bez piepūles, bez domāšanas. Izvairies domāšanu un izvairies nedomāšanu. Kas ir starp šiem diviem?

Es pieredzēju tādu tukšumu. Vai man darīt vēl? Vai man tikai palikt tukšam? Vai ir vēl? Daži saka, man vajadzētu izpētīt to.

Palikt tukšam ir labāk nekā mēģināt kaut ko sajust. Palikt tukšam ir vienkāršākais no visiem. Nepieliec piepūli tam un ignorē visu citu.

Arvien vairāk esmu spējīgs mājot tīrajā individuālajā es-domā. Ironiski, šķiet, es esmu tikai Apjausma bez "es" sajūtas, tomēr pasaule tiek pieredzēta no vai caur "es".

Viss, ko redzi, ir no "Es", kas nav indivīds. Tas ir no tikai Būšanas. No Būšanas notiek visas funkcijas. Patiesa Būšana tiek saukta "Es", ne individualizētais "es".

Kāpēc es nevaru sapludināt šo individuālo "es" iekš Sevis, un beigt maldus?

Tu neesi gatavs vai nevēlies saplūst, jo tu mēģini to darīt pats. Šis pastiprina individualitāti un neļauj izkust Tajā. Ja tu zini, ka tu maldini sevi, tu esi gudrs vīrs. Redzi, kas ir tas maldinātājs, un tu vairs sevi nemaldināsi.

Man ir stingra vēlme būt brīvam, bet, šķiet, tā nav visaktuālākā vēlme.

No sākuma piepildi vēlmi būt brīvam, un tad tev nebūs citu vēlmju. Brīvībā lietas, ko tu vēlējies, nāks pie tevis, lai piepildītu savu vēlmi. Šis ir grūti saprotams, bet es ceru, tu saproti. Tāpēc, kad esi bez vēlmēm, tu

294

piepildīsi vēlmes, kas nāk pie tevis. Atšķirība būs tā, ka tu nebūsi pieķēries nevienai vēlmei. Kā sapnī, vēlmes, kas nāk pie brīva cilvēka, tiks piepildītas. Šis sapnis nav ne reāls, ne nereāls.

No rāmuma atkal paceļas prāts kā mītisks drakons.

Šāda ir visu pieredze, kas to gūst. Viņi gūst Mīlestības un Klusuma pieredzi, un tad prāts paceļas atkal.

Kā noslaktēt drakonu?

Kamēr tu nebūsi pārliecināts, ka prāts tevi vairs nemaldinās, tu jautāsi šo jautājumu. Tu esi nogaršojis Klusumu un Mīlestību, un tagad tu manīsi, ka tavs prāts skrien ārpus. Tas skries, jo skriešana ir tā miljons gadu vecs pieradums. Esi ļoti vērīgs uz prātu, un ļauj tam iet, pat uz zivju tirgu, un tu netiksi traucēts.

ॐ

Man bija skaista vīzija, meditējot uz Aham Brahmasmi, kas izgaisa. Vai parādīsi man kā pilnībā nomirt uz šo ego struktūru?

Tu meditēji uz Aham Brahmasmi, tu nekļuvi par to. Tu esi Aham Brahmasmi, ne Aham Ego-asmi! Kad tu saki Aham Brahmasmi, kā ego var pacelties? Tāpēc, jebkas, kas ir te, ir tāpēc, ka tu domā, ka tas ir te. Savādāk tas nepacelsies. Tāpēc, tu droši vien esi atkārtojis Aham Ego-asmi! Tad ego ir tavā priekšā! Runā Aham Brahmasmi, un nav ego. Kad tu saki "Es esmu Cilvēk-asmi," tu esi cilvēks, un tu neteiksi, "Es esmu ēzeļ-asmi!" (smejas)

Vai tad visa šī lila atkrīt?

Lai tā atkrīt vai neatkrīt, tā nav tava darīšana. Tu paliec kā Brahman. Neuztraucies, vai lila ir reāla vai nav. Tu nespēj atmest ticību, ka tu esi cilvēks. Tu neticēsi kādam, kas saka, ka tu esi ēzelis, jo tu esi ļoti pārliecināts, ka esi cilvēks. Šādi tev ir jābūt ļoti skaidram, ka "Es esmu Brahman." Esi ļoti drošs, ka "Es neesmu ķermenis, prāts, ego." Tev pat par to nevajadzētu domāt, tad tev nebūs problēmu.

295

Tu sāc ar "Ko ham" jeb "Kas es esmu?" Tad atbilde ir: "Tu esi Tas, tu esi Brahman, Tat Vam Asi." Nav jautājumu par kļūšanu par kaut ko citu. Ja ir kaut kas cits, tā ir lieta, un tā neesi tu. Lai lietas ir tur, bet tu esi atsevišķs no lietām. Šai praksei ir jābūt tik reālai, cik tu runā, tāpēc tā nevar pat tikt praktizēta, līdzīgi kā tev nav jāpraktizē, lai kļūtu par cilvēku. Tev nav vajadzīga prakse, lai kļūtu par cilvēku, jo tu esi cilvēks, un šādi tavai uzticībai ir jābūt tik pat lielai.

Tu vaicāji man, vai es redzēju pasauli, un es nespēju atbildēt. Nevarēju pateikt neko. Kopš tā brīža es redzēju pasauli, bet tad nevarēju neko redzēt.

Tu neko neredzēji, bet prāts atgriezās. Miegā tu neko neredzi. Šādi guli nomodas stāvoklī. Atšķirība starp šo miegu un nakts miegu ir tāda, ka tu zināsi visu!

Cilvēki šurp nāk, lai ieraudzītu sevi kristāl-tīrā pašu Sevis spogulī. Šeit tev tiek atgādināts, ka tu esi lauva, un nekad neesi bijis ēzelis. Man par to nav šaubu.

Es ticu, ka esmu Dievs, bet tā ir tikai ticība.

Paturi šo ticību. Tā tev nesagādās raizes. Tici, ka "Es esmu Dievs, visas šīs radības radītājs." Dievam ir jārunā kā Dievam. Kā karalis nesaka "Es nopirkšu šo un to." Šāda vēlme pie karaļa nenāk, jo viss pieder viņam! Jebkurš, kam ir vēlme, nav karalis, nav Dievs, bet karaļa subjekts.

Tev ir jāuzvedās atbilstoši tavai pozīcijai un statusam.

Turies Kluss, nepieliec piepūli. Šis tev atgādinās, ka tu neesi ubags, šis tevi atmodinās no šī sapņa.

ॐ

Es zinu, ka šī ir lieliska iespēja, ka esmu šeit Satsangā, un es gribu to pilnībā godāt. Papadži, vai ir kaut kas vēl? Vai vēlos par maz? Es vēl joprojām pieredzu "es". Lūdzu palīdzi man. Man nav citu vēlmju, kā tikai būt Brīvam. Esmu mūžīgi pateicīgs tev par tavas Svētības brīnumu.

296

Ja tu vēl joprojām pieredzi "es", tas nav tas pats "es", ko pieredzēji

pirms šeit ieradies. Šis "Es" nav kaitīgs, un tu to vari paturēt. Tev ir jārunā ar cilvēkiem, un bez šī "Es" tu to nevari. Bet iekšēji, neaizmirsti, ka šis nav tas pats vecais "es", kas tev sagādāja likstas.

Kad biju šeit iepriekš, mans prāts nebija gana kluss, lai saņemtu tavas klātbūtnes dāvanu. Tagad mans prāts ir daudz klusāks, un tas pieaug un padziļinās. Vai ir vēl kas nepieciešams?

Kad prāts ir kluss, kas tev būtu jādara? Iedomājies, tu gribi apprecēties, un tev ir skaista sieva, un mīlestība pieaug un padziļinās. Ko tu tajā laikā saki?

Es vienkārši turpinu mīlēt un dzīvot.

Es vienkārši teiktu: "Paldies manām zvaigznēm! Miljoniem gadu mans prāts bija aizņemts kā mērkaķis, bet tagad tas ir Kluss." Tagad visa universa skaistums ir tavā priekšā, kad tu esi Kluss. Tajā laikā noliec savu galvu un esi pateicīgs par prāta apmierinātību, kuru tu nebiji guvis līdz šim. Tas ir viss, ko iesaku. Katru mirkli saki, "Esmu pateicīgs tev, ak mans Kungs, ak mans Dievs. Esmu ļoti pateicīgs."

ॐ

Interesanti, kāpēc ir šis šķietamais reālums, kad skata punkts ir no turienes? Viss šķiet nereāls, un, kad tu nāc atpakaļ uz ķermeni, viss atkal šķiet reāls.

Jā, jā! Redz, šī ir ļoti lieliska pieredze. Sākumā tu teici, "Šis ir mans ķermenis, šīs ir manas rūpes, ķermenis ir mans, un visi citi ķermeņi ir ar mani saistīti." Tādējādi, šīs bija ciešanas. Šis bija tikai mentāls koncepts. Ķermenis ir mentāls koncepts. Tātad, tu zini šo, tas tev ir atnācis, tu to esi izcīnījis.

Tu šeit esi mēnešiem ilgi, Satsanga ir vienīgā vieta, kur tu vari aizvākt šo konceptu, ka ķermenis ir reāls. Tādējādi, viss, kas parādās, nav reāls, jo realitātei ir jābūt Šeit visu laiku. Nomodas stāvoklī šī realitāte nav tā pati,

297

ko tu redzi sapņu stāvoklī. Abas šīs realitātes izzūd miega stāvoklī. Tu esi tam pamodies, un tu turējies Kluss, tavs prāts bija Kluss. Šis nav

reāls, tā tu iegāji kaut kurienē, kas bija tev un visiem citiem līdz šim nezināma. Kad šis koncepts, ka viss šis redzējums ir reāls, izzuda, tad tu ieradies kaut kur citur, kas ir neaprakstāms, un tu atradi tajā atpūtu.

Iekšup šīs atpūtas paceļas vilnis, bet nāk ne kā prāts, kā tas bija iepriekš. Tas iepriekšējais vilnis bija prāta viedoklis: "šis ir reāls", "mans ķermenis ir reāls", "viss šis ir reāls". Tā tas izzuda, kad tu devies uz šīs redzamības avotu, viss izzuda. Tā bija atpūtas vieta, Apziņa. Tagad no Apziņas, Apziņa, spoguļojoties Apziņā, spīd tikai Apziņa. Kā tās Apziņas atspulgs paceļas vilnis kā eksistence. Jebkas, kas paceļas no Apziņas, manifestē tur un tad. No iekšup Apziņas paceļas vilnis un, sastopoties ar Apziņu, tas spīd. Tas spīdums ir Gudrība. Tajā Gurdībā nekas nekad nevar būt nereāls. Apziņa visur ir Apziņa, visā kosmosā, pasaulē, varbūt simtiem tūkstošiem universu karājas tajā Apziņā.

Ja tu redzi no tā skata punkta, ne no prāta, ne no ego, bet no Apziņas pašas, Tukšuma paša, viss ir tukšs. Tu skaties no turienes. Ej tad uz Avotu, un ļauj tam pacelties. Tā pieredze ir unikāla pieredze. Jebkur, kur tu dosies, tu būsi laimīgs. Tu būsi brīvs. Viss būs reāls. Kas Apziņā nav reāls? Kur ir nāve? Kur ir ķermenis? Tu esi skatījies un redzējis.

Pirms tam tu teici, "es esmu ķermenis-ego", "es esmu piedzimušais-ego", "es esmu mirstošais-ego". Tas tev gādāja likstas, un tas turpināsies mūžīgi. Tāpēc, visi būs nepatikšanās un nākamais nepatikšanu sākums atkal būs; nebeidzami cikli. Daži var iznākt ārā no šī nožēlojamā dzimšanas un nāves cikla. Tava pieredze ir īsta. Esmu ļoti laimīgs, tev nebūs vairs likstu.

Viss ir reāls, kur ir jautājums par nerealitāti Tukšumā? Tukšums ir Tukšums. Tāds skatiens tev būs, ne ar acīm. Dzirdēšana būs savādāka. Nebūs iespēja atrast neko īsti nereālu. Tas pazudīs, nebūs izšķiršanas starp "šis" vai "tas". Arī ne pa vidu. Tā, šī ir Brīvība. Katram tā var būt. Vai Tagad tev ir jautājumi, no turienes?

Kad pirmo reizi atnācu atpakaļ, gribot noliegt būšanu atpakaļ ķermenī, tā būšanas atpakaļ ideja ir kā būt atkal ierobežotam. Bet tu man atbildēji: Man ir jāpieņem viss kā reāls.

Viss, kas nāk, tev ir jāpieņem kā reāls.

298

Man ir ļoti lielas ilgas būt tur un nekur citur. Tikai peldēt Tajā, nekad atpakaļ ķermenī. Kad es nāku atpakaļ, tad vienmēr ir "O, nē, es esmu atpakaļ!"

Šī ideja arī ir jāatmet. No kurienes tu esi nācis atpakaļ? Nav nākšanas atpakaļ un došanās prom. Visas šīs ir idejas. Tu nekad nekur neesi gājis, kurp tu iesi, un uz kurieni dosies atpakaļ? Tu esi, kur tu esi, tu esi, kur tu esi. Tu esi tas, kas vienmēr esi bijis. Nealksti pēc lietām, kas nav šeit tagad. Nemēģini sasniegt neko kādā laikā pēc šī. Viss ir Šeit un Tam ir jābūt Patiesībai. Ne tam, ko tu aizņemsies no kāda cita, kādā laikā nākotnē. To tu arī zaudēsi. Kas ir šeit, ir Reāls. Kas ir šeit, ir Brīvs. Tev nekas cits nav nepieciešams. Atrodi, kas ir šeit, tavā priekšā šajā pat mirklī. Kas ir šeit šajā mirklī, atrodi to! Esi bez nodomiem kaut ko gūt vai noraidīt, Atrodi! Starp šī šeit un tagad, šajā pat mirklī, šajā pat brīdī, šajā pat sekundē. Tas vienmēr būs Reāls, vienmēr Šeit.

ॐ

Nesen man bija bez-prāta pieredze, un...

Kad prāts ir beigts, kāpēc likt to uz šķīvja kā beigtu žurku? Kurš tādu darītu? Vai tu muļķo sevi, vai tavs beigtais prāts runā par šo visu?

Pēc tā, ka ego ir sašķaidīts, tev vēl joprojām ir jāuzmanās, jo pat, ja čūska ir klusa, tā vēl joprojām var uzbrukt. Beigtais ķermenis ir vēl te, bet tikmēr, kamēr nav notikusi kremēšana, vēl ir briesmas. Prāta nāves sajūta nāk vēl no prāta. Turēšanās pie tukšuma vēl ir netieša, un tas vēl ir prāts. Esi stiprs līdz ego tiek pilnībā nodedzināts.

ॐ

Kādus piecus gadus atpakaļ manī spontāni manifestēja visas Apgaismības zīmes. Man nebija ideju par notiekošo, un tāpēc jutos ļoti atvieglināts, lasot par tevi. Tas atņēma bailes no manām pieredzēm. Vai tev ir vēl kādi ieskati šajā?

Ja tu būtu bijis ar skolotāju, tev nebūtu bijušas bailes. Kad tev ir kāda

299

pieredze, tev ir jāskrien pie skolotāja noskaidrot, kas noticis. Viņa paskaidrojumi tev palīdzēs, tāpēc uzreiz dodies pie viņa.

Šis notika vēlos četrdesmitajos Laknavā. Tik daudzi sāka skriet pie manis, un avīzēs tika publicēti raksti. Kad cilvēku skaits sasniedza četrdesmit, man nebija izvēles, man bija jāmūk uz dienvidiem, kur biju pirms tam dzīvojis.

Kaut arī es saku, ka tev vajadzētu doties pie skolotāja apstiprināt savu pieredzi, īstenībā īsta pieredze neatstās vietu šaubām, tu pats zināsi, ka esi laimīgs.

Prāta miers ir Brīvības sargs. Piepildītības sajūta ir vēl viens. Gaidi ar šiem sargiem. Durvis atvērsies pašas, un tu tiksi saukts iekšā.

ॐ

"Es" ir aizgājis, ko man tagad darīt?

Paliec iekš Tagad, paliec Tagad, Tas ir Tagad. Ko tu esi redzējis, ir Tagad. Ne vārds, ne nosaukums, ne doma. Tagad nav vārda un nav domas. Un tev ir jāidentificējas ar to, ko esi redzējis. Tāpēc, ej Tajā! Tiec Tā uzsūkts. "Es" vairs nav.

Paldies tev.

Jā, tikai saplūsti! Kaut kas pacelsies no šī ķermeņa, neiejaucies, neiejaucies! Paliec Kluss. Ļauj tam saplūst. Paliec Kluss, ļauj tam izkust. Redz, tur nav prāta. Prāts un ego ir pazaudēti. No turienes pacelsies Apziņa. No turienes Apziņa pacelsies. Tā Apziņa būs sevis pašas objekts, tā funkcionēs. Tur var būt manifestācijas un izzušanas. Par to nav jautājumu. Tas ir mūžīgs. Tas būs mūžīgais Miers un Klusums.

ॐ

300

Gribu pateikties par Sevis dāvanu, ko esi man devis.

Tagad ir laiks dejot. Šī deja nekad nebeigsies, jo tavs partneris vienmēr spīd un ir skaists, un nekad nepaliks vecs. Baudi šo attiecību, pēc kuras esi nācis uz Lakanvu pēc diviem triljoniem gadu. Šī dzīve ir jāpavada dejojot un smejoties! Kad tev ir šī Mājās būšanas pieredze, met visu prom un kalpo savam Skolotājam.

Es tieku vilkts arvien vairāk un vairāk Klusumā. Vai padalīsies ar kādu ieskatu tajā ar mani?

Ļauj šai vilkšanai turpināties, bet nepadari to par pieredzi. Vienkārši ļauj sev būt vilktam šajā Klusumā, bet nekomentē to. Nododies Sev. Atdod savu augstprātību, savu atdalītību, savu ego šai Mīlestībai, kas tu esi.

Kā es varu noturēt šo vienotību, neesot emociju un jūtu dominēts?

Tikai ar Mīlestību, tikai Mīlot tu vari noturēt Mīlestības un Miera sajūtu. Tad emocijas un bailes nedominēs tevi, un tu esi Mīlestībā. Kad Mīlestībā, tikai Mīlestība sēž tavā Sirdī, un bailēm nav vairs vietas.

Kā man ielūgt Mieru, lai tas nāk manās mājās un paliek ilgāk?

Miers ir tavas mājas. Turi šīs mājas tukšas, un ļauj Kādam, kas nāk, dalīties šajā Mīlestībā.

Kā man priecāties par šo būšanu nekam?

Priecājies ar kādu, kam nav vairs formas. Tas ir vienīgais trijos universos, kas var dot tev perfektu mūžīgu Mīlestību. Mūžīgā Mīlestība ir tā, kas bez formas. Gaidi to vienu, kas bez formas, tevi saucam, un, kamēr gaidi, esi tāds pats kā šī Mīlestība, lai tā tiek tevis pievilkta. Tāpēc no sākuma atmet savu vārdu un formu. Tad tu redzēsi, ka šis Mīļotais tevī iemīlēsies. Starp formu un formu nav mīlestības, tikai Mīlestībā ir

301

Mīlestība.

Nekusties, nekusties, nekustini savu prātu. Tas ir viss. Turēšanās Klusam ir visaugstākās tapas, visaugstākā joga, un visskaistākā nodošanās. Šī ir Būšana. OM

ॐ

302

Bhakti: Dievišķā Mīlestība

Tev ir jāmīl augstākā Patiesība, Gudrs Sevis Apbrīns sagādās tev Sevi.

Apbrīno tikai Sevi, pielūdz un meklē Sevi, par pārējo tiks parūpēts. Izvairies nevajadzīgas aktivitātes un baudas. Vienkārši turies Kluss. Šis ir Sahadža Bhāva.

Kad ir nepārtrauktas tapas; kad viss ir pazaudēts, un prāts, maņas un intelekts ir iznīcināti, tad tu saplūdīsi ar To Brīvību. Tapas nozīmē vienmēr ar seju būt pret Ātmanu. Tapas ir totāla nodošanās Sev, visa nodedzināšana, saplūšana Mīlestībā. Vislabākā šī mirkļa izmantošana ir slīkt Tajā! Šī ir atdošanās.

Lai pielūgtu, tev ir jāeksistē pirms pielūgšanas, lai pielūgsmes jēdzienam dotu pacelšanos. Tāpēc zini, tu vari pielūgt tikai Sevi. Tu kļūsti Tas, kam tu sevi piedāvā, tāpēc piedāvā sevi tikai Mīlestībai. Tas, kurš nogaršo šo nektāru, ir šis nektārs.

Brīvība vienmēr ir Šeit, tas ir svētums, kas trūkst. Ko tu dosi Augstākajam, ja tu esi atdevis savu sirdi kādam citam. Tikai tīrs, nenosmaržots zieds tiek piedāvāts Dievam, nepieciešma ir tikai mīlestība uz Sevi. Esi pazemīgs un nodevies Sev.

303

Klusums ir vīns, kurā tu noreibsi uz visiem laikiem. Šajā Klusumā tu zini un mīli visas Būtnes. Ar to vīnu tu vari dzert jebkur, un, kad tu dzer, tu nevari parunāt. Paliec pieredzē, atdodies Tam. Lai nogaršotu svētlaimi, aizmirsti visas citas garšas un dzer vīnu, kas tiek servēts iekšup.

Uzmanība uz Sevi, Sevis mīlestība nevar tikt mācīta, tā vai nu nāk, vai nenāk. Tev nav vajadzīgs lukturis, lai redzētu, no kurienes šī gaisma nāk: Tu esi gaisma! Tikai šaubas un nelaba asociācija tevi nocietina.

Atdalītības sāpes un asaras ir svētīgas. Šīs atšķirtības no Iemīļotā sāpes ir labākas par savienību ar Iemīļoto. Tas ir skaisti, tāpēc izkliedē savas šaubas un dievini savu nezūdošo Sevi ar mieru, gudrību un paškontroli.

Bhakta, patiess bhakta ir Dievišķā sirds.

ॐ

Jautātājs: Vai vari man palīdzēt saprast atšķirību starp to, ko tu māci, un bhakti jogu?

Papadži: Nav atšķirības starp džnāna un bhakti. Tu vari Dievam pieiet caur mīlestību, kas nozīmē bhakti, ar lielu atdošanos un mīlestību, un, kad tu šo dari, tu zini, kas notiek. Kad tu mīli, tavs Iemīļotais tev noņems priekškaru dārgumam.

Ja tu mīli, tev ir arī zināšana. Un, ja tu kādu zini, tas kāds mīl arī tevi. Tāpēc džnāna un bhakti ir viena un tā paša putna divi spārni. Jebkad, kad ir

304

mīlestība, ir arī zināšana, jebkur, kur ir zināšana, ir arī mīlestība. Ja tu kādu mīli, tas kāds neslēps no tevis nekā, un tā tev būs zināšana. Un, ja tu zini kādu, tam kādam ir arī tevi jāmīl. Tādējādi tā ir viena un tā pati lieta. Cilvēki strīdas, ka tās ir atšķirīgas, un ir lieli strīdi par to, bet fakts ir tāds, ka jebkurš, kas redz šajos divos atšķirību, ir nezinošs. Tu mīli To visvairāk, tādējādi tev nekas cits vairs nav prātā. Tad tev tiks atklāts Tā dārgums.

Kādi ir dažādie Sevis zināšanas veidi?

Grāmatas stāsta, ka ir trīs veidi. Viens ir džnāna joga, kas ir zināšana. Otrais ir atdošanās. Trešais ir karma, aktivitāte, rīcība. Cilvēki, kas ir inteliģenti, dodas pie riši mežā un vaicā Ko Ham, "Kas es esmu?" Skolotāji tikai saka: "Tat Vam Asi", "Tu esi Tas". Tikai ar šo apgalvojumu students teiktu "Aham Brahmasmi", "Es Esmu Tas". Šis ir tiem, kas ir intelektuāli, kas saprot vārda nozīmi, ne tikai dzird vārdu. Tas nozīmē Tas. Kad skolotājs saka Tas, students skatās uz To un piekrīt: "Es esmu Tas". Tad skolotājs teica, "Vēlu veiksmi, esi nu ceļā."

Otrais ir atdošanās, atdošanās Augstākajam Spēkam iekšup. Sveicot un skatoties uz to spēku, tu pats kļūsti par to spēku. Nodod savu prātu tam spēkam un esi bez ego, tā "es esmu atšķirta vienība". Zini "Es esmu Augstākais". Šis tev ir jāgūst caur mīlestību, ne caur intelektu.

Nav starpības starp būšanu par To caur sapratni vai atdošanos. Bērns dodas pie mātes zīst, jo viņš zin, kas ir viņa māte, un māte zin, ko barot.

Trešais ir karma. Karma joga ir, kad, jebko darīdams, tu darīšanā nemeklē rezultātu. Tu tikai dari to un turi rezultātu Augstākās Būšanas rokās.

Īstenībā visi šie notiek vienlaicīgi: zināšana, bhakti, karma. Ja tu pieķeries pie viena, abi pārējie būs ar tevi. Ja tu zini kādu, tu mīli viņus. Ja tu mīli viņus, tu zini viņus. Un tava rīcība ir vienāda uz katru no viņiem. Nav atšķirības.

Es nāku no bhakti. Vai ir iespējams, ka bhakta var taujāt?

Bhakti ir caur mīlestību, kur Dievs mīl bhaktu. Vičāra ir, kur bhakta dodas pie Dieva. Šī ir atšķirība, un tāpēc tev ir jāizdara izvēle. Ja Dievam ir jāiemīlas tevī, tā ir bhakta. Ja tu iemīlies Dievā, tā ir džnāna.

Tas ir grūti taujājošiem vai vičāra cilvēkiem, jo viņi nezin Dieva

305

personību. Viņi nezin, kā viņš izskatās, un tāpēc viņi var nokļūdīties. Bet Dievs nekad nenokļūdīsies, kad mīlēs savu bhaktu. Saka, Dievs seko vienu soli nopakaļ bhaktai, pieskatot viņa labklājību un dodot viņam lietas, ko viņš pat negrib. Ir stāsts par šo svētā, kurš bija akls no dzimšanas, sakarā. Kādu dienu viņš devās mežā, un viņa priekšā bija aka. Viņš grasījās tajā iekāpt, īstenībā viņa kāja jau bija virs akas, kad kāds atnāca, pieskārās viņam un teica, "Baba, tavā priekšā ir aka, nāc pa šo malu!"

Tas pieskāriens, tik maigs un smalks, bija tāds, kādu viņš vēl savā mūžā nebija jutis. Visi viņa mati uz ķermeņa pacēlās stāvus. Viņš nevarēja pat pateikt "Kas tu esi?", jo viņš bija tā aizrijies, un, protams, viņš nevarēja arī redzēt, kas tas bija. Bet viņš zināja, ka tas nevarēja būt neviens cits kā viņa paša Ātmans iekšup viņa paša Sirds, kas varētu tā pieskarties. Tad viņš dziedāja par to dziesmu:

Es esmu akls un vecs, un bez spēka. Tu mani esi turējis malā, jo tu esi jauns. Bet kaut arī esmu vājš, es paskatīšos, vai tu vari aizmukt no manas Sirds. Tu vari būt gana stiprs, lai celtu kalnus, nešaubos par to, bet, ja esi drosmīgs, saki man, vai vari aizskrien prom no manas Sirds.

Šādam ir jābūt lēmumam, par ko iepriekš runāju, kad teicu sievietei sakost zobus un sažņaugt dūres, un paskatīties, vai Tas aizmuks prom. Tikai, ja tev ir tik daudz spēka, tu šķērsosi samsāras okeānu. Savādāk, krokodili ir vienā malā, haizivis otrā! Ja tu vari tikt ar tiem galā, ar tevi viss ir kārtībā, un tev nav vajadzīgs plosts, bet ir drošāk būt uz plosta. Šis plosts ir Satsanga, un tas vedīs tevi pāri uz otru krastu, un, kad tur, tev vairs nebūs atkal jāiet šajā samsārā.

Pārsvarā cilvēki izvēlas lekt haizivs mutē, bet tavam lēmumam ir jābūt stingram palikt uz plosta.

Tas nav atrašanās ilgums Satsangā, kas ir svarīgs, bet sapratne. Tā tev var nebūt visas dzīves garumā, un tev tā var būt šajā pat minūtē vai pusminūtē, vai ceturtdalminūtē.

Es runāju vienu un to pašu katru dienu; Tu esi Apziņa,

306

Tu esi Ātmans, Skaistums un Mīlestība.

Ja tu šo saproti, mums vairs nebūtu jāmaksā īre par šo zāli!

Vai apgaismības sasniegšanas process ir atšķirīgs katram indivīdam un izvēlētai praksei?

Nē! Jebkurš, kurš ir realizēts caur kādu procesu, nav realizēts.

Patiesībai nav veida kā aizvest kādu uz Apjausmu. Kur ir process, tur ir prāts, un prāts ir neziņa, ne Patiesības sasniegšana.

ॐ

Dievišķais nodoms ir pāršķelt šo ego, un es jūtu, ka esmu pa vidu starp bhakti un džnāna.

Totālas bhaktas nespēj strādāt pasaulē. Cilvēki, kas pilnībā nododas džnāna, kļūst pārāk lepni, tāpēc puse no katra ir labi.

Ja tu gribi zināt Patiesību, tev ir jābūt simts procentu mīlestībai uz Patiesību. Tādējādi nav atšķirības starp mīlestības un zināšanas ceļiem. Tev vajadzīga mīlestība, lai zinātu, un tev vajadzīgs zināt, ko tu mīli.

Var izskatīties, ka dažādi cilvēki iet dažādas takas. Intelektuālais būs ieinteresēts zināšanas takā. Tas, kam ir mīlestība sirdī, gribēs redzēt Dievu kā mīlestību pašu. Dievs ir mīlestība, un Dievs ir patiesība.

Tāpēc, ja tu esi intelektuāls, kustini savu intelektu un atrodi, no kurienes inteliģence nāk. Tu atradīsi, tā nāk no sirds, kas ir Mīlestība. Kad tu mīli, tu mīli sevis paša sirdi.

Es nezinu, vai esmu gatavs šai mīlestībai vai nē.

307

Pat nejautā, vai esi gatavs vai nē, skrien uz to, kā upe skrien uz okeānu. Tā nesaka, ka "es neesmu gatava tikt okeāna pieņemta." Tāpēc uzturi šo dienu un nakti: skrien uz avotu, okeānu. Nevienai citai domai nevajadzētu nākt. Turpini šo dienu un nakti.

ॐ

Papadži, dienā es domāju par tevi un sapņoju par tevi naktī!

O, ļoti jauki. Šī ir vislabākā no visām mācībām. Kad tu guli, sapņo par to, kuru tu mīli. Un dienas laikā, ne tikai domā par to, kuru mīli, bet sēdi tā priekšā, kuru mīli. Tad tu nekad negulēsi. Nebūs atšķirības starp sapni un nomodu. Šī atšķirība ir pārējiem, ne mīlētajiem. Nav dienas un naktis tiem, kas mīl!

Vai vari pastāstīt par nodošanos?

Nodošanās nenozīmē, ka tu sāc mīlēt kādu citu. Kā ar nodošanos tevis Pašam? Šī ir vienīgā nodošanās: Ka tev sevi jāveltī un jānododas Sev. Darot šādi, tu būsi devis mīlestību visiem. Veltīt mīlestību kādam citam, pat Dievam, nepalīdzēs tev, jo viss cits ir tevis radījums! Pat tu pats esi kāda cita radījums. Atrodi, kas tevi ir radījis. Kas Tas ir? Šis Tas ir tas Tas, kas tevi ir radījis. Tev ir jāveltī sevi Tam, un šī nodošanās dos mieru visām pasaules būtnēm. Neuztver nevienu kā ne sevi; tev ir jāiet un jārunā kā vienam, un tikai tad tu zināsi, kas ir nodošanās. Šī ir nodošanās: Kad tu runā, viss universs runā! Tev ir jābūt tādai ticībai un uzticēšanās tevī. Kad tu ēd, viss universs ar tevi ēd. Tu redzēsi atšķirību. Tas nav "manis" un "viņu". Tas tev nepalīdzēs. Ja tu gribi būt nodevies, pilnībā nododies sev pašam.

ॐ

Papadži, man bija sapnis, kurā es biju tik ļoti īpašā telpā.

Pārsvarā cilvēku aizmirst savus sapņus, bet tu atcerējies. Kas bija šī telpa, ko tu atceries? Telpai nav robežu, un tāpēc tā nevar aprobežoties ar

308

nomodas, sapņu un miega stāvokļiem. Atrodi, kas tā bija. Atrodi šo telpu, tā tevi šurp ir atvedusi. Iemīlies šajā telpā. Nemeklē šo telpu apkārt, jo tā ir tevis paša Pats, un tā tevi šurp ir atvedusi.

ॐ

Kāpēc tu neuztvēri Maharši padomu par to, kas tu esi, nopietni un tā vietā turpināji meditāciju uz Krišņu?

To, ko viņš teica, es uztvēru ļoti nopietni. Viņš nekad man neteica nemīlēt Krišņu. Nav starpības starp Maharši un Krišņu. Visi domā, ka nodošanās ir kaut kas cits kā zināšana. Kādu reizi es biju ar Maharši, kad kādi Krišņas bhaktas no Vrindaban, kas bija ceļā uz Mēnakši Templi, apstājās viņu apskatīt. Viņi deva Maharši Krišņas attēlu, un es redzēju Maharši izkūstam nododoties, krītot asarām no viņa acīm. Tad es zināju, ka nav labāku bhaktu kā Maharši. Asaras ir viens no trīs vai četriem nodošanās simptomiem. Citi ir aizsmakusi balss, absolūts prāta rāmums, kā būtu pārsteigts, un mati uz ķermeņa stāvus; šie ir daži citi ārēji simptomi.

Es gribu Dievu savā sirdī, es gribu mīlas romānu ar manu iemīļoto Sevi.

Ja tu gribi mīlas romānu ar savu iemīļoto Sevi, tad tev nav jādomā. Kad tu domā, tu domā par mīlas romānu ar kādu citu. Tā nav tieša pieredze. Tie, kas grib mīlas romānu ar viņu pašu Sevi, skries un skries, un nekad neapstāsies, un nekad nedomās. Viņi nevar padomāt, jo viņu prātos ir tikai viņu iemīļotais. Ja tu domā, tu nevari atrast savu iemīļoto. Domāšana ir kā meklēšana ārā krūmos pēc kāda, kas stāv tev blakus, tikai šis kāds ir iekšup tevis. Redzēt šo iemīļoto ir kā mēģināt ieraudzīt paša aci. Tu to nevari izdarīt, jo acs ir pa tuvu tavam skatam. Tu vari redzēt to, kas ir ārpus tevis, kā tavu ķermeni. Jebkas, ko tu redzi vai mīli, ir kaut kas cits. Tāpēc, ja šī ir patiesība, kā tu vari mīlēt tevis paša iemīļoto Sevi?

Mīlētājs ir tas iemīļotais. Tavu meklējumu subjekts ir tas objekts, un tāpēc tu nekad to neatradīsi. Vienīgais veids ir mīlēt Sevi, ir Būt Tas!

309

Esi Tas, kuru tu meklē miljoniem gadu. Šis var tikt izdarīts vienā

mirklī, ja tu nedomā par neko citu. Tad tas atklāsies tai svētajai personai, kas sēž pie Satguru kājām.

Vai iepazīstināsi mani ar iemīļoto?

Pēdējos sešus gadus man ir aģentūra, kas organizē šos apskāvienus! Šeit tu vari gūt draugu, kas turpināsies uz visiem laikiem. Viņš tevi apskauj, jo viņš apskauj visu radību. Tu viņu neatradi, jo tu meklēji kaut kur citur. Aizmirsti par visu citu, un tu atradīsi, ka tu vienmēr esi šī Drauga apskāvienos, kas ir pieejams par tīras mīlestības maksu.

Kad tu redzi kādu citu, tu neesi gudrs, jo nav jēgas mīlēt kādu, kurš drīz pazudīs. Nolem tagad redzēt to personu, kam nav zemes zem viņa kājām. Visi citi, ieskaitot tevi pašu, izzudīs, bet Viņš nē. Izvairies no visa, kas nav Mūžīgs.

Vienīgā lieta, kas ir mūžīga, ir Mīlestība.

Šī Mīlestība ir iemīļotais un arī mīlētājs. Kad tu nesadali šos divus, tu esi atradusi noslēpumu: Ka tu nekad neesi bijusi atšķirta no nekā. Šis ir viss, kas tev ir jādara. Vai tu guvi šo noslēpumu?

Jā! No tavas Svētības es raudu, kad vien skatos uz tevi. Ir bezgalīgs skaistums un mīlestība, kas slauka mani prom.

Ticu, ka šādos apstākļos raudāšana ir labāka nekā turēšanās Klusam. Šī raudāšana nav tā pati raudāšana, kas notiek, kad cilvēki nav ar saviem iemīļotajiem. Šī raudāšana ir pēc Dieva, un šī mīlestība nevar tikt aprakstīta. Tāpēc turpini raudāt dienu un nakti pati sev. Ļauj šim lietum līt, un mazgāt tevi. Ir ļoti grūti raudāt pēc Dieva. Kurš to dara? Viņi vienmēr raud pēc kāda, kas viņus ir noraidījis. Tikai tas, kurš raudājis asaras Dievam un mīlestībai, zinās to saldumu. Tagad tu raudāsi vēl vairāk, jo tagad tev ir tavs mīļotais paša Dieva formā. Turpini raudāt. Kad tu raudi, Viņš sēdēs tavā priekšā, lai baudītu tavu raudāšanu un lai slaucītu tavas asaras.

Papa, esmu raudājusi tik daudz, ka knapi esmu gulējusi jau dienām ilgi.

310

Šī raudāšana ir labāka arī par gulēšanu. (iesmejas) Vai ne? Šīs raudas

nav ciešanu raudas atšķirtības dēļ. Tik daži no sešiem triljoniem būtņu uz zemes raud pēc sevis pašu mīlestības. Viņi raud, kad ir atšķirti no citiem, tajā laikā netiekoties ar kaut ko ļoti skaistu. Varu dalīties šajā raudāšanā, ja tu nāksi man līdz uz manu istabu. Skaisti.

Ticu, ka šī fiziskā atdalītība no Iemīļotā ir ļoti unikāla un labāka par tikšanos vienam ar otru. Tāpēc turies atšķirta, un vienmēr tiecies satikt savu Iemīļoto, un kādu dienu šī atšķirtība tevi nodedzinās! Šī atšķirtība ir saldāka par tikšanos.

ॐ

Šķiet, ka īsta mīlestība nozīmē neko no neviena neņemt.

Patiesa mīlestība ir dot visu, kas tev ir, bez domas kaut ko gūt pretī.

Bet visiem pasaulē kaut ko vajag no "citiem"! Pat Dievišķā mīlēšana neizpaliek bez gaidām kaut ko saņemt pretī. Cilvēki lūdz Dievam dēlu vai naudu, vai jebko. Ja vispār ko prasi, tad tai vajadzētu būt Brīvībai, visu šaubu izkliedēšanai, tā, lai tu vari būt ar ļoti tīru, mīļu un skaistu sirdi.

Mana sirds ir pilna, bet prāts nav tukšs.

Kad tava sirds ir pilna mīlestības, prātā nevar uzturēties neviena doma. Tikai viena persona var sēdēt krēslā. Neviens cits tur nevar palikt.

Bet mans prāts šķiet tik aizņemts.

Ir labi turēt prātu aizņemtu; aizņemtu ar Satguru. Turi prātu vienmēr aizņemtu ar kalpošanu Satguru. Atrodi, kā tu vari atdot savu prātu un fiziskās aktivitātes Satguru 24 stundas dienā. Tad domai nebūs iespēju tevi traucēt. Lūgšanas un atdošanās ir labākas par prāta turēšanu klusu, jo prāts traucē vairāk, kad tu tu centies to turēt klusu. Ļauj tam skriet pie skolotāja lotosa kājām. Šāds nodoms nevienu netraucēs. Tieši pretēji, šī trūkums tevi traucēs.

311

Tikmēr, kamēr tu nekalpo Skolotājam, Mokša, Apgaismība, Atbrīvošanās vai jebkas cits nav nekā vērts. Atalgojums, ko Skolotājs tev dos, nevar tikt nosvērts uz nevieniem svariem.

Prāts nevar būt kluss, jo tā daba ir skriet. Upanišados ir teikts:

Mānav Munišarnam Karnam Vanmokš

Kad Māna nāk Muni, Klusuma, Svētā, patvērumā, Māna tiek padarīts Mokša, tas ir Apgaismots. Prāts, Māna sanskritā, vienmēr kaut ko domā. Tas nekad nevar būt kluss, tāpēc, tas, kas nevar turēties kluss, tiek saukts par prātu. Šis vārds īsti nevar tikt iztulkots angļu valodā.

Viens no veidiem, kādā mans prāts ir aizņemts, ir, ka tas vienmēr grib sacensties ar visiem. Es nezinu, ko darīt vai ko nedarīt. Vai vari man dot padomu?

Tad sacenties ar Dievu: Mīli Dievu vairāk, nekā viņš mīl tevi, un vairāk, nekā kāds cits mīl. Uzveic Dievu šajā, un viņš pieņems zaudējumu. Ja tu negribi sacensties, tad esi putekļi pie Viņa Kājām. Abi veidi ir ļoti labi. Šiem laimīgajiem putekļiem nav augstprātības vai ego. Tāpēc, vai esi bez ego un esi putekļi, vai esi pilns ego un lepnuma, un mīli Dievu vairāk nekā kāds jebkad to ir darījis.

ॐ

Agrāk es gribēju būt tuvāk Jēzum, bet tagad gribu būt tuvāk tev, fiziski tuvu.

Tas man atgādina par kādu jaunu sievieti Spānijā, kas gribēja būt tuvāk Jēzum. Viņas vārds bija Sv. Terēze no Avilas, un viņai bija tik stipra vēlme satikt Jēzu viņa fiziskajā ķermenī, ka viņa statuja, ko viņa pielūdza, atdzīvojās un uzsmaidīja viņai, un noskūpstīja viņu. Indijā tas nav pārsteigums, jo šeit ir daudz līdzīgu notikumu stāsti. Bet rietumos tas nav pieņemami, un tā viņa devās to pastāstīt viņas Guru Sv. Jānim, viņai tika

312

pateikts, ka Jēzus nesmaida un neskūpstās, un tāpēc tas droši vien ir bijis kāds dēmons, kas viņu noskūpstījis. Sv. Jānis teica, ka Kristus nekad nebija priecīgs un tāpēc nekad nesmaidīja. Tāpēc Štatos visās baznīcās ir ļoti nelaimīgs Kristus. Viņam pašam nekad nebija bijusi Kristus vīzija, tāpēc, kā viņš varēja tiesāt viņas vīziju?

Kas ir pievilkšanās, un kur tā mani vedīs? Es jūtos kā gopi.

Gopi bija tik tuvu Krišņam, ka abi tika saukti Gopi Krišņa, tas nozīmē Ātmana un Paramātmana savienību. Gopi bija Patiesības meklētāji, un tikai Krišņa to var atklāt. Tikai tiem, kuri ir ļoti tuvu viņam, ļoti dārgi viņam. Pēc atnākšanas pie Viņa, gopi vairs neatgriežas. Satikt Krišņu nozīmē visas atdalītības beigas, "prom iešanas" beigas. Viņa acīs bija tik daudz brīnumainuma, ka viņš varēja ar viņiem runāt. Viņš arī izteica gopi vārdus uz savas flautas, un viņi varēja nākt pie viņa, jo viņi nevarēja pretoties šim skaistajam flautas spēlētājam. Reiz meitene gatavoja ēdienu, kamēr viņas vīrs bija prom pārdot pienu, un bērni bija skolā. Viņas vīra māte pamanīja, ka viņa bija ielikusi krāsns ugunī savu roku pagales vietā, un viņa to pat nemaz nezināja. Viņas acis bija aizvērtas gremdējoties, un no tām lija asaras. Momentā viņa pieskrēja pie savas meitas, izraujot roku no uguns, viņa teica, "Ak, bērns, ko tu dari? Tu sevi esi tā apdedzinājusi!"

Viņa atbildēja, "Ak, māt, es nevaru palikt mājās. Man ir jāiet." "Tu nevari iet, tev ir jāpaliek un jāpagatavo ēdiens savam vīram un

bērniem," teica māte. "Kāds mani sauc, es nevaru palikt," viņa atbildēja. Tā viņa gāja un sāka iet ārā no ciema, kaut arī viņas draugi mēģināja

viņu apstādināt. Viņa atnāca uz Jamuna un šķērsoja to, meklējot To, kas maigi spēlēja viņas sirdī. Beidzot naktī viņa apsēdās un iegrima Dieva mīlestībā. Kad persona domā, tā domā par savu ģimeni vai savu māju, bet viņa nedomāja nevienu citu domu kā tikai par savu Draugu, ko viņa nebija atradusi.

Vēlme var tikt personas, ko satiec, objekta, ko redzi, vai koncepta, kas iestrēdzis prātā, piepildīta. Bet vēlme pēc Dieva nevar tikt piepildīta tikmēr, kamēr tu kļūsti par gribēto objektu. Te subjekts ir objekts. Tā Kungs nāk pie viņas un, pieskaroties viņas plecam, saka, ka Kungs Krišņa ir atnācis. Viņa atbildēja:

313

Krišņa nav divas personas, Krišņa ir Viens, un Tas es ir Krišņa pats.

Šeit tas beidzas. Ja tu tiešām gribi būt kādam draugs, tad tai vajadzētu būt tai personai, kuru tu nevari redzēt. Personai, ko tu vari redzēt, ir dzīves ilgums, un šī laika beigās tu cietīsi.

Neesi draugs ar to, kas izzūd, bet Tam, kas neizzūd. Tajā draudzībā arī tu neizzudīsi. Šis ir Gopi Krišņa, dvēseles savienošanās ar Dievu.

ॐ

Es pieredzu Sat un Čit, bet ne Ānanda.

Īstenībā, tas ir Satjam Ānandam Brahman, "Patiesība ir svētlaime." Svētlaime ir ļoti reta. Patiesības pieredze nedos tev svētlaimi.

Svētlaime nav no sapratnes, bet no atdošanās! Svētlaime ir Guru svētība tam, kas kalpo Tam. Tas Skolotājs, kurš šo var dot, ir ļoti rets.

Es gribu būt brīvs un svētlaimē pastāvīgi.

Tad tev ir jāatdod sava atdalītība un tev ir jāiemīlas ar to vienu iekšup tavas sirds. Lēnām ej Viņam tuvumā, un Viņš pēkšņi leks un pieņems tevi. Kad tu esi ar viņu, neej atpakaļ, kas nozīmē neatceries pagātni. Tikai turpini skatīties uz Viņu, un Viņš atgriezīs tev skatienu. Kāda varētu būt šīs savienošanās garša?

Ja tu to gribi pastāvīgi, pilnībā iemīlies sevis paša Ātmanā. Kad tu esi pilnībā iemīlējies Tajā, saki man, vai tā ir pastāvīga vai īslaicīga lieta.

Es gribu laimi vienmēr.

Tad piedāvā kaut ko. Neej pie karaļa vai svētā, vai uz templi tukšām rokām. Piedāvā tavas Sirds augli Dievišķajam, ne persikus, vīģes un ābolus.

314

Dievs grib tikai skaistu seju un sirdi. Bet tev ir jābūt uzmanīgam, jeb viņš nozags tavu sirdi, un tu būsi daļa no viņa lila!

Tas jau notika!

Kad šis notiks, tu būsi traks vai dulls no mīlestības. Īstenībā, tas nav trakums vai dullums, bet angļu valodā nav tāda vārda, lai aprakstītu mīlestību uz To tavā sirdī. Šis notiek, kad tavā Sirdī mājojošais nozog tavu Sirdi.

Nelasi tikai par šo lila, bet ej un piedalies tajā. Tad tu tiešām baudīsi lasīt par to. Ja tu gribi redzēt vairāk šīs spēles, dodies uz Vrindabānu. Katrs smilšu grauds Vrindabānā vēl joprojām izstaro mīlestību. Pārsvarā pilsētās cilvēki izvairās vietas, kur sētnieki strādā, bet Vrindabānā cilvēki iet klāt, lai viņiem putekļi sabirst uz galvas! Šāds ir tās vietas svētums. Nākošreiz, kad kāds no Satsangas turp dosies, tu vari doties līdz.

ॐ

Es jūtos atdalītībā, tā ir pazīstama sajūta. Man ir bijuši Sevis zibšņi, un man ir ļoti stipra vēlme būt brīvam.

Visi šie nozīmē vienu un to pašu. Degsme būt brīvam, Sevis zibšņi un kaut kā redzēšana, kas tev ir pazīstams. Visi nozīmē vienu un to pašu. Šī atpazīstamība nevar būt nekas cits kā tevis paša Pats. Tā nav tāda atpazīstamība, kāda ir, kad tu satiec kādu uz ielas, un tu skrien atpakaļ pagātnē un atceries šo asociāciju. Šī atpazīstamība vairs nav skriešana atpakaļ. Visas šīs atpazīstamības skrien atpakaļ pagātnē, lai tajā redzētu, kā viņi tev ir pazīstami, un tas būs tāpēc, ka tev bija kāda interese šajā personā vai objektā.

Bet šī atpazīstamība ir tevis Pats, un, kad tu stāvi tā priekšā, tu to redzēsi kā pazīstamu, bet tu neesi to redzējis, jo tu vienmēr skatījies uz citām personām un objektiem! Tāpēc tu aizmirsti uz to skatīties. Tāpēc griez savu seju uz to, un izkūsti šajā atpazīstamībā. Tad vairs nebūs starpības starp tevi un šo personu, kas tev ir tik pazīstama. Jūs kļūsiet viens! Tad tu būsi kails, un tev tādam ir jābūt; ja tu nēsā kreklu vai bikses, tu to neredzēsi. Tev viss ir jānovelk. Tas nozīmē, tev nav jānēsā neviena doma ap tevi. Tad tu būsi kails. Tad tu esi tā pazīstamā persona, ko tiki meklējis jau

315

ilgu laiku. Nevelc līdzi šo sajūtu, ka esi kails. Pat šo sajūtu tev ir jāatstāj. Ja nav

sajūtas, tu redzēsi šo skaisto personu, kas tev ir pazīstama un ir pazīstama visiem citiem.

Es nesaprotu savas bailes un pretošanos atdoties.

Šādi tu neesi kails! Tu nēsā pretošanos. Tev tas nepatīk. Tu saki, ka gribi būt brīvs, bet kā tu vari būt brīvs, ja tu pretojies šai brīvībai, un tavā prātā ir bailes? Tad tu nevari redzēt savu iemīļoto. Aizvāc šīs bailes, un tu būsi kails. Aizvāc šīs bailes no sava prāta, un arī pretošanos, un tad būs atdošanās. To nevar izdarīt, kamēr tu neesi brīvs no domām.

Vai vari izgaismot šo?

Tev ir jākļūst gaismai pašai, lai redzētu Sevi. Neviens cits to nevar izgaismot!

Tev ir jāredz sevis paša gaisma, aizverot acis, gaisma vienmēr ir tur. Kad tu neredzi nevienu citu gaismu, tad šī gaisma parādīsies tavā priekšā. Neilgu laiku tev šis būtu jāpamēģina. Neskaties šeit un tur vai jebkur, un tad tu redzēsi šo gaismu.

ॐ

Kaut arī es ļoti mīlu Ramana, es nejūtu to pret tevi.

Tam nav nozīmes. Ja tu mīli manu Tēvu, tad tev ir arī labs kontakts ar mani. Visi, kas mīl manu Tēvu, mīl arī mani.

Bet es gribu sevī radīt atdošanās sajūtu.

Kura sevī? Es neredzu starpību "šajā" sevī un "tajā" sevī. Vai vari man pastāstīt kā "šis sevī" un "tas sevī" atšķiras? Vienīgā atšķirība ir līķos; tas, kam ir forma un kas mirs.

Neveido atdošanās sajūtas

316

tam, kas nav mūžīgs. Pats, Ramanas Pats, tevis paša Pats ir mūžīgs un ir mīlēšanas vērts.

Ja tu mīli visus, tu no sākuma esi mīlējis Sevi, jo viss mājo tajā Sevī. Ņem jebkuru Sevi un mīli to, un tu esi mīlējis visus pasaulē.

Man ir svarīgi zināt, vai tu esi mans Meistars vai nē.

Tam nav nozīmes, vai esmu tavs meistars, vai tu esi mans meistars. Neradi problēmu no nekā! Tikai esi kluss un mīli visu.

ॐ

Kā tikt atpakaļ savā patiesajā dabā? Esmu bijis budistu mūks desmit gadus, bet tā vietā lai būtu brīvs, es jūtos sauss un apspiests. Kā man atlaist kontroli un apspiešanu un atgriezties savā patiesajā dabā?

Visi budistu mūki, ko esmu redzējis, ir sausi, jo budisms ne īpaši labi māca mīlestību. Tev vajadzīga mīlestība. Ja tu mīli tevis paša Sevi, tu redzēsi Dievu, un tikai caur Mīlestību, tu atgriezīsies savā patiesajā dabā. Dievam vajag tikai mīlestību; tāpēc tev jāmīl tikai Dievs. Ko nozīmē tavs vārds?

Tas nozīmē "redzētājs".

Tad tev ir jābūt redzētājam, ne skatiena objektam. Jebko, ko tu redzi, ir skatiena objekts, un tu nevari būt tāds objekts. Redzētājs tikai redz, un nav objekts, tāpēc tev ir jānoraida skats.

Sāc ar savu ķermeni. Tas tiek redzēts, un tas ir objekts. Tagad vedīšu tevi pāri visiem objektiem. Jebkas, ko tu redzi, domā, garšo, dzirdi, jūti, saod vai tausti, ir objekts. Tādējādi, viss universs ir šajā ietverts. Visi pieci elementi ir objekti, ko tu redzi, un tu es pāri tiem. Tagad redzi, kas ir redzētājs. Kas redz šīs lietas? Griez savu seju pāri šiem.

317

Es esmu.

"Es esmu" nav subjekts vai objekts, un šis "es esmu" ir Tas "Es Esmu". Tagad šim "Es Esmu" ir jāgriež sava galva uz To vēl pāri.

Es nesaprotu.

Jo tu nevari un tev nav jāsaprot. Saprašana ir ar prātu, un es runāju pāri prātam. Tāpēc liec malā savu saprašanu. Nemēģini saprast vai domāt, kas šī sapratne varētu būt, un tad saki man, kas tu esi. Ne "ES ESMU", ne saprašana, tikai griez savu seju uz To, un liec malā visu piepūli.

Tikai šis, tikai ir!

Un šī Esība ir Apgaismība, jo tā ir pāri visām maņām. Tā ir tikai Būšana. Vai vēlies iet pāri šim, vai Esība ir pietiekoši?

Nevar iet pāri Esībai.

Sakot, ka tu nevari iet pāri, tu ierobežo to. Tas ir ļoti tuvu. Grūtība ir tajā, ka ir ļoti liela tuvība, jo tas ir tuvāk par visu. Kāpēc acs tīklene nevar tikt redzēta? Rīt teiksi man atbildi. Labākais Gatha būs atalgots.

Dievs nav tik tuvu kā šis, jo tu vari saukt to vārdā un uzzīmēt viņa attēlu. Šis, kas ir pārāk tuvu, nevar tikt neviena vārda, zīmes vai domas, vai pūliņu definēts. Tas ir tik vienkārši zināt, kas tas ir.

Tad kur tajā visā ienāk mīlestība? Daudz no tā, ko tu saki, ir lietas, ko mēs jau praktizējam budismā.

Lai praktizētu, tev ir nepieciešams prāts un ķermenis. Tev nav jāizmanto savs fiziskais ķermenis, jo jebkas, ko tu gūsti no fiziskas prakses, būs fizisks, un viss, ko gūsi no prāta, būs mentāls.

Kurp es tevi vedu, ir pāri fiziskajam, pāri mentālajam, pāri garīgumam. Šī ir Brīvība.

Kā lai es transcendēju prātu?

318

Transcendencei tev ir konstanti jāmeditē. No sākuma sāc meditēt uz objektiem, šī ir koncentrācija. Tāpēc ir dažādu dievu elki. Tas ir, lai trenētu prātu. Kā mūks tu esi pavadījis daudz laika šo darot, protams. Tad vienkārši aizver savas acis un neļauj prātā parādīties nevienam objektam. Kad nav objekta, tu ieiesi telpā, ko nevari pieminēt, šī tiek saukta transcendence.

Tagad tev ir jāiemīlas šajā stāvoklī, vai tu mīlēsi kaut ko citu. Šī ir vienīgā lieta, kas tev dos konstantu mūžīgu mīlestību. Tomēr tik daži cilvēki to grib. Visi grib fiziskas vai emocionālas baudas. Ja tu transcendē šīs lietas, tu iemīlies Tajā, un Tas iemīlas tevī! Tev būs ļoti intīmas attiecības. Tas ir ļoti viegli. Tev tikai pilnībā tas ir jāvēlas. Tu redzēsi, ka tas vienmēr ir bijis te, bet tu gribēji kaut ko citu.

ॐ

Esot ar tevi, es pirmo reizi esmu atradis, ka man ir sirds.

Pirms tam tu zināji tikai to, ka tev ir galva, bet tagad tu zini, tev ir sirds. Galvā ir galvassāpes, bet sirdī ir pārplūstošs skaistums. Neviens neskatās uz sirds pusi, viņi tikai skatās uz galvu. To var pateikt pēc cilvēku sejas, kas skatās uz savām galvām. Viņi ir agonijas un sāpju pilni. Ja tu skaties uz sirdi, tā smaidīs caur tevi.

Kad tu dodies pie Meistara, viņš atņem vārdu un formu, un tur ir šaura mīlestības taka. Šaura kā zobena asmens; ļoti retais pa šo var iet. Ja tu skaties šurp un turp, tu tiec sagriezts divās daļās. Ja tu skaties tikai uz priekšu, šī zobena asmens taka būs ziedu ceļš. Turi pie sevis "Es gribu satikt savu Iemīļoto."

ॐ

Kas mani attur no pilnīgas sevis zināšanas?

Dievišķa mīlestība, Sevis mīlestība trūkst. Tāpēc tu nezini Sevi. Bez mīlestības nekas nenotiksies. Ja tu nespēj mīlēt Sevi, tu nespēj mīlēt nevienu citu. Tā rezultāts būs ciešanas. Mīli Sevi, un tu būsi mīlējis katru būtni. Mācies, kā mīlēt Sevi. Mīli Sevi. Vienmēr mīli Sevi, un šis tevis Pats mīlēs tevi arvien vairāk. Liec tikai vienu soli pretī Sev, un tevis Pats liks

319

divus soļus pretī tev!

Papadži, vai iemetīsi mani okeānā? Vai ir kaut kas, kas stāv ceļā?

Ja tu to nevari izdarīt pats, tad turies kluss, un es to izdarīšu. Bet, ja tu gribi darīt to pats, tad tev palīdzība nav vajadzīga. Ja tu esi pilnībā atdevies, tad skolotāja atbildība ir pieskatīt to, kurš mīl viņu. Bet, ja tev ir ego, tad visu dari tu pats, un skolotājs turas kluss. Ja tomēr tu turies kluss, tad skolotājs tev palīdzēs. Ja tu neturies kluss, tev pašam uz savu galvu būs jādara lietas.

Reiz ļoti liels Dieva bhakta nonāca trakojoša ziloņa priekšā. Dievs uzreiz pieleca kājās no pasēdēšanas ar savu sievu un skrēja palīgā bhaktai, bet viņš tik pat ātri atgriezās atpakaļ. Viņa sieva vaicāja, "Kāpēc tu tik ātri atgriezies?"

"Bhakta bija paņēmis rokās akmeni un bambusa nūju, tad viņš pats par sevi parūpēsies. Es viņam neesmu vajadzīgs," teica Dievs.

Tāpēc, tikai turies Kluss, un visi nāks tev palīgā.

Vai ir kaut kas ceļā?

Jā, tu neesi pilnībā nolēmis atdoties. Šī augstprātība ir dēļ tā, ka tu gribi to darīt pats. Tev ir jāatdodas Sev, tad tas parūpēsies par tevi. Dodu tev vārdu Sandija, kas nozīmē atdošanās Dievam.

Kur man vajadzētu svinēt šo Holikā?

Šim "es" ir jādodas un jāspēlē Holikā Vrindabānā, kur Holikā tika spēlēts un sākts. Spēlē Holikā ar to vienu, kas nevar tikt nokrāsots. Spēlē, kur neviens nevar To aizskart. Tu spēlē Holikā ar Viņu. Ej ar krāsām rokās un atrodi to Vienu, kas nevar tikt nokrāsots, kas ir pāri krāsām, kas ir pāri formai, pāri vārdam. Meklē To personu.

Daži no šī vīra bhaktām varēja Viņu atrast Madhubānā, lai spēlētu Holikā ar Viņu. Visas jaunās govju ganu jaunavas devās spēlēt Holikā un neatgriezās atpakaļ. Šis ir tas Viens. Tev ir jāspēlē Holikā ar tevis paša Sevi. Tās būs vislabākās svinības. Šīs ir to jaunavu svinības, kuras kļūst Brīvas, lai spēlētu Holikā ar savu Iemīļoto.

320

ॐ

Mans vārds ir Čaitanja. Es mīlu tevi un savu iepriekšējo skolotāju. Es mīlu arī savu draudzeni, savu ģimeni un savas attiecības. Es gribu būt brīvs no visa šī. Ko es varu darīt, lai atrastu īsto mīlestību?

Ja tu zini par Čaitanja, tev ir jāmīl kā viņam. Tev vienmēr jāizturas tā, kāds tev dots vārds. Čaitanja ir Dievišķās Mīlestības iemiesojums. Apmēram četri simti gadus atpakaļ viņš bija šeit Indijā. Viņš bija mīlestība pati un deva mīlestību visiem.

Reiz viņš gāja pa Palitānas, tagad sauktas par Patna, ielām, kas toreiz bija Sultāna Salovdina Khana valdīta. Šis Sultāns devās pa ielu uz ziloņa savā karaliskajā gājienā, kad viņš satika Čaitanju, kas dejoja un dziedāja ceļa vidū ar Dievišķo Vārdu.

Sultāns par to sadusmojās un sūtīja vienu no viņa ministriem nopērt viņu un novākt no ceļa, lai viņš, karalis, varētu turpināt ceļu. Ministrs iesita viņam no aizmugures un teica viņam vākties, bet tiklīdz viņš pieskārās Čaitanjam, viņš pats sāka dziedāt un dejot.

Sultāns domāja, ka tas ir joks, bet ministrs neapstājās dejot. Tad karalis lika ziloņu vedējam apstādināt ziloni, lai viņš varētu norāt savu ministru, kas nu jau dziedāja, dejoja un sita plaukstas ar Dievišķo Vārdu. Kā viņš sagrāba ministru, arī viņš sāka dziedāt un dejot.

Šādām vajadzētu tevī būt izmaiņām. Tev vajadzētu būt ne tikai priecīgam, bet padarīt tos, kas tev pieskaras, arī par tādiem.

Čaitanjas stāsts ir ļoti garš un skaists stāsts. Viņš devās no Patna uz Puri. Viņš bija filozofijas skolotājs, kurš ļoti izmainījās, kad nomainīja filozofiju uz mīlestību. Ja tu dodies uz Jagannat Puri, tu redzēsi alu, kur beigās viņš apsēdās, dziedot Dievišķā vārdu.

ॐ

Es šeit ierados ar tik daudziem jautājumiem, bet tagad tie visi ir ārpus šī konteksta.

Kas notiek? Tik daudzi ierodas šeit ar tik tīriem prātiem. Kas ir šī kustība? Pats ir tāds pats. Tu esi manis Pats, un kā šis notiek? Tas atklājas

321

jebkam, kuru tas izvēlas, tu nedari izvēli zināt Sevi. Tev ir jābūt tik skaistam, ka Pats iemīlas tevī un atklāj sevi. Šādi es stāstu šīs lietas, tev nav nekas jādara. Tev ir jābūt tik skaistam, ka Tas pievelk Sevi Sev, un, tā darot, atklāj Sevi Sev.

ॐ

Dievišķā Māte

Kāds ir labākais nodošanās Dievišķajai Mātei veids?

Labākais Dievišķās Mātes godāšanas veids ir būt viņas Dievišķajam Bērnam.

Šajā gadsimtā daudzi guru ir iecēluši sievietes par saviem pēctečiem. Ko nozīmē šī tendence?

Gadsimtiem ilgi vīrieši ir dominējuši, bet tagad viņiem ir jāmaksā par postu un apspiestību, ko viņi likuši sievietēm ciest.

Runājot par sievietēm kā pēctečiem, es šajā kategorijā neiekrītu, un arī mans Meistars nē. Īstenībā nekad šajā skolotāju līnijā nav bijusi sieviete, sākot no Guadipada Ačarja, kas bija Adi Šankaračarja skolotājs. Kaut arī daudzas sievietes ir bijušas Apgaismotas, neviena šajā skolotāju līnijā nav bijusi atstāta par pēcteci.

Vai cilvēkos ir gan vīrišķās, gan sievišķās enerģijas?

Jā, pat Šiva kā Ardhanerešvara ir pus sieviete un pus vīrietis. Kad tev ir līdzjūtība uz citiem, šis ir sievišķās enerģijas piemērs. Kad tu jūti, ka gribi kaut ko vai kādu aizsargāt, šī ir vīrišķā enerģija. Īstenībā abas nāk no viena un tā paša avota un nav atšķirīgas.

Vai vīrietis var iemiesot Dievišķo Māti?

Jā, protams. Dievišķā Māte nav ne vīrietis ne sieviete.

322

Kāpēc zemi sauc par Māti Zemi?

Zeme ir Māte, jo bez viņas neviens nedzimst. Jo viņa ir Māte, viņa ir pielūdzama. Kad tu sēdi gavēnī, tu sēdi uz viņas krūts, tāpēc tev ir jāpaklanās viņai, vienalga ko tu darītu. Kad tu pamosties no rīta, tev viņa jāsveicina. Viss nāk no viņas un atgriežas viņā. Viņa ir Māte.

Kāda ir tava mīļākā Dievišķās Mātes forma? Vai pastāstīsi mums kādu stāstu par viņu šajā formā?

No paša sākuma mana Māte ir bijusi Māte Ganga. Viņa nav tikai upe, bet viņa ir Māte. Viņas līdzjūtības dēļ viņa tek pāri šai zemei. Esmu soļojis gar viņas krastiem no Bengālas līča līdz Uttarkaši no 1910. gada līdz šai dienai. Mana ģimene ik gadu devās uz Haridvāru. Pastāstīšu tev stāstu par Ganga Mā, kas notika, kad biju Maha Kumbha Mela Preijagā, Mela, kas notiek tikai reizi 144 gados.

Šajā Mela ir tik daudz tradīciju un centru, un katrs mēģina popularizēt savu propagandu 24 stundas dienā. Kādu dienu man likās, ka cilvēku ir pārāk daudz, un es devos pastaigā lejup gar upi turp, kur Jamuna, Sarasvati, un Ganga plūst kā viena uz Bengālas Līci. Pēc apmēram pieciem kilometriem manā priekšā izskrēja meitene un krita pie manām kājām. Es apskatījos apkārt, bet viņas ģimeni nemanīju, kas bija ļoti dīvaini, jo jauna indiešu sieviete nekad neiet ārā viena.

"Kur ir tavi vecāki?" es jautāju. Viņa atbildēja, "Man nav vecāku, esmu viena." "Kāpēc tu esi šeit?" es turpināju, "Kāpēc tu neej atpakaļ uz Prejaga, kur

notiek Kumbha? Kāpēc tu šeit esi viena?" Viņa teica, "Šajā Mela visi nāk uz trīs Svēto upju sateces vietu mazgāt

savus grēkus. Visi atstāj savus grēkus, bet ko man ar tiem iesākt? Esmu zvērējusi no cilvēkiem šos grēkus ņemt, un es to daru, bet man šie grēki ir jāatstāj pie patiesa Svētā kājām, lai varu būt brīva no tiem. Esmu meklējis Mela jau septiņas dienas, bet neesmu atradusi nevienu, kurš varētu šos grēkus paņemt. Bet tagad esmu atradusi tevi, kas ir vienīgā persona, kam varu atdot savus grēkus. Es esmu Ganga!"

Tad es paskatījos viņas skaistajās acīs un zināju, ka tās nav cilvēka acis, un pamanīju, ka viņas ķermenis bija caurspīdīgs, un ka varēju tam

323

redzēt cauri. Viņa piecēlās kājās un iegāja upē, un lēnām kļuva viena ar ūdeni. Es stāvēju tur daudzas stundas, brīnoties par notikušo, un kā es varēju būt tik svētīts redzēt viņu savā īstajā formā. Viņa bija dzīvojusi debesīs, bet līdzjūtīgi nāca uz zemi, atbildot uz Bhagirata gavēņiem. Tagad viņa svēta visus tos, kuri viņu redz, nogaršo vai pieskaras. Šī ir mana Mātes pieredze.

Es arī mīlu Sarada Devi. Sara nozīmē esenci; "Es esmu formas un bez-formas esence. Es esmu visa esence." Sarada ir inteliģence; tev ir nepieciešama Saradas Svētība, lai saprastu, ko es saku. Tev nepieciešama viņas svētība, lai saprastu, ka tu jau esi realizēts, un ka tev nekas nav jādara. Ja tev ir šaubas, tad šī Sarada dieviete nelej pār tevi svētību. Kad Skolotājs runā, uzreiz tev ir jāseko, "Jā, tas tā ir." Un ne vienkārši atkārtot pakaļ: "Papa teica turēties klusam." Tev ir jāzina tā, ko es domāju, esence.

Kā Mātes Svētība var palīdzēt mums realizēt Sevi?

Tev ir nepieciešama Mātes vai skolotāja Svētība, lai realizētu Sevi. Dzinulis vai degsme būt brīvam nāk no iekšienes, ne no ārienes. Šis iekšup ir Māte. Aiz līdzjūtības viņa dod šo degsmi.

Visiem Satsangā ir Mātes svētība. Pateicība pienākas atkal Mātei, tevis paša cilvēka mātei, par sūtīšanu tevi šurp. Tavi kaimiņi tevi šurp nesūtīja, Bet tava māte sūtīja, un pat deva tev šo formu, kurā nākt.

Nav atšķirības starp Māti Zemi, tevis paša Māti un Dievišķo Māti. Tās visas ir viens un tas pats.

Vai Indijā ir vietas, kuras man vajadzētu apmeklēt, kas ir saistītas ar šo Māti?

Jā, dodies uz Ramanašram, kur viņi pielūdz Ramanas Kājas, un staigā apkārt Svētajam Arunačala Kalnam. Tu arī vari braukt uz Gangu Haridvārā un pie Prajagas, kur drīz notiks pus Kumbhala Mela.

Došu tev Dieva sievas vārdu; Tulsi. Tu tiksi pielūgta svētā auga formā,

324

ko katrs hindu pielūdz. Tikai viena tulsi lapa apēsta dienā attīrīs tevi un padarīs tevi svētu. Atceries Dievišķo Māti katru mirkli, kad tu pamosties. Paklanies tai un atkārto tās vārdu. Dari šo, ne tikai domā to. Velti savu dzīvi viņai, kā viņa ir veltījusi savējo. Tas, kurš atkārto viņas vārdu, kā Tulsidas, ir ļoti svētīts. Savādāk tev būs jācieš, kā tu ciet.

ॐ

Laknavā esmu pamanījis daudz Durga tepmļus, un es zinu tavu saistību ar Budu un Krišņu. Kā ar Durga?

Tas, kas kliedē tavu neziņu, tiek saukts par Durga. Tas šakti, tā enerģija iekšup, caur kuru tu zini Budu, Krišņu vai Durgu, ir Durga.

Tu noteikti esi redzējis tepmļos un svētnīcās, ka Durga ir uz tīģera un tai ir čūskas pātaga rokās. Šī enerģija jeb spēks tiek saukts par Durga. Bez Durga tu nevari neko saprast, un tāpēc no sākuma tev ir jāizpatīk tevis paša enerģijai. Tad tu sapratīsi, ko tu dari. Ja tu neizpatīc savai enerģijai, tu iesi neceļos. Pārsvarā cilvēku pat nezin, kādā ceļā viņiem doties, un tu zināsi tikai tad, ja tava enerģija un tavi centieni būs tīri, bez vainas. Tāpēc no sākuma pielūdz Dievieti Durga iekšup tevis, lai viņa tevi ved labos ceļos.

Kā es varu kļūt Durga un jāt ar tīģeri pretēji, ka ar mani jāj tīģeris?

Tīģeris, ar ko viņa jāj, simbolizē prātu. Kad tu domā "Es neesmu Durga", tīģeris ar tevi jāj. Ja tu zini, prāts ir mans tīģeris, tad tu esi Durga. Pārsvarā cilvēki kļūst par kaut ko, ar ko tīģeris jāj, bet tev ir jājāj uz tīģera. Šis ir saukts par Durga. Viņai rokā ir zobens, lai cirstu jebkuru domu, kas nāk. Viņai ir arī galvaskausu vītene, ko viņa nēsā ap kaklu. Šie galvaskausi ir vecās domas, cilvēki, kuri ir miruši. Pārsvarā cilvēki dzīvo pagātnes domās, bet tu vari lietot šīs pagātnes domas kā savu vīteni. Neatceries tās vairs. Šie beigtie cilvēki ir domas, kas tevi ir traucējušas, un neviena cita doma vairs nenāk ap tavu kaklu, kā tikai jau beigtas. Zobens ir divpusīgs, tādējādi tu vari cirst pat tās, kas pienāk no aizmugures. Esi ar tik daudz spēka, un neviens tevi netraucēs. Šādi tu vari kļūt Durga. Jāj ar tīģeri, turi zobenu un trīsžuburi rokās un vienkārši redzi "Es esmu Durga."

325

Cilvēki iekļūst nepatikšanās tikai tad, kad viņi nelieto sava prāta spēku. Tev ir jālieto savs intelekts, lai zinātu, kas tev palīdzēs un kas radīs problēmas. Lieto intelektu, lai paredzētu lietu rezultātu. Cilvēki nelieto intelektu un tiek aizskaloti prom, sava prāta instinktu aizskaloti. Šis ir vienīgais veids, kā izglābt Sevi, lai būtu brīvs un palīdzētu arī citiem.

ॐ

Atdošanās

Atdodies. Ļauj, lai Tu piederi Klusumam.

Atdodies Avotam. Atdodies Apjausmai, šī ir vienīgā aizsargātā vieta. Atdod savu sirdi, un tu zināsi visu. Atdodies Apziņai un Svētlaimei.

Atdoties nozīmē atdot savas važas un vienkārši Būt par Brīvību. Atdoties nozīmē, ka ego paklanās tā Avotam. Vairs nav prasību vai pavēļu, bet tikai visa atdošana Avota rokās. Atdod sevi Apziņai un Svētlaimei, un tu būsi laimīgs.

Atdod savu pieradumu pie maņām. Tev tās nav jāapstādina, bet tev ir jābūt perfektai kontrolei pār tām. Ego ir slikts šo piecu zirgu jājējs, bet Ātmana kučieris nedarīs kļūdu. Atdod savu maņu laukus Ātmanam.

Kā upe atdodas okeānam, atdod sevi Sev, Avotam.

326

Un ja tu vēl joprojām peldi pa okeāna virsmu; beidz peldēt, un tu grimsi mīlestības dziļumos.

Mīlestība: Atdodies Dievišķajam un Esi Kluss. Gudrība: Taujā Dievišķajā un Esi Kluss.

ॐ

Es daudz dzirdu par atdošanos, bet nezinu, kas tas ir.

Tikai vienu lietu tev ir jāatdod: ego. Atdoties nozīmē, "Es nododu tev šo lietu, un tad šī lieta nepieder man." Ja es dodu tev ābolu, un tu to apēd, un es prasu to atpakaļ, tu to nevari atdot. Šādi tev ir jāatdod ego, konceptu, ka "es esmu ķermenis", tad tu esi Dievs pats. Atdod savu ego un, ja tu to dari, es teikšu ielikt to šeit manā rokā. Tad esi pārliecināts, ka tu būsi ļoti laimīgs viscaur dzīvei un arī pēc dzīves. Atdoties nozīmē atdot savu stulbumu, savu ļaunumu Kunga gribai. Tas ir viss. Tas ir kā upe, kas ieplūst okeānā. Šis tiek saukts par atdošanos. Par ko kļūst upe, kas ieplūst okeānā?

Par okeānu.

Jā. Tad tu upi okeānā vairs neredzi. Mirklī, kad tā pieskaras okeānam, tā ir okeāns. Šādi atdodies Sev un aizmirsti visu pārējo. Atdod savu ego, savu prātu, tevis paša Sev. Dari to! Ne tikai dzirdi to. Atdoties ir tikai ļaut notikt tam, kas notiek. Neuzsāc neko ar savu iniciatīvu. Šī ir atdošanās Dievišķajai Gribai.

Bet vai...

"Bet" ir šauba, un tas ir prāta pārpratums, ne atdošanās! "Kungs, es atdodu savu personību, savu individualitāti, savu ego tev," šis tiek saukts par atdošanos. Tev ir jānolemj, es nepiespiedīšu tevi. Ļoti retais var atdoties, ļoti daži pasaulē to ir izdarījuši.

Pēdējā laikā tik daudz izdzīvošanas problēmu ir radušās kopā ar daudz bailēm. Man nav ko slēpt. Lieku visu pie tavām kājām. Es atdodu visu tev.

327

Tava atdošanās nevar tikt izdarīta runā vai rakstos. Tai ir jābūt izdarītai īstenībā. Kā upe atdodas okeānam un zaudē tās vienību, tās garšu un tās ierobežojumus. Viss absolūti mainās, kad tā satiek savu iemīļoto, okeānu. Tāpēc dari to praktiski, ne tikai vārdos.

Man ir tikai griba pamosties un atklāt "es" Avotu. Man nav nākotnes plānu vai ambīciju. Lūdzu, parādi man, kā atdoties.

Kad tev nav nākotnes plāna un ambīciju, kur tu esi tajā laikā? Teikt, ka tev nav plāna ir ļoti vienkārši, bet tev arī ir jāsaprot to. Kad tev tiešām nav plāna, pat ne plāna mirt, tad tu esi "es" avotā. Tāpēc tava atbilde jau ir šeit tavā lūgumā. Kad tev nav plāna, tu jau esi nomodā, un tu neprasīsi šo jautājumu. Ierasties Lakanavā un vaicāt man šo jautājumu arī ir plāns. Tāpēc, kad nav plāna, tu esi Avotā. Vienkārši turies Kluss, nepieliec piepūli un neveido plānus, un esi bez ambīcijām. Tad tu esi apgaismots kā Buda pats.

Sākumā Budam bija tik daudz plānu, bet neviens no tiem nestrādāja, tāpēc viņš atmeta visu plānošanu un apsēdās zem Bodhi Koka: Apgaismība! Vienkārši, viņš apsēdās Kluss, un šādi tu to arī var izdarīt. Tas nav grūti. Tikai paliec šeit vienu mirkli.

ॐ

Es nevaru ielikt vārdos pieredzi, kas man ir Laknavā. Mana pieredze ir, ka, kad es atdodos mīlestībai, kas ir Pats, un mīlestībai, kas ir pats kā "citi", es pieredzu to, ko es saucu par savienošanos, jo trūkst labāka vārda.

Savienošanās vienmēr ir starp diviem cilvēkiem, kas satiekas, tad viņi ir savienoti. Savienošanās vietā, tā tiek saukta par savienošanos. Tāpēc tu nevari šo saukt ar savienošanos, jo tas jau ir te kā vienotība viena, ne savienošanās. Tas nav kā divas upes, kas satiekas satecē. Tā ir vienotība, un tu nevari pieredzēt šo vienotību, kamēr tu neaizvāc no tās citus. "Citi" nozīmē ego, prātu, ķermeni, maņas un visus pasaules objektus. Visa šī

328

turēšana malā nav pieredze, un nav vārdu, lai šo aprakstītu, jo tā nav pieredze. Tev tas ir jāzina, un šī zināšana tiek saukta par īpašu zināšanu. Kad tu zini šo, tava mēle nevar runāt, un tu nevari pieredzēt, jo pieredzei ir nepieciešams pieredzētājs un pieredzes objekts, bet šis nav ne subjekts, ne objekts. Ne redzētājs, ne redzētais. Arī man tam nav vārda.

Šis ir pilnīgi kluss. Kad ir atdošanās mīlestībai, mans prāts apstājas. Šīs pieredzes nav pastāvīgas, jo atkal uzrodas es-doma. Šo atkal uzrašanos es redzu kā šaubas, kas nāk no dziļas bezvērtīguma sajūtas, bet šis ir tikai ego. Es-doma ir bezvērtīga un ierobežota. Bet Tas, kas nāk pirms es-domas, ir...

Ā, pareizi! Un to tev ir jāgaida, to, kad šī nevērtīgā es-doma beigs eksistēt. Un par to otru: neviens nezin. Tā nav doma, pat ne "es". Tā es-doma kaut kā tevi atstās, un es iesaku, ka tev tagad nav nekas jādara. Kad es-doma ir atradusi, ka tu neesi tā vērts, lai paliktu, tā aizies. Vai tu seko man? Es teikšu, ka tu esi nevērtīgs. Pirms tam tu to nosauci par nevērtīgu, bet tagad tas tevi sauks par nevērtīgu (iesmejas), un tas atstās tevi un dosies, un pavadīs nakti ar kādu citu. Tāpēc tev nekas nav darāms. Nav jāpieliek nekādas pūles, lai pārvarētu šo ierobežojumu, šo nevērtību. Tev nav jāpieliek pūles, vienkārši esi Kluss. Kad tas parādās, lai tas parādās. Kad izzūd, lai izzūd, un tu neizkusties no savas pozīcijas. Vienkārši baudi, kas notiek, Vienkārši baudi. Ļoti labi, ļoti jauki.

ॐ

Es gribu atdoties, bet ļoti pretojos tam. Man ir dziļas ilgas, bet es nevaru to izdarīt.

Īstenībā tev nav ilgu atdoties, tev nav ilgu būt laimīgam, tev nav ilgu atdoties tevis paša Sev, jo tu jau esi atdevies kaut kam citam! Tu jau esi nodevies kaut kam citam. (dusmīgi runājot) Tu jau esi iemīlējies ar kādu citu! Kā tu vari atdoties? Nevar turēt divus zobenus vienā makstī. Nevar būt divas personas vienā prātā; tikai viena. Tāpēc, kad tu turies pie kādas citas personas, tās nav šķīstas ilgas. Vai tu mīli Sevi, vai tu mīli kādu citu. Tev ir jānolemj! Ilgojies pēc tās personas, kas dos tev laimi, vai šī persona ir iekšup, vai ārpus. Šo tev ir jānolemj.

329

Man ir bail, kā man pārvarēt bailes?

Pārvari bailes, mīlot sevi. Kad tu mīli Sevi, nav baiļu. Šis ir vienīgais Draugs, kas tev palīdzēs Tagad un tad. Katru reizi, katrā vietā, vienmēr tevis Pats palīdzēs, un neviens cits to nedarīs. Neviens visā universā nebūs spējīgs tev palīdzēt, kad nāks tumsa. Neviens tev nepalīdzēs. Viņi saka, "Tumšajās dienās pat tava ēna ar tevi nepaliks. Pat tā izzudīs." Tumšajās baiļu dienās neviens ar tevi nepaliks, tāpēc tev ir jāredz kaut kas, kas ir gaisma pati!

Ja tu griez seju pret sauli, tad ēna, tumsa ir aiz tevis. Bet, ja tu griez gaismai muguru, ēna ir tavā priekšā!

Kāpēc es esmu tik nedrošs?

(iesmejas) Jo tu esi atkarīgs no kaut kā, kas pats par sevi nav drošs, un tāpēc tu nevari būt laimīgs!

Bija reiz vīrs, kas ilgu laiku meža vidū meditēja vienā pozā. Kādu dienu sev blakus viņš ieraudzīja vīteņaugu, kas auga augšup pa mazu augu tā vietā lai augtu pa viņu. Tā viņš padomāja, "Šis vienkāršais vīteņaugs neuzticas man, un tas uzticas augam, jo tas zin, ka es esmu kustīgs, un augs tāds nav. Es piecelšos, un tas nolūzīs. Tas ir gudrs, augot augšup pa šo mazo koku, jo koks nekustēsies prom, tas ir stacionārs." Neviens pasaulē nav gudrs kā vīteņaugs. Viņiem ir ticība lietās, kas kustās prom. Viņi zaudēs savu ķermeni un savu dzīvi. Tev ir jāmācās no vīteņauga. Esi atkarīgs no kaut kā, kas ir mūžīgs, lai tu būtu drošībā. Nedrošība ir atkarīga no kaut kā nedroša, kaut kā, kas nomirs vai aizmuks prom. Neesi atkarīgs no tādas personas. Ja tu gribi būt drošībā, turi mūžīgo Laimību, kas ir iekšup tevis, tuvu sev. Vienmēr ilgojies tikai pēc Brīvības, un tu vienmēr būsi gaismā.

Kāpēc es dodu priekšroku šīm citām lietām?

Tas ir labs jautājums. Vienmēr uzdod sev šo jautājumu, un kādu dienu tu iemīlēsies ar Sevi un noraidīsi visu, pat savu ķermeni. Tu pat nevari paturēt asociāciju ar savu ķermeni! Tas tikai paliks septiņdesmit, astoņdesmit vai deviņdesmit gadus. Tāpēc neesi atkarīgs no sava ķermeņa, kur nu vēl no citiem!

330

Kāpēc ir grūti mīlēt sevi?

(iesmejas) Tas nav grūti mīlēt sevi, tas ir ļoti viegli! Ir grūti mīlēt sevi tikai tāpēc, ka tu mīli kādu citu. Pats ir Šeit un Tagad. Tuvākais no vistuvākajiem, visdārgākais no dārgajiem. Bet tu mīli kādu citu un tāpēc nevari mīlēt Sevi. Tas ir viss; pabeigts. Paldies.

Es zinu, man ir jāatdodas skolotāja Svētībai. Ko nozīmē atdoties tev? Mīlestība ir pāri tam, ko es saturu.

Atdoties nozīmē, ka tev ir jāatdod savu prātu sirdij. Tad ego tevi atstās. Atdoties ir tas, ko dara upe, kad tā satiek okeānu. Tad vairs nav palikusi upe, un tā ir pabeigta. Šādi tev ir jāatdodas skolotāja Svētībai un jābūt Klusam, un jāskatās, kas notiks. Tas ir viss, ko varu tev pateikt: atdodies skolotājam kā upe atdodas okeānam un zaudē visas identificēšanās. Okeānā nav upes, nav personības, kad tu atdodies Svētībai. Tradicionālais pie Guru nākšanas veids bija paņemt no Gangas ūdeni un teikt Guru trīs reizes:

"Es atdodu tev savu prātu, es atdodu tev savu prātu, es atdodu tev savu prātu."

Tad apej apkārt Guru trīs reizes. Šis nodibina attiecības. Šis ir viss, ko varu tev pateikt!

ॐ

Vai tu iesaki atdot personīgo gribu Dievišķajai gribai?

Atdošanās ir tikai ego atdošana Sev. Atdot naudu un īpašumus nav atdošanās, jo tie tev tik un tā jau nepieder. Bet, ja tu atdod savu ego, tu tiec vaļā no visa.

Reiz bija ļoti labs un labsirdīgs Indijas karalis, kas sāka palikt vecs un gribēja atdot savu karaļvalsti dēlam, un fokusēties uz apgaismību. Jo viņam nebija daudz laika doties uz Himalajiem un veikt tur daudz prakses, viņš uzaicināja piecus tūkstošus svēto un viedo no visas Indijas uz savu pili.

Kad viņi visi bija savākušies viņa priekšā, vienai kājai esot viņa zirga sedlu kāpslī, viņš teica, "Ja kāds man var dot apgaismību laikā, kad es

331

ielieku kāju otrā kāpslī, es došu tam 31000 govis ar zelta monētām uz ragiem un pusi manas karaļvalsts."

Savos prātos svētie domāja, "Cik stulbs ir tas karalis. Mēs visi esam izaudzējuši garas, sirmas bārdas, mēģinot visas prakses, kas ved uz apgaismību. Kā viņš var iedomāties to gūt vienā klikšķī. Pat mēs esam tālu no tā!"

Tad kāds zēns, kas izskatījās pēc traka, nāca priekšā. Viņš bija pavisam pliks un viņa ķermenis bija sakropļots. Visi svētie un viedie sāka smieties par viņu, un viņam tika teikts iet prom.

"Par ko jūs smejaties, jūs muļķi?" teica sakropļotais zēns, "Vai jūs neesat nekas vairāk kā pulka ādu tirgoņu un kāvēju, kas redz tikai manu ādu un kaulus?"

Tad viņš teica karalim, "Es došu tev apgaismību laikā, kad tu uzkāp zirgā, bet šim ir jānotiek starp Guru un Šišja, starp skolotāju un skolnieku. Bet es neesmu tavs Guru, un tu neesi mans students. Tāpēc, ka zināšanas studentam tiek dotas kā prasāda no Guru, tev ir jākļūst par manu studentu un jādod man dāvana, lai parādītu, ka tu esi mans students."

"Labi," teica karalis, "Es došu tev 31000 govis ar zelta monētām pie to ragiem, un došu pusi savas karaļvalsts."

"O Karali, šīs govis, monētas un karaļvalsts nepieder tev. Kam tie piederēja pirms tevis?"

"Manam tēvam," teica karalis. "Un pirms tava tēva?" "Manam vectēvam," viņš atbildēja. "Tātad visas šīs lietas nepieder tev, drīz tu tās atdosi savam dēlam. Tu

esi tikai šo lietu pieskatītājs. Tas viss pieder tautai. Dod man kaut ko, kas pieder tev."

Tad karalis apdomājās un teica, "Došu tev savu ķermeni." Zēns, kas izskatījās pēc traka, atbildēja, "Cik daudz karalieņu tev ir?" "Četras," teica karalis. "Tad ceturdaļa tava ķermeņa pieder katrai no karalienēm. Tavs

ķermenis ir atdots tautai kā karalis, tavām karalienēm kā vīrs, un taviem dēliem kā tēvs. Tavs ķermenis nepieder tev. Dod man kaut ko, kas pieder tev!"

Karalis bija gudrs, un viņš saprata, ka ir tikai viena lieta, kas bija viņa, bija atdodama, un teica, "Es došu tev savu prātu."

"Labi," teica zēns, "Šeit ir Gangas ūdens, tagad saki trīs reizes, ka tu esi

332

atdevis man savu prātu." Zvērests tika dots, un karalis ielika vienu kāju kāpslī, bet jaunais zēns

izgāja no savākšanās un gāja prom. Nu visi smējās, un karalis vairs nezināja, ko darīt, bet viņš zināja, ka

viņš nav brīvs. Pēkšņi viņš realizēja, ka šī doma "Es neesmu brīvs" ir prātā, un ka viņš bija atdevis savu prātu trakajam zēnam, un tādējādi nepildīja savu zvērestu. Lai pildītu zvērestu, viņš nevarēja domāt!

Tajā brīdī zēns ienāca atpakaļ un pieskārās viņam, un teica, "Ko tu gribi? Kā ar otru kāju? Vai negribi to likt kāpslī?

Karalis nevarēja parunāt. Viņš bija pabeigts, viņš bija apgaismots. Šis Karalis bija Džanaka, un zēns bija Svētais Astavakra.

Tātad, šis ir tas, kas tev ir jādara. Tev ir jāatdod savs prāts, savs ego, savas domas Augstākajam Spēkam, un tad Tas par tevi parūpēsies. Šis karalis tad palika karalis, bet atdevās Tam, kas pildīja viņa karaļa pienākumus.

ॐ

Kā var attīstīt ticību Dievišķajai gribai?

Tagad ticība nav vajadzīga, kā arī nav vajadzīga ne Dievišķā griba, ne indivīda griba. Tu vari darīt jebko bez gribas, jo tas notiks pats par sevi. Ticībai tev ir nepieciešama cita persona, kam ticēt, un kas ir tā persona? To pašu granītu, ko tu izmanto, lai stāvētu uz grīdas, tu izveido Dieva statujā un pielūdz to. Tas ir tas pats akmens, un tu lūdz šim akmenim Svētību! Tāpēc visas šīs gribas ir tikai koncepti tavā prātā.

Pat Dievišķā griba ir koncepts?

Nav tāda Dievišķā, tu pats esi to radījis. Tas tev ir baznīcas mācītāju uzspiests. Tāpēc, tu esi aizņēmies savu ticību no kāda cita!

Dievs ir tavs radījums. Tu pat radi sevi kā atšķirtu, lai būtu spējīgs runāt par dievu. Dievs nevar tikt objektivizēts vai redzēts. Viņš ir redzētājs pāri objektiem. Ej atpakaļ uz To Augstāko Spēku un Tas Tu Esi. Tas Es Esmu.

Esi neatkarīgs no konceptiem par dievu, kas dod elli un debesis pēc nāves. Esi debesīs Šeit un Tagad, zinot "Es Esmu Tas".

333

Vienu mirkli es jutu neatdalītību.

Kad nav atdalītība, tas nozīmē atdošanos Tam, un, kad tu atdodies Tam, tu kļūsti Tas. Nav atdalītības. Nekad nav dzimusi dvēsele, nav dzimis indivīds. Nav divi. Kur ir dualitāte, tur ir maldi. Ne-dualitāte parādās Tajā, jo Tas Viens Ir, un Tā Esība Esmu Es!

Tomēr es jūtu, ka eksistence pieskata mani, kā tā pieskatīja Karali Džanaka.

Šī ir augstākā ticība, ka eksistence rūpējās par tevi kā to dara māte. Tāpēc pilnībā atdodies eksistencei. Vienkārši atslābsti, un nebūs baiļu. Šī atslābšana ir vienīgā Sevis zināšana. Kad tu redzi citu, tu neesi atslābis, bet, kad tu redzi Sevi, tā ir atpūta. Nav baiļu.

ॐ

Virpulis mani velk, un nav ceļa ārā no tā. Papadži, lūdzu parūpējies par mani.

Cilvēkiem ir bail no virpuļiem, jo laivas, kas tajos nonāk, neparādās vairs atpakaļ uz virsmas. Tāpēc es dodu tev šo vienu padomu: Kad tu redzi virpuli, un tu esi spēcīgs laivinieks, tad met prom airus un nolauz mastu. Tad laiva būs drošībā; vairs nav airēšanas, nav laivinieka, nav airi, nav masta. Tad šis virpulis parūpēsies par tevi, un neviens cits tev nepalīdzēs. Bet tev ir jāmet prom visas šīs lietas; kā ego, kas saka "man ir jāairējas" un "man ir jātiek ārā no virpuļa". Šīs iedomas un tavu roku, airu un darītāja iegribas tev ir jāliek malā. Tad tu redzēsi, cik drošs tu būsi. Šis virpulis par tevi parūpēsies, ja tu atdosi tam visu. Tagad tu nevari noslīkt. Tas turēs tevi uz savas krūts.

Šis universs ir virpulis. Visi ir grūtībās. Šī samsāra ir virpulis. Visi, pat visgudrākie laivinieki kā Aleksandrs Lielais, ir noslīkuši. Vienīgais veids kā nenoslīkt ir doties pie personas un iemācīties no viņa, kā nelietot savu spēku un kā atdoties. Tas tevi izglābs.

334

Ko darīt, lai svētlaime spīdētu netraucēta? Es tik daudz stundas pavadu klusā laimē, bet mani sauc nepārtraukta atdošanās. Lūdzu, palīdzi man pilnībā atdoties Sev, un padarīt lepnuma čūsku indes nekaitīgas.

Ir absolūti nepieciešami, ka tu atdodies Satguru. Tavai atdošanās ir jābūt kā kaķēnam. Kaķa māte nēsā bērnus, kur vien tā vēlas. Kaķēnam nav gar to daļas.

No otras puses, mērkaķa bērnam jau no piedzimšanas ir jāturas pie savas mātes pašam. Tas pieķeras pie mātes vidukļa un vienmēr ir bailēs, to var redzēt viņu acīs. Kad māte lec no viena zara uz otru, bērns baidās, ka viņš nokritīs, un dažreiz esmu redzējis, ka viņi krīt. Tāpēc atdodies kā kaķēns.

Šī atdošanās neaizņem laiku, tam vajadzīgs tikai mirklis. Šajā īsajā brīdī visas miljoniem gadu kļūdas tiek aizskalotas prom, šis ir Satsangas apmeklēšanas skaistums. Satsanga ir plosts, lai vestu pāri samsāras okeānam. Neuztraucies par haizivīm, kas gaida, lai saplosītu tevi. Šis plosts ir ļoti drošs transporta līdzeklis. Nekāds posts tevi neskars.

ॐ

Es jūtu, ka ir liela starpība starp pilnīgu atdošanos un vienkārši būšanu pasīvam. Es gribu pilnībā atdoties mīlestībai un patiesībai, avotam. Nekas cits pasaulē nav svarīgs. Vai vari man rādīt, kā pilnībā atdoties? Lūdzu, pieņem pateicību no šīs sirds, kas no skatīšanās tavās acīs uz visiem laikiem ir izmainījusies.

Ja tu mīli kādu un tajā pašā laikā nevienu citu, tā tiek saukta par pilnīgu atdošanos. Piemērs pus-atdošanās ir atdoties meitenei, dodot viņai visu tavu naudu un solījumus uzticēties, bet tu nerunā patiesību, jo to pašu lietu tu saki sava kaimiņa sievai. Šī ir daļēja atdošanās. Kādu nakti abas tavas draudzenes satiksies un atklās, ka viņas tevi savā starpā dala un ka solījumi bija meli. Šis ir negodīgums.

Vismaz ar Sevi vienmēr esi patiess. Jo tas zin visu tik un tā, visos nomodas, sapņu un miega stāvokļos. Kā tu vari noslēpt savu vainu no Tā Viena, kas redz katru aktivitāti?

335

Tāpēc esi patiess un saki: "Lai notiek Tava Griba." Tikai pēc Tā gribas aktivizē savu prātu, maņas un aktivitātes.

Vai tu tagad saproti kā būt patiesam pret Sevi?

Es atdodu savu neziņu tev.

Ja tu atdod savu ego un neziņu, tas ir viss, kas tev jādara. Nekas cits. Tad uzreiz Svētība tevi ņems savās rokās. Pārsvarā cilvēku nespēj atdoties. Viņi tikai runā to ar savām mutēm, viņi īstenībā neatdodas.

Atceros, kāds jautāja Maharši par ego atdošanu. Viņi vaicāja, "Vai pilnīga atdošanās ir absolūti nepieciešama, lai zinātu Sevi? Es nevaru pilnībā atdoties, jo man ir citi pienākumi, kas ir jāpilda. Kaut arī esmu šeit Tiruvannamalai, mans prāts ir mājās." Maharši atbildēja, "Ja tu nevari pilnībā atdoties, arī daļēja atdošanās strādās."

Tātad daļēja atdošanās arī strādās, un lēnām šī daļējība arī izzudīs! Tad tu gūsi prasādu, dāvanu no skolotāja, kas svētīs tevi. Bet tev ir jābūt pilnībā bez šaubām par skolotāja mācību, tad tas strādās kā šaujamais pulveris. Šī ir pilnīga atdošanās. Daļēja atdošanās būs kā slapjš koks, kas tiek piededzināts ar sērkociņiem: tev būs jāizlieto daudzas sērkociņu kastītes, kamēr koks izžūs par tevis paša pūliņu cenu. Koks arī degs, bet tas daudz dūmos, un tu sāksi klepot. Tad tu redzēsi, ka pilnīga atdošanās ir labāka nekā šī dūmojošā atdošanās.

ॐ

Man nāk telpiskuma pieredze, tomēr es jūtos jūtīgs pret ego.

Ej dziļi šajā telpiskumā un nepieliec piepūli, nedomā.

Paliec, kāds esi, viss būs labi, ja tu neļauj pacelties domai. Šī ir mūžīgā Mīlestība, paliec Šeit. Viss notiks pats no sevis. Ļauj kaut kam tevi ņemt savā varā, ļauj kaut kam pacelties no iekšienes. Tas funkcionēs, ļauj tam pacelties.

336

Tas strādās iekšup Apziņas. Tev nav jādara, jādomā vai jāplāno kaut kas.

Paliec kā Ir. Ļauj tam funkcionēt. Daba funkcionēs bez tava prāta un domas. Tikai aktivitāte un reakcija; ne darīšana, ne ego. Šīs ir ciešanu beigas. "Es daru", "Es darīju", "Es darīšu"ir ciešanu manifestācija. Bet, kad tu kārtīgi paskaties uz to, tu redzēsi, ka tu nekad neko neesi darījis.

Bet no Nekā tu vari darīt jebko bez atalgojuma par tavu aktivitāti. Visa aktivitāte būs neaktivitāte, un tev nepaliks pēdas, lai dotu tev nākamo ciešanu ciklu. Atdodies savam totālumam. Tev nav ierobežojumu vai ideju par ierobežojumiem, nav nodomu vai konceptu, Tikai Brīvība!

Jā, jā, es redzu!

Šī redzēšana ir Būšana. Kad tu redzi caur acīm objektus, tas ir traucēklis, bet patiesa redzēšana ir Būšana, un šī būšana ir ar savādākām acīm. Tas ir atkarīgs no tā, kuras acis tu gribi lietot. Patiesam redzējumam nav sakara ar acīm. Tas ir iekšējais redzējums, iekšējā Būšana. Ja tu šo dari, tu vienmēr redzēsi ar to pašu aci, vai skatoties iekšup vai ārpus. Tad nebūs atšķirības starp samsāru un nirvānu. Šai acij nav ierobežojumu, ne iekšup, ne ārpus. Atdod skatīšanos caur šīm divām acīm, un patiesā acs atvērsies, un tev būs Dievišķs redzējums, un šī redzēšana ir Būšana!

ॐ

337

"Es Esmu Ar Tevi Lai Kur Tu Būtu"

Nevar izmukt no Mīlestības, Mieram un Brīvībai nav austrumi vai rietumi. Lai kurp tu dotos, tas vienmēr ir ar tevi. Satsanga ir atgādinājums, ka tu esi mājās, ka tu esi Mājas pašas, tāpēc tu nevari atgriezties "atpakaļ" no Satsangas, tā ir tava daba. Šī pieredze nevar tikt aizmirsta. Tas, kas var tikt aizmirsts, tiek prāta aizmirsts, bet prātam nav pieejas šai pieredzei.

Bet esi uzmanīgs un modrs. Tu paturēsi problēmas, kas tev ir visdārgākās, un tāpēc tavi vecie draugi, nelabie pieradumi, āsuras nāks atpakaļ un ielūgs tevi ciešanās atkal. Tie ir ļoti stipri, un tādam jābūt arī tev. Izbeidz šos vecos pieradumus, un tu esi brīvs; tāpēc ceļo tikai ar tiem, kas ar tevi vienā laivā, asociējies tikai ar tiem, kas dodas tajā pašā virzienā. Ej uz Patiesību par jebkādu cenu, vienmēr turies Kluss.

Kad vāsanu apstākļi paceļas, pacelsies arī vāsanas, vienalga, cik guļošas tās ir, it īpaši, ja tu esi Kluss. Lode nogalina vienreiz, bet vāsana nogalina atkal un atkal. Tāpēc modri taujā!

Gaidas ir ilūzijas, tāpēc neskrien pēc tām un neiesaisties dusmās, kaislēs un arī iekārēs. Vienkārši neiesaisties tajās. Turēties Klusam un apmierinātam ir vislabākais ierocis.

Arī prieks iznīcinās prātu un dēmonus. Kad tu noroc tos, neroc tos atkal augšā.

Tu esi atbildīgs par savu ģimeni un draugiem,

338

tāpēc šai Satsangai ir jāturpinās. Kad tu zini Patiesību, tev ir jādalās ar to.

ॐ

Pirms valsts sadalīšanas 1947. gadā es atrados Ramanašramā. Kādu dienu Jūlija vidū kāds man vaicāja, kurā Ravi upes krastā esmu dzimis. Es teicu, ka tur, kas ir stipri pāri šai upei. Tad viņš man pastāstīja par valsts sadalīšanas krīzi, par ko es maz nezināju, jo man nebija laika ne avīžu lasīšanai, ne politikai. Viņš teica, ka nākamā mēneša vidū valsts tikšot sadalīta, un mana ģimene, kas dzīvoja starp Lahoru un Pešavāru, tikšot noslepkavota, ja es viņus neizglābšu. Es teicu viņam, ka esmu aizmirsis visus, un ka tas viss bija sapnis: vecāki, ģimene, bērni, valsts. Viss tas bija sapnis, kas nu ir beidzies. Tik stipra bija mana nepieķeršanās, un tik stiprai tai bija jābūt. Šis vīrs pastāstīja Maharši, ko es viņam biju teicis, un rīta pastaigā Maharši man vaicāja, "Kāpēc tu nedodies un nepieskati savu ģimeni?"

Es teicu, "Kad es šurp atnācu, man bija sieva un vecāki, un bērni, bet, kad tu uz mani paskatījies, viss bija izbeigts, un tagad Tu esi mana vienīgā attiecība, un neviens cits pasaulē."

"Ja tu sauc to par sapni, kāpēc tev ir bail no sapņa? Būs labāk, ja tu ej šajā sapnī un pieskati savu sievu un radiniekus. Kāpēc baidīties no sapņa? Tava sapņu roka sapņu tīģera mutē ir diezgan droša. Šādi dzīvo pasaulē un sauc to par sapni. Nebaidies, un dari savu darbu sapnī. Šis sapnis ir sapnis, un nekas tajā nav reāls, bet tu kā viņu dēls arī esi sapnī. Tāpēc lai sapņu dēls dodas uz sapņu valsti un sapnī izglābj sapņu vecākus."

Šādā veidā viņš man izskaidroja sapni. Tad Maharši teica:

"Es Esmu ar tevi, lai kur tu būtu."

Ar šo teikumu viņš man deva Mācību: Viņš ir "Es Esmu", kas ir ar mani, lai kur es esmu.

Ko es viņam varēju pateikt? Viņš teica man doties. Tā es paklanījos Viņam un pacēlu putekļus zem viņa kājām, apgāju trīs reizes apkārt viņam, un devos ceļā. Es devos un Pundžab, un brīnumainu notikumu gaitā es izglābu savu ģimeni no visas tās slepkavošanas. Šis ir labums, kāds ir no būšanas ar Skolotāju:

339

Skolotājs ne tikai dod tev Brīvību, bet arī pieskata, lai kas tev būtu vajadzīgs.

Kad biju atpakaļ ziemeļos, es redzēju, ka vilciens uz Lahoru bija tukšs, tajā bija tikai musulmaņi, kas kliedza "Nogaliniet indiešus!", un grupiņa indiešu, kas drošībā bija saspiedušies kopā. Man ienāca prātā doma sēdēt ar musulmaņiem, kaut arī daudz labāk būtu sēdējis ar indiešiem. Man pat bija Om uztetovēts uz rokas apakšas, un man ausīs bija auskari kādi ir indiešiem. Tad kas deva man šo domu sēdēt ar viņiem? Es pat kliedzu kopā ar musulmaņiem. Tā ar šo glābēju Om uz manas rokas un ar skolotāja svētību es aizbraucu droši, bet visi citi indieši tika izvākti no vilciena un nogalināti. Kad ierados manā māju ciematā, neviena indieša tur nebija. Pat tonga, zirga pajūgs, ko es paņēmu, bija musulmaņu tonga. Vieta, kurā es dzīvoju, bija tīra indiešu kolonija, Guru Nanakpura, un tāpēc, lai neradītu aizdomas tongas vadītājā, es teicu viņam doties uz musulmaņu koloniju blakus, uz Islampura. No turienes es ar kājām devos uz savu māju, zvanīju pie durvīm, bet neviens neatbildēja. Beigās es dzirdēju sava tēva balsi no jumta, kas vaicāja, kas es esmu. "Es esmu tavs dēls! Vai tad neatpazīsti manu balsi?" Es kliedzu atpakaļ.

"Kāpēc esi ieradies?" viņš vaicāja. "Kā tu tiki šurp? Vai vilcieni vēl strādā? Tev būtu jāaizved visi savi radi no šejienes ar vilcieniem!"

Rajona Maģistrāts, kas bija musulmanis un ļoti labs mans armijas draugs, pasargāja mūs sevis paša mājā un palīdzēja mums nokļūt atpakaļ Indijā.

Mūsu zirgus bija jau atņēmuši musulmaņu bēgļi no Amirtsāras, kam Sikhi bija atņēmuši viņu sievietes. Visi ģimenē, gandrīz četrdesmit cilvēki izglābās drošībā ar vilcieniem, tajā laikā, kad pārsvarā ģimeņu tika daļēji vai pilnībā iznīcinātas. Beigās mani vecāki tikai evakuēti ar lidmašīnu, jo kad tie ieradās, vilcieni vairs nekursēja. Šī ir Meistara Svētība. Neviens mums nespēja nodarīt pāri, un Viņš parūpējās par visu.

ॐ

Jautātājs: Papadži, vai būs labi, ja es atstāšu Laknavu un došos uz rietumiem? Vai tu domā, ka esmu gatava?

340

Papadži: Jā. Nav austrumu un rietumu. Tie ir tikai kartē. Meistaram nav austrumu un rietumu. Jebkur tu dotos, būs Skolotāja Klātbūtne, un tu to jutīsi. Ja tu esi atdevusies, tā ir Skolotāja atbildība vadīt tevi katrā solī.

Man ir bail mainīties atpakaļ uz to, kāda es biju, kad atgriezīšos uz Dāniju.

Kād tu atgriezīsies uz Dāniju, kā tu iedomājies, ka tu mainīsies? Kad tu ieradies Laknavā, tu cerēji, ka kaut kas izmainīsies, un tā ir noticis, bet nu tu esi cita persona nekā tā, kas tu biji, kad ieradies. Tāpēc nedomā, ka tu izmainīsies, kad atgriezīsies. Paliec vienmēr Satsangā un nebaidies, ka tu atgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. Tu nekad nevari izmainīties. Šis mirklis dāvāja tev klusumu un laimi, tāpēc nebaidies. Tev būs Satsanga Dānijā. Stāsti viņiem stāstu par to, kas notika šeit.

Man ir bijušas pieredzes, bet...

Šī pieredze var doties atpakaļ uz Dāniju! Tai ar tevi ir jāpaliek. Pieredze ir, ka tu esi Brīva. Tev ar to ir jāpaliek! Kā tas var kaut kur pazust? "Es esmu Brīva" paliks ar tevi vienmēr, ja tev ir Brīvības pieredze. Tev nav jāpatur šī pieredze, tev ir jābūt Tam, savādāk tā ir tikai iztēle un teorija.

Kāpēc ir tā, ka pēc tukšuma atklāsmes vēl var pacelties personība un domāt par sevi un pasauli kā reālu un jēgpilnu? Pēc tā, ko es redzēju, vai es varu pat domāt, ka nākšana un iešana ir iespējamas?

Kas runā par tukšumu? Kas apjauš šo tukšumu? Tā persona ir tevis paša Ātmans, kas nav tukšs un nav pilns. Tas apjauš visu, tukšumu un samsāru, un nekas netiek traucēts, jo tas viss nāk no Tā. Šī pasaule ir Tā paša iztēles produkts, un nav starpības starp samsāru un nirvānu.

Vilnis paceļas no okeāna un domā, ka tas ir neatkarīgs, jo tam ir vārds un forma, un kustība. Okeānam nav nekas pret to, un tas zin, ka visi viļņi pacelsies, spēlēs un kritīs, un atkal kļūs okeāns. Kas ir tā substance, kas nekad nav pacēlusies vai kritusi? Tas ir ūdens. Ūdens vienmēr ir tāds pats, kaut arī tas ieņem dažādas okeāna vai viļņu formas. Ūdens vēro visu paceļamies un krītam, pat okeānu.

341

Kāpēc šī Tukšuma gaismā būt Papadži pieņemtam vai atraidītam vēl joprojām šķiet svarīgi, it kā es būtu kaut kas, kam nepieciešams kaut kas no kāda cita?

Šis "es", kam nepieciešams kaut kas no kāda, ir egoistiskais "es", kas paaudzēm ilgi ir bijis atšķirts no savām mājām, kuras tas vairs nezin. Šis "es" ceļo no vienas inkarnācijas uz citu, mēģinot atrast savu patieso dzimto māju. Tam nepieciešams kāds, kas pasaka tam doties mājās, un, kad tur, tas zinās, ka nekad to nebija atstājis. Bet, ja tas nedodas mājās, tas var klaiņot miljoniem gadus samsārā. No miljardiem uz zemes tikai daži "es-i" gribēs atgriezties mājās. Visi citi "es-i" klaiņos un veidos attiecības ar citiem "es-iem". Tu esi ieradusies Laknavā, un tagad tu zini, kas tu esi. Tu esi mūžos manā Sirdī. Paliec Tāda.

Kad tu dosies atpakaļ uz savu valsti, redzi apstākļus, kādos tu tiec novietota, un reaģē atbilstoši. Tu neaizmirsīsi miera un mīlestības zibsni. Zini, tā ir tava prāta tendence veidot problēmas un šaubas. Nav problēmu un šaubu, tāpēc nedomā par tām.

Gribu patiekties par visu, ko esi man devis pēdējos četros mēnešos, un par visu svētību un mīlestību.

Dons Huans reiz pacēla mazu akmeni un uzsvieda to kalnā. Tad viņš teica, "Skaties, Karlos, kas reiz bija olis manā rokā, ir kļuvis par kalnu." Līdzīgi, tu esi atnākusi uz Satsangu, Patiesību, un esi kļuvusi par Patiesību un Mīlestību. Šī Satsanga ir Džāhnavī upe, kas attīra tevi, kad tu tai pieskaries. Tie, kas iemērcas šajā upē, kļūst vieni ar to, un viņi atgriežas kā citas personas. Tu ieradies šeit tikai uz dažām dienām, bet paliki mēnešiem ilgi, jo šeit plūst Patiesība un Mīlestība. Jebkur, kur ir Satsanga, kur runā skolotājs ar tiem, kam vajadzīgs šis Skaistums un Patiesība, tā ir tā vieta, kur palikt.

Došu tev vārdu Džāhnavī, tā, kas svētī un attīra visu. Tā atbrīvo no visām sāpēm un grēkiem, ko cilvēki nes sev līdzi mūžiem ilgi. Tikai pieskaries tai, uzreiz tu tiec aizskalots. Viņa ir tik svētīga un rūpīga, viņa ir māte. Kas tajā peldas, kļūst mūžīgs. Šādi, svēti katru, kas nāk un ieiet tavā sirdī.

ॐ

342

Kā ir iespējams palikt šajā spīdošajā mīlestības okeānā visos apstākļos? Ar stresu, kāds ir manā dzīvē Vīnē, ir grūti tādam būt visu laiku.

Šis ir jautājums, ko pēc šīs skaistās pieredzes pārsvarā cilvēki vaicā, un esmu priecīgs, ka tu esi šeit pēc skaidrojuma. Pirmkārt, tu gribi, lai šī pieredze ar tevi ir visu laiku. Šis arī nozīmē to, ka tu to zaudē.

Tīru apjausmu ir neiespējami pazaudēt, bet tā ir svētlaime, kas atstāj mani, kad ir stress.

Kad tu gribi paturēt šo pieredzi visu laiku, tas nozīmē, ka tu gribi ienest šo pieredzi laikā. Kāpēc tev būtu jānes šī pieredze laikā? Kad šī pieredze bija, tā bija pāri laikam. Viss, kas notiek laikā, ir nevērtīgs. Viss, ko tu gūsti laikā: laimi vai mieru, vai personu, ko mīli iekšup šī laika, tas kādu dienu izzudīs. Tad kāpēc tev ir šī vēlme, ka šai Bezlaicībai būtu jānāk laikā tikai, lai tev izpatiktu? Ja tu nevēlies, lai tā ienāk laikā, tā būs mūžīga pieredze. Lai padarītu to par mūžīgu, neradi vēlmi vest bezlaicību laikā. Laiks nozīmē nāvi, nelaimi, pagātni un prātu. Nav starpības starp laiku un prātu. Ļauj tam būt, kāds tas ir. Tu gribi lekt okeānā, un, kad tu tur ielec, atpakaļceļa nav. Kad upe ieplūst okeānā, tā kļūst par okeānu un paliek okeāns. Ir tikai tā, ka upe ir zaudējusi savu formu un vārdu.

Aizvāc vārdu. Apziņai nav vārda. Aizvāc vārdu un formu, un kas paliks, ko tu redzi?

Neko, tīru Būšanu.

Šis nekas vienmēr ir nekas; ne dažreiz kaut kas un dažreiz nekas. (smejas) Vai tas tagad ir skaidrs?

Skaidrs.

Nebūs atšķirības, kad tu atgriezīsies Austrijā, vai kad tu esi Laknavā, jo tie ir tikai vārdi! Jebkurš vārds ir laikā, bet Apziņa nav laikā. (iesmejas) Ļoti labi.

Neviens darbs netraucēs šim mieram, tas nebūs tev šķērslis. Nebaidies, nebūs problēmu. Tu vairs neesi iesaistīts savā darbā, kā kādreiz biji, jo tad

343

tas bija tavs ego, kas domāja, ka tas dara visu darbu. Tagad tu zini, ka ir kaut kas pāri pat tavai spējai saprast, pāri ego, no kurienes tavs ego paceļas, kas dara visu darbu. Paliec šajā avotā. Redzi, ka darbs tiek darīts ar tavu ķermeni, kas tiek kaut kā cita aktivizēts, un tu vienkārši vēro to visu notiekam. Griez savu seju atpakaļgaitā, no kurienes enerģija nāk pat, lai saliektu tavu pirkstu. Ej pāri un skaties uz savu domāšanas rezervuāru, un identificē sevi kā To. Tad viss notiks no Augstākā Spēka Svētības. Griez savu seju uz Augstāko, ne uz objektu, kas nav pastāvīgs. Griez savu seju pāri objektiem, turp, no kurienes nāk enerģija. Tad tu zināsi, ka nekas nevar iejaukties tavā darbā, un tas šādi arī turpināsies.

Ja ir jebkas, ko tu šeit saņēmi, kas var tikt pazaudēts,

Lai tas zūd. Tu neesi šeit atnācis sasniegt kaut ko, kas var tikt pazaudēts, Bet zināt To, ko tu nekad nepazaudēsi.

Netiecies pēc tā, kas var tikt pazaudēts. Kas nevar tikt pazaudēts, kas ir Mūžīgs, mājo tavas sirds alā, Spīdošs kā dimants, Skaties iekšup!

Ir grūti atstāt Laknavu!

Kā tu jebkad vari atstāt Laimi Tagad [Laknava burtiski Laime-tagad]? Tu nevari atstāt šo laimi, kad tu esi tagad, un lai kurp tu dotos, tu esi šajā tagad. Šajā tagad ir laime, ir mīlestība un skaistums. Tu nevari no tā tikt ārā. Laime tagad nekad tevi neatstās. Tas ir tas, ko Laknavas iedzīvotāji ir teikuši jau tūkstoš gadus: Kad tu esi Laknavā, tu nevari to atstāt. Ļauj, lai ķermenis iet, nerūpējies par tā kustību. Kas būs nekustīgs, tas būs ar mani. Tu vari doties, kur gribi, visas šīs planētas pieder tev. Viss kosmoss, visi šie miljoniem planētu ir tikai mazā tevis Paša stūrī. Tu nevari no tā tikt ārā. Tu mani nevari atstāt, jo tu esi manā sirdī!

344

Tagad es jūtos, ka mana aizbraukšana ir kā koka lapa, maigi krītoša, skaisti un klusi, grimstoša okeāna apskāvienos. Es paklanos pateicībā un ņemu tevi savā sirdī.

Ļoti labi, ļoti jauki. Kad no koka krīt lapa, tai nav nodoma lidot uz ziemeļiem vai dienvidiem. Tai nav nekā darāma. Tā lido ar vēju, ar Svētības vēju. Tu esi lapa, krītoša no ego koka. Tagad tev nav vairs attiecību ar koku, un tu krīti, un vienalga kurp pūš vēji, tie nesīs tevi līdz.

Esmu ļoti laimīgs, ka tu esi labi pastrādājis un tagad domā atgriezties. Paldies.

ॐ

Daudzi saka, ka mana būšana šeit ir bijusi pa īsu, bet tas aizņēma tikai vienu mirkli. Kā man vislabāk palikt apjautošam. Vai nodošanās ir tas ceļš?

Nē, nav jānododās. Tev nav jānododās nekam. Tikai jūti un uzticies, ka "es esmu, kas es esmu". Šī nav nodošanās. Tu esi, kāds tu esi. Tu biji, kāds biji. Tu būsi, kāds tu būsi. Šī ir uzticēšanās tevī: "es esmu, kas es esmu". Ne kaut kur citur. Tas ir ļoti viegli. Tas ir ļoti dabīgi. Tev nav jākļūst neparko vai jābeidz būt par kaut ko, bet esi, kāds esi.

Pat, ja tu juties nepiepildīts, braucot prom, un juties, ka tu neguvi neko, tā nav bijusi laika šķiešana. Ja tu saki, tu neko neguvi, tev ir taisnība, jo es neko nedodu, un tu neko negūsti. Nav laika Satsangā, kas būtu laika izšķiešana! Tas kādu dienu nostrādās, pat, ja tu juties, ka nebija nekāda labuma. Tas nostrādās, neviens nevar būt vīlies. Kad viņi ir gatavi, visa šeit runātā Patiesība ieskries viņu prātā.

Es jūtos ļoti piepildīts un tagad redzu tavu seju visur.

Ja tu kādā iemīlies, tu redzi viņa seju visur. Un, kad mīlestība ir ļoti dziļa, jebkas, ko tu redzi, ir tavs iemīļotais, un tu pat kļūsti Tas. Tad notiek identificēšanās ar Iemīļoto.

Pat manas kājas neskaras zemei.

345

Tā arī ir tiesa, tu domāsi, ka tu lido, jo tu nejūti svaru. Esmu ļoti priecīgs par tavu šurp atbraukšanu. Paldies.

ॐ

Vai ir jāpraktizē, lai nokļūtu bez-piepūļu stāvoklī? Es drīz atgriezīšos Brazīlijā, un mani interesē, kādu meditāciju tu man iesaki tur praktizēt.

Kad tu esi Brazīlijā:

Uzturi savas rokas aktīvas strādājot un savas domas uz Mani. Turi savas domas Iekšup, turi savas domas uz Sirdi.

Turi savas domas uz tavu sirdi un tavas rokas darbā. Turēt savas domas uz Mani nozīmēt domāt "Kas es esmu?" Kopā ar šo tev būtu jāstrādā. Prāts vienlaicīgi var būt tikai vienā vietā. Ja tu to ievelc sirdī, tas nevar neko citu redzēt bez sirds. Turi to Šeit pastāvīgi, un tu redzēsi, ka tas nespēj izmukt. Pastāvīgi turi savu prātu uz tavu Sirdi.

Kad cilvēki brauc prom no Laknavas, viņi bieži lūdz padomu. Mans vienīgais padoms tev, kad būsi mājās, turies Kluss. Tu vari runāt ar saviem draugiem par šo Klusumu un pastāstīt viņiem, kā būt Klusiem, un kur tu šo padomu saņēmi. Tas ir pietiekoši.

Esmu putekļi salīdzinājumā ar tevi. Neesmu gana vērtīgs, lai mācītu, kā būt klusam.

Tad vienkārši turies Kluss. Ja viņi vaicā, kas notika Laknavā, vienkārši turies Kluss. Tad ļauj, lai viņi domā, ko vien paši grib domāt.

ॐ

Man bail, ka, kad atstāšu tevi, lai dotos atpakaļ uz Vāciju, es atgriezīšos pie saviem vecajiem pieradumiem.

346

Nebaidies no saviem vecajiem pieradumiem, visa Minhene būs izmainījusies, kad dosies atpakaļ. Tu redzēsi visu savādāk nekā pirms tam, un tu neizskatīsies vairs tāds pats. Neuztraucies.

Kad tu dodies pasaulē, vienmēr atceries, ko tu savā dzīvē mīli visvairāk, un neskaries klāt nekam citam.

Dari šo vienu mirkli, un šī mīlestība, ko tu esi ignorējis, pacelsies virspusē. Bet ne kā citas lietas virspusē, kas nāk un iet, šī mīlestība ir dziļums pats, kurā nav pacelšanās un krišanas. Tikai skaties uz to Tagad, un tas ir viss, kas tev ir jādara. Neiemīlies vilnī, jo tie neilgs. Tie kustās kādu brīdi un drīz beidzas.

Neskaries klāt nekam, kas parādās, jo tas drīz izzudīs. Skaties Iekšup, kur nav vārda vai formas, un tu zināsi, kas tu esi: Brīvība.

ॐ

Es jūtu, ka ir pienācis laiks doties pasaulē ar šo dimantu, ko esi man devis, un pārbaudīt to samsārā.

Lai kas skolotājam piederētu, viņš nodod to kādam, kad viņš domā, ka viņš ir gatavs. Guru arī nodod savam skolniekam visu zinot, ka viņš to ir pelnījis. Pastāstīšu stāstu par šo.

Bija reiz svētais Ķīnā, kas grasījās pasludināt savu pēcteci, un tā viņš uzrīkoja sacensību: Tas skolnieks, kas izdomās vislabāko gatha, vislabāko dharmas apgalvojumu, iegūs svētā apmetni un ubagošanas trauku. Tā, visas dienas un nakts garumā mācītie āšrama svāmji galvenajā zālē uz tāfeles rakstīja savas gathas. Āšramā bija kāds ļoti pazemīgs vīrs, kas neprata rakstīt, un kas vienmēr strādāja, maļot miltus, bet vēlā vakarā, kad viņa darbs bija pabeigts, viņš iegāja zālē un vaicāja, kāpēc tur tāda rosība.

"Guru atdos savu apmetni un ubagošanas trauku tam, kurš uzrakstīs vislabāko gatha," viņam teica.

347

Viņš vaicāja, "Kāda līdz šim ir vislabākā gatha?" Viņi atbildēja, "Ļoti vieds svāmi teica,

'Turi prāta spoguli tīru, lai uz tā nenosēžas putekļi, tad tu būsi Brīvs.'"

Tad šis pazemīgais miltu malējs vienkārši atbildēja,

"Kur nav spoguļa, Uz kā sēdīsies putekļi?"

Šī gatha tika pierakstīta līdz ar citām. Ap pusnakti Svētais nāca skatīt gathas un, kad ieraudzīja miltu malēja gathu, viņš zināja, ka ir atradis pēcteci. Tāpēc viņš devās pie viņa un atdeva savu apmetni un ubagošanas trauku, un teica, lai viņš mūkot cik ātri vien varot visas nakts garumā uz apvāršņa pusi, jo, ja āšrama svāmji viņu atrastu, viņu nogalinātu. Un tā viņš devās.

Nākamajā rītā Guru tika atrasts pliks, un svāmji bija saniknoti un drīz izsecināja, kas ir noticies. Dažas stundas vēlāk viņi bija noķēruši miltu malēju un apvainoja viņu vienīgo Guru mantu nozagšanā.

Viņš atbildēja, "Jūs variet ņemt šo ubagošanas trauku un šo veco apmetni, bet jūs nekad neatņemsiet man to Gaismu, ko mans Guru ir man devis!"

Viņi nevarēja nolaupīt to, kas bija īstā dāvana-mācība, jo Satguru mājo tavā Sirdī, un visu universa būtņu Sirdī.

Necenties notīrīt spoguli, jo tas vienmēr atkal paliks netīrs. Nav spoguļa, un nav putekļu, kam nosēsties! Tiec vaļā no augstprātības, ka tu neesi Pats un ka ir "cits". Ir labāk aizmest spoguli prom un realizēt, ka viss ir Pats. Šī realizācija ir Dimants un dāvana no Guru.

Tagad tev nav jāpārbauda šis Dimants. Tu būsi tāds pats, un pasaule būs tāda pati. Tagad tikai nebaidies, jo nav starpības starp samsāru un nirvānu. Ej svaigs un tiecies ar apstākļiem, kas rodas.

ॐ

348

Es uztraucos, ka pazaudēšu kontaktu ar tevi, kad došos prom.

Šīs bailes nav īstas, tu to redzēsi. Šīm četrām sienām, kas tagad ir ap mums, nav nekāda sakara ar mūsu Mieru. Tu esi šis Miers, un tu nevari to gūt vai zaudēt. Visu, ko tu gūsi, tu zaudēsi, jo tas ir tikai materiāls guvums. Neuztraucies un ej, kurp tev tīk. Esi atkarīgs no Mātes, jo viņa parūpēsies par tevi.

Tev būtu jādodas atpakaļ un jāturpina šis darbs tur, tam nav vajadzīgs daudz. Ziedo tikai piecas minūtes Sev, kad tu mosties no rīta un pirms gulēt iešanas. Tad tu gūsi, ko tu gribi. Es neesmu redzējis rezultātus cilvēkos, kas pavadījuši desmitiem gadu Himalaju alās, bet šis strādās. Tikai stipri vēlies to, un nekas tevi neapstādinās. Domā par savu Iemīļoto divdesmit četras stundas diennaktī. Ar šādu pastāvīgu atcerēšanos tu būsi ar savu Iemīļoto un ne atšķirīgs no Tā.

Kā es varu tev kalpot, esot Eiropā? Ko es tavā labā varu darīt?

Ko tu vari darīt, ir vienmēr skatīties sev aiz muguras, lai redzētu, kurš seko tev, kad tu ej pa ielu, un kurš nekad tevi neatstāj pat tad, kad esi miegā. Kurš apjauš visas tavas aktivitātes, vai tu esi nomodā, sapnī vai miegā. Atrodi šo personu, kas dod tev spēku kustināt tavu mēli, kad tu runā. Kad tu redzi, atrodi to vienu, kas ir aiz tavas acs tīklenes. Dari šo priekš manis un tu paliksi kontaktā ar tevis paša Sevi.

Es jūtu spēcīgu dzinuli doties atpakaļ pie savas ģimenes un dalīties šajā ar viņiem. Es jūtu, ka esmu viņus atstājis novārtā.

Nē, tu neesi viņus atstājis novārtā. Tu viņiem vedīsi visu būtņu mieru un mīlestību. Šo viņi tev nekad neteica, jo arī viņiem to neviens nebija teicis. Tu šo dāvanu viņiem vari aizvest.

Es gribu pavadīt ar viņiem kopā laiku, kamēr tas vēl ir iespējams. Vai tā ir laba ideja, vai es esmu pazaudējies ilūzijā?

Tā ir laba ideja. Tu esi cēlu vecāku labs dēls. Tikai cēliem vecākiem dzimst dēls, kurš apmeklēs Satsangu. Tas ir tik reti, kad šis notiek, var būt

349

viens divdesmit miljonos.

Pirms diviem gadiem pēc atgriešanās uz rietumiem, kad biju bijis pie tevis, es manīju, ka man bija tendence neiesaistīties aktivitātēs tik daudz, un es nebiju ieinteresēts pasaulē.

Kad tu atgriezies no Satsangas atpakaļ uz savu valsti, ir diezgan dabīgi, ka tu neesi tik aktīvs cik cilvēki tev apkārt. Tu būsi savādāka persona.

Bet tu strādāji pēc tikšanās ar Ramana. Tev bija Atmošanās, un tomēr tu turpināji strādāt un pabalstīt savu ģimeni. Tas nenotika ar mani.

Jā, es strādāju, kad biju kopā ar Ramana, un tam nebija starpības. Es pie viņa biju svētdienās, un pārējo nedēļu es strādāju. Es sestdienas pēcpusdienā devos, ierados tur naktī un pavadīju visu svētdienu tur ar viņu, un atgriezos Madarasā agri pirmdienas rītā. Tad no desmitiem rītā līdz sestdienas pēcpusdienai es atkal darīju savus biroja darbus. Maharši nekad neieteica pie viņa palikt un neko nedarīt. Viņš neteica viņiem noraidīt savas dzīves un savu darbu.

Tu esi Absolūts Tas, un tev nekas nav jādara pēc savas iniciatīvas. Tas parūpēsies par tevi, Tas ir tevis paša Pats iekšup. Tas vadīs tevi, ja tu atdosi savu gribu Tā gribai. Nedomā, ka tu kaut ko dari pats, jo Pats izmanto karmu, lai visu pārvaldītu.

Tu nevari tikt vaļā no savas karmas, un tu tiec vests darīt to, ko tā tevi ved darīt. Tu nevari apstādināt karmu.

Kā ar atbildībām, kas notiek kā parādības Tajā?

Atbildības, par kurām tu runā, ir no ego-prāta. Īstenībā, tev nav nekādu atbildību.

Kas nāk, tiecies ar to un dari pēc Sevis pavēles.

350

Tad tu neievāksi augļus, kas nāk no aktivitātes, ko veic, jo tu būsi Tas. Tas būs atbildīgs par tavām aktivitātēm.

Uzturi šo pieredzi, vienmēr meditējot ar astrālo ķermeni, ne fizisko. Ļauj ķermenim iekš ķermeņa meditēt. Šis dos instrukcijas fiziskajam ķermenim, kā rīkoties balstoties uz darba rutīnu un atbildībām.

Viss šķiet tik līdzīgs sapnim pēc tikšanās ar tevi.

Pirms ierašanās Laknavā viss tev šķita tik reāls, bet tagad tas ir sapnis. Šī ir mācība, ko gūsi, kad atgriezīsies mājās.

Lietas šķiet reālas tikai, kad prāts tev tā saka. Bet, kad prāts nav klāt, viss šis ir sapnis.

Tik daži pieredz šo realitāti kā sapni. Viss izskatās reāls, kad tu sapņo. Tīģeris, kas tev lec virsū tavā sapnī, šķiet ļoti reāls, un tas ir reāls sapņa laikā. Pat sapņotājs šķiet reāls. Bet, kad tu pamosties, tu vairs nebaidies no tīģera, jo tu zini, tas nekad neeksistēja. Tas bija tikai sapņu tīģeris.

Tā tas ir ar visiem. Viņiem visiem ir bail no šī sapņa, jo neviens nesaprot, ka tas nav reāls.

Tāpēc, lai kas nāk, saproti, ka tas viss ir sapnis, nebaidies no sapņu tīģeriem.

Vai man būtu jāpaliek mājās un nav jābrauc vairs uz Laknavu, un jādzīvo dzīve tās ritumā?

Jā, dzīvo dzīvi tās ritumā. Ja tā ved tevi uz Laknavu, tad atgriezies uz Laknavu.

351

Dzīvo dzīvi tās ritumā, bet neiesaisties tajā. Ļauj tai nākt, nenoraidi to. Ja nekas nenāk, esi apmierināts un sēdi kluss. Šī ir patiesa Mācība.

Vēl joprojām šķiet, ka kādas šaubas un nevērtības domas nāk.

Šaubas un domas pieder pagātnei. Tagad šaubas un domas tevi vairs neskars. Smejies par tām, kad tās rodas! Svētība neko nezin par nevērtību vai vērtīgumu. Met ziedu vai spļauj okeānā, un tas atbild vienādi. Nevērtība ir tikai prāta bagāža. Nevērtība ir tikai tavs ego, kas atliek savu sabrukšanu.

Pašam nav nekas pretī, ka prāts dodas uz Eiropu, jo Eiropa ir Sevī. Ej jebkur, un par tevi parūpēsies. Problēmas rodas, kad ego uzņemas sevis kontrolēšanas nastu. Identificējies ar Sevi un prāts nekur neies.

Es uz Laknavu atbraucu, jo dzirdēju tevi smejamies ierakstā. Es mīlu tavus smieklus!

Šeit mēs smejamies bez iemesla, un tas ir labi, bet rietumos, ja tu šādi smejies, viņi uztver tevi kā kādu, kam viss nav mājās vai kas salietojies narkotikas, vai abi reizē! Reiz, kad es biju Spānijā, pasniedzot meditācijas kursus, kāds pieleca kājās un skrēja uz priekšu noskūpstīt manas kājas. Viņš sāka lēkāt augšā un lejā, smejoties un sakot, "Es esmu Dievs, Es esmu Dievs!" Tad viņš izskrēja ārā. Teikt "Es esmu Dievs" ir pieņemami Indijā, beigu beigās tā ir Patiesība, bet šo teikt rietumos nav pieņemami. Nākamajā dienā es sapratu, cik tas ir nepieņemami. Šis vīrs dejoja un smējās ekstātiskā svētlaimē, kad ieradās policija un arestēja viņu, kamēr neieradās viņa sieva un nesavāca viņu. Un vai jūs ziniet, ko viņa izdarīja? Viņa taisnā ceļā aizveda viņu uz trako māju un iesniedza šķiršanās papīrus, pamatojoties uz to, ka viņas vīrs esot sajucis prātā. Pretēji, nogaršojis, kas ir patiesā realitāte, šis vīrs, iespējams, bija viens no saprātīgākajiem cilvēkiem visā Eiropā tajā laikā! Viņam nebija nekādu gaidu vai ideju par realitāti, viņš vienkārši bija Realitāte!

Tāpēc es apmeklēju šo vīru trako mājā un iemācīju viņam dzīvot sabiedrībā pēc šīs realizācijas, un drīzumā viņš tika izlaists ārā. Šāda ir mana pieredze par sociālajiem likumiem rietumos par smiešanos. Tu vari doties uz Nīderlandi vai jebkuru zemi. Ar tevi viss būs kārtībā. Paldies.

352

ॐ

Es neesmu atradis nišu sabiedrībā, kurā varētu gan strādāt, gan izpaust sevi.

Tev nav jāizpauž sevi. Tikai paliec nevainībā. Turi savu dzīvi nevainībā. Jebko, kas nāk tavā dzīvībā, pieņem to. Esi bez vēlmes pēc "šī" vai "tā". Bērniem nerūp rītdiena. Ja viņiem iedod saldumus, viņi tos apēd uzreiz. Šādi, kas tiek dots, apēd un piebeidz to. Kāds tagad ir tavs darbs?

Es esmu jurists.

Melis? [angļu valodā vārds jurists (lawyer) un melis (liar) skan līdzīgi] Tā ir nevainība. Ja melis saka, ka viņš ir melis, vai tā ir patiesība vai meli? Neviens neteiktu, ka viņš ir melis, tāpēc tu noteikti tāds neesi.

Tāpēc, kā dzīvot pasaulē? Kā nevainīgam bērnam.

ॐ

Tas, kas līdz šim notiek, ir pāri vārdiem.

Visu, ko tu vari sajust, tu vari aprakstīt. Bet tas, ko tu nevari aprakstīt, ir brīvība no vārdiem, brīvība no prāta, brīvība no intelekta. Viss ir aprakstāms, bet Tas pāri vārdiem ir, kas tu īstenībā esi, bet tu tam netici.

Viss, ko tu redzi, ir objekts, kas sākas un beidzas, un tas nav tā vērts. Kad tu redzi kaut ko pāri aprakstam, tas ir tevis paša Pats. Acis redz objektus, bet kā tas var redzēt un aprakstīt sevi? Tas nevar aprakstīt sevi, jo tas ir par tuvu sev pašam. Tā pat tas, kas ir par tuvu tavai patiesajai dabai, nepadodas aprakstam. Tāpēc tagad dodies atpakaļ uz savu valsti, pasaulē ar apziņu, ticību un uzticēšanos, ka "Es Esmu Brīvs."

Šī pasaule tagad man šķiet kā ilūzija. Kā šī ilūzija pat varēja rasties? Kas ir šī ilūzija? Kā izvairīties no būšanas apmuļķotam atkal?

353

Ilūzijas spēks ir ļoti stiprs, tāpēc turpini modrību rotaļīgā spēlē ar tendencēm, jo, kad kāds ir tuvu Brīvībai, visi dēmoni apvienosies un uzbruks. Tāpēc turpini taujāšanu un koncentrēšanos. Turpini būt pats, meditējošs uz Sevi. Vienmēr dari šo rotaļīgi.

ॐ

354

Pasaule Ir Ilūzija

Zem katra viļņa ir okeāns, zem katra vārda ir apakšsfēra,

zem katras parādības, šis esi Tu. Ja tu neaizmirsti, kas tu esi,

Šī parādība ir Kosmiskā Deja. Vārdā Nenosaucamais ir devis tev šo formu, lai Spēlētu, lai Mīlētu, lai Zinātu Tevi Pašu.

Neaizmirsti šo!

Nārājana: Ilūzijas Radīšana

Okeāns neaizmirst, ka tas ir vilnis, bet vilnis aizmirst, ka tas ir okeāns. Šis ir, "kāpēc" ir manifestācija; Rotaļas labad rodas šī aizmirstība. Pasaule ir tikai svinēšanai. Manifestācija ir tikai kosmiska drāma baudīšanai. Ir tikai rotaļa, un tā ir neeksistējoša un turpinās, jo, lai ko tu domātu, tas notiek. Šī manifestācija tika tevis radīta, un tā tiks tevis iznīcināta.

Pirmā doma ir "es". Tad paceļas "mans", kas ir ego, un tad nāk visa manifestācija. Laiks, prāts, manifestācija tiek projicēti no "es", kas pats par sevi ir spēles manifestēšanai nepieciešama projekcija. Izģērb sevi no šīm lietām un atrodi, no kurienes paceļas "es". Tu esi Šiva, ja tu neprojicē "es", un tavs Šakti ir projekcija, caur kuru tu spēlē. Apziņa ir šīs spēles, šī prāta avots, un Tas ir viss.

355

Okeāns nespēj palikt viens, un tāpēc tiek radīts nodoms par vilni. Kad vilnis paceļas, okeāns nezaudē neko, un, kad viļņi krīt, okeāns neko negūst. Samsāra, ilūzija, maija, rotaļa ir viļņi uz nirvānas okeāna. Viļņi nav atšķirti no okeāna, stari nav atšķirti no saules, Tu neesi atšķirts no Eksistences-Apziņas-Svētlaimes. Šis ir Tā atspulgs.

ॐ

Jautātājs: Kas ir radība, un kā rodas šī ilūzija?

Papadži: Sākumā Apziņa ir viena kā rāms ezers. Tad paceļas vilnis, un tas ir vārds un forma. No Apziņas paceļas doma "Es esmu Apziņa". Šī ir tā es-sajūta. Tad rodas vēlme, un šis ir ego. Vilnis domā, ka tas ir atšķirts, un šis rada ierobežojumus, kas ir laiks un telpa. Šis vilnis ir domas parādīšanās, un šis ir ego, kas paceļas no Apziņas, bet viļņi nav nekas cits kā ezers, ūdens. Aizmirsti šo, un tu esi nepatikšanās. Paceļas maņas, un tad tiek radīti maņu objekti un visa manifestācija, lai spēlētos ar tevi un maldinātu tevi. Kad tu saki, ka "viss ir iztēle" tā vairs nav iztēle, jo tu esi nomodā. Mosties no šī sapņa, kas tiek saukts par manifestāciju. Neej prom no sevis, un ego nepacelsies. Objekti nav nekas cits kā maņas, kas nav nekas cits kā ķermenis, kas nav nekas cits kā prāts, kas nav nekas cits kā "es". Patiesi, šī radība nav nekas cits kā tevis paša atspulgs, jo šis "es" ir Apziņa. Atrodi šī "es" avotu ar absolūtu modrību, un beidz domāt, jo doma ir pasaules process pats.

Vai pasaule, ko redzam, ir viss universs, un nekā cita nav?

Ir daudzas eksistences sfēras. Tās, kas pāri mums, ir skaistu būtņu apdzīvotas, un tās, kas zem cilvēkiem, ir zem-cilvēciskas un ļoti neglītas. Esmu bijis daudzās sfērās, kur cilvēki ir ļoti glīti, un tu vari redzēt cauri

356

viņu ķermeņiem. Citās sfērās zem mums man bija ļoti bail, jo viņiem bija pus-sejas un citas šaušulīgas deformācijas. Nākamreiz mēs kļūsim par dieviem, ja mēs negūsim mokšu šeit, un tad beigu beigās mēs nāksim atpakaļ uz šo sfēru, jo šī ir vienīgā sfēra, kur tu vari gūt brīvību. Pat dieviem ir jāpiedzimst šeit, ja viņi grib brīvību.

Apziņa ieņem jebkuru formu, ko tā domā; tieši kā zelts ieņem jebkuras rotas formu un tik un tā paliek par zeltu. Apziņa rada universu bez savas dabas pazaudēšanas, tieši kā okeāns rada viļņus, paliekot par okeānu. Tātad nav daudz-skaitlība un nav vienotība, Tas vienkārši Ir. Tu neapjaut šo, un tāpēc striķis izskatās pēc čūskas, kaut arī, ciešāk izpētot, čūskas nav. Tas pats ir ar "es". Cieši izpētot, nav "es", un šis universs izzūd Tukšumā, Apziņā. Nekad nekas nebija radies, šī ir augstākā Patiesība. Domā šo, jo, ko tu domā, tas notiek. Nolauz šai čūskai zobus: Zini Sevi.

Uzturies tevis paša Sevī un neskaties, kas ir radītājs un kas ir radīts. Vienkārši mājo tevis paša Sevī. Visa pasaule, visās tās formās nāk no Avota, kurā nav nekā! Doma paceļas avotā: Lai es kļūstu par daudziem, un atveras eksistence ar pagātni, tagadni un nākotni. Jau 25000 gadus Vēdas šo ir teikušas:

Ek Koham Bhahošam: "Lai es kļūstu par daudziem". Šīs radības jēga ir Pašam mīlēt un baudīt Sevi. Tātad cilvēka dzimšanas jēga ir Brīvība.

Visa forma ir skaņa un paceļas no skaņas. Katrs vārds, ko tu izdves, būs forma, bet ir viena skaņa, kas nerada nevienu formu. Šis Nezināmais ir visa, kas ir zināts, apakš-sfēra. Zināmais tevi kādu dienu pievils, tāpēc draudzējies tikai ar to, kas nekad neparādās vai neizzūd.

Apziņa mirklī pieredz bezgalīgas piedzimšanas un radības. Šīs radības, šīs līlā, nav ne reālas, ne nereālas. Īstenībā nav ne radība, ne pieredzētājs, un tomēr ir pieredzes un pieredzētāji. Šis ir paradokss tikai prātam, jo Apziņā nav starpības starp objektu un subjektu. Šajā brīdī taujā "Kas es esmu?", un šī taujāšana atklās sevi sev. Savādāk radība turpināsies mūžīgi. Netaujāšana ir radības pamats, un taujāšana ir Brīvības pamats realizācijas, ka tava daba ir sat-čit-ānanda, dēļ.

Ja mūsu patiesā daba ir sat-čit-ānanda: zināšana, apziņa, svētlaime, kāpēc mēs to atstājām, lai ieņemtu šo ķermenisko formu?

357

Kāpēc pieņemt, ka tu to atstāji? Tas ir muļķīgi! Šis pieņēmums pats par

sevi ir ilūzijas radīšana, ko tikko tev aprakstīju! Kurš tev teica, ka tu neesi sat-čit-ānanda? Tas ir tikai šis pieņēmums, kurš ir bezgalīgo piedzimšanu iemesls. Kāpēc tev nevarētu būt pārliecība, ka tu nekad neatstāji šīs mājas? Kāpēc tev nav pārliecības, ka "Es esmu sat-čit-ānanda", ka "Es esmu Brīvs"?

Jo nav tādas sajūtas, ka es esmu brīvs.

Kāpēc nebūt ar pārliecību, ka "Es neesmu dzimis, un es nekad nemiršu"? Tas, ko tu domā, ir tas, kas notiek, tāpēc domā labāku realitāti, kā "Es esmu Tas viens", ja vispār tu grasies ko domāt.

Vai Dievs kā Pats un Dievs kā līlā ir viens un tas pats?

Abi ir viens un tas pats. Kāda ir atšķirība starp okeānu un viļņiem? Kur ir okeāns, tur ir jābūt viļņiem, un, kur ir viļņi, tur ir jābūt okeānam. Kur ir okeāns, tur uz virsmas ir jābūt viļņu rotaļai, kas beigu beigās norimstas atpakaļ okeānā. Saki "Es esmu līlā, līīīlāāā" un baudi to!

Ja tu saki, ka ir Pats, un ir līlā, tad tu nerunā no Sevis, no pieredzes. Nav atšķirības, un nav ne-atšķirības, ir Nekas iekš jebkas! Ir tikai Pats!

Neapgaismība ir spēle: Līlā. Tā ir spēle, ko baudīt, bet atceries: nāve, ciešanas un sāpes ir nodokļi par maņu baudām. Ir labāk būt brīvam no šiem nodokļiem. Realizē brīvību; ļauj nāvei un ciešanām notikt ar ķermeni. Spēlējies ar samsāras krokodilu, nekas tevi nevar skart, bet nebeidz šo rotaļu viņa vēderā! Spēlē kā Brīvība.

ॐ

358

Maija: Ilūzijas Šakti

Krēslā taka ir tumša, un tu ieraugi nāvīgi indīgu čūsku, guļošu takas malā. Pēkšņi kāds nāk no pretējās puses, un, ejot garām čūskai, viņi vaicā, kas tevi tā ir nobiedējis. Tu saki viņiem par indīgo čūsku, kurai viņi tikko ir pārkāpuši pāri. Tad viņi tev saka un tev rāda, ka tas ir tikai striķis.

Čūska neeksistē un nekad neeksistēja, un tomēr ar ilūzijas un pārklāšanās spēku tā spēj noslēpt realitāti, striķi.

Kā čūskas koncepts paslēpj striķi, tā maija paslēpj Ātmanu. Ātmans ir viss: Tīra Apziņa, mūžīgi brīva un svētlaimē, bet iztēle šo apslēpj ar neeksistējošu vārdu un formu, ar pārklātu subjektu un objektu. Jebkas, ko tu domā, ka tas ir; jebkas, ko tu iztēlojies, ka tas ir, ir pārklāts pāri realitātei, izveidojot pārejošu sapņu realitāti. Kā realitātes slēpējs, šis ir Šakti Āvarana Devī! Kā ilūzijas projicētājs, šis ir Šakti Maija Devī! Šis ārkārtīgais maijas spēks nāk tikai no Ātmana.

Visi vārdi un formas ir šī maija. Kad tu redzi šos vārdus un formas, tu palaid garām substances apakš-sfēru. Ja tu redzi gredzenu, tu neredzi zeltu. Vārds un forma, izgaistošs tukšumā, kļūst par Būšanu! Vārds un forma nedos laimi; jebkur, kur ir vārds un forma, ir kaut kas pārklāts, un Tas ir laime!

359

Nomodas stāvoklis ir filma ar ego galvenajā lomā, karmas vadīta un maijas radīta. Pat nomodas stāvoklis ir sapņu stāvoklī. Realitāte vienmēr ir reāla, un nerealitāte nekad nav reāla. Tu tikai sapņo šo ilūziju, kad tu guli, tāpēc mosties: čūska vienmēr ir neeksistējoša.

Brīvība ir, kad ilūzijas iluzorums tiek aizvākts. Šaubas ir iluzora siena starp tevi un brīvību. Beidz apstiprināt ilūzijas realitāti, skrienot pēc tās; gaidas ir skriešana. Maija ir iztēle, kas nekad nebeidzas un nekad neeksistē. Tās projicētā līlā nāk no iekšienes, un viņas spēles labad realitātes zināšana ir iluzora. Pasaule ir subjekts-objekts, lai zinātu realitāti, atrodi, uz kā tiek projicēts šis subjekts-objekts. Atrodi ekrānu, kas netiek nekā skarts! Šādi, Sevis kontemplācija izbeidz maldīgas redzamības ilūziju.

Kas nav Šeit un Tagad, nav reāls un nav tā vērts, lai pēc tā dzītos. Viss, kas var aiziet, nav tā vērts, lai pie tā pieķertos. Realitāte vienmēr ir šeit, tāpēc nepieķeries ne pie kā, jeb maija atkal tevi ir apmuļķojusi.

ॐ

Kāpēc maija, šī pasaules ilūzija, eksistē?

Jo tev tā ir vajadzīga! Jo tev tā ir vajadzīga! Tev ir vēlmes, kuras tu gribi piepildīt, un tāpēc tev tā ir vajadzīga, lai piepildītu tās. Bet tu staigā pa degošām smiltīm pēc upes, kas ir tikai mirāža, jo tā neeksistē. Tā ir tikai tava vēlme, kas to rada.

360

Ļoti retie beigs staigāt un griezīs savas sejas iekšup uz īsto straumi, uz nektāra straumi.

Vai tu vari fiziski pierādīt, ka realitāte ir ilūzija?

Koncepti nevar tikt pierādīti, un tie ir, kas ir ilūzijas un realitāte. Ilūzija un realitāte neeksistē kā upe neeksistē mirāžā. Neatstāj pastāvīgo avota ūdens aku. Tikai tie, kas tā dara un dodas tuksnesī, redzēs mirāžu un cietīs no šīs ilūzijas. Patiesība nevar tikt pierādītai vai pieredzēta.

Visi ir iesaistījušies šajā ilūzijā, bet viņi nezina, kas tā ir. Visiem tā patīk, un tāpēc viņi nav laimīgi un mierpilni, bet tā vietā cieš. Mācies no Kabira būt laimīgam un mūžīgā svētlaimē. Viņš dzied maijai:

Tu esi visvarenākā krāpniece, neviens tevi neatpazīst. Bet es zinu, kas tu esi.

Tu teici, ka Dievs palīdz visiem, kas pie viņa nāk. Tu teici arī, ka tu esi Dievs, tāpēc es lūdzu tevi iznīcināt šo ilūziju uz visiem laikiem šodien. Tagad!

Parādi man šo ilūziju, un es uzreiz to nodedzināšu, pat nelietojot sērkociņu. Bet tev man tā ir jāparāda. Parādi man šo draudzeni, jo tu gribi kaut ko nolemt par viņu, ne par tevi. Es parūpēšos par viņu, vai viņa gribēs tikt iznīcināta, vai es varu to attīrīt, lai atkal viņa varētu būt ar tevi. Pirmkārt, tev ir jāzina ilūzijas nozīme. Ilūzija nozīmē maija. Maija nozīmē: tas, kas neeksistē. Tad kā es varu iznīcināt to, kas neeksistē? Tas, kas ir projicēts uz ekrāna, ir ilūzija. Tu neapjaut projekciju, kad tu esi aizrāvies ar kinoteātra fiziskām bildēm. Šajās bildēs daži ir laimīgi, un daži ir skumji, daži mirst okeānā, un daži ir jau kapos. Tu tik ļoti esi tajos cilvēkos uz ekrāna, ka tu kļūsti viens ar tiem, kas cieš, un tiem, kas bauda. Šis ir samsāras stāsts.

Kad projekcija ir beigusies, un cita izrāde tūlīt sāksies, tu uz mirkli redzēsi, uz kā bildes tika rādītas. Šis ekrāns ir pavisam neaptraipīts. Tas nav slapjš no okeāna, un tas nav apdedzis no uguns. Visas šīs projekcijas nav reālas. Tikai daži šo zinās, un viņi nenāks pēc nākamās izrādes. Bet citi cilvēki skatās to pašu filmu atkal un atkal!

Ja tu zini, ka tu esi ekrāns, un, ka visas projekcijas ir ilūzijas, tikai tad

361

tu tās vari baudīt. Tu zināsi, ka tu nevari tikt aptraipīts. Uz tā ekrāna, kas tu esi, parādās šis ķermenis. Šim ķermenim, vīrietim vai sievietei, ir vajadzīgs pretējs ķermenis, ar ko spēlēties. Šis ir stāsts, kas notiek, un tas nebeigsies. Vienkārši paliec kluss, un tu zināsi, ka tu nekad neesi bijis aptraipīts, jo tu nekad neesi dzimis! Tas viens, kas ir dzimis un kas mirst, ir tikai koncepts. Zinot šo, tu kļūsi ļoti laimīgs. Šis ir romances sākums ar Sevi. Lai kur tu būtu, stāsti šo cilvēkiem.

Kāda ir cilvēka loma šajā maijas spēlē?

Cilvēka piedzimšana ir tik reta, jo tikai šajā tu vari zināt, ka viss ir ilūzija. Starp cilvēku populāciju, iespējams, ir tikai desmit no miljona, kas stingri nolemj būt brīvi. No tiem ir ļoti reti, ka kāds uzvar ilūzijas spēli.

Patiesība ir iekšup, bet tu vienmēr meklē kaut kur citur, lai apmierinātu savu tendenci doties ārpus pēc maņu objektiem. Bet viss šis ir ilūzija. Zini šo tagad! Atrodi, no kurienes paceļas šī ilūzija. Atrodi, no kurienes paceļas šī doma. Tad tu būsi atradis mīlestību, kas vienmēr mājo iekšup tevis. Tad tu redzēsi visa ilūziju, ieskaitot tava ķermeņa.

Kas parādās un izzūd, nav reāls.

Kad tu zini, tā ir ilūzija, tu atdalīsi sevi no tās, un tu esi "tas viens, kas ticis pāri ilūzijai", kā upes mirāža tuksnesī. Tie, kas cenšas tikt šīs mirāžas piepildīti, nekad nebūs apmierināti. Viņi tikai iepīsies arvien lielākās nepatikšanās.

Daži cilvēki zinās, ka šī upe ir mirāža, un viņi turp neiet, viņi zin, ka maija parādās, bet neeksistē. Kad tu zini šo, tev ir jāvaicā pēc vietas, kur ir laime. Šie meklējumi tevi atvedīs uz Satsangu.

Vai ir saistība starp ārējiem apstākļiem un iekšējiem emocionālajiem stāvokļiem, vai tā visa ir ilūzija?

Tā visa ir ilūzija. Prāts pats par sevi ir ilūzija. Jebkas, ko tu domā, ir ilūzija, un tāpēc, lai aizvāktu šo ilūziju, tev vajag nedomāt. Es negribu, lai tu šo praktizētu gadiem ilgi; bet tikai vienu mirkli, vienu acu mirkšķienu, vienu elpas vilcienu, pusi elpas vilcienu, un tad tavas problēmas būs atrisinātas. (iesmejas)

362

Vai mīlestība arī ir ilūzija?

Mīlestība nav ilūzija. Mīlestībā visa ilūzija tiek pazaudēta. Kur nav ilūzija, tur paceļas Mīlestība.

Es gribētu jaunu vārdu, lai šo vienmēr atcerētos.

Došu tev vārdu Madhu, kas nozīmē medus, un pastāstīšu tev stāstu, kāpēc dodu tev šo vārdu.

Reiz kāds vīrs gāja pa mežu, kad viņš nejauši iekrita akā. Krītot viņš pieķērās pie vīteņauga, kas auga akā, un karājās tur. Akā zem viņa bija arī aligators, kas bija ļoti izsalcis, un virs viņa bija divas žurkas, viena melna, otra balta, kuras plosīja vīteņaugu. Virs akas bija koks, kurā bija bišu saime, kas pilināja medu tieši viņa mutē, un viņš to sāka izbaudīt. Šajā baudīšanā viņš aizmirsa par žurkām un krokodilu. Šis ir maijas, dzīves, stāsts! Vīrs karājās nāves akā. Krokodils ir nāve pati, un žurkas ir diena un nakts, laika iešana. Vīteņaugs ir indivīda dzīve, kuru laiks griež nost. Medus ir bauda, kas novērš mūs no nāves un laika. Šāda ir situācija ar šo samsāru, un mēs visi esam ļoti laimīgi. (smejas)

Neļauj žurkai nogriezt savu dzīvi, un galvenais neiekrīti akā. Redzi, kur tu liec savu pēdu. Esi uzmanīgs savā dzīvē. Ir labāk doties ārā, uzrāpties kokā, ņemt visu bišu saimi, un būt brīvam no akas un krokodila tajā. Šo tev ir jānolemj tagad, savādāk nāves krokodils tevi gaida, un žurkas turpina košļāt vīteni. Neviens nedomā, ka viņam uzreiz vajadzētu rāpties augšup pa vīteni, pat kad jārāpjas ir ļoti maz. Tad viņš baudīs laimes un svētlaimes medu.

Tāpēc ņem šo attēlu un turi to savā priekšā katru dienu. Šī ir labākā mācība. Visiem ir jāapjauš sava nāve. Neviens nekad nav izvairījies no nāves, jo viņi gaida un bauda medu pilienu pa pilienam. Esi brīvs, un tu baudīsi dzīves nektāru pirmo reizi. Savādāk maņu baudas ir medus, kas uztur visus cilvēkus bailēs par tumšo aku, no kuras nekad neviens ārā neiznāk. Šis nav tikai stāsts, šī ir mācība.

Vai ir veids, kā uzrāpties pa šo vīteni Tagad?

363

Jā, precīzi! Tagad ir tas vīteņaugs un ceļš ārā. Atsakies no visām

garšām, kas pil, un redzi, ka žurka ēd nost tavu dzīvi. Tāpēc, ja tu esi gudrs, lec ārā no akas. Visi to var izdarīt. Negaidi kā slinks vīrs. Nebaudi neko, kas beigsies un kas beigās ievedīs tevi nepatikšanās. Tāpēc šo domu tev ir jānolemj: Kas ir labs priekš tevis? Kas dos tev laimi? Vai karāšanās vīteņaugā ir laime? Daži cilvēki izleks no pasaules, kas ir šī aka. Nāve ir krokodils. Dzīve ir vīteņaugs. Žurkas ir diena un nakts, kas aiziet. Gaidīšana nav gudra. Gaidīšana ir negudra!

Gudri cilvēki lec ārā, kā Buda to izdarīja. Viņš gulēja ar zemes skaistuli, un viņš aizgāja pusnaktī. Ļoti daži cilvēki šo ir izdarījuši. Tāpēc daudzi karaļi tajā pašā laikā guļ ar savām karalienēm, bet mēs viņus neatceramies. Bet 2600 gadi ir pagājuši, un tomēr mēs atceramies viņu. Šādi jebkurš var kļūt par Budu un pamosties no vēlmju gultas.

ॐ

Pirms Satsangas tu vienmēr saki, "Lai ir miers un mīlestība visām būtnēm."

"Lai ir miers un mīlestība visām pasaules būtnēm" ir zināšanu grāmatas, Vēdu, deklarācija. Viņi iesaka šo teikt no rīta ceļoties: "Lai ir miers pasaulē, lai ir miers debesīs, lai ir miers ellē. Lai visas būtnes ir laimīgas un mierpilnas." Esmu šo paņēmis no Vēdām pašām, kuras radušās 25000 gadus atpakaļ. Tomēr sakot šo, nav bijis miera vai laimes, un tomēr mēs to sakām katru dienu. Pat 25000 gadus atpakaļ nebija miera. Miers un pasaule neiet kopā. Kad ir pasaule, ir apjukums. Bet mēs vēlam labu cilvēkiem, jo mēs negribam viņiem darīt pāri, kas var notikt, sakot citas lietas. Tāpēc no rīta mēs tiekamies un vēlam visiem mieru, bet tas nav atvedis mieru. Cilvēki ir uztraukti tā pat kā bija miljons gadus atpakaļ. Viņi nav atraduši mieru.

Visi ir uztraukti. Tikai paliec, kāds tu esi, un redzi, kā prāts skrien! Tas nevar palikt kluss. Tāpēc, kad mēs tiekamies, mēs iesakām nerūpēties par prātu un strādājam, lai nerūpētos. Lai tas skrien, jo skriešana prom ir prāta mērkaķa pieradums. Mēs to nevaram noturēt, bet mēs varam atrast, no kurienes šis mērkaķis nāk. Šī ir ļoti laba metode, un tā strādā. Diezgan daudzi cilvēki to ir izdarījuši, un šī ir viņu pieredze. Kad tu meklē domu, kas tevi ir griezusi un griezusi vilciņā dažādos būtņu veidos, tu esi Šeit; un

364

tu redzēsi, kas var tikt darīts, lai tu šajā apburtajā lokā neieietu atkal. Te nav metodes, kā iesaka reliģijas, bet vienkārši atrodi, no kurienes

paceļas doma. Šis ir jautājums numur viens. Kad tu redzi šī jautājuma sākumu, pat pirms tā avota, tu atpazīsi to un saplūdīsi Tajā lai-kas-tas-ir. Es to pat nesaucu par tukšumu. Bet, kad tu atpazīsti To, tu saplūdīsi Tajā, kā upe saplūst okeānā. Šīs būs skraidīšanas apkārt beigas, un šo mēs varam izdarīt vienā mirklī. Tad tu zināsi, ka tas ir šis mirklis, kurā divus miljardus gadus atpakaļ sākās šis universs, un kur tas paliks, lai vēl tik daudz kas nāktu. Un šis mirklis nekad nav eksistējis! Tas ir tas pats mirklis. Ja tu netaujā, tas turpināsies, bet ja tu to apstādini, tu redzēsi, ka tas nekad nebija eksistējis. Tikai daži no mums šo ir mēģinājuši un atklājuši, ka nekas nekad nav eksistējis. Kad tu sapņo, tev bija vīrs un trīs bērni, bet, kad tu pamosties, viņu vairs nav. Bet tu atceries savus bērnus, un doma ir te, un šī ir saukta par samsāru:

Pagātnes sapņa atcerēšanās ir samsāra.

Reiz kāds ļoti labs students kādam teicamam skolotājam uzdeva jautājumu:

"Meistar, tu saki, ka viss ir ilūzija, bet es visu redzu kā reālu un cietu. Vai tu vari būt ilūzija? Vai es varu būt ilūzija? Vai pasaule var būt ilūzija? Meistar, lūdzu palīdzi, es esmu apjucis."

Meistars klusēja un tad teica, "Ejam pastaigā pa mežu." Pēc kāda laika pastaigā meistars teica, "Ir ļoti karsts, noej uz upi pēc ūdens, es palikšu te ēnā."

Tā students devās un lika tauku upē, lai pasmeltu ūdeni. Viņš paskatījās augšup un ieraudzīja skaistu jaunu meiteni pāri upei, uzreiz viņš viņā iemīlējās un lūdza viņas roku.

"Šeit paražas nav tādas. Visām laulībām jābūt vecāku organizētām," viņa teica. "Bet tu man arī patīc, tāpēc tev ir jārunā ar manu tēvu. Nāc, seko man, un pa gabalu es tev parādīšu, kas ir mans tēvs. Viņš ir ciema saimnieks. Mums ir daudz zemes, govis un zirgi. Tad es parādīšu tev viņu un paslēpšos aiz durvīm, un skatīšos, ko viņš saka."

Tā viņi devās uz ciemu, un, kad viņi bija klāt, viņa teica, "Tas vīrs, kas tur sēž, pīpē ūdenspīpi un košļā pānu, ir mans tēvs. Ej un runā ar viņu."

Viņš devās klāt un teica, "Stundu atpakaļ es redzēju tavu meitu pie upes un iemīlējos viņā. Vai tu mani ar viņu apprecēsi?"

365

Tēvs teica, "Kas tu esi?" "Esmu brahmins no blakus ciema," viņš atbildēja. "Kāda ir tava izglītība?" tēvs vaicāja. "Esmu mācījies filozofiju, Vēdas, Upanišadus un Sāstras. Es zinu

astronomiju, ģeoloģiju un okeanogrāfiju, un visas astoņas pasaules zinātnes."

Tēvs teica, "Ļoti labi. Tu izskaties gana jauns un kvalificēts. Es nevilcinos tev atdot savas meitas roku, bet tikai ar vienu noteikumu. Viņa ir mans vienīgais bērns, un es esmu ļoti pieķēries viņai. Tāpēc, ja tu gribi viņu precēt, tev ir jāpaliek šeit ar mani, un tu nevari vest viņu uz savu ciemu."

"Piekrītu," teica zēns. "Mēs paziņosim to visiem mūsu kaimiņiem, un tu būsi precējies

mēneša laikā," teica tēvs. Pēc mēneša viņi bija salaulāti, un pēc trīs gadiem viņiem bija bērns.

Tad pēc pieciem gadiem vecāki testamentā novēlēja visu savam meitas vīram. Tagad viss ciems piederēja viņam. Vēl dažus gadus vēlāk abi vecāki mira, un pēc desmit gadiem viņiem piedzima vēl viens bērns un tad vēl viens.

Pēc 18 gadiem bija plūdi, un līmenis upēs cēlās. Visas fermas tika izpostītas, un viņi devās uz tuvējo kalnu, lai paliktu tur, bet ūdens turpināja celties. Govis peldēja prom, un viss tika izpostīts.

Beigās ūdens bija jau līdz viņa pleciem, un viņš uzlika vienu bērnu plecos un otru vienā rokā, un sievu un trešo bērnu otrā rokā. Bet straume bija ļoti stipra, un viņa dēls izslīdēja no rokām, un, kad viņš mēģināja viņu satvert, izslīdēja sieva, un, kad viņš mēģināja satvert sievu, otrs dēls arī izslīdēja.

Tā tagad viss bija pazaudēts, upe atkāpās. Viņš sēdēja upes krastā un raudāja par pazaudētajiem bērniem. Beigās upe atkāpās līdz sākotnējiem krastiem.

Viņš sajūt roku uz sava pleca, un viņa skolotājs vaicā: "Par ko tu domā? Tavs trauks ir ūdenī. Kāpēc nesmel? Tam vajadzēja tev aizņemt minūti, bet jau piecas ir pagājušas!"

Viņš skatās viņa sejā un stostās, "Pie, piecas, piecas minūtes, tu saki! Vai tu teici piecas minūtes? Kā ar manu sievu un maniem bērniem?!"

Meistars atbild, "Šī ir atbilde uz tavu jautājumu. Visa šī ir ilūzija. Tikko tu nāci un iemīlējies meitenē, bet kur tā meitene ir tagad? Tu tikai smel priekš manis ūdeni. Visas šīs lietas tikai nāk no prāta. Tās nekad nav

366

eksistējušas! Nebija sievas, nebija bērnu, nenotika kāzas, nebija ciema. Prāts rada mirkli, un tajā mirklī tu dzīvoji gandrīz 20 gadus, un tajā pašā mirklī tavs trauks tika iegremdēts ūdenī."

Tātad šādi tas ir, un tev ir jābūt gudram.

Kā Buda teica, forma ir tukšums, un tukšums ir forma.

Tas ir tas, ko es saku. Nav starpības starp tukšumu un formu. Ja forma ir te, te ir jābūt tukšumam, kurā to redzēt. Ir jābūt telpai, kurā formām būt redzamām. Šīs formas tiek redzētas nekurienē, un tāpēc ir jābūt bez-formai, kad ir forma. Visa samsāra: kalni, cilvēki, dzīvnieki un putni, jebkad, kad redzi šīs formas, ir jābūt bez-formai. Savādāk tu nevari redzēt! Lai redzētu formu, tev ir jābūt tukšumā, un kas ir forma un bez-forma?

Viens un tas pats!

Es nezinu, kā tu šo vari saprast, jo sapratnei ir vajadzīgs prāts. Tad šim bija jānāk pašam no sevis, un nav vajadzīga sapratne. Ja tas nāk, tā ir tava labā veiksme, un, ja nenāk, tad tā ir tava sliktā veiksme, jo tu vienmēr turpināsi būt savā iztēlē.

Kā lai tiek vaļā no iztēles, ka tu sapnī redzi čūsku vai tīģeri, kas lec tev virsū? Tu mūc prom un kāp kokā, bet tīģeris kāpj pakaļ, un tu esi nepatikšanās, un beigās tīģeris tiek līdz tevīm, novelk lejā, un tad tu pamosties. Kad tu pamosties, kur ir tīģeris, un kur esi tu? Kaut kā tev tas ir jāsaprot. Nav tīģera un nav baiļu, un tu pamosties, kāds esi! Tādējādi tu neesi mainījies. Nekas ar tevi nenotika. Nav bijusi tāda samsāra. Nav bijusi tāda samsāra. Šī ir augstākā mācība.

Daži cilvēki šeit tomēr jūt, ka tukšums ir labāks nekā forma. Man šķiet, ka viņi tādā smalkā aspektā maldās. Ilgās pēc tukšuma viņi noraida formu.

Forma vai bez-forma, nav atšķirības. Kā Buda saka: samsāra un nirvāna ir viens un tas pats. Tik daudzi, kas devās pie viņa, bija apgaismoti kā Kašjaps un Ānanda, un laikā, kad Budas skolotāju līnija turpinājās, tik daudzi citi arī bija apgaismoti!

Tagad, ja tu noraidi formu, kur šī forma paliks? Un ko tu darīsi? Lai noraidītu kaut ko, tev ir jāpieņem kaut kas cits. Abi, pieņemšana un

367

noraidīšana, ir jānoraida! Noraidi abas šīs domas: ne pieņemt, ne noraidīt! Tajā līmenī, kur tu esi?

Manis nav.

Tad nepieņem neko un nenoraidi neko, jo, kad tu pieņem kaut ko, tev kaut kas ir jānoraida. Un, lai noraidītu kaut ko, tev kaut kas ir jāpieņem. Abas ir pretējās puses. Tāpēc nenoraidi vai nepieņem. Lai viss ir, tev nekas ar to nav jādara. Ja tu noraidi kaut ko, tu vienmēr nesīsi šo noraidīšanu līdzi, un tu teiksi "esmu noraidījis tādu un tādu lietu". Tas būs vēl redzamāk, nekā tu būtu pieņēmis.

Kā es varu nostabilizēties "Es neesmu ķermenis"?

Tu vienkārši neesi ķermenis, un nav nekā, kur būtu jānostabilizējas. Paliec Kluss un domā, kādā laikā tu tiki pie šī ķermeņa. Tad tu skatīsies uz kalendāru un teiksi, ka tas bija 1960. vai 1970. Šīs piedzimšanas un nāves ir kalendārā, un, ja nav kalendāra, tad kad tu dzimi? Lai redzētu, kad tu biji dzimis, tev ir jāskatās uz Kristus piedzimšanu, un no šīs piedzimšanas tu skaiti savējo. Tu veic sakarus ar kādu citu, un tad sākas rēķināšana. Šī rēķināšana ir prāta pieradums. Ja tu neskaties uz kāda cita piedzimšanu vai nāvi, tu redzēsi, kas tu esi!

ॐ

Man nav miera ne nomodā, ne sapņu stāvoklī, ne miegā. Man nav vairs kur iet. Vai vari man palīdzēt?

Šī ir ļoti laba pieredze. Ja tev nav miera šajos trīs stāvokļos, tev ir jāiet uz ceturto stāvokli pāri šiem trijiem. Šī ir tava sirds. Nāc šeit un paliec Šeit. Tas var būt izdarīts jebkurā stāvoklī. Ķermeņa aktivitātes nemaz netraucē sirdij. Daži cilvēki šeit pašreiz bauda šo stāvokli.

Es zinu, es esmu šī sirds. Tad kā ūdens var būt izslāpis? Kā es varu gribēt būt brīvs?

Tev ir labi nopelni, kas dod tev šo pieredzi. Tas man atgādina Kabiru,

368

kas teica labu joku: "Kā zivs var raudāt 'es esmu izslāpusi', dzīvojot ūdenī? Atverot muti, lai šo pateiktu, ūdens ir tās mutē!"

Mēs visi dzīvojam Sevis nektārā, un tomēr mēs visi raudam: "Mēs ciešam!" Visi ir Dievišķā Svētībā. Svētība ir ap visiem, iekšup un ārpus un visur. Tomēr mēs neesam apmierināti.

Tāpēc Kabirs tikai smejas! Viņš paskatās uz zivi un smejas. Tu neesi tā raudošā zivs, tu to esi gana darījis. Tev nekas cits nav vajadzīgs.

Kā ķermenis var būt doma? Un kā doma?

Tikai, kad tu domā, ir ķermenis. Pirms ieelpas vai izelpas nav domu. Ik pēc sešām elpām ir pauze, un, ja tu to apjaut, tu esi apgaismots. Šī es-doma paceļas no turienes: starp ieelpu un izelpu, un paceļas, jo tev ir kāda vēlme pēc kādas personas vai objekta. Arī tad, kad tu guli, tu nedomā un neredzi ķermeni, jo Maija šakti miega stāvoklī atkrīt, bet tik un tā tu nerealizē, kas tu esi, jo Āvarana šakti ir palicis. Tāpēc ķermenis ir tikai sapņu objekts, doma. Taujāšana nozīmē atrast, kā doma tā ir.

Tu vari palikt sapnī ar savu sapņu ķermeni bez domu ģenerēšanas, un tik un tā darīt visu, ko pieprasa dzīve. Turi sevī domu, ka es esmu vienmēr Šeit, un tad ķermenis vienkārši darbosies atbilstoši savām reakcijām, un tu nebūsi par to atbildīgs, jo atbildības un saistības tur nespēj ienākt. Tikai tad, kad tev ir attiecības ar citu, identificēšanās ar ķermeni un ego dēļ, tu esi atbildīgs. Tāpēc mosties! Pēc atbrīves tu redzēsi, ka ir tāds punkts, kurā nekas neeksistē un kurā nav arī ne-eksistence. Zini, ka ķermenis ir pārejoša doma, un vienkārši turi uzmanībā šo punktu. Šis tiek saukts par pilnīgu atbrīvošanos.

Es zinu, ka neesmu pilnīgi miegā, bet zinu, ka neesmu arī pamodies.

Ir labi negulēt. Četras personas neguļ: Viens ir mīlnieks, jo viņš nav ar savu iemīļoto, otrs ir zaglis, jo viņš apzog mājas, un trešais ir slimais, kas ir nomodā slimības un sāpju dēļ. Visi šie ir nomodā savu vēlmju dēļ:

369

baudkāre, alkatība un ciešanas. Bet arī jogs neguļ, jo viņš koncentrējas uz to, kad viņš būs brīvs no šīs ilūzijas. Visi pārējie guļ pat nomodā.

Kad tu dodies tuksnesī un redzi ļoti skaistu upi, tā ir saukta par mirāžu. Jo tu esi izslāpis, tu gribi doties un peldēt tajā, un dzert ūdeni no tās, bet jo tālāk tu ej, jo tālāk tā ir. Tagad tomēr tu zini, ka tā ir tikai ilūzija, prāta radījums.

Visa pasaule skrien šīs upes virzienā, lai piepildītu savas vēlmes. Viņi skrien ātri jau divus miljonus gadus, lai tajā peldētos. Daži šur tur ir nolēmuši, ka viņi nevar piepildīt savas vēlmes, nevar tikt vaļā no slāpēm. Tāpēc ir labāk palikt Šeit, lai kur tu būtu. Kad tu šo nolem, no debesīm līs, un tas būs Svētības lietus. Tev nekur nevajadzēs skriet, jo viss tiks piepildīts Šeit. Dodoties turp, tu tiec karstuma iesūkts, un neviens tev nepalīdzēs. Bet, ja tu paliec Šeit, pat mākoņi uz tevis uzkritīs. Tāpēc esi Šeit un esi bez vēlmes prātā pat runāt, un viss tiks tev gādāts.

Nekas nav reāls. Jebko tu redzi, nav reāls. Nāks diena, kad tu neredzēsi objektu, un, kas bija objekts, arī neredzēs objektu, jo abas ir ilūzijas. Šīs ir īpašas zināšanas. Nevar būt zināšanu bez zināšanas, ka viss ir ilūzija. Kad tu dosies atpakaļ uz rietumiem, tu vari mācīt saviem bērniem un draugiem, ko esi iemācījusies Satsangā. Viņi būs ļoti priecīgi, un tu būsi ļoti laba māte, dodot viņiem pareizas zināšanas bērnībā. Viņi būs pateicīgi savai mātei.

Kāpēc mirāža turpina pacelties?

No kurienes tā paceļas?

No nekurienes.

Kas var pacelties no nekurienes? Kas tas ir, ja tas paceļas no nekurienes? Tam, kas paceļas, ir jāpaceļas no kaut kurienes, savādāk tas nevarētu pacelties. Kas ir šī "es", šīs ilūzijas māte? Ego ir māte, un vēlme ir tēvs. Esi bez šiem vecākiem, mūc prom no tiem. Mīlestība ir labākā māte, un tukšums ir labākais tēvs.

Vai ir svarīgi atcerēties par visām sīpola kārtām, vai būtu labāk iet pāri visām kārtām?

Nav starpības starp pirmo, vidējo un pēdējo sīpola kārtu. Tās visas ož

370

vienādi, tāpēc ir labāk izvairīties no visa. Pat neliec sīpolu savā kabatā, jo tu vēl joprojām odīsi! (iesmejas) Viss sīpols ož, un centrs būs ķiploks! Tāpēc neaiztiec to. Aizsniegt šīs lietas kodolu ir pat neminēt šī sīpola vārdu. Bez vārda. Bez formas. Atmet šo prātu, un tu esi alā, kur prāta smaka tevi neaizsniedz. Šai alai nav kārtu, nav nekā ārpusē un nekā iekšā. Tas tev ir pieejams, ja tu nedomā par pagātnes sīpoliem. Nedomā, un tu esi alā.

Lai realizētu Sevi, tu saki, ka prātam ir jābūt atmestam, bet kā prāts var būt atsevišķs no Sevis. Vai tad prāts nav radoša dzīves pieredze?

Tev ir kaut kas jāredz, lai to nomestu, tieši kā tu noņem savu medaljonu pirms peldēšanās un iemet to makā. Kā tu vari atmest kaut ko, kas neeksistē? Tas ir tikai tavs koncepts. Tev nav jāatmet prāts, jo tas neeksistē. Lai tas ir, tam vajadzētu būt tev lietderīgam.

Vai cilvēka forma ir dārga, jo tas ir vienīgais veids kā realizēt sevi?

Vispār nav tādu formu. Tas ir koncepts, ka ir universs ar cilvēkiem, dzīvniekiem un putniem. Šajā konceptā tu attīsties 35 miljonus gadu, lai kļūtu par cilvēku. Bet pārsvarā cilvēki nav cilvēki, viņi ir tikai dzīvnieki, kuri kaut kādā veidā ir atdalījušies no savām astēm un staigā uz divām kājām kā gorilla. Tāpēc cilvēka inkarnācija ir dārga, jo tev var būt šaubas, un tu vari jautāt "Kas es esmu?" Cūka vai ēzelis nevar šo jautāt, bet tiek aizvesti uz nāves kautuvi. Visiem, kas ir dzimuši, ir jātiekas ar kāvēju, Dievu Jama, kas neatstās nevienu cilvēku, kamēr viņi realizē, kas viņš ir. Tāpēc piedzimšana cilvēkā ir tā, kas dod šo "Kas es esmu?" iespēju. Bet tas ir ļoti reti. No sešiem miljardiem cilvēku varbūt tikai sešdesmit zin, kas viņi īstenībā ir. Šeit Satsangā mēs pārstāvam tik daudz valstu, bet kāpēc tik maz cilvēku ir atnākuši? Pat viens procents valstī nezin, kas viņi ir.

Ja mēs gribam apgaismota cilvēka piemēru, mums jādodas 2600 gadus atpakaļ, kad bija Gautam, kas kļuva par Budu. Bet šī Laknavas Satsanga apgaismību ir padarījusi par vieglu. Tev nav jāmeditē Himalaju alās, tev nav jāskaita mantras, tev nav jādodas svētceļojumos, un tev nav jāatbalsta kādas labdarības. Tikai pavadi vienu sekundi no savas dzīves gājuma, un es garantēju, ka tu esi brīvs. Dari to šajā sekundē, kāpēc atlikt.

Senos laikos karaļi atstāja savas karaļvalstis un devās askēzēs. Pēc askēzēm kāda Manika nāca viņu priekšā skaistas sievietes veidolā, un tur

371

beidzās askēzes. Bet šeit Satsangā daudzas Manikas ir šeit, un viņas kļūst brīvas! Nav problēmu mīlēt ar Maniku, jo apgaismībai ir sakars ar Sevi, ne fizisku kontaktu ar tevis paša Maniku. Ja Manika nāk, dzīvo ar viņu, bet tu paliec neaizskarts.

ॐ

Prāts: Ilūzijas Kustība

Prāts ir Šakti, Spēks, Mānasarovar Devī. Lieto šo spēku, lai atrastu Šakti avotu, kas ir Šiva, Apjausma, Būšana, Svētlaime. Vienkārši esi Kluss, nepieliec piepūli, neuzsāc domu un skaties Iekšup. Prāts ir ārkārtīgs spēks, kas izsauc visas manifestācijas rašanos tikai no vienas domas: es-domas. Kad tu neskaties uz šo domu, viss ir reāls, bet, kad tu skaties uz to, manifestācija izzūd. Prāts ir narkotika, kas izliek tevi ārā no tava dabīgā stāvokļa un liek tev ceļot dualitātes valstībā.

Prāts ir ierobežotas Apziņas parādīšanās: Kad apziņa ir nosacīta, tā kļūst prāts, un vārds un forma ir šī iedomātā nosacīšana. Tikai prāta nosacījumos mēs viens otru nezinām. Tu zināsi, ka mēs vienmēr viens otru esam zinājuši, kad prāts ir tukšs un tīrs bez viļņiem.

Universa sākums ir centrēts es-domā. Ja tu aizmirsti "es" apakš-sfēru, un tu pazaudējies, un tad "es" karājās tavā kaklā kā cilpa. Ej uz es-domas avotu un nepazaudējies burvju mākslinieka trikos. Ja tu identificējies ar vilni, kas kustās tukšumā,

372

tu pazaudēsies, tāpēc ļauj idejām parādīties un izzust un paliec kā tukšums. Piedzimšana, nāve un ciešanas ir idejas. Tās nav okeāns.

Tu valkā savu prātu kā tu valkā savu apģērbu. Prāts ir tas, kas ir vēlme, pagātne, kapi, vārds un forma, pārejošais, aprakstāmais. "Es" ir vilnis, prāts, samsāra, vēlme, augstprātība, ļaunums, apjukums, čūska, tas nav striķis, tas ir visa manifestācija. Sevis identificēšana ar "es" ir sevis identificēšana ar pagātni un nākotni. Pieķeries tam, un tu cietīsi un būsi iesprūdis tajā. Atmet to: Atbrīvošanās!

Elles radīšana ir prāts, kas pagriezts uz āru, sakošs "Es esmu ķermenis". Debesu radīšana ir prāts, kas pagriezts iekšup, zinošs "Debesu valstība ir Iekšup". Prāts, pavērsts iekšup, redzēs savu Avotu un tad nekad neatgriezīsies, jo tu paliksi ar to, ko mīli visvairāk.

Kā nosacīta apziņa prāts ir kā upes krasti. Ideja "es esmu upe" mirst, kad tu realizē Apziņas okeānu.

Viss, ko tu redzi, ir pieci elementi: Ūdens aizskalo zemi, uguns iztvaicē ūdeni, gaiss nopūš uguni, un gaiss izzūd zemē. Viss šis ir prāts, un prāts ir "es". Iekšējā doma tiek saukta "es", un ārējā doma tiek saukta telpa, bet nav atšķirības: Tas viss ir prāts, viss ir Pats!

ॐ

Man ir daži jautājumi par prātu. Kas tas ir?

373

Domu čupa!

Kas ir prāta substance?

Parādi man prātu, un es pateikšu, kas ir tā substance! (iesmejas) Ja tu nevari man parādīt, tad tev tāda nav. Ja tu to nevari atrast, tad liec to mierā.

Kā tas uz visiem laikiem izzudīs?

Pirmkārt (iesmejas) tāda tur nav! Ja tas neparādās, kā tas izzudīs? Prāts ir tikai tava vēlme. Kad ir vēlme, tad prāts tur ir. Kad tev nav vēlmes, nav tāda prāta. Nav starpības starp prātu un vēlmi. Lai šo pārbaudītu, mirklī esi bez vēlmes. Katra vēlme pieder pagātnei, tāpēc nevēlies neko vienu mirkli, un saki man, kas tu esi!

Nekas.

Nekas ir laba māte. Paliec ar viņu, un tu atradīsi viņas mīlestību un skaistumu.

Vai tad prāts nav vajadzīgs, lai funkcionētu pasaulē?

Kad tu nebiji pasaulē, viss šis bizness bija te, un tas būs arī, kad tu aiziesi. Tu nespēj iespaidot tās turpināšanos, un tavs ķermenis un prāts ir tās turpināšanās. Tas darbosies, tas ir darbojies bezgalīgi, un tas darbosies. Tu to nevari apstādināt vai mainīt to, jo tā visa ir iztēle. Tā ir kā mirāžas upe, kas atkāpjas no tevis, kad tu tuvojies tai. Tu nedabū ūdeni, un pretēji tu tikai nogursti. Bet gudrs vīrs neskrien pēc mirāžas, un šī samsāra ir mirāža! Kurš ir apmierināts ar samsāru? Visi ir izslāpuši un domā, ka samsāra remdēs viņu slāpes, bet slāpes paliek, jo samsāra ir mirāža. Retais šo zinās un sēdēs klusi zem koka, un baudīs to.

Ja es esmu ne-darītājs, kas ir darītājs?

Tavs prāts. Tava doma "Es gribu to darīt, es to gribu, es esmu pieķēries pie šī". Šī ir tava problēma. Tu neesi darītājs. Darītājs ir vajadzības nodoms

374

prātā. Neļauj pacelties nevienam nodomam, ieskaitot apgaismību un mieru, tikai vienu sekundi, un redzi, kas notiks. Tu būsi skaists. Es šo pastāvīgi visiem piedāvāju, bet neviens to nepieņem, un viņi tikai lec pie nākamā jautājuma. Tev būtu jāsaka "Stop!", bet tu esi atkarīgs no pagātnes, jo visi šie jautājumi ir no pagātnes. Tev tie ir bijuši prātā. Tāpēc, kad tu esi laimīgs, atsakies no visa, kā to ir darījuši apgaismotie karaļi.

Kāds karalis vasaras laikā gulēja uz savas pils jumta. Viņš bija iespiests starp divām karalienēm. Kāda veiksme! (iesmejas) Tad viņš paskatījās gaisā uz pilno mēnesi, kur čivinādami garām lidoja divi putni. Viņš pliks piecēlās kājās un atstāja pili, jo viņam vajadzēja palikt ar mirkļa skaistumu, ko karalienes un pils, karaļvalsts, un dimanti nespēja sagādāt. Viņš izzuda mežā.

Tāpēc, kad tev tas ir, noraidi visu pārējo, jo viss, kas tev vajadzīgs, ir mīlestība, šis skaistums. Kad šī laimība nāk, nenoraidi to. Šo mēs mācāmies no prinča, kurš kļuva Buda.

Viņš aizgāja un apsēdās zem Bodhi koka un atrada To viņa dedzīgās vēlmes dēļ. Viņš noraidīja visu, kas bija, un tagad 2600 gadus vēlāk mēs vēl joprojām viņu atceramies, jo viņš bija skaists! Mēs pat neatceramies savus tēvus un vectēvus, bet mēs atceramies viņu.

ॐ

Sapņi: Ilūzijas Daba

Papadži, man bija pieredze, ka viss ir iekšup manis, ka nav ārpuse.

Šī ir ļoti laba pieredze. Iedomājies, ka tu dzīvo dzīvokļu mājas divdesmitajā stāvā, un tu guli. Tad tu sapņo par mežonīgu ziloni, kas nāk tev virsū. Tu redzi arī kalnus un upes, un mežus. Kur ir visas šīs lietas? Vai tās ir ārpusē? Nē, tas ir iekšējas tava prāta projekcijas. No sākuma ir jābūt projicētai telpai, iekšpusei un ārpusei, tad laiks tiek projicēts. Ego tiek projicēts nākamais, un tu sāc ticēt, ka tas, ko tu redzi, ir reāls. Bet līdz ko tu

375

pamosties, zilonis un viss pārējais izzūd. Tādā pašā veidā šī nomodas realitāte izzudīs, kad tu Pamosties. Šī realitāte izzudīs! Tavi sapņi ir tik pat reāli, kā viss cits, tomēr šis nomodas stāvoklis izskatās reālāks. Tāpēc tava pieredze ir ļoti skaista.

Man arī bija sapnis, kur Višnu un Šiva nāca pie manis piecas reizes. Tas viss bija par karmas izzudināšanu, un es pamodos, jūtoties pavisam savādāks.

Pirmo reizi Šiva atnāca atņemt tavu konceptu par fiziskumu, nomodas stāvokli, jo nekas nav fizisks. Nākamā atnākšana bija, lai atņemtu tavu iztēli, sapņu stāvokli, kur nekas nav realitāte. Trešā atnākšana bija, lai atņemtu pārejošo svētlaimi un tukšumu, miega stāvokli. Ceturtā atnākšana atņēma ceturto stāvokli, turijas stāvokli, Sahasrāra un Agna čakras. Piektā atnākšana bija pēdējā, jo tad nav nekā, ko redzēt.

Vai mēs varam būt nomodā un sapņot vienā un tajā pašā laikā?

Kad tu sapņo, nav iespējams būt nomodā. Daži cilvēki sapnī guļ un daži ir nomodā. Daži cilvēki saka citiem, "Tagad ir diena, skaties uz sauli." Sapnī daži ir nomodā un daži guļ. Tomēr tie, kas ir nomodā, sapnī arī guļ. Viņu modrība ir atkarīga no tavas modrības, jo, kad tu esi nomodā, visi ir nomodā. Tāpēc pamodini sevi, un visi pamodīsies. Kurš sapnī ir radījis mātes un meitas? Tās ir tur, jo tu sapņo. Šajā miegā ir sapnis, bet tev ir jāpamostas no šī nomodas un miega procesa. Zini "Es esmu nomodā". Pat, ja tu saki, es možos un es sapņoju, tu īstenībā vēl joprojām guli. Tu vēl neesi pamodies. Mosties uz tevis paša īsto Sevi, kur nav nomodas, nav sapņošanas vai gulēšanas; pāri visam tam. Šis stāvoklis tiek saukts par ceturto stāvokli, Turija stāvokli.

Rietumos viņi domā, ka ir tikai divi stāvokļi: nomoda un sapņi. Uz EEG viņi redzēja, ka nav miega. Psihologu komanda no Amerikas ieradās Rišikešā un pārbaudīja daudzus svāmi no Sivananda Āšrama līdz Maheš Jogi Āšramam. Viņi ieradās, lai uztaisītu domu diagrammas, un neviens svāmi Rišikešā nebija kluss. Kāds svāmi piedāvāja sevi pārbaudīt, un izrādījās, ka viņš nebija kluss par uz vienu miljono sekundes daļu. Pēc šī deviņdesmit deviņi procenti viņa studentu aizgāja no viņa, izņemot tos, kam tika maksāts, lai viņi paliek. (iesmejas) Šis ir rezultāts.

376

Brīvībai ir bez-seja. Nemeklē nekādu seju, pat ne savu seju. Skaties uz bez-seju, kā tu to dari, kad tu guli. Tāpēc vienmēr guli, kad citi ir nomodā, un esi nomodā, kad citi guļ. Šī ir bez-seja.

Kāpēc mani nakts sapņi pastāvīgi mainās, bet ne šī nomodas stāvokļa sapņu pasaule?

Tie abi mainās, starpība ir tajā, ka kamēr tu sapņo, tu nesaki, ka tas mainās. Tikai, kad tu pamosties, tu vari redzēt, ka tas mainās no viena sapņa uz otru. Nomodas stāvokļa sapnis arī mainās. Šodiena ir savādāka nekā rītdiena vai vakardiena. Šis stāvoklis ir reāls tikai tāpēc, ka tu to sauc par reālu, un tev ir pārliecība par tā realitāti. Bet sapņa laikā tu sapni nesauc par sapni. Tikai, kad tu pamosties, tu vari pateikt, ka tas bija sapnis. Nakts sapnī tu redzi upes, kalnus, cilvēkus un attiecības. Šajā sapnī tu redzi tās pašas lietas, tad kā tu vari saukt vienu par reālu un otru par nereālu? Tev ir pārliecība par realitāti, un tāpēc tu to sauc par reālu. Bet, ja tu sauc to par sapni, un tev ir šī pārliecība, tas būs sapnis. Tu neskaties uz sapņotāju, kas arī ir tevis paša radījums. Sapņotājs ir cits nekā sapnis, tāpēc tagad atrodi, kas ir sapņotājs. Sapņotājs un sapnis, un sapņu objekti visi ir viens un tas pats. Tagad atrodi, kas sapņoja, kas sapņo. Atrodi "mani", kas ir sapņojis. Atrodi to tagad, un nomoda, sapņi un miegs izzudīs. Ko tu sauc par realitāti, nav Realitāte.

Ko mēs varam mācīties no mūsu sapņiem?

Mācies, ka šī ir ilūzijas daba. Mācies, ka visi vārdi un formas ir pārejošs iedomāts sapnis, no kā tev ir jāpamostas.

ॐ

Papadži, man vakarnakt bija tik ļoti spēcīgs sapnis. Vai tu varētu pastāstīt par sapņiem? Manā sapnī bija desmit slepkavas!

Sapņi var tev pateikt, ka kaut kas notiks, kā mākoņi tev pasaka, ka būs lietus. Sapņi arī pasaka tev, kas ir noticis, jo tie ir aktivitātes, kas nomodā nav piepildītas. Piemēram, ja tu tiec iepļaukāts nomodā, tu meklēsi atriebību sapnī. Īstenībā visi sapņo, jo viņi savu nomodas stāvokli nav pavadījuši

377

mierīgā veidā. Ja viņi tā to būtu pavadījuši, viņi vairs neparādītos sapnī, sauktā par samsāru. Visi samsārā ir daudz sapņojuši un ir savākuši savos prātos atmiņas vērtas miljoniem dzīvju. Tagad viņi to nespēj apstādināt.

Tu to tomēr vari apstādināt, ja tev ir degošas alkas pēc brīvības, un ja tev paveicas. Tad tu satiksi meistaru, kurš pastāstīs tev atšķirību starp sapni un nomodu. Tad tu redzēsi, ka visi guļ, un tu esi nomodā. Gulēšana nozīmē neapjaust tevis patieso Sevi. Modrums nozīmē būt nomodā uz realitāti, Apziņu, patiesību. Uz ko citi ir nomodā, tu guli. Viņi ir nomodā uz kāri, interesēm, personām, konceptiem. Esi bez sakara ar šīm lietām. Guli uz tām. Šī ir atšķirība starp modrumu, miegu un sapņošanu.

Slepkavas tavā sapnī ir maņas: acis maldina tevi, jebkam, ko tu dzirdi, nav jēgas, ko tu saod, nav nekam derīgs, un tā arī ar tausti un garšu. Bet, ja tu zini šo, maņas zaudē savu varu. Ja tu zini, ka tavu acu objekti nav reāli, tad tie tevi neiespaido. Vai tu dzirdēsi uzslavu vai apvainojumu, tam nebūs nozīmes. Nebūs starpība starp smaržām un puvušām lietām. Kad tu zini, kas tu esi, tu kļūsti ļoti spēcīgs, un šie slepkavas, šie ienaidnieki zaudēs savu spēku. Tagad pabeidz savu darbu. Jo ātrāk, jo labāk.

Tikai paliec Kluss, jebkas, kas notiek, ir perfekts. Tā ir nebeidzamā spēle, ko spēlē tas viens, kurš bija Šeit pirms sākuma. Tas ir radītāja sapnis. Tā ir baudītāja burvestība, kura sapnī mēs esam objekti.

Kad tava mīlestība ved tevi ļoti tuvu viņam, viņš dos tev tādas pašas tehnikas, un tu arī baudīsi! Tad tu nejautāsi, kas notiek. Okeāna viļņi vaicā jautājumus, kad tie paceļas, ceļo un krīt. Bet okeāns, viļņu apakš-sfēra, ir atpūtā un bauda sevis paša aktivitāti. Tomēr viņš zina, ka viņš nav aktīvs! Visi tie, kas šo sapratuši, paliks klusi, it kā nekas nekad nebūtu noticis.

ॐ

378

Karma: Ilūzijas Scenārijs

"Darītājam ir jāmaksā par savu rīcību." Šī ir karma. Nav darītāja nozīmē nav karmas, un šī ir brīvība.

Atmiņa ir šīs karmas glabātuve. Katrs iespaids tavā prātā ir inkarnācija. Miljoniem domu ir vienādas ar vienu "es".

Reinkarnācija, karmas valdīta, notiek ar tevi, kad tu nezini, ka tu esi Apziņa, jo viss cits ir iztēle, un šai iztēlei nav ne sākuma, ne beigu. Reinkarnācija ir tikai prāts. Kā Tas, kas nekad nav dzimis, atdzimt?

Kāds ir sakars Absolūtam un likteņa izkopšanai?

Absolūtam nav nekāda sakara ar likteni. Liktenis ir karmas reakcijas, un nav Absolūta ietekmēts. Jebkas, ko tu dari, rada augļus rītdienai, un rītdiena tiek saukta par likteni.

Šodienas rīcība ir rītdienas liktenis.

Šodien tu nopelni $100 un liec savā kabatā, un dodies gulēt. Nākamajā dienā tu no vakardienas kabatā redzi $100. Šie $100 tiek saukti par vakardienas darba likteni. Šādi visa karma jeb rīcība, ko darīji iepriekšējā dzīvē, tiek tevis ienesti šajā dzīvē, tavā kabatā. Tu nevari to mainīt.

Vai aktīvi lēmumi ir tikai ilūzija? Vai tas viss tiek likteņa kontrolēts?

Visi svētie un viedie Indijā saka, ka viss ir iepriekš nosacīts. Tu nevari neko nolemt pats. Ramana Maharši arī šim tic. Reiz profesors no Vācijas vaicāja šo pašu jautājumu Ramana, un viņš teica, ka pat jautājums par iepriekš nosacīto likteni ir iepriekš nosacīts!

379

Tad viss ir iepriekš nosacīts?

Jā, saule leks, saule rietēs. Apelsīnu kokā augs apelsīni, un ābelēs augs āboli, tā arī visas būtnes virzās savā sapnī tieši kā lemts. Tu to nevari izmainīt. Viss ir iepriekš nosacīts, nav šaubu par to. Pat skudra nevar paiet bez jau iepriekš nolemta soļa. Šis noslēpums pie tevis atnāks, kad tev būs gaisma. Bet, kad tu centies piespiest lietām notikt pēc tava prāta, tu ciet. Lietas notiek, kā tās notiek, tāpēc neiedomājies, ka tām būtu jānotiek kaut kā konkrēti. Visi grib, lai notiek pēc viņu vēlmes, bet, kad tu atdodies Dievišķajam, tev nav iemesla uztraukties. Esi atkarīgs no Mātes gribas. Kur viņa iet, ej arī tu. Kad viņa tevi zīda, zīd pienu! Tā vietā, lai tā darītu, pārsvarā cilvēki iesaistās apstākļos.

Vai tā ir patiesība, ka liktenis var tikt Guru Svētības un mantru skaitīšanas mainīts?

Guru Svētība var izdarīt jebko! Tā var arī izmainīt likteni. Šī Svētība arī ir iepriekš nosacīta.

Kāda jēga tad sādhanai, lai iegūtu brīvību?

Arī sādhana ir iepriekš nosacīta.

Ja viss ir iepriekš nosacīts, kāpēc Guru dažreiz sadusmojas, kad mēs kļūdāmies?

Tu tik daudz kļūdies, bet es nekad nedusmojos uz tevi. Visos ir dusmas, bet tev tās ir jāizpauž tikai uz sevi par savu nepareizo rīcību. Nav cita veida kā lietot dusmas. Vai saproti? Labi. Viss ir iepriekš nosacīts. Tava šurp nākšana ir iepriekš nosacīta. Tie, kas nenāk šurp, arī ir iepriekš nosacīti.

Vai atbrīvošanās ir prarabdha karmas dēļ?

Nē, atbrīvei nav nekāda sakara ar karmu. Karma notiek, kad tu guli, un tev ir vēlme pēc citiem objektiem. Kad ir atbrīvošanās, nav prarabdha.

380

Prarabdha ir tiem, kas guļ, ne tiem, kas ir nomodā. Kad tu sapņo, tik daudz lietas nāk tavā priekšā, bet kad tu guli, visas šīs lietas izzūd. Miegā nav personas, un nav objekta, un nav vēlmes. Visas vēlmes nāk, kad tu sapņo vai kad tu esi nomodā, tāpēc nav starpības starp nomodu un sapņiem. Bet miegā nekas neeksistē: tikai svētlaime, mīlestība, skaistums. No kurienes tu šo mīlestību gūsti? No tā, ka nav vēlmju. Tad tu esi laimīgs. Tu vari iemācīties būt bez vēlmēm, lai būtu laimīgs visos stāvokļos: nomodā, sapnī un miegā. Guļot, kad citi ir nomodā, tu vari būt bez vēlmes; kad viņi guļ, tu turies nomodā.

Šis nomodas stāvoklis ir miega stāvoklis, jo cilvēki nav laimīgi, jo viņi nezin, kas viņi ir. Tāpēc vaicā sev "Kas es esmu?" un viss, ko tu vēlies, izzudīs. Turi šo jautājumu prātā visu laiku, vai tu sēdi, vai stāvi, vai ej. Taujā avotā, no kurienes šīs vēlmes nāk. Šis nav atšķirīgs no gulēšanas uz vēlmēm.

ॐ

Ja viss, kas notiek, ir liktenis, vai mūsu reakcija uz šo ir brīva griba vai liktenis?

Kāda ir tava reakcija uz pļauku sejā?

Lietas vienkārši notiek, nav jautājuma par likteni vai brīvu gribu, lietas vienkārši notiek. Un tu esi tikai viena no tām lietām. Viss šis ir sapnis, un tiek zināts kā sapnis tikai, kad tu esi nomodā.

Visas formas, viss, kur ir divi, ir maldi. Kā šo saprast? Mosties no šī sapņa, un tu zināsi brīvu gribu un likteni. Brīva griba tiek tikai dažu cilvēku izmantota. Satsangā tu zināsi, ka viss ir ilūzija. Tad tu esi liecinieks un esi pāri sapnim un ciešanām. Tu gūsi trešo aci, vienu aci, lai ar to redzētu ilūziju, no perfekta cilvēka, kas to atvērs. Divas acis ved tevi nepatiesībā un formā. Lai redzētu bez-formu, trešajai acij ir jāatveras.

Sēdi klusi vienu mirkli, un tu zināsi, kas ir Patiesība. Skaties uz to, kas uzvandās tavā prātā,

381

un atrodi, no kurienes šis koncepts paceļas. Skaties uz To punktu. Tad tu redzēsi kaut ko, kas ir neticams un kas piepildīs visas tavas vēlmes.

Tad pat brīvā griba mirklī izvēlēties pareizu vai nepareizu ir jau iepriekš noteikta?

Tev nav izvēles brīvības, jo tu esi Brīvība pati. Tev nav izvēles būt brīvam vai nebūt brīvam, jo tu vienmēr esi Brīvība.

Izvēle ir ilūzija, jo ir tikai Brīvība. Tas "kas", kas izvēlētos, un izvēles, kuras tiks izvēlētas, visi ir koncepti prātā.

Tas Viens visu būtņu Sirdī, pat to būtņu, kuras vēl ir jāieņem un jādzemdē, vada karmu, kam ir jānotiek. Atrodi, kurš radīja universu šajā domā. Visas būtnes ir koncepts prātā. Nekas nekad nav bijis darīts, un nav nekā ko darīt.

Atrodi kā koncepts tu esi.

Tu sapņo par rāpšanos kalnā un atpūtu, bet, kad tu pamosties, nav vairs kalna, nav rāpšanās un nav atpūtas. Bet tu veici šo aktivitāti. Tas viss ir sapnis, un visas tavas atbildības, saistības un aktivitātes ir tikai ilūzija sapnī, kā mirāža sapņu tuksnesī, kā iedomāts nirējs, iedomāti nirstošs iztēlē. Beidz skriet pakaļ mirāžai un mosties. Pat slāpes, kas tev liek alkt pēc mirāžas, ir mirāža, iztēle.

Mosties un zini, ka miers ir Iekšup. Tad tava ilūzija izzudīs.

382

Es redzu, ka godīgi cilvēki cieš tajā pašā laikā, kad negodīgi zeļ. Kāpēc tas tā ir? Kāpēc godīgie tiek sodīti, un negodīgie apbalvoti? Šis man ir šķērslis, lai atdotos pilnīgi.

Tā ir tiesa; nevainīgi cilvēki bieži cieš, un negodīgi cilvēki dara pāri publikai un zeļ. Tas ir tā dēļ, ka daži cenšas piepildīt savu grēku krūzi ātrāk, lai baudītu savus pelnītos augļus.

Skaties kā Ravana; viņš sabojāja labo cilvēku jagnas visā Indijā un nozaga visas skaistās sievietes, un piespieda viņas pievienoties viņa harēmai. Tā rezultātā viņš varēja sacelt mājas un lielu daļu Lankas no zelta. Viņam neviens nerūpēja, un viņš traucēja visiem, viņš pat nolaupīja Rāmas sievu. Rāma bija trimdā, un viņš jau cieta. Rāma ir Dievs, un viņš cieta! Izdvešot viņa vārdu, tu vairs neatdzimsi, bet viņš pats bija lielās nepatikšanās, un Ravana viņam tās sagādāja vēl vairāk.

Rāma bija trimdā vienas no sava tēva sievām viltību dēļ. Viņa tēvs bija karalis, un Rāmas kronēšanā par nākošo karali jaunākā karaliene pieprasīja iepriekš apsolīto priekšrocību, kas bija Rāmas tēva apsolīta. Apsolījums bija aizsūtīt Rāma trimdā, lai viņas dēls varētu būt karalis. Karalim bija jāpiekrīt, un drīz pēc Rāmas izsūtīšanas uz mežiem, viņš nomira no būšanas prom no dēla. Šī karaļa vārds bija Dasarata, un visa valsts cieta šī dēļ. Bet beigās skaties, kas notika. Ravana tika nogalināts, un šodien mēs vēl joprojām skaitam Rāmas vārdu, kaut arī viņš dzīvoja 7600 gadus atpakaļ, šajā pat valstī, netālu no šejienes.

Tik daudziem svētajiem ir bijušas daudz nepatikšanas viņu dzīves laikā.

Bet dažreiz ārkārtējas ciešanas notiek ar nevainīgiem blakus stāvošajiem.

Ar tiem, kas izskatās kā nevainīgi blakus stāvētāji.

Ko tu ar to domā? Vai šādas ciešanas ir nejaušas, vai tā ir prarabdha karma? Kā Apgaismota būtne redz šādu karmiskā likuma izpausmi?

Šis jautājums ir par totālo Apziņu. Ja es runāju, ka tā ir prarabdha karma, tad tas ir tas, kam parasti tic. Paskaidrošu divos veidos.

Pirmkārt, jebko, ko tu dari, kļūst prarabdha. Jebkas, kas notiek tagad, ir pagātnes dēļ. Daļa pagātnes ir atrisināta, bet daļa ir palikusi. Tas, kas notiek

383

tagad, ir tavas iepriekšējās aktivitātes bilance. Bet īstenībā nav tādas prarabdha karmas. Īstenībā tu kaut ko iepriekš izdarīji, bet neviens nezin. Ja tu tici Upanišadu stāstiem, tur ir viens stāsts, kas ir atbilstošs.

Bija reiz svētais, kas klusi dzīvoja mežā netālu no musulmaņu ciema. Kādu dienu viņa būdā ieskrēja govs, un dažas minūtes vēlāk garām gāja kāds vīrs un vaicāja, vai svētais neesot govi redzējis, ko viņš taisījās nokaut. Svētais teica "jā", un izstūma govi ārā no būdas, un atdeva to kāvējam.

Šis ir notikums, un tas vienkārši notika. Nākamajā dzīvē svētais atkal kļuva svētais, jo viņš neko citu nedarīja.

Viņš nolēma doties uz Pandapuras ciemu Maharastrā, kur ir ļoti laba Kunga Vitthala statuja. Ceļā, kādus desmit kilometrus pirms tempļa sacēlās ļoti stipra vētra, un viņš nevarēja vairs redzēt ceļu. Kāds vīrs, kas tur pat dzīvoja, ielūdza viņu pie sevis un teica viņam, ka viņš varot nakti pavadīt pie viņa, un nākamajā dienā varēšot turpināt ceļu uz templi. Svētais piekrita šim līdzjūtīgajam un dāsnajam piedāvājumam. Šim vīram, kaut arī viņš bija diezgan vecs, bija ļoti skaista, jauna sieva, kura ātri iemīlējās šajā tīrajā zēnā un teica viņam, ka viņa gribot kopā ar viņu aizmukt prom.

"Nē, es esmu sadhu, es nekad nepieskaros nevienai sievietei." "Bet es esmu iemīlējusies tevī, muksim prom, esmu savākusi visas

savas zelta rotas, un ar to mums pietiks," viņa teica. "Nē, es nevaru ar tevi palikt," teica jaunais puika, "Es dodos pie Kunga

Vitthala. Tu jau esi precējusies, un, ja tu dosies ar mani prom, tavs vīrs būs lielās sāpēs."

Tā viņa devās uz māju un nogalināja savu vīru, un iemeta viņu akā. Tad viņa teica, "Tagad man nav vīra. Tagad nāc ar mani."

Svētais bija pārbrīnījies un pilnībā atteicās, un tad sieviete izgāja uz ceļa, un sāka raudāt, ka šis vīrs ir nogalinājis viņas vīru, un taisoties nozagt visu zeltu.

Saradās cilvēki un policija un aizveda viņu uz maģistrātu. Sieviete pastāstīja stāstu par šo svešinieku ciema maģistrātam. Tiesnesis bija samulsis. Jo noziegums bija izdarīts, maģistrāts nolēma, ka ir jābūt sodam, bet tāpēc, ka nebija liecinieku, viņš nolēma, ka nāve tā nevarot būt, tāpēc viņš lika "nevainīgajam" jaunajam svētajam nocirst rokas.

Svētais turpināja iet pie Kunga Vitthala, kurš parādījās zēna priekšā un teica:

"Prasi jebkuru pakalpojumu: Kuch Mangalo Meray Say!" Svētais teica: "Es esmu ļoti laimīgs ar tevi. Esmu vienmēr tevi

384

pielūdzis. Mana mēle nekad nav dvesusi nevienu citu vārdu, un manas rokas nekad nav izdarījušu noziegumu, tās tikai plaukšķināja dziesmu ritmus tevis cildināšanai. Kungs, ja tu esi žēlīgs, saki man, kāpēc šīs rokas, kuras tikai pielūdz tevi, ir nocirstas!"

Kungs teica: "Skaties uz Devadaršānu tavā priekšā un redzi, kas notika tavā iepriekšējā dzīvē."

Svētais redzēja iepriekšējo stāstu par govi, kāvēju un svēto, un viņš redzēja, ka govs ir sieva, kāvējs vīrs, un viņš ir svētais. Govij bija jāatriebjas vīram, kurš viņu nogalināja. Tā rīcība un reakcija nu ir galā. Viņa paša rokām bija jābūt nocirstām, jo viņš izstūma ārā no savas būdas govi, kura bija atnākusi meklēt patversmi.

Tātad šī ir prarabdha. Neviens nezin sakni tam, kas notiek šajā dzīvē. Mēs tikai redzam tagad notiekošo. Visai karmai ir jānotiek. Tu nevari pats pacelt kāju solim, tāpēc atdodies tam Vienam, kurš zin, kas jādara.

Tad vai mēs varam mācīties no mūsu iepriekšējām dzīvēm?

Tu vari mācīties, ka cilvēka piedzimšana ir ļoti reta un ļoti dārga, un tā nav jāpavada velti. Miljoniem gadu tu esi izgājis cauri 8,4 miljoniem būtņu veidiem, un tagad tu esi cilvēks, būtne, kur Apgaismība ir visiespējamākā.

Vai iepriekšējo dzīvju terapija vai apspiešana palīdz?

Šajā terapijā cilvēks tiek vests uz pagātni, uz kādu notikumu, kurš ir šķietamais iemesls pašreizējām psiholoģiskām problēmām. Es šo nenoraidu, bet šeit, kas tiek teikts, nav doties uz pagātni. Prāts ir pagātne, un tev nevajadzētu doties pagātnē ar to, bet vest to tagadnē, kur tā efekts ir vājš. Šī tagadnes klātbūtne ir Satsanga.

Es nesaprotu reinkarnāciju, kas reinkarnējas?

Neviena atbilde tevi nemierinās tikmēr, kamēr tu pats neredzi sakni tam kokam, kura zari ir šī pašreizējā tevis reinkarnācija. Kas reinkarnējas, ir jebkura doma vai vēlme, kas nav piepildīta. No šī tu nevari izvairīties. Ja tev nav domas, tu esi brīvs. Savādāk tev būs jāinkarnējas, lai piepildītu tavas vēlmes atkal un atkal. Tava vēlme ieņems formu personā, kura palīdzēs tev piepildīt to vēlmi.

385

ॐ

Vai tev ir cilvēces garīguma vīzija šajā vēstures brīdī?

Man nav vīziju vai redzējuma, bet uzticēšanās! Es uzticos, ka šī cilvēces garīgā evolūcija nav vēsture, bet gan mistērija. (iesmejas) Kamēr tu neredzi, ka tā ir mistērija, tu neesi skolotājs, un tu nevari mācīt. Kā vēsture tā nav mistērija, bet tu nevari saprast. Šī mistērija ir ļoti mistiska un noslēpumaina. Tā ir ļoti noslēpumaina un svēta.

Vai rietumniekiem ir kāda īpaša loma?

Noteikti rietumniekiem ir īpaša loma, un viņi spēlē, cik labi vien spēj. Kas ir bijis mācīts tūkstošiem gadus Indijā, vairs nav tās cilvēku gribēts. Indieši grib rietumu lietas, un tāpēc viņi dodas uz rietumiem, lai piepildītu savas vēlmes, viņu rietumnieciskās vēlmes. Garīgas vēlmes tiks garīgu cilvēku piepildītas, to, kuri grib realizēt patiesību. Tāpēc vēlme pēc brīvības pati ir aizgājusi uz rietumiem. Šī ļoti skaistā meitene no Indijas ir atnākusi pie tiem, kuri savā dzīves laikā ir bijuši rietumos, lai piepildītu savas vēlmes! Šis ir, kāpēc rietumnieki ir šeit: viņi zin, kas ir skaistums. Visus fiziskos skaistumus viņi ir redzējuši, un viņi no visiem tiem ir dabūjuši pa muguru. Tāpēc viņi ir šeit pēc kaut kā cita, kas nespers viņiem pa muguru, bet apskaus viņus.

Papadži, kā šajā ilūzijā būt? Kā mēs varam dzīvot šajā ilūzijā lietpratīgi un būt brīvi no tās ciešanu slazdiem?

Neaizmirsti, kas tu esi! Mēs esam dzīvi šajā pasaulē, jo mēs vēl neesam pabeiguši savu darbu: Zināt Sevi!

ॐ

386

Zagļi Tukšā Mājā

Vienmēr atceries: Miera zagļi ir zagļi tukšā mājā,

jo tikai iztēle cieš. Tu esi Tas, kas paliek neskarts.

Miers vienmēr ir, atrodi un noraidi iedomāto šī Miera noraidītāju.

Es-doma ir Brīvības zaglis, un taujāšana ir labākais veids kā iznīcināt to un tās tendences.

Tev nav jāskatās uz tendencēm; Vienīgais veids kā tikt no tām vaļā ir Brīvība,

un taujāšana ir labākais ceļš uz Brīvību, tāpēc vienmēr paliec pagriezies pret Sevi.

Šī ir sāpīgās nosacītības atmešana. Atmet vāsanas un prātu, un tu esi Miers.

Atmet domu "es esmu sasaistīts", un vienmēr esi pagriezies pret Sevi.

Vēlme

Pirms vilnis paceļas, tas ir okeāns, Pirms vēlme kustas, tas ir Tukšums. Viss universs ir tevis paša vēlme, tāpēc baudi to, bet netiec tā iznīcināts, jo visam, ko tu vēlies, tu esi vergs.

Miera zaglis ir vēlme pēc pārejošā, tāpēc tiecies tikai pēc pastāvīgā. Šeit, šajā mūžīgajā mirklī, nav vēlmju. Tikai turies Kluss, un tad redzi, kas tev patiešām ir vajadzīgs. Bez objekta nav vēlmes,

387

bez vēlmes nav prāta, bez prāta ir tikai Pats. Vēlme ir šķidrauts pāri Patiesības sejai. Aizvāc to, atrodot "es" avotu.

Tu esi viss Būšanas kopums, vēlme vienkārši nekļūst par tevi. Jebkura vēlme padara imperatoru par ubagu, jo vēlme ir vienīgais ubags. "Es neesmu Pats" ir ubags.

Tu palaid garām savu karaļ-valstību tavu nožēlojamo vēlmju dēļ, kuras ieved tevi iznīcībā. Tāpēc tikai taujā, kam rodas šīs vēlmes? Tad izpludini sevi Tukšumā, kam nav norobežojumu.

Neviens vēlmju objekts nav reāls, neviens vēlmju objekts nav vērts tava miera. Ja tava māja ir vēlmes, nodedzini to. Tas ir tikai vēlmju trūkums, kas dara tevi laimīgu, tāpēc neļauj vēlmēm pacelties. Tikai ļauj sev tikt Mīlestības izšķīdinātam. Kad nav vēlmes, ir Mīlestība un Skaistums. Ja tev ir jāvēlas, tad vēlies Mieru, jo, ko tu domā, tas tu kļūsti: Ūdens, ieliets okeānā, kļūst par okeānu.

Mūsu saistības pārklāj Sevi. "Es gribu šo un to" pārklāj Sevi, un ir mūsu saistības! Kā medus pods ar vienu cianīda pili nav medus, tā apjausma ar vienu vēlmes pili nav Apjausma.

Jebkura vēlme ir aligators, jebkura pieķeršanās krokodils. Esot brīvam no vēlmes, tu esi Dievs, tu esi Augstākais. Tikai apstādini savu dzīšanos un redzi! Sirds vienmēr ir atvērta, tikai vēlmes to aizver.

388

Vēlme ir samsāra, cietumi, ko tu jūti, ir vēlmju cietumi. Esi vienmēr tukšs, un ļauj vēlmēm dejot, kā tām tīk. Šis ir patiess sanjāsi, kam nav sakara ar apģērbu vai apstākļiem. Sanjāsi ir nepieķeršanās vēlmēm pēc pārejošā, jo vēlme ved prātu ārā no Tukšuma.

Bezvēlmju būšana ir Brīvība, tāpēc skaties, no kurienes paceļas vēlmes. Bez vēlmēm tu esi mierpilns, un šis perfekti rāmais prāts ir Brīvība. Vēlme pēc Brīvības iznīcinās visas vēlmes. Kad šī vēlme rodas, negaidi! Dari To Tagad: Klusi apsēdies un seko šai vēlmei. Nevēlies gūt Brīvību nākotnē un nepūlies gūt to Tagad. Starp šiem diviem, ko tu redzi?

ॐ

Vai tu man palīdzēsi mīlēt šo tukšumu, kas es esmu, un zināt patiesu laimi?

Laime nenāk no tikšanās ar gribēto objektu, un tā nenāk no tavu vēlmju piepildīšanas. Kad nav vēlmes ne pēc kā, tad ir laime. Kad tu esi tukšs no vēlmēm, šis tukšums ir laime. Tāpēc atdod domu par jebkādu vēlmi. Kad laime nāk, tu esi viens. Šie divi ļoti labi iet kopā: būt vienam pašam un laime. Tev ir vajadzīgs labs ceļvedis, vai tu pazaudēsies pasaules mežā. Tev ir vajadzīgs ceļvedis, un šis ceļvedis ir Svētība.

Es esmu daudzu vēlmju vīrs, un tās nebeidz mani traucēt.

Ļauj tām tikt piepildītām, kas tās apstādina? Vēlmes tavā galvā salauzīs tavu galvu, kur tās pašas atrodas. Uzgaidi kādu laiku. Nav steigas! No sākuma mēģini to, kas tev patīk un ko tu mīli, un izpildi savu prātu. Kad tas pazaudējas un nogrimst, tad tas zinās kā uz visu reaģēt un kā sēdēt klusam.

Kad tev ir vēlme taujāt,

389

Neviena cita vēlme tevi netraucēs.

Vēlmes šķiet bezgalīgas. Vai visām vēlmēm ir jābūt iznīcinātam, vai vēlmes var netikt ņemtas vērā, taujājot sevī un esot rāmam?

Vēlmes ir bez gala un pat pārdzīvo ķermeņa nāvi. Prāts vienmēr ir aizņemts ar vēlmēm. Šīm vēlmēm ir jābūt piepildītām, jeb tu atdzimsi atkal, lai tās piepildītu.

Ar skolotāja Svētību un caur sevis taujāšanu vēlmes var tikt apietas un piepildītas.

Piepildīt vēlmes vienu pēc otras var aizņemt miljoniem gadu, un vēl joprojām tas nestrādās. Bet ar Guru Svētību vēlmes var tikt piepildītas sapņos, un prāts būs apmierināts. Sevis taujāšanā tu dodies apakš vēlmju avota. Te nav vēlmju, jo nav arī prāta. Kad prāts ir kontaktā ar maņu objektiem, vēlmju rašanās tiek paātrināta. Ejot uz avotu, tu redzēsi, ka šī pasaule nekad nav eksistējusi, par vēlmēm nemaz nerunājot. Tā ir pilnīgas atbrīvošanās vieta.

Iepriekšējā dzīvē es gribēju būt ar kādu sievieti, bet es ar viņu nevarēju būt, jo es biju liels svāmi, tik liels, ka visas bankas un veikali tika aizvērti manā Mahasamādhi dienā. Kas notika? Man bija jāpiedzimst atkal, un šai sievietei bija jābūt par manu sievu. Tāpēc ir labāk piepildīt savas vēlmes, īpaši tavu vēlmi būt brīvam.

Man arī ir vēlme būt realizētam.

Lai šī vēlme tevi tramda! Ja patiešām tev ir šī vēlme, tās ir visu vēlmju beigas. Uzturi šo vēlmi līdz pat savai nāves dienai, un tu būsi Realizēts. Visām vēlmēm ir jābūt manifestētām, lai ko tu vēlētos, tam ir jābūt piepildītam.

Vai tas ir tiesa, ka visām manām vēlmēm ir jābūt nodedzinātām un noliktām pie tavām kājām, ne tikai tām sliktajām?

Vai tu zini, kas ir tas uguns, kas visu nodedzinās? Nodošanās ir uguns, nodošanās skolotājam. Nodošanās ir klanīšanās pie Meistara Kājām un to

390

pielūgšana. Tad tev nekas nav jādara, ar šo pietiek. Senos laikos daudzi guva Apgaismību, tikai pielūdzot Meistara kājas. Varu pastāstīt tev daudzus stāstus kā stāstu par Bharat no Ramajana.

Viņa māte gribēja, lai karaļvalsts tiktu viņam, bet viņam bija vecāks brālis, kuram, protams, pienācās karaļvalsts no karaļa. Bet karalis bija teicis Bharata mātei, ka viņš priekš viņas darītu visu, jo viņa bija ļoti skaista un bija daudz palīdzējusi iepriekšējā karā, turot viņa salauzto karieti, lai viņš varētu karot un uzvarētu karu. Tāpēc, kad karalis grasījās atdot karaļvalsti savam vecākajam dēlam, Bharata māte atgādināja viņam solījumu. Tā viņa piespieda karali izsūtīt vecāko dēlu trimdā uz 14 gadiem un kronēt viņas dēlu par karali. Jaunākais dēls tajā laikā bija Kašmirā, un viņam tika pateikts par notikušo, kad viņš atgriezās karaļvalstī. Viņš atteicās no troņa, paziņojot, ka tas pienākas viņa vecākajam brālim. Tad viņš meklēja savu brāli līdz atrada viņu Čitrakutā, un lūdza viņu atgriezties karaļvalstī.

Rāma atbildēja, "Nē, man ir jāpilda solījums, ko ir devis mūsu tēvs. Man ir jāpaliek trimdā 14 gadus līdz varu atgriezties. Tev ir jāatgriežas karaļvalstī un jāvalda pār to, kamēr esmu prom." Bharata teica, "Tad dod man savas pāduka, savas koka sandales, lai varu tās likt tronī un pielūgt tās." Šīs puikas Bharata nodošanās nevar tikt neviena izmērīta. Viņš pielūdza tikai sandales un tika Apgaismots. Šis ir atalgojums tam, kas dara tikai Padam Pūdžā.

Ar meditāciju vien nebūs gana, jo pat dzērves meditē gaidot, kad zivs piepeldēs gana tuvu, lai tiktu noķertas. Dzērve stāv uz vienas kājas, kas ir askēze, lai apmānītu zivi. Bet zivs ir tikai gribētais objekts, kam tu lec virsū, kad tas ir pienācis tuvu. Tu veic askēzes un meditāciju tikai savam gribētajam objektam. Beidz visu šo. Neesi dzērve! Pielūdz tikai Kunga kājas, ar to pietiek! Ar atdošanos vien pietiek.

Cik laimīgs tu kļūsti, kad tu mazgā Satguru kājas. Satguru negrib, lai viņam mazgā kājas, bet viņš to ļauj tavam labumam, lai tu kļūsti pazemīgs! Skaties uz skolotāja kājām. Ar šo pietiek. Es izaicinu tevi šo darīt. Tā ir nekļūdīga metode. Visas citas metodes var izgāzties. Meditācijas ir tikai kaut kam, ko tev vajag, bet Satguru kāju pielūgšana ir, lai tiktu no visa vaļā. Skaties uz Skolotāja Kājām.

ॐ

Vairs nav vēlmju, ir tikai svētlaime, ka Es Esmu!

391

Tās ir vēlmes, kas visus tramda. Bez-vēlmju persona nevar tik viegli

tikt saredzēta. Ja tev nav vēlmju, tu esi šķērsojis pāri uz otru dzīves un nāves krastu. Tagad tu visu vari baudīt. Būšanas Laknavā mērķis ir aizvākt tavas vēlmes un šaubas, un ego. Kad šie ir pazaudēti, nav vairs nekā darāma.

Tu teici vērst seju pret zagļiem. Es tā darīju, un tagad nav nekā. Paldies.

Kad lietas nāk, tev jāgriež seju pret tām. Ja tu tā nedari, rodas problēmas. Viss izzūd, jo tas ir ego, kas pagriež seju ego. Kad tu griez seju pret ego, tu noteikti esi ļoti viltīgs, jo ego ir viltīgs. Tāpēc griez seju pret lietām un ego vienlaicīgi.

Reiz bija tīģeris, kurš bija meža karalis. Viņš mēdza nogalināt daudzus dzīvniekus, bet ēst tikai mazliet no katra. Tāpēc visi meža zvēri sarīkoja konferenci, lai apstādinātu šo nogalināšanu. Viņi nolēma, ka katru dienu viņam tiks dots tikai viens zvērs, tādējādi izglābjot citus. Tā viņi nosūtīja viņam vēstnesi, un viņš piekrita, bet teica, ka tam esot jānāk 7:00, jo viņš mostoties ļoti izsalcis.

Tajā naktī viņi mēģināja nolemt, kurš būs tas, kas nākamajā rītā dosies, bet neviens negribēja doties, kaut arī visu viņu dzīves katru dienu bija briesmās. Tad Mr. Lapsa teica, ka viņš sevi piedāvāšot kā pirmo.

Tajā naktī viņi sarīkoja ballīti lapsai par godu, un no rīta lika viņam kaklā vītenes, un viņš devās prom ar paceltu asti.

Viņš ieradās pie meža karaļa 9:00, un tīģeris bija ļoti dusmīgs, jo viņš bija nokavējies.

"Nē, sēr, es sāku nākt 6:00, un es būtu šeit jau 6:45, bet ceļā es satiku citu tīģeri, kurš arī bija ļoti izsalcis un teica, ka apēdīšot mani. Tā es viņam teicu, ka viņam esot jāpagaida, jo man ir apsolījums citam tīģerim, kurš ir šī meža karalis. Es teicu viņam, 'Tāpēc, Mr. Tīģer, es došos pie tā otra tīģera, un tev tiks atsūtīts kāds cits zvērs.' Tāpēc es esmu nokavējies."

Tīģeris teica, "Nav cita meža karaļa, es šeit esmu karalis!" "Nē, sēr, es tev parādīšu. Nāc ar mani." Tā viņš pieveda tīģeri pie akas

un teica, "Skaties, sēr, otrs tīģeris ir tur iekšā." Tīģeris paskatījās un ierēcās dusmās, un tas otrs tīģeris rēca atpakaļ!

"Es tev teicu, sēr, viņš ir ļoti liels tīģeris, viņš man sagādāja daudz nepatikšanas."

392

Tā, dusmu pārņemts, tīģeris ieleca akā, un lapsa teica, "Jā! Te tas ir! Tu redzi! Tagad rāpies augšā un apēd mani." Visi bija tik laimīgi, ka viņš izglāba tik daudzus viņa brāļus un māsas.

Šis ir ego; rūpīgi tiec ar to galā. Ļauj tam lekt upē, lai vari baudīt.

ॐ

Tu saki, ka vēlmju atstāšana ir ceļš uz brīvību.

Vēlmēm tev ir vajadzīgs kāds objekts vai subjekts, un tie visi atsaucas uz pagātni. Tev ir jāzina, vai tas, ko tu mīli ir vai nav mūžīgs. Paturot šo prātā, skaties uz tavu vēlmju sekām. Vai tās rada laimi, mieru un mīlestību? Ja tā nav, tad ir nelietderīgi tās paturēt, tāpēc atsakies no tām, kā tu to dari katru nakti miega stāvoklī. Vai tu neesi laimīgs šajā stāvoklī? Kāpēc tu noraidi šos objektus un dodies gulēt? Tu guli sava prāta mieram. Tu noraidi visu, pat savu ķermeni, jo tu nevari domāt par savu ķermeni un gulēt vienlaicīgi. Tāpēc miegs ir vēl labāks nekā tavs ķermenis.

Kāpēc es turpinu būt ciešanās?

Nav ciešanu, kad tev ir vēlme pēc brīvības! Tev nevar būt divas vēlmes vienlaicīgi. Kad tu gribi brīvību, tu neciet. Kad tu gribi ciest, tev ir jācieš, jo tu esi nolēmis ciest. Kurš jebkad ir nolēmis: "Es negribu ciest"? Pārsvarā cilvēki ir iemīlējušies ciešanās, un viņi cieš.

Parīzē bija sieviete, pie kuras mani aizveda mans draugs. Viņa ļoti cieta, un tāpēc mēs devāmies uz viņas dzīvokli, un uzreiz, mani ieraugot, viņa teica, ka es varu palikt atsevišķā dzīvoklī, kas viņai piederēja, cik ilgi es vēlos, bet mani viņa vairs nevarot satikt.

Brīnījos, kāpēc viņa tā teica. Viņa mani nepazina. Tāpēc vaicāju viņai, "Es dzirdēju, ka tu ciet, un es atnācu, un es varu tev palīdzēt tikt vaļā no ciešanām."

Viņa teica, "Jā, redzot tavu seju, es zinu, ka tu vari aizvākt ciešanas, bet nu es esmu iemīlējusies šajās ciešanās, un es negribu, lai tās tiktu aizvāktas, jo ar tām esmu jau dzīvojusi 39 gadus. Ja tu tās aizvāksi, tad ar ko es dzīvošu?"

Tas bija dīvains stāsts, un es nolēmu tur nepalikt. Šādi visi grib ciest. Visi pavisam noteikti sevi māna. Kā tu vari iedomāties beigt ciešanas, ja

393

īstenībā tev patīk ciest. Šīs sievietes dzīve balstījās uz ciešanām, un tik daudzi cilvēki ir tādi paši. Viņi negrib būt normāli un baudīt dzīvi. Viņi tikai grib ciest. Tu esi tik pieķēries ciešanām, bet Šeit cik ilgi tu vari ciest? Tu nevari ciest Šeit! Šeit tev ir jāsmaida un jābūt laimīgam, un jādzied, un jādejo. Neraizējies, es aizvākšu tavas ciešanas, tevi nesāpinot.

Vai palīdzēsi man beigt ciešanas?

Tev ir jānolemj beigt ciest. Beidz ciest un esi Brīvs no ciešanām. Kad prāts nāk, saki tam, ka tu neiesi, un saki viņam par savu lēmumu. Atraidi viņu. Neatver durvis! Ja tu neatver durvis, neviens ciemiņš neienāks. Prāts, kas tevi tramda, funkcionē tikai, kad tu gribi kaut ko, tāpēc beidz gribēt, un, kad tu tā dari, visa pasaule tev tiek dota.

ॐ

Man ir spēcīga ēšanas vāsana, kas man traucē. Es gribu būt no tās brīvs.

Dzīvniekiem arī ir šī vāsana, bet viņiem nav spēja stingri nolemt būt brīviem šajā dzīvē. Nelaid šo dzīvi zudumā vai pat minūti no tās. Tik daudzi cilvēki mirst jauni.

Pavadi visu savu laiku meditējot, un atrodi, kur ir Satsanga, un dodies turp.

Man arī patīk ēst, bet tev nevajadzētu ēst par daudz. Ēd mēreni, uzturi mērenus pieradumus un guli mēreni. Šis uzturēs tevi veselu un parūpēsies par to, ko gribi. Kā upe turpini doties okeāna virzienā. Ēd, lai dzīvotu, nevis dzīvo, lai ēstu.

Tev ir jāpiepilda visas savas vēlmes. Ir labāk, ka tu tās piepildi šajā dzīves laikā, vai tu atdzimsi, lai piepildītu tās nākamajā. Jo tava vēlme nu ir uznākusi virspusē, tev ir jāiet un tā jāpiepilda, bet tev ir jāapsola, ka atgriezīsies, jo mums tu patīc. Ēšana ir galvenā tava vēlme, tāpēc no sākuma ēd, un piepildi šo vēlmi. Kabirs saka, ka fizisks izsalkums ir kuce, un ka tā ir jāpabaro.

394

ॐ

Prāts, Domas un Mentālā Bagāža

Tīrs prāts paceļas no Sirds kā bez-prāts, un šī ir Apziņa. Prāta netīrība ir, kad prāts kustās, un paceļas vēlme. Šīs ir važas, šī ir kaut kā, kas nav pastāvīgs, gribēšana, kaut kā, kas nemājo šeit un nav svētlaimīgs. Pat domas "es esmu miers" kustība uzvanda Mieru. Tu nekusties, tu nevari kustēties, tikai prāts kā nodoms kustās. Kad prāts ir rāms, Brīvība ir Šeit!

Kur ir prāts, tur ir div-pusība un pagātne. Kur nav prāta, tur ir Brīvība. Prāts ir spēcīgs citā, jo prāts ir prāts tikai tad, kad tas pieskaras objektam. Prāts ir vissliktākais piesārņojums, jo tas ir laika koncepts, kas nozog tevi no Mīlestības. Prāts ir samsāra, ceļošanas pa dzemdēm cikls. Prāts ir apraksts, tāpēc redzi to, kas nevar tikt domas aprakstīts.

Prāts ir tava vēlme! Tā nav prāta vaina, jo tas esi tu, kas baksta prātu. Tavi vecie, ļaunie pieradumi traucēt tevis paša skaistumu ar savām domām un bagāžu mirst lēni. Tu esi sevis paša viedokļu sakaitināts, bet zini, tie ir tukši, tie neeksistē. Tāpēc vissvarīgākais ir zināt, prāts ir tikai doma, un tas var radītu jebko, ko tu gribi.

Prāts ir ubags, jo vēlmes koncepts padara tevi par ubagu! Esi tikai "Es Esmu", un pamēģini pacelt ubagošanas trauku.

395

Met prom ubagošanas trauku, kas pieder ego, troņa labā.

Brīvība ir, kad prāts tiek kremēts: absolūta prāta destrukcija ir Brīvība. Tad prāts ir bez-prāts. Nolem, ka tu gribi Brīvību, un atdod prātu Tam. Ja tu piedāvā savu prātu, tev ir jābeidz domāt, un stingri jānolemj neatkrist atpakaļ ciešanās.

Kad tu ļauj rasties jebkādam viedoklim, tu sāc slīdēt atpakaļ kapos. Šie kapi ir ego deju zāle. Ego norimst Šeit un Tagad Būšanā-Svētlaimē-Apjausmā.

Prāts ir kustība un rada vēlmes, lai tam būtu kaut kas, lai varētu turpināt kustību. Kad ir attiecības ar pagātni un nākotni, sākas prāta spēle. Ļauj prātam spēlēt, tas ir ūdens, tas ir vilnis, kas nav atšķirīgs no okeāna, tas ir pati pilnība. Bet neaprakstāms posts un ciešanas rodas no dēmona prāta-ego, kad ar to ir identificēšanās. Tāpēc spēlē kā okeāns un atdod augstprātību domāt, ka tu esi individuāls vilnis. Paliec nomodā uz okeānu, uz Sevi, un zaglis ego neieies tava prāta mājā. Prāts ir rotaļīgs draugs, kad tu tam dod labu darbu, un briesmīgs ienaidnieks, kad tu vērs to uz maņu objektiem un baudām. Vērst prātu uz Sevi ir labs darbs.

Nekas nearestēs prātu izņemot taujāšana, viss cits ir prāts pats. Tāpēc lieto prātu, lai iepazīstinātu sevi ar šo Mirkli. Šis prāts ir šis Mirklis, un šis ir Pats, tieši kā ir neskaitāmi Gaismas atspulgi, bet tikai viena Saule. Būt važās vai brīvam ir atkarīgs no tevis, jo tu esi tas, ko tu domā. Tāpēc taujā, beidz domāt un

396

pilnībā atstāj asociāciju ar prātu, un tikai spēlē bez-prātā.

ॐ

Es biju dziļi kādā pieredzē, kad es sapratu, ka mans prāts spēlē trikus, radot garīgu pieredzi.

Šī ir laba sapratne. Tagad tu vaktē prātu, un esi zinājis tā trikus. Kad tu zini, kas spēlē trikus, tas nevar tevi apmānīt. Ja ir jebkāda veida pieredze, tā ir prāta triks! Tu būsi ļoti priecīgs par šo pieredzi, un stāstīsi draugiem un Guru, un arī viņi to novērtēs tikai tāpēc, ka viņi nav redzējuši vietu, kur vispār nav nekādas pieredzes! Tāpēc visi gribēs dzirdēt par to, kā tava enerģija ceļas no apakšas un iet uz tavu sirdi un pāri! Tad viņi pārliecinās tevi, ka tā ir pēdējā lieta, kas darāma. Bet, kad tu ej pēc prāta, tas izzudīs.

Es pamanu, ka šīs pieredzes notiek, kad esmu mierpilns.

Šis ir nepareizs apgalvojums, jo nekas nevar notikt, kad tu esi mierpilns. Kas vēl var notikt, kad tu esi mierpilns? Šī pamanīšana, ka tu esi mierpilns, ir prāta triks. Savādāk, kā tu pamanīsi? Tu vari pamanīt, kad kaut kas ir tavā priekšā, kad tu esi sevi subjektivizējis kā ķermeni un objektivizējis mieru kā esošu par kaut ko tavā priekšā, lai tas varētu būt pamanīts. Šis ir prāta triks. Tu neesi pareizi pamanījis, jo tagad tev nav jāpamana ārpuse vai iekšpuse. Pieskati šo prāta triku, neskatoties nekur, ne iekšup, ne ārpus! Ja tu saprotu, ko es runāju, tad viss ir beidzies: Skaties Nekur! Ja tu saproti, ko tu redzēsi? Te, Šeit, nebūs triku!

Neviens nekur netiek mācīts, no kurienes nāk "es", un šeit tev tas ir jāatrod. Griez savu seju uz "es" avotu. Dari to. Tas nav meditēt. Tas nav iesaistīt sevi piepūles pielikšanā. Dari to un saki man, kas notiek tālāk.

ॐ

Es pieredzu tik daudz mentāla trokšņa. Vai vari man palīdzēt?

Tu pieredzi mentālu troksni, kad tu pieredzi kaut ko, kas tev nepatīk.

397

Mēģini piepildīt savas vēlmes, jo, ja tu apspied tās, tās tikai mājos kaut kur tavās smadzenēs, un tu nevarēsi gulēt. Tāpēc neturi neko savā prātā. Baudi savu dzīvi, cik vien vari, un, kad būsi visu izbaudījis, tu zināsi, ka ir jābūt kaut kam pāri šīm pārejošām pasaules baudām. Visām šīm baudām ir nepieciešami kauli un āda, bet ir laime, kas no tiem nav atkarīga. Kad tu atrodi šo laimi, tu sēdēsi Kluss, un nedosies atpakaļ uz krematoriju, kas ir piepildīta tikai ar kauliem. Pārsvarā cilvēki katru dienu uzturas krematorijā. Kad tu šo zini, tevi pievilks svētlaime, kas pastāvīgi tevi vilks dziļāk un dziļāk sevī. Neuztraucies. Vienkārši paliec Kluss šeit un neļauj prātam doties atpakaļ uz iepriekšējiem traucēkļiem. Kad prāts dodas ārpus, uzklūpi tam virsū, lai tas nedodas atpakaļ uz iepriekšējiem traucēkļiem. Esi lauva.

Neļauj prātam doties atpakaļ pagātnē, tas ir viss.

Es atdodos tev tādā pašā veidā, kā es atdodos dzīvei. Bet vēl joprojām es pieredzu daudz likstu.

Likstas tevi noēdīs. Jebkāda prāta liksta kļūst par tavu ienaidnieku un tevi neatstās. Ja tu gribi dzīvot laimīgā dzīves stāvoklī, skaties šim ienaidniekam acīs, un neļauj tam ienākt tavās mājās. Neļauj pagātnei ienākt tavā prātā. Tad tu būsi brīvs un laimīgs.

Pārsvarā cilvēki ir pārāk pieķērušies likstām, lai izšķirtos no tām. Bet, kad tev tās apnīk, iespējams, šīs likstas dosies pie kāda cita. Pat tad tu tām esi pieķēries. Tev tiek ieteikts atdot šo pieķeršanos pagātnes draugam, kurš tev ir sagādājis raizes. Paliec šeit, un es parādīšu tev, kā pieskatīt šo pieķeršanos.

Es jūtu, ka man būtu jāakceptē domas nevis jāapspiež tās.

Šis ir labi, neapspied domas, griez seju pret tām, lai kādas tās būtu. Ja tu mūc prom, tu rādi savu gļēvumu un vājumu, un domas tev sekos un kļūs stiprākas. Tagad stāvi un skaties uz domām, kā tās izzudīs. Tev vairs nav jāmūk prom. Skaties sejā domai, un izmanto jogas tehnikas, lai gūtu spēku.

Es gribu būt brīvs no tā.

Tu esi uz veiksmes robežas, bet tev ir jābūt drošam un stipram. Tas ir

398

stiprs, kurš uzvarēs, tāpēc liec lietā visu savu spēku: "Es gribu būt Brīvs". Ar šo ir pietiekoši.

Man bija tik daudz plānu ceļot apkārt, bet es visu laiku tos atceļu, jo nevaru aizbraukt.

Lai kur tu beigās dotos, tev ir jāpaliek Šeit savai beidzamajai Realizācijai. Tavs labākais ceļvedis ir būt Brīvam. Tas aizvedīs tevi turp, kur tev ir jābūt, kas ir tur, kur prāts tiks nogalināts. Bet tas negrib būt nogalināts tik vienkārši un parādīsies kā tavs draugs. Zini, tas ir tavs ienaidnieks!

ॐ

Esmu nogurusi no sava prāta, un es jūtos tik bezpalīdzīga. Es nezinu, ko darīt.

Cik ilgi tu esi bijusi ar šo "mīļāko"? Ja tu esi nogurusi no viņa, tad apstājies, apsēdies un atpūties. Kad tu ej, tas iet, kad tu paliec klusa, tas paliek kluss. Neļauj šim tavam "mīļākajam" ienākt tavā mājā, un beigu beigās tas aizies prom.

Es neesmu pieredzējusi domas avotu, kaut arī esmu mēģinājusi daudzas reizes.

Iedomājies, tev pieder māja, un tu pamani, ka lietas pa naktīm tiek zagtas. Tāpēc tu kādu nakti paliec nomodā, lai noķertu zagli. Kad zaglis ieiet tavā mājā, tu ieklepojies, un tāpēc zaglis izsprūk, jo viņš zin, ka tu vēl esi nomodā. Drīz viņš nāk atpakaļ un nozog vēl. Tu zini, viņš ir tur, bet tu izliecies, ka tevis nav, lai viņš nenobīstas. Zaglis atstāj tavu māju, un tu seko viņam vairākus kilometrus līdz viņa midzenim. Tu ieej midzenī un noķer zagli, un dabū atpakaļ visas savas nozagtās mantas. Šādi seko zaglim, kas ir doma! Doma ir zaglis, kurš zog tavu mieru. Zagļa midzenis ir tevis paša Pats, un tu baudi to.

Tu saki, man vajadzētu griezt seju pret domām un jūtām. Kā to darīt?

399

Paliec tagadnē un skaties uz to, un neskrien uz pagātni. Paliec absolūti tagadnē. Šis nozīmē griezt seju pret domām.

Kad es to daru, tad...

"Kad" ir nākotne, un "tad" ir pagātne. Kāda doma ir starp šīm divām?

Šķiet, ka...

Ko tu domā ar "šķiet"? Šī ir roze (rāda viņai rozi). Vai tu teiksi, "Tā ir roze", vai tu teiksi, "Tā šķiet roze"? Esi skaidra par to, kas ir tavā priekšā, un visas domas izzudīs, un tu būsi laimīga un mierpilna.

Es gribu būt laimīga. Es gribu atdot savu neirozi un visas manas šķietamās problēmas tev. Man ir pretīgi par to, ka tik bieži jūtos pretīgi par to, ka tieku prāta sakārdināta.

Lai visu šo aizvāktu, tikai skaties iekšup tevis Paša. Dari, kā es saku. Skaties Iekšup, ne ārpus. Es varu redzēt pēc sejas neirozes, ko cilvēki nēsā gadu gadiem. Tava nāk no bērnības. Tev ir paveicies, ka tu esi šeit, jo tā aizies. Tikai sēdi kārtīgi vienalga kur un skaties Iekšup, ne ārpus uz tavu kaimiņu.

Jo vairāk tu skaties Iekšup, jo skaistāku tu sevi ieraudzīsi Esam. Skaistums ir slēpies desmitiem gadu, tev nekas nav jādara, lai to zinātu. Vienkārši nedomā, un tu zināsi, kas tu esi.

Lai šo darītu, es cenšos skatīties iekšup, bet mans prāts šķiet ļoti aizņemts kā nekad iepriekš. Es gribu atļaut, lai notiktu vairāk nedarīšana.

Prāts kļūst aizņemts, kad tu esi kaut kā priekšā, kas šķiet tev pievilcīgs, savādāk nē. Ja pievilkšanās objekta nav, tad prāts neko neatrod. Ja tu redzi smuku puisi, tavs prāts būs aizņemts.

400

Kad ir divi, prāts ir aizņemts. Bet cik ilgi prāts var dejot, ja ir tikai viens? Tas nogurs, turēsies kluss un gulēs.

Nav grūti atrisināt šīs problēmas. Nedarīšana ir iespējama, kad tev nav vēlmes ne pēc kāda cita objekta, personas vai idejas. Tad tavs prāts būs atpūtā.

ॐ

Es jūtos stresā un nervoza un vienmēr radu problēmas savā dzīvē. Satsangā gan es jūtos klusa. Vai vari palīdzēt man būt klusai?

Kāda veida problēmas tu radi?

Lai tik būtu aizņemta un nemierīga.

Lai tik būtu apdullusi? (smejas) Ir labi būt aizņemtai, jo savādāk tu gulēsi. Labākā aizņemtība ir atrast, no kurienes tu esi nākusi.

Es cenšos būt tuvāka Sev, bet šī prāta troksnis tur mani ārā no tā!

Tavs vārds ir Matvalli, un es devu tev to, jo Matvalli par visu ir vienalga, lai kas notiktu. Ja prāts tevi tramda, lai tas tramda. Ja prāts netramda tevi, lai tas netramda. Kāda tur starpība? Vienkārši nerūpējies par to. Lai kas parādās, lai tas parādās, un, kas neparādās, lai tad neviens arī nesēž tavā priekšā. Pat neprasi jautājumu, kas tu esi. Nerūpējies ne par ko.

Tagad esmu klusāka, bet domas vēl joprojām nāk, kaut arī tās nešķiet tik svarīgas.

Domas kļūst tev svarīgas, kad tu runā par tām, kad tu tās izdves. Tad tas paliek svarīgi, savādāk... (iesmejas)

(Viņa smaida un smejas)

401

Vai redzi, cik viegli šķēršļi tiek aizvākti! Skaties uz savu seju! Tā vairs nav tā pati persona, kas šurp ieradās.

Tev nav ar šīm problēmām jāmēģina tikt galā. Ar tām tiks galā Pats. Tikai atdodies Sev, un tas parūpēsies par tevi. Viņš pieskata visu kosmosu, kāpēc lai viņš nepieskatītu kādu kā tevi, kurš ir uz pareizā ceļa?

ॐ

Es jūtu, ka esmu saticis personu, kura ir pāri laikam un telpai, un prātam; kādu, kuru es atpazīstu kā Dievu un Sevi. Vai vari man dot padomu? Vai man vajadzētu viņu pieņemt kā Guru?

Pāri prātam netiek izšķirts. Pāri prātam nav starpības starp cūku un cilvēku. Tava izšķiršanas doma, ka viens cilvēks ir pārāks par citu, ir prāts.

Tu saki, viņš ir pāri prātam, laikam un telpai. Tad kā tu viņu vari atpazīt? Tu viņu atradīsi tikai, kad tu esi pāri prātam, laikam un telpai. Tad šie divi pāri-prātam cilvēki satiksies kosmosā. (smejas)

Palīdzi man aizvākt manu neziņu un pilnībā mani apklusināt. Man ir bijušas svētlaimes pieredzes, bet man šķiet, esmu vēl joprojām pasaules un savu konceptu iespaidots.

Ja tev ir bijis zibsnis, tad ļauj visam palikt ar tevi, tur nav problēmu. Nekāda pasaule vai notikumi tevi netraucēs. Turi šo zibsni savā prātā, un kas var notikt? Tavs tēvs ir universa Kungs, un viņš nevar atteikties no tevis. Tu vari darīt, ko gribi, tikmēr kamēr tu atceries, ka tu esi universa Kunga dēls. Visas šīs lietas tu vari baudīt. Kā karaļa princis, kurš var darīt, ko vien vēlas. Neviens viņu nevar aizskart, jo visi zin, ka viņš ir princis. Un, ja kāds sūdzas karalim, tam nav nozīmes, jo viņš ir prinča tēvs, un viņš nesodīs savu dēlu. Tikai neatsakies no sava tēva. Savādāk tu kļūsi par ubagu. Tas ir atkarīgs no tevis. Katrs ir princis, un tie, kuri ir nepatikšanās, ir tikai aizmirsuši, ka viņi ir prinči.

Reiz tu teici, ka "Pat visizsmalcinātākais koncepts vēl joprojām ir koncepts." Vai ir kāds reāls iemesls mēģināt saprast vārdus? Tie, šķiet, mani ir ieveduši nepatikšanās.

402

Tev nav jāmēģina, un tev nav jāsaprot. Lai ko tu saprastu, tas ir tikai koncepts. Lai ko tu esi sapratis vai sapratīsi, ir tikai koncepts. Lai ko tu redzi ap sevi, ir tikai tavs koncepts. Koncepti tavā prātā var kļūt tik spēcīgi, ka tie izskatās reāli.

Bez koncepta, tu neko nespēj atpazīt. Tāpēc viss, ko tu redzi, ir tas, ko tu iepriekš esi noglabājis savā atmiņā. Kā sapņu tīģeris, kas lec tev virsū tavā sapnī. Tas liek tev bīties. Tu nesaki, "Tu esi sapņu tīģeris, tikai tīrs mentāls koncepts, es nebaidos no tevis." Sapņu tīģeri sapņu stāvoklī ir tik pat mežonīgi, kādi tie ir mežā nomodas stāvoklī.

Šādi viss šķiet reāls. Viss, ko tu redzi vai tausti, vai nogaršo, vai dzirdi, vai saod, šķiet reāls, bet īstenībā tie nav. Tie visi ir koncepti.

Tu šos konceptus aizvāksi, šos sapņus, kad tu pamodīsies. Tikai tad tu teiksi, ka tas viss ir tikai tavs koncepts. Tik daudzus gadus tu esi bijis uzticīgs šim nomodas sapnim. Tagad tas ir tāds koncepts, ka tu to sauc par reālu. Bet, kad tu esi miega stāvoklī, nekā tur nav. Šo tu vari arī pieredzēt nomodas stāvoklī. Tikai paliec miegā nomodas stāvoklī, un paliec nomodā, kad citi guļ.

Kad tu guli, paliec nomodā uz Sevi, un tu zināsi, tas viss ir koncepts. Tur tu atradīsi savu Patieso dabu, kas ir Mūžīga. Tā nav ne nomoda, ne sapnis, ne miegs.

Viss nomodas stāvoklis ir koncepts, tieši kā ir sapņu stāvoklis. Kad tu zini šo, tu teiksi "Tagad es skatos pavisam jaunā atmosfērā", un tu zināsi, kas vienmēr ir nomodā, kas neguļ. Došu tev mājienu, kā šo darīt: Atrodi konceptu, uz kura visi citi koncepti balstās, atrodi "es".

Paldies par šīs bagāžas aizvākšanu no manis.

403

Atstāj nastas malā. Visa nevajadzīgā bagāža ir jāmet prom. Šo es iemācījos no savas dzīves armijā. Tu nevari armijā būt lēns, jeb tu mirsi, un nastas padara tevi lēnu. Dažreiz, kad es redzu cilvēkus, kas ir pārāk nopietni par kādu muļķīgu lietu, es domāju kaut ko līdzīgu kā Maharši mēdza teikt:

Kad tu ceļo ar vilcienu, vai tu turēsi savu bagāžu uz galvas vai zem kājām? Šī ir atšķirība starp Viedo un pārējo universu. Viedais nenēsā savu bagāžu, bet gandrīz visi to dara.

Domāšana par draugiem un finansēm, un lietām, kas vēl nav nākušas vai jau ir pagājušas, ir bagāžas nēsāšana. Šī ir starpība starp dzīvošanu mierā un ciešanām. Tas ir atkarīgs no tā, kur ir tava bagāža.

Ja tu jūti, ka bagāžai, ko tu nēsā, nav jēgas, met to nost. Tad ej tālāk Apgaismots valstībās, kur ļoti retie ir gājuši. Nenēsā neko. Šis nozīmē nedomā. Pastāstīšu tev stāstu par šo.

Bija reiz guru, kam bija ļoti jauns skolnieks. Viņiem bija jādodas uz citu ciemu, bet ceļā viņiem bija jāšķērso neliela straume, kurā lietus dēļ bija pacēlies līmenis līdz kaklam. Viņi abi varēja šķērsot straumi, jo viņi varēja savas mazās paunas noturēt uz galvas. Bet netālu stāvēja prostitūta, kam bija jādodas uz sarunāto tikšanos, un viņa nevarēja tikt pāri straumei savas skaistās kleitas un kosmētikas dēļ. Tad šis svētais teica, lai viņa sēž uz viņa pleciem, un viņš pārnesīs viņu otrā krastā, un tā viņš arī izdarīja. Tad viņa devās savu ceļu, un abi sanjāsi devās savu.

Nu students bija apjucis un noraizējies. Viņa guru vienmēr bija teicis nepieskarties šai sievietei, bet tad viņš lika šo prostitūtu plecos! Pēc desmit jūdzēm viņš pazemīgi vaicāja, "Sēr, man ir jautājums. Esmu ļoti saīdzis par tavu uzvedību. Tu man māci netikties un nepieskarties nevienai sievietei, jo mēs esam mūki, mēs esam sanjāsi, un tagad tu pieskāries tai meitenei."

"Jā, jā, es pacēlu meiteni, jo viņa gribēja šķērsot straumi. Tad es viņu nolaidu lejā, un mēs devāmies savu ceļu. Nu mēs esam nogājuši jau desmit jūdzes, kāpēc tu vēl joprojām viņu nes? Es nesu viņu desmit metrus, bet tu viņu nes desmit jūdzes! Kāpēc tu vēl joprojām viņu atceries? Tas taču jau ir beidzies!"

Šādi, lai kas nāktu tavā priekšā, parūpējies par apstākļiem un aizmirsti

404

to. Šis ir padoms.

Neizvairies no nekā, kas nāk! Neielūdz neko, kas tev nav vajadzīgs! Rīkojies, atbilstoši apstākļiem, cik vien labi tu spēj, un aizmirsti par to!

ॐ

Mani vecie pieradumi turpina atgriezties. Vai vari palīdzēt man tikt no tiem vaļā?

Vecie pieradumi, kuri tev bija pirms tu ieradies Laknavā, var vēl būt, bet to spēks ir ļoti samazināts. Neuztraucies par tiem.

Tikai turi savu prātu uz tava Satguru bez-formīgumu.

Īstenībā, ir tikai bez-formīgums. Zilonis sapnī šķiet reāls, bet tas vairs nav te nomodā. Tas ir bez-formas, kādas ir visas formas sapnī pat tad, ja tās pārstāv kādu personu vai dzīvnieku, vai vienalga ko. Kad tu pamosties, viss sapnī kļūst bez-formas. Līdzīgi, kad tu Pamosties, viss kļūst bez-formas, jo forma ir nepareizums, un Pats ir Patiesība.

Jebkad, kad tu redzi formu, tā ir tāpēc, ka tavas acis, prāts, inteliģence un sapratne nav skaidri, un tu sapņo. Tāpēc, ja tu redzi formu, vaicā sev, vai tu nesapņo, un ar šiem vārdiem tu pamodīsies. Tad tu neredzēsi nekādu eksistenci. Pārsvarā cilvēku nekad šo neredz. Viņi tiek savu vēlmju vazāti cauri dzemdei pēc dzemdes, kura katra ir izvēlēta balstoties uz personas vēlmēm. Visi jūs šeit esat veiksminieki un jums ir nopelni, un jums ir svētas piedzimšanas ar svētiem vecākiem.

Vai vāsanas, mentālās prāta tendences, ir tik stipras, ka tās mani var izraut no miera?

Kad tendences tevi ievelk baudās, tu nevari baudīt šo Mieru. Bet, kad visbeidzot tu baudi šo Mieru, tendencēm vairs nav enerģijas, lai tevi izrautu no Miera. Tu vari domāt, ka tu esi laimīgs, kad tu baudi objektus, kuros tavas tendences tevi ievelk, bet lielākā laime rodas, kad nav tendenču vai

405

vēlmju. Kad tu zini šo, nav problēmu baudīt tavus draugus, restorānus, filmas

vai ko vien tu vēlies. Tu nebūsi spējīgs aizmirst šo īsto mieru, un Tas neaizmirsīs tevi. Tu būsi spējīgs doties uz zivju tirgu, bet tu nesaodīsi zivis.

Es tikai uztraucos par to, ka tendences mani atvilks atpakaļ no Sevis.

Nav turp un atpakaļ Mierā, par ko es runāju.

Kas izraisa emociju un domu rašanos?

Tev ir jātaujā "no kurienes šīs domas paceļas?" Pastāstīšu tev kā apstādināt domas: ja kāda doma nāk, tai ir jānāk no kaut kurienes, vai ne. Tāpēc ej uz domas sakni, no kurienes tā paceļas. Ja tu to dari, saki man, vai doma vēl joprojām ir te. Atrodi pašreizējās domas avotu, tās, kas notiek šajā mirklī. Kā viļņi paceļas no okeāna, atrodi, no kurienes paceļas tas jebkas, kas ir tavā prātā. Tev man ir jāpasaka.

Vai tas ir iespējams attīstīt apjausmu tādā mērā, ka ir iespējams zināt, no kurienes paceļas doma?

Tas ir tas, ko es tev lūdzu darīt. Esi modrs. Esi vērīgs par to, no kurienes paceļas katra doma.

Kā es atkal-radu ciešanas savā prātā?

Kad ego ir aizvākts, tu jutīsi milzīgu laimību. Tas ir tikai ego dēļ, ka tu ciet un jūti nelaimīgumu. Bet, kad tu izmet ārā ego, kā tu vari tam ļaut atgriezties? Kāpēc tu to atkal pacēli? Tas nozīmē, ka tu to neesi aizmetis prom. Šis notiek visu laiku. Pārsvarā, kad cilvēki jūtās mierā, viņi nav atstājuši savu ego aiz muguras. Kad beidzot tu esi tīrs, tu nesmērēsi savas drēbes atkal ar dubļiem. Bijis Gangā nomazgāties, kā tu atkal smērēsi sevi ar dubļiem?

Tātad tev ir bijis nodoms mazgāties, bet tu to neesi izdarījis. Nodoms ir kaut kas cits, bet tev nodoms ir jāliek praksē. Ja tu esi izsalcis, tev ir jādodas uz restorānu, ne tikai jāskatās ēdienkartē. Tev ir jāēd! Nelaizi ēdienkarti! (iesmejas) Tu esi tikai laizījis ēdienkartes. Kad tu būsi paēdis, tu neiesi uz

406

nākamo restorānu. Viss, ko tu esi darījis, tu esi vācis ēdienkartes, bet ēdienkartes neremdē izsalkumu, tev ir jāēd! Tev ir jāsagremo to. Brīvība vedīs tevi uz pareizo restorānu vai pat pienesīs ēdienu tev klāt.

ॐ

Dažas pēdējās dienas mani pārņem pazīstamas emocijas, kuras svārstās no sāpēm līdz bezpalīdzībai. Es neesmu bijis spējīgs no šī izmukt ar savu norobežojošo amerikāņu dzīvi. Dažreiz es pieredzu...

Ne "dažreiz", vienmēr! Tev vienmēr šis ir jāpieredz. Kad tu domā, ir pasaule, kad tu nedomā, nav pasaules. Šī ir realitāte. Nav pasaules, nav ķermeņa miegā, jo nav domas. Pasaule ir te, kad tu domā, tāpēc nedomā, un tu esi laimīgs.

Ir grūti nodomāt.

Kad tavs prāts dodas pagātnē, apstādini to un ved to uz tagadni. Prāts pats par sevi ir pagātne. Prāts ir doma; skaties uz to, un tas beigs griezties karuselī. Skaties uz jebkuru domu tavā priekšā un koncentrējies uz to. Neviena doma nenāks, ja tu skaties uz to, tāpēc jebkad, kad kāda doma nāk, vienkārši skaties uz to.

Ja kāds guļ, viņi nezin, kas notiek, bet, ja tu viņus pamodini, tad viss ir beidzies. Doma ir viss universs, un skatīšanās uz domu izraisīs visa pazušanu, turpini vienmēr skatīties. Jautā "Kur ir es?" un tu redzēsi, ka nav domas. Kad "es" paceļas, tu skaties, no kurienes tas paceļas.

Es jūtos, ka esmu atvara notverts, un es nezinu, kā tikt ārā.

Tikšanai ārā no atvara ir tehnika. Arī es esmu slīcis Gangas atvaros, un es zinu šo tehniku. Ja tu pieliec pūles, tu nebūsi spējīgs izdzīvot, jo tavas pūles, ironiski, turēs tevi atvarā. Bet, ja tu nepieliec pūles, tu tiksi izmests ārā no atvara.

Neviens pasaulē nav veiksmīgs tikšanā ārā no atvara ar paša pūlēm. Tas, kurš nepieliek pūles, uzreiz tiks no tā ārā. Īstenībā, viņš var lekt atvaros, kad vien viņam patīk, un viņš nebūs briesmās, jo viņš zin šo tehniku. Tāpēc zini šo tehniku pats, un tu vari doties atpakaļ mājās.

407

Manas mājas ir Amerikā, kur esmu izglītotājs. Es gribētu pacelt amerikāņu apziņu, izmantojot video mēdiju. Kas ir galvenā lieta, ko man vajadzētu pastāstīt amerikāņiem par domāšanu?

Pastāsti viņiem nedarīt to! (iesmejas) Amerikāņi ir gana mācījušies, īstenībā viņi ir visas pasaules skolotāji. Cilvēki no visas pasaules dodas uz Ameriku pēc viņu diplomiem. Saki viņiem, ka viņi ir gana iemācījušies, un ir laiks būt Klusiem! Viņi visu var iemācīties Amerikā, izņemot Būt. Šim viņiem ir jābrauc uz Laknavu. Saki viņiem šo un saki viņiem vienmēr būt uzticīgiem sev un citiem.

Saki viņiem, kad šī doma "es esmu ķermenis" nāk, pārbaudi to, un turi to prom no sevis. Atkal un atkal šis viņiem ir jādara. Tad kaut kas jauns nāks. Kaut kas, kas nav ķermenis, parādīsies. Kad miljons gadu vecā doma "es esmu ķermenis" nāk, pieskati to. Atkal un atkal pieskati to.

Es neesmu īsti veiksmīgs domu apstādināšanā.

Ja tu nevari pieskatīt domu, tad vienkārši ļauj tai nākt. Ja tā nāk, tad neskrien pēc tās. Tā nāks, un tā paliks, un tā aizies. Tikai skatīšanās varētu būt vieglāka nekā tās apstādināšana.

Ja jebkāda doma nāk, skaties uz to kā uz automašīnu, kas brauc pa ceļu uz tavu pusi. Vai tu skrien pakaļ mašīnai? Nē! Tad tā pat ļauj domai nākt, ļauj domai palikt un ļauj tai iet. Tā nevar palikt ilgāk par mirkli, jo cita doma jau gaida aiz tās. (iesmejas) Šajā mirklī nav domas. Tikai iepriekšējā mirklī ir doma. Ko tu domā šajā mirklī?

Neko.

Šajā mirklī neviens nespēj padomāt. Visi domā kapsētu kapos. Šis mirklis ir mīlestības un miera mirklis, bet visi to palaiž garām. Doma ir iepriekšējais mirklis, ne šis mirklis.

Tagadnē nav vietas domai.

408

Tad paliec Šeit! Kādas te ir grūtības?

ॐ

Pieķeršanās un Pagātne

Vienīgais veids nebūt Mierā ir iesaistīties kaut kur citur, pieķerties kaut kam citam bez Sevis.

Jebkurš skaistums, kas nav Pats, ir beigts līķis skaistā kleitā, un pieķeršanās šīm lietām ir dzīvošana kapā ar beigtiem ķermeņiem. Kad tu dzīvo asociācijā ar prātu, tu esi kapos, bet, kad tu taujā, tu esi Brīvs. Šaubīties par šo Brīvību ir pieķeršanās važām.

Mēs uzturam savas pieķeršanās, bet mās varam aizlidot prom, un Satsanga ir šīs atvērtās durvis. Tā ir tava izvēle: vecie pieradumi ir tevis paša būris. Sadraudzējies ar kaut ko pastāvīgu un nemainīgu, un tu būsi laimīgs; šī ir gudrība, Guru. Atsakies no saviem vecajiem dzīves paradumiem, kas ir kasunga, sliktas asociācijas.

Tev ir vajadzīga pagātne un domas, lai ciestu, tev nekas nav vajadzīgs, lai būtu brīvs. Pagātnes laukakmeņi guļ uz tavām krūtīm un iznīcina tavu dzīvi un brīvību. Aizvāc tos, atrodot es-domas avotu. Brīvība gaida, bet gandrīz visi ir aizrāvušies ar kaut ko citu. Nepiesaisti sevi ne pie kā pagātnē vai nākotnē, jo tas nedarbosies!

Esi pieķēries tikai pie šī Mirkļa. Kad tu turies pie kā cita bez tavas patiesās dabas,

409

tu būsi iztramdīts. Uzturot pieķeršanos pie pārejošām lietām, tu paziņo sev, ka tu neesi Veselums, kurā viss šis ir. Pats ir veselums, un tāpēc tam nevar piederēt vai tas nevar gribēt; tāpēc piederēšana ir šķidrauts, meli!

Katrs ir Buda, tev ir jāizbeidz pieķeršanās! Tev jāatsakās, jo savādāk tu ieslēdz sevi nāves samsārā ar paša pieķeršanos. Pieķeršanās ir dēmons, pieķeršanās ir nepatikšanas, jo mūsu pieķeršanās kļūst mūsu realitāte. Tikai Satsangā šis tiek aizvākts.

ॐ

Kā es varu palikt Apjausmā bez veco pieradumu traucēkļiem?

Ko tu darīsi ar savu veco mīļāko, kurš vienmēr tevi apceļ, ja tev ir jauns un smuks mīļākais, kurš dievina tevi un dod tev mieru un pilnības sajūtu? (smejas) Ko tu darīsi?

Šī laimība šķiet vēlama, bet tā ir atkal jauna pieķeršanās.

Šī ir filozofija! Iedomājies, cietumnieks pēc divdesmit gadiem tiek atbrīvots, bet atsakās doties, jo viņš domā, ka viņa brīvība būs pieķeršanās. Visi mīl dzīvot baiļu cietumā, bet intelektuāli racionalizē to sakot, ka Brīvība ir pieķeršanās. Tu jautā man, vai no važām atbrīvotas kājas ir pieķeršanās! Tu tikai filozofē!

Vai palīdzēsi man pieredzēt to, kas ir reāls tieši tagad?

Beidz slēpties domu un pieķeršanos krūmos un tā vietā nodedzini tos. Visiem patīk slēpties tajos krūmos.

Šķiet, esmu tik pieradusi mēģināt meklēt laimi savos partneros. Tas vairs nestrādā.

410

Tev nav vajadzīgs vīrietis, kas tev dotu laimi, un, ja tu mēģini, tev tas apniks. Tas būs tas laiks, kad meklēt tevis pašas Sevi, jo tavs prāts nedosies uz pagātnes baudām. Prāts grib būt laimīgs, bet tie laimes avoti, kuri nevar prātu apmierināt, beigās ir destruktīvi. Tāpēc pēc pietiekoši daudzām destruktīvām pieredzēm tas nomierināsies, kā tas ir noticis tavā gadījumā.

Aizmirsti par to, ko esi darījusi, līdz ko tas ir pagājis, un gūsti Šeit un Tagad laimību.

ॐ

Man ir milzīga pateicība par tavas klātbūtnes Svētību. Tu izkliedē visus manus jautājumus, un pārsvarā pat bez manas prasīšanas! Man tikai vēl joprojām ir alkas būt tukšam no pieķeršanās.

Tikai, kad tu esi tukšs no pieķeršanās, tu esi skaists. Kad tev jebkas ir prātā, tu esi pagātnes domu kapos. Jebkuram, kurš ir pieķēries pagātnei, ir nesmuks prāts, un viņi ir nesmuki paši. Jo tavs prāts nav tīrs, tu esi kritis pagātnē.

Ja tu dzīvo mirklīgā Klātbūtnē, šis tiek saukts Skaistums un Mīlestība.

Visa pasaule ir pazaudējusies ārējās pieķeršanās, ne tikai tu. Ja jebkura no šīm pieķeršanās dod tev laimi un prāta mieru, tad paliec ar tām, jo nav vēl laiks tās atstāt. Bet, ja tu redzi savās piedurknēs čūskas, kas tev kož, ir laiks tās noraidīt. Nav jēgas pieredzēt to, kas jau ir bijis pieredzēts. Ja tu zini, ka uguns dedzina, nav vajadzības apdedzināties atkal. Šādi izvairies no pieķeršanās kā no uguns, jo tās tevi apdedzinās. Bet neesi pieķēries ne-pieķeršanās, jo tieši kā okeāns netiek viļņu iespaidots, tā domām un pieķeršanās nav nekā kopīga ar Dievišķumu. Tāpēc ļauj tām būt.

Stingri nolem, ka tu negribi ciest, un ka tu esi šeit, lai gūtu laimību šajā inkarnācijā. Šis ir lēmums numur viens. Ja tu šo nolem, tev būs Svētība. Tikai neej un nebaudi nekādu objektu, beidz to. Dari šo praksi šeit, un tu

411

būsi veiksmīgs.

Neļauj savam prātam doties ārpus tavas Sirds!

ॐ

Es neredzu ne mieru, ne prieku. Kā palikt iekš ne-atrašanās?

Paliec kā Tāds! Ja tu skaties atpakaļ, tu nebūsi mierīgs vai priecīgs. Ja tu beidz skatīšanos atpakaļ, tu būsi laimīgs. Beidz pat runāt par pagātni.

Pat, kad mans prāts ir kluss, ir sastingums un krampji manā sirdī.

Kad tu esi Kluss, tu būsi priecīgs. Tātad tas nozīmē, ka tavs prāts nav kluss, ja ir krampis vai mezgls tavā sirdī. Šis mezgls nav pašreizējais mezgls, tas ir vecs, ļoti vecs. Tas ir iegājis tavā zemapziņas prātā. Šis mezgls tur ir, jo kāds nav ar tevi labi apgājies, kāds tevi ir labi apmānījis. (iesmejas) Tas tev ir, lai to aizmirstu, un tev tas ir jāaizmirst. Neatceries nevienu personu, kura tevi ir mānījusi, un šis atvērs mezglu. Atsien mezglu neatceroties. Vecais ir vecais, pagātne ir pagātne. Protams, tas ir grūti aizmirst notikumu, bet tev ir jākoncentrējas uz pašreizējiem ikdienas notikumiem, un nav jāiet atpakaļ. Mēģini to. Sažņaudz savu dūri arī, lai prāts neiet atpakaļ uz pagātnes sadursmi. Sažņaudz savas dūres un pat sakod savus zobus. Ar tādu apņemšanos tu vari pats to apstādināt. Savādāk nav jēgas dzīvot šo dzīvi.

Baudi šo dzīvi. Daba ir devusi tik daudz skaistas lietas; mums būtu jābūt atvērtiem tām, un jābauda to. Tie, kuri vienmēr dodas uz pagātni, nevar baudīt pašreizējās dzīves skaistumu.

Tu esi šeit, un mums tev ir jāpalīdz. Šī ir visu mūs atbildība palīdzēt šai personai. Ja kāds nav laimīgs, mums ir jāuzspiež viņiem laime, grib viņi to vai nē!

Esmu bēdīgs, jo tik daudzas vietas, kur reiz esmu bijis spējīgs noslēpties, nu brūk, bet esmu laimīgs arī tāpēc, ka gribu beigt tajā visā grimt. Tā, dažreiz es esmu laimīgs un dažreiz skumīgs.

412

Ko tu domā ar dažreiz šis un dažreiz tas? Ja dažreiz tu esi skumīgs, tas nozīmē, ka tu gribi sev vienu dzīves modeli, kurš tev patīk. Nedari šo, tā ir spēle! Ļauj jebkam notikt ar tevi, ļauj tam notikt. Ja kaut kas nenotiek, ļauj tam nenotikt. Šis ir atvieglojums.

Ja tu esi laimīgs, kad kāds tevi mīl, un nelaimīgs, kad kāds tevi nemīl, tad tu vienmēr cietīsi. Jo kurš te ir, kam mīlēt? Cilvēki nemīl citus tik, cik mīl savas intereses, kas saistās ar citiem. Tikai interešu dēļ cilvēki tevi mīl. Vai kāds, kurš mīlēja tevi piecdesmit gadus atpakaļ, mīlēs tevi arī pēc piecdesmit gadiem? Šis ir tikai laiks, un, kad laiks ir pareizs, visi ir draugi. Tas nevar palikt tāds pats. Tu esi tāds pats, un visi citi mainīsies. Tu nevari noturēt laiku, un tas ēd nost visus pasaulē. Laiks ir ienaidnieks numur viens, un neviens to nezin, bet tu mīli to.

Ir laiki, kad...

Atkal te tas ir, nelieto vairs vārdu "laiks". Nelieto vārdu "laiks" vispār, vienu sekundi, vienu mirkli, un gūsti šo pieredzi, kas tu esi. Triks, kā vienmēr būt laimīgam, ir nebūt pārāk draudzīgam ar laiku. Laiks visus nogalinās. Tas ir nogalinājis visus viedos un svētos. Tāpēc ir labāk nerunāt par laiku. Kad tu guli, tu nerunā par laiku, un cik laimīgs tu esi? Mēģini šo tagad.

Jebkad, kad tu neesi laimīgs, tas nozīmē, ka tu turies pie kādas pagātnes personas vai koncepta. Pagātne ir laiks. Kad tu pieķeries pie pagātnes, tu neesi laimīgs, bet šāds ir visu pieradums. Visas attiecības, visi pasaules objekti ir pagātne. Neviens nevar tevi aizskart, pat ne nāves bailes. Turpmāk mēģini šo, neļauj tavam prātam iet ne pie vienas personas, objekta vai koncepta no pagātnes. Vienu mirkli mēģini šo, un pieredzi Sevi tagad. Dari to tagad, un saki man, vai tu neesi laimīgs. Neļauj tavam prātam aizslīdēt uz pēdējo mirkli vai dienu, vai gadu. Tad runā ar mani.

Kā nenoslīkt pagātnē?

Skaties uz jebkuru domu, kura tieši tagad paceļas. Visas domas pieder pagātnei, kas nepieder pagātnei?

Vienkārši Būšana Šeit.

413

Šie trīs vārdi nepieder pagātnei. Būšana šajā mirklī, bet nelieto vārdus šim mirklim ārpus laika. Atrodi, uz ko šie vārdi norāda. Redzot Sevi, tu neturi nevienu citu vārdu, objektu vai personu savā prātā. Neturi nevienu personu savā prātā un saki man, ko tu redzi?

Manā prātā vienmēr ir kāds objekts; kas attur mani no būšanas brīvam?

Nekas cits nevar tevi atturēt no būšanas brīvam, izņemot, ka tu turies pie kaut kā pagātnē. Ja tu neturies pie nekā pagātnē, tu redzēsi, ka vienmēr esi brīvs. Turēšanās pie pagātnes ir tas, kas attur tevi no zināšanas, ka tu esi brīvs. Vai tu saproti, un vai tu piekrīti? Vienu reizi Laknavā nolem, ka tev ir jābūt brīvam no visiem pagātnes konceptiem un attiecībām; tikai vienu sekundi atdod sevi šim. Tad tu zināsi, ka vienmēr tu esi bijis brīvs.

Bet tu esi no Ņujorkas, ja? Tad jau tu droši vien atceries 8to Avēniju. (iesmejas) Tas, kurš ir bijis 8tajā Avēnijā, nekad to vairs nevar aizmirst. Kādreiz es arī dzīvoju netālu, Grīnvičas rajonā pie 14tās un Banku ielas.

Pagātne ir kā smilšu vētra manā prātā!

Visas šīs pagātnes vētras nozīmē, ka tu vēl joprojām turies pie pagātnes attiecībām ar citiem. Tāpēc tev tas nav īsti skaidrs. Domāju, šīs vētras pāries, kad tu tiksi vaļā no savas pieķeršanās pagātnei. Kad tu pieķersies Klātbūtnei, tā būs pavisam cita lieta. Tāpēc neesi sašutis. Modri turpini.

ॐ

Bailes un Nāves Bailes

Bailes manifestē kā nāve! "Es esmu ķermenis" ir pamat-bailes. Meditē katru dienu, lai šīs bailes aizvāktu. Kad bailes nāk, mīli tās, un, kad tās iet, nedomā vairs par tām.

ॐ

414

Kā tikt galā ar manām dziļākajām bailēm?

Nebaidies no bailēm, bet ej tajās un apskauj tās. Ej uz baiļu avotu un dejo ar tām. Tev nav baiļu miega stāvoklī, tev bailes ir tikai nomodā, kad tu šajā mirklī ieved lietas no pagātnes.

Esmu daudz ko savā dzīvē izmainījis, man vēl joprojām ir augstprātība un bailes. Tagad es mēģināšu apskaut šīs bailes.

Ko tu esi izmainījis, ja tev vēl ir augstprātība un bailes?

Izmaiņas bija morālē un uzvedībā. Es beidzu lietot narkotikas un alkoholu. Es gribu būt brīvs un brīvs no bailēm. Lūdzu, parādi man ceļu kā šo visu atlaist.

Tu saki, tev ir bailes, augstprātība un lepnums. Es pastāstīšu tev kā tos aizvākt.

Skaties uz bailēm, augstprātību un lepnumu, ja gribi tos aizvākt, skaties uz tiem! Lepnums un augstprātība ir darīšana, un šis rada problēmas. Tie nekad tev neko nav devuši, tāpēc esi pazemīgs. Viss, ko tu "dari", pārklāj Sevi ar būšanas par darītāju augstprātību.

Augstprātība netiek atpazīta šajā bez-laika mirklī, augstprātība ir "es esmu ķermenis". Aizvāc augstprātību, un Apgaismība ir momentāna. "Es esmu tas-un-tas" ir pirmā augstprātība, un "šis ir mans" ir otrā. Skaties uz to!

Kad tu skaties uz kaut ko, tu to objektivizē, un tu izveido subjektu kā kaut ko atšķirtu no objekta. Tāpēc skaties uz bailēm un lepnumu, un tie kļūs par objektu, un tu kļūsi par subjektu vai par redzētāju, kas redz redzēto. Dari

415

to tagad. Kad kaut kas tiek objektivizēts, tu kļūsti subjekts. Tu esi redzētājs, ne redzētais. Atrodi, kas ir redzētājs.

Lai kaut ko uztvertu, tev ir nepieciešamas piecas maņas: acis, lai redzētu, deguns, lai saostu, utt. Bet, lai acis redzētu, tām ir nepieciešams objekts redzēšanai. Tu neesi maņu objekts un neesi maņas, tu esi kaut kas cits. Vienkārši saproti šo, bet nepūlies, lai to darītu. Vienkārši atdali sevi no visiem objektiem. Tev ir jāizšķir un jāzina, ka tu neesi visas tās lietas, ko tu redzi. Kad tu šo esi izdarījis, tavas dzīves mērķis ir piepildīts: zināt, kas tu īsti esi.

Pārsvarā skolotāju novērš tavu uzmanību. Viņi nesaka tev, ka tu neesi kaut kas. Un priesteri tikai mājo pagātnē. Viņi teiks tev par kādu, kurš dzīvojis 1995 gadus atpakaļ. Viņi neļauj tev uzzināt, kas ir pašreizējā mirklī, un viņi paši šo nekad nav mēģinājuši.

Mācība šeit ir ļoti veca: divdesmit pieci tūkstoši gadu. Tā ir Vēdu mācība.

Atrodi, kas tu esi, neko citu. Tu vari atrast Šo.

Bet cilvēki ir pazaudējuši šo Mācību. Viņiem tā nerūp; tāpēc viņi cieš. Kad tu šo esi darījis, tu to nesauksi par zibsni.

Tāpēc dari to tagad, vienu laika mirkli. Šis ir viss, kas nepieciešams, lai to realizētu. Neatliec, kā tu dari ar citām lietām. Cilvēki saka, "es meditēšu, kad būšu pensijā un vecs." Bet, iespējams, tu neredzēsi vecumu, iespējams, tu pat neredzēsi nākamo mirkli. Tāpēc dari To Tagad. Tas ir pieejams tagad, jo tā ir gudrība, tā ir gaisma, un tu vienmēr redzi šo gaismu iekš Tagad. Neatliec to:

Lai redzētu Gaismu, Gudrību, nepieliec nekādas pūles, neļauj pacelties pat vienai domai prātā, un vienkārši turies Kluss. Šis ir triks, ko tev saku, un Tas neaizņems vairāk kā vienu mirkli.

Cilvēki to ir darījuši. Tu to vari izdarīt tagad. Neatliec un nemēģini! Ja tu mēģini, tas nozīmē, ka šis mēģinājums būs kaut kas, kas ir darāms laikā.

416

Es mēģināšu!

Ja tu saki "es mēģināšu", tas nozīmē, ka tu atliec to uz nākotni. Tāpēc nemēģini un nepieliec pūles, un neļauj nevienai domai rasties, un nerūpējies par to, vai tu to esi izdarījis vai neesi izdarījis. Kas šis tad ir? Nekas nav tev palicis ko teikt, izņemot deklarāciju, ka "Es Esmu". Nu, saki!!

Es Esmu! Patiesi!

ॐ

Man ir tik daudz bailes un dusmu.

Tev ir jābūt Nisčalai: Tam, kas nekustas. Lai ir bailes un dusmas, bet tu nekusties. Ar šo pietiek. Atkārto savu vārdu: "Es esmu Neizkustināmais, es nekustos." Lai bailes un dusmas nāk, bet tās neieiet tevī. Kad tu kļūsti vājš, tās tevī ieiet, bet, ja tu skaties tām sejā, tās netramdīs tevi. Stāvi kā kalns, kā tas, kurš nekustas. Vējš dusmu formā nāks, trieksies un atkāpsies. Viļņi nāk un nogremdē akmeni, bet, kad tie atkāpjas, akmens nav izkustējies. Tātad nekusties. Tu nevari cīnīties ar dusmām ar dusmām. Turies kluss un nekusties. Vējš sagādā raizes vājam tikko izdīgušam kokam, izraujot to ar saknēm, bet kalns nevar tikt izrauts ar saknēm. Šādi tu būsi veiksmīgs dusmu kontrolēšanā.

Ir tik daudz lietu manā dzīvē, kuras attur mani no miera, ieskaitot daudzus manus draugus. Vai vari man palīdzēt?

Tev vajadzētu būt priekam no sākuma būt ar sevis paša īsto Draugu. Tad tava seja izmainīsies, un izmainīsies arī tavi draugi. Tikai paliec šeit pāris dienas, un tas notiks. Tagad tavā sejā un acīs ir tik daudz bailes. Tu esi par jaunu, lai baidītos.

Kad es biju jauns, es gāju aci pret aci ar tīģeriem un ziloņiem Himalaju mežos, bet man bija tik daudz mentāla un fiziska spēka, ka es pat nebaidījos no viņiem. Es biju pārliecināts, ka, ja viņi man uzbruktu, es varētu viņus nogalināt ar plikām rokām. Un bieži es pat nevarēju skatīties cilvēkiem acīs, jo viņi nevarētu to izturēt. Tik daudz sevis spēka tur bija. Kāpēc tu baidies?

417

Pat, ja tu neteiksi man, es došos uz tavu bērnību to noskaidrot. Tavi vecāki deva tev šīs bailes. Parunāšos ar tevi par šo privāti pēc kriketa mačiem, vai mēs varam turpināt tagad.

Tagad! Kā izbeigt šīs bailes? Kā atdalīties no ego? Es mēdzu apcelt citus un arī sevi.

Bailes nāk no prāta. Lai apstādinātu tās, atrodi, no kurienes nāk prāts!

Mans prāts ir manā galvā.

No kurienes šī galva nāk? Kad tu guli, vai tu redzi savu galvu?

Nē.

Tad arī galva nav te. Tad no kurienes šis prāts nāk? Prāts nozīmē doma, doma nozīmē "es". Nav starpības starp "es" un prātu. Kad "es" paceļas, prāts paceļas. Tad atrodi, no kurienes šis "es" paceļas. Kopš dzimšanas tu lieto vārdu "es". "Es" esmu pieķēries šai personai, šī persona ir pieķērusies man. Kas ir šis "es", kurš ir pieķēries un apceļ citus un apceļ sevi? Viss šis pēkšņi apstāsies, kad tu atradīsi "es" avotu.

Tas nav te.

Vai tu domā?

Nē!

Tu vaicāji, kā beigt domāt; šis ir kā! Kad tu beidz domāt, nav baiļu, un ko tu vari apcelt? Ir ļoti labi uzdot jautājumus. Viesiem ir jātiek vaļā no savām šaubām. Nekautrējies. Kā bez vaicāšanas tu vari to realizēt? Jo tu esi šeit, izbeidz savas šaubas vienā mirklī.

ॐ

Man kādreiz bija lielas bailes, īpaši būt laupītāju nogalinātam.

418

Tās ir bailes, kas tevi nogalinās, ne laupītāji. Šīs bailes ir tevī, un ir īstais tava miera zaglis. Tās, iespējams, ir kādas bērnības pieredzes dēļ, iespējams nāves dēļ tavā ģimenē.

Mana māsa nomira, kad es biju jauns.

Šīs zaudējuma bailes nu ir izaugušas, un, ja es teikšu tev tās vienkārši izbeigt, tas nestrādās. Kad tu zaudē tuvinieku, tu zaudē balansi un tu tiec satricināts. Pat J. Krišnamurti bija ļoti noskumis, kad viņš zaudēja savu brāli, un viņam bija jāstrādā, lai tiktu tam pāri. Tāpēc strādā ar Sevi, zinot, ka šīs bailes ir tevis paša radītas, un ka tās sakņojas tavā bērnībā. Tas varētu aizņemt daudz laika, lai tās izzustu, bet tev ir jāpārliecinās, ka tu dzīvo priecīgu dzīvi tik un tā.

Neesmu varējis gulēt, un šis man sāk kļūt par traucēkli.

Ja tu nevari gulēt, tas ir tā dēļ, kā tu esi pavadījis nomodas stāvokli. Ja tu nomodas stāvokli esi pavadījis labā veidā, tu gulēsi, bet, jo tu nevari gulēt, tu esi bijis ļoti aktīvs ar lietām, kuras nav vajadzīgas. Tava seja rāda intravertu prātu, kurš ir sakoncentrējies uz kādām bailēm, kuras ir notikušas agrā bērnībā. Varbūt kāds pāri nodarījums, kurš nu ir iegājis zemapziņā.

Jā.

Tāpēc es domāju, ka, ja tu būsi vairāk ekstraverts, būs labāk. Dodies ārā uz pilsētu vai uz mežu ar cilvēkiem, ne viens. Nekrīti atpakaļ melnajā caurumā. Šo var izdziedēt, tā nav liela problēma vai slimība. Tas ir prāta stāvoklis, prāta pārstrādāšanās, kas vienmēr dodas atpakaļ pagātnē uz bērnības notikumu. Tāpēc ir jāatver jauna lapa, lai dzīvotu pašreizējā dzīvē, pašreizējā ceļā, pašreizējās lietās, un tad ar tevi viss būs kārtībā.

Ja tu neesi spējīgs gulēt kāda iemesla dēļ, lieto šo laiku, lai taujātu: "Kurš neguļ?" Ja tu atradīsi labu atbildi, tu būsi "tas viens, kurš nekad nav gulējis". "Tas viens, kurš vienmēr ir nomodā un vienmēr apzinās." Ļauj tavam prātam gulēt; ļauj ķermenim un ego gulēt; bet Tu paliec nomodā! Skaties uz tiem. Ja tu šādi netaujā un neguli, tad tev būs jākonsultējas ar kādu citu personu!

419

Vai bailes un nedrošība ir gan iekšējā apziņas līmenī, gan ārējā?

Bailes un nedrošība var būt tikai ārējā apziņas līmenī, jo iekšējā apziņas līmenī nav baiļu. Kad tu redzi iekšējo apziņas līmeni, tev vispār nav baiļu. Tev ir jāskatās uz savām bailēm. Kad tu apjaut tās, tās izgaist, jo tu esi baiļu liecinieks. Kur tu dabūji šīs bailes? Tu nes bailes no pagātnes, ne no pašreizējā. Šīs bailes tev ir no bērnības! Neviens nevar palīdzēt tev izmest ārā savas bailes, tev pašam tas ir jādara, ejot uz baiļu sakni, kas tramda tavu prātu. Tu atradīsi, kas ir iemesls, un kā ar to tikt galā.

Pagājušā gadā es arvien vairāk apjaušu bailes no pasaules, īpaši no cilvēkiem.

Tas nozīmē, ka tu kaut ko slēp, savādāk tu nebaidītos. Ja zaglis dodas uz mežu, viņam liksies, ka persona, kas ir aiz viņa, ir policists, kurš dzenās pakaļ, jo viņam ir kaut kas ko slēpt. Viņam vienmēr galvā ir policists. Tātad te ir kaut kas, ko tu slēp, un tu baidies no cilvēkiem un pasaules.

Es jūtu, ka slēpju dusmas.

Dusmas un bailes iet roku rokā. Abi ir zagļi. Kādu noziegumu tu esi pastrādājis? Ko esi nodarījis citiem, ka tu esi uz viņiem dusmīgs? Tavas dusmas ir, lai kādu iznīcinātu. Abi, dusmas un bailes, ir cilvēka ienaidnieki. Tu, droši vien, slēp kaut ko no bērnības, bet tu to nezini, tā ir veiksme. Tagad tu esi uz saviem ceļiem, lai skatītos bailēm un dusmām sejā. Visi šurp ir atnākuši, lai sastaptos ar šiem ienaidniekiem: kāri, dusmas, mantkārību. Visiem šie trīs ienaidnieki dara pāri.

ॐ

Es tikko ierados no Francijas, un man ir uzticēšanās trūkums, un es nevaru atlaist.

Ko tu gribi atlaist? Ir daudzas lietas, ko var atlaist.

Manas bailes un manu saspringumu.

420

O, tad tu vienmēr domā par savu valsti? (smejas) Ja tu neatlaid, tas nozīmē, ka esi pieķērusies pa kaut kā, un ka tev ir bail, ka tas tevi atstās. Tu noteikti esi pieķērusies pie kaut kā pagātnē, un tas tevi neatstās. Ja tu saproti, ka nav tāda īsta drauga, un ka visi ir tikai pēc tavas miesas savu interešu un baudu dēļ, ne tevis dēļ, tev tas viss apniks, un tu meklēsi Draugu, kurš vienmēr ir klātbūtnē, bet slēpjas. Atrodi to Draugu, kurš vienmēr slēpjas tavā Sirdī. Vai kādreiz esi griezusi savu seju uz sevis pašas Sirdi? Tu esi skatījusies uz citiem, bet tu neesi skatījusies uz Sevi. Nedomā un nepūlies.

Šis ir, ko es nevaru izdarīt.

Ja tu pati to nedari, kā problēma tā ir? Tev šis ir pašai jāatrisina. Ja tu esi izsalkusi, tev ir jāēd, jo nepalīdzēs, ja citi ēd tavā vietā. Tāpēc, ja tu gribi mieru, tev ir jāatrod tas pašai. Saki man, ja nedomāšana un pūļu nepielikšana nedara tevi laimīgu!

ॐ

Dusmas un Neapmierinātība

Dusmas, kāre, pieķeršanās un nepatika ir prāta slimības, kuras meditāciju, zināšanu, kas tu esi, padara par neiespējamu. Dusmas rodas tikai, kad ir divi, un šī divu-būšana ir ego. Dusmas, kāre, liekulība un greizsirdība ir vareni ienaidnieki kaujas laukā, bet uzvari ego, un tu uzvarēsi visus šos.

Neiesaisties dusmās, mantkārībā vai iekārē, šie ir ego, neļauj sev iesaistīties. Ja tevi interesē mantkārība, esi mantkārīgs pēc Brīvības! Ja tu esi dusmīgs, esi dusmīgs uz Dievu, un, ja tev jākāro, gribi savienošanos ar tavu Sirdi.

421

Pārbaudi prāta tekošo upi, to aizsprostojot, un novadot pa kanāliem, vai upe pārplūdīs dusmu un iekāres dēļ. Kanāliem ir jāplūst pareizos virzienos. Tad dusmas, iekāre un bēdas notiks nekaitīgi. Tad ļauj tiem pacelties, un, kad tie rodas zini, ka tu esi Avots, un aizmirsti par tiem. Atceries tikai tevis patieso Sevi, šādi tu vari tikties ar jebkādiem apstākļiem!

ॐ

Es atvainojos, ka uzdodu tik personīgu jautājumu, bet pēdējā laikā es pieredzu daudz dusmu. Ko es varu darīt?

Dusmas ir lāsts, kas saīsina tavu dzīvi, nodedzinot tavu nervu sistēmu un tramdot tavu elpu. Izpaud savas dusmas un skūpsti to, kas dara tevi dusmīgu. Sadusmošanās nav problēma. Tikai aizmirsti par apstākļiem, kuri tevi sadusmoja. Nenēsā dusmas vai mīlestību. Aizmirsti visu. Neuztraucies par personīgu jautājumu uzdošanu, jo man ir jāparūpējas par saviem bērniem un jāpieskata, ka tu esi laimīga!

Kāpēc es palieku tik dusmīga, kad domāju par kādiem konkrētiem cilvēkiem pagātnē, īpaši par tēvu. Šīs vecās domas ir kā cietuma sienas.

Šīs domas neesi tu, tās ir nepareizas uzvedības radītas, ko esi pieredzējusi no citiem, kad tu biji bērns. Tagad tās tevi neatstāj. Bet veiksmes vesta tu esi šeit, un lēnām tās tevi atstās. Citi tiek šo domu vesti pašnāvībā, tu būsi brīva. Vienkārši sēdi un klausies. Tavas vecās domas tiks pārvarētas un iznīcinātas, un jauns, svaigs ceļš iesakņosies tavā sirdī. Nemēģini, jo, ja tu mēģināsi, tas nenotiks. Vienkārši turies Klusa, un nepieliec piepūli. Šis varētu būt grūti, bet tas ir iespējams. Aktivitāte tevi atstās, un tu būsi Klusa.

Rāmums aizvāks aktivitātes konceptu. Aktivitāte nekad nevienam nav devusi mierpilnu un mīlošu stāvokli.

422

Turpini pie sevis teikt "šis nav priekš manis", kad tu ciet. "Es gribu

Mīlestību, Mieru, Sevi." Griez savu prātu šajā virzienā.

Šķiet, ka ir tik daudzi spēki, kas pretojas.

Tu redzēsi, ka šie spēki, kas pretojas, īstenībā tev palīdz. Virziens, kuru tie ieņem, ir tevis pašas labā, tie nav tavi ienaidnieki. Kas ir destruktīvs, ir tava vēlme pēc objektiem. Tu redzēsi, ka nav starpības starp rāmumu un aktivitātēm. Zini, tev izdosies. Vai tev ir kādi citi jautājumi vai šaubas?

Es visu laiku esmu neapmierināta ar savu dzīvi, kaut arī man ir bijis dots tik daudz, ieskaitot šo dārgo Satsangu. Es nevaru atvērties un būt laimīga, un just prieku!

Tavas nelaimības cēlonis ir, ka tu gribi kaut ko baudīt, un tas kaut kas nevar dot tev apmierinājumu, jo tas, ko gribi, ir no pagātnes. Bet tev ir jāsaprot, ka nekas no pagātnes nevienam nedos laimi. Laime un Miers ir Šeit Tagad. Meklē kaut ko, kas dos tev atpūtu, Mieru un Laimību momentāni, un tev nav jāstrādā, lai to gūtu.

Tagad saki man, vai šī neapmierinātība nepieder kādam, kurā tu esi vīlusies? Visi tevi pievils un pieviļ. Aizvāc šo konceptu no sava prāta un saki man, vai tu neesi apmierināta. Ja tu neesi pieķērusies nevienai personai vai objektam, vai idejai tikai vienu sekundi, saki man kā tu jūties?

Es jūtos pieķērusies personām.

Ā, bet es teicu tev to nedarīt vienu sekundi. Tev varbūt ir trīsdesmit gadi, un tu esi bijusi iesaistīta neapmierinātībā tik ilgi, bet es gribu tikai vienu klikšķi tava laika, nepieķērušos ne pie kā. Pēc tam tu vari turpināt būt pieķērusies! Bet kāpēc nemēģināt tagad? Dod šo sekundi Sev. Tu to neesi darījusi un tāpēc tu esi neapmierināta un vīlusies, un tu nomirsi šajā neapmierinātībā. Bet dari, ko tev saku, un nāve tevi neskars. Visas tavas sāpes nāk no fiziskām attiecībām, bet saki man, kā tu izskatīsies pēc piecdesmit gadiem, un cik pievilcīga tu būsi.

Es to negribu.

423

Tad beidz skatīties spogulī, kurš vienu dienu rāda skaistu meiteni un

nākamajā vecu nokārušos sievieti. Tā vietā skaties spogulī, kuru es tev rādu. Pasaulē tā ir, ka visi grib citus cilvēkus tikai sevis paša labumam. Bet tu tagad vari šo izmainīt, jo tavi nopelni tev ir sagādājuši iespēju atnākt uz Satsangu. Tagad šajā brīdī, vai tu esi apmierināta vai neapmierināta?

Es esmu apmierināta!

Šajā Tagad tu esi apmierināta, un šajā Tagad tu vari skraidīt apkārt, kā tu vēlies. Tu vari palikt ar tām lietām, kurām esi pieķērusies, bet neaizmirsti Šo Mirkli. Sēdi ar personu, pie kura esi pieķērusies, un runā ar viņu par šo, un skaties, ko viņš runā ar tevi. Tikai skaties viņa acīs. Tas ir viss.

ॐ

Es esmu apātiska un neapmierināta. Šis notiek pēc tā, kad trīs mēnešus jutos it kā dievišķā skaidrībā. Vai vari izgaismot mani un remdēt šo sāpīgo stāvokli?

Rīt mēs muzicēsim, un tev būs jādzied. Vai tu esi sagatavojusies tam, vai tev vēl ir jāatkārto?

Nē, man vēl ir vajadzīgi mēģinājumi.

Tev ir jābeidz savas domas. Ja tu esi izsalkusi, tev ir jāēd. Kā tu tā apmaldījies šajā mūzikas programmā pēc tā, ko tikko stāsti? Es gribēju paskatīties, cik viegli tu apmaldīsies un tiksi iztraucēta. Gribēju redzēt, cik tu esi izsalkusi. Ja tu esi izsalkusi, tev no sākuma ir jādodas uz restorānu, ne uz futbola spēli ar taviem draugiem. Es vienkārši pārbaudīju tevi, bet tu pazaudējies! Es varēju tev dot kādu padomu, bet tev tas nav vajadzīgs, jo tagad tu darbojies mēģinājumos, un divas lietas nevar notikt vienlaicīgi.

Es gribu būt mierpilna. Nesen es meditēju tavā mājā, kad kāds man lika aiziet. Tas mani ļoti satrauca.

Kas tā ir par meditāciju, ja tu tiec iztraucēta tūlīt pēc tam?

424

Es nezinu.

Tad kuram būtu jāzina tavā vietā? Noskaidro! Kāds karalis devās pie Pīra [Skolotāja] ar saldumiem, apģērbu un

ēdamo, sakrautiem uz ziloņiem. Viņš ņēma līdzi arī savu karalieni, un zirgos sekoja valsts ministri. Šis gājiens devās uz salmu būdu mežā, kur bija apmeties Pīrs.

Kad viņš ieradās, viņš prasīja vienam no Pīra pavadoņiem pateikt, ka valsts karalis vēlas izrādīt viņam cieņu. Māceklis devās būdā un pateica to svētajam.

Svētais lika viņam sēsties zem koka un izlādēt visas dāvanas, un vēlāk viņš tikšot pasaukts. Karalis gaidīja, kad viņu sauks, un aizsūtīja karalieni atpakaļ pieskatīt bērnus, un ministrus pieskatīt karaļvalsti.

Pagāja nakts, un viņš pavadīja to zem koka. Nākamajā rītā viņš vaicāja atkal, vai nav laiks satikt svēto, bet viņam tika teikts, ka viņš tikšot pasaukts vēlāk, un tā pagāja trīs dienas. Visi saldumi un augļi puva kopā, un sākās lietus. Atkal karalis prasīja, lai Pīram pasaka, ka viņš viņu gaida.

Nu jau nedēļa pagāja, tad piecpadsmit dienas, un beigās Pīrs teica, ka viņam esot palikusi vēl viena stunda gaidīšanai. Pēc stundas viņš vaicāja, vai tagad esot iespējams viņu satikt, bet viņam lika pagaidīt vēl piecas minūtes. Pēc piecām minūtēm no iekšas neatskanēja sauciens, bet ziņa, ka vēl esot jāpagaida tikai viena minūte.

Bet viņš vairs nespēja gaidīt un ieskrēja iekšā, lai pieskartos svētā kājām. Svētais prasīja, kāpēc viņš ir ienācis iekšā bez atļaujas tagad, bet ne iepriekš, un teica karalim, ka esot bijušas nepieciešamas divdesmit deviņas dienas, lai izdzēstu viņa ego. "Tev bija karaļa ego, un tu gribēji būt uzņemts kā tāds, bet tas nekad nenotiks. Tev bija ego, bet tagad tu ienāci bez tā un nokriti man pie kājām. Nav neviena, kas tev var pateikt nē! Uzreiz pēc ierašanās tu varēji nākt iekšā!" teica svētais.

Tā karalis palika tur mēnesi, bet tu šeit Laknavā esi jau tik daudz mēnešus, un tavs ego vēl ir te. Ja kāds saka tev doties, tu esi iztraucēta, un tāpēc nav jēgas no meditācijas. Ja kāds saka tev doties, tev tā vajadzētu darīt, jo nav starpības starp nākšanu un došanos. Ja tev tiek teikts doties ārā no telpas, ej, un es tevi saukšu atkal. Ar daudziem ir šādi.

ॐ

425

Papadži, vai šī dziļā nepiepildījuma sajūta, ko jūtu, ir vēl viens prāta slānis vai kaut kas cits?

Nepiepildījuma sajūta, protams, ir slānis tavā priekšā, tāpēc tu neredzi skaidri. Tev ir jāaizvāc visi slāņi. Skaties uz šo kartiņu (viņš rāda viņam zīmējumu ar gopī, kuras plikas peldas Krišņas priekšā). Viņas ir aizvākušas visas kārtas starp viņām un Sevi. Šī fotogrāfija ir izskaidrojums. Kas ir tā kārta starp Pašu un tevi? Šo kārtu tev ir jāaizvāc. Šis apģērbs, ko viņas nēsā, ir kārta starp tevi un Sevi. Tavā gadījumā tā ir nepiepildījuma sajūta. Tāpēc aizvāc visu, aizvāc visas domas. Atkailini tevis Pašu, un tu redzēsi Sevi. Šis ir foto, kas to izskaidro. Izģērbties nozīmē nenēsāt nevienu domu vai konceptu, ne ego, ne pagātni tavā prātā. Tad tu būsi tīrs.

Pēdējā laikā es arī jūtu dziļu neapmierinātību.

Tu neesi apmierināts, jo tu mēģini mērīt okeāna dziļumu ar metr-mēru. Ja tu gribi redzēt dziļumu, met prom visus savus metr-mērus un izkūsti Mīlestības dziļumā. Met prom savus metr-mērus, tavus aprēķinus un tavas gaidas pēc kaut kā, kam vajadzētu un nevajadzētu notikt. Met prom savus konceptus par to, kas notiks.

Esmu bijis ieslodzīts šajās depresijās un neapmierinātībās kopš bērnības.

Tev ir stingri jānolemj būt brīvam no šīm depresijām un neapmierinātībām, un tad tu vari to izdarīt uzreiz. Ar vienu ļoti stingru lēmumu ir pietiekoši. Nolem, kurp tu vēlies doties un ko tu gribi gūt. Nolem šo šeit un tagad. Ko tu gribi un cik tālu tev ir jāceļo, lai gūtu šo? Tātad te ir tikai neskaidrība par nolemšanu, jo, kad ir nolemts, tu jau esi veicis ceļu. Tāpēc parūpējies no sākuma par nolemšanu. Nolem būt Brīvs!

ॐ

Vai vari pastāstīt man par gaidām?

Lai būtu laimīgs, tev nevajadzētu neko gaidīt. Esi bez gaidām par realitāti, vienkārši Esi realitāte. Miegā tu esi laimīgs, jo tu neko ne no viena

426

negaidi, un tu esi palicis viens. Kad nav gaidu, ir laimība. Dari savu darbu bez gaidām par rezultātiem. Tie nav tavās rokās. Kāds cits nolemj rezultātu. Tava dharma ir darīt aktivitātes, kuras ir nepieciešamas tavam standartam, un ne gaidīt rezultātus. Pat, kad cilvēki ir veci, viņu cerības vēl joprojām ir jaunas. Tāpēc neiesaisties nekāda veida gaidās.

Es šurp atnācu, lai stātos pretī saviem dēmoniem, visām neatrisinātajām tumšajām bailēm, kā tām, ar kurām tuksnesī vajadzēja tikties Jēzum.

Ja tu domā, "es esmu izdarījis grēku", šī doma manifestē kā rēgs, kā dēmons.

Kāds vīrs no Ņujorkas ieradās pie manis Rišikešā, pavēstot, ka viņu nepārtraukti izsekojot sieviete dēmons. Es redzēju, ka šis dēmons bija vainas sajūta, ko viņš nēsāja līdzi par savas sievas nogalināšanu. Sūtot svētību savai sievai, ar attīrošo Gangas efektu un pavadot laiku ar mani, ar viņu viss bija kārtībā. Viņa sievas dvēsele bija mierināta, un viņa vainas sajūtas dēmoni tika aizvākti.

ॐ

427

Sādhana: Nav Kļūstoša Būšana

Nav kļūstoša Būšana. Tas ir vienkārši prāta triks domāt,

ka tev ir nepieciešams nostabilizēties Sevī. Tu esi Tas!

Tikai paliec Kāds tu Esi, lai kur tu būtu. Esi tur, un tev ir jādomā.

Esi Šeit, un tev nav jādomā vai jāizmanto prāts. Šis ir Miers, šis ir Skaistums.

Tas ir joks meklēt mieru, kad īstenībā nevar no tā izmukt.

Meklēšana un prakse ir totāla neziņa, jo tikai stulbai personai nepieciešama prakse.

Upe nepieliek pūles un nepraktizē, lai nonāktu līdz okeānam. Beidz domāt un pielikt pūles, un tu gūsi to.

Nesarežģī sevi ar domām un praksi, pat nepraktizē ne-praktizēšanu, tikai paliec Kluss.

ॐ

Lamatas Meklējumos, Praksē un Procesā

Viss, ko tu dari, ir prāta rāmuma, laimības dēļ, un tomēr viss, ko tu dari, uzvanda tavu prātu, jo "darīšana" ir prāts, tās ir lamatas, vai tas ir samādhi vai svētlaime, vai jebkas. Viss, ko tu mēģini darīt, pārklāj dimantu ar augstprātību un darīšanu. Tu esi darījis 35 miljoni gadus, tāpēc Tagad vienkārši turies Kluss. Pats netiek redzēts pūļu laikā, kā arī Brīvība nav pūļu rezultāts, tā jau ir Šeit Tagad.

428

Tu palaid garām svētlaimi, jo tu meklē pārejošo, bet Patiesība nevar tikt redzēta, Tā ir redzētājs! Atrodi To, caur ko tu meklētu, un tu atrodi, ka Būšana ir Svētlaime.

Mēģināšana un meklēšana nāk no visām pusēm kā odi, lai novirzītu tevi no Sevis zināšanas Tagad! Nepieliec nekādas pūles, jo darīšana ir prāts: Birste, kas tīra prātu, ir prāts! Tāpēc ir labāk tikai atdot ego-prātu, jo tu runāsi par prāta tīrīšanu tikai, kad prāts ir netīrs.

Trijos veidos meklēšana un prakse ir muļķība un maldinoša, un ir tikai viltīgs prāts, atliekošs Brīvību.

Pirmkārt, tas rada meklētāju. Šis apstiprina konceptu par indivīdu, kas cieš, kas ir atšķirts no Brīvības, un ka Pats ir kaut kas "cits" nekā Šeit un Tagad.

Otrkārt, tā ir meklēšana. Meklēšana ir traucēklis, kas izsauc atlikšanu un nebeidzamu, nevajadzīgu ciešanu. Meklēšana veicina reliģijas, tradīcijas un ceļus, pa kuriem vajadzētu iet, kuri tikai kalpo tevis ieslodzīšanai arvien dziļāk ilūzijā. Patiesība ir tikai Šeit un Tagad, bet meklēšana saka, ka tā ir rīt.

Treškārt, meklēšana rada objektu, kas būtu jāatrod, un šīs var būt vissmalkākās un vismaldinošākās lamatas. Līdz ko tu sāc meklēšanu, tu konceptualizē, kas ir tas, ko tu meklē. Jo Maijas, ilūzijas, daba ir - ko tu domā, tā tas notiek;

429

jebko, ko tu domā esam par mērķi, tu to sasniegsi. Par to nav šaubu: ko tu domā, tā tas notiek. Tāpēc, jo tu meklē, tu radīsi, un tad sasniegsi to, ko tu domā, ka tu meklē! Jebkādas debesis vai augsti garīgi stāvokļi, kurus tu ilgojies sasniegt, tu sasniegsi pēc konceptualizēšanas un to radīšanas. Tad tu apmierināts sēdēsi šajos slazdos, domādams, ka tu esi sasniedzis savas "debesis". Šī ir pīrāgs-debesīs brīvība, speciāli pagatavota tev no tevis paša domas un nosacītības par to, kas ir Augstākais. Patiesība ir pāri domai, konceptiem un nosacītībai, un šī Patiesība ir, kas tu esi, un tikai Patiesība Ir. Izbeidz savus meklējumus, vienkārši esi Kluss, pavisam noteikti neuzvandi domu vai nepūlies, un Patiesība atklās Sevi Sev.

Praksei ir nepieciešams ego, kas apstiprina subjekta-objekta attiecību, un visa prakse ir caur ķermeni, prātu un maņām, kas apstiprina ķermeņa-prāta identifikāciju. Jebkura identificēšanās ir nepareiza identificēšanās. Jebkas, ko tu domā, tu kļūsti, tāpēc domāšana par vārdu un formu ir domāšana par ego-prātu-pasauli-maņām-ilūziju. Ja tev ir jādomā, domā par Eksistenci, Apziņu un Svētlaimi. Labākais ir vienkārši zināt "Es esmu Tas Brahman". Tieša prakse ir Tagad pats, tikai Esošs pats par sevi, ne gaidīšana pēc nākamā mirkļa vai nākamās domas, vai nākamās dzīves, lai kaut ko paveiktu. Tieša prakse ir savas sejas griešanas uz Sevi svētlaime, tieša prakse ir Eksistence.

Ieteikta sādhana pieprasa un apstiprina ego, lai tas kļūtu par kaut ko īpašu, kad īstenībā mēs esam Viens. Tu nevari praktizēt Būšanu, tu esi Tas. Esi bez lepnuma, vienkārši Esi Pats. Tev ir jācērt ego saknē,

430

bet ne ar sādhanu, kas notiek caur ego priekš ego. Piedāvā šo ego lepnumu tevis paša Klusajam-Mieram-Sev-Būšanai. Tikai došanās uz ego-prāta avotu caur taujāšanu šo paveiks, un, kad tu pavaicā šo jautājumu, neatgriezies.

Beidz domāt un atdod visu vārdu un formu Klusumam. Prāts ir kustība un šis ir vilnis. Pats ir Rāmums, un šis ir okeāns. Lai zinātu sevi, tev ir jāapstādina kustība uz vienu mirkli un Esi Kluss.

"Es esmu ķermenis" koncepts ir laika koncepts. Atstāj laika konceptu aizmugurē, griežoties pret visa Avotu. Visi koncepti ir robežas: pieņem konceptus, un tu pieņem robežas!

Vēl viens slazds ir domāšana "es esmu tukšs", kas ir ego, jo tas ir tikai relatīvi pret ego prāta trūkumu, ka paceļas tukšuma koncepts. Tāpēc šajā tukšumā nav svētlaimes. Ir jābūt izgaisinātam "es esmu", lai Tukšums Būtu. Viss ir Tukšums, tad kā var būt process, vedošs uz to! Pārsvarā centieni aizvākt sienu kalpo tikai tās nostiprināšanai! Tāpēc pūles, metodes, darīšana un process ir maldinošais prāts. Tā pat nav ne-darīšana, tad kāpēc izšķiest laiku, lai tīrītu prātu! Prāts ir tikai vēlme, un tu esi tikai satjam, Mājas ir Šeit Tagad.

ॐ

Jautātājs: Paldies tev par mīlestību un gaismu, un par sevis padarīšanu pieejamu visiem. Tu saki, ka apgaismība ir Šeit un Tagad. Pagātnē esmu ļoti stipri mēģinājis pamosties no šī sapņa, bet man tas nav izdevies.

Papadži: Un šis ir iemesls tam, ka tev nav izdevies: tava mēģināšana! Lai šo Apgaismību atrastu, tev nav jāmēģina pat vienu sekundi. Mēģināšana ir atlikšana, kas ir laiks, šis laiks ir prāts, un prāts ir ego. Šādi mēs šeit

431

Laknavā to saprotam. Tāpēc tieši tagad neko negribi vai nemēģini neko darīt, un saki man, kas tu esi. Ja tu nemēģini, tev izdosies! Kāpēc negūt to tieši tagad, bez nekā darīšanas. Nepieliec pūles, pat nedomā. Tad tu vari redzēt, kas tu esi.

Vai pūles ir svarīgas ceļā uz apgaismību? (Viņš dāvā Papadži lotosa ziedu)

Kādas pūles ir nepieciešamas lotosa ziedam, lai ziedētu ezerā? Lotoss neskaras klāt ezeram, pat dzīvojot ezerā. Tikai kājas skaras ezeram, ne galva. Tāpēc pūlies ar kājām un nepūlies ar galvu, un tu redzēsi, ka tev nebūs nekādas saistības vai attiecības ar to, kurā tu dzīvo. Šī samsāra ir ezers. Ja tu gribi dzīvot kā lotoss, dzīvo pasaulē bez attiecībām ar to. Pārsvarā cilvēki ir noslīkuši ezerā, un netiek saukti par lotosu. Viņi ir zāles, kas aug apakšā. Šī ir ļoti īpaša metode tiem dažiem, kuri grib dzīvot brīvi no visām attiecībām, un tomēr būt iesaistīti attiecībās pilnībā. Šis ir tas noslēpums. Ja tu apjaut un ja tev tas ir vajadzīgs, tu to vari gūt, bet ne savādāk.

Es neiesaku tev pielikt nekādas pūles Mieram. Tas nav pūļu rezultāts. Labākais veids ir būt Klusam, un nepielikt nekādas pūles. Labāk būt kā gopī un pielikt pūles, lai aizmirstu viņu. Tev ir tik ļoti jāmīl Sevi, To vietu, ka tev ir nepieciešamas pūles, lai tiktu ārā no Miera. Šis ir kaut kas, ko tu nevari saprast. Ja tu gribi pūles, tad pūlies aizmirst savas pūles pielikt pūles.

Lai kaut kur dotos, tev nepieciešamas pūles, bet, lai dotos pie tevis Paša, tev nav vajadzīgas pūles. Gribēt pielikt pūles ir tikai tā atlikšana uz nākotni, kurp tu kustēsies, lai sasniegtu tevis paša Sevi. Bet tikai saproti, ko tu gribi, un cik tālu šis kaut kas ir no tevis. Tad izvēlies, kāds process tevi pie viņa aizvedīs. Tas ir iekšpuses iekšā, tuvāk tev par elpu. Kad tu saproti, pūles pašas atkritīs. Ja tu nesaproti, kur ir tavs Iemīļotais, tev ir vajadzīgas pūles, lai viņu sasniegtu. Ja viņš ir aiz tavas acu tīklenes, kā tu viņu meklēsi? Tu nevari. Acis redzēs kādu objektu un ne acis pašas, tāpēc tās nav jāredz. Tas, kas ir iekšup, ir tik tuvs un dārgs, slēpjas tevis paša sirdī. Ja tu nepieliec pūles, Tas atklāsies tev Pats.

432

Esmu tik priecīgs, ka esmu pie tevis ieradies, jo jau ilgus gadus esmu meklējis. Es nodarbojos ar Vipasana meditāciju 27 gadus, hatha jogu 22 gadus, es viegli varu ieiet samādhi, un esmu bijis svētceļojumos uz vairāk nekā 300 vietām vairāk nekā 40 valstīs. Tomēr, kaut arī esmu atradis kaut kādu mieru, esmu ieradies pēc tavas palīdzības.

Tu esi darījis daudzas prakses un devies daudzos svētceļojumos, un pat atradis samādhi un mieru, bet došanās uz vietām un sekošana metodēm nekad tev neatmaksāsies. Tagad tu esi izsmēlis sevi un ieradies šeit. Šeit tu negūsi nekādu metodi, ko praktizēt, vai nekādu mācību. Es nedošu tev praktizēšanas veidu vai samādhi, kurā ieiet. Augstākais veids kā ieiet tevis paša Sevī nav bijis tevis apmeklēts. Tu nekad neesi jautājis, kurš ir tas "es", kurš ir darījis šīs prakses un kurš ir devies svētceļojumos! Šeit tu esi ieradies, lai atrastu, no kurienes šis "es" nāk, un šo neviens skolotājs tev nepateiks. Tagad dod man tiešu atbildi: no kurienes šis "es" paceļas?

(Klusums)

Tu nevari pateikt? Kad tu meklē "es" avotu, kur ir tavs prāts? Šī īsā brīža laikā, kad tu meklē "es" avotu, kādā praksē vai svētceļojumā ir tavs prāts? Kur ir prāts?

Atkal tu nezini. Tad varbūt tu vari secināt, ka tur nav prāta. Ja tas būtu bijis tur, tu varētu to redzēt. Nav starpības starp prātu un laiku, un telpu. Tas bija prāts, kas veda tevi uz telpām un vietām, un tas bija tas pats prāts, kurš darīja visas prakses, un tas bija prāts, kurš iegāja samādhi! Tas tevi ir muļķojis. Prāts tevi ir muļķojis dzīvēm ilgi. Tu noteikti esi guvis nopelnus, šo es pieņemu, un šie nopelni tev atmaksāsies, Tagad! Ego tev ir traucējis, iesakot doties uz kādu templi Himalaju virsotnē kā Badri, Kedara, Gangotri, Jamnotri. Īstenībā cilvēki, kuri turp dodas, atgriežas ar uzpūstiem ego, lielākiem nekā bija pirms tam, jo viņi tikai saka, ka viņi ir bijuši tajā templī. Viņi nesaka, ko tā tempļa dievs ir devis. Prasāds, ko viņi tur gūst no tiem tempļiem, nav miers un laimība, bet saldumi un kokosrieksti. Viņi ar to ir apmierināti, kad atgriežas, un izdala šīs lietas savu draugu un ģimeņu starpā.

Nav pasaulē tādas vietas, kas dos tev mieru, un nav dieva, kas dos tev Apgaismību. Tu esi apmeklējis tik daudz tempļus, bet nekad tu neesi bijis Templī tevis paša sirds alā, kurp es tevi tagad vedu!

433

Mēs sākām ar mēģināšanu atrast "es" avotu, bet, kad iepriekšējais "es" nevarēja to atrast, "es" izzuda. Prāts beidzās, telpa beidzās, laiks arī beidzās. Tagad trešo reizi bez domāšanas par vietām vai personām, vai prātu, vai laiku un paliekot šajā bez domas vai pūlēm, ja tu redzi kaut ko, saki man, kas tas varētu būt.

Es nezinu.

Ā, tu nezini. Kurš ir tas, kurš saka, ka "es nezinu"? "Es nezinu" pats ir zināšana. Kas ir šis "es", kurš var pat redzēt, ka nav zināšana, nekas, tukšums? Kas ir šis "es"?

Es nezinu.

Atkal tu nezini. Teikšu tev, kāpēc tu nezini. Lai zinātu vai redzētu kaut ko, tev ir vajadzīgs prāts, jo tur ir jābūt "es": "Es redzu kabatlakatiņu." Kādam vērotājam ir jābūt tur, kādam redzētājam. Tu esi objekta, kas tiek redzēts, redzētājs. Tagad, kurš ir redzētājs? Atrodi! Kad tu redzi objektu, tu vēro, un objekts tiek vērots, tagad atrodi, kurš ir vērotājs.

Šī ir mana grūtība.

Kāpēc grūtība? Tu esi vērojis trīs simts svētceļojumu vietas četrdesmit valstīs. Vai tas bija grūti? Varbūt tev bija kādas fiziskas grūtības, bet ar šo tu vari vaicāt, kurš bija noguris? Ķermenis bija noguris. Kurš ir tas viens, kurš vēroja ķermeņa nogurumu? Ko tev ir jādara, lai tu redzētu redzētāju? Tu nevari, jo tad tev ir nepieciešami divi vērotāji, un vērotājs ir viens! Ja tu nevari redzēt vērotāju, ko tev darīt? Atbilde ir ļoti vienkārša! Vērotājs līdz šim nav neviena redzēts vai aizskarts. Tad ko tev darīt? Teikšu tev, ka vērotājs nevar būt ķermenis, jo tas tiek redzēts. Tas nevar būt prāts, jo tas domā, un tu esi zinātājs, tā, ko tas domā, redzētājs. Tagad tu nevari noliegt, un tad tev ir jāpieņem, ka "Es esmu vērotājs"! To tu neesi izdarījis. Tu esi meklējis pēc kāda cita, bet ne pēc sevis Paša, kurš ir sēdējis klusi un pacietīgi mierā. Šis neaizņem laiku, jo tas ir tik tuvs un dārgs. Šis ir kā tu to laid garām: Tas ir par tuvu! Tava acs var redzēt pirkstu, bet kā tu redzēsi aci?

434

Tikai spogulī.

Jā, spogulis dod acs atspulgu, bet, ja tu aizvāc spoguli, tu aizvāc atspulgu. Tad aizvāc "es" spoguli, kas pats par sevi ir atspulgs, un saki man: kas atspīd šajā "es", lai redzētu citus atspulgus? Tev ir jādodas aiz acs tīklenes.

Kā?

Kā tu gūsti ziņu no kaut kurienes aiz acs tīklenes skatīties cauri tīklenei, tā "es" ir vērotāja atspulgs un tīklene. Atkal ej atpakaļ. Viss, ko tu redzi, nāk no tevis Paša. Zini "Es esmu Pats, Es esmu Pats." Vai tu vari šo apšaubīt?

Es neapšaubu, bet es nezinu.

"Bet" ir šauba. Nav starpības starp šaubu un "bet". Elle, septītā elle, ir šaubu rezultāts. Kad Šiva nāk pie tevis, šaubīšanās par to vai viņš ir vai nav Šankār ir taisns lifts uz elli, kur tu paliksi līdz nākamajai kalpai; kur pēc radītāja atkal-piedzimšanas tev tiks dota vēl viena iespēja atnākt uz Satsangu. Šis ir šaubu rezultāts.

Es jūtu, ka esmu upes krastā un neesmu tajā ielecis.

Visi šie retrīti un prakses, ko esi darījis, bija darīti upes krastos. Tev nav nekur jākustas, tev nav vajadzīgi retrīti.

Kāpēc doties ilgos retrītos? Mājošana iekš Tagad ir momentāns retrīts!

Tev nav nekas jāpamet vai jāatsakās no kaut kā nevienu brīdi. Šeit tu esi, lai kur tu būtu! Kas tev ir jādara, ir jāaizvāc ideja, ka šis nav īsts, vai jāpierāda, ka šis ir īsts. Tāpēc nekusties nekur, un neatsakies no nekā, tikai atrodi, kas ir īsts un neesi pieķēries ne pie kā neīsta.

Visas tikšanās ar skolotājiem un svētu vietu apmeklēšanas vēl ir upes krastos. Ja tu dodies pie Satguru, viņš paskatīsies uz tevi un būs Kluss, bet, ja kāds cits dara šo, tas nestrādās, jo viņi nevar tādā veidā taisīt naudu.

435

Labākā un tuvākā Meka ir iekšup tevis. Tas ir šeit, tev nav jālūdzas tā. Tev nav nekur jāceļo. Tikai paliec Kluss un pieskati, ka tavs prāts netrako. Ja tavs prāts sākumā trako, ved to atpakaļ. Atkal tas dosies prom, un atkal ved to atpakaļ. Lēnām tas iemācīsies būt Kluss, jo savādāk tas tikai saņems pērienus.

Šādi tev ir jātrenē savs prāts. Tas nebūs laimīgs šodien vai rīt, bet beigās viņš būs laimīgs ar jebko, ko tu tam dod vai nedod. Tāpēc neļauj šim "bullim" skriet un zagt citās vietās un tikt sistam. Turi viņu mājās, un viņš iemācīsies būt Kluss.

Visas metodes ir tikai intelektuālas, psiholoģiskas, bet ne praktiskas. Bez-metode ir praktiska. Bez-metodē viss notiks. Šajā bez-metodē tu netiecies vai nevēlies neko. Atlaid meklēšanu. Tās nav ne pūles, ne bez-pūles. Tas nav ne domāšana, ne nedomāšana.

Es vienkārši nevaru noticēt, ka tam nav nepieciešamas pūles. Es vienmēr jūtos, ka vienīgais veids, kā jebkas var notikt, ir, ja es iestumju sevi tajā.

Kad tu beigsi stumt, tu jutīsi Pievilkšanās spēku. Atdod visus savus centienus, tikai šī pievilkšanās vedīs tevi iekšup. Stumšana nav ļoti efektīva. Tas ir kā atvars, kas ievelk tevi sevī, un atļauj tev iegrimt. Aizmet prom savus airus un salauz mastu, un tikai turies Kluss. Pārējais tiks izdarīts tavā vietā.

Es nespēju ticēt, ka tas notiks, ja es to nedaru.

Tas notiek Pats par Sevi! Ko tu domā, ka tu Šeit dari? Tikai turies Kluss un aizmet visu prom, kas tev ir, un tā būs ļoti lēzena kuģošana. Tava airēšanās un burāšana tevi ir novedusi pie tik daudz likstām. Met prom airus un peldi ar upi. Dod laiku šai sirdij atvērties. Tā neatvērsies, ja tu pūlēsies. Esi Kluss, griez savu prātu iekšup, un ļauj šai sirdij runāt un vadīt tevi. Kad nav domas, sirds atvērsies. Ļauj tai strādāt, neiejaucies pūloties.

Es šo jūtu, es jūtu enerģiju, atvērumu, bet, šķiet, tas nāk un iet viļņos. Šķiet, ka ir kāds bloks šai enerģijai.

"Nākšana" ir atvērums. "Aizvēršanās" ir tava pretestība tai tavu pūļu formā. Tu esi pūlējies miljoniem gadu un cietis. Nolem Tagad, ko tu gribi:

436

pūles un ciešanas vai atvērtu sirdi un laimību? Tas ir atkarīgs no tevis!

Nav bloku, ir tikai Tagad. Nav nekā, kas būtu jāpadara, tāpēc neuzsāc nodomus, jo prakses izvairīties no blokiem ir bloki. Klusums vienmēr Ir, vienmēr ir pilnīgs, pāri priekšstatiem.

Es gribu šo beigt.

Tad beidz to Tagad. Kurš tevi stādina? Ir jau labi, neuztraucies un nezaudē drosmi. Tas notiek.

ॐ

Esmu nodarbojies ar garīgām praksēm vairāk nekā divdesmit gadus, bet es tikai jūtos arvien vairāk apmaldījies jaunos konceptu komplektos. Es esmu noguris no šī visa. Vai vari man parādīt manu patieso dabu? Esmu noguris no cīnīšanās.

Apgaismībai tev nav jācīnās. Tev ir jācīnās tikai, lai pastāvīgi nēsātu savus konceptus.

Piemēram, tu varētu justies, ka dieva dēls tev dos mieru un laimību, bet tas nenotiks. Šis dieva dēls ir koncepts no pagātnes. Aizmirsti visu, ko esi lasījis, un visu, ko esi dzirdējis. Tavi vecāki tev ir teikuši, ka tu piederi pie kādas konkrētas reliģijas, un ar reliģijas Kristus palīdzību tu būsi glābts. Šī visa ir muļķība! Nāc ārā no visiem šiem vecu cilvēku stulbajiem konceptiem, esi drosmīgs un vienkārši esi Kluss. Tad ar visu ir cauri. Šajā Klusumā tu atradīsi mieru, ne gadsimtiem ilgi apmeklējot mesas. Esmu saticis tik daudz mūkus klosteros un cilvēkus baznīcās, un viņi vēl joprojām turas pie divus tūkstošus gadus veca krusta. Viņiem nav prāta miera. Esi drošs, tev ir jāatrod miers iekšup tevis Paša Šeit Laknavā. Mirklī tiec vaļā no veciem konceptiem par visiem dieva dēliem. Tu to vari izdarīt, tikai nedomā par to.

Domāšana ir tā nasta.

437

Kad tu domā, viss nāks. Kad tu nedomā, tu esi ar Sevi. Dari to tagad, un kā mīlestība ir tavā prātā, un kurš ir mīlētājs, un kurš ir iemīļotais?

Vai šim nav nepieciešamas nekādas garīgās prakses?

Tev ir nepieciešamas prakses, kad tu atrodi, ka tev kaut kas trūkst. Piemēram, ja tu gribi būt inženieris, tev ir jāpraktizē un jāpavada septiņi gadi koledžā, un jādabū inženiera maģistra grāds. Bet šeit tev nav vajadzīga prakse, jo tas jau ir Šeit. Ko tu gūsti, tu tu zaudēsi, bet, kas ir jau šeit, tas tev ir tikai jāredz. Redzi kurš un kas ir Es Esmu. Nemeklē to caur kādu metodi, jo prāts tevi mānīs miljoniem gadus, un tāpēc neklausies savu prātu, tikai turies Kluss, un tas atklās Sevi Sev.

Tev prāts pavisam nav vajadzīgs. Prāts tevi mānīs, un neviens nav laimīgs ar prātu, pat ne karaļi un imperatori. Tu esi laimīgs tikai tad, kad nav prāta. Kad tu guli, nav prāta, un tu esi laimīgs. Sapņu un nomodas stāvoklī tu neesi laimīgs visu tavu attiecību dēļ. Kad tu guli, tu esi mierpilns, bet Tas ir pāri šiem stāvokļiem. Kas ir tas pāri miegam, kurš pieredz miega stāvokļa laimību? Tu esi Tas.

Tev nav jāpraktizē, lai sasniegtu kaut ko, kas tev tagad nav. Ja tu gribi būt bokseris, tev ir jāmācās boksēties pirms iešanas ringā. Prakse ietver kaut kā trūkumu, kas ir jāsasniedz vēlākā laikā.

Jo Pats nav atšķirts no tevis, nav nepieciešama prakse, lai to sasniegtu. Pats nekad nav neklātienē! Prakse ir kaut kā atlikšana vēlākam datumam, uz nākotni. Tev nav vajadzīga prakse, lai zinātu Sevi. Atmet šo prakses konceptu un turies Kluss. Vienkārši turies Kluss, un tu sasniegsi visu. Viss nāk pie tevis, kad tu prasi Neko. Bet, kad tu skrien pēc lietām, nekas nevar pie tevis atnākt. Tāpēc vienkārši turies Kluss un skaties, kas notiek.

438

Visi cilvēki ir darījuši gana prakses un terapijas visos pasaules āšramos un centros. Bet šeit mēs neko nemācam, mēs tikai sakām tev, ka tu esi Tas, kurš vienmēr ir brīvs.

Kā tu vari "kļūt" brīvs? Kā tu vari izmainīties no vienas lietas uz citu? Pats jau ir šeit, vienmēr nemainīgs! Bet tu domā, ka tu esi cits, un šis mentālais koncepts par atšķirību ir jāaizvāc. Aizvāc visus konceptus no sava prāta un aizvāc atmiņu, kas satur tikai pagātni. Nav jēgas iet atmiņā un tiekties pēc kaut kā.

Tikai vienu mirkli turies Kluss un redzi, kas tu esi.

Kad tu gribi gulēt, kāda prakse tev ir nepieciešama?

Nekāda.

Tad šādi tev būtu jāguļ. Šis ir Krišņas ieteikums:

Kad pasaule ap tevi guļ, tu turies nomodā. Kad viņi ir nomodā, tu turies aizmidzis.

Kas par ieteikumu! Kad pasaule ir nomodā, tu turies aizmidzis. Šis nozīmē, ka tev būtu "jāguļ" uz visām lietām, ko universs grib. Būt bez visu šo lietu gribēšanas tiek saukts par gulēšanu. "Kad viņi guļ, tu turies nomodā" nozīmē, ka tu esi nomodā uz Sevi, tu esi nomodā uz Patiesības noslēpumu: Es esmu Pats. Bet viņi "guļ" uz šo noslēpumu. Šis ir ļoti labs ieteikums. Visa pasaule guļ, bet gudrais ir nomodā. Viņš zin, ka tas viss ir sapnis, un ka visi sapņotāji vēlāk nožēlos.

Tāpēc, kad visi šie cilvēki peld lejup pa straumi, tu dodies augšup. Tev varētu būt grūti, un tev varētu nebūt līdzgaitnieki, kuri peld augšup pa Gangu, bet tu to vari izdarīt! Universs ir straume lejup, kas visus paņem līdzi. Lai dotos pretī šai okeāna straumei, tev ir nepieciešama lēmuma "Man tas ir jāizdara!" varenība. Ar šo ir diezgan pietiekoši. Paldies.

ॐ

439

Es esmu nodarbojies ar Krija jogu, un esmu atradis kaut kādu mieru, bet...

Ko tu domā ar kaut kādu mieru? Tu neesi atradis nekādu mieru. Miers nenāk pa kripatai. Kad tas nāk, tas nāk pārpilni un aprij tevi, padarot tevi par mieru pašu. Nepaliek nekādas individualitātes! Miers uzbrūk tev ar pilnu spēku.

Es tikai gribu iet dziļāk Mierā.

Nav dziļuma, jo Mierā nav sadalījumu. Kad tas nāk, tas nāk. Kad nenāk, tad tas nenāk.

Pirms Realizācijas tu praktizēji intensīvu sādhanu. Vai tas nozīmē, ka ir jāpraktizē kāda sādhana, lai attīrītu prātu?

Kā tu vari attīrīt prātu ar praksi? Skaties uz ūdeni šajā glāzē. Kāda tajā ir netīrība? Netīrība ir kaut kas svešs. Ūdens ir tīrs pats par sevi, un tajā ir ienākuši kādi putekļi. Tāpēc, ja tu izliesi to caur sietu, ūdens izies cauri, un putekļi paliks. Šis ir tas, ko tev saku darīt. Oriģināli tu esi tīrs kā ūdens, un tev nekas nav jādara, lai būtu tīrs. Kāds svešķermenis ir ienācis ūdenī, un tā ir pieķeršanās. Tikai atsijā pieķeršanos no Sevis, kas jau ir brīvs.

Tu nevari kļūt, kas tu jau iesākumā Esi.

Tātad, tu nevari atgriezties savā oriģinālajā stāvoklī praktizējot. Tu esi šis oriģinālais stāvoklis. Tikai neskaries klāt tam, kas tev ir svešs. Svešķermenis ir pieķēries pie kaut kā, kas nav mūžīgs un pastāvīgs. Aizvāc šo un redzi, kas ir palicis. Tas ir, kas tu vienmēr esi bijis, pat pirms nāves.

"Šis ir mans", "Es piederu viņam" ir pieķeršanās. Šīm domām nevajadzētu nākt tavā ceļā. Brīvība jau ir Šeit. Ja tu kaut ko iegūsti, tas nozīmē, ka tas nebija te pirms tu to ieguvi, un pēc iegūšanas tu to pazaudēsi, jo viss, ko tu gūsti, tiks pazaudēts.

Tāpēc tev vienmēr ir jābūt, kāds tu esi. Neskaries nekam klāt, kas nav mūžīgs, ieskaitot tavu prātu, ķermeni, maņas, kas nepieder tev.

440

Ja tu neskaries klāt lietām, tu redzēsi, ka tu vienmēr esi bijis brīvs.

Brīvība nevar tikt vinnēta caur praksēm. Prakse tikai dod pārejošo, materiālo, ne mūžīgo brīvību. Kas nebija te, nebūs te.

Kas ir Šeit, vienmēr ir Šeit. Stingra ticība šajā ir realizācija.

Tu bieži izmanto Budu kā piemēru. Cik es saprotu, viņš sasniedza Apgaismību caur meditāciju. Bet tu, šķiet, saki, ka meditācija ir limitēta. Vai tu varētu pastāstīt par šo? Saskaņā ar budistiem, ir nepieciešams meditēt.

Saskaņā ar budistiem, ne saskaņā ar Budu. Vīrs nomira, un tad viņa studenti nespēja darīt, kā viņš darīja. Viņi nespēja atsacīties, kā viņš to izdarīja. Tāpēc viņiem ir jādara tas, kas viņiem šķiet vieglāks. Viņi nesēž klusi. Viņš sēdēja kluss, jo viņš visu noraidīja, pat meditāciju. Viņš vienkārši sēdēja Kluss. Viņa Brīvība nebija meditācijas rezultāts. Budisti bieži nedomā, par ko īsti bija Buda: Par Apgaismību. Gandrīz visi ir aizņemti ar savām reliģiskajām praksēm un ceļiem, ka viņi aizmirst sēdēt Klusi, kā to darīja Buda.

Tāpēc esi gurds un atrisini šo jautājumu, "Kas es esmu?" Tad tu zināsi. Neviens skolotājs tev šo nevar pateikt. Pat Buda turējās kluss, kad Ānanda viņam prasīja, ko viņš esot atradis zem Bodhi Koka. Šis klusums nevar tikt izskaidrots, bet visur, kur tu ej, tu atradīsi skolotāja vārdu spēles, ne Klusumu. Nemūc prom no Patiesības. Buda nemuka, bet palika. Kamēr viņš to negūtu, viņš nebūtu ēdis. Tik stingram ir jābūt lēmumam. Nemūc prom. Tā ir tava problēma, es nevaru vairāk pateikt. Ja ar šo nepietiek, tu vari mani satikt savā nākamajā dzīvē.

Pēc Meistara nāves studenti neseko Mācībai. Bija reiz skolotājs, kuram viņa istabā bija daudz žurkas, kuras aiztika viņa kājas meditācijas laikā, un traucēja viņu. Tāpēc, šī iemesla dēļ, viņš tika pie kaķa, un tad visas žurkas izzuda. Viņam bija divi galvenie skolnieki. Viens no viņiem nolēma turēt divus kaķus, piesietus pie viņa kājām meditācijas laikā, jo viņš domāja, ka tas būs divreiz labāk nekā viņa meistaram. Bet, kad otras students to redzēja, sākās sacensība, un viņš pie kājām un rokām piesēja četrus kaķus, un tā viņi sāka turēt arvien vairāk un vairāk kaķus, un viņu studenti turēja

441

kaķus, bet meditācijas nebija. Tātad, lai aizvāktu žurkas, Meistars turēja kaķi. Šis ir saprātīgi, bet kaķi

nav Apgaismības avots. Šādi tas notiek.

ॐ

Vakar tu kādu tik skaisti vadīji uz Sevi. Vai vari dot šo pašu ceļa karti arī man?

Es esmu izmetis to karti.

Tad vai vari pielikt mazliet spēku manai straumei, lai mana mazā lapiņa var sekot?

Nav kartes un mazā straume dosies tur, kur tā dosies. Izmet ārā visas kartes un ļauj tai tecēt. Tad kur tu ietecēsi? Tā ietecēs atpakaļ mājās, okeānā.

Manas mājas ir šeit.

Ja tavas mājas patiešām ir Šeit, tad nevar būt nekādu "tur". Ja tu esi tur, tad tev ir vajadzīga karte, lai tiktu atpakaļ Šeit, atpakaļ mājās. Bet, ja tu esi Mājās, tev nav vajadzīgas kartes. Tāpēc tikai paliec kāda tu esi, un met prom visas kartes, kuras tevi ir maldinājušas.

Bet es negribu mest prom visas kartes. Tas būtu kā teikt, ka viss, ko es esmu darījusi, ir bijusi laika izšķiešana, bet es tā nejūtos. Es jūtu, ka viss, ko līdz šim es esmu darījusi, ir bijis vērtīgi.

Jā, līdz šim, kā tu saki. Tagad tu esi ieradusies Tagad, un viss ir beidzies. Tu esi Tagad, tu esi Mājās! Met prom visas savas kartes! Tev nav vajadzīga karte Tagad, jo Tagad ir, kur tu esi! Tagad ir mājas, un tu esi Tas!

Atsakies no visiem nodomiem par kartēm, iznīcini visus nodomus, tie absolūti nav vajadzīgi Tagad, kad tu esi "līdz Šim"! Paliec Tāda! Tas ir viss! Lai kur tu dotos, lai ko tu darītu, tu esi Brīva. Šim Šeit nav koridoru, robežu, sienu, redzi!

442

Turpini izplesties. Šis Šeit izplešas, ir izplešanās pati. Tas nekad nebeidzas un izplešas, lai kur tu dotos. Tā ir Telpa, un šis ir, kas tu Esi! Tu neesi telpā, bet tu esi Telpa. Šis ir viss, kas tev ir jāzina. Šis jau ir tavs.

Ā ha! Es tikko pieķēru sevi, meklējam savas brilles caur savām brillēm. Tā tas ir ar Brīvību; cilvēki saka "Es gribu būt Brīvs, es gribu būt Apgaismots." Tu meklē To caur To! Tu meklē Apziņu caur Apziņu! Ja tu atmet meklēšanu, tu redzēsi. Pie tevis tas atnāks, ka tu nēsā brilles, tu zināsi, ka tu esi Apziņa. Nemeklē neko, un neko negaidi, un tu atradīsi to. Tas jau ir Šeit, un nav objekts, kas būtu jāatrod, Tas ir subjekts meklējošs sevi. Kad tu beidz meklēt, tu zināsi "Kas Es Esmu"! Ja tu atmet savas idejas un nodomus, tu uzreiz sapratīsi. Vienīgais šķērslis ir tavi viedokļi un koncepti, un nodomi.

Tu meklē brilles caur brillēm, meklē Brīvību caur Brīvību. Brīvība nav objekts, ko var atrast, bet ir subjekts, kurš meklē.

ॐ

Es jūtos, ka viena mana kāja ir ūdenī, un otra ārā, viena acs meklē dimantu, un otra skatās uz samsāru.

Tavas kājas būs kopā. Nevar viena kāja būt Satsangā un otra pāri ielai kopā ar cūkām. Ja viena kāja ir ar cūkām, tad abas ir tur. Ja tu esi šeit, tad abas tavas kājas būs šeit, un abas acis skatīsies uz dimantu.

Samsāras okeāna dzīlēs ir dimants, nirsti pēc tā.

Tas viens, kurš nēsā šo dimantu, ir Mierā, Mīlestībā un Skaistumā,

443

bet, ja tu nēsā citu dimantu, tu būsi bailēs.

Šis dimants ir ļoti tuvs tev, ļoti tuvs. Cik tuvs? Pastāstīšu tev stāstu! Bija reiz ļoti īpašs kabatu zaglis, kurš nekad nepieskārās zeltam vai

naudai. Viņš zaga tikai dimantus. Viņš ieradās Delī, kurā jau gadsimtiem ilgi bija dimantu tirgus, kurā mongoļi bija galvenie klienti. Šis kabatu zaglis devās uz veikaliem, izliekoties par pircēju, kamēr viņš atrada savu upuri. Viņš atrada vīru, kurš pirka ļoti dārgu dimantu, vērtu apmēram 50000 dolāru. Viņš sekoja viņam līdz Delī vilcienu stacijai, kur viņi abi iegādājās biļetes pirmajā luksus klasē divguļamā kupejā, kas devās uz Kalkutu.

Dimantu tirgotājs, kurš bija gudrs vīrs, nojauta, ka viņš varēja būt sekots. Viņš šo vīru bija redzējis dimantu tirgū, pie biļešu kasēm un tagad savā kupejā. Kad pienāca nakts, viņš devās nomainīt savas drēbes uz tualeti un bija ļoti uzmanīgs turēt dimantu drošā vietā.

Naktī, kad tirgotājs gulēja, kabatu zaglis izmeklējās visur, ieskaitot drēbes, kuras tirgotājam bija mugurā, un tualeti, bet nevarēja neko atrast.

Beidzot nākamajā rītā pienāca Hovrah krustojums, un abi viņi izkāpa ārā no vilciena. Kabatu zaglis iepazīstināja sevi tirgotājam un teica, "Es esmu kabatu zaglis, kurš zog tikai dimantus. Tas ir zem mana goda pieskarties zeltam. Vakar es redzēju tevi pērkam dimantu, un naktī es visur to izmeklējos. Pat tavās kurpēs un apakšveļā. Bet nevarēju to nekur atrast. Vai pateiksi man, kur tu turēji dimantu? Es redzēju daudz naudas, tav čeku grāmatiņu un tavu zelta pulksteni, bet neko neaiztiku."

Tirgotājs atbildēja, "Es saodu, ka tu esi gudrs vīrs, bet arī es esmu gudrs. Tāpēc, kad tu vakar devies pārģērbties, es ieliku dimantu tavā mēteļa kabatā. Es zināju, ka tu nemeklēsi savās kabatās, bet tikai manās. Tad šorīt, kad tu devies uz tualeti, es izņēmu dimantu no tavas kabatas, un te tas ir!"

Tātad šis stāsts stāsta, ka tu vienmēr meklē citur. Visiem ir šis Dimants, bet mēs meklējam citu kabatās. Mēs dodamies no āšrama uz āšramu, no svāmi pie svāmi, no Satsangas uz Satsangu (smejas), bet nekad tu to negūsi, jo tas ir tevis paša kabatā. Dievs pats tur šo dimantu katra Sirdī, un tomēr mēs to meklējam kaut kur citur. Dimants ir Šeit. Ja tu nedomā vai nepieliec pūles, tev tas būs. Starp šiem diviem nosacījumiem, nedomāt un nepūlēties, ir Dimants!

Visur citur tu atradīsi komerciālu biznesu. Jogas skolotāji un citi skolotāji prasīs tev naudu, bet šeit tas viss ir par brīvu, jo mēs neesam

444

komerciāli!

Dimants, par ko es runāju, nevar tikt pārdots. Tu to vari gūt mirklī, Tu to vari izdarīt.

Tu atgādini man muskusa briedi, kurš klejo pa mežu, meklēdams, no kurienes nāk muskusa smarža, nezinot, ka muskus ir viņa paša nabā. Tu esi saodis Brīvību un atnācis šurp to atrast, kā to ir izdarījuši daudzi, un viņi visi ir kā muskusa brieži. Muskus ir iekš tevis. Brīvība ir iekšup tevis! Beidz savu meklēšanu; Brīvība ir iekšup!

Liec sevi Tajā starp pagātni un nākotni. Prātā tu esi karājies dzīvēm ilgi. Tagad iekar prātu starp pagātni un nākotni un redzi, kas notiek. Neskaries ar prātu klāt nevienam objektam un redzi, kas tu esi.

Tagad turēties klusam ir daudz vienkāršāk un svētlaimīgāk, bet es vēl joprojām jūtu, ka ir slānis, kas atdala mani no sevis.

Neskaties šeit vai tur pēc nekā, un tu atradīsi, ka mērķis jau ir ieradies. Šis slānis ir vēlme, un tu būsi laimīgs; vienīgā lieta, kas tev ir jādara, lai būtu laimīgs, ir jābeidz būt ar vēlmēm un jābeidz turēties pie tām, jo šis tevi vedīs nepatikšanās. Ja tu to gūsi, tu to zaudēsi, un tad tu būsi satraukts. Tikai turies Kluss un neturies pie nevienas vēlmes.

ॐ

Šķiet, ka pēc gadu ilgām garīgām praksēm tiek attīsta nepieķeršanās uz relaksēts stāvoklis. Vai ir process vai progress pirms realizācijas?

Tas ir pāri pieķeršanās un nepieķeršanās. Kad kāds beidz pie kaut kā pieķerties, viņš pieķeras pie kaut kā cita. Tāpēc nepieķeršanās ir nepieciešama pieķeršanās pie kaut kā cita, un tāpēc tā nav nepieķeršanās.

445

Pieķeršanās ir atkarīga no nepieķeršanās, un nepieķeršanās ir atkarīga no pieķeršanās.

Esence ir pāri visām idejām un netiek iztēles aizskarta, un tajā nav progresa vai procesa. Lai progresētu, tiek dota kāda metode no kāda cita pagātnes. Jebkāda metode, kam viņš ir sekojis, tiek tev uzkrauta uz galvas, un tad tu sāc praktizēt. Tāpēc, lai vai kādu metodi tu sāc praktizēt, tev ir prātā tas, ko tu gribi sasniegt. Šī sasniegšana ir iepriekš izplānots sasniegums, ko tu plāno gūt pēc vairākiem gadiem prakses. Šī plānošana ir tavu domu radījums. Īstenībā nav procesa, jo tas jau ir Šeit. Ja tas jau nav Šeit, un tu gūsti to caur kādu metodi, tu to pazaudēsi. Jebkādi guvumi tiks pazaudēti agrāk vai vēlāk. Bet, ja tas nav sasniegts, tu to nezaudēsi, jo tas ir Šeit un vienmēr būs Šeit.

Tu saki, ka nav vajadzīgas ne grāmatas, ne prakses, bet tu pats esi lasījis tik daudz grāmatas, un esi praktizējis tūkstošiem stundām ilgi šīs dzīves laikā. Kāpēc tad tu dod šo padomu?

Tāpēc, ka es biju pavisam mazs septiņu vai astoņus gadus vecs zēns, un nāca kaut kāda pieredze un atklāja sevi. Es neko nedarīju, lai tas notiktu, un neko nepraktizēju, tas vienkārši sevi atklāja. Neviens man šo nevarēja izskaidrot, un tas nebija aprakstīts arī nevienā grāmatā. Vēlāk es mēģināju lasīt daudzu svēto sarakstītās grāmatas, ieskaitot Gītu, Bhagavatam, Upanišadus un pat Vēdas, bet es neko tur neatradu, kas sakristu ar to, kur es atrados. Es redzēju, ka neviens nekad nerunāja par To, kas ir Es Esmu. Tā dēļ es lasīju daudzas grāmatas, un satiku daudzus guru no ziemeļiem līdz pat dienvidiem. Bet viss, par ko viņi runāja, bija grāmatās, un viņi tam sekoja kā aitas, skriedamas viena aiz otras. Neviens, ko es satiku, nebija realizējis Patiesību, un neviens par to nerunāja. Tāpēc es noraidīju visas mācības, visas grāmatas un visus apgalvojumus, ko jebkad kāds ir izteicis par To. Tad es satiku savu Meistaru!

Tagad, kad es runāju, tas nav runas objekts, par ko es runāju. Daži cilvēki uztver to, un viņi nespēj izskaidrot, kas notika. Sešdesmit gadus es esmu vaicājis cilvēkiem aprakstīt to, bet viņi nespēj. Jo intelekts un prāts, kas ir izskaidrošanas pamats, nav ar tevi. Tu esi pavisam viens. Nav prāta vai intelekta, tu esi pavisam viens. Tas nekad nevar tikt izskaidrots, kaut arī daudzi cilvēki saka, ka viņi to ir guvuši. Viņi nezina, ko viņi ir guvuši, bet viņi zin, ka ir guvuši. Tā pat nav pieredze, jo pieredze ir atkarīga no prāta,

446

lai tiktu radīts pieredzētājs, pieredzes objekts un to saistība, kas ir pieredze, kas viss var tikt izskaidrots. Bet, kas ir pāri prātam, tas nevar tikt izskaidrots. Pat Zinību Grāmata Vēdas saka "Neti, neti" pēc četrām Vēdām. Šī grāmata, kas tika Vjasa sarakstīta 25000 gadus atpakaļ, ir ļoti patiesa runājot, ka tas nav tas, ko viņi varētu uzrakstīt. Labākais izskaidrojums ir Neti, Neti, "Ne šis, ne tas, es nezinu".

Tu teici, ka es varu atmest savu meklēšanu. Ja nebūtu meklējumu, tad kāpēc visi slinkie cilvēki nekļūst apgaismoti?

Kad es saku atmet meklēšanu, tas nozīmē, meklēšanu, ko tu esi darījis visu savu mūžu, un daudzās iepriekšējās inkarnācijās. Šai meklēšanai ir jābeidzas, jo tev ir jārealizē, ka tu nevari meklēt to, jo tu to neesi pazaudējis. Tāpēc, tie, kuri dodas uz Satsangu realizēs, ka ne caur meklēšanu viņi būs brīvi. Viņiem tiek ieteikts atdot meklēšanu.

Slinki cilvēki arī meklē lietas, bet ne Sevi. Patiesi meklētāji meklē pa visiem stūriem, kur ir pieejama taisnība. Bet, kad tu zini, ka tev nav jāmeklē, un tu zini "Es esmu Tas" Šeit un Tagad, tev nav jābūt patiesam meklētājam, bet tev ir vajadzīgs skolotājs. Šim meklētājam ir vajadzīgs Skolotājs, lai pateiktu viņam, ka ne caur slinkumu un ne caur aktivitāti tas tiek atrasts. Tikai zini, kas tu esi. Tāpēc saproti "Es jau esmu Tas."

Šo var saprast, bet kopš piedzimšanas tu esi bijis īpaša būtne. Vai tiešām tas ir iespējams parastai personai kā es būt brīvam? Ko man būtu jādara, lai saprastu šo, un ko man nevajadzētu darīt?

Tas nav ne kaut kā darīšana, ne nekā nedarīšana.

Tad sādhana ir tikai laika izšķiešana.

Sādhana var būt pilnīga laika izšķiešana, vai, ja tu esi ar vislabākajiem cilvēkiem, tā var būt labākā laika izmantošana. Tad tu pavadi laiku tur, kur nav laika.

ॐ

447

Man bija tik lepns prāts, bet pēdējā nedēļā tu esi atmaskojis visas mana prāta parazītiskās lepnuma tendences. Izdzīvot šo pieredzi bija kā izdzīvot slimību, un esmu ļoti pateicīgs par šo. Papadži, vai pilnīga realizācija ir process, vai ideja par procesu ir tikai veids kā atlikt?

Tava esence nevar tikt sasniegta caur nekādu procesu. Šī procesa ideja ir tikai, lai atliktu dārgo pašreizējo laiku, kas ir realizējams. Visi grib darīt procesu un atlikt. Viņi dodas uz svētceļojumu vietām, viņi kļūst par svētceļotājiem gaidās, ka viņi gūs mieru, bet viņi to negūst. Viņi dodas uz tempļiem, bet viņi negūst mieru. Viņi ziedo un būvē tempļus, tiltus un akas, bet viņi negūst mieru. Visas šīs aktivitātes, kuras viņi ir darījuši, atmaksāsies viņiem debesīs pēc nāves, tās neies zudumā. Bet pūloties Himalaju augstumos savā svētceļojumā, viņš neatradīs mieru pat, ja viņš ir Everesta virsotnē 29 000 pēdu augstumā. Cilvēki, kuri turp devās, neatrada mieru, bet atgriezās izsmelti!

Miers nav atrodams kaut kur, ne lejā okeānā, ne augšā debesīs. Tu pavadīsi daudzus gadus, meklējot mieru, kamēr tu zināsi, cik viegli miers ir pieejams bez-procesā. Vienkārši apmeklē Satsangu vienreiz vai divreiz, un tu varētu būt Apgaismots šajā dzīvē, šajā gadā, šajā stundā, Tagad.

Ja tu nolem, ka tu būsi Brīvs šīs dzīves laikā, tu ieraudzīsi, ka tā ir fantāzija, ka ir prāts.

Šis prāts ir atlikšana. Ir jābūt prātam, kur būt šai atlikšanai, un atlikšana ir bijusi paaudzēm ilgi. Kāds šur un tur nolems izbeigt atlikšanu un darīs to par jebkādu cenu. Kad šis spēks nāk, Tas atklāj Sevi; ne caur kādu procesu un bez iesaistītām tavām pūlēm. Daži sauc to par Svētību; vinnē šo Svētību, esot ļoti skaists iekšpusē. Ārējais skaistums tev nedos mieru. Tu redzēji Miss Universs ādas skaistumu divas dienas atpakaļ. Šis skaistums izgaist dažos gados. Tāpēc no sākuma domā par iekšējo skaistumu. Kad tu redzi savu iekšējo skaistumu, tev nav vajadzīgs vērtēt, un tev nav vajadzīgs sacensties. Cilvēki tiks pievilkti tev šī iekšējā skaistuma dēļ.

Šis Maharši no Tiruvanamalai neguva titulu, bet viņš ir visskaistākā persona, pie kura pievilkās visi skaistumi. Pie viņa nāca karalienes, un visi dimanti un rotas, un viss viņam tika piedāvāts, bet viņš pat uz to nepaskatījās.

Es biju tur, kad Spānijas karaliene Sofija bija ieradusies. Viņa piegāja

448

pie āšrama vadītāja, lai tiktu iepazīstināta ar Maharši. Tad tika ienestas zelta rotas un dimanti, un grozi ar augļiem. Vadītājs, paša Maharši brālis, gribēja, lai viņš paskatās uz dāvanām, un lai viņš svētī karalieni par tūkstošiem dolāru vērtām lietām, ko viņa bija atvedusi, bet viņš neskatījās uz viņu un viņas mantām. Es šo skatījos. Ja ir tik daudz naudas, un karaliene nāk tavā priekšā, vai tu neskatīsies? Visi skatītos uz viņu un naudu, un vismaz pateiktos, bet viņš bija neizkustināms kā kalns. Tad šis Drigānanda Svāmi teica karalienei, ka viņš viņu svētot. Bet viņa nezināja šo indiešu svētību: nekustoties, neskatoties, acīm vaļā, bet neredzot viņu. Šis ir patiess Skaistums.

Papadži, lūdzu parādi man ceļu uz šo skaistumu, uz augstāko brīvību?

Kurš tev teica, ka ir ceļš uz brīvību? Kur tu dabūji šo karti? Nav ceļa!

Nav ceļa uz Brīvību, "Ceļš" nozīmē, ka tu no kaut kurienes sāc un ierodies kaut kur citur, un ka ir distance līdz gala punktam, bet tev nav vajadzīgs nekur doties. Distances radīšana ir prāta maldi. Tāpēc aizmirsti par jebkādu ceļu un arī jebkādu Brīvību. Ja tu šo dari, paliec, lai kur tu būtu! Tev nav jāskrien nekur citur. Kaut kā tev ir jātiek vaļā no šī prāta koncepta.

Paliec, kāds esi, lai kur tu būtu.

Ja tu šo dari, momentā tu zināsi, ka tu esi, ko tu esi meklējis miljoniem gadu. Nav meklēšanas, jo meklēšana ir tikai pēc pazaudētā. Bet, kad nekas nav pazaudēts, nav jēgas meklēšanai pēc kāda objekta.

Šeit vienkārši turies Kluss. Neuzvandi domu no prāta,

449

tad tu zināsi, kas tu īsti esi.

Vai man būtu jābūt kā tīram "es" un jātic, ka tīrība atnāks?

Neizšķied savu laiku prāta tīrībai, jo prāts nevar būt tīrs. Pat vēlme būt tīram ir prāta triks. Tu pavadīsi daudzas dzīves, attīrot prātu, bet tas nekad nebūs tīrs. Skaties kā stāstā par Višvarmitra un Manika. Pēc sava prāta attīrīšanas 10 000 gadu garumā, viņš vēl joprojām iekrīt tā trakumā. Ir labāk vienkārši ļaut savām vēlmēm rasties un neļaut tām tevi aizskart. Ļauj tām rasties un ļauj tām būt piepildītām. Tu vienkārši paliec Kluss. Nemēģini kaut kas kļūt, neej nekur, un nedari neko, un neatdari neko. Atrodi šo konceptu avotu, un paliec tur. Šī ir svētlaime, nekas cits. Šī zināšana ir svētlaime.

ॐ

Blēdīgu Guru Lamatas

Šī ir Kali Juga, pat Rakšašas inkarnēsies kā skolotāji, lai maldinātu tevi. Tie, kuriem ir jābūt šo dēmonu iznīcinātiem, tiks iznīcināti.

Tev ir jāpārbauda savs Guru! Pārbaudi Guru, skatoties Guru skolotāju līniju, tā ir ļoti svarīga. Pārbaudi Guru pēc mācības: bez taujāšanas nav mācību. Atmet jebkuru skolotāju, kurš nemāca Vičāru! Tieši skatīties sevis paša sejā ir vienīgā mācība. Priesteri tikai runā par tumsu, tumsas sapratni un tās aizvākšanu. Bet nav tumsas un nav saprašanas, ir tikai gaisma!

Ja Guru saka "es esmu apgaismots",

450

tas nozīmē, ka ego ir apgaismots, tāpēc turies tālāk no viņa. Rietumu skolotāji, kuri šo saka, ir priesteri, un tikai raksta grāmatas, lai uz meklētājiem sakrautu vairāk mēslus, un vairāk naudas savās kabatās. Viņi pievilinās tik daudz studentus, bet Kali Jugā tie ir maldi, kuri savāks pūļus. Patiesība un īsti Guru netiks ņemti vērā. Ja ir skolotājs un māceklis ilgāk par vienu sekundi, tad viņi abi dosies uz avači elli!

ॐ

Es biju palicis ar cilvēkiem, kuri teica, ka bija garīgie skolotāji, bet es tiku viņu apcelts, un tagad mans prāts ir ar viņiem.

Kāpēc doties pie cilvēkiem, kurus tu nezini, ja tev ir Satsanga šeit? Šī sāpe, kas tev tagad ir, ir tikšanās ar stulbiem cilvēkiem dēļ. Stulbi cilvēki iet pie stulbiem cilvēkiem, un šis ir rezultāts.

Viens no viņiem teica, ka ir bijis tavs skolnieks. Kā tas ir iespējams, ka cilvēki tā samaitājas un tiek iztraucēti pat pēc spēcīgas pamošanās?

Es nedomāju, ka cilvēki samaitājas un tiek iztraucēti. Tas, kurš ir pamodies, netiks iztraucēts, jo visi traucēkļi un samaitātība nāk tikai no prāta. Ja rodas traucēkļi, atdošanās ir vienīgās zāles. Kad tu neatdodies, tu domāsi, ka tu esi darītājs, tad šī ir samaitātība. Atdodies Augstākajai Apziņai, Sev pašam, un samaitātība nespēs nākt tuvumā.

Kad tu tici Tam, jo tev ir bijusi Es Esmu Tas pieredze, tad šīs šaubas, kas ir es-doma, neparādīsies. Šaubas parādās tikai no prāta, un prāts ir tikai pagātne, un pagātne tevi neietekmēs šajā pašreizējā mirklī.

Es savā sirdī jūtu daudz skumjas un dusmas kopš ierašanās pie tevis, jo tagad es skaidrāk redzu, cik ļoti es pagātnē esmu maldināts. Vai vari man palīdzēt tikt šim pāri?

Kāpēc tu es bēdīgs? Tev būtu jājūtas laimīgam. Tev būtu jābūt laimīgam, kad tu tiec vāļā no kāda, kuram nav respekta pret savu skolotāju.

451

Viņš nesaka sava skolotāja vārdu. Šeit mēs godājam skolotāju līniju. Mans skolotājs sēž uz manas galvas, un mēs tikko svinējām viņa Guru Purnima. Tas, kurš nespēj mīlēt savu skolotāju, nav derīgs, lai ar tādu būtu, jo šī persona ir blēdis, neģēlis. Un viņš ir vissliktākais, ja viņš apceļ savu skolotāju.

Tāpēc uzskati, ka tev ir paveicies. Mans Meistars vienmēr pielūdza savu Skolotāju. Tas varētu būt cilvēks vai akmens, šis kalns, Arunačala. Viņš nekautrējās paklanīties Viņa priekšā. Tiem, kuri jautāja, viņš atbildēja, "Ķermenis ir līķis, un kad tas mirst, neviens tam nepieskarsies, bet tomēr tu vienmēr pielūdz un slavini to. Es pielūdzu savu Skolotāju, bet tu redzēsi, ka mans Skolotājs būs uz visiem laikiem. Tā ir gaismas bāka. Ķermeņi ilgs maksimums simts gadus, bet mans Meistars jau ir divi miljoni gadus vecs un ir pasaules centrs."

Tāpēc tev nevajadzētu būt bēdīgam. Tev tiešām vajadzētu priecāties!

Tu daudziem cilvēkiem esi prasījis doties un mācīt. Vai šie cilvēki ir ziņneši vai paši par sevi meistari? Vai tu varētu šo paskaidrot?

Viņi ir ziņneši. Viņi nodod ziņu pa pasauli par to, kas notiek šeit Laknavā, lai visa pasaule būtu laimīga. Viņi ir tikai ziņneši, bet dažos izaug ego, un viņi sāk uzskatīt sevi par meistariem. Viņi dosies uz elli kopā ar tiem, kuri viņiem seko. (iesmejas)

Ziņneši ir ziņneši, bet vai ir pareizi, ka viņiem tiek dots kaut kas, ko dot, ar ko dalīties, bet viņi saka, ka tas ir no viņiem? Kāpēc gan nebūt patiesiem? Viņiem vajadzētu teikt, "Es dabūju šo no šīs vietas, un arī tu vari turp doties, ja tu gribi to pašu." Bet ego ir ļoti spēcīgs, un tāpēc viņi saka, ka tev ir jākalpo divpadsmit gadus, lai tavs ego būtu aizvākts.

Persona, kura tevi tik dziļi sāpināja, bija ar mani divdesmit piecas dienas. Šajās dienās viņš palika tūristu bungalo un nāca pie manis vienu stundu no rītiem. Tas nozīmē, ka viņš te bija divdesmit piecas stundas!! Un tu vari redzēt šo divdesmit piecu stundu rezultātu. Viņš saka, ka viņš ir pārspējis savu skolotāju. Kāds cits bija pie manis tikai divpadsmit dienas un paziņoja sevi par visu meistaru meistaru. Bet šī Brīvība ir prasāds no Skolotāja. Viņš pieskarsies tavai galvai, un tad viņš būs ar tevi apmierināts. Kad viņš ir apmierināts, viņš nodos tev šo dārgo Dimantu.

Tāpēc visa šī augstprātība ir no personas. Neziņa un ego spēlē šo lomu. Visiem pasaules skolotājiem ir šis būšanas par skolotāju ego. Skolotājam ir

452

jābūt tik pazemīgam. Viņam ir jābūt kā kalpam, lai kalpotu cilvēkiem, lai viņi kļūtu laimīgi. Ja skolotājs ir augstprātīgs, ko viņš vai viņa var mācīt citiem? Praktiski visi skolotāji Indijā un rietumos ir augstprātīgi komerciāli skolotāji. Viss kļūst komerciāls.

Tev ir jābūt uzmanīgam ar ziņnešiem. Kad Indija izsūta vēstniekus, viņi nevar teikt, "Es esmu premjer ministrs". Vēstnieki ir vēstnieki, un viņiem ir jāsaņem instrukcijas un konsultācijas no premjera. Bet, ja viņi sāk uzvesties kā premjers, viņi tiek atsaukti atpakaļ.

Šķiet, ka ir gadījumi, kad cilvēkiem ir kļūdaina pārliecība, ka viņi ir sasnieguši augstāko Patiesību.

Daudzi svētie, viedie un skolotāji domā, ka viņi ir sasnieguši augstāko Patiesību.

Vai ir iespējams, ka kāds mājo augstākās Patiesības stāvoklī, to nezinot?

Šī, protams, ir patiesība, kas attiecināma uz visiem. Visi, katra būtne mājo augstākajā Patiesībā, un apjauš augstāko Apjausmu, bet viņi to nezina. Viņi To nezina, jo, kad viņi mēģina zināt, tas tiek darīts ar prātu. Lai zinātu, ka tu esi pilnībā Realizēta persona, tev ir jāizmanto prāts. Bet lietot prātu šādā veidā nozīmē, ka tev ir šaubas par to. Prāts pats par sevi ir šauba. Prāts ir šauba! Cits vārds prātam ir šauba. Kad nav šaubu, nav prāta, un, kad nav prāta, nav šaubu.

Apjausma ir pāri prātam, stipri pāri tam. Prāts dod tev šaubas, bailes un uztraukumus, un uztur tevi neapjautošu par To pāri prātam. Prāta loma šajā spēlē ir turēt personu tumsā, pagātnē. Kur nav prāta, tur nav laika vai pagātnes. Šī ir augstākā Patiesība.

Tikai lasīt grāmatu nav pietiekoši! Ja iespējams, atrodi personu, kas vēl joprojām ir fiziskā formā, un izkliedē savas šaubas ar viņu, kamēr viņš vēl ir pieejams. Bet pārsvarā skolotāji ir priesteri, kas māca tikai dogmas, un kam nav mācības. Šī sludināšana pārsvarā tiek dzirdēta rietumos. Šie sludinātāji,

453

kuri bieži ir indieši, Štatos ir saauguši kā sēnes un taisa naudu. Viņi ir tikai biznesa cilvēki, un viņi nezin, ko mācīt. Neviens no šiem skolotājiem un sludinātājiem nav Satguru. Satguru nav mācības vai metodes, ko tev dot. Viņš tiešā veidā atklājas iekšup tevis Paša, un neizraksta tev nekādas metodes.

Kā man atgūt to nevainību, ar kuru es sāku šo garīgo ceļojumu pirms es tiku tik daudzu skolotāju maldināts?

Tu esi piedzimis pasaulē, lai redzētu, ka tu esi brīvs no šī dzimšanu un nāves cikla. Šis ir tavs iemesls numur viens.

Tirgū tu esi ļoti uzmanīgs nenopirkt kaut ko, kas nav labs. Bet vienīgā lieta, ko tu vari pazaudēt, ir daži dolāri vari franki. Tad kāpēc tu neesi uzmanīgs, kad tiek riskēts ar tavu dzīvi? Kā tu vari riskēt ar savu dzīvi? Visupirms tev ir jāpārbauda tavs skolotājs! Noskaidro par viņa skolotāja līniju. Ej atpakaļ vairākas paaudzes. Atrodi, kas ir viņa skolotājs. Tev ir jābūt uzmanīgam. Indijā, lai atrastu pāri savam bērnam, skatās atpakaļ septiņas mātes un tēva paaudzes. Tātad tu nepārdod savu dzīvi tikai tāpēc, ka tu redzi smuko personas mācību. Ja tu gribi labus vārdus, tad universitāšu profesori var izteikties labāk nekā viedie un svētie.

Tu nevari pārdot savu dvēseli nedrošām rokām, un tāpēc tev ir visas tiesības pārbaudīt skolotāju. Dažos āšramos pat nogalina, ja tu mēģini runāt par savu skolotāju, tā kā Frauenfildē, Šveicē. Es tur biju un to redzēju. Nepazaudējies skaistajos un saldajos skolotāja vārdos. Ja tava sirds viņu pieņem, tad tu zini. Neesi apmuļķots ar lielu, skaistu āšramu. Mācības tev nav jāgūst no cementa vai ķieģeļiem, vai metāla stieņiem. Skolotāji vienmēr ir mācījuši no koka paēnas. Ko tu vari gūt no sienām?

Tava sirds pieņems skolotāju. Ne tu, ne tavs ego, ne tavs prāts, ne tava apziņa. Sēdi ar personu. Ja tava sirds ir nodevusies personai, tikai tad viņš ir tavs skolotājs. Skolotājs neko neprasa no skolnieka. Viņš tikai redz, ka tu esi mierā un skaistumā, un mīlestībā. Samaksa, ko viņš no tevis gūst, ir redzēt tevi laimīgu. Tas ir viss! Nav samaksas, nav ziedojumu. Dodu tev šo padomu. Tu parūpējies par sevi.

ॐ

Kāpēc daži skolotāji izrāda visādus trikus?

454

Neiesaisties ar viņiem. Īsts skolotājs ir tas, kurš neļauj tev neko darīt,

bet vienkārši saka tev būt klusam. Tad viss šajā pasaulē tiks piedāvāts tev. Patiesam skolotājam ir dažas prasības: mazliet ēdamais, lai uzturētu savu ķermeni, kurā viņš visiem palīdz.

Es gribu apmeklēt slaveno guru pie Bangloras.

Tu vari doties, ja ļoti gribi, bet tā pat kā restorānā, kur tu izvēlies, ko tu ēd, izvēlies uzmanīgi, ko tu gribi no turienes ņemt sev līdz.

Es gribu sasniegt Dievu.

Tev nav vajadzīga neviena palīdzība, lai sasniegtu Dievu. Neesi slavenu guru apmuļķots, kuri nav viegli sastopami, un kuri prasa naudu. Esi gudrs un saod to vietu, un redzi, vai tā tev dos mieru. Dievs ved tevi uz vietu, kur tu gūsi, ko tu gribi. Tu gribi brīvību; tāpēc tu esi Šeit.

ॐ

Mēģinot integrēt tavu mācību savos semināros rietumos, man bieži tas neizdodas.

Mācīt meditāciju nav tik viegli, jo tev no sākuma ir jāatrod tevis paša Sevi. Ja tu neesi atradis Sevi un mēģini mācīt meditāciju, tu vienkārši maldini cilvēkus! Teikt citiem to, ko tu pats nezini, ir tikai citu krāpšana, tā ir maldināšana, un tev būtu labāk no šī izvairīties. Tāpēc nākošreiz, kad dodies uz rietumiem, stāsti cilvēkiem par to, ko esi guvis no Satsangas. Tas ir viss!

Bet esi gribu vadīt Sansangu.

Labi, tu vari sākt ar mani. Tikai praktizē skatīšanos manās acīs... O, tev ļoti labi sanāk. Tagad mans ego ir aizvākts! Tagad dodies uz Štatiem un skaties meiteņu acīs un sūti man faksus ar rezultātiem! Kāds cits vīrs, kurš man vaicāja šo pašu jautājumu, dara šo darbu ļoti labi. Katru dienu viņš transformē divas līdz trīs meitenes!

455

Esmu strādājis grūti, tīrot to kurpes, kuri tikko ieradušies Satsangā, kā tu man teici.

Es teicu tev šo darīt, lai aizvāktu tavu ego, bet tas nav nostrādājis. Tu esi lepns par šo pakalpojumu, kas tev tika dots, lai aizvāktu ego.

Dodies uz jebkuru templi, un tu redzēsi indiešus, kuri tīra templi. Viņi to iztīra un aizmirst par to. Viņi nestāsta cilvēkiem, ka viņi ir tīrījuši tempļa grīdas, kā tu to stāsti. Pat sievietes savos sarī tīra tempļus. Šis nestrādā uz rietumu cilvēkiem, tikai indiešiem, tāpēc esmu devis tev nepareizu uzdevumu. Nākošo reizi es tev došu kaut ko citu.

ॐ

Papadži, dažas dienas atpakaļ Satsangā manī iekšup parādījās mana tēva attēls. Es varēju manīt, ka viņš bija priecīgs, ka esmu šeit. Viņš nomira, kad man bija vienpadsmit gadi, un tas izsauca kādas dziļas daļas manī aizvēršanos. Meklējumi pēc jauna tēva tēla aizveda mani pie kāda svāmī netālu no Bombejas, bet viņš pievīla manu uzticēšanos.

Pirmkārt, tavs tēvs ir miris, tad kāpēc tu turi cilvēku, kas nav vairs pasaulē savā sirdī, lai tevi traucētu? Cilvēkam, kurš ir dzimis, ir jāmirst, tā ir viņa daba! Tāpēc neturi viņu savā sirdī, visiem ir jāmirst. Tu neesi kapi, kur beigtie tiek turēti! Neesi kapi, kas nozīmē, neatceries pagātni. Aizmirsti par savu tēvu. Tavs patiesais Tēvs, tavs Mūžīgais Tēvs ir tas, kurš tev dos mieru un laimību. Tavs mūžīgais tēvs ir tu pats! Nav jēgas skraidīt turpu šurpu. Ko šis svāmī varētu būt tev devis, ja viņš pats nebija ieradies stāvoklī, kurā būtu aizmirsis citus?

Reiz Parīzē es paliku ar kādu draugu vārdā Annapurna. Viņa bija šī svāmī skolniece un organizēja viņa Satsangas Eiropā. Viņa gribēja vaicāt kādus jautājumus, un tā pusdienās viņa ieradās apģērbta kā svāmī, un jautāja man ļoti labus jautājumus. Es tev neteikšu tos jautājumus, jo tie tev traucēs, jo daži cilvēki ir ar skolotājiem, kuriem nav tiesības sevi saukt par skolotājiem. Viņiem ir zagtas lietas no grāmatām, vai viņi nav bijuši ar kādu, kurš ir Meistars. Ja ir Meistars, tev ar viņu ir jāpaliek visu savu dzīvi, kamēr viņš neatmet savu mirstīgo rituli. Tad, ja viņš tevi izvēlas, ej un māci pasaulei. Bet tev ir jāpaliek ar viņu divpadsmit gadus. Ir labāk nemācīt un

456

nesabojāt studentiem dzīves. Ir labāk palikt Klusam, doties uz Himalajiem. Mācīšana ir ļoti svarīga, bet tikmēr, kamēr tavs ego ir te, ko tu vari mācīt? Egoistiska mācība tevi satrauks vēl vairāk. Šis skolotājs, kurš zog mācības, dosies taisnā ceļā uz elli numur astoņi kopā ar saviem studentiem! Ir definētas septiņas elles, bet šī elle ir pāri iedomājamam. Šī elle liek cilvēkus ugunī katru mirkli un katru mirkli viņi izdzīvo, un šis turpināsies veselus 12000 gadus.

Tā es atbildēju uz jautājumiem tai meitenei. Viņa bija ļoti priecīga un teica, ka viņa nekad nebūtu dabūjusi šīs atbildes iepriekš, un tagad viņa tās ir dabūjusi pie pusdienu galda! Kaut arī viņa gribēja beigt strādāt ar šo svāmī, es teicu, lai viņa turpina, jo tas bija viņas darbs. Bet viņas sirds bija tik tīra, un viņa aizgāja. Viņa gribēja doties man līdz, bet es devos uz Karakas. Tāpēc tā vietā viņa atvēra centru Francijas dienvidos, lai dalītos ar cilvēkiem ar to, kas viņai bija. Tāpēc tagad tev ir jāatrod, kur ir visu būtņu mūžīgais Tēvs. Dari to tikai vienā mirklī, dari to tagad, ne pēc gadiem, un gadiem, ko esi pavadījis ar skolotājiem. Pavadi tikai vienu mirkli. Šis mirklis nav laikā, tas ir ārpus laika. Kā Svētais Kabirs saka: Viens mirklis, pus mirklis, puse no pus mirkļa, ja tu esi ar īstu Satguru, tev vairs nevajadzēs atgriezties samsāras okeānā.

Visi skolotāji, kuri saka, ka tev ir jāatliek, ir kāvēji, ne skolotāji. Tev nav jāpavada šeit necik laika, jo tev nav attāluma, kurš būtu jāveic. Lai dotos no Ņujorkas uz Laknavu, tev jāzina attālums un jāizmanto lidmašīna, vilciens vai ceļš, vai kas. Bet, ja tu zini, ka tas nav distancē no tevis, ka tas ir dziļi iekšup un tuvāk nekā elpa, starp divām elpām, tad cik daudz laika tev ir vajadzīgs? Necik laika! Laiks ir prāts. Prāts nozīmē atlikšana. Tagad nav prāta. Skaties tieši Iekš Tagad! Tas ir, ko saka skolotājs! Tas ir, ko Kabirs un daži citi seni skolotāji ir teikuši.

Griez savu seju pretī mūžīgajam Tēvam un saki: "O, Tēvs, es gribu tevi redzēt, esi Svētīgs pār mani, es nevaru bez tevis dzīvot, šis ir tas laiks, kas man tev dodams!"

ॐ

457

Kāpēc ir tā, ka, kad guru atstāj savu ķermeni, tas rada tik daudz nesaskaņas un atdalīšanos starp viņa skolniekiem? Daži dodas pie citiem skolotājiem, daži paši kļūst par skolotājiem, daži kļūst babas un mās, un parasti viņi visi viens otru aprunā. Vai tu varētu par šo kaut ko pateikt.

Pārsvarā guru ir biznesmeņi. Viņi nav apgaismoti, un viņi nespēj apgaismot nevienu citu. Visā Indijā es nezinu nevienu guru, kam ir āšrams un kurš ir apgaismots. Tāpēc nav jēgas ar viņiem palikt. Tu pats esi bijis tik daudzos āšramos. Vai tu esi redzējis kādu, kuram ir bijis kāds labums?

Nē, īsti nē. Pēc tā, ka guru atstāj ķermeni, kurš deklarēs, kad vīzija ir realizēta?

Tie, kuri nav dzīvojuši ar perfektu svēto, nerealizēs. Viņi dzīvos nepilnību spēlē, jo viņi būs kādu guru maldināti, un nēsās šos maldus visu savu mūžu. Vīnogulājs, kas dod skābas ogas, izplatās ātri, bet tam, kurš dod saldas ogas, ir īss mūžs.

Patiesība būs tiem, kas patiesi, un patiesajiem netiks sekots. Tikai nepatiesajiem sekos.

ॐ

Reliģiju, Tradīciju un Āšramu Lamatas

Reliģijas, tradīcijas un āšrami bieži uzsākas labi, bet paliek slikti, kad tie krīt to rokās, kuri grib ieguvumus un slavu. Apgaismība nav šo reliģiju produkts. Kā ir redzams viscaur vēsturē reliģiju darbs ir bailes un nāve: bailes no elles un nāvi neticīgajiem! Izņem no reliģijas elli, un tā vairs nebūs reliģija!

458

Reliģija ir bailes un ir viltojums. Bailes ir paši reliģijas pamati. Reliģija ir šķērslis Brīvībai, un pat ir aizliegusi "Es esmu Brīvs!" tāpēc ej ārā no tām, jo tu Esi! Tu esi pilnīgs Šeit un Tagad! Tev nav vajadzīgs aitu aploks, tev nav vajadzīga nekāda reliģija, tu vienmēr esi Brīvs.

ॐ

Vai ir kādas tradicionālās lietas, kurām būtu jābūt izdarītām pirms ceļa iekšup uzsākšanas?

Ceļā iekšup nav tradīciju. Tev nav vajadzīgas nekādas tradīcijas.

Ārējās tradīcijas ir ārējas. Rudrākša krellēm nav nekā kopīga ar to, kaut arī tās var palīdzēt fiziskām problēmām un var dot tev mierīgu prātu. Tu vari nēsāt tādu pašu apģērbu kā citi, bet tradīcija ir ārpusē, tikai fiziska un mentāla. Iekšpusē tev ir tikai jāsēž Klusam un neatļauj savam prātam skarties klāt ārpusei. Sēdi tikai vienu sekundi šādi, un tu esi piepildījis savas dzīves jēgu. Tikai neļauj savam prātam skarties klāt nevienai tradīcijai, un tu būsi izbeidzis visu ar samsāru.

Man bija sapnis, kur mani apēda pantera ar zaļām acīm, es tikai biju aitas formā. Es sapratu, ka tas bija Pats, kurš šķīdināja manu aitas mentalitāti.

Visi pasaulē ir aitas, kas vienmēr meklē aitu ganu. Šis aitu gans parasti ir kādas reliģijas dibinātājs. Tu esi katoļu mācītājs, tātad tu šo jau zini. Gani neļauj aitām aizmukt no bara, un tā aitas paliek par aitām. Bet daži ir izmukuši no aitu gana un aitu gana suņiem, priesteriem, un vairs netiek

459

kontrolēti. Šajās tradīcijās ir bijuši arī labi svētie, kuri teikuši Patiesību, un viņu savādākajos svētajos rakstos ir dažas labas lietas, bet pārsvarā es esmu redzējis ļoti maz labuma no viņiem, kaut arī esmu ceļojis pa visu pasauli desmitgades, meklējot to.

Es esmu priecīgs, ka tu esi ieradies šeit un pārkāpis reliģiskās barjeras. Tu šurp esi atnācis kā neatkarīga persona. Tu vēlies neatkarīgus skata punktus un sapratni, lai zinātu sevi. Neesi atkarīgs no pagātnes vai jebkā, ko tu esi dzirdējis vai lasījis pagātnē, jo Patiesība ir Tagad. Pats esi Brīvs Tagad, un tad tu vari saprast, ko svētie ir teikuši un rakstījuši.

Vai ir iespējams atrast patiesību caur jebkādu reliģiju?

Jā, var atrast beigu Patiesību jebkurā reliģijā, bet ir jābūt dedzīgam, patiesam un godīgam, lai patiesi mīlētu Dievu. Tas nav par došanos uz baznīcu vai templi. Tur tu Dievu neatradīsi, bet tikai iekšup. Reliģijā nav nekā daudz priekš cilvēka dzīves, izņemot bailes. Tāpēc, ja tu dzīvo bez reliģijas, vismaz tev nebūs nekādu baiļu. Dzīvo neatkarīgs, tas ir labāk priekš tevis. Reliģiju dievs ir drošības projekcija, lai parūpētos par tavām projicētajām bailēm, vēlmēm un lietām.

ॐ

Tā šķiet, ka garīgās kopienas ir pilnas ar hierarhijām, formalitātēm un kontroli. Šis, šķiet, ir pretrunā ar to, kas ir Brīvība. Hierarhiju un varas cīņas šķiet īpaši pierasta lieta ap garīgajiem meistariem.

Tu biji nogaršojis Brīvības garšu, bet tad tu sāki cenzēt citus cilvēkus un vērtēt, kas ir laba rīcība un kas ir slikta.

Paliec ar Brīvības pieredzi un neskaties uz citu neadekvāto rīcību, jeb tu pazaudēsi savu iespēju.

Neaizstum Brīvību fonā, iesaistoties tajā, ko citi dara vai nē. Lai viņi dara, ko grib un kas viņu karmā ir darāms. Kas tu esi, lai viņiem aizrādītu? Cik ilgi tu meklēsi viņos vainas, simts gadus? Cilvēkiem vienmēr būs kādas nepilnības viņu rīcībā, un tev būs jāatdzimst atkal un atkal, tikai lai viņus

460

tiesātu, tam nebūs gala! Ir daudz labāk parūpēties par sevi un piepildīt savu uzdevumu.

Tu esi nācis kāda pavisam noteikta uzdevuma dēļ. Neskaties apkārt! Tikai sēdi Kluss.

Tu esi kā tas vīrs, kurš atrada dimantu un piesēja to sava ēzeļa kaklā, un turpināja savu smago ķieģeļu vešanas darbu. Šī muļķība notiek ar visiem, līdz viņi atnāk uz Satsangu, un tiek novērtēts viņu vērtīgais dimants. Šis dimants tika tev parādīts, bet tu atkal to sien sava prāta ēzeļa kaklā! Šis nekad nedos laimi!

Domā par savām lietām, un lai citi dara, ko viņiem lemts. Tu nevari pielikt roku šim procesam. Tā pieder kādam ļoti inteliģentam, kurš zina, kā parūpēties par cilvēkiem.

Parūpējies par sevi. Ja tev kādreiz vēl ir Sevis pieredze, aizmirsti visu! Pat karaļi ir noraidījuši karaļvalstis un devušies mežā gana apmierināti. Tavai galīgajai gribai ir jābūt Brīvībai, esi tu svētais vai nē. Tagad tu esi apmaldījies, un tu esi cilvēku kompānijā, kurā nerunā par Brīvību. Āšrami dara dažas labas lietas, bet pārsvarā viņi ir tikai ieinteresēti sabiedriskās attiecībās starp viņu guru brāļiem un māsām, viņi nesēž Klusi. Es neiesaku nevienam šķiest laiku nevajadzīgās aktivitātēs un nesēdēt klusi. Vienkārši neradi sabiedriskas attiecības ar cilvēkiem no visas pasaules, sēdi Kluss. Tev ir jāredz, vai tavs prāts ir vai nav mierīgs tavā āšrama situācijā. Tas neatmaksājas tikai biedroties vai tenkot par citiem, vai tikai lasīt grāmatas.

Klusi sēdēšana ir vissvarīgākā. Nešķied savu laiku, šo nedarot.

ॐ

461

Noderīga Sādhana un Prakses Atmešana

Nav labākas sādhanas par vienkārši palikšanu kā Miers. Ja tev ir jāpraktizē, tad dari Vičāru. Prieks arī ir laba sādhana, jo tas iznīcina prātu, tāpēc vienmēr esi laimīgs. Vienmēr domā par To un esi laimīgs: pavadi atlikušo savu dzīvi zinot, tu esi Eksistence-Apziņa-Svētlaime.

Kāda prakse ir labāk nekā pazaudēties samsārā, un ir laba tajā, ka dažreiz tā pārgurdina prātu, bet tipiska sādhana parasti ir svarīga tikai ego. Visa veida sādhana tiek ego projicēta, tāpēc tā ir uz irdeniem pamatiem. Šī ego projekcija ir samsāra, tāpēc meklē tikai meklētāju. "Es" ir ego, tāpēc, kad tas meditē, nav labu rezultātu.

Prakses izvēle ir atkarīga no rezultātu izvēles. Brahmans ir bez atribūtiem, un ir pāri prātam, tāpēc nekāda prakse tevi pie tā nevedīs: Tas atklājas pats. Ramana saka "vienkārši esi Kluss, jo tas ir Šeit un Tagad". Šī ir vistuvākā prakse, jo Brahmans ir pati tevis daba.

Kaut arī es neizrakstu prakses, dažas no tām tiek ieteiktas svētajos rakstos kā labumu dodošas. Tāpēc, ka jums ir jautājumi par tām, es pastāstīšu par tām, bet tās var nedot tev Brīvību, un pārsvarā cilvēkus iekārdinās procesa slazdā. No sākuma zini, kas tu esi. Tad dari sādhanu, ja tā vēlies.

ॐ

462

Prakses Atmešana

Kā palikt stabilākam Sevī? Vai formāla prakse palīdz?

Vienkārši esi liecinieks apstākļiem, netiec to aizskarts. Neuzņem tos. Vienkārši esi liecinieks un turies atstatus no apstākļiem.

Esmu praktizējis attīrīšanās tehnikas, kuras man deva Tibetas budisti, bet tu man palīdzi būt par praksi, ne tikai darīt praksi.

Jā, tev ir jābūt par praksi. Es nesaku tev neko praktizēt, bet iet praksē iekšā. Šis ir ļoti grūti saprotams tiem, kuri nav nopietni, tiem, kuri grib turpināties samsārā. Pat, ja tu viņiem to saki, viņi nebūs spējīgi redzēt, ka šī visa ir ilūzija. Tas ir it kā viņi būtu tuksnesī un tic, ka viņi redz upi, kura remdēs viņu slāpes. Tāpēc viņi dzenās pēc tās, bet tā turpina atkāpties.

Visi seši miljardi cilvēki dzenās pēc savām vēlmēm, gribot izpeldēties vēsajos ūdeņos mirāžā. Uz viņu galvām spīd karstā saule, un zem kājām ir karstas smiltis, un viņi turpina dzīties turp. Tātad šis ir tavs radījums, tā ir ilūzija, nav upes. Bet, kad kāds tev šo pasaka, tu netici viņam. Tikai retais ticēs, ka tā ir mirāža. Buda to noraidīja, un vēl joprojām 2600 gadus vēlāk viņš dod mums mieru, jo viņš noraidīja visu un vinnēja visu. Šādi tev ir jāupurē visas lietas, kuras tevi satrauc.

Gadu atpakaļ tu man devi vārdu Sādhana. Vai vari man pateikt, ko tam vajadzētu priekš manis nozīmēt tagad?

Sādhana nozīmē prakse. Jebkāda prakse: dejošana, dziedāšana, skriešana, peldēšana. Visiem tiem ir nepieciešama prakse. Klusi turēšanās arī nozīmē sādhana, un šī ir nozīme priekš tevis, jo turēties Klusam ir labākā sādhana jebkam, ko tu gribi darīt. Sādhanai ir vēl viena nozīmē, ko tikai daži zin: turies Kluss, un es tev pateikšu.

ॐ

Es esmu atlaidis, un gaidu, kad varēšu turpināt savu meditāciju.

463

Kāda veida atlaišana šī ir? Kāpēc tu gribi turpināt savu meditāciju?

Jo tas ir patīkami.

Tev ir jāatlaiž viss, pat meditācijas un meditētājs. Pat atlaid savu vēlmi pēc meditācijas un vēlmi pēc tukšuma.

Es uzticos, ka mans prāts un vēlmes izzudīs.

Tev ir jāizzūd! Tik daudzi cilvēki dodas prom uz kādu alu, lai nodarbotos ar savu sādhanu, bet viņu prāti seko pēdās ar viņiem, un viņu prakses pastiprina važas. Ja tu izzūdi, kur būs tavs prāts?

Reiz es satiku tādu vīru, kad es biju ceļā uz Badri. Tā bija ļoti lietaina nakts, un tāpēc es pavaicāju babam kādā mazā būdā, vai es varu pārnakšņot viņa būdā. Viņš piekrita, un es viņam iedevu mazliet naudas, lai nopirktu dārzeņus un dālu, un desmitos mēs Gangas krastos paēdām. Tad es redzēju būdu, kas pacēlās virs Gangas, un piedāvāju viņam tur gulēt, bet viņš uzstāja, lai es guļot viņa būdā, kura, viņam šķita, būtu daudz ērtāka.

Viņš dzīvoja tur trīsdesmit sešus gadus, un viņu atbalstīja kāds vīrs, kurš sūtīja viņam divdesmit rūpijas mēnesī. Viņa gulta bija taisīta no smiltīm un pārklāta ar rupju audeklu un, protams, arī viņa spilvens bija pārklāts. Tiešām varēja manīt viņa atteikšanos no pasaules. Es domāju, ka būtu labāk gulēt bez tāda cieta spilvena, un, kad noņēmu spilvenu, tur bija žurnāls ar plikām meiteņu bildēm.

Kāpēc dzīvot uz Badri Nārājan ceļa, ja šis ir tas, ko tu turi prātā? Kāda ir jēga no šīs meditācijas? Ir labāk atrasties mājās un nedzirdēt to, būt tam. Atdodies Viņa gribai. Kas nāk, nāk pēc Viņa gribas, kas iet, iet pēc Viņa gribas.

ॐ

Tu esi stāstījis par vairākiem veidiem, kā var realizēt Sevi, kā taujāšana Sevī, nodošanās, kalpošana, atdošanās...

Tu esi izlaidis daudzus citus veidus, par kuriem es runāju Satsangā. Piemēram gleznošana. Gleznotājs kļūst viens ar gleznām. Esmu redzējis dažus labus gleznotājus Vācijā un Francijā, un, kad es viņiem vaicāju, ko

464

viņi grasās gleznot, viņi teica, ka labs gleznotājs nezina, ko viņš gleznos! Viens vīrs pat teica, "Es nedomāju, tikai otra strādā."

Dejošana arī ir veids kā realizēt Sevi. Tukurama dejoja un pamanīja, ka Dievs nāk. Viņš bija no Haharastra, un, kad viņš mira, no debesīm nonāca kariete, lai viņu savāktu, jo neviens debesīs nedejojot. Kariete viņu gaidīja, un viņš savai sievai un draugiem teica nākt līdzi, bet viņi visi izdomāja attaisnojumus, un tā viņš aizlidoja prom un nekad neatgriezās.

Viņš bija nodevies Krišņam un mēdza dziedāt un dejot, bet viņa sieva uz viņu dusmojās par nestrādāšanu. Reiz, kad pavasaris jau sen bija klāt, Tukurama nebija vēl apsējis savus laukus, bet kaimiņu labība jau bija metru gara. Tā kādu dienu viņa paņēma cukurniedri un sita viņam pa galvu, un teica, "Šādi neies cauri, tev ir jāstrādā, tev ir jāar, tev ir jāapstrādā zeme! Visi par tevi smejas!"

Viņam bija vienalga, un tā vietā katru rītu viņš devās uz kluso kalna pusi. Bet viņa bija laba sieva, un viņa vienmēr laicīgi atrada viņu, lai iedotu viņam pusdienas, un viņa tad ēda pusdienas arī pati. Reiz ceļā, lai viņu atrastu, viņai kājā iedūrās ērkšķis, un viņa nevarēja vairs iet, lai atrastu Tukaramu. Parādījās jauns, skaists zēns un piedāvāja apsiet brūci, bet viņa teica, "Nē, tu ej pie mana vīra. Tu esi viņu sabojājis, un tagad tu taisies sabojāt mani! Es netaisos klausīties, un tu nevari apsiet manu kāju."

"Nē, māte, ļauj man kaut ko darīt, tu savādāk nevari paiet." Tā viņa piekrita, un viņš apsaitēja kāju ar dzeltenu audumu, ko viņš

vienmēr turēja uz sava pleca. Kad viņš bija pabeidzis, viņa lika viņam doties prom un nesekot viņai.

Kad viņa atrada savu vīru, viņa izstāstīja stāstu. "Šis vīrs, kurš tevi ir sabojājis, bija atnācis pie manis, bet es viņu aiztriecu prom, un teicu viņam nepieskarties man, jo viņš jau ir sabojājis vienu manas ģimenes locekli."

"Tu esi tik laba dāma, ka tu savām acīm esi redzējusi Dievu ātrāk nekā es to esmu izdarījis!" viņš izsaucās.

Dažas dienas vēlāk atnāca ciklons un iznīcināja visu labību, bet šajā brīdī viņš iesēja savus laukus, un viņš bija vienīgais, kuram bija raža tajā gadā.

Šādi Dievs tev palīdzēs, ja tu esi nopietns un patiess. Skulptūra ir vēl viens veids, kā realizēt Sevi, un arī mūzika. Daudzi

svētie ir atraduši sevi un kļuvuši Brīvi tikai dziedot, kā Mirabai un Kabirs. Tāpēc mums te Satsangā ir pa drusciņai no visa kā. Mēs runājam par

"Kas es esmu", bet, kad tu sāc garlaikoties, mums ir mūzika! (smejas)

465

Tātad ir daudzi veidi, bet tev ir jābūt patiesam.

Es gribu būt labāks mūziķis un mākslinieks, un es gribu zināt klusumu.

Kad tu spēlē flautu, tu nedomā, un, kad tu nedomā, tu spēlē flautu. Jebkurš gleznotājs, dejotājs, mūziķis ir kluss tajā laikā. Dejotājs neko nedara, viņš nekustās. Viņš ir absolūti nekustīgs, pavisam bez spējas kustēties. Tad viņš ir perfekts dejotājs. Tu šo nesapratīsi līdz nebūsi gandrīz eksperts.

ॐ

Esmu lasījis par daudzajām prakses stundām, ko tu esi praktizējis, un es nedomāju, ka to varu izdarīt. Apgaismība šķiet tik tālu.

Prakse ir nepieciešama, kad tu neesi sastapis skolotāju. Es pats uz savu galvu praktizēju kopš agras bērnības un turpināju to darīt, jo Pakistānā neatradu nevienu guru. Meditēt man vienkārši ienāca prātā kādu iepriekšējo samskāru dēļ. Man arī bija Budas vīzija, un es sēdēju meditācijā kā Buda un iemīlējos viņā. Viņš bija ļoti skaists. Es nevienam neteicu ne skolā, ne mājās, ko es darīju, un pats es nezināju, kāpēc es to daru. Vienkārši es gribēju būt kā Buda, jo viņš bija tik skaists, un šī iemesla dēļ es sāku meditēt, ne kāda konkrēta mērķa dēļ. Dienu un nakti es neaizmirsu viņu, un cik vien labi spēju, es meditēju.

Šādi sākās mana prakse, es darīju to tikai prieka dēļ. Tas atnāca pie manis no dzimšanas. Bet par laimi, es redzēju Meistaru. Iespējams, tikai daži cilvēki var satikt tādu Mestaru, kurš man parādīja būšanas Klusam bez-veidu. Viņš mēdza teikt, "Tikai turies Kluss". Šī bija viņa vienīgā mācība, un šis ir tas, ko es tev stāstu. Viņš pats bija Kluss, un tāpēc es saku tev turēties Klusam.

Pēc intensīvām meditācijām tevi apmeklēja dievi un dievietes. Kāpēc?

Šie dievi mani apmeklēja, jo cilvēks, kurš ir Apgaismots, ir pārāks par Dievu. Dievi var dzīvot tūkstošiem gadus, bet beigu beigās viņi kritīs lejā šeit, bet Apgaismotais ir Brīvs no visa. Dieviem ir tādas nepiepildītas vēlmes kā būt ar savām dievietēm. Tāpēc dievi un dievietes vienmēr ir

466

kopā. Tāpēc, lai aizvāktu savas pieķeršanās, viņi nāk redzēt cilvēkus, kuri ir realizēti.

Man bija meditāciju istaba ar tikai vienu tepiķīti, kur neviens cits nedrīkstēja ieiet. Es parasti atgriezos no biroja piecos, nomazgājos, pakāru drēbes ārpusē un gāju istabā apģērbis tikai gurnu apsēju, kā to nēsāja Maharši. Es nerunāju ar savu ģimeni, bet viens pats savā istabā turējos kluss.

Kādu dienu pirms mana parastā mošanās laika divos no rīta, es dzirdēju ārā balsis, un devos apskatīt, domādams, ka no Pundžabas ir atbraukuši radinieki, un viņu vilciens ir nokavējies. Kad atvēru durvis, es redzēju Rāmu, Situ, Lakšmanu un Hanumanu tur stāvot. Es domāju, ka es sapņoju, bet es nesapņoju.

Tāpēc es ātri devos uz sievas istabu un pamodināju viņu sacīdams, ka viņi ir ieradušies, un, lai labpatiktu, teicu atnest kādus augļus. Viņa atnāca, bet viņa nevarēja viņus redzēt, tāpēc viņa dusmīga devās atpakaļ uz gultu.

Rāma teica, "Hanumans mums teica, ka te esot Krišņas bhakta, un tāpēc mēs atnācām pēc tava daršāna."

Tas man bija par daudz! Garuda arī bija tur, un beigās visi viņi aizgāja uz viņa, man skatoties. Tajā dienā es neskaitīju mantras un nemeditēju pirmo reizi gados. Es turpināju tur stāvēt, līdz mana sieva teica man doties uz biroju. Es pavadīju sešas stundas, skatoties uz viņiem. Es vēl joprojām varu viņus redzēt un izlasīt viņu plaukstas, kuras viņi turēja gaisā svētot.

Tajā nedēļas nogalē es devos pie Maharši un izstāstīju, kas notika. Viņš man tamilā atbildēja "ļoti labi".

Es vaicāju viņam, "Kāpēc Rāma mani apmeklēja, ja es vienmēr pielūdzu Krišņu?"

Viņš atbildēja, "Nav starpības starp Rāmu un Krišņu. Visi dievi nāks tevi pielūgt."

Tad hinduistu dievi un dievietes tiešām eksistē?

Reliģiju dievi tiešām eksistē, jo tie dzīvo tavā ticībā. Kad tev ir ticība kādam, tā persona tevi mīl. Sv. Terēzei no Avilas Jēzus bija reāls, un Mirai bija reāls Krišņa, jo viņas mīlēja viņus tik ļoti. Arī es esmu redzējis Krišņu tik daudzas reizes, un es redzēju Jēzu ar Pēteri pie Džordānas upes reiz, kad es sēdēju klusi pie Gangas.

467

Pēc Rāmas daršāna Madrās tu nevarēji vairs praktizēt Krišņas meditāciju. Kas tieši notika, kad tu devies pie Ramanas pēc padoma?

Tas notika manā rezidencē uz Gaismu ceļa Madrās. Rāma atstāja man iespaidu, kāds izskatās Dievs. Es vairs nevarēju skaitīt mantras vai meditēt. Tad es devos uz templi Gopal Puramā blakus manai mājai, kur bija kāda Gauri Misija. Es mēdzu tur iet vakaros, lai piedalītos Arti un lai dziedātu bhadžānus un kirtan. Tajā dienā Bhaktivedant bija tur, un es viņam pateicu, ka mani vairs neinteresē mantru skaitīšana vai meditācija. Viņš man teica, lai es turpinot mantru skaitīšanu, jo dažreiz cilvēku apmeklē dēmoni, lai atturētu viņu no savu rituālu veikšanas. Es nebiju ar to apmierināts.

Tad es devos uz Ramakrišņa Math Milapūrā, kur mēdzu doties katru svētdienu. Es vaicāju tur svāmim par to, un viņš man teica, ka tā esot dvēseles tumšā nakts. Arī ar šo es nebiju apmierināts, tāpēc es devos pie Ramana.

Es vaicāju, "Bhagavān, es esmu bijis dedzīgs Krišņas pielūdzējs, bet tagad es nevaru izteikt viņa vārdu. Kas notiek?"

"Kā tu šurp ieradies?" viņš vaicāja. "Ar vilcienu." "Un no stacijas uz āšramu?" "Ar buļļu pajūgu," es atbildēju. "Kur tagad ir vilciens?" Es teicu, "Vilciens bija stacijā, un tagad tas ir prom. No turienes es

ņēmu buļļa pajūgu. Aizsūtīju pajūgu prom, kad ierados āšramā." Tad viņš teica, "Tu izmantoji vilcienu, bet tad tu to atstāji aiz muguras.

Tad tu izmantoji pajūgu un arī atstāji aiz muguras, kad ieradies, lai mani satiktu, jo tas vairs nav nepieciešams. Šādi visas lietas, ko esi darījis, vairs nav nepieciešamas tagad, un tās tiks atstātas aiz muguras. Ir vissvarīgākais, ka tu savā prātā paturi savu nodomu. Tu gribēji mani satikt, un tagad tu esi šeit, jo tu atstāji vilcienu un pajūgu aiz sevis." Maharši turpināja:

Tam, kas nāk un iet, nav nozīmes; visi tavi bhakti, meditācijas un mantru skatīšanas bija, lai virzītu tevi uz kādu Gaismu, un tagad nav vairs vajadzīgi.

Tad es teicu "labi" un devos uz otru kalna pusi, kur spēlējos ar Krišņu.

468

Kad atgriezos pie viņa, viņš vaicāja man, kur es biju, un es viņam pastāstīju, ko biju darījis.

Viņš vaicāja, "Vai tu redzi Krišņu tagad?" "Nē, sēr, es neredzu, bet esmu ar viņu spēlējies kopš bērnības, viņš ir

mans draugs," es atbildēju. Tad viņš teica:

Kas parādās un izzūd, nav mūžīgs un nav Patiesība. Kas neparādās un nepazūd?

Tad viņš uzmeta man skaistu skatienu, acs tīkleni tīklenē, un visas manas šaubas bija izkliedētas. Kaut kas notika, un mans ķermenis kratījās. Es zināju, kam ir jābūt zinātam. Maharši to nodeva man, un tajā mirklī ielika manī spēku to nodot arī citiem. Tagad, tikai ar viņa Svētību, esmu spējīgs palīdzēt cilvēkiem visapkārt pasaulei. Viņš uz visiem laikiem ir mans Meistars, un, kad es runāju, tas ir viņš, kas runā, nešaubies par šo. Ja kaut vienu mirkli es domātu, ka tas ir Pūndža, kas runā, es pavisam noteikti būtu iznīcināts, un man nebūtu tiesību te sēdēt, jo lai kas nāktu ārā no manas mutes, tas būtu nepareizs. Tas ir manis paša Meistars, kurš runā, tas ir tevis paša Meistars, kurš runā, tā ir tevis paša Sirds, kas runā, tas ir tevis paša Pats, kas ar tevi runā.

ॐ

Meditācija

Es praktizēju Vipasanu. Kāds ir tavs viedoklis par to?

Tu to vari turpināt, bet īstenībā tev nav vajadzīga prakse. Prakse padara tevi atkarīgu no prakses, bet tu esi Tas, kas nav atkarīgs ne no kā. Prakse ir arī kaut kas, kas tiek mācīts uzsākt un turpināt, bet neviens nemāca, kā to beigt. Prakse ir pagātne. Tikai paliec Kluss Šeit.

469

Kāpēc tu turpināji savu Krišņas meditāciju pēc tam, kad satiki Ramana? Vai tā dod kādu labumu?

Meditācija vienmēr dod kādu labumu, arī pēc Apgaismības. Ko citu tu vari darīt?

Meditācija nozīmē, ka tev nav jāpieķeras ne pie kā, kas nav mūžīgs. Šis tur tevi mājās. Sēdi Kluss un vienmēr meditē, cik vien tu vari.

Kāpēc skraidīt apkārt, ja Miers var būt atrasts tikai, kad tu meditē. Neizšķied savu laiku sarunās uz ceļa. Tikai Tagad tu vari atrast starpību starp sejām šajā mājā un tām tur ārpusē uz ceļa. Ir labāk vienmēr būt ar meditāciju. Laiku pirms došanās pavadi meditējot; tad tava došanās būs skaista.

Cik ilgi man vajadzētu sēdēt meditācijā?

Meditācijai nav laika, neskaties pulkstenī, kad tu sēdi. Ja tu tā dari, tu nemeditē, bet koncentrējies tikai uz laiku. Meditē, kad vien vari, bet nedomā par laiku. Tu vari domāt par laiku savā birojā, bet ne laikā, kad nav laika. Tad tas būs kā sēdēt tūkstoš gadus. Vienkārši sēdi un, kad meditācija tevi ievelk, tu ej pie tās. Nav ierobežojumu, cik ilgi tev vajadzētu meditēt, un mans padoms tev ir vienmēr meditēt. Nekas cits tev nedos Mieru.

Visu savu mūžu: ejot, sapņojot, guļot tikai meditē.

Kā Krišņa teica, "Dari, ko vien vēlies, bet vienmēr meditē uz Mani." Šī ir mācība. Ja tev ir skolotājs, koncentrējies uz Viņu, un, ja tev nav, koncentrējies uz sevis paša Sirdi un strādā. Darbs ir tavs pienākums, un tu nevari izvairīties no tā, bet rezultāti ir manās rokās. Tu gūsi atkarībā no tā, ko tu vēlies. Šis ir padoms, ko varu tev dot.

470

Es zinu, ka tu saki, ka meditācija nevienu neapgaismos, bet tas man palīdz gūt zināmu kontroli pār šo mērkaķa prātu.

Tu vari turpināt savu meditāciju, bet tajā pat laikā neaizmirsti noskaidrot, kas meditē. Līdz šim tava meditācija fokusējās uz kādu pagātnes objektu. Un tāpēc meditācija pieder pagātnei, ne mirklīgai tagadnei. Bet vaicāšana, kas ir meditētājs, vedīs tevi uz mirklīgo tagadni.

Kāpēc rakt beigto kapus un mēģināt barot tos ar maizi un vīnu? Šis ir, kas ir meditācija uz jebkuru objektu. Tu vari pavadīt gadus meditējot, bet tas aizņem tikai vienu sekundi atteikties no meditācijas koncepta. Ja šī viena sekunde tev neatmaksājas, tu vari atgriezties savos kapos. Kapu nerakšana ir nepieskaršanās pagātnei. Mēģini šo un saki man, ja tas nestrādā.

Es prasu tikai vienu sekundi, vienu sekundi, kas atdota tevis paša Sev, kaut tu esi pavadījis miljoniem gadus, kas atdoti citiem. Tu esi dzīvojis savu vecāku, skolotāju, savu laulāto laimei. Vienu sekundi nepiederi nevienam un atrodi, kurš nekad nevienam nav piederējis.

(Sieviete pieceļas kājās un dzied skaistu dziesmu. Kāds vīrietis Papadži priekšā, kurš bija šķietami dziļā meditācijā dziesmas laikā, pēkšņi pieleca kājās un skaļi aplaudēja.)

Šis ir, kas notiek ar cilvēkiem, kuri meditē. Kāds vīrs Himalaju alā meditēja desmit gadus bez ēdamā, bez ūdens, līdz kāda meitene sāka viņa priekšā dejot. Momentā desmit gadi meditācijas bija galā. Viņš desmit gadus badojās un, redzot bagātīgu maltīti savā priekšā... (smejas) Skaties, kas var notikt! Visi samādhi tiks iztraucēti, un tāpēc ir labāk tikai klausīties mūziku un nemulsināt sevi meditējot. Tev būtu jābūt patiesam. Kad tu meditē, meditē. Ja tu gribi baudīt mūziku, baudi to. Kāpēc meditēt, ja skan mūzika?

Pavadi piecas minūtes divdesmit četrās stundās. Nekādu problēmu! Tas dos tev bagātīgu atalgojumu. Tikai piecas minūtes turies Kluss, un neskaties turpu un šurpu. Tikai piecas minūtes! Ja tu nevari, tad divas ar pus minūtes ir diezgan pietiekoši. Nolem šo kaut kad savā dzīves laikā.

Pat doma par meditāciju ir doma, un tāpēc es neiesaku to, ko pārsvarā cilvēki sauc par meditāciju. Tikai turies Kluss, skatoties uz domu, un doma izzudīs, un, kas paliks, būs klusums. Klusums tev ir vissvarīgākais, un šī ir meditācija, par ko es runāju. Tu vari turēties kluss, darot savas aktivitātes,

471

tikai skatoties uz domām, kas paceļas, un zinot, ka šīs domas pieder pagātnei. Prāts pats par sevi ir pagātne, tas ir doma, tas ir laiks. Tāpēc, kad tu skaties uz domu, laika vairs nav, pagātnes nav, prāta nav. Bez-prāta stāvoklis ir klusuma stāvoklis, un, ja tu paliec šeit, tu vienmēr esi Kluss arī savu aktivitāšu laikā.

ॐ

Om

ॐ

ॐ ir Dieva, Realitātes, vārds

un vienmēr tiek čantots, lai attīrītu ķermeni, mēli un prātu. Čanto Om katra nomodas stāvokļa sākumā un beigās.

ॐ ir tā vibrācija, kurā karājas miljoniem planētu.

Taujāšana ir tikai caur prātu, un šis prāts ir tajā vibrācijā. Om ir vibrācija, kas ved tevi uz tavu Avotu, Om ved tevi uz Būšanu.

Čantot ॐ cik ilgi vien iespējams, ir viens no prāta iztukšošanas veidiem,

jo tas no sirds izpumpē visas vāsanas un vēlmes. Tad sēdi meditācijā, cik ilgi vien iespējams, un tu gūsi brīvību.

Šis ॐ tika kristiešu paņemts un nosaukts par Āmen,

un musulmaņu nosaukts par Ammin. Tās abas ir Om formas.

ॐ ir Brahman, ir Sat-čit-ānanda,

kontemplācija uz Om ir kontemplācija uz Sevi.

472

ॐ

Es gribu, lai mans ķermenis teiktu Om katru sekundi. Es gribu, lai man būtu ala, kurā būt Mierā. Lūdzu parādi man taku ar mīlestību.

Tu čanto Om vai tikai gribi to? Tev tas ir jādara. Vienmēr čanto Om, un ar to pietiek. Tad tu būsi laimīgs un arī mierā. Nemēģini saprast, vienkārši turpini čantot dienu un nakti, no brīža, kad pamosties, līdz brīdim, kad tu ej gulēt. Om vajadzētu vienmēr būt tavā prātā un uz tavām lūpām. Tu neko nezaudēsi. Pat, ja tu dari šo tikai vienu dienu, tu zināsi, kas tas ir. Tā ir tikšanās ar Sevi, jo šī pasaule ir Pats. Kamēr tu to nedari, gribēt vien nav nekādas nozīmes.

Sāc no šī brīža. Čantot ar mēli būs labi. Tad es iemācīšu tev čantot šo no mēles līdz rīklei, kas dos labāku rezultātu. Tad mentāli, tad transcendentāli. Es parādīšu tev to, bet tev ir jāsāk ar čantošanu. Ne ļoti skaļi un zemā tonī tavā prātā. No sākuma dari šo, un rīt nāc un pastāsti man, kas notika, kad tu gulēji. Tu nevari zināt atbildi, kamēr tu to nedari. Om pārņems tevi un neļaus tev redzēt neko citu. Ja šis ilgst, tad tā ir Realizācija, jo Om ir Brahman. Tev nav jāčanto Om, tev ir jāmīl Om!

Vai tāpēc Om simboli ir piekarināti šeit pie sienām?

Om ir jābūt gan iekšpusē, gan ārpusē, jo šis Om simbols izveidojas par telpas tukšumu, kad tu to atkārto. Tas ne pavisam nav vārds. Kad tu izelpo, klausies, ko tas runā. Tas runā Om. Pirmais jaundzimušā vārds ir Om. Om ir viss. Tas nav vārds un nav arī ne-vārds. Tas ir, kā radība tika radīta. Ar vārdu Om radība bija te. Om ir bez-skaņas skaņa. Tā radīja visu, un pēc visa izgaišanas, tā būs te. Tā ir mūžīgā skaņa, un tai nav formas. Tu vari palasīt Gaudipada Karika. Viņš ļoti labi skaidro Om.

1972. gadā es biju Kannās Dienvidfrancijā, kur es redzēju TV interviju ar Francijas Kardināli un Bhaktivedant. Kardināls uzstāja, ka no sākuma bija saule, tātad gaisma bija pirmā, savādāk nebūtu radības un dvēseles nevarētu dzīvot. Viņš teica, "Sākumā Dievs sūtīja gaismu, kā tas ir rakstīts Bībelē." Bet Bhaktivedant teica, ka pirmā bija skaņa, un šī skaņa bija Om, kā Hari Krišņa, Hari Rāma, lai kas tas būtu. Viņš teica, ka sākumā bija skaņa, ne gaisma, bet Kardināls nebija ar to apmierināts. Cilvēki, ar ko es biju, vaicāja man, vai es varētu kaut ko šī sakarā pateikt. Es teicu, "Jā, un es

473

viņu apklusināšu!" Tā tika sarunāta manis tikšanās ar Kardināli svētdienā apmēram desmit dienas vēlāk no četriem līdz sešiem vakarā.

Kad es ierados, tur bija mūki un priesteri, un vietējie cilvēki, un atkal tika uzdots tas pats jautājums. Tāpēc es teicu, "Kad tavs Dievs teica, 'Lai top gaisma', jau bija skaņa! Šis 'lai' bija skaņa, un tāpēc gaisma bija pēc skaņas. No Om nāk 'lai' un tāpēc šī skaņa ir pirms gaismas." Tad viņš nerunāja, bet klusi franču valodā teica, "Viņš ir ļoti gudrs indietis!"

ॐ

Mantra

Mantra tiek lietota tikai, lai koncentrētu prātu, lai vestu to atpakaļ atkal un atkal. "Es esmu Tukšums" vajadzētu būt tavai mantrai. Atkal-apstiprini "Es esmu Apziņa". ne "es esmu ķermenis" vai "es ciešu".

Kas ir mantras meditācija un kā tā strādā?

Tā apklusina prātu, tam kaut kur iesaistoties, lai tas nesekotu objektiem. Tā palīdzēs tev koncentrēties ar tās skaņu. Tikmēr, kamēr tu čanto, prāts ir aizņemts, bet uzreiz dodas ārpus uz objektiem, kad tu beidz čantot. Čantošana ir laba, bet ar to nebeidzas, jo tā nedod tev laimi, bet tikai nodarbina tavu prātu. Šī mantra var kādu laiku turpināties, līdz tai vairs nav jēgas. Mantra tiek izmantota, lai prātam dotu vienu nodarbi. Tu nevari domāt par divām lietām vienlaicīgi, un tāpēc sākumā ir nepieciešams skaitīt mantru, izņemot, ja tu satiec skolotāju.

Kad uz tirgu aizved ziloni, ziloņu dzinējs paņem striķi vai baļķi un dod to zilonim nest snuķī, lai zilonis pie jebkuras izdevības neaiztiktu augļus un dārzeņus. Prāts ir tāds, tāpēc, ja tu tam dosi kaut ko, pie kā turēt tā snuķi, tas būs kluss. Šī mantra tevi aizvedīs pie skolotāja, lai tu vari noskaidrot, kas tu esi!

Ja tu negūsti atbildi, vienkārši turpini čantot, un kādu dienu tu redzēsi, ka šī mantra tevi atstās, un tur būs Klusums. Vienkārši turies Kluss, un ļauj

474

prātam atkārtot šo mantru, prātam, ne mēlei. Tad tu busi kluss, jo tā dos tev Klusumu. Tavs mērķis ir būt Brīvam, ne skaitīt mantras. Kad tu guli, tu nečanto, šis ir tikai sapnī un nomodā, bet, ja tu čanto pietiekoši ilgi, tu čantosi arī miega stāvoklī. Kad tas notiks, mantra tevi atstās.

Pārsvarā mantras dos tev kādu vārdu un formu, kā to dara "Ram" mantra. Bet, "Kas es esmu?" nedod tev ne vārdu, ne formu, tāpēc šī ir labākā mantra, kas var tikt dota. Bez šīs mantras atkārtošanas, neviens nevar būt Brīvs, un tev tā ir jāsaka tikai vienu reizi! Šī mantra dod tev atbrīvošanos, jo tā neved tevi uz pagātni, un tā nepārstāv nekādu vārdu vai formu, tā uztur tevi mirklīgā klātbūtnē. Tāpēc šī mantra ir neredzama, un dos tev mieru visu laiku: Tikai turies Kluss, un nepieliec nekādu piepūli. Čantošanai ir vajadzīga piepūle, bet, kad tu turies Kluss, neizmanto neko un nepieliec pūles. Mēģini šo tagad un, ja tev ir vajadzīgs vēl kāds padoms, prasi man.

Tu čantoji Krišņas mantru 25 gadus. Tu teici, ka mantra apklusina prātu. Vai mantra arī attīra skolnieka prātu?

Jā, absolūti. Mantras atkārtošana ļaus tev redzēt Dievu, kurš ir iekšup tavas Sirds. Viņš redzēs, ka tu viņu sauc pie sevis no iekšienes. Mantra attīra tavu prātu, aizņemot to, tādējādi turot to prom no traucēkļiem, kas dod ciešanas, un beigās atbrīvo tevi no visām pieķeršanām. Beigās tu čantosi visas 24 stundas dienā. Tad tavs prāts ir pieķēries tikai Dievam, tam vienam, kura vārdu tu čanto, un Tas manifestē tavā priekšā. Tad tu redzēsi tā viena, kura vārdu tu čanto, vīziju.

Guru, kas man bija, piecpadsmit gadus atpakaļ iedeva man skaitīšanai mantru. Es dodu priekšroku vienkārši sēdēšanai klusi. Ko tu iesaki?

Kā jau teicu, mantra ir iesākuma posms, bet, jo nav daudz klusuma pasaulē, kāda tā ir šodien, tā tev var dod labumu. Kabirs arī vienmēr čantoja Ram vārdu, un tā darīja arī Tukaram un Namdev. Tāds bija viņu ceļš, un, acīmredzami, tas nostrādāja.

Ir divi galvenie veidi: Vičāra un nodošanās. Maharši veids ir Vičāra. Vičārā tev ir jātaujā "Kas es esmu?" Nododoties tu ziedo savu ego Mieram. Tev ir paveicies, ka tu šeit sēdi, jo tik daudzi citi ceļi kļūst par lamatām, darot to, no kā tu nevari tikt vaļā. Patiesa būšana Klusam dos tev daudz

475

vairāk labuma nekā Dieva vārda čantošana. Kad tu čanto vārdu, tu čanto kāda, kurš nav te, vārdu, bet, kad sēdi Kluss, tu esi Tas.

Lai vai kāda prakse der tavam temperamentam, dari to. Bet uzmanies, tu vari tik ļoti pieķerties tai, ka tu aizmirsti iesākuma nodomu. Atdodies savam skolotājam, un viņš par tevi parūpēsies.

ॐ

Es nevaru pateikt "es esmu brīvs", jo brīvība ir visur, un tāpēc šie vārdi šķiet ierobežojoši. Vai tu varētu kaut ko par to pastāstīt?

Tu nevari pateikt "es esmu brīvs", jo, kad tev ir šī pieredze, tev tas nav jāsaka. Tieši kā tu nesaki "es esmu sieviete", jo tas ir kaut kas, ko tu pavisam skaidri zini.

Šis sauklis ir tiem cilvēkiem, kuri cīnās par uzvaru, tieši kā zaldāti kaujas laukā kliedz, "Uzvara, uzvara, uzvara", pat tad, ja viņi nezina, vai viņi tiks sakauti, vai uzvarēs. Tātad šis ir sauklis, ko vienmēr paturēt prātā, "Es esmu Brīvs", tikai lai pieskatītu prātu, lai tas nedodas kādu citu ceļu un važās. "Es esmu Brīvs" pārraus ierobežojumus, un, kad ierobežojumi tiks pārrauti, pat tad tas atkritīs atpakaļ. Tāpēc vienmēr saki, "Es gribu būt Brīvs, es esmu Brīvs, es gribu Brīvību", un šī mantra aizvedīs tevi uz vietu, kura nenāk no tava prāta.

Tāpēc, ja tev nav šī brīvības pieredze, čanto šo saukli kā mantru prātam, lai tas tiek sakauts, jo savādāk prātam patīk palikt važās. Bet, ja tev ir šī pieredze, tev nav par to jārunā. Brīvība vienkārši visu laiku ir te. Šis ir, ko es katru dienu runāju.

ॐ

Ar jogu un meditāciju bērnībā mani iepazīstināja Svamī Venkatesananda. Viņš man iedeva Soham mantru, kura, man teica, nozīmē "Es esmu Tas".

Nē, Soham nozīmē "Ka Es Esmu", ne "Es Esmu Tas". "Es Esmu Tas" ir Tat Vam Asi. Tāda ir starpība. Tā nav lieta, ko mehāniski atkārtot. Tai ir ļoti dziļa nozīme, un tev tā ir jāsaka tikai vienu reizi: "Ka Es Esmu". Kāpēc to atkārtot? Tas nozīmē, ka tu neesi sapratis. Tā nav jāatkārto, bet tai ir

476

jāuzticas un jāzina: Ka Es Esmu Dievs. Tas ir viss. Vai man tās vietā būtu jāskaita "Es-Es" mantra?

Kāpēc šķiest laiku mantras skaitīšanai? Ja tev ir brīvs laiks, pavadi to meklējot skolotāju, jo, ja tu pavadi tikai vienu mirkli ar skolotāju, tu zināsi, kas tu esi.

Kā es varu padziļināt šo taujāšanu iekš "es"?

Tas, ko cilvēki sauc par meditāciju, īstenībā ir koncentrācija, jo prātā ir objekts, uz kuru koncentrējas. Meditācijā nav domu prātā, un tiek būts par ļoti skaistu. Tāpēc nepadari šo "es" par bildi, uz kuru koncentrēties. Vienkārši zini un pilnībā uzticies tam Soham.

Tāpēc, ka vārdam Ramana ir tā pati sakne kas Rāma, vai šī vārda čantošana palīdzētu?

Čantošana var palīdzēt iesākumā, jo tā ved tavu uzmanību uz personu, kura vārdu tu skaiti. "Kas es esmu?" vedīs tevi uz visu mantru avotu, visa Klusuma un Miera avotu. Kad Avotā, mantrai nav jēgas, un tā atkritīs pati. Tu netraucēsi šo Mieru ar nekādu skaņu.

ॐ

Es biju Ānandāšramā, čantoju Ram, bet bez rezultātiem. Ko es darīju nepareizi?

Tu vari čantot šo vārdu Ram, bet neviens nezina, kā to čantot. Kaut kādā mērā tas strādās, ja tu nezini, jo tas turēs tavu prātu prom no traucēkļiem. Bet, ja tu zini kā, tas būs daudz spēcīgāk. Pirmā lieta, ko atcerēties ir šī:

Čanto vārdu elpā, ne ar mēli. Ļauj elpai čantot vārdu, ne mēlei. Neuzliec spiedienu ne uz kā. Tikai ļauj notikt elpošanai iekšā un ārā

477

bez pamanīšanas, dabīgi un pierasti.

Tad šis turpināsies strādājot, ejot, iepērkoties un guļot. Esmu redzējis cilvēkus, kuri ir čantojuši šo vārdu ilgus laikus bez piepūles. Dari šo šādi, un jau pēc dažām dienām tu redzēsi to, kura vārds tiek čantots. Kali jugā nav laika askēzēm, bet vārda spēks ir milzīgs. Ram attīra. Vārds "Ram" ieies tavā sirdī. Tas ir plosts pāri okeānam. Lai tas ir tavs pēdējās elpas pēdējais vārds. Ram dos Brīvību bez prakses.

Pāri visam nav nekā darāma, un nav nekā redzamība, ir tikai Pats, kas nav ne subjekts, ne objekts. Šī ir augstākā pieredze, jo tur nav pieredzētāja, tikai Miers. Tad tu zini, ka:

Es esmu Tas, sēdošs Sirds centrā, un šis ir Om Mani Padme Hum.

Meistar, vai dosi man vārdu?

Došu tev vārdu, un tu vari čantot šo vārdu kā mantru, jo nav labākas mantras, lai atbrīvotu tevi no samsāras ciešanām. Tas strādās pat tad, kad izdvests tikai vienu reizi, bet tas ir vārds, tātad tu lietosi to daudzas reizes dienā, un nopelni, ko tu gūsi lietojot šo vārdu, strādās, jo vārds iesprauksies tur, kur tas pieder. Šis vārds ir SitaRam. Sita ir tava sieva, un Ram ir viņas vīrs. Visi var čantot SitaRam. Pat vienu reizi izdvests, pat vienu reizi izdvests tas personai dod atbrīvošanos. Paldies.

ॐ

Karma Joga

Tu runā par zināšanu jogu un darbības jogu. Esmu lasījis Bhagavād Gītu, bet vēl joprojām man par tām nav skaidrs. Kādu ceļu man vajadzētu iet?

Gīta ir grāmata, kura kliedē šaubas un neskaidrību visiem, kuri to lasa, bet tev ir neskaidrības, to izlasot. Tev ir neskaidrs, jo tu nezini kā reaģēt uz apstākļiem, kas ir tavā priekšā. Šī Gīta radās, kad kāds vīrs bija šaubās par

478

cīnīšanos ar savu ģimeni un skolotājiem. Viņš lūdza padomu viedajam, Krišņam pašam, kurš veda tā viena, kurš bija šaubās, karieti kaujā.

Krišņa pat Arjunam deva padomu cīnīties pret saviem brālēniem, kad viņi savā starpā nesadalīja Hastinapur karaļvalsti, kas tagad ir Delī. Krišņa lika Arjunam cīnīties par savām tiesībām, īpaši tāpēc, ka viņa brālēni nebija labi dharmiski cilvēki. Krišņa Arjunam ne tikai lika cīnīties, bet teica, ka viņam pašam viņi visi ir jānogalina. Arjuna teica, ka, ja viņš nogalinās savus brālēnus un guru, viņš noteikti došoties uz elli, bet Krišņa atbildēja, ka tiem, kuri pievienojas nepatiesajiem, arī ir jābūt nogalinātiem. Krišņa viņam teica: "Tava profesija ir cīnīties, jo tu esi Kšatrija, kareivis. Tavi brālēni nav sekojuši patiesam ceļam un nav pelnījuši tavu līdzjūtību, tāpēc celies un cīnies.

Atmet visus savus pienākumus un dharmas, un atdodies man. Es parūpēšos par tevi. Atdod savu prātu man, un es došu tev glābšanu. Neuztraucies."

Tā Arjuna paņēma savu loku un bultu un nogalināja visus, un uzvarēja kauju. Viņa neskaidrība tika viņa skolotāja aizvākta, tā viņš devās cīņā, un viņš neaizmuka prom. Nogalināšana neaizsūtīja viņu uz elli, jo viņš cīnījās cilvēku un valsts miera labā. Krišņa par šo cīnījās, un tā arī darīja Rāma.

Karma joga, rīcības ceļš, nozīmē nemukt prom no nekā, kas nāk tavā priekšā. Ja nāk cīņa, tad cīnies. Ja nāk mīlestība, tad mīli. Šis ir karmas ceļš: nemūc prom. Vienkārši reaģē uz apstākļiem, kas ir tavā priekšā.

Tava dharma ir cīnīties, un rezultāts nav tavās rokās. Atstāj to man. Tikai dari, kam ir jābūt darītam, un nedomā par rezultātu. Šis rezultāts nav tavās rokās. Tu vari plānot, ko vien vēlies, bet tu vari nomirt jau nākamajā mirklī. Tad kāda jēga no visas šīs plānošanas? Tāpēc vienkārši reaģē.

Tad šādi var būt abi, gan anti-britu brīvības cīnītājs, gan Krišņas pielūdzējs?

Krišņa pats nēsā Sudaršan Čakru uz sava pirksta. Šis ir visspēcīgākais ierocis no visiem. Arī viņš nogalināja daudzus cilvēkus un dēmonus, kuri darīja pāri nevainīgiem cilvēkiem. Šī piemērs ir, kad viņš nogalināja savu onkuli Kamsa, jo viņš radīja likstas visai valstij. Cīņā nav problēmu, ja vien tu nenogalini nevainīgus cilvēkus, kas, protams, ir grēks. Tu vari cīnīties, lai

479

visas būtnes var dzīvot mierā, bet ne savtīgos nolūkos.

ॐ

Joga un Prānajāma

Joga un prānajāma dos tev veselu ķermeni un prātu, un tas ir nepieciešams.

Vai taujāšanai ir nepieciešama prānajāma?

Kaut kādā mērā tā dos tev relaksāciju, tikmēr, kamēr tā notiek. Prānajāmā tu vari uz kādu laiku apstādināt elpu, un šajā laikā nepacelsies neviena doma. Elpas turēšana iekšpusē vai ārpusē tiek saukta par kumbhaka. Prāts nevar neko domāt, kad elpa ir apturēta, jo prāts un elpa paceļas no viena avota. Kad prāts paceļas, doma paceļas, kad prāts apstājas, doma apstājas. Tāpēc prānajāma ir nākošais labākais pēc taujāšanas. Prānajāma ar ilgu elpas aizturēšanu ir ļoti sarežģīts process, un es to neiesaku, jo tas pieprasa ļoti konkrētu dzīves veida uzturēšanu. Pārtika, apkārtne, uzvedība, atbildības - par to visu ir jāparūpējas, bet tagad tas nav praktiski, tāpēc nedomāsim par to.

Patiesa kumbhaka ir pūļu nepielikšana un palikšana klusam. Jogs, kurš zin, kā taisīt kumbhaka, nemirst. Ieelpa. Stop. Izelpa. Stop. Tev nav vajadzīgs piepūlēties. Vienkārši apzinies apstāšanos starp ieelpu un izelpu. Tas punkts ir divpadsmit pirkstus no tava deguna pēc ieelpas, un uz Sirds pēc ieelpas. Tev ir tikai jāapzinās tas, un tā būs tava nekustīgā vieta, kur neviens nevar ienākt.

Elpas vērošana no sākuma var palīdzēt tavai taujāšanai, tad tavs prāts nevar doties nekur citur. Tikai vēro, esi liecinieks tam, no kurienes paceļas elpa, un kurp tā atgriežas.

Es arī vēlētos zināt, ko tu domā par Hatha jogu un Vipasana meditāciju, jo šīs ir divas metodes, ko es praktizēju.

Vārds "joga" arī nozīmē savienību un tiek Patandžali skaidrots, kurš

480

uzsāka Joga Sūtras ar "Čit vritti nirodha iti Joga". Čit nozīmē prātu; īstenībā kaut ko smalkāku par prātu. Vritti ir maņu vēlmju koncepti vai jebkura maņu aktivitāte. Nirodha nozīmē apstāties. Tātad tas, ko Patandžali saka, ir, ka "joga ir čit vritti apstāšanās", vai "savienība ir prāta kustības apstāšanās". Kad tu atmet visu vritti; vai visu vēlmi pēc jebkā pasaulē un kad tie vairs nepaceļas, šī ir dvēseles un Sevis savienošanās, kas ir bijuši atšķirti tik ilgi. Šis ir netiešs apraksts, un tiešs apraksts vēl nav atrasts.

Joga ir džīva atkal-savienošanās ar Paramātmanu. Tāpēc, kad prātā parādās jebkāda tendence par jebko, pat Dievu, noraidi to un esi Kluss. Šis ir tas, ko Patandžali saka. Hatha joga nozīmē astoņas daļas: jāma, nijāma, āsana, prānajāma, pratjāhāra, dharana, dhijāna un samādhi. Bet neviens nepraktizē pirmos divus, jāma un nijāma, iekšējo un ārējo tīrību, kas ir jogas pamati. Bez šīm praksēm kā tu vari pat sēdēt?

Reiz es biju uzaicināts uz jogas centru Lisabonā, kur nemācīja jāmu un nijāmu. Es vaicāju direktoram, kā viņi var praktizēt jogu, kamēr nav attīrījušies prātā un pieradumos? Direktors teica, tā dēļ, ka jogas mācīšana bija viņa profesija, viņš nevar atļauties nodarboties ar attīrīšanu, jo tad neviens nenāktu uz viņa nodarbībām. Lielākā viņa studentu interese bija palikt jauniem, stipriem un pievilcīgiem, lai viņi paliktu pievilcīgi saviem partneriem. Šķiet, ka rietumos ļoti daudzi cilvēki praktizē jogu tikai seksa dēļ. Ir grāmatas speciāli priekš tā.

Vai tu iesaki man turpināt jogas praksi?

Ja tu dari jogu un prānajāmu pareizi, tad neviena slimība tevi neskars. Tev ir vajadzīga laba prāna un vesels ķermenis, un tāpēc es visiem iesaku nodarboties ar kādu jogu.

Kādu prānajāmas veidu tu iesaki?

Pirms sēdēšanas Vičārai vai meditācijai tu vari iztaisīt trīs nādi šodhana prānajāmas, kas attīrīs prātu. Šis palīdz meditācijai un koncentrācijai, un palīdz arī pareizi darīt Vičāru.

ॐ

481

Bhagavāns teica, ka mums ir jāmeditē uz garīgo sirdi, nevis uz vietu starp uzacīm. Kādā veidā man to darīt? Tu saki tikai būt Klusam. Vai tu vari ar savu svētību man palīdzēt pieredzēt garīgo sirdi?

Vai tu koncentrējies uz Sirdi, vai starp uzacīm, tas ir tikai, lai apstādinātu ārpus ejošās prāta tendences. Koncentrējoties uz jebkuru vietu, tu esi bez domām. Šis tevi ved uz Klusumu. Bet es tev nesaku šo darīt, jo, ja es teiktu, tā vietā lai meklētu Sevi, tu būtu ķermeņa-orientēts. Tāpēc, kad es saku turies Kluss, es negribu, lai tu koncentrētos uz jebkādu ķermeņa daļu, es tikai gribu, lai tu turies Kluss, kā tu turies kluss, kad tu guli. Vienkārši turies Kluss un neļauj savam prātam pieskarties nevienam objektam. Šis nozīmē Klusums. Skaties uz domas pacelšanos, un tā nepacelsies. Šis nozīmē modrums, vienkārši vērīgums. Vienkārši apjaut notiekošo.

ॐ

Vecumā no četriem līdz sešiem gadiem man bija spējas staigāt pa ūdens virsmu un levitēt, un arī citas spējas.

Nav šaubu, ka iepriekšējā dzīvē tu biji liels jogs ar daudziem siddhi. Bet, ja šie siddhi tiešām bija tā vērti, tad kāpēc tu atkal atgriezies atpakaļ uz šo pasauli un apskauj ciešanas? Tas nozīmē, ka šie siddhi ir tikai prāta burvestības, un nav tā vērti, kur nu vēl lai pēc tiem tiektos. Tie nedeva tev prāta mieru. Esmu redzējis dažus jogus Himalajos, kam bija lielākā daļa siddhi, bet viņi nebija laimīgi un mierpilni. Viņu skolotāji viņiem tik daudz bija iemācījuši, un iemācīja arī to, ka tās nav beigas, ka viņiem ir vajadzīgs vēl kāds, kas iemācīs īstās Zināšanas, jo visi šie triki ir nekas īsto Zināšanu saules priekšā.

Šajā dzīvē tu esi piedzimis rietumos, lai piepildītu visas fiziskās vēlmes, ko tu nevarēji piepildīt šeit Indijā. Tas ir jāizdara obligāti, jo savādāk tu neesi pabeigts savās pieredzēs. Tagad tu esi atgriezies uz savu zemi, lai turpinātu tālāk.

ॐ

482

Kundalini Joga

Kā kundalini šakti ir saistīts ar seksuālo enerģiju?

Kundalini šakti, seksuālais šakti un Šiva Šakti ir dažādi vārdi vienai un tai pašai lietai. Bet tā nav patiesa pieredze. Seksuālu pieredzi tu aizmirsīsi, bet tu nevari aizmirst Patiesu pieredzi, un tu nekad to nevari aprakstīt. Jebkas, ko tu vari aprakstīt, ir nepatiess un stulbs. Patiesa pieredze ir bijusi ļoti retajiem, un neviens no viņiem to nevar aprakstīt, tāpēc tev ir jāatrod skolotājs, kas ir eksperts, kurš tev šajā var dot praktiskas nodarbības.

Tu esi Meistars.

Jā, "Tu esi Meistars". (smejas)

Kopš es praktizēju kundalini jogu, man ir sāpes pirmajā čakrā.

Šis kundalini katram snauž mūlādhāra čakrā astrālajā ķermenī, kas ir fiziskā ķermeņa sirdī. Šī enerģija snauž, un tu liec tai celties, koncentrējoties uz dažādām čakrām, vienu pēc otras. Ja tevi tas interesē, es to neiesaku, jo tam ir nepieciešami īpaši padomdevēja norādījumi, un tas var būt bīstami. Fokusēšanās uz čakru izsauks enerģijas celšanos augšup cauri visām čakrām. Beigās tā sasniedz augšu, un tad tu jutīsies, ka tu neesi ķermenis, bet, ka tu esi ārpus ķermeņa. Šis ir grūts process, un aizņem vismaz divpadsmit gadus klusā vietā ar labu skolotāju. Un labums no tā ir, ka tev būs prāta spēks levitēt un manifestēt, ko vien tu vēlies. Es atceros vienu jogu, ko es satiku, kam bija šīs spējas. Es biju ceļā uz kādu vietu, kura ved tieši debesīs, par ko es dzirdēju no Lahore Urdu publikācijas. Tā bija tā pati vieta, kur bija gājuši visi Pandavas pēc MahaBharata kara. Kaut arī viņi mēģināja tur nokļūt, tikai Judhishtara to spēja izdarīt. Visi citi iekrita savās nāvēs uz ledājiem. Tā, tajā pašā ceļā augstajos Himalajos es satiku šo jogu.

Viņš bija dzīvojis Džammu Kašmirā kā pasta priekšnieka dēls, bet aizmuka un satika guru, kurš viņam iemācīja visu, ko zināja, bet teica viņam arī to, ka tās nav beigas. Pirms viņa guru nāves, viņš pateica šim vīram atrast kādu, kurš varētu viņam dot Sevis zināšanu, Brahman joga.

Viņš atstāja skolu ļoti jauns un atrada guru, kurš iemācīja viņam

483

kundalini jogu. Viņš ar viņu pavadīja divpadsmit gadus un iemācījās visu, bet viņa guru teica, ka tas nav viss. Beigas bija Džnāna joga. Bet Džnāna jogai nav guru. Es vaicāju viņam, ko viņa treniņi viņam ir devuši, un viņš sāka levitēt. Viņš varēja sēdēt uz zemes vai sēdēt gaisā.

Tad es teicu, "Kāda no šī ir jēga? Katrs zvirbulis to var izdarīt. Tu esi cilvēks, bet tu centies kļūt par putnu, tad nākamajā dzīvē tu piedzimsi par putnu!"

Tad viņš teica, "Es varu manifestēt jebko, un, tā kā mēs abi esam izsalkuši, es manifestēšu ēdamo."

Un viņš teica, "ēdamais", un bija daudz ēdamā, ieskaitot čola bhatura un gadžar halva, viss tieši kā man garšo, un svaigs no Kaši, brahmina servēts. Es viņam teicu, "Tu strādāji divpadsmit gadus šī dēļ? Kāpēc gan nestrādāt un nenopelnīt naudu, lai tu vari nopirkt pārtiku, vai vienkārši ēst zaļumus, kas ir te pat kalnos?"

Tad viņš man teica, "Es varu doties uz dažādām planētām un sfērām!" Bet es teicu, "Būt uz šīs planētas ir pietiekošas raizes, kāpēc doties uz

tik daudzām vietām?" Viņš teica arī, ka bija viena sfēra, kurā viņam neesot ļauts būt, Brahma loga, Zināšanu sfēra, viņu izmeta ārā!

Viņš varēja arī runāt jebkurā valodā, tikai pielūdzot Saraswatī. Tāpēc es viņu pārbaudīju persiešu, karnat, tamil, telagu, malajam un bengāļu valodās, un viņš ar Sarasvatī svētību varēja tajās runāt. Viņš ceļoja visapkārt Indijai, meklējot guru, kurš varētu viņam iemācīt Džnāna jogu, bet, lai kur viņš dotos, cilvēki, jogi un guru, visi, tā vietā gribēja zināt, ko viņš zin. Pat Kumbha Melā, kur ir astoņi miljoni sadhu, viņš nevarēja atrast Džnāna guru.

Tāpēc es teicu viņam sēsties pie mazas upītes, kas tika karsto avotu pildīta un bija sniega iekļauta. Viņam rokā bija burvju lieta, kura bija no Jāma loka, nāves sfēras, kura padarīja viņu nemirstīgu, un kura bija viņu spēju avots. Viņa guru to bija viņam iedevis. Es paņēmu to nūju un iesviedu upē. To lietu, par ko viņš bija tik lepns, un kuras dēļ viņš bija tik ilgi strādājis, es aizmetu brom. Īstenībā, tas bija viņa lepnums, ko es aizmetu prom, un visas viņa spējas bija piebeigtas. Tad es teicu viņam, "Es dodos atpakaļ uz līdzenumiem. Es šurp atnācu tikai, lai atrastu Swarga, kur bija gājuši Pandavas, bet es nevarēju atrast ceļu. Tāpēc tagad es dodos atpakaļ."

Viņš teica, ka viņa guru viņam bija teicis, ka lai kurš dotu tev Zināšanas, tev ir jākalpo viņam visu atlikušo mūžu. Es atbildēju, ka es vienmēr ceļoju viens, un, kaut arī es dodos atpakaļ uz Pundžab, viņš varot

484

nākt līdzi līdz Rišikešai. Es viņam teicu palikt kalnos, un ka es esmu mājsaimnieks ne jogs, un ka viņam vajadzētu doties savu ceļu, un man savu.

Tātad, ja tu gribi praktizēt šo, dodies un nopērc grāmatu "Serpant Power" un praktizē. Daudzi cilvēki mēģina praktizēt, bet viņiem tas nesanāk. Ja tu gribi padomus, es tev tos došu. Tev būs jādzīvo vientulībā, un tev vajadzēs īpašu pārtiku un apstākļus. Tev ir jābūt ļoti disciplinētam. Tu esi jauns puika, un tu to varētu izdarīt. Tu varētu kļūt vēl viens Sai Baba. (smejas)

Bet kāpēc gan nedzīvot vienkāršu dzīvi. Tikai taujā un no sākuma atrodi, kas tu esi. Redzi Dievišķo iekšup sevis, bet neredzi nevienu citu, neredzi nevienu citu domu. Turi prātā tikai vienu domu; un tai domai būtu jābūt par Dievu.

Tagad es saprotu, ka neesmu šeit pēc kundalini.

No patiesas Sevis Zināšanas kundalini ceļas pats. Tas nav tā, ka tu no sākuma jutīsi kundalini celšanos uz sahasrāra, un tad tu esi Apgaismots. Tas tā nav, un tas nenotiks. Ja tu realizē sevi, vienkārši turoties Kluss, tu redzēsi, ka daba tevī klausīsies un paklausīs, ieskaitot dievus. Mēģini šo, un, ja tas nesanāk, es iemācīšu tev kundalini.

Nav ceļa, nav personas, kam iet ceļu, un nav prāta, kam domāt par visām šīm lietām, un nav laika, un nav telpas. Šī ir saukta Džnāna joga. Nav prakses, jo jebkura prakse ir laikā. Kad tu guli, nav laika, un tu nedari nekādu praksi. No visām šīm lietām tev ir jāizvairās. Neuzvandi prātā domu, un nemēģini neko sasniegt. Ja doma paceļas, noraidi to. Jebkas, kas ir palicis, tev par to ir jārunā ar mani. Es gaidīšu atbildi.

ॐ

Manī pēkšņi pacēlās kundalini.

Es tam neticu. Tava seja to nerāda. Varbūt tu pieredzi jaunas kultūras iespaidus, bet ne kundalini. Kad kundalini ceļas, mainās seja, un lēmumi vairs netiek pieņemti, bet tie nāk paši no sevis. Tādi ir kundalini simptomi. Viņa dod gaismu un gudrību, pārliecību un piepildījumu.

Es neiesaku strādāt ar kundalini sādhanu, jo tas parasti tikai dod burvju aktivitātes kā levitācija, atrašanās vairākās vietās vienlaicīgi un objektu

485

manifestēšana. Šiem siddhi nav nekā kopīga ar Brīvību, vai ar tavu vēlmju izbeigšanos, īstenībā, tie tevi var ieslogot dziļāk vēlmēs. Es to neiesaku.

Es tev iesaku nedarīt praksi, bet vienkārši sēdēt Klusi un vērot prāta kustību. Šis dos tev tādu spēku, ka tu jutīsi, ka, kad tu ej, visa pasaule iet ar tevi. Kad tu elpo, visa pasaule elpo ar tevi. Tāda sajūta tev būs; vienotība ar visām būtnēm, un šī nebūs nākoša un ejoša pieredze.

ॐ

Jātrā

Patiesa Jātrā ir atgriešanās Mājās uz Šeit un Tagad.

Es gribu doties jātrā uz kādām svētām vietām.

Ir labāk vienkārši sēdēt, kur tu esi, un vaicāt sev "Kas es esmu?" Pārsvarā šo svēto vietu ir svētas, jo tur tavs prāts ir fokusēts uz svēto, kas ar to ir saistīts, kā Buda Bodh Gaijā. Šī fokusēšanās dod labumu, stiprinot tavu lēmumu, ne vieta pati. Pārsvarā cilvēku, kuri dzīvo Bodh Gaijā vai Tiruvannamalā netiek iespaidoti, bet tie, kuri turp dodas, fokusējoties uz svētajiem un šo vietu mācībām, gūst labumu.

Atrodi, kur paceļas "es". Nav labākas izglītības, jo tikai šis ved tevi uz nevienu pagātnes objektu, bet uz Sevi. "Kas es esmu?" piebeidz tavas attiecības ar laiku, un šajā bez-laicībā tu zini, kas tu esi. Dodies uz svētajām vietām, bet galvenajam iemeslam ir jābūt zināt, kas tu esi. Pēc taujāšanas, divas vietas, ko es parasti iesaku priekš jātrā, ir Arunačala, kas ir Šiva, un arī mana Guru Guru, un Ganga, kura ir Dievišķā Māte. Dzerot viņas ūdeni, tu aizvāksi visas savas fiziskās problēmas un slimības. Viņa ir debesu nektārs, un tāpēc Ganga tiek pielūgta. Ja tu turi viņu savā istabā, tas ir pietiekami, lai attīrītu visas istabas atmosfēru. Tāpēc mēs turam Gangas traukus mūsu mājās, un šis ūdens paliks tīrs simts gadus. Arī, kad cilvēki mirst, ēdamā karote Gangas ūdens tiek uzlikta uz viņu mēles, un tad viņi neatdzimst, ja tas ir pēdējais ūdens malks, kas viņiem tiek dots.

Tu vari doties uz Gangas sākumu, avotu, Gangotri, un tur tu redzēsi, ka tur nav upes! Šādi ej uz sava prāta avotu, kas ir kļuvis par upi ar tik daudz

486

samsāras un laika. Neaizmirsti, ka došanās uz Gangotri ir simboliski par kaut ko, ko tikai daži sapratīs.

Ja tu gribi atrast vēl kādu svētu vietu bez šīm, dodies turp, kur tu vari sajust mieru. Adi Sankaračarja reiz ceļoja mežā, kad kopā ieraudzīja vardi un čūsku. Tu zini, vardes ir čūsku barība, un tāpēc viņi nevar palikt kopā uz ilgu, bet viņš redzēja varžu mātīti dzemdējam un kobru aizsargājam vardi no lietus. Šankaračarja domāja, ka tai ir jābūt svētai vietai, jo tur nebija naida, un uzsāka tur āšramu, kas ir Sringeri Karnatak štatā.

Kad tu redzi ienaidniekus dzīvojam kopā, tu zini, ka tā ir svēta vieta. Kāds tur ir dzīvojis, kurš ir aizvācis naidu no būtnēm, kā, kad Buda gāja, visi dzīvnieki: brieži, truši, lauvas un tīģeri bija mierīgi viens ar otru. Kur Buda gāja, tur ir tikai mīlestība, nav naida pat starp dzīvniekiem. Šis Buda vēl joprojām dzīvo tavā sirdī. Ja tev nav naida ne uz ko, tu esi Buda. Tad nav naida uz cilvēkiem, zvēriem un putniem. Tu vari to mēģināt. Katrs ir dzīvojoša Buda.

ॐ

Es gribu sēdēt ar tevi un savienoties sirdīs. Esmu ceļojusi visapkārt Indijai, dodoties uz svētām vietām, un tagad es gribu savienoties ar tevi.

Kur tu esi bijusi?

Aurobindo Āšramā, Vrindabānā, ...

Ko tu darīji Vrindabānā?

Es sēdēju un klausījos, un tikai apmeklēju templi.

Kāda veida Vrindabānu tu apmeklēji?

Es nesaprotu.

Tev nav jāsaprot, kad tu dodies uz Vrindabānu. Tu devies apskatīt tikai struktūras un celtnes. Tā nav Vrindabāna. Vrindabāna ir mīlestība. Vai tu to neatradi? Tu teici, ka tu gribēji savienoties. Vai tu savienojies ar putekļiem Vrindabānā, kur bhaktas dziedāja, dejoja un spēlējās ar Kungu pašu formā?

487

Tā ir Vrindabāna! Tam nav nozīmes. Tev ir tikai jāpaliek šeit tagad, un jāiemācās, kā

palikt Vrindabānā. Tev ir jādejo mīlestībā; tas tiek saukts par Vrindabānu. Ne vienkārši skraidīšana no viena tempļa uz otru.

Tai Vrindabānai tev ir jāskatās iekš tevis pašas sirds tikai dažas sekundes. Tad tu atradīsi savu ceļu uz Vrindabānu! Ja tu vari baudīt iekšup, tikai tad tu vari baudīt ārpus.

Šī ir savienošanās, par ko tu runā: savieno sevi ar tevis pašas Sevi. Ja tu to nedari, nekāda cita savienība tev nedos mieru. Tad kā gūt šo savienību? Nedomā par neko no pagātnes tikai vienu mirkli, un tev būs savienība ar klātbūtni. Visas pagātnes savienības tevi traucēs, tāpēc skaties tevis pašas Vrindabānā, kas ir iekšup tevis.

ॐ

Jantra

Es nopirku Šri Jantru Rišikešā. Vai tu vari man pastāstīt, kā to lietot?

Turi to savā priekšā un taisi pūdžā ar ziediem, un lieto mantru, kas uz tās ir rakstīta. Koncentrējies šeit, pulksteņa rādītāja virzienā apkārt ziedlapām un trīsstūru apļiem spirālē līdz tu tiec līdz centram. Kad tu vari koncentrēties šeit, tas ir vēl viens veids kā apstādināt tavu prātu. Es pateikšu tev mantru pirms Šivratri.

ॐ

(Kāds iedod Papadži vēstuli, uz kuras ir uzzīmēta svastika)

Tu šo svastiku esi uzzīmējis otrādāk. Tai ir jāsākas otrādi. Zīmēt to otrādi ir vācu svastika, ko lietoja Hitlers, un viņš zaudēja karā. Tur visa tā starpība, un šādi Hitlers bija sakauts. Svastika nozīmē inteliģenci, un tai ir jābūt lietotai pareizi. Tas ir sens inteliģences, Ganapati, simbols, un tam ir jābūt pielūgtam.

488

ॐ

Tantriskais Sekss

Daži cilvēki lieto savienošanos ar partneri kā atbrīvošanās veidu. Vai tu domā, ka tas ir iespējams izmantot seksu kā sādhanu?

Daži skolotāji saka, ka rietumniekiem tas ir ļoti piemēroti. Viņi saka, ka seksa svētlaime ir Sevis svētlaime. Man pret šo nav nekas pretī, bet es arī neredzu no tā nekādus rezultātus. Es neesmu redzējis nevienu, kurš būtu realizēts caur seksu. Tas ir tāpēc, ka viņi nav mācīti pareizā veidā.

Kādā konkrētā brīdī seksā ir atpūta, ir miers, nav vēlmes. Bet cilvēki laiž garām šo iespēju un atkal uzvanda kādu vēlmi pēc kādas aktivitātes, un tāpēc tas nestrādā. Miers un realizācija nenāk no savienošanās, bet no atvienošanās. Pēc seksuālām aktivitātēm tu gūsti kādu vājuma šoku, ko tu sauc par mieru. Šis miers nāk, jo vēlme pēc savienošanās tevi ir atstājusi. Vēlmes pēc savienošanās laikā tu esi iztraucēts, un tu meklē kādu, ar ko savienoties. Kad tu satiecies ar kādu, tu vairs nevēlies, un šī būšana bez vēlmes dod tev mieru. Ja tu šo zini, tu vari darīt jebko, ko vēlies. Bet tikai, ja tu noraidi visu, laimība nāks, kā Buda noraidīja visu, un tā rezultāts bija Apgaismība. Tāpēc neaizmirsti šo:

Kad tavā prātā parādās vēlmes objekts, tu neesi laimīgs. Kad tas atstāj tevi, tu esi laimīgs. Tāpēc, ja jebkāda vēlme tevi skar, nepieņem to. Tad tu esi laimīgs. Ļauj vēlmei sevi piepildīt bez pieskaršanās tev.

Vai tantriskie jogi šķiež savu laiku?

Tantra ir pielūgšana. Tas ir viņu veids, kā pielūgt. Tantras ideja ir vest tevi pāri prātam un pāri seksuālai aktivitātei, pielūdzot dievieti. Tā ir domāta, lai vestu tevi ārā no seksuālas pieķeršanās, un ne lai padarītu tevi

489

vairāk pieķērušos. Oriģinālā grāmata, kas šo apraksta, bija riši sarakstīta ap 3000. gadu p.m.ē. Tajā ir teikts, ka trepes, pa kurām tu nokāpi ārā no svētlaimes, ir tās pašas trepes, pa kurām tev ir jākāpj svētlaimē atkal. Es domāju, viņam nebija taisnība, jo kāpnēm ir jābūt noraidītām, un ne turpinātām uz visiem laikiem. Pārsvarā cilvēku tikai lieto tantras nozīmi, kura viņiem patīk vislabāk, un pazaudē riši oriģinālo nodomu.

ॐ

490

Prasmīga Dzīvošana

Prasmīga Dzīvošana: Ja tu zini to, spēlē līlā.

Iekšup mājo viens un tomēr spēlē līlā ārpusē. Manifestācija ir spēle,

Nekad neaizmirsti, "es" ir pārejošs aktieris, kura draugi ir ķermenis-prāts-elementi.

Identificējies kā Tas, turies apjautošs, un spēlē spēli līlā, kā tu vēlies, bet neatstāj Avotu.

Pasaule ir šeit, lai baudītu! Tajā ir tik daudz kā.

Atver savas acis un dzīvo gudri: Pasaule ir tik skaista un eksistē priekš tevis,

jo tu gribi kaut ko ar to darīt! Gudrais tieksies pēc kaut kā cita,

pēc tā, kas redz skaistumu, pēc tā, kas izlemj, kas ir skaists.

ॐ

Prasmes Esence

Lai kas nāktu, lai tas nāk, kas paliek, lai paliek, kas iet, lai iet, vienmēr turies Kluss, un vienmēr apbrīno Sevi: Šī ir prasmīgas dzīvošanas redzamību pasaulē esence. Visu dzīves aktivitāšu laikā vienmēr zini, ka tu esi Pats. Veids, kā dzīvot laimīgu un skaistu dzīvi, ir pieņemt to, kas nāk, un nerūpēties par to, kas nenāk.

491

Lietas nāks, tāpēc baudi tās un esi laimīgs. Lai notiek spēle, Augstākā Spēka vadīta; par tevi parūpēsies. Esi brīvs laimīgam būt, mīlestībā nav slazdu. Ja tu esi laimīgs, viss būs laimīgs, ja tu ciet, viss cietīs, ja tavs prāts slikti ož, citi tiks iespaidoti. Turi sevi laimīgu Mierā, Gaismā, Gudrībā, Apziņā. Šis ir tavs pienākums. Esi laimīgs un līdzjūtīgs, un dzīvo roku rokā ar dabu. Šis padara piedzimšanu par tā vērtu. Sāc no Sirds un redzi, ka viss paceļas no Sirds. Vienmēr šo dari, Vienmēr esi Šis.

Tu nevari būt prasmīgs un augstprātīgs vienlaicīgi, bet bez augstprātības viss būs prasmīgs. Griezies pret To Vienu, redzēt, ka viss ir viens, ir bez-prāts, un šis ir tīrs Būšanas, Sevis, stāvoklis. Kad tu esi viens ar visu, neturi to vai nepiesavinies, un Tas Būs. Kad tu esi savienots ar visām lietām, neturies pie savienošanās saitēm, jo tas padara tās par atdalītībām, un tu būsi sevi sadalījis, radot "citu".

Kā lotoss neskaras klāt ūdenim, tā neļauj pasaulei ieiet tavā sirdī. Būt aizņemtam pasaulē nav problēma, ja vien tu neesi noraizējies, esot aizņemts. Tad vienīgā raize ir raize.

Ļauj uzmanībai doties uz manifestāciju, tikai zini, ka manifestācija ir Brahman. Lai ir radības un iznīcības,

492

Viss ir Brahman, un tu vienmēr esi pat pāri tam.

Tava vide ir ļoti svarīga, tāpēc paliec tur, kur nav saspringuma. Pārliecinies, ka apstākļi iekšup un ārpus nav kaitinoši, tāpēc esi ar mierpilnām būtnēm mierpilnās vietās. Tev ir vajadzīga vieta, kur ir mīlestība un skaistums, un miers, pat tavam dzīvoklim un ķermenim ir jābūt mierpilniem. Mīlestība un Klusums ir pietiekoši.

Ja tu runā slikti par kādu citu, tu runā slikti par sevi, ja tu runā labu, tu runā labu par sevi. Vārdiem ir milzīgs spēks, tāpēc lieto tikai atbilstošus vārdus. Runāt no galvas ir sāpe un no sirds ir bauda, tāpēc aizver savu galvu un tava sirds ir atvērta. Negādā raizes nevienai būtnei un neļauj nevienai būtnei gādāt raizes tev. Nedusmojies uz nevienu: mēle nedusmojas uz zobiem, kad zobi tajā iekož, un tas dažreiz notiek, kad ēdamais ir labs.

Piepildītības sajūta ir absolūti nepieciešama, jo, kas tu būsi nākamajā stāvoklī vai nākamajā dzīvē, ir tas, kāda tev ir nepiepildīta vēlme pašreizējā stāvoklī. Tāpēc vēlies tikai Bezgalīgo. Ļauj citām vēlmēm rasties un redzi tās rodamies no manis, no Tukšuma, un tad ļauj tām krist, kā viļņiem ir jākrīt.

Neskrien pēc projekcijām uz ekrāna, esi ļoti gudrs. Ne par kādu cenu nezaudē savu mieru. Lietas celsies un kritīs, tāpēc netiec noķerts! Miers ir vissvarīgākais, tev ir jābūt laimīgam līlā, bez-prāta-neierobežota-laimība ar Brīvību tavā prātā, ne problēmas. Šeit šajā mirklī nav problēmu, un ikdiena ir šajā mirklī, tu nevari no tā izkāpt ārā. Tikai pamēģini ieaicināt šajā mirklī pagātnes un nākotnes problēmas. Tās nevar aizskart Šejieni, tāpēc dari Tagad lietas Tagad,

493

un neskaries klāt vakardienai vai rītdienai.

Aizvāc visu kļūšanu, tu esi Būšana. Kļūšana ir pūles, Būšana nav pūles. Tu vienmēr esi Tas, tāpēc esi kā brāzma, kas nav pieķērusies ne miskastei, ne dārzam, kuriem tā plūst pāri.

Nemūc prom no pasaulīgām aktivitātēm, tikai vienmēr paturi "Es esmu Pats", paliec kā ekrāns, uz kura notiek projicētās aktivitātes. Visās aktivitātēs vienkārši turies Kluss un zini "Es esmu mājās." Tavs uzdevums ir turēties Klusam!

Tu nevari teikt, ka tas ir sapnis, kamēr tu neesi atmodies. Tāpēc patiesā nomodas stāvoklī, Gudrības stāvoklī, nav svarīgi, vai ir sapņu objekti, vai nē. Tukšums netiek nekādu sapņu objektu, pat ne dualitātes iespaidots. Okeāns nesūdzas par desmit miljoniem viļņu deju! Tāpēc neraizējies par domu pacelšanos un krišanu. Būt nekur ir mājas, neļaut domai piezemēties ir mājas. Ļauj domām pacelties, bet neļauj tām piezemēties, jo doma, kas piezemējas, ir objekts, kas nes vēlmi pēc objekta, kas nes objekta piesavināšanos, kas nes vājprātu. Ir tikai divas izvēles: Brīvība vai vājprāts. Izvēlies "Es esmu brīvs un laimīgs."

Slikti garastāvokļi ir pagātne vai iedomāta nākotne, tagadnē nav garastāvokļu. Garastāvokļi pieder apstākļiem, pagātnei; Griezies pret Sauli, un nebūs garastāvokļu ēnas.

Atdod visus konceptus un paliec, kas tu esi. Identificē sevi kā Kosmisko Apziņu; nepieņem vārdu vai formu. Būšana atstatus ir tevis paša daba,

494

tāpēc gudrie nav pārejošā vilināti. Tikai muļķie turas pie tā, kas dod nelaimību, un tāpēc tiek laika nokauti.

Šī pasaule ir dārzs, spēle, spēlē šo dievišķo spēli ļoti labi. Redzi lietais tikai, kādas tās ir, bet nepiesavinies tās, jeb tu būsi nepatikšanās, jo pat tavs ķermenis ir pārejošs. Nākamā elpa nav garantēta, tāpēc dari, kas tev ir jādara Tagad: spēlē labi, spēlē gudri, no sākuma atrodot, kas tu esi. Tikai joga, ne bhoga, no sākuma pabeidz savu darbu, tad dodies pasaulē ar sirdi, kas dejo. Nelieto vārdus šai dejai, jo spēle ir viltīga. Tikai esi kluss.

Pasaule ir kā suņa aste, tās daba ir veidoties cilpā. Labākais, ko tu vari darīt, ir palikt Kluss un neļaut, lai tevi kaut kas traucē. Apmeklētāji nāks un ies, neiejaucies šajos viļņos. Esi vienmēr tukšs, un ļauj vēlmēm dejot. Gulēt nomodas stāvoklī ir gulēt uz vēlmēm un nepatikām.

ॐ

Vāsanu lavīna, kas var notikt, tev tuvojoties virsotnei, ir priekšstati, nodomi un idejas. Bez nodoma, nav virsotnes, un Tas ir Šeit.

Paslēptās tendences paceļas, lai aizietu, kad tu esi Kluss, tātad tā ir laba zīme, kad paceļas vāsanas. Nesamulsti, jo tās ir Pats. Ļauj vāsanām pacelties, tās neeksistē. Pasaule gudrajam ir spēļu laukums un kapsēta muļķīgajam. Lai vāsanas spēlējas, tā ir pārejoša iztēle,

495

un pat "es", kam tās rodas, ir iztēle pati. Mājo kā Apakš-sfēra un ļauj apstākļiem nākt un iet. Paliec Kluss bez nodoma vai priekšstatiem, pat bez taujāšanas pēc Brīvības, un neizdves vārdu "es". Tad vāsanu dievi un dēmoni izzudīs.

Tava Patiesā daba nenāk un neiet. Spēlējies ar to, kas nāk un iet. Ja tie rodas, tie izzudīs. Ļauj tiem doties. Ļauj lietām notikt caur prātu-ego un tikai paliec Kluss, tām notiekot, ar stingru pārliecību: Es Esmu Es Esmu. Šī meditācija ir absolūti nepieciešama, lai aizvāktu tendences.

Tikai sapnī tu redzi objektus. Zini, ka visi objekti ir sapņu objekti, un ka sapņu čūskas nav reālas.

Tu esi bijis nezinošs gadiem ilgi, tāpēc, kad tu zini Patiesību, tev kādu laiku ir jāfokusējas uz būšanu kā tādam. Kas cits ir svarīgs. Ja tu atrodi, ka tu esi prātā rāms, neņem vērā! Neatceries! Tad tu neaizmirsīsi.

Kaut vārdi un forma, un vieta, un lauki ir atšķirīgi, Apziņa nekad nav atšķirīga, tāpēc lai ir grūtības, bet nepieņem un nenoraidi neko, jeb tu sadali sevi, un sadalījumos nav mīlestības: atņem centu no dolāra, un tev vairs nav dolāra. Muļķis neskatās uz muļķīgumu un tāpēc ir muļķīgs. Gudrais skatās uz muļķīgumu un tāpēc ir gudrs.

Esi bez individualitātes: Atdodies telpai vai izgaisini ego ar zināšanām.

496

Tikai turies Kluss un vēro ego. Turies modrs, apjautošs, bet ne iesaistīts. Darīšana ir liksta.

Turēšanās pie ne-mūžīgām lietām ir augstprātība, neturēšanās ir visa mīlēšana, tāpēc ne turies, ne neturies, jo abi aizklāj Patiesību. Kas tev ir, tev ir jāzaudē, nav ūdens mirāžā, tikai sausas smiltis. Esi pieķēries tikai Tam, no kā nav iespējams būt atšķirtam.

Ja tev ir jādomā, domā "es esmu tīra apziņa". Ja tev ir jārunā, runā par Sevi. Ja tev ir jālasa, lasi, ko Apgaismotie ir rakstījuši.

Es iesaku tev uzturēties labā kompānijā, tīru, satvisku diētu, apmeklē Satsangu un dzīvo harmonijā ar dabu. Esi kāds tu Esi un neļauj konceptiem iekāpt tavā mierā. Tavs galvenais pienākums ir aizvākt konceptus un iesaistīšanās. Mīli visas būtnes, mīli visas būtnes, mīli visas būtnes.

Uztver ego un prātu kā kurpes: nēsā tās, kad tev ir jādodas ārā, un novelc tās pie durvīm, kad esi mājās. Savādāk krēsls, kurā sēdētu zināšanas, ir aizņemts. Doma "es esmu ķermenis" ir pietiekoša, lai aizņemtu troni, tāpēc turi prātu un ego ārā ar kurpēm līdz vairs nav iekšā, un nav ārā, un nav neviena palicis, kam tos nēsāt.

Budas daba plūst no vienkāršas darīšanas, ne darītāja-domāšanas-darīšanas. Ļauj lietām notikt, tu tikai paliec šeit. Kam ir jānotiek, notiek, tikai paliec šeit kā Miers, tikai paliec kā Miers,

497

tikai paliec kā Miers.

ॐ

Kā dzīvot pasaulē?

Kad tu esi stingri Tā pieredzē, tu vari dzīvot jebkādos apstākļos. Šīs ir vēlmju beigas. Kā palikt ar vēlmēm, neiztraucējot mūsu Apziņu, mūsu Atmodu? Vienkārši neskaries klāt tam, kas tevi traucē. Apjaut un krīti atpakaļ šajā tīrajā Es, kā tīrā Apziņā indivīda līmenī.

Ja tev ir šī pieredze, tu palīdzēsi cilvēkiem tikai Esot, un ne obligāti runājot par to. No šī Viena izstaro viļņi, un citiem no tā ir labums, kā klusa roze pievelk ar tās starojošo skaistumu. Mūžīgā Mīlestība ir smarža, kas pievelk cilvēkus. Mēģini to, tu manīsi, ka cilvēki tev pievelkas.

Vai ir nepieciešams dzīvot ērtībās vai askētismā? Indija nepiedāvā dzīves ērtības.

Indijai ir viss, bet tā neatļauj tev lietot šīs lietas kā ķermeniskas ērtības. Kaut gan tās varētu nebūt tās pašas ērtības, par kurām viņi runā rietumos. Īsti ērtību pilna dzīve ir ļoti vienkārša dzīvošana un ļoti vienkāršas lietas. Šī ērtā dzīve ir pieejama tikai Indijā, ne rietumos.

Kā man atlaist kontrolēšanu un būt dabīgam, un ļaut eksistencei mani vadīt?

Daudzi jautā šo jautājumu. Tev ir jāzina šī atbilde pašam. Tomēr teikšu tev šo, kad tu saki "atlaist", tu ietver arī to, ka tev ir kaut kas "jāielaiž". Kā tu atļāvi šo "ielaišanu"? Iekšā un ārā ir tie paši vārti. Šis ir, ko Bībelē teiktais nozīmē: "No putekļiem tas nāk, un putekļos tas atgriežas". No kurienes kaut kas paceļas, tur tas arī krīt. Ko tu ielaidi? Nav jēgas turēties pie veca pieraduma.

Turēties pie veca, raizes sagādājoša pieraduma ir kā turēties pie indīgām čūskām tavās rokās. Tagad ir laiks turēt šo čūsku pie astes un izmest to ārā.

498

Šī čūska ir kāds, ko tu mīli. Tu jūti šīs čūskas kodienu, met to prom. Tam nav nepieciešams laiks. Tikmēr, kamēr tu neizmetīsi veco pieradumu, tu neredzēsi svaigā pieraduma skaistumu. Šis svaigais pieradums pildīs tavas acis ar prieka asarām.

Atlaid, zinot turēšanās sāpi. Miegā nav cīniņu. Kurš necīnās miegā, un kurš cīnās, kad nomodā? Viss, kas notiek, notiek dabīgi. Kas ir dzimis, tam ir jāmirst. Ir tikai tā, ka tu gribi, lai lietas notiek pēc tava prāta, un tā ir tā problēma.

Kā man savai dzīvei kripatu pa kripatai pievienot arvien vairāk miera?

Es neticu kripatu pa kripatai, kā zvirbuļi ēd. Krokodili norij visu uzreiz. Tikai lien iekšā un ērti paliec tur. Miljoniem cilvēku ir nāves krokodila vēderā. Katru minūti kāds nomirst un tiek šī krokodila sagremots, pat dienu vecs zīdainis, bet neviens nezina.

Izvairies šīs nāves, zinot, ka nav krokodila, un ka tu esi Brīvs, peldošs Brīvības okeānā. Ja tu saki, "es esmu tāds un tāds", tu krīti krokodila vēderā. Bet, ja tu nelieto nevienu vārdu, kas tu esi? Nepiezemējies uz neviena pagātnes, tagadnes vai nākotnes vārda.

Tev viss ir jāatstāj, lai gūtu Brīvību: dievs, prāts un īpaši "es". Tad, kad Brīvība pēkšņi nāk, Tā nāk momentā, visa uzreiz. Vienīgais šķērslis ir lēmuma trūkums aizvākt "Es neesmu Tas" augstprātību. Šī ir teikšana "Es ciešu", kas ir kā zivs ūdenī, kas saka, "Es esmu izslāpusi!" Tāpēc vienkārši saki "Es esmu".

Vai šajā sapnī labāk ir rīkoties ar mīlestību, laipnumu un devīgumu, kā tik daudzas mācības iesaka, vai tam nav nozīmes, kā rīkojas?

Šie ir skolotāju ieteikumi. Tiem, kuri patiesi pieredzējuši Tukšumu, nav mācību vai ieteikumu. Viņi vienkārši saka, "Turies Kluss".

Kā es varu būt neidentificējies, kad rodas ciešanas un emocijas?

499

Ciet, kad ir ciešanas, un esi laimīgs, kad ir laimība. Tikai nepieņem un

nenoraidi. Esi kā brāzma, kura vienādi plūst pāri dārziem un miskastēm. Šis mirklis nevar būt atdalīts no gaisa. Mācies no brāzmas un nepaliec nevienā konkrētā vietā.

Un ko darīt, kad rodas vēlme?

Piepildi to. Kad ir nepiepildīta vēlme, tu esi grūtībās. Kāpēc to nepiebeigt?

Kā es varu vienmēr būt laimīgs?

Ir stāvoklis starp nomodu un miegu un starp miegu un nomodu, kur nav laika. Paliec šajā stāvoklī, un tu būsi laimīgs. Paliec bez vēlmes pēc kādas personas, objekta vai koncepta. To sauc par gulēšanu, bet neviens nezina, kā to darīt. Nomoda ir pieķeršanās personām, objektiem un idejām. Šis tiek saukts par nomodu. Uzturi šo stāvokli bez konceptiem, kas ir realizētas personas miega stāvoklis. Nerealizētas personas ciešanu stāvoklis ir personu, objektu un konceptu stāvoklis.

Paliec starp pārejošo, starp laiku. Neignorē nulles-laiku starp nomodu un miegu, starp ieelpu un izelpu un starp dienu un nakti. Pirmajai un pēdējajai domai būtu jābūt: "Lai ir Miers", tāpēc turpini apjaust, kad tu pārej no nomodas un miegu. Šajā mirklī vienkārši esi Eksistence-Apziņa-Svētlaime. Pavadi laiku ar Sevi šajā mirklī.

Tavs mājasdarbs ir vienmēr justies laimīgam. Atstāj es-domu un visas citas domas malā un tikai esi laimīgs. Pagātne ir elle, tātad laimes noslēpums ir tāds, ka nekas šajā mirklī tevi neskar.

Cilvēka dzīve ir svinības: laipni lūgti uz šīs planētas, lec šajā mirklī. Šī ir laime,

500

viss pārējais ir ciešanas.

Tev nekas nav jādara. Vienkārši paliec, kāds tu biji, kā lotoss dīķī. Tu vari dzīvot netīrā ūdenī, bet tu esi pāri tam, un tu neko neiesāc ar apstākļiem. Neskaries klāt apstākļiem, ne pie kā nepieķeries, un tomēr dzīvo ar visu.

ॐ

Vai tu man ieteiktu doties uz Ramanāšramu un tur taujāt?

Svētība ir šeit, kā tā ir tur, tāpēc tam nav nozīmes. Kam ir nozīme, ir, ka tev jebkādi apstākļi ir jāizmanto vislabāk. Tavam laikam būtu jābūt izmantotam perfektā veidā. Neskaties atpakaļ, bet esi ar stingru lēmumu, ka tu to izdarīsi.

Drīz es plānoju doties prom un...

Šī plānošana nav tavās rokās. Tu atbrauci uz trijām dienām, bet paliki trīs nedēļas. Tikai reaģē uz apstākļiem. Plānošana nedarbojas: Vienkārši Esi!

Tev taisnība. Tu vienmēr būsi manā sirdī, jo es neeksistēju.

Un tas būs tavs vārds: "es neeksistēju". Šis vārds ir Maina. Maina bija kāda senu laiku Indijas karaļa māte. Karalim bija četras

karalienes, un reiz viņa sēdēja balkonā virs vietas, kur karaļa četras sievas vannoja viņu pienā ar medu, kā tas tad bija pieņemts. Viņa būtu bijusi laimīga, bet viņa nebija, un uz dēla ķermeņa nokrita asara. Kaut arī karalis bija pienā un medū, un karalieņu roku apskauts, viņš tomēr juta šo vienu asaru, jo tai bija tik liels spēks.

"Kas ir tas, ko es sajutu?" Un, paskatoties augšup, viņš redzēja savu māti raudam! "Māte, tev būtu jābūt laimīgai. Es baudu savu vannu, un tu raudi."

Viņa atbildēja, "Jā, mans dārgais dēls, ķermeni tu pieskati, un tas, ko karalienes mazgā, nav tā vērts. Nav vērts, jo ar katru dienu tas paliek vecāks, un tas tevi vedīs nāvē. Nepieskati tikai savu ķermeni; meklē laimi,

501

jo ķermenis paliek tikai deviņdesmit gadus, un kas notiks pēc tam? Dari to tagad! Pēc vannas apsēdies un meditē."

Tad viņš paklanījās mātes priekšā un atstāja pili, lai dotos un gūtu Brīvību. Šis ir labas mātes padoms.

Vienīgais, kā es tev varu pateikties par to, ko esi man devis, ir būt klusa.

Ja tu esi Klusa, tu neko nevari zaudēt. Kad tu esi Klusa, visi domās, ka tu esi vērīga un nomodā, un viņi nenāks tev klāt.

Rāmums ir vislielākais sasniegums, ko var gūt dzīvē.

Rāmums nav ļoti viegls, un tik daži cilvēki izvēlēsies būt Rāmi, un starp šiem dažiem retais būs veiksmīgs. Tagad tu esi sākusi zaudēt objektus. Nākamais tu zaudēsi savas vēlmes. Tad tu zaudēsi savu ego, un visbeidzot savu neziņu. Visu šo pazaudējot, tikai Rāmums paliek.

Papadži, man ir vēstule tev, bet tā ir ļoti konfidenciāla, un es negribu, lai tu to lasi skaļi.

Man nav privātuma. Neturi neko kā konfidenciālu vai noslēpumu, jo nāks diena, kad viss tiks zināts. Kaut kā konfidenciāla turēšana tev traucēs. Tu esi šeit ar savu ģimeni, taviem draugiem. Arī Kabirs tā saka:

Neturi neko noslēpumā, jo, ja tu tā dari, tas paliks tavā galvā, un tavas aiziešanas laikā tā būs tava nākamā dzimšana. Tas, uz ko tu koncentrējies, dos tev tavu nākošo piedzimšanu.

ॐ

Es gribu kalpot cilvēkiem no sirds, no būtības būtībai. Nešķiet, ka es to esmu spējīgs darīt savā pašreizējā profesijā kā ārsts. Saki man, ko darīt un kur doties. Kāds ir mana reisa numurs?

Tava reisa numurs ir 000. Tavs galapunkts ir Šeit Tagad. Tikai

502

nepieķeries tranzīta telpai, gaidot savu lidojumu. Tavi kaimiņi pa labi un pa kreisi nāk un iet, un tagad tu esi atstāts viens, kur neviens nav pareizā lidojumā.

Esmu dzirdējis, ka cilvēkiem kā Ramana un Ramanakrišņa bija jāatsakās no savām studijām un spēlēm, lai attīstītu savu garīgo spēku.

Tev nav jāatsakās no lietām, lai attīstītu garīgo spēku. Es nemācu atmest mācības un meditēt.

Tu vari atstāt savas dabīgās intereses, lai kādas tās būtu. Es spēlēju kriketu, un tagad tā ir mana interese. Apmeklējot kriketu, es neko nezaudēju. Spēles un mācības var tikt turpinātas bez izmaiņām, un tik un tā tu vari realizēt Sevi. Ramakrišņa to izdarīja kā to arī izdarīja Ramana. Kaut Ramanai bija tikai vidusskolas izglītība, doktori klanās viņa priekšā. Viņš nebija neizglītots, un viņš neatstāja savas mācības. Viņš bija parasts vīrs kā citi, viņš palīdzēja virtuvē griezt dārzeņus un spēlējās ar mērkaķiem un govīm. Viņš neatstāja savas intereses. Viņš ļoti labi studēja un bija iemīlējies visā, ieskaitot akmeņus, mērkaķus un govis. Viņš neko nepameta. To, ko Ramana man iemācīja, es mācu visiem, un visi, kuri patiesi klausās manī, kļūst par Ramana.

Es gribu būt kluss.

Tu vienmēr vari būt Kluss, neskatoties uz to, ko tu runā vai dari. Iekšpusē tu vēl joprojām būsi kluss. Klusums vienmēr ir te, tam nav nepieciešams kāds īpašs brīdis. Es visus padaru Klusus bez viņu dzīves rutīnas izjaukšanas, un lai kur tu dotos, tu vari paturēt šo Klusumu, jo tu vienmēr esi Kluss. Tevis paša vietā, tevis Pašā, neviens nevar nomirt. Bet zvejnieks, kas ir prāts, centīsies tevi vest prom un vest uz tirgu. Tad vakarā tu būsi uz galda. Tāpēc paliec ūdenī un netiec aizrauts ar makšķernieka kumosu, jo kumosā iekšā ir āķis, ko tu neredzi! Jebkad, kad tu baudi, ir āķis, bet tu to neredzi. Visas baudas tevi uzāķē, bet tagad apjaut to, un neej tuvumā vieglam ēdienam, jeb tu tiksi uzāķēts. Uzmanies! Paliec dziļos ūdeņos, un pārtika pie tevis nāks pati. Neviena zivs nemirs dziļos ūdeņos. Tās ir tikai rijīgās, kuras dosies pēc ātra kumosa un mirs. Šis ir kā būt Klusam.

503

Ko man iesākt ar to, ka es vērtēju, tiesāju?

Vispār netiesā, un, ja tu to dari, tiesā tikai sevi. Atsakies no tiesāšanas koncepta. Ja tu gribi tiesāt, tiesā to, kāda ir tava dzīves jēga. Tiesā sevi, tiesā savu nodomu un tiesā savas kļūdas, ne citu. Ļauj citiem darīt, ko viņi dara. Tā nav tava problēma.

Kaut arī es esmu Šivas pielūdzējs un gadiem ilgi esmu čantojis viņa vārdu, es pēdējā laikā sapņoju par Krišņu. Kāpēc tā?

Šiva dzīvo kremēšanas vietā, un tu tur biji, un tāpēc viņš ir ļoti apmierināts ar tevi. Tā dēļ viņš tevi ir izsūtījis ārā no kapiem, lai baudītu gopī ar Krišņu. Kad Dievs ir laimīgs, viņš piepilda tavas vēlmes, kuras tu nēsā ieraktas iekšup sevis. Tavā gadījumā viņš kliedē tavu alerģisko reakciju uz sievietēm. Nenēsā neko līdzi no pagātnes. Ļauj tam notikt un tad aizmirsti par to. Tu esi atnācis no kremēšanas vietām, tāpēc baudi sevi. Krišņa tev māca baudīt.

Šiva un Krišņa ir viens un tas pats dievs. Nerūpējies par to, kurš ir tavā priekšā. Šivas aspektā viņš saka doties un meditēt kapos, un pilnībā atteikties no visa, un būt ar stingru apņemšanos. Tas nozīmē, ka tev ir jāiet, kur neviens tev netraucē, ej, kur tavs prāts netiek traucēts. Paliec viens kapos.

Tad, kad tev ir viss, ieej universā, jo tas ir skaists. Šis ir Krišņas aspekts. Kāpēc to noraidīt? Kāpēc no tā mukt prom? Tev ir tikai jāzina pareizā taktika, kā apieties ar čūsku, vai aiz astes, vai aiz mēles un indes zobiem! Un ar vienu mazu indes zoba dūrienu pietiek. Tāpēc apejies ar šo čūsku aiz astes, un svaidi to, un tu salauzīsi tās kaulus. Tad tā vēl joprojām būs čūska, bet nevarēs izdarīt pāri, jo tā nevarēs pakustēties.

Šādi tev ir jāzina taktika, kā apieties ar visu: ne no priekšas, bet no aizmugures.

Kā nogalināt čūsku dēmonu.

Tev ir jānogalina dēmons, kā Ram nogalināja Ravana, un Krišņa nogalināja Kamsa. Nogalini dēmonu ar tīrību.

ॐ

504

Paldies par tavu mīlestību un līdzjūtību. Kā es varu būt kā putns, kas neatstāj pēdas?

Ja tu vienmēr esi Satsangā, tu neatstāsi pēdas, jo tu neskatīsies uz pagātnes pieķeršanām. Kad tu esi brīvs no pieķeršanās, tu neatstāj pēdas. Šis ir ļoti vienkārši. Neesi pieķēries, jo tas tevi vedīs grūtībās pat tad, ja tas no sākuma šķiet laimi dodošs. Neviena pieķeršanās nekad nedod laimi, jo abi, tas, kas pieķeras, un tas, kam pieķeras, ir pieķeršanās somā! Visas pieķeršanās ieliek tevi kastē, un tu tiec savu vēlmju aiznests.

Neseko nekādām pieķeršanās, un tiec vaļā no to kompānijas, kura dod tev pieķeršanās važas. Uzturies kompānijā, kurā ir Brīvi cilvēki, kuri vēlas Brīvību.

Domā par Brīvību, staigā Brīvībā, esi ar cilvēkiem, kuri tiecas pēc Brīvības. Šis ir vienīgais veids, kā neatstāt pēdas.

Vai ir vēl kaut kas bez vienkārši būšanas un tā, kas parādās, pieņemšanas?

Ar to pietiek, pieņem, kas ir tavā ceļā, un noraidi to, kas pie tevis nenāk. Ja kaut kas nāk, pieņem to. Ja kaut kas nenāk, netiecies pēc tā. Nevēlies to, kas ir tavam kaimiņam, nedomā par to. Esi piepildīts ar to, kas tev ir. Neskaties uz citiem. Šī ir labākā mācība, kas tev var būt, un tev nav vajadzīga neviena cita: piepildijums.

Visi ir mantkārīgi un greizsirdīgi, un naidīgi, jo viņi nav piepildīti. Viņi nezin šo vienkāršo triku: Paliec laimīgs, lai kas tev tiktu dots, lai kur tu būtu, esi laimīgs.

Kā kāds var pieņemt lēmumu, balstītu dharmā un ne ego un es-domā?

Augstākā dharma ir noraidīt visu dharmu. Šī ir tava dharma. Nerūpējies par darīšanas dharmu un nedarīšanas dharmu. Augstākā dharma ir noraidīt visu pasaules dharmu. Ja tu noraidi visu, kas notiks? Šī dharma tevi aizvedīs uz perfektu Mieru un Mīlestību. Tava augstākā dharma ir noraidīt visas dharmas.

505

Vai nomainīsi manu vārdu?

Govinda dejo ar ilūziju, Rādhā, bet viņš zina, ka viņš dejo, un turpina būt liecinieks abiem šiem dejotājiem.

Dejo ar apstākļiem, bet paliec apjautošs par dejotājiem un dejas jēgu.

Došu tev Kunga Krišņas pielūdzēja Govindas vārdu. Krišņa ir atbildīgs un dos tev visu, kas tev vajadzīgs. Pielūdzot prātu, visi ir lepni. Nepārdod sevi baudas labā un tad ciet. Cik daudz laika mums ir, un cik daudz no šī ir gulēšana un ēšana. Neizšķied savu laiku. Izmanto to vislabāk. Esi atkarīgs no Kunga, kurš pieskata radību. Atdodies Dievišķajai gribai, ne savai gribai. Tātad es dodu tev vārdu Govinda! Kalps tikai Kungam.

ॐ

Savā dzīvē esmu saticis daudz krokodilu, bet tu esi vienīgais, kam es uzticos.

Tu pats sāc palikt par krokodilu, un pat sāc mācīties valodu. Tu kļūsti tāds, kādā asociācijā tu uzturies, tu kļūsti viens ar viņiem.

Pirms ierašanās šeit es dzīvoju tumšu zādzību un laupīšanas dzīvi. Es atjēdzos no tās, kad sāku plānot slepkavību. Esmu tik priecīgs, ka esmu šeit.

Tu izskaties pēc laba zēna, kur tu guvi visus tos sliktos paradumus? Slikta kompānija? Neuztraucies par savu pagātni un dzīvo pārējo savu dzīvi kalpojot cilvēkiem, ne viņus nogalinot! Cilvēki ir labi radījumi! Tiem nav astes. Bet tie, kuri neuzvedas kā cilvēki, īstenībā ir dzīvnieki, viņi rej un kož citiem. Tu esi skaists zēns, tāpēc uzvedies kā laba cilvēkbūtne un ne kā zvērs.

ॐ

506

Attiecības, Laulība un Seksualitāte

Attiecības, ko tu uzturi, tevi ļoti iespaido: tu kļūsti tas, ar ko tu sevi asociē. Tāpēc paliec tikai svētā kompānijā, ceļo tikai ar tiem, kuri ir tajā pašā laivā. Nekas nav labāks par Satsangu, tāpēc turi savus draugus šeit. Asociējies tikai ar tiem, kur dodas tajā pašā virzienā, un ej uz Patiesību par jebkādu cenu.

Esi Tas Viens, jo Tas Viens ir Neviens. Šī ir laba pamat-asociācija. Kur ir daudzi, tur ir nepareizība. Tāpēc sūti visas savas domas prom. Atmet slikto asociāciju ar tām.

Draugs ir tas, kurš neuzvanda tavu prātu. Neuzturi draudzību ar tiem, kuri uzvanda tavu prātu, nav svarīgi, cik tuvi viņi ir, vai tā ir persona, vieta vai ideja. Nepieņem uzaicinājumus no muļķīgām personām, jo, kad tu dzīvo viņu sabiedrībā, Patiesība tevi nenoskūpstīs.

Ļauni pieradumi un sabiedrība nāks pie tevis atpakaļ. Tie ir ļoti stipri, un tādam jābūt arī tev. Tu dodies augšup pa straumi uz avotu, viņi peld lejup un vilks tevi līdzi.

ॐ

Mīlestība, kuru jebkuras divas būtnes dala, ir Sevis Mīlestība uz Sevi. Turi prom visas idejas un nodomus, un tu satiec visas būtnes šajā Mīlestībā. Šis ir Pats satiekošs Sevi. Visa pievilkšanās ir tikai pie Sevis,

507

kaut arī redzamība pieviļ.

Ja tu lieto vārdu mīlestība tam, kas notiek starp ādu un ādu, tam ir jābūt nomainītam ar kāri. Attiecības izraisa atdalītību, dusmas, bailes un sēras, tās neizraisa mīlestību.

Saproti, ka tu neesi iemīlējies ķermenī. Ķermenis, vai tas ir vīrietis vai sieviete, ir līķis. Zini, ka tas, kas šķiet mīlestība uz kādu "citu", īstenībā ir Mīlestība uz Sevi, jo neeksistē "cits". Tātad šī visiekšējākā Mīlestība nevar tikt dota nevienam "citam". Draugu mīlestība ir Sevis labad, ne ķermeņa uz ķermeni labad. Patiesai Mīlestībai nav mīlētājs vai mīļotais, jo visa mīlestība ir Mīlestība uz Sevi. Ja tu patiešām gribi Mīlēt, Mīli Augstāko Sevi tieši Tagad, Mīli augstāko Patiesību. Šī Mīlestība ir Brīvība.

Jebkad, kad ir divi, ir šķiršanās bailes, un beigu beigās šai šķiršanās ir jānotiek, jo ķermenis satiekošs ķermeni ir pārejoši. Tikai laulība ar Brīvību ilgs. Jebkāda draudzība ar jebko citu neuzturēsies un beigās tev iekodīs. Šis nav, lai teiktu, ka ir jāmūk no attiecībām, daba nav muļķīga: vīrietis un sieviete kopā ir O.K., būt mājsaimniekam nav šķērslis brīvībai. Pat visi riši un dievi ir mājsaimnieki. Tev tikai ir jābūt ar pareizo personu, kas dodas pareizā virzienā, lai tu vari turpināt fokusēties uz Sevi. Tikai atceries Brīvību kā pirmo!

ॐ

508

Kā mīlēt dabīgāk?

Mīlēšana ir dabīga. Tā ir ienīšana, kas nav dabīga. Mīlestība nevar kļūt dabīga, jo tā ir dabīgais stāvoklis. Nedabīgais stāvoklis ir ienīst tos, kuri tevi tracina. Šis nedabīgais stāvoklis radīs tev tik daudz problēmu šajā dzīvē, un tas radīs nākošās dzīves, kurās tu būsi problēmās. Esi brīvs no šī, lūdzot piedošanu par tiem, kurus tu esi aizvainojis dzīvēm atpakaļ. Mīli, kuram tas nepatiks?

Mīli katru, jo Mīlestība ir Dievs. Ja tu Mīli katru, tu kļūsi Dievs.

Kā Dievs, tu nekad nedarīsi pāri savām radībām. Šī ir starpība, kas izmaina visu.

Mīlestība ir dabīga. Vadi savu prātu un liec tam klausīt. Mīli visu, vai tā nav Mīlestība. Liec savam prātam šādā veidā mīlēt, un tu redzēsi tā burvestību katru dienu.

Tad citi cilvēki nāks tev tuvumā. Kad viņi to dara, nedari viņiem pāri.

Vai mīlestības sajūta uz mīļoto ir prāta radījums?

"Cita" mīlēšana ir prāts. Sevis mīlēšana nav prāta radījums. Mīlēt kādu citu ir prāta radījums, un nedos tev labu pieredzi. Tu vari mīlēt tikai Sevi. Prāts tiek iznīcināts, kad tu Mīli Sevi, un tu nevari Mīlēt Sevi ar prātu.

ॐ

Papadži, mans vīrs ir garīgais meklētājs un grib fokusēties uz to, bet es vēl joprojām vēlos seksu un bērnu, vai vari palīdzēt?

Bez-prātā jebkādas aktivitātes ir iespējamas. Īstenībā, kad jūs satiekaties tik tuvu kopā,

509

tas ir dabīgas meditācijas veids, kaut arī šī ir savādāka joga nekā tā, par ko es runāju. Dari visu ar bez-prātu. Gulēšana kopā bez-prātā tiek saukta par meditāciju, un šis tiek saukts par Mīlestības skaistumu. Jūs kļūstiet viens, jūs esiet viens, un jūs redzēsiet, ka esiet viens. Jūs nesatiekaties ar nevienu citu, jūs neliekat kopā katra fiziskās formas. Šī laimība nerodas no tava ķermeņa, bet no cita rezervuāra. Neaizmirsti par šo rezervuāru, kas dod šīs savienošanās svētlaimi. Dodies uz šo rezervuāru katras aktivitātes laikā, un tu redzēsi, ka svētlaime ir tāda pati, vai nav aktivitātes, vai ir vislabākās aktivitātes. Tev ir jāsaprot šis noslēpums.

ॐ

Es gribu, lai manā dzīvē būtu sieviete. Vai tas ir traucēklis? Vai vari man dot padomu?

Kāpēc gan tev nebaudīt dzīvi, kā tas slavenais skolotājs nesen mācīja. Viņš cilvēkiem mācīja izbaudīt seksu tagad, jo tu nezini, kas notiks rīt. Piemērs, ko viņš izmantoja, ir, ka tās pašas kāpnes, pa kurām tu nokāpi lejā, ir jālieto, lai rāptos augšā. Tātad tas ir sekss, kas tevi ieveda samsārā, tātad tas ir sekss, kas tevi no tās vedīs ārā, un seksa svētlaime ir Brahmana svētlaime.

Mana mācība ir savādāka: Ne nākšana lejā, ne iešana augšā! Tev nav vajadzīgas vecas bambusa trepes, kuras salūzīs. Tagad ir lifti, kuri aizved tevi uz "Empire State Building" pēdējo stāvu sekundēs. Kāp šajā ekspress liftā un spied savas pogas! Tev nav vajadzīgs neviens cits.

Taujā, no kurienes tu esi nācis, un tu nebūsi spējīgs to teikt. Paliec Šeit. Šeit nenozīmē jebkur. Zini, tu vienmēr esi skaists, svaigs, spīdošs visur. Saproti šo. Tie, kuri Mīl, ir visgudrākie no pasaules sešiem miljardiem. Ļoti daži šo zin:

510

Jo tev nekas nav jādara un nav ne par ko jādomā. Šo neviens nezin.

Šeit nav mācību, nav pagātnes, nav laika, nav nākotnes. Tikai zini, kas tu esi, un tas ir viss. Šis ir tas, ko tu dzirdi Laknavā. Jūs visi esat atbraukuši no savām nācijām šurp uz Laknavu, jo šeit nav valsts, kurai jūs piederiet. Tu esi Pats Iekšup, zemes, ūdens, uguns, gaisa un ētera neaizskarts. Mirklī tu šo zināsi, un šis ir kādēļ tu esi ieradies.

Vai ir nepareizi gribēt palikt dualitātē, lai mīlētu?

Ja tu mīli tevis paša Sevi, vai tā ir dualitāte? Ja vilnis mīl okeānu, vai tā ir dualitāte? (iesmejas) Tā nav dualitāte, bet ir veids, kā domāt savādāk. Tikmēr, kamēr tu nezini Sevi, pat tavs ķermenis ir dualitāte. Bet miegā nav dualitātes. Pat tavs ķermenis nav te, un nav dualitātes. Nav attiecību, jo tu vienkārši guli. Tāpēc, ja tu gribi aizvākt šo dualitāti, jūti, ka tu guli. Gulēšana nozīmē neskatīšanos uz citiem, bet uz visu kā Vienu. Kad tu sapņo, paceļas dualitāte. Tik daudzi kalni un upes rodas, kad tu sapņo, bet, kad tu guli, kur tie ir? Tas nozīmē, ka tu radi šo dualitāti. Savādāk visas lietas ir Viens. Tu radi dualitāti! Es esmu šeit, kāds ir šeit! Es esmu sieviete, kāds ir vīrietis. Šis ir tevis radījums. Kad tu pamosties, viss pirmajā mirklī pēkšņi rodas tavā priekšā. Tikai mirklī, kad tu pamosties no miega bez-formības, viss ir te tikai vienā solī ārpus. Kāpēc tam būtu tur jābūt? Tas nozīmē, ka tu radi universu! Tu radi attiecības! Kur tās bija miegā, tu pat neredzi savu ķermeni. Tur nav ne dievi, ne skolotāji, ne studenti. Vai tu neesi laimīgs bez visām šīm lietām?

ॐ

Mans partneris dod man daudz ciešanas. Es gribu būt brīvs no šī traucēkļa.

Ēzeļu mātīte sper ēzelim, bet ēzelis turpina viņai sekot no mugurpuses, mēģinot saost tai zem astes. Atkal viņa sper, un atkal ēzelis ar asiņojošu purnu turpina viņai sekot. Šajā laikā ēzelis nemēģina neko jautāt par Dieva realizēšanu. Tas tikai cenšas nosmaržot zem astes! Šis ir tieši kādi ir pārsvarā cilvēki! Tieši!

511

Tātad tu dabūsi, ko gribi. Tev ir jābūt ļoti patiesam. Tad tu to vari gūt. Tas atnāks, ja tev ir tīra sirds. Tad tu dabūsi visu, un viss tiks tev dabas piedāvāts. Mēģini tagad vai šodien, vai kādu reizi savā cilvēka dzīves laikā. Tu redzēsi, cik tas ir viegli, bet, ja tu gribi divas lietas vienlaicīgi, tas nenotiks. Pieskaries mīlestības nektāram un redzi, kas tiek tev piedāvāts. Tomēr divas lietas neiet kopā.

Mēs vienkārši nevaram tikt ārā no tās bedres, ko esam kopā izrakuši.

Piedod un aizmirsti. Skaties uz savām kļūdām, ne uz citu kļūdām. Tad tu vari dzīvot skaistu dzīvi. Bet pārsvarā cilvēku taisa kļūdu, meklējot citu personu, kas būtu atbildīga par likstām, kamēr paši viņi ir lepni par savu tīrību. Viņi tic, ka paši viņi netaisa kļūdas. Piedot ir Dievišķi, skaties uz savām kļūdām. Tu redzēsi, ka tas bija tevis pašu kļūdu dēļ, ka radās nesaprašanās. Ja cilvēks taisa vienu un to pašu kļūdu katru dienu, tad tā kļūst par viņa dabu, un tev tā ir jāpieņem.

Tagad beidz domāt par savu draudzeni! Ir gana! Tu esi Satsangā divas stundas dienā. Tu vari dot savai draudzenei pārējās divdesmit divas stundas tevi izsūkt, bet dod šīs divas stundas Satsangam, tevis paša Sev. Dari šo un tu vēlāk nenožēlosi. Šī ir Gudrība. Pavadi divas stundas tavam mērķim. Neļauj prātam klīst, kamēr tu esi Satsangā. Lēnām tu redzēsi balvu, kuru tu gūsi par būšanu Klusam divu stundu garumā. Arvien vairāk tev ir jābūt pievilktam tam, kas tu īstenībā esi, mūžīgajam Sev, un ne ķermenim-prātam-ego vai jebkam ar vārdu un formu, kas nāk un iet.

Izšķir starp pārejošām lietām un Mūžīgo Mīlestību, kas tu Esi. Tad dari, ko vien vēlies, kas vien tev tīk.

ॐ

Mana sirds ir mīlestības un pateicības piepildīta. Kaut arī šī mīlestība vienmēr ir te, dažreiz tā tiek pārklāta ar bailēm un izzūd.

Mīlestība nekad neizzūd, bet šis vārds mīlestība tiek jaukts ar kāri. Mīlestība ir tīra, tā nevar mainīties.

512

Ja tu reiz iemīlies Sevī, nav no tā glābiņa. Bet, kad tā nāk un iet, tur ir iesaistīta kāda persona, un tas tiek saukts par kāri, ne mīlestību.

Dažus gadus atpakaļ man bija vīrs, māja, darbs un bērns, bet bērns nomira, un vīrs mani atstāja, un es pametu darbu.

Tāpēc es saku, ka tavs vīrs bija iesaistīts šajā "mīlestībā". Šeit ir atšķirība starp mīlestību un kāri.

Visu pazaudēt ir laba zīme. Savādāk tu nekad nebūtu šurp atnākusi. Brīvības labad viss var tikt pazaudēts, un tavā gadījumā tas bija jau zvaigznēs. Tu nevarēji un nevari neko izmainīt, un tāpēc tev nevajadzētu par to domāt vai uztraukties. Beigu beigās, kādu labumu tu vari gūt no attiecībām, un cik ilgi tev būs šie labumi? Kad zvirbulis, kurš čivina tevī, aizlido prom, viņi no tevis tiks vaļā, cik vien ātri var. Šim ir jānotiek, tāpēc, ja tas notiks rīt, tad saproti to šodien; tad tu būsi laimīga. Savādāk tu zaudē spēli, ko tu šeit esi ieradusies spēlēt. Tāpēc pieņem lietas, kad tās nāk, un esi laimīga un priecīga šajā gadījumā.

Es tagad pieredzu tukšumu, bet šis tukšums tur mani prom no citiem, īpaši vīriešiem, kaut arī es alkstu pēc vīrieša.

Tukšumā nav vīrieša vai sievietes. Tu noteikti pieredzi kaut ko citu. Tev ir bijušas kādas nepatikšanas ar vīrieti, bet šis nenozīmē, ka visi vīrieši ir slikti. Tu vari mēģināt apmierināt sevi ar attiecībām, bet nāks laiks, kad tu zināsi, kad tev nav vajadzīgas attiecības. Šis ir, kāpēc karaļi tiek Apgaismoti: viņiem vairs nav vēlmju. Ubagi netiek Apgaismoti, jo viņi ir pieķērušies pie saviem ubagošanas traukiem un viņu apmetņiem, un rožu kroņiem. Karaļiem ir tik daudz karalienes un zelta, un dimantu, un ziloņu, un kalpu. Nāk nakts, kad viņi saprot, ka ar to visu nepietiek.

Upanišados ir stāsts par karali, kuram bija divas karalienes. Viena bija Maitri un otra Katiani. Karalim bija sešdesmit, Katiani bija četrdesmit, un Maitri bija divdesmit. Tikai iedomājies karaļa gaumi. Maitri bija visas zemes skaistums.

Kādu nakti viņš redzēja Patiesības zibsni un pateica karalienēm, "Esmu

513

nolēmis atstāt karaļvalsti; šonakt es sadalu visu karaļvalsti un bagātības, un ministrus, un kalpus, un armiju līdzīgi starp jums abām."

Maitri teica, "Kad atnācu pie tevis, tu teici, ka esmu visdārgākā lieta pasaulē, un, ka tu man esi pieķēries vairāk par visu. Tāpēc tava vēlme mani pamest mani mulsina. Ir jābūt kaut kam vēl skaistākam par mani, jo savādāk tu nebūtu tik muļķīgs, pametot mani un karaļvalsti. Tāpēc es došos ar tevi un kalpošu tev, un kopā mēs atradīsim to, kas ir tik skaists. Es atdodu savu karaļvalsts daļu Katiani."

Viņi devās kopā mežā, un abi sasniedza Brīvību. Šis ir lēmums, kas ir nepieciešams: ka tu pat būtu gatava atdot savu karaļvalsti. Ne mazāk par šo būs gana, un tāpēc karaļi to ir darījuši, un ne parastas personas, kuras ir pārpildītas ar vēlmēm.

Gūsti šo, un tu būsi debesu karaļvalsts karalis. Ja tu apmeklē Satsangu tikai ar vēlmi būt Brīvam savā prātā, tu kādu dienu tiksi atalgots. Šo tu gūsi, un tu nezaudēsi neko.

ॐ

Es jūtu, ka mana draiskā dzīve ar mūziku, tenisu, meitenēm, dzeršanu un ēšanu traucē manai garīgajai izaugsmei.

Pašrealizācija nesaka tev atmest lietas, kuras dzīve grib darīt! Šis Pats nav tik kautrīgs, lai kaut ko darītu vai nē. Pats ir pilnība un pieņem visu, ko dari. Tu saki, ka tiec iztraucēts. Šim traucēklim būtu jābūt iztraucētam no tava prāta. Pats nebaidās no meitenēm.

Vai ciešanas ir nepieciešamas, lai sabalansētu baudas?

Ja tu esi trenēts jogā, par ko es runāju, nav ciešanu, tikai bauda. Ja kaut kas ir te, tu to baudi, un, ja tas nav te, tu baudi to vēl labāk. Pēc tam, kad esi ar meitenēm, tu guli un baudi to vēl labāk nekā jebko citu, kaut arī tu vairs neesi ar viņām. Tātad šis ir triks:

Vai esi viens, vai aizņemts pasaules aktivitātēs, tev nevajadzētu radīt atšķirību! Jūties tik viens, cik tu esi, kad tu guli.

514

Ja baudas ir te, tad baudi tās. Ja tās nav te, tad baudi to. Parasti, kad tu

baudi, tev ir jācieš, bet, ja tu iemācies šo triku, tad ciešanas un baudas ir viens un tas pats.

Tev ir jāzina: ja lietas ir te, tad baudi, Ja tās nav, tam nav nozīmes.

ॐ

Manas laulības ir sabrukušas, un līdz ar to es jūtu, ka daļa no manis, kas bija apprecējusies, ir nomirusi.

Šī ir skaista nāve. Pēc šīs nāves tu vari nākt uz Satsangu, bet tikai, ja tu atstāj viņu aiz muguras. Viņš tevi ir atstājis, bet vai tu viņu esi atstājusi?

Es esmu viņu atstājusi.

Tad nerunā par viņu. Tu īsti neesi vēl viņu atstājusi. Tev ir jābūt stiprai. Vājums, ko tu jūti, ir no nosacījumiem, ko tev ir uzlikusi vīrieša augstprātība.

Es gribu jaunu vārdu, lai sāktu dzīvot no sākuma.

Vārds nav svarīgs, tas, kas ir pāri vārdam, ir svarīgs. Došu tev Tā vārdu, lai tu aizmirstu vārdu un formu pasauli. Bet, ja es tev šo vārdu dodu, tev būs jāzvēr, ka nepieskarsies nevienam, kam ir vārds. Šis ir saprātīgi, ne? Dažreiz es esmu ļoti saprātīgs! Ļoti labi. Čau.

ॐ

Kāpēc tu cilvēkiem Satsangā iesaki precēties?

Kāpēc gan tev būtu jādzīvo vienam? Jūs viens otram variet palīdzēt šajās attiecībās, kuras ir lielākas par attiecībām ar tēvu, māti, brāļiem, māsām, bērniem vai draugiem. Vīra un sievas attiecības ir ļoti tīras

515

attiecības. Es iesaku dzīvi laulībā, jo tā ir šī dzīve, kas beigās dos tev mieru. Draugi, kuri baudīja tavu jaunību, nenāks tuvumā, kad tu būsi vecs, bet tavs partneris nāks, jo jūs esiet divu ķermeņu viena dvēsele. Tas ir ļoti īpaši, un es nevaru rietumu cilvēkiem to izskaidrot, jo viņi nezina vīra un sievas attiecības. Šķiet, ka tas vairs nav modē būt precētam.

Rietumos laulībā ir tik daudz apjukuma!

Apjukums ir pirms laulībām, laulību laikā un pēc šķiršanās.

Kāds ir pareizs laulību veids, ja mērķis ir realizācija?

Sevis Realizācija ir arī dvēseles laulība ar Paramātma. Dzīve harmonijā starp diviem ir iespējam vienīgi tad, kad Brīvība ir viņu abu mērķis. Varu pastāstīt tev par vēdiskām laulībām. No sākuma tev ir jāvaicā īpašiem tavu laulību ceremonijas viesiem:

Zeme ir tava Māte, un tāpēc zeme tiek pielūgta pirmā jebkurā pūdžā. Tiek pielūgti visi elementi, kā arī visas debess puses un dievi, un saule, un mēness. Tie visi tiek saukti uz kāzām kā viesi, lai liecinātu un svētītu pūdžā. Tad tu ēd medu, pienu, biezpienu un saldumus, lai tava runa būtu salda. Tu tiec salaulāts Brīvībai. Šis ir, kādēļ jūs ejat cauri šīm būtnēm un kādēļ jūs šoreiz esiet cilvēki.

Kas ir patiesa uzticēšanās un nodošanās laulību kontekstā?

Vīrs uzticas sievai, un sieva uzticas vīram, un nav šķiršanās, tās ir mūžīgas laulības, kas noslēgtas pirms tavas piedzimšanas. Bet rietumu laulība neilgst ilgi, un cilvēki svaidās starp partneriem, kamēr viņi tam ir par vecu. Vēdiskās kāzās tiek zvērēts pat neskatīties uz citu personu. Šīs laulības nevar izirt. Tiek apiets ap uguni trīs reizes, kas simbolizē dzīves uguni. Tiek parādīta līdztiesība, katram vedot otru ap uguni, un katram sēdot katrā otra pusē.

516

Vai var sasniegt apgaismību, esot apprecējies?

Es ticu, ka āriešu kultūra piekrīt, ka tev ir jāprecas. Ja tu neprecies, tu turēsi to "otru" savā sirdī, un, ja tu precies, viņš būs pie taviem sāniem. Sekss visiem ir ļoti svarīgs, un tāpēc laulāta dzīve ir nepieciešama. Ja seksa trūkums palīdzētu tev būt Apgaismotam, tad kastrētie galminieki būtu pirmie, kas būt Brīvi!

Tava laulība ir vissvarīgākais faktors tavā dzīvē. Brahmačarja parasti tiek uztverta kā celibāts, bet tā nozīmē arī būšanu ar tavu sievu vai vīru ar nodomu radīt bērnus. Laulība ir tikai vēdiska. Visas citas laulības rietumos nav laulības. Palikšana Sevis tuvumā ir īsta brahmačarja.

Tu esi teicis, ka ir labi būt precētam, bet mana pieredze stāsta, ka tā nav.

Tavā gadījumā tu pavadi visu savu laiku mēģinot būt kopā, un tu nekad neatrodi laiku būt vienam. Tā ir būšana vienam, kas padara tevi laimīgu, un ne laiks, kas pavadīts kopā. Kad tev vairs nav vēlmju, tu esi laimīgs. Būt bez vēlmēm ir laimība. Šis notiek tikai tad, kad tu esi viens bez kādas personas, koncepta vai objekta savā prātā.

Jūs variet palikt kā pāris, bet nekad neaizmirstiet savas dzīves mērķi: Brīvību! Divi cilvēki var būt kopā kā vīrs un sieva, ja viņiem abiem ir vēlme būt Brīviem. Tad tajā nav sliktuma. Partneris, ar kuru tu biji, gribēja tevi tikai fizisku baudu dēļ, tāpēc, protams, tas nestrādāja. Jums abiem ir jābūt uz tās pašas takas, lai būtu viens otram izpalīdzīgi. Šeit Satsangā ir tik daudz pāru, kuri dzīvo kopā un palīdz viens otram. Izvairies no tiem partneriem, kuri tikai sūc un laiza tavu ādu.

Vai tas nav prāta triks domāt, ka man ir vajadzīgs laulātais partneris?

Prāta triks ir tas, ka tu domā, ka tev nevajag brīvību. Esi gudrs. Tu vari izvēlēties partneri, bet pārliecinies, ka viņš ir uz tās pašas takas. Precies ar to personu, ar kuru tu esi sabalansēts.

ॐ

Es gribu būt Brīva, un es gribu satikt vīrieti.

517

Abas lietas nenotiks. Pa vienai! (iesmejas) Vai nu tu esi aizņemta ar

vīrieti, vai ar tevis pašas Sevi. Bet došu tev triku: no sākuma esi aizņemta ar Sevi, tad, ja tu būsi aizņemta ar tūkstoti vīriešiem, tu neskarsies nevienam no viņiem klāt.

Es parasti esmu tādā svētlaimē, kad esmu viena, un es aizmirstu, kas es esmu, kad esmu ar citiem.

Svētlaimē tu vari būt tikai, kad tu esi viena, ne, kad tu esi ar kādu citu. Kad tu esi ar kādu citu, tu nevari būt laimīga, jo vienmēr ir bailes, ka tā persona tevi var atstāt. Vienmēr būs šīs bailes, kamēr tu neiemācīsies, kā dzīvot viena, bez "cita".

No rīta līdz vakaram tu vienmēr esi greizsirdīga un bailēs, un konfliktā. Bet, kad tu guli, nav baiļu, jo tu esi viena. Pat tavs ķermenis nav ar tevi. Tu esi viena, kad nav kontakta ar ķermeni, intelektu vai maņām; tad tu esi laimīga.

Vai ir tāds posms meklētāja dzīvē, kad ir labāk nenodarboties ar seksu?

Sekss un nodošanās var notikt vienlaicīgi. Vai tagad esi apmierināta? Nav konflikta starp seksu un Patiesības meklējumiem, jo Patiesība ir pāri visam; Pāri jebkādam konceptam un aktivitātei. Patiesība nav iesaistījusies, Tā ir absolūti neaptraipīta un neskarta.

Sekss var tikt turpināts, ja tu parūpējies par sevi. Viens veids, kā šo darīt, ir turpināt smieties, jo tad tu nepaliksi veca. Tāpēc, kad tev ir sekss, smejies un pastāsti, kas notiks. Smiekli vienmēr ir vislabākā dziesma.

Sevis Realizācija ir tīra un nevar tikt piesārņota ar sēklu vai jebkādu piepūli. Tā ir neskarta. Tāpēc ar visām šīm lietām Sevis Realizācija vēl joprojām var notikt. Upanišados ir stāsts par prostitūtu, kura gribēja būt brīva un sāka iet pie dažādiem svāmī, meklējot palīdzību, jo viņa dzirdēja, ka āšramos ir pieejams miers. Bet svāmī teica saviem studentiem griezties prom no viņas. Visi viņu noraidīja, tāpēc viņa nolēma meklēt mieru pati.

518

Viņa turējās klusa, bet regulārie klienti turpināja dauzīties pie viņas durvīm. Kad viņi ienāca iekšā, viņi redzēja viņu meditējam, un viņas seju starojošu gaismā. Tad viņi sēdās viņai apkārt un sāka meditēt, aizmirsuši par ierašanās iemeslu. Šis izmaina visu.

Tev nav jāspecializējas savos pieradumos, lai gūtu Brīvību, jo Brīvība ir brīva no visa. Pārsvarā svēto saka savam studentam dzīvot īpašu dzīves veidu, bet pavaicā svāmī, vai viņš pats nav seksa produkts! Neviens no viņiem nav guvis Brīvību.

Tātad nav te nekādu īpašo noteikumu par to. "Es gribu būt brīvs", ir diezgan pietiekoši. Tam nav nekāda sakara ar apstākļiem, kā norādīju ar šo stāstu. Seksam tev ir nepieciešami divi ķermeņi, bet Pats nepieder vienam dzimumam vai otram, ne arī kādam ķermenim. Man ir bērni, un man ir mazbērni, man ir arī mazmazbērni, un neviens no viņiem nav mani atturējis. Tev nav jābūt bez seksa. Kā es varu radīt bērnus bez seksa? Bija viss, un es neko nenoraidīju.

Vai mīlēšanās kvalitāte ir svarīga?

Noteikti, ka mīlēšanās kvalitāte ir no svara, un šī mīlēšanās ir ar tavu Iemīļoto Vienu. Tajā ir starpība. Mīlējies ar savu Iemīļoto. Vai zini, kas ir tavs Iemīļotais? Tas ir kāds, pēc kura tu esi ilgojusies, un tas Iemīļotais gaida tevi. Tāpēc tev vajadzētu bezbailīgi taisnā ceļā doties pie sava Iemīļotā. Šī būs ļoti īpaša tikšanās, pirmo reizi. Tad tu paliksi tīra, bez domām, skatoties uz savu Iemīļoto.

Ko vajadzētu darīt ar seksuālo dedzību?

Dedzini to! Bet, pirms tu to dari, pārliecinies, ka tu aizvāc konceptu par "citu", un tad skaties iekšup. Tad tu esi Mīlestībā. Ko tu tagad domā?

Ir Klusums.

Ej dziļāk neizmērojamajā Klusumā. Neskaries klāt prātam, skaries klāt tikai Mīlestībai.

ॐ

519

Papadži, man ir trīs jautājumi. Pirmais ir, kāpēc seksuāla pieredze ir tik pievilcīga ego? Otrais jautājums ir, vai vēlme būt brīvam vēl joprojām ir tikai vēlme? Kāpēc ego nevar dzīvot bez vēlmes? Vai es varu būt brīvs, neatsakoties no pasaules? Trešais jautājums ir, kāpēc es tik ļoti baidos nāves?

Tavi jautājumi ir par seksu, brīvību un nāvi, tādā kārtībā. Es domāju, ka otrajam jautājumam vajadzēja būt pirmajam. "Kā būt brīvam?" ir jābūt pirmajam jautājumam. Visi pārējie jautājumi norāda, ka tu gribi būt vergs savām seksuālajām vēlmēm.

Es gribu būt brīvs no šīm vēlmēm!

Tas ir tikai otrais jautājums. Tu gribi turēties pie savām seksuālajām vēlmēm. Bet šīs vēlmes nevar tikt piepildītas. Tev ir nepieciešama cita persona, lai piepildītu tās vēlmes. Cik ilgi tu vari palikt ar šo citu personu? Vai tas varētu būt ilgāk par minūti?

Dažas minūtes.

Divas minūtes, labi. Tad vai pēc šīm divām minūtēm seksuālais objekts neiespēra tev pa pakaļu? To var redzēt Laknavas ielās. Ēzelis piepilda savu vēlmi un vēl joprojām skrien pakaļ ēzeļmātītei, un viņam atkal un atkal sper sejā. Ar asiņojošu degunu viņš vēl joprojām seko viņai! Tas ir tas, kas notiks ar visiem!

Tas ir ne ēzeļa purns, bet tavs prāts, kas asiņo. Tavs prāts asiņo! Tas vienmēr dodas pagātnē, lai atcerētos, ko tu esi darījis, un tā tas nevar baudīt Klātbūtni. Pašreiz tu nespēj baudīt Klātbūtni! Visas šīs baudas nāk no pagātnes, jo visas vēlmes pieder pagātnei.

Jā, tas vienmēr nāk no pagātnes.

Tavas baudas pieder kapu kalniņam, pagātnei. Tāpēc tagad vēlies pašreizēju laimi.

Bet kāpēc šīs atmiņas neiet prom?

520

Atmiņa! Tagad es tev pastāstīšu, kā būt laimīgam. Visām vēlmēm ir nepieciešams kāds cits, lai tas cits var piepildīt vēlmi. Bet laime nenāk no citas personas, kaut arī tu to tai piedēvē. Tas ir kā suns, kurš grauž sausu kaulu tikmēr, kamēr viņa mēle un smaganas sāk asiņot, un suns bauda asiņu garšu, domādams, ka tā nāk no kaula. Tātad tas ir mirklis, kad tu esi pabeidzis darīšanas ar savu vēlmi, kas dod tev laimi, ne vēlmes objekts. Tev ir jābūt atstatus no vēlmes objekta, lai būtu laimīgs, un tad, ja tiešām tas bija vēlmes objekts, kas padarīja tevi laimīgu, tev nebūtu vajadzības no tā atdalīties. Kad darbs ir pabeigts, prāts uz īsu brīdi atgriežas Avotā, jo tam nav cita objekta. To laiku neviens nezin, jo prāts ir savā Avotā, un ir tikai laimība. Bet tad tu redzi atkal citu objektu, un tava atmiņa ir iesaistījusies, un tu dari to atkal. Šādi tu pavadīji miljoniem gadu, nezinot, ka laime nāk no iekšup tevis. Kad tu zini šo, nav jautājumu par atsacīšanos no jebkā, vai pat par tikšanu vaļā no tavām fiziskajām vēlmēm, jo tu zini, ka laime ir iekšup, un tādējādi nekādas fiziskās pieķeršanās vai attiecības negādā tev raizes! Ja tev ir jāēd, tas nestāvēs tavā ceļā. Šādi ar visām ķermeņa vajadzībām un bioloģiskām vēlmēm tiek tikts galā. Tās visas ir vienādi svarīgas. Nedod lielāku svarīgumu vēlmei pēc seksa nekā vēlmei pēc pārtikas. Tikai vienmēr paturi prātā, ka Es Esmu laimības Avots, un baudi. Bet neiesaisties tajā, jo tas ir tikai ķermenis, kas iesaistās ar citu ķermeni. Tikai redzi, ka abi ķermeņi bauda. Lai tie bauda. Šis ir ļoti vienkāršs triks. Tikai baudi, esi liecinieks tam, un neiesaisties tajā. Tas, kurš iesaistās, ir kaut kas cits nekā liecinieks.

Vai vari atbildēt uz manu trešo jautājumu?

Paskaties uz to sejām, kas sēž aiz tevis. Tik daudzi ir guvuši labumu no tā, kas tika teikts. Viņiem ir tik mierpilnas un laimīgas sejas, bet tev tas nepieleca. Tev būs jācieš vēl trīsdesmit pieci miljoni gadi. Tu esi indietis, un tev tas nepielec. Tāpēc tik daudzi šeit ir no rietumiem. Tev būtu jānokaunas. (Viņš norāda uz sievieti blakus) Atbilde uz taviem jautājumiem ir rakstīta prieka asarās, kas ir šīs meitenes sejā! Tava seja izskatās kā aita. Kad ir Miers, ir jābūt lietum, bet tavas acis ir sausas kā beigta ēzeļa kauli!

Kabirs mēdza palīdzēt cilvēkiem, bet "nevienam netika palīdzēts", jo neviens nenāca pie viņa uz Satsangu. Kamili, viņa meita, teica viņam: "Tēti, tu tikai izšķied savu laiku, neviens pie tevis nenāk pēc Satsangas." Nākamajā rītā neviens neieradās.

521

Tā pat kā viņi tu esi atnācis pēc kaut kā cita. Es zinu tavu atnākšanas iemeslu, bet es neatklāšu to, jo tev tas nepatiks. Cilvēki, kuri nāk atrast savu laimes avotu, uzreiz to gūs. Šāda veida palīdzība šeit tev tagad ir pieejama, ja tu skaties.

Tas ir atkarīgs no tevis, ja tu sliecies uz tā negūšanu, tā ir tava izvēle. Tu esi laipni lūgts nākt šeit, un es darīšu visu iespējamo, lai kalpotu tev, bet, ja tev nav vajadzīgs šis pakalpojums, es ar tevi esmu mierā. Tu vari darīt, ko vēlies. Tev var būt sekss ar 365 sievietēm, kā bija bijušajam Laknavas sultānam ar savām 365 sievām. Vēl joprojām var apskatīt mājas, kuras viņš sabūvēja savām sievām, un vasaras mājas, kuras tika sabūvētas pie upes. Bet pat ar tik daudzām sievām viņš vēl joprojām bija izsalcis pēc seksa, un tāds arī viņš nomira.

Angļi ieradās un pulkveža Junga pavadībā uzbruka Avadh. Visi aizmuka, izņemot sultānu. Viņš tikai sēdēja, kur bija, un turpināja dzert. Pulkvedis ieradās pie viņa un jautāja, kāpēc viņš neaizmuka, kad viņam bija tāda iespēja. Navaba atbilde bija, ka nebija kalpu, kas uzvilktu viņam kājās kurpes. Šādu greznību viņš baudīja. Tad kāpēc gan tev arī nebaudīt katru dienu pa sievietei. Tu saki, tavs jautājums nav atbildēts. Nu, vairs es tev nevaru palīdzēt.

Papadži, es tikko pieredzēju sava ego nāvi.

Sava ego dziļumu?! Čau!

ॐ

Kad biju bērns, man tika darīts pāri fiziski un emocionāli, un tas vēl joprojām ir traucēklis.

Es zinu, tas ir grūti, bet tev nevajadzētu nēsāt līdzi tik daudz liekas bagāžas ar beigtām žurkām. Mēģini aizmirst pagātni un kādu laiku paliec šeit.

Bet es tiku sava vectēva, sava tēva un mana onkuļa izvarota, kad biju jauna.

Protams, tu nevari šo tik viegli aizmirst. Šīs atmiņas paliks uz ilgu laiku, bet šeit tu uzzināsi, ka tu neesi šis ķermenis, kam tika darīts pāri. Tu

522

zināsi, ka tu esi dvēsele, Ātmans, un ka neviens nevar aizskart Ātmanu. Ātmanam nav attiecību, jo tas ir viss. Šī ir patiesība. Tu esi Ātmans, tu esi Neaizskartais. Zini šo. Tas strādās.

Kopš tā es vienmēr esmu bijusi baiļu pilna. Esmu bijusi spējīga piedot viņiem, bet bailes vēl joprojām turpinās. Es dzenu prom bailes, katru dienu uzturot sevi fiziski aizņemtu, bet naktīs tās nāk atpakaļ.

Fiziska aktivitāte nepalīdzēs, tev ir jāuztur aizņemtu savu prātu. Tas ir kā jaunlaulātie birojā, kuri var darīt savu darbu, bet nespēj no prāta dabūt ārā laulāto. Turi prātu aizņemtu ar jautājumu "Kas es esmu?" Šis jautājums uzturēs tevi aizņemtu. Vienmēr pēti, kas tu esi, no kurienes esi nākusi, un kāds ir tavs mērķis. Tad tu aizmirsīsi visu citu, ieskaitot attiecības. Turi savu prātu iekšup. Visu laiku koncentrējies uz šo padomu. Es zinu, tu to vari izdarīt, jo tieši ievainots prāts ir vairāk spējīgs sasniegt Mieru. Neuztraucies. Paliec Šeit savas būšanas šeit laikā, laimībā, un, kad tu dosies, atstāj savu bagāžu un raizes šeit.

Visi bērni, kuri bērnībā tiek apcelti, kaut kā nes šo līdzi visu savu mūžu. Pagātne ir pagātne. Tam ir nepieciešams laiks, bet kaut kā tev ir jāaizmirst. Tev tiek dots padoms aizmirst pagātni. Vecāki, kuri ir darījuši pāri saviem bērniem, vāks savu grēku augļu ražu. Tu neko sliktu neesi darījusi, tad kāpēc tev būtu jāraud? Viņi raudās šeit un ellē. Tāpēc tev tas ir jāaizmirst!

ॐ

Es tiku sava tēva seksuāli izmantota, bet tagad es pieredzu skaidrību un spēju tikt ar šo galā, un kā tas ir iespaidojis visu manu dzīvi. Man bija ilgošanās pēc tēva, kurš nebūtu mani nodevis, un es pat neuzticējos tev.

Protams, kad tu baidies no čūskas, tu baidīsies arī no striķiem, kas mētājas uz takas, kas izskatās kā čūskas. Daudzi cilvēki šeit ierodas ar šo problēmu, un lēnām viņi to ir aizmirsuši. Tam ir nepieciešams laiks, lai sadzītu, šī brūce ir ļoti dziļa. Tāpēc neuztraucies. Kā sēta aizsargā lauku, tā vecākiem ir jāaizsargā bērnu, un, ja viņi paši apceļ, kurš bērnu var paglābt? Tāpēc brūce ir dziļa.

523

Prieks par šī vecā stāsta atlaišanu ir milzīgs. Tas ir arī palīdzējis man satikt partneri, kurš patiesi ir Šeit.

Bieži tas palīdz, ja tu novērs sevi, un tāpēc šis draugs ir ļoti labs remdējums, ko esi izvēlējusies. Jo vairāk tu pieķersies dabīgām, mīlošām attiecībām, jo vairāk tu aizmirsīsi par nedabīgām pagātnes attiecībām.

Es tevi mīlu tik ļoti un esmu ļoti pateicīga tev.

ॐ

Nodarbošanās un Nauda

Pirms ierašanās pie tevis es biju psihologs. Tagad es domāju, nez ko es darīšu, kad došos atpakaļ.

Tu būsi labāks psihologs, jo tev būs labāka sapratne un daudz vairāk līdzjūtības. Tu vienkārši pieskaries, un tavs redzējums palīdzēs cilvēkiem, un šī ir līdzjūtība. Pirms šī tā bija tava profesija, tagad tā ir līdzjūtība.

Tu vari darīt, ko vien vēlies, kur vien vēlies. Lai kur tu būtu, tu busi Šeit, tātad viss šis ir tava joma. Lai kur tu būtu, tu būsi Apziņā. Šī ir tava mājvieta, tava vieta, tava Laime. Strādā šajā mierā un laimē un māci visiem saviem draugiem būt laimīgiem. Dod viņiem šo vienkāršo noslēpumu, kā būt laimīgiem, un tu vari darīt, ko vien vēlies. Šis noslēpums pats nostrādās, pats par Sevi, iekšup Sevis. No tavas puses nebūs nekādas darīšanas, ne ego lepnuma. Tu jau redzi, ka tu strādāsi pilnīgi citādā veidā. Tavs darbs un tava rīcība nebūs prāta un ego vadīti. Tu būsi ļoti spontāns un dabīgs.

Šis darbs nav šķērslis Mieram un taujāšanai. Ar skolotāja svētību tu vari turpināt jebkādu nodarbi. Visu profesiju cilvēki ir bijuši Apgaismoti: namdari, frizieri, karaļi un audēji. Tikai paliec ar savu skolotāju, ja tu gribi Apgaismību, un tam ir jānotiek. Es vēlu tev vislielāko veiksmi. Bon vojāž.

Paldies tev tik liels!

Tas ir ļoti labi, ka tu šeit ieradies. Es Mīlu Tevi.

524

ॐ

Esmu rakstniece, un es jūtu, ka, ja es paņemšu rokās pildspalvu, es nebūšu brīva.

Šis nav tas, par ko es runāju! Lai strādātu, tev ir nepieciešams fiziskais ķermenis, lai darītu savas fiziskās aktivitātes. Šīs aktivitātes tu dari nomodas un sapņu stāvokļos, bet tev tās nav miega stāvoklī, jo miega stāvoklī nav prāta. Apgaismībai tev nav vajadzīgs prāts, un tev nav vajadzīga nekāda aktivitāte. Ļauj savai rokai turpināt strādāt, bet zini, ka iekšup ir kaut kas, kas vienmēr ir Kluss. Šis Klusums nekad netiek iztraucēts.

Tu vari mīlēt To tavā sirdī, bet tas netraucēs tavās ikdienišķajās aktivitātēs, tāpēc šīs aktivitātes ir jāturpina. Tas ir kā sieviete, kura ir iemīlējusies savā kaimiņā. Viņas vīrs dodas uz biroju, un viņas bērni dodas uz skolu, un viņa parūpējas par viņiem labāk nekā citas sievas, lai viņi 'neuzož', ka viņa mīl kaimiņu. Bet tiklīdz viņi ir prom, viņa pārlec sētai, lai būtu ar savu iemīļoto. Šādi tev ir jāmīl tavs Iemīļotais. Turi šo mīlestību svēti un klusi tavā sirdī, un neviens nezinās, bet ārēji tu vari būt aizņemta ar tik daudzām lietām.

ॐ

Papadži, mans darbs Vācijā ir ļoti 'domājošs'. Man ir daudz jādomā. Vai ir veids kā apvienot šo darbu, kurš pieprasa tik daudz domāšanu, ar tajā pašā laikā būšanu prātā klusam.

Tu vari pieskatīt savus projektus labāk, ja tu prātā esi kluss. Ja tavs prāts ir iztraucēts, tad tu nevari labi novadīt semināru, tu pat nevari mācīt. Iedomājies, tu atnāc uz darbu desmitos, bet pirms tu ieradies darbā, tev bija strīds ar savu sievu, un viņa uzbāza galvā tev zābaku. Kā tu mācīsi? Tu nevari. Bet, ja tu esi Kluss, kad ieiesi seminārā, tu būsi aizmirsis to, kas notika mājās. Lai ko tu darītu, tu esi Kluss, bet tu nezini par to. Tu pats to vari pārbaudīt: pirms jebkāda mācību darba, pirms runāšanas, pirms domāšanas, tu esi kluss. Vai tu seko tam līdzi, par ko es runāju? Pirms

525

jebkuras aktivitātes, mentālas vai fiziskas, tu esi kluss, un tātad aktivitāte nāk no Klusuma. Ja tu paliec kluss darba laikā, tas būs ļoti skaisti. Tu tikai aizmirsti, ka tu sāki no Klusuma, tieši kā bērns sāk ar smiekliem, bet aizmirst šo prieku, kad viņu cilvēki arvien vairāk apceļ. Bet, ja labas veiksmes vadīts šis bērns apmeklē Satsangu, viņš paliek, kāds viņš Ir. Šis ir tas skaistums. Tev nevajag aizmirst savu pamat-dabu, un tava daba ir Klusums. Ar Satsangu trenē sevi, ka tu vienmēr esi laimīgs un Kluss, jo nelaimīgums, ciešanas un spriedze nav tavs dabīgais stāvoklis. Lai labi strādātu, tev ir jāsavieno šis Klusums ar to. Labs darbs notiks vienmēr, ja tu esi Kluss. Kad tu neesi iztraucēts. Tikai tad no tava darba nāks labums. Tik daudzi lielu zinātnieku lieli atklājumi ir notikuši šajā Klusumā. Pat lietas, kuras ir neiedomājami sasniegt, tiks sasniegtas, kad tu esi Kluss!

Dažreiz man šķiet, ka man vajadzētu atmest darbu, lai būtu īsts meklētājs.

Tas nav vajadzīgs. Īsts meklētājs nenozīmē, ka tu atstāj savu ģimeni, savu māju, savu valsti, un dodies uz kalnu alām. Nekas nenotiks. Nav tā, ka ala dos tev Brīvību, tā ir tava ambīcija! Ar tavu ambīciju, ka "es būšu brīvs šajā dzīvē", ir pietiekoši. Uzturi šo ambīciju dzīvu! Vai darbā, vai citur. Šis beigās tev atmaksāsies. Pat strādājot tā paliks tāda pati. Iedomājies, kādam ir zobu sāpes, un viņš satiek draugus, kuri dodas uz pludmali. Viņš teiks, "no sākuma es došos pie zobu daktera salabot zobu, savādāk pludmalē es nebūšu spējīgs ar jums labi pavadīt laiku, jo man sāpēs." Tāpēc aizvāc visas savas likstas, ja gribi baudīt pludmali. Aizvāc visas likstas, kas ir tavā prātā.

Tātad tu vari apvienot savu darbu ar šo Klusumu, lai kur tu dotos, bet tavam lēmumam ir jābūt stingram kā akmenim, ka "es būšu brīvs, es būšu mierā, mīlestībā un skaistumā šīs dzīves laikā, šogad, šodien!"

ॐ

Es esmu jurists, bet man bail, ka šī profesija veiksmīgi atturēs mani no Brīvības.

Nebaidies un turpini darbu, kas pie tevis ir atnācis. Tu esi advokāts, tāpēc palīdzi nevainīgiem cilvēkiem, kad viņi ir nepatikšanās. Tam ir nepieciešami advokāti. Zini likumus un dod atbilstošu padomu. Šī ir laba profesija, neuztraucies.

526

Lai kāda profesija tev būtu dota, dari to ar pilnu apziņu un apjausmu. Pildi to tā, kā no tevis tiek prasīts.

ॐ

Pēc desmit dienām es iestāšos Izraēlas armijā. Es nezinu, vai tā ir pareiza lieta, ko darīt, kaut arī tā ir obligāta.

Ej armijā un praktizē to, ko esi iemācījies šeit Laknavā. Tas strādās. Es arī biju zaldāts armijā, un tam nebija nozīmes.

Armijas cilvēks ir labāk situēts, jo viņam ir ierocis un sapratne, abi viens otram blakus. Pacel savu ieroci tikai tad, kad tas ir nepieciešams. Tas ir labs aizsardzības līdzeklis, lai pārliecinātos, ka neviens tev neuzbrūk. Armijā tev arī ir jābūt modram, kā šeit Satsangā, un tu iemācīsies koncentrāciju un meditāciju labāk nekā tipisks civilais. Viņi tev arī mācīs koncentrāciju, kad tu mērķēsi savu ieroci. Tad tu praktizēsi prānājāmu, elpas kontroli, jo tev ir jāšauj laikā starp divām elpām un starp sirdspukstiem.

Tu vari būt izpalīdzīgs savai valstij. Viņiem ir labu karavīru reputācija. Valsts ar spēcīgu armiju paliks neatkarīga un nepaliks atkarīgi vergi. Es vienmēr jūtu, ka vīrietim būtu jābūt tik drosmīgam kā zaldātam. Tu nevari meditēt, ja tu neesi gana spēcīgs. Brīvība ir Brīvība. Brīvība no iebrucējiem, brīvība no ego, brīvība no prāta un visa pārējā. Tev ir jāvinnē brīvība tev pašam, un tas nestrādās tikmēr, kamēr tu nebūsi stiprs un kamēr tavi apstākļi nebūs to veicinoši: kamēr tu nebūsi mierpilns un skaists, tu nevari neko praktizēt. No sākuma skaties uz apkārtni, tā ir svarīgāka par tavu dzīvokli.

Kabirs bija audējs, viņš dzīvoja blēžu un zagļu sabiedrībā, kuri spļāva viņam virsū, kad viņš gāja garām. Kaut arī viņš mēģināja viņiem palīdzēt, beigās viņš tikai palika kluss. Viņš teica:

Kabir, tu dzīvo starp stulbiem cilvēkiem. Esi tikai kluss un ļauj citiem pļaut, ko tie sēj, viņu karmas augļus.

527

Ego ir ļaunāks par jebkuru vīru, ar kuru tu kādreiz varētu cīnīties, tāpēc tev ir jābūt uzmanīgam. Kad tev ir jāmeditē, sēdi Kluss un meklē Brīvību, pieskati, ka šie ienaidnieki tevi neskar. Šī tava prāta, ego un maņu vide nav laba. Mēs visi dzīvojam šo ļauno ienaidnieku kompānijā, un mēs nezinām, kad viņi uzbruks, kaut arī pārsvarā cilvēku ir priecīgi par šiem uzbrukumiem. Tev ir jābūt kā cīkstonim un jāsakauj ego izliktos slazdus un tendences. Cīnies totāli, atdodot sevi Mieram. Tāpēc atlaid! Turies Kluss. Apsēdies un neuztraucies par to, ko kurš dara. Viņi vāks savas karmas augļus. Šis ir kā dzīvot gudri šajā pasaulē. Ļoti daži cilvēki šādā veidā ir dzīvojuši.

Vienmēr griez seju uz Sevi. Ja doma nāk, lai tā nāk, ja tā paliek, lai tā paliek, ja tā iet, lai tā iet. Ja tu esi kaujas laukā, cīnies. Ja tu esi mežā, esi Kluss. Un lai ko tu darītu, aizmirsti to, un fokusējies uz Sevi.

ॐ

Man tik ļoti patīk būt tavā klātbūtnē. Kā man dzīvot pasaulē, nemetot prom lietas un neturoties pie tām. Tas ir kā izvēle starp naudas izmešanu ārā pa logu, tās noguldīšanu bankā vai tās atdošanu draugiem.

Pastāstīšu, kā gudrie izmanto naudu, vedot tevi pie Gangas krastiem Kalkutā. Tur reiz bija vīrs, kuram bija dažas monētas viņa labajā pusē un daži oļi un akmeņi kreisajā. Ar kreiso roku viņš meta Gangā akmeni, un ar labo viņš meta monētu. Tad viņš skatījās, vai ir atšķirība. Šādi viņš meta katru dienu. Jebkādu naudu, kas pie viņa atnāca, viņš meta Gangā. Beigās viņš noskaidroja, ka nav nekādas atšķirības starp akmeņiem un naudu. Šis vīrs nebija neviens cits kā Ramakrišņa Paramahamsa. Redzi naudu kā to, kam tā ir paredzēta, bet netiec tās sasaistīts. Mums ir jāmācās no šiem stāstiem. 1945. gadā es biju Madrās, kad dzirdēju šo stāstu par Ramakrišņa. Kad es to izlasīju, es devos uz Marina pludmali un iemetu visu, kas man bija jūrā, pat neatstājot autobusa biļetei uz Mount Road, kur es strādāju.

Kādu dienu mana sieva un bērni gribēja doties ar mani. Parasti es devos turp sestdienas vakarā viens pats un pavadīju tur visu nakti līdz

528

rītausmai meditējot. Tāpēc es teicu savai sievai, "Kad es šurp atnāku, es aizmetu visu, kas man ir, un tā tas ir jādara arī tev. Met prom rotas, kas ir uz tavām rotām un ausīs, un uz kājām un kakla." Bet viņa negribēja to darīt, jo nesaprata kāpēc.

Apmēram pēc nedēļas mūsu māju, kuru mēs īrējām no skolas skolotāja, kurš dzīvoja zem mums, apzaga. Šim vīram zem mums bija sešas meitas un zēns, kuram bija bērnu trieka, un viņš nevarēja staigāt. Tikai paskaties uz šī vīra bagātību! Mēs nācām mājās no tempļa, kur notika Krišņas Džanmastami svinības. Kad mēs tuvojāmies mājai, es manīju skolotāju, kurš kāpa lejā pa trepēm no mūsu balkona. Mēs iegājām mājā un atklājām, ka visas manas sievas rotas un visa mūsu nauda ir nozagta, visi sarī un visas īres maksājumu kvītis. Es zināju, ka mājas īpašnieks tās ir paņēmis, bet es iedomājos, ka viņš tās ir paņēmis, lai turētu tās drošībā savā mājas daļā.

Pēc dažām dienām es saņēmu brīdinājumu no advokāta, ka es neesot maksājis par īri veselu gadu, un man esot jāsamaksā. Bet, jo viņš bija nozadzis kvītis, ko es varēju darīt? Viņam ļoti vajadzēja naudu, un es īstenībā biju pat samaksājis trīs mēnešus uz priekšu!

Tā es ierados maģistrāta priekšā un visu paskaidroju, un ka šim skolotājam bija liela vajadzība pēc naudas, lai atbalstītu savu ģimeni, un lai samaksātu savu meitu pūrus.

Maģistrāts vaicāja, "Vai tu paziņoji policijai par zādzību?" Es atbildēju, "Nē, es redzēju, ka viņš paņēma tās lietas, un domāju, ka

viņš tās atgriezīs." Maģistrāts saprata un redzēja, ka esmu patiess, un viņš teica,

"Pūndžadžī, šajos laikos parūpējies par sevi, jo šāda veida patiesums tev nepalīdzēs." Lieta tika slēgta, un, kad mēs vācāmies ārā no mājas, kaimiņi teica, ka viņš to darot ar visiem īrniekiem.

Tātad tev ir jāizmanto sava spēja atšķirt un darīt pareizi pareizā laikā. Mums ir spēja izšķirt, un mums tā ir jāizmanto, pirms mēs darām lietas. Par šo bija stāsts.

Septītajā dienā pēc lietas slēgšanas vienīgais skolotāja dēls nomira. Drīz pēc tā šo vīru sakoda čūska, un viņš nomira piecdesmit gadus vecs. Ja tu kādu apmāni, daba tevi neliks mierā. Tev būs jāpieredz sekas.

Es vaicāju viņa sievai un bērniem, vai viņi zināja, ka tās bija viņa rīcības sekas. Viņš to nespēja panest, un tāpēc viņam bija jānomirst. Tad es vaicāju viņiem par nozagtajām rotām, zinot, ka viņa zināja par tām, jo viņa turēja trepes, pa kurām kāpa vīrs, bet viņa pilnībā to noliedza. Es tam

529

nespēju noticēt, pat, kad viņas vīrs bija nomiris, un lieta slēgta, viņa vēl joprojām runāja melus. Tomēr es viņai piedāvāju palīdzību. Tātad šāda ir pasaule!

Vai tu palīdzi man tikt vaļā no manas pieķeršanās naudai?

Tu vari būt pieķēries naudai, bet nauda ne pie viena nav pieķērusies. Tā nāk, ir un iet. Šis jautājums, droši vien, nāca no naudas, jo tā negrib pie tevis palikt. Nauda nekad ne ar vienu nepaliek. Tikai esi Kluss un neuztraucies, un svētība būs ar tevi.

Jūtu, ka esmu ieradies mājās, un tāpēc gribētu jaunu vārdu, lai svinētu, un arī padomu.

Došu tev vārdu, kas nozīmē bagātība, bet tev ir jāizmanto šī bagātība gudri, ne kā daži muļķie bagātnieki.

Kad Irānas Šeihs aizmuka uz Ameriku, viņi pārbaudīja viņa rokas bagāžu un atrada milzu bagātību ar dimantiem. Ko viņš darīs ar visiem šiem akmeņiem trimdā? Tos nevar ēst! Ja viņš daļu no naudas būtu izmantojis, lai palīdzētu viņa cilvēkiem un viņa valstij, viņš būtu palicis Šeihs un Irāna būtu laimīgāka vieta. Šis ir valdnieku un bagātnieku pienākums un jēga. Bet tā vietā viņš bija mantkārīgs, un skaties kāda čupa tagad ir Irāna un pasaule! Tikai mantkārības dēļ. Šādi tik daudziem ir tik daudz naudas un dimanti, un viņi domā, ka viņi ir bagāti. Patiesība ir, ka viņi ne pavisam nav bagāti, ne pavisam.

Tāpēc esi gudrs ar naudu, kas tev tiek dota, un zini, kas ir patiesa bagātība.

ॐ

Bērnu Audzināšana

Kad ir pirmais brīdis, kad mēs sākam apjaust ego, un kad "es" sāk valdīt mūsu dzīves?

530

Šis ir ļoti labs jautājums, kuru neviens nevaicā, "Kad sākas ego?" Kā un kāpēc sākas ego, ir ļoti labs jautājums.

Es domāju, ka tas sākas ar vecākiem. Viņi ievieš attiecības, un tāpēc ego sāk atdalīt, un bērns pieder pie māsām un brāļiem, un attiecībām! Tad mācītājs iesvētī tevi un saka tev, ka tu esi kristietis vai budists, vai musulmanis. Un tad ego sāk domāt, ka tu esi pārāks par citiem, jo mācītājs teica, ka citi dosies uz elli, bet tu dosies uz debesīm. Tātad ir reliģiskais ego, kā arī tas, kurš ir valsts ego, domādams, ka tava valsts ir kaut kādā veidā pārāka. Kā amerikāņi, kuri domā, ka ir pārāki par visiem, un tā ir tiesa naudas un militārā ziņā. Šis tikai balsta ego, tā pat kā ceļi ved uz Ameriku pēc pārtikas un izglītības. Ego "es esmu vācietis" vai "es esmu amerikānis", vai "es esmu indietis" ir šķērslis, kuru ir ļoti grūti aizvākt. Bet, kad tu to izdarīsi, tu būsi persona, piederoša kopīgajai zemei. Saule ir tā pati Āzijā, Āfrikā un Albertā. Tā ir tā pati saule, un tā pati māte Zeme, tās pašas debesis un tā pati vēja brāzma, bet mēs nepieņemam šo, kas ir visiem kopīgs. Ja mūsu attiecības ir balstītas gudrībā, mēs zināsim, ka mēs visi piederam vienai zemei, vienai pasaulei, vienam universam. Tad tu būsi spējīga saprast vides vienotību, un tu sēdēsi ar mieru iekšup. Kā tu vari sēdēt mierā, ja tu baidies no sava kaimiņa, kurš tev var uzbrukt? Kad šīs bailes nāk, tu nevari sēdēt Klusa, tu nevari meditēt, tev nevar būt Satsanga. Tāpēc tev ir jānoliek malā ego, pirms tu sāc būt mierpilna. Nebaidies.

Mana meita tikko uzsāk briesmīgo divu gadu vecumu. Vai šis ir tas brīdis, kad persona izveido ego un iet prom no sava dabīgā apziņas stāvokļa?

Es domāju, nav tā, ka dabīgais apziņas stāvoklis neietvertu tavus bērnus, tavas attiecības vai jebko. Drīzāk tas ietver visu. Tas ietver visu, un tev nav jāizslēdz sevi no neviena, lai pati būtu apziņa. Šis Pats ietver visu, un tomēr tu vari virzīties uz to.

Daži cilvēki nesaprot un domā, ka viņiem nevajadzētu mīlēt savus bērnus un savas attiecības, tāpēc viņi aizmūk uz alām, lai būtu vieni, bet viņi nekad nav vieni. Tāpēc es neiesaku, ka kādam būtu viss jānoraida. Lai realizētu Sevi, tev nav tāds solis jāliek.

Dažreiz viņa stingri pieprasa kaut kādas lietas kā rotaļlietas vai saldējumu.

Tātad tu identificējies kā tas "dažreiz". Kāpēc neidentificēt laiku kā

531

laiku. Tu uzskati to par savu laiku, un tā šajā laikā tev ir jāizdara tāda un tāda lieta. Tu vēl neesi sapratusi, kā redzēt no lielākas perspektīvas. Tāpēc, lai kas nāktu, lai tas tiek darīts caur tevi. Tad tev nebūs problēmu ar "dažreiz". Lai kas nāktu, vienkārši reaģē, tikai reaģē. Ja bērns ir tur, tad noskūpsti viņu. Ja viņam vajag paēst, tad dod paēst. Šis ir veids, kā dzīvot gudri.

Tu izrādi bailes, ka viņa atstās savu dabīgo apziņas stāvokli. Patiesība tevi neatstāj. Tu vari palikt. No Patiesības mēs nākam, un uz Patiesību mēs atgriezīsimies, un Patiesībā mēs dzīvojam. Ja tev ir šī sapratne, tu nevienu neienīdīsi, bet mīlēsi visus.

Kā es varu palīdzēt viņai iet ceļu? Vai tu palīdzēsi man, lai es varu palīdzēt viņai?

Tev ir pilnībā jātic sev, ka tu vari palikt, lai kur tu būtu, un visa rīcība tiek Tā, kas ir iekšup, darīta. Esmu priecīgs, ka tu rūpējies par bērnu, un ka tu uzdod jautājumus. Tik daudzi patur savas šaubas, bet neatver savas mutes. Ir tik daudz mātes, bet viņas nerunā par tām lietām, par kurām runā tu. Tu esi laimīga māte, jo ierašanās Satsangā ir Absolūti laba veiksme!

Uzturies šeit kādu laiku, un tu zināsi, kā augt bērniem, kā augt tevis pašas Sev, un pāri visam, kā augt kaut kam citam, ko tu nezini. Tie nav tavi bērni vai tavs ķermenis, bet kaut kas cits. Lēnām tu zināsi, kas šis "kaut kas cits" ir, ko tu nekad neesi zinājusi vai par to dzirdējusi.

ॐ

Veselība un Dziedināšana

Kāpēc tev ir nepieciešams vesels ķermenis.

Esošs par Dieva templi, cilvēka ķermenis ir ļoti reta dabas dāvana. Tas ir plosts, kas var pārvest tevi pāri samsāras okeānam. Cieni un apbrīno šo piedzimšanu cilvēkā, neizšķied to. Labi parūpējies par savu ķermeni un prātu,

532

neliec Dimantu plēves maisā.

Tev ir jāparūpējas par savu veselību, jo, lai būtu Brīvs, ir vajadzīgs spēcīgs ķermenis un prāts. Spēkam un veselībai ir jābūt novirzītiem: spēcīgs ķermenis var sēdēt spēcīgā pozā, un spēcīgs prāts var spēcīgi nolemt.

Uzturi sava ķermeņa svētīto formu labā formā. Veselīgs prāts un ķermenis ir svarīgi brīvībai, jo, kad ķermenis un prāts ir slimi, uzmanība novēršas uz slimību un slimnīcām. Slimība un vājums nozog pārāk daudz uzmanības, lai ļautu fokusēties uz To.

Neviena sāpe nav panesama vai atļaujama! Tev būtu jāuztur savs ķermenis un prāts tik bez sāpēm, cik vien iespējams. Šis ir ļoti svarīgi.

Laba veselība, spēcīgs prāts un degsme pēc brīvības ir lieliska piedzimšana. Tavs ķermenis ir laiva, neļauj tajā satecēt samsāras ūdenim.

ॐ

Kā uzturēt veselu ķermeni.

Vissliktākais ķermeņa piesārņojums ir sliktas domas, un vissliktākā doma ir "Es esmu ķermenis". Tava diēta arī ir svarīga, tāpēc ēd satvisku ēdienu. Vienkāršs ēdiens, pagatavots ar mīlestību un ēsts kopā ar draugiem, ir visgardākais no visiem, tāpēc labi parūpējies par savu ēdienu.

Zini, Apziņa nevar tikt skarta, tā nevar būt slima, un tā nevar sastapties ar negadījumu. Tikai ķermenis saslimst un tiekas ar negadījumiem, un mirst.

533

Patiesībai nav ne sākuma, ne beigu.

ॐ

Slimību iemesli.

Tev ir nepieciešams vesels ķermenis kā transporta līdzelis, bet, ja tu uztver sevi kā šo līdzekli, tu cietīsi, jo "Es esmu ķermenis" ir sāpju avots. Visas slimības ir mazi Ātmana nezināšanas slimības sarežģījumi. Tāpēc no sākuma parūpējies par sevi, zini Sevi, un tad parūpējies par citiem.

Visas slimības ir no iepriekšējām piedzimšanām un tiek ievestas šajā dzīvē gēnos. Izņēmums ir tās, kuras ir negadījumu dēļ, kuras tiek ievestas dzīvē ar karmu vien.

Prāts, pieķēries pie jebkā, paliek slims un vājš prāts. Vājš prāts turpinās doties uz pieķeršanās miskasti, un šis izsauks nervu sistēmas spriedzi un novājināšanos, un tad tas nevar tikt galā ar ļoti enerģētisko lēmumu būt Brīvam. Spēcīgs prāts ir nepieciešams, lai stingri nolemtu un spētu apieties ar spēku, kas nāks ar šo lēmumu.

Nevaino skaisto dabu par tavu slikto veselību, tā ir tava atbildība būt veselam un uzturēt savu ķermeni un prātu harmonijā ar dabu. Slimība nav lietus vai mitruma, vai karstuma izraisīta, bet gan tavu slikto pieradumu un muļķīgo lēmumu izraisīta. Citādi nebūtu slimības. Prāts, iesaistījies pagātnē, padarīs tevi slimu. Ķermenis pats par sevi ir slimība. Šajā dzīvajā Mirklī neviens nav slims. Zini "Es neesmu ķermenis", un tu būsi brīvs no slimības. Atstāj aiz muguras visus, pat "es",

534

un kurš leks šajā Brīvībā, un kur ir šī Brīvība?

Visas sāpes pieder objektivizēšanai. Sāpes ir tikai galvā, ne sirdī. Sirdij nav nepieciešama dziedēšana, jo nekas to neskar, tikai atmiņa sāp, ne sirds, tikai koncepti cieš, ne realitāte. "Es esmu ķermenis" ir "es ciešu". Ķermenis pats par sevi ir sāpe, "man ir ķermenis" ir sāpe. Ķermenis ir inerts, tas pats par sevi nevar ciest, tikai koncepts "es esmu ķermenis" var ciest. Noteikti, ka ir pagātne, ja ir sāpes.

Prāts izmanto dzīvības spēku, lai piepildītu vāsanas un vēlmes. Pārāk daudz vāsanas un vēlmes var izsmelt dzīvības spēku tevī, atstājot tevi vāju un atvērtu slimībai.

Ko tu domā, tas tu kļūsti, un tāpēc nostiprinājušās vāsanas kļūst par fizisko ķermeni, un guļošās vāsanas manifestē kā dzimšanas un nāves cikls. Tīras domas noved pie tīrām vāsanām un tendencēm. Tīras vāsanas noved tevi pie veselības, Satsanga un Brīvības. Netīras vāsanas noved tevi pie slimības, posta un iznīcības. Tas nav katra liktenī būt laimīgam un tikt vaļā no veciem pieradumiem.

ॐ

Slimības dziedināšana.

No sākuma tev ir jānolemj, ka tu gribi būt brīvs no sāpēm un ciešanām. Bez šī gribēšanas nekas nestrādās.

Taujāšana ir vienkārši skatīšanās uz tevis Pašu, un šis ir, kā tu aizvāksi savu slimību. Virzi savu prātu uz Apziņu un neuzvandi domu.

535

Šeit un Tagad skaties uz tevis paša Sevi. Paliec Kluss: bez prātošanas, bez saprašanas. Skatīšanās uz "citu" rada postu un slimību. Atdod visus jēdzienus, prāts pats ir jēdziens, tāpēc tiec no tā vaļā, un tu būsi brīvs no sāpēm un ciešanām. Kad "es" ir izkusis Sevī, tad visi ir izdziedēti. Tāpēc, pirms dziedē citus, izdziedē no sākuma sevi.

Visas slimības var tikt izdziedētas arī ar prānu, pat važu slimība. Prāna ir enerģija, kas var tikt izmantota Brīvībai, bet ar prānu tev vēl joprojām ir vajadzīgs "es". Ar Apjausmu nav. Kaut arī mēs parasti izmantojam prātu un apjausmu Brīvībai, prāna arī strādās, bet tai ir nepieciešama īpaša pārtika un apstākļi. Prāna nedrīkst būt traucēta ar sliktu pārtiku un apstākļiem.

Ir jāaizvāc fiziskas kaites un mentālas slimības. Stingrs lēmums "es neesmu slims" izdziedēs tevi, jo tu esi, ko tu domā. Tāpēc, lai ko tu domātu, tu to gūsi: domā, ka ar tevi viss ir kārtībā, un ar tevi viss ir kārtībā, domā, ka tu esi ellē, un tu esi ellē. Domā "es ciešu", un tu ciet. Nomaini domu "es ciešu" ar domu "es esmu brīvs, es esmu Brīvība, es esmu Apziņa, es neesmu ķermenis." Neskūpsti savu ego, sakot "es ciešu", drīzāk skūpsti sevi, sakot "es esmu Brīvs".

Tava ķermeņa dziedināšana ir kā veļas mazgāšana. No sākuma zini Sevi, un tad tavs ķermenis būs izdziedēts. Ķermenis ir tikai apziņas stāvoklis, zini Apakš-sfēru, šī ir Realitāte.

Tu vari izmantot terapiju, lai izdziedētos, ja nepieciešams,

536

bet nepazaudējies tajā. Tikai atrodi skumju un mentālo ciešanu avotu, un sevi atklās Nevainība.

Piedot un aizmirst ir labākās sāpju dziedēšanas zāles. Ļauj domai, kas rada sāpes, ienākt tagadnē un izplūst Tukšumā.

Dari šo Tagad!

ॐ

Vai mums ir jāatsakās no formu pasaules, lai būtu identificējies ar Sevi?

Es nesaku tev atteikties no formas, lai būtu identificējies ar Sevi. Šī forma ir Dieva templis, tev ir jānovērtē šī forma, kā tu templī novērtē dievu. Ķermenis ir templis. Tev ir jāpielūdz to, un jāuztur labā formā. Neizšķied šo dzīvi un ķermeni badojoties. Neesi tāds, kādi ir daži cilvēki, tik vāji un neveselīgi, ka viņi nevar pat sēdēt āsanā, lai meditētu. Kad viņi sēž, viņi aizmieg, jo viņi ir vāji. Tāpēc ēd kārtīgi un dzīvo labi. Šī forma ir Dieva dāvana, tāpēc tu iekš tās var atpazīt To.

Vai meditācija var palīdzēt fiziskām kaitēm?

Jā, es to esmu redzējis daudzas reizes. Kāda sieviete, kura tikai vienu reizi sēdēja ar mani, izārstējās no diabēta. Meditācija dziedēs, bet tev ir pilnībā jātic tam, ko tu gribi no meditācijas. Gudrība, gaisma un mīlestība arī tiks meditācijas dota, ja tev ir stipra vēlme tikt vaļā no fiziskām kaitēm, jo arī mentālas kaites tiks izdziedētas.

ॐ

Dažu fizisku un mentālu kaišu laikā cilvēki, šķiet, ieiet bez-domu telpā. Vai tas arī ir bez-prāts?

Nē. Bez-prāts dod tev laimību, ne ciešanas. Miega stāvoklis bez

537

sapņiem ir līdzīgs bez-prātam, jo miegs dod tev laimību. Sapņu un nomodas stāvokļos ir prāts, bet ne miega stāvoklī.

Tas, par ko tu runā, ir, kad prāts ir tik lielā spriedzē, ka tas nespēj vairs funkcionēt. Tas ir slims prāts, ne bez-prāts. Ar veselu prātu tavs ķermenis, domas un aktivitātes arī ir veselīgi. Esi ar tiem, kuriem ir slims prāts, un parūpējies par viņiem. Šis ir viss, ko tu vari darīt. Ja viņus kaut kas uztrauc, tu vari mainīt viņu apstākļus. Kad kaut kas vecs tevi uztrauc, tu vari šo darīt. Tas ļoti palīdz. Ja tu esi situācijā, kas ir mierīga, tad tu vari turpināt savas lietas. Bet, ja ir kaut kas, kas traucē tavai veselībai, tavai mentālajai veselībai un tavai nervu veselībai, tad tev tas ir jāapstādina. Domā par sekām, kādas būs tajā laikā esošajam pārdzīvojumam.

Pārsvarā slimības tiek atnestas līdzi no iepriekšējām inkarnācijām. Veselība ir karmas lieta. Laba veselība ir laba karma, un slikta veselība ir slikta karma. Ja kāds neizmanto savu labo karmu un veselību, lai vinnētu apgaismību, tā ir slikta karma, un viņi ir stulbi, muļķi un izšķiež savu laiku. Slimas personas prāts pievelkas bailēm un slimībai, lai viņi nevarētu gūt Brīvību. Bet tie, kuri ir bezbailīgi un brīvi no slimībām, var veltīt visu šo dzīvi Brīvībai. Ir vislabāk pavadīt šo dzīvi, tiecoties uz Brīvību. Tik daudzi cilvēki tiecas uz seksu un citiem īslaicīgiem apmierinājumiem, un ne pastāvīgam mieram; viņi seko aitu pēdās. Esi vesels un stiprs un seko sevis paša takai kā lauva. Neļauj sev nonākt barā. Cilvēki paliek tik neveselīgi domājot un pat nogalina sevi domājot. Viņi nevar vienkārši kaut ko darīt. Kad viņi iet, viņi domā, kad viņi brauc, viņi domā, un iekļūst nelaimes gadījumos. Tu, šķiet, izskaties jauns un vesels. Cik tev ir gadi?

Man ir piecdesmit trīs, bet ar gaismu savā sirdī ir ļoti viegli izskatīties jaunam.

Un kāds ēdiens? Ēdiens ir ļoti svarīgs! Tev noteikti ir veģetāra diēta, un tu pavadi laiku ar labiem cilvēkiem. Vissvarīgākais tavas dzīves aspekts ir tavs partneris. Tam vajadzētu būt jaukam, saldu mēli, veselam un, kas klausās tevī kā draugs, ne komandē tevi kā pārāks. Šis ļaus tev atslābt, un dos labu dzīvi. Lai paliktu mierā, izvēlies personu, ar kuru ir ļoti patīkami runāt un dzīvot kopā. Jums jābūt vienlīdzīgiem. Ja tu šo ignorē, tu cietīsi. Kopā parūpējieties par saviem pieradumiem, un tu izskatīsies jaunāks par saviem gadiem.

Es dodu priekšroku tam, ka jūs ēdat veģetāru ēdienu. Šī diēta dos jums

538

mierpilnu prātu, jo augļi ir satviski. Dzīvnieku ēšana var būt ļoti neveselīga, jo cilvēki pārņem to slimības un to neveselīgos stāvokļus, kad tie tiek nogalināti un apēsti. Gaļas vietā ēd dārzeņus, un tev būs mierpilns prāts, jo tavs prāts ir tā, ko tu ēd, esence. Šādas diētas dāvanu tu vari dāvāt arī saviem vecākiem.

ॐ

Man ir muguras trauma, kas tā sāp, ka neesmu spējīgs sēdēt vai staigāt. Jau trīs gadus esmu vājš, un dažas reizes es jau domāju, ka miršu. Kā man izkāpt ārā no identificēšanās ar ķermeni, īpaši, kad ir tik lielas konstantas sāpes?

Nevar tikt vaļā no identificēšanās ar ķermeni, kad tu esi slims, tāpēc tev ir jāizveseļojas, un pēc parūpēšanās par savām fiziskajām problēmām runā par citām lietām. Kad cilvēks ir slims, viņš vienmēr identificējas ar viņa sāpi, vai viņš ir gultā, vai uz ielas. Viņa prāts vienmēr ir uz sāpes. Kā viņš var taujāt Sevī? Tas nav iespējams. Kāds, kuram ir zobu sāpes, var strādāt birojā, bet viņš nevar aizmirst savu zobu sāpi. Pēc darba viņš dosies pie zobārsta, un tāpēc visu dienu viņa prātā ir zobārsts. Tātad tas nav iespējams, ja vien tavs ķermenis ir spēcīgs un prāts rāms. Abiem, ķermenim un prātam, ir jābūt ļoti veseliem, un tad tu vari runāt par Patiesības realizāciju. Savādāk tas nav iespējams. Tev tiek dots padoms parūpēties par savām problēmām. Atrādies dakteriem.

Dažreiz es varu vērot un zināt, ka es neesmu šī pārejošā forma...

Tas nav tiesa, tas nav tiesa.

Kā atbrīvoties no šīs fiziskās sāpes?

Tev ir jāiet pie daktera. Parūpējies kārtīgi par savu ķermeni un prātu, lai vari tikt pāri vēlmju okeānam. No sākuma parūpējies par savu ķermeni, un nerunā par Apgaismību pirms tā. Sāpei ir jābūt aizvāktai, savādāk tu koncentrējies uz sāpi. Kad vāsanas un sāpes rodas, esi stiprs un skaties uz tām. Sāpes atstāj tevi caur diskrimināciju, kad tu zini, kas ir reāls, sāpju nav.

539

Jo lielāka ir sāpe, jo ātrāk rodas domas. Ko man iesākt ar šo ķermeni, kas mani spīdzina?

Kas ir šīs sāpes? Kur tu tās guvi, un kāpēc tu tās pieņēmi?

Tās nāk no mana prāta.

Un tu tās pieņēmi? Tev tas patīk?

Nē, nepatīk.

Ja tev kaut kas nepatīk, kas tev ar to būtu jādara?

Jāmet tas prom.

Tad kāpēc tu tās nemet prom? Atdzīsties sev, ka tu tās mīli. Ja tev patiesi tās nepatīk, tās uzreiz ies prom. Ja tu izvemies, vai tu bāz šos vēmekļus savā kabatā? Vai tu paturi to, ko vēders nav pieņēmis?

Šis ir, kas ir ciešanas: Turēšanās pie tā, kas būtu jālaiž vaļā! Nekas tevi nevar traucēt, ja vien tu pie tā neturies.

Pārsvarā cilvēkiem patīk sāpes un ciešanas, un nāve, un šis ir, kāpēc tās tur ir. Tev ir jānolemj, ka tu gribi laimību, un tā būs, jo tā ir tava daba, un tai ir pienācis laiks! No sākuma tev ir jānolemj būt bez šīs sāpes, savādāk nekas cits nestrādās. Ja tu gribi to paturēt, neviens dievs tev nepalīdzēs.

Visi ir cietuši miljoniem gadu. Tagad tev ir jābūt ar skaistu ķermeni, tāpēc neizšķied to. Tev varētu nebūt cita iespēja uz tik ilgu laiku. Vienkārši saki "Es gribu būt brīvs no visām sāpēm, visām ciešanām un visām nāvēm." Visi mēs šeit esam, lai pieņemtu šo lēmumu šeit un tagad: "Es gribu būt Brīvs". Negaidi.

Dažreiz es palieku tik dusmīgs un bezpalīdzīgs.

Dusmas ir lāsts, kas saīsina tavu dzīvi, nodedzinot visu nervu sistēmu un traucējot tavu elpu. Izpaud šīs dusmas un skūpsti to, kas padara tevi

540

dusmīgu. Nav problēma būt dusmīgam. Tikai aizmirsti apstākļus, kas tevi sadusmoja, un nenēsā dusmas vai mīlestību līdzi. Aizmirsti visu.

ॐ

Man nebija nodoma šurp nākt, bet pēkšņi es atrodu sevi tavā Satsangā savas leikēmijas dēļ.

Ja tev ir dziļa vēlme pēc kaut kā, tā tiek labu vai sliktu apstākļu piepildīta. Ja tu būtu vesela sieviete, tu nebūtu šeit. Sešus mēnešus atpakaļ alopātiskie dakteri tev deva trīs nedēļas ko dzīvot, bet Ajūrvēda tevi visu šo laiku ir turējusi dzīvu. Es zinu droši, ka alopātija nespētu izārstēt šo slimību, bet Ajūrvēdā tā var tikt izārstēta, ja dakteris ir pieredzējis. Esmu to redzējis. Ir daži augi, kas to var izārstēt.

Tagad tu esi Satsangā, un tu sapratīsi, kas ir dzīve un nāve. Šī sapratne aizvāc bailes. Došu tev metodi, ko es dodu cilvēkiem, kuri mirst no kādas slimības. Tā pat varētu tevi pilnībā izārstēt.

Dažreiz es jūtos pilnībā atstatus no visa, un ir lielas skumjas, jo visas ciešanas izraudās uz āru.

Šis ķermenis ir saistīts ar objektiem, bet, kad tu esi slima, šīs saistības tiek pārrautas. Tas ir ķermenis, kam ir attiecības, kuras nāk un iet, ne Ātmans. Ķermenis nozīmē slimību. Nav neviena pasaulē, kurš nebūtu slims. Pat zīdaiņiem seko slimības. Ķermenis ir slimība pati, un tam ir jāmirst. Tāpēc ir labāk atsacīties no identificēšanās ar ķermeni. Tu esi neskarta un nevari mirt, un tev nav attiecību ne ar vienu. Šo tev ir jārealizē, un tad tu būsi brīva no slimības, vai ķermenis tiek izmests ārā vai nē. Par to tu neuztraucies.

ॐ

541

Es tik ļoti cienu tavu nesatricināmo nodošanos Satjam, Šivam un Sundaram, un kā tu iznīcini tumsu. Pēdējo divu ar pus gadu laikā es ne vienmēr esmu bijis labs zēns un bieži nesekoju tavam labajam padomam. Beigās visi mani sliktie paradumi noveda mani pie hepatīta, kas mani satricināja vairāk kā jebkas iepriekš.

Tev bija hepatīts?

Jā, tā bija laba slimība.

Tev bija jāpaliek gultā un jāskatās uz savu ķermeni un uz Sevi!

Jā. Es atskārtu, ka, ja nav ķermeņa, tad nav Buda. Tāpēc tagad es rūpējos par savu ķermeni.

Ir labi, ka tu mācies pat no hepatīta. Ir labi gūt mācību no visa kā. Arī no slimības var mācīties. Tas ir brīdinājums personai, ka kāds ir kaut ko izdarījis, kam nevajadzēja būt darītam. Iespējams viņš dzēra ūdeni vai ēda pārtiku, kuru nevajadzēja ēst. Par šo brīdinājumu ir jāparūpējas, un tas ir jāuztver kā mācība, lai tu vairs netaisi tādas kļūdas.

Jebkādai slimībai, ar ko tu saslimsti, ir kaut kāds sakars ar tavu lēmumu. Nepareizi lēmumi, nepareiza pārtika, nepareiza asociācija un nepareiza vide ir slimības iemesli.

Tev tie ir jānomaina, lai būtu vesels. Ar labu veselību tu vari izdarīt daudzas lietas. Ar labu veselību tu vari meditēt, ne savādāk. Tu nevari sēdēt klusi, ja tavās acīs, degunā, ausīs vai jebkur uz tavas ādas ir likstas. Daudzi cilvēki šeit cieš, un viņi saka, ka viņi nevar būt mierā. Neskatoties uz šo, tev ir veselīgs, laimīgs ķermenis.

Es vienmēr esmu bijis savienots ar tevi pāri prātam un pasaulei, kaut arī mūsu fiziskais kontakts ir bijis rets. Vēlos, lai tu būtu savā ķermenī ilgāk par jebkuru Budu līdz šim. Šai pasaulei ir nepieciešami cilvēki kā tu, kuri tik labi var turēt Gudrības lāpu.

542

Tev ir dots Budas vārds, un tu tiec savas Patiesības pieskatīts, bet tu nēsā Šivu uz savām krūtīm.

Tā ir mīlas dēka.

Jā, mācies par šo. Viņam rokā ir trīsžuburis un otrā rokā dumulu. Šis dumulu, šīs bungas, ir Brīvības deja, ko viņš dejo, kad pasaule ir iznīcināta. Viņš ir ļoti laimīgs pēc tās iznīcināšanas. Čūskas ap viņa kaklu nozīmē bezbailību un spēju dzert pasaules indi, un tomēr būt laimīgam. Čūskas ir vēlmes, un viņš ir bezbailīgs un imūns to indei. Šīs ir viņa rotas, viņa dekorējums, trīsžuburis rokā un čūskas ap kaklu un rokām. Viņš nēsā tikai tīģerādu, un, kad es redzēju viņu un Parvati Badri Nārājanā, viņi sēdēja uz lāča ādas. Visiem ir jābūt Šivam, lai būtu brīvi no visām universa būtnēm. Šis nav simbols, nav tikai leģenda, bet visiem ir jābūt Satyam, Šivam, Sundaram.

Es esmu Šiva, es esmu visskaistākā persona pasaulē. Esmu mierpilns. Satyam, Šivam, Sundaram: Šai ir jābūt tavas dzīves vēlmei.

Esmu priecīgs redzēt tevi laimīgu un veselu.

ॐ

Mani ģenētiski pārbaudīja un apstiprināja, ka man ir iedzimta nāvīga nervu sistēmas slimība. Es gribu tavu palīdzību.

Tavās acīs ir bailes, un tās ir izplatījušās pa visu tavu ķermeni. Tava āda ir bāla, un tā arī rāda šīs bailes. Tev ir jāaizvāc bailes. Pastāstīšu tev stāstu par bailēm.

Pavasarī Indijā mēs svinam krāsu festivālu sauktu par Holi. Tas, ko dara lielākā daļa cilvēku, lai svinētu to, ir sviež viens otram virsū krāsainus pūderus un ūdeni. Kāds zēns tajā rītā turēja asins sarkanu ūdeni savā vannas istabā, lai lietu to uz saviem draugiem, bet viņa tēvs netīšām to izmantoja, lai nomazgātos pēc tualetes apmeklēšanas. Kad viņš ieraudzīja, ka pods viss bija sarkans, viņš uzreiz pārbijās, jo viņš domāja, ka tas bija pārklāts ar viņa asinīm kaut kāda asiņojoša vēža dēļ. Viņš domāja, ka viņš drīz nomirs. Viņš

543

aiztriecās uz slimnīcu, kur dakteri viņam piekrita: viņš mira nost. Kad viņš gulēja uz operācijas galda, skalpelis jau bija centimetru attālumā no viņa vēdera, kad iezvanījās telefons, izskaidrojot par Holi asins sarkano ūdeni. Mirklī viņa bailes izzuda, viņa vēzis izzuda, un viņa miršana izzuda. Beigu beigās tikai bailes viņu padarīja par slimu.

Tev ir jāaizvāc bailes ar neticēšanu tam, ko ārsti saka. Tu bailes vari aizvākt ar meditāciju vai mantru, ko tev iedošu.

ॐ

Man noteica diagnozi vēzis. Es nezinu, vai ir vērts cīnīties, bet nešķiet arī pareizi vienkārši padoties. Esmu nodarbojies ar Vispasana meditāciju un lasījis tādas grāmatas kā "Es Esmu Tas". Vai vari man dot padomu?

Vai tu būtu ieradies Laknavā, ja tev nebūtu šī slimība?

Nē.

Vai tu būtu nodarbojies ar Vipasanu vai lasījis Nisargadatta Maharadž?

Varbūt.

Varbūt arī nē. "Varbūt" ir šaubas, un tie, kuri šaubās, nav nolēmuši, un viņi nav šeit. Tātad šī slimība ir pieņemama, jo tā tevi ir vedusi pie sapratnes, kā tavai dzīvei būtu jāmainās, un tā atveda tevi šurp. Bez šīs slimības tu būtu tikai baudījis savu dzīvi ar saviem partneriem un nebūtu griezies uz Sevi. Tāpēc šī slimība ir pieņemama, jo tā padarīs tevi bezbailīgu no nāves.

Dzīvei ir jābeidzas, un, vai tā beidzas šodien vai rīt, tam nav nozīmes. Tev ir jāzina, ka šis ķermenis nav tik svarīgs, un, ja tas nonēsājas, tev tas būtu jānomaina ar citu ķermeni. Tas ir kā t-krekls: kad tas ir nonēsāts, tu to vienkārši izmet ārā un nomaini uz jaunu. Šī dzīve ir svētīga dzīve, ja tu zini, ka tu neesi ķermenis un prāts. Zinot šo, kur slimība var nosēsties? Slimība nāk tikai pie ķermeņa, un, ja tu zini, ka tu neesi ķermenis, tas nevar tev sagādāt raizes. Tāpēc tagad aizmirsti visu, kas ir saistīts ar ķermeni. Atstāj visu. Aizmirsti visas maņas un maņu objektus. Kas tad paliek? Kas paliek, ja tu aizmirsti par visu, kas ir saistīts ar tavu prātu, ķermeni un maņām? Kas

544

ir palicis?

Tikai šeit.

Tāpēc vienmēr domā par "tikai šeit". Staigājot, runājot, esot nomodā, sapņojot, guļot: tikai domā par "tikai šeit", un tā rezultāts būs, ka tu zināsi "Es esmu Šis" un ne tas. Šis ir dzīves iemesls. Mēs visi šurp esam nākuši, lai zinātu, kas ir mūsu Tēvs, un kur viņš dzīvo. Mēs visi esam ieradušies, lai atgrieztos pie viņa.

Šis ir tas, ko mēs darām šeit Satsangā. Mēs atgādinām viens otram, ka mēs esam tikai Pats un nekas cits. Atrodi, kas ir tevis paša Pats. Tātad domā par šo un runā par šo, un tas nāks pie tevis un atklās sevi tev. Tev tomēr ir jābūt ļoti patiesam un tīram savā vēlmē satikt to. Tev ir jānolemj, ka tu satiksi To, pēc kā tu esi ilgojies paaudzēm ilgi. Šai vēlmei ir jābūt ļoti stingrai. Paliec šeit un redzi, kas notiek.

ॐ

Dziednieki

Esmu terapeits, kas strādā ar cilvēku enerģiju. Dažreiz šis iziet no manas kontroles un ieiet sāpju, skumju un dusmu virpulī.

Lielākā daļa terapeitu nav laimīgi un nav veseli, jo, kad viņi atbrīvo citus no viņu sāpēm un ciešanām, tas viss ieiet viņu prātos un ķermeņos. Terapeits uzņem sāpes un ciešanas pat tad, ja viņi to negrib. Šis ir mēģinājuma būt līdzjūtīgiem slazds.

Būtu labāk, ja tu nomainītu savu profesiju. Es varu redzēt, ka citu sāpes ir aizceļojušas no tava prāta uz tavu seju. Seja ir prāta rādītājs. Dabū profesiju, kas sagādā tev prieku. Neciet ne par kādu cenu. Es jūtu, ka tā ir radītāja darīšana parūpēties par pasauli. Viņš var izdziedēt visus no jebkā un visa, bet ko tu palīdzēsi?

Ir arī tā, ka šī pasaule ir domāta kā vieta, kur ciest, un patiešām visi cieš, izņemot dažus kā Svēto Kabiru. Ja tu gribi būt laimīgs un mierpilns, atrodi citu darbu.

545

ॐ

Man pieder un es vadu ārstniecisku centru Berlīnē, kas mani uztur ļoti aizņemtu, bet tas, ko es patiešām gribu, ir mieru, ko es atrodu šeit ar tevi. Vai man vajadzētu pārdot savu centru, lai man būtu šis miers?

Tev nav jāslēdz sava klīnika. Dakteri ir ļoti vajadzīgi cilvēki un ir ļoti labs kalpošanas veids. Šī iesākumā bija līdzjūtības profesija, kaut arī tagad tā ir profesija, kas vairāk ir ieinteresēta naudas taisīšanā nekā līdzjūtības izrādīšanā.

Tu vari dzīvot normālu dzīvi un turpināt darboties savā centrā, neatsakoties no tā, ko esi atradis Laknavā.

Kā es varu izmantot Satsangu savā dziedināšanas praksē?

Neaizmirsti savu Guru. Lai ko tu darītu, tā nav tava atbildība, bet gan viņa. Viņš par visu parūpēsies. Tikai atceries, ka tas ir Guru, kas par visu parūpējas.

Vai ir starpība starp dziedināšanu un mācīšanu?

Kad tu dziedini, tu nevari mācīt, un, kad tu māci, tu nevari dziedināt. Dziedināšanai ir nepieciešams dziednieks un pacients. Mācīšanā nav ne skolotāja, ne studenta.

Vai man kā dakterim tev ir vēl kāds padoms?

"Darītājam", tu teici? Atceries, ka tu neesi darītājs! Tu esi rīks Dievišķā rokās. Beidz uzpūst savu daktera augstprātību un tā vietā kalpo cilvēkiem. Atceries, ka tev ir spēks dziedēt, tikai mutiski konsultējot un pārliecinot viņus, jo viņi tev uzticas. Šis ir triks daktera rokās: smaidi un saki viņiem, ka ar viņiem viss ir kārtībā.

Dakteri var palīdzēt cilvēkiem, kad viņi saslimst, bet, ja viņi ēd pareizu pārtiku un elpo tīru gaisu, viņi nemaz nesaslims. Tāpēc stāsti cilvēkiem kā palikt veseliem. Ēst vienkāršu ēdienu, pagatavotu ar mīlestību, ir vienas no labākajām zālēm, kādas tu varētu izrakstīt. Šis ir pat labāk nekā zāles.

546

ॐ

Esmu vecmāte. Kā man tikt vaļā no vainas sajūtas un bailēm no cīnīšanās ar alopātisko dakteru 'autoritāti'. Viņi neciena vecmāti un saka, ka vecmātes izmantošana ir bezatbildība.

Neklausies, ko viņi saka, un turpini to, ko tu dari. Tas ir ļoti labs un līdzjūtīgs darbs. Nebaidies. Tev vajadzētu arī vairāk eksperimentēt ar dzemdībām ūdenī.

ॐ

Es cilvēku sejās redzu krāsas, kas, šķiet, norāda viņu iekšējo garīgo un emocionālo stāvokli. Kāds šim ir nolūks? Vai vari man par to pastāstīt? Esmu izmantojis šo talantu, lai dotu cilvēkiem padomu.

Šīs krāsas, ko tu redzi, ir tevis paša iztēles produkts. Tam nav nekādu nozīmīgu iemeslu. Tas, kas tu esi iekšpusē, to tu redzi ārpusē. Ja tu esi laimīgs un mīlošs, tu redzēsi, ka cilvēki ir laimīgi un mīloši. Ja tu esi bēdīgs, tu redzēsi, ka visi cieš.

Tāpēc parūpējies no sākuma par savu veselību. Uzturi savu fizisko, emocionālo, neiroloģisko un arī tavu sociālo veselību. Sociālā veselība nav īpaši zināta, bet tā ir svarīga, lai tu būtu vesels. Ja tu dzīvo starp aitām, tu blēsi kā aitas. Tāpēc nomaini savu vidi. Tai būtu jābūt līdzīgi domājošu cilvēku labai videi. Tad tu būsi laimīgs, un tu redzēsi tādas pašas krāsas visās sejās.

ॐ

Nāve un Miršana

Iemesls tam, kāpēc visi grib izvairīties no nāves, ir tas, ka Mūžība ir mūsu patiesā daba.

547

No nāves nav jābaidās, jo tas ir baudāms un laimīgs notikums, un tā sāp tikai tam, kam ir dusmas, kāre, pievilkšanās un izvairīšanās. Nāve nāk tikai aktīvam prātam. Pat dieviem ir jātiekas ar nāvi. Visi mirst, bet nav sēru, jo Iekšup-dzīvojošais dzīvo. Nāve ir tikai pieci elementi, kas atgriežas pie sevis.

Viļņa, okeāna un lietus piles būtība vēl joprojām ir Ūdens: nekas nevar tikt pazaudēts. Kad lietus pile pieskaras okeānam, tā kļūst par okeānu. Tāpēc nebaidies no nāves, jo nekas nevar tikt pazaudēts, un nekas nevar tikt gūts. Nāve tikai paņem tos, kas par kaut ko ir kļuvuši, nāve paņem ķermeni, tērpu. Nāve ir muļķīga ideja.

Samsāra ir vēlme, vēlme ir samsāra. Vēlme rada sapni un to piepilda. Pēdējā mirklī, kad tiek būts šajā ķermenī, visas sapņa snaudošās tendences, bailes un nemieri manifestēs tavā priekšā. Tas viens, kurā tu esi visvairāk ieinteresēts, visdārgākā doma, ko tu redzi šajā mentālo notikumu straumē, būs tava nākošā piedzimšana! Jebkādas pēdas tavā atmiņā būs tava nākošā piedzimšana. Šajā mirklī atceries tikai Sevi.

Tad, kad sirds apstājas, mūžīgā Sirds pārņems. Tāpēc neuztraucies: Kad nāve nāk, ej smiedamies!

ॐ

Man ir tik grūti atbrīvoties no traumas, kas man ir no manas meitas nāves.

548

Tu neesi Satsangā, ja tu domā par savu meitu. Ļauj, lai tās lietas tur ir.

Kurš nezina tuva cilvēka kapu? Kamēr esi šeit, paliec šeit un ne savienots ar pagātni. Izmanto tagadni un to, kas tev tagadnē tiek dots.

Man šķiet, ka nāve ir nezūdoša, un fokuss uz mīlestību ir zudis. Vai tā ir?

Ja tu atceries, ka nāve ir nezūdoša, tad tu zināsi, kā apieties ar lietām, kad tās tevi kādu dienu atstāj. Pat, kad tavs bērns bija tikko dzimis, nāve viņai jau sekoja, un agrāk vai vēlāk viņa būtu šī monstra aprīta kā visas citas būtnes.

Ir tikai viens veids kā izvairīties no nāves. Tas ir: Zini Sevi, Tagad.

Visi ir komā. Visi ir nejūtīgi un guļ. Tāpēc labākais, ko darīt, ir nezaudēt laiku. Negaidi rītdienu. Dari to tagad un atrodi, kāda ir lietu, kas parādās tavā priekšā, realitāte. Sapnī tev ir attiecības ar skaistu meiteni, un tu mīli viņu desmit gadus. Bet, kad tu pamosties, kur ir šī sieva? Šādi tev ir bijušas sievas un vīri daudzās piedzimšanās, un brāļi un māsas, kur viņi ir? Viņi ir sapnis. Visam, kas parādās un izzūd, ir jābūt sapnim. Tam, kas neparādās un neizzūd, ir jābūt reālam. Atrodi, kas tas ir, iekšup tevis. Kas ir tas kaut kas, kam nav ne parādīšanās, ne izzušana? Atrodi tagad. Čau.

ॐ

Es gribu nomirt!

Tu nevari! Tavs ķermenis varētu sadalīties, bet tu nevari nomirt. Tu neesi ķermenis, tu nenomirsi! Šī ir pieredze, ko tu šeit gūsi. Tu esi pāri dzimšanai un nāvei. Tev šis ir jānoskaidro pirms notiek ķermeņa nāve. Saproti, kas ir nāve un dzimšana. Paliec šeit dažas dienas, un tu sapratīsi.

Ideja "es neesmu ķermenis" priekš manis ir pilnīgi teorētiska. Vai vari to padarīt par praktisku.

Tev ir jāzina, ka nāve ir ķermenim, un tu esi Tas, kas nekad nenomirs.

549

Bija reiz vīrs un sieva, kuri pazaudēja savu vienīgo dēlu, un tāpēc viņi aiznesa viņu dēla līķi pie svētā un lūdza viņam atdzīvināt viņu. Svētais teica, ka tas būtu ļoti viegli izdarāms. Viss, ko viņiem vajagot izdarīt, ir atnest sauju zemes no mājām, kur neviens nav nomiris. Tā vīrs un sieva apceļoja visapkārt, meklējot vietu, kur neviens nav nomiris, bet, protams, viņi neatrada tādas mājas. Visur visi bija pieredzējuši mīļoto nāves. Beigās viņi atgriezās pie svētā, guvuši zināšanas par nāvi: lai vai kas ir dzimis, tas ir dzimis, lai mirtu, jo nāve seko visiem vārdiem un formām.

Kad ir Satsanga, nav nāves, jo tas, kurš ir Satsangā, zina, ka nāve ir tikai ķermenim, un viņi zina, ka viņi nav ķermenis. Nāve ir vārdam un formai. Tas, kas ir bez-vārdu un bez-formas, nekad nemirs. Tas ir tas viens, kuram nav bijusi pieķeršanās ķermenim, prātam, ego, maņām vai objektiem. Padari šo stāstu par praksi, zinot savu mērķi. Vai tas ir, lai baudītu pieķeršanos, vai tas ir, lai būtu Brīvs? Tad tavas acis atvērsies, un tu nebaidīsies nāves.

Es tavās acīs redzu citas bailes. Kas ir šīs bailes?

Man bail, ka es nomiršu tieši tagad. Es jūtu, ka, ja es neatstāšu Laknavu, es nomiršu, bet es jūtu, ka nevaru aizbraukt.

Šīs nāves bailes ir prātā, un tās ir patiesas, jo tā būs prāta nāve. Neuzsaki prāta nāvi par savu. Kad prāts mirs, tu dzīvosi un būsi Brīvs.

Prāts tev dod šīs bailes un liek tev mukt prom, jo tā ir prāta nāve, kas ir neizbēgama! Satsangā notiek vēlmju nāve, bet tas ir tikai prāts. Nebaidies. Uzstāj, turpini, paliec šeit un ļauj savam prātam nomirt. Paliec šeit un pārvari šo nāvi. Nesastādi savam prātam vairs kompāniju. Neesi gļēvulis. Ielūdz nāvi nākt, un tu būsi Mūžīgs.

Tev ir tikai divas izvēles: Atļauj prātam dzīvot vai atļauj Sev dzīvot. Šis ir tavs lēmums.

Kas ir noticis, kas padarījis šīs nāves bailes tev tik milzīgas?

Pagājušo mēnesi mana māte, tēvs un viens no maniem tuvākajiem draugiem, kamēr es biju Indijā, Anglijā nomira. Ir sajūta, ka es gribu izvairīties no nāves, jo es baidos no tās.

550

Neviens nekad nav izvairījies no nāves, no sākuma līdz pat šodienai!

Visiem, kuri piedzimst, ir jāmirst, un, jo tas ir tik dabīgi, kāpēc baidīties no tās? Kāpēc baidīties no nāves? Visiem ir jāmirst, un mūkot prom, tu sevi neizglābsi.

Ir tikai viena vieta, kur tu vari izvairīties no nāves, un tā ir Šī vieta. Zinot, ka tu nekad neesi dzimis, tu nemirsi, jo tu zini, ka tu neesi ķermenis. Ķermenis ir dzimis, un tāpēc tam ir jāmirst. Iekšup ķermeņa ir kaut kas Mūžīgs, ko tu nezini. Ja tu esi Tas, kurš tevi spēs skart? Ja tu zini, ka tu neesi prāts vai ķermenis, vai maņas, ka tu esi kaut kas iekšup, kurš tevi spēs aizskart? Ja tu zini šo, tad tavas bailes ir zudušas.

Īstenībā neviens nav piedzimis, un neviens nemirst. Tas ir prāts, kas dod piedzimšanu visai šai pasaulei. Sapnī tu esi slims, un dakteris saka, ka tev ir atlikusi tikai viena nedēļa, un tu esi nobijies. Dakteris, slimība un ķermenis, visi bija sapnī, bet, kad tu nākamajā rītā pamosties, kur ir dakteris un mirstošais pacients? Šo tu zināsi Satsangā: tas viss ir sapnis! Ja jebkad ir bailes, tu sapņo!

Ja rodas bailes, tu sapņo. Visas bailes pieder tikai sapnim.

Kad tu pamosties, nav vairs nemaz baiļu. Pamošanās nozīmē, pavisam nav baiļu, un šī tiek saukta par nomodu. Tad tu zināsi, ka "Es esmu Mūžīgs, nāve mani nevar skart." Šis ir bezbailīgums.

Tāpēc, tā vietā lai muktu prom, ir labāk, ja tu dodies un pastāsti savai ģimenei, kā būt brīvam no bailēm. No sākuma pats aizvāc bailes, un tad stāsti draugiem un savas valsts cilvēkiem. Nāve paņems tikai kaut ko, kam ir forma. Tāpēc visas formas mirs, bet tu esi Tas, kam nav formas, tu nekad nemirsi, tāpēc nenēsā nekādu baiļu formu!

Šķiet, ka ap nāvi ir kaut kādas briesmas.

Vienkārši saproti, ka tam, kas ir dzimis, ir jāmirst! Tu no tā nevari izvairīties! Visi ir miruši: dievi, viedie un svētie, visi ir miruši un mirs, tāpēc nebaidies no nāves. Nāve ir atpūtas laiks, kad putns izlido no sava vecā būra. Nāve ir augstākā Māte, mīloša Māte visām būtnēm, kuras nezina, ka viņa patiesi ir mīloša, un kuras tā vietā baidās no viņas.

551

Problēma ir, ka visi runā par nāvi, paši nekad to neesot pieredzējuši. Ļoti daži cilvēki runā par nāvi un pēc-nāvi no tiešas pieredzes, un tie, kuri nebaidās, bet apraksta to kā satriecoši skaistu. Šī ir atšķirība, kas rada tik daudz bailes no nāves. Tie ir tikai dzīvojošie, kas baidās no nāves, ne mirušie! Cilvēkiem nav tiesību runāt par kaut ko, ko viņi paši nekad nav pieredzējuši.

Zinātne nespēj saprast nāvi, bet, kad tu zināsi Viņu, tu zināsi, ka viņa ir Augstākā Māte, kas dod tev atpūtu, ko tu pats sev nevarēji dot. Nebaidies no nāves. Tas ir ļoti skaists kontakts. Neviena mirusi persona nesūdzas, ka tā nav laba! Sēdi ar viņiem, un, iespējams, arī tev būs miers!

Es esmu lūdzies pēc miera.

Ej uz lūgšanās avotu, un nav vajadzības lūgties. Cilvēki, kuri lūdzās, ir ateisti, jo viņi lūdzās akmeņiem un konceptiem.

ॐ

Mana māte nesen nomira, bet es neesmu bēdīga, jo tas ir skaidrs, ka Pats, kas ir viņa, ir Pats, kas esmu es, un Pats, kas ir visapkārt man. Es skumstu pēc viņas, bet es saprotu, ka man trūkst un es mīlēju viņas ego. Dienā, kad es uzzināju, ka viņa ir mirusi, es tik ļoti novērtēju tavu svētību. Tu esi aizskāris mani dziļi.

Esmu ļoti priecīgs par tevi. Šī ir Mācība! Visiem, kuri nāk, ir jāiet, un šo neviens nevar mainīt. Bet tas ir fakts, ka nekas nenāk, un nekas neiet, šī ir Patiesība.

Kas attiecās uz viņas ego mīlēšanu, šādas lietas nav atļautas Satsangā. Tieši tā pat, kā tu atstāj savas kurpes ārpusē, tev ir jāatstāj tur arī sava galva! Iemainīt galvu pret Apgaismībai ir ļoti lēts pirkums, negaidi. Šim pirkumam vienā pusē ir Miers un Gudrība un otrā pusē ego.

Ņem manu galvu, lūdzu!

Kad tu šo saki, es varu redzēt personu, kurai nav galvas. Tas ir ļoti skaisti; šeit ir daži cilvēki, kuri ir ļoti skaisti un ir bez galvām. Vislielākais labums no Satsangas ir tiem, kuri nāk bez galvas, bez ego.

552

Vai pastāstīsi par nāvi un miršanu, un debesīm, un elli?

Šīs ir tev uzbāztas idejas. Līdz ar debesu ideju tev ir ideja, ka tu neesi debesīs. Tas ir šķērslis. Tev ir jātiek vaļā no visiem šiem šķēršļiem, lai būtu brīva. Tev ir jātiek vaļā no šķēršļa "Es neesmu brīva". Šis ir, kāpēc tu te esi ieradusies. Nevis lai būtu brīva, bet lai gūtu apstiprinājumu, ka tu vienmēr esi bijusi Brīva. Visa tava dzīve ir bijusi gara apstiprinājumu ķēde: "Es esmu važās", "es ciešu", "es miršu". Brīvība ir iekšup, gaidoša tevi, gatava tevi apskaut, bet tu griez savu muguru. Ja vispār kaut kas ir nāve, tad tā ir tavas muguras griešana uz Sevi, nēsājot savas idejas un nodomus par važām un ciešanām.

Tagad atrodi, kurš ir važās un kurš cieš. Atrodi, kas tu esi. Tu neesi kleita, neesi āda vai mati, vai nagi. Tu neesi kauli vai muskuļi, vai smadzenes. Tu neesi ego vai prāts, vai maņas. Noraidi visus šos tikai uz vienu mirkli, un kas ir palicis? Noraidi to, kas tu neesi, un kas tavā priekšā tev tiek atklāts? Ja tu neesi nekas no šīm lietām, kuras parādās un izzūd, kas tu esi? Kas paliek?

Tikai "Es".

"Es" paliks, un šis "Es" nemirs. Tas, ko tu esi noraidījusi, mirs, bet tas, kas paliek pēc visa noraidīšanas, ir pirms nāves un dzimšanas koncepta. Nonāc mājās un atpazīsti sevi, vienkārši tiekot vaļā no visām šīm idejām, kuras tu esi izklaidējusi tik ilgu laiku: "Es esmu ķermenis, prāts, ego, maņas, es esmu šī manifestācija." Visas šīs ir idejas un izzudīs miega stāvoklī. Bet, tāpēc ka miegs ir nezinošs stāvoklis, tu neredzi to, kas paliek pēc ideju izzušanas, lai ļautu tev gulēt. Tāpēc atrodi, kurš ir nomodā miega stāvoklī. Tas tu esi, Tam tev ir jābūt, un Tas ir Brīvs! Pat nomodas un sapņu, un miega stāvokļi neskar To, kur nu vēl nāve un miršana, un debesis, un elles. Tas nekad nemirs, un Tas tu esi.

Pat, ja tu saki "es neesmu Tas", kurš ir tas, kurš ir pie apziņas, lai teiktu, ka tu neesi tas? Kas apzinās neziņu un šaubas? Kas apzinās ciešanas un laimību? Kāda Apziņa ir te, kas ir nepieciešama pat tam, lai paceltos šaubas par to, ka tu esi Apziņa! Nav nekā, ko tu varētu darīt, lai izmuktu no Patiesības, jo Tas ir, kas tu esi.

553

Tas, kas nav reāls, nav pat šeit tagad, pat ja es mēģinu un izliekos!

Tieši tā, kad tu zini, ka striķis nav čūska, tas var būt ļoti grūti atkal iedomāties to par čūsku, pat ja tu mēģini. Tomēr striķis nekad nav mainījies. Tas viss bija tava ideja, ieskaitot kokus un akmeņus, ko tu paņēmi rokās, lai nogalinātu čūsku! Ej un redzi pati, ka tas ir striķis. Turies Klusa un atmet visas idejas un nodomus.

Izskatās, ka tā ir liela at-mācīšanās.

Tā ir tikšana vaļā no lietām, ko tu esi turējusi savās somās, un tad tikšana vaļā no somām. Tad, kas ir at-mācīts, atklās Sevi Sev. Runājot par somām, man nāk prātā sanjāsi, kurš apmeklēja mani kādus divdesmit gadus atpakaļ.

Viņš dienvidos bija diezgan slavens, un viņam bija septiņpadsmit āšrami, bet acīmredzot viņš nebija apmierināts. Viņš ieradās Haridvārā ar diviem autobusiem, pilniem ar viņa skolniekiem, kuri bija ceļā uz Badrinatu. Šim svāmī bija astoņdesmit gadi, un man bija sešdesmit. Viņš viens pats atnāca uz manu viesnīcas istabu, jo bija no draugiem dzirdējis, ka es viņam varētu palīdzēt. Viņš ienāca iekšā un paziņoja, par ko mēs nerunāšot.

Viņš teica, "Pūndžadži, esmu bijis jogs visu savu mūžu. Varbūt tu esi redzējis manu bildi avīzēs. Mani apraka zem zemes bez pārtikas, gaisa un ūdens uz četrdesmit dienām novērotā eksperimentā ar zinātniekiem un ārstiem, lai pierādītu jogas spēku. Es vienkārši iegāju samādhi, un tas bija viss. Tātad es zinu jogu, un nav vajadzības par to runāt."

Viņš turpināja, "Kas vēl, desmitiem gadu es esmu dziļi studējis Vēdas un Upanišadus, Mahabharata un Ramajana, Brahma Sūtras un Joga Sūtras, un visu reliģiju visas grāmatas, tāpēc mēs nerunāsim par tām. Es šo visu mācu āšramos, tātad nevienos svētajos rakstos nav nekā, ko tu varētu man iemācīt. Vēl jo vairāk, tev nekas man nav jāstāsta par tantru, jantru vai mantru. Un nepiemini arī džnāna vai nidžnāna. Tātad, Pūndžadžī, esmu atnācis pie tevis pēc palīdzības. Vai ir kaut kas, ko tu man vari teikt?"

Es teicu, "Jā Svāmidži, ir. Bet no sākuma, lūdzu, to miskasti, ar kuru tu tikko ieradies manā istabā, vai tu, lūdzu, nevarētu savākt šo somu un izlikt ārā, un tad nākt iekšā atkal. Tad es runāšu par kaut ko, ko tu nepieminēji."

Viņš paskatījās uz mani, nesapratis, ko es saku, tāpēc es atkārtoju, "Es

554

teicu, Svāmidži, esmu te, lai tev palīdzētu, bet vai no sākuma iznesīsi šo somu ar miskasti ārā pa durvīm? Tad, kad tu nāksi atkal iekšā, atstāj to visu tur ārpusē." Viņš lēnām piegāja pie durvīm un tad apgriezās šokēts. Viņš skatījās uz mani, un es skatījos uz viņu. Tad viņš ienāca istabā un mēģināja pieskarties manām kājām.

"O, nē Svāmidži," es teicu, "tu esi sanjāsi un mācīts cilvēks, un tu esi arī divdesmit gadus vecāks par mani! Man nav tiesību pieņemt tavu klanīšanos."

Viņš atbildēja, "Pirmo reizi es zinu, kas ir Apgaismība, es tagad zinu, ka man ir jāatstāj sapratne un viss, ko esmu iemācījies, aiz muguras. Tad es atradu gaismu, tad es atradu Sevi. Esmu muļķojis un mānījis tik daudzus cilvēkus. Tagad es pateikšu visiem saviem skolniekiem Patiesību! Kad es varu atnākt atkal tevi satikt?"

"Svāmidži, tev nav vairs jānāk atpakaļ!" Es atbildēju. Vēlāk es dzirdēju, ka šis augstprātīgais svāmī bija pilnībā izmainījies

un laimīgs, un bija devies kaut kur kādā ilgā retrītā. Tātad tiec vaļā no visām idejām, kuras tu esi izklaidējusi, un vienkārši

esi Brīva. Brīvība jau tevi gaida miljoniem gadus, bet tu vēl joprojām izklaidē šaubas un bailes kā "es piedzimu, es ciešu, es palikšu veca un nomiršu." Visas šīs ir idejas, un, kad tu no tām tiec vaļā, tu zināsi, kas tu esi. Dari šo tagad, neatliec pat uz vienu mirkli. Starp pagātni un nākotni, kas tu esi? Tev nav jāvingrinās nekādā meditācijā. Šeit tu sajutīsi Gaismu! Vai jebkāda nāve var ieiet šajā Mirklī?

Šis ir tevis pašas vieta, tevis pašas mājvieta, paliec Šeit.

ॐ

Mana tēva nāve ieveda mani dziļā bezlaicīgā klusumā, un mana māte nomira kā dejojot, un, viņai atvadoties no sava ķermeņa, mēs bijām viena mīlestības liesma. Abas šīs nāves deva man tik daudz mīlestības un brīvības. Būšana ar tevi ved mani atpakaļ pie šīs skaistās dāvanas. Papadži, vai pastāstīsi man skaistas nāves noslēpumu?

Tā ir lieliska nāve, kad kāds mirst pie pilnas apziņas, un atvadās no savām attiecībām. Šis ir ļoti skaisti, jo lielākā daļa tikai raud un cieš savu pieķeršanos dēļ.

Nāves brīdis var būt ļoti sāpīgs personai, kura mirst, ja tā ir pieķērusies

555

lietām. Tad tas ir kā auduma gabala raušana nost no ērkšķaina krūma. Pieķeršanās ērkšķi ieķeras tava prāta audumā un izsauc lielas sāpes. Es redzēju kādu vīru, kurš mira, un viņš cīnījās ar tiem, kuri nāca, lai paņemtu viņu prom. Viņam pat bija revolveris, un viņš cīnījās stundu, līdz viņš nokrita miris.

Bet tikai reta persona bez pieķeršanās jūt, ka elpa ir apstājusies. Tādā veidā viņš neko nejūt, tikai to, ka elpa ir apstājusies, un tas ir beidzies. Šāda ir vieglas personas nāve, tādas, kura ir bijusi nodevusies savam iemeslam. Viņiem būs brīnišķīga aiziešana no šī universa. Pat dzīvniekiem var būt šī skaistā nāve.

Reiz zilonis, kuram bija trīs sievas un pieci bērni, devās ezerā nomazgāties. Līdz ko viņš iegāja ezerā, milzīgs krokodils saķēra viņa kāju un sāka vilkt. Viņš paskatījās uz savām sievām un bērniem, un kliedza pēc palīdzības, bet viņi tikai stāvēja un skatījās. Tad viņš tika ievilkts dziļumā, un viņš pacēla savu snuķi virs ūdens, lai ieelpotu vēl pēdējo reizi. Kad viņš pacēla snuķi, viņš ieraudzīja lotosa ziedu un paņēma to, un piedāvāja to kādam, kurš bija viņam nezināms, lai viņš palīdzētu, un, skatoties uz debesīm, viņš raudāja pēc palīdzības!

Tagad, protams, kāds, par kuru zilonis nekad nebija domājis, momentā parādījās un salauza krokodilam žokļus, un atbrīvoja ziloni. Zilonis devās atpakaļ uz ezera krastu, bet nerunāja ar savām sievām un bērniem, un devās viens dziļajos mežos, sapratis, ka pieķeršanās, kurās tu esi tā iesaistījies, nepalīdz, bet Šis tev palīdzēs. Viņš nekad neatgriezās, bet pēc viņa nāves viņš devās uz debesīm. Pēdējā doma, pēdējā elpa var palīdzēt jebkuram.

ॐ

Man ir bail no nāves, un es jūtu, ka es mirstu.

Visi mirs. Katrs ķermenis. Vai tavi vecvecāki ir vēl te? Tavi vecāki? Šī miršana turpināsies, tev paliekot par savu mazbērnu vecvecākiem, tāpēc neuztraucies par ķermeņa nāvi.

Kas ir dzimis, tam ir jāmirst, neuztraucies par to. Nāvē ir bauda, kāda nevar tikt atrasta dzīvē.

Esi bez vēlmes paturēt savu ķermeni, jo, kad tas paliek vecs, ir labi, ka

556

tas mirst. Ķermeņi, kuri ir vēl dzīvi, kad jau ir par vecu, nav labi ķermeņi, ar ko būt. Pastāstīšu tev stāstu par cilvēku grupu, kuri gribēja saglabāt savus ķermeņus jaunus.

Netālu no Taksalas ir tunelis jeb ala. Kad Aleksandra Lielā nāve bija tuvu, kaut arī viņam bija tikai trīsdesmit divi gadi, viņš ieradās šajā alā. Viņam kāds jogs Džhelum upes krastā bija pateicis, ka viņš miršot jauns, un tāpēc viņš ieradās šajā alā, kurā bija nemirstības nektāra ezers. Vienīgā problēma bija tāda, ka jebkurš, kurš devās uz šo ezeru, nekad neatgriezās. Aleksandrs, protams, bija ļoti gudrs, un viņš ieveda alā ķēvi un atstāja viņas tikko dzimušo kumeļu pie alas ieejas. Viņš uzticēja savu dzīvi ķēves ožai, un viņas vēlmei atgriezties pie kumeļa.

Beidzot viņš atrada šo ezeru, kura krastos dzīvoja kādi divdesmit pieci cilvēki. Viņš jautāja viņiem, kas viņi esot, un viņi atbildēja, "Reiz mēs dzirdējām par šo ezeru un atnācām dzert tās nektāru. Bet tagad mēs esam 10000 gadus veci un, kaut arī mums ir apriebies dzīvot, mēs nevaram nomirt. Mēs nevaram aiziet svētītajā nāvē." Kā jau teicu, viņš bija ļoti gudrs, un pēc sarunas ar šiem dzīvajiem skeletiem, kuri pat nezināja, kāda pašreiz ir Juga, viņš devās atpakaļ, nenogaršojis nektāru, un tā vietā nogaršoja savu dabīgo nāvi.

Tātad tavs ķermenis dzīvos šajā tirgū simts gadus vai apmēram tā. Bet neuztraucies, tirgus nepieder tev. Tas pieder kādai citai "personai", un par to parūpēsies tā pat, kā par to parūpējās pirms tavas piedzimšanas, un parūpēsies tā pat, kā pēc tavas nāves.

Tavs fokuss un atbildība ir tikai uz tā Viena, kas ir radījis šo pasauli un kurš to pieskatīs. Šim neticot, mēs iekļūstam nepatikšanās.

Nebaidies nāves.

ॐ

557

Brīvība

Brīvība, Atbrīve, Apgaismība: Šis ir tevis fundamentālais augstākais Pats,

šī ir Būšana, pat ne "Es esmu Būšana", Tikai Būšana! Šis ir rāms prāts.

Šis Rāmums ir lielākais sasniegums.

Tu izplatīsi vibrāciju, kas tu esi, visapkārt, tāpēc turi Sevi kā Mīlestības ziedu.

Kā Brīvība tu vienmēr atstāj labas vibrācijas, lai kur tu dotos.

ॐ

Apgaismība

Apgaismība ir zināt savu patieso dabu, kas ir Klusums. Šis ir zināt visu. Brīvība ir zināt šo ar katru elpu. Šī Atbrīvošanās ir Klusums, neskarošs dualitāti. Šis Klusums nav darītājs, un ir Miera valoda.

Brīvība ir vienam-būšana, Veselums, ne divu-būšana. Kad Apziņā nav objekta, ir Rāmums, un šī ir Brīvība. Ja tu domā, ka šī pasaule ir reāla, un tikmēr, kamēr ir "es" un "tu", nav Brīvības. Brīvība ir zināt, ka "es" manī ir tas pats, kas tevī. Šis es ir tu, nav starpības.

Palikt kā klātbūtnei ir Brīvība, palikt pagātnē ir samsāra. Brīvība vienmēr ir Šeit, visu būtņu sirdī. Tā ir tavā priekšā, iekšā, ārā, visur!

558

Kas ir važas, ja Brīvība vienmēr ir? Kas nav Patiesība?

Brīvība ir brīva no visām prāta modifikācijām. Brīvība ir, kad prāts ir kremēts, absolūti iznīcināts! Tad ir bez-prāts, un viss, kas nāk un iet, nemaina tevi, jo tu vienmēr esi pilns.

Brīvībā nav pareiza un nepareiza. Brīvībā ir brīvība no pareiza un nepareiza. Brīvībā nav procesa vai ceļa, nav šeit, nav tur, nav šis, nav tas, nav iekšā, nav ārā, nav sienu, nav dziļuma, nav sapratnes. Nekas nav noticis, Nekas notiek. Nekas nekad nenotiks. Nav prāta, nav važu, nav brīvības.

Gudrībā nav fenomenu, nav devēja un nav saņēmēja, un tā dzīve ir ļoti skaista, pasaule ir ļoti skaista, un attiecības ir ļoti skaistas, jo tās visas ir ar tevis Pašu.

Augstākais ir aizklāts ar vārdu un formu, bet, kad Patiesība tiek zināta, tā aizklās vārdu un formu.

Kad viss ir pazaudēts, tu esi Mājās. Šī ir Apgaismība! Kad tu esi nomodā, tev nepieder nekas, kas var tikt pazaudēts.

Būšana ir visu ideju izgaišana. Viss ir izgaisis, kad tu satiec šo Avotu, visi jautājumi, atbildes un pieredzes ir tikai ceļā uz Avotu. Jautājumi ir neziņā, jo Apgaismība neatstāj jautātāju! Kad tu pamodīsies, tu zināsi, ka nekas nekad nav eksistējis.

559

Kad bija subjekts-objekts vai jebkāda dualitāte, tu biji sapnī.

Realizācija ir atklāšana, ka tu jau esi Brīvs. Tā vienmēr ir Šeit un tikai atlaiž tevi no važām. Tā ir tavas individualitātes spaiņa iemešana Būšanas akā, bez striķiem, kas ir vēlmes, nodomi, domas vai pieķeršanās. Necenties nekur iet, tikai vienkārši Esi. Vienīgā "vajadzība" ir Būt, pat ne redzēt. Tas ir tik vienkārši, ka tas ir grūti. Tas ir Šeit un Tagad šajā pat mirklī.

Brīvības noslēpums ir Satsanga, kas ir, lai noģērbtu no Sevis prātu. Šī ir ticību, ideju, vēlmju un ilūziju atdošana. Kad tie izzūd, paliek Apziņa kā Brīvība.

ॐ

Iekš Tagad nav šodienas, vakardienas vai rītdienas. Ja nekas nekad nav eksistējis, kas ir, no kā būt brīvam? Tukšumam ir jābūt iztukšotam no Tukšuma, Brīvībai ir jābūt brīvai no Brīvības. Brīvībā nav nekā darāma un nekā nedarāma. Nevar to iedomāties vai tai pieskarties. Cilvēka piedzimšana ir šai Brīvībai, tāpēc od Brīvību, ieelpo Brīvību, esi Brīvība. Katru mirkli Brīvība ir Šeit, lai tevi apskautu. Mūžība ir dzīvošana no mirkļa uz mirkli.

Saule gribēja redzēt nakti, tāpēc tā parādījās nakts vidū. Bet tik un tā nevarēja atrast nakti vai tumsu! Tā tas ir ar neziņu: viens skatiens un tā ir zudusi! Nav neziņas, ir tikai Patiesība! Gaismā nevar būt tumsas!

560

Ar Saules uzaušanu ilūziju miglas izgaist.

Kad ubags tiek likts tronī, ir liels šoks, bet patiesi - tu esi Brīvs! Ķermenis var palikt šīs laimes šokā tikai 21 dienu. Šis ir, kāpēc tik daudzi svētie mirst jauni. Tikai tie, īpaši nosūtītie, dzīvo ķermenī ilgi.

Kad prāts ir tīrs un nav viļņu, tu zināsi, ka tu esi zinājis visas būtnes kopš radīšanas sākuma. Viens zibsnis šī skaistuma ir pietiekošs Brīvībai uz visu dzīvi. Aizvāc vārdu un formu, un tu redzēsi, un šī redzēšana ir Būšana!

Es esmu tīra Apjausma! Paliec kā tā.

ॐ

Kas ir Apgaismība?

Apgaismība ir visu stāvokļu apakš-sfēra. Realizācija ir stingra ticība: kas ir Šeit, vienmēr ir Šeit.

Vai ir dažādi līmeņi Apgaismībā?

Apgaismībā nav līmeņu, bet ir līmeņi tavā pieejā. Nopietna pieeja, mērena pieeja un līmenis, kurā to dara vecumā.

Kad Ramana to atrada, viņš devās pa tiešo uz Kunga Šivas vietu, un ne atpakaļ uz saviem vecajiem apstākļiem. Līmeņi ir tikai lēmumā. Šie līmeņi ir priekš ego, ne Apgaismībai. Gaisma ir te, un, ja tu tikai pa pusei paver acis, tu neredzēsi sauli. Saule vienmēr ir te, un negriež savu muguru pret zemi. Zeme griež savu muguru saulei, un tā rezultāts ir nakts. Saulei nav nakts vai līmeņi. Apziņā nav līmeņu. Tas ir kā tā karaļa ego, kurš viņu tur tālumā no Pīra. Bet, kad ego bija prom, viņš momentā ieskrēja iekšā. Tevis

561

paša Gaisma un Gudrība gaida tevi, bet tu to esi atlicis miljoniem gadu.

Vai Apgaismība kādā veidā maina ķermeni ķīmiski vai enerģētiski?

Ramana Maharši teica, ka Sevis spēks plūda caur viņu tik stipri, ka viņš nevarēja noturēt savu galvu rāmi.

Vai ir kādi simptomi, kad kāds ir realizējis Sevi? Vai ir izmaiņas uzvedībā?

Jā, noteikti ir simptomi, pēc kuriem var pateikt, vai tas Viens ir sasniedzis Augstāko. Galvenais simptoms ir tāds, ka, kad tu skaties uz viņiem vai esi tuvumā viņiem, tavs prāts būs mierā. Kad tu redzi Maharši fotogrāfiju, vai kad tu ej tuvumā viņam, tu sajūti kaut ko, ko nejūti ne ar vienu citu personu.

Dažreiz prāts ir kluss baiļu dēļ, piemēram, kad tu aci pret aci satiec mežā tīģeri. Klusums, par ko runāju, nav no bailēm, bet no Mīlestības un Miera. Tāpēc pārbaudi, ja tu neesi pārliecināts. Tev viņi ir jāpārbauda! Lai vai kurš gāja Budas tuvumā, viņiem bija Kluss prāts.

Līdz pat šai dienai, 2600 gadus vēlāk, pat zemes putekļi, kur Buda ir gājis, dod cilvēkiem mieru!

Paskaties pats vietās kā Bodh Gaija, Sarnath un Lumbini. Katrs smilšu grauds šajās vietās ir svētīts.

Kas attiecās uz uzvedību, Džnāni rīcība ir perfekta, jo tur nav darītāja. Tiesāšana par labo un slikto ir tikai reliģijām, ne priekš Džnāni.

Vai tu paredzi, ka ne pārāk tālā nākotnē būs laiki, kad daudzi cilvēki uz zemes būs Apgaismoti?

Nav nākotnes, nav cilvēku, nav zemes, nav neviena, kas meklētu Apgaismību, neviens negūst Apgaismību. Šī ir pēdējā Patiesība. Laiks ir tikai koncepts, un, ja tu nedomā par to, tas neeksistē. Šī zeme arī ir koncepts. Ja tu turies Kluss, tad nav eksistences, un neviens nekad nav eksistējis, un nav laika. Laiks ir prāts. Kad nav laika, nav arī prāta. Kad tu guli, nav laika un nav pasaules. Šis ir atkarīgs no tevis. Prāts ir doma, prāts ir pagātne, prāts ir viss. Ja tu neuzvandi nevienu domu no avota, saki man,

562

ko tu redzi, un kas tur ir. Pat tu neeksistē.

Vai Apgaismība nozīmē, ka tu vienmēr esi laimīgs un nekad dusmīgs?

Laimība vienmēr ir! Tu zināsi šo, ja tu identificējies ar To, kas nekad nemainās. Par dusmām, ja tām rodas situācija, es varu būt nikns kā tīģeris (smejas) un es nelikšu to personu mierā.

Vai mīlēt ir iespējams tikai tad, ja abi cilvēki ir realizējuši Sevi?

Sevī nav cita.

Kad persona ir gatava Apgaismībai?

Nopelnu spēks stumj tevi uz Apgaismību, uz kontaktu ar Svēto. Lai kas kontaktētu Svēto, kļūst Svēts.

Tie, kuri ir Svēti, sasniegs Patiesību. Svētums ir galvenais nosacījums. Prāta tīrība ir Brīvība, brīva no visām vēlmēm.

Ja tu atceries jebko, tu neesi vēl gatavs Apgaismībai. Tev ir jābūt brīvam no visām vēlmēm pēc maņu objektiem un no atkarības no tiem kā laimes sniedzējiem! Būt bez vēlmēm ir vienīgā laime. Ja maņu objekts nāk, lai tas nāk, ja tas nenāk, negaidi to, lai tas dotu tev laimi, jo nekas pasaulē nedos tev laimi, jo nekas nevar dot tev laimi. Tas ir pavisam skaidrs. Neviens nevar gūt laimi no kāda, izņemot no Sevis, un šis ir pieejams tikai, kad tev nav vēlmes. Cik vienkārši, redzi.

Vai Sevi Realizējušas personas liktenis beidzas ar aiziešanu, vai ir lielāku atklāsmju turpinājums pēc Mahāsamādhi?

Apgaismotais vairs nepiedzimst, un viņam vairs nav likteņa. Liktenis ir tiem, kuri nav realizējuši. Viņi ir tā neizbēgamajā tvērienā. Bet Realizētam cilvēkam nav likteņa kopš dienas, kad viņš ir Realizēts. Visai viņa izdarītajai karmai vairs nav efekta vai reakcijas, tātad nākotnes karma ir beigta. Pašreizējā rīcība tiek Dievišķā vadīta, un tāpēc tas, ko viņš dara, nav

563

nekas cits kā Dievišķā griba. Tāpēc viņam vairs netiek karma no pašreizējās rīcības, jo tā viņam vairs nav piemērojama. Pagātnes karma nevar tikt atdarīta, bet tā nevar uz viņu iedarboties nākamajā dzīvē, jo nākamās dzīves nav. Tāpēc tā nāks pie viņa sapņu formā. Šādā veidā visas dzīves karma var tikt sadedzināta tikai vienā sapņa minūtē. Laba karma, kas paliek, tiks tiem, kuri viņu mīl, un slikta karma, kas paliek, tiks tiem, kuri domā un runā par viņu slikti.

Šķiet, tu esi hinduists. Kā Apgaismota persona var būt reliģijas nosacīta?

Pēc Apgaismības vairs nav naida vai tiesāšanas ne pret vienu. Apgaismotais ir hinduists un budists, un musulmanis, un kristietis, un viss cits, jo šis Viens zina šo reliģiju Esenci, šis Viens ir Esence. Apgaismotais neredz nekādu starpību, un tāpēc tu redzi dažādu reliģiju atainojumus uz šīs Satsangas sienām, jo mēs nevienu neienīstam. Brīvībā ne priekš kā nav vajadzīgi zīmoli vai marķējumi.

Ja par mani, tad es piedzimu hinduistu ģimenē, un tiek turpināts šo tradīciju piekopt. Bet iekšup tevis paša Ātmana nav ne kristietis ne hinduists, ne musulmanis, ne budists. Šajā sakarā, sauc kā to gribi, tam nav nozīmes. Paņem simts krūzes un piepildi tās ar simts dažādu krāsu ūdeni. Saules stari, kas skar šīs ūdens krūzes, netiek krāsu iespaidoti. Aizvāc ūdeni un balto krūzes porcelānu, un paliek tīri saules stari. Šī krāsa ir "es esmu hinduists" vai "es esmu musulmanis". Kad tu aizvāc šo domu no sava prāta, tu redzēsi, ka Ātmans spīd visur pasaulē. Tāda ir starpība.

Modernā fizikā ir skaidrs, ka eksperimenta veicējs ietekmē eksperimenta iznākumu. Kā lietas tiek ietekmētas, kad tās tiek Apgaismotā redzētas vai tiek kāda redzētas, kurš nav Apgaismots? Kāda ir saistība starp prakriti un kolektīvo apziņu, kas to novēro?

Skatījumi ir atšķirīgi. Apgaismotais redz no vērotāja un vērotā aizmugures, ne kā vērotājs, kā ir neapgaismotas būtnes gadījumā. Apgaismotais zin zinātāju, kas ir ego, un transcendē vērotāju, vēroto un vērošanu. Tikai Apgaismotais zin, kas ir vērotājs, un zin, kas skatās uz vērotāju no aizmugures. Tāpēc tev ir jāgriež sava seja uz to vienu, kas vēro vērotāju.

Šis ir mans jautājums tev! Kas ir tā apziņa, ar kuras palīdzību tu zini,

564

ka "es visu apzinos"? Tā augstākā Apziņa skatās uz individuālo apziņu un uz to, kas tiek darīts caur maņām.

Ir maņu objekti. Pirms tā ir maņas. Pirms tā ir prāts, kas komandē maņas. Pāri prātam ir lēmumu pieņemošais intelekts. Pāri intelektam ir ego. Ej tagad pāri ego. Kāda Apziņa apjauš ego, un no kurienes tā rodas. No Šejienes viss tiek darīts, un šis Šeit netiek nekā iespaidots. Šeit tu neesi darītājs un neesi darītais. Šī ir Apgaismība un Brīvība pāri karmai. Karma, par ko mēs runājām iepriekš, visa ir prāta struktūra, un šīs karmas aktivitātes notiek prāta atcerēšanās spējā. Pāri prātam nav rašanās.

Padoms tiek dots tiem, kuri ir mentālā plānā, bet, ja tu pacelies pāri šim, tu zināsi, ka nekad nekas nebija eksistējis. Šī ir fundamentālā Patiesība: nekad nekas nav eksistējis, nekad nekas neeksistēs. Šī ir augstākā Patiesība.

Kas tiek redzēts, tiek redzēts tikai caur ego. Šī manifestācija, ko tu redzi, ir tikai tas, ko tev bija vajadzīgs redzēt, ko tu gribēji redzēt, un visa ir saistīta ar tavu individuālo identificēšanos.

Tieši kā viss šis izzūd, kad tu dodies gulēt, tā tas izzudīs, kad tu zini Patiesību. Viss, ko tu vari redzēt vai pateikt, ir saistībā ar nomodu un sapņu stāvokli, bet kas ir tas, kas ir tava miega miera liecinieks? Visas tavas ciešanas pieder nomodas un sapņu stāvokļiem, bet kas notiek ar kluso miega laimi, kad tu pamosties? Kā tu šo laimi izmantosi savā nākamajā nomodā? Šis klusais liecinieks ir tas, no kurienes tu nāc. Šī Apziņa apjauš pat tad, kad tu neesi pie apziņas. Kāpēc aizmirst šo laimību, kad tu pamosties? Tev būtu jāciena šis laimīgums. Tev ir jāzina To, kas ir nomodā, kad tu guli. Paliec nomodā, kamēr visi citi guļ, un guli, kad visi citi ir nomodā, un tu nekad netiksi dzīves ciešanu skarts, jo tu esi pāri tām.

Šai sapratnei nav vajadzīga prakse. Tev tas ir jāuzsūc un jābūt Tam. Prakse tikai stiprina prātu. Prakses sākas un beidzas, tāpēc nav Patiesība. Kas vienmēr ir, ir Patiesība. Prakses dod tev labumus, bet visi labumi tiks pazaudēti. Tevis paša dabu tu nekad nepazaudēsi, un tu esi Tas. Tu esi Tas, kas ir nomodā, kamēr tu guli, un kas guļ uz to, uz ko pasaule ir nomodā. Šis Tas nevar tikt izskaidrots.

ॐ

Tavi skolnieki runā par tevi kā Realizējušu būtni, vai tu tāda esi?

Es pats to nesaku, un man nav arī uzraksta, kas teiktu "šeit iet

565

Apgaismota persona". Es neredzu starpību starp tevi un mani. Es nekad nesaku, ka esmu Realizēts.

Daudzi runā par šo, sakot, ka tu esi Realizēts. Vai ir starpība starp realizāciju un apgaismību?

Daudzi saka, ka esmu realizējusi būtne. Tas ir viņu ideju par realizāciju dēļ, un tāpēc viņi domā, ka es esmu realizējis, bet es neredzu starpību starp viņiem un mani.

Un jā, kaut arī mēs parasti lietojam šos vārdus līdzīgi, ir starpība starp realizāciju un apgaismību. Realizācija tiek realizēta pēc kādas sādhanas vai prakses, vai metodes, un tas, kas tiek realizēts, nebija tur pirms tam. Realizēt caur kādu metodi tiek saukts realizācija.

Apgaismība nozīmē apjaust kaut ko, kas iepriekš nebija skaidrs. Kā dimants, kuru tu uzskatīji par oli, bet vēlāk tu noskaidroji, ka tas ir dimants. Gaisma nāk pēc zināšanas, ka tas nav olis, un tad tu sāc to novērtēt.

Tas ir pāri apjausmai vai apgaismībai. Šī ir Esence. Kurš varētu apjaust un kurš varētu būt apgaismots, jo nepastāv tāda tumsa. Tas jau ir šeit, un tas tiek atklāts, kad tiek notīrīti tavu ideju putekļi. Tad tas nāks priekšā pats, un tu un Tas saplūdīsiet kopā, un tu neredzēsi starpību starp tevi un To. Tu neredzēsi neko citu. Nekādi vārdi nespēj šo izskaidrot.

Rietumos cilvēki vai nu tic dievam, vai nē. Vai ir dievs un, ja ir, kas un kurš tas ir?

Lai cilvēki tic vai nē. Pats netiek ticības vai dieva ietekmēts. Dievs ir tava doma, un ir tevis paša prāta radījums. Tu pat radīji radītāju. Radība, pastāvība un iznīcība ir tikai doma.

Tu esi teicis, ka Ramana paskatījās tavās acīs un parādīja tev Redzētāju. Vai tu vari aprakstīt, kas tad notika?

Nē, jebkāds apraksts ir pagātne, ne momentānā Zināšana, kas nav pagātne vai nākotne. Neviens to nevar aprakstīt.

Uzvedība tomēr nemainās, un daži kļūst klusi kā kalns. Tāds bija Maharši. Daži kļūst bērnišķīgi un nevainīgi. Šajā gadījumā cilvēki netic, ka viņi ir Apgaismoti, bet šī uzvedība ir precīza ārējā uzvedība tādam

566

cilvēkam, kas zin To.

Kāds bija šīs pieredzes efekts uz tavu dzīvi?

Tā nebija pieredze. Pieredzei ir nepieciešams pieredzētājs un objekts, ko pieredzēt, bet šis nebija tas. Kaut kas vilka mani iekšup. Šis kaut kas nebija kaut kā personifikācija, tā bija vienkārši vilkšana iekšup. Es pat nezinu, kas ir šis "iekšup". Kopš šīs pievilkšanās, es vienmēr esmu bijis laimīgs bez jebkāda konkrēta iemesla.

Kāpēc tu nebiji spējīgs turpināt Krišņas meditāciju pēc Dievišķās Kunga Rāmas daršana pieredzes?

Es nevaru turpināt to meditāciju, jo es jūtu, ka es esmu Viņš. Man nav jābūt viņa pielūdzējam, un viņam nav jābūt manam Kungam. Mēs esam viens un tas pats. Šī ir Esence, kas tev ir jāsaprot. Ja tev ir pilnīga Mīlestība uz To, tu kļūsti Tas, kā Gopī kļuva Krišņa.

Vai Papadži ir ego?

Jā, man ir! Man ir ego. Tam patīk man kalpot kā mājsaimniecei. Bez mājsaimnieces māja nevar tikt uzturēta. Viņa ir ļoti izpalīdzīga un parūpējas par notiekošajām situācijām, man par to pat nesakot. Man nav sūdzību par šo ego. Lai viņa dzīvo manā mājā, man nav ar viņu problēmu. Neatrodu nekādu naidu ar viņu. Viņa ir diezgan laimīga.

Daži cilvēki brīnās, redzot, ka es ēdu saldējumu un dzeru Coca-Cola, jo neviens svāmī nedzer Coca-Cola un neēd saldējumu. Bet saldējumam nav nekā darāma ar Apgaismību, un Apgaismība netiek saldējuma ietekmēta. Saldējums dodas no mēles vēderā un nav tā, ka manai Apgaismībai nepatiktu saldējums, tāpēc, ja saldējums nāk, es to ņemu. Man nav problēmu, jo man nav liegumu. Man nav nekādi jādara un ne-jādara, kā to praktizē svāmī. Es nepiederu pie: "tev nebūtu jādara šis vai tas".

Dari, ko tu gribi darīt, un dzīvo normālu dzīvi, nemēģinot kļūt savādāks un neatdali sevi no sabiedrības. Rožukronim un drēbēm nav nekāda sakara ar To. Nav starpības, vai tu nēsā baltu vai melnu, vai oranžu, vai kā tu uzvedies. Šīs lietas pieder reliģijām. Visi jādara un ne-jādara ir reliģijas: "Ja tu iesi uz baznīcu, tu dosies uz debesīm, ja tu neiesi, tu pēc nāves dosies uz

567

elli." Es nesaku tev darīt kaut ko pēc nāves, es tikai saku izmantot laiku

pirms nāves, un dzīvot un rīkoties, kā tu vēlies, bet tādā veidā, ka tas neskar tevi. Nekādi ķermeniski kontakti nestāsies ceļā tavai sapratnei, tāpēc es neizrakstu nēsāt šādu vai tādu apģērbu, vai uzvesties šādā vai tādā veidā.

Vai tev vēl joprojām ir domas?

Tās rodas, kad rodas situācija, bet es neskrienu tām pakaļ, lai viņas satvertu un liktu lietā. Kā, kad uz ceļa pabrauc garām mašīna, es pie tās neķeros. Bet pārsvarā cilvēku skrien pēc mašīnas un cenšas pie tās pieķerties. Es ļauju mašīnai nākt, un es neuztraucos, kad tā izzūd. Es neesmu mašīna!

Apgaismībai nav nekā kopīga ar pozitīviem vai negatīviem prāta stāvokļiem. Apgaismībai vienkārši nav nekā kopīga ar prātu.

Kāpēc "es" paliek ar tevi pēc Realizācijas?

Tu nespēj saprast starpību starp "es", ko lieto tu, un "es", ko lietoju es. Tur ir starpība. "Es", ko pārsvarā cilvēki lieto, norāda uz ego, ķermeni, prātu un maņām. Tas norāda uz kādu, kurš piedzima. Tu uzskati, ka tev ir forma, un tāpēc tu gribi vārdu, un pamata vārds ir "es". Bet, kad tu guli, nav "es". Tad kas ir te, kad tu guli un kad tu esi nomodā?

Vienkārši turies Kluss un neskaties uz Klusumu vai formu, vai vārdu. Tad tu redzēsi, ka kaut kāda veida Apjausma ir vēl tur. Šis tiek saukts Aham Brahmasmi, viena mantra priekš visiem, bet neatkārto to, ej tās Patiesumā.

Neskaries klāt nevienam objektam, vietai vai konceptam vienu sekundi, un tu redzēsi, ka ir virs-Apziņa bez vārda un formas. Tas ir Tas, kas ir patiesais "Es"! Kad tu ej Tajā, tu vairs neesi te, un Tas saka "Es"!

Svāmī Rama Tirtha runā par šo "Es" tik skaisti. Divdesmit četru gadu vecumā viņš pats realizēja un teica:

568

Kad es pamostos, visa pasaule pamostas. Kad es ēdu, visa pasaule ēd. Kad es guļu, visa pasaule guļ.

Šis ķermenis var iet, man vienalga. Jo es kustos kā brāzma un skūpstu ziedus un augus, un skaros Himalaju ūdenskritumiem.

Tas ir šis "Es", par kuru es runāju. Vārda "es" lietojums ir, lai tikai norādītu uz ego, un jebkurš, kurš lieto "es" šādā veidā, nekad nebūs laimīgs.

Satsanga nav domāta, lai tev kaut ko dotu, bet tikai lai pavēstītu tev faktu, ka kaut kas, kas nevar tikt redzēts, ir paslēpts tavas Sirds alā. Tā ir Gaisma un Zināšana, un, kad tu atdodies tai, Tas pārņems vadību pār tevi. Tad, kad tu saki "Es šo daru", kaut arī vārdi ir tie paši, tas ir Tas, kas to dara! Šī ir atšķirība.

Kāpēc tev te ir visas šīs Ramana Maharši bildes?

Ja tev ir bijis no kāda labums, kā tu vari aizmirst? Kā tu vari aizmirst to Vienu, kurš dod To, ko neviens nevar dot? Neviens nekad nav parādījis Laimi un aizvācis ciešanas, tāpēc tev ir jābūt parādā tai personai tikmēr, kamēr tava fiziskā klātbūtne ir te uz šīs zemes.

Ja tev kāds palīdz, tu saki "paldies", vai varbūt tu viņiem dod 100 dolārus. Bet kā tu jebkad vari atmaksāt parādu kādam, kurš ir aizvācis no tevis visas ciešanas uz visiem laikiem? Visur tu redzi, ka tā persona tev seko. Viņš pat atnāca pie manis uz mājām Pundžabā, kas ir brīnums, un kam neviens netic, jo, kad viņš parādījās Pundžabā, viņš bija arī Arunačalā.

Es biju izmeklējies visapkārt valstij pēc Tā, kas bija Iekšup manis, bet es to nezināju. Tad šis Pats atnāca pie manis uz mājām Pundžabā un iedeva savu adresi Arunačalā. Bet kā pie viņa doties? Es biju izstājies no armijas, un biju iztērējis visu savu naudu, mēģinot atrast Guru. Tad es ieraudzīju darba piedāvājumu "Tribūnā". Tas bija domāts izbijušam armijas oficierim, kam bija jāvada vairumtirdzniecības kompānijas veikali netālu no Madrām, Avdi. Tā es pieteicos darbam, un dabūju darbu, un arī mazliet avansu. Tā vietā, lai dotos uz darbu, es taisnā ceļā devos pie Maharši un ierados darbā mēnesi pēc tam.

569

Kad es ierados āšramā, es redzēju to pašu personu, kura bija iedevusi viņa adresi Pundžabā. Tāpēc es nemaz negāju zālē, jo man likās, ka viņš tikai sevi bija reklamējis. Es parunāju ar kādu persiešu džentlmeni, kurš teica, "Tu izskaties kā no Ziemeļu Indijas."

"Jā, es esmu," es atbildēju. "Bet kāpēc ir tā, ka tu tikko ieradies un nu jau dodies prom?" viņš

jautāja. Tad es teicu, "Šis vīrs ieradās pie manis Pundžabā un teica man nākt uz

šo vietu pēc atbildes uz jautājumu, kuru biju vaicājis." Persietis atbildēja, "Tu kļūdies, viņš nav no Šejienes izkustējies pēdējo

piecdesmit gadu laikā, kopš viņš šeit ieradās no savām mājām. Viņš nekad nav atstājis Arunačala, kopš ieradās šeit, un tu to vari pajautāt šeit jebkuram!"

Šādi tas viss sākās.

ॐ

Es esmu tik daudz pieredzējis un tagad esmu palicis tikai pilns miera.

Tagad ej un dalies šajā pieredzē ar saviem draugiem, ģimeni un valsti. No sākuma saņem palīdzību, tad sagremo to kārtīgi un tad dod to citiem. Kad tu šo zini, tu zini, ka tu to vienmēr esi zinājis. Visa cita pieredze ir svaiga un jauna, bet šī pieredze vienmēr Ir. Šī Zināšana nozīmē "Es esmu Buda".

Es gribu tev pateikties par šo Sevis dāvanu, ko tu man esi devis.

Kad tev ir šī Mājās būšanas pieredze, met visu pārējo prom un kalpo Skolotājam. Labākais kalpošanas Meistaram veids ir palikt Klusam un kalpot tiem, kas nodevušies šim.

ॐ

Tu manī esi atmodinājis "Kristus-prātu", un tagad viss tiek redzēts kā Viens.

570

Kad tu šurp ieradies kā priesteris, es teicu tev, ka parādīšu tev to Mīlestību, kura Jēzum bija uz Tēvu. Tad tu tam neticēji, bet tagad tev ir jātic, jo tu zini, ka:

Visi ir Dieva dēli. Ja tu mīli Dievu, kādu dienu tu kļūsi Viens ar viņiem, jo nav starpības starp Dievu un dēlu.

Es pieredzu tādu mieru un mīlestību savā sirdī, un es nevaru izturēt, ka man tagad būtu jābrauc prom, tāpēc es atliku savu aizbraukšanu.

Ir labi, ka vēl neaizbrauci. Kad tu jūti, ka šī pieredze ir stabila, tu vari braukt. Bieži prāts māna cilvēkus, un tāpēc pārliecinies, ka tu piemāni prātu. Spēlējies ar to, liekot tā priekšā dažādus apstākļus. Spēlējies ar to; saki "es esmu grūtībās" vai "es neesmu Mierā". Tad tas nenāks tavā mājā.

Esmu ļoti priecīgs redzēt šeit tik jaunu sievieti. Pārsvarā cilvēki atliek Satsangu uz vecumu, bet tas ir par vēlu, jo vecumā tu tiec piepildīts ar slimībām, kuras neļauj tev būt Klusam.

Dari to Tagad! Tas nav grūti.

ॐ

Es jūtu, ka ar domām nav problēma, bet tikai tajā, ka domas tiek uztvertas nopietni. Jūtu, ka, ja es gribu realizāciju, tad tas nozīmē, ka es uztveru sevi kā kaut ko, kas nav Tas.

Apgaismība ir tikai tiem cilvēkiem, kuri domā, ka viņi ir ķermeņi. Tikai tiem. Tiem, kuri neredz ķermeni vai kuri nedomā, ka ir ķermeņi, nav vajadzīga nekāda veida realizācija. Realizācija ir, lai aizvāktu konceptu "es esmu ķermenis".

Ja tu gribi manu pielabojumu, tad tas ir, ka tu tagad nēsā "bez-ķermenību". Šo tev ir jāizlabo. Nav starpība starp runāšanu par ķermeni vai bez-ķermenību. Doma par bez-ķermenību nāk no tevis, un tu to pieņēmi. Tu

571

domā par bez-domu!

Vērotājs vēl joprojām ir vērojošais prāts! Tāpēc no sākuma vēro domu, un tad vēro vērotāju.

Smēķētājam kaut kādā veidā ir labāk nekā tam, kuram nepatīk smēķēšana, jo smēķētājs izsmēķē cigareti un tad izmet nosmēķētu galu, bet nesmēķētājs vienmēr saka un domā, ka viņiem nepatīk smēķēt. Cigarete rokās ir labāk nekā cigarete prātā!

Šādi, ja tu domā, ka tev nav ķermenis, tas īstenībā nozīmē, ka tu nēsā šo beigto ķermeni, šo līķi, savā prātā. Tāpēc kaut kādā veidā izvairies no koncepta par ķermeni un koncepta par bez-ķermeni. Par ko tu runāsi tad? Nākošreiz izlabo šo.

ॐ

Šī sirds mājo mierā un svētlaimē. Es pateicos tev tik ļoti. Lūdzu turpini šo līdz visas vāsanas tiek aizvāktas.

Kad prāts ieiet Čit, Sirds dejo un mājo Mierā un Svētlaimē.

Tagad putnu balsis un viss ir tik neiedomājami skaists.

Putnu dziedāšana, vēja skaņa, spilgtākas objektu krāsas ir pieredzes, kādas ir cilvēkiem, kad viņu prāts kļūst ļoti smalks. Viņi klausās šajās skaistajās skaņās un pieredz dažādu krāsu gaismu. Svētais Kabirs stāsta par šo smalko skaņu un krāsu pieredzi.

Es arī vairs nespēju skarties klāt vecajām lietām. Esmu ļoti laimīga.

Tad tev tagad ir jādejo! Dejo aiz laimes, ne dejošanas vien pēc. Tā nav deja, kas man patīk, bet kaut kas cits. Man patīk Tas, kas liek tev dejot.

Papadži, esmu tev tik pateicīga, ar lielāko prieku dziedātu un dejotu tev.

Nākamās divas dienas esi Klusa un neļauj prātā rasties nevienai domai. Ja tu būsi Klusa šīs divas dienas, tu automātiski piecelsies kājās ar tik daudz

572

svētlaimes un prieka, ka tu momentā sāksi dejot, un tu nekad nezināsi tā beigas! Tu pat nezināsi, kas ir dejotājs. Tikai paliec Klusa un gaidi, kas notiek. Šī deja būs pāri vārdiem.

Reiz, kad es biju mežā netālu no Kaveri upes, es atradu kādu vīru, kurš dejoja viens pats, bez nekāda iemesla. Tāpēc es viņam jautāju, kam viņš dejoja. Viņš teica, "Kad es ieraudzīju nevienu un bez-formu, tad deja sākās automātiski."

Tātad, ja tev prātā nav neviena objekta, ieskaitot objektu, kas varētu novērtēt deju, tad tu dejosi dabīgu deju, kā mākoņi dejo kalna priekšā. Kāda jēga mākoņiem dejot kalna, kurš nekustās, priekšā? Tad mākonis krīt lietus formā.

Turies Klusa un tad dejo. Šī deja ir diezgan pietiekoši, tāpēc tev nav jāmeditē. Šī ir Nataradž deja, kurš dejo pat visa izzušanas dienā.

Konceptu slazdu iznīcināšanās ir mūžīgā Mīlestības deja. Ietirgot šos slazdus pret Brīvību nav slikts darījums!

Labs dejotājs nepūlas, un katrs solis ir saskaņā: perfekti! Vienkārši Zini sevi, un tad brīvi un bez piepūles staigā pa šo planētu. Kad vilnis paceļas, okeāns neuztraucas, ka tas aizmuks. Zinot "Es esmu okeāns", okeāna viļņiem ir ļauts celties. Kad tu zini, ka tu esi ūdens, viļņi nav problēma. Apziņā nekas nenotauvojas.

Es redzu, ka "Es Esmu" ir Kosmiskais dejotājs. Paldies tev liels.

Esmu priecīgs par šo pieredzi. Īstenībā tā tav pieredze, bet tas tika šeit sadedzināts, un tāpēc tu esi uz pēdējā Patiesības pakāpiena. Šis ir tavas dzīves iemesls. Nu man ir jādod tev jauns vārds. Tas ir tā viena vārds, kurš ir uzvarējis cīņu ar dēmoniem un pieķeršanām. Satjavan, tas, kurš ir uzticīgs tam, kas viņam ir jādara. Man ļoti patīk šis vārds.

573

Man arī tas ļoti patīk!

Pēc realizācijas tu visam esi liecinieks: labam vai sliktam; un tu realizē, ka viss ir tikai spēle. Ja kāds skūpsta tevi, ir labi, un ja kāds iepļaukā tevi, tu pārliecinies, ka viņa roka nav satraumēta.

Reiz bija svētais, kurš nogāja pie upes padzerties ūdeni, un pamanīja, ka upe nes prom skorpionu. Tā viņš pasniedzās pēc tā, bet tas iedzēla viņam pirkstā. Skorpiona dzēliens ir patiešām sāpīgs. Viņš mēģināja izglābt skorpionu vairākas reizes, bet katru reizi tika sadzelts. Kāds vīrs stāvēja netālu un vaicāja svētajam, "Kāpēc tu turpini glābt šo skorpionu, ja viņš cenšas tevi sadzelt?" Svētais teica, "Ja viņš nevar tikt vaļā no sava dzelšanas pieraduma, kāpēc man būtu jātiek vaļā no sava pieraduma kalpot?"

Tātad tā var būt grūti spēlējama spēle, un ir daudzi skorpioni, kuri dzels, un daudzi tārpi, kuri gaida, lai tu paliktu par viņu pārtiku. Bet mēs šo aizmirstam, un tāpēc mēs ciešam. Mēs neatceramies, ka šī zeme, uz kuras mēs mītam, paņems mūs zem sevis. Neviens neatceras, bet tie, kuri atceras, ir gudras personas. Tāpēc spēlē spēli tikmēr, kamēr caur tavām nāsīm plūst elpa. Šī spēlēšana, šī spēle, šis sports ir līlā. Spēlē šo spēli un esi liecinieks visam, kas notiek apkārt, un tu esi gudra persona.

Pie manis ir nācis guru formā, kura nav fiziska, bet ne-fiziska. Vai vari man pastāstīt, ko šīs tikšanās nozīmē? Un kas ir šī "forma", ko viņš ieņem?

Tā ir īpaša tikšanās. Vienā apziņas līmenī mēs redzam savādāku pasauli, pasauli, kura dzimst un tad izzūd, ar īslaicīgi pastāvošiem objektiem. Šī ir mūsu astoņpadsmit stundu ilgā nomodas stāvokļa pasaule. Ir arī sapņu apziņa, un arī zemapziņas stāvoklis, saukts par miega stāvokli. Vienalga kādā stāvoklī tu domā, ka tu esi, Apziņa ir tur, nomodā. Tu šo zini, jo, kad kāds vaicā tev, kā tu gulēji, tu vari pateikt, ka tev bija ļoti dziļš mierīgs miegs. Tātad, tu nebiji nomodā, bet Apziņa apjauta, un šajā Apziņā nav tagadnes, pagātnes vai nākotnes, un tomēr tu vari uztvert visas tās lietas, un viss ir tāds, kāds tas ir. Daudzi svētie dzīvo šajā Apziņā. Kad tu pacelies līdz šim, tu redzēsi visu, kāds tas ir. Šajā Apziņā neviens nemirst. Apziņā nevar būt nekādas nāves. Neviens īstenībā nemirst, kaut arī ir apziņas līmenis, kur dzimšana un nāve šķiet reāli. Citā līmenī tu nekad nebiji dzimis, un tu nekad nemirsi. Daudzi svētie un svētās pilsētas ir šajā

574

virs-Apziņas stāvoklī, un tomēr viss vēl joprojām ir tāds, kāds tas ir. Apziņā nekas netiek iznīcināts.

Apziņa vienmēr Apzinās Apziņu.

Viss ir Apziņā, un nekas nemainās, izņemot tavu skatījumu, kas var tikt saukts par tavu "līmeni". Kad tu redzi to rupji, tu redzi rupjo radību, kad tavs skatījums ir smalks kā sapņu stāvoklī, tu redzi smalkākas radības. Tavs skatījums var būt daudz smalkāks par šo, ja tavs temperaments ir ļoti satvisks. Ar tamas gunu mēs redzam pasauli, ar radžas gunu mēs redzam sapņus, un ar ļoti smalko tīru satvisko gunu tu redzi svētos.

Pāri satviskajam ir stāvoklis, kur nekas nekad nav eksistējis. Nav laika, nav eksistences un tur nav iznīcības. Tur nav radītāja, nav radību, nav formu, nav konceptu, neviena! Šī ir visu šo apziņas līmeņu Augstākā Apakš-sfēra. Tāpēc tā ir laba zīme redzēt Svētu vīru. Viņi tev rādīs ceļu. Tu esi pacēlies apziņas līmenī, kur tu esi redzējis šos svētos.

Beigās nav ne pagātnes, ne tagadnes, ne nākotnes, un tu vari šo pieredzēt tieši tagad, kad tavs prāts nav saviļņots. Kad ezerā nav viļņu, tu vari redzēt savu seju. Šie viļņi ir domu traucēkļi. Ja tu neuzvandi prātā viļņus, tu vari redzēt savu seju Tagad. Visa manifestācija ir tikai vilnis ezerā. Zem virsmas tu esi mierīgs un kluss, tāda ir tava daba. Kad nāk doma un uzvanda virsmu, tu nevari pareizi redzēt savu seju. Tu vienmēr dzīvo Šeit, un jebkad, kad tu gribi, lai manifestācija apstājas, tā uzreiz apstāsies. Tev ir tikai jānolemj! Ja tu gribi atpūtu, nolem būt brīvam no manifestācijām, viļņiem, un uzreiz redzi, kas tu esi!

Ļoti jauki. Tā ir laba zīme. Tas ir ļoti rets fenomens un ļoti laba veiksme redzēt Apgaismoto. Katram gadsimtam nepietiek vietas radīt pat divdesmit Budas.

ॐ

Šodien ir Buda Pūrņimā, vai tāpēc pastāstīsi mums stāstu par to, kā Buda tika Apgaismots?

Šī ir diena, kad Buda bija dzimis, šī pilnā mēness diena. Pastāstīšu tev par viņu mazu stāstu.

Viņas mātei tika teikts, ka dēls, ko viņa dzemdēs, būšot pasaules

575

karalis, un, kā saka viņa horoskops, viņš nepalikšot pilī, un īstenībā šādi arī notika. Tāpēc tēvs parūpējās, lai zēnam būtu visas greznības, lai tik viņš paliktu pilī, un viņš neļāva zēnam iet ārā no pils teritorijas. Pils sienās tika turētas jaunas skaistules no visas pasaules, lai viņam nebūtu laika domāt par neko citu, izņemot pils baudas.

Kādu dienu viņš jautāja vīram, kurš trenēja viņu jāt ar zirgu, kas ir otrā pils sienas pusē, bet treneris teica, ka viņam neesot ļauts tur doties. Šis zirgu treneris bija Āčana, pat viņa vārds nav aizmirsts.

Zēns uzstāja, ka viņam ir jāredz, tāpēc Āčana viņu veda. Kad viņi devās ārā no pils, vārtu slēdzenes atvērās pašas, un viņi varēja doties, kamēr vārtu sargi gulēja. Viņi nepamanīja. Zeme palika tik mīksta, ka zirgu pakavi neklabēja. Un tādējādi viņi tika ārā.

Pirmā lieta, ko viņš redz, ir slims, klepojošs, vecs vīrs ar līku muguru. "Āčana, kāpēc šis vīrs neiet taisns kā tu un es?"

"Viņš ir vecs vīrs, un tāpēc nevar paiet taisns. Kad ir apmēram septiņdesmit gadi, cilvēkam paliek līka mugura, un viņš vairs nespēj staigāt taisns," atbildēja Āčana.

"Vai tu arī paliksi vecs?" vaicāja Sidharta. "Jā, mans Kungs, un tu arī!" Nākošo viņš redz cilvēku, ko nes uz nestuvēm, un viņa ģimenes locekļi

iet nopakaļ raudādami. "Āčana, kāpēc šo vīru nes uz nestuvēm, kāpēc viņš neiet pats?" vaicāja princis.

"Mans Kungs, viņš ir miris! Tāpēc viņu nes uz kremēšanas vietu." "Vai tu arī mirsi?" viņš jautāja. "Jā, mans Kungs, un tu arī. Visiem, kuri ir dzimuši, ir jāmirst,"

atbildēja Āčana. Kādu brīdi vēlāk viņš redzēja vīru, kurš sēdēja zem koka ar starojošu

seju. "Apstādini zirgu!" iekliedzās princis un piegāja pie tā vīra. "Šis vīrs smejas un smaida! Āčana, kāpēc viņš ir savādāks nekā slimie un vecie?"

Āčana teica, "Mans Kungs, viņš meditē." "Kāpēc?" taujāja princis. "Lai atrastu savu Apgaismību iekšup. Gaisma ir iekšup, un viņš ir ļoti

priecīgs par to," atbildēja zirgu treneris. "Vai arī tu to darīsi?" vaicāja Sidharta. "Es to nemāku, mans tēvs to nekad nedarīja, un neviens īsti to nedara." "Āčana, griez zirgu atpakaļ mājup," teica princis. Nu viņš nolem, ka viņam ir jābūt kā šim meditējošam vīram. Kad viņi

576

atgriezās pilī, viņš devās apskatīt savu sievu un dēlu gadījumam, ja viņi būtu pamanījuši, ka viņš nebija pilī, kaut arī viņi gulēja, kad viņš atstāja pili. Jašodara vēl gulēja un Raul zīda mātes krūti.

Viņš nolemj: iešu prom! Viens solis bija šajā lēmumā un otrs bija ārpus tā. Viņš pagriezās un paskatījās aiz muguras un, jūtot tik lielu pieķeršanos pie viņiem, viņš padomāja, "Nē, man nevajadzētu iet! Mana sieva būs viena, un manam dēlam pietrūks tēva."

Tagad starp pieķeršanos un Gaismu... (asaras rit pa Papadži vaigiem) ...solis tajā lēmumā bija ļoti drošs! Viņš aiziet un neskatās atpakaļ.

Tad viņš dodas meklēt guru, kurš iemācīs viņam, kā kļūt Apgaismotam. Viņš dodas uz kādu āšramu, kur cilvēki meditē jau gadiem. Viņš palika tur sešus mēnešus, bet neatrada nevienu tādu, kāds bija tas pirmais vīrs, kuru viņš redzēja zem koka, un nolēma, ka tā vieta nebija priekš viņa. Viņš aizgāja un devās uz citu āšramu. Tur bija ļoti stingras prakses un notika spīdzināšanas. Viņi nodarbojās ar nopietnām meditācijām, upāsanām un viņi karājās kokos ar kājām uz augšu un galvām uz leju. Viņi mācījās badoties, un viņš palika par skeletu, līdz viņš ieraudzīja, ka šī ķermeņa noliegšana nedos viņam Gaismu. Viņš devās uz citu āšramu, kur viņi meditēja visu dienu un visu nakti, bet viņu sejas nestaroja. Viņš bija redzējis kaut ko, kas viņos trūka, un tā viņš devās tālāk uz Bodh Gaija, kur viņš nolēma apsēsties, vienkārši palikt Kluss un necelties kājās, līdz viņš būs Apgaismots. Tur viņš atrada kaut ko, kas viņam bija pavisam jauns.

Ilgu laiku viņš bija knapi ēdis, un tāpēc kāda meitene viņu pieskatīja, atnesa viņam medu un pienu, un jau pirmajā reizē viņš tos pieņēma. Tad Ānanda nāk un vaicā, "Kas ir tas, ko tu esi atradis?" Bet viņš nerunāja. Viņš atkal jautāja, "Tu izskaties starojošs, un viss tavs ķermenis ir savādāks. Meistar, saki man, kas ir šī noslēpums?" Atkal viņš turējās kluss. Un šī ir viņa dzīve.

Pirmo reizi, kad es dzirdēju par Budu, tas bija manā vēstures grāmatā. Tur bija sadaļa par Budas dzīvi. Es redzēju viņu meditējam zem Bodhi Koka bildē savā vēstures grāmatā. Man bija kādi četrpadsmit gadi, kad es viņā iemīlējos. Es nezināju, kas ir Apgaismība, bet šī persona bija ļoti

577

skaista, un es nolēmu kļūt kā viņš. Vienīgais veids, kā būt līdzīgam viņam, kas ienāca manā prātā, bija

atteikties no ēšanas. Tad es paliku kā viņš: viens skelets ar redzamiem kauliem. Tā es atteicos no ēdiena. Ēdienu, ko man deva māte, es izmetu ārā suņiem. Pēc mēneša bez ēšanas es paliku par skeletu, un suņi palika ļoti resni. Mani skolas biedri pat iedeva man Budas vārdu mana vājuma dēļ.

Bija arī rakstīts, ka viņš ubagoja ēdienu, un ka viņš nēsāja mūku apmetni, un tāpēc tad es paņēmu manas mammas sarī un nokrāsoju to oranžu, un uztaisīju no tā mūku apmetni. Es turēju apmetni starp grāmatām, lai viņa to nezinātu, un es devos ārā un ubagoju. Es devos pie veikalniekiem un uz mājām, un kaut arī viņi nezināja mani, viņi deva man bikšā. Tad es aizgāju ubagot pie sava drauga mājas, lai paskatītos, vai viņi mani atpazīs. No sākuma es devos uz viņa veikalu, un tēvs iedeva man vienu paisā. Tad es devos pie viņa sievas, bet, jo viņa parasti nevēra vaļā durvis ubagiem, es pateicu savam draugam, lai viņš ieiet iekšā un pasaka savai mammai, lai viņa man iedot bikšā. Tāpēc, ka sādhu uzrunā sievietes par meitām, es uzrunāju mana drauga mammu tādā pašā veidā: "Mana dārgā meita, lai tu tiec svētīta ar sešiem dēliem." Šo saka katrs sādhu indiešu sievietēm. Tad viņa noņēma apmetni no manas galvas un teica, ka, kaut arī viņa nepazina mani, viņa pazina balsi; mēle, kura kliedza "bikšā", bija viņai pazīstama.

Tad no veikala mājās pārnāca tēvs, un, kad viņam izstāstīja stāstu, kā es ierados, un tiku atpazīts, viņš teica, ka jebkurš mani atpazītu, jo es nācu uz šo māju katru dienu, un dažreiz pat tur paliku pa nakti. Tad es viņam parādīju paisā, ko viņš man iedeva savā veikalā!

Dažreiz es devos uz pilsētas pulksteņa torni, un daudzi cilvēki tur savācās, lai mani klausītos. Tad viens no maniem kaimiņiem pateica manai mammai par notiekošo, bet viņa teica, ka tas neesot viņas dēls. Kaimiņš uzstāja, bet, kad viņa man vaicāja par to, ko kaimiņš teica, es to noliedzu. Kādu dienu viņa gribēja uzvilkt savu sarī, lai dotos uz kāzām, un pēc kārtīgas izmeklēšanās viņa atrada to aiz manām grāmatām pārtaisītu par mūku apmetni. Tad viņa zināja, ka kaimiņa teiktas bija patiesība.

Ir kaut kas, kas ir te jau no pašas bērnības, un tam ir vajadzīgs laiks, lai tas vēlāk manifestētu. Dažreiz tas notiek jaunībā un dažreiz vecumdienās. Tāpēc nedomā, ka tu esi šeit pirmo reizi. Ir iemesls, kāpēc jūs esat te ieradušies no visas pasaules. Tam bija jānotiek kādā noteiktā laikā, un tagad notiek šeit, un daudziem cilvēkiem ir labums.

Tā zvaigzne ir tur, skatās uz mums. Mēs esam savākušies šeit, lai

578

svinētu Buda Pūrņimā, kas nozīmē, ka mēs svinēsim Āzijas Gaismas piedzimšanu. Šovakar mēs svinam šo, un es esmu laimīgs, ka mēs visi esam šeit.

ॐ

Līdzjūtība un Kalpošana

Līdzjūtība ir dārgakmens, kas rotājas tajā, kurš ir Brīvs. Tu nevari praktizēt šāda veida līdzjūtību, jo Tas viss ir tevis Pats; tāpēc, kurš palīdz? Šī līdzjūtība var inkarnēties kā cilvēks, kā Bodhisatva. Līdzjūtība ir tava dharma, kas rodas, kad darīšana izzūd.

Ļauj, lai visi var baudīt tavu prieku, neesi skopulis. Neturi pie sevis, dod visu, mīli visu, vienalga kas, mīli visu, un cieni visus, jo viss ir tevis paša projekcija. Nevienai džīvai nevajadzētu būt uztrauktai, visām džīvām ir jābūt laimīgām. Netramdi nevienu būtni un neļauj nevienai būtnei tramdīt tevi. Nevienam nevajadzētu darīt pāri. Paliec Mierā, šī ir tava atbildība. Planēta būs ļoti skaista, ja tu tikai paliksi Mierā.

Ja tu gribi dot pasaulei, dod to, kas tu esi: dod mieru un laimi. Lai dotu laimi, tev ir jābūt par Laimi, lai dotu mieru, tev ir jābūt par Mieru, lai dotu gudrību, tev ir jābūt par Gudrību. Esi laimīgs, un, līdzjūtības vadīts, dalies ar šo. Tad "Es" nozīmē visu universu. Ja tu dod ēdienu un segas, pasaule drīz atkal būs izsalkusi un nosalusi, tāpēc esi tikai laimīgs, tev ir jādalās ar šo!

579

Kas vēl ir atlicis, izņemot dalīties šajā pieredzē, kas tu esi? Tajā ir jādalās. Tā ir pilna pilnības, tāpēc vienmēr dod. Šī došana ir Gudrība.

Nerunā ar muļķīgiem ļaudīm par Patiesību, tikai dalies Mīlestībā un Laimē, jo vislielākā dāvana ir tukšs prāts. Bet, ja pat tu nerunā, tavs Klusums sasniegs visu planētu, kā klusa roze izstaro skaistumu. Sēdi Kluss un sūti mieru no tavas sirds visu pasauļu visām būtnēm. Okeāni var iztukšoties, bet Mīlestībai un Mieram nav beigu, tāpēc vienmēr dalies ar to nesavtīgi kalpojot; šī ir pielūgsme.

Šajā ķermenī atlikušais laiks ir jāizmanto palīdzot visiem citiem uz šīs planētas un visās valstībās. Paliec kā Būšana un visiem palīdzi. Šī nav vēlme, bet dabīga atdošanās: tu esi tikai rīks kā bankas kasieris, tā nav tava nauda, ko tu dod prom, tu esi tikai instruments. Vienmēr dod, un tev nekad nevajadzēs. Ja tu nedod, tev vienmēr kaut ko vajadzēs.

Izzudini sevi Sevī, un par visu pasauli ir parūpēts. Ja tu gribi palīdzēt planētai, dzīvo to dzīvi, kas ir līdzjūtība uz visām būtnēm. Dzīvo to Mīlestības dzīvi.

ॐ

Papadži, kad es taujāju, es ieeju oriģinālajā un svētlaimīgā stāvoklī. Man tomēr saka, ka šī nav pilnīga Apgaismība, jo tas ir savtīgi, tas ir tikai man pašam, un tas nepalīdz citiem. Kādas ir manas atbildības, kas attiecās uz citiem?

580

Ja tev ir šī pieredze, tu esi piepildījis visas savas atbildības un arī

atbildības, kas tev ir pret visiem citiem pasaules iedzīvotājiem. Kā tu to vari nosaukt par savtīgu? Zināt sevi ir pietiekoši, lai izpildītu tavu pienākumu pret visām būtnēm, pret visiem. Šis nav savtīgi.

Viss izzūd, izņemot šī doma, ka man ir jāpalīdz citām būtnēm.

Šī doma, kas neizzūd, kam tā pieder? Tu negūsi nekādu labumu no nekādas prakses vai meditācijas tikmēr, kamēr tu neatrodi domas, kas nepazūd, sakni. Šī doma, kas nepazūd ir es-doma. Neviens nezin, ka "es" arī ir doma. Kad nav es-domas, nav citu domu, tāpēc tev ir jācērt es-domas saknē. Garas meditācijas, dzīvošana Himalaju alās vai palikšana ar skolotājiem neko nedod, kamēr tu to nedari. "Es" nevajadzētu parādīties, kad tu meditē.

Tu esi tuvu, bet tu nezini, kas ir tas zaglis. Zaglis nav noķerts. "Es" ir zaglis, kurš tevi maldina. "Es esmu tāds un tāds" un "šis pieder man", un "tas piederēs man" ir zaglis, kurš nekad netiek arestēts. Ja tu gribi palīdzēt citiem, labākais veids ir būt Brīvam pašam. Bagātākais cilvēks uz planētas varbūt varētu pabarot visu pasauli vienu vai divas dienas, bet Buda baro pasauli jau 2600 gadus.

ॐ

Šķiet, ka ir tikai trīs izvēles: kalpot ego, kalpot "citiem" vai kalpot Dievišķajam. Esmu darījis tikai pirmo.

Iesaku tev darīt visus trīs. Kāpēc izšķirt starp Dievišķo, tevi un citiem? Kalpo sev, saviem vecākiem, savai valstij un visai pasaulei. Šī pati par sevi ir kalpošana Dievišķajam. Nesavtīga kalpošana ir pielūgsme un iznīcinās ego.

Kāpēc tu pēc realizācijas uzreiz nesāki citiem palīdzēt?

Tu domāji teikt, kāpēc es uzreiz sāku palīdzēt citiem?! Es palīdzu citiem, negaidot rezultātu vai atalgojumu. Šī tiek saukta par līdzjūtību. Visi, kuri gūst Gaismu, gūst arī līdzjūtību un vēl mieru visiem. Es sāku palīdzēt

581

cilvēkiem, dodot viņiem garīgu padomu, kad man bija ap divpadsmit gadiem, agrajos 1920-ajos. Cilvēki mani pazina kā Jogu, ieskaitot skolas direktoru. Vienreiz es pat iegāju samādhi, jo visa klase čantoja "Om Šānti Šānti Šānti". Mans skolotājs mani nosodīja, bet direktors bija gudrs un tā vietā ar mani lepojās. Viņš gadiem pēc tam mēdza pļāpāt, ka viņa skola ir radījusi daudzus V.I.P. valdībā un biznesā, un tā arī ir radījusi vienu Jogu. Tāpēc es turpināju savas aktivitātes kā normāls cilvēks un neuzaudzēju bārdu, un nenēsāju mūku apģērbu, kas norādītu, ka esmu pārāks. Neviens mani neatpazina. Tev nav jākļūst savādākam nekā citi.

Kā mēs varam uzlabot pasauli?

Mana mācība nav, lai uzlabotu pasauli, ne arī, lai uzlabotu sevi. Tikai saproti un klausies, ko es runāju:

Pasaule nekad nav eksistējusi. Jebko, kas nekad nav eksistējis, kā tu vari to uzlabot?

ॐ

Tu teici, ka man ir jābūt realizētam, kamēr es esmu šajā ķermenī. Es arī jūtu stipru vēlmi dalīties ar to, ko tu man esi devis, līdz visas būtnes to zin. Vai ir jābūt atdzimšanām līdz šī vēlmes dalīties sajūta ir beigusies?

Ja tu domā, ka tavs darbs nav padarīts šajā dzīvē, tu atdzimsi kādos piemērotos apstākļos vecākiem, kuri palīdzēs tev izpildīt tavu darbu. Ja tu neesi beidzis savas darīšanas, tev būs jāturpinās bezgalīgi.

Kāpēc gan nepabeigt tieši tagad? Pavadi vienu sekundi Sev. Savādāk visas dzīves tiek pavadītas citiem. Jau no bērnības tu piederi vecākiem un mācītājiem. Kā jauns vīrs tu piederi skolotājiem. Tad tu piederi sievai, bērniem un darba devējiem. Kad tu paliec vecs, tu piederi ārstiem. Beigās, kad zvirbulis ir aizlidojis, kad dvēsele tevi ir atstājusi, tu piederi mācītājiem un kapračiem, un beigās tu piederi tārpiem. Tu piederi visiem, bet nekad tu neesi piederējis tevis paša sev!

Tāpēc tagad ir laiks saprast. Velti tikai vienu sekundi sev šodien, šajā stundā, šajā mirklī! Un tavs darbs būs beidzies. Neatliec. Es negribu, lai tu

582

atliktu, jo nav nekā, ko atrisināt. Šis ir tikai tam, lai tu realizētu, ka tu jau vienmēr esi bijis realizēts. Zini šo, un nekas nepaliks pāri nākošajai dzīvei.

Kurš zin, vai vispār būs vēl kāda dzīve! Neviens nenāk un mums to nesaka. Mirušie nerunā par to. Kas notiek pēc nāves, ir tikai dzīvojošo problēma. Tāpēc pabeidz to tagad. Tad tu zināsi noslēpumu, kuru neviens nekad nav zinājis, un tu vienkārši smiesies.

ॐ

Es jūtu, ka es izgaistu un izplešos, un es tiešām jūtu, ka izplešoties es atbrīvošu visu universu.

Šī ir Sevis līdzjūtība, kas sūta tevi katrai personai un būtnei, un akmenim, lai teiktu tiem mosties. Šis ir tas, ko Buda darīja līdz pat astoņdesmit gadu vecumam, līdz pat viņa pēdējai elpai. Viņš mira, un kāds vīrs nāca pie viņa, bet viņu apturēja Ānanda, kurš teica, ka Meistaram vēl ir palikusi viena vai divas elpas. Vienā elpā Buda pasauca vīru pie sevis, un nākamajā viņš deva viņam Mācību un viņa svētību. Tad viņš nomira. Šis tiek saukts par līdzjūtību. Tāpēc pēc savas Brīvības tev ir jāpieskata, ka visi ir Brīvi. Bet ņem vērā šo: iedomājies, ka tu sapņo, un šajā sapnī tu esi guvis Apgaismību. Sapnī ir daudzi citi, kuri vēl joprojām dzīvo ļoti sliktos stāvokļos. Ko tu darīsi šo cilvēku labā? Saki man. Kas būtu labākais ko darīt cilvēku, kas ir tavā sapnī, labā? Kas ir šie "citi" tavos sapņos? "Citi" ir tikai tāpēc, ka "tu" esi tur.

Šis ir sapnis! Tu esi guvis Apgaismību sapnī! Mosties un tu palīdzēsi visiem. "Citi" izzudīs, un "tu" izzudīsi. Sapņotāja vairs nav. Mosties un saki man, kur ir universs un visas tā ciešanas un baudas. Mosties un zini, tu pat neesi radīts!

Nekas nekad nav eksistējis; pat ne radītāji, kuri radīja pasaules. Vēl daudz pāri tam. Tur neviena neeksistē. Tur saule nespīd, tur mēness neatspīd, zvaigznes neparādās. Tā ir vieta, kur tev palikt, kur neviena cita nav.

583

Esmu priecīgs, ka tu kaut ko dari. Trīs miljardi meiteņu ir tur ārā un

nebeidzami cieš, bet tu esi izvēlēta būt šeit. Aiz tavas muguras ir jābūt kaut kam, kas tevi stumj ārā no samsāras, dodot tev pieredzes, kādas nevienam citam tavā ģimenē nav bijušas. Tagad dodies un transcendē šo pieredzi. Viss, ko tu lasi un domā, ir prāta māns, tas nav Tas. Turpini tālāk.

Turpini tālāk un noraidi to, turpini un noraidi, un vēlāk noraidīšana tiks noraidīta. Saki man, kur tiek piebeigti noraidītājs, noraidīšana un noraidītais. Tā ir vieta, kur visi nonāks, un īstenībā visi tur jau ir.

Mīlnieks, kas aizmirstās, nav mīlnieks, tāpēc tu nevari aizmirst Mīlestību. Tavs Iemīļotais sēž tavā Sirdī, kaut arī tu meklē To ārā. Tu meklē laimi ar "citiem", bet, kad viss tas ir noraidīts, tu saplūsti ar To mīlestību.

Šķiet, ka ir kaut kas pāri līdzjūtībai.

Kad cilvēks ir brīvs no bēdām, personības un identifikācijas, viņa prātā rodas līdzjūtība uz tiem, kuri cieš. Šai līdzjūtībai ir cietējs, un tas, kuram ir līdzjūtība. Īstenībā neviens necieš, un neviens nav laimīgs. Tu esi pāri abiem: pāri tukšumam un svētlaimei.

Vilnis paceļas, lai zinātu sevis paša nezināmību prātā, kas pieder nezināmajam. Zinātājs ir dzemdē, kas pieder nezināmajam, un tāpēc nevar pateikt, vai tas tiek vai netiek zināts.

Nekas sauc, un nekas tiek saukts. Tas ir, kāds Tas ir.

ॐ

584

Mīlestība: Pāri Tam, Kas Pāri

Brīvība ir sākums kaut kam, ko (ne)zin Neviens: Satsangai nav beigu, tā vienmēr ir jauna neizmērojama Svētlaime.

Stingra pārliecība, ka esi Eksistence-Apziņa-Svētlaime, ir Mācības beigas. Tomēr ir kāds svēts noslēpums pāri pat šim. Šim svētajam noslēpumam ir jābūt prasītam noslēpumā un tam ir jāseko svēti.

Pastāvīgi ej uz Avotu. Pat nepiezemējies Avotā, bet vienmēr ej dziļāk. Vēl pāri tam Tas Ir.

Tev ir jāliek pēdējais pussolis no Miera-Apjausmas-Svētlaimes Mistērijā pāri prātam.

ॐ

Vai tu vēl joprojām progresē šajā pēdējā evolūcijas posmā, kurā tu tagad esi?

Šis ir labs jautājums. Daudzi cilvēki saka, ka šis ir pēdējais posms, un ka viss ir pabeigts, un nav vairs evolūcijas procesa, ko pieredzēt. Šis ir tas, ko visi saka.

Man šajā virzienā, par kuru nerunā neviena grāmata, ir vēl kaut kas darāms. Sapratnei nav beigu. Tikmēr, kamēr ir ļoti tīrs nodoms, ir kaut kas darāms arī pēc beigu Realizācijas. Par to es nerunāju un nekad neesmu

585

runājis. Tas nav pieminēts nevienā grāmatā. Tie, kuri to zin, nevar to izteikt, jo tas ir pāri intelektuālam tvērienam. Es gribu pateikt, kas tas ir. Tas ir svēts noslēpums, kā Krišņa Arjunam saka, "Zināšanas, ko tev dodu, ir svētas Zināšanas, tās nedrīkst būt atstāstītas nevienam citam."

Es zinu Mistēriju, kas ir tik reta un svēta, un slēpta. Tai nav mutiska apraksta, bet tomēr es "pateikšu" to kādam, kurš man patiks. Ir daži cilvēki rietumos. Es šo neslēpju, ir tikai tā, ka es nevaru to pateikt. Iespējams, nāks laiks, kad es teikšu. Tas ir ļoti smalki, un var tikt saprasts tikai ar augstāko intelektu. Pat, ja es stāstītu, neviens nesaprastu. Tas nav tas, kas tiek nodots ar skatienu, pieskārienu vai vārdiem. Tas ir kaut kas, kas ir pāri tam.

Vai pastāstīsi vēl kaut ko par Mistēriju?

Ja es varētu runāt par Mistēriju, kā tā varētu būt Mistērija? Tā būtu vēsture. Var runāt par vēsturi, ne par Mistēriju. Neviens nezin, kas ir šī Gudrība. Tie, kuri tur dodas, nekad neatgriežas.

Šķiet, ka Pats un Būšana paceļas no Mistērijas.

Viss paceļas no Mistērijas, tātad tu neapraksti Mistēriju, bet Pašu. Visam, kas var tikt redzēts un justs, avots ir Mistērijā. Mistērija nevar tikt redzēta.

Mistērija ir pāri Pašam?

Jā.

Vai radības rašanās ir Paša, kas pēta Mistēriju iekšup Sevis, dēļ?

Mistērijai nav iekšup vai ārpus. Iekšup un ārpus nāk no domas. No kurienes šī doma paceļas? Ej turp, no kurienes paceļas doma, šī ir mistiska vieta, kuru neviens nav skāris un par kuru neviens nevar runāt. Pat dievi un eksistence nāk no Mistērijas. Neviens nezin, ka aiz radības un radītāja ir Mistērija.

Varbūt tā ir tikai mistērija, ka mēs redzam radību, un tā varētu vispār nemaz nepastāvēt, jo tā ir mistiska. Tieši kā sapnī tu redzi daudzas lietas kā upes un mežus, cilvēkus, zvērus un putnus, bet, kad tu pamosties, nekā vairs

586

nav, un arī nemaz nebija. Tāpēc tā ir mistērija, ka tavā īsajā snaudā tu redzi tik daudz lietas. Tad tu pamosties, un nekā vairs nav. Kad tu pamosties, tu realizē, ka nekas nebija eksistējis. Lai redzētu Mistēriju, tev ir jāpamostas no formu un vārdu miega. Ja tu neredzi nekādas formas un vārdus, tad tas nav aprakstāms.

Ja tu esi iemīlējies Mistērijā, patiešām iemīlējies visu līdzjūtīgajā Mistērijā, tad tā atklās tev Mistēriju, un tu Būsi šī Mistērija, bet tu nebūsi spējīgs aprakstīt to, ko esi redzējis. Mistērija un Skaistums, un Miers, un Mīlestība visi ir viens un tas pats.

Dzirdēju, ka tu saki, ka tu vēl neesi devis savu pēdējo mācību. Kāpēc tu to vēl neesi nevienam nodevis?

Tas ir tiesa, ka es to līdz šim vēl neesmu izdarījis, jo Patiesība pacilā Svētu personu. Tāpēc tā tiks nodota Svētai personai. Esmu redzējis, ka, kad laiks ir nācis, persona aizmūk prom. Tas ir tāpēc, ka viņi ir atraidīti, nepieņemti, jo Patiesība tiek atklāta Svētai personai. Ir jābūt ļoti Svētam visos aspektos, un tad Tas atklās Sevis paša skaisto varenību. Tāpēc visiem ir jāgaida un jāskatās, kurš būs izvēlētais. Viņiem nekas nav jāpieprasa. Tas, kurš tiks izvēlēts, ir tas, kurš būs Absolūti Svēts un skaists, visskaistākais, lai Patiesība pati pievelkas. Tādam skaistumam ir jābūt. Persona, kura meklē šo skaistumu ārpusē, neredzēs šo skaistumu iekšpusē. Labi, gaidi un redzēsi.

ॐ

Mīlestība ir tik vienkārša, un es esmu bijis tik negodīgs, visu sarežģījot.

Jā. Mīlestība ir iekšup tevis, Šeit un Tagad. Tev nav vajadzīgs nekāds centrs vai baznīca, lai to tev iemācītu. Metodes ir tikai tam, lai muktu prom no mīlestības, kas vienmēr ir Šeit un Tagad. Beidz no tās izvairīties un tikai paliec, kur tu esi. Tad tā atklās sevi Sev, un tu aizmirsīsi, kurš bija mīlnieks un kurš bija iemīļotais. Mīlestība ir tīra un neskarta. Tā ir Viss!

Es ilgojos zināt, kas ir mīlestība.

Šī ilgošanās nav gana ilga, un tāpēc tu vēl joprojām vari uzdot

587

jautājumu par Mīlestību. Kad tava galva ir izbāzta ārā no upes ūdens, tikai tad tu vari runāt! Turi savu galvu Mīlestības ūdenī, un pamēģini runāt! Jebkad, kad tu runā, tava galva ir virs Mīlestības virsmas, un tu runā ar cilvēkiem upes krastos.

Mīlestība ir neaptverama. Šim vārdam nav vērtības salīdzinājumā ar To, uz ko tas norāda.

Mīlestība pati runā caur katru tava ķermeņa poru,tev nav jāver vaļā mute,Mīlestībai nav vārda.Tas, par ko tu vari runāt,un tas, ko tu vari pieredzēt, nav Mīlestība.Visas domas un runas ir filozofija, ne Mīlestība.

Visam citam tev ir jāstrādā.Ir sādhanas un takas, un ceļi,bet nav takas uz Mīlestību.Nav tāda centra, kas tev varētu iemācīt Mīlestību.Patiesā Mīlestībā izkusīs kauli,nemaz nerunājot par prātu un ego.Patiesā Mīlestībā nekā nav.

Mīlestībā tu esi Mīlestība,kurš ar ko runās?Tikai skaties uz To, un tas notiks.Viss ir mākslīgs, viss,izņemot Mīlestību.

Kad tu Mīli, tu zini kā Mīlēt,savādāk nē.Tā nāk pati no iekšienes,tev nekas šajā sakarā nav jādara.Tad, kad Mīlestība ir šeit, ar visu pārējo ir beigas.Nav pieķeršanās ne pie kā,ir tikai Mīlestība Mīloša sevi pašu.

Tāpēc ilgojies tikai pēc tevis Paša, un tu Būsi Tas.

588

Vilcināšanās ir atlikšanaun interese kaut kur citur.Mīlestība ir spontāna un mājo tavā sirdī.

Vai tu zini, ka mēs patiesi tevi mīlam?

Kāpēc gan lai es nezinātu? Esmu mīlnieks! Esmu mīlnieks, un mīlnieks zin, cik daudz viņam ir iemīļoto. Viņš nevar noslēpties, un arī tu nevari noslēpties.

ॐ

Papadži, es esmu mājās visu laiku, uz visiem laikiem. Ir neiespējami ieiet tajā, kas nekad netika atstāts, un neiespējami atstāt to, kurā nekad netika ieiets. Ir tikai šis ekspansīvais nekustīgais miers. Es mīlu tevi tik ļoti!

Vienmēr ir kaut kāda ilgošanās apakš-straume, kura vēl joprojām turpinās, un kuru es nevaru aprakstīt. Ir vēl šī ilgošanās pirms Apgaismības uzaušanas un pēc manifestēšanas kā Brīvībai Pašai. Bet tā nav ilgošanās no neziņas uz Gudrību.

Daži saka, ka viss beidzas Gudrībā un ka nav turpmākas pieredzes, bet es jūtu, ka ir kaut kāda kustība, jo tā ir Neizmērojamība. Tātad tu esi Tas, un vēl joprojām apakšā ir straume, kas darbojas, lai vestu tevi dziļāk un tuvāk Mīlestībai. Tam nav beigu, un, ja tev ir šī pieredze, tu piekritīsi, bet tas nevar tikt aprakstīts.

Ja tā ir neizmērojamība, tad šis Mīlestības process arī ir neizmērojams un bezgalīgs, un tikai palielinās apakš-straumi. Tas ir kā upe, kas ieplūst okeānā: tā turpina izplesties un ir okeāns, un tad transcendē okeāna-upes attiecību. Tagad tā ir okeāna forma, no apakšas līdz pat okeāna virsmai. (smejas)

Es jūtu, ka mīlestība ir dziļāka Tukšumā.

Daži cilvēki saka, ka Tukšumā nav Mīlestības un nav Skaistuma. Šīs tradīcijas un skolotāji saka, ka Tukšums ir tukšs no visa. Tāda nav mana pieredze.

589

Tā ir Tukšuma Neizmērojamība.Pati Tukšuma Sirds,ierodoties Tukšuma dziļumos,ir Mīlestība un Skaistums!Tas ir ļoti skaisti.

ॐ

Papadži, paldies tev no visu Būtņu Sirds dziļumiem par to, ko mums esi devis. Pilnībā atdodot savu dzīvi un laiku, un ķermeni, lai kalpotu un dotu mums padomu, kad tas mums ir vajadzīgs, tu esi parādījis patiesu atdošanos, nodošanos un līdzjūtību. Ar savu Klātbūtni vien un ar taviem gudrajiem vārdiem tu esi atklājis mums Patiesas Zināšanas un devis mums Mieru. Vedot mūs ikdienas dzīvē, tu esi mācījis mums, kā būt prasmīgiem šajā pasaulē, un, vedot mūs savā Sirdī, uz visiem laikiem tu mūs esi nogremdējis tik saldā svētlaimīgā Mīlestībā. Paldies tev tik liels. Papadži, kas ir šī mīlestība, kurā tu mūs izgaisini? Mēs mīlam tevi tik ļoti, tik neprātīgi ļoti. (Noskūpsta Meistara kājas)

Ir nemitīga neizmērojama Mīlestības pievilkšanās Mīlestībai,apakš-straume, kas Mūžīgi izpleš Sevi Sevī.Šādi es pieredzu Mīlestību Tukšuma dziļumos.Jo vairāk tu ej šajā Neizmērojamībā,jo vairāk tu tiec ievilkts, pievilkts, izgaisināts Tajā.Šis Skaistums ir pievilkšanās, un, kad tu ej tajā dziļāk,ar katru mirkli tu arvien vairāk būsi Mīlestībā.Šis Mirklis ir tīra Mīlestība,kas ir Absolūti Mūžīga,viss ir Mīlestība, viss ir šī Mīlestība,nav kur mukt!Mīlestība ir Pats,un šis ir tik pilnīgs,ka tam nav pat vajadzīga sapratne.Nav nekā bez Mīlestības.Tas ir Prieka avots.

Šeit, Šeit ir Mīlestības Noslēpums: Šeit Tas Ir!

590

No sākuma esi Mīlestībā.Tad, ja būs palicis pāri laiks, tu vari par to runāt.Nav vajadzīga galva, lai runātu par Mīlestību, tikai Sirds.Šajā Sirdī nav vajadzību pēc kartēm, lai tiktu mājās.Visvieglākā lieta ir būt Šeit šajā Mīlestībā,viss cits ir pūles un prasa pūles.Aizvāc visas idejas: Šī ir Mīlestība.

Mīlestība, Sirds, šis Mirklis Ir Pateisība.Lai redzētu šo Mīlestību visur, skaties tikai no Mīlestības.Skaties no Sirds un tu redzēsi tikai Sirdi,bet skaties no ego un tu redzēsi ego.Šis Mīlestības mirklis nepiederne "man", ne "tev", tāpēc es esmu Mīlestībā.Kad prāts ir bez-prāts, tas ir Sirds.Sirds ir Pats, ir Ātmans, ir Tukšums.

Kas ir nezināms, ir Tas, kas ir Jāmīl.Tas Iemīļotais ir pirms zināšanas.Tā ir Brīvība, Tā ir Neizmērojama Mīlestība,no kuras paceļas Eksistence, Apziņa un Svētlaime.

Šī ir tevis paša radība, tāpēc baudi to!Mīli Visu: Esi Mīlestība un izstaro Mīlestību.Kā Mīlestība tu mājo visu Būtņu Sirdī,un viņi tavā. Šeit iekšup Sirdstu vari redzēt visu,jo viss tiek no Šejienes projicēts.

Roze ir klusa, tomēr tā pievelk.Tāpēc tiem, kas ir Mīlestībā, sejas spīd no Skaistuma.Ja tu nevari noturēt Mīlestību, ja tu nevari to saturēt,tad izdali to visiem, jo tā vienmēr ir Pilna.Mīli visu, lai vai kas, Mīli visu,tas uzvarēs visas kaujas.Mīlestība tevi vienmēr Mīl.

591

Bez šīs Mīlestības tu nevar elpot,kā bez gaisa tu nevari dzīvot.

Mīlestība ir Meditācija, Meditācija ir Mīlestība.Sirdij nav robežu;Meditē uz Šo.

Tu esi šī Mīlestība, tu esi Tas.Vienkārši Esi Kluss, un paliec kā tāds.

Paldies, Es Jūs Mīlu.

ॐ

592

Lai ir Miers un Mīlestībavisu Universa Būtņu starpāLai ir Miers, Lai ir Miers

Om Šānti, Šānti, Šānti

593

Vārdu skaidrojumiAgna čakra Trešā acsĀnandamaijakoša Svētlaime, kas smalkā veidā aizklāj SeviĀtmans PatsAvači elle Zemākā valstība, vissliktākā elleBaba Vīrietis SādhuBhadžāni Himna Dievam, kas tiek atkārtotaBhakta Dievišķā mīlētājsBhakti Dievišķā mīlēšanaBhāva Prāta stāvoklisBikša Žēlastības dāvanasDžīva Individuālā dvēsele, egoDžnāna Dievišķā ZināšanaDžnāni Tas, kuram ir un kurš ir DžnānaBrahma loka Augstākā valstībaBrahman PatsBrahmin Hinduistu augstākā kastaČakra Garīgs centrs ķermenīČillum MarihuānaČit ApziņaDaršan Ļoti labvēlīgs skatsDevadaršan Dieva redzējumsDharma Pareizība un pienākumsDhijāna KoncentrēšanāsDikša IniciācijaDupata Sievietes šalleGuna Fiziski-psihiska kvalitāte, tendences, kuras sastāda manifestācijuHazrat Gandž Veikalu centrs LaknavāHolī Krišņas festivāls, centrēts VrindavānāJagna Uguns rituālsJama loka Nāves valstībaJama Nāves DievsJoga Prakse un Apvienošanās ar DievišķoKali Juga Pašreizējā Juga, laikmetsKalpa Četras JugasKirtan Himna DievamKo ham “Kas es esmu?”Kumbha Mela Sens festivāls, kas notiek PraijāgāKundalini Atmošanās Šakti-EnerģijaLīlā Rotaļīgā manifestācijas redzamībaMā Sieviete SādhuMaha VarensMalas RožukronisManas PrātsMaija Ilūzija, projekcija

594

Mela FestivālsMelnais caurums Papadži tā sauc piedzimšanuMokšam AtbrīvošanāsMuladhāra čakra Čakra kājstarpēNamaskar Laipni lūgti, paklanīšanās Dieva vai Guru priekšāNeti, neti “Ne šis, ne tas”Nirvāna Bez-identitātes stāvoklisPaduka Koka sandalesParamātma PatsPīrs Sufi SvētaisPrakriti Pirmatnējā manifestācijaPrāna Dzīvības spēks, dzīvības elpaPrānājāma Prānas kontrolePrarabdha Karma Karma, kas manifestē kā pašreizējā dzīvePrajāga Gangas, Jamunas un Sarasvatī satecePūdžā Ceremoniāla pielūgšanaPurnima Pilns mēnessPuruša Pirmatnējais GarsRadžas Piemītoša aizrautīgas aktivitātes kvalitāteRakšašas DēmoniRavana Dēmons, kurš tika Rāmas nogalinātsSādhana Garīgas prakses metodeSādhu Tas, kurš atteicies, askētsSahadža Tīrs dabīgs Būšanas stāvoklisSahasrāra čakra Kroņa čakraSamādhi Transcendējošs normālo stāvokliSamsāra Pastāvīgā vēlmju, piedzimšanas un nāves cikla turpināšanāsSanjas Stāvoklis, kas tiek būts par SannjāsiSanjāsi Askēts; tas, kam nav vēlmju ne pēc kā pārejošaSarī Indiešu sievietes apģērba gabalsSat-čit-ānanda Patiesība-Apziņa-SvētlaimeSatvisks Piemītoša miera un harmonijas kvalitāteSatjam Dievišķā PatiesībaSeva Nesavtīga kalpošanaŠaktipāt Garīgās enerģijas novirzīšanaŠakti Pirmatnējā enerģija, spēksŠankār Šivas vārdsŠava LīķisŠava Šuddha Tīrs ķermenīŠišja MāceklisŠivam Dievišķais LabvēlīgumsŠivratri Šivas naktsSiddhi Pārdabiskas spējasŠri Jantra Ģeometrisks Dievības simbolsSundaram Dievišķs SkaistumsSvāmī Vēdisks mūks

595

Tamas Piemītoša truluma kvalitāteTapas Grēku nožēlošana, askētismsTurija Transcendentāls stāvoklis pāri nomodai, sapņiem un miegamVairāgja Bezkaislība un atteikšanāsVedavakja Varens Zināšanu apgalvojumsVičār Taujāšana

596

Par Šo Grāmatu

Patiesība Ir TAGAD, un šis nav grāmatās vai kasetēs! Grāmatu lasīšana ir kā ēdienkartes lasīšana, ēdienkarte nav ēdiens. Tev ir jāēd, tev ir jāgūst pieredze. Ja grāmatas dotu tev Brīvību, bibliotekāri būtu pirmie Apgaismotie, bet upes krasti ir labāki par bibliotēku. Nelasi grāmatas, lasi tikai savu atvērto Sirdi šajā Mirklīgajā Klātbūtnē. Grāmatu lasīšana pirms tu zini Patiesību, iznīcinās tevi, jo grāmatas piesārņo tevi ar tik daudz idejām, kuras iztraucēs tevi no Sevis. Vārdi ir tikai norādes, tāpēc seko norādēm un nepaliec pie vārdiem. Atstāj vārdus pasaulei un Realizē Šeit un Tagad, uz ko norāda vārdi šajā grāmatā. Patiesība, Mācība, kas IR, nevar tikt pateikta vai aprakstīta vārdos. Mācība var būt tikai Klusi nodota no Sevis uz Sevi, no Satguru Māceklim. Vārdi, kas rakstīti iepriekšējās lapās, nav Mācība, bet tikai 'pirksti', kas norāda uz Patiesību.

Šī grāmata sastāv no daudzām nodaļām. Šis sadalījums ir tikai dažādo tēmu jautājumu dēļ. Atbildēm uz visiem šiem jautājumiem ir tikai viens spēks un svarīgums: Tu esi Mūžīgā Būšana, Nesaistīta un Nesadalīta. Tagad tu esi ar kādu, kam nav mācību, un sakāma tikai viena lieta, un arī tā nav mācība: Tikai Turies Kluss, viss būs labi, Turies Kluss. Tu Esi Dievs Pats! Kas cits? Šeit un Tagad, Visur, Tu esi Laimīgs, Tu esi Miers.

Neizklaidē nevienu domu, ka tev ir likstas. Šis ir viss, kas tev ir jādara. Tā nav meklēšana, bet traucēkļu izbeigšanās. Mēs esam šeit, lai palīdzētu viens otram. Neizklaidē ideju, ka es esmu augstāks, un tu esi zemāks. Mēs esam šeit, lai atrastu, kā būt laimīgiem, kā visa pasaule var būt laimīga. Mēs varam par to runāt savā starpā: Kāds ir veids būt laimīgam, un kā mēs varam šo laimību nodot visām Būtnēm.

ॐ

597