Embed Size (px)
Citation preview
Par Kultūras ministrijas
2015.gada pārskatu
Rīga 2016
2
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
Revīzijas ziņojums
Par Kultūras ministrijas 2015.gada pārskatu
2016.gada 29.aprīlis
Finanšu revīzija ”Par Kultūras ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību”
Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta 03.08.2015. revīzijas
uzdevumu Nr.2.4.1-25/2015.
Revīzijas ziņojums apstiprināts ar Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta 29.04.2016. lēmumu
Nr.2.4.1-25/2015
Vāka noformējumā izmantota fotogrāfija no tīmekļa vietnes http://depositphotos.com/ -
ginasanders/Depositphotos.
3
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
Saturs
Kopsavilkums ................................................................................................................ 4
1. Gada pārskata sagatavošana ...................................................................................... 6
1.1. Avansa maksājumi .............................................................................................................................. 6
1.2. Publiskie iepirkumi ............................................................................................................................. 7
1.3. Pārskata daļa – Atlīdzība ..................................................................................................................... 9
1.4. Pārskata daļa – Pašu ieņēmumi ........................................................................................................... 9
1.5. Dienesta autotransporta izmantošana ................................................................................................ 11
2. Atbilstības jautājumi ................................................................................................ 12
2.1. Latvijas Republikas simtgades satura veidošana ............................................................................... 12
2.2. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas izdevumi ................................. 15
3. Iepriekšējās revīzijās sniegto ieteikumu ieviešana .................................................. 18
Revīzijas raksturojums ................................................................................................ 20
Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 20
Revidējamās vienības un revidentu atbildība ........................................................................................... 20
Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji ............................................................................................... 21
Termini un skaidrojumi ............................................................................................... 24
1.pielikums. Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai piešķirtā finansējuma
mērķi un apmērs .......................................................................................................... 25
2.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās
Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu pārskata daļas ....................................... 27
Atsauces ....................................................................................................................... 31
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
4
Kopsavilkums
Gada pārskata sagatavošana
Kultūras ministrijas 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz
skaidru un patiesu priekšstatu par Kultūras ministrijas finansiālo
stāvokli, tā izmaiņām un Kultūras ministrijas darbības rezultātiem
gadā, kas noslēdzās 31.12.2015., un tas ir sagatavots atbilstoši Latvijas
Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.
Vienlaikus revīzijā tika konstatētas neatbilstības, kas neietekmē gada
pārskatu, bet ir būtiskas pēc rakstura un nozīmīgas revidējamās
vienības darbībai, lai Valsts kontrole uz to vērstu Saeimas un
sabiedrības uzmanību.
Kultūras ministrija nav nodrošinājusi tiesisku un efektīvu valsts
budžeta līdzekļu izlietošanu, jo 2015.gada decembrī Latvijas
Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs, Rīgas
vēstures un kuģniecības muzejs ir veikuši līgumos neparedzētus
avansa maksājumus par kopējo summu 11 470 euro.
Atbilstības jautājumi
Latvijas Republikas simtgades satura veidošana un Kultūras
ministrijai piešķirtā finansējuma Prezidentūras nodrošināšanai
izlietojums
Revīzijā netika konstatēti tādi tiesību aktu pārkāpumi vai neatbilstības,
kas būtiski ietekmētu revidentu viedokli par līdzekļu izlietojuma
Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai un Prezidentūras
nodrošināšanai 2015.gadā atbilstību tiesību aktiem, plānošanas
dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz
tiem attiecas.
Ieteikumi
Revīzijā kopā ir sniegti seši ieteikumi, tajā skaitā:
attiecībā uz gada pārskatu revīzijas rezultātā tika sniegti pieci
ieteikumi, kurus ieviešot:
o tiks veicināts, ka valsts budžeta līdzekļi turpmāk tiks
izmantoti pamatotu un plānotu saistību segšanai, kas
ieplānotas gadskārtējā valsts budžeta likumā;
Gada pārskats sniedz skaidru un
patiesu priekšstatu un ir
sagatavots atbilstoši prasībām
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
5
o tiks veicināta Publisko iepirkumu likuma ievērošana
Kultūras ministrijas padotības iestādēs, organizējot
pakalpojumu iegādi;
o tiks nodrošināta normatīvajiem aktiem1 atbilstoša prēmiju
piešķiršana;
o tiks veicināta Pievienotās vērtības nodokļa likuma
ievērošana ieņēmumu no maksas pakalpojumiem uzskaitē;
o Kultūras ministrijas padotības iestāžu rīcībā esošais
autotransports tiks izmantots tikai amata pienākumu
pildīšanai;
attiecībā uz atbilstības jautājumu revīzijas rezultātā tika sniegts
viens ieteikums, kuru ieviešot, tiks nodrošināts, ka tiks izstrādāts
konkrēto pasākumu plāns Latvijas Republikas simtgades satura
veidošanai un piešķirtais finansējums tiks izlietots tikai tiem
pasākumiem, kas ir attiecināmi uz Latvijas Republikas simtgadi.
Kultūras ministrijai ir sniegti
seši ieteikumi
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
6
1. Gada pārskata sagatavošana
Augsta prioritāte
Konstatējumi neietekmē finanšu pārskatu, bet ir būtiski pēc rakstura
un nozīmīgi revidējamās vienības darbībai, lai Valsts kontrole uz to
vērstu Saeimas un sabiedrības uzmanību.
1.1. Avansa maksājumi
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Nacionālais arhīvs,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
Latvijas Nacionālā vēstures muzeja, Latvijas Nacionālā
arhīva, Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja rīcība,
2015.gada decembrī veicot iepriekš neplānotus avansa
maksājumus par kopējo summu 11 470 euro, liecina par
apzinātu pārskata gada budžeta līdzekļu maksimālu
izmantošanu, tā pārkāpjot drošas finanšu vadības
pamatprincipus un neievērojot normatīvā akta2
prasību par
valsts budžeta apropriāciju izmantošanu tikai gadskārtējā
valsts budžeta likumā noteiktajām vajadzībām.
Valsts kontrole jau 2014.gada finanšu revīzijā konstatēja, ka Kultūras
ministrija un tās padotības iestādes bija veikušas avansa maksājumus
223 354 euro apmērā, lai gan to apmaksa nebija paredzēta līgumos.
Revīzijas laikā, pārbaudot izlasē iekļauto iestāžu veiktos avansa
maksājumus 2015.gadā, konstatēts:
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs 2015.gada decembrī ir veicis
līgumā3 neparedzētu avansa maksājumu no līdzekļiem
neparedzētiem gadījumiem par optiskā interneta abonēšanu
2322 euro apmērā par periodu no 2016.gada janvāra līdz
2017.gada decembrim;
Latvijas Nacionālais arhīvs, nenoslēdzot preču piegādes līgumu,
saskaņā ar saņemtajiem rēķiniem 2015.gada decembrī ir veicis
avansa maksājumu par arhīvu kastēm 4792 euro apmērā;
Veikti iepriekš neplānoti
avansa maksājumi
11 tūkstošu euro apmērā
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
7
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, nenoslēdzot preču piegādes
līgumu, saskaņā ar saņemto rēķinu 2015.gada decembrī ir veicis
avansa maksājumu par LED un halogēnajām spuldzēm 4356 euro
apmērā.
Ieteikums
Lai nodrošinātu budžeta līdzekļu izmantošanu tikai gadskārtējā valsts
budžeta likumā noteiktajām vajadzībām, Kultūras ministrijai veikt
pasākumus, lai ministrijas padotības iestādes norēķinus par precēm un
pakalpojumiem veiktu atbilstošajā periodā un atbilstoši plānotajam.
Vidēja prioritāte
Kļūdas un neatbilstības, tajā skaitā kontroles sistēmā, norāda uz risku,
ka par nākamo gada pārskatu varētu tikt sniegts modificēts atzinums.
1.2. Publiskie iepirkumi
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Īpaši aizsargājamais
kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts, Latvijas Nacionālā
bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Rīgas vēstures un
kuģniecības muzejs
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs, Īpaši aizsargājamais
kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts, Latvijas
Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, neveicot normatīvajā
aktā4 paredzētos iepirkumus, ir samaksājuši par
pakalpojumiem 194 688 euro, tā nenodrošinot iepirkuma
procedūras atklātumu, piegādātāju brīvu konkurenci,
vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret tiem, kā arī radot valsts
budžeta līdzekļu neefektīvas izlietošanas risku.
Valsts kontrole jau 2014.gada finanšu revīzijā konstatēja, ka Kultūras
ministrijas padotības iestādes, neveicot iepirkumus, noslēgušas
līgumus un samaksājušas par līdzīgu pakalpojumu, kuru kopējā
summa pārsniedz 4000 euro bez PVN, iegādi.
Nav veikti iepirkumi par
saņemtajiem pakalpojumiem
par kopējo summu
194,7 tūkstoši euro
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
8
Revīzijā konstatēts, ka, neveicot iepirkumus:
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs 2015.gadā ir samaksājis šādus rēķinus:
o par apsardzes pakalpojumiem par kopējo summu 88 728 euro bez PVN;
o par remonta pakalpojumiem par kopējo summu 35 317 euro bez PVN;
o par datortehnikas un programmatūras tehnisko apkalpošanu par kopējo summu 4054 euro
bez PVN;
Īpaši aizsargājamais kultūras piemineklis – Turaidas muzejrezervāts:
o 2015.gadā ir samaksājis rēķinus par apsardzes pakalpojumiem 25 075 euro bez PVN;
o noslēdzis līgumu5 par krājuma priekšmetu restaurāciju par kopējo summu 4040 euro bez
PVN;
Latvijas Nacionālā bibliotēka 2015.gadā ir samaksājusi rēķinus:
o par komandējumu servisa nodrošināšanas pakalpojumiem – aviobiļešu iegādi – 12 028 euro
bez PVN;
o par sakaru pakalpojumiem 6928 euro bez PVN;
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 2015.gadā ir samaksājis rēķinus:
o par reklāmas eksponēšanu vides reklāmas stendos un plakātu izgatavošanu 6013 euro bez
PVN;
o par reklāmas demonstrēšanu četrās televīzijas programmās un reklāmas publicēšanu divos
laikrakstos 4000 euro bez PVN;
o par reklāmas klipa producēšanu 4000 euro bez PVN;
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs 2015.gadā ir samaksājis rēķinus par elektronisko sakaru
pakalpojumiem (telefonu abonēšanas maksa un maksa par sarunām) 4505 euro bez PVN.
Par revīzijas laikā konstatētajiem pārkāpumiem publisko iepirkumu jomā Latvijas Etnogrāfiskajā
brīvdabas muzejā un Īpaši aizsargājamajā kultūras piemineklī – Turaidas muzejrezervātā saskaņā ar
normatīvo aktu6 Valsts kontrole ir informējusi Iepirkumu uzraudzības biroju7.
Ieteikums
Kultūras ministrijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās padotības iestādes iegādājoties
pakalpojumus, piemēro noteiktās iepirkumu procedūras atbilstoši normatīvā akta8 prasībām.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
9
1.3. Pārskata daļa – Atlīdzība
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka, neievērojot normatīvajos aktos9 noteikto, ka darbiniekiem var
izmaksāt prēmijas reizi gadā saskaņā ar ikgadējo darbības un tās rezultātu novērtējumu, 16
darbiniekiem piešķīrusi prēmijas par novērtēšanas rezultātiem pirms pārbaudes laika beigām
par kopējo summu 11 830 euro.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas iekšējais tiesību akts10 atbilstoši normatīvajos aktos11 noteiktajam
paredz, ka darbiniekam saskaņā ar ikgadējo darbības un rezultātu novērtējumu reizi gadā var izmaksāt
prēmiju, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt 75% no mēnešalgas.
Revīzijā konstatēts, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka saskaņā ar rīkojumu12 piešķīrusi prēmijas 342
darbiniekiem par ikgadējās novērtēšanas rezultātiem par 2014.gadu, tajā skaitā 16 darbiniekiem par
novērtēšanas rezultātiem pirms pārbaudes laika beigām, kuri ir uzsākuši darba tiesiskās attiecības
2014.gada beigās un 2015.gada gada sākumā, par kopējo summu 11 830 euro, tajā skaitā darba devēja
VSAOI.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegto skaidrojumu13 prēmijas darbiniekiem tika piešķirtas
par ikgadējās darbības novērtēšanas rezultātiem 2014.gadā. Dažiem darbiniekiem prēmijas tika
piešķirtas par darbības novērtējumu pirms pārbaudes laika beigām, ņemot vērā šo darbinieku lielo
ieguldījumu Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbībā Prezidentūras laikā, kā arī Latvijas Nacionālās
bibliotēkas darbības atjaunošanā pilnā apmērā pēc Prezidentūras beigām.
Ieteikums
Kultūras ministrijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka Latvijas Nacionālā bibliotēka, piešķirot
prēmijas, ievēro normatīvo aktu14 prasības.
1.4. Pārskata daļa – Pašu ieņēmumi
Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Latvijas Nacionālais kultūras centrs, iemaksājot valsts budžetā aprēķināto PVN kopā ar
nokavējuma naudu 4584 euro apmērā, bet to neiekasējot no tirdzniecības vietu nomniekiem
Starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2015” ietvaros, nav ievērojis likumu15
, tā radot
zaudējumus Kultūras ministrijas budžetā PVN 4584 euro apmērā.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
10
Latvijas Nacionālais kultūras centrs ir PVN maksātājs.
Valsts kontrole 2013.gada finanšu revīzijā konstatēja, ka Latvijas Nacionālais kultūras centrs no licenču
– tirdzniecības teritorijas nomas 2013.gadā ir guvis ieņēmumus par kopējo summu 66 351 euro, kas
netika aplikti ar PVN likmi 21% apmērā, tas ir, 13 934 euro.
Valsts kontrole sniedza ieteikumu Latvijas Nacionālajam kultūras centram veikt nepieciešamās
darbības, lai darījumi, kas ir saistīti ar licenču – tirdzniecības teritoriju nomu, tiktu veikti un uzskaitīti
atbilstoši normatīvā akta16 prasībām.
Kultūras ministrija lūdza Valsts ieņēmumu dienesta skaidrojumu par veiktā darījuma pareizu uzskaiti un
normatīvā akta17 piemērošanu. Valsts ieņēmumu dienests sniedza informāciju18, ka Latvijas Nacionālais
kultūras centrs pārdevis tiesības uz tirdzniecības vietām, kas normatīvā akta19 izpratnē ir uzskatāms par
pakalpojumu sniegšanu saimnieciskās darbības ietvaros, līdz ar to tiesību pārdošana uz tirdzniecības
vietām Latvijas Nacionālajam kultūras centram ir ar PVN apliekams darījums.
Valsts kontrole akceptēja ieteikumu kā izpildītu, tomēr aicināja Kultūras ministriju iesniegt pamatojošo
dokumentāciju par nodokļa iemaksu valsts budžetā20. Iepriekš minētā informācija Valsts kontrolei
netika iesniegta, jo Latvijas Nacionālais kultūras centrs vēl aizvien nav iemaksājis valsts budžetā PVN
13 934 euro apmērā.
Revīzijā konstatēts, ka arī 2015.gadā Latvijas Nacionālais kultūras centrs par dalību Starptautiskā
folkloras festivāla “Baltica 2015” gadatirgū ir guvis ieņēmumus 21 330 euro apmērā, kas netika aplikti
ar PVN. Kopējā no tirdzniecības vietu nomniekiem neiekasētā un valsts budžetā neiemaksātā PVN
summa ir 4479 euro.
Par revīzijas laikā konstatētajiem pārkāpumiem PVN piemērošanā Valsts kontrole ir informējusi Valsts
ieņēmumu dienestu21.
Revīzijas ziņojuma projekta saskaņošanas laikā Kultūras ministrija iesniedza informāciju22, ka Latvijas
Nacionālais kultūras centrs ir iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestā precizēto PVN deklarāciju un
19.04.2016. ir iemaksājis valsts budžetā aprēķināto PVN kopā ar nokavējuma naudu 4584 euro apmērā.
Ieteikums
Kultūras ministrijai veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka tās padotības iestādes, kas ir PVN maksātājas,
iznomājot tirdzniecības vietas vai sniedzot tādus pakalpojumus, kas normatīvā akta23 izpratnē ir
uzskatāmi par pakalpojumu sniegšanu saimnieciskās darbības ietvaros, tos apliek ar PVN.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
11
1.5. Dienesta autotransporta izmantošana
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs
Lai gan normatīvais akts24
nosaka, ka iestādes rīcībā esošais autotransports ir izmantojams
tikai amata pienākumu pildīšanai, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja darbinieks
iestādes autotransportu izmantojis savām personīgām vajadzībām.
Saskaņā ar normatīvo aktu25, lai nodrošinātu iestādes rīcībā esošā autotransporta izmantošanu tikai
amata pienākumu pildīšanai, iestāde izdod normatīvo aktu par autotransporta izmantošanas kārtību,
nosakot arī to personu loku, kuras drīkst lietot attiecīgo autotransportu.
Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja iekšējā tiesību aktā26 ir noteikts, ka autotransportu drīkst
izmantot tikai ar darba pienākumu veikšanu saistītiem braucieniem, kā arī komandējumiem Latvijā, kas
saskaņoti ar muzeja direktoru.
Revīzijā, salīdzinot 2015.gada augusta ceļazīmēs norādīto informāciju par odometra rādījumiem ar
informāciju CSDD mājaslapā, konstatēts, ka automašīnas odometra rādījums, kas ir fiksēts CSDD,
veicot automašīnas tehnisko apskati27, ir par 11 300 km lielāks, nekā ir uzrādīts ceļazīmē.
Revīzijā konstatētās neatbilstības noskaidrošanai Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs izveidoja
darba grupu dienesta pārbaudes veikšanai.
Dienesta pārbaudes laikā tika pieprasīts darbinieka paskaidrojums par izveidojušos situāciju un
darbinieks savā paskaidrojumā ir norādījis, ka Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam piederošo
automašīnu ir izmantojis personīgām vajadzībām, kā arī to, ka, iespējams, odometrs ir bojāts.
Dienesta pārbaudes rezultātā darbiniekam tika izteikts rājiens, kā arī sniegts ieteikums muzeja vadībai
izvērtēt nepieciešamību pārbaudīt automašīnas odometra tehnisko stāvokli kādā no sertificētiem auto
servisiem.
Ieteikums
Kultūras ministrijai veikt pasākumus, lai izvērtētu Latvijas Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam radītos
zaudējumus un veikt to atgūšanu.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
12
2. Atbilstības jautājumi
Latvijas Republikas simtgades satura veidošana
Viens no Kultūrpolitikas pamatnostādnēs 2014. – 2020.gadam ”Radošā Latvija”28 noteiktajiem
uzdevumiem ir izveidot un īstenot Latvijas Republikas simtgades kultūras programmu.
Kultūras ministrijai Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai jaunās politikas iniciatīvas ietvaros
2015.gadā piešķirts finansējums 1 000 000 euro apmērā sadalījumā pa šādām valsts budžeta
programmām/apakšprogrammām:
19.03.00 “Filmu nozare” – 178 000 euro;
21.00.00 “Kultūras mantojums” – 418 000 euro;
22.02.00 “Kultūras pasākumi, sadarbības līgumi un programmas” – 404 000 euro.
Finansējums 1 000 000 euro apmērā ir piešķirts Kultūras ministrijai un četrām tās padotības iestādēm -
Latvijas Nacionālajam kultūras centram, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, Nacionālajam kino
centram un Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Finansējuma piešķiršanas mērķus un apmēru skatīt
1.pielikumā.
Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai 2015.gadā tika izlietots finansējums 901 156 euro
apmērā, kas veido 90% no piešķirtā finansējuma. Slēgtie valsts budžeta asignējumi ir 98 844 euro.
Vidēja prioritāte
Revīzijas apjomā ietvertajā atbilstības jautājumā ir konstatētas neatbilstības, kas rada risku, ka Latvijas
Republikas simtgades satura veidošanas ietvaros tiks atbalstīti tādi pasākumi, kas nebūs attiecināmi uz
Latvijas Republikas simtgades satura veidošanu, līdz ar to var ietekmēt nākamā gada atzinumu.
2.1. Latvijas Republikas simtgades satura veidošana
Kultūras ministrija, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Tā kā arvien nav izstrādāts un apstiprināts pasākumu plāns
Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai, nav
iespējams izsekot Kultūras ministrijas atbalstītā pasākuma –
VIII Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku sasaistei ar
Latvijas Republikas simtgades satura veidošanas pasākumiem.
Vai VIII Ziemeļu un Baltijas
valstu Dziesmu svētki ir
Latvijas Republikas simtgades
satura veidošanas pasākums?
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
13
Plānošanas dokumentos noteiktie uzdevumi un pasākumi Latvijas Republikas simtgades kultūras
programmas ietvaros
Normatīvais akts29 nosaka:
Ministru kabinets apstiprina Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānošanas
dokumentus, to skaitā Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plānu;
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāns nodrošina Dziesmu un deju
svētku ciklisku norisi un savlaicīgu to sagatavošanas procesu.
Revīzijā konstatēts, ka Ministru kabinets nav apstiprinājis Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības plānu 2014. – 2018.gadam, bet Dziesmu un deju svētku tradīcijas
saglabāšanas un attīstības plāna 2016. – 2018.gadam projekts tika iesniegts izskatīšanai Ministru
kabineta komitejas 07.12.2015. sēdē30. Taču šī jautājuma izskatīšana tika atlikta, jo kultūras ministre
sniedza informāciju, ka ir nepieciešams turpināt darbu pie plāna projekta izstrādes.
Revīzijā, izvērtējot Latvijas Nacionālā kultūras centra mājaslapā31 pieejamo Dziesmu un deju svētku
tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2014. – 2018.gadam projektu, konstatēts, ka tajā ir iekļauti 10
uzdevumi, tajā skaitā:
uzdevums Nr.5 “Nodrošināt 2018.gada Dziesmu un deju svētku starplaika pasākumus (galvenie
valsts nozīmes pasākumi)”;
uzdevums Nr.6 “Nodrošināt Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku 2018.gadā sagatavošanu un
sarīkošanu – Latvijas Republikas proklamēšanas 100.gadadienas nozīmīgāko nacionālās nozīmes
pasākumu”;
uzdevums Nr.10 “Īstenot starptautisko sadarbību, sekmējot Dziesmu un deju svētku tradīcijas
atpazīstamību Baltijā, Eiropā un pasaulē”, kura ietvaros viens no veicamajiem uzdevumiem ir
sagatavot un sarīkot Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētkus kā Prezidentūras noslēdzošo
kultūras pasākumu Latvijā.
Arī Pamatnostādnēs iepriekš minētie pasākumi ir sadalīti un ir iekļauti dažādu rīcības virzienu,
uzdevumu un pasākumu ietvaros:
Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētki tika organizēti rīcības virziena “Nodrošināt Latvijas
kultūras līdzdalību starptautiskajos kultūras procesos un sadarbības tīklos, kā arī sekmēt kultūras
diplomātijas attīstību” attiecīgā uzdevuma “Veidot Latvijas pozitīvu tēlu ar kultūras diplomātijas
līdzekļiem” un pasākuma “Nodrošināt Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē kultūras
programmas īstenošanu” ietvaros;
Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku 2018.gadā sagatavošana un sarīkošana notiek rīcības
virziena “Kultūras institūciju un mediju iesaiste auditorijas paplašināšanā, veicinot sabiedrības
ieinteresētību un līdzdalību kultūras procesos” attiecīgā uzdevuma “Izveidot un īstenot Latvijas
Republikas simtgades kultūras programmu”, kā arī pasākumu “Izstrādāt un īstenot kultūras
programmu Latvijas Republikas simtgadei, savlaicīgi plānojot pasākumus un finansējumu to
norisei”, un “Sarīkot Latvijas Republikas simtgadei veltītus Vispārējos latviešu Dziesmu un deju
svētkus” ietvaros.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
14
Lai nodrošinātu savlaicīgu un saskaņotu Latvijas Republikas simtgades svētku organizēšanu, ar Ministru
kabineta rīkojumu32 05.02.2015. izveidoja rīcības komiteju, kurai bija jāizstrādā svētku pasākumu plāns,
publicitātes pasākumu plāns un finansējuma tāme (norādot finansējuma avotu), un līdz 01.04.2016.
minētie dokumenti bija jāiesniedz noteiktā kārtībā Ministru kabinetā.
Līdz revīzijas ziņojuma sagatavošanas brīdim (29.04.2016.) iepriekš minētie dokumenti nebija iesniegti
Ministru kabinetā.
Kultūras ministrija tikai 2016.gada februārī iesniedza Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu “Par
gatavošanos Latvijas valsts simtgadei 2017. – 2020.gadā”, kuram pievienota Latvijas valsts simtgades
svinību sagatavošanas programma33.
Jaunajai politikas iniciatīvai “Latvijas Republikas simtgades satura veidošana” piešķirtā un izlietotā
finansējuma izvērtējums
Kultūras ministrijas 31.07.2014. sagatavotajā pieteikumā par jaunajām politikas iniciatīvām 2015.gadam
bija pieprasīts finansējums Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai, norādot, ka šī iniciatīva
tostarp ietver arī kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu, kas notiks 2018.gadā
– Latvijas valsts simtgadē, kā arī pamatojot finansējuma pieprasījumu ar Pamatnostādnēs iekļauto
pasākumu “Izstrādāt un īstenot kultūras programmu Latvijas Republikas simtgadei, savlaicīgi plānojot
pasākumus un finansējumu to norisei”.
Saskaņā ar Kultūras ministrijas iesniegto informāciju34 31.07.2014. sagatavotajam pieteikumam par
jauno politikas iniciatīvu “Latvijas Republikas simtgades satura veidošana” bija sagatavots pasākumu
izdevumu atšifrējums un pasākumam “Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku sagatavošanu, kas
notiks 2018.gadā – Latvijas valsts simtgadē” bija pieprasīts finansējums 2015.gadam 811 758 euro
apmērā šādiem pasākumiem:
Ceturto Dziesmu svētku 120-gades pasākumam Jelgavā;
Latgales Dziesmu svētkiem Daugavpilī;
VII Starptautiskā tautas deju festivāla “Sudmaliņas” sagatavošanai;
svētku tradīcijas ilgtspējas un izcilības sekmēšanas pasākumam, kas tiek īstenots kā noslēguma
pasākums Latvijas kā prezidējošās valsts ES Padomē 2015.gada publiskās diplomātijas un kultūras
programmas ietvaros – Baltijas un Ziemeļvalstu Dziesmu svētku norisei Rīgā un Latvijas novados;
gatavošanās Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem, kas notiks 2018.gadā – koncepciju
konkursiem svētku starpnozarēs, jaundarbiem.
Kopējā Kultūras ministrijas pieprasītā summa jaunajai politikas iniciatīvai “Latvijas Republikas
simtgades satura veidošana” bija 2 010 341 euro, taču Ministru kabinets 12.11.2014.35 šai politikas
iniciatīvai 2015.gadā piešķīra 1 000 000 euro (Finansējuma piešķiršanas mērķus un apmēru skatīt
1.pielikumā).
Likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” paskaidrojumos ir noteikts, ka jaunās politikas iniciatīvas
“Latvijas Republikas simtgades satura veidošana” ietvaros finansējums tiek piešķirts Vispārējo latviešu
Dziesmu un deju svētku, kas notiks 2018.gadā, organizēšanas uzsākšanai.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
15
Saskaņā ar Kultūras ministrijas 20.02.2015. apstiprināto Simtgades kultūras pasākumu tāmi 2015.gadam
Latvijas Nacionālajam kultūras centram tika piešķirts finansējums 200 000 euro apmērā VIII Ziemeļu
un Baltijas valstu dziesmu svētkiem.
VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku kopējo budžetu 581 800 euro apmērā veidoja:
valsts budžeta dotācija – 204 804 euro;
jaunās politikas iniciatīvas finansējums “Latvijas Republikas simtgades satura veidošanā” –
200 000 euro;
ieņēmumi no maksas pakalpojumiem – 79 539 euro;
Prezidentūras finansējums – 97 457 euro.
Revīzijā, pārbaudot Latvijas Nacionālā kultūras centra veiktos izdevumus 200 000 euro apmērā jaunās
politikas iniciatīvas “Latvijas Republikas simtgades satura veidošana” ietvaros, konstatēts, ka piešķirtais
valsts budžeta finansējums ir izlietots VIII Ziemeļu un Baltijas valstu dziesmu svētku organizēšanai, kā
tas bija paredzēts Kultūras ministrijas 20.02.2015. apstiprinātajā Simtgades kultūras pasākumu tāmē
2015.gadam.
Ieteikums
Kultūras ministrijai nodrošināt, lai tiktu izstrādāts konkrēto pasākumu plāns Latvijas Republikas
simtgades kultūras programmas īstenošanai, lai būtu iespējams gūt pārliecību par to, ka piešķirtais
finansējums tiek izlietots atbilstoši tā piešķiršanas mērķim, tas ir, tiek atbalstīti tikai tie pasākumi, kas ir
attiecināmi uz Latvijas Republikas simtgadi.
Zema prioritāte
Jautājumi, kuru risinājums sekmēs pārskatam pakārtotā darījuma atbilstību tiesību aktiem, plānošanas
dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
2.2. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšanas izdevumi
Gatavošanās Prezidentūrai tika uzsākta jau 2009.gada decembrī, kad Ministru kabinetā tika
apstiprināts36 rīcības plāns, kas noteica veicamos uzdevumus, atbildīgās iestādes un izpildes termiņus.
Prezidentūras izdevumu plānošanu un veikšanu noteica gan tiesību akti37, gan arī Prezidentūras budžeta
veidošanas principi un vadlīnijas38.
Prezidentūras nodrošināšanai Kultūras ministrijai un tās padotības iestādēm39 kopš 2013.gada tika
piešķirts kopējais finansējums 3 434 038 euro apmērā, tajā skaitā 2015.gadā – 1 580 281 euro, bet
izlietotais finansējums laikā no 2013.gada līdz 2015.gadam ir 3 205 491 euro, tajā skaitā 2015.gadā –
1 565 150 euro.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
16
Finanšu revīzijā par 2013.gada pārskatu netika konstatēti pārkāpumi Prezidentūras finansējuma
izlietojumā, bet finanšu revīzijā par 2014.gada pārskatu konstatējām, ka Kultūras ministrija un divas tās
padotības iestādes – Latvijas Nacionālā bibliotēka un Nacionālais kino centrs – nav ievērojušas tiesību
aktos un plānošanas dokumentos noteiktās prasības Prezidentūras finansējuma izlietojumā 12 092 euro
apmērā.
Latvijas Nacionālā bibliotēka, Latvijas Nacionālais kultūras centrs
Lai gan saskaņā ar normatīvajiem aktiem40
darbiniekiem, kuri piedalās Prezidentūras
sagatavošanā un norisē un kuri nav tieši iesaistīti darba grupās, var noteikt piemaksu par
papildu pienākumu veikšanu laikā no 01.07.2014. līdz 30.06.2015., tomēr Latvijas
Nacionālā bibliotēka 36 iestādes darbiniekiem piešķīrusi piemaksas no Prezidentūras
līdzekļiem par piedalīšanos krājumu pārvietošanas koordinēšanā sakarā ar Latvijas
Nacionālās bibliotēkas iekārtošanu pēc Prezidentūras noslēguma arī 2015.gada jūlijā un
augustā par kopējo summu 10 887 euro.
Latvijas Nacionālā bibliotēka, lai nodrošinātu lasītavu iekārtošanu pēc Prezidentūras, 2015.gada jūlijā
un augustā 36 iestādes darbiniekiem piešķīrusi piemaksas41 no Prezidentūras līdzekļiem par papildu
pienākumu veikšanu – piedalīšanos krājumu pārvietošanas koordinēšanā - par kopējo summu
10 887 euro, tajā skaitā darba devēja VSAOI.
Saskaņā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas sniegto skaidrojumu42 piemaksas par piedalīšanos krājumu
pārvietošanas koordinēšanā sakarā ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas lasītavu iekārtošanu pēc
Prezidentūras no valsts budžeta programmas 96.00.00 “Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības
Padomē nodrošināšana 2015.gadā” 2015.gada jūlijā un augustā tika izmaksātas saskaņā ar Latvijas
Nacionālās bibliotēkas tāmes 2015.gadam “Eiropas prezidentūra” pozīcijām “Koordinatori no Latvijas
Nacionālās bibliotēkas puses” un “Krājuma pārvietošanas darba spēks”. Iepriekš minētā tāme bija
saskaņota ar Sekretariātu, un šīm piemaksām bija piešķirti atbilstoši līdzekļi.
Izvērtējot Latvijas Nacionālās bibliotēkas iesniegto 2015.gada finansēšanas plānu valsts budžeta
programmai 96.00.00 “Latvijas Prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā”, kā
arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas sagatavoto dokumentu “Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības
Padomē nodrošināšanas piešķirto līdzekļu sadalījums konkrētiem pasākumiem”, konstatēts, ka
finansējums bija plānots laikam no 2015.gada janvāra līdz jūlijam, kas norāda uz to, ka visi maksājumi
bija jāveic līdz 2015.gada jūlija beigām, savukārt iepriekš minētās piemaksas tika piešķirtas 2015.gada
jūlijā un augustā.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
17
Latvijas Nacionālais kultūras centrs, neievērojot normatīvajos aktos43
noteikto, ka par vienu
un to pašu pienākumu veikšanu nevar saņemt vairākas piemaksas no Prezidentūras
līdzekļiem, piešķīris piemaksu par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti vienai
darbiniecei par izstādes projekta vadīšanu laikā no 01.01.2015. līdz 31.05.2015. par kopējo
summu 1129 euro.
Latvijas Nacionālajam kultūras centram, pamatojoties uz noslēgto starpresoru vienošanos44 ar
Sekretariātu, bija jāizveido izstāde par Dziesmu un deju svētku tradīciju un Latvijas novadu tautas
tērpiem, kā arī jānodrošina izstādes eksponēšana Minhenē un Luksemburgā.
Lai nodrošinātu uzdevuma izpildi, vienai Latvijas Nacionālā kultūras centra darbiniecei laikā no
01.01.2015. līdz 31.05.2015. bija piešķirta piemaksa 30% apmērā no noteiktās mēnešalgas par papildu
pienākumu pildīšanu, vadot Prezidentūras programmas ietvaros plānoto tautas tērpu izstādes Minhenē
un Luksemburgā projektu, kā arī piemaksa 20% apmērā par personisko ieguldījumu un darba kvalitāti
iepriekš minētajā projektā. Kopējais piemaksas apmērs, kas ir piešķirts par personisko ieguldījumu un
darba kvalitāti, ir 1129 euro, tajā skaitā darba devēja VSAOI.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
18
3. Iepriekšējās revīzijās sniegto ieteikumu
ieviešana
Latvijas Nacionālā bibliotēka
Latvijas Nacionālā bibliotēka ir ieviesusi būtiskāko 2014.gada
finanšu revīzijā sniegto ieteikumu un 2015.gadā uzrādījusi
grāmatvedības uzskaitē 2014.gadā saņemtos pamatlīdzekļus
un inventāru par kopējo summu 9 906 394 euro, kā arī
nodrošinājusi to identificēšanu dabā. Arī 2015.gadā saņemtās
materiālās vērtības par kopējo summu 8 420 120 euro ir
atbilstoši uzrādītas grāmatvedības uzskaitē un identificējamas
dabā.
Valsts kontrole 2014.gada finanšu revīzijā Kultūras ministrijai sniedza
atzinumu ar iebildēm, jo revidenti nevarēja gūt pārliecību par Latvijas
Nacionālās bibliotēkas pamatlīdzekļu par kopējo summu
9 411 151 euro un inventāra par kopējo summu 495 243 euro
uzskaites pilnīgumu un eksistenci.
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai bija sniegts ieteikums veikt
pasākumus, lai nodrošinātu tādu pamatlīdzekļu un inventāra uzskaiti,
ka būtu iespējams gūt pārliecību par katras materiālās vienības
eksistenci un vērtību, kā arī nodrošināt atbilstošu pamatlīdzekļu un
inventāra grāmatvedības uzskaiti, kura ieviešanas termiņš bija
01.10.2015.
Valsts kontrole, veicot izlases veida pārbaudes par sniegtā ieteikuma
ieviešanu, konstatēja, ka iepriekš neuzskaitītie pamatlīdzekļi un
inventārs 2015.gadā ir uzrādīti Latvijas Nacionālās bibliotēkas
grāmatvedības uzskaitē un ir identificējami dabā.
Papildus Latvijas Nacionālā bibliotēka 2015.gadā saņēma:
no Sekretariāta 441 ilgtermiņa vienību par kopējo summu
665 782 euro45 un 134 inventāra vienības ar uzskaites vērtību
0 euro46;
no Kultūras ministrijas materiālās vērtības (informācijas
tehnoloģiju aprīkojums) par kopējo summu 7 754 338 euro47.
Latvijas Nacionālā
bibliotēka ir uzskaitījusi
2014.gadā saņemtās
materiālās vērtības
10 miljonu euro apmērā
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
19
Visas iepriekš minētās materiālās vērtības Latvijas Nacionālā
bibliotēka 2015.gadā ir uzrādījusi grāmatvedības uzskaitē un
revidenti, veicot izlases veida pārbaudi, tās varēja identificēt dabā.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
20
Revīzijas raksturojums
Revīzijas mērķis
Revīzijas mērķis ir pārbaudīt:
vai 2015.gada pārskats visos būtiskos aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Kultūras
ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām un revidējamās vienības darbības rezultātiem un vai tas
ir sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām;
vai būtiski finanšu pārskatam pakārtoti darījumi (tekstā arī – atbilstības jautājumi) – (1) Latvijas
Republikas simtgades satura veidošana, (2) Prezidentūras izdevumi – atbilst tiesību aktiem,
plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
Revidējamās vienības un revidentu atbildība
Kultūras ministrijas vadība ir atbildīga:
par gada pārskata sagatavošanu atbilstoši Ministru kabineta 15.10.2013. noteikumiem Nr.1115
”Gada pārskata sagatavošanas kārtība” un tajā sniegtās informācijas patiesu uzrādīšanu saskaņā ar
normatīvo aktu prasībām. Šī atbildība paredz izveidot, ieviest un uzturēt tādu iekšējās kontroles
sistēmu, kura nodrošina gada pārskata sagatavošanu bez krāpšanas un kļūdu izraisītām
neatbilstībām, kā arī izvēlēties un lietot piemērotu grāmatvedības politiku;
par to, lai nodrošinātu, ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas
dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
Valsts kontroles revidenti ir atbildīgi par revīzijas ziņojuma sniegšanu, kas pamatojas uz revīzijas laikā
gūtiem atbilstošiem, pietiekamiem un ticamiem revīzijas pierādījumiem. Mēs savu revīziju esam veikuši
saskaņā ar Starptautiskajiem standartiem, kā arī saskaņā ar Starptautiskajiem standartiem augstākajām
revīzijas iestādēm 1000 – 1720 un 4200.
Saskaņā ar šiem standartiem mēs ievērojam ētikas prasības un revīziju:
par gada pārskata sagatavošanu plānojām un veicām, lai iegūtu pietiekamu pārliecību, ka finanšu
pārskatos nav būtisku kļūdu un neatbilstību;
par finanšu pārskatam pakārtotiem darījumiem plānojām un veicām, lai iegūtu ierobežotu pārliecību,
ka finanšu pārskatam pakārtotie darījumi atbilst tiesību aktiem, plānošanas dokumentiem un
valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
21
Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji
Finanšu revīzija ”Par Kultūras ministrijas 2015.gada pārskata sagatavošanas pareizību” ir veikta,
pamatojoties uz Valsts kontroles likuma 3.panta 2.punktu un Valsts kontroles Pirmā revīzijas
departamenta 03.08.2015. revīzijas uzdevumu Nr.2.4.1-25/2015.
Revīzijas gaitā Valsts kontrole veica pārbaudes procedūras par pārskata sagatavošanas un darījumu
atbilstību Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, kā arī izmantoto grāmatvedības
principu izvērtējumu, kuru mērķis ir iegūt revīzijas pierādījumus attiecībā uz konsolidētajā finanšu
pārskatā uzrādītajām summām un skaidrojumiem.
Procedūras izvēlētas, pamatojoties uz profesionālu vērtējumu, tajā skaitā – izvērtējot krāpšanas vai
kļūdu izraisītu būtisku neatbilstību riskus finanšu pārskatā. Izvērtējot šādus riskus, novērtēta iekšējās
kontroles sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu finanšu pārskata sagatavošanu un tajā ietvertās
informācijas patiesu uzrādīšanu, un šāda novērtējuma mērķis ir izstrādāt apstākļiem atbilstīgas revīzijas
procedūras, nevis sniegt atzinumu par iekšējās kontroles sistēmas efektivitāti. Revīzijas gaitā novērtēta
arī izmantoto grāmatvedības pamatprincipu atbilstība un vadības izstrādāto grāmatvedības aplēšu
pamatotība, kā arī novērtēts vispārējais finanšu pārskata izklāsts.
Revīzijas laikā izlases veidā tika pārbaudīts Kultūras ministrijas konsolidētais 2015.gada pārskats,
veicot pārskata sakarību un pārskata datu atbilstības grāmatvedības uzskaites datiem pārbaudi. Revīzijas
laikā tika pārbaudīta 2014.gada finanšu revīzijā konstatēto kļūdu un nepilnību novēršana.
Revīzijas laikā izlases veidā pārbaudītās Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu pārskatu daļas
uzrādītas 2.pielikumā.
Revīzijas laikā tika pārbaudīta arī būtisku finanšu pārskatam pakārtotu darījumu atbilstība tiesību
aktiem, plānošanas dokumentiem un valstiski (vai starptautiski) atzītai praksei, kas uz tiem attiecas.
Revīzijas laikā pārbaudītie būtiskie finanšu pārskatam pakārtotie darījumi uzrādīti 1.tabulā.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
22
1.tabula
Kādi atbilstības jautājumi ir vērtēti revīzijā?
Finansējums
(euro)
Galvenais pārbaudāmais jautājums un būtiskākie atbilstības kritēriji
1. Latvijas Republikas simtgades satura veidošana
1 000 000
(pārskata gadā)
15 000 000
(plānotais no 2015.-
2017.gadam)
Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai finansējums Latvijas Republikas simtgades satura
veidošanai ir izlietots atbilstoši paredzētajam piešķiršanas mērķim?
Būtiskākie atbilstības kritēriji:
Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam “Radošā Latvija”;
Pasākuma īstenošanā iesaistīto iestāžu faktiski veikto izdevumu atbilstība Kultūras
ministrijas sagatavotajiem jaunās politikas iniciatīvas rādītājiem un pamatojumam saskaņā
ar Ministru kabineta 11.12.2012. noteikumu Nr.867 “Kārtība, kādā nosakāms maksimāli
pieļaujamais valsts budžeta izdevumu kopapjoms un maksimāli pieļaujamais valsts budžeta
izdevumu kopējais apjoms katrai ministrijai un citām centrālajām valsts iestādēm vidējam
termiņam” 1.pielikumu;
Likums “Par valsts budžetu 2015.gadam”;
Dziesmu un deju svētku tradīcijas saglabāšanas un attīstības plāna 2014. – 2018.gadam
projekts.
2. Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē nodrošināšana 2015.gadā
1 580 281
(pārskata gadā)
3 434 038
(kopējais no 2013.-
2015.gadam)
Galvenais pārbaudāmais jautājums – Vai Prezidentūrai piešķirtais finansējums ir izlietots
paredzētajiem mērķiem un tiesību aktos noteiktajā kārtībā?
Būtiskākie atbilstības kritēriji:
likums “Par valsts budžetu 2015.gadam”;
Ministru kabineta 12.07.2012. rīkojums Nr.334 “Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un
nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”, Ministru
kabineta 29.08.2012. rīkojums Nr.413 “Par papildu finansējumu, lai sagatavotu un
nodrošinātu Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē 2015.gadā”;
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums un Ministru
kabineta 13.08.2013. noteikumi Nr.589 ”Noteikumi par papildu atlīdzības noteikšanu
amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir iesaistītas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības
Padomē 2015.gadā sagatavošanā un norisē”;
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un
vadlīnijas, Latvijas prezidentūras ES Padomē personāla piesaistes un motivēšanas
vadlīnijas, Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu Latvijā
sagatavošanas un norises nodrošināšanas vadlīnijas.
Papildus revīzijas laikā tika izvērtēti šādi pēc rakstura būtiski jautājumi:
Kultūras ministrijai papildus piešķirtie līdzekļi no budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem”, lai noskaidrotu, vai gadskārtējā valsts budžetā ir bijuši paredzēti pietiekami līdzekļi
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
23
iepriekš prognozējamām, gadskārtējā valsts budžeta likumā plānojamām vajadzībām, un
pārliecinātos, ka šie līdzekļi izlietoti likumīgi un ekonomiski;
2015.gada decembrī veiktie nodokļu maksājumi, lai noskaidrotu, vai Kultūras ministrija un tās
padotības iestādes nav veikušas nodokļu avansa maksājumus pretēji normatīvajiem aktiem;
2015.gada pēdējā ceturksnī veiktie avansa maksājumi, lai noskaidrotu, vai Kultūras ministrija un tās
padotības iestādes nav veikušas līgumos sākotnēji neparedzētus avansa maksājumus;
vai 2015.gadā netika finansēti tādi pasākumi, kuru sākotnējais maksājumu grafiks paredzēja
maksājumu veikšanu nākamajos periodos.
Iepriekš minētie jautājumi tiek izvērtēti visās finanšu revīzijās par ministriju un centrālo valsts iestāžu
2015.gada pārskatu sagatavošanas pareizību, un informācija par tiem apkopotā veidā tiks izmantota
finanšu revīzijas ”Par Latvijas Republikas 2015.gada pārskatu par valsts budžeta izpildi un par
pašvaldību budžetiem” ietvaros.
Revīzija nodrošināja pietiekamu pamatu revīzijas ziņojuma sagatavošanai.
Revidenti saskaņā ar Starptautisko revīzijas standartu Nr.600 “Īpaši apsvērumi – grupas finanšu
pārskatu revīzija (tostarp komponentu revidentu darbs)” paļāvās uz zvērinātu revidentu darbu trīs
Kultūras ministrijas padotības iestādēs, kuru bilances kopsumma uz 31.12.2015. bija
13 438 137 euro jeb 3% no Kultūras ministrijas 2015.gada konsolidētā pārskata bilances kopsummas:
Latvijas Mākslas akadēmijā48;
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā49;
Latvijas Kultūras akadēmijā50, tajā skaitā Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūrā ”Latvijas Kultūras
akadēmijas Latvijas Kultūras koledža”.
Par iepriekšējā punktā minēto Kultūras ministrijas padotības iestāžu 2015.gada finanšu pārskatiem
zvērināti revidenti ir snieguši atzinumus bez iebildēm.
Revīzijas grupas vadītāja,
vecākā valsts revidente N.Mihailova
Revīzijas grupa:
valsts revidente Ž.Veismane
valsts revidente L.Bite
valsts revidente D.Drusta
valsts revidenta palīdze I.Spilveniece
valsts revidenta palīdze Ž.Ailte
SASKAŅOTS
Sektora vadītāja S.Zunde
Departamenta direktora p.i. I.Vārava
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
24
Termini un skaidrojumi
Saīsinājums/ termins Skaidrojums
2014.gada finanšu revīzija Finanšu revīzija Nr.2.4.1-27/2014 “Par Kultūras ministrijas 2014.gada pārskata
sagatavošanas pareizību”
2013.gada finanšu revīzija Finanšu revīzija Nr.5.1-2-17/2013 “Par Kultūra ministrijas 2013.gada pārskata
sagatavošanas pareizību”
Prezidentūra Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē
Sekretariāts Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāts
PVN Pievienotās vērtības nodoklis
VSAOI Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
Pamatnostādnes Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam “Radošā Latvija”
CSDD Ceļu satiksmes drošības direkcija
ES Eiropas Savienība
SIA Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
25
1.pielikums. Latvijas Republikas simtgades satura veidošanai piešķirtā
finansējuma mērķi un apmērs
Iestādes nosaukums Finansējuma piešķiršanas mērķis Valsts budžeta
programma/apakšpro
gramma
Summa, euro
Kultūras ministrija 2015.gadā Kultūras ministrijā izveidotā
Latvijas valsts simtgades biroja
finansēšanai, finansējums pasākumiem
dotāciju veidā
22.02.00 380 000
Latvijas Nacionālais
kultūras centrs
Kārtējo Vispārējo latviešu Dziesmu un
deju svētku sagatavošanas
nodrošināšanai, kas notiks 2018.gadā -
Latvijas valsts simtgadē
Saskaņā ar noslēgtajiem finansēšanas
līgumiem starp Kultūras ministriju un
Latvijas Nacionālo kultūras centru
metodiskā materiāla izstrādei filmu
sērijai “Kas te tik laikmetīgs?”, Deju
lieluzveduma Arēnā Rīga 2018.gadā
koncepcijas konkursa sagatavošanai un
norisei, pilnmetrāžas dokumentālās
filmas “Ideālā Latvija – Dziesmu svētki”
izveides izmaksu segšanai
21.00.00
22.02.00
200 000
9000
Latvijas Nacionālā
bibliotēka
Nacionālās enciklopēdijas izstrādei
(paredzēts izveidot un nodrošināt
enciklopēdijas redakcijas darbību, tai
skaitā izveidojot enciklopēdijas
redkolēģiju un nodrošinot to ar tehnisko
atbalsta personālu, radīt enciklopēdijas
saturu, piesaistot labākos dažādu nozaru
Latvijas zinātniekus, un izveidot
enciklopēdijas izstrādes un prezentācijas
informācijas sistēmas, lai 2018.gadā
padarītu pieejamu enciklopēdijas
tiešsaistes versiju)
Saskaņā ar noslēgto finansēšanas līgumu
starp Kultūras ministriju un Latvijas
Nacionālo bibliotēku Latvijas valsts
simtgades starptautiskās programmas
sagatavošanai (izstādes “Lielāks miers,
21.00.00
22.02.00
200 000
15 000
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
26
mazāks miers” katalogam)
Nacionālais kino
centrs
Simtgades filmu veidošanai (atzīmēt
Latvijas Republikas simtgadi ar vismaz
6 augstvērtīgām, sabiedriski nozīmīgām
spēlfilmām un 6 dokumentālām filmām
dažādiem auditorijas segmentiem)
19.03.00 178 000
Latvijas Nacionālais
mākslas muzejs
Piecu izstāžu sagatavošanai: “Portrets
20.gadsimts”; “LV dizaina stāsts-100”,
“Nākotnes valsts”; “Desmit epizodes
20.gs.II puses mākslā Latvijā”; “6.Rīgas
tekstilmākslas šķiedras mākslas
triennāle Tradicionālais un laikmetīgais”
21.00.00 18 000
Kopā 1 000 000
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
27
2.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā
pārbaudītās Kultūras ministrijas un tās padotības iestāžu pārskata
daļas
Iestāde Pārskata daļas
Kultūras ministrija o ilgtermiņa ieguldījumi:
pamatlīdzekļi;
ilgtermiņa finanšu ieguldījumi;
o apgrozāmie līdzekļi:
nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un
projektiem;
naudas līdzekļi;
o kreditori:
pārējās īstermiņa saistības;
nākamo periodu ieņēmumi;
o ieņēmumi - maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
subsīdijas un dotācijas;
uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,
starptautiskā sadarbība.
Latvijas
Nacionālais
kultūras centrs
o ilgtermiņa ieguldījumi:
nemateriālie ieguldījumi;
pamatlīdzekļi;
o apgrozāmie līdzekļi:
nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un
projektiem;
naudas līdzekļi;
o ieņēmumi - maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
subsīdijas un dotācijas;
uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,
starptautiskā sadarbība.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
28
Latvijas Nacionālā
bibliotēka
o ilgtermiņa ieguldījumi:
nemateriālie ieguldījumi;
pamatlīdzekļi;
o apgrozāmie līdzekļi:
krājumi;
debitori;
nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un
projektiem;
naudas līdzekļi;
o kreditori:
īstermiņa saistības pret piegādātājiem un darbuzņēmējiem
īstermiņa uzkrātās saistības;
norēķini par darba samaksu un ieturējumiem (izņemot
nodokļus)
nākamo periodu ieņēmumi;
o ieņēmumi - maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
subsīdijas un dotācijas;
pamatkapitāla veidošana.
Publisks
nodibinājums
Valsts
kultūrkapitāla
fonds
o apgrozāmie līdzekļi:
nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un
projektiem;
naudas līdzekļi;
o kreditori – nākamo periodu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
subsīdijas un dotācijas;
uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,
starptautiskā sadarbība.
Latvijas
Nacionālais arhīvs
o ilgtermiņa ieguldījumi – pamatlīdzekļi;
o kreditori – nākamo periodu ieņēmumi;
o ieņēmumi - maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
krājumi.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
29
Latvijas
Nacionālais
mākslas muzejs
o ilgtermiņa ieguldījumi – pamatlīdzekļi;
o apgrozāmie līdzekļi:
krājumi;
nākamo periodu izdevumi un avansi par pakalpojumiem un
projektiem;
o ieņēmumi - maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi.
Nacionālais kino
centrs
o ilgtermiņa ieguldījumi – pamatlīdzekļi;
o apgrozāmie līdzekļi – nākamo periodu izdevumi un avansi par
pakalpojumiem un projektiem;
o ieņēmumi – maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
subsīdijas un dotācijas.
Emīla Dārziņa
mūzikas vidusskola
o ilgtermiņa ieguldījumi – pamatlīdzekļi;
o apgrozāmie līdzekļi – naudas līdzekļi;
o ieņēmumi – maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
uzturēšanas izdevumu transferti, pašu resursu maksājumi,
starptautiskā sadarbība.
Latvijas
Etnogrāfiskais
brīvdabas muzejs
o ilgtermiņa ieguldījumi – pamatlīdzekļi;
o ieņēmumi – maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
krājumi;
pamatkapitāla veidošana.
Īpaši
aizsargājamais
kultūras
piemineklis –
Turaidas
muzejrezervāts
o ilgtermiņa ieguldījumi – pamatlīdzekļi;
o apgrozāmie līdzekļi – naudas līdzekļi;
o ieņēmumi – maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi;
krājumi.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
30
Rīgas vēstures un
kuģniecības muzejs
o ilgtermiņa ieguldījumi – pamatlīdzekļi;
o apgrozāmie līdzekļi – krājumi;
o ieņēmumi – maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi;
o izdevumi:
atlīdzība;
pakalpojumi.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
31
Atsauces
1 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Ministru kabineta 29.01.2013.
noteikumi Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās
noteikšanas kārtību”. 2 Likuma par budžetu un finanšu vadību 9.panta pirmā daļa.
3 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja 16.04.2012. Līgums par elektronisko sakaru pakalpojumiem Nr.10154498 ar
SIA “Lattelecom” (vienotais reģ.Nr.40003052786). 4 Publisko iepirkumu likums.
5 Īpaši aizsargājamā kultūras pieminekļa – Turaidas muzejrezervāta 02.12.2014. Pakalpojuma līgums Nr.1-5.1/59a ar
SIA “Intarsija” (vienotais reģ.Nr.43603001111). 6 Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 37.panta pirmā daļa.
7 Valsts kontroles 18.02.2016. vēstule Nr.7.-2.3.1/210 ”Par Valsts kontroles revīzijā konstatēto” Iepirkumu uzraudzības
birojam. 8 Publisko iepirkumu likums.
9 Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrā daļa, Ministru kabineta
29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba
samaksu un tās noteikšanas kārtību” 35.punkts. 10
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 06.02.2015. kārtības Nr.8 “Kārtība, kādā tiek izmaksātas piemaksas, prēmijas, naudas
balvas, pabalsti un kompensācijas Latvijas Nacionālās bibliotēkas darbiniekiem” 16.punkts. 11
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 16.panta otrā daļa, Ministru kabineta
29.01.2013. noteikumu Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba
samaksu un tās noteikšanas kārtību” 35.punkts. 12
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 10.12.2015. rīkojums Nr.2.1-1/291 “Par prēmijām” 13
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 04.04.2016. vēstule Nr.1.1-14/291 “Par paskaidrojumu sniegšanu revīzijas lietā
Nr.2.4.1-25/2015”. 14
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums, Ministru kabineta 29.01.2013.
noteikumi Nr.66 “Noteikumi par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās
noteikšanas kārtību”. 15
Pievienotās vērtības nodokļa likums. 16
Pievienotās vērtības nodokļa likums. 17
Pievienotās vērtības nodokļa likums. 18
Valsts ieņēmumu dienesta 25.06.2014. vēstule Nr.2-1.4/1763 “Par pievienotās vērtības nodokli”. 19
Pievienotās vērtības nodokļa likums. 20
Valsts kontroles 18.12.2014. vēstule Nr.7-2.3.1/1285 “Par Valsts kontroles sniegto ieteikumu ieviešanu”. 21
Valsts kontroles 15.04.2016. vēstule Nr.7-2.3.1/464 “Par Valsts kontroles revīzijā konstatēto”. 22
Kultūras ministrijas 25.04.2016. vēstule Nr.2.1.4/960 “Par Valsts kontroles finanšu revīzijas ziņojuma projektu”. 23
Pievienotās vērtības nodokļa likums. 24
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.2 pants.
25 Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.
2 panta 5 punkts.
26 Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja 10.10.2011. kārtības Nr.INA-2 “Transportlīdzekļu izmantošanas, uzskaites un
glabāšanas kārtība” 9.punkts. 27
https://e.csdd.lv/ (skatīts 04.02.2016.). 28
Kultūrpolitikas pamatnostādnes 2014. – 2020.gadam “Radošā Latvija” (apstiprinātas ar Ministru kabineta 29.07.2014.
rīkojumu Nr.401 “Par kultūrpolitikas pamatnostādnēm 2014. – 2020.gadam “Radošā Latvija”). 29
Dziesmu un deju svētku likuma 4.pants un 7.panta pirmās daļas 4.punkts. 30
Ministru kabineta komitejas 07.12.2015. sēde (sēdes protokols Nr.34, 1.§). 31
http://www.lnkc.gov.lv/par/sabiedribas-lidzdaliba/izsaki-viedokli-par-dziesmu-un-deju-svetku-attistibas-planu/
(skatīts 07.04.2016.). 32
Ministru kabineta 05.02.2015. rīkojums Nr.63 “Par Latvijas Republikas simtgades rīcības komiteju”. 33
Informatīvais ziņojums “Par gatavošanos Latvijas valsts simtgadei 2017.–2021.gadā”, pieņemts zināšanai Ministru
kabineta 09.02.2016. sēdē (sēdes protokols Nr.6, 1.§). 34
Kultūras ministrijas 13.04.2016. vēstule Nr.2.1.4/814 “Par Valsts kontroles finanšu revīziju”.
P A R K U L T Ū R A S M I N I S T R I J A S 2 0 1 5 . G A D A P Ā R S K A T U
32
35
Ministru kabineta 12.11.2014. sēde (sēdes protokols Nr.62, 2.§). 36
Ministru kabineta 15.12.2009. sēde (sēdes protokols Nr.88, 121.§), Ministru kabineta 12.06.2012. sēde (sēdes
protokols Nr.33, 37.§). 37
Ministru kabineta 12.06.2012. sēde (sēdes protokols Nr.33, 37.§). 38
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē budžeta veidošanas principi un vadlīnijas, pieņemtas zināšanai
Ministru kabineta 13.05.2014. sēdē (sēdes protokols Nr.28, 32.§), Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē
personāla piesaistes un motivēšanas vadlīnijas, pieņemtas zināšanai Ministru kabineta 24.04.2012. sēdē (sēdes protokols
Nr.22, 53.§), Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē pasākumu Latvijā sagatavošanas un norises
nodrošināšanas vadlīnijas pieņemtas zināšanai Ministru kabineta 19.08.2014. sēdē (sēdes protokols Nr.44, 58.§). 39
2013.gads – Nacionālais kino centrs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Latvijas Nacionālais arhīvs,
Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, 2014.gads – Nacionālais kino centrs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības
inspekcija, Latvijas Nacionālais arhīvs, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka, Kultūras
informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Memoriālo muzeju apvienība, 2015.gads –
Nacionālais kino centrs, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, Latvijas Nacionālais mākslas muzejs,
Latvijas Nacionālā bibliotēka, Kultūras informācijas sistēmu centrs, Latvijas Nacionālais kultūras centrs, Memoriālo
muzeju apvienība. 40
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 14.panta pirmā daļa un Pārejas
noteikumu 8.11
, 8.12
, 8.13
un 8.14
punkts, Ministru kabineta 13.08.2013. noteikumi Nr.589 ”Noteikumi par papildu
atlīdzības noteikšanu amatpersonām (darbiniekiem), kuras ir iesaistītas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības
Padomē 2015.gada sagatavošanā un norisē”. 41
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 21.07.2015. rīkojums Nr.2.1-1/144 “Par piemaksām” un 19.08.2015. rīkojums Nr.2.1-
1/174 “Par piemaksām”. 42
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 04.04.2016. vēstule Nr.1.1-14/291 “Par paskaidrojumu sniegšanu revīzijas lietā
Nr.2.4.1-25/2015”. 43
Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma Pārejas noteikumu 8.12
, 8.13
un 8.14
punkts, Ministru kabineta 13.08.2013. noteikumu Nr.589 ”Noteikumi par papildu atlīdzības noteikšanu amatpersonām
(darbiniekiem), kuras ir iesaistītas Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē 2015.gada sagatavošanā un
norisē” 9. un 10.punkts. 44
Latvijas Nacionālā kultūras centra un Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta 08.07.2015.
Starpresoru vienošanās Nr.PREZ-SEKR/2014/148. 45
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas 07.07.2015.
pieņemšanas-nodošanas akts Nr.01-07/2015, 07.07.2015. pieņemšanas-nodošanas akts Nr.02-07/2015, 07.07.2015.
pieņemšanas-nodošanas akts Nr.03-07/2015, 07.07.2015. pieņemšanas-nodošanas akts Nr.06-07/2015. 46
Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē sekretariāta un Latvijas Nacionālās bibliotēkas 07.07.2015.
pieņemšanas-nodošanas akts Nr.04-07/2015, 07.07.2015. pieņemšanas-nodošanas akts Nr.05-07/2015. 47
Kultūras ministrijas un Latvijas Nacionālās bibliotēkas 30.10.2015. nodošanas-pieņemšanas akts. 48
Latvijas Mākslas akadēmijas un SIA ”D.Daņēvičas revidentu birojs” (vienotais reģ.Nr.40003470111) 18.08.2015.
līgums Nr.926-215. 49
Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas un SIA ”Auditorsabiedrība ”Visa Vērte”” (vienotais
reģ.Nr.40003303995) 08.10.2015. līgums. 50
Latvijas Kultūras akadēmijas un SIA ”Auditorsabiedrība“„Visa Vērte”” 21.09.2015. līgums (reģistrēts Latvijas
Kultūras akadēmijā 29.09.2015., Nr.1-26/151), Latvijas Kultūras akadēmijas aģentūras ”Latvijas Kultūras akadēmijas
Latvijas Kultūras koledža” un SIA ”Auditorsabiedrība ”Visa Vērte”” 21.09.2015. līgums Nr.01-8/8.
