Aktuālais sabiedriskā labuma organizāciju darbības pārskatu aizpildīšanā

2015.gada 10.februāris

2015.gada 27.janvāra semināra programma

2

1. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un uzraudzības process Valsts ieņēmumu dienestā

•sabiedriskā labuma darbības vispārējie nosacījumi

•sabiedriskā labuma organizāciju darbības tiesiskais regulējums

2. Gada pārskata sastāvdaļas un iesniegšana Valsts ieņēmumu dienestā

•pārskatu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība

3. Sabiedriskā labuma organizāciju darbības uzraudzība un statusa atņemšana

•sabiedriskā labuma organizāciju pārskatu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtība

•būtiskākās pārskatu aizpildīšanas kļūdas

•atkārtota pieteikšanās sabiedriskā labuma organizācijas statusa iegūšanai

Sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanas un uzraudzības process Valsts

ieņēmumu dienestā

2015.gada 27.janvāra prezentācijas saturs

4

1. Valsts ieņēmumu dienesta kompetence

2. Sabiedriskā labuma organizāciju darbības normatīvais regulējums

3. Sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanas vai atteikuma piešķirt statusu process

4. Sabiedriskā labuma komisija

5. Sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības process

6. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana

1. Valsts ieņēmumu dienesta kompetence

5

Saskaņā ar likuma «Par Valsts ieņēmumu dienestu» 2.pantu galvenie VID uzdevumi ir:1.nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta administrēto valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī nodokļu, nodevu un citu obligāto maksājumu iekasēšanu Eiropas Savienības budžetam;

2.piedalīties muitas lietu, nodokļu un nodevu administrēšanas un likumpārkāpumu atklāšanas valsts ieņēmumu jomā politikas izstrādāšanā un īstenot šo politiku. Izstrādāt atbilstošās jomas attīstības plānošanas dokumentu, informatīvo ziņojumu un tiesību aktu projektus;

3.novērst un atklāt noziedzīgus nodarījumus valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu jomā;

4.nodrošināt Valsts ieņēmumu dienesta ierēdņu (darbinieku) apmācību, kā arī šajā likumā noteiktajā kārtībā konsultēt nodokļu maksātājus nodokļu normatīvo aktu piemērošanas jautājumos;

5.likumos un Ministru kabineta noteikumos noteiktajā kārtībā reģistrēt un uzskaitīt nodokļu maksātājus un kontrolēt reģistrācijas dokumentu atbilstību likumu prasībām un faktiskajam stāvoklim;

6.nodrošināt akcīzes preču apriti reglamentējošu normatīvo aktu izpildi;

7.nodrošināt sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību atbilstoši Sabiedriskā labuma organizāciju likumā noteiktajai kārtībai;8.sniegt nepieciešamo informāciju (arī bez iepriekšēja pieprasījuma) un koordinēt tās apmaiņu, lai nodrošinātu savstarpēju palīdzību nodokļu prasījumu piedziņā, kā arī uzturēt sakarus ar Eiropas Savienības dalībvalstu nodokļu administrācijām (kompetentajām iestādēm).

6

Saskaņā ar 2009.gada 17.decembra grozījumiem Sabiedriskā labuma organizāciju likumā no 2010.gada 1.janvāra Finanšu ministrijas funkcijas, kas saistītas ar sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzību un lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu un atņemšanu, kā arī Sabiedriskā labuma organizāciju reģistra vešanu un Sabiedriskā labuma komisijas darbības nodrošināšanu, ir nodotas Valsts ieņēmumu dienestam.

Valsts ieņēmumu dienesta uzdevumi Sabiedriskā labuma organizāciju administrēšanas jomā: piešķirt statusu, atteikt piešķirt statusu, sabiedriskā labuma organizācijas uzraudzība, statusa atņemšana.

7

Sabiedriskā labuma organizāciju likums

7.panta septītā daļa – statusa piešķiršana: Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pieņem mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

8.panta pirmā daļa – statusa piešķiršanas atteikums: Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu.

13.panta pirmā un trešā daļa – organizācijas darbības uzraudzība: organizācija iesniedz pārskatu Valsts ieņēmumu dienestam, komisija sniedz motivētu atzinumu Valsts ieņēmumu dienestam par organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai.

14.panta pirmā daļa – statusa atņemšana: Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja… (iestājas likumā noteiktie apstākļi)

15.panta pirmā daļa, 7.panta septītā daļa- atkārtota statusa piešķiršana: iesniegumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu pēc būtības izskata ne agrāk kā gadu pēc dienas, kad stājies spēkā lēmums par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu.

8

2. Sabiedriskā labuma organizāciju darbības normatīvais regulējums

9

10

Latvijas Republikas Satversme99.pants paredz, ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās

pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts;102.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības apvienoties biedrībās, politiskās

partijās un citās sabiedriskās organizācijās;

Administratīvā procesa likumsRegulē administratīvo procesu iestādē (administratīvā akta pieņemšanas

procesu);

Likums «Par Valsts ieņēmumu dienestu»Nosaka VID pilnvaras noteiktā uzdevuma veikšanai;

Likums «Par nodokļiem un nodevām»Nosaka nodokļu maksātāju tiesības un pienākumus;

11

Reliģisko organizāciju likumsParedz Satversmes 99.pantā ietverto tiesību realizācijas kārtību dibinot

reliģisko organizāciju;

Biedrību un nodibinājumu likumsParedz Satversmes 102.pantā ietverto tiesību realizācijas kārtību dibinot

biedrību vai nodibinājumu;

Sabiedriskā labuma organizāciju likumsParedz biedrību, nodibinājumu un reliģisko organizāciju sabiedriskā labuma

darbības nosacījumus;

Likums «Par uzņēmumu ienākuma nodokli»Nodokļa atlaides ziedotājiem piemērošanas noteikumi;

Likums «Par grāmatvedību»Nosaka grāmatvedības kārtošanas pamatnoteikumus;

12

Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra noteikumi Nr.976 «Sabiedriskā labuma komisijas nolikums»

Ministru kabineta 2006.gada 3.oktobra noteikumi Nr.808 «Noteikumi par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem» (2014.gada 2.decembrī grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī)

Ministru kabineta 2006.gada 14.novembra noteikumi Nr.928 «Noteikumi par reliģisko organizāciju gada pārskatiem» (2014.gada 2.decembrī grozījumi, kas stājas spēkā 2015.gada 1.janvārī)

Ministru kabineta 2005.gada 4.janvāra noteikumi Nr.11 «Noteikumi par sabiedriskā labuma organizāciju administratīvajiem izdevumiem»

Ministru kabineta 2010.gada 5.maija noteikumi Nr.407 «Noteikumi par biedrības, nodibinājuma, reliģiskās organizācijas vai tās iestādes iepriekšējā gada darbības pārskata un turpmākās darbības plāna veidlapas paraugu»

Ministru kabineta 2006.gada 4.jūlija noteikumi Nr.556 «Likuma «Par uzņēmuma ienākuma nodokli» normu piemērošanas noteikumi

13

3. Sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanas vai atteikuma piešķirt statusu

process

14

Sabiedriskā labuma darbība:Sabiedriskā labuma darbība ir tāda darbība, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai

kādai tās daļai, it sevišķi, ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskas sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu sociālās labklājības celšanu.

Sabiedriskā labuma organizācija:Sabiedriskā labuma organizācijas ir biedrības un nodibinājumi, kuru statūtos, satversmē

vai nolikumā norādītais mērķis ir sabiedriskā labuma darbība, kā arī reliģiskās organizācijas un to iestādes (turpmāk – reliģiskās organizācijas), kuras veic sabiedriskā labuma darbību, ja šīm biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskām organizācijām piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas statuss un ja tās izlieto savus ienākumus darbībām, kurām nav komerciāla rakstura un kuras vērstas uz sabiedriskā labuma darbības nodrošināšanu, ievērojot šā likuma 11.un 12.pantā noteiktos ierobežojumus.

15

Par sabiedriskā labuma darbību nav uzskatāma:

darbība, kas vērsta uz politisko organizāciju (partiju) vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu;

darbība tādā apjomā, kādā tā vērsta uz biedrības un nodibinājuma biedru vai dibinātāju un ar tiem saistītu personu privāto interešu un vajadzību apmierināšanu, izņemot darbību, ko veic biedrība vai nodibinājums, kas dibināts un darbojas, lai aizstāvētu sociāli mazaizsargāto personu grupu un trūcīgo personu un ģimeņu tiesības un intereses;

darbība, kas vērsta uz ziedojumu vākšanu trešajām personām, par to ieturot samaksu, kas pārsniedz administrēšanas izdevumus;

16

Lai varētu pieņemt lēmumu par sabiedriskā labuma organizāciju statusa piešķiršanu vai atteikumu piešķirt statusu, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē šādus dokumentus:Uzņēmuma reģistra lēmums par ierakstīšanu attiecīgajā reģistrā un tajā iekļautās ziņas;Tikai attiecībā uz biedrībām un nodibinājumiem – lēmums par biedrības vai nodibinājuma dibināšanu vai – testamentārā nodibinājuma gadījumā – testaments;Tikai attiecībā uz reliģiskajām organizācijām – ziņas par reliģiskās organizācijas amatpersonām (vadības un revīzijas komisijas locekļi), identificējot to vārdu, uzvārdu, personas kodu un amatu;Statūti, satversme vai nolikums;Gada pārskats, ja atbilstoši normatīvo aktu prasībām biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir pienākums to sagatavot;Nekustamā īpašuma nodokļa administrācijas izziņu par šā nodokļa samaksu (nodokļa administrācija – pašvaldība);Komisijas motivēts atzinums;

oIesniegums un pārskats «Iepriekšējā gada darbības pārskats un turpmākās darbības plāns»;oInformāciju par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas norēķiniem ar valsts budžetu (ir/nav nodokļu parāds).

17

Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par atteikumu piešķirt sabiedriskā labuma organizācijas statusu pieņem, pamatojoties uz komisijas motivētu atzinumu, ja:biedrības vai nodibinājuma statūtos, satversmē vai nolikumā norādītais mērķis vai biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbība neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai;Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbībā;biedrībai, nodibinājumam vai reliģiskajai organizācijai ir nodokļu parādi;biedrība, nodibinājums vai reliģiskā organizācija pēc pirmā Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida pieprasījuma 90 dienu laikā nav iesniegusi šā likuma 7.panta pirmajā, otrajā un sestajā daļā minētās ziņas un dokumentus.

18

4. Sabiedriskā labuma komisija

19

Sabiedriskā labuma komisija (turpmāk — komisija) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kurā vienādā skaitā ietilpst pilnvarotas amatpersonas, kā arī biedrību un nodibinājumu pārstāvji.Komisijas sastāvā ir 12 komisijas locekļu. No tiem sešus pilnvaro šo noteikumu 4.punktā noteiktās valsts iestādes (Finanšu, Tieslietu, Labklājības, Kultūras, Vides un Izglītības un zinātnes ministrija) un sešus izraugās atklātā konkursā no Latvijas Republikā reģistrēto biedrību un nodibinājumu izvirzītajiem kandidātiem saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka kārtību, kādā biedrību un nodibinājumu pārstāvji iekļaujami Sabiedriskā labuma komisijā.

Komisija sniedz Valsts ieņēmumu dienestam motivētu atzinumu: par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma organizācijas darbības būtībaikā arī par tās mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību šā likuma noteikumiem.

20

Komisijas priekšsēdētājs ir Finanšu ministrijas pārstāvis. Komisijas sēdes ir atklātas, tajās var piedalīties pa vienam pārstāvim no

katras biedrības, nodibinājuma un reliģiskās organizācijas, ja to lietas tiek izskatītas attiecīgajā sēdē. Citas personas var piedalīties sēdē, ja tās vismaz trīs darbdienas pirms sēdes ir pieteikušās Valsts ieņēmumu dienestā. (attiecas gan uz statusa piešķiršanas, gan uz uzraudzības procesu).

Komisijas darbību nodrošina Valsts ieņēmumu dienests.

21

Sabiedriskā labuma komisijas kompetence:Komisija izvērtē iesniegtos dokumentus, ja nepieciešams, uzklausa iesniedzēja pārstāvi un pieņem lēmumu:1. par pieteikuma iesniedzēja darbības atbilstību vai neatbilstību sabiedriskā labuma organizācijas būtībai;2. par biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas mantas un finanšu līdzekļu izlietojuma atbilstību vai neatbilstību Sabiedriskā labuma organizāciju likuma noteikumiem;3. par jautājuma izskatīšanas atlikšanu. Šajā gadījumā komisija pieprasa papildu informāciju no biedrības, nodibinājuma vai reliģiskās organizācijas, kura pretendē uz sabiedriskā labuma organizācijas statusu, nosaka jautājuma atkārtotas izskatīšanas termiņu un, ja nepieciešams, lemj par speciālista pieaicināšanu nākamajā komisijas sēdē.

22

5. Sabiedriskā labuma organizāciju uzraudzības process

23

Ziedojums:Ziedojums šā likuma izpratnē ir:1.manta vai finanšu līdzekļi, 2.kurus persona (ziedotājs) bez atlīdzības, 3.pamatojoties uz savstarpēju vienošanos, 4.nodod sabiedriskā labuma organizācijai tās statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanai un 5.kuriem var piemērot nodokļu atvieglojumus.Ziedojums ar noteiktu mērķi ir mērķziedojums, un tas izlietojams tikai līgumā paredzētajiem mērķiem. Mantas un finanšu līdzekļu bezatlīdzības nodošana nolūkā, kurš neatbilst sabiedriskā labuma organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai kurš nav paredzēts ziedojuma saņēmēja sabiedriskā labuma darbībai, nav uzskatāma par ziedojumu.Ziedojums, kuram nav noteikts izlietojuma mērķis vai par kura nodošanu nav noslēgts rakstveida līgums, ir vispārējs ziedojums, un tas izlietojams statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.

24

Ierobežojumi attiecībā uz ziedojumiem:Ja personas (ziedotāja) ziedojums vienai sabiedriskā labuma organizācijai pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas vai ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas, šī persona, lai tā būtu tiesīga izmantot nodokļa atvieglojumus, slēdz rakstveida līgumu ar sabiedriskā labuma organizāciju par tiem ziedojumiem, kuri pārsniedz 10 minimālās mēneša darba algas. Minimālā mēneša darba alga šā likuma izpratnē ir minimālās mēneša darba algas apmērs, kāds bija noteikts attiecīgā kalendārā gada 1.janvārī.

Ziedojumu nedrīkst izlietot, lai segtu zaudējumus, kuri radušies sabiedriskā labuma organizācijas saimnieciskās darbības rezultātā.

25

Sabiedriskā labuma organizācijai nodotā manta vai finanšu līdzekļi nav uzskatāmi par ziedojumu tādā apjomā, kādā sabiedriskā labuma organizācijai ir noteikts pretpienākums veikt darbības, kurām ir atlīdzības raksturs.

Manta vai finanšu līdzekļi, kurus maksātājs, pamatojoties uz līgumu, bez atlīdzības nodod budžeta iestādei, valsts kapitālsabiedrībai, kura veic Kultūras ministrijas deleģētas valsts kultūras funkcijas, vai sabiedriskā labuma organizācijai (kurai šāds statuss piešķirts saskaņā ar Sabiedriskā labuma organizāciju likumu) tās statūtos, satversmē vai nolikumā noteikto mērķu sasniegšanai, ir uzskatāmi par ziedojumu šā panta izpratnē, ja saņēmējam nav noteikts pretpienākums veikt darbības, kuras uzskatāmas par atlīdzību.

26

Nodokļa (UIN) atlaidi atbilstoši šā panta pirmajai daļai nepiemēro, ja pastāv vismaz viens no šādiem apstākļiem:1) ziedojuma mērķī, kas noteikts ziedojuma saņēmējam, ir ietverta tieša vai netieša norāde uz konkrētu ziedoto līdzekļu saņēmēju, kas ir ar ziedotāju saistīts uzņēmums vai saistīta persona, vai ziedotāja darbinieks, vai šā darbinieka ģimenes loceklis;2) ziedojuma saņēmējs veic atlīdzības rakstura darbības, kas vērstas uz labuma gūšanu ziedotājam, ar ziedotāju saistītam uzņēmumam, saistītai personai vai ziedotāja radiniekam līdz trešajai pakāpei vai laulātajam vai nodrošina ziedotāja intereses, kas nav saistītas ar filantropiju;Piemērojot likuma 20.1 panta septītās daļas 2.punktu, par atlīdzības rakstura darbību ir uzskatāma arī ziedotāja logo izvietošana ziedojuma saņēmēja pasākumos vai cita veida norādes uz ziedotāju (piemēram, ziedotāja logo ievietošana grāmatā), ja par to nav noteikta atlīdzība.

27

3) rezidents un pastāvīgā pārstāvniecība, kas ziedo Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī reģistrētai nevalstiskai organizācijai, kopā ar deklarāciju par taksācijas gadu nav iesnieguši Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus, kas apliecina, ka: a) ziedojuma saņēmējs ir kādas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents,b) ziedojuma saņēmējam ir sabiedriskā labuma organizācijai pielīdzināms statuss rezidences valstī,c) ziedojuma saņēmējs darbojas sabiedriskā labuma jomā, kas sniedz nozīmīgu labumu sabiedrībai vai kādai tās daļai, it sevišķi ja tā vērsta uz labdarību, cilvēktiesību un indivīda tiesību aizsardzību, pilsoniskās sabiedrības attīstību, izglītības, zinātnes, kultūras un veselības veicināšanu un slimību profilaksi, sporta atbalstīšanu, vides aizsardzību, palīdzības sniegšanu katastrofu gadījumos un ārkārtas situācijās, sabiedrības, it īpaši trūcīgo un sociāli mazaizsargāto personu grupu, sociālās labklājības celšanu,d) vismaz 75 procenti no maksātāja ziedotās summas izlietoti sabiedriskā labuma mērķiem.

28

Sabiedriskā labuma organizācijas pienākumi uzraudzības procesā:Sabiedriskā labuma organizācijai ir pienākums izlietot savu mantu un finanšu līdzekļus attiecīgās organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem.Sabiedriskā labuma organizācija nedrīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus komercdarbības, kā arī tādu darbību veikšanai, kuras saistītas ar politisko organizāciju (partiju) darbības vai to vēlēšanu kampaņu atbalstīšanu.

29

Ja sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu kopsumma kalendārajā gadā pārsniedz 12 minimālās mēneša darba algas, šai organizācijai ir pienākums ne mazāk kā 75 procentus no šīs kopsummas, ko veido attiecīgajā kalendārajā gadā izlietotie ziedojumi un ieņēmumi no tās saimnieciskās darbības, kurai piemēro nodokļu atvieglojumus, izlietot tikai tai sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai.

Izlietotie ziedojumi + ieņēmumi no saimnieciskās darbības = 75% SLO darbībai

Ministru kabinets nosaka to izdevumu veidus, kuri šā likuma izpratnē uzskatāmi par sabiedriskā labuma organizācijas administratīvajiem izdevumiem, paredzot, ka pie tiem pieskaitāmi sabiedriskā labuma organizācijas izdevumi, kuri nav tieši saistīti ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādīto mērķu sasniegšanu. Sabiedriskā labuma organizācija administratīvajiem izdevumiem drīkst izlietot ne vairāk kā 25 procentus no attiecīgajā taksācijas periodā (kalendārajā gadā) izlietotajiem vispārējiem ziedojumiem.

Izlietotie vispārējie ziedojumi = 25% administratīvajiem ziedojumiem

30

Sabiedriskā labuma organizācija drīkst bez atlīdzības nodot tai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus tikai uz rakstveida līguma pamata. Līgumā arī norāda:1) mantas vai finanšu līdzekļu izlietojuma mērķi, kas saistīts ar tām sabiedriskā labuma organizācijas darbībām, kuras minētas lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai;2) tās personas atbildību par tai nodotās mantas vai finanšu līdzekļu izlietošanu atbilstoši līguma noteikumiem, kura saņem sabiedriskā labuma organizācijai ziedoto mantu vai finanšu līdzekļus;3) sabiedriskā labuma organizācijas pienākumu uzraudzīt, lai persona, kurai tā nodod mantu vai finanšu līdzekļus, tos pilnībā izlietotu līgumā paredzētajiem mērķiem, kā arī sabiedriskā labuma organizācijas tiesības atgūt nodoto mantu vai finanšu līdzekļus, ja persona neizmanto no sabiedriskā labuma organizācijas saņemto mantu vai finanšu līdzekļus atbilstoši līgumā paredzētajiem mērķiem.

31

Sabiedriskā labuma darbības ierobežojumi:Sabiedriskā labuma organizācijai aizliegts sadalīt savu mantu un finanšu līdzekļus starp dibinātājiem, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļiem, kā arī izmantot tā, lai tieši vai netieši gūtu labumu (galvojumus, aizdevumus, vekseļus, kā arī citus materiālus labumus).Šā panta pirmās daļas noteikums attiecas arī uz sabiedriskā labuma organizācijas dibinātāju, valdes vai citu pārvaldes institūciju (ja tādas izveidotas) locekļu laulātajiem, radiniekiem un svaiņiem, skaitot radniecību līdz otrajai pakāpei un svainību līdz pirmajai pakāpei.Ja persona saņem atlīdzību par darbību sabiedriskā labuma organizācijā, šai atlīdzībai jābūt samērīgai un pamatotai ar veicamajiem darbiem un sabiedriskā labuma organizācijas finansiālo stāvokli.

32

Sabiedriskā labuma organizācija katru gadu līdz 31.martam iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam iepriekšējā gada darbības pārskatu (papīra formātā un elektroniski). Ja minētais dokuments tiek iesniegts elektroniski un ir noformēts atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām elektronisko dokumentu noformēšanas prasībām, to papīra formātā var neiesniegt.

Komisija katru gadu izskata sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, izvērtē sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai. Ja komisijai rodas pamatotas šaubas par sabiedriskā labuma organizācijas saņemto ziedojumu izlietojuma atbilstību šā likuma prasībām, Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši savai kompetencei veic attiecīgu pārbaudi un sniedz komisijai informāciju par pārbaudes rezultātiem.

33

6. Sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšana

34

1) sabiedriskā labuma organizācija savu mantu vai finanšu līdzekļus nav izlietojusi tām sabiedriskā labuma darbības jomai, kura minēta lēmumā par sabiedriskā labuma organizācijas statusa piešķiršanu attiecīgajai organizācijai, šīs organizācijas statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem mērķiem vai nav ievērojusi šā likuma 11. un 12.pantā noteiktos ierobežojumus;2) Valsts ieņēmumu dienests, prokurors, cita iestāde vai tiesa ir konstatējusi būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus sabiedriskā labuma organizācijas darbībā;3) sabiedriskā labuma organizācija neveic nodokļu maksājumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā;4) sabiedriskā labuma organizācija savā darbībā būtiski pārkāpusi šā likuma noteikumus;5) sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas;6) komisija, izskatot sabiedriskā labuma organizācijas gada pārskatu, iepriekšējā gada darbības pārskatu, Valsts ieņēmumu dienesta informāciju par nodokļu samaksu un pašvaldības izziņu par nekustamā īpašuma nodokļa samaksu, kā arī informāciju par pārbaudes rezultātiem šā likuma 13.panta trešajā daļā minētajā gadījumā, izvērtējot sabiedriskā labuma organizācijas darbības atbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai, ir sniegusi motivētu atzinumu par sabiedriskā labuma organizācijas darbības neatbilstību sabiedriskā labuma darbības būtībai;7) sabiedriskā labuma organizācija ir iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestam iesniegumu ar lūgumu atņemt tai sabiedriskā labuma organizācijas statusu.

Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu var pieņemt, ja:

35

Brīdinājuma nosūtīšanas pienākums pirms statusa atņemšanas:Valsts ieņēmumu dienests pieņem lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu sakarā ar šā panta pirmās daļas 3. (neveic nodokļu

maksājumus) un 5. (sabiedriskā labuma organizācijas pamatdarbība nav saistīta ar statūtos, satversmē vai nolikumā norādītajiem darbības mērķiem vai neatbilst sabiedriskā labuma darbības būtībai, vai šī organizācija ir sniegusi nepatiesas ziņas) punktā minētajiem sabiedriskā labuma organizācijas pārkāpumiem, ja sabiedriskā labuma organizācija pēc Valsts ieņēmumu dienesta rakstveida brīdinājuma saņemšanas brīdinājumā noteiktajā termiņā nav novērsusi tajā norādītos pārkāpumus.Šā panta pirmās daļas 1., 2., 4., 6. un 7.punktā minētajos gadījumos Valsts ieņēmumu dienests lēmumu par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pieņem bez iepriekšēja brīdinājuma.

Lēmuma par sabiedriskā labuma organizācijas statusa atņemšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

Paldies par uzmanību!

Valsts ieņēmumu dienesta

Nodokļu pārvaldes

Juridiskās daļas vadītāja vietniece

Ilona Torgašova

Tālr. 67121844