Par latgaliešu rakstu valodas aizsardzību, attīstību

un nepieciešamajiem precizējumiem Valsts valodas

likumā

Juris Viļums

22.03.2011.

Valsts valodas likums(spēkā no 2000.gada 1.sept.)

3.pants. (1) Latvijas Republikā valsts valoda ir

latviešu valoda. ...

(4) Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un

attīstību.

latviešu valodas paveids?

Dažādas interpretācijas:• Latviešu valodas (sastāv)daļa;

Latviešu valoda = Latviešu literārā valoda+Latgaliešu rakstu valoda (jeb Latgales latviešu literārā valoda)

Kāpēc latviešu valodas daļa?

• Viedoklis balstās uz Valsts valodas likuma 3.panta 1. un 4.punktu;

• Latgaliešu valoda netiek izdalīta kā atsevišķa baltu valoda;

• Latgaliešu literārās (rakstu) valodas pareizrakstības nosacījumus apstiprinājis Valsts valodas centrs 2007.gada 28.septembrī;

• Vēsturiskā pieredze u.c.

latviešu valodas paveids?

Dažādas interpretācijas:

2. Apskatāms ārpus jēdziena “latviešu valoda”, vājāk attīstīts par latviešu literāro valodu, nepilnvērtīgs latviešu valodas atvasinājums.

Latviešu valoda = latviešu literārā valoda (tikai)

- latgaliešu valoda

- svešvalodas

LR Augstākās tiesasSenāta Administratīvo lietu departamenta

2009.gada 18.augusta lēmums:

• “Latgaliešu rakstu valodā sastādīts dokuments atzīstams par dokumentu, kas sastādīts svešvalodā”.

UR Valsts notāra lēmums 2011.gada 7.martā:

• “Sakarā ar Valsts valodas likuma 23.panta pirmo daļu oficialajā saziņā latviešu valoda lietojama, ievērojot spēkā esošās literārās valodas normas...”

• Biedrība iesniegusi atsevišķu valdes locekļa iesniegumu latgaliešu valodā, “kas nav uzskatāma par valsts valodu”.

• Jau 2007.gada sākumā biedrība “Latgales Studentu centrs” centās noskaidrot, kura valsts institūcija ir atbildīga par Valsts valodas likuma 3.panta 4.daļas ieviešanu;

• 2010.gadā pēc “Latvijas reģionālo un retāk lietoto valodu savienības iniciatīvas” ar ministru prezidenta lēmumu tika izveidota darba grupa IZM vadībā (maijs – jūlijs – novembris – marts...) tomēr tā nav kompetenta spriest par valsts valodas likuma izmaiņām, jo “tik un tā katrs jurists likumu interpetēs pa savam”.

IZM uzskata, ka tikai NVO ir atbildīgas par valodas likuma “3.4.punkta” īstenošanu – informācijas izplatīšanu, sabiedrības izglītošanu, finansējuma piesaisti utt., kā arī NVO un citiem entuziastiem par pienākumu jāuzliek atskaitīties ministrijai par veiktajām aktivitātēm...

• Jautājums par latgaliešu valodu jāizskata pēc būtības, nevis balstoties uz K.Ulmaņa laika un padomju gadu atstāto mantojumu vai pašreizējo neveiklo likuma formulējumu, kurš īsti nepasaka neko;

• NEPIECIEŠAMS precizēt valsts valodas likuma 3.panta 4.punktu un skaidri atbildēt:

latgaliešu valoda ir latviešu valodas daļa vai tomēr nav?

Ja ir• Latviešu valoda kā makrovaloda (tas arī

atbilstoši piešķirtajiem ISO kodam - lv), kurai ir divas mikrovalodas:

- latviešu literārā valoda (lat)

- latgaliešu literārā valoda (ltg)

IZM un citām valsts institūcijām, arī zinātniekiem ir jāskaidro divu latviešu valodas rakstu tradīciju vēsturisko patiesību, nevis jārada situācija, kurā par latgaliešu literāro valodu nerunā pavisam.

- Tad nepieciešams atsevišķi ar likumu noteikt latgaliešu valodas lietojuma tiesības vai aizliegumus Latvijas valstī un noteikt attiecīgu atbildīgo valsts institūciju, kam jārūpējas par rīcības plāna izstrādi un ieviešanu tās saglabāšanai, aizsardzībai un attīstībai, kā tas noteikts likumā jau šobrīd.

- Jāatbild uz jautājumu, “kas ir latgalieši?”

Ja nav

Paldies par uzmanību!

Juris Viļumsjureits@jureits.lv26393531