Īpašums Doma laukumā finansēs algas29 Mozart Place Mount Ommaney Qld 4074 Tel: (07) 3715 8008 Epasts: [email protected] LR pilsoņu pasu iegūšana un apmainīšana Austrālijā

kas atrodas Doma baznīcas komplek-sā. Pēc neoficiālas informācijas div-tūkstošo gadu sākuma Lutera akadē-mijas kapitālajā remontā tika ieguldīti 2,2 miljoni ASV dolāru – ASV Misuri sinodes mērķziedojums. Lutera aka-dēmijā patlaban mācas 75 studenti. Mācību iestādei pieder Baltijā lielākā

Svētdienas, 24. maija vakarā Oslo Rātsnamā pagājušā gada starptautis-kā dziesmu konkursa Eirovīzija 2009 uzvarētājs Aleksandrs Ribaks svinīgā ceremonijā atklāja šā gada konkursu un izpildīja vairākas kompozīcijas, pasākuma oficiālo daļu noslēdzot ar dziesmu Pasaka (Fairytale), ar kuru viņš pagājušo gad uzvarēja.

Klātesošos uzrunāja Eirovīzijas izpilddirektors un Eiropas Raidorga-nizāciju savienības (EBU) dziesmu konkursu direktors Svante Stokseli-uss: „Esmu laimīgs, ka mūsu konkurss šogad notiek Norvēģijā, un ar lepnumu un prieku pasludinu Eirovīziju atklā-

tu.“ Šogad Eirovīzijas starptautiskajā konkursā piedalās 39 valstis. Konkur-sā ir atgriezusies Gruzija, kas pagā-jušā gadā Krievijā tika diskvalificēta nepiemērotas dziesmas dēļ. Šogad Eirovīzijā nepiedalīsies Andora, Če-hija, Ungārija un Melnkalne. Pirmais pusfināls notiek 25. maijā, savukārt otrais – 27. maijā. Katrā pusfinālā pie-dalīsies dalībnieki no 17 valstīm, izņe-mot – Franciju, Lielbritāniju, Spāniju un Vāciju, kā arī pagājušā gada uzva-rētāju – Norvēģiju, jo šīs piecas valstis automātiski kvalificējas finālam, kas

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

LaikrakstsLATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 91 2010. gada 26. maijā TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ....... 2, 4, 5, 7, 15Latvijas ziņas ..... 1, 3, 6, 9, 10, 11Redakcijā ...................................3Goda konsulu paziņojumi ...........3Jauna grāmata ...........................5Ceļojums – Kristaps Zariņš ........7Leo Svīķers – 100 ................8, 14Pilsonības likums .....................123x3 ...........................................13Nekrologs .................................14Iz pagātnes ..............................14Datumi ......................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Skats no Ķīpsalas uz Vecrīgu 2010. g. 15. maijā.

FOTO

Žen

ija F

reim

ane

Eirovīzija 2010Dziedātāji sapulcējušies Oslo

Turpinājums 11. lpp.

Baznīca pārdodĪpašums Doma laukumā finansēs algas

Latvijas Evanģēliski luteriskas baznīcas (LELB) virsvaldei nonākot naudas grūtībās, tā nolēmusi pārdot tai piederošo garīga personāla mācību iestādes Lutera akadēmijas ēku Doma laukumā, Vecrīga. Baznīca dara zinā-mu, ka naudu paredzēts izmantot ga-rīdznieku atalgojumam.

Rīgas arhidiecēzes bīskaps Gun-tars Dimants ziņo, ka pārdošana dro-ši vien tiks pabeigta maijā. Darījuma summa pārsniedzot trīs miljonus eiro, taču saskaņā ar vienošanos pircējs ne-tiek izpausts. Iegūto naudu, pēc bīska-pa G. Dimanta teiktā, ieguldīšot galve-nokārt mācītāju algās.

ASV Misuri sinodes 2008. gada aizdoto, garīdznieku atalgojuma sistē-mā ieguldīto sešu miljonu dolāru notē-rēšanu, LELB virsvalde atzina šā gada martā, kad no amata atkāpās virsval-des sekretārs Artis Eglītis. Arhibīs-kaps Jānis Vanags LELB aprīļa izde-vumā Svētdienas Rīts aicināja trūcīgo lauku draudžu mācītājus, ko virsvalde vairs nespēs pienācīgi atbalstīt, uztur-līdzekļu taupīšanas nolūkos apstrādāt zemi un vākt meža veltes.

Lutera akadēmijas piecstāvu ēku Doma laukumā 1 LELB ar piemaksu saņēma no valsts apmaiņā pret Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ēku,


2. lpp Laikraksts „Latvietis“ Trešdien, 2010. gada 26. maijā

asaru jūrām un izpostītām dzīvēm, ko koris ilustrēja ar Ai, jel manu vieglu prātu klavieru un bungu pavadījumā. (Lilita Daenke un Mārtiņš Medenis). Tad nāca trīs dziesmas par atsacīšanos no mīlas, Viļņa Jankovska Acis vil-cienā, vīru (gandrīz dubult)kvarteta romantiskā Taurenītis un kora dziedā-tā, vilšanās pilnā, Draugs, nejautā.

Katrai dzīvei ir sākums, vidus un neizbēgami arī beigas. Jānis Lind-bergs, dažu sieviešu balsu pavadī-jumā, nodeklamēja Balāde manam vectēvam, kur vectēvs no nāves ne-bīstas, bet pats sev uztaisa zārku, lai nevienam nebūtu neērtības, kad viņam divpadsmitā stunda sitīs. Lai nebeigtu

Ir latviešiem tei-ciens, ka dzīve ir rai-ba kā dzeņa vēders. Šo raibo dzīvi dziesmās un smieklos attēloja Ade-laides Jauktais koris savā Kabarē pēcpusdie-

nā, vējainā un lietainā svētdienā, 23. maijā.

Ja vēlas baudīt kultūru, vispirms vajag ieturēties. Publika sanāca jau pirms vieniem uz kartupeļu salātiem un desiņām. Arī kārdinošais kūku un pīrāgu klāsts pievilka daudzus kārum-niekus, un bārā Vilnis, Valda un Lena rāvās vaiga sviedros, lai nevienam ne-paliktu sausa mute. Tad kora priekš-niece sita nazi pret pudeli, iestājas klu-sums un sākās priekšnesumi.

Visa publika nodziedāja pēcpus-dienas tēmu – Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevī, tad kora sievas sāka program-mu no paša dzīves sākuma, ar šūpuļ-dziesmu Aijā, žūžū. Kora priekšniece paskaidroja, kā tie bērniņi īsti rodas, aizmirstiet par stārķiem, tagad darīša-nas ar helikopteriem! Koris nodziedā-ja Jaunība flautas pavadījumā (paldies Ievai Daenkei) un Omamma, kur pa-rādījās paaudžu plaisa. Jaunekļa viegl-prātīgo un bezatbildīgo dzīvi aprakstī-ja (gandrīz dubult)kvartets no DV vīru kora Daugava (septiņi vīri!), Imanta Kronīša akordeona pavadījumā, ar dziesmu Iedzersim pa glāzei. Kad nu beidzot jauneklis grib uzsākt ģimenes dzīvi, bet savu dzīves veidu mainīt nevēlas, tad jāprot izmeklēt turīgu sie-vu, kas atbalstu man dos, kā pamācīts dziesmā Lai meiča atsaucās. Paldies vīriem un diriģentei Astrai Kronītei par asprātīgu priekšnesumu.

Diriģentes Lilitas Daenkes pava-dījumā koris nodziedāja labi pazīsta-mo Meitene, zeltene, tad kora trīs vīri varonīgi solīja Meža būdiņu es tevīm celšu. Vilnis Jankovskis, kaut cīnīda-mies ar aizsmakumu, nodziedāja paša komponēto, sadzejoto un uz ģitāras pavadīto Gaišais logs, kurā izteiktas ilgas pēc mājām.

Tautā dzied, Cik bēdīgi tie vecā-ki, kas dēlus audzina, bet vai kāds ir padomājis, cik grūts uzdevums bija mātēm, kurām vajadzēja meitas iz-precināt? Tas, ka mūsu daiļā latviešu

valodā trūkst izteiksmīgais vācu vārds Šādenfroide (Schadenfreude) vēl ne-nozīmē, ka mums trūkst arī šī rakstura vājība! Pagasta pļāpas (kora sievas) ar gandarījumu varēja patrīt savas mēles gar kādas mātes neveiksmi, kurai at-kal kāds precinieks no nagiem izmu-cis. Pat vecā Diedzene vēl cer savu Grieti izprecināt, lai gan Grietei jau pasirmi mati un reti zobi! Šo tejāte-ri nobeidza ar Alfrēda Vintera Meitu māte bēdājās.

Katrs savā dzīvē vēlas būt laimīgs, un latviešu zemnieks jutās laimīgs, ja bija maizīte galdā, jo tur redzēja sava darba augļus un dieviņa svētību. Mai-zes cepēja katram neizceptam klaipam iezīmēja krustu, tā piesaukdama šo svētību ēdājiem. Koris nodziedāja Kā labadi galdiņami, kur stingru polkas ritmu ieturēja Ingas Pērkones trej-deksnis, tad Jānis Lindbergs nolasīja Bagāts un nabags, kur Bagāts – tas tiek nešus nests uz mūža mājām, bet kas nabags, tas uz kapiem aizskrien kājām!

Mūsu tautas vēsture ir pilna ar svešu ļaužu kariem un šo karu sekām:

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.auwww.laikraksts.com

Editor: Dr. Gunars NagelsAssociate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena izdrukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem (vai $70 par 20 numuriem) ar

piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2010. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991

Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija

patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevīKora kabarē Adelaidē

Publika sēž pie galdiem.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

No kreisās: kora priekšniece Gunta un diriģente Lilita.

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure

Sarīkojuma dalībnieki saņem ziedus.

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure


Trešdien, 2010. gada 26. maijā Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp

Sveicināti, lasītāji!Korupcija. Korum-

pētība. Vai tā ir problē-ma Latvijā? Varbūt tās vispār nav?

Šonedēļ Latvijas TV raidījums De facto vēsta

par korupciju Jūrmalas domē – visi atzīst, ka ir tāda lieta, bet pašiem nav bijis saskarsme ar to.

Tautas partijas ārkārtas kongre-sā tā dibinātājs un vadītājs Andris Šķele (kas dažus gadus uzdevās kā tikai partijas ierindas biedrs) sniedza ļoti garu un izsmeļošu runu (http://www. tautaspar t i ja .lv/v iedokli s/viedokli/3746-andra-eles-runa-tp-13kongres), kurā korumpētība minēta tikai vienā sakarībā un tikai saistībā ar citu partiju apvienību: „Paradoksāli, bet tieši korumpēta valsts pārvalde ir vienīgais spēka avots Vienotības poli-tiskai labklājībai.“

Kad nesen Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšsēdētā-ja Žaneta Jaunzeme-Grende bija uz-aicināt uzrunāt Saeimas Tautsaimnie-cības komisiju korupcijas jautājumā, tad komisijas vadītājs Vents Armands Krauklis (Tautas partija) kategoriski noliedza korupcijas esamību. Saei-mas deputāte Anna Seile (TB/LNNK) apgalvoja, ka ir dzirdējusi, ka Tirdz-niecības un rūpniecības kamera „arī, laikam, ņem kukuļus“. Un tā netika runāts par iespējamiem veidiem no-vērst korumpētību.

Vēl savdabīgāka pieeja korupci-jai ir Rīgas vicemēram Aināram Šle-seram. Radio intervijā ar Juri Kažu 2009. gada beigās viņš izklāstīja savu pieeju – ja kādam uzņēmējam esot prasīts kukulis no Rīgas domes ierēd-ņiem, tad lai tik nāk pie viņa paša, un viss būs kārtībā. Intervētājs neprasīja kā rīkoties, ja sūdzība būtu par augs-tāk stāvošu personu.

Ir plaši zināms, ka korumpētība prasa 15-20% no valsts iepirkumiem, un ka tā nospiež valsti ar ekonomis-ku un morālu slogu. Bet saknes ir tik dziļas, ka tas prasīs radikālu soli, lai tās apkarotu. Uz iznīcināšanu nav ko cerēt, jo cilvēki nav eņģeļi, bet ir veidi, kā var atmaskot un samazināt korupci-jas drūmi pelēko ēnu.

Pirmais solis ir nenoliegt tās esa-mību, un neuzticēties cilvēkiem, kas to noliedz.

GN

teoloģiskā bibliotēka, kuru vienkopus pārvietot citā vietā varētu būt grūti. Pēc ēkas pārdošanas akadēmija paredz pārvākties uz Reformātu baznīcu Mār-staļu ielā, kur telpas neesot tik piemē-rotas izglītības iestādes vajadzībām. ∎

RedakcijāLR Ārlietu

ministrija paš-reiz izstrādā projektu par LR pasu iegū-šanu vai atjau-nošanu reģis-

trētajiem LR pilsoņiem Austrālijā. Projektā ir paredzēts sūtīt pārstāvjus no Ārlietu ministrijas Konsulārā de-partamenta un Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pār-valdes (PMLP) uz Austrāliju ar mo-bilo pasu staciju.

Šī komandējuma mērķis ir dot ie-spēju tiem Latvijas pilsoņiem Austrā-lijā, kuru pasēm ir beidzies derīguma termiņš vai kuru rīcībā nav pases, tās likumīgi izkārtot, nebraucot uz Latvi-ju vai uz tuvāko Latvijas vēstniecību.

Ir plānots, ka mobilā pasu stacija būs Adelaidē, Brisbanē, Melburnā, Sidnejā un Pertā šī gada augustā. LR pilsoņi, kuri vēlas iegūt jaunu pasi ir lūgti pieprasīt pases pieteikuma an-ketu no LR goda konsuliem pa epastu vai pa pastu. Anketas jānosūta goda konsuliem līdz 20. jūnijam. Lūdzu nosūtīt apmaksātu pasta aploksni (DL lieluma) ar Jūsu vārdu, ja vēla-ties saņemt anketu pa pastu.

LR konsulāti Austrālijā, kuros var pieprasīt pases pieteikuma anketu:

AdelaidēDr Valdis Tomanis, goda konsulsConsulate of Latvia,648 South Road, Glandore, SA. 5037.Tel: (08) 8293 1330 Epasts: [email protected]

Melburnā Jānis Roberts Dēliņš, goda konsuls Consulate of Latvia,PO Box 23, Kew, VIC 3101.Tel: (03) 9499 6920Epasts: [email protected]

SidnejāAldis Birzulis, goda konsulsConsulate of Latvia583 Darling St, Rozelle, NSW. 2039,Tel: (02) 9555 7230Epasts: [email protected]

PertāJānis Purvinskis, goda konsulsConsulate of Latvia 221 RAAFA Estate Meadow Springs WA 6210Tāl: (08) 9582 5221 Epasts: [email protected]

BrisbanēJuris Meija, goda konsulsConsulate of Latvia,29 Mozart Place Mount Ommaney Qld 4074Tel: (07) 3715 8008 Epasts: [email protected]

LR pilsoņu pasu iegūšana unapmainīšana Austrālijā šī gada augustāLR goda konsulu Austrālijā paziņojums

10. Saeimas vēlēšanasIeceltas vēlēšanu iecirkņu komisijas Austrālijā

Sestdien, 2010. gada 2. oktobrī Latvijā notiks 10. Saeimas vēlēšanas. Latvijas pilsoņiem ārvalstīs ir tiesības balsot tiešā veidā paredzētajos iecir-kņos vai pa pastu, iepriekš reģistrējo-ties.

Vēlēšanu iecirkņi vēlēšanu die-nā būs atvērti Adelaides, Brisbanes, Sidnejas, Melburnas un Pertas lat-viešu centros no pulksten 7.00 rītā līdz 20.00 vakarā. Lai nobalsotu, vē-lētājam nepieciešama derīga Latvijas pilsoņa pase.

Rīgā 2010. gada 28. aprīlī saskaņā ar Republikas pilsētu un novadu vē-lēšanu komisiju un vēlēšanu iecirkņu komisijas likuma 5. panta trešo daļu, Centrālā vēlēšanu komisija ( CVK ) nolēma iecelt vēlēšanu iecirkņu ko-misiju priekšsēdētājus un sekretārus 10. Saeimas vēlēšanām Austrālijā šādā sastāvā:

Adelaidē: Valdis Juris Jaudzems un Ilze Ostrovska; Melburnā: Igors Dimits un Ilze Nāgela; Sidnejā: Ināra

„Pēdējā laiva“Filmas izrāde OM

Trešdien, 12. maijā Latvijas Oku-pācijas muzejā izrādīja Andra Feld-maņa dokumentālā filma Pēdējā lai-va. Pirms filmas režisors sniedza īsu komentāru, pastāstot, ka filma ir stāsts par rakstnieka Mārtiņa Zīverta doša-nos trimdā – atmiņas, pārdzīvojumi un izjūtas, kad viņš atrodās bēgļu laivā. ∎

Edīte Graudiņa un Imants Līcis; Pertā: Jānis Purvinksis un Rita Džonsone; Brisbanē: Arnis Siksna un Māra Siks-na.

Informācija par 10. Saeimas vēlē-šanu norisi pieejama Centrālās vēlē-šanu komisijas mājas lapā internetā – www.cvk.lv

Jānis Roberts DēliņšLR goda konsuls Melburnā

Baznīca pārdodTurpinājums no 1. lpp


Ilze Rozenāle atkal sniedz meistarkla-ses kulinārā māksla. Šoreiz mācīja, kā tai-sīt ūdens kliņģerus. Izdevās lieliski!

Kulinārās mākslas klases ir ļoti iemīļo-tas. Līdz šai dienai meistarpavāres Brigita Ose, Rasma Lāce, Ilze Rozentāla, Ulla un Dukāta kundze ir sniegušas apmācību

cept pīrāgus, kliņģerus, vārīt galertu, cept piparkūkas un gatavot kommorgenvīder (Kom morgen wieder) tupat 200 mācekļiem. 12. jūnijā rādīs, kā gatavot zivis tomātu mērcē. Lūdzu pieteikties pie Laimas sabiedrisko darbu koordinatores Brigitas Siguras 8172 0820, 36 Rose Tce. Wayville SA 5034.

Kārlis ĀtrensLaikrakstam „Latvietis“

Ilze Rozentāle apziež ūdens kliņģerus ar olu.

Katru gadu Adelai-des seniori brauc sēņot un jau no marta mēneša pēta laika prognozi, ce-rībā uz lietu, tā – lai dotu sēnēm labi lielām iz-augt. Pirmdien, 17. mai-

jā sēņošanas diena klāt, un 31 sēņotājs laicīgi ierodas ar visām sēņošanas ierī-cēm: piemēroti apģērbti, pilniem gro-ziņiem ar gardām pusdienām un cerī-bu pilni, ka tukšais spainis būs pilns līdz malām ar svaigi salasītām sēnēm. Saulīte spīd, un nekavējoties aši iekāpa autobusā, prom uz mežu, pirms kāds piesteigsies mums priekšā.

Ne jau katru gadu ir tās sēnes, bet jau ir zināms no drošiem avotiem, ka sēnes ir, un pat daži ir redzējuši sēnes! Knapi autobusa durvis atvērtas, visi birst ārā no autobusa un palēkdamies skrien uz savām pazīstamām vietām. Pat nūjas nav vajadzīgas.

Sievietes ir tās čaklās sēņotājās, vīrieši, Artūra Berķa uzraudzībā, sa-gādā malku ugunskuram, uz kura cep-sim desas pusdienās. Tikai dzird, ka cirvis sit, zāģis griež un kāds velk lielo malkas kaudzi uz ugunskura vietu. Rīkotāji sakrāmē galdu pusdienām, jo

sēņotāji būs līdz tam laikam izsalkuši. Tika visiem atgādināts, ka pēc pusdie-nām notiks sēņu mešanas konkurss, ko iesākām 2009. gadā, un Aija Balode uzvarēja kausu. Lielas un neēdamas sēnes tiek salasītas šim konkursam.

Ik pa laikam dzirdam uū, uū, sē-ņotājas sazinās viena ar otru, lai ne-pazustu. Pēc laiciņa lien ārā no meža. Dažiem liels smaids pa visu seju, da-žiem grozs pilns, citiem puspilns, bet sēnes pietika visiem, kas gribēja. Liels klusums iestājās, kamēr ēdām pusdie-nas. Viss garšoja labi. Paēduši un atpū-tušies, sākam gatavoties konkursam.

Laukums izmērīts, pareizās sēnes at-nestas, tiesneši gatavi un metēji arī gatavi parādīt savas sportiskas spējas, kuras nav aizmirstas.

Trīs koman-das – Zilā, Dzelte-nā un Zaļā, un kat-ra komanda met 3 reizes, tas tālākais metiens skaitās. Pēc sīvas cīņas Ar-turs Berķis (Zilā

komanda) vistālāk aizmeta savu sēni, kaut gan Aija Balode domāja, ka viņa paturēs kausu. Tātad sēņu kauss uz gadu paliek Arturam Berķim.

Pilnas plaušas pieelpotas svaigā gaisa, saulītē pasildījušies, mežs iz-staigāts un sēnes salasītas, vienam kri-ta sēņu balva, dodamies uz autobusu un uz mājām. Autobusā tiek pārrunāts, kā vēl labāk un vairāk sameklēt sēnes nākamā gadā.

Margota PuķīteLaikrakstam „Latvietis“

Sēņošana un sēņu mešanaSēnes gaida Adelaides latviešu seniorus Kuitpo mežā

Artūra Berķa trešais un labākais metiens.

Artūrs Berķis sagatavoja ļoti garšīgas desas.

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure

Sekmīgās sēņotājas.

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure

Kulinārā māksla AdelaidēŪdens kliņģeru cepšanas apmācības

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure


Kooperātivam ir nauda ko

Aizdot

6.24% gadā, uz jauniem aizdevumiem nodrošināti ar pirmo obligāciju

pirmā gadā maksājiet pazemināto likmi 6.24% gadā un pēc tam aizdevums pāriet uz mainīgo likmi, kas pašlaik ir 7.24%

gadā.

Salīdzinājuma likme “Comparison rate” ir 7.19%

gadā. Bāzēts uz $150,000.00 aizdevuma uz 25

gadiem ar izdevumiem $650.00 kopsummā.

Uz aizdevumiem var būt izdevumi un valdības nodevas.

Pilnīgus aizdevuma noteikumus pieprasiet mums:

Tālrunis 1300 658 528 E-Pasta adrese: [email protected]

Tīmekļa adrese: www.latviancredit.com.au

LS006-05/10

Latviešu Kreditkooperātīvs Austrālijā

Jāņu rīkotāji Ade-laidē aicina visus, kas sirdī jauni, braukt uz Jāņiem Dzintaros sest-dien, 19. jūnijā. Svinī-bas sāksies ar vaiņagu pīšanu agrā pēcpusdienā

(plkst. 13.00) un turpināsies ar vie-su uzņemšanu, rotaļām, vakariņām, ugunskuru, apdziedāšanu, papardes ziedu meklēšanu, pārgulēšanu un bro-kastīm. Būs arī karstvīns, alus, sulas, kafija, tēja un smeķīgas uzkodas. Ļoti gaidām visus vecus un jaunus ar mums

kopā līgot!Iespējams, ka Dzintari ir vienīgā

vieta Austrālijā, kur Jāņos zied papar-des zieds. Brauciet meklēt!!!

Kārlis ĀtrensLaikrakstam „Latvietis“

Jāņi tuvojasPošaties uz Jāņiem Dzintaros

Jāņu rīkotāju sēde Latviešu namā. Rīkotāji (ar bērniem) no kreisās: Ints un Margota Puķīši, Ginta Orčarda (Orchard), Iveta Leitase, Vizma Boaga, Zinta Līduma, Kārlis Ātrens, Daniella Admīdiņa.

FOTO

Kār

lis Ā

tren

s

BilingvismsJauna grāmata

Kā panākt to, ka latviešu valoda veiksmīgāk kļūst par publiskās telpas dominējošo valodu? Ko darīt, lai iz-veidotos vienvalodīga sabiedrība lat-viešu valodā ar daudzvalodību tikai indivīda līmenī? Pētījumā analizēti tie cēloņi, kas kavē šo procesu, un piedā-vāti iespējamie risinājumi.

Vinetas Poriņas monogrāfija Valsts valoda daudzvalodīgajā sa-biedrībā: individuālais un sociālais bilingvisms Latvijā ir pētījums par valsts valodas situāciju Latvijā. Pētī-jumā analizēta valodas situācija līdz 2003. gadam, pirms tika izstrādātas Valsts valodas politikas pamatnostād-nes 2005.–2014. gadam un Valsts valo-das politikas programma 2006.–2014. gadam, kā arī pirms Latvijas iestāša-nās Eiropas Savienībā, un salīdzināta ar valodas situācijas tālāko attīstību Latvijā 2003.–2009. gadā – periodā, kad sāka darboties MK Valsts valodas politikas pamatnostādnes 2005.–2014. gadam un Valsts valodas politikas programma 2006.–2010. gadam, un Latvijai kļuva saistoši Eiropas Savie-nības normatīvie akti.

Grāmata būs noderīga ne tikai valodniekiem, skolotājiem, žurnālis-tiem un politiķiem, bet arī citiem in-teresentiem, kuri vēlas dziļāk izprast mūsdienu Latvijas valodas situāciju un tendences tajā, un varbūt palīdzēs gūt ierosmi konkrētu problēmgadījumu ri-sināšanā.

Grāmata izdota ar Valsts pētījuma programmas Letonika: pētījumi par vēsturi, valodu un kultūru finansiālu atbalstu LU Latviešu valodas institūtā.

Dr. philol. Vineta Poriņa kopš 1994. gada strādā Latvijas Universi-tātes Latviešu valodas institūtā socio-lingvistikas nozarē un veic pētījumus par valodas politikas problemātiku. ∎


• Aprīlī muzeju apmeklēja – 6275 viesi.• Aprīļa viesu vidu bija Īrijas Eiropas Savienības lietu ministrs, Azerbaidžānas parlamenta deputāti un

Jaunā Laika frakcijas deputāti.• 7. aprīlī muzejā tika demonstrēta Andžeja Vajdas mākslas filma Katiņa pieminot Polijas tautas traģēdiju.• 14. aprīlī tika demonstrēta Jura Podnieka dokumentālā filma Vai viegli būt jaunam?• 23. aprīlī Latvijas Okupācijas muzejs sarīkoja Andreja Ņekrasova dokumentālās filmas Krievu pamā-

cības (Russian Lessons) pirmizrādi Rīgas Kongresu namā. Filma vēsta par neseno Gruzijas Krievijas konfliktu un Krievu plašsaziņas līdzekļu dezinformāciju par to.

Jānis ErnoLatvijas Okupācijas muzeja sabiedrisko lietu vadītājs

Latvijas Okupācijas muzejsAprīļa notikumu hronika

Muzeju Nakts Okupācijas muzejāMuzeju naktī 15. maijā Latvijas

Okupācijas muzeju apmeklēja 10 054 cilvēki.

Apmeklētāji izrādīja lielu interesi par šai akcijai sarūpētajām Vides Aiz-sardzības Kluba video arhīva filmām par 1988. un 1989. gada notikumiem, gan arī muzeja pastāvīgo ekspozīciju.

Atbalstot Muzeju nakts tēmu Par tīru pasauli, muzeja apmeklētājiem bija iespēja tikties ar Vides Aizsardzī-

bas Kluba (VAK) vecbiedriem.VAK viceprezidente Elita Kal-

niņa, bijušais viceprezidents Aigars Burģelis un Mārtiņš Jerums pastāstīja kā vides sakopšanas idejas un kopīga darbošanās vides jomā iedvesmoja arī politiskajai darbībai Atmodas laikā.

Ievērojamu vietu vides aizsardzī-bas kustībā ieņēma arī muzicēšana. Gandrīz pēc divdesmit gadu pārtrau-kuma Okupācijas muzejā atkal kopā

spēlēja kādreizējie grupas Akcents dalībnieki Valdis Ābols un Anda Bei-tāne. Viņu dziesmas aizkustināja gan tos, kas tām bija līdzi dziedājuši pirms divdesmit gadiem, gan arī tos, kas šīs dziesmas dzirdēja pirmo reizi.

Video par pasākumu – http://www.youtube.com/watch?v=5HSuAdQKc5g&feature=player_embedded

Jānis ErnoOM sabiedrisko lietu vadītājs

Premjers V. Dombrovskis Okupācijas muzejāAtbalsta rekonstrukcijas projekta uzsākšanu

Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis atbalsta Okupācijas mu-zeja rekonstrukcijas projekta attīstību, tomēr tādā līmenī, kas neprasa tūlītējus ieguldījumus no valsts budžeta. Šādu nostāju viņš pauda 6. maijā, apmeklē-jot Latvijas Okupācijas muzeju (OM).

Premjers uzsvēra, ka OM darbības modelis, kur sabiedriska organizāci-ja organizē un nodrošina darbu, bet valsts sniedz atbalstu, ir veiksmīgs, un valsts šādu sadarbības veidu varētu iz-mantot plašāk.

Premjerministrs OM iepazinās ar GULAGa interaktīvo karti, apskatīja topošās ekspozīcijas maketa fragmen-tus un tikās ar muzeja vadību – OM biedrības valdes priekšsēdi Pēteri Bo-lšaiti, muzeja direktori Gundegu Mi-cheli, ārlietu direktoru Valteru Nol-lendorfu, kā arī ar vēsturniekiem Ievu Gundari un Ritvaru Jansonu. Minis-tru prezidents saņēma arī 1638 muzeja apmeklētāju un atbalstītāju parakstītu lūgumu, nekavējoties sākt muzeja re-konstrukciju un piemiņas memoriāla padomju varas upuriem veidošanu.

V. Nollendorfs atzīmēja, ka OM pašlaik ir viena no nedaudzajām aktīvi funkcionējošām publiskās vēstures in-stitūcijām, kas rāda Latvijas vēsturi no Latvijas valstiskuma nepārtrauktības skatupunkta. Viņš arī uzsvēra, ka pē-dējā laikā pieaug vēstures interpretā-ciju imports no Krievijas, kas mērķēts gan uz Rietumeiropas politiķiem, gan uz Latvijas krievvalodīgajiem iedzīvo-tājiem. Tāpēc svarīgi nepieļaut muzeja darba vājināšanos. Kā būtiskāko vaja-

Godājamie tautieši!

Lūdzam Jūs atbalstīt Daugavas Vanagu Austrālijā 2010. gada aprūpes līdzekļu

vākšanas akciju.Jūsu devumu lūdzam nosūtīt vietējai Daugavas Vanagu nodaļai

līdz 2010. g. jūnijam!

Helmuts VabulisDaugavas Vanagu Austrālijas valdes priekšsēdis.

dzību V. Nollendorfs minēja muzeja rekonstrukciju. Tā ļautu paplašinātajā ēkā izveidot jaunu, modernu ekspo-zīciju un padarīt pieejamākus muzeja krājumus. Vēl svarīgs uzdevums – no-turēt muzeja darbu pašreizējā līmenī, neskatoties uz finansiālajām grūtībām.

P. Bolšaitis informēja, ka muze-ja operatīvais budžets ir 400 000 latu gadā. Pēdējos gados valsts dotācija bijusi aptuveni 80 000 līdz 90 000 latu. Savukārt 2010. gadā muzejs do-tāciju nesaņēma, bet ieguva 27 000 latu Kultūras ministrijas izsludinātajā konkursā. Valsts atbalsts ir ļoti svarīgs muzeja darbībai, sacīja P. Bolšaitis, pretējā gadījumā, iztērējot visus eso-šos līdzekļus, kas ir nākuši no ziedo-

jumiem, muzejs vēl funkcionētu pāris gadus, bet tad būtu jāslēdz ciet.

V. Dombrovskis pauda viedokli, ka tuvākajos divos, trijos gados valsts ieguldījumam vajadzētu atgriezties ie-priekšējā līmenī. Šobrīd valsts atbals-tīs tās darbības, kas neprasa papildus līdzekļus, piemēram, tehniskā projek-ta izstrādi, ko veiks SIA Valsts nekus-tamie īpašumi (VNĪ).

Plānotais rekonstrukcijas darbu finansēšanas modelis paredz, ka VNĪ ieguldīs celtniecības darbos savu nau-du, bet valsts pēc rekonstrukcijas pa-beigšanas to atmaksās nomas maksas veidā, 20 gadu ilgā laikā.

Sagatavoja Līga StrazdaOM sabiedrisko attiecību speciāliste


Piektdien, 21. maijā Jaundienvidvelsas par-lamentāriešu Eiropas savienības draugi (The New South Wales Par-liamentary Friends of the European Union) jau

trešo reizi rīkoja vakariņas, lai atzīmē-tu Eiropas dienu, 9. maiju. Katru gadu Eiropas savienībā atzīmē dienu, kad 1950. gadā Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans ierosināja dibināt Ei-ropas akmeņogļu un dzelzs apvienību, ar sākotnēji sešām valstīm, un kas ta-gad ir izveidojusies par Eiropas savie-nību ar 27 valstīm, ieskaitot Latviju. JDV draugu grupā ietilpst parlamen-tārieši no visām partijām un abām ka-merām, un ir vienīgā tāda veida grupa Austrālijā.

Uz vakariņām parlamenta ēdam-zālē bija ieradušies vairāk nekā 200 viesu, to starpā vairāki Jaundien-vidvelsas parlamentārieši, liels skaits Eiropas valstu konsuli un goda kon-suli, un pat pāris sūtņi no Kanberas.

Latviešus pārstāvēja 10 personu liela grupa ar Goda konsulu Aldi Birzuli priekšgalā. Goda viesis bija Eiropas Savienības sūtnis Austrālijā Dāvids Deilijs (David Daly) ar kundzi. Saru-nās ar latviešu grupu viņš ļoti uzsvēra

ES izglītības programmu, kas Aus-trālijas studentiem izpalīdz sameklēt iespējas vismaz vienu studiju gadu pa-vadīt kādā Eiropas universitātē.

Jānis ČečiņšLaikrakstam „Latvietis“

Eiropas dienas vakariņas SidnejāPiedalās pārstāvji no daudzām valstīm

No kreisās: Kate Mačēna, Aldis Liepiņš, Linda Ozere, Jānis Čečiņš, Goda kon-suls Aldis Birzulis, Edīte Soboļevska, Andris Galviņš, Linda Galviņa, Jānis Grauds, Marija Atkinsone (Mary Atkinson).

Ieskatoties ceļa kartē, kā vislabāk no-kļūt Seviljā, nolēmām turēties pa lēno lauku maršrutu un apskatīt slavenos baltos ciemus (white villages), un at-

rast naktsmājas kaut kur laukos pirms Seviljas.

Ceļš diezgan šaurs un bieži sasto-pam pretim nākošas smagās mašīnas, kad drošības dēļ pieturam ceļmalā un laižam tās garām. Braukšana tamdēļ diezgan lēna, bet visur skaista ainava. Eikaliptu meži ceļmalā atgādina Aus-trālijas mežus, bet olīvu koku birzes pierāda, ka tomēr esam Spānijā. Kal-nu augšgalā neticami daudz dzirnavu. Tā saucamās vēju fermas. Sāku skaitīt dzirnavas, bet uzdevu šo domu, jo tik daudz. Donam Kihotam būtu trakas galvas sāpes pēc šāda piedzīvojuma. Ie-lejas pilnas ar saules puķēm. Jaunākās puķes stiepj galviņas smaidīgi pret sau-li, bet laukos, kur puķes jau pārziedēju-šas un nogatavojušās, galviņas liektas pret zemi, it kā zinot sev lemto likteni.

Kā pirmo balto ciemu sastopam Medinu Sedonija. No tālienes atspīd kā balti noklāts kalns. Pietuvojoties at-šķiras bluķu mājas, lielākas ēkas, baz-nīcas torņi un sētas; – visi nokrāsoti balti. Ieliņas šauras un tās, kurās var iebraukt, ir vienvirziena, bet neuzdro-šinos, un paliekam ārpusē, apbrīnojot

kā izskatās ciems. Pa ceļam vēl pie-braucam Paternā de Rivjera un Arcos de la Frontera – arī baltiem ciemiem.

Vēlā pēcpusdienā iebraucam Lo-spalsiosivilafrankā (Los Palacios y Vil-lafranca), netālu no Seviljas, kur nogu-ruši un izsalkuši atrodam naktsmājas. Mati var vēl vienu dienu pieaugt.

Novietojam somas istabā un iz-ejam pastaigāties. Kaut pavēls, tomēr neticami karsts, un visur tāds miers. Siesta laiks. Mēs arī dodamies atpakaļ uz istabu atlaisties. Kad izejam vēlāk ap 21.30, domājam, ka varbūt būsim nokavējuši iespēju paēst vakariņas, jo restorāni visi tukši, kaut galdi klāti. Bet, nē, tāpat kā agrāk Valensijā, dar-bība šeit neiesākas pirms pl. 22.00, un tā arī pulksten 22.30 vairs nav neviena brīva vieta.

No rīta neaizmirstu pieprasāt ma-nas zāles no ledusskapja un saldētavas, kur vakardienas saimnieks tas bija no-slēpis. Šeit laukos nedaudz iedzīvotāju saprot angļu valodu un rīta saimnieks it nemaz. Pat mana vislabākā Marsela Marso žestikulēšana neizraisa nekādu saprašanu, un Suzannas tēlojumi arī nelīdzēja. Beidzot saimnieks pieli-ka pirkstu pie lūpas, paklanīja galvu un lūdza man sekot viņam uz biroju. Rādot uz datoru, mudināja man uzsist manu vajadzību angliski, un tad, pie-spiežot pogu, teksts pārtulkojās spā-niski. Bravo!

Visi priecīgi, un mēs varam ripot prom. Seviljā gaida frizieris!

Turpmāk vēl

Seviljā gaida frizierisKristapa Zariņa ceļojuma piezīmes 2009. gada vasarāTrešais turpinājums aprakstam „No Spānijas līdz Horvātijai“. Sākums LL Nr. 85 un 86.

PĀRDOŠANĀ2 guļamistabusavrupmājiņa

MelburnasLatviešu ciemā

Tuvāku informācijujums sniegs

ciema pārvaldnieksIvars CirainisDarba dienās03-9800 2977


L. Svīķers (pilnā vārdā Leonīds Svī-ķers) dzimis 1910. gada 20. maijā Ķīnā. Pēc Rīgas Valsts tehni-kuma absol-vēšanas, iestā-jies Latvijas U n i ve r s i t ā t ē

un studējis arhitektūru. Studiju lai-kā iepazinies ar vairākiem gleznotā-jiem R. Šternu, S. Antonovu, prof. V. Purvīti u.c., un arī pašam radusies interese par glezniecību. Papildinājies Austrijā (Vīnē) un Freiburgā. Bēgļu gados studējis grafiku pie T. Valiusa un glezniecību pie A. Galdika prof. A. Jonina vadītājā Mākslas un amatniecī-bas skola (École des Arts et Métiers) 1947 – 1949. Vācijā, Karlsrūhes tehni-kumā 1948. gadā ieguvis inženiera & arhitekta diplomu. 1949. gada 2. maijā atstājis Eiropu un no Neapoles ar kuģi Skaugum kopā ar lielu skaitu baltiešu bēgļu devies uz Austrāliju. Melburnas ostā ieradies 31. maijā.

Pirmie gadi Austrālijā paiet fiziski smagā darbā ar lāpstu rokās, bet samē-rā drīz jaunais arhitekts uzsāk darbu savā specialitātē, darbojoties privāt-praksē.

Projektētas un pēc viņa projektiem uzceltas strādnieku dzīvojamās ēkas, viņa darbu kontā – Melburnas Lat-viešu nama pārbūve, DV Melburnas nodaļas īpašuma Vanagu jaunceltne, veikali, rūpnieciskas ēkas, dzīvokļu mājas, savrupmājas Melburnā, Vik-torijā. Sadarbojies arī ar citiem arhi-tektiem dzīvokļu māju projektēšanā Viktorijā.

Bet līdztekus savam arhitekta dar-bam Austrālijā, Leo Svīķers neatstāj novārtā glezniecību. Viņš ir viens no četriem Latvijas gleznotājiem, kuri 1953. gada jūnijā izveidoja mākslinie-ku grupu Zilā Ota. Pārējie trīs māks-linieki bija Gunārs Jurjāns, Kārlis

Mednis, Gunārs Saliņš. Leo Svī-ķers piedalījies 10 Zilās Otas grupas izstādēs. Izstādījis darbus līdz mūža galam turpat vai visās Austrālijas latviešu Kultūras dienu skatēs, kurās ieguvis vairākas godalgas un atzi-nības.

Kopā ar bal-tiešu gleznotājiem izstādījis savus darbus Parīzē 1959. gadā. Bijis Melburnas Bomo-risa Mākslas gru-pas (Beaumaris Art Group) aktīvs biedrs.

Sarīkojis vai-rākas patstāvīgas darbu izstādes: vienu – 1964. gadā, divas – 1974. gadā u.c.

Leo Svīķers atstājis ne tikai Austrālijas latvie-šu mākslinieku vidū, bet arī visas Austrālijas māks-linieku vidū savu zīmīgu vietu. Viņa māksla ir sintēze no tām mākslas iz-pratnes vērtībām, ko viņš bija paņēmis līdz no Eiropas un no tām, kas veidojās un uzplauka, dzīvojot un strādājot te – Austrālijā.

Viņa darbi – lielākoties akvareļi – izceļas ar smalku krāsu kolorītu (bie-ži darbos izmantots ierobežots krāsu skaits), ar veiklu un elegantu līniju ritmu. Viņa gleznotās ainavas lakonis-kas, un tieši tumšgaišo laukumu kon-trasti un līniju ritms piešķir viņa dar-biem raksturīgo noskaņu. Manuprāt, viņa glezniecībā jūtama arhitekta acs;

to var pamanīt, vē-rojot viņa gleznās veidotās ainavu kompozīcijas.

Šī ir tikai ne-daudzu viņa pa-darīto darbu uz-skaitīšana. Viņa darbi turpina dzī-vot, kaut arī paša mākslinieka jau sen vairs nav starp mums. Ļoti dau-dzās privātkolek-cijās skatāmi viņa darbi, arī Melbur-nas Latviešu nama Misiņa zālē ir ap-

skatāma viena no viņa gleznām.Informāciju sagatavoja IN

Gleznas no privātkolekcijām. Paldies NŽ, IKŽ un MJK!

* * *

„Austrālijas Latvietis“ Nr. 537

1960. gada 21. maijāSportists, architekts un gleznotājs

Leo Svīķeram Melburnā 50 gaduPriekš 25 gadiem varēja teikt –

sportists, apmēram 10 gadus vēlāk – arī architekts, bet tagad pievienojies vēl viens „amata“ nosaukums – glez-notājs. Tie ir ceļa stabi melburnieša Leo Svīķera līdzšinējos mūža gados, kas 22. maijā noapaļosies ar skaitli 50.

L. Svīķers pēc Rīgas valsts techni-kuma būvniecības nozares absolvēša-nas iestājās Latvijas universitātes archi-tektūras fakultātē, taču līdz bēgļa gaitu sākumam mazliet pietrūka, lai studijas beigtu. Tas izdevās DP dienās Karls-rūhes techniskajā augstskolā Vācijā. Tur viņš Freiburgas mākslas akadēmijā mācījās arī grafiku un gleznošanu, lai atbraucot Austrālijā strādātu – grāvjos ar kapli un lāpstu! Taču tas notika īslai-

Leo SvīķersIzcilajai simtgadnieku saimei pievienojies mākslinieks, arhitekts Leo Svīķers

Leo Svīķers

Leo Svīķers. 1978.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Leo Svīķers. „Bēgums“ „Tide“. 1989. Akvarelis.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s

Leo Svīķers.

FOTO

Gun

ārs N

āgel

s



8. jūnijā ar Dž. Pu-čīni operu viencēlienu APMETNIS, MĀSA AN-DŽELIKA un DŽANNI SKIKI jeb TRIPTIHA pirmizrādi tiks atklāts

ikgadējais Rīgas Operas festivāls.TRIPTIHA radošā komanda: mu-

zikālais vadītājs Modests Pitrens (Modestas Pitrenas), diriģents Atvars

Lakstīgala, režisors Viesturs Kairis, scenogrāfe un kostīmu māksliniece Ieva Jurjāne, dramaturgs Johens Brei-holcs (Jochen Breiholz), gaismu māks-liniece Karina Pēone (Carina Persson).

Pasaules pirmizrādi TRIPTIHS piedzīvoja 1918. gada 14. decembrī Ņujorkas Metropolitan operā. At-sauksmes bija dažādas, tomēr lielākā daļa skatītāju un kritiķu slavēja Džan-

ni Skiki kā veiksmīgāko no visām trim operām. Tādēļ drīz vien tas parādījās opernamu repertuāros kā patstāvīgs iestudējums. Pučīni gadiem ilgi iebil-da pret TRIPTIHA dalīšanu atsevišķās vienībās, tomēr pirmās divas operas uz ilgu laiku faktiski pazuda no publi-kas redzesloka. Kā patstāvīgi iestudē-

Ar kupli apmeklētu Muzeju nakts pasākumu 15. maijā Piebalgas muze-ju apvienība Orisāre sākusi tūrisma sezonu. Statistika liecina, ka Muzeju naktī visos Orisāres muzejos kopā ie-griezušies ap 1100 apmeklētāju, lielā-kā daļa apceļojuši visus 4 apvienības muzejus (A. Austriņa Kaikaši, Brāļu Kaudzīšu Kalna Kaibeni, K. Skalbes Saulrieti, E. Dārziņa Jāņaskola).

Pie Emīla Dārziņa Jāņaskolas cie-miņi iestādījuši 61 atraitnīti. Krāšņais ziedu sveiciens komponistam viņa 135. dzimšanas dienā priecēs ikvienu apmeklētāju visu sezonu.

Tā ir statistika, bet aiz tās milzum daudz pozitīvu un gaišu emociju. Ievu aromāta piesātinātā un siltā nakts, kad pati daba bija ar mums, un lietus vienu brīd tikai atsvaidzināja pasauli, auto uguntiņu ņirboņa Kaibēnu Kalnā, kas iztālēm atgādināja grandiozu jāņtārpi-ņu pastaigu Piebalgas pakalnos, Lau-ras Aderes mūzika kopā ar Saulrietu sveču gaismu veidoja vārdos neaprak-stāmas, kā kāda apmeklētāja raksturo-ja negribasietprom emocijas.

Dzērbenes mūzikas skolas au-dzēkņu dižkoncerti Jāņaskolā, aiz-kustinošs un emocionāli piesātināts jauno talantu sveiciens Muzeju nakts viesiem.

Kāda apmeklētāja man stāstīja, ka dabas glezna – pa lodziņu samanāmās pamalē rietošās saules stari, Antona Austriņa portrets, vienkāršā istabiņa un kāds ziediņš vāzītē atklājis viņai Kaikašu burvību, un rakstniekmāja iekritusi sirdī uz visiem laikiem. Sa-vukārt Ingunas Baueres grāmata par Lizeti Skalbi un iespēja satikt pašu grāmatas autori ne vienu vien mudi-nājusi doties uz Incēniem, K. Skalbes dzimtajām mājām, bet kāda kundze apgalvoja, ka tieši Muzeju naktī viņa Saulrietus – latviešu Pasakķēniņa va-saras māju, ieraudzījusi gluži citādāk.

Izgaismotā Vecpiebalgas baznīca un iespēja tur pakavēties bija ne tikai emocionāls brīdis, tas aicināja mūs aizdomāties par sadarbības iespējām nākotnē. Šķiet, šajā naktī labvēlība staroja no tik daudzām Vecpiebalgas

vietām, ka arī tūrisma sezona nevar neizdoties.

Tās ir tikai dažas no atsauksmēm, kuras uzklausījām Muzeju naktī, un mums tās bija kā krietna spēka maizes rika jaunās sezonas darbam, nepār-vērtējama, un tādēļ mēs visi esam ļoti pateicīgi gan par Vecpiebalgas novada cilvēku lielo atsaucību, gan priecīgi, ka pārstāvēta bija visa Latvija un vēl vairāk.

Protams, neiztika bez starpgadīju-miem, un no kļūdām mēs mācīsimies.

Ar šo vēlos paziņot, ka visas Mēr-nieka jaunskunga darbības Kalna Kaibēnos bija saskaņotas ar vadību, kukuļu somas saturs nu jau paliek muzejnakts publiski neatklātais noslē-pums, bet varu ar pilnu atbildību pazi-ņot, ka visi kukuļi tiks izlietoti cēliem mērķiem. (Kalna Kaibēnos ar Mērnie-ka jaunskunga palīdzību apmeklētāji iesaistījās aizraujošā orientēšanās spē-lē, bet bez kukuļa Mērnieks nevienam Kaibēnus atstāt neļāva.)

Visu nakti Vecpiebalgas tirgū dar-bojās leģendārās Mariannas Okolo-kolakas (P. Putniņa lugu Ar būdu uz baznīcu un Ar Dievu pie zemes galve-nā varone, šajā sezonā arī gide, kuras pavadībā iespējams apceļot Vecpieb-algas novadu) komandpunkts, vietējie ražotāji tirgoja savu preci, un valdīja jautrība.

NAKTS bija bieza, tvanīga, piesā-tināta, ievas reibināja siltā maija naktī, cilvēki vairāk deva kā ņēma, Piebalga bija kā tāds siena zārds karstā vasarā, pilns mazas ņipras dzīvības, skanīgs un priecīgs!

Izjūtas bija tādas, it kā Piebalgas aizsaulē esošie dižgari brīžam kā veļi veļas no pakalna uz pakalnu, man šķiet, Emīls Dārziņš virs Jāņaskolas uz gaiša mākoņa malas šūpināja kājas mūzikas taktī, iespējams, Skalbe omu-līgojās uz sava augšistabas mūrīša pēc tam, kad bija pārbaudījis, vai Andreja pudelē ir cienījama un ļaudīm dodama manta (tikai reizi gadā un tikai Muze-ju naktī ciemiņi baudīja Kārļa Skalbes dzērienu no viņa zāļu skapīša, turklāt no pudeles, kuru tur kādos Jāņos atstā-

ja dzejnieka mazdēls Andrejs Legz-diņš ar paša rakstītu etiķeti), Antons Austriņš bija paspējis būt visur un tad palicis savos Kaikašos, nemanīts vai manīts, bet savās mājās. Dižie Brāļi varbūt bija te pie rijas pamatiem, te Baltajā zālē, vienubrīd, šķiet, Matīss pat dungoja Atmiņu stūrītī. Un ziniet, es atklāšu noslēpumu, viņi visi ir klāt-esoši arī dienā!

Muzeju nakts nevarētu notikt bez atbalsta, ko mums sniedza gan vietējie uzņēmēji, gan muzeju draugi. Bijām priecīgi un ļoti patīkami pārsteigti, ka šajos ekonomiski sarežģītajos apstāk-ļos Vecpiebalgas uzņēmēji mūsu lūgu-mam atsaucās uzreiz un iesaistījās ar savu iniciatīvu un rūpi.

Muzeji sezonu sākuši, tādēļ gai-dām ikvienu ciemos arī dienā!

Sezonu sācis arī Vecpiebalgas no-vada Tūrisma informācijas punkts Taurenē, kur ikvienu novada ap-ceļotāju laipni gaida Andris Koks, t.26110724.

Vēlos atgādināt, ka kopš šīs sezo-nas Kalna Kaibēnu personāla mājas telpas iespējams noīrēt jūsu svētkiem vai atpūtas brīdim, arī nakšņošanai (gan tikai ar savu gultasveļu), iepriekš sazinoties ar muzeja pārzini Aivaru Ošiņu, t.26185382.

Līva Grudule Piebalgas muzeju apvienības

„Orisāre” vadītājaLaikrakstam „Latvietis“

Muzeju nakts 2010 PiebalgāAustriņš, brāļi Kaudzīši, Skalbe un Dārziņš

Rīgas Operas festivālsAtklās ar Pučīni „Triptihu“



Latvijas īsziņasHimnas goda diena

Latvijas himnas autoram Bauma-ņu Kārlim šogad aprit 175 gadi. Šim notikumam par godu 22. maijā Lim-bažu novada Viļķenē atzīmēja Him-nas goda dienu. Svētkos aicināti pie-dalīties bija visi, kuriem ir nozīmīgas mūsu zemes tradīcijas un kurš dzies-mā vēlas izjust tautas kopību. Pirmo reizi šāds pasākums notika pirms pie-ciem gadiem, kad sapulcējās apmēram 500 dalībnieku.

Uzrunājot klātesošos Latvijas Himnas goda dienas pasākumos Viļ-ķenē, Valsts prezidents Valdis Zatlers uzsvēra: „Latvijas valsts himna ir jā-dzied no pilnas krūts un skaļi, un ti-kai tad viņa kļūs maģiska, dos mums spēku, un aizbiedēs mūsu naidniekus.“ Prezidents pateicās visiem klātesoša-jiem par to, ka tiek izrādīts gods savai Latvijas himnai un tās autoram. Himna tiek dziedāta jau 137 gadus, tātad ilgi pirms tā laika, kad radās pati Latvijas valsts. Kādam bija jābūt pirmajam, kas klausoties savā zemē saklausa šos svētos vārdus, kas veroties dzimtenes ainavā saklausīja šo melodiju. Šo ļoti mīļo lūgšanu par savu zemi, par savas zemes cilvēkiem – tas bija Baumaņu Kārlis, norādīja Zatlers.

* * *

Jauni ministriCeturtdien, 13. maijā Saeima iz-

teica uzticību diviem jauniem Valda Dombrovska (JL) vadītās valdības ministriem: reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrei Dagnijai Staķei (ZZS) –par nobalsoja 48 depu-tāti, pret bija 24, bet atturējās 5. Par bezpartejisko veselības ministru Di-dzi Gavaru balsoja 49, pret – 25, bet atturējās 16 deputāti.

Abos balsojumos pret bija opozīci-jas frakciju LPP/LC, Saskaņas centrs un PCTVL deputāti.

Par Staķi nobalsoja koalīcijas pār-stāvji un vairāki pie frakcijām nepie-derošie deputāti, balsojumā par Ga-varu tiem pievienojās ārpusfrakciju deputāts Visvaldis Lācis.

Balsojumā par Staķi atturējās Aleksejs Vidavskis (SC) un 4 Tautas partijas (TP) deputāti, 8 TP deputāti un Lācis nebalsoja vispār. Izteikt uz-ticību Gavaram TP deputāti un Ana-tolijs Mackevičs (LPP/LC) atturējās. Nebalsoja Ainars Baštiks un Inta Feld-mane (abi LPP/LC).

* * *

Google pārkrievo LatvijuTautas partijas (TP) Saeimas frak-

cijas konsultante Sarmīte Kolāte vēr-susies Drošības policijā (DP) un Ārlie-tu ministrijā (ĀM) ar sūdzību par to,

ka interneta giganta Google uzturētajā karšu meklētājā maps.google.lv Brīvī-bas pieminekļa nosaukums kā vienī-gais atrodams krievu valodā. Google kartē Latvijas galvaspilsētas Rīgas ielu un citi nosaukumi atrodami latviešu valodā un tikai Brīvības pieminekļa nosaukums norādīts krieviski.

Kolāte atzīmē: „Situācija, kad lat-viešu tautai tik būtiskais piemineklis, kur cilvēki pulcējas gan valsts svēt-kos, gan piemiņas dienās, lai piemi-nētu padomju okupācijas pastrādātās zvērības, vienīgais no Rīgas kartē attēlotajiem objektiem nosaukts krie-vu valodā, ir ņirgāšanās par Latvijas valsti – tās vēsturi un neatkarību“.Viņasprāt, „nav nejaušība vai tehnis-ka kļūme, ka kartē citas valsts valodā nosaukts tieši Brīvības piemineklis.[...] ...šī situācija arī ir vērtējama vismaz kā huligānisms, tāpēc aicinu ar vislielāko modrību izmeklēt šo lietu un novērst globālajā tīmeklī esošo ņirgāšanos par Latvijas brīvības simbolu – Brīvības pieminekli“.

* * *

Strādājošie ārzemniekiCeturtdien, 13. maijā Valsts sekre-

tāru sanāksmē saskaņošanai pieteikts jaunais Ministru kabineta noteikumu projekts Par darba atļaujām ārzem-niekiem, kurā ieviešot vienas pieturas aģentūras principu darba atļaujas un uzturēšanās atļaujas pieprasīšanas pro-cedūrā, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) iecerējusi uzlabot un vienkāršot kārtību, kādā uzaicināmi ārzemnieki nodarbinātības nolūkā. Pēc jauno noteikumu stāšanās spēkā, darba devējiem, kas nodarbina ārzemniekus, trešo valstu pilsoņu uzaicināšanai va-rētu pietikt ar PMLP apstiprinātu uzai-cinājumu vai ielūgumu, un izsaukums nebūtu atsevišķi vēl jāapstiprina arī Nodarbinātības valsts aģentūrā.

Darba devējiem, tāpat kā līdz šim, arī turpmāk būs jāreģistrē vakanci No-darbinātības valsts aģentūrā un sākot-nēji to jāpiedāvā Latvijas vai Eiropas Savienības iedzīvotājiem, bet, ja prasī-bām atbilstošu kandidātu mēneša laikā atrast nebūs izdevies, uzņēmējs varēs uzreiz vērsties PMLP, kas piecu darba-dienu laikā pārbaudīs visu informāciju un lems par uzaicinājuma apstiprinā-šanu.

Pagājušajā gadā darba devējiem no Latvijas izsniegtas darba atļaujas 6125 darbiniekiem no ārzemēm, un galvenokārt tiek meklēti speciālisti tādās nozarēs kā apstrādes rūpniecība, transports un tirdzniecība.

* * *

Atjaunota robežkontroleIekšlietu ministrijas vecākais re-

ferents Mareks Matisons informē, ka Grenctālē un Skaistkalnē no 24. maija plkst. 9 tiek atjaunota robežkontrole. Dokumentu pārbaude uz valsts ārē-jās robežas tiks veikta līdz 1. jūnija plkst. 18. Tas būs saistībā ar NATO Parlamentārās Asamblejas pavasara sesiju, kas notiks Rīgā no 28. maija līdz 1. jūnijam. Personām, kuras ie-brauks Latvijā, robežsargi pārbaudīs personu apliecinošos dokumentus, skatīs uzrādītā ceļošanas dokumenta derīguma termiņu un viltojuma pazī-mes. Tiks veikta arī transportlīdzek-ļu dokumentu pārbaude un apskate izlases kārtībā. Nepieciešamības ga-dījumā notiks padziļināta pārbaude, izmantojot datu bāzes.

Valsts robežsardzes Rīgas pārval-des Zemgales otrās kategorijas die-nesta priekšnieks Vidmants Rinkuns skaidro, ka kontroles nodrošināšanai uz Latvijas–Lietuvas robežu palīgā tiks aicināti darbinieki no valsts aus-trumu robežas.

Valsts robežu mūsu pusē drīkstēs šķērsot arī pa citiem ceļiem, kas sa-vieno Latviju un Lietuvu, piemēram, Panemunē. Šos ceļus kontrolēs mo-bilās patruļas. V. Rinkuns saka, ka robežsargi centīsies strādāt raiti, lai braucējiem nāktos pēc iespējas mazāk uzkavēties uz robežas: „Neērtības būs, tāpēc aicinu braucējus izturēties ar sa-pratni. Grenctālē automobiļu plūsma tiks novirzīta zem nojumēm gar robež-kontroles punkta ēku. Vadītājus aicinu šajā vietā uzmanīgi ievērot pagaidu ceļa zīmes.“ Ir zināms, ka kontrolēs ti-kai Latvijā iebraucošo transportu.

* * *

Šķēle un Šlesers Tautas partija sestdien ārkārtas

kongresā lēma par iekļaušanos kustī-bas Par labu Latviju atbalstītajā vēlē-šanu apvienībā kopīgi ar partiju LPP/LC un citām, tostarp reģionālajām partijām.

Līdz ar lēmumu piedalīties parti-ju apvienības dibināšanā, TP līderis Andris Šķēle un viņa vietnieks Ed-gars Zalāns ir pilnvaroti partijas vārdā veikt Politisko partiju likumā paredzē-tās darbības apvienības dibināšanai un ierakstīšanai partiju reģistrā.

Noteikts gan, ka apvienības dibi-nāšanai jānotiek, ievērojot konkrētus pamatprincipus un TP dibināšanas manifestā minētās vērtības – nacionā-lais valstiskums un demokrātija, lat-viska Latvija Eiropā, spēcīgi reģioni, stipras ģimenes, cilvēka brīvība, pri-vātīpašums, kā arī taisna un neatkarī-ga tiesa.

Par dalību apvienībā TP kongresa delegāti balsoja teju vienprātīgi – tikai viens biedrs balsoja pret un pāris dele-gāti atturējās. ∎


norisināsies sestdien, 29. maijā. Finālā piedalīsies arī desmit labākie dziesmu izpildītāji no pirmā un otrā pusfināla.

Latvijas pārstāve Aisha Eirovīzi-jā piedalīsies ar dziesmu Priekš kam? (What for?) (mūzikas autors kompo-nists Jānis Lūsēns, teksta autors Gun-tars Račs). Aishas tērpu idejas autore ir Tatjana Vlasova, bet skatuves priekšne-sumu veidojusi Ruta Madaraja-Veisa.

Latvijā konkursa pusfinālus tieš-raidē demonstrēs arī LTV1, 25., 27. un 29. maijā pl. 22.00.

Sestdien, 15. maijā dziedātāja Ais-ha (īstajā vārdā Aija Andrejeva) de-vās uz Norvēģijas galvaspilsētu Oslo, 16. maijā bija pirmie mēģinājumi, pēc kuriem dziedātāja tikās ar masu medi-ju pārstāvjiem. Kopā ar Aishu uz Ei-rovīzijas aizbrauca arī Latvijas delegā-cijas vadītāja Iveta Lepeško, vēl pāris Latvijas Televīzijas (LTV) darbinieku, kā arī pavadošais sastāvs – fona vo-

kālistes Raili Orrava, Katrīna Cīrule, Madara Kačoreka un Lāsma Ivansone. Aisha uzstāsies pirmajā pusfinālā, kas notiks 25. maijā. Ja izdosies tikt finā-lā, tad Latvija uz Eirovīzijas skatuves būs pārstāvēta arī 29. maijā.

Austrālijā varēs skatīt TV:1. pusfināls – piektdien, 28. maijā plkst. 19.30, SBS ONE;2. pusfināls – sestdien, 29. maijā plkst. 19.30, SBS ONE;Fināls – svētdien, 30. maijā plkst. 19.30, SBS ONE. ∎

jumi LNO repertuārā pabijuši Džanni Skiki (1932, diriģents Lovro fon Mata-čičs, režisors Ludolfs Liberts) un Māsa Andželika (1993, diriģents Normunds Vaicis, režisors Guntis Gailītis). Pilnā apjomā, kā to iecerējis Pučīni, TRIP-TIHS Latvijā tiek iestudēts pirmoreiz.

Iestudējumā iesaistīti gandrīz visi LNO solisti un vairāki viesi: Asmika Grigorjana (Asmik Grigorian), Kris-tīne Opolais, Kosma Ranuers (Kos-ma Ranuer), Tjago Arankams (Thia-go Arancam) un Maksims Aksenovs (Maxim Aksenov).

Pirmizrāde notiks 8. jūnijā, izrā-des – 13. jūnijā un LNO augusta izrā-žu sērijā 15. augustā.

Rīgas Operas festivāls kopš dibi-nāšanas 1998. gadā ik vasaru noslēdz Latvijas Nacionālās operas sezonu ar spilgtāko notikumu pārskatu. Šogad festivāls notiks no 8. līdz 18. jūnijam. Festivāla ietvaros būs skatāmi aizva-dīto sezonu iestudējumi: V. A. Mo-carta DONS ŽUANS, D. Šostakovi-ča MCENSKAS APRIŅĶA LĒDIJA MAKBETA, G. Doniceti MĪLAS DZĒ-RIENS un pats jaunākais LNO iestudē-jums, Ž. Masnē VERTERS.

Īpašs notikums būs arī festivāla noslēgums, kurā ar Dž. Verdi operas

MAKBETS koncertuzvedumu tiks svi-nēta izcilā baritona Samsona Izjumo-va 60. dzimšanas diena ar pašu jubi-lāru titullomā.

Festivālā viesosies divi jauni diri-ģenti, kuri guvuši atzinību Eiropas un pasaules lielākajos opernamos: Kirils Karabics (Kirill Karabits) vadīs ope-ras Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta izrādi, bet Mihails Tatarņikovs (Mik-hail Tatarnikov) pie diriģenta pults stā-sies abās Dona Žuana izrādēs.

Rīgas Operas festivāla biļešu ce-nas Ls 3–35.

Informācija par LNO aktualitātēm, iestudējumiem un māksliniekiem – www.opera.lv ∎

Rīgas Operas festivālsTurpinājums no 9. lpp

Jūrmalas domē korupcijaBet neviens nav pats to piedzīvojisJūrmalas domnieki atzīst politiskās korupcijas esamību pašvaldībā, kukuļa piedāvāšanu neviens gan neesot pieredzējis

To, ka politiskā korupcija Jūrmalas domē pastāv, LTV raidījumam de fac-to atzina gandrīz visi aptaujātie Jūr-malas domes deputāti. Jaunievēlētais Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ro-mualds Ražuks raidījumam atzīst, ka neizslēdz ietekmi, bet par naudas do-šanu šajā sasaukumā nav dzirdējis. Sa-vukārt Ilmārs Ančāns, kurš ievēlēts no Mūsu zemes, uzskata, ka politiskā korupcija domē ir liela. Deputāts Ga-tis Truksnis (LPP/LC), kas iepriekš bijis domes izpilddirektors, uzskata, ka šada situācija visiem bijusi ērta – notiekot tikai gaušanās par politisko korupciju, bet neviens no, piemēram, būvniekiem ar iesniegumu policijā vai KNAB nevēršoties un lietas līdz tiesai nenonākot.

Ekonomiskā krīze un dažādu būv-projektu apsīkums, protams, ir darījis savu un – kā norāda deputāti – poli-tiskā korupcija šo iemeslu dēļ visti-camāk ir gājusi mazumā. Bet, lai gan politiskās korupcijas esamību deputā-ti nenoliedz, savu iesaisti tajā neviens neatzīst. De facto aptaujājis lielāko daļu Jūrmalas domes deputātu, un visi noliedz, ka viņiem kaut reizi būtu piedāvāta nauda vai kādi citi stimuli, lai veicinātu viena vai otra lēmuma pieņemšanu. Tāpat visi de facto aptau-jātie deputāti noliedz, ka jebkad būtu prasījuši naudu vai devuši jebkādus

mājienus par kādu stimulu nepiecie-šamību, lai pieņemtu kādu lēmumu. Vienīgi Ilmārs Ančāns atzina, ka Jūr-malgeitas laikā viņam piedāvāti 20 tūktoši eiro par mēra ievēlēšanu, bet Iveta Blaua (JL) atzina, ka tieši viņai nu jau atstādinātais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics piedāvājis 5000 latus par atbalstu uzticības balsojumā mēram.

Bijušais Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics atrodas apcietinājumā un par jauno Jūrmalas mēru ievēlēts Ro-mualds Ražuks, bet par viņa vietnie-ku – deputāts Māris Dzenītis. Tomēr, kā norāda raidījums, arī jaunā Jūrma-las domes vadība nav bez aizdomu ēnas dažādu dīvainu darījumu jomā. Uzņēmējs Māris Dzenītis ieguvis vi-sai skandalozu slavu, jo bijis saistīts ar Krievijas uzņēmēju Borisu Teterevu, no kura it kā izkrāpti 50 miljoni eiro, cenšoties viņam pārdot Dzenītim pie-derošo vissezonas slēpošanas trases projektu Kāpa.

Māris Dzenītis bijis Munkevica partijas biedrs un arī šīs partijas līdz-dibinātājs. Iespējams tā ir tikai sagadī-šanās, bet laikā, kad Munkevics vadīja Jūrmalas domi iepriekšējā reizē, Dze-nīša ģimene ar domi noslēdza kādu vi-sai izdevīgu darījumu, pārmetumi par ko jau publiskajā telpā ir izskanējuši.

Zemes gabalu Priedainē, Salas-

pils ielā 4, kas ir gandrīz 4,5 tūksto-šus m2 liels, Jūrmalas dome nopirka 2006. gada beigās, samaksājot par to gandrīz 800 000 latu. Īpašuma pārde-vēji bija Ira Harlamova un Jurijs Har-lamovs – pašreizējā Jūrmalas domes vicemēra Māra Dzenīša māte un brā-lis. Tajā laikā Dzenītis nebija Jūrmalas domes deputāts, bet tikai Munkevi-ca – toreizējā Jūrmalas mēra, partijas biedrs un partijas līdzdibinātājs. Dze-nītis pats savu saistību ar šo darījumu noliedz.

Nekustamā īpašuma vērtētājs Jā-nis Pudņiks no Latio gan atzīst – ka 2006. gada beigās 800 tūkstoši lati par šādu zemes gabalu ar ēku uz tās nav bijusi pārmērīga cena.

Tomer kā liecina de facto rīcībā nonākušie Jūrmalas domes sēžu proto-koli – lēmums par īpašuma iegādi no Munkevica partijas biedra Māra Dze-nīša radiem pieņemts lielā steigā.

Tagad te tapis bērnudārzs par 1,5 miljoniem latu. Gandrīz miljons nācis no ES fondiem, daļa no valsts budžeta un daļa no pašvaldības. Kopā ar 800 tūkstošiem latu, ko dome iztērējusi par šī īpašuma iegādi – bērnudārzs ar peldbaseinu izmaksājis ap 2,3 miljo-niem latu.Latvijas TV raidījums „De facto“

Latvijas TelevīzijaLaikrakstam „Latvietis“

Eirovīzija 2010Turpinājums no 1. lpp


Analizējot Satvers-mes tiesas spriedumu par pavalstniecības un dubultpilsonības jau-tājumiem http://www.satv.tiesa.gov.lv/upload/

spriedums_2009_94_01.htm, kļūst skaidrs, ka ir svarīgs burts, nevis bū-tība!

2010. gada 13. maija būtība ir, ka Latvijas valsts, partijas, tiesas ar Sa-eimu priekšgalā nevēlas rūpēties par Latvijas pilsoņiem, kas demokrātis-kās valstīs ir pats par sevi saprotams. Visas demokrātiskās valstis aktīvi rū-pējas par saviem pilsoņiem un tos arī sauc atpakaļ uz savu valsti. To dara arī Krievija. Vācija atpazīst savus pilso-ņus pat pēc 247 gadiem, pēc tam, kad Katrīna Lielā tos 1763. gadā aizsauca uz carisko Krieviju.

2010. gada 4. maijā apritēja 20 gadu kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas. Latvijas valsts nepār-trauktības doktrīna ir spēkā. Oku-pācijas laikā Latvijas pavalstniecība turpināja pastāvēt, un Latvijas valsts sūtniecības ārzemēs rīkojās Latvijas valsts vārdā, un to izdotie lēmumi un veiktās darbības ir spēkā. Piemēram, tolaik izdotās Latvijas Republikas ār-zemju pases.

Un tomēr Latvijas valsts kredo ta-gad ir skaidri manifestēts: ja Latvijas likumīgie pilsoņi nav reģistrējušies PMLP veidlapā līdz 1995. gada 1. jū-lijam, tiem ir jāatsakās no laika gaitā iegūtās citas valsts pilsonības. Rezul-tāts ir tas, ka zemas pakāpes iestādes veidlapa valstij ir svarīgāka par sen iegūtu Latvijas pavalstniecību un Lat-vijas pasi!

Vēsturisks fakts: Krievijas armijai bija jāaiziet no Latvijas saskaņā ar Lat-vijas Krievijas līgumu līdz 1994. gada 31. augustam.

Atlika 10 mēnešu laika, lai no tota-litāras Latvijas pieteiktos un reģistrē-tos demokrātiskā Latvijā.

Taču Krievijas armija aizgāja prom no Skrundas tikai 1999. gada 23. oktobrī.

Secinājums: Krievijas armija drīkst pārvilkt piecus gadus. Latvijas likumīgie pavalstnieki Rietumos – ne-vienu brīdi!

Tiek aizmirsta vēsture, piemēram, 1993. gada 4. oktobris, kad Krievijas valdība lika apšaudīt Krievijas par-lamentu, tad tika grozīts Latvijas pa-valstniecības likums.

Pavalstniecības un dubultās pa-valstniecības jautājums ir politisks jau-tājums, tas jau vienmēr ir bijis politisks jautājums. Bet tā kā Latvijas politika un politiskās partijas nav bijušas ie-interesētas nodarboties ar vēsturiskās patiesības noregulēšanu, Latvija savā demokrātiskā, tiesvedības, politiskā,

morālā, ētiskā attīstībā šodien stāv tie-ši turpat, kur tā konkrētajā gadījumā jau stāvēja pirms sešiem gadiem, kad tika sākts pavalstniecības jautājumu process. Situācija nav mainījusies. Šos sešus gadus politika ir slēpusies aiz tiesām un tiesas slēpjas aiz politi-kas. Gan politikai, gan tiesām ir ērti aktīvas tiesvedības, judicial activism, vietā izvēlēties pasīvas tiesvedības, ju-dicial passivism, nostāju, uzsverot, ka šis jautājums jāregulē likumdevējam, politikai, politiķiem. Un tie atkal saka, ka tas ir jādara Satversmes tiesai. Un tā valsts un likumdevējs griezās sešus ilgus gadus pasīvi ap savu asi!

10. Saeima tiks ievēlēta, un ir šaubas – vērtējot 8. un 9. Saeimu, tās partijas, to locekļus, to komisijas, val-dības, Ministru prezidentus un pre-zidentus, kuri ir iepazīstināti ar pil-sonības jautājumiem, – ka Pilsonības likums tiks piemērots šodienas politis-kajai, vēsturiskajai, saimnieciskajai si-tuācijai. Visi minētie līdz šim ir gājuši vieglākās pretestības ceļu un unisono atbildējuši, ka šobrīd ir svarīgākas lie-tas darāmas: Pilsonības likumam nav nekādas prioritātes...

Kas valstij var būt svarīgāks par tās likumīgo pilsoni?

Pa šiem ilgajiem sešiem gadiem, kuros notika tiesvedība, un dažādas tiesas izvērtēja un skatīja Latvijas Re-publikas ārzemju pases, konstatējot vispār šādu dokumentu esamību un līdz ar to iegūtās pavalstniecības, pa šiem gadiem Latvijas Saeima un po-litiķi valsti ir noveduši bankrotā, no kura tā tik ātri neatkopsies. Fiskālais bankrots ir viena lieta, bet ne mazāk svarīgs ir garīgais, morālais un ētis-kais bankrots...

Pēc šī Satversmes tiesas sprieduma atliek vienīgi secināt, ka neviens Lat-vijas pilsonis, kas tiks nolikts izšķir-šanās priekšā par kādas demokrātiskas valsts pilsonību, Amerikas, Austrā-lijas, Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Zviedrijas, nekad no tādas neatteiksies par labu demokrātiski neattīstītas Lat-vijas valsts pilsonībai! Ar šādu tiesis-ku praksi, Latvijas pilsoņiem atņemt pavalstniecības, vai nolikt viņus izvē-les priekšā, Latvija, kā valsts, ir ieņē-musi zaudētājas pozīcijas.

Civilizētās valstīs pilsonībām nav noilguma!

Katiņā Putins apkampa Tusku. Jau tagad vēsturisks žests. Toties Sat-versmes tiesa ar savu nedemokrātisko spriedumu izņirgā savas valsts Otrā pasaules kara upurus! Iespējams, ka Krievija savā demokrātiskā attīstībā jau ir tālāk nekā Latvija, kas ir apstā-jusies savā valstiskā domā un tiesve-dības izpratnē Padomju Latvijas līme-nī – kas nav ar mums, ir pret mums! Gan Latvijas politikai, gan arī Latvijas tiesvedībai bija iespēja noregulēt mazu daļu savas Otrā pasaules kara netais-nīgās vēstures, kā arī ideoloģiski attā-lināties no Okupācijas pārestībām un ES un NATO sastāvā kļūt demokrātis-kai un atbrīvoties no pagātnes rēgiem. Bet Latvijas valsts sirgst ar Stokhol-mas sindromu...

Latvijas valsts ir no savas politis-kās trimdas, kā arī no šodienas ārpus Latvijas strādājošiem, en bloc ar Sat-versmes tiesas spriedumu un palīdzī-bu, atgaiņājusies. Tas ir manifestēts uz turpat 50 lapām. Valstij būtu uz 50 la-pām jāpamato, ka likumīgais pilsonis ir pilsonis, nevis nav pilsonis.

Apmēram 250 000 cilvēku, bēgda-mi no okupācijas režīma terora, sākot ar 1944. gadu un arī pēc tam, atstāja Latviju. Liels skaits latviešu okupāci-jas laikā ir dzīvojuši ārpus Latvijas ar Latvijas Republikas Ārzemju un Iekš-zemes pasēm.

Trīs šodienas skaitļi: uz Lielbri-tāniju vien ir aizdevušies aptuveni 200 000 cilvēku – kvalificēts darba-spēks. 2000 bērnu katru gadu dzimst Lielbritānijā. Šopavasar 162 ģimeņu no Liepājas un tās apkārtnes ir atstā-jušas Latviju.

Bet valsts klusē un nerunā nedz par vēstures, nedz par šodienas skait-ļiem, nedz arī par to, kā politiskos bēgļus un šodienas aizbraucējus saukt atpakaļ un piesaistīt savai zemei.

Kura cita valsts un kura tauta jeb-kad un jebkur ir atļāvusies atteikties no ⅓ savas tautas? Tikai valsts bez politiskas un tiesību kultūras. Tikai valsts, kas ir zaudējusi savu kolektīvo atmiņu...

Baiba Lapiņa-StrunskaLaikrakstam „Latvietis“

Par Latvijas pilsonību un dubultpilsonībuSatversmes tiesas spriedums – pret Latvijas valsts nepārtrauktības principiem

Labprāt pilnā lielumā (katra lappuse A4) KRĀSĀS izdrukāsim un nosūtīsim laikrakstu „Latvietis“.

Abonements $35 par 10 numuriem vai $70 par 20 numuriemar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141

Čeki rakstāmi: „Sterling Star“Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


Ko Tu, Tava mam-ma, tētis vai bērni darīs jūlija pēdējā nedēļā? At-pūtīsies? No kā? No dzī-ves? Labāk piesakies, un kopā tā pa īstam izdzī-vojiet vienu sulīgu, īsti

latvisku, sirsnīgu un neaizmirstamu nedēļu 3x3 nometnē Mazsalacā!

Kas tas ir, un kas tur būs3x3 ir pasaules latviešu kustība,

kas pulcē kopā latviešus no trim pu-sēm – Latvijas, Austrumiem un Rietu-miem, lai satiktos trīs paaudzes – bēr-ni, vecāki un vecvecāki – un stiprinātu īsti latvisku garu.

Latvijā ik vasaru nedēļas garumā notiek divas 3x3 nometnes. Pirmā šo-gad notiks Ineses un Jāņa Krūmiņu vadībā Mālpilī no 11. jūlija līdz 18. jū-lijam. Savukārt par otro nometni no 25. jūlija līdz 1. augustam Mazsala-cā gādās Inese un Indulis Bērziņi.

Mazsalaca 3x3 nometni ir piedzī-vojusi jau divreiz – 1998. gadā tajā piedalījās rekordliels vietējo cilvēku skaits, bet 2008. gadā tur notika visu zemju 3x3 vadības loka nometne. Tā kā trīs lietas allaž ir labas lietas, 3x3 nometni Mazsalaca ir gatava viesmīlī-gi uzņemt vēlreiz.

Šoreiz nometnes tēma ir No grau-da līdz maizei, jo Mazsalacas novads var pamatoti lepoties ar saviem zem-niekiem, kas kopj laukus un audzē maizīti.

Nometne sāksies ar iespaidiem pārbagātu ekskursiju Valmierā, tad visi kopā dosies uz nedēļas mājvietu Mazsalacā, kur pēc nometnes atklāša-nas uz iepazīšanās vakaru un pirma-jiem dančiem ar dziedāšanu aicinās Austris Grasis, kurš, kā dzird, jau sā-cis cūku cepetim audzēt.

Ko tur darīs Tava ģimeneNu, tas nu būs jāizlemj Jums pa-

šiem! Garlaikoties vai dīki pārmest kāju pār kāju nebūs laika. Mazie bēr-ni satiksies ar mīļām audzinātājām un darīs savus darbiņus, bet pusaudži un pieaugušie līdz pat pusdienlaikam kustinās rokas un domas dažādās gud-rībās un prasmēs. Tā pusaudži varēs kalt arheoloģiskas rotas no bronzas un sudraba un veidot pērlīšu rotas, citi tikmēr varēs zīmēt animācijas filmu No grauda līdz maizei. Vēl būs ie-spēja nedēļas garumā iestudēt Imanta Ziedoņa poēmas, kā arī veidot māla traukus. Vieni runās par dzīvi, brīvo laiku un mīlestību, otri tikmēr gatavos latviskus ēdienus.

Pieaugušajiem (un pieaudzis no-metnē ir jau no 13 gadu vecuma) pa-redzēti savi darbi. Vieni ies uz ģime-ņu semināru, citi – uz politiku. Vieni izzinās Latvijas un Mazsalacas vēsturi

Otrā pasaules kara laikā, citi smelsies spēku un zinības dievturības ievir-zē, vēl citi mā-cīsies rakstīt un rakstīs ziņas žur-nālistikas ievirzē. Un tad vēl nomet-nes mājas lapas un Latvijas nometņu vēstures veidoša-na!

Kam būs vē-lēšanās, tie varēs mācīties palīdzēt otram un paši sev – kā izdzīvot plūdos vai mežā, bet tie, kam jau as-toņpadsmit, izpratīs latvisko dzīves-veidu caur tradicionālo latviešu pirti, tā uzlabojot attiecības pārī.

Pēc brangām pusdienām – klāt jau pēcpusdienu ievirzes. Kam luste, tas ies spēlēt leļļu teātri vai rūpīgi izzinās latvisko gadskārtu svinēšanu, mācīsies līvu valodu un folkloru, koklēs, dari-nās ādas apavus, kals rotas, savukārt uz Vilku mācību aicinātas arī meitenes un sievietes, tikai līdzi jāņem labs sa-vāžams nazis. Bet tas vēl nav viss.

Pēcpusdienā šūmēsies arī lietu, mietu, dejas un kustību teātris, bet citi rūpīgi šūs tautiskos kreklus un blūzes. Audēji dalīsies divos pulkos – kamēr vieni audīs lielajās stellēs, citi tikmēr audīs bez stellēm, un labi izdosies abiem. Kamēr vieni klīdīs pa pļavām, sies slotas un vārīs tējas, citi tikām ņems un vārīs ziepes!

Arī tas vēl nav viss. Pusotra stun-da vakarpusē atvēlēta pievakares ak-tivitātēm, un katra diena sola izbaudīt vai apgūt ko citu. Ģimenes ar bērniem varēs mācīties folkloru, žiperīgākie metīsies danču mācībā, bet dāmas adīs, tamborēs; grābekļos un čunčinās vai arī gatavos puzurus un cepures no doņiem un kļavu lapām.

Ik dienu būs iespēja doties Maz-salacas novada kultūrvēstures eks-kursijās vai izjādēs ar zirgiem. Rokas darbināt varēs visi: būs floristika un dāvanu gatavošana no dabas materiā-liem, pašu rokām varēs gatavot arī ci-tādas dāvanas, maizes dēlīšus un citus koka izstrādājumus, varēs cept un ēst pīrāgus, aust jostas vai izgatavot mai-siņu ar nometnes logo. Savukārt pavi-sam mazie mammas un tētus vedīs uz bēbīšu skoliņu – lai zina, kas bērniem patīk un ir vajadzīgs!

Un kur nu vēl citas aktivitātes! No-metnes laikā taps disks, bet pie vaka-riņu galda katra ģimene saņems gluži siltu, svaigi drukātu nometnes avīzi. Balsis varēs izlocīt korī, galvu palau-zīt, spēlējot galda spēlēs, būs arī Brīvā mikrofona koncerts, kā arī interesanti

„No grauda līdz maizei“Mazsalacas 3x3 gaida Tevi!

Salaca un Skaņais kalns pie Mazsalacas.

MelburnasLatviešu ciemsmeklē pilnlaiku

MEDMĀSU(Division 1 RN)

ar plašu pieredziveco ļaužu

kliniskā aprūpē

Tuvāku informācijuun sīku darba

aprakstu sniegsMāra PiksonsDarba dienās03-9800 2977

viesi, pasākumi un notikumi ik vakaru.Ak, jā, nebūs vaļas laiskoties arī

naktī, jo gribēsies iet uz dančiem un nīkšanu vai arī pabeigt dienā iesākto rokdarbu, padziedot kādu sirds dzies-mu...

Gribi pieteikties? Dari to!Kontaktinformācija: Ārzemju latvie-šus lūdzam pieteikties pie Arnolda Ru-perta, [email protected] 2141 Brun-sink N.E. Grand Rapids, MI 49503. USA. Tālr. (616) 456-8023. Dalības maksa ir $250.- USD no personas (bēr-niem līdz 7 gadu vecumam puscena), bet ne vairāk kā $625.- USD no kodo-lģimenes.

Indulis BērziņšNometnes līdzvadītājs


cīgi. L. Svīķers jau apmēram 10 gadus Melburnā darbojas architektūras no-zarē, pats saņemot un izpildot darbus, galvenokārt celtņu projektēšanā. Zilās

otas brālībā viņš visu laiku bijis ražens arī gleznošanas laukā.

Maz tomēr ticams, vai bez pases parādīšanas pārējie piecdesmitgad-nieki L. Svīķeri arī pēc 22. maija uz-ņems savā „klubā“: paskats neliecina, ka viņš aiz sevis atstājis jau pussimts

gadu – L. Svīķers, liekas, tikai vēl vakar ir izcīnījis Latvijas meistartitu-lu lepnajā paukošanas sportā zobenu cīņās un stud. korp. Tālavijas galvas sega tam piestāv tikpat iznesīgi kā stu-diju gados Rīgā.

J.K.

Plakatu sacensībaAL10.KD rīcības komitejas

aicinājumsLai popularizētu mūsu kultūras

dienu ideju Austrālijas latviešu sa-biedrībā un veicinātu plakatu mākslu, Austrālijas latviešu 10. kultūras dienu rīcības komiteja aicina latviešu māks-liniekus, architektus un mākslas skolu audzēkņus piedalīties plakatu sacensī-bā.

Plakata formatam jābūt 20 reiz 30 collu un tas darināms ne vairāk kā 3 krāsās. Zīmējumā realizējama ideja, ko var izmantot KD vadmotīvam un jāsatur uzraksts –„Austrālijas latviešu 10. kultūras dienas Melburnā 1960. g.“ Piemērotāko projektu KD rīcības ko-miteja atpirks, izlietojot to program-mas grāmatiņas vākam u.c. KD po-pularizēšanas vajadzībām. Iesniegtos projektus izstādīs KD laikā.

Darbi iesūtāmi līdz 15. augustam AL10.KD rīcības komitejai: Latvian House, 3 Dickens St., Elwood, Vic.

AL10.KD rīc. komiteja* * *

£20 jaunai skatuveiPētījumi par sarīkojumu zāles

iespējām pie Melburnas Latviešu nama

Austrālijas latviešu teātris ziedo-jis 20:0:0 skatuves celšanai Melbur-nas latviešu nama sarīkojumu zālē, ja MLNK vadība izšķirsies, ka tādu būvēs. Šajā gadījumā ALT arī apsolās, ka bez pirmās iemaksas finansēs visas skatuves izbūvi, jo teātris līdzekļu uz-krāšanai nodibinājis iekšēju fondu.

ALT pagaidām ir vienīgā latvie-šu organizācija, kas jau atbildējusi MLNK techniskās komisijas vad. H. Misiņa izsūtītajām jautājumu anke-tām, kuru atpakaļsūtīšanas termiņš gan vēl tāls – līdz 20. jūnijam. Šajās anketās ir 12 dažādi jautājumi, lai no-skaidrotu, vai organizācijas vēlas sarī-kojumu zāli, ja vēlas, tad – kādu un cik līdzekļu sola ieguldīt pasākumā. Arc-hitekti paralēli strādā pie sarīkojumu zāles plāniem un izmaksu aprēķiniem.

* * *Kā Melburnas ev. lut. latviešu

draudzes, tā katoļu draudzes korim mēģinājumi programmas sagatavoša-nai nākamajām kultūras dienām no-tiek vienmēr svētdienās pēc minēto draudžu dievkalpojumiem, – informē abu koru diriģents Ern. Maršaus.

* * *Pilnīgi neparasta balle, kur nepra-

sīs ieejas maksu un nebūs arī lotereja un citi „naudas izspiešanas“ mēģinā-jumi, notiks 22. jūlijā Nortkotes pil-sētas namā Melburnā. Šo balli rīkos Melburnas latviešu nama kooperātīvs un, kā var just, lielā priecāšanās lai-kam būs veltīta izcilam notikumam – nama pilnīgas izmaksas „apkūlībām“. Ja nu kāds apmeklētājs tomēr vēlēsies izdot pa šiliņam, tad varēs piedalīties lelles izsolē. Šajā ziņā lieta nav gluži parasta: lelle būs skaista meitene, kas izsoles laimētājam izsniegs skūpstu – par abu namam.

Viens koriģējums varbūt tomēr ne-pieciešams: bezmaksas ieeja ballē gan

paredzēta tikai nama īpašniekiem – MLNK biedriem, bet vai tad nebiedru Melburnas tautiešu vidū vairs ir?

* * *Tālie viesi

Nākamajās Kultūras dienās Melburnā gaidāmi Hobartas un Pertas

dziedātājiŠogad pirmo reizi mūsu kultūras

dienu vēsturē gaidāmi arī Pertas un Hobartas dziedātāji, kas papildinās kopkora sastāvu.

Austrālijas latviešu 10. kultūras dienu rīcības komitejas pr-dis E. Lī-dums Melburnā pastāsta par infor-māciju no Tasmānijas, ka Sv. Pāvila ev. lut. draudzes paspārnē Hobartā organizējas kora kopa, kas piedalīsies nākamajās kultūras dienās. Uz Mel-burnu pošas ari Hobartas latviešu tau-tisko deju grupa.

Ļoti iespējams pat vēl tālāku vie-su – pertiešu piedalīšanās. Par iespē-jām nokļūt Melburnā 10. kultūras dienu laikā interesējas Pertas latvie-šu vīru kora Gaujas diriģents Ansis Sprancis un daži dziedātāji. ∎

I\ pagahtnesLaikrakstā „Austrālijas Latvietis“ pirms 50 gadiem – Nr. 538, 1960. g. 28. maijā

Leo SvīķersTurpinājums no 8. lpp

NekrologsEdvīns Kuks 11.IV.1941. – 14.IV.2010.

Saīsināts nekrologs, nolasīts Edvī-nam veltītā piemiņas svētbrīdī, 2010. g. 25. aprīļa dievkalpojumā, Vienības draudzes baznīcā, Stratfildā, Sidnejā.

Edvīns Kuks dzimis Rīgā, 1941. g. 11. aprīlī. Māte Klāra, tēvs Johans.

Māte ar dēlu bēgļu gaitās nonāk Eslingenā un tad tālāk Austrālijā, kur apmetas uz dzīvi Pertā.

Māte apprecējās otrreiz, un drīz Edvīnam nāk klāt dvīņu pusmāsas Daina un Valda.

Edvīnam talants vērsās uz skatuves mākslu, un viņš devās pēc nedaudziem

gadiem, spēlējot teātros Pertā, uz An-gliju, kur atkal pavadīja dažus gadus, spēlējot gan Vestendas (West End) te-ātros, gan pastāvīgos ansambļos. Jūlijs Cēzars (Julius Caesar) un Vīrietis no Lamančas (Man of La Mancha) ir divi pazīstami uzvedumi, kuros Edvīns piedalījās. Tiem, kam savā īpašumā ir Vīrieša no Lamančas plates ieska-ņojums, kur austrālietis Kīts Mičels (Keith Michell) spēlē galveno Don-kihota lomu, var redzēt Edvīna vārdu ansambļa dalībnieku sarakstā.

Atgriežoties Austrālijā, Edvīns

galu galā nostabilizējās uz dzīvi Mel-burnā, kur piedalījās Austrālijas Lat-viešu teātra uzvedumos. Kaut Edvīns izpelnījās labāko aktiera godalgu teāt-ra festivālā Adelaidē, skatoties pagāt-nē, varētu teikt, ka, vairāku iemeslu dēļ, viņa aktiera talants palika novārtā.

Edvīnu interesēja cilvēki un mie-rīga dzīve. Viņa smalkā, kādreiz iro-niskā, bet vienmēr sirsnīgā humora izjūta labi noderēja visos viņa dzīves pasākumos, kā arī viņa pievilcīgā stāja un simpātiskā attieksme.

Gundega Zariņa

Mums vēl ir vieta Jūsu sveicieniem.Cena $5 par 1 cm vienā slejā.

Minimums $10.

Tieši šis laukumiņš izmaksāstikai $20.


sarīkojumu tik tumšā noskaņā, kora sievas nodziedāja Klusi, klusi ratiņš rūc, kur dzijas pavediens ir kā pati dzīve, reizēm gluds, reizēm gaužam mezglots un nevienāds. Koriste Vēra Petrova papildināja šo priekšnesumu ar īstu vērpšanu, tā noslēdzot sarīko-juma muzikālo daļu.

Vēl tikai atlika izdibināt, kam bija laimējies loterijā, un nodziedāt bei-dzamo no četrām kopdziesmām. Pub-

lika no sirds piedalījās dziedāšanā un jābrīnās, ka daudzi no viņiem nenāk korī dziedāt. Tas būtu korim liels ie-guvums.

M u z i k ā l o s p r i e k š n e s u m u s caurvija stāstījums un joki, kuros pie-dalījās Jānis Lind-bergs un stāstītāja. Klavieru pavadīju-mus veica kora diri-ģente Lilita Daenke, un pēcpusdienu ie-

kārtoja un vadīja šo rindiņu rakstītāja.Gunta R.

Laikrakstam „Latvietis“

AdelaidēCeturtdien, 27. maijā, plkst. 11.00 Mākslinieciska nodarbība ALB tel-pās. Būs iespēja pielikt roku, palīdzot sakārtot LAIMAs foto albumu, kā arī darinot apsveikumu kartiņas. Sekos pusdienas plkst. 12.30. Pieteikties LAIMAs birojā 8172 0820 līdz 25. mai-jam.Ceturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet Story).Sestdien, 29. maijā, plkst. 11.00 Vēs-ture Dienvidaustrālijā izstāde Adelai-des Latviešu muzejā kā daļa no Dien-vidaustrālijas vēstures nedēļas. Skolas bērni uzstāsies plkst. 11.15-11.45 un rokdarbnieces plkst. 11.00-13.00.

Svētdien, 30. maijā, plkst. 9.30 No-vuss Tālavā.Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 ALB Gada svētki 1949-2010 ar Muzikālu pēcpusdienu. Uzrunu teiks ALB val-des priekšsēdis Bruno Krūmiņš. Kon-certa programmā Marijatviles skolas koris diriģenta Alda Sila vadībā, čel-lists Jānis Laurs un pianiste Jū Cun Vu (Yuh Tsun Wu). Pēc koncerta atspir-dzinājumi un uzkodas Mazajā zālē. Ieejas kartes pie kases. $10. Visi laipni aicināti!Svētdien, 6. jūn., plkst. 14.00 ALT izrāde Latviešu namā: A. Gurneja Kokteiļu stunda Ievas Kainas režijā. Biļetes $20/$15, skolas bērniem ieeja bez maksas.Trešdien, 9. jūn., plkst. 19.30 Dien-vidaustrālijas Latviešu organizāciju apvienības sēde Tālavas mazajā zālē.

Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Otrā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Diev-kalpojums ar dievgaldu.Svētdien, 13. jūn., plkst. 15.00 Aiz-vesto piemiņas dievkalpojums un kon-certs.

BrisbanēCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet Story).Svētdien, 30. maijā, plkst. 13.00 Rok-darbnieču kopas nodarbības.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.00 Svētdie-nas rīts Dievam – Pārrunas par tematu

Sarīkojumi, draudzes ziņas un ziņojumi


DatumiVārda dienas, dzimšanas dienas un zīmīgi notikumi26. maijsEduards, Edvards, Varis1888. rakstnieks, izdevējs Oto Krolls.1909. no Krievu–Baltijas vagonrūp-nīcas konveijera Rīgā, Valmieras ielā noripoja pirmais Russo–Balt automo-bilis. Pirmo reizi Krievijas impērijā sākās automašīnu sērijveida ražošana.1923. latviešu matemātiķis, pasnie-dzējs Latvijas Universitātē, viens no pirmajiem latviešu programmētājiem Vilnis Detlovs.1941. komponists, politiķis Imants Kalniņš.1970. politiķis Dzintars Zaķis.

27. maijsDzidra, Dzidris, Gunita, Loreta1875. skolotājs Arvīds Blaumanis.1889. aktieris, režisors, skatuves mākslas pedagogs Ernests Feldmanis.1922. rakstnieks Valentīns Jākobsons.

28. maijsVilhelms, Vilis1859. grāmatizdevējs Jānis Ozols, kurš krita par upuri soda ekspedīcijai 1906. gadā. Ozols pirmais izdeva tādus dar-bus kā Aspazijas Sidraba šķidrauts un Raiņa Vētras sēja.1875. literatūras kritiķis, revolucionārs Vilis Dermanis.1907. dzejniece Rūta Skujiņa (dz.Emma Skujiņa, prec. Lāce).

29. maijsMaksis, Raivis, Raivo1902. komponists Alfreds Feils; de-portēts 1941.g., miris Sibīrijā 1942.g.1925. literatūras zinātnieks Juris Sile-nieks.1958. politiķe un filoloģe Ina Druviete.

30. maijsLolita, Vitolds, Letīcija1910. pirmais lidmašīnas lidojums

Rīgā.1930. tulkotājs Ēvalds Juhņēvičs.1930. teātra un kino režisors Imants Krenbergs.

31. maijsAlīda, Jūsma1888. politiķis, finansists, Latvijas bankas pad. priekšs. Ādolfs Klīve.1909. garīdznieks, prāv. Arnolds Gros-bachs.2007. par Latvijas prezidentu ievēlēts Valdis Zatlers.

1. jūnijsBiruta, Bernedīne, Mairita1908. agronoms, sabiedrisks darbi-nieks Jānis Daģis.1925. rakstnieks, ķīmiķis Nikodemijs Bojārs.1942. etnogrāfs un valodnieks Austris Grasis.1975. šķēpmetējs Ēriks Rags. ∎

Dzīvīte, dzīvīte, šūpojos tevīTurpinājums no 2. lpp

FOTO

Ast

rīda

Vei

gure

Koriste Vēra Petrova vērpj kamēr kora sievas dzied „Klusi, klusi ratiņš rūc“.


Gars un dvēsele pie M. Mežmales, 104 Donnington St., Carindale.Otrdien, 8. jūn., plkst. 10.00 Brīvļau-žu sanāksme Latviešu namā – Yoga vingrojumi ar Carmel 10.30–11.00. Rakstnieku diena – dalīsimies ar ro-māniem, domrakstiem un dzejām, ku-rus sarakstījām kā bērni. Rīta tēja un pusdienas $15.Svētdien, 13. jūn., plkst. 14.00 Aiz-vesto atcere BLB sarīkojumā Latvie-šu namā. Piemiņas brīdis pie akmens pagalmā un Latviešu namā dziesmas, dzejas un prozas lasījumi.

KanberāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet Story).Sestdien, 29. maijā, plkst. 14.00 KLB saiets Immanuela baznīcas zālē, Lyons. Video filmas Atgriešanās Eiro-pā. Latvija 1988-2008 turpinājums.Svētdien, 13. jūn., plkst. 14.00 visām Baltijas tautām kopējs Aizvesto piemi-ņas akts poļu kluba telpās, O’Connor. Runu teiks akadēmiķis un politisks darbinieks Dr. Jānis Priedkalns. Ak-tam sekos muzikāls priekšnesums ar-fistes Lienas Leisijas (Lacey) vadībā.

MelburnāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet Story).Svētdien, 30. maijā, plkst. 14.00 Dr. Andra Saltupa referāts Sirdstrieka Latviešu nama Hugo Misiņa zālē.Sestdien, 5. jūn., plkst. 12.00 Latvie-šu namā skolas atzīmē Aizvesto pie-miņas dienu.Sestdien, 5. jūn., plkst. 12.00 Vana-dzes piedāvā pusdienas DV mītnē.Svētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Mak-šķernieku kluba Āķis saiets Latviešu namā.Otrdien, 8. jūn., plkst. 11.00 Senioru saiets Latviešu ciemā. Ieeja pret ziedo-jumiem. Līdzi ņemami groziņi.Pirmdien, 14. jūn., plkst. 14.00 MLOA rīkotais Aizvesto piemiņas akts Latviešu namā. Runās Ģirts Valdis Kristovskis. Melburnas 1. latv. ev. lut. draudzeMāc. Māra Saulīte. Svētdien, 6. jūn., plkst. 11.00 Diev-kalpojums Latviešu ciemā.Svētdien, 6. jūn., plkst. 14.00 Diev-kalpojums Trīsvienības baznīcā.Svētdien, 13. jūn., plkst. 13.00 Balla-ratā aizvesto un varoņu piemiņas die-nas dievkalpojums. Melburnas Sv. Krusta draudzeSvētdien, 30. maijā, plkst. 11.00 Trīs-vienības svētki. Dievkalpojums drau-

dzes vecākā vadībā.Svētdien, 13. jūn., plkst. 11.00 Trešā svētdiena pēc Vasarsvētkiem. Aizvesto piemiņas dienas dievkalpojums drau-dzes vecākā vadībā.

PertāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet Story).Svētdien, 13. jūn., plkst. 13.00 Ģir-ta Valda Kristovska referāts Latviešu centrā. Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzeMāc. Gunis Balodis.Svētdien, 6. jūn., plkst. 10.30 Ot-rās svētdienas pēc Sv. Gara svētkiem dievkalpojums.Svētdien, 13. jūn., plkst. 10.30 Trešās svētdienas pēc Sv. Gara svētkiem un Tautas sēru dienas dievkalpojums.

SidnejāCeturtdien, 27. maijā, plkst. 20.30 Foxtel Vēstures kanāls (The History Channel) izrādīs Edvīna Šnores ap-balvoto dokumentālo filmu Padomju stāsts (The Soviet Story).Piektdien, 28. maijā, plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uz-kodas, mūzika, draudzīga atmosfēra. Visi laipni ielūgti un gaidīti!Sestdien, 29. maijā, plkst. 16.00 – 24.00 Saviesīgs vakars DV namā. Ie-eja brīva. Bārs, uzkodas, dzīva mūzi-ka; iespējams, šīberēšana.Ceturtdien, 3. jūn., plkst. 12.00 Sa-iets un draudzības pēcpusdiena DV namā.Piektdien, 4. jūn., plkst. 16.00 – 20.00 novuss DV namā. Draudzīgas spēles, kā arī turnīrspēles. Bārs, uzkodas, mūzi

Documents

Īpašums Doma laukumā finansēs algas29 Mozart Place Mount Ommaney Qld 4074 Tel: (07) 3715 8008 Epasts: [email protected] LR pilsoņu pasu iegūšana un apmainīšana Austrālijā