Petersone prezentacija mediacija-21-09-2012

Mediācijas izmantošana komercstrīdu risināšanā

Dr.iur. Zane Pētersone Tiesnese Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātā

Latvijas pārstāve Eiropas Tiesnešu asociācijā mediācijai

Rīga 21.09.2012.

Strīdu risināšanas iespējas

• Sarunas

• Samierināšana

• Mediācija

• Šķīrējtiesa

• Tiesa

2 © Zane Pētersone, 2012

Mediācijas jēdziens

Mediācija ir strukturēts brīvprātīgas sadarbības process, kurā puses cenšas panākt savstarpēji pieņemamu vienošanos savu domstarpību atrisināšanai ar mediatora starpniecību.


Mediatora jēdziens

Mediators ir mediācijas vadītājs – jebkura trešā persona, kura ir lūgta efektīvi, objektīvi un kompetenti veikt mediāciju, neatkarīgi no tās nosaukuma vai profesijas attiecīgajā dalībvalstī un veida, kā šī trešā persona ir norīkota vai lūgta veikt mediāciju


Mediācijas process

1. Iepazīšanās un iepazīstināšana; vienošanās par noteikumiem

2. Pušu stāstījums par notikušo

3. Pušu interešu (un citas būtiskās informācijas) noskaidrošana

4. Pušu versijas par risinājuma variantiem

5. Vienošanās panākšana

6. Vienošanās uzrakstīšana un parakstīšana


Mediācijas principi

• Mediatora neitralitāte

• Konfidencialitāte

• Pušu brīva griba

• Pušu vienlīdzība

• Pušu atbildība

• Komunikācijas atjaunošana


Mediācijas modeļi

• Tīrās (brīvās) mediācijas modelis

• Tiesas atvasinātās (ar tiesu saistītās) mediācijas modelis

• Tiesas mediācijas modelis

• Integrētās mediācijas modelis

© Zane Pētersone, 2012 7

ES direktīva

• 2008.gada 21.maija Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/52/EK par konkrētiem mediācijas aspektiem civillietās un komerclietās

• Piemēro attiecībā uz pārrobežu strīdiem civillietās un komerclietās

• Īpatnība – praksē valstis vienlaikus rada sistēmu arī nacionālo strīdu risināšanai


Regulējums Latvijā

• Pagaidām netieši Civilprocesa likuma 151.pants: “Lietas iztiesāšanas gaitā tiesnesis cenšas puses samierināt.”

• 2009.gada 12.martā Valsts sekretāru sanāksmē izsludinātās Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnes 2009. – 2015. gadam.

• 2008.gadā Tieslietu ministrijas izstrādātā koncepcija “Mediācijas ieviešana civiltiesisku strīdu risināšanā” un pasākumu plāns šīs koncepcijas īstenošanai.


• Mediācijas likuma projekts

• Grozījumi Civilprocesa likumā

• Izsludināti Ministru kabinetā valsts sekretāru sanāksmē 26.01.2012., izskatīti Ministru kabineta komitejā 06.08.2012.


Kad un kā izvēlēties mediāciju

• Mediācijas līgums – starp pusēm noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu, ko var noformēt atsevišķa rakstveida dokumenta veidā.

Tātad: Puses var mutiski vai rakstveidā vienoties par mediācijas izmantošanu, lai risinātu domstarpības, kas jau radušās vai var rasties nākotnē. Minēto kā atsevišķu noteikumu (mediācijas klauzulu) var ietvert jebkurā rakstveida līgumā.


• Līgums ar mediatoru – starp pusēm un mediatoru noslēgts līgums par mediācijas izmantošanu, ko noformē atsevišķa rakstveida dokumenta veidā.

• Mediācija kā komersanta politika

• Mediācija ārpus komercsabiedrības

• Mediācija komercsabiedrībā; mediatori kā štata darbinieki


Mediatora izvēle • Mediatora

- izglītība

- prakse

- zināšanas par strīda priekšmetu

- valodu zināšanas

- atsauksmes

• Sertificētie un nesertificētie mediatori

• Komediācija


Komersanta pārstāvji mediācijā

• Mediācijas dalībnieki - puses un personas, par kuru dalību mediācijā puses ir vienojušās.

• Kas no kompānijas piedalās? - kompetentākā(-s) persona(-s) - advokāti/juristi - grāmatveži - citi speciālisti


• Advokāta/jurista loma: - ieteikšana - sagatavošanās - konsultēšana - vienošanās noformēšana

• +/-, ja piedalās advokāts/jurists


Mediācijas rezultātā panāktā vienošanās

• Vienošanās – mediācijas rezultāts, ar kuru puses atrisina savas domstarpības un kuru puses var noformēt atsevišķa rakstveida dokumenta veidā.

• Pat mediācija, kas nebeidzas ar vienošanos, var būt pozitīva

• Ko darīt, ja ar mediācijas rezultātā noslēgto vienošanos visi strīdīgie jautājumi nav atrisināti


Ko darīt ar mediācijā panākto vienošanos

• Ja nav uzsākta tiesvedība

• Ja ir uzsākta tiesvedība:

1) izlīguma apstiprināšana un tiesvedības izbeigšana;

2) prasības (pretprasības) atsaukšana un tiesvedības izbeigšana.

• 50% valsts nodevas atmaksa


Kad un kāpēc izvēlēties mediāciju?

Dažādu strīdu risināšanas iespēju raksturojums, priekšrocības un trūkumi

• Tiesas spriedums

• Samierināšana

• Mediācija


Tiesas nolēmums


+ -

Ja jautājums ir tīri juridisks Neatrisina īsto konfliktu

Ja nepieciešams precedents Neatrisina visus strīdīgos jautājumus

Ja puse jau ir ieguldījusi vairumu darba un līdzekļu tiesas procesā, un ir objektīvi stiprs pamats ticēt, ka spriedums būs tai par labu

Neuzlabo pušu attiecības, parasti izslēdz sadarbību nākotnē

Ja puse nevēlas uzņemties atbildību par risinājumu

Ilgstošs process

Ja puse ir ieinteresēta lietas novilcināšanā

Dārgs process

Ja puse vēlas kaitēt otrai pusei Nekontrolējams process

Samierināšanās izlīgums


+ -

Ātrs Parasti neatrisina īsto konfliktu

Finansiāli izdevīgs Parasti neatrisina visus strīdīgos jautājumus

Var saglabāt/atjaunot labas attiecības ar otru pusi

Parasti ir kompromiss, kurā vienai vai abām pusēm jāatkāpjas/jāpiekāpjas

Puses var kontrolēt procesu un rezultātu

Elastīgāks risinājums nekā ar tiesas nolēmumu

Mediācijas vienošanās

+ -

Ātrs process Ja mediācija neizdodas, var būt zaudēts laiks un finanšu līdzekļi

Finansiāli izdevīgs process Nav piespiedu izpildes mehānisma, ja vienošanās panākta pirms tiesas procesa uzsākšanas

Var saglabāt/atjaunot labas attiecības ar otru pusi

Nav zināms, kā tiesa būtu lēmusi līdzīgā situācijā

Puses var kontrolēt procesu un rezultātu

Elastīgāks risinājums nekā samierināšanās vai tiesas nolēmuma gadījumā

Puses var iziet ārpus tiesā iesniegtā strīda robežām, atrisinot citus/visus strīdīgos jautājumus

Konfidencialitāte © Zane Pētersone, 2012 21

Documents

Petersone prezentacija mediacija-21-09-2012