�

PIE MUMSPIE MUMSvestienas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums 2010. gada Janvāris – marts nr. 1 (72)

BEZMAKSAS

Kas ir Vestiena? Vestiena, tu bagāta esi!Ar ezeru ūdeņiem ziliem,Ar pļavu daiļumu krāšņāka kļūsti, Ar atpūtas vietām skaistākām esi.

Kad pār tevi saule liecas,Tu skaistumā iemirdzies.Bērnu klaigas un smiekli tevi piepilsīsUn skaistāka tu kļūsi.

Vestiena, tu balta esi!Kāpēc tik balta un stalta tu esi?Vai balta tāpēc, ka sniegiem klāta?Vai stalta tāpēc, ka kalnā esi? Vestiena, tu bagāta esi!Ar avotiem, ezeriem, upītēm,Ar kalniem, lejām un gravām Un ļaudīm, kas dzīvo tepat. /Daniela Bajāre 5.kl /

Vestiena – gleznaina zemeKā vizbuļu zilā padebese;Vestienai ir zaļa sirds,Ezeri kā acis mirdz. /Valdbergu ģim./

Konkurss “Vestiena – augstākā apdzīvotā vieta Latvijā”Es ņemu karti, bet sameklēt grūti,Jo maza tu kartē, bet savus sirds

pukstus jūti.Dievs devis šo skaistumu, kas ir

ap mums.Labi ļaudis, zaļa zeme un debesu

jums./Mežotnes 5.,6.kl/

Lai popularizētu Vidzemes kul-tūrvēsturisko un dabas vidi un Ves-tienu, Madonas novada pašvaldības domē tika iesniegts pieteikums konkursam “Vestiena – augstākā apdzīvotā vieta Latvijā”, kurš noti-ka no 2010. gada 1. februāra līdz 15. februārim.

Konkursā pavisam piedalījās 25 dalībnieki, tai skaitā 9 ģimenes. Konkursantiem bija jāsameklē atbil-des uz deviņiem jautājumiem un ra-doši jāapraksta savs redzējums par Vestienu. Tieši radošie darbiņi vis-vairāk liecināja par konkursa dalīb-nieku izdomu un nopietno attieksmi pret konkursu. Tika iesūtīti pieci dzejoļi akrostihi (dzejoļi, kura rindu pirmie burti veido vārdu Vestiena) Piemēram:

Visi saka: mūsu Dievzemītē zem saules

Esot tāda noslēpumainas burvī-bas apvīta,

Skaista vieta – Vestiena. Tur balti lielceļi vijas,Irst lauku puķu kupenas,Ezeru spoguļos atmirdz Vidzemes

debesis.No turienes nāk daudz gara mil-

žu, un, Vestienas vizbulē ieskatījies, tu gribēsi

Atgriezties vēlreiz./Daudzeses psk.5.kl./

Bet Seikstuļu ģimene domā ka: “Vestiena līdzinās tautumeitai.

Tās augums ir stalts un cēls (Gaiziņ-kalns). Acis ir neizsakāmi dziļas un zilas (ezeri). Tā vien gribas ie-grimt tās biezajos un smaržīgajos matos (mežs). Tās krāšņā sagša pārsteidz ar saviem rakstiem, kas stāsta par mūsu senču vēsturi (raks-tu zīmes, kas simbolizē kultūru un vēsturi) Tās balss un valoda liek klausīties to stundām ilgi, jo stāsta par cilvēkiem un mūsu dzīvi (Ves-tienas ievērojamu cilvēku devums kultūrvides veidošanā). Apbrīnoja-mi ir tas, ka tā nekad nenoveco un vienmēr pārsteidz ar ko jaunu (pa-gasta attīstība).”

Savukārt Madonas Valsts ģimnā-zijas 8. klase Vestienu redz šādi:

“Vestiena ir kā atmiņu kaste. Aizbraucot uz Vestienu, tu izbaudī-si daudz un dažādus piedzīvojumus un iegūsi neaizmirstamas atmiņas.

Atmiņu kaste 22 vietās ir slapja, jo es tajā ieliku atmiņas par Vestie-nas ezeriem. Vāku kastei nevar aiz-taisīt, jo Vestienas kalni ir augstāki par kastes malām. Kastē es ieliku kaudzi ar Vestienas krāšņajām ru-dens lapām. Ieliku kastē šķipsniņu lauku klusuma. Sabēru iekšā visne-izbrienamākās kupenas. Saplūcu smaržīgākos pļavas ziedus un ieli-ku tos kastē. Ar tauriņu ķeramo tīk-lu notvēru ābolu, plūmju un citu augļu un to ziedu smaržas. Pirms liku smaržas kastē, ielaidu tās stik-la trauciņā, jo, ja vāku kastei nevar aiztaisīt, tad smaržas aizbēgs prom.

Kad esmu par Vestienu, savu un jūsu atmiņu kasti pastāstījusi, es to nolikšu vietā, kur to redz visi, jo es gribu, lai arī citi uzzina kaut ko par Vestienu”.

Konkursa rezultāti: Klašu kolektīvu grupā Par uzvarētāju atzīta – Rīdzes

pamatskolas 5. klase Konkursa žūrija, sadarbojoties ar

Vestienas uzņēmējiem, radusi ie-spēju apbalvot otrās un trešās vietas ieguvējus:

2. vieta – Galgauskas pamat-skolas 7. klasei

Divas 3. vietas – Rēznas pamat-skolas 4. klasei un Mārcienas pa-matskolas 6. un 7. klasei

Ģimeņu grupā Par uzvarētāju atzīta Kairu ģi-

mene 2.vieta – Seikstuļu ģimenei 3.vieta – Daces Rācenes ģime-

nei

Konkursa sponsori: SIA Māris Olte, SIA Kālezers, SIA LIDO tū-risma un atpūtas centrs, bioloģiskā dabas sēta “Aparēni”, z/s “Jāņkal-ni”, z/s “Ielāpi”, Valsts meža die-nesta konsultāciju pakalpojumu centra apmācību centrs “Pakalnie-ši”, z/s “Ilziņkalni”, “Pelādes”.

Uzvarētāju apbalvošanu notika 27. februārī, kad uz kopīgu kon-kursa noslēgumu tika uzaicināti visi laureāti un sponsori.

Ilga Sabitova, redaktore

Konkursa uzvarētāji un organizētāji.

Kāla ezers ziemā. D. Kaira foto

�

SKOLAS DZĪVEProjektu dienas skolā

Lieldienas vienmēr ir svinētas, tā teikt, ar „vērienu”... Bet ne vienmēr mēs atceramies, ka šie lielie pavasara svētki savu ceļu pie mums ir iesākuši kā dažu, pirms tam nevienam nezināmu, cilvēku liecība par pieredzēto. Viņi pēkšņi, vienā rītā, atskārta, ka Kristus, par kura nāvi un dzī-ves noslēgumu viņi bija pilnīgi pārliecināti, tagad ir augšāmcē-lies. Kaps, kurā Viņš dažas dienas atpakaļ tika guldīts, izrādās ir tukšs.

Mēs, cilvēki, esam būtnes, kuru dzīve ir tā veidota, ka vienā brīdī šai dzīvei ir jābeidzas. Tas vēl būtu it kā pašsaprotami, bet priekš mums smagākā atziņa ir – nav mūsu varā noteikt nedz dienu, nedz stundu, kad tas notiks. Vis-satriecošākā priekš cilvēka ir tieši viņa pēkšņā mirstība, kurai nekad tā īsti nevari būt gatavs. Tāpat lie-la nozīme ir attālumam. Kāda mums nepazīstama cilvēka nāvi mēs varam pieņemt zināšanai un spējam pret to izturēties pat visai vienaldzīgi, bet pavisam kas cits ir cilvēki mums blakām. Mēs it kā labi saprotam, cik gan ļoti dabīgs un pašsaprotams ir cilvēka dzīves ceļš pretī viņa sairšanai. Tomēr tikko mums kaut kas tāds notiek līdzās, mēs esam gatavi pamatīgi iebilst. Mēs esam gatavi teikt, pat kliegt – tam tā nebija jānotiek, es nevēlos ar to samierināties, tas nevar būt...

Lieldienu īstā jēga atklājas tad, ja esam gatavi sevi nopietni kon-frontēt ar Augšāmcelšanās vēsti. Sastapt Augšāmcelto Kristu nozī-mē sākt dzīvot dzīvi, kurā Dieva klātbūtne nav meklējama tikai kā-dās senās liecībās, nostāstos, bet gan mūsu šodienā, mūsu dzīvē,

attiecībās, mūsu attieksmē pret dzīvi un nāvi. Tāpēc ir svarīgi uz-manīgāk ieskatīties Lieldienu no-tikumos. Jo tad varam atklāt – tie stāsta ne tikai par Kristus Aug-šāmcelšanos, bet gan par sava veida Augšāmcelšanos, ko piedzī-vo cilvēki, kas sastop Kristu. Viņi it kā atmostas, viņi iegūst savai dzīvei kaut ko pavisam jaunu. Kaut ko, kas maina visus līdzšinē-jos priekšstatos par to.

Tas noteikti ir ļoti svarīgs sig-nāls arī mums. Tagad arī mēs līdz ar pirmajiem Lieldienu notikumu lieciniekiem varam redzēt to, kas īsti bija Kristus dzīve, nāve un Augšāmcelšanās. Te mēs redzam viena pēc Dieva tēla un līdzības radīta, atjaunota un, galvenais, dzīvojoša cilvēka pirmtēlu. Kris-tus, Iemiesotais Dievs, izstaigāja pilnu cilvēka dzīvi. Dzīvi, kura nebūt nebija atbrīvota no cieša-nām un sāpēm, dzīvi, kura nebija atbrīvota pat no nāves. Un tas viss ir ar vienu ļoti skaidru mērķi – tā mums tiek jau tagad parādīts tas, kas notiks arī ar mums. Dievs ne-ļauj un neļaus nāvei teikt savu pē-dējo vārdu pār katru no mums... Ja Kristus Augšāmcelšanās būs bijusi arī mūsu Augšāmcelšanās. Jo Dieva priekšā neviens nav mi-ris, neviens nav aizmirsts. Šī dzī-ve ir tikai tāds šūpulis, kurā tiek izauklēta cilvēka patiesā esība, būt mūžīgam, būt kopā ar Dievu.

Noteikti ir vērts atkal un atkal ieklausīties pašā vārdā Augšām-celšanās. Augšāmcelties – tas ne-nozīmē kaut kur aiziet, izgaist, atstājot visu to, kas šeit reiz ir bi-jis. Tā cilvēki ļoti bieži sevi mal-dīgi iedrošina, domādami, ka no-mirt – tā ir tāda unikāla iespēja atstāt aiz muguras visu savu dzīvi

ar tās kļūdām un grēkiem ... Nē. Augšāmcelties nozīmē, ka ar visu, ko mēs šajā zemes dzīvē esam da-rījuši, ar to visu mums reiz kādā brīdī būs aci pret aci atkal jāsasto-pas. Tāpēc ļoti svarīgi ir saredzēt Augšāmcelšanās perspektīvu jau tagad... Tāpēc mūsu atbildēm par mūsu īsto dzīves jēgu, par mūsu mirstību, par Dievu ir jābūt daudz konkrētākām un tiešākām, nekā „es zinu, ka Dievs ir”, „es zinu, ka ir kāds augstāks spēks” vai teik-sim tā – „augšā aiz zvaigznēm”... Ar vārdu „ticība” daudz vairāk ir domāta uzticība Dievam, uzdrīk-stēšanās veidot ar Viņu attiecības, bez jebkādām šaubām paļaujoties, ka Viņš mani uzlūkos un rīkosies ar mani tā, kā Viņš to ir apsolījis Svētajos Rakstos. Augšāmcelša-nās mūs nepatīkami nepārsteigs, ja mēs būsim jau savas dzīves lai-kā sapratuši – ko īsti nozīmē būt cilvēkam Dieva priekšā. Ko nozī-mē mūsu dzīve Dieva priekšā ar visām mūsu kļūdām un atbildību no vienas puses un ar Dieva žēlas-tību un piedošanu no otras puses.

Sirsnīgi sveicu Kristus Augšāmcelšanās svētkos visus

Vestienas iedzīvotājus!

Lielajā Piektdienā: 2. aprīlī plkst. 16.00

Lieldienu laika dievkalpojumi Vestienas evaņģēliski luteriskajā draudzē

Kristus Augšāmcelšanās dienā:

4. aprīlī plkst.13.00

2010. gada Lieldienās – Kristus Augšāmcelšanās svētkosVestienas evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Kaspars Eglītis

“ES ESMU augšāmcelšanās un dzīvība; kas Man tic, dzīvos, arī ja tas mirs, un ikviens, kas dzīvo un tic Man, nemirs nemūžam!

(Jāņa ev. 11:25 –26)Kā jau visās Latvijas skolās, arī

mūsu skolā notika projektu die-nas. Šogad Vestienas pamatskolē-niem projekta tēma ir TRANS-PORTS. Katras klases skolēni paši izvēlējās sev tīkamākās apakštēmas un sāka veikt izpēti. Darbs pie projekta tiks pabeigts tikai aprīlī, kad arī notiks padarītā darba prezentācija.

Pirmajā projekta dienā skolā bija interesanta tikšanās ar moto-braucēju Agri Lungeviču. Viņš stāstīja, ka ar šo sporta veidu var nodarboties tikai drosmīgi un dis-ciplinēti cilvēki. Ar dažādiem stāstījuma piemēriem sportists ilustrēja, cik smagus savainoju-mus, neievērojot elementārus dro-šības noteikumus, gūst sportisti. Motobraucējiem sevišķi rūpīgi jānodrošinās pret iespējamo trau-matismu, To var izdarīt, lietojot ķiveri, aizsargbrilles, cimdus, ceļu sargus utt. Arī pret savu cīņu biedru – motociklu – jāizturas ar cieņu. Tie nav sportista vārda cie-nīgi, kas savu braucamo pēc ne-veiksmīga starta vai kritiena dus-mās spārda vai arī aiziet, moto-ciklu nevērīgi atstādami dubļos. Šie cilvēki motociklu paši nelabo, viņiem tas ir tikai dzelzs gabals bez dvēseles.

Agris Lungevičs vienmēr atrod laiku, lai it kā garīgi kontaktētos ar savu dzelzs rumaku. Viņš at-zīst, ka viņam radusies pārliecība,

ka motocikls it kā viņu uzklausa, patiešām ir viņa palīgs uzvaru kaldināšanā. Agris parādīja dažā-dus kausus un pastāstīja, par kā-diem nopelniem tie saņemti.

Agris Lungevičs pastāstīja, kā uzsācis piedalīties dažādās sa-censībās, kā notiek sacensības. Viņš skolēnus iepazīstināja arī ar sporta motocikla uzbūves īpatnī-bām, markām. Abās auditorijās, kurās sportists uzstājās, bērnus fascinēja sacīkšu motocikla rie-pas.Tās patiešām šķita iespaidī-gas.

1.-4. klašu skolēni Agri burtiski apbēra ar jautājumiem, bet vecā-ko klašu skolēni bija pasīvāki, to-ties valdīja nepieredzēts klusums, bērni kāri tvēra stāstīto, bet kaut-rējās jautāt.

Otrajā projektu dienā skolā vie-sojās ārste Gunta Andžāne. Viņa ar skolēniem ir tikusies jau vai-rākkārtīgi – stāstījusi gan par zobu higiēnu, gan veselīgu uzturu. Arī šoreiz ārste ar skolēniem runāja par veselīgu dzīvesveidu. Ar jau-nāko klašu skolēniem izzinošā spēlē vēlreiz pievērsa uzmanību higiēnas un veselīga dzīvesveida jautājumiem.

Paldies mūsu viesiem par inte-resanto tikšanos!

Velta Baltputne, skolotāja

NOTIKUMI

Pasākuma laikā tika aizdegts piemiņas ugunskurs, pie kura sil-dīties un dalīties atmiņās bija aici-nāti barikāžu dienu dalībnieki. Šogad barikāž u dalībnieka pie-miņas zīmi piešķīra I. Auziņam, P. Ozoliņam un J. Piņķim. Vestie-nā līdz šim barikāžu piemiņas zīme piešķirta 68 barikāžu dienu dalībniekiem.

1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme ir Latvijas Repub-likas valsts apbalvojums, kas iz-veidots, lai godinātu aktīvos Lat-vijas neatkarības aizstāvjus par 1991. gada janvārī un augustā pa-rādīto drošsirdību, pašaizliedzību un iniciatīvu, par ieguldījumu or-ganizatoriskajā un apgādes darbā,

21. janvārī barikāžu aizstāvju atcerei veltīts pasākums pie tautas nama

kā arī tām personām, kuras morāli un materiāli atbalstīja barikāžu dalībniekus. Pirmā piemiņas zīme pasniegta 1996. gada 20. janvārī, un līdz šim apbalvoti vairāk nekā

Tikšanās ar Agri Lungeviču.

Tikšanās ar Guntu Andžāni.

25 tūkstoši barikāžu dalībnieku. Piemiņas zīmei 1999. gadā ar īpa-šu likumu piešķirts valsts apbal-vojuma statuss.

�

SKOLAS DZĪVE DZĪVESSTĀSTIZobārste Skaidrīte Mūrniece

Nu jau daudzus gadus Vestienas iedzīvotāji pie zobārsta brauc uz kaimiņu pagastiem, Madonu vai pat Rīgu, jo Skaidrīte Mūrniece, kura par zobārsti Vestienā nostrādājusi 36 no saviem darba gadiem, pagai-dām ir pēdējā šī amata veicēja mūsu pagastā.

Skaidrītes Mūrnieces dzimtā puse ir Vietalva. Skaidrīte mācījusies Odzienas pamatskolā un beigusi Ērgļu vidusskolu. Bērnībā Skaidrī-tei blakus mājā strādāja zobārste, kura mazo meiteni nav dzinusi prom, bet ļāvusi vērot savu darbu un arvien biežāk lūgusi padot kādu instrumentu. Tā no mazotnes labi iepazītā profesija kļuva par atbildi uz jautājumu, par ko mācīties. Bet, pirms iestāšanās augstskolā, Skaid-rīte divus gadus nostrādāja par kon-trolasistenti un viņas pirmais oficiā-lais diploms bija mākslīgās apsēk-lošanas tehniķe. Šo amatu gan viņa veica tikai kā aizstājēja. Lai gan Skaidrītei esošajā darba vietā pie-dāvāja nosūtījumu uz Lauksaimnie-cības akadēmiju ar sovhoza stipen-diju, viņa tomēr iestājās Rīgas Me-dicīnas institūtā Zobārstniecības fakultātē. Studiju laikā Skaidrīti vairāk saistīja ķirurģija un viņa vē-lējās apgūt plastiskās ķirurģes spe-cialitāti, bet diemžēl no šī sapņa nācās atteikties, jo tālākām studi-jām Maskavā svītru pārvilka nepa-reizā biogrāfija, jo tēvs bija izsūtī-tais. Prakses laiks tika iziets Cēsīs, tur bija sarunāta arī darbavieta, bet pēc sadales komisijas tajos gados

negrozāmā lēmuma Skaidrīti norī-koja uz Lubānu. Šeit, dzīvodama slimnīcas izolatorā, bet, kad tas bija nepieciešams kādam slimniekam, pārguļot arī savā darba kabinetā, Skaidrīte aizvadīja divus pirmos darba gadus. Tikai Vestienā piedā-vātā dzīvokļa dēļ Skaidrīte kļuva par Vestienas zobārstīti un šeit no-strādāja līdz aiziešanai pensijā.

Bet daudzi Vestienas iedzīvotāji Skaidrīti Mūrnieci atceras ne tikai kā labu zobārsti, bet arī aktīvu at-modas sākuma gadu sabiedriskās dzīves organizatori un dalībnieci. Šī darbība sākās ar nelielo Vestie-nas kultūras fonda kopu, kuras va-dībā tika rīkotas talkas Vestienas Veco un Tolkas kapsētu un Vestie-nas luterāņu baznīcas drupu sakop-šanā, verstes staba ierakšanā (11.11.1989.), eglīšu krusta iestādī-šanā pie Vestienas luterāņu baznī-cas un piemiņas zīmes netaisni cie-tušajiem Vestie-nas iedzīvotā-jiem atklāšanā, represēto salido-juma organizē-šanā.

Barikāžu laikā tika uzrunāti cil-vēki un organi-zēti braucieni uz Rīgu. Skaidrīte atceras, ka bari-kāžu atbalstam cilvēki nesa un ambulancē node-va gan adītus

cimdus un zeķes, gan arī nesa pārti-ku, ko sūtīt līdzi barikāžu aizstāv-jiem.

Skaidrīte piedalījusies Vestienas evaņģēliski luteriskās draudzes re-ģistrēšanā un zīmoga saņemšanā. Interesants stāsts ir par to, kā viņas rokās nonākusi Vestienas luterāņu baznīcas altārglezna. Dzīves ceļi viņu kādreiz aizveduši uz lauku mājām Rankas pusē, kuras saimnie-ce uzzinot, ka Skaidrīte ir no Ves-tienas, atdevusi viņai skapjaugšā noputējušu vīstokli sakot, ka to at-devis kāds pazīstams mācītājs un pateicis, lai atceras, ka tā ir Vestie-nas baznīcas altārglezna. Ar Kultū-ras fonda palīdzību glezna tika res-taurēta, bet tā kā Vestienā vēl nebija atjaunota ne baznīca, ne lūgšanu nams, tā 1994. gadā tika nodota pa-gaidu glabāšanā Madonas muzejā.

Ilga Sabitova, redaktoreFoto no ģimenes arhīva

Elektriķis Jānis VītoliņšMartā Jānis svinēs lielu, apaļu ju-

bileju. Lai uzzinātu, kas piedzīvots šajos gados un kā aizrit dienas, de-vos ciemos pie Vītoliņu ģimenes. Mani sagaida melnā sunīte, sieva Zenta un, kaut ko remontēdams savā darbnīcā, arī Jānis.

Vai vēl bieži iznāk kādam palī-dzēt sadzīves tehnikas remontos?

– Jā pasūtījumu netrūkst. Visvai-rāk to ir vasarā, kad jāremontē zāles pļāvēji. Pagājušajā vasarā kāpu arī elektrības stabā, ko gan pēdējos ga-dos daru arvien retāk. Remontējot sadzīves tehniku, traucē, ka redzes dēļ nevaru saskatīt sīkākas detaļas. Bet gandarījumu dod iespēja palī-dzēt citiem un nepārtrauktā nepie-ciešamība mācīties, jo gribas iepa-zīt un izzināt ikvienu jaunu aparātu. Piemēram, šogad pirmo reizi redzē-ju un dabūju remontēt trauku maz-gājamo mašīnu.

Kā aizsākās interese par tehni-ku un elektrību?

– Mans tēvs bija būvgaldnieks un meistars ar “zelta rokām” un arī man iepatikās visu jaukt, ķimerēt un atkal salikt. Tā jau no 15 gadu vecuma es pilnībā biju apguvis kuļ-mašīnu un piedalījos visās apkārt-nes kulšanas talkās, dažreiz pat viens pats vadīdams kulšanu. Pa-matskolā gāju Vestienā, bet mācī-bas pārtrauca karš. Pēc kara pabei-dzu kursus Rīgā un sāku strādāt par elektriķi Tolkas dzirnavās. Tur bija spēkstacija un ģenerators, kurš ra-žoja elektrību graudu malšanai,

kokmateriālu zāģēšanai, kā arī sko-lai un apkārtnes mājām. Pēc tam divus gadus nostrādāju Vestienas mehanizācijas skolā. No 1952. g. trīs gadus dienēju Sverdlovskā dzelzceļniekos, kur arī pildīju elek-triķa pienākumus. Pēc dienesta līdz mehanizācijas skolas pārcelšanai uz Ērgļiem strādāju tajā, pēc tam kolhozā. Kopš 1962. gada Vestienai pieslēdza valsts elektrību un tad sā-kās darbs uz līnijām. Esmu strādājis arī Sauleskalnā un Kusā.

Kā ar ģimenes lietām? Kur sa-tiki Zentu?

– Ar Zentu iepazinos pa telefonu, jo viņa tolaik strādāja Vestienas te-lefona centrālē. Zvanīdams parunā-ju ilgāk vienu reizi, otru reizi, tad norunāju randiņu un tā kopā esam no 1961. gada decembra, kad Jani-seļa tēvs ar zirdziņu mūs aizveda uz ciema padomi sarakstīt. Mēs toreiz dzīvojām “Zie-diņos”. Mums ir divi bērni un pieci mazbērni.

Kāds ir ne-aizmirstamā-kais notikums tavā dzīvē?

– Par tādu uz-skatu ceļojumu uz Ameriku, lai apciemotu savus brāļus Markusu un Pēteri. Sāku-mā uztraucos, kā viens pats aizli-

došu, jo nezināju nevienu vārdu an-gliski. Bet par pārsēšanos Kopenhā-genā parūpējās tūristu grupa, ar kuru kopā lidoju, bet Amerikas lidostā jau mani gaidīja brāļi. Pie viņiem ciemojos veselu mēnesi un viss, ko tur redzēju un piedzīvoju, bija jauns, neredzēts un neparasts.

Ko vēl bez strādāšanas esi darī-jis?

– Vācu laikā, kad dzirdēju baznī-cā skanam ērģeles, skrēju uz baznī-cu, lai palīdzētu mīt plēšas. Man ļoti patika klausīties, kad spēlēja ēr-ģeles. Kamēr Vestienā bija koris, dziedāju tajā. Mans tēvs bija drau-dzes priekšnieks, un es šad un tad ar Vestienas baznīcas zvanu iezvanīju aizgājējus. Tagad reizēm paskatos televizoru, bet labprātāk to paķime-rētu.

Ilga Sabitova, redaktoreFoto no ģimenes albuma

INFORMĀCIJAZiņas saimnieciskā

darba veicējiemAr 2009. gada jūliju tika likvidēta

Zemkopības ministrijas subsidētā amata vieta “lauku attīstības spe-ciālists”. Tā vietā Vestienas pagasta pārvalde izveidoja Informācijas un konsultāciju centru, kur par konsul-tanti strādā Vita Eizentāle. Viņas galvenais pienākums ir projektu va-dīšana un investīciju piesaistīšana pagasta pārvaldei. Tāpat kā līdz

šim, Vita iepazīstinās ar jaunāko lauku attīstībā, palīdzēs aizpildīt platību maksājumu veidlapas, kon-sultēs projektu rakstīšanā.

Informācijas un konsultāciju cen-tra konsultante Vita Eizentāle pie-ņem apmeklētājus – pirmdienās, trešdienās, piektdienās no 8.00 līdz 12.00, tālr. 29231860

Aktuālākās izmaiņas nodokļos

Ar Iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajiem ienākumiem tiek paaugstināta nodokļa likme. No 2010. gada 1. janvāra tā ir noteikta 26% apmērā arī ienākumam no saimnieciskās darbības. Sastādot deklarāciju par 2009. gadu, šīs iz-maiņas netiek ņemtas vērā.

No 4000 uz 2000 latiem ir sama-zināta neapliekamo ienākumu sum-ma ienākumiem no lauksaimniecis-kās ražošanas un lauku tūrisma pa-kalpojumu sniegšanas.

Maksātāji, kas no piemājas saim-niecības vai personīgās palīgsaim-niecības gūst ienākumu, kurš ne-pārsniedz 2000 (iepriekš – 4000) latu gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji.

Apliekamajā ienākumā tiek ie-kļautas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauk-saimniecībai un lauku attīstībai (iz-ņēmums ir vienoto platību maksā-jumu summas, kas piešķirtas par

2009. gadu, bet izmaksātas pēc 2009. gada 31. decembra – šīs sum-mas nav iekļaujamas apliekamajā ienākumā).

Fiziskajām personām, kuras veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, obligāto ie-maksu objekta minimālais apmērs un obligāto iemaksu objekta maksi-mālais apmērs netiek piemērots. Šīm personām Valsts ieņēmumu dienests aprēķina obligāto iemaksu objektu atbilstoši maksājumam valsts sociālās apdrošināšanas spe-ciālajā budžeta kontā.

Nodokļa papildlikme 1,5% ap-mērā ir noteikta neapstrādātai lauk-saimniecības zemei. Ar šādu zemi saprot lauksaimniecības zemi, kura netiek uzturēta labā lauksaimniecī-bas un vides stāvoklī (tātad neap-strādāta lauksaimniecības zeme tiks aplikta ar nodokli pēc 3% likmes).

Vita Eizentāle, Informācijas un konsultāciju centra konsultante

Mācības darba iemaņu iegūšanai un uzturēšanai, ja

darba devējs ir pašvaldība jeb darba praktizēšana ar stipendiju

Šādu projektu (tautā nosauktu par simtlatniekiem), pateicoties Eiro-pas Sociālā fonda atbalstam, realizē Nodarbinātības valsts aģentūra. Pa-sākuma mērķis ir sniegt atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, taču ir gata-vi iesaistīties darba praksē pašval-dībā, veicot sabiedrībai derīgus – fi-ziska rakstura darbus, par to saņe-mot stipendiju 100 latu apmērā ik mēnesi laika periodā līdz sešiem mēnešiem. Cilvēki pārsvarā izvēlas maksimālo līguma laiku, taču viņi ir tiesīgi izvēlēties arī īsāku – pie-

mēram, vienu līdz trīs mēnešus. Dažreiz strādnieki, atrodot sev citu, labāk atmaksātu darbu, pārtrauc lī-gumu, jo uzskata, ka 100 lati ir pā-rāk mazs atalgojums. Vestienā šis projekts sākās pagājušā gada sep-tembrī ar piecām darba vietām, no oktobra piešķīra vēl trīs vietas, ku-rās kopā strādājuši 18 cilvēki. Par projekta līdzekļiem strādājošos no-drošina ar darba rīkiem un darba cimdiem.

Uldis Ogorodņikovs, saimniecības daļas vadītājs

Aicinājums lasītājiem Šajā gadā mūsu bibliotēkā būtiski

samazinājies pieejamo žurnālu klāsts. Abonētie izdevumi ir Latvi-jas Avīze, Praktiskais Latvietis, Mā-jas Viesis, Ilustrētā Vēsture, Dārza Pasaule, Una, Veselība, Marta, Auto Bild Latvija un 40+ . Pateico-ties atsaucīgiem cilvēkiem (A.Gro-zai, B.Cielavai, M.Balodei), kuri

bibliotēkai atdāvina savus personī-gos izdevumus, mēs papildus va-ram lasīt žurnālus Patiesā Dzīve, Klubs un Ievas Stāsti. Ja kāds avīzī-tes lasītājs abonē vēl citus žurnālus, bet nevēlas tos saglabāt, lūdzu, dā-viniet tos bibliotēkai.

Jūsma Ogorodņikova, bibliotēkas vadītāja

Otrā no labās – Sk. Mūrniece baznīcas sakopšanas talkā.

J. Vītoliņš – pirmais no labās kopā ar saviem brāļiem Markusu un Pēteri.

�

Vestienas pagasta pārvaldes informatīvais izdevums “Pie Mums” “Pagastmāja”, Vestienas pag., Madonas nov., LV-4855

Redaktore Ilga Sabitova, tel 29247674, korektore Daina Kebbe, tel 64871707 Iespiests SIA “Madonas poligrāfists”, Saieta laukumā 2a, Madona, LV-4801

Tirāža 300 eksemplāri. Informatīvo izdevumu var lasīt internetā www.vestiena.lv

Tu būsi debesīs, zemē,Tu vējā un saulē.Tu savējo sirdīs,Tie tevi neaizmirsīs. /V.Kokle-Līviņa/

2009. gada nogalē mūžībā aizgājis Valters Purviņš.

Vestienas pagasta pārvalde izsaka līdzjūtību Valtera Purviņa tuviniekiem.

Sēru vēsts

NOTIKUMI

APSVEICAM!

“Pilna sēta vītoliņuSudrabiņa lapiņām,Vai te bija Dievs dzīvojis,Vai tie mani bāleliņ’.Ja mēs kopā dziedam, muzicējam,

sajūtam visu vienojošo Gaismu sevī, tad paši esam kā tie vītoliņi, ar sudraba lapiņām dāvādami pa mir-dzumiņam viens otram. Ar saknēm dzimtajā zemē, ar zariem debesīs, uz Sauli sniedzoties.

Ar savu sirds sauli un Laimas dā-vāto taciņu tepatās – viens otram pretī nākoši, zeltotu gaismiņu sijā-dami.”

Ar šiem vārdiem sākas Vītolu ģi-menes mājas lapa www.pilnasetavi-tolinu.lv un tādus viņus bija iespēja iepazīt un sajust 29. janvārī, kad Vestienas tautas namā viesojās Vī-tolu ģimene no Liezēres. Pirms koncerta notika kopīga sadziedāša-nās ar Vestienas iedzīvotājiem, kur tika dziedātas “Dziesmiņa par noti-kumu”, “Zelta sietiņš” un citas. Koncertā skanēja dziesmas no tele-vīzijas šova “Dziedošās ģimenes”, kā arī bija daudz pirmo reizi dzirdē-tu dziesmu.

Pēc koncerta omulīgā gaisotnē skolas bērni mākslinieku vadībā varēja izmēģināt spēlēt daudzos mūzikas instrumentus. Sirsnīgā Vī-tolu ģimene ar savu brīnumaino muzicēšanu raisīja vēlmi klausīties viņos vēl un vēl…

Tikšanās ar Vītolu ģimeni no Liezēres

2. februārī novada kultūrvēstu-res pētniecības klubiņš “Sarma” Vestienas pagasta bibliotēkā rīkoja pasākumu “Sveču diena”. Klubiņa dalībnieki nelielai izstādītei bija at-nesuši savas jaunākās vai mīļākās svecītes un klubiņa vadītāja Alīda izstāstīja, kādas krāsas sveces at-bilst katrai horoskopa zīmei. Tad Alīda pastāstīja par ieceri sarīkot Kāla svētkus un pieminēt apkārt ezeram dzīvojošos novadniekus un godināt tagadējo māju saimniekus. Pensionāri tika aicināti krāt naudi-ņu, lai vasarā neizpaliktu kārtējā ekskursija, kura šogad paredzēta uz Liepsalām, Sarkaņiem, Kučuru dzirnavām.

13. februārī plkst. 20.00 Vestie-nas tautas namā notika dvēselisks pasākums par mīlestības tēmu – Ā. Elksne, J. Grots “Vēstules tālajai zvaigznei”. Tas bija mūžsens stāsts par Solveigas un Pēra Ginta mīles-tību.

23. februārī Vestienas kultūrvēs-tures pētniecības klubiņš “Sarma” ar kopīgu pasēdēšanu pie kafijas ta-sītes atzīmēja 110. dzimšanas die-nas atceri skolotājai E.Ozolai.

25. februārī Vestienas tautas namā atklāja senlietu un sen izdotu grāmatu izstādi “Sens, tik sens...”

„…lietas staro, tajās iedzīvots pašu mūžs, tās ir apgarotas. Un veci cilvēki tās nelaiž prom no sevis,” tā raksta I.Ziedonis, bet Vestienas ie-dzīvotājiem sajust vecu lietu staro-

Dzied un spēlē Vītolu ģimene.

Vītolu ģimene kopā ar Vestienas skolēniem.

jumu palīdzēja Agneses un Jūsmas kopīgi organizētā izstāde. Uz Bībe-les vāka ierakstīti dzimušo bērnu vārdi un datumi, 1929. gada lauk-saimnieku kalendārā pieminētā Vestienas pienotava – sviesta eks-portētāja, Gaiziņkalna apkārtnē lie-totais slēpju locīšanas rīks. Tas ir tikai neliels ieskats ar priekšmetiem un grāmatām bagātajā izstādē.

6. martā Kusas pamatskolā noti-ka amatierteātru parāde “Kad sie-vas spēkojas”, kuru bija iecerējusi un kopīgi ar Lauteres kultūras nama

Skroderu stūrītis.

Izstādes atklāšanas dalībnieki.

Dvēselē lazdas spurdzes Zeltainus putekļus sēj.Un tu mazlietiņ jūtiesKā tikko piedzimis vējš. /O. Skuja/

Saulaini pavasara sveicieni pirmā gada ceturkšņa īpašajiem

jubilāriem:

Ingaram BičevskimGintai JeļisejevaiKristam BardziņamLaurai BāriņaiIvaram GrīslimMontai KrūmiņaiRaivim MaslovskimKārlim OgorodņikovamZanei Vīlei-BērziņaiAināram HermanimZiedonim CaunemDacei KlīdzējaiMaritai Čimrovai

Rodrigo SirmajamEvitai ŠreibereiUldim OgorodņikovamSpodrai ŠvarcaiTatjanai TerjošinaiNataļjai PūgaiŅinai ElsiņaiVandai OgorodņikovaiAldim RiekstiņamJānim ElsiņamJānim JansonamJurim ReinimMirdzai SokolovaiJānim ValdmanimAntonam BarūklimAlīdai GraubiņaiAinai GrīsleiBirutai ŠitcaiJānim VītoliņamAnnai Godapēterei

Vestienas pagasta pārvalde

vadītāju R. Prikuli noorganizējusi Laima Vanaga. Vestienas pagasta dramatiskais kolektīvs “Aušas” piedalījās ar skeču “Visa sievu māka” un Irēnas Batragas monoiz-rādi “Kā nekļūt par veceni”. Skatī-tāju simpātiju ieguva Degumnieku ansamblis ar pašsacerētu skeču “Pirmā pozīcija un ne tikai”, bet Irēna saņēma nedalītu žūrijas komi-sijas simpātiju balvu. Skatītājus vēl priecēja Jumurdas, Bērzaunes, Aro-nas un Ozolu teātra kopas.

Notikumu apskatu veidoja I. Sabitova

Uzstājas “Aušas”.