Pierīgas reģiona publiskās bibliotēkas

Pierīgas reģiona publiskās bibliotēkas

2011.gads

Salaspils novada bibliotēkas darba pārskats par 2011.gadu

1.Bibliotēkas darbības vispārīgs raksturojums

Salaspils novada bibliotēka (turpmāk tekstā - Bibliotēka) ir Salaspils novada

pašvaldības kultūras, izglītības un informācijas iestāde, kas izveidota pamatojoties uz

1999.gada 22.decembrī pieņemto Salaspils pilsētas ar lauku teritoriju domes lēmumu

“Par Salaspils pilsētas bibliotēkas izveidošanu” (prot.Nr.37, § 4).

No 2005.gada 1.marta Bibliotēka veic Reģiona Galvenās bibliotēkas funkcijas un

darbojas kā koordinācijas un metodiskais centrs 39 pašvaldību bibliotēkām (akreditēta

2007.gadā, LR KM Bibliotēkas akreditācijas apliecība Nr.256, 12.12.2007.).

Bibliotēkas misija - būt par sabiedrības zināšanu bāzi, darbības mērķis - veicināt

sabiedrības attīstību un izglītību, nodrošinot sakārtotas informācijas pieejamību.

Pārskata periodam izvirzītie prioritārie uzdevumi iestādes darbības mērķa realizēšanai:

1. 2011.gada vasarā veikta Salaspils novada bibliotēkas un tās struktūrvienības

– Bērnu un jauniešu filiālbibliotēkas „Avotiņš” pārvietošana uz renovētu un

bibliotēkas vajadzībām pielāgotu ēku Enerģētiķu ielā 9, Salaspilī. Tādējādi ir

izveidots ģimenes bibliotēkas modelis.

2. Ņemot vērā adreses un struktūras izmaiņas, ir veiktas atbilstošas izmaiņas

Salaspils novada bibliotēkas nolikumā (apstiprināts 12.10.2011. Salaspils

novada domes sēdē, prot.Nr.23 §3). Bibliotēkas struktūru veido

Abonements, Lasītava, Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļa, Informācijas

resursu un datu apstrādes nodaļa, Administratīvā un metodiskā darba nodaļa.

Tās vienotajā struktūrā ietilpst arī Dienvidu filiālbibliotēka un Saulkalnes

filiālbibliotēka.

3. Veikti nepieciešamie sagatavošanas darbi un turpināta līdzdalība Pierīgas

reģiona pašvaldību bibliotēku akreditācijas procesā.

4. Pagarināti sadarbības līgumi ar 14 pašvaldībām par 2011.gadu un ar 16

(visas Pierīgas reģiona pašvaldības) – par 2012.gadu.

2.Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika

Ņemot vērā lietotāju sastāvu un lietotāju pieprasījumus, bibliotēkas krājumi tiek

papildināti regulāri, tematiski, selektīvi un pēc dokumentu veidiem, lai pēc iespējas

pilnīgāk apmierinātu lietotāju nepieciešamību pēc informācijas.

Krājuma komplektēšanā prioritāte ir bibliotēkas informācijas un uzziņu darbam

nepieciešamajām enciklopēdijām, rokasgrāmatām, vārdnīcām un citiem uzziņu

2

izdevumiem, oriģinālliteratūrai un labākajiem tulkotajiem daiļdarbiem. Ir sagatavota

Lasītavas krājuma attīstības koncepcija, kurā noteikts, kāda literatūra jākomplektē, cik

ilgi tā atrodas Lasītavā utt.

Kārtējā komplektēšana notiek centralizēti atbilstoši bibliotēkas struktūrvienību

profilam.

Lasītājiem ir iespējas pieprasīt viņam nepieciešamo grāmatu aizpildot speciāli

izveidotu anketu. Pieprasījumi tiek analizēti un izskatīti un pēc bibliotēkas iespējām

izpildīti.

Pārskata periodā kopumā Salaspils novada bibliotēkas krājums palielinājies par

3402 eks. par Ls 11561.83. Lielākā daļa izdevumu ir pirkti grāmatu bāzēs Latvijas

Grāmata un Janus, bet starp piegādātājiem var minēt arī izdevniecības Mansards, Atēna,

LU Akadēmiskais apgāds, grāmatu veikalus Valters un Rapa, Jānis Roze, Globuss,

Intelektuāla grāmata, Upe tuviem un tāliem, antikvariātu Zelta ābele u.c. Salīdzinoši

bibliotēkas krājums papildināts ar 40% nozaru literatūru un 60% daiļliteratūru.

Galvenais finansējuma avots Salaspils novada bibliotēkas un tās struktūrvienību

krājuma papildināšanai ir Salaspils novada domes finansētais bibliotēkas budžets, no

kura 2011. gadā iepirkts 1647 eks. grāmatu un citu informācijas nesēju par Ls 8499.97

(tai skaitā CD - 41 eks. par Ls 254.31).

Lai arī budžeta līdzekļi krājuma papildināšanai ir palikuši 2010.gada līmenī,

iepirkto eks. skaits ir samazinājies par 135 vienībām, jeb 7,5%, jo, sakarā ar PVN %

likmes pieaugumu, ir palielinājušās grāmatu cenas.

Citi krājuma komplektēšanas avoti:

1. dāvinājumi - 1755 eks. par Ls 2861.86:

-lasītāju un iestāžu, organizāciju 1705 eks. par summu 2674.31 Ls

-LNB Bibliotēku dienesta 50 eks. par summu 187.55 Ls

2. projekta līdzekļi – Ls 200

Iesaistoties projektā „Daugavas kolekcija Salaspils novada bibliotēkā”, tika

atjaunināts Lasītavas krājums ar Daugavas tematikai veltītiem iespieddarbiem -

seniespiedumiem, CD, zinātniskajām monogrāfijām un rakstu krājumiem, albumiem un

uzziņu izdevumiem, kā arī daiļliteratūru u.c. Īpaši pozitīvi vērtējama iespēja iegādāties

Bernharda Mednīša gleznu „Daugava” (mākslas darbs gleznots 20. gs. 30. gados pie

Saulkalnes). Jaunajās bibliotēkas telpās tai ir ne tikai kultūrvēsturiska, bet arī estētiska

nozīme.

Vairāki salaspilieši ir atsaukušies mūsu aicinājumam papildināt Lasītavas

kolekcijas ar Daugavas skatu kartēm, grāmatām un preses kopijām, vērtīgiem

izdevumiem no privātajām kolekcijām.

Pateicoties telpām, lasītavā izvietotas un lasītājiem piedāvātas arī 4 kolekcijas:

„Salaspilietes O. Immermanis dāvinājums”, „Miniatūrgrāmatas”, „Antivitātes” un

„Daugavas kolekcija.”

Lasītājiem piedāvāts arī ievērojams periodisko izdevumu klāsts: 16 nosaukumu

avīzes un 57 nosaukumu žurnāli, 915 vien. žurnālu latviešu valodā un svešvalodās –

Lasītavā, 27 periodisko izdevumu nosaukumi – Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļā.

Vadoties pēc veiktās lasītāju anketēšanas par vēlamajiem periodikas

izdevumiem un bibliotēkas veidotajām vadlīnijām, tika izveidots pasūtāmās periodikas

3

saraksts 2012. gadam. Periodikas klāsts papildināts ar jauniem izdevumiem: Atbalsts

(avīze vecākai paaudzei); Audzinātājs; Auto Bild; Doctus; Figaro; Ievas Dārzs; Taka;

GEO( krievu val.); Искатель; Лилит; Эхо Планеты; Иностранная

литература; Cosmopolitan( krievu val.) u.c.

Secinājums - lasītāju pieprasījums nav kvalitātes rādītājs, jo vairums aptaujāto

grib lasīt „dzelteno presi.”

Visi žurnāli tiek rekataloģizēti un izsniegti automatizēti.

Turpinās darbs ar bibliotēkas krājumu:

1. Lielā skaitā izvērtētas un apstrādātas lasītāju piedāvātās un no Bērnu un jauniešu

nodaļas saņemtās grāmatas (dāvinājumi).

2. Regulāri pārskatītas un mainītas dāvinātās grāmatas plauktā „Lasītājs lasītājam”.

3. No Lasītavas atdotajām grāmatām pārskatīti un izlaboti novietojumi BIS

„Alise”.

4. Ir veikta grāmatu rotācija – Abonementā atlasītas grāmatas, kuras vairāk

piemērotas Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļai, no tās savukārt izņemtas,

izvērtētas un apstrādātas grāmatas pieaugušajiem.

2011. gadā, sakarā ar pārvākšanos uz jaunām telpām, notika arī krājuma

izvērtēšana un rekomplektēšana. Krājums kopumā sāk stabilizēties, pirmo reizi pēc

ilgiem gadiem norakstīto eksemplāru skaits ir mazāks par jaunieguvumu skaitu. Vairāk

nekā citus gadus ir norakstīti periodiskie izdevumi. Pavisam 2011.gadā visās bibliotēkas

struktūrvienībās norakstīti 5990 eks. par Ls 3342.52.

3.Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība Tabula Nr.1

Bibliotēka ar Bērnu

un jauniešu

apkalpošanas nodaļu

Dienvidu

filiālbibliotēka

Saulkalnes

filiālbibliotēka Kopā

Lietotāju skaits 2842 476 346 3664

Apmeklējumu

skaits 40514 5275 4108 49897

Izsniegums 47093 7493 7024 61610

Sniegtas uzziņas

un konsultācijas 3841 119 369 4329

Krājums uz

31.12.2011. 60109 9029 8894 78032

(Ls 144209.59)

Iepirkts eks. par

pašvaldības

budžeta līdz.

1259 186 202 1647

(Ls 8699.97)

Pasūtīta periodika

(nosaukumu sk.) 100 14 18 134

Izstādes 76 18 21 115

Pasākumi 27 7 7 41

Līdz ar bibliotēkas pārcelšanos uz jaunām telpām 2011. gadā, lielas pārmaiņas ir

skārušas gan pieaugušo lietotāju, gan bērnu un jauniešu apkalpošanas struktūrvienības –

ir izveidots ģimenes bibliotēkas modelis. Bibliotēkas darbība vērsta uz pakalpojumu

pieejamības paplašināšanu, lai veicinātu iedzīvotāju informētību, izglītotu, izklaidētu,

4

kā arī mazinātu nekompetenci, bezdarbu un pārvarētu citas ar ekonomisko krīzi

saistītās sekas.

Lai gan sniegto pakalpojumu klāsts nav mainīts, tie kļuvuši daudz pieejamāki.

Neskatoties uz to, ka Bibliotēka un Bērnu un jauniešu filiālbibliotēka sakarā ar

pārcelšanos uz jaunām telpām bija slēgta 2.5 mēnešus, salīdzinot ar 2010. gadu

palielinājies:

- bibliotēkas lietotāju skaits –par 21%.

- apmeklējums – par 6,6%.

Tas izskaidrojams ar to, ka bibliotēka atrodas Salaspils visapdzīvotākajā centrā,

sakārtotā ārtelpā daudzdzīvojamo māju masīvā, netālu no skolām un bērnudārziem.

Daļēji nomainījies lasītāju kontingents, vairāk nāk krieviski lasošie iedzīvotāji, lasītavas

pakalpojumus arvien vairāk sāk izmantot gan jaunieši, gan pensionāri. Būtiski

palielinājies publiski pieejamo datoru skaits lasītavā (+5). Līdz ar jauniegūto Mācību

telpu, uzsākta lietotāju apmācību darbā ar informācijas tehnoloģijām vairākās grupās.

Pateicoties darbinieku kompetencei, tiek nodrošināta kvalitatīvu un ātru informatīvi-

bibliogrāfisko uzziņu izpilde.

Pozitīvi vērtējams fakts, ka bibliotēka ir kļuvusi pieejama cilvēkiem ar īpašām

vajadzībām. Pateicoties liftam, bibliotēku labprāt apmeklē jaunās māmiņas. Savukārt

daudziem „vecajiem” lasītājiem vēl jāpārvar psiholoģiskā barjera, lai atnāktu uz citu

mikrorajonu.

Tā kā sabiedrības interese par jaunatklāto bibliotēku bija un joprojām ir ļoti liela,

ir organizētas vairāk kā 30 ekskursijas- gan kolēģiem no Latvijas publiskajām

bibliotēkām, pašvaldību darbiniekiem, vietējiem iedzīvotājiem, skolēniem un

bērnudārzu audzēkņiem, lasītājiem un draugiem.

Ņemot vērā to, ka bibliotēka lasītājiem nebija pieejama vasarā, kad bērniem ir

brīvlaiks un strādājošiem atvaļinājumu laiks, salīdzinot ar 2010.gada rādītājiem, ir

samazinājies izsniegums par nepilniem 24 %

Bibliotēkā joprojām tiek veidoti preses klipi, jo:

1. lasītāji ir pieraduši izmantot tematiskās kopas;

2. tās ir labs informācijas avots izstāžu u.c. pasākumu organizēšanā;

3. ir iespējams samazināt preses glabāšanas laiku krātuvē. Daļa žurnālu tiek tā

„nolasīti”, ka kopijas ir vienīgais veids, kā saglabāt vērtīgus materiālus.

2011. gadā ir rediģētas un papildinātas ar jauniem materiāliem 54 preses klipu

mapes, pārstrukturētas 16

Uzziņu un informācijas darbs

Tabula Nr.2

Bibliogrāfiskās uzziņas un konsultācijas

0

500

1000

1500

2000

2500

2010 2011

Tematiskās

Faktu u.c.

Konsultāc.

E-uzziņas

Atteikumi

5

Izpildīto uzziņu un konsultāciju skaits 2011.gadā ir 3137 – salīdzinot ar

iepriekšējo pārskata periodu samazinājies par 14,7%. Objektīvs iemesls tam ir fakts,

ka vasaras mēnešos bibliotēka bija slēgta. Varētu pieņemt arī, ka ir pieaugusi

informācijpratība, un skolēni un studenti ir iemācījušies sameklēt nepieciešamo

informāciju paši. Ir veikta arī atteikumu analīze un piekomplektēšana.

Pieprasītākās nozares - literatūra un māksla, filozofija, pedagoģija, psiholoģija,

ekonomika, tūrisms, vēsture.

Interesantākie izpildītie pieprasījumi: nāvesods Latvijā pēc II pasaules kara,

mobilie tālruņi un to ietekme uz veselību, kabatas nauda skolēniem, sociālās prasmes

sportā, demokrātisko stilu organizācijas, modes tradīcijas viduslaiku kultūrā, varaskāre

Latvijā, Rīgas HES ģeoloģiskā izpēte, Salaspils novada biznesa procesu modeļi u.c.

Kā atbildes uz lasītāju pieprasījumiem, sagatavoti 10 tematiskie literatūras

saraksti: pārsvarā skolēnu zinātniski – pētnieciskajiem darbiem un studiju darbiem.

Bibliotēkas apmeklētājiem un Pierīgas reģiona bibliotekāriem, pašvaldību

darbiniekiem u. c. interesentiem sniegtas vairāk kā 1000 konsultācijas darbā ar

informācijas tehnoloģijām, par bibliotēku likumdošanas jautājumiem, akreditācijas

dokumentāciju, telpām, aprīkojumu utt.

Apmācības Pirms lietotāju datorapmācību uzsākšanas, tika veikta ieinteresēto apzināšana,

grupu organizēšana un nodarbību plānošana. Datorprasmju apguves nodarbības uzsāktas

21.novembrī. Programmā – pamatiemaņu apguve. Paralēli latviešu valodā norit divu

grupu apmācības, kuras apmeklē 7 dalībnieki. Decembra sākumā abas grupas tika

apvienotas vienā un radās iespēja 12.decembrī uzsākt arī nodarbības krievu valodā

grupā ar 6 cilvēkiem. Apmācību sekmīgai norisei ir sagatavota prezentācija, kas izlases

veidā kalpo par izdales materiālu dalībniekiem. Papildus apmācību dalībnieki saņem

praktiskus vingrinājumus un patstāvīgi risināmus uzdevumus. Šo grupu apmācības

turpināsies un noslēgsies 2012. gadā.

Grupu nodarbības vada bibliotēku informācijas speciāliste I. Zariņa

Pateicoties tam, ka Bibliotēka iesaistījās projektā „Pieslēdzies, Latvija”,

uzsākta arī cilvēku ar īpašām vajadzībām datorprasmju apmācība.

E-prasmju nedēļas laikā sagatavotas un nolasītas 2 lekcijas par bibliotēkā

pieejamajām datu bāzēm Salaspils 1. un 2.vidusskolas 10. klašu skolēniem.

SBA (starpbibliotēku abonements)

6

2011. gadā ir izsniegtas 47 un saņemtas 30 iespiedvienības, elektroniski

nosūtītas 54 vienības. Tās pārsvarā ir kopijas no „Rīgas Apriņķa Avīzes”, kas tiek

„piegādātas” Pierīgas reģiona bibliotēkām novadpētniecības klipu organizēšanai.

Savukārt rakstu elektroniskā piegāde no LNB lietotājiem ir maksas pakalpojums, tādēļ

vispirms meklējam avotu no Pierīgas reģiona bibliotēkām, kā arī iesakām studējošiem

Rīgā izmantot LNB u.c. bibliotēku resursus. SBA kārtā izsniegtas un saņemtas tikai 11

grāmatas.

4. Darbs ar bērniem un jauniešiem

Salaspils novada bibliotēkas Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļa (līdz

12.10.2011. filiālbibliotēka „Avotiņš”) ir Bibliotēkas struktūrvienība, kas specializējas

Salaspils novada bērnu un jauniešu apkalpošanā. Galvenie uzdevumi – nodrošināt

bērnus un jauniešus ar visu nepieciešamo informāciju, informēt par jaunsaņemto un

bibliotēkā esošo literatūru, rosināt interesi par lasīšanu, iemācīt bērniem pēc iespējas

labāk izmantot bibliotēkas krājumu, izvērtēt lasīto, attīstīt iespiesto un elektronisko

dokumentu izmantošanas prasmes, aktīvi izmantot moderno tehnoloģiju iespējas.

2011.gadā bibliotēkā veikts liels darbs, lai sagatavotu krājumu un inventāru

pārvietošanai uz jaunām telpām Enerģētiķu ielā 9. Turpmāk tika veikti darbi pie jauno

telpu iekārtošanas un krājuma izvietošanas. Paralēli notika bibliotēkas grāmatu

sistematizēšana, pārklasificēšana atbilstoši klasifikācijai bērnu nodaļā, kā arī labots

plaukta indekss BIS Alise. Šajā periodā no jūlija līdz septembrim lasītājiem bibliotēkas

pakalpojumi nebija pieejami.

Tagad bērnu un jauniešu nodaļas telpas ir ļoti plašas, gaišas, ērtas, vizuāli

pievilcīgas un mūsdienīgi iekārtotas ar jaunām mēbelēm, kā arī iekārtotas atbilstoši

bērnu bibliotēkas prasībām- telpas ir attiecīgi sadalītas pa bērnu vecuma zonām:

B(pirmsskolas vecuma bērniem), J(1.-4.kl.-jaunākā skolas vecuma bērniem), V(5.-6.kl.-

vidējā skolas vecuma bērniem) un 7.-9.kl.(vecākā skolas vecuma bērniem).

2011. gadā Bērnu un jauniešu nodaļā reģistrēti 1282 lasītāji, no tiem bērni līdz

18 gadiem - 860.

Sadalījums pa vecumgrupām bērnu un jauniešu vidū ir sekojošs: pirmsskola –

85 lasītāji, 1.-4. klase - 317, 5.-6. klase - 195, 7.-9. - 178, vidusskola - 85.

Apmeklējumu skaits atskaites gadā ir 8728, no tiem bērni līdz 18 gadiem

apmeklējuši bibliotēku 6606 reizes.

Aizvadītajā gadā izsniegums sastāda 18538 vienību, no tām 11822 izsniegtas

bērniem līdz 18 gadiem.

Bērnu un jauniešu nodaļas lasītāji lielākoties ir Salaspils Pirmsskolas izglītības

iestāžu bērni, Salaspils 1. un 2. vidusskolu audzēkņi, Salaspils vispārizglītojošo skolu

pedagogi, kā arī Rīgas skolu skolēni.

Lasītāju apkalpošana notiek automatizēti – grāmatu izsniegšana/saņemšana,

iespējams rezervēt un pagarināt nepieciešamos iespieddarbus.

Bērnu un jauniešu literatūras krājuma veidošana un papildināšana

Bērnu un jauniešu nodaļa kārtējo fonda komplektēšanu veic saskaņā ar Salaspils

novada bibliotēkas izstrādāto krājuma komplektēšanas un organizācijas koncepciju,

atbilstoši bērnu un jauniešu nodaļas profilam un uzdevumiem. Pēc lasītājiem atteikto

pieprasījumu uzskaites burtnīcas datiem tiek sagatavoti pieprasījumi krājuma

piekomplektēšanai.

7

Bibliotēkas darbinieces veic bērnu (B un J) un jauniešu (V un grāmatas 7.-9. kl.)

krājuma daļas analīzi, novecojušas, nolietotas, un bērnu bibliotēkas profilam

neatbilstošas literatūras norakstīšanu. Pastiprinātā uzmanība tika vērsta uz krājuma

papildināšanu tieši šai mērķauditorijai. Krājumu papildina arī lasītāju dāvinājumi.

Divos eksemplāros tika nodrošināta Bērnu žūrijas 2011 grāmatu kolekcija.

Fondā uz 01. 01. 2011. – fizisko vienību skaits – 21108 (tai skaitā 1482

seriālizdevumi), uz 31. 12. 2011. – fizisko vienību skaits 19799 – (1823 tai skaitā

seriālizdevumi). Pārskata periodā ienācis krājumā – 1147 (806+341 seriālizdevumi)

Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļā pieejami 27 nosaukumu preses izdevumi.

Uzziņu darbs, informācijas pakalpojumi, informācijas prasmju un iemaņu

attīstīšana

Uzziņu un informācijas darbs tiek sniegts katru dienu apkalpojot lasītājus,

kopējais skaits pārskata gadā ir 704. 2011.gadā lasītāji ir izrādījuši interesi par šādiem

tematiem – latviešu tautas tradīcijas, folklora, dažādu tautu tautastērpi, dzīvnieki,

Eiropas valstis, atkarība no ēdiena, cepuru vēsture, ekosistēma, kā arī studenti vāca

informāciju par Salaspils Sv. Jura baznīcu un interesējās par kultūru Padomju laikā.

Vairāk kā citus gadus bērni meklēja informāciju par Latvijas dzimšanas dienu un

latviešu tautas varoni Lāčplēsi.

Sniedzot uzziņas tiek izmantotas dažādas datu bāzes, enciklopēdijas, laikrakstu

publikācijas, tematiskās mapes.

Bibliotēkas darbinieces apmāca un konsultē skolēnus, studentus, kā arī ikvienu

interesentu vajadzīgās informācijas meklēšanā internetā, bibliotēkas e-katalogā un

abonētajās datubāzēs (Letonika,Lursoft), tādejādi veicinot prasmes iegūt un izmantot

informāciju.

Bērnu un jauniešu nodaļā lietotājiem ir 4 datori ar interneta pieslēgumu, kā arī ir

printēšanas, kopēšanas un skenēšanas iespējas. Salaspils novada bibliotēkas mājas lapā

www.biblioteka.salaspils.lv ir sadaļa Bērniem un jauniešiem, kurā tiek publicēta

informācija par pieejamajiem pakalpojumiem un aktualitātēm.

Bibliotēkā lasītāji labprāt izmanto bezvadu internetu Wi-Fi.

No 28.februāra līdz 5. martam E-prasmju nedēļas ietvaros Bērnu un jauniešu

nodaļa organizēja Informācijas dienas par e-prasmju apgūšanas un pielietošanas

iespējām. Šajās dienās, bibliotēkas darba laikā, lasītājiem tika sniegtas individuālas

konsultācijas par bibliotēkas elektroniskā kataloga izmantošanas iespējām gan

informācijas meklēšanā, gan grāmatu rezervēšanā.

Pasākumi dažādām vecuma grupām: pirmsskolas vecuma bērniem un vecākiem,

jaunākā un vidējā skolas vecuma bērniem, pusaudžiem

Pārskata gadā Bērnu un jauniešu nodaļas lasītājiem tika piedāvātas 38 literatūras

un informatīvas izstādes un rīkoti 24 tematiski pasākumi.

Jubilāriem veltītas grāmatu izstādes: latviešu literātiem J.Zvirgzdiņam, G.

Janovskim, E. Birzniekam-Upītim, V. Belševicai, A. Pumpuram, A. Brigaderei, V.

Rūmniekam, J. Porukam, A. Čakam, Ē.Kūlim, U. Auseklim, kā arī angļu bērnu

rakstniekam R. Dālam, itāļu bērnu rakstniekam Karlo Kollodi- šajā izstādē uzsvars tika

likts uz rakstnieka grāmatas „Pinokio piedzīvojumi” iznākšanas 130 gadu jubileju,

amerikāņu animācijas filmu režisoram V. Disnejam.

Informatīvas izstādes – „1991. gada barikādes pieminot”, „Uzzini vairāk par

pirātiem!”, „Senās pasaules milži - Dinozauri’, „Izvēlies sev piemērotāko izglītības

ceļu”, „Latviešu dievības”, kā arī izstādes veltītas Lieldienām, Mātes dienai un

http://www.biblioteka.salaspils.lv/

8

Starptautiskajai bērnu aizsardzības dienai, Mārtiņdienai, Latvijas dzimšanas dienai un

Ziemassvētkiem.

10. februārī bibliotēku apmeklēja PII „Jāņtārpiņš” bērni. Bibliotekāres

iepazīstināja ar latviešu rakstnieka J. Zvirgzdiņa dzīvi un daiļradi, bet pēc tam bērni

tika aicināti uz jautru teatralizētu spēli par pirātiem. Bibliotekāres tēlojot pirātes

pastāstīja par pirātu dzīvi, bērni no papīra locīja cepures, sēja mezglus, spēlēja spēli.

5. martā Ķīpsalas izstāžu centrā Baltijas Grāmatu svētku laikā tika svinēti Bērnu

žūrijas „Lielie lasīšanas svētki”, kuru apmeklēja arī mūsu bibliotēkas labākie Bērnu

žūrijas eksperti.

Bibliotēkas nedēļas ietvaros bibliotēkā tika rīkota diskusija „Bibliotēkas pagātne

un nākotne…”, kurā piedalījās jauno lasītāju kluba „Salaspils SuperPūce” dalībnieki.

Šajā nedēļā bibliotēku apmeklēja arī mazie pirmsskolas izglītības iestāžu bērni.

2011.gadā no 14. līdz 20. novembrim jau piecpadsmito reizi Latvijas bibliotēkās

notika Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa, kuru jau vairākus gadus atbalsta arī Salaspils

novada bibliotēkas Bērnu un jauniešu nodaļa. Gada tēma - „Humors Ziemeļvalstīs” -

īpaša uzmanība pievērsta mūsdienu Ziemeļvalstu humoristiskā žanra literatūrai.

14. novembrī uz dāņu rakstnieka Denisa Jirgensena grāmatas „Mīlestība no

pirmās žagas” fragmentu lasījumu tika aicināti Salaspils lasītāju kluba Salaspils

SuperPūce jaunieši. Krēslas stunda iesākās ar svecīšu iededzināšanu un tika sniegts

neliels ieskats Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas vēsturē. Tā kā uzmanības centrā šoreiz

bija dāņu rakstnieks, tad bibliotekāre mazliet pastāstīja par šīs valsts vēsturi, kultūru un

tās tradīcijām. Nelielu informāciju par rakstnieku Denisu Jirgensenu sagatavoja Santa

Siņica. Turpinājumā Jana Kolbina lasīja fragmentu no D.Jirgensena grāmatas „Mīlestība

no pirmās žagas”. Viņas izteiksmīgais priekšnesums un autora sadzīviskā pārpratuma

ainiņa radīja jautru atmosfēru. Pēc lasījuma dzerot zāļu tēju jauniešus mudinājām stāstīt

anekdotes. Ne visiem patīk stāstīt smieklīgos stāstiņus, taču mūsu pulciņā atradās, kas

mācēja mūs uzjautrināt. Pozitīvi uzlādētajā gaisotnē vēl arī tika izspēlēta jautra spēle.

Bibliotēkā varēja arī apskatīt izstādi, kura bija veltīta Dānijai un tās populārajam

rakstniekam Denisam Jirgensenam

9

9. decembrī plkst. 13:00 bibliotēkas Mācību telpā demonstrēja leģendārā

animācijas filmu vecmeistara A. Burova restaurēto filmu izlasi. Filmu pēcpusdienu

apmeklēja Salaspils 1. vidusskolas divas trešās klases (45 apmeklētāji). Pasākuma

apmeklētājiem bija iespēja noskatīties filmas: Kikerigū, Tīģeris Ņau Ņau, Bums un

Piramidons, Vanadziņš, Puķu Ansis un Sisidra, kā arī fotografēties kopā ar A. Burova

filmu varoņiem. Pēc tam bērni devās uz Bērnu un jauniešu nodaļu, kur bija sagatavota

zīmēšanas darbnīca. Uzdevums bija uzzīmēt kādu tēlu no noskatītajām animācijas

filmām. Bērnu veidotie zīmējumi piedalās konkursā.

16. decembra pievakarē Bērnu un jauniešu nodaļā notika gada noslēguma

pasākums Bērnu žūrijas ekspertiem – „ Princesēm pieder diena gaiša un gara.

Kam naktī ir vara?”. Vakara tematika bija princeses gan pasakās, gan dzīvē.

Pasākumā piedalījās arī Saulkalnes filiālbibliotēkas vadītāja ar saviem ekspertiem, kuri

sniedza brīnišķīgus priekšnesumus. Vakara pirmajā daļā tika apbalvoti aktīvākie lasītāji

un turpinājumā bērni un jaunieši piedalījās konkursā, kurā bija jāzina grāmatas un to

autori, tika spēlētas arī citas spēles. Patīkamo gaisotni papildināja flautu un ģitāras

spēle. Noslēgumā tika uzvesta improvizēta teātra izrāde „Pelnrušķīte”.

10

Uzsākot darbu jaunajās telpās, no septembra līdz decembrim, aktīvi norisinājās

iepazīšanās ekskursijas - Bērnu un jauniešu nodaļu apmeklēja aptuveni. 300 bērnu un

jauniešu no Salaspils pirmsskolas izglītības iestādēm un Salaspils skolām.

Bibliotēkas lasītāju interešu izpēte. Interešu grupu darbs

Bērnu un jauniešu nodaļa turpina atbalstīt un piedalās LNB organizētajā VKKF

kultūras programmā - Bērnu žūrija 2011 – lasīšanas veicināšanas programma. Ar

Salaspils novada bibliotēkas budžeta atbalstu bērniem un jauniešiem ir nodrošināta

Bērnu žūrijas 2011 grāmatu kolekcija.

Katru mēnesi tika organizētas tikšanās (izņemot vasaras periodu) - pārrunas par

izlasītajām grāmatām, kā arī notika tematiskas stundas, veltītas latviešu rakstniekiem.

Darbs ar bērniem ar īpašām vajadzībām

Pateicoties tam, ka bibliotēkas jaunās telpas ir plašas un pieejamas cilvēkiem ar

kustību traucējumiem, ir uzsāktas sarunas par sadarbību ar Salaspils bērnu un jauniešu

ar invaliditāti biedrības „Zelta atslēdziņa” vadītāju Rūtu Kalnāju. Iepriekšējos gados

sadarbība nav veikta, jo nebija piemērotu telpu.

Veiksmīgākās lasīšanas veicināšanas aktivitātes

Problēmas bibliotēku darbā ar bērniem un jauniešiem, to iespējamie risināšanas

ceļi

2011.gada 13. maijā bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļas vadītāja Inita

Siņica piedalījās ikgadējā Bērnu literatūras un bibliotekārā darba zinātniski praktiskajā

konferencē „Grāmata ir… t@vā bibliotēkā … tavā filmā”, ko rīko Bērnu un jaunatnes

literatūras padome (LBJLP) un LNB Bērnu literatūras centrs.

Aizvadītajā gadā lasītāju intereses un vajadzības bija tikpat dažādas, cik dažādi

ir lasītāji. Ļoti pieprasīta bija literatūra svešvalodās – visās lasītāju vecumgrupās.

Skolēnu intereses lielākoties nosaka skolas programma – tika izmantota gan nozaru

literatūra – grāmatas ķīmijā, fizikā, bioloģijā, gan daiļliteratūra. Tradicionāli daudz tika

strādāts ar obligātās literatūras sarakstiem - pieprasīti bija M.Cielēnas, J.Baltvilka,

M.Runguļa, U.Ausekļa, I.Ziedoņa, R.Blaumaņa, R.Ezeras, A.Kristi darbi.

Ļoti pieprasīta Sūzenas Kolinsas triloģija „Bada spēles”, „Spēle ar uguni”,

‘’Zobgaļsīlis”. Jau trešo gadu populāra paliek amerikāņu rakstnieces Stefānijas Meijeres

grāmatu sērija „Krēsla”, „Jauns mēness”, „Aptumsums”, „Rītausma”.

Lielu uzmanību izpelnījās grāmatas no Bērnu žūrijas 2011 kolekcijas- Juja un

Tūmass Vīslanderi „Mūmammas pavasara tīrīšana” un Kinnijs Džefs „Grega

dienasgrāmata”.

5.Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums

Salaspils novada bibliotēkas mājaslapā www.biblioteka.salaspils.lv

iedzīvotājiem ir iespēja sekot līdzi bibliotēkas aktualitātēm - pasākumu kalendāram,

datubāzu izmēģinājumiem, izpildīt uzziņas, rezervēt iespieddarbus un pagarināt to

lietošanas termiņus.


11

Pārskata periodā tika aktualizēta svarīgas informācijas savlaicīga ievietošana,

pārbaudītas e- adreses, tomēr resursu trūkuma dēļ netika papildinātas sadaļas Novads un

Virtuālās izstādes. 2012.gadā mājaslapā plānots veikt strukturālas izmaiņas.

Bibliotēkas veidotās datubāzes:

Par Pierīgas reģiona pašvaldību bibliotēku e-katalogu atbildīga ir Salaspils

novada bibliotēka:

tiek veidoti ieraksti un pievienoti eksemplāri tām bibliotēkām (15),

kurām nav BIS ALISE licence;

veikts sistēmas nodrošinājums darbā ar BIS ALISE i-bibliotēkām (16) –

izveidoti fondi, piešķirtas siglas u.c. 2011.gadā pievienotas sešas 4- i

bibliotēkas – Garkalnes novada bibliotēka, Garkalnes novada

Upesciema bibliotēka, Ropažu novada IC bibliotēka, Inčukalna novada

bibliotēka, Babītes novada pašvaldības bibliotēka un Babītes novada

bibliotēkas Salas nodaļa un viena skolu bibliotēka – Garkalnes novada

Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas bibliotēka;

tiek uzturēta kataloga ierakstu kvalitāte un nodrošināta bibliotekāru

apmācība (bibliogrāfiskais apraksts) un konsultāciju sniegšana.

2011. gada beigās reģiona kopkatalogā:

1. kopējais eksemplāru skaits - 209032 (t.sk. Salaspils novada bibliotēkas – 77599)

2. kopējais ierakstu skaits – 53783 3. Salaspils novada bibliotēka - Ieraksti ar eksemplāriem - 41447 (visi dati uz

25.01.2012.)

Apstrādāti no Pierīgas reģiona bibliotēkām saņemtie grāmatu saraksti. Kopkatalogā

ievadīti 6193 eks. , no tiem:

- 3167 eks. jaunieguvumi,

- 3026 eks. rekataloģizētie

Analītikas datubāze papildināta ar vairāk kā 700 aprakstiem no periodikas,

grāmatām un rakstu krājumiem, rediģēti ap 400 aprakstu. Samērā maz atspoguļoti

grāmatu un rakstu krājumu raksti- 67

Novadpētniecības datubāzē izveidoti 760 apraksti, importēti un papildināti ap

1670 aprakstu, izveidoti un importēti autoritatīvie ieraksti – ap 450

Abonētās datubāzes

2011. gadā abonētas EBSCO, LURSOFT, LETONIKA, kā arī RUBRICON

datubāzes. Uz izmēģinājuma laiku iepazītas LETAS arhīvs un NOZARE.lv., Library

Press Display, World Politics Review, elektroniskie resursi dabaszinātnēs,

mājaslapas www.es.gow.lv. u.c. Jāpiebilst, ka publiskajā bibliotēkā lasītāju

ieinteresētība par datubāzēm ir visai maza, bieži arī paši darbinieki aizmirst tās piedāvāt

vai meklēt informāciju pieprasījumu izpildē.

Bibliogrāfiskajā uzziņu un informācijas darbā pārsvarā tika izmantotas

LURSOFT (617 reizes) un EBSCO (2360 meklējumi) datubāzes, tiešsaistes

datubāzes, it īpaši LNB analītikas datubāze, kā arī meklētājserveru un nozaru

katalogu, arī atsevišķu mājaslapu pakalpojumi.

Citi e-resursi

12

2011. gadā lietotāji izmantojuši 27 CD, DVD. Tā kā Lasītavas zonā uzsākta klausītavas

iekārtošana, iegādāts Mūzikas centrs, ceram, ka apmeklētāji būs aktīvāki šo resursu

izmantošanā.

No tiešsaistes informācijas resursiem visvairāk tika apmeklētas tās web lapas,

kas saistītas ar dažādiem pakalpojumiem- i-banka, e-latvija, e-latvenergo, sludinājumu

portāli u.c.

Zinātniski- pētnieciskos nolūkos izmantota LNB Digitālā kolekcija, Eiropas

tiešsaistes biblioteka EUROPEANA, Centrālās statistiskas pārvaldes datubāzes u.c.

resursi.

Darbinieki paši ir iepazinušies un ieteikuši lietotājiem Eiropas multivides

tiešsaistes bibliotēku EUROPEANA, e-plauktu, e-likumi, Latvijas Nacionālas

bibliotēkas Digitālo kolekciju u.c.

E-resursi regulāri tika papildināti, piemēram, ar 2011.gadā pieejamām jaunām

vietnēm: www.nekropole.lv, www.barikopedija.lv utt.

Uz datoru darbvirsmām izveidotas mapes: „Lietotāju darbi”, kuri tiek glabāti

mēnesi. Regulāri tiek vekta datoru „attīrīšana” no failiem, parolēm, interneta adresēm

un lietotāju dokumentiem.

Digitalizācija

Digitalizācijas process ir ļoti darbietilpīgs. Tā kā 2011.gadā prioritārais bija

bibliotēkas pārcelšanās un ar to saistītie darbi, atsevišķu kolekciju digitalizācija netika

veikta. Šajā gadā ievērojami pieaudzis digitalizācijai atlasīto materiālu kopskaits, taču

bez cilvēkresursiem un atbilstoša tehniskā nodrošinājuma, īpaši, ja valstī nav skaidra

digitalizācijas koncepcija, to nevar paveikt kvalitatīvi. Lasītavas darbinieces

iesaistījušas projektā „Zudusī Latvija” skatu karšu kolekcionāru no Salaspils.

Digitalizēto dokumentu skaits – 500, metadati- 500

Tie ir „Salaspils Vēstīs” publicētie raksti par novadu, kuru pilnteksti pieejami tiešsaistē.

Lasītavas darbinieces piedalījušās arī divās LU Soc. zinātņu fakultātes

organizētajās diskusijās: „Latvijas nacionālo digitālo bibliotēku veidojot: mērķi,

iespējas, rezultāti.”

Kopumā bibliotēkas lietotājiem pieejami 26 datori: 2 stāvdatori, 9 (stacionāri) –

lasītavā, 1- vājredzīgajiem, 4- bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļā un 10 portatīvie –

lietotāju apmācībām.

6.Novadpētniecības darbs

Novadpētniecības darbs ir viens no nozīmīgākajiem bibliotēkā, jo saglabāt un

atspoguļot novada garīgās bagātības, ir mūsu atbildība nākamo paaudžu priekšā. 2011. gadā turpināta kārtējā novadpētniecības materiālu resursu apgūšana un

papildināšana, diemžēl daži aktuāli darbi joprojām „gaida”. Tika realizēts projekts

„Daugavas kolekcija Salaspils novada bibliotēkā”(skat. sadaļu Krājums).

Turpināts darbs pie Novadpētniecības datubāzes- skat. Elektroniskās

informācijas resursi, Novadnieku enciklopēdijas izveides, papildinot jau izveidotās

sadaļas „Ēvalds Mugurēvičs”, Knuts Skujenieks” u.c.

Papildināts tematisko mapju par novadu apjoms- ap 1000 vienībām, kuras

kopētas, klasificētas un sistematizētas.

Diemžēl netika turpināta datubāzes sadaļas izveide„Krists Gūtmanis”, Rīgas

rajona avīzes „Darba Balss” kopiju digitalizēšana par Salaspili, novadpētniecības

materiālu rekataloģizācija, kas glabājas kartotēkas veidā.

http://www.nekropole.lv/

http://www.barikopedija.lv/

13

7.Projektizstrāde

2011. gadā izstrādātie un atbalstītie projekti:

1. Kultūras programma “Jaunu grāmatu un citu izdevumu iegāde publiskajām

bibliotēkām” ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstrādāta kultūras

programma, ko finansē VKKF.

2. Bērnu un jauniešu filiālbibliotēka “Avotiņš” un Saulkalnes filiālbibliotēka

guva atbalstu Kultūkapitāla fonda mērķprogrammas “Lasīšanas veicināšana un

bibliotēku pakalpojumu bērniem attīstīšana” “Bērnu žūrija”

3. Daugavas Savienībā iesniegtais projekts „Daugavas kolekcija Salaspils novada

bibliotēkā”

4. Lattelecom sociālās atbildības projekta „Pieslēdzies, Latvija” ietvaros akcija

„Bibliotēka dodas pie lietotāja”.

8.Metodiskā un konsultatīvā darba un sadarbības raksturojums

8.1. Organizēti Pierīgas reģiona publisko bibliotēku darbinieku semināri:

„Datubāzu apmācības, Bibliotēku portāls, Tautas skaitīšana”, 2011.gada 16.februārī

- Datubāzes Lursoft apmācība / T.Žunna, IT Lursoft speciālists

- Bibliotēku portāls / K.Deksne, LNB, Bibliotēku portāla galvenā redaktore

- Tautas skaitīšana / P.Veģis, Centrālā statistikas pārvalde

- Līderu un inovatoru apmācības programma ASV / I.Niedra, apmācību

koordinatore, V/A „Kultūras Informācijas Sistēmas”

- Bibliotekāru pieredzes apmaiņas brauciens uz ASV / G.Sabļina, Ogres CB

„ALISE, Alise-i, SKOLU Alise”, 2011.gada 25.februāris

- MARC lauki, Inventāra grāmatas drukāšana / I.Vilcāne, A.Ūberga

- Diskusija ar Baibu Mūzi – nākotnes vīzijas, atbildes un jautājumi

- Cirkulācija / M.Upeniece

- Cirkulācija Baložu pilsētas bibliotēkā / R.Dombrovska, Baložu pilsētas

bibliotēka

- Cirkulācija Siguldas novada bibliotēkā / S.Bernaute, I.Biteniece, Siguldas

novada bibliotēka

„Bērnu / jauniešu lasītprasme, oriģinālliteratūra un tulkotā literatūra”, 2011.gada

16.marts

- Lasītprasmes un lasīšanas veicināšanas problēmas, kā arī metodika darbā ar

bērniem un pusaudžiem / S.Tretjakova, LNB Bērnu literatūras centra vadītāja

- 2010.gada bērnu/jauniešu tulkotā un oriģinālliteratūra / I.Krūmiņa, S.Galsa,

Bērnu literatūras centrs, LNB

- Ieskats tulkotajā skandināvu literatūrā bērniem/jauniešiem / M.Treimane,

tulkotāja

- Gada pārskati; Aktualitātes / E.Gleizde

„Novadpētniecības seminārs Lēdurgā”, 2011.gada 11.maijs

- Novadpētniecības darbs Lēdurgas un Atmodas bibliotēkās

- ,,Lēdurgai- 800: vēsture, šodiena, nākotne” / Sarmīte Kauliņa, vēstures

skolotāja

- Novadpētniecība / Salaspils novada bibliotēka

- Profesionālās rehabilitācijas pakalpojumi cilvēkiem ar invaliditāti / M.Švīgere,

psihologs, LR Labklājības ministrijas Sociālās integrācijas valsts aģentūra

- Filma ,,Laimas maize”- maizes cepšanas tradīcijas Lēdurgā

- Bibliotēku, kultūras nama apmeklējums un ekskursija pa Dendroparku

Motivācija, laika plānošana, konfliktu risināšana”, 2011.gada 5.oktobrī

14

- Motivācija, pašmotivācija, laika plānošana, konfliktu risināšana / I.Čiščakova,

Organizācijas attīstības centra „Spring Valley” konsultante

- Ekskursija pa jaunajām Salaspils novada bibliotēkas telpām

8.2. Veikta bibliotēku (37) apmeklēšana un vērtēšana (D.Orbidāne, I.Vilcāne,

M.Birzniece, E.Gleizde, A.Ūberga), un 8 bibliotēku sagatavošana akreditācijai:

bibliotēku dokumentācija;

bibliotēku krājums;

bibliotēkas atpazīstamība sabiedrībā, publicitāte;

novadpētniecības darbs;

prasmju līmenis izmantojot informācijas resursus.

bibliotēkās, kurās veikta akreditācija – akreditācijas komisijas ieteikumu

izpilde.

2011. gada 30.novembrī un 6.decembrī veiksmīgi akreditētas 8 izvirzītās bibliotēkas:

Mālpils novada bibliotēka

Mālpils novada Sidgundas bibliotēka

Ropažu novada Informācijas centra bibliotēka

Ropažu novada Kākciema bibliotēka

Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēka

Sējas novada bibliotēka

Sējas novada Pabažu bibliotēka

Sējas novada „Ainavas” bibliotēka

8.3. Sniegta metodiskā un konsultatīvā palīdzība Pierīgas reģiona publisko bibliotēku

darbiniekiem gan apmeklējot bibliotēkas, gan telefoniski vai elektroniski. Aktuālākās

tēmas: akreditācija, dokumentu sagatavošana akreditācijai (pašraksturojums,

stratēģiskais plāns, komplektēšanas politika), bibliotēku likumdošana, bibliotēku

lietošanas noteikumi, Bērnu žūrija, datu ievade Kultūras Kartē, statistikas atskaites un

teksta pārskati, datubāzu abonēšana, SUG, personāla dokumenti, BIS ALISE moduļi,

kopkataloga veidošana, aprakstu veidošana un eksemplāru pievienošana, krājuma

rekataloģizācija, svītrkodu drukāšanu u.c.

Nodrošināta praktiska palīdzība bibliotēku krājuma analīzē un izvērtēšanā,

komplektēšanā, norakstīšanas un inventarizācijas aktu noformēšanā, darbs moduļos

Kataloģizācija, Komplektēšana, Cirkulācija BIS „Alise”.

Apmācīti filiālbibliotēku un Pierīgas reģiona publisko un skolu bibliotēku

bibliotekāri (21) strādāt ar BIS Alise 4

8.4. Citas metodiskā darba aktivitātes:

2011.gada 26.janvārī un 5.oktobrī sasaukta Pierīgas reģiona publisko

Bibliotēku Konsultatīvā padome, kurā risinātas radušās problēmsituācijas

profesionālajā darbībā.

Pārskatu gatavošana par bibliotēku darbu un ziņojumu sūtīšana pašvaldību

vadītājiem.

Statistiskas ziņas un gada teksta atskaišu apkopošana.

Sistematizēti un analizēti Salaspils novada bibliotēku darba plāni.

Aktualizēts Pierīgas reģiona skolu nosaukumu un skolu bibliotekāru saraksts

(skolām tiek sūtīta aktuālākā nozares informācija).

Piedalīšanas konkursā LNB Atbalsta biedrības organizētajā konkursā „Pagasta

bibliotekārs – Gaismas nesējs”. 2011.gadā Pierīgas reģiona uzvarētāja Rita

Rudzīte (Krimuldas novada Krimuldas bibliotēka).

15

Piedalīšanās dažādos aptaujās, konkursos un pasākumos

Informācijas koordinēšana un citu institūciju pieprasīto datu apkopošana

Vadīta Latvijas Kultūras koledžas 1. kursa studentes Ingrīdas Bobinskas darba

prakse (23.04.11.- 22.05.11.) komplektēšanas un apstrādes jautājumos

Izvērtējot Pierīgas bibliotēku darbu 2011.gadā, izcilākos godalgoja ar Atzinības

rakstiem:

Gada bibliotekārs – Maruta Birzniece par inovatīvo pieeju un personīgo ieguldījumu

bibliotēkas attīstībā

Gada bibliotēka – nav

Atzinības raksts Daigai Orbidānei par ieguldījumu Pierīgas reģiona bibliotekārajā

darbā un Gaismas pili Salaspilī.

Atzinības raksts Ligitai Zīvertei par kultūrvides veidošanu Siguldas novadā

Atzinības raksts Konstantinai Jēkabsonei par ilggadēju un atbildīgu bibliotekāro

darbu.

8.5. Organizētie pasākumi reģiona mērogā:

26.augustā - Pierīgas reģiona bibliotekāru pieredzes apmaiņas brauciens uz

Limbažu un Salacgrīvas novada bibliotēkām. Braucienā piedalījās 42 dalībnieki.

Gada noslēguma seminārs Salaspilī, 2011.gada 7.decembris. Semināru

apmeklē 84 dalībnieki. Tika godināti darba jubilāri, mācību iestādes beigušie, jaunie

darbinieki un tie, kuri 2011.gadā pārtraukuši darba attiecības.

9. Bibliotēku materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums

2011.gada 2.septembrī notika Salaspils novada bibliotēkas atklāšana renovētā un

bibliotēkas vadzībām pielāgotā ēkā. Uz jaunajām telpām ir pārcelta arī bijusī Bērnu un

jauniešu filiālbibliotēka „Avotiņš, kas tagad ir Bērnu un jauniešu apkalpošanas nodaļa.

Jaunajā ēkā telpu kopējā platība ir 1435 m, no kuriem 1000m izvietoti 2 stāvos un tiek

ekspluatēti gan lietotāju, gan bibliotēkas darbinieku vajadzībām. Lasītāju vietu skaits

103 (ieskaitot mācību telpu ar 45 vietām).

Bibliotēkai ir iegādātas jaunas mēbeles, kas piemērotas jau esošajām. Lai

mācību telpā varētu nodrošināt datorapmācības grupās, ir iegādāti 10 portatīvie datori.

2011.gada nogalē iegādāti arī 6 datori darbiniekiem – lietotāju apkalpošanas punktos un

datubāzu veidošanai.

Renovācijas izmaksas, mēbeļu un aprīkojuma iegāde nodrošināta par

pašvaldības piešķirtajiem līdzekļiem.

Lasītāju ērtībām iegādāta un ēkas ārpusē izvieta grāmatu u.c.dokumentu

nodošanas iekārta, kas ļauj nodot bibliotēkā paņemtos dokumentus ārpus bibliotēkas

darba laika.

10. Bibliotēkas personāls

Ņemot vērā Salaspils novada bibliotēkas vajadzībām renovētās ēkas Enerģētiķu ielā 9

telpu izvietojumu 2 stāvos, bibliotēkas darba laiku (lietotājus apkalpo 6 dienas nedēļā) un

pieaugošo slodzi, no 01.09.2011. piešķirta papildu štata vieta – bibliotēku informācijas

speciālists.

2011. gada nogalē bibliotēkā strādāja 14 bibliotekārie darbinieki (2 darbinieki 0,5slodzi) un

direktore, no tiem:

- ar maģistra grādu soc.zin. – 4

- ar bakalaura grādu soc.zin. – 2

- ar augstāko speciālo izglītību – 3

- ar profesionālo vidējo izglītību – 2

16

- ar bakalaura grādu citā jomā - 1

-ar augstāko izglītību citā jomā -2

-ar vidējo – 1

Vēl bibliotēkā strādā 6 tehniskie darbinieki, no kuriem 3 darbu uzsāka 2011.gadā (jaunas

štata vietas).

Darbinieku tālākizglītība un kvalifikācijas paaugstināšana

Norises laiks Kursi, lekcijas u.c. pasākumi Iesaistītie

darbinieki

07.01. –

19.04.2011.

Salaspils novada pašvaldības kapacitātes stiprināšana Eiropas

Savienības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”

(kursi angļu valodā

2

19.01.2011. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Jūrmalas Kauguru bibliotēku 4

25.01.2011.,

03.05.

e-paraksta pilotēšana un apmācības 3

27.01.2011 Skolu bibliotēku krājuma uzskaite 1

23.02.2011. Reģiona galveno bibliotēku direktoru apaļā galda diskusijas 1

09.03.2011. Skolas bibliotēkas krājums un tā uzskaite 1

12.04.2011. EBSCO datu bāzu apmācības 2

14.04.2011. Autoritatīvās kontroles un autoritatīvo datubāžu nozīme

informācijas meklēšanas procesā

1

02.05.2011. diskusija "Latvijas nacionālo digitālo bibliotēku veidojot:

mērķi, iespējas, rezultāti"

2

26.05.2011. Digitalizācijas projektu plānošana un īstenošana 2

19.09.2011. Radošums un inovācijas (dome) 2

6.,7.10.2011. Pilotapmācības „Bibliotēkas interešu pārstāvniecība” 1

02.11.2011. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Tartu universitātes

bibliotēku

15

21.11.2011. Latvijas zinātnisko, speciālo un publisko bibliotēku direktoru

sanāksme

1

15.06.,

14.12.2011.

Reģiona galveno bibliotēku metodiķu seminārs 2

15.12.2011. Pieredzes apmaiņas brauciens uz Jelgavas Zinātnisko

bibliotēku

4

6 x Semināri reģiona bibliotēkām

Apmeklētie kongresi un konferences

Latvijas bibliotekāru 10.kongress „Brīva piekļuve zināšanām: pastāvīga

progresa veicināšana”, 2011.gada 12.-13. aprīlis, Rīga Latviešu Biedrības nams

The IX` Congress of Baltic Librarians „Readings in Digital Age: News

Partneships And Services”, 2011.gada 16., 17., 18.oktobris, Lietuva, Trakai

Apmeklētie pasākumi

26.septembrī „Eiropas valodu dienas 2011” ietvaros apmeklēts akcijas

„Pasaule t@vā bibliotēkā – kultūras un dabas mantojuma izzināšana”

17

atklāšanas pasākums. Organizē Latvijas Nacionālā bibliotēka, Bērnu

Literatūras centrs.

2.decembrī apmeklēts Latvijas bibliotēku atbalsta biedrības konkursa „Lielā

lasītāju balva 2011” noslēguma pasākums, kurš norisinājās Salaspils k/n

„Enerģētiķis”. Pasākumā piedalīties aicināti arī bibliotēku darbinieki un

aktīvākie lasītāji no Pierīgas novadu publiskajām bibliotēkām (apmeklēja 11

cilvēki) .

11. Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums

2011.gadā bibliotēkas pamatfinansējumu veidoja Salaspils novada domes (209743

Ls) piešķirtais budžets. Papildus budžetā iegūti:

mērķdotācijas veidā 1500 Ls (internetam)

maksas pakalpojumi, tai skaitā līgumi ar 14 pašvaldībām – 11307 Ls

projekta ietvaros piešķirtais finansējums – 400 Ls

Kopumā Salaspils novada bibliotēkas un tās struktūrvienību darbības nodrošināšanai

izlietoti Ls 222950 no tiem:

1. Ēkas renovācija – pašvaldības līdzekļi – 594778 Ls (t.sk. 10126

būvuzraudzība)

2. Bibliotēkas krājuma papildināšanai–12285 Ls

3. Kapitālie izdevumi (mēbeles, saimniecības pamatlīdzekļi, kondicionieri)–

32528 Ls

4. Datortehnika – 7264 Ls

5. Mazvērtīgais inventārs (krēsli, mēbeles u.c. apr;pikojums) – 13789 Ls

6. Dažādi pakalpojumi (pārcelšanās izdevumi, videonovērošanas ierīkošana,

starpsienas izbūve u.c.) – 13109 Ls

7. Informācijas tehnoloģiju pakalpojumi – 2680 Ls

Finansu piesaiste Reģiona galvenās bibliotēkas funkciju nodrošināšanai

Lai sekmīgi noritētu finanšu piesaiste reģiona galvenās bibliotēkas (RGB) funkciju

veikšanai tika veikti sagatavošanas darbi:

- sastādīts darba plāns 2012. gadam

- sagatavoti pārskati par 2011.gadu

- sagatavotas vēstules, vienošanās par līgumu pagarinājumu, līgumi pašvaldību

vadītājiem

- organizēti skaidrojošie pasākumi par RGB nozīmi

2011.gadā noslēgti 4 jauni sadarbības līgumi ar Babītes, Mālpils, Ropažu un

Sējas pašvaldībām. Ar 10 pašvaldībām pagarināti līgumi, Ādažu novada pašvaldība

nebija noslēgusi, bet Garkalnes novada pašvaldība – pagarinājusi sadarbības līgumu.

12. Kopdarbība ar pašvaldības un citām institūcijām. Publicitāte

Izstādes un pasākumi bibliotēkā

2011. gadā notikušas 20 izstādes, atzīmējot gan literātu un grāmatzinātnieku dzīves

jubilejas:

janvārī – „Lielāks kā dzīve ir dzīves sapnis” – Jānim Akurateram 135;

18

martā – dubultizstāde Ojāram Zanderam (80) un Aleksejam Apīnim (85) -

„Visu mūžu grāmatnieki”;

maijā un septembrī – lit.izstādes Knutam Skujeniekam – Literatūras gada

balvas Par mūža ieguldījumu saņēmējam un „… tu vari pieklauvēt pie sevis

paša”- 75. jubilejā;

oktobrī – dubultizstāde rakstniekiem Annai Brigaderei (150) un Jānim Porukam

(140) „Ja esi gaismiņa, spīdi!” no lasītavas antikvitāšu kolekcijas;

oktobrī – Al.Čaka 110. jubilejā „Un mana sirds kā ūdens lāse dzidra…”;

decembrī – Zigmundam Skujiņam (85) „Jauna(?!) cilvēka memuāri”;

gan godinot māksliniekus:

martā – „Visupirms es esmu mākslinieks”- J.Rozentālam (145);

septembrī un oktobrī – simtgadniekiem K.Fridrihsonam „Viss uz tevi skatās” un

K.Padegam „Gribu tricināt jūsu šausmīgo mieru”;

novembrī – Ed.Smiļģim (125) „Treju laiku mana dzīve…” un latviešu

tēlniecības ciltstēvam T.Zaļkalnam (135).

Lai popularizētu bibliotēkas krājumu abonementā veidotas plaukta izstādes par

dažādiem tematiem. Interesantākās no tām:

- Ja vēl nepaspēji – izlasi!

- Politika bez noklusējumiem

- Novadu stāsti

- Kādas straujas un asas dienas... (M. Čaklais)

- Ik vakaru kāds priekškars veras... (V. Grēviņš)

No 5 tematiskajām izstādēm apmeklētāju lielāku uzmanību piesaistīja janvāra

izstāde „Barikādēm 20”- „Ar seju pret vēju, ar seju…” un „Skaista tu, Daugava

sirmā” – Pļaviņu HES 45/50 gadiem. Kā katru gadu tematiskās izstādes kārtotas arī

piemiņas dienās un valsts svētkos: 25.martā, 14.jūnijā, novembrī – apvienotā izstāde

„Tēvzemei un brīvībai” par Lāčplēša dienu un valsts proklamēšanu. Daudz interesantu

materiālu varēja apskatīt Igaunijas Republikas neatkarības dienai veltītajā izstādē

„Igaunijas veiksmes stāsts”, bet – apmeklētājus tā, diemžēl, īpaši neuzrunāja.

Bibliotēku nedēļa sagaidīta tika tradicionāli ar Grāmatu mākslas konkursam Zelta

Ābele 2010 nominēto grāmatu izstādi, bet Bibliotēku nedēļā rīkotajā pasākumā „Dzīva

un dzīvē” lasītājus iepriecināja sirsnīga tikšanās ar dzejnieci Andru Manfeldi un viņas

grāmatu „Zemnīcas bērni”. Pasākuma apmeklētāji nelielā izstādē varēja iepazīties arī ar

bibliotēkā pieejamām A.Manfeldes grāmatām, recenzijām un intervijām ar rakstnieci.

Otrs pasākums sevī apvienoja divus svarīgus notikumus - bibliotēkas atvēršanu jaunajās

telpās Enerģētiķu ielā 9 un Dzejas dienu ieskaņu ar Knutu Skujenieku.

19

2011.gada Dzejas dienu ieskaņa ar salaspilieti Knutu Skujenieku

Sadarbība ar citām iestādēm un institūcijām

Sadarbība notiek ar Daugavas muzeju, Salaspils vidusskolām, pirmsskolas

izglītības iestādēm un citām Latvijas bibliotēkām.

Bibliotēkas direktore D.Orbidāne darbojas Latvijas Bibliotēku padomē un jau

vairākus gadus Salaspils novada domes Kultūras projektu komisijā.

Galvenā bibliotekāre A.Ūberga ir iekļauta Latvijas Nacionālās bibliotēkas darba

grupā, kas nodarbojas ar krājuma uzskaites vadlīniju izstrādi Latvijas bibliotēkām.

Iestādes darbības atspoguļojums sabiedriskās saziņas līdzekļos

2011. gadā bibliotēkas mājaslapas www.biblioteka.salaspils.lv virtuālais

apmeklējums - 18000, salīdzinot ar 2010.gadu, tas ir pieaudzis par ~ 56%

Paziņojumi par Bibliotēku ir pieejami arī Salaspils novada mājaslapā –

www.salaspils.lv;

Sadarbība notiek ar „Rīgas Apriņķa Avīzi” un „Salaspils Vēstīm”, kurā regulāri tiek

publicēta informācija par aktivitātēm bibliotēkā.

Datums Masu saziņas

līdzeklis

Raksta, sižeta nosaukums,

autors.

Norise, par kuru sniegta

informācija

2 x mēn. Salaspils Vēstis Informācija par

pasākumiem un

aktuālākajiem notikumiem

07.01.2011. Rīgas Apriņķa

Avīze

Pierīgas novadu pašvaldību

bibliotēku darbinieki gadu

noslēdz Saulkrastos,

E.Gleizde


Avīze

Iespējams, bibliotēkā dzīvo

zilonis

Diskusija par metodiskā

darba veikšanu Pierīgas

reģionā


Avīze

Bibliotēka dos jaunu elpu

pilsētai, R Bahšteins

Par bibliotēkas renovāciju


Avīze

Pierīgai jauna gaismas pils,

R. Bahšteins

Par bibliotēkas atklāšanu

22.02.2011. www.biblioteka.lv E-prasmju nedēļas pasākumi

Salaspils novada bibliotēkās

16.04.2011. www.biblioteka.lv Bibliotēku nedēļas pasākumi


http://www.salaspils.lv/

http://www.biblioteka.lv/

http://www.biblioteka.lv/News/ArticleItem.aspx?article=11448&type=0




20

Salaspils novada bibliotēkās

02.12.2011 www.biblioteka.lv "Lielās lasītāju balvas - 2011"

pasniegšana

Kopumā bibliotēkas darbs 2011. gadā bijis grūts un radošu izaicinājumu pilns. Ir daudz

padarīts, tomēr darāmā joprojām vēl ir ļoti daudz.

Salaspils novada bibliotēkas direktore

Daiga Ordidāne

Salaspils novada bibliotēkas

Dienvidu filiālbibliotēkas pārskats par darbību 2011. gadā

1. Bibliotēkas darbības vispārīgs raksturojums

Dienvidu filiālbibliotēka ir Salaspils pašvaldības iestādes „Salaspils novada

bibliotēka” struktūrvienība, tās darbības mērķis ir iedzīvotāju bibliotekārā,

bibliogrāfiskā un informacionālā apkalpošana. Filiālbibliotēkas attīstība tiek plānota

kontekstā ar Salaspils novada bibliotēku un pārējām tās struktūrvienībām.

Pieaugošā nepieciešamība pēc dažādas informācijas jebkuram sabiedrības

loceklim veicina bibliotēkas nozīmi un ieguldījumu informācijas ieguves un

mūžizglītības procesā. Filiālbibliotēkas galvenais uzdevums – nodrošināt bibliotēkas

lietotājiem mācību un brīvā laika pavadīšanas iespējas, piedāvājot arvien kvalitatīvākus

pakalpojumus, izmantojot jaunās tehnoloģijas un informācijas resursus.

Filiālbibliotēka atrodas Salaspils mikrorajonā, ko vēsturiski sauc par Zinātņu

Akadēmijas ciematu. Par bibliotēkas pamatu var uzskatīt uz Dienvidu ielu pārcelto

Doles ciema bibliotēkas krājumu 1982. gadā. Savu nosaukumu tā ieguvusi pateicoties

atrašanās vietai.

Filiālbibliotēka akreditēta līdz 2012. gadam kā vietējas nozīmes bibliotēka.

2. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika

Filiālbibliotēkas krājuma komplektēšana notiek sadarbībā ar Salaspils novada

bibliotēku un izstrādāto komplektēšanas politiku. Krājuma attīstība balstās uz

mērķtiecīgu dažādu lietotāju grupu informacionālo vajadzību apmierināšanu:

Mācību un studiju veicināšanai

Individuālās tālākizglītības attīstības atbalstīšanai





21

Ikdienišķas informācijas, izziņu un padomu ieguvei

Visu vecuma grupu lasīšanas aktivitāšu atbalstīšanai

Filiālbibliotēkas krājums tiek papildināts ne tikai par pašvaldības līdzekļiem, bet

arī ar dāvinājumiem. 2011. gadā saņemts ievērojams skaits dāvinājumu no

privātpersonām, organizācijām, kopā: 526 eksemplāri. Par pašvaldības līdzekļiem pirkti

186 eksemplāri. Tādēļ pieaudzis bibliotēkas kopējo dokumentu skaits uz vienu lasītāju.

Katru gadu tiek strādāts pie bibliotēkas krājuma izvērtēšanas, attīrot to no novecojušās

un mazizmantotās literatūras. Regulāri tiek atzīmēti lasītāju pieprasījumi, lai

piekomplektētu trūkstošo literatūru. 2011. gada prioritāte komplektēšanā bija aizvietot

nolietoto, bet nepieciešamo literatūru ar jauniem izdevumiem, kā arī pievērst uzmanību

bērnu un jaunatnes literatūrai, tūrisma, ceļvežu, ģeogrāfijas literatūras komplektēšanai.

Preses pasūtījums ir palielinājies no 12 nosaukumiem 2010. gadā uz 14 nosaukumiem

2011. gadā. Preses izsniegums ir nozīmīga daļa no kopējā izsnieguma: 2313 no 7493

eksemplāriem. Kopējā krājuma apgrozība nedaudz samazinājusies izsniegumu skaita

samazinājuma dēļ.

3. Bibliotēkas pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

Pakalpojumu attīstība

Pateicoties Filiālbibliotēkas atrašanās vietai un universālajam krājumam, tā

izveidojusies par vienotu ģimenes bibliotēku, jo jebkurš apmeklētājs var atrast savām

vajadzībām un interesēm atbilstošo. Filiālbibliotēkas krājums ir universāls, tas piedāvā

daiļliteratūru pieaugušajiem un bērniem, nozaru literatūru, uzziņu izdevumus,

periodiskos izdevumus, interneta pieeju un datubāzes. Jauno tehnoloģiju ieviešana

bibliotēkā ļāvusi palielināt lietotājiem piedāvātās informācijas apjomu un kvalitāti.

Bibliotēkas lietošanas nosacījumi

Bibliotēkas pamatpakalpojumi ir bezmaksas:

Grāmatu izsniegšana lasīšanai mājās

Plašs uzziņu literatūras klāsts izmantošanai uz vietas

14 nosaukumu periodiskie izdevumi

Bibliogrāfiskās uzziņas un konsultācijas par datoru lietošanu

Tematiskās izstādes

Literāri izglītojoši pasākumi

Datora izmantošana un Internets

Elektroniskās datubāzes: Letonika, Lursoft laikrakstu bibliotēka un

elektroniskais katalogs.

Maksas pakalpojumu veidus un cenas apstiprina Salaspils Dome. Tie ir: kopēšana,

printera izdrukas (melnbaltas un krāsainas) un skenēšana.

Galveno rādītāju analīze

2011. gadā bibliotēkas lietotāju skaits ir 476, no tiem bērni līdz 18 gadiem –

169. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu lietotāju skaits ir palielinājies par 19 cilvēkiem.

Bērnu lasītāju skaits samazinājies par 24. Kopējais apmeklējumu skaits samazinājies par

55, izsniegumu skaits palicis gandrīz tāds pats, izņemot bērnus un jauniešus, kuriem

izsniegumu skaits samazinājies par 85. Šādus skaitļus var izskaidrot ar vispārējām

demogrāfijas tendencēm, iedzīvotāju migrāciju, un to, ka pieaugusi informācijas

tehnoloģiju ietekme, kas samazinājusi iespieddarbu izmantošanu. No kopējā

apmeklējuma skaita 5275, lielākais apmeklējumu skaits 2787 ir tieši datora un interneta

izmantošanai. 2488 apmeklējumi ir bijuši, lai izmantotu bibliotēku tās klasiskajā

izpratnē.

2009 2010 2011 dinamika

22

Lasītāju skaits

(kopā) 417 457 476 + 19

Bērni, jaunieši

līdz 18. gadiem 180 193 169 - 24

Apmeklējumu

skaits(kopā) 5748 5330 5275 - 55

Bērnu un

jauniešu

apmeklējumu

skaits

3061 2579 2530 - 49

Apmeklējumi

datora un

interneta

izmantošanai

2722 2772 2787 + 15

Izsniegums

(kopā) 7509 7490 7493 + 3

Izsniegums

bērniem un

jauniešiem

1658 1475 1390 - 85


Bibliotēkas apmeklētājiem 2011. gadā sniegtas 66 uzziņas un 53 konsultācijas

par datora, interneta un datubāzu lietošanu. Tās sniegtas izmantojot bibliotēkā esošos

resursus, datubāzes: Letonika, Lursoft, Salaspils novada bibliotēkas veidotās analītikas

un novada datubāzes, kā arī citu bibliotēku elektroniskos katalogus, interneta resursus.

Filiālbibliotēkā tiek papildinātas tematiskās mapes ar materiāliem par šādām tēmām:

latviešu rakstnieki; latviešu mākslinieki, Latvijas valsts svētku un atceres dienas,

Latvijas vēsture, ģeogrāfija. Bibliotēkā iekārtots informācijas stends, kurā atrodas

informācija par pakalpojumiem, datu bāzēm, jaunumiem.

Bibliotēkas lietotāju izglītošanai notikuši pasākumi: E-prasmju nedēļa,

Bibliotēku nedēļa ar bibliotekārajām stundām; Ziemeļvalstu nedēļa ar lasījumiem.

Piedalīšanās mērķis Eiropas „e-prasmju nedēļā” ir iepazīstināt apmeklētājus ar

daudzveidīgajām iespējām, pakalpojumiem, ko sniedz interneta vide: datubāzes, valsts

un pašvaldību, u.c. portāli. Tajā katra diena bija veltīta citai tēmai. Zināšanu dienā

apmeklētāji reģistrējās „get online” skaitītājā, izpildīja IT barometra testu, piedalījās

Letonikas konkursā. „Job online” diena veltīta darba meklētājiem, viņus iepazīstinot ar

darba meklētāju portāliem, tiešsaistes apmācības portāliem. Diskusiju dienā sapulcējās

apmeklētāji, lai kopīgi noskatītos Trešā Tēvadēla veidoto filmu par e-prasmju

pielietošanu, apgūšanu citās bibliotēkās un pārrunātu to.

Pasākumi pakalpojumu un informācijas resursu pieejamības uzlabošanai

bibliotēka apmeklētājiem ir atvērta arī sestdienās 1 reizi mēnesī. Bibliotēkas

darba laiks atbilst iedzīvotāju interesēm, jo bibliotēkas pakalpojumus var

izmantot gan rīta, gan arī vakara stundās;

Lai lietotājus iesaistītu filiālbibliotēkas pakalpojumu attīstībā, iekārtota lasītāju

atsauksmju un ierosinājumu burtnīca, kā arī tiek uzklausīti mutiski ieteikumi;

Bibliotēkas lietotājiem sistēmā Alise tiek piešķirtas paroles, lai viņi pilnvērtīgi

izmantotu e-kataloga iespējas: iespieddarbu rezervēšanu, pagarināšanu.


Filiālbibliotēkas integrētajā telpā izveidota sava zona bērniem ar piemērotām

mēbelēm un plauktiem. Bibliotēkas lasītāju vidū bērni ir visdažādākā vecuma, un tās ir

23

dažādas interešu grupas, kam nepieciešama atšķirīga literatūra. Tādēļ bibliotēkas fonds

tiek komplektēts daudzpusīgi. Bērnu literatūras fonds filiālbibliotēkā ir 676 eksemplāri

un tas tiek papildināts ar jaunām grāmatām katru gadu. Tajā ir darbi pirmsskolas

vecuma bērniem, jauniešiem, daiļdarbi, enciklopēdiska satura grāmatas,

klausāmgrāmatas CD formā, spēļu grāmatas pužļu veidā. Tāpat bērniem tiek abonēti

savi žurnāli: Avene, Spicā Avīze, Ilustrētā junioriem, Geo un Zīlīte. Organizējot

bibliotekārās stundas pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņiem, viņi vienmēr tiek

aicināti nākt uz bibliotēku arī kopā ar vecākiem, iestāties bibliotēkā un apmeklēt to

regulāri. 2011. gada pasākumos tika dalītas bibliotēkas vizītkartes.

Raksturojot uzziņu darbu ar bērniem, jāsaka, ka nākas diezgan daudz viņiem

palīdzēt literatūras atrašanā un ieteikšanā. Vienlaicīgi tā ir arī individuāla viņu apmācība

orientēties bibliotēkas krājumā, kā arī pašos uzziņu izdevumos un elektroniskajos

katalogos. Datora lietošanu bērni lielāko tiesu ir apguvuši, jāpalīdz tikai rakstu darbu

noformēšanā.

2011. gadā bibliotēkā tika organizēti pasākumi bērniem un jauniešiem:

Izstādes: par rakstnieku Valdi Rūmnieku; „Jokiem pa pēdām;”

E-prasmju nedēļā no 28.02.-5.03 jaunieši iepazīstināti ar abonētajām

elektroniskajām datubāzēm: Letonika un Lursoft laikrakstu bibliotēka;

Bibliotēku nedēļā no 18.-30. aprīlim apmeklētāji tika iepazīstināti ar izstādi:

„Skaistākās bērnu grāmatas;”

Noorganizētas 3 bibliotekārās stundas bērnudārza „Saime” grupiņām: 21.01;

19.04; 20.04;

Ziemeļvalstu nedēļā no 8.-15.novembrim notikuši 3 lasījumi: Turbjērna Ēgnera

grāmatas „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā,” Denisa Jirgensena

grāmatas „Mīlestība no pirmās žagas. Pēc tiem notika diskusijas par galvenajiem

varoņiem, notikumiem un skolas vecuma bērniem arī spēle par izstādē „Jokiem

pa pēdām” esošajām grāmatām.

5. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums

Bibliotēkas informācija tīmeklī

Informācija par Salaspils Dienvidu filiālbibliotēku pieejama Salaspils novada

bibliotēkas mājas lapā: www.biblioteka.salaspils.lv un Latvijas Bibliotēku portālā

www.biblioteka.lv. Mājaslapas atsevišķajā sadaļā: Dienvidu filiālbibliotēka,

apmeklētājiem ir pieejama informācija par bibliotēkas pakalpojumiem, darba laiku u.c.,

bet sākumlapā Aktualitātes: regulāri tiek publicēti jaunumi par bibliotēku, pasākumiem,

izmaiņām darba laikā.

Darbs ar elektronisko katalogu

Kopš 1996. gada informācija par filiālbibliotēkas krājumu atrodama Salaspils

novada bibliotēkas elektroniskajā kopkatalogā, kas veidots BIS Alise un pieejams

jebkuram elektroniskajā vidē. Uz 2012. gada 1. janvāri bibliotēkā pieejamo dokumentu

skaits ir 9028 eksemplāri. No tiem grāmatu, attēlizdevumu, audiovizuālo un nošu

izdevumu skaits ir 7988 eksemplāri, kas atspoguļoti elektroniskajā kopkatalogā. Jau

2010. gadā pabeigta krājuma rekataloģizācija. Turpmāk elektroniskajā katalogā jāievada

dāvinājumi, preses izdevumi un jāveic norakstīšana. Elektronisko datubāzu piedāvājums

Filiālbibliotēka abonē Lursoft laikrakstu bibliotēku un datubāzi Letonika. Taču bibliotēkā ir

pieejamas arī Salaspils novada bibliotēkā abonētās EBSCO un NAIS datu bāzes. Tāpat bibliotēkas

lietotāji var izmantot Salaspils novada bibliotēkas darbinieku veidotās datubāzes: Elektroniskais katalogs,

Analītika un Novads.

Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras vērtējums



24

No 2008. gada aprīļa, pateicoties Latvijas valsts un B&M Geitsu fonda projektam,

bibliotēkas lietotājiem pieejami 4 datori, multifunkcionālā iekārta un platjoslas

internets, kas tiek aktīvi izmantoti. 2011.gadā bibliotēka apmeklēta, lai izmantotu

datoru, internetu un multifunkcionālo iekārtu, 2787 reizes. No tiem 2023 reizes to

apmeklējuši bērni un jaunieši līdz 18 gadiem. 6. Novadpētniecības darbs

Filiālbibliotēkā ir neliels novadpētniecības materiālu krājums: grāmatas, vietējā

avīze „Salaspils Vēstis” un mape ar nozīmīgākajiem žurnālu un avīžu rakstiem par

Salaspili. Sniedzot uzziņas par novadpētniecības jautājumiem, tiek izmantota Salaspils

novada mājas lapa, Rīgas apriņķa avīzes mājas lapa un Salaspils novada bibliotēkas

veidotā novadpētniecības datubāze.

7. Projektizstrāde

Filiālbibliotēka 2011. gadā nav veidojusi projektus.

8. Metodiskais un konsultatīvais darbs

Filiālbibliotēkas vadītāja 2011. gadā piedalījusies Salaspils novada bibliotēkas

organizētajās sapulcēs par darba jautājumiem un konsultējusies par sistēmas Alise

lietošanu: cirkulāciju, komplektēšanu, kataloģizāciju.

9. Bibliotēkas materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums

2007. gadā filiālbibliotēka tika renovēta un veikts kapitālais remonts. Tādēļ

pašlaik bibliotēka var apkalpot lasītājus piemērotās telpās ar jaunām mēbelēm,

atbilstošu inventāru un apgaismojumu.


Filiālbibliotēkā strādā viena darbiniece kopš 1999. gada ar augstāko bibliotekāro

izglītību (1986), kura veic gan vadītājas, gan bibliotekāra funkcijas. 2011. gadā

darbiniece apmeklējusi 5 Pierīgas reģiona bibliotēkām organizētos seminārus un v/a

„Kultūras informācijas sistēmas” organizēto 2 dienu apmācību „Bibliotēkas interešu

pārstāvniecība.”

11. Bibliotēkas finansiālais nodrošinājums

Filiālbibliotēkas finansējums ir iekļauts kopīgajā Salaspils novada bibliotēkas

budžetā. Tas nodrošina bibliotēkas funkciju veikšanu.


Bibliotēkas tēlu veido tas, kā tā izpilda savu misiju, mērķus un uzdevumus sabiedrībā.

Kaut arī

Filiālbibliotēka regulāri informē par savu darbu:

Salaspils novada bibliotēkas mājas lapā: www.biblioteka.salaspils.lv

Avīzē „Salaspils Vēstis” tiek publicēta informācija par filiālbibliotēkā

organizētajiem pasākumiem un izstādēm,


25

šodien bibliotēkas komunikāciju ar sabiedrību veido arī individuālas sarunas, tikšanās

pasākumos, sarakste ar e-pasta starpniecību, reprezentācijas materiāli.

Filiālbibliotēkas sadarbības partneri ir: PII „Saime,” Salaspils 1. vidusskola,

Daudzbērnu ģimeņu biedrība „Mārtiņsala,” kuri tiek aicināti uz bibliotēkā

organizētajiem pasākumiem un izstādēm. 2011. gadā bibliotēkā notika šādi tematiskie

pasākumi: E-prasmju nedēļa, Bibliotēku nedēļa un Ziemeļvalstu nedēļa, ar mērķi

izglītot, informēt un labi pavadīt brīvo laiku bibliotēkā.

Filiālbibliotēkā tika veidotas 18 izstādes, kas veltītas:

rakstnieku, gleznotāju jubilejām: G. Janovskim, M. Birzei, M. Zīlei, V.

Rūmniekam, Z. Skujiņam, K. Fridrihsonam u.c.

valsts svētku un atceres dienām: Barikāžu atcerei; Latvijas Republikas

proklamēšanai, Līgo svētkiem, Ziemassvētkiem;

dažādām tēmām: Dzejas dienai, zinātnei, indiešu literatūrai, Ziemeļvalstu

nedēļai u. c.


Dienvidu filiālbibliotēkas vadītāja Dace Mosāne

2012. gada 17. janvārī


Saulkalnes filiālbibliotēkas

teksta pārskata atskaite par darbu 2011. gadā.

1.Bibliotēkas darbības vispārīgs raksturojums .

Saulkalnes filiālbibliotēka (dibināta 1967.gadā) ir Salaspils pašvaldības iestādes

“Salaspils novada bibliotēka” struktūrvienība, kultūras, izglītības un informācijas

iestāde, un tās darbības mērķis ir iedzīvotāju bibliotekārā, bibliogrāfiskā un

informacionālā apkalpošana. Bibliotēka ir vienīgā kultūras iestāde Saulkalnes teritorijā.

Bibliotēka pilda kultūras, informācijas, izglītības un sociālā, kā arī izklaidējošā centra

funkcijas Saulkalnes ciematā. Pieaugošā informācijas loma sabiedrībā veicina

bibliotēkas nozīmi un ieguldījumu informācijas ieguves un apstrādes, izglītības un

mūžizglītības procesā.

Savu darbu Saulkalnes filiālbibliotēka plāno saskaņoti ar Salaspils novada

bibliotēkas plāniem, sadarbojoties ar bērnudārzu “Daugaviņa” un Saulkalnes pensionāru

kopu. Patreizējo mūsu bibliotēkas lietotāju var raksturot kā vidusmēra cilvēku ar

vidējiem un trūcīgiem ienākumiem. Kopš 2010. gada lasītāju sastāvs īpaši nav

mainījies. Liela lasītāju grupa bibliotēkā ir bērni un jaunieši. Otra lielākā grupa ir

pensionāri. Diezgan lielu grupu sastāda bezdarbnieki, ir lasītāji – cilvēki ar īpašām

vajadzībām.

Saulkalnes filiālbibliotēka atrodas PII „Daugaviņa” telpās, Saulkalnes ciemata

centrā, 8 km attālumā no Salaspils pilsētas.

Bibliotēka ir akreditēta 2007.gada 12. decembrī uz 5 gadiem.

2.Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika.

26

Saulkalnes filiālbibliotēkas fonda komplektēšanu veic Salaspils novada bibliotēka

saskaņā ar Salaspils novada bibliotēkas un Saulkalnes filiālbibliotēkas izstrādātu

krājuma komplektēšanas un organizācijas politiku, atbilstoši Saulkalnes filālbibliotēkas

profilam, ņemot vērā Saulkalnes attālinātu atrašanas vietu.

2011. gadā realizēta pārdomāta krājuma komplektēšanas politika, viss bibliotēkas

grāmatu krājums ir rekataloģizēts, 2012. gadā ir ieplānota preses izdevumu

rekataloģizācija.

Pateicoties lasītāju automatizētai apkalpošanai ir uzlabojies bibliotēkas piedāvāto

pakalpojumu klāsts un kvalitāte. Komplektēšanā tiek ņemti vērā lasītāju pieprasījumi

konkrētām grāmatām.

Veikta lasītāju dāvināto grāmatu ievadīšana elektroniskajā katalogā, - pārsvarā

daiļliteratūra bērniem un pieaugušajiem, kā arī lasītāju pieprasītās grāmatas ekonomikā,

psiholoģijā, filozofijā utt.

Saulkalnes bibliotēka jau 8 gadus aktīvi piedalās Valsts kultūrkapitāla fonda

projektā „Bērnu/Jauniešu žūrija” un 2011. gadā par pašvaldības līdzekļiem bibliotēkas

krājums tika papildināts ar 19 grāmatām no „Bērnu/Jauniešu žūrijas” kolekcijas.

2011. gadā krājums papildināts ar 996 vienībām, no tām 666 grāmatas, 328

seriālizdevumi un 2 audiovizuālie dokumenti. Krājums attīrīts no nolietotiem un

novecojušiem eksemplāriem. Dokumentu skaits uz vienu lasītāju – 25,7 vienības.

Gadā abonēti 18 preses izdevumus, 3 nosaukumu avīzes un 15 nosaukumu žurnāli,

t.sk. 5 – bērniem.

Izsniegumu kopskaits gadā - 7024, krājuma apgrozība – 0,79.

3.Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība.

Pamatojoties uz Salaspils novada Domē apstiprinātajiem bibliotēkas lietošanas

noteikumiem, bibliotēka nodrošina visiem tās lietotājiem brīvu, neierobežotu literatūras

un informācijas saņemšanu, kā arī informācijas tehnoloģiju pakalpojumus bez maksas.

Maksas pakalpojumu veidi un izcenojumi ir apstiprināti Salaspils novada domē un

pieejami bibliotēkas lasītājiem.

Interneta ieviešana bibliotēkā ļāva palielināt lietotājiem piedāvātās informācijas

apjomu un kvalitāti, kā arī dažādoja veidus, kādos bibliotēkas lietotāji var piekļūt

informācijai. Šobrīd lietotāji var strādāt pie 3 datoriem. Latvijas valsts un Bila &

Melindas Geitsu fonda (BMGF) līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta

ietvaros palielināts datoru skaits un Interneta pieslēguma ātrums. Saulkalnes

filiālbibliotēkas lasītāji ir nodrošināti ar multifunkcionālo sistēmu printera izdrukām un

kopēšanai.

Saulkalnes filiālbibliotēkā automatizēti bibliotēkas procesi: lasītāju reģistrācija,

bibliotēkas apmeklējumu un izsniegumu uzskaite. Tiek papildināta vietējā bibliotēkas

datu bāze.

Bibliotēkas darba laiks ir pielāgots lietotāju ērtībām un interesēm.

2011. gadā palielinājusies lietotāju interese par dažādu rēķinu apmaksu, biļešu un

kuponu iegādi internetā, darba piedāvājumu meklēšanu un sludinājumu ievietošanu.

Nāk jauni lietotāji bez zināšanām informāciju tehnoloģijās, pārsvarā pensionāri un

bezdarbnieki, un viņiem jāpalīdz, sniedzot konsultācijas gan datora lietošanā, gan

interneta resursu izvēlē. Tādiem lietotājiem Saulkalnes bibliotēkā ir izstrādāta

programma no 5 nodarbībām pamata datorprasmju apgūšanai programmās MS Word,

un Internet Explorer. 2011. gadā pieauga interese par darba meklēšanas iespējām, CV

un pieteikuma vēstuļu rakstīšanu. Sniegtas individuālas konsultācijas par dažādām

datorprogrammām, e-pasta izdeidošanu utt.

27

Pieaug lasītāju skaits, kas lasa bibliotēkā preses izdevumus, kurus vairs nevar

atļauties abonēt vai iegādāties mazumtirdzniecībā. Katru gadu cenšamies palielināt

preses izdevumu skaitu atbilstoši lasītāju vēlmēm.

2011. gadā Saulkalnes bibliotēkā ir palielinājies lasītāju skaits – par 20%,

palielinājies arī interneta apmeklējumu skaits.

Ja lasītājiem bija nepieciešams kāds citā novada bibliotēkā esošais izdevums, tas

viņam tika piegādāts uz Saulkalnes bibliotēku.

Telpu noformējumā maksimāli ir ievērots pārskatāmības princips. Grāmatu

fondam ir norādes pie plauktiem. Arī preses izdevumi izvietoti pārskatāmi. Pie katra

lietotāju datora ir vērtīgāko un populārāko interneta adrešu saraksti.

Pie bibliotēkas ieejas ir lēzena uzbrauktuve, kas nodrošina pieejamību arī

cilvēkiem ar kustību traucējumiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.

Par jaunumiem bibliotēkā un visā novadā var uzzināt bibliotēkas mājas lapā

http://www.biblioteka.salaspils.lv/, kur informācija regulāri tiek atjaunota un

papildināta.

4. Darbs ar bērniem un jauniešiem.

Tā kā liela daļa lasītāju (38 %) ir bērni un jaunieši, tad darbs ar viņiem ir ļoti

būtiska bibliotēkas darba sastāvdaļa. Pirmkārt jau ir svarīgi veidot bērnu interesēm un

arī vajadzībām atbilstošu grāmatu fondu. Bērnu grāmatu fonds katru gadu tiek rūpīgi

pārskatīts, atbrīvots no nolietotiem eksemplāriem un pielāgots skolu mācību

programmām un bērnu interesēm.

Bērni daudz vairāk nekā pārējie lasītāji izmanto datorus dažādu skolas darbu

veikšanai un arī izklaidei. Bibliotekāram dažkārt jāpalīdz gan sameklēt vajadzīgo

informāciju internetā vai kādā datu bāzē, gan arī tīri tehniski uzrakstīt un izprintēt

darbu. Pie katra datora atrodas bērniem piemērotāko interneta adrešu saraksti.

Saulkalnes bibliotēka cieši sadarbojas ar PII „Daugaviņa”. Tika noorganizētas

vairākas b/d grupiņu ekskursijas uz bibliotēku, kur bērni iepazinās ar bibliotēkas telpām,

grāmatu fondu un bibliotēkas darbu. Tas veicināja jaunu lasītāju pierakstīšanos

bibliotēkā kopā ar saviem vecākiem. Katru septembri kopā ar PII „Daugaviņa” tiek

rīkotas dzejas stundiņas, kurās skan dzejoļi, bērniem tiek stāstīts kad un kāpēc radušās

Dzejas dienas.

Gadiem ilgs sistemātisks darbs ar bērniem tiek veikts „Bērnu/Jauniešu žūrijas„

ietvaros. Jau gada sākumā labākie „Bērnu žūrijas” eksperti piedalījās gadskārtējos

Grāmatu svētkos Ķīpsalā. Arī 2011.gadā Saulkalnes bibliotēka piedalījās

„Bērnu/Jauniešu žūrijas” projektā, par pašvaldības līdzekļiem tika iegādāta

„Bērnu/Jauniešu žūrijas” grāmatu kolekcija. No septembra līdz decembrim rīkotas

bērnu – ekspertu sanāksmes, kurās tika pārrunātas izlasītās grāmatas, bērni analizēja

izlasīto un aizpildīja „Bērnu žūrijas ekspertu” anketas. Gada nobeigumā kopā ar

Salaspils novada bibliotēkas Bērnu nodaļu Saulkalnes eksperti piedalījās pasākumā

„Princesēm pieder diena gaiša un gara. Kam naktī ir vara?” labākie eksperti tika

apbalvoti. Ziemeļvalstu nedēļas ietvaros Saulkalnes bibliotēka rīkoja pasākumu

mazajiem lasītājiem „Humors Ziemeļos”.

5.Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums.

Uzziņu un informācijas darbs Saulkalnes bibliotēkā tiek veikts, izmantojot

Salaspils novada bibliotēkas un Saulkalnes filiālbibliotēkas bibliogrāfisko uzziņu

aparātu. Uzziņu un informācijas darbā tiek izmantots internets, vietējais e-katalogs,

LNB datu bāzes, abonētās datubāzes Letonika, Lursoft laikrakstu bibliotēka.

No 2007. gada decembra strādājam BIS ALISE 4.0 režīmā. Tā kā informācija par

rajona publisko bibliotēku krājumu (no 2002. gada) atrodas Salaspils novada bibliotēkas


28

veidotajā elektroniskajā kopkatalogā, to izmantojam, lai noskaidrotu vajadzīgā

iespieddarba atrašanās vietu.

Pašreiz bibliotēkas lietotāju rīcībā ir 3 datori.

2011. gadā uzziņas tika sniegtas ekonomikā, kultūras vēsturē, literatūrzinātnē,

psiholoģijā, folklorā, novadpētniecībā. Uzziņu izpildē izmantoti gan tradicionālie, gan

elektroniskie informācijas resursi. Automatizētā informācijas meklēšana ļoti populāra

tieši skolēnu vidū, bet viņiem it sevišķi nepieciešama bibliotekāra palīdzība, strādājot ar

elektroniskām datu bāzēm u.c.

Informācija par Saulkalnes filiālbibliotēku ir atrodama Salaspils novada

bibliotēkas mājas lapā http://www.biblioteka.salaspils.lv/.

6.Novadpētniecības darbs.

Bibliotēkas lietotājiem ir pieejams Salaspils novada bibliotēkas e-katalogs un

novadpētniecības datubāze, kurā regulāri tiek apkopota informācija par visu Salaspils

novadu. Papildinātas tematiskās novadpētniecības mapes “Saulkalne” un “Saulkalnes

filiālbibliotēka”.

7.Projektizstrāde.

Saulkalnes filiālbibliotēka no 2003.gada piedalās Valsts Kultūrkapitāla fonda

projektā „Bērnu/Jauniešu žūrija”.

8.Metodiskā un konsultatīvā darba un sadarbības raksturojums.

Saulkalnes filiālbibliotēka aktīvi sadarbojās ar PII “Daugaviņa”, Salaspils novada

bibliotēku. Notika savstarpējs konsultatīvais darbs, kā arī dažādi kopīgi pasākumi.

9. Bibliotēkas materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējums.

Kopumā bibliotēkas materiālais un tehniskais stāvoklis ir apmierinošs.

Lai veidotu lasītājiem patīkamu un draudzīgu vidi, 2004. gadā ir veikta telpu

renovācija, remonts un piemērošana lasītāju vajadzībām. Diemžēl telpas ir pārāk šauras

bibliotēkas funkciju veikšanai. Nav iespējas izveidot bērnu stūrīti, būtu nepieciešama

atsevišķa telpa bibliotēkas datorlasītavai, literāro pasākumu organizēšanai u.c.

10.Bibliotēkas personāls.

Bibliotēkā strādā viens darbinieks ar augstāko profesionālo izglītību (LU, 1991.),

kurš veic gan vadītāja, gan bibliotekāra funkcijas. Bibliotekāres profesionālo

pilnveidošanu nodrošina dažādi kursi, semināri, pieredzes apmaiņas braucieni.

11. Finansiālais nodrošinājums.

12.Kopdarbība ar pašvaldības un citām institūcijām. Publicitāte.

Saulkalnes filiālbibliotēka regulāri sniedz ziņas laikrakstam “Salaspils Vēstis” par

bibliotēkas izstādēm un pasākumiem.

2011. gadā Saulkalnes filiālbibliotēkā lietotājiem un interesentiem notika 21

literatūras izstādes.

Bibliotēkas nedēļas pasākumu ietvaros notika tradicionālas bibliotekārās stundiņas

vismazākajiem lasītājiem – PII „Daugaviņa” audzēkņiem. Bērni atraktīvi un saistoši tiek

iepazīstināti ar bibliotēku, pierakstīšanās un lietošanas noteikumiem un jaunāko bērnu

grāmatu klāstu.


29

E-prasmju nedēļā Saulkalnes bibliotēkā notika Salaspils novada bibliotēkas

datubāzes prezentācija, kurā interesenti tika iepazīstināti ar elektroniskā kataloga

iespējām.

5. martā – “Bērnu žūrijas” divas ekspertu pārstāves kopā ar Saulkalnes bibliotēkas

vadītāju piedalījās Grāmatu svētkos Rīgā, Ķīpsalā.

Septembrī, Dzejas dienās Saulkalnes bibliotēkā notika literatūras pasākumi b/d

„Daugaviņa” bērniem „Svētki dzejolītim”, kad mazie lasītāji nāca uz bibliotēku ar

savām iemīļotām dzejas grāmatām, paši lasīja dzejolīšus, klausījās dzeju, bibliotekāres

stāstījumu par Dzejas dienām un apskatījās Dzejas dienām veltīto izstādi.

Ziemeļvalsts bibliotēku nedēļas ietvaros Saulkalnes bibliotēkā notika vēl viens

literārs pasākums bērniem – „Humors Ziemeļos”, kurā interesenti tika iepazīstināti ar

ziemeļvalstu bērnu grāmatu autoriem, tika lasīts fragments no norvēģu rakstnieka T.

Ēgnera grāmatas „Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummežā”.

Kā katru gadu aktīvākie „Bērnu žūrijas” eksperti piedalījās ne tikai grāmatu

lasīšanā un vērtēšanā, bet arī ar saviem interesantiem priekšnesumiem un uzvedumiem

pulcējas Gada noslēguma pasākumā, kas 2011. gadā 16. decembrī notika Salaspils

novada bibliotēkā Bērnu nodaļā. Čaklākie eksperti tika apbalvoti.

Saulkalnes filiālbibliotēkas vadītāja

Gita Rozenberga

Pierīgas reģiona

30

publiskās bibliotēkas

1. Reģiona, novada un bibliotēku darbības vispārīgs raksturojums

Šobrīd, kad bibliotēkām strauji mainās statuss un blakus grāmatām ir datori,

internets, datubāzes un ciparu televīzija, bibliotēka ir kā zināšanu apmaiņas centrs, tāpēc

bibliotekāram ir jāspēj cilvēkiem sniegt informāciju par dažādiem mūsdienu

pakalpojumiem. Novada domes un pagastu pārvaldes darbinieki ir izpratuši bibliotēkas

lomu sabiedrības izglītošanā, sociālās spriedzes mazināšanā un vienlīdzīgas pieejas

informācijai nodrošināšanā visiem iedzīvotājiem. Bibliotēka kalpo kā vārti uz zināšanām un kultūru jebkuram sabiedrības loceklim.

Tā izpaužas nepieciešamībā savest kopā bibliotēkas lietotājus un zināšanas ar mērķi, lai šīs

zināšanas nestu garīgu, intelektuālu, ekonomisku, sociālu u.c. labumus.

Pierīgas reģionā 2011.gada beigās statistikas uzskaitē ir 41 bibliotēka. Reģiona

galvenā bibliotēka ir Salaspils novada bibliotēka (LR KM Bibliotēkas akreditācijas

apliecība Nr.256, 12.12.2007.).

2011.gadā 14 novadi (35 bibliotēkas) noslēgušas sadarbības līgumus ar Salaspils

novada domi par Salaspils novada bibliotēkas (reģiona galvenās bibliotēkas) funkciju

veikšanu un finansēšanu. Sadarbības līgumus nebija noslēguši 2 novadi (3 bibliotēkas).

2011.gada tika turpināta Pierīgas reģiona publisko bibliotēku akreditācija.

Sagatavotas un veiksmīgi akreditētas 8 bibliotēkas:

Mālpils novada bibliotēka

31

Mālpils novada Sidgundas bibliotēka

Ropažu novada Informācijas centra bibliotēka

Ropažu novada Kākciema bibliotēka

Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēka

Sējas novada bibliotēka

Sējas novada Pabažu bibliotēka

Sējas novada „Ainavas” bibliotēka

Kopumā akreditētas 39 bibliotēkas, 2012.gada sākumā paredzēts akreditēt

pēdējās 2 pašvaldību publiskās bibliotēkas.

Ar Babītes novada domes lēmumu (23.11.2011., protokols Nr. 17, 32§) Salas

nodaļa pārveidota par Babītes novada pašvaldības filiālbibliotēku Salas pagastā.

Inčukalna novada bibliotēkā pabeigts krājuma rekataloģizācijas process, uzsākta

BIS Alise-i veidot Lietotāju datubāzi.

No 2011.gada 12.maija ar Ķekavas novada Domes lēmums 6.§ 1. Baložu

pilsētas bibliotēka noteikta par metodisko centru Ķekavas novada vispārizglītojošo

skolu bibliotēkām bibliotekārajā darbā un vienotas bibliotēku informācijas sistēmas

jautājumos. Uzsākot darbu ar skolu bibliotēkām, Baložu pilsētas bibliotēka tika

izveidota jauna štata vieta – bibliotēkas informācijas speciālists darbam ar skolu

bibliotēkām. Baložu pilsētas bibliotēka vadībā tiek veidots elektroniskais katalogs, kurā

atspoguļotas ziņas par visām novada bibliotēkām un nodrošināta ierakstu kvalitāte,

papildināta novadpētniecības datubāze.

2011.gadā Baložu pilsētas bibliotēka e-katalogam pievienojās 4 Ķekavas novada

skolu bibliotēkas: Baložu vidusskolas, Daugmales pamatskolas, Ķekavas vidusskolas un

Pļavniekkalna sākumskolas bibliotēkas. Bibliotēkā tika veikta BIS Alise 4i

konfigurācija katrai skolai, skolas bibliotēkas darbinieku apmācības darbam ar sistēmu.

Lai palīdzētu skolu bibliotēkām uzsākt krājuma komplektēšanu un rekataloģizāciju BIS

Alise, bibliotēku darbinieki (bibliogrāfs, sistēmbibliotekārs) brauca uz skolām ievadīt

praktiskajā darbā, konsultēt.

2011.gadā 2 Ķekavas novada publiskās bibliotēkas (Ķekavas pagasta bibliotēka

un Katlakalna bibliotēka) ir paveikušas krājuma rekataloģizāciju. Ķekavas pagasta

bibliotēka ir uzsākusi darbu modulī Cirkulācija, ievadot Lasītāju datubāzē bibliotēkas

lietotājus un atzīmējot apmeklējumu.

Mārupes novada Domes Mazcenas bibliotēkā 2011.gadā pilnībā paveikts

2010.gadā uzsāktais rekataloģizācijas process - viss bibliotēkas grāmatu krājums ir

rekataloģizēts. Pateicoties lietotāju automatizētai apkalpošanai un izdevumu attālai

pasūtīšanai/rezervēšanai, ir uzlabojies bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu klāsts un

kvalitāte.

Saulkrastu novada bibliotēka jūnijā atsaucās Kultūras ministres Sarmītes Ēlertes

aicinājumam vērsties v/a Kultūras informācijas sistēmas ar iesniegumu, lai pārskatītu

abonēšanas maksas līgumus par projekta „Trešais Tēva dēls” tīkla uzturēšanu un

saņemtajiem pakalpojumiem, lai sarunās ar pakalpojuma piegādātājiem vienotos par

iespējamo atlaižu līmeni konkrētajām publiskajām bibliotēkām jau 2011. gada ietvaros,

tika sagatavota vēstule. 2011.gada II pusgadā saņemta 50% atlaide interneta

pakalpojuma abonēšanas maksai.

Bibliotēkas foajē tika izveidots vienas sienas gleznojums ,,Baltā kāpa”. Tas bija

VJMMS skolas audzēknes Anetes Aišpures diplomdarbs.

2011.gada 11.novembrī Siguldas novada bibliotēka atsāka darbu Skolas iela 3,

bibliotēkai vajadzībām pielāgotās telpās. Siguldas novada bibliotēka veic

administratīvās, personāla vadības un konsultatīvās funkcijas 4 filiālbibliotēkām -

Siguldas pagasta Centra, Jūdažu, Mores un Allažu pagastu bibliotēkām.

32

2. Krājuma komplektēšanas un organizācijas politika

Viens no bibliotēku pamatuzdevumiem - veidot tādu krājumu, kas balstītos uz

visu vietējo lasītāju vajadzībām, gaumei un interesēm, atbilstoši bibliotēku tipam.

Komplektēšanas darbi reģiona publiskajās bibliotēkā notiek atbilstoši katras

bibliotēkas Krājumu attīstības un komplektēšanas politikai. Vadoties pēc Krājuma

komplektēšanas politikas, liela vērība tika veltīta krājuma kvalitātes uzlabošanai un

sadarbībai ar lietotājiem, lai izzinātu viņu vajadzības un vēlmes.

Krājuma komplektēšanas un organizēšanas politika digitālajā pasaulē virzās uz

principu, ka labam krājumam nav jābūt apjomīgam. Galvenais ir krājuma atbilstība

vietējas sabiedrības vajadzībām un interesēm, tradicionālā un elektroniskā piedāvājuma

sabalansējums.

Krājums Pierīgas reģiona bibliotēkās 2011

0

200000

400000

600000

2009.gads 38647 67055 552941

2010.gads 38345 50055 536755

2011.gads 45586 67064 518140

Jaunieguvumi Izslēgtie Krājums pārskata

Joprojām galvenais finansējuma avots bibliotēku krājuma papildināšanai ir

vietējās pašvaldības apstiprinātais budžets. Skatīt Pielikumu Nr.2. Pārējie krājuma

papildināšanas avoti – VKKF mērķprogrammas un dāvinājumi.

2011.gadā bibliotēkas savus krājumus papildinājušas ar 45586 jaunieguvumiem,

par 7241 eksemplāriem jeb 18% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Skatīt Pielikumus Nr.6 un

Nr.7.

Dokumentu skaits uz vienu lasītāju 20,5, krājuma apgrozība 1,34, kārtējie

izdevumi uz vienu lasītāju 42.

Komplektējot bibliotēku fondu tiek ņemts vērā lasītāju pieprasījums pēc

konkrēta satura gan uzziņu literatūras, gan daiļliteratūras, ko, savukārt, ietekmē viņu

nodarbošanās, intereses, hobiji, vecums. Pagastu un novadu iedzīvotāju un strādājošo

nodarbošanās saistīta ar lauksaimniecību, tūrismu un relaksāciju, pārstrādes rūpniecību,

tirdzniecību, pedagoģiju, medicīnu, dabas aizsardzību, mājsaimniecību, pedagoģiju un

psiholoģiju. Atbilstoši tam tiek komplektēta nozaru literatūra.

Bibliotēku darbība tiek vērsta uz dažādu vecuma un sociālo grupu

informacionālo vajadzību nodrošināšanu, tālākizglītības un mūžizglītības veicināšanu.

Lai to realizētu, bibliotēku pakalpojumi tiek attīstīti atbilstoši lasītāju un lietotāju

vēlmēm – piedāvāta aktuālākā nozaru literatūra, daiļliteratūra un prese izdevumi, iespēja

bez maksas izmantot informācijas tehnoloģijas un elektroniskos tiešsaistes resursus.

Daudzi labprāt lasa ceļojumu aprakstus, kā arī par ievērojamu cilvēku dzīvi,

atbilstoši kam tiek komplektēts gan grāmatu, gan periodisko izdevumu klāsts

bibliotēkās. Uzziņu un informācijas izguvei liela nozīme ir enciklopēdisko izdevumu

klāstam.

33

Vienmēr ir aktuāls jautājums par bērnu/jauniešu (īpaši jaunākā un vidējā

vecuma) vēlmi lasīt grāmatas. Šim lasītāju segmentam ļoti būtisks ir vizuālais

noformējums. Šie faktori, kā arī saturiskais aspekts, tiek ņemti vērā komplektējot

grāmatas un periodiskos izdevumus bērniem/jauniešiem. Uzmanība tiek pievērsta

bērnu/jauniešu literatūras papildināšanai un atjaunošanai. Šajā jomā, sadarbojoties ar

skolotājiem, pēc iespējas, tiek nodrošināta literatūra, kas nepieciešama arī mācību

procesā. Tāpēc bibliotēku krājuma komplektēšanas koncepciju nosaka sekojoši

nosacījumi:

pašvaldības piešķirtā budžeta apjoms

iepirkuma cena, saturs, drukas kvalitāte, valoda

Krājuma komplektēšana notiek, analizējot:

statistiskos pārskatus un nosakot bibliotēkas mērķauditorijas sastāvu

krājuma atsevišķo tematiku apgrozījumu

mutiskas un rakstiskas lietotāju aptaujas, gan par periodiku, gan grāmatām

Krājuma komplektēšanas uzdevumi:

veidot vērtīgu un aktuālu dažādu veidu un nozaru krājumu visām lietotāju

grupām, lai pēc iespējas labāk apmierinātu bibliotēkas lietotāju prasības

nodrošināt plašu un kvalitatīvu nozaru literatūras krājumu

īpašu uzmanību pievērst bērniem un jauniešiem adresētās literatūras krājuma

daļai

ja iespieddarbu nav iespējams piekomplektēt, izmantot SBA pakalpojumus.

Krājuma komplektēšanas veidi:

kārtējā komplektēšana – no 1x mēnesī līdz 1x ceturksnī

dāvinājumi (pēc piedāvājuma)

retrospektīvā komplektēšana

rekomplektēšana, lai uzlabotu krājuma kvalitatīvo sastāvu (pēc vajadzības, bet

ne retāk, kā 1 reizi gadā).

Krājuma veidošana un papildināšana:

veicot krājumu uzskaiti (jaunieguvumus, dāvinājumu, norakstītos iespieddarbus)

sistemātiska un plānveidīga bibliotēkas krājuma papildināšana, vadoties no

lietotāju šodienas pieprasījuma

piekomplektēšana – bibliotēkas krājuma papildināšana ar iztrūkstošiem vai

nepietiekamā eksemplāru skaitā esošiem iespieddarbiem

bibliotēkas akceptēto dāvinājumu iekļaušana krājumā

norakstīšana (pastāvīga atbrīvošana no nevajadzīgiem iespieddarbiem)

Bibliotēkas krājums tiek komplektēts atbilstoši bibliotēkas funkcijām :

informācijas - uzziņu izdevumi, enciklopēdijas, vārdnīcas, rokasgrāmatas

izglītības - monogrāfijas, seriālizdevumi, bērnu un jauniešu literatūra, literatūra

angļu, vācu un krievu valodās

kultūras - daiļliteratūra brīvā laika un interešu izglītībai, latviešu

oriģinālliteratūras komplektēšana, pasaules ievērojamo klasiķu un mūsdienu

autoru darbi. Kultūrvēsturisku un vēsturisku laikmetu liecības un atmiņas.

Bibliotēkām ir informācijas, izglītības, kultūras, izklaides funkcijas atkarībā no dažādu

sociālo grupu vajadzībām, ietverot sekojošus uzdevumus:

grāmatu krātuves veidošana un papildināšana, vadoties no dažādām lietotāju

interešu grupu vajadzībām

nodrošināšana lietotājiem brīvu pieeju bibliotēkas fondiem

bibliotekāro, bibliogrāfisko un informatīvo pakalpojumu sniegšana

bibliotēkas krājumu komplektēšana, jaunieguvumu operatīva bibliotekārā

apstrāde

34

uzziņu literatūras kolekcijas izveide dažādām lietotāju interešu un vecuma

grupām, īpaši akcentējot uzziņu literatūras krājuma veidošanu bērniem, jaunām

māmiņām, veselīgam dzīvesveidam

tematisko izstāžu veidošana par ievērojamiem kultūras un sabiedriskiem

darbiniekiem, valsts svētku dienām

novadpētniecības materiālu vākšana

palīdzības sniegšana, apmācot datorprasmē vecāka gadagājuma cilvēkus,

mājsaimnieces un bezdarbniekus

bibliotēkas saimnieciskās darbības nodrošināšana, saskaņojot ar novada domi

bibliotēkas darbinieku apmācība un tālākizglītošana

Ne mazāk svarīgs process krājuma komplektēšanā ir rekomplektēšana –

literatūras atlase un norakstīšana. Bibliotēkas noraksta liekās dubletes, mazpieprasīto,

novecojušo literatūru, nolietotos izdevumus, profilam neatbilstošus, nozaudētos, bojātos,

kā arī, ja dokumenti nav atgūstami lietotāju vainas dēļ.

2011.gadā reģiona bibliotēkās izslēgti par 34% vairāk dokumentu (17009

eksemplāri) nekā 2010.gadā, savukārt krājums samazinājies par 18615 eksemplāriem

jeb 3,5%. Skatīt Pielikumu Nr.6.

Lielās novada un pilsētu bibliotēkas veido arī speciālu krājumu –

novadpētniecības literatūras fondu, kurā tiek vākti iespieddarbi un elektroniskie resursi

par novadu un novadniekiem.

Bibliotēkas krājuma papildināšanai grāmatas tiek komplektētas galvenokārt

grāmatu bāzē „L Grāmata”, „Janus”, izdevniecību bāzēs, pērkot no izdevējiem vai to

izplatītājfirmu pārstāvjiem.

Preses izdevumus reģiona bibliotēkas abonē no 1 x līdz 4 x gadā. Pārsvarā preses

pasūtīšana tiek veikta izmantojot Latvijas Pasta mājaslapu. Bibliotēkas abonē

galvenokārt saturiski daudzveidīgus Latvijā izdotos vadošos preses izdevumus. Pēc

lasītāju vēlmēm periodiskie izdevumi abonēti arī svešvalodās – vācu, angļu, franču

valodās.

Dāvinājumu politika definēta krājuma komplektēšanas koncepcijā. Bibliotēkas

regulāri papildina savu krājumu ar jauniem informatīviem audiovizuāliem izdevumiem

– DVD, CD diskiem, kurās iekļautas dokumentālās, multiplikācijas, mākslas filmas, kā

arī dažādi literāro darbu lasījumi. Literatūras atlases kritēriji:

atbilstība lietotāju vajadzībām un interesēm - paaugstināta pieprasījuma

literatūru

izdevuma kvalitāte - pēdējo 2-3 gadu literatūra, ja nav krājumā

valodas aspekts - pamatā latviešu valodā

kritikas vērtējums - nelietotas vai mazlietotas

nozaru speciālistu vērtējums

publikācijas forma un stils

bibliotēkai saņemtos dāvinājumus ir tiesības dāvināt tālāk citām bibliotēkām vai

piedāvāt lietotājiem

Pierīgas reģiona bibliotēkas visa gada garumā ar LNB BAI Konsultatīvā centra

starpniecību regulāri saņem dāvinājumus (grāmatas, žurnālus, bukletus, CD) no

dažādiem apgādiem, izdevniecībām, iestādēm un fiziskām personām.

Bibliotēkas jaunieguvumu apstrāde notiek uz vietas bibliotēkā. Ar

jaunieguvumiem bibliotēkas lietotāji tiek iepazīstināti izliktajās jaunieguvumu izstādē,

kuras ir patstāvīgas un tiek regulāri atjaunotas un papildinātas.

Bibliotēkām, kurām nav BIS Alise-i, krājuma rekataloģizāciju veic ar Salaspils

novada bibliotēkas palīdzību – reģiona galvenajai bibliotēkai tiek sūtīti jaunieguvumu

un rekataloģizējamo grāmatu saraksti. 2011.gadā sarakstus sūtīja 15 bibliotēkas (Ādažu,

Krimuldas, Krimuldas novada Inciema, Krimuldas novada Turaidas, Krimuldas novada

35

Lēdurgas, Krimuldas novada Atmodas, Mālpils, Mālpils novada Sidgundas, Olaines

novada Jaunolaines, Olaines novada Gaismu, Ropažu novada Kākciema, Ropažu

novada Zaķumuižas, Sējas, Sējas novada „Ainavas”, Sējas novada Pabažu bibliotēkas),

savukārt Siguldas novada Jūdažu, Siguldas novada Mores pagasta un Siguldas novada

Allažu pagasta bibliotēku jaunieguvumu un rekataloģizējamo izdevumu sarakstus

apstrādāja Siguldas novada bibliotēka.

3. Pakalpojumu piedāvājums un pieejamība

Piedāvāto pakalpojumu klāstā Pierīgas reģiona bibliotēkām ir sociālās

mijiedarbības raksturs, kas nosaka un veido to par aktivitāšu un satikšanās centru un

norāda, ko lietotāji izmanto un novērtē. Kvalitatīva lietotāju apkalpošana un

informācijas pieejamības nodrošinājums, ko bibliotēka sakārto, apstrādā, piedāvā tās

lietotājiem sakārtotu zināšanu veidā, nosaka kopējo pakalpojumu attīstību un

nepieciešamību.

Bibliotēkās sniegto pakalpojumu daudzveidība ir piesaistījusi plašu lietotāju

loku. Ikdienas darbā izmantoto moderno tehnoloģiju iespējas ir devušas iespēju

palielināt piedāvātās informācijas apjomu, kurš bijis vienlīdz noderīgs visiem

bibliotēkas apmeklētājiem. Pamatmērķis joprojām ir kvalitatīvas un pilnīgas

informācijas nodrošināšana bibliotēkas lietotājiem.

Pakalpojumu attīstība

Bibliotekārās apkalpošanas darbā tiek darīts viss, lai arvien kvalitatīvāk un

savlaicīgāk apmierinātu bibliotēkas lietotāju vajadzības un neviens neaizietu

nepamierināts.

Bibliotēkas savu darbu organizē tā, lai caur krājumu un pakalpojumu

piedāvājumu, bibliotēku lietotāji neierobežoti piekļūtu informācijai, elektroniskiem

resursiem, SBA dokumentu nodrošinājumam. Ievērojami plašs ir bezmaksas

pakalpojumu grozs, kurus bibliotēka sniedz lietotājiem pašvaldības piešķirto budžeta

līdzekļu ietvaros, kā arī IKT bezmaksas pakalpojumi VVBIS un v/a KIS finansējuma

ietvaros - datori, bezmaksas Internets, bibliotēkas abonētās ārvalstu (EBSCO, Rubricon)

un Latvijas datubāzes (Lursoft „Laikrakstu bibliotēka”, Letonika), pašu veidotās

datubāzes – lasītāju datubāze un datu ievade Pierīgas reģiona elektroniskajā

kopkatalogā.

2011.gadā vairākas Pierīgas reģiona bibliotēkas uzlabojušas savus sniegtos

pakalpojumus - krājuma rekataloģizācija pabeigta Inčukalna novada bibliotēkā,

Mārupes novada Mazcenas bibliotēkā, Ķekavas pagasta bibliotēka un Ķekavas novada

Katlakalna bibliotēka.

Ķekavas pagasta bibliotēka ir uzsākusi Cirkulāciju, ievadot Lasītāju datubāzē

bibliotēkas lietotājus un atzīmējot apmeklējumu, savukārt Mārupes novada Mazcenas

bibliotēka uzsākusi lietotāju automatizētu apkalpošanu un izdevumu attālinātu

pasūtīšanu/rezervēšanu, tā uzlabojot bibliotēkas piedāvāto pakalpojumu klāstu un

kvalitāti.

Automatizētas apkalpošanas ieviešana bibliotēkās ir būtiski uzlabojusi

bibliotēkas pakalpojumu pieejamību, kvalitāti un operativitāti. Bibliotēkas lietotāji

arvien vairāk izmanto jaunās iespējas un ir iepriecināti, ka bibliotēkas pakalpojumi

tagad ir pieejami neierobežoti laikā.

Uz 2011.gada 31.decembri 26 Pierīgas reģiona bibliotēkas strādāja BIS Alise (3)

un BIS Alise-i (23).

36

Galveno rādītāju analīze

Aizvadītajā gadā auguši visi galvenie bibliotēku rādītāji. Ir pieaudzis bibliotēku

lasītāju, apmeklējumu skaits, savukārt samazinājies izsnieguma skaits. Skatīt Pielikumu

Nr.4.

Lasītāju skaits 2009.-2011.

23355

8831

24723

9244

25028

9626

0

10000

20000

30000

2009.gads 23355 8831

2010.gads 24723 9244

2011.gads 25028 9626

Lasītāju skaits t.sk. bērni un jaunieši

Reģistrēto lietotāju skaits – 25028, no tiem 9626 jeb 28% ir bērni un jaunieši.

Lasītāju skaits audzis par 1,2%, savukārt bērnu un jauniešu skaits par 4%. Analizējot

pēdējo trīs gadu statistiskos datus var vērot nelielu, bet stabilu pozitīvu tendenci.

Bibliotēkas lietotāji ar vien vairāk uzticas vietējam pagasta vai novada bibliotekāram –

meklēta literatūra un avoti projektu, referātu, bakalauru un maģistra darbu izstrādei.

Pieaudzis to lietotāju skaits, kuri izmanto brīvpieejas datorus.

Apmeklējums 2009.-2011.

0

200000

400000

600000

2009.gads 406493 169490 5199

2010.gads 449905 200501 16697

2011.gads 451285 203261 32483

Apmeklējums t.sk. bērni un jaunieši t.sk.virtuālie

Salīdzinot datus, redzams, ka bibliotēku apmeklējuma pieaugums ir gandrīz

nemanāms – par 0,31%, savukārt bērnu un jauniešu apmeklējuma skaits palielinājies par

1,4%. Apmeklējumu skaita nelielais, bet stabilais pieaugums, neapšaubāmi skaidrojams

ar pašreizējo ekonomisko un sociālo situāciju valstī, kā arī publisko bibliotēku attīstības

projekta „Trešais tēva dēls” devumu iepriekšējos gados, kura rezultātā katrā bibliotēkā

tagad apmeklētājiem brīvi pieejamas kvalitatīvas mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas,

ātrs internets, daudzfunkcionālas pavairošanas iekārtas, labiekārtotas telpas, un pāri

visam – zinošs, atsaucīgs un laipns bibliotekārs.

37

Ir palielinājis arī to lietotāju skaits, kuri ar vien biežāk izmanto iespēju

informāciju meklēt caur bibliotēku mājaslapām. Virtuālie mājaslapu apmeklējumi ir

visaugstākie pēdējo 3 gadu laikā, tie auguši par 95%.

Izsniegums 2009.-2011.

691315

177991

747554

190693

694763

177466

0

200000

400000

600000

800000

2009.gads 691315 177991

2010.gads 747554 190693

2011.gads 694763 177466

Izsniegums t.sk. bērni un jaunieši

2011.gadā izsniegums bija 694763 vienību jeb par 7% mazāk nekā 2010.gadā,

sasniedzot 2009.gada līmeni. Savukārt izsniegums bērniem un jauniešiem samazinājies

par 13227 vienībām jeb 7%, arī samazinoties līdz 2009.gada līmenim.

Izsnieguma samazinājumu var pamatot ar biežāku elektronisko resursu

izmantošanu, bezmaksas interneta izmantojamību un to, ka vairāk informācijas un avotu

tiek sameklēts elektroniskajos resursos nevis drukātajos.

Lasītāju skaits Apmeklējums Izsniegums

2008.gads 19910 306920 597964

2009.gads 23355 406493 691315

2010.gads 24723 449905 747554

2011.gads 25228 451285 694763

Vidējie rādītāji Pierīgas reģina bibliotēkās: apmeklējuma skaits uz lasītāju 17,8;

izsniegumu skaits uz vienu lasītāju 27,5.


Uzziņu un informācijas darbs tiek veikts, izmantojot krājumā esošos

dokumentus, alfabētisko katalogu, elektronisko katalogu, internetā pieejamās datubāzes

un meklēšanas portālus.

Bibliotēkas regulāri veic uzziņas un konsultācijas klātienē un attālināti – par

tiešsaistes datubāzēm, par bibliotēkas darba laiku, par grāmatas esamību, par vietējas

nozīmes kultūras pasākumiem. Uzziņas tiek sniegtas gan pa telefonu, gan ar e-pasta

starpniecību. Telefoniskās uzziņas ir diezgan populāras. Zvanot jautā, vai ir konkrētas

grāmatas, žurnāli, kur informāciju var atrast. Pa telefonu bieži mēdz pagarināt izsniegto

grāmatu termiņu, reizēm to dara ar arī e-pasta starpniecību.

Salīdzinājumā ar citiem gadiem, pieprasījumi kļūst arvien sarežģītāki, lai gan

pozitīvi vērtējams fakts, ka lasītāji paši, it īpaši studenti, iesaistās meklēšanā. Ir

pieprasījumi gan teksta, gan attēlu meklēšanā, gan par konkrētu nozari, gan kādu

38

specifisku terminu, kur sākumā vispār jānoskaidro vārda nozīme svešvārdu vārdnīcā, lai

varētu sākt meklēšanu bibliotēkas krājumā.

Meklēšana notiek ne tikai abonementā, bet arī interneta lasītavā, kur pieejamas

gan enciklopēdijas, gan pagājušo gadu prese, kā arī daudzas atbildes rodamas datubāzēs.

Intensīvāks darbs rit sesiju laikā, kad studenti gatavojas eksāmeniem, raksta

pētnieciskos darbus.

Uzziņu sniegšanā aktīvi izmanto:

• Alfabētisko un sistemātisko katalogu

• LNB elektronisko katalogu

• Abonētās datu bāzes (LURSOFT, Letonika, RUBRICON, EBSCO)

• Citus internetā pieejamos resursus

• Periodiskos izdevumus

• Novadpētniecības mapes

• Tematiskās mapes

• Tematiskās „e-mapes”

• Uzziņu arhīvu (krājumu)

Sociāli mazaizsargāto un riska grupu bibliotekārā apkalpošana

Apstākļos, kad daudzi iedzīvotāji paliek bez darba, bezdarbnieki ir vieni no riska

grupām, kuriem bibliotēka var palīdzēt savu iespēju robežās. Šajā kategorijā var

ieskaitīt arī no ieslodzījuma vietām atbrīvotos un nelabvēlīgās ģimenes. Krīzes laikā

tieši bibliotēkas kļūst apmeklētākas, jo bibliotēka sniedz bezmaksas informatīvos

pakalpojumus. Daudzi iedzīvotāji nezin vai neiedomājas par bibliotēkas

daudzpusīgajām piedāvātajām iespējām, tāpēc bibliotēkas sniedz palīdzīgu roku visiem

darba meklētājiem – bieži vien bibliotēkās ir apkopota saišu kolekcija, kas aptver

populārākos personāla atlases vortālus un uzņēmumus, sludinājumu portālus, CV

paraugus un darba likumdošanu. Saišu atlasē ir ieguldīts liels darbs, izvēlētas tikai tādas

saites, kurās ir plaša informācija, kas tiek regulāri atjaunota.

Bibliotēkai ir iespēja mazturīgiem iedzīvotājiem un pensionāriem uzlabot dzīves

kvalitāti – te var lasīt jauno presi un grāmatas, bez maksas apgūt un izmantot datorus,

internetu. Konsultējot un vajadzības gadījumā arī apmācot kā sazināties ar pašvaldību

un citām institūcijām palīdzības saņemšanai, kā lietot e-banku, kā iegādāties biļetes

internetā nebraucot uz Rīgu u.c., tādējādi ietaupot naudu.

Riska grupā var ieskaitīt bērnus no nelabvēlīgām ģimenēm, kuri savā brīvajā

laikā labprāt uzturas bibliotēkā. Te viņi lasa un skatās grāmatas un žurnālus, strādā pie

datora, labprāt spēlē galda spēles un mīl parunāties ar bibliotekāri. Bibliotekāriem jābūt

iecietīgiem un jāsamierinās, ka dažkārt šie bērni uzvedas skaļi, traucē citiem

apmeklētājiem un darbiniekiem, nereaģē uz aizrādījumiem. Tomēr bērni netiek izraidīti,

bibliotēkā viņi ir siltumā, patīkamā vidē, ar iespēju saturīgi pavadīt laiku.

Bibliotēkas pieejamība un lietošanas aprīkojums personām ar īpašām vajadzībām

Bibliotēku skaits Pierīgas reģionā, kuras var izmantot cilvēki ar kustību

traucējumiem, ir palielinājies, ja 2009.gadā tādas bija 13, 2010.gadā – jau 15, tad

2011.gadā – 17.

Un tās ir: Babītes novada pašvaldības filiālbibliotēka Salas pagastā (no

2010.gada 23.augusta, sakarā ar pārcelšanos uz citām telpām), Carnikavas novada

bibliotēka, Garkalnes novada Upesciema Tautas bibliotēka (2010. gada 21. jūnija,

sakarā ar pārcelšanos uz citām telpām), Inčukalna novada bibliotēka, Krimuldas

bibliotēka, Krimuldas novada Atmodas bibliotēka, Krimuldas novada Inciema

bibliotēka, Ķekavas novada Ķekavas pagasta bibliotēka (no 2009.gada maija, sakarā ar

pārcelšanos uz jaunām telpām), Ķekavas novada Daugmales bibliotēka (no 2010.gada

septembra sakarā ar pagasta pārvaldes ēkas remontu), Olaine novada Gaismu bibliotēka,

39

Ropažu novada Informācijas centra bibliotēka, Ropažu novada Zaķmuižas bibliotēka,

Salaspils novada bibliotēka (no 2011.gada 2.septembra, sakarā ar pārcelšanos uz jaunām

telpām), Salaspils novada bibliotēkas Saulkalnes filiālbibliotēka, Sējas novada Pabažu

bibliotēka (no 2011.gada, sakarā ar ierīkoto pacēlāju – espanderu), Siguldas novada

Jūdažu bibliotēka (no 2008.gada novembra, sakarā ar pārcelšanos uz jaunām telpām) un

Stopiņu novada Sauriešu bibliotēka.

Tomēr lielākoties bibliotēka nav pieejamas iedzīvotājiem ar kustību

traucējumiem, jo nav izbūvētas uzbrauktuves. Bibliotēku darbinieki sadarbībā ar

vietējās pašvaldības sociālo palīdzības dienestu, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, veic

grāmatu piegādi mājās.

Iekšzemes un starptautiskā SBA pakalpojuma piedāvājums

Pasūtījumi SBA kārtā tiek veikta, galvenokārt, izmantojot Latvijas Nacionālās

bibliotēkas (LNB) ieviesto elektronisko izdevumu pasūtīšanu, ievērojot LNB prasības

uz savstarpējo līgumu pamata. SBA kārtā galvenokārt tiek pieprasīta literatūra, kuras

pielietojums ir šauram lasītāju lokam, visbiežāk pasūtījumu veic studenti.

Vēl tiek izmantotas kaimiņu novada bibliotēku krājumi, šādā veidā operatīvi,

ietaupot laiku, nepieciešamā literatūra tiek saņemta jau nākamajā dienā.

2011.gadā saņemtas 497, bet nosūtītas 521 vienība, kopā 1018 vienības

(2010.gadā - 888). Skatīt Pielikumu Nr. 5.

Elektroniskā dokumentu piegāde – 260 vienības (2010.gadā - 189).

Starptautiskā SBA pakalpojumi nav sniegti, jo nav bijis pieprasījuma.

Pasākumi bibliotēkas pakalpojumu un informācijas resursu pieejamības

uzlabošanai

Bieži vien bibliotēku apmeklētāji izsaka savas domas par bibliotēku darba

procesiem un pozitīvi novērtē, ka bibliotēkā ir bezmaksas internets un plašs krājums.

Ieteikumi, labi vārdi, idejas turpmākai bibliotēku darbībai lasītāji var izteikt

„Atsauksmju un ierosinājumu burtnīcā”. Siguldas novada bibliotēka izveidojusi „Ideju

Banku”, kurā ikviens var ievietot savu ierosmi bibliotēkas darba procesa uzlabošanai.

Pierīgas reģiona bibliotēku darba laiks ir izstrādāts, lai būtu maksimāli ērts

strādājošajiem un studentiem. Ir veiktas iedzīvotāju aptaujas, lai to piemērotu

iedzīvotāju vajadzībām. Bieži vien bibliotēkas strādā līdz pat 19.00 vai 20.00 vakarā, lai

tie lietotāji, kuri strādā Rīgā un darbdienās nevar pagūt apmeklēt bibliotēku, varētu to

apmeklēt.

Bibliotēkās, kurās ieviesta automatizēta lietotāju apkalpošanas un attālās

pasūtīšanas/rezervēšanas pakalpojums, dod iespēju bibliotēkas autorizētiem lietotājiem

pasūtīt grāmatas, pagarināt termiņu un redzēt savu statusu abonementā (izsniegumi,

laikā neatdotie, pasūtītie (arī pasūtījumu vēsture), rezervētie, rindas, atgādinājumi)

neierobežoti laikā.

Novada bibliotēkās tiek veikti vairāki pasākumi, lai uzlabotu bibliotēkas sniegto

pakalpojumu un informācijas resursu pieejamību:

informācija par bibliotēkas krājumu atspoguļota reģiona elektroniskajā

kopkatalogā;

aktualitātes par bibliotēku pieejamas vietējā laikrakstā;

pašvaldības mājaslapā izveidota sadaļa, kurā nepārtraukti aktualizēta

informācija par bibliotēku internetā, šeit detalizēti var iepazīties ar bibliotēku

darba laikiem un sniegtajiem pakalpojumiem;

bibliotēkas aktualizē ziņas Bibliotēku portālā (www.biblioteka.lv);

ir izveidoti informatīvi bukleti par bibliotēku;

bibliotēkās, kurās atļauj telpas, ir izvietoti informācijas stendi dēļi ar aktuālāko

informāciju, kā arī aktualitātes izvietotas uz informācijas dēļiem;


40

pārkārtotas atsevišķas krājuma tematiskās zonas, kas atvieglo lasītājam

orientēties izvēloties literatūru;

paplašināta zona jaunieguvumu izstādīšanai;

izdalīta atsevišķa zona novadu ziņām un tematiskām izstādēm;

bibliotēkā plauktu galos izveidotas informatīvas norādes par plauktos izvietoto

literatūru.

Pirmo reizi apmeklējot bibliotēku, lietotājs tiek iepazīstināts ar bibliotēkas

krājuma izvietojumu, atsevišķo nodaļu specifiku un bibliotēkas lietošanas noteikumiem.

Ja apmeklētājs vēlas izmantot internetlasītavu, bet trūkst vajadzīgo iemaņu, tiek

piedāvātas konsultācijas jeb „pirmā apmācību stunda”, kurā viņš tiek konsultēts, kā

strādāt ar datoru - tieši viņam nepieciešamās informācijas ieguvē, vai arī konkrētas

operācijas veikšanai (piem., kā izmantot internetbanku).


Nav šaubu, ka intensīvs bibliotekārais darbs ar bērniem un jauniešiem šodien ir

vajadzīgs vairāk nekā jebkad. Lai rosinātu bērnus un jauniešus domāt arī par garīgām

vērtībām un visu to, ko sniedz grāmata, svarīgi jau no mazotnes radīt izpratni par to.

Iesaistot pirmsskolas vecuma bērnus bibliotēkas aktivitātēs un ieaudzinot viņos pareizi

attiekties pret visu, ko grāmata sniedz, mēs gūstam vismaz daļēju pārliecību par to, ka

bērni kļūs par potenciālajiem bibliotēkas apmeklētājiem.

Bibliotekāri savus mazos lasītājus iesaista arī dažādās aktivitātēs un pasākumos

– VKKF kultūras programmas „Lasīšanas veicināšana” apakšprogrammā „Bērnu žūrija”

(11 Pierīgas reģiona publiskās un 8 Pierīgas reģiona skolu bibliotēkas), Ziemeļvalstu

bibliotēku nedēļa (13 bibliotēkas), Latvijas interneta asociācijas Net-Safe Latvia

organizētajā konkursā „Radošais pasākums par interneta drošību manā bibliotēkā” (3

bibliotēkas), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas un LR

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas organizētajā pasākumā „E-prasmju

nedēļa Latvijā” (7 bibliotēkas), pirmā iepazīšanās ar bibliotēku pašiem mazākajiem,

dažādās akcijās, konkursos un daudzos citos lasīšanas veicinošos un izglītojošos

pasākumos.

Darba raksturojums

Daudzās bibliotēkās darbs ar bērniem un jauniešiem, pasākumu organizēšana un

lasīšanas veicināšana ir darba prioritāte. Darbs ar bērniem un jauniešiem bibliotēkas

darbības kontekstā akcentējams un vērtējams kā sistemātisks un plānveidīgs process,

kurā izdalāmas galvenās lasītāju/lietotāju grupas.

Lasītāju sastāvs 2011

Lasītāju

skaits; 25228;

72%

t.sk. bērni un

jaunieši; 9626;

28%Lasītāju skaits

t.sk. bērni un jaunieši

41

Reģistrēto lietotāju skaits – 25228, no tiem 9626, jeb 28% ir bērni un jaunieši.

Lasītāju skaits audzis par 2%, savukārt bērnu un jauniešu skaits par 4%. Skaitļi rāda, ka

bibliotēkas arvien vairāk apmeklē bērni un pusaudži.

Radoši un daudzveidīgi lasīšanas veicināšanas pasākumi bērniem un jauniešiem,

un literatūras popularizēšana dažādu vecuma cilvēkiem ir mūsu ikdienas darbs.

Galvenais bērniem parādīt, ka bibliotēka ir vieta, kur viņi lietderīgi var pavadīt savu

brīvo laiku, lasīt grāmatas un žurnālus, kā arī izvēlēties literatūru, kuru var paņemt līdzi

uz mājām.

Nereti bibliotēkas darbiniekam jābūt gan pedagogam - ieinteresējot grāmatu

pasaulē un tai pat laikā nospraužot robežas, gan kā psihologam - uzklausot un cenšoties

atrast risinājumu, dažkārt ne tikai par informācijas meklēšanu.

Bibliotēkās iespēju robežās ir izveidots bērnu stūrītis, tā ir iecienīta vieta

bērniem, kur vecāki viņus var atstāt, kamēr paši izvēlas literatūru, lasa jaunāko presi,

studē uzziņu literatūru vai strādā pie datoru. Bieži vien bērniem patīk kopā ar vecākiem

aplūkot plašo bilžu grāmatiņu klāstu un pēc tam pārrunāt par grāmatiņā rakstīto. Šeit

atrodas iemīļotās rotaļlietas, kuras regulāri jāapciemo, zīmēšanas prieki un iespēja

aplūkot savu un citu bērnu zīmējumu izstādi. Bērnu stūrītis bieži vien neliela telpas

daļa, ar īpaši noformētiem plauktiem, krāsainām mēbelēm un paklājiņš. Te atrodas

bērnu spēļmantiņas, mašīnas, grāmatiņas ar skaņām, dažādas bērnu enciklopēdijas.

No 2011.gada 18.novembra Siguldas novada bibliotēka realizē ģimenes tipa

bibliotēkas modeli, tāpēc arī Bērnu literatūras nodaļā tiek domāts par to, lai arī

vecvecākiem un vecākiem šeit pieejamais pasākumu klāsts būtu saistošs.

Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēkā pēc pieredzes apmaiņas brauciena uz

Skandināvijas valstīm bibliotekāres īsteno ideju - Ķekavas novada jaundzimušie,

reģistrējoties dzimtsarakstu nodaļā, saņem sveicienu no novada bibliotēkām

(apsveikums un grāmata).

Stopiņu novada Sauriešu bibliotēka, realizējot projektu ar Eiropas

līdzfinansējumu „Stopiņu novada Sauriešu bibliotēkas bērnu stūrīša aprīkojuma

iegāde”, bibliotēkā izveido atsevišķu bērnu literatūras stūrītis ar jaunām, modernām

mēbelēm un televizoru ar iemontētu DVD, radot bērniem piemērotu, mūsdienīgu un

patīkamu vidi.

Bērnu un jauniešu literatūras krājuma veidošana un papildināšana

Bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļas krājumu veido, izpētot lasītāju intereses un

jaunākās aktualitātes.

Lai apmierinātu pirmsskolas un sākumskolas vecuma lasītāju auditoriju,

intensīvāk tiek papildināts krājums arī šai lasītāju daļai. Pirmsskolas vecuma bērni tiek

motivēti lasīt, izmantojot bibliotēkas krājumu, ko viņi ar lielu aizrautību dara. Tāpēc

komplektējot bērnu grāmatas, tiek domāts par visām vecuma grupām, lai krājums būtu

daudzpusīgs un interesants gan mazākiem, gan lielākiem bērniem. Tiek komplektētas

gan spēļgrāmatas, gan dažādas izzinošas grāmatas

Krājums tiek veidots aktuāls un universāls, lai to varētu izmantot dažāda vecuma

un izglītības līmeņa lietotāji. Tas regulāri papildināts ar uzziņu literatūru – vārdnīcas un

enciklopēdijas par dažādām tēmām, tiek iepirktas bērnu un jauniešu latviešu autoru

oriģinālliteratūra un tulkotā daiļliteratūra, kā arī dažādu žanru literatūra - pasakas,

teikas, komiksi, fantāziju literatūru, dzeja un lugas. Bieži vien Bērnu nodaļā ir bagātīga

bērnu grāmatu izvēle, rotaļlietas un spēles.

Bibliotēkās vērojam tendence, ka pieaug pieprasījums pēc grāmatām

svešvalodās, īpaši angļu valodā. Tāpēc jau tuvākajā nākotnē šo grāmatu iepirkšana būtu

jāizvirza kā viens pamatuzdevumiem, lai varētu apmierināt lietotāju intereses.

42

Tiek abonēta arī bērnu un jauniešu, dažāda vecuma grupām domātā, prese

(„Sīrups”, „Avene”, „Spicā”, „Astes”, „Zīlīte”, „Ilustrētā pasaules vēsture”, „Ilustrētā

pasaules zinātne” u.c.).

Uzziņu darbs, informācijas pakalpojumi, informācijas prasmju un iemaņu

attīstīšana

Uzziņu darbs Bērnu literatūras nodaļā ir īpašs ar to, ka bibliotekāram jāspēj

sniegt pareizas atbildes uz bērniem svarīgiem jautājumiem, iejūtoties gan pedagoga, gan

reizēm arī psihologa lomā.

Uzziņu darbs ir regulārs, katru dienu veicams darbs, bibliotekāram ne vienmēr ir

jāsameklē gatavas atbildes, bet jāsniedz iespēja un resuri pašam uzziņas meklētājam rast

atbildes uz viņam svarīgiem jautājumiem.

Lai bibliotēkas apmeklētājs arī pats spētu orientēties piedāvātajā informācijas

klāstā, svarīgi, lai bibliotekārs viņam iemācītu nepieciešamās informāciju meklēšanas

prasmes, jo skolēnu informācijpratība ir dažāda: daži prot atrast vajadzīgo gan

internetvietnēs, gan grāmatās, dažiem ir vajadzīga neliela palīdzība, lai prastu saskatīt

sakarības, citi, savukārt, neprot vajadzīgo sameklēt pat pēc satura rādītāja. Tādā

gadījumā, protams, tiek palīdzēts un rādīts, kā informācija jāmeklē.

Bibliotēka bērniem un jauniešiem sniedz iespēju nostiprināt informācijas stundās

iegūtās zināšanas un prasmes, kuras saistītas ar datoru, kā arī sniedz individuālās

konsultācijas:

- Internetu resursu izmantošanā un pieejamo datu bāžu izmantošana;

- Tiek sniegta palīdzība projektu un zinātniski pētniecisko darbu noformēšanā.

Izstrādājot skolas projektu darbus, rakstot patstāvīgos darbus, referātus un citus

darbus, informācija pārsvarā tiek meklēta bibliotēkā. Tad tiek izmantoti gan

elektroniskie (datubāzes www.letonikalv, www.lursoft.lv), gan tradicionālie

informācijas nesēji – enciklopēdijas, vārdnīcas, tematiskās mapes u.c.

Liels prieks, ka bērni un jaunieši kļūst patstāvīgāki un paši prot meklēt

informāciju un spēj atlasīt sev noderīgu. Tas ļauj secināt, ka organizētās lekcijas un

individuālās konsultācijas par informācijas meklēšanu ir vainagojušies panākumiem.

Pasākumi dažādām vecuma grupām: pirmsskolas vecuma bērniem un vecākiem,

jaunākā un vidējā skolas vecuma bērniem, pusaudžiem

Bērnu nodaļas pasākumi un aktivitātes plānotas, domājot par to, lai šie

lasītveicināšanas pasākumi palielinātu bērnos interesi par grāmatām un radītu vēlmi kļūt

par bibliotēkas pastāvīgiem lietotājiem.

Bieži vien bibliotēkās darbs ar bērniem un jauniešiem ir cieši saistīts ar vietējām

pirmsskolas izglītības iestādēm, pamatskolām vai vidusskolā, piemēram, tikšanās ar

rakstniekiem vai dzejniekiem rīkoti kopā ar skolu vai kultūras namu.

Pirmskolas un sākumskolas audzēkņi joprojām tiek aicināta uz Bibliotekārajām

stundām vai „Pirmā tikšanās ar bibliotēku”. Šāda veida pasākumos saistošā veidā bērnus

iepazīstina ar bibliotēku, tās telpām, krājuma izvietojumu, mobilajiem plauktiem, bērnu

nodaļu, grāmatu kārtojumu plauktos, ar grāmatas saturu un apiešanos ar grāmatu.

Bērnus iepazīstina ar bibliotēkā pieejamo bērnu grāmatu dažādību atbilstoši vecumam.

Bibliotekārās stundas ir pieprasītas, skolotājas un bērnudārza audzinātājas bieži vien

pašas piesakās, ka vēlas atnākt ar savu klasi vai grupiņu uz bibliotēku.

Lielākiem bērniem tiek organizēti konkursi, akcijas, piemēram, Baložu pilsētas

bibliotēka jau vairākus gadus piedalās konkursā „Drošība internetā”. 2011.gada tēma

bija „Spēlē, spēlē! Ko Tu spēlē?!”, viss par un ap datorspēlēm. Bibliotēka noorganizēja

pasākumus četrām pamatskolas klašu grupām latviešu un krievu valodā. Skolēniem tika

sniegts neliels ieskats datorspēļu vēsturē ar aktīvu auditorijas iesaistīšanu. Praktiskajā

daļā skolēni internetā veidoja vārdu mozaīku, izvēloties dažādas formas kartiņu

http://www.letonikalv/

http://www.lursoft.lv/

43

(piemēram, zvaigzne, sirds, saule, zaķis utt.). Bērniem pasākums patika, turklāt viņi

apguva jaunas datora un interneta lietošanas iemaņas. Savukārt atzīmējot Bibliotēku

nedēļu, tika rīkota viktorīna pamatskolas skolēniem „Robinsoni bibliotēkā”.

Mārupēs novada Mazcenas bibliotēkā šā gada 20. maijā, sadarbībā ar bērnu

Dienas centru „Švarcenieki” un CSDD iestādes pārstāvi L.Lasi, Mazcenas bibliotēkā,

Mārupes novada iedzīvotāji atklāja velosezonu, iegūstot velotiesības. Pārsvarā tie bija

skolas vecuma jaunieši no 12 gadiem, taču priecē fakts, ka arī trīs pieaugušie izmantoja

piedāvāto iespēju un ieradās Mazcenas bibliotēkā, lai nokārtotu eksāmenu. Visi

pretendenti eksāmenu nokārtoja veiksmīgi.

Ar lasīšanu un Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā iedibinātām tradīcijām

saistīta lasītāju godināšana un nomināciju pasniegšana. Ik gadu Ulbrokas bibliotēka

atzīmē ikdienā ievērotus lasītājus, kas pamanījušies sevi atklāt kādā no aktivitātes

jomām.

„Lasīšanas menedžere” ir Ulbrokas vidusskolas 4.klases skolniece Tatjana

SVIRČEVSKA par prasmi ieteikt, aizraut un vadīt interesantā lasāmā materiāla izvēlē

draugus un klases biedrus. Par vēlmi pavadīt laiku lasot un iegūto informāciju pārvērst

jaunā kvalitātē. Jaundibinātā nominācija „Lasošākā ģimene” ierādīta vecmāmiņai Rutai

BALODEI un mazmeitām Eleonorai un Lūcijai, kas atsaukušās vecmāmiņas

ieteikumam – pavadīt laiku lasot interesantu un saistošu literatūru.

Jauninājums pasākumu klāstā ir literārā pēcpusdiena pusaudžiem un

vidusskolniekiem „Ēdamās grāmatas. Books2eat”. Visu prezentāciju pamatā iekļauta

izvēlētās grāmatas galvenā doma vai darba citāts, kas pamato grāmatas izvēli un parāda

motivētu jaunās paaudzes lasītāju.

Ģimenes iesaistīšana lasīšanas veicināšanā

Bērnu literatūras nodaļa notiek mijiedarbība bērni - vecāki – bibliotēka.

Bibliotēkās regulāri tiek izstādītas tematiskās izstādes un veidoti informējoši literārie

pasākumi. Bibliotēkas ir kļuvušas atvērtākas visu paaudžu apmeklētājiem.

Kā īpaši nozīmīgs minams fakts, ka Bibliotēkā vienlaicīgi ikviens ģimenes

loceklis bibliotēkā var atrast sev nepieciešamo nodarbi – mazais apmeklētājs Bērnu

nodaļā vai Bērnu stūrītī var darboties ar interaktīvajām grāmatām, zīmēt, klausīties

pasakas lasījumā, vai spēlēt kādu spēli, kamēr māmiņa, tētis vai vecvecāki lasa žurnālus,

strādā internetā vai aplūko izstādes.

Vecāku, kuri vēl neizmanto Bērnu nodaļu, uzmanība tiek vērsta uz bibliotēku

plašo bērnu grāmatu klāstu un piedāvājumu visāda vecuma grupām, iedrošinot ņemt uz

mājām bērnu grāmatas mazajiem, kas ir ar biezām lapām.

Bieži vien pēc bērnudārza grupiņu Bibliotekārajām stundām, bērni nereti ir tie,

kas atved uz bibliotēku vecākus.

Baložu pilsētas bibliotēkā 2011.gadā tika izveidoti bukleti vecākiem „Lasīsim

mazajiem”, kurā ieskicēti vairāki bērnu lasītprasmes veicināšanas pasākumi, sniegta

informācija par bibliotēku kā draudzīgu vietu mazajiem lasītājiem, minēti bibliotēkas

kontakti un darba laiki.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkā - sirsnīga un emocionāla ģimeņu lasīšanas

veicināšanas tradīcija vērojama bibliotēkas organizētajās ekskursijās par rakstnieku

dzīves un darba vietām, kultūrvēsturiskā mantojuma iepazīšanā un paaudžu savstarpējā

cieņā. Pēc pāris mēnešiem ekskursijas dalībnieki satikās un kopīgi skatījāmies CD

variantā sagatavotu slaidrādi par ceļojuma laikā redzēto, pēc tam tika spēlēta spēle

„Riču račs”, kura laikā ceļotāji mēģināja atsaukt gūtos iespaidus, draudzīgo

noskaņojumu un erudīta lasītāja attieksmi.

Otrs vērienīgs ģimenes iesaistīšanas pasākums kultūrvides un savas vēstures

veidošanā, kā arī lasīšanas veicināšanā ir Stopiņu novada jostas aušana Ulbrokas

bibliotēkā.

44

Bibliotēkas lasītāju interešu izpēte. Interešu grupu darbs

Bibliotēkas lasītāju interešu izpēte pārsvarā notiek individuāli, cenšoties

apmierināt ikviena lasītāja/lietotāja vajadzības un vēlmes, kā arī, ja vēlmes nevar uzreiz

realizēt un to izpildi reģistrē uzziņu žurnālā.

Vairākās bibliotēkās 2011.gadā veikta bērnu un jauniešu aptauja. Izvērtējot

anketas, veidojas priekšstats, ar kādiem izdevumiem jāpapildina krājums. Zinot lasītāju

vēlmes, bibliotēka operatīvāk iegādājās un papildina krājumu, piemēram, lai

apmierinātu pamatskolas un vidusskolas audzēkņu prasības, iegādājās literatūru mācību

papildu apguvei, referātiem, zinātniski pētnieciskiem darbiem, projektu darbiem u.c.

jautājumiem. Koledžu un tehnikumu audzēkņi prasa literatūru saistībā ar apgūstamo

profesiju, savukārt no daiļliteratūras pusaudžus interesē tīņu romāni.

2011.gada pavasarī Baložu vidusskolas skolēniem tika veikta aptauja, lai

noskaidrotu, kādos Baložu pilsētas bibliotēkas organizētajos pasākumos un konkursos

viņi gribētu piedalīties.

Stopiņu novada Sauriešu bibliotēkā 2011.gadā nodibināts bērnu un jauniešu

bibliotēkas draugu klubiņš. Klubiņā 2011gadā notikušas divas tikšanās. Pie smaržīgas

tējas tases un gardām kūkām risinājās sarunas par svarīgām, nezūdošām dzīves

vērtībām, par literatūras sastāvdaļu - dzeju. Notika dzejas lasījumi, uzstājās jaunie autori

ar saviem darbiem. Viens no Katrīnas dzejoļiem publicēts novada avīzē „Tēvzemīte”.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka, īstenojot Brīvprātīgā darba un sadarbības

iespējas ar Ulbrokas vidusskolu - veikts jauns inovatīvs pakalpojuma veids novada

pensionētajiem iedzīvotājiem - rasts risinājums lasīšanas procesa atvieglošanai un

iejūtīgai sarunai ar līdzcilvēkiem, kas jūtas vientuļi, kas pirms laika vēl bija aktīvi

bibliotēkas apmeklētāji – šobrīd to apmeklēt nespēj veselības vai daudzo gadu dēļ.

Darba uzdevums – apciemot, veikt sarunu par izvēlēto literāro darbu un sabiedrībā

zināmām personībām. Nepieciešama tēmas un literārā darba analīze, priekšlasījuma

sagatavošana un pārliecinoša saruna.

Darbs ar bērniem ar īpašām vajadzībām

Pierīgas reģiona bibliotēkas apmeklē skaitliski maz bērnu ar īpašām vajadzībām.

Ja šādi bērni apmeklē bibliotēku, tad bibliotēkas darbinieki vienmēr ar izpratni uzklausa

un apkalpo ikvienu bērnu, kā arī cenšas apmierināt viņu informacionālās vēlmes.

Šo aktivitāšu rezultātā arī bērni ar īpašām vajadzībām nejūtas atstumti, bet tādi,

kuri spēj veiksmīgi iesaistīties sabiedrībā.

Kā pozitīvs piemērs minams no Sēja novada Pabažu bibliotēkas, bibliotēka no

2011. gada augusta mēneša ir pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. No rudens

bibliotēku regulāri pēc stundām apmeklē kāda skolniece.

Veiksmīgākās lasīšanas veicināšanas aktivitātes

Veiksmīgākās lasīšanas veicināšanas aktivitātes Pierīgas reģiona publiskajās

bibliotēkās ir VKKF kultūras programmas „Lasīšanas veicināšana” apakšprogrammā

„Bērnu žūrija” (11 Pierīgas reģiona publiskās un 8 Pierīgas reģiona skolu bibliotēkas),

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa (13 bibliotēkas), Latvijas interneta asociācijas Net-Safe

Latvia organizētajā konkursā „Radošais pasākums par interneta drošību manā

bibliotēkā” (3 bibliotēkas), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

asociācijas un LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas organizētajā

pasākumā „E-prasmju nedēļa Latvijā” (7 bibliotēkas), pirmā iepazīšanās ar bibliotēku

pašiem mazākajiem, dažādās akcijās, konkursos un daudzos citos lasīšanas veicinošos

un izglītojošos pasākumos.

45

Ādažu bibliotēka organizē lasīšanas veicināšanas pasākumus „Vai tu vari atrast

nepieciešamo grāmatu?”, „Kādas pasakas tu zini” u.c., tā veicinot bērnos vēlmi lasīt,

rosināt domāt un izdzīvot līdzi grāmatas varoņiem. Aicinot mazos lasītājus uzzīmēt

savus mīļākos grāmatu varoņus, tika veidota zīmējumu izstādi.

No Babītes novada pašvaldības bibliotēkas reizi mēnesī tiek ņemtas grāmatas

lasīšanai bērnudārzā visai grupiņai. Bērni paši uz vietas izvēlas grāmatiņas, audzinātāja

akceptē viņu izvēli. Bērni tiek iepazīstināti ar bibliotēku, bibliotēkas lietošanas

noteikumiem.

2011.gada maijā tika organizēts literārs pasākums „Vai tu pazīsti savus pasaku

varoņus” ar bērnudārza 2 grupiņām. Pasākuma noslēgumā mazie dalībnieki saņēma

nelielas dāvaniņas no bibliotēkas personāla.

Babītes novada pašvaldības filiālbibliotēka Sala pagastā jau tradicionāli

notikuši dažādi pasākumi ar mērķi mudināt bērnus un jauniešus vairāk lasīt, veicināt

lasītieradumu visam mūžam, rosināt bērnus izziņas procesus, attīstīt informācijas

prasmes un iemaņas.

Pārskata periodā Bibliotēka iesaistījās projektā kultūras programmas „Lasīšanas

veicināšana” apakšprogrammas „BĒRNU ŽŪRIJA”. Jaunas grāmatas un iespēja tās

vērtēt vairo bibliotēkas draugu pulku. Jāatzīmē, ka visas jaunās grāmatas ir lasītas,

vairāk vai mazāk atradušas savu interesentu.

Janvārī tradicionāli notika pasākums pirmsskolas audzēkņiem Grāmatu/Pasaku

diena, kur bērni ciemojas Bibliotēkā pie Grāmatu Tārpiņa. Notiek dažādas aktivitātes

par pasaku tēmām, bērni aplūko, kur „dzīvo pasakas”, cik dažādas ir pasaku grāmatas.

Bērniem tiek rosināti paklausīties pasakas www.pasakas.lv.

Skolēniem tiek organizēts pasākums „Talantu diena”, kura ietvaros rīkots Bērnu

žūrijas noslēgums. Skolēni raksturo savus lasīšanas ieradumus un izsaka vērtējumu par

Bērnu žūrijā piedāvātajām grāmatām. Aktīvākie lasītāji tiek apbalvoti.

Lasītieradumu veicina un attīsta, pirmkārt, labas un interesantas grāmatas, labā

poligrāfiskā izpildījumā. Diemžēl bērnu gaumi stipri ietekmē plaši pieejamie masu

mediji - sevišķi TV, kur dominē negācijas. Jā, vampīrsāgas tiek aktīvi pieprasītas, bet

bibliotekāres pieredze liecina, ka tās netiek uzskatītas par mīļākajām grāmatām, un bieži

vien arī līdz galam netiek izlasītas. Domājams, ka pasākumi bērniem bibliotēkā un

bibliotēkas iesaistīšanās skolas un pirmsskolas aktivitātēs, veicina interesi par

bibliotēku, par grāmatām, par lasīšanu.

Baldones novada bibliotēkā kā veiksmīgāko 2011.gada pasākumu min

Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļu un tās ietvaros veidotos pasākumus. Bija vērojama liela

bērnu aktivitāte, gatavoti priekšnesumi, iestudēts fragments no T.Ēgnera darba par

Kāpējpeļuku, zīmēti zīmējumi, veidotas peles un noslēgumā ēsta tematiskā „Peļu kūka”.

Veiksmīgs izvērtās pasākums ar grāmatas „Latvju puika” līdzautori Ausmu

Līdumnieci, pasākums tematiski bija ļoti piemērotā laikā , jo notika pirms Lāčplēša

dienas un Valsts svētku priekšvakarā un ievadīja svētku nedēļas pasākumus Baldonē.

Carnikavas novada bibliotēkā turpinājās sadarbība ar Carnikavas pamatskolu,

organizējot konkursu skolēniem „Erudīts”, 7.-9.klašu skolēniem par tēmu Carnikavai –

800 gadi, konkursa tēma „Vai Tu pazīsti Carnikavu?” Konkursa jautājumi tika

sagatavoti pēc bibliotēkā pieejamās literatūras – grāmatām par Carnikavu. Konkursa

noslēgumā uzvarējusī komanda arī tika apbalvota, balva bija aktīvā atpūta kompleksā

”Medzābakos”.

No 2007.gada Garkalnes novada bibliotēka aktīvi piedalās VKKF lasīšanas

veicināšanas apakšprogrammā „Bērnu žūrija”. Bērni bibliotēkā spēlē dambreti un marta

beigās notika noslēguma turnīrs. Tika pasniegti 1.-3. vietas ieguvējiem diplomi un

pārējiem apliecinājumi par piedalīšanos turnīrā.

http://www.pasakas.lv/

46

Garkalne novada Upesciema Tautas bibliotēka no 2011. gada iesaistījusies

lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu / jauniešu žūrija 2011”, kā atbalsta bibliotēka

Berģu Mūzikas un mākslas pamatskolas bibliotēkai.

Inčukalna novada bibliotēka pēc neilga pārtraukuma atkal iesaistījusies VKKF

lasīšanas veicināšanas programmā „Bērnu žūrija” un noslēguma pasākumā piedalījās

Vangažu un Inčukalna bibliotēkas lasīšanas eksperti. Tika organizēts jauks ceļojums ar

savas eglītes stādīšanu „Ļikteņdārzā”, akmeņu nolikšanu kopējā krāvumā, kā arī

Skrīveru „Gotiņas” konfekšu fabrikas apmeklējums un degustācija.

Pie lasīšanas veicināšanas pasākumiem ir jāmin Ziemeļvalstu literatūras nedēļa.

Pasākumā notika bērnudārza „Minka” bērnu iepazīšanās ar ziemeļvalstu dzīvnieku

pasauli, to balsīm, dabas parādībām un skaņu grāmatiņu klausīšanās.

Inčukalna novada Vangažu bibliotēkā katru gadu projektā „Bērnu žūrija”

iesaistās jauni lasītāji. Piedalīšanās šajā mērķprogrammā prasa lielu darbu gan no bērnu,

gan bibliotēkas darbinieku puses. Tiek uzsvērts tas, ka lasīšana attīsta domāšanu,

valodu, iztēli, ka šajā informācijas tehnoloģiju laikā svarīgi atrast pareizo proporciju

starp grāmatu un internetu.

Arī 2011. gadā lasīšanas maratons grāmatmīļiem sākās jau 12.maijā, kurā

piedalījās dažāda vecuma 24 skolēni. Projekts noslēdzās ar Gada noslēguma pasākumu,

kurā tiek apbalvoti „Bērnu žūrijas” eksperti.

Vislielākā dāvana un arī pārsteigums bērnu žūrijas ekspertiem bija brauciens uz

Likteņdārzu. Bērniem tika parādīts, ka mums katram ir iespēja būt savas valsts

pilnveidotājiem un tikai visi kopā mēs varam šo dārzu veidot ielikt tajā katrs savu daļu

un tādējādi radīt skaistu dāvanu Latvijai. Likteņdārzā bērni iestādīja savu koku –

baltegli un Likteņdārza amfiteātra akmens krāvumam aizveda akmeņus no sava novada.

Drošāka interneta diena „Internets – tā nav spēle, tā ir tava dzīve” - mērķis bija

vērst sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, uzmanību uz virtuālās dzīves nozīmi un to, kā

aktivitātes virtuālajā vidē ietekmē cilvēka reālo dzīvi. Vangažu pilsētas bibliotēka rīkoja

informatīvi izglītojošu pasākumu bērniem. Interneta lietotājiem demonstrēja sagatavoto

prezentāciju „Par drošību internetā”.

Pasākumā bērni noskatījās īsfilmiņas, aktīvi iesaistījās diskusijās par redzēto

prezentāciju, aizpildīja anketas un ar savu parakstu apliecināja par atbildību par savam

darbībām internetā.

Ķekavas novada Baložu bibliotēka jau 10. gadu piedalās projektā „Bērnu

žūrija”. Ar katru gadu palielinās iesaistīto bērnu skaits. Aizvadītajā gadā ļoti aktīvi bērni

bija mazo klašu grupās. 2011.gadā pieteicās īpaši liels lasītgribētāju skaits – 58.

Ķekavas novada Ķekavas pagasts bibliotēkā turpināta 2010. gadā iesāktā

tradīcija ar mērķi piesaistīt jaunus lasītājus. Klubiņš ,,Grāmatu tārpiņš” reizi mēnesī

aicina uz tikšanos bērnus vecumā no 0 – 5 gadiņiem. Bērni kopā ar savām auklītēm,

mammām, tētiem un omītēm apmeklē pasākumus. Šajās aktivitātēs iesaistās ģimenes.

Īpaši to var redzēt, kad mazuļiem jāveic kāds praktiskais darbiņš. Mammas un tēti

vienmēr aktīvi iesaistās. Atsaucīga ir bijusi viena no jaunajām māmiņām Ieva Eihmane,

kura pati pieteikusies noorganizēt vienu nodarbību, lasot priekšā dzejnieces Ineses

Zanderes dzejoļus. Tas ir īpašs baudījums, jo lasījums ir izteiksmīgs.

Krimuldas novada bibliotēka arī 2011.g. turpināja piedalīties lasīšanas

veicināšanas programmā „Bērnu un jauniešu žūrija”. Augusta mēnesī „Bērnu un

jauniešu žūrijas” dalībnieki apmeklēja Āraišu ezerpili, Āraišu mūra pili un tuvējās

Drabešu muižas vējdzirnavs. Interesanti apskatīt senās vēsturiskās vietas par, kurām

iepriekš tika lasīts jau grāmatās.

Mārupes novada Mazcenas bibliotēka no 14. līdz 20.novembrim piedalījās

Ziemeļvalstu Bibliotēku nedēļā „Humors ziemeļos”. Bibliotēkā tika izstādīta grāmatu

izstāde. Uzmanība tika pievērsta satīras literatūras žanram. Kopīgi, atbilstošā noskaņā,

47

tika lasītas grāmatas „Mīlestība no pirmās žagas” (autors Deniss Jigensens) un

„Kāpējpeļuks un citi dzīvnieki Šurumburummež” (autors Turbjēns Ēgners). Bērni

dalījās savās pārdomās par izlasīto. Ar interesi izsekojām arī Troļļu gaitām „Troļļu

grāmatās”.

2011.gada 8.februārī vairāk kā 60 valstīs atzīmēja Vispasaules Drošāka interneta

dienu. Šogad kampaņas „Internets-tā nav spēle. Tā ir TAVA dzīve!” . Mērķis bija vērst

sabiedrības, īpaši bērnu un jauniešu, uzmanību uz personiskās informācijas ievietošanu

internetā. Bibliotēka aktīvi piedalījās šajā pasākumā, pieslēdzoties tiešraidei, kura bija

skatāma portālā mms://stream.apollo.lv/ltcl Papildus sniegtajai informācijai par

mājaslapu www.drossinternets.lv , kā arī veicot dalībnieku anketēšanu. Izskatot atbildes

uz anketās uzdotajiem jautājumiem, secinājām, ka mūsu bērni un jaunieši ir labi izglītoti

un zinoši interneta satura drošības jomā.

Tāpat Bibliotēka piedalījās arī „E-prasmju nedēļā”, kurā skolēni tika

iepazīstināti ar bibliotēkas e-pakalpojumiem, kā arī noteikt savas e-prasmes, izmantojot

IT barometru.

Olaines Bibliotēka par sevišķi nozīmīgu aktivitāti grāmatu lasīšanas un

bibliotēkas popularizēšanā atzīst VKKF lasīšanas veicināšanas programmu „Bērnu un

jauniešu žūrija”, kurā piedalījās jau desmito gadu. Šogad, salīdzinot ar iepriekšējiem

gadiem, ar vislielāko dalībnieku skaitu - 48 ekspertiem. Lai iesaistītu bērnus

programmā, bibliotēkā, kā arī Olaines 1.vidusskolā tika izvietoti žūrijas plakāti un

reklāmas brošūras, kā arī izmantots bibliotekāra ieteikums un pārrunas.

Bērnu žūrijas ietvaros šogad tika organizēta žūrijas ekspertu veidoto dažādās

tehnikās darinātu grāmatzīmju izstāde. Projekta noslēgumā tika rīkoti Lasīšanas svētki

ar devīzi „Lasītprieks nav zudis”. Svētkos paziņotas grāmatas-uzvarētājas, eksperti

apbalvoti ar programmas dāvanām-aprocēm, kā arī ar pašvaldības finansētām dāvanām-

kabatas lukturīšiem un konfektēm. Saldas balvas saņēma arī grāmatzīmju autori. Bērni

pasākuma laikā tika iesaistīti dažādās spēlēs, viktorīnās un radošos uzdevumos. Svētkus

noslēgumā - lielais svētku kliņģeris un smaržīga tēja.

Ropažu novada Informācijas centra bibliotēkā 2011. gadā notika divi lieli

lasīšanas veicināšanas pasākumi; konkurss „Iepazīsim latviešu rakstniekus” un nometne

„Vasaras lasītprieks”.

Lai gan iniciators konkursam bija Ropažu novada IC bibliotēka, šajā projektā

sadarbojās visas Ropažu novada bibliotēkas piesaistot Ropažu vidusskolu un

Zaķumuižas pamatskolu. Skolēni iepazinās ar latviešu rakstniekiem un viņu nepelnīti

„aizmirstajiem” darbiem bērniem un jauniešiem. Pēc darbu izlasīšanas, skolēni veidoja

bukletus vai citus prezentācijas materiālus. Čaklākie ieguva vērtīgas balvas visai

ģimenei.

Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēkas bibliotekāres Zaķumuižas

pamatskolas skolēniem sniedz bibliotēku zinību stundas, izmantojot metodisko līdzekli

„Bibliotēku zinības sākumskolai”. Tā kā šīs nodarbības nav paredzētas mācību

programmā, stundas notiek neregulāri.

2011.gada 2. – 3.martā, „E- prasmju nedēļas” ietvaros, Zaķumuižas bibliotēka

sagatavoja vairākus informatīvos un apmācības pasākumus skolēniem. Viens no

interesantākajiem pasākumiem bija „Dalies e-prasmēs”, kur skolēni saviem skolotājiem

rādīja un stāstīja kā veidot prezentācijas un animācijas filmas programmā Powerpiont

un kā apstrādāt video filmiņu programmā Windows Movie Maker. Notika sarunas par

attēlu un video apstrādi un skolēnu sagatavoto videomateriālu skatīšanās.

Skolēni ar prieku piedalījās apmācības nodarbībā „Mans draugs – dators”, bet

pieaugušie, skolas darbinieki un pedagogi iesaistījās pasākumā „E-pakalpojumi un e-

iespējas”.

Interesants pasākums 2011.gadā bija literāri muzikālā kompozīcija „Mātes

dienā” 8.maijā, kur bērni kopā ar savām māmiņām lasīja dzeju.

mms://stream.apollo.lv/ltcl

http://www.drossinternets.lv/

48

Saulkrastu novada bibliotēka noslēdzot „Bērnu žūrija – 2010” ekspertu darbu,

tika rīkota ,,Erudītu stafete”, kurā bija darbs komandās, t.i. jāatbild uz jautājumiem par

izlasīto grāmatās. ,,Lielajos lasīšanas svētkos 2011” Ķīpsalā īpašu balvu no Bubblicious

saņēma mūsu eksperte Ilze Ručevska par iegūto pirmo vietu, piedaloties brīvā

sacerējumu konkursā.

Sējas novada Pabažu bibliotēkā par veiksmīgu lasīšanas veicināšanas aktivitāti

var uzskatīt piedalīšanos „Bērnu/Jauniešu žūrija 2011”. Veiksmīgas „Bērnu/Jauniešu

žūrija 2011” darbības rezultātā, 8 jauni skolēni ir sākuši regulāri no jauna apmeklēt

bibliotēku.

Siguldas novada bibliotēka kā vienu no veiksmīgākajām lasītveicināšanas

aktivitātēm, kura joprojām spēj piesaistīt vislielāko auditoriju un kuras rezultātā

palielinās no jauna reģistrēto bibliotēkas apmeklētāju skaits, min „Ziemeļvalstu

literatūras nedēļa”. Kopumā Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļas pasākumus Bērnu

literatūras nodaļā apmeklēja 97 bērni un kā jauni lasītāji reģistrējās 11 bērni.

Viens no Siguldas pagasts centra bibliotēkas aktīvākajiem pasākumiem

saistīts ir ar „Stāstu laiks bibliotēkā”, kur arī paši bērni stāstīja un klausījās pasakas, kā

izprot pasakas būtību, zīmē, krāso un dzied, skatās filmiņas.

Par vienu no lasīšanas veicināšanas pasākumu vai sadarbības formu aktivitāti

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka min auto/velo sacensības un orientēšanos

Stopiņu novadā. Kontrolpunkts un uzdevums veicams arī Ulbrokas bibliotēkā, kas tās

dalībniekiem liek bibliotēkas krājuma Lasītavā atrast mācību līdzekli, kas izskaidro

automobiļu uzbūvi, darbības principus un apkopi. Jānofotogrāfē minētā grāmata!

Otrkārt, Janīnas Kursītes pētījumā „Sfumato nesfumato” atrast skaidrojumu ticējumam -

ko darīt un kā darīt ar ceļā atrastu mantu? Ierakstīt to darba lapā! Pasākums ģimenēm,

organizācijām un iestādēm. Daļa no viņiem bibliotēkas telpas iepazina pirmoreiz.

Problēmas bibliotēku darbā ar bērniem un jauniešiem, to iespējamie risināšanas

ceļi

Problēma vispārzināma - jauniešu motivācijas trūkums un lasītprieka vajadzība.

Lasīt, ne vienmēr, tas ir stilīgi! Svarīgi apzināt mērķauditoriju un vecumposmam

attiecīgu literāro darbu. Atsākt grāmatu lasīšanu ģimenēs. Vairāk uzmanības veltīt riska

grupu videi. Skolu mācību darbā veidot interaktīvu un radošāku lasīšanas vidi. Lasīšana,

tas ir, individuālais darbs un ceļš uz sarunu, nereti, motivējošas aktivitātes rodamas

ārpus formālās skolas vides. Visbiežāk tās piedāvā kultūras centri un publiskās

bibliotēkas. Kopumā lasīšanu var raksturot kā sociālu fenomenu, kas zināmā mērā vieno

cilvēci: līdz 90% informācijas cilvēks iegūst lasot – lasot grāmatas, žurnālus, blogus,

sociālos tīklus, lasot gan poligrāfiskajā, gan elektroniskajā vidē.

Novados, kuros nav Dienas vai Sociālā centra, bibliotēkas izjūt to trūkumu, līdz

ar to problēmas rada skolēnu bari, kas bibliotēkā pavada laiku līdz skolas autobusam un

pusaudži, kam pēc skolas nav ko darīt. Diemžēl daļai šo jauniešu ir uzvedības

problēmas, līdz ar to ir jāpieliek lielas pūles, lai nodrošinātu kārtību un klusumu

bibliotēkā, kas netraucētu apkārtējos.

Joprojām problēmas ir ar datoratkarīgiem bērniem, šo problēmu mēģinot risināt

iesaistot viņus citās aktivitātēs – piedāvājot dažādas galda spēles, presi, saistošu uzziņu

literatūru, uzdot kādus uzdevumus utt. Tas nedaudz palīdz nodarbināt jauniešus, lai viņi

savu laiku pavadītu lietderīgāk. Liels prieks, ka piedāvājot izlasīt grāmatu, tas tomēr

aizrauj un rada vēlmi lasīt arī citas. Pusaudžu puiši ir sapratuši, ka lasīt grāmatu arī ir

interesants brīvā laika pavadīšanas veids.

Liela problēma ir brīvpieejas internets, bērni mazāk lasa grāmatas un presi,

vairāk izmanto internetu, turklāt, ne jau zināšanu ieguvei, bet citām interesēm, no kurām

pozitīvākais būtu sociālo profilu lietošana. Bibliotekāriem bieži vien nav fiziski laiks

visu paspēt, turklāt jānodarbojas ar sociālā dienesta funkcijām. Ar bezmaksas interneta

49

ienākšanu bibliotēkās ļoti mainījies lasītāju kontingents. Problēmas bibliotēku darbā

varētu nosaukt ar ļoti plašo interneta izmantošanu spēlēm. Lielākai daļai bērnu gandrīz

nekādas citas intereses nepastāv.

Tā kā skolās vairs šobrīd nav t.s. obligātās literatūras, bērni lasa mazāk, līdz ar to

ir samazinājies izsniegums.

Joprojām bibliotēkām problēmas sagādā nepiemērotās un šaurās telpas, jo

patreizējā izvietojumā ir maz vietas, kur uzturēties vairākiem bērniem vienlaicīgi, kā arī

mākslīgais apgaismojums.

5. Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nodrošinājums Pierīgas reģionā

publiskajās bibliotēkās kopumā ir labs.

Bibliotēkas kopumā ar saviem resursiem, pakalpojumiem un darbības formām ir

vienas no stabilākajām un attīstītākajām kultūras iestādēm Latvijā. Viens no

svarīgākajiem bibliotēku darbības aspektiem ir uzturēt un darīt pieejamu IKT

nodrošinājumu, lai veiktu iedzīvotāju apmācību lietošanas prasmēs, apmācītu dažādas

mērķu grupas – bezdarbniekus, mazākumtautības pārstāvjus, pensionārus to lietošanā,

kā arī veicinātu iedzīvotāju vidū e- prasmju apmācību.

Ekonomiskās situācijas dēļ novados un pagastos bibliotēkas ieņem aizvien

nozīmīgāku vietu. Kopš bibliotēkās ir īstenots projekts „Trešais tēva dēls”, informācijas

pieejamība kļuvusi ērtāka un ātrāka, daudziem bibliotēku klientiem interneta lietošanas

paradums kļuvis par regulāru pasākumu. Bibliotekāri atzīst, ka vairākās

mājsaimniecības līdzekļu trūkuma dēļ 2009.-2010.gadā bija atteikušās no

internetpieslēguma, bet cilvēkiem ir nepieciešamība lietot datorus, piem., i-banku, e-

latvenergo u.c. Uzskaite liecina, ka no 2009.gada līdz 2011.gada sākumam vairāk tika

izmantoti bibliotēkas datori, taču līdz ar Lattelecom televīzijas pakalpojumu

pārliecinošu ienākšanu mājsaimniecībās, arī internets komplektā ar to ir atgriezies vai

no jauna pieslēgts mājas datoriem. Tāpēc bibliotēkā datorus vairāk izmanto skolēni

mācību procesā, arī savā brīvajā laikā.

Bibliotēkas informācija tīmeklī: bibliotēkas mājaslapa, blogi, sociālie tīkli un citas

tīmekļa vietnes

Jāatzīmē, ka aizvien izmantojamākas un funkcionālākas kļūst tīmekļa lapas, kas

saistītas ar e-pārvaldi, dokumentu elektronisku iesniegšanu, norēķināšanos par

pakalpojumiem un iepirkšanos. Katrai no tām ir sava lietotājsaskarne un funkcionālais

nodrošinājums augstākminēto pakalpojumu veikšanai.

Lielākoties bibliotēkām savas mājaslapas nav. Svarīgākā informācija par

bibliotēku: darba laiki, kontakti, e- kataloga un e-pasta adreses, bibliotēku

pakalpojumiem, lietošanas noteikumiem, abonēto presi un datubāzu piedāvājumu,

pasākumiem, vēsturi, darba rādītājiem, noderīgām saitēm pieejama pašvaldību

mājaslapās, atsevišķā sadaļā par bibliotēkām vai, ja novadā izveidota Kultūras aģentūra,

tad Kultūras aģentūras mājaslapā. Informācija mājaslapās tiek regulāri atjaunota un

papildināta ar jaunām saitēm, kā arī tiek domāts par tās uzlabošanu.

Bibliotēkas izmanto arī iespēju par sevi un saviem pakalpojuiem izvietot

informāciju arī sociālajos tīklos www.draugiem.lv, interneta vietnēs www.biblioteka.lv,

www.kulturaskarte.lv. Bibliotēku portālā bibliotēkas veido fotogrāfiju galerijas, izvieto

jaunākās ziņas par pasākumiem, notikumiem, atspoguļo grāmatu recenzijas.

Jauna aktivitāte ir Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēkas pašvaldības tīmekļa

vietnē ieveidotā sadaļa elektroniskie resursi - to pieejamība un izmantojamība ikdienas

http://www.draugiem.lv/


http://www.kulturaskarte.lv/

50

darbā. Šeit ievietota materiālu prezentācija un diskusija par mājaslapu kā komunikācijas

rīku starp institūcijām un sabiedrību kopumā.

Darbs ar elektronisko katalogu

Pierīgas reģionā 3 publiskās bibliotēkas strādā BIS ALISE: Salaspils novada

bibliotēka, Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēka un Siguldas novada bibliotēka.

Salaspils novada bibliotēka elektronisko katalogu sāka veidot 1996.gadā kā Salaspils

pilsētas bibliotēkas un tās filiālbibliotēku kopkatalogu, kas atspoguļoja jaunieguvumus.

Laika gaitā tas ir papildināts ar rekataloģizēto (līdz 1996.gadam saņemto)

iespiedvienību aprakstiem.

No 2007.gada elektroniskais kopkatalogs tiek veidots kā Rīgas rajona bibliotēku

kopkatalogs.

Salaspils novada bibliotēka veido Analītikas datubāzi: atspoguļo rakstus no

periodiskajiem izdevumiem, sākot no 2005.gada un tematiskos rakstus no grāmatām,

sākot no 2008. gada un Novada datubāzi: sākta veidot no 2005.gada. Satur ziņas par

grāmatām un prese izdevumiem, elektroniskajiem resursiem, kuros atspoguļoti materiāli

par Salaspils novadu un Pierīgas reģionu.

Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēka kopš 2001.gada veido e-katalogu. Datu

ievade notiek regulāra un e-katalogs ir pieejams internetā adresē:

http://balozi.biblioteka.lv/alise/.

No 2002. - 2007. gadam bibliotēka veidoja Rīgas rajona publisko bibliotēku e-

kopkatalogu, ziņas par to vēl šobrīd atspoguļojas Baložu pilsētas bibliotēkas e-katalogā.

BIS ALISE tiek veidota datubāze Novads, kurā ievadīti analītiskie apraksti par

Baložiem.

2011.gadā e-katalogā klāt ir nākušas arī 4 novada skolu bibliotēkas. Rūpējoties

par ierakstu kvalitāti katalogā, ar skolām ir vienošanās, ka jaunus bibliogrāfiskus un

autoritatīvus ierakstus skolu bibliotekāri neveido, bet sūta trūkstošo grāmatu sarakstus

Baložu pilsētas bibliotēkas speciālistiem. Līdz ar to darba apjoms bibliogrāfam krietni ir

palielinājies.

Savukārt Siguldas novada bibliotēka 2002. gadā, izstrādājot bibliotēkas automatizācijas

projekta pamatvirzienus – līdzās tradicionālajām bibliotekārā darba formām tika ieviesta

BIS ALISE un uzsākta elektroniskā kataloga izveide.

2009.gadā bibliotēka ir pabeigusi rekataloģizēt visu bibliotēkas fondu

elektroniskajā katalogā. 2010.gada aprīlī kā trešā bibliotēka Pierīgas reģionā uzsākusi

automatizētu lasītāju apkalpošanu un grāmatu izsniegšanu. Šobrīd bibliotēka veido

vienotu Siguldas novada bibliotēku elektronisko kopkatalogu.

2012.gadā atlicis rekataloģizēt visu Mores pagasta bibliotēkas fondu un pabeigt

Allažu un Jūdažu bibliotēkas krājumu rekataloģizāciju. Ir jādomā par elektroniskā

kataloga rediģēšanu, pilnveidošanu kopumā.

Ar sistēmu BIS Alise-i strādā 20 Pierīgas reģiona publiskās bibliotēkas

publiskās bibliotēkas. Bibliotēkas operatīvi apstrādā jaunieguvumus un elektroniskajā

kopkatalogā vada ziņas par rekataloģizējamiem izdevumiem.

Bibliotēkām, kurām nav BIS Alise-i, krājuma rekataloģizāciju veic ar Salaspils

novada bibliotēkas palīdzību – reģiona galvenajai bibliotēkai tiek sūtīti jaunieguvumu

un rekataloģizējamo grāmatu saraksti. 2011.gadā sarakstus sūtīja 15 bibliotēkas (Ādažu,

Krimuldas, Krimuldas novada Inciema, Krimuldas novada Turaidas, Krimuldas novada

Lēdurgas, Krimuldas novada Atmodas, Mālpils, Mālpils novada Sidgundas, Olaines

http://salaspils.biblioteka.lv/Alise/?critattr=AUTHOR&critval=%23%C4%81%23&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=&Hid2=on&Hid3=&lang=lv

http://salaspils.biblioteka.lv/Alise/?critattr=AUTHOR&critval=&opty=3&srchty=1&izdty_book=on&izdty_periodic=on&izdty_analythic=on&Hid1=&Hid2=&Hid3=on&lang=lv

http://balozi.biblioteka.lv/alise/

http://www.balozi.biblioteka.lv/alise/

51

novada Jaunolaines, Olaines novada Gaismu, Ropažu novada Kākciema, Ropažu

novada Zaķumuižas, Sējas, Sējas novada „Ainavas”, Sējas novada Pabažu bibliotēkas).

Savukārt Siguldas novada Jūdažu, Siguldas novada Mores pagasta un Siguldas

novada Allažu pagasta bibliotēku jaunieguvumu un rekataloģizējamo izdevumu

sarakstus apstrādā Siguldas novada bibliotēka.

Līdz 2011.gada 31.decembrim elektroniskajā kopkatalogā darbu uzsākušas /

turpinājušas 7 Pierīgas reģiona skolu bibliotēkas.

2009.gadā darbu BIS Alise-i uzsāka Salaspils 1.vidusskolas un Salaspils

2.vidusskolas bibliotēkas. 2010.gadā - Baldones vidusskolas, Krimuldas vidusskolas un

Vangažu vidusskolas bibliotēkas, 2011.gadā - Mālpils vidusskolas un Garkalnes novada

Berģu mūzikas un mākslas pamatskolas bibliotēka.

Elektronisko datubāžu (tiešsaistē, CD) piedāvājums, pašu veidotas elektroniskās

datubāzes

Bibliotēkas apmeklētāji tiek laipni aicināti un apmācīti izmantot dažādas

datubāzes: Letonika, Lursoft, laikrakstu bibliotēka, Latvijas Nacionālās Bibliotēkas

vienoto kopkatalogu un LNB analītisko datubāzi.

Bibliotēkas lietotājiem piedāvā arī normatīvo aktu dokumentu datubāzi

Likumi.lv. Atsaucamies uz bezmaksas piedāvājumiem, izmēģinātas datubāzes LETA,

NAIS, EBSCO un Rubricon krievu valodā.

Interesenti ļoti pozitīvi novērtē iespēju kursa darbu, pētniecisko darbu

rakstīšanai izmantot LNB analītisko datu bāzi un Lursoft laikrakstu bāzi. Šis

jauninājums sniedza daudzas iespējas atrast bibliotēkas krājumos vairs neuzglabātus

materiālus no 90-to gadu sākuma.

Salaspils novada bibliotēka, Baložu pilsētas bibliotēka un Siguldas novada

bibliotēka veido attiecīgā reģiona kopkatalogus, Novadpētniecības un Analītikas

datubāzes. Skat. iepriekšējo sadaļu.

Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju infrastruktūras vērtējums

Bibliotēkā ienāk jaunas un mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas, kas dod

iespēju ātrā un lietotājam pieņemamā veidā atrisināt konkrēto pieprasījumu. Mūsu

mērķis ir veicināt to pieejamību ikvienam novada / pagasta iedzīvotājam, nodrošinot

informācijas brīvu pieejamību, maksimāli efektīvā veidā izmantojot pieejamos

finansiālos, tehniskos un cilvēku resursus.

Bibliotēku tehniskā bāze ir nodrošināta, lai apmeklētājiem varētu sniegt

daudzveidīgus pakalpojumus. Bibliotēka iedzīvotajiem piedāvā:

- bezmaksas pakalpojumus: datorus ar interneta pieslēgumu, WiFi pieslēgumu;

- maksas pakalpojumus: kopēšanu, printēšanu, skenēšanu, SBA (grāmatu u.c.

dokumentu pasūtīšana no citām bibliotēkām).

Bibliotēkas pieejami stacionārie datori bibliotēkas darbiniekiem un bibliotēkas

lietotājiem, krāsu un melnbaltie printeri, multifunkcionālās iekārtas, svītru kodu skeneri

(bibliotēkās, kurās uzsākta automatizēta lietotāju apkalpošana), WEB kameras,

datoraustiņas ar mikrofoniem. Skatīt Pielikums Nr.8.

Pateicoties valsts aģentūrai Kultūras Informācijas Sistēmas, Latvijas Valstij un

Bila & Melindas Geitsu fondam, līdzfinansētā publisko bibliotēku attīstības projekta

ietvaros bibliotēkās ierīkots vienots bibliotēku datu pārraides tīkla pieslēgums,

palielināts datoru skaits. Lietotājiem bez maksas ir iespēja izmantot mūsdienu

apstākļiem nepieciešamās tehnoloģijas.

6. Novadpētniecības darbs

52

Izzināt sava pagasta vēsturi, savākt pēc iespējas vairāk materiālu un uzkrāt tos

bibliotēkas fondos - tas jau kļuvis par darba neatņemamu sastāvdaļu.

Novadpētniecības jomā turpinās darbs pie materiālu vākšanas, apkopošanas un

noformēšanas tematiskās mapēs. Lai to veiktu, bibliotekāri regulāri seko publikācijām

vietējos un centrālajos laikrakstos par novadu / pagastu un novadniekiem.

Tāpēc jāpiebilst, ka gadu no gada pilnveidojas bibliotēkas darbs

novadpētniecības jomā. Papildus informācijas iegūšana bieži vien ir darbietilpīgs

process, jo jāmeklē pa vairākiem uzziņu avotiem. Nepietiek ar publicēto informāciju

vien, ir nepieciešams apzināt un iztaujāt cilvēkus, it sevišķi vecākā gadagājuma, lai viņi

vēl paspētu dalīties savās atmiņās par dažādiem vēsturiskiem un sadzīviskiem

notikumiem, jo ir daudz dažādu notikumu, kas nav nekur atspoguļoti. Novadpētniecības

materiāli tiek regulāri papildināti ar ziņām par notikumiem novados / pagastos.

Bibliotēkas novadpētniecības mapēs atrodamo informāciju bieži izmanto skolu

jaunieši projektu nedēļās, kā arī paši bibliotekāri, veidojot izstādes, kas veltītas

ievērojamiem cilvēkiem un nozīmīgiem notikumiem, pilsētas kārtējām gadadienām un

ikgadējiem pilsētas svētkiem u.c. pasākumiem.

Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēkā ir 3 DVD ar fotoattēliem, ko

izdevusi Baložu dome pilsētas jubilejās. 2010.g. bibliotēka ieguvusi Latvijas Radio 1

raidījuma „Mazpilsētu stāsti” ierakstu par Baložiem. 2009.g. Bibliotēkas darbiniece LU

izstrādāja maģistra darbu „Baložu kultūrvide”. Tas ir pirmais apkopotais pētījums par

Baložu pilsētas novadpētniecību.

Pētīta arī Baložu bibliotēkas vēsture: ierakstītas, transkribētas un aprakstītas DB

Novads intervijas ar Baložu bibliotēkas vadītājām Vairu Lorbergu un Dainuvīti

Markelovu, Valijas Rūznieces intervijā pieminēti bibliotēkas izveides pirmsākumi

Baložos. Izstrādāts darbs „Baložu pilsētas bibliotēkas automatizācijas vēsture”.

2011.g. iesākusies bibliotēkas sadarbība ar Ķekavas novadpētniecības muzeju.

Lai iepazītos ar bibliotēkā pieejamajiem novadpētniecības materiāliem par Baložiem,

muzeja darbiniece vairākkārt apmeklēja bibliotēku. Tika atlasītas fotogrāfijas - dublikāti

par Titurgas celtniecību, Baložu vēsturi un nodoti muzeja rīcībā.

2011.g. no 14.-19.novembrim tika atzīmēta Baložu pilsētas 20 gadu jubileja un

Baložu kultūras nama 50 gadu jubileja. Gatavojoties šiem svētkiem, Baložu pilsētas

bibliotēka veica novadpētniecības materiālu sagatavošanu - fotogrāfiju un agrāko gadu

preses publikāciju atlasi, izvērtēšanu, skenēšanu un nosūtīšanu Ķekavas

novadpētniecības muzejam. Sadarbībā ar Ķekavas novadpētniecības muzeju tapa 2

izstādes „Baložu kultūras namam – 50” un „Pašdarbības kolektīvi Baložos”.

2011.g. nogalē ir iesākts novadpētniecības digitalizācijas darbs, kas tiks aktīvi

turpināts nākamajā gadā. Šobrīd ir ieskicēts digitalizācijas plāns, digitalizēti 5 raksti un

50 fotogrāfijas par Baložu ciemata un Baložu kūdras fabrikas izveidi, daži digitalizētie

raksti un fotogrāfijas kopā ar to aprakstiem pieejami internetā Baložu pilsētas

bibliotēkas DB Novads.

Ķekavas novada Daugmales pagasta bibliotēka - 2011.gadā klajā nāca

grāmata „Ķekavas novads”, kur bibliotekāre ciešā sadarbībā ar grāmatas autori Daci

Judinu, vairākkārt apskatīja un iemūžināja Daugmales pagasta skaistākās vietas.

Krimulda novada Lēdurgas bibliotēka sadarbībā ar Salaspils novada

bibliotēku Pierīgas reģiona bibliotekāriem organizēja izbraukuma semināru

Novadpētniecība.

Savukārt svinot Lēdurgas 800-gadi, 2011. gadā interese par Lēdurgas pagasta

kultūrvēsturi un nozīmīgiem notikumiem tikai pieauga. Kopā ar vēstures draugu,

biedrības vadītāju Gati Krūmiņu organizēts konkurss ,,Izzini Lēdurgas pagasta vēsturi!”

un svētku laikā labāko un pareizāko atbilžu iesūtītāji tika apbalvoti ar izdoto grāmatu

,,Krimuldas novada vēsture”.

53

Saulkrastu novada bibliotēkā katru gadu kaut kas notiek, kur arī bibliotēka

ņem aktīvu dalību, vai arī pati organizē pasākumu. Populārākā novadpētniecības mape

ir ,,Dzeja par Saulkrastiem”, kuru izmantoja arī domes sabiedrisko attiecību speciāliste,

lai izvēlētos dzejas rindas topošai grāmatai par Saulkrastiem. Bibliotēkas vadītāja

topošai grāmatai uzrakstīja sadaļu par bibliotēku.

Sējas novada bibliotēka - 2008. gadā Sējas novada dome izdeva grāmatu

,,Sējas novads Latvijā”. 2010.-2011.gadā visi novada kultūras un izglītības darbinieki

vāca materiālus par novadu, lai tuvākajos gados izdotu papildinātu izdevumu.

Siguldas novada bibliotēka, lai popularizētu novadnieku veikumu, uz

bibliotēkas atklāšanu Izstāžu zālē bija eksponēta novadnieka – mākslinieka Elmāra

Gaigalnieka smilšu gleznu kompozīcija „Smilšu mistērijas” (ar plašu bibliogrāfisko

uzziņu par autoru, viņa radošo darbību ).

Jaunajās telpās atsevišķi izdalīts novadpētniecības literatūras fonds, kas

apspoguļots arī elektroniskajā katalogā.

Siguldas novada Allažu pagasta bibliotēka 2011.gadā uzsāka sadarbību ar

Anitu Mellupi, lai izveidotu izdotu grāmatu par Allažiem, Tādejādi viss brīvais

bibliotekāres laiks tiek veltīts novadpētniecības materiālu apzināšanai un apkopošanai.

Grāmatu paredzēts izdot 2012.gada rudenī.

Siguldas novada Mores pagasta bibliotēka, pateicoties remontam bibliotēkā

atbrīvojās vieta novadpētniecības materiālu labai un ērtai izvietošanai.

7. Projektizstrāde

VKKF kultūras programmas „Lasīšanas veicināšana” apakšprogrammā „Bērnu

žūrija” 2011.gadā piedalījās 11 Pierīgas reģiona publiskās un 8 Pierīgas reģiona skolu

bibliotēkas. Bibliotēkas, kuras piedalījušās vēl citos projektos:

Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēka 2011.gadā piedalījusies un guvusi

atbalstu piecos projektos.

Bibliotēka piedalījās V/a KIS rīkotajā akcijā „Bibliotēka dodas pie lietotāja”.

Akcijas ietvaros BPB darbinieki devās pie iedzīvotājiem ar ierobežotām sociālās

aktivitātes iespējām un apmācīja datora un interneta lietošanas prasmes, kuri veselības

vai citu apstākļu dēļ, paši nevar atnākt uz bibliotēku un izmantot informācijas

tehnoloģiju sniegtās iespējas, tiek dota iespēja savā dzīves vietā apgūt datora un

interneta lietošanas pamatprasmes, iepazīties ar populārākajiem internetā pieejamajiem

e-pakalpojumiem un to izmantošanas iespējām, apgūt prasmi strādāt ar teksta apstrādes

programmu. Piedaloties šajā akcijā, bibliotēka ieguva portatīvo datoru.

2011.gadā Lauku atbalsta dienests apstiprinājis Ķekavas novada pašvaldības

kultūras aģentūras (ĶNKA) izstrādāto un programmā „Lauku ekonomikas dažādošana

un dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā”

iesniegto projektu „Baložu bibliotēkas aprīkojuma iegāde un sabiedriskā atbalsta centra

izveide Doles Tautas namā”. Projekta izstrādē piedalījās bibliotēku darbinieki,

piedāvājot 2 projektu sagataves. Apstiprinātā projekta mērķis, kas attiecas uz bibliotēku,

ir aprīkojuma iegāde bibliotēkai, lai veicinātu Baložu pilsētas kultūrvēsturisko vērtību

saglabāšanu un popularizēšanu.

54

ĶNKA saņēmusi līdzfinansējumu Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes

programmas „Valsts pārvalde” projektu konkursā. Projekta ietvaros septiņi novada

kultūras darbinieki, tostarp arī bibliotēkas galvenā bibliotekāre Zane Cīrule, 2011. gada

rudenī devās 2 pieredzes apmaiņas braucienos uz Zviedriju un Dāniju, iepazīstoties ar

Skandināvijas valstu kultūras dzīves organizāciju, apmeklējot pašvaldību bibliotēkas,

kultūras namus, jauniešu un dienas centrus.

Ķekavas novada Ķekavas pagasta bibliotēka Zinību dienā, 1.septembrī

Ķekavas pagasta bibliotēkā notiek CD un DVD disku kolekcijas atklāšanas pasākums

,,Mūzika Ķekavas bibliotēkā”. Līdz ar atklāšanu bibliotēkas apmeklētājiem ir iespējams

ne tikai lasīt un saņemt grāmatas, iepazīties ar jaunumiem preses izdevumos un

žurnālos, bet arī klausīties mūziku, klausāmgrāmatas no jaunizveidotās disku kolekcijas.

Jaunizveidotā CD un DVD disku kolekcija ir pašvaldības līdzfinansētā projekta

,,Mūzikas, klausāmgrāmatu un informatīvi digitālo ierakstu krājuma izveidošana

Ķekavas bibliotēkā” veiksmīgs iznākums. Papildus diskiem bibliotēka ieguvusi CD/

DVD atskaņotāju, kā arī stereo austiņas, lai diskus varētu klausīties pie bibliotēkā

esošajiem datoriem.

Mālpils novada bibliotēka - 2011.gadā sadarbībā ar Austrijas pilsētu Poisdorfu

Comenius Regio programmas ietvaros tika izstrādāts projekts „Lasīšanas veicināšana

lauku novados”. Projekts ilgs no 2011. – 2013.gadam. Tajā iesaistītas visas Mālpils

novadā esošās bibliotēkas. Austrijas partneri Mālpili apciemoja augusta mēnesī, tikās ar

bibliotekāriem, iepazina Mālpils novada bibliotēku darbību. Rudenī bibliotēkas uzsāka

realizēt projektā plānotās ieceres.

Gada nogalē uzsākta jautājumu izstrāde aptaujai „Dažādu paaudžu lasīšanas

ieradumi”, kas norisināsies nākošajā gadā.

Ropažu novada Informācijas centra bibliotēkas 2011. gada lielākie projekti

saistījās ar literatūras un lasīšanas popularizēšanas pasākumiem: „Iepazīsim latviešu

rakstniekus” un „Vasaras lasītprieks”.

Kā arī bibliotēka piedalījās projektā „Esi aktīvs, zinošs un izglītots”, lai iegūtu

ES līdzfinansējumu interaktīvās tāfeles iegādei bibliotēkā.

Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēka, sadarbojoties ar Zaķumuižas

pamatskolu, sniedza informatīvo atbalstu diviem starptautiskajiem NORDPLUS

projektiem „Klimats - sadarbības iespējas” un „Draudzības tilti”, kur sadarbības partneri

ir: Somija, Zviedrija un Igaunija.

Siguldas novada bibliotēkai jau vairāk kā 15 gadus izveidojusies sadarbība ar

novadnieces Anitas Mellupes apgādu „Likteņstāsti”. Bibliotēka iesaistījās grāmatas par

Siguldu, siguldiešiem tapšanas procesā, sniedzot informatīvu atbalstu. 2011. gada maijā

bibliotēkas darbinieki piedalījās grāmatas „Satiekamies, Siguldā” (novadnieku atmiņas),

atvēršanas svētku organizēšanā.

Siguldas novada Kultūras un izglītības pārvalde gada nogalē izsludināja projektu

konkursu. Bibliotēka iesniedza projektu: „Informatīvā materiāla izveide par

kultūrvēsturisko objektu - Siguldas gaisa trošu ceļš”. Siguldas novada bibliotēka ir

izvēlējusies izpētīt, apkopot materiālus un izveidot bibliogrāfisku resursu par vienu no

Siguldas simboliem – Siguldas gaisa trošu ceļu. Projekta rezultātā tiks papildināti

novadpētniecības resursi ar aculiecinieku atmiņu stāstiem un fotogrāfijām, kā arī

iecerēts izveidot audiovizuālu materiālu (video stāstu). Šī projekta galarezultātā

izveidotie materiāli būs nozīmīgi kā novadpētniecības resursi un noderīgs materiāls

Siguldai kā 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsētas Rīgas partnerei.

Siguldas novada Allažu pagasta bibliotēkas bibliotekāre 2011. gadā vadījusi

vienu Da Vinči projektu, izstrādājusi Rīgas reģiona lauku attīstības biedrības jauno

stratēģijas versiju. Leader programmā.

Siguldas pagasta Centra bibliotēka turpina īstenot UNESCO Latvijas

Nacionālā komisijas organizēto projektu „Stāstu laiks bibliotēkās”. Bibliotēka atzīta par

55

Latvijas bibliotēku tīkla „Stāstu bibliotēku”. 2011.gadā tika apstiprināts Kultūras un

izglītības projekta konkurss, kur tika saņemta finasnes materiāliem „Stāstu laiks

bibliotēkā” bērniem tika iegādāti zīmuļi, flomasteri, krāsainie papīri un motivācijas

balvas.

Stopiņu novada Sauriešu bibliotēkā 2010.gadā „Stopiņu Salaspils partnerības”

izsludinātajā projektu konkursā sadarbībā ar Stopiņu novada domi izstrādāts un Lauku

atbalsta dienestā (LAD) Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

Lauku attīstības programmas (LAP) pasākuma „Lauku ekonomikas dažādošana un

dzīves kvalitātes veicināšana vietējo attīstības stratēģiju īstenošanas teritorijā” ietvaros

iesniegts projekts „Stopiņu novada Sauriešu bibliotēkas bērnu stūrīša aprīkojuma

iegāde”. Projekts tika atbalstīts un 2011.gadā realizēts. Projekta ietvaros pilnībā

nomainīts aprīkojums bērnu stūrītim – izgatavoti un uzstādīti jauni plaukti grāmatām,

mobilas kastes grāmatām pirmsskolas vecuma bērniem, speciāli plaukti preses

izdevumiem, skapītis aktivitāšu un atpūtas materiālu uzglabāšanai un TV/DVD

novietošanai.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka - ES Mūžizglītības programmas

Comenius aktivitātes „Reģionālās partnerības” ietvaros Stopiņu novada dome, Ulbrokas

bibliotēka un Ulbrokas vidusskola sadarbībā ar partneriem no Polijas - Urząd Gminy,

Szkoła Podstawowa, Gimnazjum Jaworznia no 2010.gada līdz 2012.gadam īsteno

projektu „A book is our friend – developing reading education between adults and

students”.

8. Metodiskā un konsultatīvā darba un sadarbības raksturojums

Konsultatīvo un metodisko darbu Pierīgas reģiona publiskajām bibliotēkām veic

Salaspils novada bibliotēkas speciālisti. Reizi gadā visas reģiona publiskās bibliotēkas

tiek apmeklētas uz vietas. Tā nodrošina bibliotēku darbiniekus un lietotājus ar valsts

institūciju sagatavoto un publicēto informāciju.

Salaspils novada bibliotēka veido arī attiecīgās administratīvās teritorijas

bibliotēku krājuma kopkatalogu un nodrošina tā pieejamību. Nodrošina vienotas datu

informācijas sistēmas darbību BIS ALISE-i sistēmā.

Salaspils novada bibliotēkas speciālisti regulāri vada un atjauno reģiona

bibliotēku informāciju un statistikas datus v/a KIS izstrādātajā Latvijas digitālās

kultūras kartes informācijas sistēmā (https://is.kulturaskarte.lv).

1998.gadā Rīgas rajona bibliotēkas nodibināja bibliotēku apvienību un izveidoja

Konsultatīvo padomi. Konsultatīvās padomes darbu vada Pierīgas pašvaldību reģiona

Galvenā bibliotēka (Salaspils novada bibliotēka). Šobrīd Konsultatīvās padomes sastāvā

ir 8 cilvēki – pa vienam pārstāvim no novada, izņēmums Salaspils (2 cilvēki, t.sk.

sistēmbibliotekārs). Galvenais Konsultatīvās padomes mērķis – strādāt kā ideju

ģeneratoram, apmainīties viedokļiem, pieņemt vēlamos problēmu risinājumus. Padomes

locekļi 2 x gadā tiekas klātienē, savukārt izmantojot e-pastu vairākas reizes gadā

apmainās viedokļiem.

Pierīgas reģiona bibliotēkas aktīvi piedalījušās konkursos un pasākumos:

- 22 bibliotēkas – Latvijas Lauku bibliotēku atbalsta biedrības konkursā

„Lielā lasītāju balva 2011”

https://is.kulturaskarte.lv/

56

- 13 bibliotēkas - „Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa”, 2011. gada 14.- 20.

novembris;

- 17 bibliotēkas - grāmatu mākslas konkursa „Zelta Ābele – 2010”;

- 11 Pierīgas reģiona publiskās un 8 Pierīgas reģiona skolu bibliotēkas -

VKKF kultūras programma „Lasīšanas veicināšanas” apakšprogramma „Bērnu

/ Jauniešu žūrija”;

- 7 bibliotēkas – Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas

asociācijas un LR Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas

organizētajā pasākumā „E-prasmju nedēļa Latvijā”;

- 3 bibliotēkas - Latvijas interneta asociācijas Net-Safe Latvia organizētajā

konkursā „Radošais pasākums par interneta drošību manā bibliotēkā”.

Pārējās metodiskā darba aktivitātes, kas saistītas ar Pierīgas reģiona bibliotēkām

skatīt Salaspils novada bibliotēkas atskaites 8.nodaļā.

Ir palielinājušies bibliotēku savstarpējā sadarbība un sakari. Arvien biežāk

izmantoti SBA pakalpojumi, apmainoties ar vajadzīgajām grāmatām. Novada ietvaros

bibliotēkas cenšas kopīgi plānot lielākus bibliotēku pasākumus. Ciešā sadarbība

vērojama arī ar kaimiņu novada bibliotēkām, vietējo pašvaldību, muzejiem, novada

izglītības un kultūras iestādēm, sabiedriskām organizācijām, Dienas centriem, interešu

klubiem u.c. iestādēm. Uzteicama to bibliotekāru aktivitāte, kuri iesaistās savu novadu

kultūras dzīves organizēšanā.

Salaspils novada bibliotēka 2011.gada 7.decembī organizēja Gada noslēguma

semināru Pierīgas reģiona publisko bibliotēku darbiniekiem, kas šogad notika Salaspilī,

kultūras namā „Enerģētiķis”. Semināru apmeklē 84 dalībnieki. Tika godināti darba un

dzīves jubilāri, mācību iestādes beigušie, jaunie darbinieki un tie, kuri 2011.gadā

pārtraukuši darba attiecības.

2011.gadā par Gada bibliotekāru 2011 tika atzīta Maruta Birzniece par

inovatīvo pieeju un personīgo ieguldījumu bibliotēkas attīstībā. Skatīt Pielikumu Nr.10.

Atzinības rakstus saņēma:

Daiga Orbidāne par ieguldījumu Pierīgas reģiona bibliotekārajā darbā un

Gaismas pili Salaspilī. Skatīt Pielikumu Nr.11.

Konstantina Jēkabsone par ilggadēju un atbildīgu bibliotekāro darbu.

Ligita Zīverte par kultūrvides veidošanu Siguldas novadā.

Sadarbībā ar Krimuldas novada Lēdurgas un Atmodas bibliotēkām

2011.gada maijā tika organizēts vērienīgs izbraukuma Novadpētniecības seminārs.

Skatīt Pielikumu Nr.12.

Baložu pilsētas bibliotēkā, pēc reģionālās reformas, iekļaujoties Ķekavas

novadā un kļūstot par Ķekavas novada galveno bibliotēku, metodiskais un

konsultatīvais darbs neapšaubāmi ir pieaudzis. Turklāt 2011.gadā ar Ķekavas novada

Domes lēmumu Baložu pilsētas bibliotēka ir noteikta par metodisko centru Ķekavas

novada vispārizglītojošo skolu bibliotēkām bibliotekārajā darbā un vienotas bibliotēku

informācijas sistēmas jautājumos, kas metodisko un konsultatīvo darbu vēl vairāk

paplašina.

Bibliotēka organizējusi 1 metodisko semināru par rekataloģizāciju un

Cirkulācijas plānošanu publiskajām bibliotēkām; 1 sapulci publisko bibliotēku

vadītājām par kopīgu budžeta plānošanu un komplektēšanas politiku; 1 pieredzes

apmaiņas braucienu publiskajām bibliotēkām uz Jaunjelgavas, Aizkraukles un Kokneses

bibliotēkām; individuālas BIS ALISE darba apmācības 4 novada skolu bibliotēkām;

2011.gada martā bibliotēkas vadītāja un sistēmbibliotekāre veica pagasta un skolu

bibliotēku vizitācijas braucienus, lai iepazītos ar katras bibliotēkas esošo situāciju; 2011.

57

gada nogalē uzsākti bibliotēku speciālistu izbraukumi uz pagastu un skolu bibliotēkām,

lai sniegtu konsultācijas, metodisko palīdzību uz vietas konkrētajā bibliotēkā

Siguldas novada bibliotēka vada un pārrauga novada bibliotēku darbu un

organizē pasākumus visa novada mērogā, nodrošina mērķtiecīgu sadarbību starp novada

bibliotēkām, veicina novadu bibliotēku attīstību un veido kopējo novada bibliotēku tēlu.

Siguldas novada bibliotēkas galvenie profesionālo pasākumu virzieni:

1. Organizēt darba seminārus novada bibliotekāriem (reizi ceturksnī, sadarbībā ar

Siguldas novada Domes kultūras pārvaldi).

2. Organizēt novada bibliotekāru dalību nozīmīgākajos Reģionālās bibliotēkas

organizētajos darba semināros, konferencēs u.c. ar bibliotēku darba aktivitātēm

saistītajos pasākumos.

3. Dalība starptautisko sakaru dibināšanā un pieredzes braucieni.

4. Sadarbības aktivitātes - elektroniskā informācijas apmaiņa, operatīva

neatliekamu jautājumu risināšana.

5. Rīkot tikšanās ar pašvaldību vadītājiem, deputātiem bibliotēkā (1-2 reizes gadā).

6. Dalība novada mēroga pasākumos (grāmatu atvēršanas svētki, Dzejas dienas,

Projektu pārraudzība novada bibliotēkās, Bibliotēku nedēļas pasākumi u.c.).

Sadarbība ar LR Kultūras ministriju, v/a ,,Kultūras informācijas sistēmas”, SIA

TietoLatvia un LNB pašvaldību publiskajām bibliotēkām vairāk izpaužas kā iepriekš

minēto institūciju organizēto kursu un semināru apmeklēšana.

9. Bibliotēku materiālā un tehniskā stāvokļa vērtējuma

Bibliotēku ēku tehniskais stāvoklis un bibliotēkas platība lielākoties atbilst

mūsdienu prasībām, tās ir pieslēgtas apsardzes sistēmām, ugunsdrošības signalizācijas

un ventilācijas sistēmām.

Šaurās, bibliotēkai nepiemērotās telpās atrodas Baldones bibliotēka, Garkalnes

novada bibliotēka, Krimuldas novada Turaidas bibliotēka, Ķekavas novada Katlakalna

bibliotēka, Olaines bibliotēka.

Vienā ēkā ar skolu atrodas – Ādažu bibliotēka, Babītes novada pašvaldības

bibliotēka, Babītes novada pašvaldības bibliotēkas Salas nodaļa, Garkalnes novada

bibliotēka, Krimuldas novada Inciema bibliotēka (ar pirmsskolas izglītības iestādi),

Ropažu novada informācijas centra bibliotēka, Ropažu novada Zaķumuižas bibliotēka.

Babītes novada pašvaldība ir iegādājusies ēku, kur pirmajā stāvā plānots

izvietot bibliotēku. 2011.gadā sākti projektēšanas darbi. 2012.gada laikā plānota

celtniecības (ēkas rekonstrukcijas) darbu veikšana un bibliotēkas pārvietošana uz

plašākām un bibliotēkai piemērotām telpām.

Baldones novada bibliotēkas tehniskais stāvoklis ir neapmierinošs, bibliotēka

atrodas nepiemērotās telpās, ēka ir veca. Ēkai nepieciešams kapitālais remonts.

Blakus Garkalnes novada Upesciema Tautas bibliotēkai izbūvētas telpas

dienas centram „Upesciems”. Abām iestādēm ir kopīga ieeja, priekštelpa. Būvējot šīs

telpas, tika rekonstruēta galvenā ieeja. Tagad pie ārdurvīm ir ērta uzbrauktuve, pa kuru

var uzbraukt arī ar ratiņiem. To jau labprāt izmanto jaunās māmiņas.

58

Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēka - 2011. gadā tika labiekārtots

laukums pie bibliotēkas ieejas: nozāģēts koks, kas lauza asfaltu, asfalta vietā uzlikts

bruģis, ierīkota velonovietne, turklāt tas redzams videonovērošanā. Aizvadītajā gadā

interneta lasītavā uzstādīts kondicionieris, abonementā iegādājās jaunu preses/žurnālu

plauktu un uzliktas žalūzijas.

Ķekavas novada Katlakalna bibliotēkas platība neatbilst mūsdienu prasībām.

Nepieciešamas plašākas, labiekārtotas telpas. 2012.gadā ar blakus esošo veikalu

pašvaldība nav plānojusi pagarināt īres līgumu, līdz ar to tiek gatavots projekts

bibliotēkas telpu paplašināšanai.

Krimuldas novada Lēdurgas bibliotēkā 2011.gadā tika izremontēts sanitārais

mezgls, kas pieder kultūras namam, bet ko praktiski izmanto bibliotēkas klienti.

Mārupes novada Domes Mazcenas biblioteka - tuvākajā nākotnē plānots, ka

Jaunmārupē Mazcenu alejā 33/3, pie dabas parka blakus dīķim būs jaunas bibliotēkas

telpas. Projekta izstrāde ir 2012.gada vīzija.

Olaines Bibliotēkas kopējais tehniskais stāvoklis vērtējams tikai kā

apmierinošs, jo telpu kopējā platība neatbilst prasībām. Šaurās telpas un to specifiskais

izvietojums Zemgales iela 24 nav pieejamas cilvēkiem ar īpašām vajadzībām (ja arī

uzbūvē uzbrauktuvi, pārvietoties bibliotēkā neļaus šaurība). Par neatrisinātu problēmu

uzskatāms ventilācijas sistēmas trūkums bibliotēkas telpās.

Olaines Bibliotēkas Bērnu nodaļā 2011.gadā uzliktas jaunas ārdurvis un

starpstāvu ieejas durvis, iegādātas dažas mēbeles bibliotēkas darba vides uzlabošanai.

Vēl nepieciešama uzbrauktuve - pacēlājs ratiņkrēsliem, kā arī telpām nepieciešams

kosmētiskais remonts un ventilācijas sistēma.

Olaines novada Gaismu bibliotēka atskaites periodā plānoja un paveica

tualetes telpas remontu.

Salaspils novada bibliotēka – Skatīt Salaspils novada bibliotēkas teksta

atskaites 9. nodaļā.

Saulkrastu novada bibliotēkas telpu tehniskais stāvoklis labs, 2011.gadā

sakārtota apkures sistēma, t.i., iespēja regulēt siltuma patēriņu, kosmētiskais remonts

veikts grāmatu krātuvē, foajē un telpā, kurā izkārtots Saulkrastu vidusskolas bibliotēkas

fonds – kopējā platība 71m2. Visās bibliotēkas telpās uzlabots, papildināts

apgaismojums.

Sējas novada Pabažu bibliotēka - 2011.gada vasarā tiek pabeigti darbi pie ēkas

siltināšanas, centrālās apkures sistēmas rekonstrukcijas, ārdurvju maiņas, gājēju celiņa

izbūves. Ierīkota pacelšanas platforma cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Līdz 2011.

gada augustam bibliotēka apkalpoja vienu invalīdu, bet pēc platformas ierīkošanas klāt

nākuši divi invalīdi ar kustību traucējumiem. Ir pasūtīta un uzstādīta iestādes jauna

izkārtne. Ir izveidoti labi darba apstākļi gan bibliotēkas vadītājai gan apmeklētājiem.

Īstenojot siltināšanas projektu, palielināta ēkas energoefektivitāte un celta tās

kvalitāte. Ēkas energoefektivitātes rādītāju uzlabošanai projekta ietvaros veikta ārsienu

renovācija un siltināšana, cokola un pamatu siltināšana, pamatu vertikālā hidroizolācijas

izbūve, bēniņu siltināšana, jumta konstrukcijas remonts un jumta pārneses izbūve, kā arī

ventilācijas sistēmas rekonstrukcija. Pagrabam atjaunots pārseguma apmetums un

nosiltināti pagraba griesti. Ēkai veikta apkures sistēmas rekonstrukcijas darbi, pagrabā

izbūvēts siltummezgls, nomainītas caurules un radiatori. Vēl izbūvēta zibens aizsardzība

un ierīkota ugunsdrošības signalizācija.

Siguldas novada bibliotēka no 2011.gada 18.novembra atrodas jaunās telpās.

2010.gadā veikta ēkas siltināšana, nomainīti logi un fasādes durvis. Šodien Siguldas

bibliotēka īsteno ģimenes bibliotēkas modeli, ēkā izvietota Siguldas novada bibliotēka

un bērnu literatūras nodaļa (iepriekš atradās citās telpās).

Sadarbībā ar Siguldas novada Kultūras pārvaldi tika risināts finansiālais

jautājums telpu remontam. Tika izstrādāts telpu pārbūves tehniskais projekts, telpas

59

pārveidotas atbilstoši bibliotēkas prasībām. Telpas ir siltas, gaišas un plašas. Bibliotēkas

kopējā platība sastāda 462 m², no tā lasītāju apkalpošanas telpas - 370 m², lasītājvietu

skaits bibliotēkā – 82. Bibliotēkas ieguvums ir plašās lasītavas, lietotājiem pieejams ērts

sanitārais mezgls, kuru iespējams būs izmantot arī invalīdiem un māmiņām ar maziem

bērniem. Bibliotēkas lielākais ieguvums, kas līdz šim ļoti pietrūka ir neliela izstāžu -

konferenču zāle.

Siguldas novada Allažu pagasta bibliotēka - pagājušajā gadā ēkā veikta

rekonstrukcija un bibliotēka pārcelta uz jaunām, izremontētām telpām. Nomainīti

atlikušie vecie plaukti, sākta veidot bērnu nodaļa. Iegūta plašāka datortelpa ap papildus

datorvietām.

Siguldas novada Mores pagasta bibliotēkā 2010.gada decembrī uzsākts un

2011.gadā pabeigts bibliotēkas esošo telpu paplašināšanas remonts. Remonta laikā tika

nojauktas vairākas sienas, nomainītas elektroinstalācijas, nomainīts bērnu lasītavas,

datortelpu grīdas segums veikta bibliotēkas griestu siltināšana. Telpu kopējā platība

nemainījās, bet plašāka, ērtāka un mājīgāka ir bērnu lasītava un datortelpas.

Stopiņu novada Sauriešu bibliotēkā 2011.gada vasarā par piešķirtajiem

Stopiņu novada pašvaldības budžeta līdzekļiem veikti remontdarbi. Vienā no telpām

veikts kapitālais remonts – no sienām demontēti vecie elektrības vadi un ūdens caurules,

nomainītas apkures sistēmas caurules, izlīdzinātas un krāsotas sienas. Visā bibliotēkā

veikta grīdas izlīdzināšana un grīdas seguma nomaiņa. Ieliktas divas jaunas iekštelpu

durvis. Telpas kļuvušas gaišākas un mājīgākas, apmeklētājiem ir patīkami tajās

uzturēties.


Mūsdienu bibliotēkas veiksmīgu darbību nosaka bibliotēku darbinieki, viņu

kvalifikācija un redzesloks. Dinamiskās pārmaiņas bibliotēku nozarē izvirza uzdevumu

katram bibliotekāram nemitīgi papildināt savas zināšanas.

Tiek izmantota katra iespēja papildināt savas profesionālās zināšanas un

paaugstināt vispārējās izglītības līmeni, izmantojot citu institūciju piedāvātos

tālākizglītības pasākumus gan uz vietas bibliotēkā, gan ārpus tās.

Neformālā tālākizglītība ir dažāda veida kursi, kas nebeidzas ar oficiālas

kvalifikācijas iegūšanu, bet dod cilvēkiem iespēju apgūt jaunākās tehnoloģijas, zinātnes

sasniegumus, darba metodes, juridiskās normas utt. Neformālai tālākizglītībai bieži vien

ir daudz lielāka loma cilvēka konkurētspējas saglabāšanā darba tirgū nekā formālai.

Personāla mainība

Pierīgas reģiona publiskajās bibliotēkās strādā 126 darbinieki, no tiem 97

bibliotekārie darbinieki. Skatīt Pielikumu Nr.9. Salīdzinot ar pēdējiem 4 gadiem, šis ir

vislielākais darbinieku pieaugums pēdējo gadu laikā. Pozitīva tendence vērojama -

darbinieki kļūst izglītotāki – no 97 bibliotekārajiem darbiniekiem, vairāk kā pusei ir

augstākā bibliotekārā izglītība. Pieaudzis arī palīgstrādnieku skaits (sētnieki,

datorspeciālisti, apkopēji). Noteikti jāpiemin, ka 6 bibliotēku darbinieki uzsākuši

studijas augstākajās mācību iestādēs.

60

Darbinieku

kopskaits

t.sk.

bibliotekārie

darbinieki

no tiem ar

bibliotekāro

izglītību

no tiem

ar

izglītību

citās

jomās

no tiem

ar vidējo

izglītību

t.sk.

pārējie

darbinieki

Studē

2008.gads 114 91 47 31 13 23 12

2009.gads 114 94 53 29 12 20 7

2010.gads 115 91 52 32 9 25 0

2011.gads 126 97 58 29 10 29 6

Darbinieku izglītība, profesionālā pilnveide, izglītojošie pasākumi

Lai sasniegtu mērķus un vienlaicīgi optimāli izmantotu cilvēkresursus, jāņem

vērā, ka darbinieku kompetenču attīstība funkcionāli ir saistīta ar personāla attīstību.

Personāla attīstība arvien vairāk tiek uzskatīta kā izšķirošs panākumu faktors

konkurētspējai. Ir jābūt pastāvīgs līdzsvars starp izvirzītajiem darbinieku mērķiem un

apmācībām un funkcionālo izglītību, jāapkopo visi piedāvātie tālākapmācību pasākumi.

Personāla attīstībai paredzētie pasākumi un koncepcijas galvenokārt ir

orientētas uz darbinieku konkrētajām prasībām. Personāla attīstības kontekstā

apmācībām vairs nav galvenokārt tehniska ievirze, bet tās arvien vairāk tiek izstrādātas

kā plaša kompetenču attīstība.

Bibliotekārā darba procesa automatizācijas ieviešanas realizācija un lasītāju

kvalitatīvas apkalpošanas nodrošināšana palielina ne tikai darba apjomu un darba slodzi,

bet paaugstinās prasības pēc profesionalitātes visu līmeņu bibliotekāriem. Bibliotēkas

darbinieki izmanto profesionālās pilnveides iespējas.

Darbinieka profesionālo pilnveidošanu nodrošina dažādi kursi, semināri un

pieredzes apmaiņas braucieni. Bibliotēku darbinieki regulāri apmeklē piedāvātos kursus

un seminārus, apzinoties, ka tādējādi vairo nepieciešamās zināšanas un prasmes

tiešajam darbam, paplašina savu redzesloku, veido profesionālo komunikāciju ar citu

bibliotēku kolēģēm.

Pieredzes apmaiņas braucienos gūta pieredze, ka nav svarīgi, vai bibliotēka

atrodas novada / pagasta centrā, vai tā ir pavisam attālā pagastā, vissvarīgākais ir

bibliotēkas darbinieka personība. Un arī ar ierobežotiem līdzekļiem iespējams panākt

vidi, kurā gribas uzturēties, kura nomierina, kura iedvesmo.

Pierīgas reģiona bibliotekāri savu kvalifikāciju paaugstināja, apmeklējot

Salaspils novada bibliotēkas, Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Latvijas Universitātes,

Latvijas bibliotekāru biedrības, v/a „Kultūras Informācijas Sistēmas”, SIA TietoLatvia

organizētos seminārus, kursus un konferences. Tālākizglītības pasākumos tiek iegūta

vērtīga, aktuāla un ikdienas darbā praktiski pielietojama informācija.

Tālākizglītības plāns tiek veidots saskaņā ar attiecīgas novada pašvaldības

bibliotēkas attīstības procesiem, tiek ņemot vērā darbinieku profesionālās vajadzības un

piedāvājumi

2011.gadā Pierīgas reģiona bibliotēku darbinieki devās pieredzes apmaiņas

braucienā uz Limbažiem un Salacgrīvu, apmeklējot Limbažu Galveno bibliotēku un

Salacgrīvas bibliotēku. Braucienā piedalījās 42 dalībnieki.

Profesionālai pilnveidei veltīto darbstundu skaits

Organizējot informatīvos un apmācības seminārus, pieredzes apmaiņas

braucienus, kursus, sazinoties ar lektoriem, veicot saraksti – visi organizatoriskie darbi

tiek veikti saskaņa ar amata aprakstu un īpaša darbstundu uzskaite netiek veikta.

Reģiona publisko bibliotēku darbinieki dienas un stundas uzskaita tikai

apmeklējot attiecīgos profesionālas pilnveides pasākumus.

Līdzekļi jeb finansējums personāla attīstībai

http://toolkit.tsesme.org/lv/5000/5007.html

61

Līdzekļi personāla profesionālai pilnveidei tiek iekļauti katras bibliotēkas

budžetā, paredzot, ka bibliotēkas darbinieks, apmeklēs seminārus un kursus, kurus

organizē LNB, LU, dažādi mācību centri.

Pierīgas reģiona galvenās bibliotēkas organizētie semināri un pieredzes

apmaiņas braucieni bibliotēku darbiniekiem ir bezmaksas.

11. Finansiālais nodrošinājums

Neskatoties uz ekonomisko situāciju valstī, pašvaldība izprot bibliotēkas nozīmi

un atbalsta tās darbību, lai nodrošinātu visus bibliotēkas pakalpojumus labā kvalitātē.

Bibliotēkām izdodas nodrošināt finansējumu automatizācijas procesu,

informācijas tehnoloģiju uzturēšanai un bibliotēkas pakalpojumu attīstībai.

Pamatfinansējums ir pašvaldības budžets un mērķdotācijas no valsts budžeta,

neliela daļa pašu ieņēmumi ir maksas pakalpojumi – datorizdrukas, kopēšana,

skenēšana, faksu sūtīšana.

Kārtējie izdevumi uz vienu lasītāju 42 Ls, dokumentu skaits uz vienu lasītāju -

20,5.

Finansējums atbilst LR MK noteikumu Nr.415 ,,Bibliotēku darbībai

nepieciešamā finansējuma normatīvi” prasībām. Tas ir attīstību veicinošs, nodrošina

bibliotēkas pamatfunkciju veikšanu. Tas ļauj iegādāties lietotāju vajadzībām atbilstošus

iespieddarbus un abonēt pietiekami plašu un daudzveidīgu preses izdevumu klāstu, kā

arī veikt bibliotēkas saimniecisko darbību. Kopumā vērtējot, bibliotēkas ir materiāli

pietiekami nodrošinātas savu funkciju veikšanai līdzšinējā līmeni.

Iespēju robežās tiek modernizētas, aprīkotas un renovētas reģiona bibliotēkas.

2011.gadā uz jaunām telpām pārcēlusies Salaspils novada bibliotēka, Siguldas novada

bibliotēka, Siguldas novada Allažu pagasta bibliotēka. Siguldas novada Mores

bibliotēkā paplašinātas telpas.

Finansu līdzekļi 2007.-2011.

0

200000

400000

600000

800000

1000000

1200000

2007.gads 847874 113471

2008.gads 1072793 131574

2009.gads 880082 94521

2010.gads 874413 109258

2011.gads 1026618 117245

Pašvaldību līdzekļi Krājuma komplektēšanai

No pašvaldību budžeta 2011.gadā bibliotēkām piešķirts 1 026 618 Ls bibliotēku

darba nodrošināšanai. Tas ir par 152 205 Ls jeb 17% vairāk nekā 2010.gadā. Krājuma

komplektēšanai piešķirti par 7987 Ls jeb 7% vairāk finansējuma. Skatīt Pielikumus

Nr.1., 2. un 3.

62

Pašvaldību līdzekļi Krājuma komplektēšanai

2008.gads 1072793 131574

2009.gads 880082 94521

2010.gads 874413 109258

2011.gads 1026618 117245

Papildus piesaistītie līdzekļi, piedaloties dažādos projektos

Salaspils novada bibliotēka īstenojusi projektu „Daugava”. Skatīt Salaspils

novada bibliotēkas teksta atskaites 7.nodaļā.

Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēka aizvadītā gadā, iesaistoties

projektu konkursos, izdevās krietni piesaistīt papildus līdzekļus, lai nostiprinātu

bibliotēkas materiālo bāzi – kopsummā inventāru par LVL 2122. Lai uzsāktu

novadpētniecības materiālu digitalizāciju un dažādotu sabiedriskās aktivitātes

bibliotēkā, ieguva stacionāro datoru, skeneri, projektoru, ekrānu ar statīvu, portatīvo

datoru, pārvietojamos izstāžu stendus un materiālu turētājus.

Ķekavas pagasta bibliotēka 2011.gadā tika realizēts projekts ,,Mūzikas,

klausāmgrāmatu un informatīvi izglītojošu digitālo ierakstu krājumu izveidošana

Ķekavas bibliotēkā”. Projekta realizēšanai no Ķekavas novada pašvaldības līdzekļiem

tiek piešķirts finansējums Ls 1500,00 apmērā.


Šobrīd, kad bibliotēkām strauji mainās statuss un blakus grāmatām ir datori,

internets, datu bāzes un ciparu televīzija, bibliotēka ir kā zināšanu apmaiņas centrs,

tāpēc bibliotekāram ir jāspēj cilvēkiem sniegt informāciju par dažādiem mūsdienu

pakalpojumiem. Novada domes un pagastu pārvaldes darbinieki ir izpratuši bibliotēkas

lomu sabiedrības izglītošanā, sociālās spriedzes mazināšanā un vienlīdzīgas pieejas

informācijai nodrošināšanā visiem iedzīvotājiem.

Bibliotēkas tēla veidošana, publicitāte, sabiedrības informēšana par bibliotēkas

funkcijām, pakalpojumiem

„Uzskatam, ka mūsu ieguldītajam darbam ir tikai tad atdeve, ja par bibliotēkas

aktivitātēm, pakalpojumiem un iespējām zina gan esošie, gan potenciālie bibliotēkas

lietotāji”.

Sabiedrisko attiecību un publicitātes jomā 2011. gadā lielākā uzmanība tika

pievērsta bibliotēku sniegto pakalpojumu pieejamībai un daudzveidībai, to

popularizēšanai, lasīšanas veicināšanai, aktualitātēm pilsētā / novadā / pagastā,

sadarbībai ar pašvaldību un tās pārziņā esošajām kultūras un izglītības iestādēm.

Pierīgas reģiona bibliotēkas, sadarbojoties ar pašvaldību, sociālo dienestu un

dienas centru, apzinot informācijas iegūšanas grūtības cilvēkiem ar veselības

problēmām un īpašām vajadzībām, kā arī, lai veicinātu jauno māmiņu, bezdarbnieku

63

socializāciju un dzīves kvalitātes pozitīvu ievirzi, piedāvā bibliotēkas resursus. Invalīdi

un lasītāji, kuri dažādu iemeslu dēļ nevar atnākt uz bibliotēku, tiek apkalpoti mājās.

Katra novada pašvaldības mājaslapā tiek publicēta informācija par bibliotēku

piedāvātajiem pakalpojumiem un funkcijām, tādejādi informējot sabiedrību, informācija

ievietota arī portālā www.biblioteka.lv. Mājaslapā ir ievietota plaša un daudzpusīga

informācija par bibliotēku, tā tiek regulāri atjaunota un papildināta - attiecībā uz

jaunumiem izdevējdarbības un grāmatniecības nozarē, bibliotēkā notiekošajiem

pasākumiem, bibliotēkas jaunajām grāmatām, abonētajiem laikrakstiem un datubāzēm.

Aktuālākā informācija par bibliotēkas pakalpojumiem un pasākumiem tiek

publicēta arī vietējā pašvaldības izdevumā, kuras numuri ir bez maksas un ir pieejami

bibliotēkā.

Domājot vēl par publicitāti, bibliotēkas izmanto vēl šādus masu medijus un

reklāmas veidus: publikācijas „Rīgas Apriņķa avīzē”, informāciju izvieto uz reklāmas

stendiem.

Lai novada / pagasta iedzīvotājus informētu par bibliotēkas sniegtajiem

pakalpojumiem, ir izstrādāti informatīvi bukleti.

Pilsētu / novada / pagasta teritorijā izvietotas ielu norādes, kur atrodas

bibliotēka.

Darbs ar pašvaldību un kopdarbība ar pašvaldības institūcijām

Pateicoties katra novada pašvaldības politikai, kas ir vērsta uz kultūras attīstību

novadā, īpaši pēdējo gadu laikā, bibliotēkas tiek atbalstītas finansiāli, tādejādi pēdējos

gadus bibliotēkas ir nodrošinātas ar bagātīgu krājuma iegādi.

Bibliotēkām veiksmīga sadarbība izveidojusies ar pašvaldību, ar deputātiem.

Lielajās pašvaldības bibliotēkas veiksmīgi sadarbojas ar domes Izglītības daļu,

Sabiedrisko attiecību daļu, Saimniecības daļu, Izglītības, kultūras un sporta komiteju.

Savukārt neatņemama bibliotēku publicitātes darba sastāvdaļa ir pasākumi

visdažādākajām lasītāju un interesentu grupām. Īpaši aktīva ir sadarbība ar

pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām, kuru audzēkņiem tiek organizēti

bibliotēku un to sniegto pakalpojumu un lasīšanu popularizējoši un veicinoši

pasākumi: ekskursijas uz bibliotēku, bibliotekārās stundas, informācijpratības

nodarbības, skaļās lasīšanas stundas u.c. (skat. sadaļu „Darbs ar bērniem un

jauniešiem”).

Bibliotēku sadarbības tīkla raksturojums, partneri. Pārrobežu sadarbība

Visbiežāk bibliotēkas sadarbojas vietējo pašvaldību, pagastu pārvaldēm,

muzejiem, interešu klubiem, kultūras namiem, vispārizglītojošām, mākslas un mūzikas

skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm, sabiedriskām un nevalstiskām organizācijām,

dienas centriem, Pensionāru un Represēto biedrībām, vietējo doktorātu, tūrisma

informācijas centru.

Bieži vien sadarbība balstīta uz ilggadējām tradīcijām, uz savstarpēju sapratni un

abpusēju nepieciešamību.

ES Mūžizglītības programmas Comenius aktivitātes „Reģionālās partnerības”

ietvaros Stopiņu novada dome, Ulbrokas bibliotēka un Ulbrokas vidusskola sadarbībā

ar partneriem no Polijas - Urząd Gminy, Szkoła Podstawowa, Gimnazjum Jaworznia no

2010.gada līdz 2012.gadam īstenotā projekta „A book is our friend – developing reading

education between adults and students” mobilitātēs, delegācija 9 cilvēku sastāvā, devās

uz Kielces pilsētu, lai iepazītu, tās darbību literatūras popularizēšanas, kultūrvēsturisko

un dabas objektu aspektā, vienlaicīgi apgūstot arī informāciju par pašas pilsētas darbības

principiem.


64

Informācijas resursus popularizējoši pasākumi (izstādes, tikšanās, tematiskie

pasākumi u.tml.)

Ikdienā bibliotēku darbībā tiek aktualizēti vairāki sociāli nozīmīgi saskarsmes

aspekti, piemēram, intelektuālo spēku un radošo iniciatīvu apvienošana (Brīvprātīgo

jauniešu darbs, Ziemassvētku labdarības akcija un dāvaniņas novada vientuļajiem

pensionāriem).

Viens no bibliotēku izplatītākajiem publicitātes veidiem, lai darītu pieejamus

bibliotēkās uzkrāto bagātību, ir tematiskās un jaunieguvumu izstādes, kuras regulāri

apskatāmas bibliotēkās. Tās bieži vien tiek veidotas, izmantojot LNB Bibliogrāfiskā

institūta sastādīto „Kalendārs bibliotēkām”. Arvien lielāku popularitāti iegūst LNB

ceļojošās izstādes. Bibliotēkas telpas tiek izmantotas, lai izstādītu Mākslas skolas

audzēkņu darbus.

Vienlaikus bibliotēku publicitāti veicina tās organizētie literārie sarīkojumi,

tikšanās ar rakstniekiem un novadniekiem, bibliotēku čaklākajiem lasītājiem piedāvātas

ekskursijas pa skaistākajām un vēsturiskākajām Latvijas vietām, kopā apmeklētas teātra

izrādes un pasākumi muzejā.

Novada iedzīvotājiem bibliotēkas tiek piedāvāts plašs pasākumu klāsts – Dzejas,

dienas, Bibliotēku nedēļa, Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļa, konkursi, e-prasmju nedēļa,

Droša interneta diena, tematiskās pēcpusdienas, dažādas lekcijas, tikšanās ar

rakstniekiem un dzejniekiem, un gada beigās - čaklāko lasītāju godināšana.

Ja bibliotēkas telpas ir šauras un nepiemērotas pasākumu rīkošanai, tad parasti

tiek izmantotas telpas vietējā kultūras namā vai skolas zāle.

Sabiedrības, bibliotēkas lasītāju viedokļa izzināšana par bibliotēkas darba

kvalitāti, to rezultāti (pētījumi, aptaujas, anketas u.tml.)

Bibliotēkas darbs nav iedomājams bez tās lietotāju viedokļa, interešu un

vajadzību izzināšanas gan krājuma komplektēšanas jautājumā, gan pasākumu plānošanā

un norisēs. Ja ir līdzekļi jaunu un klientus interesējošu grāmatu un periodikas iegādei,

tad arī lasītāju skaits nesamazinās, jo cilvēki arvien vairāk uzticas bibliotēku krājumam.

Var teikt, ka gadu gaitā nostiprinājies bibliotēku lietotāju loks, kas apliecina tās

nozīmīgo lomu mūsdienu mainīgajos ekonomiskajos un emocionālajos apstākļos.

Bibliotēkas joprojām ir socializācijai nepieciešama vieta cilvēkiem neatkarīgi no viņu

materiālā stāvokļa, pasaules redzējuma un vietas sabiedrībā. Ja vajadzīgs, piem., ziemas

apstākļos, kad vecāka gadagājuma vai slimības dēļ cilvēks nevar atnākt uz bibliotēku,

bibliotekāre aiznes interesējošo literatūru arī uz viņa dzīves vietu.

Lai gan sabiedrības informēšanas darbā ir daudz izdarīts, taču jādomā par to, kā

pēc iespējas plašāk visus iedzīvotājus, it sevišķi jaunienācējus novadā / pagastā un tos,

kuri strādā Rīgā, informēt par bibliotēkas piedāvātajiem pakalpojumiem.

Lai uzzinātu viedokli par bibliotēkai dažādiem aktuāliem jautājumiem,

lietotāji/lasītāji tiek aptaujāti. Vērtējumi par bibliotēāmu ir ierakstīti arī atsauksmju

ierosinājumu burtnīcā.

Bibliotēkās, kurās veikta apmeklētāju aptauju par bibliotēkas darba kvalitāti,

noskaidrots lietotāju apmierinātība ar bibliotēkas krājumu, apmierinātība ar bibliotekāro

apkalpošanu, apmierinātība ar informācijas tehnoloģijām - informācijas tehnoloģiju

lietotāji vēlētos plašākas telpas. Neliela lasītāju daļa vēlētos viņus interesējošus, bet maz

pieprasītus preses izdevumus. Lielākā apmeklētāju daļa atzinīgi novērtē bibliotēkas

darbu, jo liela lasītāju daļa nevarot abonēt presi un iegādāties grāmatas. Liels

atvieglojums bibliotēkas apmeklētājiem esot:

iespēja sazināties elektroniski

nokārtot komunālos maksājumus internetbankā

iepazīties ar vakancēm darba meklētājiem

65

Bibliotēkā tiek darīts ikdienas darbs, lai te valdītu patīkama atmosfēra, kur

bibliotēku lietotājam būtu iespēja saturīgi pavadīt arī savu brīvo laiku, saņemt viņam

nepieciešamo informācij un justies gaidītam.

13. Veiksmes stāsti

„Veiksme ir ikviens lasītkārs apmeklētājs, kurš atrod savām vajadzībām un

vēlmēm atbilstošu informāciju mūsu bibliotēkā” – kolēģes no Babītes novada

pašvaldības bibliotēkas.

Inčukalna novada bibliotēkas vēsturē veiksmes stāsts tiks ierakstīts ar „Bērnu

žūrijas” braucienu uz Likteņdārzu.

Ķekavas novada Baložu pilsētas bibliotēka var lepoties ar vairākiem veiksmes

stāstiem:

1 - digitalizācijas projekts, kura rezultātā bibliotēka no Eiropas struktūrfondiem

ieguva biroja tehniku: stacionāro datoru, skeneri, projektoru, ekrānu ar statīvu, stendus

un informācijas turētājus.

2- pieredzes apmaiņas brauciens uz Skandināvijas valstīm, kurā piedalījās 7

Ķekavas novada Kultūras aģentūras darbinieki (no tiem 2 bibliotēku pārstāves: Zane

Cīrule un Sanda Zālamane). Braucienā gūtās atziņas un pieredze devusi jaunas idejas,

kas tiek īstenotas, kā arī par tām stāstīts kolēģiem, varbūt arī tā kādu citu iedvesmojot.

3 - projekts „Bērnu žūrija” ar katru gadu aizvien vairāk piesakās bērnu žūrijas

eksperti, dalībniekos pieteicās arī 11 puiši. Projekts iesaistījis grāmatu lasīšanā arī

pilnīgos nelasītājus. Skolēni, kam līdz šim interesēja tikai datorspēles, nu pievērsušies

grāmatām! Puiši daudz nopietnāk attiecās pret lasīšanu nekā meitenes. Ar lielu atbildību

aizpildīja anketas un rūpīgi izvērtēja lasītās grāmatas. 4 - 2011. gadā abonementa galvenā bibliotekāre Zane Cīrule saņēma Ķekavas

novada Kultūras aģentūras Pateicības rakstu par rezultatīvu darbu lasīšanas veicināšanā

bērnu un jauniešu vidū.

Savukārt Ķekavas pagasta bibliotēka 2011.gadā aktīvi iesaistījās Ķekavas

novada pašvaldības aktivitātēs. Kad novadā viesojās Latvijas Valsts prezidents Valdis

Zatlers, tieši bibliotēkas lasītavā notiek prezidenta tikšanās ar novada pašvaldības

pārstāvjiem un deputātiem. Tā ir ievērības cienīga publicitāte bibliotēkai. Viesu grāmatā

ir prezidenta autogrāfs kā apliecinājums šim notikumam.

Krimuldas novada Krimuldas bibliotēkas vadītājai patīkams pārsteigums bija

uzvara LNB Atbalsta biedrības organizētājā konkursā „Pagasta bibliotekārs Gaismas

nesējs”. Kā atzīst pati bibliotēkas vadītāja: „Liels prieks un liela atbildība, jo tiek

pievērsta sabiedrības uzmanība, jācenšas strādāt vēl labāk”.

Krimuldas novada Turaidas bibliotēkā par veiksmes stāstu var uzskatīt sadarbību

ar Turaidas luterāņu draudzi. Kopš Svētdienas skolas nodarbības notiek bibliotēkā, par

bibliotēku ieinteresējušies arī pieaugušie draudzes locekļi. Jāpiezīmē, ka nodarbības

bērniem notiek svētdienās, kas bibliotēkā ir brīvdiena. Tas gan nenozīmē, ka kāds

nejauši iemaldījies lasītājs tiek atraidīts.

66

Mārupes novada Domes Mazcenas bibliotēkas vadītājai Dzidrai Reiziņai

23.decembrī Mārupes novada Domē tika pasniegts Atzinības raksts par ilggadēju,

pašaizliedzīgu darbu un ieguldījumu Mārupes novada pašvaldības attīstībā.

Olaines Bibliotēkas 2011.gadā atzīmēja bibliotēkas 45.gadadienu. Kolektīvs

saņēma Olaines Kultūras centra pateicību. Bibliotēkas vadītāja saņēma Olaines novada

domes Atzinības rakstu.

Saulkrastu novada bibliotēka vienu no saviem veiksmes stāstiem izdzīvoja

8.martā, kad bibliotēkā viesojās Valsts aģentūras "Kultūras informācijas sistēmas"

komunikācijas nodaļas vadītāja ar poļu delegāciju, kurā ietilpa gan žurnālisti, gan

bibliotēkas speciālisti, lai uzzinātu kā notiek publiskās komunikācijas pakalpojumu

sniegšana Latvijas valsts un Bila & Melindas Geitsu fonda līdzfinansētā Publisko

bibliotēku attīstības projekta ietvaros, kurā ir iesaistītas visas Latvijas publiskās

bibliotēkas. Kāda ir bibliotēkas sadarbība ar vietējo pašvaldību. Viesošanās laikā notika

domu apmaiņa, kurā par bibliotēku attīstības projektu "Trešais tēva dēls" un vietējās

pašvaldības – bibliotēkas sadarbību dalījās Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs

Ervīns Grāvītis.

Sējas novada bibliotēka: „Savā bibliotēkas veiksmes stāstā varu pastāstīt par

tiem cilvēkiem (pensionāriem), kuri šeit apguvuši iemaņas un prasmes kā darboties i-

bankā, kā lasīt ziņas lielākajos Latvijas ziņu portālos, ka var sazināties ar saviem

tuvajiem cilvēkiem, kuri devušies uz citām valstīm strādāt un gaida viņus atgriežamies

mājās.”

Sējas novada Pabažu bibliotēkā, veiksmīgi pabeidzot siltināšanas projektu, bērns

invalīds, kurš pārvietojas ratiņkrēslā, pirmo reizi apmeklēja bibliotēku, izmantojot

pacelšanas platformu.

Siguldas novada bibliotēka 2011. gada 11.novembrī Siguldas novada bibliotēka,

atsāka darbu Skolas iela 3, bibliotēkai vajadzībām pielāgotās telpās.

2011.gadā Siguldas novadā tika veikta vērienīga skolas reforma. Rezultātā tika

apvienotas divas skolas un atbrīvojās ēkā Skolas iela 3, kurā ar Siguldas novada Domes

lēmumu tika piešķirtas telpas bibliotēkai. Ēka celta 1981. gadā un pieder pašvaldībai,

kopējā teritorijas platība 10 000m². 2010. gadā veikta ēkas siltināšana, nomainīti logi un

fasādes durvis.

Bibliotēka atrodas vienā ēkā ar Siguldas novada Jaunrades centru, invalīdu

biedrību „Cerību spārni”, pirmskolas izglītības alternatīvo grupu „Kastanītis”. Ēka

pagaidām nav pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet šo jautājumu paredzēts

atrisināt 2012. gadā sadarbībā ar biedrību „Cerību spārni”.

Bērnu literatūras nodaļas interjera dizains tapa sadarbībā ar Latvijas Mākslas

akadēmijas Dizaina nodaļas Vides mākslas katedras studentiem. Logi aprīkoti ar

žalūzijām, interneta lasītava ar speciālām – gaismas atstarojošām žalūzijām.

2011. gadā bibliotēkas darbinieki par darbu saņēmuši Siguldas novada Domes

atzinību: direktore Par nozīmīgu ieguldījumu Siguldas novada bibliotēku darbā un

veiksmīgu iestādes vadību, vecākā bibliotekāre Ilmāra Biteniece pateicību Par

ieguldījumu novada kultūras dzīves attīstībā un bibliotekārajā darbā .

Stopiņu novada Sauriešu veiksmes stāsts ir par izpratni un sadarbību. Bibliotēkā

ir daudz paveikts. Sekmīgi izieta bibliotēkas akreditācija, veikti vairāki telpu remonti,

aprīkojuma nomaiņa uzlabojot bibliotēkas telpu stāvokli un materiāli tehnisko bāzi,

Aijas stāsts „Nezaudēt dzīves ritmu” iekļauts 3TD projekta „Veiksmes stāsti” deviņu

67

filmēto sižetu vidū, bibliotēkas vadītāja saņēmusi reģiona galvenās bibliotēka

novērtējumu – „Gada bibliotekārs” 2009.gadā, kā arī „Pagasta bibliotekārs – gaismas

nesējs” apbalvojumu 2010.gadā, realizēts bibliotēkai nozīmīgs projekts. Viss realizētais

bibliotēkas darbībā ir ieguldītā darba rezultāts novada kontekstā. Ļoti būtiska ir novada

domes vadības izpratne par bibliotēkas un tās veikto funkciju nepieciešamību novada

iedzīvotājiem mūžizglītības kontekstā, un bibliotekāra profesionālo zināšanu

izmantošana ikdienas darbā.

Stopiņu novada Ulbrokas bibliotēka pārskata periodā iestāžu savstarpējo

kopdarbību ir veicinājusi un stiprinājusi iestāžu sadarbība. Partneru vidū – pirmsskolas

izglītības iestāde, Ulbrokas vidusskola, Dienas centri, Pensionāru biedrība, Represēto

biedrība, Kultūras nams, Stopiņu novada muzejs. Jauninājums - uzņēmēju atbalsts un

sadarbība pasākumu organizēšanā un plānošanā. ES Mūžizglītības programmas

Comenius Regio projekta „A book is our friend – developing reading skills between

adults and children” sadarbība un pieredzes apmaiņa.

Apkopoja:

Evita Gleizde

galv.bibliotekāre-metodiķe

Salaspils novada bibliotēka

Documents

Pierīgas reģiona publiskās bibliotēkas