KRĪZE

2. tēma 10. oktobrī, 2015

KRĪZE

IEKŠĒJĀ

No Jozua līdz

Salamanam

± 1400 – 931 Pr.Kr.

Sašķelta ķēniņvalst

s

± 931 – 586 Pr.Kr.

ĀRĒJĀ

Bābele

IEMESLI

Kļūdas Attieksme

NO JOZUA LĪDZ SALAMAN“Un viņi atstāja To Kungu, savu tēvu Dievu, kas viņus bija izvedis no Ēģiptes zemes, un sekoja citiem dieviem, proti, to tautu dieviem, kuras dzīvoja tiem visapkārt; viņi tos pielūdza un tā apkaitināja To Kungu.” (Soģu 2:12)

KRĪZES IEMESLI DIEVA RISINĀJUMS

Soģi

Cilvēki novērsās no Dieva un pagodināja elku dievus

Apvienota ķēniņvalsts

Salamans novērsās no Dieva un sāka pielūgt elku dievus

± 1400 – 1050 Pr.Kr.

Viņš sūtīja soģus to atbrīvošanai, kā arī ķēniņvalsts vienošanai.

± 1050 – 931 Pr.Kr.

Viņš sašķēla ķēniņvalsti. Viņš ļāva tiem ciest no pašu rīcības sekām.

S A Š Ķ E LTA Ķ Ē N I Ņ VA L S T S“Un ķēniņš vaicāja pēc padoma un lika darināt divus zelta teļus, un sacīja ļaudīm: "Tas ir par tālu, lai ietu uz Jeruzālemi; lūk, Israēl, tavi dievi, kas tevi izveduši no Ēģiptes zemes!" ” (1 Ķ 12:28)

1. Ziemeļu ķēniņvalsts, Israels. 10 ciltis Jeroboama vadībā.

2. Dienvidu ķēniņvalsts, Jūda. Divas ciltis Salamana dēla Rehoboama vadībā.

Israels ātri vien aizmirsa par dzīvo Dievu un sāka pielūgt Jeroboama veidotos elku dievus. Neviens Israēla ķēniņš nebija uzticīgs Dievam.Visbeidzot, Shalmanesers — Asīrijas ķēniņš —iznīcināja ķēniņvalsti.

Pēc Salamana nāves, 12 cilvtis tika sadalītas 2 ķēniņvalstīs:

SAŠĶELTA ĶĒNIŅVALSTS“Un viņš darīja to, kas bija ļauns Tā Kunga acīs, gluži tāpat kā bija darījis viņa tēvs Manase; Amons upurēja kaujamos upurus visiem tiem elku tēliem, ko viņa tēvs Manase bija darinājis, un godāja tos.” (2 Laiku 33:22)

Dienvidu ķēniņi pārsvarā bija uzticīgi Dievam.Un tomēr, līdz ar ziemeļu ķēniņvalstu krišanu, atkrišana strauji izplatījās arī dienvidu daļā.

Divi visatkritušākie tā laika ķēniņi bija : Manasse un Amons (2 L 33: 9, 22).Dievs sūtīja daudzus praviešu, lai pasargātu tautu no viņu pašu rīcības sekām.

IEKŠĒJĀ KRĪZE: BĀBELE“Visas šīs zemes tagad Es esmu nodevis Sava kalpa Bābeles ķēniņa Nebukadnēcara rokās, un pat lauku dzīvniekus Es esmu piešķīris viņam, lai tie viņam kalpotu.” (Jer 27:6)

Dievs nepameta savu tautu šīs krīzes laikā. Un tomēr, cilvēki saņēma pamatīgu mācību, līdz kamēr tie bija spējīgi atgriezties pie Dieva un atkal to pielūgt.

Dievs atļāva Bābelei iekarot visas apkārtējās nācijas kopš tā aizstāvēja Ēģipti, 605 Pr.Kr..

Dievs izmantoja pravieti Jeremiju, lai paziņotu Jūda tautai nepieciešamību padoties.

Cilvēki neticēja, ka Dievs piepildīs sacīto. Tieši tāpēc tie nebija sagatavojušies 20 gadu gūstam, ļaikā no ķēniņa Jehoakima līdz Zedekijam.

K Ļ Ū D A S“"Jo Mana tauta ir atļāvusies divkārtēju grēku: tie atstājuši Mani, dzīvā ūdens avotu, un izrakuši sev akas, cauras akas, kas nepatur sevī ūdeni!” (Jer 2:13)

Dievs apsolīja apsardzību un pārticību Israēlim, ja vien tauta būs uzticīga Viņam (Jer. 2:2-3). Un tomēr, cilvēki atstāja Dievu (“dzīvā ūdens avotus”) un sāka pielūgt elkus (“saplēstos māla podus”).

“Priesteri nejautāja pēc Dieva... ” “Likuma devēji nepazina Dievu.” “Tautas vadoņi grēkoja pret Dievu.” “Pravieši pravietoja priekš Baāla un sekoja

necienīgām lietām.”

Ko darīja tautas vadoņi (Jer 2:8)?

AT T I E K S M E

Jūdi maldināja sevi. Tie iedomājās, ka ir labi cilvēki, kurus Dievs nekad nesodīs (Jer. 2:23).Tie savās sirdīs domāja: “Dieva templis ir ar mums” (Jer. 7:4). Viss ir kārtībā. Kamēr vien viņi templī pagodinās Dievu, nekam citam nav nozīmes.Tie neņēmā vērā Dieva brīdinājumus. Tie neiedziļinājās un nepārdomāja saņemto brīdinājumu. Tie nenožēloja savus grēku ceļus.Tas ir nopietns brīdinājums arī priekš mums. Kādas ir mūsu attiecības ar Dievu? Vai tava reliģija ir tikai priekš tevis? Vai esi nodevis savu sirdi Dievam? Vai tu ik dienas dzīvo saskaņā ar Dievu?

“Eita un pastaigājiet pa Jeruzālemes ielām, palūkojiet, apjautājieties un pameklējiet, vai jūs tur atradīsit kādu, kas dara pēc taisnības, ir uzticīgs un patiess un domā par ticību,- tad Es tai piedošu! ” (Jer 5:1)

“Ir labi pārdomāt notikumus, kuri drīz ieņems vietu pasaules vēsturē. Šis nav laiks priekš nenozīmīgiem pašmeklējumiem. Ja laiks, kurā dzīvojam, pavisam nopietni mūs neuzrunā, kas tad gan to spēs? Vai gan Raksti mūs neaicina uz daudz šķšitāku un svētāku darbu, kādu jebkad esam redzējuši... ?”

E.G.W. (Selected Messages, book 2, cp. 53, pg. 400)