POZITÈVO PÅRMAIˆU DESMITGADE

1

“Privatizåcijas process Latvijå ir tuvu nobeigumam. 1998.gada beigås no 1097

uzñémumiem, kas nodoti privatizåcijai, 1056 vairums kapitåla da¬u bija privåto

îpaßnieku rokås. Lîdz 1999.gada jünijam no atlikußå 41 uzñémuma privatizåcijas

noteikumi bija izstrådåti 18. (..)

Strukturålås reformas Latvijå veicina Latvijas ku©niecîbas privatizåcijas projektu

izstrådåßana un valdîbas apñemßanås privatizét atlikußos lielos uzñémumus”

(Eiropas Komisijas progresa ziñojums, 1999. gada oktobris)

Foto

: Im

ants

Pré

del

is

2

ßanas un pakalpojumu uzñémumi, namîpaßumi,

lauksaimniecîbas zeme un iekårtas tika nacionalizé-

tas. Latvijå tika izveidoti arî lieli un péc padomju

mérogiem moderni rüpniecîbas kompleksi, taçu

gan resursu, gan gatavås produkcijas realizåcijas

ziñå Latvija bija pilnîgi atkarîga no Padomju Savienî-

bas. Tai laikå Latvija saraΩoja Padomju Savienîbå

katru otro motovelosipédu, katru piekto

radioaparåtu un katru astoto ve¬as maßînu.

Deviñdesmito gadu såkumå, izjükot iepriekßéjai taut-

saimniecîbas sistémai, izrådîjås, ka Latvijas ekonomika

pasaulé nav konkurétspéjîga. No vienas puses refor-

mas, ar privåtîpaßumu nomainot mazefektîvo valsts

saimniecîbu, bija nepiecießamas, lai glåbtu valsts

ekonomiku, no otras puses – privatizåcijas organizé-

tåjiem bija bezcerîgi atrast investorus uzñémumiem,

kuru darbîbai Latvijå vienîgis objektîvais priekßnosacî-

jums bija plånveida attiecîbas ekonomikå.

Íodien, atskatoties uz pagåjußo desmitgadi, var

teikt, ka Latvijå privatizåcija ir izdevusies. Ío apgal-

vojumu var apstiprinåt gan vietéjie, gan årvalstu in-

vestori. Vietéjiem uzñéméjiem, såkot ar nelielu lau-

ku aptieku un automaßînu tehnisko apkopes staciju

Privatizåcija deviñdesmitajos gados nav tikai attîstî-

bas tirgu fenomens. Taçu Centrålås un Austrumei-

ropas valsîm privatizåcija ir viena no svarîgåkajåm to

reformu skaitå, kuru mér˚is bija pilnîbå izmainît ßo

valstu statusu pasaules politiskajå un ekonomikas

lomu sadalîjumå.

British Airways privatizåcija, iespéjams, pievérsa

daudz lielåku darîjumu pasaules uzmanîbu nekå

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas privatizåcijas pro-

grammas kopumå. Turpretî par privatizåcijas gran-

diozo lomu Latvijas pårejå no plånveida uz tirgus

ekonomiku liecina kaut vai fakts, ka Latvijas valdîba

daΩu gadu laikå privatizåcijai nodeva 96% no visiem

valstij piederoßajiem uzñémumiem.

Lai izprastu, kådi faktori ietekméjußi Latvijas stingro

kursu uz privåtå sektora îpatsvara palielinåßanu valsts

ekonomikå, jåatceras, ka starpkaru periodå Latvija

bija neatkarîga un lielå mérå pasaules ekonomikå

integréta valsts, kurå dominéja privåtîpaßums.

1940.gadå Latviju anektéja Padomju Savienîba, un

péc tam tika ieviesta centralizétå plånoßana. RaΩo-

PRIVATIZÅCIJA –ATTÈSTÈBAS CEÒÍ

Privåtå sektora îpatsvars pievienotås vértîbas kopapjomå 1999. gadå

Tirdzniecîba 98Celtniecîba 98Apstrådåjoßå rüpniecîba 96Viesnîcas un restoråni 92Ieguves rüpniecîba 95Finansu starpniecîba 86Lauksaimniecîba 91Transports un sakari 42Elektrîba, gåzes, üdens apgåde 12Kopå 65

(Dati: LR Centrålå statistikas pårvalde)

Foto

: Im

ants

Pré

del

is

3

îpaßniekiem, beidzot ar lielu pårtikas rüpniecîbas

koncernu un ostu naftas tranzîta lielîpaßniekiem,

privatizåcija ir nodroßinåjusi iespéju iegüt valstij pie-

deréjußo îpaßumu sava biznesa attîstîßanai. Èpaßi

jåatzîmé arî årvalstu ieguldîtåju uzticîba Latvijai –

statistika råda, ka ar privatizåcijas palîdzîbu Latvijå

ienåkusi liela da¬a årvalstu tießo investîciju.

Perestroikas laikå Latvijå uzreiz tika uzsåktas daΩå-

das ekonomiskås reformas, ko pie¬åva padomju

likumi: no visåm bijußåm padomju republikåm tießi

Latvijas uzñémums sañéma pirmo oficiålo valütas

maiñas licenci, Latvijå bija pirmås privåtås bankas,

zemnieku saimniecîbas, raΩoßanas kooperatîvi.

Latvijas cilvéki bija gatavi privåtai iniciatîvai,

ko vismaz kådu laiku nevaréja teikt par

politiskajiem darbiniekiem.

Péc valstiskås neatkarîbas atgüßanas deviñdesmita-

jos gados privatizåcijas process Latvijå jådala divos

nozîmîgos periodos: decentralizétais laika posms

lîdz 1994. gadam un centralizétais – péc Privatizåci-

jas a©entüras dibinåßanas 1994.gadå.

Tomér, neskatoties uz nenoteiktîbu likumdoßanå,

arî lîdz 1994. gadam Latvijå tika privatizéti vairåki

nozîmîgi uzñémumi, kas péc privatizåcijas tika mo-

dernizéti, paplaßinåja raΩoßanu un veiksmîgi konku-

ré gan iekßzemes, gan importa tirgos. Privåtais

kapitåls tika piesaistîts virknei pårtikas pårstrådes

rüpniecîbas uzñémumu, ieskaitot Latvijas lepnumu –

lielåko saldumu rüpnîcu Baltijå Laima, kuras trade

mark pazîst tålu årpus Latvijas robeΩåm. No lielåka-

jiem årvalstu investîciju projektiem lîdz 1994. gadam

jåmin Brocénu ßîfera kombinåta privatizåcija, ko

veica Våcijas Reademix group.

Vél jåatzîmé 1993.gadå notikusî privåtå kapitåla

piesaiste Ventspils ostas stividorkompånijåm,

“Viennozîmîgi redzams, ka veiksmîgåkas

ir tås valstis, kuras momentåni

centralizéja privatizåcijas veikßanu

vienas institücijas rokås.”

(Jånis Naglis, Privatizåcijas a©entüras ©eneråldirektors, intervijå Ωurnålam Kapitåls, 1998.gada maijå.) Foto no PA arhîva

PÅRMAIˆUSÅKUMS

4

PRIVATIZÅCIJAS AÌENTËRAUZSÅK DARBÈBU

Likums, kas paredzéja centralizétu privatizåcijas mo-

deli, tika pieñemts 1994.gada såkumå. Privatizåcijas

a©entüras dzimßanas diena ir 1994.gada 22.aprîlis.

Salîdzinåjumam: Igaunijas Privatizåcijas a©entüra

darbojas kopß 1993.gadå, savukårt Lietuva gåja citu

ce¬u: nelielas da¬as uzñémumos tika privatizétas par

privatizåcijas sertifikåtiem jau deviñdesmito gadu

pirmajå pusé, bet konsekventa privatizåcijas pro-

gramma såkås daudz vélåk nekå abås kaimiñvalstîs –

tikai 1996. un 1997.gadå. Lîdzîgi kå Igaunijå, Latvijas

Privatizåcijas a©entüra strådåja péc Våcijas Treuhand

mode¬a, kas nodroßinåja privatizåciju organizéjoßajai

institücijai maksimålo iespéjamo neatkarîbu.

1996.gada såkums bija lüzuma punkts privatizåcijas

proceså: Valdîba uzdeva Privatizåcijas a©entürai

pårñemt vairåk nekå 300 uzñémumu, starp kuriem

bija arî lielie uzñémumi – naftas pårkraußanas

terminåls Ventspils nafta, elektroener©étikas

monopols Latvenergo un citi. No 1996. lîdz

1998.gadam Privatizåcijas a©entüras darba

temps bija “viens uzñémums dienå”.

kas ir vienas pazîstamåkajåm savå nozaré Eiropå:

Ventamonjaks ir vadoßais amonjaka eksporta ce¬ß

no Krievijas, savukårt Kålija parks – pat viens no

lielåkajiem kålija såls pårkraußanas terminåliem

viså pasaulé.

No daΩådajiem tiesiskajiem aktiem, kas såkotnéji

noteica valsts un paßvaldîbu îpaßuma privatizåciju,

jåatzîmé 1992.gada likums “Par Latvijas Banku”,

kas radîja priekßnoteikumus privåtå finansu sektora

attîstîbai uz valsts banku tîkla båzes. Latvijas centrå-

lås bankas restrukturizåciju veica 1993.gadå nodibi-

nåtais Latvijas banku privatizåcijas fonds, kas uz

15 Latvijas Bankas noda¬u båzes izveidoja astoñas

privåtas akciju sabiedrîbas, 11 noda¬as pårdeva

izsolés çetråm privåtajåm komercbankåm, bet

21 noda¬u apvienoja Unibankå, ko divus gadus

vélåk jau kopumå privatizéja Privatizåcijas

a©entüra.

Laiku lîdz 1994.gadam Latvijå arîdzan pieñemts

saukt par “mazo privatizåciju” – pateicoties

apjomîgajai paßvaldîbu îpaßumå esoßo nelielo

sadzîves servisa uzñémumu nodoßanai privåtås

rokås. Íai laikå Latvijas paßvaldîbas pårdeva un

iznomåja ap 3500 mazo sadzîves objektu – veikalus,

kafejnîcas, frizétavas, ˚îmiskås tîrîtavas un citus.

“Aktivizésim privatizåcijas procesu viså

tautsaimniecîbå, lai péc iespéjas åtråk

radîtu labvélîgu vidi privåtå kapitåla

darbîbai, veicinåtu investîciju piesaisti

Latvijas tautsaimniecîbas attîstîbai,

kå arî saßaurinåtu valsts un

paßvaldîbu uzñéméjdarbîbu.”

(Deklaråcija par Ministru kabineta

darbu, 1993.gads)

5

Sadarbîbå ar Våcijas Finansu ministrijas konsultan-

tiem tika organizéti çetri starptautisko piedåvåjumu

konkursi, kuru ietvaros sludinåjumi par Latvijas

uzñémumiem tika ievietoti tådos respektablos

preses izdevumos kå The Financial Times, The

Economist un citur. Par ßåda so¬a atdevi liecina tas,

ka uz sludinåjumiem par 153 vidéjiem un lielajiem

uzñémumiem tika sañemti 459 piedåvåjumi.

Privatizåcijas a©entüra paraléli strådåja pie publiskås

privatizåcijas programmas par privatizåcijas sertifi-

kåtiem. Kopß 1995.gada par sertifikåtiem publiska-

jås izsolés piedåvåtas 85 uzñémumu akcijas. Parasti

ap 25% no uzñémumu akcijåm tika izsolîtas publiski

par sertifikåtiem. Íie uzñémumi k¬uva par pirmajåm

publiski tirgotajåm kompånijåm Latvijas fondu tirgü.

Valmieras stikla ß˚iedras akciju kontrolpaketi privatizéja Daimleru ©imenei piederoßs Våcijas uzñémumsFoto no PA arhîva

Ventspils Nafta terminåls katru gadu pårkrauj apméram 14% no Krievijas eksportétås naftas.

Starptautiskås organizåcijas Transparency Interna-

tional Latvijas noda¬as pétîjumi liecina, ka Privatizå-

cijas a©entüru uzskata par vienu no caurspîdîgåka-

jåm valsts iestådém Latvijå. Jåatzîmé milzîgais

sabiedrîbas informéßanas darbs, ko veica Privatizå-

cijas a©entüra, skaidrojot publiskås privatizåcijas

mehånismu gan ar îpaßu TV un radio programmu

palîdzîbu, gan regulåri tiekoties ar presi. Tomér

sociolo©iskås aptaujas råda, ka sabiedrîbas attieksme

pret privatizåcijas procesu nav viennozîmîga.

Privatizåcijas a©entüras darbîbas panåkumus lielå

mérå iespaidojis arî tås ener©iskais vadîtåjs kopß

pirmås darba dienas Jånis Naglis, kuram ir liels

prestiΩs vietéjo un årvalstu uzñéméju acîs. Tießi

Latvijas pårståvis Naglis no 1996. lîdz 1998.gadam

vadîja Central And Eastern European Privatization

Network – organizåciju, kas apvieno visas Centrålås

un Austrumeiropas privatizåciju veicoßås iestådes.

“Akciju vairåkuma pårdoßana straté©iskajiem investoriem apvienojumå

ar ievérojamu årvalstu investoru lîdzdalîbu ir nodroßinåjusi Latvijå augstu

privatizåcijas kvalitåti, îpaßi attiecîbå uz uzñémumu restrukturizåcijas

tempu, vadîbas struktüru un pieeju brîvam kapitålam.”

(Fitch IBCA 1998.gada jünija ziñojums par Latviju)

Gazprom valdes priekßsédétåjs Rems Vjahirevs, Latvijas Gåzes valdes priekßsédétåjs Adriåns Dåvis, Latvijas Privatizåcijas a©entüras ©eneråldirektors Jånis Naglis un Ruhrgas valdes priekßsédétåja vietnieks Burhards Bergmans Latvijas Gåzes privatizåcijas lîguma parakstîßanas svinîgajå ceremonijå Rîgå, 1997. gadå.FOTO: A.F.I.

6

7

SAIMNIEKA ATRAÍANAVALSTS MANTAI“Ja Nomura nebütu izsoles konsultanta statuså,

més noteikti paßi iegådåtos Latvijas gåzes akcijas,

jo tå ir ¬oti perspektîva kompånija”

(Maikls Bordmens (Michael Boardman) Direktors, Equity Capital Markets, Nomura International,

intervijå divas nedé¬as pirms Latvijas Gåzes akciju publiskå piedåvåjuma 2000. gada martå)

8

LATTELEKOM

Pirmå bija telekomunikåciju kårta. Vél pirms

Privatizåcijas a©entüras izveidoßanas – 1993. un

1994. gadå Latvijas valsts radîja kopuzñémumu

Lattelekom, kurå 51% akciju piederéja Latvijas

valstij, bet 49% – britu Cable & Wireless un somu

Soneras veidotajam Dånijå re©istrétajam konsorci-

jam Tilts Communications. Íî iemesla dé¬ statistika

jau vairåkus gadus råda, ka no Dånijas Latvijå iegul-

dîts visvairåk tießo investîciju. Arî otru pretendentu,

kas piedalîjås konkurså, veidoja Eiropas telekomu-

nikåciju biznesa giganti – Telia un Deutsche Telekom.

Tika paredzéts, ka Lattelekom straté©iskajam inves-

toram kompånijas modernizåcijå jåiegulda 160,3

miljoni dolåru, taçu, ñemot vérå nozares straujo

attîstîbu, kopéjås investîcijas lîdz 1999.gadam bija jau

pårsniegußas 300 miljonus dolåru. Lattelekom ßajos

gados izbüvéjis visu Latviju aptveroßu ma©istrålo

optisko kabeli, kå arî uzstådîjis digitålås centråles

lielåkajå da¬å Latvijas pilsétu.

1997.gadå Cable & Wireless pårdeva savas da¬as

Sonerai. 2000.gadå paredzéts privatizét atlikußås

51% Lattelekom valsts da¬as. Iespéjams, ka da¬a

no tåm nonåks Soneras îpaßumå kå kompensåcija

par Latvijas telekomunikåciju tirgus demonopo-

lizåciju, kam jånotiek 2003.gadå.

LATVIJAS GÅZE

Otrs lielais valsts uzñémums, kuram tika piesaistîts

årvalstu kapitåls, bija gåzes kompånija Latvijas gåze.

Ío darbu jau veica Privatizåcijas a©entüra, 1997.gadå

pårdodot pa 16,25% akciju Krievijas Gazprom, kas ir

vienîgais gåzes piegådåtåjs Latvijas gåzei, kå arî divu

Våcijas kompåniju Ruhrgas un PreussenElektra

veidotajam konsorcijam. Péc tam valsts pårdeva

da¬u akciju publiskajå piedåvåjumå par privatizåcijas

sertifikåtiem, kå rezultåtå par kompånijas akcionåriem

k¬uva vairåk nekå 10 tükstoßi Latvijas iedzîvotåju.

LATVIJAS TOP KOMPÅNIJASPRIVATIZÅCIJAS PROCESÅ

Tå kå Baltijas valstis ir mazas, vairums

privatizéjamo uzñémumu nespéj piesaistît

årvalstu investoru interesi, jo to apgrozîjums

uz starptautiskå biznesa fona ß˚iet påråk

niecîgs, lai arî daΩiem no tiem biznesa

perspektîvas ir ¬oti cerîgas. Uzñémumus,

kuru apgrozîjums nepårsniedz piecus vai

desmit miljonus dolåru, privatizéja vai nu

vietéjie uzñéméji, vai arî skandinåvu

investori, kuri Baltiju iek¬auj re©ionålo

biznesa intereßu sférå. Citådi ir ar

lielajiem infrastruktüras uzñémumiem:

par to privatizåciju intereséjas

investori no visas pasaules.

DaΩu gadu laikå Latvija ir k¬uvusi par Eiropas vienotås telekomunikåciju telpas saståvda¬u.

9

Kopß 1999.gada februårå kompånijas akcijas tirgo

Rîgas Fondu birΩå. Pateicoties lielo investoru intere-

sei iegådåties papildus akcijas, uzñémuma akciju

cena birΩå gada laikå palielinåjusies par 120%.

Latvijas gåzes îpaßå vértîba ir Inçukalna dabîgå

pazemes gåzes kråtuve, kas ir unikåla plaßå re©ionå.

2000. gada 27. martå valsts publiski izsolîja vél

10,7 miljonus tai piederoßo akciju, kas ir 26,8%

no kompånijas pamatkapitåla. Péc ßî darîjuma

Latvijas gåzes akcionåru struktüra izskatås ßådi:

Latvijas valsts – 10%

Fortum Oil and Gas – 2%

Påréjie – 5,8%

Gazprom – 18,2%

Itera Latvija – 21,4%

PreussenElektra – 17%

Ruhrgas – 25,6%

LASCO

Latvijas ku©niecîba (LASCO) ir pasaulé pazîstamåkais

Latvijas uzñémums. Péc Padomju Savienîbas sab-

rukßanas Latvijai izdevås savå îpaßumå sañemt apjo-

mîgu bijußås PSRS tirdzniecîbas flotes da¬u. Deviñ-

desmito gadu beigås LASCO bija piektå lielåkå tank-

ku©u flote pasaulé. Latvijas jürnieku profesionalitåte

jau kopß pagåjußå gadsimta tiek augstu vértéta pa-

saules jürås. Kå daudzås Eiropas valstîs, arî Latvijå

ku©us izdevîgåk re©istrét “léto karogu” zemés –

Kiprå, Libérijå, Panamå. Taçu Latvijas valdîba pédéjos

Foto

: Im

ants

Pré

del

is

10

VENTSPILS NAFTA

1996.gadå tika uzsåkta lielåkå Baltijas jüras naftas un

naftas produktu terminåla Ventspils nafta privatizå-

cija. Íî kompånija ir otrs lielåkais Krievijas jélnaftas

eksporta ce¬ß. Caur to ik gadus eksporté ap 14%

no visas Krievijå iegütås naftas. Ventspils naftas pår-

strukturizåcijas programma paredzéja kompånijas

apvienoßanos ar uzñémumu LaSaM, kas no Latvijas

puses uzraudzîja naftas un naftas produktu cauru¬-

vadus no Krievijas uz Latviju. Pirms apvienoßanås

LaSaM akcionåriem – Latvijas vadoßo privato naftas

tranzîta kompåniju veidotajam konsorcijam Latvijas

naftas tranzîts – tika dota iespéja iegådåties valstij

piederoßås akcijas. Darîjuma apjoms bija 125,5

miljoni dolåru. Péc apvienoßanås Latvijas naftas

tranzîta îpaßumå nonåca 37% Ventspils

naftas akciju.

Nåkamajå privatizåcijas kårtå 15% kompånijas akciju

tika piedåvåti publiskajå piedåvåjumå par privatizå-

cijas sertifikåtiem. Kopß 1998. gada rudens Ventspils

gados spérusi pirmos so¬us, lai veiktu izmaiñas

ar ku©niecîbas biznesu saistîtajå nodok¬u politikå,

kuråm büs jåstimulé ku©u re©istråcija Latvijå.

Pirmais kompånijas privatizåcijas plåns paredzéja

ar pårdoßanas un jaunas emisijas palîdzîbu nodot

ap 35% LASCO akciju straté©iskajam investoram –

spécîgai årzemju ku©oßanas kompånijai ar noteiktu

flotes kravnesîbu, ku©u skaitu un apgrozîjumu.

Pieteicås 14 kompånijas, no kuråm tika atlasîtas

çetras – starp tåm Tufton Oceanic, kas startéja kopå

ar Norvé©ijas lielo ku©niecîbu Leif Hoeg, kå arî grie˚u

Laskaridis ©imenei piederoßå Lavinia Corporation,

kas jau pirms tam bija privatizéjusi citu – daudz

mazåku Latvijas ku©niecîbu Rîgas Transporta floti.

DiemΩél uz galîgajiem privatizåcijas noteikumiem ne-

pieteicås neviens no pretendentiem, tåpéc privatizåci-

jas konkurss tiks rîkots atkårtoti, iespéjams, piesaistot

konsultanta statuså starptautisku investîciju banku.

Latvijas ku©niecîbas floté paßlaik ietilpst 67 daΩådu tipu ku©i, kas ku©o gandrîz visås pasaules jürås un okeånos.

Foto

: Im

ants

Pré

del

is

11

naftas akcijas koté Rîgas Fondu birΩå. 2000. gada

pavsarî valsts rokås joprojåm ir 42% akciju, kuras

nolemts pårdot tuvåkajå laikå.

LATVENERGO

Valstij piederoßå elektroener©ijas monopolkompå-

nija Latvenergo divus gadus péc kårtas tika atzîta

par labåko kompåniju Baltijå, vértéjot gan pe¬ñu,

gan apgrozîjumu, gan citus rådîtåjus. Kopß 1996.

gada ßî kompånija ir privatizéjamo sarakstå, taçu,

ñemot vérå, cik sensitîva ir sabiedriskos pakalpoju-

mus sniedzoßo uzñémumu privatizåcija, tikai

2000. gada såkumå tika pieñemts lémums, kas

paredz uzsåkt kompånijas restrukturizåciju, nodalot

elektrîbas raΩoßanu, pårvadi un sadales tîklus.

Paredzéts privåto kapitålu piesaistît gan raΩoßanas

(termoelektrocentrå¬u) uzñémumam, gan elektro-

ener©ijas mazumtirdzniecîbai. Valsts paturés

pilnîbå savå îpaßumå hidroelektrostacijas un

augstsprieguma pårvades lînijas.

Restrukturizåcijas mér˚is ir nodroßinåt brîvu elek-

troener©ijas tirgu, lai patérétåjs varétu brîvi izvélé-

ties, no kå iepirkt elektroener©iju – Latvenergo ra-

Ωoßanas uzñémumiem, citiem Latvijå strådåjoßajiem

elektrîbas raΩotåjiem vai årvalstu kompånijåm.

Paßlaik Latvijå 97,7% elektrîbas ©eneré Latvenergo,

taçu tuvåkajå laikå ASV konsorcijs CME International

un Caterpillar Power Ventures kopå ar Latvijas

kompåniju Liepåjas metalurgs ir paziñojußi,

ka cels ko©eneråcijas staciju, kas konkurés

ar Latvenergo Kurzemes novadå.

Péc såkotnéjå starptautiskå piedåvåjuma par

Latvenergo interesi izrådîja tådas Eiropå pazîstamas

kompånijas kå Vattenfall, Pohjolan Voima, British

Latvenergo divus gadus péc kårtas tika atzîts par labåk strådåjoßoBaltijas uzñémumu. FOTO: A.F.I.

Ventspils Nafta ir lielåkais naftas pårkraußanas terminåls Baltijas jürå.

12

miem finanséti gan kredîti uzñéméjdarbîbas

attîstîbai, gan kompensåcijas padomju varas

represétajiem cilvékiem, gan bankrotéjußo

valsts uzñémumu sociålie pabalsti, gan tautas

skaitîßanas un citas izmaksas.

Tomér ne mazåk svarîgi par ieñémumiem valsts

budΩetå ir Latvijas privatizåcijas modelî paredzétie

påréjie jauno îpaßnieku maksåjumi: obligåtås inves-

tîcijas uzñémumu modernizåcijå un veco valsts

uzñémumu parådu pårñemßana. Privatizåcijas

a©entüras statistika liecina, ka no 1994. lîdz 1999.

gadam slégtajos privatizåcijas lîgumos jaunajiem

îpaßniekiem uzdots ieguldît investîcijas 292,2

miljonu dolåru apjomå. Pieméram, pazîstamajam

Våcijas büvmateriålu uzñémumam Knauf tika

uzdots ieguldît Saurießu büvmateriålu kombinåtå

investîcijas 6,9 miljonu dolåru apjomå.

Savukårt metalur©ijas uzñémuma Liepåjas meta-

lurgs privatizétåji Èrijå re©istrétais Gesil Ltd pårñéma

saistîbas 27,5 miljonu dolåru apjomå, bet trikotåΩas

kompånijas Ogre privatizétåji Baltijas Holdings –

saistîbas 17,2 miljonu dolåru apjomå.

Jåatzîmé arî mazåk veiksmîgi pieméri – Singapüras

kompånijai Tolaram, kas apñémås segt ap 200 mil-

jonu dolåru lielos Daugavpils stikla ß˚iedras rüpnîcas

Energy, PreussenElektra, tomér cerams, ka tås ne-

büs vienîgås kompånijas, kas piedalîsies sacensîbå

par Latvenergo privatizåciju.

NAUDA LATVIJAS VALSTIJUN UZˆ‰MUMIEM

Bez lielajiem uzñémumiem Latvijas Privatizå-

cijas a©entüra valsts kasi pildîjusi arî, pårdo-

dot mazos un vidéjos uzñémumus. DaΩi

no tiem investoru acîs rådîjås pietiekami

vértîgi, lai solîtu summas, kas vairåkas reizes

pårsniedza valsts noteikto izsoles såkum-

cenu. Tå pieméram, Latvijas lielåkå alkohola

raΩotåja Latvijas Balzams kontrolpakete

izsolé 1998. gada såkumå tika pårdota par

8,87 miljoniem dolåru, kaut gan tås såkot-

néja cena nepårsniedza 3,5 miljonus dolåru.

Savukårt 1998. gada vasarå izdevniecîbas

un tipogråfijas Preses nams akciju pakete,

kuras såkumcena bija 165 tükstoßi dolåru,

tika nosolîta par 2,5 miljoniem dolåru.

Protams, ne visus uzñémumus izdevås

pårdot ar tik lielu uzcenojumu, daΩus

pat nåcås izsolît vairåkkårt, jo nepieteicås

neviens pretendents.

Kopumå no 1994. lîdz 1999. gadam Latvijas valsts

budΩets no Privatizåcijas a©entüras ir sañémis

167,5 miljonus dolåru. No privatizåcijas ieñému-

Lielåko latvijas uzñémumu apgrozîjums 1999 (milj. USD)

Latvenergo 288,3*Lattelekom 222,9Latvijas ku©niecîba 191,1Latvijas gåze 143,06*

* Neauditétie rådîtåji(Dati: NIP)

13

parådus, ßo kompåniju pårdeva par simbolisku

cenu – 1 latu. Tolaram uzsåka darbîbu, taçu pasau-

les ekonomikas krîzes ietekmé bizness neattîstîjås

tik labi kå plånots, lîdz kådu dienu investori vårda

tießajå nozîmé steigßus aizmuka no Latvijas.

Kå liecina Privaizåcijas a©entüras informåcija

par tiem privatizåcijas lîgumiem, kuru termiñß jau

bija beidzies lîdz 2000.gada martam, ieguldîts par

70% vairåk investîciju un darbavietas nodroßinåtas

par 30% vairåk nekå bijis paredzéts såkotnéji

lîgumos. Íie rådîtåji liecina, ka pårsvarå gadîjumu

valsts uzñémumi péc privatizåcijas nonåkußi

kårtîgu saimnieku rokås.Konditorejas fabrikas “Staburadze” privatizåcijå tika radîts plaßs akcionåru loks, kas veicinåja aktîvu uzñémuma akciju tirdzniecîbu birΩå. Foto: A.F.I.

14

15

LIELÅ RIETUMU NAUDA

No årvalstu tießajåm investîcijåm, kuras veiktas

Latvijå lîdz 2000. gada pavasarim, pagaidåm pat

lîderis – telekomunikåciju uzñémums Lattlekom –

nesasniedz ne pusi no plånotajå celulozes rüpnîcå

investéjamås summas. 2000. gada martå Latvijas

valdîba principåli atbalstîjusi rüpnîcas celtniecîbu.

Jaunå uzñémuma akcionåri büs Latvijas valsts, Zvied-

rijas Sodra Skogsagarna un Somijas Metsae-Serla.

Tiek plånots, ka investori projektå ieguldîs vairåk

nekå 960 miljonus dolåru. Latvijas premjers Andris

Í˚éle prognozéjis, ka ßåds uzñémums kopå ar

infrastruktüras objektiem varétu dot lîdz pat 3% i

eguldîjumu Latvijas iekßzemes kopproduktå. Rüpnî-

cu büvés Jékabpils rajonå, kas nav no attîstîtåkajiem

valsts punktiem. Tåds solis pieder pie re©ionålås

attîstîbas straté©ijas: pie jaunås rüpnîcas büs nepie-

cießams autoce¬ß, dzelzce¬a lînija, termoelektro-

centråle un citi infrastruktüras objekti.

No lielåkajåm årvalstu investîcijåm, ko piesaistîjusi Lat-

vijas Privatizåcijas a©entüras darbîba, jåmin nacionålås

aviokompånijas airBaltic izveidoßanas projekts, gåzes

kompånijas Latvijas gåze straté©iskås akciju paketes

pårdoßana, stikla ß˚iedras rüpnîcas Valmieras stikla

ß˚iedra kontrolpaketes pårdoßana un valsts komerc-

bankas Unibanka un konditorejas fabrikas Staburadze

akciju pårdoßana plaßam ieguldîtåju lokam.

No 1995.gada banku krîzes cieta arî tagad jau pa-

gåtné aizgåjusî Latvijas valstij piederoßå nacionålå

aviokompånija Latavio, kuras bizness bija k¬uvis

atkarîgs no bankrotéjußås bankas Baltija darbîbas.

Pateicoties Privatizåcijas a©entüras ener©iskai dar-

bîbai, kopå ar skandinåvu kompåniju SAS tika izvei-

dota jauna kompånija airBaltic, kas ieñéma bankro-

téjußås Latavio nißu aviopårvadåjumu tirgü. Latvijas

valstij aviokompånijå pieder 52%, atlikußås kapitåla

da¬as pieder SAS un skandinåvu ieguldîjumu fondiem.

Nelielås Valmieras pilsétas vadoßå uzñémuma Val-

mieras stikla ß˚iedra kontrolpaketi 1996.gadå iegå-

dåjås Våcijas uzñémums Glasseiden Oshatz, kas ie-

tilpst pazîstamås Daimleru ©imenes locek¬a Jurgena

Praisa-Daimlera uzñémumu grupå. Valmieras stikla

ß˚iedra eksporté 97% no saraΩotås produkcijas.

Uzñémumå tiek ieguldîtas investîcijas vairåk nekå

20 miljonu dolåru apjomå, tå îpaßnieki apsver

iespéju büvét ko©eneråcijas staciju, kas apgådåtu

ar siltumu un elektrîbu gan paßu uzñémumu,

gan Valmieras pilsétu.

Rüpéjoties par paßmåju fondu tirgus attîstîbu, atse-

viß˚us uzñémumus Privatizåcijas a©entüra izß˚îrås

pårdot publiski bez îpaßas kontrolpaketes izsoles.

Unibankas un Staburadzes gadîjumos ßî shéma

“Müsu mér˚is ir piecu gadu laikå dubultot Valmieras stikla ß˚iedras

apgrozîjumu. SprieΩot péc uzñémuma attîstîbas dinamikas,

més to sasniegsim”

(Jurgen Preiss-Daimler, Firmengruppe Preiss-Daimler îpaßnieks

Latvijas presei 1998.gada rudenî.) /DIENAS BIZNESS/

INVESTÈCIJASLATVIJAS LABKLÅJÈBAI

tåpéc péc privatizåcijas uzñémumi gan apgüst

jaunus tirgus, gan nodarbojas ar sponsoréßanu

un mecenåtismu, gan sakårto apkårtéjo

infrastruktüru.

Lielie privatizétie uzñémumi daudz palîdz Latvijas

sportam. Tå, pieméram, bobsleja lîdzjutéji viså

pasaulé var redzét Ventspils naftas simboliku uz

bobiem, ko vada viens no pasaules pieciem spécî-

gåkajiem pilotiem Sandis Prüsis. Liepåjas metalurga

jaunie îpaßnieki paveikußi daudz Liepåjas pilsétas

16

ßåkås investîcijas veicis konsorcijs Varner/Hakon

Invest. Jåpiezîmé, ka tåpat kå daudzkur pasaulé,

arî Latvijå daudzas investîcijas veic offshore zonås

re©istrétie uzñémumi. Daudzi Latvijas uzñéméji

neslépj, ka viñi ir ßo uzñémumu patiesie îpaßnieki.

LATVIJAS UZˆ‰M‰JINOSTIPRINA POZÈCIJAS

Privatizåcijas rezultåtå par valsts uzñémumu

îpaßniekiem Latvijå k¬uvußi gan årvalstu, gan vie-

téjie investori. Privåtîpaßnieki daudz rüpîgåk domå

gan par uzñémuma télu, gan mårketingu, gan

strådåjoßo labklåjîbu, nekå valsts uzñémumi,

sporta infrastruktüras attîstîßanai. Pilsétå uzcelta

ledus halle, kurå notika 2000.gada B grupas hokeja

çempionåts sievietém. Kompånijai piederoßås

hokeja un futbola komandas starté Latvijas

meistarsacîkstés un starptautiskos turnîros.

Liepåjas metalurga investîciju projektos ietilpst arî

jaunas ko©eneråcijas stacijas celtniecîba. 1999. gadå

kompånija vienojås, ka ßo projektu veiks kopîgi

ar divåm ASV kompånijåm CME International un

Caterpillar Power Ventures, kas iegådåjås maksåt-

nespéjîgo Liepåjas siltumapgådes uzñémumu.

Tådéjådi metalur©ijas uzñémuma privatizåcija

palîdz Liepåjas pilsétai veicîgåk sakårtot elektrîbas

un siltumapgådes infrastruktüru.

izrådîjås ¬oti pateicîga, lai investori cînîtos par ßo

uzñémumu akcijåm gan såkotnéjå publiskajå pie-

dåvåjumå, gan sekundårajå tirgü. Starp Unibankas

portfe¬investoriem daΩus gadus bija Sauda Aråbijas

ßeihs Al MadΩids. Kopß 1999. gada Unibankas kont-

rolpakete pieder Zviedrijas Skandinaviska Enskilda

Banken. Savukårt lielas Staburadzes akciju paketes

bijußas gan ASV, gan Kipras, gan itåließu, gan

islandießu uzñéméju îpaßumå.

Vairåkus tirdzniecîbas un viesnîcu biznesa objektus

iegådåjußies Norvé©ijas uzñéméji, no kuriem vispla-

Transports, noliktavu saimniecîba un sakari – 23,2%

Finansu starpniecîba – 19,7%

RaΩoßana – 17,5%

Apstrådes rüpniecîba – 15,4%

(Dati: Latvijas Banka)

Elektrîba, gåzes, üdens apgåde – 1,9%

Citi – 3%

Nekustamais îpaßums – 5,3%

Vairumtirdzniecîba un mazumtirdzniecîba – 14,0%

ÅRVALSTU TIEÍO INVESTÈCIJU STRUKTËRA – 1999

Lidostu Rîga pagaidåm nav paredzéts privatizét, taçu uzñémumsveiksmîgi attîstås, 1999.gadå atklåjot jauno izlidoßanas terminålu.Foto: Imants Prédelis

17

Latvijas uzñéméju orientéßanås vietéjos biznesa

apståk¬os, kombinéta ar labu know-how, stimuléjusi

sadarbîbu ar årvalstu uzñéméjiem jau péc privatizå-

cijas. Lîdz ar to varam novérot jaunu tendenci

Latvijas bizneså: årvalstu investîcijas piesaista nevis

valsts struktüras, bet jau paßi privåtie uzñéméji.

Tå, pieméram, Ventspils ostas teritorijå savulaik

privatizétås stividorkompånijas tagad uzsåkußas

lielu sadarbîbas projektu ar Be¬©ijas kompåniju

Noord Natie konteineru terminåla celtniecîbå.

Terminåls darbu uzsåks 2003. gadå, tå plånotås

investîcijas sasniegs 70 miljonus dolåru un

pårkraußanas apjoms paredzéts 250 tükst. TEU.

Ku©u remonta uzñémums Rîgas ku©u büvétava

péc privatizåcijas aktîvi såka meklét pasütîtåjus

Rietumeiropå un uzsåka ku©u büvéßanu Norvé©ijas

zvejniekiem. Pirms privatizåcijas uzñémums

nodarbojås tikai ar ku©u remontu.

Viens no lielåkajiem Latvijas darba devéjiem

trikotåΩas fabrika Ogre péc privatizåcijas nomai-

nîjusi lielåko da¬u novecojußås iekårtas un noslégusi

sadarbîbas lîgumus ar tådiem pazîstamiem veikalu

tîkliem kå Mark & Spencers, Heinz & Moriz un

Laura Ashley.

SKATS NÅKOTN‰

2000. gada pavasarî ir palikußi tikai nedaudzi lielie

uzñémumi, kurus Latvijas valsts nolémusi paturét

savå îpaßumå: Latvijas pasts, Latvijas dzelzce¬ß un

Lidosta Rîga. Pagaidåm tikai pirmie so¬i sperti soci-

ålås aprüpes un izglîtîbas objektu privatizåcijå.

Lai årvalstu investîciju straume neapsîktu arî péc

privatizåcijas beigåm, Latvija nepårtraukti rüpéjas

par labvélîgas investîciju vides radîßanu. 2000. gadå

pieñemts likums par koncesijåm, kas turpmåk

reglamentés iespéjas nodot valsts îpaßumu

privåtå apsaimniekoßanå.

Ventspils Naftas atbalstîtais bobslejists Sandis Prüsis – 2000. gada Labas Gribas spé¬u zelta meda¬as ieguvéjs.Foto: A.F.I.

18

Latvijå darbojas çetras brîvås ekonomiskås zonas:

Rîgå, Ventspilî, Liepåjå un Rézekné. Tuvåkajos gados

spékå jåståjas arî izmaiñåm likumdoßanå, kas sama-

zinås nodok¬us ku©niecîbas nozaré. Pret Latvijas

brîvo ekonomisko zonu politiku vairåkkårt iebildis

Starptautiskais valütas fonds, taçu pasaulé brîvzonu

idejai ir daudz atbalstîtåju, tåpéc ßis ir jautåjums,

kurå Latvija nepiekåpjas fondam.

Arî pati Privatizåcijas a©entüra joprojåm meklé

jaunas un ori©inålas idejas. A©entüras darbinieki

savas zinåßanas un profesionalitåti iegulda arî

citos ar valsts tautsaimniecîbas attîstîbu saistîtos

projektos: Åréjo sakaru grupas speciålistu veidotå

komanda 1998.gadå uzvaréja Finansu ministrijas

rîkotajå konkurså par tiesîbåm organizét Eiropas

Rekonstrukcijas un attîstîbas bankas pilnvarnieku

gadskårtéjo sanåksmi Rîgå 2000.gada maijå.

Péc tam tika optimizéta Privatizåcijas a©entüras

struktüra, uz Åréjo sakaru grupas båzes izvei-

dojot meitas sabiedrîbu Birojs 2000. Sanåksmes

ietvaros rîkotajå Baltijas biznesa forumå

paredzéts iepazîstinåt pasaules vadoßos

finansistus ar perspektîviem investîciju

projektiem Latvijå un kaimiñvalstîs.

Labåkie årvalstu tießo investîciju rådîtåji uz vienu iedzîvotåju Centrålås un Austrum-eiropas valstîs, ASV dolåros, (1/2 1999)

Ungårija 1750Çehija 1250Igaunija 1150Latvija 700Slovénija 680Horvåtija 575Polija 525

(Dati: Finansu ministrija)

Jaunais gaisa kustîbas vadîbas centrs lidostå Rîga.

Foto

: Im

ants

Pré

del

is

19

PRIVATIZÅCIJAS LOMA

Pateicoties publiskå piedåvåjuma programmai

par privatizåcijas sertifikåtiem, Latvijå vértspapîri

pieder ap 110 tükstoßiem personu, no kuriem lielå-

kais vairums ir privåtpersonas. Tådejådi akcionåri ir

4% no Latvijas iedzîvotåjiem, kas, salîdzinot ar

attîstîtajåm valstîm, ir visai zems rådîtåjs. Privatizå-

cija ir devusi Latvijas fondu tirgum absolüti lielåko

da¬u tå produktu. No aptuveni 65 akciju sabiedrîbåm,

kas 2000.gada pavasarî tiek kotétas Rîgas Fondu

birΩå, 60 ir publiskotas ar privatizåcijas palîdzîbu.

Vidéjais par sertifikåtiem plaßai sabiedrîbai pårdotais

akciju îpatsvars kompåniju pamatkapitålå ir 25,4%.

Ar publiskå piedåvåjuma palîdzîbu dzésti privatizåcijas

sertifikåti 1,644 miljardu dolåru apjomå. No

vadoßajiem Latvijas uzñémumiem par privatizåcijas

sertifikåtiem publiski izsolîtas Ventspils naftas, Latvijas

gåzes, Unibankas, Staburadzes akcijas.

Jåatzîmé arî Privatizåcijas a©entüras veiktais 5,39

miljonu Unibankas akciju publiskais piedåvåjums

GDR tîklå 1997. gadå. Pieprasîjums pårsniedza

piedåvåjumu pusotru reizi, un vienas akcijas cena

tika noteikta 4,80 dolåri. Kopß GDR programmas

Unibankas akcijas tiek kotétas arî Londonas birΩå.

2000. gada 27. martå Rîgas Fondu birΩå notika

10,7 miljonu jeb 26,8% Latvijas gåzes akciju publiska

izsole, kuras mér˚is bija piesaistît kompånijai gan

finansu investorus, gan ener©étikas nozares

kompånijas. Péc ßî darîjuma Latvijas gåzes akcionå-

ru struktüra izskatås ßådi: Latvijas valsts – 10%,

Fortum Oil and Gas – 2%, Itera Latvija – 21,4%,

PreussenElektra – 17%, Ruhrgas – 25,6%,

Gazprom – 18,2%, påréjie – 5,8%.

LG a

kci

ju c

en

u k

åp

um

s p

éd

éjå

g

ad

a la

ikå

(d

atu

ms

un

ce

na

)

FONDU TIRGUS – STRAUJA ATTÈSTÈBANauda nåk uz Baltiju. Un, kas ir pats

svarîgåkais – tå turpinås nåkt.”

(Augusto Lopezs-Klaross (Augusto Lopez-Claros), izpilddirektors, galvenais

ekonomists Krievijas un bijußås PSRS jautåjumos, Lehman Brothers,

Baltijas banku un finansu konferencé Rîgå, 1999.gada novembrî)

(Dati: Rîgas Fondu BirΩa)

20

2000.gada såkumå trîs Baltijas birΩas parakstîja

nodomu protokolu par integréßanos Skandinåvijas

birΩu aliansé NOREX, kas optimålå gadîjumå pare-

dzéta jau 2001.gadå. Vienota Baltoskandijas birΩa

dos iespéju Baltijas ieguldîtåjiem brîvåk piek¬üt

informåcijai par lielajiem Stokholmas un Kopenhå-

genas birΩås esoßajiem uzñémumiem un veikt

darîjumus ar to akcijåm, savukårt skandinåvu

investoriem büs jauns stimuls ieguldît Baltijas

uzñémumos, kuru akcijåm ir liels kåpuma

potenciåls.

Rîgas Fondu birΩa pazîstama ar savåm sabiedrîbas

izglîtoßanas programmåm. Investoru értîbåm

izveidotå birΩas interneta måjas lapa 1999. gadå

atzîta par labåko Centråleiropas un Autrumeiropas

birΩu måjas lapu. Sabiedrîbas izglîtoßanas program-

må ietilpst arî bukleti, seminåri, atvérto durvju

dienas un TV raidîjumi.

BIRÛA PLÅNOALIANSI

Rîgas Fondu birΩa såka savu darbîbu 1995.gadå.

Tobrîd birΩas sarakstos kotéja mazåk par 10 uzñé-

mumiem. Fondu tirgus uzplaukums såkås 1996.

gada rudenî un ilga gadu, lîdz investoru uzticîbu

attîstîbas valstu tirgiem sagråva Åzijas krîze. Péc

gada krîze Krievijå padarîja Rîgas vértspapîru tirgus

stagnåciju vél dzi¬åku. Lîdz ar to lielas da¬as veiksmî-

gi strådåjoßo Latvijas uzñémumu akcijas ir nenovér-

tétas, un ir potenciåls ßo cenu kåpumam. Investoru

uzticîba Latvijas kapitåla tirgum tomér atjaunojas

pamazåm: pozitîva tendence visu trîs Baltijas

valstu birΩås vérojama tikai kopß 2000.gada såkuma.

Toties tå ir stabila. Kopß gada såkuma lîdz pavasa-

rim Unibankas un Ventspils naftas akciju cena

ir gandrîz dubultojusies.

Kopß 1997.gada novembra tirdzniecîba Rîgas

Fondu birΩå notiek on-line reΩîmå. Pakalpojumus

1999.gadå piedåvåja 23 birΩas biedri – Latvijas

bankas un brokersabiedrîbas. Kopß 2000. gada

janvåra izveidots Baltijas saraksts, kurå iek¬autas

trîs valstu 13 vadoßås kompånijas: regulåri pårskati

par ßî saraksta indeksu ¬auj investoram spriest

par situåciju Baltijas kapitåla tirgü kopumå.

21

01.0

3.00

01.1

0.00

01.1

7.00

01.2

4.00

01.3

1.00

02.0

7.00

02.1

1.00

02.2

1.00

02.2

8.00

03.0

6.00

03.1

3.00

03.2

0.00

03.2

7.00

0

75

90

105

120104.60

101.54100.8598.8799.94

97.83

93.33

116.67113.29

111.06

106.25

99.87103.37

Rîgas Fondu BirΩasDJ RSE indekss

Foto

: Im

ants

Pré

del

is

KOPSAVILKUMS

Privatizåcija Latvijå tuvojas beigu posmam.

Tås rezultåtå Latvijai izdevies piesaistît ievérojamas

årvalstu investîcijas, k¬üstot par vienu no vadoßajåm

valstîm péc to apjoma uz vienu iedzîvotåju Centrål-

eiropå un Austrumeiropå. Jåatzîmé gan årvalstu,

gan vietéjo uzñéméju ieguldîjums, sakårtojot infra-

struktüru ap privatizétajiem objektiem, veicinot

sporta un kultüras attîstîbu, kå arî mekléjot jaunus

tirgus, apgüstot jaunas nozares un piesaistot spécîgus

biznesa partnerus. Paraléli privatizåcijai uzlabojusies

investîciju vide Latvijå. Joprojåm turpinås likumdoßa-

nas sakårtoßanas darbs, lai arî turpmåkajos gados

neapsîktu årvalstu investîciju straume. Rîgas birΩå

ir daudz nenovértétu uzñémumu, bez tam Baltijas

kapitålu tirgi uzñémußi kursu uz integråciju vienotå

Baltoskandijas tirgü, kas vairos investoru uzticîbu

re©ionam kopumå.

Plaßåka informåcija:

http://www.lpa.bkc.lv

http://www.lda.gov.lv

http://www.rfb.lv Foto

: Im

ants

Pré

del

is