Tautas nobalsoßana notiks ßå gada 7. jülijå

Centrålå véléßanu komisija ir izsludinåjusi tautas nobalsoßanu par Valstsprezidentes apturéto likumu “Grozîjumi Nacionålås droßîbas likumå” un“Grozîjumi Valsts droßîbas ieståΩu likumå” atcelßanu.

Tautas nobalsoßana ir jårîko, jo parakstu våkßanå, kas ilga no 3. aprî¬a lîdz 2.maijam, likumu “Grozîjumi Nacionålås droßîbas likumå” un “Grozîjumi Valstsdroßîbas ieståΩu likumå” nodoßanu tautas nobalsoßanai atbalstîja 14 procenti jebvairåk nekå 1/10 da¬a no pédéjås Saeimas véléßanås balsstiesîgo pilsoñu skaita.

Tautas nobalsoßana notiks ßå gada 7. jülijå, sestdienå. Tautas nobalsoßanasdienå véléßanu iecirkñi büs atvérti no pl. 7 lîdz 22 un balsot varés jebkuråvéléßanu iecirknî viså Latvijas teritorijå.

Ogres novadå ir 9 véléßanu iecirkñi, tie visi darbosies tautas nobalsoßanasdienå: •véléßanu iecirknis Nr. 678, Ogré, Dårza ielå 25, Ogres ce¬u rajona administråci-jas ékå;•véléßanu iecirknis Nr. 679. Ogré, Skolas ielå 13, bérnudårzå “Zelta sietiñß”; •véléßanu iecirknis Nr. 680. Ogré, Brîvîbas ielå 15, Ogres Kultüras centrå; •véléßanu iecirknis Nr. 681, Ogré, Målkalnes pr. 32, Ogres basketbola skolå; •véléßanu iecirknis Nr. 682, Ogré, Brîvîbas ielå 125, Kursu båzé; •véléßanu iecirknis Nr. 683, Ogré, Målkalnes pr. 43, Jaunogres vidusskolå; •véléßanu iecirknis Nr. 684, Ogresgala pagasta “Kår¬i”, Ogresgala tautas namå;•véléßanu iecirknis Nr. 685, Ciemupes tautas namå;•véléßanu iecirknis Nr. 686, Ogré, Brîvîbas ielå 50, Ogres müzikas skolå.

Atß˚irîbå no parakstu våkßanas procesa, tautas nobalsoßanå tie vélétåji, kuriveselîbas ståvok¬a dé¬ nav spéjîgi balsot véléßanu iecirknî, varés balsot savåatraßanås vietå, pieméram, måjås, slimnîcå. Desmit dienas pirms tautas nobal-soßanas dienas véléßanu iecirkños varés iesniegt pieteikumus balsoßanai vélétåjaatraßanås vietå.

Lai piedalîtos tautas nobalsoßanå, vélétåjam nepiecießama derîga Latvijas pil-soña pase.

Tautas nobalsoßanå büs divas balsoßanas zîmes - katram no apturétajiem liku-miem, un saskañå ar Satversmi vélétåjiem büs jålemj par vai pret apturéto liku-mu atcelßanu. Tautas nobalsoßanas jautåjumi büs:

1. Vai Jüs esat par 2007. gada 1. marta likuma “Grozîjumi Nacionålås droßîbaslikumå” atcelßanu?

2. Vai Jüs esat par 2007. gada 1. marta likuma “Grozîjumi Valsts droßîbasieståΩu likumå” atcelßanu?

Tautas nobalsoßana büs notikusi, ja tajå piedalîsies vismaz puse no pédéjåsSaeimas véléßanås piedalîjußos vélétåju skaita jeb 453 730 vélétåji. Likumi büsatcelti tautas nobalsoßanå, ja vairåk nekå puse no balsotåjiem atbalstîs likumuatcelßanu.

Ogres novada véléßanu komisija

Nr. 12 (288) OTRDIENA, 2007. GADA 5. JËNIJS BEZMAKSAS

OgrénietisOGRES NOVADA DOMES IZDEVUMS

Ogres novada domes sédé 31. maijå

Piedalås deputåti: Raimonds Javoißs, Vladimirs Paßkoviçs, Vita Pü˚e, Georgs Gutpelcs, Ludvigs Tribockis, Ilga Vecziediña, LudmilaSokolova, Juris Tukißs, Gunårs Kårkliñß, Edvîns Bartkeviçs, Jånis Latißs. Nepiedalås: Péteris Dimants, Arvis Auziñß.

14. jünijs – komunistiskå genocîdaupuru piemiñas diena

Ogres politiski represéto klubavalde un Ogres novada dome aici-na uz represiju upuru piemiñasbrîdi pie Piemiñas akmens 14.jünijå pl. 17.

Péc piemiñas brîΩa – politiskirepreséto tikßanås Ogres Kultürascentrå Ogré, Brîvîbas ielå 15.

Pagarinåts termiñß detålå plånojuma izstrådei

Domes sédé deputåti, izskatot SIA“Reålbüve” iesniegumu, nolémaizdarît izmaiñas domes 2007. gada 5.aprî¬a lémumå par detålplånojumajaunas redakcijas izstrådi zemesgabalam Ogré, Ceriñu ielå 12. Lîdz arßo izmaiñu pieñemßanu detålplånoju-ma sabiedriskås apsprießanas pirmåposma termiñß pagarinåts lîdz ßå gada25. jünijam, bet detålplånojuma1. redakcijas izstråde – lîdz ßå gada 1.oktobrim. Péc tam sekos plånojuma 1.redakcijas izskatîßana domes sédé, laipieñemtu lémumu par sabiedriskåsapsprießanas 2. posma uzsåkßanu.Domes lémuma pieñemßana parplånojuma apstiprinåßanu vainoraidîßanu paredzéta ßå gada beigås– decembrî.

Detålå plånojuma izstrådes mér˚isir pamatot mazståvu daudzdzdzîvok¬umåjas izvietojumu zemes gabalåCeriñu ielå 12.

Par ßo lémumu balsoja 8 deputåti,pret - 3 (I. Vecziediña, L. Tribockisun G. Gutpelcs).

SIA “Reålbüve” îpaßnieks EgilsHelmanis tautsaimniecîbas komitejassédé pauda viedokli, ka no ieceresbüvét daudzdzîvok¬u måju Ceriñu ielåvarétu atteikties, jo pret ßå zemesgabala apbüvi protesté apkårtéjo måjuiedzîvotåji. Taçu, ñemot vérå to, kauzñémums detålå plånojuma izstrådei

izlietojis pietiekami lielus lîdzek¬us,kompromisu varétu rast, ja domemåjas büvniecîbai piedåvåtu cituzemes gabalu.

2005. gada 6. oktobrî dome nolémanepagarinåt detålå plånojumaizstrådes termiñu zemes gabaliemOgré, Ceriñu ielå 12 un Parka ielå 1,taçu Administratîvå tiesa ßo domeslémumu atcéla. Pamatojoties uzAdministratîvås tiesas lémumu, ßågada 5. aprîlî dome apstiprinåja jaunudetålå plånojuma izstrådes darbauzdevumu.

Skoléni strådås labiekårtoßanasdarbos

Kå katru gadu, arî ßovasar da¬aOgres novada vispårizglîtojoßo skoluaudzékñu strådås novada teritorijaslabiekårtoßanå.

Domes sédé deputåti noléma atbal-stît Ogres novada labiekårtoßanasakciju 2007. gada vasaras periodå unpieß˚irt tai nepiecießamo finanséju-mu.

‰dinåßanai pieß˚irti Ls 0,70 vienamskolénam dienå, édinåßanai paredzétofinanséjumu pårskaitot i/k “GammaA” - Ls 940,80 un SIA “Fazer Amika”- Ls 161.

Ls 3148 atvéléti labiekårtoßanasakcijas dalîbniekiem samaksai pardarbu – par katru nostrådåto dienu (4stundas) bérns sañems divus latus.

Domes rîkotajå un finansétajå

novada labiekårtoßanas akcijå vasarasméneßos strådås 71 skoléns: 21- noJaunogres vidusskolas, 20 – no Ogresvidusskolas, 13 - no Ogres ©imnåzi-jas, 7 - no Ogres pamatskolas un 10 -no Ogresgala pamatskolas. Jünijåstrådås 19, jülijå – 21 un augustå – 31skoléns. Viñi kops novada un paß-valdîbas ieståΩu teritorijas – gråbszåli, kaplés krümus un ravés celiñus,stadionu, bérnudårzu un skolu teritori-jas, kå arî Lazdukalnu (Ípakovska)parku.

Turpinås måju nodoßanaiedzîvotåju pårziñå

Vél trîs måjas ar domes lémumutiek nodotas apsaimniekoßanå ßo måjuiedzîvotåjiem.

Dzîvojamås måjas Ogré, Tirgoñuielå 9, kurå ir seßi dzîvok¬i, pår-valdîßanas tiesîbas nodotas dzîvok¬uîpaßnieku pilnvarotajai personaiMelitai Pricîtei.

Savukårt dzîvojamås måjas Ogré,Upes prospektå 6, kurå ir 3 dzîvok¬i,pårvaldîßanas tiesîbas tiek nodotasViktoram Jånim Åriñam.

Dzîvojamås måjas Ogré, Strazduielå 3, triju dzîvok¬u îpaßnieki savasmåjas pårvaldîßanas tiesîbas uz-ticéjußi Svetlanai Kazakovai.

Saskañå ar domes lémumu ßîsmåjas tiek izslégtas no paßvaldîbasa©entüras “Målkalne” bilances.

Preses dienests

Turpinåjums 3 lpp

Ogres centrålajai bibliotékai vasarå cits darba laiks

Ogres centrålås bibliotékas darba laiks vasarå nedaudz atß˚irsies no ierastå.Bibliotékas administråcija informé, ka no 1. jünija lîdz 31. augustam bib-

liotékas Pieaugußo lasîtåju noda¬a pirmdienås, otrdienås, treßdienås, ceturtdienåsun piektdienås atvérta no pl. 11 lîdz 18, sestdienås – no pl. 10 lîdz 16, bet no30. jünija lîdz 31. augustam bibliotéka sestdienås büs slégta. Tåpat kå iepriekß,arî vasarå katra méneßa pédéjå ceturtdiena ir spodrîbas diena, kad bibliotékasdurvis apmeklétåjiem ir slégtas.

Bérnu noda¬a vasarå katru darba dienu strådås no pulksten 10 lîdz 17, sest-dienås no pulksten 10 lîdz 16, bet no 30. jünija lîdz 31. augustam sestdienås büsslégta.

Ìimenes atbalsta centrs atvérts arî vasaråSkolås såcies vasaras brîvlaiks, tåpéc ©imenes atbalsta dienas centrs Ogré,

MeΩa prospektå 9 arî mainîjis savu darba laiku un, såkot no 1. jünija, gaidaapmeklétåjus katru dienu (izñemot svétdienas un svétku dienas) no pl. 9 lîdz 18.

Péc ßåda grafika ©imenes dienas centrs strådås lîdz 14. augustam.

DARBA PIEDÅVÅJUMSOgres novada pirmsskolas izglîtîbas ieståde “Strautiñß”

Ogré, Lapu ielå 9 aicina darbå MEDMÅSU.

Pieteikties pie vadîtåjas. T. 5021950.

22. maijå Ogres pilsétas zîmesideju metu konkursa komisijas sédétika apkopoti konkursa par Ogreszîmi rezultåti, bet 31. maijåuzvarétåjus godinåja domespriekßsédétåjs Edvîns Bartkeviçs,büvvaldes vadîtåja Maija Rinka ungalvenais måkslinieks KrißsSkrastiñß.

Konkurså 1. vietu ieguva PaulsValgums un Viktors Valgums, kurisañéma Ls 500 lielu prémiju. 2. vietuun prémiju Ls 250 ieguva LindaMeiråne, Anna Ko¬esñikova unNellija Dziedåtåja, bet 3. vietu -Linda Neßko, kura sañéma Ls 150lielu prémiju.

Veicinåßanas prémijas Ls 50apmérå tika pieß˚irtas RenåramVîtoliñam, Mårim Jermacånam unSIA “HES”.

Sagaidot Ogres pilsétas 80 gadujubileju (2008. gada februårî), pécdizainera Paula Valguma un arhitek-ta bakalaura Viktora Valgumaizstrådåtås skices tiks izgatavotasOgres pilsétas zîmes. Tås atradîsiespie Rîgas - Daugavpils ßosejas -viena pirms iebraukßanas pilsétas te-ritorijå no Ikß˚iles puses, otra - noCiemupes puses.

Baiba Trumekalne

OGRES ZÈMI VEIDOS P‰C BRÅÒU VALGUMU SKICES

LR Årlietu ministrija irapstiprinåjusi Ogres novada domesperspektîvås attîststîbas noda¬as ie-sniegto projektu “Çerñigovas pilsétas(Ukraina) ilgtspéjîgas attîstîbasveicinåßana, pielietojot straté©iskåsplånoßanas pieeju un radot pamatuilgtermiña sadarbîbas aktivitåtém

starp Çerñigovas un Ogres paß-valdîbåm”.

Projekta mér˚is ir Çerñigovaspilsétas ilgtspéjîgas attîstîbasveicinåßana, sniedzot atbalstuÇerñigovas straté©iskås plånoßanasdokumentåcijas izstrådé un sekméjotturpmåko sadarbîbu starp Çerñigovas

un Ogres paßvaldîbåm uzñéméjdar-bîbas un türisma attîstîbas jomås.

Projekta budΩets ir Ls 11 725,Årlietu ministrijas pieß˚irtais finan-séjums - Ls 10 915, bet novada paß-valdîbas lîdzfinanséjums - Ls 810.

Preses dienests

Dome sadarbosies ar Çerñigovas paßvaldîbu

Pauls Valgums

2 «OGR‰NIETIS» Otrdiena, 2007. gada 5. jünijs

Ogres novada domes saistoßi noteikumi Nr. 90 GROZÈJUMI SAISTOÍAJOS NOTEIKUMOS Nr. 83

“Par Ogres novada 2007. gada budΩetu”Apstiprinåti ar Ogres novada domes 31.05.2007. lémumu. Pieñemti saskañå ar

LR likuma “Parpaßvaldîbåm” 46. pantu un likumu “Par paßvaldîbu budΩetiem”

1. Saistoßo noteikumu Nr. 83 punktus 1. un 2. izteikt sekojoßå redakcijå:“1. Apstiprinåt Ogres novada 2007. gada budΩeta ieñémumus Ls 20 786 616(divdesmit miljoni septiñi simti astoñdesmit seßi tükstoßi seßi simti seßpadsmitlati) saskañå ar pielikumu Nr.1.

2. Apstiprinåt Ogres novada 2007. gada budΩeta izdevumus Ls 23 187 391(divdesmit trîs miljoni simtu astoñdesmit septiñi tükstoßi trîs simti deviñdesmitviens lats) saskañå ar pielikumu Nr. 2.

Domes priekßsédétåjs E. Bartkeviçs

Kådreizéjå Ogres trikotåΩas kom-binåta cehos tagad darbojas trîsraΩotnes: SIA “Ogres jarns”, “OgrestrikotåΩa” un “Aurora Baltika”. Íouzñémumu vadîtåji uz tikßanos bijauzaicinåjußi Ogres novada domesdeputåtus, lai iepazîstinåtu ar Ogreslielåko uzñémumu darbîbu un arîproblémåm, kas bütu risinåmas,sadarbojoties uzñéméjiem un paß-valdîbai.

Jütams strådåjoßo deficîts“Ir darbinieki, kas strådå te jau kopß

1968. gada, kad darbu uzsåkatikotåΩas kombinåts,” ståsta kadruda¬as vadîtåja Anita Tihomirova,uzsverot, ka darbinieku trükums irviena no lielåkajåm problémåm.Jaunießi ßajå nozaré strådåt nevélas,turklåt vietéjo darba tirgu ietekméRîgas tuvums - daudz ogrénießudodas strådåt uz galvaspilsétu.TrikotåΩas nozarei ßobrîd nevienaprofesionålå izglîbas iestådenesagatavo kvalificétus strådniekus,tåpéc darbinieku apmåcîba notiektikai uzñémumos.

Strådåjoßo deficîtu raΩotñu vadîbacenßas risinåt ar daΩådiem pañémie-niem. Ik dienu ap 50 cilvéku tiek vestino Vecumnieku cietuma. Strådniekusved arî no Aizkraukles, uzñémumiemir dienesta viesnîca, kur var izmitinåtcilvékus no citiem rajoniem. SIA“Aurora Baltika” lielåkais vairumsdarbinieku ik dienu brauc no Rîgas.Kå zinåms, iedzîvotåju ienåkumanodokli sañem tå paßvaldîba, kurånodok¬a maksåtåjs deklaréjis savudzîvesvietu. Íajos gadîjumos naudiñaaiziet uz kaimiñu paßvaldîbåm - tåpatkå Ogres novada paßvaldîbas budΩetupapildina iedzîvotåju ienåkumanodok¬a maksåjumi no Ogres novadådeklarétajiem, bet citur strådåjoßajiemcilvékiem.

“Més maksåjam algas, ienåkuma unsociålo nodokli, slimîbas pabalstus,atva¬inåjumi arî tiek pieß˚irti,” ståstaA. Tihomirova. Un tomér strådåjoßotrükst. SIA “Ogres trikotåΩa” vajadzî-gi vél 100 darbinieki, SIA “Ogresjarns” – 60, SIA “Aurora Baltika” –40 darbinieki. Da¬a potenciålo liel-raΩoßanas strådnieku paßlaik irizvéléjußies darbu mazajos trikotåΩasuzñémumos tepat Ogré un Ogresrajonå – tåtad ir konkurence.

Paßlaik tiekot apsvérta iespéja jautuvåkajå laikå ievest viesstrådniekusno Bulgårijas un pat no înas. Tå tasir – no Latvijas darbaspéks aizplüst uzcitåm valstîm, tukßums tiek aizpildîtsar citu zemju ¬audîm. Liela da¬aogrénießu vél atceras tos gadus, kadtrikotåΩas kombinåtå strådåja vies-strådnieces no Vjetnamas. Tagad irciti laiki un viesstrådnieku ieveßanaiarî citi iemesli. Ekonomika pati diktésavus noteikumus, un tie nebüt navtådi, kådus més vélétos pieñemt, nopolitiskå viedok¬a raugoties.

Vajadzîgi dzîvok¬i…Viena no sviråm, kå konkrétam

uzñémumam piesaistît darbiniekus, irdzîvok¬i. Arî SIA “Ogres jarns”,“Ogres trikotåΩa” un “AuroraBaltika” vadîba darbinieku deficîtuplåno novérst ar dzîvojamås platîbas

nodroßinåßanu. Pagaidåm gan tås irtikai 25 vietas dienesta viesnîcå, taçuieceréta dzîvojamo måju büvniecîbaOgré. Pagåjußå gada jülijå novadadome, pamatojoties uz visu trijuraΩoßanas uzñémumu vadîtåju ie-sniegumu, noléma veidot kopuzñé-mumu daudzdzîvok¬u måju büv-niecîbai. Domes ieguldîjums – zeme,savukårt uzñémumu ieguldîjuma da¬a– nauda. Pa ßo laiku ir mainîjußiesuzñémumu îpaßnieki, nesen domeapstiprinåja izmaiñas agråk pieñemta-jå lémumå, nemainot bütîbu – veidotkopuzñémumu måju büvniecîbai. Ganuzñéméju, gan paßvaldîbas interesés irpéc iespéjas atråk, jau ßogad, uzsåktdzîvojamu namu büvniecîbu ßimnolükam paredzétajå vietå Ogré, Za˚uielas – MeΩa prospekta rajonå.

…un arî bérnudårzi“Bérnudårzi – tå mums ir liela

probléma. Esam gatavi piedalîties arlîdzfinanséjumu kådå pirmsskolasiestådes projektå,” saka E.Vaivods,uzñémumu “Ogres jarns” un “OgrestrikotåΩa” valdes loceklis.

Savulaik Ogres trikotåΩas kombinå-tam piederéja vairåki bérnudårzi. Tiepirmajos gados péc Latvijasneatkarîbas atjaunoßanas tikalikvidéti. Novada dome 2005. gadå no

SIA “BALTIC HOLDINGS” nopirkakådreizéjå bérnudårza éku Ogré, Lapuielå 9, tagad tur darbojas novada paß-valdîbas pirmsskolas izglîtîbas iestådear tås kådreizéjo nosaukumu –“Strautiñß”. Dome jau ir såkusi gådåtpar vietu skaita palielinåßanu bér-nudårzos. Jau tikko pieminétajå“Strautiñå” ßogad plånots iekårtot tel-pas vél 120 mazu¬iem – ékas otrajåspårnå. Plånojot jaunu dzîvojamonamu apbüvi MeΩa prospekta,Mednieku un Za˚u ielas rajonå, tiekdomåts arî par jauna bérnudårza celt-niecîbu – ßogad domes budΩetå irpieß˚irts finanséjums projektéßanai.Íogad jåizstrådå arî jaunas skolas pro-jekts. Protams, pieprasîjums pécvietåm bérnudårzos ir liels, tåpéc arvél vienu jaunu pirmsskolas izglîtîbasiestådi nez vai pietiks. Privåtå un paß-valdîbas kapitåla izmantoßana iriespéjama arî bérnudårzu büvniecîbå.“Ja izdotos piesaistît lîdzfinanséjumu,varétu büvét vél kådu bérnudårzu,”atzîst E. Bartkeviçs.

Apjomîgi nodok¬iKå informé E. Vaivods, nekustamå

îpaßuma nodok¬a apjoms pédéjosgados pieaudzis par 3 – 4%, tikpatliels ir arî raΩoßanas uzñémumu tîråspe¬ñas apjoma pieaugums.

Saskañå ar LR likumiem, paßvaldî-ba nenosaka nekustamå îpaßumanodok¬a lielumu – tå ir valsts komp-tence, savukårt paßvaldîba ßo nodokliadministré, tas ir, gådå par tåiekaséßanu. E. Bartkeviçs informé, kapaßvaldîbas ar Latvijas paßvadîbusavienîbas (LPS) starpniecîbu ir ie-sniegußas Finanßu ministrijai priekß-likumus par nekustamå îpaßumanodokli. Paßvaldîba var rîkoties tikaitai noteikto tiesîbu ietvaros, arîpieß˚irot nekustamå îpaßuma nodok¬aatvieglojumus.

Vél ir tukßas telpasJau minéju, ka bijußå trikotåΩas

kombinåta raΩoßanas ékås, kuru kop-platîba ir 9 ha, darbojas trîs uzñému-mi. Lielåkais no tiem ir SIA “OgrestrikotåΩa” ar 630 darbiniekiem, raΩotrikotåΩas izstrådåjumus. SIA “Ogresjarns”, kas nodarbojas ar vilnasapstrådi, strådå 380 darbinieki, betze˚u raΩoßanas uzñémumå SIA“Aurora Baltika” nodarbinåti 350 cil-véki. Tomér visas telpas vél navaizñemtas. “Mums paßlaik ir daudzbrîvu telpu, ko varam piedåvåt

raΩoßanas vajadzîbåm,” ståsta E.Vaivods, piedåvåjot domei iesaistîtieskådå kopîgå projektå. Te gan dome,visticamåk, varétu izmantot ßo infor-måciju, lai nodotu to tålåk – intere-sentiem, kas laiku pa laikam paß-valdîbai jautå par iespéjåm nomåt vaiiegådåties telpas.

“Inflåciju valstî var apturét tikairaΩoßanas attîstîba, nevis kådi citipasåkumi,” savu viedokli pauΩ E.Vaivods un piebilst “taçu ßobrîd,ñemot vérå daΩådus apståk¬us, esamizvéles priekßå – kå saglabåtraΩoßanu. Dodam cilvékiem darbu –tas samazina sociålo spriedzi.”

E. Vaivods ierosina kopå ar paß-valdîbu izveidot darba grupu, kopîgidomåt par to, kå veicinåt raΩoßanasattîstîbu, piesaistît strådåjoßos, liet-derîgi izmantot esoßås ékas, lai tåskalpotu paredzétajam mér˚im, nevis,pieméram, spé¬u zåli. “Ar izstiepturoku nenåkam, piedåvåjam sadar-bîbu,” saka E. Vaivods.

Nikolajs SapoΩñikovs

Par dzîvok¬iem, bérnudårziem un sadarbîbu

Ogré paßlaik aktîvi rit ielu sakår-toßanas darbi.

Gådåjot par satiksmes droßîbu, tiekkråsotas ielu pårejas. Íos darbus veicSIA “HODOS”. Lîgums par darbuizpildi noslégts lîdz ßå gada 17. sep-tembrim.

Skolas ielå rosîbu atsåkusi SIA“Lîvija un Ko” - tur notiek labiekår-toßanas darbi pagåjußogad rekonstru-étajå ielas posmå no Skolas ielas 20

lîdz A. Pumpura ielai. Pagåjußogadiesåktais objekts vél nav nodotsekspluatåcijå.

Íogad dome ir ieplånojusi apjomî-gus rekonstrukcijas darbus vairåkåsielås.

Ir såkusies MeΩa prospekta posmano TînüΩu ielas lîdz Mednieku ielairekonstrukcija. Tur paßlaik darbojasSIA “Elisits”, kas noñem ielas vecosegumu, apmales, kå arî veic cituspriekßdarbus, lai péc tam darbu varétusåkt ce¬u büves firma SIA “Ce¬daris”,ar kuru dome ir noslégusi lîgumu.Saskañå ar lîgumu ielas posma rekon-strukcija jåpabeidz lîdz ßå gada 30.septembrim, lîgumcena ir Ls 385 534.Lai MeΩa prospektu varétu rekon-struét viså garumå, ßogad tiekizstrådåts rekonstrukcijas projekts tåposmam no TînüΩu ielas lîdz Upesprospektam.

Akmeñu ielå vél notiek üdensvadaun kanalizåcijas sistémas remontdar-bi, taçu drîz jåsåkas ßîs ielas ilgi gaidî-tajai rekonstrukcijai. Tå kå ielas pår-büves tehniskais projekts bijaizstrådåts jau pirms vairåkiem

gadiem, paßlaik tiek veiktasnepiecießamås korekcijas. Akmeñuielas rekonstrukciju arî veiks SIA“Ce¬daris”.

Ir såkusies gåjéju un veloceliñaizbüve Brîvîbas ielå – posmå noKranciema ielas lîdz SuntaΩu ielai.Darbus veic SIA “Lîvija un Ko”.Projekta kopéjås izmaksas ir Ls315750, no tiem Ls 99985 pieß˚irti noEiropas re©ionålås attîstîbas fonda

(ERAF), Ls 15337 ir valsts finan-séjums, påréjås izmaksas sedz paß-valdîba.

Dome ir noslégusi lîgumu ar SIA“EdanElektro” par luksoforu ierîko-ßanu divos krustojumos Ogré –Målkalnes prospekta, TînüΩu ielas unMednieku ielas krustojumå unBrîvîbas ielas, Kalna prospekta unKranciema ielas krustojumå. Arî ßoprojektu da¬éji finansé ERAF - Ls48000, valsts finanséjums ir Ls 8000,atlikußo summu sedz no paßvaldîbasbudΩeta. Íå projekta kopéjås izmaksasir Ls 129529.

Ciemupé k¬uvis gaißåks – jaunsapgaismojums ierîkots Dårza ielå. Irpabeigti remontdarbi paßvaldîbaspakalpojumu centrå Ciemupes tautasnamå.

Domes büvvaldes vadîtåja M.Rinka informé, ka ir uzsåkti priekß-darbi jauna bérnudårza projektéßanai.Íogad domes budΩetå ir ieplånotsfinanséjums projektéßanai, lai jautuvåkajå nåkotné Ogré varétu büvétvél vienu pirmsskolas izglîtîbas iestå-di. N. SapoΩñikovs

Saimnieciskie darbi novadå

Dabaszinîbu kursu noslégums Ogres pamatskolå

29. maijå Ogres pamatskolå notika zinåtniski – praktiskå konference par skolåîstenoto projektu “Skolotåju kompetençu paaugstinåßana praktisko darbu,eksperimentu un jauno tehnolo©iju izmantoßanå dabaszinîbu måcîßanå 1. – 6.klasé” – lîgums Nr. 2006/0098/VPD1/ESF/PIAA/05/APK/3.2.5.2./0118/0252.

Divdesmit Ogres pamatskolas skolotåju ieguva A1 kursu apliecîbas par 144stundu programmas apguvi. Projekta dalîbnieki izvértéja jauniegütås zinåßanaspraktisko darbu, eksperimentu un jauno tehnolo©iju izmantoßanå måcîbu pro-ceså. Tå kå skoléniem lîdz 6. klasei dominé vizuålå atmiña, ieguvéji ir visi – par15 % célusies skolénu sekmîba tådos priekßmetos kå dabaszinîbas un biolo©ija.Aptaujåtie skoléni ar prieku iet uz stundåm jaunajå ar ITK aprîkotajå kabinetå,célusies skolénu motivåcija.

Projektå iesaistîtie nodarbîbu vadîtåji izvértéja mijiedarbîbå iegüto, analizéjasareΩ©îto programmu un iespéjas, kas skoléniem paveras veicot praktiskos dar-bus, kå arî izmantojot ITK zinåßanu apguvé.

Skolotåji atzina, ka daudz måcîjußies gan jaunajå kabinetå, gan brîvå dabåveicot daΩådus pétîjumus, kas lieti noderés viñu turpmåkajå darbå. Skolotåjiveltîja labus vårdus arî bagåtajam izdales materiålu klåstam, kas sagatavots katrådabaszinåtñu nozaré.

Skolotåji saprot, ka ¬oti svarîgi ir izraisît skolénu interesi dabaszinîbu måcîbupriekßmetos, lai skoléni bütu konkurétspéjîgi darba tirgü, ir ¬oti svarîginodroßinåt vienlîdzîgu pieeju kvalitatîvai izglîtîbai visiem sabiedrîbas locek¬iem.

Valda Bérziña, projekta vadîtåja

P/a “Målkalne” sadarbîbå ar Ogresnovada domi un laikrakstu “OgresZiñas” no 1. jünija lîdz 30. augustamaicina Ogres novada iedzîvotåjuspiedalîties ikgadéjå konkurså“Ziedoßåkå måja, pagalms unbalkons”.

Tå mér˚is ir veicinåt Ogresiedzîvotåjos vélmi dzîvot sakoptå unskaistå vidé un motivét viñus veiktOgres daudzdzîvok¬u måju vertikåloapza¬umoßanu un pagalmu labiekår-toßanu.

Konkurså var piedalîties Ogresnovada iedzîvotåji, rakstot un sütotsavas véstules par ziedoßåkajåmmåjåm, pagalmiem un balkoniem

(vélams ar fotogråfijåm) p/a“Målkalne” Ogré, Målkalnes pr 3, LV-5003, (e-pasts: gundega.dege@mal-kalne.lv) vai Ogres novada laik-rakstam “Ogrénietis” Ogré, Brîvîbasielå 4, LV – 5001 (e – pasts: domein-fo@oic.lv), laikrakstam “OgresZiñas”, Brîvîbas ielå 22, LV – 5001 (e-pasts: redaktors@ogreszinas.lv). Parsaviem novérojumiem var zvanît arîpa tålruñiem: 5049105, 5071164,5071254.

Konkursa novértéßana:konkursa uzvarétåjus noteiks Ogres

novada domes, a©entüras “Målkalne”pårståvju un “Ogres Ziñu” izveidota

komisija, ñemot vérå iedzîvotåjuieteikumus;-interesantåkås véstules tiks publicé-tas avîzés; -uzvarétåji sañems domes, “Mål-kalnes” un “Ogres Ziñu” balvas;-uzvarétåji tiks noteikti 3 kategorijås:

ziedoßåkais daudzdzîvok¬u måjaspagalms,

ziedoßåkais balkons,ziedoßåkå lodΩija.Konkursa uzvarétåju tikßanås un

apbalvoßana notiks Ogres pilsétassvétku laikå 1. septembrî.

Gundega De©e,p/a “Målkalne” sabiedrisko attiecîbu

speciåliste

KONKURSS “Ziedoßåkå måja, pagalms un balkons – 2007”

Ío MeΩa prospekta posmu nevarés izmantot visu vasaru.

3«OGR‰NIETIS»Otrdiena, 2007. gada 5. jünijs

Turpinåjums 4. lpp.

Ogres novada ©imenes atbalstadienas centrs (ÌADC) Ogré, MeΩapr. 9 darbojas kopß 2005. gada okto-bra. Centrs izveidots novada domessagatavotå projekta rezultåtå - tåtapßanu finanséja Bérnu un ©imeneslietu ministrija.

Centram ir vairåki mér˚iCentra darbîbai izvirzîti vairåki

mér˚i: radît gaisotni, lai bérns justosuzklausîts, saprasts un pieñemts;sniegt sociålpedago©isko un psiho-lo©isko palîdzîbu bérniem, jaunießiemun viñu vecåkiem; veicinåt sadarbîbuar tiesîbsargåjoßåm institücijåm,valsts un sabiedriskajåm organizåci-jåm; sekmét ©imenes kustîbu pardzîvi, brîvu no atkarîbas vielåm; inte-grét bérnu sabiedrîbå un organizétizglîtojoßås un atbalsta grupasvecåkiem un bérniem.

Centrå strådå sociålå pedago©eGunda Gunta Rudene, kura ir arî cen-tra vadîtåja, psihoterapeite IndraTretjakova un trîs audzinåtåjas –Dzintra Bormane, Heléna Sudare unIveta Zizlåne.

Beigs arî devîto klasi!Sastopot ÌADC vadîtåju Gundu

Rudeni, viña neslépj prieku parpaveikto: “Íodien ir pédéjå skolasdiena, visi müséjie pårcelti!” Gundarunå par tiem, kuri, atnåkot uz centrupirmo reizi pirms trim gadiem, bijapårliecinåti – ir lieli, gudri, måcîtiesnevajag, bet, guvußi centrå motivåcijuun sapratußi izglîtîbas nozîmi, ßie jau-nie cilvéki ßogad beigußi astoto klasiun ir pårliecinåti, ka beigs arî devîto.Uz centru nåk bérni un jaunießivecumå no 7 lîdz 18 gadiem. “Íobrîduzskaité ir 460 bérnu, kas te iriegriezußies, no kuriem 130 ir tådi,kuri centru regulåri apmeklé. 30 pro-centi no visiem ir såkumskolasvecuma bérni, 30 procenti – vidéjavecuma, påréjie – pusaudΩi,” saka G.Rudene, “ir bérni, kas nåk katrudienu, citi – divas reizes nedé¬å. Uzßejieni brauc no visa rajona – gan noKaibalas, gan no Tomes un eguma.” Såkoties vasaras brîvdienåm, no 1.jünija centra darba laiks ir no pulksten9 lîdz 18.

Sakårto savu pasauli Bérniem un jaunießiem centrå ir

plaßas iespéjas, lai saturîgi un intere-santi pavadîtu savu brîvo laiku – varzîmét, lîmét, dziedåt, apgüt teåtramåkslu, pus stundu ir pieejams datorsar interneta pieslégumu, bérni varskatîties televizoru, var nodarboties arfloristiku, ir daΩådas galda spéles unnesen ierîkots slépoßanas treneΩieris –“tiem aktîvåkajiem bérniem, kuriemener©ijas ir pårpårém,” skaidro centravadîtåja. Íeit kopå ar citiem tiek cep-tas kükas, vårîtas zupas un daΩådi citiédieni, lai jaunie cilvéki apgütu pavår-måkslu un iemåcîtos pareiza uzturapamatus. Bet vislielåkais ieguvumsjaunajiem cilvékiem centrå ir tas, kaviñus ßeit uzklausa, saprot, sniedzprofesionålu psiholo©isko palîdzîbuun nodroßina droßu vidi, ¬aujizpausties un sakårtot savu pasauli.

Centrå palîdz visai ©imeneiG. Rudene atklåj, ka såkotnéji bija

doma centra darbîbu vérst uzpalîdzîbas sniegßanu ielu bérniem, betar laiku centrs pårtapis par vietu, kur

palîdzîbu meklé visa ©imene.“PusaudΩiem galvenokårt raizessagådå konflikti ar ©imeni – komu-nikåcijas trükums vai såpes parvecåku ß˚irßanos, no kå nereti rodasarî grütîbas apgüt måcîbu vielu,iek¬auties sabiedrîbå, pat atkarîba nokaitîgåm vielåm,” saka Gunda, “vecå-ki nereti mums uztic savus pårdzîvo-jumus par ©imenes dzîvi un nesaprat-ni par to, kas notiek ar viñu atvasîtém.Pie mums palîdzîbu lüdz arî jaunåsmåmiñas, kuråm grüti sadzîvot arjauno savas dzîves situåciju un irnepiecießama psiholo©iska palîdzî-ba.”

Més ßeit visi esam vienådiKå novérojusi centra vadîtåja, bérni

un jaunießi, ßeit guvußi psiholo©iskuatbalstu, jutußi, ka viñus kåds dzird,saprot un dod padomus, bieΩi pår-mainås un k¬üst par citiem cilvékiem.“Kad jaunais cilvéks pie mums atnåk,uzreiz jau neatveras. Darbojoties,vérojot viñu, més viens otram tikaipamazåm såkam uzticéties,” saka G.Rudene, “tostarp centrå ir iespéjadziedåt un nodarboties ar véldaudzåm citåm måkslåm, ir stingrinoteikumi, kas paredz, ka més ßeitvisi esam vienådi. Un tas atbrîvo.Bérni, kuri skolå bijußi noslégußies unnekas nav izraisîjis interesi un pade-vies, centrå atbrîvojas un lieliski zîmévai dzied. Pat vecåki nereti brînås parsavu bérnu sasniegumiem! Tikai Ωél,ka vecåku interese ir visai niecîga.Kopå ar bérniem gatavojam Ziemas-svétku un Måmiñdienu koncertus, uzkuriem aicinåm ierasties arî vecåkus,bet atsaucîba ir ¬oti neliela. Vecåki

domå, ka centrs ir kåda spé¬u zåle,bérns te ir pie vietas, viss kårtîbå, bet,lai palîdzétu sakårtot mazå cilvékapasauli un uzveiktu viña såpes, jatådas ir, ßajå proceså nepiecießamsiesaistîties visai ©imenei.”

Dzîvojam kluså pasauléCentra vadîtåja novérojusi, ka

lielåkå probléma sabiedrîbå ir tå, kacilvéki nerunå viens ar otru. “Íobrîd irtåds laiks, kad visi skrien, visi ir tikaizñemti ar sevi un savu dzîvi, kaneredz citus, pat neredz savus bérnus!

Ieståjies tåds kå klusais våjpråts,”viña saka, “atnåkot pie mums, maziecilvéki bieΩi vien ir tik pårpilni emo-ciju, ka var runåt neapståjoties.Viñiem nav neviena, kam uzticétsavas pårdomas, savas såpes, nav, kasviñus dzird. Tåpéc reizém pat pieau-gußam cilvékam nepiecießama tikaisaruna, nepiecießams cita cilvékaskatîjums un padoms.”

Trükst telpuCentrs cießi sadarbojas ar skolåm,

lai efektîvåk varétu risinåt jautåjumus,kas saistîti ar måcîbåm. “Ja rodasnepiecießamîba, més sazvanåmies arklases audzinåtåju un skolu sociålopedagogu. Sadarbojamies arbåriñtiesu un nepilngadîgo lietuinspektoru. Protams, arî ar Ogresnovada Sociålå dienesta struk-türvienîbåm,” noråda centra vadîtåja.Visus centra izdevumus sedz Ogresnovada dome. G.Rudene atzîst, ka navjütamas problémas, lai nodroßinåtubérniem plaßu nodarbîbu klåstu,tomér vislielåkå probléma centrå irtelpu trükums. “Pagåjußajå gadå bijabrîdis, kad centru dienå apmekléja ap70 bérnu. Tik daudziem te vietas irpar maz,” atzîst centra vadîtåja, “jaatnåk vél vecåki, tad vienîgå vieta,kur viñus varam uzklausît, ir kori-dors.” Tåpéc Gunda cer, ka jau rudenîizdosies ievåkties jaunajås telpåsGrîvas prospektå 4, kur centram bütuatvéléti 100 kvadråtmetri platîbas.

Smiltis un müzika, kas nomierinaCentra vadîtåja atklåj, ka pavisam

drîz te tiks ierîkota muzikålå smilßukaste, ko plaßi izmantojot Våcijas

kolé©i. “Paßlaik mums ir parastasmilßu kaste ar dzîvniekiem. Tajåspéléjas mazåkie bérni. Péc viñuizkårtotås smilßu kastes varam redzét,kåda ir ßî bérniña emocionålå pasaule,vai viñu kas baida, uztrauc, vai viss irkårtîbå,” skaidro Gunda, “muzikålåsmilßu kaste büs kå muzikåla terapija,ar kå palîdzîbu mazais varés realak-séties, tådéjådi sakårtojot savupasauli. Bütu labi, ja ßådå terapijåiesaistîtos visa ©imene.”

Baiba Trumekalne

Vieta, kur uzklausa un saprotMédz teikt – cilvéks måcås visu

müΩu. Måcås. No kå? VisbieΩåkmåcås no k¬üdåm. Retåk gan no lîdz-cilvéku, bet bieΩåk, ja, kå saka, patsesi apdedzinåjies. Reti kad gribasieklausîties vecåku vai vecvecåkugudrîbå, jo ß˚iet, ka paßi esampietiekoßi måcîjußies un piedzîvojußi,tåpéc gudri.

Pie pirmsskolas izglîtîbas iestådes(PII) “Strautiñß” skolotåjas RutasAnsones dodos tießi ar tådu domu –uzzinåt, cik daudz viña ieklausîjusiesun izmantojusi savu vecåku ieteiku-mus un padomus.

Bet saruna, protams, iesåkas araktuålåko – gatavoßanos izlaidumam.Viña råda jaunåkås fotogråfijas, kurkopå ar audzékñiem ståda rododen-drus pie bérnudårza.

Bérnudårza audzinåtåjas ståΩsRutiñai (tå més, ciemupießi, viñudévéjam) nav nemaz tik garß – kopåapméram 12 gadu.

“Såka rasties paßas bérni un kåduspiecpadsmit gadus veltîju viñiem,”ståsta Ruta. “Strådåju arî kolhozå“Kopdarbs”. Tad mani paaicinåjatagadéjå PII “Strautiñß” vadîtåja AizaTîsa. Toreiz viña bija Ogresgalabérnudårza “Åbelîte” vadîtåja.Ciemupé izveidoja pirmsskolasvecuma grupiñas. Es strådåju tajå. Tiebija jauki, skaisti gadi. Òoti silta bijasadarbîba ar vecåkiem un bérniem.Bérnu nebija daudz – desmit lîdz div-padsmit. Bet strådåt bija viegli, neska-toties uz to, ka grupiñå bija daΩådavecuma bérni. Varéju darboties arkatru bérnu atseviß˚i, katram veltîtuzmanîbu. Toties man vienai bijajåveic arî daΩådi papildu pienåkumi:jåorganizé pasåkumi bérniem unvecåkiem, reizé domåjot, ko rådîsimvecåkiem un kå noformésim telpu. Jagribéjåm kur aizbraukt, paßai bijajådomå par transportu.”

Ruta atzîst, ka viñai darbs“Strautiñå” patîk. “Òoti patîk darbskolektîvå,” viña pårliecinoßi saka, “unkolektîvs mums brîniß˚îgs! Vienaotru atbalståm. Idejas mums ir un partåm varam droßi aprunåties, neko ne-slépjot.”

Skolotåja piebilst, ka ar divdesmittrîs bérniem vienlaicîgi strådåt irnesalîdzinåmi grütåk, turklåt grupastelpas ir ßauras un pusdienlaikå norota¬laukuma pårtop gu¬amistabå. Arsirsnîbu Rutiña runå par saviemaudzékñiem – cik viñi atvérti, intere-santi, cik kåri tver jaunu informåcijuun kå måcås to atrast bérnu enci-klopédijås. “Skolå aizejot, daudz kasno tå züd... Kåpéc tå? Esmu daudz parto domåjusi, kåpéc bérniem pirmajåklasé apnîk måcîties, bet bérnudårzåne...,” aizdomåjas Ruta, “varbütvainîgs jaunais reΩîms, kad bérnamjånoséΩ çetras lîdz piecas stundas uzvietas? Bérnudårzå mums notieksarunas, skolå tådu nav. Esmu satikusidaΩus bijußos audzékñus, kuri teikußi:“Kå es gribu atpaka¬ bérnudårzå!”“Kåpéc?” vaicåju. “Es gribu pagu-lét,” tad skan atbilde.”

Skolotåja domå, ka vismaz pirma-jos méneßos skolå måcîbas vajadzétuorganizét brîvåk, tajås vairåk ietverotrota¬u elementus. “Bérni no lielåsslodzes nogurst un tåpéc interese parmåcîbåm züd. To atgüt daΩreiz neiz-dodas vispår,” raizéjas Ruta. Viñusatrauc arî lielais stress, kas bérniemnåk lîdzi no bérnîbas – vecåki skrienno darba uz darbu, tad skrien måjas,veicot darbus, tad no viekala uzveikalu. Tå - garåm skrejot, - apciemodraugus vai vecvecåkus. “Kur ßeitpaliek bérns?” viña vaicå, “Viñamjåskrien lîdzi vecåkiem! Tå rodas ner-vozi bérni, viñu agresivitåte unneveselîgas aizraußanås... No ßîvåveres riteña var tikt årå tikai tad, jato vienîgo svétdienu nedé¬å, ko Dievsmums devis, pavadåm nesteidzîgikopå ar ©imeni, bérniem, ar sevi. Tießisvétdienås vajadzétu mazåk izmantotmaßînu. Íis ir tas laiks, kad ar bérniem

vél esam kopå. Beigs skolu – tad vairsnekå: büs savi draugi, savasießanas...Vecåkiem atliks viengaidît...”

Jautåta, kas ir galvenais, ko Rutaguvusi no saviem vecåkiem, viñabrîdi samulst. “Mîlestîba. Mîlestîbapret dårzu, pu˚ém un skaisto,” viñasmaida, “tétim dårzs bija vienås tulpésun mammîtei savs stürîts iekopts. Tasman nåk no viñiem. Arî müsu måjasdårzu cenßos iekårtot skaistu. Bérninåk talkå, un tad visiem ir prieks.”

Visskaiståkie ©imenes svétki Rutaiir Ziemassvétki. Paßos Ziemassvétkosviñas mammîte svin dzimßanas dienu.Kaut arî ©imené visi jau pieaugußi,Ziemassvétku Rü˚is apciemo tåpat kåbérnîbå un visi måcås dzejolîßus. “NugluΩi kå manå bérnîbå,” smejas Ruta.Ar sirds siltumu viña ståsta par bérnusagatavoto pårsteigumu pims gadasudrabkåzås: “Tur daudz darîja müsumeitiña Lauma.”

“Müsu ©imenes tradîcijas ir rudenîrîkot kartupe¬u talku. Péc darba tadvåråm lielo katlu ar kartupe¬iem,cepam desiñas, jokojam un smejam.Draugi saka, ka viñiem talkas ¬otipatîk un lai nåkamgad aicinåm vél! Tåsåls jau ir tå kopå büßana, kopîgassarunas,” domå Ruta.

Ar prieku viña ståsta par mammîtesneatlaidîbu, jo péc traumas viñainespécîga palikusi labå roka. Mammabijusi neatlaidîga un tagad véstulesdraudzeném rakstot ar kreiso roku,pati par sevi jokojot: “Kåds manskaists bérna rokraksts!”

“Es bez mammas kå bez rokåm.Vél arvien viña mani labpråt uzklausa- gan rüpes par bérniem, gan likstasbérnudårzå. Viña man gan padomuvar dot, gan palîdz ko paveikt,” arprieku atzîst Ruta, “mammai es esmuuzticéjusies visu müΩu. Viña par manivienmér ir zinåjusi visu, arî manassirdslietas. Péc ballém viña tikai pa-teica: “Atkal tik vélu!”, bet ne ar¬aunumu. Mums, jaunajiem, tågribéjås aizskriet uz ballîti!” Lai gan©imené Ruta bija vienîgais bérns –mîléta, lolota un apçubinåta, viñaigarlaicîgi nekad nav bijis. “Satikos arklases meiteném, uzvedåm ludziñu“Ansîtis un Grietiña”,” atceras Ruta,“ar térpiem, dekoråcijåm un bi¬etém.Pievienoties aicinåjåm arî klasesaudzinåtåju Dzidru B¬odoni. Un viñanåca! Un dejot! Kå man patika dejot!”iesaucas Ruta.

Te jåmin, ka Ruta dzîvoja Lielvårdéun dejoja tautas deju ansamblî“Låçplésis”. Tur arî sadejojås ar vîruMåri Ansonu. Un tagad viñu ©imenéir trîs bérni – Lauma (devîtås klasesskolniece), Mårtiñß (måcås Celt-niecîbas koledΩå) un Dainis (strådåautoserviså). “Tagad es uzticossaviem bérniem. Cenßos ar viñiem parvisu izrunåties, gribu, lai viñi manuztic savas bédas un priekus,” sarununobeidz Rutiña.

Kad izejam pagalmå, Rutas mam-mîte atsédusies zem ozola, muguruatspiedusi pret stumbru un vedina:“Nu nåciet, nåciet, paverieties, kas tepar skaistumu! No tå es güstu daudzprieka. Pietiek visam gadam!”

Rutiña dzîvo paßå Daugavas malå -“Madarås”. Upe ßodien ir råma unnesteidzîga. Tås dzelmé spogu¬ojaspårupes bérzi, ievas un priedes, patbaltie måkonîßi cenßas sevi ieraudzîtüdens atspulgå. Cik spédami, pagalmabérzu un ozolu lapotné dzied putniñi.Rutiñas mamma, noglåstîdama ozolaraupjo mizu, saka: “No tå es atgüstspéku.” Råmi kå Daugava plüst viñasvaloda. Måra Saleniece

Uzticéßanås

Peldsezonas laikå valsts a©entüras “Sabiedrîbasveselîbas a©entüra” (SVA) Rîgas filiåle reizi divåsnedé¬ås veic üdens kvalitåtes pårbaudi peldvietås.

Rîgas re©iona peldüdens monitoringa programmå 2007.gadam ir iek¬autas ßådas peldvietas Ogré: Ogres upes vecågultne un pie dambja Nr. 2, Daugavas upe pie J. Alunånaielas 2.

4. jünijå Ogres novada dome sañéma no SVA oficiåluinformåciju par to, ka, pamatojoties uz izmekléjumurezultåtiem, üdens ßajås peldvietås atbilst prasîbåm – tas

nozîmé, ka minétajås peldvietås drîkst peldéties.Monitoringa programmå ir iek¬autas vairåkas peldvietas

Ogres rajonå. Ikß˚iles novadå tås ir Daugavas upé pie Rîgasielas, Jaunogres ezerå (MeΩezerå), Juglas upé pie TînüΩiem,Seléku ezerå; eguma novadå - Daugavas upé pie Låçpléßaielas; Lielvårdes novadå – Daugavas upé pie Gaismas ielas;eipenes pagastå - Peçoras ezerå un PlauΩu ezerå.

Arî ßajås peldvietås üdens kvalitåte ir atbilstîga prasîbåmun ir at¬auts peldéties.

Preses dienests

Ir at¬auts peldéties

Ìimenes atbalsta dienas centra vadîtåja Gunda Rudene uzskata ka smilßuterapijai ir ¬oti liela nozîme bérna iekßéjås pasaules sakårtoßanå.

Ruta Ansone

4 «OGR‰NIETIS»

Ogré, Brîvîbas ielå 12, otrais ståvs.T./f. 5071900, mob. t. 9433962.

E-pasts: viabono@oic.lv.

Otrdiena, 2007. gada 5. jünijs

REÌ. APLIECÈBAS Nr. 0785. TIRÅÛA 11000 eks. REDAKTORS N. SAPOÛˆIKOVS. Tålr./fakss 5071164, tålr. 5071100,e-pasts: domeinfo@oic.lv PASËTÈJUMS Nr. 289. Iespiests SIA “Tipogråfija Ogré”, LV - 5001, Ogré, Brîvîbas ielå 31.Nåkamais laikraksta numurs iznåks jünija treßajå nedé¬å.

OGRES KULTËRASCENTRÅ

Ogré, Brîvîbas ielå 15.T.: diennakts deΩurants 5024680,

bi¬eßu kase 5047740, vadîtåja 5035959.

Kråsainås fotogråfijas izståde “Kåda tu biji, Krievija!”. Izståde apskatåmaOgres Kultüras centra Mazajå zålé lîdz 8. jünijam. Bez maksas.

No 6. lîdz 10. jünijam Çehu lunaparks p¬avå aiz Ogres Kultüras centra.

9. jünijå pl. 10 Sarunas par vînogu audzéßanu kopå ar speciålistiem EdmunduBümani un Valdi Mi˚eli. Iespéja iegådåties vînogu stådus.

23. jünijå p¬avå aiz Ogres Kultüras centra LÈGO DIENAS GADATIRGUS.Tirgotåjiem pieteikßanås no 8. lîdz 21. jünijam.

23. jünijå no pl. 22 lîdz 05 LÈGOBALLE p¬avå aiz Ogres Kultüras centra. Spélégrupa “Nakts”. Ugunskurs, alus, siers... Ieeja bez maksas.

PIEDÅVÅJUMS-augsnes frézéßana mazdårziños u.c.;-izzå©é kokus, krümus dårzos, gråvjos u.c.(arî ar pacélåju);-åbe¬u vainagu un ogulåju veidoßana.

Tålrunis 29297113 (Aigars).

Ekskursijas pa Latviju, Baltiju un Eiropu!UN DAUDZI CITI MARÍRUTI!Ventspils pilsétas svétki 1, 2d. 4.,5.08. no Ls 13Kurzeme 1d. 10.,16.06;15.,22.,29.07; 12.08. Ls 13Zemgale 1d. 03.,17.06; 08.07; 04.08. Ls 12Vidzeme 1d. 03.,17.06; 08.,29.07; 09.09. Ls 12Latgale 1d. 13.05; 02.06; 28.07. Ls 12Igaunija 1, 2, 3 d. katru nedé¬as nogali no Ls 15Lietuva 1,2 d. katru nedé¬as nogali no Ls 16 Çehija 6,7 d. 21., 22.06; 08.,16.,22.07. no Ls 130 Itålija11,13,14 d.12.,27.06; 12.,19.07. no Ls 265Francija 9,11,13 d.18.,28.06; 02.,22.7. no Ls 245Ungårija 7d.27.06;08.,22.,29.07. no Ls 175Somija 3.d.15.,29.06; 13.,27.07. no Ls 76Slovåkija 6d. 20.06; 07.,23.07; 20.08. no Ls 150Krievija 5, 6d. 04.,12.,18.,25.07. no Ls 110Grie˚ija10d. (avio+autobuss) 18.09. - 27.09. no Ls 699

Kruîzi no Rîgas un Tallinas!!!VASARAS ÇARTERLIDOJUMI PAR LABÅKAJÅM CENÅM

no Rîgas, Vi¬ñas, Tallinas!!!

Turcija /Antålija, Kemera, Bodruma, Marmarisa/8, 9, 10, 11, 12, 15 d. no Ls 129Rodas, Kréta, Santorînî sala 8,10,15 d. no Ls 201Tunisija /Susa, Hammameta/ 8,10,15d. no Ls 139Spånija /Kosta Brava, Dorada/ 8,11,15 d. no Ls 269Bulgårija /Zelta Smiltis u.c./ 8,11,15d. no Ls 194Horvåtija 8,15 d. no Ls 229Malta 5d. 22.06. -26.06. no Ls 269Maljorka 8,15 d. no Ls 239Izraéla 9 d. no Ls 445Krima 8, 11,15 d. no Ls 159!!! Bérniem 3 nedé¬as atpütas nometnés Krimå:)22 dienas/21nakts 4x pilnvértîga édinåßana16.07.- 06.08., 06.08.-27.08. no Ls 550 VÈZAS, APDROÍINÅÍANA, AVIO/PRÅMJU BIÒETES, DÅVANUKARTES!

!!!CEÒOJUMI KREDÈTÅ – HANSA LÈZINGS, INSERVISS GROUP!!!

Var iepazîties ar Ogres Véstures un måkslasmuzeja publisko pårskatu

Ogres rajona paßvaldîbas a©entüras “Ogres Véstures un måkslas muzejs”direktore Iveta Ruskule informé, ka a©entüras 2006. gada publiskais pårskatspieejams Ogres centrålås bibliotékas lasîtavå.

Krüzîßu pasauléVél lîdz 10. jünijam Ogres Véstures un måkslas muzejå apskatåma izståde

“Kürorta veldze”.

“Kürorta veldzé” apskatåma Armanda MuiΩnieka unikålå minerålüdenskrüzîßu kolekcija un izståde “Jürmalas vésturiskie centri”.

Krüzîßu kolekcijå ir vairåk nekå 342 krüzîßu, daΩas no tåm – vairåk par 100gadu vecas un aptver daΩådus laikus, pasaules valstis, formas un kråsas. Tås irîpaßas minerålüdens krüzes vai glåzes, kuru forma un dizains atß˚iras no mumsierastajiem – minerålüdens krüzîtei raksturîgs tås oså iestrådåts snîpîtis üdensdzerßanai. Tas tådé¬, lai minerålüdens baudîßana bütu értåka, dodoties pastaigåpa kalnainajåm kürortu takåm, lai üdenî palielinåtå koncentråcijå esoßå dzelzsnekråsotu zobu emalju.

Tematisko izstådi “Jürmalas véturiskie centri” veido deviñu Jürmalas vés-turisko centru materiåla apkopojums planßetés. Materiålu par katru centru ieva-da planßete ar rajona izvéléto raksturîgo simbolu, kuru papildina citåti no 1935.gada izdotås Pétera Beltes gråmatas “Rîgas Jürmalas, Slokas un emeru pilsétasar apkårtni”.

“Jürmalas vésturisko centru” planßetu autors ir Jürmalas pilsétas domesBüvvaldes kultürvésturiskå mantojuma noda¬as speciålists Gundars Ë˚is, måk-slinieks – Gints Ozoliñß.

Iveta Ruskule, muzeja direktore

Íis raksts nebüs par elektrîbasproblémåm. Tas büs par cilvékiem,kuri ir spiesti dzîvot tumså, jo kåduapståk¬u dé¬ ir zaudéjußi redzi.

Íie apståk¬i var büt visdaΩådåkie.Vienam tas var büt no dzimßanas,citam péc kådas slimîbas, vél citampéc avårijas. Un arî redzes zudumsvar büt daΩåds – lîdz pat pilnîgaitumsai.

Bet dzîve ar to neapståjas, joredze ir tikai viens no cilvéka mañuorgåniem. Neredzîgajiem ir jådzîvotålåk, jåiek¬aujas sabiedrîbå un irjåmé©ina nopelnît sev iztiku.Pateikt, ka tas ir grüti, nozîmétunepateikt neko. Tas ir vairåk kåsareΩ©îti! Lai to kaut nedaudzsaprastu, verétu ieteikt katramlasîtåjam nakts vidü izslégt gaismuun aiziet, pieméram, uz tualeti savådzîvoklî vai måjå. Bet tas taçu irpats mazåkais, kas jåizdara! Katramcilvékam ir simtiem daΩådu va-jadzîbu, pienåkumu un darbu. Un tievisi ir jådara. Tådé¬, lai kaut cikpalîdzétu neredzîgajiem, darbojassabiedriskå organizåcija “LatvijasNeredzîgo Biedrîba”. Arî Ogré ir ßîsbiedrîbas noda¬a, kura apvieno 65biedrus no visa Ogres rajona.Pateicoties Ogres novada domesatbalstam, biedrîbai ir savs birojsa©entüras “Dziednîca” telpås.Protams, biedrîba nevar palîdzétmateriåli katram savam biedram, bettå viñiem nodroßina svarîgåko –atbalstu un pårliecîbu, ka viñi navvieni paßi, ka viñi nav pamesti savånodabå un tumså. Tådé¬ Ogresnoda¬as biedri vislielåko pateicîbuizsaka ilggadéjam biedrîbas vadîtå-jam Guntim P¬aviñam, kurßveselîbas problému dé¬ savuspienåkumus ir uzticéjis jaunaivaldei.

Íeit ir jåatzîmé, ka neviens, kasdarbojas biedrîbas valdé, nesañemnekådu atlîdzîbu. Viss, kas tiekdarîts, tiek darîts ar vienu nolüku –palîdzét lîdzcilvékiem sadzîvot artumsu.

Biedrîba organizé ekskursijas,kopîgas svétku svinéßanas uniespéju jaunießiem apgüt prasmistrådåt ar datoru. Biedri tieknodroßinåti ar speciåliem pulk-steñiem, kas pasaka laiku, baltajiemspie˚iem, magnetolåm, lai varétuklausîties kasetés ierakstîtås grå-matas.

Biedrîbas darbîbu atbalsta Ogresrajona padome, kas katru gadupieß˚ir naudas lîdzek¬us, kå arîziedotåji - Ogres uzñéméji uniedzîvotåji. Tie ir viñu labie darbi,kas nesaistås ne ar reklåmas pasåku-miem, ne ar imidΩa veidoßanu. Viñivienkårßi ir palîdzéjußi cilvékiemsadzîvot ar tumsu. Ne jau vienmér irjåß˚iras no naudas summåm, laipalîdzétu. DaΩreiz pilnîgi pietiek ardrébém, kådu mébeli vai tam-lîdzîgåm mantåm.

Pateicamies visiem Ogres pilsé-tas, novada un rajona uzñéméjiemun pivåtpersonåm, kas müs ir atbal-stîjußi lîdz ßim, un ¬oti ceram uzveiksmîgu sadarbîbu arî turpmåk.

Uzaicinåm atsaukties redzesinvalîdus, kuri vélétos iek¬autiesmüsu pulkå!

Müsu adrese – MeΩa prospekts 9,Ogre, tålrunis un fakss 4044501,darba laiks pirmdienås un ceturt-dienås no pulksten 10 lîdz 14.

LNB Ogres valde

Vai vieglidzîvot tumså?

Turpinås gatavoßanås jaunajai apkures sezonai

Paßvaldîbas a©entüra “Målkalne” informé siltumener©ijas patérétåjuspar kaltlumåju apturéßanu sakarå ar to sagatavoßanu 2007./2008. gadaapkures sezonai.

Siltumneséja piegåde patérétåjiem, kas izmanto attiecîgo katlumåju pakalpo-jumus, tiks pårtraukta ßådos datumos:•Upes pr. 19 23.- 27. jülijs; 18. - 19. septembris.•Skolas iela 20 12. - 14. jünijs; 11. - 12. septembris.•Brîvîbas iela 116a 9. - 13. jülijs; 25. - 26. septembris.•Akmeñu iela 43 14. - 16. augusts; 27. - 28. septembris.•Doles iela 2a 19. - 21. jünijs. •Liepas 5 7. - 9. augusts.

Paßvaldîbas a©entüra “Målkalne”turpina pilsétas teritorijas labiekår-toßanas un apza¬umoßanas darbus.

Turpinot pagåjußajå gadå iesåktåstradîcijas, tiek iekårti pu˚u groziapgaismes balstos, tå papildinot pilsé-tas ziedu rotu. Íogad pilsétas centrå –skvérå un pie lielveikala “Centrs”ziedu grozu iekårti ßim nolükamspeciåli veidotajos balstos. DiemΩélne visiem patîk skaisti sakopta unsakårtota pilséta – jau nåkamajå rîtåpéc grozu izkårßanas divi pu˚u grozibija norauti un métåjås uz ielas.

Pilsétas skvéru arî ßogad rotå divasziedu piramîdas. Jåcer, ka péc pasåku-miem nedé¬as nogalés vanda¬i tåsneizdemolés un ziedi priecésiedzîvotåjus un pilsétas viesus lîdz

vélam rudenim.P/a “Målkalne” ainavu tehni˚e

Pårsla Lediña informé, ka tiekot vélgatavots kåds skaists pårsteigums, betpagaidåm to neizpauΩ.

“Målkalnei” paßlaik ¬oti daudzdaråmå – ir såkußies p¬außanas darbi.Tos veic 7 cilvéku brigåde, taçu zåleßogad aug tik strauji, ka nevar pagütvisu nop¬aut.

Kopß pagåjußå gada a©entürai irjåp¬auj zåle ne tikai måju teritorijås,bet arî jåapp¬auj – trotuåri, za¬åszonas, autobusu pieturas, centraskvérs, teritorija pie Ogres tilta, VarΩudî˚a, kå arî plaßa teritorija pie Ogresestrådes.

Gundega De©e

Pilséta k¬üst kråßñåka Nevalstiskajås organizåcijås