2015.

1

VESELĪBAS TŪRISMS LATVIJĀ

Iveta Kravale

Latvijas ilgtspējīga tūrisma klastera ( LITK)

programmas “Veselības un medicīnas pakalpojumu tūrisms” koordinatore

Rīga, LTRK

16.06.2015

LIKUMDOŠANA. Ekonomikas ministrija

Tūrisma likums. Spēkā no 28.12.2012

http://likumi.lv/doc.php?id=50026

• rekreatīvais tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir atjaunot cilvēka fizisko un garīgo potenciālu, racionāli izmantojot dabiskos un mākslīgos atpūtas un atveseļošanās resursus;

• veselības tūrisms — tūrisma veids, kura mērķis ir organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošana, profilakse, ārstēšana un rehabilitācija, izmantojot arī dabas dziednieciskos resursus;

• kūrorts — vietējās pašvaldības administratīvā teritorija vai tās daļa, kurai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā piešķirts kūrorta statuss;

• kūrorta ārstniecības iestāde — ārstniecības iestāde, kurā tiek veikta profilakse, ārstēšana un rehabilitācija,

izmantojot dabas dziednieciskos resursus.

• dabas dziednieciskie resursi — minerālūdeņi, termālie ūdeņi, virszemes ūdeņi, dziednieciskās dūņas, māli,

smiltis, meži, parki, klimats un citi dabas resursi, kas, pamatojoties uz zinātniskos pētījumos un praksē pierādītām to īpašībām, tiek izmantoti organisma vispārējā stāvokļa un labsajūtas uzlabošanai, kā arī profilaksei, ārstēšanai un rehabilitācijai;

VESELĪBAS TŪRISMS

� labsajūtas uzlabošana (SPA & WELLNESS);

� profilakse (sanatorijas- kurortoloģija);

� ārstēšana (klīnikas- medicīnas pakalpojumu eksports);

� rehabilitācija (rehabilitācijas centri- medicīnas pakalpojumu eksports, kurortoloģija)

Kurortoloģijas attīstība pasaulē1.Stihiski – empīriskais periods (senie laiki- viduslaiki)

Raksturojums: Kurortoloģiskie faktori tiek izmantoti galvenokārt higiēnas un reliģiozos nolūkos. Tautas medicīna ar dabas veltēm. Senā Grieķija, Romas impērija, Senā Ēģipte, Indija, Jeruzaleme, Sant-Morica Šveices Alpos

14.gs. Sākums -dziednieciska vieta Badon (tagadējā Bādenbādene). Apmēram tajā pašā laikā –Karlsbāde ( tagad Karlovi Vari)

Formas: Termas, pirtis, baseini.

2. Zinātniskais periods (15.- 18. gs.)

Raksturojums: Kurortoloģijas kā zinātnes veidošanās un attīstība. Kurortoloģijas iekļaušana medicīnas praksē. Pirmo kūrortu veidošanās un to izmantošanas iespēju apgūšana. 1792.-pirmā piejūras bērnu sanatorijas Anglijā (dr. Rasels), tad Itālijā un Francijā. No 1796 ārsti Rīgā ārstēšanas nolūkos sāk izmantot minerālūdeņus un dziednieciskās dūņas.

Formas un metodes: Parādās visas mūsdienu kurortoloģijā izmantojamās metodes (izņemot fizioterapiju)

3. Komerciālais periods (19.gs- 20. gs. sākums)Raksturojums : Strauja kūrortu attīstība uz komerciāliem pamatiem. Rekreatīvo iestāžu rašanās:

sanatorijas, pansionāti, dziednīcas u.c. Kurortoloģija- svarīga medicīnas sastāvdaļa.

1838. gadā Ķemeriem tiek piešķirts kūrorta statuss.Formas un metodes: Pilns kurortoloģijas metožu spektrs. Fizioterapijas veidošanās un attīstība.

4. Diferencētais (20.gs.)

Raksturojums: Attieksmes pret kurortoloģiju sadalās komerciālajā un sociālajā. Komerciālā pieeja tiek realizēta valstīs ar tirgus ekonomiku, kur pārsvarā veidojas ārstnieciskie kūrorti un šauri specializētas klīnikas. Otrs virziens attīstās sociālisma valstīs, kur kurortoloģija tiek uzskatīta par veselības aizsardzības sastāvdaļu.

Formas un metodes: Rietumu valstīs uzsvars uz vispārīga kūrorta dziednīcu infrastruktūras veidošanu un pansionātiem. PSRS- pilnībā aprīkotas sanatorijas, kur veselības uzlabošana notiek stingrā saskaņā ar ārstu norādījumiem.

http://studopedia.org/1-2426.html

Latvijas kūrortu dabas resursi

• Klimatiskie resursi: jūra, priežu meži, tīrs, bagātīgi jonizēts gaiss, mērens klimats

• Balneoloģiskie resursi: sulfīdie minerālūdeņi ar paaugstinātu sērūdeņraža saturu; hlorīda-nātrija un broma koncentrāciju .

• Peloidālie resursi: kūdras un sapropeļa dūņas.

Sīkāk: http://www.tourism.jurmala.lv/upload/turisms/petijumi/kuror

ta_koncepcija_07122009_pecministrijam.pdf

Latvijas kūrortpilsētu asociācijas izveide (28.04.2008.): Jūrmala, Baldone, Carnikava, Liepāja, Līgatne, Ogre, Saulkrasti, Salacgrīva, Sigulda.

Biedrībā ir 9 biedri un 50 asociētie biedri , jeb komersanti.http://www.healthtravellatvia.lv/

Tiek veidota veiksmīga sadarbība ar citu Baltijas valstu kūrortu asociācijām Lietuvā un Igaunijā, kā arī viens no nākotnes plāniem ir izveidot veiksmīgu Baltijas valstu sadarbības modeli veselības tūrismā, izveidojot Baltijas veselības tūrisma klasteri.

ASOCIĀCIJAS MĒRĶI• Veicināt kūrortu attīstību un atdzimšanu Latvijas Republikā;• Veicināt kūrortus reglamentējošo normatīvo aktu izstrādi un pieņemšanu Latvijas Republikā, lai veidotu skaidru un sakārtotu vidi kūrortpilsētu ilgtspējīgai attīstībai;• Attīstīt un paplašināt Latvijas Republikas kūrortpilsētu darbību, palielinot Latvijas kūrortu kultūras un

dabas vērtības, to pievilcību Latvijas iedzīvotāju, kā arī vietējo un ārvalstu tūristu starpā un veicinot dabas veselības resursu izmantošanu rekreācijas un rehabilitācijas nolūkā;• Pārstāvēt un aizstāvēt vispārējās biedru intereses valsts Latvijas publiskā un privātā sektora institūcijās, kā arī citās organizācijās, kuras darbojas tūrisma, it sevišķi veselības tūrisma, nozarē, Eiropas Savienības valstu

un citu ārvalstu kūrortos, kā arī citās ar kūrortu jomu saistītās starptautiskajās organizācijās;• Sadarboties ar Latvijas un ārvalstu partneriem, kā arī piedalīties starptautisko projektu sagatavošanā un realizēšanāzinātniskajā, juridiskajā, profesionālajā, ekonomiskajā, sociālajā un kultūras sfērās, kā arī piešķirt iespēju lietot visus dabiskos resursus iedzīvotāju veselības aprūpē un uzlabošanā.

Kas paveikts? Kas paveikts? LIKUMDOŠANA. Ekonomikas ministrija

Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009.-2018.gadam http://www.tourism.jurmala.lv/upload/turisms/petijumi/kurorta_koncepcija_07122009_pecministrijam.pdf

Kūrorta statusa piešķiršanas un anulēšanas kārtība (18.12.2012). Ministru kabineta noteikumi Nr.905http://likumi.lv/doc.php?id=253701

„Ko tas mums kā pašvaldībai dod?” jautā G.Truksnis un atbild: „Tiek nodrošināta stabilāka uzņēmējdarbība.

Kūrorta statuss tūrisma un kūrorta jomas komersantiem apliecinās, ka viņu bizness var tikt attīstīts plānveidīgi

un ilgtspējīgi, jo pašvaldības ilgtermiņa mērķi ir kūrortu attīstība. Pēc statusa saņemšanas varēsim daudz

efektīvāk piesaistīt investorus kūrorta nozares objektu būvniecībā. Tas būs arī marketinga instruments, kas

veicinās izpratni par kūrortpilsētas identitāti, tās attīstību, darbaspēka pieejamību, kā arī pilsētas viesmīlības

vides veidošanu. Tās ir lietas, ko būtiski apzināties ne vien apkalpojošajam personālam, bet ikvienam Jūrmalas

iedzīvotājam.” http://jurmala.lv/page/12&news_id=1740&comments=news19.06.2012

Jūrmalai piešķirts kūrorta statuss. (2013.gada novembris* ).https://www.em.gov.lv/lv/nozares_politika/turisms/kurorta_statusa_pieskirsana/

* Četrām Lietuvas pilsētām (Druskininkai, Birštonas, Anikščai, Palanga) kūrorta statuss piešķirts 1994. gadā. Birštonas mērs: «Divi galvenie faktori, kas veicinājuši kurorta attīstību pēdējos 20 gados: tradīciju saglabāšana un valsts atbalsts».

• Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepcija 2009.-2018.gadam http://www.tourism.jurmala.lv/upload/turisms/petijumi/kurorta_koncepcija_07122009_pecministrijam.pdf

• Latvijas dzelzceļš (LDz) 5.jūnijā sācis būvdarbus Dzintaru un Babītes stacijās,

tādējādi uzsākot vērienīgu Jūrmalas līnijas dzelzceļa pasažieru infrastruktūras

modernizācijas projektu. Tuvāko mēnešu laikā pakāpeniski darbi tiks sākti arī

pārējās Jūrmalas stacijās - Asaros, Bulduros, Dubultos, Lielupē, Majoros, Mellužos,

Pumpuros, Slokā, Vaivaros, kā arī Zolitūdē un Imantā.

http://financenet.tvnet.lv/zinas/560487-ldz_sak_jurmalas_dzelzcela_peronu_modernizaciju

Financenet. 2015. gada 5. jūnijā

• Attīstības vīzija.

Kūrorti TAGAD. Kūrorti TAGAD.

• Liepājai ir milzīgs kurortoloģijas potenciāls, kas pašlaik netiek izmantots. Pilsēta varētu labi nopelnīt - tā uzskata Liepājas centrālāsslimnīcas ārste Ingrīda Jakovicka. Augstvērtīgo minerālūdeni un dūņas, kuras iegūst Liepājā un tās apkārtnē, tagad dziedniecības vajadzībām izmanto tikai Liepājas Centrālajā slimnīcā. Pēdējā laikā gaisā virmo idejas par iespēju piesaistīt Eiropas savienībasfinansējumu un atjaunot 'kurortoloģijas tradīcijas', kurām pirmsākumi meklējumi vēl cariskās Krievijas laikos. 3. aprīlis 2011 http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/liepaja-labi-varetu-nopelniit-ar-dziednieciskajam-dunjam.a38342/

• “ Pašvaldība jau iesniegusi priekšlikumus valdībai paredzēt nākamajā ES naudas sadales periodā atbalstu šāda veida tūrismam. «Ir skaidrs, ka ar vienu urbumu nopietnai sanatorijai nepietiek,» saka G. Ansiņš. Investīcijas nepieciešamas arī ģeoloģiskajai izpētei, tehniskā projekta izstrādei, ēku kompleksa rekonstrukcijai vai jaunu ēku būvei, inženierkomunikāciju ierīkošanai. Tās ir lielas izmaksas, ko pašvaldība ieguldīt nevar. Tāpēc bijušas sarunas ar vairākiem ārvalstu investoriem, kam ir pieredze šādu projektu attīstīšanā - korejiešiem, slovākiem. Taču visās valstīs, kur kūrortu bizness ir attīstīts, tam ir liels valsts atbalsts. Latvija pagaidām šādu iespēju nepiedāvā, tāpēc investori izvēlas, piemēram, Slovākiju, kur iespējams saņemt pat 50% līdzfinansējuma. Ekonomikas ministrija uzsver, ka pagaidām nav panākta vienošanās par Latvijai pieejamo ES fondu kopējo apmēru nākamajam plānošanas periodam 2014.-2020. gadam un nav noteiktas fondu atbalsta kopīgās prioritātes. Taču ministrija sola ES fondu programmu prioritātes un nosacījumus definēt ciešā sadarbībā ar nozaru komersantiem un viņus pārstāvošajām NVO, tāpēc plāno organizēt plašas diskusijas ar sadarbības partneriem. Par specifiskiem pasākumiem pagaidām gan esot pāragri runāt. Ministrija plāno tuvāko sešu mēnešu laikā izvērtēt pašreizējā plānošanas perioda ES fondu ieguldījumus, lai iegūto analīzi izmantotu nākamajā plānošanas periodā. Jāatzīst, ka līdzšinējie rezultāti kurortoloģijā nevieš optimismu” . http://www.db.lv/laikraksta-

arhivs/pasvaldibas/grib-atdzivinat-kurortologiju-liepaja-254679 2012. gada 3. februāris

• Liepājas pašvaldība apstiprinājusi vērienīgu pludmales tematisko plānojumu Liepājas pilsētas pludmales un piekrastes attīstībai. Šis Latvijā unikālais projekts paredz nākamo desmit gadu laikā pilsētas jūrmalu pārvērst par piedzīvojumu un atpūtas Meku, kas pievilinātu tūristus no malu malām. Db.lv, 2015. gada 4. jūnijs

Medicīnas iestāžu alianse SIA „Medicīnas tūrisma centrs” - Baltic Care (no 2009.)

un tās sastāvā neiekļautie medicīnas pakalpojumu sniedzēji ārvalstniekiem

1. Gastroenteroloģijas centrs Gastro ;

2. Valtera protēžu laboratorija;

3. Latvijas Amerikas Acu centrs ( LAAC);

4. Daudzprofilu ārstniecības iestāde ARS ( 38 specialitātes);

5. Matu un uzacu transplantācijas klīnika “Rubenhair”;

6. CAPITAL CLINIC RIGA ;

7. Traumatoloģijas klīnika ORTO;

8. Reproduktīvās veselības privātklīnika EGV;

9. iVF Riga – first choice neauglības ārstēšanas un reproduktīvas ģenētikas klīnika

10. Dr. med. Jāņa Ģīļa plastiskās ķirurģijas privātklīnika;

11. Veselības centrs 4 (VC4) (tās sastāvā ietilpst arī atsevišķie Alianses biedri Baltijas Vēnu klīnika un Dermatoloģijas un ķirurģijas klīnika)

12. Bērnu klīniskā universitātes slimnīca

Aliansē neiekļautās klīnikas un slimnīcas, bet kuras ir LVTK biedri un piedāvā medicīnas pakalpojumus ārvalstu pacientiem: Dr. Solomatina acu rehabilitācijas un redzes korekcijas centrs, Feldmaņa plastiskās ķirurģijas klīnika; Flebomedika (Dr.MauriņaVēnu centrs), poliklīniku apvienība MFD; Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs; Vasaraudzes privātklīnika; Velk un ārstē ; Neirožu klīnika ; Jūrmalas slimnīca; Liepājas reģionālā slimnīca; Vidzemes slimnīca; Siguldas slimnīca.

Veselības ministrijas izveidotajā sarakstā varēs atrast vēl citus uzņēmumus, kuri nav šo divu organizāciju biedri, piemēram: Premium Medical, Ādažu privātslimnīca, BALTIC DENTAL SERVICES; Dental Art; Dentarium; VSIA Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca; Medserviss (dr. Jurševičaklīnika); Medicīnas centrs "ELITE"; Latvijas Jūras medicīnas centrs; Cēsu rajona zobārstniecības poliklīnika; Ziemeļaustrumu Latvijas mutes veselības centrs; Ludzas medicīnas centrs; Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienība; Valmieras Veselības Centrs; International Virotherapy Center.

Iepriekšējos sarakstos nereģistrēti, bet augsta līmeņa pakalpojumus sniedzoši uzņēmumi: piemēram: dr. Lūkina acu klīnika, dr.Butkevičas zobārstniecības prakse

www.balticcare.eu

Nozarē paveiktais.

2015.

2

LIKUMDOŠANA. Veselības Ministrija & Ārlietu Ministrija & Iekšlietu Ministrija

2010.gada nogalē tika aktualizēts jautājums par nepieciešamību plašāk attīstīt medicīnas tūrismu, dodot iespēju Latvijas ārstniecības iestādēm lielākā skaitā sniegt medicīniska rakstura pakalpojumus. http://www.vm.gov.lv/lv/nozare/medicinas_turisms/

Ārlietu ministrija sadarbībā ar Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Veselības ministriju ir izstrādājusi atvieglotu vīzu saņemšanas kārtību ārzemniekiem, kuri vēlas ieceļot Latvijā ar

mērķi kādā Latvijas ārstniecības iestādē saņemt ārstniecības pakalpojumus (medicīnas tūrisms).

Šī kārtība attiecas gan uz organizēto, gan individuālo medicīnas tūrismu.

http://www.pmlp.gov.lv/sakums/pakalpojumi/iecelosana-lv/vizas,-ielugumi-un-uzaicinajumi/vizas-un-darba-atlaujas/ielugumu-apstiprinasana/medicinas-turisms.html

Pagaidām šī kārtība attiecas tikai uz Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas pilsoņiem.

Būtiska ir ārstniecības iestādes spēja pierādīt savas darbības atbilstību noteiktiem normatīviem. Tāpēc Veselības ministrija ir noteikusi atbildīgo institūciju – Veselības inspekciju, kuras pārziņā būs veselības aprūpes iestāžu saraksta „Ārstniecības iestādes, kas reģistrējušās medicīnas tūrisma pakalpojumu sniegšanai” uzturēšana. http://www.vi.gov.lv/lv/veselibas-aprupe/medicinas-turisms

1. Latvijas Veselības Tūrisma klasteris (LVTK, 2012).

Latvijas veselības tūrisma klastera biedri ir pētniecības un izglītības iestādes, kūrorta rehabilitācijas centri, sanatorijas, slimnīcas, tūrisma biedrības, kas apvieno dažādus tūrisma komersantus reģionālā un Latvijas līmenī, kūrortviesnīcas, kosmētikas ražotāji, tūrisma kompānijas Latvijā un ārvalstīs, pašvaldības, ārvalstu nevalstiskās organizācijas, kas specializējas veselības tūrismā un kūrortos.

Klastera uzdevums ir popularizēt nozari, lai strauji kāpinātu veselības tūrisma eksporta pakalpojuma apjomu, veicināt sadarbību starp klastera biedriem un zinātniskajām institūcijām, kā arī iesaistīties nozari regulējošu dokumentu izstrādē. www.healthtravellatvia.lv

2. Latvijas Ilgtspējīga Tūrisma klasteris (LITK, 2012). Pilotprojekts „Veselības un medicīnas pakalpojumu tūrisms” (HCT)

Healthcare Travel(HCT)ir Latvijas vadošo privātklīniku un tūrisma aģentūru kopīgi veidota medicīnas tūrisma pakalpojumu platforma, kas tapusi Latvijas ilgtspējīga tūrisma attīstības klastera ietvaros. Mērķis ir nodrošināt ārvalstu pacientiem nevainojamu veselības aprūpi apvienojumā ar plašu papildu pakalpojumu klāstu, atkarībā no katra klienta individuālajām vēlmēm un vajadzībām. www.healthcaretravel.lv

3. Latvijas medicīnas eksporta asociācija. (2012.)The Latvian Medical Export Association is a non-profit association comprising the top hospitals and clinics, healthcare providers, medical travel facilitators, and other affiliated companies and members with the common goal of promoting the highest level of quality of healthcare to patients in a global environment. www.medexport.lv

4. PLĀNOS. Labākai atpazīstamības veicināšanai izveidot veiksmīgu Baltijas valstu sadarbības modeli veselības tūrismā, izveidojot Baltijas veselības tūrisma klasteri.

Kas paveikts? Klasteri un asociācijas. УСЛОВИЯ ДЛЯ СОЗДАНИЯ МЕДИЦИНСКОГО ТУРИЗМА В ЛАТВИИ

• Стандарты качества

Европейского Союза (ЕС)

современных методов

диагностики и лечения;

• Развитый сектор частной

медицины;

• Сотрудничество частного и

государственного сектора;

• Высококвалифицированный

персонал и развитая

инфраструктура;

• Большое количество

предоставляемых на экспорт

медицинских услуг;

• Агенства, туристические

компании и частные

посредники, развивающие

экспорт медицинских услуг.

ОТРАСЛИ МЕДИЦИНЫ С ПОТЕНЦИАЛОМ НА ЭКСПОРТ

• Диагностика. Check-up;

• Флебология;

• Бариатрия;

• Ортопедия и травматология;

• Эндопротезирование;

• Микрохирургия.

Пластическая хирургия;

• Офтальмология и

протезирование глаз;

• Онкология. Метод

виротерапии;

• Реабилитация;

• Стоматология;

• Лечение бесплодия. Роды.

СТРАНЫ, ОТКУДА ПРИЕЗЖАЮТ МЕДИЦИНСКИЕ ТУРИСТЫ

Основные направления:Великобритания, Ирладия,Швеция, Норвегия, Финляндия,Россия, Белоруссия, Украина, Грузия, Узбекистан, Азербайджан

Новые паправления: ОАЭ, Катара, Иордания, Кувейт

ВИРОТЕРАПИЯ

Виротерапия - метод лечения рака, применяя онкотропные и онколитические

вирусы

ДИАГНОСТИКА и CHECK-UP

Общая

проверка

здоровья

Специализированные

программы

Высококвалифицированный

врач специалист Точнейшие технологии

• установки ультрасонографии

класса премиум новейшего

поколения

• установки функциональной

диагностики (для

кардиопульмонального или

комплексного теста нагрузки)

• диагностическое оборудование

полного спектра

(сонографическое исследование

глаза, исследование оптико-

когерентной томографии,

проверка зрительного поля и др.)

• аудиометрические установки для

проверки слуха и многие другие

возможности диагностики

ФЛЕБОЛОГИЯ

Лечение вен

Диагностика вен

Лечение косметических

дефектов

ФЛЕБОЛОГИЯ

Эндовенозная лазерная

хирургия (лазерная коагуляция

EVLT ) – лазеры действуют именно

на находящуюся в кровеносном

сосуде воду и закрывают вену,

которая потом всасывается в

ткани. Таким образом, до

минимума снижаются симптомы

боли после операции, и

происходит стремительное

выздоровление.

Преимущества операции – самый

доступный метод в плане цены

Закрытие вен биологическим клеем

(система Venaseal) – вена закрывается

изнутри, используя специальный

биологический клей, который потом

превращается в соединительные

ткани.

Преимущества операции: не нужна

анестезия, самый короткий период

восстановления, не образуются

кровоизлияния (синяки),

моментальный визуальный эффект и

нет необходимости носить

компрессионные чулки.

Предполагается, что метод закрытия

вен биологическим клеем в будущем

заменит все методы термической

абляции.

2015.

3

ОФТАЛЬМОЛОГИЯ

Проверка зрения:

• Сонографическое

обследование глаза

• Исследование

оптико – когерентной

томографии

• Проверка поля

зрения

Высококвалифицированные офтальмологи и высокие технологические

возможности позволяют

устранить близорукость, дальнозоркость и астигматизм, применив

лазерные методы Wavefront LASIK или TRANS-EPILASIK или имплантацию

интраокулярной коламерной контактной линзы ICL .

ПРОТЕЗИРОВАНИЕ ГЛАЗ

Стоимость индивидуального глазного протеза из криолитового стекла 350 евро; второй протез - 250 евро. Время изготовления - от 1 до 2 дней.

Cтоимость индивидуального глазного протеза из материала PMMA 500 евро; второй протез - 450 евро. Время изготовления - от 1 до 3 дней.

Техническая гарантия глазного протеза 2 года.

Реальная пригодность -до 5 лет и более.

ТРАВМОТОЛОГИЯ и ОРТОПЕДИЯ

В современно

оборудованной клинике

доступна диагностика и

лечение костей и суставов.

Опыт

высококвалифицированны

х специалистов и

новейшие технологии

позволяют достичь

желаемого результата в

области травматологии и

ортопедии

Реабилитация после

хирургического

вмешательства

Болезнь ожирения

стремительно распространяется

во всем мире.

Наши клиники предлагают

клиентам хирургическое

лечение ожирения, применяя:

- операцию шунтирования

желудка;

- лечение ожирения по

методике BIB -

внутрижелудочный баллон.

БАРИАТРИЯ - хирургия снижения веса

Реабилитация после

хирургического

вмешательства по

снижению веса

ЛЕЧЕНИЕ БЕСПЛОДИЯ

Современные технологии

оплодотворения

Банк донорской спермы и

лаборатория эмбриологии

РОДЫ

• Физиологические роды

• Кесарево сечение

• Роды в домашнем стационаре

• Роды в воде

ЭСТЕТИЧЕСКАЯ ДЕРМАТОЛОГИЯ И ХИРУРГИЯ УХОД ЗА КРАСОТОЙ С ПОМОЩЬЮ МЕДИЦИНЫ СПЕЦИАЛИЗИРОВАННЫЙ ОПЕРАТОР ПО ОРГАНИЗАЦИИ ЛЕЧЕНИЯ ИНОСТРАННЫХ ГРАЖДАН В ЛАТВИИ

• Помощь в подборе специалиста,

клиники или реабилитационного

центра;

• Организация приема в клиниках и

реабилитационных центрах;

• Бронирование гостиниц или

аппартаментов, трансферы;

• Услуги личного менеджера;

• Организация досуга пациентов и

сопровождающих лиц;

• Ознакомительные туры для врачей-

специалистов и туристических

агенств;

• Экскурсионные туры для студентов

медицинских учреждений

2015.

4

• ES kvalitātes standarti ārstniecībai un modernām diagnostikas metodēm.

• Cenas un kvalitātes optimāla atbilstība.

• Augsts tehniskais līmenis rehabilitācijas un medicīnas pakalpojumiem. Augsta personāla kvalifikācija :

� moderna izglītība un darba pieredze ārvalstīs;

� ilgtspējīgi ieguldījumi personāla apmācībā darbā ar jaunajām tehnoloģijām;

� vairāk kā 20 gadu pieredze privātajā medicīnas praksē un darbā ar ārvalstu pacientiem;

� valodu prasmes

• Mērens klimats un tīra ekoloģija. http://www.dishisvobodno.ru/samye-chistye-i-samye-gryaznye-strany.html

Ārstniecības un kurortoloģisko faktoru ideāla proporcija

• Ģeogrāfiskā atrašanās vieta un kompaktums.

Kāpēc Latvija? Situācijas novērtējums Latvijas veselības tūrismā.• Labsajūtas uzlabošana (SPA & WELLNESS). Centri attīstās, bet liela pārdošanas kanālu daļa ir cietusi ģeopolitikās

situācijas dēļ. No NVS valstīm tūrisma plūsmas kritums, Skandināvijas tūristi ir izvēlējušies Latviju ( precīzāk Jūrmalu) zemo cenu dēļ. Tā kā arī viņiem šobrīd ne viss ekonomikā ir kārtībā, iespējams šo valstu tūristu skaita samazinājums. Jautājums-ar ko varam pārvilināt no konkurentiem (Polija,Čehija, Ungārija; Spānija, Itālija) viņu klientus- vāciešus, austriešus? KAS BŪS MŪSU STIPRĀS PUSES?

• Profilakse (sanatorijas- kurortoloģija). Maza izvēle (tūristus uzņem Jantarnij Bereg (RU); Belorusija (BEL). Numuru fonds bēdīgs. Jaunas sanatorijas netiek būvētas. Iestrādnes ir Baltic Beach Hotel un Hotel Jurmala SPA, bet agrāk izveidotais SPA & WELLNESS tēls ietekmē klientu izvēli. KO PIEDĀVĀSIM?

• Ārstēšana (klīnikas- medicīnas pakalpojumu eksports). Klīnikas attīstās, bet NAV IZVEIDOTI PĀRDOŠANAS KANĀLI, netiek pareizi izmantots pārdošanas kanāls „ Tūrisma operatori”. Par reklāmas un marketinga pakalpojumiem klīnikas maksā bieži vien nesaņemot atdevi par ieguldīto naudu izstādēs, reklāmas laukumos dārgos žurnālos vai TV videorullīšos. Tajā pat laikā klīnikas nav gatavas samaksāt adekvātu komisiju par reāli paveiktu TO darbu un piesaistītu klientu. NOZARES STANDARTU IZVEIDE UN NODROŠINĀŠANA , kas ir pamats medicīnas tūrisma pakalpojuma sniedzēja TĒLA IZVEIDEI– valsts nepaveiktais darbs. «LABI LATVIETIM- LABI VIESIM»- lielais valsts nepaveiktais darbs.

• Rehabilitācija (rehabilitācijas centri- medicīnas pakalpojumu eksports, kurortoloģija). ORTO- Rīgā.

Maza izvēle (tūristus uzņem Jaunķemeri, Siva (valsts iestāde-ierobežojumi tūrismam); Vaivari (valsts iestāde-ierobežojumi tūrismam). Līgatne, Tērvete- kvalitāte ? Jauni rehabilitācijas centri kūrortos netiek būvēti. KO PIEDĀVĀSIM?

Kā kūrorts Jūrmala atpaliek pat no Lietuvas, Ukrainas un Krievijas kūrortiem. Ar jūru, jonizēto gaisu, ārstnieciskajām dūņām un minerālūdeņiem nepietiek, ja ir tikai 4-5 ārstniecības iestādes. Ieskatam salīdzinājums ar Ukrainas kūrortu Truskavecu http://www.baltic-course.com/rus/kruglij_stol/?doc=106386

KAM PIEDĀVĀSIM- Kas būs mūsu īstais klients? Kvalitatīvas pieprasījuma izpētes nepieciešamība.

KĀ STRĀDĀSIM ? Nepieciešamas IZGLĪTĪBAS programmas veselības tūrisma speciālistiem.

Показатели Юрмала Трускавец

Население 57 600 29,5 тыс.

Территория 9802 га 774 га

Расстояние от аэропорта 20 км 80 км

Международный аэропорт Рига Львов

Природные лечебные факторы

Сульфидная сульфатно-кальциевая вода. Хлоридная натриевая вода. Торфяная грязь. Сапропелевая грязь.

Минеральные воды (Нафтуся, Мария, София, Юзя). Озокеритолечение. Торфяные грязи.

Санатории и отели 42 60

Количество мест 3946 койко/мест 13 000 койко/мест

Количество медперсонала163 врача (не считая стоматологов) и 352 чел. среднего медперсонала

530 врачей и 1307 среднего медперсонала

Количество иностранных гостей

127,1 тыс. чел. (2014) 49,7 тыс.чел. (2013)

Доля россиян 33,3% 55,7%

Прямые иностранные инвестиции (ПИИ)

54,1 млн. евро (на 02.03.2015.)

38,18 млн. долларов (на 01.01. 2014.)

ПИИ на душу населения 939 евро 1294 доллара

Преференции для инвесторов

Вид на жительство в обмен на недвижимость или долю в капитале предприятия

Льготы специальной экономической зоны

«СЭЗ и развитие регионов: уроки и

перспективы» проходящего в

Балтийской международной

академии 20 мая 2015 года.

Организаторы мероприятия:

Балтийская международная

академия (БМА), Латвийская

конфедерация работодателей

(LDDK), Дипломатический

экономический клуб (DEC) и

интернет-журнал Baltic-Course.com.

http://www.baltic-course.com/rus/kruglij_stol/?doc=106386

Jūrmalas un Truskavecas (Ukraina) kūrortu portreti investoriem.

Закон «О специальной экономической

зоне туристско-рекреационного типа

«Курортополис Трускавец» {1} был

принят в 1999 году со сроком действия

на 20 лет. Субъекты СЭЗ «Курортополис

Трускавец» получили следующие

налоговые льготы: — освобождение от

уплаты ввозной таможенной пошлины

на медикаменты, медицинское

оборудование, и сопутствующие

товары; а так же освобождение на три

года от налогообложения прибыль

субъектов СЭЗ «Курортополис

Трускавец».

KAM

KO

KĀ

PALDIES PAR UZMANĪBU!

latvia@healthcaretravel.lv