Latvijas likumdošana un rīcībpolitika, atbildīgās institūcijas migrācijas un imigrantu integrācijas jomā

Latvijas likumdošana un rīcībpolitika, kā arī atbildīgās

institūcijas migrācijas un imigrantu integrācijas jomā

Dace Akule, PROVIDUS pētniece

Apmācības notiek projekta „Imigrantu intereses pārstāvošo NVO kapacitātes stiprināšana” ietvaros. Projektu finansē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fonds. Projekta finansēšanas avoti - Fonds 75% un valsts budžeta līdzekļi 25%.

Latvijas iedzīvotāju sastāvs

PMLP dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

• PMLP dati par iedzīvotāju skaitu Latvijā 2010.gada 1.jūlijā

• Kopējais iedzīvotāju skaits: 2 245 357Latvijas pilsoņi – 1 857 241

ES/EEZ pilsoņi – 9 943 Trešo valstu pilsoņi – 378 143

Latvijas nepilsoņi – 335 918 Ārzemnieki ar derīgām uzturēšanās atļaujām - 42 225

• Latvijas pilsoņi – 82%• Latvijas nepilsoņi – 15%• Ārzemnieki – 2% • Trešo valstu pilsoņi (ieskaitot nepilsoņus) – 17%

Latvijas iedzīvotāju sastāvs

Latvijas ārvalstnieku sastāvs


Reģistrētā imigrācija un emigrācija

Centrālās Statistikas Pārvaldes dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

• Ja vēlas uzturēties LV vairāk par 90 dienām 6 mēnešu laikā, nepieciešama UA. • Ja mazāk, tad pietiek ar vīzu. • UA var pieprasīt:

• Pašnodarbināta persona – uz 1 gadu• Nodarbinātības dēļ – uz 5 gadiem. Darba līguma gadījumā uzturēšanās atļauja tiek anulēta, kad līguma termiņš beidzas• Ģimenes apvienošanās dēļ UA izsniedz uz to pašu laiku, uz kādu UA izsniegta ‘sponsoram’ (pie kā ģimenes loceklis pārceļas). Ja ‘sponsors’ LV ieradies nodarbinātības dēļ, tad ielūgums jākārto darba devējam. • Studentam – uz 1 gadu, ja viņu ielūdz akreditēta izglītības iestāde. • Investoram – ja veikti ieguldījumi LV (25 000 LVL LV uzņēmumā, kur nodarbināti vismaz 50 strādnieki un samaksāto nodokļu apjoms ir vismaz 20 000 LVL; ne mazāk kā 100 000 LV uzņēmumā; ne mazāk kā 200 000 LVL subordinētajā kapitālā LV reģistrētā bankā; ne mazāk par 100 000 LVL nekustamajā īpašumā Rīgā vai 50 000 LVL ārpus Rīgas).

Uzturēšanās atļaujas

PMLP dati

Termiņuzturēšanās atļaujas – nesen iebraukušiem, kas uzturas Latvijā ilgāk par 90 dienāmPastāvīgās uzturēšanās atļaujas – tiem, kas Latvijā nodzīvojuši vismaz 5 gadus un nolikuši latviešu valodas pārbaudiTUA pieaugums “treknajos gados” – nodarbinātie imigrantiPUA pieaugums 2010.gadā – vairāk nekā 5000 nepilsoņi kļuva par Krievijas pilsoņiem

PMLP dati

Aptuveni 80% no ārzemniekiem ar PUA – Krievijas pilsoņi (1.4% no Latvijas iedzīvotājiem)

Aptuveni 40% no ārzemniekiem ar TUA – ES un EEZ pilsoņi (Lietuva, Vācija, Zviedrija, Bulgārija un Rumānija)

• Ģimenes apvienošanās – 55%• Nodarbinātība (darba ņēmējs, darba devējs) – 34%• Studijas – 6% (PMLP dati no “Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi”, BSZI)

• No bijušās PSRS (Krievija, Ukraina, Moldova, Baltkrievija)• Piesaista ģeogrāfiskais tuvums, kultūras tuvums, iespēja runāt krievu valodā• “Trekno gadu” laikā – salīdzinoši labās algas noteiktos sektoros

Imigrācijas iemesli

Imigrācijas iemesli


Patvēruma meklētāji un bēgļi

Kopš 1998.-2010.gadam Latvija piešķīrusi bēgļa statusu 29 cilvēkiem, alternatīvais statuss – 45 personām.


Patvēruma meklētājs – persona, kas iesniedzis pieteikumu uz bēgļa vai alternatīvās aizsardzības statusu.

PMLP dati

Bēgļa statusu var piešķirt, ja persona pamatoti baidās no vajāšanas savas pilsonības valstī vai iepriekšējās mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ.

PMLP dati

Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka:• šai personai tās pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks) draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās pret to vai tās pazemojoša sodīšana;• ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu dēļ šai personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savas pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē (ja persona ir bezvalstnieks).

PMLP dati

PMLP dati

Ārzemju studenti

IZM dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Imigrantu dzīves vieta


Nelegālā migrācija

Robežsardzes dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

Nelegāli nodarbināti imigranti

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011, I-VI Kopā 2005-2011Krievija 10 13 17 48 8 11 12

119Bulgārija 79

79Ukraina 4 3 14 52 1

74Moldova 1 1 27 18 2 1 1

51ASV 5 4 7 13 3 2 2

36Izraēla 4 4 3 7 1 1

20Baltkrievija 2 5 6 2 1 1

17Gruzija 2 1

3Kanāda 2

2Uzbekistāna 1 1

2Citi 4 25 21 30 9 5 3

97Kopā: 28 131 101 174 27 21 25 500

Robežsardzes dati, avots: Annual Monitoring Review on Migration, Employment and Labour Market Integration Policies 2000-2010. Country report for Latvia. Ilmārs Mežs, Dace Akule

• Priekšrocība vietējam (LV + ES) darbaspēkam – ja vakance brīva vismaz 1 mēnesi• Izsniegtas darba atļaujas: 2005.gads – 505, 2006.gads – 1000, 2007.gads – 3113, 2008.gads – 2913, 2009.gads – 1156 • Sektori – būvniecība, rūpniecība, transports un loģistika, izmitināšana un ēdināšana, tirdzniecība• Treknajos gados spiediens strauji paaugstināt algu būtu mazāks, ja nebūtu bijis akūts darbaspēka trūkums (R.Karnīte “Migrācijas ekonomiskās ietekmes kvantitatīvā analīze”)

• Ekonomiskā krīzes sekas – pieprasījums nodarbināt imigrantus sarūk, bet ne visās profesijās (šauras specializācijas, kas neapmāca Latvijā; specifiskas zināšanas – virtuve, netradicionālā medicīna, masāža)• Likumdošana nosaka, ka minimālā alga ārvalstu strādājošajiem ir iepriekšējā gada vidējā bruto darba alga (2008.gadā Ls 398, 2009.gadā – Ls 480, 2010. gadā – Ls 461)

Imigranti un nodarbinātība


Issued work permits by economic sectors, 2007-2011

0%5%

10%15%20%25%30%35%40%

Man

ufac

turin

g

Tran

spor

t,lo

gist

ics,

com

mun

icat

ion

Trad

e re

pair

Pub

lic, s

ocia

l,in

divi

dual

serv

ices

Con

stru

ctio

n

Rea

l est

ate,

IT, s

cien

ce

Res

taur

ants

,ho

tels

Edu

catio

n

Fina

nces

2007

2008

2009

2010

2011-I


Darba atļaujas 2010 - 2011

2010-I 2010-II 2011-I KopāKrievija 428 445 429 1302Ukraina 240 241 314 795Baltkrievija 161 140 206 507ASV 34 48 20 102Indija 28 45 22 95Ķīna 19 23 24 66Uzbekistāna 25 13 23 61Gruzija 17 17 22 56Turcija 16 7 33 56Izraēla 23 16 14 53Moldova 13 19 7 39Kazahstāna 12 4 13 29Taizeme 8 9 7 24Armēnija 6 11 5 22Kanāda 8 7 6 21Citi 68 43 62 173Kopā 1117 1097 1218 3432



10

16

7

20

12

7

0

0

10

20

0

10

21

10

14

14

14

14

0 5 10 15 20 25

Agriculture, forestry

Industry, power industry

Construction

Trade, catering industry and tourism

Transport, logistics

State administration

Education and health

Other services

NA

%

Local population

Migrants

Avots: “Imigranti Latvijā: iekļaušanās iespējas un nosacījumi”, BSZI

Iekšlietu ministrijaVadošā valsts pārvaldes iestāde iekšlietu nozarē, tai skaitā migrācijas un pilsonības apakšnozarēs. Izstrādā, organizē un koordinē iekšlietu politikas īstenošanu. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldeIzsniedz vīzas iebraukšanai Latvijā vai tās šķērsošanai, izsniedz, pagarina, reģistrē un anulē uzturēšanās atļaujas. Organizē naturalizācijas procedūru un pārbaudījumus. 2009.gadā sniegusi atbalstu repatriantiem – trešo valstu valstspiederīgajiem. Valsts robežsardzeĪsteno valsts robežas drošības, tai skaitā arī valsts migrācijas politiku, novērš nelegālo migrāciju, kontrolē, kā tiek ievēroti noteikumi attiecībā uz ārzemnieku ieceļošanu, uzturēšanos, izceļošanu un tranzītu Latvijā.

Ārlietu ministrijaAtbild par migrācijas un patvēruma jautājumu ārējo dimensiju – attiecībām ar trešajām valstīm un migrācijas jautājumu saikni ar attīstības politiku. Ministrijas konsulārais departaments ir iesaistīts ārvalstnieku izraidīšanas un vīzu izsniegšanas jautājumu risināšanā.

Atbildīgās institūcijas

Labklājības ministrijaAtbild par darba, sociālās aizsardzības, bērnu un ģimenes tiesību, kā arī personu ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju un dzimumu līdztiesības jomā. Ekonomikas ministrijaIzstrādā darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozes, iesaistīta ekonomiskās migrācijas jautājumos. Nodarbinātības valsts aģentūraĪsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā. Aģentūras uzdevums migrācijas jomā ir darba devēja pieteikto brīvo darba vietu reģistrēšana, ja darba devējs plāno nodarbināt ārzemnieku. Valsts darba inspekcijaUzrauga un kontrolē darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības normatīvo aktu prasību ievērošanu – tai skaitā imigrantu nelegālo nodarbinātību. Juridiskās palīdzības administrācijaSniedz valsts nodrošināto juridisko palīdzību ārzemniekiem, patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, atbilstoši Latvijas starptautiskajām saistībām.


Veselības ministrijaApstiprina slimību un veselības traucējumu sarakstu, kas varētu radīt draudus sabiedrības veselībai, un kuru dēļ ārzemniekam var atteikt uzturēšanās atļaujas izsniegšanu vai reģistrēšanu. Izglītības un zinātnes ministrijaNosaka izglītības iestādes, kas sniedz vispārējās izglītības ieguves iespējas patvēruma meklētājiem. Kopā ar Latviešu valodas aģentūru kopš 2010.gada strādā ar trešo valstu valtspiederīgo bērniem un vecākiem, kā arī pedagogiem starpkultūru komunikācijas un latviešu valodas apguves veicināšanā. Valsts izglītības satura centrsVeic valsts valodas zināšanu pārbaudi ārzemniekiem, kuri ir tiesīgi pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un ES pastāvīgā iedzīvotāja statusu. Kultūras ministrijaKopš 2011.gada atbild par imigrantu integrācijas politiku, tai skaitā koordinēt atbalsta sistēmas pilnveidi, lai veicinātu imigrantu veiksmīgu iekļaušanos sabiedrībā. Administrē Eiropas Trešo valstu valstspiederīgo integrācijas fondu. Informē sabiedrību un trešo valstu valstspiederīgos par imigrantu integrācijas jautājumiem, veido „Nacionālo integrācijas centru” imigrantu atbalstam. Sabiedrības integrācijas fondsAtbalsta un veicina sabiedrības integrāciju, kopš 2011.gada īstenojusi apmācības valsts iestāžu darbinieku, pašvaldību pārstāvju u.c. speciālistiem starpkultūru komunikācijas jautājumos.


Latvijas Cilvēktiesību centrsNodarbojas ar cilvēktiesību izglītības, pētniecību par cilvēktiesību un nacionālo attiecību jautājumiem. Juristi sniedz bezmaksas konsultācijas iedzīvotājiem par cilvēktiesību jautājumiem. Centrs kopš 2010.gada veic regulāras dažādu profesionāļu apmācības par daudzveidības jautājumiem.

Patvērums „Drošā māja”Sniedz atbalsta pakalpojumus cilvēku tirdzniecībā cietušajām personām, legālajiem migrantiem, tajā skaitā patvēruma meklētājiem, bēgļiem un personām, kurām piešķirts alternatīvais statuss, nodrošinot indivīda tiesības saņemt atbilstošu palīdzību un aizstāvību. Kopš 2009.gada regulāri strādā ar imigrantu integrācijas jautājumiem, tai skaitā nodrošinot nepieciešamo informāciju, organizējot latviešu valodas un integrācijas kursus.

Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUSVeic politikas analīzi, pētniecību, interešu aizstāvību, iesaistās politikas dokumentu un likumdošanas izstrādē, sabiedrības informēšanā un apmācībās, tai skaitā par imigrantu integrācijas jautājumiem. Kopš 2008.gada veikti pētījumi par imigrantu integrāciju ietekmējošo likumdošanu, imigrantu bērnu tiesībām uz izglītību, pieeju latviešu valodas apguvei, imigrantu politisko līdzdalību, kā arī skolotāju apmācības par starpkultūru prasmēm.

Aktīvās NVO

Baltijas Sociālo zinātņu institūtsVeic pētījumus par sociālās un etniskās integrācijas, tai skaitā imigrantu integrācijas jautājumiem.

Baltā mājaVeicina sabiedrības un indivīdu sociālo integrāciju, saskaņu un labklājības attīstību. Kopš 2009.gada strādā ar atbalsta sniegšanu – informācijas un sociālo kontaktu, latviešu valodas un vēstures apmācību nodrošināšanu – imigrantiem Latgalē.

Risinājumu darbnīcaVeicina dažādu sabiedrības grupu veiksmīgāku līdzdalību sabiedrības dzīvē, izstrādājot izglītojošos un informatīvos materiālus, kā arī veicot pilsoniskās izglītības pasākumus. Kopš 2009.gada strādā ar studentiem – trešo valstu valstspiederīgajiem.

Starptautiskā Migrācijas organizācija, Rīgas birojsKopš 2009.gada strādā arī ar imigrantu integrācijas jautājumiem – organizē apmācības dažādu profesiju pārstāvjiem par rasisma un neiecietības novēršanu, kā arī integrācijas kursus trešo valstu valstspiederīgajām sievietēm.

Aktīvās NVO

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTOStrādā ar cilvēku ar invaliditāti un hroniskām slimībām tiesību aizstāvību nacionālā un vietējā līmenī. Kopš 2009.gada stiprinājusi savu kapacitāti strādāt ar trešo valstu valstspiederīgajiem ar īpašām vajadzībām, kā arī izstrādājusi informatīvus resursus šai mērķgrupai. Izglītības attīstības centrsRīko izglītojošus pasākumus, lai veicinātu izglītotas, demokrātiskas sabiedrības attīstību, sekmētu pilsonisko līdzdalību un profesionālo konkurētspēju mūsdienu mainīgajā pasaulē. Kopš 2010.gada organizējis vairākas skolotāju apmācības starpkultūru izglītībā, kā arī izveidojis un īstenojis integrācijas kursus imigrantiem. Sociālo pakalpojumu aģentūra Sniedz profesionālu psihosociālu palīdzību, lai paaugstinātu cilvēku ar dažādām sociālām problēmām integritātes pakāpi sabiedrībā, kā arī aizstāvētu viņu intereses un tiesības. Kopš 2009.gada rīkojusi apmācības vietējo profesionāļu kompetences celšanai darbā ar imigrantiem, apmācības trešo valstu valstspiederīgajām sievietēm un bērniem, kā arī sniegusi konsultācijas juridiskos un sociālos jautājumos.

Aktīvās NVO

Velku biedrībaAtbalsta vecākus rūpēs par bērniem, kuriem ir smagi garīgās attīstības vai citi funkciju traucējumi. 2009.gadā izveidoja informācijas un resursu atbalsta centru trešo valstu valstspiederīgajiem vecākiem, kas audzina bērnus ar īpašām vajadzībām.

Izglītības un inovāciju attīstības centrsVeicina izglītības resursu un pakalpojumu pieejamību visiem sabiedrības slāņiem, īpaši nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļautajiem cilvēkiem. Kopš 2009.gada izstrādā izglītojošus un informatīvus materiālus trešo valstu valstspiederīgajiem.

Attīstības aģentūra PieciKopš 2010.gada strādā ar imigrantu integrācijas jautājumiem, izveidojot integrācijas centru bērniem, vecākiem un vecvecākiem – trešo valstu valstspiederīgajiem.

Elektronisko mācību līdzekļu kvalitātes asociācijaSekmē elektronisko mācību līdzekļu attīstību un kvalitātes nodrošināšanu. Kopš 2011.gada strādā imigrantu integrācijas jomā, izveidojusi apmācību programmu valsts iestāžu darbiniekiem, kas ikdienā strādā ar imigrantiem, kā arī veido mācību programmas trešo valstu valstspiederīgajām sievietēm latviešu valodas apguvei un savu tiesību izpratnei.

Aktīvās NVO

Latvijas Sarkanais KrustsKopš 2009.gada stiprina savu darbinieku kapacitāti darbam ar trešo valstu valstspiederīgajiem.

Kustība demokrātiskai domaiStrādā ar integrācijas jautājumiem, tai skaitā imigrantu integrāciju kopš 2011.gada, organizējot izglītojošus seminārus dažādiem profesionāļiem par imigrantu integrāciju Latvijā un izglītojošu nometni trešo valstu valstspiederīgajiem un vietējiem bērniem un jauniešiem. Rīgas latviešu biedrībaStrādā ar kultūras projektiem, kopš 2011.gada iekļaujot arī imigrantu integrācijas jautājumus. Rīko apmācības par starpkultūru prasmēm dažādiem profesionāļiem, kā arī apmācības un kultūras pasākumus imigrantu ģimenēm ar bērniem.

Aktīvās NVO

Travel

Latvijas likumdošana un rīcībpolitika, atbildīgās institūcijas migrācijas un imigrantu integrācijas jomā